Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
(1) Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi.
(1) Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, zaudēšanu vai iznīcināšanu, nodrošinātu cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi un legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi.
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
(1a) Ņemot vērā Savienības apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgoto, izrakto vai iegūto priekšmetu atgūšana. Attiecībā uz tautu un teritoriju ekspluatāciju, kuras rezultātā parasti notiek nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība un kontrabanda, jo īpaši tad, ja šāda nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar teritorijām, kur norisinās bruņots konflikts, šajā regulā būtu jāņem vērā tautu un teritoriju reģionālās un vietējās iezīmes, nevis kultūras priekšmetu tirgus vērtība.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem; tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi, un tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā.
(2) Kultūras priekšmetiem bieži ir ievērojama kultūras, mākslas, vēsturiska un zinātniska nozīme. Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem, tam cita starpā piemīt simboliska vērtība un tas glabā cilvēces kultūras atmiņu.Kultūras mantojums bagātina visu tautu kultūras dzīvi un vieno cilvēkus, veidojot kopīgu atmiņu unsaglabājot liecības par civilizācijas attīstības gaitu. Tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana ir notikusi vienmēr, taču tagad tā ir sasniegusi rūpniecisku mērogu. Kamēr vien nelikumīgos izrakumos iegūtu kultūras priekšmetu tirdzniecība būs ienesīga un būs iespējams no tās gūt peļņu bez ievērojamiem riskiem, izrakšana un izlaupīšana turpināsies. Kultūras mantojuma ekonomiskās un mākslinieciskās vērtības dēļ starptautiskajā tirgū pēc tā ir liels pieprasījums, taču, nepastāvot stingriem starptautiskiem juridiskiem pasākumiem vai tiem netiekot efektīvi īstenotiem, šie priekšmeti nonāk ēnu ekonomikā. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana un nelikumīgos izrakumos iegūta kultūras mantojuma tirdzniecība ir smags noziedzīgs nodarījums, kas nodara būtisku kaitējumu gan tieši, gan netieši skartajām personām. Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība daudzos gadījumos veicina kultūras piespiedu homogenizāciju un/vai izstumšanu, savukārt kultūras priekšmetu izlaupīšanas rezultāts cita starpā ir kultūras sabrukums.Tādēļ Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā, īpaši pievēršoties kultūras priekšmetiem no trešām valstīm, kuras skar bruņoti konflikti, un jo īpaši gadījumos, kad kultūras priekšmetus no trešās valsts izvedušas teroristiskas vai citas noziedzīgas organizācijas.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
(2a) Trešo valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir pietiekamas spējas, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību. Minētās iestādes arī varētu skart korupcija vai citi sliktas pārvaldības veidi. Izņemot kultūras priekšmetus no to konteksta, iedzīvotājiem tiek atņemtas gan paražas, gan piemiņas un kulta priekšmeti vai vietas. Ja savstarpēji saistīti elementi tiek pārdoti atsevišķi, zūd priekšmetu vēsturiskais konteksts un zinātniskā vērtība. Ņemot vērā kultūras priekšmetu neaizstājamību un sabiedrības intereses, iespējai kultūras priekšmetus iegūt īpašumā vajadzētu pastāvēt tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Importa procedūrā ir jāiekļauj garantija par turpmāku pienācīgu uzglabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un valsts muzejiem piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm.
(3) Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu importu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka daži importējamie kultūras priekšmeti ievešanas laikā Savienības muitas teritorijā ir pakļauti saskaņotām kontrolēm, pamatojoties uz pastāvošiem procesiem, procedūrām un administratīviem instrumentiem nolūkā panākt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/20131a vienotu īstenošanu.
__________________
1aEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver režīms, ko muita piemēro ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetiem, kas tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, t. i., gan to laišana brīvā apgrozībā, gan īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana.
(4) Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu būt pretrunā preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam.
(5) Brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) kontroles nolūkā ieviešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā, lai novērstu šīs regulas apiešanas iespēju, izmantojot brīvzonas kā potenciālas teritorijas pastāvīgai nelikumīgi iegūtu priekšmetu tirdzniecības paplašināšanai Savienībā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša muitas procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu nokļūšanu Savienības muitas teritorijā, izņemot gadījumus, kad kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot tās normatīvo aktu noteikumus.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.
(6) Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (“UNESCO 1970. gada konvencija”) un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
(7) Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs.
(7) Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti, no kuras tie aizvesti vai kuras zemē vai ūdeņos tie izrakti vai izzagti, vai kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi.Izņēmuma gadījumos, kad kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un ja kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu vai ja kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, bet turētājs nevar uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.
Grozījums Nr. 10 un 11 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
(7a) Ņemot vērā, ka UNESCO 1970. gada konvencijas 5. pantā ir prasīts izveidot vismaz vienu valsts dienestu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu valsts kultūras priekšmetu aizsardzību pret nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu, un ka ir nepieciešama aktīva sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās, valstīm, kuras ir pievienojušās UNESCO 1970. gada konvencijai, būtu jāizpilda konvencijā paredzētās saistības, savukārt dalībvalstis, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, tiek aicinātas to nekavējoties izdarīt.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.
(8) Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri Savienības ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni un vērtības slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi vairākumam kultūras priekšmetu kategoriju noteikt minimālā vecuma slieksni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un UNESCO 1970. gada konvencijas un UNIDROIT 1995. gada konvencijas noteikumiem un dažām kultūras priekšmetu kategorijām noteikt finansiālās vērtības slieksni atbilstoši I pielikumā norādītajām vērtībām. Tā kā dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kas ir pakļautas augstākam laupīšanas, zuduma vai iznīcināšanas riskam, ir vajadzīgi pastiprināti aizsardzības pasākumi, tām nebūtu jānosaka finansiālās vērtības slieksnis. Ar minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citus priekšmetus, kurus ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.
(10) Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti un pieminekļu elementi, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru šos priekšmetus drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka pirms šo priekšmetu importa Savienības muitas teritorijā ir jāuzrāda pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta importa licence. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir izvesti saskaņā ar izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajiem aktiem, vai pierādītšādu normatīvo aktu neesamību. Pienācīgi ņemot vērā risku un piemērojot pienācīgas rūpības principus, likumīgu eksportu no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts būtu jāpierāda ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem (eksporta sertifikātiem vai eksporta licencēm, ko izsniegusi izcelsmes valsts, standartizētu dokumentu, kurš sagatavots atbilstoši kultūras priekšmetu aprakstīšanā izmantotajam starptautiskajam priekšmeta identifikatora standartam, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem), ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā būtu jāiekļauj eksperta vērtējums. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai noteiktajos termiņos bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
(10a) Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un analizēt kultūras priekšmetus, izdarot fizisku pārbaudi.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana,jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.
(11) Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu elektronisku apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šos priekšmetus. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu elektronisku dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto standartizēts dokuments, kurā ievērots UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Elektroniskajā apliecinājumā būtu jāiekļauj arī izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas apliecina, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no minētās izcelsmes valsts vai trešās valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts tiesību aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā būtu jāiekļauj arī jebkādi citi atbilstīgi apliecinošie dokumenti un pierādījumi, piemēram, īpašuma apliecības, rēķini, pirkuma līgumi, apdrošināšanas dokumenti un transporta dokumenti.Kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē un jāizsniedz deklarētājam attiecīgo dokumentu kopijas, lai nodrošinātu priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū. Informācijai, kas elektroniskā apliecinājuma veidā sniegta kompetentajām iestādēm, vajadzētu būt pietiekamai, lai kompetentās iestādes varētu veikt turpmākas darbības, ja, pamatojoties uz riska analīzi, tās uzskata, ka minēto priekšmetu imports varētu būt nelikumīgs.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.
(12) Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas, digitalizācijas vai akadēmiskas pētniecības nolūkā un muzeju vai citu līdzīgu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām, rīkojot kultūras izstādes, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Kultūras priekšmeti, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Tomēr, ja kultūras priekšmetus nopērk un tie paliek Savienības teritorijā, tiem atkarībā no kultūras priekšmeta kategorijas būtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
(13) Uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai nodrošinātu to drošumu un saglabāšanu.
(13) Uzglabāšana bez importa licences vai importētāja apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai, tiklīdz apstākļi to pieļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, no kuras priekšmeti likumīgi izvesti, tādējādi nodrošinot to drošumu un saglabāšanu.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu.Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(14) Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, taču nesamērīgi nekavētu tirdzniecību ar trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa un finansiālās vērtības sliekšņa kritēriju izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt I pielikumu un izveidot II pielikumu, kurā uzskaitītas valstis un kombinētās nomenklatūras kodi, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) sastādītajām un grozītajām apdraudēto kultūras priekšmetu sarkanajām grāmatām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem27. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________
__________________
27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
(15) Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.
(15) Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, un vienlaikus būtu jāgarantē atbilstoši saglabāšanas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku. Minētā kārtība būtu jāattiecina arī uz standartizētajām elektroniskajām importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām un iemeslu uzskaitījumu, kuru dēļ pieteikumu varētu noraidīt, importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šādas datubāzes izveidi var paredzēt saskaņā ar minētās regulas 280. pantu sagatavotajā darba programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.
__________________
__________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
(15a) Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas kontroles un pārbaužu procedūru jomā piemērojamie noteikumi ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 noteikumi.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
(16) Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.
(16) Dalībvalstīm un Komisijai būtu elektroniski jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām un jādalās šajā informācijā, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Pārredzamības un publiskās kontroles labad būtu jāpublisko iespējami daudz informācijas. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
(17) ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna29 mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.
(17) ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu apmācību un spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.
__________________
__________________
29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.
29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
(17a) Ir jāizstrādā informētības veicināšanas kampaņas, lai vērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību uz nelegāli iegūtu priekšmetu risku un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem izprast un piemērot šo regulu. Šādas informācijas izplatīšanā dalībvalstīm būtu jāiesaista attiecīgie valstu kontaktpunkti un citi informācijas sniegšanas dienesti.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
(17b) Komisijai būtu jānodrošina pienācīga tehniskā palīdzība mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un būtu jāsekmē informācijas apmaiņa ar šiem uzņēmumiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu. Tādēļ MMVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri importē kultūras priekšmetus, būtu jāsniedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 izveidotās programmas COSME1a atbalsts.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
(18) Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai.
(18) Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai. Dalībvalstīm būtu arī jāziņo Komisijai par šo sodu piemērošanas gadījumiem. Ir vēlams panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, tādēļ ir lietderīgi visās dalībvalstīs paredzēt līdzīga veida un iedarbības sodus.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
(19) Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.
(19) Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi, jo īpaši noteikumi par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai Savienības muitas teritorijā.
Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai un importam Savienības muitas teritorijā.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. daļa
Šī regula neattiecas uz kultūras priekšmetiem, kuras kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju.
Šī regula attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot attiecīgās izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a) “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;
a) “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikumos un atbilst tajos konkretizētajam minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksnim;
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa) “kultūras priekšmetu imports” ir:
i) laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. panta nozīmē; vai
ii) vienas no turpmāk uzskaitītajām Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. pantā minēto īpašo procedūru kategorijām piemērošana priekšmetiem:
a) uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavās un uzglabāšanu brīvajās zonās;
b) īpaša izmantošana, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu;
c) ievešana pārstrādei;
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b) “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti;
b) “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti vai no kuras pašreizējās teritorijas zemes vai ūdeņiem tie aizvesti, izrakti vai izzagti, vai valsts, kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti;
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c) “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;
c) “trešā valsts” ir pēdējā valsts, kura nav izcelsmes valsts un kurā kultūras priekšmeti tika turēti pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā;
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
d) “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu;
svītrots
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
ha) “priekšmeta identifikators” ir UNESCO pieņemts starptautisks standarts kultūras priekšmetu aprakstīšanai un datu kopuma sagatavošanai par kultūras priekšmetiem;
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)
hb) “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu ieceltas iestādes importa licenču izsniegšanai un importētāja apliecinājumu reģistrēšanai.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu I pielikuma tabulas otro aili un pielikumā norādīto minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksni, ņemot vērā šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 116/2009 īstenošanas gaitā gūto pieredzi.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) publicēto apdraudēto kultūras priekšmetu sarkano grāmatu datubāzi, grozītu II pielikumu ar valstu un priekšmetu kategoriju uzskaitījumu, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks. Komisija nodrošina regulāru II pielikuma atjaunināšanu.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – virsraksts
Kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā
Kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
1. Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.
1. Ir aizliegts ievest kultūras priekšmetus, kuri no izcelsmes valsts teritorijas izvesti, pārkāpjot starptautiskās tiesības un izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.
Kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā ir atļauts vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Sekmīgi īstenots kultūras priekšmetu imports nav uzskatāms par pierādījumu likumīgai izcelsmei vai likumīgām īpašumtiesībām.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a) kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām;
a) kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienības muitas teritorijā izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un muzeju vai citu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām kultūras izstāžu rīkošanai;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa) kultūras priekšmetiem, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, izņemot, ja tos nopērk un tie paliek Savienības teritorijā;
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b) kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde.
b) kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) nolūkā nodrošināt to drošību vai saglabāšanu, vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde, lai, tiklīdz apstākļi to ļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, uz kuru tie tika likumīgi izvesti.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba) atpakaļ atgrieztiem kultūras priekšmetiem Direktīvas 2014/60/ES 2. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu un atpakaļ atgrieztu kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu šo priekšmetu aizsardzības nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
1. Lai pielikuma c), d) un h) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.
1. Importējot Savienībā I pielikuma A.1. un A.2. punktā minētos kultūras priekšmetus, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.
Punkta pirmajā daļā minētajiem priekšmetiem šo pantu piemēro vienīgi tad, ja tie ir iekļauti valstu un kombinētās nomenklatūras kodu sarakstā II pielikumā, ja šādu sarakstu izmanto attiecībā uz izcelsmes valsti, no kuras kultūras priekšmeti izvesti, un kultūras priekšmetu izcelsmes valsts ir zināma.
Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri ir uzskaitīti tikai II pielikumā un ir importēti Savienības muitas teritorijā no izcelsmes valsts vai trešās valsts.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
2. Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
2. Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno atttiecīgos apliecinošos dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Iekļaujami šādi dokumenti:
– eksporta sertifikāti vai eksporta licences;
– atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
– īpašuma apliecības;
– rēķini;
– pirkuma līgumi;
– apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.
Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja
a) kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja
b) kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,
pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.
Apliecinošajos dokumentos ietilpst:
– eksporta sertifikāti vai eksporta licences;
– atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
– īpašuma apliecības;
– rēķini;
– pirkuma līgumi; un
– apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.
Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
3. Ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu.
3. Pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 21dienas laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo vai papildu informāciju vai dokumentus.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4. Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā var noraidīt pieteikumu ar šādu pamatojumu:
4. Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas izskata pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Izsniedzot importa licenci, kompetentā iestāde to reģistrē elektroniski. Kompetentā iestāde noraida pieteikumu ar šādu pamatojumu:
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
a) ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;
a) ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; vai 4. panta 2.a punktā minētajos izņēmuma gadījumos — ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no trešās valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b) ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;
svītrots
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c) kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.
c) kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats un pārbaudāmi iemesli uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca) ja citas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš ir noraidījušas kultūras priekšmeta importa licences pieteikumu attiecībā uz to pašu kultūras priekšmetu un nav sagādāti papildu pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti saistībā ar noraidīto pieteikumu;
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
cb) ja ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, jo īpaši ar eksportētājvalsts izsniegtiem eksporta sertifikātiem vai licencēm, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, attiecīgos gadījumos — priekšmetu identifikatoriem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem nav iespējams pierādīt, ka tiešais eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Kompetentā iestāde var noraidīt pieteikumu, ja tiesā tiek izskatītas izcelsmes valsts iestāžu iesniegtas prasības par atgūšanu vai zaudējumu atlīdzību.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b Ja pieteikumu noraida, 4. punktā minētajam administratīvajam lēmumam pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, un lēmumu tā pieņemšanas brīdī dara zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c Pieteikumā iekļauj deklarāciju, kurā apliecināts, ka attiecībā uz priekšmetiem iepriekš nav bijis iesniegts cits pieteikums, vai, ja iepriekšējais pieteikums ticis noraidīts, norāda šā noraidījuma iemeslus un iekļauj papildu pierādījumus, kas nebija pieejami iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.d punkts (jauns)
4.d Ja dalībvalsts noraida elektronisko pieteikumu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot arī noraidījuma iemeslus. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgu tirdzniecību, dalībvalstis informē arī citas attiecīgās iestādes, piemēram, Interpolu un Eiropolu.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Dalībvalstis nekavējoties izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
6. Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un attiecīgo apliecinošo dokumentu elektronisku iesniegšanu un elektronisku izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
1. Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k)un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.
1. Importējot Savienības muitas teritorijāI pielikuma Adaļas 3.–14. punktā minētos kultūras priekšmetus, priekšmetu turētājam ir jāiesniedz elektronisks importētāja apliecinājums pirmās iecerētā importa dalībvalsts muitas iestādēm.
Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri minēti A.1. un A.2. punktā un kuru kombinētās nomenklatūras kodi nav iekļauti II pielikumā.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
2. Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
2. Importētāja apliecinājumu reģistrē elektroniski. Tajā ietilpst:
a) priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
b) atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
c) izcelsmes valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja
a) kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja
b) kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,
importētāja apliecinājumā ietilpst:
a) priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
b) atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un
c) trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajos aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā iekļauj arī jebkādus citus attiecīgus apliecinošos dokumentus un pierādījumus, piemēram, īpašuma apliecības, rēķinus, pirkuma līgumus, apdrošināšanas dokumentus, transporta dokumentus.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns)
5.a pants
Mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi
Komisija nodrošina pienācīgu tehnisko un finansiālo palīdzību mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), tostarp sadarbībā ar dalībvalstīm veicinot valstu kontaktpunktu darbību un izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā iekļauta visa attiecīgā informācija, un, saņemot informācijas pieprasījumus, sekmē informācijas apmaiņu starp MMVU un attiecīgajiem valstu kontaktpunktiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 5.b pants (jauns)
5.b pants
Elektroniskās sistēmas izmantošana
1. Kompetento iestāžu un deklarētāju savstarpējā informācijas apmaiņa saskaņā ar 4. un 5. pantu, piemēram, deklarāciju, pieteikumu vai lēmumu apmaiņa, vienmēr notiek elektroniskā veidā.
2. Komisija izveido 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:
– 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību;
– sīki izstrādātus noteikumus par informācijas iesniegšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot elektronisko sistēmu.
Izstrādājot, uzturot un izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu un glabājot informāciju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju.
3. Veicot personas datu apstrādi šīs regulas satvarā, deklarētāji un kompetentās iestādes savus šajā regulā noteiktos uzdevumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un Regulu (ES) .../...*.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
* OV: lūgums ievietot tekstā regulas, kas iekļauta dokumentā 2017/0003(COD), numuru.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 6. pants
6. pants
svītrots
Muitas kontrole un pārbaude
1. Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.
2. Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi.
3. Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.
4. Iesniedzot deklarāciju saistībā ar kultūras priekšmetu laišanu brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanu tiem, izstrādājumu daudzumu norāda, izmantojot pielikumā minēto papildu mērvienību.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa
Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Dalībvalstis var ierobežot to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas atļaut importēt kultūras priekšmetus. Ja dalībvalstis piemēro šādu ierobežojumu, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras ar to saistītās izmaiņas.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
1. Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus.
1. Kompetentās iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. Kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošināti piemēroti saglabāšanas apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. pantā izklāstītajiem preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumiem un pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo priekšmetu specifiku.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
2. Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos.
2. Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 22. panta 7. punkta noteikumus.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
3. Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam.
3. Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši, un, pamatojoties uz argumentētu muitas iestāžu lēmumu, šo periodu ir iespējams pagarināt vēl par trim mēnešiem. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir konstatēts, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. Dalībvalstu iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka brīdī, kad kultūras priekšmeti tiek atdoti izcelsmes valstij, šo valsti neskar bruņots konflikts, kura laikā nevar garantēt kultūras priekšmetu drošību. Šādā gadījumā kultūras priekšmets paliek Savienībā līdz brīdim, kamēr situācija izcelsmes valstī ir stabilizējusies.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas muitas iestādes nekavējoties informē izcelsmes valsti vai, ja kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams ticami noteikt, trešo valsti, kā arī attiecīgā gadījumā Eiropolu un Interpolu.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, no izcelsmes valsts varētu būt izvesti, pārkāpjot izcelsmes valsts normatīvo aktu noteikumus, tās dod muitas iestādēm rīkojumu šos priekšmetus pagaidu kārtā konfiscēt.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 9. pants – virsraksts
Administratīvā sadarbība
Administratīvā sadarbība un elektroniskās sistēmas izmantošana
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
1. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 4. punktā.
1. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 4. panta 5. punktā.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
2. Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.
2. Tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šāda sistēma aptver informācijas saņemšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Šā panta 2. punktā minēto elektronisko sistēmu dalībvalstīm ir iespējams izmantot, izskatot pieprasījumus, kas iesniegti saistībā ar Regulā (EK) Nr. 116/2009 paredzētajām eksporta licencēm. Šādi pieprasījumi var tieši attiekties uz elektroniskajā sistēmā turēto informāciju.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt,
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka:
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.
Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz ... [seši mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Pamatojoties uz šo regulu, personas datus apstrādā tikai nolūkā nodrošināt efektīvu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, nodrošināt cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērst to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiktu finansēts terorisms.
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 9. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Visiem personas datiem, kas iegūti saskaņā ar 4., 5. un 9. pantu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus pienācīgi aizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu.
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa
Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem un jo īpaši par nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju importēt kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, dalībvalstis piemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 11. pants – -1. daļa (jauna)
Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols, Pasaules Muitas organizācija (WCO), Starptautiskais Kultūras īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas centrs (ICCROM) un Starptautiskā Muzeju padome, lai nodrošinātu efektīvas mācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī attiecīgā gadījumā uzdotu veikt attiecīgus pētījumus un izstrādāt standartus.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa
Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm rīko:
i) apmācības un spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas iestādēm, valstu kontaktpunktiem un attiecīgajiem speciālistiem, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu;
ii) pasākumus izcelsmes valstu efektīvākas sadarbības veicināšanai; un
iii) paraugprakses apmaiņu, lai veicinātu šīs regulas vienotu īstenošanu, it īpaši tādu dalībvalstu attiecīgās prakses apmaiņu, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā jau ir spēkā valsts tiesību akti par kultūras priekšmetu importu.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. daļa – 1.a daļa (jauna)
Minēto pasākumu, kampaņu un darbību pamatā ir pieredze, kas gūta patlaban pastāvošās programmās, tostarp Pasaules Muitas organizācijas un Komisijas veicinātās programmās.
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
11.a pants
Sadarbība ar trešām valstīm
Jautājumos, uz kuriem attiecas Komisijas darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, Komisija atvieglo un veicina tehnisko un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm var organizēt mācību pasākumus minēto valstu teritorijā.
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šā tiesību akta spēkāstāšanās datumu].
2. Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms … gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
b) informācija par šīs regulas pārkāpumiem;
b) informācija par šīs regulas pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem;
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.
Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši no aptaujas saņemšanas brīža, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz 1. punktā minētās aptaujas jautājumiem, Komisija var prasīt dalībvalstīm sniegt papildu informāciju par importa licenču pieteikumu izskatīšanu. Dalībvalstis iespējami ātri sniedz prasīto informāciju.
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
2. Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.
2. Kad apritējuši divi gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojums ir publiski pieejams. Tajā aplūko praktisko īstenošanu, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MMVU. Ziņojumā salīdzina īstenošanu dalībvalstīs, tostarp izvērtējot, cik vienoti šī regula ir īstenota kopš iepriekšējā ziņojuma sniegšanas dienas. Minētajā izvērtējumā ņem vērā arī noteikumus par sodu ieviešanu un piemērošanu un to, kādā mērā tie dalībvalstīs nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vajadzības gadījumā ziņojumā var sniegt ieteikumus regulas nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 14. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā šīs regulas ietekmi uz vietas, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MMVU. Ziņojumā sniedz faktus, kas liecina par dažādu valstu sniegumu, iekļauj novērtējumu par to, cik vienoti šī regula tikusi īstenota un piemērota attiecīgajā periodā, un paredz ieteikumus nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. apakšvirsraksts
Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts
Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums I a pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
1.
Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas iegūti:
– izrakumos un atradumos zemē vai ūdenī
9705 00 00
– arheoloģiskās senvietās
9706 00 00
– no arheoloģiskām kolekcijām
2.
Vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēsturiska vai reliģiska pieminekļa daļa
9705 00 00 9706 00 00
3.
Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā darinātas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla1a
9701
4.
Darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a
9701
5.
Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā darinātas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a
6914
9701
6.
Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli1a
49. nodaļa 9702 00 00 8442 50 99
7.
1. kategorijā neiekļauti skulptūru vai tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli1a
9703 00 00
8.
Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi1a
3704
3705
3706
4911 91 80
9.
Inkunābulas un rokraksti, tostarp ģeogrāfiskās kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijās1a
Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas atsevišķi vai kolekcijās
9705 00 00 9706 00 00
11.
Vairāk nekā 200 gadu vecas iespiestas ģeogrāfiskās kartes
9706 00 00
12.
Vairāk nekā 50 gadu veci dažādu veidu arhīvi un to elementi neatkarīgi no materiāla
3704
3705
3706
4901
4906
9705 00 00 9706 00 00
13.
a) Zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas1b un paraugi no šīm kolekcijām
9705 00 00
b) Kolekcijas1b ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību
9705 00 00
14.
Vairāk nekā 75 gadus veci transportlīdzekļi
9705 00 00 86.–89. nodaļa
15.
Citas A.1.–A.14. kategorijā neiekļautas senlietas
a) 50 līdz 100 gadu vecas senlietas:
rotaļlietas, spēles
95. nodaļa
stikla izstrādājumi
7013
zeltkaļu vai sudrabkaļu darinājumi
7114
mēbeles
94. nodaļa
optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces
90. nodaļa
mūzikas instrumenti
92. nodaļa
pulksteņi un rokaspulksteņi un to daļas
91. nodaļa
koka izstrādājumi
44. nodaļa
keramikas izstrādājumi
69. nodaļa
gobelēni
5805 00 00
paklāji
57. nodaļa
tapetes
4814
ieroči
93. nodaļa
b) vairāk nekā 100 gadu vecas senlietas
9706 00 00
______________
1a Kuru vecums pārsniedz 100 gadus un kuri/kuras nepieder to autoriem un izgatavotājiem.
1b Atbilstoši definīcijai Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā 252/84: “Kolekciju priekšmeti Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. 9705 nozīmē ir priekšmeti, kuriem ir nepieciešamās īpašības iekļaušanai kolekcijā, t. i., priekšmeti, kuri ir samērā reti, parasti netiek lietoti to sākotnējam nolūkam, ir pakļauti īpašiem darījumiem ārpus parastas tirdzniecības ar līdzīgiem lietojamiem priekšmetiem un ir ļoti vērtīgi.”
Uz kultūras priekšmetiem, kas iekļauti A.1.–A.15. kategorijā, šī regula attiecas tikai tad, ja to vērtība atbilst B daļā noteiktajiem finansiālās vērtības sliekšņiem vai pārsniedz tos.
B. Finansiālās vērtības sliekšņi, ko piemēro noteiktām A daļā minētajām kategorijām (euro)
Vērtība:
Neatkarīgi no vērtības:
–
1 (arheoloģiski priekšmeti)
–
2 (fragmenti, kas atdalīti no pieminekļiem)
–
9 (inkunābulas un rokraksti)
–
12 (arhīvi)
15 000
–
5 (mozaīkas un zīmējumi)
–
6 (gravīras)
–
8 (fotogrāfijas)
–
11 (iespiestas ģeogrāfiskās kartes)
30 000
–
4 (darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā)
50 000
–
7 (skulptūras)
–
10 (grāmatas)
–
13 (kolekcijas)
–
14 (transportlīdzekļi)
–
15 (jebkurš cits priekšmets)
150 000
–
3 (gleznas)
Novērtējums par to, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz finansiālo vērtību, ir jāveic, kad ir iesniegts eksporta licences pieteikums. Finansiālā vērtība ir kultūras priekšmeta vērtība starptautiskajā tirgū.
I pielikumā minētās vērtības, kas izteiktas euro, konvertē un izsaka valsts valūtā pēc Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētā maiņas kursa 2001. gada 31. decembrī. Atbilstošo vērtību valsts valūtā pārskata reizi divos gados, sākot no 2001. gada 31. decembra. Atbilstošo vērtību aprēķina, pamatojoties uz šo valūtu vidējo dienas vērtību, kas izteikta euro, 24 mēnešu laikā līdz augusta pēdējai dienai pirms pārskatīšanas, kas stājas spēkā 31. decembrī. Pēc Komisijas priekšlikuma šo aprēķina metodi pārskata Padomdevēja komiteja kultūras priekšmetu jautājumos, parasti divus gadus pēc pirmās piemērošanas. Katrā pārskatīšanas reizē vērtības, kas izteiktas euro, un attiecīgās vērtības valsts valūtā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī novembra pirmajās dienās pirms dienas, kad stājas spēkā pārskatīšana.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums Ib pielikums (jauns)
Ib pielikums
Valstis un priekšmetu kategorijas, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks
[Izstrādā Komisija saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.]
Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0308/2018).
ES finanšu interešu aizsardzība: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos
132k
52k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos (2018/2006(INI))
– ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) astoņpadsmito ziņojumu par 2017. gadu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības(1),
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei(2),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā: “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 3. septembra ziņojumu “29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2017. gads)” (COM(2018)0553) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2018)0381 līdz 0386),
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(3),
– ņemot vērā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(4),
– ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(5) (CRIM rezolūcija) un 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju(6),
– ņemot vērā īpašo Eirobarometra 470. ziņojumu,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par krāpšanas apkarošanu muitas jomā un ES pašu līdzekļu aizsardzību (O-000066/2018),
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0298/2018),
A. tā kā ES finanšu interešu aizsardzībai vajadzētu būt svarīgam tās ES politikas elementam, kas paredzēta iedzīvotāju uzticēšanās palielināšanai, nodrošinot, ka viņu nauda tiek izlietota pareizi un efektīvi;
B. tā kā tiesisko un administratīvo sistēmu dažādība dalībvalstīs rada problemātisku vidi krāpšanas apkarošanai un trūkst vienotu Eiropas līmeņa tiesību aktu cīņai pret organizēto noziedzību;
C. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 2. punktā ir noteikts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”;
D. tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā(7) ir ieviesti ES minimālie standarti attiecībā uz īpašuma iesaldēšanu iespējamas vēlākas konfiskācijas nolūkā un īpašuma konfiskāciju krimināllietās;
E. tā kā ar Komisijas 2016. gada 21. decembra priekšlikumu regulai par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu (2016/0412(COD)) ir ieviesti standartizēti dalībvalstu sadarbības veidi;
F. tā kā nevienu no šiem instrumentiem nevar piemērot trešām valstīm;
G. tā kā Padomes Regulā (ES) 2017/1939, un jo īpaši tās 104. pantā, ir paredzēti līdzekļi sadarbībai ar trešām valstīm;
H. tā kā Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (CETS Nr. 198) 3. panta 4. punktā ir norādīts, ka ikviena Puse pieņem tādus likumdošanas vai cita veida pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai nopietna pārkāpuma vai pārkāpumu, kā tie definēti valsts tiesību aktos, gadījumā prasītu pārkāpējam apliecināt iegūto līdzekļu vai cita īpašuma, kam draud konfiskācija, izcelsmi, ciktāl šāda prasība sader ar attiecīgās valsts tiesību aktu principiem;
I. tā kā reģionālā un globālā līmenī ANO un Eiropas Padome ir izstrādājušas vairākas konvencijas un mehānismus saistībā ar konfiskāciju un līdzekļu atgūšanu, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2003. gada 31. oktobris), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000. gada 15. novembris), Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005. gada 16. maijs) un Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1990. gada 8. novembris); tā kā dažādu iemeslu dēļ šie instrumenti tomēr ne vienmēr ļauj efektīvi un savlaicīgi atgūt nozagtus līdzekļus;
J. tā kā ES šo jautājumu ir izvirzījusi par vienu no kopējās ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm; tā kā šajā nolūkā tiek īstenoti izmēģinājuma projekti un sagatavošanas projekti;
K. tā kā saskaņā ar 1., 3. un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai(8),OLAF ir pilnvarots veikt izmeklēšanu jebkurā vietā, kur tiek tērēti ES līdzekļi, tostarp trešās valstīs, kuras saņem ES palīdzību;
L. tā kā saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF var slēgt administratīvas sadarbības vienošanās ar trešo valstu kompetentām iestādēm, pirms tam to saskaņojot ar kompetentajiem Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestu,
1. uzsver joprojām pastāvošo zaudētu ES līdzekļu problēmu, ko rada krāpniecības gadījumi, kuros līdzekļi tiek pārvietoti uz trešām valstīm;
2. uzsver, ka prevencijas nolūkos ir jānovērš līdzekļu pārvietošana caur finanšu starpniekiem, kuri darbojas nepārredzamās un nesadarbīgās jurisdikcijās;
3. ar bažām uzsver, ka līdzekļi no trešām valstīm arī var tikt krāpnieciski pārvietoti uz ES; uzsver, ka ES finansētās un ANO Starpreģionālā noziedzības un tieslietu pētniecības institūta (UNICRI) īstenotās sagatavošanas darbības, ar ko sniedz atbalstu Arābu pavasara valstīm līdzekļu atgūšanā, rezultātam vajadzētu būt tādas pastāvīgas un plašākas ES programmas izstrādei, kura paredzēta līdzekļu atgūšanai;
4. uzsver, ka līdzekļu piešķiršana ir jāsasaista ar datu par labuma guvējiem publicēšanu, lai atvieglotu līdzekļu atgūšanu krāpšanas gadījumā;
5. uzsver, ka ES līdz šim diemžēl ir noslēgusi nolīgumus par savstarpēju tiesisko palīdzību tikai ar dažām trešām valstīm, tādām kā Japāna, Lihtenšteina, Norvēģija un Savienotās Valstis, un lai gan pastāv aizdomas, ka līdzekļi tiek pārvietoti arī uz citām jurisdikcijām; aicina Komisiju veicināt centienus noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, kuras saņem ES finansējumu;
6. pauž nožēlu par to, ka daudzām dalībvalstīm patlaban ir jābalstās uz divpusējiem nolīgumiem un ka nav ES līmeņa pieejas šim nopietnajam jautājumam; tāpēc uzsver nepieciešamību izstrādāt vienotāku pieeju;
7. prasa ES virzīt pieteikumu dalībai Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), cik ātri vien iespējams, un pastāvīgi sniegt Parlamentam jaunāko informāciju šajā jautājumā;
8. aicina Komisiju ieņemt stingrāku nostāju ar trešām valstīm parakstītajos nolīgumos, iekļaujot tajos krāpšanas apkarošanas klauzulas; pauž nožēlu, ka nav informācijas par to, cik daudz ES līdzekļu katru gadu tiek zaudēts tādu krāpniecības gadījumu dēļ, kas saistīti ar naudas pārvietošanu uz trešām valstīm; aicina Komisiju aprēķināt zaudēto ES līdzekļu apmēru;
9. aicina Komisiju veikt riska izvērtējumu attiecībā uz ES tiesību aktiem, kas atvieglo nelikumīgu naudas pārvietošanu ārpus ES, un novērst šīs sensitīvās vietas minētajos tiesību aktos;
10. aicina Komisiju izstrādāt visām dalībvalstīm vienādu standartizētu datu vākšanas metodi, lai varētu atklāt krāpnieciski iegūtu līdzekļu pārvietošanu uz trešām valstīm, ar mērķi pēc iespējas drīzāk izveidot centrālu ES datubāzi; uzsver, ka šāds mehānisms jau pastāv nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai un ka šo mehānismu varētu paplašināt;
11. uzsver, ka Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (2005. gada 16. maijs) un Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (1990. gada 8. novembris) ir svarīgi instrumenti, kas atvieglo sadarbību ar trešām valstīm saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu un atgūšanu; atzinīgi vērtē to, ka ir veiksmīgi noslēgušās sarunas par priekšlikumu regulai par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, un norāda, ka tās galvenie elementi varētu veidot lietderīgu pamatu sadarbībai ar trešām valstīm starptautisko konvenciju un tādu divpusējo nolīgumu kontekstā, kuros ES ir līgumslēdzēja puse;
12. pauž nožēlu par to, ka ne visas ES dalībvalstis ir piekritušas iesaistīties EPPO darbā; uzsver, ka ir svarīgi, lai EPPO kļūtu par galveno elementu jebkurā turpmāk izveidotā mehānismā, kas paredzēts līdzekļu atgūšanai trešās valstīs, un šajā nolūkā ir nepieciešams, lai pašreizējos un turpmākajos nolīgumos par savstarpēju tiesisko palīdzību un līdzekļu atgūšanu, īpaši Eiropas Padomes un ANO konvencijās, tā tiktu atzīta par kompetentu iestādi saskaņā ar EPPO regulas 104. pantu;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (COM(2014)0557 – C8-0142/2014 – 2014/0256(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0557),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0142/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 13. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0035/2016),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, Regulu (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veterinārajām zālēm (COM(2014)0558 – C8-0164/2014 – 2014/0257(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0558),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0164/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā savu 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā — pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci(2),
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 13. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8‑0046/2016),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK atcelšanu (COM(2014)0556 – C8-0143/2014 – 2014/0255(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0556),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. pantu, kā arī 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0143/2014),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 8. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0075/2016),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... ar ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 183/2005 un atceļ Padomes Direktīvu 90/167/EEK
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(2017)0275 – C8-0171/2017 – 2017/0114(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2017)0275),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0171/2017),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0202/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),
tā kā:
(1) Virzība ceļā uz mērķi, kuru Komisija noteica 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā(6), proti, tiekties uz principu “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā” pilnīgu piemērošanu, radīt ieņēmumus un nodrošināt finansējumu turpmākiem ieguldījumiem transportā, ir bijusi lēna, un visā Savienībā joprojām saglabājas neatbilstības maksas iekasēšanā par ceļu infrastruktūras lietošanu.
(1a) Šajā Baltajā grāmatā Komisija ir noteikusi 2020. gadā sasniedzamu mērķi “virzīties uz pilnīgu un obligāto ārējo izmaksu internalizāciju (ieskaitot troksni, vietējo piesārņojumu un sastrēgumus papildus obligātajai nolietojuma atgūšanai) autotransportā un dzelzceļa transportā.” [Am. 1]
(1b) Kravu un pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu pārvietošanās ir faktors, kas sekmē piesārņojošo vielu emisiju atmosfērā. Šādas piesārņojošās vielas, kas ļoti nopietni ietekmē cilvēku veselību un pasliktina apkārtējā gaisa kvalitāti Savienībā, ir, piemēram, PM2,5, NO2 un O3. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2017. gada aplēsēm šo trīs piesārņojošo vielu ilgstoša iedarbība 2014. gadā Savienībā izraisīja attiecīgi 399 000, 75 000 un 13 600 priekšlaicīgas nāves gadījumu. [Am. 2]
(1c) Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju ceļu satiksmes radītais troksnis ir otrais kaitīgākais vides faktors Eiropā, atpaliekot vien no gaisa piesārņojuma. Var uzskatīt, ka vismaz 9000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā ir saistīti ar sirds slimībām, ko izraisa satiksmes troksnis. [Am. 3]
(1d) Eiropas Vides aģentūras dokumentā “Gaisa kvalitāte Eiropā — ziņojums par 2017. gadu” norādīts, ka autotransporta nozare 2015. gadā radīja vislielākās NOx emisijas un bija otrs lielākais t. s. melnā oglekļa piesārņojuma avots. [Am. 4]
(2) Savā paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija”(7) Komisija norādīja, ka piedāvās pārskatīt direktīvu par maksas iekasēšanu par kravas automobiļiem, lai maksu varētu iekasēt arī, pamatojoties uz oglekļa dioksīda diferenciāciju, un attiecināt vairākus direktīvas principus uz autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, kā arī vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem.
(3) Visi smagdarba transportlīdzekļi būtiski ietekmē ceļa infrastruktūru un palielina gaisa piesārņojumu, bet viegldarba vieglie transportlīdzekļi rada lielāko daļu no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un sociālo jomu saistībā ar emisijām un satiksmes sastrēgumiem. Vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences vārdā būtu jānodrošina, lai transportlīdzekļi, uz kuriem līdz šim neattiecās sistēma, kas attiecībā uz autoceļu nodevām un lietošanas maksu ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK(8), tiktu šajā sistēmā iekļauti. Tādējādi minētās direktīvas piemērošanas joma būtu jāattiecina arī uz citiem smagdarba transportlīdzekļiem, ne tikai tiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, un uz viegldarba transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem pasažieru automobiļiem. Vieglajiem automobiļiem varētu piemērot maksas līmeņa diferenciāciju, lai pārmērīgi nepalielinātu izmaksas regulārajiem lietotājiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, maksa būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā atbilstoši transportlīdzekļa kategorijai un diferencēti, ņemot vērā transportlīdzekļa ietekmi uz infrastruktūru, vidi un sabiedrību un tādu noteiktu lietotāju sociāli ekonomisko stāvokli, kuriem nav citas izvēles kā vien izmantot konkrēto ceļu, kad viņi dodas uz savu darba vietu. [Am. 5]
(3a) Lai izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, noteikumi būtu jāpiemēro vienveidīgi. Viens no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem ir novērst konkurences traucējumus starp lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi maksu, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, attiecināt arī uz vieglajiem kravas automobiļiem, kuri veic kravu autopārvadājumus. [Am. 6]
(3b) Lai nodrošinātu šāda pasākuma samērīgumu, ir svarīgi pievērsties tikai vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti saistībā ar darbībām, kuras reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1071/2009(9), (EK) Nr. 1072/2009(10) un (ES) Nr. 165/2014(11). [Am. 7]
(4) Laikam piesaistītās lietošanas maksas pēc sava rakstura neprecīzi atspoguļo faktiskās infrastruktūras izmaksas, un līdzīgu iemeslu dēļ tās nav efektīvas tad, kad ir jāstimulē tīrāka un efektīvāka darbība vai jāsamazina satiksmes sastrēgumi. TādēļSmagajiem transportlīdzekļiem tās pakāpeniski būtu jāaizstāj ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, jo tās ir taisnīgākas, efektīvākas un lietderīgākas. [Am. 8]
(4a) Lai nodrošinātu to, ka no laika atkarīgo maksu pakāpeniska aizstāšana ar maksām, kas atkarīgas no nobrauktā attāluma, nekļūst par jaunu šķērsli tādu pārvadājumu piekļuvei galvenajiem Eiropas tirgiem, ko veic no perifērijas valstīm un reģioniem, būtu pēc iespējas ātri jāievieš kompensāciju sistēma, lai līdzsvarotu papildu izmaksas un tās ievērojami nesamazinātu konkurētspēju. [Am. 10]
(4b) Lai novērstu satiksmes novirzīšanu uz beznodevu ceļiem, kas varētu ļoti nelabvēlīgi ietekmēt ceļu satiksmes drošību un autoceļu tīkla optimālu izmantošanu, dalībvalstīm jāspēj autoceļu nodevu iekasēt uz visiem autoceļiem, kas tieši konkurē ar Eiropas tīkla autoceļiem. [Am. 11]
(4c) No laika atkarīga lietošanas maksa mudina autovadītājus braukt vairāk attiecīgās \uzlīmes derīguma termiņa laikā, un šāda rīcība nozīmē, ka principi „piesārņotājs maksā” un „lietotājs maksā” tiek piemēroti nepareizi. [Am. 12]
(4d) Lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, ar ceļu nodevu iekasēšanas koncesiju līgumus reglamentējošām līgumiskajām sistēmām būtu jātiecas veicināt iespējas šos līgumus pielāgot pārmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES. [Am. 13]
(4e) Šajā sakarībā būtu jānoskaidro iespējas kompensēt papildu izmaksas, ko pārvadātājiem rada atrašanās perifērijā, nodrošinot atvieglotu piekļuvi energoefektīvākiem transportlīdzekļiem un prioritāri nodrošinot īpašu infrastruktūru vai tādas tehnoloģijas kā "e-Highways". Minētos kompensācijas pasākumus varētu iekļaut nākamajā Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) laikposmam pēc 2020. gada. [Am. 14]
(5) Lai nodrošinātu lietotāju atbalstu nākotnes maksas ceļu sistēmām, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atbilstošas sistēmas, kā šīs maksas iekasēt, un tas jādara plašāka mobilitātes pakalpojumu kopuma ietvaros. Šādām sistēmām būtu jānodrošina infrastruktūras izmaksu taisnīga sadale, jāatspoguļo princips ”piesārņotājs maksā” un jāietver no lietošanas maksām gūto ieņēmumu mērķiezīmēšana.Šajā sakarībā dalībvalstīm arī vajadzētu būt rīcības brīvībai iekasēt nodevas uz autoceļiem ārpus galvenā satiksmes ceļu tīkla. Jebkurai dalībvalstij, kas ievieš šādu sistēmu, būtu jānodrošina tās atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/52/EK(12) noteikumiem. [Am. 15]
(5a) Būtu jāmudina dalībvalstis ņemt vērā sociāli ekonomiskos faktorus, piemērojot maksas iekasēšanu par ceļu infrastruktūras lietošanu vieglajiem pasažieru automobiļiem. [Am. 16]
(5b) Visaptveroša autoceļu lietošanas maksas iekasēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir saistīta ar personas datu masveida apkopošanu un uzglabāšanu, kurus var izmantot arī visaptverošu pārvietošanās profilu izveidei. Dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot šo direktīvu, vienmēr būtu jāievēro datu izmantošanas nolūka ierobežošanas un datu minimizēšanas principi. Tādēļ tehniskajos risinājumos datu apkopošanai saistībā ar autoceļu lietošanas maksas iekasēšanu būtu jāparedz iespējas, kas nodrošina anonimizētus, šifrētus vai iepriekš veicamus maksājumus. [Am. 17]
(5c) Transportlīdzekļu nodokļi var būt šķērslis autoceļu nodevas ieviešanai. Lai atbalstītu autoceļu nodevas ieviešanu, dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt plašākām pilnvarām strauji samazināt transportlīdzekļu nodokļus, kas paredz iespējami drīzāku Direktīvā 1999/62/EK paredzēto minimālo likmju samazināšanu. [Am. 18]
(5d) Ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu taisnīgu maksas iekasēšanas sistēmu, no kuras neciestu privāto transportlīdzekļu lietotāji, kas ir spiesti regulārāk izmantot maksas ceļus saistībā ar to dzīvesvietu lauku apvidos vai grūti piekļūstamās vai izolētās teritorijās. Teritoriālās attīstības politikas ietvaros dalībvalstīm būtu jānosaka mazāka maksa lietotājiem no šādām teritorijām. [Am. 20]
(6) Tāpat kā smagdarba transportlīdzekļu gadījumā ir svarīgi nodrošināt arī to, lai jebkura maksagadījumā, ja dalībvalstis ievieš maksu, kas ir atkarīga no laika un ko piemēro arī viegldarba transportlīdzekļiem, būtu proporcionāla, tostarp attiecībā uz lietošanas periodiem, kas īsāki par vienu gadu. Šajā jomā jāņem vērā tas, ka viegldarba transportlīdzekļu lietošanas veids atšķiras no smagdarba transportlīdzekļu lietošanas veida. Proporcionālas un laikam piesaistītas maksas aprēķinu pamatā var likt pieejamos datus par braukšanas praksi ar noteikumu, ka tas nodrošina nediskrimināciju. [Am. 21]
(7) Saskaņā ar Direktīvu 1999/62/EK maksu par ārējām izmaksām var noteiktbūtu jānosaka atbilstīgi principam "piesārņotājs maksā" tādā līmenī, kas tuvs galējām sociālajām izmaksām, kuras rada attiecīgā transportlīdzekļa lietošana. Ir pierādīts, ka šī metode ir vistaisnīgākais un efektīvākais veids, kā ņemt vērā smagdarba transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, un tā nodrošinātu taisnīgu smagdarba transportlīdzekļu ieguldījumu, lai varētu sasniegt ES gaisa kvalitātes standartus(13) un jebkādus piemērojamos trokšņa ierobežojumus vai mērķus. Tādēļ šādu maksu piemērošana ir jāatvieglo. [Am. 22]
(8) Šai nolūkā būtu jāparedz iespēja piemērot maksas par ārējām izmaksām tīklos, uz kuriem neattiecas infrastruktūras lietošanas maksa, un maksimālās pieļaujamās vidējās svērtās maksas par ārējām izmaksām būtu jāaizstāj ar viegli piemērojamām standartvērtībāmminimālajām vērtībām, kas atjauninātas, ņemot vērā inflāciju, zinātnisko progresu attiecībā uz autotransporta ārējo izmaksu aplēšanu un izmaiņas autoparka sastāvā. [Am. 23]
(8a) Lai veicinātu transporta politikas Baltās grāmatas mērķi panākt to, ka tiek pilnībā piemērots princips „piesārņotājs maksā”, būtu jānodrošina, ka tīkliem, uz ko attiecas infrastruktūras lietošanas maksa, tiek piemērota maksa par smagdarba transportlīdzekļu, kā arī vieglo kravas automobiļu, kas veic preču pārvadājumus pa autoceļiem, radītajām ārējām izmaksām. [Am. 24]
(8b) Lai nodrošinātu no maksas par ārējām izmaksām gūto ieņēmumu atbilstīgu atkārtotu izmantošanu, būtu pamatoti šos ieņēmumus ieguldīt transporta infrastruktūras nozarē ar mērķi veicināt transporta veidus, kas būtu ilgtspējīgāki un ar mazāku ietekmi uz vidi. [Am. 25]
(9) Infrastruktūras lietošanas maksu diferenciācija atkarībā no EURO emisiju klases ir veicinājusi tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā transportlīdzekļu parka atjaunināšanu, paredzams, ka līdz 2020. gada beigām maksas diferenciācija atkarībā no šā parka sastāva starppilsētu tīklā būs novecojusimazāk efektīva, tādēļ līdz minētajam termiņam tā būtu pakāpeniski jāatceļ. No tā paša brīža maksas par ārējām izmaksām iekasēšana būtu jāpiemēro daudz sistemātiskāk, padarot to par mērķtiecīgu līdzekli ārējo izmaksu atgūšanai situācijās, kurās šīs izmaksas ir visbūtiskākās. [Am. 27]
(10) Smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju īpatsvars arvien palielinās. Infrastruktūras lietošanas maksas diferenciācija atkarībā no šīm emisijām spēj nodrošināt uzlabojumus minētajā jomā un tādēļ būtu jāievieš.
(11) Viegldarba transportlīdzekļi rada divas trešdaļas no autotransporta negatīvās ietekmes uz vidi un veselību. Tādēļ ir svarīgi stimulēt vistīrāko un degvielu visvairāk taupošo transportlīdzekļu izmantošanu, diferencējot ceļu maksas atkarībā no atbilstības koeficientiem, kas definēti Komisijas Regulā (ES) 2016/427(14), Komisijas Regulā (ES) 2016/646(15) un Komisijas Regulā (ES) 2017/xxx(16).
(12) Lai veicinātu vistīrāko un degvielu visvairāk taupošovairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm šiem transportlīdzekļiem būtu jāpiemēro būtiski mazākas autoceļu nodevas un lietošanas maksas. Lai atvieglotu un paātrinātu šādas kārtības īstenošanu, ir jāpiemēro minētie samazinājumi neatkarīgi no tā vai ir stājusies spēkā Komisijas Regula (ES) ..../..., ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz CO2 emisiju un smagdarba transportlīdzekļu degvielas patēriņa sertifikāciju. Bezemisiju transportlīdzekļiem nebūtu jāpiemēro maksas par ārējām izmaksām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu. [Am. 28]
(12a) Tranzīts iesaistītajiem Alpu reģioniem rada īpašu slogu trokšņa un gaisa piesārņojuma un infrastruktūras nolietojuma ziņā, ko jo īpaši pastiprina cenu konkurence ar apkārtējiem koridoriem. Tādēļ iesaistītajiem reģioniem un dalībvalstīm ir vajadzīga liela rīcības brīvība attiecībā uz ārējo izmaksu atgūšanu un satiksmes vadības pasākumiem, kā arī ar mērķi novērst nevēlamu ietekmi, ko rada pārvirzīšana un satiksmes novirzīšana starp koridoriem. [Am. 29]
(13) Autoceļu satiksmes sastrēgumi, kurus visi mehāniskie transportlīdzekļi veicina dažādā mērā, rada izmaksas aptuveni 1 % apmērā no IKP. Lielu daļu šo izmaksu var attiecināt uz starppilsētu satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ būtu jāatļauj iekasēt īpašu maksu par satiksmes sastrēgumiem, ar nosacījumu, ka to piemēro visām transportlīdzekļu kategorijām. Lai šī maksa būtu efektīva, un samērīga unnediskriminējoša, tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, un jādiferencē atkarībā no vietas, laika un transp ortlīdzekļa kategorijas. Turklāt jāatrod līdzsvarotas kompensāciju formulas, kas nediskriminētu darba ņēmējus, kuri dzīvo pilsētu nomalēs un kuriem attiecīgā gadījumā jau būs jāmaksā gan lietošanas maksa, gan autoceļu nodevas. Lai palielinātu maksas par satiksmes sastrēgumiem pozitīvo ietekmi, attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiesaista projektiem, kas novērš šīs problēmas cēloņus. [Am. 30]
(13a) Lai ļautu saglabāt Savienības autobūves mantojumu, dalībvalstīm būtu jāizveido īpaša kategorija vēsturiskajiem transportlīdzekļiem, ar ko varētu diferencēt dažādās maksas, kas tiek iekasētas saskaņā ar šo direktīvu. [Am. 31]
(14) Maksai par satiksmes sastrēgumiem būtu jāatbilst faktiskajām izmaksām, ko katrs transportlīdzeklis tieši rada citiem ceļa lietotājiem un netieši — sabiedrībai kopumā, nosakot tās samērīgi. Lai nepieļautu, ka minētās maksas nesamērīgi kavē cilvēku brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti, tās būtu jāierobežo ar konkrētām summām, kas atbilst galējām izmaksām par satiksmes sastrēgumiem, tuvojoties maksimālajai ietilpībai, proti, kad satiksmes apjoms tuvojas ceļa noslodzes robežai.
(15) Ieņēmumu ziņā neitrāla infrastruktūras lietošanas maksas diferenciācija, ko piemēro smagajiem kravas transportlīdzekļiem, nav optimāls instruments satiksmes sastrēgumu samazināšanai un būtu pakāpeniski jāatceļ.
(15a) Ņemot vērā nelaimes gadījumu radītās augstās ārējās izmaksas, kas ir desmitiem miljardu euro gadā, būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/96/EK(17) attiecībā uz letāla vai smaga ceļu satiksmes negadījuma vidējo sociālo izmaksu aprēķinu noteikumiem labāk internalizēt izmaksas, kuras nesedz apdrošināšana. Pakārtotu sabiedrisko pakalpojumu administratīvās izmaksas, dažas pakārtotu medicīnas pakalpojumu izmaksas, kā arī cilvēkkapitāla zaudējumus un izmaksas, kas saistītas ar fizisku un psiholoģisku kaitējumu, daļēji sedz no sociālā nodrošinājuma vai sabiedrība kopumā. [Am. 32]
(16) Arī uzcenojumi, ko pievieno infrastruktūras lietošanas maksām, var sniegt noderīgu atbalstu to problēmu risināšanai, kas saistītas ar būtisku kaitējumu videi vai satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa konkrētu ceļu lietošana, un ne tikai kalnu apgabalos vien. Tādēļ būtu jāatceļ pašreizējaisuzcenojumu ierobežojums, kas tos atļauj piemērot tikai šādās teritorijās. Tādēļ uzcenojumu piemērošana būtu jāvienkāršo, atceļot pašreizējos uzcenojumu ierobežojumus šādiem apgabaliem un to izmantošanu projektiem, kas saistīti ar Eiropas transporta tīkla pamattīklu. Lai nepieļautu dubultas maksas iekasēšanu no lietotājiem, uzcenojumi nebūtu jāpiemērouzcenojumiemvajadzētu būt stingrāk ierobežotiem ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem. Turklāt ir nepieciešams pielāgot maksimālo līmeni, kas piemērojams dažādās situācijās. [Am. 33]
(17) Ja dalībvalsts ievieš maksas ceļu sistēmu, piešķirtās kompensācijas atkarībā no konkrētā gadījuma var izraisīt ceļu lietotāju nerezidentu diskrimināciju. Tādēļ iespēja piešķirt kompensāciju šādos gadījumos būtu jāierobežo tikai ar autoceļu nodevām, un to vairs nedrīkstēs piemērot attiecībā uz lietošanas maksām.
(17a) Attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva nekavētu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest atlaides un samazināt maksu gadījumos, kad ģeogrāfisku vai sociālu iemeslu dēļ autoceļu lietošanas maksas nesamērīgi ietekmē autoceļu lietotājus. [Am. 34]
(18) Lai varētu izmantot iespējamās sinerģijas starp esošajām maksas ceļu sistēmām un samazināt ekspluatācijas izmaksas, Komisijai būtu pilnvērtīgi jāiesaistās to dalībvalstu sadarbībā, kuras plāno ieviest kopīgas un sadarbspējīgas maksas ceļu sistēmas. [Am. 35]
(19) Ceļu maksas var mobilizētmobilizērresursus, kas sekmē augstas kvalitātes transporta infrastruktūras un pakalpojumu uzturēšanas un attīstīšanas finansēšanu un alternatīvu satiksmes infrastruktūras projektu šķērsfinansēšanu. Tādēļ dalībvalstīm ir pareizi stimulēt dalībvalstis, lai tās atbilstoši izmanto izmantot ieņēmumus no ceļu maksām, un šai nolūkā prasīt, lai tās atbilstoši ziņo par šādu ieņēmumu izlietojumu. Tādēļ ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām būtu jāiegulda transporta nozarē. Tas jo īpaši palīdzēs apzināt iespējamās finansēšanas nepilnības un palielināt sabiedrības atbalstu ceļu maksas iekasēšanai. [Am. 36]
(20) Tā kā šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, lai valstu cenu noteikšanas sistēmas, ko piemēro citiem transportlīdzekļiem, kuri nav smagie kravas transportlīdzekļi, tiktu piemērotas saskanīgā sistēmā, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi visā Savienībā, to nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalsts līmenī, bet, ņemot vērā autotransporta un to problēmu pārrobežu raksturu, kuras tiecas risināt šī direktīva, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tādēļ Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(21) Jānodrošina, ka maksas par ārējām izmaksām arī turpmāk iespējami precīzi atbilst izmaksām, ko izraisa smagdarba transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums un troksnis, nepadarot iekasēšanas sistēmu pārāk sarežģītu, lai varētu stimulēt degvielu visvairāk taupošu transportlīdzekļu izmantošanu, saglabāt šo stimulu efektivitāti un regulāri atjaunināt ceļu maksas diferenciāciju. Tālab būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai maksas par ārējām izmaksām standartvērtības minimālās vērtības varētu pielāgot zinātnes attīstībai, definēt kārtību, kādā infrastruktūras lietošanas maksa mainās, neietekmējot kopējos ieņēmumus, atkarībā no smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām, un pielāgot tehnikas attīstībai kārtību, kādā mainās infrastruktūras lietošanas maksa attiecībā uz viegldarbavieglajiem transportlīdzekļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(18). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Am. 37]
(21a) Vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar vispārēji piemērojamu, pārredzamu un precīzu sistēmu vides, sastrēgumu un veselības ārējo izmaksu internalizācijai, kas tiks izmantota, lai turpmāk aprēķinātu infrastruktūras lietošanas maksas. Šajā sakarībā Komisijai vajadzētu spēt ierosināt modeli, kam pievienota analīze par ārējo izmaksu internalizācijas ietekmi uz visiem transporta veidiem. Saistībā ar proporcionalitāti jāpanāk, ka, nosakot maksu par ārējām izmaksām, tiek ņemti vērā visi transporta veidi. [Am. 38]
(21b) Pārredzamības nolūkā dalībvalstīm būtu ceļu lietotājiem jādara publiski pieejami rezultāti, kas iegūti, ieguldot līdzekļus, kas iegūti no infrastruktūras lietošanas maksām, maksām par ārējām izmaksām un par satiksmes sastrēgumiem. Tādēļ tām būtu jāatklāj ieguvumi, kas panākti, palielinot ceļu satiksmes drošību, mazinot ietekmi uz vidi un samazinot satiksmes sastrēgumus. [Am. 39]
(22) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Īstenošanas aktu pieņemšanai jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai izstrādātu saskaņotu rādītāju kopumu ceļu tīkla kvalitātes izvērtēšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(19).
(23) Tāpēc Direktīva 1999/62/EK būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 1999/62/EK groza šādi:
1) virsrakstu aizstāj ar šādu:"
“Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem atbilstoši nobrauktajam attālumam”; [Am. 40]
"
2) direktīvas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:"
“1. pants
1. Šī direktīva attiecas uz:
a)
transporta nodokļiem attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem;
b)
autoceļu nodevām un lietošanas maksām, ko piemēro transportlīdzekļiem.
2. Šī direktīva neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai dalībvalstu teritorijās ārpus Eiropas.
3. Šī direktīva neattiecas uz Kanāriju salās, Seūtā un Meliljā, Azoru salās vai Madeirā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai šajās teritorijās vai starp šīm teritorijām un attiecīgi Spānijas vai Portugāles kontinentālo daļu.
2. pants
Šajā direktīvā:
1)
“Eiropas ceļu tīkls” ir autotransporta infrastruktūra, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013* II nodaļas 3. iedaļā un ilustrēta minētās regulas I pielikumā iekļautajās kartēs;
2)
“būvniecības izmaksas” ir izmaksas, kas saistītas ar kāda no šādiem objektiem būvniecību, tostarp attiecīgā gadījumā — finansēšanas izmaksas:
a)
jauna infrastruktūra vai jaunas infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi vai alternatīva transporta infrastruktūra pārejai uz citiem transporta veidiem; [Am. 41]
b)
infrastruktūra vai infrastruktūras uzlabojumi, tostarp būtiski rekonstrukcijas darbi, kas pabeigti ne vēlāk kā 30 gadus pirms 2008. gada 10. jūnija, ja autoceļu nodevu iekasēšanas kārtība jau ir ieviesta līdz 2008. gada 10. jūnijam vai nostabilizēta ne senāk kā 30 gadus pirms jebkādas jaunas autoceļu nodevu iekasēšanas kārtības izveidošanas, kas ieviesta pēc 2008. gada 10. jūnija;
c)
infrastruktūra vai infrastruktūras uzlabojumi, kas pabeigti pirms 2008. gada 10. jūnija, ja:
i)
dalībvalstī ir izveidota autoceļu nodevu iekasēšanas sistēma, kas paredz šo izmaksu atgūšanu, izmantojot ar autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas operatoru noslēgtu līgumu vai citus līdzvērtīgus tiesību aktus, kas stājās spēkā pirms 2008. gada 10. jūnija, vai
ii)
dalībvalsts var pierādīt, ka attiecīgās infrastruktūras būvniecība bija atkarīga no tā, vai tās tehniskais kalpošanas laiks pārsniedz 30 gadus;
3)
“finansēšanas izmaksas” ir procenti par aizņēmumiem un ieņēmumi no akcionāru pašu kapitāla;
4)
“būtiski rekonstrukcijas darbi” ir rekonstrukcijas darbi, izņemot tādus remontdarbus, kas autoceļu lietotājiem pašreiz vairs nedod nekāda veida labumu, jo īpaši gadījumos, kad remontdarbus aizstāj ar autoceļa seguma atjaunošanu vai cita veida būvniecības darbiem;
5)
“autoceļš” ir mehānisku transportlīdzekļu satiksmei īpaši paredzēts un izbūvēts ceļš, kas neapkalpo teritorijas, kuras ar to robežojas, un atbilst šādiem kritērijiem:
a)
izņemot īpašas vietas vai uz laiku, tam ir brauktuves divvirzienu satiksmei, nošķirtas ar sadalītāju joslu, kas nav domāta satiksmei, vai izņēmuma gadījumos — ar citiem līdzekļiem;
b)
tam nav viena līmeņa krustojumu ar citiem autoceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem;
c)
tas ir īpaši apzīmēts kā autoceļš;
6)
“autoceļu nodeva” ir konkrēta summa, kas noteikta atkarībā no attāluma, kuru transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot attiecīgo infrastruktūru, un no transportlīdzekļa veida; tās nomaksāšana piešķir tiesības transportlīdzeklim izmantot attiecīgo infrastruktūru, un tā sastāv no infrastruktūras lietošanas maksas un — attiecīgā gadījumā — no maksas par satiksmes sastrēgumiemvienas vai vairākām šādām maksām; infrastruktūras lietošanas maksa vai maksas maksa par ārējām izmaksām, vai no tām abām; [Am. 42]
7)
“infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas dalībvalstī rodas saistībā ar infrastruktūras būvniecību, uzturēšanu, darbību un attīstību;
8)
“maksa par ārējām izmaksām” ir maksa, ko iekasē, lai atgūtu izmaksas, kas attiecīgajā dalībvalstī rodas saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu vai trokšņa piesārņojumu, vai tiem abiem;
9)
“satiksmes sastrēgums” ir situācija, kad satiksmes apjoms tuvojas autoceļa noslodzes robežai vai to pārsniedz;
10)
“maksa par satiksmes sastrēgumiem” ir maksa, ko piemēro transportlīdzekļiem, lai atgūtu izmaksas, kuras attiecīgajā dalībvalstī rodas saistībā ar satiksmes sastrēgumiem, un lai samazinātu satiksmes sastrēgumus;
11)
“satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko transportlīdzekļa darbības laikā rada gaisā nonākušās daļiņas un ozona prekursori, piemēram, slāpekļa oksīds un gaistoši organiski savienojumi; [Am. 43]
12)
“satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko rada transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un ceļa virsmas mijiedarbības troksnis; [Am. 44]
13)
“vidējā svērtā infrastruktūras lietošanas maksa” ir noteiktā laikposmā gūtie kopējie ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas maksas, dalīti ar to kilometru skaitu, ko smagdarba transportlīdzekļi ir nobraukuši noteiktos ceļa posmos, kuriem minētajā laikposmā piemēroja attiecīgo maksu;
14)
“lietošanas maksa” ir noteikta apmēra maksājums, kas transportlīdzeklim dod tiesības konkrētu laikposmu izmantot 7. panta 1. un 2. punktā minētās infrastruktūras;
15)
“transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis ar četriem vai vairāk riteņiem vai kopā sakabināti transportlīdzekļi, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa autoceļiem;
16)
“smagdarba transportlīdzeklis” ir smagais kravas transportlīdzeklis, autobuss vai tālsatiksmes autobuss;
17)
“smagais kravas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai un kura maksimālā pieļaujamā masa ir lielāka par 3,5 tonnām;
18)
“autobuss vai tālsatiksmes autobuss” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts vairāk nekā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, un kura maksimālā pieļaujamā masa ir lielāka par 3,5 tonnām;
18a)
“vieglais transportlīdzeklis”: viegldarba transportlīdzeklis vai vieglais pasažieru automobilis; [Am. 46]
19)
“viegldarba transportlīdzeklis” ir mikroautobuss, vieglais pasažieru automobilis, mikroautobuss vai vieglais kravas automobilis vai kravu pārvadāšanai paredzēts vieglais kravas automobilis; [Am. 47]
20)
“vieglais pasažieru automobilis” ir transportlīdzeklis ar četriem riteņiem, kas paredzēts ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju;
20a)
„vēsturisks transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vēsturisku vērtību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES 3. panta 7. punkta nozīmē**; [Am. 48]
21)
“mikroautobuss” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts vairāk nekā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, un kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām;
22)
“vieglais kravas automobilis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts preču pārvadāšanai kurš nav vieglais pasažieru automobilis un kura maksimālā pieļaujamā masa nav lielāka par 3,5 tonnām; [Am. 49]
22a)
"kravu pārvadāšanai paredzēts vieglais kravas automobilis", ir transportlīdzeklis, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009***, un kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, un kura augstums ir lielāks par 2 metriem. [Am. 50]
22b)
„bezemisiju darbība” ir transportlīdzekļa tāda darbība visā attiecīgajā autoceļu tīklā, kas pārbaudāmi nerada izplūdes gāzu emisijas; [Am. 51]
23)
“bezemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas nerada izplūdes gāzu emisijas;
23a)
"motocikls": divu riteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī jebkādi L3e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas tricikli un kvadricikli, kā minēts Regulā (ES) Nr. 168/2013; [Am. 52]
24)
“pārvadātājs” ir jebkurš uzņēmums, kas pārvadā preces vai pasažierus pa autoceļiem;
25)
““EURO 0”, “EURO I”, “EURO II”, “EURO III”, “EURO IV”, “EURO V” un “EURO VI” kategorijas transportlīdzeklis” ir smagdarba transportlīdzeklis, kas atbilst emisijas standartiem, kuri izklāstīti 0. pielikumā;
26)
“transportlīdzekļa veids” ir smagdarba transportlīdzekļa iedalījums kategorijā pēc tā asu skaita, gabarītiem vai masas, vai citām transportlīdzekļa klasifikācijas pazīmēm, kas atspoguļo autoceļa bojājumus, piemēram, uz autoceļa iegūtu bojājumu klasifikācijas sistēma, kas izklāstīta IV pielikumā, ja izmantotās klasifikācijas sistēmas pamatā ir transportlīdzekļa raksturojums, kas norādīts vai nu visās dalībvalstīs lietotajos transportlīdzekļa dokumentos, vai ir acīmredzams;
27)
“koncesijas līgums” ir “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums”,"koncesija", kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 2014/23/ES 5.panta 1. punktā****; [Am. 53]
28)
“koncesijas nodeva” ir autoceļu nodeva, ko, pamatojoties uz koncesijas līgumu, iekasē koncesionārs;
29)
“būtiski mainīta nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība” ir autoceļu nodevu vai maksas iekasēšanas kārtība, kas mainīta tā, ka izmaksas vai ieņēmumi mainās par vismaz 5 %15 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pēc tam, kad ir piemērota inflācijas korekcija, kuru mēra kā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (neiekļaujot enerģiju un neapstrādātu pārtiku), ko publicējusi Komisija (Eurostat). Koncesijas līgumos par būtiskām neuzskata izmaiņas, kas atbilst Direktīvas 2014/23/ES 43. panta 1. un 2. punkta kritērijiem; [Am. 54]
29a)
"šķērsfinansēšana" ir rentablu, alternatīvu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšana no ieņēmumiem, kas iegūti, pašreizējās satiksmes infrastruktūrās iekasējot autoceļu nodevas un infrastruktūras lietošanas maksas; [Am. 55]
29b)
“dalībvalsts” ir visas dalībvalstu kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts centrālās iestādes federālās zemes iestādes vai citas teritoriālās iestādes, kurām to kompetences ietvaros jānodrošina, ka tiek ievēroti Savienības tiesību akti. [Am. 56]
Šā panta 2. punktā:
a)
vērā ņemamā būvniecības izmaksu daļa jebkurā gadījumā nevar pārsniegt esošās tehniskās kalpošanas laika daļu infrastruktūras sastāvdaļām, kuras vēl ir lietošanā 2008. gada 10. jūnijā vai dienā, kad tiek ieviesta jauna autoceļu nodevu iekasēšanas kārtība, ja šī diena ir vēlāk;
b)
infrastruktūras izmaksas vai infrastruktūras uzlabojumu izmaksas var ietvert jebkādus īpašus izdevumus saistībā ar infrastruktūru, kas paredzēti,, tostarp izmaksas, kas radušās jaunu regulatīvu prasību dēļ, kas ir uzlabojumi, lai samazinātu traucējumus, ko izraisa troksnis, lai ieviestu inovatīvas tehnoloģijas vai lai uzlabotu satiksmes drošību, kā arī faktiskus maksājumus, ko veic infrastruktūras operators un kas atbilst vides jomā izvirzītiem objektīviem mērķiem, piemēram, aizsardzībai pret augsnes piesārņošanu. [Am. 57]
_______________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
**** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;
"
2a) direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"
1. Neskarot 9. panta 1.a punktu, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest autoceļu nodevas un lietošanas maksas Eiropas ceļu tīklā vai konkrētos minētā tīkla posmos un visos citos autoceļu tīkla posmos, kas nepieder pie Eiropas ceļu tīkla, ievērojot šā panta 3.–9. punktā un 7.a–7.k pantā paredzētos nosacījumus.
2. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību citos ceļos piemērot autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ja vien šāda autoceļu nodevu un lietošanas maksu piemērošana šādos citos ceļos nediskriminē starptautisko satiksmi un nerada transporta uzņēmumu konkurences traucējumus. Autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro ceļos, kuri nepieder Eiropas ceļu tīklam un nav autoceļi, atbilst nosacījumiem, kas minēti šā panta 3. un 4. punktā, 7.a pantā un 7.j panta 1., 2. un 4. punktā.
3. Dalībvalstis nevienas kategorijas transportlīdzekļiem par viena un tā paša ceļa posma lietošanu nepiemēro vienlaikus autoceļu nodevas un lietošanas maksu. Tomēr dalībvalstis, kas savā ceļu tīklā piemēro lietošanas maksu, var piemērot arī autoceļu nodevas par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu.
4. Ar autoceļu nodevām un lietošanas maksu ne tieši, ne netieši nediskriminē ceļa lietotājus viņu pilsonības dēļ un pārvadātājus viņu uzņēmējdarbības veikšanas vai transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts vai trešās valsts dēļ, vai arī pārvadājumu izcelsmes vai galamērķa dēļ.
5. Dalībvalstis var smagdarba transportlīdzekļiem paredzēt samazinātas autoceļu nodevas likmes vai lietošanas maksas vai atbrīvot no autoceļu nodevām vai lietošanas maksām transportlīdzekļus, uz ko neattiecas prasība uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 165/2014*, un gadījumos, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 6. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.
6. Neskarot 9. punktu, no 2018. gada 1. janvāra[šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datumaminētās dienas, var saglabāt līdz 2023. 2022.gada 31. decembrim, un tās no 2023. gada 1. janvāra aizstāj ar infrastruktūras lietošanas maksām autoceļu tīklā, uz kuru attiecas šī direktīva. [Am. 59]
7. No [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums] dalībvalstis neievieš lietošanas maksas viegldarba transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas, kas ieviestas pirms minētā datuma, pakāpeniski atceļ līdz 2027. gada 31. decembrim.
8. Līdz 2019. gada 31. decembrim attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis var izvēlēties piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas tikai tādiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa nav mazāka par 12 tonnām, ja tās uzskata, ka to piemērošana transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir mazāka par 12 tonnām:
a)
satiksmes novirzīšanas dēļ radītu nozīmīgas negatīvas sekas brīvai satiksmes plūsmai, videi, trokšņu līmenim, satiksmes sastrēgumiem, veselībai vai ceļu satiksmes drošībai;
b)
radītu administratīvas izmaksas, kas vairāk nekā par 30 % pārsniedz papildu ieņēmumus, kurus būtu radījusi to piemērošana.
Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, vai tās abas tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilnā masa nav mazāka par 12 tonnām, dara Komisijai zināmu savu lēmumu un tā iemeslus.
9. No 2020.gada 1.janvāra autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem, piemēro visiem smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai. [Am. 61]
10. Līdz 2022. gada 31. decembrim autoceļu nodevas un lietošanas maksas, ko piemēro smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no vienas puses, un viegldarba transportlīdzekļiem, kuri nav vieglie kravas automobiļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, no otras puses, var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. [Am. 62]
___________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”;
"
4) direktīvas 7.a pantu aizstāj ar šādu:"
“7.a pants
1. Lietošanas maksas ir samērīgas ar infrastruktūras lietošanas ilgumu.
2. Piemērojot lietošanas maksas smagdarba transportlīdzekļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem — diena, nedēļa, mēnesis un gads. Mēneša likme nav lielāka par 10 % no gada likmes, nedēļas likme nav lielāka par 5 % no gada likmes un dienas likme nav lielāka par 2 % no gada likmes.
Dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecīgā dalībvalstīs var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes.
Dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecīgā dalībvalstīs var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes.
Lietošanas maksu, ieskaitot administratīvās izmaksas, visu kategoriju smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis nosaka, nepārsniedzot II pielikumā noteiktās maksimālās likmes.
3. Piemērojot lietošanas maksas vieglajiem pasažieru automobiļiem, infrastruktūras lietošanu dara pieejamu vismaz uz šādiem laikposmiem diena, nedēļa, 10 dienas, mēnesis vai divi mēneši, vai abi, un gads. Divu mēnešu likme nav lielāka par 30 % no gada likmes, mēneša likme nav lielāka par 18 % no gada likmes un 10 dienu, nedēļas un dienas likme nav lielāka par 8 % no gada likmes. [Am. 63]
Dalībvalstis infrastruktūras lietošanu var darīt pieejamu arī uz citiem laikposmiem. Šādos gadījumos dalībvalstis piemēro likmes saskaņā ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem, ņemot vērā visus būtiskos apstākļus, jo īpaši gada likmi un likmes, ko piemēro citiem laikposmiem, kuri minēti pirmajā daļā, esošos izmantošanas modeļus un administratīvās izmaksas.
Attiecībā uz lietošanas maksas sistēmām, kas pieņemtas pirms 2017. gada 31. maija, dalībvalstis var saglabāt likmes, kas ir augstākas par pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un kas bija spēkā pirms minētā datuma, un attiecīgi augstākas likmes citiem lietošanas laikposmiem, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr tām ir jāatbilst pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī otrajā daļā noteiktajām prasībām, tiklīdz stājas spēkā būtiski mainīta nodevu vai maksu iekasēšanas kārtība un, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra.
4. Attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstīm jāievēro 2. vai 3. punkta noteikumi. Tomēr attiecībā uz mikroautobusiem, vieglajiem kravas automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis nosaka augstāku lietošanas maksu nekā attiecībā uz vieglajiem pasažieru automobiļiem, vēlākais, no 2024. gada 1. janvāra. [Am. 64]
4.a Lai ievērotu lietošanas maksas proporcionalitātes principu, var ņemt vērā to pārvadājumu konkrētās īpatnības, kuri tiek sākti dalībvalstī Savienības perifērijā."; [Am. 65]
"
4a) 7.b pantu papildina ar šādu punktu:"
“2.a Autoceļu posmos, kuros tiek piemērota infrastruktūras lietošanas maksa, ir vajadzīgā infrastruktūra, lai garantētu satiksmes drošību visiem lietotājiem, un var būt drošas stāvvietas visos laikapstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (2017/0122(COD)).”; [Am. 66]
"
5) direktīvas 7.c pantu aizstāj ar šādu:"
“7.c pants
1. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma vai trokšņa piesārņojuma, vai to abu izmaksām.
Maksu par ārējām izmaksām var ieviest vai saglabāt ceļu tīkla posmos, uz kuriem neattiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu.
Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem maksas par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radīta gaisa piesārņojumu vai trokšņa piesārņojumu diferencē un nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un metodēm, kā arī ievērojottās atbilst vismaz IIIb pielikumā noteiktās standartvērtībasnoteiktajām minimālajām vērtībām. [Am. 67]
2. Izmaksas, ko ņem vērā, attiecas uz ceļu tīklu vai tā daļu, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, un uz transportlīdzekļiem, uz kuriem maksa attiecas. Dalībvalstis var izvēlēties atgūt tikai procentuālu daļu no minētajām izmaksām.
3. Maksu par ārējām izmaksām saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu nepiemēro smagdarba transportlīdzekļiem, kas atbilst stingrākajiem EURO emisiju standartiem.
Pirmo daļu pārtrauc piemērot, kad ir pagājuši četri gadi no dienas, kurā sāka piemērot noteikumus, ar ko ieviesa minētos standartus.
4. To, cik lielas ir maksas par ārējām izmaksām, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Ja kāda dalībvalsts tādiem nolūkiem ir izraudzījusies kādu iestādi, tai ir jābūt juridiski un finansiāli neatkarīgai no organizācijas, kas daļēji vai pilnībā apsaimnieko vai iekasē tādus maksājumus.
5. No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis, kas iekasē autoceļu nodevas, smagdarba transportlīdzekļiem piemēro maksasmaksu par ārējām izmaksām vismaz tajā 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļā, kur saistībā ar satiksmes radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu smagdarba transportlīdzekļu radītais kaitējums videi ir lielāks par smagdarba transportlīdzekļu radīto vidējo kaitējumu videi, ko nosaka saskaņā ar IIIa pielikumā minētajām attiecīgajām ziņošanas prasībām.transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, visās 7. panta 1. punktā minētā tīkla daļās, uz ko attiecas maksa par infrastruktūras izmantošanu. [Am. 68]
5.a No 2026. gada 1. janvāra maksu par ārējām izmaksām, kuru nosaka ikvienam ceļu tīkla posmam, kas minēts 7. panta 1. punktā, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām. [Am. 69]
5.b Dalībvalstis var piemērot izņēmumus, kas ļauj diferencēt maksas likmi par ārējām izmaksām vēsturiskiem transportlīdzekļiem.”; [Am. 70]
"
6) iekļauj šādu 7.da pantu:"
“7.da pants
1. Dalībvalstis saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām var ieviest maksu par satiksmes sastrēgumiem jebkurā sava ceļu tīkla posmā, kur veidojas satiksmes sastrēgumi. Maksu par satiksmes sastrēgumiem var piemērot tikai tiem ceļa posmiem, kur regulāri rodas satiksmes sastrēgumi, un vienīgi laikposmos, kad tie parasti izveidojas.
2. Dalībvalstis definē 1. punktā minētos ceļa posmus un laikposmus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar to, cik lielam riskam ir pakļauti ceļi un to apkārtne satiksmes sastrēgumu dēļ, piemēram, kādi ir vidējie kavējumi vai rindas garums.
3. Maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko nosaka kādam ceļu tīkla posmam, piemēro nediskriminējošā veidā visām transportlīdzekļu kategorijām saskaņā ar standartizētiem ekvivalences koeficientiem, kas noteikti V pielikumā. Tomēr dalībvalstis sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai un sociāli ekonomiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas nolūkā var nolemt atbrīvot autobusus un tālsatiksmes autobusus. [Am. 72]
4. Maksa par satiksmes sastrēgumiem atbilst izmaksām, ko transportlīdzeklis rada citiem ceļa lietotājiem un — netiešā veidā — visai sabiedrībai, bet nevienam autoceļa veidam tā nedrīkst pārsniegt maksimālo līmeni, kas noteikts VI pielikumā.
5. Dalībvalstis izstrādā atbilstošus mehānismus maksas par satiksmes sastrēgumiem ietekmes uzraudzībai un tās līmeņa pārskatīšanai. Dalībvalstis regulāri, vismaz ik pēc trim gadiem, pārskata šīs maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz satiksmes sastrēgumu izmaksas, kas rodas konkrētajā dalībvalstī, un ka to iekasē tajos ceļa posmos, kur ir noteikta maksa par satiksmes sastrēgumiem.”;
"
7) direktīvas 7.f un 7.g pantu aizstāj ar šādiem:"
“7.f pants
1. Pēc Komisijas informēšanas dalībvalsts var piemērot uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos, kuros regulāri rodas satiksmes sastrēgumi vai kurus lietojot transportlīdzekļi rada būtisku kaitējumu videi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
a)
ieņēmumus, ko gūst no uzcenojuma, iegulda tādas transporta infrastruktūras būvniecības vai transporta pakalpojumu finansēšanā, kas ietilpst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļas noteikumiem identificētā pamattīklā un tieši sekmē satiksmes sastrēgumu vai videi radīta kaitējuma mazināšanos un, kas atrodas tajā pašā transporta koridorā, kurkurā ir ceļa posms, kuramkam piemēro uzcenojumu; [Am. 75]
b)
uzcenojums nav lielāks par 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.e pantu, izņemot gadījumus, kad gūtos ieņēmumus iegulda pamattīkla transporta koridoru pārrobežu posmoskalnu reģionos, kur ir augstākas infrastruktūras izmaksas, kā arī lielāks klimatam un videi radītais kaitējums, un tad šis uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 2550 %; [Am. 76]
c)
uzcenojuma piemērošana nedrīkst izraisīt netaisnīgu attieksmi pret komerctransportu salīdzinājumā ar citiem ceļu lietotājiem;
d)
pirms uzcenojuma piemērošanas Komisijai iesniedz aprakstu par konkrēto uzcenojuma piemērošanas vietu un pierādījumu par lēmumu finansēt a) apakšpunktā minēto pamattīkla minētās transporta koridoru infrastruktūras būvniecību vai transporta pakalpojumus; [Am. 77]
e)
laikposmu, kad uzcenojumu paredzēts piemērot, nosaka un ierobežo iepriekš, un no gaidāmo ieņēmumu viedokļa tas ir saskanīgs ar to projektu finanšu plāniem un izmaksu un ieguvumu analīzi, kurus līdzfinansē ar ieņēmumiem no uzcenojuma.
1.a. Jaunu pārrobežu projektu gadījumā uzcenojumus var piemērot tikai tad, ja tam piekrīt visas šādā projektā iesaistītās dalībvalstis. [Am. 78 un 164]
2. Uzcenojumu var piemērot infrastruktūras lietošanas maksai, kas diferencēta saskaņā ar 7.g vai 7.ga pantu.
3. Saņemot vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot uzcenojumu, Komisija šo informāciju dara pieejamu 9.c pantā minētās komitejas locekļiem. Ja Komisija uzskata, ka plānotais uzcenojums neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai uzskata, ka plānotais uzcenojums ļoti negatīvi ietekmēs nomaļu reģionu ekonomisko attīstību, tā var, pieņemot īstenošanas aktus, noraidīt attiecīgās dalībvalsts iesniegtās plānotās maksas vai lūgt to grozījumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 9.c panta 2. punktā. Ja piemēro 7.e panta 3. punktā minētās ceļa nodevu iekasēšanas sistēmas, uzcenojumu neuzskata par būtisku izmaiņu šīs direktīvas izpratnē. [Am. 79]
4. Uzcenojuma summu atskaita no maksas par ārējām izmaksām, ko aprēķina saskaņā ar 7.c pantu, izņemot attiecībā uz transportlīdzekļiem ar EURO 0, I un II emisiju klasi no 2011. gada 15. oktobra, ar III un IV emisiju klasi no 2015. gada 1. janvāra, ar V emisiju klasi no 2019. gada 1. janvāra un ar VI emisiju klasi no 2023. gada janvāra un turpmāk. Visus ieņēmumus, kas gūti, vienlaikus piemērojot uzcenojumu un maksu par ārējām izmaksām, iegulda tādu pamattīkla transporta koridoru būvniecības finansēšanā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā. [Am. 80]
5. Uzcenojumu nedrīkst piemērot ceļa posmos, kur piemēro maksu par satiksmes sastrēgumiem.
7.g pants
1. Līdz 2021. gada 31. decembrim infrastruktūras lietošanas maksu var diferencēt, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus un kaitējumu infrastruktūrai un optimizētu attiecīgās infrastruktūras izmantošanu vai veicinātu satiksmes drošību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a)
diferenciācija ir pārskatāma, publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem;
b)
diferenciāciju piemēro, ievērojot diennakts laiku un dienas vai gadalaika tipu;
c)
infrastruktūras lietošanas maksa 7.b pantā minētās vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas maksimālo līmeni nepārsniedz par vairāk nekā 175 %;
d)
visintensīvākās satiksmes laiks, kad satiksmes sastrēgumu mazināšanai iekasē lielāku infrastruktūras lietošanas maksu, nav ilgāks par piecām stundām dienā vai par to stundu skaitu, kurās sastrēgumu līmenis pārsniedz 100 % infrastruktūras spēju; [Am. 81]
e)
diferenciāciju ceļa posmam, kurā rodas satiksmes sastrēgumi, nosaka un piemēro pārredzamā un ieņēmumu ziņā neitrālā veidā tā, lai mazāka autoceļu nodeva būtu jāmaksā pārvadātājiem, kuri izvēlas braukt periodos, kad ceļš ir mazāk noslogots, un lielāka autoceļu nodeva būtu jāmaksā pārvadātājiem, kuri šo pašu ceļa posmu izmanto satiksmes sastrēgumstundās.
Dalībvalsts, kura vēlas ieviest šādu diferenciāciju vai mainīt spēkā esošo, informē par to Komisiju un sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka nosacījumi ir izpildīti.
2. Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2020. gada 31. decembrim diferencē infrastruktūras lietošanas maksu saskaņā ar transportlīdzekļa EURO emisiju klasi tā, lai infrastruktūras lietošanas maksa nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai, ko iekasē par tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst visstingrākajiem emisiju apjomu standartiem. No šīs prasības var atbrīvot spēkā esošos koncesijas līgumus līdz to atjaunināšanai.
Dalībvalsts tomēr var atkāpties no prasības diferencēt infrastruktūras lietošanas maksu, ja iestājas kāds no šādiem apstākļiem:
i)
tas būtiski mazinātu autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmu saskaņotību dalībvalsts teritorijā;
ii)
tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā;
iii)
tas uz citiem ceļiem novirzītu tādus transportlīdzekļus, kas izraisa vislielāko piesārņojumu, un negatīvi ietekmētu ceļu satiksmes drošību un sabiedrības veselību;
iv)
autoceļu nodevā būtu iekļauta maksa par ārējām izmaksām.
Par visām šādām atkāpēm vai izņēmumiem ziņo Komisijai.
3. Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs neveic maksājumus, izmantojot ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu vai pārbaudes gadījumā nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus vai arī tā transportlīdzeklī neatrodas ceļu nodevas iekasētāja apstiprināta iekārta, kas vajadzīgi, lai 2. punkta nolūkos noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju klasi, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas. [Am. 82]
4. Viena gada laikā pēc tam, kad Komisija oficiāli ir publicējusi CO2 emisiju datus saskaņā ar Regulu (ES) ../..*****, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9.e pantu, lai noteiktu CO2 emisiju standartvērtības, kā arī pienācīgi iedalītu kategorijās attiecīgos smagdarba transportlīdzekļus, ņemot vērā emisiju ierobežošanas tehnoloģijas. [Am. 83]
Viena gada laikā pēc šā deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis diferencē infrastruktūras lietošanas maksu, ņemot vērā CO2 emisiju standartvērtības un attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas. Maksas diferencē tā, lai neviena maksa par infrastruktūras lietošanu nepārsniegtu 100 % papildus tai pašai maksai par tādiem pašiem transportlīdzekļiem ar zemāko, bet ne nulles līmeņa CO2 emisiju apjomu. Bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 75 % salīdzinājumā ar augstāko likmi.[Am. 84]
4.a No... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] bezemisiju transportlīdzekļiem infrastruktūras lietošanas maksu samazina par 50 % salīdzinājumā ar zemāko likmi. Transportlīdzekļu bezemisiju lietojumam piemēro tādu pašu samazinājumu, ja vien šāds lietojums ir pierādāms. [Am. 85]
4.b Komisija novērtējuma ziņojumu par bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļu un bezemisiju lietojumu sagatavo līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas]. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai pārrēķinātu bezemisiju transportlīdzekļiem piemērojamo atlaidi no infrastruktūras lietošanas maksas zemākās likmes. [Am. 86]
5. Šā panta 1., 2. un 4. punktā minētā diferenciācija nav paredzēta, lai no autoceļu nodevām gūtu papildu ieņēmumus. Iepriekš neparedzētu ieņēmumu pieaugumu izlīdzina, mainot diferenciācijas struktūru, un tas ir jāizdara divos gados pēc tā pārskata gada beigām, kad ir gūti papildu ieņēmumi.
____________
***** Komisijas Regula (ES) ../... [datums], ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju apjoma un degvielas patēriņa apstiprināšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L .., .., ... lpp.).”;
"
8) iekļauj šādu 7.ga pantu:"
“7.ga pants
1. Attiecībā uz viegldarbavieglajiem transportlīdzekļiem dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim var diferencēt autoceļu nodevas un lietošanas maksas atkarībā no transportlīdzekļa ietekmes uz vidi. [Am. 87]
2. No 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis diferencē autoceļu nodevas un — attiecībā uz lietošanas maksām — vismaz gada maksas atkarībā no transportlīdzekļu CO2 un piesārņojošo vielu emisijām saskaņā ar VII pielikuma noteikumiem.
2.a Dalībvalstis var ņemt vērā transportlīdzekļa ekoloģiskā raksturlieluma uzlabošanu, kas saistīts ar tā pārveidi alternatīvu degvielu izmantošanai. Pastāvīgam abonementam vai jebkādam citam autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmas operatora apstiprinātam mehānismam būtu jāļauj lietotājiem gūt labumu no diferencētām nodevām, kas sniedz priekšrocības par uzlabotiem transportlīdzekļa ekoloģiskajiem raksturlielumiem pēc tā pārveides. [Am. 88]
3. Ja pārbaudes gadījumā transportlīdzekļa vadītājs vai attiecīgā gadījumā pārvadātājs nav abonementa īpašnieks vai nav apņēmies ievērot kādu citu operatora apstiprinātu kārtību, vai nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas vajadzīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa emisiju līmeni (atbilstības apliecību), saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../...******, dalībvalstis var piemērot maksimālās pieļaujamās autoceļu nodevas vai gada lietošanas maksas. Pēc attiecīgo dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa emisiju līmeņus, iesniegšanas tiek atmaksāta starpība starp piemērojamo ceļu nodevu vai lietošanas maksu un attiecīgo nodevu vai maksu par konkrēto transportlīdzekli. [Am. 89]
3.a Dalībvalstis var pieņemt izņēmuma pasākumus, lai piemērotu maksas vēsturiskiem transportlīdzekļiem. [Am. 90]
4. Saskaņā ar 9.e pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VII pielikumu, lai pielikumā noteikto kārtību pielāgotu tehnikas attīstībai un ņemtu vērā sastāvdaļu nozīmi gan ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, gan transporta dekarbonizācijā. [Am. 91]
_____________
****** Komisijas Regula (ES) 2017/xxx [datums], ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L xxx) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”;
"
9) direktīvas 7.h pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta ievadtekstu aizstāj ar šādu:"
“Vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis nosūta Komisijai:”;
"
aa) Direktīvas 7.h panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu ievilkumu:"
″– precīzu informāciju par to, kāda ir lietošanas maksu un autoceļu nodevu maksāšanai paredzētā transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma savstarpējā izmantojamība; šajā informācijā ir norādīti iemesli, kāpēc citu transportlīdzekļos uzstādāmu aprīkojumu, kas tiek izmantots citās dalībvalstīs, lietotāji nevar izmantot saskaņā ar šo autoceļu nodevu iekasēšanas kārtību.″; [Am. 92]
"
ab) iekļauj šādu punktu:"
“1.a Līgumiskā sistēma, kas reglamentē attiecības starp koncedentu un koncesionāru, ir paredzēta, lai varētu pielāgot koncesijas līgumu izmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā vai valsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pienākumiem, kas noteikti šīs direktīvas 7.c, 7.da, 7.g un 7.ga pantā."; [Am. 93]
"
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
“3. Pirms jauna vai būtiski mainīta maksas par ārējām izmaksām iekasēšanas režīma ieviešanas dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgo tīklu un plānotajām likmēm katrā transportlīdzekļu kategorijā un emisiju klasē.”;
"
c) panta 4. punktu svītro;
10) direktīvas 7.i pantu groza šādi:
-a) panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu"
“2. Attiecībā uz smagdarba transportlīdzekļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar nosacījumu, ka:”;[Am. 94]
"
a) panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"
“b) šādas atlaides vai samazinājumi atbilst faktiskajiem administratīvo izmaksu ietaupījumiem, apstrādājot informāciju par regulārajiem lietotājiem, salīdzinājumā ar neregulārajiem lietotājiem;
c)
šādas atlaides vai samazinājumi nav lielāki par 1320 % no infrastruktūras lietošanas maksas, ko maksā tādi paši transportlīdzekļi, kuri nevar pretendēt uz atlaidēm vai samazinātu maksu, un vietējiem vai parastiem pārvadājumiem paredzēti transportlīdzekļi vai abi;”; [Am. 95]
"
aa) iekļauj šādu punktu:"
“2.a Attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz regulāriem lietotājiem izkliedētās zonās un pilsētu nomalēs, dalībvalstis var paredzēt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides un samazinājumus ar noteikumu, ka:
a)
to rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem;
b)
šādas atlaides un samazinājumi sekmē:
i)
sociālo kohēziju; un/vai
ii)
mobilitātes nodrošināšanu attālos vai nomaļos reģionos vai abos;”; [Am. 96]
"
ab) iekļauj šādu punktu:"
“2.b Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var ieviest vienotas likmes atbrīvojuma piešķiršanu par nobrauktajiem kilometriem noteiktā ceļa posmā, ņemot vērā nomaļo reģionu mobilitātes tendences un ekonomiskās intereses, ar noteikumu, ka rezultātā iegūtā maksas struktūra ir samērīga, publiskota un lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un tā nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļa nodevu formā tiek novirzītas uz citiem lietotājiem;”; [Am. 97]
"
b) panta 3. punktu groza šādi:"
“3. Ievērojot 7.g panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētos nosacījumus, attiecībā uz īpašiem Eiropas nozīmes projektiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā, autoceļu nodevu likmēm var piemērot citādu diferenciāciju, lai šiem projektiem nodrošinātu komerciālu dzīvotspēju, ja ar tiem tieši konkurē citi transporta veidi. Tā rezultātā iegūtā maksas struktūra ir lineāra, samērīga, publiskota un visiem lietotājiem pieejama ar vienādiem nosacījumiem un nerada situāciju, kad papildu izmaksas augstāku autoceļu nodevu veidā tiek novirzītas citiem lietotājiem.”; [Am. 98]
"
ba) iekļauj šādu punktu:"
“3.a Lai līdz minimumam samazinātu sociālekonomisko ietekmi, kalnu apgabalos un nomaļos reģionos dalībvalstis vai kompetentās iestādes var diferencēt autoceļu nodevas smagajiem transportlīdzekļiem atkarībā no transportlīdzekļu nobrauktā attāluma, ja:
a)
nosakot diferenciāciju atkarībā no nobrauktā attāluma, tiek ņemtas vērā īsu un garu braucienu atšķirības, jo īpaši pieejamās iespējas satiksmi novirzīt uz citiem transporta veidiem;
b)
diferenciāciju piemēro nediskriminējošā veidā;
c)
tehniskais aprīkojums ļauj noteikt transportlīdzekļa ieceļošanas un izceļošanas punktus pāri valstu robežām.”; [Am. 99]
"
11) direktīvas 7.j pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
“Lai to nodrošinātu, dalībvalstis sadarbojas, izstrādājot metodes, kā ceļa lietotāji uz robežas vai jebkurā citā tirdzniecības vietā vismaz lielākajās tirdzniecības vietās var samaksāt autoceļu nodevas un lietošanas maksas 24 stundas diennaktī ar iespēju saņemt kvīti, izmantojot parastus, tostarp elektroniskus, maksāšanas līdzekļus, gan dalībvalstīs, kur minētās nodevas un maksas tiek piemērotas, gan ārpus tām.”; [Am. 100]
"
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
“3. Ja dalībvalsts transportlīdzeklim piemēro autoceļu nodevu, tad šīs nodevas kopsummu, infrastruktūras lietošanas maksas summu, summu maksai par ārējām izmaksām un summu maksai par satiksmes sastrēgumiem (ja piemēro) pēc pieprasījuma norāda kvītī, ko izsniedz ceļa lietotājam, ja iespējams, elektroniski.”; [Am. 101]
"
c) panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
“Ja tas ir ekonomiski iespējams, dalībvalstis maksu par ārējām izmaksām un maksu par satiksmes sastrēgumiem piemēro un iekasē, izmantojot elektronisku sistēmu, kas atbilst Direktīvas 2004/52/EK 2. panta 1. punkta prasībām.”;
"
12) direktīvas 7.k pantu aizstāj ar šādu:"
“7.k pants
Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, šī direktīva neierobežo dalībvalstu, kuras ievieš autoceļu nodevu sistēmu, rīcības brīvību paredzēt attiecīgas kompensācijas, ja tās nerada traucējumu un kaitējumu vietējiem vai parastajiem pārvadātājiem vai abiem.”; [Am. 102]
"
13) direktīvas 8. panta 2. punktu groza šādi:
a) punkta a) apakšpunktā atsauci uz “7. panta 7. punktu” aizstāj ar atsauci uz “7.a pantu”;
b) punkta b) apakšpunktā pēc vārdiem “7. panta 1. punktu” ieraksta vārdus “un 2. punktu”;
13a) Iekļauj šādu pantu:"
“8.a pants
Uzraudzība un ziņošana
1. Katra dalībvalsts izraugās neatkarīgu infrastruktūras lietošanas maksas uzraudzības iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu ievērotas šīs direktīvas prasības.
2. Uzraudzības iestāde veic ekonomisku un finanšu uzraudzību pār koncesiju līgumiem, lai jo īpaši nodrošinātu atbilstību 7.b pantam.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai par uzraudzības iestādes izraudzīšanos.”; [Am. 103]
"
14) direktīvas 9. pantu groza šādi:
-a) direktīvas 9. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"
“2. Dalībvalstis nosaka šīs direktīvas radīto ieņēmumu izmantojumu. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no infrastruktūras lietošanas maksām un maksas par ārējām izmaksām iegūtos ieņēmumus vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmanto transporta nozarē,izmanto, lai nodrošinātu ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu un lai optimizētu visu transporta sistēmu. Jo īpaši ieņēmumus, ko gūst no maksas par ārējām izmaksām, vai finanšu izteiksmē tiem līdzīgu ieņēmumu summas būtu jāizmantoizmanto, lai transportu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp veiktu vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem.”; [Am. 104]
"
-aa) panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“b) rašanās vietā mazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu un trokšņapiesārņojumu;”; [Am. 105]
"
-ab) panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"
“ba) finansētu kolektīvus un ilgtspējīgus transporta veidus;"; [Am. 106]
"
-ac) panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“e) izstrādātu alternatīvas degvielas infrastruktūras saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES un alternatīvu pakalpojumu transporta lietotājiem un/vai palielinātu esošo jaudu;”; [Am. 107]
"
-ad) panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“f) atbalstītu Eiropas transporta tīklu un likvidētu ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama;”; [Am. 108]
"
-ae) panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“h) uzlabotu ceļu satiksmes drošību un drošu ceļu infrastruktūru; un”; [Am. 109]
"
-af) panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“i) nodrošinātu drošas un apsargātas stāvvietas;″; [Am. 110]
"
a) panta 2. punkta otro daļu svītro;
b) pievieno šādu 3. punktu:"
“3. Ieņēmumus no maksas par satiksmes sastrēgumiem vai to ekvivalentu šo ieņēmumu finansiālā izteiksmē izmanto satiksmes sastrēgumu problēmas risināšanai, jo īpašipiemēram: [Am. 111]
a)
atbalstot kolektīvo transporta infrastruktūru un pakalpojumus;
b)
likvidējot savos tīklos un savu tīklu trūkstošajos posmos, kur šāda maksa tiek piemērota, un Eiropas transporta tīklā tādas ceļa vietas, kur caurlaides spēja nav pietiekama; [Am. 112]
c)
attīstot alternatīvu infrastruktūru un multimodālus mezglus transporta lietotājiem .”; [Am. 113]
"
ba) iekļauj šādu punktu:"
“3.a Ieņēmumus no infrastruktūras lietošanas maksas un maksas par ārējām izmaksām izmanto teritorijā, kurā ir ceļa posms, kam piemēro maksas.”; [Am. 114]
"
15) direktīvas 9.d un 9.e pantu aizstāj ar šādiem pantiem:"
“9.d pants
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.e pantu, lai grozītu 0. pielikumu, summas IIIb pielikuma 1. un 2. tabulā un formulas IIIa pielikuma 4.1. un 4.2. punktā nolūkā tās pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.
9.e pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās datumsdiena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Am. 115]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.g panta 4. punktā, 7.ga panta 4. punktā un 9.d pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.
4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 7.g panta 4. punktu, 7.ga panta 4. punktu un 9.d pantu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad par minēto aktu ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
"
16) direktīvas 9.f un 9.g pantu svītro;
17) direktīvas 10.a pantu aizstāj ar šādu:"
“1. Lai ņemtu vērā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, kurā nav iekļauta enerģija un neapstrādāta pārtika (ko publicējusi Komisija (Eurostat)), summas euro, kā noteikts II pielikumā, un summas centos, kā noteikts IIIb pielikuma 1. un 2. tabulā, pielāgo reizi divos gados. Pirmā šāda pielāgošana notiek līdz 31. martam [gadā, kas seko diviem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Summas pielāgo automātiski, euro vai centos izteikto pamatsummu palielinot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu. Iegūtās summas noapaļo uz augšu līdz tuvākajam euro saistībā ar II pielikumu un uz augšu līdz tuvākajai centa desmitdaļai saistībā ar IIIb pielikumu.
2. Pielāgotās summas, kas minētas 1. punktā, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz tā gada 31. martam, kas seko 1. punktā minēto divu kalendāro gadu beigām. Šīs pielāgotās summas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc publicēšanas.”;
"
18) direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:"
“11. pants
-1. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pēc iespējas pārredzamāk un skaidrāk nodrošina informāciju par to, kā ir izlietoti no ceļu satiksmes dalībniekiem gūtie ieņēmumi. [Am. 116]
1. Dalībvalstis katru gadu apkopotā veidā publicē ziņojumu par autoceļu nodevām un lietošanas maksām, kas iekasētas to teritorijā, tostarp informāciju par ieņēmumu izlietojumu un to autoceļu kvalitāti, kuriem piemēro šīs autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, kā norādīts 2. un 3. punktā.
2. Saskaņā ar 1. punktu publicētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:
a)
maksu par ārējām izmaksām, kas iekasēta par katru transportlīdzekļa klases, ceļu kategorijas un laikposma kombināciju;
b)
infrastruktūras lietošanas maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu veida;
c)
vidējo svērto maksu par infrastruktūras lietošanas izmaksām un kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no infrastruktūras lietošanas maksas, norādot jebkādu iespējamu novirzi no faktiskajām infrastruktūras izmaksām, ko izraisījusi infrastruktūras lietošanas maksas diferenciācija;
d)
kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no maksas par ārējām izmaksām;
e)
kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no maksas par satiksmes sastrēgumiem;
ea)
kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no uzcenojumiem, un ceļa posmiem, kuros tie ir iekasēti. [Am. 117]
f)
kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no autoceļu nodevām un/vai lietošanas maksām;
g)
informāciju par to ieņēmumu izlietojumu, kas gūti, piemērojot šo direktīvu, un to, kā šie ieņēmumi ir ļāvuši dalībvalstij sasniegt 9. panta 2. un 3. punktā minētos mērķus;
h)
izvērtējumu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, par ceļu infrastruktūras uzturēšanas stāvokli dalībvalsts teritorijā un izmaiņām, kas notikušas laikposmā pēc iepriekšējā ziņojuma;
i)
izvērtējumu par satiksmes sastrēgumu līmeni ar autoceļu nodevām apliktajā tīklā satiksmes sastrēgumstundās, kurš sagatavots, pamatojoties uz satiksmes novērojumiem reālajā dzīvē, kas veikti reprezentatīvam skaitam attiecīgā tīkla ceļu posmu, kuros konstatēti satiksmes sastrēgumi, un par izmaiņām, kas notikušas laikposmā pēc iepriekšējā ziņojuma.
3. Lai izvērtētu ceļu kvalitāti tīkla daļās, kurās piemēro autoceļu nodevas vai lietošanas maksas, dalībvalstis izmanto kvalitātes pamatrādītājus. Šie rādītāji attiecas vismaz uz:
a)
ceļu virsmas kvalitāti;
b)
ceļu satiksmes drošību;
c)
satiksmes sastrēgumu līmeni.
3.a Dalībvalstis dara publiski pieejamus infrastruktūras lietošanas maksu un maksu par ārējām izmaksām ieguldīšanas rezultātus, kā arī ieguvumus, ko sniedz ceļu satiksmes drošības palielināšana, ietekmes uz vidi ierobežošana un satiksmes sastrēgumu samazināšana. [Am. 118]
4. Trijos gados pēc [pārskatītās direktīvas spēkā stāšanās datums] Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 9.c panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, lai definētu saskaņotu rādītāju kopu.
5. Sešos gados pēc [pārskatītās direktīvas spēkā stāšanās datums] Komisija publicē ziņojumu, izvērtējot to, kā dalībvalstis piemēro 4. punktā minētos rādītājus.
5.a Piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar ziņojumu par izmaiņām bezemisiju transportlīdzekļu tirgus daļā un attiecīgi vajadzības gadījumā minētajiem transportlīdzekļiem piemēroto samazinājuma līmeni.”; [Am. 119]
"
19) direktīvas pielikumus groza šādi:
a) direktīvas 0., IIIa, IIIb un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu;
b) direktīvai pievieno V, VI un VII pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.
2. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā, vēlākais, [..]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PIELIKUMS
1. Direktīvas 0., III, IIIa, IIIb un IV pielikumu groza šādi:
ii) tabulā rindu par “Transportlīdzekli “EEV”” svītro;
iii) pievieno šādu tekstu:
“EURO VI emisiju ierobežojumi
Robežvērtības
CO
(mg/kWh)
THC
(mg/kWh)
NMHC
(mg/kWh)
CH4
(mg/kWh)
NOX1
(mg/kWh)
NH3
(ppm)
PM masa
(mg/kWh)
PM skaits
(#/kWh)
WHSC (CI)
1500
130
400
10
10
8,0 x 1011
WHTC (CI)
4000
160
460
10
10
6,0 x 1011
WHTC (PI)
4000
160
500
460
10
10
6,0 x 1011
Piezīme.
PI = dzirksteļaizdedze;
CI = kompresijaizdedze.
(1) Pieļaujamo NO2 sastāvdaļas līmeni NOx robežvērtībā var noteikt vēlāk.”;
b) III pielikumu groza šādi:
i) pielikuma 2. iedaļu groza šādi:
– 2.1. punktā sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:
“– Smagdarba transportlīdzekļiemTransportlīdzekļu veidiem izmaksas sadala, ievērojot objektīvus un pārskatāmus kritērijus, ņemot vērā tīklā paredzamās smagdarba transportlīdzekļu veidu satiksmes īpatsvaru un ar to saistītās izmaksas. Smagdarba transportlīdzekļu kilometrāžu šajā nolūkā drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem “ekvivalences koeficientiem”, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem (*). [Am. 120]
_____________
* Piemērojot ekvivalences koeficientus, dalībvalstis var ņemt vērā autoceļu būvniecības attīstību pa posmiem vai izmantot ilgstoša lietderīgā mūža cikla pieeju.”;
– 2.2. punktā otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
“– Šādas izmaksas sadala starp smagdarba transportlīdzekļiem un pārējiem satiksmes dalībniekiemvieglajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz to faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, un tās drīkst koriģēt ar objektīvi pamatotiem ekvivalences koeficientiem, piemēram, 4. punktā izklāstītajiem.”; [Am. 121]
ii) pielikuma 4. iedaļā virsrakstu un pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
“4. SMAGDARBA TRANSPORTLĪDZEKĻU SATIKSMES DAĻA, EKVIVALENCES KOEFICIENTI UN KOREKCIJAS MEHĀNISMS
– Autoceļu nodevas aprēķins balstīts uz smagdarba transportlīdzekļu faktisko un prognozēto kilometrāžas daļu, kuru, ja nepieciešams, koriģē ar ekvivalences koeficientiem, lai pienācīgi ņemtu vērā smagdarba transportlīdzekļu lietošanai paredzētās infrastruktūras paaugstinātās izbūves un remonta izmaksas.”;
c) direktīvas IIIa pielikumu aizstāj ar šādu:
“IIIa PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM IEKASĒŠANAI
Šajā pielikumā ir ietvertas minimālās prasības, kas jāievēro, lai iekasētu maksu par ārējām izmaksām un attiecīgā gadījumā aprēķinātu maksimālo pieļaujamo maksu par ārējām izmaksām.
1. Attiecīgās ceļu tīkla daļas
Dalībvalstis nosaka precīzu sava ceļu tīkla daļu vai daļas, uz ko attiecas maksa par ārējām izmaksām.
Ja dalībvalsts izvēlas iekasēt maksu par ārējām izmaksām tikai par ceļu tīkla daļu vai daļām, kas sastāv no tās daļas Eiropas tīklā un tās autoceļiem, tāda daļa vai daļas ir jāizvēlas pēc novērtējuma, kurā konstatē, ka:
— transportlīdzekļu izmantošana uz ceļiem, uz kuriem piemēro maksu par ārējām izmaksām, rada lielāku kaitējumu videi nekā vidējie parametri, ko novērtē saskaņā ar gaisa kvalitātes ziņojumiem, valstu emisiju apjomu pārskatiem, satiksmes intensitāti un attiecībā uz troksni — saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, vai
– maksas par ārējām izmaksām piemērošana citās ceļu tīkla daļās ar šādu sastāvu varētu negatīvi ietekmēt vidi vai ceļu satiksmes drošību, vai arī maksas par ārējām izmaksām piemērošana un iekasēšana būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām. [Am. 122]
2. Transportlīdzekļi, ceļi un attiecīgais laiks
Ja dalībvalstis plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, tās paziņo Komisijai transportlīdzekļu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek diferencēta maksa par ārējām izmaksām. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro lielāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “piepilsētas ceļi (tostarp autoceļi)”), un to ceļu atrašanās vietu, uz kuriem piemēro mazāku maksu par ārējām izmaksām (turpmāk “starppilsētu ceļi (tostarp autoceļi)”).
Attiecīgos gadījumos tās paziņo Komisija arī precīzus laikposmus, kas atbilst nakts laikam un kad var piemērot lielāku maksu par ārējām ar troksni saistītām izmaksām, lai atspoguļotu lielākus trokšņa radītos traucējumus.
Klasificējot ceļus kā piepilsētas ceļus (tostarp autoceļus) un starppilsētu ceļus (tostarp autoceļus) un definējot laikposmus, par pamatu izmanto objektīvus kritērijus, kas saistīti ar piesārņojuma iedarbības līmeni uz ceļiem un to apkārtni, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, gada vidējo gaisa piesārņojumu (jo īpaši ar PM10 un NO2), dienu skaitu (attiecībā uz PM10) un stundu skaitu (attiecībā uz NO2), kad tiek pārsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktās robežvērtības. Izmantotos kritērijus iekļauj paziņojumā. [Am. 123]
3. Maksas lielums
Šo iedaļu piemēro, ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām.
Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde katrai transportlīdzekļu klasei, ceļu kategorijai un laikposmam nosaka vienotu konkrētu summu. Iegūtā maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem. Publiskošanai būtu jānotiek laikus pirms īstenošanas. Lai saprastu, kā aprēķina dažādus ārējo izmaksu elementus, publisko visus vajadzīgos parametrus, datus un citu informāciju.
Nosakot maksu, dalībvalsts vai vajadzības gadījumā neatkarīga iestāde ievēro efektīvas cenu noteikšanas principu, t. i., šī cena gandrīz līdzinās sociālajām robežizmaksām, ko rada transportlīdzekļi, kuriem piemēro maksu.
Šo maksu nosaka pēc tam, kad ir apsvērta satiksmes novirzīšanas iespējamība un cita nelabvēlīga ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi, kā mazināt minētos apdraudējumus.
Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi maksājumu sistēma mazina autotransporta radīto kaitējumu videi. Vajadzības gadījumā tā reizi divos gados maksas struktūru un konkrēto maksas summu, kas noteikta konkrētai transportlīdzekļu klasei, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.
4. Ārējo izmaksu elementi
4.1. Satiksmes radītā gaisa piesārņojuma izmaksas
Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radīto gaisa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
—
PCVij
=
i klases transportlīdzekļa radīta gaisa piesārņojuma izmaksas uz j kategorijas ceļa (euro/transportlīdzeklis.kilometrs);
—
EFik
=
piesārņojošās vielas k un i klases transportlīdzekļa emisiju apjoma koeficients (grams/transportlīdzeklis.kilometrs);
—
PCjk
=
piesārņojošās vielas k izmaksas naudas izteiksmē attiecībā uz j kategorijas ceļu (euro/grams).
Emisiju apjoma koeficienti ir tādi paši, kādus dalībvalstis izmanto, sagatavojot savus emisiju apjomu pārskatus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu* (jāizmanto EMEP/EEA rokasgrāmata par gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomu pārskatiem**). Piesārņojošo vielu radītās izmaksas naudas izteiksmē aprēķina dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde, kas minēta 7.c panta 4. punktā, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.
Aprēķinot gaisa piesārņojuma izmaksu lielumu, dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde var piemērot zinātniski pamatotas alternatīvas metodes, izmantojot gaisa piesārņojošo vielu mērījumu datus un gaisa piesārņojošo vielu naudas izmaksu vietējo lielumu.
4.2. Satiksmes radītā trokšņa piesārņojuma izmaksas
Ja dalībvalsts plāno piemērot tādu maksu par ārējām izmaksām, kas ir augstāka par IIIb pielikumā norādītajām standartvērtībām, minētā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde iekasējamo maksu par satiksmes radītā trokšņa piesārņojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
—
NCVj =
viena smagā kravas transportlīdzekļa (SKT) radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas uz j kategorijas ceļa (euro/transportlīdzeklis.kilometrs);
—
NCjk =
trokšņa piesārņojuma izmaksas vienam cilvēkam, kas pakļauts k līmeņa trokšņa iedarbībai uz j kategorijas ceļa (euro/persona);
—
POPk =
iedzīvotāji, kas pakļauti k līmeņa trokšņa ikdienas iedarbībai uz vienu kilometru (persona/kilometrs);
—
WADT =
vidējā svērtā dienas satiksmes plūsma (pasažieru vieglā automobiļa ekvivalents);
—
a un b
svēršanas koeficienti, ko dalībvalsts nosaka tā, lai iegūtā vidējā svērtā ceļa maksa par trokšņiem katram transportlīdzekļa kilometram atbilstu NCVj (dienā).
Satiksmes radītais trokšņa piesārņojums attiecas uz trokšņa ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo ceļa tuvumā.
Dati par iedzīvotājiem, kuri pakļauti k līmeņa troksnim, ir jāiegūst no stratēģiskajām trokšņa kartēm, kas sagatavotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK*** 7. pantu.
Izmaksas uz vienu cilvēku, kas pakļauts k līmeņa troksnim, dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde aplēš, izmantojot zinātniski pamatotas metodes.
Dienas vidējai svērtajai smago kravas transportlīdzekļu satiksmes plūsmai salīdzinājumā ar viegliem pasažieru automobiļiem piemēro ekvivalences koeficientu “e”, kas atvasināts, pamatojoties uz trokšņa emisiju līmeņiem, ko rada vidējais vieglais pasažieru automobilis un vidējais smagais kravas transportlīdzeklis, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 540/2014 par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK.
Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde var noteikt diferencētas maksas par troksni, lai atlīdzinātu klusāku transportlīdzekļu izmantojumu, ar nosacījumu, ka tas nediskriminē ārzemju transportlīdzekļus.
_____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
** Eiropas Vides aģentūras metodoloģija: http://www.eea.europa.eu//publications/emep-eea-guidebook-2016.
*** Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).”;
d) direktīvas IIIb pielikumu aizstāj ar šādu:
“IIIb PIELIKUMS
MAKSAS PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM STANDARTVĒRTĪBASMINIMĀLĀS VĒRTĪBAS
Šis pielikums nosaka maksas par ārējām izmaksām standartvērtībasminimālās vērtības, tostarp attiecībā uz gaisa piesārņojuma un trokšņa radītām izmaksām. [Am. 126]
1. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtībasminimālās vērtības smagajiem kravas transportlīdzekļiem [Am. 127]
Transportlīdzekļa klase
Cents/transportlīdzeklis.kilometrs
Piepilsētas(1)
Starppilsētu(2)
Smagie kravas transportlīdzekļi ar maksimāli pieļaujamo pilno masu, kas ir mazāka par 14 tonnām, vai ar divām asīm
EURO 0
13,3
8,3
EURO I
9,1
5,4
EURO II
8,8
5,4
EURO III
7,7
4,3
EURO IV
5,9
3,1
EURO V
5,7
1,9
EURO VI
3,2
0,6
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
2,5
0,3
Smagie kravas transportlīdzekļi ar maksimāli pieļaujamo pilno masu no 14 līdz 28 tonnām vai ar trim asīm
EURO 0
23,3
15,1
EURO I
16,4
10,1
EURO II
15,7
10,0
EURO III
13,5
8,2
EURO IV
9,5
5,7
EURO V
8,9
3,7
EURO VI
3,6
0,8
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
2,5
0,3
Smagie kravas transportlīdzekļi ar maksimāli pieļaujamo pilno masu no 28 līdz 40 tonnām vai ar četrām asīm
EURO 0
30,4
19,7
EURO I
22,6
13,9
EURO II
21,3
13,9
EURO III
17,8
11,2
EURO IV
12,2
7,7
EURO V
9,2
4,0
EURO VI
3,5
0,8
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
2,5
0,3
Smagie kravas transportlīdzekļi ar maksimāli pieļaujamo pilno masu virs 40 tonnām vai ar piecām vai vairāk asīm
EURO 0
43,0
28,6
EURO I
31,5
19,8
EURO II
29,2
19,4
EURO III
24,0
15,6
EURO IV
16,2
10,6
EURO V
9,8
4,7
EURO VI
3,6
1,0
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
2,5
0,3
(1) “Piepilsētas” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir no 150 līdz 900 iedzīvotājiem uz vienu km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums 300 iedzīvotāji/km2).
(2) “Starppilsētu” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2.
2. tabula. Maksas par ārējām izmaksām standartvērtībasminimālās vērtības tālsatiksmes autobusiem [Am. 128]
Transportlīdzekļa klase
Cents/transportlīdzeklis.kilometrs
Piepilsētas(1)
Starppilsētu(2)
Tālsatiksmes autobuss ar maksimāli pieļaujamo pilno masu 18 tonnas vai ar divām asīm
EURO 0
20,3
13,1
EURO I
16,0
10,4
EURO II
15,6
9,9
EURO III
13,9
8,5
EURO IV
10,0
5,7
EURO V
9,0
5,0
EURO VI
2,8
0,8
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
1,4
0,2
Tālsatiksmes autobuss ar maksimāli pieļaujamo pilno masu virs 18 tonnām vai ar trim vai vairāk asīm
EURO 0
24,9
16,2
EURO I
19,2
12,3
EURO II
18,5
12,0
EURO III
15,7
9,8
EURO IV
10,6
6,6
EURO V
10,2
5,2
EURO VI
2,8
0,8
Transportlīdzekļi, kas rada mazāku piesārņojumu nekā EURO VI klases transportlīdzekļi
1,4
0,2
(1) “Piepilsētas” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir no 150 līdz 900 iedzīvotājiem uz vienu km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums 300 iedzīvotāji/km2).
(2) “Starppilsētu” teritorijas ir tās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2.
Kalnu apgabalos un ap aglomerācijām 1.un 2.tabulā norādītās vērtības var reizināt ar standarta koeficientu, kas nav lielāks par 24, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā mazāku izkliedi, ceļu kritumu un augstuma vai temperatūras maiņu. Ja pastāv zinātniski pierādījumi, ka kalnu apgabaliem un aglomerācijām ir jāpiemēro lielāks koeficients, šo standarta vērtību var palielināt, sniedzot detalizētu pamatojumu;”; [Am. 129]
3. tabula. Maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības transportlīdzekļiem (€ct/tkm):
Transportlīdzeklis
Dzinējs
EURO klase
Piepilsētas
Starppilsētu
Automobiļi ar dīzeļdzinēju
<1.4l
Euro 2
1,9
0,9
Euro 3
1,6
0,9
Euro 4
1,3
0,7
Euro 5
0,9
0,5
Euro 6
0,6
0,3
1,4-2,0l
Euro 0
3,6
1,0
Euro 1
1,9
0,9
Euro 2
1,8
0,8
Euro 3
1,7
0,9
Euro 4
1,4
0,7
Euro 5
0,9
0,5
Euro 6
0,6
0,3
>2,0l
Euro 0
3,9
1,3
Euro 1
1,9
0,9
Euro 2
1,8
0,9
Euro 3
1,7
0,9
Euro 4
1,4
0,7
Euro 5
0,9
0,5
Euro 6
0,6
0,3
Automobiļi ar benzīna dzinēju
<1,4l
Euro 0
3,7
2,4
Euro 1
1,0
0,4
Euro 2
0,7
0,3
Euro 3
0,5
0,2
Euro 4
0,5
0,2
Euro 5
0,5
0,2
Euro 6
0,5
0,2
1,4-2,0l
Euro 0
3,9
3,0
Euro 1
1,1
0,4
Euro 2
0,7
0,3
Euro 3
0,5
0,2
Euro 4
0,5
0,2
Euro 5
0,4
0,2
Euro 6
0,4
0,2
>2,0l
Euro 0
4,0
3,0
Euro 1
1,0
0,4
Euro 2
0,5
0,3
Euro 3
0,5
0,2
Euro 4
0,5
0,2
Euro 5
0,4
0,2
Euro 6
0,4
0,2
[Am. 124]
4. tabula. maksas par ārējām izmaksām minimālās vērtības viegldarba transportlīdzekļiem (€ct/tkm):
Transportlīdzeklis
EURO klase
Piepilsētas
Starppilsētu
VT ar benzīna dzinēju
Euro 1
2,4
0,7
Euro 2
1,9
0,4
Euro 3
1,8
0,4
Euro 4
1,7
0,3
Euro 5
1,6
0,3
Euro 6
1,6
0,3
VT ar dīzeļdzinēju
Euro 1
4,0
1,7
Euro 2
4,1
1,7
Euro 3
3,5
1,3
Euro 4
3,0
1,1
Euro 5
2,2
0,8
Euro 6
1,9
0,5
[Am. 125]
e) IV pielikumā tabulu ar virsrakstu “Transportlīdzekļu kombinācijas (posmaini transportlīdzekļi un autovilcieni)” aizstāj ar šādu:
“Transportlīdzekļu kombinācijas (sakabināti transportlīdzekļi un autovilcieni)
Dzenošās asis ar pneimatisko vai par līdzvērtīgu atzītu balstiekārtu
Citas dzenošās ass balstiekārtu sistēmas
Bojājumu klase
Asu skaits un maksimāli pieļaujamā pilnā masa (tonnās)
Asu skaits un maksimāli pieļaujamā pilnā masa (tonnās)
Ne mazāka par
Mazāka par
Ne mazāka par
Mazāka par
2 + 1 asis
7,5
12
14
16
18
20
22
23
25
12
14
16
18
20
22
23
25
28
7,5
12
14
16
18
20
22
23
25
12
14
16
18
20
22
23
25
28
I
2 + 2 asis
23
25
26
28
25
26
28
29
23
25
26
28
25
26
28
29
29
31
29
31
II
31
33
31
33
33
36
36
38
33
36
III
2 + 3 asis
II
36
38
38
40
36
38
38
40
III
3 + 2 asis
II
36
38
38
40
36
38
38
40
40
44
III
40
44
3 + 3 asis
36
38
38
40
36
38
I
38
40
II
40
44
40
44
7 asis
40
50
40
50
II
50
60
50
60
III
60
60
8 vai 9 asis
40
50
40
50
I
50
60
50
60
II
60
60
III”;
ea) Direktīvas IV pielikumā pievieno šādu punktu:
“Visu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamais svars ir palielināts par papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, taču ne vairāk kā par 1 tonnu.”; [Am. 130]
2. direktīvai pievieno šādu V, VI un VII pielikumu:
“V PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM IEKASĒŠANAI
Šis pielikums nosaka minimālās prasības maksas par satiksmes sastrēgumu iekasēšanai.
1. Tīkla daļas, kurās iekasē maksu par satiksmes sastrēgumiem, attiecīgie transportlīdzekļi un laikposmi
Dalībvalstis precīzi norāda:
a) tīkla daļu vai daļas, kas sastāv no to daļas Eiropas ceļu tīklā un šo valstu autoceļiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem saskaņā ar 7.da panta 1. un 3. punktu;
b) to tīkla posmu klasifikāciju par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem, kur iekasējama maksa par satiksmes sastrēgumiem. Dalībvalstis izmanto 1. tabulā minētos kritērijus, lai noteiktu katra ceļu posma klasifikāciju;
1. tabula. Kritēriji a) apakšpunktā minētajai tīkla ceļu klasificēšanai par “metropoles” un “nemetropoles” ceļiem
Ceļa kategorija
Klasificēšanas kritērijs
“Metropoles” ceļš
Tīkla posmi aglomerācijās ar 250 000 vai vairāk iedzīvotājiem
“Nemetropoles” ceļš
Tīkla posmi, kas netiek klasificēti kā “metropoles” ceļi
c) laikposmus, kad šo maksu piemēro katrā atsevišķajā posmā. Ja visā iekasēšanas periodā piemēro diferencētus maksas līmeņus, dalībvalstis nepārprotami norāda katra laikposma, kurā piemēro konkrētu maksu, sākumu un beigas.
Dalībvalstis izmanto 2. tabulā minētos ekvivalences koeficientus, lai noteiktu maksas līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām.
2. tabula. Ekvivalences koeficienti, kas izmantojami, nosakot maksas par satiksmes sastrēgumiem līmeņa proporciju dažādām transportlīdzekļu kategorijām
Transportlīdzekļa kategorija
Ekvivalences koeficients
Viegldarba transportlīdzekļi
1
Atsevišķie smagie kravas transportlīdzekļi
1,9
Autobusi un tālsatiksmes autobusi
2,5 1.5
Sakabinātie smagie kravas transportlīdzekļi
2,9
[Am. 131]
2. Maksas lielums
Katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļa posmam un laikposmam dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde nosaka vienotu konkrētu summu, kas veidota saskaņā ar šā pielikuma 1. iedaļas noteikumiem, ņemot vērā attiecīgo maksimālo vērtību, kas noteikta VI pielikuma tabulā. Iegūtā maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ir pieejama visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.
Pirms maksas par satiksmes sastrēgumiem ieviešanas dalībvalsts laikus publicē šādu informāciju:
a) visus parametrus, datus un citu informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu, kā ir veidota ceļu un transportlīdzekļu klasifikācija un noteikti maksas piemērošanas laikposmi;
b) pilnīgu aprakstu par maksu par satiksmes sastrēgumiem, ko piemēro katrai transportlīdzekļu kategorijai katrā ceļa posmā un katrā laikposmā.
Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas publiskojama saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.
Šo maksu nosaka tikai pēc tam, kad ir apsvērti satiksmes novirzīšanas riski un cita nelabvēlīgā ietekme uz ceļu satiksmes drošību, vidi un satiksmes sastrēgumiem, kā arī risinājumi šo risku samazināšanai.
Dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā neatkarīga iestāde pārrauga to, cik efektīvi šī iekasēšanas sistēma samazina satiksmes sastrēgumus. Vajadzības gadījumā tā katru gadu maksas struktūru, iekasēšanas laikposmus un konkrēto maksas summu, kas noteikta katrai transportlīdzekļu kategorijai, ceļu kategorijai un laikposmam, pielāgo transporta pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām.
VI PIELIKUMS
MAKSAS PAR SATIKSMES SASTRĒGUMIEM MAKSIMĀLAIS LĪMENIS
Šis pielikums nosaka maksas par satiksmes sastrēgumiem maksimālos līmeņus.
Turpmāk tabulā norādītie maksimālie līmeņi ir piemērojami viegldarba transportlīdzekļiem. Maksu citām transportlīdzekļu kategorijām nosaka, reizinot viegldarba transportlīdzekļiem piemērojamo maksu ar ekvivalences koeficientiem, kas minēti V pielikuma tabulā.
Tabula. Maksas par satiksmes sastrēgumiem maksimālie līmeņi viegldarba transportlīdzekļiem
Cents/transportlīdzeklis.kilometrs
“Metropoles” ceļš
“Nemetropoles” ceļš
Autoceļi
67
34
Galvenie ceļi
198
66
VII PIELIKUMS
AUTOCEĻU NODEVU UN LIETOŠANAS MAKSU DIFERENCIĀCIJA VIEGLDARBA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM
Šis pielikums nosaka emisiju kategorijas, pēc kurām diferencē autoceļu nodevas un lietošanas maksas.
Piesārņojošo vielu emisijas mēra saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) ../..*.
Zemākās likmes piemēro jebkuram vieglajam pasažieru automobilim un vieglajam komerciālajam transportlīdzeklim ar konkrētām CO2 emisijām, kas izmērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007** un ir zemākas par līmeņiem, kas atbilst piemērojamajiem ES autoparka mērķiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 443/2009*** un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 510/2011****.
* Komisijas Regula (ES) ../... [datums], ar ko groza Komisijas Regulu (ES) 2017/xxx un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK attiecībā uz emisijām reālas braukšanas apstākļos no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L .., ... 2017., ... lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).
**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).
2011. gada 28. marta Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīļis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp.).
Komisijas Regula (ES) 2016/427 (2016. gada 10. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.).
Komisijas Regula (ES) 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
283k
87k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
(2) Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, ar kuriem atbalsta pāreju uz sabiedrisko transportu, un “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju.
(4) Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Ilgtspējīgu transportlīdzekļu veicināšana jāveic vienlaikus ar sabiedriskā transporta turpmāku attīstīšanu, kas ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā samazināt transportlīdzekļu daudzumu uz ceļiem un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt emisijas.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas, veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana, visticamāk, samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un veicinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū.
(5) Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas un samazina trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū un nodrošinot alternatīvu degvielu infrastruktūras izveidi.Turklāt tehnoloģiskās neitralitātes principam ir jābūt pamatprincipam visos centienos, lai nodrošinātu un veicinātu konkurētspējīgu vidi un sekmētu turpmāku pētniecību un inovāciju šajā jomā. Lai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu un panāktu atbilstību Savienības gaisa kvalitātes standartiem pilsētās un laukos, ir nepieciešami konkrēti un vērienīgi politikas virzieni un pasākumi, tostarp mazemisiju transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošana.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
(5a) Aplēsēs par to, kad tiks panākta cenu paritāte starp iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem (ICEV) un akumulatoru elektrotransportlīdzekļiem, svārstās 2020.–2028. gada robežās. Turklāt vairāki oriģinālā aprīkojuma izgatavotāji (OEM) ir minējuši cenu paritātes piemērus dažiem jaunajiem modeļiem jau 2020. gadā. Pateicoties zemākām akumulatoru elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, īpašumtiesību kopēju izmaksu (TCO) paritāte iestāsies pirms pirkuma cenas paritātes — parasti 2–6 gadus agrāk.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
(5b) Tirgus aplēses liecina, ka pēc 2020. gada “tīriem” transportlīdzekļiem, piemēram, pilnīgi elektriskiem transportlīdzekļiem, būtiski samazināsies cena un tie kļūs ļoti konkurētspējīgi, turklāt tie būs pat lētāki ekspluatācijā nekā tradicionālie, jo īpaši ņemot vērā kopējās izmaksas to īpašniekiem, jo būs samazinājušās gan akumulatoru izmaksas, gan citas izmaksas sakarā ar zemākām degvielas cenām un mazākām uzturēšanas izmaksām elektrotransportlīdzekļa izmantošanā.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5.c apsvērums (jauns)
(5c) Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgu ekoinovāciju jomā, lielākie autobusu un akumulatoru ražotāji darbojas Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi, kas kopā veido aptuveni 60 % no pasaules tirgus, bet Savienības tirgus — 28 %. Tāpēc nepieciešams vērienīgs Savienības politikas satvars, lai stimulētu inovācijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos “tīro” transportlīdzekļu un saistīto infrastruktūras tehnoloģiju tirgos.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 5.d apsvērums (jauns)
(5d) Savienībai ir jāpalielina stimuli ilgtspējīgu un pārstrādājamu akumulatoru tehnoloģiskajai izstrādei, un tie būtu jāražo, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt to radīto vides pēdas nospiedumu.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 5.e apsvērums (jauns)
(5e) Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, akumulatoru ražošanā būtu jāpanāk pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi Savienībā un ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz akumulatoru izgatavošanai izmantoto materiālu ieguves procesu. Būtu jāņem vērā visos ražošanas procesa posmos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai saistībā ar Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanu būtu jāizvirza tālejoši mērķi akumulatoru pārstrādājamības jomā.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai.
(6) Tā kā valdības izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 14 % no IKP (katru gadu aptuveni EUR 1,8 triljonu apmērā) publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus atbilstoši iegādāto preču (tostarp transportlīdzekļu) ekoloģiskajām prasībām. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai. Lai sasniegtu šo mērķi, direktīvā būtu jānosaka skaidras un pārredzamas prasības un vienkārša iepirkuma mērķu aprēķināšanas metode.
_________________
_________________
24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
(6a) Uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums jebkuram pārvadājumam, ko veic ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis, tostarp sabiedriskais transports. Tādēļ Direktīvā 2014/94/ES būtu jāstiprina aspekti par alternatīvas degvielas infrastruktūras veicināšanu sabiedriskajam transportam. Ja pārskatīšana netiktu veikta, Komisijai būtu jāizstrādā sabiedriskā transporta infrastruktūras rīcības plāns.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
(6b) Būtu jāatļauj dalībvalstīm pilnvarot sadales sistēmu operatorus (SSO) turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt uzlādes staciju minimālu kritisko masu publiskajā telpā, tā sniedzot visiem elektroenerģijas piegādātājiem brīvu piekļuvi šādām stacijām, lai tādā veidā nodrošinātu uzlādes punktu pietiekamu pieejamību.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 6.c apsvērums (jauns)
(6c) Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt iespējas atbalstīt īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un samazināt šādu transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas, piemēram, tiem piešķirot enerģijas nodokļu atbrīvojumus vai samazinot šādus nodokļus.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
(8) Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre un pirkšana uz nomaksu, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības.
(9) Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre, pirkšana uz nomaksu un modernizācija, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības, taču šī direktīva nedrīkstētu ar atpakaļejošu iedarbību skart jau spēkā esošos līgumus.Turklāt Komisijai būtu jāizskata iespēja piemērot “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu arī citiem transporta veidiem.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta “tīru” transportlīdzekļu definīciju, kurā ir ņemtas vērā prasības par mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum.
(10) Ar grozīto direktīvu vajadzētu palīdzēt samazināt mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar šo direktīvu, arī sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām un atvieglos ar to saistītās uzlādes infrastruktūras ieviešanu. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam sniegs svarīgu papildu stimulu tirgum.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
(10a) Lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabošanos pašvaldību teritorijās, ir svarīgi atjaunot transportlīdzekļu parkus, panākot atbilstību „tīro” transportlīdzekļu standartam. Turklāt aprites ekonomikas principi nosaka, ka ir jāpagarina ražojuma ekspluatācijas laiks. Tāpēc 4. un 5. tabulā minēto minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā var ņemt vērā arī transportlīdzekļus, kas modernizēti atbilstoši „tīro” transportlīdzekļu standartam.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
(10b) Arī bezemisiju transportlīdzekļiem var būt būtisks vides pēdas nospiedums, ņemot vērā to komponentu ražošanas procesu un degvielas ražošanas otrreizējās pārstrādes līmeni vai efektivitāti. Tāpēc tehnoloģijām, kas risina šo uzdevumu, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem un otrreizēji pārstrādājamiem akumulatoriem, būtu jāsaņem lielāks atbalsts to minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanas ziņā, kas noteikti pielikuma 4. un 5. tabulā. Šādu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde būtu jāveicina arī citās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns)
(10c) CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju „no degvielas ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā visu degvielas piegādes ķēdi no ieguves posma līdz izplūdes gāzu emisijām. Tas sniegs precīzāku pārskatu par konkrētā transportlīdzekļa kopējo emisiju. Tādēļ Komisijai vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai no degvielas ieguves līdz patēriņam.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir aprakstīta pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, ja līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek noteiktas tehnoloģiski neitrālas prasības par CO2 emisijām no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko Komisija ir iecerējusi likt priekšā nākotnē, izmanto pieeju, kuras pamatā ir alternatīvās degvielas. Turklāt ietekmes novērtējumā ir atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā.
(11) Divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Turklāt būtu jāatzīst, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgos pēdējā laikā ir vērojams progress, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi ir attīstības sākumposmā.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
(11a) Iespējas samazināt emisijas, izmantojot vienīgi publiskā iepirkuma instrumentu, ir ierobežotas, un sabiedriskais transports rada tikai nelielu daļu no transporta nozares radītajām emisijām. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina regulēt “tīru” transportlīdzekļu iegādes arī tad, ja potenciālie transportlīdzekļu īpašnieki ir, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.
(12) Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem, kas sasniedzami līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
(12a) Eiropas Parlaments savā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumā Padomei un Komisijai, kas tika sagatavots pēc izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē26, aicināja dalībvalstis, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļus (ULEV), veicināt zaļa publiskā iepirkuma politiku publisko iestāžu autoparkos vai (daļēji) publiskas automobiļu koplietojuma programmās, kā arī nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no tādu jaunu automobiļu ražošanas, kas rada CO2 emisijas.
_________________
26 OV C 298, 23.8.2018., 140. lpp.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
(13) Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu.
(13) Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
(13a) Grozītajai direktīva būtu jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojuma emisijas, kā arī veicināt “tīro” sabiedrisko autotransportu. Ar to nevajadzētu kavēt “tīro” transporta veidu, kas nav autotransports, piemēram, tramvaju un metro vilcienu, attīstību.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns)
(13b) Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir grūti īstenot, ja netiek izstrādāti tirgū laižami un tehniski pilnībā pabeigti produkti. Lai nodrošinātu, ka informācija par progresu regulāri tiek atjaunināta, Komisijai būtu ik pēc diviem gadiem jāsagatavo ziņojums, novērtējot, vai pastāv “tīro” transportlīdzekļu tirgojami risinājumi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina lielāks finanšu un nefinanšu ieguldījums, lai šādi „tīrie” transportlīdzekļi ātrāk ienāktu tirgū.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 13.c apsvērums (jauns)
(13c) Ņemot vērā to, ka privāto transporta pakalpojumu sniedzēju finansiālās iespējas ievērojami atšķiras, ja runa ir par pāreju uz potenciāli dārgākiem, ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, ir jābūt pieejamiem mehānismiem, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valsts un privātajiem transporta uzņēmumiem piedāvājumu iesniegšanas un konkursa procedūrās un ar kuriem nodrošina, ka izmaksas, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto minimālo iepirkuma mērķu sasniegšanu, netiek uzveltas vietējām iestādēm, jo īpaši mazākām pašvaldībām, un ka netiek arī radīts ārpakalpojumu izmaksu pieaugums, kura rezultātā palielinās biļešu cenas, tiek paaugstināti vietējie nodokļi vai samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
(15) Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”.
(15) Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar dalībvalstu sākotnējo ziņojumu Komisijai 2023. gadā, ko iesniedz atbilstoši ziņošanas prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par publisko iepirkumu un par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Direktīvu 2009/33/EK, un jānodrošina atbilstība Savienības kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcas kategorijām. Komisijai būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2009/33/EK īstenošanu. Komisijai būtu arī jānovērtē, vai būvlaukumu tehniku varētu iekļaut Direktīvas 2009/33/EK darbības jomā, un, ja tā, — būtu jāstrādā pie metodikas, lai definētu “ “tīru” būvlaukumu tehniku”.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
(15a) Komisijai būtu jāierosina metodika, ar kuru uzskaita transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas un transportlīdzekļu CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai labāk informētu nozares politikas izstrādātājus, tiem sniedzot precīzākus konkrētā transportlīdzekļa kopējās emisijas uzskaites datus, kas aptver visu vērtību ķēdi. Komisijai minētās emisijas būtu jāņem vērā, pārskatot Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus, kas attiecas uz alternatīvo degvielu.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
(16) Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.
(16) Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Būtu jāmudina arī īstenot reģionālus izmēģinājuma projektus, jo īpaši vietās, kur lauku un pilsētu teritorijas ir savstarpēji savienotas. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.
_________________
_________________
27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
(16a) Lai panāktu turpmāku emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājumu, dalībvalstis vajadzības gadījumā būtu jāmudina izmantot dažādus stimulus un mehānismus autoparku veidošanai citās nozarēs, kuras grozītā direktīva neregulē.
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
(16b) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem minimālā iepirkuma mērķrādītājiem, netiek uzveltas vietējām pašvaldībām, un ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 16.c apsvērums (jauns)
(16c) Neaizstājami ir mērķtiecīgi atbalsta pasākumi “tīro” transportlīdzekļu iepirkumam. Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis paplašina finanšu un nefinanšu atbalstu, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 16.d apsvērums (jauns)
(16d) Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos minimālos iepirkuma mērķrādītājus mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpēc Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada to vajadzētu ņemt vērā, lai sniegtu pietiekamu finansiālo atbalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Tas būtu jāatspoguļo nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kā arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 16.e apsvērums (jauns)
(16e) Lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes ir ieinteresētas iegādāties „tīros” transportlīdzekļus un dalībvalstis investē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanā, bet arī lai novērstu risku, ka šādas iegādes rezultātā pasažieriem pieaug cenas, Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada būtu jāparedz atbalsts līgumslēdzējiem. Tas jāatspoguļo gan nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, gan arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpaplašina finanšu un nefinanšu stimuli un jāparedz vides audits, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Šie centieni samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 16.f apsvērums (jauns)
(16f) Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Savienības rīcībā ir dažādi līdzekļi, kā palīdzēt dalībvalstīm, vietējām iestādēm un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem pārejā uz ilgtspējīgu mobilitāti. 2014.–2020. gada periodā Savienība piešķīra EUR 13,7 miljardus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pilsētu mobilitātes finansēšanai. Savienības pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” ir paredzēti aptuveni EUR 200 miljoni pilsētu mobilitātei un EUR 650 miljonus viedām pilsētām, savukārt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirs aptuveni EUR 200 miljonus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par pilsētu mezgliem. Saskaņā ar nākamo DFS Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt ilgtspējīgus pilsētu mobilitātes projektus un stiprināt nepieciešamās sinerģijas starp dažādiem finansējuma avotiem un programmām. Jo īpaši ir jāstiprina saikne starp pilsētu mobilitāti, jauno digitālo programmu un enerģētikas savienību, kā arī iespēja, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansēt sinerģijas projektus ar papildu līdzfinansējuma likmi transporta projektiem, kuros iekļauti enerģētikas un telekomunikāciju elementi ar milzīgu potenciālu pilsētattīstības projektiem.
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 16.g apsvērums (jauns)
(16g) Būtu jāveicina tādu Savienības finanšu instrumentu mērķtiecīgāka izmantošana kā, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vai Tīrāka transporta mehānisms, ko pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) un kas var palīdzēt finansēt autoparkus un to aprīkojumu. Šajā nolūkā ir jāpilnveido tehnisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu pieejamība vietējām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru, JASPERS, JESSICA vai finanšu instrumentu Compass, lai stiprinātu šo iestāžu un pakalpojumu sniedzēju institucionālās spējas, projektu izstrādi un īstenošanu un panāktu optimālu Savienības fondu un finanšu instrumentu izmantošanu, tostarp inovatīvu piedāvājumu riska samazināšanu.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 16.h apsvērums (jauns)
(16h) Būtu arī jāmudina publiskās iestādes iegādāties transportlīdzekļus saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (“MEAT”) kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā, ņemot vērā rentabilitāti visā transportlīdzekļa aprites ciklā, kā arī vides un sociālos aspektus.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 16.i apsvērums (jauns)
(16i) Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētu plānošana, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (IPMP). IPMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, apvienojot dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. IPMP var būt nozīmīga loma Savienības mērķu sasniegšanā attiecībā uz CO2 emisiju, trokšņa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma samazināšanu. Tāpēc IPMP piemērošanai vajadzētu būt svarīgam elementam, ko ņemt vērā, finansējot Savienības projektus pilsētas transporta jomā, tostarp īstenojot šo grozīto direktīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamo konsultatīvā un tehniskā palīdzība IPMP izstrādē, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 16.j apsvērums (jauns)
(16j) Ar publisko iepirkumu ne vien atbalsta “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu, bet tas arī ir jaunu mobilitātes veidu izmantošanas virzītājspēks. Līdztekus “tīru” transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanai, kas paātrinās attiecīgās infrastruktūras ieviešanu pilsētu teritorijās, digitalizācija ļaus optimizēt pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti. Vairākveidu un kopīgota mobilitāte, kā arī integrētas biļešu sistēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi pārejā uz mobilitāti kā pakalpojumu.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
(17) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam būtu jādeleģē Komisijai, lai piecu gadu periodā, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās datumu], varētu atjaunināt noteikumus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standartiem. Pilnvaru periods būtu automātiski jāpagarina uz tādu pašu laiku, ja Eiropas Parlaments vai Padome pret to neiebilst. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
svītrots
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
(18a) Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu1a īpaša uzmanība būtu jāvelta Savienības tiesību aktu rezultātu izvērtējumam. Direktīvas 2009/33/EK novērtējumam vajadzētu veidot pamatu ietekmes novērtējumam attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Tāpēc Komisijai, pamatojoties uz labākajām un visjaunākajām zinātniskajām atziņām, būtu jāizvērtē vajadzība pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz politikas mērķu sasniegšanu, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāierosina uzlabojumi. Vajadzības gadījumā Komisijai šajā sakarā būtu jāpārskata arī citi attiecīgie tiesību akti saistībā ar alternatīvām degvielām.
______________
1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
(18b) Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējā sabiedriskā transporta struktūrām, kas parasti ir vietējo pašvaldību pārziņā, un to finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Tādējādi noteikumiem par „tīro” transportlīdzekļu iepirkumu nevajadzētu radīt nedz būtisku papildu finansiālo slogu, nedz arī novest pie radušos izmaksu eksternalizēšanas, paaugstinot biļešu cenas, vietējos nodokļus vai samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 18.c apsvērums (jauns)
(18c) Savienībai ir jāaizsargā Savienības ražotāji pret negodīgu konkurenci trešās valstīs, kur Savienības ražotāji nevar piedalīties publiskā iepirkuma konkursos par autotransporta līdzekļu pirkumu, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu. Tādēļ Komisijai būtu jāveic analīze par negodīgas konkurences praksi trešās valstīs un jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu Eiropas rūpniecību.
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK Virsraksts
Direktīva 2009/33/ES par “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
Direktīva 2009/33/EK par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzētu “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 1. pants – 1. daļa
(1a) direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Kopienas vides, klimata un enerģētikas politikā.
“Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot, nomājot, īrējot vai pērkot uz nomaksu autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”.
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 2. pants – 1. daļa
(1b) direktīvas 2. panta 1. daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot līgumiem par Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkumiem, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.
“Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot Direktīvas 2007/46/EK 2.panta 3.punktā minēto transportlīdzekļu pirkšanai, nomai, īrei, pirkšanai uz nomaksu, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.”
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, ko veic:
Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri, pirkšanu uz nomaksu vai modernizēšanu, ko veic:
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca) Eiropas Savienības iestādes, aģentūras un struktūras.
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4. punkts
4. ““tīrs” transportlīdzeklis” ir:
4. ““tīrs” transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis neatkarīgi no tā kategorijas, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kā noteikts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta pirmās daļas 1. punktā, izņemot tādas biodegvielas, kura nav ražotas no Direktīvas (ES) 2018/... (RED II) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām vai ir ražotas no palmu eļļas*, tostarp hibrīda transportlīdzekļi, kuros elektroenerģija tiek izmantota daļējai transportlīdzekļa darbināšanai, kā arī mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi. Transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju reālos braukšanas apstākļos (RDE)** procentos no emisijas robežvērtībām*** nevar pārsniegt 80 %.
a) M1 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai
b) N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai
c) M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts pielikuma 3. tabulā.
_____________________________
* To pierāda ar biodegvielas iegādes līgumu vai citiem piekļuves biodegvielai līdzekļiem.
** Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.
*** Piemērojamā emisijas robežvērtība, kas minēta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā.
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
4.a “bezemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram nav CO2, NOx un sīko daļiņu izplūdes gāzu emisiju.
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
4.b “mazemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar maksimālo emisiju līmeni, kā norādīts pielikuma 2. tabulā.
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)
4.c “atbilstīgi „tīro” transportlīdzekļu standartam modernizēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar dzinēju, kas modernizēts atbilstīgi "tīro" transportlīdzekļu standartam, kā definēts šā panta pirmās daļas 4. punktā. Attiecībā uz modernizētu dzinēju, kurā izmanto biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta otrās daļas i) punktā, sintētiskās degvielas vai parafīna degvielas, transportlīdzeklim ir jāatbilst jaunākajiem Euro standartiem vai nākamajiem standartiem.
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 4.a pants
(4) direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:
svītrots
“4.a pants
Pilnvaru deleģēšana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai pielikuma 3. tabulā atjauninātu izpūtēja emisijas un gaisa piesārņotāju robežvērtības lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tiklīdz saistītie lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju rādītāju standarti ir spēkā Savienības līmenī.”;
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre vai pirkšana uz nomaksu un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3.pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4.tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem— pielikuma 5.tabulā.
1. Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre, pirkšana uz nomaksu vai modernizēšana atbilstīgi “tīro” transportlīdzekļu standartam un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri “tīrajiem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā.
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas datums, kad tiek parakstīts līgums.
Minimālos iepirkuma mērķus aprēķina kā visu to līgumu vidējo vērtību, kas parakstīti laikā starp dienu pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma un 2024. gada 31. decembri attiecībā uz pirmo pārskata periodu un starp 2025. gada 1. janvāri un 2029. gada 31. decembri attiecībā uz otro pārskata periodu.
Ja pārskata perioda pēc 2030. gada 1. janvāra jaunie mērķi vēl nav pieņemti, 2030. gadam noteiktie mērķi paliek spēkā.
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 5. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b Lai sasniegtu iepirkuma mērķus, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT”), kā aprakstīts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā. Iepirkuma procedūras specifikācijas definē tā, lai koncentrētos ne vien uz īpašuma kopējām izmaksām (TCO), bet arī uz tādiem citiem transportlīdzekļu parametriem kā, piemēram, piekļūstamība, iederība pilsētas ainavā, trokšņa līmenis, energoefektivitāte, akumulatoru un transportlīdzekļu komponentu otrreizējās pārstrādes iespējas.
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.a pants (jauns)
(5a) iekļauj šādu pantu:
“5.a pants
Finanšu resursi
1. Savienība dara pieejamus pietiekamus finansēšanas instrumentus “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam un ar šādiem transportlīdzekļiem saistītās infrastruktūras iekārtošanai dalībvalstīs. Finansējuma noteikšana notiek pēc publisko iestāžu un līgumslēdzēju finansiālo vajadzību rūpīgas izvērtēšanas saistībā ar valsts līmenī noteiktajiem iepirkuma mērķiem.
2. Savienība dara pieejamus papildu finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidi dalībvalstīs.”
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.b pants (jauns)
1. Eiropas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā.
2. Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un skaidri nosaka procedūras šāda atbalsta sniegšanai, tostarp attiecībā uz spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.
3. Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā Savienības finansēšanas instrumentus varētu pārskatīt tā, lai finansēšanas prioritāti dotu transportlīdzekļu nomaiņai visu lielumu sabiedriskā transporta uzņēmumos.”
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 5.c pants (jauns)
(5c) iekļauj šādu pantu:
“5.c pants
Savienības platforma mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam
Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas pielikumā noteiktos mērķus un panāktu apjomradītus ietaupījumus, Komisija izveido Savienības platformu mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam. Līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji un pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 3. pantā, var piedalīties šajā platformā, lai kopīgi iepirktu transportlīdzekļus. Komisija nodrošina, ka platforma ir publiski pieejama un efektīvi apvieno visas ieinteresētās personas, kas vēlas kopīgi izmantot savus resursus. Lai veicinātu un īstenotu šādus kopīgus iepirkumus, Komisija sniedz tehnisku palīdzību un izstrādā sadarbības līgumu paraugus. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 8.a pantu attiecībā uz Savienības platformas izveidi mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopīgam iepirkumam.”
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 7. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 8.a pants
(7) direktīvā iekļauj jaunu 8.a pantu:
svītrots
“8.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 4.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 4.a. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 9. pants
(8) direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:
(8) direktīvas 9. pantu svītro.
"1. Komisijai palīdz komiteja.
Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
3. Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.”
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 1. punkts
1. No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai.
1. Dalībvalstis līdz 2026. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu kā daļu no ziņojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punkta otrajā daļā. Dalībvalstis līdz 2023. gada 18. aprīlim iesniedz Komisijai ievadziņojumu.
Minētajos ziņojumos ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija.
Informācija atbilst kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kā paredzēts pielikuma I tabulā.
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 2. punkts
aa) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Minētajosziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanas, ietekmi un turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus.
“2. Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ierosina metodiku transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam uzskaitei.
Minētajos ziņojumos Komisija katrā no pielikuma 3. tabulā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar kopējo šo transportlīdzekļu noietu un aprēķina, kā 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošana ir ietekmējusi noietu. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus.
Ne vēlāk kā līdz 2027. gada 18. aprīlim Komisija pārskata Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus saistībā ar alternatīvo degvielu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam.”
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ab apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 3. punkts
ab) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3. Ne vēlāk kā pirmā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanu, sniedz 6. pantā noteiktās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus.
“3. Līdz 2024. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, precizējot atsevišķu dalībvalstu šajā sakarā veiktos pasākumus, un novērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai.”
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 4. punkts
4. Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā.
svītrots
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5. punkts
5. Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 4. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu.
5. Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu.
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.a punkts (jauns)
ba) pievieno šādu punktu:
“5.aDalībvalstis var nolemt izveidot mehānismu tādas “tīro” transportlīdzekļu iegādes regulēšanai, ko veic citi autoparku īpašnieki, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.”
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bb apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.b punkts (jauns)
bb) pievieno šādu punktu:
“5.bLīdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā. Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un nosaka to, kādā veidā šādu atbalstu sniedz neatkarīgi no Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.”
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bc apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.c punkts (jauns)
bc) pievieno šādu punktu:
“5.c Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt attiecīgos tiesību aktus, kas saistīti ar “tīro” un energoefektīvo autotransporta pakalpojumu veicināšanu attiecībā uz labākās kategorijas un atjaunoto riepu izmantošanu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bd apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.d punkts (jauns)
bd) pievieno šādu punktu:
“5.dKomisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā tās šīs direktīvas īstenošanai varētu izmantot dažādus Savienības fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kas atbalsta “tīrāku” transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras ieviešanu.”
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – be apakšpunkts (jauns) Direktīva Nr. 2009/33/EK 10. pants – 5.e punkts (jauns)
be) pievieno šādu punktu:
“5.eŠādā pārejas procesā konsultāciju centriem ir svarīga nozīme, sekmējot un veicinot investīcijas un atbalstot institucionālās spējas. Tādēļ Komisija būtiski paplašina Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesaisti un spējas, jo īpaši veicinot tā klātbūtni uz vietas un proaktīvo lomu projektu izstrādē.”
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 5. tabula
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt DATUMU, kad pagājuši 24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt datumu, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 1. tabula
Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām**
CO2 g/km
Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām
M1 kategorijas transportlīdzekļi
25
80%
0
nepiemēro
M2 kategorijas transportlīdzekļi
25
80%
0
nepiemēro
N1 kategorijas transportlīdzekļi
40
80%
0
nepiemēro
* Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.
** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.
Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām**
CO2 g/km
Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām
L kategorijas transportlīdzekļi
25
M1 kategorijas transportlīdzekļi
50
80%
0
nepiemēro
M2 kategorijas transportlīdzekļi
50
80%
0
nepiemēro
N1 kategorijas transportlīdzekļi
50
80%
0
nepiemēro
M3 kategorijas transportlīdzekļi
n.a
N2 kategorijas transportlīdzekļi
n.a
N3 kategorijas transportlīdzekļi
n.a
* Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.
** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.
Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums I Pielikums Direktīva 2009/33/EK Pielikums – 3. tabula
[…..]
svītrots
Grozījums Nr. 75 un 85 Direktīvas priekšlikums I pielikums Direktīva Nr. 2009/33/EK Pielikums – 4. tabula
Komisijas ierosinātais teksts
4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī*
Dalībvalsts
2025
2030
Luksemburga
35%
35%
Zviedrija
35%
35%
Dānija
34%
34%
Somija
35%
35%
Vācija
35%
35%
Francija
34%
34%
Apvienotā Karaliste
35%
35%
Nīderlande
35%
35%
Austrija
35%
35%
Beļģija
35%
35%
Itālija
35%
35%
Īrija
35%
35%
Spānija
33%
33%
Kipra
29%
29%
Malta
35%
35%
Portugāle
27%
27%
Grieķija
23%
23%
Slovēnija
20%
20%
Čehijas Republika
27%
27%
Igaunija
21%
21%
Slovākija
20%
20%
Lietuva
19%
19%
Polija
20%
20%
Horvātija
17%
17%
Ungārija
21%
21%
Latvija
20%
20%
Rumānija
17%
17%
Bulgārija
16%
16%
* Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.
1 Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem pirmajā pārskata periodā (līdz 2025. gadam) ir jāsasniedz vismaz 70 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju, kas noteikti “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem, bet otrajā (2025.–2030. gadā) un nākamajos pārskata periodos šādi mērķrādītāji jāsasniedz arī bezemisiju transportlīdzekļiem.
2 Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Mazemisiju transportlīdzekļus un transportlīdzekļus, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, aprēķinos pieskaita kā 0,66 pienesuma.Visus pārējos “tīros” transportlīdzekļus šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5 pienesuma.
Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums PIELIKUMS – 5. tabula
Komisijas ierosinātais teksts
5. tabula Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 3. tabulai lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī*
Dalībvalsts
Kravas automobiļi
Autobusi
2025
2030
2025
2030
Luksemburga
10%
15%
50%
75%
Zviedrija
10%
15%
50%
75%
Dānija
10%
15%
50%
75%
Somija
9%
15%
46%
69%
Vācija
10%
15%
50%
75%
Francija
10%
15%
48%
71%
Apvienotā Karaliste
10%
15%
50%
75%
Nīderlande
10%
15%
50%
75%
Austrija
10%
15%
50%
75%
Beļģija
10%
15%
50%
75%
Itālija
10%
15%
50%
75%
Īrija
10%
15%
50%
75%
Spānija
10%
14%
50%
75%
Kipra
10%
13%
50%
75%
Malta
10%
15%
50%
75%
Portugāle
8%
12%
40%
61%
Grieķija
8%
10%
38%
57%
Slovēnija
7%
9%
33%
50%
Čehijas Republika
9%
11%
46%
70%
Igaunija
7%
9%
36%
53%
Slovākija
8%
9%
39%
58%
Lietuva
9%
8%
47%
70%
Polija
7%
9%
37%
56%
Horvātija
6%
7%
32%
48%
Ungārija
8%
9%
42%
63%
Latvija
8%
9%
40%
60%
Rumānija
6%
7%
29%
43%
Bulgārija
8%
7%
39%
58%
* Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekliar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekli, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja to pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Šādu skaitīšanu neizmanto to dalībvalstu gadījumā, kurām minimālais iepirkuma īpatsvars pārsniedz 50 % no vispārējā publiskā iepirkuma apjoma, par robežvērtību nosakot 50 %. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.
Grozījums
5. tabula Smagdarba transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 4. panta 4. punktam smagdarba transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2
Dalībvalsts
Kravas automobiļi
Autobusi
20251
20302
20251
20302
ES iestādes, aģentūras un struktūras
[10%]
[15%]
[50%]
[75%]
Luksemburga
10%
15%
50%
75%
Zviedrija
10%
15%
50%
75%
Dānija
10%
15%
50%
75%
Somija
9%
15%
46%
69%
Vācija
10%
15%
50%
75%
Francija
10%
15%
48%
71%
Apvienotā Karaliste
10%
15%
50%
75%
Nīderlande
10%
15%
50%
75%
Austrija
10%
15%
50%
75%
Beļģija
10%
15%
50%
75%
Itālija
10%
15%
50%
75%
Īrija
10%
15%
50%
75%
Spānija
10%
14%
50%
75%
Kipra
10%
13%
50%
75%
Malta
10%
15%
50%
75%
Portugāle
8%
12%
40%
61%
Grieķija
8%
10%
38%
57%
Slovēnija
7%
9%
33%
50%
Čehijas Republika
9%
11%
46%
70%
Igaunija
7%
9%
36%
53%
Slovākija
8%
9%
39%
58%
Lietuva
9%
8%
47%
70%
Polija
7%
9%
37%
56%
Horvātija
6%
7%
32%
48%
Ungārija
8%
9%
42%
63%
Latvija
8%
9%
40%
60%
Rumānija
6%
7%
29%
43%
Bulgārija
8%
7%
39%
58%
1 Vismaz 66 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panākar bezemisijutransportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.
2 Vismaz 75 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.
Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0321/2018).
Daudzgadu plāns zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
254k
77k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (COM(2018)0149 – C8-0126/2018 – 2018/0074(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008
ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(4) KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt, ka zvejniecība un akvakultūra ir vides ziņā ilgtspējīga ilgtermiņā un tiek pārvaldīta atbilstoši mērķiem radīt ekonomikas, sociālos un nodarbinātības ieguvumus, samazināt Savienības tirgus atkarību no pārtikas importa, veicināt tiešu un netiešu darbvietu radīšanu un piekrastes teritoriju ekonomisko attīstību, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
(4a) Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci starp jūras baseiniem, būtu jāizveido vienota sistēma visos daudzgadu plānos, un attiecībā uz kvotu noteikšanas principiem nav jāparedz īpašas atkāpes dažādiem jūras baseiniem.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.
(5) Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
(5a) Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir skaidri noteikts mērķis atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.Lai šo mērķi sasniegtu, Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir noteikts, ka visiem krājumiem, ja iespējams, līdz 2015. gadam vai vēlākais līdz 2020. gadam pakāpeniski jāsasniedz tāds zvejas intensitātes līmenis, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šim plānam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu nevēlamas nozvejas.
(6) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šim plānam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu nevēlamas nozvejas, līdz minimumam samazinātu ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši biotopu un jūras gultnes traucējumus, kā arī sasniegtu sociālos un ekonomiskos mērķus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Komisijai būtu jāiegūst labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst daudzgadu plāna darbības jomā. Šajā nolūkā tā noslēdz saprašanās memorandu ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtajam zinātniskajam ieteikumam būtu jāpamatojas uz minēto daudzgadu plānu, un tajā jo īpaši būtu jānorāda FMSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētajām vērtībām vajadzētu būt norādītām ieteikumā par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā citos publiski pieejamos zinātniskajos ieteikumos, piemēram, arī tādos kā ICES ieteikums par jauktu sugu zvejniecību.
(8) Komisijai būtu jāsaņem labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst daudzgadu plāna darbības jomā. Šajā nolūkā tā noslēdz saprašanās memorandu ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtajam zinātniskajam ieteikumam būtu jāpamatojas uz minēto daudzgadu plānu, un tajā jo īpaši būtu jānorāda FMSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētajām vērtībām vajadzētu būt norādītām ieteikumā par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā citos publiski pieejamos zinātniskajos ieteikumos, piemēram, arī tādos kā ICES ieteikums par jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecību.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Padomes Regulas (EK) Nr. 811/200418, (EK) Nr. 2166/200519, (EK) Nr. 388/200620, (EK) Nr. 509/200721, (EK) Nr. 1300/200822 un (EK) Nr. 1342/200823 paredz noteikumus par to, kā izmantojams heka ziemeļu krājums, heka un Norvēģijas omāra krājumi Kantabrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas, jūrasmēle Biskajas līcī, jūrasmēle Lamanša rietumdaļā, siļķe ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un menca Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. No šiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.
(9) Padomes Regulas (EK) Nr. 811/200418, (EK) Nr. 2166/200519, (EK) Nr. 388/200620, (EK) Nr. 509/200721, (EK) Nr. 1300/200822 un (EK) Nr. 1342/200823 paredz noteikumus par to, kā izmantojams heka ziemeļu krājums, heka un Norvēģijas omāra krājumi Kantabrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas, jūrasmēle Biskajas līcī, jūrasmēle Lamanša rietumdaļā, siļķe ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un menca Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. No šiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu un vairāksugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.
_________________
_________________
18 Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
18 Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
19 Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
19 Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
20 Padomes 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
20 Padomes 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
21 Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
21 Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
22 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
22 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
23 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
23 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan rietumu ūdeņos, gan blakusesošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem, papildus krājumiem, kurus galvenokārt izmanto rietumu ūdeņos, būtu jāattiecina arī uz minētajiem apgabaliem ārpus rietumu ūdeņiem. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri sastopami arī rietumu ūdeņos, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus rietumu ūdeņiem, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus rietumu ūdeņiem esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un šo daudzgadu plānu darbības joma jāattiecina arī uz rietumu ūdeņiem.
(11) Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan rietumu ūdeņos, gan blakusesošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem bentiskajiem krājumiem, kurus galvenokārt izmanto rietumu ūdeņos, būtu jāattiecina arī uz minētajiem apgabaliem ārpus rietumu ūdeņiem ar noteikumu, ka tie nav nevienas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri sastopami arī rietumu ūdeņos, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus rietumu ūdeņiem, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus rietumu ūdeņiem esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos bentiskos krājumus, un šo daudzgadu plānu darbības joma jāattiecina arī uz rietumu ūdeņiem.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
(11a) Pārvaldības plānā nevajadzētu aprobežoties ar to, ka tajā apsver mehānismus zvejas iespēju noteikšanai īstermiņā, kas radītu neskaidrību un pārredzamības trūkumu nozarē.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts jaunākajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi ICES. Pilnīgākas zinātniskās informācijas vai krājumu migrācijas iespaidā daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā varētu būt izdarāmas turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu koriģē, ja ICES sniegtā zinātniskajā ieteikumā norādīts uz attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām.
(12) Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jābalstās uz bentisko krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts jaunākajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi ICES. Pilnīgākas zinātniskās informācijas vai bentisko krājumu migrācijas iespaidā daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā varētu būt izdarāmas turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu koriģē, ja ICES vai līdzīgas neatkarīgas zinātniskas struktūras, kas ir atzīta Savienības vai starptautiskā līmenī, sniegtā zinātniskajā ieteikumā norādīts uz attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) Šā plāna mērķim vajadzētu būt šādam: palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt mērķsugu krājumu MSY, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, veicināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un to sociālekonomiskos aspektus. Lai zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiktu samazināta līdz minimumam, ar plānu būtu jāīsteno arī ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plānam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK) un Direktīvas 2009/147/EK un Padomes Direktīvas 92/43/EEK mērķiem. Šajā plānā būtu arī sīki jānosaka, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
(14) Šā plāna mērķim vajadzētu būt šādam: palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt mērķsugu, uz kurām attiecas šī regula, krājumus virs līmeņa, kurš var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, veicināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un to sociālekonomiskos aspektus. Lai zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiktu samazināta līdz minimumam, ar plānu būtu jāīsteno arī ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plānam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK) un Direktīvas 2009/147/EK un Padomes Direktīvas 92/43/EEK mērķiem. Šajā plānā būtu arī sīki jānosaka, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz tām sugām, kuras zvejo bentiskajā zvejā un kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
(16) Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. FMSY diapazoni būtu jāaprēķina Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) un jāiekļauj periodiski sniegtajā ICES ieteikumā par nozveju. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %24. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai skaitliskuma rādītāji ir slikti, F tiek samazināts līdz vērtībai, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura aprēķināta, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai skaitliskumu attiecīgajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.
(16) Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. FMSY diapazoni būtu jāaprēķina, cita starpā, Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) un jāiekļauj periodiski sniegtajā ICES ieteikumā par nozveju. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %24. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai skaitliskuma rādītāji ir slikti, F tiek samazināts līdz vērtībai, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura aprēķināta, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai skaitliskumu attiecīgajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
(16a) Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktos mērķus, ir lietderīgi noteikt tādu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu (F), kas nepārsniedz ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saderīgu izmantošanas pakāpi.Šī izmantošanas pakāpe būtu jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
(20) Būtu jāparedz iespēja Norvēģijas omāra kopējo pieļaujamo nozveju rietumu ūdeņos noteikt, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus attiecīgajā KPN apgabalā. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.
(20) Būtu jāparedz iespēja Norvēģijas omāra krājuma kopējo pieļaujamo nozveju rietumu ūdeņos noteikt, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus šim krājumam noteiktajā apgabalā. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
(21a) Tagad būtu jānosaka daži jūrasasara un pollaka zvejas aizliegumi, jo īpaši, lai aizsargātu šo sugu vaisliniekus vairošanās periodā. Lai aizsargātu samazinošos jūrasasara un pollaka krājumus, dalībvalstīm būtu jāievieš piemēroti tirdzniecības un atpūtas zveju skaroši atjaunošanas pasākumi, kā to nosaka labākie pieejamie zinātniskie dati.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
(22) Gadījumos, kad Padome konkrēta krājuma zvejas iespēju satvarā ņem vērā būtisku atpūtas zvejas ietekmi, būtu jādod Padomei iespēja noteikt komerciālās zvejas KPN, kurā ņemts vērā atpūtas zvejā gūto nozveju apjoms, un/vai pieņemt citus pasākumus, kas ierobežo atpūtas zveju, piemēram, noteikt individuālos limitus un zvejas aizlieguma periodus.
(22) Gadījumos, kad atpūtas zvejas izraisīta mirstība būtiski ietekmē krājumu, kuru pārvalda saskaņā ar MSY, Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt individuālas un nediskriminējošas zvejas iespējas atpūtas zvejniekiem. Šādas individuālas atpūtas zvejas iespējas būtu jānosaka vismaz uz vienu mēnesi, ņemot vērā reālo atpūtas zvejas praksi un nozveju. Dažu atpūtas zvejā iegūto sugu īpatņi, kam ir augsta komercvērtība, būtu arī jāmarķē, nogriežot daļu no astes spuras, lai ierobežotu iespējas šādu lomu nelegāli tirgot.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
(23) Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.
(23) Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, jo īpaši pasākumi, kuri pakāpeniski novērstu un izskaustu izmetumus un līdz minimumam samazinātu zvejas negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, un kuri attiecīgā gadījumā sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Būtu arī jāprecizē, ka izkraušanas pienākums neattiecas uz atpūtas zveju. Ja nav kopīgu ieteikumu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
(23a) Lai aizsargātu jutīgas sugas un dzīvotnes, jo īpaši tās, kuras ir būtiski apdraudētas un ietekmētas zvejas radītā spiediena dēļ, plānā būtu jāparedz pārvaldības pasākumi attiecīgajām zvejniecībām, tostarp attiecībā uz zvejas rīku izmaiņām, kuģu darbības izmaiņām un pašu kuģu pārveidojumiem.Plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka jūras baseinu analīzi un pārvaldības pasākumu iesniegšanas un apstiprināšanas formātu un termiņus.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 24.a apsvērums (jauns)
(24a) Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas izmantoti, lai noteiktu zvejas iespējas vai Padomes aizsargpasākumu izmantošanu, un būtu laikus jāinformē Eiropas Parlaments par situācijām, kurās zinātniskais ieteikums varētu radīt būtiskas variācijas zvejas iespēju noteikšanā.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
(26) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(26) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
_________________
25 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
25 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
(28) Piemērojot dinamiskas atsauces uz FMSY diapazoniem un uz saglabāšanas references rādītājiem, tiek garantēts, ka šie zvejas iespēju noteikšanā būtiskie parametri nenoveco un Padome vienmēr var izmantot labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Minētā pieeja, kas nodrošina dinamiskas atsauces uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, būtu jāievēro, arī pārvaldot zivju krājumus Baltijas jūrā. Šajā kontekstā “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru ir sniegusi vai recenzējusi neatkarīga zinātniska struktūra, kas atzīta Eiropas Savienības vai starptautiskā līmenī. Tāpēc būtu jāgroza Regula (ES) 2016/113927.
(28) Piemērojot dinamiskas atsauces uz FMSY diapazoniem un uz saglabāšanas references rādītājiem, tiek garantēts, ka šie zvejas iespēju noteikšanā būtiskie parametri nenoveco un Padome vienmēr var izmantot labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Minētā pieeja, kas nodrošina dinamiskas atsauces uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, būtu jāizmanto arī zivju krājumu pārvaldīšanā Baltijas jūrā. Komisijai katru gadu būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas līdz tam brīdim ir izmantoti, un laicīgi jāinformē Eiropas Parlaments pirms veidojas situācijas, kas varētu radīt būtiskas izmaiņas zvejas iespēju noteikšanā. Šajā kontekstā “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, ko ir salīdzinoši izvērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai citas attiecīgas zinātniskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). To pamato ar jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un metodēm, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām.
_________________
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk minētajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos, kā arī zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un – ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem – blakusesošajos ūdeņos:
1. Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos un — ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem — blakusesošajos ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, kā arī zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto:
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts
(4) jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax), 4.b, 4.c, 7.a, 7.b, 7.d–h un 7.j rajonā, 8.apakšapgabalā un 9.a rajonā;
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 23. apakšpunkts – 1. ievilkums
– Biskajas līča dienviddaļa (25. FV);
– Biskajas līcis (23-24. FV);
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 1. ievilkums
– ūdeņi uz rietumiem no Galisijas (26.–27. FV),
– ūdeņi uz rietumiem no Galisijas (26. FV),
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2. ievilkums
– Pireneju pussalas ūdeņi (28.–29. FV),
svītrots
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)
– Portugāles ziemeļu daļa (27. FV),
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2.b ievilkums (jauns)
– Portugāles ūdeņi (Portugāles dienvidu daļa un Algarve) (28.–29. FV),
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2. daļa
Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 15. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza, iepriekš minētos apgabalus koriģējot tā, lai atspoguļotu minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.
Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums, jo īpaši no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES), liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 15. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza, iepriekš minētos apgabalus koriģējot tā, lai atspoguļotu minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
2. Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.
2. Ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
3. Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, kurus aptver šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4. un 6. pantu un 7. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām.
3. Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4.un 6. pantu, 7. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām, kā arī 9. panta 3.a punktu un 9.a pantu.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts
4. Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētajos krājumos. Tomēr tad, ja ar biomasu saistīti FMSY diapazoni un aizsardzības pasākumi attiecībā uz minētajiem krājumiem ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, piemēro noteiktos diapazonus un aizsardzības pasākumus.
4. Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētos bentiskos krājumus, un nodrošina, ka visu dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Šajā regulā arī sīki izklāstīts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos visām zvejniecībām, kas tur zvejo, īstenot pasākumus, kuri līdz minimumam samazinātu šo zvejniecību ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši aizsargājamu sugu nejaušu nozveju.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka jūras baseinu analīzi, un pārvaldības pasākumu iesniegšanas un apstiprināšanas formātu un termiņus.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
5. Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
5. Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajā zvejā.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
6. Šīs regulas 8. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi ir piemērojami visiem krājumiem rietumu ūdeņos.
6. Šīs regulas 8. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi komerciālajai un atpūtas zvejai ir piemērojami visiem bentiskajiem krājumiem rietumu ūdeņos.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5) “FMSYpunkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
(5) “FMSY” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
(8) “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
(8) “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas vai – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskuma references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.
(9) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas vai – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskuma references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
(9a) “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš pamatojas uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm, ko izdevusi vai salīdzinoši izvērtējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga starptautiska zinātniskā struktūra, piemēram, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.
1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Papildus vides ilgtspējas nodrošināšanai plānu pārvalda veidā, kas ir saderīgs ar mērķiem radīt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, vienlaikus veicinot pārtikas produktu pieejamību.
Maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu panāk pakāpeniski visiem krājumiem un vēlākais līdz 2020. gadam, un pēc tam to saglabā.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.
2. Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot — tostarp izmantojot inovatīvus selektīvus zvejas rīkus un metodes — nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvas2008/56/EK 1. panta 1. punktā noteikto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli un ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā izklāstītajiem mērķiem.
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgiem biotopiem un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, jūras rāpuļiem, jūras putniem, zemūdens kalniem, dziļūdens rifiem un koraļļu dārziem vai sūkļu kolonijām, tiek samazināta līdz minimumam un, vēlams, novērsta, nodrošinot to, ka zvejnieki turpina zvejot ilgtspējīgi un selektīvi. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā noteikto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli un ar Direktīvā 2009/147/EK un Padomes Direktīvā 92/43/EEK izklāstītajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.
b) nodrošināt, ka līdz minimumam tiek samazināta zvejas negatīvā ietekme uz jūras vidi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem biotopiem un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem un putniem.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
5. Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.
5. Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Labākajam pieejamajam zinātniskajam ieteikumam veic salīdzinošo izvērtēšanu uzticamas un atbilstīgas zinātniskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).To dara publiski pieejamu, vēlākais, kad Komisija ierosina šos pasākumus. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
2. Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES.
2. Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus, jo īpaši, lai ierobežotu zvejniecībām uzspiestos sociālekonomiskos ierobežojumus;
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %, izņemot gadījumus, kad tiek novērstas kritisko sugu radītās situācijas vai citas situācijas, kas paralizē vai būtiski ietekmē dažu flotu darbību.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 4. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a Lai izvairītos no situācijas, kurā īstermiņa pārvaldība kavē daudzgadu pārvaldības īstenošanu, un lai veicinātu ieinteresēto personu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, ir iespējams saskaņā ar šo regulu apstiprināt izmantošanas noteikumus, izmantojot reģionalizāciju.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
2. Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā.
2. Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, un nodrošina vismaz ar MSY salīdzināmu saglabāšanas pakāpi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaikus no visiem krājumiem zvejot atbilstoši MSY, īpaši situācijās, kurās tas noved pie zvejas aizlieguma priekšlaicīgas noteikšanas.
3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaikus no visiem krājumiem zvejot atbilstoši MSY, īpaši situācijās, kurās tas noved pie zvejas aizlieguma priekšlaicīgas noteikšanas.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES, pamatojoties uz šo plānu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES vai neatkarīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra, pamatojoties uz šo plānu un saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
1. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par FMSY augšējo diapazonu.
1. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēto bentisko krājumu nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par FMSY augšējo diapazonu.
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
2. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, minētie korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
2. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēto bentisko krājumu nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, minētie korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, kas paredzēti zvejniecībām, kuras izmanto bentiskos zivju krājumus rietumu ūdeņos:
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un zvejas rīku izmantošanas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un zvejas rīku izmantošanas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas, jo īpaši mazuļu, vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un tie ir piemērojami gan komerciālajai, gan atpūtas zvejai.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns)
8.a pants
Slēgtās zvejas sezonas /apgabalu noteikšana attiecībā uz jūrasasari
1. Jūrasasara komerciālā un atpūtas zveja rietumu ūdeņos un ICES 4.b un 4.c rajonos ir aizliegta no 1. februāra līdz 30. aprīlim. Ir aizliegts turēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut, kā arī glabāt jūrasasarus, kas nozvejoti šo rajonu piekrastes ūdeņos.
2. Savienības zvejas kuģiem ir arī aizliegts zvejot jūrasasarus ICES 7.b, 7.c, 7.j un 7.k rajonā, kā arī ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus, kas nozvejoti minētajos rajonos.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
3. Neskarot 7. pantu, kopējo pieļaujamo nozveju Norvēģijas omāra krājumiem rietumu ūdeņos drīkst noteikt, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.
3. Neskarot 7. pantu, kopējo pieļaujamo nozveju konkrētam Norvēģijas omāra krājumam rietumu ūdeņos drīkst noteikt, summējot attiecīgam krājumam noteikta apgabala funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts
4. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību konkrētā krājumā, Padome ņem to vērā un, kad tā nosaka zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju tā, lai nepieļautu zvejas izraisītas zivju mirstības kopējā mērķapjoma pārsniegšanu.
svītrots
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 9.a pants (jauns)
9.a pants
Atpūtas zveja
1. Dalībvalstis, piešķirot tām pieejamās zvejas iespējas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantā, ņem vērā atpūtas zvejas izraisītu zivju mirstību, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas.
Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību kādā no krājumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punktā, Padome var individuālā kārtā noteikt zvejas iespējas, kuras nediskriminatīvā veidā piemēro atpūtas zvejai.
2. Padome, nosakot atpūtas zvejas iespējas, pamatojas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Izmantojamie kritēriji var jo īpaši attiekties uz šādas zvejas ietekmi uz vidi, sabiedrisko nozīmi un šīs darbības devumu piekrastes teritoriju ekonomikā.
3. Dalībvalstis veic samērīgus vajadzīgos kontroles un datu vākšanas pasākumus, lai ticami aplēstu faktisko nozveju, uz ko attiecas 1. punkts.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 9.b pants (jauns)
9.b pants
Atpūtas nozvejas marķēšana
1. Jūrasasaru, mencu, pollaku un jūrasmēļu īpatņus, ko nozvejo attiecīgajos krājumu apgabalos, kuri minēti 1. panta 1. punktā, marķē, ja atpūtas zvejnieks tos patur sev.
2. Marķēšana nozīmē astes spuras apakšējās vai augšējās daļas nogriešanu, un to dara tā, lai neapgrūtinātu zivs mērīšanu.
3. Marķēšanu veic tūlīt pēc nozvejas un nonāvēšanas vai nu krastā, vai uz kuģa, ja atpūtas zveja notiek no kuģa klāja. Taču uz atpūtas zvejas kuģa nogādātos īpatņus, kas tiek atstāti dzīvi un pirms atlaišanas glabāti labā stāvoklī zivju tilpnē, nemarķē.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa
Attiecībā uz visu to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.
Attiecībā uz visu to bentisko sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, un attiecībā uz tādu pelaģisko sugu nejaušu nozveju zvejniecībās, kas zvejo 1. panta 1. punktā minētos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a daļa (jauna)
Izkraušanas pienākumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka individuālas zvejas iespējas saskaņā ar šīs regulas 9.a pantu.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
10.a pants
Nerūpnieciskā un piekrastes zveja tālākajos reģionos
Šajā regulā ņem vērā ierobežojumus, kas saistīti ar attālākajos reģionos izmantoto nerūpnieciskās un piekrastes zvejas kuģu lielumu. Attiecīgi ir atļauta piezvejas izkraušana, ja vien tā nepastiprina ietekmi uz nārsta bara biomasu.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
1. Attiecībā uz katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajām ICES zonām katra dalībvalsts sava karoga kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā, izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis turklāt drīkst ierobežot ar konkrētu zvejas rīku zvejojošu kuģu kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kW.
1. Attiecībā uz šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajiem ICES apgabaliem katra dalībvalsts sava karoga kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā, izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Šā panta 1. punktā minētajās zvejas atļaujās dalībvalstis drīkst arī ierobežot ar konkrētu zvejas rīku zvejojošu kuģu kopējo zvejas kapacitāti.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 11. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 13. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu ierobežojumus attiecīgo dalībvalstu flotu kopējai kapacitātei un palīdzētu sasniegt 3. pantā nospraustos mērķus.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
1. Šīs regulas 8. un 10. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
1. Šīs regulas 8.,10. un11.b pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam divpadsmit mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 14. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam divpadsmit mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 14. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Tās vajadzības gadījumā var iesniegt arī papildu ieteikumus, jo īpaši, ja mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem, kā arī, lai izstrādātu plānu, kurā ietverti pasākumi uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanai zvejniecības pārvaldībā rietumu ūdeņos. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā vai pēc iespējas ātrāk, ja šādi kopīgie ieteikumi paredz risināt ārkārtas situācijas, kuras identificētas saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. un 3. punkta Komisija var pieņemt deleģētos aktus arī tad, ja nav sniegts attiecīgajos punktos minētais kopīgais ieteikums.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns)
13.a pants
Uzraudzība un iepriekšēja ziņošana par izmaiņām zinātniskajā ieteikumā
1. Līdz katra gada 1. aprīlim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, kas izmantots kā pamats, sagatavojot Padomes lēmumus par zvejas iespēju noteikšanu, kuri pieņemti, piemērojot šo regulu no iepriekšējā gada 1. februāra līdz tekošā gada 31. janvārim.
Attiecībā uz visiem attiecīgajiem krājumiem un zivju sugām šajā ziņojumā jo īpaši min zvejas iespējas, ko Padome noteikusi saskaņā ar šīs regulas 4. un 5. pantu un attiecīgā gadījumā 7. pantu, norādot arī atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājus. Šie dati tiek salīdzināti ar zinātnisko ieteikumu, kuru izmanto zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonu (MSY Flower, FMSY un MSY Fupper un to atbilstošās zvejas iespējas) un nārsta bara biomasas un biomasas references sliekšņu (MSY Btrigger un Blim) aplēšu noteikšanai.
2. Komisija cik vien iespējams drīz pēc tam, kad tai ir darīts zināms, un jebkurā gadījumā pirms tiek pieņemts jauns Padomes lēmums par zvejas iespēju noteikšanu, informē Eiropas Parlamentu par situācijām, kurām jaunākās FMSY vērtības atbilst zvejas iespēju izmaiņām, kas atšķiras par vairāk nekā 20 % no zvejas iespējām, kuras atbilst tā zinātniskā ieteikuma FMSY punkta vērtībai, kas tika izmantots zvejas iespēju noteikšanai kārtējā periodā. Tāpat Komisija iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms jauna Padomes lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu par gadījumiem, kad zinātniskais ieteikums par nārsta bara biomasas dažādiem references līmeņiem pamato aizsargpasākumu veikšanu, piemērojot 7. pantu.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 14. pants – virsraksts
Plāna izvērtēšana
Plāna izvērtēšana un piemērošana
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 8.un 10. pantā, kā arī 11. panta 1.b punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 8.un 10. pantā, kā arī 11. panta 1.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 15. pants – 6. punkts
6. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 8. un 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 8.un 10. pantu, kā arī 11. panta 1.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 2. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
(2) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 2. pants – 1. daļa – 8. apakšpunkts
(8) “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
(8) “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 2. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts
(9) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;
(9) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 4. pants – 2. punkts
2. Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES.
2. Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 4. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %, izņemot gadījumus, kad tiek novērstas kritisko sugu radītās situācijas vai citas situācijas, kas paralizē vai būtiski ietekmē dažu flotu darbību.
Grozījums Nr. 86 8 17. pants – 1. daļa – 3. apakšpunkts Regula (ES) 2016/1139 4.a pants – 1. daļa – ievaddaļa
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES, pamatojoties uz šo plānu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES vai līdzīga neatkarīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra, pamatojoties uz šo plānu sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. daļa – 4.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2016/1139 -15.pants (jauns)
4.a regulas IX nodaļā iekļauj šādu pantu:
“-15. pants
Uzraudzība un iepriekšēja ziņošana par izmaiņām zinātniskajā atzinumā
1. Līdz katra gada 1. aprīlim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, kas izmantots kā atsauce, sagatavojot Padomes lēmumus par zvejas iespēju noteikšanu, kuri pieņemti, piemērojot šo regulu no iepriekšējā gada 1. februāra līdz tekošā gada 31. janvārim.
Attiecībā uz visiem attiecīgajiem krājumiem un zivju sugām šajā ziņojumā jo īpaši min zvejas iespējas, ko Padome noteikusi saskaņā ar šīs regulas 4. un 5. pantu un attiecīgā gadījumā 7. pantu, norādot arī atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājus. Šos datus salīdzina ar zinātnisko ieteikumu, kuru izmanto zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonu (MSY Flower, FMSY un MSY Fupper un to atbilstošās zvejas iespējas) un nārsta bara biomasas un biomasas references sliekšņu (MSY Btrigger un Blim) aplēšu noteikšanai.
2. Komisija cik vien iespējams drīz pēc tam, kad tai ir darīts zināms, un jebkurā gadījumā pirms tiek pieņemts jauns Padomes lēmums par zvejas iespēju noteikšanu, informē Eiropas Parlamentu par situācijām, kurām jaunākās zinātniskās FMSY vērtības atbilst zvejas iespēju izmaiņām, kas atšķiras par vairāk nekā 20 % no zvejas iespējām, kuras atbilst tā zinātniskā ieteikuma FMSY vērtībai, kas tika izmantots zvejas iespēju noteikšanai kārtējā periodā. Tāpat Komisija iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms jauna Padomes lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu par gadījumiem, kad zinātniskais ieteikums par nārsta bara biomasas dažādiem references līmeņiem pamato aizsargpasākumu veikšanu, piemērojot 7. pantu.”;
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza attiecībā uz Eiropas Banku iestādes mītnesvietas atrašanos (COM(2017)0734 – C8-0420/2017 – 2017/0326(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0734),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0420/2017),
– ņemot vērā 295. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā iestādes apņēmušās panākt patiesu un pārredzamu sadarbību visā likumdošanas ciklā un abu likumdevēju vienlīdzību,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām,
– ņemot vērā procedūru lēmuma pieņemšanai par Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) (EBI) pārcelšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, ko atbalstīja Eiropadomes sanāksmē (LES 50. pants) 2017. gada 22. jūnijā,
– pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 17. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0153/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. pieņem zināšanai Padomes paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai.
3. prasa nekavējoties pārskatīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām pielikumā pievienoto kopīgo pieeju, lai pienācīgi ņemtu vērā Parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz aģentūru atrašanās vietu, ņemot vērā Parlamenta kā likumdevēja prerogatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un tādēļ prasa šajā lēmumu pieņemšanas procesā cieši iesaistīt Parlamentu;
4. atgādina kritērijus Savienības aģentūru pārcelšanai no Londonas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, ko noteikusi Komisija un 2017. gada 22. jūnijā apstiprinājusi Eiropadome 27 dalībvalstu un valdību vadītāju sastāvā (LES 50. pants), proti: i) pārliecība, ka aģentūru var izvietot mītnesvietā un ka tā var sākt darboties dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības; ii) vietas pieejamība; iii) piemērotu izglītības iestāžu esamība aģentūras darbinieku bērniem; iv) piekļuve darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un veselības aprūpei, kas būtu piemērota bērniem un dzīvesbiedriem; v) darbības nepārtrauktība un vi) ģeogrāfiskā izplatība;
5. pauž nožēlu par to, ka Parlaments netika iesaistīts vietas, kur atradīsies EBI, noteikšanā un kritēriju izvērtēšanā, neraugoties uz Parlamenta prerogatīvām, kas paredz, ka Parlaments un Padome ir likumdevēji ar vienādām tiesībām Regulā (ES) Nr. 1093/2010(2), ar ko izveido EBI, nosakot arī tās atrašanās vietu;
6. atgādina, ka 2010. gada lēmums par EBI — tāpat kā EAAPI un EVTI — atrašanās vietu tika pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā pēc pilntiesīgas trialoga sarunu procedūras; konstatē, ka aģentūras atrašanās vietu saistībā ar tās pārcelšanu no Londonas pieņēma ar dalībvalstu valdību pārstāvju kopīgu vienošanos, viņiem tiekoties dalībvalstu valsts un valdības vadītāju līmenī; norāda uz to, ka Padome (LES 50. pants) izraudzījās jauno EBI atrašanās vietu, pamatojoties uz 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām, kam tiesiskajā kārtībā ir zemāka prioritāte nekā Regulai (ES) Nr. 1093/2010;
7. pauž nožēlu par pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu, kas bija vērojams Padomes 2017. gada 20. novembrī īstenotajā balsošanas procedūrā, galīgo lēmumu atstājot izlozes ziņā; norāda, ka aģentūras pašlaik daļēji finansē no Savienības budžeta un ka arī pārcelšanās izmaksas daļēji var tik finansētas no Savienības budžeta — šis jautājums ir iekļauts pašreizējās sarunās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti; tādēļ uzsver nepieciešamību pēc demokrātiskas pārskatatbildības, kā arī pārredzama un saprotama lēmumu pieņemšanas procesa Eiropas iedzīvotāju interesēs; pieprasa sniegt plašāku informāciju par Padomes atlases procedūrā EBI mītnes atrašanās vietas noteikšanai piemērotajiem kritērijiem;
8. uzskata, ka Parlamentam vajadzētu būt sistemātiski un uz vienādiem noteikumiem ar Komisiju un Padomi iesaistītam kritēriju noteikšanā un izvērtēšanā attiecībā uz visu Savienības iestāžu un aģentūru atrašanās vietu; prasa Komisijai un Padomei sākt pārskatīt 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām ar mērķi nodrošināt būtisku Parlamenta iesaisti, vienlaikus īpaši ievērojot tā koplēmuma pilnvaras;
9. uzsver Eiropas uzraudzības iestāžu (EBI, EAAPI un EVTI) dažādos uzdevumus un kompetences jomas; atgādina abu likumdevēju apzināto lēmumu izveidot trīs iestādes ar atsevišķiem uzdevumiem un kompetences jomām, proti, banku, vērtspapīru un apdrošināšanas un pensiju jomā; prasa, lai šī nošķiršana joprojām tiktu atspoguļota regulatīvajās un uzraudzības kompetencēs un pārvaldībā, to darbības galvenajā organizācijā un galvenajā finansēšanā neatkarīgi no to atrašanās vietas, vienlaikus dodot iespēju attiecīgā gadījumā kopīgi izmantot administratīvā atbalsta pakalpojumus un ēku apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar to pamatdarbību, un prasa Komisijai un Padomei saglabāt pašreizējo triju iestāžu struktūru pārcelšanas laikā un pēc EBI pārcelšanas; pieprasa Komisijai regulāri atjaunināt šajā sakarībā sniegto informāciju, jo īpaši pašreizējās likumdošanas procedūras Eiropas uzraudzības iestāžu pārskatīšanai (COM(2017)0536) laikā; atgādina, ka Regulas (ES) Nr. 1093/2010 7. pants ir daļa no likumdošanas procedūras, kas iekļauta Eiropas uzraudzības iestāžu pārskatīšanā (COM(2017)0536);
10. uzsver, ka jaunajām telpām vajadzētu būt sagatavotām un pielāgotām pastāvīgai iestādes pārcelšanai uz tām brīdī, kad stāsies spēkā lēmums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības;
11. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
12. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza attiecībā uz Eiropas Banku iestādes mītnesvietu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1717.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Padomes paziņojums par EZA un EBI
Atgādinot Parlamenta, Padomes un Komisijas apņemšanos patiesi un pārredzami sadarboties un ņemot vērā procesu, ko īstenoja EZA un EBI pārcelšanai, kas bija specifisks situācijai un kas neveido precedentu aģentūru izvietošanai turpmāk,
vienlaikus atgādinot Līgumus, Padome apzinās, cik vērtīga ir pastiprināta informācijas apmaiņa jau no turpmāko aģentūru izvietošanas procesu sākuma posmiem.
Šāda agrīna informācijas apmaiņa ļautu trim iestādēm vieglāk īstenot savas tiesības saskaņā ar Līgumiem, izmantojot saistītas procedūras.
Padome pieņem Eiropas Parlamenta lūgumu pēc iespējas drīz pārskatīt 2012. gada kopīgo paziņojumu un vienoto pieeju par decentralizētajām aģentūrām. Padome – kā pirmo soli – aicina Komisiju līdz 2019. gada aprīlim veikt padziļinātu analīzi par kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas īstenošanu attiecībā uz decentralizētu aģentūru izvietošanu. Minētā analīze būtu pamats, lai izvērtētu turpmāko rīcību šāda pārskatīšanas procesa uzsākšanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras atrašanās vietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 (COM(2017)0735 – C8-0421/2017 – 2017/0328(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0735),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0421/2017),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 17. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0063/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);
2. denonsē Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija Kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām pievienoto Vienoto pieeju un prasa lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz aģentūru un struktūru atrašanās vietu un pārvietošanu cieši iesaistīt Eiropas Parlamentu, ņemot vērā prerogatīvas, kas tam ir kā līdztiesīgam likumdevējam saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
3. apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
4. pieņem zināšanai Padomes paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
5. pauž nožēlu, ka Eiropas Parlaments — kas, galu galā, ir Savienības pilsoņu pārstāvis —, netika pilnībā iesaistīts Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) jaunās atrašanās vietas izraudzīšanās procedūrā, ko, galu galā, izraudzījās izlozes kārtībā, lai gan šāds lēmums ir ļoti nozīmīgs; lēmumi saistībā ar struktūru un aģentūru atrašanās vietu ir jāpieņem, tostarp no likumdošanas viedokļa, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta prerogatīvas, jo Eiropas Parlaments un Padome abi ir līdztiesīgi likumdevēji;
6. pauž nožēlu par Padomes lēmumu, kā rezultātā palielinājās ģeogrāfiskā neproporcionalitāte, jo tikai 9 no 37 ES decentralizētajām aģentūrām atrodas jaunajās dalībvalstīs, kas ir pretrunā Eiropadomes secinājumu dokumentiem Nr. 5381/04 un Nr. 11018/1/08, kuros abos priekšroka tiek dota jaunajām dalībvalstīm;
7. aicina budžeta lēmējinstitūcijas un Komisiju nodrošināt, lai ar EMA atrašanās vietas maiņu saistītās izmaksas pilnībā segtu valsts, kurā EMA pašlaik atrodas; atzīmē, ka dažas ar pārvietošanu no pašreizējās atrašanās vietas saistītās izmaksas būs jāfinansē ar priekšfinansējumu no Savienības budžeta, pirms tiek panākta finansiāla vienošanās ar tagadējo valsti, kurā EMA atrodas;
8. aicina budžeta lēmējinstitūcijas un Komisiju nodrošināt, lai ar EMA atrašanās vietas divkāršo maiņu — vispirms uz pagaidu vietu, pēc tam uz Vivaldi ēku — saistītās izmaksas pilnībā segtu Nīderlandes valdība un līdz ar to nerastos zaudējumi Savienības vispārējā budžetā;
9. aicina budžeta lēmējinstitūcijas un Komisiju nodrošināt, lai atrašanās vietas divkāršā maiņa neapgrūtinātu EMA ikdienas darba vajadzības un pēc 2019. gada marta bez pārtraukumiem tiktu garantēta netraucēta EMA darbības turpināšana;
10. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
11. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 25. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras mītnesvietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1718.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMI
EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS
Eiropas Parlaments pauž nožēlu, ka netika pilnībā ņemta vērā Parlamenta kā līdztiesīga likumdevēja loma, jo Parlamentu neiesaistīja Eiropas Zāļu aģentūras jaunās atrašanās vietas izraudzīšanās procedūrā.
Eiropas Parlaments vēlas atgādināt par savām prerogatīvām, kas tam ir kā līdztiesīgam likumdevējam, un prasa saistībā ar struktūru un aģentūru atrašanās vietu pilnībā ievērot parasto likumdošanas procedūru.
Kā vienīgā tieši ievēlētā Savienības institūcija un Savienības pilsoņu pārstāvis Parlaments ir pirmais demokrātijas principa ievērošanas garants Savienībā.
Eiropas Parlaments nosoda jaunās atrašanās vietas izraudzīšanai piemēroto procedūru, kurā Parlamentam de facto liedza īstenot savas prerogatīvas, jo Parlaments netika efektīvi iesaistīts šajā procesā, taču tagad no Parlamenta sagaida, ka tas vienkārši apstiprinās jauno izraudzīto atrašanās vietu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Eiropas Parlaments atgādina, ka Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gadā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām pievienotā Vienotā pieeja juridiski nav saistoša, kā tas paziņojumā arī norādīts, un ka to pieņēma, neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras.
Tāpēc Eiropas Parlaments prasa, lai aģentūru jauno atrašanās vietu izraudzīšanās procedūra tiktu reformēta un lai šādā veidā to vairs nekad nepiemērotu.
Visbeidzot, Eiropas Parlaments vēlas arī atgādināt, ka 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(2) trīs iestādes apņēmās īstenot pilnīgu un pārredzamu sadarbību, vienlaikus ievērojot abu likumdevēju līdztiesību, kā nostiprināts Līgumos.
Padomes paziņojums par EZA un EBI
Atgādinot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas apņemšanos patiesi un pārredzami sadarboties un ņemot vērā procesu, ko īstenoja EZA un EBI pārcelšanai, kas bija specifisks situācijai un kas neveido precedentu aģentūru izvietošanai turpmāk,
vienlaikus atgādinot Līgumus, Padome apzinās, cik vērtīga ir pastiprināta informācijas apmaiņa jau no turpmāko aģentūru izvietošanas procesu sākuma posmiem.
Šāda agrīna informācijas apmaiņa ļautu trim iestādēm vieglāk īstenot savas tiesības saskaņā ar Līgumiem, izmantojot saistītas procedūras.
Padome pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta lūgumu pēc iespējas drīz pārskatīt 2012. gada kopīgo paziņojumu un vienoto pieeju par decentralizētajām aģentūrām. Padome – kā pirmo soli – aicina Komisiju līdz 2019. gada aprīlim veikt padziļinātu analīzi par kopīgā paziņojuma un vienotās pieejas īstenošanu attiecībā uz decentralizētu aģentūru izvietošanu. Minētā analīze būtu pamats, lai izvērtētu turpmāko rīcību šāda pārskatīšanas procesa uzsākšanai.
– ņemot vērā ANO īpašā referenta 2017. gada 9. maija ziņojumu par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības veidiem mūsdienās,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembris Rezolūciju Nr. 71/179 “Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu tādu prakšu glorifikāciju, kas veicina rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu veidus”,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un īpaši tās 14. pantu un 12. protokolu,
– ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6. un 7. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK(1), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu līdztiesības direktīva);
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(4),
– ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. septembra rezolūciju par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm,
– ņemot vērā ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju,
– ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Savienības ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana; tā kā šīs ir visām dalībvalstīm kopējas vērtības;
B. tā kā tādēļ, ka nav bijis nopietnas pretestības neofašistiskām un neonacistiskām grupām, Eiropā šobrīd pieaug ksenofobija;
C. tā kā atklāti neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību, atsaucot atmiņā, ko tās spēja nodarīt pagātnē;
D. tā kā naida runas izplatīšana tiešsaistē noved pie vardarbības, tostarp arī neofašistu grupu veiktas vardarbības;
E. tā kā neofašistiski grupējumi ir laupījuši dzīvību tūkstošiem dažādu cilvēku, protu, bēgļiem, migrantiem, pie etniskajām un reliģiskajām minoritātēm piederošiem cilvēkiem, LGBTQI, cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem, politiķiem un policistiem;
F. tā kā neofašistiski grupējumi ļaunprātīgi izmanto mūsu demokrātiskos instrumentus, lai izplatītu naidu un vardarbību;
G. tā kā saskaņā ar to, ko ziņo Eiropols un savā runā 2017. gada 22. martā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts 2016. gada Briseles uzbrukumu atcerei, uzsvēra par drošību atbildīgais komisārs Sers Džulians Kings, pieaug labējā vardarbīgā ekstrēmisma draudi, norādot, ka viņš nezina nevienu ES dalībvalsti, kuru kaut kādā veidā neskartu šis fenomens, un, lai uzsvērtu to, ko viņš dēvēja par mazāk atspoguļotiem draudiem drošībai, piesauca 2011. gada slaktiņu Norvēģijā, Lielbritānijas parlamenta deputātes Jo Cox slepkavību un uzbrukumus patvēruma meklētāju centriem un mošejām daudzviet Eiropā; tā kā neofašistisko un nenonacistisko grupējumu izpausmes ir ārkārtīgi dažādas; tā kā lielākā daļa šādu grupējumu izslēdz no sabiedrības atsevišķus indivīdus; tā kā šīs organizācijas bieži vien izmanto agresīvus izteicienus, kas vērsti pret minoritāšu grupām, un savu rīcību cenšas attaisnot, atsaucoties uz vārda brīvības principu; tā kā tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas;
H. tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 30. pantā ir skaidri noteikts, ka neko šajā deklarācijā “nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības”;
I. tā kā Starptautiskajā konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir apstiprināts, ka dalībnieces valstis nosoda visu veidu propagandu un visas organizācijas, kuras pamatojas uz vienas rases vai noteiktas ādas krāsas, vai etniskās izcelšanās cilvēku grupas pārākuma idejām vai teorijām;
J. tā kā vairākās dalībvalstīs fašisma slavināšana ir aizliegta saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem;
K. tā kā Eiropols 2018. gada TESAT ziņoja par to, ka 2017. gadā par labēji ekstrēmistiskiem nodarījumiem apcietināto personu skaits ir gandrīz divkāršojies;
L. tā 2011. gada 22. jūlija uzbrukos Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, bet vēl 151 ievainots;
M. tā kā 2016. gada 16. jūnijā Bērstolā (Apvienotā Karaliste) tika nežēlīgi nogalināta Lielbritānijas parlamenta deputāte Jo Cox;
N. tā kā saskaņā ar Eiropola 2018. gada TESAT ziņojuma datiem Lielbritānijā 2017. gadā izjaukti, izgāzušies vai notikuši pieci galēji labēju indivīdu veikti terorakti(5);
O. tā kā 2018. gada 21. septembrī pēc antifašistiskas demonstrācijas Itālijas pilsētā Bari uzbrukumu piedzīvoja EP deputāte Eleonora Forenza un viņas palīgs Antonio Perillo;
P. tā kā Francijas izlūkdienests ir paudis bažas par to, ka pieaug to militārpersonu un tiesībaizsardzības struktūru darbinieku skaits, kas iesaistās galēji labējos vardarbīgos grupējumos(6);
Q. tā kā Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 15. maijā(7), ceļ trauksmi par to, ka Horvātijā pieaug labējā spārna ekstrēmisms un neofašisms,
R. tā kā demonstrācijas laikā 2017. gada novembrī Polijas dienvidu daļas pilsētas Katovices laukumā Polijas galēji labējās kustības ONR (Nacionālradikālā nometne) biedri improvizētās karātavās bija pakāruši sešu Eiropas Parlamenta deputātu, kuri iestājas par tiesiskumu un citām Eiropas vērtībām, atveidojumus; tā kā izmeklēšana vēl nav pabeigta un nevienam no aizdomās turētajiem nav uzrādīta nekāda apsūdzība, lai gan šis incidents tika atspoguļots daudzos plašsaziņas līdzekļos un ir pieejami videoieraksti;
S. tā kā 2017. gada novembrī, atzīmējot Polijas neatkarības dienu, galēji labējās organizācijas Varšavā rīkoja lielu demonstrāciju, kurā pulcējās vairāk nekā 60 000 cilvēku; tā kā demonstranti turēja rokās ksenofobiskus plakātus, piemēram, “Balta Eiropa, kas sastāv no brāļu tautām”, bet uz dažiem plakātiem bija redzams 20. gs. trīsdesmito gadu fašistu simbols falanga;
T. tā kā Grieķijā joprojām notiek tiesvedība pret neonacistisko partiju “Zelta Rītausma”, kurai izvirzīta apsūdzība, ka tā ir krimināla organizācija, ir nogalinājusi Pavlos Fyssas un pastrādājusi citus noziegumus, tostarp slepkavības mēģinājumus;
U. tā kā 2018. gada 21. septembrī Atēnās brutālā uzbrukumā tika nogalināts LGBTQI aktīvists Zak Kostopoulos; tā kā viens no uzbrukumā apsūdzētajiem varētu būt saistīts ar ekstrēmi labējiem spēkiem; tā kā šis gadījums ir pilnībā jāizmeklē, lai tie, kas vainīgi vardarbīgajā attieksmē un nonāvēšanā, tiktu saukti pie atbildības;
V. tā kā par sešu afrikāņu izcelsmes migrantu sašaušanu un ievainošanu rasistisku motīvu vadītā uzbrukumā Itālijas centrālā reģiona pilsētā Mačeratā kādam itālim piespriests 12 gadu cietumsods;
W. tā kā 2018. gada septembra vidū Kemnicā tika aizturēti septiņi galēji labējas pašpasludinātu kārtības uzturētāju grupas locekļi par nemiera celšanu un aizdomām, ka veidojas teroristiska organizācija, kas sevi dēvē par Kemnicas revolucionāriem; tā kā saskaņā ar federālo zemju prokuroru izplatīto informāciju izmeklētāji pēc grupas iekšējās komunikācijas izvērtēšanas ir paaugstinājuši apsūdzības no kriminālnozieguma uz terorismu;
X. tā kā 2017. gada 7. decembrī Francijā pieci kustības Generation Identitaire locekļi tika notiesāti par kūdīšanu uz rasu un reliģisku naidu; tā kā 2017. gada prezidenta vēlēšanu laikā personas, kas saistītas ar galēji labējiem grupējumiem, tostarp Action Française, plānoja teroraktus pret Francijas politiķiem un mošejām; tā kā 2018. gada 24. jūnijā tika arestēti 10 galēji labējā grupējuma Action des Forces Opérationnelles (AFO) locekļi par to, ka plānoja uzbrukumu sēriju musulmaņiem; tā kā 2018. gada 14. septembrī divi bijušie skinhedi tika atzīti par vainīgiem jauna studenta un antifašistiskā aktīvista Clét Méric nonāvēšanā tā paša gada jūnijā;
Y. tā kā Spānijā pašlaik notiek izmeklēšana pret 12 neonacistiskās organizācijas Hodar Social Madrid locekļiem par kūdīšanu uz naidu; tā kā tika arestēti Spānijas fašistu grupējumu Falange, Alianza Nacional un Democracia Nacional biedri un Spānijas Augstākā tiesa viņiem piesprieda sodu par uzbrukumiem Blankvernas kultūras centram Madridē 2013. gadā brīdī, kad tajā tika svinēta Katalonijas Nacionālā diena; tā kā antirasistiskā NVO SOS Racismo 2016. gadā dokumentējusi 309 ksenofobijas motivētus uzbrukumus; tā kā pēc tam, kad tika ziņots par šiem gadījumiem, šīs organizācijas priekšsēdētājs saņēma nāves draudus un ir nosodījis efektīvu mehānismu trūkumu šo noziegumu apkarošanai;
Z. tā kā Francisco Franco fonds — organizācija, kas glorificē diktatūru, tās pastrādātos noziegumus un Franko ģimeni, — ir apsūdzējis 19 cilvēkus vairākos noziegumos, par kuriem var tikt piespriests 13 gadus ilgs cietumsods, par to vien, ka viņi miermīlīgā un simboliskā veidā uz Pazo de Meirás muižas fasādes izritināja divus lielus plakātus ar aicinājumu valsts iestādēm iejaukties, lai šis īpašums tiktu atdots galīciešu tautai;
AA. tā kā Spānijas Kongress ir pieņēmis rezolūciju par Francisco Franko mirstīgo atlieku pārvietošanu no viņa kapa kara memoriālā “Kritušo ieleja”, kas kļuvusi par galēji labējo svētceļojumu galamērķi; tā kā patiešām būtu jānovāc arī pārējie atlikušie militārās sacelšanās, pilsoņu kara un Franko diktatūras simboli un pieminekļi un attiecībā uz tiem, kurus nav iespējams novākt, jāveic nepieciešamā kontekstualizācija un reinterpretācija, lai tie varētu sniegt ieguldījumu sabiedrības informēšanā par pagātni un pagātnes atcerē;
AB. tā kā neonacistiskā Ziemeļu pretošanās kustība (NMR) regulāri rīko demonstrācijas Skandināvijā, kuros izkliedz saukļus un izmanto savus zaļi baltos karogus; tā kā vairāki NRA locekļi ir notiesāti par vardarbīgiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un policistiem; tā kā daudzo gadījumu dēļ, kad 2015. gadā tika aizdedzināti bēgļu uzņemšanas centri, Zviedrijas valdība vairs neizpauž, kuras ēkas paredzētas bēgļu izmitināšanai;
AC. tā kā ik gadu 16. martā Rīgā leģionāru piemiņas diena pulcē tūkstošiem cilvēku, kas godina latviešus, kuri dienēja Waffen-SS;
AD. tā kā kopš 2018. gada sākuma C14 un citi galēji labēji grupējumi Ukrainā, piemēram, ar Azov saistītā nacionālā zemessardze, Right Sector, Karpatska Sich un citas vairākkārt uzbrukušas romu grupām, kā arī pretfašisma demonstrācijām, pilsētas domes sanāksmēm, Amnesty International rīkota pasākuma dalībniekiem, mākslas izstādēm, LGBTQI pasākumiem un vides aktīvistiem;
1. stingri nosoda teroristu uzbrukumus, slepkavības, psiholoģisko vardarbību, vardarbīgus fiziskus uzbrukumus un neofašistisku un neonacistisku organizāciju rīkotos gājienus, kas notikuši vairākās ES dalībvalstīs, un pauž nožēlu par tiem;
2. pauž dziļas bažas par to, ka palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija Eiropā, un pauž satraukumu par ziņojumiem, ka dažās dalībvalstīs notiek politisko līderu, politisko partiju un tiesībaizsardzības iestāžu vienošanās ar neofašistiem un neonacistiem;
3. jo īpaši pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas skar sabiedrību kopumā un ir vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem/ Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, ebrejiem, musulmaņiem, romiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, LGBTI un personām ar invaliditāti;
4. stingri nosoda neofašistisko grupējumu jebkāda veida uzbrukumus politiķiem un partiju biedriem, par kādiem saņemtas ziņas no dažām dalībvalstīm, sevišķi grupējuma CasaPound fašistisko vienību uzbrukumu EP deputātei Eleonora Forenza, viņas palīgam Antonio Perillo un citiem, kuri 2018. gada 21. septembrī piedalījās antifašisma demonstrācijā Itālijas pilsētā Bari;
5. pauž dziļas bažas par nesodāmības apstākļiem, kādos dažās dalībvalstīs var darboties neofašistiski un neonacistiski grupējumi, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kas izskaidro satraucošo atsevišķu galēji labējo organizāciju piekoptas vardarbības pieaugumu;
6. atzīst, ka pastāv satraucoša tendence, proti, neofašistiski un neonacistiski grupējumi izmanto sociālos medijus un internetu, lai organizētos un stratēģiski darbotos visā Eiropas Savienībā;
7. pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs sabiedriskā apraide ir kļuvusi par mediju, kas izplata vienas politiskās partijas propagandu, bieži vien izslēdz opozīcijas un minoritāšu grupas no sabiedrības un pat kūda uz vardarbību;
8. atgādina, ka fašistu ideoloģija un neiecietība vienmēr ir saistāma ar uzbrukumu demokrātijai kā tādai;
9. aicina dalībvalstis stingri nosodīt visu līmeņu politiķu un valsts amatpersonu veiktus naida noziegumus, naida runu un vainas novelšanu visu veidu medijos, jo tie tiešā veidā normalizē un pastiprina naidu un vardarbību sabiedrībā, kā arī aicina noteikt sodus par minētajām darbībām;
10. aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu, nosodītu un apkarotu naida runas un naida noziegumus;
11. aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālo mediju uzņēmumus sadarbībā ar attiecīgajām valsts un starptautiskā līmeņa pilsoniskajām organizācijām pretdarboties rasisma, fašisma un ksenofobijas izplatībai internetā;
12. aicina dalībvalstis izmeklēt naida noziegumus, saukt pie kriminālatbildības par tiem un dalīties labākajā praksē par to, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, kuru pamatā ir tieši ksenofobija dažādās tās izpausmēs;
13. aicina dalībvalstis paredzēt un nodrošināt adekvātu atbalstu personām, kas cietušas no rasistu vai ksenofobu noziegumiem un naida noziegumiem, un visu liecinieku aizsardzību pret noziegumu izdarītājiem;
14. aicina dalībvalstis izveidot policijas spēkos naida noziegumu apkarošanas vienības; aicina policijas spēkus nodrošināt, ka to darbinieki neveic nekāda veida rasistisku, ksenofobisku vai diskriminējošu rīcību un ka jebkura šāda rīcība tiek izmeklēta un atbildīgie saukti pie atbildības;
15. aicina Komisiju nākt klajā ar aicinājumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām novērot naida runu un naida noziegumus dalībvalstīs un ziņot par tiem;
16. atbalsta, uzteic un pieprasa sabiedrības grupu un tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību, kuras cīnās pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;
17. aicina konsolidēt ES tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā, tostarp transponēt/īstenot spēkā esošos tiesību aktus un pieņemt jaunus tiesību aktus, tostarp vienlīdzīgas attieksmes direktīvu;
18. atgādina, ka Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kura īstenošanas termiņš bija 2010. gada novembris, ir juridiskais pamats, lai noteiktu sodus juridiskām personām, kas publiski kūda uz vardarbību vai naidu pret mazākuma grupu, un sods par izpausties kā izslēgšana no valsts finansējuma saņēmēju sarakstiem, aizliegums veikt komercdarbību, tiesas uzraudzības noteikšana un rīkojums izbeigt darbību;
19. mudina Komisiju atjaunināt tās 2014. gada ziņojumu par minētā Padomes pamatlēmuma īstenošanu un sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras nav ievērojušas Padomes pamatlēmuma noteikumus;
20. mudina dalībvalstis nodrošināt šā Padomes pamatlēmuma noteikumu ievērošanu, vērsties pret organizācijām, kas publiskās vietās un tiešsaistē izplata naida runu un vardarbību un patiešām aizliegt neofašistisku un neonacistisku grupējumu darbību, kā arī citu tādu nodibinājumu un asociāciju darbību, kas slavina un glorificē nacismu un fašismu, vienlaikus ievērojot vietējo tiesisko kārtību un jurisdikciju;
21. prasa pilnīgu un savlaicīgu tiesībaizsardzības iestāžu, izlūkdienestu, tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;
22. aicina dalībvalstis ievērot Eiropas Padomes ieteikumus par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm;
23. aicina dalībvalstis sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu apmācību darba vietā visu līmeņu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām;
24. aicina dalībvalstis koncentrēt uzmanību uz profilaktiskiem pasākumiem, izmantojot izglītojošus un informētību palielinošus pasākumus un apmainoties ar paraugpraksi;
25. aicina dalībvalstis un valstu sporta federācijas, sevišķi, futbola klubus cīnīties pret rasisma, fašisma un ksenofobijas izpausmēm stadionos un sporta kultūrā, nosodot un sodot vainīgos un sadarbībā ar skolām un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicinot pozitīvus izglītojošus pasākumus, kuru mērķauditorija ir jaunie līdzjutēji;
26. mudina dalībvalstis sniegt apmācību tiem, kas strādā sabiedriskās apraides jomā, un plašsaziņas līdzekļiem, lai informētu viņus par problēmām un diskrimināciju, ar ko saskaras neofašistisku un neonacistisku grupējumu upuri;
27. aicina dalībvalstis ieviest nacionālas “iziešanas programmas”, lai palīdzētu indivīdiem pamest vardarbīgus neofašistiskus un neonacistiskus grupējumus; uzsver, ka šādām programmām nevajadzētu izpausties tikai kā intervences pasākumiem, bet gan vajadzētu sniegt ilgtermiņa atbalstu tiem, kam ir grūti atrast darbu, pārcelties uz dzīvi citur un izveidot jaunus un drošus sociālos kontaktus;
28. uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā;
29. aicina dalībvalstis nosodīt dažāda veida holokausta nolieguma izpausmes, tostarp nacistu un viņu sabiedroto pastrādāto noziegumu trivializāciju un nozīmes mazināšanu, un vērsties pret to; norāda, ka patiesību par holokaustu nedrīkst trivializēt ne politikā, ne medijos;
30. aicina uz kopīgu atceres kultūru, kas nosoda pagātnē veiktos fašistu noziegumus; pauž dziļas bažas par to, ka jauno paaudzi Eiropā un citviet aizvien mazāk uztrauc fašisma vēsture un ka tāpēc pastāv risks, ka jaunā paaudze būs vienaldzīga pret jauniem draudiem;
31. mudina dalībvalstis veicināt tādu izglītību, kurā būtu integrēti mūsu sabiedrības daudzveidības un kopējās vēstures aspekti, tostarp informācija par tādām Otrā pasaules kara zvērībām kā holokausts un upuru sistemātisko dehumanizāciju gadu gaitā;
32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.
Dzīvnieku labturība, antimikrobiālo līdzekļu lietošana un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekme uz vidi
141k
55k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (2018/2858(RSP))
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīvu 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu (1) (Broileru direktīva),
– ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūciju par dzīvnieku labturības jauno stratēģiju 2016.–2020. (2),
– ņemot vērā ES 2017. gada “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. janvāra paziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas cāļu labturību, kā arī uz labturības rādītāju izstrādi (COM(2018)0181),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. novembra pētījumu par Padomes Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un labturības rādītāju izstrādi,
– ņemot vērā 2018. gada 5. jūnijā panākto vienošanos par Veterināro zāļu regulu(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem(5),
– ņemot vērā Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par šo pašu jautājumu(6),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu(7),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā ES ir viena no lielākajām broileru audzētājām pasaulē, un ES pārtikas nolūkos tiek nokauti aptuveni 7 miljardi broileru; tā kā mājputnu nozarē, kurā audzēšana notiek saskaņā ar principu “no lauka līdz galdam”, ir nodarbināti vairāk nekā ceturtdaļa miljona cilvēku un Eiropā ir 23 000 broileru lielaudzētavu;
B. tā kā Direktīva 2007/43/EK (Broileru direktīva) nosaka minimālos standartus gaļas cāļu aizsardzībai; tā kā ir svarīgi, lai Komisija, dalībvalstis un ražotāji ievērotu šos noteikumus un šajā ziņā veiktu regulāras pārbaudes;
C. tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada 21. novembra pētījumu par Padomes Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu 34 % broileru atbilstīgi vispārējam noteikumam tiek turēti blīvumā 33 kg/m2, 40 % — blīvumā no 34 līdz 39 kg/m2 un 26 % — maksimālajā blīvumā (līdz par 42 kg/m2), ko atļauj minētā direktīva;
D. tā kā Broileru direktīva netiek vienoti piemērota un tā kā Komisijas jaunākajā īstenošanas ziņojumā ir norādīts, ka izpilde dalībvalstīs labākajā gadījumā ir nekonsekventa;
E. tā kā viens no galvenajiem faktoriem, kas kopumā ietekmē pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu baktēriju veidošanos, ir antimikrobiālo veterināro zāļu pārmērīga lietošana, jo īpaši izmantojot tās kā augšanas stimulatorus un kā metafilakses un profilakses līdzekļus; tā kā slikti labturības apstākļi, kam iemesls ir lielais mājputnu blīvums vai karstuma radītais stress, var izraisīt imunoloģisku deficītu un broileri var kļūt uzņēmīgāki pret slimībām;
F. tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir ziņojuši, ka pret daudzām zālēm rezistentu Campylobacter spp. un Salmonella spp. zoonotisko celmu klātbūtne broileru gaļā rada paaugstinātu apdraudējumu sabiedrības veselībai;
G. tā kā dzīvnieku labturības noteikumi būtu jāatjaunina, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām un pienācīgi ņemot vērā lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas konkurētspēju ilgtermiņā; tā kā tādu audzēšanas sistēmu izmantošana, kas nodrošina augstākus labturības standartus, var uzlabot dzīvnieku veselības un labturības rezultātus, tādējādi samazinot vajadzību pēc antimikrobiāliem līdzekļiem un vienlaikus saglabājot augstu produktu kvalitāti;
H. tā kā EFSA 2010. gada zinātniskajā atzinumā par ģenētisko parametru ietekmi uz labturību un rūpnieciski audzētu broileru rezistenci pret stresu konstatēts, ka ģenētiskā selekcija, kuras pamatā ir broileru augšanas ātrums, var apdraudēt šo mājputnu veselību un labturību;
I. tā kā Eiropas iedzīvotājus ļoti interesē dzīvnieku labturība un iedzīvotāji vēlas, lai kā patērētājiem viņiem būtu iespēja izdarīt apzinātāku izvēli;
J. tā kā jaunākajā Eirobarometra speciālajā aptaujā par dzīvnieku labturību konstatēts, ka vairāk nekā 50 % Eiropas pilsoņu, iegādājoties dzīvnieku izcelsmes produktus, meklē informāciju par ražošanas metodi un būtu ar mieru maksāt vairāk, ja tiek ievēroti augstāki dzīvnieku labturības standarti; tā kā vairāk nekā 80 % Eiropas pilsoņu vēlas, lai ES uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku labturību;
K. tā kā 25 % no ES patērētajām mājputnu krūtiņām ieved no trešām valstīm, kurās nav tik stingru tiesību aktu par dzīvnieku labturību; tā kā lielāko daļu importētās mājputnu gaļas izmanto ēdināšanas pakalpojumos vai pārtikas apstrādē, kur nav obligāti jānorāda informācija par gaļas izcelsmi, kā arī nav attiecīga marķējuma;
L. tā kā no Taizemes, Brazīlijas un Ukrainas kopumā tiek importēti 90 % gaļas, kam izcelsme ir trešās valstis, un tā kā Komisijas DG SANTE ir veicis šīs gaļas pārbaudes, kurās konstatētas būtiskas nepilnības ražošanas procesā un ES tiesību aktu ievērošanā; tā kā ES lauksaimnieki, kā arī NVO, ir pauduši bažas par lēti saražotas ievestās mājputnu gaļas ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi un par maldinošo marķējumu mājputnu gaļai, kas pārstrādāta Eiropas Savienībā, taču tās izcelsme ir trešās valstis,
1. pieņem zināšanai rezultātus, kuri gūti Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas ražošanai audzētu cāļu labturību, konstatējot, ka pienācīgi šo direktīvu īsteno tikai divas trešdaļas dalībvalstu; pauž bažas par to, ka saskaņā ar ziņojumu daudzās fermās mājputnu turēšanas blīvums ir lielāks nekā to paredz vispārējais noteikums, proti, 33 kg/m²;
2. ir nobažījies par to, ka broileru gaļā aizvien biežāk sastop pret daudzām zālēm rezistentus zoonozes izraisītājus, tādus kā Campylobacter spp., Salmonella spp. un E. coli;
3. atzīst lauksaimnieku centienus, kas dažādās dalībvalstīs jau ir veikti broileru labturības jomā, īstenojot Broileru direktīvu, jo īpaši centienus, ko lauksaimnieki veic saskaņā ar brīvprātīgām shēmām;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Direktīvas 2007/43/EK saskaņotu īstenošanu un pilnīgu izpildi attiecībā uz ēku specifikācijām un drošību, lai tiktu īstenoti direktīvas mērķi;
5. uzsver, ka negodīga prakse rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo tie, kas neievēro noteikumus, rada zaudējumus tiem, kuri šos noteikumus ievēro;
6. aicina Komisiju noteikt stabilus, izmērāmus un saskaņotus dzīvnieku labturības rādītājus attiecībā uz broileriem un vecāku līnijas saimēm, tostarp norādījumus par labāko pieejamo praksi inkubatoros;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis, popularizējot paraugpraksi, risināt mājputnu fermu ugunsgrēku problēmu; aicina dalībvalstis dzīvnieku turētājiem pilnībā nodrošināt atbilstīgus un pietiekamus apmācību kursus, kā paredzēts Direktīvā 2007/43/EK;
8. prasa EFSA sagatavot atzinumu par to, kāda ir zoonozi izraisošu un pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu Campylobacter spp., Salmonella spp. un E. coli izplatība un riska faktori;
9. atzinīgi vērtē 2018. gada 5. jūnijā panākto vienošanos par Veterināro zāļu regulu; atzinīgi vērtē noteikumus, kas paredzēti, lai ierobežotu antibiotiku lietošanu metafilakses un profilakses nolūkos; atgādina par savu nostāju attiecībā uz preventīviem pasākumiem un EMA/EFSA kopīgo zinātnisko atzinumu(8), kurā prasīts: izmantot šķirnes, kas aug veselīgākos apstākļos un lēnāk, nodrošināt turēšanas blīvumu, kas nepalielina saslimšanas risku, turēt dzīvniekus mazākās grupās, nošķirt slimos dzīvniekus (Regulas (ES) 2016/429 10. pants), kā arī prasa īstenot spēkā esošos labturības tiesību aktus; uzskata, ka regulējums sekmēs tik ļoti nepieciešamos pasākumus saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un veicinās inovāciju veterināro zāļu jomā; uzskata, ka Eiropas mājputnu nozare un valsts iestādes īsteno iniciatīvas, ar kurām, modernizējot mājputnu fermas, var samazināt antibiotiku izmantošanu;
10. uzsver, ka uzlaboti lopkopības paņēmieni nodrošinās mājputniem labāku dzīves kvalitāti un samazinās vajadzību lietot antimikrobiālos līdzekļus, un šādi uzlabojumi ir, piemēram, dabiskā apgaismojuma, tīra gaisa un papildu vietas nodrošināšana un amonjaka līmeņa samazināšana; atgādina Komisijai par dzīvnieku veselības stratēģijā iekļauto paziņojumu un pārliecinošo konstatējumu, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu;
11. uzsver, ka dzīvnieku labturības nodrošināšana pati par sevi ir profilakses pasākums, kas palīdz samazināt dzīvnieku saslimšanas risku un līdz ar to pazemina antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī bieži vien sniedz labākus ražošanas rezultātus; atzīmē, ka nepareiza antimikrobiālo līdzekļu lietošana var padarīt tos neefektīvus, kas attiecīgi var apdraudēt cilvēka veselību;
12. aicina Komisiju uzlabot ar AMR saistīto pētniecību un paraugpraksi un raudzīties, lai dalībvalstis efektīvi īstenotu tādus profilaktiskus pasākumus kā slimību uzraudzība un kontrole;
13. aicina Komisiju veicināt rīcībpolitikas, ar ko mudinātu ieviest alternatīvas broileru audzēšanas sistēmas, kā arī izmantotu tradicionālās metodes un/vai broileru šķirnes, kas ļauj paaugstināt labturības standartus;
14. aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi, ar ko atbalstītu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu mājputnu audzēšanu un gaļas ražošanu, kas nodrošina augstākus broileru labturības apstākļus;
15. aicina Komisiju pastiprināt robežkontroli no trešām valstīm importētai mājputnu gaļai, lai pārliecinātos, ka importētie produkti atbilst ES tiesību aktiem dzīvnieku labturības, pārtikas nekaitīguma un vides jomā;
16. uzsver, ka ir pieaudzis vistas gaļas imports no valstīm, kurās ir zemāki vidiskie, sociālie, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standarti; aicina Komisiju nodrošināt, lai importētā vistas gaļa, gaļas produkti un izstrādājumi būtu ražoti atbilstīgi Savienības vidiskajiem, sociālajiem, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartiem, tādējādi nodrošinot taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem;
17. aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, ar kuriem prasītu obligāti marķēt tādu mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pārtikas nozarē izmantotu pārstrādes produktu izcelsmi, kuru sastāvā ir importēta mājputnu gaļa, lai patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli;
18. aicina Komisiju attiecībā uz broileriem ieviest ES ražošanas marķējumu, kas būtu līdzīgs ES izmantotajam olu marķējumam, lai uzlabotu pārredzamību un informētu patērētājus par dzīvnieku labturību lauksaimnieciskajā ražošanā;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.
EMA Veterināro zāļu komiteja (CVMP) un EFSA Darba grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos (BIOHAZ), 2016. EMA un EFSA kopīgais zinātniskais atzinums par pasākumiem, ar ko Eiropas Savienībā samazināt vajadzību pēc antimikrobiāliem līdzekļiem lopkopībā, un par izrietošo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu.
ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konference (COP 24) Katovicē (Polija)
219k
72k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 24) Katovicē (Polijā) (2018/2598(RSP))
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,
– ņemot vērā Parīzes nolīgumu, lēmumu Nr. 1/CP.21 un ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Kioto protokola pušu sanākšanu Pušu konferences 11. sesijā (CMP 11), kas no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim notika Parīzē (Francijā),
– ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 18. sesiju (COP 18) un Kioto protokola pušu sanākšanu Pušu konferences 8. sesijā (CMP 8), kas no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim notika Dohā (Katarā), un grozījuma pieņemšanu Protokolam, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,
– ņemot vērā to, ka 2016. gada 22. aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenajā mītnē Ņujorkā Parīzes nolīgums tika atvērts parakstīšanai un bija pieejams parakstīšanai līdz 2017. gada 21. aprīlim un ka Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 valstis un 175 valstis ir deponējušas tā ratifikācijas instrumentu,
– ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 23. sesiju (COP 23), Kioto protokola pušu sanākšanu 13. sesijā (CMP 13) un Parīzes nolīguma pušu sanākšanu Pušu konferences 2. sesijā (CMA 2), kas no 2017. gada 4. līdz 16. novembrim notika Bonnā (Vācijā),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),
– ņemot vērā savu 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par ES klimata diplomātiju(1),
– ņemot vērā savu 2017. gada 4. oktobra rezolūciju par ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 23) Bonnā (Vācijā)(2),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumu „Paātrināta pāreja uz mazoglekļa ekonomiku Eiropā” (COM(2016)0500),
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 15. februāra, 2016. gada 30. septembra, 2017. gada 23. jūnija un 2018. gada 22. marta secinājumus,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. oktobra, 2018. gada 26. februāra un 2018. gada 9. oktobra secinājumus,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija Lēmumu (ES) 2017/1541 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Kigali grozījumu Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām(3),
– ņemot vērā, ka 2015. gada 6. martā Latvija un Eiropas Komisija iesniedza UNFCCC Eiropas Savienības un tās dalībvalstu iecerēto nacionāli noteikto devumu (INND),
– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. novērtējuma ziņojumu, kopsavilkuma ziņojumu un IPCC īpašo ziņojumu „Globālā sasilšana par 1,5°C”,
– ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2017. gada novembrī publicēto astoto kopsavilkuma ziņojumu par emisiju apjoma atšķirībām, kā arī UNEP trešo ziņojumu par pielāgošanās plaisu par 2017. gadu,
– ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2017. gada ziņojumu par stāvokli enerģētikas un CO2 jomā pasaulē,
– ņemot vērā Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) 2018. gada martā publicēto paziņojumu par pasaules klimata stāvokli 2017. gadā un ņemot vērā PMO informatīvā biļetena par siltumnīcefekta gāzu emisiju 13. izdevumu, kas publicēts 2017. gada 30. oktobrī,
– ņemot vērā Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu par pasaules mēroga riska faktoriem 2018. gadā(4),
– ņemot vērā Videi saudzīgas izaugsmes darba grupas 2018. gada 5. marta paziņojumu „Finansējums ES rīcībai klimata politikas jomā — ar klimatu saistīto izdevumu palielināšana un integrēšana nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS)”(5), ko parakstījuši 14 ES vides un klimata ministri,
– ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2017. gada novembrī publicēto ziņojumu par CO2 un antropogēno CO2 emisiju operatīvā monitoringa un verifikācijas atbalsta spēju(6),
– ņemot vērā Fērbenksas deklarāciju, ko Arktikas valstu ārlietu ministri pieņēma Arktikas Padomes 10. ministru sanāksmē, kura 2017. gada 10. un 11. maijā notika Fērbenksā (Aļaskā),
– ņemot vērā pirmo augstākā līmeņa sanāksmi „Viena planēta”, kas 2017. gada 12. decembrī notika Parīzē, un ņemot vērā 12 tajā pieņemtās saistības,
– ņemot vērā Pāvesta Franciska encikliku „Esi slavēts” (Laudato Si),
– ņemot vērā 2018. gada 19. jūnija Mesebergas deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī un 181 no 197 Konvencijas pusēm ir ANO deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus (2018. gada 11. oktobra dati);
B. tā kā 2015. gada 6. martā Eiropas Savienība iesniedza UNFCCC ES un tās dalībvalstu INND, tā apņemoties sasniegt saistošu mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka iekšzemes SEG emisijas apjoms samazinās vismaz par 40 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni;
C. tā kā ar saistībām, ko Parīzes nolīguma parakstītāji līdz šim ir apņēmušies izpildīt, būs par maz, lai sasniegtu kopējo mērķi; tā kā pašreizējais ES un tās dalībvalstu iesniegtais nacionāli noteiktais devums (NND) neatbilst arī Parīzes nolīgumā nospraustajiem mērķiem un tāpēc ir jāpārskata;
D. tā kā būtiski ES tiesību aktu elementi, kas palīdz nodrošināt ES NND — jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīva un Energoefektivitātes direktīva, — ir pieņemti ar vērienīgākiem mērķiem, nosakot, ka līdz 2030. gadam ES ir jāpanāk, lai SEG emisijas apjoms samazinātos vismaz par 45 %; tā kā pat tad, ja 45 % samazinājums Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam tiks panākts, ar to vēl nepietiks, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un gadsimta vidus mērķi panākt, ka emisijas apjoma neto pieaugums līdzinās nullei;
E. tā kā pārredzamai emisiju mērīšanai ir galvenā nozīme, lai panāktu vērā ņemamu progresu, taisnīgi samazinot SEG emisijas apjomu visā pasaulē;
F. tā kā pēc trim nemainīgas apjoma vērtības gadiem 2017. gadā bija vērojama oglekļa emisiju apjoma palielināšanās gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā; tā kā šī pieauguma sadalījums pasaulē ir nevienmērīgs;
G. tā kā 2017. gadā bieži bija vērojami ekstremāli laikapstākļi un tika reģistrēti gaisa temperatūras rekordi, un tas nozīmē, ka klimata politikas jomā pasaulē ir nepieciešama vēl steidzamāka rīcība;
H. tā kā vērienīga klimata pārmaiņu mazināšanas politika var nodrošināt izaugsmi un radīt darbvietas; tā kā atsevišķas nozares tomēr nav pasargātas no oglekļa emisiju pārvirzes, ja citos tirgos mērķi nebūs vienlīdz vērienīgi; tā kā tāpēc ir nepieciešama pienācīga aizsardzība pret oglekļa emisiju pārvirzi, lai saglabātu darbvietas attiecīgajās nozarēs;
I. tā kā klimata pārmaiņas pastiprina vairākus citus apdraudējuma faktorus, kas nesamērīgi smagi skar jaunattīstības valstis; tā kā sausums un citi nelabvēlīgi laikapstākļi noplicina un iznīcina resursus, no kuriem ir tieši atkarīga trūcīgo ļaužu iztika, un provocē lielāku konkurenci par atlikušajiem resursiem, tā saasinot humanitārās krīzes un vairojot saspīlējumu, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, radikalizāciju un konfliktus; tā kā ir fakti, kas liecina, ka klimata pārmaiņas ir bijis viens no faktoriem, kas veicinājis nemierus un plašāku vardarbību Tuvo Austrumu, Sāhelas un Āfrikas raga valstīs, kas ir atbalsojies krietni tālāk par šo valstu robežām;
J. tā kā IPCC ziņojums „Globālā sasilšana par 1,5°C” turklāt liecina, ka šāda temperatūras pieauguma sekas, visticamāk, nebūs tik ļoti nopietnas kā sasilšanai par 2°C;
K. tā kā ir jārīkojas krietni stingrāk, lai klimata pārmaiņu mazināšana būtu sekmīga ilgtermiņā, un tas jo īpaši attiecas uz attīstītajām valstīm, jo ir jāatbrīvojas no oglekļa ekonomikas un jāveicina klimata ziņā vieda izaugsme, cita starpā arī jaunattīstības valstīs; tā kā pastāvīgi ir jācenšas nodrošināt spēcīgāku atbalstu jaunattīstības valstīm finanšu, tehnoloģiju un spēju veidošanas jomā;
L. tā kā tas, ka lielākajiem emitētājiem neizdodas savu SEG emisijas apjomu samazināt atbilstoši tam, kā ir jārīkojas, lai planētas vidējās temperatūras pieaugumu noturētu zem 1,5°C vai 2°C, un tādēļ klimata pārmaiņu kontekstā nepieciešamo pielāgošanās pasākumu jau tā milzīgais apjoms un izmaksas palielinās vēl vairāk, un to īpaši smagi jūt vismazāk attīstītās valstis (VAV) un mazās salu jaunattīstības valstis (SIDS); tā kā būtu jāatbalsta visas iniciatīvas, ko VAV un SIDS īsteno, lai sagatavotu informāciju par risku un agrīnās brīdināšanas paziņojumus;
M. tā kā plaisa starp pielāgošanās vajadzībām un attiecīgajiem pasākumiem kļūst aizvien lielāka, tāpēc šis process ir steidzami jāpavērš pretējā virzienā un tādēļ jāveic daudz spēcīgāki pasākumi, lai mazinātu klimata pārmaiņas un tām pielāgotos;
N. tā kā nav pieļaujams, ka ar pielāgošanos saistītās izmaksas nākas segt konkrētu pasākumu īstenošanas vietā, un tiem, kuri galvenokārt atbildīgi par SEG emisijas apjoma pieaugumu, ir jāuzņemas lielākā daļa sloga pasaules mērogā;
O. tā kā Parīzes nolīguma 7. pantā ir noteikts vispārējs pielāgošanās mērķis un tagad šo mērķi nevilcinoties ir jāsāk īstenot praksē; tā kā par svarīgu elementu būtu jākļūst nacionālajiem pielāgošanās plāniem (NPP);
P. tā kā meži būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties; tā kā atmežošanas radīto emisiju īpatsvars ir gandrīz 20 % no pasaules SEG emisiju apjoma un atmežošanu jo īpaši veicina lauksaimniecības dzīvnieku, sojas un palmu eļļas plašāka rūpnieciskā audzēšana, cita starpā arī ES tirgus vajadzībām; tā kā ES būtu jāpanāk, ka tā mazāk veicina atmežošanu netieši (iegādājoties ar atmežošanu saistītus produktus);
Q. tā kā zemes ir maz un tās izmantošana tradicionālās un pirmās paaudzes biodegvielas izejvielu ražošanai var vēl vairāk pasliktināt situāciju attiecībā uz nodrošinājumu ar pārtiku un iznīcināt nabadzīgo ļaužu iztiku jaunattīstības valstīs, un to jo īpaši veicina zemes sagrābšana, iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, piesārņojums un pirmiedzīvotāju tautu tiesību pārkāpumi; tā kā šādu kaitējumu var nodarīt arī oglekļa emisiju izlīdzināšanas un mežu atjaunošanas shēmas, ja tās nav pienācīgi izstrādātas un īstenotas;
1. atgādina, ka klimata pārmaiņas — kas rada arī citus riskus un tos vairo, — ir viena no visaktuālākajām problēmām, kas cilvēcei ir steidzami jārisina, un ka visām pasaules valstīm un dalībniekiem ir jādara viss iespējamais, lai ar nelokāmu individuālu rīcību pret tām cīnītos; turklāt vērš uzmanību uz to, ka savlaicīga starptautiskā sadarbība, solidaritāte un neatlaidīgi konsekventa apņemšanās rīkoties vienoti ir vienīgais risinājums, kas ļauj izpildīt kolektīvo pienākumu nosargāt visu planētu un tās bioloģisko daudzveidību esošajām un nākamajām paaudzēm; uzsver, ka ES ir gatava arī turpmāk uzņemties vadošo lomu, īstenojot šos centienus pasaules mērogā un tomēr nodrošinot, ka ir iespējama ilgtspējīga SEG emisiju mazapjoma ekonomikas attīstība, kas garantē drošu energoapgādi, priekšrocības Eiropas uzņēmumiem konkurētspējas ziņā un darbvietu radīšanu;
Zinātniskais pamatojums rīcībai klimata politikas jomā
2. norāda, ka PMO ir apstiprinājusi — 2015., 2016. un 2017. bija trīs vissiltākie gadi, kādi līdz šim ir reģistrēti, kā rezultātā ļoti izteikta bija Arktikas sasilšana, kas ilgstoši ietekmēs jūras līmeni kopumā un laikapstākļus visā pasaulē;
3. uzskata, ka pamatīgo un, visticamāk, neatgriezenisko ietekmi, ko radītu planētas temperatūras pieaugums par 2°C, varētu nepieļaut, ja vien tiktu strādāts pie vērienīgākā 1,5°C ierobežojuma sasniegšanas, bet tādā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam būtu jāpanāk, lai pasaules SEG emisijas apjoma neto pieaugums līdzinātos nullei; uzsver, ka vajadzīgie tehniskie risinājumi ir pieejami un izmaksu ziņā tie kļūst aizvien konkurētspējīgāki un ka visas ES politikas nostādnes ir rūpīgi jāsaskaņo ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem un regulāri jāpārskata, lai tās šiem mērķiem atbilstu; tāpēc gaida, kādi būs IPCC 2018. gada īpašā ziņojuma secinājumi par sekām, ko radītu globālā sasilšana, ja temperatūras pieaugums būtu 1,5ºC salīdzinājumā ar attiecīgo pirmsindustriālā laikmeta līmeni;
4. uzsver, ka PVO dati liecina — klimata pārmaiņas ietekmē veselībai noteicošos sociālos un vides faktorus (tīrs gaiss, nekaitīgs dzeramais ūdens, pietiekami daudz pārtikas un droša patvēruma vieta) un laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam katru gadu no nepilnvērtīga uztura, malārijas, caurejas un no karstuma radītas slodzes mirušo skaits palielināsies vēl par 250 000 cilvēku; atzīmē, ka ārkārtīgi augsta gaisa temperatūra ir faktors, kas tieši veicina mirstību no sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimībām, un tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem; atzīst, ka klimata pārmaiņas ir konfliktu katalizators; uzskata, ka Parīzes nolīguma saistību pilnīga izpilde lielā mērā palīdzētu vairot drošību un mieru gan Eiropā, gan visā pasaulē;
Parīzes nolīguma ratifikācija un saistību izpilde
5. atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums ir līdz šim visātrāk ratificētais šāda veida dokuments, un atzinīgi vērtē gan valsts, gan nevalstisko dalībnieku aktīvu iesaistīšanos pasaules līmenī un apņēmību panākt nolīguma pilnīgu un drīzu īstenošanu, kā to apliecina saistības, kas paustas nozīmīgos pasaules mēroga pasākumos, piemēram, Ziemeļamerikas 2017. gada augstākā līmeņa sanāksmē par klimatu, kura no 2017. gada 4. līdz 6. decembrim notika Čikāgā, augstākā līmeņa sanāksmē „Viena planēta”, kas tika rīkota 2017. gada 12. decembrī Parīzē, un Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par rīcību klimata politikas jomā, kura no 2018. gada 12. līdz 14. septembrim notika Sanfrancisko;
6. uzsver, ka ar pašlaik piedāvāto NND globālo sasilšanu izdotos ierobežot vien tiktāl, lai planētas temperatūras pieaugums būtu aptuveni 3,2°C(7), un tas nav ne tuvu 2°C mērķim; aicina visas nolīguma Puses ar konstruktīvu ieguldījumu panākt, ka tiek ieviests līdz 2020. gadam īstenojams process, kad NND būs jāatjaunina, un nodrošināt, ka Pušu NND atbilst ilgtermiņa mērķim, kas attiecībā uz planētas vidējās temperatūras pieaugumu ir noteikts Parīzes nolīgumā, proti, noturēt to krietni zem 2°C salīdzinājumā ar attiecīgo pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpmāk censties to ierobežot vēl vairāk, tā lai temperatūras pieaugums nepārsniegtu 1,5°C; atzīst, ka ar spēkā esošajām saistībām — tostarp tām, kuras apņēmusies pildīt Savienība un tās dalībvalstis, — nepietiek, lai sasniegtu nolīguma mērķus; tāpēc uzsver, ka pasaules SEG emisijas apjoma maksimums būtu jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un ka visām nolīguma Pusēm, jo īpaši ES un visām G20 valstīm, vajadzētu rīkoties enerģiskāk un līdz 2020. gadam atjaunināt savu NND, ņemot vērā to, kā noslēgsies 2018. gada veicinošais dialogs, kura rezultātā ir iecerēts novērst atšķirības, kas pagaidām vēl liedz iespēju šo mērķi sasniegt;
7. uzskata, ka tad, ja citas ekonomikas ziņā ietekmīgākās valstis attiecībā uz SEG emisijas samazināšanu neuzņemsies ES līdzvērtīgas saistības, būs jāpatur spēkā noteikumi, kas vērsti pret oglekļa emisiju pārvirzi, sevišķi attiecībā uz nozarēm ar lielu oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai tādējādi garantētu Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules mērogā;
8. pauž nožēlu, ka lielākā daļa trešo valstu, kuras uzņēmušās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, tikai tagad ļoti lēni sāk diskusiju par sava devuma palielināšanu; tāpēc prasa Komisijai racionāli formulēt ES apsvērumus par savu saistību palielināšanu, spēcīgāku akcentu liekot uz citu partneru motivēšanu darīt to pašu;
9. uzsver, ka vērienīga klimata politika Eiropas Savienībai ir būtiska, lai tā spētu rīkoties kā uzticams partneris pasaules mērogā, ka ES ir svarīgi klimata jomā saglabāt savas līderpozīcijas pasaules mērogā un neatkāpties no Parīzes nolīguma noteikumiem: atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei noteiktos mērķrādītājus līdz 2030. gadam palielināt attiecīgi līdz 32 % un 32,5 %, kas nodrošinās, ka SEG emisijas apjoms līdz 2030. gadam būs samazinājies vairāk nekā par 45 %; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumus par ES NND atjaunināšanu, lai ES dalībvalstis rēķinātos ar šādu vērienīgāku apņemšanos un attiecīgi palielinātu savu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam; aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām sagatavot Eiropas Savienībai vērienīgu gadsimta vidus bezemisiju attīstības stratēģiju, ar ko nodrošināt izmaksu ziņā lietderīgu risinājumu, kas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam palīdzētu sasniegt Parīzes nolīgumā paredzēto neto bezemisiju attīstības mērķi un Savienībā pāriet uz neto bezoglekļa ekonomiku, Savienībai taisnīgi dzēšot savu daļa atlikušajā pasaules oglekļa budžetā; atbalsta ierosinājumu atjaunināt Savienības NND, nosakot, ka līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā ir jāpanāk iekšzemes SEG emisijas apjoma samazināšanās par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni;
10. atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra paziņojumu par to, ka līdztekus Ģenerālās asamblejas 74. sesijai 2019. gada septembrī tiks rīkota augstākā līmeņa sanāksme par klimatu, lai veicinātu klimata jomā paredzēto pasākumu raitāku īstenošanu, tā cenšoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un jo īpaši panākt vērienīgāku saistību uzņemšanos attiecībā uz klimatu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šo ieceri — ar nepārprotamu līdzdalību un politisku apņemšanos palielināt savas saistības — un palīdzēt panākt nopietnu ieguldījumu no citām nolīguma Pusēm;
11. pauž nožēlu, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par ASV nodomu izstāties no Parīzes nolīguma, un uzskata to par soli regresa virzienā; pauž gandarījumu, ka pēc ASV prezidenta D. Trampa paziņojuma visas ietekmīgākās nolīguma Puses ir apstiprinājušas savu apņēmību īstenot Parīzes nolīgumu; ļoti atzinīgi vērtē to, ka lielākie ASV štati, pilsētas, augstskolas un citi nevalstiskie dalībnieki turpina aktīvi iesaistīties pasākumos rīcības atbalstam klimata politikas jomā, īstenojot kampaņu ar lozungu „Mēs vēl piedalāmies!”;
12. uzstāj, ka jo īpaši pēc ASV prezidenta D. Trampa paziņojuma ir svarīgi, lai būtu pieņemti attiecīgi noteikumi, kas vērsti pret oglekļa emisiju pārvirzi, un lai būtu nodrošināts, ka tie, kuriem šajā ziņā ir vislabākie rezultāti, saņem bezmaksas kvotas, kā tas ir noteikts ETS direktīvā; prasa Komisijai izvērtēt, cik efektīvi un likumīgi būtu papildu pasākumi, ar ko nodrošina aizsardzību nozarēm, kurās ir oglekļa emisiju pārvirzes risks, piemēram, oglekļa emisijām nosakot robežas šķērsošanas nodokļa pielāgojumu un maksu par patēriņu, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kuru izcelsmes valsts nepilda tai Parīzes nolīgumā paredzētās saistības;
13. atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 1. janvārī stāsies spēkā Monreālas protokola Kigali grozījums, kura ratifikācijas instrumentu līdz šim ir deponējušas 27 nolīguma Puses, tostarp septiņas ES dalībvalstis; aicina visas Monreālas protokola Puses, sevišķi tās ES dalībvalstis, kuras vēl nav iesniegušas savu ratifikācijas instrumentu, izdarīt visu, kas vajadzīgs, lai minēto protokolu nevilcinoties ratificētu, jo tas ir nepieciešams, lai palīdzētu īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, kas nosprausti klimata un enerģētikas jomā;
14. atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir ratificējušas Kioto protokola Dohas grozījumu un ka 2017. gada 21. decembrī ir deponēts vienotais Savienības ratifikācijas instruments; uzskata, ka šis solis nodrošinās svarīgu priekšrocību sarunās, lai sekmīgi noslēgtos 2018. gada sarunu kārta par klimatu, un, pateicoties kolektīviem centieniem, tas ļaus efektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;
15. uzsver, ka pasākumu īstenošana un mērķu vēriens laikposmā līdz 2020. gadam bija viens no galvenajiem jautājumiem COP 23 sarunās; atzinīgi vērtē lēmumu rīkot divus izsvēršanas pasākumus COP 2018. un 2019. gada sesijās; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavoties tam, ka pirms 2020. gada īstenojamo pasākumu izsvēršanas reizē COP 24 tām nāksies iepazīstināt ar savu ieguldījumu emisiju samazināšanā līdz 2020. gadam; uzskata to par nopietnu soli ceļā uz mērķi panākt visu nolīguma Pušu vērienīgāku rīcību laikposmā pēc 2020. gada un tāpēc gaida, ar kādu rezultātu noslēgsies pirmais izsvēršanas pasākums Katovicē — tam vajadzētu būt COP lēmumam, ar ko no jauna tiek apstiprināta apņemšanās līdz 2020. gadam panākt, lai nolīguma Pušu 2030. gada NND būtu vērienīgāks, tā nodrošinot, ka tas atbilst Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem;
16. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot komunikācijas stratēģijas un pasākumus, lai vairotu gan sabiedrības, gan politisko atbalstu rīcībai klimata politikas jomā un lai veicinātu izpratni par ieguvumiem, ko cīņa pret klimata pārmaiņām sniedz arī citās jomās, piemēram, labāka gaisa kvalitāte un sabiedrības veselība, dabas resursu aizsardzība, ekonomikas izaugsme un lielāka nodarbinātība, drošāka energoapgāde un mazākas enerģijas importa izmaksas, un arī priekšrocības, ko starptautiskās konkurences ziņā nodrošina inovācija un tehnoloģiju izstrāde; uzsver, ka uzmanība būtu jāpievērš arī tam, ka veidojas saikne starp klimata pārmaiņām un sociālo netaisnību, migrāciju, nestabilitāti un nabadzību un ka rīcība pasaules mērogā var lielā mērā palīdzēt šīs problēmas atrisināt;
17. uzsver, ka sinerģijas mehānismi, kas izveidojušies starp Parīzes nolīgumu, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Sendai ietvarprogrammu un Adisabebas rīcības programmu (finansējums attīstībai), un arī ar citām Riodežaneiro konvencijām, ir svarīgi un cits citam pakārtoti soļi ceļā uz to, lai panāktu, ka vienlaikus var risināt jautājumus gan par nabadzības izskaušanu, gan par ilgtspējīgu attīstību;
COP 24Katovicē
18. atzīst, ka COP 22 un COP 23 prezidentvalstīm veiksmīgi izdevās kopīgi sagatavot 2018. gada veicinošo dialogu, kurš guva plašu nolīguma Pušu atbalstu un kura īstenošana sākās 2018. gada janvārī; cer, ka ar pirmajiem tā rezultātiem varēs iepazīties COP 24 un ka politiskie secinājumi, kas pēc tam tiks pieņemti, līdz 2020. gadam nodrošinās pasaules mēroga kolektīvā mērķa īstenošanu atbilstoši Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem; ir gandarīts, ka veicinošais dialogs nenozīmē vien valstu valdību savstarpēju apspriešanos, bet dod iespēju ieinteresēto personu lokam, tostarp reģioniem, pilsētām un to vēlētajiem pārstāvjiem, pievērst valstu un pasaules politikas lēmumu pieņēmēju uzmanību rīcībai klimata politikas jomā svarīgākajiem jautājumiem; atzinīgi vērtē pilsētu un reģionu veicinošos dialogus un sagaida, ka Eiropā tiks rīkots vairāk šādu dialogu; cer uz nevalstisko dalībnieku ieguldījumu un aicina visas nolīguma Puses savu devumu nodrošināt laikus, lai politiskās diskusijas Katovicē risinātos raitāk;
19. turklāt atzīst — kaut arī saistībā ar Parīzes rīcības darba programmu (noteikumu kopumu) COP 23 ir panākts progress, turpmāk vēl būs nopietni jāstrādā pie tā, lai programma būtu pilnībā sagatavota un lai panāktu konkrētu lēmumu pieņemšanu COP 24; prasa izdarīt visu, kas līdz augstākā līmeņa sanāksmei vēl ir jāizdara, lai pabeigtu noteikumu kopuma sagatavošanu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgai Parīzes nolīguma īstenošanai;
20. atbalsta tādu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru visām nolīguma pusēm augstā līmenī ir jānodrošina pārredzamība un jāpilda stabili saistošie noteikumi un tādēļ var precīzi noteikt, kāds progress ir panākts, un vairot starptautiskajā procesā iesaistīto nolīguma Pušu savstarpēju uzticēšanos; ir nobažījies, jo dažas nolīguma Puses joprojām nevēlas strādāt pie tā, lai emisiju mērīšana būtu pilnībā pārredzama; aicina visas ekonomikas ziņā ietekmīgākās valstis uzņemties vadību sarunās par noteikumu kopumu un veicināt saistošu prasību pieņemšanu attiecībā uz monitoringa un verificēšanas sistēmām, cita starpā arī par to, ka savlaicīgi ir sniedzami ticami dati un prognozes par siltumnīcefekta gāzu emisijām;
21. uzsver, ka noteikumu kopumu ir būtiski papildināt ar novērojumos balstītiem atmosfēras datiem, lai ziņošana būtu ticamāka un precīzāka; aicina Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centru (ECMWF), Integrēto oglekļa novērošanas sistēmas (ICOS) Eiropas pētniecības infrastruktūru, valsts pārskatu aģentūras un pētniecības centrus un citus galvenos dalībniekus veidot darbības spēju, kas informāciju par antropogēnām emisijām ļautu iegūt no satelītu datiem, ievērojot vajadzīgās prasības, cita starpā arī ar satelītu konstelācijas palīdzību;
22. vērš uzmanību uz to, ka COP 24 Katovicē Eiropas Savienībai ir svarīgi paust vienotu viedokli un rīkoties saliedēti, lai garantētu savu politisko ietekmi un ticamību; mudina visas dalībvalstis atbalstīt Eiropas Savienībai piešķirto pilnvarojumu sarunās un divpusēju tikšanos reizēs ar citiem dalībniekiem;
23. aicina Komisiju un dalībvalstis jautājumu par rīcību klimata politikas jomā iekļaut svarīgu starptautisku forumu darba kārtībā (piemēram, ANO un tādās struktūrās kā G7 un G20) un meklēt daudzpusēju partnerattiecību veidošanas iespējas konkrētos jautājumos, kas saistīti ar Parīzes nolīguma un IAM īstenošanu;
Atklātība, iekļaušanas spēja un pārredzamība
24. aicina Komisiju un dalībvalstis uzturēt spēkā un nostiprināt stratēģiskās partnerattiecības ar attīstītajām valstīm un jaunietekmes valstīm, lai dažu nākamo gadu laikā varētu izveidoties klimata jomas līderu grupa, un izrādīt lielāku solidaritāti ar neaizsargātām valstīm; atbalsta pastāvīgu un aktīvu ES līdzdalību tā dēvētajā „vērienīgu mērķu koalīcijā” un sadarbību ar šīs koalīcijas dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ir atpazīstama to apņemšanās panākt Parīzes nolīguma patiesi nozīmīgu īstenošanu, tādēļ 2018. gadā vienojoties par stabilu noteikumu kopumu un sekmīgi īstenojot veicinošo dialogu COP 24;
25. uzsver, ka ir vajadzīga visu pušu efektīva līdzdalība, lai sasniegtu mērķi ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu tā, ka tas nepārsniedz 1,5°C, un tas savukārt nozīmē, ka ir jārisina jautājums par nostiprinātām vai pretrunīgām interesēm; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvām, ar ko valdības, kuras pārstāv lielāko daļu pasaules iedzīvotāju, cenšas ieviest īpašu interešu konfliktu pārvaldības politiku UNFCCC struktūrā; aicina Komisiju un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajā procesā, nenonākot pretrunā UNFCCC un Parīzes nolīguma mērķiem un uzdevumiem;
26. vērš uzmanību uz to, ka 80 % no klimata pārmaiņu dēļ pārvietotajām personām ir sievietes, kuras klimata pārmaiņas vispār ietekmē vairāk nekā vīriešus un kurām arī nākas izturēt vairāk, kaut gan galveno lēmumu pieņemšanā par rīcību klimata politikas jomā viņas ir mazāk iesaistītas; tāpēc uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt sievietēm pilnvērtīgas iespējas un panākt, lai viņas kā līdztiesīgas dalībnieces un līderes varētu piedalīties starptautiskos forumos, piemēram, UNFCCC, kā arī pasākumos, kas klimata jomā īstenojami valsts, reģionu un vietējā līmenī, lai attiecīgie pasākumi būtu sekmīgi un efektīvi; aicina ES un dalībvalstis klimata jomas politikā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un veicināt pirmiedzīvotāju sieviešu un sieviešu tiesību aizstāvju līdzdalību UNFCC pamatstruktūrā;
27. atzinīgi vērtē COP 23 pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru Pielāgošanās fonds turpinās kalpot Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai; atzīst to, cik šis fonds ir svarīgs kopienām, kas ir vismazāk pasargātas no klimata pārmaiņām, un tāpēc atzinīgi vērtē dalībvalstu jauno apņemšanos nodrošināt šim fondam 93 miljonus ASV dolāru;
28. atzīst, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina lielāko daļu no publiskā sektora finansējuma klimata jomā; pauž bažas, ka attīstīto valstu faktiskie solījumi nesakrīt ar to kolektīvi noteikto mērķi — nodrošināt finansējumu, kas sasniedz 100 miljardus ASV dolāru gadā; uzsver, ka šī mērķa sasniegšanai būtisks ir visu attīstīto nolīguma Pušu devums, jo ilgtermiņa finansējumam ir izšķiroša nozīme, lai jaunattīstības valstis spētu pildīt uzdevumus, ko sev noteikušas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;
29. uzsver, ka būtu jānodrošina ES budžeta atbilstība ES starptautiskajām saistībām attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un arī vidējā termiņā un ilgtermiņā īstenojamiem ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā un ka tas nedrīkstētu būt pretrunā šiem mērķiem un traucēt tos sasniegt; ar bažām atzīmē, ka mērķis rīcībai klimata politikas jomā atvēlēt 20 % no visiem Savienības izdevumiem, visticamāk, netiks sasniegts, un tāpēc pieprasa korektīvu rīcību; turklāt uzsver, ka mērķiem, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā, jau no paša sākuma vajadzētu būt uzmanības centrā, risinot politiskās diskusijas par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2020. gada, lai tādējādi nodrošinātu, ka attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgie līdzekļi būs pieejami; atgādina par savu nostāju, saskaņā ar kuru ar klimata jomu saistīto izdevumu pašreizējo apjomu pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gadam vajadzētu palielināt no 20 % līdz 30 %; uzskata, ka visiem pārējiem DFS izdevumiem būtu jāatbilst Parīzes nolīguma prasībām un ka tie nedrīkstētu bremzēt centienus mazināt klimata pārmaiņas;
30. pieprasa izveidot atsevišķu automātiskas darbības ES publiskā finansējuma piešķiršanas mehānismu, ar kuru sniegt adekvātu papildu atbalstu, lai panāktu, ka ES taisnīgi maksā savu daļu 100 miljardiem ASV dolāru, kas ir starptautiski noteiktais klimata jomas finansēšanas mērķis;
Nevalstisko dalībnieku loma
31. atgādina — Parīzes nolīgumā ir atzīts, ka klimata politikā svarīga nozīme ir daudzlīmeņu pārvaldībai un ka ir nepieciešama sadarbība ar reģioniem, pilsētām un nevalstiskajiem dalībniekiem;
32. pauž gandarījumu par to, ka visā pasaulē aizvien aktīvāki kļūst vēl plašāka spektra nevalstiskie dalībnieki, kas rīcību klimata politikas jomā ir apņēmušies īstenot ar konkrētiem un mērāmiem rezultātiem; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un valsts vietējo līmeņu pārvaldes iestādēm ir izšķiroša nozīme, jo tas ir sabiedriskās domas un valsts rīcības aktivizētājs un dzinējspēks; aicina ES, dalībvalstis un visas nolīguma Puses veicināt un atvieglot absolūti pārredzamu dialogu ar nevalstiskajiem dalībniekiem un iesaistīties šādā dialogā, jo tieši šie dalībnieki aizvien biežāk kļūst par līderiem cīņā pret klimata pārmaiņām, un aicina tās tāpat rīkoties arī attiecībā uz valsts vietējo līmeņu pārvaldes dalībniekiem, jo īpaši gadījumos, kad ES attiecības ar attiecīgās valsts valdību klimata politikas jomā ir pasliktinājušās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka COP 23 25 pilsētas, kas pārstāv 150 miljonus iedzīvotāju, pirmās ir paudušas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt par neto bezemisiju pilsētām;
33. aicina Komisiju vēl intensīvāk strādāt pie attiecību veidošanas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, paplašināt gan tematisko, gan konkrētās nozarēs īstenojamo sadarbību starp pilsētām un reģioniem ne vien ES teritorijā, bet arī aiz ES robežām, izstrādāt pielāgošanās un izturētspējas pasākumu iniciatīvas un nostiprināt ilgtspējīgas attīstības modeļus un emisiju samazināšanas plānus tādās galvenajās nozarēs kā enerģētika, rūpniecība, tehnoloģija, lauksaimniecība un transports gan pilsētās, gan lauku rajonos, piemēram, īstenojot mērķsadarbības programmas, Starptautisko pilsētsadarbības programmu, sniedzot atbalstu tādām platformām kā Pilsētas mēru pakts un veidojot jaunus forumus labākās prakses apmaiņai; aicina ES un dalībvalstis atbalstīt reģionālo un vietējo dalībnieku centienus reģionu un vietējā līmenī ieviest noteiktas iemaksas (līdzīgas NND), ar kuru palīdzību šī procesa rezultātā klimata jomā var noteikt vēl vērienīgākus mērķus;
34. mudina Komisiju savā priekšlikumā par ES gadsimta vidus ilgtermiņa neto bezemisiju attīstības stratēģiju noteikt visām nozarēm konkrētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus 2050. gadam un skaidri izklāstīt to, kā attiecīgos mērķus sasniegt, cita starpā arī kā sasniegt 2035., 2040. un 2045. gadam paredzētos starpposma mērķrādītājus; aicina Komisiju tajā ierosināt, kā veicināt oglekļa piesaistīšanu krātuvēs atbilstoši Parīzes nolīguma prasībām, lai tādējādi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāktu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma neto pieaugums Eiropas Savienībā līdzinās nullei un ka turpmāk tas drīz vien ir ar mīnusa zīmi; prasa ar šo stratēģiju garantēt centienu taisnīgu sadalījumu starp nozarēm, iekļaut tajā mehānismu, ar ko apkopot reizi piecos gados veicamās globālās izsvēršanas rezultātus, un ņemt vērā gaidāmā IPCC īpašā ziņojuma secinājumus, Eiropas Parlamenta ieteikumus un nostājas, kā arī nevalstisko dalībnieku (piemēram, vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora) viedokli;
35. uzsver, ka ES ilgtermiņa stratēģija būtu jāuzskata par iespēju noteikt turpmākās stratēģiskās prioritātes mūsdienīgai, zaļai ES ekonomikai, kurā pilnībā tiek izmantotas tehnikas progresa piedāvātās iespējas, kurā ir nemainīgi augsts sociālā nodrošinājuma līmenis un arī augsti patērētāju aizsardzības standarti un no kuras būs labums gan rūpniecībai, gan pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši ilgākā laikposmā;
36. mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un programmas, ar ko pievērsties dekarbonizācijas un tehnoloģiju progresa virzītai paradigmas maiņai nozarēs, turklāt nodrošināt, ka ir iespējama zināšanu un labas prakses apmaiņa starp reģioniem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuriem šāda maiņa ir aktuāla, kā arī sniegt reģioniem un darba ņēmējiem atbalstu, lai palīdzētu tiem sagatavoties strukturālām pārmaiņām, aktīvi meklētu jaunas ekonomiskās iespējas un izstrādātu stratēģiskas izvietošanas politiku, kas garantētu, ka Eiropā ir iespējama taisnīga pāreja uz neto bezemisiju ekonomiku;
37. uzskata — lai panāktu NND atbilstību saistībām, kuras saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir jāpilda attiecībā uz visu ekonomiku kopumā, būtu jāmudina nolīguma Puses ņemt vērā arī starptautiskās kuģošanas un aviācijas radītās emisijas un vienoties par īstenošanas pasākumiem, kas minēto nozaru radīto emisiju problēmas risināšanai ir veicami starptautiskā, reģionu un atsevišķas valsts līmenī;
Vispusīgi centieni visās nozarēs
38. atzinīgi vērtē to, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu veidošana pasaulē turpinās, un jo īpaši to, ka 2017. gada decembrī Ķīnā ir sākusies valsts mēroga oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības shēmas pirmā posma īstenošana; atzinīgi vērtē 2017. gada beigās parakstīto vienošanos par ES ETS un Šveices ETS sasaisti un mudina Komisiju pamatīgāk izpētīt šādas sasaistes iespējas un citu veidu sadarbību ar trešo valstu un reģionu oglekļa emisiju tirgiem, kā arī stimulēt oglekļa emisiju tirgu un citu oglekļa emisiju cenas noteikšanas mehānismu turpmāku veidošanos, kas palīdzēs samazināt pasaules kopējo emisiju apjomu, vairos lietderību un izmaksu ietaupījumus un mazinās oglekļa emisiju pārvirzes risku, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā; aicina Komisiju iedibināt aizsardzības mehānismus, kuri garantētu, ka jebkāda sasaiste ar ES ETS arī turpmāk palīdzēs vēl vairāk un noturīgi mazināt klimata pārmaiņas un neiedragās saistības, ko attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju Savienība ir apņēmusies īstenot savā teritorijā;
39. pauž nožēlu, ka transports ir vienīgā nozare, kurā emisiju apjoms kopš 1990. gada ir palielinājies; uzsver, ka tas nav savienojams ar ilgtspējīgu ilgtermiņa attīstību, jo tai ir vajadzīgs, lai emisijas no visām sabiedrības darbības sfērām samazinātos krietni ātrāk un vēl lielākā apjomā; atgādina, ka līdz 2050. gadam būs jāpanāk transporta nozares pilnīga dekarbonizācija;
40. pauž pamatīgu vilšanos par to, ka Komisijas priekšlikums par vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju standartiem laikposmā pēc 2020. gada neatbilst Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem;
41. pauž bažas par to, cik vērienīga ir ICAO Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), ņemot vērā, ka vēl turpinās darbs pie standartiem un ieteicamās prakses, ar ko shēmu ir plānots ieviest, sākot no 2019. gada; stingri iebilst pret centieniem obligāti piemērot CORSIA lidojumiem Eiropas teritorijā, ignorējot ES tiesību aktus un lēmumu pieņemšanas autonomiju; uzsver, ka CORSIA standartu un ieteicamās prakses projektu vēl vairāk vājināt nedrīkst; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai CORSIA noteikumi būtu stingrāki un līdz ar to nākotnē arī tās ietekme būtu spēcīgāka;
42. atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2392 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada(8) un jo īpaši tās 1. panta 7. punktā ir skaidri norādīts, ka abi līdztiesīgie likumdevēji — Eiropas Parlaments un Padome — ir vienīgās iestādes, kas lemj par jebkādiem turpmākiem ETS direktīvas grozījumiem; aicina dalībvalstis, vadoties pēc Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu, iesniegt oficiālu atrunu attiecībā uz CORSIA standartiem un ieteicamo praksi, norādot, ka vispirms ir vajadzīga vienošanās ar Padomi un Eiropas Parlamentu, lai īstenotu CORSIA un piedalītos tās brīvprātīgajos posmos;
43. atgādina, ka Savienība atļāva līdz 2024. gadam pagarināt vēl vienu atbrīvojumu no ES ETS lidojumiem ārpus EEZ, tā cenšoties atvieglot ICAO centienus rast pasaules mēroga risinājumu attiecībā uz aviācijas radītām emisijām; tomēr uzsver, ka turpmāk tiesību akti būtu jāgroza tikai tad, ja tas ir saskaņā ar apņemšanos panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos visas Savienības ekonomikas mērogā, jo pēc 2020. gada vairs nav paredzēts izmantot CO2 emisiju izlīdzināšanas vienības;
44. atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties ES ETS, aviācijā jau ir izdevies samazināt/kompensēt aptuveni 100 miljonus tonnu CO2 emisiju;
45. atgādina — tiek prognozēts, ka laikposmā līdz 2050. gadam kuģošanas radīto CO2 emisiju apjoms palielināsies par 50–250 %, un jau ir pieejami tehniskie līdzekļi, ar kuriem emisijas no kuģiem var būtiski samazināt; atzinīgi vērtē vienošanos, kas attiecībā uz sākotnējo SJO stratēģiju par kuģu radītās SEG emisijas apjoma samazināšanu 2018. gada aprīlī ir panākta SJO Jūras vides aizsardzības komitejas 72. sesijā, jo tas ir pirmais solis ceļā uz to, lai nozare sniegtu savu ieguldījumu, palīdzot praksē īstenot Parīzes nolīguma mērķi ierobežot planētas vidējas temperatūras pieaugumu; aicina SJO ātri vienoties par jauniem saistošiem emisiju samazināšanas pasākumiem, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus, un uzsver, ka ir būtiski attiecīgo pasākumus steidzami īstenot līdz 2023. gadam; uzsver, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi un rīcība, lai risinātu jūras transporta radīto emisiju problēmu, un tāpēc prasa ES un dalībvalstīm uzmanīgi sekot līdzi tam, kāda būs SJO vienošanās ietekme un kā šī vienošanās tiks īstenota, un arī apsvērt iespēju veikt papildu pasākumus ES līmenī, kas garantētu, ka SEG emisija no kuģiem samazinās atbilstoši Parīzes nolīguma mērķim ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu; mudina Komisiju starptautisko kuģošanu iekļaut savā topošajā dekarbonizācijas stratēģijā 2050. gadam, lai nodrošinātu, ka lēmumus investēt ES pieņem, pievēršoties arī kuģu bezoglekļa degvielas un dzinēju tehnoloģijas veidiem;
46. atzīmē, ka atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju īpatsvars ir 20 % no pasaules kopējā SEG emisijas apjoma; uzsver, ka mežiem un mitrājiem ir klimata pārmaiņu mazināšanai būtiska nozīme, jo tiem ir liels oglekļa uztveršanas potenciāls; norāda, ka dabiskie oglekļa piesaistītāji un krātuves ES un visā pasaulē būtu jāsaglabā un ilgtermiņā jāvairo un ka kopējā pasaules mežu platība, kā arī mežu pielāgošanās spēja un noturība pret klimata pārmaiņām ir vēl vairāk jāpalielina, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā nosprausto ilgtermiņa mērķi; vērš uzmanību arī uz to, ka ir vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kas vērsti tieši uz tropu mežiem, un ka vispirms ir jāsāk novērst mežu izzušanas un klimata pārmaiņu pamatcēloņus;
Noturība pret klimata pārmaiņām, tām pielāgojoties
47. aicina Komisiju pārskatīt ES pielāgošanās pasākumu stratēģiju, jo pielāgošanās pasākumi ir nenovēršama vajadzība visām valstīm, ja tās vēlas mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme un ilgtspējīga attīstība;
48. uzskata, ka vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju pārstāvju platformas aktivizēšana ir viens no COP 23 panākumiem un vēl viens svarīgs solis ceļā uz Parīzē pieņemto lēmumu īstenošanu; ir pārliecināts, ka šī platforma veicinās efektīvu pieredzes un labākās prakses apmaiņu pielāgošanās pasākumu un stratēģiju jomā;
49. uzsver, ka ir jāizstrādā publiski pieejamas, pārredzamas un lietotājdraudzīgas sistēmas un instrumenti, ar ko sekot līdzi tam, kā un cik efektīvi tiek īstenoti nacionālie pielāgošanās plāni un darbības;
Klimata diplomātija
50. stingri atbalsta Savienības politikas pasākumu un klimata diplomātijas turpmāku un vēl spēcīgāku īstenošanu, kas ir ļoti svarīga, lai partnervalstīs vairāk uzmanības būtu pievērsts rīcībai klimata politikas jomā un lai veidotu pasaules sabiedrības viedokli; prasa personāla un finanšu resursus EĀDD un Komisijai piešķirt tā, lai tas labāk atspoguļotu stingro apņemšanos īstenot klimata diplomātiju un tajā aktīvāk iesaistīties; uzstāj, ka ir jāizstrādā vispusīga stratēģija attiecībā uz ES klimata diplomātiju un ka klimata aspekti ir jāiestrādā visās ES ārējās darbības jomās, tostarp tirdzniecības, attīstības sadarbības, humānās palīdzības, kā arī drošības un aizsardzības jomā;
51. uzsver, ka klimata pārmaiņas aizvien pamatīgāk ietekmē starptautisko drošību un reģionālo stabilitāti, un tam par iemeslu ir vides degradācija, iztikas zudums, klimata pārmaiņu izraisīta cilvēku pārvietošanās un ar to saistīti nemieru veidi, kuru gadījumā klimata pārmaiņas bieži vien var uzskatīt par apdraudējuma pavairotāju; tāpēc mudina ES un dalībvalstis sadarboties ar saviem partneriem visā pasaulē, lai labāk izprastu, integrētu, prognozētu un pārvaldītu klimata pārmaiņu destabilizējošo ietekmi; līdz ar to uzsver, ka klimata diplomātiju ir būtiski integrēt ES konfliktu novēršanas politikas nostādnēs;
52. aicina Komisiju un dalībvalstis sākt veidot ļoti plaša vēriena alianses, kuru vadībā, piemēram, rīcība klimata politikas jomā tiktu integrēta dažādos ārpolitikas jautājumos, cita starpā arī tajos, kas skar tirdzniecību, starptautisko migrāciju, starptautisko finanšu iestāžu reformu, mieru un drošību;
53. aicina Komisiju klimata pārmaiņu dimensiju iestrādāt starptautiskajos tirdzniecības un investīciju nolīgumos, nosakot, ka Parīzes nolīguma ratifikācija un īstenošana ir prasība, kas jāpilda turpmāko tirdzniecības nolīgumu slēdzējiem; aicina Komisiju vispusīgi izvērtēt to, cik lielā mērā spēkā esošie nolīgumi ir atbilstoši Parīzes nolīgumam;
Rūpniecība un konkurētspēja
54. vērš uzmanību uz to, ka klimata pārmaiņas pirmkārt un galvenokārt ir sabiedrības problēma un ka tāpēc cīņai pret tām ir nemainīgi jābūt vienam no vadošajiem ES politikas un rīcības principiem, cita starpā arī rūpniecības, enerģētikas, pētniecības un digitālo tehnoloģiju jomā;
55. atzinīgi vērtē Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un nozaru centienus pildīt Parīzes nolīgumā noteiktos pienākumus un atzinīgi vērtē arī līdz šim panākto progresu; mudina tos noteikt vēl augstākus mērķus un pilnībā izmantot iespējas, kas rodas saistībā ar Parīzes nolīgumu, neatpaliekot no tehnoloģiju progresa;
56. uzsver, ka stabils un paredzams tiesiskais regulējums un nepārprotami politiskie signāli, kas raidīti gan ES, gan pasaules līmenī, atvieglo un veicina ar klimata jomu saistītas investīcijas; šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka paketē „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” iekļautie likumdošanas priekšlikumi ir svarīgi, lai panāktu spēcīgāku ES konkurētspēju, nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas iedzīvotājiem un nospraustu mērķus atbilstoši ES saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu un tā piecu gadu pārskatīšanas mehānismu;
57. atzinīgi vērtē to, ka vairākas valstis, kurās atrodas ES energoietilpīgo nozaru lielākie konkurenti, ir ieviesušas oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības vai citus oglekļa emisiju cenas noteikšanas mehānismus; mudina arī citas valstis sekot šim piemēram;
58. uzsver, ka ir būtiski palielināt kvalitatīvu darbvietu un kvalificēts darbinieku skaitu ES rūpniecībā, lai sekmētu tās inovāciju un noturīgu paradigmas maiņu; prasa īstenot holistisku un iekļaujošu procesu, lai izstrādātu alternatīva uzņēmējdarbības modeļa perspektīvu ogļrūpniecības un intensīvas oglekļa emisijas reģionos, kur liela daļa strādājošo ir nodarbināti no oglekļa atkarīgās nozarēs, un tādējādi palīdzētu plaukstošām nozarēm un pakalpojumiem vieglāk panākt noturīgu paradigmas maiņu, tomēr izrādot cieņu tradīcijām un mantojumam un rēķinoties ar pieejamā darbaspēka prasmēm; uzsver, ka dalībvalstu rīcība ir būtiska, lai ātrāk īstenotu reformas, kuru rezultātā šajos reģionos darbaspēkam varētu taisnīgi nodrošināt iespējas mainīties; atgādina, ka šajā ziņā absolūti nepieciešams ir papildu finansiāls atbalsts no ES;
Enerģētikas politika
59. atgādina, ka investīcijas atjaunojamos energoresursos ES samazinās; tāpēc uzsver, ka atjaunojamo energoresursu enerģijai un energoefektivitātei ir būtiska nozīme, lai samazinātu emisijas, garantētu drošu energoapgādi, kā arī nepieļautu un mazinātu enerģētisko nabadzību, tā nodrošinot aizsardzību un palīdzību neaizsargātām un trūcīgām mājsaimniecībām; prasa pasaules līmenī veicināt energoefektivitātes un energoekonomijas pasākumu īstenošanu, kā arī atjaunojamo energoresursu izstrādi un to efektīvu izmantošanu (piemēram, stimulējot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašražošanu un pašpatēriņu);
60. atgādina, ka prioritātes noteikšana energoefektivitātei, cita starpā arī ar principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, un pasaules mēroga līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā ir divi no galvenajiem ES enerģētikas savienības mērķiem; uzsver, ka šo mērķu sasniegšanai būtiska nozīme ir vērienīgiem tiesību aktiem paketē „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, kā arī topošajai gadsimta vidus stratēģijai, ar ko ir iecerēts efektīvi īstenot ES politikas nostādnes atbilstoši saistībām, kuras izriet no Parīzes nolīguma, proti, noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C un nākotnē to iegrožot vēl vairāk, nepieļaujot, ka tas pārsniedz 1,5°C;
61. uzsver, ka ir būtiski izstrādāt enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, viedos tīklus un veidot pieprasījumreakciju, jo tas palīdzēs stipri efektīvāk sākt ieviest atjaunojamos energoresursus enerģijas ražošanas un mājsaimniecību siltumapgādes un aukstumapgādes nozarēs;
62. aicina ES pārliecināt starptautisko sabiedrību nekavējoties pieņemt konkrētus pasākumus, cita starpā arī to īstenošanas grafiku, lai pakāpeniski likvidētu videi kaitīgās subsīdijas, kuras kropļo konkurenci, vājina starptautisko sadarbību un bremzē inovāciju;
Pētniecība, inovācija, digitālās tehnoloģijas un kosmosa politika
63. uzsver, ka pastāvīga, aizvien spēcīgāka pētniecība un inovācija tādās jomās ka klimata pārmaiņu mazināšana, attiecīgu pielāgošanās pasākumu politika, resursu efektīva izmantošana, ilgtspējīgas mazemisiju un bezemisiju tehnoloģijas, otrreizējo izejvielu ilgtspējīga izmantošana („aprites ekonomika”) un datu vākšana par klimata pārmaiņām ir priekšnoteikums tam, lai cīņa pret klimata pārmaiņām būtu izmaksu ziņā efektīva, un palīdz mazināt atkarību no fosilā kurināmā veidiem; tāpēc prasa uzņemties vispārējas saistības palielināt un mērķtiecīgi nodrošināt investīcijas tieši šīm jomām; uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka ilgtspējīgu enerģētikas projektu finansēšana saskaņā ar jauno programmu „Apvārsnis Eiropa”, ņemot vērā saistības, kas jāpilda enerģētikas savienības kontekstā un pildot Parīzes nolīgumu;
64. uzsver, ka IAM radikāli maina starptautisko politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un ka ES ir apņēmusies šos mērķus īstenot gan savā iekšpolitikā, gan ārpolitikā; vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā IAM ārējo dimensiju, ir jāizpēta dažādas metodes, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm un jaunietekmes valstīm īstenot enerģētikas pārkārtošanu, cita starpā arī ar spēju veidošanas pasākumiem, palīdzību, kas ļauj samazināt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektu kapitāla izmaksas, ar tehnoloģiju nodošanu un ar risinājumiem, kuri noderīgi viedo pilsētu veidošanai un arī tālāko reģionu un lauku kopienām, un tādējādi palīdzēt minētajām valstīm izpildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu; šajā ziņā atzinīgi vērtē nesen izveidoto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;
65. atgādina, ka pētniecība, inovācija un konkurētspēja ir viens no pieciem ES enerģētikas savienības stratēģijas pīlāriem; atzīmē, ka ES ir apņēmusies šajās jomās arī turpmāk saglabāt savas līderpozīcijas pasaules mērogā, tomēr veidojot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem; uzsver — lai varētu sākt izmantot nepiesārņojošas un ilgtspējīgas energotehnoloģijas, ir būtiski gan attīstītajās valstīs, gan jaunietekmes valstīs veidot un saglabāt spēcīgu inovācijas spēju;
66. atgādina, ka digitālās tehnoloģijas ir fundamentāli svarīgas, lai atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu un jo īpaši lai uzlabotu energoefektivitāti un energoekonomiju; uzsver ieguvumus, ko klimata jomā var sniegt Eiropas rūpniecības digitalizācija, nodrošinot resursu lietderīgu izmantošanu un mazāku materiālietilpību, kā arī uzlabojot pašreizējā darbaspēka potenciālu;
67. ir cieši pārliecināts, ka Savienības kosmosa programmas būtu jāizstrādā tā, lai būtu nodrošināts, ka tās palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas; šajā sakarībā atgādina, ka īpaši svarīga ir Savienības Zemes novērošanas un monitoringa programmas (Copernicus) sistēma un ka ir jāpanāk, lai tajā būtu ietverts CO2 monitoringa pakalpojums; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka pastāvīgi pilnībā tiek brīvi īstenota atvērto datu politika, jo tas ir būtiski zinātnes aprindām un kalpo par pamatu starptautiskajai sadarbībai šajā jomā;
Jaunattīstības valstīs īstenojama rīcība klimata politikas jomā
68. uzstāj, ka nedrīkst atteikties no iespējas ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C atzīmei un ka lielākajiem emitētājiem, tostarp ES, ir strauji jākāpina klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu vēriens, jo līdz ar to būtiskus ieguvumus var nodrošināt arī ilgtspējīgas attīstības ziņā, un ka lielākajiem emitētājiem turklāt ievērojami jāpalielina atbalsts rīcībai, kas klimata politikas jomā ir īstenojama jaunattīstības valstīs;
69. uzsver, cik liela nozīme ir pārdomātai lēmumu pieņemšanai klimata jomā un cik svarīgi ir šādu lēmumu pieņemšanu atbalstīt, uzlabojot jaunattīstības valstīm klimata jomā īpaši aktuālu pakalpojumu sniegšanu; prasa noteikt, ka tas ir svarīgs mērķis ES finansētai pētniecībai, un prasa ES rīkoties apņēmīgi, lai atvieglotu tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm; prasa pieņemt PTO deklarāciju par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas būtu līdzvērtīga lēmumiem, kurus 2001. gadā Dohā pieņēma attiecībā uz Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un sabiedrības veselību;
70. atgādina, ka attīstītās valstis ir apņēmušās nodrošināt jaunu, papildu finansējumu rīcībai, kas jaunattīstības valstīs ir īstenojama klimata politikas jomā, paredzot, ka līdz 2020. gadam attiecīgā finansējuma apjoms sasniegs 100 miljardus ASV dolāru gadā; atzīst, ka ir jāturpina palielināt un stingrāk jāuzskaita finanšu jomā īstenojamie pasākumi, cita starpā arī pievēršot uzmanību prasībai par to, ka tam ir jābūt jaunam, papildu finansējumam un ka tas ir jāveido tikai no dotācijām līdzvērtīgiem aizdevumiem, kas aprēķināti pēc metodes, par kuru ir panākta vienošanās ESAO Attīstības palīdzības komitejā; iesaka ES dalībvalstīm rīkoties pēc Komisijas izstrādātās prakses parauga, oficiālo attīstības palīdzību saistībā ar klimata jomā nosprausto mērķi noteikt pēc Riodežaneiro rādītājiem;
71. aicina ES ievērot principu par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas iedibināts LESD 208. pantā, jo tas ir fundamentālas nozīmes aspekts ES ieguldījumam Parīzes nolīguma īstenošanā; tāpēc prasa, lai ES nodrošinātu attīstības, tirdzniecības, lauksaimniecības, enerģētikas un klimata jomā īstenojamās politikas savstarpēju konsekvenci;
72. atgādina, ka klimata pārmaiņas gan tieši, gan netieši ietekmē lauksaimniecības produktivitāti; vēlreiz atgādina, ka ir prasījis pašos pamatos mainīt to, kā mēs ražojam un patērējam pārtiku, un tāpēc pāriet uz ekoloģisku lauksaimniecības praksi, ņemot vērā secinājumus, kas iegūti, veicot Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautisko novērtējumu attīstības jomā (IAASTD), un ieteikumus, kurus sniedzis ANO īpašais referents par tiesībām uz pārtiku; atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko īsteno ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), lai veicinātu vērienīgāku ekoloģisko lauksaimniecību, tā cenšoties sasniegt IAM; mudina ES un tās dalībvalstis pēc šāda parauga veidot savu attīstības politiku, cita starpā arī Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) lauksaimniecības investīciju logu;
73. uzsver, ka transporta un ar tirdzniecību saistīto CO2 emisiju apjoms turpina palielināties un tas mazina ES klimata pārmaiņu stratēģijas efektivitāti; atzīmē — ja tiek veicināta eksporta virzīta attīstība, cita starpā ar rūpniecisku lauksaimniecību, kas vērsta uz eksportu, tad to ir grūti savienot ar absolūto nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas;
74. uzskata, ka ES būtu jāizpēta iespējas, kā ieviest kontroles mehānismus tādu preču tirdzniecībai un patēriņam Eiropā, kuras var kaitēt mežiem (piemēram, soja, palmu eļļa, eikalipta produkti, liellopu gaļa, āda un kakao), un ka tas būtu jādara, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) un Kokmateriālu regulu un arī saistībā ar pasākumiem, kurus ES ir īstenojusi, lai regulētu citas piegādes ķēdes, cenšoties izbeigt vai nepieļaut nopietnu kaitējumu; atzīmē, ka šādu centienu sekmīgai īstenošanai galvenā nozīme ir tam, lai ar tiem cita starpā būtu nodrošināts, ka visā piegādes ķēdē tiek pildītas prasības par izsekojamību un obligātu pienācīgu pārbaudi;
75. aicina Eiropas Investīciju banku nekavējoties beigt kreditēt fosilā kurināmā projektus un prasa ES dalībvalstīm beigt piešķirt jebkādas eksporta kredīta garantijas fosilā kurināmā projektiem; prasa noteikt īpašas publiskā sektora garantijas zaļo investīciju atbalstam, ieviest marķējumu un piešķirt fiskālas priekšrocības zaļo investīciju fondiem un „zaļo” obligāciju emitēšanai;
76. uzsver, cik liela nozīme ir globālā pielāgošanās mērķa īstenošanai praksē un tam, ka tiek rasts apjomīgs jaunu līdzekļu apjoms pielāgošanās vajadzībām jaunattīstības valstīs; prasa no ES un tās dalībvalstīm apņemšanos ievērojami palielināt pielāgošanās finansējumu, kuru tās nodrošina; atzīst, ka progress ir jāpanāk, arī risinot jautājumu par zaudējumiem un kaitējumu, kuru kompensēšanai būtu jārod papildu līdzekļi no novatoriskiem publiskā sektora finanšu avotiem, izmantojot Varšavas Starptautisko kompensēšanas mehānismu;
77. uzsver, ka ir vajadzīgi augšupēji, vietējā līmeņa vadības projekti, kas sasniedz īpaši neaizsargātus cilvēkus un kopienas; atzīmē, ka uzsvars, kurš pašlaik tiek likts uz finansējuma apvienošanas darbībām un garantijām, ar ko atvieglo privātas investīcijas, ir izdevīgs liela mēroga projektiem, un prasa palīdzības fondu izmantošanu pienācīgi līdzsvarot;
78. atzīmē, ka aviācijas nozare ļoti lielā mērā ir atkarīga no oglekļa emisiju izlīdzināšanas vienībām un ka mežu nodrošinātās izlīdzināšanas apjomu ir grūti izmērīt un neiespējami garantēt; uzsver, ka ir jāpanāk, lai Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA) un citi projekti nekādi nekaitētu nodrošinājumam ar pārtiku, tiesībām uz zemi un pirmiedzīvotāju tiesībām uz bioloģisko daudzveidību un lai būtu ievērots brīvprātīgas iepriekš norunātas piekrišanas princips;
Eiropas Parlamenta loma
79. uzskata — tā kā starptautisku nolīgumu slēgšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana un kā līdztiesīgam likumdevējam tam ir centrāla nozīme Parīzes nolīguma īstenošanai ES teritorijā, ir jānodrošina Parlamentam iespēja pilntiesīgi iekļauties ES delegācijas sastāvā; tāpēc sagaida, ka Parlaments saņems atļauju piedalīties ES koordinācijas sanāksmēs Katovicē un ka Parlamentam no paša sarunu sākuma būs garantēta pieeja visiem sagatavošanās dokumentiem;
o o o
80. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām trešo valstu līgumslēdzējām pusēm.
UNEP. „The Emissions Gap Report 2017 – The emissions gap and its implications” [ANO Vides programmas 2017. gada ziņojums par emisiju apjoma atšķirībām un šo atšķirību sekām], 18. lpp.
Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksme (COP14)
157k
54k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksmi (COP14) (2018/2791(RSP))
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidusposma pārskatīšanu(1),
– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku(2),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. maija ziņojumu “Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā. Ziņojums par Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas aptverto biotopu un sugu saglabāšanās stāvokli un tā attīstības tendencēm 2007.–2012. gada laikposmā, sagatavots saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu” (COM(2015)0219),
– ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksmi (COP14) (O-000115/2018 – B8-0413/2018 un O-000116/2018 – B8-0414/2018),
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, ko 2010. gadā pieņēma Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Līgumslēdzēju puses, ietvertais pamatmērķis ir nekavējoties efektīvi rīkoties, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības (mums apkārt esošo ekosistēmu, sugu un ģenētisko resursu milzīgās daudzveidības) samazināšanos, proti, nodrošināt, lai līdz 2020. gadam ekosistēmas būtu noturīgas un turpinātu sniegt būtiskus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot planētas dzīvās dabas dažādību un veicinot cilvēku labklājību un nabadzības izskaušanu;
B. tā kā Redzējums 2050. gadam, kas pieņemts saskaņā ar KBD, ir “Dzīvošana saskaņā ar dabu”, un tajā noteikts, ka “līdz 2050. gadam bioloģiskā daudzveidība tiek novērtēta, saglabāta, atjaunota un izmantota saprātīgi, saglabājot ekosistēmas pakalpojumus un veselīgu planētu un nodrošinot ieguvumus, kas svarīgi visiem cilvēkiem”;
C. tā kā Redzējums 2050. gadam paredz piecus vispārējos mērķus: a) novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņus, integrējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus valdības politikā un sabiedrības rīcībā; b) samazināt tiešo spiedienu uz bioloģisko daudzveidību un veicināt ilgtspējīgu izmantošanu; c) uzlabot bioloģiskās daudzveidības stāvokli, aizsargājot ekosistēmas, sugas un ģenētisko daudzveidību; d) uzlabot bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu nodrošinātos ieguvumus visiem un e) uzlabot īstenošanu ar līdzdalības plānošanu, zināšanu pārvaldību un spēju veidošanu;
D. tā kā Nagojas protokola par piekļuvi un ieguvumu sadali mērķis ir nodrošināt, lai ieguvumi, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, tiktu sadalīti taisnīgi un līdzvērtīgi;
E. tā kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu ES un palīdzēt līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, paturot prātā bioloģiskās daudzveidības patieso vērtību un ekosistēmu pakalpojumu būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un ekonomiskajā labklājībā;
F. tā kā ES un dalībvalstis ir pieņēmušas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tai pievienotos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), aicinot pārveidot mūsu pasauli un aizsargāt mūsu planētu, tostarp dzīvību uz sauszemes un ūdenī, un ir apņēmušās šos mērķus īstenot pilnībā;
G. tā kā ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās nozīmē ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus ES;
Vispārīgas piezīmes
1. ar bažām norāda, ka Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi 2020. gadam netiks sasniegti, ja bioloģiskā daudzveidība turpinās samazināties pašreizējā tempā, un aicina visas KBD Puses un ieinteresētas personas pastiprināt centienus; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis apņemties veikt tūlītējus, būtiskus un papildu pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, lai sasniegtu ES mērķus;
2. uzsver, ka globālās bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir būtiska problēma, kas ir ES stratēģiskajās interesēs, tādēļ tai būtu jāpievērš vislielākā politiskā uzmanība; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi sadarboties, jo īpaši izmantojot savus ārējos instrumentus, ar trešām valstīm, lai veicinātu un stiprinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus un pārvaldību, jo īpaši visos daudzpusējos nolīgumos;
3. uzsver, ka ir jāīsteno visaptverošs pārvaldības režīms, kura mērķis ir bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana; aicina ES un dalībvalstis saglabāt stingru apņemšanos turpināt sekmēt KBD un uzņemties vadošo lomu saistībā ar gatavošanos laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši Pušu konferences četrpadsmitajā un piecpadsmitajā sanāksmē, un pārredzamā veidā izklāstīt savu redzējumu un prioritātes globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada izstrādei;
4. atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana ir pamatā lielākās daļas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ir būtiska, lai sasniegtu ES politikas mērķus, kas cita starpā ir saistīti ar vidi, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, veselību, katastrofu riska mazināšanu un migrāciju;
5. atgādina, ka bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu saglabāšana ir sinerģisks pasākums un ilgtspējīgas attīstības pamatelements; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāsekmē bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšana un labāka vides politikas saskaņotība visās ES iekšējās un ārējās politikas jomās, tostarp attiecībā uz to apņemšanos pilnībā īstenot IAM līdz 2030. gadam;
6. uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir novērst galvenos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un stāvokļa pasliktināšanās iemeslus, īstenojot ilgtermiņa stratēģisku pieeju, un izstrādāt un īstenot efektīvus lēmumus un pasākumus, sākot ar aizsargājamo teritoriju apzināšanu un saglabāšanu, ņemot vērā minēto teritoriju jutīgumu, apdraudēto sugu klātbūtni vai apzinātām zināšanu un/vai efektīvas pārvaldības nepilnībām, līdz bioloģiskās daudzveidības zuduma un tā negatīvās ietekmes uz pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu teritorijām un iztikas līdzekļiem ierobežošanai, ekosistēmu un to pakalpojumu atjaunošanai arī ārpus aizsargājamām teritorijām, bioloģiskās daudzveidības integrēšanai citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zemes izmantošanas plānošanā, attīstības sadarbībā, pētniecībā un inovācijā, transportā, kalnrūpniecībā un veselības aizsardzībā, kā arī nevēlamu subsīdiju nepieļaušanai; uzskata, ka ir būtiski arī ierobežot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un tās negatīvo ietekmi uz zemi un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu iztikas līdzekļiem;
Konvencijas un Stratēģiskā plāna bioloģiskajai daudzveidībai 2011.–2020. gadam īstenošana
7. atgādina, ka COP14 sanāksme Ēģiptē notiek Konvencijas stāšanās spēkā divdesmit piektajā gadadienā; tāpēc uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt centienus, lai īstenotu pašreizējo stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, koncentrēties uz Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu un Nagojas protokola par piekļuvi un ieguvumu sadali pamatelementiem un strādāt pie vērienīga stratēģiskā plāna laikposmam pēc 2020. gada un īstenošanas mehānisma, lai izstrādātu 2050. gada scenāriju, kurā ņemtas vērā jaunas problēmas bioloģiskās daudzveidības jomā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem un IAM;
8. uzsver Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķu nozīmi, cenšoties sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM, jo īpaši IAM 14. mērķi (saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus) un IAM 15. mērķi (aizsargāt sauszemes ekosistēmas, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un vērst par labu zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos);
9. ar bažām norāda, ka ES novērtējumos(3) par aizsargājamo sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvokli ir konstatēts, ka tikai 7 % jūras sugu un 9 % jūras dzīvotņu ir “labvēlīgs saglabāšanās stāvoklis” un 27 % sugu novērtējumos un 66 % dzīvotņu novērtējumos konstatēts “nelabvēlīgs saglabāšanās stāvoklis”;
Globālais bioloģiskās daudzveidības satvars laikposmam pēc 2020. gada
10. mudina palielināt globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada vērienu un uzlabot tā īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi izstrādāt skaidrus, kvantitatīvus, izmērāmus mērķus un ar tiem saistītus snieguma rādītājus, labākus uzraudzības instrumentus, saistību uzņemšanās procesus un pārskatīšanas un ziņošanas mehānismus, kam piemēro vienotus standartus un kas ir līdzīgi Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mehānismiem, ar mērķi Pušu interesēs uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī nākamā globālā plāna bioloģiskās daudzveidības jomā vispārējo efektivitāti;
11. uzsver, ka ir vajadzīgs spēcīgāks starptautiskais satvars, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību pasaulē, apturētu tās stāvokļa pašreizējo lejupslīdi un pēc iespējas to atjaunotu; uzskata, ka šāda satvara pamatā vajadzētu būt mērķiem un brīvprātīgām saistībām, kas ietver valsts mērogā noteiktu ieguldījumu, ko papildina vietēja un reģionāla mēroga centieni, un citus piemērotus instrumentus, finanšu saistības un uzlabotas spēju veidošanas garantijas, kā arī piecu gadu pārskatīšanas mehānismu, īpašu uzmanību pievēršot labākai aizsargāto teritoriju pārvaldībai un efektīvākiem aizsardzības pasākumiem, kā arī vērienīgāku mērķu izstrādei;
12. uzsver, ka ir svarīgi līdz minimumam samazināt laiku, kas pēc globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada pieņemšanas paies, līdz valstis uz tā pamata izstrādās savus mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, un tādējādi izvairīties no kavējumiem konkrētu darbību veikšanā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;
Ekonomiskie apsvērumi un finansējums
13. uzsver to, ka ekonomikas izaugsme var veicināt ilgtspējīgu attīstību tikai tad, ja tā ir atsaistīta no bioloģiskās daudzveidības degradācijas un dabas spējas veicināt cilvēku labklājību, un uzsver, ka ir svarīgi paplašināt uz dabas resursiem balstītus risinājumus, lai palīdzētu sabiedrībai pilnībā ilgtspējīgā veidā risināt sarežģītas problēmas ar sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;
14. uzsver, ka ir jāparedz pietiekams finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai; uzsver, ka pārbaudei no bioloģiskās daudzveidības viedokļa un bioloģiskajai daudzveidībai paredzētu līdzekļu iespējamai iezīmēšanai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs būtiska un pozitīva ietekme uz Redzējuma 2050. gadam sasniegšanu;
15. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ar KBD saistītu jaunu starptautisku finanšu mehānismu izveidi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzsver privāto finansēšanas iniciatīvu nozīmi šajā sakarā;
16. uzsver, ka ir svarīgi palielināt ieguldījumus, lai izpildītu Parīzes nolīguma saistības un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, un nodrošināt saskaņotību starp politiku klimata pārmaiņu seku mazināšanai, politiku pielāgošanās sekmēšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politiku;
Mežsaimniecība un lauksaimniecība
17. atzinīgi vērtē to, ka 10.2.g) apakšpunktā (XXI/1.) attiecībā uz COP14 lēmumu minēts mežsaimniecības un lauksaimniecības potenciāls; uzsver, ka lauksaimniecības darbības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir cieši saistītas; uzsver, ka ilgtspējīgi pārvaldīta lauksaimniecība un mežsaimniecība lielā mērā veicina sugu, dzīvotņu un ekosistēmu daudzveidību un mazina klimata pārmaiņu ietekmi;
18. tomēr atzīmē, ka intensīvā lauksaimniecība negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz atmežošanu un pesticīdu izmantošanu; atgādina apputeksnētāju skaita satraucošo samazināšanos, jo tiem ir būtiska nozīme labi funkcionējošu ekosistēmu darbībā; aicina Puses uzņemties stingras saistības attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, tostarp paredzēt prasības attiecībā uz agroekoloģisku pieeju sekmēšanu un kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu pakāpenisku izskaušanu, kā arī stratēģijas augsnes un dzīvotņu aizsardzības nodrošināšanai;
Inovācija
19. atzinīgi vērtē to, ka 10.2. punkta h) apakšpunktā (XXI/1.) ir minēta tehnoloģiju attīstība; atgādina, ka inovācija, pētniecība un izstrāde ir nozīmīga Redzējuma 2050. gadam mērķu sasniegšanai, un aicina Puses īpašu uzmanību pievērst saiknei starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomisko labklājību un koordinēt datu vākšanas pasākumus;
Spēju veidošana, sabiedrības informētība un visu dalībnieku iesaistīšana
20. uzsver, ka veiksmīgas īstenošanas pamatā ir spēju veidošana un izpratnes veicināšana, tostarp par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu vērtībām; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka COP13 tās lēmumā XIII/23 un XXI/1 pieņēma īstermiņa rīcības plānu (2017.–2022. gadam) spēju veidošanas un komunikācijas stratēģijas uzlabošanai un sekmēšanai, un aicina COP14 turpināt darbu pie šiem svarīgajiem jautājumiem;
21. uzsver, ka ir svarīgi īstenot vispusīgu līdzdalības procesu, lai veidotu satvaru laikposmam pēc 2020. gada;
22. atzinīgi vērtē to, ka lēmumā XXI/1 ir minētas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas, lai sagatavotos COP14, un aicina Puses veicināt sabiedrības izpratni un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, lai nodrošinātu īpaši pielāgotus risinājumus vietējām kopienām un pirmiedzīvotājiem nolūkā veicināt zemju ilgtspējīgu izmantošanu lielākas bioloģiskās daudzveidības sekmēšanas nolūkā, pilnībā ievērojot ainavu un dzīvotņu reģionālās atšķirības;
23. atzinīgi vērtē nodomu aktīvi īstenot daudzu ieinteresēto personu pieeju, kurā iesaistīti reģionālie un vietējie dalībnieki un kura ir būtiska, lai novērtētu, aizsargātu, saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību, un uzsver, ka labāka sadarbība ar un starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un nozarēm, kā arī darījumdarbības un bioloģiskās daudzveidības platformām, radīs iespējas labāk īstenot bioloģiskās daudzveidības mērķus un tos integrēt citās politikas jomās;
o o o
24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā “Reģionālais novērtējuma ziņojums par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem Eiropā un Vidusāzijā”, 2018.
Eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnes
174k
63k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm (2018/2034(INI))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 5. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra Balto grāmatu “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” (COM(2012)0055),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 145., 148., 149., 152., 153., 174. un 349. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte),
– ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,
– ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, it īpaši 1., 3., 4., 5., 8., 10. un 13. mērķi,
– ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 14. maija ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku(2),
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku ― vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 23. maija paziņojumu “2018. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi” (COM(2018)0400),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra paziņojumu “2018. gada izaugsmes pētījums” (COM(2017)0690),
– ņemot vērā Komisijas un Padomes 2017. gada 22. novembra vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, kas pievienots Komisijas 2017. gada 22. novembra paziņojumam par 2018. gada izaugsmes pētījumu (COM(2017)0674),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2017)0677) un Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa nostāju par to(3),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2017)0770),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2018. gadu” (COM(2017)0771),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra paziņojumu “2018. gada budžeta plāna projekti: vispārējs izvērtējums” (COM(2017)0800),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide” (COM(2017)0250),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 26. aprīļa darba dokumentu “2013. gada ieteikuma “Ieguldīšana bērnos: nelabvēlīgu apstākļu apburtā loka pārraušana” vispārējs izvērtējums” (SWD(2017)0258),
– ņemot vērā Komisijas sagatavoto dokumentu “Stratēģiska iesaistīšanās dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam”, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011–2020) un Padomes 2011. gada 7. marta secinājumus par šo paktu(4),
– ņemot vērā 2002. gada Barselonas Eiropadomes mērķus bērnu aprūpes jomā, proti, līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no trim gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam un vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)0581),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. marta paziņojumu “Apspriešanās sākšana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (COM(2016)0127) un tā pielikumus,
– ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības(6),
– ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2018. gada izaugsmes pētījumā(7),
– ņemot vērā 2017. gada 16. novembra rezolūciju par nevienlīdzības apkarošanu kā instrumentu darbvietu radīšanai un izaugsmes stimulēšanai(8),
– ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm(9),
– ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu — instrumentu nabadzības novēršanai(10),
– ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(11),
– ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(12),
– ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva(13),
– ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam(14),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par pensiju atbilstību: pašreizējo un turpmāko ienākumu atbilstība vecumdienās ES,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīm (2016–2070),
– ņemot vērā 2016. gada 2. februāra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā(15),
– ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un Turīnas procesu, ko uzsāka 2014. gadā, lai stiprinātu Eiropas Sociālās hartas līgumu sistēmu Eiropas Padomē un saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām(16),
– ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēguma konstatējumus par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu (2015. gada septembris),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada marta īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0329/2018),
A. tā kā 2018. gada jūnijā sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eurozonā bija 8,3 %, proti, mazāks nekā 2017. gada jūnijā (9,0 %), un bija zemākais eurozonā kopš 2008. gada decembra reģistrētais rādītājs; tā kā bezdarba līmenis eurozonas dalībvalstīs būtiski atšķiras: zemākais bezdarba līmenis 2018. gada jūnijā bija reģistrēts Maltā (3,9 %) un Vācijā (3,4 %), savukārt augstākais — kas joprojām rada bažas — bija konstatēts Grieķijā (20,2 % 2018. gada aprīlī) un Spānijā (15,2 %), kurās nodarbinātības līmenis bija attiecīgi 57,8% un 65,5 %;
B. tā kā jauniešu bezdarba līmenis eurozonā 2018. gada jūnijā bija 16,9 % salīdzinājumā ar 18,9 % 2017. gada jūnijā; tā kā, neraugoties uz šī bezdarba līmeņa pastāvīgo samazināšanos, tas joprojām ir nepieņemami augsts, tā kā vairāk nekā divas reizes lielāks par vidējo vispārējo bezdarba līmeni un tā kā dažās valstīs bezdarbnieki ir aptuveni trešā daļa jauniešu; tā kā galvenā atbildība par bezdarba problēmas risināšanu gulstas uz dalībvalstīm un tām šajā nolūkā ir jāizstrādā un jāievieš regulatīvs darba tirgus satvars, izglītības un apmācības sistēmas un aktīvas darba tirgus politikas, lai cita starpā nodrošinātu iespējas strādāt pienācīgu darbu par pienācīgu darba samaksu;
C. tā kā eurozonas dalībvalstīs būtiski atšķiras arī jauniešu bezdarba līmenis: 2018. gada jūnijā eurozonā zemākais jauniešu bezdarba līmenis bija reģistrēts Maltā (5,5 %) un Vācijā (6,2 %), savukārt augstākais — Grieķijā (42,3 % 2018. gada aprīlī), Spānijā (34,1 %) un Itālijā (32,6 %);
D. tā kā citas dalībvalstis saskaras ar strukturālām darba tirgus problēmām, tādām kā zems dalības līmenis un prasmju un kvalifikācijas neatbilstība; tā kā, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, arvien vairāk palielinās nepieciešamība pēc konkrētiem pasākumiem neaktīvā darbaspēka integrēšanai vai reintegrēšanai;
E. tā kā vispārējais nodarbinātības līmenis eurozonā 2017. gadā bija 71,0 % un sieviešu nodarbinātības līmenis — 65,4 %; tā kā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropas Savienības mērķis ir panākt vismaz 75 % nodarbinātības līmeni personām vecumā no 20 līdz 64 gadiem, tostarp nodarbinātībā vairāk iesaistot sievietes un vecāka gadagājuma darba ņēmējus un darbaspēkā labāk integrējot migrantus; tā kā eurozonas nodarbinātības līmenis 2016. gada beigās pārsniedza pirmskrīzes augsto līmeni un 2018. gada otrajā ceturksnī bija palielinājies par 1,5 % salīdzinājumā ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā; tā kā dažās dalībvalstīs tas tomēr nav sasniedzis pirms desmit gadiem reģistrēto līmeni un tā kā ir jāpatur prātā, ka Austrumeiropas valstīs to var drīzāk izskaidrot ar kopējā iedzīvotāju skaita ilgtermiņa samazināšanos, nevis ar nelabvēlīgām norisēm darba tirgū; tā kā bažas joprojām rada uz vienu darba ņēmēju nostrādāto stundu skaita samazināšanās — kuras viens no iemesliem ir piespiedu nepilns darba laiks — tendence: 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu attiecīgais rādītājs nedaudz samazinājās (par 0,3 %), un tas vēl aizvien ir par aptuveni 3,0 % zemāks nekā 2008. gadā(17);
F. tā kā darba tirgus segmentācija īpaši ietekmē sievietes un mazkvalificētus, jaunus un vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar invaliditāti un migrantu izcelsmes personas, kuri arī, visticamāk, strādā nepilnas slodzes un pagaidu darbu, kas turpina pastāvēt līdzās nestandarta un netipiskiem nodarbinātības veidiem un fiktīvai pašnodarbinātībai; tā kā 55 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā 2017. gadā bija 57 %, t. i., ir par 10 procentpunktiem zemāks par vispārējo nodarbinātības līmeni, un tā kā nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem šajā vecuma grupā bija 13 procentpunkti, t. i., par 3 procentpunktiem lielāka nekā attiecīgais rādītājs visu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū; tā kā saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm gados vecāku darba ņēmēju skaits palielināsies;
G. tā kā vispārēja kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība ir pamatvajadzība un tāpēc dalībvalstīm tā ir jānodrošina un ir jāinvestē tajā;
H. tā kā 2016. gadā eurozonā nabadzības un sociālās atstumtības riskam bija pakļauts 23,1 % cilvēku — joprojām vairāk nekā 2009. gadā, un tā kā strādājošo nabadzības līmenis bija 9,5 %; tā kā 118 miljoni (par vienu miljonu vairāk nekā pirms krīzes) Eiropas iedzīvotāju joprojām ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam; tā kā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par 20 miljoniem salīdzinājumā ar 2008. gada atsauces rādītāju joprojām ir tālu no sasniegšanas; tā kā, neraugoties uz to, ka materiālās nenodrošinātības rādītāji pazeminās, monetārās nenodrošinātības un pakļautības nabadzības riskam rādītāji turpina palielināties;
I. tā kā eurozonā ilgtermiņa bezdarba līmenis samazinās (no 5 % 2016. gadā līdz 4,4 % 2017. gadā), taču tā kā tas joprojām sastāda 48,5 % no kopējā bezdarba rādītāja, kas ir nepieņemami augsts īpatsvars;
J. tā kā saskaņā ar pārskata par nodarbinātības un sociālajām norisēm Eiropā 2018. gada izdevumu ražīguma uz vienu nodarbināto nelielais pieauguma temps, kas ietekmē darba samaksas pieaugumu, ir saistīts ar tādiem faktoriem kā nepilnas slodzes darbvietu īpatsvara palielināšanās un nostrādāto stundu skaita samazināšanās;
K. tā kā nepilna darba laika nodarbinātības un pagaidu nodarbinātības līmenis eurozonā ir saglabājies stabils kopš 2013. gada, lai gan šādas nodarbinātības īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir augsts: 2017. gadā 21,2 % no visiem darba līgumiem bija nepilna darba laika līgumi; tā kā nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu īpatsvars (31,4 %) ir ievērojami lielāks nekā nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu īpatsvars (8,2 %) — parādība, kas var būtiski ietekmēt saņemamos ienākumus un sociālās aizsardzības pabalstus; tā kā 2016. gadā ar pagaidu darba līgumu strādājošo personu īpatsvars vislielākais bija vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem — 43,8 % no visiem attiecīgās vecuma grupas darba ņēmējiem;
L. tā kā pensiju atbilstība joprojām ir problemātisks jautājums, jo sociālās atstumtības risks palielinās līdz ar vecumu, un tā kā pensijas atšķirība starp dzimumiem (37 %) joprojām ir problēma, kas skar daudz gados vecāku sieviešu, palielinot viņu nabadzības un sociālās atstumtības risku; tā kā pensija, uz ko ir tiesības nestandarta darba attiecībās esošām un pašnodarbinātām personām, ir mazāka nekā pensija, uz kuru ir tiesības darba ņēmējiem;
M. tā kā piekļuve sociāliem pakalpojumiem, tādiem kā bērnu aprūpes, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, kā arī maksas ziņā pieejamiem pakalpojumiem, kas atbalsta mobilitāti, būtiski ietekmē ienākumu atbilstību, it īpaši cilvēku ar zemiem ienākumiem un no sociālās aizsardzības pabalstiem atkarīgu personu gadījumā,
1. atzīmē — lai gan ekonomiskie apstākļi eurozonā pašlaik ir labvēlīgi un vispārējais nodarbinātības līmenis pastāvīgi palielinās, ekonomikas atlabšana eurozonā nav vienmērīgi sadalīta, un joprojām ir iespējami būtiski uzlabojumi ekonomikas konverģences, cīņas pret jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu, dzimumu nelīdzsvarotību, darba tirgus segmentāciju un nevienlīdzību, it īpaši mazaizsargātās grupās, kā arī to cilvēku skaita samazināšanas, kuri strādā darbu, kuram nepieciešamā kvalifikācija ir zemāka par viņu kvalifikāciju, vispārējās nabadzības un it īpaši strādājošo nabadzības mazināšanas, bērnu nabadzības izskaušanas, ražīguma veicināšanas un darba samaksas palielināšanas jomā; atzīmē, ka ienākumu nevienlīdzība būtu bijusi daudz augstāka, ja nebūtu sociālo pārvedumu pārdalošās ietekmes: pateicoties sociālajiem pārvedumiem, 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās par aptuveni vienu trešdaļu (33,7 %); tomēr pauž nožēlu par to, ka sociālo pārvedumu ietekme nebija pietiekami liela visās dalībvalstīs un būtiski atšķīrās starp tām, piemēram, Beļģijā, Īrijā un Somijā tie samazināja ienākumu nevienlīdzību par vairāk nekā 20 %, savukārt Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā un Portugālē — par mazāk nekā 10 %;
2. uzsver, ka iespēja izmantot sociālās tiesības un pienācīgi funkcionējoša un efektīva sociālās aizsardzības sistēma, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba tiesisko attiecību, darba līguma vai nodarbinātības veida līdzās aktīvām un ilgtspējīgām darba tirgus politikām ir svarīgi priekšnoteikumi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, it īpaši vismazāk aizsargāto personu gadījumā, jo minētie faktori nodrošina iekļaujošu valsts darba tirgu un stiprina visas eurozonas ekonomikas noturību un konkurētspēju;
3. atzinīgi vērtē ar Strukturālo reformu atbalsta programmas starpniecību dalībvalstīm sniegto palielināto finanšu atbalstu, lai tās varētu veikt reformas, kuru mērķis ir kvalitatīvu darbvietu radīšana nolūkā palielināt nodarbinātību, bezdarba mazināšana, uzsvaru liekot uz ilgtermiņa un jauniešu bezdarba problēmas risināšanu, un cenšanās panākt darba samaksas pieaugumu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināt Strukturālo reformu atbalsta programmas darbības jomu, tajā iekļaujot valstis, kuru valūta nav euro, ar mērķi veicināt ekonomisko un sociālo konverģenci visā ES;
4. pieņem zināšanai Komisijas 2018. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), kas ir svarīga daļa no Eiropas pusgada procesa, un atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tajos ir veltīta sociālām problēmām; mudina Komisiju nodrošināt saskaņotību starp sociāliem un ekonomiskiem KVAI un ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastības klauzulu, kā noteikts Padomes Kopīgi saskaņotajā nostājā par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu; ar bažām atzīmē, ka pilnībā vai daļēji tika īstenoti tikai 50 % no KVAI attiecībā uz 2017. gadu, un mudina dalībvalstis pastiprināt centienus šo ieteikumu īstenošanā, it īpaši šādās jomās:
–
nabadzība un sociālā atstumtība, tostarp bērnu un strādājošo nabadzība, it īpaši mazaizsargātās grupās,
–
jauniešu un ilgtermiņa bezdarbs — atbilstoši Padomes ieteikumam par ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū(18),
–
ienākumu nevienlīdzība,
–
darba samaksas pieaugums,
–
priekšlaicīga mācību pārtraukšana un lielais to jauniešu skaits, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET),
–
izglītība, mūžizglītība, arodizglītība un apmācība,
–
pensiju sistēmu ilgtspēja un atbilstība,
–
veselības aprūpe, tostarp ilgtermiņa aprūpe,
–
droši un pielāgojami darba apstākļi,
–
dzimumu līdzsvars, it īpaši dalība darba tirgū, un darba samaksas un pensijas atšķirība starp dzimumiem;
5. tādēļ uzsver, ka pienācīgu darbvietu radīšana, sociālās aizsardzības pieejamība neatkarīgi no darba tiesisko attiecību vai darba līguma veida un darba samaksas pieaugums būtiski ietekmē nevienlīdzības un nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanu, palīdz uzlabot dzīves līmeni un veicina ekonomikas atveseļošanos; uzsver, ka tāpēc dalībvalstīm savās reformās, kuras Komisija atbalsta ar KVAI starpniecību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādām politikām, kas palielina ražīguma un ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, atbalsta kvalitatīvu darbvietu radīšanu un mazina nevienlīdzību un nabadzību, it īpaši bērnu nabadzību; mudina radīt beztermiņa nodarbinātības veidus, vienlaikus nodrošinot pielāgojamību, veicinot iekļaujošu darba tirgu un panākot taisnīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru;
6. atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 13. marta paziņojumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas pārraudzību (COM(2018)0130), kurā minētais pīlārs ir saskaņots ar Eiropas pusgada ciklu, pīlāra prioritātes atspoguļojot valsts līmenī veikto pasākumu un sasniegtā progresa analīzē; uzsver, ka ES sociālajiem mērķiem un saistībām prioritātes ziņā vajadzētu būt vienlīdzīgiem ar tās ekonomiskajiem mērķiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sociālās tiesības, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru tādā veidā, lai (ar attiecīgajā līmenī nodrošinātu tiesību aktu, politikas veidošanas mehānismu un finanšu instrumentu palīdzību) izveidotu reālu ES sociālo dimensiju;
7. atzīmē, ka eurozonas valstu darba tirgi būtiski savstarpēji atšķiras un ka tas apgrūtina to pareizu darbību; tādēļ prasa, neskarot subsidiaritātes principu, nodrošināt labi izstrādātas darba tirgus politikas un reformas, kas rada kvalitatīvu nodarbinātību, veicina vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un sociālo un solidaritātes ekonomiku, atvieglo vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un sociālajai aizsardzībai un darbaspēka mobilitāti, reintegrē bezdarbniekus un risina nevienlīdzības un dzimumu līdzsvara trūkuma problēmu; aicina dalībvalstis izstrādāt sociālās un ekonomikas politikas saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Komisijas 2008. gada 3. oktobra ieteikumā par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(19), un šajās politikās īpašu uzmanību veltīt atbilstoša ienākumu atbalsta nodrošināšanai, darba tirgus pieejamībai un piekļuvei kvalitatīviem pakalpojumiem, jo visi šie faktori ir uzskatāmi par svarīgiem ilgtspējīga iznākuma priekšnoteikumiem;
8. uzsver nepieciešamību palielināt nodarbinātības līmeni un veicināt pienācīgu darbvietu radīšanu, it īpaši ilgtermiņa bezdarbniekiem un mazkvalificētiem, gados jauniem un gados vecākiem darba ņēmējiem, sievietēm, migrantiem, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritātēm un atstumtām kopienām, piemēram, romiem, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi panākt vismaz 75 % nodarbinātības līmeni un lai mazinātu nabadzības, it īpaši bērnu un strādājošo nabadzības, risku un sociālo atstumtību, ar ko saskaras šie cilvēki; uzsver, ka jāsamazina nabadzībā nonākušu cilvēku skaits, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par 20 miljoniem samazināt nabadzībā dzīvojošu cilvēku skaitu; uzsver, ka ir jāsamazina bērnu nabadzība, īstenojot ES mēroga Garantiju bērniem;
9. aicina dalībvalstis atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāram izstrādāt darbības un stratēģijas, kuru mērķis ir apmierināt to personu sociālās vajadzības, kurām nav pieejams darba tirgus, proti, galējā trūkumā dzīvojošu personu, tādu kā bezpajumtnieki, bērni, jaunieši un personas ar hroniskiem fiziskās un garīgās veselības traucējumiem, sociālās vajadzības;
10. prasa valstu stratēģijas un ES līmeņa koordināciju, lai, reaģējot uz gados vecāku darba ņēmēju pieaugošo īpatsvaru ES darbaspēkā, darba tirgū apkarotu diskrimināciju vecuma dēļ, tostarp palielinot informētību par Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(20), saskaņojot noteikumus par arodveselību un drošību ar ilgtspējīgas nodarbinātības mērķiem — šajā sakarā ņemot vērā jaunos un vēl tikai veidojošos arodriskus —, nodrošinot mūžizglītības iespējas un uzlabojot politikas, ar kurām atbalsta darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;
11. aicina eurozonas dalībvalstis pilnībā izmantot pozitīvo ekonomisko perspektīvu un turpināt darba tirgus reformas, kurās īpaša uzmanība būtu veltīta darbvietu radīšanai, veicinot paredzamas, drošas un beztermiņa nodarbinātības veidus, juridiski noteiktus darba līgumus, kuros ir izklāstīti nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, nepieļaujot un apkarojot fiktīvu pašnodarbinātību un nodrošinot pienācīgu sociālo aizsardzību neatkarīgi no darba tiesiskajām attiecībām un līguma veida; aicina dalībvalstis pieņemt un īstenot ierosināto Padomes ieteikumu par sociālās aizsardzības pieejamību un mudināt nestandarta nodarbinātībā iesaistītas personas pieteikties sociālās aizsardzības shēmās; uzsver, ka liela nozīme ir pašlaik notiekošajām sarunām par direktīvu par paredzamiem un pārredzamiem darba apstākļiem;
12. aicina dalībvalstis investēt aprūpes pakalpojumos visa dzīves cikla garumā, turpināt Eiropadomes 2002. gada Barselonas samitā noteikto bērnu aprūpes mērķu īstenošanu un izstrādāt mērķus gados vecāku un apgādājamu personu aprūpes jomā; uzskata, ka aprūpes pakalpojumu sniegšanai ģimenē nevajadzētu negatīvi ietekmēt sociālos un pensijas pabalstus; šajā sakarā aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka pensiju tiesību uzkrāšanās ir pietiekama;
13. aicina eurozonas dalībvalstis ar pienācīgu un pietiekamu pensijas pabalstu palīdzību samazināt pensijas atšķirību starp dzimumiem un nodrošināt paaudžu vienlīdzību, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību gados vecu cilvēku vidū un vienlaikus ilgtermiņā nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju un atbilstību, veicinātu augstāku nodarbinātības līmeni pienācīgās darbvietās, kas nodrošina lielākas iemaksas pensiju shēmās un nepārslogo jaunāko paaudzi; ar bažām atzīmē, ka lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu saglabājas liela pensijas atšķirība starp dzimumiem un augsts priekšlaicīgas pensionēšanās līmenis; norāda, ka pensiju sistēmu ilgtspēju var uzlabot, cita starpā samazinot bezdarbu, efektīvi risinot nedeklarēta darba problēmu un integrējot migrantus un bēgļus darba tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada ziņojumā par pensiju atbilstību iekļauto ieteikumu par nepieciešamību vispusīgi izvērtēt ar vecumu saistīto ienākumu atbilstību un pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju; prasa vairāk analizēt visvecākā gada gājuma cilvēku stāvokli, jo pensijas apmērs, uz kuru viņiem ir tiesības, laika gaitā inflācijas dēļ var būt samazinājies;
14. uzskata, ka dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmas reformām jābūt izstrādātām tā, lai atvieglotu dalību darba tirgū tiem, kas var strādāt, šajā sakarā nodrošinot to, ka strādāt ir izdevīgi; šajā sakarā uzsver, ka ienākumu atbalstam vajadzētu būt paredzētam tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs;
15. atzīmē, ka brīvo darbvietu īpatsvars eurozonā 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 2,1 %, proti, lielāks nekā 2017. gadā (1,9 %); uzsver, ka atbilstošas prasmes var iegūt un prasmju neatbilstību novērst, uzlabojot izglītības un apmācības, tostarp kvalitatīvas specializētās apmācības, kvalitāti un pieejamību, tostarp pieejamību maksas ziņā, uzlabojot kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, pastiprinot prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas pasākumus — īpašu uzmanību pievēršot pamatprasmēm — un nodrošinot pieaugušo neformālās izglītības apguves iespējas, kam ir nepieciešams atbilstošs atbalsts, tostarp ES finansējums, neskarot LESD 149. pantu, un finansējums valsts un reģionālā līmenī; šajā sakarā prasa konkrētiem mērķiem paredzētus pasākumus, lai sniegtu atbalstu mazaizsargātām grupām, tostarp romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, mācības priekšlaicīgi pārtraukušajiem, ilgstošiem bezdarbniekiem, migrantiem un bēgļiem; apstiprina nepieciešamību palielināt arodmācību nozīmi darba tirgū un veikt pasākumus, lai uzlabotu to pievilcīgumu salīdzinājumā ar akadēmisko karjeru; atbalsta iniciatīvas “Prasmju pilnveides ceļi” pastāvīgu īstenošanu un uzraudzību nolūkā palīdzēt cilvēkiem iegūt prasmes, kas ir svarīgas 21. gadsimtā; aicina dalībvalstis prasmju pilnveidošanas un pārkvalificēšanās kontekstā prioritāti piešķirt visaptverošai apmācībai digitālo un uzņēmējdarbības iemaņu jomā un ņemt vērā pāreju uz digitālo ekonomiku;
16. pauž bažas par to, ka ES-19 vidējie vispārējie valdības izdevumi izglītībai (procentos no IKP) laikposmā no 2009. gada līdz 2016. gadam ik gadu ir samazinājušies(21); uzsver, ka ar pietiekamiem resursiem nodrošinātai valsts izglītības sistēmai ir liela nozīme vienlīdzības un sociālās iekļaušanas panākšanā;
17. ar lielām bažām norāda, ka joprojām liels ir to Eiropas iedzīvotāju skaitu, kuru lasītprasme un rakstītprasme ir vāja vai kuriem ir grūtības šajā jomā, tostarp piemīt funkcionālais vai mediju analfabētisms, jo tas savukārt rada bažas par viņu jēgpilnu un efektīvu dalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;
18. mudina veicināt duālās izglītības sistēmu un citas līdzīgas politikas; uzsver, ka efektīva saikne starp izglītību, pētniecību, inovāciju un darba tirgu var dot izšķirošu ieguldījumu darbvietu radīšanā;
19. uzsver, ka studentu un pedagoģiskā personāla labjutībai ļoti svarīga ir droša un piemērota mācību vide;
20. aicina Komisiju un dalībvalstis nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas ietvaros izstrādāt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti un cilvēku no nelabvēlīgas vides efektīvu iekļaušanu;
21. norāda uz nepieciešamību plānot un veicināt organizētas un atjauninātas profesionālās orientācijas programmas skolās, it īpaši lauku, pierobežas, kalnainos un salu reģionos;
22. atbalsta studentu, darba ņēmēju, sportistu un mākslinieku mobilitāti ES un eurozonā; tomēr pauž bažas par to, ka būtiskas dzīves līmeņa un darba standartu atšķirības eurozonā izraisa piespiedu migrāciju, tādējādi vēl vairāk pastiprinot intelektuālā darbaspēka emigrācijas ietekmi; norāda, ka būtisks priekšnoteikums intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmas risināšanai ir pienācīgu darbvietu radīšana, kā arī efektīvu izglītības, apmācības un profesionālās orientācijas stratēģiju veicināšana; prasa jaunas izglītības un nodarbinātības politikas, lai efektīvi risinātu šo problēmu, tostarp pilnībā attīstot Eiropas izglītības telpu; uzsver nepieciešamību izstrādāt Eiropas studenta karti, lai veicinātu mācību mobilitāti un atvieglotu sertifikātu, diplomu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un izmaksas studentiem un izglītības un apmācības iestādēm;
23. uzsver, ka saskaņā ar stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) kritērijiem līdz 2020. gadam to piecpadsmitgadīgo jauniešu īpatsvaram, kuriem ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un zinātnēs, vajadzētu būt zemākam par 15 %; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā sociālo rādītāju apkopojumā par piecpadsmitgadīgiem jauniešiem ir iekļauts kritērijs “nepietiekami sasniegumi izglītībā” (vāji sasniegumi matemātikā saskaņā ar Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) apsekojuma rezultātiem);
24. atgādina, ka saskaņā ar ET 2020 kritērijiem līdz 2020. gadam vismaz 95 % bērnu (vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam) būtu jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā; uzsver, ka sociālo rādītāju apkopojumā agrīnās pirmsskolas aprūpes joma ietver tikai vienu rādītāju attiecībā uz oficiālā aprūpē esošiem bērniem vecumā līdz trim gadiem; uzsver, ka šajā jomā trūkst informācijas par aprūpi, kas tiek sniegta vecākiem bērniem, kuri vēl nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu, kā arī par bērnu aprūpes nodrošināšanas apmēru, kas izteikts kā sniegtās aprūpes stundu skaits;
25. ņem vērā atvērtās izglītības un atvērto universitāšu, it īpaši darba ņēmējiem paredzētu tiešsaistes apmācības programmu, pozitīvo lomu zināšanu un prasmju apguves procesā, jo tas ir dinamisks mācīšanās veids, kas atbilst pašreizējām vajadzībām un dalībnieku interesēm;
26. atkārtoti pauž savu prasību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) vismaz trīskāršot Erasmus+ paredzēto līdzekļu summu, lai tā sasniegtu daudz vairāk jauniešu, jauniešu organizāciju, vidusskolu audzēkņu un mācekļu visā Eiropā; prasa īpašu uzmanību pievērst cilvēkiem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, lai viņiem dotu iespēju piedalīties šajā programmā, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti — atbilstoši ES un dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām;
27. atgādina kultūras un radošās nozares kā darbvietu un labklājības radītājas stratēģisko potenciālu Eiropas Savienībā; uzsver, ka kultūras un radošās nozares uzņēmumi ir 11,2 % no visiem privātajiem uzņēmumiem, nodarbina 7,5 % no visām ES ekonomikā nodarbinātajām personām un rada 5,3 % no kopējās ES bruto pievienotās vērtības; uzsver kultūras un radošās nozares uzņēmumu lomu Eiropas kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un veicināšanā un to devumu ekonomikas izaugsmē, inovācijā un nodarbinātībā, it īpaši jauniešu nodarbinātībā;
28. uzsver, ka atbilstošas investīcijas un plānošana izglītības jomā, it īpaši digitālo prasmju un programmu izstrādes jomā, ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju, kvalificēta darbaspēka pieejamību un darbaspēka nodarbināmību;
29. aicina Komisiju sniegt stimulus un tehnisko palīdzību jauniešiem, lai viņi varētu dibināt savus uzņēmumus, un ierosināt pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, tostarp ar mācību programmu palīdzību dalībvalstīs;
30. uzsver nepieciešamību veikt reformas, kas ar elastīgas un uz mācīšanos orientētas pieejas palīdzību darba tirgu un tā darbaspēku sagatavo digitālajai pārejai — šajā procesā ņemot vērā visu vecumu cilvēkus un vidi, no kādas viņi nāk —, it īpaši nodrošinot atbilstīgas mūžizglītības un digitālo prasmju apguves iespējas, kas ir ļoti svarīgi, lai panāktu uz zināšanām balstītu ekonomiku; uzsver — lai nodrošinātu iedzīvotāju dalību piemērotā, elastīgā un kvalitatīvā apmācībā un karjeras veidošanā, liela nozīme ir profesionālajai orientācijai visa mūža garumā; šajā sakarā atgādina ierobežotās prasmju prognozēšanas iespējas, ņemot vērā strauji mainīgo darba tirgus būtību, un uzsver, ka tāpēc ļoti svarīgas ir tādas transversālās prasmes kā komunikācija, problēmu risināšana, radošums un spēja mācīties, jo tās visas palielina cilvēku izturību un spēju pielāgoties pārmaiņām un apgūt jaunas prasmes visā dzīves laikā; uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka valsts sociālās aizsardzības sistēma visiem darba ņēmējiem — tostarp tiem darba ņēmējiem, kas strādā jaunos darba veidos un ar jauna veida līgumiem, — sniedz atbilstošu aizsardzību, kā arī atbilstošu sociālo nodrošinājumu tiem, kas nevar strādāt vai nespēj atrast darbu; aicina dalībvalstis izstrādāt tādas darba tirgus politikas, kas atbalsta starpnozaru mobilitāti un darba ņēmēju pārkvalifikāciju, jo, mūsu darba tirgiem pielāgojoties ekonomikas digitālajai pārejai, šāda mobilitāte un pārkvalifikācija kļūs arvien nozīmīgāka; šajā sakarā uzsver nepieciešamību panākt gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju iesaistīšanos, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju;
31. aicina eurozonas dalībvalstis veikt nepieciešamās reformas un palielināt sociālās investīcijas, lai nodrošinātu savu veselības aprūpes sistēmu pieejamību, tostarp maksas ziņā, kvalitāti un rentabilitāti; prasa atjaunot Eiropas mērķi būtiski palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu, līdzās ārstnieciskiem pasākumiem profilaksi padarot par ES veselības politiku prioritāti; prasa aktīvi organizēt veselības veicināšanas kampaņas;
32. prasa izstrādāt Eiropas stratēģiju ilgtermiņa aprūpes sistēmu kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai, īstenojot uz tiesībām un kopienu balstītu pieeju ilgtermiņa aprūpei un atbalstam; prasa veikt ievērojamas investīcijas ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos, lai sagatavotos lielākām vajadzībām, kas ir gaidāmas, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas; atzīst, ka ilgtermiņa aprūpes sektors piedāvā neatbilstošus darba apstākļus, un prasa no jauna izvērtēt aprūpes darbu un darba apstākļus aprūpes pakalpojumu sniegšanas sektorā, lai nodrošinātu ilgtermiņa aprūpes kvalitāti;
33. norāda uz nepieciešamību pēc labi izstrādātām politikām, lai panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp nodrošinot maksas ziņā pieejamu bērnu aprūpi, bērnu agrīno aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, līdzsvarojot dzimumu lomu aprūpes pakalpojumu sniegšanā starp vīriešiem un sievietēm un veicinot pielāgojamu darba režīmu un izdevīga un apmaksāta maternitātes, paternitātes, vecāku un aprūpētāja atvaļinājuma izmantošanu; šajā sakarā uzskata, ka darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanas virzienā nepieciešams solis ir līdzsvarotas direktīvas par vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvaru pieņemšana; turklāt prasa Eiropas iniciatīvu par neoficiāliem aprūpētājiem paredzētu sociālo aizsardzību un pakalpojumiem;
34. uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt strukturētu dialogu un darba devēju organizāciju, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību nodarbinātības un sociālās politikas un reformu izstrādē un īstenošanā, kā arī veicināt to aktīvu iesaistīšanos Eiropas pusgada procesā;
35. uzskata — lai saglabātu un palielinātu konkurētspēju pasaules mērogā, dalībvalstu darba tirgus tiesiskajam regulējumam ir jābūt skaidram, vienkāršam un elastīgam un ir jāuztur augsti darba standarti;
36. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Facebook lietotāju datu izmantošana, ko veicis uzņēmums Cambridge Analytica, un ietekme uz datu aizsardzību
190k
64k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par “Facebook” lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums “Cambridge Analytica”, un ietekme uz datu aizsardzību (2018/2855(RSP))
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7., 8., 11., 12., 39., 40., 47. un 52. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 8., 9., 10., 11., 13., 16. un 17. pantu, un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokolu, jo īpaši tā 3. pantu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 2., 17., 19,, 20. un 25. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(2),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi un tai pievienoto protokolu,
– ņemot vērā Pārstāvju palātas izmeklēšanu par viltus ziņām un tās Digitālo jautājumu, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta komitejas 5. starpposma ziņojumu par dezinformāciju un “viltus ziņām”,
– ņemot vērā ASV Pārstāvju palātas Enerģētikas un tirdzniecības komitejā rīkotās uzklausīšanas,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs(3),
– ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamību(4),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner(5),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā C-498/16 Maximillian Schrems pret Facebook Ireland Limited(6),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 5. jūnija spriedumu lietā C-210/16 Unabhängiges Landeszentrum für Datenschutz Schleswig-Holstein pret Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein GmbH(7),
– ņemot vērā David Caroll iesniegto “Cambridge Analytica” adresēto oficiālo prasību atgūt viņa personas datus un atklāt avotu, no kura tie iegūti,
– ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2018. gada 19. marta Atzinumu Nr. 3/2018 par manipulācijām tiešsaistē un personas datiem(8),
– ņemot vērā 29. panta darba grupas 2017. gada 3. oktobra vadlīnijas par automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu un profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 vajadzībām(9),
– ņemot vērā divus rakstisko atbilžu kopumus, ar kuriem atbildēja uz jautājumiem, uz kuriem netika saņemta atbilde sanāksmē starp Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītājiem un “Facebook” izpilddirektoru Marku Zakerbergu, kuras “Facebook” publicēja attiecīgi 2018. gada 23. maijā(10) un 2018. gada 4. jūnijā(11);
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra Ieteikumu (ES) 2018/234 par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises veicināšanu(12) un Komisijas 2018. gada 12. septembra ieteikumu par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām (C(2018)5949) Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018)0637);
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru saistībā ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (COM(2018)0636),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra vadlīnijas par Savienības datu aizsardzības regulējuma piemērošanu vēlēšanu kontekstā (COM(2018)0638),
– ņemot vērā visaptverošās uzklausīšanas par “Cambridge Analytica” izmantotajiem “Facebook” lietotājdatiem un ietekmi uz datu aizsardzību, ko ar Eiropas Parlamenta pilnvarojumu rīkoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja,
– ņemot vērā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra biroja ziņojumus par izmeklēšanu saistībā ar datu analīzes izmantošanu un politiskajām kampaņām, un ziņojumu “Democracy disrupted” (“Iedragātā demokrātija”)(13),
– ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2018. gada 25. jūnijā sniegto liecību(14),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 23. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pētnieciskie žurnālisti atklāja un publiskoja liela mēroga “Facebook” lietotājdatu noplūdi saistībā ar piekļuvi, ko “Facebook” piešķīra trešo personu lietotnēm, un tai sekojošo minēto datu ļaunprātīgu izmantošanu vēlēšanu kampaņu īstenošanas nolūkos un citiem vēlāk atklātajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem attiecībā uz personas datiem, kurus vāc lielie sociālo tīklu uzņēmumi un kuri ir to rīcībā;
B. tā kā šie personas datu aizsardzības pārkāpumi ietekmēja cilvēkus visur pasaulē — gan Eiropas Savienības pilsoņus, gan Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošus citu valstu pilsoņus; tā kā dažādu valstu parlamenti šajā lietā rīkoja uzklausīšanas un izmeklēšanas un publiskoja to rezultātus;
C. tā kā šie personas datu aizsardzības pārkāpumi aptvēra ilgu laiku; tā kā attiecīgie uzņēmumi pārkāpa tolaik piemērojamos ES datu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK;
D. tā kā datu neatbilstīgā izmantošana, kas tika atklāta “Cambridge Analytica” skandālā, notika pirms Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas;
E. tā kā “Facebook” apstiprināja, ka “Cambridge Analytica” nesaņēma nekādu informāciju par bankas kontiem, kredītkartēm vai valstspiederību;
F. tā kā “Cambridge Analytica” apgalvoja, ka datu apstrāde oficiāli tika veikta pētniecības nolūkā, bet pēc tam dati tika nodoti izmantošanai politiskos vai komerciālos nolūkos;
G. tā kā attiecīgo uzņēmumu sākotnējā reakcija bija salīdzinoši neapmierinoša un nenodrošināja attiecīgajām valstu un Eiropas līmeņa iestādēm iespējas veikt pilnīgu un neatkarīgu izmeklēšanu un revīziju;
H. tā kā Eiropas Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāji 2018. gada 22. maijā aiz slēgtām durvīm rīkoja pirmo viedokļu apmaiņu ar “Facebook” izpilddirektoru un dibinātāju Marku Zakerbergu, un šīs sanāksmes rezultātā Priekšsēdētāju konference pieprasīja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju, Juridisko komiteju un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rīkot visaptverošas papildu uzklausīšanas;
I. tā kā 2018. gada 4. jūnijā, 25. jūnijā un 2. jūlijā notika trīs uzklausīšanas par “Facebook” / “Cambridge Analytica” lietas ietekmi uz jautājumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, vēlēšanu norisi, viltus ziņām un sociālo tīklu stāvokli tirgū, šajās uzklausīšanās piedaloties attiecīgajiem Eiropas Komisijas locekļiem, Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) izpilddirektoram, EDAU, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) priekšsēdētājam, Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra biroja priekšsēdētājam, Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisijas izpilddirektoram, attiecīgajiem iedzīvotājiem un korporācijai “Facebook”;
J. tā kā “Facebook” atteicās uz minētajām uzklausīšanām nosūtīt attiecīgā hierarhijas līmeņa darbiniekus, kuriem būtu minēto komiteju priekšsēdētāju prasītais tehniskās lietpratības un zināšanu līmenis, tā vietā uz visām trim šīm uzklausīšanām nosūtot par sabiedriskajām attiecībām atbildīgus darbiniekus; tā kā informācijā, ko uzklausīšanā sniedza “Facebook” pārstāvji, netika precīzi raksturoti konkrētie pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES datu aizsardzības tiesību aktiem, bet sniegtas drīzāk vispārīgas atbildes;
K. tā kā EDAU savā Atzinumā Nr. 3/2018 vairākkārt pauž bažas par manipulāciju tiešsaistē un personas datiem; tā kā EDAU arī argumentē, ka, lai tirgus dalībniekus, kuriem tirgū ir dominējošs stāvoklis, varētu saukt pie atbildības, kā arī lai varētu aizsargāt demokrātiju pret pārmērīgu tirgus ietekmi, izšķirīga nozīme ir konkurences tiesībām; tā kā, novērtējot iespējamo ļaunprātību, kuras cēlonis ir tādu uzņēmumu dominējošs stāvoklis vai apvienošanās, kuri var būt uzkrājuši ievērojamu varu pār informāciju, vajadzētu pilnīgāk atspoguļot fizisko personu intereses;
L. tā kā 29. panta darba grupa savā 2017. gada 3. oktobra atzinumā norādīja, ka profilēšana un automatizēta lēmumu pieņemšana var radīt ievērojamus riskus fizisku personu tiesībām un brīvībām, kuru dēļ nepieciešami pienācīgi aizsardzības pasākumi;
M. tā kā EDAK priekšsēdētājs uzsvēra, ka “Facebook” / “Cambridge Analytica” lietas notikumi norisinājās pirms VDAR stāšanās spēkā, tāpēc šajā lietā nepiemēro VDAR noteikto sistēmu, kas paredz vadošās uzraudzības iestādes iesaistīšanos; tā kā minētās izmeklēšanas vadīja Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs;
N. tā kā “Facebook” atzina, ka noslēdza līgumu ar lietotņu izstrādātāju, iepriekš nepārbaudot tā noteikumus, kuri paredzēja paturēt izstrādātāja tiesības izpaust personas datus trešām personām; tā kā šai neuzmanībai bija smagas sekas, un šāda prakse bija nelikumīga arī saskaņā ar tolaik piemērojamo datu aizsardzības režīmu;
O. tā kā pašlaik norisinās sarunas par E-privātuma regulu;
P. tā kā EDAK norādīja, ka VDAR paredzētā konsekvences mehānisma ietvaros tiek izskatītas apmēram 100 pārrobežu lietas; tā kā šis mehānisms koordinē valstu datu aizsardzības iestāžu darbības, lai nodrošinātu kopēju pieeju ES datu aizsardzības tiesību aktu izpildes panākšanā;
Q. tā kā sociālais tīkls “Facebook”, kas ir privātuma vairoga parakstītājs, ir apstiprinājis, ka līdz pat 2,7 miljonu ES iedzīvotāju dati bija starp tiem datiem, kurus neatbilstoši izmantojis politisko konsultāciju uzņēmums “Cambridge Analytica”;
R. tā kā 2018. gada 28. septembrī korporācija “Facebook” paziņoja, ka tās sistēmas ir cietušas ārējā uzbrukumā, kurā uzbrucēji izmantoja ievainojamību, kas skāra 50 miljonu “Facebook” lietotāju kontu piekļuves pilnvaras, un tā kā Īrijas Datu aizsardzības komisija un citas datu aizsardzības iestādes ir sākušas izmeklēšanas par šiem faktiem, lai novērtētu atbilstību ES datu aizsardzības tiesību aktiem;
S. tā kā ASV Federālās tirdzniecības komisija pašlaik izmeklē, vai korporācija “Facebook” ir pārkāpusi privātuma jomā dotos solījumus, tostarp nodrošināt atbilstību privātuma vairoga prasībām, vai arī tā ir veikusi negodīgas darbības, kas rada būtisku kaitējumu patērētājiem, pārkāpjot Likumu par Federālās tirdzniecības komisiju (FTC) un iepriekš 2011. gadā starp FTC un “Facebook” panākto vienošanos;
T. tā kā četras patērētāju organizācijas Beļģijā, Itālijā, Spānijā un Portugālē pret “Facebook” ir cēlušas kolektīvo prasību, pieprasot samaksāt finansiālu kompensāciju ietekmētajiem “Facebook” lietotājiem savā attiecīgajā valstī;
U. tā kā BEUC savā 2018. gada 25. jūnijā sniegtajā liecībā norādīja, ka ir jānodrošina platformas atbildība par trešo personu piekļuvi personas datiem; tā kā BEUC savos apsvērumos arī apgalvo, ka uzņēmumiem būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu stabilas pārskatatbildības struktūras attiecībā uz partneru piekļuvi personas datiem un šo datu tālāku izmantošanu;
V. tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra biroja veiktā izmeklēšana aptvēra arī saikni starp “Cambridge Analytica”, tā mātesuzņēmumu “SCL Elections Limited” un “Aggregate IQ”, un tajā ir izteikti apgalvojumi, ka abas minētās puses, iespējams, ir neatbilstīgi izmantojušas no “Facebook” iegūtos personas datus Apvienotās Karalistes referendumā par dalību ES, un šos datus izmantojušas, lai ietekmētu vēlētājus 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās; tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs savu izmeklēšanu galvenokārt veica saskaņā ar 1998. gada Datu aizsardzības likumu un 2003. gada Noteikumiem par privātumu un elektroniskajiem sakariem (PECR), vienlaikus paredzot, ka uz apskatāmo situāciju vēlāk vajadzības gadījumā var tikt attiecināta arī VDAR;
W. tā kā Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Īpašā kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta komiteja uzklausīšanā ieguva pierādījumus, kas liecināja par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās Eiropas Savienībā, un aicināja atbildīgās valsts iestādes izmeklēt šos apgalvojumus; tā kā ASV 2017. gada maijā, lai izmeklētu Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās un ar to saistītos jautājumus, tika iecelts īpašais prokurors, un tā kā šī izmeklēšana turpinās;
X. tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs ir nosūtījis “Facebook” paziņojumu par nodomu uzlikt naudas sodu 500 000 GBP apmērā par pārredzamības trūkumu un drošības problēmām saistībā ar datu vākšanu, kas ir 1998. gada Datu aizsardzības likumā paredzētā pirmā un septītā datu aizsardzības principa pārkāpums;
Y. tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs jau ir izsniedzis 23 informatīvus paziņojumus 17 dažādām organizācijām un privātpersonām, tostarp “Facebook” 2018. gada 23. februārī, lai pieprasītu no organizācijām informāciju strukturētā veidā; tā kā “Facebook” 2018. gada 18. maijā apstiprināja, ka “Aggregate IQ” izstrādāja un dažos gadījumos izvietoja reklāmas Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (Democratic Unionist Party — DUP) kampaņas “Vote to Leave”, “Vote Leave”, “BeLeave” un “Veterans for Britain” vārdā;
Z. tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs ir paudis bažas par lietotājiem pieejamo informāciju, par datu avotiem un lietotājiem piedāvāto kontroles iespēju pieejamību un pārredzamību; tā kā vienlaikus Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs arī norādīja, ka kopumā informācija par privātumu un “Facebook” nodrošinātās kontroles iespējas reāli neinformē lietotājus par viņu personiskās informācijas iespējamajiem izmantošanas veidiem; tā kā Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra birojs ir izteicis bažas par gadījumiem, kad datiem tika piekļūts no “Facebook” platformas, bet tie tika izmantoti nolūkiem, kādos tos nebija paredzēts izmantot vai kādus datu subjekti nebūtu pamatoti sagaidījuši;
AA. tā kā Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka Apvienotās Karalistes politiskās partijas 2017. gadā tiešai reklamēšanai sociālajā tīklā “Facebook” iztērēja 3,2 miljonus GBP;
AB. tā kā sociālie tīkli ir svarīga politisko partiju un publisko iestāžu platforma, kas ļauj tiem sazināties ar iedzīvotājiem;
AC. tā kā globālajām tiešsaistes platformām ir jārisina problēma, proti, kā iedarbīgi cīnīties ar nepatiesām ziņām, ņemot vērā dažādos draudus un plašsaziņas līdzekļu vidi dažādās valstīs un reģionos;
AD. tā kā datu analīze un algoritmi arvien vairāk ietekmē informāciju, kas pieejama iedzīvotājiem; tā kā šādas metodes, ja tās izmanto ļaunprātīgi, var apdraudēt pamattiesības uz informāciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;
AE. tā kā algoritmiskā pārskatatbildība un pārredzamība ir būtisks aspekts pienācīgas informācijas un skaidras izpratnes par personas datu apstrādi nodrošināšanā fiziskām personām; tā kā šiem elementiem vajadzētu nozīmēt tādu tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina pārredzamību, automatizētas lēmumu pieņemšanas nediskriminējošu raksturu un to, ka tiek aizliegta indivīdu uzvedības iespējamības aprēķināšana; tā kā pārredzamībai būtu jādod personām jēgpilna informācija par procesā ietverto loģiku, tā nozīmīgumu un paredzamajām sekām; tā kā šeit būtu jāietver informācija par datiem, ko izmanto apmācībai lielo datu analīzē, un jāļauj iedzīvotājiem izprast un uzraudzīt lēmumus, kas viņus ietekmē;
AF. tā kā “Facebook” 2018. gada 2. jūlija sanāksmē ar Eiropas komisāriem solīja sadarboties un nodrošināt neatkarīgiem akadēmisko aprindu pārstāvjiem piekļuvi datiem par iespējamo manipulāciju vēlēšanu procesā,
1. sagaida, ka visas tiešsaistes platformas nodrošinās pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, proti, VDAR un Direktīvai 2002/58/EK (E-privātuma direktīvai), un palīdzēs lietotājiem izprast, kā viņu personas dati tiek apstrādāti mērķtiecīgas reklamēšanas modelī un ka viņiem ir pieejami efektīvi kontroles pasākumi, kas ietver atsevišķu piekrišanas sniegšanu dažādiem apstrādes nolūkiem un lielāku pārredzamību saistībā ar privātuma iestatījumiem un privātuma paziņojumu noformējumu un redzamību;
2. uzsver, ka ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzēto atbrīvojumu attiecībā uz pētniecību nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā likuma apiešanas līdzekli datu neatbilstīgas izmantošanas nolūkos;
3. pieņem zināšanai sociālā tīkla “Facebook” paziņojumu, ka tas izmanto vienīgi datus par personām, kuras nav “Facebook” lietotāji, lai izveidotu kopsavilkuma datu kopas, no kurām tas iegūst secinājumus par to, kā tiek izmantots pakalpojums;
4. uzsver, ka vajadzīga daudz lielāka algoritmiskā atbildība un pārredzamība attiecībā uz datu apstrādi un analīzi privātajā un publiskajā sektorā un jebkādiem citiem dalībniekiem, kuri izmanto datu analīzi, — kas ir svarīgs līdzeklis, lai garantētu, ka fiziskās personas ir pienācīgi informēta par viņu personas datu apstrādi;
5. uzskata, ka digitālajā laikmetā vēlēšanu tiesību akti ir jāpielāgo jaunajai digitālajai realitātei, un ierosina, ka vēlēšanu standarta (“bezsaistes”) drošības pasākumi, piemēram, noteikumi, kas piemērojami politiskajai komunikācijai vēlēšanu periodā, vēlēšanu kampaņas budžeta pārredzamība un ierobežojumi, prasība ievērot priekšvēlēšanu klusuma periodus un vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem ir jāpiemēro arī tiešsaistē; uzskata, ka dalībvalstīm elektronisku vēlēšanu un reklāmas kampaņu īstenošanas vajadzībām vajadzētu ieviest obligātu digitālo nospiedumu sistēmu un īstenot Komisijas ieteikumu, kura mērķis ir palielināt apmaksātas politiskās reklāmas un komunikācijas pārredzamību; uzsver, ka jebkāda veida politiskajai reklāmai būtu jāietver viegli pieejama un saprotama informācija par izdevējorganizāciju un par personu, kas ir juridiski atbildīga par reklāmas izdevumiem, lai būtu skaidrs, kas finansē kampaņu, kā dažādās dalībvalstīs jau paredz spēkā esošās prasības attiecībā uz politisko kampaņu iespiedmateriāliem; ir pārliecināts, ka Savienības pilsoņiem vajadzētu spēt tiešsaistē viegli atpazīt apmaksātas politiskās reklāmas un komunikāciju un partiju, fondu vai organizāciju, kas ir to iniciators; uzstāj arī, ka pārredzamībā jāietver arī pilnīgas informācijas sniegšana par konkrētās politiskās reklāmas mērķauditorijas grupas atlases kritērijiem un paredzamo lielumu;
6. norāda, ka “Facebook” ir atjauninājis privātuma iestatījumus, kas tagad sniedz lietotājiem iespēju atteikties no mērķtiecīgas komunikācijas, tostarp no tādas reklāmas demonstrēšanas, kas balstīta uz informāciju, kura iegūta no trešām personām, un “Facebook” savāktās personiskās informācijas izmantošanu nolūkā demonstrēt reklāmas citās tīmekļa vietnēs vai platformās;
7. iesaka visām tiešsaistes platformām nošķirt savu tiešsaistes reklāmas produktu izmantošanu pēc nolūka, proti, politiska vai komerciāla; atgādina, ka personas datu apstrādei politisko reklāmu vajadzībām ir nepieciešams atsevišķs, ar reklamēšanu komerciālos nolūkos nesaistīts, juridiskais pamatojums;
8. uzskata, ka prasība apliecināt politiskās reklāmas identitāti, atrašanās vietu un finansētāju, ko “Facebook” nesen ieviesis ASV, ir laba iniciatīva, kas uzlabos pārredzamību un veicinās cīņu pret ārvalstu dalībnieku īstenotu iejaukšanos vēlēšanu norisē; mudina “Facebook” ieviest tādas pašas prasības attiecībā uz politisko reklāmu arī Eiropā; aicina dalībvalstis attiecīgi pielāgot savus vēlēšanu tiesību aktus;
9. uzskata, ka būtu jāaizliedz profilēšana politiskos un ar vēlēšanām saistītos nolūkos un profilēšana, kas balstīta uz personas rīcību tiešsaistē, kas var atklāt politiskās prioritātes, piemēram, uz darbībām, kas veiktas ar politiskas tematikas saturu, ciktāl saskaņā ar ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā tās atsaucas uz politisko vai filozofisko nostāju, un uzskata, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām būtu jāuzrauga, vai šāda prakse tiek piekopta, un, ja tā ir, jāuzņemas iniciatīva un par to jāinformē iestādes; uzskata arī, ka uz citu veidu datiem, piemēram, sociālekonomiskiem vai demogrāfiskiem faktoriem, balstīta profilēšana būtu jāaizliedz; aicina politiskās partijas un citus vēlēšanās iesaistītus dalībniekus atturēties no profilēšanas izmantošanas politiskos un ar vēlēšanām saistītos nolūkos; aicina politiskās partijas būt pārredzamām saistībā ar tiešsaistes platformu un datu izmantošanu;
10. atgādina par Komisijas ierosinātajiem pasākumiem brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai, jo īpaši tiesību aktu grozījumu, ar ko paredzēti stingrāki Eiropas politisko partiju finansēšanas noteikumi un radīta iespēja piemērot finansiālas sankcijas par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas veikti nolūkā apzināti ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus; atgādina, ka uz personas datu apstrādi, ko Eiropas Savienībā veic politiskās partijas, attiecas VDAR, un ka šajā tiesību aktā ietverto principu, tiesību un pienākumu pārkāpuma gadījumā tiktu piemēroti papildu naudas sodi un sankcijas;
11. uzskata, ka iejaukšanās vēlēšanās ir milzīgs apdraudējums demokrātijai, kura novēršanai nepieciešami kopīgi centieni, kuros jāiesaista pakalpojumu sniedzēji, regulatori un politiskie dalībnieki un partijas;
12. atzinīgi vērtē dokumentu kopumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšdarbiem, ko Komisija iesniedza 2018. gada 12. septembrī;
13. atgādina “Facebook” doto solījumu nodrošināt neatkarīgiem akadēmisko aprindu pārstāvjiem piekļuvi datiem par iespējamo manipulāciju vēlēšanu procesā un sagaida, ka līdz 2018. gada beigām saņems informāciju par galvenajiem konstatējumiem un ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;
14. pieņem zināšanai darbības, ko “Facebook” ir veicis, lai novērstu datu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp tādu lietotņu atspējošanu vai aizliegšanu, par kurām ir aizdomas, ka tās neatbilstīgi izmanto lietotāju datus; sagaida, ka “Facebook”, reaģējot uz ziņojumiem par aizdomīgām vai ļaunprātīgām lietotnēm, rīkosies ātri un pirmkārt nemaz neļaus šādas lietotnes platformā izvietot;
15. uzsver, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas nav tikai pasīvas platformas, kurās tiek tikai apkopots lietotāju radīts saturs, norādot, ka šādu uzņēmumu darbības jomu un nozīmi ir paplašinājusi tehnoloģiju attīstība, tostarp uz algoritmiem balstītas reklamēšanas un satura publicēšanas iespēju parādīšanās; attiecīgi secina, ka šī jaunā loma būtu jāatspoguļo regulējuma jomā;
16. ar nožēlu norāda, ka “Facebook” uz uzklausīšanām nevēlējās nosūtīt attiecīgā kompetences un hierarhijas līmeņa darbiniekus, un norāda, ka šāda pieeja kaitē Eiropas pilsoņu uzticībai sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām; pauž nožēlu par to, ka Marks Zakerbergs nevēlējās piedalīties atklātā uzklausīšanā ar Eiropas Parlamenta deputātiem;
17. uzskata, ka “Facebook” ir ne tikai ļaunprātīgi izmantojis ES iedzīvotāju uzticēšanos, bet arī pārkāpis ES tiesību aktus, un atgādina, ka “Facebook” pārstāvis rīkotajās uzklausīšanās apstiprināja, ka “Facebook” bija zināmi lietotnes “This is your digital life” noteikumi un ka lietotnes savāktie dati tiks nosūtīti trešām personām; secina, ka “Facebook” apzināti noslēdza līgumu ar lietotņu izstrādātāju, kurš atklāti deklarēja, ka patur tiesības izpaust personas datus trešām personām; secina arī, ka “Facebook” ir minēto personas datu pārzinis un tāpēc ir juridiski atbildīgs, kad tas slēdz līgumu ar apstrādātāju, kas pārkāpj ES datu aizsardzības tiesību aktus;
18. ņem vērā uzlabojumus privātuma jomā, ko “Facebook” ir veicis pēc “Facebook” / “Cambridge Analytica” skandāla, bet atgādina, ka “Facebook” solīja veikt pilnīgu iekšējo revīziju, par kuru Eiropas Parlaments vēl nav ticis informēts, un iesaka “Facebook” veikt būtiskas izmaiņas platformā, lai nodrošinātu tās atbilstību ES datu aizsardzības tiesību aktiem;
19. mudina “Facebook” atļaut un nodrošināt iespējas ENISA un EDAK savu attiecīgo pilnvaru robežās veikt pilnīgu un neatkarīgu “Facebook” platformas revīziju, un iesniegt šādas revīzijas konstatējumus Komisijai, Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem; uzskata, ka arī citām lielām platformām būtu jāveic šāda revīzija;
20. uzsver, cik steidzami ir nepieciešams cīnīties pret visiem mēģinājumiem manipulēt ar ES vēlēšanām un nostiprināt sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām piemērojamos noteikumus saistībā ar reklāmas ienākumu gūšanas iespēju mazināšanu tiem kontiem un tīmekļa vietnēm, kuras izplata dezinformāciju; atzinīgi vērtē atsevišķos ceļvežus, kuros izklāstītas konkrētās darbības dezinformācijas apkarošanai visās ES dalībvalstīs, un ko tiešsaistes platformas un reklāmas nozares pārstāvji iesniedza Komisijai 2018. gada 16. oktobrī; mudina tiešsaistes platformas marķēt saturu, ko kopīgo robotprogrammatūra, piemērojot pārredzamus noteikumus, paātrināt viltus kontu dzēšanu, ievērot tiesas rīkojumus, ar kuriem prasa sniegt informāciju par tiem, kas rada nelikumīgus materiālus, un sadarboties ar neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai plašā mērogā informētu lietotājus par dezinformāciju, kā arī nodrošināt korekcijas, ja tādas ir pieejamas;
21. aicina visas tiešsaistes platformas, kas politiskajām partijām un kampaņām sniedz reklāmas pakalpojumus, savu pārdošanas nodaļu atbalsta darbinieku vidū ietvert speciālistus, kuri varētu politiskajām partijām un kampaņām sniegt konkrētus padomus par pārredzamību un atbildību attiecībā uz to, kā nepieļaut personas datu izmantošanu mērķtiecīgā komunikācijā ar lietotājiem; aicina visas tiešsaistes platformas, kas atļauj reklāmas pakalpojumu pircējiem veikt zināmu atlasi, sniegt juridiskas konsultācijas par šo pircēju kā datu kopīgo pārziņu atbildību, ņemot vērā ES Tiesas spriedumu Lietā Nr. C-210/16;
22. aicina visas tiešsaistes platformas attiecībā uz politisko reklāmu steidzami ieviest plānotās pārredzamības funkcijas, kurās būtu jāietver apspriešanās par šiem rīkiem ar valsts iestādēm, kuras atbildīgas par vēlēšanu novērošanu un norises kontroli, un šo iestāžu veikta minēto rīku izvērtēšana; uzstāj, ka šāda politiska un priekšvēlēšanu reklāma nebūtu jāīsteno, balstoties uz atsevišķu lietotāju profiliem;
23. aicina dalībvalstis pielāgot vēlēšanu noteikumus tiešsaistē īstenotu kampaņu specifikai, tostarp noteikumus par finansējumu, priekšvēlēšanu klusuma periodiem un plašsaziņas līdzekļu un dezinformācijas lomu;
24. iesaka paredzēt prasību, ka pēc referenduma kampaņām būtu jāveic trešās personas revīzijas, lai nodrošinātu, ka kampaņu rīcībā esošie personas dati tiek izdzēsti vai, gadījumā, ja tie ir tikuši kopīgoti, ka ir saņemta attiecīga piekrišana;
25. aicina “Facebook” uzlabot pārredzamību, lai lietotāji varētu saprast, kā un kāpēc kāda politiskā partija vai kampaņa ar viņiem var mērķtiecīgi sazināties;
26. uzskata, ka datu aizsardzības iestādēm vajadzētu nodrošināt finansējumu, kas nepieciešams, lai tās varētu uzkrāt tādas pašas specializētās zināšanas, kādas ir organizācijām, kuru darbību tās pārbauda; aicina dalībvalstis parūpēties par to, ka datu aizsardzības iestādēm tiek nodrošināti personāla, tehniskie un finanšu resursi, kas nepieciešami, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus un īstenot savas pilnvaras, kā prasīts VDAR 52. pantā; mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, kā dalībvalstis pilda savu pienākumu nodrošināt šo resursu pieejamību, un vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūras;
27. atgādina, ka “Facebook” ir pašsertificēta organizācija ES un ASV privātuma vairoga satvarā un tādējādi ir guvusi labumu no lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas ir juridiskais pamats personas datu nosūtīšanai no Eiropas Savienības uz Amerikas Savienotajām Valstīm un turpmākai apstrādei;
28. atgādina par savu 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību, un, ņemot vērā to, ka “Facebook” ir atzinis, ka ir notikuši būtiski privātuma aizsardzības pārkāpumi, aicina ASV iestādes, kas ir atbildīgas par privātuma vairoga prasību izpildes nodrošināšanu, nekavējoties rīkoties, pilnībā ievērojot izteiktās garantijas un apņemšanās, lai tiktu ievērots pašreizējais privātuma vairoga regulējums, un vajadzības gadījumā šādus uzņēmumus svītrot no privātuma vairoga saraksta; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada jūnijā no privātuma vairoga saraksta tika izsvītrots uzņēmums “Cambridge Analytica”; aicina arī kompetentās ES datu aizsardzības iestādes izmeklēt šādus atklājumus un vajadzības gadījumā atlikt vai aizliegt datu nosūtīšanu privātuma vairoga ietvaros; sagaida, ka FTC kā atbildīgā ASV iestāde iesniegs Komisijai detalizētu kopsavilkumu par tās konstatējumiem pēc tam, kad tā būs pabeigusi savu izmeklēšanu par datu aizsardzības pārkāpumu, kurā iesaistīti uzņēmumi “Facebook” un “Cambridge Analytica”, un veiks atbilstošus, efektīvus un atturošus pasākumus noteikumu izpildes nodrošināšanai pret iesaistītajiem uzņēmumiem;
29. pauž nožēlu, ka ASV nav ievērojušas termiņu, kurā bija prasīts nodrošināt pilnīgu atbilstību privātuma vairoga prasībām, proti, 2018. gada 1. septembris; tāpēc uzskata, ka Komisija nav rīkojusies saskaņā ar VDAR 45. panta 5. punktu; tāpēc atbilstīgi Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūcijai par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību mudina Komisiju apturēt privātuma vairoga darbību, kamēr ASV iestādes neievēro tā prasības;
30. norāda, ka personas datu neatbilstīga izmantošana ietekmē miljardiem cilvēku pamattiesības visā pasaulē; uzskata, ka VDAR un E-privātuma direktīva paredz visaugstākos aizsardzības standartus; pauž nožēlu par to, ka “Facebook” nolēma uz 1,5 miljardiem lietotāju, kas nav ES iedzīvotāji, neattiecināt VDAR un E-privātuma direktīvā paredzētos aizsardzības standartus; apšauba šādas rīcības likumību; mudina visas tiešsaistes platformas piemērot VDAR (un E-privātuma) standartus visiem saviem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, kur tos piedāvā, jo augstu personas datu aizsardzības līmeni arvien biežāk uzskata par konkurences priekšrocību;
31. aicina Komisiju modernizēt konkurences noteikumus, lai tie atspoguļotu digitālo realitāti, un izvērtēt sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu uzņēmējdarbības modeli un to iespējamo monopolstāvokli, pienācīgi ņemot vērā faktu, ka šāds monopolstāvoklis varētu neatbilst ierastajiem kritērijiem, bet drīzāk varētu pastāvēt zīmola īpatnību un glabāto personas datu apjoma dēļ, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu; aicina Komisiju ierosināt grozījumus Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā, paredzot prasību “over-the-top” (OTT) sakaru pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt savienojamību ar citiem sakaru veidiem, lai OTT sakaru lietotāji nebūtu no tiem norobežoti;
32. prasa Eiropas Parlamentam, Komisijai, Padomei un visām citām Eiropas Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām nodrošināt, ka to attiecīgajās tīmekļa vietnēs izmantotās sociālo plašsaziņas līdzekļu lapas un analītiskie un tirgvedības instrumenti nekādā veidā nepakļauj riskam iedzīvotāju personas datus; iesaka tām šajā perspektīvā izvērtēt savu pašreizējo komunikācijas politiku, kā rezultātā tās var apsvērt iespēju slēgt savus “Facebook” kontus kā nepieciešamu nosacījumu, lai aizsargātu ikvienas personas datus, kas ar tām sazinās; uzdod savam komunikācijas departamentam stingri ievērot EDAU Vadlīnijas par to personas datu aizsardzību, ko apstrādā ES iestāžu nodrošinātajos tīmekļa pakalpojumos(15);
33. uzskata, ka nākamajai Eiropas Komisijai būtu vienam no komisāriem īpaši jāuztic privātuma un datu aizsardzības portfelis, lai šis komisārs aktīvi strādātu ar partneriem no ES un ārpus tās un nodrošinātu, ka visi tiesību aktu priekšlikumi pilnībā atbilst ES tiesību aktu kopumam privātuma un datu aizsardzības jomā;
34. mudina Padomi rast izeju no strupceļa sarunās par E-privātuma regulu un beidzot panākt vienošanos ar Parlamentu, nemazinot aizsardzības līmeni, ko pašlaik nodrošina E-privātuma direktīva, lai nodrošinātu pilsoņu tiesību aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz lietotāju aizsardzību pret informācijas mērķtiecīgu virzīšanu;
35. prasa Komisijai veikt revīziju par reklāmas nozares darbībām sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ierosināt tiesību aktus, ja šī nozare un iesaistītās puses nevar vienoties par brīvprātīgu rīcības kodeksu ar preventīviem pasākumiem;
36. aicina datu aizsardzības iestādes valsts un Eiropas līmenī veikt pilnīgu izmeklēšanu par “Facebook” un tā pašreizējo praksi, lai varētu paļauties uz VDAR jauno konsekvences mehānismu un sagatavotu piemērotu un efektīvu Eiropas regulējuma izpildes nodrošināšanas mehānisma reakciju;
37. aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu vēlēšanu rīkošanai izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošības riskus;
38. uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar trešām pusēm, tostarp plašsaziņas līdzekļiem, tiešsaistes platformām un informācijas tehnoloģiju nodrošinātājiem, un jāīsteno informētības palielināšanas pasākumi, kuru nolūks būtu palielināt vēlēšanu pārredzamību un veicināt uzticēšanos vēlēšanu procesam;
39. uzskata, ka dalībvalstīm, ja nepieciešams, ar Eurojust atbalstu, būtu steidzami jāuzsāk izmeklēšanas attiecībā uz ārvalstu spēku iespējami veiktiem pārkāpumiem tiešsaistes politiskajā telpā;
40. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Amerikas Savienoto valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un “Facebook” izpilddirektoram.
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Saūda Arābiju, jo īpaši 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā(1), 2015. gada 12. februāra rezolūciju par Raif Badawi lietu Saūda Arābijā(2), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Ali Mohammed al-Nimr lietu(3), 2018. gada 31. maija rezolūciju par sieviešu tiesību aizstāvju situāciju Saūda Arābijā(4), 2016. gada 25. februāra rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā(5), 2017. gada 30. novembra rezolūciju par stāvokli Jemenā(6) un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par stāvokli Jemenā(7),
– ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā(8),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni piezīmes, kas tika izteiktas 2018. gada 9. oktobra kopīgajā preses konferencē ar Portugāles ārlietu ministru un 2018. gada 15. oktobrī Ārlietu Padomes kontekstā, kā arī viņas 2018. gada 20. oktobra paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par jaunākajām norisēm Saūda Arābijas žurnālista Jamal Khashoggi lietā,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(9),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 19. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2018. gada 16. oktobra paziņojumu, kurā viņa mudināja Saūda Arābiju nodot atklātībai visu tās rīcībā esošo informāciju par Jamal Khashoggi pazušanu,
– ņemot vērā ANO ekspertu 2018. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā prasīts veikt izmeklēšanu par Saūda Arābijas žurnālista Jamal Khashoggi pazušanu Stambulā,
– ņemot vērā ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos 2018. gada 18. oktobra ziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par jauno valsts sponsorētās nolaupīšanas praksi,
– ņemot vērā G7 valstu ārlietu ministru 2018. gada 17. oktobra paziņojumu par Jamal Khashoggi pazušanu,
– ņemot vērā Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas ārlietu ministru 2018. gada 14. oktobra paziņojumu par Saūda Arābijas žurnālista Jamal Khashoggi pazušanu un 2018. gada 21. oktobra paziņojumu par viņa nāvi,
– ņemot vērā Saūda Arābijas Ārlietu ministrijas paziņojumu par Saūda Arābijas valstspiederīgā Jamal Khashogi pazušanu,
– ņemot vērā Saūda Arābijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē,
– ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu, ko Saūda Arābija ratificēja 2009. gadā,
– ņemot vērā 1963. gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR),
– ņemot vērā 2015. gada Saharova balvas par domas brīvību un vārda brīvību piešķiršanu Saūda Arābijas blogerim Raif Badawi,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā plaši pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Jamal Khashoggi ir pazudis kopš viņš ieradās Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2018. gada 2. oktobrī, lai iegūtu dokumentus, kas bija vajadzīgi laulības reģistrācijai, un, neraugoties uz Saūda Arābijas amatpersonu sākotnējo apgalvojumu, ka viņš no ēkas izgājis, kopš tā laika viņš vairs nav redzēts; tā kā ļoti satraucoša informācija par to, kas ar viņu noticis, ir nākusi gaismā, liekot domāt par iespējamu ārpustiesas nogalināšanu un valsts sponsorētu slepkavību;
B. tā kā Saūda Arābija vispirms noliedza jebkādu Jamal Khahogli pazušanu, bet pēc smaga starptautiskā spiediena atzina, ka viņš tika nogalināts tās konsulātā Stambulā;
C. tā kā 2018. gada 19. oktobrī Saūda Arābijas prokurors paziņoja, ka „lietas izmeklēšana turpinās, [..] lai sauktu pie atbildības visus šajā lietā iesaistītos un lai viņi nonāktu tiesas priekšā”; tā kā Saūda Arābijas ārlietu ministrs 2018. gada 21. oktobrī paziņoja, ka šo operāciju veica personas, kas pārsniedza savas pilnvaras un pienākumus un ka Saūda Arābijas iestādes ir apņēmušās sodīt visus, kas atbildīgi par šo slepkavību; tā kā Mohammad Bin Salman Al Saud pilnībā kontrolē drošības dienestus, tāpēc ir maz ticams, ka, viņam nezinot vai bez viņa kontroles, būtu uzsākta šāda operācija;
D. tā kā ir aizdomas, kuras Saūda Arābijas iestādes noliedz kā nepamatotas un absolūti nepatiesas, ka no konsulāta tika izņemti CCTV ieraksti, ka visam Turcijas personālam tika pavēlēts paņemt brīvdienu, ka pēc Jamal Khashoggi pazušanas daļa konsulāta telpu tika pārkrāsotas, un ka 15 Saūda Arābijas personas, no kurām, kā ziņots, lielākai daļa ir saikne ar kroņprinci Mohammad bin Salman, valsts drošības dienestiem, militārām iestādēm vai citām valdības ministrijām, ar divām fraktētām lidmašīnām ieradās Stambulā un aizbrauca no tās 2018. gada 2. oktobrī — dienā, kad pazuda Jamal Khashoggi;
E. tā kā pēc Jamal Khashoggi pazušanas, Saūda Arābijas iestādes ir radījušas šķēršļus, lai nepieļautu ātru, rūpīgu, efektīvu, objektīvu un pārredzamu izmeklēšanu; tā kā tikai pēc starptautiskā spiediena un pēc vienošanās ar Turcijas iestādēm izmeklētāji 2018. gada 15. oktobrī varēja pārbaudīt Saūda Arābijas konsulāta iekštelpas un 2018. gada 17. oktobrī tika dota piekļuve ģenerālkonsula rezidencei;
F. tā kā Turcijas un Saūda Arābijas amatpersonas ir paziņojušas par kopīgu izmeklēšanu Jamal Khashoggi pazušanas lietā; tā kā ANO eksperti ir prasījuši veikt starptautisku un neatkarīgu izmeklēšanu šajā pazušanas lietā; tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis uzstāja, ka ir nepieciešama vienlaidu rūpīga, uzticību raisoša un pārredzama izmeklēšana, lai patiesā gaismā atklātu Jamal Khashoggi slepkavības apstākļus un nodrošinātu, ka tiek pilnībā saukti pie atbildības visi vainīgie;
G. tā kā Saūda Arābijas aģentu vēršanās pret Jamal Khashoggi Saūda Arābijas konsulātā ir 1963. gada Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem 55. panta 2. punkta klajš pārkāpums, jo minētajā punktā ir teikts, ka “konsulārās telpas nedrīkst izmantot jebkādā veidā, kurš nav savienojams ar konsulāro funkciju veikšanu”; tā kā minētās konvencijas 41. pantā ir norādīts, ka diplomātisko imunitāti “saskaņā ar kompetentas tiesu varas iestādes nolēmumu” var anulēt, ja ir izdarīts “smags noziegums”;
H. tā kā gan Saūda Arābija, gan Turcija ir ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu puses un to pienākums ir veikt visus pasākumus, lai novērstu spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, izmeklēt apgalvojumus par darbībām, kas ir šādi noziegumi, un saukt pie atbildības tos, kas tiek turēti aizdomās par to izdarīšanu; tā kā saskaņā ar šo ANO konvenciju uz konkrēto noziegumu — Jamal Khashoggi nogalināšanu — attiecas universāla jurisdikcija un tādēļ aizdomās turētos var aizturēt jebkur parakstītāju valstu teritorijā un attiecīgā gadījumā tiesāt to valstu tiesās,
I. tā kā uzskatu brīvība un preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir jebkura cilvēka pamattiesības un ārkārtīgi svarīgs demokratizācijas un reformu priekšnosacījums un katalizators, un tām ir būtiska nozīme varas kontrolēšanā; tā kā brīvi, dažādi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir jebkurai sabiedrībai būtiski svarīgi, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības; tā kā žurnālistu darbs, atklājot ļaunprātīgu varas izmantošanu, atsedzot korupciju un apstrīdot saņemto informāciju, bieži pakļauj viņus īpašam iebiedēšanas un vardarbības riskam.
J. tā kā žurnālista Jamal Khashoggi nogalināšana ir daļa no plašas izrēķināšanās ar prominentiem cilvēktiesību aizstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistēm, juristiem, žurnālistiem, rakstniekiem un blogeriem, un tā ir pastiprinājusies kopš kroņprincis Mohammad bin Salman sāka konsolidēt kontroli pār valsts drošības iestādēm; tā kā varas iestādes prasa piespriest vairākiem no šiem aktīvistiem nāvessodu; tā kā uzraudzības sistēmas un citas divējāda lietojuma ierīces tiek izmantotas, lai izsekotu cilvēktiesību aizstāvjus un režīma kritiķus Saūda Arābijā; tā kā Saūda Arābijas žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji, kas uzturas ārpus valsts, tostarp Rietumu galvaspilsētās, ir saskārušies ar draudiem viņu ģimenēm Saūda Arābijā;
K. tā kā vienlaikus Saūda Arābijas režīms īsteno dārgi izmaksājošu kampaņu starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, kurā attēlo sevi kā modernizējošu spēku un paziņo reformas, kaut arī sistēma joprojām ir nedemokrātiska un diskriminējoša; tā kā, valdot sašutumam par Jamal Khashoggi pazušanu, vairāki augsta līmeņa runātāji, sponsori un plašsaziņas līdzekļu partneri ir atsaukuši savu dalību konferencē par turpmākajām ieguldījumu iniciatīvām, kas notika Rijādā 2018. gada oktobrī;
L. tā kā Saūda Arābijas režīms vairākos gadījumos ir izdarījis spiedienu un izteicis draudus valstīm un starptautiskām organizācijām un ir bloķējis starptautiskas neatkarīgas izmeklēšanas, atbildot uz kritiku no šīm valstīm un organizācijām par cilvēktiesību pārkāpumiem Saūda Arābijā vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Jemenā;
M. tā kā Vācijas kanclere 2018. gada 21. oktobrī paziņoja, ka, ņemot vērā neizskaidrotos Jamal Khashoggi nāves apstākļus, Vācija uz laiku pārtrauks ieroču eksportu uz Saūda Arābiju;
1. visnotaļ stingri nosoda Jamal Khashoggi spīdzināšanu un nogalināšanu un izsaka līdzjūtību viņa ģimenei un draugiem; mudina Saūda Arābijas iestādes atklāt viņa mirstīgo atlieku atrašanās vietu; atgādina, ka sistemātiska piespiedu pazušanas un ārpustiesas nogalināšanas prakse ir noziegums pret cilvēci;
2. prasa veikt neatkarīgu un objektīvu starptautisko izmeklēšanu par Jamal Khashoggi nāves apstākļiem; aicina konstatēt vainīgos un saukt pie atbildības taisnīgas tiesas procesā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuru veiktu neatkarīga tiesa, klātesot starptautiskajiem novērotājiem;
3. ir ārkārtīgi nobažījies par informāciju saistībā ar Jamal Khashoggi likteni un aizdomām par Saūda Arābijas aģentu iesaisti; ņem vērā Turcijas un Saūda Arābijas amatpersonu patlaban veikto izmeklēšanu un mudina uz turpmākiem kopīgiem centieniem; aicina Saūda Arābijas iestādes pilnībā sadarboties ar Turcijas iestādēm un mudina Turcijas iestādes no savas puses darīt pieejamu visu informāciju, ne tikai hipotēzes, lai skaidri precizētu, kas notika 2018. gada 2. oktobrī;
4. atkārtoti norāda — ja Saūda Arābijas aģenti ir vainojami Jamal Khashoggi pazušanā un slepkavībā, ir jāsauc pie atbildības gan valsts iestādes, gan fiziskas personas; aicina PV/AP un dalībvalstis, tiklīdz būs noskaidroti fakti šajā sakarā, būt gatavām noteikt mērķtiecīgas sankcijas, tostarp vīzas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu pret Saūda Arābijas personām, kā arī piemērot sankcijas pret Saūda Arābijas Karalisti attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem; uzstāj, ka šādās sankcijām būtu jāaptver ne tikai vainīgie, bet arī šā nozieguma plānotāji un atbalstītāji;
5. pauž bažas par to, ka Jamal Khashoggi pazušana ir saistīta ar kritiku, ko viņš pēdējo gadu laikā paudis par Saūda Arābijas īstenoto politiku; atkārtoti aicina Saūda Arābijas iestādes sākt ievērot pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību un tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu opozīciju;
6. mudina PV/AP, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis saistībā ar ES attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi turpināt strukturētu dialogu ar Saūda Arābiju par cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un valsts problemātisko lomu reģionā;
7. nosoda Saūda Arābijas iestāžu īstenoto cilvēktiesību aizstāvju, aktīvistu juristu, žurnālistu, garīdznieku, rakstnieku un blogeru nepārtraukto vajāšanu gan valstī, gan ārpus tās, kas apdraud reformu procesa uzticamību Saūda Arābijā; uzstāj, lai Saūda Arābijas varas iestādes veic nepieciešamos pasākumus, dodot iespēju ikvienam brīvi izmantot savas tiesības bez jebkādas vajāšanas vai jebkādām citām represijām, piemēram, draudiem viņu ģimenēm; aicina Saūda Arābijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus un citas pārliecības dēļ ieslodzītās personas, kas aizturētas un notiesātas tikai tāpēc, ka izmantojušas vārda brīvību un miermīlīgi darbojušās cilvēktiesību jomā;
8. uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī preses brīvību un nodrošināt žurnālistu aizsardzību; uzsver, ka žurnālistu iebiedēšana, uzbrukumi viņiem un viņu nogalināšana ir jebkurā gadījumā nepieļaujama un raisa visdziļākās bažas;
9. atgādina Saūda Arābijas iestādēm par to starptautiskajām saistībām saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu;
10. mudina ES un tās dalībvalstis ieņemt spēcīgu nostāju nākamajā Cilvēktiesību padomes sanāksmē Ženēvā, kuras laikā 5. novembrī vispārējā periodiskā pārskata satvarā Saūda Arābija iepazīstinās ar savu stāvokli cilvēktiesību jomā; atkārtoti aicina ES dalībvalstis ierosināt ANO Cilvēktiesību padomē iecelt īpašu referentu par cilvēktiesībām Saūda Arābijā; aicina dalībvalstis nākamajā Cilvēktiesību padomes sanāksmē uzņemties iniciatīvu un aktualizēt jautājumu par tādu valstu dalību, kam ir ļoti apšaubāms sniegums cilvēktiesību jomā, tostarp par Saūda Arābijas dalību; pauž nožēlu par vairāku dalībvalstu balsojumu, atbalstot Saūda Arābijas dalību Cilvēktiesību padomē;
11. pauž stingru atbalstu iniciatīvai izveidot ES vispārēju cilvēktiesību sankciju režīmu, kas tiktu piemērots cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē un kas izpaustos kā vīzu aizliegums attiecīgajām personām un viņu aktīvu iesaldēšana; sagaida, ka Nīderlandes iestāžu organizētajā konferencē, kuru plānots rīkot Hāgā novembrī, lai sāktu iniciatīvu, tiks gūti konkrēti rezultāti, un mudina dalībvalstis un EĀDD pilnībā atbalstīt šo priekšlikumu;
12. aicina Saūda Arābijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Raif Badawi, jo viņš ir ieslodzītais pārliecības dēļ, proti, ieslodzīts un notiesāts tikai tāpēc, ka izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību; aicina ES iestādes izvirzīt jautājumu par viņa lietu jebkuros augsta līmeņa kontaktos un izveidot starpiestāžu darba grupu ar attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp EĀDD un ES delegāciju, lai pastiprinātu centienus nodrošināt viņa atbrīvošanu;
13. prasa noteikt moratoriju nāves sodam; prasa pārskatīt visus piespriestos nāvessodus, lai nodrošinātu, ka to tiesas prāvas atbilst starptautiskajiem standartiem;
14. aicina Padomi panākt kopēju nostāju, lai noteiktu ES mēroga ieroču embargo attiecībā uz Saūda Arābiju un ievērot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP; aicina noteikt embargo attiecībā uz uzraudzības sistēmu un citu divējāda lietojuma preču eksportu, kuras var izmantot Saūda Arābijā, veicot represijas;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, Turcijas valdībai, Viņa Augstībai Karalim Salman bin Abdulaziz Al Saudun, kroņprincim Mohammad Bin Salman Al Saud, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un Saūda Arābijas Karalistes Nacionālā dialoga centra ģenerālsekretāram; prasa šo rezolūciju pārtulkot arābu valodā.
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu:
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par daļēju Kerčas tilta atvēršanu,
– ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un ANO hartu,
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2018/1085, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība(1), un kurā sešus uzņēmumus, kas iesaistītas Kerčas tilta būvniecībā, pievieno personu, uzņēmumu un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā,
– ņemot vērā 2003. gada Nolīgumu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā, 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām un 2015. gada 12. februāra Pasākumu kopumu Minskas vienošanās īstenošanai,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā stāvoklis Azovas jūrā tika izskatīts 2003. gada divpusējā nolīgumā starp Ukrainu un Krieviju, kurā šīs teritorijas tiek definētas kā abu valstu iekšējie ūdeņi un dod abām pusēm pilnvaras pārbaudīt aizdomīgus kuģus; tā kā gan 2003. gada nolīgums, gan ANO Jūras tiesību konvencija paredz kuģošanas brīvību;
B. tā kā Kerčas tilta būvniecība un gāzesvada un zemūdens kabeļu ierīkošana uz nelikumīgi anektēto Krimas pussalu bez Ukrainas piekrišanas ir vēl viens Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums no Krievijas Federācijas puses;
C. tā kā Kerčas tilts ierobežo to kuģu izmēru, kuri var sasniegt Ukrainas ostas Azovas jūrā, — augstums virs ūdens līmeņa ne vairāk kā 33 metri un garums ne vairāk kā 160 metri —, un tas liedz šajā šaurumā iebraukt Panamax klases kuģiem, kuri pirms tilta būvniecības veidoja vairāk nekā 20 % no visu kuģu satiksmes Azovas jūrā; tā kā pirms tilta pār Kerčas šaurumu atvēršanas šā gada pavasarī pārbaudēm bija gadījuma raksturs, tās bija neuzbāzīgas un neradīja darbības traucējumus kuģu un kravu brīvajā plūsmā;
D. tā kā Krievija bieži un aizskaroši bloķē un pārbauda kuģus, kas iet cauri Kerčas šaurumam, kuģojot uz vai no Ukrainas ostām; tā kā minētās procedūras rada kavēšanos līdz vienai nedēļai un tādējādi samazina kravu plūsmu un rada reālus finansiālus zaudējumus Ukrainas vietējai ekonomikai un tirgotājiem, kuru kuģi tiek pakļauti šim režīmam; tā kā saskaņā ar Ukrainas valdības avotiem līdz septembra beigām vairāk nekā 200 kuģu bija jāiziet šī pārmērīgā procedūra, tostarp vairāk nekā 120 kuģiem, kas reģistrēti ES, bet uz kuģiem, kas kuģo zem Krievijas karoga šādas pārbaudes neattiecas;
E. tā kā šīs pilsētas un plašāks reģions jau saskaras ar negatīvām ekonomiskām un sociālām sekām, ko rada Krimas aneksija un ieilgušais, Krievijas atbalstītais konflikts Ukrainas austrumos; tā kā šī jaunā Krievijas rīcība jau ir būtiski negatīvi ietekmējusi vietējo ekonomiku un krasi samazinājusi kravu apgrozību Ukrainas ostās;
F. tā kā šā milzīgā tilta būvei ir bijusi negatīva ietekme uz vidi, pazeminot jūras līmeni šaurumā un ietekmējot ūdens apmaiņu starp Azovas jūru un Melno jūru;
G. tā kā 2018. gada septembrī Ukraina nolēma atcelt 1997. gada Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju un izveidot jūras spēku bāzi Azovas jūrā, tādējādi palielinot savu militāro klātbūtni, uz šo piekrastes joslu pārvietot jūras kājnieku un piekrastes artilērijas vienības;
1. stingri nosoda Krievijas Federācijas pārmērīgās darbības Azovas jūrā, jo tās ir starptautisko tiesību un Krievijas uzņemto saistību pārkāpums; nosoda to, ka komerckuģi, tostarp gan Ukrainas kuģi, gan kuģi ar trešo valstu karogiem, arī dažādās ES dalībvalstīs reģistrēti kuģi, tiek pārāk bieži apturēti un pakļauti pārmērīgi stingrām pārbaudēm; uzsver, ka kuģu pārbaudes, lai gan tās ir atļauts veikt izlases kārtā, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot vai veikt politisku iemeslu dēļ ar mērķi vēl vairāk destabilizēt Ukrainas drošību un integritāti, kā arī tās sociālo un ekonomisko situāciju; aicina Padomi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) pieprasīt, lai Krievijas Federācija nekavējoties izbeidz intensīvās un diskriminējošās kuģu pārbaudes, un vajadzības gadījumā apsvērt atbilstīgus pretpasākumus;
2. pauž nopietnas bažas par ļoti nestabilo drošības situāciju Azovas jūrā, kas varētu viegli pāraugt atklātā konfliktā; pauž ārkārtīgas bažas par Azovas jūras un Melnās jūras reģiona, jo īpaši nelikumīgi okupētās un anektētās Krimas pussalas, nepārtraukto militarizāciju, Krievijas Federācijas īstenoto piekļuves liegšanas (A2/AD) spēju attīstīšanu, kas ietver jaunu S-400 pretgaisa sistēmu izvietošanu un karakuģu un patruļkuģu pārvietošanu no Kaspijas jūras; pauž nožēlu par to, ka Azovas jūra ir kļuvusi par jaunu jūrniecības dimensiju, kurā Krievija izvērš kareivīgas darbības pret Ukrainu;
3. nosoda tilta būvniecību pār Kerčas šaurumu ar mērķi savienot nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju un navigācijas tiesību pārkāpumu Ukrainas teritoriālajos ūdeņos; norāda, ka Krievijai ir saistošas starptautiskās jūras tiesības un divpusējais sadarbības nolīgums ar Ukrainu un tā nedrīkst kavēt vai ierobežot tranzīta ceļus caur Kerčas šaurumu un Azovas jūru;
4. atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas neatkarībai un teritoriālajai integritātei, vēlreiz apstiprina Ukrainas suverenitāti attiecībā uz Krimas pussalu un daļu no Azovas jūras un Ukrainas absolūtās tiesības netraucēti piekļūt Azovas jūrai, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā;
5. pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija turpina Ukrainas teritorijā nelikumīgi iegūt naftu un gāzi; uzsver iespējamos draudus, ka Krievija varētu sagrābt Azovas jūrā esošās Ukrainas naftas un gāzes atradnes, tiklīdz tā būs īstenojusi savu mērķi pārvērst šo jūru par Krievijas Federācijā esošu iekšējo ezeru;
6. uzsver, tā kā Krievija šādu modeli, proti, neievērot trešo valstu teritoriālo ūdeņu robežas vai bloķēt jūras transportu, jau ir izmantojusi Baltijas jūrā, jo īpaši pret Baltijas valstīm un Poliju (Vislas līcī);
7. aicina VP/AP ciešāk uzmanīt mainīgo drošības situāciju Azovas jūrā, ņemot vērā to, ka te, pie pašām Eiropas durvīm, varētu izveidoties vēl viens konflikts, kam varētu būt plašāka ietekme uz drošību, tieši skarot ES un tās dalībvalstis; šajā sakarībā uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi iecelt ES īpašo sūtni Krimā un Donbasa reģionā, kura pienākumi attiektos arī uz Azovas jūru;
8. aicina PV/AP veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierosinātu EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā pilnvaras, kas attiecas uz visu Ukrainas teritoriju, tostarp jūras teritorijām, aptvertu arī jauno spriedzes zonu Azovas jūrā, un uzsver, ka vai nu misijas rīcībā jānodod visi nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu uzraudzības funkciju jūras teritorijās, vai arī šai jūras teritorijai būtu jāizveido atsevišķa starptautiska uzraudzības misija;
9. uzsver, ka Kerčas tilts ir uzbūvēts nelikumīgi, un atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešiem uzņēmumiem, kuri bija iesaistīti Kerčas tilta būvniecībā; mudina PV/AP, kopīgi ar Padomē esošajām ES dalībvalstīm skaidri paziņot, ka mērķtiecīgās sankcijas pret Krieviju tiks pastiprinātas, ja konflikts Azovas jūrā turpinās saasināties;
10. atkārtoti pauž bažas par Eiropas uzņēmumu iesaistīšanos Kerčas tilta būvniecībā, jo tie ar šo līdzdalību apzināti vai neapzināti mazināja ES sankciju režīma ietekmi; šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt un pārbaudīt, kā tiek piemēroti spēkā esošie ES ierobežojošie pasākumi, un aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par valsts muitas veiktajām izmeklēšanām vai kriminālizmeklēšanām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem;
11. atbalsta Ukrainas puses centienus visos diplomātiskos pasākumos un juridiskajās procedūrās, kas paredzētas starptautiskajos tiesību aktos un attiecīgajās konvencijās, tostarp notiekošajā šķīrējtiesas procesā saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju, lai vērstos pret Krievijas naidīgajām darbībām Azovas jūrā;
12. aicina Komisiju un EĀDD pilnībā novērtēt ekonomisko kaitējumu, ko radījusi de facto blokāde, un apsvērt iespējamos veidus, kā atbalstīt pārvadātājus un ostas, kuras ir cietušas no šīs blokādes, jo īpaši stiprinot ES iesaistīšanos Mariupolē un Berdjanskā, uzlabojot sociālo noturību un veicinot šo pilsētu un plašāka Ukrainas dienvidaustrumu reģiona ekonomisko attīstību;
13. pauž bažas par Kerčas tilta nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas varētu skart visu Melnās jūras baseina valstu intereses; aicina Ukrainu, Komisiju un Melnās jūras esošās dalībvalstis uzraudzīt situāciju, apmainīties ar būtisku informāciju un apzināt iespējamās sanācijas vajadzības;
14. pauž līdzjūtību 2018. gada 17. oktobrī Kerčas koledžā notikušās masu slepkavības, kurā 20 cilvēki tika nogalināti un desmitiem ievainoti, upuru ģimenes locekļiem:
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Parlamentam un ES dalībvalstīm.
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(6), 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(7) un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(8),
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (SKT),
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu par to, ka ir sākta iepriekšēja pārbaude par stāvokli Filipīnās un Venecuēlā, un 2018. gada 27. septembra paziņojumu par sešu Romas statūtu dalībvalstu grupas atzinuma pieprasījumu par stāvokli Venecuēlā,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā to, ka 2018. gada 19. septembrī Eduardo Stein tika iecelts par ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) un ANO Migrācijas aģentūras (IOM) kopīgo īpašo pārstāvi Venecuēlas bēgļiem un migrantiem šajā reģionā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 9. oktobra paziņojumu par pašvaldības amatpersonas Fernando Albán nāvi Venecuēlā,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2018. gada 10. oktobra paziņojumu par Fernando Albán nāvi,
– ņemot vērā ar darba braucienu saistīto ziņojumu par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežas ar Kolumbiju un Brazīliju,
– ņemot vērā lēmumu piešķirt 2017. gada Saharova balvu Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina būtiski pasliktināties; tā kā Venecuēla piedzīvo līdz šim nepieredzētu sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kas sekoja politiskajai krīzei, kuras rezultātā gāja bojā ļoti daudz cilvēku un aptuveni 2,3 miljoni cilvēku kļuva par migrantiem un bēgļiem;
B. tā kā 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā māšu mirstība ir palielinājusies par 60 %, savukārt zīdaiņu mirstība — par 30 %; tā kā 89 % Venecuēlas iedzīvotāju nav pietiekamu finanšu resursu, lai iegādātos pietiekami daudz pārtikas savai ģimenei; tā kā saskaņā ar SVF aplēsēm 2018. gadā inflācija sasniegs 1,4 miljonus %, savukārt 2019. gadā — 10 miljonus %;
C. tā kā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības gatavību, Venecuēlas valdība diemžēl stūrgalvīgi turpina atteikties atklāti saņemt starptautisko humāno palīdzību un atvieglot tās sadali, tādējādi ignorējot atbildību pret saviem iedzīvotājiem;
D. tā kā 2018. gada 8. oktobrī Venecuēlas politiskās policijas Bolivāra valsts izlūkdienesta (SEBIN) telpās, iespējams, tika spīdzināts un noslepkavots Venecuēlas opozīcijas politiķis Fernando Albán; tā kā, neraugoties uz ANO un ES prasībām, iestādes ir atteikušās atļaut veikt viņa nāves apstākļu neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nav ļāvušas neatkarīgai tiesu ekspertu grupai veikt starptautisku autopsiju; tā kā F. Albán tika turēts apcietinājumā SEBIN telpās un tādēļ Venecuēlas iestādes ir atbildīgas par viņa atrašanās vietu;
E. tā kā 2018. gada 13. oktobrī 2017. gada Saharova balvas laureātu Lorent Saleh atbrīvoja, tūlīt pēc tam nogādāja lidostā un nekavējoties piespiedu kārtā izraidīja uz Spāniju; tā kā viņš cietumā bija pavadījis četrus gadus, kur pārcieta šausminošu spīdzināšanu un tika turēts bez tiesas sprieduma, un viņa lietas izskatīšana tika atlikta 53 reizes; tā kā viņa un daudzu citu upuru liecības apstiprina sistemātisko apspiešanu un nežēlīgu un necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem Venecuēlā;
F. tā kā Venecuēlā joprojām apcietinājumā ir vairāk nekā divsimt politieslodzīto; tā kā Nacionālās asamblejas deputāts Juan Recasens tika patvaļīgi arestēts un spīdzināts un ar viņu nav iespējams sazināties, kas ir pastāvīgs un nelikumīgs viņa politiskās imunitātes pārkāpums;
G. tā kā pret Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un 2017. gada Saharova balvas laureātu Julio Borges, bijušo ģenerālprokurori Luisa Ortega Diaz un bijušo Venecuēlas Valsts ministrijas prokuroru Zair Mundaray Rodriguez ir izvirzītas nepamatotas apsūdzības par līdzdalību Venecuēlas prezidenta Nicolás Maduro nogalināšanas mēģinājumā; tā kā Venecuēlas iestādes ar Interpola starpniecību ir izdevušas šo trīs personu apcietināšanas orderus;
H. tā kā Venecuēlā pieaug vardarbība un pilnīga nesodāmība, jo iestādes nesauc pie atbildības tos, kas veikuši nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepkavības, pārmērīga spēka izmantošanu pret demonstrāciju dalībniekiem, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citas pazemojošas un necilvēcīgas darbības, kā arī krimināli sodāmus noziegumus;
I. tā kā 2018. gada 8. februārī SKT prokurore sāka iepriekšējas pārbaudes par stāvokli Venecuēlā; tā kā 2018. gada 27. septembrī sešas SKT Romas statūtu dalībvalstis (Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Čīle, Paragvaja un Peru) lūdza, lai prokurore sāktu izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas teritorijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci; tā kā prasību veikt šādu izmeklēšanu atbalstīja arī Francija un Kostarika; tā kā šis ir līdz šim pirmais Romas statūtu dalībvalstu grupas iesniegtais atzinuma pieprasījums par stāvokli citas dalībvalsts teritorijā; tā kā Parlaments šo pašu aicinājumu izteica divas reizes — 2018. gada 8. februāra rezolūcijā par situāciju Venecuēlā un 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku(9);
J. tā kā 2017. gada 13. novembrī Padome nolēma noteikt ieroču embargo pret Venecuēlu un aizliegumu eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot represijām valstī; tā kā 2018. gada 22. janvārī tā vienprātīgi nolēma piemērot sankcijas pret septiņām Venecuēlas augsta līmeņa amatpersonām, nosakot ierobežojošus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, tādējādi reaģējot uz demokrātijas principu pārkāpumiem; tā kā 2018. gada 25. jūnijā sankcijas tika attiecinātas uz vienpadsmit Venecuēlas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu;
K. tā kā ES kopā ar citām demokrātiskām struktūrām nav atzinusi ne prezidenta, ne Konstitutīvās nacionālās asamblejas vēlēšanas, ne arī iestādes, kas izveidotas šādu nelikumīgu procesu rezultātā; tā kā Valsts vēlēšanu padome (CNE) 2018. gada 9. decembri ir noteikusi par valsts municipālo padomju vēlēšanu datumu; tā kā galvenajām un lielākajām opozīcijas politiskajām partijām Acción Democrática (AD), Primero Justicia (PJ), Un Nuevo Tiempo (UNT) un Voluntad Popular nebūs atļauts piedalīties; tā kā starptautiskā sabiedrība nepieņems vēlēšanu rezultātus, ja opozīcijas līderi atradīsies ieslodzījumā un politiskajām partijām būs aizliegts piedalīties vēlēšanās;
L. tā kā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtajos secinājumos ir ietverta atsauce uz pašreizējās krīzes politisku risinājumu, izpētot iespēju izveidot kontaktgrupu, kuras mērķis būtu veicināt iniciatīvu kopīgi ar galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai radītu apstākļus, kas var novest pie politiska procesa;
M. tā kā divi mēģinājumi veidot Vatikāna un starptautisku mediatoru vadītu nacionālu dialogu starp valdību un opozīciju nolūkā rast krīzes risinājumu bija nesekmīgi, jo Venecuēlas iestādes pret šo ierosinājumu neattiecās nopietni un to vienīgais mērķis bija iegūt laiku un starptautisku atzīšanu,
1. pauž visdziļāko līdzjūtību Fernando Albán ģimenei un draugiem; šajā sakarībā nosoda Venecuēlas iestāžu izdarītos noziegumus un prasa šajā konkrētajā lietā nekavējoties veikt neatkarīgu izmeklēšanu par valdības rīcību, tostarp starptautisku autopsiju, ko veiktu neatkarīgu tiesu ekspertu grupa; atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt visu apcietinājumā esošo cilvēku drošību un fizisko neaizskaramību;
2. nosoda patvaļīgus arestus un tiesu iestāžu īstenotu un administratīvu vajāšanu, kas vērsta pret tūkstošiem cilvēktiesību aizstāvju, vēlētiem opozīcijas pārstāvjiem un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; mudina Venecuēlas iestādes pārtraukt visus cilvēktiesību pārkāpumus un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas visas pamatbrīvības un cilvēktiesības;
3. atgādina par to, ka abi līdzšinējie mēģinājumi ar Vatikāna mediācijas un Dominikānas Republikā notikušā nacionālā politiskā dialoga palīdzību rast krīzes politisku risinājumu Venecuēlā ir acīmredzami neizdevušies;
4. atgādina par Savienības un Parlamenta iepriekš pausto nostāju, ka jebkādai turpmākai politiskai attīstībai ir jāietver šādas nenoraidāmas prasības: visu politieslodzīto tūlītēja atbrīvošana un pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem vērstas spīdzināšanas, sliktas izturēšanās un vajāšanas pārtraukšana; Nacionālās asamblejas ievēlēta jauna un neatkarīga Valsts vēlēšanu padome; brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai garantētu ticamu procesu, kurā tiek ievērots politiskais plurālisms un nodrošināta demokrātisko starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī Nacionālās asamblejas pilnvaru atzīšana un Konstitutīvās nacionālās asamblejas atlaišana;
5. ar interesi atzīmē Padomes secinājumus par iespējamu kontaktu sākšanu ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai izpētītu iespēju izveidot kontaktgrupu; šajā saistībā atgādina, ka starptautiskajai mediācijai vai kontaktus veicinošajai grupai jābūt neitrālai un abām pusēm tās darbībai ir jāpiekrīt; uzskata, ka šīs izpētes kontaktgrupas mērķim vajadzētu būt ieguldījumam, lai ar miermīlīgiem līdzekļiem rastu demokrātisku un politisku risinājumu Venecuēlas konfliktam, par ko lemj tikai un vienīgi Venecuēlas tauta; prasa PV/AP, izskatot iespēju izveidot šo kontaktgrupu, sazināties ar Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas likumīgajiem pārstāvjiem, lai pārliecinātos, vai vairākums atbalsta šādu iniciatīvu;
6. pilnībā atbalsta SKT sākotnējo paziņojumu par Venecuēlas režīma izdarītajiem liela mēroga noziegumiem un represijām pret saviem iedzīvotājiem; mudina Savienību un dalībvalstis pievienoties SKT dalībvalstu iniciatīvai izmeklēt Venecuēlas valdības veiktos noziegumus pret cilvēci Venecuēlas teritorijā un līdz ar to saukt pie atbildības vainīgos; atgādina par ES saistībām attiecībā uz daudzpusējību ANO doktrīnas ietvaros un SKT lomu cīņā pret nesodāmību par nopietniem noziegumiem pret cilvēci un tajos vainojamo saukšanu pie atbildības;
7. atzinīgi vērtē to, ka par nelikumīgo un starptautiski neatzīto 2018. gada 20. maija vēlēšanu rīkošanu ES ir noteikusi papildu mērķtiecīgas un reversīvas sankcijas, kuras nenodarīs kaitējumu Venecuēlas iedzīvotājiem; prasa pastiprināt šīs sankcijas, ja stāvoklis cilvēktiesību un demokrātijas jomā valstī turpinās pasliktināties;
8. izsaka atzinību Kolumbijas valdībai par tūlītējo reakciju un atbalstu, ko tā sniedza visiem valstī ieceļojošiem Venecuēlas iedzīvotājiem; tāpat uzteic Brazīliju, Peru un citas reģiona valstis, jo īpaši tās, kuras ir parakstījušas Kito deklarāciju par Venecuēlas pilsoņu cilvēku mobilitāti, kā arī reģionālās un starptautiskās organizācijas, privātās un publiskās iestādes, katoļu baznīcu un visa reģiona iedzīvotājus par viņu aktīvo palīdzību Venecuēlas migrantiem un bēgļiem un solidaritāti ar tiem; aicina tās dalībvalstis, kuras saskaras ar venecuēliešu pieplūdumu, nodrošināt viņiem piekļuvi pamatpakalpojumiem un piešķirt īslaicīgas aizsargājamības statusu un īpašas uzturēšanās tiesības;
9. atgādina par ārkārtīgi satraucošajiem secinājumiem pēc 2018. gada jūnija darba brauciena līdz Venecuēlas sauszemes robežai ar Kolumbiju un Brazīliju un aicina 2019. gadā nosūtīt ad hoc delegāciju uz Peru, lai novērtētu Venecuēlas migrācijas krīzes vietējo ietekmi; atkārtoti aicina Venecuēlas iestādes steidzami atļaut netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu valstī, lai nepieļautu humanitārās krīzes un sabiedrības veselības krīzes pasliktināšanos, un īstenot īstermiņa reaģēšanas pasākumus pret pārtikas nepietiekamību;
10. aicina Padomi un PV/AP sadarbībā ar nesen iecelto UNHCR un IOM kopīgo īpašo pārstāvi Eduardo Stein mobilizēt vairāk līdzekļu un palīdzības Venecuēlas bēgļiem un migrantiem šajā reģionā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē viņa iecelšanu amatā, kas skaidri atspoguļo pašreizējās krīzes Venecuēlā reģionālo un globālo mērogu;
11. atgādina, ka Interpols ir starptautiska policijas organizācija, kuras galvenais uzdevums ir cīņa ar starptautisko noziedzību; aicina Interpolu piesardzīgi attiekties pret Venecuēlas valdības prasībām pret J. Borges, L. Ortega Diaz un Z. Mundaray Rodriguez, kuras ir vienīgi politiski motivētas;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas, Brazīlijas Republikas un Peru Republikas valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26., 53. un 165. pantu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumus par dalībvalstu sadarbības veicināšanu augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu savstarpējas atzīšanas jomā;
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 22. maija Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(1),
– ņemot vērā 2012. gada Bukarestes komunikē,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā (COM(2018)0024),
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (COM(2018)0270),
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par automātiskas diplomu savstarpējas atzīšanas veicināšanu (O-000084/2018 – B8-0415/2018),
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā mācību mobilitāte sekmē prasmju, kompetenču un zināšanu ieguvi, vienlaikus popularizējot Eiropas vērtības un veicinot aktīvu iesaistīšanos sabiedrības dzīvē;
B. tā kā diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu savstarpēja atzīšana ļauj dalībvalstīm pastiprināt un paātrināt sadarbību izglītības un apmācības jomā un ir viena no konkrētajām priekšrocībām, ko iedzīvotājiem nodrošina ES sadarbība;
C. tā kā augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanas procedūru uzlabošana ir viens no priekšnoteikumiem Eiropas izglītības telpas izveidei(2) līdz 2025. gadam;
D. tā kā augstākajā izglītībā šajā jomā jau ir gūti būtiski panākumi, ko it sevišķi nodrošinājuši dažu dalībvalstu noslēgtie reģionālie nolīgumi, no kuriem var smelties ierosmi automātiskas atzīšanas panākšanai visā Eiropas izglītības telpā;
E. tā kā vidējās izglītības pakāpē iegūto kvalifikāciju un ārvalstīs pavadīto mācību periodu rezultātu savstarpējās atzīšanas procesi joprojām nav pietiekami attīstīti;
F. tā kā mācību mobilitāte Eiropas Savienībā ir kļuvusi nozīmīgāka gan faktiskā studentu skaita, gan kapacitātes un mācīšanās iespēju ziņā;
G. tā kā taisnīga un pārredzama ārvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšana ir gan viens no Boloņas procesa tehniskajiem mērķiem, gan arī pamatvērtība, uz kuras ir balstīta atvērta un iekļaujoša Eiropas augstākās izglītības telpa (EHEA);
H. tā kā tiesības uz izglītību ir vienas no cilvēka pamattiesībām, un šīm tiesībām ir jābūt vispārēji garantētām,
1. aicina dalībvalstis uzņemties politiskas saistības un ieviest mehānismus augstākās izglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūto kvalifikāciju, kā arī ārvalstīs pavadīto mācību periodu rezultātu automātiskai savstarpējai atzīšanai saskaņā ar Eiropas izglītības telpas mērķiem; aicina Komisiju atbalstīt šā mērķa sasniegšanu, sekmējot savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu, piemēram, regulāri nākot klajā ar vidējās izglītības diplomu salīdzināmības pārskatiem un konsekventi izmantojot ECTS vērtējumu tabulu;
2. prasa dalībvalstīm palielināt transnacionālo sadarbību un izmantot jaunās tehnoloģijas, lai šajā nolūkā palielinātu efektivitāti, samazinātu izmaksas, uzlabotu pārredzamību un veidotu uzticēšanos, tā tiecoties izmantot priekšrocības, ko piedāvā iekšējā tirgus nodrošinātās izglītības un nodarbinātības iespējas; uzsver arī to, ka ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai efektīvi izstrādātu un ieviestu Eiropas studenta karti ar mērķi veicināt diplomu un ārvalstīs pavadīto mācību periodu savstarpēju atzīšanu, vienlaikus samazinot uz studentiem un izglītības iestādēm gulstošo administratīvo slogu un izmaksas;
3. aicina dalībvalstis sākt sadarbības procesu vispārējās vidējās izglītības un apmācības jomā, par šīs sadarbības mērķi nosakot pārredzamības veicināšanu un uzticēšanās veidošanu starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām;
4. aicina pievērst uzmanību ES finansējuma avotu un it sevišķi programmas “Erasmus+” svarīgajai nozīmei un potenciālam mobilitātes veicināšanā visos izglītības līmeņos, “Eiropas universitāšu” izveidē un kopīgu maģistra grādu ieviešanā;
5. šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi garantēt, lai ES mobilitātes programmas būtu iekļaujošas, un it sevišķi nodrošināt līdzdalības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides;
6. aicina dalībvalstis veicināt nesen ieradušos studentu, bēgļu un migrantu integrāciju izglītības vidē, nodrošinot, lai viņu diplomu vai ārvalstīs pavadīto mācību periodu rezultātu sākotnējā atzīšana ES dalībvalstīs nebūtu saistīta ar pārmērīgu administratīvo slogu;
7. aicina dalībvalstis saskaņā ar Eiropas izglītības telpas mērķiem un pamatojoties uz jau pastāvošām sistēmām, tostarp ES pamatprasmju sistēmu, līdz 2025. gadam ieviest mehānismus diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātiskas savstarpējās atzīšanas veicināšanai; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas izglītības telpa un Eiropas augstākās izglītības telpa būtu savstarpēji saistītas un papildinātu viena otru;
8. atzīst, ka pozitīvs piemērs dalībvalstu sadarbībai vidējās izglītības pakāpē iegūto kvalifikāciju atzīšanas jomā ir Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploms (European Baccalaureate); tomēr iesaka dalībvalstīm novērst visus nepamatotos šķēršļus ātrai un pārredzamai Eiropas skolās saņemto vērtējumu atzīšanai, lai nekavētu piekļuvi augstākajai izglītībai;
9. nolūkā panākt diplomu automātisku savstarpēju atzīšanu un taisnīgu piekļuvi augstākās izglītības iestādēm, iesaka dalībvalstīm nodrošināt visiem Eiropas skolēniem tiesības piedalīties mācībās vidējās izglītības pakāpē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, nodrošinot tiesības neatkarīgi no valodas prasmju līmeņa tikt uzņemtiem vecuma grupai atbilstošā klasē, kas līmeņa ziņā ir līdzvērtīga klasei, kurā skolēns mācījies izcelsmes valstī;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršana Eiropas Savienībā: laiks rīkoties
166k
59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu Eiropas Savienībā: laiks rīkoties (2018/2023(INI))
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 8. novembra paziņojumu “Virzība uz alternatīvo degvielu visplašāko izmantošanu - Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 6. punktu, ietverot valstu politikas regulējumu novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 2. punktu” (COM(2017)0652),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu(2),
– ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un notika Parīzē (Francijā) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0676),
– ņemot vērā starptautisko kodeksu par drošību kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzes vai cita veida degvielu ar zemu uzliesmošanas temperatūru (IGF kodeksu), kā arī ierosinātos grozījumus, ar kuriem minētais kodekss tiktu noteikts kā obligāts saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), ar ko kuģniecības nozarē regulatīvā līmenī cenšas risināt problēmas, ko sagādā alternatīvo degvielu izmantošana un kuru mērķis ir maksimāli samazināt kuģiem, to apkalpēm un videi radīto risku, ņemot vēŗa izmantoto degvielu īpašības;
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0297/2018),
A. tā kā mobilitāte ir pamatvajadzība un mūsu sabiedrību un ekonomiku balsts un tai jābūt tīrai, ilgtspējīgai, uzticamai, pieejamai un visos aspektos drošai; tā kā šajā sakarībā tīras tehnoloģijas piedāvā milzīgas iespējas un ieguvumus sabiedrībai, jo tās ievērojami ietekmē veselību un vidi, kā arī autobūves nozari, enerģijas piegādātājus, komunālos pakalpojumus un tīklu operatorus;
B. tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas valsts politikas regulējumus (VPR), kurus Komisija izvērtēja savā nesenajā paziņojumā COM(2017)0652, norādot, ka dalībvalstu starpā atšķiras elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras mērķi un īstenošana, jo tikai astoņas no 25 dalībvalstīm pilnībā atbilst VPR prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2014/94/ES(3), un ka divas dalībvalstis līdz 2016. gada 16. novembrim nav iesniegušas VPR, kā paredzēts Direktīvas 2014/94/ES 3. pantā;
C. tā kā transporta dekarbonizācija uzlabos gaisa kvalitāti un stiprinās Eiropas energoapgādes drošību un neatkarību no importētās enerģijas un fosilā kurināmā, un tāpēc būs vajadzīgas ātras un būtiskas izmaiņas attiecībā uz enerģijas, degvielas un izmantoto dzinēju veidu, kā arī energoefektivitātes palielināšana, izmantojot visefektīvāko un progresīvāko tehnoloģiju, īstenojot pāreju uz multimodālajiem pārvadājumiem un mainot pārvietošanās ieradumus;
D. tā kā transports ir vienīgā lielā tautsaimniecības nozare Eiropas Savienībā, kurā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas kopš 1990. gada ir pieaugušas; tā kā uz to ir attiecināmi 23 % CO2 emisiju un šis īpatsvars turpina pieaugt; tā kā autotransports veido gandrīz 75 % no transportā patērētās enerģijas un izraisa gandrīz 73 % no transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā ir pastāvīgs satiksmes pieaugums, kas saistīts ar Eiropas Savienībā pārvadāto preču kustību un apjomu pieaugumu un cilvēku lielāku mobilitāti; tā kā šis palielinājums saskaņā ar prognozēm 2030. gadam ietekmēs klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāti un enerģijas patēriņu, kā arī ietekmēs infrastruktūru; tā kā autotransporta dekarbonizācijai, izmantojot ilgtspējīgus alternatīvus degvielas veidus, būs vajadzīga elastīga pieeja, kas nozīmē, ka dažādiem transportlīdzekļu segmentiem varētu būt vajadzīgas dažādas alternatīvas degvielas;
E. tā kā kuģniecība veido vairāk nekā 80 % pasaules tirdzniecības apjoma un 3 % siltumnīcefekta gāzu emisiju pasaulē, un palielina gaisa piesārņojumu piekrastes apvidu un ostu tuvumā; tā kā, ņemot vērā kuģniecības nozīmīgo devumu pasaules transporta tirgū, pakāpeniskai šīs nozares pārejai uz alternatīvajām degvielām pozitīvi ietekmētu vidi;
F. tā kā, lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, vienlaikus cenšoties sasniegt 1,5 °C mērķi, par ko parakstījās Parīzes nolīgumā, autotransports ir pilnībā jādekarbonizē, panākot emisiju nulles līmeni ne vēlāk kā līdz 2050. gadam; tā kā pāreja uz alternatīvajām degvielām var palīdzēt šo mērķi sasniegt, kaut gan tuvākajā nākotnē — līdz brīdim, kad pieprasījumu būs iespējams pilnībā apmierināt ar alternatīvo degvielu — nozarē joprojām būs nepieciešama arī tradicionālā degviela;
G. tā kā pāreja uz ilgtspējīgiem alternatīviem kurināmajiem un dzinējiem, ņemot vērā transportlīdzekļu aprites ciklu kopumā, ir labākais veids, kā samazināt oglekļa dioksīda izmešus esošajā un nākotnes transportlīdzekļu autoparkā; tā kā vispārējā ietekme būs vēl lielāka apvienojumā ar lielāku transportlīdzekļu efektivitāti, sabiedriskā transporta un velosipēdu izmantošanu, kopīgi īstenotas mobilitātes attīstību un uzlabotu transporta sistēmu vispārējo efektivitāti, izmantojot S-ITS sistēmas un digitalizācijas un automatizācijas tehnoloģiju; tā kā pilsētu un teritoriālā plānošana var atbalstīt un papildināt tehnoloģiskos centienus un palīdzēt ierīkot uzlādes uzpildes infrastruktūru; tā kā alternatīvo degvielu veicināšana var dot nozīmīgu ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā pilsētās;
H. tā kā alternatīvās degvielas transportlīdzekļu neizdevīgā cenu situācija salīdzinājumā ar parastā iekšdedzes dzinēja (ICE) transportlīdzkļiem, kam pievienojas uzpildes un uzlādes infrastruktūru nepietiekama ieviešana, joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem patērētāju pirkumu izvēlē; tā kā šajā sakarībā pircēju prēmijas, nodokļu atvieglojumi un nefiskālie stimuli ir sevi apliecinājuši kā tādi, kas paātrina ieviešanu tirgū, un tiem būtu jāatspoguļo dažādu alternatīvo degvielu SEG un piesārņojošo vielu emisijas rādītāji;
I. tā kā pāreja uz alternatīvām degvielām un dzinējiem ir iespēja — un stimuls veikt pētījumus —, lai konkurētspējīga Eiropas rūpniecība atkal varētu nostiprināt savas līderpozīcijas tehnoloģiju jomā; tā kā šī pāreja ir izšķirīgi svarīga starptautiskajai konkurētspējai zināšanu, tehnoloģiju un tirgus daļas izteiksmē;
J. tā kā pārstrādātā regula par emisijas standartiem jauniem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, cerams, noteiks vērienīgus samazināšanas mērķus un paredzēs stimulus mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem, vienlaikus saglabājot tehnoloģiju ziņā neitrālu pieeju, tādējādi vedot uz dekarbonizētu Eiropas transportlīdzekļu parku, kam būs nepieciešams izvērst atbilstošu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu; tā kā Direktīvas par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu pārskatīšana papildina Direktīvu par alternatīvajām degvielām, piegādātājiem garantējot pieprasījumu un palielinot tīru transportlīdzekļu skaita pieaugumu;
K. tā kā 94 % Eiropas transporta nozares ir atkarīgi no naftas, no kuriem 90 % ir jāieved, tostarp no dažām politiski nestabilām valstīm;
L. tā kā saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES alternatīvās degvielas joprojām aptver fosilās izcelsmes kurināmos, tādējādi nonākot pretrunā tādiem mērķiem kā dekarbonizācija un fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana; tā kā prioritāte būtu piešķirama mazemisiju un bezemisiju risinājumiem, kas aptver visu transportlīdzekļa aprites ciklu; tā kā smagdarba transportlīdzekļu gadījumā un kuģošanas nozarē tomēr sašķidrināta dabasgāze (LNG) un saspiestā dabasgāze (CNG) var palīdzēt īstermiņā un vidējā termiņā uzlabot gaisa kvalitāti, jo īpaši ostu apkaimē un piekrastēs;
M. tā kā enerģētikas un transporta nozares ir jāsasaista ciešāk, lai mobilitātē panāktu ievērojamu dekarbonizāciju; tā kā tādi enerģijas nesēji kā elektroenerģija un ūdeņradis ļauj sasniegt bezemisiju mobilitāti, vienlaikus integrējot atjaunojamos enerģijas avotus (AEA); tā kā, enerģētikas nozarei pakāpeniski pārejot uz tikai AEA izmantošanu, ir jānodrošina uzglabāšana enerģijas pārpalikumam zema pieprasījuma periodos; tā kā akumulatora elektrotransportlīdzekļi (BEV) un kurināmā elementa elektriskie transportlīdzekļi (FCEV) var sniegt ieguldījumu šajā jomā; tā kā mazemisiju energoresursi būs starpposms pārejā uz bezemisiju mobilitāti; tā kā tādējādi tehnoloģiju neitralitātei vajadzētu būt alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas sākumpunktam;
N. tā kā litija jonu elementi, kas ir būtiskas elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru detaļas, gandrīz visos gadījumos tiek ražoti ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt Āzijā;
O. tā kā viedi, izturīgi elektroenerģijas tīkli, labāka elektroenerģijas un gāzes tīklu integrēšana, izmantojot enerģijas pārvēršanu gāzē, piekļuve tīklam uzlādes pakalpojumu sniedzējiem un privātiem uzlādes punktiem un ūdeņraža uzpildes staciju ieviešana ir izšķiroši svarīgi elektromobilitātei; tā kā ar BEV un FCEV vieda un kontrolēta uzlāde var palīdzēt līdzsvarot tīklus, bet joprojām trūkst regulējošo, nodokļu un tehnisko regulējumu;
P. tā kā TEN-T tīkli veido galvenos transporta tīklus Eiropas Savienībā; tā kā pievēršanās alternatīvo degvielu infrastruktūrai un tiekšanās sasniegt mērķi, kas noteikts paziņojumā — pilnībā aptvert Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla koridorus ar uzlādes punktiem līdz 2025. gadam — būtu jānosaka par galveno prioritāti; tā kā šis mērķis būtu tālāk jāpapildina ar alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu gan visaptverošajā TEN-T tīklā, gan pilsētu, lauku un mazapdzīvotos apgabalos, ņemot vērā strukturālos un ekonomiskos ierobežojumus, lai sasniegtu līdzsvarotu segumu,
1. atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas paziņojumu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka koordinācija un sadarbība ES līmenī, lai līdz 2050. gadam dekarbonizētu transporta nozari, un uzsver industrijas, tehnoloģiju un nodarbinātības iespējas, ko paver alternatīvo degvielu un atbilstošās infrastruktūras ieviešana;
Centienu pastiprināšana
2. tomēr aicina Komisiju nākt klajā ar Direktīvas 2014/94/ES pārskatīšanu, vienlaikus uzturot pašreizējo alternatīvo degvielu definīciju, kas uzskaitīta 2. pantā, un koncentrēt uzmanību uz tās pienācīgu īstenošanu, lai aizpildītu robus attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru visā Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka tikai 8 no 25 dalībvalstīm to ir pilnībā īstenojušas; uzsver nepieciešamību palielināt alternatīvo degvielu ieviešanu un radīt stabilu vidi ieguldījumiem;
3. norāda, ka Komisijas veiktais novērtējums par valstu regulējuma plāniem (NFP) atklāj centienu, vēriena un pieejamā finansējuma atšķirīgo līmeni dalībvalstu starpā un to, ka alternatīvo degvielu ieviešana nav visaptveroša un izplatīta vienmērīgi; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt NFP projektus un mērķu vērienīgumu, vajadzības gadījumā ierosināt papildu pasākumus un atbalstīt dalībvalstis ar paraugprakses piemēriem; aicina Komisiju aizstāt NFP sistēmu ar efektīvākiem instrumentiem, tostarp konkrētiem, saistošiem un izpildāmiem mērķiem, lai formulētu ilgtspējas kritērijus; ierosina, lai Komisija ņem vērā prognozēto un īstenoto alternatīvas degvielas transportlīdzekļu izmantošanu un ar to saistīto tehnoloģiju attīstību, ļauj dalībvalstīm elastīgi noteikt, kā sasniegt šos mērķus, un virzās uz mērķi panākt tādu visām alternatīvajām degvielām paredzētu Eiropas infrastruktūras tīklu, kas būtu pieejams, saderīgs un sadarbspējīgs;
4. prasa ņemt vērā braucienu skaita un pārvadājumu apjoma paredzamo pieaugumu laikposmā līdz 2030. gadam, lai aprēķinātu pārvadājumu mērogu un pienācīgi aprīkotu jauno infrastruktūru; uzsver to, cik svarīgi ir jau realizētie vai izstrādes procesā esošie tehnoloģijas sasniegumi akumulatoru, ūdeņraža un enerģijas uzglabāšanas jomā, un uzsver vajadzību šos sasniegumus ņemt vērā veicamajās stratēģiskajās izvēlēs; norāda, ka jaunajai infrastruktūrai ir jāspēj pielāgoties pārmaiņām — gan apjomu, gan tehnoloģiju ziņā; uzsver, ka, piemēram, ievērojams elektrisko transportlīdzekļu skaita pieaugums kopā ar šo transportlīdzekļu darbības rādiusa pieaugumu līdz 400 km ietekmēs uzlādes staciju tīkla blīvumu, kā arī nepieciešamās uzlādes veidu;
5. ierosina veikt ikgadēju izvērtējumu par īstenošanas stāvokli dalībvalstīs un paplašināt direktīvas darbības jomu, lai to pārnestu no izvēršanas TEN-T pamattīklā tā, lai tā aptvertu arī TEN-T visaptverošo tīklu, pilsētu un reģionālos mezglus, un teritorijas, kurās sasniegts “augsts” Eiropas gaisa kvalitātes indeksa (EAQI) līmenis vairāk nekā 35 dienas gadā un kurās iedzīvotāju blīvums ir sešas reizes lielāks nekā vidēji ES, lai sasniegtu ģeogrāfiski plašu pārklājumu un lai ietvertu arī sabiedriskā transporta infrastruktūru; aicina Komisiju paplašināt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) darbības jomu šajā jautājumā un palielināt tā finansējumu;
6. atbalsta elektrificētos ceļus, kas ļauj elektrotransportlīdzekļus uzlādēt brauciena laikā; aicina paplašināt to izveidi vismaz TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla ceļos; uzskata, ka elektrificēti ceļi varētu būt risinājums, kas ļautu samazināt bateriju lielumu un līdz ar to arī jaunu transportlīdzekļu cenas;
7. aicina Komisiju radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādajām alternatīvajām degvielām, nodrošinot tehnoloģiju neitralitāti, jo īpaši infrastruktūras izplatīšanas sekmēšanā, tādējādi padarot par obligātu ūdeņraža infrastruktūru ar tādām ieviešanas prasībām, kas būtu līdzvērtīgas CNG paredzētajām, bet pielāgojot šīs ieviešanas prasības;
8. uzsver, cik svarīga ir ilgtspējīga pilsētplānošana un pāreja no transporta privātās izmantošanas uz kopīgu un publisku izmantošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst tās alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai, kuru varētu izmantot kolektīvo un publisko transporta pakalpojumu sniegšanas nolūkā, piemēram, autobusi, tramvaji, vilcieni, koplietojuma automobiļi, taksometri, minibusi un velosipēdi, motorolleri un motocikli; mudina izvērst alternatīvo degvielu infrastruktūru pilsētās un piepilsētas teritorijās, piešķirot prioritāti tām teritorijām, kurās gaisa kvalitāte ir zema;
9. mudina vietējās un reģionālās iestādes, kuras piedalās klimata un enerģētikas pilsētu mēru globālajā paktā, savos ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānos censties iekļaut konkrētus pasākumus, jo īpaši, lai izveidotu elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru vai pabeigtu tās izveidi
10. aicina Komisiju Direktīvas 2014/94/ES ar klimatu saistītos mērķus papildināt ar papildu tīra gaisa pasākumiem pēc tam, kad ir veikta ES Gaisa kvalitātes Direktīvas 2004/107/EC(4) un Direktīvas 2008/50/EC(5) atbilstības pārbaude;
11. Vērš uzmanību uz to, cik svarīgs ir alternatīvās degvielas izmantojošo transportlīdzekļu ilgtspējīgs publisks iepirkums, jo tas ir uzskatāms par pieprasījuma pēc alternatīvajām degvielām un alternatīvo degvielu infrastruktūras pieauguma galveno faktoru;
12. mudina nodrošināt tīras enerģijas piegādi lidostās (izmantošanai uz zemes stāvošās lidmašīnās, kā arī lidostās esošajās pārvietojamās iekārtās ), lai samazinātu petrolejas patēriņu, uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un troksni;
13. atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt papildu EUR 800 miljonus kā darbības uzsākšanas finansējumu, lai atbalstītu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu; tomēr apšauba, vai sviras efekts būs pietiekams, ņemot vērā prognozēto vajadzību EUR 5,2 miljardi līdz 2020. gadam un EUR 16–22 miljardi kopējo ieguldījumu līdz 2025. gadam(6); mudina Komisiju palielināt sākotnējo finansējumu, lai atbalstītu ne tikai šādas infrastruktūras ieviešanu, bet arī tās darbību nerentablā tirgus uzņemšanas fāzē, un koncentrēties uz sabiedriskā transporta uzņēmumu vajadzībām, tostarp tādu infrastruktūru kā, piemēram, apkopes darbnīcu, vajadzībām; uzsver, ka ir nepieciešams papildu ieguldījums no publiskā sektora un jo sevišķi no privātā sektora;
14. ierosina, ka aplēsēs noteikto nepieciešamo ieguldījumu segšanai EUR 25 miljardu apmērā līdz 2025. gadam varētu līdzfinansēt, Savienības devumam veidojot aptuveni 10 % un aptuveni 90 % saņemot no transportlīdzekļu nozares, proti, ražotājiem, piegādātājiem, enerģijas un degvielas ražotājiem un citām ieinteresētām personām; uzsver, ka alternatīvo degvielu infrastruktūras projektiem vajadzētu būt piekļuvei dotācijām un aizdevumiem, ko sniedz no EISI, Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI), vienlaikus vienmēr nodrošinot, ka tirgū nav izkropļojumu; prasa, lai finanšu resursus no fonda piešķirtu saskaņā ar ilgtspējas, īstenojamības, tehnoloģiju neitralitātes kritērijiem, klimata mērķiem, Eiropas pievienoto vērtību, ieviešanas mērķu sasniegšanu un kohēzijas politiku; aicina, lai INEA, kura jau pārrauga EISI, kļūtu par atbildīgo aģentūru;
15. uzskata, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi 2 (ESI fondi 2), kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF), Invest EU un programma “Apvārsnis Eiropa” ir piemēroti instrumenti, ar kuriem atbalstīt alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu un pastāvīgus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, lai panāktu labāku nozaru sasaistes līmeni, piemēram, transporta un enerģētikas jomā;
16. prasa Komisijai pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK(7) par patērētājiem domātu informāciju attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; uzskata, ka pārskatot būtu būtiski jāuzlabo informācija, ko patērētāji saņem par degvielas patēriņu, CO2 emisijām un piesārņojošo vielu emisijām, un jānodrošina iespēja salīdzināt transporta tradicionālo un ar alternatīvo degvielas darbināmo tehnoloģiju efektivitātes un emisijas datus, kas būtu iegūti reālos ekspluatācijas apstākļos;
17. aicina Komisiju izstrādāt regulu par viesabonēšanu alternatīvā publiski pieejamā degvielas infrastruktūrā, vismaz TEN-T tīklā;
18. norāda, ka nodokļu sistēmai ir būtiska ietekme uz alternatīvo degvielu cenu konkurētspēju. aicina dalībvalstis pārskatīt savas nodokļu sistēmas, lai atvieglotu un veicinātu mazokgeka un bezoglekļa alternatīvo degvielu ieviešanu, un atcelt patlaban pastāvošās transporta veidu nodokļu par enerģiju atšķirības, piemēram — elektroenerģijai, ko izmanto ostā piestājušu kuģu apgādei no krasta, un enerģijai, ko izmanto nolūkā ģenerēt alternatīvo degvielu, ieskaitot enerģijas pārvēršanu gāzē kā uzglabāšanas iespēju intermitējošai atjaunojamo avotu enerģijai;
19. aicina Komisiju atbalstīt jūrlietu un kuģniecības nozares dekarbonizāciju, nepārprotami uzsverot inovācijas un ostu un kuģu digitalizāciju un pielāgošanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un to reģionus izveidot kopīgu LNG zilo koridoru projektu, kas būtu paredzēts salām, jo īpaši tālākajiem reģioniem; uzsver, ka krasta enerģijas piegāde gan iekšzemes, gan jūras ostās var būtiski samazināt trokšņa, CO2 un citu piesārņotāju emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti;
Alternatīvas degvielas — alternatīva rūpniecības politika
20. pauž nožēlu par to, ka pārāk lēns ir progress attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu pieejamību — 2017. gadā bija pieejami tikai 19 akumulatoru elektrotransportlīdzekļi un 25 no elektrotīkla lādējami hibrīda elektrotransportlīdzekļi salīdzinājumā ar vairāk nekā 417 transportlīdzekļu modeļiem ar benzīna un dīzeļdegvielas iekšdedzes dzinējiem —, un aicina ražotājus pastiprināt centienus šajā jomā; atzīst vajadzību pēc politikas nostādnēm, kas sekmē mazemisijas un bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu un veicina ar alternatīvu degvielu darbināmu viegldarba un smagdarba transportlīdzekļu piedāvājumu, piemēram, vērienīgus emisiju standartus, kas attiecībā uz jauniem viegldarba un smagdarba transportlīdzekļiem ir noteikti 2025. un 2030. gadam, tostarp stingru stimulu sistēmu attiecībā uz bezemisiju un mazemisijas transportlīdzekļiem; vienlaikus atzīst, ka ir vajadzīgi lielāki publiskā un privātā sektora ieguldījumi;
21. uzsver saistību starp ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu pieejamību, alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un patērētāju pieprasījumu pēc šīm tehnoloģijām; šajā sakarā uzsver, ka pāreja uz alternatīvām degvielām un dzinējiem varētu palīdzēt nozarei kļūt par konkurētspējīgu globālā mērogā un uzturēt augstas kvalitātes darbvietas Eiropā, vēršot par labu neizmantotās iespējas autobūves nozares dekarbonizācijā un ieguldījumu trūkumu ilgtspējīgā transportā; uzsver, ka ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu plašāka izmantošana samazinās ražošanas izmaksas un paātrinās īpašuma kopējo izmaksu samazinājumu;
22. atgādina tāda funkcionējoša iekšējā tirgus nozīmi, kas nodrošina vieglu piekļuvi degvielas uzpildes stacijām, maksājumu pakalpojumu un tehnisko standartu savietojamību, pārredzamu degvielas cenu noteikšanu un serveru un datu formātu sadarbspēju; šajā sakarā uzsver savlaicīgas, viegli saprotamas, precīzas, pieejamas un pārredzamas informācijas nozīmi patērētājiem un šīs informācijas pieejamību, izmantojot atklātu datu platformu; aicina ieviest multienerģijas uzpildes punktus, lai izvairītos no daudzu dažādu tīklu izveides katram energoapgādes veidam;
23. norāda, ka lielākā daļa elektrotransportlīdzekļu uzlādes notiks mājās vai darbā un to papildinās tādas publiskās vai daļēji publiskās telpas kā lielveikali, dzelzceļa stacijas vai lidostas; šajā sakarā uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš viediem uzlādes risinājumiem, jānodrošina tīkla stabilitāte un jādara iespējams pašpatēriņš; uzsver, ka tālsatiksmes elektromobilitātei ir nepieciešamas ātrdarbīgas un īpaši ātras uzlādes stacijas pa automaģistrālēm, galvenajām ceļu sistēmām un satiksmes mezgliem; uzsver, ka izšķirošie faktori, lai sistēma darbotos, ir brīva piekļuve uzlādes punktiem, tehnoloģiju un maksājumu sadarbspēja un brīva enerģijas, tostarp atjaunojamas enerģijas, un piegādātāju izvēle;
24. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot ilgtspējīgu Eiropas akumulatoru aliansi un stingri atbalsta Eiropas akumulatoru elementu ražošanas izveidi, kas koncentrētos uz nākamās paaudzes tehnoloģijām; aicina Komisiju paplašināt iniciatīvas jomu, iekļaujot tajā citus dzinējus, piemēram kurināmā elementus, lai saglabātu Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā;
25. aicina Komisiju novērtēt visu alternatīvo degvielu, bateriju un dzinēju risinājumu aprites cikla novērtējumu iespējamību, lai ilgtspējīgi samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē un novērtētu to emisijas un ietekmi uz enerģijas un ūdens pieprasījumu, zemes izmantošanu, vidi un kopienām;
o o o
26. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017)0240),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu “Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0492),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017)0487),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),
– ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(1),
– ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(2),
– ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju „Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju“(3),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra ziņojumu “Ziņojums par stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošanu. Progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0491),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016. gada 1. janvāris–2016. gada 31. decembris) (COM(2017)0654),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju Nr. 26/9 un jo īpaši tajā ietverto lēmumu izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā ar mandātu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipus attiecībā uz novērtējumu par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz cilvēktiesībām,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean Claude Juncker 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā,
– ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2321, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(5),
– ņemot vērā tā nostāju 2017. gada 16. martā pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvas, tantala, volframa, to rūdu un zelta atbildīgu importētāju pašsertifikācijai attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi (6),
– ņemot vērā tā nostāju 2016. gada 4. oktobrī pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(7),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(8),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(9),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,
– ņemot vērā 2015. gada 14. jūlija Komisijas dienestu darba dokumentu par ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanas pašreizējo situāciju (SWD(2015)0144),
– ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību, kas publicētas 2018. gada 31. maijā,
– ņemot vērā to, ka ANO Ģenerālajā asamblejā 2017. gada 18. septembrī darbu sāka Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2017. gada 10. aprīļa atzinumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī (FRA Atzinums Nr. 1/2017),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), it īpaši tās 4. panta 1. punktu, kas aizliedz turēt verdzībā vai nebrīvē,
– ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un PTO 2017. gada 10. aprīlī publicēto politikas dokumentu „Making trade an engine of growth for all: the case for trade and for policies to facilitate adjustment” (Tirdzniecības veicināšana, lai tā kļūtu par izaugsmes dzinējspēku visiem: tirdzniecība un politika, kas veicina pielāgošanos),
– ņemot vērā EASO svarīgāko jautājumu dokumentu „Making Globalisation Work: Better Lives For All” (Globalizācijas izmantošana — labāka dzīve visiem)(10),
– ņemot vērā UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada UNIDROIT Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem,
– ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta kopīgo paziņojumu “Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),
– ņemot vērā ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas ir spēkā no 2018. gada 25. aprīļa(11),
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. gada Pamattiesību hartas 10. un 11. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167., 207., 208. un 218. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0319/2018),
A. tā kā globalizācija ir nepārtraukts process, kas ir radījusi jaunus nākotnes politiskos, ekonomiskos un sociālos uzdevumus, kuru pamatā ir straujā tehnoloģiskā attīstība, un tā kā izmaiņas būs gandrīz visos sektoros; tā kā tiesiskais un normatīvais regulējums atpaliek no šīm norisēm, apdraudot vērā ņemamus sociālos sasniegumus;
B. tā kā ienākumu nevienlīdzība joprojām sasniedz vēsturiski augstus līmeņus, taču to pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājusies no 44 % 1980. gadā līdz 10 % 2015. gadā; tā kā Parlaments piekrīt Komisijai, ka globalizācija rada problēmas arī tāpēc, ka tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā, un ja vien netiks veikti aktīvi pasākumi, pastāv risks, ka globalizācija varētu pastiprināt tehnoloģiskā progresa un nesenās ekonomikas krīzes radīto ietekmi un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību un sociālo polarizāciju;
C. tā kā pasaules tirdzniecības atvērtībai un globalizācijai ir bijusi pozitīva ietekme, ļaujot miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un tādējādi veicinot valstu ekonomikas izaugsmi, labklājību un konkurētspēju; tā kā globalizācija rada arī problēmas un tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā; tā kā globalizācija nedrīkst notikt uz vides rēķina; tā kā ES iedzīvotāji aizvien biežāk pieprasa, lai Savienības tirdzniecības politika nodrošinātu, ka preces, kas tiek laistas ES tirgū, ir ražotas pienācīgos un ilgtspējīgos apstākļos un lai mainīgajā globālajā kontekstā ES atbalsta uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu;
D. tā kā uz vērtībām balstītai atvērtai un taisnīgai tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīga plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus, ko tirdzniecības liberalizācija rada ES un trešo valstu iedzīvotājiem un ekonomikai, tā kā, lai izbeigtu nabadzību un panāktu sociālo un vides progresu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai vajadzētu kļūt par izšķirošo kritēriju, kas apliecina Savienības tirdzniecības politikas un attiecību panākumus;
E. tā kā protekcionisms ir vienkāršots un vājš globalizācijas radīto problēmu risinājums; tā kā protekcionisma politikai, kas nav īstenota saskaņā ar PTO noteikumiem, būs domino efekts visos gadījumos, kas negatīvi ietekmēs importētājus, eksportētājus un patērētājus; tā kā godīgām un ētiskām tirdzniecības attiecībām jākļūst par starptautisko ekonomisko attiecību normu;
F. tā kā cilvēku darbības izraisītās klimata pārmaiņas paātrinās, pārsniedzot pesimistiskākās IPCC prognozes attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības strauju mazināšanos un piesārņojuma, jo īpaši saistībā ar ogļūdeņražu izmantošanu, radītu draudu ekosistēmu, jo īpaši jūras ekosistēmu, izdzīvošanai vidējā termiņā;
G. tā kā Eiropas Savienībai ir tiesības pieņemt kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības politikas pasākumus nolūkā aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību un kultūras mantojumu un sekmēt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu attiecība uz pilnvērtīgu izglītību; tā kā šajos citos noteikumos ietilpst arī LESD 207. pantā definētā kopējā tirdzniecības politika;
H. tā kā LES 3. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Savienībai ir jārespektē sava lielā kultūras un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana un vairošana;
I. tā kā Eiropai ir daudz dažādu tradīciju un spēcīgas kultūras un radošās nozares, mazie un vidējie uzņēmumi un dažādas publisko plašsaziņas līdzekļu struktūru un publiskās filmu finansēšanas sistēmas, un tā kā saskaņā ar ES starptautiskās tirdzniecības pieeju kultūras daudzveidības, kultūras pieejamības un demokrātiskā dialoga veicināšanai arī turpmāk ir jābūt vienam no vadošajiem principiem;
J. tā kā kultūras un radošās nozares veicina pienācīgu darbvietu radīšanu un ekonomisko labklājību un rada aptuveni 2,6 % ES IKP, nodrošinot augstākus izaugsmes tempus nekā pārējās ekonomikas nozares, un pieder pie visnoturīgākajām nozarēm finanšu krīzes laikā; tā kā kultūras un radošo nozaru preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība būs nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinulis Eiropā;
K. tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regulā ir paredzēti augsti personas datu apstrādes standarti, kuri nosaka noteiktu atbildības līmeni platformām un straumēšanas pakalpojumiem starptautiskās tirdzniecības regulējumā;
L. tā kā globalizācijas izmantošana tirdzniecības aspektos attiecībā uz kultūras priekšmetiem paredz visu starptautisko kultūras mantojuma aizsardzības konvenciju stingru ievērošanu, jo īpaši Hāgas 1954. gada konvencijas, 1970. gada UNESCO konvencijas un 1995. gada konvencijas un UNIDROIT konvencijas noteikumu ievērošanu;
M. tā kā starpkultūru dialogs sekmē cieņu un savstarpēju sapratni un veicina taisnīgāku sociālo un ekonomisko apmaiņu, tostarp tirdzniecību, palīdzot izstrādāt praksi, kas veicina visu pušu intereses līdzsvarotākā veidā un ar pietāti, kā arī cīnīties pret negodīgu praksi, piemēram ļaunprātīgām klauzulām un uzspiestiem vienpusējiem nosacījumiem,
Globalizācijas iespēju izmantošana
1. atzinīgi vērtē Komisijas pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu un tajā apskatītās iespējas atvieglot globalizācijas pozitīvās ietekmes izmantošanu, vienlaikus norādot, ka jānovērš tās negatīvās sekas;
2. uzsver, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir ne tikai izšķiroša nozīme ekonomikas attīstībā un valstu sadarbībā globalizētā ekonomikā, bet tā būtiski ietekmē arī mieru, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, nabadzības izskaušanu un uzturnedrošību, cilvēktiesībām un cīņu pret klimata pārmaiņām; līdz ar to atzīst, ka Eiropas Savienība aizvien vairāk ir atbildīga par ieguldījumu šo jautājumu risināšanā tās globālajā tirdzniecībā un ārējās attiecībās;
3. norāda, ka efektīvi ir jāpastiprina kontrole par divējāda lietojuma preču tirdzniecību, un līdz ar to aicina īstenot Savienības Starptautiskās ieroču tirdzniecības nolīgumā paredzētās saistības;
Stāvokļa izvērtēšana
4. norāda, ka globalizācijas dēļ valstu un ekonomiku savstarpējā atkarība ir kļuvusi aizvien ciešāka; norāda, ka tas ir sekmējis starptautisko vērtību ķēžu veidošanos, un norāda, ka šīs vērtību ķēdes pārstrukturē starptautisko darba dalīšanu, kā arī valstu savstarpējo atkarību; atgādina, ka to ārkārtīgi sarežģītais raksturs, pārredzamības trūkums un atbildības vājināšanās var palielināt cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu risku, faktisku nesodāmību par noziegumiem pret vidi un izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu lielā apmērā; atkārtoti norāda uz kopējos noteikumos un vērtībās balstītas ES tirdzniecības politikas priekšrocībām, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, darba apstākļiem un vides aizsardzību;
5. norāda, ka globalizācijas priekšrocības ir nevienlīdzīgi sadalītas starp reģioniem un sabiedrības grupām, daži reģioni un nozares gūst lielu peļņu, savukārt citus negatīvi ietekmē strukturālas pārmaiņas un bezdarba līmeņa palielināšanās; norāda, ka tas un tādas tehnoloģiskas pārmaiņas kā automatizācija un digitalizācija noteiktās sabiedrības daļās palielina skeptisku vai noraidošu attieksmi pret globalizāciju; norāda, ka finanšu un ekonomikas krīze ir ietekmējusi ienākumu sadali un ir krasi palielinājusi nabadzības problēmu; ņem vērā, ka 2014. gadā vidējais Džini koeficients attiecībā uz mājsaimniecību reālo izmantojamo ienākumu sasniedza pēdējo 30 gadu laikā nepieredzēti augstu līmeni, bet parādīja īpaši negatīvas tendences mājsaimniecībās ar nelieliem vai vidēja līmeņa ienākumiem; konstatē, ka daudzās ES dalībvalstīs ir samazinājusies vidusšķira, vienlaikus ir attiecīgi samazinājusies tās kopējā ienākuma daļa; pauž viedokli, ka vidusšķiras samazināšanās, iedzīvotāju bažas zaudēt savu sociālo un ekonomisko stāvokli, un skeptiska attieksme pret globalizāciju, var novest pie protekcionisma, kurš sniedz vienkāršotu iespēju apkarot kopējas bažas; norāda, ka šajā kontekstā atbilstīga reakcija nav ne nacionālistiski protekcioniskā, ne arī ierastās darbības politika;
6. norāda, ka ilgtspējīgas un pārtikušas iekšzemes nākotnes izredzes veicina nelegālās migrācijas plūsmu samazināšanu Eiropā un atvieglo to pārvaldību;
7. norāda — ja ekonomikā ir problēmas, cieš arī demokrātija; konstatē, ka demokrātija samazinās gandrīz visās valstīs; uzsver, ka iedzīvotājiem ir daudz vairāk iespēju nekā agrāk, bet daudzi uzskata, ka demokrātija viņiem vairs nav piemērota; norāda, ka šī tendence palīdz veidot autokrātiskas un nedemokrātiskas valstis, kurām izdodas ietekmēt mūsu sabiedrību un kuras gūst labumu no sabiedrības negatīvās attieksmes pret globalizāciju;
8. norāda, ka strauji pieaug Ķīnas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomiskā nozīme; uzsver tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu palielināšanos šajā reģionā; norāda, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados; apzinās, ka tas relatīvi mazinās pašreizējo globālo Eiropas un Ziemeļamerikas ekonomikas centru nozīmi, kā arī izvirzīs jaunus uzdevumus attiecībā uz vērtībās balstītas starptautiskās tirdzniecības politikas saglabāšanu; uzsver, ka ir svarīgi pielāgoties šiem jaunajiem ekonomikas uzdevumiem; tādēļ atkārto, ka ir jāturpina stiprināt noteikumos un vērtībās balstīta daudzpusēja sistēma; uzsver, ka šāda attīstība var apdraudēt Eiropas stratēģiskās intereses;
9. norāda, ka globalizācija ir sekmējusi ātrāku un plašāku tehnoloģiju un inovāciju izplatību un ka tehnoloģija var būt galvenais faktors, kas veicina tirdzniecību; uzsver, ka ES vēl nav izstrādājusi digitālās tirdzniecības stratēģiju un nav apzinājusi priekšrocības, ko internets un digitālās virsgrāmatas tehnoloģijas var radīt starptautiskajai tirdzniecībai;
10. norāda, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ievērojami pieaug uz tā palielina savu tirgus daļu uz Eiropas un Ziemeļamerikas rēķina; norāda, ka Ķīnas jaunā iniciatīva „Viena josla, viens ceļš“ ir tās mēģinājums kļūt par pasaules ekonomikas lielvaru; uzsver, ka arī Eiropā izplatās Ķīnas ietekme, kura nav tikai ekonomiska, bet ietver arī stratēģisko un ar drošību saistīto aspektu; uzskata, ka stratēģija „America First“ ir mēģinājums pārvarēt Amerikas Savienoto Valstu lejupslīdi un ka tas ir destruktīvs spēks uz noteikumiem balstītā pasaules ekonomiskajā kārtībā;
11. norāda, ka pēdējās desmitgadēs transatlantiskās attiecības vienmēr ir nodrošinājušas brīvu un vērtībās balstītu globālo tirdzniecību un tādām tām vajadzētu būt arī turpmāk; konstatē, ka šajā ziņā jaunu ierosmi varētu sniegt transatlantisko attiecību nolīgums;
12. norāda, ka daudzpusējā pasaules ekonomiskā kārtība, kuras centrā ir PTO, nespēj starptautiskajos nolīgumos integrēt šīs pamatīgās pārmaiņas un valstu jaunās intereses; norāda, ka pieaugošais ASV un citu valstu protekcionisms, kā arī jaunattīstības valstu vajadzību un vēlmju neņemšana vērā starptautiskos nolīgumos vājina PTO; uzskata, ka PTO Apelācijas institūcijai ir īpaši svarīga nozīme tirdzniecības strīdu izšķiršanā, un pauž nopietnas bažas par to, ka ASV bloķē institūcijas locekļu iecelšanu amatā, tādējādi apdraudot PTO darbību; aicina Komisiju rīkoties elastīgi attiecībā uz PTO Apelācijas institūcijas reformu, taču prasīt saglabāt divpakāpju strīdu izšķiršanas mehānismu; pauž nožēlu par to, ka IAM netiek integrēti pasaules tirdzniecības darba kārtībā un netiek pienācīgi ņemti vērā; uzskata, ka jaunattīstības valstu vajadzības un vēlmes būtu labāk jāatspoguļo starptautiskos nolīgumos, kā arī Dohas attīstības sarunu kārtā;
Eiropas politika
13. atzīmē, ka ES ir uzticēts uzdevums sekmīgi darboties šajā mainīgajā pasaules ekonomikas vidē, un tas nozīmē, ka tai jānodrošina sava konkurētspēja, saglabājot sociālos un vides standartus, jāpaplašina sadarbība ar Dienvidaustrumāzijas, kā arī Indijas, Ķīnas un Latīņamerikas ekonomiku, kas strauji attīstās, un jācīnās ar aizvien pieaugošo Amerikas Savienoto Valstu patvaļīgo protekcionismu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīties pasaules ekonomikas kārtības pārstrukturēšanā un ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā arī ekonomiski un sociāli trūcīgo cilvēku vajadzības attīstītajās valstīs; uzsver, ka mērķus sasniegt IAM un īstenot Parīzes nolīgumu ir jāizmanto kā vispārēju pamatu šīs vienošanās īstenošanai, īpaši svarīgi ir panākt politikas saskaņotību attīstībai; uzsver, ka publiskās finanses, oficiālā attīstības palīdzība un iekšējo resursu mobilizācija ir instrumenti, kas ir vajadzīgi IAM īstenošanai;
14. uzsver atbalsta politikas nozīmi, lai papildinātu globalizācijas radīto pozitīvo ietekmi un iespējas; uzsver, ka ir vajadzīgi strukturēti, pienācīgi līdzsvaroti brīvās tirdzniecības nolīgumi; atkārto, ka atbalsta Komisijas tirdzniecības politiku un tirdzniecības politikas līdzekļu un instrumentu veicināšanu, lai regulētu un risinātu globalizācijas radītās problēmas;
15. uzskata, ka Eiropas Savienība sniedz nozīmīgu atbalsta satvaru, lai veidotu progresīvus noteikumus tirdzniecības un ieguldījumu jomā, veicinātu ekonomisko sadarbību, tautu solidaritāti un klimata pārmaiņu apkarošanu; mudina Savienību vēl vairāk padziļināt savas iniciatīvas, lai labāk regulētu globalizāciju, izmantojot efektīvus atbalsta pasākumus;
16. norāda uz dalībvalstu grūtībām vienatnē risināt pārvalstiskās problēmas, piemēram, migrācijas plūsmas, finanšu krīzes un nodokļu apiešanu, terorismu vai klimata pārmaiņas; uzsver kopīgo atbildību un reģionu un pilsētu nozīmi globalizācijas pārvaldībā; norāda, ka Eiropas darbību efektivitāte ir atkarīga no dalībvalstu centieniem;
17. norāda, ka ES un ASV strīdi ES rada ne vien jaunas problēmas, bet arī lielākas iespējas meklēt jaunus veidus globalizācijas pārvaldībai, veidošanai un atbildībai par to;
Eiropas iekšējā atbilde
18. piekrīt Komisijai, ka starptautiskās konkurētspējas saglabāšana, vienlaikus nodrošinot augstus sociālos un vides standartus, ir sekmīgas Eiropas stratēģijas priekšnoteikums; atzinīgi vērtē ES iekšējā tirgus turpmāku stiprināšanu, kā arī ekonomiskās savienības konsolidāciju, harmonizējot sociālās aizsardzības standartus, algas un dzīves standartus; uzskata, ka šāda harmonizācija ir būtiska, jo stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums sekmīgai starptautisko stratēģiju īstenošanai;
19. norāda, ka starptautiskā konkurētspēja ir ļoti atkarīga no veiksmīgas un sociāli un vides ziņā atbildīgas automatizācijas un digitalizācijas, vienlaikus nodrošinot Eiropas iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību; norāda, ka jaunās tehnoloģijas, īpaši blokķēde, pārveidos starptautiskās tirdzniecības pamatus; norāda, ka ir svarīgi sasniegt mūsu klimata politikas mērķus un pēc iespējas drīzāk jāpāriet uz atjaunojamo enerģiju; uzskata, ka ES nekavējoties ir jāizstrādā reāla un efektīva rūpniecības stratēģija, lai mazinātu ārējo neaizsargātību, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; uzskata, ka uz globalizācijas radītajām iespējām un problēmām, kā arī noteiktu trešo valstu nesen veiktajiem pasākumiem ir jāreaģē ar ES tirdzniecības politiku, kas atbalsta atvērtu un godīgu tirdzniecību ar pārredzamiem noteikumiem un stabilu daudzpusēju sistēmu PTO;
20. norāda, ka saskaņā ar LESD 12. pantu, kurā atzīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir jāņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības, augstu patērētāju aizsardzības līmeni varētu sasniegt, ieviešot īpašu sadaļu par patērētāju aizsardzību, kur paredzētas tiesiskās garantijas, piemēram, par tiesībām regulēt un par piesardzības principu, kā arī nodrošināt patērētājiem reālas priekšrocības un veicināt patērētāju uzticēšanos, tostarp tiešsaistes pakalpojumos, sekmēt ilgtspējīgu patēriņu, visā nolīguma īstenošanas procesā ņemt vērā patērētāju intereses un veicināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu efektīvu īstenošanu, tostarp arī pārrobežu situācijās;
21. norāda, ka MVU ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas MVU stratēģiju, lai integrētu MVU starptautiskajās vērtību ķēdēs un pārvarētu ar tirdzniecību saistītus šķēršļus, piemēram, ar tarifiem nesaistītus šķēršļus; norāda, ka piekļuve informācijai ir viens no lielākajiem šķēršļiem MVU dalībai tirgū, kas nozīmē, ka nepieciešams palielināt pārredzamību un atbalstu; prasa Komisijai šajā kontekstā izstrādāt instrumentus, lai atvieglotu MVU izcelsmes noteikumu un preferenču izmantošanu; norāda uz neizmantoto preferenču lielo potenciālu un prasa Komisijai izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz izmantošanas rādītājiem; norāda, ka MVU ir svarīgi, lai sasniegtu IAM; aicina iekļaut tirdzniecības nolīgumos īpašas nodaļas par MVU vajadzībām un interesēm, īpaši saistībā ar tirgus pieejamības veicināšanu;
22. norāda, ka ir vajadzīgi efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti; atzinīgi vērtē neseno tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, kas ir efektīvi un samērīgi jāīsteno, lai aizsargātu nozares un darbvietas pret importu par dempinga cenām un negodīgi subsidētu importu; apstiprina, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkos; atbalsta Komisijas pasākumus, kas ieviesti pēc tam, kad ASV noteica tērauda un alumīnija tarifus; norāda, ka pēc iespējas drīzāk ir jāievieš noteikumi par ieguldījumu pārbaudi, lai novērstu ārvalstu ieguldījumus, kuru motivācija ir tikai rūpniecības politika un kuru mērķis ir iegūt Eiropas tehnoloģijas; atgādina, ka vajadzīgs spēcīgs Starptautiskais publiskā iepirkuma instruments; atzinīgi vērtē drosmīgos pasākumus, kas veikti, lai šajos instrumentos integrētu sociālā un vides dempinga dimensiju, un aicina Komisiju turpināt izstrādāt stabilas metodes, lai pilnībā ņemtu vērā šīs dimensijas, tostarp attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, ko piemēro eksportētājvalstīs;
23. norāda, ka reaģējot uz globalizācijas radītu darbvietu zudumu, dalībvalstīm jāstiprina darba tirgus politika un apmācības piedāvājums; tomēr norāda, ka vajadzīga Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) reforma, lai risinātu globalizācijas izvirzītos jaunos uzdevumus, tostarp reformētu priekšnoteikumus atbalsta saņemšanai; uzsver, ka EGF ir jākļūst par proaktīvāku instrumentu, kura mērķis ir sagatavot darba ņēmējus un uzņēmumus, lai tie spētu cīnīties pret globalizācijas negatīvo ietekmi; norāda, ka EGF finansējumam jābūt pieejamam mazāku uzņēmumu darbiniekiem; norāda, ka EGF darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu citus politikas rosinātos pielāgojumus un lai tam būtu pietiekams budžets, kā arī piemērots uzraudzības un novērtēšanas mehānisms;
24. atzīst Komisijas pozītīvos soļus, lai palielinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) pārredzamību; aicina Komisiju skeptiskai attieksmei pret globalizāciju stāties pretī ar spēcīgāku tirdzniecības nolīgumu pārredzamību, uzraugot ES noteikumu un tiesību aktu īstenošanu, un sekmējot iedzīvotāju iekļautību; aicina Komisiju sarunās nodrošināt pilnīgu pārredzamību, izmantojot pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību; aicina Padomi informēt un iesaistīt valstu parlamentus un pilsonisko sabiedrību pirms sarunu pilnvaru apstiprināšanas un sarunu procesā; pauž nožēlu, ka Padome 2018. gada 22. maija secinājumos ir nolēmusi saglabāt pašreizējo stāvokli, pieņemot lēmumu ES BTN sarunu norādes publicēt tikai atsevišķos gadījumos; aicina Padomi publiskot visas sarunu pilnvaras;
25. uzsver, ka ir vajadzīga globālāka pārvaldība un noteikumi, lai labāk izmantotu globalizāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt vietējo politiku, lai palielinātu ES konkurētspēju un noturību;
26. norāda, ka ES lauksaimniecības pārtikas produkti atbilst visaugstākajiem standartiem pasaulē; prasa Komisijai nodrošināt, ka importētie lauksaimniecības produkti atbilst ES standartiem, un pastiprināt importēto lauksaimniecības pārtikas produktu pārbaudes to izcelsmes vietās un tad, kad tie sasniedz ES;
27. atgādina par to, cik svarīgi ir efektīvi īstenot noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu, ka mūsu lauksaimnieki var pilnībā izmantot eksporta iespējas, ko sniedz šādi nolīgumi, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA);
28. uzsver nepieciešamību izstrādāt jaunus globāla līmeņa tirdzniecības noteikumus un regulējumu, lai regulētu un saskaņotu produktu ražošanas, sociālos un vides standartus pārtikas ražošanas nozarē;
29. atzinīgi vērtē ES tirdzniecības nolīgumu ar Japānu — ceturto lielāko ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgu, — kas pavērs labas eksporta iespējas daudziem ES lauksaimniecības produktu, piemēram, piena ražotājiem;
30. uzsver, cik svarīgi ir, pirmkārt, nolīgumos iekļaut iedarbīgas un viegli piemērojamas divpusējas aizsardzības klauzulas, kas ļautu uz laiku pārtraukt piemērot preferences, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa pieaugums nopietni kaitē vai var nopietni kaitēt sensitīvajām nozarēm un, otrkārt, pārskatīt spēkā esošos daudzpusējās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotā TKO regula)(12), kam vajadzētu būt preventīvai lomai attiecībā uz sensitīvajām nozarēm, mainot atsauces apjomu un cenu robežvērtības, paverot iespēju automātiski piemērot apturošus aizsardzības mehānismus gadījumos, kad ir sasniegtas attiecīgās robežvērtības;
31. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi saglabāt augsta līmeņa pārtikas nodrošinājuma pašpietiekamību; uzskata, ka tirdzniecības globalizācija nedrīkstētu apdraudēt ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražotāju dzīvotspēju, jo ilgtermiņā tas varētu novest pie tāda veida atkarības no ārējiem piegādātājiem, kāda jau vērojama enerģētikas nozarē;
32. norāda, ka Komisijas pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, ir pirmais šāds dokuments, kurā minēts, ka ir svarīgi uzlabot dzīvnieku labturības standartus, izmantojot ES tirdzniecības un ieguldījumu programmu; atzinīgi vērtē Komisijas pausto gatavību strādāt, lai uzlabotu globālo pārvaldību šajā jomā; aicina Komisiju savā nākamajā tirdzniecības politikas stratēģijā skaidri iekļaut dzīvnieku labturību un izmantot pārskatīšanas klauzulas spēkā esošajos BTN, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku labturības noteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības preferences tiek piešķirtas, ņemot vērā, vai tiek ievēroti ES dzīvnieku labturības standarti, nodrošinot labākus vienlīdzīgas konkurences apstākļus un ievērojot ES iedzīvotāju vairākuma vēlmes; aicina Komisiju atzīt svarīgo nozīmi, kāda var būt augstākiem dzīvnieku labturības standartiem, lai sasniegtu vairākus IAM, proti, veselības jomā saistībā ar mikrobu rezistenci un klimata pārmaiņām;
33. uzsver, ka kultūra un izglītība, tostarp mūžizglītība, ir sabiedriskas preces, kultūras un izglītības pieejamība ir cilvēktiesības un tādēļ uz kultūru un izglītību nevar raudzīties kā uz jebkuru preci vai pakalpojumu un pārvaldīt šīs jomas tāpat kā pārējās preces vai pakalpojumus, bet gan kā saglabājamus un pastāvīgi uzlabojamus kopresursus; tādēļ prasa kultūras, audiovizuālo un izglītības pakalpojumu, tostarp tiešsaistē sniegto pakalpojumu, izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos, piemēram, Transatlantiskajā tirdzniecības un investīciju partnerībā (TTIP) ar Amerikas Savienotajām Valstīm;
34. tādēļ uzsver 2005. gada UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu svarīgo lomu saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros jāņem vērā un jārespektē tās attiecīgie noteikumi;
35. uzskata, ka ir svarīgi līdzsvarot tirdzniecības sarunas attiecībā uz autortiesībām, lai nodrošinātu, ka apspriedes tajās nenotiek, tikai meklējot mazāko kopsaucēju, bet ir vērstas uz to, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus noteikumus kultūras mantojuma aizsardzībai, kultūras daudzveidības veicināšanai un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo ienākumu veidošanai, lai tās veicinātu un palielinātu radošumu, zināšanu un satura izplatīšanu, kā arī lietotāju tiesības digitālajā laikmetā un lai tās nodrošinātu atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības vidi, kas ir būtiska Eiropas Savienības kultūras un radošo nozaru uzplaukumam;
36. atkārtoti aicina ES īstenot savas tiesības pieņemt vai uzturēt spēkā pasākumus (jo īpaši regulatīvus un/vai finansiālus), tostarp juridiski sasitošu vispārēju klauzulu, kultūras un valodu daudzveidības, kultūras mantojuma, vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai un veicināšanai tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;
37. atzīst, ka Eiropas Savienībā datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām; prasa, lai tirdzniecības nolīgumos starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tiktu garantēti augsti datu aizsardzības standarti, izmantojot t. s. savstarpējo lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;
38. uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību sistēmas un turpināt noslēgt attiecīgus divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm;
39. pauž gandarījumu par Padomes nesen piešķirtajām pilnvarām Komisijai Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai (MIC), lai novērstu pastāvošās ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas sistēmas ierobežojumus; norāda, ka MIC būs pastāvīga struktūra, kura nodarbosies ar ieguldījumu strīdu izšķiršanu un nodrošinās pārredzamāku, saskaņotāku un taisnīgāku sistēmu, kas būs ārkārtīgi izdevīga ieguldītājiem; turklāt šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padome ir nolēmusi arī darīt sarunu norādes publiski pieejamas, ko Parlaments jau izsenis bija prasījis, cenšoties panākt lielāku pārredzamību starptautisko sarunu jomā;
Eiropas ārējā atbilde
40. aicina Komisiju panākt, ka IAM un Parīzes nolīgums kļūst par ES tirdzniecības politikas vadošajiem principiem; norāda, ka, lai to panāktu, tirdzniecības reformas, kas minētas stratēģijā „Tirdzniecība visiem“, nav pietiekamas; aicina Komisiju pieņemt ilgtspēju kā galveno principu visos tirdzniecības nolīgumos, tostarp katrā sadaļā paredzot ar ilgtspēju saistītus pienākumus, un iekļaut īpašu sadaļu, ar kuru veicina un atbalsta starptautiskās konvencijas sociālo, darba tiesību un cilvēktiesību jomā un daudzpusējus nolīgumus vides jomā; norāda, ka šo juridiski saistošo un izpildāmo noteikumu piemērošana ir pienācīgi jāuzrauga, lai sāktu valdības apspriešanās procedūras un vajadzības gadījumā izmantotu īpašus strīdu izšķiršanas mehānismus, kā noteikts tirdzniecības un ilgtspējīga attīstības (TIA) sadaļā; aicina Padomi un Komisiju izvirzīt vērienīgākas prasības sarunās ar industrializētajām partnervalstīm par SDO konvencijām, atsauce uz kurām jāiekļauj nolīgumā;
41. aicina Komisiju BTN iekļaut stabilas un visaptverošas ilgtspējīgas attīstības sadaļas, lai atbalstītu starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas 15 punktu plānu uzlabot ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti;
42. norāda, ka ir svarīga līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika, lai risinātu globalizācijas izvirzītās problēmas, izmantojot līdzsvarotus BTN, kuri jau ir noslēgti vai par kuriem joprojām notiek sarunas, piemēram, ar Kanādu, Japānu, Singapūru, Austrāliju, Jaunzēlandi, Vjetnamu un Meksiku;
43. prasa Komisijai īstenot vērienīgu tirdzniecības politiku un uzturēt atvērtu ieguldījumu vidi; piebilst, ka noslēgto un parakstīto tirdzniecības nolīgumu ratifikācijai jānotiek ātri, lai izpildītu saistības pret mūsu partneriem;
44. aicina Komisiju ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par digitālo tirdzniecību, tostarp attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām, lai pierādītu, ka digitālo preču un pakalpojumu tirdzniecība var radīt reālus ieguvumus uzņēmumiem un patērētājiem;
45. apsveic Komisiju ar lēmumu izveidot jaunu Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balvu ES pilsētām;
46. aicina Komisiju novērtēt, kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) un blokķēdes var izmantot, lai uzlabotu starptautisko tirdzniecību un risinātu tādus jautājumus kā pārredzamība, elastīgums un cīņa pret viltošanu;
47. uzsver, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām nodrošina kritērijus, pēc kuriem mērāms ES tirdzniecības politikas ieguldījums saskaņoto globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; norāda, ka ietekmes novērtējumos, kas tiek veikti pirms sarunu sākuma, ir jāņem vērā IAM izpilde; norāda, ka saistībā ar Parīzes nolīgumu izstrādātajām valstu ilgtspējas stratēģijām un īstenošanas plāniem ir jābūt vienam no galvenajiem ietekmes novērtējumu veikšanas punktiem; norāda, ka tirdzniecības nolīgumiem un to iespējamajai ietekmei ir jāatbilst IAM prasībām; mudina Komisiju turpmākajos ziņojumos par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu sniegt novērtējumu, tostarp datus, par to ietekmi uz IAM un Parīzes nolīguma izpildi; norāda, ka, ja kāda nolīguma daļa apgrūtina IAM jeb Parīzes nolīguma īstenošanu, ir jāveic pielāgojumi;
48. norāda, ka Komisijas sistēmai, ar kuru tiek īstenota politikas saskaņotība attīstībai, vajadzētu būt saderīgai ar 17. IAM; norāda, ka tirdzniecības, lauksaimniecības, ārpolitikas, zivsaimniecības, vides, nodokļu un citu politikas jomu savstarpējā ietekme saskaņoti jānovērtē pilsoniskajai sabiedrībai, Komisijai un valstu parlamentiem; norāda, ka ilgtspējības noteikumu pārkāpumu gadījumā ir jāveic koriģējoši pasākumi; aicina novērtēt politikas saskaņotību attīstībai (PCD) saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem par tiesību aktu priekšlikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību; norāda, ka atbildīga uzņēmējdarbība un globālo vērtību ķēžu atbildīga pārvaldība ir IAM īstenošanas priekšnosacījums un ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir uzsvērta steidzama nepieciešamība izstrādāt ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas ES līmenī veicinātu politikas saskaņotību un konsekvenci;
49. norāda, ka SDO darba pamatstandartu ratifikācijai un īstenošanai ir jābūt prioritātei, īstenojot BTN; norāda, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri jāiesaista nolīgumu izstrādes posmā, īstenošanas un pārraudzības posmā pēc nolīgumu izpildes, izmantojot divpusējas tikšanās ar sarunu partneriem; norāda, ka vajadzētu būt ieviestam efektīvam un iedarbīgam strīdu izšķiršanas mehānismam, kā arī efektīvām uzraudzības struktūrām, kurās iesaistīta pilsoniskā sabiedrība;
50. norāda, ka ES ir regulējusi kokmateriālu, zivju un konflikta zonās iegūtu izrakteņu piegādes ķēdes, un vairākas dalībvalstis dažādās nozarēs ir izstrādājušas pienācīgas pārbaudes sistēmas, norādot, ka jāizstrādā plaša sistēma, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; prasa, lai Komisija, ņemot vērā aizvien pieaugošo vērtību ķēžu sarežģītību un ražotāju savstarpējās atkarības palielināšanos, nodrošinātu skaidru pārredzamību un pienācīgas pārbaudes pienākumus visai piegādes ķēdei, jo izcelsmes valstīs joprojām neatliekami risināms jautājums ir vāja to spēkā esošo darba tiesību aktu un darba drošības standartu piemērošana; aicina Komisiju balstīties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem konfliktu minerālu un kokmateriālu jomā, kā arī nesen publicētajām ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi; norāda, ka globālās vērtību ķēdes ir arī ļāvušas dažiem piegādātāju uzņēmumiem neievērot darba tiesību aktus un pārvietot savus uzņēmumus ārpus ES, un nodarbināt darbiniekus nedrošos un nepieņemamos apstākļos; atgādina, ka šī prakse rada negodīgu konkurenci attiecībā uz piegādātājiem, kas ievēro darba tiesības un starptautiskos standartus, un valdībām, kas vēlas paaugstināt algas un dzīves līmeni; uzsver, ka pienācīga atalgojuma līmenim un pienācīgiem darba drošības standartiem ir svarīga nozīme ilgtspējīgas pasaules tirdzniecības sistēmas nodrošināšanā un jaunu globālo vērtību ķēžu izveidē; aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar SDO un ESAO, izpētīt globālo vērtību ķēžu pieauguma ietekmi un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai šajās ķēdēs uzlabotu apstākļus, un izstrādāt daudzpusēju un juridiski saistošu korporatīvo pārskatatbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības satvaru attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides ilgtspēju un cilvēktiesību ievērošanu; atzīst, ka ES, lai īstenotu šādu saistošu sistēmu daudzpusējās sarunās, ir vēlams vienpusēji noteikt galvenos noteikumus; aicina ES un tās dalībvalstis parādīt iniciatīvu un stiprināt savu iesaistīšanos ANO apspriedēs saistībā ar saistošu nolīgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; aicina Komisiju saskaņā ar četriem stratēģiskajiem mērķiem, kas paredzēti SDO Programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, apņemties ievērot, veicināt un īstenot starptautiskos darba standartus un darba ņēmēju pamatprincipus un tiesības;
51. norāda — lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi, ir vajadzīgi aktīvi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu iespējas izmantot BTN sniegtās iespējas; aicina tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašu sadaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu, paredzot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir uzlabot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, paplašināt sieviešu uzņēmumu (jo īpaši mikrouzņēmumu un MVU) piedalīšanos publiskajā iepirkumā, lai atbalstītu sieviešu vadīto uzņēmumu internacionalizāciju un sieviešu līdzdalību 4. režīma piedāvātajās iespējās;
52. norāda, ka ņemot vērā uzbrukumus daudzpusējai pasaules ekonomikas kārtībai, ir ļoti svarīgi saglabāt šo kārtību, jo atgriešanās pie protekcionisma radītu kaitējumu un izraisītu tirdzniecības karu; norāda, ka daudzpusējo kārtību var saglabāt tikai tad, ja tiks veikta tās reforma; uzskata — lai saglabātu šādu kārtību, tajā būtu labāk jāintegrē ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgums; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties PTO Apelācijas institūcijas izvešanā no strupceļa un aicina Komisiju veicināt starptautisku sadarbību, lai apkarotu negodīgu konkurenci un protekcionismu, kas kaitē gan uzņēmumiem, gan pilsoņiem; norāda, ka ES galvenajam mērķim vajadzētu būt atvērtai un godīgai tirdzniecībai, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un nodrošina iespēju ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā minēts stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, norāda — tā kā pašlaik daudzpusējām iniciatīvām ir maz iespēju gūt panākumus, ES tikmēr jācenšas panākt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus, kuros godīga tirdzniecība ir viens no vadošajiem principiem, bet uzskata, ka pašreizējā situācija nodrošina iespēju ES parādīt spēcīgu iniciatīvu, ilgtspējīgi un dzīvotspējīgi reformējot daudzpusējo tirdzniecības kārtību;
53. norāda, ka atvērta, godīga un ilgtspējīga tirdzniecība ir ekonomiski vēlama un tai ir būtiska politiska ietekme; norāda, ka, ņemot vērā stratēģiju „America First“, kā arī jauno iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš“, ES stratēģiskā ziņā ir būtiski svarīgi izmantot tirdzniecību kā instrumentu, lai veicinātu demokrātisku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprinātu dialogu un tehnisko palīdzību, īpaši Austrumu partnerības valstīs un ar tās Āfrikas partnervalstīm; norāda, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem partnervalstīs jābūt savstarpēji saistītiem ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijām; aicina Komisiju censties panākt, ka saskaņoti tiek īstenoti asociācijas nolīgumi ar Austrumu partnerības valstīm; aicina Komisiju vidējā termiņā izstrādāt stratēģiju, lai veidotu stabilas attiecības ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS); norāda, ka, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) ar Āfrikas reģioniem un valstīm, svarīga nozīme ir ne tikai ar tirdzniecību saistītiem aspektiem, bet ļoti būtiski ir tos saistīt ar ilgtspējīgas attīstības prasībām Āfrikas valstīs; prasa Komisijai strādāt, lai palielinātu valdību spēju valstu tirdzniecības stratēģijās un programmās iekļaut jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; atgādina, ka ES ir svarīgi padziļināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, SDO, ESAO un Pasaules Banku par tirdzniecības jautājumiem, ņemot vērā globalizācijas izvirzītos uzdevumus; šajā ziņā pauž nožēlu, ka Savienība un lielākā daļa tās dalībvalstu nav sasniegušas mērķi 0,7 % no NKI piešķirt attīstības sadarbības finansēšanai;
54. uzsver, ka pasaules mēroga tirdzniecības pārvaldībai vajadzētu veicināt tirdzniecības integrāciju, kas rada reālas iespējas ilgtspējīgai attīstībai; šajā sakarībā norāda, ka pašreizējā īpašas un diferencētas attieksmes (SDT) struktūra PTO nespēj nodrošināt gaidītos rezultātus; uzsver, ka SDT noteikumus ir jāpadara efektīvākus un izmantošanai piemērotākus jaunattīstības valstīs;
55. uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var negatīvi ietekmēt uzturdrošību jaunattīstības valstīs; aicina ES aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu un novērst kaitīgu lēta importa ietekmi, tostarp ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) darbības jomā;
56. pauž nožēlu par to, ka vismaz 218 miljoni bērnu tiek izmantoti bērnu darbā, galvenokārt ar mērķi samazināt izmaksas; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs, garantēt uzticamu etiķešu „taisnīgs un ētisks“ izmantošanu un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;
57. norāda, ka līdz šim ir noslēgts tikai viens visaptverošs EPN; tādēļ aicina ES atzīt ar EPN saistītās grūtības, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, procesā pēc Kotonū nolīguma darbības beigām; īpaši uzsver vajadzību veikt padziļinātu analīzi par to ietekmi uz Āfrikas tautsaimniecībām un attiecīgajiem darba tirgiem, kā arī par reģionu iekšējās tirdzniecības veicināšanu Āfrikā;
58. pauž nožēlu, ka katru gadu no Āfrikas nelikumīgu finanšu plūsmu veidā aizplūst summa, kas pārsniedz kopējo OAP gada apjomu; uzsver nodokļu nemaksāšanas kaitīgo ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kuras šādā veidā zaudē ievērojamus valsts naudas līdzekļus, ko varētu izmantot, piemēram, ne tikai, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedriskos pakalpojumus, bet arī lai veicinātu sociālo kohēziju; aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem noteikt par prioritāti šīs nopietnās problēmas risināšanu, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus; prasa iekļaut stingrus noteikumus, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem ES BTN un preferenciālajos tirdzniecības režīmos;
59. atkārtoti aicina izveidot efektīvus instrumentus, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē, un lai uzlabotu sadarbību nodokļu jautājumos ar jaunattīstības valstīm, tostarp mobilizējot vietējos resursus;
60. atgādina, ka ir jāizveido ANO starpvaldību struktūra, lai kopā ar jaunattīstības valstīm uz vienlīdzīgu noteikumu pamata iesaistītos pasaules nodokļu noteikumu reformā;
61. stingri atbalsta digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu turpmāku integrēšanu ES attīstības politikā; aicina Komisiju palielināt ieguldījumus digitālās infrastruktūras attīstībā pasaules dienvidu daļā;
62. atzinīgi vērtē ES ārējo investīciju plānu ar mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus un darbvietu radīšanu jaunattīstības valstīs; aicina paplašināt pašreizējo EIB ārējo aizdevumu mandātu, lai palielinātu savu lomu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā, izmantojot finansējuma apvienošanu, projektu līdzfinansēšanu un vietējā privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām un nestabilām valstīm;
63. atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gadā atjaunināto Tirdzniecības atbalsta stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt un modernizēt ES atbalstu jaunattīstības valstīm; aicina pielikt lielākas pūles un palielināt ES finanšu saistības attiecībā uz tirdzniecības atbalsta iniciatīvām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, panākt labklājību, izmantojot tirdzniecību un ieguldījumus, un atbalstīt to darbības, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.
o o o
64. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).