Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))(1)

P8_TA(2018)0418 A8-0308/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi. (1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, zaudēšanu vai iznīcināšanu, nodrošinātu cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi un legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi. __________________ __________________ 24 COM(2016)0050. 24 COM(2016)0050. 25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp. 25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Ņemot vērā Savienības apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgoto, izrakto vai iegūto priekšmetu atgūšana. Attiecībā uz tautu un teritoriju ekspluatāciju, kuras rezultātā parasti notiek nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība un kontrabanda, jo īpaši tad, ja šāda nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar teritorijām, kur norisinās bruņots konflikts, šajā regulā būtu jāņem vērā tautu un teritoriju reģionālās un vietējās iezīmes, nevis kultūras priekšmetu tirgus vērtība. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem; tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi, un tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā. (2)  Kultūras priekšmetiem bieži ir ievērojama kultūras, mākslas, vēsturiska un zinātniska nozīme. Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem, tam cita starpā piemīt simboliska vērtība un tas glabā cilvēces kultūras atmiņu. Kultūras mantojums bagātina visu tautu kultūras dzīvi un vieno cilvēkus, veidojot kopīgu atmiņu un saglabājot liecības par civilizācijas attīstības gaitu. Tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana ir notikusi vienmēr, taču tagad tā ir sasniegusi rūpniecisku mērogu. Kamēr vien nelikumīgos izrakumos iegūtu kultūras priekšmetu tirdzniecība būs ienesīga un būs iespējams no tās gūt peļņu bez ievērojamiem riskiem, izrakšana un izlaupīšana turpināsies. Kultūras mantojuma ekonomiskās un mākslinieciskās vērtības dēļ starptautiskajā tirgū pēc tā ir liels pieprasījums, taču, nepastāvot stingriem starptautiskiem juridiskiem pasākumiem vai tiem netiekot efektīvi īstenotiem, šie priekšmeti nonāk ēnu ekonomikā. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana un nelikumīgos izrakumos iegūta kultūras mantojuma tirdzniecība ir smags noziedzīgs nodarījums, kas nodara būtisku kaitējumu gan tieši, gan netieši skartajām personām. Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība daudzos gadījumos veicina kultūras piespiedu homogenizāciju un/vai izstumšanu, savukārt kultūras priekšmetu izlaupīšanas rezultāts cita starpā ir kultūras sabrukums. Tādēļ Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā, īpaši pievēršoties kultūras priekšmetiem no trešām valstīm, kuras skar bruņoti konflikti, un jo īpaši gadījumos, kad kultūras priekšmetus no trešās valsts izvedušas teroristiskas vai citas noziedzīgas organizācijas. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Trešo valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir pietiekamas spējas, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību. Minētās iestādes arī varētu skart korupcija vai citi sliktas pārvaldības veidi. Izņemot kultūras priekšmetus no to konteksta, iedzīvotājiem tiek atņemtas gan paražas, gan piemiņas un kulta priekšmeti vai vietas. Ja savstarpēji saistīti elementi tiek pārdoti atsevišķi, zūd priekšmetu vēsturiskais konteksts un zinātniskā vērtība. Ņemot vērā kultūras priekšmetu neaizstājamību un sabiedrības intereses, iespējai kultūras priekšmetus iegūt īpašumā vajadzētu pastāvēt tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Importa procedūrā ir jāiekļauj garantija par turpmāku pienācīgu uzglabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un valsts muzejiem piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm. (3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu importu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka daži importējamie kultūras priekšmeti ievešanas laikā Savienības muitas teritorijā ir pakļauti saskaņotām kontrolēm, pamatojoties uz pastāvošiem procesiem, procedūrām un administratīviem instrumentiem nolūkā panākt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/20131a vienotu īstenošanu. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.). Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver režīms, ko muita piemēro ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetiem, kas tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, t. i., gan to laišana brīvā apgrozībā, gan īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana. (4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu būt pretrunā preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam. (5)  Brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) kontroles nolūkā ieviešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā, lai novērstu šīs regulas apiešanas iespēju, izmantojot brīvzonas kā potenciālas teritorijas pastāvīgai nelikumīgi iegūtu priekšmetu tirdzniecības paplašināšanai Savienībā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša muitas procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu nokļūšanu Savienības muitas teritorijā, izņemot gadījumus, kad kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot tās normatīvo aktu noteikumus. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas. (6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (“UNESCO 1970. gada konvencija”) un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs. (7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti, no kuras tie aizvesti vai kuras zemē vai ūdeņos tie izrakti vai izzagti, vai kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi. Izņēmuma gadījumos, kad kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un ja kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu vai ja kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, bet turētājs nevar uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Grozījums Nr. 10 un 11 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Ņemot vērā, ka UNESCO 1970. gada konvencijas 5. pantā ir prasīts izveidot vismaz vienu valsts dienestu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu valsts kultūras priekšmetu aizsardzību pret nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu, un ka ir nepieciešama aktīva sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās, valstīm, kuras ir pievienojušās UNESCO 1970. gada konvencijai, būtu jāizpilda konvencijā paredzētās saistības, savukārt dalībvalstis, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, tiek aicinātas to nekavējoties izdarīt. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību. (8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri Savienības ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni un vērtības slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi vairākumam kultūras priekšmetu kategoriju noteikt minimālā vecuma slieksni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un UNESCO 1970. gada konvencijas un UNIDROIT 1995. gada konvencijas noteikumiem un dažām kultūras priekšmetu kategorijām noteikt finansiālās vērtības slieksni atbilstoši I pielikumā norādītajām vērtībām. Tā kā dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kas ir pakļautas augstākam laupīšanas, zuduma vai iznīcināšanas riskam, ir vajadzīgi pastiprināti aizsardzības pasākumi, tām nebūtu jānosaka finansiālās vērtības slieksnis. Ar minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citus priekšmetus, kurus ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence. (10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti un pieminekļu elementi, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru šos priekšmetus drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka pirms šo priekšmetu importa Savienības muitas teritorijā ir jāuzrāda pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta importa licence. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir izvesti saskaņā ar izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajiem aktiem, vai pierādīt šādu normatīvo aktu neesamību. Pienācīgi ņemot vērā risku un piemērojot pienācīgas rūpības principus, likumīgu eksportu no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts būtu jāpierāda ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem (eksporta sertifikātiem vai eksporta licencēm, ko izsniegusi izcelsmes valsts, standartizētu dokumentu, kurš sagatavots atbilstoši kultūras priekšmetu aprakstīšanā izmantotajam starptautiskajam priekšmeta identifikatora standartam, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem), ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā būtu jāiekļauj eksperta vērtējums. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai noteiktajos termiņos bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)  Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un analizēt kultūras priekšmetus, izdarot fizisku pārbaudi. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana, jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū. (11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu elektronisku apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šos priekšmetus. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu elektronisku dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto standartizēts dokuments, kurā ievērots UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Elektroniskajā apliecinājumā būtu jāiekļauj arī izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas apliecina, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no minētās izcelsmes valsts vai trešās valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts tiesību aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā būtu jāiekļauj arī jebkādi citi atbilstīgi apliecinošie dokumenti un pierādījumi, piemēram, īpašuma apliecības, rēķini, pirkuma līgumi, apdrošināšanas dokumenti un transporta dokumenti. Kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē un jāizsniedz deklarētājam attiecīgo dokumentu kopijas, lai nodrošinātu priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū. Informācijai, kas elektroniskā apliecinājuma veidā sniegta kompetentajām iestādēm, vajadzētu būt pietiekamai, lai kompetentās iestādes varētu veikt turpmākas darbības, ja, pamatojoties uz riska analīzi, tās uzskata, ka minēto priekšmetu imports varētu būt nelikumīgs. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu. (12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas, digitalizācijas vai akadēmiskas pētniecības nolūkā un muzeju vai citu līdzīgu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām, rīkojot kultūras izstādes, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Kultūras priekšmeti, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Tomēr, ja kultūras priekšmetus nopērk un tie paliek Savienības teritorijā, tiem atkarībā no kultūras priekšmeta kategorijas būtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai nodrošinātu to drošumu un saglabāšanu. (13)  Uzglabāšana bez importa licences vai importētāja apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai, tiklīdz apstākļi to pieļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, no kuras priekšmeti likumīgi izvesti, tādējādi nodrošinot to drošumu un saglabāšanu. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. (14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, taču nesamērīgi nekavētu tirdzniecību ar trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa un finansiālās vērtības sliekšņa kritēriju izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt I pielikumu un izveidot II pielikumu, kurā uzskaitītas valstis un kombinētās nomenklatūras kodi, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) sastādītajām un grozītajām apdraudēto kultūras priekšmetu sarkanajām grāmatām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem27. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. __________________ __________________ 27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. 27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128. (15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, un vienlaikus būtu jāgarantē atbilstoši saglabāšanas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku. Minētā kārtība būtu jāattiecina arī uz standartizētajām elektroniskajām importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām un iemeslu uzskaitījumu, kuru dēļ pieteikumu varētu noraidīt, importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šādas datubāzes izveidi var paredzēt saskaņā ar minētās regulas 280. pantu sagatavotajā darba programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128. __________________ __________________ 28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15a)  Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas kontroles un pārbaužu procedūru jomā piemērojamie noteikumi ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 noteikumi. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits. (16)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu elektroniski jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām un jādalās šajā informācijā, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Pārredzamības un publiskās kontroles labad būtu jāpublisko iespējami daudz informācijas. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna29 mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem. (17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu apmācību un spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem. __________________ __________________ 29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu. 29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)  Ir jāizstrādā informētības veicināšanas kampaņas, lai vērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību uz nelegāli iegūtu priekšmetu risku un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem izprast un piemērot šo regulu. Šādas informācijas izplatīšanā dalībvalstīm būtu jāiesaista attiecīgie valstu kontaktpunkti un citi informācijas sniegšanas dienesti. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns) (17b)  Komisijai būtu jānodrošina pienācīga tehniskā palīdzība mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un būtu jāsekmē informācijas apmaiņa ar šiem uzņēmumiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu. Tādēļ MMVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri importē kultūras priekšmetus, būtu jāsniedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 izveidotās programmas COSME1a atbalsts. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.). Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai. (18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai. Dalībvalstīm būtu arī jāziņo Komisijai par šo sodu piemērošanas gadījumiem. Ir vēlams panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, tādēļ ir lietderīgi visās dalībvalstīs paredzēt līdzīga veida un iedarbības sodus. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek. (19)  Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi, jo īpaši noteikumi par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai Savienības muitas teritorijā. Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai un importam Savienības muitas teritorijā. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa Šī regula neattiecas uz kultūras priekšmetiem, kuras kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju. Šī regula attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot attiecīgās izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim; a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikumos un atbilst tajos konkretizētajam minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksnim; Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  “kultūras priekšmetu imports” ir: i)  laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. panta nozīmē; vai ii)  vienas no turpmāk uzskaitītajām Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. pantā minēto īpašo procedūru kategorijām piemērošana priekšmetiem: a)  uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavās un uzglabāšanu brīvajās zonās; b)  īpaša izmantošana, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu; c)  ievešana pārstrādei; Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti; b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti vai no kuras pašreizējās teritorijas zemes vai ūdeņiem tie aizvesti, izrakti vai izzagti, vai valsts, kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti; Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību; c)  “trešā valsts” ir pēdējā valsts, kura nav izcelsmes valsts un kurā kultūras priekšmeti tika turēti pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā; Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)   “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu; svītrots Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) ha)  “priekšmeta identifikators” ir UNESCO pieņemts starptautisks standarts kultūras priekšmetu aprakstīšanai un datu kopuma sagatavošanai par kultūras priekšmetiem; Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns) hb)  “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu ieceltas iestādes importa licenču izsniegšanai un importētāja apliecinājumu reģistrēšanai. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts 2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi. 2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu I pielikuma tabulas otro aili un pielikumā norādīto minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksni, ņemot vērā šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 116/2009 īstenošanas gaitā gūto pieredzi. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) publicēto apdraudēto kultūras priekšmetu sarkano grāmatu datubāzi, grozītu II pielikumu ar valstu un priekšmetu kategoriju uzskaitījumu, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks. Komisija nodrošina regulāru II pielikuma atjaunināšanu. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – virsraksts Kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā Kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.  Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu. 1.  Ir aizliegts ievest kultūras priekšmetus, kuri no izcelsmes valsts teritorijas izvesti, pārkāpjot starptautiskās tiesības un izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus. Kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā ir atļauts vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Sekmīgi īstenots kultūras priekšmetu imports nav uzskatāms par pierādījumu likumīgai izcelsmei vai likumīgām īpašumtiesībām. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām; a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienības muitas teritorijā izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un muzeju vai citu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām kultūras izstāžu rīkošanai; Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  kultūras priekšmetiem, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, izņemot, ja tos nopērk un tie paliek Savienības teritorijā; Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde. b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) nolūkā nodrošināt to drošību vai saglabāšanu, vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde, lai, tiklīdz apstākļi to ļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, uz kuru tie tika likumīgi izvesti. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  atpakaļ atgrieztiem kultūras priekšmetiem Direktīvas 2014/60/ES 2. panta nozīmē. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu un atpakaļ atgrieztu kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu šo priekšmetu aizsardzības nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Lai pielikuma c), d) un h) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm. 1.  Importējot Savienībā I pielikuma A.1. un A.2. punktā minētos kultūras priekšmetus, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm. Punkta pirmajā daļā minētajiem priekšmetiem šo pantu piemēro vienīgi tad, ja tie ir iekļauti valstu un kombinētās nomenklatūras kodu sarakstā II pielikumā, ja šādu sarakstu izmanto attiecībā uz izcelsmes valsti, no kuras kultūras priekšmeti izvesti, un kultūras priekšmetu izcelsmes valsts ir zināma. Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri ir uzskaitīti tikai II pielikumā un ir importēti Savienības muitas teritorijā no izcelsmes valsts vai trešās valsts. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts 2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. 2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno atttiecīgos apliecinošos dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Iekļaujami šādi dokumenti: –  eksporta sertifikāti vai eksporta licences; –  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; –  īpašuma apliecības; –  rēķini; –  pirkuma līgumi; –  apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja a)  kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja b)  kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Apliecinošajos dokumentos ietilpst: –  eksporta sertifikāti vai eksporta licences; –  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; –  īpašuma apliecības; –  rēķini; –  pirkuma līgumi; un –  apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu. 3.  Pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 21 dienas laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo vai papildu informāciju vai dokumentus. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā var noraidīt pieteikumu ar šādu pamatojumu: 4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas izskata pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Izsniedzot importa licenci, kompetentā iestāde to reģistrē elektroniski. Kompetentā iestāde noraida pieteikumu ar šādu pamatojumu: Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts a)  ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem; a)  ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; vai 4. panta 2.a punktā minētajos izņēmuma gadījumos — ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no trešās valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b)  ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem; svītrots Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi. c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats un pārbaudāmi iemesli uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns) ca)  ja citas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš ir noraidījušas kultūras priekšmeta importa licences pieteikumu attiecībā uz to pašu kultūras priekšmetu un nav sagādāti papildu pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti saistībā ar noraidīto pieteikumu; Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – cb apakšpunkts (jauns) cb)  ja ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, jo īpaši ar eksportētājvalsts izsniegtiem eksporta sertifikātiem vai licencēm, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, attiecīgos gadījumos — priekšmetu identifikatoriem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem nav iespējams pierādīt, ka tiešais eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Kompetentā iestāde var noraidīt pieteikumu, ja tiesā tiek izskatītas izcelsmes valsts iestāžu iesniegtas prasības par atgūšanu vai zaudējumu atlīdzību. Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Ja pieteikumu noraida, 4. punktā minētajam administratīvajam lēmumam pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, un lēmumu tā pieņemšanas brīdī dara zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam. Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.c punkts (jauns) 4.c  Pieteikumā iekļauj deklarāciju, kurā apliecināts, ka attiecībā uz priekšmetiem iepriekš nav bijis iesniegts cits pieteikums, vai, ja iepriekšējais pieteikums ticis noraidīts, norāda šā noraidījuma iemeslus un iekļauj papildu pierādījumus, kas nebija pieejami iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.d punkts (jauns) 4.d  Ja dalībvalsts noraida elektronisko pieteikumu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot arī noraidījuma iemeslus. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgu tirdzniecību, dalībvalstis informē arī citas attiecīgās iestādes, piemēram, Interpolu un Eiropolu. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts – 1. daļa Dalībvalstis izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā. Dalībvalstis nekavējoties izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts 6.  Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. 6.  Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un attiecīgo apliecinošo dokumentu elektronisku iesniegšanu un elektronisku izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts 1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm. 1.  Importējot Savienības muitas teritorijā I pielikuma A daļas 3.–14. punktā minētos kultūras priekšmetus, priekšmetu turētājam ir jāiesniedz elektronisks importētāja apliecinājums pirmās iecerētā importa dalībvalsts muitas iestādēm. Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri minēti A.1. un A.2. punktā un kuru kombinētās nomenklatūras kodi nav iekļauti II pielikumā. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts 2.  Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. 2.  Importētāja apliecinājumu reģistrē elektroniski. Tajā ietilpst: a)  priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; b)  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; c)  izcelsmes valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja a)  kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja b)  kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, importētāja apliecinājumā ietilpst: a)  priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; b)  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un c)  trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajos aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā iekļauj arī jebkādus citus attiecīgus apliecinošos dokumentus un pierādījumus, piemēram, īpašuma apliecības, rēķinus, pirkuma līgumus, apdrošināšanas dokumentus, transporta dokumentus. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts 3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi Komisija nodrošina pienācīgu tehnisko un finansiālo palīdzību mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), tostarp sadarbībā ar dalībvalstīm veicinot valstu kontaktpunktu darbību un izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā iekļauta visa attiecīgā informācija, un, saņemot informācijas pieprasījumus, sekmē informācijas apmaiņu starp MMVU un attiecīgajiem valstu kontaktpunktiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns) 5.b pants Elektroniskās sistēmas izmantošana 1.  Kompetento iestāžu un deklarētāju savstarpējā informācijas apmaiņa saskaņā ar 4. un 5. pantu, piemēram, deklarāciju, pieteikumu vai lēmumu apmaiņa, vienmēr notiek elektroniskā veidā. 2.  Komisija izveido 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu: –  1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību; –  sīki izstrādātus noteikumus par informācijas iesniegšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot elektronisko sistēmu. Izstrādājot, uzturot un izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu un glabājot informāciju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju. 3.  Veicot personas datu apstrādi šīs regulas satvarā, deklarētāji un kompetentās iestādes savus šajā regulā noteiktos uzdevumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un Regulu (ES) .../...*. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). * OV: lūgums ievietot tekstā regulas, kas iekļauta dokumentā 2017/0003(COD), numuru. Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 6. pants 6. pants svītrots Muitas kontrole un pārbaude 1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu. 2.   Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. 3.   Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju. 4.  Iesniedzot deklarāciju saistībā ar kultūras priekšmetu laišanu brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanu tiem, izstrādājumu daudzumu norāda, izmantojot pielikumā minēto papildu mērvienību. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā. Dalībvalstis var ierobežot to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas atļaut importēt kultūras priekšmetus. Ja dalībvalstis piemēro šādu ierobežojumu, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras ar to saistītās izmaiņas. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. 1.  Kompetentās iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. Kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošināti piemēroti saglabāšanas apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. pantā izklāstītajiem preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumiem un pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo priekšmetu specifiku. Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos. 2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 22. panta 7. punkta noteikumus. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts 3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. 3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši, un, pamatojoties uz argumentētu muitas iestāžu lēmumu, šo periodu ir iespējams pagarināt vēl par trim mēnešiem. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir konstatēts, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. Dalībvalstu iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka brīdī, kad kultūras priekšmeti tiek atdoti izcelsmes valstij, šo valsti neskar bruņots konflikts, kura laikā nevar garantēt kultūras priekšmetu drošību. Šādā gadījumā kultūras priekšmets paliek Savienībā līdz brīdim, kamēr situācija izcelsmes valstī ir stabilizējusies. Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas muitas iestādes nekavējoties informē izcelsmes valsti vai, ja kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams ticami noteikt, trešo valsti, kā arī attiecīgā gadījumā Eiropolu un Interpolu. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, no izcelsmes valsts varētu būt izvesti, pārkāpjot izcelsmes valsts normatīvo aktu noteikumus, tās dod muitas iestādēm rīkojumu šos priekšmetus pagaidu kārtā konfiscēt. Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts Administratīvā sadarbība Administratīvā sadarbība un elektroniskās sistēmas izmantošana Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 4. punktā. 1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 4. panta 5. punktā. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm. 2.  Tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šāda sistēma aptver informācijas saņemšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm. Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Šā panta 2. punktā minēto elektronisko sistēmu dalībvalstīm ir iespējams izmantot, izskatot pieprasījumus, kas iesniegti saistībā ar Regulā (EK) Nr. 116/2009 paredzētajām eksporta licencēm. Šādi pieprasījumi var tieši attiekties uz elektroniskajā sistēmā turēto informāciju. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka: Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2. daļa Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz ... [seši mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru. Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 9. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pamatojoties uz šo regulu, personas datus apstrādā tikai nolūkā nodrošināt efektīvu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, nodrošināt cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērst to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiktu finansēts terorisms. Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 9. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Visiem personas datiem, kas iegūti saskaņā ar 4., 5. un 9. pantu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus pienācīgi aizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu. Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar. Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem un jo īpaši par nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju importēt kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, dalībvalstis piemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar. Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 11. pants – -1. daļa (jauna) Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols, Pasaules Muitas organizācija (WCO), Starptautiskais Kultūras īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas centrs (ICCROM) un Starptautiskā Muzeju padome, lai nodrošinātu efektīvas mācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī attiecīgā gadījumā uzdotu veikt attiecīgus pētījumus un izstrādāt standartus. Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm rīko: i)   apmācības un spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas iestādēm, valstu kontaktpunktiem un attiecīgajiem speciālistiem, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu; ii)  pasākumus izcelsmes valstu efektīvākas sadarbības veicināšanai; un iii)   paraugprakses apmaiņu, lai veicinātu šīs regulas vienotu īstenošanu, it īpaši tādu dalībvalstu attiecīgās prakses apmaiņu, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā jau ir spēkā valsts tiesību akti par kultūras priekšmetu importu. Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – 1.a daļa (jauna) Minēto pasākumu, kampaņu un darbību pamatā ir pieredze, kas gūta patlaban pastāvošās programmās, tostarp Pasaules Muitas organizācijas un Komisijas veicinātās programmās. Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Sadarbība ar trešām valstīm Jautājumos, uz kuriem attiecas Komisijas darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, Komisija atvieglo un veicina tehnisko un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm var organizēt mācību pasākumus minēto valstu teritorijā. Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šā tiesību akta spēkāstāšanās datumu]. 2.  Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms … gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem; b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem; Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 2. daļa Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju. Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši no aptaujas saņemšanas brīža, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju. Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna) Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz 1. punktā minētās aptaujas jautājumiem, Komisija var prasīt dalībvalstīm sniegt papildu informāciju par importa licenču pieteikumu izskatīšanu. Dalībvalstis iespējami ātri sniedz prasīto informāciju. Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. 2.  Kad apritējuši divi gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojums ir publiski pieejams. Tajā aplūko praktisko īstenošanu, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MMVU. Ziņojumā salīdzina īstenošanu dalībvalstīs, tostarp izvērtējot, cik vienoti šī regula ir īstenota kopš iepriekšējā ziņojuma sniegšanas dienas. Minētajā izvērtējumā ņem vērā arī noteikumus par sodu ieviešanu un piemērošanu un to, kādā mērā tie dalībvalstīs nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vajadzības gadījumā ziņojumā var sniegt ieteikumus regulas nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs. Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 14. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā šīs regulas ietekmi uz vietas, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MMVU. Ziņojumā sniedz faktus, kas liecina par dažādu valstu sniegumu, iekļauj novērtējumu par to, cik vienoti šī regula tikusi īstenota un piemērota attiecīgajā periodā, un paredz ieteikumus nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs. Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. apakšvirsraksts Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums I a pielikums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas iegūti:     –  izrakumos un atradumos zemē vai ūdenī 9705 00 00   –  arheoloģiskās senvietās 9706 00 00   –  no arheoloģiskām kolekcijām   2. Vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēsturiska vai reliģiska pieminekļa daļa 9705 00 00 9706 00 00 3. Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā darinātas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla1a 9701 4. Darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a 9701 5. Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā darinātas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a 6914 9701 6. Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli1a 49. nodaļa 9702 00 00 8442 50 99 7. 1. kategorijā neiekļauti skulptūru vai tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli1a 9703 00 00 8. Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi1a 3704 3705 3706 4911 91 80 9. Inkunābulas un rokraksti, tostarp ģeogrāfiskās kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijās1a 9702 00 00 9706 00 00 4901 10 00 4901 99 00 4904 00 00 4905 91 00 4905 99 00 4906 00 00 10. Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas atsevišķi vai kolekcijās 9705 00 00 9706 00 00 11. Vairāk nekā 200 gadu vecas iespiestas ģeogrāfiskās kartes 9706 00 00 12. Vairāk nekā 50 gadu veci dažādu veidu arhīvi un to elementi neatkarīgi no materiāla 3704 3705 3706 4901 4906 9705 00 00 9706 00 00 13. a)  Zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas1b un paraugi no šīm kolekcijām 9705 00 00   b)  Kolekcijas1b ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību 9705 00 00 14. Vairāk nekā 75 gadus veci transportlīdzekļi 9705 00 00 86.–89. nodaļa 15. Citas A.1.–A.14. kategorijā neiekļautas senlietas     a)  50 līdz 100 gadu vecas senlietas:     rotaļlietas, spēles 95. nodaļa   stikla izstrādājumi 7013   zeltkaļu vai sudrabkaļu darinājumi 7114   mēbeles 94. nodaļa   optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces 90. nodaļa   mūzikas instrumenti 92. nodaļa   pulksteņi un rokaspulksteņi un to daļas 91. nodaļa   koka izstrādājumi 44. nodaļa   keramikas izstrādājumi 69. nodaļa   gobelēni 5805 00 00   paklāji 57. nodaļa   tapetes 4814   ieroči 93. nodaļa   b)  vairāk nekā 100 gadu vecas senlietas 9706 00 00 ______________ 1a Kuru vecums pārsniedz 100 gadus un kuri/kuras nepieder to autoriem un izgatavotājiem. 1b Atbilstoši definīcijai Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā 252/84: “Kolekciju priekšmeti Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. 9705 nozīmē ir priekšmeti, kuriem ir nepieciešamās īpašības iekļaušanai kolekcijā, t. i., priekšmeti, kuri ir samērā reti, parasti netiek lietoti to sākotnējam nolūkam, ir pakļauti īpašiem darījumiem ārpus parastas tirdzniecības ar līdzīgiem lietojamiem priekšmetiem un ir ļoti vērtīgi.” Uz kultūras priekšmetiem, kas iekļauti A.1.–A.15. kategorijā, šī regula attiecas tikai tad, ja to vērtība atbilst B daļā noteiktajiem finansiālās vērtības sliekšņiem vai pārsniedz tos. B.  Finansiālās vērtības sliekšņi, ko piemēro noteiktām A daļā minētajām kategorijām (euro) Vērtība: Neatkarīgi no vērtības: – 1 (arheoloģiski priekšmeti) – 2 (fragmenti, kas atdalīti no pieminekļiem) – 9 (inkunābulas un rokraksti) – 12 (arhīvi) 15 000 – 5 (mozaīkas un zīmējumi) – 6 (gravīras) – 8 (fotogrāfijas) – 11 (iespiestas ģeogrāfiskās kartes) 30 000 – 4 (darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā) 50 000 – 7 (skulptūras) – 10 (grāmatas) – 13 (kolekcijas) – 14 (transportlīdzekļi) – 15 (jebkurš cits priekšmets) 150 000 – 3 (gleznas) Novērtējums par to, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz finansiālo vērtību, ir jāveic, kad ir iesniegts eksporta licences pieteikums. Finansiālā vērtība ir kultūras priekšmeta vērtība starptautiskajā tirgū. I pielikumā minētās vērtības, kas izteiktas euro, konvertē un izsaka valsts valūtā pēc Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētā maiņas kursa 2001. gada 31. decembrī. Atbilstošo vērtību valsts valūtā pārskata reizi divos gados, sākot no 2001. gada 31. decembra. Atbilstošo vērtību aprēķina, pamatojoties uz šo valūtu vidējo dienas vērtību, kas izteikta euro, 24 mēnešu laikā līdz augusta pēdējai dienai pirms pārskatīšanas, kas stājas spēkā 31. decembrī. Pēc Komisijas priekšlikuma šo aprēķina metodi pārskata Padomdevēja komiteja kultūras priekšmetu jautājumos, parasti divus gadus pēc pirmās piemērošanas. Katrā pārskatīšanas reizē vērtības, kas izteiktas euro, un attiecīgās vērtības valsts valūtā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī novembra pirmajās dienās pirms dienas, kad stājas spēkā pārskatīšana. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums Ib pielikums (jauns) Ib pielikums Valstis un priekšmetu kategorijas, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks [Izstrādā Komisija saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.]

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0308/2018).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos (2018/2006(INI))

P8_TA(2018)0419 A8-0298/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) astoņpadsmito ziņojumu par 2017. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā: “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 3. septembra ziņojumu “29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2017. gads)” (COM(2018)0553) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2018)0381 līdz 0386),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(3),

–  ņemot vērā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(5) (CRIM rezolūcija) un 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju(6),

–  ņemot vērā īpašo Eirobarometra 470. ziņojumu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par krāpšanas apkarošanu muitas jomā un ES pašu līdzekļu aizsardzību (O-000066/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0298/2018),

A.  tā kā ES finanšu interešu aizsardzībai vajadzētu būt svarīgam tās ES politikas elementam, kas paredzēta iedzīvotāju uzticēšanās palielināšanai, nodrošinot, ka viņu nauda tiek izlietota pareizi un efektīvi;

B.  tā kā tiesisko un administratīvo sistēmu dažādība dalībvalstīs rada problemātisku vidi krāpšanas apkarošanai un trūkst vienotu Eiropas līmeņa tiesību aktu cīņai pret organizēto noziedzību;

C.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 2. punktā ir noteikts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”;

D.  tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā(7) ir ieviesti ES minimālie standarti attiecībā uz īpašuma iesaldēšanu iespējamas vēlākas konfiskācijas nolūkā un īpašuma konfiskāciju krimināllietās;

E.  tā kā ar Komisijas 2016. gada 21. decembra priekšlikumu regulai par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu (2016/0412(COD)) ir ieviesti standartizēti dalībvalstu sadarbības veidi;

F.  tā kā nevienu no šiem instrumentiem nevar piemērot trešām valstīm;

G.  tā kā Padomes Regulā (ES) 2017/1939, un jo īpaši tās 104. pantā, ir paredzēti līdzekļi sadarbībai ar trešām valstīm;

H.  tā kā Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (CETS Nr. 198) 3. panta 4. punktā ir norādīts, ka ikviena Puse pieņem tādus likumdošanas vai cita veida pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai nopietna pārkāpuma vai pārkāpumu, kā tie definēti valsts tiesību aktos, gadījumā prasītu pārkāpējam apliecināt iegūto līdzekļu vai cita īpašuma, kam draud konfiskācija, izcelsmi, ciktāl šāda prasība sader ar attiecīgās valsts tiesību aktu principiem;

I.  tā kā reģionālā un globālā līmenī ANO un Eiropas Padome ir izstrādājušas vairākas konvencijas un mehānismus saistībā ar konfiskāciju un līdzekļu atgūšanu, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2003. gada 31. oktobris), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000. gada 15. novembris), Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005. gada 16. maijs) un Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1990. gada 8. novembris); tā kā dažādu iemeslu dēļ šie instrumenti tomēr ne vienmēr ļauj efektīvi un savlaicīgi atgūt nozagtus līdzekļus;

J.  tā kā ES šo jautājumu ir izvirzījusi par vienu no kopējās ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm; tā kā šajā nolūkā tiek īstenoti izmēģinājuma projekti un sagatavošanas projekti;

K.  tā kā saskaņā ar 1., 3. un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai(8),OLAF ir pilnvarots veikt izmeklēšanu jebkurā vietā, kur tiek tērēti ES līdzekļi, tostarp trešās valstīs, kuras saņem ES palīdzību;

L.  tā kā saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF var slēgt administratīvas sadarbības vienošanās ar trešo valstu kompetentām iestādēm, pirms tam to saskaņojot ar kompetentajiem Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestu,

1.  uzsver joprojām pastāvošo zaudētu ES līdzekļu problēmu, ko rada krāpniecības gadījumi, kuros līdzekļi tiek pārvietoti uz trešām valstīm;

2.  uzsver, ka prevencijas nolūkos ir jānovērš līdzekļu pārvietošana caur finanšu starpniekiem, kuri darbojas nepārredzamās un nesadarbīgās jurisdikcijās;

3.  ar bažām uzsver, ka līdzekļi no trešām valstīm arī var tikt krāpnieciski pārvietoti uz ES; uzsver, ka ES finansētās un ANO Starpreģionālā noziedzības un tieslietu pētniecības institūta (UNICRI) īstenotās sagatavošanas darbības, ar ko sniedz atbalstu Arābu pavasara valstīm līdzekļu atgūšanā, rezultātam vajadzētu būt tādas pastāvīgas un plašākas ES programmas izstrādei, kura paredzēta līdzekļu atgūšanai;

4.  uzsver, ka līdzekļu piešķiršana ir jāsasaista ar datu par labuma guvējiem publicēšanu, lai atvieglotu līdzekļu atgūšanu krāpšanas gadījumā;

5.  uzsver, ka ES līdz šim diemžēl ir noslēgusi nolīgumus par savstarpēju tiesisko palīdzību tikai ar dažām trešām valstīm, tādām kā Japāna, Lihtenšteina, Norvēģija un Savienotās Valstis, un lai gan pastāv aizdomas, ka līdzekļi tiek pārvietoti arī uz citām jurisdikcijām; aicina Komisiju veicināt centienus noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuras saņem ES finansējumu;

6.  pauž nožēlu par to, ka daudzām dalībvalstīm patlaban ir jābalstās uz divpusējiem nolīgumiem un ka nav ES līmeņa pieejas šim nopietnajam jautājumam; tāpēc uzsver nepieciešamību izstrādāt vienotāku pieeju;

7.  prasa ES virzīt pieteikumu dalībai Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), cik ātri vien iespējams, un pastāvīgi sniegt Parlamentam jaunāko informāciju šajā jautājumā;

8.  aicina Komisiju ieņemt stingrāku nostāju ar trešām valstīm parakstītajos nolīgumos, iekļaujot tajos krāpšanas apkarošanas klauzulas; pauž nožēlu, ka nav informācijas par to, cik daudz ES līdzekļu katru gadu tiek zaudēts tādu krāpniecības gadījumu dēļ, kas saistīti ar naudas pārvietošanu uz trešām valstīm; aicina Komisiju aprēķināt zaudēto ES līdzekļu apmēru;

9.  aicina Komisiju veikt riska izvērtējumu attiecībā uz ES tiesību aktiem, kas atvieglo nelikumīgu naudas pārvietošanu ārpus ES, un novērst šīs sensitīvās vietas minētajos tiesību aktos;

10.  aicina Komisiju izstrādāt visām dalībvalstīm vienādu standartizētu datu vākšanas metodi, lai varētu atklāt krāpnieciski iegūtu līdzekļu pārvietošanu uz trešām valstīm, ar mērķi pēc iespējas drīzāk izveidot centrālu ES datubāzi; uzsver, ka šāds mehānisms jau pastāv nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai un ka šo mehānismu varētu paplašināt;

11.  uzsver, ka Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005. gada 16. maijs) un Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1990. gada 8. novembris) ir svarīgi instrumenti, kas atvieglo sadarbību ar trešām valstīm saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu un atgūšanu; atzinīgi vērtē to, ka ir veiksmīgi noslēgušās sarunas par priekšlikumu regulai par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, un norāda, ka tās galvenie elementi varētu veidot lietderīgu pamatu sadarbībai ar trešām valstīm starptautisko konvenciju un tādu divpusējo nolīgumu kontekstā, kuros ES ir līgumslēdzēja puse;

12.  pauž nožēlu par to, ka ne visas ES dalībvalstis ir piekritušas iesaistīties EPPO darbā; uzsver, ka ir svarīgi, lai EPPO kļūtu par galveno elementu jebkurā turpmāk izveidotā mehānismā, kas paredzēts līdzekļu atgūšanai trešās valstīs, un šajā nolūkā ir nepieciešams, lai pašreizējos un turpmākajos nolīgumos par savstarpēju tiesisko palīdzību un līdzekļu atgūšanu, īpaši Eiropas Padomes un ANO konvencijās, tā tiktu atzīta par kompetentu iestādi saskaņā ar EPPO regulas 104. pantu;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

(1) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp. (2) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp. (3) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (4) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. (5) OV C 208, 10.6.2016., 89. lpp. (6) OV C 215, 19.6.2018., 96. lpp. (7) OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp. (8) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (COM(2014)0557 – C8-0142/2014 – 2014/0256(COD))

P8_TA(2018)0420 A8-0035/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0557),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0142/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 13. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0035/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, Regulu (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/5.)

(1) OV C 242, 23.7.2015., 39. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2016. 10. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2016)0088).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veterinārajām zālēm (COM(2014)0558 – C8-0164/2014 – 2014/0257(COD))

P8_TA(2018)0421 A8-0046/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0558),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0164/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā savu 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā — pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 13. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8‑0046/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/6.)

(1) OV C 242, 23.7.2015., 54. lpp. (2) OV C 353, 27.9.2016., 12. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2016. gada 10. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2016)0087).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu (COM(2014)0556 – C8-0143/2014 – 2014/0255(COD))

P8_TA(2018)0422 A8-0075/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0556),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. pantu, kā arī 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0143/2014),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 8. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0075/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... ar ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 183/2005 un atceļ Padomes Direktīvu 90/167/EEK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/4.)

(1) OV C 242, 23.7.2015., 54. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD))

P8_TA(2018)0423 A8-0202/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2017)0275),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0171/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0202/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Virzība ceļā uz mērķi, kuru Komisija noteica 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā(6), proti, tiekties uz principu “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā” pilnīgu piemērošanu, radīt ieņēmumus un nodrošināt finansējumu turpmākiem ieguldījumiem transportā, ir bijusi lēna, un visā Savienībā joprojām saglabājas neatbilstības maksas iekasēšanā par ceļu infrastruktūras lietošanu.

(1a)  Šajā Baltajā grāmatā Komisija ir noteikusi 2020. gadā sasniedzamu mērķi “virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju (ieskaitot troksni, vietējo piesārņojumu un sastrēgumus papildus obligātajai nolietojuma atgūšanai) autotransportā un dzelzceļa transportā.” [Am. 1]

(1b)   Kravu un pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu pārvietošanās ir faktors, kas sekmē piesārņojošo vielu emisiju atmosfērā. Šādas piesārņojošās vielas, kas ļoti nopietni ietekmē cilvēku veselību un pasliktina apkārtējā gaisa kvalitāti Savienībā, ir, piemēram, PM2,5, NO2 un O3. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2017. gada aplēsēm šo trīs piesārņojošo vielu ilgstoša iedarbība 2014. gadā Savienībā izraisīja attiecīgi 399 000, 75 000 un 13 600 priekšlaicīgas nāves gadījumu. [Am. 2]

(1c)   Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju ceļu satiksmes radītais troksnis ir otrais kaitīgākais vides faktors Eiropā, atpaliekot vien no gaisa piesārņojuma. Var uzskatīt, ka vismaz 9000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā ir saistīti ar sirds slimībām, ko izraisa satiksmes troksnis. [Am. 3]

(1d)   Eiropas Vides aģentūras dokumentā “Gaisa kvalitāte Eiropā — ziņojums par 2017. gadu” norādīts, ka autotransporta nozare 2015. gadā radīja vislielākās NOx emisijas un bija otrs lielākais t. s. melnā oglekļa piesārņojuma avots. [Am. 4]

(2)  Savā paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija”(7) Komisija norādīja, ka piedāvās pārskatīt direktīvu par maksas iekasēšanu par kravas automobiļiem, lai maksu varētu iekasēt arī, pamatojoties uz oglekļa dioksīda diferenciāciju, un attiecināt vairākus direktīvas principus uz autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, kā arī vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem.

(3)  Visi smagdarba transportlīdzekļi būtiski ietekmē ceļa infrastruktūru un palielina gaisa piesārņojumu, bet viegldarba vieglie transportlīdzekļi rada lielāko daļu no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un sociālo jomu saistībā ar emisijām un satiksmes sastrēgumiem. Vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences vārdā būtu jānodrošina, lai transportlīdzekļi, uz kuriem līdz šim neattiecās sistēma, kas attiecībā uz autoceļu nodevām un lietošanas maksu ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK(8), tiktu šajā sistēmā iekļauti. Tādējādi minētās direktīvas piemērošanas joma būtu jāattiecina arī uz citiem smagdarba transportlīdzekļiem, ne tikai tiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, un uz viegldarba transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem pasažieru automobiļiem. Vieglajiem automobiļiem varētu piemērot maksas līmeņa diferenciāciju, lai pārmērīgi nepalielinātu izmaksas regulārajiem lietotājiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, maksa būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā atbilstoši transportlīdzekļa kategorijai un diferencēti, ņemot vērā transportlīdzekļa ietekmi uz infrastruktūru, vidi un sabiedrību un tādu noteiktu lietotāju sociāli ekonomisko stāvokli, kuriem nav citas izvēles kā vien izmantot konkrēto ceļu, kad viņi dodas uz savu darba vietu. [Am. 5]

(3a)  Lai izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, noteikumi būtu jāpiemēro vienveidīgi. Viens no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem ir novērst konkurences traucējumus starp lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi maksu, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, attiecināt arī uz vieglajiem kravas automobiļiem, kuri veic kravu autopārvadājumus. [Am. 6]

(3b)  Lai nodrošinātu šāda pasākuma samērīgumu, ir svarīgi pievērsties tikai vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti saistībā ar darbībām, kuras reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1071/2009(9), (EK) Nr. 1072/2009(10) un (ES) Nr. 165/2014(11). [Am. 7]

(4)  Laikam piesaistītās lietošanas maksas pēc sava rakstura neprecīzi atspoguļo faktiskās infrastruktūras izmaksas, un līdzīgu iemeslu dēļ tās nav efektīvas tad, kad ir jāstimulē tīrāka un efektīvāka darbība vai jāsamazina satiksmes sastrēgumi. Tādēļ Smagajiem transportlīdzekļiem tās pakāpeniski būtu jāaizstāj ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, jo tās ir taisnīgākas, efektīvākas un lietderīgākas. [Am. 8]

(4a)   Lai nodrošinātu to, ka no laika atkarīgo maksu pakāpeniska aizstāšana ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, nekļūst par jaunu šķērsli tādu pārvadājumu piekļuvei galvenajiem Eiropas tirgiem, ko veic no perifērijas valstīm un reģioniem, būtu pēc iespējas ātri jāievieš kompensāciju sistēma, lai līdzsvarotu papildu izmaksas un tās ievērojami nesamazinātu konkurētspēju. [Am. 10]

(4b)   Lai novērstu satiksmes novirzīšanu uz beznodevu ceļiem, kas varētu ļoti nelabvēlīgi ietekmēt ceļu satiksmes drošību un autoceļu tīkla optimālu izmantošanu, dalībvalstīm jāspēj autoceļu nodevu iekasēt uz visiem autoceļiem, kas tieši konkurē ar Eiropas tīkla autoceļiem. [Am. 11]

(4c)   No laika atkarīga lietošanas maksa mudina autovadītājus braukt vairāk attiecīgās \uzlīmes derīguma termiņa laikā, un šāda rīcība nozīmē, ka principi „piesārņotājs maksā” un „lietotājs maksā” tiek piemēroti nepareizi. [Am. 12]

(4d)  Lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, ar ceļu nodevu iekasēšanas koncesiju līgumus reglamentējošām līgumiskajām sistēmām būtu jātiecas veicināt iespējas šos līgumus pielāgot pārmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES. [Am. 13]

(4e)   Šajā sakarībā būtu jānoskaidro iespējas kompensēt papildu izmaksas, ko pārvadātājiem rada atrašanās perifērijā, nodrošinot atvieglotu piekļuvi energoefektīvākiem transportlīdzekļiem un prioritāri nodrošinot īpašu infrastruktūru vai tādas tehnoloģijas kā "e-Highways". Minētos kompensācijas pasākumus varētu iekļaut nākamajā Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) laikposmam pēc 2020. gada. [Am. 14]

(5)  Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale, jāatspoguļo princips ”piesārņotājs maksā” un jāietver no lietošanas maksām gūto ieņēmumu mērķiezīmēšana. Šajā sakarībā dalībvalstīm arī vajadzētu būt rīcības brīvībai iekasēt nodevas uz autoceļiem ārpus galvenā satiksmes ceļu tīkla. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK(12) noteikumiem. [Am. 15]

(5a)  Būtu jāmudina dalībvalstis ņemt vērā sociāli ekonomiskos faktorus, piemērojot maksas iekasēšanu par ceļu infrastruktūras lietošanu vieglajiem pasažieru automobiļiem. [Am. 16]

(5b)   Visaptveroša autoceļu lietošanas maksas iekasēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir saistīta ar personas datu masveida apkopošanu un uzglabāšanu, kurus var izmantot arī visaptverošu pārvietošanās profilu izveidei. Dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot šo direktīvu, vienmēr būtu jāievēro datu izmantošanas nolūka ierobežošanas un datu minimizēšanas principi. Tādēļ tehniskajos risinājumos datu apkopošanai saistībā ar autoceļu lietošanas maksas iekasēšanu būtu jāparedz iespējas, kas nodrošina anonimizētus, šifrētus vai iepriekš veicamus maksājumus. [Am. 17]

(5c)  Transportlīdzekļu nodokļi var būt šķērslis autoceļu nodevas ieviešanai. Lai atbalstītu autoceļu nodevas ieviešanu, dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt plašākām pilnvarām strauji samazināt transportlīdzekļu nodokļus, kas paredz iespējami drīzāku Direktīvā 1999/62/EK paredzēto minimālo likmju samazināšanu. [Am. 18]

(5d)  Ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu taisnīgu maksas iekasēšanas sistēmu, no kuras neciestu privāto transportlīdzekļu lietotāji, kas ir spiesti regulārāk izmantot maksas ceļus saistībā ar to dzīvesvietu lauku apvidos vai grūti piekļūstamās vai izolētās teritorijās. Teritoriālās attīstības politikas ietvaros dalībvalstīm būtu jānosaka mazāka maksa lietotājiem no šādām teritorijām. [Am. 20]

(6)  Tāpat kā smagdarba transportlīdzekļu gadījumā ir svarīgi nodrošināt arī to, lai jebkura maksagadījumā, ja dalībvalstis ievieš maksu, kas ir atkarīga no laika un ko piemēro arī viegldarba transportlīdzekļiem, būtu proporcionāla, tostarp attiecībā uz lietošanas periodiem, kas īsāki par vienu gadu. Šajā jomā jāņem vērā tas, ka viegldarba transportlīdzekļu lietošanas veids atšķiras no smagdarba transportlīdzekļu lietošanas veida. Proporcionālas un laikam piesaistītas maksas aprēķinu pamatā var likt pieejamos datus par braukšanas praksi ar noteikumu, ka tas nodrošina nediskrimināciju. [Am. 21]

(7)  Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām var noteiktbūtu jānosaka atbilstīgi principam "piesārņotājs maksā" tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus(13) un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo. [Am. 22]

(8)  Šai nolūkā būtu jāparedz iespēja piemērot maksas par ārējām izmaksām tīklos, uz kuriem neattiecas infrastruktūras lietošanas maksa, un maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām standartvērtībāmminimālajām vērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā. [Am. 23]

(8a)  Lai veicinātu transporta politikas Baltās grāmatas mērķi panākt to, ka tiek pilnībā piemērots princips „piesārņotājs maksā”, būtu jānodrošina, ka tīkliem, uz ko attiecas infrastruktūras lietošanas maksa, tiek piemērota maksa par smagdarba transportlīdzekļu, kā arī vieglo kravas automobiļu, kas veic preču pārvadājumus pa autoceļiem, radītajām ārējām izmaksām. [Am. 24]

(8b)  Lai nodrošinātu no maksas par ārējām izmaksām gūto ieņēmumu atbilstīgu atkārtotu izmantošanu, būtu pamatoti šos ieņēmumus ieguldīt transporta infrastruktūras nozarē ar mērķi veicināt transporta veidus, kas būtu ilgtspējīgāki un ar mazāku ietekmi uz vidi. [Am. 25]

(9)  Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs novecojusimazāk efektīva, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšana būtu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās. [Am. 27]

(10)  Smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju īpatsvars arvien palielinās. Infrastruktūras lietošanas maksas diferenciācija atkarībā no šīm emisijām spēj nodrošināt uzlabojumus minētajā jomā un tādēļ būtu jāievieš.

(11)  Viegldarba transportlīdzekļi rada divas trešdaļas no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un veselību. Tādēļ ir svarīgi stimulēt vistīrāko un degvielu visvairāk taupošo transportlīdzekļu izmantošanu, diferencējot ceļu maksas atkarībā no atbilstības koeficientiem, kas definēti Komisijas Regulā (ES) 2016/427(14), Komisijas Regulā (ES) 2016/646(15) un Komisijas Regulā (ES) 2017/xxx(16).

(12)  Lai veicinātu vistīrāko un degvielu visvairāk taupošovairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem būtu jāpiemēro būtiski mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas. Lai atvieglotu un paātrinātu šādas kārtības īstenošanu, ir jāpiemēro minētie samazinājumi neatkarīgi no tā vai ir stājusies spēkā Komisijas Regula (ES) ..../..., ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz CO2 emisiju un smagdarba transportlīdzekļu degvielas patēriņa sertifikāciju. Bezemisiju transportlīdzekļiem nebūtu jāpiemēro maksas par ārējām izmaksām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu. [Am. 28]

(12a)   Tranzīts iesaistītajiem Alpu reģioniem rada īpašu slogu trokšņa un gaisa piesārņojuma un infrastruktūras nolietojuma ziņā, ko jo īpaši pastiprina cenu konkurence ar apkārtējiem koridoriem. Tādēļ iesaistītajiem reģioniem un dalībvalstīm ir vajadzīga liela rīcības brīvība attiecībā uz ārējo izmaksu atgūšanu un satiksmes vadības pasākumiem, kā arī ar mērķi novērst nevēlamu ietekmi, ko rada pārvirzīšana un satiksmes novirzīšana starp koridoriem. [Am. 29]

(13)  Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva, un samērīga un nediskriminējoša, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transp ortlīdzekļa kategorijas. Turklāt jāatrod līdzsvarotas kompensāciju formulas, kas nediskriminētu darba ņēmējus, kuri dzīvo pilsētu nomalēs un kuriem attiecīgā gadījumā jau būs jāmaksā gan lietošanas maksa, gan autoceļu nodevas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista projektiem, kas novērš šīs problēmas cēloņus. [Am. 30]

(13a)  Lai ļautu saglabāt Savienības autobūves mantojumu, dalībvalstīm būtu jāizveido īpaša kategorija vēsturiskajiem transportlīdzekļiem, ar ko varētu diferencēt dažādās maksas, kas tiek iekasētas saskaņā ar šo direktīvu. [Am. 31]

(14)  Maksai par satiksmes sastrēgumiem būtu jāatbilst faktiskajām izmaksām, ko katrs transportlīdzeklis tieši rada citiem ceļa lietotājiem un netieši — sabiedrībai kopumā, nosakot tās samērīgi. Lai nepieļautu, ka minētās maksas nesamērīgi kavē cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti, tās būtu jāierobežo ar konkrētām summām, kas atbilst galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, tuvojoties maksimālajai ietilpībai, proti, kad satiksmes apjoms tuvojas ceļa noslodzes robežai.

(15)  Ieņēmumu ziņā neitrāla infrastruktūras lietošanas maksas diferenciācija, ko piemēro smagajiem kravas transportlīdzekļiem, nav optimāls instruments satiksmes sastrēgumu samazināšanai un būtu pakāpeniski jāatceļ.

(15a)  Ņemot vērā nelaimes gadījumu radītās augstās ārējās izmaksas, kas ir desmitiem miljardu euro gadā, būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/96/EK(17) attiecībā uz letāla vai smaga ceļu satiksmes negadījuma vidējo sociālo izmaksu aprēķinu noteikumiem labāk internalizēt izmaksas, kuras nesedz apdrošināšana. Pakārtotu sabiedrisko pakalpojumu administratīvās izmaksas, dažas pakārtotu medicīnas pakalpojumu izmaksas, kā arī cilvēkkapitāla zaudējumus un izmaksas, kas saistītas ar fizisku un psiholoģisku kaitējumu, daļēji sedz no sociālā nodrošinājuma vai sabiedrība kopumā. [Am. 32]

(16)  Arī uzcenojumi, ko pievieno infrastruktūras lietošanas maksām, var sniegt noderīgu atbalstu to problēmu risināšanai, kas saistītas ar būtisku kaitējumu videi vai satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa konkrētu ceļu lietošana, un ne tikai kalnu apgabalos vien. Tādēļ būtu jāatceļ pašreizējais uzcenojumu ierobežojums, kas tos atļauj piemērot tikai šādās teritorijās. Tādēļ uzcenojumu piemērošana būtu jāvienkāršo, atceļot pašreizējos uzcenojumu ierobežojumus šādiem apgabaliem un to izmantošanu projektiem, kas saistīti ar Eiropas transporta tīkla pamattīklu. Lai nepieļautu dubultas maksas iekasēšanu no lietotājiem, uzcenojumi nebūtu jāpiemēro uzcenojumiem vajadzētu būt stingrāk ierobežotiem ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem. Turklāt ir nepieciešams pielāgot maksimālo līmeni, kas piemērojams dažādās situācijās. [Am. 33]

(17)  Ja dalībvalsts ievieš maksas ceļu sistēmu, piešķirtās kompensācijas atkarībā no konkrētā gadījuma var izraisīt ceļu lietotāju nerezidentu diskrimināciju. Tādēļ iespēja piešķirt kompensāciju šādos gadījumos būtu jāierobežo tikai ar autoceļu nodevām, un to vairs nedrīkstēs piemērot attiecībā uz lietošanas maksām.

(17a)   Attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva nekavētu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atlaides un samazināt maksu gadījumos, kad ģeogrāfisku vai sociālu iemeslu dēļ autoceļu lietošanas maksas nesamērīgi ietekmē autoceļu lietotājus. [Am. 34]

(18)  Lai varētu izmantot iespējamās sinerģijas starp esošajām maksas ceļu sistēmām un samazināt ekspluatācijas izmaksas, Komisijai būtu pilnvērtīgi jāiesaistās to dalībvalstu sadarbībā, kuras plāno ieviest kopīgas un sadarbspējīgas maksas ceļu sistēmas. [Am. 35]

(19)  Ceļu maksas var mobilizēt mobilizē rresursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras un pakalpojumu uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu un alternatīvu satiksmes infrastruktūras projektu šķērsfinansēšanu. Tādēļ dalībvalstīm ir pareizi stimulēt dalībvalstis, lai tās atbilstoši izmanto izmantot ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā prasīt, lai tās atbilstoši ziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tādēļ ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām būtu jāiegulda transporta nozarē. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu ceļu maksas iekasēšanai. [Am. 36]

(20)  Tā kā šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, lai valstu cenu noteikšanas sistēmas, ko piemēro citiem transportlīdzekļiem, kuri nav smagie kravas transportlīdzekļi, tiktu piemērotas saskanīgā sistēmā, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi visā Savienībā, to nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalsts līmenī, bet, ņemot vērā autotransporta un to problēmu pārrobežu raksturu, kuras tiecas risināt šī direktīva, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tādēļ Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)  Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām standartvērtības minimālās vērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz viegldarba vieglajiem transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(18). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Am. 37]

(21a)   Vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar vispārēji piemērojamu, pārredzamu un precīzu sistēmu vides, sastrēgumu un veselības ārējo izmaksu internalizācijai, kas tiks izmantota, lai turpmāk aprēķinātu infrastruktūras lietošanas maksas. Šajā sakarībā Komisijai vajadzētu spēt ierosināt modeli, kam pievienota analīze par ārējo izmaksu internalizācijas ietekmi uz visiem transporta veidiem. Saistībā ar proporcionalitāti jāpanāk, ka, nosakot maksu par ārējām izmaksām, tiek ņemti vērā visi transporta veidi. [Am. 38]

(21b)   Pārredzamības nolūkā dalībvalstīm būtu ceļu lietotājiem jādara publiski pieejami rezultāti, kas iegūti, ieguldot līdzekļus, kas iegūti no infrastruktūras lietošanas maksām, maksām par ārējām izmaksām un par satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ tām būtu jāatklāj ieguvumi, kas panākti, palielinot ceļu satiksmes drošību, mazinot ietekmi uz vidi un samazinot satiksmes sastrēgumus. [Am. 39]

(22)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Īstenošanas aktu pieņemšanai jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai izstrādātu saskaņotu rādītāju kopumu ceļu tīkla kvalitātes izvērtēšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(19).

(23)  Tāpēc Direktīva 1999/62/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 1999/62/EK groza šādi:

1)  virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem atbilstoši nobrauktajam attālumam”; [Am. 40]

2)  direktīvas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:"

“1. pants

1.  Šī direktīva attiecas uz:

2.  Šī direktīva neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai dalībvalstu teritorijās ārpus Eiropas.

3.  Šī direktīva neattiecas uz Kanāriju salās, Seūtā un Meliljā, Azoru salās vai Madeirā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai šajās teritorijās vai starp šīm teritorijām un attiecīgi Spānijas vai Portugāles kontinentālo daļu.

2. pants

_______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;

2a)  direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu  apakšpunktu:"

“ba) vēsturiskajiem transportlīdzekļiem;” ;[Am. 58]

3)  direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:"

“7. pants

1.  Neskarot 9. panta 1.a punktu, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest autoceļu nodevas un lietošanas maksas Eiropas ceļu tīklā vai konkrētos minētā tīkla posmos un visos citos autoceļu tīkla posmos, kas nepieder pie Eiropas ceļu tīkla, ievērojot šā panta 3.–9. punktā un 7.a–7.k pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību citos ceļos piemērot autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ja vien šāda autoceļu nodevu un lietošanas maksu piemērošana šādos citos ceļos nediskriminē starptautisko satiksmi un nerada transporta uzņēmumu konkurences traucējumus. Autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro ceļos, kuri nepieder Eiropas ceļu tīklam un nav autoceļi, atbilst nosacījumiem, kas minēti šā panta 3. un 4. punktā, 7.a pantā un 7.j panta 1., 2. un 4. punktā.

3.  Dalībvalstis nevienas kategorijas transportlīdzekļiem par viena un tā paša ceļa posma lietošanu nepiemēro vienlaikus autoceļu nodevas un lietošanas maksu. Tomēr dalībvalstis, kas savā ceļu tīklā piemēro lietošanas maksu, var piemērot arī autoceļu nodevas par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu.

4.  Ar autoceļu nodevām un lietošanas maksu ne tieši, ne netieši nediskriminē ceļa lietotājus viņu pilsonības dēļ un pārvadātājus viņu uzņēmējdarbības veikšanas vai transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts vai trešās valsts dēļ, vai arī pārvadājumu izcelsmes vai galamērķa dēļ.

5.  Dalībvalstis var smagdarba transportlīdzekļiem paredzēt samazinātas autoceļu nodevas likmes vai lietošanas maksas vai atbrīvot no autoceļu nodevām vai lietošanas maksām transportlīdzekļus, uz ko neattiecas prasība uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 165/2014*, un gadījumos, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 6. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

6.  Neskarot 9. punktu, no 2018. gada 1. janvāra [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datumaminētās dienas, var saglabāt līdz 2023. 2022. gada 31. decembrim, un tās no 2023. gada 1. janvāra aizstāj ar infrastruktūras lietošanas maksām autoceļu tīklā, uz kuru attiecas šī direktīva. [Am. 59]

7.  No [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas viegldarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, pakāpeniski atceļ līdz 2027. gada 31. decembrim.

8.  Līdz 2019. gada 31. decembrim attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis var izvēlēties piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas tikai tādiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa nav mazāka par 12 tonnām, ja tās uzskata, ka to piemērošana transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir mazāka par 12 tonnām:

Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, vai tās abas tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa nav mazāka par 12 tonnām, dara Komisijai zināmu savu lēmumu un tā iemeslus.

9.  No 2020. gada 1. janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai. [Am. 61]

10.  Līdz 2022. gada 31. decembrim autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, kuri nav vieglie kravas automobiļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. [Am. 62]

___________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”;

4)  direktīvas 7.a pantu aizstāj ar šādu:"

“7.a pants

1.  Lietošanas maksas ir samērīgas ar infrastruktūras lietošanas ilgumu.

2.  Piemērojot lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem — diena, nedēļa, mēnesis un gads. Mēneša likme nav lielāka par 10 % no gada likmes, nedēļas likme nav lielāka par 5 % no gada likmes un dienas likme nav lielāka par 2 % no gada likmes.

Dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecīgā dalībvalstīs var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes.

Dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecīgā dalībvalstīs var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes.

Lietošanas maksu, ieskaitot administratīvās izmaksas, visu kategoriju smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis nosaka, nepārsniedzot II pielikumā noteiktās maksimālās likmes.

3.  Piemērojot lietošanas maksas vieglajiem pasažieru automobiļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem diena, nedēļa, 10 dienas, mēnesis vai divi mēneši, vai abi, un gads. Divu mēnešu likme nav lielāka par 30 % no gada likmes, mēneša likme nav lielāka par 18 % no gada likmes un 10 dienu, nedēļas un dienas likme nav lielāka par 8 % no gada likmes. [Am. 63]

Dalībvalstis infrastruktūras lietošanu var darīt pieejamu arī uz citiem laikposmiem. Šādos gadījumos dalībvalstis piemēro likmes saskaņā ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem, ņemot vērā visus būtiskos apstākļus, jo īpaši gada likmi un likmes, ko piemēro citiem laikposmiem, kuri minēti pirmajā daļā, esošos izmantošanas modeļus un administratīvās izmaksas.

Attiecībā uz lietošanas maksas sistēmām, kas pieņemtas pirms 2017. gada 31. maija, dalībvalstis var saglabāt likmes, kas ir augstākas par pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un kas bija spēkā pirms minētā datuma, un attiecīgi augstākas likmes citiem lietošanas laikposmiem, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr tām ir jāatbilst pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī otrajā daļā noteiktajām prasībām, tiklīdz stājas spēkā būtiski mainīta nodevu vai maksu iekasēšanas kārtība un, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra.

4.  Attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstīm jāievēro 2. vai 3. punkta noteikumi. Tomēr attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis nosaka augstāku lietošanas maksu nekā attiecībā uz vieglajiem pasažieru automobiļiem, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra. [Am. 64]

4.a  Lai ievērotu lietošanas maksas proporcionalitātes principu, var ņemt vērā to pārvadājumu konkrētās īpatnības, kuri tiek sākti dalībvalstī Savienības perifērijā."; [Am. 65]

4a)  7.b pantu papildina ar šādu  punktu:"

“2.a Autoceļu posmos, kuros tiek piemērota infrastruktūras lietošanas maksa, ir vajadzīgā infrastruktūra, lai garantētu satiksmes drošību visiem lietotājiem, un var būt drošas stāvvietas visos laikapstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (2017/0122(COD)).”; [Am. 66]

5)  direktīvas 7.c pantu aizstāj ar šādu:"

“7.c pants

1.  Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām.

Maksu par ārējām izmaksām var ieviest vai saglabāt ceļu tīkla posmos, uz kuriem neattiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu.

Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem maksas par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojumu vai trokšņa piesārņojumu diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī ievērojot tās atbilst vismaz IIIb pielikumā noteiktās standartvērtībasnoteiktajām minimālajām vērtībām. [Am. 67]

2.  Izmaksas, ko ņem vērā, attiecas uz ceļu tīklu vai tā daļu, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, un uz transportlīdzekļiem, uz kuriem maksa attiecas. Dalībvalstis var izvēlēties atgūt tikai procentuālu daļu no minētajām izmaksām.

3.  Maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu nepiemēro smagdarba transportlīdzekļiem, kas atbilst stingrākajiem EURO emisiju standartiem.

Pirmo daļu pārtrauc piemērot, kad ir pagājuši četri gadi no dienas, kurā sāka piemērot noteikumus, ar ko ieviesa minētos standartus.

4.  To, cik lielas ir maksas par ārējām izmaksām, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Ja kāda dalībvalsts tādiem nolūkiem ir izraudzījusies kādu iestādi, tai ir jābūt juridiski un finansiāli neatkarīgai no organizācijas, kas daļēji vai pilnībā apsaimnieko vai iekasē tādus maksājumus.

5.  No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, smagdarba transportlīdzekļiem piemēro maksas maksu par ārējām izmaksām vismaz tajā 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļā, kur saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu smagdarba transportlīdzekļu radītais kaitējums videi ir lielāks par smagdarba transportlīdzekļu radīto vidējo kaitējumu videi, ko nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām attiecīgajām ziņošanas prasībām.transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, visās 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļās, uz ko attiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu. [Am. 68]

5.a  No 2026. gada 1. janvāra maksu par ārējām izmaksām, kuru nosaka ikvienam ceļu tīkla posmam, kas minēts 7. panta 1. punktā, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām. [Am. 69]

5.b  Dalībvalstis var piemērot izņēmumus, kas ļauj diferencēt maksas likmi par ārējām izmaksām vēsturiskiem transportlīdzekļiem.”; [Am. 70]

6)  iekļauj šādu 7.da pantu:"

“7.da pants

1.  Dalībvalstis saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām var ieviest maksu par satiksmes sastrēgumiem jebkurā sava ceļu tīkla posmā, kur veidojas satiksmes sastrēgumi. Maksu par satiksmes sastrēgumiem var piemērot tikai tiem ceļa posmiem, kur regulāri rodas satiksmes sastrēgumi, un vienīgi laikposmos, kad tie parasti izveidojas.

2.  Dalībvalstis definē 1. punktā minētos ceļa posmus un laikposmus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar to, cik lielam riskam ir pakļauti ceļi un to apkārtne satiksmes sastrēgumu dēļ, piemēram, kādi ir vidējie kavējumi vai rindas garums.

3.  Maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko nosaka kādam ceļu tīkla posmam, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām saskaņā ar standartizētiem ekvivalences koeficientiem, kas noteikti V pielikumā. Tomēr dalībvalstis sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai un sociāli ekonomiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas nolūkā var nolemt atbrīvot autobusus un tālsatiksmes autobusus. [Am. 72]

4.  Maksa par satiksmes sastrēgumiem atbilst izmaksām, ko transportlīdzeklis rada citiem ceļa lietotājiem un — netiešā veidā — visai sabiedrībai, bet nevienam autoceļa veidam tā nedrīkst pārsniegt maksimālo līmeni, kas noteikts VI pielikumā.

5.  Dalībvalstis izstrādā atbilstošus mehānismus maksas par satiksmes sastrēgumiem ietekmes uzraudzībai un tās līmeņa pārskatīšanai. Dalībvalstis regulāri, vismaz ik pēc trim gadiem, pārskata šīs maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz satiksmes sastrēgumu izmaksas, kas rodas konkrētajā dalībvalstī, un ka to iekasē tajos ceļa posmos, kur ir noteikta maksa par satiksmes sastrēgumiem.”;

7)  direktīvas 7.f un 7.g pantu aizstāj ar šādiem:"

“7.f pants

1.  Pēc Komisijas informēšanas dalībvalsts var piemērot uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos, kuros regulāri rodas satiksmes sastrēgumi vai kurus lietojot transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1.a.  Jaunu pārrobežu projektu gadījumā uzcenojumus var piemērot tikai tad, ja tam piekrīt visas šādā projektā iesaistītās dalībvalstis. [Am. 78 un 164]

2.  Uzcenojumu var piemērot infrastruktūras lietošanas maksai, kas diferencēta saskaņā ar 7.g vai 7.ga pantu.

3.  Saņemot vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot uzcenojumu, Komisija šo informāciju dara pieejamu 9.c pantā minētās komitejas locekļiem. Ja Komisija uzskata, ka plānotais uzcenojums neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai uzskata, ka plānotais uzcenojums ļoti negatīvi ietekmēs nomaļu reģionu ekonomisko attīstību, tā var, pieņemot īstenošanas aktus, noraidīt attiecīgās dalībvalsts iesniegtās plānotās maksas vai lūgt to grozījumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 9.c panta 2. punktā. Ja piemēro 7.e panta 3. punktā minētās ceļa nodevu iekasēšanas sistēmas, uzcenojumu neuzskata par būtisku izmaiņu šīs direktīvas izpratnē. [Am. 79]

4.  Uzcenojuma summu atskaita no maksas par ārējām izmaksām, ko aprēķina saskaņā ar 7.c pantu, izņemot attiecībā uz transportlīdzekļiem ar EURO 0, I un II emisiju klasi no 2011. gada 15. oktobra, ar III un IV emisiju klasi no 2015. gada 1. janvāra, ar V emisiju klasi no 2019. gada 1. janvāra un ar VI emisiju klasi no 2023. gada janvāra un turpmāk. Visus ieņēmumus, kas gūti, vienlaikus piemērojot uzcenojumu un maksu par ārējām izmaksām, iegulda tādu pamattīkla transporta koridoru būvniecības finansēšanā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā. [Am. 80]

5.  Uzcenojumu nedrīkst piemērot ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem.

7.g pants

1.  Līdz 2021. gada 31. decembrim infrastruktūras lietošanas maksu var diferencēt, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus un kaitējumu infrastruktūrai un optimizētu attiecīgās infrastruktūras izmantošanu vai veicinātu satiksmes drošību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Dalībvalsts, kura vēlas ieviest šādu diferenciāciju vai mainīt spēkā esošo, informē par to Komisiju un sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka nosacījumi ir izpildīti.

2.  Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2020. gada 31. decembrim diferencē infrastruktūras lietošanas maksu saskaņā ar transportlīdzekļa EURO emisiju klasi tā, lai infrastruktūras lietošanas maksa nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai, ko iekasē par tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst visstingrākajiem emisiju apjomu standartiem. No šīs prasības var atbrīvot spēkā esošos koncesijas līgumus līdz to atjaunināšanai.

Par visām šādām atkāpēm vai izņēmumiem ziņo Komisijai.

3.  Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs neveic maksājumus, izmantojot ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu vai pārbaudes gadījumā nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus vai arī tā transportlīdzeklī neatrodas ceļu nodevas iekasētāja apstiprināta iekārta, kas vajadzīgi, lai 2. punkta nolūkos noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju klasi, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas. [Am. 82]

4.  Viena gada laikā pēc tam, kad Komisija oficiāli ir publicējusi CO2 emisiju datus saskaņā ar Regulu (ES) ../..*****, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9.e pantu, lai noteiktu CO2 emisiju standartvērtības, kā arī pienācīgi iedalītu kategorijās attiecīgos smagdarba transportlīdzekļus, ņemot vērā emisiju ierobežošanas tehnoloģijas. [Am. 83]

Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas. Maksas diferencē tā, lai neviena maksa par infrastruktūras lietošanu nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai par tādiem pašiem transportlīdzekļiem ar zemāko, bet ne nulles līmeņa CO2 emisiju apjomu. Bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi. [Am. 84]

4.a  No... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 50 % salīdzinājumā ar zemāko likmi. Transportlīdzekļu bezemisiju lietojumam piemēro tādu pašu samazinājumu, ja vien šāds lietojums ir pierādāms. [Am. 85]

4.b  Komisija novērtējuma ziņojumu par bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļu un bezemisiju lietojumu sagatavo līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas]. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai pārrēķinātu bezemisiju transportlīdzekļiem piemērojamo atlaidi no infrastruktūras lietošanas maksas zemākās likmes. [Am. 86]

5.  Šā panta 1., 2. un 4. punktā minētā diferenciācija nav paredzēta, lai no autoceļu nodevām gūtu papildu ieņēmumus. Iepriekš neparedzētu ieņēmumu pieaugumu izlīdzina, mainot diferenciācijas struktūru, un tas ir jāizdara divos gados pēc tā pārskata gada beigām, kad ir gūti papildu ieņēmumi.

____________

***** Komisijas Regula (ES) ../... [datums], ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju apjoma un degvielas patēriņa apstiprināšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L .., .., ... lpp.).”;

8)  iekļauj šādu 7.ga pantu:"

“7.ga pants

1.  Attiecībā uz viegldarba vieglajiem transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim var diferencēt autoceļu nodevas un lietošanas maksas atkarībā no transportlīdzekļa ietekmes uz vidi. [Am. 87]

2.  No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis diferencē autoceļu nodevas un — attiecībā uz lietošanas maksām — vismaz gada maksas atkarībā no transportlīdzekļu CO2 un piesārņojošo vielu emisijām saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem.

2.a  Dalībvalstis var ņemt vērā transportlīdzekļa ekoloģiskā raksturlieluma uzlabošanu, kas saistīts ar tā pārveidi alternatīvu degvielu izmantošanai. Pastāvīgam abonementam vai jebkādam citam autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas operatora apstiprinātam mehānismam būtu jāļauj lietotājiem gūt labumu no diferencētām nodevām, kas sniedz priekšrocības par uzlabotiem transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem pēc tā pārveides. [Am. 88]

3.  Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs nav abonementa īpašnieks vai nav apņēmies ievērot kādu citu operatora apstiprinātu kārtību, vai nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas vajadzīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju līmeni (atbilstības apliecību), saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../...******, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas vai gada lietošanas maksas. Pēc attiecīgo dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa emisiju līmeņus, iesniegšanas tiek atmaksāta starpība starp piemērojamo ceļu nodevu vai lietošanas maksu un attiecīgo nodevu vai maksu par konkrēto transportlīdzekli. [Am. 89]

3.a  Dalībvalstis var pieņemt izņēmuma pasākumus, lai piemērotu maksas vēsturiskiem transportlīdzekļiem. [Am. 90]

4.  Saskaņā ar 9.e pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VII pielikumu, lai pielikumā noteikto kārtību pielāgotu tehnikas attīstībai un ņemtu vērā sastāvdaļu nozīmi gan ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, gan transporta dekarbonizācijā. [Am. 91]

_____________

****** Komisijas Regula (ES) 2017/xxx [datums], ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L xxx) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”;

9)  direktīvas 7.h pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta ievadtekstu aizstāj ar šādu:"

“Vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis nosūta Komisijai:”;

aa)   Direktīvas 7.h panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu ievilkumu:"

″– precīzu informāciju par to, kāda ir lietošanas maksu un autoceļu nodevu maksāšanai paredzētā transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma savstarpējā izmantojamība; šajā informācijā ir norādīti iemesli, kāpēc citu transportlīdzekļos uzstādāmu aprīkojumu, kas tiek izmantots citās dalībvalstīs, lietotāji nevar izmantot saskaņā ar šo autoceļu nodevu iekasēšanas kārtību.″; [Am. 92]

ab)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Līgumiskā sistēma, kas reglamentē attiecības starp koncedentu un koncesionāru, ir paredzēta, lai varētu pielāgot koncesijas līgumu izmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā vai valsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pienākumiem, kas noteikti šīs direktīvas 7.c, 7.da, 7.g un 7.ga pantā."; [Am. 93]

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Pirms jauna vai būtiski mainīta maksas par ārējām izmaksām iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgo tīklu un plānotajām likmēm katrā transportlīdzekļu kategorijā un emisiju klasē.”;

c)  panta 4. punktu svītro;

10)  direktīvas 7.i pantu groza šādi:

-a)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu"

“2. Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka:”;[Am. 94]

a)  panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"

aa)  iekļauj šādu punktu:"

ab)  iekļauj šādu punktu:"

“2.b Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var ieviest vienotas likmes atbrīvojuma piešķiršanu par nobrauktajiem kilometriem noteiktā ceļa posmā, ņemot vērā nomaļo reģionu mobilitātes tendences un ekonomiskās intereses, ar noteikumu, ka rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem;”; [Am. 97]

b)  panta 3. punktu groza šādi:"

“3. Ievērojot 7.g panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētos nosacījumus, attiecībā uz īpašiem Eiropas nozīmes projektiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā, autoceļu nodevu likmēm var piemērot citādu diferenciāciju, lai šiem projektiem nodrošinātu komerciālu dzīvotspēju, ja ar tiem tieši konkurē citi transporta veidi. Tā rezultātā iegūtā maksas struktūra ir lineāra, samērīga, publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļu nodevu veidā tiek novirzītas citiem lietotājiem.”; [Am. 98]

ba)  iekļauj šādu punktu:"

11)  direktīvas 7.j pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"

“Lai to nodrošinātu, dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot metodes, kā ceļa lietotāji uz robežas vai jebkurā citā tirdzniecības vietā vismaz lielākajās tirdzniecības vietās var samaksāt autoceļu nodevas un lietošanas maksas 24 stundas diennaktī ar iespēju saņemt kvīti, izmantojot parastus, tostarp elektroniskus, maksāšanas līdzekļus, gan dalībvalstīs, kur minētās nodevas un maksas tiek piemērotas, gan ārpus tām.”; [Am. 100]

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Ja dalībvalsts transportlīdzeklim piemēro autoceļu nodevu, tad šīs nodevas kopsummu, infrastruktūras lietošanas maksas summu, summu maksai par ārējām izmaksām un summu maksai par satiksmes sastrēgumiem (ja piemēro) pēc pieprasījuma norāda kvītī, ko izsniedz ceļa lietotājam, ja iespējams, elektroniski.”; [Am. 101]

c)  panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Ja tas ir ekonomiski iespējams, dalībvalstis maksu par ārējām izmaksām un maksu par satiksmes sastrēgumiem piemēro un iekasē, izmantojot elektronisku sistēmu, kas atbilst Direktīvas 2004/52/EK 2. panta 1. punkta prasībām.”;

12)  direktīvas 7.k pantu aizstāj ar šādu:"

“7.k pants

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, šī direktīva neierobežo dalībvalstu, kuras ievieš autoceļu nodevu sistēmu, rīcības brīvību paredzēt attiecīgas kompensācijas, ja tās nerada traucējumu un kaitējumu vietējiem vai parastajiem pārvadātājiem vai abiem.”; [Am. 102]

13)  direktīvas 8. panta 2. punktu groza šādi:

a)  punkta a) apakšpunktā atsauci uz “7. panta 7. punktu” aizstāj ar atsauci uz “7.a pantu”;

b)  punkta b) apakšpunktā pēc vārdiem “7. panta 1. punktu” ieraksta vārdus “un 2. punktu”;

13a)  Iekļauj šādu  pantu:"

“8.a pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Katra dalībvalsts izraugās neatkarīgu infrastruktūras lietošanas maksas uzraudzības iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu ievērotas šīs direktīvas prasības.

2.  Uzraudzības iestāde veic ekonomisku un finanšu uzraudzību pār koncesiju līgumiem, lai jo īpaši nodrošinātu atbilstību 7.b pantam.

3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai par uzraudzības iestādes izraudzīšanos.”; [Am. 103]

14)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

-a)  direktīvas 9. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“2. Dalībvalstis nosaka šīs direktīvas radīto ieņēmumu izmantojumu. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto transporta nozarē, izmanto, lai nodrošinātu ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu un lai optimizētu visu transporta sistēmu. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto izmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem.”; [Am. 104]

-aa)  panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu un trokšņa piesārņojumu;”; [Am. 105]

-ab)  panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ba) finansētu kolektīvus un ilgtspējīgus transporta veidus;"; [Am. 106]

-ac)  panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) izstrādātu alternatīvas degvielas infrastruktūras saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES un alternatīvu pakalpojumu transporta lietotājiem un/vai palielinātu esošo jaudu;”; [Am. 107]

-ad)  panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“f) atbalstītu Eiropas transporta tīklu un likvidētu ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama;”; [Am. 108]

-ae)  panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“h) uzlabotu ceļu satiksmes drošību un drošu ceļu infrastruktūru; un”; [Am. 109]

-af)  panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“i) nodrošinātu drošas un apsargātas stāvvietas;″; [Am. 110]

a)  panta 2. punkta otro daļu svītro;

b)  pievieno šādu 3. punktu:"

ba)  iekļauj šādu punktu:"

“3.a Ieņēmumus no infrastruktūras lietošanas maksas un maksas par ārējām izmaksām izmanto teritorijā, kurā ir ceļa posms, kam piemēro maksas.”; [Am. 114]

15)  direktīvas 9.d un 9.e pantu aizstāj ar šādiem pantiem:"

“9.d pants

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai grozītu 0. pielikumu, summas IIIb pielikuma 1. un 2. tabulā un formulas IIIa pielikuma 4.1. un 4.2. punktā nolūkā tās pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.

9.e pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku piecu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās datumsdiena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Am. 115]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 7.g panta 4. punktu, 7.ga panta 4. punktu un 9.d pantu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad par minēto aktu ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

16)  direktīvas 9.f un 9.g pantu svītro;

17)  direktīvas 10.a pantu aizstāj ar šādu:"

“1. Lai ņemtu vērā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, kurā nav iekļauta enerģija un neapstrādāta pārtika (ko publicējusi Komisija (Eurostat)), summas euro, kā noteikts II pielikumā, un summas centos, kā noteikts IIIb pielikuma 1. un 2. tabulā, pielāgo reizi divos gados. Pirmā šāda pielāgošana notiek līdz 31. martam [gadā, kas seko diviem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Summas pielāgo automātiski, euro vai centos izteikto pamatsummu palielinot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu. Iegūtās summas noapaļo uz augšu līdz tuvākajam euro saistībā ar II pielikumu un uz augšu līdz tuvākajai centa desmitdaļai saistībā ar IIIb pielikumu.

2.  Pielāgotās summas, kas minētas 1. punktā, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz tā gada 31. martam, kas seko 1. punktā minēto divu kalendāro gadu beigām. Šīs pielāgotās summas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc publicēšanas.”;

18)  direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:"

“11. pants

-1.  Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pēc iespējas pārredzamāk un skaidrāk nodrošina informāciju par to, kā ir izlietoti no ceļu satiksmes dalībniekiem gūtie ieņēmumi. [Am. 116]

1.  Dalībvalstis katru gadu apkopotā veidā publicē ziņojumu par autoceļu nodevām un lietošanas maksām, kas iekasētas to teritorijā, tostarp informāciju par ieņēmumu izlietojumu un to autoceļu kvalitāti, kuriem piemēro šīs autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, kā norādīts 2. un 3. punktā.

2.  Saskaņā ar 1. punktu publicētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

3.  Lai izvērtētu ceļu kvalitāti tīkla daļās, kurās piemēro autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, dalībvalstis izmanto kvalitātes pamatrādītājus. Šie rādītāji attiecas vismaz uz:

3.a  Dalībvalstis dara publiski pieejamus infrastruktūras lietošanas maksu un maksu par ārējām izmaksām ieguldīšanas rezultātus, kā arī ieguvumus, ko sniedz ceļu satiksmes drošības palielināšana, ietekmes uz vidi ierobežošana un satiksmes sastrēgumu samazināšana. [Am. 118]

4.  Trijos gados pēc [pārskatītās direktīvas spēkā stāšanās datums] Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 9.c panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, lai definētu saskaņotu rādītāju kopu.

5.  Sešos gados pēc [pārskatītās direktīvas spēkā stāšanās datums] Komisija publicē ziņojumu, izvērtējot to, kā dalībvalstis piemēro 4. punktā minētos rādītājus.

5.a  Piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar ziņojumu par izmaiņām bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļā un attiecīgi vajadzības gadījumā minētajiem transportlīdzekļiem piemēroto samazinājuma līmeni.”; [Am. 119]

19)  direktīvas pielikumus groza šādi:

a)  direktīvas 0., IIIa, IIIb un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu;

b)  direktīvai pievieno V, VI un VII pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā, vēlākais, [..]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1.  Direktīvas 0., III, IIIa, IIIb un IV pielikumu groza šādi:

a)  direktīvas 0. pielikuma 3. iedaļu groza šādi:

i)  virsrakstu aizstāj ar šādu:

“3. Transportlīdzekļi “EURO III”/“EURO IV”/“EURO V””;

ii)  tabulā rindu par “Transportlīdzekli “EEV”” svītro;

iii)  pievieno šādu tekstu:

“EURO VI emisiju ierobežojumi

Piezīme.

PI = dzirksteļaizdedze;

CI = kompresijaizdedze.

(1)   Pieļaujamo NO2 sastāvdaļas līmeni NOx robežvērtībā var noteikt vēlāk.”;

b)  III pielikumu groza šādi:

i)  pielikuma 2. iedaļu groza šādi:

–  2.1. punktā sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“– Smagdarba transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu veidiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās smagdarba transportlīdzekļu veidu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*). [Am. 120]

_____________

* Piemērojot ekvivalences koeficientus, dalībvalstis var ņemt vērā autoceļu būvniecības attīstību pa posmiem vai izmantot ilgstoša lietderīgā mūža cikla pieeju.”;

–  2.2. punktā otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“– Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem vieglajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.”; [Am. 121]

ii)  pielikuma 4. iedaļā virsrakstu un pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“4. SMAGDARBA TRANSPORTLĪDZEKĻU SATIKSMES DAĻA, EKVIVALENCES KOEFICIENTI UN KOREKCIJAS MEHĀNISMS

–  Autoceļu nodevas aprēķins balstīts uz smagdarba transportlīdzekļu faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, kuru, ja nepieciešams, koriģē ar ekvivalences koeficientiem, lai pienācīgi ņemtu vērā smagdarba transportlīdzekļu lietošanai paredzētās infrastruktūras paaugstinātās izbūves un remonta izmaksas.”;

c)  direktīvas IIIa pielikumu aizstāj ar šādu:

“IIIa PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM IEKASĒŠANAI

Šajā pielikumā ir ietvertas minimālās prasības, kas jāievēro, lai iekasētu maksu par ārējām izmaksām un attiecīgā gadījumā aprēķinātu maksimālo pieļaujamo maksu par ārējām izmaksām.

1.  Attiecīgās ceļu tīkla daļas

Dalībvalstis nosaka precīzu sava ceļu tīkla daļu vai daļas, uz ko attiecas maksa par ārējām izmaksām.

Ja dalībvalsts izvēlas iekasēt maksu par ārējām izmaksām tikai par ceļu tīkla daļu vai daļām, kas sastāv no tās daļas Eiropas tīklā un tās autoceļiem, tāda daļa vai daļas ir jāizvēlas pēc novērtējuma, kurā konstatē, ka:

—  transportlīdzekļu izmantošana uz ceļiem, uz kuriem piemēro maksu par ārējām izmaksām, rada lielāku kaitējumu videi nekā vidējie parametri, ko novērtē saskaņā ar gaisa kvalitātes ziņojumiem, valstu emisiju apjomu pārskatiem, satiksmes intensitāti un attiecībā uz troksni — saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, vai

–  maksas par ārējām izmaksām piemērošana citās ceļu tīkla daļās ar šādu sastāvu varētu negatīvi ietekmēt vidi vai ceļu satiksmes drošību, vai arī maksas par ārējām izmaksām piemērošana un iekasēšana būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām. [Am. 122]

2.  Transportlīdzekļi, ceļi un attiecīgais laiks

Ja dalībvalstis plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, tās paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro mazāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”).

Attiecīgos gadījumos tās paziņo Komisija arī precīzus laikposmus, kas atbilst nakts laikam un kad var piemērot lielāku maksu par ārējām ar troksni saistītām izmaksām, lai atspoguļotu lielākus trokšņa radītos traucējumus.

Klasificējot ceļus kā piepilsētas ceļus (tostarp autoceļus) un starppilsētu ceļus (tostarp autoceļus) un definējot laikposmus, par pamatu izmanto objektīvus kritērijus, kas saistīti ar piesārņojuma iedarbības līmeni uz ceļiem un to apkārtni, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, gada vidējo gaisa piesārņojumu (jo īpaši ar PM10 un NO2), dienu skaitu (attiecībā uz PM10) un stundu skaitu (attiecībā uz NO2), kad tiek pārsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktās robežvērtības. Izmantotos kritērijus iekļauj paziņojumā. [Am. 123]

3.  Maksas lielums

Šo iedaļu piemēro, ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām.

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde katrai transportlīdzekļu klasei, ceļu kategorijai un laikposmam nosaka vienotu konkrētu summu. Iegūtā maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem. Publiskošanai būtu jānotiek laikus pirms īstenošanas. Lai saprastu, kā aprēķina dažādus ārējo izmaksu elementus, publisko visus vajadzīgos parametrus, datus un citu informāciju.

Nosakot maksu, dalībvalsts vai vajadzības gadījumā neatkarīga iestāde ievēro efektīvas cenu noteikšanas principu, t. i., šī cena gandrīz līdzinās sociālajām robežizmaksām, ko rada transportlīdzekļi, kuriem piemēro maksu.

Šo maksu nosaka pēc tam, kad ir apsvērta satiksmes novirzīšanas iespējamība un cita nelabvēlīga ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi, kā mazināt minētos apdraudējumus.

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi maksājumu sistēma mazina autotransporta radīto kaitējumu videi. Vajadzības gadījumā tā reizi divos gados maksas struktūru un konkrēto maksas summu, kas noteikta konkrētai transportlīdzekļu klasei, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.

4.  Ārējo izmaksu elementi

4.1.  Satiksmes radītā gaisa piesārņojuma izmaksas

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radīto gaisa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

Emisiju apjoma koeficienti ir tādi paši, kādus dalībvalstis izmanto, sagatavojot savus emisiju apjomu pārskatus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu* (jāizmanto EMEP/EEA rokasgrāmata par gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomu pārskatiem**). Piesārņojošo vielu radītās izmaksas naudas izteiksmē aprēķina dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde, kas minēta 7.c panta 4. punktā, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.

Aprēķinot gaisa piesārņojuma izmaksu lielumu, dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde var piemērot zinātniski pamatotas alternatīvas metodes, izmantojot gaisa piesārņojošo vielu mērījumu datus un gaisa piesārņojošo vielu naudas izmaksu vietējo lielumu.

4.2.  Satiksmes radītā trokšņa piesārņojuma izmaksas

Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radītā trokšņa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

Satiksmes radītais trokšņa piesārņojums attiecas uz trokšņa ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo ceļa tuvumā.

Dati par iedzīvotājiem, kuri pakļauti k līmeņa troksnim, ir jāiegūst no stratēģiskajām trokšņa kartēm, kas sagatavotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK*** 7. pantu.

Izmaksas uz vienu cilvēku, kas pakļauts k līmeņa troksnim, dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde aplēš, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.

Dienas vidējai svērtajai smago kravas transportlīdzekļu satiksmes plūsmai salīdzinājumā ar viegliem pasažieru automobiļiem piemēro ekvivalences koeficientu “e”, kas atvasināts, pamatojoties uz trokšņa emisiju līmeņiem, ko rada vidējais vieglais pasažieru automobilis un vidējais smagais kravas transportlīdzeklis, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 540/2014 par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK.

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde var noteikt diferencētas maksas par troksni, lai atlīdzinātu klusāku transportlīdzekļu izmantojumu, ar nosacījumu, ka tas nediskriminē ārzemju transportlīdzekļus.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

** Eiropas Vides aģentūras metodoloģija: http://www.eea.europa.eu//publications/emep-eea-guidebook-2016.

*** Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).”;

d)  direktīvas IIIb pielikumu aizstāj ar šādu:

“IIIb PIELIKUMS

MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM STANDARTVĒRTĪBAS MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS

Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām standartvērtības minimālās vērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām. [Am. 126]

1. tabula.  Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības minimālās vērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem [Am. 127]

(1)   “Piepilsētas” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir no 150 līdz 900 iedzīvotājiem uz vienu km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums 300 iedzīvotāji/km2).

(2)   “Starppilsētu” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2.

2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtības minimālās vērtības tālsatiksmes autobusiem [Am. 128]

(1)   “Piepilsētas” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir no 150 līdz 900 iedzīvotājiem uz vienu km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums 300 iedzīvotāji/km2).

(2)   “Starppilsētu” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2.

Kalnu apgabalos un ap aglomerācijām 1. un 2. tabulā norādītās vērtības var reizināt ar standarta koeficientu, kas nav lielāks par 24, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā mazāku izkliedi, ceļu kritumu un augstuma vai temperatūras maiņu. Ja pastāv zinātniski pierādījumi, ka kalnu apgabaliem un aglomerācijām ir jāpiemēro lielāks koeficients, šo standarta vērtību var palielināt, sniedzot detalizētu pamatojumu;”; [Am. 129]

3. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības transportlīdzekļiem (€ct/tkm):

[Am. 124]

4. tabula. maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības viegldarba transportlīdzekļiem (€ct/tkm):

[Am. 125]

e)  IV pielikumā tabulu ar virsrakstu “Transportlīdzekļu kombinācijas (posmaini transportlīdzekļi un autovilcieni)” aizstāj ar šādu:

“Transportlīdzekļu kombinācijas (sakabināti transportlīdzekļi un autovilcieni)

ea)  Direktīvas IV pielikumā pievieno šādu punktu:

“Visu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamais svars ir palielināts par papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, taču ne vairāk kā par 1 tonnu.”; [Am. 130]

2.  direktīvai pievieno šādu V, VI un VII pielikumu:

“V PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM IEKASĒŠANAI

Šis pielikums nosaka minimālās prasības maksas par satiksmes sastrēgumu iekasēšanai.

1.  Tīkla daļas, kurās iekasē maksu par satiksmes sastrēgumiem, attiecīgie transportlīdzekļi un laikposmi

Dalībvalstis precīzi norāda:

a)  tīkla daļu vai daļas, kas sastāv no to daļas Eiropas ceļu tīklā un šo valstu autoceļiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem saskaņā ar 7.da panta 1. un 3. punktu;

b)  to tīkla posmu klasifikāciju par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem. Dalībvalstis izmanto 1. tabulā minētos kritērijus, lai noteiktu katra ceļu posma klasifikāciju;

1. tabula. Kritēriji a) apakšpunktā minētajai tīkla ceļu klasificēšanai par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem

c)  laikposmus, kad šo maksu piemēro katrā atsevišķajā posmā. Ja visā iekasēšanas periodā piemēro diferencētus maksas līmeņus, dalībvalstis nepārprotami norāda katra laikposma, kurā piemēro konkrētu maksu, sākumu un beigas.

Dalībvalstis izmanto 2. tabulā minētos ekvivalences koeficientus, lai noteiktu maksas līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām.

2. tabula. Ekvivalences koeficienti, kas izmantojami, nosakot maksas par satiksmes sastrēgumiem līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām

[Am. 131]

2.  Maksas lielums

Katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļa posmam un laikposmam dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde nosaka vienotu konkrētu summu, kas veidota saskaņā ar šā pielikuma 1. iedaļas noteikumiem, ņemot vērā attiecīgo maksimālo vērtību, kas noteikta VI pielikuma tabulā. Iegūtā maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.

Pirms maksas par satiksmes sastrēgumiem ieviešanas dalībvalsts laikus publicē šādu informāciju:

a)  visus parametrus, datus un citu informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu, kā ir veidota ceļu un transportlīdzekļu klasifikācija un noteikti maksas piemērošanas laikposmi;

b)  pilnīgu aprakstu par maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko piemēro katrai transportlīdzekļu kategorijai katrā ceļa posmā un katrā laikposmā.

Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas publiskojama saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

Šo maksu nosaka tikai pēc tam, kad ir apsvērti satiksmes novirzīšanas riski un cita nelabvēlīgā ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi šo risku samazināšanai.

Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi šī iekasēšanas sistēma samazina satiksmes sastrēgumus. Vajadzības gadījumā tā katru gadu maksas struktūru, iekasēšanas laikposmus un konkrēto maksas summu, kas noteikta katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.

VI PIELIKUMS

MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM MAKSIMĀLAIS LĪMENIS

Šis pielikums nosaka maksas par satiksmes sastrēgumiem maksimālos līmeņus.

Turpmāk tabulā norādītie maksimālie līmeņi ir piemērojami viegldarba transportlīdzekļiem. Maksu citām transportlīdzekļu kategorijām nosaka, reizinot viegldarba transportlīdzekļiem piemērojamo maksu ar ekvivalences koeficientiem, kas minēti V pielikuma tabulā.

Tabula. Maksas par satiksmes sastrēgumiem maksimālie līmeņi viegldarba transportlīdzekļiem

VII PIELIKUMS

AUTOCEĻU NODEVU UN LIETOŠANAS MAKSU DIFERENCIĀCIJA VIEGLDARBA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

Šis pielikums nosaka emisiju kategorijas, pēc kurām diferencē autoceļu nodevas un lietošanas maksas.

Piesārņojošo vielu emisijas mēra saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../..*.

Zemākās likmes piemēro jebkuram vieglajam pasažieru automobilim un vieglajam komerciālajam transportlīdzeklim ar konkrētām CO2 emisijām, kas izmērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007** un ir zemākas par līmeņiem, kas atbilst piemērojamajiem ES autoparka mērķiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 443/2009*** un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 510/2011****.

Tabula. Emisiju kategorijas viegldarba transportlīdzekļiem

__________________

* Komisijas Regula (ES) ../... [datums], ar ko groza Komisijas Regulu (ES) 2017/xxx un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK attiecībā uz emisijām reālas braukšanas apstākļos no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L .., ... 2017., ... lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).

(1) OV C 81, 2.3.2018., 188. lpp. (2) OV C 176, 23.5.2018., 66. lpp. (3) OV C 81, 2.3.2018., 188. lpp. (4) OV C 176, 23.5.2018., 66. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra nostāja. (6) 2011. gada 28. marta Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144). (7) COM(2016)0501. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.) (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.) (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīļis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.). (14) Komisijas Regula (ES) 2016/427 (2016. gada 10. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.). (15) Komisijas Regula (ES) 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.). (16) ... (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.). (18) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))(1)

P8_TA(2018)0424 A8-0321/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu. (2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, ar kuriem atbalsta pāreju uz sabiedrisko transportu, un “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu. _________________ _________________ 21 COM(2016)0501. 21 COM(2016)0501. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. (4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Ilgtspējīgu transportlīdzekļu veicināšana jāveic vienlaikus ar sabiedriskā transporta turpmāku attīstīšanu, kas ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā samazināt transportlīdzekļu daudzumu uz ceļiem un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt emisijas. _________________ _________________ 23 COM(2017)0283. 23 COM(2017)0283. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas, veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana, visticamāk, samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un veicinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū. (5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas un samazina trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū un nodrošinot alternatīvu degvielu infrastruktūras izveidi. Turklāt tehnoloģiskās neitralitātes principam ir jābūt pamatprincipam visos centienos, lai nodrošinātu un veicinātu konkurētspējīgu vidi un sekmētu turpmāku pētniecību un inovāciju šajā jomā. Lai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu un panāktu atbilstību Savienības gaisa kvalitātes standartiem pilsētās un laukos, ir nepieciešami konkrēti un vērienīgi politikas virzieni un pasākumi, tostarp mazemisiju transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošana. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)   Aplēsēs par to, kad tiks panākta cenu paritāte starp iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem (ICEV) un akumulatoru elektrotransportlīdzekļiem, svārstās 2020.–2028. gada robežās. Turklāt vairāki oriģinālā aprīkojuma izgatavotāji (OEM) ir minējuši cenu paritātes piemērus dažiem jaunajiem modeļiem jau 2020. gadā. Pateicoties zemākām akumulatoru elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, īpašumtiesību kopēju izmaksu (TCO) paritāte iestāsies pirms pirkuma cenas paritātes — parasti 2–6 gadus agrāk. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns) (5b)   Tirgus aplēses liecina, ka pēc 2020. gada “tīriem” transportlīdzekļiem, piemēram, pilnīgi elektriskiem transportlīdzekļiem, būtiski samazināsies cena un tie kļūs ļoti konkurētspējīgi, turklāt tie būs pat lētāki ekspluatācijā nekā tradicionālie, jo īpaši ņemot vērā kopējās izmaksas to īpašniekiem, jo būs samazinājušās gan akumulatoru izmaksas, gan citas izmaksas sakarā ar zemākām degvielas cenām un mazākām uzturēšanas izmaksām elektrotransportlīdzekļa izmantošanā. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns) (5c)   Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgu ekoinovāciju jomā, lielākie autobusu un akumulatoru ražotāji darbojas Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi, kas kopā veido aptuveni 60 % no pasaules tirgus, bet Savienības tirgus — 28 %. Tāpēc nepieciešams vērienīgs Savienības politikas satvars, lai stimulētu inovācijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos “tīro” transportlīdzekļu un saistīto infrastruktūras tehnoloģiju tirgos. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 5.d apsvērums (jauns) (5d)   Savienībai ir jāpalielina stimuli ilgtspējīgu un pārstrādājamu akumulatoru tehnoloģiskajai izstrādei, un tie būtu jāražo, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt to radīto vides pēdas nospiedumu. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 5.e apsvērums (jauns) (5e)   Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, akumulatoru ražošanā būtu jāpanāk pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi Savienībā un ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz akumulatoru izgatavošanai izmantoto materiālu ieguves procesu. Būtu jāņem vērā visos ražošanas procesa posmos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai saistībā ar Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanu būtu jāizvirza tālejoši mērķi akumulatoru pārstrādājamības jomā. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai. (6)  Tā kā valdības izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 14 % no IKP (katru gadu aptuveni EUR 1,8 triljonu apmērā) publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus atbilstoši iegādāto preču (tostarp transportlīdzekļu) ekoloģiskajām prasībām. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai. Lai sasniegtu šo mērķi, direktīvā būtu jānosaka skaidras un pārredzamas prasības un vienkārša iepirkuma mērķu aprēķināšanas metode. _________________ _________________ 24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. 24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. 25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp. 25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)   Uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums jebkuram pārvadājumam, ko veic ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis, tostarp sabiedriskais transports. Tādēļ Direktīvā 2014/94/ES būtu jāstiprina aspekti par alternatīvas degvielas infrastruktūras veicināšanu sabiedriskajam transportam. Ja pārskatīšana netiktu veikta, Komisijai būtu jāizstrādā sabiedriskā transporta infrastruktūras rīcības plāns. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns) (6b)   Būtu jāatļauj dalībvalstīm pilnvarot sadales sistēmu operatorus (SSO) turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt uzlādes staciju minimālu kritisko masu publiskajā telpā, tā sniedzot visiem elektroenerģijas piegādātājiem brīvu piekļuvi šādām stacijām, lai tādā veidā nodrošinātu uzlādes punktu pietiekamu pieejamību. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns) (6c)   Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt iespējas atbalstīt īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un samazināt šādu transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas, piemēram, tiem piešķirot enerģijas nodokļu atbrīvojumus vai samazinot šādus nodokļus. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju. (8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre un pirkšana uz nomaksu, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības. (9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre, pirkšana uz nomaksu un modernizācija, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības, taču šī direktīva nedrīkstētu ar atpakaļejošu iedarbību skart jau spēkā esošos līgumus. Turklāt Komisijai būtu jāizskata iespēja piemērot “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu arī citiem transporta veidiem. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta “tīru” transportlīdzekļu definīciju, kurā ir ņemtas vērā prasības par mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum. (10)  Ar grozīto direktīvu vajadzētu palīdzēt samazināt mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar šo direktīvu, arī sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām un atvieglos ar to saistītās uzlādes infrastruktūras ieviešanu. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam sniegs svarīgu papildu stimulu tirgum. _________________ _________________ 26 COM(2017)0676. 26 COM(2017)0676. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)   Lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabošanos pašvaldību teritorijās, ir svarīgi atjaunot transportlīdzekļu parkus, panākot atbilstību „tīro” transportlīdzekļu standartam. Turklāt aprites ekonomikas principi nosaka, ka ir jāpagarina ražojuma ekspluatācijas laiks. Tāpēc 4. un 5. tabulā minēto minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā var ņemt vērā arī transportlīdzekļus, kas modernizēti atbilstoši „tīro” transportlīdzekļu standartam. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) (10b)   Arī bezemisiju transportlīdzekļiem var būt būtisks vides pēdas nospiedums, ņemot vērā to komponentu ražošanas procesu un degvielas ražošanas otrreizējās pārstrādes līmeni vai efektivitāti. Tāpēc tehnoloģijām, kas risina šo uzdevumu, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem un otrreizēji pārstrādājamiem akumulatoriem, būtu jāsaņem lielāks atbalsts to minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanas ziņā, kas noteikti pielikuma 4. un 5. tabulā. Šādu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde būtu jāveicina arī citās Savienības politikas jomās. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns) (10c)  CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju „no degvielas ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā visu degvielas piegādes ķēdi no ieguves posma līdz izplūdes gāzu emisijām. Tas sniegs precīzāku pārskatu par konkrētā transportlīdzekļa kopējo emisiju. Tādēļ Komisijai vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai no degvielas ieguves līdz patēriņam. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir aprakstīta pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, ja līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek noteiktas tehnoloģiski neitrālas prasības par CO2 emisijām no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko Komisija ir iecerējusi likt priekšā nākotnē, izmanto pieeju, kuras pamatā ir alternatīvās degvielas. Turklāt ietekmes novērtējumā ir atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā. (11)  Divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Turklāt būtu jāatzīst, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgos pēdējā laikā ir vērojams progress, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi ir attīstības sākumposmā. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)   Iespējas samazināt emisijas, izmantojot vienīgi publiskā iepirkuma instrumentu, ir ierobežotas, un sabiedriskais transports rada tikai nelielu daļu no transporta nozares radītajām emisijām. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina regulēt “tīru” transportlīdzekļu iegādes arī tad, ja potenciālie transportlīdzekļu īpašnieki ir, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga. (12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem, kas sasniedzami līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)   Eiropas Parlaments savā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumā Padomei un Komisijai, kas tika sagatavots pēc izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē26, aicināja dalībvalstis, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļus (ULEV), veicināt zaļa publiskā iepirkuma politiku publisko iestāžu autoparkos vai (daļēji) publiskas automobiļu koplietojuma programmās, kā arī nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no tādu jaunu automobiļu ražošanas, kas rada CO2 emisijas. _________________ 26 OV C 298, 23.8.2018., 140. lpp. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. (13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) (13a)   Grozītajai direktīva būtu jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojuma emisijas, kā arī veicināt “tīro” sabiedrisko autotransportu. Ar to nevajadzētu kavēt “tīro” transporta veidu, kas nav autotransports, piemēram, tramvaju un metro vilcienu, attīstību. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns) (13b)   Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir grūti īstenot, ja netiek izstrādāti tirgū laižami un tehniski pilnībā pabeigti produkti. Lai nodrošinātu, ka informācija par progresu regulāri tiek atjaunināta, Komisijai būtu ik pēc diviem gadiem jāsagatavo ziņojums, novērtējot, vai pastāv “tīro” transportlīdzekļu tirgojami risinājumi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina lielāks finanšu un nefinanšu ieguldījums, lai šādi „tīrie” transportlīdzekļi ātrāk ienāktu tirgū. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 13.c apsvērums (jauns) (13c)  Ņemot vērā to, ka privāto transporta pakalpojumu sniedzēju finansiālās iespējas ievērojami atšķiras, ja runa ir par pāreju uz potenciāli dārgākiem, ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, ir jābūt pieejamiem mehānismiem, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valsts un privātajiem transporta uzņēmumiem piedāvājumu iesniegšanas un konkursa procedūrās un ar kuriem nodrošina, ka izmaksas, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto minimālo iepirkuma mērķu sasniegšanu, netiek uzveltas vietējām iestādēm, jo īpaši mazākām pašvaldībām, un ka netiek arī radīts ārpakalpojumu izmaksu pieaugums, kura rezultātā palielinās biļešu cenas, tiek paaugstināti vietējie nodokļi vai samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”. (15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar dalībvalstu sākotnējo ziņojumu Komisijai 2023. gadā, ko iesniedz atbilstoši ziņošanas prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par publisko iepirkumu un par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Direktīvu 2009/33/EK, un jānodrošina atbilstība Savienības kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcas kategorijām. Komisijai būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2009/33/EK īstenošanu. Komisijai būtu arī jānovērtē, vai būvlaukumu tehniku varētu iekļaut Direktīvas 2009/33/EK darbības jomā, un, ja tā, — būtu jāstrādā pie metodikas, lai definētu “ “tīru” būvlaukumu tehniku”. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15a)  Komisijai būtu jāierosina metodika, ar kuru uzskaita transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas un transportlīdzekļu CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai labāk informētu nozares politikas izstrādātājus, tiem sniedzot precīzākus konkrētā transportlīdzekļa kopējās emisijas uzskaites datus, kas aptver visu vērtību ķēdi. Komisijai minētās emisijas būtu jāņem vērā, pārskatot Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus, kas attiecas uz alternatīvo degvielu. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu. (16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Būtu jāmudina arī īstenot reģionālus izmēģinājuma projektus, jo īpaši vietās, kur lauku un pilsētu teritorijas ir savstarpēji savienotas. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu. _________________ _________________ 27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp. 27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)   Lai panāktu turpmāku emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājumu, dalībvalstis vajadzības gadījumā būtu jāmudina izmantot dažādus stimulus un mehānismus autoparku veidošanai citās nozarēs, kuras grozītā direktīva neregulē. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) (16b)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem minimālā iepirkuma mērķrādītājiem, netiek uzveltas vietējām pašvaldībām, un ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 16.c apsvērums (jauns) (16c)   Neaizstājami ir mērķtiecīgi atbalsta pasākumi “tīro” transportlīdzekļu iepirkumam. Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis paplašina finanšu un nefinanšu atbalstu, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 16.d apsvērums (jauns) (16d)  Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos minimālos iepirkuma mērķrādītājus mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpēc Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada to vajadzētu ņemt vērā, lai sniegtu pietiekamu finansiālo atbalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Tas būtu jāatspoguļo nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kā arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 16.e apsvērums (jauns) (16e)   Lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes ir ieinteresētas iegādāties „tīros” transportlīdzekļus un dalībvalstis investē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanā, bet arī lai novērstu risku, ka šādas iegādes rezultātā pasažieriem pieaug cenas, Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada būtu jāparedz atbalsts līgumslēdzējiem. Tas jāatspoguļo gan nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, gan arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpaplašina finanšu un nefinanšu stimuli un jāparedz vides audits, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Šie centieni samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 16.f apsvērums (jauns) (16f)   Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Savienības rīcībā ir dažādi līdzekļi, kā palīdzēt dalībvalstīm, vietējām iestādēm un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem pārejā uz ilgtspējīgu mobilitāti. 2014.–2020. gada periodā Savienība piešķīra EUR 13,7 miljardus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pilsētu mobilitātes finansēšanai. Savienības pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” ir paredzēti aptuveni EUR 200 miljoni pilsētu mobilitātei un EUR 650 miljonus viedām pilsētām, savukārt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirs aptuveni EUR 200 miljonus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par pilsētu mezgliem. Saskaņā ar nākamo DFS Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt ilgtspējīgus pilsētu mobilitātes projektus un stiprināt nepieciešamās sinerģijas starp dažādiem finansējuma avotiem un programmām. Jo īpaši ir jāstiprina saikne starp pilsētu mobilitāti, jauno digitālo programmu un enerģētikas savienību, kā arī iespēja, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansēt sinerģijas projektus ar papildu līdzfinansējuma likmi transporta projektiem, kuros iekļauti enerģētikas un telekomunikāciju elementi ar milzīgu potenciālu pilsētattīstības projektiem. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 16.g apsvērums (jauns) (16g)   Būtu jāveicina tādu Savienības finanšu instrumentu mērķtiecīgāka izmantošana kā, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vai Tīrāka transporta mehānisms, ko pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) un kas var palīdzēt finansēt autoparkus un to aprīkojumu. Šajā nolūkā ir jāpilnveido tehnisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu pieejamība vietējām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru, JASPERS, JESSICA vai finanšu instrumentu Compass, lai stiprinātu šo iestāžu un pakalpojumu sniedzēju institucionālās spējas, projektu izstrādi un īstenošanu un panāktu optimālu Savienības fondu un finanšu instrumentu izmantošanu, tostarp inovatīvu piedāvājumu riska samazināšanu. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 16.h apsvērums (jauns) (16h)   Būtu arī jāmudina publiskās iestādes iegādāties transportlīdzekļus saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (“MEAT”) kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā, ņemot vērā rentabilitāti visā transportlīdzekļa aprites ciklā, kā arī vides un sociālos aspektus. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 16.i apsvērums (jauns) (16i)   Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētu plānošana, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (IPMP). IPMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, apvienojot dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. IPMP var būt nozīmīga loma Savienības mērķu sasniegšanā attiecībā uz CO2 emisiju, trokšņa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma samazināšanu. Tāpēc IPMP piemērošanai vajadzētu būt svarīgam elementam, ko ņemt vērā, finansējot Savienības projektus pilsētas transporta jomā, tostarp īstenojot šo grozīto direktīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamo konsultatīvā un tehniskā palīdzība IPMP izstrādē, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 16.j apsvērums (jauns) (16j)   Ar publisko iepirkumu ne vien atbalsta “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu, bet tas arī ir jaunu mobilitātes veidu izmantošanas virzītājspēks. Līdztekus “tīru” transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanai, kas paātrinās attiecīgās infrastruktūras ieviešanu pilsētu teritorijās, digitalizācija ļaus optimizēt pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti. Vairākveidu un kopīgota mobilitāte, kā arī integrētas biļešu sistēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi pārejā uz mobilitāti kā pakalpojumu. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam būtu jādeleģē Komisijai, lai piecu gadu periodā, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās datumu], varētu atjaunināt noteikumus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standartiem. Pilnvaru periods būtu automātiski jāpagarina uz tādu pašu laiku, ja Eiropas Parlaments vai Padome pret to neiebilst. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. svītrots Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) (18a)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu1a īpaša uzmanība būtu jāvelta Savienības tiesību aktu rezultātu izvērtējumam. Direktīvas 2009/33/EK novērtējumam vajadzētu veidot pamatu ietekmes novērtējumam attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Tāpēc Komisijai, pamatojoties uz labākajām un visjaunākajām zinātniskajām atziņām, būtu jāizvērtē vajadzība pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz politikas mērķu sasniegšanu, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāierosina uzlabojumi. Vajadzības gadījumā Komisijai šajā sakarā būtu jāpārskata arī citi attiecīgie tiesību akti saistībā ar alternatīvām degvielām. ______________ 1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns) (18b)   Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējā sabiedriskā transporta struktūrām, kas parasti ir vietējo pašvaldību pārziņā, un to finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Tādējādi noteikumiem par „tīro” transportlīdzekļu iepirkumu nevajadzētu radīt nedz būtisku papildu finansiālo slogu, nedz arī novest pie radušos izmaksu eksternalizēšanas, paaugstinot biļešu cenas, vietējos nodokļus vai samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 18.c apsvērums (jauns) (18c)  Savienībai ir jāaizsargā Savienības ražotāji pret negodīgu konkurenci trešās valstīs, kur Savienības ražotāji nevar piedalīties publiskā iepirkuma konkursos par autotransporta līdzekļu pirkumu, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu. Tādēļ Komisijai būtu jāveic analīze par negodīgas konkurences praksi trešās valstīs un jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu Eiropas rūpniecību. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK Virsraksts Direktīva 2009/33/ES par “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam Direktīva 2009/33/EK par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzētu “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 1. pants – 1. daļa (1a)   direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Kopienas vides, klimata un enerģētikas politikā. “Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot, nomājot, īrējot vai pērkot uz nomaksu autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 2. pants – 1. daļa (1b)  direktīvas 2. panta 1. daļu aizstāj ar šādu: Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot līgumiem par Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkumiem, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums. “Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkšanai, nomai, īrei, pirkšanai uz nomaksu, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.” Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, ko veic: Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri, pirkšanu uz nomaksu vai modernizēšanu, ko veic: Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) ca)   Eiropas Savienības iestādes, aģentūras un struktūras. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts 4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir: 4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis neatkarīgi no tā kategorijas, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kā noteikts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta pirmās daļas 1. punktā, izņemot tādas biodegvielas, kura nav ražotas no Direktīvas (ES) 2018/... (RED II) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām vai ir ražotas no palmu eļļas*, tostarp hibrīda transportlīdzekļi, kuros elektroenerģija tiek izmantota daļējai transportlīdzekļa darbināšanai, kā arī mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi. Transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju reālos braukšanas apstākļos (RDE)** procentos no emisijas robežvērtībām*** nevar pārsniegt 80 %. a)  M1 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai b)  N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai c)  M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts pielikuma 3. tabulā. _____________________________ * To pierāda ar biodegvielas iegādes līgumu vai citiem piekļuves biodegvielai līdzekļiem. ** Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. *** Piemērojamā emisijas robežvērtība, kas minēta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns) 4.a  “bezemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram nav CO2, NOx un sīko daļiņu izplūdes gāzu emisiju. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns) 4.b  “mazemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar maksimālo emisiju līmeni, kā norādīts pielikuma 2. tabulā. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns) 4.c  “atbilstīgi „tīro” transportlīdzekļu standartam modernizēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar dzinēju, kas modernizēts atbilstīgi "tīro" transportlīdzekļu standartam, kā definēts šā panta pirmās daļas 4. punktā. Attiecībā uz modernizētu dzinēju, kurā izmanto biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta otrās daļas i) punktā, sintētiskās degvielas vai parafīna degvielas, transportlīdzeklim ir jāatbilst jaunākajiem Euro standartiem vai nākamajiem standartiem. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4.a pants (4)  direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu: svītrots “4.a pants Pilnvaru deleģēšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai pielikuma 3. tabulā atjauninātu izpūtēja emisijas un gaisa piesārņotāju robežvērtības lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tiklīdz saistītie lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju rādītāju standarti ir spēkā Savienības līmenī.”; Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre vai pirkšana uz nomaksu un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre, pirkšana uz nomaksu vai modernizēšana atbilstīgi “tīro” transportlīdzekļu standartam un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri “tīrajiem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas datums, kad tiek parakstīts līgums. Minimālos iepirkuma mērķus aprēķina kā visu to līgumu vidējo vērtību, kas parakstīti laikā starp dienu pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma un 2024. gada 31. decembri attiecībā uz pirmo pārskata periodu un starp 2025. gada 1. janvāri un 2029. gada 31. decembri attiecībā uz otro pārskata periodu. Ja pārskata perioda pēc 2030. gada 1. janvāra jaunie mērķi vēl nav pieņemti, 2030. gadam noteiktie mērķi paliek spēkā. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b   Lai sasniegtu iepirkuma mērķus, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT”), kā aprakstīts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā. Iepirkuma procedūras specifikācijas definē tā, lai koncentrētos ne vien uz īpašuma kopējām izmaksām (TCO), bet arī uz tādiem citiem transportlīdzekļu parametriem kā, piemēram, piekļūstamība, iederība pilsētas ainavā, trokšņa līmenis, energoefektivitāte, akumulatoru un transportlīdzekļu komponentu otrreizējās pārstrādes iespējas. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.a pants (jauns) (5a)   iekļauj šādu pantu: “5.a pants Finanšu resursi 1.  Savienība dara pieejamus pietiekamus finansēšanas instrumentus “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam un ar šādiem transportlīdzekļiem saistītās infrastruktūras iekārtošanai dalībvalstīs. Finansējuma noteikšana notiek pēc publisko iestāžu un līgumslēdzēju finansiālo vajadzību rūpīgas izvērtēšanas saistībā ar valsts līmenī noteiktajiem iepirkuma mērķiem. 2.  Savienība dara pieejamus papildu finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidi dalībvalstīs.” Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.b pants (jauns) (5b)   iekļauj šādu pantu: “5.b pants Alternatīvo degvielu rīcības plāns sabiedriskajam transportam 1.  Eiropas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā. 2.  Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un skaidri nosaka procedūras šāda atbalsta sniegšanai, tostarp attiecībā uz spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu. 3.  Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā Savienības finansēšanas instrumentus varētu pārskatīt tā, lai finansēšanas prioritāti dotu transportlīdzekļu nomaiņai visu lielumu sabiedriskā transporta uzņēmumos.” Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.c pants (jauns) (5c)   iekļauj šādu pantu: “5.c pants Savienības platforma mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas pielikumā noteiktos mērķus un panāktu apjomradītus ietaupījumus, Komisija izveido Savienības platformu mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam. Līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji un pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 3. pantā, var piedalīties šajā platformā, lai kopīgi iepirktu transportlīdzekļus. Komisija nodrošina, ka platforma ir publiski pieejama un efektīvi apvieno visas ieinteresētās personas, kas vēlas kopīgi izmantot savus resursus. Lai veicinātu un īstenotu šādus kopīgus iepirkumus, Komisija sniedz tehnisku palīdzību un izstrādā sadarbības līgumu paraugus. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 8.a pantu attiecībā uz Savienības platformas izveidi mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopīgam iepirkumam.” Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 8.a pants (7)   direktīvā iekļauj jaunu 8.a pantu: svītrots “8.a pants Deleģēšanas īstenošana 1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2.  Pilnvaras pieņemt 4.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus. 4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. 5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 6.  Saskaņā ar 4.a. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.” Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 9. pants (8)  direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu: (8)  direktīvas 9. pantu svītro. "1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu. 3.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.” Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 1. punkts 1.  No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai. 1.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu kā daļu no ziņojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punkta otrajā daļā. Dalībvalstis līdz 2023. gada 18. aprīlim iesniedz Komisijai ievadziņojumu. Minētajos ziņojumos ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija atbilst kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kā paredzēts pielikuma I tabulā. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 2. punkts aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu: 2.  Minētajos ziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanas, ietekmi un turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. “2. Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ierosina metodiku transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam uzskaitei. Minētajos ziņojumos Komisija katrā no pielikuma 3. tabulā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar kopējo šo transportlīdzekļu noietu un aprēķina, kā 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošana ir ietekmējusi noietu. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus. Ne vēlāk kā līdz 2027. gada 18. aprīlim Komisija pārskata Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus saistībā ar alternatīvo degvielu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam.” Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ab apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 3. punkts ab)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3.  Ne vēlāk kā pirmā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanu, sniedz 6. pantā noteiktās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus. “3. Līdz 2024. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, precizējot atsevišķu dalībvalstu šajā sakarā veiktos pasākumus, un novērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai.” Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā. svītrots Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5. punkts 5.  Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 4. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu. 5.  Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu. Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.a punkts (jauns) ba)  pievieno šādu punktu: “5.a Dalībvalstis var nolemt izveidot mehānismu tādas “tīro” transportlīdzekļu iegādes regulēšanai, ko veic citi autoparku īpašnieki, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.” Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bb apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.b punkts (jauns) bb)  pievieno šādu punktu: “5.b Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā. Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un nosaka to, kādā veidā šādu atbalstu sniedz neatkarīgi no Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.” Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bc apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.c punkts (jauns) bc)  pievieno šādu punktu: “5.c Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt attiecīgos tiesību aktus, kas saistīti ar “tīro” un energoefektīvo autotransporta pakalpojumu veicināšanu attiecībā uz labākās kategorijas un atjaunoto riepu izmantošanu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.” Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bd apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.d punkts (jauns) bd)  pievieno šādu punktu: “5.d Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā tās šīs direktīvas īstenošanai varētu izmantot dažādus Savienības fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kas atbalsta “tīrāku” transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras ieviešanu.” Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – be apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.e punkts (jauns) be)  pievieno šādu punktu: “5.e Šādā pārejas procesā konsultāciju centriem ir svarīga nozīme, sekmējot un veicinot investīcijas un atbalstot institucionālās spējas. Tādēļ Komisija būtiski paplašina Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesaisti un spējas, jo īpaši veicinot tā klātbūtni uz vietas un proaktīvo lomu projektu izstrādē.” Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 5. tabula Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt DATUMU, kad pagājuši 24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt datumu, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 1. tabula Komisijas ierosinātais teksts 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi Grozījums 1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi CPV kods Apraksts 60112000-6 Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi 60130000-8 Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi 60140000-1 Neregulāri pasažieru pārvadājumi 60172000-3 Autobusu ar šoferi noma 90511000-2 Atkritumu savākšanas pakalpojumi 60160000-7 Pasta autopārvadājumi 60161000-4 Paku pārvadāšanas pakalpojumi 64121100-1 Pasta piegādes pakalpojumi 64121200-2 Paku piegādes pakalpojumi 60170000-0 Pasažieru transportlīdzekļu ar šoferi noma 60171000-7 Pasažieru automobiļu ar šoferi noma 60181000-0 Kravas automašīnu ar šoferi noma 60180000-3 Kravas transportlīdzekļu ar šoferi noma 90511100-3 Pilsētvides cieto atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511200-4 Mājsaimniecību atkritumu savākšanas pakalpojumi 90511300-5 Piedrazojuma savākšanas pakalpojumi 90511400-6 Papīra savākšanas pakalpojumi Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 2. tabula Komisijas ierosinātais teksts 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām M1 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 25 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 40 80% 0 nepiemēro * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos. Grozījums 2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem Transportlīdzekļu kategorijas 2025 2030   CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām** CO2 g/km Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām L kategorijas transportlīdzekļi 25       M1 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro M2 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro N1 kategorijas transportlīdzekļi 50 80% 0 nepiemēro M3 kategorijas transportlīdzekļi n.a       N2 kategorijas transportlīdzekļi n.a       N3 kategorijas transportlīdzekļi n.a       * Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai. ** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums I Pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 3. tabula […..] svītrots Grozījums Nr. 75 un 85 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 4. tabula Komisijas ierosinātais teksts 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts 2025 2030 Luksemburga 35% 35% Zviedrija 35% 35% Dānija 34% 34% Somija 35% 35% Vācija 35% 35% Francija 34% 34% Apvienotā Karaliste 35% 35% Nīderlande 35% 35% Austrija 35% 35% Beļģija 35% 35% Itālija 35% 35% Īrija 35% 35% Spānija 33% 33% Kipra 29% 29% Malta 35% 35% Portugāle 27% 27% Grieķija 23% 23% Slovēnija 20% 20% Čehijas Republika 27% 27% Igaunija 21% 21% Slovākija 20% 20% Lietuva 19% 19% Polija 20% 20% Horvātija 17% 17% Ungārija 21% 21% Latvija 20% 20% Rumānija 17% 17% Bulgārija 16% 16% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5. Grozījums 4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2   M1, M2, N1, kategorijas transportlīdzekļi L kategorijas transportlīdzekļi Dalībvalsts 2025 2030 2025 2030 ES iestādes, aģentūras un struktūras [50%] [50%] [50%] [50%] Luksemburga 50% 50% 50% 50% Zviedrija 50% 50% 50% 50% Dānija 50% 50% 50% 50% Somija 50% 50% 50% 50% Vācija 50% 50% 50% 50% Francija 50% 50% 50% 50% Apvienotā Karaliste 50% 50% 50% 50% Nīderlande 50% 50% 50% 50% Austrija 50% 50% 50% 50% Beļģija 50% 50% 50% 50% Itālija 50% 50% 50% 50% Īrija 50% 50% 50% 50% Spānija 50% 50% 50% 50% Kipra 50% 50% 50% 50% Malta 50% 50% 50% 50% Portugāle 50% 50% 50% 50% Grieķija 35% 35% 35% 35% Slovēnija 35% 35% 35% 35% Čehijas Republika 50% 50% 50% 50% Igaunija 35% 35% 35% 35% Slovākija 35% 35% 35% 35% Lietuva 35% 35% 35% 35% Polija 35% 35% 35% 35% Horvātija 25% 25% 25% 25% Ungārija 25% 25% 25% 25% Latvija 25% 25% 25% 25% Rumānija 25% 25% 25% 25% Bulgārija 25% 25% 25% 25% 1 Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem pirmajā pārskata periodā (līdz 2025. gadam) ir jāsasniedz vismaz 70 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju, kas noteikti “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem, bet otrajā (2025.–2030. gadā) un nākamajos pārskata periodos šādi mērķrādītāji jāsasniedz arī bezemisiju transportlīdzekļiem. 2 Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Mazemisiju transportlīdzekļus un transportlīdzekļus, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, aprēķinos pieskaita kā 0,66 pienesuma. Visus pārējos “tīros” transportlīdzekļus šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5 pienesuma. Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums PIELIKUMS – 5. tabula Komisijas ierosinātais teksts 5. tabula Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 3. tabulai lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī* Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi   2025 2030 2025 2030 Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Itālija 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spānija 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% * Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekli, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja to pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Šādu skaitīšanu neizmanto to dalībvalstu gadījumā, kurām minimālais iepirkuma īpatsvars pārsniedz 50 % no vispārējā publiskā iepirkuma apjoma, par robežvērtību nosakot 50 %. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5. Grozījums 5. tabula Smagdarba transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 4. panta 4. punktam smagdarba transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2 Dalībvalsts Kravas automobiļi Autobusi   20251 20302 20251 20302 ES iestādes, aģentūras un struktūras [10%] [15%] [50%] [75%] Luksemburga 10% 15% 50% 75% Zviedrija 10% 15% 50% 75% Dānija 10% 15% 50% 75% Somija 9% 15% 46% 69% Vācija 10% 15% 50% 75% Francija 10% 15% 48% 71% Apvienotā Karaliste 10% 15% 50% 75% Nīderlande 10% 15% 50% 75% Austrija 10% 15% 50% 75% Beļģija 10% 15% 50% 75% Itālija 10% 15% 50% 75% Īrija 10% 15% 50% 75% Spānija 10% 14% 50% 75% Kipra 10% 13% 50% 75% Malta 10% 15% 50% 75% Portugāle 8% 12% 40% 61% Grieķija 8% 10% 38% 57% Slovēnija 7% 9% 33% 50% Čehijas Republika 9% 11% 46% 70% Igaunija 7% 9% 36% 53% Slovākija 8% 9% 39% 58% Lietuva 9% 8% 47% 70% Polija 7% 9% 37% 56% Horvātija 6% 7% 32% 48% Ungārija 8% 9% 42% 63% Latvija 8% 9% 40% 60% Rumānija 6% 7% 29% 43% Bulgārija 8% 7% 39% 58% 1 Vismaz 66 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa. 2 Vismaz 75 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.