Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 110/2008 groza attiecībā uz nominālajiem daudzumiem, lai Savienības tirgū laistu vienreizējas destilācijas ceļā ar “pot still” veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu šoču (COM(2018)0199 – C8-0156/2018 – 2018/0097(COD))

P8_TA(2018)0334 A8-0255/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0199),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0156/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2018. gada 10. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0255/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 12. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko Regulu (EK) Nr. 110/2008 groza attiecībā uz nominālajiem daudzumiem, lai Savienības tirgū laistu vienreizējas destilācijas ceļā ar pot still veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu šoču

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1670.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības memoranda NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību 1. grozījumu (05800/2018 – C8-0122/2018 – 2018/0009(NLE))

P8_TA(2018)0335 A8-0214/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05800/2018),

–  ņemot vērā Sadarbības memoranda NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību 1. grozījumu (14031/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0122/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8-0214/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (12256/2014 – C8-0080/2017 – 2014/0023(NLE))

P8_TA(2018)0336 A8-0256/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12256/2014),

–  ņemot vērā priekšlikumu protokolam, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (12255/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0080/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0256/2018),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))(1)

P8_TA(2018)0337 A8-0245/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus. (2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas sniedz ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā, tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni, atvieglo tiesību nokārtošanu un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē patiesi integrēta iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē, lai nepieļautu iekšējā tirgus sadrumstalotību. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par tiesībām attiecībā uz izdevumiem, par to, kā darbus un citus tiesību objektus izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara piekļūstamu lietotāju augšupielādētu saturu, un par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību. (3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi, un attiecīgajiem tiesību aktiem jāatbilst nākotnes vajadzībām, lai tie neierobežotu tehnoloģiju attīstību. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs un taisnīgs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par darbu un citu tiesību objektu lietošanas tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju platformās īstenošanu un izpildi, kā arī par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību un norēķinu pārredzamību saistībā ar aizsargātu darbu izmantošanu saskaņā ar minētajiem līgumiem. __________________ __________________ 26 COM(2015)0626 final. 26 COM(2015)0626. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30 , Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32 . (4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK27a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32. _________________ _________________ 27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.). 27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.). 27a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.). 28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.). 28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.). 29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.). 29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.). 30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.). 30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.). 31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.). 31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.). 32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.). 32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Pētniecībā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas ir īpaši relevanti attiecībā uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kas ir relevanti zinātniskajā pētniecībā, mācību darbā un kultūras mantojuma saglabāšanā, būtu jāpārvērtē šo jauno izmantošanas veidu gaismā. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu jāpielāgo. (5)  Pētniecībā, inovācijā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas ir īpaši relevanti attiecībā uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kas ir relevanti inovācijā, zinātniskajā pētniecībā, mācību darbā un kultūras mantojuma saglabāšanā, būtu jāpārvērtē šo jauno izmantošanas veidu gaismā. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām inovācijā un zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīs saglabāt spēkā esošos labi funkcionējošos izņēmumus minētajās jomās, ja vien tie neierobežo šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu darbības jomu. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu jāpielāgo. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojuma nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses. (6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojumu nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas pētniekiem dod iespēju apstrādāt lielus informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga. (8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Tekstizrace un datizrace dod iespēju lasīt un analizēt lielus digitāli saglabātas informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Lai notiktu tekstizrace un datizrace, lielākajā skaitā gadījumu ir nepieciešama piekļuve informācijai un pēc tam — tās reproducēšana. Parasti informāciju var apstrādāt, izmantojot tekstizraci un datizraci, tikai pēc tam, kad informācija ir normalizēta. Kad ir iegūta likumīga piekļuve informācijai, ar autortiesībām aizsargāta izmantošana notiek tad, kad šī informācija tiek normalizēta, jo tas noved pie reproducēšanas, mainot informācijas formātu vai ekstrahējot to no datubāzes formātā, kuru var pakļaut tekstizracei un datizracei. No autortiesību viedokļa nozīmīgais process tekstizraces un datizraces tehnoloģiju izmantošanas gaitā attiecīgi nav vis tekstizraces un datizraces process, kuru veido digitāli saglabātas un normalizētas informācijas lasīšana un analīze, bet gan piekļuves process un process, kura rezultātā informāciju normalizē, lai pavērtu iespēju to automātiski datorizēti analizēt, ciktāl šis process ietver ekstrahēšanu no datubāzes vai reproducēšanu. Šajā direktīvā paredzētie izņēmumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces mērķiem būtu jāsaprot kā tādi, kas attiecas uz tādām ar autortiesībām saistītām procedūrām, kuras vajadzīgas, lai varētu veikt tekstizraci un datizraci. Ja pašreizējie tiesību akti autortiesību jomā nav piemērojami tekstizraces un datizraces izmantojumiem, šai direktīva joprojām nevajadzētu uz tiem attiekties. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās. (10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu pētniecības organizācijām. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Tekstizraces un datizraces izņēmums būtu jāattiecina arī uz izglītības iestādēm un kultūras mantojuma iestādēm, kas veic zinātnisko pētniecību, ar noteikumu, ka pētījumu rezultāti nedod labumu uzņēmumam, kam ir konkrēta izšķiroša ietekme uz šādām organizācijām. Gadījumā, ja pētniecību veic publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros, uzņēmumam, kas piedalās publiskā un privātā sektora partnerībā, arī vajadzētu būt likumīgai piekļuvei darbiem un citiem tiesību objektiem. Reproducēšanas un ekstrahēšanas, ko veic tekstizraces un datizraces mērķiem, rezultāti būtu jāglabā drošā veidā un tā, lai nodrošinātu, ka kopijas tiek izmantotas tikai zinātniskās pētniecības nolūkos. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) (13a)  Lai veicinātu inovāciju arī privātajā sektorā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt izņēmumu, kas ir vairāk nekā obligātais izņēmums, ja darbu un citu tajā minētu tiesību objektu lietojumu nav skaidri rezervējis to tiesību īpašnieks, tostarp ar mašīnlasāmiem līdzekļiem. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids. (15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids. Ja kultūras mantojuma iestādes tiecas sasniegt izglītības mērķi un ir iesaistītas mācīšanas darbībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzskatīt minētās iestādes par izglītības iestādēm saskaņā ar šo izņēmumu, ciktāl tas attiecas uz to mācīšanas darbībām. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kuras piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti. (16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izmantošanas izņēmums vai ierobežojums būtu jāpiešķir tikai tad, ja izmantotajā darbā vai citos tiesību objektos ir norādīts avots, tostarp autoru vārdi, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams praktisku iemeslu dēļ. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert gan izmantojumus tur, kur mācību darbība fiziski notiek, arī tad, ja tā notiek ārpus izglītības iestādes telpām, piemēram, bibliotēkās vai kultūras mantojuma iestādēs, ciktāl par to ir atbildīga attiecīgā izglītības iestāde, gan izmantojumus drošajā elektroniskajā vidē, kuras piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)  Droša elektroniskā vide būtu jāsaprot kā digitālā mācīšanas un mācīšanās vide, kurai ar atbilstošu autentifikācijas procedūru var piekļūt vienīgi izglītības iestādes mācībspēki un skolēni vai studenti, kas uzņemti studiju programmā. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv. (17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences. Lai izvairītos no tā, ka izglītības iestādēm ir individuāli jārisina sarunas ar tiesību īpašniekiem, šādas licences var būt kolektīvās licencēšanas līgumi, paplašinātas kolektīvās licencēšanas līgumi un licences, par kurām tiek noslēgti kolektīvi līgumi, piemēram, “vispārējās licences”. Šādām licencēm vajadzētu būt finansiāli pieejamām un jāaptver vismaz tie paši ar izņēmumu atļautie izmantojumi. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences materiāliem, kas galvenokārt paredzēti izglītības tirgum vai mācīšanai izglītības iestādēs vai nošu partitūrām. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka šādas licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv. Dalībvalstīm būtu jāspēj paredzēt sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem ir pieejama taisnīga kompensācija par izmantojumiem saskaņā ar minētajiem izņēmumiem vai ierobežojumiem. Būtu jāmudina dalībvalstis izmantot sistēmas, kas nerada administratīvu slogu, piemēram, sistēmas, kas paredz vienreizējus maksājumus. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)   Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kad dalībvalsts nolemj, ka izņēmuma piemērošana ir atkarīga no atbilstīgu licenču pieejamības, ir jāprecizē nosacījumi, kas izglītības iestādei jāievēro, lai izmantotu aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu, uz kuru attiecas minētais izņēmums, un pretēji — kad tai jārīkojas saskaņā ar licencēšanas shēmu. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības. (18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības šādām iestādēm. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Dažādu valstu pieeja kultūras mantojuma iestāžu veiktām saglabāšanas darbībām atšķiras, un tas, apgrūtinot pārrobežu sadarbību un to, kā kultūras mantojuma iestādes kopējā tirgū koplieto saglabāšanas līdzekļus, noved pie neefektīvas resursu izmantošanas. (19)  Atšķirīgas pieejas reproducēšanas darbībām saglabāšanas nolūkā dalībvalstīs kavē pārrobežu sadarbību, saglabāšanas līdzekļu kopīgu izmantošanu un pārrobežu saglabāšanas tīklu izveidi iekšējā tirgus organizācijās, kas ir iesaistītas saglabāšanā, kā rezultātā resursi tiek izmantoti neefektīvi. Tas var negatīvi ietekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā. (20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus vai apdrošināt darbus. Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju jebkurā formātā vai datnesī ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā. Pētniecības organizāciju vai sabiedrisko raidorganizāciju arhīvi būtu jāuzskata par kultūras mantojuma iestādēm un līdz ar to arī par šā izņēmuma labumguvējiem. Šā izņēmuma nolūkos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt noteikumus, kas paredz publiski pieejamas galerijas uzskatīt par muzejiem. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā kultūras mantojuma iestādes īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir tā eksemplāri. (21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas, licences nolīgumu vai obligātā eksemplāra vai ilgtermiņa patapinājuma rezultātā minēto organizāciju īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir šādu darbu vai citu tiesību objektu eksemplāri. Darbus vai citus tiesību objektus, kuriem kultūras mantojuma iestādes īslaicīgi piekļūst ar trešās personas servera starpniecību, neuzskata par pastāvīgi pieejamiem to kolekcijās. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) (21a)  Tehnoloģiju attīstība ir radījusi informācijas sabiedrības pakalpojumus, kas ļauj lietotājiem augšupielādēt saturu un padarīt to pieejamu dažādās formās un dažādiem nolūkiem, tostarp idejas ilustrēšanai, kritikai, parodijai vai stilizācijai. Šāds saturs var ietvert jau esošu aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu īsus izvilkumus, ko šie lietotāji varētu būt mainījuši, apvienojuši vai citādi pārveidojuši. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns) (21b)  Neraugoties uz dažiem pārklāšanās gadījumiem ar esošiem izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz citēšanu un parodiju, ne visam saturam, ko ir augšupielādējis vai darījis pieejamu lietotājs un kas ietver samērīgus aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu fragmentus, piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. pantu. Šāda veida situācija rada juridisko nenoteiktību gan lietotājiem, gan tiesību īpašniekiem. Šajā nolūkā jāievieš jauns īpašs izņēmums, kas nodrošina fragmentu no jau esošiem aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem lietotāju augšupielādētā vai publiskotā saturā likumīgu izmantošanu. Ja lietotāja radīts vai darīts pieejams saturs ietver īsu un samērīgu kāda aizsargāta darba citāta vai fragmenta vai cita tiesību objekta izmantojumu likumīgiem mērķiem, šāds izmantojums būtu jāaizsargā ar šajā direktīvā paredzēto izņēmumu. Šis izņēmums būtu jāpiemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nekonfliktē ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību īpašnieka likumīgās intereses. Lai novērtētu šādu kaitējumu, ir būtiski, lai attiecīgā satura oriģinalitātes pakāpe, izmantotā citāta vai fragmenta garums/apjoms, konkrētā satura profesionālais raksturs vai ekonomiskā kaitējuma pakāpe attiecīgā gadījumā tiktu pārbaudīta, vienlaikus neizslēdzot izņēmuma likumīgo izmantošanu. Šim izņēmumam nevajadzētu skart attiecīgā darba vai cita tiesību objekta autoru morālās tiesības. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 21.c apsvērums (jauns) (21c)  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 13. panta darbības joma, nevajadzētu būt iespējai nolūkā ierobežot savas saistības, ko uzliek šīs direktīvas 13. pants, atsaukties uz šajā direktīvā paredzēto esošo darbu fragmentu izmantošanas izņēmumu attiecībā uz tādu aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu citātu vai fragmentu izmantošanu, kurus šo informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāji ir augšupielādējuši vai darījuši pieejamus. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina tiesību licencēšanu attiecībā uz kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošiem vairs netirgotiem darbiem un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks. (22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām vai tie šādām vajadzībām nekad nav izmantoti. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošu vairs netirgotu darbu izmantošanu, un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) (22a)  Vairākas dalībvalstis jau ir pieņēmušas paplašinātus kolektīvās licencēšanas režīmus, juridiskās pilnvaras vai juridiskos pieņēmumus, kas atvieglo vairs netirgotu darbu licencēšanu. Tomēr, ņemot vērā darbu un citu tiesību objektu daudzveidību kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās un atšķirības starp kolektīvās pārvaldības praksi dalībvalstīs un kultūras ražošanas nozarēs, šādi pasākumi nevar visos gadījumos nodrošināt risinājumu, piemēram, tāpēc, ka nepastāv noteiktu veida darba vai citu tiesību objektu kolektīvā pārvaldība. Tādēļ šādos īpašos gadījumos ir jāļauj kultūras mantojuma iestādēm saskaņā ar autortiesību un blakustiesību izņēmumiem padarīt pieejamus tiešsaistē to pastāvīgajā kolekcijā esošus vairs netirgotus darbus. Kaut gan ir būtiski saskaņot jaunā obligātā izņēmuma darbības jomu, lai varētu izmantot vairs netirgotus darbus pāri robežām, tomēr būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot vai turpināt izmantot paplašinātu kolektīvās licencēšanas kārtību, kas valsts līmenī noslēgta ar kultūras mantojuma iestādēm, attiecībā uz tādu darbu kategorijām, kuras pastāvīgi atrodas kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās. Vienošanās par licences nosacījumiem neesamību nevajadzētu interpretēt kā uz licenci balstītu risinājumu nepieejamību. Jebkādai šādai izmantošanai saskaņā ar minēto izņēmumu būtu jāpiemēro tādas pašas atteikšanās un publicitātes prasības kā izmantošanai, ko atļauj licencēšanas mehānisms. Lai nodrošinātu, ka izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm, apspriežoties ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma organizācijām, atbilstošos laika intervālos būtu jānosaka, kādām nozarēm un kādu veidu darbiem nav pieejami atbilstīgi uz licenci balstīti risinājumi, un tādā gadījumā būtu jāpiemēro izņēmums. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību. (23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm. (24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai, un dalībvalstu uzdevums būtu veicināt tās izveidi. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu licencēšanas mehānismu vai šādu izņēmumu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai minētie mehānismi būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, lietotājiem un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. (25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai ar šo direktīvu ieviestie risinājumi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izmantošanu būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, kultūras mantojuma iestādēm un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Starptautisku savstarpējas atzīšanas apsvērumu dēļ šajā direktīvā paredzētie licencēšanas mehānismi, kas attiecas uz vairs netirgotu darbu digitalizāciju un izplatīšanu, nebūtu jāattiecina uz tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, kuri pirmo reizi publicēti vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti trešā valstī, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam trešā valstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. Šie mehānismi nebūtu jāattiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, ja vien tie pirmo reizi nav publicēti, vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti kādas dalībvalsts teritorijā, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam dalībvalstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. (26)  Starptautisku savstarpējas atzīšanas apsvērumu dēļ šajā direktīvā paredzētie licencēšanas mehānismi un izņēmums, kas attiecas uz vairs netirgotu darbu digitalizāciju un izplatīšanu, nebūtu jāattiecina uz tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, kuri pirmo reizi publicēti vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti trešā valstī, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam trešā valstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. Šie mehānismi nebūtu jāattiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, ja vien tie pirmo reizi nav publicēti, vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti kādas dalībvalsts teritorijā, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam dalībvalstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Masveida digitalizācijas projekti var būt saistīti ar kultūras mantojuma iestāžu izdarītiem būtiskiem ieguldījumiem, tādēļ ar licencēm, kas piešķirtas saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem mehānismiem, nevajadzētu iestādēm liegt gūt tādus saprātīgus ieņēmumus, lai tiktu segtas licences izmaksas un licences aptverto darbu un citu tiesību objektu digitalizēšanas un izplatīšanas izmaksas. (27)  Masveida digitalizācijas projekti var būt saistīti ar kultūras mantojuma iestāžu izdarītiem būtiskiem ieguldījumiem, tādēļ ar licencēm, kas piešķirtas saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem mehānismiem, nevajadzētu iestādēm liegt segt licences izmaksas un licences aptverto darbu un citu tiesību objektu digitalizēšanas un izplatīšanas izmaksas. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Informācija par to, kā kultūras mantojuma iestādes, balstoties uz šajā direktīvā paredzētajiem licencēšanas mehānismiem un visiem tiesību īpašniekiem ieviesto kārtību, kā izslēgt licenču piemērošanu to darbiem vai citiem tiesību objektiem, turpmāk un pastāvīgi izmanto vairs netirgotus darbus un citus tiesību objektus, būtu attiecīgi jāpublisko. Tas ir īpaši svarīgi, ja izmantošana notiek iekšējā tirgū pāri robežām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt normu, kas paredz izveidot vienu publiski piekļūstamu Savienības portālu, kurā, pirms notiek pārrobežu izmantošana, šāda informācija publikai ir pieejama saprātīgi ilgu laiku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 386/2012 Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūrai ir uzticēti noteikti uzdevumi un darbības, kuri tiek finansēti, izmantojot pašas Aģentūras budžeta pasākumus, un kuru nolūks ir veicināt un atbalstīt valstu iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu darbību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā, arī šo pārkāpumu novēršanā. Tāpēc ir lietderīgi, ka izveidot un pārvaldīt Eiropas portālu, kurā tiek darīta pieejama šāda informācija, tiek uzticēts šai Aģentūrai. (28)  Informācija par to, kā kultūras mantojuma iestādes, balstoties uz šajā direktīvā paredzētajiem licencēšanas mehānismiem vai izņēmumu un visiem tiesību īpašniekiem ieviesto kārtību, kā izslēgt licenču vai izņēmuma piemērošanu to darbiem vai citiem tiesību objektiem, turpmāk un pastāvīgi izmanto vairs netirgotus darbus un citus tiesību objektus, būtu attiecīgi jāpublisko. Tas ir īpaši svarīgi, ja izmantošana notiek iekšējā tirgū pāri robežām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt normu, kas paredz izveidot vienu publiski piekļūstamu Savienības portālu, kurā, pirms notiek pārrobežu izmantošana, šāda informācija publikai ir pieejama saprātīgi ilgu laiku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 386/2012 Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūrai ir uzticēti noteikti uzdevumi un darbības, kuri tiek finansēti, izmantojot pašas Aģentūras budžeta pasākumus, un kuru nolūks ir veicināt un atbalstīt valstu iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu darbību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā, arī šo pārkāpumu novēršanā. Tāpēc ir lietderīgi, ka izveidot un pārvaldīt Eiropas portālu, kurā tiek darīta pieejama šāda informācija, tiek uzticēts šai Aģentūrai. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns) (28a)  Lai nodrošinātu, ka attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem noteiktie licencēšanas mehānismi ir atbilstīgi un pienācīgi darbojas, ka šie mehānismi nodrošina pienācīgu aizsardzību tiesību īpašniekiem, ka licences ir pienācīgi publiskotas un ka ir nodrošināta juridiskā noteiktība attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvību un darbu kategorizēšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina nozares ieinteresēto personu dialogs. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums (30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt pieprasījumvideo platformās, šī direktīva prasa, lai dalībvalstis izveidotu sarunu mehānismu, kas pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu, dotu iespēju paļauties uz neitrālas institūcijas palīdzību. Institūcijai būtu ar pusēm jātiekas un jāpalīdz risināt sarunas, sniedzot profesionālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par sarunu mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kā segt attiecīgās izmaksas. Lai tiktu garantēta sarunu foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs. (30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt pieprasījumvideo platformās, dalībvalstīm būtu jāizveido sarunu mehānisms, ko pārvalda esoša vai jaunizveidota valsts struktūra, sniedzot iespēju pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu, paļauties uz neitrālas struktūras palīdzību. Līdzdalībai šajā sarunu mehānismā un turpmākai nolīgumu noslēgšanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Kad sarunās ir iesaistītas puses no dažādām dalībvalstīm, minētajām pusēm būtu iepriekš jāvienojas par kompetento dalībvalsti, ja tās nolemj paļauties uz sarunu mehānismu. Struktūrai būtu ar pusēm jātiekas un jāpalīdz risināt sarunas, sniedzot profesionālas, neitrālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par sarunu mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kādam jābūt radušos izmaksu sadalījumam, kā arī šādu struktūru sastāvam. Lai tiktu garantēta sarunu foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns) (30a)  Savienības mantojuma saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga un būtu jānostiprina nākamo paaudžu labā. Tas konkrēti būtu jāpanāk, aizsargājot publicēto mantojumu. Šajā nolūkā būtu jāizveido Savienības obligātais eksemplārs, lai nodrošinātu, ka publikācijas, kas attiecas uz Savienību, piemēram, Savienības tiesību akti, publikācijas par Savienības vēsturi un integrāciju, Savienības politikas jomām un Savienības demokrātiju, institucionālajām un parlamentārajām lietām un politiku, respektīvi, dokumentētais Savienības intelektuālais darbs un turpmāk publicētais mantojums tiek sistemātiski apkopots. Šāds mantojums būtu ne tikai jāsaglabā, izveidojot Savienības publikāciju arhīvu, kas nodarbotos ar jautājumiem, kuri ir saistīti ar Savienību, bet tas būtu arī jāpadara pieejams Savienības iedzīvotājiem un turpmākajām paaudzēm. Eiropas Parlamenta kā vienīgās Savienības iestādes, kas tieši pārstāv Savienības pilsoņus, bibliotēka būtu jānosaka par Savienības depozitāro bibliotēku. Lai neradītu pārmērīgu slogu izdevējiem, iespiedējiem un importētājiem, tikai elektroniskas publikācijas, piemēram, e-grāmatas un e-žurnāli, būtu jādeponē Eiropas Parlamenta bibliotēkā, kurai būtu lasītajiem jādara pieejamas publikācijas, uz kurām attiecas pētniecības vai studiju nolūkiem paredzētais un Eiropas Parlamenta bibliotēkas kontrolē esošais Savienības obligātais eksemplārs tajā. Šādas publikācijas nevajadzētu darīt ārēji pieejamas tiešsaistē. Grozījums Nr. 33 un 137 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums (31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva. (31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pieaugošā nelīdzsvarotība starp ietekmīgām platformām un preses izdevējiem, kas var būt arī ziņu aģentūras, jau ir izraisījusi ievērojamu plašsaziņas līdzekļu ainavas pasliktināšanos reģionālā līmenī. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji un ziņu aģentūras saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva. Grozījums Nr. 34 un 138 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums (32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus. (32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, ir nepieciešams atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā un tādējādi garantēt uzticamas informācijas pieejamību. Tāpēc dalībvalstīm attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienībā ir jānodrošina juridiskā aizsardzība. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus digitālai izmantošanai, lai būtu iespējams saņemt taisnīgu un samērīgu atlīdzību par šādu izmantošanu. No šīs atsauces būtu jāizslēdz privāta izmantošana. Turklāt atsauces iekļaušana meklētājprogrammā nebūtu jāuzskata par taisnīgu un samērīgu atlīdzību. Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums (33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana. (33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz hipersaites ievietošanu. Šī aizsardzība neattiecas arī uz faktisku informāciju, ko preses izdevums ziņo žurnālistiskos rakstos, un līdz ar to nevienam neliedz ziņot šādu faktisku informāciju. Grozījums Nr. 36 un 140 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā. (34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Dalībvalstīm būtu jāspēj attiecināt minētās tiesības uz tādām pašām izņēmumu un ierobežojumu normām kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 35. apsvērums (35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses. (35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses. Neatkarīgi no tā, ka preses izdevumā iekļauto darbu autori saņem atbilstošu atlīdzību par savu darbu izmantošanu, pamatojoties uz viņu darbu licencēšanas noteikumiem preses izdevējam, autoriem, kuru darbs ir iekļauts preses izdevumā, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbilstīgu daļu no jaunajiem papildu ieņēmumiem, ko preses izdevēji saņem par noteiktu veidu preses izdevumu sekundāru izmantošanu no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju puses attiecībā uz tiesībām, kas paredzētas šīs direktīvas 11. panta 1. punktā. Kompensācijas summā, ko piešķir autoriem, būtu jāņem vērā īpašie nozares licencēšanas standarti, kurus uzskata par atbilstīgiem attiecīgajā dalībvalstī, attiecībā uz darbiem, kas iekļauti preses izdevumā; un autoriem piešķirtā kompensācija nedrīkst ietekmēt licencēšanas noteikumus, par kuriem autors un preses izdevējs ir vienojušies, lai preses izdevējs varētu izmantot autora rakstu. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 36. apsvērums (36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas, savukārt izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs. (36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju un mūzikas ierakstu izdevējus, darbojas, pamatojoties uz līgumisku vienošanos ar autoriem. Šajā kontekstā izdevēji veic ieguldījumu un iegūst tiesības dažās jomās, ieskaitot tiesības pieprasīt kompensācijas daļu autoru un izdevēju kopīgās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijās nolūkā izmantot darbus, un tādējādi tiem arī var tikt liegts gūt ieņēmumus, ja šādi darbi tiek izmantoti saskaņā ar izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz privātu kopēšanu un reprografēšanu. Daudzās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai ņemtu vērā šo situāciju un uzlabotu juridisko noteiktību visām iesaistītajām personām, būtu jāatļauj dalībvalstīm nodrošināt līdzvērtīgu kompensācijas sadales sistēmu, ja šāda sistēma šajā dalībvalstī darbojās līdz 2015. gada 12. novembrim. Šādas kompensācijas sadali starp autoriem un izdevējiem varētu noteikt to mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekšējās izplatīšanas noteikumos, kuras rīkojas autoru un izdevēju vārdā, vai to varētu noteikt dalībvalstis tiesību aktos saskaņā ar līdzvērtīgu sistēmu, kas šajā dalībvalstī darbojās līdz 2015. gada 12. novembrim. Šis noteikums neskar dalībvalstu kārtību attiecībā uz publiskām patapināšanas tiesībām, tiesību pārvaldību, kas nav balstīta uz autortiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, paplašinātas kolektīvās licencēšanas sistēmām, vai attiecībā uz atlīdzības tiesībām, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 36.a apsvērums (jauns) (36a)   Kultūras un radošajām nozarēm (CCI) ir īpaši būtiska nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās veicina izaugsmi, un tām ir stratēģiska iespēja radīt netiešu inovāciju pārnesi uz citām rūpniecības nozarēm. Turklāt CCI ir inovāciju un attīstības virzītājspēks IKT jomā Eiropā. Kultūras un radošās nozares Eiropā nodrošina vairāk nekā 12 miljonus pilnas slodzes darbvietu, un tās veido 7,5 % Savienības darbaspēka, radot IKP pievienoto vērtību aptuveni 509 miljardu EUR apmērā (5,3 % ES kopējās BPV). Autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir galvenais CCI ienākumu avots. Grozījums Nr. 40 un 215 rev Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums (37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību. (37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tiešsaistes pakalpojumi ir līdzekļi, ar kuriem nodrošina plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un piedāvā lielas iespējas kultūras un radošajām nozarēm jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanā. Tomēr, lai gan tie pieļauj daudzveidību un atvieglo satura pieejamību, tie rada arī problēmas, ja ar autortiesībām aizsargāts saturs tiek augšupielādēts bez tiesību īpašnieku iepriekšējas atļaujas. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību, jo daži lietotāja augšupielādēta satura pakalpojumi nenodrošina iespēju slēgt licencēšanas nolīgumus, pamatojoties uz to, ka uz tiem attiecoties Direktīvā 2000/31/EK paredzētais ”drošības zonas” atbrīvojums. Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns) (37a)   Daži informācijas sabiedrības pakalpojumi parastā lietojuma ietvaros nodrošina publisku piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam vai citiem tiesību objektiem, ko augšupielādējuši to lietotāji. Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja definīcija saskaņā ar šo direktīvu attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt un nodrošināt publisku piekļuvi vai straumēšanu ievērojamam daudzumam autortiesību aizsargāta satura, ko ir augšupielādējuši / darījuši pieejamu tā lietotāji, un kuri optimizē saturu un peļņas nolūkā to reklamē, cita starpā ar augšupielādēto darbu vai citu tiesību objektu izstādīšanu, iezīmēšanu, organizēšanu un to secības noteikšanu neatkarīgi no to izmantotajiem līdzekļiem, un tādējādi darbojas aktīvā veidā. Līdz ar to tie nevar izmantot Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju definīcija saskaņā ar šo direktīvu neattiecas uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas izpratnē un pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, piemēram, piedāvājot tiešsaistes enciklopēdijas, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, ja saturs tiek augšupielādēts ar visu attiecīgo tiesību īpašnieku, piemēram, izglītības vai zinātnisko repozitoriju, atļauju. Tādu individuālai lietošanai paredzētu mākoņdatošanas pakalpojumu, kuri nav tieši publiski pieejami, sniedzēji, atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes platformas un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kuru pamatdarbība ir fizisku preču mazumtirdzniecība tiešsaistē, nebūtu uzskatāmi par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas izpratnē. Grozījums Nr. 144, 145 un 146 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības. (38)  Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji īsteno saziņu ar sabiedrību un līdz ar to ir atbildīgi par to nodrošināto saturu, tāpēc tiem būtu jānoslēdz taisnīgi un atbilstīgi licencēšanas nolīgumi ar tiesību īpašniekiem. Ja licencēšanas nolīgumi ir noslēgti, tiem būtu tādā pašā mērā un apjomā jāattiecas arī uz lietotāju atbildību, kad tie darbojas nekomerciālā nolūkā. Saskaņā ar 11. panta 2.a punktu tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju atbildība, kas paredzēta 13. pantā, neattiecas uz hipersaites ievietošanu preses izdevumu gadījumā. Digitālajā pasaulē būtisks ir ieinteresēto personu dialogs. Tām būtu jānosaka paraugprakse, lai nodrošinātu licencēšanas nolīgumu darbību un tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbību. Minētajā paraugpraksē būtu jāņem vērā autortiesībām neatbilstoša satura apmērs pakalpojumā. Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto. Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. ______________________________ 34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.). Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju funkcionēšanā nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums. (39)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad tiesību īpašnieki nevēlas noslēgt licencēšanas nolīgumus, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem ir godprātīgi jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka pakalpojumos nav neatļauti pieejami aizsargāti darbi vai citi tiesību objekti. Tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbības rezultātā nedrīkstētu tikt liegta pieeja tādiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, kas nepārkāpj autortiesības, tostarp tādiem, uz kuriem attiecas autortiesību izņēmums vai ierobežojums. Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns) (39a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 1. punktā minētie tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvus un ātrus sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kad 2.a punktā minētās sadarbības rezultātā nepamatoti tiek izņemts to ievietots saturs. Visas sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot šādus mehānismus, būtu jāizskata bez liekas kavēšanās. Tiesību īpašniekiem būtu argumentēti jāpamato savi lēmumi, lai izvairītos no patvaļīgas sūdzību noraidīšanas. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, Direktīvu 2002/58/EK un Vispārīgo datu aizsardzības regulu šai sadarbībai nevajadzētu novest pie tā, ka tiek identificēti atsevišķi lietotāji vai tiek apstrādāti viņu personas dati. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka lietotājiem ir pieejama neatkarīga strīdu izšķiršanas struktūra, kā arī tiesa vai cita attiecīga tiesu iestāde, kurā pieprasīt autortiesību noteikumu izņēmuma vai ierobežojuma izmantošanu. Grozījums Nr. 149 Direktīvas priekšlikums 39.b apsvērums (jauns) (39b)   Iespējami drīz pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai un dalībvalstīm būtu jārīko ieinteresēto personu dialogi, lai saskaņotu un noteiktu paraugprakses. Tām būtu jāpublicē vadlīnijas, kas nodrošinātu licencēšanas nolīgumu darbību, un vadlīnijas par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbību attiecībā uz šajā direktīvā aplūkoto darbu un citu tiesību objektu izmantošanu. Nosakot paraugprakses, īpaši būtu jāņem vērā pamattiesības un izņēmumu un ierobežojumu izmantošana. Īpaši būtu arī jāraugās, ka slogs uz MVU nekļūst pārmērīgs un ka netiek pieļauta automātiska satura bloķēšana. Grozījums Nr. 44 un 219 Direktīvas priekšlikums 39.c apsvērums (jauns) (39c)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv starpposma mehānisms, kas sniedz iespēju pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem rast miermīlīgu risinājumu jebkurā strīdā, kas radies sakarā ar viņu sadarbības līgumu nosacījumiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizraugās neitrāla institūcija, kurai ir visa būtiskā kompetence un pieredze, kas vajadzīga, lai palīdzētu strīdā iesaistītajām pusēm izšķirt strīdu. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 39.d apsvērums (jauns) (39d)   Principā tiesību īpašniekiem būtu vienmēr jāsaņem taisnīga un pienācīga atlīdzība. Autoriem un izpildītājiem, kuri ir noslēguši līgumus ar tādiem starpniekiem kā ierakstu kompānijas un producenti, būtu no tiem jāsaņem taisnīga un pienācīga atlīdzība uz atsevišķu līgumu un/vai koplīgumu vai kolektīvā pārvaldījuma līgumu pamata vai balstoties uz noteikumiem, kam ir līdzīga ietekme, piemēram, kopīgiem noteikumiem par atlīdzību. Šī atlīdzība par katru izmantošanas veidu, tostarp izmantošanu tiešsaistē, būtu nepārprotami jānorāda attiecīgajos līgumos. Dalībvalstīm būtu jāizskata katras nozares specifika, un tām vajadzētu ļaut paredzēt, ka atlīdzība ir uzskatāma par taisnīgu un pienācīgu, ja tā ir noteikta saskaņā ar koplīgumu vai kopīgu vienošanos par atlīdzību. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar pietiekamu informāciju. (40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar visaptverošu un relevantu informāciju. Informācijai, ko autoriem un izpildītājiem ir tiesības sagaidīt, vajadzētu būt samērīgai, un tai būtu jāapraksta visi izmantošanas veidi, gūtie tiešie un netiešie ieņēmumi, tostarp ieņēmumi no tirdzniecības, un pienākošā atlīdzība. Informācijai par izmantojumu vajadzētu ietvert arī informāciju par jebkura turpmāka licences vai tiesību saņēmēja identitāti. Tomēr pārredzamības pienākumu vajadzētu piemērot tikai tad, ja tas attiecas uz tiesībām, kas saistītas ar autortiesībām. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 42. apsvērums (42)  Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē. (42)  Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem tiešajiem un netiešajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse, kā arī darba veids un autora vai izpildītāja ieguldījums darbā. Šādu līguma koriģēšanas pieprasījumu var izteikt arī organizācija, kas autora vai izpildītāja vārdā viņu pārstāv, izņemot gadījumos, kad pieprasījums kaitētu autora vai izpildītāja interesēm. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vai viņa izraudzītai viņu pārstāvošajai organizācijai pēc autora vai izpildītāja pieprasījuma vajadzētu būt tiesīgai iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu. (43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu. Autorus un izpildītājus pārstāvošajām organizācijām, tostarp kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un arodbiedrībām, vajadzētu spēt pēc autoru vai izpildītāju lūguma ierosināt šādas procedūras. Informācijai par procedūras ierosinātāju būtu jāpaliek neizpaustai. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 43.a apsvērums (jauns) (43a)  Ja autori un izpildītāji licencē vai nodod savas tiesības, viņi sagaida, ka viņu darbs vai izpildījums tiks izmantots. Tomēr gadās arī, ka darbi vai izpildījumi, kas ir licencēti vai tiesības uz kuriem ir nodotas, nemaz netiek izmantoti. Ja ir nodotas ekskluzīvas tiesības uz darbu, autori un izpildītāji nevar vērsties pie cita partnera nolūkā ļaut izmantot savu darbu. Šādā gadījumā un pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laikposms, autoriem un izpildītājiem vajadzētu būt tiesībām uz atsaukšanu, kas viņiem ļautu nodot vai licencēt savas tiesības citai personai. Atsaukšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad tiesību vai licences saņēmējs nav pildījis savu ziņošanas/pārredzamības pienākumu, kas paredzēts šīs direktīvas 14. pantā. Atsaukšanu vajadzētu apsvērt tikai tad, kad ir izpildīti visi pārējie strīdu alternatīvas izšķiršanas posmi, jo īpaši saistībā ar ziņošanu. Tā kā darbu izmantošana atkarībā no nozares var atšķirties, valstu līmenī varētu paredzēt īpašas normas, lai ņemtu vērā nozaru, piemēram audiovizuālās nozares, specifiku, vai darbu specifiku un paredzamos izmantošanas laikposmus, galvenokārt paredzot termiņus, kuriem iestājoties var izmantot atsaukšanas tiesības. Lai izvairītos no pārkāpumiem un ņemtu vērā, ka ir nepieciešams zināms laiks, pirms darbu var reāli sākt izmantot, autoriem un izpildītājiem vajadzētu spēt izmantot atsaukšanas tiesības tikai pēc tam, kad pagājis noteikts laiks pēc licences vai tiesību nodošanas līguma noslēgšanas. Atsaukšanas tiesību izmantošanu gadījumos, kad ir iesaistīti vairāki autori vai izpildītāji, vajadzētu reglamentēt valstu tiesību aktiem, ņemot vērā atsevišķo autoru vai izpildītāju ieguldījuma salīdzinošo nozīmīgumu. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 43.b apsvērums (jauns) (43b)  Lai atbalstītu šīs direktīvas attiecīgo noteikumu rezultatīvu piemērošanu dalībvalstīs, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, vajadzētu sekmēt labākās prakses apmaiņu un veicināt dialogu Savienības līmenī. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (95/46/EK)35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK36 . (46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK. Būtu jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi, tostarp “tiesības tikt aizmirstam”. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns) (46a)   Ir svarīgi uzsvērt anonimitātes nozīmību personas datu apstrādē komerciālos nolūkos. Turklāt būtu jāveicina izvēle nekopīgot lietošanu “pēc noklusējuma” attiecībā uz personas datiem, ja vienlaikus izmanto tiešsaistes platformas saskarnes. Grozījums Nr. 54 un 238 Direktīvas priekšlikums 1. pants 1. pants 1. pants Priekšmets un darbības joma Priekšmets un darbības joma 1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu. 1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu. 2.  Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES. 2.  Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2000/31/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa (1)  "pētniecības organizācija" ir universitāte, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus: (1)  "pētniecības organizācija" ir universitāte, tostarp tās bibliotēkas, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus: Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – 2. daļa tādā veidā, lai zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir izšķiroša ietekme; tādā veidā, lai zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir nozīmīga ietekme; Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts (2)  "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks paņēmiens, kura nolūks ir digitālā formā analizēt tekstu un datus, lai iegūtu tādu informāciju kā modeļi, tendences un korelācijas; (2)  "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru digitālā formā tiek analizēti darbi un citi tiesību objekti, lai iegūtu informāciju, tostarp — bet ne tikai — modeļus, tendences un korelācijas; Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4. punkts (4)  "preses izdevums" ir fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī. (4)  "preses izdevums" ir izdevēju vai ziņu aģentūru fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī. Šī definīcija nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli; Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns) (4a)  “darbs, ko vairs netirgo”, ir: (a)  viss darbs vai cits tiesību objekts visos tā izdevumos un izpausmēs, kas vairs nav pieejams sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē kādā dalībvalstī; (b)  darbs vai cits tiesību objekts, kas nekad nav ticis tirgots kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad no lietas apstākļiem ir acīmredzams, ka tā autors ir paudis iebildumus par tā darīšanu pieejamu sabiedrībai; Grozījums Nr. 150 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns) (4.b)   "tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs" ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura viens no galvenajiem mērķiem (un kura īstenošanu pakalpojums optimizē un peļņas nolūkā reklamē) ir saglabāt un nodrošināt publisku piekļuvi ievērojamam daudzumam ar autortiesībām aizsargātu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu, ko ir augšupielādējuši tā lietotāji. Par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas izpratnē neuzskata mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas izpratnē, kā arī pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, piemēram, piedāvājot tiešsaistes enciklopēdijas, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus, ja saturs tiek augšupielādēts ar visu attiecīgo tiesību īpašnieku, piemēram, izglītības vai zinātnisko repozitoriju, atļauju. Tādu individuālai lietošanai paredzētu mākoņdatošanas pakalpojumu, kuri nav tieši publiski pieejami, sniedzēji, atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes platformas un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kuru pamatdarbība ir fizisku preču mazumtirdzniecība tiešsaistē, nebūtu uzskatāmi par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas izpratnē. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns) (4c)  "informācijas sabiedrības pakalpojums" ir pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/15351a 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē; ___________ Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.). Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 4.d punkts (jauns) (4d)  "automatizēts pakalpojums, ar ko izveido atsauces uz attēliem" ir jebkurš tiešsaistes pakalpojums, kas reproducē vai indeksēšanas un atsauču sniegšanas nolūkā dara publiski pieejamus grafikas vai mākslas darbus vai fotogrāfijas darbus, kurus automātiski savācis tiešsaistes pakalpojums, kas ir trešā puse. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 3. pants 3. pants 3. pants Tekstizrace un datizrace Tekstizrace un datizrace 1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām. 1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz tādu darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un ekstrahēšanu no tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem tekstizraces un datizraces veikšanas nolūkā, attiecībā uz kuriem pētniecības organizācijām ir likumīga piekļuve šādu organizāciju veiktas zinātniskas pētniecības vajadzībām. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzēto izņēmumu var attiecināt arī uz izglītības iestādēm un kultūras mantojuma iestādēm, kuras 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta vai 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē veic zinātniskus pētījumus tādā veidā, ka minēto zinātnisko pētījumu rezultātiem nevar prioritāri piekļūt uzņēmumi, kam ir izšķiroša ietekme uz šādām organizācijām. 1.a  Reproducēšanas un ekstrahēšanas, ko veic tekstizraces un datizraces mērķiem, rezultātus glabā drošā veidā, piemēram, šim nolūkam izraudzītas uzticamas iestādes. 2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam. 2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam. 3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo. 3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo. 4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās. 4.  Dalībvalstis drīkst turpināt paredzēt izņēmumus attiecībā uz tekstizraci un datizraci saskaņā ar Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 3.a pants (jauns) 3.a pants Neobligāts izņēmums vai ierobežojums attiecībā uz tekstizraci un datizraci 1.  Neskarot šīs direktīvas 3. pantu, dalībvalstis var paredzēt izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz tiesībām, kas paredzētas Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā, saistībā ar tādu likumīgi pieejamu darbu un citu tiesību objektu reproducēšanu un ekstrahēšanu, kas ir tekstizraces vai datizraces procesa daļa, ar nosacījumu, ka tiesības izmantot tur minētos darbus un citus tiesību objektus, tostarp ar mašīnlasīšanas līdzekļiem, nav nepārprotami paturējuši attiecīgo tiesību īpašnieki. 2.  Saskaņā ar 1. punktu veiktu reproducēšanu un ekstrahēšanu neizmanto citiem nolūkiem kā vien tekstizracei un datizracei. 3.  Dalībvalstis drīkst turpināt paredzēt izņēmumus attiecībā uz tekstizraci un datizraci saskaņā ar Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 4. pants 4. pants 4. pants Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālā un pārrobežu izglītojošajā darbībā Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālā un pārrobežu izglītojošajā darbībā 1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana: 1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana: (a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem; (a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai jebkurā citā vietā, kur notiek mācības, par kurām ir atbildīga minētā izglītības iestāde, vai drošā elektroniskā vidē, kas piekļūstama tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem; (b)  notiek, norādot avotu, arī autora vārdu, ja vien tas nav neiespējami. (b)  notiek, norādot avotu, arī autora vārdu, ja vien tas nav neiespējami praktisku apsvērumu dēļ. 2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejamas pietiekamas licences, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem. 2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejami un izglītības iestāžu vajadzībām un īpatnībām pielāgoti pietiekami licences līgumi, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem, piemēram, galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem vai notīm. Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas. Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas. 3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību. 3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošās elektroniskās vidēs īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību. 4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju. 4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju. 4.a   Neskarot 2. punktu, nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam vai ierobežojumam. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības piešķirt bezatlīdzības licences, atļaujot 1. punktā aprakstītās darbības, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētiem darbu vai citu tiesību objektu veidiem, ko tie var izvēlēties. Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 5. pants 5. pants 5. pants Kultūras mantojuma saglabāšana Kultūras mantojuma saglabāšana Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams. 1.  Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams. 1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uz materiālu, kas iegūts, reproducējot neaizsargātu materiālu, neattiecina autortiesības vai blakustiesības, ar nosacījumu, ka šāda reprodukcija ir oriģinālam atbilstoša un ir veikta oriģinālā materiāla saglabāšanas nolūkā. 1.b  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 6. pants 6. pants 6. pants Kopīgie noteikumi Kopīgie noteikumi Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo un piekto daļu. 1.  Piekļuve saturam, uz ko attiecas kāds šajā direktīvā paredzēts izņēmums, nedod lietotājiem nekādas tiesības to izmantot atbilstīgi citam izņēmumam. 2.   Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 7. pants 7. pants 7. pants Kā vairs netirgotus darbus izmanto kultūras mantojuma iestādes Kā vairs netirgotus darbus izmanto kultūras mantojuma iestādes 1.  Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka: 1.  Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka: (a)  kolektīvā pārvaldījuma organizācija, balstoties uz tiesību īpašnieku pilnvarojumu, attiecībā uz attiecīgās kategorijas darbiem vai citiem tiesību objektiem un ar licenci piešķirtajām tiesībām kopumā reprezentē tiesību īpašniekus; (a)  kolektīvā pārvaldījuma organizācija, balstoties uz tiesību īpašnieku pilnvarojumu, attiecībā uz attiecīgās kategorijas darbiem vai citiem tiesību objektiem un ar licenci piešķirtajām tiesībām kopumā reprezentē tiesību īpašniekus; (b)  visiem tiesību īpašniekiem attiecībā uz licences noteikumiem ir garantēta vienlīdzīga attieksme; (b)  visiem tiesību īpašniekiem attiecībā uz licences noteikumiem ir garantēta vienlīdzīga attieksme; (c)  ikviens tiesību turētājs pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un licences piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt. (c)  ikviens tiesību īpašnieks pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un licences piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt. 1.a  Dalībvalstis paredz izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām, lai ļautu kultūras mantojuma iestādēm bezpeļņas nolūkos izgatavot tādu tiešsaistē pieejamu vairs netirgotu darbu kopijas, kuri pastāvīgi atrodas attiecīgās iestādes kolekcijā, ar nosacījumu, ka: (a)  tiek norādīts autora vai jebkura cita identificējama tiesību īpašnieka vārds, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams; (b)  ikviens tiesību īpašnieks pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un izņēmuma piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt; 1.b  Dalībvalstis paredz, ka saskaņā ar 1.a punktu pieņemtais izņēmums neattiecas uz nozarēm vai darbu veidiem, kuru gadījumā ir pieejami pienācīgi licencēšanas risinājumi, tostarp, bet ne tikai risinājumi, kas ir paredzēti 1. punktā. Dalībvalstis, apspriežoties ar autoriem, citiem tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm, nosaka kolektīvās licencēšanas risinājumu pieejamību konkrētām nozarēm vai darbu veidiem. 2.  Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts ar visiem tā tulkojumiem, izdevumiem un izpausmēm sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē nav pieejams un nav saprātīgi gaidīt, ka tas kļūs pieejams. 2.  Dalībvalstis var paredzēt termiņu, kas izmantojams, lai noteiktu, vai iepriekš tirgots darbs ir uzskatāms par vairs netirgotu darbu. Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai. Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu vai izmantot saskaņā ar 1.a punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai. 3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz: 3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz: (a)  to, ka darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem; (a)  to, ka darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem; (b)  licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem; (b)  licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem; (c)  1. punkta c) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs; (c)  1. punkta c) apakšpunktā un 1.a punkta b) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs; un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu paredzēts saprātīgs laiks. un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu paredzēts vismaz sešu mēnešu laika periods. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc 1. punktā minētās licences vēršas pie kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir reprezentatīva dalībvalstij: 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc 1. punktā minētās licences vēršas pie kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir reprezentatīva dalībvalstij: (a)  kurā darbi vai fonogrammas ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus; (a)  kurā darbi vai fonogrammas ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus; (b)  attiecībā uz kinematogrāfiskiem un audiovizuāliem darbiem — kurā atrodas darbu producentu galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta; vai, (b)  attiecībā uz kinematogrāfiskiem un audiovizuāliem darbiem — kurā atrodas darbu producentu galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta; vai, (c)  ja pēc saprātīgiem centieniem saskaņā ar a) un b) punktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību. (c)  ja pēc saprātīgiem centieniem saskaņā ar a) un b) punktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību. 5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, izņemot gadījumus, kur piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktu. 5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, izņemot gadījumus, kur piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktu. Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 8. pants 8. pants 8. pants Pārrobežu izmantošana Pārrobežu izmantošana 1.  Saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus kultūras mantojuma iestāde saskaņā ar licences noteikumiem var izmantot visās dalībvalstīs. 1.  Vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus, uz kuriem attiecas 7. pants, kultūras mantojuma iestāde saskaņā ar minēto pantu var izmantot visās dalībvalstīs. 2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus dalībvalstīs, kas nav licences piešķiršanas dalībvalsts, un visā licences darbības laikā informācija, kas dod iespēju identificēt saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu publiski piekļūstama vienā tiešsaistes portālā. 2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus dalībvalstīs, kas nav licences piešķiršanas dalībvalsts, vai 7. panta 1.a punktā aptvertajos gadījumos — dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā kultūras mantojuma iestāde ir reģistrēta — un visā licences darbības laikā informācija, kas dod iespēju identificēt 7. panta darbības jomā ietvertus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 1.a punkta b) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu pastāvīgi, viegli un reāli piekļūstama vienā publiskā tiešsaistes portālā. 3.  Šā panta 2. punktā minēto portālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 386/2012 izveido un pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra. 3.  Šā panta 2. punktā minēto portālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 386/2012 izveido un pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra. Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības. Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu un 7. panta 1.a punktā minētā izņēmuma relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 10. pants 10. pants 10. pants Sarunu mehānisms Sarunu mehānisms Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Šī institūcija palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos. Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar audiovizuālo tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Saskaņā ar šo pantu dalībvalsts izveidotā vai izraudzītā neitrālā institūcija palīdz pusēm risināt sarunas un panākt vienošanos. Dalībvalstis 1. punktā minēto institūciju Komisijai paziņo vēlākais [date mentioned in Article 21(1)]. Dalībvalstis par institūciju, ko tās izveido vai izraugās, pildot šā punkta pirmo daļu, paziņo Komisijai ne vēlāk kā [date mentioned in Article 21(1)]. Lai veicinātu audiovizuālo darbu pieejamību pieprasījumvideo platformās, dalībvalstis veicina autoru, producentu, pieprasījumvideo platformu un citu attiecīgo ieinteresēto personu dialogu. Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums III sadaļa – 2.a nodaļa (jauna) – 10.a pants (jauns) 2.a NODAĻA Piekļuve Savienības publikācijām 10.a pants Savienības obligātais eksemplārs 1.  Jebkurai elektroniskai publikācijai, kurā ir runa par Savienību, piemēram, Savienības tiesību aktiem, Savienības vēsturi un integrāciju, Savienības politikas jomām un Savienības demokrātiju, iestāžu un parlamentārajām lietām un politisko dzīvi un kas ir padarīta pieejama sabiedrībai Savienībā, ir jāatbilst Savienības obligātajam eksemplāram. 2.  Eiropas Parlamenta bibliotēkai piešķir tiesības par brīvu piegādāt katras 1. punktā minētās publikācijas vienu eksemplāru. 3.  Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums tiek piemērots publikāciju izdevējiem, iespiedējiem un importētājiem attiecībā uz darbiem, kurus tie Savienībā publicē, iespiež vai importē. 4.  Sākot no piegādes dienas Eiropas Parlamenta bibliotēkai, 1. punktā minētās publikācijas kļūst par daļu no Eiropas Parlamenta bibliotēkas pastāvīgās kolekcijas. Šīs publikācijas Eiropas Parlamenta bibliotēkas telpās padara pieejamas lietotājiem vienīgi pētniecības vai pētījumu nolūkos, kurus veic akreditēti pētnieki Eiropas Parlamenta bibliotēkas kontrolē. 5.  Komisija pieņem aktus, lai precizētu kārtību attiecībā uz 1. punktā minēto publikāciju piegādi Eiropas Parlamenta bibliotēkai. Grozījums Nr. 151, 152, 153, 154 un 155 Direktīvas priekšlikums 11. pants 11. pants 11. pants Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu 1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu digitālu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības. 1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības, lai tie varētu saņemt taisnīgu un samērīgu atlīdzību par to, ka viņu preses izdevumus digitāli izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. 1.a   Tiesības, kas minētas 1. punktā, neliedz individuāliem lietotājiem izmantot preses izdevumus likumīgām privātām un nekomerciālām vajadzībām. 2.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar un nekādi neietekmē tiesības, kas Savienības tiesību aktos autoriem un citiem tiesību īpašniekiem paredzētas attiecībā uz darbiem un citiem tiesību objektiem, kuri ievietoti kādā preses izdevumā. Šādas tiesības nevar vērst pret šiem autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, un jo īpaši ar tām nevar atņemt to tiesības savus darbus un citus tiesību objektus izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie ievietoti. 2.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar un nekādi neietekmē tiesības, kas Savienības tiesību aktos autoriem un citiem tiesību īpašniekiem paredzētas attiecībā uz darbiem un citiem tiesību objektiem, kuri ievietoti kādā preses izdevumā. Šādas tiesības nevar vērst pret šiem autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, un jo īpaši ar tām nevar atņemt to tiesības savus darbus un citus tiesību objektus izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie ievietoti. 2.a   Šā panta 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad tiek ievietotas vienīgi hipersaites, ko papildina atsevišķi vārdi. 3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām tiesībām mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. līdz 8. pantu un Direktīvu 2012/28/ES 3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām tiesībām mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. līdz 8. pantu un Direktīvu 2012/28/ES 4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku 20 gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas. 4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku 5 gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas. Šā panta 1. punktā minētās tiesības nepiemēro ar atpakaļejošu spēku. 4.a   Dalībvalstis nodrošina, ka autori saņem pienācīgu daļu no papildu ieņēmumiem, kurus preses izdevēji saņem par to, ka preses izdevumu lieto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 12. pants 12. pants 12. pants Prasības par taisnīgu atlīdzību Prasības par taisnīgu atlīdzību Dalībvalstis var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs. Dalībvalstis, kurās attiecībā uz izņēmumiem un ierobežojumiem pastāv autoru un izdevēju kompensāciju sadales sistēmas, var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs, ar nosacījumu, ka līdzvērtīga kompensāciju sadales sistēma konkrētajā dalībvalstī darbojās pirms 2015. gada 12. novembra. Šā panta pirmā daļa neskar dalībvalstu kārtību attiecībā uz publiskām patapināšanas tiesībām, tiesību pārvaldību, kas nav balstīta uz autortiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, paplašinātas kolektīvās licencēšanas sistēmām, vai attiecībā uz atlīdzības tiesībām, kas balstītas uz valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums IV sadaļa – 1.a nodaļa (jauna) – 12.a pants (jauns) 1.a NODAĻA Sporta pasākumu organizatoru aizsardzība 12.a pants Sporta pasākumu organizatoru aizsardzība Dalībvalstis piešķir sporta pasākumu organizatoriem Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā un Direktīvas 2006/115/EK 7. pantā paredzētās tiesības. Grozījums Nr. 156, 157, 158, 159, 160 un 161 Direktīvas priekšlikums 13. pants 13. pants 13. pants Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi Aizsargāta satura izmantošana, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi 1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu. 1.  Neskarot Direktīvas 2001/29/EK 3. panta 1. un 2. punktu, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji veic publiskošanas aktu. Līdz ar to tiem būtu jānoslēdz taisnīgi un atbilstīgi licences līgumi ar tiesību īpašniekiem. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu. 2.  Licences līgumi, ko tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji slēdz ar tiesību īpašniekiem par 1. punktā minētajiem publiskošanas aktiem, aptver atbildību par darbiem, ko augšupielādē šādu tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu lietotāji saskaņā ar licences līgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, ja šie lietotāji nerīkojas komerciālos nolūkos. 2.a   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesību īpašnieki nevēlas noslēgt licences līgumus, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji un tiesību īpašnieki godprātīgi sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pakalpojumos nav neatļauti pieejami aizsargāti darbi vai citi tiesību objekti. Tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbības rezultātā netiek liegta pieeja tādiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, kas nepārkāpj autortiesības, tostarp tādiem, uz kuriem attiecas autortiesību izņēmums vai ierobežojums. 2.b   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvus un ātrus sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kad 2.a punktā minētās sadarbības rezultātā nepamatoti tiek izņemts to ievietots saturs. Visas sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot šādus mehānismus, izskata bez liekas kavēšanās, un to pārbaudi veic cilvēki. Tiesību īpašnieki argumentēti pamato savus lēmumus, lai izvairītos no patvaļīgas sūdzību noraidīšanas. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, Direktīvu 2002/58/EK un Vispārīgo datu aizsardzības regulu šī sadarbība nenoved pie tā, ka tiek identificēti atsevišķi lietotāji vai tiek apstrādāti viņu personas dati. Dalībvalstis arī nodrošina, ka lietotājiem ir pieejama neatkarīga strīdu izšķiršanas struktūra, kā arī tiesa vai cita attiecīga tiesu iestāde, kurā pieprasīt autortiesību noteikumu izņēmuma vai ierobežojuma izmantošanu. 3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā. 3.  No [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums] Komisija un dalībvalstis rīko dialogus starp ieinteresētajām personām, lai saskaņotu un definētu paraugpraksi un publicētu vadlīnijas, kas nodrošinātu licences līgumu darbību, un vadlīnijas par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbību attiecībā uz šajā direktīvā aplūkoto darbu un citu tiesību objektu izmantošanu. Definējot paraugpraksi, īpaši ņem vērā pamattiesības, izņēmumu un ierobežojumu lietojumu, kā arī to, lai tiktu nodrošināts, ka MVU radītais slogs paliek samērīgs un ka netiek pieļauta automātiska satura bloķēšana. Grozījums Nr. 78 un 252 Direktīvas priekšlikums 13.a pants (jauns) 13.a pants Dalībvalstis paredz, ka strīdus starp tiesību pārņēmējiem un informācijas sabiedrības pakalpojumiem par 13. panta 1. punkta piemērošanu var izšķirt strīdu alternatīvas izšķiršanas sistēmā. Dalībvalstis izveido vai izraugās neitrālu struktūru ar nepieciešamo pieredzi nolūkā palīdzēt strīdā iesaistītajām pusēm izšķirt savus strīdus minētajā sistēmā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādas struktūras izveidi ne vēlāk kā [21. panta 1. punktā minētā diena]. Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 13.b pants (jauns) 13.b pants Ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošana informācijas sabiedrības pakalpojumos, kas veido automātiskas atsauces uz attēliem Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas automātiski reproducē vai sniedz atsauces uz ievērojamu apjomu ar autortiesībām aizsargātu vizuālo darbu un dara tos publiski pieejamus indeksēšanas un atsauču sniegšanas nolūkā, noslēdz taisnīgus un samērīgus licences līgums ar tiesību īpašniekiem, kuri to pieprasa, lai nodrošinātu tiem taisnīgu atlīdzību. Šādu atlīdzību var pārvaldīt attiecīgo tiesību īpašnieku kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 3.nodaļa – -14. pants (jauns) -14. pants Taisnīgas un samērīgas atlīdzības princips 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autori un izpildītāji saņem taisnīgu un samērīgu atlīdzību par viņu darbu un citu tiesību objektu izmantošanu, tostarp par to izmantošanu tiešsaistē. To katrā nozarē var nodrošināt ar līgumiem, tostarp koplīgumiem, kopā ar tiesību aktos paredzētiem atlīdzības mehānismiem. 2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja autors vai izpildītājs piešķir bezmaksas un neekskluzīvas izmantošanas tiesības par labu visiem lietotājiem. 3.  Dalībvalstis, veicinot samērīgas atlīdzības nodrošināšanu par autoru un izpildītāju piešķirtajām tiesībām, ņem vērā katras nozares specifiku. 4.  Katram izmantošanas veidam piemērojamo atlīdzību norāda līgumā. Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 14. pants 14. pants 14. pants Pārredzamības pienākums Pārredzamības pienākums 1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību. 1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri, ne retāk kā vienreiz gadā un katras nozares īpatnībām un katra individuālā ieguldījuma salīdzinošajam nozīmīgumam atbilstoši saņemtu savlaicīgu, precīzu, atbilstīgu un visaptverošu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto tiešo un netiešo peļņu un sev pienākošos atlīdzību. 1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad autoru vai izpildītāju piešķirtās licences vai tiesību saņēmējs turpmāk licencē šīs tiesības citai personai, šā persona dalās ar piešķirtās licences vai tiesību saņēmēju visā 1. punktā minētajā informācijā. Galvenais licences vai tiesību saņēmējs visu šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju dara zināmu autoram vai izpildītājam. Šo informāciju sniedz nemainītu, izņemot Savienības vai valsts tiesību aktos definētas sensitīvas komercinformācijas gadījumā, uz kuru, neskarot 15. un 16.a pantu, godīgas konkurences saglabāšanas nolūkā var attiekties neizpaušanas līgums. Ja galvenais licences vai tiesību saņēmējs laicīgi nesniedz šajā daļā minēto informāciju, autoram vai izpildītājam ir tiesības pieprasīt minēto informāciju tieši no apakšlicences saņēmēja. 2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. 2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina augstu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina augstu pārredzamības līmeni. 3.  Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētais pienākums nav piemērojams tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks. 4.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas ar Direktīvu 2014/26/ES iedibinātie pārredzamības pienākumi. 4.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas ar Direktīvu 2014/26/ES iedibinātie pārredzamības pienākumi, vai koplīgumiem, ja šajās saistībās vai līgumos ir paredzētas ar 2. punktā minētajām pārredzamības prasībām salīdzināmas prasības. Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību. Gadījumā, ja nav koplīgumu, kuros paredzēts salīdzināms mehānisms, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem tiešajiem vai netiešajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem vai jebkurai pārstāvības organizācijai, kas rīkojas viņu vārdā, no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu un taisnīgu papildatlīdzību. Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. daļa Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā. Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā. Dalībvalstis nodrošina, ka autoru un izpildītāju pārstāvības organizācijas drīkst ierosināt šādas procedūras pēc viena vai vairāku autoru vai izpildītāju pieprasījuma. Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns) 16.a pants Atsaukšanas tiesības 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja autors vai izpildītājs ir ekskluzīvi piešķīris licenci uz savām tiesībām uz darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu vai ekskluzīvi nodevis šīs tiesības, autoram vai izpildītājam ir atsaukšanas tiesības, ja darbs vai cits aizsargātais tiesību objekts netiek izmantots vai ja pastāvīgi netiek saņemti saskaņā ar 14. pantu sniedzamie regulārie ziņojumi. Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem ņem vērā dažādu nozaru un darbu specifiku un paredzamās izmantošanas laikposmu, galvenokārt paredzot termiņus, kuriem iestājoties var izmantot atsaukšanas tiesības. 2.  Šā panta 1. punktā minētās atsaukšanas tiesības var izmantot tikai pēc tam, kad pagājis pieņemams laiks pēc licences vai tiesību nodošanas līguma noslēgšanas, un tikai ar rakstisku paziņojumu, kurā noteikts pienācīgs termiņš, kurā ir jāsākas licencēto vai nodoto tiesību izmantošanai. Pēc šā termiņa iestāšanās autors vai izpildītājs tā vietā, lai atsauktu tiesības, var izvēlēties izbeigt tiesību ekskluzīvas nodošanas režīmu. Ja darbā vai citā tiesību objektā ir autoru vai izpildītāju kopuma ieguldījums, šādu autoru vai izpildītāju individuālo atsaukšanas tiesību izmantošanu reglamentē valsts tiesību akti, ar kuriem paredz noteikumus par atsaukšanas tiesību izmantošanu kopdarbu gadījumā, ņemot vērā individuālo ieguldījumu salīdzinošo nozīmīgumu. 3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tiesību neizmantošanas galvenais cēlonis ir apstākļi, attiecībā uz kuriem ir pamatoti sagaidāms, ka autors vai izpildītājs tos var novērst. 4.  Līgumiskas vai citādas vienošanās, kuras atkāpjas no atsaukšanas tiesībām, ir likumīgas tikai tad, ja tās slēdz ar līgumu, kas balstīts uz koplīguma slēgšanas sarunām. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 17.a pants (jauns) 17.a pants Dalībvalstis attiecībā uz lietojuma veidiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, var pieņemt vai uzturēt spēkā plašākus noteikumus, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktos pastāvošajiem izņēmumiem un ierobežojumiem. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts 2.   11. punkta noteikumi attiecas arī uz preses izdevumiem, kas publicēti pirms [the date mentioned in Article 21(1)]. svītrots

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0245/2018).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības teritorijā ievestās naudas vai no tās izvestās naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu(COM(2016)0825 – C8-0001/2017 – 2016/0413(COD))	P8_TA(2018)0338 A8-0394/2017
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0825),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0001/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Čehijas parlamenta Deputātu palātas un Spānijas parlamenta iesniegtos komentārus par tiesību akta projektu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgās komitejas apstiprinājušas saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 27. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0394/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 12. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/... par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1672.)

(1) OV C 246, 28.7.2017., 22. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās (COM(2016)0826 – C8-0534/2016 – 2016/0414(COD))

P8_TA(2018)0339 A8-0405/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0826),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0534/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar leģislatīvā akta projektu ir sniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Čehijas parlamenta Senāts un Spānijas parlaments,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 7. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0405/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 12. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/... par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/1673.)

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (2017/2131(INL))

P8_TA(2018)0340 A8-0250/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 2. pantu un 7. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus, piemēram, Eiropas Sociālo hartu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par stāvokli Ungārijā(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra(2) un 2015. gada 10. jūnija(3) rezolūcijas par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse (saskaņā ar EP 2012. gada 16. februāra rezolūciju)(4),

–  ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā(5) un 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(7),

–  ņemot vērā 2004. gada 20. aprīļa normatīvo rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 15. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 45., 52. un 83. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0250/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un iekļauts starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, un tā kā šīs vērtības, kas ir kopīgas visām dalībvalstīm un kurām visas dalībvalstis brīvprātīgi ir piekritušas, veido pamatu ES iedzīvotāju tiesībām;

B.  tā kā droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā šī varbūtība īstenojas, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, ES pašu būtību un tās iedzīvotāju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām;

C.  tā kā saskaņā ar norādīto Komisijas 2003. gada paziņojumā par Līgumu par Eiropas Savienību 7. pantu LES 7. panta darbības joma neaprobežojas ar saistībām, kas izriet no Līgumiem, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā, un tā kā Savienība var novērtēt, vai pastāv droša varbūtība, ka varētu būt nopietni pārkāptas kopīgās vērtības tādās jomās, kuras ietilpst dalībvalstu kompetencē;

D.  tā kā LES 7. panta 1. punktā paredzēts preventīvs posms, kas ES sniedz spēju iejaukties, ja pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas kopīgās vērtības; tā kā šāda preventīva rīcība paredz dialogu ar attiecīgo dalībvalsti un tās mērķis ir novērst iespējamas sankcijas;

E.  tā kā, lai gan Ungārijas iestādes ir pastāvīgi gatavas apspriest kāda konkrēta pasākuma likumību, situācija nav novērsta un joprojām pastāv lielas bažas, kas negatīvi ietekmē Savienības tēlu, kā arī tās efektivitāti un ticamību pamattiesību, cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā visā pasaulē, un atklāj vajadzību tos risināt ar Savienības saskaņotu rīcību,

1.  norāda, ka Parlamenta bažas attiecas uz šādiem jautājumiem:

2.  uzskata, ka visi šīs rezolūcijas pielikumā minētie fakti un tendences kopā rada sistēmiskus draudus LES 2. pantā minētajām vērtībām, kā arī izteiktu risku, ka tās varētu tikt nopietni pārkāptas;

3.  ņem vērā 2018. gada 8. aprīlī Ungārijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus; uzsver faktu, ka katra Ungārijas valdība ir atbildīga par to, lai novērstu varbūtību, ka tiek nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, pat ja šī varbūtība ir iepriekšējo valdību ierosināto vai apstiprināto politisko lēmumu ilgtermiņa rezultāts;

4.  tāpēc saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu iesniedz Padomei pielikumā iekļauto pamatoto priekšlikumu, aicinot Padomi konstatēt, vai ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, un šajā saistībā adresēt Ungārijai attiecīgus ieteikumus;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienoto pamatoto priekšlikumu Padomes lēmumam nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu tiek konstatēta droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 7. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta pamatoto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)  Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā minētajām vērtībām, kuras ir kopīgas visām dalībvalstīm un ietver demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu. Saskaņā ar LES 49. pantu pievienošanās ES liek ievērot un atbalstīt LES 2. pantā minētās vērtības.

(2)  Ungārijas pievienošanās bija brīvprātīga rīcība, kas pamatojās uz suverēnu lēmumu un atspoguļoja plašu vienprātību visā Ungārijas politiskajā spektrā.

(3)  Eiropas Parlamenta pamatotajā priekšlikumā ir izklāstītas Parlamenta bažas attiecībā uz stāvokli Ungārijā. Konkrētāk, galvenās bažas attiecas uz konstitucionālās un vēlēšanu sistēmas darbību, tiesu un citu iestāžu neatkarību, tiesnešu tiesībām, uz korupciju un interešu konfliktiem, privātuma un datu aizsardzību, vārda brīvību, akadēmisko brīvību, reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, minoritāšu, tostarp romu un ebreju, tiesībām un aizsardzību pret naidīgiem paziņojumiem, kas vērsti pret šādām minoritātēm, uz migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesībām unekonomiskajām un sociālajām tiesībām.

(4)  Eiropas Parlaments arī norādīja, ka Ungārijas iestādes ir pastāvīgi gatavas apspriest kāda konkrēta pasākuma likumību, bet tās nav veikušas visus pasākumus, kas ieteikti iepriekšējās rezolūcijās.

(5)  2017. gada 17. maija rezolūcijā par stāvokli Ungārijā Eiropas Parlaments norādīja, ka pašreizējā situācija Ungārijā rada nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un pamato LES 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(6)  Komisija savā 2003. gada paziņojumā par 7. pantu Līgumā par Eiropas Savienību uzskaitīja daudzus informācijas avotus, kas jāņem vērā, uzraugot un veicinot kopēju vērtību ievērošanu, piemēram, starptautisko organizāciju ziņojumus, NVO ziņojumus un reģionālo un starptautisko tiesu lēmumus. Daudzi dalībnieki valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, tostarp Savienības iestādes un struktūras, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kā arī daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas dziļas bažas par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību stāvokli Ungārijā, tomēr šīs bažas ir uzskatāmas par juridiski nesaistošiem atzinumiem, jo Līgumu noteikumu interpretēšana ir tikai Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība

(7)  Venēcijas komisija vairākkārt pauda bažas par konstitūcijas izstrādes procesu Ungārijā — gan attiecībā uz Pamatlikumu, gan arī tā grozījumiem. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja to, ka Pamatlikums nosaka konstitucionālu kārtību, pamatojoties uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību aizsardzību kā pamatprincipiem, un atzinīgi novērtēja centienus noteikt konstitucionālo kārtību saskaņā ar Eiropas kopējām demokrātijas vērtībām un standartiem un centienus reglamentēt pamattiesības un pamatbrīvības saskaņā ar saistošiem starptautiskiem instrumentiem. Kritika bija vērsta uz procesa pārredzamības trūkumu, pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu iesaisti, patiesas apspriešanās trūkumu, apdraudējumu varas dalīšanai un valsts līdzsvara un atsvara sistēmas vājināšanos.

(8)  Ungārijas Konstitucionālās tiesas kompetence konstitucionālās reformas rezultātā tika ierobežota, tostarp attiecībā uz budžeta jautājumiem, actio popularis atcelšanu, iespēju tiesai atsaukties uz savu judikatūru pirms 2012. gada 1. janvāra un ierobežotu tiesas spēju pārbaudīt, vai grozījumi Pamatlikumā atbilst konstitūcijai, izņemot tos, kuriem ir tikai procesuāls raksturs. Venēcijas komisija pauda nopietnas bažas par šiem ierobežojumiem un tiesnešu iecelšanas procedūru un sniedza ieteikumus Ungārijas iestādēm, lai nodrošinātu vajadzīgo līdzsvaru un atsvaru, savā 2012. gada 19. jūnija atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLI par Ungārijas Konstitucionālo tiesu un 2013. gada 17. jūnija atzinumā par Ungārijas Pamatlikuma ceturto grozījumu. Venēcijas komisija savos atzinumos arī norādīja uz vairākiem pozitīviem reformu elementiem, piemēram, noteikumiem par budžeta garantijām, tiesnešu pārvēlēšanas nepieļaušanu un tiesību uzsākt ex post pārskatīšanas procedūru piešķiršanu komisāram pamattiesību jautājumos.

(9)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka pašreizējā konstitucionālā sūdzību procedūra ierobežo piekļuvi Konstitucionālajai tiesai, neparedz termiņu konstitūcijas pārskatīšanai un tai nav apturošas ietekmes uz apstrīdētajiem tiesību aktiem. Komiteja arī norādīja, ka jaunā Konstitucionālās tiesas likuma noteikumi vājina tiesnešu amata vietu drošību un palielina valdības ietekmi uz Konstitucionālās tiesas sastāvu un darbību, mainot tiesnešu iecelšanas kārtību, tiesnešu skaitu tiesā un pensionēšanās vecumu. Komiteja pauda bažas arī par Konstitucionālās tiesas ierobežoto kompetenci un pilnvarām pārskatīt tiesību aktus, kas skar budžeta jautājumus.

(10)  Savā ziņojumā, kas pieņemts 2018. gada 27. jūnijā, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ierobežotas vēlēšanu novērošanas misija paziņoja, ka vēlēšanu tehniskā vadība bija profesionāla un pārredzama, pamattiesības un pamatbrīvības tika ievērotas kopumā, bet tika īstenotas nelabvēlīgā gaisotnē. Vēlēšanu pārvalde izpildīja savu uzdevumu profesionāli un pārredzami, kopumā tā baudīja uzticību ieinteresēto personu vidū un tika kopumā uztverta kā neitrāla. Kampaņa noritēja spraigi, bet naidīga un iebiedējoša kampaņa, talkā ņemot retoriku, ierobežoja vidi būtiskām debatēm un mazināja vēlētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli. Kampaņu publisko līdzekļu finansējuma un izdevumu griestu mērķis bija nodrošināt vienādas iespējas visiem kandidātiem. Tomēr valsts pārmērīgie izdevumi par reklāmu publiskajā telpā, kas pastiprināja valdošās koalīcijas kampaņas vēstījumu, būtiski izjauca konkurējošo dalībnieku iespēju konkurēt vienlīdzīgā veidā. Tā kā netika prasīts, lai pirms vēlēšanu beigām tiktu ziņots, vēlētājiem faktiski tika liegta informācija par kampaņu finansējumu, kas ir būtiski, lai izdarītu apzinātu izvēli. Novērošanas misija pauda bažas arī par viena deputāta vēlēšanu apgabalu robežu noteikšanu. Līdzīgas bažas tika paustas arī Venēcijas komisijas un Demokrātisku vēlēšanu padomes 2012. gada 18. jūnija kopīgajā atzinumā par likumu par Ungārijas parlamenta deputātu ievēlēšanu, kurā tika minēts, ka vēlēšanu apgabalu robežu noteikšana ir jāveic pārredzamā un profesionālā veidā, izmantojot objektīvu un bezpartejisku procesu, t. i., izvairoties no tiekšanās uz īstermiņa politikas mērķiem (pirmsvēlēšanu manipulācijas).

(11)  Pēdējos gados Ungārijas valdība plaši izmantoja apspriedes valsts mērogā, paplašinot tiešu demokrātiju valsts līmenī. 2017. gada 27. aprīlī Komisija norādīja, ka valsts mēroga apspriede "Apturēsim Briseles varu" ietvēra vairākus apgalvojumus un pieņēmumus, kas bija faktiski nepatiesi vai ļoti maldinoši. Ungārijas valdība 2015. gada maijā arī veica apspriedes "Imigrācija un terorisms" un 2017. gada oktobrī — pret tā dēvēto "Sorosa plānu". Minētās apspriedes vilka paralēles starp terorismu un migrāciju, uzkurinot naidu pret migrantiem, un jo īpaši tika vērstas pret George Soros personu un pret Savienību.

Tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības

(12)  Pēc būtiskajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, kas tika ieviestas 2011. gadā, jaunizveidotā Valsts tiesu biroja (VTB) priekšsēdētājam tika piešķirtas plašas pilnvaras. Šīs plašās pilnvaras Venēcijas komisija kritizēja 2012. gada 19. marta atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLXII par tiesnešu juridisko statusu un atalgojumu un 2011. gada Likumu Nr. CLXI par Ungārijas tiesu organizāciju un administrāciju, kā arī 2012. gada 15. oktobra atzinumā par galvenajiem likumiem attiecībā uz tiesu sistēmu. Līdzīgas bažas 2012. gada 29. februārī un 2013. gada 3. jūlijā pauda ANO īpašais referents tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos, kā arī Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 2015. gada 27. marta ziņojumā. Visi šie dalībnieki uzsvēra vajadzību stiprināt kolektīvās struktūras — Valsts tiesu padomes (VTP) — kā pārraudzības instances lomu, jo VTB priekšsēdētāju, ko ievēlē Ungārijas parlaments, nevar uzskatīt par tiesu pašpārvaldes institūciju. Ievērojot starptautiskos ieteikumus, VTB priekšsēdētāja statuss tika mainīts un viņa pilnvaras ierobežotas, lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp priekšsēdētāju un VTP.

(13)  Kopš 2012. gada Ungārija ir veikusi pozitīvus pasākumus, lai noteiktas VTB priekšsēdētāja funkcijas nodotu Valsts tiesu padomei un tādējādi radītu labāku līdzsvaru starp šīm divām varas institūcijām. Tomēr vēl ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. 2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO aicināja līdz minimumam samazināt iespējamos riskus, ko rada VTB priekšsēdētāja diskrecionārie lēmumi. VTB priekšsēdētājs cita starpā var pārcelt un iecelt tiesnešus, un viņam ir sava loma tiesu disciplīnā. VTB priekšsēdētājs arī iesaka Ungārijas prezidentam iecelt un no amata atbrīvot tiesu vadītājus, tostarp apelācijas tiesu priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus. GRECO atzinīgi vērtēja nesen pieņemto tiesnešu ētikas kodeksu, tomēr uzskatīja, ka to varēja formulēt skaidrāk un papildināt ar apmācību darbavietā. GRECO arī atzinīgi novērtēja grozījumus, kas tika izdarīti noteikumos par tiesnešu pieņemšanas darbā un atlases procedūrām Ungārijā laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam un kuri nodrošināja VTP stingrāku uzraudzības funkciju atlases procesā. VTP 2018. gada 2. maijā rīkoja sesiju, kurā vienbalsīgi pieņēma lēmumus par VTB priekšsēdētāja praksi attiecībā uz paziņojumu, ka aicinājumi iesniegt pieteikumus uz tiesnešu amata vietām un augstākajām amata vietām nav bijuši sekmīgi. Lēmumos tika secināts, ka šāda priekšsēdētāja prakse ir nelikumīga.

(14)  2018. gada 29. maijā Ungārijas valdība iesniedza septītā grozījuma projektu pamatlikumā (T/332), kas tika pieņemts 2018. gada 20. jūnijā. Ar to tika ieviesta jauna administratīvo tiesu sistēma.

(15)  Pēc Eiropas Savienības Tiesas ("Tiesas") 2012. gada 6. novembra sprieduma lietā C-286/12, Komisija pret Ungāriju(10), kurā tika konstatēts, ka, pieņemot valsts tiesisko regulējumu, ar ko tiesnešiem, prokuroriem un notāriem tiek noteikts amata pildīšanas maksimālais vecums 62 gadi, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti ES tiesību aktos, Ungārijas parlaments pieņēma 2013. gada Likumu Nr. XX, kurā paredzēts, ka tiesnešu pensionēšanās vecums 10 gadu laikā ir pakāpeniski jāsamazina līdz 65 gadiem, un izklāstīti kritēriji atjaunošanai amatā vai kompensācijas piešķiršanai. Saskaņā ar likumu pensionētiem tiesnešiem bija iespēja atgriezties sākotnējā amatā tajā pašā tiesā un ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi tika piemēroti, pirms tika pieņemti noteikumi par pensionēšanos, bet gadījumos, kad viņi nevēlētos atgriezties, viņi saņemtu vienreizēju kompensāciju par 12 mēnešos zaudēto atalgojumu un varētu iesniegt prasību tiesā par papildu kompensāciju, taču atjaunošana administrācijā vadošajos amatos garantēta netika. Tomēr Komisija atzinīgi novērtēja pasākumus, kurus Ungārija pieņēmusi, lai panāktu savu pensionēšanās tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Starptautiskās advokātu kolēģijas Cilvēktiesību institūta 2015. gada oktobra ziņojumā ir norādīts, ka lielākā daļa no amata atbrīvoto tiesnešu savos sākotnējos amatos vairs neatgriezās, daļēji tādēļ, ka viņu iepriekšējās amata vietas jau bija aizpildītas. Tā arī norādīja, ka nav iespējams nodrošināt Ungārijas tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti un ka tiesiskums joprojām ir novājināts.

(16)  Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2015. gada 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Gaszó pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesību aizsardzību. ECT secināja, ka pārkāpumu pamatā bija prakse, kas izpaudās kā Ungārijas regulārā nespēja nodrošināt, ka tiesvedība, ar ko nosaka pilsoniskās tiesības un pienākumus, tiek pabeigta pieņemamā laikā, un veikt pasākumus, kas ļauj pieteikumu iesniedzējiem pieprasīt kompensāciju par pārmērīgi ilgo civilo tiesvedību vietējā līmenī. Šis spriedums vēl nav izpildīts. Jaunajā Ungārijas Civilprocesa kodeksā, kas pieņemts 2016. gadā, paredzēts paātrināt tiesvedību civillietās, ieviešot divu pakāpju procedūru. Ungārija ir informējusi Eiropas Padomes Ministru komiteju, ka 2018. gada oktobrī tiks pieņemts jauns likums, ar ko izveido efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli ieilgušas tiesvedības gadījumos.

(17)  ECT 2016. gada 23. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Baka pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas András Baka tiesības vērsties tiesā un tiesības uz vārda brīvību; 2009. gada jūnijā viņu uz sešiem gadiem ievēlēja par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, bet šo amatu viņš zaudēja saskaņā ar pārejas noteikumiem Pamatlikumā, kas paredz, ka Augstākās tiesas tiesību pārņēmēja ir Kúria. Šis spriedums vēl nav izpildīts. 2017. gada 10. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja uzdeva veikt pasākumus, lai novērstu turpmāku priekšlaicīgu tiesnešu atcelšanu no amata līdzīgu iemeslu dēļ, tādējādi novēršot jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu šajā saistībā. Ungārijas valdība norādīja, ka šie pasākumi nav saistīti ar sprieduma izpildi.

(18)  2008. gada 29. septembrī András Jóri uz sešiem gadiem tika iecelts par datu aizsardzības komisāru. Tomēr Ungārijas parlaments ar likumu, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, nolēma datu aizsardzības sistēmu reformēt un komisāru aizstāt ar valsts iestādi, kas atbild par datu aizsardzību un informācijas brīvību. András Jóri bija jāatstāj amats pirms pilnvaru termiņa beigām. 2014. gada 8. aprīlī Tiesa nosprieda, ka uzraudzības iestāžu neatkarība obligāti nozīmē pienākumu ļaut tām darboties līdz pilnvaru termiņa beigām un ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(11). Ungārija izdarīja grozījumus noteikumos par komisāra iecelšanu, izteica atvainošanos un samaksāja kompensācijas summu, par ko panākta vienošanās.

(19)  Venēcijas komisija 2012. gada 19. jūnija atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLXIII par prokuratūru un 2011. gada Likumu Nr. CLXIV par ģenerālprokurora, prokuroru un citu prokuratūras darbinieku statusu un prokurora profesiju Ungārijā konstatēja vairākus trūkumus. 2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO mudināja Ungārijas iestādes veikt papildu pasākumus, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un palielinātu prokuratūras neatkarību, cita starpā atņemot iespēju ģenerālprokuroru ievēlēt atkārtoti. Turklāt GRECO pieprasīja, lai disciplinārlietas pret ierindas prokuroriem būtu pārredzamākas un lai lēmumi lietas nodot no viena prokurora citam tiktu balstīti uz stingriem juridiskiem kritērijiem un pamatojumiem. Saskaņā ar Ungārijas valdības sniegto informāciju GRECO 2017. gada atbilstības ziņojumā ir atzīts Ungārijas progress attiecībā uz prokuroriem (Ungārijas iestādes vēl nav atļāvušas to publicēt, neraugoties uz aicinājumiem GRECO plenārsēdēs). Otrais atbilstības ziņojums vēl nav pabeigts.

Korupcija un interešu konflikti

(20)  2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO aicināja izstrādāt Ungārijas parlamenta deputātu rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu gadījumiem. Turklāt deputātiem būtu arī jāziņo par interešu konfliktiem, kas rodas ad hoc veidā, un šī prasība būtu jāpapildina ar stingrāku pienākumu iesniegt aktīvu deklarācijas. Būtu arī jāparedz noteikumi, kas ļauj piemērot sankcijas par neprecīzu aktīvu deklarāciju iesniegšanu. Turklāt aktīvu deklarācijas būtu jāpublisko tiešsaistē, lai nodrošinātu īstu demokrātisko pārraudzību. Būtu jāizveido standartizēta elektroniska datubāze, lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi visām deklarācijām un to grozījumiem.

(21)  EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ierobežotā vēlēšanu novērošanas misija savā 2018. gada 27. jūnija ziņojumā secināja, ka kampaņu izdevumu ierobežotā uzraudzība un nepietiekamā ziņošana par kampaņu līdzekļu avotiem līdz vēlēšanu beigām samazina kampaņu finansējuma pārredzamību un vēlētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli, kas ir pretrunā starptautiskajām saistībām un labai praksei. Valsts Revīzijas birojs ir pilnvarots uzraudzīt un kontrolēt tiesību aktos noteikto prasību izpildi. Ziņojumā nebija iekļauts Valsts Revīzijas biroja oficiālais revīzijas ziņojums par 2018. gada parlamenta vēlēšanām, jo tajā laikā tas vēl nebija pabeigts.

(22)  Atvērtās pārvaldības partnerības (OGP) koordinācijas komiteja 2016. gada 7. decembrī saņēma vēstuli no Ungārijas valdības, kura paziņoja par tās tūlītējo izstāšanos no partnerības, kurā brīvprātīgi apvienojušās 75 valstis un simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju. Šī partnerība Ungārijas valdību uzraudzīja kopš 2015. gada jūlija saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju paustajām bažām, jo īpaši par to darbības iespējām valstī. Ne visas ES dalībvalstis ir OGP dalībnieces.

(23)  Ungārija saņem Savienības fondu līdzekļus 4,4 % apmērā no tās IKP, kas veido vairāk nekā pusi no tās publiskajām investīcijām. Līgumu skaits, kas piešķirti pēc publiskā iepirkuma procedūrām, kurās saņemts tikai viens piedāvājums, 2016. gadā joprojām sasniedza augsto 36 % robežu. Attiecībā uz Ungāriju Savienībā ir pieņemts vislielākais OLAF finanšu ieteikumu īpatsvars par struktūrfondiem un lauksaimniecību laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam. OLAF 2016. gadā pabeidza izmeklēšanu par kādu EUR 1,7 miljardu vērtu transporta projektu Ungārijā, kurā galvenie dalībnieki bija vairāki starptautiski specializēti būvniecības uzņēmumi. Izmeklēšanā tika atklāti ļoti smagi pārkāpumi, kā arī iespējama krāpšana un korupcija saistībā ar projekta izpildi. OLAF 2017. gadā atklāja “nopietnus pārkāpumus” un „interešu konfliktus” izmeklēšanas laikā saistībā ar 35 līgumiem par ielu apgaismojumu, kas bija piešķirti uzņēmumam, kura īpašnieks tajā laikā bija Ungārijas ministru prezidenta znots. OLAF nosūtīja savu nobeiguma ziņojumu ar finanšu ieteikumiem Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam atgūt EUR 43,7 miljonus un tiesiska rakstura ieteikumiem Ungārijas ģenerālprokuroram. Pārrobežu izmeklēšana, ko OLAF noslēdza 2017. gadā, ietvēra apgalvojumus, kas saistīti ar iespējamo Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu 31 pētniecības un attīstības projektā. Izmeklēšana, kas notika Ungārijā, Latvijā un Serbijā, atklāja apakšuzņēmuma līgumu shēmu, kas tika izmantota, lai mākslīgi palielinātu projekta izmaksas un slēptu faktu, ka gala piegādātāji ir saistītie uzņēmumi. Tādēļ OLAF pabeidza izmeklēšanu ar finanšu ieteikumu Komisijai atgūt EUR 28,3 miljonus un tiesiska rakstura ieteikumu Ungārijas tiesu iestādēm. Ungārija nolēma nepiedalīties Eiropas Prokuratūras izveidošanā, kas būs atbildīga par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, to izdarītāju un līdzdalībnieku kriminālvajāšanu un tiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

(24)  Saskaņā ar septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju valdības darbības efektivitāte kopš 1996. gada Ungārijā ir mazinājusies un tā ir viena no dalībvalstīm Savienībā ar vismazāk efektīvu valdību. Visu Ungārijas reģionu pārvaldes rādītāji kvalitātes ziņā ir krietni zemāki par vidējiem Savienībā. Saskaņā ar 2014. gadā publicēto Komisijas pretkorupcijas ziņojumu korupcija Ungārijā tiek uzskatīta par izplatītu (89 %). Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma publicēto globālās konkurētspējas indeksu 2017.–2018. gadam augstais korupcijas līmenis bija viens no faktoriem, kas Ungārijā radīja vislielākās problēmas darījumdarbības jomā.

Privātuma un datu aizsardzība

(25)  ECT 2016. gada 12. janvārī pieņēma spriedumu lietā Szabó un Vissy pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo nav pietiekamu juridisku garantiju pret iespējami nelikumīgu slepenu novērošanu valsts drošības vajadzībām, tostarp saistībā ar telesakaru izmantošanu. Pieprasījuma iesniedzēji nav apgalvojuši, ka ir bijuši pakļauti slepenas novērošanas pasākumiem, tāpēc nešķiet nepieciešams nekāds turpmākais atsevišķais pasākums. Kā vispārējs pasākums ir vajadzīgi grozījumi attiecīgajos tiesību aktos. Ungārijas kompetento ministriju eksperti pašreiz apspriež priekšlikumus grozījumiem Likumā par valsts drošības dienestu. Tāpēc šis spriedums vēl nav izpildīts.

(26)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka Ungārijas tiesiskais regulējums attiecībā uz slepenu novērošanu valsts drošības vajadzībām ļauj masveidā pārtvert sakarus un nesniedz pietiekamas garantijas pret patvaļīgu iejaukšanos tiesībās uz privātumu. Komiteja pauda bažas arī par to, ka nav noteikumu, kas nodrošinātu efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā un pēc novērošanas pasākuma pabeigšanas iespējami ātrāk informētu attiecīgo personu, neapdraudot ierobežojuma mērķi.

Vārda brīvība

(27)  Venēcijas komisija 2015. gada 22. jūnijā pieņēma atzinumu par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā (Likumu Nr. CLXXXV par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļiem, Likumu Nr. CIV par preses brīvību, kā arī tiesību aktiem par nodokļu uzlikšanu plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumiem); šajā atzinumā tā pieprasīja veikt vairākas izmaiņas preses likumā un plašsaziņas līdzekļu likumā, jo īpaši attiecībā uz "plašsaziņas līdzekļu nelegāla satura" definēšanu, žurnālistu informācijas avotu atklāšanu un sankciju piemērošanu plašsaziņas līdzekļiem. Līdzīgas bažas izskanēja analīzē, ko 2011. gada februārī pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, un tās pauda Eiropas Padomes iepriekšējais cilvēktiesību komisārs 2011. gada 25. februāra atzinumā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, ņemot vērā Eiropas Padomes standartus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī Eiropas Padomes eksperti 2012. gada 11. maija slēdzienā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā 2013. gada 29. janvāra paziņojumā atzinīgi novērtēja, ka apspriedēs plašsaziņas līdzekļu jomā ir panāktas vairākas svarīgas izmaiņas. Tomēr Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, atgādināja, ka bažas vēl pastāv. Komisārs arī minēja jautājumus par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju un pašcenzūru un norādīja, ka tiesiskais regulējums, kas nosaka kriminālatbildību par neslavas celšanu, būtu jāatceļ.

(28)  2015. gada 22. jūnija atzinumā par tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā Venēcijas komisija atzinīgi vērtēja Ungārijas valdības gadiem ilgos centienus uzlabot plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu kopuma sākotnējo tekstu, ievērojot dažādu novērotāju, tostarp Eiropas Padomes, apsvērumus, un pozitīvi atzīmēja Ungārijas iestāžu vēlmi turpināt dialogu. Tomēr Venēcijas komisija uzsvēra, ka ir jāmaina noteikumi, kas reglamentē Plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu, lai nodrošinātu sociāli nozīmīgu politisko un citu grupu taisnīgu pārstāvību, un ir jāpārskata Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vai Plašsaziņas līdzekļu iestādes vadītāja iecelšanas metode un amats, lai samazinātu varas koncentrāciju un nodrošinātu politisku neitralitāti; tādā pašā veidā būtu jāreformē arī Pilnvaroto padome. Venēcijas komisija arī ieteica decentralizēt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju pārvaldību un panākt, ka Valsts ziņu aģentūra nav vienīgā, kas sniedz ziņas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgas bažas izskanēja analīzē, ko 2011. gada februārī pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, un tās pauda Eiropas Padomes iepriekšējais cilvēktiesību komisārs 2011. gada 25. februāra atzinumā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, ņemot vērā Eiropas Padomes standartus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī Eiropas Padomes eksperti 2012. gada 11. maija slēdzienā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā 2013. gada 29. janvāra paziņojumā atzinīgi novērtēja, ka apspriedēs plašsaziņas līdzekļu jomā ir panāktas vairākas svarīgas izmaiņas. Tomēr Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, atgādināja, ka bažas vēl pastāv.

(29)  2012. gada 18. oktobrī Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2011. gada Likumu Nr. CXII par informatīvo pašnoteikšanos un informācijas brīvību Ungārijā. Neraugoties uz kopumā pozitīvo novērtējumu, Venēcijas komisija norādīja, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Tomēr pēc nākamajiem grozījumiem šajā likumā tiesības uz piekļuvi valdības informācijai tika būtiski ierobežotas vēl vairāk. Šie grozījumi tika kritizēti analīzē, ko 2016. gada martā pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā. Tā norādīja, ka summas, kas iekasējamas par tiešajām izmaksām, šķiet pilnībā pamatotas, bet maksa par valsts amatpersonu laiku, lai atbildētu uz pieprasījumiem, ir nepieņemama. Kā tika atzīts Komisijas 2018. gada pārskatā par valsti, datu aizsardzības komisārs un tiesas, tostarp Konstitucionālā tiesa, ir ieņēmuši progresīvu nostāju ar pārredzamību saistītajās lietās.

(30)  EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ierobežotā vēlēšanu novērošanas misija attiecībā uz 2018. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanām savā 2018. gada 27. jūnija ziņojumā secināja, ka piekļuve informācijai, kā arī plašsaziņas līdzekļu un biedrošanās brīvība ir ierobežota, tostarp nesen veikto tiesību aktu grozījumu dēļ, un ka kampaņas atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos bija plašs, tomēr ļoti polarizēts, un tam trūka kritiskas analīzes sakarā ar plašsaziņas līdzekļu īpašnieku politizētību un valsts reklāmas kampaņu ieplūšanu. Valsts apraides organizācija izpildīja savu uzdevumu nodrošināt konkurējošiem kandidātiem brīvu ētera laiku, bet tās ziņu raidījumi un redakcijas pārraides nepārprotami deva priekšroku valdošajai koalīcijai — pretrunā starptautiskajiem standartiem. Lielākā daļa komerciālo raidsabiedrību atspoguļoja kādas no pusēm nostāju — vai nu par labu valdošajām, vai opozīcijas partijām. Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi bija nodrošinājuši platformu plurālistiskām, uz problēmu risināšanu vērstām politiskām debatēm. Tā arī norādīja, ka īpašumtiesību politizācijai apvienojumā ar ierobežojošu tiesisko regulējumu un to, ka trūkst neatkarīga plašsaziņas līdzekļu regulatora, ir atturoša ietekme uz redakcijas brīvību, ierobežojot vēlētāju piekļuvi plurālistiskai informācijai. Tā arī norādīja, ka ar grozījumiem tika ieviesti nepamatoti ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi informācijai, paplašinot neizpaužamas informācijas definīciju un palielinot maksu par informācijas pieprasījumu apstrādi.

(31)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumiem un praksi, kas ierobežo uzskatu un vārda brīvību. Tā bažījās, ka pēc vairākiem grozījumiem tiesību aktos spēkā esošais tiesiskais regulējums pilnībā nenodrošina necenzētu un netraucētu presi. Komiteja ar bažām norādīja, ka Plašsaziņas līdzekļu padome un Plašsaziņas līdzekļu iestāde nav pietiekami neatkarīgas, lai veiktu savas funkcijas, un ka tām ir pārmērīgi plašas regulatīvās un sankciju piemērošanas pilnvaras.

(32)  EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2018. gada 13. aprīlī stingri nosodīja Ungārijas plašsaziņas līdzekļos publicēto sarakstu ar vairāk nekā 200 cilvēku vārdiem, kur bija apgalvots, ka vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp sarakstā uzskaitītās personas, cenšas "gāzt" valdību. Saraksts 11. aprīlī tika publicēts Ungārijas žurnālā Figyelő, un tajā ir iekļauti daudzu žurnālistu un citu iedzīvotāju vārdi. EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2018. gada 7. maijā pauda nopietnas bažas par to, ka tiek liegta akreditācija vairākiem neatkarīgiem žurnālistiem, kas tiem neļāva sniegt reportāžu no Ungārijas jaunā parlamenta atklāšanas sanāksmes. Turklāt tika norādīts, ka šādu notikumu nevajadzētu izmantot kā līdzekli, lai ierobežotu kritisku reportāžu saturu, un ka šāda prakse rada sliktu precedentu Ungārijas parlamenta jaunajam pilnvaru termiņam.

Akadēmiskā brīvība

(33)  2017. gada 6. oktobrī Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2017. gada 4. aprīļa Likumu Nr. XXV par grozījumiem 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā. Komisija secināja, ka stingrāku noteikumu ieviešana bez ļoti nopietniem iemesliem kopā ar stingriem termiņiem un nopietnām juridiskām sekām ārvalstu universitātēm, kas ir izveidotas Ungārijā un daudzus gadus tajā likumīgi darbojas, no tiesiskuma un pamattiesību principu un garantiju ievērošanas viedokļa ir ļoti problemātiska. Šīs universitātes un to studentus aizsargā valsts un starptautiskie noteikumi par akadēmisko brīvību, vārda un pulcēšanās brīvību, tiesībām uz izglītību un izglītības brīvību. Venēcijas komisija ieteica Ungārijas iestādēm īpaši nodrošināt, ka jaunajiem noteikumiem par prasību iegūt darba atļauju nav nesamērīgas ietekmes uz akadēmisko brīvību un tos piemēro nediskriminējošā un elastīgā veidā, neapdraudot tās izglītības kvalitāti un starptautisko raksturu, ko jau nodrošina pašreizējās universitātes. Bažas par grozījumiem 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā 2017. gada 11. aprīļa paziņojumā pauda arī ANO īpašie referenti uzskatu un vārda brīvības, mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību un kultūras tiesību jautājumos. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos norādīja, ka šādu ierobežojumu piemērošana domas, vārda un biedrošanās, kā arī akadēmiskajai brīvībai nav pietiekami pamatota.

(34)  Ungārijas parlaments 2017. gada 17. oktobrī jauno kritēriju izpildes termiņu ārvalstu universitātēm, kuras darbojas Ungārijā, pagarināja līdz 2019. gada 1. janvārim, ņemot vērā attiecīgo iestāžu prasību un ievērojot Ungārijas Rektoru konferences priekšsēdētāja ieteikumus. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja termiņa pagarinājumu. Sarunas starp Ungārijas valdību un attiecīgajām ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, jo īpaši Centrāleiropas Universitāti, joprojām turpinās, kamēr juridiskais vakuums attiecībā uz ārvalstu universitātēm saglabājas, lai gan Centrāleiropas Universitāte savlaicīgi izpildīja jaunās prasības.

(35)  2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma iesniegt prasību pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā, pamatojoties uz to, ka grozījumi 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā nesamērīgi ierobežo ES un trešo valstu universitāšu darbību un ka šim likumam ir atkal jāatbilst ES tiesību aktiem. Komisija konstatēja, ka jaunais tiesību akts ir pretrunā tiesībām uz akadēmisko brīvību, izglītību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Hartā") un ES juridiskajos pienākumos saskaņā ar starptautiskajām tirdzniecības tiesībām.

(36)  2018. gada 9. augustā publiski kļuva zināms, ka Ungārijas valdība plāno apturēt Eötvös Loránd universitātes (ELTE) dzimumu pētījumu maģistra programmu un atteikties atzīt dzimumu pētījumu maģistra grādu, ko iegūst privātajā Centrāleiropas Universitātē. Eiropas Parlaments norāda, ka Ungārijā notiekošajās publiskajās diskusijās dominē dzimuma koncepcijas nepareiza interpretācija, un izsaka nožēlu par tīšu nepareizu terminu „dzimums” un „dzimumu līdztiesība” interpretāciju. Eiropas Parlaments nosoda uzbrukumus bezmaksas mācībām un pētniecībai, jo īpaši dzimumu pētījumiem, kuru nolūks ir analizēt varas attiecības, diskrimināciju un dzimumu attiecības sabiedrībā un rast risinājumus dažādām nevienlīdzības formām, un pret kuriem ir tikušas mērķtiecīgi vērstas apmelošanas kampaņas. Eiropas Parlaments aicina pilnībā atjaunot un aizsargāt izglītības brīvības demokrātisko pamatprincipu.

Reliģijas brīvība

(37)  2011. gada 30. decembrī Ungārijas parlaments pieņēma 2011. gada Likumu Nr. CCVI par tiesībām uz apziņas un reliģijas brīvību un baznīcu, konfesiju un reliģisko kopienu juridisko statusu Ungārijā, kurš stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Ar šo likumu tika pārskatīts daudzu reliģisko organizāciju zaudēja juridiskās personas statuss un likumīgi atzīto baznīcu skaits Ungārijā tika samazināts līdz 14. 2011. gada 16. decembrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda bažas par šo likumu Ungārijas iestādēm adresētā vēstulē. 2012. gada februārī, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, Ungārijas parlaments atzīto baznīcu skaitu palielināja līdz 31. 2012. gada 19. martā Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2011. gada Likumu Nr. CCVI par tiesībām uz apziņas un reliģijas brīvību un baznīcu, konfesiju un reliģisko kopienu juridisko statusu Ungārijā, norādot, ka likumā ir izvirzītas vairākas prasības, kas ir pārmērīgas un balstītas uz patvaļīgiem kritērijiem attiecībā uz baznīcas atzīšanu. Turklāt tā norādīja, ka šā likuma dēļ reģistrācija ir anulēta simtiem agrāk likumīgi atzīto baznīcu un ka likums zināmā mērā veicina nevienlīdzīgu un pat diskriminējošu attieksmi pret reliģijām un kopienām atkarībā no tā, vai tās ir atzītas vai ne.

(38)  Ungārijas Konstitucionālā tiesa 2013. gada februārī nolēma, ka atzīto baznīcu reģistrācijas anulēšana neatbilst konstitūcijai. Atbildot uz Konstitucionālās tiesas lēmumu, Ungārijas parlaments 2013. gada martā veica grozījumus Pamatlikumā. 2013. gada jūnijā un septembrī Ungārijas parlaments grozīja 2011. gada Likumu Nr. CCVI, izveidojot divu līmeņu klasifikāciju — "reliģiskās kopienas" un "reģistrētās baznīcas". 2013. gada septembrī Ungārijas parlaments skaidri grozīja arī Pamatlikumu, lai sev piešķirtu tiesības izraudzīties reliģiskās kopienas "sadarbībai" ar valsti, lai veiktu "sabiedriski derīgas darbības", piešķirot sev diskrecionāras pilnvaras atzīt reliģisko organizāciju ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(39)  ECT 2014. gada 8. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Magyar Keresztény Mennonita Egyház un citi pret Ungāriju, pasludinot, ka Ungārija ir pārkāpusi tiesības uz biedrošanās brīvību saistībā ar apziņas un reliģijas brīvību. Ungārijas Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka daži noteikumi, kas reglamentē baznīcas atzīšanas nosacījumus, nav saderīgi ar konstitūciju, un lika likumdevējam attiecīgos noteikumus pielīdzināt atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. Attiecīgais likums tika iesniegts Ungārijas parlamentam 2015. gada decembrī, bet nesaņēma vajadzīgo vairākuma atbalstu. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

Biedrošanās brīvība

(40)  Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 9. jūlija vēstulē Ungārijas iestādēm pauda bažas par politiķu izmantoto aizskarošo retoriku, apšaubot NVO darba likumību saistībā ar revīzijām, ko veica Ungārijas valdības Kontroles birojs attiecībā uz NVO, kuras bija EEZ/Norvēģijas subsīdiju NVO fonda dalībnieces un bija saņēmušas tā līdzekļus. Ungārijas valdība parakstīja līgumu ar fondu, un tā rezultātā subsīdijas turpina darboties. . ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos 2016. gada 8.–16. februārī apmeklēja Ungāriju un ziņojumā norādīja, ka būtiskas problēmas rada spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz pamatbrīvību, tādu kā tiesības uz uzskatu un vārda brīvību un mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesības, izmantošanu un ka tiesību aktiem, kuri attiecas uz valsts drošību un migrāciju, arī var būt ierobežojoša ietekme uz pilsoniskās sabiedrības vidi.

(41)  Ungārijas parlamentam 2017. gada aprīlī tika iesniegts likumprojekts par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, un tajā tika norādīts mērķis ieviest prasības, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma novēršanu. Venēcijas komisija 2013. gadā atzina, ka valsts dažādu iemeslu dēļ var ierobežot ārvalstu finansējumu, tostarp, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, bet šos leģitīmos mērķus nevajadzētu izmantot kā ieganstu, lai kontrolētu NVO vai ierobežotu to spēju veikt savu likumīgo darbu, jo īpaši cilvēktiesību aizsardzības jomā. 2017. gada 26. aprīlī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs adresēja vēstuli Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, norādot, ka likumprojekts tika iesniegts pastāvīgi naidīgas retorikas kontekstā, ko pauda atsevišķi valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri, ņemot vērā dažu NVO finansējuma avotu, tās publiski nosauca par "ārvalstu aģentiem" un apšaubīja to likumību; tomēr likumprojektā nebija apzīmējuma “ārvalstu aģenti”. Līdzīgas bažas tika minētas Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja un NVO likuma ekspertu padomes priekšsēdētāja 2017. gada 7. marta paziņojumā, kā arī NVO likuma ekspertu padomes 2017. gada 24. aprīļa atzinumā un ANO īpašo referentu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību 2017. gada 15. maija paziņojumā.

(42)  Ungārijas parlaments 2017. gada 13. jūnijā pieņēma likumprojektu ar vairākiem grozījumiem. 2017. gada 20. jūnija atzinumā Venēcijas komisija atzina, ka termins “organizācija, kas saņem atbalstu no ārvalstīm” ir neitrāls un aprakstošs un kā daži no šiem grozījumiem ir būtisks uzlabojums, bet tajā pašā laikā daži citi jautājumi nav risināti, un ka ar šiem grozījumiem nepietiek, lai mazinātu bažas, ka likums nesamērīgi un nevajadzīgi iejauksies biedrošanās un vārda brīvības, tiesību uz privātumu un diskriminācijas aizlieguma izmantošanā. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos norādīja, ka šādu prasību izvirzīšana nav pietiekami pamatota, jo, šķiet, tas ir mēģinājums diskreditēt noteiktas NVO, ieskaitot tās, kuras izveidotas, lai aizsargātu cilvēktiesības Ungārijā.

(43)  2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma uzsākt tiesvedību pret Ungāriju par to, ka tā nepilda pienākumus saskaņā ar Līguma noteikumiem par kapitāla brīvu apriti, jo Komisija uzskata, ka noteikumi NVO likumā netieši diskriminē un nesamērīgi ierobežo ārvalstu ziedojumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Turklāt Komisija izteica varbūtību, ka Ungārija ir pārkāpusi tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, kas noteiktas Hartā, kontekstā ar Līguma noteikumiem par kapitāla brīvu apriti, kas paredzēta Līguma par Eiropas savienības darbību 26. panta 2. punktā, 56. pantā un 63. pantā.

(44)  Ungārijas valdība 2018. gada februārī iesniedza tiesību aktu kopumu, kas ietvēra trīs likumprojektus (T/19776, T/19775, T/19774). 2018. gada 14. februārī Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja un NVO likuma ekspertu padomes priekšsēdētājs nāca klajā ar paziņojumu, norādot, ka tiesību aktu kopums neatbilst prasībām par biedrošanās brīvību, jo īpaši attiecībā uz NVO, kuras risina migrantu jautājumus. 2018. gada 15. februārī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda līdzīgas bažas. 2018. gada 8. martā ANO īpašais referents jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību, īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, neatkarīgais eksperts cilvēktiesību un starptautiskās solidaritātes jautājumos, īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos un īpašais referents jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm brīdināja, ka likumprojekts Ungārijā nepamatoti ierobežotu biedrošanās brīvību un vārda brīvību. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka, atsaucoties uz "nācijas izdzīvošanu" un iedzīvotāju un kultūras aizsardzību un sasaistot NVO darbu ar iespējamu starptautisku sazvērestību, tiesību aktu kopums noniecinās NVO un mazinās to spēju veikt savu svarīgo darbu, aizstāvot cilvēktiesības un jo īpaši bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu tiesības. Komiteja bažījās arī par to, ka, piemērojot ierobežojumus ārvalstu finansējumam, kas novirzīts NVO, tās varētu tikt pakļautas nelikumīgam spiedienam un to darbība varētu tikt nepamatoti traucēta. Viens no minēto likumprojektu mērķiem bija paredzēt 25 % nodokli jebkādam NVO finansējumam, kas iegūts ārpus Ungārijas, tostarp ES finansējumam; tiesību aktu kopums arī liegtu NVO izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu patvaļīgus lēmumus. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja 2018. gada 22. martā pieprasīja Venēcijas komisijas atzinumu par tiesību aktu kopuma projektu.

(45)  2018. gada 29. maijā Ungārijas valdība iesniedza likumprojektu, ar ko groza dažus tiesību aktus, kuri attiecas uz nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumiem (T/333). Projekts ir iepriekšējā tiesību aktu kopuma pārskatītā redakcija, un tajā ir ierosināti kriminālsodi par “nelegālās imigrācijas veicināšanu”. Tajā pašā dienā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs aicināja atsaukt priekšlikumu un pauda bažas, ka šie priekšlikumi, ja tie tiks pieņemti, liegtu izšķirīgo palīdzību un pakalpojumus cilvēkiem, kuri bijuši spiesti bēgot pamest mājvietas, un turpinātu uzkurināt spriedzi sabiedrības diskusijās un pieaugošo ksenofobiju. 2018. gada 1. jūnijā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda līdzīgas bažas. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs 2018. gada 31. maijā apstiprināja pieprasījumu Venēcijas komisijas atzinumam par jauno priekšlikumu. Projekts tika pieņemts 2018. gada 20. jūnijā, pirms Venēcijas komisija bija sniegusi atzinumu. 2018. gada 21. jūnijā ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos nosodīja Ungārijas parlamenta lēmumu. 2018. gada 22. jūnijā Venēcijas komisija un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs norādīja, ka noteikums par kriminālatbildību var nelabvēlīgi ietekmēt organizāciju darbu un vārda brīvības īstenošanu un pārkāpj tiesības uz biedrošanās brīvību un vārda brīvību, un tādēļ tas būtu jāatceļ. Komisija 2018. gada 19. jūlijā nosūtīja Ungārijai oficiālu brīdinājuma vēstuli attiecībā uz jaunajiem tiesību aktiem, kuri padara krimināli sodāmas tādas darbības, kas palīdz attiecībā uz patvēruma un dzīvesvietas pieprasījumiem, un kuri vēl vairāk ierobežo tiesības pieprasīt patvērumu.

Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi

(46)  2016. gada 17.–27. maijā Ungāriju apmeklēja ANO Darba grupa jautājumos par diskrimināciju pret sievietēm tiesību aktos un praksē. Ziņojumā darba grupa norādīja, ka ģimenes konservatīvajai formai, kuras aizsardzība tiek garantēta kā būtiska nācijas izdzīvošanai, ir jābūt līdzsvarotai ar sieviešu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām un sieviešu iespēju veicināšanu. Darba grupa arī norādīja, ka sieviešu tiesības uz vienlīdzību nevar skatīt tikai neaizsargātu grupu aizsardzības kontekstā līdztekus bērniem, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, jo sievietes ir visu šo grupu neatņemama daļa. Jaunas skolas grāmatas joprojām satur dzimumu stereotipus, kas attēlo sievietes galvenokārt kā mātes un sievas un dažos gadījumos arī attēlo mātes kā mazāk gudras nekā tēvi. No otras puses, darba grupa atzina Ungārijas valdības centienus stiprināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ieviešot dāsnus noteikumus ģimenes atbalsta sistēmā un saistībā ar pirmsskolas izglītību un aprūpi. Savā ziņojumā, kas pieņemts 2018. gada 27. jūnijā, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ierobežotas vēlēšanu novērošanas misija 2018. gada Ungārijas norādīja, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas politiskajā dzīvē un ka nav juridisku prasību, lai veicinātu dzimumu līdztiesību vēlēšanās. Lai gan viena no lielākajām partijām sava valsts kandidātu saraksta augšgalā izvirzīja sievieti un dažas partijas savās programmās pievērsās ar dzimumu saistītiem jautājumiem, sieviešu iespēju veicināšanai tika veltīts maz uzmanības kā vēlēšanu kampaņas jautājumam, tostarp plašsaziņas līdzekļos.

(47)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos atzinīgi vērtēja Stambulas konvencijas parakstīšanu, bet pauda nožēlu, ka Ungārijā joprojām valda patriarhāli stereotipiska attieksme pret sieviešu vietu sabiedrībā, un ar bažām norādīja uz diskriminējošiem komentāriem, ko politiķi ir veltījuši sievietēm. Komiteja arī norādīja, ka Ungārijas kriminālkodekss pilnībā neaizsargā sievietes, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Tā pauda bažas, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanas amatos publiskajā sektorā, īpaši valdības ministrijās un Ungārijas parlamentā. Stambulas konvencija vēl nav ratificēta.

(48)  Ungārijas Pamatlikumā ir paredzēti obligāti noteikumi vecāku darba vietu aizsardzībai un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai, tāpēc ir ieviesti īpaši darba tiesību noteikumi attiecībā uz sievietēm un mātēm un tēviem, kas audzina bērnus. Komisija 2017. gada 27. aprīlī sniedza argumentētu atzinumu, aicinot Ungāriju pareizi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK(12), ņemot vērā, ka Ungārijas tiesību aktos ir paredzēts izņēmums attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ, kas ir daudz plašāks par šajā direktīvā paredzēto izņēmumu. Tajā pašā datumā Komisija sniedza argumentētu atzinumu Ungārijai par neatbilstību Padomes Direktīvai 92/85/EEK(13), kurā norādīts, ka darba devējiem ir pienākums pielāgot darba apstākļus strādājošām grūtniecēm vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lai izvairītos no riska viņu veselībai vai drošībai. Ungārijas valdība ir apņēmusies grozīt attiecīgos noteikumus 2003. gada Likumā Nr. CXXV par vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzības veicināšanu, kā arī 2012. gada Likumu Nr. I par Darba kodeksu. Līdz ar to lieta 2018. gada 7. jūnijā tika izbeigta.

(49)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka konstitūcijā paredzētajā diskriminācijas aizliegumā nav skaidri norādīts uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti kā diskriminācijas iemesliem un ka ģimenes ierobežojošā definīcija varētu būtu diskriminējoša, jo tā neietver noteiktus ģimeņu veidus, tostarp viendzimuma pārus. Komiteja pauda bažas arī par vardarbību un valdošajiem negatīvajiem stereotipiem un aizspriedumiem pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, jo īpaši nodarbinātības un izglītības jomā.

(50)  Savos 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos ANO Cilvēktiesību komiteja arī minēja daudzu personu ar garīgiem, intelektuāliem un psihosociāliem traucējumiem piespiedu ievietošanu medicīnas iestādēs, izolēšanu un piespiedu ārstēšanu, kā arī to, ka ir bijušas ziņas par vardarbību un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos un par iespējamiem daudziem neizmeklētiem nāves gadījumiem slēgtās iestādēs.

Pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju, tiesības un aizsardzība pret naidīgiem paziņojumiem pret šādām minoritātēm

(51)  Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, pauda bažas par situācijas pasliktināšanos saistībā ar rasismu un neiecietību Ungārijā, kur uzkrītošākais neiecietības veids ir antičigānisms, ko raksturo sevišķi skarba attieksme, tostarp vardarbība, pret romiem un paramilitāro grupējumu gājieni un patrulēšana romu apdzīvotajos ciematos. Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz Ungārijas iestāžu pausto nostāju nosodīt antisemītisku runu, antisemītisms ir problēma, kas periodiski atkārtojas un izpaužas kā naida runa un vardarbība pret ebrejiem vai viņu īpašumu. Turklāt viņš minēja, ka atkal ir vērojama ksenofobija, kas vērsta pret migrantiem, tostarp patvēruma meklētājiem un bēgļiem, un neiecietība pret citām sociālām grupām, tādām kā LGBTI, nabadzīgie cilvēki un bezpajumtnieki. Līdzīgas bažas 2015. gada 9. jūnijā publicētajā ziņojumā par Ungāriju pauda Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI).

(52)  Padomdevēja komiteja jautājumos par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību savā ceturtajā atzinumā par Ungāriju, kas tika pieņemts 2016. gada 25. februārī, norādīja, ka romi turpina ciest no sistemātiskas diskriminācijas un nevienlīdzības visās dzīves jomās, ieskaitot mājokļus, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes pieejamību un dalību sociālajā un politiskajā dzīvē. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā ieteica Ungārijas iestādēm pielikt pastāvīgas un efektīvas pūles, lai novērstu un apkarotu nevienlīdzību un diskrimināciju, ar ko saskaras romi, un noteiktu sankcijas par to, ciešā sadarbībā ar romu pārstāvjiem uzlabot romu dzīves apstākļus, piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un nodarbinātību, veikt efektīvus pasākumus, lai izbeigtu praksi, kas izraisa romu bērnu ilgstošu segregāciju skolā, pielikt dubultas pūles, lai novērstu trūkumus izglītības jomā, ar kuriem saskaras romu bērni, nodrošināt romu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt visiem kvalitatīvas izglītības līmeņiem un turpināt veikt pasākumus, lai nepieļautu bērnu nelikumīgu ievietošanu speciālās skolās un klasēs. Ungārijas valdība ir pieņēmusi vairākus būtiskus pasākumus, lai veicinātu romu integrāciju. Tā 2012. gada 4. jūlijā pieņēma Darba aizsardzības rīcības plānu, lai aizsargātu nelabvēlīgā situācijā esošu darbinieku nodarbinātību un veicinātu ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātību. Tā arī pieņēma Veselības aprūpes nozaru stratēģiju "Veselīga Ungārija 2014.–2020. gadā", lai samazinātu nevienlīdzību veselības jomā. 2014. gadā tā pieņēma stratēģiju laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai atjaunotu graustiem līdzīgos mājokļus atsevišķās apmetnēs. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. gada ziņojumu par pamattiesībām tādu romu jauniešu īpatsvars, kuru pašreizējā pamatdarbība nav nodarbinātība, mācības vai aroda apguve, ir palielinājies no 38 % 2011. gadā līdz 51 % 2016. gadā.

(53)  ECT 2013. gada 29. janvārī pieņēma spriedumu lietā Horváth un Kiss pret Ungāriju, konstatējot, ka praksē piemērotie attiecīgie Ungārijas tiesību akti neparedzēja pienācīgus aizsardzības pasākumus, tāpēc radās pārāk liels romu bērnu īpatsvars un segregācija speciālās skolās, jo viņiem sistemātiski tika kļūdaini diagnosticēti garīga rakstura traucējumi, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz izglītību, kurā nav diskriminācijas. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

(54)  Komisija 2016. gada 26. maijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijas iestādēm attiecībā uz Ungārijas tiesību aktiem un administratīvo praksi, kas noved pie nesamērīgi liela romu bērnu īpatsvara speciālās skolās, kuras paredzētas bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, un pakļauj viņus ievērojamai segregācijai vispārējās izglītības skolās, tādējādi kavējot sociālo iekļautību. Ungārijas valdība aktīvi iesaistījās dialogā ar Komisiju. Ungārijas integrācijas stratēģija ir vērsta uz iekļaujošas izglītības veicināšanu, segregācijas samazināšanu, paaudzēm ilgu nelabvēlīgu apstākļu pārvarēšanu un iekļaujošas skolu vides izveidi. Turklāt no 2017. gada janvāra tika papildināts Izglītības valsts likums, paredzot papildu garantijas, un Ungārijas valdība 2011.–2015. gadā sāka oficiālas revīzijas, pēc kurām valdības iestādes veica attiecīgus pasākumus.

(55)  ECT 2015. gada 20. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Balázs pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizliegums, jo nav ņemts vērā uzbrukuma iespējamais, pret romiem vērstais motīvs. ECT 2016. gada 12. aprīlī pieņēma spriedumu lietā R. B. pret Ungāriju un 2017. gada 17. janvārī pieņēma spriedumu lietā Király un Dömötör pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz privāto dzīvi, jo nav pienācīgi izmeklētas apsūdzības par rasistiski motivētu vardarbību. ECT savā 2017. gada 31. oktobra spriedumā lietā M.F. pret Ungāriju konstatēja, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizliegums saistībā ar necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu, jo iestādes nav izmeklējušas attiecīgā starpgadījuma iespējamus rasistiskus motīvus. Neviens no šiem spriedumiem vēl nav izpildīts. Tomēr pēc spriedumiem lietās Balázs pret Ungāriju un R.B. pret Ungāriju 2016. gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālkodeksā attiecībā uz lietas būtību "vardarbības un naida runas pret sabiedrību izraisīšanas" noziegumos, lai īstenotu Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI(14). Kriminālkodekss 2011. gadā bija grozīts, lai novērstu ekstrēmo labējo paramilitāro grupu kampaņas, ieviešot tā dēvēto jēdzienu "noziegums uniformā” un paredzot sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem par provokatīvu antisociālu uzvedību, kas iedveš bailes nacionālās, etniskās, rasu vai reliģiskās kopienas locekļiem.

(56)  Pēc ziņojumiem par Miškolcas pašvaldības veiktajiem pasākumiem attiecībā uz romu piespiedu izlikšanu no mājām EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs no 2015. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam apmeklēja Ungāriju, lai veiktu novērtējumu uz vietas. Vietējās pašvaldības jau pat pirms 2014. gada vietējā dekrēta grozīšanas pieņēma pret romiem vērstu pasākumu modeli, un sabiedriskie darbinieki pilsētā bieži izteica pret romiem vērstus paziņojumus. Tika ziņots, ka 2013. gada februārī Miškolcas mērs teicis, ka vēlas iztīrīt pilsētu no "antisociālajiem, perversajiem romiem", kuri, kā apgalvots, nelikumīgi gūst labumu no programmas "Nest" (programma "Fészekrakó"), kurā paredzēti mājokļa pabalsti, un cilvēkiem, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos ar īres un uzturēšanas maksu. Viņa vārdi iezīmēja sākumu izlikšanai no mājokļiem, un tajā pašā mēnesī no 273 attiecīgās kategorijas dzīvokļiem piecdesmit dzīvokļi tika atbrīvoti ― arī tālab, lai attīrītu vietu stadiona atjaunošanai. Ņemot vērā atbildīgā valdības biroja aicinājumu, Augstākā tiesa atcēla attiecīgos pantus savā 2015. gada 28. aprīļa lēmumā. Pamattiesību komisārs un nacionālo minoritāšu tiesību komisāra vietnieks 2015. gada 5. jūnijā pieņēma kopīgu atzinumu par romu pamattiesību pārkāpumiem Miškolcā, taču tajā paustos ieteikumus pašvaldība nav pieņēmusi. Ungārijas Vienlīdzīgas attieksmes iestāde arī veica izmeklēšanu un 2015. gada jūlijā pieņēma lēmumu, aicinot pašvaldību izbeigt izlikšanu no mājokļiem un izstrādāt rīcības plānu, kā nodrošināt cilvēka cieņai atbilstīgu mājokli. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2016. gada 26. janvārī nosūtīja vēstules Albānijas, Bulgārijas, Francijas, Ungārijas, Itālijas, Serbijas un Zviedrijas valdībām attiecībā uz romu piespiedu izlikšanu. Vēstulē, kas adresēta Ungārijas iestādēm, tika paustas bažas par attieksmi pret romiem Miškolcā. Rīcības plāns tika pieņemts 2016. gada 21. aprīlī, un pa to laiku tika izveidota arī sociālo mājokļu aģentūra. Vienlīdzīgas attieksmes uzraudzības iestāde 2016. gada 14. oktobra lēmumā konstatēja, ka pašvaldība ir izpildījusi savus pienākumus. Tomēr ECRI savos secinājumos, kas tika publicēti 2018. gada 15. maijā, par to, kā tiek īstenoti ieteikumi attiecībā uz Ungāriju, norādīja, ka, neraugoties uz dažiem pozitīviem sasniegumiem, lai uzlabotu romu apstākļus mājokļu jomā, tās ieteikums nav ticis īstenots.

(57)  Eiropas Padomes Ministru komiteja 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā ieteica Ungārijas iestādēm turpināt uzlabot dialogu ar ebreju kopienu, lai tas būtu ilgtspējīgs, par augstāko prioritāti noteikt antisemītisma apkarošanu sabiedriskās vietās, pielikt pastāvīgas pūles, lai efektīvi novērstu, apzinātu un izmeklētu jebkādu rasistiski un etniski motivētu vai antisemītisku rīcību, tostarp vandālismu un naida runu, sauktu pie atbildības un noteiktu sankcijas par to, un apsvērt grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku tiesisko aizsardzību pret rasistiskiem noziegumiem.

(58)  Ungārijas valdība 2012. gadā nolēma izdzīvojušo holokausta upuru pabalstu mūža laikā palielināt par 50 %, 2013. gadā izveidoja Ungārijas holokausta 2014. gada piemiņas komiteju, 2014. gadu pasludināja par holokausta piemiņas gadu, sāka vairāku Ungārijas sinagogu un ebreju kapu atjaunošanas un restaurācijas programmas un pašreiz gatavojas 2019. gada Eiropas Maccabi spēlēm, kas notiks Budapeštā. Ungārijas tiesību normas izšķir vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar naidu vai naida kurināšanu, tostarp antisemītismu vai holokausta noliegumu, vai nomelnošanu. Ungārija 2015.–2016. gadā tika izvirzīta Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) vadībā. Tomēr Ungārijas ministru prezidents savā runā, ko viņš teica 2018. gada 15. martā Budapeštā, izmantoja polemiskus uzbrukumus, tostarp skaidrus antisemītiskus stereotipus pret George Soros, kurus varētu vērtēt kā sodāmus.

(59)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par ziņojumiem, ka romu kopiena turpina ciest no plaši izplatītas diskriminācijas un atstumtības, bezdarba, mājokļu problēmām un segregācijas pēc izglītības līmeņa. Komiteja ir īpaši nobažījusies, ka, neraugoties uz Valsts izglītības likumu, segregācija skolās, jo īpaši baznīcas un privātskolās, joprojām ir izplatīta un to romu bērnu skaits, kuri tiek ievietoti skolās, kas paredzētas bērniem ar mēreniem veselības traucējumiem, vēl aizvien ir nesamērīgi liels. Tā pauda bažas arī par naida noziegumu izplatību un politiskajās debatēs, plašsaziņas līdzekļos un internetā izmantoto naida runu, kas vērsta pret minoritātēm, jo īpaši romiem, musulmaņiem, migrantiem un bēgļiem, tostarp valdības sponsorēto kampaņu kontekstā. Komiteja pauda bažas par antisemītisko stereotipu izplatību. Tā arī ar bažām norādīja uz apgalvojumiem, ka reģistrēto naida noziegumu skaits ir ārkārtīgi mazs, jo policija bieži vien neizmeklē ticamas prasības, kas iesniegtas par naida noziegumiem un noziedzīgu naida runu, un nesauc pie atbildības par to. Visbeidzot, Komiteja pauda bažas par ziņojumiem saistībā ar to, ka policija pastāvīgi praktizē romu profilu veidošanu pēc rases.

(60)  Gadījumā, kas attiecas uz Gyöngyöspata ciematu, kur vietējā policija uzlika naudas sodus tikai romiem par maznozīmīgiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, pirmās instances tiesas spriedumā tika secināts, ka šāda rīcība ir romu iebiedēšana un tieša diskriminācija, pat ja individuālie pasākumi ir likumīgi. Otrās instances tiesa un Augstākā tiesa nolēma, ka Ungārijas Pilsoņu brīvību savienība (HCLU), kas ir iesniegusi prasību actio popularis, nevar pamatot diskrimināciju. Lieta tika iesniegta Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

(61)  Saskaņā ar Pamatlikuma ceturto grozījumu vārda brīvību nedrīkst izmantot, lai aizskartu Ungārijas tautas vai jebkuras nacionālās, etniskās, rases vai reliģiskās kopienas cieņu. Ungārijas Kriminālkodeksā paredzēts sods par vardarbību vai naidu pret kopienas locekli. Valdība ir izveidojusi pret naida noziegumiem vērstu darba grupu, kas apmāca policijas darbiniekus un palīdz cietušajiem sadarboties ar policiju un ziņot par starpgadījumiem.

Migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības

(62)  ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos 2015. gada 3. jūlijā pauda bažas par paātrināto procedūru, kas izmantota, grozot tiesību aktus patvēruma jomā. ANO Augstais cilvēktiesību komisārs 2015. gada 17. septembrī izteica viedokli, ka Ungārija ar savu attieksmi pret bēgļiem un migrantiem ir pārkāpusi starptautiskās tiesības. 2015. gada 27. novembrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka Ungārijas reakcija uz bēgļu problēmu nenodrošina cilvēktiesību ievērošanu. 2015. gada 21. decembrī ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos, Eiropas Padome un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs mudināja Ungāriju atturēties no tādas politikas un prakses, kas veicina neiecietību, bailes un ksenofobiju attiecībā uz bēgļiem un migrantiem. 2016. gada 6. jūnijā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos pauda bažas par to, ka ir aizvien vairāk apsūdzību par pārkāpumiem, ko attiecībā uz patvēruma meklētājiem un migrantiem Ungārijā izdara robežkontroles iestādes, un par plašākiem ierobežojošiem robežkontroles un likumdošanas pasākumiem, tostarp piekļuvi patvēruma procedūrām. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos 2017. gada 10. aprīlī aicināja nekavējoties apturēt pārsūtīšanas uz Ungāriju saistībā ar Dublinas pārsūtīšanas procedūru. 2017. gadā no 3397 Ungārijā iesniegtajiem starptautiskās aizsardzības pieprasījumiem tika noraidīti 880 pieprasījumi jeb 69,1 %, kas ir ļoti augsts noraidījumu līmenis. 2015. gadā uz 480 tiesiskiem pieprasījumiem par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu tika pieņemti 40 pozitīvi lēmumi jeb 9 %. 2016. gadā bija 775 pieprasījumi, pozitīvi lēmumi pieņemti par 5 no tiem jeb 1 %, savukārt 2017. gadā pieprasījumu nebija.

(63)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamattiesību amatpersona apmeklēja Ungāriju 2016. gada oktobrī un 2017. gada martā, jo amatpersona pauda bažas, ka Aģentūra varētu darboties, neuzņemoties saistības ievērot, aizsargāt un īstenot to cilvēku tiesības, kuri šķērso Ungārijas un Serbijas robežu, tādējādi radot situācijas, kurās Aģentūra de facto pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus. Pamattiesību amatpersona 2017. gada martā secināja, ka saskaņā ar regulas par Eiropas robežu un krasta apsardzi 34. pantu Aģentūras dalītas atbildības risks pamattiesību pārkāpumā joprojām ir ļoti augsts.

(64)  ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2014. gada 3. jūlijā norādīja, ka neatbilstīgo patvēruma meklētāju un migrantu stāvoklis ir būtiski jāuzlabo un tam jāpievērš pienācīga uzmanība, lai nepieļautu patvaļīgu brīvības atņemšanu. Līdzīgas bažas par aizturēšanu, jo īpaši nepavadītu nepilngadīgo aizturēšanu, pauda arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju. 2015. gada 21.–27. oktobrī Ungāriju apmeklēja Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, kura savā ziņojumā norādīja uz daudziem ārvalstnieku (tostarp nepavadītu nepilngadīgo) apgalvojumiem, ka policisti un bruņotie sargi, kas strādā imigrācijas vai patvēruma meklētāju aizturēšanas vietās, pret viņiem ir slikti izturējušies, pielietojot fizisku spēku. 2017. gada 7. martā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos pauda bažas par jaunu likumu, par ko ir nobalsojis Ungārijas parlaments un kas paredz visu patvēruma meklētāju, tostarp bērnu, obligātu aizturēšanu uz visu patvēruma procedūras laiku. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2017. gada 8. martā sniedza paziņojumu, kurā par šo likumu paustas līdzīgas bažas. 2017. gada 31. martā ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja mudināja Ungāriju nekavējoties risināt jautājumu par aizturēšanas pārmērīgu izmantošanu un apsvērt alternatīvus risinājumus.

(65)  2016. gada 5. jūlijā ECT pieņēma spriedumu lietā O.M. pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz brīvību un drošību, veicot aizturēšanu tādā veidā, kas robežojas ar patvaļu. Konkrēti, īpaši iestādes nerīkojās rūpīgi, kad tās uzdeva aizturēt pieteikuma iesniedzēju, neņemot vērā to, cik lielā mērā neaizsargātas personas, — piemēram, LGBT, tādi cilvēki kā pieteikuma iesniedzējs, — ir vai nav drošībā, atrodoties apcietinājumā starp citām aizturētajām personām, daudzas no kurām ir no valstīm ar plaši izplatītiem kultūras vai reliģiskajiem aizspriedumiem pret šādām personām. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

(66)  Eiropas Padomes ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis migrācijas un bēgļu jautājumos 2017. gada 12.–16. jūnijā apmeklēja Serbiju un divas tranzīta zonas Ungārijā. Savā ziņojumā īpašais pārstāvis paziņoja, ka migrantu un bēgļu vardarbīga nosūtīšana no Ungārijas atpakaļ uz Serbiju rada bažas saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 2. pantu (tiesības uz dzīvību) un 3. pantu (spīdzināšanas aizliegums). Īpašais pārstāvis arī norādīja, ka ierobežojošās metodes, ko piemēro patvēruma meklētāju uzņemšanai Röszke un Tompa tranzīta zonās, bieži vien liek patvēruma meklētājiem meklēt neatbilstīgus robežšķērsošanas veidus, vēršoties pie kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem un uzņemoties visus saistītos riskus. Viņš norādīja, ka patvēruma procedūrām, kas tiek veiktas tranzīta zonās, nav pietiekamu garantiju, lai aizsargātu patvēruma meklētājus pret izraidīšanu uz valstīm, kurās viņi ir pakļauti riskam, ka izturēšanās pret viņiem būtu pretrunā ar ECTK 2. un 3. pantu. Īpašais pārstāvis secināja, ka Ungārijas tiesību akti un metodes ir jāpielīdzina atbilstīgi ECTK prasībām. Īpašais pārstāvis sniedza vairākus ieteikumus, tostarp aicinājumu Ungārijas iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā pārskatot attiecīgo tiesisko regulējumu un mainot attiecīgo praksi, lai nodrošinātu, ka visi ārvalstnieki, kuri ierodas pie robežas vai atrodas Ungārijas teritorijā, netiek atturēti no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas. 2017. gada 5.–7. jūlijā divas tranzīta zonas apmeklēja arī Eiropas Padomes Lansarotes komiteja (Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pušu komiteja) un sniedza vairākus ieteikumus, tostarp aicinājumu visas personas vecumā līdz 18 gadiem uzskatīt par bērniem, nediskriminējot vecuma dēļ, lai nodrošinātu, ka visi Ungārijas jurisdikcijā esošie bērni tiek pasargāti no seksuālas izmantošanas un vardarbības, un viņus sistemātiski ievietot vispārējās bērnu aizsardzības iestādēs, lai nepieļautu iespējamu seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību, ko pret viņiem varētu vērst pieaugušie un pusaudži tranzīta zonās. Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) delegācija 2017. gada 18.–20. decembrī apmeklēja Ungāriju, tostarp divas tranzīta zonas, un secināja, ka tranzīta zonu, kas faktiski ir brīvības atņemšanas vieta, nevar uzskatīt par piemērotu un drošu cilvēku tirdzniecībā cietušo izmitināšanas vietu. Tā aicināja Ungārijas iestādes pieņemt tiesisku regulējumu, lai identificētu cilvēku tirdzniecības upurus to trešo valstu valstspiederīgo vidū, kuriem nav likumīgas uzturēšanās atļaujas, un stiprināt procedūras cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai starp neatbilstīgajiem patvēruma meklētājiem un migrantiem. No 2018. gada 1. janvāra ir ieviesti papildu noteikumi, kas nepilngadīgiem kopumā un jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgiem nodrošina labvēlīgus apstākļus; cita starpā nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem ir izstrādāta īpaša mācību programma. ECRI savos secinājumos, kas publicēti 2018. gada 15. maijā, par to, kā tiek īstenoti ieteikumi attiecībā uz Ungāriju, norādīja, ka, lai gan atzīstot, ka Ungārija ir saskārusies ar milzīgām problēmām pēc migrantu un bēgļu masveida pieplūduma, tā ir sašutusi par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz to, un par situācijas nopietno pasliktināšanos kopš tās piektā ziņojuma. Iestādēm steidzamības kārtā būtu jāizbeidz aizturēšana tranzīta zonās, jo īpaši attiecībā uz ģimenēm ar bērniem un visiem nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(67)  2018. gada augusts vidū imigrācijas iestādes apturēja pārtikas izsniegšanu pieaugušajiem patvēruma meklētājiem, kuri apstrīdēja tiesā lēmumus par pieteikumu noraidīšanu. Vairākiem patvēruma meklētājiem, lai sāktu saņemt maltītes, bija jāvēršas pēc pagaidu pasākumiem ECT. ECT piešķīra pagaidu pasākumus divās lietās 2018. gada 10. augustā un trešajā lietā 2018. gada 16. augustā un uzdeva izsniegt pārtiku pieteikumu iesniedzējiem. Ungārijas iestādes izpildīja šos nolēmumus.

(68)  ECT 2017. gada 14. martā pieņēma spriedumu lietā Ilias un Ahmed pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas pieteikuma iesniedzēju tiesības uz brīvību un drošību. ECT arī konstatēja, ka ir pārkāpts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju izraidīšanu uz Serbiju, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar aizturēšanas apstākļiem Röszke tranzīta zonā. Lieta pašlaik tiek izskatīta ECT Virspalātā.

(69)  Ungārijas tiesa 2018. gada 14. martā piesprieda Kiprā pastāvīgi dzīvojošam Sīrijas pilsonim Ahmed H., kurš centās palīdzēt savai ģimenei bēgt no Sīrijas un 2015. gada septembrī šķērsot Serbijas un Ungārijas robežu, 7 gadus ieslodzījumā un izraidīšanu no valsts uz 10 gadiem, pamatojoties uz apsūdzībām "terora aktos", — tas izvirza jautājumu par pretterorisma tiesību aktu pareizu piemērošanu Ungārijā, kā arī par tiesībām uz taisnīgu tiesu.

(70)  Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 6. septembra spriedumā lietā C-643/15 un C-647/15 pilnībā noraidīja Slovākijas un Ungārijas prasības pret pagaidu mehānismu patvēruma meklētāju obligātai pārvietošanai saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Taču kopš šā sprieduma pieņemšanas Ungārija nav izpildījusi lēmumu. 2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma vērsties pret Čehijas Republiku, Ungāriju un Poliju Eiropas Savienības Tiesā, jo tās neievēro savas juridiskos pienākumus attiecībā uz pārcelšanu.

(71)  Komisija 2017. gada 7. decembrī nolēma uzsākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās tiesību aktiem patvēruma jomā, nosūtot argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti nav saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/32/ES(15), Direktīvu 2008/115/EK(16) un Direktīvu 2013/33/ES(17), kā arī vairākiem Hartas noteikumiem. Komisija 2018. gada 19. jūlijā nolēma vērsties Tiesā pret Ungāriju, jo tās patvēruma un atgriešanas jomas tiesību akti neatbilst Savienības tiesību aktiem.

(72)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka 2017. gada martā pieņemtais Ungārijas likums, kas visus patvēruma meklētājus ļauj automātiski izvest uz tranzīta zonām, kur tiem jāuzturas visu patvēruma procedūras laiku, izņemot nepavadītus bērnus, kuri atzīti par bērniem vecumā līdz 14 gadiem, nav saskaņā ar tiesību standartiem, jo tajā pieļauta norobežošana uz ilgstošu un nenoteiktu laiku, nav juridiski noteiktu prasību nekavējoties pārbaudīt katras attiecīgās personas konkrētos apstākļus un nav procesuālu garantiju, lai pamatoti apstrīdētu izvešanu uz tranzīta zonām. Īpašas bažas Komitejai radīja ziņojumi par migrantu automātiskās aizturēšanas plašo izmantošanu Ungārijas teritorijā esošajās izmitināšanas vietās, un tā pauda bažas, ka personas brīvības ierobežošana tiek izmantota kā vispārējs preventīvs līdzeklis pret nelikumīgu ieceļošanu, nevis kā reakcija uz individuāli noteiktu risku. Satraukumu Komitejai radīja arī apgalvojumi par sliktajiem apstākļiem dažās izmitināšanas vietās. Komiteja ar bažām norādīja uz likumu par personu raidīšanu atpakaļ, kas pirmo reizi tika ieviests 2016. gada jūnijā, ļaujot policijai nekavējoties izraidīt ikvienu, kurš nelikumīgi šķērso robežu un ir aizturēts Ungārijas teritorijā 8 km attālumā no robežas, šo noteikumu vēlāk attiecinot uz visu Ungārijas teritoriju, un dekrētu Nr. 191/2015, kurā Serbija ir norādīta kā "droša trešā valsts" un kas pieļauj uz Ungārijas un Serbijas robežas esošo personu raidīšanu atpakaļ. Komiteja ar bažām norādīja uz ziņojumiem, ka raidīšana atpakaļ tiek piemērota bez jebkādas atlases un ka šim pasākumam pakļautajām personām ir ļoti ierobežotas iespējas iesniegt patvēruma pieteikumu vai pārsūdzību. Tā ar bažām norādīja arī uz ziņojumiem par kolektīvu un vardarbīgu izraidīšanu, tostarp apgalvojumiem par smagu piekaušanu, policijas suņu uzrīdīšanu un šaušanu ar gumijas lodēm, radot smagus ievainojumus un — vismaz vienā gadījumā — izraisot patvēruma meklētāja nāvi. Komiteja pauda bažas arī par ziņojumiem, ka gados jauno patvēruma meklētāju un nepavadītu nepilngadīgo vecuma noteikšana tranzīta zonās ir neatbilstoša un neprecīza, lielā mērā balstīta uz eksperta veiktu vizuālu apskati, un par ziņojumiem, kuros apgalvots, ka šādiem patvēruma meklētājiem nav pienācīgas piekļuves izglītībai, sociālajiem un psiholoģiskajiem pakalpojumiem un juridiskajai palīdzībai. Saskaņā ar jauno priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES, medicīnisks vecuma novērtējums būs galējais līdzeklis.

Ekonomiskās un sociālās tiesības

(73)  2012. gada 15. februārī un 2012. gada 11. decembrī ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos un ANO īpašā referente jautājumos par tiesībām uz pienācīgu mājokli aicināja Ungāriju pārskatīt tiesību aktus, ar ko vietējām pašvaldībām tiek paredzēta iespēja sodīt bezpajumtniekus, un atbalstīt Konstitucionālās tiesas lēmumu, ar ko bezpajumtniecība netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, pauda bažas par pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu nakšņošanu uz ielas un būdu un mājiņu celšanu, un plaši aprakstīti kā kriminālatbildības noteikšana par bezpajumtniecību praksē. Komisārs mudināja Ungārijas iestādes izmeklēt paziņotos gadījumus par piespiedu izlikšanu no mājām, nepiedāvājot alternatīvus risinājumus, un par bērnu izņemšanu no ģimenēm sliktu sociālekonomisko apstākļu dēļ. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par valsts un vietējiem tiesību aktiem, kas balstīti uz Pamatlikuma ceturto grozījumu un kuros daudzas sabiedriskās vietas ir norādītas kā nepieejamas nakšņošanai, kā arī noteikts faktisks sods par bezpajumtniecību. Ungārijas parlaments 2018. gada 20. jūnijā pieņēma Septīto grozījumu pamatlikumā, kurā aizliegta pastāvīgā dzīvesvieta publiskā telpā. Tajā pašā dienā ANO referente jautājumos par tiesībām uz pienācīgu mājokli nodēvēja Ungārijas rīcību, ar kuru bezpajumtniecība tiek padarīta par noziedzīgu nodarījumu, par nežēlīgu noziegumu un nesaderīgu ar starptautiskajām cilvēktiesībām.

(74)  Eiropas Sociālo tiesību komitejas 2017. gada secinājumos ir norādīts, ka Ungārija neievēro Eiropas Sociālo hartu, jo pašnodarbinātās un mājsaimniecībās nodarbinātās personas, kā arī citas darba ņēmēju kategorijas nav aizsargātas ar noteikumiem par drošību un veselības aizsardzību darbā, pasākumi mātes mirstības samazināšanai ir nepietiekami, minimālā vecuma pensija ir neatbilstoša, minimālais atbalsts darba meklētājam ir neatbilstošs, bezdarbnieka pabalsta izmaksas maksimālais laiks ir pārāk īss un minimālais rehabilitācijas un invaliditātes pabalsts dažos gadījumos ir neatbilstošs. Komiteja arī secināja, ka Ungārija neievēro Eiropas Sociālo hartu, jo sociālā palīdzība, kas tiek izmaksāta personai, kura dzīvo viena un kurai nav līdzekļu, tostarp veciem cilvēkiem, ir nepietiekama, visu Hartas pušu likumīgajiem iedzīvotājiem nav garantēta vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem un nav konstatēts pietiekams mājokļu piedāvājums mazāk aizsargātām ģimenēm. Attiecībā uz tiesībām apvienoties Komiteja paziņoja, ka nav pietiekami nodrošinātas darba ņēmēju tiesības izmantot apmaksātu atvaļinājumu, nav veikti nekādi veicinoši pasākumi, lai atbalstītu koplīgumu slēgšanu, kaut gan to sniegtā aizsardzība darba ņēmējiem Ungārijā ir ļoti vāja, un ka civildienestā tiesības uzsākt streiku ir paredzētas tikai arodbiedrībām, kurām ir noslēgts nolīgums ar valdību; izmantotie kritēriji, lai noteiktu ierēdņus, kuriem ir atteiktas tiesības uz streiku, pārsniedz Hartas piemērošanas jomu; civildienesta arodbiedrības var ierosināt streiku tikai tad, ja to apstiprina vairums attiecīgo darbinieku.

(75)  No 2010. gada decembra, kad Victor Orban valdība pieņēma grozījumu tā dēvētajā Streiku likumā, streiki Ungārijā faktiski ir nelikumīgi. Izdarītie grozījumi nozīmē, ka streiki principā tiks atļauti uzņēmumos, kas saistīti ar valdības administrāciju, izmantojot publisko pakalpojumu līgumus. Šis grozījums neattiecas uz profesionālajām grupām, kurām vispār nav šādu tiesību, piemēram, vilcienu vadītāji, policijas darbinieki, medicīnas darbinieki un gaisa satiksmes vadības dispečeri. Problēmas cēlonis ir cits — lai pierādītu, ka streiki ir vajadzīgi, referendumā ir jāpiedalās noteiktam skaitam darbinieku, proti, līdz pat 70 %. Pēc tam lēmumu par streiku likumību pieņems darba tiesa, kas ir pilnīgi pakļauta valstij. 2011. gadā tika iesniegti deviņi pieteikumi streika atļaujas saņemšanai. Septiņos gadījumos tie tika noraidīti, nenorādot iemeslu, divi no tiem tika apstrādāti, bet lēmumu nebija iespējams pieņemt.

(76)  ANO Bērna tiesību komitejas ziņojumā "Kopēji secinājumi par Ungārijas trešo, ceturto un piekto periodisko ziņojumu", kas publicēts 2014. gada 14. oktobrī, pauda bažas par to, ka arvien biežāk bērni tiek izņemti no ģimenes slikta ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa dēļ. Vecāki var zaudēt bērnu bezdarba dēļ, sociālā mājokļa trūkuma un pagaidu mājokļos nepietiekamo telpu dēļ. Pamatojoties uz Eiropas Romu tiesību centra pētījumu, šī prakse nesamērīgi ietekmē romu ģimenes un bērnus.

(77)  Komisijas 2018. gada 23. maijs ieteikumā Padomes ieteikumam par Ungārijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2018. gada konverģences programmu, Komisija norādīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 2016. gadā ir samazinājies līdz 26,3 %, tomēr tas joprojām ir virs Savienības vidējā rādītāja; bērni kopumā ir vairāk pakļauti nabadzībai nekā iedzīvotāji citās vecuma grupās. Minimālā ienākuma pabalsta līmenis ir zemāks par 50 % no atsevišķu mājsaimniecību nabadzības sliekšņa un tādējādi viens no zemākajiem Savienībā. Bezdarbnieka pabalstu atbilstība ir ļoti zema: maksimālais saņemšanas ilgums 3 mēneši ierindojas kā visīsākais Savienībā, un tā ir tikai aptuveni ceturtā daļa no laika, kāds darba meklētājiem vidēji ir vajadzīgs darba atrašanai. Turklāt pabalsta maksājumi ir vieni no mazākajiem ES. Komisija ieteica uzlabot sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalstu atbilstību un segumu.

(78)  2018. gada [...] Padome uzklausīja Ungāriju saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu.

(79)  Minēto iemeslu dēļ saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu būtu jākonstatē, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

2. pants

Padome iesaka Ungārijai triju mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas veikt šādas darbības: [...]

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā [...] dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0216. (2) OV C 399, 24.11.2017., 127. lpp. (3) OV C 407, 4.11.2016., 46. lpp. (4) OV C 75, 26.2.2016., 52. lpp. (5) OV C 249 E, 30.8.2013., 27. lpp. (6) OV C 199 E, 7.7.2012., 154. lpp. (7) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp. (8) OV C 104 E, 30.4.2004., 408. lpp. (9) COM(2003)0606. (10) Tiesas 2012. gada 6. novembra spriedums, Komisija pret Ungāriju, C-286/12, ECLI:EU:C:2012:687. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.). (13) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.). (14) Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija par autonomo ieroču sistēmām (2018/2752(RSP))

P8_TA(2018)0341 RC-B8-0308/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 21. pantu un jo īpaši 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Martens klauzulu, kas iekļauta Ženēvas konvencijām pievienotajā 1. papildprotokolā (1977),

–  ņemot vērā ANO 2018. gada Atbruņošanās programmas IV daļu “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”,

–  ņemot vērā 2013. gada 3. maija pētījumu par to, kā bezpilota lidaparātu un autonomu robotu izmantošana karadarbībai ietekmē cilvēktiesības,

–  ņemot vērā tā vairākas nostājas, ieteikumus un rezolūcijas, kurās Parlaments aicināja paredzēt letālu autonomo ieroču sistēmu (LAWS) starptautisku aizliegumu, piemēram, tā 2018. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 73. sesiju(1), tā 2018. gada 13. marta plenārsēdē pieņemto pilnvarojumu sākt sarunas nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi, tā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(2), tā 2016. gada 7. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 71. sesiju(3) un tā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotiem bezpilota lidaparātiem(4),

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Christof Heyns 2013. gada 9. aprīļa ziņojumu (UN A/HRC/23/47),

–  ņemot vērā ES paziņojumus par letālu autonomo ieroču sistēmām Parasto ieroču konvencijas pušu valdību ekspertu grupas sanāksmēs, kas notika Ženēvā, 2017. gada 13.–17. novembrī, 2018. gada 9.–13. aprīlī un 2018. gada 27.–31. augustā,

–  ņemot vērā ieguldījumu, ko dažādas valstis, tostarp ES dalībvalstis, sniedza pirms valdību ekspertu grupas 2017. un 2018. gada sanāksmēm,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu, kurā aicināts nodrošināt cilvēka kontrolētu mākslīgā intelekta attīstības procesu un aizliegt letālu autonomo ieroču sistēmas,

–  ņemot vērā Svētā Krēsla aicinājumu aizliegt letālus autonomos ieročus,

–  ņemot vērā 2015. gada jūlija atklāto vēstuli, kuru parakstījuši vairāk nekā 3000 pētnieku mākslīgā intelekta un robotikas jomā, un 2017. gada 21. augusta atklāto vēstuli, kuru parakstījuši 116 vadošo robotikas un mākslīgā intelekta uzņēmumu dibinātāji un kurā pausts brīdinājums attiecībā uz letālu autonomo ieroču sistēmām, ka arī 240 organizāciju un 3049 privātpersonu vēstuli, kurā pausta apņemšanās nekad nepiedalīties letālu autonomo ieroču sistēmu izstrādē, ražošanā vai izmantošanā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas paziņojumus un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, piemēram, kampaņu slepkavu robotu apturēšanai (Campaign to Stop Killer Robots), kurā pārstāvētas 70 organizācijas no 30 valstīm, tostarp tādas organizācijas kā „Human Rights Watch”, „Article36” un „Amnesty International”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ES politikas un rīcības pamatā ir cilvēktiesību principi un cilvēka cieņas, ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā šie principi būtu jāpiemēro, lai saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību;

B.  tā kā termins „letālu autonomo ieroču sistēmas” attiecas uz ieroču sistēmām, kurās nav paredzēta jēgpilna cilvēka kontrole pār kritiski svarīgajām konkrētu mērķu izraudzīšanās un uzbrukšanas funkcijām;

C.  tā kā tiek ziņots, ka nezināms skaits valstu, publiski finansētu un privātā sektora uzņēmumu veic pētniecību un izstrādi attiecībā uz letālu autonomo ieroču sistēmām, sākot no raķetēm, kuras spēj selektīvi izraudzīties mērķi, līdz mācīšanās mašīnām, kurām ir kognitīvas prasmes izlemt, pret ko, kad un kur cīnīties;

D.  tā kā neautonomas sistēmas, piemēram, automatizētas, no attāluma vai ar telesakariem darbināmas sistēmas, nevajadzētu uzskatīt par letālu autonomo ieroču sistēmām;

E.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmām ir potenciāls būtiski mainīt karadarbību, izraisot vēl nepieredzētu un nekontrolētu bruņošanās sacensību;

F.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmu izmantošana rada būtiskus ētiskus un juridiskus jautājumus attiecībā uz cilvēka kontroli, jo īpaši saistībā ar kritiski svarīgām funkcijām, piemēram, mērķu izraudzīšanos un uzbrukšanu; tā kā iekārtas un roboti nevar līdzīgi cilvēkam pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nošķiršanas, samērīguma un piesardzības juridiskajiem principiem;

G.  tā kā cilvēka iesaistei un pārraudzībai ir galvenā nozīme tādu lēmumu pieņemšanas procesā, kuru sekas var būt letālas, jo tikai cilvēks var būt atbildīgs par lēmumiem saistībā ar dzīvību un nāvi;

H.  tā kā starptautiskās tiesības, tostarp humanitārās tiesības un cilvēktiesības, ir pilnībā piemērojamas visām ieroču sistēmām un tiem, kuri tās izmanto, un tā kā starptautisko tiesību normu ievērošana ir viena no galvenajām prasībām, kas valstīm ir jāpilda, sevišķi tad, ja ir jāievēro tādi principi kā civiliedzīvotāju aizsardzība vai piesardzības pasākumu veikšana uzbrukuma gadījumā;

I.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmu izmantošana rada svarīgus jautājumus par starptautisko cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un Eiropas normu un vērtību īstenošanu saistībā ar turpmākajām militārajām darbībām;

J.  tā kā 2017. gada augustā 116 vadošo starptautisko robotikas un mākslīgā intelekta uzņēmumu dibinātāji nosūtīja atklātu vēstuli ANO, aicinot valdības “novērst bruņošanās sacensību šo ieroču jomā” un “izvairīties no šo tehnoloģiju destabilizējošās ietekmes”;

K.  tā kā jebkuras letālu autonomo ieroču sistēmas darbībā var rasties traucējumi, ņemot vērā slikti uzrakstītu programmas kodu vai kiberuzbrukumu, ko veic naidīga valsts vai nevalstiska persona,

L.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis steidzami izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju par letālu autonomo ieroču sistēmām, paredzēt starptautisku aizliegumu attiecībā uz tādu pilnībā autonomu ieroču sistēmu izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj veikt uzbrukumus bez jēgpilnas cilvēka kontroles, kā arī sākt efektīvas sarunas par šo ieroču sistēmu aizliegšanu,

1.  atgādina, ka ES vēlas kļūt par pasaules mēroga dalībnieku miera veicināšanā, un aicina paplašināt tās lomu pasaules atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centienos, turklāt tās darbībās un politikā censties uzturēt starptautisko mieru un drošību, nodrošinot starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanu un civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras aizsardzību;

2.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), dalībvalstis un Eiropadomi steidzamības kārtā sagatavot un līdz Parasto ieroču konvencijas augsto līgumslēdzēju pušu 2018. gada novembra sanāksmei pieņemt kopēju nostāju par letālu autonomo ieroču sistēmām, paredzot jēgpilnu cilvēka kontroli pār kritiski svarīgām šo ieroču sistēmu funkcijām, tostarp to izvietošanas laikā, un attiecīgajos forumos paust vienotu viedokli, kā arī attiecīgi rīkoties; šajā sakarībā aicina PV/AP, dalībvalstis un Padomi apmainīties ar paraugpraksi un piesaistīt ekspertus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību;

3.  mudina PV/AP, dalībvalstis un Padomi strādāt pie tā, lai sāktu starptautiskas sarunas par juridiski saistošu instrumentu, ar ko aizliedz letālu autonomo ieroču sistēmas;

4.  šajā sakarībā uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut jebkādu tādu letālu autonomo ieroču sistēmu izstrādi un ražošanu, kuru kritiski svarīgajām funkcijām, piemēram, mērķu izraudzīšanās un uzbrukšana, nav paredzēta cilvēka kontrole;

5.  atgādina par savu 2018. gada 13. marta nostāju attiecībā uz regulu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, jo īpaši tās 6. panta (Atbalsttiesīgas darbības) 4. punktu, un uzsver vēlmi pieņemt līdzīgu nostāju saistībā ar gaidāmo aizsardzības pētniecības programmu, aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un citiem svarīgiem Eiropas Aizsardzības fonda darbības laikposmam pēc 2020. gada elementiem;

6.  uzsver, ka neviens ierocis vai ieroču sistēma, ko patlaban izmanto ES spēki, nav letālu autonomo ieroču sistēma; atgādina, ka ieroči un ieroču sistēmas, kas ar nolūku ir izstrādāti tā, lai aizsargātu savas platformas, kaujas spēkus un iedzīvotājus pret ārkārtīgi dinamisku apdraudējumu, piemēram, pret ienaidnieka raķetēm, munīciju un lidaparātiem, netiek uzskatīti par letālu autonomo ieroču sistēmām; uzsver, ka lēmumi par attiecīga ieroča vai sistēmas izmantošanu, lai uzbruktu gaisa kuģiem, uz kuriem atrodas cilvēki, būtu jāpieņem cilvēkiem;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai un NATO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0312. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0494. (3) OV C 101, 16.3.2018., 166. lpp. (4) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija par ES un ASV attiecību stāvokli (2017/2271(INI))

P8_TA(2018)0342 A8-0251/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ar ko 2016. gada 28. jūnijā iepazīstināja Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā 2011. gada 28. novembrī Vašingtonā un 2014. gada 26. martā Briselē rīkoto ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju rezultātus,

–  ņemot vērā kopīgos paziņojumus, kas sniegti Vašingtonā 2016. gada 28. un 29. novembrī rīkotajā Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) 79. starpparlamentārajā sanāksmē, Valletā 2017. gada 2. un 3. jūnijā rīkotajā TLD 80. sanāksmē, Vašingtonā 2017. gada 5. decembrī rīkotajā TLD 81. sanāksmē un Sofijā (Bulgārija) 2018. gada 30. jūnijā rīkotajā TLD 82. sanāksmē,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu “Eiropas Drošības programma” (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai ― Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo deklarāciju par kopīgo priekšlikumu kopumu, ko ES un NATO Padomes apstiprināja 2016. gada 5. un 6. decembrī, un 2017. gada 14. jūnijā un 5. decembrī pieņemtajiem progresa ziņojumiem par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā ES un NATO 2016. gada kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2017. gada 18. decembrī pieņemto ASV valsts drošības stratēģiju un 2018. gada 19. janvārī pieņemto ASV valsts aizsardzības stratēģiju,

–  ņemot vērā Eiropai domāto atbalsta apliecināšanas iniciatīvu (European Reassurance Initiative),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gadā pieņemto ES klimata diplomātijas rīcībplānu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju, kas vienlaikus bija Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 2271/96, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par ES reģionu un pilsētu lomu COP 21 Parīzes klimata nolīguma īstenošanā, jo īpaši tās 13. punktu(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros(3), 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs(4), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 28. novembrī(5) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 8. februāra rezolūciju par UNRWA stāvokli(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0251/2018),

A.  tā kā ES un ASV partnerība balstās uz spēcīgām politiskajām, kultūras, ekonomiskajām un vēsturiskajām saitēm, kopīgām vērtībām, piemēram, brīvību, demokrātiju, miera un stabilitātes, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanu, un kopīgiem mērķiem, piemēram, labklājību, drošību, atvērtu un integrētu ekonomiku, sociālo attīstību un iekļautību, ilgtspējīgu attīstību un konfliktu atrisināšanu miermīlīgā ceļā, un tā kā gan ASV, gan ES ir demokrātijas, kuras darbojas saskaņā ar tiesiskumu un kurās ir funkcionējošas līdzsvara un atsvara sistēmas; tā kā šī partnerība saskaras ar ievērojamu skaitu problēmu un traucējumu īstermiņā, bet ilgtermiņa pamats joprojām ir stabils un ES un ASV kā līdzīgi domājošu partneru sadarbībai joprojām ir izšķirīga nozīme;

B.  tā kā ES un ASV, stingri pamatojoties uz kopīgām vērtībām un principiem, vajadzētu izpētīt alternatīvus veidus, kā stiprināt transatlantiskās attiecības un, izmantojot visus pieejamos saziņas kanālus, efektīvi reaģēt uz būtiskām problēmām, ar kurām mēs saskaramies; tā kā, esot likumdevējiem, Kongresam un Eiropas Parlamentam ir svarīga un ietekmīga loma mūsu demokrātijās un būtu pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbība, lai saglabātu demokrātisku, liberālu un daudzpusēju kārtību un veicinātu stabilitāti un nepārtrauktību mūsu kontinentā un pasaulē;

C.  tā kā globālā, sarežģītā un aizvien daudzpolārākā pasaulē ES un ASV ir jāieņem vadoša, izšķirīga un konstruktīva loma, nostiprinot un atbalstot starptautiskās tiesības, veicinot un aizsargājot pamattiesības un pamatprincipus un kopīgi risinot reģionālos konfliktus un globālās problēmas;

D.  tā kā ES un ASV piedzīvo ģeopolitisku pārmaiņu laikmetu un tām jānovērš līdzīgi sarežģīti draudi, gan ierasti, gan hibrīddraudi, kurus rada valsts un nevalstiskas struktūras no dienvidiem un austrumiem; tā kā kiberuzbrukumi kļūst aizvien biežāki un sarežģītāki un tā kā ES un ASV sadarbība NATO satvarā var papildināt abu pušu centienus un aizsargāt kritiski svarīgu valdības aizsardzības infrastruktūru un citu informācijas infrastruktūru; tā kā šo draudu novēršanai ir vajadzīga starptautiska sadarbība;

E.  tā kā ES atzīst ASV pastāvīgo militāro atbalstu ar mērķi nodrošināt ES drošību un aizsardzību un tā kā ES ir pateicīga visiem amerikāņiem, kas ziedoja dzīvību, lai garantētu Eiropas drošību konfliktos Kosovā un Bosnijā; tā kā ES pašlaik mēģina nodrošināt savu drošību, veidojot lielāku stratēģisko autonomiju;

F.  tā kā ASV ir nolēmusi par USD 600 miljoniem samazināt savu budžetu miera uzturēšanai ANO satvarā;

G.  tā kā ASV ārpolitika, kas kļuvusi neparedzamāka, rada aizvien lielāku nenoteiktību starptautiskajās attiecībās un varētu ļaut ieņemt lielāku lomu citiem pasaules līmeņa dalībniekiem, piemēram, Ķīnai, kuras politiskā un ekonomiskā ietekme palielinās visā pasaulē; tā kā daudzas svarīgas valstis Āzijā, kurām agrāk bija ciešākas saiknes ar ASV, tuvinās Ķīnai;

H.  tā kā ES joprojām ir pilnībā apņēmusies veidot daudzpusējas attiecības un veicināt kopīgas vērtības, cita starpā demokrātiju un cilvēktiesības; tā kā uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība nāk par labu gan ASV, gan ES; tā kā šajā sakarībā ir sevišķi svarīgi, lai ES un ASV rīkotos kopīgi un sinerģiski, atbalstot uz noteikumiem balstītu kārtību, ko garantē stabilas, uzticamas un efektīvas pārvalstiskas organizācijas un starptautiskās institūcijas;

I.  tā kā ASV un Eiropas partnerība vairāk nekā septiņus gadu desmitus ir bijusi būtiska pasaules ekonomiskajai, politiskajai un drošības kārtībai; tā kā kopš prezidenta D. Trampa ievēlēšanas transatlantiskajās attiecībās ir jāsaskaras ar daudzām problēmām un daudzos jautājumos tās ir pakļautas aizvien lielākam spiedienam;

J.  tā kā klimata politika kā daļa no ES globālās stratēģijas ir integrēta ārpolitikā un drošības politikā un ir nostiprinātas saiknes starp enerģētiku un klimatu, drošību, attīstības mērķiem un migrāciju, kā arī taisnīgu un brīvu tirdzniecību;

K.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna panākt uz noteikumiem balstītu, atvērtu un nediskriminējošu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu; tā kā PTO ir globālās tirdzniecības sistēmas pamats, jo tā ir vienīgā institūcija, kas var nodrošināt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

L.  tā kā gan ASV, gan ES vajadzētu atbalstīt Rietumbalkānu valstu centienus pievienoties transatlantiskajai kopienai; tā kā līdztekus pastiprinātai ES iesaistei šajā ziņā izšķirīga nozīme ir ASV atbalsta nepārtrauktībai;

M.  tā kā pieaug ES atbildība gādāt par savu drošību stratēģiskā vidē, kas pēdējo gadu laikā ir krasi pasliktinājusies;

N.  tā kā Eiropas drošība balstās uz mērķi panākt kopīgu stratēģisko autonomiju, kā to 2016. gada jūnijā Eiropas Savienības globālajā stratēģijā atzina 28 valstu un valdību vadītāji,

Uz kopīgām vērtībām balstīts visaptverošs satvars

1.  atgādina un uzstāj, ka ilgā ES un ASV partnerība un alianse balstās un būtu jābalsta uz kopīgām vērtībām, cita starpā brīvību, tiesiskumu, mieru, demokrātiju, vienlīdzību, uz noteikumiem balstītām daudzpusējām attiecībām, tirgus ekonomiku, sociālo taisnīgumu, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību, arī minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā arī kolektīvo drošību, par prioritāti nosakot konfliktu atrisināšanu miermīlīgā ceļā, un šo vērtību veicināšanu; uzsver — lai šos mērķus sasniegtu, ir svarīgi stiprināt ES un ASV attiecības, kas ir viena no galvenajām sadarbības asīm globalizētā pasaulē;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera un ASV prezidenta D. Trampa tikšanos Vašingtonā 2018. gada 25. jūlijā, tai iezīmējot divpusējo attiecību uzlabošanos; pieņem zināšanai viņu paziņojumu un vēlmi strādāt pie transatlantisko attiecību saspīlējuma mazināšanas tirdzniecības jomā; šajā sakarībā atgādina par sankciju nolūkā pieņemtu tarifu kaitīgo ietekmi; tajā pašā laikā atkārtoti pauž atbalstu plašai un visaptverošai pieejai tirdzniecības nolīgumiem un daudzpusējām attiecībām;

3.  uzsver, ka ES un ASV attiecības ir pamata garants stabilitātei pasaulē un ir bijušas stūrakmens abu reģionu centienos nodrošināt mieru, labklājību un stabilitāti to sabiedrībās kopš Otrā pasaules kara beigām, kā arī daudzpusējas uz noteikumiem un vērtībām balstītas politiskās un ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības sistēmas veidošanā; atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir stratēģiskas un patiesas un ka spēcīga transatlantiskā saikne ir abu pušu un visas pasaules interesēs; uzskata, ka pašreizējā vienpusējā politika “Amerika pirmajā vietā” kaitē gan ES, gan ASV interesēm, mazina savstarpējo uzticēšanos un var arī plašāk ietekmēt stabilitāti un labklājību visā pasaulē; atgādina, ka ES interesēs ir attīstīt ilgstošu, abpusēji izdevīgu partnerību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un principi, kas ir svarīgāki par īstermiņa komerciāliem ieguvumiem;

4.  uzsver, ka partnerība ir kas vairāk par tikai ārpolitikas un tirdzniecības jautājumiem un ietver arī citus jautājumus, piemēram, (kiber-) drošības, ekonomikas, digitālos un finanšu jautājumus, klimata pārmaiņas, enerģētiku, kultūru, kā arī zinātni un tehnoloģiju; uzsver, ka šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti un būtu jāskata vienā un tajā pašā visaptverošajā satvarā;

5.  pauž bažas par ASV pieeju globāliem jautājumiem un reģionāliem konfliktiem kopš prezidenta D. Trampa ievēlēšanas; uzsver transatlantisko attiecību un pastāvīga dialoga nozīmību Eiropas Savienībai, norādot, ka šo jautājumu svarīgums vieno ES un ASV; vēlas noskaidrot, vai mūsu ASV partneriem transatlantiskās attiecības, kas veidojušās desmitiem gadu laikā, joprojām ir tikpat svarīgas; uzsver, ka uz vērtībām balstītam visaptverošam partnerības satvaram ir būtiska nozīme pasaules ekonomikas un drošības struktūras saglabāšanā un nostiprināšanā; uzsver, ka jautājumiem, kas ASV un ES vieno, vajadzētu būt svarīgākiem nekā tiem, kas šķir;

6.  uzsver, ka starptautiskā sistēmā, ko raksturo pastāvīga nestabilitāte un nenoteiktība, Eiropa ir atbildīga par savas stratēģiskās autonomijas palielināšanu nolūkā risināt kopīgās problēmas, kuru skaits pieaug; tāpēc uzsver, ka Eiropas valstīm ir jāsaglabā spēja vienām pašām pieņemt lēmumus un rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses; atgādina, ka stratēģiskā autonomija ir gan leģitīma vērienīga Eiropas iecere, gan prioritārs mērķis, kas ir jāsaista ar rūpniecību un darbībām, kā arī jāizsaka veiktspējā;

Partnerības nostiprināšana

7.  atgādina par šīs partnerības lielo potenciālu un to, ka tā ir gan ES, gan ASV stratēģiskajās interesēs, cenšoties panākt kopēju labklājību un drošību un nostiprināt uz noteikumiem un vērtībām balstītu kārtību, atbalstot starptautiskās institūcijas un sniedzot tām līdzekļus, ar ko uzlabot globālo pārvaldību; prasa veicināt abu pušu dialogu un iesaisti attiecībā uz visiem šīs partnerības elementiem un visu līmeņu sadarbību, arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka mūsu lēmumi un rīcība ietekmē pasaules ekonomikas un drošības struktūru, tāpēc ir jārāda piemērs un jārīkojas abu partneru interesēs;

8.  uzsver ASV kā pasaules lielvaras pienākumus un aicina ASV administrāciju ievērot kopīgās pamatvērtības, kas ir transatlantisko attiecību pamatā un jebkādos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Statūtiem un citiem starptautiskiem instrumentiem, kurus parakstījušas vai ratificējušas ASV;

9.  uzsver, ka ES un ASV ir viena otrai svarīgākā partnere daudzpolārā pasaulē un ka ar vienpusēju rīcību tiek tikai vājināta transatlantiskā partnerība, kam ir jābūt vienlīdzīgu partneru sadarbībai, kura balstās uz dialogu un ar kuru tiecas atjaunot savstarpēju uzticēšanos;

10.  pauž nožēlu par ilgo kavēšanos ar jauna ASV vēstnieka Eiropas Savienībā iecelšanu, bet atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts jauns vēstnieks un ASV Senāts viņu ir attiecīgi apstiprinājis 2018. gada 29. jūnijā;;

11.  asi kritizē jaunā ASV vēstnieka Vācijā Richard Grenell paziņojumus, ka viņš centīsies stiprināt nacionālistiski populistiskus spēkus visā Eiropā, un atgādina, ka diplomātu uzdevums nav atbalstīt atsevišķus politiskos spēkus, bet gan veicināt savstarpējo sapratni un partnerattiecības; turklāt uzskata, ka Trampa administrācijas ierēdņu paziņojumi, nonicinot ES un paužot atbalstu ksenofobiskiem un populistiskiem spēkiem, kuru mērķis ir iznīcināt Eiropas projektu, ir naidīgi un nesavienojami ar transatlantiskās partnerības garu;

12.  aicina PV/AP, Padomi, Komisiju un dalībvalstis uzlabot sadarbību, koordināciju, konsekvenci un efektivitāti ES politikā attiecībā uz ASV, lai parādītu, ka ES ir vienota un efektīva starptautisko procesu dalībniece ar saskaņotu vēstījumu;

13.  atgādina, ka ASV ir svarīga partnere, ņemot vērā aizsardzības un drošības interešu konverģenci un stiprās divpusējās attiecības; prasa pēc iespējas drīz sarīkot ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, cenšoties pārvarēt pašreizējās grūtības un turpināt darbu pie savstarpēji, reģionāli un globāli svarīgiem jautājumiem;

14.  uzskata, ka ASV militāro spēku klātbūtne Eiropas valstīs, kur tā nepieciešama un atbilst saskaņoto apņemšanos izpildes turpināšanai, ir svarīga;

15.  uzstāj, ka strukturētam un stratēģiskam dialogam par ārpolitiku transatlantiskā līmenī, iesaistot arī Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu, ir izšķirīga nozīme transatlantiskās struktūras, cita starpā sadarbības drošības jomā, stiprināšanā, un prasa paplašināt ES un ASV dialoga ārpolitikas jomu;

16.  atgādina par savu ieteikumu izveidot Transatlantijas politisko padomi (TPP) ārpolitikas un drošības politikas jautājumu sistemātiskai apspriešanai un koordinēšanai, to vadot AP/PV un ASV valsts sekretāram un balstot politisko vadītāju regulāriem kontaktiem;

17.  atzinīgi vērtē TLD pastāvīgo un nepārtraukto darbu ES un ASV attiecību veicināšanā, īstenojot parlamentāro dialogu un koordinējot kopīgu interešu jautājumus; atkārtoti norāda uz cilvēku savstarpējo kontaktu un dialoga nozīmi transatlantisko attiecību stiprināšanā; tāpēc prasa pastiprināt gan ASV Senāta un Pārstāvju palātas, gan Eiropas Parlamenta iesaisti; atzinīgi vērtē to, ka 115. Kongresa sasaukumā ir no jauna izveidota divpartiju augstākā līmeņa darba grupa ES jautājumos, un aicina Eiropas Parlamenta Biroju Vašingtonā un ES delegāciju Vašingtonā ar to ciešāk sadarboties;

18.  atgādina, ka gan ES, gan ASV sabiedrība ir stipra, nostiprināta liberālā demokrātijā un tiesiskumā un veidota, pamatojoties uz dalībnieku plurālismu, cita starpā valdību, parlamentu, decentralizētu struktūru un dalībnieku, dažādu politisko iestāžu, uzņēmumu un arodbiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu, reliģisko grupu un akadēmisko un pētniecības kopienu plurālismu; uzsver, ka mums būtu jāstiprina saiknes pāri Atlantijas okeānam, lai dažādos līmeņos un visā ES un ASV — ne tikai pievēršoties austrumkrastam un rietumkrastam — veicinātu transatlantiskās partnerības vērtības un nozīmi; prasa šajā nolūkā izveidot uzlabotas un specializētas programmas ar pienācīgu finansējumu;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas iestāžu un ASV štatu un lielpilsētu teritoriju attiecību stiprinošo ietekmi uz transatlantiskajām attiecībām kopumā, jo īpaši mērķsadarbības attiecību gadījumā; šajā sakarībā uzsver pašreizējo sadarbību, kuras pamatā ir Under2 MOU; aicina ASV štatus stiprināt to kontaktus ar ES iestādēm;

20.  uzsver, ka ar izglītības programmām īstenoti kultūras sakari ir būtiski kopīgu vērtību popularizēšanai un veidošanai un transatlantisko partneru saikņu veidošanai; tāpēc aicina pastiprināt, vairot un atvieglot piekļuvi ASV un ES studentiem paredzētajām mobilitātes programmām Erasmus+ satvarā;

21.  jo īpaši pauž apbrīnu par to, kā Amerikas skolēni ir reaģējuši uz daudzajām traģēdijām, kas saistītas ar šaujamieroču izmantošanu skolās, iestājoties par stingrākiem ieroču likumiem un pret Nacionālās Šaujamieroču asociācijas (National Rifle Association) ietekmi uz likumdošanas procesu;

Kopā risinot globālas problēmas

22.  uzstāj, ka ES un ASV arī turpmāk būtu jāieņem svarīga konstruktīva loma, kopīgi pievēršoties reģionāliem konfliktiem un globālām problēmām, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem; uzsver, ka ASV un citu pasaules lielvaru attieksme liek arvien vairāk apšaubīt daudzpusējas attiecības, kas Eiropai ir ļoti svarīgas; atgādina par daudzpusēju attiecību kā tiesiskuma vērtību veicināšanas un globālu jautājumu risināšanas instrumenta nozīmi miera un stabilitātes saglabāšanā, un uzstāj, ka šie jautājumi būtu jārisina attiecīgajos starptautiskajos forumos; tāpēc pauž bažas par to, ka nesenie ASV vienpusējie lēmumi — distancēties no svarīgiem starptautiskiem nolīgumiem, atcelt konkrētas saistības, kaitēt starptautiskajiem noteikumiem, atstāt starptautiskus forumus un provocēt spriedzi diplomātiskajās un tirdzniecības attiecībās — varētu nozīmēt atkāpšanos no šīm kopīgajām vērtībām un radīt saspīlējumu attiecībās, un tām kaitēt; aicina ES izrādīt vienotību, stingrību un samērīgumu, reaģējot uz šādiem lēmumiem; tāpēc aicina ES dalībvalstis izvairīties no jebkādām darbībām vai rīcības ar mērķi iegūt divpusējas priekšrocības, tā kaitējot saskaņotai un vienotai Eiropas pieejai;

23.  norāda, ka citām pasaules lielvarām, piemēram, Krievijai un Ķīnai, ir spēcīgas politiskās un ekonomiskās stratēģijas, no kurām daudzas varētu būt pretrunā mūsu kopīgajām vērtībām, starptautiskajām saistībām un transatlantiskajai partnerībai kā tādai un tās apdraudēt; atgādina, ka šādu tendenču dēļ ES un ASV sadarbība ir vēl jo svarīgāka, lai mēs varētu turpināt saglabāt atvērtas sabiedrības un veicināt un aizsargāt mūsu kopīgās tiesības, principus un vērtības, arī starptautisko tiesību ievērošanu; šajā sakarībā prasa uzlabot ES un ASV koordināciju kopīgu sankciju politikas saskaņošanā un izveidē, lai palielinātu tās efektivitāti;

24.  uzskata, ka pret Krievijas mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz rietumu sabiedrībām un to demokrātiskajām izvēlēm, tās ietekmēt, destabilizēt un izmantot to nepilnības, ir jāvērš kopīga transatlantiska reakcija; tāpēc uzskata, ka ASV un ES vajadzētu par prioritāti noteikt saskaņotas darbības attiecībā uz Krieviju, attiecīgā gadījumā iesaistot NATO; šajā sakarībā ar bažām norāda uz ASV un Krievijas prezidentu paziņojumiem saistībā ar viņu tikšanos 2018. gada 16. jūlijā Helsinkos; atgādina par acīmredzamo risku, ko mūsu demokrātijām rada viltus ziņas, dezinformācija un jo īpaši ļaunprātīgi traucējumu avoti; prasa izveidot politisku dialogu un sabiedrības dialogu, līdzsvarojot anonimitāti un atbildību sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

25.  uzsver, ka drošībai ir daudzi savstarpēji saistīti aspekti un tās definīcija aptver ne vien militāro, bet arī vides, enerģijas, tirdzniecības, kiberjautājumu un komunikāciju, veselības, attīstības, pārskatatbildības, humanitāros un citus aspektus; uzstāj, ka drošības jautājumi būtu jārisina, izmantojot plašu pieeju; šajā sakarībā pauž bažas par ierosinātajiem būtiskajiem budžeta samazinājumiem, piemēram, finansējuma samazināšanu valsts veidošanai Afganistānā, attīstības palīdzībai Āfrikā, humānajai palīdzībai un ASV iemaksām ANO programmās, darbībās un aģentūrās;

26.  uzsver, ka līdzsvarota un abpusēji izdevīga transatlantiska tirdzniecības nolīguma ietekme sniegtos daudz tālāk par tirdzniecības un ekonomikas aspektiem;

27.  norāda, ka NATO joprojām ir galvenais Eiropas kolektīvās aizsardzības garants; atzinīgi vērtē ASV atkārtoti apstiprināto apņemšanos attiecībā uz NATO un Eiropas drošību un uzsver, ka ES un NATO sadarbības padziļināšana nostiprina arī transatlantisko partnerību;

28.  uzsver sadarbības, koordinācijas un sinerģijas efektu nozīmi drošības un aizsardzības jomā; uzsver, ka ir svarīgi labāk tērēt aizsardzībai paredzētos līdzekļus, un šajā sakarībā uzstāj, ka sloga sadalē būtu jāpievēršas ne tikai ieguldījumam (mērķis aizsardzībai izmantot 2 % no IKP), bet arī tiešajiem rezultātiem (nosūtāmos, gatavos un ilgtspējīgos spēkos mērāmas spējas); atgādina, ka šis kvantitatīvais ieguldījuma mērķis tomēr atspoguļo to, ka eiropieši izjūt aizvien lielāku atbildību par savu drošību, un tas kļuvis nepieciešams, pasliktinoties stratēģiskajai videi; atzinīgi vērtē to, ka aizsardzība ir kļuvusi par prioritārāku jomu ES un tās dalībvalstīm, ģenerējot vairāk militāru spēju, no kā iegūst gan ES, gan NATO, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ASV militāro spēku atrašanos ES teritorijā; norāda, ka NATO joprojām ir izšķirīga nozīme Eiropas un tās sabiedroto kolektīvajā aizsardzībā (Vašingtonas līguma 5. pants); uzsver, ka NATO spēja veikt savus uzdevumus joprojām ir būtiski atkarīga no tā, cik stipras ir transatlantiskās attiecības;

29.  aicina ES stiprināt Eiropas aizsardzības savienību, lai veidotu spējas nodrošināt ES stratēģisko nozīmību drošības un aizsardzības jomā, piemēram, radot vairāk sinerģiju un lielāku efektivitāti attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, pētniecību, izstrādes iepirkumu, uzturēšanu un apmācību starp dalībvalstīm; uzstāj, ka aktīvāka sadarbība aizsardzības jomā ES līmenī pastiprina Eiropas devumu miera, drošības un stabilitātes jomā reģionālā un starptautiskā mērogā un tādējādi arī veicina NATO alianses mērķu sasniegšanu un nostiprina transatlantisko saikni; tāpēc atbalsta nesenos centienus uzlabot Eiropas aizsardzības struktūru, cita starpā Eiropas Aizsardzības fondu un jaunizveidoto pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO);

30.  atzinīgi vērtē PESCO uzsākšanu un atbalsta tās pirmos projektus, piemēram, militāro mobilitāti; uzsver, ka PESCO ir ES un NATO kopīgās interesēs un tai būtu jāvirza turpmāka abu organizāciju sadarbība spēju attīstīšanas un NATO ES pīlāra nostiprināšanas ziņā, ievērojot ikvienas valsts konstitūciju;

31.  atkārtoti uzsver, ka ES un ASV ir jāpastiprina sadarbība kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, proti, izmantojot specializētas aģentūras un darba grupas, piemēram, ENISA, Eiropolu, Interpolu un gaidāmās PESCO un EAF struktūras, jo īpaši stājoties pretī kiberuzbrukumiem un kopīgi izvēršot centienus izveidot visaptverošu un pārredzamu starptautisku sistēmu, kurā noteikti minimālie kiberdrošības politikas standarti, vienlaikus ievērojot pamatbrīvības; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un NATO pastiprinātu izlūkdatu apmaiņu, tādējādi padarot iespējamu oficiāli attiecināt kiberuzbrukumus un līdz ar to piemērot ierobežojošas sankcijas par kiberuzbrukumiem atbildīgajām personām; uzsver Eiropai domātās ASV atbalsta apliecināšanas iniciatīvas nozīmi un pozitīvo ieguldījumu ES dalībvalstu drošībā;

32.  uzsver, ka mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās augošās nozīmības dēļ ES un ASV ir ciešāk jāsadarbojas un ka būtu jāīsteno pasākumi, lai veicinātu sadarbību starp ASV un Eiropas tehnoloģiju uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot, ka partnerība izstrādē un pielietojumā tiek maksimāli izmantota;

33.  aicina ASV Kongresu iekļaut Eiropas Parlamentu ar kiberdraudiem saistītās informācijas apmaiņas programmā, kas jau tiek īstenota ar Austrālijas, Kanādas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes parlamentiem;

34.  uzsver, ka ir vajadzīga kopīga pieeja digitālo platformu reglamentēšanai un to pārskatatbildības palielināšanai, lai apspriestu jautājumus par tīmekļa cenzūru, autortiesībām un tiesību turētāju tiesībām, personas datiem un tīkla neitralitātes jēdzienu; atkārtoti norāda, ka ir kopīgi jāstrādā, lai veicinātu atvērtu, sadarbspējīgu un drošu internetu, to pārvaldot ar daudzu ieinteresēto personu iesaistes modeli, kas veicina cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vārda brīvību, ekonomisko labklājību un inovāciju, vienlaikus ievērojot privātumu un pasargājot no maldināšanas, krāpšanas un zādzībām; aicina pielikt kopīgas pūles, lai izstrādātu normas un noteikumus un veicinātu starptautisko tiesību piemērojamību kibertelpā;

35.  atkārtoti atgādina, ka tīkla neitralitāte ir noteikta ES tiesību aktos; izsaka nožēlu par Federālās sakaru komisijas lēmumu atcelt noteikumus par tīkla neitralitāti; atzinīgi vērtē ASV Senāta neseno balsojumu par šā lēmuma atcelšanu; aicina ASV Kongresu sekot Senāta lēmumam, lai saglabātu atvērtu un drošu internetu, kas nepieļauj diskriminējošu interneta satura apstrādi;

36.  uzsver, ka ir nepieciešamas pienācīgas sarunas par standartizāciju, jo īpaši saistībā ar aizvien straujāko tehnoloģiju attīstību, it īpaši IT nozarē;

37.  uzsver, ka svarīgs elements ES un ASV terorisma apkarošanas centienu pastiprināšanā ir kritiskās infrastruktūras aizsardzība, cita starpā kopīgu standartu izstrāde un savietojamības un sadarbspējas veicināšana, kā arī visaptveroša pieeja terorisma apkarošanai, arī koordinējot rīcību reģionālos, daudzpusējos un globālos forumos un sadarbojoties datu apmaiņas jomā saistībā ar teroristu darbībām; atkārtoti atgādina, ka ir jāatbalsta tādi mehānismi kā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un citi kopīgi centieni, kas var sniegt būtisku ieguldījumu un dot rezultātus cīņā pret terorismu un ekstrēmismu; atgādina abām pusēm, ka cīņā pret terorismu ir jāievēro starptautiskās tiesības un demokrātiskās vērtības, pilnībā ievērojot pilsoniskās brīvības un pamata cilvēktiesības;

38.  pauž bažas par neseno Gina Haspel iecelšanu Centrālās Izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktores amatā, ņemot vērā negatīvo pieredzi cilvēktiesību jomā saistībā ar viņas līdzšinējo darbību, cita starpā viņas līdzdalību CIP pārsūtīšanas un slepenas aizturēšanas programmā;

39.  pauž dziļas bažas par informāciju, ka ASV administrācija atceļ jau tā nelielos bezpilota lidaparātu programmas ierobežojumus, rezultātā palielinoties civiliedzīvotāju upuru un nelikumīgas nogalināšanas riskam, kā arī pauž bažas par pārredzamības trūkumu attiecībā uz ASV bezpilota lidaparātu programmu un dažu ES dalībvalstu sniegto palīdzību; aicina ASV un ES dalībvalstis nodrošināt, ka bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošana atbilst šo valstu saistībām, kas noteiktas starptautiskajās tiesībās, arī starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesībās, un ka tiek paredzēti stingri saistoši standarti par visu veidu palīdzības sniegšanu nāvējošām bezpilota lidaparātu operācijām;

40.  uzsver, ka ES un ASV ir jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem finanšu noziegumiem un jānodrošina pārredzamība;

41.  mudina turpmāk ciešāk sadarboties cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, jo īpaši ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) nolīguma satvarā, kas būtu jāstiprina nolūkā iekļaut datus par finanšu plūsmām, kuras saistītas ar ārvalstu iejaukšanos vai nelikumīgām izlūkošanas operācijām; turklāt aicina ES un ASV sadarboties ar ESAO cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, paredzot starptautiskus noteikumus un normas, lai risinātu šo pasaules mēroga problēmu; uzsver, ka tiesībaizsardzības iestāžu pastāvīgai sadarbībai ir izšķirīga nozīme mūsu kopējās drošības palielināšanā, un aicina ASV nodrošināt divpusēju un daudzpusēju sadarbību šajā jomā; pauž nožēlu par Doda-Franka akta daļēju atcelšanu, jo tās rezultātā ir ievērojami samazināta Amerikas banku uzraudzība;

42.  uzsver joprojām pastāvošās privātuma vairoga nepilnības datu subjektu pamattiesību ievērošanas ziņā; atzinīgi vērtē un atbalsta aicinājumus ASV likumdevējam virzīties uz vispārēju privātuma un datu aizsardzības likumu; norāda, ka Eiropā personas datu aizsardzība ir viena no pamattiesībām un ka ASV nav noteikumu, kas būtu pielīdzināmi jaunajai Vispārīgajai datu apstrādes regulai;

43.  atgādina par plašo transatlantisko solidaritāti, reaģējot uz Skripaļu saindēšanu Solsberijā, kuras dēļ 20 ES dalībvalstis, Kanāda, ASV, Norvēģija un 5 ES kandidātvalstis izraidīja Krievijas diplomātus;

44.  atkārtoti pauž bažas par to, ka Kongress 2017. gada martā noraidīja Federālās sakaru komisijas iesniegtos noteikumus par “Platjoslas un citu telesakaru pakalpojumu klientu privātuma aizsardzību”, tādējādi praktiski atceļot platjoslas privātuma noteikumus, kas paredzētu, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem skaidra patērētāju piekrišana pirms tīmekļa pārlūkošanas datu un citas privātas informācijas pārdošanas vai dalīšanās tajā ar reklāmdevējiem un citiem uzņēmumiem; uzskata, ka šis ir vēl viens apdraudējums privātuma aizsardzībai ASV;

45.  atgādina, ka ASV joprojām ir vienīgā trešā valsts ES bezvīzu režīma valstu sarakstā, kura nenodrošina bezvīzu ieceļošanu visu ES dalībvalstu pilsoņiem; mudina ASV pēc iespējas drīz iekļaut piecas attiecīgās ES dalībvalstis (Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Poliju un Rumāniju) ASV vīzu režīma atcelšanas programmā; atgādina, ka Komisijai ir juridisks pienākums 24 mēnešu laikā pēc attiecīgu paziņojumu publicēšanas dienas pieņemt deleģētu aktu, uz laiku apturot atbrīvojumu no vīzas prasības to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras nav atcēlušas vīzas prasību konkrētu dalībvalstu pilsoņiem, un šis laikposms beidzās 2016. gada 12. aprīlī; aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 265. pantu, pieņemt nepieciešamo deleģēto aktu;

46.  uzsver, ka ES ir apņēmusies nostiprināt demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu, labklājību, stabilitāti, noturību un drošību savās kaimiņvalstīs pirmām kārtām ar nemilitāriem līdzekļiem, jo īpaši īstenojot asociācijas nolīgumus; aicina ES un ASV stiprināt savu sadarbību un labāk koordinēt savas darbības, projektus un nostājas ES kaimiņreģionā — gan austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīs; atgādina, ka vispārējo drošību veicina arī visā pasaulē īstenotā ES attīstības un humanitārā politika;

47.  uzteic ASV stratēģisko mērķtiecību un atvērtību pret šo reģionu un atgādina, ka Balkāni ir svarīgs jautājums gan Eiropai, gan visa kontinenta drošībai; tādēļ aicina ASV iesaistīties turpmākos kopīgos centienos Rietumbalkānos, jo īpaši lai stiprinātu tiesiskumu, demokrātiju, vārda brīvību un sadarbību drošības jomā; iesaka vairāk kopīgu rīcību, piemēram, korupcijas novēršanas mehānismus un institūciju attīstīšanu, lai gādātu par lielāku drošību, stabilitāti, noturību un ekonomisko labklājību reģiona valstīs, kā arī lai palīdzētu atrisināt ieilgušās problēmas; uzskata, ka ES un ASV būtu jāsāk jauns augsta līmeņa dialogs par Rietumbalkāniem, lai nodrošinātu politikas mērķu un palīdzības programmu saskaņotību, un būtu jāveic attiecīgi pasākumi;

48.  aicina ES un ASV aktīvāk un efektīvāk iesaistīties Ukrainas teritorijā notiekošā konflikta atrisināšanā un atbalstīt visus centienus panākt ilgstošu miermīlīgu risinājumu, kurā ievērota Ukrainas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte un paredzēts nodot Krimas pussalu atpakaļ Ukrainai, kā arī mudināt uz tādu reformu procesu un ekonomikas attīstību Ukrainā un to atbalstīt, kam pilnībā jāatbilst Ukrainas saistībām un starptautisko organizāciju ieteikumiem; pauž visdziļāko vilšanos par turpmāka progresa trūkumu Minskas vienošanos īstenošanā un par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Austrumukrainā; tāpēc paziņo, ka sankcijas pret Krieviju joprojām ir nepieciešamas un ka ASV būtu jāsaskaņo savi centieni ar ES; aicina AP/PV un ASV īpašo pārstāvi Ukrainā ciešāk sadarboties šajā jautājumā;

49.  atgādina arī, ka ir svarīgi, lai ES un ASV meklētu risinājumu “iesaldētajiem” konfliktiem Gruzijā un Moldovā;

50.  atgādina, ka starptautiskā kārtība balstās uz starptautisku nolīgumu ievērošanu; šajā sakarībā pauž nožēlu par ASV lēmumu neapstiprināt G7 samitā Kanādā pieņemtos secinājumus; atkārtoti pauž apņēmību ievērot starptautiskās tiesības un vispārējās vērtības, jo īpaši pārskatatbildību, kodolieroču neizplatīšanu un strīdu atrisināšanu miermīlīgā ceļā; uzsver, ka mūsu kodolieroču neizplatīšanas stratēģijas konsekvence ir būtiski svarīga mūsu uzticamībai kā nozīmīgam starptautisko procesu dalībniekam un sarunu vedējam; aicina ES un ASV sadarboties, veicinot kodolatbruņošanos un efektīvus pasākumus kodolmateriālu riska mazināšanai;

51.  uzsver, ka Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (KVRP) ar Irānu ir nozīmīgs daudzpusējs nolīgums un ievērojams daudzpusējās diplomātijas un ES diplomātijas diplomātisks sasniegums reģiona stabilitātes veicināšanā; atgādina, ka ES ir cieši apņēmusies veikt visu iespējamo, lai saglabātu KVRP ar Irānu kā vienu no galvenajiem starptautiskās kodolieroču neizplatīšanas struktūras pīlāriem, kas svarīgs arī saistībā ar Ziemeļkorejas jautājumu, un kā izšķirīgu elementu reģiona drošībai un stabilitātei; atkārtoti norāda, ka visos attiecīgajos veidos un forumos ir kritiskāk jāpievēršas Irānas darbībām, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm un reģiona stabilitāti, jo īpaši Irānas iesaistei dažādos konfliktos reģionā un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību situācijai Irānā, šos jautājumus nošķirot no KVRP; uzsver, ka transatlantiskajai sadarbībai ir izšķirīga nozīme šā jautājuma risināšanā; uzsver, ka saskaņā ar vairākiem Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ziņojumiem Irāna pilda savas saistības saskaņā ar KVRP; stingri nosoda prezidenta D. Trampa lēmumu vienpusēji izstāties no KVRP un piemērot eksteritoriālus pasākumus ES uzņēmumiem, kas darbojas Irānā; uzsver, ka ES ir apņēmusies aizsargāt savas un savu uzņēmumu un ieguldītāju intereses no ASV sankciju eksteritoriālās ietekmes; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu aktivizēt “bloķēšanas regulējumu”, kura mērķis ir aizsargāt ES tirdzniecības intereses Irānā no ASV eksteritoriālo sankciju ietekmes, un aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu veikt jebkādus turpmākus pasākumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem KVRP aizsardzībai;

52.  pauž bažas par ASV drošības un tirdzniecības politiku Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, cita starpā politisko vakuumu, kas izveidojies pēc ASV izstāšanās no Klusā okeāna valstu partnerības (TPP); atkārtoti norāda, cik svarīga ir ES konstruktīva iesaistīšanās Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES aktīvo tirdzniecības politiku minētajā pasaules daļā un ar drošību saistītās ES iniciatīvas, jo īpaši, kā tās paustas Padomes secinājumos par pastiprinātu ES sadarbību drošības jomā Āzijā un ar to, arī politiskā un ekonomiskā līdzsvara labad;

53.  atzinīgi vērtē jaunu augsta līmeņa dialogu ar Ziemeļkoreju (KTDR) uzsākšanu un neseno augstākā līmeņa sanāksmi Singapūrā 2018. gada 12. jūnijā; atgādina, ka šo sarunu — kas vēl nav devušas faktiskus un pārbaudāmus rezultātus — mērķis ir miermīlīgi novērst saspīlējumus un tādējādi veicināt mieru, drošību un stabilitāti reģionā un pasaulē; uzsver, ka tajā pašā laikā starptautiskajai sabiedrībai, cita starpā ES un ASV, ir jāturpina izdarīt spiedienu uz KTDR, līdz tā ticami atbrīvosies no kodolieročiem, ratificējot Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un atļaujot Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijai un SAEA dokumentēt tās atteikšanos no kodolieročiem; pauž bažas par KTDR nepietiekamo progresu virzībā uz kodolatbruņošanos, kas licis prezidentam D. Trampam 2018. gada 24. augustā atcelt plānotās sarunas KTDR ar valsts sekretāra Mike Pompeo dalību;

54.  atgādina ASV, ka tā joprojām nav ratificējusi CTBT, neraugoties uz to, ka tā ir II pielikuma valsts, kuras paraksts ir nepieciešams, lai līgums stātos spēkā; atkārto PV/AP aicinājumu, mudinot pasaules līderus ratificēt minēto līgumu; aicina ASV ratificēt CTBT, cik drīz vien iespējams, un vēl vairāk atbalstīt CTBTO, pārliecinot atlikušās II pielikumā iekļautās valstis ratificēt līgumu;

55.  uzstāj, ka ir jāievēro starptautiskās jūras tiesības, arī Dienvidķīnas jūrā; šajā sakarībā aicina ASV ratificēt ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

56.  prasa, lai ES un ASV pastiprināti sadarbotos, meklējot miermīlīgu risinājumu reģionālajiem konfliktiem un pastarpinātajam karam Sīrijā, jo kopīgas stratēģijas trūkums mazina iespējas miermīlīgi atrisināt konfliktus, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses un reģionālos dalībniekus atturēties no vardarbības un citām darbībām, kas varētu saasināt situāciju; atkārtoti apliecina, ka saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2254 svarīgākā loma Sīrijas konflikta atrisināšanā ir ANO vadītajam Ženēvas procesam, sarunās piedaloties konfliktā iesaistītajām pusēm un procesu atbalstot galvenajiem starptautiskajiem un reģionālajiem dalībniekiem; prasa pilnībā īstenot un ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas, ko pārkāpj Astanas sarunu dalībvalstis; prasa kopīgi strādāt, lai nodrošinātu pilnīgu humānās palīdzības piekļuvi tiem, kam tā ir nepieciešama, veikt neatkarīgu, objektīvu, rūpīgu un uzticamu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; prasa arī cita starpā atbalstīt starptautiskā, objektīvā un neatkarīgā mehānisma (IIIM) darbu saistībā ar starptautiskajiem noziegumiem, kas ir izdarīti Sīrijas Arābu Republikā kopš 2012. gada marta;

57.  atgādina, ka ES atbalsta jēgpilna Tuvo Austrumu miera procesa atsākšanu virzībā uz divu valstu risinājumu, pamatojoties uz 1967. gada robežām, ar neatkarīgu, demokrātisku, dzīvotspējīgu un blakusesošu Palestīnas valsti, kas mierā un drošībā pastāv līdzās drošai Izraēlas valstij un citām kaimiņvalstīm, un uzstāj, ka ir jāizvairās no jebkādas rīcības, kas kaitētu šiem centieniem; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu par ASV valdības vienpusējo lēmumu pārvietot savu vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi un oficiāli atzīt šo pilsētu par Izraēlas galvaspilsētu; uzsver, ka Jeruzalemes jautājumam ir jābūt daļai no galīgā miera nolīguma starp izraēliešiem un palestīniešiem; uzsver, ka būtu jānostiprina kopīgais ceļvedis un ka ir nepieciešams, lai ASV savus miera centienus Tuvajos Austrumos koordinētu ar Eiropas partneriem;

58.  uzteic UNRWA un tās darbam nodevušos darbiniekus par viņu ievērojamo un būtisko humanitāro un attīstības darbu Palestīnas bēgļu labā (Rietumkrastā, arī Austrumjeruzalemē, Gazas joslā, Jordānijā, Libānā un Sīrijā), kas ir ļoti svarīgs drošības un stabilitātes nodrošināšanai reģionā; pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas lēmumu pārtraukt finansējuma sniegšanu UNRWA un prasa ASV no jauna apsvērt šo lēmumu; uzsver Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības konsekvento atbalstu aģentūrai un mudina ES dalībvalstis sniegt papildu līdzekļus, lai ilgtermiņā nodrošinātu UNRWA darbību ilgtspēju;

59.  mudina uz turpmāku sadarbību starp ES un ASV programmām pasaules mērogā, veicinot demokrātiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, brīvas un taisnīgas vēlēšanas un cilvēktiesību ievērošanu, arī bēgļu un migrantu, sieviešu, rasu un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu; uzsver, cik svarīgas ir tādas vērtības kā laba pārvaldība, pārskatatbildība, pārredzamība un tiesiskums, uz kurām balstās cilvēktiesību aizsardzība; atkārtoti apliecina ES stingro un principiālo nostāju pret nāvessodu un par vispārēju nāvessoda moratoriju ar mērķi to atcelt visā pasaulē; uzsver, ka ir jāsadarbojas krīžu novēršanā un miera veidošanā, kā arī reaģēšanā uz ārkārtas situācijām humanitārā jomā;

60.  atkārtoti uzsver, ka ES un ASV ir kopīgas intereses Āfrikā, kur abiem reģioniem ir jākoordinē un jāpastiprina atbalsts vietējā, reģionālā un daudznacionālā līmenī labai pārvaldībai, demokrātijai, cilvēktiesībām, ilgtspējīgai sociālajai attīstībai, vides aizsardzībai, migrācijas pārvaldībai, ekonomikas pārvaldībai un drošības jautājumiem, kā arī reģionālu konfliktu miermīlīgai atrisināšanai un cīņai ar korupciju, nelikumīgiem finanšu darījumiem, vardarbību un terorismu; uzskata, ka labāka koordinācija starp ES un ASV, cita starpā ar pastiprinātu politisko dialogu un izstrādājot kopīgas stratēģijas attiecībā uz Āfriku, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā reģionālo organizāciju un apakšreģionālo apvienību viedokļus, uzlabotu rīcības un resursu izmantojuma efektivitāti;

61.  uzsver ES un ASV kopīgo politisko, ekonomisko un drošības interešu nozīmi attiecībā uz tādu valstu kā Ķīna un Krievija ekonomikas politiku, un atgādina, ka kopīgi centieni, arī PTO satvarā, varētu palīdzēt risināt tādus jautājumus kā pašreizējā pasaules tirdzniecības nelīdzsvarotība un situācija Ukrainā; aicina ASV administrāciju atturēties no turpmākas tiesnešu kandidātu bloķēšanas PTO Apelācijas institūcijā; uzsver, ka ir ciešāk jāsadarbojas saistībā ar Ķīnas stratēģiju “Viena josla, viens ceļš”, cita starpā attīstot sadarbību starp ES un ASV, Indijas, Japānas un Austrālijas Četrpusējo drošības dialogu (QUAD);

62.  norāda, ka ir labāk jāsadarbojas attiecībā uz Arktikas politiku, jo īpaši Arktikas Padomes kontekstā, sevišķi ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu dēļ var veidoties jauni navigācijas maršruti un kļūt pieejami dabas resursi;

63.  uzstāj, ka migrācija ir pasaules mēroga parādība un tāpēc tā būtu jārisina, īstenojot sadarbību, partnerību, cilvēktiesību un drošības aizsardzību, kā arī pārvaldot migrācijas maršrutus un īstenojot vispārēju pieeju ANO līmenī, pamatojoties uz starptautisko tiesību — jo īpaši 1951. gada Ženēvas konvencijas un tās 1967. gada protokola — ievērošanu; atzinīgi vērtē līdz šim ANO satvarā veikto darbu, lai panāktu globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kā arī globālu paktu par bēgļiem, un pauž nožēlu par ASV 2017. gada decembrī pieņemto lēmumu izstāties no sarunām; pieprasa kopīgu politiku migrācijas pamatcēloņu apkarošanai;

64.  atbalsta pastiprinātu ES un ASV sadarbību enerģētikas jautājumos, arī atjaunojamo energoresursu jomā, pamatojoties uz ES un ASV Enerģētikas padomes satvaru; tādēļ atkārtoti aicina turpināt sanāksmes; turklāt prasa pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī ciešāk sadarboties, lai enerģētikas infrastruktūru aizsargātu pret kiberuzbrukumiem; uzstāj, ka ir jāsadarbojas energoapgādes drošības jomā, un uzsver, ka nepieciešams papildu precizējums par to, kāda būs turpmākā Ukrainas tranzīta loma;

65.  uzsver savas bažas par cauruļvadu “Nord Stream 2” un tā iespējamo šķeļošo ietekmi attiecībā uz energoapgādes drošību un dalībvalstu solidaritāti un atzinīgi vērtē ASV atbalstu, nodrošinot energoapgādes drošību Eiropā;

66.  pauž nožēlu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma, taču uzteic ASV privātpersonu, uzņēmumu, pilsētu un štatu nerimstošos centienus, turpinot strādāt pie Parīzes nolīguma izpildīšanas un klimata pārmaiņu apkarošanas, un uzsver, ka ES ir vairāk jāiesaistās to darbībās; pieņem zināšanai, ka klimata pārmaiņas vairs neietilpst ASV valsts drošības stratēģijā; atkārtoti apstiprina ES apņemšanos izpildīt Parīzes nolīgumu un ANO programmu 2030. gadam un uzsver, ka tie ir jāīsteno, lai panāktu drošību pasaulē un izveidotu ilgtspējīgāku ekonomiku un sabiedrību; atgādina, ka pāreja uz zaļo ekonomiku nozīmē daudz iespēju nodarbinātībā un izaugsmē;

67.  mudina uz turpmāku sadarbību inovācijas, zinātnes un tehnoloģiju jomā un aicina atjaunot ES un ASV nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā;

Uz noteikumiem balstītas tirdzniecības kārtības aizstāvēšana sarežģītos apstākļos

68.  norāda, ka 2017. gadā ASV bija lielākais ES eksporta tirgus un otrais lielākais ES importa avots; norāda, ka starp ES un ASV pastāv tirdzniecības deficīta un pārpalikuma atšķirības preču un pakalpojumu tirdzniecībā, digitālajā tirdzniecībā un ārvalstu tiešajos ieguldījumos; uzsver, ka ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, kuras ir lielākās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pasaulē un kuru pamatā vienmēr ir bijušas kopīgas vērtības, ir viens no svarīgākajiem globālās ekonomiskās izaugsmes, tirdzniecības un labklājības virzītājspēkiem; turklāt norāda, ka ES preču tirdzniecībā ar ASV ir pozitīvs tirdzniecības pārpalikums USD 147 miljardu apmērā; norāda, ka ES uzņēmumi ASV nodarbina 4,3 miljonus darba ņēmēju;

69.  uzsver, ka ES un ASV ir divas galvenās dalībnieces globalizētā pasaulē, kas mainās nepieredzēti ātri un intensīvi, un ka, ņemot vērā kopīgās problēmas, ES un ASV ir kopīgi ieinteresētas sadarboties un koordinēt tirdzniecības politikas jautājumus, lai veidotu turpmāko daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un vispārējus standartus;

70.  norāda uz PTO centrālo lomu daudzpusējā sistēmā kā labāko risinājumu, ar ko nodrošināt atvērtu, taisnīgu un uz noteikumiem balstītu sistēmu, kurā ņemtas vērā un līdzsvarotas tās dalībnieku daudzās atšķirīgās intereses; atkārtoti pauž atbalstu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas turpmākai nostiprināšanai; atbalsta Komisijas darbu nolūkā turpināt sadarbību ar ASV, lai rastu kopīgu pozitīvu atbildi pašreizējām institucionālajām un sistēmiskajām problēmām;

71.  uzsver PTO lomu ar tirdzniecību saistīto strīdu izšķiršanā; aicina visus PTO locekļus nodrošināt PTO strīdu izšķiršanas sistēmas pienācīgu darbību; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Savienotās Valstis bloķē jaunas kandidatūras Apelācijas institūcijas brīvo vietu aizpildīšanai, tādējādi apdraudot PTO strīdu izšķiršanas sistēmas darbību; aicina Komisiju un visas PTO dalībvalstis meklēt iespējas pārvarēt šo strupceļu attiecībā uz tiesnešu atjaunošanu PTO Apelācijas institūcijā un vajadzības gadījumā reformēt strīdu izšķiršanas sistēmu; uzskata, ka šādu reformu mērķis varētu būt sistēmas efektivitātes un neatkarības nodrošināšana iespējami augstākajā līmenī, vienlaikus saglabājot konsekvenci attiecībā uz vērtībām un vispārējo pieeju, ko ES ir pastāvīgi aizstāvējusi kopš PTO izveides, jo īpaši brīvas un godīgas tirdzniecības veicināšanu pasaules mērogā saskaņā ar tiesiskumu un nepieciešamību visām PTO dalībvalstīm ievērot visas PTO saistības;

72.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konference nav bijusi rezultatīva, tomēr atzinīgi vērtē ASV, ES un Japānas parakstīto kopīgo paziņojumu par apņemšanos izskaust negodīgu, tirgu kropļojošu un protekcionistisku praksi, to uzsverot arī 2017. gada jūlija G20 paziņojumā; prasa turpināt sadarbību ar ASV un Japānu šajā jautājumā, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, diskrimināciju, piekļuves tirgum ierobežošanu, dempingu un subsīdijas;

73.  aicina Komisiju kopā ar ASV un citām PTO dalībniecēm izveidot darba plānu par kropļojošu subsīdiju izskaušanu kokvilnas nozarē un zivsaimniecības nozarē (īpaši saistībā ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju); aicina sadarboties, lai panāktu progresu attiecībā uz daudzpusējo programmu par tādiem jauniem jautājumiem kā e-komercija, digitālā tirdzniecība, arī digitālā attīstība, ieguldījumu veicināšana, tirdzniecība un vide, tirdzniecība un dzimums, kā arī lai veicinātu īpašus politikas pasākumus, kas sekmētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) dalību pasaules ekonomikā;

74.  aicina ES un ASV veicināt starptautiska līmeņa sadarbību, lai stiprinātu starptautiskos nolīgumus publiskā iepirkuma jomā, jo īpaši Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA);

75.  aicina Komisiju sākt dialogu ar Savienotajām Valstīm, lai atsāktu sarunas par daudzpusēju vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

76.  aicina ES un ASV apvienot resursus, lai apkarotu negodīgu tirdzniecības politiku un praksi, vienlaikus ievērojot daudzpusējus noteikumus un PTO strīdu izšķiršanas procesu un izvairoties no vienpusējām darbībām, jo tās kaitē visām globālām vērtības ķēdēm, kurās darbojas ES un ASV uzņēmumi; pauž dziļu nožēlu par starptautiskās tirdzniecības sistēmas nenoteiktību, ko izraisījusi tādu ASV instrumentu un politikas mehānismu izmantošana, kuri izveidoti pirms PTO un tās strīdu izšķiršanas sistēmas izveides (piemēram, 1962. gada likuma 232. iedaļa un 1974. gada likuma 301. iedaļa); šajā sakarībā norāda, ka ASV lēmumu piemērot tērauda un alumīnija tarifus saskaņā ar 232. iedaļu nevar pamatot ar valsts drošības apsvērumiem, un aicina ASV piešķirt ES un citiem sabiedrotajiem pilnīgu un pastāvīgu atbrīvojumu no šiem pasākumiem; aicina Komisiju stingri reaģēt, ja šie tarifi tiktu izmantoti kā līdzeklis ES eksporta ierobežošanai; turklāt uzsver, ka sankcijas, ko ASV varētu pieņemt kā pretpasākumus, vēršoties pret Eiropas precēm pēc Atbilstības apelācijas institūcijas ziņojuma publicēšanas saistībā ar ASV sūdzību pret ES par pasākumiem, kuri ietekmē tirdzniecību ar lieliem civilās aviācijas gaisa kuģiem, nebūtu likumīgas, jo 204 no 218 ASV iesniegtajām sūdzībām PTO ir noraidījusi un vēl tiek gaidīts papildu ziņojums par saistīto lietu pret ASV nelegālajām subsīdijām;

77.  pieņem zināšanai pastāvīgo divpusējo sadarbību starp ES un ASV plašā regulatīvu jautājumu klāstā, par ko liecina nesen noslēgtais divpusējais nolīgums par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu vai savstarpējās atzīšanas nolīgums par zāļu ražotāju inspekciju atzīšanu; aicina Komisiju un Padomi pilnībā respektēt Eiropas Parlamenta lomu šajā procesā;

78.  uzsver intelektuālā īpašuma izšķirīgo nozīmi ES un ASV ekonomikā; aicina abas puses atbalstīt pētniecību un inovāciju abpus Atlantijas okeānam, garantējot augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni un nodrošinot, ka augstas kvalitātes inovatīvu produktu radītāji var turpināt ar to nodarboties;

79.  prasa ES un ASV uzlabot tirgus pieejamību MVU, kas eksportē uz ASV un uz ES, palielinot pārredzamību attiecībā uz spēkā esošajiem noteikumiem un atvērta tirgus iespējām abpus Atlantijas okeānam, piemēram, ar MVU paredzēta portāla palīdzību;

80.  uzsver ASV tirgus nozīmību ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; prasa, lai ES un ASV risinātu jautājumu par tarifu, ar tarifiem nesaistītu šķēršļu un tehnisku šķēršļu tirdzniecībai radīto nesamērīgo ietekmi uz MVU abpus Atlantijas okeānam, ietverot ne vien tarifu samazināšanu, bet arī muitas procedūru vienkāršošanu un, iespējams, jaunus mehānismus, kuru mērķis būtu palīdzēt MVU apmainīties ar pieredzi un labāko praksi, kas gūta, pērkot un pārdodot ES un ASV tirgos;

81.  prasa ES un ASV to divpusējās sadarbības satvarā atturēties no savstarpējas nodokļu konkurences, jo tā vienīgi samazinās ieguldījumus abās ekonomikās;

82.  aicina ES un ASV vienoties par kopīgu digitālās tirdzniecības satvaru, ievērojot abu pušu spēkā esošo tiesisko regulējumu un nolīgumus, datu aizsardzības tiesību aktus un datu privātuma noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz pakalpojumu nozari; šajā sakarībā uzsver, ka ES un ASV vajadzētu kopā strādāt, lai mudinātu trešās valstis pieņemt augstus datu aizsardzības standartus;

83.  aicina ES un ASV pastiprināt sadarbību klimata pārmaiņu jautājumos; prasa ES un ASV izmantot pašreizējās un turpmākās tirdzniecības sarunas visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti starptautiski atzīti standarti, piemēram, Parīzes nolīgums, veicinātu tirdzniecību ar videi nekaitīgām precēm, arī tehnoloģijām, un nodrošinātu vispārēju enerģētikas pārkārtošanu, paredzot skaidru un saskaņotu starptautiskās tirdzniecības programmu, lai aizsargātu vidi un radītu jaunas iespējas nodarbinātībā un izaugsmē;

84.  uzskata, ka sarunas par iespējamu jaunu ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu attiecību nolīgumu nevar noritēt ne spiediena, ne arī apdraudējuma gaisotnē un ka ES interesēs būtu tikai plašs, vērienīgs, līdzsvarots un visaptverošs nolīgums, kas aptver visas tirdzniecības jomas; šajā sakarībā norāda, ka varētu būt lietderīgi izveidot īpašu un pastāvīgu regulatīvo un konsultāciju sadarbības mehānismu; aicina Komisiju pareizajos apstākļos atsākt sarunas ar ASV;

85.  uzsver, ka tirdzniecības plūsmām aizvien vairāk ir vajadzīgi jauni, ātrāki un drošāki veidi preču un pakalpojumu apritei pāri robežām; prasa ES un ASV kā galvenajām tirdzniecības partnerēm sadarboties ar tirdzniecību saistītu digitālo tehnoloģiju risinājumu izstrādē tirdzniecības veicināšanai;

86.  atgādina, cik svarīgs ir pašreizējais ES un ASV dialogs un sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā; atzīst, ka ES un ASV centieni pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks zināšanu un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un atbalsta ES un ASV zinātnes un tehnoloģijas nolīguma turpināšanu un paplašināšanu pēc 2018. gada, lai sekmētu pētniecību, inovāciju un jaunas jauntehnoloģijas, aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības un radītu vairāk un labākas darbvietas, ilgtspējīgu tirdzniecību un iekļaujošu izaugsmi;

87.  piekrīt ASV bažām par globālo tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu; vienlaikus pauž nožēlu, ka vienpusēji, ar PTO nesaderīgi pasākumi tikai apdraudēs uz noteikumiem balstītas tirdzniecības kārtības integritāti; uzsver, ka pat pastāvīgs ES atbrīvojums no ASV tarifiem nevar padarīt šo rīcību leģitīmu; aicina Komisiju sadarboties ar ASV, G20 globālā foruma satvarā stiprinot centienus apkarot tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, lai izmantotu daudzpusējas rīcības milzīgo potenciālu; atkārtoti pauž pārliecību, ka kopīga un saskaņota rīcība uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu satvarā ir labākais veids, kā risināt šādas pasaules mēroga problēmas;

88.  atkārtoti uzstāj, ka ir svarīgi, lai ES un ASV koordinēti un konstruktīvi pievērstos nepieciešamajai PTO modernizēšanai nolūkā padarīt to efektīvāku, pārredzamāku un atbildīgāku, kā arī lai nodrošinātu, ka, izstrādājot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un politiku, tiktu pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības, sociālie, vides un cilvēktiesību aspekti;

89.  atgādina, ka ES iestājas par neizkropļotu tirgus ekonomiku, kā arī atvērtu, uz vērtībām un noteikumiem balstītu un godīgu tirdzniecību; vēlreiz apliecina savu atbalstu Komisijas stratēģijai, ar ko reaģē uz Savienoto Valstu pašreizējo tirdzniecības politiku, vienlaikus ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumus; prasa panākt visu ES dalībvalstu vienotību un aicina Komisiju izstrādāt kopīgu pieeju šīs situācijas risināšanai; uzsver, ka ir svarīgi šajā sakarībā saglabāt ES dalībvalstu vienotību, jo vienota ES rīcība kopējās tirdzniecības politikas un ES muitas savienības satvarā starptautiskā līmenī, kā arī ES un ASV divpusējā satvarā, ir izrādījusies daudz efektīvāka par jebkādu atsevišķu dalībvalstu iniciatīvu; atkārtoti norāda, ka ES ir gatava sadarboties ar Savienotajām Valstīm ar tirdzniecību saistītos un abām pusēm svarīgos jautājumos, ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumus;

90.  pauž nožēlu par prezidenta D. Trampa lēmumu par ASV izstāšanos no KVRP un šā lēmuma gaidāmo ietekmi uz ES uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Irānā; atbalsta visus ES centienus ar mērķi sargāt to ES uzņēmumu intereses, kuri veic ieguldījumus Irānā, jo īpaši Komisijas lēmumu aktivizēt bloķēšanas statūtu, kas apliecina ES apņemšanos īstenot KVRP; uzskata, ka to pašu statūtu varētu izmantot, kad vien tas būtu lietderīgi;

91.  prasa ES un ASV pastiprināt sadarbību un centienus nolūkā īstenot un paplašināt uzņēmumiem paredzētas pienācīgas pārbaudes sistēmas, lai nostiprinātu cilvēktiesību aizsardzību starptautiskā mērogā, cita starpā konfliktu skartās teritorijās iegūtu derīgo izrakteņu un metālu tirdzniecības jomā;

92.  pauž nožēlu par to, ka ASV ir nolēmusi turpmāk neiesaistīties vides aizsardzības jautājumu risināšanā; šajā sakarībā pauž nožēlu par prezidenta D. Trampa lēmumu atcelt aizliegumu ziloņu medību trofeju importam no konkrētām Āfrikas valstīm, to skaitā Zimbabves un Zambijas, lai gan ASV ir lielākā ziloņu medību trofeju importētāja;

93.  prasa ES un ASV turpināt un stiprināt transatlantisko parlamentāro sadarbību, ar ko būtu jāpanāk uzlabots un plašāks politiskais satvars ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu saikņu uzlabošanai;

94.  pauž bažas par to, ka ASV un Ķīna varētu panākt vienošanos, kas nebūtu pilnībā saderīga ar PTO un kas arī varētu apdraudēt ES intereses un aptumšot transatlantiskās tirdzniecības attiecības; tādēļ uzstāj, ka ir nepieciešams panākt visaptverošāku vienošanos ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, ņemot vērā mūsu kopīgās intereses visā pasaulē;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, EĀDD, Komisijai, dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ASV prezidentam, ASV Senātam un Pārstāvju palātai.

(1) OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0068. (3) OV C 298 E, 8.12.2006., 226. lpp. (4) OV C 117 E, 6.5.2010., 198. lpp. (5) OV C 153 E, 31.5.2013., 124. lpp. (6) OV C 65, 19.2.2016., 120. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0435. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0492. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0042.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija par ES un Ķīnas attiecību stāvokli (2017/2274(INI))

P8_TA(2018)0343 A8-0252/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā to, ka 1975. gada 6. maijā tika nodibinātas ES un Ķīnas diplomātiskās attiecības,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, kas sākta 2003. gadā,

–  ņemot vērā galveno tiesisko regulējumu attiecībām ar Ķīnu, proti, 1985. gada maijā parakstīto EK un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu(1), kas attiecas uz ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kā arī ES un Ķīnas sadarbības programmu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas Stratēģisko sadarbības programmu laikposmam līdz 2020. gadam, par kuru tika panākta vienošanās 2013. gada 21. novembrī,

–  ņemot vērā strukturēto ES un Ķīnas politisko dialogu, ko oficiāli izveidoja 1994. gadā, un augsta līmeņa stratēģisko dialogu par stratēģiskajiem un ārpolitikas jautājumiem, ko izveidoja 2010. gadā, jo īpaši ES un Ķīnas 5. un 7. augsta līmeņa stratēģisko dialogu, kas attiecīgi norisinājās 2015. gada 6. maijā un 2017. gada 19. aprīlī Pekinā,

–  ņemot vērā sarunas par jaunu partnerības un sadarbības līgumu, kuras tika uzsāktas 2007. gadā,

–  ņemot vērā 2014. gada janvārī sāktās sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas 19. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2017. gada 1. un 2. jūnijā Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu” (JOIN(2017)0030),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 24. aprīļa kopīgo ziņojumu "Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2017. gada ziņojums" (JOIN(2018)0007),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā pieņemtās pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā, ka 2015. gada 1. jūlijā Nacionālā tautas kongresa (NTK) pastāvīgā komiteja pieņēma jaunu nacionālās drošības likumu,

–  ņemot vērā 2015. gada 26. maija Balto grāmatu par Ķīnas militāro stratēģiju,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, ko uzsāka 1995. gadā, un tā 35. sarunu kārtu, ko 2017. gada 22. un 23. jūnijā rīkoja Briselē,

–  ņemot vērā vairāk nekā 60 nozaru dialogus starp ES un Ķīnu,

–  ņemot vērā 2012. gada februārī izveidoto ES un Ķīnas augsta līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogu, kas aptver visas ES un Ķīnas kopīgās ierosmes šajā jomā,

–  ņemot vērā Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ķīnu, kurš stājās spēkā 2000. gadā(2), un partnerības nolīgumu zinātnes un tehnoloģiju jomā, kurš tika parakstīts 2009. gada 20. maijā,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes klimata nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī,

–  ņemot vērā enerģētikas dialogu starp Eiropas Kopienu un Ķīnu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas apaļā galda sanāksmes,

–  ņemot vērā Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Nacionālo kongresu, kas notika no 2017. gada 18.–24. novembrī,

–  ņemot vērā Vides aizsardzības nodokļu likumu, kuru 2016. gada decembrī pieņēma Nacionālais Tautas kongress un kurš stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā to, ka Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) ir paziņojusi, ka vides faktori ietekmē nacionālās un starptautiskās migrācijas plūsmas, jo cilvēki pamet vietas, kurās straujāku klimata pārmaiņu rezultātā ir radušies smagi apstākļi vai tie pasliktinās(3),

–  ņemot vērā to, ka 2018. gads ir pasludināts par ES un Ķīnas Tūrisma gadu un 2018. gada 19. janvārī Venēcijā notika tā atklāšanas ceremonija,

–  ņemot vērā Ķīnas Ārvalstu korespondentu kluba (FCCC) ziņojumu par darba apstākļiem, kas publiskots 2018. gada 30. janvārī ar nosaukumu „Piekļuve atteikta — uzraudzība, vajāšanas un iebiedēšanas, kā arī informācijas sniegšanas nosacījumu pasliktināšanās Ķīnā”,

–  ņemot vērā ES paziņojuma ANO Cilvēktiesību padomes 37. sesijā 2018. gada 13. martā 4. darba kārtības punktu “Stāvoklis cilvēktiesību jomā, kuram padomei ir jāpievērš uzmanība”,

–  ņemot vērā EP un Ķīnas 41. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika 2018. gada maijā Pekinā,

–  ņemot vērā ezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES ārpolitiku attiecībā uz BRICS valstīm un citām jaunām lielvarām — mērķi un stratēģijas(4), 2012. gada 23. maija rezolūciju par iespējamu līdzsvara trūkumu ES un Ķīnas tirdzniecībā(5), 2013. gada 14. marta rezolūciju par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā(6), 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam(7), 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par stāvokli Ziemeļkorejā(8), 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par Ziemeļkoreju(9) un 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īstenošanu(10),

–  ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(11), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu(12), 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(13), 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas sarunām par divpusēju nolīgumu ieguldījumu jomā(14) un par ES un Taivānas tirdzniecības attiecībām(15), 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(16), kā arī tā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai(17),

–  ņemot vērā cilvēktiesību jautājumam veltīto 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Tibetu, jo īpaši par mūku un mūķeņu pašsadedzināšanos(18), 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Tibetā(19), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par orgānu izņemšanu Ķīnā(20), 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Larung Gar Tibetas Budistu akadēmiju un Ilham Tohti lietu(21), 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(22), 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Nobela prēmijas laureāta Liu Xiabo un Lee Ming-che lietām(23) un 2018. gada 18. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu Wu Gan, Xie Yang, Lee Ming-che un Tashi Wangchuk un Tibetas mūka Gendhun lietām(24),

–  ņemot vērā ES ieroču embargo, ko ieviesa pēc 1989. gada jūnija notikumiem Tjaņaņmeņas laukumā un ko Parlaments atbalstīja ar 2006. gada 2. februāra rezolūciju attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli(25),

–  ņemot vērā deviņas sarunu kārtas, kuras notika no 2002. gada līdz 2010. gadam starp augsta līmeņa Ķīnas valdības pārstāvjiem un Dalailamu, Ķīnas Valsts padomes Informācijas biroja 2015. gada 15. aprīlī publicēto Balto grāmatu par Tibetu ar nosaukumu „Tibetas attīstības ceļu veicina neizbēgama vēstures plūsma” un 14. Dalailamas pārstāvju izplatīto 2008. gada memorandu un 2009. gada paziņojumu par patiesu autonomiju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0252/2018),

A.  tā kā ES un Ķīnas 19. augstākā līmeņa sanāksmē 2017. gadā tika izvirzīta divpusēja stratēģiska partnerība, kas ietekmē visu pasauli, un uzsvērta kopīga apņemšanās pievērsties kopējiem drošības apdraudējumiem un veicināt daudzpusēju attiecību veidošanos; tā kā ir daudz jomu, kurās konstruktīva sadarbība varētu būt izdevīga abiem partneriem, un tas cita starpā attiecas arī uz tādiem starptautiskiem forumiem kā ANO un G20; tā kā ES un Ķīna ir apstiprinājušas, ka vēlas sadarboties intensīvāk, lai īstenotu 2015. gada Parīzes nolīgumu, cīnoties pret klimata pārmaiņām un veicinot tīras enerģijas izmantošanu; tā kā ir vajadzīga turpmāka sadarbība un koordinācija starp abām pusēm šajā nozarē, cita starpā arī pētniecības jomā un saistībā ar labākās prakses apmaiņu; tā kā Ķīna ir pieņēmusi oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir ES ETS; tā kā ar daudzpusēju pārvaldību ES saprot uz noteikumiem balstītu kārtību ar tādām universālām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, pārredzamība un pārskatatbildība; tā kā, ņemot vērā pašlaik aktuālo ģeopolitisko kontekstu, vēl nekad nav bijis tik svarīgi veicināt daudzpusēju attiecību veidošanos un uz noteikumiem balstītu sistēmu pretstatā nacionālismam un tirdzniecības kariem; tā kā ES sagaida, ka attiecības ar Ķīnu būs abpusēji izdevīgas gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā; tā kā ES sagaida, ka Ķīna uzņemsies savai ietekmei pasaulē atbilstošus pienākumus un palīdzēs uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kas izdevīga arī pašai Ķīnai;

B.  tā kā ārkārtīgi svarīga ir sadarbība starp ES un Ķīnu tādās jomās kā ārpolitika, drošība un aizsardzība un cīņa pret terorismu; tā kā abu pušu sadarbība bija būtiska, lai panāktu vienošanos attiecībā uz Irānas kodolprogrammu; tā kā Ķīnas nostājai bija izšķiroša nozīme, nodrošinot iespēju risināt sarunas Ziemeļkorejas krīzes laikā;

C.  tā kā Ķīnas valsts vadība, Eiropā lielākoties ignorēta, ir pakāpeniski un sistemātiski pielikusi vairāk pūļu, lai savu ekonomisko spēku pārvērstu par politisku ietekmi, un tādēļ veikusi stratēģiskus ieguldījumus infrastruktūrā un transporta jaunos savienojumos un īstenojusi stratēģisku komunikāciju, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas politisko un ekonomisko lēmumu pieņēmējus, plašsaziņas līdzekļus, universitātes un akadēmiskās izdevniecības, un arī plašāku sabiedrību, lai tādējādi izveidotu priekšstatu par Ķīnu. radītu pozitīvu valsts tēlu un izveidotu Ķīnu atbalstošu organizāciju un cilvēku tīklus dažādās valstīs; tā kā ir iemesls bažām, jo Ķīna novēro daudzos studentus no valsts kontinentālās daļas, kuri pašlaik studē dažādās Eiropas valstīs, un cenšas kontrolēt tos cilvēkus, kas no Ķīnas ir aizbēguši uz Eiropu;

D.  tā kā 2012. gadā pēc finanšu krīzes un kā daļa no Ķīnas apakšreģionu diplomātijas tika izveidots tā dēvētais „16 + 1” formāts starp Ķīnu, no vienas puses, un 11 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un piecām Balkānu valstīm, no otras puses, un tas tika darīts, lai izstrādātu liela mēroga infrastruktūras projektus un nostiprinātu sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomā; tā kā, lai arī būtisks, tomēr plānotais Ķīnas ieguldījums un finansējums šajās valstīs nav tik nozīmīgs kā ES ieguldījums un līdzdalība; tā kā Eiropas valstīm, kuras piedalās šī formāta forumā, sava dalība tajā būtu jāpārdomā, tiecoties spēcīgāk iemiesot ideju par vienotu ES nostāju attiecībās ar Ķīnu;

E.  tā kā Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ES pārtikas produktiem;

F.  tā kā Ķīnas iniciatīva „Viena josla, viens ceļš” (Belt and Road Initiative (BRI)) ir vērienīgākā šīs valsts ārpolitikas iniciatīva, kādu tā jebkad ir pieņēmusi, un šai iniciatīvai ir ekonomiska, ģeopolitiska un ar drošību saistīta dimensija; tā kā BRI iniciatīvu vēl vairāk nostiprināja Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) izveidošana 2015. gadā; tā kā ES pieprasa nodrošināt BRI iniciatīvai daudzpusējas pārvaldības struktūru un iniciatīvu īstenot, nepieļaujot diskrimināciju; tā kā Eiropas puse vēlas, lai būtu garantēts, ka ikviens savienojuma projekts saskaņā ar BRI tiek īstenots, pildot pienākumus, kas izriet no Parīzes nolīguma, un arī ievērojot citus starptautiskos vides, darba un sociālos standartus un pirmiedzīvotāju tiesības; tā kā Ķīnas infrastruktūras projekti varētu radīt Eiropas valstu valdībām lielus parādus Ķīnas valstij piederošās bankās, kuras piedāvā aizdevumus ar nepārredzamiem nosacījumiem, bet radīt maz darbvietu Eiropā; tā kā dažu ar BRI saistītu infrastruktūras projektu dēļ trešo valstu valdības jau ir iestigušas pārāk lielos parādos; tā kā līdz šim lauvas tiesu no visiem ar BRI saistītajiem līgumiem ir saņēmuši Ķīnas uzņēmumi; tā kā dažus no saviem rūpniecības standartiem ar BRI saistītos projektos Ķīna izmanto diskriminējošā veidā; tā kā tiesības īstenot ar BRI saistītus projektus nedrīkst piešķirt nepārredzamās iepirkuma procedūrās; tā kā BRI virzīšanai Ķīna izmanto ļoti daudzus kanālus; tā kā 27 ES dalībvalstu vēstnieki, kas rezidē Pekinā, nesen ir sagatavojuši ziņojumu, kurā asi kritizē BRI un to nosoda, apgalvojot, ka ar šo projektu ir iecerēts apgrūtināt brīvo tirdzniecību un nodrošināt priekšrocības Ķīnas uzņēmumiem; tā kā BRI diemžēl nav nekādu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu;

G.  tā kā Komunistiskās partijas 19. kongresa un šā gada Nacionālā Tautas kongresa (NTK) rezultātā Ķīnas diplomātija ir palielinājusi savu ietekmi, par ko liecina tas, ka ir vismaz piecas augsta ranga amatpersonas, kas ir atbildīgas par valsts ārpolitiku, un ir būtiski palielināts Ārlietu ministrijas budžets; tā kā jaunizveidotā Valsts Starptautiskās attīstības sadarbības aģentūra būs atbildīga par pieaugošā Ķīnas palīdzībai ārvalstīm atvēlētā budžeta koordināciju;

H.  tā kā Ķīna pagājušā gadsimta 80. gados noteica termiņa ierobežojumus, reaģējot uz pārmērībām pēc Kultūras Revolūcijas; tā kā 2018. gada 11. martā Nacionālais Tautas kongress (NTK) gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par to, ka tiek atcelts divu secīgu pilnvaru termiņu ierobežojums, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas prezidenta un viceprezidenta amatiem;

I.  tā kā Ķīnas valsts vadītāji, lai arī apgalvo, ka nejaucas citu valstu iekšējās lietās, savos oficiālajos paziņojumos tomēr regulāri apšauba rietumvalstu politisko sistēmu;

J.  tā kā 2018. gada 11. martā NTK atbalstīja Valsts uzraudzības komisijas izveidi, kas būs jauna, partijas kontrolēta valdības struktūra, kuras uzdevums būs institucionalizēt un paplašināt kontroli pār Ķīnas ierēdņiem, un iekļaut to kā valsts struktūru Ķīnas konstitūcijā;

K.  tā kā 2014. gadā Ķīnas Valsts padome paziņoja par sīki izstrādātiem plāniem izveidot sociālo kredītu sistēmu ar mērķi atlīdzināt par rīcību, ko partija uzskata par finansiāli, ekonomiski un sociālpolitiski atbildīgu, vienlaikus piemērojot sankcijas par partijas politikas nepildīšanu; tā kā sociālās kredītspējas novērtējuma projekts, visticamāk, ietekmēs arī ārvalstniekus, kuri dzīvo un strādā Ķīnā, tostarp ES pilsoņus, un radīs sekas ES un citu valstu uzņēmumiem, kas darbojas Ķīnā;

L.  tā kā ir skaidrs, ka dažos Ķīnas reģionos pasliktināsies lauku iedzīvotāju iztikas iespējas temperatūras un nokrišņu svārstību dēļ, kā arī citu galēju klimata izpausmju dēļ; tā kā plānošana par pārcelšanu ir kļuvusi par efektīvu pielāgošanās politikas iespēju, lai samazinātu klimata radītu neaizsargātību un nabadzību(26);

M.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību jomā Ķīnā ir turpinājis pasliktināties un valdība aizvien naidīgāk vēršas pret miermīlīgu opozīciju, vārda un reliģijas brīvību un tiesiskumu; tā kā pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji tiek aizturēti, apsūdzēti un notiesāti uz vāju apsūdzību pamata, piemēram, tāpēc, ka viņi “vēlas gāzt valsts varu” vai “izraisa strīdus un provocē uz nekārtībām” un nereti tiek turēti apcietinājumā bez saziņas iespējām, neizpaužot viņu atrašanās vietu un liedzot viņiem medicīnisko aprūpi un jurista aizstāvību; tā kā aizturētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem dažkārt piemēro uzraudzību noteiktā dzīvesvietā — metodi, ko izmanto, lai liegtu jebkādas iespējas sazināties ar aizturētajiem, un šādos gadījumos bieži tiek ziņots par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos; tā kā Ķīna joprojām apspiež vārda un informācijas brīvību un ir apcietināti ļoti daudzi žurnālisti, blogeri un neatkarīgie viedokļa paudēji; tā kā Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES apgalvo, ka veicinās cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu „visās savas ārējās darbības jomās bez izņēmumiem” un ka ES „savās attiecībās ar visām trešām valstīm, ieskaitot tās stratēģiskos partnerus, uzmanības centrā izvirzīs cilvēktiesības”; tā kā ir jāizmanto iespēja, ko piedāvā ES un Ķīnas samiti, lai panāktu konkrētus rezultātus cilvēktiesību jomā, proti, ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju, juristu, aktīvistu atbrīvošanu;

N.  tā kā Ķīnas varasiestādes dažkārt ir liegušas ES diplomātiem iespēju vērot tiesas procesus vai apmeklēt cilvēktiesību aizstāvjus — darīt savu darbu saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

O.  tā kā Ķīna ir izveidojusi plašu valsts digitālas novērošanas arhitektūru diapazonā no prognostiskas policejiskas kontroles līdz pat patvaļīgai biometrisko datu vākšanai vidē, kurā nav pilnīgi nekādu tiesību uz privātumu;

P.  tā kā Ķīnas valdība ir pieņēmusi virkni jaunu tiesību aktu, jo īpaši valsts drošības likumu (2015. gada 1. jūlijā), terorisma apkarošanas likumu, kiberdrošības likumu un ārvalstu NVO pārvaldības likumu, kas sabiedrisku aktīvismu un valdības miermīlīgu kritiku traktē kā valsts drošības apdraudējumu, pastiprina cenzūru, uzraudzību un kontroli pār personām un sabiedrības grupām, kā arī attur no iesaistīšanās cilvēktiesību aizstāvībā;

Q.  tā kā likums par ārvalstu NVO pārvaldību (ĀNVO likums), kurš stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, ir viens no likumiem, kas rada vislielākās problēmas starptautiskām NVO (SNVO), jo tas reglamentē visas SNVO finansētas darbības Ķīnā un galveno atbildību par ĀNVO likuma īstenošanu uzņemas provinču drošības dienestu darbinieki;

R.  tā kā jaunais reliģisko jautājumu regulējums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. februārī, stingrāk ierobežo reliģiskas grupas un reliģisku darbību un spiež tai pielāgoties partijas politikai; tā kā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem personām, kas pieder pie reliģiskām kopienām, kurām valstī nav juridiskas personas statusa, var uzlikt naudas sodu, ja attiecīgās personas dodas uz ārzemēm, lai — plašā nozīmē — reliģiski izglītotos, un vēl jo vairāk tad, ja tas ir svētceļojums, par ko var uzlikt naudas sodu daudzkāršā minimālās algas apmērā; tā kā reliģijas brīvība un pārliecības brīvība atkal ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim, kāds bijis vērojams kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām, kad sākās ekonomikas reformas un Ķīna kļuva pasaulei atvērtāka; tā kā reliģiskās kopienas Ķīnā aizvien vairāk tiek apspiestas un represijas ir vērstas gan pret pagrīdes, gan pret valsts atļautām baznīcām — ticīgie tiek vajāti un aizturēti, tiek demolētas baznīcas un ar spēku tiek izklīdināti kristiešu saieti;

S.  tā kā kopš prezidenta Sji nākšanas pie varas ir strauji pasliktinājusies situācija Siņdzjanā, kur dzīvo 10 miljoni uiguru un etnisko kazahu, kas ir musulmaņi, jo valsts absolūta kontrole pār Siņdzjanu ir kļuvusi par galveno prioritāti, un tam par iemeslu ir gan terorakti, ko ik pa laikam Siņdzjanā vai it kā saistībā ar Siņdzjanu sarīko uiguri, gan Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona stratēģiskā atrašanās vieta priekš Sji izlolotās BRI; tā kā ir izveidota programma, kas ļauj aizturēt cilvēkus bez tiesas sprieduma, un tai ir pakļauti desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri tiek piespiedu kārtā “politiski pārmācīti”, un tiek arī veidots moderns invazīvas digitālās novērošanas tīkls, masveidā tiek izvērsti policijas spēki, stingri tiek ierobežota reliģijas praktizēšana, uiguru valoda un ieražas;

T.  tā kā, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras attīstību, situācija Tibetā dažu iepriekšējo gadu laikā tomēr ir pasliktinājusies, jo Ķīnas valdība, aizbildinoties ar drošību un stabilitāti, plašā spektrā ierobežo cilvēktiesības un nežēlīgi apspiež tibetiešu identitāti un kultūru; tā kā dažos pēdējos gados ir audzis novērošanas un kontroles pasākumu skaits, biežāk notiek arī cilvēku patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un ir vairāk sliktas izturēšanās gadījumu; tā kā Ķīnas valdība ir radījusi Tibetā vidi, kurā valsts varai nav ierobežojumu, valda bailes un cieši tiek kontrolēts un regulēts katrs sabiedriskās un privātās dzīves aspekts; tā kā Tibetā jebkādu nevardarbīgas opozīcijas vai kritikas izpausmi pret valsts politiku, kas tiek īstenota attiecībā uz etniskām vai reliģiskām minoritātēm, var uzskatīt par šķeltniecisku un tāpēc krimināli sodīt; tā kā piekļuve Tibetas autonomajam reģionam ārvalstniekiem, tostarp ES pilsoņiem, jo īpaši žurnālistiem, diplomātiem un citiem neatkarīgiem novērotājiem, vēl nekad nav bijusi tik ierobežota kā tagad, un tibetiešu izcelsmes ES pilsoņiem tā ir vēl sarežģītāka; tā kā dažu pēdējo gadu laikā Tibetas krīzes risināšanā progress nav panākts, jo pēdējā miera sarunu kārta notika 2010. gadā; tā kā humanitārā situācija Tibetā ir pasliktinājusies un tāpēc ir palielinājies pašsadedzināšanās gadījumu skaits — kopš 2009. gada ir bijuši pavisam 156 šādi gadījumi;

U.  tā kā ĶTR Valsts padome 2014. gada 10. jūnijā nāca klajā ar balto grāmatu par politikas „viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā, uzsverot, ka Honkongas ĪPA autonomija ir pilnībā atkarīga no ĶTR centrālās valdības sniegtas atļaujas; tā kā gadu gaitā Honkongas iedzīvotāji ir pieredzējuši masveida demonstrācijas demokrātijas, plašsaziņas līdzekļu brīvības un pamatlikuma pilnīgas īstenošanas atbalstam; tā kā Honkongas tradicionāli atvērtā sabiedrība ir ļāvusi attīstīties patiesi neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi un konstruktīvi piedalās īpašās pārvaldes apgabala sabiedriskajā dzīvē;

V.  tā kā kontrastējošā politikas attīstība Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) un Taivānā, pastiprinoties autoritārākam un nacionālistiskākam vienas partijas režīmam vienā pusē un daudzpartiju demokrātijai otrā pusē, rada risku, ka attiecības saasināsies abās jūras šauruma pusēs; tā kā attiecībā uz Taivānu ES neatkāpjas no „vienas Ķīnas” politikas un atbalsta principa „viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu attiecībā uz Honkongu;

W.  tā kā pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām sarunām Ķīna un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN) 2017. augustā vienojās par vienā lappusē izklāstītu pamatplānu, pēc kura turpmāk vadīties, apspriežot rīcības kodeksu, kas visām pusēm būtu jāievēro Dienvidķīnas jūrā; tā kā strīdīgais Ķīnas zemes atgūšanas plāns Spratlija salās jau ir lielākoties īstenots, bet Paraselu salās pagājušajā gadā turpinājās ekspansija uz ziemeļiem;

X.  tā kā acīmredzamu ekonomisku, drošības un ģeopolitisku apsvērumu dēļ arī Ķīna kļūst par aktīvāku un ietekmīgāku ārējo dalībnieku Tuvajos Austrumos;

Y.  tā kā Ķīna sniedz aizvien lielāku oficiālo attīstības palīdzību (OAP) un kļūst par vienu no galvenajiem dalībniekiem attīstības politikā, nodrošinot attīstības politikai tik ļoti vajadzīgo stimulu, bet vienlaikus arī radot bažas par vietējo iesaisti projektos;

Z.  tā kā iespaidīgi ir palielinājusies Ķīnas klātbūtne un investīcijas Āfrikā un tā rezultātā dabas resursu ieguve bieži vien notiek, neapspriežoties ar vietējiem iedzīvotājiem,

1.  vēlreiz apstiprina, ka ES un Ķīnas visaptverošā stratēģiskā partnerība ir viena no ES vissvarīgākajām partnerībām un ka joprojām ir daudz iespēju šīs attiecības vēl vairāk padziļināt un plašāk izvērst sadarbību starptautiskajā arēnā; uzsver, ka ir svarīgi veidot spēcīgāku sadarbību un koordināciju globālās pārvaldības jomā un starptautiskajās organizācijās, sevišķi ANO un G20 līmenī; uzsver, ka sarežģītā, globalizētā un daudzu diametrāli pretēju viedokļu pasaulē, kur Ķīna ir kļuvusi par vērā ņemamu ekonomisko un politisko spēku, ES ir jāpatur iespēja saglabāt konstruktīvu dialogu un sadarbību ar šo valsti un jāveicina visu nepieciešamo reformu veikšanas jomās, kas ir abu pušu interesēs; atgādina Ķīnai par tās starptautiskajām saistībām un pienākumiem, kas tai ir kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei — veicināt mieru un drošību visā pasaulē;

2.  atgādina, ka ES un Ķīnas visaptverošas stratēģiskās partnerības pamatā ir kopīga apņemšanās būt atklātām un strādāt kopā uz noteikumiem balstītā starptautiskā sistēmā; uzsver, ka abas puses ir apņēmušās izveidot pārredzamu, godīgu un taisnīgu globālās pārvaldības sistēmu un kopīgi uzņemties atbildību par miera, pārticības un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; atgādina, ka attiecības ar Ķīnu ES būtu jāveido principiāli, praktiski un pragmatiski, neatkāpjoties no savām interesēm un vērtībām; pauž bažas par to, ka Ķīnas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums starptautiskā mērogā pēdējos desmit gados ir bijis pārbaudījums kopīgajām saistībām, kas ir ES un Ķīnas attiecību pamatā; uzsver, ka Ķīnai kā pasaules lielvarai ir arī atbildība un aicina tās varasiestādes jebkādos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Cilvēktiesību hartu un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Ķīna ir parakstījusi vai ratificējusi; aicina Padomi, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju nodrošināt, lai ES un Ķīnas sadarbības pamatu pamats būtu tiesiskuma un cilvēktiesību universālums, saistības, ko abas puses ir uzņēmušās starptautisko cilvēktiesību jomā, un apņemšanās panākt progresu, tiecoties uz augstākā cilvēktiesību aizsardzības standarta sasniegšanu; uzsver, ka visās sadarbības jomās būtu jānostiprina savstarpība, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un godīga konkurence;

3.  uzsver, ka reāla ES un Ķīnas partnerība ir vajadzīga, lai risinātu jebkādas globālas un reģionālas problēmas, piemēram, tādās jomās kā drošība, atbruņošanās, ieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana un kibertelpa, sadarbība miera nodrošināšanā, klimata pārmaiņas, enerģētika, okeāni, resursu efektīva izmantošana, mežu iznīcināšana, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība, migrācija, veselība pasaules mērogā, attīstība, cīņa pret kultūras mantojuma iznīcināšanu un izpostīšanu, kā arī senlietu nelegālu tirdzniecību; mudina ES lietderīgi izmantot Ķīnas apņemšanos risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un mudina miera uzturēšanas jomā iedibināto sekmīgo sadarbību ar Ķīnu — kas ir viena no tām valstīm, kuras nodrošina vislielāko ieguldījumu ANO budžetā, un kas nodrošina aizvien vairāk militārā personāla ANO miera uzturēšanas operācijām, — izvērst vēl plašāk, aptverot arī citas kopīgu interešu jomas un vienlaikus veicinot daudzpusēju attiecību veidošanos un globālu pārvaldību, kuras pamatā ir starptautisko tiesību, tostarp starptautisko humanitāro un cilvēktiesību ievērošana; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, cik sekmīga kopš 2011. gada ir bijusi sadarbība, vēršoties pret pirātismu Adenas līcī; aicina ES un tās dalībvalstis proaktīvi veicināt ES ekonomisko un politisko interešu īstenošanu un aizstāvēt ES vērtības un principus; uzsver, ka daudzpusēju attiecību veidošana ir viena no ES pamatvērtībām globālās pārvaldības kontekstā un ka attiecībās ar Ķīnu šī pamatvērtība ir aktīvi jāaizsargā;

4.  atzīmē, ka Savienības Augstās pārstāves un Komisijas kopīgais paziņojums „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu” līdz ar Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumiem nodrošina politisku pamatu ES attiecību veidošanai ar Ķīnu turpmāko gadu laikā;

5.  uzsver, ka Padome savos secinājumos ir noteikusi, ka, īstenojot attiecības ar Ķīnu, dalībvalstis, Savienības Augstā pārstāve un Komisija sadarbosies, lai panāktu, ka ir nodrošināta atbilstība ES tiesību aktiem, noteikumiem un politikas nostādnēm un ka rezultāts kopumā ir izdevīgs visai ES;

6.  atgādina, ka Ķīna joprojām aug un integrējas pasaules ekonomikā, īstenojot savu „dodos pasaulē” politiku, ko izziņoja 2001. gadā, tāpēc tā cenšas panākt, lai Eiropas tirgus būtu pieejamāks Ķīnas precēm un pakalpojumiem un lai pieejamāka būtu tehnoloģija un zinātība, kas šai valstij ir vajadzīga tādu plānu atbalstam kā „Ražots Ķīnā 2025”, un tiecas nostiprināt savu politisko un diplomātisko ietekmi Eiropā; uzsver, ka šie centieni pastiprinājās uzreiz pēc 2008. gada pasaules finanšu krīzes un ka tas iezīmē jaunu dinamiku ES un Ķīnas attiecībās;

7.  aicina tās dalībvalstis, kas piedalās „16 + 1” formātā, nodrošināt, ka to dalība šajā formātā ļauj ES paust vienotu nostāju attiecībās ar Ķīnu; aicina šīs dalībvalstis veikt pareizu analīzi un kontroli attiecībā uz ierosinātajiem infrastruktūras projektiem, kuros piedalās visas ieinteresētās puses, un nodrošināt, ka netiek apdraudētas dalībvalstu un Eiropas intereses, upurējot šīs intereses īstermiņa finanšu palīdzībai un uzņemoties ilgtermiņa saistības, iesaistot ķīniešus stratēģiskās infrastruktūras projektos un potenciāli paverot viņiem iespējas iegūt lielāku politisko ietekmi, kas varētu apdraudēt ES kopējo nostāju attiecībā uz Ķīnu; apzinās, ka Ķīnai ir arvien lielāka ietekme uz ES kandidātvalstu infrastruktūru un tirgiem; uzsver, ka diskusijām šajā formātā ir jābūt pārredzamām, tāpēc uz šīm sanāksmēm jāaicina arī ES iestādes un tās pilnībā jāinformē par attiecīgā sarunu formāta darbībām, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgi aspekti ir saderīgi ar ES politiku un tiesību aktiem un nodrošina ieguvumus un iespējas visām pusēm;

8.  pieņem zināšanai Ķīnas ieinteresētību stratēģiskos infrastruktūras ieguldījumos Eiropā; secina, ka Ķīnas valdība izmanto BRI kā ļoti efektīvu aprakstošu satvaru savai ārpolitikai un ka, ņemot vērā šo attīstību, ir jāpastiprina ES publiskās diplomātijas centieni; atbalsta aicinājumu Ķīnai ievērot pārredzamības principus publiskā iepirkuma jomā, kā arī vides un sociālos standartus; aicina visas ES dalībvalstis atbalstīt ES publiskos diplomātiskos atbildes pasākumus; ierosina, ka ar datiem par visiem Ķīnas ieguldījumiem infrastruktūrā ES dalībvalstīs un valstīs, kuras ved sarunas par pievienošanos ES, būtu jāapmainās ar ES iestādēm un citām dalībvalstīm; atgādina, ka šādi ieguldījumi ir daļa no vispārējas stratēģijas, lai Ķīnas valsts kontrolēti vai finansēti uzņēmumi pārņemtu kontroli pār banku un enerģētikas nozari, kā arī piegādes ķēdēm; uzsver, ka BRI ir saistīta ar sešām milzīgām problēmām: daudzpusējā pieeja BRI pārvaldībai; vietējais darbaspēks tiek nodarbināts ļoti maz, uzņēmējvalsts un trešās valsts līgumslēdzēja iesaiste ir ļoti neliela (apmēram 86 % no BRI projektiem ietver Ķīnas līgumslēdzējus), celtniecības materiāli un iekārtas tiek importēti no Ķīnas, iepirkumu procedūrās trūkst pārredzamības un pastāv iespēja, ka starptautisko standartu vietā tiks izmantoti Ķīnas standarti; uzstāj, ka BRI ir jāietver cilvēktiesību aizsardzības pasākumi, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi attīstīt sinerģijas un projektus tā, lai tiktu nodrošināta pilnīga pārredzamība, iesaistītas visas ieinteresētās personas un ievēroti ES tiesību aktus un lai tie papildinātu ES politiku un projektus, tādējādi sniedzot labumu visām plānotajā maršrutā esošajām valstīm; atzinīgi vērtē ES un Ķīnas Savienojamības platformas izveidi, jo tā veicina sadarbību transporta infrastruktūras jomā Eirāzijas kontinentā; ar gandarījumu norāda, ka ir apzināti vairāki īstenojami infrastruktūras projekti, un uzsver, ka šie projekti būtu jāīsteno, pamatojoties uz galvenajiem principiem, piemēram, projektu ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā ilgtspējība, ģeogrāfiskais līdzsvars, vienlīdzīgi konkurences apstākļi ieguldītājiem un projektu virzītājiem, kā arī pārredzamība;

9.  pozitīvi vērtē to, ka ES politika attiecībā uz Ķīnu ir daļa no vispusīgas politikas pieejas Āzijas un Klusā okeāna reģionam, pilnībā izmantojot un ņemot vērā ES ciešās attiecības ar tādiem partneriem kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Koreja, ASEAN valstis, Austrālija un Jaunzēlande;

10.  uzsver, ka ES un Ķīnas sadarbībā lielāks uzsvars būtu jāliek uz cilvēkiem un ka iedzīvotājiem no tās būtu jāgūst vairāk reāla labuma, lai varētu panākt savstarpēju uzticēšanos un sapratni; aicina ES un Ķīnu pildīt solījumus, ko tās deva 2017. gadā, kad notika ES un Ķīnas 4. augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogs, un veicināt kontaktus starp abu pušu iedzīvotājiem, piemēram, intensīvāk īstenojot kultūru sadarbību izglītības, apmācības, jaunatnes un dzimumu līdztiesības jomā, kā arī kopīgas iniciatīvas tiešas personiskas apmaiņas jomā;

11.  vērš uzmanību uz to, ka studentiem un zinātniekiem no Ķīnas, kuri atrodas Eiropā, ir vajadzīgs lielāks atbalsts, lai Ķīnas varasiestādēm tik viegli neizdotos piespiest viņus citam citu novērot un lai viņi nekļūtu par Ķīnas valsts marionetēm, un ka ir svarīgi ļoti rūpīgi izvērtēt apjomīgo finansējumu, kas no valsts kontinentālās daļas nonāk akadēmiskajās iestādēs visā Eiropā;

12.  atzinīgi vērtē to, ar kādu rezultātu ir noslēdzies ES un Ķīnas 4. augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogs, kas risinājās 2017. gada 13. un 14. novembrī Šanhajā; uzsver, ka ar augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogu būtu jāpalīdz panākt savstarpēju uzticēšanos un nostiprināt starpkultūru izpratni ES un Ķīnas attiecībās;

13.  atzinīgi vērtē ideju 2018. gadu pasludināt par ES un Ķīnas tūrisma gadu; uzsver, ka papildus tā ekonomiskajai nozīmei tas ir arī labs kultūras diplomātijas piemērs saistībā ar ES un Ķīnas stratēģisko partnerību un veids, kā izveidot labāku saprašanos starp Eiropas un Ķīnas iedzīvotājiem; uzsver, ka ES un Ķīnas tūrisma gads 2018. gadā sakrīt ar Eiropas kultūras mantojuma gadu un arvien vairāk Ķīnas tūristu augstu novērtē Eiropas kultūras bagātību;

14.  aicina ES dalībvalstis steidzami un izlēmīgi rīkoties, lai pastiprinātu sadarbību un vienotību, tostarp ANO satvarā, saistībā ar politiku, kuru tās īsteno attiecībām ar Ķīnu, jo 2017. gada jūnijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē notika kas līdz šim vēl nebijis — ES nesniedza paziņojumu par rādītājiem, kuri raksturo cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā; stingri iesaka izmantot priekšrocības, ko attiecībās ar Ķīnu Eiropai nodrošina krietni spēcīgākas pozīcijas kolektīvās sarunās, un aicina Eiropas valstis aizsargāt savu demokrātiju, lai tādējādi labāk reaģētu uz Ķīnas sistemātiskajiem centieniem ietekmēt Eiropas politiķus un pilsonisko sabiedrību ar mērķi veidot Ķīnas stratēģiskajām interesēm labvēlīgāku viedokli; ņemot to vērā, aicina lielākās dalībvalstis izmantot savu politisko un ekonomisko ietekmi uz Ķīnu, lai palīdzētu īstenot ES intereses; pauž bažas par to, ka Ķīna pašlaik mēģina arī ietekmēt izglītības un akadēmiskās iestādes un to mācību programmu; iesaka ES un dalībvalstīm veicināt kvalitatīvu Eiropas ideju laboratoriju izveidi attiecībā uz Ķīnu, lai nodrošinātu, ka ir pieejams neatkarīgu ekspertu padoms stratēģiskām ievirzēm un lēmumu pieņemšanai;

15.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanai un tiesiskumam arī turpmāk jābūt galvenajiem elementiem, uz kuru pamata ES veido attiecības ar Ķīnu; stingri nosoda cilvēktiesību aizstāvju, juristu, žurnālistu, blogeru, pasniedzēju un darba tiesību ievērošanas aizstāvju un viņu ģimenes locekļu, tostarp ārvalstnieku, vajāšanu, patvaļīgu aizturēšanu un sodīšanu bez pienācīga tiesas procesa gan kontinentālajā Ķīnā, gan ārvalstīs; uzsver, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību aizstāvju darbs ir būtiski nosacījumi, lai panāktu atvērtu un pārtikušu sabiedrību; uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai attiecību kontekstā ar Ķīnu ES ar stingru rīcību veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, uzmanību veltot gan tūlītējiem rezultātiem, piemēram, tam, lai valdība izbeigtu cilvēktiesību aizstāvju, pilsoniskās sabiedrības un disidentu apspiešanu, tiesisko vajāšanu un iebiedēšanu un lai nekavējoties un bez nosacījumiem tiktu atbrīvoti politieslodzītie, starp kuriem ir arī ES pilsoņi, gan vidēja/ilgāka termiņa mērķiem, tādiem kā tiesību un policijas reformas atbilstoši starptautisko cilvēktiesību normām, un izstrādāt, īstenot un pielāgot stratēģiju, lai saglabātu ES rīcības cilvēktiesību jomā pamanāmību Ķīnā, tostarp īstenojot publiskās komunikācijas stratēģiju; uzstāj, ka ES un dalībvalstu diplomātiem nedrīkst liegt īstenot ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem vai likt viņiem šķēršļus šo pamatnostādņu īstenošanā; apņemas nodrošināt, ka ES par prioritāti izvirzīs apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un atbalstu;

16.  aicina ES un dalībvalstis daudz konsultēties un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši gatavojoties augsta līmeņa sanāksmēm un dialogiem par cilvēktiesībām; vērš uzmanību uz to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 35. sarunu kārtā ES uzsvēra — stāvoklis pilsonisko un politisko tiesību jomā Ķīnā pasliktinās, par ko cita starpā liecina vārda brīvības ierobežošana; aicina Ķīnu risināt jautājumus, kas apspriesti cilvēktiesību dialoga procesā, izpildīt savus starptautiskos pienākumus un ievērot pašai savus konstitucionālos aizsardzības mehānismus tiesiskuma uzturēšanai; uzsver nepieciešamību saglabāt regulāru augsta līmeņa un uz rezultātiem orientētu dialogu cilvēktiesību jomā; pauž bažas par to, ka cilvēktiesību dialogi ar Ķīnu nekad nav bijuši publiski un nekad nav bijuši atvērti neatkarīgām grupām no Ķīnas; aicina ES skaidri noteikt kritērijus, pēc kuriem vērtēt panākto progresu, nodrošināt vairāk pārredzamības un iesaistīt šajā diskusijā neatkarīga viedokļa paudējus no Ķīnas; aicina ES un tās dalībvalstis izpaust, vākt un risināt visu veidu vīzu ļaunprātīgas izmantošanas veidus (aizkavētas vai atteiktas vīzas izsniegšana/piekļuve bez iemesliem paskaidrošanas un spiediens, ko Ķīnas iestādes izmanto pieteikšanās procesā, intervijās ar Ķīnas intervētājiem, kuri nevēlas atklāt savu identitāti), ar ko saskaras zinātnieki, žurnālisti vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji;

17.  pauž nopietnas bažas par Ķīnas Ārvalstu korespondentu kluba 2017. gada ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem, ka Ķīnas valdība ir pastiprinājusi centienus liegt vai ierobežot piekļuvi ārvalstu žurnālistiem lielai daļai valsts teritorijas, vienlaikus pastiprināti izmantojot vīzas atjaunošanas procedūru, lai izdarītu spiedienu uz nevēlamiem korespondentiem un ziņu organizācijām; mudina ES un tās dalībvalstis pieprasīt no Ķīnas iestādēm savstarpību attiecībā uz preses brīvību un brīdina par spiedienu pret ārvalstu korespondentiem, ar ko viņi saskaras mājās, jo Ķīnas diplomāti iekļūst plašsaziņas līdzekļu mītnēs, lai kritizētu reportieru darbu šajā jomā;

18.  norāda, ka ĶTR ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere, bet ES — ĶTR lielākā tirdzniecības partnere; uzsver, ka abu partneru tirdzniecības bilance uzrāda ievērojamu deficītu par labu Ķīnai; aicina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju un konstruktīvu attieksmi, lai efektīvi risinātu jautājumus, kas rada bažas, un izmantotu to lielo potenciālu, ko piedāvā ES un ĶTR tirdzniecība; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību un dialogu ar ĶTR;

19.  norāda, ka nesen veiktu pētījumu gaitā ir konstatēts, ka Ķīna kopš 2008. gada ir iegādājusies aktīvus Eiropā USD 318 miljardu vērtībā; norāda, ka turklāt šis skaitlis neietver dažas uzņēmējsabiedrību apvienošanās, ieguldījumus un kopuzņēmumus;

20.  norāda, ka Ķīna ir viens no lielākajiem pasaules tirdzniecības dalībniekiem un ka šīs valsts lielo tirgu principā varētu uzskatīt par labu iespēju ES un Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši pašreizējās globālās tirdzniecības kontekstā; atgādina, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības, tostarp valsts īpašumā esoši uzņēmumi, gūst labumu no plaši atvērtiem tirgiem ES; atzinīgi vērtē ĶTR sasniegtos ievērojamos rezultātus, kas iepriekšējo četrdesmit gadu laikā ir nodrošinājuši simtiem miljonu pilsoņu izkļūšanu no nabadzības;

21.  norāda, ka ES ārvalstu tiešie ieguldījumi ĶTR kopš 2012. gada ir nepārtraukti samazinājušies, jo īpaši tradicionālajās ražošanas nozarēs, paralēli palielinoties ieguldījumiem augsto tehnoloģiju pakalpojumos, sabiedriskajos pakalpojumos, lauksaimniecības un būvniecības pakalpojumos, kamēr ĶTR ieguldījumi ES daži pēdējo gadu laikā ir strauji pieauguši; atzīst, ka kopš 2016. gada ĶTR ir kļuvusi par neto ieguldītāju ES; pieņem zināšanai to, ka 2017. gadā 68 % no Ķīnas ieguldījumiem Eiropā ir nākuši no valstij piederošiem uzņēmumiem; pauž bažas par valsts mērķtiecīgi organizētām iegādēm, kas varētu traucēt Eiropas stratēģiskajām interesēm, valstu drošības mērķiem, konkurētspējai un nodarbinātībai;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudes mehānismu drošības un sabiedriskās kārtības jomās, jo šis priekšlikums ir viens no ES pasākumiem, lai pielāgotos mainīgajai globālajai videi, nevēršoties ne pret vienu no mūsu starptautiskajiem tirdzniecības partneriem konkrēti; brīdina, ka šim mehānismam nevajadzētu izraisīt slēptu protekcionismu; tomēr aicina to ātri pieņemt;

23.  atzinīgi vērtē prezidenta Sji Dzjiņpina pausto apņemšanos vēl vairāk atvērt Ķīnas tirgu ārvalstu ieguldītājiem un uzlabot vidi ieguldījumiem, pabeigt negatīvā saraksta pārskatīšanu par ārvalstu ieguldījumiem un atcelt pret Eiropas uzņēmumiem vērstos ierobežojumus, kā arī nostiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, padarot ĶTR tirgu pārredzamāku un labāk regulētu; aicina pildīt šīs saistības;

24.  atgādina, cik svarīgi ir pārtraukt visas diskriminējošās darbības pret ārvalstu ieguldītājiem; šajā sakarā atgādina, ka šādas reformas dos labumu gan Ķīnas, gan Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

25.  aicina Komisiju veicināt Savienības jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pieņemšanu kā visaugstāko standartu tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu; norāda, ka ir nepieciešams sistemātisks dialogs ar Ķīnu un citiem PTO partneriem par normatīvajām prasībām saistībā ar mūsu tautsaimniecību digitalizāciju un tās daudzšķautņaino ietekmi uz: tirdzniecību, ražošanas ķēdēm, pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem, 3D drukāšanas tehnoloģijām, patēriņa modeļiem, maksājumiem, nodokļiem, personas datu aizsardzību, īpašumtiesību jautājumiem, audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu un aizsardzību, plašsaziņas līdzekļiem un cilvēku savstarpējiem kontaktiem;

26.  aicina ĶTR paātrināt pievienošanās procesu PTO Publiskā iepirkuma nolīgumam un iesniegt pievienošanās piedāvājumu, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tās tirgum, kas būtu līdzvērtīga tai, kura jau tagad ir piešķirta Ķīnas uzņēmumiem ES; pauž nožēlu par to, ka Ķīnas publiskā iepirkuma tirgus joprojām lielā mērā ir slēgts ārvalstu piegādātājiem un Eiropas uzņēmumi cieš no diskriminācijas un nepietiekamas piekļuves Ķīnas tirgum; aicina ĶTR atļaut Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem nediskriminējošu piekļuvi publiskajam iepirkumam; aicina Padomi ātri pieņemt starptautisko publiskā iepirkuma instrumentu; aicina Komisiju būt īpaši uzmanīgai attiecībā uz ārzemju uzņēmumiem piešķirtajiem līgumiem iespējamas dempinga prakses īstenošanas dēļ un vajadzības gadījumā rīkoties;

27.  aicina īstenot tādu koordinētu sadarbību ar ĶTR saskaņā ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš”, kuras pamatā būtu savstarpīgums, ilgtspējīga attīstība, laba pārvaldība un atklāti un pārredzami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka saprašanās memorands, kuru ir parakstījuši Eiropas Investīciju fonds un ĶTR Zīda ceļa vienotais noregulējuma fonds (VNF), un tas, kuru ir parakstījušas Eiropas Investīciju banka (EIB), Āzijas Attīstības banka, Āzijas Infrastruktūras investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Jaunā attīstības banka un Pasaules Banka, vēl nav uzlabojuši uzņēmējdarbības vidi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem; pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz daudziem ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš” saistītiem projektiem nav veikts profesionāls ilgtspējīgas ietekmes novērtējums, un uzsver, cik svarīga ir ieguldījumu kvalitāte, jo īpaši saistībā ar pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, darba tiesībām, videi nekaitīgu ražošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu saskaņā ar daudzpusēju pārvaldību un starptautiskiem standartiem;

28.  atbalsta notiekošās sarunas par visaptverošu ES un ĶTR ieguldījumu nolīgumu, kas tika uzsāktas 2013. gadā, un aicina ĶTR vairāk iesaistīties šajā procesā; aicina abas puses atjaunot centienus, lai paātrinātu sarunas, kuru mērķis ir patiesi līdzvērtīgi konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem un savstarpīguma nodrošināšana piekļuvē tirgum, un censties panākt īpašus noteikumus attiecībā uz MVU un publisko iepirkumu; turklāt aicina abas puses izmantot ieguldījuma nolīguma sniegto iespēju palielināt sadarbību vides un darba tiesību jomā un iekļaut nolīguma tekstā nodaļu par ilgtspējīgu attīstību;

29.  atgādina, ka ES uzņēmumi saskaras ar aizvien lielāku skaitu ierobežojošiem tirgus piekļuves pasākumiem ĶTR sakarā ar kopuzņēmumiem noteiktajām saistībām dažās rūpniecības nozarēs, kā arī papildu diskriminējošu tehnisku prasību, tostarp datu piespiedu lokalizācijas un pirmkoda atklāšanas, kā arī reglamentējošu noteikumu dēļ, kas paredzēti ārvalstnieku īpašumā esošām uzņēmējsabiedrībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē ĶTR Valsts padomes 2017. gada paziņojumu par vairākiem pasākumiem turpmākas atklātības veicināšanai un ārvalstu ieguldījumu aktīvai izmantošanai, bet pauž nožēlu par to, ka trūkst grafika šo mērķu sasniegšanai; tāpēc aicina Ķīnas varas iestādes ātri īstenot šīs apņemšanās;

30.  aicina gan ES un tās dalībvalstis, gan Ķīnu pastiprināt sadarbību, lai attīstītu aprites ekonomiku, jo šī steidzamā vajadzība ir kļuvusi vēl aktuālāka pēc Ķīnas leģitīmā lēmuma aizliegt plastmasas atkritumu importu no Eiropas; aicina abus partnerus palielināt ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību, lai novērstu pasaules ražošanas ķēdes, tirdzniecību un transportu, kā arī tūrisma pakalpojumus, kas rada nepieļaujamu plastmasas piesārņojuma līmeņa palielināšanos mūsu okeānos;

31.  aicina ĶTR censties uzņemties atbildīgu lomu pasaules mērogā, pilnībā apzinoties atbildību, kas izriet no tās ekonomiskās klātbūtnes un darbības trešās valstīs un pasaules tirgos, tostarp aktīvi atbalstīt uz noteikumiem balstītu daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un PTO; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējās globālās vērtību ķēdes, spriedze tirdzniecības attiecībās būtu jāmazina, izmantojot sarunas, vienlaikus atkārtoti uzsverot nepieciešamību īstenot daudzpusējus risinājumus; šajā sakarā aicina īstenot Protokolā par ĶTR pievienošanos PTO nostiprinātās saistības un aizsargāt šajā protokolā paredzētos darbības mehānismus; uzsver paziņošanas un pārredzamības pienākumus, kas izriet no PTO nolīgumiem attiecībā uz subsīdijām, un pauž bažas par pašreizējo Ķīnas uzņēmumu tiešas vai netiešas subsidēšanas praksi; aicina kopā ar galvenajiem ES tirdzniecības partneriem koordinēt kopīgos centienus un pasākumus valsts izraisīto tirgus kropļojumu, kas ietekmē globālo tirdzniecību, kontrolei un izskaušanai;

32.  pauž nožēlu par to, ka neraugoties uz to, ka ir pabeigta Eiropas antidempinga maksājumu aprēķinu metodikas reformas procedūra, ĶTR vēl joprojām nav atsaukusi savu prasību pret ES PTO Apelācijas institūcijā;

33.  pauž bažas par tādu tarifu pasākumu pastiprināšanos, kurus īsteno Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis;

34.  pauž bažas par lielo ierobežojumu skaitu, ar kuriem Eiropas uzņēmumi, jo īpaši mikrouzņēmumi un MVU, joprojām saskaras ĶTR, tostarp par 2017. gada ārvalstu ieguldījumu katalogu un 2017. gada brīvo tirdzniecības zonu negatīvo sarakstu, kā arī nozarēs, uz kurām attiecas „Izgatavots Ķīnā 2025” plāns; aicina ātri samazināt šos ierobežojumus, lai pilnībā izmantotu iespēju sadarbībai un sinerģijai starp shēmām „Rūpniecība 4.0” Eiropā un „Izgatavots Ķīnā 2025” stratēģiju, ņemot vērā nepieciešamību pārorientēt mūsu ražošanas nozares uz automatizēto ražošanu, tostarp sadarbību, veidojot un definējot attiecīgos rūpniecības standartus daudzpusējos forumos; atgādina, ka ĶTR ir nepieciešams samazināt valdības subsīdijas;

35.  aicina ĶTR izbeigt praksi piekļuvi tirgum padarīt arvien vairāk atkarīgu no tehnoloģiju piespiedu nodošanas, kā norādīts ES Tirdzniecības palātas 2017. gada nostājas dokumentā par Ķīnu;

36.  prasa atsākt sarunas par vides preču nolīgumu (EGA), pamatojoties uz auglīgu ES un ĶTR sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un stingro kopīgo apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu; uzsver tehnoloģiskās sadarbības tirdzniecības potenciālu nepiesārņojošu tehnoloģiju jomā;

37.  ar bažām norāda uz tiem Komisijas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu trešās valstīs, kuros ĶTR ir norādīta kā galvenais satraukumu izraisošais avots; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt Eiropas uz zināšanām balstītās ekonomikas aizsardzību; aicina ĶTR apkarot to, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības nelikumīgi izmanto Eiropas licences;

38.  aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Savienības dalību izstādē China International Import Expo, kas notiks 2018. gada novembrī Šanhajā, un jo īpaši MVU nodrošināt iespēju iepazīstināt ar sevi; aicina Komisiju sadarboties ar tirdzniecības palātām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas pašlaik ir mazāk iesaistītas tirdzniecībā ar Ķīnu, lai veicinātu šo iespēju;

39.  pauž bažas par ĶTR valsts pasākumiem, kas izraisa tirdzniecības kropļojumus, tostarp pārmērīgu rūpniecisko jaudu izejvielu nozarēs, piemēram, cita starpā arī tērauda un alumīnija ražošanas nozarē; atgādina par saistībām atturēties no tirgu kropļojošām subsīdijām, kuras tika noteiktas Pasaules foruma par tērauda rūpniecības pārmērīgo jaudu pirmajā ministru sanāksmē 2017. gadā, bet pauž nožēlu, ka Ķīnas delegācija nav sniegusi datus par jaudu; aicina ĶTR pildīt savas apņemšanās apzināt un atklāt datus par tās piešķirtajām subsīdijām un atbalsta pasākumiem tērauda un alumīnija ražošanas nozarēm; atzīst, ka pastāv saikne starp pasaules rūpniecības jaudas pārpalikumu un protekcionistisku pasākumu pieaugumu, un turpina mudināt iesaistīties daudzpusējā sadarbībā, lai risinātu strukturālās problēmas, kas ir pamatā jaudas pārpalikumam; atzinīgi vērtē ierosināto ASV, Japānas un ES trīspusējo pasākumu PTO līmenī;

40.  uzsver, cik svarīgs ir vērienīgs ES un ĶTR nolīgums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), kas balstās uz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un pauž gandarījumu par ES un ĶTR 2017. gada kopīgo paziņojumu par sarakstu ar 200 Ķīnas un Eiropas ĢIN, kuru aizsardzība tiks apspriesta sarunās; tomēr, ņemot vērā to, ka sarunas tika uzsāktas 2010. gadā, uzskata, ka tapušais saraksts ir ļoti pieticīgs rezultāts, un pauž nožēlu par progresa trūkumu šajā jautājumā; aicina pēc iespējas drīz pabeigt sarunas un mudina abas puses apsvērt iespēju izmantot gaidāmo ES un ĶTR samitu kā labu iespēju patiešām gūt panākumus šajā jomā; atkārtoti uzsver nepieciešamību turpināt sadarbību sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai samazinātu slogu ES eksportētājiem;

41.  atzinīgi vērtē Ķīnas lēmumu atlikt uz vienu gadu jaunu sertifikāciju īstenošanu attiecībā uz importētu pārtiku un dzērieniem, kas ievērojami samazinātu pārtikas importu no ES; turklāt atzinīgi vērtē elektrisko transportlīdzekļu jauno standartu īstenošanas atlikšanu un aicina īstenot nozīmīgu dialogu un pastiprinātu koordināciju attiecībā uz šādām iniciatīvām;

42.  iesaka ES un Ķīnas valdībai sākt kopīgu iniciatīvu G20 ietvaros, lai izveidotu vispasaules forumu par alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu, paredzot uzdevumu risināt visus ar boksīta, alumīnija un alumīnija rūpniecības vērtību ķēdi, kā arī izejvielu cenām un vides aspektiem saistītos jautājumus;

43.  aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt Ķīnas noteiktos tirdzniecību kropļojošos pasākumus, kas pašreiz ietekmē ES uzņēmumu pozīcijas pasaules tirgos, un attiecīgi rīkoties PTO un citos forumos, tostarp izmantojot strīdu izšķiršanu;

44.  norāda, ka pašlaik izstrādes procesā ir jauns Ķīnas ārvalstu ieguldījumu likums; mudina attiecīgās Ķīnas ieinteresētās personas censties panākt pārredzamību, pārskatatbildību, prognozējamību un juridisko noteiktību un ņemt vērā priekšlikumus un vēlmes, kas pausti pašreizējā ES un Ķīnas dialogā par tirdzniecības un investīciju attiecībām;

45.  pauž bažas par jauno kiberdrošības likumu, kurā cita starpā ir iekļauti jauni regulatīvi šķēršļi ārvalstu uzņēmumiem, kas pārdod telekomunikāciju un IT aprīkojumu un pakalpojumus; pauž nožēlu par to, ka šādi nesen pieņemti pasākumi kopā ar Ķīnas Komunistiskās partijas grupu izveidi privātos uzņēmumos, tostarp ārvalstu uzņēmumos, un tādi pasākumi kā, piemēram NVO likums, padara vispārējo uzņēmējdarbības vidi ĶTR naidīgāku ārvalstu un privātiem ekonomikas dalībniekiem;

46.  norāda, ka ĶTR banku sistēma 2016. gadā apsteidza eurozonu kā pasaules lielākā banku sistēma; aicina ĶTR ļaut ārvalstu uzņēmumiem konkurēt uz vienlīdzīgiem pamatiem ar iekšzemes institūcijām un aicina to sadarboties ar ES finanšu regulējuma jomā; atzinīgi vērtē ĶTR lēmumu samazināt tarifus 187 patēriņa precēm un atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus bankām;

47.  atgādina par savu 2015. gada ziņojumu par attiecībām starp ES un ĶTR, ar kuru Parlaments aicināja sākt sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu; atgādina, ka Komisija ir vairākkārt paziņojusi par sarunu sākšanu ar Honkongu un Taivānu par ieguldījumiem, un pauž nožēlu par to, ka pašreiz nav sāktas nekādas šāda veida sarunas; atkārtoti pauž atbalstu divpusējam nolīgumam ieguldījumu jomā, kas būtu noslēdzams ar Taivānu un Honkongu; atzīst, ka abi partneri varētu darboties kā atbalsta punkts ES uzņēmumiem darbības uzsākšanai Ķīnas kontinentālajā daļā;

48.  aicina Komisiju koordinēt rīcību ar dalībvalstīm un apspriežoties ar Parlamentu, lai formulētu vienotu Eiropas nostāju un kopēju ekonomikas stratēģiju attiecībā uz ĶTR; aicina visas dalībvalstis konsekventi ievērot šo stratēģiju;

49.  uzsver to, kādas iespējamas sekas ierosinātā Sociālo kredītu sistēma radīs uzņēmējdarbības videi, un aicina to īstenot pārredzamā, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā;

50.  atzinīgi vērtē ES likumdošanā panākto progresu, pieņemot Regulu (ES) 2017/821 par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem ES importētājiem, kas importē alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu, kura izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, kā arī līdzīgus tiesību aktus Ķīnā attiecībā uz tā dēvētajiem konfliktu izrakteņiem, kuru mērķis ir nepieļaut, ka tirdzniecību ar šiem izrakteņiem izmanto bruņoto konfliktu finansēšanai; uzsver nepieciešamību nepieļaut, ka konfliktu izrakteņi tiek iestrādāti mūsu mobilajos telefonos, automašīnās un juvelierizstrādājumos; aicina gan Komisiju, gan Ķīnas valdību sākt strukturētu sadarbību, lai palīdzētu īstenot jaunos tiesību aktus un lai efektīvi novērstu to, ka globāli, Ķīnas un ES kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi izmanto konfliktu izrakteņus, kā arī lai aizsargātu raktuvju strādniekus, tostarp bērnus, pret ļaunprātīgu izmantošanu un lai pieprasītu ES un Ķīnas uzņēmumiem nodrošināt, ka tie importē šādus izrakteņus un metālus tikai no pārbaudītiem avotiem.

51.  norāda, ka 2017. gada oktobrī notikušajā 19. partijas kongresā un NTK pēdējā sesijā ģenerālsekretārs un prezidents Sji Dzjiņpina varu partijā, kas paver iespēju viņa pilnvaru termiņu pagarināt uz neierobežotu laiku, un palielināja partijas orgānu kontroli pār valsts aparātu un ekonomiku, tostarp izveidojot partijas vienības ārvalstu uzņēmumos; norāda, ka šo ĶTR politiskās sistēmas reformu papildina vēl lielāks politiskā kursa virzienas uz pieeju, kas visās jomās izmanto ciešu uzraudzību;

52.  uzsver, ka Valsts uzraudzības komisijas izveide, kuras juridiskais statuss ir līdzvērtīgs tiesām un prokuroram, ir radikāls pasākums partijas un valsts funkciju pārveidē, jo ar to ir izveidota valsts uzraudzības iestāde, kas pieņem rīkojumus no partijas Centrālā Disciplīnas pārbaudes komitejas (CCDI) un tai ir ar minēto komiteju kopīgi biroji un darbinieki; pauž bažas par šādas partijas uzraudzības paplašināšanas tālejošām sekām, kuras personiski skars lielu cilvēku skaitu, jo tās nozīmē, ka pretkorupcijas kampaņa var izpausties kā vajāšana ne tikai pret partijas biedriem, bet arī valsts ierēdņiem — no valstij piederošu uzņēmumu vadītājiem līdz augstskolu mācībspēkiem un ciemata skolu vadītājiem;

53.  konstatē, ka neraugoties uz to, ka sociālo kredītu sistēma joprojām vēl ir veidošanas stadijā, melnie saraksti ar privātpersonām un juridiskām personām, kas neatbilst prasībām, kā arī „sarkanie saraksti” ar izcilām privātpersonām un uzņēmumiem ir pašreizējā īstenošanas posma pamatā, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai sodītu pārkāpējus no melnajiem sarakstiem un atalgotu tos, kas ir iekļauti sarkanajā sarakstā; norāda, ka 2017. gada sākumā Ķīnas Augstākā tautas tiesa paziņoja, ka vairāk nekā sešiem miljoniem Ķīnas pilsoņu ir aizliegts lidot sociāla rakstura pārkāpumu dēļ; kategoriski noraida melnajos sarakstos iekļauto personu publisku nosaukšanu vārdā un kaunināšanu kā neatņemamu sociālo kredītpunktu sistēmas daļu; uzsver, cik svarīgs un nepieciešams ir dialogs starp ES iestādēm un to sarunu partneriem no Ķīnas par pašreizējās centralizētās plānošanas un vietēja līmeņa eksperimentu ar sociālo kredītpunktu sistēmu visām nopietnajām sociālajām sekām;

54.  pauž bažas par Ķīnas daudzajām kibertelpas uzraudzības sistēmām un aicina pieņemt regulējumu par to, kā īstenojamas tiesības uz privātumu; pauž nosodījumu par Ķīnas varas iestāžu īstenotajiem pasākumiem pret interneta brīvību, jo īpaši pret brīvību piekļūt ārvalstu tīmekļa vietnēm, un pauž nožēlu par to, ka daži Rietumu uzņēmumi, kas darbojas Ķīnā, piekopj cenzūras politiku; atgādina, ka Ķīnā ir bloķētas 8 no 25 pasaulē populārākajām tīmekļa vietnēm, tostarp lielāko IT uzņēmumu vietnes;

55.  norāda, ka prezidenta Sji paziņojums par to, ka, lai BRI būtu sekmīga, “ilgtermiņa stabilitātei” Siņdzjanā ir būtiska nozīme, ir izraisījis to, ka ir pastiprinājušās ilgtermiņa kontroles stratēģijas, kuru skaitu vēl vairāk stimulē dažādas tehnoloģiskas inovācijas un strauji pieaugošie izdevumi iekšējās drošības jomā, un novedis pie tā, ka pretterorisma pasākumi tiek izmantoti kā iegansts, lai par nepiekrišanu prezidentam noteiktu kriminālatbildību un ka, izmantojot ļoti plašo terorisma definīciju, disidenti tiek pakļauti kriminālvajāšanai; pauž bažas par to, ka valsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt reģiona “visaptverošu uzraudzību”, uzstādot Ķīnas elektroniskās uzraudzības sistēmu “Skynet” lielākajās pilsētās, GPS izsekošanas iekārtas visos mehāniskajos transportlīdzekļos, izmantojot sejas atpazīšanas skenerus kontrolpunktos, vilcienu un degvielas uzpildes stacijās, un par to, ka Siņdzjanas policija ievāc asinis, lai vēl vairāk paplašinātu Ķīnas DNS datubāzi; pauž dziļas bažas par to, tūkstošiem uiguru un etnisko kazahu tiek nosūtīti uz “politiskās pāraudzināšanas nometnēm”, balstoties uz tādu datu analīzi, kas savākti, izmantojot profilaktiskas policejiskas darbības sistēmu, tostarp par to, ka cilvēki ceļojuši uz ārvalstīm vai varas ieskatā ir pārāk reliģiozi; uzskata, ka Sji paziņojums, ka no BRI „gūs labumu cilvēki visā pasaulē”, jo tā būs balstīta uz “Zīda ceļa garu”, kas paredz “mieru un sadarbību, atklātību un iekļautību”, ir tālu no reālās situācijas, ar ko uiguri saskaras Siņdzjanā; mudina Ķīnas varas iestādes atbrīvot tos, par kuriem tiek ziņots, ka viņi ir apcietināti savu uzskatu, savas kultūras piekopšanas vai identitātes dēļ;

56.  uzsver, ka Ķīnas diplomātijas institucionālā un finansiālā nostiprināšana atspoguļo augsto prioritāti, ko ārpolitikai piešķīris Sji Dzjiņpins kā daļai no viņa vīzijas par Ķīnas pārvēršanu pasaules lielvarā līdz 2049. gadam; norāda, ka pēdējā NTK sesijā notikusī atbildīgā par ārlietām maiņa liecina par to, ka partijas lēmumu pieņemšanas procesā pieaug ārlietu nozīme; uzsver, ka Valsts starptautiskās attīstības sadarbības aģentūras izveide liecina par to, kādu milzīgu nozīmi Sji Dzjiņpina vadība piešķir valsts globālo drošības interešu labākai apmierināšanai, izmantojot ekonomikas līdzekļus, piemēram, lai tie labāk kalpotu BRI; tāpēc secina, ka nākamajos piecos gados Ķīna būs redzamāka un aktīvāka ārvalstīs un īstenos diplomātiskas un ekonomiskas iniciatīvas, uz kurām ES un tās dalībvalstīm ir jārod kopējas atbildes un stratēģijas saistībā ar Ķīnas iniciatīvām;

57.  uzsver, ka šī reģiona stabilitātei ir svarīgi nodrošināt mieru un drošību Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kuģošanas brīvību un drošību reģionā daudzām Āzijas un Eiropas valstīm; norāda, ka pēdējā gadā pabeigto struktūru vidū uz Spratlija un Paraselu salām Dienvidķīnas jūrā ir lielizmēra angāri gar 3 km gariem lidmašīnu skrejceļiem, nocietinātas patversmes raķešu platformām, lielas pazemes noliktavas, daudzas administratīvas ēkas, militāras traucētājierīces, plaši augstas frekvences tīkli un ārpus operāciju zonas izvietoti radaru un sensoru bloki un tas liecina par konsolidācijas posmu, turpmāku plašas uzraudzības un militāro spēju veidošanu un turpmāka salu militarizācija, izvietojot vēl modernākas militārās platformas, ko varētu izmantot iespējamai pretreakcijai uz jaunām juridiskām darbībām vai plašāku starptautiskās jūras flotes klātbūtni; aicina Ķīnu un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN) paātrināt konsultācijas par rīcības kodeksu attiecībā uz strīdu un domstarpību mierīgu izšķiršanu; uzstāj, ka jautājums būtu jāatrisina atbilstīgi starptautiskajām tiesībām saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); uzsver, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kā (UNCLOS) līgumslēdzējas puses atzīt arbitrāžas tiesas spriedumu; atkārtoti aicina Ķīnu akceptēt šīs tiesas spriedumus; uzsver, ka ES vēlētos, lai tiktu uzturēta uz tiesiskumu balstīta starptautiskā kārtība;

58.  pauž nopietnas bažas par aizvien sarūkošo pilsoniskās sabiedrības telpu, kopš Sji Dzjiņpins stājās amatā 2012. gadā, jo īpaši ņemot vērā Likumu par ārvalstu NVO pārvaldību, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, pakļaujot visas ārvalstu NVO, tostarp ideju laboratorijas un akadēmiskās iestādes, lielākam administratīvajam slogam, ekonomiskam spiedieniem un stingrai Sabiedrības drošības ministrijas Uzraudzības nodaļas veiktai kontrolei, kam ir ļoti negatīva ietekme uz to darbību un finansējumu; sagaida, ka Eiropas NVO varēs Ķīnā baudīt tādu pašu brīvību kā Ķīnas NVO Eiropas Savienībā; aicina Ķīnas varas iestādes atcelt ierobežojošus tiesību aktus, piemēram, Ārvalstu NVO likumu, kas neatbilst tiesībām uz biedrošanās brīvību, uzskatu un vārda brīvību;

59.  uzstāj — Ķīnas varas iestādēm ir jāgarantē, ka pret visām aizturētajām personām izturas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ka viņiem tiek nodrošināta piekļuve juridiskajai palīdzībai un ārstēšanai saskaņā ar ANO Principu kopumu par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids;

60.  tā kā tuvojas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20. gadadiena, mudina Ķīnu to ratificēt un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, tostarp izskaužot visu veidu ļaunprātīgu praksi un vajadzības gadījumā pielāgojot savus tiesību aktus;

61.  nosoda nāvessodu izmantošanu un atgādina, ka Ķīna ir izpildījusi nāvessodu vairāk cilvēkiem nekā visas pārējās valstis kopā un 2016. gadā tika izpildīti aptuveni 2000 nāvessodu; mudina Ķīnu sniegt ziņas par to, cik izplatīta ir nāvessodu izpilde valstī, un nodrošināt tiesu sistēmas pārredzamību; aicina ES pastiprināt savus diplomātiskos centienus un prasīt, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības un atcelts nāvessods;

62.  pauž nopietnas bažas par to, ka jauno reliģiju reglamentējošo noteikumu galvenais saturs ļaus Ķīnas valdībai piešķirt visām reliģijām un nereliģiskām ētikas apvienībām — atļautām vai neatļautām — savu marķējumu; uzsver to, ka Ķīnā ir daudzas baznīcu draudzes, kas pulcējas privātos mājokļos un atsakās pievienoties partijas un valsts sankcionētajām Trīsdimensiju patriotiskās kustības komitejai (Three-Self Patriotic Movement Committee) un Kristīgajai padomei teoloģijas jautājumos (Christian Council for theological reasons); aicina Ķīnas valdību atļaut daudzajām baznīcām, kuru draudzes pulcējas privātos mājokļos un kuras vēlas reģistrēties, darīt to tieši Civilo jautājumu departamentā, lai tiktu aizsargātas to kā sabiedrisko organizāciju tiesības un intereses;

63.  aicina Ķīnu pārskatītu savu politiku pret Tibetu; aicina Ķīnu pārskatīt un grozīt tiesību aktus, noteikumus un pasākumus, kuri ir pieņemti pēdējos gados un kuri būtiski ierobežo tibetiešu pilsoniskās un politiskās tiesības, tostarp viņu vārda brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību; mudina Ķīnas vadību īstenot attīstības un vides politikas pasākumus, kuros tiek ievērotas tibetiešu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un kuri paredz vietējo iedzīvotāju iekļaušanu saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; aicina Ķīnas valdību izmeklēt lietas par piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret tibetiešiem un ievērot viņu tiesības uz biedrošanās brīvību, miermīlīgu pulcēšanos, reliģiskās pārliecības un ticības brīvību, kas viņiem ir saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka visos ES un Ķīnas samitos ir sistemātiski jāaktualizē jautājums par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Tibetā; aicina atsākt konstruktīvu un miermīlīgu dialogu starp Ķīnas valdību un Tibetas tautas pārstāvjiem; mudina Ķīnu dot ES diplomātiem, žurnālistiem un iedzīvotājiem iespēju netraucēti ierasties Tibetā, uz savstarpējības principa pamata atbildot uz brīvu un atvērtu piekļuvi visām ES dalībvalstu teritorijām, kura ir piešķirta ceļotājiem no Ķīnas; aicina Ķīnas varas iestādes tibetiešiem Tibetā ļaut brīvi ceļot un ievērot viņu tiesības uz pārvietošanās brīvību; mudina Ķīnas varas iestādes atļaut iebraukt Tibetā neatkarīgajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos; mudina ES iestādes nopietni ņemt vērā jautājumu par piekļuvi Tibetai diskusijās par ES un Ķīnas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem;

64.  norāda, ka Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2017. gada ziņojumā par Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu (ĪPA) ir secināts, ka, neraugoties uz dažām problēmām, kopumā princips „viena valsts, divas sistēmas” darbojas labi, tiesiskums ir nodrošināts un vārda un informācijas brīvība tiek kopumā ievērota, taču šajā ziņojumā arī paustas bažas par principa „viena valsts, divas sistēmas” pakāpenisku vājināšanos, kas rada pamatotus jautājumus par tā īstenošanu un Honkongas lielo autonomijas pakāpi ilgtermiņā; uzsver, ka gada ziņojumā konstatēts, ka divas negatīvas tendences attiecībā uz vārda brīvību un informācijas brīvību ir kļuvušas vēl izteiktākas — pašcenzūra, ziņojot par Ķīnas iekšpolitikas un ārpolitikas norisēm, un spiediens uz žurnālistiem; pilnībā atbalsta ES aicinājumu aicinājumu Honkongas ĪPA un centrālās valdības iestādēm atsākt vēlēšanu reformu atbilstīgi Pamatlikumam, lai panāktu vienošanos par tādu vēlēšanu sistēmu, kas ir demokrātiska, godīga, atklāta un pārredzama; uzsver, ka Honkongas iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības turpināt paļauties uz tiesu varu, kurai tie uzticas, tiesiskumu un zemu korupcijas līmeni, pārredzamību, cilvēktiesībām, uzskatu brīvību un augstiem sabiedriskās veselības un drošības standartiem; uzsver, ka Honkongas autonomijas pilnīga ievērošana varētu kalpot par modeli padziļinātu demokrātisku politisko reformu procesam Ķīnā un Ķīnas sabiedrības pakāpeniskai liberalizācijai un atvēršanai;

65.  aicina ES un tās dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai mudinātu ĶTR atturēties no turpmākām militārām provokācijām pret Taivānu, kas apdraud mieru un stabilitāti Taivānas jūras šaurumā; uzskata, ka visi Ķīnas un Taivānas strīdi būtu jārisina mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām; pauž bažas par Ķīnas vienpusējo lēmumu sākt izmantot jaunus lidojumu maršrutus virs Taivānas jūras šauruma; mudina atsākt oficiālu dialogu starp Pekinu un Taibeju; atkārtoti apliecina konsekventu atbalstu Taivānas nozīmīgajai līdzdalībai starptautiskajās organizācijās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā (PVO) un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kurās Taivānas izslēgšana, kas turpinās, neatbilst ES interesēm;

66.  atgādina, ka Ķīnai kā Ziemeļkorejas lielākajam tirdzniecības partnerim un galvenajam pārtikas un enerģijas avotam joprojām ir izšķiroša nozīme, risinot Ziemeļkorejas visu pasauli apdraudošās provokācijas kopā ar starptautisko kopienu; tādēļ atzinīgi vērtē Ķīnas nesen vērojamo gatavību atstāt spēkā vairākas starptautiskās sankcijas pret Phenjanu, tostarp apturot ogļu importu no Ziemeļkorejas, ierobežojot Ziemeļkorejas iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu darbības un nosakot tirdzniecības ierobežojumus tekstilizstrādājumiem un jūras dzīvniekiem produktiem, un atzinīgi vērtē Pekinas centienus izveidot dialogu ar Phenjanu; mudina ES paust vienotību attiecībā uz Ķīnu, lai tā uzņemtos konstruktīvu lomu, atbalstot gaidāmo abu Koreju samitu, kā arī Ziemeļkorejas un ASV samitu nolūkā aktīvi palīdzēt ar pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Ziemeļkorejā un iedibināt pastāvīgu mieru Korejas pussalā;

67.  pauž atzinību par to, ka Ķīna turpina ievērot Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas; aicina Ķīnu konstruktīvi palīdzēt atrisināt situāciju Korejas pussalā un turpināt piemērot sankcijas pret Ziemeļkoreju līdz brīdim, kad tā būs panākusi ievērojamu progresu, atsakoties no kodolieročiem, mainot retoriku attiecībā uz Dienvidkoreju un Japānu un sākusi ievērot cilvēktiesības;

68.  uzsver to, cik nozīmīgi ir Ķīnas centieni panākt mieru, drošību un stabilitāti Korejas pussalā;

69.  atzinīgi vērtē Ķīnas ieguldījumus ANO un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas operācijās; norāda, ka ES mērķis ir uzlabot attiecības ar Ķīnu ārpolitikas un drošības jautājumos, mudinot Ķīnu mobilizēt tās diplomātiskos un citus resursus starptautiskās drošības atbalstam, un veicināt mieru un drošību ES kaimiņvalstīs, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām; norāda, ka sadarbība ar Ķīnu par eksporta kontroles, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas jautājumos un atteikšanās no kodolieročiem Korejas pussalā ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti Austrumāzijas reģionā;

70.  atzinīgi vērtē Ķīnas mērķi attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku; uzsver, ka ES var atbalstīt Ķīnas ekonomikas programmu ar savu zinātību; uzsver, ka Ķīna ir nozīmīgs ES partneris ar klimata pārmaiņām saistītu problēmu un globālu vides aizsardzības problēmu risināšanā; paredz sadarboties ar Ķīnu, lai paātrinātu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu;

71.  atzinīgi vērtē Ķīnas veiktās reformas kopš pieejas „ekoloģiskā civilizācija“ uzsākšanas; uzskata, ka īpašais statuss, kas tiesās tika piešķirts vides NVO, revīzijas par ierēdņu darba ietekmi uz vidi un lielas investīcijas elektromobilitātē un tīrā enerģijā liecina par reformām pareizajā virzienā;

72.  atzinīgi vērtē Ķīnas 2016. gada rīcības plānu apkarot mikrobu rezistenci; uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp Ķīnu, kura patērē pusi no pasaules ikgadējām pretmikrobu zālēm, un ES, apkarojot šo globālo apdraudējumu; uzskata, ka divpusējos ES un Ķīnas tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj dzīvnieku labturības noteikumi;

73.  ņem vērā Ķīnas lēmumu aizliegt cieto atkritumu importu, kas skaidri parāda, cik svarīgs ir produktu izstrādes, ražošanas, remontēšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes process, īpaši uzsverot plastmasas ražošanu un izmantošanu; atgādina Ķīnas neseno mēģinājumu aizliegt retzemju elementu eksportu un aicina Komisiju, nosakot ES politikas prioritātes, ņemt vērā globālo ekonomiku savstarpējo atkarību;

74.  uzskata, ka pastāv iespēja, interese un nepieciešamība kopējai ES un ASEAN sadarbībai, lai izstrādātu kopīgu aprites ekonomikas stratēģiju; uzskata, ka Ķīnai var būt izšķiroša nozīme, virzot šo iniciatīvu ASEAN;

75.  uzskata, ka Ķīna un Eiropas Savienība gūs labumu, veicinot ilgtspējību savās tautsaimniecībās un attīstot daudznozaru ilgtspējīgu un aprites bioekonomiku;

76.  atzinīgi vērtē vienošanos palielināt sadarbību par pētniecību un inovāciju pamatiniciatīvās, kuras attiecas uz pārtiku, lauksaimniecību, biotehnoloģijām, vidi, ilgtspējīgu urbanizāciju, virszemes transportu, drošāku un videi nekaitīgāku aviācijas nozari un biotehnoloģijām vides un sabiedrības veselībai, par kurām tika panākta vienošanās 2017. gada jūnijā organizētajā ES un Ķīnas 3. inovācijas un sadarbības dialogā un attiecīgajā 2017. gada oktobrī pieņemtajā ceļvedī ES un Ķīnas sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas (S&T) jomā; aicina ES un Ķīnu turpināt šos centienus un ieviest praksē pētniecības un izstrādes rezultātus;

77.  norāda, ka ES un Ķīna ir lielā mērā atkarīgas no fosilā kurināmā un ka kopā tās veido trešdaļu no pasaules kopējā patēriņa, kas ierindo Ķīnu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nāvējoša āra gaisa piesārņojuma vērtējuma augšgalā; uzsver, ka, pieaugot tirdzniecībai ar bioekonomikas izstrādājumiem, kuri ir izgatavoti no atjaunojamiem materiāliem, var samazināties Ķīnas un Savienības tautsaimniecību atkarība no fosilā kurināmā; aicina ES un Ķīnu padziļināt attiecības citās siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanas jomās, piemēram, saistībā ar elektromobilitāti, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, turpināt un paplašināt ES un Ķīnas ceļvedi energosadarbībā pēc 2020. gada un pastiprināt kopīgos pūliņus, lai izstrādātu instrumentus zaļajam finansējumam, īpaši finansējumam klimata pārmaiņu jomā; aicina Ķīnu un ES izpētīt un sekmēt tādu pārrobežu elektroenerģijas pārvades līniju iepriekšēju plānošanu un izstrādi, kuras izmanto augstsprieguma līdzstrāvas tehnoloģiju, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu pieejamību;

78.  mudina Savienību un Ķīnu turpināt partnerību attiecībā uz ilgtspējīgu urbanizāciju, tostarp tādās jomās kā ekoloģiski tīrs transports, gaisa kvalitātes uzlabošana, aprites ekonomika un ekodizains; uzsver, ka nepieciešams turpināt vides aizsardzības pasākumu īstenošanu, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90 % pilsētu neatbilst valsts standartam gaisa piesārņojuma ziņā, proti, 2,5 cieto daļiņu (PM)koncentrācijai un ka Ķīnā katru gadu vairāk nekā viens miljons cilvēku mirst no slimībām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu;

79.  uzsver ES un Ķīnas abpusējo ieinteresētību sekmēt zemas oglekļa emisijas un mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pārredzamos, publiskos un labi regulētos energoresursu tirgos; uzskata, ka ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība ir būtiski svarīgs faktors Parīzes nolīguma īstenošanai un efektīvai cīņai pret klimata pārmaiņām; aicina ES un Ķīnu izmantot savu politisko ietekmi, lai sekmētu Parīzes nolīguma, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, un mudina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē un ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā; aicina puses pieņemt kopīgu paziņojumu par rīcību klimata pārmaiņu apkarošanā, lai parādītu kopīgo apņemšanos stingri īstenot Parīzes nolīgumu un aktīvi sadarboties 2018. gada Talanoa dialogā, kā arī COP24; mudina abas puses uzņemties atbildīgu lomu starptautiskajās sarunās, sekmējot mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar attiecīgo valsts klimata politiku, kā arī paredzot finanšu līdzekļus, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam katru gadu ieguldīt USD 100 miljardus klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā;

80.  atzinīgi vērtē Ķīnas valsts emisijas tirdzniecības sistēmas darbības sākumu 2017. gada decembrī; ņem vērā veiksmīgo Ķīnas un ES sadarbību šīs sistēmas sagatavošanās posmā, kas ļāva to uzsākt; atzīst Ķīnas vadītāju vēlmi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un cer, ka darbs pie uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas, kas ir būtiska, lai sistēma darbotos labi, nesīs augļus; uzsver, ka pasākumiem klimata pārmaiņu apkarošanā ir jāaptver visa tautsaimniecība, un atzinīgi vērtē nodomu paplašināt to piemērošanas jomu, lai iekļautu rūpniecības nozares un uzlabotu sistēmas tirdzniecības režīmu; aicina ES un Ķīnu turpināt partnerību sadarbības projektā, lai attīstītu Ķīnas oglekļa tirgu nolūkā padarīt to par efektīvu instrumentu, kas rada jēgpilnus stimulus emisiju samazināšanai un turpmākai tā saskaņošanai ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu; aicina abas puses sekmēt oglekļa cenas noteikšanas mehānismus citās valstīs un reģionos, izmantojot savu pieredzi un specializētās zināšanas un apmainoties ar paraugpraksi, kā arī iesaistoties pūliņos izveidot sadarbību starp esošajiem oglekļa tirgiem, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē;

81.  sagaida, ka Ķīna nošķirs ekonomisko izaugsmi no vides degradācijas, iekļaujot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību tās pašreizējās globālajās stratēģijās, sekmējot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM sasniegšanu, kā arī efektīvi īstenojot ziloņkaula tirdzniecības aizliegumu. atzinīgi vērtē ES un Ķīnas divpusējā koordinācijas mehānisma (BCM) darbu mežu tiesību aktu izpildes un pārvaldības (FLEG) jomā, visā pasaulē apkarojot nelikumīgu mežistrādi; tomēr mudina Ķīnu izmeklēt ievērojamo nereģistrēto kokmateriālu tirdzniecību starp FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma parakstītājām valstīm un Ķīnu;

82.  iesaka pieņemt obligātas Ķīnas politikas pamatnostādnes par atbildīgiem ārvalstu ieguldījumiem mežsaimniecībā, kas jāīsteno kopā ar piegādātājām valstīm, iesaistot Ķīnas uzņēmumus, kas apkaro nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību;

83.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un ES parakstīja saprašanās memorandu par ūdens resursu politiku, ar mērķi veicināt dialogu par attīstību un tiesību aktu izpildi, lai aizsargātu ūdens resursus; stingri atbalsta ES un Ķīnas 2017. gada septembrī parakstīto Turku deklarāciju, kurā tika uzsvērts, ka pareizā ūdens resursu pārvaldībā jāpiešķir prioritāte ekoloģijai un vidi saudzējošai attīstībai, ierādot ūdens saglabāšanai ievērojamu vietu un atjaunojot ūdens ekosistēmas; uzsver, ka saprašanās memorands par ES un Ķīnas ūdens politikas dialogu ne tikai bagātina Ķīnas un ES stratēģisko partnerību, bet arī precizē sadarbības virzienu, piemērošanas jomu, metodiku un finanšu kārtību;

84.  atzīst, cik liela nozīme ir Komisijas finansētajam sadarbības projektam starp Eiropas un Ķīnas organizācijām, kuru 2017. –2014. gadā īstenoja Instrumenta sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC) aizgādībā, novērtējot kodolnegadījumu vai radiācijas avārijsituāciju pārvaldības standartus un kārtību Ķīnā un stiprinot Ķīnas kodolenerģijas tehnoloģiju pētniecības institūta spējas smagu avāriju pārvaldības pamatnostādņu jomā;

85.  mudina Ķīnas un Eiropas ieguldītājus pieņemt labākus sociālās un vidiskās atbildības globālos standartus un uzlabot visā pasaulē ieguves rūpniecības standartus; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā sarunas par visaptverošo ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas, veicinot atbildīgus ieguldījumus un vides un darba pamatstandartus; aicina Ķīnas un Eiropas iestādes ieviest stimulus, lai iedrošinātu Ķīnas un Eiropas kalnrūpniecības uzņēmumus īstenot savu darbību jaunattīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un veicināt ieguldījumus spēju palielināšanā zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un vietējā personāla pieņemšanai darbā;

86.  atzinīgi vērtē Ķīnas paziņojumu 2017. gada decembrī notikušajā “Vienas planētas samitā” palielināt pārredzamību attiecībā uz Ķīnas uzņēmumu ietekmi uz vidi un Ķīnas ieguldījumiem ārzemēs; pauž bažas par to, ka infrastruktūras projektiem, piemēram, Ķīnas iniciatīvai “viena josla, viens ceļš” (OBOR) varētu būt negatīva ietekme uz vidi un klimatu, kas varētu palielināt fosilā kurināmā izmantošanu citās valstīs, kuras ir iesaistītas infrastruktūras attīstībā vai kuras tā skar; aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt vides ietekmes novērtējumus un iekļaut ilgtspējības klauzulu ikvienā sadarbības projektā, kas saistīts ar OBOR; pieprasa izveidot apvienoto komiteju, kurā piedalītos iesaistīto valstu un trešo pušu pārstāvji, lai pārraudzītu ietekmi uz vidi un klimatu; atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iniciatīvu 2018. gada pirmajā pusē izstrādāt ES un Āzijas savienojamības stratēģiju; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj stingras saistības attiecībā uz ilgtspējību, vides aizsardzību un klimata politiku;

87.  atzinīgi vērtē Ķīnas sasniegumus pārtikas nekaitīguma standartu uzlabošanā, kam ir svarīga nozīme, lai aizsargātu Ķīnas patērētājus un novērstu krāpšanu pārtikas jomā; uzsver patērētāju iespēju paaugstināšanu, kas ir būtisks solis Ķīnas patērētāju kultūras paaugstināšanā;

88.  mudina Ķīnas un Eiropas policijas un tiesībaizsardzības dienestus kopīgi rīkoties, lai kontrolētu nelegālo narkotisko vielu eksportu, un kopīgi izmantot izlūkdatus par narkotiku kontrabandu, apmainoties ar informāciju personu un noziedznieku tīklu atklāšanai; norāda, ka saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) publicēto dokumentu „2017. gada Eiropas ziņojums par narkotikām — tendences un attīstība“ daudzu jaunu psihoaktīvo vielu, kuras tiek piegādātas Eiropā, izcelsme ir Ķīnā, proti, Ķīnas ķīmisko vielu un farmācijas uzņēmumi vairumā ražo jaunās vielas, nosūtot tās uz Eiropu, kur šīs vielas pārstrādā produktos, iepako un pārdod;

89.  atzīst, ka ģimenes un atsevišķas personas ir migrējušas sausuma un citu dabas katastrofu rezultātā un ka Ķīnas iestādes ir ieplānojušas vairākus liela mēroga pārcelšanas projektus; pauž bažas par ziņojumiem no Ninsjas reģiona par daudzām problēmām jaunajās pilsētās un par represijām pret cilvēkiem, kuri atsakās pārcelties; pauž bažas par to, ka vides aizstāvji tiek aizturēti, vajāti un notiesāti un ka reģistrētās valsts vides NVO arvien biežāk saskaras ar Ķīnas uzraudzības iestāžu kontroli;

90.  aicina Ķīnu arī turpmāk paplašināt tiesībaizsardzības pasākumus, lai pārtrauktu nelegālo zveju, jo Ķīnas zvejas laivas to turpina ārvalstu ūdeņos, tostarp Korejas rietumu jūrā un Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā, Indijas okeānā, un pat Dienvidamerikā;

91.  aicina Ķīnas eksportētājus un Eiropas importētājus samazināt toksiskās atliekas Ķīnā ražotajos apģērbos, izstrādājot pienācīgus ķīmisko vielu pārvaldības noteikumus un pakāpeniski izbeidzot svina, nonilfenola etoksilātu (NPE), perfluorēto ķīmisko vielu (PFC), formaldehīdu un citu toksisku vielu izmantošanu tekstilmateriālos.

92.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai, dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai, Ķīnas Nacionālajam tautas kongresam, Taivānas valdībai un Taivānas Likumdošanas juaņam.

(1) OV L 250, 19.9.1985., 2. lpp. (2) OV L 6, 11.1.2000., 40. lpp. (3) https://www.iom.int/migration-and-climate-change (4) OV C 239 E, 20.8.2013., 1. lpp. (5) OV C 264 E, 13.9.2013., 33. lpp. (6) OV C 36, 29.1.2016., 123. lpp. (7) OV C 93, 24.3.2017., 93. lpp. (8) OV C 443, 22.12.2017., 83. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0024. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493. (11) OV C 305 E, 14.12.2006., 219. lpp. (12) OV C 67 E, 18.3.2010., 132. lpp. (13) OV C 36, 29.1.2016., 126. lpp. (14) OV C 181, 19.5.2016., 45. lpp. (15) OV C 181, 19.5.2016., 52. lpp. (16) OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp. (17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0495. (18) OV C 131 E, 8.5.2013., 121. lpp. (19) OV C 332 E, 15.11.2013., 69. lpp. (20) OV C 468, 15.12.2016., 208. lpp. (21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0505. (22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089. (23) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0308. (24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0014. (25) OV C 288 E, 25.11.2006., 59. lpp. (26) Y. Zhen, J. Pan, X. Zhang, „Relocation as a policy response to climate change vulnerability in Northern China“, ISSC un UNESCO 2013. gads, World Social Science Report 2013, Changing Global Environments, 234-241. lpp.