Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu: “Maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums atbilstīgi izdevumu atjauninātajām prognozēm un ieņēmumu atjauninājumam (pašu resursi)” (13961/2018 – C8-0488/2018 – 2018/2244(BUD))

P8_TA(2018)0500 A8-0399/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2017. gada 30. novembrī(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(6),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 12. oktobrī (COM(2018)0704),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. novembrī un nosūtīja Parlamentam tajā pašā dienā (13961/2018 – C8-0488/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0399/2018),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekta mērķis ir atjaunināt gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļas, lai ņemtu vērā jaunākās norises;

B.  tā kā izdevumu daļā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts paredz attiecīgi par 48,7 miljoniem EUR un 44,7 miljoniem EUR samazināt budžeta pozīciju saistību un maksājumu apropriācijas 1.a izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” un 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme — dabas resursi”;

C.  tā kā ieņēmumu daļā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts paredz tradicionālo pašu resursu (t. i., muitas nodokļi un cukura nozares nodevas), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu un attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju un to finansējuma ieplānošanu budžetā, kas ietekmē to, kā tiek sadalītas dalībvalstu pašu resursu iemaksas Savienības budžetā,

1.  atzinīgi vērtē to, ka beidzot tiek pienācīgi īstenotas 2014.–2020. gada programmas un ka tādēļ ir tikai nedaudz jāpielāgo izdevumu daļa atšķirībā no ievērojamiem budžeta grozījumiem, kurus pieņēma 2016. un 2017. gadā; mudina Komisiju un dalībvalstis kompensēt pēdējo trīs gadu laikā iekrātos būtiskos kavējumus;

2.  ņem vērā pašu resursu līdzsvarošanas tehnisko procesu, kas bija nepieciešams tradicionālo pašu resursu un PVN prognožu pārskatīšanas un Apvienotās Karalistes korekcijas atjaunināšanas dēļ;

3.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 6/2018 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (3) OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (6) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas (COM(2018)0901 – C8-0492/2018 – 2018/2274(BUD))

P8_TA(2018)0501 A8-0455/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0901 – C8-0492/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 12. punktu,

–  ņemot vērā jauno Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kuru saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu Komisija pieņēma 2018. gada 30. novembrī (COM(2018)0900),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 11. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam (15205/2018 – C8-0499/2018),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0455/2018),

A.  tā kā elastības instruments ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā varētu finansēt skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi izmantot elastības instrumentu, lai papildinātu Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžetā pieejamo finansējumu, par 985 629 138 EUR pārsniedzot 3. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, lai finansētu pasākumus migrācijas, bēgļu un drošības jomā;

C.  tā kā Parlamenta un Padomes pārstāvji budžeta trialogā 2018. gada 4. decembrī vienojās izmantot elastības instrumentu vēl 178 715 475 EUR apmērā saistībā ar līdzekļu palielinājumiem pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un programmai Erasmus+ 1.a izdevumu kategorijā,

1.  piekrīt elastības instrumenta izmantošanai 1 164 344 613 EUR apmērā saistību apropriācijās;

2.  atkārtoti norāda, ka DFS regulas 11. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt lielāku elastīgumu;

3.  atkārtoti pauž savu izsenis deklarēto uzskatu, ka maksājumi, kas izriet no elastības instrumentā iepriekš uzņemtām saistībām, var tikt iegrāmatoti tikai papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

4.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā stiprināt svarīgākās programmas ES konkurētspējai un finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2019/276.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2019. gada vispārējā budžetā (COM(2018)0281 – C8-0221/2018 – 2018/2074(BUD))

P8_TA(2018)0502 A8-0453/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0281 – C8-0221/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembra trialoga rezultātus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0453/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, avansa maksājumiem tiek darīta pieejama summa EUR 50 000 000 apmērā, izmantojot Savienības vispārējā budžeta apropriācijas,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2019. gada vispārējā budžetā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2019/277.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018 – 2018/2275(BUD))

P8_TA(2018)0503 A8-0454/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4) („DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par budžeta sagatavošanas vispārējām pamatnostādnēm(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. jūnijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 4. septembrī pieņemto nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome nosūtīja Parlamentam 2018. gada 13. septembrī (11737/2018 – C8-0410/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 24. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(9),

–  ņemot vērā to, ka Samierināšanas komiteja Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktā minētajā divdesmit vienas dienas termiņā nevienojās par kopīgu dokumentu,

–  ņemot vērā otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu pieņēma 2018. gada 30. novembrī (COM(2018)0900),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 11. decembrī pieņemto nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0454/2018),

1.  atgādina, ka budžeta projekta dokumentu kopumu, par ko Parlaments un Padome smagās un intensīvās sarunās vienojās 2018. gada 4. decembra trialoga sanāksmē, veido divi komponenti: Savienības 2019. gada budžets, kura apmērs saistību un maksājumu apropriācijās attiecīgi ir 165 795,6 miljoni EUR un 148 198,9 miljoni EUR, un četri kopīgi paziņojumi, kā arī viens vienpusējs paziņojums;

2.  uzsver — kaut arī Padomes grozītais budžeta projekts ne visā pilnībā atbilst ilgtspējīga, saskanīga un efektīva Savienības budžeta prasībām, Parlamenta mērķis ir nodrošināt Savienībai budžetu, kas var sniegt jūtamus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

3.  atzinīgi vērtē vienošanos par saistību apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar sākotnējo Padomes lasījumu ir palielināts par 1728 miljoniem EUR; pauž gandarījumu, ka sarunās panāktais līdzekļu palielinājums par 943 miljoniem EUR atbilst Parlamenta galvenajām politiskajām prioritātēm, proti, pētnieku, jauniešu un MVU atbalstam, migrācijas pamatcēloņu novēršanai, klimata pārmaiņām, ES iedzīvotāju drošības palielināšanai un aizsardzībai;

4.  atzinīgi vērtē vienošanos par 2019. gada maksājumu apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu ir palielināts par 2,4 %; tomēr norāda, ka maksājumu līmenis atbilst tikai 0,9 % no Savienības NKI; uzsver to, cik nozīmīgs ir kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām, kurā Parlaments un Padome apņemas pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai segtu visas pienācīgi pamatotās vajadzības;

5.  pauž nožēlu par to, ka Padome, aizbildinoties ar to, ka tās rīcībā nebija pietiekami daudz laika izanalizēt attiecīgo jautājumu, 2019. gada budžeta procedūras kontekstā principiāli atteicās iesaistīties diskusijā par Finanšu regulas jaunā 15. panta 3. punkta izmantošanu, kas ļautu pētniecības jomā atceltās summas no jauna darīt pieejamas ikgadējās budžeta procedūras ietvaros; tādēļ aicina Komisiju vismaz divreiz gadā ziņot tieši par pētniecības programmās atceltajām summām un nodrošināt visu attiecīgo informāciju un elementus saistībā ar 15. panta 3. punktu, un ierosināt to izmantot 2020. gada budžeta procedūras kontekstā;

6.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā viena no abām budžeta lēmējiestādēm netika pienācīgi iesaistīts Padomes un Komisijas diskusijās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā paplašināšanu; pauž nožēlu par Padomes nelokāmo nostāju attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu, proti, ka no Savienības budžeta tiks nodrošināti 2 miljardi EUR, savukārt dalībvalstu ieguldījums būs 1 miljards EUR; atkārto savu izsenis pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt tā, ka tas kaitētu jau pastāvošiem Savienības ārējiem projektiem; atgādina, ka, veicot pašreizējās DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu, Padome nebija gatava palielināt DFS maksimālos apjomus un tādēļ tas netika izdarīts, un ka DFS nav bijusi pietiekami elastīga, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāizdara secinājumi attiecībā uz DFS pēc 2021. gada, lai cita starpā novērstu to, ka tiek veidoti tādi budžeta „satelīti” kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā;

7.  atbilstoši Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajam paziņojumam uzstāj, lai programmu „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+” budžeta palielinājums par 100 miljoniem EUR, kas saskaņā ar panākto vienošanos tiks nodrošināts, izdarot grozījumu 2019. gada budžetā, tiktu finansēts, nevis pārdalot līdzekļus no citām programmām, bet gan ar jaunām apropriācijām;

8.  ņemot vērā arvien lielāko atbalstu, ko Eiropols sniedz dalībvalstīm saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, un Eiropola iesaistīšanos cīņā pret terorismu un kibernoziedzību, atzinīgi vērtē 10 papildu amata vietu izveidi un ar to saistīto apropriāciju palielinājumu Eiropolam;

9.  atzinīgi vērtē 5 amata vietu izveidi un to, ka Komisija šajā sakarībā palielinājusi apropriācijas 2019. gada budžeta projektā, lai nepieļautu darbu iestrēgšanu, kas varētu kaitēt tiesu produktivitātei, ņemot vērā Tiesas jaunos pienākumus un nemitīgo darba slodzes palielināšanos, it īpaši saistībā ar Brexit; tomēr norāda, ka faktiski Tiesai atbalsta dienestos bija vajadzīgas 16 jaunas pastāvīgas amata vietas;

10.  atzinīgi vērtē EĀDD budžeta pozīcijas palielināšanu stratēģiskās komunikācijas spējai, lai nodrošinātu spēcīgāku un koordinētu Savienības reakciju uz dezinformācijas izaicinājumu;

11.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kā arī šai rezolūcijai pievienotos kopīgos paziņojumus;

12.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

PROJEKTA PAKETE

2019. gada budžets — kopīgi secinājumi

Kopīgos secinājumus veido šādas iedaļas:

1.  2019. gada budžets

2.  Paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

Saskaņā ar projekta paketi:

–  kopējais saistību apropriāciju (s/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 165 795,6 miljoni EUR. Kopumā 2019. gadam saglabājas rezerve līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam 1 291,1 miljona EUR apmērā s/a;

–  kopējais maksājumu apropriāciju (m/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 148 198,9 miljoni EUR;

–  elastības instruments 2019. gadam tiek izmantots s/a par summu 1 164,3 miljoni EUR 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) un 3. izdevumu kategorijai (Drošība un pilsoniskums);

–  vispārējā rezerve saistībām tiek izmantota 1 476,0 miljonu EUR apjomā 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu apakškategorijai (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) un 4. izdevumu kategorijai (Globālā Eiropa);

–  2017. gadā izmantotā neparedzēto izdevumu rezerve tiek kompensēta par 253,9 miljoniem EUR no nepiešķirto līdzekļu rezerves 5. izdevumu kategorijā (Administrācija);

–  2019. gada m/a, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā, Komisija ir aplēsusi 961,9 miljonu EUR apmērā.

1.  2019. gada budžets

Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par kopīgiem secinājumiem, kas iekļauti 1.1.–1.6. iedaļā.

1.1.  Horizontālie jautājumi

Decentralizētās aģentūras

Decentralizētām aģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā (BP) ir ierosinājusi Komisija.

Izpildaģentūras

Izpildaģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija.

Izmēģinājuma projekti/sagatavošanas darbības

Ir panākta vienošanās par visaptverošu 75 izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību (PP/PA) paketi, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija. Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā paketē, kādu Eiropas Parlaments ierosinājis savā sākotnējā BP lasījumā, pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas PP/PA noteikti Finanšu regulā.

1.2.  Finanšu shēmas izdevumu kategorijas – saistību apropriācijas

1.a izdevumu apakškategorija (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā BP, bet ar turpmākajā tabulā ietvertajiem pielāgojumiem.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 23 335,4 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.a izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 74,7 miljonu EUR apmērā un no elastības instrumenta izmanto summu 178,7 miljonu EUR apmērā.

1.b izdevumu apakškategorijā (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija):

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 57 192,0 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.b izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un saistību vispārējai rezervei izmanto summu 350,0 miljonu EUR apmērā.

2. izdevumu kategorija (Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 59 642,1 miljona EUR apmērā, atstājot rezervi 701,9 miljonu EUR apmērā.

3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 3 786,6 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un no elastības instrumenta izmanto summu 985,6 miljonu EUR apmērā.

4. izdevumu kategorija (Globālā Eiropa)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 11 319,3 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 1 051,3 miljonu EUR apmērā.

5. izdevumu kategorija (Administrācija)

Amata vietu skaits iestāžu štatu sarakstos un apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā (BP).

Tā rezultātā un pēc tam, kad bija ņemti vērā PP/PA (4,1 miljons EUR), kas ierosināti iepriekš 1.1. iedaļā, saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 9943,0 miljonu EUR apmērā, atstājot rezervi 589,1 miljona EUR apmērā 5. izdevumu kategorijas maksimālās robežvērtības ietvaros pēc tam, kad ir izmantoti 253,9 miljoni EUR no rezerves, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā.

Īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

Saistību apropriācijas EGF, EAR un ESSF ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā.

1.3.  Maksājumu apropriācijas

Kopējais maksājumu apropriāciju līmenis 2019. gada budžetā ir noteikts līmenī, kādu Komisija ierosinājusi otrajā BP.

1.4.  Budžeta piezīmes

Komisijas ierosinātās budžeta piezīmes par otro BP ir apstiprinātas, izņemot attiecībā uz šādām budžeta pozīcijām:

–  08 02 08. pants (MVU instruments) budžeta Komisijas iedaļā, attiecībā uz kuru tika apstiprināts teksts, kas tika ierosināts sākotnējā BP;

–  2 2 1 4. postenis (Stratēģiskās komunikācijas spēja) budžeta Eiropas Ārējās darbības dienesta iedaļā, attiecībā uz kuru ir apstiprināts teksts, kas bija iekļauts sākotnējā BP Eiropas Parlamenta lasījumā.

1.5.  Nomenklatūra

Nomenklatūra, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprināta.

1.6.  Rezerves

Rezerves, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprinātas. Papildus tam summa 19 321 000 EUR apmērā tiek iekļauta rezervē gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, gaidot, kad tiks pieņemts Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikums (COM(2018)0632) par 18 02 03. pantu (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)).

2.  PAZIŅOJUMI

2.1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina maksājumu pienācīga veikšana attiecībā pret apropriācijām saistībām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi pārraudzīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu. Šim nolūkam tie aicina Komisiju laikus iesniegt atjauninātus skaitļus par īstenošanas stāvokli un aplēsēm attiecībā uz 2019. gada maksājumu apropriāciju prasībām.

Ja skaitļi parāda, ka 2019. gada budžetā iekļautās apropriācijas ir nepietiekamas, lai segtu vajadzības, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar atbilstošu risinājumu, cita starpā budžeta grozījumu, lai budžeta lēmējinstitūcija pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā varētu laikus pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Ja nepieciešams, Eiropas Parlaments un Padome ņems vērā lietas steidzamību.

2.2.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka jaunatnes bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga un kopēja politiska prioritāte, un tie atkārtoti apstiprina apņēmību šā mērķa sasniegšanai pēc iespējas labāk izmantot pieejamos budžeta resursus, jo īpaši ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) starpniecību.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā līdzšinējo pieredzi saistībā ar resursu palielinājumu īpašajam piešķīrumam JNI, kas izraisīja apjomīgus grozījumus programmās, lai nodrošinātu līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas būtu līdzvērtīgi īpašajam piešķīrumam JNI.

Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par palielinātu budžeta resursu JNI raitu īstenošanu. Eiropas Parlaments un Padome, ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienojas priekšlikumu izskatīt ātri, lai pārplānošana 2019. gadā varētu noritēt pēc iespējas ātri.

2.3.  Vienpusējs Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, Komisija apstiprina, ka, nākot klajā ar atjaunināto finanšu plānojumu un tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Kopīgo noteikumu regulu, 2019. gadam paredzētais palielinājums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, par ko panākta vienošanās, netiks uzskatīts par pašlaik 2020. gadam paredzētās summas pārcelšanu uz agrāku laiku.

2.4.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par klimata politikas integrēšanu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, cik svarīgi ir veidot mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un klimata ziņā noturīgu ekonomiku. Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome vienojās laikā no 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20 % no ES budžeta investēt ar klimatu saistītos izdevumos. Vidēji – un kaut arī 2019. gada budžetā tika sasniegts 20 % mērķis – pašreizējā prognoze kopējam 2014.–2020. gada laikposmam paredz, ka pasākumiem klimata jomā no ES budžeta tiks piešķirti 19,3 %, galvenokārt tādēļ, ka šā laikposma sākumā Eiropas strukturālie un investīciju fondi tika īstenoti ar kavēšanos.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai šo virzību un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai 2014.–2020. gada laikposmam kopumā panāktu 20 % mērķi.

2.5.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par 1.a izdevumu apakškategorijas nostiprināšanu ar budžeta grozījumu

Ņemot vērā ierobežoto elastības instrumenta un saistību vispārējās rezerves pieejamību, Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies 2019. gadā budžeta grozījumā iekļaut 100 miljonus EUR, lai stiprinātu “Apvārsnis 2020” un Erasmus+. Komisija ar šo budžeta grozījumu, kurā nebūs iekļauti citi elementi, nāks klajā, tiklīdz 2019. gada pavasarī būs pabeigta daudzgadu finanšu shēmas 2020. gadam tehniskā korekcija, ietverot saistību vispārējās rezerves aprēķināšanu. Tas neskar nevienu citu parasto tehnisko korekciju, kas Komisijai būs jāveic, lai nodrošinātu organizētu 2019. gada budžeta izpildi.

Eiropas Parlaments un Padome apņemas Komisijas iesniegto 2019. gada budžeta grozījuma projektu izskatīt ātri.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089. (7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182. (8) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0311. (9) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0404.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091(NLE))

P8_TA(2018)0504 A8-0366/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (07964/2018),

–  ņemot vērā projektu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) un v) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 12. decembra neleģislatīvo rezolūciju(1) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu vēstules formā (A8-0366/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0505.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091M(NLE))

P8_TA(2018)0505 A8-0367/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07964/2018),

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a)  apakšpunkta v) daļu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. jūlijā notikušajā ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES un Japānas Stratēģiskās partnerības nolīgumu, kuru parakstīja 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 29. novembrī pieņemtās un 2017. gada 14. septembrī publicētās sarunu norādes attiecībā uz Brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu,

–  ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju, kurā iekļauti Eiropas Parlamenta ieteikumi Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(2) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju(3),

–  ņemot vērā galīgo ziņojumu par ES un Japānas Brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz tirdzniecības ilgtspēju (2016. gada aprīlis) un analīzi par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma ekonomisko ietekmi, ko Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts publicēja 2018. gada jūnijā,

–  ņemot vērā EP un Japānas 38. starpparlamentu sanāksmes 2018. gada 10. maijā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas tika pieņemta 2015. gadā Ņujorkā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada oktobra paziņojumu ar nosaukumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu par pilsoniskās sabiedrības lomu ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumā un 2018. gada 14. februāra atzinumu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ES brīvās tirdzniecības nolīgumos,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. februāra 15 punktu plānu padarīt ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas efektīvākas,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/15 saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu, kuru 2015. gada 10. jūlijā pieprasīja Komisija,

–  ņemot vērā LESD 26. protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,

–  ņemot vērā LESD 168. līdz 191. pantu un jo īpaši LESD 191. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā LESD 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 218. pantu, jo īpaši tā 10. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju(4) par projektu Padomes lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0367/2018),

A.  tā kā Savienībai un Japānai ir kopīgas tādas pamatvērtības kā cilvēktiesību respektēšana, demokrātija un tiesiskums, kā arī stingra apņemšanās attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un uz noteikumiem balstītu PTO sistēmu;

B.  tā kā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN) ir stratēģiska dimensija un tas ir visnozīmīgākais divpusējās tirdzniecības nolīgums, ko ES jebkad ir noslēgusi, aptverot gandrīz trešo daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), gandrīz 40 %pasaules tirdzniecības un vairāk nekā 600 miljonus cilvēku;

C.  tā kā Japāna ir pasaules trešais lielākais patēriņa tirgus, bet tikai sestais lielākais Savienības eksporta tirgus, kas norāda uz neizmantoto divpusējās tirdzniecības potenciālu;

D.  tā kā ES un Japānas EPN ex ante pētījumi un analīze rāda, ka nolīgumam būtu pozitīva ietekme uz IKP pieaugumu, ienākumiem, tirdzniecību, darba ražīgumu un nodarbinātību gan Savienībā, gan Japānā, bet vienlaikus tiktu pildīts mērķis tiekties uz “viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”; tā kā nolīgumam ir arī potenciāls sniegt labumu patērētājiem, jo samazināsies preču un pakalpojumu cenas un palielināsies izvēles iespējas; tā kā ES un dalībvalstīm vajadzētu uzlabot pastāvošos instrumentus, ar kuriem palīdzēt strādājošajiem un uzņēmumiem pielāgoties jaunajām iespējām un iespējami negatīvajai globalizācijas un tirdzniecības nolīgumu ietekmei; tā kā nolīguma panākumus vajadzētu novērtēt arī, pamatojoties uz tā ieguldījumu, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

E.  tā kā Parlaments ir vērojis šīs sarunas jau no paša to sākuma un cita starpā aicinājis nodrošināt pārredzamību un sarunu īstenotājiem panākt atbilstību pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un uzņēmumu interesēm, kā rezultātā uzlabojās dokumentu pieejamība, tika regulāri ziņots par sarunām un uzlabojās komunikācija; tā kā nākotnē varētu veikt turpmākus uzlabojumus tirdzniecības nolīgumu procedūrā, jo īpaši kopīgi izmantojot ES priekšlikumus un nodrošinot, ka Padome pirms sarunām vienmēr publicē sarunu norādes;

F.  tā kā ir būtiski svarīgi, lai nolīguma tirdzniecības preferences un sniegtās iespējas būtu pieejamas un tiktu pilnībā izmantotas,

1.  uzskata, ka šim nolīgumam ir būtiska divpusēja un globāla stratēģiskā nozīme un ka tas nolīgums ir savlaicīgs signāls par labu atklātai, taisnīgai un uz vērtībām un noteikumiem balstītai tirdzniecībai, vienlaikus veicinot augstus standartus vides aizsardzības, pārtikas nekaitīguma un patērētāju un darbinieku tiesību aizsardzības jomā laikā, kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi; brīdina, ka protekcionisms nav izeja un faktiskais stāvoklis tirdzniecības politikā nav saglabājams;

2.  atzinīgi vērtē EPN vērienīgo un visaptverošo raksturu, kas skar prioritātes, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu;

3.  jo īpaši norāda uz ievērojamo tarifu liberalizāciju, par ko panākta vienošanās saistībā ar EPN un kas, kad tiks pilnībā īstenota, nozīmēs, ka tiks liberalizēti 99 % ES tarifu pozīciju un 97 % Japānas tarifu pozīciju, tostarp tādu nozaru ražojumiem, kurās ES konkurētspēja ir ļoti augsta, norāda arī uz pasākumiem, kuru mērķis ar beznodokļu kvotām, samazinātiem nodokļiem vai pārejas periodiem ir aizsargāt sensitīvus ražojumus; uzsver, ka EPN ir iekļauta krāpšanas apkarošanas klauzula, kas krāpšanas gadījumos vai, kad otra puse atsakās sadarboties muitas jautājumos, ļauj ES atsaukt tirdzniecības preferences, vienlaikus nodrošinot, ka likumpaklausīgie tirgotāji netiek nelabvēlīgi ietekmēti;

4.  norāda, ka ES tarifi automobiļiem tiks pakāpeniski samazināti septiņu gadu laikā; prasa Komisijai saglabāt vērību attiecībā uz automobiļu tirdzniecības plūsmu tendencēm šajā periodā, lai prognozētu jebkādu ES tirgus destabilizāciju un rīkotos tādā gadījumā; tomēr uzsver, ka ievērojama daļa ES pārdoto Japānas zīmolu transportlīdzekļu tiek ražoti ES;

5.  norāda, ka Japāna ir pievērsusies nevajadzīgiem ar tarifiem nesaistītiem pasākumiem dažādās nozarēs, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem, pārtikas piedevām, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, pārtikas marķēšanu un kosmētiku, tādējādi samazinot atbilstības panākšanas izmaksas un izveidojot paredzamāku regulatīvo sistēmu; atgādina par valstu tiesībām noteikt savus standartus, kas ir augstāki nekā starptautiskie standarti, ja tas ir pamatoti, lai nodrošinātu pienācīgu veselības, drošības vai patērētāju aizsardzību; turklāt pieņem zināšanai arī Japānas apņemšanos saskaņot automobiļu standartus ar starptautiskajiem standartiem, ko izmanto arī ES automobiļu ražotāji;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna ES piegādātājiem piešķirs nediskriminējošu piekļuvi 54 lielāko pilsētu iepirkuma tirgiem un var vēl vairāk palielināt šo pilsētu skaitu, atcels "darbības drošības klauzulu", kas praktiski liedz ES dzelzceļa piegādātājiem piekļūt Japānas tirgum, un palielinās publiskā iepirkuma konkursu pārredzamību; prasa Komisijai paredzēt precīzu uzraudzību attiecībā uz šī punkta īstenošanu, lai tiktu ievērotas saistības publiskā iepirkuma tirgu atvēršanas un piekļuves jomā; uzsver, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, jāņem vērā arī sociālie un vides aizsardzības kritēriji; uzsver, ka gan Savienībā, gan Japānā publiskajam iepirkumam arī turpmāk jābūt iedzīvotāju interesēs;

7.  uzskata, ka Japāna ir ļoti vērtīgs eksporta tirgus ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, un norāda, ka aptuveni 85 % no pārtikas produktiem būs atļauts ievest Japānā, nemaksājot nodokļus; norāda, ka arī pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem pēc pārejas perioda būs nodrošināta beznodokļu piekļuve Japānas tirgum; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums paver ievērojamas ES lauksaimniecības un pārtikas produktu, piemēram, vīna, liellopa gaļas, cūkgaļas un siera, eksporta iespējas un aizsargā 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), paredzot iespēju pievienot vēl citas ĢIN, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem un ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas pārtikas nozarē; aicina turpināt sarunas pēc trim gadiem, lai novērtētu iespējas paplašināt aizsargāto ĢIN sarakstu, un sagaida, ka abas puses pievērsīs vislielāko uzmanību ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tostarp maza mēroga pārtikas ražošanai un lauku attīstībai;

8.  uzsver, ka nolīgums veicina labāko praksi, lai patērētājiem nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pārtiku un ražojumus; uzsver, ka nekas nolīgumā neliedz ES piemērot piesardzības principu, kā noteikts LESD; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta nepārprotama atsauce uz piesardzības pieeju; uzsver, ka nolīgums nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt precīzu, saprotamu un ES prasībām atbilstošu pārtikas marķēšanu; aicina abus partnerus, īstenojot nolīgumu, uzlabot patērētāju aizsardzību, patērētāju labklājību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju visos turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašus un stingrus noteikumus par patērētāju aizsardzību;

9.  uzsver, ka abas puses ir apņēmušās nodrošināt augstu vides un darbaspēka aizsardzības līmeni un ka šie augstie standarti nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem, vienlaikus norādot, ka ar šo nolīgumu tiek arī skaidri noteikts, ka darba un vides standartus nevar mīkstināt vai pazemināt, lai piesaistītu tirdzniecību un investīcijas; atgādina par ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam IAM Nr. 5; atzinīgi vērtē to, ka Japāna un ES ir pievienojušās Buenosairesas deklarācijai par sievietēm un tirdzniecību, un aicina abas puses šajā nolīgumā būtiski pastiprināt savas saistības dzimuma un tirdzniecības jautājumos, tostarp attiecībā uz tiesības saņemt vienlīdzīgu samaksu; sagaida, ka ES un Japāna visās savās darbībās, tostarp īstenojot šo nolīgumu, darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu IAM; aicina Komisiju veikt ietekmes uz ilgtspēju ex post novērtējumu par šā nolīguma īstenošanu;

10.  atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu cīņai pret klimata pārmaiņām un citus daudzpusējus nolīgumus vides jomā, kā arī iestāties par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (tostarp cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi) un ilgtspējīgu zivsaimniecību (nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošana); uzsver, ka ES tiesību akti un standarti joprojām ir piemērojami ES tirgū importētiem ražojumiem un ka jo īpaši ES Kokmateriālu regula (Regula (ES) Nr. 995/2010) aizliedz nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu ES tirgū un ievieš obligātu likumības pārbaužu sistēmu; aicina abas puses cieši sadarboties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības sadaļu, lai apmainītos ar paraugpraksi un stiprinātu tiesību aktu īstenošanu šajos jautājumos, tostarp vienoties par visefektīvākajiem pasākumiem nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai un īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu eksportu no ES uz Japānu;

11.  uzsver, ka nolīgumā ir ietverta nepārprotama apņemšanās panākt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju ratifikāciju; pauž nožēlu par to, ka Japāna vēl nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba aizliegšanu) un sagaida, ka saprātīgā laikā Japāna panāks konkrētu progresu šo konvenciju ratifikācijā un efektīvā piemērošanā atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies, noslēdzot EPN;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna izveidos starpministriju sistēmu, lai risinātu ilgtspējīgas attīstības saistību izpildi, tostarp ratificētu SDO pamatkonvencijas, un ka nolīgumā paredzētajai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejai ir uzdots sazināties ar pilsonisko sabiedrību par ilgtspējīgas attīstības sadaļas īstenošanu;

13.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 16. maija Atzinuma Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN 161. punktā ir norādījusi, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību un ka noteikumu par ilgtspējīgu attīstību pārkāpums ļauj otrai pusei izbeigt vai apturēt liberalizāciju, kas paredzēta citos BTN noteikumos; atzinīgi vērtē pārskatīšanas klauzulas iekļaušanu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā un aicina abas puses pienācīgi un savlaicīgi izmantot šo klauzulu, lai pildītu uzņemtās saistības un uzlabotu darba un vides noteikumu izpildāmību un efektivitāti, tostarp apsverot dažādu īstenošanas metožu izmantošanu, atstājot sankcijās balstīta mehānisma izmantošanu kā galējo līdzekli; aicina abas puses negaidīt pārskatīšanas klauzulas iedarbināšanu, lai veiktu pasākumus virzībā uz efektīvu īstenošanu, tādējādi nodrošinot, ka ;sis EPN ir pirmais nolīgums, kas nodrošina visaugstāko iespējamo aizsardzību; aicina Komisiju uzraudzīt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā noteikto saistību izpildi un sadarboties ar Japānu to īstenošanā, pamatojoties uz Komisijas neoficiālo 15 punktu dokumentu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;

14.  uzsver, ka EPN garantē dalībvalstu iestādēm tiesības pilnībā noteikt, nodrošināt un regulēt sabiedriskos pakalpojumus vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, neraugoties uz tajā paredzēto negatīvā saraksta pieeju, jo tā neliedz valdībām privatizētos pakalpojumus atkal atgriezt publiskajam sektoram vai brīvi nolemt par jaunu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; uzskata, ka principā vienmēr ir ieteicams izmantot pozitīvo sarakstu pieeju saskaņā ar PTO VVPT; norāda uz abu EPN pušu apņemšanos aizsargāt publisko ūdens resursu apsaimniekošanu kā daļu no vispārējā sabiedrisko pakalpojumu atbrīvojuma;

15.  uzskata, ka tirgus piekļuves saistības pārrobežu pakalpojumu jomā, tostarp saistībā ar e-komerciju, jūras transportu, pasta pakalpojumiem, enerģētiku un telekomunikācijām, var ievērojami veicināt pakalpojumu tirdzniecību; uzskata, ka, nodrošinot taisnīgāku attieksmi, nolīgums atvieglos ES uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu Japānas tirgū, atgādina, ka ir jāaizsargā sabiedriskās politikas mērķi, tostarp kiberdrošības jomā, un ka ir jāsaglabā politikas telpa, lai nākotnē būtu iespējams risināt regulatīvās problēmas;

16.  norāda, ka EPN paredz speciālistu pagaidu pārvietošanos pāri robežām (tā sauktais 4. režīms), uzdodot abām pusēm veikt darbinieku pārcelšanu uzņēmumu ietvaros aptuveni 40 nozarēs, bet attiecībā uz neatkarīgajiem speciālistiem — aptuveni 20 nozarēs, tādējādi veicinot tiešo ārvalstu ieguldījumu sasaisti ES un Japānā;

17.  uzsver, ka nolīgums saglabā arī suverēnās tiesības reglamentēt finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ. aicina abas nolīguma puses izmantot finanšu regulēšanas forumu, lai uzlabotu globālo finanšu sistēmu;

18.  atzinīgi vērtē tā galvenos novatoriskos elementus, piemēram, īpašas sadaļas, kas veltītas Parīzes nolīgumam, MVU un uzņēmu pārvaldībai, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, balstoties uz G20 un ESAO principiem; mudina abas puses aktīvi darboties, lai panāktu uzņēmumu sociālo atbildību;

19.  uzsver, ka sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un ka tā nekādā veidā neierobežo tiesības noteikt regulējumu; atgādina, ka attiecīgie noteikumi ir jāīsteno, pilnībā ievērojot abu ES likumdevēju prerogatīvas; atzinīgi vērtē to, ka sadaļā par sadarbību regulējuma jomā ir skaidri noteikts, ka ir pilnībā jāievēro LESD noteiktie principi, piemēram, piesardzības princips;

20.  prasa nodrošināt regulatīvās sadarbības komitejas darbības pārredzamību un pienācīgu visu ieinteresēto pušu, jo īpaši arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistīšanu, kas jāuzskata par priekšnoteikumu, lai arī turpmāk saglabātu sabiedrības uzticību nolīgumam un tā izraisītajām sekām; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir regulāri jāinformē par lēmumiem, kas pieņemti regulatīvās sadarbības komitejā;

21.  norāda, ka turpinās sarunas par atsevišķu ieguldījumu nolīgumu un ka Eiropas Parlaments tās stingri uzraudzīs; norāda, ka, kamēr nav izveidota daudzpusēja ieguldījumu tiesa, Komisija nolīgumos ar citiem partneriem ir ieviesusi ieguldījumu tiesas sistēmu; atgādina, ka vecais privāto ieguldītāju strīdu izšķiršanas mehānisms (ISIM) ir nav pieņemams;

22.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Japāna 2018. gada 17. jūlijā sekmīgi noslēdza sarunas par savstarpēju atbilstību un vienojās savstarpēji atzīt datu aizsardzības sistēmas par līdzvērtīgām, kas ļaus drošāk pārvietot datus starp ES un Japānu; uzsver, ka attiecīgajām datu aizsardzības iestādēm ir svarīga loma pienācīga datu aizsardzības līmeņa nodrošināšanā; konstatē, ka nolīgumā ir iekļauta rendez-vous klauzula, kas paredz trīs gadu laikā izvērtētu jautājumu par pārrobežu datu sniegšanu, un atzīst digitālās ekonomikas arvien lielāko nozīmi izaugsmei un darbavietu radīšanai; atgādina, ka visos tirdzniecības nolīgumos pilnībā jāievēro ES datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzības acquis, tostarp Vispārējā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679), un uzsver, ka attiecībā uz jebkādu turpmāku nolīgumu ir jāsaņem Parlamenta piekrišana un nolīgumā jāaizsargā ES iedzīvotāju pamattiesības;

23.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar citiem stratēģiskajiem partneriem pastiprināt sadarbību un koordināciju ar Japānu daudzpusējos jautājumos, lai aizstāvētu un turpinātu attīstīt starptautiskos standartus un atvērtu, taisnīgu un spēcīgu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir PTO noteikumu un citu starptautisko normu ievērošana;

24.  uzsver, ka 78 % ES uzņēmumu, kas eksportē uz Japānu, ir nelieli uzņēmumi, un atzinīgi vērtē to, ka EPN ir iekļauta atsevišķa sadaļa par MVU, lai ļautu tiem gūt maksimālu labumu no nolīguma, proti, izmantojot klauzulas, kas paredz abām pusēm nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi tirgum un apmainīšanos ar būtisku informāciju; aicina nekavējoties izveidot MVU kontaktpunktus un tīmekļa vietni, lai nodrošinātu, ka MVU tiek sniegta attiecīga informācija par piekļuvi tirgum;

25.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt, ka tiek pareizi īstenota ar tarifiem nesaistītu pasākumu atcelšana, kā arī tarifa likmes kvotu pārvaldība lauksaimniecības produktiem, un ziņot par to Parlamentam;

26.  mudina abus nolīguma partnerus nodrošināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu, jo īpaši izmantojot kopīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējo padomdevēju grupu; aicina Komisiju aktīvi apzināt un apmainīties ar Japānu ar labo praksi attiecībā uz vietējo padomdevēju grupu darbību, un veidot kopīgu dialogu; aicina abas puses nodrošināt, ka tiek ātri izveidotas labi funkcionējošas, efektīvas un līdzsvarotas vietējo padomdevēju grupas ar atbilstīgu rīcības kodeksu un ka šo grupu viedoklis pārredzamā veidā tiek ņemts vērā starpvaldību apspriedēs, kas paredzētas nolīgumā;

27.  prasa Komisijai visā nolīguma īstenošanas laikā tā īstenošanā iesaistīt ES delegāciju Japānā; atgādina, ka ES delegācijas ļauj ātri un tieši rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu tirdzniecības noteikumu īstenošanu un to, ka problēmas un šķēršļi tiek ātri konstatēti un efektīvi novērsti;

28.  sagaida, ka saskaņā ar nolīgumu veidojamo nozaru komiteju darbība būs pilnībā pārredzama gan Parlamentam, gan sabiedrībai;

29.  apņemas cieši uzraudzīt nolīguma īstenošanu, intensīvi sadarbojoties ar Komisiju, ieinteresētajām personām un Japānas partneriem;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 72 E, 11.3.2014., 16. lpp. (2) OV C 35, 31.1.2018., 21. lpp. (3) OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0504.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08462/2018 – C8-0417/2018 – 2018/0122(NLE))

P8_TA(2018)0506 A8-0383/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08462/2018),

–  ņemot vērā projektu stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08463/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0417/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0383/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0507.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08462/2018 – C8-0417/2018 – 2018/0122M(NLE))

P8_TA(2018)0507 A8-0385/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08462/2018),

–  ņemot vērā projektu stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses(1) (08463/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0417/2018),

–  ņemot vērā ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā Tokijā 2018. gada 17. jūlijā notikušo 25. divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 1991. gadā Hāgā notikušo pirmo divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju par EK un Japānas attiecībām,

–  ņemot vērā 20. ES un Japānas samitu 2010. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Savienot Eiropu un Āziju – pamatelementi ES stratēģijai”,

–  ņemot vērā PV/AP 2016. gada jūnijā publicēto ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā apstiprinātās Pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā 2009. gadā parakstīto Eiropas Kopienas un Japānas nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā(2),

–  ņemot vērā ES un Japānas rīcības plānu 2001. gadā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ad hoc delegācijas 2018. gada 3.–6. aprīļa braucienu uz Tokiju, Japānā, un Dienvidkoreju,

–  ņemot vērā ES un Japānas 38. parlamentu sadarbības sanāksmi, kas notika Tokijā 2018. gada 9. un 10. maijā,

–  ņemot vērā Drošības un aizsardzības apakškomitejas ad hoc delegācijas 2017. gada 22.-25. maija braucienu uz Tokiju,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0385/2018),

A.  tā kā Japāna un ES ir stratēģiskie partneri kopš 2003. gada un turpina cieši sadarboties vairākos daudzpusējos forumos;

B.  tā kā ES un Japānai kā līdzīgi domājošiem pasaules mēroga partneriem ir kopīga īpaša atbildība par miera, multilaterālisma, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, stabilitātes un labklājības veicināšanu strauji mainīgajā pasaulē;

C.  tā kā aptuveni trešdaļu no pasaules ekonomiskās ražošanas aptvers ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgums/brīvās tirdzniecības nolīgums;

D.  tā kā Japānas valdība ir uzsākusi drošības politikas reformas, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanu, alianses pārveidošanu ar ASV un sadarbību ar citām demokrātiskām valstīm reģionā un ārpus tā;

E.  tā kā Japānas ieguldījums starptautiskajā drošībā un stabilitātē ir palielinājies; tā kā Japānas 2013. gada valsts drošības stratēģijā ir atsauce uz “Proaktīvā ieguldījuma, kas vērsts uz mieru” politiku, kura balstīta uz starptautiskas sadarbības principu;

F.  tā kā Japāna ir NATO pastāvīgākā partnere un ir parakstījusi sadarbības nolīgumus par klasificētu informāciju, kiberdrošību, pirātisma apkarošanu, katastrofu seku likvidēšanu un humāno palīdzību;

G.  tā kā Japāna pēdējo desmitgažu laikā ir ieguvusi starptautisko atzinību par militāras mērenības politiku, kas nekādā ziņā tai netraucēja kļūt par vienu no svarīgākajiem ekonomikas un politikas dalībniekiem pasaulē;

H.  tā kā Japāna vadīja centienus pārskatīt Klusā okeāna valstu partnerību (TPP) pēc ASV izstāšanās un 2018. gada jūlijā ratificēja pārskatīto nolīgumu, Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP vai TPP-11); tā kā Japāna ir arī izrādījusi interesi par reģionālo visaptverošo ekonomikas partnerību (RCEP), kurā piedalās Ķīna;

I.  tā kā Japāna aktīvi darbojas Āzijas Attīstības bankā (ADB), Āfrikas Attīstības bankā (AFDB), Amerikas Attīstības bankā (IADB), ANO Āzijas un Klusā okeāna valstu Ekonomikas un sociālo lietu komisijā (UNESCAP) un citās ANO specializētajās aģentūrās, kā arī Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un Āzijas sadarbības dialogā (ACD); tā kā Japāna ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniece, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Lielā septiņnieka valstu grupas (G7) un Lielā divdesmitnieka valstu grupas (G20) locekle;

J.  tā kā Japānas valdība 2015. gada februārī apstiprināja jaunu attīstības sadarbības hartu,

Nolīgums un ES un Japānas attiecības

1.  atzinīgi vērtē izstrādāto SPN projektu, kas nodrošina juridiski saistošu sistēmu, stiprina ES un Japānas divpusējās attiecības un palielina sadarbību vairāk nekā 40 jomās, piemēram, ārpolitikas un drošības jautājumu, tostarp miera un stabilitātes veicināšanas, ārkārtas palīdzības operāciju, globālās attīstības un humānās palīdzības, ekonomisko jautājumu, pētniecības, inovācijas, izglītības, pārtikas nekaitīguma, lauksaimniecības politikas, IKT politikas, kosmosa tehnoloģiju, kultūras un sporta jomā, kā arī tādu globālu problēmu jomā, kurām nepieciešama globāla saskaņošana, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija, kiberdraudi, sabiedrības veselība, pārrobežu noziedzība, miera veidošanas operācijas, krīžu un katastrofu pārvarēšana un cīņa pret terorismu;

2.  uzsver saistību starp SPN un EPN, pasaulē lielāko divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu; uzskata abu nolīgumu noslēgšanu par partnerības uzlabošanu ar mērķi nodrošināt konkrētus ieguvumus ES un Japānas iedzīvotājiem un atbalsta turpmāku sadarbību starptautiskā mērogā; atzinīgi vērtē savstarpējo cieņu un uzticēšanos, kas tika nostiprināta sarunu procesā;

3.  atzinīgi vērtē SPN 1. panta 3. punktā iekļauto atsauci uz parlamentāro dimensiju, kas vērsta uz to, lai stiprinātu partnerību, izmantojot dialogu un sadarbību politisko jautājumu jomā, attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku un citu nozaru sadarbību; šajā sakarībā ierosina Japānas parlamentam un Eiropas Parlamentam turpināt parlamentārās uzraudzības un dialoga veidošanu ar mērķi nodrošināt, ka tiek īstenota sadarbība, par kuru panākta vienošanās nolīgumā; prasa, lai Eiropas Parlaments pārraudzītu Apvienotās komitejas sanāksmes un to dokumentāciju; mudina vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un palielināt tās līdzdalību SPN īstenošanā; atkārtoti uzsver pārliecību, ka vispārējas un nozaru sadarbības konkrētajam veidam principā būtu jābalstās uz ilgtspējas uzdevumiem un mērķiem, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, ko kopīgi pieņēmusi ANO un ko arī apstiprina līgumslēdzējas puses;

4.  uzsver nepieciešamību sadarboties daudzpusējā līmenī, lai veicinātu pievienošanos Ieroču tirdzniecības līgumam un Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu, novēršot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, apkarojot terorismu un cīnoties pret nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem pret starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.  atgādina, ka jaunattīstības valstīs, kur drošība un attīstība ir cieši saistīta, ir jāīsteno visaptveroša un saskaņota diplomātijas, ekonomikas, kultūras un drošības pieeja, un šādu redzējumu atbalsta gan ES, gan Japāna;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

6.  apstiprina kopīgo apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, pamatbrīvībām, labu pārvaldību, tiesiskumu un kopīgajām vērtībām, kas iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī sadarbību, lai visā pasaulē veicinātu un aizstāvētu šīs vērtības un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību;

7.  norāda, ka Japāna nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba izskaušanu), un atzinīgi vērtē Japānas lēmumu izveidot starpministriju sistēmu, kuras mērķis būtu īstenot ilgtspējīgas attīstības saistības saskaņā ar EPN, ietverot šādu konvenciju ratifikāciju;

8.  uzsver nepieciešamību vēl vairāk sadarboties sieviešu tiesību jomā, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības sasniegšana būtu viens no galvenajiem partnerības mērķiem; aicina Japānas parlamentu turpināt darbu pie tiesību aktiem ar mērķi novērst diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālo orientāciju un dzimtisko identitāti;

9.  nosoda to, ka nāvessods joprojām ir likumīgs sods Japānā un to izpilda bez jebkādas iepriekšējas ieslodzīto brīdināšanas; uzsver, ka ANO Komiteja pret spīdzināšanu ir kritizējusi šo praksi saistībā ar psiholoģisko spriedzi, ko tā rada ieslodzītajiem un viņu ģimenēm; atbalsta ANO centienus pakāpeniski pārtraukt nāvessoda gadījumus; prasa ES uzsākt dialogu ar Japānas valdību par nāvessoda moratoriju, lai galu galā to atceltu;

Reģionālās un starptautiskās attiecības

10.  atgādina, ka 2016. gada ES globālajā stratēģijā tika konstatēta tieša saikne starp Eiropas labklājību un Āzijas drošību, un prasīts ES veikt lielāku praktisku ieguldījumu un sadarboties ar tādiem partneriem kā Japāna, lai veicinātu mieru Korejas pussalā un ļoti svarīgo jautājumu par to jūrlietu un teritoriālo strīdu mierīgu izšķiršanu, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām, kas skar Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūru; uzsver, cik svarīga ir uzticības veidošana un preventīvā diplomātija; uzsver, ka ir jāievēro starptautiskās kuģošanas brīvība; atzinīgi vērtē premjerministra Abe un prezidenta Xi tikšanos Pekinā 2018. gada 26. oktobrī un paziņojumu par apņemšanos uzsākt jaunu attiecību sadaļu kā pasākumu virzībā uz divpusējo attiecību uzlabošanu un reģionālās spriedzes mazināšanu;

11.  atzīst, ka Ķīnas un Krievijas ietekme Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir nopietna drošības problēma Japānai, kā arī ES interesēm, un tādējādi atzinīgi vērtē SPN saistības padziļināt ES un Japānas drošības sadarbību kā pamatu reaģēšanai uz šādu apdraudējumu;

12.  atzinīgi vērtē Japānas misijas NATO izveidi 2018. gada 1. jūlijā;

13.  atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju, lai uzlabotu savienojamību ar Āziju, veicinot dialogu, stabilitāti, reģionālo un starptautisko sadarbību, sadarbspējīgu transportu, enerģētikas un digitālos tīklus, kā arī cilvēku savstarpējos sakarus; uzsver savienojamības sniegtās iespējas izglītības, zinātnes, pētniecības un kultūras apmaiņas uzlabošanā;

14.  prasa paplašināt ES un Japānas divpusējo sadarbību un daudzpusējo sadarbību ar Dienvidkoreju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, ASV un Ķīnu, lai atbalstītu centienus nodrošināt mieru un arī turpmāk nodrošināt stabilitāti reģionā, mierīgu līdzāspastāvēšanu Korejas pussalā un pilnīgu, neatgriezenisku un pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā; norāda, ka ir svarīgi turpināt Japānas un Dienvidkorejas sadarbību un labas kaimiņattiecības, kas varētu veicināt stabilitāti reģionā un pievērsties drošības riskiem, piemēram, saistībā ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku; apņemas atbalstīt pastāvīgo starptautisko spiedienu uz Ziemeļkoreju, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti konkrēti pasākumi ar mērķi garantēt atteikšanos no kodolieročiem; atbalsta starptautisko sadarbību, lai atrisinātu jautājumu par pazudušajiem Japānas iedzīvotājiem, kurus saskaņā ar paustajām bažām ir nolaupījuši Ziemeļkorejas režīma pārstāvji; uzsver, ka stabilitāte Ziemeļaustrumāzijā atbilst Eiropas pamatinteresēm;

15.  ierosina ES un Japānai sadarboties, lai palielinātu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) spējas attiecībā uz reģionālās integrācijas un sadarbības programmu un spējas kopīgi risināt konfliktus reģionā un stiprināt pašreizējo ASEAN prioritāro nozīmi Dienvidaustrumāzijas daudzpusējā kārtībā; atbalsta Tokijā notikušajā 33. ASEAN un Japānas forumā pieņemto lēmumu vēl vairāk stiprināt saites un risināt reģionālos un starptautiskos jautājumus, kas skar kopīgas intereses, kā arī sadarboties, lai veicinātu mieru un stabilitāti; uzskata, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība efektīvi sekmē abus minētos mērķus; aicina nodrošināt sinerģiju starp Japānas brīvo un atklāto Indijas un Klusā okeāna stratēģiju un ES iniciatīvām, ietverot ES investīciju plānu un paplašinātos Eiropas transporta tīklus, lai veicinātu pasaules sadarbību savienojamības jomā;

16.  norāda uz Japānas mērķiem kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2023.–2024. gadā un atzinīgi vērtē tās ieguldījumu ANO tādās jomās kā atbruņošanās un ieroču neizplatīšana, miera uzturēšana, miera veidošana un drošība;

Nozaru sadarbība

17.  uzsver iespējas un impulsu, ko SPN sniedz kultūras attiecību attīstībā un sadarbībā jauniešu, izglītības un sporta jomā; norāda uz apmaiņas braucienu līmeni, kas pašlaik ir zems, un valodas šķēršļiem; ierosina veikt turpmākus ieguldījumus, lai uzlabotu iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību, dialogu izglītības un kultūras jomā, akadēmiskās mobilitātes programmas saistībā ar Erasmus + un publisko diplomātiju, lai veicinātu savstarpējo sapratni un kultūras daudzveidību;

18.  vērš uzmanību uz SPN radīto stimulu, lai veicinātu nozaru sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un apmaiņu finanšu nozares regulatīvā un uzraudzības režīma jomā;

19.  uzskata, ka ES un Japāna kā pasaules lielākie līdzekļu devēji ar ilgstošu pieredzi oficiālās attīstības palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm Austrumāzijā, kā arī — pēdējā laikā — Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā kopā ar saņēmējvalstu valdībām būtībā ir partneri atbalsta koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā; uzsver, ka attīstības palīdzības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana, sasniedzot ilgtspējīgas attīstības mērķus, un cer uz savstarpēju sadarbību šādu mērķu sasniegšanā;

20.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2016. gadā ratificēja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, un mudina to efektīvi īstenot, Japānai uzņemoties vadību klimata pārmaiņu proaktīvā apkarošanā un klimata pārmaiņu mazināšanas centienu palielināšanā; prasa ES un Japānai palielināt sadarbību ilgtspējīgas enerģijas jomā, piemēram, izstrādājot transporta veidus ar zemu emisijas līmeni; uzsver, ka Ārlietu ministra konsultatīvā grupa klimata pārmaiņu jautājumos 2018. gada februārī publiskoja ziņojumu, kurā nepieciešamība pēc enerģētikas pārkārtošanas, ieviešot atjaunojamos energoresursus, tika noteikta kā Japānas enerģētikas diplomātijas stratēģijas pamats;

21.  atzinīgi vērtē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas iekļaušanu nolīgumā un cer uz turpmāku labas prakses apmaiņu saistībā ar nelikumīgu mežistrādi, balstoties uz ES Kokmateriālu regulas pieredzi, lai ieviestu obligātu likumības pārbaudi Japānas tiesību aktos;

22.  pauž nožēlu par Japānas mēģinājumu nodrošināt moratorija izbeigšanu attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos 2018. gada septembra Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) sanāksmēs un aicina apturēt vaļu medības zinātniskos nolūkos;

23.  uzsver, ka Japāna ir otrs lielākais kosmētikas līdzekļu tirgus pasaulē; atgādina, ka kosmētikas līdzekļu testēšana uz dzīvniekiem un uz dzīvniekiem testētu importētu kosmētikas līdzekļu tirdzniecība ES ir aizliegta; šajā kontekstā aicina puses apmainīties ar informāciju un sadarboties, lai Japānā izbeigtu kosmētikas līdzekļu testēšanu uz dzīvniekiem;

24.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību, un aicina Japānu atcelt atrunas attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

25.  prasa, lai ES dalībvalstu parlamenti ātri ratificētu pagaidu nolīgumu un lai tas tiktu rūpīgi īstenots visās nozarēs;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 216, 24.8.2018., 1. lpp. (2) OV L 90, 6.4.2011., 2. lpp. (3) OV C 443, 22.12.2017., 49. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0506.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07067/2015 – C8-0189/2016 – 2015/0003(NLE))

P8_TA(2018)0508 A8-0371/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (07067/2015),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07066/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0189/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0371/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435 – C8-0252/2018 – 2018/0224(COD))(1)

P8_TA(2018)0509 A8-0401/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātniski tehnisko bāzi un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, veicinot arī zinātniskās izpētes un inovācijas pasākumus, kas iedzīvina ES stratēģiskās politiskās prioritātes, kuru virsmērķis ir stiprināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību. (1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātnisko izcilību un tehnoloģiskās bāzes, notiekot pētnieku, zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvai apritei, un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, nostiprināt Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus veicinot arī zinātniskās izpētes un inovācijas pasākumus, kas iedzīvina ES stratēģiskās prioritātes un nodrošina saistību izpildi, kuru virsmērķis ir stiprināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību; Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Eiropas apvārsnis" ("pamatprogramma", "Programma"), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū; un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā. (2)  Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai un pēc iespējas palielinātu Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu pievienoto vērtību, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā, izmantojot 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa" ("pamatprogramma", "Programma"), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu, izplatīšanu un pārnesi Savienībā, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi globālo problēmu risināšanā, tostarp attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata pārmaiņām, un Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu Savienības rūpniecībā un sabiedrībā, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju; Programmai vajadzētu veicināt visu veidu inovāciju, stiprināt inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū un optimizēt ieguldījumu veikšanu. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2 a)  Programma būtu jāpalīdz sasniegt vispārēju mērķi — 3 % no Savienības IKP investēt pētniecībā un attīstībā, tādējādi rīkojoties saskaņā ar startēģijas "ES 2020" pamatmērķi. Mērķa sasniegšanai dalībvalstīm un privātajam sektoram būs jāpapildina Programma ar savām izvērstākām investīciju darbībām pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kuri tiek uzskatīti par palīdzīgiem Savienības politikas mērķu īstenošanā, jāņem vērā inovācijas princips, kas noteikts Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojumā "Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni" (COM(2018) 306). (3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kuri tiek uzskatīti par palīdzīgiem Savienības politikas mērķu īstenošanā, jāņem vērā inovācijas princips, kas ir galvenais virzītājspēks Savienības būtisko zināšanu krājumu ātrākai un intensīvākai pārvēršanai inovācijā. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Atvērta zinātne, atvērta inovācija un atvērtība pasaulei ir vispārēji principi, kam jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā. Pamatprogramma jāīsteno pēc šiem principiem, īpaši stratēģiskajā plānošanā, kas attiecas uz pīlāru "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja". (4)  Turpinot īstenot pieeju par atvērtu zinātni, atvērtu inovāciju un atvērtību pasaulei, bet vienlaikus aizsargājot Savienības zinātniskās un sociālekonomiskās intereses, būtu jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā un visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas nostiprināšana. Tam būtu jānodrošina Programmas līdzsvarota īstenošana. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Atklāta zinātne, ieskaitot brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem, spēj uzlabot zinātnes kvalitāti, nozīmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sabiedrības problēmām. Jānosaka normas, kas garantē, ka zinātniski recenzētu publikāciju, pētījumu datu un citu pētniecības produktu brīvu pieejamību saņēmēji nodrošina atklāti, nediskriminējot, par brīvu un iespējami drīz pēc izplatīšanas sākuma un dara iespējamu to visplašāko izmantošanu un atkalizmantošanu. Īpaša vērība jāveltī pētījumu datu atbildīgai pārvaldībai, kas atbilst FAIR principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība", galvenokārt – integrējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atklātās zinātnes mākonis, un jāievēro arī plašāki atvērtas zinātnes principi un prakse. (5)  Atklāta zinātne spēj uzlabot zinātnes kvalitāti, nozīmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sabiedrības problēmām. Jānosaka normas, kas garantē, ka zinātniski recenzētu publikāciju, pētījumu datu un citu pētniecības produktu brīvu pieejamību saņēmēji nodrošina atklāti, nediskriminējot, par brīvu un iespējami drīz pēc izplatīšanas sākuma un dara iespējamu to visplašāko izmantošanu un atkalizmantošanu. Attiecībā uz pētījumu datiem šim principam vajadzētu būt "tik atvērtam, cik iespējams, un tik slēgtam, cik vajadzīgs", tādējādi atzīstot vajadzību noteikt atšķirīgus piekļuves režīmus Savienības sociālekonomisko interešu, intelektuālā īpašuma tiesību, personas datu aizsardzības un konfidencialitātes, drošības apsvērumu un citu likumīgu interešu dēļ. Vairāk vērības jāveltī pētījumu datu atbildīgai pārvaldībai, kas atbilst FAIR principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība", galvenokārt – integrējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atklātās zinātnes mākonis un Eiropas datu infrastruktūra, un jāievēro arī plašāki atvērtas zinātnes principi un prakse. Starptautiskajos zinātnes un tehnoloģiju sadarbības nolīgumos un attiecīgajos asociācijas nolīgumos būtu jāveicina savstarpēji atklāta piekļuve. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5 a)  Saņēmēji MVU tiek mudināti izmantot tādus pašreizējos instrumentus kā Palīdzības dienestu MVU IĪT jautājumos, kas nodrošina atbalstu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību aizsardzībā un īstenošanā, sniedzot bezmaksas informāciju un pakalpojumus, konfidenciālas konsultācijas veidā jautājumos par intelektuālo īpašumu un līdzīgos jautājumos, kā arī nodrošinot apmācību, materiālus un tiešsaistes resursus. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Pamatprogrammas koncepcijai un izveidam jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu visā Savienībā un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pamatprogrammas īstenošanai ir jātuvina šis mērķis. (6)  Pamatprogrammas koncepcijai un izveidam jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu visā Savienībā un izmantot starptautisko sadarbību, vienlaikus veicinot visu dalībvalstu līdzdalību Programmā, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu. Pamatprogrammas īstenošanai ir jātuvina šā mērķa sasniegšana. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Pamatprogrammas atbalstītajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus un prioritātes, uzraudzīt un vērtēt panākumus mērķu un prioritāšu sasniegšanā un revidēt prioritātes vai izstrādāt jaunas. (7)  Pamatprogrammas atbalstītajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt Savienības un pamatprogrammas mērķus, prioritātes un saistību izpildi, uzraudzīt un vērtēt panākumus mērķu, prioritāšu un saistību izpildes sasniegšanā un pārskatīt prioritātes vai izstrādāt jaunas. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7 a)   Programma būtu jāsaskaņo ar jau esošajiem Eiropas pētniecības un inovācijas ceļvežiem un stratēģijām. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Pamatprogrammai jāsaglabā līdzsvars starp augšupējo (pētnieku un novatoru noteikto) un lejupējo (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) finansēšanu atbilstoši iesaistītajām pētniecības un inovācijas kopām, veicamo darbību veidiem un mērķi un vēlamo ietekmi. Šo faktoru kopumam jānosaka attiecīgajās pamatprogrammas daļās izvēlētā pieeja, bet tās visas veicina pamatprogrammas vispārējo un specifisko mērķu sasniegšanu. (8)  Pamatprogrammai jāsaglabā līdzsvars starp augšupējo (pētnieku un novatoru noteikto) un lejupējo (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) finansēšanu atbilstoši iesaistītajām pētniecības un inovācijas kopām visā Savienībā, atbilstīgi attiecīgās darbības sekmīgas īstenošanas rādītājiem katrā intervences jomā, veicamo darbību veidam un mērķim, subsidiaritātes principam un vēlamajai ietekmei. Šo faktoru kopumam jānosaka attiecīgajās pamatprogrammas daļās izvēlētā pieeja, bet tās visas veicina pamatprogrammas vispārējo un specifisko mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8 a)  Daudzām pētniecības un inovācijas darbībām būtu jāpiemēro princips "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju", atbilstoši kuram laikam līdz dotācijas piešķiršanai nebūtu jāpārsniedz sešus mēnešus. Tam būtu jānodrošina maziem sadarbības konsorcijiem ātrāku augšupēju piekļuvi līdzekļiem darbībām, kas sniedzas no fundamentālajiem pētījumiem līdz laišanai tirgū. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) (8 b)  Programmā būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija visās stadijās, jo īpaši kopdarbības projektu ietvaros. Fundamentālie pētījumi ir būtisks resurss un svarīgs nosacījums, lai palielinātu Savienības spēju piesaistīt labākos zinātniekus un tādējādi kļūtu par pasaules mēroga izcilības centru. Būtu jānodrošina līdzsvars starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem. Tas kopā ar inovāciju atbalstīs Savienības ekonomikas konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 8.c apsvērums (jauns) (8 c)  Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietekmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš daudzdisciplinārām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām pieejām, kas ir nepieciešamie elementi, lai nodrošinātu vērā ņemamu zinātnes attīstību. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 8.d apsvērums (jauns) (8 d)  Jāveicina sadarbība ar sabiedrību, izmantojot atbildīgu pētniecību un inovāciju kā transversālu elementu, lai veidotu efektīvu zinātnes un sabiedrības sadarbību. Tādējādi dažādiem sabiedrības dalībniekiem (pētniekiem, iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, uzņēmumiem, nevalstiskā sektora organizācijām un citiem) tiktu nodrošināta iespēja sadarboties visā pētniecības un inovācijas procesā, lai procesu un tā rezultātus labāk saskaņotu ar Eiropas sabiedrības vērtībām, vajadzībām un to, kas tiek sagaidīts. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Pīlāram "Atvērta zinātne" atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata. (9)  Pīlāram "Izcila un atvērta zinātne" atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem un tajā būtu jāiekļauj uzsvars uz jaunu pētniecības un inovācijas talantu, gados jaunu pētnieku piesaistīšanu, vienlaikus stiprinot Eiropas pētniecības telpu un novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Pīlārs "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" veidojams no pētniecības un inovācijas pasākumu kopumiem ar mērķi maksimalizēt integrāciju visās darba sfērās, vienlaikus nodrošinot augstu un ilgtspējīgu ietekmi attiecībā pret tērējamiem resursiem. Tā veicinās kopdarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām un pāri robežām, cenšoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un panākt Savienības nozaru konkurētspēju tajos. (10)  Pīlārs "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" veidojams no pētniecības un inovācijas pasākumu kopumiem ar mērķi maksimalizēt integrāciju visās darba sfērās, vienlaikus nodrošinot Savienībai augstu un ilgtspējīgu ietekmi attiecībā pret tērējamiem resursiem. Tas veicinās kopdarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām un pāri robežām, cenšoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Savienības saistību izpildi, kas noteiktas Parīzes nolīgumā, un vajadzības gadījumā sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī Savienības konkurētspēju. Šā pīlāra darbībās vajadzētu ietvert visu pētniecības un inovācijas darbību spektru, tostarp pētniecību un attīstību, izmēģinājumus, demonstrējumus un atbalstu publiskajam iepirkumam, pirmsnormatīvo izpēti un standartu noteikšanu, kā arī inovāciju ieviešanu tirgū, lai nodrošinātu, ka Eiropa stratēģiski noteiktās prioritārās jomās arī turpmāk ir pētniecības līderpozīcijās. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Rūpniecības pilnīga iesaistīšanās pamatprogrammā visos līmeņos no individuāla uzņēmēja un maza vai vidēja uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam lai ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuriem nonākt pie pamatprogrammas mērķiem, konkrēti – ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes. Rūpniecībai jāveicina perspektīvas un prioritātes, ko nosaka stratēģiskās plānošanas process, kuram jāatbalsta darba programmu izstrāde. Rūpniecības iesaistei jāpanāk, ka tās dalība visos līmeņos atbalstītās darbībās ir vismaz līdzvērtīga darbībām iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Regulu (ES) Nr. 1291/201313 ("Apvārsnis 2020"). (11)  Pilnīga un savlaicīga rūpniecības iesaistīšanās pamatprogrammā visos līmeņos no individuāla uzņēmēja un maza un vidēja uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam ir jāturpina, jo īpaši ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Eiropā, stiprinot privātā un publiskā sektora sadarbību un palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. __________________ 13 Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11 a)   Apspriedēm ar daudzām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību un nozari, būtu jāsniedz ieguldījums perspektīvu un prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas stratēģiskās plānošanas procesā. Tā rezultātā vajadzētu izveidot periodiskus stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānus, ko pieņem ar deleģētajiem aktiem. Šie stratēģiskie plāni būtu attiecīgi jāīsteno, izstrādājot darba programmas. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Ir svarīgi atbalstīt rūpniecību, lai turpmāk tā būtu vai kļūtu par pasaules līderi inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, galvenokārt ar ieguldījumiem svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs pamats nākotnes uzņēmējdarbībai. Pamatprogrammas darbības jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus. (12)  Ir svarīgi atbalstīt Savienības rūpniecību, lai turpmāk tā būtu vai kļūtu par pasaules līderi inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, galvenokārt ar ieguldījumiem svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs pamats nākotnes uzņēmējdarbībai. Svarīgām pamattehnoloģijām (KET) ir noteikta centrālā loma II pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tās būtu vēl vairāk jāsavieno ar nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvām, lai pētniecības projektus varētu attiecināt uz visu inovācijas ķēdi. Pamatprogrammas darbībām būtu jāatspoguļo Savienības Rūpniecības politikas stratēģija, lai tādējādi samērīgi un pārredzami, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus un veicinātu ieguldījumus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība un publiskā peļņa no kapitāla ieguldījuma. Tas nodrošinās Programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu pētniecībai, attīstībai un inovācijai savstarpēju atbilstību, un šie noteikumi būtu jāpārskata, lai veicinātu inovāciju. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12 a)  Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tādēļ pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" ir nepieciešama plaša MVU līdzdalība, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK. Attīstot tālāk pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" labākās prakses, pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" ir jāturpina veicināt MVU integrētu līdzdalību pamatprogrammā. Būtu jāparedz atbilstoši pasākumi un budžeta noteikumi, tostarp tāda instrumenta īstenošana, kurā vienīgie saņēmēji būtu MVU, kas būtu pilnībā augšupējs un uz kuru attiecas pakāpeniska inovācija, un šim nolūkam būtu jāparedz īpaši atklāti uzaicinājumi dažādos inovācijas cikla posmos. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati [Frascati] rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Principā dotācijas darbībām nav piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TRL 8. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum. (13)  Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati [Frascati] rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju, izstrādi un jaunradi. Būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas, kā tas tika darīts arī iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020". Konkrēta konkursa darba programma pīlārā "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Komisijas paziņojumā par "Apvāršņa 2020" starpposma novērtējumu (COM(2018)0002), balstoties uz iepriekšējā pamatprogrammā gūto pieredzi un ES iestāžu un ieinteresēto personu devumu, ir dota virkne ieteikumu par šo pamatprogrammu, ieskaitot dalības un izplatīšanas noteikumus. Ieteikumu vidū: ieguldīt drosmīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un maksimalizētu ietekmi; atbalstīt revolucionāru inovāciju, noteikt prioritātes Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, izmantojot galvenokārt orientēšanos uz uzdevumu, pilsoņu iesaisti un plašu saziņu; racionalizēt Savienības finansējuma daudzveidību, cita starpā vienkāršojot partnerības iniciatīvas un līdzfinansēšanas shēmas; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, galvenokārt nolūkā palīdzēt visā Savienībā atraisīt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; stiprināt starptautisko sadarbību un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz "Apvāršņa 2020" īstenošanas pieredzi. (14)  Komisijas paziņojumā par "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumu (COM(2018)0002) un Eiropas Parlamenta ziņojumā par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI)), balstoties uz iepriekšējā pamatprogrammā gūto pieredzi un ES iestāžu un ieinteresēto personu devumu, ir dota virkne ieteikumu par šo pamatprogrammu, ieskaitot dalības un izplatīšanas noteikumus. Ieteikumu vidū: ieguldīt drosmīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un maksimalizētu ietekmi; atbalstīt revolucionāru inovāciju, piešķirt prioritāti Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, izmantojot galvenokārt orientēšanos uz uzdevumu, pilsoņu pilnīgu, apzinātu un savlaicīgu iesaisti un plašu saziņu; racionalizēt Savienības finansējuma daudzveidību, lai pilnībā izmantotu visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciālu, cita starpā vienkāršojot partnerības iniciatīvas un līdzfinansēšanas shēmas; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, galvenokārt nolūkā palīdzēt visā Savienībā atraisīt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; labāk iesaistīt pētniecības infrastruktūras, ko finansē Savienība, jo īpaši no ERAF programmas projektos, stiprināt starptautisko sadarbību un un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses un paplašinot visu dalībvalstu dalību programmā; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz "Apvāršņa 2020" īstenošanas pieredzi. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Pamatprogrammai jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz "Eiropas apvārsni". Tādos gadījumos jāievēro "Eiropas apvāršņa" noteikumi. (15)  Kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāveicina pētniecība un inovācija. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš abu Savienības politikas virzienu savstarpējai koordinācijai un papildināmībai. Pamatprogrammai jācenšas saskaņot noteikumus un jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, kā minēts šīs regulas IV pielikumā, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, kā arī mazinātu administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem, attiecībā uz visu veidu sinerģiju būtu jāievēro princips "viena darbība — viens noteikumu kopums": —   var notikt līdzekļu brīvprātīga pārvietošana no citām Savienības programmām, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), uz "Apvārsnis Eiropa". Tādos gadījumos jāievēro "Apvārsnis Eiropa" noteikumi, tomēr tie izmantojami tikai par labu attiecīgi dalībvalstīm vai vadošajām iestādēm, kuras nolemj pārnest līdzekļus; —   varētu arī paredzēt pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" darbības un citu Savienības programmas līdzfinansējumu, vienlaikus nepārsniedzot darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro tikai programmas "Apvārsnis Eiropa" noteikumi un būtu jāizvairās no divkāršām revīzijām; —  "izcilības zīmogi” būtu jāpiešķir visiem priekšlikumiem, kuri atbilst programmā "Apvārsnis Eiropa” noteiktajam izcilības kritērijam, bet kurus nevar finansēt ierobežotā budžeta dēļ. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro tā fonda noteikumi, no kura piešķir atbalstu, izņēmums ir valsts atbalsta noteikumi. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena. (16)  Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu un saistību izpildes sasniegšanā, pamatprogramma var piedalīties Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem, pamatojoties uz stratēģiskās plānošanas rezultātiem. Tās aptver publiskajos un privātajos pētījumos un inovācijā ieinteresētās personas, kompetences centrus, jaunuzņēmumu inkubatorus, zinātnes un tehnoloģiju parkus, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attiecīgā gadījumā reģionālās inovāciju ekosistēmas, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Pamatprogrammai jāstiprina pasaules līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, arī – saliekot kopā pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, nesot abpusēju labumu cilvēkam un uzņēmējdarbībai un nodrošināt ES interešu uzturēšanu stratēģiskos jautājumos.14 (17)  Pamatprogrammai jāstiprina pasaules līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, arī – saliekot kopā pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, nesot abpusēju labumu cilvēkam un uzņēmējdarbībai un nodrošināt Savienības interešu uzturēšanu. __________________ 14 Sk., piem., Komisijas priekšlikumu – Regula, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017)0487). Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17 a)  Ir pierādījies, ka NJT pamatiniciatīvas ir efektīvs un lietderīgs instruments, kas Savienības un tās dalībvalstu kopīgos un koordinētos centienos sniedz ieguvumus sabiedrībai, un arī turpmāk būtu jāatbalsta pašreizējās pamatiniciatīvas, kuras ir apliecinājušas savas priekšrocības. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) jāturpina visā Savienības rīcībpolitikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju un Savienības politikas saskarīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finansiālo interešu aizsardzību. JRC jāturpina ģenerēt papildu resursus. (18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) jāturpina visā Savienības rīcībpolitikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju attiecīgās vajadzības, budžeta ierobežojumus un Savienības politikas saskarīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC jāturpina ģenerēt papildu resursus. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Pīlārā "Atklāta inovācija" jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem. (19)  Pīlārā "Inovatīva Eiropa" jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un pētniecības virzītas uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos, kā arī veicināt Savienības tehnoloģiju autonomiju stratēģiskajās jomās. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT), EIT reģionālās inovācijas shēma un Eiropas inovācijas ekosistēmas visā Savienībā, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu, publiskā un privātā sektora inovācijas atbalstītājiem. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Šās programmas politiskos mērķus centīsies sasniegt arī ar fonda InvestEU politikas sadaļu finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām. Finansiālais atbalsts proporcionāli jāizmanto tirgus nepilnību vai neoptimālu ieguldīšanas apstākļu novēršanai, un darbībām nav jādublē un jāizspiež privātais finansējums un nav jākropļo iekšējā tirgus konkurence. Darbībām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. (20)  Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākās un nelineārās darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir būtiski nodrošināt, ka pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa", īpaši EIP, kā arī EIT ar tā zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), darbojas sinerģijā ar finanšu produktiem, kas tiks darīti pieejami saskaņā ar InvestEU. Šajā sakarībā pieredze, kas gūta saistībā ar finanšu instrumentiem, kuri izmantoti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, piemēram , InnovFin un aizdevumu garantiju MVU, būtu jāizmanto kā spēcīgs pamats, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu. EIP būtu jāizstrādā stratēģiskās izpētes un reāllaika novērtēšanas darbības, lai laikus pārvaldītu un koordinētu dažādās tās darbības. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Ar instrumentiem Pathfinder un Accelerator EIP jātiecas apzināt, attīstīt un ieviest "revolucionāru" tirgu, radot inovējumus un atbalstot ātru izvēršanos ES un pasaules līmenī. Ar saskanīgu un racionalizētu atbalstu revolucionārai inovācijai EIP jāaizpilda pašreizējais tukšums publiskā sektora atbalstā un privātā sektora ieguldījumos revolucionārā inovācijā. EIP instrumentiem vajadzīgas īpašas juridiskas un administratīvas funkcijas, kas atspoguļotu tās mērķus, it īpaši ieviešanu tirgū. svītrots Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Ar EIP apvienoto finansējumu Accelerator jāizkustina no sastinguma attiecības starp pētniecību, fāzi pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu izvēršanos. Komplementāri programmai InvestEU, kas izveidota ar Regulu .. 15, Accelerator īpaši jāatbalsta darbības, kas rada tehnoloģijas vai tirgus risku, kura dēļ netiek uzskatītas par rentablām un nespēj dot atspērienu ievērojamiem ieguldījumiem no tirgus. (22)  Ar EIP apvienoto finansējumu, EIP Accelerator jāizkustina no sastinguma attiecības starp pētniecību, fāzi pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu izvēršanos. Komplementāri programmai InvestEU, kas izveidota ar Regulu ... 15, Accelerator īpaši jāatbalsta darbības, kas rada tehnoloģijas vai tirgus risku, kura dēļ netiek uzskatītas par rentablām un nespēj dot atspērienu ievērojamiem ieguldījumiem no tirgus. __________________ __________________ 15 15 ... Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 23. apsvērums (23)   Veicinot uzņēmēju, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanos, EIT, galvenokārt ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), jātiecas stiprināt novatoriskās ekosistēmas, kas risina globālās problēmas. EIT jāveicina inovācija savos pasākumos un jāatbalsta augstākās izglītības iekļaušanās inovācijas ekosistēmā, galvenokārt: jārosina uz izglītošanu uzņēmējdarbībā, veicinot spēcīgu pārdisciplīnu sadarbību starp rūpniekiem un mācībspēkiem, jānoskaidro gaidāmās topošo novatoru prasmes, kas būs vajadzīgas globālo problēmu risināšanai, to vidū – augstas digitālās un novatoriskās prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām jārada labums ZIK saņēmējiem, un no EIT nākošiem jaunuzņēmumiem jābūt piekļuvei EIT darbībām. Lai gan EIT koncentrēšanās pamatā uz inovācijas ekosistēmām liktu tai dabiski iekļauties pīlārā "Atklāta inovācija", tās ZIK plānošana stratēģiskās plānošanas procesā jāpieskaņo pīlāram "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja". (23)   EIT primāri ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK) un EIT reģionālās inovācijas shēmu būtu jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas, lai attīstītu Savienības kopējo inovācijas spēju, kas risinātu globālas problēmas, veicinot un integrējot uzņēmumus, pētniecību, augstāko izglītību un uzņēmējdarbību. Saskaņā ar EIT dibināšanas aktu, EIT regulu1a un EIT stratēģisko inovāciju programmu1b tam ir jāveicina inovācija savos pasākumos un jāatbalsta augstākās izglītības iekļaušanās inovācijas ekosistēmā, galvenokārt: jārosina uz izglītošanu uzņēmējdarbībā, veicinot spēcīgu pārdisciplīnu sadarbību starp rūpniekiem un mācībspēkiem, jānoskaidro gaidāmās topošo novatoru prasmes, kas būs vajadzīgas globālo problēmu risināšanai, to vidū – augstas digitālās un novatoriskās prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām jārada labums ZIK saņēmējiem, un no EIT nākošiem jaunuzņēmumiem jābūt ātrai piekļuvei EIT darbībām. Lai gan EIT koncentrēšanās pamatā uz inovācijas ekosistēmām liktu tam dabiski iekļauties pīlārā "Inovatīvā Eiropa", EIT vajadzētu attiecīgi atbalstīt arī pārējos pīlārus. Tā ZIK plānošana stratēģiskās plānošanas procesā jāpieskaņo pīlāram "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja". Vajadzētu izvairīties no ZIK un citu šās jomas instrumentu pārklāšanās, īpaši citās partnerībās. __________________ 1aEiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 294/2008 (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.). 1bEiropas Parlamenta un Padomes regula (ES). Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu sagādāšana un uzturēšana uzņēmumiem, kuri konkurē kādā tirgū, ir pamatprasība kardinālas vai revolucionāras inovācijas uzplauksmei, kas tādējādi ļauj, sevišķi maziem un vidējiem novatoriem, gūt labumu no sava ieguldījuma un iekarot daļu tirgū. (24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu sagādāšana un uzturēšana uzņēmumiem, kuri konkurē kādā tirgū, ir pamatprasība kardinālas vai revolucionāras inovācijas uzplauksmei, kas tādējādi ļauj, sevišķi maziem un vidējiem novatoriem, gūt labumu no sava ieguldījuma un iekarot daļu tirgū. Arī noteikta atvērtības pakāpe attiecībā uz finansēto darbību inovācijas apjomu, paredzot to lielam saņēmēju tīklam, var būtiski veicināt MVU spēju attīstību, jo tādējādi MVU tiek nodrošināti ieguldījumu piesaistei un uzplaukumam nepieciešamie līdzekļi. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Pamatprogrammai jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kas balstās uz kopīgām interesēm, abpusēju labumu un apņemšanos visā pasaulē īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Starptautiskās sadarbības mērķim jābūt stiprināt Savienības pētniecības un inovācijas izcilību, pievilcību un tautsaimniecības un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Jāievēro šāda pieeja: atvērtība citu pasaules reģionu dalībai un mērķpilnām starptautiskas sadarbības darbībām, arī ar pienācīgām tiesībām uz finansējumu subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Līdztekus jāveicina trešo valstu asociēšana ar pamatprogrammu. (25)  Pamatprogrammai jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kas balstās uz Savienības interesēm un abpusēju labumu un apņemšanos visā pasaulē īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Starptautiskās sadarbības mērķim jābūt stiprināt Savienības pētniecības un inovācijas izcilību, pievilcību un tautsaimniecības un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Jāievēro šāda pieeja: atvērtība citu pasaules reģionu savstarpējai dalībai un mērķpilnām starptautiskas sadarbības darbībām un jāpiemēro pienācīgi atbilstības kritēriji, ņemot vērā dažādo pētniecības un attīstības līmeni, finansējuma piešķiršanai subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Vienlaikus ir jāveicina trešo valstu asociēšana ar pamatprogrammu, gadījumos, kad paredzama savstarpējība un ja ir aizsargātas Savienības intereses un veicināta paplašināta visu dalībvalstu līdzdalība pamatprogrammā. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Ar mērķi nostiprināt zinātnes un sabiedrības saikni un maksimalizēt ieguvumu no to mijiedarbības pamatprogrammai pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jāiesaista un jāiekļauj atbildīgas pētniecības un inovācijas darbu sarakstu un satura kopīgā izstrādē un izveidē, veicinot izglītošanu zinātnes jautājumos, padarot zinības publiski pieejamas un atvieglinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību tās pasākumos. Tas jādara visā pamatprogrammā un ar daļā "Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana" tam īpaši domātiem pasākumiem. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pētniecībā un inovācijā jāsajūdz ar sabiedrības informēšanas darbībām, lai veidotu un uzturētu sabiedrības atbalstu pamatprogrammai. Pamatprogrammai arī jācenšas novākt šķēršļus un veicināt sinerģiju starp zinātni, tehnoloģiju, kultūru un humanitārajām disciplīnām un mākslu, lai panāktu jaunu ilgtspējīgas inovācijas kvalitāti. (26)  Ar mērķi nostiprināt zinātnes un sabiedrības saikni un maksimalizēt ieguvumu no to mijiedarbības pamatprogrammai iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jāiesaista un jāiekļauj atbildīgas pētniecības un inovācijas darbu sarakstu un satura kopīgā izstrādē un izveidē, lai panāktu saskaņotību ar iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības rūpēm, vajadzībām un prognozēm, veicinot izglītošanu zinātnes jautājumos, padarot zinības publiski pieejamas un atvieglinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību tās pasākumos. Veiktie iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes uzlabošanas pasākumi būtu jāuzrauga. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns) (26 a)  Ar pamatprogrammu „Apvārsnis Eiropa” būtu jāatbalsta jaunas tehnoloģijas, kas palīdz pārvarēt šķēršļus, kuri traucē personu ar invaliditāti piekļuvei un pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā un kuri pastāvīgi bremzē patiesi iekļaujošas sabiedrības attīstību. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 26.b apsvērums (jauns) (26 b)  Lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu, visām Programmas daļām būtu jādod ieguldījums pētniecības un inovācijas iespēju atšķirību būtiskā samazināšanā, jo īpaši palielinot paplašināšanās valstu līdzdalību Programmas pētniecības un inovācijas darbībās, izplatot zinātnisko izcilību, veicinot jaunus sadarbības veidus pētniecības un inovācijas jomā, samazinot atalgojuma atšķirības starp pētniekiem Savienībā, līdzsvarojot situāciju attiecībā uz intelektuālā darbaspēka emigrāciju, modernizējot valstu pētniecības un inovācijas ekosistēmas un nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību vērtēšanas komisijās, ekspertu grupās un zinātniskajās padomēs. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju), kas nodrošina Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ pamatprogrammai jāņem vērā šo reģionu īpatnības saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī. (27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju), kas nodrošina Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ pamatprogrammai jāņem vērā šo reģionu īpatnības saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī, un iespēju robežās jāveicina šo reģionu iesaiste pamatprogrammā. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Pamatprogrammas ietvaros izstrādātajos pasākumos jācenšas izbeigt dzimumu nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību pētniecībā un inovācijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu. Dzimuma aspekts adekvāti jāiestrādā pētniecības un inovācijas saturā un jāievēro visos pētniecības cikla posmos. (28)  Ar pasākumiem, kas izstrādāti pamatprogrammas ietvaros, būtu jācenšas izbeigt dzimumu nevienlīdzību, izvairīties no aizspriedumiem attiecībā uz dzimumu, pienācīgi integrēt dzimumu dimensiju pētniecības un inovācijas saturā, censties nodrošināt iespējas darbu veiksmīgāk apvienot ar ģimenes dzīvi, sekmējot sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp ievērojot vienlīdzīgas darba samaksas principu, kā minēts LESD 141. panta 3. punktā un Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, kā arī nodrošinātu, ka pētniekiem ar invaliditāti ir piekļuve pētniecībai un inovācijai. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu aizsardzības pētniecības projektiem ir ietverami regulā par Eiropas aizsardzības fonda izveidi16, kur izklāstīti dalības noteikumi pētniecībai aizsardzības sfērā. Pētniecības un inovācijas pasākumiem, ko veic par Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļiem, ekskluzīvi jākoncentrējas uz aizsardzības lietojumiem. (29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu aizsardzības pētniecības projektiem ir ietverami regulā par Eiropas aizsardzības fonda izveidi16, kur izklāstīti dalības noteikumi pētniecībai aizsardzības sfērā. Lai gan varētu veicināt sinerģiju starp "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Aizsardzības fondu, bet nepieļaujot dublēšanos, "Apvārsnis Eiropa" paredzētajās darbībās būtu jāpievēršas vienīgi civilam lietojumam. __________________ __________________ 16 16 ... Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) (31 a)  Izveidojot, īstenojot, novērtējot un uzraugot Programmu, vajadzētu vienmēr censties panākt administratīvo vienkāršošanu, īpaši administratīvā sloga un kavējumu mazināšanu saņēmējiem. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 31.b apsvērums (jauns) (31 b)  Lai Eiropa arī turpmāk pasaules līmenī atrastos vadošā pozīcijā digitālās jomas pētniecības un inovācijas darbībās un lai ņemtu vērā vajadzību palielināt ieguldījumus nolūkā izmantot ieguvumus, ko sniedz aizvien lielākās digitālo tehnoloģiju iespējas, galvenajām digitālajām prioritātēm būtu jāpiešķir pietiekams budžets. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 33. apsvērums (33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES23 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un struktūras ir tiesīgas uz finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. (33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES23 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un struktūras ir tiesīgas uz finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būtu pienācīgi jāņem vērā šo teritoriju īpatnības, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību un atbalstītu sadarbību un sinerģiju, jo īpaši tālākajos reģionos, kā arī trešās valstīs to apkārtnē. __________________ __________________ 23 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.). 23 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.). Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo pamatprogrammu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvas slodzes, it īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, pēc kuriem novērtēt pamatprogrammas ietekmi katrā vietā. (34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo pamatprogrammu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvas slodzes, it īpaši dalībvalstīm un pamatprogrammas līdzekļu saņēmējiem. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, pēc kuriem novērtēt pamatprogrammas ietekmi katrā vietā. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Visā pamatprogrammā jāpiemēro vienoti noteikumi, nodrošinot saskaņotu satvaru, kas veicina dalību programmās, kuras pamatprogrammas budžets finansiāli atbalsta, ieskaitot dalību programmās, ko tādi finansētāji kā EIT, kopuzņēmumi vai citas struktūras pārvalda saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, ko saskaņā ar LESD 185. pantu uzņemas dalībvalstis. Pamatotos gadījumos jānodrošina elastīgas iespējas pieņemt īpašus noteikumus. (38)  Visā pamatprogrammā jāpiemēro vienoti noteikumi un prasības, tādējādi nodrošinot vienkāršotus un kopējus īstenošanas instrumentus, tostarp attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu, kā arī saskaņotu satvaru, kas veicina dalību programmās, kuras pamatprogrammas budžets finansiāli atbalsta, ieskaitot dalību programmās, ko tādi finansētāji kā EIT, kopuzņēmumi vai citas struktūras pārvalda saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, ko saskaņā ar LESD 185. pantu uzņemas dalībvalstis. Jānodrošina iespējas pieņemt īpašus noteikumus, tomēr izņēmumu piemērošana jāierobežo, ļaujot tos izmantot tikai absolūti nepieciešamos un pienācīgi pamatotos gadījumos. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Darbībās, uz kurām attiecas pamatprogrammas darbības joma, jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādām darbībām jābūt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, ieskaitot starptautiskās tiesības un saskarīgus Komisijas lēmumus, kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums24, kā arī ētikas normām, kuru starpā ir pētnieka cieņas pārkāpuma nepieļaušana. LESD 13. pants jāņem vērā arī pētniecības pasākumos, un jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un izmēģināšanā, ar laiku izmantošanu pilnīgi izbeidzot. (39)  Darbībās, uz kurām attiecas pamatprogrammas darbības joma, jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādām darbībām jābūt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, ieskaitot starptautiskās tiesības un saskarīgus Komisijas lēmumus, kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums24, kā arī ētikas normām, kuru starpā ir pētnieka cieņas pārkāpuma nepieļaušana. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. LESD 13. pants jāņem vērā arī pētniecības pasākumos, un jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un izmēģināšanā, ar laiku izmantošanu pilnīgi izbeidzot. __________________ __________________ 24 OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp. 24 OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība. Pamatprogrammas īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Darbībās, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību pamatprogrammas atsevišķās darbībās var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem subjektiem vai līdz noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem subjektiem līdzās tādiem dalībvalstu subjektiem. (40)  Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība, ņemot vērā Savienības zinātniskās, sabiedriskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās intereses. Pamatprogrammas īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Darbībās, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību pamatprogrammas atsevišķās darbībās var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem subjektiem vai līdz noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem subjektiem līdzās tādiem dalībvalstu subjektiem. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī pamatprogramma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārējo mērķrādījumu "25 % ES budžeta izdevumu – klimatisko mērķu sasniegšanai". (41)  Atzīstot, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām globālajām un sabiedrības problēmām un ņemot vērā to, cik svarīga ir rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Programma sniegs ieguldījumu ar vismaz 35 % no tās izdevumiem klimata mērķu atbalstīšanai kā daļu no Savienības apņemšanās panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu dotu ieguldījumus klimata mērķu sasniegšanā. Lai uzraudzītu un pārbaudītu šā mērķa izpildi, ir jāreģistrē visi ar klimatu saistītie izdevumi visās Savienības budžeta programmās, un tas jāatspoguļo attiecīgajās darba programmu daļās. Paredzamās izmaksas konkrētām tīras enerģijas tehnoloģijām ir jānorāda dalīti, lai nodrošinātu starptautisko salīdzināmību. Lai ņemtu vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus [Ziņojums 31/2016], ziņojot par klimata politikas integrēšanas mehānismiem, ex post būtu jānošķir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Konfidenciālas vispārīgas informācijas izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana konfidenciāliem rezultātiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrādē jāvadās no visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iestāžu iekšējos noteikumus, piemēram, Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444, kurā ir noteikumi par drošības normām Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai. (43)  Konfidenciālas vispārīgas informācijas un pētījumu datu izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana konfidenciāliem rezultātiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrādē jāvadās no visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iestāžu iekšējos noteikumus, piemēram, Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444, kurā ir noteikumi par drošības normām Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 44. apsvērums (44)  Jānosaka obligātie dalības nosacījumi gan vispārīga noteikuma veidā, ka konsorcijā jābūt vismaz vienai juridiskai personai no dalībvalsts, gan attiecībā uz atsevišķa pamatprogrammas darbību veida specifiku. svītrots Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Ir vajadzīgi noteikumi par Savienības finansējumu pamatprogrammas darbību dalībniekiem. Dotācijas jāīsteno, ņemot vērā visus Finanšu regulā noteiktos iemaksas veidus, ieskaitot iemaksas pēc fiksētas summas, vienotas likmes vai vienības izmaksām, ar domu tos vēl vairāk vienkāršot. (45)  Jāievieš noteikumi par Savienības finansējumu pamatprogrammas darbību dalībniekiem. Dotācijas būs galvenais finansēšanas veids Programmā. Citi finansēšanas veidi būtu jāizraugās atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tām būtu jāietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas izskatīšana, kā noteikts Finanšu regulā, lai tādējādi nodrošinātu vienkāršošanu. Pirms jebkura jauna izmaksu atmaksāšanas sistēma var tikt uzskatīta par patiesi vienkāršotu saņēmēju interesēs, jāveic paplašināta un pozitīva tās novērtēšana. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Ar finansējuma likmēm šajā regulā domāti maksimālie apmēri, kas atbilst līdzfinansēšanas principam. svītrots Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 47. apsvērums (47)  Saskaņā ar Finanšu regulu pamatprogrammai jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse, kas attiecas uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotajām preču un pakalpojumu vienības izmaksām. (47)  Saskaņā ar Finanšu regulu pamatprogrammai jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse, kas attiecas uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotajām preču un pakalpojumu vienības izmaksām. Vienas vienības izmaksu izmantošanai par iekšējos norēķinos izmantotām precēm un pakalpojumiem, kas apvieno tiešās izmaksas un netiešās izmaksas, vajadzētu būt iespējai, ko varētu izvēlēties visi saņēmēji. Izmaksām, kas aplēstas, izmantojot iemaksu skalas, jābūt attiecināmām. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 48. apsvērums (48)  Tagadējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma vēl vairāk jāvienkāršo, attīstot "Apvārsnī 2020" izstrādāto atalgošanas pieeju un vēl labāk pieskaņojoties Finanšu regulai. (48)  Tagadējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma vēl vairāk jāvienkāršo, attīstot "Apvārsnī 2020" izstrādāto atalgošanas pieeju un vēl labāk pieskaņojoties Finanšu regulai, ar mērķi nodrošināt „vienādu atalgojumu par vienādu darbu” kā vispārēju principu un novērst atalgojuma atšķirības starp Programmā iesaistītajiem ES pētniekiem. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 50. apsvērums (50)  Jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas normas, nodrošinot, ka saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību. Vairāk vērības jāveltī rezultātu izmantošanai, īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāni atbalsta saņēmējiem jāatjaunina darbības laikā un pēc tās. (50)  Jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas normas, nodrošinot, ka saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību, ņemot vērā saņēmēju iespējamos ierobežojumus un leģitīmas intereses, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātuma un drošības noteikumus, intelektuālā īpašuma tiesības, konfidencialitātes noteikumus, kā arī ES ekonomikas globālo konkurētspēju. Vairāk vērības jāveltī rezultātu izmantošanai, jo īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāni atbalsta saņēmējiem būtu jāatjaunina darbības laikā. Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 51. apsvērums (51)  Jāsaglabā pamatprogrammas priekšteces "Apvārsnis 2020" priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai. Priekšlikumi arī turpmāk jāatlasa uz neatkarīgu ekspertu vērtējuma pamata. Attiecīgā gadījumā jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskanību ar projektu portfeli. (51)  Būtu jāsaglabā Programmas priekšteces "Apvārsnis 2020" priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai un ietekmes, īstenošanas kvalitātes un efektivitātes kritērijiem. Priekšlikumi arī turpmāk jāatlasa, pamatojoties uz novērtējumu, ko snieguši neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv pēc iespējas vairāk dalībvalstu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāorganizē anonīms novērtējums un jāanalizē rezultāti, lai izvairītos no neobjektivitātes. Attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskanību ar projektu portfeli. Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 52. apsvērums (52)  Lai mazinātu Savienības līdzekļu saņēmēju administratīvo slodzi, jāparedz plašāka atsaukšanās uz pastāvošiem revīzijas rezultātiem un vērtējumiem, arī no citām Savienības programmām. Tāda atsaukšanās skaidri jānosaka, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, kā sistēmu un procesu revīzijas. (52)  Lai mazinātu Savienības līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu, visās pamatprogrammas daļās būtu jāīsteno sistemātiska atsaukšanās uz pastāvošiem revīzijas rezultātiem un vērtējumiem no citām Savienības programmām, saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu. Tāda atsaukšanās skaidri jānosaka, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, kā sistēmu un procesu revīzijas. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 53. apsvērums (53)  Specifisku problēmu risinājumi pētniecības un inovācijas jomā atalgojami ar balvām, pēc vajadzības arī ar kopīgām vai vienotām balvām, kuru piešķiršanu Komisija vai finansēšanas struktūra rīko kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. (53)  Specifisku problēmu risinājumi pētniecības un inovācijas jomās atalgojami ar balvām, pēc vajadzības arī ar kopīgām vai vienotām balvām, kuru piešķiršanu Komisija vai finansēšanas struktūra rīko kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. Jo īpaši būtu jāpiešķir godalgas projektiem, kas piesaista zinātniekus paplašināšanās valstīm, kā arī veiksmīgiem projektiem, lai palielinātu to pamanāmību un ļautu izvērst Savienības finansēto darbību popularizēšanu. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 54. apsvērums (54)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, īpaši – ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slodzi un paredzamo neatbilstības risku. Dotāciju gadījumā jāapsver arī fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes izmantošana, (54)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, īpaši – ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slodzi un paredzamo neatbilstības risku. Būtu jāiekļauj arī izskatīšana attiecībā uz fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes izmantošanu. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 1. pants 1. pants 1. pants Priekšmets Priekšmets 1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās. 1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās un nosaka satvaru Savienības atbalsta pārvaldībai attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām. 2.  Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi. 2.  Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi. 3.  Programmu īsteno ar: 3.  Programmu īsteno ar: (a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES25, kurā paredzēts arī finansiālais ieguldījums EIT; (a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES25, kurā paredzēts arī EIT pamatojums un intervences jomas ; (b)  īpašo programmu pētījumiem aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES. (b)  īpašo programmu pētījumiem aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES. 4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” ietver vienīgi ar 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu saistītos aspektus. 4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” neattiecas uz 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās Programmas saistītajiem aspektiem. 4.a   EIT īsteno Programmu saskaņā ar Stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu un ar EIT stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam, paredzot, ka ikviena jaunizveidota ZIK, ja iespējams, ir saistīta ar papildu un atbilstīgiem budžeta resursiem, un tā nekaitē pašreizējo ZIK mērķiem un saistībām; __________________ __________________ 25 25 Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 2. pants 2. pants 2. pants Definīcijas Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: (1)  “pētniecības infrastruktūras” ir objekti, kur pieejami resursi un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai veiktu pētījumus un sekmētu inovāciju attiecīgajās jomās. Šajā definīcijā ietverti arī saistītie cilvēkresursi, un tā attiecas uz svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopām; ar zināšanām saistītie objekti, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātnisko datu infrastruktūras; datošanas sistēmas, sakaru tīkli un citas unikālas infrastruktūras, kuras var izmantot ārējie lietotāji un kurām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu izcilību pētniecības un inovācijas jomā. Vajadzības gadījumā infrastruktūras var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un tās var būt “vienkopus”, “virtuālas” vai “izkliedētas”; (1)  “pētniecības infrastruktūras” ir objekti, kur pieejami resursi un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai veiktu pētījumus un sekmētu inovāciju attiecīgajās jomās. Šajā definīcijā ietverti arī saistītie cilvēkresursi, un tā attiecas uz svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopām, īpaši tām, kas saņem atbalstu no citiem Savienības fondiem, kā minēts IV pielikumā; ar zināšanām saistītie objekti, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātnisko datu infrastruktūras; datošanas sistēmas, sakaru tīkli un citas unikālas infrastruktūras, kuras var izmantot ārējie lietotāji un kurām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu izcilību pētniecības un inovācijas jomā. Vajadzības gadījumā infrastruktūras var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un tās var būt “vienkopus”, “virtuālas” vai “izkliedētas”; (2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/201326 un kas izpilda Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītos veicinošos nosacījumus; (2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/201326 un kas izpilda Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītos veicinošos nosacījumus; (3)  “Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības nozares pārstāvjiem, pētniecības organizācijām, struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, to starpā fondiem) apņemas kopīgi atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādi un īstenošanu, kuri var būt saistīti ar iekļūšanu tirgū, regulējuma ieviešanu vai politikas apguvi; (3)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības nozares pārstāvjiem, universitātēm, pētniecības organizācijām, tostarp pētniecības infrastruktūrām, struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskām organizācijām un fondiem), attiecīgos gadījumos apņemas kopīgi atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādi un īstenošanu, kuri noteikti LESD 185. un 187. pantā un kuri var būt saistīti ar iekļūšanu tirgū, regulējuma ieviešanu vai politikas apguvi; (4)  “atvērtā piekļuve” ir tiešsaistē galalietotājiem nodrošināta bezmaksas piekļuve pētnieciskajai izlaidei, kas radīta Programmā finansēto darbību īstenošanas rezultātā, jo īpaši zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem; (4)  “atvērtā piekļuve” ir tiešsaistē galalietotājiem nodrošināta bezmaksas piekļuve pētnieciskajai izlaidei, kas radīta Programmā finansēto darbību īstenošanas rezultātā, jo īpaši zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem. Attiecībā uz pētījumu datiem, attiecīgajām privātuma un drošības interesēm, kā arī intelektuālā īpašuma tiesībām, konfidencialitāti, Eiropas Savienības vispārējo tautsaimniecības konkurētspēju un citām likumīgām interesēm ievēro principu "tik atvērts, cik iespējams, un tik slēgts, cik vajadzīgs" un piemēro "noteiktas nepiedalīšanās iespējas”; (5)  “uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt; (5)  "uzdevums" ir izcilības virzītu pētniecības un inovācijas darbību, kas varbūt starpkopu un transversālas, portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, sabiedrības interesēm, politikas veidošanu un/vai diplomātiju, un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt; (6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurencei pakļautu izstrādi pa posmiem, kur pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu ieviešanas komerciālos apjomos; (6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurencei pakļautu izstrādi pa posmiem, kur pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu ieviešanas komerciālos apjomos; (7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi; (7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi; (8)  “piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātās zināšanas; (8)  "piekļuves tiesības" ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātas zināšanas atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu; (9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir visi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no formas vai rakstura (materiāla vai nemateriāla), arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības: (i) kas bijušas saņēmēju rīcībā pirms iesaistīšanās darbībā; ko saņēmēji rakstiski noteikuši jebkādā veidā, kā tas nepieciešams saistībā ar darbības īstenošanu vai tās rezultātu izmantošanu; (9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir visi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no formas vai rakstura (materiāla vai nemateriāla), arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības: (i) kas bijušas saņēmēju rīcībā pirms iesaistīšanās darbībā, un (ii) ko saņēmēji ir noteikuši rakstiskā līgumā, kā tas nepieciešams saistībā ar darbības īstenošanu vai rezultātu izmantošanu; (10)  “izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), ieskaitot zinātniskajās publikācijās jebkurā plašsaziņas līdzeklī; (10)  “izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), ieskaitot zinātniskajās publikācijās jebkurā plašsaziņas līdzeklī; (11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi, vai produkta vai procesa izstrādē, izveidē, ražošanā un laišanā tirgū vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, vai arī standartizācijas pasākumos; (11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi, vai, citstarp, komerciāla izmantošana, piemēram, produkta vai procesa izstrāde, izveide, ražošana un laišana tirgū vai pakalpojuma izveide un sniegšana, vai arī standartizācijas pasākumi; (12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, to starpā iespējamie finansiālie noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu faktisko vai iespējamo vērtību, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citus izmantošanas aspektus; (12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, to starpā iespējamie finansiālie noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu faktisko vai iespējamo vērtību, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citus izmantošanas aspektus; (13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā struktūra vai organizācija, kura nav Komisija, bet kurai Komisija ir uzticējusi budžeta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Programmu; (13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā struktūra vai organizācija, kura nav Komisija, bet kurai Komisija ir uzticējusi budžeta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Programmu; (14)  “Eiropas nozīmes starptautiska pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā; (14)  “Eiropas nozīmes starptautiska pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā; (15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu; (15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu; (15 a)  "paplašināšanās valstis" ir valstis, kuras noteiktas ar komplekso rādītāju "pētniecības izcilība" (pētniecības un izstrādes intensitāte, zinātniskā un tehnoloģiju izcilība, ekonomikas zināšanu intensitāte, augsto tehnoloģiju un vidējo tehnoloģiju devums tirdzniecības bilancē) un kuru korektīvais slieksnis ir 70 % no Savienības vidējā rādītāja26a; (16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem; (16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem; (17)  “vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK27, un kurā ir līdz 3000 darbinieku, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu; (17)  “vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK27, un kurā ir līdz 3000 darbinieku, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu; (18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija – neatkarīgi no to veida vai rakstura un no iespējas tos aizsargāt –, kā arī visas ar to saistītās tiesības, arī intelektuālā īpašuma tiesības; (18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības rezultāti, piemēram, dati, zinātība vai informācija – neatkarīgi no to veida vai rakstura un no iespējas tos aizsargāt –, kā arī visas ar to saistītās tiesības, arī intelektuālā īpašuma tiesības; (19)  “izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās sliekšņa vērtības, bet kam nav bijis iespējams piešķirt finansējumu šajā darba programmas uzaicinājumā pieejamo līdzekļu trūkuma dēļ; (19)  “izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās sliekšņa vērtības, bet kam nav bijis iespējams piešķirt finansējumu šajā darba programmas uzaicinājumā pieejamo līdzekļu trūkuma dēļ, bet kas var saņemt atbalstu no citiem Savienības vai valsts finansējuma avotiem; (19 a)  "stratēģiskais pētniecības un inovācijas plāns" ir dokuments, ko pieņem ar deleģēto aktu reizi divos gados kā papildinājumu īpašajai programmai un pēc plašas obligātās apspriešanās ar vairākām ieinteresētajām personām no dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un pētniecības un inovācijas jomas, tostarp ar pilsonisko sabiedrību; tajā ir noteiktas prioritātes, instrumenti, piemēroti darbības veidi un īstenošanas paņēmieni, tādējādi nodrošinot pamatu darba programmu sagatavošanai; tajā jo īpaši ir ietverti izraudzītie uzdevumi, jaunizveidotās vai turpinātās līgumiskās vai iestāžu partnerattiecības, NJT pamatiniciatīvas un ZIK; (20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas28 īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, ko pieņēmusi finansēšanas struktūra; (20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas28 īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, ko pieņēmusi finansēšanas struktūra; (21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma – tas atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, to nolūkā segt inovācijas darbībai atbilstīgo pasākumu izmaksas piešķir Savienība tiešā veidā un atbilstīgi bezpeļņas principam, un saņēmējam, ievērojot līgumā izklāstītos nosacījumus, tas ir jāatmaksā Savienībai; (21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma – tas atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, to nolūkā segt inovācijas darbībai atbilstīgo pasākumu izmaksas piešķir Savienība tiešā veidā un atbilstīgi bezpeļņas principam, un saņēmējam, ievērojot līgumā izklāstītos nosacījumus, tas ir jāatmaksā Savienībai; (22)  “līgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kurš īsteno ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītu darbību un kuram piešķirts programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums; (22)  “līgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kurš īsteno ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītu darbību un kuram piešķirts programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotais finansējums; (23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificēta informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu; (23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificēta informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu; (24)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem. (24)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem. (25)  ““Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums” ir atsevišķs finansiāls atbalsts ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, un, to piešķirot, dotācija vai atmaksājamais avanss īpašā veidā tiek apvienots ar kapitālieguldījumiem. (25)  "Programmas "Apvārsnis Eiropa" apvienotais finansējums" ir atsevišķs finansiāls atbalsts ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, un, to piešķirot, dotācija vai atmaksājamais avanss īpašā veidā tiek apvienots ar kapitālieguldījumiem. (25 a)  "pētniecības un inovācijas darbība” ir darbība, ko galvenokārt veido darbības, kuru mērķis ir radīt jaunas zināšanas un/vai izpētīt iespējas ieviest jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produktus, procesus, pakalpojumus vai risinājumus. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē; (25 b)  "inovācijas darbība" ir darbība, ko galvenokārt veido darbības, kuras ir tieši vērstas uz ražošanas plānu un shēmu vai projektu izveidi, lai iegūtu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus izstrādājumus, procesus vai pakalpojumus, iespējams, iekļaujot prototipu izstrādi, testēšanu, demonstrēšanu, izmēģināšanu, produktu plašu apstiprināšanu un ieviešanu tirgū; (25 c)  "EPP progresīvā pētniecība” ir vadošā pētnieka vadībā veikti pētniecības pasākumi, ko rīko EPP tikai vienam vai vairākiem saņēmējiem; (25 d)  "mācību un mobilitātes darbība" ir darbība, kas vērsta uz pētnieku prasmju, zināšanu un profesionālās izaugsmes iespēju uzlabošanu, pamatojoties uz mobilitāti starp valstīm un attiecīgā gadījumā starp nozarēm vai disciplīnām; (25 e)  "programmas līdzfinansēšanas darbība” ir darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojušas un/vai īsteno struktūras, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras; (25 f)  "iepirkuma darbība pirmskomercializācijas posmā" ir darbība, kuras galvenais mērķis ir izpildīt iepirkuma pirmskomercializācijas posmā procedūras, ko ieviesuši saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji; (25 g)  "inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbība" ir darbība, kuras galvenais mērķis ir izpildīt kopīgas vai koordinētas publiskā iepirkuma procedūras, kas saistītas ar inovatīviem risinājumiem un ko ieviesuši saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji; (25 h)  "koordinācijas un atbalsta darbība" ir darbība, kas veicina Programmas mērķu sasniegšanu, izņemot pētniecības un inovācijas darbības; (25 i)  "publiskais iepirkums” ir to pamatprogrammas daļu īstenošana, kuras attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un autonomiju un publiskā iepirkuma procedūru veikšana Komisijas vajadzībām attiecībā uz pētījumiem, produktiem, pakalpojumiem un spējām; (25 j)  "saistīta vienība" ir jebkura juridiskā persona, kas ir dalībnieka tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā dalībnieks, vai kas tieši vai netieši kontrolē dalībnieku; __________________ __________________ 26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006. 26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006. 26a Komisija var pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt paplašināšanās valstu sarakstu savās darba programmās. 27 27 28 OV …. 28 OV …. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 3. pants 3. pants 3. pants Programmas mērķi Programmas mērķi 1.  Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, cita starpā tās rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. 1.  Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi Savienībā kopumā, lai nostiprinātu Eiropas pētniecības telpu un veicinātu tās konkurētspēju; Pētniecība un rūpniecība nodrošina Savienības stratēģiskās prioritātes un politiku, palīdz risināt globālas problēmas, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu, kā arī palīdz sasniegt vispārējos ieguldījumus 3 % apmērā no IKP pētniecībā un attīstībā, atbilstīgi Savienības valstu un valdību vadītāju saistībām. 2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi: 2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi: (-a)  (jauns) attīstīt, veicināt un izplatīt zinātnisko un tehnoloģisko izcilību; (a)  atbalstīt ar globālām problēmām saistītu kvalitatīvu jaunu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu; (a)  atbalstīt kvalitatīvu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu, pamatojoties uz fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, globālu problēmu, tostarp klimata pārmaiņu, risināšanai un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai; (a a)  censties ievērojami samazināt pētniecības un inovācijas spēju atšķirības Savienībā, jo īpaši palielinot dalību “Apvārsnis Eiropa” tādām dalībvalstīm, kam ir zemi pētniecības un inovācijas rādītāji, ņemot vērā iepriekšējo pamatprogrammu; (b)  stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas; (b)  stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma Savienības pievienoto vērtību, pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu pieejamību un ieviešanu sabiedrībā un Eiropas rūpniecībā; (c)  veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū; (c)  veicināt visu veidu inovāciju un stiprināt tirgus izvēršanu un pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātu izmantošanu, jo īpaši Savienībā; (d)  optimizēt Programmas pieaugošo ietekmi nostiprinātā Eiropas pētniecības telpā. (d)  optimizēt Programmas pieaugošo ietekmi, stiprinot un palielinot pētniecības, attīstības un inovācijas pievilcību Eiropas pētniecības telpā. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 4. pants 4. pants 4. pants Programmas uzbūve Programmas uzbūve 1.  Programmu veido vairākas daļas, kas aprakstītas turpmāk un kas sekmē 3. pantā minētā galvenā un konkrēto mērķu sasniegšanu. 1.  Programmu veido vairākas daļas, kas aprakstītas turpmāk un kas sekmē 3. pantā minētā galvenā un konkrēto mērķu sasniegšanu. (1)  I pīlārs “Atvērtā zinātne”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus: (1)  I pīlārs. "Izcila un atvērta zinātne", kurā ietilpst šādi komponenti: (a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC); (a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC); (b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA); (b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA); (c)  pētniecības infrastruktūras. (c)  pētniecības infrastruktūras. (2)  II pīlārs “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus: (2)  II pīlārs "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja", kurā ietilpst šādi komponenti: (a)  kopa “Veselība”; (a)  kopa “Veselība”; (b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”; (b)  kopa "Iekļaujoša un radoša sabiedrība"; (b a)  kopa "Droša sabiedrība"; (c)  kopa “Digitālā joma un rūpniecība”; (c)  kopa "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss"; (d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; (d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; (e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”; (e)  kopa "Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība"; (f)  ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības. (f)  ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības. (3)  III pīlārs “Atvērtā inovācija”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus: (3)  III pīlārs "Inovatīva Eiropa", kurā ietilpst šādi komponenti: (a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC); (a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC); (b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas; (b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas; (c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). (c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). (4)  Daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas veidota saskaņā ar 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus: (4)  Daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti: (a)  izcilas pieredzes apmaiņa; (a)  izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana visā Savienībā; (b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana. (b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana. 2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā. 2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 5. pants 5. pants 5. pants Pētniecība aizsardzības jomā Pētniecība aizsardzības jomā 1.  Pasākumi, kas jāveic 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, ir pētniecības pasākumi, kuri vērsti tikai un vienīgi uz aizsardzības lietojumiem un kuru mērķis ir sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju. 1.  Pasākumi, kas jāveic 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, vērsti tikai un vienīgi uz aizsardzības pētniecību un lietojumiem, ar mērķi sekmēt Savienības aizsardzības rūpniecības konsolidāciju, konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju un uz to, lai novērstu dublēšanos starp abām programmām. 2.  Izņemot šo pantu, 1. panta 1. un 3. punktu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai. 2.  Izņemot šo pantu, 1. panta 1. un 3. punktu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 6. pants 6. pants 6. pants ES finansējuma apgūšana un formas ES finansējuma stratēģiskā plānošana, īstenošana un veidi 1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. 1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. 2.  Netiešajām darbībām Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas (tostarp pamatdarbības dotācijas), godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros. 2.  Netiešajām darbībām Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas (tostarp pamatdarbības dotācijas), kas ir Programmas galvenā atbalsta forma, godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros. 3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām. 3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām. 4.  Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi ir aprakstīti un definēti II pielikumā. Visa veida finansējumu izlieto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi attiecīgo mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm. 4.  Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi ir aprakstīti un definēti 2. pantā un II pielikumā. Finansējuma formas, kas minētas 2. punktā izlieto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi attiecīgo mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm. 5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja JRC veiktās tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, kas izveidotas atbilstoši LESD 185. vai 187. pantam, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma. 5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja JRC veiktās tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, kas izveidotas atbilstoši LESD 185. vai 187. pantam, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma. 6.  Īpašā programma29, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar ieinteresētajām pusēm apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām. 6.  Īpašā programma29, jo īpaši pīlārā "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" tiek īstenota, pamatojoties uz stratēģiskajiem pētniecības un inovācijas plāniem un saskaņā ar visiem Programmas mērķiem, kā noteikts 3. pantā un pēc tam, kad veikta stratēģiska daudzgadu pētniecības un inovācijas darbību plānošana. Notiks apspriešanās ar valstu iestādēm, Eiropas Parlamentu, pētniecības, attīstības un inovācijas, kā arī rūpniecības nozares ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Tehnoloģiju platformām, pilsoniskas sabiedrības pārstāvjiem un augsta līmeņa ekspertu neatkarīgām konsultatīvajām grupām par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Stratēģiskā plānošana nodrošina saskaņotību ar citām attiecīgajām Savienības programmām un palielina papildināmību un sinerģiju ar valstu un reģionālajām pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmām un prioritātēm, tādējādi stiprinot Eiropas Pētniecības telpu. 6.a  Programma sniedz iespēju visiem saņēmējiem ātrāk pieteikties finansējumam. Daudzām pētniecības un inovācijas darbībām tiks piemērots princips "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju", kas paredz, ka laiks līdz dotācijas piešķiršanai nepārsniedz sešus mēnešus. Tas nodrošina maziem sadarbības konsorcijiem ātrāku augšupēju piekļuvi līdzekļiem darbībām, kas sniedzas no fundamentālajiem pētījumiem līdz laišanai tirgū. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju" būs vienmēr atvērti, norādot pieteikuma iesniegšanas termiņu, un tos īstenos darba programmās kopu, EIP un izcilības izplatīšanas sadaļās. 7.  “Apvārsnis Eiropa” pasākumi galvenokārt tiks izsludināti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un daži no tiem tiks organizēti uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros. 7.  "Apvārsnis Eiropa" pasākumi tiks izsludināti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un daži no tiem tiks organizēti uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros, izņemot pasākumus, kuri minēti 39. pantā "Godalgas". 8.  Pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic programmā “Apvārsnis Eiropa”, ir vērsti tikai un vienīgi uz lietojumiem civilām vajadzībām. 9.  Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās. __________________ __________________ 29 … 29 … Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) 6.a pants ES finansējuma principi un transversāli jautājumi 1.  Pētniecības un inovācijas darbības, ko veic saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", ir vērstas tikai un vienīgi uz civilu lietojumu. Budžeta pārvietojumi starp Programmu un Eiropas Aizsardzības fondu nav atļauti. 2.  Pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa" nodrošina daudzdisciplīnu pieeju un attiecīgos gadījumos paredz sociālo un humanitāro zinātņu integrēšanu visās darbībās, kas izstrādātas Programmas ietvaros. 3.  Programmas sadarbības daļas nodrošina līdzsvaru starp zemākiem un augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem, tādējādi aptverot visu vērtības ķēdi. 4.  Programma cenšas nodrošināt pētniecības, attīstības un inovācijas atšķirību efektīvu samazināšanu Savienībā un veicina plašu ģeogrāfisko pārstāvību sadarbības projektos. Šie centieni tiek atspoguļoti samērīgos Savienības, valstu un reģionālo fondu atbalstītos dalībvalstu pasākumos. Ņemot vērā situāciju attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā, īpaša uzmanība tiek veltīta ģeogrāfiskajam līdzsvaram finansētajos projektos, vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, valdēs un ekspertu grupās, bet tas tiek darīts, neapdraudot izcilības kritērijus. 5.  Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā un risina jautājumus, kas saistīti ar dzimumu nelīdzsvarotas pārstāvības cēloņiem. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un citās attiecīgās padomdevējās struktūrās, piemēram, padomēs un ekspertu grupās. 6.  Programmas mērķis ir nepārtraukta administratīvā vienkāršošana un sloga mazināšana saņēmējiem. 7.  Klimata aspektu iekļaušana būtu atbilstīgi jāintegrē pētījumu un inovācijas saturā un jāpiemēro visos pētniecības cikla posmos. 8.  Programmā attiecīgā gadījumā paredz sabiedrības iesaistīšanu, lai labāk saskaņotu pētniecības un inovācijas procesu un tā rezultātus ar sabiedrības vērtībām un vajadzībām, veicinot zinātnes iesaistes un zinātniskās izglītības pasākumus, kā arī kopīgu jaunradi un kopīgu zinātnisko programmu izstrādi, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību pētniecības un inovācijas prioritāšu noteikšanas procesā; 9.  Programma nodrošina publiskā finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses. 10.  Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde nodrošina, ka visiem iespējamajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek sniegtas pietiekamas norādes un informācija, it īpaši attiecīgā dotācijas nolīguma paraugs. Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 7. pants 7. pants 7. pants Uzdevumi Uzdevumi 1.  Uzdevumus plāno saskaņā ar pīlāru “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, taču tos var noteikt arī pēc darbībām, kuras veic citās Programmas daļās. 1.  Uzdevumus plāno saskaņā ar pīlāru "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja", taču tos var noteikt arī pēc darbībām, kuras veic citās Programmas daļās, kā arī darbībām, kas veiktas saskaņā ar citām Savienības finansējuma programmām, saskaņā ar "Apvārsnis Eiropa" noteikumiem. 2.  Uzdevumus īsteno saskaņā ar Īpašās programmas 5. pantu. Izvērtēšanu veic saskaņā ar 26. pantu. 2.  Uzdevumu, mērķu, mērķrādītāju, grafiku saturu un to īstenošanu sīkāk nosaka stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā noteikts Programmas 2. pantā un sīkāk norādīts 6. pantā un Īpašās programmas 5. pantā. Izvērtēšanu veic saskaņā ar 26. pantu. 2.a  Programmas īstenošanas pirmajos divos gados plāno maksimāli 10 % no II pīlāra gada budžeta, izsludinot konkrētus uzaicinājumus attiecībā uz uzdevumu izpildi. Programmas īstenošanas pēdējos trīs gados un tikai pēc apmierinoša uzdevumu atlases un pārvaldības procesa novērtēšanas šo īpatsvaru var palielināt. Kopējo budžeta daļu, kas paredzēta uzdevumiem, norāda stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos. 2.b  Visaptverošu novērtējumu par uzdevumiem attiecībā uz darbības jomu, pārvaldību, valdes iecelšanu un to provizoriskajām darbībām veic saskaņā ar to attiecīgajiem izmērāmiem starpposma mērķiem. Novērtējumā sniegtos ieteikumus ņem vērā pirms jaunu uzdevumu plānošanas vai pirms pašreizējo uzdevumu izpildes turpināšanas, pārtraukšanas vai pārvirzīšanas uz citu darbību. 3.  Uzdevumi: 3.  Uzdevumi: (a)  sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu; (a)  sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu, mērķu un saistību īstenošanu; (a a)  ir iekļaujoši, veicina plašu iesaistīšanos un nodrošina dažādu veidu ieinteresēto personu līdzdalību un nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas tādus rezultātus, kas nāk par labu visām dalībvalstīm; (b)  ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi; (b)  ir drosmīgi, iedvesmojoši un tiem ir būtiska zinātniska, tehnoloģiska nozīmība, kā arī nozīmība diplomātijas un vides jomā vai ekonomikā; (c)  skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi; (c)  skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi; (d)  ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem; (d)  ir izraudzīti pārredzamā veidā un vērsti uz vērienīgiem, izcilības virzītiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem visos izstrādes posmos; (d a)  ietver steidzama risinājuma nepieciešamības elementu attiecībā uz uzdevuma mērķiem, tiem ir nepieciešamā darbības joma, mērogs un plaša nepieciešamo resursu mobilizācija un to vienīgais mērķis ir sasniegt uzdevuma rezultātus; (e)  rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā; (e)  rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās (tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs), nozarēs un dalībnieku starpā; (f)  ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus. (f)  ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus. (f a)  pārredzamā veidā panāk sinerģiju ar citām Savienības programmām, kā arī ar publiskajiem un privātajiem līdzekļiem, tostarp aktīvi iesaistot valsts un reģionālās inovācijas ekosistēmas. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns) 7.a pants Eiropas Inovācijas padome 1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (EIP), lai īstenotu III pīlāra "Inovatīva Eiropa" darbības, kuras attiecas uz EIP. EIP darbs atbilst šādiem principiem: koncentrēšanās uz revolucionāriem risinājumiem un revolucionāru inovāciju, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. 2.  EIP ir atvērta visu veidu inovatoriem, sākot no privātpersonām līdz universitātēm, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem, jo īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kā arī no atsevišķiem saņēmējiem līdz daudznozaru konsorcijiem. Vismaz 70% EIP budžeta tiek piešķirti inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU. 3.  EIP padomes un administratīvās funkcijas ir noteiktas Lēmumā (ES)... [Īpašā programma] un tā pielikumos. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 8. pants 8. pants 8. pants Eiropas partnerības Eiropas partnerības 1.  Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi: 1.  Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi: (a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumiskām saistībām starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, un norādot partnerības mērķus, partneru attiecīgās saistības par finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī paredzēto izlaidi. Saprašanās memorandā un/vai līgumiskajās saistībās ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības); (a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumiskām saistībām starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, un norādot partnerības mērķus, partneru attiecīgās saistības par finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī paredzēto izlaidi. Saprašanās memorandā un/vai līgumiskajās saistībās ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības); (b)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālās iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības); (b)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālās iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības); (c)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar [EIT regulu] (institucionalizētās Eiropas partnerības); šāda veida partnerības īstenojamas vienīgi tad, ja ar cita veida Eiropas partnerībām nav iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas, ņemot vērā arī integrācijas, tostarp visu finansiālo iemaksu centralizētās pārvaldības, augsto līmeni. (c)  dalība un finansiāli un/vai nefinansiāli ieguldījumi pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar [EIT regulu] (institucionalizētās Eiropas partnerības); šāda veida partnerības īstenojamas vienīgi tad, ja ar cita veida Eiropas partnerībām nav iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas, ņemot vērā arī integrācijas, tostarp visu finansiālo iemaksu centralizētās pārvaldības, augsto līmeni. 2.  Eiropas partnerības: 2.  Eiropas partnerības: (a)  izveido gadījumos, kad programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus efektīvāk var sasniegt šādās partnerībās, nevis Savienība viena; (a)  izveido vienīgi gadījumos, kad programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus efektīvāk var sasniegt šādās partnerībās, salīdzinājumā ar citām pamatprogrammas daļām; (b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām; (b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām un/vai nefinansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām; (c)  paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai. (c)  notiek konkrētos termiņos un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai. 2.a  Visas partnerības nosaka stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā minēts pamatprogrammas 6. pantā un III pielikumā un īpašās programmas I pielikumā, pirms tās tiek īstenotas darba programmās vai darba plānos. Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā. Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā. Grozījums Nr. 71 un 172 Regulas priekšlikums 9. pants 9. pants 9. pants Budžets Budžets 1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 94 100 000 pašreizējās cenās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un noteikta summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu. 1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 120 000 000 000 (2018. gada cenās) 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un noteikta summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu. 2.  Orientējošais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir: 2.  Orientējošais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir: (a)  EUR 25 800 000 000 I pīlāram “Atvērtā zinātne” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (a)  a) 27,42 % I pīlāram "Izcila un atvērta zinātne" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (1)  EUR 16 600 000 000 Eiropas Pētniecības padomei; (1)  17,64 % Eiropas Pētniecības padomei; (2)  EUR 6 800 000 000 Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām; (2)  7,23 % Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām; (3)  EUR 2 400 000 000 pētniecības infrastruktūrām; (3)  2,55 % pētniecības infrastruktūrām; (b)  EUR 52 700 000 000 II pīlāram “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (b)  55,48 % II pīlāram "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (1)  EUR 7 700 000 000 kopai “Veselība”; (1)  8,16 % kopai "Veselība"; (2)  EUR 2 800 000 000 kopai “Iekļaujoša un droša sabiedrība”; (2)  2,50 % kopai "Iekļaujoša un radoša sabiedrība"; (2 a)  2,00 % kopai "Droša sabiedrība"; (3)  EUR 15 000 000 000 kopai “Digitālā joma un rūpniecība”; (3)  15,94 % kopai "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss"; (4)  EUR 15 000 000 000 kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; (4)  15,84 % kopai "Klimats, enerģētika un mobilitāte"; (5)  EUR 10 000 000 000 kopai “Pārtika un dabas resursi”; (5)  9 % kopai "Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība"; (6)  EUR 2 200 000 000 ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām; (6)  2,04 % ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām. (c)  EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (c)  12,71 % III pīlāram "Inovatīvā Eiropa" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kuriem: (1)  EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp līdz EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām; (1)  8,71 % Eiropas Inovācijas padomei (EIP), tostarp līdz 0,53 % Eiropas inovācijas ekosistēmām; (2)  EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT); (2)  4 % Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT). (d)  EUR 2 100 000 000 daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura: (d)  4,39 % daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti: (1)  EUR 1 700 000 000 izcilas pieredzes apmaiņai; (1)  4 % izcilības izplatīšanai un līdzdalības paplašināšanai Savienībā; (2)  EUR 400 000 000 Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai. (2)  0,39 % Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai. 3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %. Šāda novirze nav pieļaujama attiecībā uz summām, kas minētas šā panta 2. punkta b) apakšpunkta 6) punktā, un kopējo summu, kas noteikta šā panta 2. punkta daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”. 3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %, ieskaitot no asociētām valstīm saņemto iemaksu piešķīrumus. 3.a  Kā daļu no Savienības vispārējā mērķa — panākt, ka vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā — Programmā paredzētās darbības attiecīgā gadījumā klimata mērķiem nodrošina vismaz 35 % no izdevumiem saskaņā ar Programmu. 3.b  Saskaņā ar instrumentu, kas minēts šīs regulas 43.a pantā un Lēmuma I pielikumā, vismaz EUR 2,5 miljardi ir atvēlēti pakāpeniskajām inovācijām MVU atbalstam. 3.c  Ar 45 % no kopas “Iekļaujoša un radošā sabiedrība” budžeta sniedz atbalstu pētniecībai kultūras un radošo nozaru jomā, tostarp attiecībā uz Savienības kultūras mantojumu, no kā EUR 300 miljoni paredzēti Eiropas kultūras mantojuma mākoņa izveidei, kā izklāstīts īpašās programmas I pielikumā, pēc tam, kad būs veikts ietekmes novērtējums, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam. 3.d  Vismaz EUR 1 miljards ir paredzēts tam, lai veiktu kvantu pētniecību saskaņā ar kopu “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” saskaņā ar II pīlāru. 4.  Šī panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldības un īstenošanas izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību. 4.  Šī panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldības un īstenošanas izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. Minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās Programmas summas. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību. 5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada. 5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada. 6.  Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem. 6.  Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem. 7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra. 7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra. 8.  Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. 9.  Programmu “Apvārsnis Eiropa” paredzēts īstenot sinerģijā ar citām Savienības finansējuma programmām. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 10. pants 10. pants 10. pants Atvērtā piekļuve un atvērtie dati Atvērtā piekļuve un atvērtie dati 1.  Saskaņā ar 35. panta 3. punktu nodrošina atvērtu piekļuvi Programmā finansētu pētījumu zinātniskām publikācijām. Atvērto piekļuvi pētījumu datiem nodrošina saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”. Jāsekmē atvērtā piekļuve citiem pētniecības izlaides produktiem. 1.  Saskaņā ar 35. panta 3. punktu nodrošina atvērtu piekļuvi Programmā finansētu pētījumu zinātniskām publikācijām. Atvērto piekļuvi pētījumu datiem nodrošina saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”. 1.a  Atvērtajā piekļuvē pētījumu datiem respektē vajadzību noteikt atšķirīgus piekļuves režīmus Savienības ekonomisko interešu, intelektuālā īpašuma tiesību, personas datu aizsardzības un konfidencialitātes, drošības apsvērumu un citu leģitīmu interešu dēļ, cita starpā paredzot nepiemērošanas iespēju. Datu pārvaldības plānus projekta laikā uzskata par attiecināmām izmaksām. 1 b.  Starptautiskā mērogā veicina savstarpēju atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām un citiem pētījumu datiem, ņemot vērā Savienības konkurētspēju un rūpniecības intereses. Jo īpaši savstarpējas atvērtas piekļuves veicināšanu paredz visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā, tostarp nolīgumos ar finansēšanas struktūrām, kurām uzticēta Programmas netieša pārvaldība. 2.  Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina atbilstoši FAIR principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība” 2.  Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina atbilstoši FAIR principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība” 3.  Tiek sekmēta tāda atvērtās zinātnes prakse, kuras tvērums ir plašāks nekā tas, ko paredz atvērtā piekļuve pētniecības izlaidei un pētījumu datu atbildīga pārvaldība. 3.  Tiek sekmēta tāda atvērtās zinātnes prakse, kuras tvērums ir plašāks nekā tas, ko paredz atvērtā piekļuve pētniecības datiem un zinātniskajām publikācijām un datu atbildīga pārvaldība. Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 11. pants 11. pants 11. pants Komplementārais un kombinētais finansējums Komplementārais, kombinētais un kumulatīvais finansējums 1.   Programmu "Apvārsnis Eiropa" īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansējuma programmām, vienlaikus cenšoties pēc iespējas panākt administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā. Pētniecības, izstrādes un inovācijas līdzfinansētām darbībām piemēro “Apvārsnis Eiropa” noteikumu kopumu. Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem: 2.   Izcilības zīmogu piešķir visās Programmas daļās. Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem: (a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus; (a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus; (b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam; (b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam; (c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, (c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu. var piešķirt atbalstu no valsts vai reģionālajiem līdzekļiem, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu, neprasot veikt turpmāku pieteikuma iesniegšanas vai novērtēšanas procesu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu, izņēmums ir valsts atbalsta noteikumi. 2.a   Saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu vadošā iestāde pēc izvēles var pieprasīt novirzīt daļu no piešķīruma programmai "Apvārsnis Eiropa". Novirzītos līdzekļus īsteno saskaņā ar programmas "Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt Komisija nodrošina, ka šādi novirzītie līdzekļi ir pilnībā paredzēti programmām un/vai projektiem, kurus īstenos attiecīgi dalībvalstī vai reģionā, kurā tie izstrādāti. 2.b   Komisija, iepriekš saņemot pieteikuma iesniedzēju atļauju, iekļauj šajā pantā minētos piešķīrumus izraudzīto projektu informācijas sistēmā, lai varētu veikt ātru informācijas apmaiņu un ļautu finansēšanas iestādēm finansēt atlasītās darbības. Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 12. pants 12. pants 12. pants Programmas asociētās trešās valstis Programmas asociētās trešās valstis 1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis: 1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis: (a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā; (a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā; (b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; (b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; (c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; (c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; (d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: (d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: i.  attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā; i.  attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā; ii.  apņemšanās ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu, ko atbalsta demokrātijas institūts; ii.  apņemšanās ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu, ievērot cilvēktiesības, ko atbalsta demokrātijas institūts; iii.  tādas rīcībpolitikas aktīva sekmēšana, kuras mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājības līmeni. iii.  tādas rīcībpolitikas aktīva sekmēšana, kuras mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājības līmeni. Ikviena d) apakšpunktā minētā trešā valsts kļūst par Programmas asociēto valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver konkrētās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ja vien minētais nolīgums: Trešās valstis, kas minētas d) apakšpunktā, var kļūt par Programmas pilnīgi vai daļēji asociētām valstīm, balstoties uz Savienības ieguvumu no to asociācijas novērtējuma. Šim novērtējumam jo īpaši jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums: –  nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā; –  nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā; –   dod tiesības koordinēt darbību saskaņā ar Programmu ar nosacījumu, ka tā sniedz labumu Savienībai un ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība; –  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu; –  izklāsta nosacījumus dalībai Programmā, tostarp katras (apakš)programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu; –  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses. –  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses. 2.  Tvērumā, kas noteikts attiecībā uz katras trešās valsts iesaistīšanos Programmā, ņem vērā mērķi saistībā ar ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu Savienībā ar inovācijas palīdzību. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā. 2.  Tvērumā, kas noteikts attiecībā uz katras trešās valsts iesaistīšanos Programmā, ņem vērā mērķi saistībā ar ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu Savienībā ar inovācijas palīdzību un nepieļauj intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no valsts. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas, no kurām labumu gūst tikai viens dalībnieks, sevišķi, tās, kas atvēlētas privātām struktūrām, var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā. 3.  Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz Savienībā dibinātu tiesību subjektu dalību asociēto valstu līdzvērtīgās programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem. 3.  Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz un īsteno Savienībā dibinātu tiesību subjektu savstarpēju dalību līdzvērtīgās asociēto valstu programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem. 4.  Nosacījumi, kas nosaka finansiālā ieguldījuma apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī dibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas. 4.  Asociācijas nolīguma nosacījumi, kas nosaka finansiālā ieguldījuma apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju katru otro gadu, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī dibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas. 4.a  Visu asociēto valstu ieguldījumus iekļauj attiecīgajās Programmas daļās ar nosacījumu, ka ir ievērots budžeta sadalījums, kā noteikts 9. panta 2. punktā. Komisija gadskārtējās budžeta pieņemšanas procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, atsevišķas iemaksas un to finanšu bilanci. Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 14. pants – virsraksts Atbalsttiesīgās darbības Atbalsttiesīgās darbības un ētikas principi Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 15. pants 15. pants 15. pants Ētika Ētika 1.  Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus. 1.  Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus. Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni. 2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz: 2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz: (a)  ētikas pašnovērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam, un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta; (a)  ētikas pašnovērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam, un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta; (b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti, ko publicējusi Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija, un ka netiks veikti pasākumi, kuriem nav paredzēts finansējums; (b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti, ko publicējusi Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija, un ka netiks veikti pasākumi, kuriem nav paredzēts finansējums; (c)  par pasākumiem, ko veic ārpus Savienības: apstiprinājumu, ka konkrētajā dalībvalstī tādi paši pasākumi tiktu atļauti; un (c)  par pasākumiem, ko veic ārpus Savienības: apstiprinājumu, ka konkrētajā dalībvalstī tādi paši pasākumi tiktu atļauti; un (d)  par pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embriju cilmes šūnas, ja vajadzīgs: sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas. (d)  par pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embriju cilmes šūnas, ja vajadzīgs: sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas. 3.  Priekšlikumus sistemātiski caurskata, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas novērtējums ir jāveic obligāti. Ētikas caurlūkošanā un novērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras pēc iespējas nodrošina ētikas procedūru pārredzamību. 3.  Priekšlikumus sistemātiski caurskata, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas novērtējums ir jāveic obligāti. Ētikas caurlūkošanā un novērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras nodrošina ētikas procedūru pārredzamību. 4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas struktūras, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai. 4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas struktūras, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai. 5.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, pārbaudes veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. 5.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, pārbaudes veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. 6.  Darbības, kas nav ētiski pieņemamas, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā. 6.  Darbības, kas nav ētiski pieņemamas, noraida, tiklīdz ir konstatēta to ētiskā nepieņemamība. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 16. pants 16. pants 16. pants Drošība Drošība 1.  Saskaņā ar programmu veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp par atbilstību visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētījumi tiek veikti ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei ir jānoslēdz drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība. 1.  Saskaņā ar programmu veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp par atbilstību visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētījumi tiek veikti ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei ir jānoslēdz drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība. 2.  Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. 2.  Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. 3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem. 3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem. 4.  Vajadzības gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem. 4.  Vajadzības gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem. 5.  Struktūras, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas izpaušanu, ko izmanto darbībā un/vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas, minētās struktūras uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes. 5.  Struktūras, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas izpaušanu, ko izmanto darbībā un/vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas, minētās struktūras pēc Komisijas vai finansēšanas iestādes pieprasījuma uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes. 6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms to iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei. 6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms to iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei. 7.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes. 7.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes. 8.  Darbības, kas neatbilst drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā. 8.  Darbības, kas neatbilst drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā. Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 18. pants 18. pants 18. pants Subjekti, kas ir tiesīgi piedalīties Subjekti, kas ir tiesīgi piedalīties 1.  Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās iedibināšanas vietas vai starptautiska organizācija, ja vien ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi. 1.  Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās iedibināšanas vietas, tostarp tiesību subjekti no neasociētām trešām valstīm vai starptautiska organizācija, ja vien ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi. 2.  Subjekti ir konsorcija daļa, kurā ir vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, no kuriem katrs iedibināts citā dalībvalstī vai asociētā valstī, un vismaz viens no tiem ir iedibināts kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad: 2.  Subjekti ir konsorcija daļa, kurā ir vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, no kuriem katrs iedibināts citā dalībvalstī, tostarp tālākajos reģionos vai asociētā valstī, un vismaz divi no tiem ir iedibināti kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad darbība ir kāda no darbībām, kas minētas 3. vai 4. punktā; (a)  ja tas ir pamatoti, darba programmā ir noteikts citādi; (b)  tiek īstenota darbība, kas minēta šā panta 3. vai 4. punktā. 3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai asociētajā valstī. 3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā asociētajā valstī, kā norādīts 12. panta 1. punktā. 4.  Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai citā trešā valstī. 4.  Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai citā trešā valstī. 5.  To darbību darba programmā, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, var paredzēt, ka šādu dalību var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem. 5.  To darbību darba programmā, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, var paredzēt, ka šādu dalību var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem. 6.  Darba programmā var paredzēt atbilstības kritērijus papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem, ievērojot konkrētas rīcībpolitikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu. 6.  Darba programmā var paredzēt atbilstības kritērijus papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem, ievērojot konkrētas rīcībpolitikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu. 7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās un ja tas paredzēts darba programmā, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā. 7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās un ja tas paredzēts darba programmā, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. pantu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā. 8.  Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties Kopīgais Pētniecības centrs (JRC). 8.  Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties Kopīgais Pētniecības centrs (JRC). 9.  Kopīgo pētniecības centru, Eiropas nozīmes starptautiskas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur iedibināti citi darbībā līdzdalīgie tiesību subjekti. 10.  Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām un mācību un mobilitātes darbībām starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī. 10.  Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām un mācību un mobilitātes darbībām starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 19. pants 19. pants 19. pants Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu 1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī. 1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī, kā noteikts 12. panta 1. punktā. Darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, tiesības saņemt šo finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā. Darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. panta 3. punktu, tiesības saņemt šo finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā. 1.a  Attiecīgā gadījumā starptautiskas organizācijas ir tiesīgas saņemt finansējumu darbībai, ja to galvenais birojs ir dalībvalstī vai asociētajā valstī. 1.b  Valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbībai, ja: (a)  trešā valsts ir norādīta darba programmā un (b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka saņēmēju dalība ir būtiska darbības īstenošanai; 2.  Subjektiem, kas ir iedibināti trešā valstī, kas nav asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Tomēr valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbībai, ja: 2.  Subjektiem, kas ir iedibināti citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Pētniecības un izstrādes nolīgumi starp šādām neasociētām trešām valstīm un Savienību var tikt noslēgti, kad vien to uzskata par lietderīgu, un var tikt izveidots līdzfinansēšanas mehānisms, kas ir līdzīgs mehānismam, par kuru panākta vienošanās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Šīs valstis nodrošina Savienības tiesību subjektiem savstarpēju piekļuvi šo valstu pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas programmām, savstarpēju atvērtu piekļuvi zinātnisko pētījumu rezultātiem un datiem, kā arī taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. (a)  trešā valsts ir norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā, vai (b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka saņēmēju dalība ir būtiska darbības īstenošanai. 3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbībā, ja tie ir iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai trešā valstī, kas norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā. 3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī. 3.a  Komisija sniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei par katru trešo valsti, kas nav asociētā valsts, norādot Savienības finansiālā ieguldījuma summu, kas piešķirta iesaistītajām struktūrām, un finanšu ieguldījuma summu, ko attiecīgā valsts piešķīrusi Savienības struktūrām, kuras ir iesaistītas to darbībās. Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 20. pants 20. pants 20. pants Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus 1.  Attiecībā uz visām darbībām, izņemot EIC “Pathfinder” pārejas pasākumus, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā. 1.  Attiecībā uz visām darbībām uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā. Darba programmā ir paskaidrots, kādēļ konkrēta darbība tiks finansēta, atsaucoties uz konkrētu iepriekšējo projektu iznākumu un situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valstu, Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī saistītām norisēm politikā, tirgū un sabiedrībā. 2.  Attiecībā uz EIC “Pathfinder” pārejas pasākumiem: (a)  uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli; (b)  dotācijas par fiksētu summu, kas nepārsniedz EUR 50 000, var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai tādā veidā veiktu steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai vai iespējamo nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu vai tirgus izveidē būtisku inovāciju potenciāla novērtēšanai. 3.   Ja tas nepieciešams uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķu sasniegšanai, tajos var noteikt ierobežojošus nosacījumus, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus. 3.   Ja tas nepieciešams uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķu sasniegšanai, tajos var noteikt ierobežojošus nosacījumus, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus. 4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kas: 4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kas: (a)  jāveic Kopīgajam pētniecības centram vai tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, un (a)  jāveic Kopīgajam pētniecības centram vai tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, un (b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tvērumā. (b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tvērumā. 5.   Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti. 5.   Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti. 5.a  Lai novērstu pārmērīgi lielo pieteikumu skaitu, Komisija virknei uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus var piemērot divpakāpju novērtēšanas procedūru. Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 21. pants 21. pants 21. pants Kopīgie uzaicinājumi Kopīgie uzaicinājumi Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar: Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar: (a)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām; (a)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām; (b)  starptautiskām organizācijām; (b)  starptautiskām organizācijām; (c)  bezpeļņas tiesību subjektiem. (c)  bezpeļņas tiesību subjektiem. Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, par priekšlikumu atlasi un izvērtēšanu jāizstrādā kopīgas procedūras. Procedūras ietver līdzsvaroti veidotu tādu ekspertu grupu, kurus ieceļ katra puse. Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, konsorcijiem, kas iesniedz pieteikumus, ir jāatbilst šīs regulas 18. panta prasībām, un par priekšlikumu atlasi un izvērtēšanu jāizstrādā kopīgas procedūras. Procedūras ietver līdzsvaroti veidotu tādu ekspertu grupu, kurus ieceļ katra puse. Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 22. pants 22. pants 22. pants Pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums Pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums 1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES31, 2014/25/ES32 un 2009/81/EK33. 1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES31, 2014/25/ES32 un 2009/81/EK33. 2.  Iepirkuma procedūras: 2.  Iepirkuma procedūras: (a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem; (a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem; (b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā; (b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu var izmantot vienkāršoto un/vai paātrināto procedūru un var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā; (c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un (c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un (d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta. (d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta. 3.  Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie līgumslēdzēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja līgumslēdzējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm. 3.  Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir tiesības bez maksas piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām. Ja līgumslēdzējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar līgumslēdzēju un izmeklē rezultātu neizmantošanas iemeslus. Pēc šādas apspriešanās līgumslēdzējas iestādes tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm. 3.a  Līgumos par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu var paredzēt īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. __________________ __________________ 31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. 31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. 32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.). 32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.). 33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.). 33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.). Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 23. pants 23. pants svītrots Kumulatīvais finansējums Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Katras tās Savienības programmas noteikumus, no kuras piešķir ieguldījumu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam, kas veikts darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi. Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 24. pants – virsraksts Atlases kritēriji Pieteikuma iesniedzēju finansiālā kapacitāte Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 25. pants 25. pants 25. pants Piešķiršanas kritēriji Atlases un piešķiršanas kritēriji 1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem: 1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem: (a)  izcilība; (a)  izcilība; (b)  ietekme; (b)  ietekme; (c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. (c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. 2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju. 2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju. Tikai gadījumos, kad divi vai vairāki izcili projekti iegūst vienādu vērtējumu, tos vērtē, piemērojot 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētos kritērijus. 3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un var norādīt svērumus un sliekšņa vērtības. 3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu, tostarp svērumus, sliekšņa vērtības un noteikumus par rīcību priekšlikumu ex-aequo situācijā, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus. Nosacījumi par rīcību priekšlikumu ex-aequo situācijā var ietvert šādus, bet ne tikai, kritērijus: MVU, dzimums, paplašināšanās valstu dalībnieki; 3.a  Komisija ņem vērā iespēju izmantot divpakāpju iesniegšanas procedūru un, ja iespējams, var novērtēt anonimizētus priekšlikumus pirmajā novērtēšanas posmā, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā. Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 26. pants 26. pants 26. pants Izvērtēšana Izvērtēšana 1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja, 1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja, –  kuru pilnībā vai daļēji var veidot ārējie neatkarīgie eksperti, –  – kuru var veidot ārējie neatkarīgie eksperti. –   kuras sastāvā var būt Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvji, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā. EIP un misiju gadījumā vērtēšanas komitejas sastāvā var būt iekļauti arī Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvji, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā. Vērtēšanas komitejai darbā var palīdzēt neatkarīgie eksperti. Vērtēšanas komitejai darbā var palīdzēt neatkarīgie eksperti. 2.  Ja nepieciešams, vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā: 2.  Ja nepieciešams, vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā: –  izvērtējuma punktu skaitu, –  izvērtējuma punktu skaitu, –  ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē. –  ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē. Vērtēšanas komiteja var arī ierosināt būtiskus priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci. Tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos vērtēšanas komiteja var ierosināt priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci. 2.a  Vērtēšanas procesā izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem un ar reputāciju saistītiem aizspriedumiem. Nodrošina vērtēšanas kritēriju un priekšlikuma punktu piešķiršanas pārredzamību. Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 27. pants 27. pants 27. pants Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra, informācijas pieprasījumi un sūdzības 1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu. 1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu. 2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību. 2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību. 2.a  Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu un to iesniedz 30 dienu laikā pēc izvērtējuma rezultātu paziņošanas. Pārskatīšanas komiteju vada un veido pārstāvji, kas nav piedalījušies uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šī komiteja lemj par priekšlikuma atkārtotu novērtēšanu vai apstiprina sākotnējo novērtējumu. Lēmumu pieņem bez nepamatotas kavēšanās un nemazinot atlases iespējas. 3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana. 3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana. 3.a  Komisija nodrošina, ka dalībniekiem ir izstrādāta procedūra, lai tie var nepastarpināti pieprasīt informāciju un iesniegt sūdzības saistībā ar savu dalību programmā "Apvārsnis Eiropa". Informāciju par to, kā reģistrēt informācijas pieprasījumus vai sūdzības, dara pieejamu tiešsaistē. Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 28. pants 28. pants 28. pants Laiks līdz dotācijas piešķiršanai Laiks līdz dotācijas piešķiršanai 1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus: 1.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus: (a)  visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas; (a)   visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas; (b)  dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas. (b)   dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas. (b a)  konkrētai dotācijai, par kuru parakstīts līgums saskaņā ar pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju"– ne ilgāk par sešiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas; Laiks līdz dotācijas piešķiršanai neietekmē novērtējuma kvalitāti. 2.  EIC darba programmā var noteikt īsākus termiņus. 2.   EIC darba programmā var noteikt īsākus termiņus. 3.  Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt Eiropas Pētniecības padomes darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums. 3.   Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt Eiropas Pētniecības padomes darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums. Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 29. pants 29. pants 29. pants Dotācijas īstenošana Dotācijas īstenošana 1.  Ja saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu. 1.  Ja saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu. 2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai izbeigt. 2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja pēc neatkarīgu ekspertu novērtējuma starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt, ja korektīvais pasākums nav konstatēts, vai izbeigt. 3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku, tehnoloģisku vai ekonomisku iemeslu dēļ un (arī saistībā ar EIC un uzdevumiem) vairs nav nozīmīgi darbību portfeļa ietvaros. 3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti un/vai starpmērķi vairs nav nozīmīgi ne Savienībai, ne saņēmējiem zinātnisku, tehnoloģisku vai ekonomisku iemeslu dēļ un (arī saistībā ar EIC un uzdevumiem) vairs nav nozīmīgi darbību portfeļa ietvaros. Komisija pirms lēmuma par darbības pārtraukšanu pieņemšanas veic procedūru, iesaistot darbības koordinatoru un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus. Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 30. pants 30. pants 30. pants Finansējuma likmes Finansējuma likmes 1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā. 1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi darbībai nosaka darba programmā. 2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi: 2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi: (a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām; (a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām; (b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %. (b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %. 3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums. 3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums. Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 31. pants 31. pants 31. pants Netiešās izmaksas Netiešās izmaksas 1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas. 1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas. Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi. Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas ļauj piešķirt līdzekļus galvenajām pozīcijām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi. 2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas. 2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas. Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 32. pants 32. pants 32. pants Attiecināmās izmaksas Attiecināmās izmaksas 1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 197. pantā, saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņēmusi par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos projektos. 1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 197. pantā, saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņēmusi par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos projektos. Tikai Programmas darbības laikā dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas piedalīties paplašināšanas darbībās, personāla stundas izmaksas ir attiecināmas līmenī, kas ir 1,25 reizes lielāks par valsts līmeni attiecībā uz stundas samaksu, ko piemēro pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem, kurus finansē no valstu shēmām. Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts. Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts. 2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas. 2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas. 3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem. 3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem. 3.a  Saņēmēji var izmantot savu parasto grāmatvedības praksi, lai noteiktu un paziņotu saistībā ar darbību radušās izmaksas. Lai nodrošinātu pareizu dotāciju piešķiršanas pārvaldību, Komisija var noteikt ierobežotu skaitu papildu atbilstības nosacījumu. Komisija nenoraida grāmatvedības praksi, ja tās rezultāti neatšķiras no Komisijas iegūtajiem rezultātiem un ja tā nodrošina tādu pašu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni. 4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir EUR 325 000 vai lielāka. 4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir EUR 325 000 vai lielāka. Finanšu pārskatu sertifikātus var izsniegt kompetenta un neatkarīga valsts amatpersona, kuru atbilstīgās valsts iestādes ir pilnvarojušas veikt saņēmēja revīziju, vai neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK. 4.a  Atkāpjoties no Finanšu regulas 186. panta 1. punkta, MSCA apmācības un mobilitātes darbībām tikai materninātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā dotācijas laikā maksimālo dotācijas apmēru palielina par pabalstiem, kas pētniekam šajā saistībā pienākas. 4.b  Izmaksas, ko rada pētījumu datu atbildīga pārvaldība saskaņā ar principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība" (FAIR), ir attiecināmās izmaksas. Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 33. pants 33. pants 33. pants Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms 1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras saņēmējiem jāatmaksā: 1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras saņēmējiem jāatmaksā: (a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK; (a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK; (b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”; (b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”; (c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu. (c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu. Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību. Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību. 2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību. 2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību. 3.  Saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā var atskaitīt no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksāt Mehānismā saņēmēju vārdā. 3.  Saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz pārredzamiem izvērtējumiem, kas tiek veikti katru gadu, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā var atskaitīt no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksāt Mehānismā saņēmēju vārdā. 4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā. 4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā. 5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā. 5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā. 6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem. 6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā. 7.  Mehānismu var izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmēji. Komisija pieņem kārtību saņēmēju dalībai citās programmās. 7.  Mehānismu var paplašināt, lai to varētu izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmēji. Komisija pieņem kārtību saņēmēju dalībai citās programmās. Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 34. pants 34. pants 34. pants Īpašumtiesības un aizsardzība Īpašumtiesības un aizsardzība 1.  Saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos. 1.  Saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos. Rezultāti ir divu vai vairāku saņēmēju kopīpašums, ja: Rezultāti ir divu vai vairāku saņēmēju kopīpašums, ja: (a)  tie ir kopīgi radīti un (a)  tie ir kopīgi radīti un (b)  nav iespējams: (b)  nav iespējams: (i)  noteikt katra saņēmēja attiecīgo ieguldījumu (i)  noteikt katra saņēmēja attiecīgo ieguldījumu vai vai (ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību. (ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību. Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums. Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās konsorcija līgumā un/vai kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija.. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums. 2.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas. Lemjot par aizsardzību, saņēmēji ņem vērā arī citu darbības saņēmēju likumīgās intereses. 2.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas un citas leģitīmas intereses, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, intelektuālā īpašuma tiesības un drošības noteikumus, kā arī vispārējo Savienības tautsaimniecības konkurētspēju. Lemjot par aizsardzību, saņēmēji ņem vērā arī citu darbības saņēmēju likumīgās intereses. Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 35. pants 35. pants 35. pants Izmantošana un izplatīšana Izmantošana un izplatīšana 1.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu savus rezultātus, jo īpaši Savienībā. Rezultātus var izmantot tiešā veidā saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu. 1.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu savus rezultātus, jo īpaši Savienībā. Rezultātus var izmantot tiešā veidā saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu. Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus. Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus. Ja, neraugoties uz to, ka saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt. Ja, neraugoties uz to, ka saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, tā, kā izklāstīts izplatīšanas un izmantošanas plānā, izmantošanas darbības var nodot citai pusei, par to vienojoties ar saņēmējiem. Ja tas ir pamatoti, pēc saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt. 2.  Ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības, saņēmēji izplata savus rezultātus, cik drīz vien iespējams. 2.  Ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības, saņēmēji atvērtā formātā izplata savus rezultātus, cik drīz vien iespējams. Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus. Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomisko un zinātnisko interešu aizsardzību. 3.  Saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības. 3.  Saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt atvērtās piekļuves prasības (FAIR). Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, taču pamatotos gadījumos piemēro izņēmumus, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecībā uz pētījumu datu izplatīšanu dotācijas nolīgumā FAIR atvērtas piekļuves un pētījumu datu saglabāšanas kontekstā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem nodrošina taisnīgu piekļuvi šādiem rezultātiem, paredzot nepiedalīšanās iespēju saskaņā ar principu "tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs". Pamatotos gadījumos piemēro izņēmumus, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, konfidencialitāti, drošības noteikumus, komercnoslēpumus, likumīgās komerciālās intereses vai intelektuālā īpašuma tiesības, vai Savienības ārējo konkurētspēju. Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā. Darba programmā var paredzēt papildu stimulus atvērtas zinātnes prakses izmantošanai. 4.  Saņēmēji visus pētījumu datus pārvalda saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu. 4.  Saņēmēji visus pētījumu datus, kas ģenerēti "Apvārsnis Eiropa" darbībā, pārvalda saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu. Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem. Darba programma var iedrošināt izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem. 5.  Saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai. 5.  Saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai. 6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm. 6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti pamato, kā šāda izmantošana joprojām atbilst Savienības interesēm. Plānu saņēmēji turpina izstrādāt darbības laikā un arī pēc tās. Saņēmēji var turpināt izstrādāt savu plānu darbības laikā, tostarp izmantojot sabiedrības iesaistīšanos un izglītību zinātnes jomā. 7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot saņēmēju likumīgās intereses. 7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, saņēmēji sniedz visu nepieciešamo pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot saņēmēju likumīgās intereses. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 36. pants 36. pants 36. pants Nodošana un licencēšana Nodošana un licencēšana 1.  Saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu. 1.  Saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu. 2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām. 2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām un to subjektiem nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām. Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās, saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem saņēmējiem. Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām un to subjektiem nav citas rakstiskas vienošanās, saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem saņēmējiem. Dotācijas nolīgumā nosaka attiecīgos termiņus. 3.  Saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi. 3.  Saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi. 4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja: 4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz Komisijai tiesības iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja: (a)  saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums; (a)  saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums; (b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un (b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un (c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm. (c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm. Veicina tehnoloģiju nodošanas nolīgumu slēgšanu. Ja piemērojamas tiesības iebilst, saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem. Ja piemērojamas tiesības iebilst, saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem. Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 37. pants 37. pants 37. pants Piekļuves tiesības Piekļuves tiesības 1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus: 1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus: (a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski; (a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski; (b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci; (b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci; (c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām; (c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām; (d)  ja saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi; (d)  ja saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi; (e)  ja saņēmējs nepilda savus pienākumus, saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību. (e)  ja saņēmējs nepilda savus pienākumus, saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību. 2.  Saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi: 2.  Saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi: (a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; (a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; (b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi; (b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi; (c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas. (c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas. (3)  Ja vien saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam, 3.  Ja vien saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam, (a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī; (a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī; (b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto saņēmēju, un (b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto saņēmēju, un (c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā saņēmēja rezultātu izmantošanai. (c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā saņēmēja rezultātu izmantošanai. Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas. Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas. 4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien saņēmēji nevienojas par citu termiņu. 4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien saņēmēji nevienojas par citu termiņu. 5.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos. 5.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, ņemot vērā saņēmēju leģitīmās intereses . Tādas piekļuves tiesības neaptver dalībnieku iepriekš uzkrātās zināšanas. Darbībās, kas ietilpst kopā “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, intervences jomā “Aizsardzība un drošība”, saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, arī piešķir dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem. Darbībās, kas ietilpst kopā “Droša sabiedrība”, intervences jomā “Aizsardzība un drošība”, saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, arī piešķir dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem. 6.  Darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības. 6.  Vajadzības gadījumā darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības. Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 38. pants 38. pants 38. pants Īpaši noteikumi par izmantošanu un izplatīšanu Īpaši noteikumi par izmantošanu un izplatīšanu Īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām. Īpašus noteikumus par izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, EIT darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām. Šie īpašie noteikumi nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos pienākumus. Šie īpašie noteikumi nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos pienākumus un principus, kas minēti 10. pantā. Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 39. pants 39. pants 39. pants Godalgas Godalgas 1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu. 1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu. 2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas. 2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas. 3.  Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar: 3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar: (a)  citām Savienības struktūrām; (a)  citām Savienības struktūrām; (b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām; (b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām; (c)  starptautiskām organizācijām; vai (c)  starptautiskām organizācijām; vai (d)  bezpeļņas tiesību subjektiem. (d)  bezpeļņas tiesību subjektiem. 4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā var noteikt pienākumus attiecībā uz komunikāciju, izmantošanu un izplatīšanu. 4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā nosaka pienākumus attiecībā uz komunikāciju, īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, kā arī izmantošanu un izplatīšanu, tostarp nosakot licencēšanas noteikumus. Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 42. pants 42. pants 42. pants “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums 1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants. 1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants. 2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu kā EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums. 2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu riskantajiem projektiem saskaņā ar EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums. 3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 19., 20., 23., 24., 25. un 26. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā. 3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 11., 19., 20., 24., 25., 26., 42.a un 43. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un pamatotiem papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā. 4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu. 4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu. 5.  “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai netiktu kropļota konkurence. 5.  Programmas "Apvārsnis Eiropa" un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai tiktu veicināta Savienības konkurētspēja, vienlaikus nepieļaujot konkurences traucējumus. Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 42.a pants (jauns) 42.a pants Pathfinder 1.  Pathfinder nodrošina dotācijas progresīviem augsta riska projektiem, kuru mērķis ir panākt Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju iespējami radikālu inovatīvu nākotnes tehnoloģiju jomā un jaunas tirgus iespējas. Sākumā Pathfinder nodrošina atbalstu agrīnos zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes un izstrādes posmos, tostarp koncepcijas pierādīšanai un prototipiem tehnoloģijas validācijai. Pathfinder galvenokārt īsteno, rīkojot atklātu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus, paredzot noteiktus piedāvājumu iesniegšanas termiņus gadā, kā arī tas risinās konkurētspējas veicināšanas uzdevumus — izstrādāt stratēģiskos pamatmērķus1a, kas prasa "dziļas tehnoloģijas" un radikālu domāšanu. Atlasītu projektu pārgrupēšana tematiskos vai mērķnoteiktos portfeļos ļaus noteikt darba kritisko masu, tehnoloģiju stratēģisko autonomiju ES līmenī un strukturēt jaunas daudznozaru pētniecības kopienas. 2.  Pathfinder pārejas pasākumus īsteno, lai palīdzētu inovatoriem uzlabot komerciālās attīstības virzību Savienībā, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās uzņēmējdarbības iespējas un atbalstītu jaunu uzņēmumu izdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem (spin offs), kā arī jaunuzņēmumu izveidi. (a)  Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli; (b)  dotācijas par fiksētu summu, kas nepārsniedz EUR 50 000, var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai tādā veidā veiktu steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai vai iespējamo no esošiem uzņēmumiem izdalīto jauno uzņēmumu (spin-off) vai tirgus izveidē būtisku inovāciju potenciāla novērtēšanai. 3.  Uz EIC Patffinder attiecas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas definēti 25. pantā. __________________ 1a Tās var ietvert tādas tēmas kā mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, biokontrole vai otrās paaudzes digitāli dvīņi, vai jebkuru citu tēmu, kas apzināta “Eiropas apvāršņa” stratēģiskās plānošanas kontekstā (tostarp ar dalībvalstīm tīklotās programmās). Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 43. pants 43. pants 43. pants EIC "Accelerator" Accelerator 1.  EIC “Accelerator” saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju. 1.  EIC “Accelerator” saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, augošs jaunzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju. 2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā. 2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā. 3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam. 3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam. 4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi: 4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi: –  izcilība; –  izcilība; –  ietekme; –  ietekme un ES pievienotā vērtība ; –  darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma. –  darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma. 5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa”, var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo izvērtēšanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus: 5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa” (tostarp EIT un ZIK), var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo izvērtēšanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū, saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus: –  priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” vai šajā Programmā, vai no valsts programmas, kas ir līdzīga EIC “Pathfinder” un ko Komisija ir atzinusi par tādu, –  priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” vai šajā Programmā, vai no valsts programmas, ko Komisija ir atzinusi par atbilstošu EIC prasībām, –  tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā. –  tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā. 6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi: 6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi: –  saņēmējs ir jaunuzņēmums vai MVU, –  saņēmējs ir jaunuzņēmums vai MVU, –  priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem, –  priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem, –  attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā. –  attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā. 7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi eksperti ierosina atbilstīgu EIC apvienoto finansējumu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk. 7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi eksperti ierosina atbilstīgu EIC apvienoto finansējumu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk. Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas mērķu izpildi, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko neatkarīgi eksperti novērtējuši atzinīgi. Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas mērķu neizpildi, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko neatkarīgi eksperti novērtējuši atzinīgi. 8.  Dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents no apvienotā finansējuma nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības izmaksām. 8.  Dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents no apvienotā finansējuma nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības izmaksām. 9.  EIC apvienotā finansējuma pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma]. 9.  EIC apvienotā finansējuma pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma]. 10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC apvienotā finansējuma. 10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus izmērāmus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC apvienotā finansējuma. Pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus. Pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus. 11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai izbeidz, ja starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū. 11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai izbeidz, ja izmērāmi starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū. Pēc projektu pārskatīšanas, ko veic ārējie neatkarīgie eksperti, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt EIC apvienoto finansējumu. Pēc projektu pārskatīšanas, ko veic ārējie neatkarīgie eksperti, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt EIC apvienoto finansējumu. Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 43.a pants (jauns) 43.a pants Pakāpeniska inovācija MVU Papildus EIC instrumentiem centrāli pārvalda un īsteno īpašu MVU paredzētu instrumentu pakāpeniskai to inovācijai, ar ko atbalsta vienam saņēmējam paredzētas dotācijas pētniecības un izstrādes darbībām visās kopās, izmantojot augšupēju pieeju un visu laiku atvērtu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas pielāgots MVU vajadzībām. Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 44. pants 44. pants 44. pants Ārējo ekspertu iecelšana Neatkarīgu ārējo ekspertu iecelšana 1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, ārējos ekspertus var izraudzīties bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ja tas ir pamatoti un izraudzīšanās notiek pārredzami. 1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, izņēmuma gadījumos neatkarīgus ārējos ekspertus var izraudzīties bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību tikai tad, ja uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nav identificēti piemēroti ārējie eksperti. Ārējo ekspertu izraudzīšanās bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ir pienācīgi jāpamato, un izraudzīšanās notiek pārredzami. Šiem ekspertiem jāapliecina sava neatkarība un spēja atbalstīt “Apvārsnis Eiropa” ilgtermiņa mērķus. 1.a  Neatkarīgus ārējos ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību viņiem uzticētajiem uzdevumiem. Ieceļot neatkarīgus ārējos ekspertus, Komisija vai Savienības finansēšanas struktūra cenšas panākt, lai ekspertu grupā un vērtēšanas grupās būtu līdzsvarota specializācijas, ģeogrāfiskā, dzimumu un organizācijas veida pārstāvība. 2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem. 2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu neatkarīgi ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. 3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem. 3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to neatkarīgo ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem. 3.a  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to. 3.b  Lai garantētu, ka novērtējums ir kvalitatīvs, katrai vērtēšanas darbībai nodrošina pietiekamu skaits ekspertu. 3.c  Reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par visu neatkarīgo un ārējo ekspertu atlīdzības līmeni. To sedz no Programmas administratīvajiem izdevumiem. Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 45. pants 45. pants 45. pants Uzraudzība un ziņošana Uzraudzība un ziņošana 1.  Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu īstenošanas uzraudzību. Gada uzraudzības ziņojumos iekļauj: 1.  Regulas V pielikumā papildus ietekmes ceļu rādītājiem ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. (i)   rādītājus, kas liecina par virzību uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, kas noteikti V pielikumā līdztekus ietekmes ceļiem; (ii)  informāciju par to, kā tiek īstenoti finansēšanas principi un progresīvi jautājumi, kas jo īpaši noteikti 6.a pantā, piemēram, sociālo un humanitāro zinātņu integrācijas līmenis, attiecība starp zemāku un augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni (TGL) sadarbīgajā pētniecībā, paplašināšanās valsts iesaiste, paplašināšanās valstu saraksta aktualizācija darba programmās, pētniecības, attīstības un inovācijas plaisas samazināšana, sadarbīgo projektu ģeogrāfiskais aptvērums, pētnieku algas, divu posmu iesniegšanas un novērtēšanas procedūru izmantošana, novērtējumu pārskatīšanas iespēju izmantošana un sūdzību daudzums, klimata jautājumu integrācija un ar to saistītās izmaksas, MVU līdzdalība, tostarp salīdzinājumā ar līdzīgiem valsts instrumentiem, kas paredzēti tieši MVU, privātā sektora iesaistīšanās, progress dzimumu līdztiesības sasniegšanā, izcilības zīmogi, publiskās un privātās partnerības, kā arī papildu privātā un publiskā finansējuma sviras efekts, papildu un kumulatīvais finansējums no citiem Savienības fondiem, jo īpaši sinerģijas ar IV pielikumā minētajām programmām, pētniecības infrastruktūru izmantošana, ko atbalsta citas Savienības finansējuma programmas, paātrinātās pieejas izmantošana attiecībā uz pētniecību un inovāciju, starptautiskās sadarbības līmenis un ietekme, savstarpīguma princips, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība gan valsts, gan Savienības līmenī; (iii)  izdevumu līmeņus pa intervences jomām, kā minēts I pielikumā, un progresīvos Programmas un EIT jautājumus, lai varētu veikt portfeļa analīzi un lai uzlabotu pārredzamību, jaunākos datus pieejamā veidā dara publiski pieejamus arī Komisijas tīmekļa vietnē; (iv)  pārlieku liela priekšlikumu skaita līmeni, jo īpaši priekšlikumu skaitu katrā budžeta pozīcijā un katrā intervences jomā, vidējo punktu skaitu, ko tie saņēmuši, priekšlikumu īpatsvaru virs un zem robežvērtībām. 2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus. 2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus. 3.  Snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības. 3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un, nepaaugstinot birokrātisko slogu saņēmējiem. Jo īpaši datus, kuri iegūti no projektiem, ko finansē no ERC, Eiropas partnerībām, EIC un EIT, iekļauj tajā pašā datubāzē, kurā datus no darbībām, kas tiek finansētas tieši saskaņā ar Programmu (t. i., E-CORDA datubāze) . 3.a  Kvantitatīvos datus, cik vien iespējams, papildina ar Komisijas un Savienības vai valstu finansēšanas struktūru sagatavotu kvalitatīvu analīzi. Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 46. pants 46. pants 46. pants Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana 1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. 1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu, kā arī balvu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. 2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. 2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Jo īpaši tā sniedz savlaicīgu un pilnīgu informāciju dalībvalstīm un saņēmējiem. 3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem. 3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū, īpaši Savienības tirgū, un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem. Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 47. pants 47. pants 47. pants Programmas izvērtēšana Programmas izvērtēšana 1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju. 1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi un rezultātus dara publiski pieejamus, lai varētu tos ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju. 1.a  Uzdevumus pilnībā izvērtē līdz 2022. gada 31. decembrim, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par jaunu uzdevumu izveidi vai virziena maiņu, uzdevumu izpildes izbeigšanu vai turpināšanu vai uzdevumiem atvēlētā budžeta palielināšanu. Uzdevumu izvērtēšanas rezultātus publisko un tajos ietver arī, bet ne tikai to atlases procesa un pārvaldības, mērķorientācijas un snieguma analīzi. 2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu. 2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver portfeļa analīzi un novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu un/vai pārskatītu Programmu. Ar to izvērtē programmas efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību, sviras efektu, to, kā tā papildina citas Savienības un valsts pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmas, un Savienības pievienoto vērtību. Jo īpaši izvērtē no citām Savienības programmām pārnesto līdzekļu ietekmi. 3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu. 3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu. 4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. 4.  Izvērtējumu rezultātus un secinājumus kopā ar saviem novērojumiem Komisija publicē un izplata un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 48. pants 48. pants 48. pants Revīzijas Revīzijas 1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. 1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā. 2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus. 2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus. 3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK34. Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem. 3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK34. Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu norādīto izmaksu attiecināmību un ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.. 4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti. 4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde balstās uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas sertificētas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti. 5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas. 5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc projekta beigu datuma. 5.a  Komisija publicē revīzijas vadlīnijas, kas izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu. Revidenti nodrošina veiktās revīzijas pārredzamību, kā arī revīzijas noteikumu uzticamu un vienotu interpretāciju visā Programmas darbības laikā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. __________________ __________________ 34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.). 34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.). Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – ievaddaļa (1)  I pīlārs. Atvērtā zinātne (1)  I pīlārs. Izcilā un atvērtā zinātne Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa (a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci. (a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki, liekot uzsvaru uz jaunajiem pētniekiem, un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci. Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa (b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, izmantojot mobilitāti un apmaiņu pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanas darbā, mācību un karjeras izaugsmes sistēmas institucionālā un valstu līmenī; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā. (b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, izmantojot mobilitāti un apmaiņu pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanas darbā, mācību un karjeras izaugsmes sistēmas institucionālā un valstu līmenī; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu visā Eiropā, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā. Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – 1. daļa Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkkapitāla un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana. Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana. Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – ievaddaļa (2)  II pīlārs. Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja (2)  II pīlārs. Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2. daļa Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumi tiks organizēti piecās kopās, kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumi tiks organizēti sešās kopās, kas savstarpēju sasaistītas Eiropas pētniecības infrastruktūrā un kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību. Ar dotāciju palīdzību šīs sešas kopas atbalstīs arī atsevišķu MVU inovāciju augšupējā veidā. Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts – ievaddaļa (a)  kopa “Veselība”; visu vecumu iedzīvotāju veselības uzlabošana un aizsardzība, izstrādājot inovatīvus risinājumus slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana. (a)  kopa “Veselība”; visu vecumu iedzīvotāju veselības uzlabošana un aizsardzība, izstrādājot inovatīvus risinājumus slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai, kā arī medicīnas tehnoloģiju izstrādei; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana. Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – ievaddaļa (b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”; Eiropas demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība un iekļaušanu un izaugsmi sekmējošu sociāli ekonomisku pārmaiņu veicināšana, reaģējot uz problēmām, ko rada pastāvīgs drošības apdraudējums, arī kibernoziegumi, un dabas un cilvēka izraisītas katastrofas. (b)  kopa “Iekļaujoša un radoša sabiedrība”: Eiropas demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras un radošo nozaru potenciāla izpēte un tādu sociāli ekonomisku pārmaiņu veicināšana, kas sekmē iekļaušanu un izaugsmi, tostarp migrācijas pārvaldība un migrantu integrēšana. Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa Intervences jomas: demokrātija; kultūras mantojums; sociāli ekonomiskas izmaiņas; pret katastrofām noturīga sabiedrība; aizsardzība un drošība; kiberdrošība. Intervences jomas: demokrātija; kultūra un radošums sociālās, kultūras un ekonomiskās pārmaiņas; sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – c apakšpunkts – 1. daļa Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; augstas veiktspējas datošana un lielie dati; aprites nozares; zemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība; kosmoss. Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; kvantu tehnoloģijas; augstas veiktspējas datošana un lielie dati; aprites nozares; zemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība; kosmoss. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – ca apakšpunkts (jauns) (c a)  kopa "Droša sabiedrība": tādu problēmu risināšana, ko rada pastāvīgi drošības apdraudējumi, tostarp kibernoziegumi, kā arī dabas un cilvēka izraisītas katastrofas; Intervences jomas: organizētā noziedzība; terorisms, ekstrēmisms, radikalizācija un ideoloģiski motivēta vardarbība; robežu aizsardzības pārvaldība; kiberdrošība, privātums, datu aizsardzība; kritiski svarīgo infrastruktūru aizsardzība un uzlabota noturība pret katastrofām; pirātisms un produktu viltošana; atbalsts Savienības ārējās drošības politikai, tostarp novēršot konfliktus un veicinot miera veidošanu; koordinācijas sadarbības un sinerģiju veicināšana. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – d apakšpunkts – ievaddaļa (d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas un padarot enerģētikas un transporta nozares klimatam un videi draudzīgākas, efektīvākas, konkurētspējīgākas, viedākas, drošākas un izturētspējīgākas. (d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas un padarot enerģētikas un transporta nozares klimatam un videi draudzīgākas, efektīvākas, konkurētspējīgākas, viedākas, drošākas un izturētspējīgākas; atjaunojamo energoresursu izmantošanas un ieradumu maiņas veicināšana. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – d apakšpunkts – 1. daļa Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un tīkli; dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģētikas pārkārtošanas procesā; kopienas un pilsētas; rūpnieciskā konkurētspēja transporta nozarē; videi draudzīgs transports un mobilitāte; vieda mobilitāte; enerģijas akumulācija. Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un tīkli; ēkas enerģētikas pārkārtošanas procesā; rūpniecības ēkas enerģijas pārkārtošanās procesā; ogļu ieguves reģioni pārkārtošanās procesā; kopienas un pilsētas; rūpnieciskā konkurētspēja transporta nozarē; videi draudzīgs transports un mobilitāte; vieda mobilitāte; enerģijas akumulācija. Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – e apakšpunkts – ievaddaļa (e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”; zemes un jūras dabas un bioloģisko resursu aizsardzība, atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, lai nodrošinātu pārtikas un uztura nodrošinājumu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku. (e)  kopa “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”; zemes, iekšzemes ūdenstilpju un jūras dabas un bioloģisko resursu aizsardzība, atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, lai nodrošinātu pārtikas un uztura nodrošinājumu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku. Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – e apakšpunkts – 1. daļa Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas kapitāls; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūra un okeāni; pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas; aprites sistēmas. Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas kapitāls; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūras, okeāni, iekšējās ūdenstilpes un Zilā ekonomika pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas; aprites sistēmas. Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – f apakšpunkts – 1. daļa Intervences jomas: veselība; izturētspēja un drošība; digitālā joma un rūpniecība; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika un dabas resursi; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem. Intervences jomas: veselība; iekļaujoša un radoša sabiedrība; droša sabiedrība; digitālā joma, rūpniecība un kosmoss; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika un dabas resursi; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem. Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums Annex I – point 3 – introductory part (3)  III pīlārs. Atvērtā inovācija (3)  III pīlārs. Inovatīva Eiropa Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicinās visu veidu inovāciju, arī revolucionāru inovāciju, un stiprinās inovatīvu risinājumu izmantošanu tirgū. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicinās visu veidu inovāciju, arī revolucionāru tehnoloģiju un sociālo inovāciju, un stiprinās inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū, jo īpaši to, ko izstrādājuši jaunuzņēmumi un MVU sadarbībā ar pētniecības iestādēm. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 1. daļa Ar turpmākajiem pasākumiem šī daļa atbilstīgi 4. pantam optimizēs Programmas rezultātus uzlabotas ietekmes nodrošināšanai stiprinātā Eiropas pētniecības telpā. Tā arī atbalstīs citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs savu ieguldījumu vairāk zināšanās balstītai, inovatīvai un dzimumlīdztiesīgai Eiropai, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas; tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visā Eiropā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi, kur informēti iezīvotāji izprot un uzticas pētniecības un inovācijas rezultātiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem. Ar turpmākajiem pasākumiem šī daļa atbilstīgi 4. pantam optimizēs Programmas rezultātus uzlabotas ietekmes un pievilcības nodrošināšanai stiprinātā Eiropas pētniecības telpā. Tā arī atbalstīs citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs ieguldījumu talantu piesaistīšanā Eiropai un novērsīs intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Tie arī veicinās vairāk zināšanās balstītu, inovatīvu un dzimumlīdztiesīgu Eiropu, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas; tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visā Eiropā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi un līdzsvaroti, kur informēti iedzīvotāji izprot un uzticas pētniecības un inovācijas rezultātiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem. Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 2. daļa Intervences jomas: izcilas pieredzes apmaiņa; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana. Intervences jomas: izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana, izmantojot esošos komandsadarbības, mērķsadarbības un EPT katedru instrumentus, COST, izcilības iniciatīvas un paplašinot stipendijas; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana. Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. daļa – 1. ievilkums –  Pētniecības un inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tiecas izveidot jaunas zināšanas un/vai pētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma piemērotību. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē; –  Pētniecības un inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tiecas izveidot jaunas zināšanas un/vai pētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma piemērotību. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē. Noteiktam skaitam izraudzīto darbību sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā piemēros pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju". Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. daļa – 6. ievilkums –  Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā. –  Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt starpsavienojumus, sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā. Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa (a)  pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās; (a)  pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz visas Savienības un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās; Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  Eiropas partnerības saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē; (b)  Eiropas partnerību saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē, kā arī saskanība un sinerģija ar valstu un reģionālajām stratēģijām; Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  Eiropas partnerības pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu un dažādu nozaru, attiecīgā gadījumā arī starptautisku, partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanās; (c)  Eiropas partnerību pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu un to pārvaldību un dažādu nozaru un izcelsmes, attiecīgā gadījumā arī starptautisku, partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanās; Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. apsvērums –  izmērāmus sagaidāmos iznākumus, rezultātus un ietekmi konkrētos termiņos, kā arī Eiropas būtisko ekonomisko vērtību; –  izmērāmus sagaidāmos iznākumus, rezultātus un ietekmi konkrētos termiņos, kā arī ES būtisko ekonomisko vērtību; Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. apsvērums –  sagaidāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo sviras efektu demonstrējums; –  sagaidāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo sviras efektu pārliecinošs demonstrējums; Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 3. apsvērums –  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas un tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem; –  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas, sabiedrības un/vai tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem; Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts – 1. daļa Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā, un tās var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Katrai institucionalizētai Eiropas partnerībai ieguldījumu daļa, kas saņemta no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs nodrošināta finansiālu iemaksu veidā. Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā Savienības un privāto partneru partnerību gadījumā, un tās var sasniegt 75 %, ja partnerībās ir iesaistītas arī dalībvalstis, no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (e a)  Vienojoties ar reģionālajām iestādēm, ERAF pieņem kā daļēju valsts ieguldījumu tajās Programmas līdzfinansēšanas darbībās, kurās iesaistītas dalībvalstis. Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina efektīvu sinerģiju; (c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina pietiekamu starpsavienojumu līmeni un efektīvu sinerģiju; Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  juridiski saistošas apņemšanās, jo īpaši attiecībā uz finansiālām iemaksām no katra partnera visā iniciatīvas darbības laikā; (d)  juridiski saistošas apņemšanās, jo īpaši attiecībā uz nefinansiālu ieguldījumu un/ vai finansiālām iemaksām no katra partnera visā iniciatīvas darbības laikā; Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē progresu konkrētu politikas mērķu sasniegšanā, sasniedzamajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc korektīvajiem pasākumiem; (a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē progresu konkrētu programmai raksturīgu politikas mērķu sasniegšanā, sasniedzamajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc korektīvajiem pasākumiem; Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts (b)  atbilstīgi pasākumi nodrošina pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši saskaņotajiem nosacījumiem un laika grafiku, neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu. (b)  ja pagarinājuma nav, atbilstīgi pasākumi nodrošina pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši saskaņotajam laika grafikam un nosacījumiem, kuri saskaņoti ar partneriem, kuri juridiski uzņēmušies saistības neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu un neskarot privātā sektora ieguldījumu un projektus, kuru īstenošana turpinās. Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums IV pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”; (b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un attiecīgās EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK); Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums IV pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas un starptautiskās okeāna pārvaldības īstenošanai. (b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas un starptautiskās okeāna pārvaldības īstenošanā un starptautisko saistību izpildē. Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums IV pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  ERAF un Programmas apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp pārdomātas specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu; (a)  ERAF un “Apvārsnis Eiropa” apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp reģionālajām darbības programmām, pārdomātām specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu; Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums IV pielikums – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (a a)  ERAF līdzekļus var brīvprātīgi pārnest, lai atbalstītu Programmas darbības, jo īpaši izcilības zīmogu; Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums IV pielikums – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (b a)  paplašina esošās reģionālās ekosistēmas, platformu tīklus un reģionālās stratēģijas; Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums IV pielikums – 4. punkts – b apakšpunkts (b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var izmantot, lai atbalstītu pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu; (b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var brīvprātīgi izmantot, lai atbalstītu tādus Programmas pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu; Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums IV pielikums – 6. punkts – b apakšpunkts (b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; Tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām; (b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, kvantu tehnoloģijām, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām; Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums IV pielikums – 6. punkts – c apakšpunkts (c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visā Eiropā sabiedrības interešu lokā esošās jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); Digitālās Eiropas programma galvenokārt tiek īstenota, izmantojot koordinētas un stratēģiskas investīcijas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar kopīgu publisko iepirkumu, investējot digitālajās spējās, kas tiks kopīgotas visā Eiropā, un ES mēroga darbībās, ar kurām atbalsta sadarbspēju un standartizāciju, kas vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izveidei. (c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visā Eiropā sabiedrības interešu lokā esošās jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); Digitālās Eiropas programma galvenokārt tiek īstenota, izmantojot koordinētas un stratēģiskas investīcijas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar kopīgu publisko iepirkumu, investējot digitālajās spējās, kas tiks kopīgotas visā Eiropā, un ES mēroga darbībās, ar kurām atbalsta sadarbspēju un standartizāciju, kas vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izveidei. Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums IV pielikums – 6. punkts – f apakšpunkts (f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta ZIK digitālās nodaļas līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs; (f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovācijas kopienu līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs; Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums IV pielikums – 7. punkts – a apakšpunkts (a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu; (a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un gan EIT, gan turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu; Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums IV pielikums – 7. punkts – b apakšpunkts (b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti un inovācijas aģentūras), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar Eiropas Inovācijas padomes prasībām. (b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti, inovācijas aģentūras, DIH, kompetenču centri, sertificēti inkubatori), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Inovācijas padomi. Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums IV pielikums – 8. punkts – 1. daļa pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas. Pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas EIT un nākotnē izveidojamā Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas. Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums IV pielikums – 9. punkts – a apakšpunkts (a)  Programmas un Erasmus programmas apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās Erasmus programmas nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu trīsstūri par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei; (a)  Programmas un Erasmus programmas apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās Erasmus programmas nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu trīsstūri par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei; EIT izglītības darbības var gan iedvesmot Eiropas universitāšu iniciatīvu, gan būt ar to saistītas. Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums IV pielikums – 13. punkts – b apakšpunkts (b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus. (b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp InvestEU un “Apvārsni Eiropa”. Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums IV pielikums – 14. punkts – a apakšpunkts (a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas; (a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas; Tiks izveidots piemērots satvars, lai mudinātu un stimulētu izstrādāt zaļākus ražojumus, kuriem ir ilgtspējīga pievienotā vērtība klientiem/galalietotājiem. Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums IV pielikums – 14. punkts – b apakšpunkts (b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju izstrādi un demonstrējumus, kas atbilst ES dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos; (b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju, arī revolucionāru risinājumu, izstrādi, demonstrējumus un īstenošanu, kas atbilst mazoglekļa ekonomikas un Savienības dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos un izmantojot EIT. Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums IV pielikums – 14. punkts – c apakšpunkts (c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus, kuri ir saņēmuši pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai atbalstu. (c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus. Projekti, kas saņem atbalstu no Inovācijas fonda, var būt tiesīgi saņemt pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai atbalstu, un otrādi. Lai papildinātu programmu “Apvārsnis Eiropa”, Inovācijas fonds var koncentrēties uz tirgum pietuvinātām inovācijām, kas ļauj būtiski un ātri samazināt CO2 emisijas. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp Inovācijas fondu un “Apvārsni Eiropa”. Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums IV pielikums – 16. punkts 16.  Sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu sniegs labumu civilajai un aizsardzības pētniecībai. Lieka dublēšanās tiks novērsta. 16.  Potenciālā sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu palīdzēs izvairīties no dublēšanās. Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums IV pielikums – 16.a punkts (jauns) 16.a  Sinerģija ar programmu “Radošā Eiropa” atbalstīs konkurētspēju un inovāciju, veicinot ekonomisko un sociālo izaugsmi un publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums IV pielikums – 16.b punkts (jauns) 16.b  Paredzamas sinerģija ar jebkuru svarīgu kopīgas Eiropas ieinteresētības projektu. Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas snieguma uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā. Ietekmes ceļiem ir būtisks laika aspekts: izšķir īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes ceļus. Ietekmes ceļu rādītāji kalpo par norādēm, kas ļauj spriest par panākto progresu katrā pētniecības un inovāciju ietekmes veidā pamatprogrammas līmenī. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas. Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas snieguma uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā, kā norādīts 3. pantā. Ietekmes ceļiem ir būtisks laika aspekts, un tie atspoguļo četras savstarpēji papildinošas ietekmes kategorijas, kas atspoguļo pētniecības un inovācijas ieguldījuma nelineāro būtību: zinātnē, sabiedrībā, ekonomikā un Eiropas pētniecības telpā. Katrā no minētajām ietekmes kategorijām tiks izmantotas aizstājējvērtības, ko izmantos, lai sekotu līdzi progresam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā katrā no kategorijām un pa dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas. Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums V pielikums – 2. daļa Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu saņēmējiem. Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu saņēmējiem. Empīriskie pierādījumi un rādītāji, cik vien iespējams, jāpapildina ar kvalitatīvu analīzi. Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums V pielikums – 4. daļa No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot ES politikas prioritātes, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem četriem galvenajiem ietekmes ceļiem. No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot globālās problēmas, kas ietvertas II pīlārā un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī ES politikas prioritātes un saistības, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju labklājību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem četriem galvenajiem ietekmes ceļiem. Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums V pielikums – 2. tabula Komisijas ierosinātais teksts     Gaidāmā ietekme uz sabiedrību Īstermiņa Vidēja termiņa Ilgtermiņa   Pievēršanās ES politikas prioritātēm, izmantojot pētniecību un inovāciju Izlaide — tādu izlaižu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētām ES politikas prioritātēm Risinājumi — tādu inovāciju un zinātnisko rezultātu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētām ES politikas prioritātēm Ieguvumi — pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošanas apkopotā aplēstā ietekme uz konkrētām ES politikas prioritātēm, tostarp ieguldījums politikas un tiesību aktu izstrādes procesā   Ieguvumu un ietekmes nodrošināšana, izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus Pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide — konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide Pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti — konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti Īstenotie pētniecības un inovācijas uzdevumu mērķi — konkrētos pētniecības un inovācijas uzdevumos īstenotie mērķi   Inovācijas pārņemšanas sabiedrībā stiprināšana Līdzradīšana — tādu pamatprogrammas projektu skaits un īpatsvars, kuros ES iedzīvotāji un galalietotāji palīdz līdzradīt pētniecības un inovācijas saturu Iesaistīšana — tādu pamatprogrammas saņēmējsubjektu skaits un īpatsvars, kuriem ir pēc pamatprogrammas projekta īstenojamas iedzīvotāju un galalietotāju iesaistīšanas mehānisms Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā Pamatprogrammas līdzradīto zinātnisko rezultātu un inovatīvo risinājumu pārņemšana un informēšana par tiem Grozījums     Gaidāmā ietekme uz sabiedrību Īstermiņa Vidēja termiņa Ilgtermiņa   Pievēršanās “Apvārsnis Eiropa mērķiem” un ES politikas prioritātēm, izmantojot pētniecību un inovāciju Izlaide — tādu izlaižu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm Risinājumi — tādu inovāciju un zinātnisko rezultātu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm Ieguvumi — pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošanas apkopotā aplēstā ietekme uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm, ieguldījums politikas un tiesību aktu izstrādes procesā   Ieguvumu un ietekmes nodrošināšana, izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus un partnerības Pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide — konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide un partnerības Pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti — konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti un partnerības Īstenotie pētniecības un inovācijas uzdevumu mērķi — konkrētos pētniecības un inovācijas uzdevumos īstenotie mērķi un partnerības   Savienības saistību izpilde klimata jomā Projekti un izlaide — ar klimatu saistītu projektu un izlaižu skaits un daļa (pa uzdevumiem, partnerībām un Programmas budžeta pozīcijām) Ar klimatu saistītu pamatprogrammu projektu inovācijas — to jauninājumu skaits no pamatprogrammas projektiem, kas ir saistīti ar klimatu, tostarp kam piešķirtas IĪT Ar klimatu saistīto projektu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku – Apkopota aplēstā ietekme uz Parīzes nolīgumam atbilstošajām ES ilgtermiņa saistībām klimata un enerģētikas jomā, kuru rada pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošana Ar klimatu saistīto attiecīgo projektu ekonomiskās, sabiedrības un vides izmaksas un ieguvumi - Inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumu, kas izstrādāti pamatprogrammas projektos, izmantošana - Aplēstā šo risinājumu izmantošanas ietekme uz nodarbinātību un uzņēmumu izveidi, ekonomikas izaugsmi, tīru enerģiju, veselību un labklājību (tostarp gaisa, augsnes un ūdens kvalitāti).   Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā, DV Līdzradīšana — tādu pamatprogrammas projektu skaits un īpatsvars, kuros ES iedzīvotāji un galalietotāji palīdz radīt pētniecības un inovācijas saturu Iesaistīšana — tādu pamatprogrammas saņēmējsubjektu skaits un īpatsvars, kuriem ir pēc pamatprogrammas projekta īstenojamas iedzīvotāju un galalietotāju iesaistīšanas mehānisms Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā Pamatprogrammas zinātnisko rezultātu un inovatīvo risinājumu pārņemšana un informēšana par tiem, kā arī piekļuve tiem Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums V pielikums – 5. daļa No Programmas tiek sagaidīta tāda ietekme uz ekonomiku/inovāciju, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu izveidi un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem. No Programmas tiek sagaidīta tāda ietekme uz ekonomiku/inovāciju, īpaši Savienībā, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu izveidi un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību, īpaši Savienībā, un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem. Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums V pielikums – 3. tabula Komisijas ierosinātais teksts     Gaidāmā ietekme uz ekonomiku/inovāciju Īstermiņa Vidēja termiņa Ilgtermiņa   Uz inovāciju balstītas izaugsmes radīšana Inovatīva izlaide – tādu inovatīvu produktu, procesu vai metožu skaits, kas izstrādāti pamatprogrammā (pēc inovācijas veida), un ar tiem saistītie intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumi Inovācijas – tādu inovāciju skaits, kas izstrādātas pamatprogrammas projektos (pēc inovācijas veida), tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības Ekonomikas izaugsme – uzņēmumu, kas izstrādājuši pamatprogrammas inovācijas, izveide, izaugsme un tirgus daļas   Vairāk un labāku darbavietu radīšana Atbalstītā nodarbinātība – kopējais izveidoto un saglabāto pilna laika darbvietu skaits saņēmējsubjektos pamatprogrammas projektam (pēc darbvietas veida) Nodarbinātības saglabāšana – pilna laika darbvietu skaita palielināšanās saņēmējsubjektos pēc pamatprogrammas projekta (pēc darbvietas veida) Nodarbinātība kopumā – tādu tiešo un netiešo darbavietu skaits, kas izveidotas vai saglabātas pamatprogrammas rezultātu izplatīšanas rezultātā (pēc darbvietas veida)   Ieguldījumu kāpināšana pētniecībā un inovācijā Kolektīvie ieguldījumi – publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta sākotnējam pamatprogrammas ieguldījumam Izvēršana – publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta, lai izmantotu vai izvērstu pamatprogrammas rezultātus Ieguldījums mērķī “3 %” — pamatprogrammas nodrošinātais ES progress virzībā uz 3 % IKP mērķa sasniegšanu Grozījums     Gaidāmā ietekme uz ekonomiku/inovāciju Īstermiņa Vidēja termiņa Ilgtermiņa   Uz inovāciju balstītas izaugsmes radīšana Savienībā Inovatīva izlaide – tādu inovatīvu produktu, procesu vai metožu skaits, kas izstrādāti pamatprogrammā (pēc inovācijas veida), un ar tiem saistītie intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumi visās līdzdalīgajās valstīs Inovācijas – tādu inovāciju skaits, kas izstrādātas pamatprogrammas projektos (pēc inovācijas veida un pa valstīm), tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības MVU MVU, kas ievieš produktu vai procesu inovāciju, pateicoties finansējumam no pamatprogrammas, kas ir % no pamatprogrammas finansējuma MVU Normas un standarti Normu un standartu skaits, kas ES izstrādāti pamatprogrammas projektos Ekonomikas izaugsme – uzņēmumu Savienībā un ārpus tās, kas izstrādājuši pamatprogrammas inovācijas, izveide, izaugsme un tirgus daļas   Plaisas mazināšana starp pētniecību&izstrādi un tirgu Savienībā Pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātu izmantošana Pamatprogrammas rezultātu daļa, kas nonāk komerciālā izmantošanā Savienībā vai ārpus tās, atkarībā no nozares Izmantošanas Savienībā vai ārpus tās analīze Iemesli, kāpēc (kādreizējie) pamatprogrammas dalībnieki izmanto R&D ārpus Savienības   Vairāk un labāku darbavietu radīšana Atbalstītā nodarbinātība – Katrā līdzdalīgajā valstī: kopējais izveidoto un saglabāto pilna laika darbvietu skaits saņēmējsubjektos pamatprogrammas projektam (pēc darbvietas veida) Nodarbinātības saglabāšana – Katrā līdzdalīgajā valstī: pilna laika darbvietu skaita palielināšanās saņēmējsubjektos pēc pamatprogrammas projekta (pēc darbvietas veida) Nodarbinātība kopumā - Tādu tiešo un netiešo darbavietu skaits, kas izveidotas, saglabātas Savienībā vai pārceltas uz Savienību pamatprogrammas rezultātu izplatīšanas rezultātā (pēc darbvietas veida) - Tiešo un netiešo darbvietu skaits, kas izveidotas zināšanintensīvās nozarēs katrā līdzdalīgajā valstī   Ieguldījumu kāpināšana pētniecībā un inovācijā Kolektīvie ieguldījumi – publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta sākotnējam pamatprogrammas ieguldījumam Izvēršana – publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta, lai izmantotu vai izvērstu pamatprogrammas rezultātus Ieguldījums mērķī “3 %” — pamatprogrammas nodrošinātais ES progress virzībā uz 3 % IKP mērķa sasniegšanu Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums V pielikums – 4.a apakšvirsraksts (jauns) Ietekmes ceļu rādītāji Eiropas pētniecības telpai Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums V pielikums – 3.a tabula (jauna) Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums     Virzība uz EPT Īstermiņa Vidēja termiņa Ilgtermiņa   Talantu piesaistīšana un noturēšana Eiropas Savienībā Pamatprogrammas finansēta mobilitāte Nākotnes un izejošā mobilitāte vai pētnieki un inovatori Savienībā un ārpus tās, pa valstīm Pamatprogrammas finansētā internacionalizācija - ārvalstu pētnieku un inovatoru evolūcija un daļa, kas bāzējas visās EPT valstīs - Pētniecības iestāžu savietojamības un tīklošanās darbību evolūcija, tostarp publisko-privāto saikņu evolūcija Pievilcīgas R&I sistēmas —  Ārvalstu investīcijas inovatīvās darbībās Savienībā - Patentu skaits līdzdalīgajās valstīs —  No ārzemēm saņemtie ieņēmumi par licencēm   Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana Līdzdalība pamatprogrammā Koordinatoru un dalībnieku daļa no paplašināšanās valstīm pa Programmas daļām un pa instrumentiem - Vērtētāju un valžu locekļu daļa, tostarp no paplašināšanās valstīm un reģioniem ar zemu R&I sniegumu Izcilības saliņu radīšana un modernizēšana Izcilas R&I ekosistēmas, tostarp reģionu ar zemu R&I sniegumu kļūšana par centriem pārmaiņu virzītājiem savās valstīs   R&I plaisa Ģeogrāfiskā koncentrēšanās - Sekmīgo projektu daļa - Savienības finansētās pētniecības infrastruktūras izmantošana visās ERA valstīs ES finansējuma programmu stratēģiskā plānošana Sinerģija un mijiedarbība starp pamatprogrammu un pārdomātas specializācijas stratēģijām Valstu R&I sistēmu uzlabošana - Lielāks augstas kvalitātes un konkurējošs neatkarīgais finansējums zinātnei un karjeras novērtēšanas sistēmas - Privātā un publiskā līdzekļu izmantojuma R&I pieaugums