Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2018. gada 23. oktobris - Strasbūra
Apspriešanās par Alfonso Luigi Marra imunitāti
 Pieprasījums atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti
 Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija ***
 ES un Bahamu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 ES un Maurīcijas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 ES un Antigvas un Barbudas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 ES un Sentkitsas un Nevisas Federācijas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 ES un Barbadosas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 ES un Seišelu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana saskaņā ar Portugāles pieteikumu EGF/2018/002 PT/Norte - Centro — Lisboa wearing apparel
 ESIF rīkotājdirektora iecelšana amatā
 ESIF rīkotājdirektora vietnieka iecelšana amatā
 Dzeramā ūdens kvalitāte ***I
 Resursi, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un resursi, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ***I
 Ziņošanas pienākumu pielāgošana vides politikas jomā ***I
 Darba ņēmēju finansiālās līdzdalības loma darbvietu radīšanā un bezdarbnieku aktivitātes atjaunošanā

Apspriešanās par Alfonso Luigi Marra imunitāti
PDF 138kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra lēmums par pieprasījumu apspriesties par Alfonso Luigi Marra privilēģijām un imunitāti (2018/2058(IMM))
P8_TA(2018)0385A8-0325/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu apspriesties par Alfonso Luigi Marra privilēģijām un imunitāti, kuru 2018. gada 7. martā Neapoles (Itālija) apelācijas tiesa ir nosūtījusi saistībā ar procesiem, kas ir uzsākti pret Alfonso Luigi Marra (atsauces numuri attiecīgi 4831/2015 RG un 4832/2015 RG), un par kuru tika paziņots 2018. gada 17. aprīļa plenārsēdē,

–  pēc Alfonso Luigi Marra uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā 2002. gada 11. jūnija rezolūciju par deputātu no Itālijas imunitāti un Itālijas iestāžu praksi šajā jautājumā(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu un 9. panta 14. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0325/2018),

A.  tā kā Alfonso Luigi Marra ir kalpojis kā Eiropas Parlamenta deputāts no 1994. gada 21. jūlija līdz 1999. gada 19. jūlijam;

B.  tā kā pret Alfonso Luigi Marra ir ierosināti divi procesi saistībā ar aizdomām par apmelojošiem paziņojumiem, kurus viņš ir paudis 1996. gada 19. septembra bukletā, t. i., laikā, kad viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā Alfonso Luigi Marra ar spriedumu tika noteikts izmaksāt kompensāciju cietušajām personām gan pirmās instances tiesā (2000. gada 17. un 22. februāra spriedums), gan otrās instances tiesā (2002. gada 6. marta spriedumi); tā kā pēc Alfonso Luigi Marra lūguma Itālijas Augstākā tiesa (Kasācijas tiesa) ar 2007. gada 20. februāra lēmumu nodeva lietu Tiesai prejudiciālo lēmumu pieņemšanai par to, kā interpretēt Kopienas noteikumus par Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti;

C.  tā ka starplaikā Parlaments pieņēma 2002. gada 11. jūnija rezolūciju par deputātu no Itālijas imunitāti un Itālijas iestāžu praksi šajā jautājumā; tā kā saistībā ar šo gadījumu Parlaments ir uzskatījis, ka attiecībā uz Alfonso Luigi Marra ir izveidojusies pilnīgas imunitātes prima facie lieta, ka kompetentās tiesas par to būtu jāinformē, lai tās pārsūtītu Parlamentam nepieciešamo dokumentāciju konstatēšanai, vai attiecīgās lietas ietver pilnīgu imunitāti saskaņā ar 7. protokola 8. pantu, un ka kompetentās tiesas būtu jāaicina apturēt tiesvedību, kamēr Parlaments vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu; tā kā no Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem bija skaidrs, ka minētā rezolūcija nav sasniegusi Itālijas tiesas;

D.  tā kā Tiesa saistībā ar iepriekšminēto nodošanu prejudiciāla lēmuma pieņemšanai ir nolēmusi, ka gadījumā, ja lieta pret Eiropas Parlamenta deputātu ir nodota valsts tiesai un tai ticis paziņots, ka ir uzsākta procedūra par šī deputāta privilēģiju un imunitātes aizsardzību, ko paredz Parlamenta Reglaments, minētajai tiesai ir jāaptur tiesvedība un jālūdz Parlamentam sniegt atzinumu, cik vien drīz iespējams(3);

E.  tā kā pēc Tiesas lēmuma, ar 2009. gada 10. decembra nolēmumiem Itālijas Augstākā tiesa nodeva lietu atpakaļ Neapoles apelācijas tiesai, lai tā pieņemtu lēmumu Alfonso Luigi Marra lietā, ņemot vērā gan Parlamenta 2002. gada 11. jūnija rezolūciju, gan Tiesas attiecīgo judikatūru; tā kā ar 2012. gada 5. decembra spriedumiem apelācijas tiesa, neapturot lietas izskatīšanu un nelūdzot Parlamenta atzinumu, apstiprināja savus iepriekšējos spriedumus, ar kuriem Alfonso Luigi Marra tika piespriests samaksāt kompensāciju cietušajām personām; tā kā ar 2015. gada 30. aprīļa lēmumiem Itālijas Augstākā tiesa atcēla apelācijas tiesas nolemto un nodeva lietu atpakaļ šai tiesai, lai tā varētu apturēt tiesvedību un lūgt Parlamenta atzinumu; tā kā Neapoles apelācijas tiesa patiešām nolēma apturēt tiesvedību un savā 2018. gada 27. janvāra vēstulē norādīja, ka vēlas apspriesties ar Eiropas Parlamentu par Alfonso Luigi Marra privilēģijām un imunitāti;

F.  tā kā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants ir savstarpēji izslēdzoši(4); tā kā šī konkrētā lieta attiecas vienīgi uz iespējami diskriminējošiem viedokļiem, kurus izteicis Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā tādēļ pašsaprotami ir tas, ka ir piemērojams tikai Protokola 8. pants;

G.  tā kā saskaņā ar 7. protokola 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus; tā kā tāda imunitāte tiktāl, ciktāl tā attiecas uz brīvu izteikšanos un Eiropas Parlamenta deputātu neatkarību, ir jāaplūko kā pilnīga imunitāte, kas aizliedz jebkādu tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot deputātu pienākumus(5);

H.  tā kā Tiesa arī nolēmusi, ka, lai uz viedokli attiektos imunitāte, Eiropas Parlamenta deputātam tas jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi paredz prasību par saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai(6); tā kā, lai gan iespējamie apmelojošie paziņojumi tika veikti laikā no 1996. gada līdz 2001. gadam, t. i., pirms tika pieņemts 2011.gada spriedums Patriciello lietā, tas tomēr negroza apstākli, ka Itālijas tiesas lūdza Juridisko komiteju sniegt atzinumu 2018. gadā, t. i., pēc tam, kad izveidojās šāda judikatūra;

I.  tā kā lietas faktiskie apstākļi, kas izriet no Juridiskajai komitejai iesniegtajiem dokumentiem un tika pausti šīs komitejas rīkotajā uzklausīšanā, liecina, ka Alfonso Luigi Marra paziņojumiem nav tieša un acīmredzama saistība ar viņa parlamentāro darbību;

J.  tā kā tādēļ konkrētajā lietā saistībā ar Alfonso Luigi Marra paustajiem viedokļiem nevar uzskatīt, ka Alfonso Luigi Marra rīkojies, pildot savus Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus,

1.  uzskata, ka parlamentārā imunitāte 7. protokola 8. panta nozīmē uz Alfonso Luigi Marra paustajiem viedokļiem neattiecas;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Itālijas Republikas kompetentajai iestādei un Alfonso Luigi Marra.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
(2) OV C 261 E, 30.10.2003., 102. lpp.
(3) Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra, minētas iepriekš, 43. punkts.
(4) Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra, minētas iepriekš, 45. punkts.
(5) Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra, minētas iepriekš, 27. punkts.
(6) Lieta C-163/10 Patriciello, minēta iepriekš, 33. un 35. punkts.


Pieprasījums atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti
PDF 137kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra lēmums par pieprasījumu atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti (2017/2133(IMM))
P8_TA(2018)0386A8-0333/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Augstākās tiesas ģenerālprokurors nosūtījis 2017. gada 31. maijā saistībā ar kriminālprocesu Nr. ABM:EOE 20/2017 un par kuru paziņots 2017. gada 3. jūlija plenārsēdē,

–  pēc Manolis Kefalogiannis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  arī pēc Eiropas Parlamenta Personāla ģenerāldirekcijas ģenerāldirektora vietas izpildītāja Kristian Knudsen uzklausīšanas,

–  pēc viedokļu apmaiņas ar Grieķijas Republikas prokurora vietnieku;

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0333/2018),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Manolis Kefalogiannis parlamentāro imunitāti, lai pret viņu sāktu kriminālprocesu par iespējamiem diviem noziedzīgiem noziegumiem;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

C.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

D.  tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa amata pilnvaru laikā nedrīkst kriminālvajāt, aizturēt vai apcietināt vai viņam piemērot citus brīvību ierobežojošus pasākumus, ja nav saņemta Deputātu palātas atļauja;

E.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums ir saistīts ar kriminālprocesu par iespējamu Grieķijas Kriminālkodeksa 385. panta 1. punkta b) apakšpunkta un likuma Nr. 2803/2000 4. pantu, kuros ir reglamentēta attiecīgi izspiešana, izsakot draudus, un krāpšana;

F.  tā kā Manolis Kefalogiannis tiek inkriminēts mēģinājums izdarīt krāpniecību, kas esot nodarījusi kaitējumu Eiropas Savienības finanšu interesēm un esot radījusi vairāk kā 73 000 EUR lielus zaudējumus, jo viņš esot mēģinājis nelikumīgi piesavināties sava palīga algas daļu 4 240 EUR apmērā vienā mēnesī laikposmā 2014. gada jūlijs — 2016. gada beigas;

G.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā ziņā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu, nedz nevainīgumu, nedz arī par to, vai ir nepieciešama vai ne kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;

H.  tā kā Eiropas Parlamenta uzdevums nav arī nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

I.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

J.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām, ko ierosina par darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

K.  tā kā, ņemot vērā to, ka apspriežamais kriminālprocess neattiecas uz 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā minēto deputāta viedokli vai balsojumu, imunitāte būtu jāatceļ, ja vien nevar konstatēt, ka kriminālprocesa īstenais iemesls varētu būt nodarīt kaitējumu attiecīgā deputāta politiskajai darbībai vai viņa reputācijai un līdz ar to — arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

L.  tā kā secinājums jāizdara, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, tostarp Grieķijas Republikas prokurora vietnieka atbildēm, kuras viņš sniedza viedokļu apmaiņas ar viņu laikā, un ņemot vērā apstākļus, kādos pret Manolis Kefalogiannis ierosinātais kriminālprocess ir virzīts no iesaistīto iestāžu puses, neskaidrību par imunitātes atcelšanas pieprasījuma pamatā esošajiem pierādījumiem un nopietnajām šaubām par pašu kriminālprocesu, tostarp par imunitātes atcelšanas pieprasījuma pamatojuma apsvērumiem;

M.  tā kā līdz ar to ir jāsecina, ka šī lieta ir uzskatāma par fumus persecutionis gadījumu;

N.  tā kā minēto iemeslu dēļ Manolis Kefalogiannis imunitāti atcelt nevajadzētu;

1.  nolemj neatcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokuroram un Manolis Kefalogiannis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija ***
PDF 123kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (14463/2017 – C8-0412/2018 – 2017/0039(APP))
P8_TA(2018)0387A8-0323/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai (14463/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0412/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0323/2018),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


ES un Bahamu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bahamu Salu Sadraudzību, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bahamu Salu Sadraudzību par īstermiņa vīzu atcelšanu (12389/2017 – C8-0173/2018 – 2017/0169(NLE))
P8_TA(2018)0388A8-0304/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12389/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Bahamu Salu Sadraudzību, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bahamu Salu Sadraudzību par īstermiņa vīzu atcelšanu (12388/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunkt un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0173/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0304/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Bahamu Salu Sadraudzības valdībai un parlamentam.


ES un Maurīcijas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Maurīcijas Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (12396/2017 – C8-0177/2018 – 2017/0167(NLE))
P8_TA(2018)0389A8-0303/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12396/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Maurīcijas Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (12395/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a)apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0177/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0303/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Maurīcijas Republikas valdībai un parlamentam.


ES un Antigvas un Barbudas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 113kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Antigvu un Barbudu, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Antigvu un Barbudu par īstermiņa vīzu atcelšanu (12383/2017 – C8-0174/2018 – 2017/0171(NLE))
P8_TA(2018)0390A8-0305/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12383/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Antigvu un Barbudu, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Antigvu un Barbudu par īstermiņa vīzu atcelšanu (12382/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0174/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0305/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Antigvas un Barbudas valdībai un parlamentam.


ES un Sentkitsas un Nevisas Federācijas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 112kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Sentkitsas un Nevisas Federāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Sentkitsas un Nevisas Federāciju par īstermiņa vīzu atcelšanu (12393/2017 – C8-0176/2018 – 2017/0176(NLE))
P8_TA(2018)0391A8-0306/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12393/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Sentkitsas un Nevisas Federāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Sentkitsas un Nevisas Federāciju par īstermiņa vīzu atcelšanu (12391/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0176/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0306/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Sentkitsas un Nevisas Federācijas valdībai un parlamentam.


ES un Barbadosas nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Barbadosu, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Barbadosu par īstermiņa vīzu atcelšanu (12386/2017– C8-0175/2018 – 2017/0179(NLE))
P8_TA(2018)0392A8-0301/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12386/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Barbadosu, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Barbadosu par īstermiņa vīzu atcelšanu (12385/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punktā a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0175/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0301/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Barbadosas valdībai un parlamentam.


ES un Seišelu nolīgums par īstermiņa vīzu atcelšanu ***
PDF 112kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (12399/2017 – C8-0172/2018– 2017/0168(NLE))
P8_TA(2018)0393A8-0302/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12399/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (12398/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0172/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0302/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Seišelu Republikas valdībai un parlamentam.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana saskaņā ar Portugāles pieteikumu EGF/2018/002 PT/Norte - CentroLisboa wearing apparel
PDF 155kWORD 52k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Portugāles pieteikums EGF/2018/002 PT/NorteCentroLisboa wearing apparel) (COM(2018)0621 – C8-0399/2018 – 2018/2223(BUD))
P8_TA(2018)0394A8-0311/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0621 – C8-0399/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0311/2018),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Portugāle iesniedza pieteikumu EGF/2018/002 PT/Norte – Centro – Lisboa wearing apparel, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 14. nodaļā (Apģērbu ražošana), NUTS 2. līmeņa reģionos Norte (PT11), Centro (PT16) un Lisboa (PT17) Portugālē;

D.  tā kā šis pieteikums pamatojas uz EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata perioda laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā ekonomikas nozarē, kura definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kas atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kuri definēti NUTS 2. līmenī, ja divos no šiem reģioniem kopā dalībvalstī skarti vairāk nekā 500 darba ņēmēji,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Portugāle saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 4 655 883 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 7 759 806 EUR;

2.  norāda, ka Portugāles iestādes šo pieteikumu iesniedza 2018. gada 24. aprīlī un ka pēc Portugāles sniegtās papildu informācijas saņemšanas Komisija 2018. gada 10. septembrī pabeidza pieteikuma novērtēšanu un tajā pašā dienā to darīja zināmu Parlamentam;

3.  norāda — Portugāle apgalvo, ka darba ņēmēju atlaišana ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un jo īpaši ar tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības liberalizāciju pēc tam, kad 2004. gada beigās beidzās Pasaules Tirdzniecības organizācijas Tekstilizstrādājumu starptautiskās tirdzniecības nolīguma termiņš, kas izraisīja radikālas izmaiņas pasaules tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības struktūrā;

4.  norāda, ka apgabalos, kuros notika atlaišanas, bezdarba līmenis apģērbu nozarē ir augstāks nekā reģionos, kuros tie atrodas, proti, Norte, Centro un Lisboa reģionos, un ka ir mazas iespējas atrast jaunu darbu, ņemot vērā, ka lielākā daļa atlaisto darba ņēmēju ir mazkvalificētas sievietes;

5.  atgādina — sagaidāms, ka darba ņēmēju atlaišana, kas notika divos uzņēmumos, kuri darbojas Portugāles apģērbu ražošanas sektorā, radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku un ka darba ņēmēju atlaišanas sekas ir saistītas ar grūtībām atrast jaunu darbu, jo trūkst darbvietu, atlaistajiem darba ņēmējiem ir zems izglītības līmenis un darbu meklē liels skaits darba ņēmēju;

6.  iesaka izmantot strukturālos un investīciju fondus un jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, lai uzlabotu Portugāles darba ņēmēju kvalifikāciju ar mērķi samazināt bezdarbu un jo īpaši jauniešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarbu;

7.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 1161 atlaisto darba ņēmēju, no kuriem ierosinātie pasākumi tiks piemēroti 730; norāda, ka lielākā daļa atlaisto darba ņēmēju ir sievietes (88,63 %); turklāt norāda, ka 20,55 % no atlaistajiem darba ņēmējiem ir vecāki par 55 gadiem; ņemot to vērā, atzīst, ka EGF līdzfinansētiem aktīviem darba tirgus pasākumiem ir svarīga nozīme, lai uzlabotu minēto neaizsargāto darba ņēmēju grupu izredzes atgriezties darba tirgū;

8.  atzinīgi vērtē to, ka no EGF līdzfinansētos individualizētos pakalpojumus sniegs arī līdz 730 jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET);

9.  norāda, ka Portugāle plāno īstenot triju veidu pasākumus atlaistajiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, proti: i) apmācību un pārkvalifikāciju, ii) uzņēmējdarbības veicināšanu, iii) pabalstus;

10.  uzsver, ka apmācībai un pārkvalifikācijai būtu jāsniedz reālas iespējas reintegrēties nodarbinātībā šajā reģionā, ņemot vērā nozares, kurās ir pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka;

11.  norāda, ka finansiālie pabalsti, tostarp mācību, mobilitātes un ēdināšanas pabalsti, nepārsniedz EGF regulā noteikto maksimālo daļu no kopējām izmaksām, proti, 35 %, un ka tie ir atkarīgi no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

12.  atzīst, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums tika izstrādāts, apspriežoties ar darba grupu, kas ietvēra valsts nodarbinātības dienestu, arodbiedrību pārstāvjus, valsts sociālā nodrošinājuma institūtu un par darba apstākļiem atbildīgo iestādi;

13.  uzsver, ka Portugāles iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, un ir apliecinājušas, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana un ka tās papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

14.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus, un atzinīgi vērtē Portugāles sniegto apstiprinājumu šajā sakarībā;

15.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

16.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valstu iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ varētu tikt pieņemti jauni darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, cita starpā uz darbvietu kvalitāti, un par reintegrācijas līmeni, kas sasniegts ar EGF intervenci;

17.  atgādina par savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem par EGF pieteikumiem;

18.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Portugāles pieteikumu EGF/2018/002 PT/Norte - Centro - Lisboa – apģērbu ražošana

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/1720.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


ESIF rīkotājdirektora iecelšana amatā
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra lēmums par priekšlikumu iecelt amatā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektoru (N8-0100/2018 - C8-0423/2018 – 2018/0903(NLE))
P8_TA(2018)0395A8-0314/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) Valdes 2019. gada 19. jūlija priekšlikumu par tā rīkotājdirektora atkārtotu iecelšanu amatā (C8-0423/2018),

–  ņemot vērā 7. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulā (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 122.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A8-0314/2018),

A.  tā kā Regulas (ES) 2015/1017 7. panta 6. punkts paredz, ka ESIF rīkotājdirektoru un rīkotājdirektora vietnieku amatā uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi, ieceļ Eiropas Investīciju banka (EIB) pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas un ievērojot atklātu un pārredzamu atlases procesu saskaņā ar EIB procedūrām, kura laikā visos posmos pienācīgi un savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu;

B.  tā kā 2018. gada 19. jūlijā ESIF Valde pieņēma priekšlikumu par ESIF rīkotājdirektora un viņa vietnieka iecelšanu amatā un nosūtīja šo priekšlikumu Eiropas Parlamentam;

C.  tā kā 2018. gada 25. septembrī Budžeta komiteja un Ekonomikas un monetārā komiteja noturēja ESIF rīkotājdirektora amatam izvirzītā kandidāta Wilhelm Molterer uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komiteju locekļu jautājumiem,

1.  sniedz savu piekrišanu Wilhelm Molterer iecelšanai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektora amatā;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.


ESIF rīkotājdirektora vietnieka iecelšana amatā
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra lēmums par priekšlikumu iecelt amatā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektora vietnieku (N8-0101/2018 - C8-0424/2018 – 2018/0904(NLE))
P8_TA(2018)0396A8-0312/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) Valdes 2018. gada 19. jūlija priekšlikumu par tā rīkotājdirektora vietnieka atkārtotu iecelšanu amatā (C8-0424/2018),

–  ņemot vērā 7. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulā (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 122.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A8-0312/2018),

A.  tā kā Regulas (ES) 2015/1017 7. panta 6. punkts paredz, ka ESIF rīkotājdirektoru un rīkotājdirektora vietnieku amatā uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi, ieceļ Eiropas Investīciju banka (EIB) pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas un ievērojot atklātu un pārredzamu atlases procesu saskaņā ar EIB procedūrām, kura laikā visos posmos pienācīgi un savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu;

B.  tā kā 2018. gada 19. jūlijā ESIF Valde pieņēma priekšlikumu par ESIF rīkotājdirektora un viņa vietnieka atkārtotu iecelšanu amatā un šo priekšlikumu nosūtīja Eiropas Parlamentam;

C.  tā kā 2018. gada 25. septembrī Budžeta komiteja un Ekonomikas un monetārā komiteja noturēja ESIF rīkotājdirektora vietnieka amatam izvirzītās kandidātes Iliyana Tsanova uzklausīšanu, kurā viņa uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komiteju locekļu jautājumiem,

1.  sniedz savu piekrišanu Iliyana Tsanova iecelšanai par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektora vietnieci;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.


Dzeramā ūdens kvalitāte ***I
PDF 390kWORD 123k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753 – C8-0019/2018 – 2017/0332(COD))(1)
P8_TA(2018)0397A8-0288/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 161, 187, 206 un 213
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Direktīva 98/83/EK noteica tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas mērķim vajadzētu būt tādam pašam. Tādēļ Savienības līmenī jāpieņem dzeramajam ūdenim piemērojams prasību minimums. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka dzeramais ūdens ir brīvs no mikroorganismiem un parazītiem un no vielām, kas noteiktos gadījumos rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, un ka tas atbilst minētajam prasību minimumam.
(2)  Direktīva 98/83/EK noteica tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas mērķim vajadzētu būt tādam pašam, un ar šo direktīvu būtu jānodrošina vispārēja piekļuve šādam ūdenim ikvienam Savienībā. Tādēļ Savienības līmenī jāpieņem dzeramajam ūdenim piemērojams prasību minimums. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka dzeramais ūdens ir brīvs no mikroorganismiem un parazītiem un no vielām, kas noteiktos gadījumos rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, un ka tas atbilst minētajam prasību minimumam.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” ar šo direktīvu būtu jātiecas veicināt efektīvu ūdens patēriņu un šī resursa ilgtspēju, tā sasniedzot aprites ekonomikas mērķus.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   Cilvēka tiesības uz ūdeni un sanitāriju ir cilvēktiesības, ko 2010. gada 28. jūlijā ir atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja, tātad nedrīkstētu pieļaut, ka piekļuve tīram dzeramajam ūdenim ir ierobežota tādēļ, ka tiešajam patērētājam šāds ūdens nav finansiāli pieejams.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)   Šai direktīvai ir jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK1a.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.d apsvērums (jauns)
(2d)   Prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā, būtu jāatspoguļo iekšzemes situācija un nosacījumi ūdens piegādātāju darbībai dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo uz šiem ūdeņiem attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK68 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK69. Tomēr Direktīva 2009/54/EK attiecas gan uz dabīgajiem minerālūdeņiem, gan uz avota ūdeni, un no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz tikai pirmie. Saskaņā ar Direktīvas 2009/54/EK 9. panta 4. punkta trešo daļu avota ūdenim būtu jāatbilst arī šīs direktīvas prasībām. Ja dzeramo ūdeni pilda pudelēs vai citos traukos nolūkā to pārdod vai izmantot pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, ūdenim būtu jāatbilst šīs direktīvas prasībām līdz atbilstības vietai (t. i., krānam) un pēc tam tas būtu jāuzskata par pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/200270 2. panta otro daļu.
(3)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo uz šiem ūdeņiem attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK68 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK69. Tomēr Direktīva 2009/54/EK attiecas gan uz dabīgajiem minerālūdeņiem, gan uz avota ūdeni, un no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz tikai pirmie. Saskaņā ar Direktīvas 2009/54/EK 9. panta 4. punkta trešo daļu avota ūdenim būtu jāatbilst arī šīs direktīvas prasībām. Tomēr šim pienākumam nebūtu jāattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, kas norādīti šīs direktīvas I pielikuma A daļā. Ja dzeramo ūdeni no vispārējās ūdensapgādes sistēmas vai privātām akām pilda pudelēs vai citos traukos nolūkā to pārdot vai izmantot komerciālā pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, ūdenim principā tāpat būtu jāatbilst šīs direktīvas prasībām līdz atbilstības vietai, un pēc tam tas būtu jāuzskata par pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/200270 2. panta otro daļu. Ja ir ievērotas spēkā esošās pārtikas nekaitīguma prasības, būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes dalībvalstīs ir tiesīgas atļaut ūdens atkārtotu izmantošanu pārtikas pārstrādes uzņēmumos.
_________________
_________________
68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).
68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).
69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas par tiesībām uz ūdeni (Right2Water)71 tika sākta Savienības mēroga sabiedriskā apspriešana un Direktīvas 98/83/EK normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) novērtēšana72. Šajā procesā kļuva skaidrs, ka daži Direktīvas 98/83/EK noteikumi jāatjaunina. Tika konstatēts, ka uzlabojumi iespējami četrās jomās: kvalitatīvās parametru vērtības, ierobežotā paļaušanās uz riska izvērtēšanā balstītu pieeju, nepietiekami konkrētie noteikumi par patērētājiem sniedzamo informāciju un atšķirīgas apstiprināšanas sistēmas tādu materiālu apstiprināšanai, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Eiropas pilsoņu iniciatīvā par tiesībām uz ūdeni turklāt kā atsevišķa problēma tika izcelts apstāklis, ka daļai iedzīvotāju, it sevišķi marginalizētām grupām, nav piekļuves dzeramajam ūdenim, lai gan nodrošināt dzeramo ūdeni ir viens no ANO 2030. gada programmas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķa saistošajiem uzdevumiem. Pēdējā konstatētā problēma ir vispārējā neinformētība par ūdens noplūdēm, kuru cēlonis ir nepietiekami ieguldījumi ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā norādīts arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par ūdensapgādes infrastruktūru73.
(4)  Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas par tiesībām uz ūdeni (Right2Water)71, ar ko Savienība ir aicināta strādāt intensīvāk, lai garantētu vispārēju piekļuvi ūdenim, tika sākta Savienības mēroga sabiedriskā apspriešana un Direktīvas 98/83/EK normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) novērtēšana72. Šajā procesā kļuva skaidrs, ka daži Direktīvas 98/83/EK noteikumi jāatjaunina. Tika konstatēts, ka uzlabojumi iespējami četrās jomās: kvalitatīvās parametru vērtības, ierobežotā paļaušanās uz riska izvērtēšanā balstītu pieeju, nepietiekami konkrētie noteikumi par patērētājiem sniedzamo informāciju un atšķirīgas apstiprināšanas sistēmas tādu materiālu apstiprināšanai, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un to iespējamās sekas cilvēka veselībai. Eiropas pilsoņu iniciatīvā par tiesībām uz ūdeni turklāt kā atsevišķa problēma tika izcelts apstāklis, ka daļai iedzīvotāju no neaizsargātām un marginalizētām grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai tā ir ierobežota, jo šāds ūdens viņiem nav finansiāli pieejams, lai gan nodrošināt dzeramo ūdeni ir viens no ANO 2030. gada programmas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķa saistošajiem uzdevumiem. Šajā kontekstā Eiropas Parlaments ir atzinis, ka visiem Savienībā ir tiesības piekļūt dzeramajam ūdenim. Pēdējā konstatētā problēma ir vispārējā neinformētība par ūdens noplūdēm, kuru cēlonis ir nepietiekami ieguldījumi ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā norādīts arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par ūdensapgādes infrastruktūru73, un dažkārt arī nepietiekamās zināšanas par ūdens sistēmām.
_________________
_________________
71 COM(2014)0177.
71 COM(2014)0177.
72 SWD(2016)0428.
72 SWD(2016)0428.
73 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums SR 12/2017 Implementing the Drinking Water Directive: water quality and access to it improved in Bulgaria, Hungary and Romania, but investment needs remains substantial [„Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un piekļūstamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”]
73 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums SR 12/2017 Implementing the Drinking Water Directive: water quality and access to it improved in Bulgaria, Hungary and Romania, but investment needs remains substantial [„Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un piekļūstamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”]
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kuri noteikti, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi, būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums īstenot rīcības plānus, ar ko tiek garantēts, ka līdz 2030. gadam visiem ir nodrošināta vispārēja un vienlīdzīga piekļuve drošam un finansiāli pieejamam dzeramajam ūdenim.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)   Eiropas Parlaments 2015. gada 8. septembrī pieņēma rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Right2Water”.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Dzeramais ūdens ir fundamentālas nozīmes elements pastāvīgajos Savienības centienos nostiprināt cilvēka veselības un vides aizsardzību pret endokrīno disruptoru iedarbību. Endokrīni disruptīvu savienojumu regulējums šajā direktīvā ir cerīgs solis, kas ir saskaņā ar atjaunināto Savienības stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, kuru Komisijai nevilcinoties ir jāsāk iedzīvināt.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Ja ar zinātnisko informāciju nepietiek, lai noteiktu, vai kāda no dzeramā ūdens sastāvā esošām vielām ir vai nav kaitīga cilvēka veselībai, vai lai noteiktu pieļaujamo vērtību šādas vielas īpatsvaram dzeramajā ūdenī, tad attiecīgā viela, ievērojot piesardzības principu, būtu jāiekļauj kontrolsarakstā, kamēr nav iegūti skaidrāki zinātniskie dati. Līdz ar to šādu topošo parametru monitorings dalībvalstīm būtu jāveic atsevišķi.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Indikatorparametri sabiedrības veselību tieši neietekmē. Tomēr tie ir svarīgs līdzeklis, ar ko noskaidrot, kā darbojas ūdens ieguves un apgādes iekārtas, un izvērtēt ūdens kvalitāti. Pēc šiem parametriem var vieglāk konstatēt ar ūdens attīrīšanu saistītos trūkumus, turklāt šie parametri var būt nozīmīgs elements, lai vairotu un saglabātu patērētāju uzticēšanos ūdens kvalitātei. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic to monitorings.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ja tas nepieciešams, lai aizsargātu cilvēka veselību to teritorijā, būtu dalībvalstīm jānosaka pienākums noteikt vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā.
(7)  Ja tas nepieciešams, lai būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai aizsargātu cilvēka veselību dalībvalstu teritorijā, būtu jānosaka tām pienākums noteikt vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Preventīva drošuma plānošana un riska izvērtēšanā balstīti elementi Direktīvā 98/83/EK parādījās ierobežotā mērā. Pirmie riska izvērtēšanā balstītās pieejas elementi tika ieviesti jau 2015. gadā ar Direktīvu (ES) 2015/1787, ar ko Direktīva 98/83/EK tika grozīta, lai dalībvalstīm dotu iespēju atkāpties no izveidotajām monitoringa programmām, ja vien tiek sagatavoti ticami risku novērtējumi, kuru pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas76. Minētās vadlīnijas, kurās izklāstīta tā sauktā ūdens drošuma plāna pieeja, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tās šajā direktīvā aizvien būtu jāievēro. Lai nodrošinātu, ka šie principi netiek attiecināti tikai uz monitoringu vien, lai laiku un resursus pastiprināti veltītu svarīgiem riskiem un izmaksefektīviem pasākumiem avotā un lai izvairītos analizēt un ieguldīt pūles nerelevantos jautājumos, ir lietderīgi visā piegādes ķēdē no ieguves līdz sadalei un ūdens nonākšanai pie patērētāja ieviest pilnīgi riska izvērtēšanā balstītu pieeju. Šai pieejai būtu jāsastāv no trim komponentiem: pirmkārt, ar ūdens ieguves apgabalu saistīto apdraudējumu novērtējums („apdraudējumu novērtējums”), ko dalībvalsts sagatavo saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu77, otrkārt, ūdens piegādātājiem dota iespēja monitoringu pielāgot galvenajiem riskiem („piegādes risku novērtējums”) un, treškārt, dalībvalsts sagatavots novērtējums par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām (piem., Legionella vai svina līmenis) („vietējās sadales risku novērtējums”). Šie novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, arī reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas saistīti ar klimatu, zināmām cilvēka darbības izmaiņām ūdens ieguves apgabalā vai ar avotu saistītiem incidentiem. Riska izvērtēšanā balstītā pieeja nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ūdens piegādātājiem.
(8)  Preventīva drošuma plānošana un riska izvērtēšanā balstīti elementi Direktīvā 98/83/EK parādījās ierobežotā mērā. Pirmie riska izvērtēšanā balstītās pieejas elementi tika ieviesti jau 2015. gadā ar Direktīvu (ES) 2015/1787, ar ko Direktīva 98/83/EK tika grozīta, lai dalībvalstīm dotu iespēju atkāpties no izveidotajām monitoringa programmām, ja vien tiek sagatavoti ticami risku novērtējumi, kuru pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas76. Minētās vadlīnijas, kurās izklāstīta tā sauktā ūdens drošuma plāna pieeja, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tās šajā direktīvā aizvien būtu jāievēro. Lai nodrošinātu, ka šie principi netiek attiecināti tikai uz monitoringu vien, lai laiku un resursus pastiprināti veltītu svarīgiem riskiem un izmaksefektīviem pasākumiem avotā un lai izvairītos analizēt un ieguldīt pūles nerelevantos jautājumos, ir lietderīgi visā piegādes ķēdē no ieguves līdz sadalei un ūdens nonākšanai pie patērētāja ieviest pilnīgi riska izvērtēšanā balstītu pieeju. Šāda pieeja būtu jāveido, par pamatu ņemot saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK iegūtās zināšanas un īstenotās darbības, un tajā efektīvāk būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens resursiem. Riska izvērtēšanā balstītajai pieejai būtu jāsastāv no trim komponentiem: pirmkārt, ar ūdens ieguves apgabalu saistīto apdraudējumu novērtējums („apdraudējumu novērtējums”), ko dalībvalsts sagatavo saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu77, otrkārt, ūdens piegādātājiem dota iespēja monitoringu pielāgot galvenajiem riskiem („piegādes risku novērtējums”) un, treškārt, dalībvalsts sagatavots novērtējums par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām (piem., Legionella vai svina līmenis), īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem („vietējās sadales risku novērtējums”). Šie novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, arī reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas saistīti ar klimatu, zināmām cilvēka darbības izmaiņām ūdens ieguves apgabalā vai ar avotu saistītiem incidentiem. Riska izvērtēšanā balstītā pieeja nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par piesārņojuma avotu vai piesārņojuma risku. Izņēmuma kārtā riska izvērtēšanā balstītā pieeja būtu jāpielāgo specifiskajiem ierobežojumiem, kas raksturīgi jūras kuģiem, kuri atsāļo ūdeni un pārvadā pasažierus. Kuģojot starptautiskajos ūdeņos, jūras kuģi, kas kuģo ar Eiropas valstu karogu, ievēro starptautisko tiesisko regulējumu. Turklāt ir īpaši ierobežojumi, kas saistīti ar pārvadāšanu un dzeramā ūdens ieguvi uz klāja, un tas nozīmē, ka šīs direktīvas noteikumi būtu attiecīgi jāpielāgo.
_________________
_________________
76 Guidelines for drinking water quality, ceturtais izdevums, Pasaules Veselības organizācija, 2011, http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.
76 Guidelines for drinking water quality, ceturtais izdevums, Pasaules Veselības organizācija, 2011, http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.
77 Water Safety Plan Manual: step-by-step risk management for drinking water suppliers, Pasaules Veselības organizācija, 2009, http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/75141/1/9789241562638_eng.pdf.
77 Water Safety Plan Manual: step-by-step risk management for drinking water suppliers, Pasaules Veselības organizācija, 2009, http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/75141/1/9789241562638_eng.pdf.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Ja ūdens resursu patēriņš nav efektīvs, jo īpaši tad, ja ir noplūde ūdensapgādes infrastruktūrā, pārāk intensīvi tiek izsmelti ierobežotie dzeramā ūdens resursi. Tas pamatīgi traucē dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas noteikti ar Direktīvu 2000/60/EK.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Apdraudējumu novērtējumā jāorientējas uz dzeramā ūdens ražošanai vajadzīgās apstrādes samazināšanu, piem., samazinot noslogojumus, kas rada dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu piesārņojumu. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jānoskaidro ar šiem ūdensobjektiem saistītie apdraudējumi un iespējamie piesārņojuma avoti un jāmonitorē piesārņotāji, ko tās atzinušas par relevantiem, piem., konstatēto apdraudējumu dēļ (piem., mikroplastmasas, nitrāti, pesticīdi vai zāles, kas konstatēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK78), sakarā ar to dabisko klātbūtni ūdens ieguves apgabalā (piem., arsēns) vai ūdens piegādātāju sniegtās informācijas dēļ (piem., kāda neapstrādātā ūdens parametra negaidīta palielināšanās). Šie parametri būtu jāizmanto par marķieriem, kas kompetentajām iestādēm liek sadarbībā ar ūdens patērētājiem un ieinteresētajām personām īstenot pasākumus ūdensobjektu noslodzes samazināšanai, piem., profilaktiskus vai pretpiesārņojuma pasākumus (vajadzības gadījumā arī veikt pētījumus, kuru mērķis ir saprast ietekmi uz veselību), lai šos ūdensobjektus aizsargātu un novērstu piesārņojuma avotu.
(9)  Apdraudējumu novērtējums būtu jāveic ar holistisku pieeju riska vērtēšanai, pamatojoties uz skaidri noteiktu mērķi samazināt dzeramā ūdens ražošanai vajadzīgo apstrādi, piem., samazinot noslogojumus, kas rada dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu piesārņojumu vai piesārņojuma risku. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jānoskaidro ar šiem ūdensobjektiem saistītie apdraudējumi un iespējamie piesārņojuma avoti un jāmonitorē piesārņotāji, ko tās atzinušas par relevantiem, piem., konstatēto apdraudējumu dēļ (piem., mikroplastmasas, nitrāti, pesticīdi vai zāles, kas konstatēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK78), sakarā ar to dabisko klātbūtni ūdens ieguves apgabalā (piem., arsēns) vai ūdens piegādātāju sniegtās informācijas dēļ (piem., kāda neapstrādātā ūdens parametra negaidīta palielināšanās). Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK šie parametri būtu jāizmanto par marķieriem, kas kompetentajām iestādēm liek sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par faktisko vai iespējamo piesārņojuma avotu, īstenot pasākumus ūdensobjektu noslodzes samazināšanai, piem., profilaktiskus vai pretpiesārņojuma pasākumus (vajadzības gadījumā arī veikt pētījumus, kuru mērķis ir saprast ietekmi uz veselību), lai šos ūdensobjektus aizsargātu un novērstu piesārņojuma avotu vai risku. Ja dalībvalsts apdraudējumu novērtējuma rezultātā konstatē, ka konkrētajā ūdens ieguves apgabalā kāda parametra nav, piemēram, tāpēc ka pazemes vai virszemes ūdeņos attiecīgā viela nekad nav sastopama, dalībvalstij būtu jāinformē attiecīgie ūdens piegādātāji un būtu jānodrošina, ka dalībvalsts var atļaut tiem retāk veikt attiecīgā parametra monitoringu vai ka no monitorējamo parametru saraksta to var svītrot bez piegādes risku novērtējuma.
_________________
_________________
78 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
78 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Atbilstībai dzeramā ūdens kvalitātes parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens tiek darīts pieejams attiecīgajam lietotājam. Tomēr dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējā sadales sistēma. PVO atzīmē, ka no visiem ūdens patogēniem vislielāko slogu veselībai Savienībā rada Legionella. Tā izplatās pa siltā ūdens sistēmām ieelpošanas ceļā, piem., dušā. Tāpēc tā nepārprotami saistīta ar vietējās sadales sistēmu. Tā kā vienpusējs pienākums visus privātos un publiskos objektus monitorēt šā patogēna konstatēšanai radītu nesaprātīgi lielas izmaksas, piemērotāks līdzeklis šā jautājuma risināšanai ir vietējās sadales risku novērtējums. Turklāt vietējās sadales risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī potenciālie riski, ko rada ar dzeramo ūdeni saskarē esošie izstrādājumi un materiāli. Tāpēc vietējās sadales risku novērtējumā cita starpā monitorings būtu jāorientē uz prioritārajiem objektiem, jānovērtē riski, ko rada vietējās sadales sistēma un ar to saistītie izstrādājumi un materiāli, un jāverificē to būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, par pamatu ņemot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/201179 deklarētās ekspluatācijas īpašības. Kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedzama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200680 31. un 33. pantā minētā informācija. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā nodrošinātu, ka atbilstoši PVO norādījumiem81 ir ieviesti pienācīgi kontroles un pārvaldības pasākumi (piem., uzliesmojumu gadījumā) un ka migrācija no būvizstrādājumiem neapdraud cilvēka veselību. Tomēr, neskarot Regulu (ES) Nr. 305/2011, ja šie pasākumi ierobežotu izstrādājumu un materiālu brīvu apriti Savienībā, šiem ierobežojumiem jābūt pienācīgi pamatotiem un pilnīgi samērīgiem un tie nedrīkst būt arbitrāras diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp dalībvalstīm.
(11)  Atbilstībai dzeramā ūdens kvalitātes parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens tiek darīts pieejams attiecīgajam lietotājam. Tomēr dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējās sadales sistēma. PVO atzīmē, ka no visiem ūdens patogēniem vislielāko slogu veselībai Savienībā rada Legionella, jo īpaši Legionella pneumophila baktērija, kas izraisa lielāko daļu Leģionāru slimības gadījumu Savienībā. Tā izplatās pa siltā ūdens sistēmām ieelpošanas ceļā, piem., dušā. Tāpēc tā nepārprotami saistīta ar vietējās sadales sistēmu. Tā kā vienpusējs pienākums visus privātos un publiskos objektus monitorēt šā patogēna konstatēšanai radītu nesaprātīgi lielas izmaksas un būtu pretrunā subsidiaritātes principam, piemērotāks līdzeklis šā jautājuma risināšanai ir vietējās sadales risku novērtējums, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem. Turklāt vietējās sadales risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī potenciālie riski, ko rada ar dzeramo ūdeni saskarē esošie izstrādājumi un materiāli. Tāpēc vietējās sadales risku novērtējumā cita starpā monitorings būtu jāorientē uz prioritārajiem objektiem, novērtējot riskus, ko rada vietējās sadales sistēma un ar to saistītie izstrādājumi un materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedzama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200680 31. un 33. pantā minētā informācija. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā nodrošinātu, ka atbilstoši PVO norādījumiem81 ir ieviesti pienācīgi kontroles un pārvaldības pasākumi (piem., uzliesmojumu gadījumā) un ka migrācija no vielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, neapdraud cilvēka veselību.
_________________
_________________
79 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
81 Legionella and the prevention of Legionellosis, Pasaules Veselības organizācija, 2007, http://www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf.
81 Legionella and the prevention of Legionellosis, Pasaules Veselības organizācija, 2007, http://www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem neizdevās novērst šķēršļus iekšējam tirgum attiecībā uz tādu būvizstrādājumu brīvu apriti, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Katrai valstij joprojām ir savi izstrādājumu apstiprinājumi, un dalībvalstu prasības atšķiras. Līdz ar to ražotājiem savus izstrādājumus pārdot visā Savienībā ir grūti un dārgi. Tehniskos šķēršļus var rezultatīvi novērst, tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 nosakot saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Minētā regula paredz iespēju izstrādāt Eiropas standartus, kas saskaņotu to būvizstrādājumu novērtēšanas metodes, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un noteikt robežvērtību līmeņus un klases attiecībā uz būtisku raksturlielumu vērtībām. Tādēļ 2017. gada standartizācijas darba programmā82 ir iekļauts standartizācijas pieprasījums, kas specifiski prasa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 standartizēt to izstrādājumu un materiālu higiēniskumu un drošumu, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un standartu paredzēts izdot līdz 2018. gadam. Šā saskaņotā standarta publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nodrošinās, ka par to, vai laist tirgū vai darīt pieejamus tirgū drošus būvizstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, tiks lemts racionāli. Tādēļ noteikumi par aprīkojumu un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, būtu jāsvītro, tos daļēji aizstājot ar noteikumiem par vietējās sadales risku novērtējumu un papildinot ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011.
(12)  Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem neizdevās novērst šķēršļus iekšējam tirgum attiecībā uz tādu būvizstrādājumu brīvu apriti, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, nedz arī nodrošināt pietiekamu cilvēka veselības aizsardzību. Katrai valstij joprojām ir savi izstrādājumu apstiprinājumi, un dalībvalstu prasības atšķiras. Līdz ar to ražotājiem savus izstrādājumus pārdot visā Savienībā ir grūti un dārgi. Šāda situācija ir radusies tāpēc, ka nav Eiropas higiēnas standartu minimuma visiem izstrādājumiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, bet tas ir ļoti svarīgi, lai pilnībā būtu nodrošināta savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Tāpēc tehnisko šķēršļu likvidēšanu un visu to izstrādājumu un materiālu atbilstību, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, Savienības līmenī efektīvi var panākt tikai ar Savienības līmenī noteiktu kvalitātes prasību minimumu. Līdz ar to šie noteikumi būtu jānostiprina ar šādu izstrādājumu un materiālu saskaņošanas procedūru. Šis darbs būtu jāveic, izmantojot pieredzi un sasniegumus, ko guvušas vairākas dalībvalstis, kuras jau dažus gadus kopīgiem spēkiem saskaņoti strādā, lai panāktu regulējuma konverģenci.
_________________
82 SWD(2016)0185.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tiek izveidotas monitoringa programmas, kurās pārbauda, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgo monitoringu lielākoties veic ūdens piegādātāji. Būtu ūdens piegādātājiem jādod zināma elastība attiecībā uz parametriem, ko tie monitorē piegādes risku novērtējuma ietvaros. Ja kāds parametrs netiek detektēts, ūdens piegādātājiem vajadzētu būt iespējai samazināt šā parametru monitoringa biežumu vai to vairs nemonitorēt vispār. Piegādes risku novērtējumā vajadzētu iekļaut lielāko daļu parametru. Tomēr ir arī pamatsaraksts ar parametriem, kas vienmēr būtu jāmonitorē ar konkrētu minimālo monitoringa biežumu. Šī direktīva monitoringa biežumu galvenokārt reglamentē atbilstības pārbaužu gadījumā un tikai ierobežotā kārtā reglamentē monitoringu operacionālām vajadzībām. Papildu monitorings operacionālām vajadzībām var būt nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka ūdens apstrāde norit pareizi, un tas ir ūdens piegādātāju ziņā. Šajā sakarā ūdens piegādātāji var izmantot PVO vadlīnijas un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu.
(13)  Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tiek izveidotas monitoringa programmas, kurās pārbauda, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgo monitoringu lielākoties veic ūdens piegādātāji, tomēr vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāprecizē, tieši kurām kompetentajām iestādēm ir jāpilda ar šīs direktīvas transponēšanu saistītie pienākumi. Būtu ūdens piegādātājiem jādod zināma elastība attiecībā uz parametriem, ko tie monitorē piegādes risku novērtējuma ietvaros. Ja kāds parametrs netiek detektēts, ūdens piegādātājiem vajadzētu būt iespējai samazināt šā parametru monitoringa biežumu vai to vairs nemonitorēt vispār. Piegādes risku novērtējumā vajadzētu iekļaut lielāko daļu parametru. Tomēr ir arī pamatsaraksts ar parametriem, kas vienmēr būtu jāmonitorē ar konkrētu minimālo monitoringa biežumu. Šī direktīva monitoringa biežumu galvenokārt reglamentē atbilstības pārbaužu gadījumā un tikai ierobežotā kārtā reglamentē monitoringu operacionālām vajadzībām. Papildu monitorings operacionālām vajadzībām var būt nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka ūdens apstrāde norit pareizi, un tas ir ūdens piegādātāju ziņā. Šajā sakarā ūdens piegādātāji var izmantot PVO vadlīnijas un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu.
Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Uz riska izvērtēšanā balstīto pieeju pamazām vajadzētu pāriet visiem ūdens piegādātājiem, arī mazajiem ūdens piegādātājiem, jo Direktīvas 98/83/EK izvērtēšanā tika konstatēts, ka šie piegādātāji to īsteno ar trūkumiem, dažkārt tāpēc, ka nevajadzīgas monitoringa darbības izmaksā dārgi. Izmantojot riska izvērtēšanā balstīto pieeju, būtu jāņem vērā drošības apsvērumi.
(14)  Uz riska izvērtēšanā balstīto pieeju vajadzētu pāriet visiem ūdens piegādātājiem, arī ļoti maziem, kā arī mazajiem un vidējiem ūdens piegādātājiem, jo Direktīvas 98/83/EK izvērtēšanā tika konstatēts, ka šie piegādātāji to īsteno ar trūkumiem, dažkārt tāpēc, ka nevajadzīgas monitoringa darbības izmaksā dārgi, un tomēr būtu jāparedz iespēja noteikt izņēmumus ļoti maziem piegādātājiem. Izmantojot riska izvērtēšanā balstīto pieeju, būtu jāņem vērā drošības apsvērumi un arī apsvērumi, kas saistīti ar „piesārņotājs maksā” principu. Ja tie ir mazāki piegādātāji, kompetentajai iestādei būtu jāpalīdz tiem īstenot monitoringa darbības, sniedzot ekspertu atbalstu.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Lai panāktu visstingrāko sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina skaidrs un līdzsvarots pienākumu sadalījums attiecībā uz riska izvērtēšanā balstītās pieejas piemērošanu atbilstoši valsts iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jānoskaidro cēlonis un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu ūdens kvalitāti. Gadījumos, kad piegādātais ūdens rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, šāda ūdens piegāde būtu jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo. Ir svarīgi arī precizēt, ka neatbilstība minimālajām mikrobioloģisko un ķīmisko parametru vērtībām dalībvalstīm automātiski būtu jāuzskata par iespējamām briesmām cilvēka veselībai. Gadījumos, kad dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai vajadzīgi korektīvi pasākumi, pirmām kārtām būtu jānovērš problēmas cēlonis, kā paredzēts Līguma 191. panta 2. punktā.
(15)  Ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jānoskaidro cēlonis un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu ūdens kvalitāti. Gadījumos, kad piegādātais ūdens rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, šāda ūdens piegāde būtu jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo un būtu pienācīgi jāinformē iedzīvotāji, kurus tas varētu skart. Turklāt tad, ja nav ievērotas minimālās mikrobioloģisko un ķīmisko parametru vērtības, dalībvalstīm būtu jānosaka, vai attiecīgo vērtību pārsniegšana varētu būt bīstama cilvēka veselībai. Tādēļ dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā tas, cik lielā mērā minimālās vērtības nav ievērotas un kāda veida parametrs tas ir. Gadījumos, kad dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai vajadzīgi korektīvi pasākumi, pirmām kārtām būtu jānovērš problēmas cēlonis, kā paredzēts Līguma 191. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Ir svarīgi nepieļaut, ka piesārņots ūdens varētu apdraudēt cilvēka veselību. Tāpēc būtu jāaizliedz piegādāt piesārņotu ūdeni vai šāda ūdens izmantošana būtu jāierobežo.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt tiesīgām piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā. Sākotnēji izņēmumi tika izmantoti, lai dalībvalstīm dotu līdz deviņiem gadiem laika, kurā novērst neatbilstību kādai parametra vērtībai. Šī sistēma izrādījās apgrūtinoša kā dalībvalstīm, tā Komisijai. Turklāt dažos gadījumos tās dēļ aizkavējās korektīvie pasākumi, jo izņēmuma iespējamība tika uztverta kā pārejas periods. Tāpēc noteikums par izņēmumiem būtu jāsvītro. Lai aizsargātu cilvēka veselību, gadījumos, kad tiek pārsniegtas parametru vērtības, ar korektīvajiem pasākumiem saistītajiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem nekavējoties, bez iespējas no parametra vērtības ievērošanas atkāpties. Izņēmumi, ko dalībvalsts noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām piemērojami dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, ir piemērojami līdz izņēmuma termiņa beigām, taču tie nebūtu jāpagarina.
(16)  Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā. Sākotnēji izņēmumi tika izmantoti, lai dalībvalstīm dotu līdz deviņiem gadiem laika, kurā novērst neatbilstību kādai parametra vērtībai. Šī sistēma dalībvalstīm ir izrādījusies noderīga, ņemot vērā to, cik direktīva ir vērienīga. Tomēr būtu jāpatur prātā, ka dažos gadījumos tās dēļ ir kavējušies korektīvie pasākumi, jo izņēmuma iespējamība reizēm tika uztverta kā pārejas periods. Ņemot vērā to, ka, pirmkārt, šajā direktīvā ir jānosaka stingrāki kvalitātes parametri un, otrkārt, aizvien biežāk tiek konstatēti līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji un tāpēc intensīvāk ir jāveic novērtēšanas, monitoringa un pārvaldības darbības, šādos apstākļos tomēr nemainīgi aktuāla ir vajadzība uzturēt spēkā attiecīgu izņēmuma noteikšanas procedūru, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK noteikumi par izņēmumiem būtu jāgroza, lai dalībvalstis varētu ātrāk un efektīvāk izpildīt šajā direktīvā noteiktās prasības. Izņēmumi, ko dalībvalsts noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām piemērojami dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, ir piemērojami, ievērojot kārtību, kura iedibināta ar noteikumiem, kas bija spēkā izņēmuma piešķiršanas brīdī.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Komisija savā atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water 2014. gadā83 dalībvalstis aicināja visiem iedzīvotājiem darīt pieejamu vismaz ūdens minimumu, kā ieteikusi PVO. Komisija arī apņēmās, „izmantojot vides politikas programmas, [..] uzlabot visu iedzīvotāju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim”84. Tas atbilst ANO 6. ilgtspējīgas attīstības mērķim un ar to saistītajam mērķrādītājam „visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim”. Vienlīdzīgas piekļuves jēdziens aptver dažnedažādus aspektus, piemēram, pieejamību (piem., ģeogrāfiski iemesli, infrastruktūras trūkums vai noteiktu sabiedrības daļu īpašā situācija), kvalitāti, pieņemamību un finansiālo pieejamību. Attiecībā uz ūdens finansiālo pieejamību jāpatur prātā, ka, nosakot ūdens tarifus pēc Direktīvā 2000/60/EK noteiktā izmaksu atgūšanas principa, dalībvalstis var ņemt vērā sabiedrības ekonomisko un sociālo apstākļu daudzveidību un tāpēc pieņemt sociālos tarifus vai veikt pasākumus to sabiedrības daļu aizsardzībai, kas ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā. Šī direktīva attiecas uz tiem ūdens piekļūstamības aspektiem, kas saistīti ar kvalitāti un pieejamību. Lai šos aspektus pienācīgi ņemtu vērā, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un lai palīdzētu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra85 20. principu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes .. pakalpojumiem”, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums ūdens piekļūstamības jautājumu risināt nacionālā līmenī, reizē tām dodot zināmu brīvību izvēlēties, tieši kādus pasākumus īstenot. To var panākt ar pasākumiem, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim itin visiem, piemēram, ar brīvi piekļūstamām dzeramā ūdens strūklakām pilsētās, un popularizēt tā izmantošanu, aicinot dzeramo ūdeni bez maksas nodrošināt publiskā sektora ēkās un ēdināšanas iestādījumos.
(17)  Komisija savā atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water 2014. gadā83 dalībvalstis aicināja visiem iedzīvotājiem darīt pieejamu vismaz ūdens minimumu, kā ieteikusi PVO. Komisija arī apņēmās, „izmantojot vides politikas programmas, [..] uzlabot visu iedzīvotāju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim”84. Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 2. pantu. Tas arī atbilst ANO 6. ilgtspējīgas attīstības mērķim un ar to saistītajam mērķrādītājam „visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim”. Vienlīdzīgas piekļuves jēdziens aptver dažnedažādus aspektus, piemēram, pieejamību (piem., ģeogrāfiski iemesli, infrastruktūras trūkums vai noteiktu sabiedrības daļu īpašā situācija), kvalitāti, pieņemamību un finansiālo pieejamību. Attiecībā uz ūdens finansiālo pieejamību jāpatur prātā, ka, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, ūdens tarifus pēc minētajā direktīvā paredzētā izmaksu atgūšanas principa dalībvalstis var noteikt, ņemot vērā sabiedrības ekonomisko un sociālo apstākļu daudzveidību, un tāpēc pieņemt sociālos tarifus vai veikt pasākumus to sabiedrības daļu aizsardzībai, kas ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā. Šī direktīva attiecas uz tiem ūdens piekļūstamības aspektiem, kas saistīti ar kvalitāti un pieejamību. Lai šos aspektus pienācīgi ņemtu vērā, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un lai palīdzētu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra85 20. principu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes .. pakalpojumiem”, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums jautājumu par ūdens finansiālu pieejamību risināt nacionālā līmenī, reizē tām līdz zināmai robežai dodot brīvību izvēlēties, tieši kādus pasākumus īstenot. To var panākt ar pasākumiem, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim itin visiem, piemēram, nodrošināt, lai ūdens kvalitātes prasības nekļūtu stingrākas, ja tam nav pamata ar sabiedrības veselību saistītu apsvērumu dēļ, jo tā ūdens iedzīvotājiem kļūtu dārgāks, ierīkot brīvi piekļūstamas dzeramā ūdens strūklakas pilsētās un popularizēt tā izmantošanu, aicinot dzeramo ūdeni bez maksas nodrošināt publiskā sektora ēkās, ēdināšanas iestādījumos, tirdzniecības un atpūtas centros, kā arī tranzīta un intensīvas gājēju plūsmas zonās, piemēram, dzelzceļa stacijās vai lidostās. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja brīvi izvēlēties tām piemērotāko šādu instrumentu komplektu, ņemot vērā konkrēto situāciju attiecīgajā valstī.
_________________
_________________
83 COM(2014)0177.
83 COM(2014)0177.
84 COM(2014)0177, 12. lpp.
84 COM(2014)0177, 12. lpp.
85 Iestāžu kopīgā proklamācija „Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (2017/C 428/09), 2017. gada 17. novembris (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).
85 Iestāžu kopīgā proklamācija „Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (2017/C 428/09), 2017. gada 17. novembris (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water86 atzīmēja, ka „dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības neaizsargāto grupu vajadzībām”87. Mazākumkultūru, piem., romu, sinti, Travellers, Kalé, Gens du voyage utt. (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki) īpašā situācija, it sevišķi tas, ka tiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim, tika atzīta arī Komisijas ziņojumā par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām88 un Padomes Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs89. Ņemot vērā šo vispārīgo kontekstu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai šīm grupām nodrošinātu piekļuvi ūdenim. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kas šīs grupas ir, tām būtu jāietver vismaz bēgļi, nomadu kopienas, bezpajumtnieki un tādas mazākumkultūras kā romi, sinti, Travellers, Kalé, Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki. Piekļuves nodrošināšanas pasākumi, kuru izvēle tiek atstāta dalībvalstu ziņā, varētu ietvert, piemēram, alternatīvu piegādes sistēmu nodrošināšanu (individuālas attīrīšanas ierīces), ūdens nodrošināšanu ar autocisternām (kravas automobiļiem un cisternām) un vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanu apmetnēs.
(18)  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water86 atzīmēja, ka „dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības neaizsargāto grupu vajadzībām”87. Mazākumkultūru, piem., romu un Travellers (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki) īpašā situācija, it sevišķi tas, ka tiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim, tika atzīta arī Komisijas ziņojumā par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām88 un Padomes Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs89. Ņemot vērā šo vispārīgo kontekstu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai šīm grupām nodrošinātu piekļuvi ūdenim. Ievērojot Direktīvā 2000/60/EK noteikto izmaksu atgūšanas principu, dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir labāka piekļuve ūdenim, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud visiem finansiāli pieejama kvalitatīva ūdens piegādi. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kas šīs grupas ir, tām būtu jāietver vismaz bēgļi, nomadu kopienas, bezpajumtnieki un tādas mazākumkultūras kā romi un Travellers, neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki. Piekļuves nodrošināšanas pasākumi, kuru izvēle tiek atstāta dalībvalstu ziņā, varētu ietvert, piemēram, alternatīvu piegādes sistēmu nodrošināšanu (individuālas attīrīšanas ierīces), ūdens nodrošināšanu ar autocisternām (kravas automobiļiem un cisternām) un vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanu apmetnēs. Ja par šo pienākumu izpildi ir atbildīgas vietējās publiskā sektora iestādes, dalībvalstīm būtu jāraugās, lai šādām iestādēm būtu pietiekami finanšu resursi un tehniskais un materiālais nodrošinājums, un būtu tām attiecīgi jāpalīdz, piemēram, sniedzot ekspertu atbalstu. Jo īpaši būtu jāraugās, lai neaizsargātu un marginalizētu grupu apgāde ar ūdeni neradītu vietējām publiskā sektora iestādēm nesamērīgas izmaksas.
_________________
_________________
86 P8_TA(2015)0294.
86 P8_TA(2015)0294.
87 P8_TA(2015)0294, 62. punkts.
87 P8_TA(2015)0294, 62. punkts.
88 COM(2014)0209.
88 COM(2014)0209.
89 Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums (2013/C 378/01) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).
89 Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums (2013/C 378/01) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  7. vides rīcības programma līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”90 nosaka, ka sabiedrībai jābūt piekļuvei skaidrai vidiskajai informācijai nacionālā līmenī. Direktīva 98/83/EK paredzēja tikai pasīvu piekļūstamību, proti, dalībvalstīm bija tikai jānodrošina, ka informācija ir pieejama. Tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka ir viegli piekļūstama pienācīgi atjaunināta informācija, piem., vietnē, kuru aktīvi popularizē. Atjauninātajā informācijā jāietver ne vien monitoringa programmu rezultāti, bet arī cita informācija, kas sabiedrībai var šķist noderīga, piem., informācija par indikatoriem (dzelzs līmenis, cietība, minerālu līmenis utt.), kas bieži vien ietekmē patērētāju viedokli par ūdensvada ūdeni. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK indikatorparametri, kas nesniedza ar veselību saistītu informāciju, būtu jāaizstāj ar tiešsaistē pieejamu informāciju par šiem parametriem. Ļoti lielu ūdens piegādātāju gadījumā tiešsaistē būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā energoefektivitāte, pārvaldība, vadība, izmaksu struktūra un veiktā apstrāde. Ir pamats pieņemt, ka labāka patērētāju informētība un lielāka caurredzamība palielinās iedzīvotāju uzticību piegādātajam ūdenim. Paredzams, ka tas savukārt veicinās ūdensvada ūdens lietošanu, tādējādi mazinot plastmasas atkritumu daudzumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī atstājot labvēlīgu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi kopumā.
(19)  7. vides rīcības programma līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”90 nosaka, ka sabiedrībai jābūt piekļuvei skaidrai vidiskajai informācijai nacionālā līmenī. Direktīva 98/83/EK paredzēja tikai pasīvu piekļūstamību, proti, dalībvalstīm bija tikai jānodrošina, ka informācija ir pieejama. Tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka ir viegli piekļūstama pienācīgi atjaunināta informācija, kas ir saprotama un noderīga patērētājiem, piem., brošūrā, vietnē vai viedlietotnē. Atjauninātajā informācijā būtu jāiekļauj ne vien monitoringa programmu rezultāti, bet arī cita informācija, kas sabiedrībai var šķist noderīga, piem., rezultāti, kas ir iegūti, veicot ūdens piegādātāju monitoringu attiecībā uz ūdens kvalitātes parametriem, un informācija par I pielikuma Ba daļā uzskaitītajiem indikatorparametriem. Ļoti lielu ūdens piegādātāju gadījumā tiešsaistē būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā pārvaldība, tarifu struktūra un veiktā apstrāde. Ar patērētāju labāku attiecīgās informācijas izpratni un lielāku pārredzamību būtu jāpanāk, ka palielinās iedzīvotāju uzticēšanās piegādātajam ūdenim un arī ūdensapgādes pakalpojumiem un ka tas savukārt veicina ūdensvada ūdens kā dzeramā ūdens lietošanu, jo tad, iespējams, vēl vairāk samazinātos plastmasas izmantošana un plastmasas atkritumu daudzums, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tas atstātu labvēlīgu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi kopumā.
_________________
_________________
90 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
90 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  To pašu iemeslu dēļ un lai patērētāji labāk apzinātos ūdens patēriņa ietekmi, tiem vajadzētu (piem., rēķinā vai viedlietotnē) saņemt informāciju par patērēto ūdens daudzumu, ūdens piegādātāja tarifa izmaksu struktūru (kurā ietvertas mainīgās un fiksētās izmaksas), kā arī cenu par litru dzeramā ūdens, tādējādi dodot iespēju to salīdzināt ar pudelēs pildītā ūdens cenu.
(20)  To pašu iemeslu dēļ un lai patērētāji labāk apzinātos ūdens patēriņa ietekmi, tiem vajadzētu viegli pieejamā veidā (piem., rēķinā vai viedlietotnē) saņemt informāciju par patērēto ūdens daudzumu gadā, patēriņa izmaiņām, salīdzinājumu ar vidējo patēriņu mājsaimniecībās (ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija), ūdens piegādātāja tarifa struktūru (kas ietver tā mainīgos un fiksētos komponentus), kā arī cenu par litru dzeramā ūdens, tādējādi dodot iespēju to salīdzināt ar pudelēs pildītā ūdens cenu.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Principi, kas jāņem vērā, nosakot ūdens tarifus, proti, ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips, ka maksā piesārņotājs, ir izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja, un dažkārt tas noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā. Monitoringam uzlabojoties, rodas aizvien skaidrāks priekšstats par noplūdēm, kuru cēlonis lielākoties ir nepietiekami ieguldījumi, un Savienības līmenī būtu jāsekmē ūdens zudumu samazināšana, lai uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūras efektivitāti. Saskaņā ar subsidiaritātes principu minētais jautājums būtu jārisina, palielinot caurredzamību un patērētāju informētību par noplūžu rādītājiem un par energoefektivitāti.
(21)  Fundamentālie principi, kas jāņem vērā ūdens tarifu noteikšanas nolūkā, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, proti, ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips, ka maksā piesārņotājs, ir izklāstīti minētajā direktīvā. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja, un dažkārt tas noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā. Monitoringam uzlabojoties, rodas aizvien skaidrāks priekšstats par noplūdes apjomu, kuras cēlonis lielākoties ir nepietiekami ieguldījumi, un Savienības līmenī būtu jāsekmē ūdens zudumu samazināšana, lai uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūras efektivitāti. Lai panāktu labāku šī jautājuma izpratni, saskaņā ar subsidiaritātes principu attiecīgā informācija būtu pārredzamākā veidā jādara zināma patērētājiem.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati, relevanti zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati un pieejamie PVO ieteikumi.
(25)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati, pieejamie PVO ieteikumi, kā arī relevantie zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Lai šo direktīvu varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizēt apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumu vajadzībām veicamā monitoringa prasības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē tiesības grozīt šīs direktīvas I līdz IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļas 10. piezīmē noteiktās pilnvaras noteikt radioaktīvu vielu monitoringa biežumu un monitoringa metodes ir novecojušas sakarā ar Padomes Direktīvas 2013/51/Euratom96 pieņemšanu, tāpēc tās būtu jāsvītro. Direktīvas 98/83/EK III pielikuma A daļas otrajā daļā noteiktās direktīvas grozīšanas pilnvaras vairs nav vajadzīgas un būtu jāsvītro.
(28)  Lai šo direktīvu varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizēt apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumu vajadzībām veicamā monitoringa prasības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē tiesības grozīt šīs direktīvas I līdz IV pielikumu un īstenot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai ieviestu 10.a pantā minētās izmaiņas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļas 10. piezīmē noteiktās pilnvaras noteikt radioaktīvu vielu monitoringa biežumu un monitoringa metodes ir novecojušas sakarā ar Padomes Direktīvas 2013/51/Euratom96 pieņemšanu, tāpēc tās būtu jāsvītro. Direktīvas 98/83/EK III pielikuma A daļas otrajā daļā noteiktās direktīvas grozīšanas pilnvaras vairs nav vajadzīgas un būtu jāsvītro.
_________________
_________________
96 Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).
96 Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti.
1.  Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti, kas ir paredzēts visiem Savienībā.
Grozījums Nr. 163, 189, 207 un 215
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas nelabvēlīgas dzeramā ūdens kontaminācijas ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs.
2.  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas nelabvēlīgas dzeramā ūdens kontaminācijas ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs, un nodrošināt vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  „dzeramais ūdens” ir viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai ražošanai vai citām mājsaimnieciskām vajadzībām gan publiskos, gan privātos objektos, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu, piegādā ar autocisternām vai — avota ūdens gadījumā — pilda pudelēs;
1.  „dzeramais ūdens” ir viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai ražošanai vai citām pārtikas vai mājsaimniecības vajadzībām gan publiskos, gan privātos objektos, tostarp pārtikas uzņēmumos, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu, piegādā ar autocisternām vai pilda pudelēs vai citos traukos;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  „vietējās sadales sistēmas” ir cauruļvadi, savienojumi un ietaises, kas ir ierīkoti starp publiskos un privātos objektos uzstādītiem ūdens krāniem, kurus parasti izmanto par dzeramā ūdens krāniem, un sadales tīklu, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
3.  „ūdens piegādātājs” ir subjekts, kas dienā vidēji piegādā vismaz 10 m3 dzeramā ūdens;
3.  „ūdens piegādātājs” ir juridiska persona, kas dienā vidēji piegādā vismaz 10 m3 dzeramā ūdens;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
3.a  „ļoti mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 50 m3 ūdens vai apkalpo mazāk kā 250 cilvēkus;
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
4.  500 m3 ūdens vai apkalpo mazāk nekā 5000 cilvēku;
4.  „mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 500 m3 ūdens vai apkalpo mazāk kā 2500 cilvēku;
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
4.a  „vidējs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 500 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 2500 cilvēku;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
5.  „liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 500 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 5000 cilvēku;
5.  „liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 25 000 cilvēku;
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts
6.  „ļoti liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku;
6.  „ļoti liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 20 000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 100 000 cilvēku;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
7.  „prioritāri objekti” ir lieli objekti, kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli tiktu pakļauti daudzi lietotāji, piem., slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, ēkas, kurās var apmesties, brīvības atņemšanas iestādes un kempingi, un kurus identificē dalībvalstis;
7.  „prioritāri objekti” ir lieli, bet ne mājsaimniecības objekti, kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli pakļauti daudzi cilvēki, jo īpaši neaizsargātas personas, un šādi objekti ir, piem., slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, pansionāti, skolas, augstskolas un citas mācību iestādes, bērnu silītes un bērnudārzi, sporta, atpūtas, brīvā laika pavadīšanas un izstāžu objekti, ēkas, kurās var apmesties, brīvības atņemšanas iestādes un kempingi, un kurus identificē dalībvalstis;
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
8.a   „pārtikas uzņēmums” ir pārtikas uzņēmums, kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Uz ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos cilvēka uzturam paredzētu produktu vai vielu ražošanai, apstrādei, uzglabāšanai vai tirgvedībai, attiecas tikai šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pants. Tomēr nevienu no šīs direktīvas pantiem nepiemēro, ja pārtikas uzņēmuma operators var kompetentajām valsts iestādēm pieņemamā veidā uzskatāmi apliecināt, ka ūdens, kuru tas izmanto, neietekmē uzņēmuma darbības rezultātā iegūtos produktus vai vielas higiēnas ziņā un ka attiecīgie produkti un vielas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/20041a prasībām.
________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Dzeramā ūdens ražotāju, kura ūdens pildīts pudelēs vai citos traukos, neuzskata par ūdens piegādātāju.
Uz pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni šīs direktīvas noteikumi attiecas vien tiktāl, cik to izpildi nenodrošina ar citiem Savienības tiesību aktiem uzliktie pienākumi.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c  Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, attiecas tikai šīs direktīvas 1. līdz 7. pants un 9. līdz 12. pants un tās pielikumi.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  dalībvalstis ir veikušas visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 5. līdz 12. panta prasībām.
c)  dalībvalstis ir veikušas visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kuras noteiktas:
i)   šīs direktīvas 4. līdz 12. pantā attiecībā uz dzeramā ūdens piegādi, kas tiešajiem patērētājiem nodrošināta no sadales tīkla vai ar autocisternām;
ii)  šīs direktīvas 4., 5. un 6. pantā un 11. panta 4. punktā attiecībā uz pārtikas uzņēmumā pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni;
iii)  šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pantā attiecībā uz dzeramo ūdeni, kas ražots un patērēts pārtikas uzņēmumā pārtikas ražošanai, apstrādei un izplatīšanai.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis gādā par to, lai pasākumi, kas veikti, piemērojot šo direktīvu, nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.
2.  Dalībvalstis gādā par to, lai, veicot pasākumus, ar ko piemēro šo direktīvu, būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai tie nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes novērtē ūdens noplūdes apjomu savas valsts teritorijā, novērtējot arī iespējamos uzlabojumus, ar ko varētu panākt ūdens noplūdes samazināšanos dzeramā ūdens sektorā. Šādu novērtējumu veic, ņemot vērā relevantus sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus. Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem nacionālos mērķrādītājus noplūdes apjoma samazināšanai, kas ūdens piegādātājiem valsts teritorijā līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāsasniedz. Dalībvalstis var piedāvāt noderīgus stimulus, lai panāktu, ka ūdens piegādātāji valsts teritorijā nacionālos mērķrādītājus sasniedz.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja kompetentā iestāde, kas atbildīga par dzeramā ūdens ražošanu un sadali, visu vai dažu ūdens ražošanas vai piegādes darbību pārvaldību deleģē ūdens piegādātājam, tad kompetentās iestādes un ūdens piegādātāja līgumā tiek konkrēti norādīts, kādi ir katras puses pienākumi saskaņā ar šo direktīvu.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim, un šīs vērtības nav mazāk stingras kā pielikumā noteiktās vērtības.
1.  Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Saskaņā ar 1. punktu noteiktās vērtības nav mazāk stingras kā I pielikuma A, B un Ba daļā noteiktās vērtības. Direktīvas I pielikuma Ba daļā minēto parametru vērtības nosaka tikai monitoringa vajadzībām un lai nodrošinātu 12. pantā noteikto prasību izpildi.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nepieļautu, ka apstrādes līdzekļi, materiāli un dezinficēšanas procedūras, ko dezinfekcijai izmanto ūdensapgādes sistēmās, nelabvēlīgi ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Dzeramā ūdens kontaminācija šādu līdzekļu, materiālu un procedūru izmantošanas rezultātā ir samazināta līdz minimumam, tomēr nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Atbilstību I pielikuma A un B daļā norādīto parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina:
Atbilstību I pielikuma A, B un C daļā norādīto parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina:
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  ja ūdens ir avota ūdens — tajā vietā, kur ūdeni iepilda pudelēs.
(c)  ja dzeramais ūdens tiek pildīts pudelēs vai citos traukos — tajā vietā, kur ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos;
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
(ca)  ja tas ir ūdens, ko izmanto pārtikas uzņēmumā un ko piegādā ūdens piegādātājs — tajā vietā, kur ūdens tiek piegādāts pārtikas uzņēmumam.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1.a daļa (jauna)
1.a  Ja tas ir ūdens, uz kuru attiecas pirmās daļas a) punkts, tad uzskata, ka dalībvalstis savus pienākumus saskaņā ar šo pantu ir izpildījušas, ja var konstatēt, ka iemesls, kādēļ nav ievēroti 5. pantā noteiktie parametri, ir saistīts ar privātu sadales sistēmu vai tās uzturēšanu, bet prioritāro objektu gadījumā šis nosacījums nav spēkā.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums saskaņā ar 8. pantu;
(a)  dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu apdraudējumu novērtējums, ko veic dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu;
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ūdens piegādātāju veikts piegādes risku novērtējums nolūkā monitorēt piegādātā ūdens kvalitāti saskaņā ar 9. pantu un II pielikuma C daļu;
(b)  ūdens piegādātāju katrā ūdensapgādes sistēmā veikts piegādes risku novērtējums piegādātā ūdens kvalitātes aizsardzības un monitoringa nolūkā saskaņā ar 9. pantu un II pielikuma C daļu;
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis var pielāgot riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud šīs direktīvas mērķi attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti un patērētāju veselību, un darīt to tad, ja ir īpašas grūtības ģeogrāfisku apstākļu dēļ, piemēram, attālums līdz ūdens piegādes zonai vai iespējas tai piekļūt.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Dalībvalstis nodrošina pienākumu skaidru un atbilstošu sadalījumu starp ieinteresētajām personām — kā dalībvalstis tās ir definējušas, — saistībā ar riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu attiecībā uz ūdensobjektiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un attiecībā uz vietējās sadales sistēmām. Attiecīgie pienākumi ir sadalīti, ievērojot dalībvalstu valsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Apdraudējumu novērtējumus sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
2.  Apdraudējumu novērtējumus sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados, ņemot vērā Direktīvas 2000/60/EK 7. pantā dalībvalstīm noteikto prasību identificēt ūdensobjektus, un tos vajadzības gadījumā atjaunina.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Piegādes risku novērtējumus ļoti lielie ūdens piegādātāji un lielie ūdens piegādātāji sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] un mazie ūdens piegādātāji līdz [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos regulāri pārskata ne retāk kā reizi 6 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
3.  Piegādes risku novērtējumus ūdens piegādātāji sagatavo līdz [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos regulāri pārskata ne retāk kā reizi 6 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ievērojot šīs direktīvas 8. un 9. pantu, dalībvalstis veic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar pasākumu programmām un upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, uz ko ir norādīts attiecīgi Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantā.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.   Vietējās sadales risku novērtējumu sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
4.   Vietējās sadales risku novērtējumu 10. panta 1. punktā minētajos objektos veic līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
8. pants – virsraksts
Dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums
Dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums, monitorings un pārvaldība
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots apdraudējumu novērtējums par dzeramā ūdens ieguvei izmantotiem ūdensobjektiem, no kā dienā vidēji iegūst vairāk nekā 10 m3 ūdens. Apdraudējumu novērtējumā iekļauj šādus elementus:
1.  Neskarot Direktīvu 2000/60/EK, jo īpaši tās 4. līdz 8. pantu, dalībvalstis sadarbībā ar savām kompetentajām ūdensapgādes iestādēm nodrošina, ka tiek sagatavots apdraudējumu novērtējums par dzeramā ūdens ieguvei izmantotiem ūdensobjektiem, no kā dienā vidēji iegūst vairāk nekā 10 m3 ūdens. Apdraudējumu novērtējumā iekļauj šādus elementus:
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  visu to ūdens ieguves punktu identificēšana un ģeoreferencēšana, kas atrodas apdraudējumu novērtējuma aptvertajos ūdensobjektos;
(a)  visu to ūdens ieguves punktu identificēšana un ģeoreferencēšana, kas atrodas apdraudējumu novērtējuma aptvertajos ūdensobjektos vai ūdensobjektu daļās. Tā kā šie varētu būt sensitīvi dati, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā, dalībvalstis nodrošina, ka šādi dati ir aizsargāti un paziņoti tikai attiecīgajām iestādēm;
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  aizsargjoslu kartēšana, ja šādas joslas izveidotas ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu, un minētās direktīvas 6. pantā minēto aizsargāto apgabalu kartēšana;
(b)  aizsargjoslu kartēšana, ja šādas joslas izveidotas ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu;
Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  to apdraudējumu un iespējamo piesārņojuma avotu identificēšana, kuri varētu ietekmēt apdraudējumu novērtējuma aptvertos ūdensobjektus. Dalībvalstis tam var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu sagatavoto cilvēka darbības ietekmes pārskatu un saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu savākto informāciju par būtiskiem noslogojumiem;
(c)  to apdraudējumu un iespējamo piesārņojuma avotu identificēšana, kuri varētu ietekmēt apdraudējumu novērtējuma aptvertos ūdensobjektus. Šādas izpētes un piesārņojuma avotu identificēšanas līdzekļi tiek regulāri atjaunināti, lai varētu konstatēt jaunas vielas, kas saistītas ar mikroplastmasu, jo īpaši PFAS. Dalībvalstis tam var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu sagatavoto cilvēka darbības ietekmes pārskatu un saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu savākto informāciju par būtiskiem noslogojumiem;
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa
(d)  apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu regulārs monitorings attiecībā uz relevantiem piesārņotājiem no šādiem sarakstiem:
(d)  apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu regulārs monitorings attiecībā uz ūdensapgādei relevantiem piesārņotājiem, kurus izvēlas no šādiem sarakstiem:
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts
iv)  citi relevanti piesārņotāji, piem., mikroplastmasa, vai upju baseiniem specifiski piesārņotāji, ko dalībvalstis noteikušas, balstoties uz cilvēka darbības ietekmes pārskatu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un informāciju par būtiskiem noslogojumiem, kura savākta saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu.
iv)  I pielikuma Ca daļā tikai monitoringa vajadzībām noteiktie parametri vai citi relevanti piesārņotāji, piem., mikroplastmasa — ja vien ir pieņemta metodika mikroplastmasas mērījumiem, kā norādīts 11. panta 5.b punktā —, vai upju baseiniem specifiski piesārņotāji, ko dalībvalstis noteikušas, balstoties uz cilvēka darbības ietekmes pārskatu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un informāciju par būtiskiem noslogojumiem, kura savākta saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ļoti mazus ūdens piegādātājus var atbrīvot no šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem, kas norādīti minētajos apakšpunktos. Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde ne retāk kā reizi trijos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.
Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis regulārā monitoringa vajadzībām var izmantot saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veikto monitoringu.
Regulārā monitoringa vajadzībām un arī lai ar jauniem izpētes līdzekļiem konstatētu jaunas kaitīgās vielas, dalībvalstis var izmantot saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veikto monitoringu un ar tiem nodrošināto izpētes spēju.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējumā ietverto ūdensobjektu, informē par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu veiktajā monitoringā, un, pamatojoties uz šiem monitoringa rezultātiem, var:
svītrots
(a)   prasīt, lai ūdens piegādātāji noteiktus parametrus monitorētu papildus vai veiktu attiecīgu apstrādi;
(b)   atļaut ūdens piegādātājiem samazināt dažu parametru monitoringa biežumu bez piegādes risku novērtējuma sagatavošanas, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja vien nav tā, ka kāds saprātīgi paredzams faktors varbūtīgi varētu izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Gadījumos, kad ūdens piegādātājam atļauj samazināt monitoringa biežumu, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis turpina apdraudējumu novērtējumā ietvertajā ūdensobjektā šos parametrus regulāri monitorēt.
svītrots
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. un 2. punktu un Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām veic šādus pasākumus vai nodrošina, ka šos pasākumus veic ūdens piegādātāji:
Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. un 2. punktu un Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām veic šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  profilaktiski pasākumi vajadzīgā attīrīšanas līmeņa pazemināšanai un ūdens kvalitātes aizsardzībai, arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie pasākumi;
svītrots
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  ir nodrošināts, ka piesārņojošu darbību veicēji sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īsteno profilaktiskus pasākumus, kuri dod iespēju pazemināt vajadzīgo attīrīšanas līmeni vai attīrīšanu neveikt un ļauj aizsargāt ūdens kvalitāti, cita starpā arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus un papildu pasākumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu;
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  pretpiesārņojuma pasākumi, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā 1. punkta d) apakšpunktu, piesārņojuma avota konstatēšanai un novēršanai.
(b)  pretpiesārņojuma pasākumi, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, lai konstatētu un novērstu piesārņojuma avotu un lai neveiktu papildu attīrīšanu, ja profilaktiskie pasākumi netiek uzskatīti par perspektīviem vai ar tiem pietiekami efektīvi un laikus nevar novērst piesārņojuma avotu;
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  ja tiek uzskatīts, ka ar aa) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu atbilstošu cilvēka veselības aizsardzību, ūdens piegādātājiem prasa ieguves vai attīrīšanas punktā veikt atsevišķu parametru papildu monitoringu gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai nepieļautu veselības apdraudējumu.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjekta daļas, dalībvalstis informē par monitoringa rezultātiem, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, un, balstoties uz šiem monitoringa rezultātiem un informāciju, kas apkopota saskaņā ar 1. un 2. punktu un savākta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis var:
(a)  atļaut ūdens piegādātājiem retāk veikt atsevišķu parametru monitoringu vai veikt monitoringu mazākam parametru skaitam, neprasot piegādātājiem sagatavot piegādes risku novērtējumu, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja neviens no loģiski paredzamiem faktoriem nevarētu kļūt par ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemeslu;
(b)  ja ūdens piegādātājam ir ļauts monitoringu veikt retāk, kā norādīts a) apakšpunktā — turpināt attiecīgo parametru regulāru monitoringu apdraudējumu novērtējuma aptvertajā ūdensobjektā.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
9. pants – virsraksts
Piegādes risku novērtējums
Piegādes risku novērtējums, monitorings un pārvaldība
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji veic piegādes risku novērtējumu, paredzot iespēju koriģēt jebkura tāda I pielikuma A un B daļas parametra monitoringa biežumu, kurš nav pamatparametrs saskaņā ar II pielikuma B daļu, atkarībā no tā konstatēšanas neapstrādātajā ūdenī.
Dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji veic piegādes risku novērtējumu saskaņā ar II pielikuma C daļu, un tās paredz iespēju koriģēt jebkura tāda I pielikuma A, B un Ba daļas parametra monitoringa biežumu, kurš nav pamatparametrs saskaņā ar II pielikuma B daļu, atkarībā no tā konstatēšanas neapstrādātajā ūdenī.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa
Attiecībā uz minētajiem parametriem dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji var atkāpties no II pielikuma B daļā noteiktajiem paraugošanas biežumiem, kā specificēts II pielikuma C daļā.
Attiecībā uz minētajiem parametriem dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji var atkāpties no II pielikuma B daļā noteiktajiem paraugošanas biežumiem, kā specificēts II pielikuma C daļā un atkarībā no tā, vai minētie parametri ir konstatēti neapstrādātā ūdenī un kādas ir attīrīšanas iekārtas.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 3. daļa
Šajā sakarā ūdens piegādātājiem nosaka pienākumu ņemt vērā saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu sagatavotā apdraudējumu novērtējuma un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 1. punktu un 8. pantu veiktā monitoringa rezultātus.
Šajā sakarā ūdens piegādātāji ņem vērā saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu sagatavotā apdraudējumu novērtējuma un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 1. punktu un 8. pantu veiktā monitoringa rezultātus.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
9 pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ļoti mazus ūdens piegādātājus dalībvalstis var atbrīvot no 1. punktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem un uzskata, ka šāda atbrīvojuma rezultātā nav apdraudēta cilvēka veselība, turklāt neskarot pienākumu izpildi, kas iestādei jāpilda saskaņā ar 4. pantu.
Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde pārskata reizi trijos gados vai tad, ja ūdensguves baseinā ir konstatēts jauns piesārņojuma apdraudējums, un vajadzības gadījumā atbrīvojumu atjaunina.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Piegādes risku novērtējumus apstiprina kompetentās iestādes.
2.  Par piegādes risku novērtējumiem ir atbildīgi ūdens piegādātāji, un tie nodrošina, ka ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Tādēļ ūdens piegādātāji var lūgt kompetento iestāžu palīdzību.
Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes apstiprinātu ūdens piegādātāju sagatavotos piegādes risku novērtējumus vai lai tās veiktu šādas novērtēšanas monitoringu.
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pamatojoties uz rezultātiem, kuri iegūti, veicot piegādes risku novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai ūdens piegādātāji sagatavotu ūdens drošības plānu, kas atbilst konstatētajiem riskiem un ir samērīgs ar ūdens piegādātāja lielumu. Šādā ūdens drošības plānā varētu pievērsties, piemēram, to materiālu izmantošanai, kuri nonāk saskarē ar ūdeni, ūdens attīrīšanas līdzekļiem, iespējamiem riskiem, ko rada ūdens noplūde no cauruļvadiem, vai pasākumiem, ar kuriem reaģēt uz patlaban vai nākotnē aktuālu problemātisku situāciju, piemēram, klimata pārmaiņām, un dalībvalstis attiecīgo plānu izstrādā sīkāk.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
10. pants – virsraksts
Vietējās sadales risku novērtējums
Vietējās sadales risku novērtējums, monitorings un pārvaldība
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots vietējās sadales risku novērtējums, kas ietver šādus elementus:
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots vietējās sadales risku novērtējums prioritārajos objektos un ka tas ietver šādus elementus:
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem saistīto potenciālo risku novērtējums un novērtējums, vai tie varētu ietekmēt ūdens kvalitāti punktā, kur to padod pa krānu, kuru parasti izmanto par dzeramā ūdens krānu, it sevišķi tad, ja ūdeni sabiedrībai piegādā prioritāros objektos;
(a)  ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem saistīto potenciālo risku novērtējums un novērtējums, vai tie varētu ietekmēt ūdens kvalitāti punktā, kur to padod pa krānu, kuru parasti izmanto par dzeramā ūdens krānu;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa
(b)  regulārs I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings objektos, kuros potenciālās briesmas cilvēka veselībai uzskata par vislielākajām. Relevantos monitoringa parametrus un objektus izvēlas, balstoties uz novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar a) apakšpunktu.
(b)  regulārs I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings prioritārajos objektos, kuros novērtēšanas procesā, kas īstenots saskaņā ar a) apakšpunktu, ir konstatēts specifisks ūdens kvalitātes apdraudējums.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
Attiecībā uz pirmajā daļā minēto regulāro monitoringu dalībvalstis var izveidot monitoringa stratēģiju, kurā īpaša uzmanība veltīta prioritāriem objektiem;
Attiecībā uz regulāro monitoringu dalībvalstis nodrošina piekļuvi iekārtām prioritārajos objektos paraugu ņemšanas vajadzībām un var izveidot monitoringa stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz Legionella pneumophila baktēriju;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  verifikācija, vai saskarē ar dzeramo ūdeni esošo būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības pietiekamā mērā atbilst raksturlielumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 I pielikuma 3. punkta e) apakšpunktā noteiktajām būvdarbu pamatprasībām.
(c)  verifikācija, vai saskarē ar dzeramo ūdeni esošo būvizstrādājumu un materiālu ekspluatācijas īpašības pietiekamā mērā atbilst cilvēka veselības aizsardzības prasībām;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  tiek pārbaudīts, vai ir izmantoti materiāli, kas drīkst nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni, un vai ir izpildītas 11. pantā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Ja dalībvalstis, balstoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, atzīst, ka vietējās sadales sistēma vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada kādu risku cilvēka veselībai, vai ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktajā monitoringā atklājas, ka nav ievērotas I pielikuma C daļā noteiktās parametru vērtības, dalībvalstis:
2.  Ja dalībvalstis, balstoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, atzīst, ka prioritāro objektu vietējās sadales sistēma vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada kādu risku cilvēka veselībai, vai ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktajā monitoringā atklājas, ka nav ievērotas I pielikuma C daļā noteiktās parametru vērtības, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, ar kuriem pilnībā novērš vai mazina risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām.
(a)  veic attiecīgus pasākumus, kas pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām;
(b)  veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē izmantotajos būvizstrādājumos esošo vielu vai ķimikāliju migrācija ne tieši, ne netieši neapdraud cilvēka veselību;
(c)  sadarbībā ar ūdens piegādātājiem veic citus pasākumus, piem., izmanto piemērotus ūdens kondicionēšanas paņēmienus, ar kuriem maina piegādājamā ūdens veidu vai īpašības, lai pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka piegādātais ūdens varētu neatbilst noteiktajām parametru vērtībām;
(d)  patērētājus pienācīgi informē un konsultē par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;
(e)  organizē mācības santehniķiem un citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar vietējās sadales sistēmām un būvizstrādājumu montāžu;
(f)  nodrošina, ka ir ieviesti iedarbīgi kontroles un pārvaldības pasākumi Legionella izraisītu slimību novēršanai un to uzliesmojumu apkarošanai.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar vietējo sadali visās vietējās sadales sistēmās, dalībvalstis:
(a)  mudina publisku un privātu objektu īpašniekus veikt vietējās sadales risku novērtējumu;
(b)  informē patērētājus, kā arī publisku un privātu objektu īpašniekus par pasākumiem, ar kuriem var pilnībā novērst vai mazināt risku, ka vietējās sadales sistēmas dēļ dzeramais ūdens varētu neatbilst kvalitātes standartiem;
(c)  pienācīgi informē un konsultē patērētājus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;
(d)  veicina apmācību, kas paredzēta santehniķiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar vietējās sadales sistēmām un uzstāda tādus būvizstrādājumus un materiālus, kas nonāk saskarē ar ūdeni; un
(e)  attiecībā uz Legionella, jo īpaši Legionella pneumophila, baktēriju nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un riskam atbilstoši kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos slimības uzliesmojumus un ar tiem cīnītos.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Higiēnas prasību minimums izstrādājumiem, vielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni
1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vielas un materiāli, ko izmanto tādu jaunu izstrādājumu ražošanai, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un kurus laiž tirgū un izmanto ūdens ieguvei, attīrīšanai vai sadalei, vai netīrumi, kas saistīti ar šādām vielām:
(a)  nedz tieši, nedz netieši nemazina šajā direktīvā noteikto cilvēka veselības aizsardzību;
(b)  neietekmē dzeramā ūdens smaržu un garšu;
(c)  to koncentrācija dzeramajā ūdenī nepārsniedz līmeni, kas bija nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, ar kādu tās izmantotas; un
(d)  neveicina mikroorganismu vairošanos.
2.   Lai nodrošinātu 1. punkta saskaņotu piemērošanu, Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot higiēnas prasību minimumu un to vielu sarakstu, no kurām tiek ražoti materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un kuras Savienībā ir atļautas, cita starpā attiecīgā gadījumā nosakot arī īpatnējās migrācijas robežas un īpašus izmantošanas noteikumus. Komisija šo sarakstu regulāri pārskata un atjaunina, ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.
3.  Lai palīdzētu Komisijai pieņemt un grozīt deleģētos aktus, ievērojot 2. punktu, tiek izveidota pastāvīga komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu iecelti pārstāvji, kas var lūgt ekspertu vai konsultantu palīdzību.
4.  Materiāli, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/20111a, atbilst šā panta 1. un 2. punkta prasībām.
______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai patērētājam pieejamais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu ņem paraugus, kas ir reprezentatīvi patērējamā ūdens kvalitātei. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, ir verificēta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāda kontaminācija ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.
1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai tas atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu ņem paraugus, kas ir reprezentatīvi patērējamā ūdens kvalitātei. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, ir verificēta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāda kontaminācija ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Dalībvalstis līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai rezultātus, kas iegūti, veicot monitoringu atbilstoši I pielikuma Ca daļā minēto parametru monitoringa prasībām, un pēc tam šādu paziņojumu sniedz katru gadu.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu groza, atjauninot kontrolsarakstā iekļauto vielu uzskaitījumu, kuras norādītas I pielikuma Ca daļā. Komisija var nolemt vielu sarakstu papildināt, ja ir iespējama šādu vielu klātbūtne dzeramajā ūdenī un ja tās varētu apdraudēt cilvēka veselību, pat ja to bīstamība cilvēka veselībai nav zinātniski pierādīta. Tādēļ Komisija izmanto jo īpaši PVO zinātniskos pētījumus. Jaunas vielas iekļaušanu sarakstā pienācīgi pamato saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu.
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, pieņemot metodiku mikroplastmasas mērījumiem, kas iekļauta I pielikuma Ca daļā norādītajā kontrolsarakstā.
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās cēloni.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru 6. pantā minētajā atbilstības vietā konstatēto neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās cēloni.
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 2. daļa
Ja radusies neatbilstība I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām, korektīvie pasākumi ietver 10. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktos pasākumus.
Ja radusies neatbilstība I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām, korektīvie pasākumi ietver 10. panta 2.a punktā noteiktos pasākumus.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 3. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis automātiski uzskata, ka jebkāda I pielikuma A un B daļā noteiktajām parametru vērtībām piemērojamo minimālo prasību neizpilde rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai.
Dalībvalstis uzskata, ka I pielikuma A un B daļā noteiktajām parametru vērtībām piemērojamo minimālo prasību neizpilde var apdraudēt cilvēka veselību, ja vien neatbilstību attiecīgajai parametra vērtībai kompetentās iestādes neuzskata par nenozīmīgu.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis iespējami drīz veic visus šos pasākumus:
4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka neatbilstība parametru vērtībām var apdraudēt cilvēka veselību, dalībvalstis iespējami drīz veic visus šos pasākumus:
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Pasākumus, kas minēti šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, īsteno sadarbībā ar attiecīgo ūdens piegādātāju.
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nolemj, kādi pasākumi saskaņā ar 3. punktu veicami, ņemot vērā risku cilvēka veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.
5.  Ja neatbilstība ir konstatēta atbilstības vietā, kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nolemj, kādi pasākumi saskaņā ar 3. punktu veicami, ņemot vērā risku cilvēka veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Izņēmumi
1.  Attiecībā uz to parametru vērtībām, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis var noteikt izņēmumus tik lielā mērā, cik tās uzskata par vajadzīgu, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Šādi izņēmumi ir pieļaujami tikai šādos gadījumos:
(a)  tā ir jauna ūdens piegādes zona;
(b)  ūdens piegādes zonā ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir atrasti un konstatēti līdz šim vēl nebijuši parametri.
Izņēmumi ir spēkā tikai uz īsāko iespējamo laiku un nepārsniedz trīs gadu ilgumu, un, tuvojoties šā perioda beigām, dalībvalstis veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai ir panākts pietiekams progress.
Ārkārtas apstākļos dalībvalsts izņēmumu attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var noteikt vēlreiz. Ja dalībvalsts ir iecerējusi izņēmumu noteikt vēlreiz, tā iesniedz Komisijai savu pārskatu līdz ar pamatojumu, ar kādu tā pieņem lēmumu izņēmumu noteikt vēlreiz. Ja izņēmums ir noteikts vēlreiz, tā ilgums nepārsniedz trīs gadus.
2.  Izņēmumu saskaņā ar 1. punktu nosaka, precīzi norādot:
(a)  izņēmuma pamatojumu;
(b)  attiecīgo parametru, iepriekšējos attiecīgā monitoringa rezultātus un maksimālās pieļaujamās vērtībās izņēmuma gadījumā;
(c)  ģeogrāfisko teritoriju, katru dienu piegādātā ūdens daudzumu, attiecīgo iedzīvotāju skaitu un to, vai tas ietekmēs kādu nozīmīgu pārtikas ražošanas uzņēmumu;
(d)  atbilstošu monitoringa shēmu, saskaņā ar kuru vajadzības gadījumā monitorings ir jāveic biežāk;
(e)  nepieciešamo korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, cita starpā arī darba grafiku un izmaksu tāmi, kā arī noteikumus par pārskatīšanu; un
(f)  nepieciešamo izņēmuma darbības ilgumu.
3.  Ja neatbilstību parametra vērtībai kompetentās iestādes uzskata par nenozīmīgu un ja ar 12. panta 2. punktam atbilstošu rīcību pietiek, lai problēmu 30 dienu laikā novērstu, šā panta 2. punktā minētā informācija ir precīzi jānorāda, nosakot izņēmumu.
Tādā gadījumā kompetentās iestādes vai citas izņēmuma kontekstā relevantas struktūras nosaka tikai attiecīgā parametra maksimālo pieļaujamo vērtību un to, cik ilgā laikā problēma ir jānovērš.
4.  Iespējas izmantot 3. punktu vairs nav, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā kopumā vairāk nekā 30 dienas konkrētā ūdensapgādes veida gadījumā nav bijusi nodrošināta atbilstība kādai no parametru vērtībām.
5.  Ja dalībvalsts izmantojusi iespēju noteikt šajā pantā minētos izņēmumus, tā nodrošina, lai iedzīvotāji, kurus šādi izņēmumi skar, nevilcinoties būtu pienācīgi informēti par attiecīgā izņēmuma veidu un par nosacījumiem, ar kādiem tas ir spēkā. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sniegts padoms konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām izņēmums varētu būt īpaši riskants.
Šā punkta pirmajā daļā minētie pienākumi 3. punktā norādītajos apstākļos nav spēkā, ja vien kompetentās iestādes nav lēmušas citādi.
6.  Ja vien tie nav izņēmumi, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, dalībvalsts divu mēnešu laikā informē Komisiju par katru izņēmumu, kas noteikts attiecībā uz individuālu ūdensapgādi, kura pārsniedz vidēji 1000 m3 dienā vai apkalpo vairāk nekā 5000 cilvēku, un tā sniedz Komisijai arī 2. punktā norādīto informāciju.
7.  Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirdzniecībā piedāvā pildītu pudelēs vai citos traukos.
Grozījums Nr. 113, 165, 191, 208, 166, 192, 169, 195, 170, 196, 197 un 220
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā uzlabotos ikviena cilvēka piekļuve dzeramajam ūdenim un tiktu popularizēta tā lietošana. Tie ietver visus šos pasākumus:
1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu un ievērojot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, dalībvalstis — ņemot vērā vietēja un reģionāla līmeņa ūdensapgādes perspektīvas un apstākļus, — veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā uzlabotos vispārēja piekļuve dzeramajam ūdenim ikvienam cilvēkam un tiktu popularizēta tā lietošana.
(a)  apzināt, kādiem cilvēkiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim un kādi ir piekļuves trūkuma iemesli (piem., piederība pie neaizsargātas un marginalizētas grupas), izvērtēt, kādos veidos dzeramo ūdeni varētu darīt šiem cilvēkiem piekļūstamāku, un tos informēt par iespējām pieslēgties sadales tīkliem vai citām iespējām gūt piekļuvi šādam ūdenim;
(a)  noskaidrot, kuriem cilvēkiem, tostarp no neaizsargātām un marginalizētām grupām, nav piekļuves vai ir ierobežota piekļuve dzeramajam ūdenim, un noskaidrot piekļuves trūkuma iemeslus, izvērtēt iespējas, dzeramo ūdeni šiem cilvēkiem padarīt piekļūstamāku, un veikt attiecīgas darbības, lai to nodrošinātu, un informēt šos cilvēkus par iespējām pieslēgties sadales tīklam vai par citām iespējām iegūt piekļuvi šādam ūdenim;
(aa)   kā sabiedrisku pakalpojumu nodrošināt vispārēju apgādi ar dzeramo ūdeni;
(b)   sabiedriskās vietās gan ārā, gan iekštelpās ierīkot un uzturēt aprīkojumu, ar ko var brīvi saņemt dzeramo ūdeni;
(b)  sabiedriskās vietās ierīko un uztur gan uzstādīšanai ārpus ēkām, gan iekštelpās paredzētu aprīkojumu, arī ūdens uzpildīšanas vietas, un tā nodrošina, ka ir brīvi pieejams dzeramais ūdens, jo īpaši intensīvas gājēju plūsmas zonās; šādus pasākumus veic, ja vien tas ir tehniski iespējams, un tos veic samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību pēc šādiem pasākumiem un ņemot vērā arī konkrētus vietējos apstākļus, piemēram, klimatu un ģeogrāfiju;
(c)  popularizēt dzeramo ūdeni,
(c)  popularizē dzeramo ūdeni,
i)  rīkojot kampaņas, kurās iedzīvotāji tiek informēti par šāda ūdens kvalitāti;
i)  rīkojot kampaņas, lai informētu iedzīvotājus par augstu krāna ūdens kvalitāti un lai viņiem būtu labāk zināms, kur atrodas tuvākā ūdens uzpildīšanai īpaši ierīkotā vieta;
ia)  rīkojot kampaņas, kurās plašāka sabiedrība tiek mudināta ikdienā līdzi ņemt atkārtoti lietojamas ūdens pudeles, un īstenojot iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot informētību par to, kur atrodas ūdens uzpildīšanas vietas;
ii)  aicinot šādu ūdeni nodrošināt pārvaldes iestādēs un publiskā sektora ēkās;
ii)  garantējot, ka šāds ūdens bez maksas ir nodrošināts pārvaldes iestādēs un publiskā sektora ēkās, un ar attiecīgu rīcību veicinot atteikšanos no vienreiz lietojamās plastmasas pudelēs vai citos šādos traukos pildīta ūdens izmantošanas pārvaldes iestādēs un ēkās;
iii)  aicinot šādu ūdeni bez maksas nodrošināt restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādījumos.
iii)  aicinot šādu ūdeni bez maksas vai par mazu apkalpošanas maksu nodrošināt klientiem restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādījumos.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Balstoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir piekļuve dzeramajam ūdenim.
Balstoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem un atbilstošiem, lai panāktu, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir piekļuve dzeramajam ūdenim.
Grozījums Nr. 173, 199 un 209
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja šajā pantā noteiktie pienākumi atbilstoši valsts tiesību aktiem ir jāpilda vietējām publiskā sektora iestādēm, dalībvalstis nodrošina, ka šādām iestādēm ir līdzekļi un resursi, lai garantētu piekļuvi dzeramajam ūdenim, un ka ikviens tādēļ īstenots pasākums ir samērīgs, ņemot vērā attiecīgā sadales tīkla jaudu un lielumu.
Grozījums Nr. 174, 200 un 210
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b   Ņemot vērā datus, kas savākti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku sniedz atbalstu tām pašvaldībām Savienībā, kurām trūkst vajadzīgā kapitāla, un ar šādu atbalstu nodrošina tām iespēju saņemt tehnisko palīdzību, pieejamu Savienības finansējumu un ilgtermiņa aizdevumus ar izdevīgākām procentu likmēm, jo īpaši ūdensapgādes infrastruktūras ekspluatācijas un atjaunošanas vajadzībām, lai garantētu kvalitatīva ūdens piegādi un lai ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumus saņemtu arī neaizsargātas un marginalizētas iedzīvotāju grupas.
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām apgādātajām personām tiešsaistē pieejama pietiekama un pienācīgi atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni saskaņā ar IV pielikumu.
1.  Dalībvalstis, pildot spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, nodrošina, ka visām apgādātajām personām tiešsaistē vai citā lietotājdraudzīgā veidā ir pieejama pietiekama un pienācīgi atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni saskaņā ar IV pielikumu un ka attiecīgās personas šai informācijai var piekļūt.
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis nodrošina, ka visas apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā (piem., rēķinā vai viedlietotnēs) bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:
Dalībvalstis nodrošina, ka visas apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā, kas ir viegli pieejama, kā to noteikušas kompetentās iestādes (piem., rēķinā vai viedlietotnēs), bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts– ievaddaļa
(a)  informācija par dzeramā ūdens tarifa izmaksu struktūru uz vienu kubikmetru (gan fiksētajām, gan mainīgajām izmaksām), kurā norādītas vismaz ar šādiem elementiem saistītās izmaksas:
(a)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — informācija par dzeramā ūdens tarifu uz vienu kubikmetru (gan fiksēto, gan mainīgo izmaksu sadalījums);
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – i punkts
i)  pasākumi, ko ūdens piegādātāji veic apdraudējumu novērtēšanai saskaņā ar 8. panta 5. punktu;
svītrots
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  dzeramā ūdens apstrāde un sadale;
svītrots
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iii punkts
iii)  notekūdeņu savākšana un attīrīšana;
svītrots
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts
iv)  saskaņā ar 13. pantu veiktie pasākumi, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;
svītrots
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, cita starpā arī indikatorparametri;
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  piegādātā dzeramā ūdens cena litrā un kubikmetrā;
(b)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — cena par dzeramā ūdens piegādi kubikmetrā un cena, kas noteikta par litru; ja izmaksas ar tarifu sistēmas palīdzību netiek segtas — kopējās gada izmaksas, ko ūdensapgādes sistēma sedz, lai būtu izpildītas šīs direktīvas prasības, un klāt pievienojama noderīga informācija par to, kā attiecīgajā teritorijā ir nodrošināta apgāde ar dzeramo ūdeni;
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   dzeramā ūdens attīrīšana un sadale;
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
(c)  vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā — mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī gada patēriņa tendences;
(c)  vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā — mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un tikai tad, ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija;
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
(d)  mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar tādas pašas kategorijas mājsaimniecības vidējo patēriņu;
(d)  mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecības vidējo patēriņu, ja tas ir jādara saskaņā ar c) apakšpunktu;
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizēts saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās informācijas formāts un tās sniegšanas kārtība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Dalībvalstis skaidri izklāsta pienākumu sadalījumu starp ūdens piegādātājiem, ieinteresētajām personām un kompetentajām vietējām struktūrām attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā norādītās informācijas sniegšanu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, precizējot saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās informācijas formātu un tās sniegšanas kārtību.
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
(d)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamas briesmas cilvēka veselībai, neatkarīgi no tā, vai tāpēc pārsniegtas parametru vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. pantu.
(d)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamu risku cilvēka veselībai, neatkarīgi no tā, vai tāpēc pārsniegtas parametru vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. pantu.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – 1. daļa
4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikts saskaņā ar 1. un 3. punktu sniedzamās informācijas formāts un tās sniegšanas kārtība, arī detalizētas prasības attiecībā uz 3. punktā minētajiem indikatoriem, Savienības mēroga pārskata kartēm un dalībvalstu pārskata ziņojumiem.
4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot saskaņā ar 1. un 3. punktu sniedzamās informācijas formātu un tās sniegšanas kārtību, arī detalizētas prasības attiecībā uz 3. punktā minētajiem indikatoriem, Savienības mēroga pārskata kartēm un dalībvalstu pārskata ziņojumiem.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 4. punkts – 2. daļa
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  13. pantā izklāstītie noteikumi par piekļuvi ūdenim;
(b)  13. pantā izklāstītie noteikumi par piekļuvi ūdenim un to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav piekļuves ūdenim;
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  noteikumi par sabiedrībai sniedzamo informāciju saskaņā ar 14. pantu un IV pielikumu.
(c)  noteikumi par sabiedrībai sniedzamo informāciju saskaņā ar 14. pantu un IV pielikumu, cita starpā arī lietotājdraudzīgs IV pielikuma 7. punktā norādītās informācijas pārskats Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Komisija ne vēlāk kā ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas galīgā transponēšanas termiņa] — un turpmāk attiecīgos gadījumos — iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamo apdraudējumu, kuru dzeramā ūdens avotiem rada mikroplastmasa, zāles un (ja vajadzīgs) citi līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji, un par iespējamo risku veselībai, kas ar šādu apdraudējumu ir saistīts. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot maksimālo pieļaujamo līmeni mikroplastmasas, zāļu un citu līdz šim vēl nebijušu piesārņotāju klātbūtnei dzeramajā ūdenī.
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē, vai ar 10.a panta noteikumiem ir izdevies panākt pietiekami saskaņotas higiēnas prasības materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus.
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Izņēmumus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām ir piemērojami [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], piemēro līdz izņēmuma termiņa beigām. Tos nedrīkst vēl pagarināt.
2.  Izņēmumus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām ir piemērojami [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], piemēro līdz izņēmuma termiņa beigām.
Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Clostridium perfringens sporas

0

skaits/100 ml

Koliformas baktērijas

0

skaits/100 ml

Enterokoki

0

skaits/100 ml

Escherichia coli (E. coli)

0

skaits/100 ml

Heterotrofisko organismu koloniju skaits (HKS) 22o

Bez anormālām izmaiņām

 

Somatiskie kolifāgi

0

skaits/100 ml

Duļķainība

< 1

NTU

Grozījums

Parametrs

Parametra vērtība

Parametrs

Clostridium perfringens sporas

0

skaits/100 ml

Enterokoki

0

skaits/100 ml

Escherichia coli (E. coli)

0

skaits/100 ml

Somatiskie kolifāgi

0

skaits/100 ml

Piezīme.

Šajā daļā norādītie parametri neattiecas uz avota un minerālūdeņiem, ievērojot Direktīvu 2009/54/EK.

Grozījums Nr. 138 un 180
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – B daļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Ķīmiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Akrilamīds

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Antimons

5,0

μg/l

 

Arsēns

10

μg/l

 

Benzols

1,0

μg/l

 

Benz(a)pirēns

0,010

μg/l

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

0,001

μg/l

 

Bisfenols A

0,01

μg/l

 

Bors

1,0

mg/l

 

Bromāti

10

μg/l

 

Kadmijs

5,0

μg/l

 

Hlorāti

0,25

mg/l

 

Hlorīti

0,25

mg/l

 

Hroms

25

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam hroma parametra vērtība ir 50 μg/l.

Varš

2,0

mg/l

 

Cianīdi

50

μg/l

 

1,2-dihloretāns

3,0

μg/l

 

Epihlorhidrīns

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Fluorīdi

1,5

mg/l

 

Halogēnetiķskābes (HAA)

80

μg/l

Šādu deviņu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe, bromhloretiķskābe, bromdihloretiķskābe, dibromhloretiķskābe un tribrometiķskābe.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Dzīvsudrabs

1,0

μg/l

 

Mikrocistīns-LR

10

μg/l

 

Niķelis

20

μg/l

 

Nitrāti

50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nitrīti

0.50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nonilfenols

0,3

μg/l

 

Pesticīdi

0,10

μg/l

„Pesticīdi” ir:

 

 

 

organiskie insekticīdi,

 

 

 

organiskie herbicīdi,

 

 

 

organiskie fungicīdi,

 

 

 

organiskie nematocīdi,

 

 

 

organiskie akaricīdi,

 

 

 

organiskie algicīdi,

 

 

 

organiskie rodenticīdi,

 

 

 

organiskie slimicīdi,

 

 

 

radniecīgi produkti (arī augšanas regulatori) un to attiecīgie metabolīti pēc Regulas (EK) Nr. 1107/20091 3. panta 32. punktā sniegtās definīcijas.

 

 

 

Parametra vērtību katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

 

 

 

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l.

Pesticīdi kopā

0,50

μg/l

„Pesticīdi kopā” ir visi atsevišķie iepriekšējā rindā definētie pesticīdi, kas detektēti un kvantificēti monitoringa procedūrā, kopā.

PFAS

0,10

μg/l

PFAS ir ikviena perfluoralkilēta un polifluoralkilēta viela (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R).

PFAS kopā

0,50

μg/l

„PFAS kopā” ir perfluoralkilētās un polifluoralkilētās vielas (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R) kopā.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10

μg/l

Šo savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns.

Selēns

10

μg/l

 

Tetrahloretēns un trihloretēns

10

μg/l

Noteiktu parametru summārā koncentrācija

Trihalometāni kopā

100

μg/l

Dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību, ja tas ir iespējams bez negatīvas ietekmes uz dezinfekciju.

 

 

 

Šo savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Urāns

30

μg/l

 

Vinilhlorīds

0,50

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

__________________

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Grozījums

Ķīmiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Akrilamīds

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Antimons

5,0

μg/l

 

Arsēns

10

μg/l

 

Benzols

1,0

μg/l

 

Benz(a)pirēns

0,010

μg/l

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

0,001

μg/l

 

Bisfenols A

0,1

μg/l

 

Bors

1,5

mg/l

 

Bromāti

10

μg/l

 

Kadmijs

5,0

μg/l

 

Hlorāti

0,25

mg/l

 

Hlorīti

0,25

mg/l

 

Hroms

25

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam hroma parametra vērtība ir 50 μg/l.

Varš

2,0

mg/l

 

Cianīdi

50

μg/l

 

1,2-dihloretāns

3,0

μg/l

 

Epihlorhidrīns

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Fluorīdi

1,5

mg/l

 

Halogēnetiķskābes (HAA)

80

μg/l

Šādu deviņu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe, bromhloretiķskābe, bromdihloretiķskābe, dibromhloretiķskābe un tribrometiķskābe.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Dzīvsudrabs

1,0

μg/l

 

Mikrocistīns-LR

10

μg/l

 

Niķelis

20

μg/l

 

Nitrāti

50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nitrīti

0.50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nonilfenols

0,3

μg/l

 

Pesticīdi

0,10

μg/l

„Pesticīdi” ir:

 

 

 

organiskie insekticīdi,

 

 

 

organiskie herbicīdi,

 

 

 

organiskie fungicīdi,

 

 

 

organiskie nematocīdi,

 

 

 

organiskie akaricīdi,

 

 

 

organiskie algicīdi,

 

 

 

organiskie rodenticīdi,

 

 

 

organiskie slimicīdi,

 

 

 

radniecīgi produkti (arī augšanas regulatori) un to attiecīgie metabolīti pēc Regulas (EK) Nr. 1107/20091 3. panta 32. punktā sniegtās definīcijas.

 

 

 

Parametra vērtību katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

 

 

 

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l.

Pesticīdi kopā

0,50

μg/l

„Pesticīdi kopā” ir visi atsevišķie iepriekšējā rindā definētie pesticīdi, kas detektēti un kvantificēti monitoringa procedūrā, kopā.

PFAS

0,10

μg/l

PFAS ir ikviena perfluoralkilēta un polifluoralkilēta viela (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R).

 

 

 

Ar formulu sāk arī nošķirt „garās ķēdes” un „īsās ķēdes” PFAS. Šo direktīvu piemēro tikai „garās ķēdes” PFAS.

Šī parametra vērtība atsevišķām PFAS attiecas tikai uz tām PFAS, kuru klātbūtne ir iespējama un kuras ir kaitīgas cilvēka veselībai, kā tas konstatēts šīs direktīvas 8. pantā minētajā apdraudējumu novērtējumā.

PFAS kopā

0,50

μg/l

„PFAS kopā” ir perfluoralkilētās un polifluoralkilētās vielas (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R) kopā.

 

 

 

Parametra „PFAS kopā” vērtība attiecas tikai uz tām PFAS, kuru klātbūtne ir iespējama un kuras ir kaitīgas cilvēka veselībai, kā tas konstatēts šīs direktīvas 8. pantā minētajā apdraudējumu novērtējumā.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10

μg/l

Šo savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns.

Selēns

10

μg/l

 

Tetrahloretēns un trihloretēns

10

μg/l

Noteiktu parametru summārā koncentrācija

Trihalometāni kopā

100

μg/l

Dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību, ja tas ir iespējams bez negatīvas ietekmes uz dezinfekciju.

 

 

 

Šo savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Urāns

30

μg/l

 

Vinilhlorīds

0,50

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

__________________

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
I pielikums –Ba daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Indikatorparametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Alumīnijs

200

μg/l

 

Amonijs

0,50

mg/l

 

Hlorīds

250

mg/l

1. piezīme

Krāsa

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Elektrovadītspēja

2 500

μS cm-1 pie 20°C

1. piezīme

Ūdeņraža jonu koncentrācija

≥ 6,5 un ≤ 9,5

pH vienības

1. un 3. piezīme

Dzelzs

200

μg/l

 

Mangāns

50

μg/l

 

Smarža

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Sulfāti

250

mg/l

1. piezīme

Nātrijs

200

mg/l

 

Garša

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Mikroorganismu koloniju skaits pie 22°C

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Koliformas baktērijas

0

skaits/100 ml

 

Kopējais organiskais ogleklis (KOO)

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Duļķainība

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

1. piezīme:

Ūdens nedrīkstētu būt kairinošs.

2. piezīme:

Šis parametrs nav jāmēra, ja ūdens nav iegūts no virszemes ūdensobjekta vai ja virszemes ūdeņi to neietekmē. Ja atbilstība šai parametra vērtībai nav panākta, attiecīgā dalībvalsts izanalizē ūdensapgādi, lai garantētu, ka cilvēka veselību nevar apdraudēt patogēnu (piem., Cryptosporidium) klātbūtne.

3. piezīme:

Pudelēs vai citos traukos pildītam negāzētam ūdenim minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām.

Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka.

Grozījums Nr. 140
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – C daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Vietējās sadales risku novērtējumam relevantie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Legionella

< 1 000

skaits/l

Ja tiek pārsniegta Legionella noteiktā vērtība, kas ir < 1000/l, veic atkārtotu paraugošanu, lai noskaidrotu Legionella pneumophila klātbūtni. Ja Legionella pneumophila klātbūtne netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Grozījums

Vietējās sadales risku novērtējumam relevantie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Legionella pneumophila

< 1 000

skaits/l

 

Legionella

< 10 000

skaits/l

Ja Legionella pneumophila klātbūtne ar parametra vērtību < 1000/l netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā ... [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Grozījums Nr. 141
Direktīvas priekšlikums
I pielikums –Ca daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Topošie parametri, kuriem vajadzīgs monitorings

Mikroplastmasa

Monitoringu veic saskaņā ar mikroplastmasas mērījumu metodiku, kas noteikta ar 11. panta 5.b punktā minēto deleģēto aktu.

Grozījums Nr. 142
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 1. punkts – 1. daļa
Escherichia coli (E. coli), Clostridium perfringens sporas un somatiskie kolifāgi ir „pamatparametri”, un uz tiem nevar attiecināt piegādes risku novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tos vienmēr monitorē 2. punkta 1. tabulā noteiktajā biežumā.
Escherichia coli (E. coli) un enterokoki ir „pamatparametri”, un uz tiem nevar attiecināt piegādes risku novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tos vienmēr monitorē 2. punkta 1. tabulā noteiktajā biežumā.
Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Paraugošanas biežumi

Visus saskaņā ar 5. pantu noteiktos parametrus monitorē vismaz nākamajā tabulā noteiktajā biežumā, ja vien, pamatojoties uz piegādes risku novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar 9. pantu un šā pielikuma C daļu, nav noteikts cits paraugošanas biežums.

1. tabula

Atbilstības monitoringam vajadzīgais minimālais paraugošanas un analīžu biežums

Ūdens daudzums (m3), kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

Minimālais paraugu skaits

gadā

≤ 100

> 100 ≤ 1000

> 1000 ≤ 10 000

>10 000 ≤ 100 000

>100 000

10a

10a

50b

365

365

a: visi paraugi jāņem laikos, kad ir liels risks, ka apstrādē netiks iznīcināti visi zarnu patogēni.

b: vismaz 10 paraugi jāņem laikos, kad ir liels risks, ka apstrādē netiks iznīcināti visi zarnu patogēni.

1. piezīme. Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme. Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme. Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.

Grozījums

Paraugošanas biežumi

Visus saskaņā ar 5. pantu noteiktos parametrus monitorē vismaz nākamajā tabulā noteiktajā biežumā, ja vien, pamatojoties uz piegādes risku novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar 9. pantu un šā pielikuma C daļu, nav noteikts cits paraugošanas biežums.

1. tabula

Atbilstības monitoringam vajadzīgais minimālais paraugošanas un analīžu biežums

Ūdens daudzums, kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

(sk. 1. un 2. piezīmi), m3

A grupas parametrs (mikrobioloģiskais parametrs) – paraugu skaits gadā

(sk. 3. piezīmi)

B grupas parametrs (ķīmiskais parametrs) – paraugu skaits gadā

 

≤ 100

> 0

(sk. 4. piezīmi)

> 0

(sk. 4. piezīmi)

> 100

≤ 1000

4

1

> 1000

≤ 10 000

4

+3

uz katriem 1000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

1

+1

uz katriem 1000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

> 10 000

 

≤ 100 000

3

+1

uz katriem 10 000 m3/dienā un

to daļu no kopējā apjoma

> 100 000

 

12

+1

uz katriem 25 000 m3/dienā un to daļu no kopējā apjoma

1. piezīme. Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtnēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme. Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme. Norādīto biežumu aprēķina šādi: piem., 4300 m3/dienā = 16 paraugi (četri pirmajiem 1000 m3/dienā + 12 vēl 3300 m3/dienā).

4. piezīme. Dalībvalstis, kuras izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.

Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
II pielikums – D daļa – 2.a punkts (jauns)
2.a  Paraugus Legionella analīzēm vietējās sadales sistēmās ņem vietās, kur ir Legionella pneumophila izplatīšanās un/vai iedarbības risks. Dalībvalstis izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
Higiēnas prasību minimums vielām un materiāliem, kurus izmanto, lai ražotu jaunus izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni:
a)  to vielu saraksts, kuras ir atļauts izmantot, lai ražotu materiālus, cita starpā (bet ne tikai) organiskos materiālus, elastomērus, silikonus, metālus, cementātu, jonu apmaiņas sveķus un kompozītmateriālus, un no šādiem materiāliem izgatavotus ražojumus;
b)  īpašas prasības vielu izmantošanai materiālos un no šādiem materiāliem izgatavotos ražojumos;
c)  īpaši ierobežojumi atsevišķu vielu nonākšanai dzeramajā ūdenī;
d)  higiēnas noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz citām īpašībām, lai panāktu atbilstību;
e)  pamatnoteikumi par to, kā pārliecināties par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām;
f)  noteikumi par paraugu ņemšanas un analizēšanas metodēm, kuras izmanto, lai pārliecinātos par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām.
Grozījums Nr. 177 un 224
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – B daļa – 1. punkts – 1. tabula – 28. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

PFAS

50

 

Grozījums

PFAS

20

 

Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – virsraksts
SABIEDRĪBAI TIEŠSAISTĒ SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA
INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – ievaddaļa
Patērētājiem tiešsaistē ir pieejama šāda lietotājiem draudzīgi noformēta un īpaši pielāgota informācija:
Patērētājiem tiešsaistē vai citā lietotājiem vienlīdz draudzīgā veidā ir pieejama šāda attiecīgi noformēta un īpaši pielāgota informācija:
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts
(1)  relevantā ūdens piegādātāja identifikācija;
(1)  relevantā ūdens piegādātāja, apgādes teritorijas un apgādāto personu skaita un ūdens ražošanas veida identifikācija;
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa
(2)  visjaunākie I pielikuma A un B daļā norādīto parametru monitoringa rezultāti, arī paraugošanas biežums un paraugošanas punktu atrašanās vieta, par apgādāto personu interesējošo apgabalu, kā arī saskaņā ar 5. pantu noteiktā parametra vērtība. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki
(2)  pārskats par visjaunākajiem I pielikuma A, B un Ba daļā norādīto parametru monitoringa rezultātiem par katru ūdens piegādātāju, arī paraugošanas biežums, par apgādāto personu interesējošo apgabalu, kā arī saskaņā ar 5. pantu noteiktā parametra vērtība. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki
Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  par sešiem mēnešiem, ja attiecīgais piegādātājs ir liels ūdens piegādātājs;
(b)  par sešiem mēnešiem, ja tas ir vidējs vai liels ūdens piegādātājs;
Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  par vienu gadu, ja attiecīgais piegādātājs ir mazs ūdens piegādātājs;
(c)  par vienu gadu, ja tas ir ļoti mazs vai mazs ūdens piegādātājs;
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 3. punkts
(3)  ja tiek pārsniegtas saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, informācija par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un ar to saistītie ieteikumi par veselību un patēriņu vai hipersaite uz vietni, kurā šāda informācija pieejama;
(3)  ja kompetentās iestādes ir konstatējušas iespējamu cilvēka veselības apdraudējumu, jo ir pārsniegtas saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, informācija par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un ar to saistītie ieteikumi par veselību un patēriņu vai hipersaite uz vietni, kurā šāda informācija pieejama;
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 4. punkts
(4)  relevantā piegādes risku novērtējuma kopsavilkums;
svītrots
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 5. punkts
(5)  informācija par šādiem indikatorparametriem un ar tiem saistītajām parametru vērtībām:
(5)  informācija par I pielikumā Ba daļā norādītajiem indikatorparametriem un ar tiem saistītajām parametru vērtībām;
(a)  krāsainība;
(b)  pH (ūdeņraža jonu koncentrācija);
(c)  elektrovadītspēja;
(d)  dzelzs saturs;
(e)  mangāna saturs;
(f)  smarža;
(g)  garša;
(h)  cietība;
(i)  minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni:
—  borāts BO3-;
—  karbonāts CO32-;
—  hlorīds Cl-;
—  fluorīds F-;
—  hidrogēnkarbonāts HCO3-;
—  nitrāts NO3-;
—  nitrīts NO2-;
—  fosfāts PO43-;
—  silikāts SiO2;
—  sulfāts SO42-;
—  sulfīds S2-;
—  alumīnijs Al;
—  amonijs NH4+;
—  kalcijs Ca;
—  magnijs Mg;
—  kālijs K;
—  nātrijs Na.
Šīs parametru vērtības un citu nejonizēto savienojumu un mikroelementu vērtības var norādīt kopā ar atsauces vērtību un/vai paskaidrojumu;
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 6. punkts
(6)  ieteikumi patērētājiem, arī par to, kā samazināt ūdens patēriņu;
(6)  ieteikumi patērētājiem, arī par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu un ūdeni izmantot atbildīgi, ņemot vērā vietējos apstākļus;
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts
(7)  ja ūdens piegādātājs ir ļoti liels ūdens piegādātājs, šāda ikgadēja informācija:
(7)  ja tas ir liels vai ļoti liels ūdens piegādātājs, šāda ikgadēja informācija:
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
(a)  ūdens sistēmas vispārīgie efektivitātes rādītāji, arī noplūžu rādītāji un energopatēriņš uz piegādātā ūdens kubikmetru;
(a)  ūdens sistēmas vispārīgie efektivitātes rādītāji, arī noplūdes apjomi, ko noteikušas dalībvalstis;
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
(b)  informācija par ūdens piegādātāja pārvaldību un vadību, arī valdes sastāvu;
(b)  informācija par ūdens piegādātāja ūdens piegādes pārvaldības veidu un īpašumtiesību struktūru;
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts
(d)  informācija par patērētājiem pārdotā ūdens tarifu uz kubikmetru, arī fiksētajām un mainīgajām izmaksām, norādot vismaz izmaksas, kas saistītas ar energopatēriņu uz kubikmetru piegādātā ūdens, ar pasākumiem, ko ūdens piegādātāji veic 8. panta 4. punktā prasītā apdraudējumu novērtējuma sagatavošanai, ar dzeramā ūdens apstrādi un sadali un ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, un izmaksas, kas saistītas ar 13. pantā norādītajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;
(d)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — informācija par tarifa struktūru uz ūdens kubikmetru, cita starpā par fiksētajām un mainīgajām izmaksām, kā arī par izmaksām, kuras saistītas ar pasākumiem, ko ūdens piegādātāji veic 8. panta 4. punktā prasītā apdraudējumu novērtējuma sagatavošanai, un kuras saistītas ar dzeramā ūdens apstrādi un sadali, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar 13. pantā norādītajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – e apakšpunkts
(e)  investīcijas, kas piegādātājam šķiet vajadzīgas ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai (arī infrastruktūras uzturēšanai), un faktiski saņemtās vai atgūtās investīcijas;
(e)  investīcijas, kas jau ir ieguldītas, tiek ieguldītas un tiek plānotas, kā arī finansēšanas plāns;
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – g apakšpunkts
(g)  kopsavilkums un statistiska informācija par patērētāju sūdzībām un to, cik laicīgi un adekvāti reaģēts uz problēmām;
(g)  kopsavilkums un statistiska informācija par patērētāju sūdzībām un to, kā tās ir atrisinātas;
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
IV pielikums – 1. daļa – 8. punkts
(8)  pēc pieprasījuma — piekļuve līdz 10 gadus veciem vēsturiskajiem datiem par 2. un 3. punktā norādīto informāciju.
(8)  pēc pieprasījuma — piekļuve vēsturiskajiem datiem par 2. un 3. punktā norādīto informāciju, kas nav vecāki par 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šīs direktīvas transponēšanas dienas.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0288/2018).


Resursi, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un resursi, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ***I
PDF 125kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz resursiem, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un minēto regulu labo attiecībā uz resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2018)0498 – C8-0307/2018 – 2018/0265(COD))
P8_TA(2018)0398A8-0282/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0498),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0307/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0282/2018),

A.  tā kā steidzamu iemeslu dēļ ir pamatoti rīkot balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Parlamentam vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 23. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz resursiem, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”

P8_TC1-COD(2018)0265


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1719.)


Ziņošanas pienākumu pielāgošana vides politikas jomā ***I
PDF 211kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanas pienākumu pielāgošanu vides politikas jomā un ar ko tāpēc groza Direktīvu 86/278/EEK, Direktīvu 2002/49/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Direktīvu 2007/2/EK, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 2010/63/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 un Regulu (ES) Nr. 995/2010, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (COM(2018)0381 – C8-0244/2018 – 2018/0205(COD))(1)
P8_TA(2018)0399A8-0324/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par ziņošanas pienākumu pielāgošanu vides politikas jomā un ar ko tāpēc groza Direktīvu 86/278/EEK, Direktīvu 2002/49/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Direktīvu 2007/2/EK, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 2010/63/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 un Regulu (ES) Nr. 995/2010, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005
par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko tāpēc groza Direktīvu 86/278/EEK, Direktīvu 2002/49/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Direktīvu 2007/2/EK, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 2010/63/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 un Regulu (ES) Nr. 995/2010, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Lai nodrošinātu informāciju par īstenošanu un izpildi, būtu jāizdara grozījumi vairākos vides jomas tiesību aktos, ņemot vērā Komisijas ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā”45 un ar to saistītās atbilstības pārbaudes rezultātus46.
(1)  Lai nodrošinātu informāciju par īstenošanu un izpildi, būtu jāizdara grozījumi vairākos ar vidi saistītos tiesību aktos, ņemot vērā Komisijas ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā”45 un ar to saistītās atbilstības pārbaudes rezultātus46.
__________________
__________________
45 COM(2017)0312.
45 COM(2017)0312.
46 SWD(2017)0230.
46 SWD(2017)0230.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Šīs regulas mērķis ir modernizēt informācijas pārvaldību un nodrošināt konsekventāku pieeju tiesību aktiem tās darbības jomā, vienkāršojot ziņošanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu datubāzi turpmākai izvērtēšanai un palielinātu pārredzamību sabiedrības interesēs, vienmēr rīkojoties atkarībā no apstākļiem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Jāpanāk, lai piekļuve datiem radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu visām personām. Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru publiskai piekļuvei, ziņošanai un datu koplietošanai starp publiskām iestādēm, ir nepieciešama aktīva informācijas izplatīšana nacionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/4/EK47 un 2007/2/EK48 un to īstenošanas noteikumiem.
(2)  Jāpanāk, lai piekļuve datiem radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu visām personām, jo īpaši tādām nevalstiskajām struktūrām kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru publiskai piekļuvei, ziņošanai un datu koplietošanai starp publiskām iestādēm, ir nepieciešama aktīva informācijas izplatīšana nacionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/4/EK47 un 2007/2/EK48 un to īstenošanas noteikumiem.
_________________
_________________
47 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
47 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Dalībvalstu ziņotie dati ir būtiski, lai Komisija varētu pārraudzīt, pārskatīt un novērtēt, kā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir iespējams sasniegt tajos izvirzītos mērķus, un lai šo informāciju izmantotu šo tiesību aktu turpmākai izvērtēšanai atbilstoši 22. punktam 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu49. Ir lietderīgi vairākus vides jomas tiesību aktus papildināt ar jauniem noteikumiem to turpmākas izvērtēšanas nolūkā, pamatojoties uz īstenošanas laikā apkopotajiem datiem, kas, iespējams, ir papildināti ar papildu zinātniskiem, analītiskiem datiem. Šajā kontekstā ir nepieciešami relevanti dati, kas ļaus labāk novērtēt Savienības tiesību aktu efektivitāti, lietderību, būtiskumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, tāpēc ir vajadzīgs nodrošināt atbilstošus ziņošanas mehānismus, kas šajā nolūkā var kalpot arī kā rādītāji.
(3)  Process, kurā dalībvalstis visaptveroši un savlaicīgi paziņo attiecīgos datus, ir īpaši būtisks, lai Komisija varētu pārraudzīt, pārskatīt un novērtēt, kā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir iespējams sasniegt tajos izvirzītos mērķus, un lai šo informāciju izmantotu šo tiesību aktu turpmākai izvērtēšanai atbilstoši 22. punktam 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu49. Ir lietderīgi vairākus vides jomas tiesību aktus papildināt ar jauniem noteikumiem to turpmākas izvērtēšanas nolūkā, pamatojoties uz īstenošanas laikā apkopotajiem datiem, kas, iespējams, ir papildināti ar papildu zinātniskiem, analītiskiem datiem. Šajā kontekstā ir nepieciešami relevanti dati, kas ļaus labāk novērtēt Savienības tiesību aktu efektivitāti, lietderību, būtiskumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, tāpēc ir vajadzīgs nodrošināt atbilstošus ziņošanas mehānismus, kas šajā nolūkā var kalpot arī kā rādītāji gan lēmumu pieņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā.
_________________
_________________
49 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
49 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK50izvērtējumu ir nepieciešams pilnveidot trokšņu karšu un rīcības plānu iesniegšanas termiņus, lai atvēlētu pietiekamu laiku rīcības plānu sabiedriskai apspriešanai. Šajā nolūkā un tikai vienu reizi rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas termiņš ir atlikts par vienu gadu tā, lai nākamās (ceturtās) rīcības plānu kārtas termiņš būtu nevis 2023. gada 18. jūlijs, bet gan 2024. gada 18. jūlijs. Tādējādi, sākot no ceturtās kārtas, dalībvalstīm būs aptuveni divi gadi no trokšņu karšu izstrādes līdz rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas pabeigšanai, nevis viens gads kā līdz šim. Attiecībā uz turpmākām pasākumu plānošanas kārtām tiks atjaunots piecu gadu intervāls pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Turklāt, lai labāk sasniegtu Direktīvas 2002/49/EK mērķus un nodrošinātu pamatu pasākumu izstrādei Savienības līmenī, ziņošana dalībvalstīm būtu jāveic elektroniski. Tāpat ir jāpalielina sabiedrības iesaiste, nosakot, ka konkrētai informācijai ir jābūt publiski pieejamai, vienlaikus pieskaņojot šo prasību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvai 2007/2/EK, nedublējot praktiskās prasības.
(5)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK50 izvērtējumu ir nepieciešams pilnveidot trokšņu karšu un rīcības plānu iesniegšanas termiņus, lai atvēlētu pietiekamu laiku rīcības plānu sabiedriskai apspriešanai. Šajā nolūkā un tikai vienu reizi rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas termiņš ir atlikts par vienu gadu tā, lai nākamās (ceturtās) rīcības plānu kārtas termiņš būtu nevis 2023. gada 18. jūlijs, bet gan 2024. gada 18. jūlijs. Tādējādi, sākot no ceturtās kārtas, dalībvalstīm būs aptuveni divi gadi no trokšņu karšu izstrādes līdz rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas pabeigšanai, nevis viens gads kā līdz šim. Attiecībā uz turpmākām pasākumu plānošanas kārtām tiks atjaunots piecu gadu intervāls pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Turklāt, lai labāk sasniegtu Direktīvas 2002/49/EK mērķus un nodrošinātu pamatu pasākumu izstrādei Savienības līmenī, ziņošana dalībvalstīm būtu jāveic elektroniski. Tāpat ir jāpalielina sabiedrības iesaiste, nosakot, ka visaptverošai, precīzai un salīdzināmai informācijai ir jābūt publiski pieejamai, vienlaikus pieskaņojot šo prasību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvai 2007/2/EK, nedublējot praktiskās prasības.
_________________
_________________
50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002.).
50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002.).
Amendment 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Balstoties uz Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu, kā arī uz REFIT izvērtējumu52, ņemot vērā mērķi vienkāršot minētās direktīvas īstenošanu un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dalībvalstu veikto pārraudzību, ir lietderīgi atcelt prasību dalībvalstīm sūtīt Komisijai triju gadu ziņojumus, bet Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu, jo ziņošanas atbilstības pārbaudē tika gūts apstiprinājums šo ziņojumu ierobežotajam pielietojumam53.
(7)  Balstoties uz Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu, kā arī uz REFIT izvērtējumu52, ņemot vērā mērķi vienkāršot minētās direktīvas īstenošanu un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dalībvalstu veikto pārraudzību, ir lietderīgi atcelt prasību dalībvalstīm sūtīt Komisijai triju gadu ziņojumus, bet Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu, jo ziņošanas atbilstības pārbaudē tika gūts apstiprinājums šo ziņojumu ierobežotajam pielietojumam53. Tomēr Komisijai būtu jāturpina regulāri izvērtēt minēto direktīvu un darīt šo izvērtējumu publiski pieejamu.
_________________
_________________
52 COM(2016)0478 un SWD(2016)0273.
52 COM(2016)0478 un SWD(2016)0273.
53 COM(2017)0312.
53 COM(2017)0312.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ir jāgroza ziņošanas pienākumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/63/ES56 43., 54. un 57. pantā. Šie noteikumi ar mērķi uzlabot pārredzamību un samazināt administratīvo slogu paredz šādus uzdevumus: izveidot centrālu, brīvi pieejamu datubāzi ar meklēšanas funkciju, kurā apkopo projektu netehniskos kopsavilkumus un saistītos retrospektīvos novērtējumus; piešķirt īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu izstrādāt vienotu formātu iesniedzamajiem projektu netehniskajiem kopsavilkumiem un saistītiem retrospektīviem novērtējumiem; informēt par īstenošanu; Komisijas trīsgadējo statistikas datu ziņošanu aizstāt ar prasību izveidot dinamisku centrālu datubāzi, kuru uzturētu Komisija un kurā katru gadu tiktu publiskota informācija.
(9)  Ir jāgroza ziņošanas pienākumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/63/ES56 43., 54., 57. un 58. pantā. Šie noteikumi ar mērķi uzlabot pārredzamību un samazināt administratīvo slogu paredz šādus uzdevumus: izveidot centrālu, brīvi pieejamu datubāzi ar meklēšanas funkciju, kurā apkopo projektu netehniskos kopsavilkumus un saistītos retrospektīvos novērtējumus; piešķirt īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu izstrādāt vienotu formātu iesniedzamajiem projektu netehniskajiem kopsavilkumiem un saistītiem retrospektīviem novērtējumiem; informēt par īstenošanu; Komisijas trīsgadējo statistikas datu ziņošanu aizstāt ar prasību izveidot dinamisku centrālu datubāzi, kuru uzturētu Komisija un kurā katru gadu tiktu publiskota informācija. Ņemot vērā Komisijas 2017. gada ziņojumu56a, minētās direktīvas pārskatīšanas klauzula, kā noteikts šīs direktīvas 58. pantā, būtu jāpārskata, lai to varētu pārskatīt nākotnē.
__________________
__________________
56 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).
56a Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai saskaņā ar 58. pantu Direktīvā 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, COM(2017)0631.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Līdz ar to būtu jāveic attiecīgi grozījumi Direktīvā 86/278/EEK, Direktīvā 2002/49/EK, Direktīvā 2004/35/EK, Direktīvā 2007/2/EK, Direktīvā 2009/147/EK un Direktīvā 2010/63/ES, Regulā (EK) Nr. 166/2006, Regulā (ES) Nr. 995/2010, Regulā (EK) Nr. 338/97 un Regulā (EK) Nr. 2173/2005,
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 86/278/EEK
2. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
-1.  2. pantam pievieno šādu punktu:
da) ”telpisko datu pakalpojumi”: ir darbības, kuras, izmantojot datora lietojumprogrammu, var veikt ar telpisko datu kopās ietvertiem telpiskajiem datiem vai ar tiem saistītajiem metadatiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā*;
__________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).”
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)
Direktīva 86/278/EEK
2. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)
-1.a  2. pantam pievieno šādu punktu:
db) ”telpisko datu kopa”: ir identificējams telpisko datu apkopojums, kā noteikts Direktīvas 2007/2/EEK 3. panta 3. punktā.”
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 86/278/EEK
10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
d)   dūņu saņēmēju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī vietu, kur dūņas paredzēts izmantot;
svītrots
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 86/278/EEK
10. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
e)  citu informāciju par šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu, kuru dalībvalstis sniedz Komisijai saskaņā ar 17. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 86/278/EEK
10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā*, izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, kas ietvertas reģistrētajā informācijā.
Telpisko datu pakalpojumus izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, kas ietvertas reģistrētajā informācijā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 86/278/EEK
10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Informāciju, kas minēta 1. punktā, par katru kalendāro gadu dara pieejamu sabiedrībai trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām konsolidētā formātā, kas noteikts Komisijas Lēmuma 94/741/EK** pielikumā, vai citā formātā, kas noteikts saskaņā ar regulas 17. pantu.
Informāciju, kas minēta 1. punktā, par katru kalendāro gadu dara pieejamu vai viegli piekļūstamu sabiedrībai trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām konsolidētā formātā, kas noteikts Komisijas Lēmuma 94/741/EK** pielikumā, vai citā formātā, kas noteikts saskaņā ar regulas 17. pantu.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 86/278/EEK
10. pants – 3. punkts
3.  Informāciju par apstrādes metodēm un analīžu rezultātiem pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajām iestādēm.
3.  Informāciju par apstrādes metodēm un analīžu rezultātiem iesniedz kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Directīva Nr. 86/278/EEK
17. pants
Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu noteikt formātu, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par Direktīvas 86/278/EEK īstenošanu, kā noteikts šīs direktīvas 10. pantā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus atbilstoši 10. un 17. pantam.
Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu noteikt formātu, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par Direktīvas 86/278/EEK īstenošanu, kā noteikts šīs direktīvas 10. pantā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus atbilstoši 10. un 17. pantam. Ņemot vērā minētos datus, Komisija arī vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus, lai pastiprinātu augsnes un vides aizsardzību.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2002/49/EK
10. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos iekļauto VI pielikumā minēto informāciju nosūta Komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgi 7. un 8. pantā noteiktā termiņa. Šajā nolūkā dalībvalstis elektroniski nosūta informāciju tikai datu repozitorijam, kurš tiks izveidots saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ja dalībvalsts vēlas atjaunināt informāciju, tad, publiskojot atjaunināto informāciju datu repozitorijā, tā norāda atšķirības starp atjaunināto un sākotnējo informāciju, kā arī atjaunināšanas iemeslus.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos iekļauto VI pielikumā minēto informāciju nosūta Komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgi 7. un 8. pantā noteiktā termiņa. Šajā nolūkā dalībvalstis elektroniski nosūta informāciju tikai obligātajam datu repozitorijam. Ja dalībvalsts vēlas atjaunināt informāciju, tad, publiskojot atjaunināto informāciju datu repozitorijā, tā norāda atšķirības starp atjaunināto un sākotnējo informāciju, kā arī atjaunināšanas iemeslus.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Direktīva 2002/49/EK
10. pants – 2.a punkts (jauns)
4.a  10. pantu pēc 2. punkta papildina ar šādu tekstu:
2.a Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz 2. punktā minētā obligātā datu repozitorija izveidi un sīki izstrādātajiem noteikumiem par digitālo informācijas apmaiņas mehānismu nolūkā apmainīties ar informāciju no stratēģiskajām trokšņu kartēm un rīcības plānu kopsavilkumiem.”
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Direktīva 2002/49/EK
12.a pants (jauns)
4.b  Pievieno šādu pantu:
12.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no... [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 2.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 10. panta 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
__________________
* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva 2002/49/EK
VI pielikums – 3. punkts
5.  direktīvas VI pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:
5.  direktīvas VI pielikuma 3. punktu svītro.
3.  Informācijas apmaiņas mehānisms
Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izstrādā obligātu digitālās informācijas apmaiņas mehānismu, lai apmainītos ar stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos iekļauto informāciju, kā minēts 10. panta 2. punktā, saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Direktīva 2004/35/EK
2. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
-1.  direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:
16.a ”telpisko datu pakalpojumi” ir darbības, kuras, izmantojot datora lietojumprogrammu, var veikt ar telpisko datu kopās ietvertajiem telpiskajiem datiem vai ar tiem saistītajiem metadatiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK*;
__________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).”
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 1. punkts
Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai atvērtā datu formātā tiešsaistē būtu pieejama atbilstoša un atjaunināta informācija vismaz par tiešiem kaitējuma draudiem saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 4. punktu*. Par katru negadījumu sniedz vismaz šīs direktīvas VI pielikumā uzskaitīto informāciju.
1.   Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai un Komisijai atvērtā datu formātā tiešsaistē būtu pieejama atbilstoša un atjaunināta informācija vismaz par tiešiem kaitējuma draudiem saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 4. punktu*. Par katru negadījumu sniedz vismaz šīs direktīvas VI pielikumā uzskaitīto informāciju.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu šīs direktīvas VI pielikumu attiecībā uz sīki izstrādātiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem klasificē videi nodarītā kaitējuma apmēru un veidu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 2. punkts
2.  Telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK** 3. panta 4. punktā, izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, piemēram, avāriju telpisko atrašanās vietu, kas ietvertas šī panta 1. punktā minētajā informācijā.
2.  Telpisko datu pakalpojumus izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, piemēram, avāriju telpisko atrašanās vietu, kas ietvertas šī panta 1. punktā minētajā informācijā.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 3. punkts
3.  Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šā panta 1. punktu.
3.  Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šā panta 1. punktu, un to regulāri atjaunina.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Komisija regulāri veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Šīs izvērtēšanas pamatā, inter alia, ir šādi elementi:
4.  Komisija ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī un pēc tam vismaz reizi piecos gados veic šīs direktīvas un tās īstenošanas izvērtējumu. Šis izvērtējums tiek publiskots, un tā pamatā, inter alia, ir šādi elementi
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  analīze par attīstību un attiecīgajām pārmaiņām dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 4. punktā minētās izvērtēšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā iesniedz atbilstošus tā brīža tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/35/EK
18. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Šā panta 4. punktā minētajā izvērtējumā ņem vērā arī jēdziena “kaitējums videi” definīcijas, kā noteikts 2. panta 1. punktā, un šīs direktīvas darbības jomas paplašināšanu, ietverot kaitējumu cilvēku veselībai, lai būtu iespējams ietvert arī kaitējumu gaisam, kas var radīt būtiskus veselības apdraudējumus.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2004/35/EK
18.a pants (jauns)
2.a  direktīvā iekļauj šādu pantu:
18.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 18. panta 1.a punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu, sākot no... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 18. panta 1.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
__________________
* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2004/35/EK
VI pielikums – 1. daļa – ievaddaļa
Direktīvas 18. panta 1. punktā minētā informācija attiecas uz emisijām, starpgadījumiem vai avārijām, kas ir radījuši kaitējumu videi vai rada tiešus kaitējuma draudus, par katru gadījumu norādot šādu informāciju un datus:
Direktīvas 18. panta 1. punktā minētā informācija ietver emisiju, starpgadījumu vai avāriju, kas ir radījuši kaitējumu videi vai rada tiešus kaitējuma draudus, sarakstu, par katru gadījumu norādot šādu informāciju un datus:
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2004/35/EK
VI pielikums – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)   attiecīgā tiesvedība tiesā;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2007/2/EK
21. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
aa)  panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
ca) analīzi par INSPIRE infrastruktūras izveidi dalībvalstīs;”;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2007/2/EK
23. pants – 2. daļa – ievaddaļa
Komisija regulāri veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Šīs izvērtēšanas pamatā, inter alia, ir šādi elementi:
Komisija ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī un pēc tam vismaz reizi piecos gados veic šīs direktīvas un tās īstenošanas izvērtējumu un to dara publiski pieejamu. Šī izvērtējuma pamatā, inter alia, ir šādi elementi:
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2007/2/EK
23. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par otrajā daļā minētās izvērtēšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā iesniedz atbilstošus tā brīža tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2009/147/EK
12. pants – 1. punkts
1.  ik pēc sešiem gadiem, reizē ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK* 17. panta noteikumiem, nosūta Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās īstenojušas saskaņā ar šo direktīvu, un šo pasākumu galveno ietekmi. Šajā ziņojumā it īpaši iekļauj informāciju par šajā direktīvā aizsargāto savvaļas putnu sugu stāvokli un tendencēm, to apdraudējumiem un ietekmējošām slodzēm, veiktajiem aizsardzības pasākumiem un to, kā īpašo aizsargājamo teritoriju tīkls sekmē šīs direktīvas 2. pantā minēto mērķu sasniegšanu.”;
1.  ik pēc sešiem gadiem, reizē ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK* 17. panta noteikumiem, nosūta Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās īstenojušas saskaņā ar šo direktīvu, un šo pasākumu galveno ietekmi. Šādu ziņojumu dara publiski pieejamu un tajā it īpaši iekļauj informāciju par šajā direktīvā aizsargāto savvaļas putnu sugu stāvokli un tendencēm, to apdraudējumiem un ietekmējošām slodzēm, veiktajiem aizsardzības pasākumiem un to, kā īpašo aizsargājamo teritoriju tīkls sekmē šīs direktīvas 2. pantā minēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2009/147/EK
12. pants – 2. punkts – 1. teikums
2.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību ik pēc sešiem gadiem sagatavo apkopojošu ziņojumu, kas pamatojas uz 1. punktā minēto informāciju.
2.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību ik pēc sešiem gadiem sagatavo un publicē apkopojošu ziņojumu, kas pamatojas uz 1. punktā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2010/63/ES
54. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem.
Ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad dalībvalstis iesniegušas otrajā daļā minētos datus, Komisijas dienesti publicē un regulāri atjaunina Savienības mēroga pārskatu, pamatojoties uz šiem datiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2010/63/ES
54. pants – 4. punkts
4.  Komisija saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru nosaka vienotu formātu un informācijas saturu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas sniegšanai.
4.  Komisija saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru nosaka vienotu formātu un informācijas saturu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas sniegšanai.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2010/63/ES
56. pants – 3. punkts
2.a   direktīvas 56. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
“3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.";
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 166/2006
7. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis katru gadu elektroniski nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir iekļauti visi 5. panta 1. un 2. punktā minētie dati tādā formātā un termiņā, kādu nosaka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru. Jebkurā gadījumā paziņošanas termiņš ir ne vēlāk kā deviņi mēneši pēc pārskata gada beigām.
2.  Ne vēlāk kā līdz 31. martam dalībvalstis katru gadu elektroniski nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir iekļauti visi 5. panta 1. un 2. punktā minētie dati tādā formātā un termiņā, kādu nosaka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru. Jebkurā gadījumā paziņošanas termiņš ir ne vēlāk kā deviņi mēneši pēc pārskata gada beigām.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 995/2010
20. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūru, kādā dalībvalstīm ir jāpublisko šī informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.
1.  Dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūru, kādā dalībvalstīm ir jāpublisko šī informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 995/2010
20. pants – 3. punkts
3.  Līdz 2015. gada 3. decembrim un pēc tam reizi sešos gados Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti, tostarp attiecībā uz to, kā tiek novērsts, ka tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli vai koka izstrādājumi, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem. Tā jo īpaši izskata, kādas administratīvās sekas tiek radītas maziem un vidējiem uzņēmumiem un aptvertajiem izstrādājumiem. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus.
3.  Līdz 2021. gada 3. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti, tostarp attiecībā uz to, kā tiek novērsts, ka tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli vai koka izstrādājumi, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem. Tā jo īpaši izskata, kādas administratīvās sekas tiek radītas maziem un vidējiem uzņēmumiem un aptvertajiem izstrādājumiem. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 2173/2005
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā.
1.  Dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 2173/2005
9. pants – 1. daļa
Līdz 2021. gada decembrim un pēc tam ik pēc sešiem gadiem Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un tās gaitā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti. Izvērtēšanas gaitā tai būtu jāņem vērā paveiktais brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošanā. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus priekšlikumus FLEGT licencēšanas sistēmas uzlabošanai.
Līdz 2021. gada decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un tās gaitā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti. Pārskatīšanas gaitā tā ņem vērā paveikto brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošanā. Komisija reizi piecos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus priekšlikumus FLEGT licencēšanas sistēmas uzlabošanai.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 338/97
15. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  neskarot 20. pantu, dalībvalstu pārvaldības iestādes gadu pirms katras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes paziņo Komisijai visu to informāciju par attiecīgo iepriekšējo periodu, kas nepieciešams Konvencijas VIII panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par tiem regulas noteikumiem, uz kuriem Konvencija neattiecas. Paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu nosaka Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru;
c)  neskarot 20. pantu, dalībvalstu pārvaldības iestādes gadu pirms katras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes paziņo Komisijai visu to informāciju par attiecīgo iepriekšējo periodu, kas nepieciešams Konvencijas VIII panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par tiem regulas noteikumiem, uz kuriem Konvencija neattiecas. Informācijas pasniegšanas veidu nosaka Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.a daļa (jauna)
Regula (EK) Nr. 338/97
18. pants – 2. punkts
direktīvas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 3 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
"2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši. Saistībā ar Komitejas uzdevumiem, kas izklāstīti 19. pantā no 1. līdz 2. punktam, ja trīs mēnešu laikā pēc jautājumu paziņošanas Padomei, tā nav rīkojusies, ieteiktos pasākumus pieņem Komisija.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0324/2018).


Darba ņēmēju finansiālās līdzdalības loma darbvietu radīšanā un bezdarbnieku aktivitātes atjaunošanā
PDF 145kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra rezolūcija par darba ņēmēju finansiālās līdzdalības lomu darbvietu radīšanā un bezdarbnieku aktivitātes atjaunošanā (2018/2053(INI))
P8_TA(2018)0400A8-0293/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu, kurā ES ir noteikta prasība veicināt augstu nodarbinātības līmeni, garantēt atbilstīgu sociālās aizsardzības līmeni, apkarot sociālo atstumtību, kā arī nodrošināt augstu izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeni;

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku ― vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2014)0168),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumu „Rīcības plāns: Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā vadība – mūsdienīgs tiesiskais regulējums akcionāru lielākai iesaistīšanai un noturīgāku uzņēmumu veidošanai” ( COM(2012)0740),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” (COM(2008)0394) un Komisijas darba programmas 2008.un 2009. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 14. marta paziņojumu „Kopienas Lisabonas programmas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana: uzņēmumu nodošana — nepārtrauktība ar jaunu sākumu” (COM(2006)0117),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 5. jūlija paziņojumu par sistēmu darbinieku finansiālās līdzdalības veicināšanai (COM(2002)0364) un Parlamenta 2003. gada 5. jūnija rezolūciju(2), par šo jautājumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2010. gada 21. oktobra atzinumu par darbinieku finansiālo līdzdalību Eiropā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par darbinieku finansiālo līdzdalību uzņēmumu peļņas gūšanā(4) un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (2013/2127(INI)),

–  ņemot vērā Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pieprasīto pētījumu „Darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmumu peļņas gūšanā”, ko publicēja 2012. gada septembrī,

–  ņemot vērā kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017)0292), kas publicēta 2017. gada 8. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas izmēģinājuma projektu “Darbinieku īpašumtiesību un līdzdalības veicināšana”, kura galīgā versija tika publicēta 2014. gadā,

–  ņemot vērā PEPPER IV ziņojumu “Darbinieku līdzdalības peļņas gūšanā un uzņēmumu darbības rezultātu salīdzinošā novērtēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs”, ko 2009. gada oktobrī publicēja Berlīnes Brīvā universitāte,

–  ņemot vērā PEPPER III ziņojumu „Darbinieku līdzdalības peļņas gūšanā veicināšana un uzņēmumu darbības rezultāti Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs”, ko 2006. gada jūnijā publicēja Berlīnes Brīvā universitāte,

–  ņemot vērā neatkarīgo ekspertu augsta līmeņa grupas 2003. gada 18. decembra ziņojumu par transnacionāliem šķēršļiem darbinieku finansiālās līdzdalības palielināšanai transnacionālos uzņēmumos,

–  ņemot vērā PEPPER II ziņojumu „Darbinieku līdzdalības peļņas gūšanā veicināšana un uzņēmumu darbības rezultāti (tostarp līdzdalība akciju kapitālā) dalībvalstīs”, ko Komisija publicēja 1997. gada janvārī (COM(1996)0697),

–  ņemot vērā PEPPER I ziņojumu „Darbinieku līdzdalības peļņas gūšanā veicināšana un uzņēmumu darbības rezultāti”, ko 1991. gada martā publicēja Komisija un Eiropas Universitātes institūts,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0293/2018),

A.  tā kā pastāv vairāki darbinieku finansiālās līdzdalības (DFL) modeļi, no kuriem darba devējs var izvēlēties: peļņas sadale, individuālu darbinieku akciju īpašumtiesības, darbinieku īpašumtiesību kooperatīvie modeļi un darba ņēmēju akciju īpašumtiesību plāni (ESOP);

B.  tā kā konkrētajam uzņēmumam un tā darbiniekiem ir rūpīgi jāizvēlas vispiemērotākais DFL modelis, pienācīgi ņemot vērā īpašu valsts nodokļu noteikumu un nozares kontekstu, un tas būs galvenokārt atkarīgs no uzņēmuma lieluma, darbības un statusa, jo īpaši tad, ja uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā; tā kā nav pareizi ES līmenī izstrādāt visaptverošu, universālu DFL modeli;

C.  tā kā saskaņā ar 2013. gada Eiropas uzņēmumu apsekojuma(5) datiem DFL shēmas var būt ievērojami atšķirīgas atkarībā no uzņēmuma raksturlielumiem; tā kā 62 % Eiropas uzņēmumu izmanto kādu mainīgā atalgojuma veidu, tostarp 30 % — peļņas sadali un 25 % — samaksu, kas saistīta ar grupas sniegumu; tā kā akciju īpašumtiesību shēmas izmanto 5 % uzņēmumu; tā kā DFL sistēmas ir vairāk izplatītas privātajā sektorā nekā valsts sektorā (ar dažiem izņēmumiem valsts iestādēs), kā arī dažās ekonomikas nozarēs, jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, finanšu, apdrošināšanas pakalpojumu un konsultāciju jomā; tā kā šīs DFL sistēmas drīzāk izmanto lielākie uzņēmumi nekā mazie un vidējie uzņēmumi un tās ir ierastākas uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu vai starptautiskos uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kas atrodas ekonomiski(6) centrāli izvietotajos vai attīstītākajos reģionos;

D.  tā kā ESOP ir DFL veids, kurā ir piesaistīts starpniekuzņēmums, kas darbinieku vārdā var izmantot balsstiesības vai citas pārvaldības formas, un kurā darbinieki minētos starpniekuzņēmumus var brīvi izvēlēties;

E.  tā kā DFL shēmas, kurās darba ņēmējus iesaista konsultācijās un lēmumu pieņemšanā, ir spējušas sniegt(7) labumu gan darbiniekam, gan uzņēmumam, jo īpaši ilgtspējīgas pārvaldības, pārredzamības, sociālā dialoga, savstarpējās cieņas starp darba devējiem un darbiniekiem un tādu citu aspektu ziņā kā, piemēram, personāla atlase, paturēšana darbā, darbinieku motivācija, apmierinātība ar darbu un prasmju pilnveidošana, kā arī kopējā produktivitāte un rentabilitāte;

F.  tā kā darbinieku dalība lēmumu pieņemšanā varētu uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus un darba ņēmēju darba dzīves kvalitāti un tā kā tā varētu kļūt par darba vietas inovācijas instrumentu(8), kas veicina sapratni par īpašumtiesībām, sekmē informācijas plūsmu uzņēmumā un uzlabo uzticības līmeni starp darba devējiem un darbiniekiem;

G.  tā kā DFL shēmām var būt pozitīva ietekme uz dalībvalstu ekonomiku, jo tās atbalsta uzņēmumus, tostarp MVU un darba tirgu; tā kā darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmumā var veicināt apmierinātību ar darbu, sapratni par īpašumtiesībām, savstarpēju cieņu starp darba devējiem un darbiniekiem un vispārējo sniegumu, kā arī palīdzēt darba ņēmējiem atrast darba iespējas savā izcelsmes valstī;

H.  tā kā kapitāla tirgus savienības (KTS) attīstības kontekstā EFP varētu sekmēt tādu KTS mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar iekļaujošu izaugsmi un saimnieciskās darbības pārredzamību; tā kā, saistot DFL ar dalībnieku apmācību, ko nodrošina uzņēmumi un dalībvalstis, varētu uzlabot ES iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, iespējams, samazinot viņu nevēlēšanos ieguldīt un, iespējams, palielinot privātos ieguldījumus;

I.  tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģijā un stratēģijā “Eiropa 2020” ir noteiktas prioritātes, lai uzlabotu darbvietu kvalitāti un nodrošinātu labākus darba apstākļus; tā kā darbinieku līdzdalības uzņēmuma finanšu rezultātos palielināšana un labākas atlīdzības piedāvājumi varētu palīdzēt sasniegt šos mērķus;

J.  tā kā DFL ir jāiet roku rokā ar darba ņēmēju augsta līmeņa informētību, apmācību un apspriešanos ar viņiem, lai viņi būtu pilnībā informēti par finansiālās līdzdalības shēmām, kurās var piedalīties, un lai tādējādi, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, viņi varētu novērtēt iespējamos ieguvumus un riskus, ko rada šīs shēmas, piemēram, uzņēmuma maksātnespējas gadījumā;

K.  tā kā, īstenojot DFL, pastiprinātu sociālo dialogu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu, darba devēji varētu ieguldīt sava darbaspēka attīstības iespējās, tādējādi veicinot cīņu pret sociālo atstumtību un nodrošinot augsta līmeņa apmācību;

L.  tā kā iesaistot darbiniekus lēmumu pieņemšanas procesā, kas atkarīgs no shēmas specifikas, DFL var dažos gadījumos palīdzēt uzņēmumiem, tostarp MVU, risināt pārstrukturēšanas un uzņēmējdarbības nepārtrauktības jautājumus, tostarp uzņēmumu pēctecības un paaudžu atjaunošanas problēmas, piemēram, ģimenes uzņēmumos;

M.  tā kā ir jāpatur prātā, ka DFL piemīt gan pozitīvi, gan negatīvi elementi;

N.  tā kā DFL ir saistīts ar zināmiem finansiāliem riskiem, bet varētu arī kalpot kā šoka amortizators, kas paredz prēmijas vai citas atlīdzības un arī nodrošina, ka darbiniekiem pieder uzkrāto akciju portfelis; tā kā īpaši ESOP var būt piemērs uzņēmuma pārdošanas darbiniekiem modelim biržā nekotētos uzņēmumos, kur darbiniekiem noteiktā prioritāte šādas pārdošanas procesā varētu ļaut viņiem potenciāli aizsargāt savu darbvietu, ja pastāv iespēja, ka citi uzņēmumi īsteno pārpirkšanas iespējas;

O.  tā kā ir vajadzīgi pasākumi, lai aizsargātu darbiniekus no riska, proti, gan darba, gan ieguldītā kapitāla zaudēšanas gadījumā, ja darba devēju ir skārusi krīze; tā kā DFL nevar izmantot tam, lai samazinātu darba ņēmēju iegūtās sociālās un darba tiesības, ar to nedrīkst aizstāj parasto darba samaksu, citus atalgojuma veidus vai iemaksas pensiju shēmās, un tas nedrīkst būt veids, kā pārnest riskus uz darba ņēmēju vai neievērot darba tiesības;

P.  tā kā dalībai DFL joprojām ir jābūt darbiniekiem brīvprātīgai, jo īpaši MVU gadījumā, tāpat neietekmējot ne viņu mobilitāti darba tirgū, sociālo apdrošinājumu, ne arī tiesības uz kolektīvu rīcību; tā kā tādēļ darbiniekiem vienmēr vajadzētu būt piekļuvei informācijai par uzņēmuma ekonomisko stāvokli, izņemot komercnoslēpumam un komerciāli sensitīvai informācijai, un informētiem par katras pieejamās DFL shēmas priekšrocībām un trūkumiem;

Q.  tā kā fiskālie stimuli ir galvenie DFL veicināšanas elementi, kas varētu atmaksāties vidējā termiņā līdz ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka valstīs, kurās ir senas darbinieku finansiālās līdzdalības tradīcijas, ir arī visattīstītākās darbinieku īpašumtiesības un lielākās nodokļu priekšrocības;

R.  tā kā aktīva nodarbinātības politika, piemēram, atbalsts patiesai pašnodarbinātībai un normāla un sociāla uzņēmējdarbība, ir svarīgi instrumenti bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū saskaņā ar Eiropas Uzņēmējdarbības rīcības plānu, ko pieņēma 2013. gada janvārī;

S.  tā kā pašreizējais Eiropas Sociālais fonds sekmē sociālo uzņēmējdarbību un sociālo un solidāro ekonomiku un tā kā arī gaidāmajam ESF Plus būtu tas jāturpina; tā kā DFL var sniegt vērtīgu ieguldījumu sociālās un solidaritātes ekonomikas attīstībā, piemēram, padarot ieguldījumus vai finansējumu pieejamāku;

T.  tā kā ar DFL var papildināt ES programmas, kuru mērķis ir uzlabot, jo īpaši MVU, piekļuvi kapitālam, piemēram, ar COSME programmas, InnovFin programmas, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstu;

U.  tā kā DFL varētu būt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda papildu instruments, kas sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālo pārmaiņu dēļ vai finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē, tādos jautājumos kā pārkvalificēšana, apmācība, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšana un darba ņēmēju īstenota uzņēmuma pārdošana darbiniekiem;

V.  tā kā ES pamatnostādnes attiecībā uz DFL varētu palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt sistēmas DFL shēmām, kas potenciāli varētu dot labumu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kā arī palielināt sabiedrības informētību par DFL;

1.  aicina Komisiju apsvērt atbilstīgus ieteikumus, lai mudinātu dalībvalstis un uzņēmumus, jo īpaši MVU, izstrādāt un piedāvāt DFL shēmas darbinieku un uzņēmumu labā un interesēs; uzsver, ka minētajām shēmām vajadzētu:

   aizsargāt darbinieku ienākumu drošību,
   krīzes situācijā neapdalīt darba ņēmējus,
   nenovirzīt uzņēmējdarbības risku uz darbiniekiem,
   garantēt darba ņēmēju ieguldījumu augstu aizsardzības līmeni;

2.  aicina dalībvalstis, popularizējot darbinieku līdzdalības shēmas uzņēmumos un darba ņēmējiem, sniegt neobligātus stimulus, tostarp nodokļu atvieglojumus, kas nav pretrunā valsts nodokļu noteikumiem, atbilstoši paraugprakses principiem, vienlaikus atbalstot darba ņēmēju sociālās aizsardzības augstākos standartus un aizsargājot viņu tiesības uz kolektīvu rīcību;

3.  uzsver, ka ir jāintegrē DFL darba ņēmēju iesaistīšanas sistēmā, piemēram, uzņēmuma lēmumu pieņemšanā, tostarp ar darbinieku pārstāvju starpniecību, un ka ar DFL nedrīkst aizstāt taisnīgu un pienācīgu samaksu, ne arī tā var būt alternatīva valsts pensijām vai pensiju shēmām, par kurām panākta kolektīva vienošanās;

4.  aicina Komisiju īstenot piecu punktu rīcības plānu, kas iekļauts noslēguma ziņojumā izmēģinājuma projektam par darbinieku iesaistīšanas un līdzdalības veicināšanu (2014);

5.  atzīst, ka pastāv saikne starp valsts līmeņa likumdošanas pasākumiem, ar kuriem atbalsta DFL shēmas, un to uzņēmumu un darba ņēmēju skaitu, kas tos izmanto;

6.  uzsver starpvalstu šķēršļus, ar ko saskaras gan uzņēmumi, kas piedāvā šādas shēmas vairākās dalībvalstīs, gan darbinieki, proti, tiesību aktu un dubultu nodokļu uzlikšanas risku, kas var radīt būtiskas administratīvās izmaksas un ietekmēt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kurai ir būtiska nozīme cīņā pret bezdarbu, konverģences un integrācijas uzlabošanā starp dalībvalstīm;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot izpratni, kā norādīts izmēģinājuma projekta par darbinieku īpašumtiesību un līdzdalības veicināšanu (2014) galīgajā ziņojumā, izmantot pētniecības projektu rezultātus un veicināt pārrobežu paraugprakses nododamību, kā arī ierosināt vienkāršus, zemākā līmeņa pamata atbalsta modeļus;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt īpašas tīmekļa vietnes, kurās būtu atrodami MVU un VVB peļņas sadales līgumu paraugi, lai atvieglotu to ieviešanu, kā arī informācija par saistītajiem riskiem un citi svarīgi materiāli; tāpat aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt vākt datus par finanšu līdzdalības shēmu izmantošanu un izplatību, kā arī pārbaudīt finansiālās līdzdalības ietekmi uz uzņēmuma darbību, darba kvalitāti un darba ņēmēju noturēšanu, izmantojot Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda palīdzību;

9.  aicina dalībvalstis un Komisiju palīdzēt uzņēmumiem, kas izrāda interesi par DFL, ar risinājumiem un īpašiem atbalsta pasākumiem, lai novērstu pārmērīgas administratīvās un izstrādes izmaksas, kas saistītas ar DFL īstenošanu, jo īpaši MVU, un mudināt tādus ārpakalpojumu sniedzējus kā bankas un ieguldījumu fondi piedāvāt vienkāršas DFL shēmas, kas piemērotas šāda veida uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka starpnieki neizmanto vismazākos uzņēmumus savās interesēs un netiek radītas slēptās izmaksas;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt izglītību finanšu jomā, lai vairotu ES pilsoņu iespējas un uzlabotu izpratni par DFL;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar sociālajiem partneriem, darbinieku īpašumtiesību organizācijām un citām ieinteresētajām personām jau procesa sākumā, lai izstrādātu vispiemērotākās DFL sistēmas, un gadījumos, kad DFL shēma ir uzskatāma par piemērotu, to apspriest katrā atsevišķā uzņēmumā, ne vien ņemot vērā uzņēmuma lielumu un veidu, darbaspēku un finanšu situāciju, bet arī valsts tiesību aktus un praksi;

12.  iesaka darbinieku uzkrājumu shēmas mehānismus un instrumentus apspriest katras nozares līmenī, lai MVU un mikrouzņēmumiem piedāvātu standartizētu līgumu paraugus, ko šie uzņēmumi var tieši un vienkārši piemērot;

13.  uzsver, ka DFL vajadzētu būt pieejamai visiem darbiniekiem bez diskriminācijas un neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, valstspiederības, pilnas vai daļējas slodzes darba nosacījumiem utt.;

14.  piebilst, ka diferencēto pieeju darbiniekiem var pamatot ar vajadzību apmierināt darbinieku dažādās vajadzības un intereses, piemēram, ierobežotas akciju iegādes plāni, kas pieejami tikai vadošajiem darbiniekiem;

15.  uzskata, ka ESOP būtu arī jāļauj darbiniekiem izmantot ESOP kontu citam, ne vien pašreizējā darba devēja pašu kapitālam, lai mazinātu koncentrācijas risku, jo īpaši attiecībā uz MVU;

16.  atgādina, ka lēmumam par pievienošanos DFL shēmām pamatā vajadzētu būt pilnīgi brīvprātīgam, proti, nekāda veida rīcību nevajadzētu vērst pret darbiniekiem, kuri izvēlas nepievienoties shēmai, un, ja viņi piekrīt pievienoties, darbinieku piekrišanai vajadzētu būt balstītai uz pienācīgu apmācību un informāciju, pilnībā apzinoties savas tiesības, pienākumus un riskus, uzņēmuma situāciju, katras shēmas priekšrocības un trūkumus un to ietekmi uz nodokļiem pēc pievienošanās shēmai, kā arī nosacījumus, kurus piemēro, aizejot no darba uzņēmumā vai izstājoties no shēmas;

17.  uzskata, ka ar DFL nedrīkstētu aizstāt vai mazināt standarta bāzes atalgojumu, ne arī citus iemaksu veidus, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet ka šiem ieņēmumiem vajadzētu būt papildinošiem visām sociālajām un līgumā noteiktajām tiesībām, un tas ir priekšnoteikums DFL ieviešanai;

18.  uzskata, ka ir jāveido vairāk saikņu starp DFL un sociālo ekonomiku, jo īpaši izmantojot tādas programmas kā “Radošā Eiropa”, kas piedāvā mikrokredītus līdz 25 000 EUR apjomā maziem uzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā darba tirgus straujo attīstību un pārmaiņas tajā, kā arī no tā izrietošās problēmas, kas saistītas ar prasmēm, digitalizāciju, automatizāciju, bagātības nevienlīdzību un sociālās apdrošināšanas samazinājumu, un nemitīgi radīt jaunas iespējas atbalstīt un aizsargāt darbiniekus, lai tie pielāgotos un pilnveidotos gan profesionāli, gan individuāli;

20.  uzsver DFL nozīmīgo lomu gan uzņēmējdarbības gara, gan uzņēmējdarbības veicināšanā, atvieglojot pētniecību un piekļuvi kapitālam, jo īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem;

21.  uzsver — lai arī mikrouzņēmumiem ir svarīga nozīme lielākās daļas ES dalībvalstu ekonomikā, joprojām nav īstenoti atbalstoši pasākumi darbinieku akciju īpašumtiesību jomā;

22.  atzinīgi vērtē tādu Komisijas ģenerāldirektorātu iniciatīvas kā, piemēram, ĢD EMPL, ĢD FISMA un ĢD GROW, ar kurām atbalsta nodarbinātību, MVU un kapitāla tirgu savienību, un prasa koordinētu pieeju vislabākajai pieejamo resursu izmantošanai, paturot prātā, ka galīgais labuma guvējs ir Eiropas pilsonis;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.
(2) OV C 68 E, 18.3.2004., 429. lpp.
(3) OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.
(4) OV C 482, 23.12.2016., 41. lpp.
(5) Trešais Eiropas uzņēmumu apsekojums, Eurofound (2013).
(6) Izmaiņas atalgojuma un prēmiju sistēmās, Eurofound (2016).
(7) Ikgadējais ekonomikas pārskats par darbinieku akciju īpašumtiesībām Eiropas valstīs.
(8) Inovācija darbavietā Eiropas uzņēmumos, Eurofound (2016).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika