Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2018. gada 14. novembris - Strasbūra
Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos
 Valsts atbalsta noteikumi: jaunas valsts atbalsta kategorijas*
 Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana
 Iespēju nodrošināšana konkurences iestādēm un iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšana ***I
 Eiropas elektronisko sakaru kodekss ***I
 Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde ***I
 CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
 Visaptveroša demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma nepieciešamība
 ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošana
 ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošana

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos
PDF 329kWORD 105k
Rezolūcija
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (COM(2018)0322 – C8-0000/2018 – 2018/0166R(APP))
P8_TA(2018)0449A8-0358/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumus par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325, COM(2018)0326, COM(2018)0327 un COM(2018)0328),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada un par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(2),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī(3) un Padomē 2016. gada 5. oktobrī(4),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju 70/1 „Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” („Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”), kas stājās spēka 2016. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā ES kopīgo apņemšanos sasniegt mērķi 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) atbilstoši grafikam, kas paredzēts programmā laikposmam pēc 2015. gada,

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas starpposma ziņojumu, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas atzinumus, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0358/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un tās politikas īstenošanai;

B.  tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam pirmo reizi tika noteikta mazākā apjomā nekā iepriekšējā DFS gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; tā kā DFS un nozaru tiesību aktu vēlā pieņemšana ļoti negatīvi ietekmēja jauno programmu īstenošanu;

C.  tā kā drīz vien kļuva skaidrs, ka DFS ir nepietiekama, lai varētu reaģēt uz vairākām krīzēm, jaunām starptautiskām saistībām un jauniem politikas izaicinājumiem, kas pieņemšanas laikā netika integrēti un/vai nebija paredzēti; tā kā, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, DFS tika maksimāli izmantota, tostarp līdz šim nepieredzēti tika izmantoti elastīguma noteikumi un īpašie instrumenti pēc tam, kad pieejamās rezerves bija pilnībā izsmeltas; tā kā tika samazinātas pat ES pētniecības un infrastruktūras programmas, kurām ir augsta prioritāte, tikai divus gadus pēc to pieņemšanas;

D.  tā kā DFS vidusposma pārskatīšana, kas tika sākta 2016. gada beigās, bija nepieciešama, lai paplašinātu spēkā esošo elastības noteikumu potenciālu, tomēr nepārskatot DFS maksimālo apjomu; tā kā šo pārskatīšanu pozitīvi novērtēja gan Parlaments, gan Padome;

E.  tā kā jaunās DFS izveide būs izšķirošs brīdis 27 dalībvalstu Savienībai, jo tas nodrošinās iespēju atbalstīt kopīgu ilgtermiņa redzējumu un lemt par turpmākajām politiskajām prioritātēm, kā arī Savienības spēju tās īstenot; tā kā ar 2021.–2027. gada DFS būtu jānodrošina Savienībai nepieciešamie resursi, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pētniecību un inovāciju, sniegtu iespējas jauniešiem, efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas, cīnītos pret bezdarbu, ilgstošo nabadzību un sociālo atstumtību, turpinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanu, risinātu jautājumus saistībā ar ilgtspējību, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, stiprinātu ES drošību un aizsardzību, aizsargātu savas ārējās robežas un atbalstītu kaimiņvalstis;

F.  tā kā, ņemot vērā globālās problēmas, ko dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, vajadzētu būt iespējai atzīt Eiropas kopīgās vērtības un izvērtēt jomas, kurās Eiropas izdevumi būtu efektīvāki nekā valsts izdevumi, lai Savienības līmenī nodotu attiecīgos finanšu līdzekļus un tādējādi stiprinātu Savienības stratēģisko nozīmi, ne vienmēr palielinot publisko izdevumu kopapjomu;

G.  tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un ES pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu ES programmu un instrumentu izveidi,

1.  uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS jāgarantē Savienības atbildība un spēja apmierināt jaunas vajadzības, risināt jaunas problēmas un nodrošināt jaunas starptautiskās saistības, kā arī sasniegt tās politiskās prioritātes un mērķus; norāda uz nopietnajām problēmām, kas saistītas ar 2014.–2020. gada DFS nepietiekamo finansējumu, un atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no iepriekšējo kļūdu atkārtošanās, jau no paša sākuma nākamajā septiņu gadu periodā nodrošinot spēcīgu un ticamu ES budžetu, no kā pilsoņi gūtu labumu;

2.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumi par 2021.–2027. gada DFS un Savienības pašu resursu sistēmu ir izejas punkts gaidāmajās sarunās; pauž savu nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem, gaidot Padomes sarunu mandātu, kas vēl nav pieejams;

3.  uzsver, ka Komisijas priekšlikums par nākamās DFS vispārējo līmeni, kas noteikts 1,08 % apmērā no ES-27 NKI (1,11 % pēc Eiropas Attīstības fonda integrēšanas), NKI procentu izteiksmē ir samazinājums reālā izteiksmē salīdzinājumā ar pašreizējo DFS; uzskata, ka ierosinātais DFS līmenis neļaus Savienībai izpildīt savas politiskās saistības un reaģēt uz būtiskām problēmām nākotnē; tādēļ paredz vest sarunas par nepieciešamo palielinājumu;

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu pastāvīgāko Līgumos paredzēto ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un zivsaimniecības politikas, finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) samazināšanu, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un esošo sociālo programmu, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, iekļaušanu tajā;

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus visās nākamajā DFS iekļautajās ES politikās un iniciatīvās; turklāt uzsver, ka nākamajā DFS visās programmās vajadzētu ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izskaust dažādus diskriminācijas veidus, cita starpā LGBTI personu diskrimināciju, un veidot minoritāšu, tostarp romu, portfeli; uzsver — lai īstenotu Parīzes nolīgumā paredzētos pienākumus, ES ieguldījumam klimata mērķiem būtu jāsasniedz vismaz 25 % no izdevumiem DFS 2021.–2027. gadam, un iespējami drīz (vēlākais līdz 2027. gadam) būtu jāsasniedz 30 %;

6.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Regulai par DFS 2014.–2020. gadam pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, šajā jomā nav gūti vērā ņemami panākumi un ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu neņēma vērā tās īstenošanu; pauž dziļu nožēlu par to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai DFS ir pilnībā atstāta novārtā, un kritiski vērtē skaidru dzimumu līdztiesības mērķu, prasību un rādītāju trūkumu priekšlikumos par attiecīgajām ES politikas jomām; prasa gada budžeta procedūrās izvērtēt un integrēt ES politikas virzienu pilnu ietekmi uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā); sagaida, ka Parlaments, Padome un Komisija no jauna paudīs apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā DFS un ka tā tiks efektīvi uzraudzīta, cita starpā DFS vidusposma pārskatīšanā;

7.  uzsver, ka nākamās DFS pamatā ir jābūt pārskatatbildībai, vienkāršošanai, pārredzamībai un uz darbības rezultātiem balstītai budžeta plānošanai; šajā sakarībā atgādina par nepieciešamību saistībā ar turpmākajiem izdevumiem vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem, balstoties uz vērienīgiem un atbilstīgiem darbības mērķiem un visaptverošu un kopīgu Eiropas pievienotās vērtības definīciju; ņemot vērā iepriekš minētos horizontālos principus, prasa Komisijai racionalizēt ziņošanu par izpildi, to plašāk attiecinot uz kvalitatīvu pieeju, kas ietver vides un sociālos rādītājus, un skaidri sniegt informāciju par galvenajām ES problēmām, kas vēl jārisina;

8.  apzinās nopietnās problēmas, ar kurām Savienība saskaras, un pilnībā uzņemas atbildību laicīgi nodrošināt budžetu, kas atbilstu ES pilsoņu vajadzībām, gaidām un bažām; pauž gatavību nekavējoties sākt sarunas ar Padomi, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus un izstrādātu reālistisku DFS;

9.  atgādina, ka Parlamenta nostāja jau ir skaidri izklāstīta 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās, kas ir tā politiskā nostāja jautājumā par 2021.–2027. gada DFS un pašu resursiem; atgādina, ka šīs rezolūcijas tika pieņemtas ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas liecina par Parlamenta vienotību un gatavību gaidāmajām sarunām;

10.  tādēļ sagaida, ka DFS būs Padomes politiskās darba kārtības augšgalā, un pauž nožēlu, ka līdz šim nav gūti vērā ņemami panākumi; uzskata, ka regulārās Padomes secīgo prezidentvalstu un Parlamenta sarunu komandas sanāksmes būtu jāaktivizē un jāpaver ceļš oficiālām sarunām; sagaida, ka laba vienošanās tiks panākta pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš; uzsver, ka šis grafiks ļaus jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam obligātās starpposma pārskatīšanas laikā pielāgot 2021.–2027. gada DFS;

11.  atgādina, ka ieņēmumi un izdevumi gaidāmajās sarunās būtu jāuzskata par vienotu kopumu; tādēļ uzsver, ka vienošanos par nākamo DFS būs iespējams panākt tikai tad, ja būs gūti atbilstoši panākumi jauno Savienības pašu resursu jautājumā;

12.  uzsver, ka, līdz būs panākta galīgā vienošanās, sarunu programmā būtu jāsaglabā visi DFS/ pašu resursu dokumentu paketes elementi, jo īpaši DFS iekļautie skaitļi; šajā sakarā atgādina par Parlamenta kritisko nostāju attiecībā uz procedūru, kuras gaitā tika pieņemta pašreizējā DFS regula, un par Eiropadomes dominējošo lomu šajā procesā, tai neatsaucami lemjot par vairākiem elementiem, tostarp DFS maksimālajiem apjomiem un vairākiem ar nozaru politiku saistītiem noteikumiem, kas ir pretrunā līgumu garam un burtam; pauž īpašas bažas par to, ka Padomes prezidentūras sagatavotajos DFS “sarunu pakešu” pirmajos elementos ir ievērota tā pati loģika un tajos ir iekļauti jautājumi, par kuriem Padome un Parlaments lemj kopīgi, pieņemot tiesību aktus, ar kuriem izveido jaunas ES programmas; tādēļ ir iecerējis attiecīgi pielāgot savu stratēģiju;

13.  uzskata, ka prasība pēc vienprātīga lēmuma, lai pieņemtu un pārskatītu DFS regulu, būtiski kavē šo procesu; aicina Eiropadomi izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, lai Padome varētu pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu;

14.  pieņem šo rezolūciju, lai izklāstītu savu sarunu mandātu par visiem Komisijas priekšlikumu aspektiem, tostarp ierosinot konkrētus grozījumus gan ierosinātajā DFS regulā, gan Iestāžu nolīgumā; turklāt iesniedz tabulu ar skaitļiem par katru ES politikas jomu un programmu, balstoties uz Parlamenta nostāju, kura jau ir pieņemta iepriekšējās DFS rezolūcijās; uzsver, šie skaitļi arī būs daļa no Parlamenta mandāta gaidāmajām likumdošanas sarunām, kuru rezultātā tiks pieņemtas ES programmas laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam;

A.PIEPRASĪJUMI SAISTĪBĀ AR DFS

15.  tādēļ prasa, lai Padome pienācīgi ņemtu vērā šādas Parlamenta nostājas nolūkā sarunās par 2021.–2027. gada DFS panākt pozitīvu rezultātu un iegūt Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. pantu;

Skaitļi

16.  atkārtoti apstiprina savu oficiālo nostāju, ka 2021.–2027. gada DFS līmenis būtu jānosaka 1324,1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kas ir 1,3 % no ES-27 NKI, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējuma līmeni galvenajām ES politikas jomām, kas ļaus īstenot to uzdevumu un mērķus;

17.  šajā sakarībā prasa ES programmām un politikai nodrošināt šādu finansējuma līmeni, kas norādīts, ievērojot secību, kura atspoguļo Komisijas ierosināto DFS struktūru, un reproducēts detalizētā tabulā (šīs rezolūcijas III un IV pielikums); prasa atbilstīgi pielāgot attiecīgās saistību un maksājumu maksimālos apjomus, kā norādīts šīs rezolūcijas I un II pielikumā:

   i) palielināt programmas “Apvārsnis Eiropa” budžetu, lai tas sasniegtu 120 miljardus EUR 2018. gada cenās;
   ii) palielināt piešķīrumu InvestEU fondam, lai tas labāk atspoguļotu jaunajā programmā integrēto finanšu instrumentu kopējās summas 2014.–2020. gada līmeni;
   iii) palielināt transporta infrastruktūras finansējuma līmeni, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu (EISI transporta sadaļa);
   iv) dubultot īpašo finansējumu MVU (salīdzinājumā ar COSME) vienotā tirgus programmā, lai palielinātu to piekļuvi tirgiem, uzlabotu uzņēmējdarbības apstākļus un uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu uzņēmējdarbību;
   v) papildus palielināt vienotā tirgus programmu, lai finansētu jaunu tirgus uzraudzības mērķi;
   vi) dubultot ierosināto finansējuma līmeni ES Krāpšanas apkarošanas programmai un palielināt finansējuma līmeni programmai Fiscalis;
   vii) ieviest īpašu piešķīrumu ilgtspējīgam tūrismam;
   viii) sniegt vēl lielāku piešķīrumu Eiropas kosmosa programmai, jo īpaši, lai stiprinātu SSA/GOVSATCOM un Copernicus;
   ix) kohēzijas politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī;
   x) dubultot resursus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai saskaņā ar ESF+ (salīdzinājumā ar pašreizējo Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu), vienlaikus nodrošinot shēmas efektivitāti un pievienoto vērtību;
   xi) ieviest īpašu piešķīrumu (EUR 5,9 miljardi) Garantijai bērniem, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu gan ES, gan tās ārējo darbību īstenošanā;
   xii) trīskāršot programmai “Erasmus+” pašlaik paredzēto budžetu;
   xiii) nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni programmai “DiscoverEU” (Interrail);
   xiv) palielināt pašreizējo programmas “Radošā Eiropa” finansējumu;
   xv) palielināt pašreizējo finansējumu programmai “Tiesības un vērtības” un ieviest īpašu piešķīrumu jaunai Savienības vērtību sadaļai (vismaz 500 miljoni EUR), lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas Eiropas Savienībā veicina pamatvērtības un demokrātiju vietējā un valsts līmenī;
   xvi) kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā lauksaimniecības rezerves sākotnējo summu;
   xvii) par 10 % palielināt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līmeni saskaņā ar tās jauno uzdevumu par zilo ekonomiku;
   xviii) dubultot pašreizējo finansējumu programmai “LIFE+”, cita starpā izveidojot īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un “Natura 2020” tīkla pārvaldībai;
   xix) ieviest īpašu piešķīrumu jaunajam Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fondam (4,8 miljardi EUR), lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālo un sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, ko izjūt darba ņēmēji un kopienas, ko negatīvi ietekmē pāreja no tādām nozarēm, kuras atkarīgas no oglēm un ir oglekļietilpīgas;
   xx) piešķirt vairāk līdzekļu instrumentam(-iem), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku (3,5 miljardi EUR), lai sniegtu turpmāku ieguldījumu investīciju plāna Āfrikai finansēšanā;
   xxi) atjaunot vismaz 2020. gada līmeni visām aģentūrām, vienlaikus atbalstot Komisijas ierosināto augstāko līmeni, cita starpā aģentūrām, kurām ir piešķirtas jaunas kompetences un pienākumi, un pieprasot visaptverošu pieeju no maksām paredzētā finansējuma jomā;
   xxii) saglabāt 2014.–2020. gada finansējuma līmeni vairākām ES programmām (piemēram, kodoliekārtu dezekspluatācija, sadarbība ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT)), tostarp tām programmām, kuras ir ierosināts apvienot lielākās programmās (piemēram, palīdzība vistrūcīgākajām personām, veselība, patērētāju tiesības) un attiecībā uz kurām Komisijas priekšlikumā ierosināts samazinājums reālā izteiksmē;
   xxiii) ievērojot iepriekš minētās izmaiņas, noteikt visu pārējo programmu finansējumu Komisijas ierosinātajā līmenī, cita starpā EISI enerģētikas sadaļai, EISI digitālajai sadaļai, programmai “Digitālā Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondam un humānajai palīdzībai;

18.  paredz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni migrācijai un robežu pārvaldībai (4. izdevumu kategorija), kā arī drošībai un aizsardzībai, tostarp reaģēšanai krīzes situācijā (5. izdevumu kategorija); atkārtoti apstiprina savu ilgstošo nostāju, ka papildu politiskās prioritātes ir jāapvieno ar papildu finanšu līdzekļiem, lai neapdraudētu pašreizējo politiku un programmas un to finansējumu saskaņā ar jauno DFS;

19.  paredz atbalstīt Komisijas priekšlikumu nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni stiprai, efektīvai un kvalitatīvai Eiropas publiskajai pārvaldei, kas ir visu eiropiešu rīcībā; atgādina, ka pašreizējās DFS laikā ES iestādes, struktūras un decentralizētās aģentūras ir īstenojušas darbinieku skaita samazinājumu par 5 %, un uzskata, ka tām nevajadzētu piemērot turpmāku samazinājumu, kas varētu tieši apdraudēt Savienības politikas īstenošanu; vēlreiz kategoriski iebilst pret t. s. pārdales fonda atkārtotu izmantošanu attiecībā uz aģentūru darbiniekiem;

20.  pauž apņemšanos 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados novērst vēl vienu maksājumu krīzi, kā tas notika pašreizējā periodā; uzskata, ka, paredzot vispārējo maksājumu maksimālo apmēru, ir jāņem vērā neizpildīto saistību nepieredzētais apmērs 2020. gada beigās, kura lielums, balstoties uz aplēsēm, pastāvīgi pieaug sakarā ar būtiskiem īstenošana kavējumiem un kurš būs jānomaksā nākamajā DFS; tāpēc pieprasa, lai īpaši perioda sākumā vispārējo maksājumu līmeni, kā arī ikgadējo maksājumu maksimālo apmēru noteiktu atbilstošā līmenī, pienācīgi ņemot arī vērā saistības, kas izriet no šīs situācijas; attiecībā uz nākamo DFS plāno pieņemt tikai ierobežotu un labi pamatotu atšķirību starp saistībām un maksājumiem;

21.  pamatojoties uz minēto, iesniedz šīs rezolūcijas III un IV pielikumā iekļauto tabulu, kurā norādītas precīzas summas, kas ierosinātas katrai ES politikas jomai un programmai; norāda, ka salīdzināšanas nolūkā ir paredzējis saglabāt Komisijas ierosināto atsevišķo ES programmu struktūru, saglabājot iespēju ieviest iespējamas izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem;

Vidusposma pārskatīšana

22.  uzsver nepieciešamību saglabāt DFS vidusposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar pašreizējo shēmu, un prasa:

   i) pēc DFS darbības pārskatīšanas veikt obligātu un juridiski saistošu vidusposma pārskatīšanu un to, lai tiktu ņemts vērā novērtējums par sekmēm, kas gūtas saistībā ar klimata mērķa sasniegšanu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un dzimumu līdztiesības integrēšanu un vienkāršošanas pasākumu ietekmi uz saņēmējiem;
   ii) attiecīgo Komisijas priekšlikumu laicīgi un ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā iesniegt nākamajam Parlamentam un Komisijai, lai tie varētu veikt jēgpilnu 2021.–2027. gada shēmas korekciju;
   iii) šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu;

Elastīgums

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par elastīgumu, kas ir labs pamats sarunām; piekrīt 2021.–2027. gada DFS elastības mehānismu vispārējai struktūrai; uzsver, ka īpašo instrumentu uzdevumi ir atšķirīgi un ar tiem reaģē uz atšķirīgām vajadzībām, un iebilst jebkādiem mēģinājumiem tos apvienot; stingri atbalsta skaidru noteikumu, ka gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, kas izriet no īpašo instrumentu izmantošanas, būtu jāiekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus, kā arī stingri atbalsta visu ierobežojumu atcelšanu korekcijām, kas izriet no vispārējās rezerves maksājumiem; aicina ieviest vairākus papildu uzlabojumus, tostarp šādus:

   i) Savienības rezervi papildināt par summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un soda maksājumiem;
   ii) nekavējoties atkārtoti izmantot n-2 gadā atceltās saistību apropriācijas, tostarp tās, kas izriet no saistībām, kuras tika pieņemtas pašreizējā DFS;
   iii) neizmantotās īpašo instrumentu summas darīt pieejamas visiem īpašajiem instrumentiem, nevis tikai elastības instrumentam;
   iv) piešķirt vairāk līdzekļu elastības instrumentam, rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, kā arī neparedzēto izdevumu rezervei (bez obligātas kompensēšanas);

Ilgums

24.  uzsver, ka, nosakot DFS ilgumu, ir pakāpeniski jāpāriet uz 5+5 gadu periodu, kas ietvertu obligātu vidusposma pārskatīšanu; pieņem to, ka nākamā DFS būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, kas būtu pārejas risinājums, kuru piemēro pēdējo reizi; sagaida, ka 5+5 gadu satvara īstenošanas kārtība tiks apstiprināta 2021.–2027. gada DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

Struktūra

25.  pieņem Komisijas ierosināto septiņu DFS izdevumu kategoriju vispārējo struktūru, kas lielā mērā atbilst Parlamenta priekšlikumam; uzskata, ka šī struktūra nodrošina lielāku pārredzamību, uzlabo ES izdevumu redzamību, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastīguma pakāpi; turklāt piekrīt programmu kopumu izveidei, kas varētu novest pie ievērojamas ES budžeta struktūras vienkāršošanas un racionalizācijas un skaidras saskaņošanas ar DFS izdevumu kategorijām;

26.  norāda, ka Komisija ierosina samazināt ES programmu skaitu par vairāk nekā trešdaļu; uzsver to, ka Parlamenta nostāja par 37 jauno programmu struktūru un sastāvu tiks noteikta attiecīgo nozaru tiesību aktu pieņemšanā; jebkurā gadījumā sagaida, ka ierosinātā budžeta nomenklatūra atspoguļos visus dažādos katras programmas komponentus tādā veidā, kas garantē pārredzamību un nodrošina budžeta lēmējinstitūcijai informāciju, kura vajadzīga gada budžeta izveidei un tā īstenošanas pārraudzībai;

Budžeta vienotība

27.  atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Attīstības fonda integrāciju Savienības budžetā, kas atbilst jau sen izteiktai Parlamenta prasībai par visiem ārpusbudžeta instrumentiem; atgādina, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru budžetā jāatspoguļo visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi, ir gan Līgumā noteikta prasība, gan demokrātisks pamatnosacījums;

28.  līdz ar to apšauba, ka ir loģiski un pamatoti veidot instrumentus ārpus budžeta, jo tas neļauj veikt publisko finanšu parlamentāro pārraudzību un apdraud lēmumu pārredzamu pieņemšanu; uzskata, ka ar lēmumiem par šādu instrumentu izveidi Parlaments tiek apiets tā trīskāršajā funkcijā kā likumdevējs, budžeta lēmējiestāde un kontroles iestāde; uzskata, ka gadījumā, ja jāveic izņēmumi, lai sasniegtu konkrētus mērķus, piemēram, izmantojot finanšu instrumentus vai trasta fondus, tiem jābūt pilnīgi pārredzamiem, ir pienācīgi jāpamato to papildināmība un nodrošinātā pievienotā vērtība un to pamatā jābūt stingrām lēmumu pieņemšanas procedūrām un pārskatatbildības noteikumiem

29.  tomēr uzsver, ka saistībā ar šo instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām; tāpēc uzsver, ka ir jāpieņem lēmums par nākamās DFS vispārējo līmeni, neaprēķinot 0,03 % piešķīrumu no ES NKI, kas atbilst Eiropas Attīstības fondam un būtu jāpievieno papildus noteiktajai maksimālajai summai;

30.  uzsver, ka DFS maksimālie apjomi nedrīkstētu kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu; tādēļ sagaida, ka DFS maksimālo apjomu palielināšana tiks nodrošināta visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams jaunu politikas mērķu finansēšanai, neizmantojot starpvaldību finansēšanas metodes;

B.LIKUMDOŠANAS JAUTĀJUMI

Tiesiskums

31.  uzsver jaunā mehānisma nozīmi, kas nodrošina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteikto vērtību ievērošanu, paredzot, ka dalībvalstīm, kas tās neievēro, rodas finansiālas sekas; tomēr brīdina, ka Savienības budžeta līdzekļu galīgos saņēmējus nekādā veidā neskars tas, ka to valdība neievēro pamattiesības un tiesiskumu; tādēļ uzsver, ka pasākumi neietekmēs valsts iestāžu vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vai saņēmējiem;

Parastā likumdošanas procedūra un deleģētie akti

32.  uzsver, ka programmas mērķi un izdevumu prioritātes, finanšu piešķīrumi, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji, nosacījumi, definīcijas un aprēķināšanas metodes būtu jānosaka attiecīgajos tiesību aktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem prerogatīvas; uzsver — ja šādi pasākumi, kas var ietvert svarīgas politikas izvēles, nav ietverti pamataktā, tie būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem; šajā sakarā uzskata, ka daudzgadu un/vai gada darba programmas kopumā būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem;

33.  norāda uz Parlamenta nodomu vajadzības gadījumā vienmēr noteikt stingrākus noteikumus par pārvaldību, pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību, vietējo un reģionālo iestāžu un to partneru pilnvarošanu un par NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaisti nākamās paaudzes programmās; paredz arī uzlabot un vajadzības gadījumā precizēt saskaņotību un sinerģiju dažādos fondos un politikas jomās un starp tiem; uzsver nepieciešamību palielināt elastīgumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu dažās programmās, tomēr uzsver, ka to nevajadzētu darīt uz to sākotnējo ilgtermiņa politikas mērķu rēķina, ierobežojot paredzamību un Parlamenta tiesības;

Pārskatīšanas klauzulas

34.  norāda, ka sīki izstrādātas un efektīvas pārskatīšanas klauzulas būtu jāiekļauj atsevišķās DFS programmās un instrumentos, lai nodrošinātu, ka tiek veikti jēgpilni novērtējumi par tiem un ka Parlaments pēc tam ir pilnībā iesaistīts visos lēmumos, ko pieņem par nepieciešamajiem pielāgojumiem;

Leģislatīvo aktu priekšlikumi

35.  aicina Komisiju attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus iesniegt papildus tiem, kurus tā jau ir iesniegusi, un jo īpaši priekšlikumu regulai, ar ko izveido taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas fondu, kā arī īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam; turklāt atbalsta Eiropas Garantijas bērniem ieviešanu ESF +, īpašas Savienības vērtību sadaļas integrāciju programmā “Tiesības un vērtības”, kā arī regulas, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, pārskatīšanu; pauž nožēlu par to, ka attiecīgajos Komisijas priekšlikumos nav iekļauti pasākumi, kas atbilstu LESD 174. panta prasībām attiecībā uz vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem; uzskata, ka Finanšu regulas pārskatīšana būtu jāierosina arī tad, kad DFS sarunu rezultātā rodas tāda nepieciešamība;

C.PAŠU RESURSI

36.  uzsver, ka pašreizējā pašu resursu sistēma ir ļoti sarežģīta, netaisnīga, nepārredzama un pilnībā neizprotama ES pilsoņiem; vēlreiz aicina ieviest vienkāršotu sistēmu, kas ES pilsoņiem būs saprotamāka;

37.  šajā sakarā atzinīgi vērtē 2018. gada 2. maijā pieņemto Komisijas priekšlikumu kopumu par jaunu pašu resursu sistēmu, kas ir svarīgs solis ceļā uz vērienīgāku reformu; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 5/2018 par Komisijas priekšlikumu par jaunu Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurā uzsvērts, ka ir jāveic labāks aprēķins un sistēma ir vēl vairāk jāvienkāršo;

38.  atgādina, ka jaunu pašu resursu ieviešanas mērķim vajadzētu būt divējādam, proti, pirmkārt, ievērojami samazināt uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, un, otrkārt, DFS laikposmā pēc 2020. gada garantēt atbilstīgu finansējumu ES izdevumiem;

39.  atbalsta ierosināto esošo pašu resursu modernizāciju, kas nozīmē to, ka:

   muitas nodokļi tiek saglabāti kā ES tradicionālie pašu resursi, bet tiek samazināta procentuālā daļa, ko dalībvalstis patur kā iekasēšanas izmaksas, un atkal nosaka sākotnējo likmi 10 % apmērā;
   tiek vienkāršoti uz pievienotās vērtības nodokļa pamatotie pašu resursi, proti, tiek ieviesta vienota piesaistīšanas likme bez izņēmumiem;
   tiek saglabāti no NKI iegūtie pašu resursi ar mērķi pakāpeniski virzīties uz 40 % to daļas ES budžeta finansēšanā, vienlaikus saglabājot to līdzsvarojošo funkciju;

40.  atbilstīgi Komisijas priekšlikumam prasa plānoti ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas, nepalielinot fiskālo slogu pilsoņiem, atbilstu būtiskiem ES stratēģiskajiem mērķiem, kuru Eiropas pievienotā vērtība ir acīmredzama un neaizvietojama:

   vienotā tirgus pienācīga darbība, konsolidācija un nostiprināšana, jo īpaši īstenojot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), uz kā balstās jauns pašu resurss, nosakot vienotu maksājumu likmi par ieņēmumiem no KKUINB un nodokļu uzlikšanu lieliem digitālās nozares uzņēmumiem, kas gūst labumu no vienotā tirgus;
   cīņa pret klimata pārmaiņām un ātrāka enerģētikas pārkārtošana, izmantojot tādus pasākumus kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ienākumu daļa;
   cīņa par vides aizsardzību, izmantojot iemaksu, kuras pamatā ir nepārstrādāta plastmasas iepakojuma daudzums;

41.  prasa paplašināt iespējamo jauno pašu resursu sarakstu, kurā būtu jāietver:

   pašu resursi, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis (FDN), vienlaikus aicinot visas dalībvalstis panākt vienošanos par efektīvu shēmu;
   iespēja ieviest ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītu mehānismu kā jaunu ES budžeta pašu resursu veidu, kuram vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā un samazināt ražošanas pārvietošanu, vienlaikus importēto preču cenā internalizējot klimata pārmaiņu radītās izmaksas;

42.  pauž stingru atbalstu visu atlaižu un citu korekcijas mehānismu izbeigšanai, vajadzības gadījumā papildus nosakot ierobežotu pārejas laiku;

43.  prasa ieviest citus ieņēmumus, kuri būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumi, neveicot attiecīgu NKI iemaksu samazinājumu:

   naudas sodus, ko uzņēmumi maksā par Savienības noteikumu pārkāpumiem, vai naudas sodus par novēloti veiktām iemaksām;
   ieņēmumus no naudas sodiem, kas noteikti ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, tostarp vienreizējus maksājumus vai dalībvalstīm uzliktos soda maksājumus, kas izriet no prasībām par pārkāpumiem;

44.  turklāt uzsver citu ieņēmumu veidu ieviešanu atbilstīgi Komisijas priekšlikumiem, piemēram,

   maksas, kas saistītas ar tādu mehānismu īstenošanu, kuri ir tieši saistīti ar ES, piemēram, ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS);
   naudas emisijas peļņa piešķirto ieņēmumu veidā nolūkā finansēt jaunu investīciju stabilizācijas funkciju;

45.  norāda uz vajadzību saglabāt ES budžeta ticamību attiecībā uz finanšu tirgiem, kas nozīmē, ka jāpalielina pašu resursu maksimālie apjomi;

46.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā risināt paradoksālo situāciju, ka Apvienotās Karalistes veiktās iemaksas reste à liquider (RAL) pirms 2021. gada tiks iekļautas budžetā kā vispārējie ieņēmumi, kas tādējādi tiks ieskaitīti pašu resursu maksimālajā robežā, lai gan minēto robežu aprēķinās, balstoties uz ES-27 NKI, tātad neieskaitot Apvienoto Karalisti, tiklīdz tā būs izstājusies no ES; uzskata, ka Apvienotās Karalistes iemaksas būtu jārēķina tieši papildus maksimālajam pašu resursu apjomam;

47.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienība ir svarīgs Eiropas Savienības finansiālās spējas avots; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību saskaņot muitas kontroli un pārvaldību visā Savienībā, lai novērstu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

48.  mudina nopietni cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ieviešot atturošas sankcijas attiecībā uz ārzonu teritorijām un šādu darbību veicinātājiem vai virzītājiem, pirmkārt un jo īpaši pievēršoties darbībām Eiropas kontinentālajā daļā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izveidojot koordinētu sistēmu kapitāla aprites uzraudzībai, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

49.  uzskata, ka efektīva cīņa pret korupciju un krāpšanu nodokļu jomā, ko piekopj daudznacionālie uzņēmumi un visbagātākās personas, ļautu dalībvalstu budžetu papildināt ar summu, kura pēc Eiropas Komisijas aplēsēm sasniedz triljonu EUR gadā, un ka šajā jomā ir vērojams reāls Eiropas Savienības rīcības trūkums;

50.  stingri atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (COM(2018)0327); atgādina, ka Parlamentam ir jāsniedz piekrišana šai regulai; atgādina, ka minētā regula ir Komisijas piedāvātās pašu resursu paketes neatņemama daļa, un sagaida, ka Padome 4 saistītos dokumentus par pašu resursiem skatīs kā vienotu paketi kopā ar DFS;

D.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ REGULAI, AR KO NOSAKA DFS 2021.–2027. GADAM

51.  uzskata, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Komisijas ierosinātais teksts   Labojums
Labojums 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.
(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, kā arī vajadzību pēc demokrātiskas leģitimitātes un pārskatatbildības, šīs daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra, cenšoties vēlāk pāriet uz piecu plus piecu gadu laikposmu, kas būtu saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Komisijas politisko ciklu.
Labojums 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Daudzgadu finanšu shēmā, nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā saskaņā ar Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, noteiktie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi.
(2)  Daudzgadu finanšu shēmā būtu jānosaka saistību apropriāciju gada maksimālais apjoms katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu Savienības izdevumu pienācīgu attīstību pašu resursu robežās, vienlaikus nodrošinot arī to, ka Savienība var nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta pirmo daļu, kā arī tās saistību izpildei attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.
Labojums 3
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Maksimālais apjoms būtu jānosaka, ņemot vērā summas, kas vajadzīgas, lai finansētu un īstenotu Savienības programmas un politiku, kā arī rezerves, kas vajadzīgas, lai pielāgotos nākotnē iespējamām vajadzībām. Turklāt, nosakot maksājumu maksimālo apjomu, būtu jāņem vērā lielais skaits neizpildīto saistību, kas sagaidāmas 2020. gada beigās. Summas, kas 2021.–2027. gada programmām noteiktas šajā regulā un pamataktos, būtu jāsaskaņo 2018. gada cenās un vienkāršības un prognozējamības labad būtu jākoriģē, izmantojot fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.
Labojums 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.
(3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot pašu resursu maksimālo apjomu.
Labojums 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.
(4)  Piešķirtie ieņēmumi, no kuriem finansē budžeta pozīcijas, Finanšu regulas nozīmē nebūtu jāierēķina DFS maksimālajos apjomos, bet visa pieejamā informācija būtu pilnībā jāatklāj gada budžeta pieņemšanas procedūrā un tā izpildes laikā.
Labojums 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)   Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantam.
(6)   DFS būtu jānodrošina maksimāla elastība, jo īpaši lai garantētu, ka Savienība var izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 311. un 323. pantam.
Labojums 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)   Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, lai budžeta procedūra varētu noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.
(7)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, tādējādi nodrošinot, ka gada budžeta procedūra var noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve saistībām), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.
Labojums 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Konkrētāk, kaut gan Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas atļautās saistības tiek efektīvi īstenotas to sākotnējam nolūkam, vajadzētu būt iespējai mobilizēt saistību apropriācijas, kas nav izpildītas vai ir atceltas, izmantojot Savienības saistību rezervi, ja vien tas nav veids, kā maksājumu saņēmēji apiet attiecīgos atcelšanas noteikumus.
Labojums 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs un kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.
(9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar budžeta saistību apturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.
Labojums 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)   Ir nepieciešams veikt DFS īstenošanas vidusposma novērtēšanu. Šīs novērtēšanas rezultāti būtu jāņem vērā, pārskatot šo regulu DFS atlikušo gadu laikā.
(10)   Lai ņemtu vērā jaunas politikas jomas un prioritātes, DFS vidusposmā būtu jāpārskata, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību un īstenošanu, un pārskatā būtu jāiekļauj arī ziņojums, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.
Labojums 11
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Lai izpildītu Savienības apņemšanos būt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, DFS pārskatīšanu sagatavo, ņemot vērā panākumus, kuri gūti tās īstenošanā attiecībā uz visām 2021.–2027. gada DFS ES politikas jomām un iniciatīvām, ko mēra, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem snieguma rādītājiem un sasniegto saistībā ar dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās ES darbībās. DFS pārskatīšanu sagatavo arī, ņemot vērā progresu, kas panākts, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, DFS 2021.–2027. gadam 25 % no ES izdevumiem veltītu mērķu sasniegšanai klimata jomā, un ņemot vērā ar klimatu saistīto 30 % izdevumu mērķi, kas jāsasniedz iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam, ko mēra, izmantojot pārveidotos darbības rādītājus, kas nošķir mazināšanu un pielāgošanos. Pārskatīšanā, apspriežoties ar valstu un vietējām ieinteresētajām personām, būtu arī jāizvērtē, vai pieņemtie vienkāršošanas pasākumi saņēmējiem ir faktiski samazinājuši birokrātiju programmu īstenošanā;
Labojums 12
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Visi Savienības līmeņa izdevumi, kas saistīti ar Savienības politikas jomu īstenošanu, pamatojoties uz Līgumiem, ir Savienības izdevumi LESD 310. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj Savienības budžetā saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, tādējādi nodrošinot to, ka tiek ievēroti pamatprincipi par pilsoņu demokrātisko pārstāvību lēmumu pieņemšanā, publisko finanšu parlamentāro uzraudzību un lēmumu pieņemšanas pārredzamību. DFS maksimālie apjomi nedrīkst kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu. Tādēļ nepieciešams nodrošināt DFS maksimālo apjomu palielināšanu visos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanai, neizmantojot starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes.
Labojums 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.
(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Savienības vispārējā budžetā ir jānodrošina finansējums šiem lielapjoma projektiem, kuri Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi, tomēr ir jānosaka maksimālās summas tās iemaksām šādos projektos, tādējādi nodrošinot to, ka iespējama izmaksu pārsniegšana neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.
Labojums 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)   Jāparedz vispārīgi noteikumi iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā.
(14)  Jāparedz vispārīgi noteikumi pārredzamībai un iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, ievērojot iestāžu budžeta pilnvaras, kā paredzēts Līgumos, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmumi tiek pieņemti cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvu pilsoņiem, kā prasīts LES 10. panta 3. punktā, un ka budžeta procedūra norit raiti, kā paredzēts LESD 312. panta 3. punkta otrajā daļā.
Labojums 15
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,
(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai. Šis termiņš nodrošinās jaunizveidotajai Komisijai nepieciešamo laiku, lai sagatavotu priekšlikumus, un sniegs iespēju Eiropas Parlamentam, kas būs izveidots pēc 2024. gada vēlēšanām, izvirzīt savu nostāju attiecībā uz DFS pēc 2027. gada. Tas arī ļaus iestādēm to pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,
Labojums 16
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – virsraksts
Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana
Saistība ar pašu resursiem
Labojums 17
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – 4. punkts
4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu (lēmums par pašu resursiem).
4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz Savienības pašu resursu robežas, neskarot Savienības pienākumu nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar LESD 311. panta pirmo daļu, un iestāžu pienākumu nodrošināt, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.
Labojums 18
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – 5. punkts
5.  Vajadzības gadījumā DFS noteiktos maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.
svītrots
Labojums 19
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 5. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 6., 7. un 8. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.
svītrots
Labojums 20
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 7. pants – virsraksts
Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs.
Korekcijas, kas saistītas ar budžeta saistību apturēšanu
Labojums 21
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 7. pants
Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada.
Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana, attiecīgās summas pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu, summu, kas vienāda ar apturētajām saistībām, iekļauj 12. pantā paredzētajā Savienības saistību rezervē.
Labojums 22
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 10. pants – 1. punkts
1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.
1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, un tas nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.
Labojums 23
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 10. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Apropriācijas Eiropas Savienības Solidaritātes fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.
Labojums 24
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 11. pants – 2. punkts
2.  Rezerves ikgadējā summa ir fiksēta EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz vienu ceturto daļu dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.
2.  Ikgadējā summa rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos ir fiksēta EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz EUR 150 miljonus (2018. gada cenās) dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.
Labojums 25
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – virsraksts
Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve)
Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve)
Labojums 26
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 1. punkts
1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2022.–2027. gadam, ietver:
(a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus saistībām n-1 gadam;
(b)  sākot no 2023. gada, papildus rezervēm, kas minētas a) apakšpunktā, summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu.
1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2021.–2027. gadam, ietver:
(a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus iepriekšējo gadu saistībām;
(aa)  n-1 gada neizpildītās saistību apropriācijas;
(b)  summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu;
(ba)  summu, kas līdzvērtīga n-3 gada apturēto saistību summai, kuru vairs nevar iekļaut budžetā saskaņā ar 7. pantu;
(bb)  summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un citiem sodiem.
Labojums 27
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 2. punkts
2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu.
2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības saistību rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu. N gada rezerves var izmantot n un n+1 gadam, izmantojot Savienības saistību rezervi, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā izskatāmajiem vai plānotajiem budžeta grozījumiem.
Labojums 28
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  2027. gada beigās summas, kas palikušas pieejamas Savienības saistību rezervē, pārnes uz nākamo DFS līdz 2030. gadam.
Labojums 29
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 13. pants – 1. punkts
Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 1 000 miljonu (2018. gada cenās).
Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus, vai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 2000 miljoni (2018. gada cenās).
Labojums 30
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 1. punkts
1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu.
1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,05 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu. To var izmantot gan saistību, gan maksājumu apropriācijām, vai arī tikai maksājumu apropriācijām.
Labojums 31
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 2. punkts
2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu un atbilst pašu resursu maksimālajam apjomam.
2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu.
Labojums 32
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 3. punkts
3.  Summas, kuras dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem.
svītrots
Labojums 33
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 4. punkts
4.  Summas, kuras kompensētas saskaņā ar 3. punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DSF noteikts kārtējam un nākamajiem finanšu gadiem.
svītrots
Labojums 34
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – virsraksts
DFS novērtēšana un pārskatīšana
Pārskatīšanas
Labojums 35
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 15. pants – 1. punkts
1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.
1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, attiecīgos DFS maksimālos apjomus palielina, ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanu apstākļos, kad citādi būtu nepieciešams izveidot papildu starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes, kas apietu LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru.
Labojums 36
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 15. pants – 3. punkts
3.  Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.
svītrots
Labojums 37
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 16. pants – virsraksts
DFS vidusposma novērtēšana
DFS vidusposma pārskatīšana
Labojums 38
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 16. pants
Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniedz novērtējumu par DFS darbību. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz tiesību akta priekšlikumu šīs regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību. Neskarot šīs regulas 6. pantu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek samazināts valstīm iepriekš piešķirtais finansējums.
Priekšlikumu sagatavo, ņemot vērā turpmāk minēto procesu novērtējumu:
–  panākumi, kas gūti saistībā ar vispārējo mērķi DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā 25 % no ES izdevumiem veltīt mērķu sasniegšanai klimata jomā un saistībā ar 30 % ikgadējo izdevumu mērķi, kas jāsasniedz pēc iespējas drīzāk;
–  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana;
–  dzimumperspektīvas integrēšana Savienības budžetā (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē);
–  vienkāršošanas pasākumu ietekme uz saņēmēju administratīvā sloga mazināšanu finanšu programmu īstenošanā, šo novērtējumu veicot kopā ar ieinteresētajām personām;
Labojums 39
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 17. pants
Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.
Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu vai ja maksājumu maksimālie apjomi var kavēt Savienību izpildīt tās juridiskās saistības, Komisija, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.
Labojums 40
Regulas priekšlikums
5.nodaļa – 21. pants – 1. punkts
1.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa EUR 14 196 miljonu apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX - Kosmosa programma].
1.  Eiropas satelītnavigācijas programmām (EGNOS un Galileo) un Copernicus (Eiropas Zemes novērošanas programma) no Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama kopīga maksimālā summa. Šo maksimālo summu nosaka, par 15 % pārsniedzot indikatīvās summas, kas noteiktas abiem apjomīgajiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX Kosmosa programma]. Visus šīs maksimālās summas papildinājumus finansē no rezervēm vai īpašajiem instrumentiem, nesamazinot līdzekļus citām programmām un projektiem.
Labojums 41
Regulas priekšlikums
5.nodaļa – 21. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja rodas papildu vajadzības pēc finansējuma no Savienības budžeta iepriekš minētajiem apjomīgajiem projektiem, Komisija ierosina attiecīgi pārskatīt DFS maksimālos apjomus.
Labojums 42
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – virsraksts
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Labojums 43
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Labojums 44
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants – 4.a punkts (jauns)
Gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi pārstāv abu šo iestāžu locekļi, kad sanāksmes notiek politiskā līmenī.
Labojums 45
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants – 4.b punkts (jauns)
Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.
Labojums 46
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 23. pants
Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas [7pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Labojums 47
Regulas priekšlikums
7.nodaļa – 24. pants
Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.
Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam kopā ar priekšlikumiem par vidusposma pārskatīšanu iesniedz ziņojumu, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.
Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.
Ja līdz 2027. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālos apjomus un citus noteikumus DFS pēdējam darbības gadam turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, lai ņemtu vērā pievienošanos.

E.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ IESTĀŽU NOLĪGUMAM

50.uzsver, ka, ņemot vērā sarunas par jaunu DFS regulu un šīs regulas pieņemšanu, priekšlikumā Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Labojums 48
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
1.daļa
A iedaļa – 6.a punkts (jauns)
6.a  Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā, un par paredzamo attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.
Labojums 49
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
A iedaļa – 7. punkts
7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.
7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās rezervēs vai pieejamos īpašajos instrumentos paliek pieejamas pietiekamas summas līdz maksimālajiem apjomiem.
Labojums 50
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
A iedaļa – 8. punkts
Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2027. gada
8.  Komisija 2024. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2027. gada.
Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.
Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana
8.  Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam līdz 2027. gadam un pēc tam.
Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.
Labojums 51
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 9. punkts
9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.
Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
Labojums 52
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 10. punkts
10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu par atbilstošo budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.
10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.
Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Solidaritātes fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Ar Solidaritātes fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
Labojums 53
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 11. punkts
11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.
11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Labojums 54
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 12. punkts
Elastības instruments
12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.
Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.
Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Elastības instruments
12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir pilnībā izmantojusi attiecīgo kategoriju rezerves.
Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu.
Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Labojums 55
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 13. punkts
13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.
Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas.
Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Labojums 56
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 14.a punkts (jauns)
14.a  Lai atvieglotu jaunas DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu un īstenotu LESD 312. panta 5. punktu, iestādes rīko regulāras sanāksmes, proti:
–  priekšsēdētāju sanāksmes, kā paredzēts Līguma 324. pantā;
–  brīfingus un iztaujāšanas, ko Padomes prezidentūra pirms un pēc attiecīgām Padomes sanāksmēm organizē Eiropas Parlamenta delegācijai;
–  neformālas trīspusējas sanāksmes Padomes darba procesa laikā, kuru mērķis ir ņemt vērā Parlamenta viedokli jebkādos Padomes prezidentūras sagatavotos dokumentus;
–  trialogus, tiklīdz Parlaments un Padome ir pieņēmuši katrs savu sarunu mandātu;
–  Padomes prezidentūras piedalīšanos attiecīgās Parlamenta komitejas sanāksmēs un Parlamenta sarunu grupas piedalīšanos attiecīgā Padomes sastāva sanāksmēs.
Visus dokumentus, kurus ir oficiāli pieņēmušas Parlamenta vai Padomes darba sagatavošanas struktūras vai kuri ir oficiāli iesniegti šo iestāžu vārdā, Parlaments un Padome nosūta viens otram, tiklīdz tie ir pieejami.
Labojums 57
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 15. punkts – 2. ievilkums
–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem,
–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, kurus nefinansē no Savienības budžeta, bet kuru mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, kas izriet no Līgumiem,
Labojums 58
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 15.a punkts (jauns)
15.a  Pieņemot autonomus pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punktu, Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par šādu pārvietojumu detalizētu pamatojumu. Ja Parlaments vai Padome iebilst pret autonomu pārvietojumu, Komisija uz to reaģē, cita starpā attiecīgā gadījumā pārvietojumu atceļot.
Labojums 59
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
III daļa
A iedaļa – 24.a punkts (jauns)
24.a  Ja budžeta lēmējinstitūcija budžeta procedūrā pieņem lēmumu par īpašiem palielinājumiem, Komisija turpmākajos finanšu plānošanas gados tos nekompensē, ja vien budžeta lēmējinstitūcija nav devusi īpašas norādes tā rīkoties.
Labojums 60
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
A daļa – 1.a punkts (jauns)
1.a  Katra iestāde apņemas nesūtīt pārējām iestādēm jebkādas nesteidzamas budžeta pozīcijas, pārvietojumus vai citus paziņojumus, kas izraisītu termiņu iestāšanos to darba pārtraukuma laikā, lai nodrošinātu, ka katra iestāde var pienācīgi īstenot savas procesuālās prerogatīvas.
Katras iestādes dienesti savlaicīgi informē pārējo iestāžu dienestus par iestādes darba pārtraukuma datumiem.
Labojums 61
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
B daļa – 2. punkts
2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.
2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un visus jautājumus, kas izriet no kārtējā finanšu gada budžeta izpildes.
Labojums 62
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
C daļa – 8. punkts
8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.
8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, jo īpaši nosūtot viens otram visus procedūru dokumentus, ko pieņēmušas attiecīgās iestādes darba sagatavošanas struktūras, tiklīdz šie dokumenti ir pieejami. Turklāt abas iestādes apņemas vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.
Labojums 63
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
D daļa – 12.a punkts (jauns)
12.a   Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.
Labojums 64
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 15. punkts
15.  Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.
15.  Eiropas Parlamentu un Padomi Samierināšanas komitejā pārstāv abu šo iestāžu locekļi, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību savas iestādes vārdā un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.
Labojums 65
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 19. punkts
19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.
19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. Vajadzības gadījumā samierināšanas periodā var rīkot papildu sanāksmes, tostarp tehniskā līmenī.
Labojums 66
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 21.a punkts (jauns)
21.a   Lai pilnībā izmantotu Līgumā paredzēto 21 dienas samierināšanas periodu un iestādes varētu atjaunināt savu sarunu nostāju, Eiropas Parlaments un Padome apņemas minētajā periodā katrā savu darba sagatavošanas struktūru sanāksmē izskatīt aktuālo stāvokli samierināšanas procedūrā un neatlikt to uz procedūras pēdējiem posmiem.
Labojums 67
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
G daļa – virsraksts
G daļa. “Reste à liquider” (RAL)
G daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un “Reste à liquider” (RAL)
Labojums 68
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
G daļa – 36. punkts
36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.
Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu.
Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.
36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājumu apropriāciju trūkumu DFS beigās.
Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām, kā arī īstermiņa līdz ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājumu apropriāciju vajadzīgo līmeni.

°

°           °

53.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai

I pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (2018. gada cenās)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

166 303

31 035

31 006

31 297

30 725

30 615

30 757

30 574

216 010

II.  Kohēzija un vērtības

391 974

60 026

62 887

64 979

65 785

66 686

69 204

67 974

457 540

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

330 642

52 143

52 707

53 346

53 988

54 632

55 286

55 994

378 097

III.  Dabas resursi un vide

336 623

57 780

57 781

57 789

57 806

57 826

57 854

57 881

404 718

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

30 829

3 227

4 389

4 605

4 844

4 926

5 066

5 138

32 194

V.  Drošība un aizsardzība

24 323

3 202

3 275

3 223

3 324

3 561

3 789

4 265

24 639

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

108 929

15 368

15 436

15 616

15 915

16 356

16 966

17 729

113 386

VII.  Eiropas publiskā administrācija

75 602

10 388

10 518

10 705

10 864

10 910

11 052

11 165

75 602

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

58 547

8 128

8 201

8 330

8 432

8 412

8 493

8 551

58 547

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 134 583

181 025

185 293

188 215

189 262

190 880

194 688

194 727

1 324 089

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 104 805

174 088

176 309

186 391

187 490

188 675

189 961

191 398

1 294 311

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 400

200

200

200

200

200

200

200

1 400

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Elastības instruments

7 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

14 000

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

9 223

753

970

1 177

1 376

1 567

1 707

1 673

9 223

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

26 023

4 953

5 170

5 377

5 576

5 767

5 907

5 873

38 623

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 160 606

185 978

190 463

193 592

194 838

196 647

200 595

200 600

1 362 712

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %

II pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

187 370

32 935

33 562

34 555

34 601

35 167

36 037

36 539

243 395

II.  Kohēzija un vērtības

442 412

63 700

68 071

71 742

74 084

76 601

81 084

81 235

516 517

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

373 000

55 335

57 052

58 899

60 799

62 756

64 776

66 918

426 534

III.  Dabas resursi un vide

378 920

61 316

62 544

63 804

65 099

66 424

67 785

69 174

456 146

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

34 902

3 425

4 751

5 084

5 455

5 658

5 936

6 140

36 448

V.  Drošība un aizsardzība

27 515

3 397

3 545

3 559

3 743

4 091

4 439

5 098

27 872

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

123 002

16 308

16 709

17 242

17 923

18 788

19 878

21 188

128 036

VII.  Eiropas publiskā administrācija

85 287

11 024

11 385

11 819

12 235

12 532

12 949

13 343

85 287

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

66 028

8 625

8 877

9 197

9 496

9 663

9 951

10 219

66 028

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 279 408

192 105

200 567

207 804

213 140

219 261

228 107

232 717

1 493 701

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 246 263

184 743

190 843

205 790

211 144

216 728

222 569

228 739

1 460 556

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 578

212

216

221

225

230

234

239

1 578

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Elastības instruments

7 889

2 122

2 165

2 208

2 252

2 297

2 343

2 390

15 779

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

10 500

800

1 050

1 300

1 550

1 800

2 000

2 000

10 500

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

29 434

5 256

5 596

5 937

6 279

6 624

6 921

7 019

43 633

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 308 843

197 361

206 163

213 741

219 419

225 885

235 028

239 736

1 537 334

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %

III pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (2018. gada cenās)

N.B.! Salīdzināšanas nolūkā tabulā ir ievērota Komisijas ierosinātā atsevišķo ES programmu struktūra, saglabājot iespēju eventuāli ieviest izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem.

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

116 361

166 303

216 010

1.  Pētniecība un inovācija

69 787

91 028

127 537

“Apvārsnis Eiropa”

64 674

83 491

120 000

Euratom pētniecības un mācību programma

2 119

2 129

2 129

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 992

5 406

5 406

Cits

2

2

2

2.  Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 886

44 375

51 798

InvestEU fonds

3 968

13 065

14 065

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T. sk.:

17 579

21 721

28 083

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 393

11 384

17 746

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 185

7 675

7 675

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

1 001

2 662

2 662

Digitālās Eiropas programma

172

8 192

8 192

Cits

9 097

177

177

Decentralizētās aģentūras

1 069

1 220

1 281

3.  Vienotais tirgus

5 100

5 672

8 423

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 547

3 630

5 823

ES Krāpšanas apkarošanas programma

156

161

322

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

226

239

300

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

536

843

843

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

300

Cits

61

87

87

Decentralizētās aģentūras

575

714

748

4.  Kosmoss

11 502

14 404

15 225

Eiropas kosmosa programma

11 308

14 196

15 017

Decentralizētās aģentūras

194

208

208

Rezerve

-1 913

10 824

13 026

II.  Kohēzija un vērtības

387 250

391 974

457 540

5.  Reģionālā attīstība un kohēzija

272 647

242 209

272 647

ERAF + Kohēzijas fonds

T. sk.:

272 411

241 996

272 411

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

196 564

200 622

 

Kohēzijas fonds

75 848

41 374

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 487

10 000

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

236

213

236

6.  Ekonomiskā un monetārā savienība

273

22 281

22 281

Reformu atbalsta programma

185

22 181

22 181

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

7

7

Cits

81

93

93

7.  Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

115 729

123 466

157 612

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR Garantijai bērniem)

96 216

89 688

106 781

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 075

1 042

1 095

Erasmus+

13 699

26 368

41 097

Eiropas Solidaritātes korpuss

373

1 113

1 113

Radošā Eiropa

1 403

1 642

2 806

Tiesiskums

316

271

316

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR Savienības vērtību sadaļai

594

570

1 627

Cits

1 158

1 185

1 185

Decentralizētās aģentūras

1 971

2 629

2 687

Rezerve

-1 399

4 018

4 999

III.  Dabas resursi un vide

399 608

336 623

404 718

8.  Lauksaimniecība un jūrlietu politika

390 155

330 724

391 198

ELGF+ELFLA

T. sk.:

382 855

324 284

383 255

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

286 143

254 247

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

96 712

70 037

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 243

5 448

6 867

Cits

962

878

962

Decentralizētās aģentūras

95

113

113

9.  Vides un klimata pasākumi

3 492

5 085

11 520

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 221

4 828

6 442

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

4 800

Decentralizētās aģentūras

272

257

278

Rezerve

5 960

814

1 999

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

10 051

30 829

32 194

10.  Migrācija

7 180

9 972

10 314

Patvēruma un migrācijas fonds

6 745

9 205

9 205

Decentralizētās aģentūras*

435

768

1 109

11.  Robežu pārvaldība

5 492

18 824

19 848

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 773

8 237

8 237

Decentralizētās aģentūras*

2 720

10 587

11 611

Rezerve

-2 621

2 033

2 033

V.  Drošība un aizsardzība

1 964

24 323

24 639

12.  Drošība

3 455

4 255

4 571

Iekšējās drošības fonds

1 200

2 210

2 210

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T.  sk.:

1 359

1 045

1 359

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

459

490

692

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

900

555

667

Decentralizētās aģentūras

896

1 001

1 002

13.  Aizsardzība

575

17 220

17 220

Eiropas Aizsardzības fonds

575

11 453

11 453

Militārā mobilitāte

0

5 767

5 767

14.  Reaģēšana krīzes situācijās

1 222

1 242

1 242

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

560

1 242

1 242

Cits

662

p.m.

p.m.

Rezerve

-3 289

1 606

1 606

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

96 295

108 929

113 386

15.  Pasākumi ārējās darbības jomā

85 313

93 150

96 809

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

71 767

79 216

82 716

Humānā palīdzība

8 729

9 760

9 760

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 101

2 649

2 649

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

594

444

594

Cits

801

949

949

Decentralizētās aģentūras

144

132

141

16.  Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Rezerve

-2 027

2 913

3 567

VII.  Eiropas publiskā administrācija

70 791

75 602

75 602

Eiropas skolas un pensijas

14 047

17 055

17 055

Iestāžu administratīvie izdevumi

56 744

58 547

58 547

KOPĀ

1 082 320

1 134 583

1 324 089

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

IV pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

114 538

187 370

243 395

1.  Pētniecība un inovācija

68 675

102 573

143 721

“Apvārsnis Eiropa”

63 679

94 100

135 248

Euratom pētniecības un mācību programma

2 085

2 400

2 400

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 910

6 070

6 070

Cits

1

3

3

2.  Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 439

49 973

58 340

InvestEU fonds

3 909

14 725

15 852

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T. sk.:

17 435

24 480

31 651

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 281

12 830

20 001

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 163

8 650

8 650

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

991

3 000

3 000

Digitālās Eiropas programma

169

9 194

9 194

Other

8 872

200

200

Decentralizētās aģentūras

1 053

1 374

1 444

3.  Vienotais tirgus

5 017

6 391

9 494

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 485

4 089

6 563

ES Krāpšanas apkarošanas programma

153

181

363

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

222

270

339

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

526

950

950

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

338

Cits

59

98

98

Decentralizētās aģentūras

572

804

843

4.  Kosmoss

11 274

16 235

17 160

Eiropas kosmosa programma

11 084

16 000

16 925

Decentralizētās aģentūras

190

235

235

Rezerve

-1 866

12 198

14 680

II.  Kohēzija un vērtības

380 738

442 412

516 517

5.  Reģionālā attīstība un kohēzija

268 218

273 240

307 578

ERAF + Kohēzijas fonds

T. sk.:

267 987

273 000

307 312

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

193 398

226 308

 

Kohēzijas fonds

74 589

46 692

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 306

11 285

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

231

240

266

6.  Ekonomiskā un monetārā savienība

275

25 113

25 113

Reformu atbalsta programma

188

25 000

25 000

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

8

8

Cits

79

105

105

7.  Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

113 636

139 530

178 192

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR 2018. gada cenās Garantijai bērniem)

94 382

101 174

120 457

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 055

1 174

1 234

Erasmus+

13 536

30 000

46 758

Eiropas Solidaritātes korpuss

378

1 260

1 260

Radošā Eiropa

1 381

1 850

3 162

Tiesiskums

 

305

356

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR 2018. gada cenās Savienības vērtību sadaļai

 

642

1 834

Cits

1 131

1 334

1 334

Decentralizētās aģentūras

1 936

2 965

3 030

Rezerve

-1 391

4 528

5 634

III.  Dabas resursi un vide

391 849

378 920

456 146

8.  Lauksaimniecība un jūrlietu politika

382 608

372 264

440 898

ELGF+ELFLA

T. sk.:

375 429

365 006

431 946

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

280 351

286 195

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

95 078

78 811

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 139

6 140

7 739

Cits

946

990

1 085

Decentralizētās aģentūras

94

128

128

9.  Vides un klimata pasākumi

3 437

5 739

12 995

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 170

5 450

7 272

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

5 410

Decentralizētās aģentūras

267

289

313

Rezerve

5 804

918

2 254

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

9 929

34 902

36 448

10.  Migrācija

7 085

11 280

11 665

Patvēruma un migrācijas fonds

6 650

10 415

10 415

Decentralizētās aģentūras*

435

865

1 250

11.  Robežu pārvaldība

5 439

21 331

22 493

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 734

9 318

9 318

Decentralizētās aģentūras*

2 704

12 013

13 175

Margin

-2 595

2 291

2 291

V.  Drošība un aizsardzība

1 941

27 515

27 872

12.  Drošība

3 394

4 806

5 162

Iekšējās drošības fonds

1 179

2 500

2 500

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T.  sk.:

1 334

1 178

1 533

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

451

552

780

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

883

626

753

Decentralizētās aģentūras

882

1 128

1 129

13.  Aizsardzība

590

19 500

19 500

Eiropas Aizsardzības fonds

590

13 000

13 000

Militārā mobilitāte

0

6 500

6 500

14.  Reaģēšana krīzes situācijās

1 209

1 400

1 400

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

561

1 400

1 400

Cits

648

p.m.

p.m.

Rezerve

-3 253

1 809

1 809

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

93 381

123 002

128 036

15.  Pasākumi ārējās darbības jomā

82 569

105 219

109 352

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

70 428

89 500

93 454

Humānā palīdzība

8 561

11 000

11 000

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 066

3 000

3 000

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

582

500

669

Cits

790

1 070

1 070

Decentralizētās aģentūras

141

149

159

16.  Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Margin

-1 987

3 283

4 020

VII.  Eiropas publiskā administrācija

69 584

85 287

85 287

Eiropas skolas un pensijas

13 823

19 259

19 259

Iestāžu administratīvie izdevumi

55 761

66 028

66 028

KOPĀ

1 061 960

1 279 408

1 493 701

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075 un P8_TA(2018)0076.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.
(3) OV C 215, 19.6.2018., 249. lpp.
(4) OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.
(5) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.


Valsts atbalsta noteikumi: jaunas valsts atbalsta kategorijas*
PDF 115kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (COM(2018)0398 – C8-0316/2018 – 2018/0222(NLE))
P8_TA(2018)0450A8-0315/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0398),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 109. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0316/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0315/2018),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana
PDF 186kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (2018/2157(INI))
P8_TA(2018)0451A8-0335/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertos principus, proti, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu un miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(1) („Kopējā nostāja”),

–  ņemot vērā deviņpadsmito gada pārskata ziņojumu(2), kas ir sagatavots saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2018/101 par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu(3) un Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/915 par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu(4),

–  ņemot vērā atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. februārī(5),

–  ņemot vērā praktiskos komentārus par Kopējo nostāju, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli,

–  ņemot vērā 1996. gada 12. maija Vasenāras vienošanos par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2017. gada decembrī atjauninātos šo preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstus(6),

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un 2012. gada 25. jūnija Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, jo īpaši rīcības plāna 11. punkta e) apakšpunktu, un 2015. gada 20. jūlija ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019.), jo īpaši tā 21. mērķa d) punktu,

–  ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī(7) un kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(8),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(9), kurā izdarīti grozījumi ar 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 599/2014 („Divējāda lietojuma regula”), un ņemot vērā tās I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju sarakstu,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16. mērķi, ar kuru veicina taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu „Mūsu kopējas nākotnes drošībai”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. novembra Regulu (ES) 2016/2134, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(10),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumu par ieroču tirdzniecības ietekmi uz cilvēktiesību izmantošanu(11),

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par šo jautājumu, jo īpaši 2017. gada 13. septembra(12) un 2015. gada 17. decembra(13) rezolūciju par Kopējās nostājas īstenošanu,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (EDIDP)(COM(2017)0294) un priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra(14), 2017. gada 15. jūnija(15) un 2017. gada 30. novembra(16) rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(17),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību padomes 2018. gada 17. augusta ziņojumu par stāvokli Jemenā cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbību un pārkāpumiem kopš 2014. gada septembra (A/HRC/39/43),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0335/2018),

A.  tā kā ANO Statūtu 51. punktā ir noteiktas neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību;

B.  tā kā ieroču eksports un tirdzniecība nenoliedzami ietekmē cilvēktiesības un cilvēku drošību, sociālekonomisko attīstību un demokrātiju; tā kā ieroču eksports arī veicina tādu apstākļu rašanos, kas liek cilvēkiem bēgt no savām valstīm; tā kā tie ir nopietni iemesli stingras, pārredzamas, efektīvas un vispārpieņemtas un noteiktas ieroču kontroles sistēmas izveidošanai;

C.  tā kā Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir juridiski saistošs tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikti astoņi kritēriji; tā kā, ja vien šie kritēriji nav izpildīti, izvešanas atļaujas izsniegšana būtu jānoraida (1.–4. kritērijs) vai vismaz būtu jāapsver tās izsniegšanas noraidīšana (5.–8. kritērijs); tā kā lēmums nodot vai liegt jebkādu militāru tehnoloģiju vai ekipējuma nodošanu paliek katras dalībvalsts ziņā saskaņā ar kopējās nostājas 4. panta 2. punktu;

D.  tā kā aktuālākie dati(18) liecina, ka eksports no ES 28 dalībvalstīm laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam sasniedza 27 % no kopējā pasaules eksporta apmēra laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, un tādējādi ES kopā ieņemtu otro vietu pasaulē lielāko ieroču piegādātāju sarakstā aiz ASV (34 %), bet tai savukārt sekotu Krievija, kuras eksports veido 22 % no kopējā apjoma pasaulē; tā kā 2015. un 2016. gada skaitļi liecina par lielāko piešķirto ieroču eksporta atļauju skaitu kopš datu vākšanas uzsākšanas ES ar kopējo vērtību EUR 195,95 miljardi 2015. gadā un — saskaņā ar aktuālāko ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM) ziņojumu — EUR 191,45 miljardi 2016. gadā(19); tā kā diemžēl 2015. un 2016. gada skaitļi ir maldinoši un neprecīzi, jo atļauju apjoms daļēji drīzāk ir vienkārši nodoma izpausme nekā faktisko eksportu raksturojošs precīzs skaitlis, kas varētu īstenosies tuvākajā nākotnē;

E.  tā kā COARM sagatavotie gada pārskati līdz šim ir vienīgais instruments, kura mērķis ir aptvert Kopējās nostājas īstenošanu; tā kā šie ziņojumi ir palīdzējuši padarīt pārredzamāku dalībvalstu ieroču eksportu, un norādījumos ir palielinājies vadlīniju un paskaidrojumu skaits; tā kā Kopējās nostājas dēļ ir palielinājies informācijas daudzums par ieroču eksporta atļauju izsniegšanu;

F.  tā kā gan pasaules, gan reģionālā līmeņa drošības vide ir dramatiski mainījusies, jo īpaši Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģionos, un tādējādi tiek uzsvērta steidzamā nepieciešamība uzlabot un padarīt drošāku metodoloģiju, kas tiek izmantota, lai sagatavotu informāciju eksporta atļauju riska novērtēšanas vajadzībām;

G.  tā kā saskaņā ar Kopējās nostājas 3. pantu šie astoņi kritēriji nosaka tikai minimālos standartus un neskar ierobežojošākus ieroču kontroles pasākumus, kurus var veikt dalībvalstis; tā kā lēmumus par ieroču eksporta atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem tikai un vienīgi dalībvalstis;

H.  tā kā nebūt ne visas ES dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas COARM darbā; tā kā atšķirīgās datu vākšanas kārtības un atsevišķu dalībvalstu datu sniegšanas procedūru un to atšķirīgā astoņu kritēriju interpretācijas dēļ datu kopas ir nepilnīgas un atšķiras, kā arī ieroču eksporta prakse ir ļoti atšķirīga; norāda, ka informācijas apmaiņas kārtībai ir jābūt saderīgai ar valstu tiesību aktiem un administratīvajām procedūrām katrā atsevišķā valstī;

I.  tā kā pašlaik nav mehānisma standartizētai, neatkarīgai pārbaudei un ziņošanai par atbilstību Kopējās nostājas astoņiem kritērijiem;

J.  tā kā iepriekšējo gadu laikā ir pieņemti pasākumi saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību, Vasenāras nolīgumā paredzot divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju atjauninātu sarakstu; tā kā tādi jautājumi kā, piemēram, ieroču tirdzniecības starpniecības kontrole, licencēta ražošana ārpus ES un tiešo lietotāju kontrole ir iekļauti darba kārtībā un zināmā mērā iekļauti pašā Kopējā nostājā, daudzi ražojumi, jo īpaši divējāda lietojuma preces, kibertehnoloģijas un novērošanas tehnoloģijas joprojām nav iekļauti kontroles sistēmā;

K.  tā kā deviņpadsmitajā gada ziņojumā ir secināts, ka 40,5 % no ieroču eksporta atļaujām tika piešķirtas MENA reģiona valstīm EUR 77,5 miljardu vērtībā, turklāt Saūda Arābijai, Ēģiptei un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) saņemot lielāko šā eksporta apjomu EUR 57,9 miljardu vērtībā;

L.  tā kā dažos gadījumos ieroči, ko eksportē uz konkrētām valstīm, piemēram, uz Saūda Arābiju, AAE un Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem, tika izmantoti konfliktos, piemēram, Jemenā; tā kā šāds eksports nepārprotami pārkāpj Kopējo nostāju;

M.  tā kā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) tika aicināta nākt klajā ar priekšlikumu par ES ieroču embargo noteikšanu attiecībā uz Saūda Arābiju;

N.  tā kā ieročiem, kas ir licencēti pārsūtīšanai no ES dalībvalstīm un pēc tam tiek izmantoti pašreizējā Jemenas konfliktā, ir katastrofāla ietekme uz ilgtspējīgu attīstību Jemenā;

O.  tā kā aizsardzības nozare ir kļuvusi par ES politikas būtisku jautājumu ar Eiropas globālo stratēģiju, kurā ir izklāstīts, ka „ilgtspējīga, novatoriska un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības rūpniecība ir būtiska Eiropas stratēģiskajai autonomijai un uzticamai KDĀP”(20); tā kā ieroču eksports ir galvenais Eiropas aizsardzības nozares rūpnieciskais un tehnoloģiskais pamats un tā kā aizsardzības nozares prioritāte ir garantēt ES dalībvalstu drošību un aizsardzību un veicināt KĀDP īstenošanu; tā kā Eiropas Aizsardzības fonda un EDIDP kā priekšteča, kura darbība nesen tika uzsākta, galvenais uzdevums ir „atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju”(21);

P.  tā kā pārredzamības pasākumi kā, piemēram, ieroču eksporta uzraudzība, palīdz sekmēt uzticēšanos starp dalībvalstīm;

Q.  tā kā Kopējās nostājas 10. pantā ir skaidri paredzēts, ka astoņu kritēriju ievērošanai ir prioritāte pār jebkādām dalībvalstu ekonomiski sociālām, komerciālām vai rūpniecības interesēm,

Kopējās nostājas atbalstīšana un tās īstenošanas uzlabošana

1.  uzsver, ka valstīm ir leģitīmas tiesības iegādāties militāru tehnoloģiju pašaizsardzības nolūkos; norāda, ka aizsardzības rūpniecības uzturēšana ir daļa no dalībvalstu pašaizsardzības;

2.  norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus kalpo kā instruments, lai garantētu dalībvalstu un Savienības pilsoņu drošību un aizsardzību, un veicina Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un jo īpaši Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanu; aicina dalībvalstis pārvarēt aizsardzības izdevumu pašreizējo efektivitātes trūkumu, kuru rada darbību dubultošanās, sadrumstalotība un savstarpējās savietojamības trūkums, un censties radīt ES iespēju kļūt par drošības garantu, cita starpā labāk kontrolējot ieroču eksportu;

3.  atzīst, ka ES ir vienīgā valstu savienība pasaulē, kurā ir spēkā juridiski saistošs regulējums, ar kura palīdzību īsteno ieroču eksporta kontroles pasākumus, tostarp krīzes reģionos un attiecībā uz valstīm ar apšaubāmu reputāciju cilvēktiesību jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka trešās valstis Eiropā un ārpus Eiropas ir pievienojušās ieroču eksporta kontroles sistēmai, balstoties uz Kopējo nostāju; mudina arī atlikušās kandidātvalstis, valstis, kas iesaistītas kandidātvalsts statusa iegūšanas procesā, vai valstis, kas kā citādi vēlas iesaistīties virzībā uz pievienošanos ES, piemērot Kopējās nostājas noteikumus;

4.  uzsver, ka ir steidzami jāpastiprina ES delegāciju loma, lai tās varētu palīdzēt dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) izstrādāt eksporta atļauju izsniegšanas riska novērtējumus un veikt tiešo lietotāju pārbaudes, pārbaudes pēc nosūtīšanas un inspekcijas uz vietas;

5.  norāda, ka dalībvalstis astoņus kritērijus piemēro un interpretē dažādos veidos; aicina panākt astoņu kritēriju vienotu, konsekventu un koordinētu piemērošanu un Kopējās nostājas pilnīgu īstenošanu, ievērojot visus tajā noteiktos pienākumus;

6.  uzskata, ka eksporta atļauju riska novērtēšanas metodoloģijā būtu jāiekļauj piesardzības princips un ka dalībvalstīm ne tikai būtu jāizvērtē, vai konkrēta militāra tehnoloģija varētu tikt izmantota iekšējām represijām vai citiem nevēlamiem mērķiem, bet būtu arī jāizvērtē riski, pamatojoties uz vispārējo situāciju galamērķa valstī, piemēram, ņemot vērā situāciju attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un attiecīgās valsts sociāli ekonomisko attīstību;

7.  saskaņā ar 2017. gada 13. septembra ieteikumiem aicina dalībvalstis un EĀDD izmantot pašreizējo pārskatīšanas procesu, lai stiprinātu informācijas apmaiņas mehānismus, padarot pieejamu kvalitatīvi un kvantitatīvi labāku informāciju eksporta atļauju izsniegšanas riska novērtējumiem:

   a) sniedzot vairāk informācijas par eksporta atļaujām un faktiskajiem eksportiem, veicot sistemātisku un savlaicīgu informācijas apmaiņu, tostarp par attiecīgajiem tiešajiem lietotājiem, ieroču novirzīšanas gadījumiem, viltotiem vai citādi problemātiskiem tiešo lietotāju sertifikātiem un aizdomās turamiem starpniekiem un transporta uzņēmumiem saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem;
   b) veidojot sarakstu ar struktūrām un personām, kuras tiesātas par ieroču eksporta tiesību aktu pārkāpumiem, un personām, par kurām ir zināms, ka viņas ir iesaistījušās nelegālā ieroču tirdzniecībā vai darbībās, kas apdraud starptautisko un valsts drošību, vai kuras tiek turētas aizdomās par to;
   c) apmainoties ar paraugpraksi, kas ir pieņemta astoņu kritēriju īstenošanai;
   d) pārveidojot pašreizējos praktiskos komentārus interaktīvos tiešsaistes resursos;
   e) līdz 2019. gada beigām pārveidojot ES gada pārskata ziņojumu par atvērtu un publisku tiešsaistes datubāzi, jauno formātu piemērojot 2017. gada datiem;
   f) sekmējot skaidru un pienācīgi noteiktu kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes un robežsardzes iestādes sadarbojas, pamatojoties uz informācijas apmaiņu, lai stiprinātu sadarbību drošības jautājumos un izskaustu nelegālu ieroču tirdzniecību, kas apdraud ES un tās pilsoņu drošību;

8.  aicina dalībvalstis un EĀDD gan valstu, gan ES līmenī palielināt to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar eksporta jautājumiem; mudina izmantot ES līdzekļus amatpersonu, kuras nodarbojas ar atļauju piešķiršanu, un tiesībaizsardzības amatpersonu spēju veidošanai dalībvalstīs;

9.  atgādina, ka viens no Kopējās nostājas izstrādes mērķiem bija novērst to, ka Eiropas ieroči tiek izmantoti pret dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, un nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumus un bruņotu konfliktu ieilgšanu; atkārtoti norāda, ka Kopējā nostāja paredz prasību minimumu, kas dalībvalstīm ir jāpiemēro ieroču eksporta kontroles jomā, un ka tajā ir iekļauts pienākums novērtēt eksporta atļaujas pieprasījumu, ņemot vērā visus astoņus šajā nostājā norādītos kritērijus;

10.  kritizē astoņu kritēriju sistemātisku nepiemērošanu dalībvalstīs un to, ka militārā tehnoloģija sasniedz galamērķus un gala lietotājus, kas neatbilst Kopējā nostājā paredzētajiem kritērijiem; atkārto savu aicinājumu veikt neatkarīgu novērtējumu par to, kā dalībvalsts ievēro Kopējā nostājā paredzētos astoņus kritērijus; uzskata, ka būtu jāveicina lielāka konverģence šo astoņu kritēriju piemērošanā; pauž nožēlu par to, ka trūkst noteikumu par sankciju piemērošanu dalībvalstīm, kuras, piešķirot atļaujas, iepriekš nepārbauda astoņu kritēriju ievērošanu; mudina dalībvalstis uzlabot Kopējās nostājas īstenošanas konsekvenci un iesaka tām paredzēt neatkarīgu pārbaužu veikšanas kārtību;

11.  uzskata, ka eksports uz Saūda Arābiju, uz AAE, kā arī citiem Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem Jemenā neatbilst vismaz 2. kritērijam, jo šīs valstis ir iesaistītas nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumos, ko ir konstatējušas kompetentās ANO iestādes; atkārto 2017. gada 13. septembrī izteikto aicinājumu steidzami uzlikt ieroču embargo Saūda Arābijai un aicina PV/AP un Padomi pagarināt šādu embargo visām pārējiem Saūda vadītās koalīcijas dalībniekiem Jemenā;

12.  uzskata, ka ir nepieciešams sākt procesu, lai izveidotu mehānismu, ar kuru tiek piemērotas sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro Kopējo nostāju;

13.  norāda, ka dažas dalībvalstis ir pārtraukušas ieroču piegādi uz Saūda Arābiju un citiem Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem Jemenā sakarā ar to veiktajām darbībām, savukārt citas valstis ir turpinājušas piegādāt militāro tehnoloģiju; pauž atzinību tādām dalībvalstīm kā Vācija un Nīderlande, kuras ir mainījušas savu praksi attiecībā uz Jemenas konfliktu; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka citas dalībvalstis, šķiet, nav ņēmušas vērā galamērķa valsts rīcību un eksportēto ieroču un munīcijas galīgajam izmantojumam; uzsver, ka šādas prakses atšķirības pakļauj riskam visu Eiropas ieroču kontroles režīmu;

14.  pauž bažas par to, ka ir apmierināti gandrīz visi atļauju pieprasījumi eksportam uz īpašām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, kaut gan eksports uz šādām valstīm pārkāpj vismaz Kopējās nostājas 1.–6. kritēriju, paturot prātā, ka 1.–4. kritērija neizpildes gadījumā atļaujas piešķiršana ir jānoraida; pauž nožēlu, ka gandrīz visi atļauju pieteikumi (95 %) attiecībā uz eksportu uz Saūda Arābiju ir piešķirti attiecībā uz kategoriju ML9(22) (karakuģi, kurus izmanto, lai nodrošinātu jūras blokādes īstenošanu Jemenā, un kategorijām ML10 (gaisa kuģi) un ML4 (bumbas utt.), kas ir bijušas svarīgas gaisa veiktajām kampaņām, veicinot humānās situācijas un visas valsts kopumā ilgtspējīgas attīstības pasliktināšanos, kā arī Jemenas iedzīvotāju ciešanas;

15.  pauž sašutumu par ES ražoto ieroču un munīcijas daudzumu, kas atrasti Da’esh rīcībā Sīrijā un Irākā; norāda, ka Bulgārija un Rumānija faktiski nav piemērojušas Kopējo nostāju saistībā ar nodošanu tālāk, kas ir pretrunā tiešo lietotāju sertifikātiem; aicina visas dalībvalstis atteikties no līdzīgas nodošanas nākotnē, jo īpaši ASV un Saūda Arābijai, un aicina EĀDD un dalībvalstis, jo īpaši Bulgāriju un Rumāniju, COARM ietvaros, kā arī publiski Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejai izskaidrot, kādi pasākumi ir veikti šajā jautājumā; aicina EĀDD izskatīt daudzos gadījumus, kuri nesen ir atklāti Konfliktu bruņojuma pētījumu ziņojumā, un izpētīt efektīvākas metodes riska novērtēšanas novirzīšanai COARM un citiem attiecīgajiem forumiem, tostarp nosakot, ka saistībā ar pārskatīšanas procesu dalībvalstīm ir pienākums atteikt eksporta atļaujas, ja pastāv nepārprotams risks, ka eksportējamās militārās tehnoloģijas vai iekārtas varētu tikt novirzītas; nolemj uzsākt izmeklēšanu šajā jautājumā;

16.  pauž bažas, ka ieroču sistēmu piegāde kara apstākļos un ievērojamas politiskās spriedzes situācijas var nesamērīgi ietekmēt civiliedzīvotājus; uzsver, ka konflikti būtu jārisina, prioritārā kārtībā izmantojot diplomātiskos līdzekļus; tādēļ aicina ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai izstrādātu patiesu kopēju ārpolitiku un drošības politiku;

17.  atzīst, ka 8. kritērija labāka piemērošana būtu svarīgs ieguldījums, kas palīdzētu sasniegt ES mērķus attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši IAM 16.4.; aicina dalībvalstis un EĀDD šajā sakarībā izmantot pašreizējo Kopējās nostājas pārskatīšanas procesu; iesaka atjaunināt praktiskos komentārus šajā sakarībā, koncentrējoties ne tikai uz to, kā ieroču iegāde ietekmē attīstību saņēmējvalstī, bet arī uz iespējamo kaitējumu, kuru ieroču lietošana nodara attīstībai, tostarp valstīs, kas nav saņēmējas;

18.  ierosina, ka būtu jāizpēta veidi, kā ES varētu atbalstīt dalībvalstis, lai panāktu to atbilstību Kopējās nostājas astoņiem kritērijiem, jo īpaši sniedzot informāciju riska novērtēšanas posmā, nodrošinot galapatērētāju kontroles un sūtījumu ex-ante pārbaudes un sagatavojot regulāri aktualizētus sarakstus, kuros ir iekļautas Kopējās nostājas kritērijiem atbilstošas trešās valstis;

19.  norāda, ka Padome atkārtoti izvērtē, kā tiek īstenota Kopējā nostāja un ir sasniegti tās mērķi 2018. gadā; aicina pārskatīt Kopējo nostāju, lai noteiktu, kā tā tiek īstenota valstu līmenī, tostarp iekļaujot arī novērtējumu par dažādajiem veidiem, kā tā tiek īstenota valstu normatīvajos aktos, metodes, kuras izmanto atļauju pieteikumu novērtēšanai, un valdības aģentūras un ministrijas, kas tiek iesaistītas; šajā sakarībā uzsver, ka projektiem, ko finansē no nesen uzsāktā EDIDP un nākotnē — no Aizsardzības fonda, ir jābūt saskaņā ar valsts un ES kontroles un ziņošanas mehānismiem/režīmiem, un tie ir pilnībā jāpakļauj parlamentārajai kontrolei; uzskata, ka arī ierosinātais Miera uzturēšanas mehānisms ir pilnībā jāpakļauj parlamentārajai uzraudzībai;

20.  aicina dalībvalstis pārvarēt aizsardzības izdevumu pašreizējo efektivitātes trūkumu, kuru rada darbību dubultošanās, sadrumstalotība un savstarpējās savietojamības trūkums, un censties radīt ES iespēju kļūt par drošības garantu, cita starpā labāk kontrolējot ieroču eksportu;

21.  uzskata, ka, ar ražojumiem saistītas darbības saistībā ar kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, ja tie ir izstrādāti galvenokārt eksporta vajadzībām, būtu jāizslēdz no Savienības finansējuma gaidāmās regulas par Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) izveidi (COM(2018)0476) kontekstā;

22.  uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES kontekstā būtu svarīgi, ka tā turpina pildīt Kopējās nostājas saistības un piemērot tās darbības noteikumus tāpat, kā to dara citas trešās valstis Eiropā;

23.  uzsver, ka uzdevums palielināt Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju nedrīkst apdraudēt to, kā tiek piemēroti kopējās nostājas astoņi kritēriji, jo tie ir prioritāri salīdzinājumā ar jebkādām dalībvalstu ekonomiskajām, komerciālajām, sociālajām vai nozaru interesēm;

24.  uzskata, ka Direktīvas 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai ar Kopējo nostāju, tostarp arī attiecībā uz rezerves daļām un elementiem; norāda, ka Kopējās nostājas darbības joma nav ierobežota un līdz ar to astoņi kritēriji attiecas arī uz pārvietošanu ES iekšienē;

25.  atkārtoti norāda uz kaitējumu, ko ES digitālajai infrastruktūrai un cilvēktiesību respektēšanai var radīt ES uzņēmumu nepietiekami kontrolēts kibernovērošanas tehnoloģiju eksports; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir ātra, efektīva un visaptveroša ES Divējāda lietojuma preču regulas aktualizēšana, atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu redakcijā, kas tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu 2018. gada janvārī, un ierosina, ka Padomei būtu jāizstrādā vērienīga nostāja, lai ļautu abiem likumdevējiem panākt vienošanos līdz šā Parlamenta sasaukuma beigām; aicina dalībvalstis saistībā ar eksporta kontroli un astoņu kritēriju piemērošanu lielāku uzmanību pievērst precēm, kuras ir iespējams izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem, piemēram, uzraudzības tehnoloģijām, kā arī komponentēm, ko var izmantot kiberkarā vai cilvēktiesību pārkāpumu sagatavošanai; mudina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt pietiekamus līdzekļus gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, lai apmācītu cilvēkus īpašās kiberdrošības programmās; aicina dalībvalstis starptautiskajā līmenī veicināt šādu preču pievienošanu sarakstiem, uz kuru pamata veic kontroles (īpaši Vasenāras nolīgumā minētajam sarakstam);

26.  mudina dalībvalstis rūpīgāk pārbaudīt licencētu ražošanu trešās valstīs un nodrošināt stingrākus aizsargpasākumus pret nevēlamu izmantošanu; prasa stingri piemērot Kopējo nostāju attiecībā uz licencētu ražošanu trešās valstīs; prasa ierobežot licencētas ražošanas vienošanās ar valstīm, kas ir ITL līgumslēdzējas puses vai ir parakstījušas to, un šīm trešajām valstīm noteikt pienākumu eksportēt tikai tādas iekārtas, kas ražotas saskaņā ar atļauju, un ko nepārprotami piešķīrusi sākotnējā eksportētāja dalībvalsts;

27.  uzsver — lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ES uzticamību ārvalstīs, ir jāizstrādā pieeja, kura izmantojama situācijās, kad dalībvalstis atšķirīgi interpretē Kopējās nostājas 8. kritēriju attiecībā uz būtībā līdzīgu produktu eksportu, kas paredzēts līdzīgiem galamērķiem un tiešajiem lietotājiem;

28.  prasa dalībvalstīm un EĀDD izstrādāt īpašu stratēģiju, lai paredzētu oficiālu aizsardzību trauksmes cēlējiem, kas ziņo par ieroču rūpniecības organizāciju un uzņēmumu darbībām, ar kurām tiek pārkāpti Kopējā nostājā izklāstītie kritēriji un principi;

29.  turklāt aicina paplašināt astoņu kritēriju piemērošanas jomu, iekļaujot arī armijas, drošības un policijas darbinieku pārvietošanu, ar bruņojuma eksportu saistītus pakalpojumus, zinātību un apmācību, drošības tehnoloģijas, kā arī privātus militārus un drošības dienestus;

30.  aicina dalībvalstis un EĀDD cieši sadarboties, lai novērstu ieroču novirzīšanas un uzkrāšanas radītos riskus, piemēram, nelikumīgu ieroču tirdzniecību un kontrabandu; uzsver risku, kas ir saistīts ar to, ka uz trešām valstīm eksportēti ieroči var tikt ievesti atpakaļ Eiropas Savienībā ieroču kontrabandas un nelikumīgas tirdzniecības rezultātā;

31.  aicina dalībvalstis un EĀDD iekļaut Kopējā nostājā jaunu kritēriju, lai nodrošinātu, ka, piešķirot atļauju, pienācīgi tiek ņemts vērā ar attiecīgo eksportu saistītais korupcijas risks;

COARM darba grupas gada pārskats

32.  atzinīgi vērtē Padomes darba grupas (COARM) centienus saistībā ar sadarbību, koordināciju un konverģenci (īpaši atsaucoties uz Kopējās nostājas praktiskajiem komentāriem) un saistībā ar Kopējās nostājas stiprināšanu jo īpaši attiecībā uz sabiedrības informēšanas kampaņām un pielīdzināšanas un saskaņošanas procesiem Eiropas Savienībā un iesaistot trešās valstis;

33.  pauž nožēlu par to, ka tikai 2017. gada martā tika publicēts astoņpadsmitais gada pārskats par 2015. gadu un tikai 2018. gada februārī — deviņpadsmitais gada pārskats par 2016. gadu; aicina garantēt standartizētāku un savlaicīgāku ziņošanas un datu iesniegšanas procedūru attiecībā uz iepriekšējā gadā notikušo eksportu, nosakot stingru datu iesniegšanas termiņu ne vēlāk kā janvārī un fiksētu pārskata publicēšanas datumu ne vēlāk kā martā;

34.  atgādina, ka saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu visām dalībvalstīm ir pienākums ziņot par savu ieroču eksportu, un mudina visas dalībvalstis pilnībā izpildīt savas saistības, kā noteikts Kopējā nostājā; uzsver, ka augstas kvalitātes un sagrupēti dati par faktiskajām piegādēm ir svarīgi, lai izprastu, kā tiek piemēroti astoņi kritēriji;

35.  kritizē to, ka vairākas dalībvalstis nav iesniegušas pilnīgu informāciju, kas nepieciešama deviņpadsmitajā gada pārskatā, pamatojoties uz detalizētiem datiem par konkrētām valstīm; pauž bažas par to, ka no COARM gada pārskatā trūkst svarīgas informācijas, tāpēc tas nav aktuāls vai nespēj sniegt pilnīgu priekšstatu par dalībvalstu eksporta darbībām; uzskata, ka būtu jāizveido standartizēta verifikācijas un ziņošanas sistēma, lai iegūtu detalizētāku un izsmeļošu informāciju; atkārtoti pieprasa, lai visas dalībvalstis, kas nav iesniegušas pilnīgu informāciju, saistībā ar nākamā gada pārskatu sniegtu papildu informāciju par to iepriekšējām eksporta darbībām;

36.  norāda, ka saskaņā ar deviņpadsmito gada pārskatu atteikumiem izmantotie kritēriji atšķīrās to piemērošanā, 1. kritēriju izmantojot 82 reizes, 2. kritēriju — 119 reizes, 3. kritēriju — 103 reizes, 4. kritēriju — 85 reizes, 5. kritēriju — 8 reizes, 6. kritēriju — 12 reizes, 7. kritēriju — 139 reizes un 8. kritēriju — vienu reizi; ar bažām norāda, ka noraidīto atļauju skaits ir samazinājies, gan absolūtos skaitļos, gan arī relatīvā izteiksmē (2016. gadā tika noraidīti tikai 0,76 % atļauju pieteikumi salīdzinājumā ar gandrīz 1 % 2015 gadā); ar nožēlu norāda, ka ziņojumā joprojām nav iekļauti skaitļi par konsultāciju rezultātiem attiecībā uz atteikuma paziņojumiem, un aicina dalībvalstis šādu informāciju iekļaut turpmākajos gada ziņojumos;

37.  ierosina ievākt no dalībvalstīm papildu informāciju un publicēt to gan valsts līmenī, gan COARM gada pārskatā; ierosina arī COARM gada pārskatu papildināt ar apkopojumu, kurā cita starpā būtu jāiekļauj iepriekšējo gadu attīstības tendenču salīdzinājums un skaitlisko rādītāju apkopojums;

Parlaments un pilsoniskā sabiedrība

38.  norāda, ka ne visi ES dalībvalstu parlamenti pārbauda valdības lēmumus par atļauju piešķiršanu; norāda uz Parlamenta reglamentu, kurā ir paredzēta iespēja regulāri reaģēt uz ES gada pārskata ziņojumiem par ieroču eksportu, un šajā sakarībā aicina uzlabot pašreizējo situāciju un garantēt, ka Parlaments reaģēs uz ikgadējo COARM ziņojumu, izmantojot savu gada ziņojumu, uz kuru nevajadzētu attiecināt paredzētās kvotas; aicina dalībvalstu parlamentus apmainīties ar visu gūto paraugpraksi ziņojumu sagatavošanas un ieroču eksporta uzraudzības jomā;

39.  uzsver, ka valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentam, pilsoniskajai sabiedrībai, ieroču eksportu uzraugošajām iestādēm un nozares asociācijām ir svarīga nozīme gan to standartu atbalstīšanā un veicināšana kā valsts, tā Eiropas Savienības līmenī, par kuriem ir panākta vienošanās Kopējā nostājā, gan tādas pārredzamas kontroles sistēmas izveidē, kas ietver pārskatatbildību; tādēļ prasa pārredzamāku un stabilāku kontroles mehānismu, kas stiprinātu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības nozīmi; mudina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas veikt ieroču tirdzniecības neatkarīgu pārbaudi un aicina dalībvalstis un EĀDD atbalstīt šādas darbības, arī piešķirot tām finansējumu;

40.  uzsver parlamentārās uzraudzības nozīmību un leģitimitāti attiecībā uz datiem, kas ir saistīti ar ieroču eksporta kontroli, un attiecībā uz to, kā šī kontrole tiek īstenota; šajā sakarībā aicina veikt pasākumus un sniegt atbalstu un informāciju, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sabiedrības veiktas pārraudzības funkcija tiek pilnībā īstenota;

41.  ierosina, ka EDIPP un/vai Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) finansēto produktu eksports būtu nodalīti jāiekļauj datos, ko iesniedz COARM, lai nodrošinātu to produktu ciešu uzraudzību, kurus finansē no Eiropas budžeta; aicina Padomi un Parlamentu vienoties par sīki izstrādātu interpretācijas un īstenošanas režīmu, tostarp uzraudzības struktūru, sankciju struktūru un ētikas komiteju, lai nodrošinātu, ka Kopējās nostājas kritērijus piemērotu vismaz tiem ražojumiem, ko finansē saskaņā ar EDIDP un/vai EAF, lai nodrošinātu līdzvērtīgu eksporta sistēmu iesaistītajām valstīm; uzskata, ka vienota interpretācija un īstenošana perspektīvi būtu jāpiemēro attiecībā uz visu ieroču eksportu no dalībvalstīm;

Starptautiskā ieroču kontrole un atbruņošanās

42.  norāda uz ES vēlmi kļūt par miera garantu visā pasaulē; uzskata, ka, palielinoties ES atbildībai par mieru un drošību Eiropā un pasaulē, kā arī izmantojot lielākā mērā uzlabotus eksporta kontroles mehānismus un atbruņošanās iniciatīvas, tai kā atbildīgai globālu notikumu dalībniecei būtu jāuzņemas vadošā loma procesā, piemēram, ES un tās dalībvalstīm darot visu iespējamo, lai vienotos par kopēju nostāju ieroču neizplatīšanas jomā, pasaules atbruņošanās procesā un ieroču pārsūtīšanas kontroles pasākumos, kā arī pastiprinot pētniecību un izstrādi tehnoloģijās un procesos, lai struktūras pārveidotu no militāras izmantošanas uz izmantošanu civiliem mērķiem, un izmantojot tādus pasākumus kā, piemēram, piešķirot eksporta priekšrocības attiecīgajām precēm;

43.  atgādina, ka visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ITL; aicina pieņemt ITL vispārēju piemērošanu un vairāk koncentrēties uz tām valstīm, kas nav parakstījušas ITL; pauž atzinību arī par centieniem informēšanas jomā saistībā ar ITL un atbalsta tā efektīvu īstenošanu;

44.  mudina dalībvalstis palīdzēt trešām valstīm ieroču kontroles sistēmu izveidē, uzlabošanā un piemērošanā atbilstoši Kopējai nostājai;

45.  atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz ieroču sistēmām ar nāvējošu iedarbību (LAWS); prasa aizliegt tādu produktu eksportu, ko izmanto saistībā ar ieroču sistēmu izstrādi un ražošanu;

46.  norāda — lai starptautisks līgums par kontroli būtu efektīvs, tajā būtu jāietver visi sūtījumi, tostarp starpvalstu sūtījumi, valstu sūtījumi nevalstiskiem galapatērētājiem, izpirkumnoma un aizdevumi, dāvinājumi vai pārsūtīšana palīdzības veidā, vai citi pārsūtīšanas veidi;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
(2) OV C 56, 14.2.2018., 1. lpp.
(3) OV L 17, 23.1.2018., 40. lpp.
(4) OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.
(5) OV C 98, 15.3.2018., 1. lpp.
(6) http://www.wassenaar.org/controllists/, „Divējāda lietojuma preču, tehnoloģiju un munīcijas saraksti”, Vasenāras vienošanās par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli.
(7) Ieroču tirdzniecības līgums, ANO, 13-27217.
(8) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.
(9) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.
(10) OV L 338, 13.12.2016., 1. lpp.
(11) A/HRC/35/8.
(12) OV C 337, 20.9.2018., 63. lpp.
(13) OV C 399, 24.11.2017., 178. lpp.
(14) OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.
(15) OV C 331, 18.9.2018., 146. lpp.
(16) OV C 356, 4.10.2018., 104. lpp.
(17) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.
(18) Starptautiskās ieroču tirdzniecības tendences, 2017, (SIPRI faktu lapa, 2018. gada marts).
(19) http://enaat.org/eu-export-browser/licence.de.html
(20) „Shared Vision, Common Action: A Stronger Europe - A Global Strategy for the European Union’s Foreign and Security Policy” (Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija), Brisele, 2016. gada jūnijs.
(21) „Eiropas Aizsardzības fonda izveide” COM(2017)0295, 2017. gada 7. jūnijs.
(22) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016XG0406 (01) &from=LV


Iespēju nodrošināšana konkurences iestādēm un iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšana ***I
PDF 127kWORD 56k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017)0142 – C8-0119/2017 – 2017/0063(COD))
P8_TA(2018)0452A8-0057/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0142),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 103. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0119/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 20. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0057/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  aicina Komisiju priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

P8_TC1-COD(2017)0063


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums

Komisija ņem vērā 11. panta redakciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Padome, attiecībā uz pagaidu pasākumiem.

Pagaidu pasākumi var būt svarīgs instruments konkurences iestādēm, lai nodrošinātu, ka konkurencei netiek nodarīts kaitējums, kamēr notiek izmeklēšana.

Lai ļautu konkurences iestādēm efektīvāk reaģēt uz norisēm strauji mainīgajos tirgos, Komisija apņemas divu gadu laikā no šīs direktīvas transponēšanas dienas veikt analīzi par to, vai pastāv iespējas vienkāršot pagaidu pasākumus Eiropas Konkurences iestāžu tīklā. Analīzes rezultāti tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei.


Eiropas elektronisko sakaru kodekss ***I
PDF 126kWORD 61k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0590 – C8-0379/2016 – 2016/0288(COD))
P8_TA(2018)0453A8-0318/2017

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0379/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Protokolu (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2016. gada 17. oktobra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 29. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0318/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/... par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2016)0288


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/1972.)

(1) OV C 125, 21.4.2017., 65. lpp.
(2) OV C 207, 30.6.2017., 87. lpp.
(3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde ***I
PDF 128kWORD 64k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (COM(2016)0591 – C8-0382/2016 – 2016/0286(COD))
P8_TA(2018)0454A8-0305/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0591),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0382/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 25. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 29. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0305/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009

P8_TC1-COD(2016)0286


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1971.)

(1) OV C 125, 21.4.2017., 65. lpp.


CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
PDF 261kWORD 78k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD)))(1)
P8_TA(2018)0455A8-0354/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai vajadzētu palīdzēt risināt svarīgas pilsētu mobilitātes problēmas. Ir svarīgi samazināt autotransporta CO2 emisijas, bet ražotāju atbalsts šādiem transportlīdzekļiem ir būtisks arī gaisa piesārņotāju un pārmērīga trokšņa līmeņa efektīvai samazināšanai pilsētās un pilsētu teritorijās.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Ievērojot Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, Komisija 2017. gada maijā19 un novembrī20 pieņēma divas mobilitātes paketes. Minētajās paketēs noteikta pozitīva dienaskārtība par to, kā izpildīt Mazemisijas mobilitātes stratēģiju un nodrošināt netraucētu pāreju uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.
(2)  Ievērojot Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, Komisija 2017. gada maijā19 un novembrī20 pieņēma divas mobilitātes paketes. Minētajās paketēs noteikta pozitīva dienaskārtība par to, kā izpildīt Mazemisijas mobilitātes stratēģiju un nodrošināt netraucētu pāreju uz bezemisiju, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.
__________________
__________________
19 Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem (COM(2017)0283).
19 Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem (COM(2017)0283).
20 Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus (COM(2017)0675).
20 Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus (COM(2017)0675).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas un mobilitātes sistēmu — tīrāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Tam būs nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās, jo īpaši pastiprināt centienus samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu.
(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas, un panākt nozares pastāvīgu virzību uz nulles emisijām līdz gadsimta vidum un Parīzes nolīguma pilnīgu ievērošanu. Lai rastu labu līdzsvaru starp pastiprinātiem centieniem samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, veicināt inovāciju Savienības autobūves nozarē un uzlabot Savienības konkurētspēju, ir nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās.
__________________
__________________
21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017)0479).
21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017)0479).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Šajā regulā kopā ar CO2 emisijas standartiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem22 ir paredzēts skaidrs ceļš CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju visā iekšzemes ekonomikā kopā līdz 2030. gadam par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu; tas ir atbalstīts Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos un apstiprinātsSavienības iecerētais nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes nolīgumu Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē.
(4)  Šajā regulā kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...22 ir paredzēts skaidrs ceļš CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju visā iekšzemes ekonomikā kopā līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu,noteikts saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
__________________
__________________
22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (OV L, ..., ..., .... lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (OV L, ..., ..., .... lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Šajā nolūkā būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma līmeņi Savienības jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam attiecībā uz 2025. un 2030. gadu, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību panākt, lai autotransporta nozare sekmē 2030. gadam un turpmākajiem gadiem noteikto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu. Minētā pakāpeniskā pieeja laikus un nepārprotami aicina nozari nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ar Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem ir atbalstīts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Autotransports veido lielu daļu no minēto nozaru emisijām, un tā emisijas aizvien ir ievērojami virs 1990. gada līmeņiem. Ja autotransporta emisijas pieaugtu vēl vairāk, šāds pieaugums atsvērtu samazinājumus, ko klimata pārmaiņu mazināšanā guvušas citas nozares.
(5)  Ar Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem ir atbalstīts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Autotransports 2016. gadā radīja 25 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tā radīto emisiju apjoms ir palielinājies jau trešo gadu pēc kārtas, joprojām ievērojami pārsniedzot 1990. gada līmeni. Ja autotransporta emisijas pieaugtu vēl vairāk, šāds pieaugums atsvērtu samazinājumus, ko klimata pārmaiņu mazināšanā guvušas citas nozares.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju īpatsvara prognozēto pieaugumu līdz aptuveni 9 % un to, ka pašlaik nav paredzētas nekādas prasības samazināt lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas, ir nepieciešami konkrēti pasākumi attiecībā uz šīs kategorijas transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību.
(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību un ilgtermiņā nodrošināt augsti kvalificētas darbvietas.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.
(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus un jāizvairās no tirgus fragmentācijas, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Lai īstenotu sociāli pieņemamu un taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti līdz gadsimta vidum, ir jāveic izmaiņas visā autobūves vērtību ķēdē, ņemot vērā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotājiem un reģioniem visās dalībvalstīs. Ir svarīgi ņemt vērā pārejas sociālo ietekmi un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz darbvietām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējos pasākumus papildināt ar mērķtiecīgām programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī darba ņēmēju pārkvalificēšanai, prasmju uzlabošanai un pārcelšanai citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvām nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)   Uzlādes un uzpildes infrastruktūra ir jāizveido ātri, lai nodrošinātu, ka patērētāji var uzticēties bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, un Savienības un dalībvalstu līmenī ir jānodrošina dažādu atbalsta instrumentu efektīva sadarbība, mobilizējot būtiskas publiskās un privātās investīcijas.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)   Mazemisiju mobilitātes stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, ka elektrotransportlīdzekļi tiek apgādāti ar elektroenerģiju no ilgtspējīgiem energoavotiem un ka pēc iespējas drīzāk Savienības līmenī tiek sākta ilgtermiņa nākamās paaudzes akumulatoru iniciatīva. Lai sasniegtu šos mērķus, būs nepieciešams palielināt finansējumu tehnoloģiskiem pētījumiem elektrodzinēju akumulatoru ražošanai, apsaimniekošanai un likvidēšanai, padarot tos aizvien ilgtspējīgākus attiecībā uz vidi.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)   Lielākā daļa Savienības kravu pārvadātāju ir mazie un vidējie uzņēmumi ar ierobežotu piekļuvi finansējumam. Tāpēc turpmākajiem risinājumiem ir jābūt izmaksu ziņā efektīviem un līdzsvarotiem. Ir būtiski paredzēt spēcīgu stimulu struktūru, lai atbalstītu transportlīdzekļu ar efektīvāku degvielas patēriņu ieviešanu, kā arī nodrošināt Savienības finansēšanas mehānismus.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un laikus atjaunināti.
(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, kā arī saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto reālo CO2 emisiju vērtību reprezentativitātes attīstību, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un laikus atjaunināti, un attiecīgi būs jāpiešķir pietiekams budžets. Ņemot vērā to, ka šīs jaunās tehnoloģijas var ietekmēt CO2 emisiju samazināšanas potenciālu transporta nozarē, 2022. gada pārskatīšanā būtu pilnībā jāņem vērā VECTO simulācijas rīka attīstība.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. .../201825. Uz minēto datu pamata būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās emisijas konkrētā kalendārā gadā.
(14)  CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/95625. Uz minēto datu pamata būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās emisijas konkrētā kalendārā gadā.
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)
__________________
__________________
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2018 par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L..., ..., ...).
25 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Regula (ES) Nr. 2018/956 par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. 2030. gada mērķrādītājs būtu jāuzskata par vēlamo rādītāju, un galīgais mērķrādītājs būtu jānosaka pēc 2022. gadā veicamās pārskatīšanas, jo pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.
(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. Arī 2030. gadam būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītājs, ko pārskatītu 2022. gadā un kas nedrīkstētu mazināt šīs regulas mērķu vērienīgumu, vienlaikus ņemot vērā, ka pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.
(16)  Efektīvu, tehnoloģiski neitrālu un pietiekamu uzpildes un uzlādes infrastruktūru būtu saskaņā ar šīs regulas mērķiem jāturpina paplašināt, īstenojot valsts politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem un M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem Komisijai būtu pēc iespējas ātrāk jānosaka tehniskie kritēriji transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un šajā regulā ietverto autobusu noteikšanai.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)  Būtu jāizstrādā 2019. gada bāzes scenārija validācijas mehānisms, lai nodrošinātu šīs regulas precizitāti un ieguvumus.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   Lai radītu elastību bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādes stimulu mehānismā, saistītiem ražotājiem vajadzētu būt iespējai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā izveidot grupu. Līguma par grupas izveidi termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus, bet vajadzētu būt iespējai to pagarināt. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt detalizētus noteikumus un nosacījumus, kas paredz iespēju saistītiem ražotājiem izveidot grupu atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, ievērojot Savienības tiesību aktus konkurences jomā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem un furgoniem bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi, izņemot autobusus, tirgū vēl nav pieejami. Tāpēc, lai sekmētu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti, būtu jāievieš īpaši izstrādāts mehānisms — superkredītvienības. Tas stimulēs bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26.
(21)  Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti un stimulētu bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26, būtu jānosaka bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara mērķrādītājs ražotāja autoparkā 2025. un 2030. gadam.
_________________
_________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)0653] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)0653] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu minimālo īpatsvaru nosaka tā, lai nodrošinātu investīciju noteiktību uzlādes infrastruktūras nodrošinātājiem un ražotājiem nolūkā veicināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ātru ieviešanu Savienības tirgū, vienlaikus paredzot zināmu elastīgumu ražotājiem, pieņemot lēmumu par savu investīciju grafiku. Vajadzētu ieviest mehānismu, kas stimulē ražotājus pēc iespējas ātri laist Savienības tirgū bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tāpēc ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajiem ietaupījumiem būtu jānosaka maksimālā vērtībā.
(22)  Ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķa aprēķināšanā būtu jāņem vērā tā sniegums attiecībā pret 2025. un 2030. gada bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu mērķrādītāju. Lai stimulētu šādu transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu, vienlaikus izvairoties no vidisko mērķu vājināšanās un tradicionālo iekšdedzes dzinēju efektivitātes vājināšanās, rezultātā veiktajiem pielāgojumiem būtu jānosaka maksimālā vērtība.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi, autobusi un tālsatiksmes autobusi, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. Tomēr būtu jānorāda, ka bezemisiju autobusi jau ir pieejami tirgū, un uz tiem attiecas stimulējoši ar pieprasījuma pusi saistīti pasākumi, piemēram, publiskie iepirkumi. Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ietaupījumiem, kas iegūti no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, būtu jānosaka maksimālā vērtība.
(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi un citu kategoriju lielas noslodzes transportlīdzekļi, kuriem vēl nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās emisijas. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, šādai maksai vajadzētu būt lielākai nekā vidējām robežizmaksām par tehnoloģijām, kas vajadzīgas mērķrādītāju sasniegšanai. Šīs maksas būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009.
(29)  Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās emisijas. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, ir svarīgi, lai šāda maksa vienmēr pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas mērķrādītāju sasniegšanai. Summas no pārsniegto emisiju maksas būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas būtu jāizmanto, lai, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm, atbalstītu taisnīgu pāreju autobūves nozarē uz bezemisiju mobilitāti un inovatīvus risinājumus, kas stimulē bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ātru ieviešanu. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/20091a.
_____________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam.
(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam. Patērētāju un plašākas sabiedrības interesēs ir zināt, kuri ražotāji ievēro jaunos emisiju standartus un kuri tos neievēro.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.
(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām. Būtu jāievieš arī ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošo transportlīdzekļu neatkarīga pārbaude, ko veic trešās personas.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Šajā regulā noteikto mērķrādītāju iedarbīgums uz CO2 emisiju samazināšanu ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu27 par mazas noslodzes transportlīdzekļiem, lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu publisku pieejamību un vajadzības gadījumā arī pilnvarām izstrādāt procedūras, ar kurām identificēt un apkopot šādiem novērtējumiem nepieciešamos datus.
(33)  Šajā regulā noteikto mērķrādītāju iedarbīgums uz CO2 emisiju samazināšanu ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu27 par mazas noslodzes transportlīdzekļiem, lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu publisku pieejamību un vajadzības gadījumā arī pilnvarām izstrādāt procedūras, ar kurām identificēt un apkopot šādiem novērtējumiem nepieciešamos datus. Konstatējot būtisku atšķirību starp reālajām emisiju vērtībām un vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai attiecīgi pielāgot ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas un attiecīgā gadījumā 2019. gada atsauces CO2 emisijas, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību šai regulai.
__________________
__________________
27 Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, Zinātniskais atzinums 1/2016 “Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.
27 Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, Zinātniskais atzinums 1/2016 “Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Komisijai 2022. gada ziņojumā būtu arī jānovērtē iespēja izstrādāt metodiku lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna dzīves cikla CO2 emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāierosina noteikt ražotājiem ziņošanas pienākumus un jāprecizē nepieciešamie noteikumi un procedūras attiecībā uz šo ziņošanu.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Īstenošanas pilnvaras saistībā ar 8. panta 3. punktu, 9. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu un 12. panta 2. punktu būtu jāizmanto atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/201128.
(36)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras noteikt līdzekļus, ar ko iekasē maksu par pārsniegtajām emisijām, pieņemt detalizētus noteikumus par procedūrām ziņošanai par konstatētajām atkāpēm ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijās, publicēt datus, pieņemt detalizētus noteikumus par procedūrām degvielas patēriņa skaitītāju datu ziņošanai, kā arī izstrādāt metodiku, kā noteikt vienu vai vairākus reprezentatīvus transportlīdzekļus transportlīdzekļu apakšgrupā. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/201128.
__________________
__________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Lai varētu grozīt vai papildināt nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai tā varētu pielāgot atsauces CO2 emisijas saskaņā ar 12. panta 2. punktu un grozīt I un II pielikumu attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgajām slodzēm un ikgadējo nobraukumu, kā arī lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(37)  Lai varētu grozīt un papildināt nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai tā varētu norādīt tehniskos kritērijus transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un autobusu definīcijas noteikšanai, paredzēt detalizētus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz saistītu ražotāju grupas izveidi, izveidot ikgadēju testēšanas shēmu reprezentatīvam sastāvdaļu, vienību un sistēmu paraugam, pielāgot atsauces CO2 emisijas, ieviest ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu atbilstības pārbaudi braukšanas apstākļos un grozīt I un II pielikumu attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgajām slodzēm un ikgadējo nobraukumu, kā arī lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________
__________________
29 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
29 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 2018/... [Kopīgu centienu regula] 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteikti jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standarti, saskaņā ar kuriem Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām, šādi:
Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2018/842 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, saskaņā ar kurām Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām šādi:
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim par 15 %;
(a)  no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim par 20 %;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  pēc 2030. gada 1. janvāra par vismaz 30 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.
(b)  pēc 2030. gada 1. janvāra par vismaz 35 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pants – 2.a daļa (jauna)
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti un stimulētu Savienības tirgus un infrastruktūras izveidi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai, šajā regulā ir noteikts mērķrādītājs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaram visu ražotāju autoparkos 2025. un 2030. gadam saskaņā ar 5. pantu.
Īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar I pielikuma 4. punktu koriģē, pamatojoties uz snieguma atbilstību mērķrādītājam.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Šo regulu piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:
Šo regulu iesākumā piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šī regula 5. panta un I pielikuma 2.3. punkta vajadzībām attiecas arī uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem un uz N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un neatbilst a)–d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem.
Šī regula 1. panta 2.a punkta, 5. panta un I pielikuma 4. punkta vajadzībām attiecas arī uz N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/20111a darbības jomā un neatbilst a)–d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem. Turklāt 1. panta 2.b punkta vajadzībām tā attiecas uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri atbilst šā panta 2.a punktā noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija vēlākais līdz 2019. gada 1. jūlijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, norādot tehniskos kritērijus transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un pilsētas autobusu, kam piemēro šo regulu, definīcijas noteikšanai.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – h punkts
h)  “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts preču piegādei un kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts citiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;
h)  “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts preču piegādei un kura profesionālās izmantošanas nolūks ir noteikts, ņemot vērā 2. panta 2.a punktā noteiktos tehniskos kritērijus, un kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts citiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – k punkts
k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas nekā 350 g CO2/km, kā noteikts saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu;
k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu, ir zem 50 % no katras apakšgrupas CO2 emisiju atsauces emisijām, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b punkts
b)  saskaņā ar 5. pantu noteikto bezemisiju un mazemisiju koeficientu.
svītrots
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – 1. daļa
Sākot ar 2020. gadu un katrā nākamajā kalendārajā gadā Komisija, pieņemot 10. panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus, katram ražotājam nosaka 4. panta b) punktā minēto bezemisiju un mazemisiju koeficientu par iepriekšējo kalendāro gadu.
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru ražotāja autoparkā kalendārajā gadā salīdzina ar šādām vērtībām:
no 2025. gada: vismaz 5 %;
no 2030. gada: 20 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Bezemisiju un mazemisiju koeficientā ņem vērā to bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu un CO2 emisijas, kuri kalendārajā gadā ir ražotāja autoparkā, tostarp to kategoriju bezemisiju transportlīdzekļus, kas minēti 2. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī bezemisiju un mazemisiju profesionālos transportlīdzekļus.
svītrots
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – 3. daļa
Bezemisijas un mazemisijas koeficientu aprēķina saskaņā ar I pielikuma 2.3. punktu.
svītrots
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punkta vajadzībām bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus skaita šādi:
Šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas vajadzībām šo regulu piemēro arī N kategorijas transportlīdzekļiem, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst šīs regulas 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajiem parametriem.
(a)  bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus;
(b)  mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši tā īpatnējo CO2 emisiju funkcijai un 350 g CO2/km emisijas robežlīmenim.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto kategoriju bezemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu devums minētajā koeficientā samazina ražotāja vidējās īpatnējās emisijas par ne vairāk kā 1,5 %.
svītrots
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  CO2 samazinājuma trajektoriju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta otrajā daļā un 2025. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta a) punktā, un trajektoriju starp 2025. gada mērķrādītāju un 2030. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta b) punktā.
2.  CO2 samazinājuma trajektoriju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta 1. punkta otrajā daļā un 2025. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta a) punktā, un trajektoriju starp 2025. gada mērķrādītāju un 2030. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta b) punktā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Grupas izveidošana
1.  Saistīti ražotāji var izveidot grupu, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar 5. pantu.
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, lai paredzētu detalizētus noteikumus un nosacījumus, kas paredz iespēju saistītiem ražotājiem izveidot grupu atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.
Grozījums Nr. 74 un 75
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā gadā, sākot ar 2025. gadu, ir emisiju pārsniegums, Komisija nosaka maksu par pārsniegtajām emisijām, kuru aprēķina šādi:
1.  Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā gadā, sākot ar 2025. gadu, ir emisiju pārsniegums, Komisija nosaka ražotājam vai attiecīgā gadījumā grupas vadītājam maksu par pārsniegtajām emisijām, kuru aprēķina šādi:
Periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam:
(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 6800 EUR/gCO2/tkm)
(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 5000 EUR/gCO2/tkm)
No 2030. gada un turpmāk
(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 6800 EUR/gCO2/tkm)
Komisija nodrošina, ka maksa par pārsniegto emisiju līmeni vienmēr pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas 1. panta 1. punktā minēto mērķrādītāju sasniegšanai.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.
4.  Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas izmanto to Savienības vai valstu pasākumu papildināšanai, ko veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm, lai veicinātu prasmju veidošanu vai darba ņēmēju pārdali autobūves nozarē visās skartajās dalībvalstīs, jo īpaši reģionos un kopienās, kuras pāreja skar visvairāk, nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz bezemisiju un mazemisiju mobilitāti.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Komisija minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā.
2.  Komisija minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā un attiecīgā gadījumā pielāgo 2019. gada atsauces CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Lai nodrošinātu to datu precizitāti, kurus ražotāji sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un Regulu (ES) 2017/2400, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu šīs regulas papildināšanai, lai no 2019. gada izveidotu ikgadēju testēšanas shēmu reprezentatīvam paraugam no katra ražotāja attiecībā uz sastāvdaļām, atsevišķām tehniskajām vienībām un sistēmām, kas norādītas Regulas (ES) 2017/2400 12. panta 1. punktā attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri ir šīs regulas darbības jomā. Šo testu rezultātus salīdzina ar datiem, ko ražotāji ievietojuši saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, un, ja tiek atklāti sistemātiski pārkāpumi, koriģē to vidējās īpatnējās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu, un attiecīgā gadījumā 2019. gada atsauces CO2 emisijas, kuras aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  no 2020. gada norāda 5. pantā minēto bezemisiju un mazemisiju koeficientu;
b)  no 2020. gada attiecībā uz katru ražotāju norāda 5. panta 1. punktā minēto bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru iepriekšējā kalendārajā gadā;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
11. pants
11. pants
11. pants
Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš
Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš
1.  Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Tā nodrošina, ka sabiedrība ir informēta par to, kā minētā reprezentativitāte laika gaitā mainījusies.
1.  Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti.
2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir pieejami stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu.
2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir pieejami, tostarp trešām personām neatkarīgas pārbaudes nolūkā, stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu, pamatojoties uz standartizētu degvielas patēriņa skaitītāju datiem.
2.a  Komisija vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, ieviešot ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tādu atbilstības pārbaudi braukšanas apstākļos, kas nodrošina, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņš braukšanas apstākļos nepārsniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 un Regulu (ES) 2018/956 iesniegtos pārraudzības datus par vairāk nekā 10 %. Komisija ņem vērā jebkuru neatbilstību, kas pārsniedz šo robežlīmeni, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, un attiecīgā gadījumā pielāgo 2019. gada atsauces CO2 emisijas.
2.b   Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par to, kā laika gaitā mainās 1. punktā minētā atbilstība reāliem braukšanas apstākļiem.
3.  Komisija šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus var pieņemt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.
3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par procedūrām par šā panta 1. un 2. punktā minēto degvielas patēriņa skaitītāju datu ziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:
1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija pastāvīgi un laikus atjaunina VECTO simulācijas rīku un saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas saskaņā ar 1. pantu nosakāms uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, īpaši uz autobusiem, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 noteiktos mērķrādītājus, un uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, un vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.
Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas nepieciešamības gadījumā pielāgojams saskaņā ar 1. pantu attiecībā uz 2030. gadu, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara mērķrādītāju, kas nepieciešamības gadījumā pielāgojams saskaņā ar 5. pantu attiecībā uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm un profesionālajiem transportlīdzekļiem, piemēram, atkritumu savākšanas transportlīdzekļiem. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ieviešanu, īpaši uz autobusiem, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 noteiktos mērķrādītājus, uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu, iespēju ieviest dzinēja CO2 standartus, jo īpaši attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem, dažādām transportlīdzekļu kombinācijām, kas pārsniedz valsts transportam noteiktās standarta dimensijas, piemēram, modulārajām koncepcijām, reālo reprezentativitāti CO2 emisijām un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, kā arī novērtējumu par VECTO simulācijas rīka atjaunināšanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.
_______________
________________
30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.
30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisija ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā īpašu metodiku, lai attiecībā uz CNG un LNG pielietojumiem iekļautu modernu un atjaunojamu gāzveida transporta degvielu izmantošanas ietekmi — atbilstoši AED II definētajiem ilgtspējības kritērijiem — vidējo autoparka emisiju aprēķināšanā. Attiecīgā gadījumā metodikai pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
13. pants - 1.b punkts (jauns)
Komisija arī novērtē iespēju izstrādāt metodiku visu Savienības tirgū laisto lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna dzīves cikla CO2 emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu ar mērķi noteikt dzīves cikla emisiju ziņošanas pienākumus ražotājiem un precizēt nepieciešamos noteikumus un procedūras attiecībā uz šo ziņošanu.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Komisijai palīdz xxx komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [pārvaldība]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/20131a 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2.a punktā, 7.a pantā, 9. panta 3.a punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2.a punktā un 12. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2.a punktā, 7.a pantā, 9. panta 3.a punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2.a punktā un 12. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
15. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 2. panta 2.a punktu, 7.a pantu, 9. panta 3.a punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2.a punktu un 12. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. daļa
Regula (EK) Nr. 595/2009
5. pants – 4. punkts – l apakšpunkts
“l) uz procedūru, ar kuru uz pienācīgu un reprezentatīvu paraugu pamata pārbauda, vai transportlīdzekļi, kas ir bijuši reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, atbilst CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.
”l) uz procedūru, ar kuru uz pienācīgu un reprezentatīvu paraugu pamata pārbauda, vai transportlīdzekļi, kas ir bijuši reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, atbilst CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem; šo procedūru īsteno arī akreditētas un neatkarīgas trešās personas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8581a 13. panta 10. punktu.”
_______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Grozījums Padomes Direktīvā 96/53/EK
Direktīvas 96/53/EK1a I pielikumā aiz 2.2.4.2. punkta iekļauj šādus punktus:
“2.2.5. Transportlīdzekļu kombinācijām, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kuras definētas Regulas (ES) .../2018 [regulas priekšlikums COM(2018)0284] 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, maksimālo pieļaujamo svaru palielina par papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvās degvielas tehnoloģijai, bet ne vairāk kā par 1 tonnu.
2.2.6.  Bezemisiju transportlīdzekļu kombinācijām maksimālo pieļaujamo svaru palielina par papildu svaru, kas vajadzīgs bezemisiju tehnoloģijām atkarībā no transportlīdzekļa bezemisiju diapazona, bet ne vairāk kā par 2 tonnām. Komisija vēlākais līdz 2019. gada 1. jūlijam pieņem formulu nepieciešamā svara aprēķināšanai.”
____________________________
1a Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīva 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts
2.3.  Regulas 5. pantā minētā bezemisiju un mazemisiju koeficienta aprēķināšana
svītrots
Katram ražotājam un katrā kalendārajā gadā 5. pantā norādīto bezemisiju un mazemisiju koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:
ZLEV = V / (Vconv + Vzlev) minimāli 0,97
kur:
V ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta a) punktu.
Vconv ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta a) punktu, izņemot bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus;
Vzlev ir Vin un Vout summa,
kur:
[formula]
un [formula] ir visu tādu jaunu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu summa, kuru raksturlielumi noteikti 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā;
[formula]
CO2v ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;
Vout ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā norādīto kategoriju bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas reizināts ar 2, un maksimāli 1,5 % no Vconv.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 2.7. apakšpunkts– formula
CO2 = ZLEV × sg share,sg × MPWsg × avgCO2sg
CO2 = ∑ sg share,sg × MPWsg × avgCO2sg
kur:
kur:
sg ir visu apakšgrupu summa;
sg ir visu apakšgrupu summa;
ZLEV ir vērtība, kas noteikta 2.3. punktā;
share,sg ir vērtība, kas noteikta 2.4. punktā;
share,sg ir vērtība, kas noteikta 2.4. punktā;
MPWsg ir vērtība, kas noteikta 2.6. punktā;
MPWsg ir vērtība, kas noteikta 2.6. punktā;
avgCO2sg ir vērtība, kas noteikta 2.2. punktā.
avgCO2sg ir vērtība, kas noteikta 2.2. punktā.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 1. daļa – formula – 1. rinda
T = ∑ sg sharesg × MPWsg × (1 - rf) × rCO2sg
T = ZLEV_benchmark_factor * sg sharesg × MPWsg × (1 - rf) × rCO2sg
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 1. daļa – formula – 4. rinda
rf ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs (%), kas konkrētajam kalendārajam gadam norādīts 1. panta a) un b) punktā;
rf ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs (%), kas konkrētajam kalendārajam gadam norādīts 1. panta pirmās daļas a) un b) punktā;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ZLEV_benchmark_factor ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,03 vai mazāka par 0,97 — tādā gadījumā ZLEV_benchmark_factor ir attiecīgi 1,03 vai 0,97,
kur:
x ir 5 %;
y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvars ražotāja jauno reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā, ko aprēķina kā summu tādu N kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, un tādu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri atbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, kur katru no tiem skaita kā ZLEV_specific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu, dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto transportlīdzekļu kopējo skaitu;
ZLEV_specific = 1- (CO2v/(0,5*rCO2sg), kur:
CO2v ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;
rCO2sg ir vērtība, kas noteikta 3. sadaļā.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 1.b daļa (jauna)
Attiecībā uz 2030. gadu ZLEV_benchmark_factor ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 — tādā gadījumā ZLEV_benchmark_factor ir 1,05;
ja šī summa ir no 1,0 līdz 0,98, ZLEV_benchmark_factor ir 1,0;
ja šī summa ir mazāka nekā 0,95, ZLEV_benchmark_factor ir 0,95;
kur:
x ir 20 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu;
y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvars ražotāja jauno reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā, ko aprēķina kā summu tādu N kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, un tādu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri atbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, kur katru no tiem skaita kā ZLEV_specific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu, dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto transportlīdzekļu kopējo skaitu;
ZLEV_specific = 1- (CO2v/(0,5*rCO2sg), kur:
CO2v ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;
rCO2sg ir vērtība, kas noteikta 3. sadaļā.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0354/2018).


Visaptveroša demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma nepieciešamība
PDF 143kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai (2018/2886(RSP))
P8_TA(2018)0456B8-0523/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra un Venēcijas komisijas konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas un ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Revīzijas palātas 2018. gada 17. jūlija atzinumu 1/2018 par Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2018. gada pamattiesību ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Ján Kuciak un Martina Kušnírová lieta(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra debates par tiesiskumu Rumānijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par pamattiesību stāvokli ES 2016. gadā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322),

–  ņemot vērā 2018. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības ir visām dalībvalstīm kopīgas;

B.  tā kā tiesiskums, demokrātija un pamattiesības veido attiecību trijstūri, cita citu papildinot un kopīgi nodrošinot ES un tās dalībvalstu konstitucionālo pamatu;

C.  tā kā 2014. gadā Komisija izveidoja tiesiskuma mehānismu; tā kā šis mehānisms līdz šim ir izmantots tikai vienu reizi un tā kā ar minēto instrumentu nav bijis pietiekami, lai novērstu vai labotu tiesiskuma apdraudējumu;

D.  tā kā Eiropas Savienības rīcībā nav objektīva un pastāvīga mehānisma demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma uzraudzībai visās dalībvalstīs;

E.  tā kā 2018. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka joprojām ir zināmas problēmas saistībā ar dalībvalstu tiesu sistēmu darbību un konkrētu dalībvalstīs īstenotu reformu ietekmi;

F.  tā kā tiek izskatītas daudzas pārkāpumu procedūras tieslietu, pamattiesību un pilsonības jomā(7);

G.  tā kā FRA ir publicējusi vairākus ziņojumus par tādiem jautājumiem kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespēju samazināšanās Eiropā, kuros ir norādīts uz dažādās dalībvalstīs konstatētajām demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību problēmām(8);

H.  tā kā ir konstatētas ad hoc reakcijas uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību apdraudējumiem, kas nozīmē, ka dažādās dalībvalstīs ir īstenotas ārkārtīgi atšķirīgas pieejas;

I.  tā kā attiecībā uz stāvokli Polijā Komisija ir ierosinājusi LES 7. panta 1. punkta procedūru un Eiropas Parlaments šo pašu procedūru ir ierosinājis arī attiecībā uz stāvokli Ungārijā;

J.  tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir izveidojusi tiesiskuma uzraudzības grupu, kas ir sākusi darbu saistībā ar pētniecisko žurnālistu slepkavībām un tiesiskumu;

K.  tā kā minētie ES atbildes pasākumi vairāk ir reaktīvi nekā preventīvi un to īstenošanai traucē nevienmērīgā un politizētā uzmanība, kas dažādās dalībvalstīs tiek pievērsta demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

L.  tā kā 2018. gada 2. maijā Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324);

M.  tā kā Eiropas Savienības Revīzijas palātas atzinumā 1/2018 par šo regulas priekšlikumā ir uzsvērta nepieciešamība turpmāk precizēt norādījumu avotus un procedūras, pēc kurām konstatēt vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs;

N.  tā kā iepriekšējos ES korupcijas apkarošanas ziņojumos un 2018. gada Eiropas pusgada valstu ziņojumos ir paustas nopietnas bažas par korupciju dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi mazina pilsoņu uzticēšanos iestādēm un tiesiskumam;

O.  tā kā tiesiskuma un demokrātijas problēmas dalībvalstīs pakļauj riskam arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas izveidota, pamatojoties uz atspēkojamu prezumpciju par savstarpēju uzticību;

P.  tā kā tiesiskuma un demokrātijas problēmas dalībvalstīs pakļauj riskam Savienības ārējās darbības leģitimitāti, jo īpaši attiecībā uz pievienošanās un kaimiņattiecību politiku;

Q.  tā kā visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir pienākums ievērot, aizsargāt un veicināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības;

R.  tā kā Savienība vēl joprojām nav pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, neraugoties uz to, ka tas ir Savienības pienākums saskaņā ar LES 6. panta 2. punktu;

S.  tā kā Komisija un Padome vēl nav rīkojušās attiecībā uz Parlamenta rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu un līdz šim ir atteikušās pieņemt iestāžu nolīgumu par ES DTP paktu,

1.  pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav iesniegusi priekšlikumu par visaptverošu ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, un aicina Komisiju to izdarīt, jo īpaši turpmākajā neleģislatīvajā iniciatīvā ierosinot pieņemt iestāžu nolīgumu par ES DTP paktu, lai stiprinātu tiesiskuma īstenošanu Eiropas Savienībā;

2.  atkārtoti aicina izveidot visaptverošu, pastāvīgu un objektīvu ES mehānismu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai un uzsver, ka šāds mehānisms šobrīd ir nepieciešams vairāk nekā jebkad;

3.  atkārtoti norāda, ka šāda mehānisma — ko Parlaments ir ierosinājis kā iestāžu DTP paktu — galvenie elementi ir ikgadējs uz pierādījumiem balstīts un nediskriminējošs pārskats, kurā līdzvērtīgi izvērtē ES dalībvalstu atbilstību LES 2. pantā noteiktajām vērtībām un sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (Eiropas DTP ziņojums), pēc kā seko starpparlamentārās debates, un pastāvīgs DTP politikas cikls ES iestādēs;

4.  atgādina, ka Eiropas DTP ziņojumā ir jāiekļauj esošie instrumenti, tostarp rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, korupcijas apkarošanas ziņojums un salīdzinošās novērtēšanas procedūras, kas balstītas uz LESD 70. pantu, un ar to aizstāj sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai; pauž nožēlu par Komisijas lēmumu 2017. gadā nepublicēt ES ziņojumu par korupcijas apkarošanu;

5.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināto regulu par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs sasaistīt ar visaptverošu ES mehānismu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai;

6.  aicina Padomi piekrist uzņemties saistības attiecībā uz starptautisku nolīgumu par DTP paktu un atbalstīt turpmākus Komisijas priekšlikumus par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību stiprināšanu;

7.  norāda, ka gadījumā, ja Komisija un Padome turpinās noraidīt DTP pakta izveidi, Parlaments varētu uzņemties iniciatīvu izstrādāt izmēģinājuma DTP ziņojumu un uzsākt starpparlamentārās debates;

8.  aicina Padomi pienācīgi īstenot savu institucionālo lomu pašreiz īstenotajās procedūrās attiecībā uz LES 7. panta 1. punktu un nekavējoties pilnīgi informēt Parlamentu visos procedūras posmos, un aicināt Parlamentu iesniegt Padomei pamatotu priekšlikumu;;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Reģionu komitejai izplatīšanai reģionālajiem parlamentiem un padomēm.

(1) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0340.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0055.
(4) OV C 356, 4.10.2018., 29. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0183.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0056.
(7) http://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/infringements-proceedings/infringement_decisions/?typeOfSearch=true&active_only=1&noncom=0&r_dossier=&decision_date_from=&decision_date_to=&PressRelease=true&DG=JUST&title=&submit=Search&lang_code=lv
(8) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Challenges facing civil society organisations working on human rights in the EU (Cilvēktiesību jomā strādājošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju problēmas Eiropas Savienībā),Vīne, 2018. gada 18. janvāris.


ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošana
PDF 187kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2282(INI))
P8_TA(2018)0457A8-0320/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās 2014. gada 18. decembra rezolūcijas, kurās ietverts Padomes lēmuma projekts par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses(1), un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(2), kā arī tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību(3) un tā 2018. gada 14. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai(4) un 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma(5),

–  ņemot vērā valsts rīcības plānus, lai īstenotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2017. gada 9. novembra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Gruziju (SWD(2017)0371),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši 2017. gada 24. novembrī Briselē pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā sadarbības satvaru „20 mērķuzdevumi 2020. gadam“, kas pieņemts 2015. gada Rīgas samitā un kas veicina stabilāku ekonomiku, labāku pārvaldību, labāku savienojamību un spēcīgāku sabiedrību,

–  ņemot vērā vienoto atbalsta shēmu, kas paredz ES atbalstu Gruzijai 2017.–2020. gadā,

–  ņemot vērā 2018. gada 5. februārī notikušās pirmās ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā rezultātus, kas sasniegti Euronest parlamentārās asamblejas sanāksmēs, no kurām pēdējā notika 2018. gada 25.–27. jūnijā un kuras laikā tika pieņemtas 7 rezolūcijas un pausts aicinājums ES aktīvāk īstenot mediāciju iesaldētos konfliktos,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejas sestās sanāksmes, kas notika 2018. gada 26. aprīlī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības platformas trešajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 22. martā, pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas pirmo ziņojumu saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas publicēts 2017. gada 20. decembrī (COM(2017)0815),

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2018. gada 19. marta galīgo atzinumu par Gruzijas konstitucionālo reformu (CDL-AD(2018)005),

–  ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

–  ņemot vērā 2015. gada 2. jūlija “Transparency International” ziņojumu “Korupcijas stāvoklis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina”,

–  ņemot vērā ekspertu pētījumus, kas tika sagatavoti pēc Ārlietu komitejas pasūtījuma, tostarp 2017. gada 26. oktobrī publicēto pētījumu par vēlēšanu reformām trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā — un to ietekmi uz politiskajiem procesiem šajās valstīs(6), 2018. gada 28. jūnijā publicēto pētījumu par asociācijas nolīgumiem starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu(7) un 2018. gada jūlijā publicēto salīdzinošo pētījumu par institucionālā satvara izstrādi attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0320/2018),

A.  tā kā ES un Gruzijas attiecības pastāvīgi padziļina jauni nozīmīgi sasniegumi atbilstīgi ES un Gruzijas asociācijas nolīgumam (AN), padziļinātam un visaptverošam brīvās tirdzniecības nolīgumam (DCFTA) un asociācijas programmai, tostarp, bezvīzu režīma stāšanās spēkā un pievienošanās Enerģētikas kopienai;

B.  tā kā pamatvērtību, tostarp, demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tai skaitā minoritāšu tiesību, pilnīga ievērošana ir Eiropas turpmākās integrācijas stūrakmens;

C.  tā kā humanitārā situācija okupētajos Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionos, kā arī to izolācija joprojām ir viena no Gruzijas būtiskākajām problēmām;

D.  tā kā „Transparency International“ 2017. gada korupcijas uztveres indekss liecina, ka cīņā pret korupciju joprojām tiek panākti labi rezultāti;

E.  tā kā jaunajā valsts stratēģijā organizētās noziedzības apkarošanai 2017.–2020. gadā un tās rīcības plānā, kas pieņemts 2017. gadā, uzsvars likts uz vēršanos pret tā dēvētajiem likumīgajiem zagļiem, narkotiku tranzīta un kibernoziegumu apkarošanu un uz analītiskas un vietējā līmeņa policijas kontroles ieviešanu;

F.  tā kā 2017. gada 1. septembrī stājās spēkā Stambulas konvencija, kuras mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un ir izveidota starpaģentūru komiteja dzimumu līdztiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības un ģimenē notiekošas vardarbības jautājumos;

G.  tā kā organizācijas „Reportieri bez robežām“ 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā redzami nelieli uzlabojumi un 2017. gadā Gruzija no 64. vietas pavirzījās uz 61. vietu,

1.  pauž dziļu atzinību par pastāvīgi īstenotajām reformām un AN un DCFTA īstenošanā panākto progresu, kas padarījis Gruziju par nozīmīgu ES stratēģisko partneri reģionā; aicina Gruzijas iestādes arī turpmāk nodrošināt stabilitāti, turpmākas demokrātiskās reformas un ekonomikas un sociālus uzlabojumus Gruzijas iedzīvotājiem, kurus skar nabadzība, bezdarbs un augsts ekonomiskās emigrācijas līmenis, kā galveno faktoru, lai iegūtu iedzīvotāju labvēlību ceļā uz Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītā teritorijā, un lai pastiprinātu ES un Gruzijas sadarbību;

2.  ar gandarījumu norāda, ka Gruzijas Eiropas programmu joprojām vienprātīgi atbalsta visas partijas un vairums Gruzijas iedzīvotāju; norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu un saskaņā ar 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ja vien atbilst Kopenhāgenas kritērijiem; vienlaikus atgādina, ka Parlaments atbalstīja priekšlikumu izveidot Austrumu partnerības Plus (AP +) politiku, lai radītu papildu perspektīvu; atzinīgi vērtē Gruzijas valdības iniciatīvu izstrādāt ceļvedi integrācijai ES ar mērķi izveidot stiprināt patreizējās ES un Gruzijas attiecības; atzinīgi vērtē Gruzijas aktīvu iesaistīšanos Austrumu partnerības daudzpusējo platformu darbībās;

3.  pauž atzinību Gruzijas iestādēm attiecībā uz regulāri rīkotām informatīvām kampaņām par priekšrocībām un ekonomiskajām iespējām, kas izriet no AN un DCFTA, un palīdzību, ko tās sniegušas nepieciešamo pielāgojumu pārvaldībā;

Asociācijas nolīguma īstenošanai izveidotā iestāžu sistēma

4.  norāda, ka ES atbalsts Gruzijai 2017.–2020. gada periodā būs 371–453 miljoni EUR un ka atbilstīgi ES un Gruzijas asociācijas programmai būs pieejams papildu finansējums, pamatojoties uz principu „vairāk par vairāk“; mudina Komisiju sniegt šādu palīdzību proporcionāli Gruzijas absorbēšanas spējai un reformu centieniem; pieņem zināšanai Gruzijas lēmumu samazināt kopējo ministriju skaitu no 14 līdz 11, lai optimizētu funkcijas un samazinātu izdevumus, un atzinīgi vērtē Gruzijas valdības lēmumu pārdalīt iegūtos līdzekļus izglītībai;

5.  aicina premjerministru un ārlietu ministru aktīvāk iesaistīties asociācijas nolīguma īstenošanas augsta līmeņa politiskajā uzraudzībā, jo īpaši integrējot attiecīgās valdības struktūras, koordinējot un saskaņojot nozaru ministriju plānus, kā arī pilnībā un efektīvi īstenojot šādus plānus; atzinīgi vērtē valsts ministra Eiropas integrācijas biroja iekļaušanu Ārlietu ministrijā; tomēr norāda, ka visām ministrijām jābūt līdzatbildīgām par Eiropas integrāciju;

6.  atzinīgi vērtē trīsgadīgo AN/DCFTA īstenošanas plānu un aicina iestādes izstrādāt reformu stratēģiju, kas papildina šos plānus, galveno uzmanību pievēršot rezultātiem, kas nav saistīti ar tiesību aktiem un personāla mācībām, un pamatojoties uz ekspertu veiktu ietekmes novērtējumu, kurā būtu jāpievēršas arī iestāžu sadarbībai starp parlamentu, valdību un prezidenta administrāciju; šajā sakarībā mudina Gruzijas parlamentu stingrāk kontrolēt valsts reformu priekšlikumu projektu atbilstību AN;

7.  uzsver, ka Gruzijai ir jānorīko augsti kvalificēts personāls asociācijas programmas īstenošanai; tādēļ aicina Gruzijas iestādes nodrošināt, lai visu ministriju struktūrvienībās, kas risina ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos, būtu pietiekams skaits attiecīgajā jomā kvalificētu ierēdņu; aicina EĀDD un/vai Komisiju sniegt atbalstu to Gruzijas ierēdņu spēju veidošanai un izglītošanai, kuri risina ar AN un DCFTA īstenošanu saistītos jautājumus;

8.  atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Starpparlamentārās asamblejas izveidi un aicina šo asambleju pārbaudīt arī AN īstenošanu;

9.  mudina EĀDD un/vai Komisiju uzlabot iekšējās spējas veikt stingrāku AN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši palielinot šim mērķim paredzētus cilvēkresursus ar padziļinātām zināšanām par Gruzijas pārvaldes un tiesību sistēmu, kā arī virzīties uz kvalitatīvu sasniegumu izvērtējumu, jo īpaši ieviešot pārbaudes procesus, kas dod iespēju novērtēt patiesi sasniegto atbilstību ES acquis, kā to prasa asociācijas nolīgums;

10.  uzsver pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, svarīgo lomu AN īstenošanā, pārraugot reformas, un atzinīgi vērtē to centienus uzraudzīt nolīguma īstenošanu; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt, lai saskaņā ar AN/DCFTA paredzētās reformas tiktu īstenotas, pilnībā iesaistot vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī sociālos partnerus jautājumā par “Eiropas” sociālā modeļa sasniegšanu, un aicina iestādes un ES nodrošināt vietējo iestāžu, minēto pārstāvju un nomaļu zonu iedzīvotāju piekļuvi informācijai par AN īstenošanu;

11.  uzsver, cik būtiska nozīme ir aktīvai saziņai ar Gruzijas iedzīvotājiem par Austrumu partnerības nodrošinātiem konkrētiem ieguvumiem un mērķiem, kā arī par nepieciešamībai vērsties pret dezinformāciju, sniedzot uz faktiem balstītu, pieejamu augstas kvalitātes informāciju visās partnervalsts valodās; aicina Gruziju, izmantojot ES un tās dalībvalstu atbalstu, uzlabot savu komunikācijas stratēģiju;

12.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 4. septembrī Tbilisi tika atvērta Austrumu partnerības Eiropas skola, kas piedāvā starptautiska bakalaurāta programmu, ko var apgūt studenti no visām Austrumu partnerības valstīm; mudina Gruzijas iestādes palielināt Eiropas studiju nozīmi skolu un universitāšu standarta mācību programmās;

13.  atbalsta starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas, tostarp tās Eiropas Parlamenta delegācijas, sākotnējos konstatējumus un secinājumus par Gruzijas 2018. gada prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu; atzinīgi vērtē vēlēšanu konkrētspējīgo un nevardarbīgo raksturu; pauž nožēlu par Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju, ko veikusi Krievija, kā arī Dienvidosetijas de fakto iestāžu lēmumu aizvērt administratīvo robežu ar Gruziju, neļaujot nobalsot daudziem Gruzijas iedzīvotājiem; aicina iestādes un politiskās partijas pirms otrās kārtas atrisināt problēmjautājumus, īpaši valsts resursu nepareizu izmantošanu, nelīdzsvarotību un pārmērīgi augstas robežvērtības kampaņu finansēšanā, kā arī vēršanos pret neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ko spēcīgu verbālu uzbrukumu veidā veic augstas amatpersonas;

Politiskais dialogs

14.  atkārtoti norāda, ka ES nostāja par Gruzijas konstitucionālo reformu sakrīt ar Venēcijas komisijas kopējo pozitīvo novērtējumu; pauž nožēlu par to, ka līdz 2024. gadam tika atlikta pilnīgi proporcionālas vēlēšanu sistēmas īstenošana; atkārtoti apliecina gatavību novērot turpmākās vēlēšanas Gruzijā un palīdzēt Gruzijas iestādēm turpmākajos gados sagatavot un īstenot ieteikumus, kas tiks iesniegti; atgādina, ka centrālās vēlēšanu komisijas veidošanai jābūt brīvai no politiskas ietekmes un ka priekšvēlēšanu laikā nedrīkst nepareizi izmantot administratīvos resursus; aicina Gruzijas iestādes veikt nozīmīgu izmeklēšanu par politiski motivētiem vardarbīgiem incidentiem 2016. gada parlamenta vēlēšanu laikā;

15.  atbalsta Gruzijas politisko iestāžu demokrātisko stiprināšanu un apņemas palīdzēt šajā jomā; norāda, ka Gruzija ir viena no tām dažām valstīm, kurā visi varas atzari ir iesaistīti Atvērtās pārvaldības partnerībā; uzsver, ka ir svarīgi īstenot vērienīgu reformu programmu, kas vērsta uz valsts iestāžu un to personāla politisko neitralitāti; uzsver opozīcijas lomu parlamentārā sistēmā un uzsver, ka steidzami ir jāievieš stingrāki mehānismi izpildvaras kontrolei, tostarp piešķirot parlamenta deputātiem iespēju regulāri uzdot ministriem un premjerministram jautājumus, lai nodrošinātu viņu pārskatatbildību;

16.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2017. gada 27. marta tiek efektīvi īstenots bezvīzu režīms attiecībā uz Gruzijas pilsoņiem; ņem vērā Gruzijas atbilstību vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem un mudina nodrošināt to regulāru uzraudzību, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību; norāda, ka bezvīzu režīma ieviešana sniedz pozitīvus rezultātus attiecībā uz tiešu personisku kontaktu attīstību; pauž atzinību Gruzijai par pasākumiem, kas veikti, lai nekavējoties novērstu bezvīzu režīma pārkāpumus, un aicina ES dalībvalstis atzīt Gruziju par drošu izcelsmes valsti; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Gruzijas un ES dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību;

17.  atzinīgi vērtē Gruzijas migrācijas stratēģijas un rīcības plāna nepārtrauktu īstenošanu, kā arī robežposmu ar Turciju un Azerbaidžānu atjaunošanu;

18.  atbalsta Gruziju, īstenojot miermīlīgu konfliktu risināšanas, izlīguma un līdzdalības politiku un tās konstruktīvu dalību Ženēvas starptautiskajās apspriedēs; atzinīgi vērtē Gruzijas centienus uzturēt dialogu ar Krieviju; slavē 2018. gada 4. aprīlī iesniegto iniciatīvu „Solis pretī labākai nākotnei“, kuras mērķis ir uzlabot okupēto reģionu iedzīvotāju humanitāros un sociāli ekonomiskos apstākļus un veicināt tiešus personiskus kontaktus un uzticības veidošanu starp sašķeltajām kopienām;

19.  atgādina, ka 10 gadus vēlāk Krievijas Federācija joprojām turpina savu nelikumīgo Gruzijas teritoriju okupāciju un atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; ņem vērā Gruzijas tiesvedību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) attiecībā uz piespiedu līdzekļu izmantošanu pret Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem un Gruzijas parlamenta pieņemto rezolūciju, ar ko izveido Otkhozoria-Tatunashvili „melno sarakstu“ personām, kas notiesātas par slepkavībām, nolaupīšanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos vai par kurām šajā sakarībā notiek izmeklēšana; uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāieņem konsekventa, saskaņota, vienota un stingra nostāja pret Krievijas īstenoto okupācijas un aneksijas politiku;

20.  aicina Gruzijas iestādes turpināt īstenot centienus, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, un tiekties panākt, lai AN un DCFTA sniegtie ieguvumi būtu pieejami arī Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas iedzīvotājiem, uzlabojot saziņu par jaunajām iespējām, ko sniedz nolīgums, un attīstot īpašus tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības projektus vietējā līmenī;

21.  uzteic Gruzijas pastāvīgo līdzdalību civilās un militārās krīzes pārvaldības operācijās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); uzsver, ka jāturpina attīstīt ES un Gruzijas augsta līmeņa dialogs par drošības jautājumiem, jo īpaši, lai apkarotu radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu, propagandu un hibrīddraudus;

Tiesiskums, laba pārvaldība un plašsaziņas līdzekļu brīvība

22.  pieņem zināšanai Gruzijas rezultātus cīņā pret zema un vidēja līmeņa korupciju, kas noved pie labas reģionālās klasifikācijas korupcijas uztveres indeksos; tomēr uzsver, ka augsta līmeņa korupcija joprojām ir būtiska problēma; atzinīgi vērtē to, ka Gruzija īsteno korupcijas apkarošanas stratēģiju un tās rīcības plānu; aicina Gruziju nodrošināt, ka Korupcijas apkarošanas aģentūra ir neatkarīga, brīva no jebkādas politiskas iejaukšanās un nodalīta no Valsts drošības dienesta; atkārtoti uzsver, ka ir svarīga efektīva varas nošķiršana un skaidra politikas un ekonomisko interešu nodalīšana, un uzsver, ka korupcijas apkarošanai ir vajadzīga neatkarīga tiesu vara un stabili rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietās, kas vēl nav sasniegti; uzskata, ka Gruzija ir nozīmīgs ES partneris dažādās sadarbības jomās, piemēram, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

23.  mudina Gruzijas iestādes ieviest pilnīgu, neatkarīgu un efektīvu mehānismu, kas atdalīts no vispārējās prokuratūras, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības tiesībaizsardzības amatpersonas ļaunprātīgas rīcības gadījumos, ar nolūku novērst pastāvīgu pārskatatbildības trūkumu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka tiek izveidots Valsts inspektora dienests, kas atbild par tiesībaizsardzības amatpersonu veiktu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu;

24.  pauž nopietnas bažas par Turcijas izdarīto spiedienu uz Turcijas iedzīvotājiem Gruzijā, kā arī uz izglītības iestādēm, to iespējamās saistības ar Gülen kustību dēļ; aicina Gruzijas iestādes cieši sekot līdzi šai lietai, nodrošinot, lai tiesvedības procedūras un visas veiktās darbības pilnībā atbilstu Eiropas principiem un standartiem; aicina ES atbalstīt Austrumu partnerības valstis un palīdzēt tām turēties pretī spiedienam, kas vērsts pret tām pēdējos mēnešos, jo īpaši no Turcijas puses;

25.  ņem vērā notiekošo tiesu iestāžu sistēmas reformu un pazīmes, kas liecina par tiesu iestāžu lielāku objektivitāti un pārredzamību, tomēr atgādina par Venēcijas komisijas bažām attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktu grozījumiem, kas nenodrošina Gruzijas Prokuratūras padomes neitralitāti; aicina īstenot visus vajadzīgos pasākumus tiesu sistēmas stiprināšanai, tostarp palielinot administratīvās spējas, un garantēt tiesu iestāžu un Prokuratūras pilnīgu neatkarību, un aicina nodrošināt Iekšlietu ministrijas, tostarp policijas un drošības dienestu, kuriem nepieciešama pārveide un reformēšana, demokrātisku kontroli, arī lai garantētu pārredzamību, īpaši attiecībā uz tiesnešu atlasi, iecelšanu amatā un paaugstināšanu amatā, kā arī attiecībā uz disciplinārlietām, kas attiecas uz viņiem;

26.  uzsver pašreizējo valsts pārvaldes reformu nozīmi; atzinīgi vērtē nesen pieņemto Civildienesta likumu un sagaida tā ātru īstenošanu, lai ilgstoši stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos;

27.  ar bažām norāda, ka Gruzijas valdība nav pieņēmusi jaunus tiesību aktus, lai uzlabotu informācijas pieejamību sabiedrībai; nosoda to, ka ierosinātā reforma vēl vairāk ierobežos šādas informācijas pieejamību; aicina Gruzijas valdību nodrošināt efektīvu publiskas informācijas pieejamību; atgādina, ka tas ir pamatpienākums, kas noteikts saistībā ar AN;

28.  mudina Gruzijas valdību turpināt valsts finanšu pārvaldības reformas īstenošanu;

29.  atzinīgi vērtē Valsts stratēģijas cīņai pret organizēto noziedzību pieņemšanu;

30.  aicina Gruzijas Parlamentu apsvērt grozījumu paketi, kuras mērķis ir reformēt narkomānijas apkarošanas politikas tiesību aktus, saskaņā ar 2017. gada 30. novembra Konstitucionālās tiesas lēmumu;

31.  atzinīgi vērtē Gruzijas parlamenta piekrišanu tiesību aktu kopumam, lai uzlabotu ieslodzīto stāvokli;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

32.  aicina Gruzijas iestādes turpināt īstenot valsts cilvēktiesību koordinācijas mehānismu un stiprināt sadarbību daudzpusējos forumos; pauž bažas par virzības trūkumu izmeklēšanā par Azerbaidžānas žurnālistaAfgan Mukhtarli nolaupīšanu Tbilisi, kas atklāja daudzus drošības dienestu darbības trūkumus, tostarp partiju īstenotu politisko iejaukšanos; aicina Gruzijas valdību nekavējoties panākt uzticamu izmeklēšanas noslēgumu un uzsver, ka Gruzijai ir jānodrošina droša vide cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri dzīvo tās teritorijā, lai novērstu šādu darbību turpmāku atkārtošanos;

33.  pieņem zināšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 28. novembra spriedumu attiecībā uz bijušo premjerministru Vano Merabishvili, kurā noteikts, ka arestējot bijušo premjerministru, tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 18. pants, rīkojoties slēptu“ motīvu un ļaunprātīgu nodomu vadībā;

34.  uzsver, cik svarīga ir skaidra, pārredzama un uz cilvēktiesībām balstīta politika un mehānismi, lai izmeklētu iepriekšējo valdību pilnvaru termiņu laikā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī lai ierosinātu tiesvedību un nodrošinātu kompensāciju par šādiem pārkāpumiem, garantējot, ka šajā procesā pilnībā tiek ievērots tiesiskums un likumā paredzētā kārtība;

35.  aicina Gruzijas iestādes turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cīnoties pret naida runu un diskrimināciju, tostarp darba tirgū, paredzot grozījumus Darba kodeksā attiecībā uz LGBTQI personām, romiem, personām ar HIV/AIDS, personām ar invaliditāti un citām minoritātēm; jo īpaši aicina Gruziju saskaņot tiesību aktus par personu ar invaliditāti tiesībām ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko tā ratificēja 2014. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Gruzija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju), kā arī pieņēmusi Likumu par oficiālo valodu un pilsoniskās līdztiesības un integrācijas valsts stratēģiju, un aicina tos ātri īstenot un izveidot tās efektīvu uzraudzības mehānismu;

36.  aicina Gruzijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības, seksuālas izmantošanas un uzmākšanās darbavietā un sabiedriskās vietās, kā arī palielināt sieviešu skaitu darba tirgū un politikā, kur tās joprojām ir nepietiekami pārstāvētas;

37.  aicina uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, tostarp vardarbības pret bērniem novēršanu, palielināt izglītības pieejamību visiem bērniem, tostarp personām ar invaliditāti; atkārto, ka Gruzijas valdība ir atbildīga par bērnu situācijas rūpīgu uzraudzību bērnu namos un reliģiskajās aprūpes iestādēs;

38.  atgādina, ka brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, redakcionālā neatkarība, kā arī plurālistiska un īpašumtiesību ziņā pārredzama plašsaziņas līdzekļu vide ir svarīgi demokrātijas principi; ar gandarījumu ņem vērā Gruzijā panāktos uzlabojumus, kas atspoguļoti 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā, ko izveidoja „Reportieri bez robežām”; uzsver plašsaziņas līdzekļu satura politizāciju; atgādina lietu par „Rustavi 2“ televīzijas kanālu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

39.  atzinīgi vērtē to, ka uzsvars tiek likts uz darbvietu radīšanu, kā arī uz darba tiesībām, īpaši pieņemot likumu par darba drošību, lai efektīvi mazinātu dramatisko nelaimes gadījumos darbā cietušo cilvēku skaitu; aicina Gruzijas parlamentu paplašināt likuma piemērošanas jomu, lai izvairītos no izņēmumiem; atgādina Gruzijas iestādēm par pienākumu ievērot starptautiskos darba tiesību standartus un uzsver, ka Darba apstākļu pārbaudes departaments jāpārveido par pilntiesīgu un neatkarīgu darba inspekcijas sistēmu, kas saskaņota ar SDO 81. konvenciju, lai uzlabotu darba drošību un samazinātu nedeklarēto darbu; aicina darba devējus izbeigt diskrimināciju attiecībā uz tiem, kas izmanto savas arodbiedrību tiesības; pauž bažas par bērnu darbu un nepietiekamu arodbiedrību brīvību; atgādina, ka darba drošībai saskaņā ar AN prasībām ir izšķiroša nozīme;

40.  norāda, ka ES ir Gruzijas lielākā tirdzniecības partnere, kuras īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā ir gandrīz viena trešdaļa, un tā ir nozīmīgākā līdzekļu devēja un lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots; atzinīgi vērtē galveno strukturālo reformu īstenošanu ar mērķi uzlabot ekonomikas un uzņēmējdarbības vidi un pēc iespējas palielināt DCFTA radītos ieguvumus; pozitīvi vērtē sasniegumus Gruzijas tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās, tostarp sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tomēr aicina panākt lielāku progresu pārtikas nekaitīguma jomā; uzsver, cik svarīgas ir pašreizējās strukturālās reformas, kas saistītas ar investīciju vides uzlabošanu Gruzijā; uzsver, ka Gruzijas iestādēm jānodrošina valsts ekonomikas izaugsmes sniegto ieguvumu vienlīdzīga sadale iedzīvotājiem un AN īstenošana MVU interesēs;

41.  ar gandarījumu norāda — lai gan Gruzija joprojām galvenokārt eksportē lauksaimniecības preces un izejvielas, ir sākts dažu jaunu produktu eksports uz ES; mudina Komisiju palīdzēt Gruzijai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas dažādošanu, un prioritāri pievērsties tām DCFTA īstenošanas procesā; iesaka Gruzijai apsvērt diversifikācijas stratēģiju attiecībā uz to produktu kopumu, kurus eksportē uz ES tirgiem;

42.  pozitīvi vērtē progresu publiskā iepirkuma jomā, paredzot tiesību aktu saskaņošanu līdz 2022. gadam; uzsver, cik svarīga ir objektīva un neatkarīga izvērtēšanas iestāde; mudina Gruzijas valdību uzlabot publiskā iepirkuma sistēmas pārredzamību, jo īpaši iepirkuma tiesību aktos ierobežojot atkāpes no atklātas konkursa procedūras, lai mazinātu bez konkurences piešķirto līgumu kopējo apjomu;

43.  atzinīgi vērtē Gruzijas pievienošanos Konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes noteikumiem, kas darīs iespējamu izcelsmes kumulāciju DCFTA satvarā; mudina Gruziju pievienoties arī Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru;

Enerģētika un citas sadarbības jomas

44.  atzinīgi vērtē Gruzijas dalību Enerģētikas kopienā, kā arī virzību uz Gruzijas enerģijas tirgus integrāciju ar ES, panākot regulējuma konverģenci saskaņā ar AN un Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu; stingri uzskata, ka tas vēl vairāk atbilst Eiropas mēroga enerģētikas jomas nosacījumiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 10. mērķi attiecībā uz enerģētiskās nabadzības apkarošanas pasākumiem; mudina Gruzijas iestādes pielikt visas nepieciešamās pūles, lai ar ES atbalstu paātrinātu ES enerģētikas acquis pieņemšanu, kā arī zinātnisko sadarbību un inovāciju izstrādi energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā; norāda, ka tādi plāni kā Enerģētikas ministrijas iekļaušana Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijā būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar Gruzijas parlamentu;

45.  iesaka Gruzijas iestādēm izstrādāt stabilu valsts enerģētikas stratēģiju, samazināt enerģijas subsīdiju līmeni un stiprināt energoapgādes drošību un enerģētisko neatkarību; aicina attīstīt atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti un pieņemt vajadzīgos tiesību aktus, kā arī pielāgot iestāžu sistēmu; aicina stiprināt enerģijas tranzīta funkcijas;

46.  uzsver, ka jāturpina īstenošanas centieni transporta un vides jomā; aicina Gruzijas valdību pieņemt stratēģiju gaisa piesārņojuma novēršanai; aicina Gruzijas iestādes palielināt sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un vides informācijas apmaiņas apmēru, lai rosinātu sabiedrības interesi;

47.  atgādina, ka vides pārvaldība ir AN prasību svarīga iezīme; atzinīgi vērtē jauna ietekmes uz vidi novērtējuma kodeksa stāšanos spēkā saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī to, ka ir pieņemts ceļvedis klimata rīcības plānam; aicina turpināt valsts vides politikas saskaņošanu ar ES mērķiem, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu un jo īpaši lai pabeigtu un pieņemtu mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģiju;

48.  norāda, ka Gruzija ir apņēmusies efektīvi īstenot daudzpusējos vides nolīgumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļā un ka to ir jāturpina uzlabot;

49.  ņem vērā Gruzijas valdības ieceri turpināt attīstīt hidroenerģijas nozari; šai sakarībā aicina Gruzijas iestādes pieņemt un ievērot ES standartus visu projektu īstenošanā un jo īpaši piemērot atvērtu un pārredzamu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, lēmumu pieņemšanas procesa galvenajos posmos iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

Institucionālie noteikumi

50.  uzskata, ka būtu lietderīgi Gruzijas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Gruzijai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante informācijas apmaiņas mehānismus;

51.  atkārtoti pauž apņemšanos palielināt ar ES austrumu partnervalstīm noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību; vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD biežāk iesniegt Parlamentam un Padomei sīki izklāstītus rakstiskus ziņojumus par šo nolīgumu īstenošanu;

52.  norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Gruzijas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

53.  aicina Padomi un Komisiju turpināt izmantot visus iespējamos ietekmes līdzekļus, lai atbalstītu un palīdzētu Gruzijas centienos efektīvi īstenot DCFTA, atgādinot, ka ilgtspējīga DCFTA īstenošana nevar būt atkarīga tikai no ES palīdzības, bet ir vajadzīga neatkarīga pārvaldība, ko nodrošina Gruzijas puse, lai veicinātu tirdzniecības plūsmu palielināšanos, birokrātiskā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu; aicina abas puses piedāvāt lielāku palīdzību mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un sniegt tehnisko palīdzību; mudina Komisiju apsvērt iespēju izveidot Gruzijas atbalsta grupu, līdzīgi kā tas darīts Ukrainas gadījumā;

54.  aicina EĀDD un Komisiju vienlaikus publicēt visus gada asociācijas nolīgumu īstenošanas ziņojumus un vienlaikus publicēt salīdzinošu novērtējumu par katra asociētā partnera panākto progresu AN/DCFTA īstenošanā, salīdzinot to ar konkrētiem kritērijiem;

55.  nolemj sagatavot gada ziņojumus par AN īstenošanu;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Gruzijas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 294, 12.8.2016., 31. lpp.
(2) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.
(3) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0073.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0266.
(6) ‘The electoral reforms in three association countries of the Eastern Neighbourhood – Ukraine, Georgia and Moldova‘ (Ar vēlēšanām saistītas reformas asociācijas valstīs, kuras ir Austrumu kaimiņvalstis, proti, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā), Eiropas Parlaments, 2017. gada 26. oktobris.
(7) “Association agreements between the EU and Moldova, Georgia and Ukraine” (Asociācijas nolīgumi starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu), Eiropas Parlaments, 2018. gada 28. jūnijs.
(8)The Development of an Institutional Framework for the Implementation of the Association Agreements in Georgia, Moldova and Ukraine’ (Institucionālā satvara attīstība asociācijas nolīgumu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanā), Eiropas Parlaments, 2018. gada septembris.


ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošana
PDF 187kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2281(INI))
P8_TA(2018)0458A8-0322/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas(1), 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(2), 2017. gada 4. jūlija normatīvo rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai(3) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(4),

–  ņemot vērā 2017. gada novembrī parakstīto saprašanās memorandu, aizdevumu mehānisma nolīgumu un dotācijas nolīgumu 2017.–2018. gadam par makrofinansiālo palīdzību 100 miljonu EUR apmērā,

–  ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz Moldovas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanu 2017.–2019. gadā (NAPIAA),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2018. gada 3. aprīļa kopīgo dienestu darba dokumentu par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (SWD(2018)0094),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām jaunākā tika pieņemta 2017. gada 24. novembrī Briselē,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

–  ņemot vērā organizācijas Transparency International 2015. gada 2. jūlija ziņojumu “The State of Corruption: Armenia, Azerbaijan, Georgia, Moldova and Ukraine” (Stāvoklis korupcijas jomā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta atzinumu par vēlēšanu reformu Moldovā,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas 2018. gada 3. un 4. aprīļa brauciena uz Moldovu iznākumu,

–  ņemot vērā ekspertu pētījumus, kas tika sagatavoti pēc Ārlietu komitejas pasūtījuma, tostarp 2017. gada 26. oktobrī publicēto pētījumu par vēlēšanu reformām trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā — un to ietekmi uz politiskajiem procesiem šajās valstīs(5), 2018. gada 28. jūnijā publicēto Eiropas Īstenošanas novērtējumu par asociācijas nolīgumiem starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu(6) un 2018. gada jūlijā publicēto salīdzinošo pētījumu par institucionālā satvara izstrādi attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0322/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienības un Moldovas Republikas politiskās un ekonomiskās attiecības ir padziļinājusi Austrumu partnerība un jo īpaši 2014. gada 27. jūnijā parakstītais ES un Moldovas asociācijas nolīgums (AN), kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA);

B.  tā kā AN pamatā ir kopīgas vērtības, kas ietver “tādu demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kas proklamētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu”,

C.  tā kā, īstenojot šo nolīgumu un pamatojoties uz ES tiesību aktiem un praksi, Moldova ir apņēmusies īstenot vērienīgas valsts reformas daudzās jomās, kas veicina labu pārvaldību, ekonomikas attīstību un pastiprinātu sadarbību ar ES; tā kā, atbalstot šos centienus, ES ir apņēmusies sniegt ievērojamu finansiālu un budžeta palīdzību Moldovai, 2007. gadā piešķirot līdzekļus 1,14 miljardu EUR apmērā un finansējumu reģionālajām programmām;

D.  tā kā DCFTA Moldovas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nodrošina priviliģētu piekļuvi ES tirgum; tā kā pēc DCFTA ieviešanas ES un Moldovas tirdzniecības apjoms 2017. gadā palielinājās par 20 %, — līdz 4 miljardiem EUR; tā kā ES pašreiz ir Moldovas lielākā tirdzniecības partnere, kas veido vairāk nekā 55 % no kopējā tirdzniecības apjoma; tā kā ES ir arī lielākā ieguldītāja Moldovā; tā kā sākotnējie dati par 2018. gadu apstiprina šo pozitīvo tendenci; tā kā Moldovas preferenču izmantošanas līmenis 90 % apmērā norāda uz DCFTA sniegtajām priekšrocībām Moldovas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem; tā kā ir gūti panākumi tādās būtiskās jomās kā sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tehniskie tirdzniecības šķēršļi, muitas dienesti un publiskais iepirkums; tā kā saskaņā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas noteikumiem tika izveidotas vietējās konsultantu grupas, kuras līdz šim ir tikušās trīs reizes,

E.  tā kā apmaiņā pret reformām Moldovā tiesu sistēmas un drošības jomā, tostarp saistībā ar korupcijas apkarošanu, ES 2014. gadā arī vienojās par bezvīzu režīmu tiem, Moldovas iedzīvotājiem, kuri ceļo uz Šengenas zonu un kuriem ir biometriskā pase; tā kā pirmajos četros īstenošanas gados bezvīzu režīmu ir izmantojuši vairāk nekā 1,5 miljoni Moldovas iedzīvotāju;

F.  tā kā ES ir vairākkārt paudusi bažas par demokrātijas standartu pazemināšanu saskaņā ar Moldovas iestāžu nesen pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par 2018. gada jūnija Kišiņevas pašvaldību vēlēšanu atzīšanu par spēkā neesošām apšaubāmu iemeslu dēļ un nepārredzamā veidā, 2017. gada jūlija vēlēšanu reformu, kas pieņemta, neņemot vērā ODIHR un Venēcijas komisijas negatīvos ieteikumus, progresa trūkumu to personu vajāšanā, kas vainojamas 2014. gadā atklātajā banku krāpšanā 1 miljarda USD apmērā, un par cilvēktiesību pārkāpumu skaita palielināšanos, proti, attiecībā uz tiesnešu, žurnālistu un politisko oponentu neatkarību;

G.  tā kā šo notikumu dēļ ES 2017. gadā neizmaksāja pēdējās divas budžeta atbalsta programmā paredzētās iemaksas tiesu jomas reformām, jo Moldovas iestāžu apņēmība reformēt šo jomu nebija pietiekama, un 2018. gadā ES apturēja makrofinansiālās palīdzības pirmās daļas izmaksu, jo nebija izpildīti politikas nosacījumi, kas pievienoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija lēmumam, kurā noteikts, ka “makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tas, ka saņēmējvalstī tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana”;

H.  tā kā, ņemot vērā šos lēmumus, jaunākie notikumi izraisa vēl lielākas bažas, jo īpaši tā dēvētā fiskālo reformu pakete, kas pieņemta 2018. gada jūlijā, jo nodokļu amnestijas sistēma palielina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus, kā arī vēl vairāk palielina spiedienu uz opozīciju, tās mierīgajām demonstrācijām un mazajiem neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas cenšas saglabāt darbību, neraugoties uz jaunā audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksa pieņemšanu 2018. gada jūlijā;

I.  tā kā organizācija Transparency International 2017. gada korupcijas uztveres indeksā Moldovu kopā ar Azerbaidžānu un Mali ir ierindojusi 122. vietā no 180 valstīm; tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksā Moldovu ierindojusi 81. vietā no 180 valstīm, zemāk par 56. vietu 2014. gadā,

Vispārīgi principi un kopējas vērtības

1.  uzsver AN/DCFTA nozīmi un ņem vērā Moldovas līdz šim panākto progresu; tomēr uzstāj, ka AN/DCFTA pilnīgai īstenošanai, jo īpaši politikas reformu ziņā, ir jābūt galvenajai prioritātei, kas ļautu vēl vairāk padziļināt valsts attiecības ar ES, tā sniedzot labumu visiem Moldovas iedzīvotājiem, kā arī ļaujot izmantot papildu iespējas saskaņā ar Parlamenta atbalstīto politiku “Austrumu partnerība+” (EaP+);

2.  atzinīgi vērtē drosmīgos pozitīvo pārmaiņu veicinātājus Moldovā, jo īpaši tos, kas vada centienus, kuri būtu jāīsteno atbilstīgi ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aicinājumam reformēt banku nozari pēc 2014. gada banku krāpšanas gadījuma 1 miljarda USD apmērā (līdzvērtīgi 12 % no IKP); atzinīgi vērtē SVF pozitīvo novērtējumu 2018. gada jūlijā par SVF atbalstītās programmas īstenošanu; aicina Moldovas politiķus un tiesu varu kopumā pievienoties šiem centieniem, lai reformētu valsti un apkarotu korupciju saskaņā ar AN noteiktajām saistībām, jo politiskās gribas trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē īstenot ticamas reformas; aicina visus politiskos spēkus iesaistīties konstruktīvā dialogā valsts interesēs;

3.  pauž nopietnas bažas par regresu attiecībā uz demokrātiskajiem standartiem Moldovā, proti, vadošie politiskie līderi, kuri kalpo uzņēmējdarbības interesēm un kurus pasīvi atbalsta liela daļa politisko aprindu un tiesu varas pārstāvju, apdraud pamatvērtības, kurām Moldova saskaņā ar AN jo īpaši ir piekritusi, piemēram, demokrātiju, tostarp taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas, kurās tiek ņemta vērā iedzīvotāju griba, demokrātisku daudzpartiju sistēmu un tiesiskumu, tostarp tiesu varas neatkarību, tādējādi Moldovas Republiku padarot par valsti, kas pakļauta oligarhu interesēm un kurā politiskā vara koncentrēta nelielas personu grupas rokās, kura ietekmē parlamentu, valdību, politiskās partijas, valsts pārvaldi, policiju, tiesu sistēmu un plašsaziņas līdzekļus, un tāpēc tiesību aktu īstenošana ir ļoti neapmierinoša, bet iedzīvotāji maz gūst labumu; atkārtoti uzsver savu apņēmību koncentrēties uz saistību izpildi nolūkā ievērot kopējās vērtības, nevis nepārliecinošos t. s. ģeopolitiskos argumentus;

4.  pauž nožēlu par tīšajiem ar demokrātiskajiem standartiem saistīto politisko nosacījumu pārkāpumiem Moldovā, jo īpaši nesenās izmaiņas valsts vēlēšanu tiesību aktos, kur nav ņemti vērā daži ODIHR un Venēcijas komisijas kopīgajā atzinumā paustie galvenie ieteikumi, kā arī Dorin Chirtoacă atcelšana no Kišiņevas mēra amata un Andrei Năstase ievēlēšanas anulēšana, ir izraisījusi to, ka ES ir apturējusi makrofinansiālās palīdzības maksājumus un neizpildītos budžeta atbalsta maksājumus;

5.  atkārtoti uzsver savu nostāju — visi lēmumi par turpmākiem makrofinansiālās palīdzības maksājumiem būtu jāpieņem tikai pēc parlamenta vēlēšanām, kuras paredzēts rīkot 2019. gada februārī, un ar nosacījumu, ka tās noris saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un ka tās izvērtē specializētas starptautiskas iestādes, un maksājumi no visām budžeta atbalsta programmām būtu jāaptur, kamēr nav panākts būtisks progress demokrātisko standartu ievērošanā, tostarp tiesu sistēmas reforma un tiesvedība pret personām, kas vainojamas banku krāpšanā, atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūcijai; tajā pašā laikā aicina Komisiju un EĀDD turpināt pārdalīt līdzekļus, lai Moldovā atbalstītu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kā arī privāto sektoru un vietējās pašvaldības, cita starpā, īstenojot jaunus partnerības un attīstības projektus, vēlams, veicot koordinēšanu ar citu ES valstu atbalstu, un koordinēt centienus ar citām organizācijām, piemēram, SVF, lai nodrošinātu finansiālās palīdzības nosacījumu lielāku saskaņotību; ar piesardzību gaida rezultātu vēlēšanu tiesību aktu pārskatīšanai attiecībā uz iecelšanu amatā un imunitāti, ko veiks Moldovas parlamenta Juridiskā komiteja; aicina Eiropas Komisiju izstrādāt mehānismu, lai uzraudzītu reformas, cita starpā paredzot skaidrus kritērijus;

6.  atgādina AN 2. un 455. panta saturu, ar kuru saskaņā demokrātisko principu ievērošana ir būtisks AN elements, kura pārkāpšanas gadījumā var arī tikt apturētas ar šo nolīgumu saistītās tiesības; atgādina, ka nepieciešams liels darbs, lai arī turpmāk nodrošinātu atbilstību korupcijas novēršanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kritērijiem; prasa, lai visu turpmāko nolīgumu priekšnosacījums būtu tiesu sistēmas reformas, kā arī rūpīga izmeklēšana un to personu kriminālvajāšana, kas atbildīgas par krāpšanu 1 miljarda USD apmērā; turklāt atgādina par korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kritērijiem, kas ir saistīti ar vīzu režīma liberalizācijas politiku;

Nolīguma īstenošanai izveidotā iestāžu sistēma

7.  atzinīgi vērtē daudzu tiesību aktu pieņemšanu atbilstīgi saistībām, kuras Moldova uzņēmusies AN; tomēr uzsver, cik svarīgi ir ātri un pilnīgi īstenot šādus tiesību aktus, lai sasniegtu AN galveno mērķi — panākt reālus un ilgtspējīgus parasto Moldovas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabojumus;

8.  prasa aktīvāk iesaistīt parlamentu, premjerministru un ārlietu un Eiropas integrācijas ministru, lai nodrošinātu augsta līmeņa politisko uzraudzību un rūpīgu pārbaudi attiecībā uz AN īstenošanu, proti, turpinot racionalizēt attiecīgās parlamentārās un valdības struktūras un to uzlabotās administratīvās spējas, koordinējot un sinhronizējot nozaru ministriju plānus un nodrošinot to pilnīgu un efektīvu īstenošanu;

9.  atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentārās asamblejas izveidi un tās pirmo sanāksmi, kas notika Kijevā 2018. gada 8. un 9. jūnijā; mudina šo asambleju arī rūpīgi pārbaudīt asociācijas nolīgumu īstenošanu;

10.  mudina Moldovas iestādes veltīt lielākas pūles AN īstenošanai un tā darbību organizēšanai — jo īpaši, īstenojot tieši valsts rīcības plānu attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu (NAPIAA) — atbilstīgi konkrētām nozarēm un konkrētiem rezultātiem, kas jāsasniedz, nevis saskaņā ar AN pantiem, lai īpašas ekspertu grupas izstrādātu sīku prioritāšu noteikšanas un pasākumu secību, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu;

11.  aicina EĀDD un Komisiju, ņemot vērā demokrātijas standartu ieviešanā panākto progresu, izveidot īpašu ES atbalsta grupu Moldovai, lai nodrošinātu plašākas speciālās zināšanas, proti, attiecībā uz Moldovas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, un pēc nosacījumu izpildes koordinētu finanšu palīdzības sniegšanu Moldovai, lai atbalstītu AN īstenošanu;

12.  mudina EĀDD un Komisiju palielināt iekšējās spējas, lai pastiprinātu AN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši ievērojami palielinot atbilstīgus cilvēkresursus, kā arī lai panāktu kvalitatīvu progresa novērtējumu, proti, ieviešot pārbaudes procesus, kas nodrošina iespēju novērtēt faktiski sasniegtā atbilstību ES tiesību aktu kopumam, kā tas prasīts AN;

13.  atzinīgi vērtē paplašināto ministru līmeņa dialogu ar Moldovu, kā arī citiem asociētajiem partneriem par asociācijas reformām tirdzniecības un atbalsta jomā saistībā ar demokrātijas standartu ievērošanas progresu, šādu dialogu sākšanu citās AN paredzētajās jomās, tostarp politiskie jautājumi, tiesiskums, brīvība un drošība un nozaru sadarbība;

14.  atgādina un atbalsta Venēcijas komisijas atzinumu par Moldovas vēlēšanu reformu, saskaņā ar kuru vairākums (izņemot demokrātisko partiju un sociālistu partiju) neatbalstīja ierosinājumu mainīt parlamenta vēlēšanu sistēmu, ieviešot jauktu vēlēšanu sistēmu, tādējādi radot iespēju, ka uzņēmēju intereses varētu nevajadzīgi ietekmēt kandidātus; tādēļ atkārtoti pauž aicinājumu Moldovas iestādēm uzlabot vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu, ka nākamās vēlēšanas atspoguļo Moldovas iedzīvotāju, nevis dažu atsevišķu personu gribu; aicina arī Moldovas iestādes pilnībā īstenot ODIHR ieteikumus, proti, par partiju finansēšanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; atkārtoti apstiprina Parlamenta gatavību novērot nākamās parlamenta vēlēšanas Moldovā;

Politiskais dialogs, reformas un sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā

15.  pauž bažas par pēdējā brīža izmaiņām 2018. gada jūlijā pieņemtajā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kodeksā, kuras netika apspriestas ar pilsonisko sabiedrību; mudina Moldovas iestādes pilnībā īstenot kodeksu atbilstoši Eiropas standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā ir ieteikusi Eiropas Komisija un Venēcijas komisija; uzsver, ka šajā procesā un jaunā reklāmas likuma pieņemšanas procesā ir svarīgi patiesi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem; uzsver, ka ir jānovērš visi mēģinājumi apdraudēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo īpaši tie, kas varētu veicināt karteļu turpmāku veidošanos plašsaziņas līdzekļu tirgū un saistītajā reklāmas tirgū; mudina Moldovas iestādes jauno likumu par reklāmu pieņemt pēc reālas apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību; ar bažām norāda, ka pašreiz plašsaziņas līdzekļi ir ļoti monopolizēti un pakļauti valsts politiskajām un uzņēmēju grupām; prasa nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un sniegt īpašu palīdzību neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, lai ievērotu kodeksā noteiktās prasības attiecībā uz obligāto vietējo saturu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt plašsaziņas līdzekļu regulatīvās aģentūras patiesu neatkarību;

16.  atzinīgi vērtē centienus veikt reformas valsts pārvaldes un valsts finanšu pārvaldības jomā un mudina veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu pārredzamību;

17.  atzinīgi vērtē labo sadarbību KĀDP jautājumos un jo īpaši lielo atbilstību KĀDP deklarācijām un dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās, kā arī Moldovas sadarbību ar NATO; ņem vērā progresu, kas ir panākts, pieņemot jaunu valsts aizsardzības stratēģiju un rīcības plānu tās īstenošanai 2017.–2021. gadā, pēc tam, kad Moldovas prezidents atsauca valsts drošības stratēģiju; atzinīgi vērtē to, ka stājies spēkā ES un Moldovas nolīgums par klasificētas informācijas apmaiņu;

18.  izsaka atzinību Moldovas pārvaldes iestādēm par pakāpeniskajiem uzlabojumiem attiecībās ar Tiraspoli, jo īpaši īstenojot uzticības veicināšanas pasākumus, cita starpā Gura Bîcului-Bîcioc tilta atklāšanu un sešu papildu protokolu parakstīšanu, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīvi abās Dņestras upes pusēs; atkārtoti pauž ES stingro atbalstu Moldovas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un centieniem panākt Piedņestras jautājuma miermīlīgu risinājumu; bez nosacījumiem atbalsta EDSO, ES un citu ieinteresēto personu centienus un mudina iestādes jo īpaši sadarboties ar Piedņestras MVU, lai palielinātu šo iesaistes līmeni, un papildus censties veicināt cilvēktiesības un ievērot visus ECTK lēmumus; aicina Moldovas iestādes pielikt papildu pūles, lai īstenotu grozīto likumu par Gagauzijas īpašo juridisko statusu;

Tiesiskums un laba pārvaldība

19.  mudina pārvaldes iestādes nodrošināt tiesu varas un specializētu korupcijas apkarošanas iestāžu, tostarp Prokuroru augstākās padomes, Valsts korupcijas novēršanas centra, Korupcijas novēršanas prokurora biroja, Valsts integritātes iestādes un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas aģentūras, neatkarību, objektivitāti un efektivitāti, jo īpaši turpinot nodrošināt pienācīgu resursu piešķiršanu, garantējot pārredzamas atlases procedūras, kurās piedalās neatkarīgi kandidātu meklētāji, un pieņemot konstitucionālus grozījumus saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, kuru mērķis ir jo īpaši likvidēt sākotnējo tiesnešu iecelšanas termiņu uz pieciem gadiem, mainīt Tiesnešu augstākās padomes sastāvu un stiprināt tās nozīmi, kā arī atcelt Moldovas parlamenta pilnvaras iecelt Augstākās tiesas tiesnešus; joprojām pauž dziļas bažas par Moldovas tiesu iestāžu selektīvo tiesu praksi un norāda, ka saskaņā ar organizācijas Transparency International jaunākajiem ziņojumiem tām nav pietiekamas neatkarības no izpildvaras un tās bieži tiek izmantotas kā instruments pret politiskajiem oponentiem un komerciālajām interesēm; norāda, ka ir svarīgi izstrādāt pārliecinošu korupcijas lietu izmeklēšanas reģistru, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa profiliem;

20.  atzinīgi vērtē 2018. gada jūlijā pieņemtos tiesību aktu grozījumus, kuru nolūks ir stiprināt uz nopelniem balstītu tiesnešu atlasi un paaugstināšanu amatā, kā arī viņu pārskatatbildību;

21.  pamatojoties uz konstatējumiem un ieteikumiem pirmajā un otrajā “Kroll” ziņojumā, kas būtu pilnībā jāpublicē, atkārtoti aicina ātri un pārredzami saukt pie atbildības visus, kas ir vainojami 2014. gadā atklātajā banku krāpšanā 1 miljarda USD apmērā, kā arī atgūt nozagtos līdzekļus; ņem vērā Moldovas iestāžu pieņemto stratēģiju par līdzekļu atgūšanu, tomēr ar bažām norāda, ka izmeklēšana šajā lietā tika veikta diezgan neefektīvi; uzsver, ka tiesām ir jāizbeidz ignorēt pārliecinošus pierādījumus un atklātās tiesas sēdēs steidzami ir jāizskata lietas, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta vai kuru izmeklēšana vēl notiek, jo īpaši Ilhan Šor lieta; uzsver, ka politiskā izvēle banku glābšanai izmantot publiskās finanses vēl vairāk ir palielinājusi smago uzticēšanās zudumu Moldovas politikai; aicina Padomi apsvērt individuālas sankcijas un attiecīgās ES dalībvalstis sniegt atbalstu izmeklēšanā;

22.  pauž bažas, ka palielināsies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks pēc steigā notikušās tā dēvētās fiskālo reformu paketes pieņemšanas 2018. gada jūlijā, kurā ietverta nodokļu amnestijas shēma, ar kuru varētu tikt legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi; prasa šo paketi grozīt, lai novērstu šādas nepilnības, un vienlaikus apņemas arī turpmāk lielu uzmanību veltīt tās īstenošanai, saskaņojot to ar Komisiju, EĀDD un citām starptautiskām organizācijām;

23.  uzsver arī nepieciešamību risināt un novērst citus organizētās noziedzības gadījumus, tostarp ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros, jo īpaši no Krievijas; uzsver tiesnešu atbildību tiesiskuma nodrošināšanā un uzsver, ka likumīgi notiesātiem tiesnešiem būtu jāizcieš tiem noteiktais sods;

24.  prasa, lai tiktu nodrošināta iespēja tiešsaistē piekļūt augstākā līmeņa politisko un administratīvo amatpersonu aktīvu elektroniskajām deklarācijām, sekojot Ukrainas paraugam;

25.  aicina Moldovas iestādes ievērot starptautiskos principus un īstenot paraugpraksi, kas garantē labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības darbībai; uzsver pilsoniskās sabiedrības būtiski svarīgo uzdevumu, uzraugot reformu īstenošanu, kā arī veicinot valsts iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību; īpaši sagaida, ka turpmākie tiesību akti neierobežos nedz valsts, nedz ārvalstu finansējuma piešķiršanu Moldovas NVO un PSO un lieki nepalielinās to administratīvo un ziņošanas slogu; pauž nožēlu, ka vairākos gadījumos iedzīvotāju līdzdalība ir bijusi ierobežota, kā tas bija 2018. gada martā, kad centrālā vēlēšanu komisija noraidīja pieteikumu organizēt referendumu par vēlēšanu sistēmas grozījumiem;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

26.  pauž bažas par pazīmēm, kas liecina par valsts pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu, un aicina iestādes nekavējoties apturēt nepamatotus vai nesamērīgus kriminālprocesus, daži no kuriem ir uzsākti, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām, un selektīvu tiesu praksi pret politiskajiem oponentiem, viņu advokātiem un/vai ģimenēm; kritizē to, ka ES dalībvalstu vai EĀDD delegāciju veikto procesa uzraudzību arvien vairāk apgrūtina publiska tiesas procesa trūkums; pauž īpašas bažas par tiesvedību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgiem tiesnešiem, piemēram, Domnica Manole un Gheorghe Balan, žurnālistiem un valdības vai Moldovas Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja Vladimir Plahotniuc kritizētājiem; mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas telpās; uzsver, ka ir vajadzīga efektīva izmeklēšana attiecībā uz apsūdzībām par spīdzināšanu apcietinājumā un psihiatriskās ārstniecības iestādēs; aicina iestādes garantēt arī pulcēšanās un vārda brīvību un jo īpaši mierīgu demonstrāciju rīkošanu, un to, lai tiktu stingri ievērotas pamattiesības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

27.  atzinīgi vērtē jaunas valsts stratēģijas dzimumu līdztiesības jomā pieņemšanu 2017. gadā un aicina iestādes nodrošināt tās pilnīgu īstenošanu;

28.  aicina iestādes būtiski pastiprināt centienus, lai ievērotu cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām, apkarojot joprojām lielu satraukumu radošo naida runu, vardarbību, sociālo atstumtību un diskrimināciju pret LGBTQI, personām ar invaliditāti un minoritātēm, piemēram, romiem, kā arī naida runu un diskrimināciju dzimuma vai politiskās piederības dēļ;

29.  stingri nosoda neseno Turcijas iedzīvotāju, kuri varētu būt saistīti ar kustību Gülen, nolaupīšanu/izdošanu Turcijai, pārkāpjot tiesiskumu un cilvēka pamattiesības; mudina Moldovas iestādes nodrošināt, ka visi izdošanas pieprasījumi no trešām valstīm tiek izskatīti pārredzamos tiesas procesos, pilnībā ievērojot Eiropas principus un standartus;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

30.  atzinīgi vērtē to, ka sakarā ar DCFTA stāšanos spēkā ievērojami pieaudzis Moldovas imports uz ES un ka ES ir lielākais ieguldītājs Moldovā, tomēr pauž nožēlu par to, ka minētais nav uzlabojis iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju; brīdina, ka nespēja panākt progresu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā apdraud iedzīvotāju atbalstu valsts proeiropeiskai virzībai;

31.  atgādina, ka ir svarīga neatkarīga tiesu sistēma un cīņa pret korupciju, kā arī administratīvā un birokrātiskā sloga samazināšana, lai palielinātu investīcijas un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi;

32.  mudina panākt turpmāku progresu sanitāro un fitosanitāro standartu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā;

33.  aicina nodrošināt faktisku atbilstību tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem un starptautiskajām saistībām, jo īpaši pienācīgi īstenojot SDO pamatkonvencijas;

34.  uzskata, ka svarīgākais DCFTA aspekts ir tiesību aktu tuvināšana ES acquis, tādēļ ka faktiskā piekļuve ES tirgum un reformas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no attiecīgo tiesību aktu atbilstošas īstenošanas un izpildes; apzinās, ka Moldovas pārvaldībai, iestādēm un publiskajai administrācijai tas ir nozīmīgs un sarežģīts uzdevums, un mudina Komisiju sniegt atbilstošu tehnisko un finansiālo atbalstu;

Enerģētika un citas sadarbības jomas

35.  atzinīgi vērtē Enerģētikas likuma izsludināšanu 2017. gadā kā vēl vienu soli virzībā uz trešās enerģētikas paketes transponēšanu un mudina veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu energoregulatoru aģentūras ANRE neatkarību; atzīst Moldovas centienus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes veicināšanā un uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt agroekoloģiskās lauksaimniecības metodes saistībā ar ilgtspējīgu lauku attīstību;

36.  prasa mērķtiecīgāku rīcību vides aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz Dņestras upes ūdens resursu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu un koordinēšanu;

Institucionālie noteikumi

37.  prasa ES, tās dalībvalstīm un Moldovai paplašināt paziņošanu par AN īstenošanu un paredzamajiem ieguvumiem, ko Moldovas iedzīvotājiem radīs saistītās reformas un ciešāka integrācija ar Eiropas Savienību; uzsver, ka ir jācīnās pret Krievijas veikto dezinformāciju, izmantojot faktus un pieejamu kvalitatīvu informāciju visās galvenajās Moldovā izmantotajās valodās;

38.  atkārtoti pauž apņemšanos palielināt ar ES austrumu partnervalstīm noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību; vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD biežāk un regulārāk nosūtīt Parlamentam un Padomei rakstiskus ziņojumus par šo nolīgumu īstenošanu;

39.  uzskata, ka būtu lietderīgi Moldovas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Moldovai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante apspriešanas procesus;

40.  norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Moldovas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

41.  aicina EĀDD un Komisiju vienlaikus publicēt visus gada asociācijas nolīgumu īstenošanas ziņojumus un vienlaikus publicēt salīdzinošu novērtējumu par katra saistītā partnera panākto progresu AN/DCFTA īstenošanā, salīdzinot ar konkrētiem kritērijiem;

42.  nolemj sagatavot gada ziņojumus par asociācijas nolīgumu īstenošanu;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0303.
(2) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(3) OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp.
(4) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.
(5) Pētījums “The electoral reforms in three association countries of the Eastern Neighbourhood – Ukraine, Georgia and Moldova” (Vēlēšanu reformas trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā), Eiropas Parlaments, 2017. gada 26. oktobris.
(6) Eiropas Īstenošanas novērtējums “Association agreements between the EU and Moldova, Georgia and Ukraine” (Asociācijas nolīgumi starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu), Eiropas Parlaments, 2018. gada 28. jūnijs.
(7) Pētījums “The Development of an Institutional Framework for the Implementation of the Association Agreements in Georgia, Moldova and Ukraine” (Institucionālā satvara izstrāde attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā), Eiropas Parlaments, 2018. gada jūlijs.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika