Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par komerctiesisku strīdu paātrinātu izšķiršanu (2018/2079(INL))

P8_TA(2018)0519 A8-0396/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

–  ņemot vērā LESD 67. panta 4. punktu un 81. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas („Harta”) 47. pantu,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumu ar nosaukumu „Kompetences veidošana dalībvalstīs attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām”,

–  ņemot vērā 2018. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla dokumentu „Judicial Training Principles”(1),

–  ņemot vērā Savienības tiesību aktu kopumu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu;

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0396/2018),

A.  tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu atklātā tiesas sēdē saprātīgā termiņā, kuras ir noteiktas Hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā, ir viena no galvenajām tiesiskuma un demokrātijas garantijām un ir neatņemama civiltiesvedības daļa kopumā;

B.  tā kā Eiropas paātrinātais civilprocess varētu veicināt valstu tiesvedības modernizāciju, nodrošināt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pastiprināt ekonomisko izaugsmi, vienlaikus atvieglojot tiesas pieejamību Savienībā un palīdzot atbalstīt Savienības pamatbrīvības;

C.  tā kā 2018. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir apliecinājis, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu līmenis būtiski ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgiem pilsoņiem;

D.  tā kā tiesu iestāžu sadarbību veicina, atbalsta un sekmē ar vairākiem Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, tostarp Maza apmēra prasību regulu, Juridiskās palīdzības direktīvu, Regulu par pierādījumu iegūšanu un Regulu par dokumentu izsniegšanu;

E.  tā kā dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības mērķi cita starpā ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu pārrobežu lietās, lai šajās situācijās garantētu efektīvu tiesvedību bez liekas kavēšanās un lai iedibinātu savstarpēju uzticēšanos starp tiesu sistēmām, kas ir pamats turpmākai spriedumu atzīšanai visā Savienībā;

F.  tā kā daudzi jautājumi attiecībā uz procesuālajām tiesībām civiltiesību jomā tiek regulēti valsts līmenī, tādējādi procesuālās tiesības šajā jomā dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam; tā kā paātrinātais process varētu izraisīt procesuālo režīmu obligātu tuvināšanu Savienībā;

G.  tā kā ir nepieciešams pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un tiesu sistēmām Savienības līmenī, lai novērstu visus šķēršļus, kas var rasties starp dažādām tiesu un administratīvajām sistēmām;

H.  tā kā regulā Brisele I ir izklāstīti pamatnoteikumi par jurisdikciju un civilo un komerciālo pārrobežu lietu atzīšanu un izpildi Savienībā; tā kā pārstrādātajā versijā, ko piemēro no 2015. gada (regula Brisele Ia), ieviesa vairākus būtiskus pielāgojumus ES pārrobežu strīdu izšķiršanai, ietaupot laiku un naudu uzņēmumiem un privātpersonām;

I.  tā kā regula Roma I paredz noteikumus par tiesību aktiem, kas ir piemērojami civiltiesību un komerciālajām līgumsaistībām;

J.  tā kā procesuālajiem noteikumiem būtu jāgarantē gan pušu tiesību aizsardzību, gan strīdu ātru izšķiršanu;

K.  tā kā komerciālu jautājumu risināšana publiskajās tiesās dalībvalstīs kopumā ir lēna un neatbilst tam, ko sagaida komercstrīdos iesaistītās puses, ko pastiprina tas, ka bija nepieciešams ieviest Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas savukārt ievērojami paātrina patērētāju strīdu izšķiršanu; tā kā pareiza informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana tiesās palīdz paātrināt tiesvedību un samazināt izmaksas;

L.  tā kā lēnā komerciālu strīdu izšķiršana Savienībā varētu radīt komerciālu strīdu pusēm iespēju meklēt strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas vai strīdu izšķiršanu trešās valstīs un izvēlēties piemērot līgumiem trešo valstu tiesību aktus;

M.  tā kā komerciālie strīdu kvalitatīva izšķiršana ir atkarīga no augsta līmeņa kompetences šajos jautājumos tiesās, proti, tiesnešu un advokātu, kā arī praktizējošo juristu kompetences;

N.  tā kā ātras un izmaksu ziņā lietderīgas procedūras pieejamība, ko nodrošinātu ļoti pieredzējuši un kompetenti tiesneši un advokāti dalībvalstīs, biežāk sekmētu lēmumu izvēlēties kādas dalībvalsts tiesību aktus, kas savukārt dalībvalstīs vēl vairāk bagātinātu kompetenci civillietās un komerclietās;

O.  tā kā acīmredzot ir nepieciešams rast piemērotu risinājumu attiecībā uz dažādiem valodu režīmiem, kuros varētu būt saskaņotas veidlapas, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās;

P.  tā kā tiesas un tiesu palātas, kas specializējas komerclietās, garantēs augstāku kompetences un neatkarības līmeni šajās lietās un tādējādi veicinās to, ka puses ar šādiem strīdiem griezīsies dalībvalstu tiesās,

1.  norāda, ka komerclietu izšķiršana ir daudz lēnāka, nekā tas varētu būt, vidēji ilgstot trīs līdz četrus gadus, un tas rada ievērojamus zaudējumus uzņēmējdarbībai ne tikai ekonomikas izteiksmē, bet arī attiecībā uz tam nepieciešamo laiku, enerģiju un resursiem, ko varētu novirzīt citām darbībām;

2.  uzsver, ka ir nepieciešams pilnībā respektēt pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu, kā ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību harā, un nodrošināt tiesvedību augstu kvalitāti komerclietās;

3.  uzsver Eiropas procedūras maza apmēra prasībām sekmīgu īstenošanu, kas nodrošina veidu, kā Savienībā ātri un rentabli izšķirt patērētāju un citus pārrobežu strīdus par nelielām summām, vienlaikus nodrošinot pušu tiesību aizsardzību;

4.  uzsver, ka savstarpēja uzticēšanās ir sarežģīts jēdziens un ka minētās uzticēšanās veidošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, tiesiskās apmācības un kvalifikācijas celšanas, tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un pieredzes un labākās prakses apmaiņas starp tiesnešiem;

5.  uzsver, ka attiecībā uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību sadarbības tīkli un datubāzes, kas uzlabo tiesu iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu, būtu jāsaglabā un jāturpina paplašināt, tostarp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eiropas e-tiesiskuma portāls, kas kļūs par vienas pieturas aģentūru tiesiskuma telpā Savienībā;

6.  apgalvo, ka, pieņemot regulējumu, kas ir līdzīgs Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, Eiropas paātrināts civilprocess, ko piemēro pārrobežu komercstrīdu gadījumā, būtu labākais veids, kā novērst ilgo gaidīšanas laiku komercstrīdu izšķiršanai Savienībā, iespējams, radot ievērojamus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem un mobilizējot neizmantoto kapitālu;

7.  apgalvo, ka komerclietās iesaistītās puses būs labākā situācijā, lai samaksātu par pārstāvību un sagatavotos lietas izskatīšanai tiesā, kas nozīmē, ka viņiem ir labākas iespējas aizsargāt savas tiesības, ļaujot paātrināt procesu;

8.  konstatē, ka šāda veida procedūra varētu balstīties uz prasībām par rūpīgu sagatavošanos, ko puses veic, pirms ir uzsākts process, uz stingri noteiktiem termiņiem, dažām iespējām procesa gaitā papildus atsaukties uz faktiem vai papildus iesniegt pierādījumus un ka nolēmumus, kas saistīti ar procesa virzīšanu, nav iespējams pārsūdzēt, tādējādi panākot paātrinātu procedūru;

9.  uzskata, ka šāda stingra procesuālā kārtība ir saderīga ar pušu tiesību aizsardzību ar nosacījumu, ka Eiropas paātrinātā civilprocesa piemērošanai vajadzētu būt brīvprātīgai un tā būtu jāpiemēro tikai tad:

10.  uzskata, ka Eiropas paātrināto civilprocesu jebkurā gadījumā vajadzētu piemērot tikai tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru; uzskata, ka Eiropas paātrinātajam civilprocesam nevajadzētu radīt pusēm pārmērīgas izmaksas, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību;

11.  uzsver, ka strīda puses bieži vien panāk izlīgumu pēc tam, kad pilnībā ir iztirzāti apstākļi un argumenti, kas nozīmē, ka procesuālajā sistēmā no pusēm prasīja pārbaudīt apstākļus un sīki izstrādāt savus argumentus pirms griešanās tiesā, tāpēc šādi būtu iespējams atrisināt vairāk strīdu, panākot izlīgumu agrākā stadijā;

12.  konstatē, ka mērķi nodrošināt paātrinātu un izmaksu ziņā lietderīgāku komerciālu strīdu izšķiršanu Savienībā nevar panākt, vienīgi ieviešot paātrinātu procedūras sistēmu, kas ir saskaņota; lai padarītu šādu procesuālo sistēmu efektīvu, būtu nepieciešami tiesas, tiesneši, advokāti un praktizējoši juristi, kuriem ir augsts zināšanu līmenis un liela pieredze uzņēmējdarbības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās;

13.  uzsver, ka pašreiz izplatītā tiesību aktu izvēle attiecībā uz komerclīgumiem starp dažādām Eiropas jurisdikcijām, visās dalībvalstīs nav vienāda;

14.  konstatē, ka piemērojamo tiesību aktu izvēle bieži vien ir balstīta uz sarežģītiem apsvērumiem, taču ārvalstu tiesību aktu un tiesu apvienojums rada pusei būtiskus ekonomiskus riskus un ka šādi noteikumi ir īpaši nepārliecinoši, ja par tiem panākta vienošanās standartlīgumu ietvaros vai gadījumos, kad vienai no pusēm nav vai ir maz iespēju ietekmēt vienošanos šajā sakarībā;

15.  saprot, ka valodu barjeras varētu būt papildu šķērslis un tādējādi vēl viens iemesls, kāpēc izvēlēties vienu tiesību aktu, nevis citu;

16.  uzsver, ka vienotu standarta veidlapu pieejamība visās Savienības oficiālajās valodās atvieglotu piekļuvi Eiropas paātrinātajam civilprocesam;

17.  ierosina — lai nodrošinātu vienādas standarta veidlapas, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, tās īstenojot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu;

18.  aicina Komisiju novērtēt, vai ir nepieciešams pārskatīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai nostiprinātu saikni starp to līgumu mērķi un priekšmetu, kurus puses noslēgušas, un izvēlētajiem tiesību aktiem, vienlaikus nodrošinot, ka vājākas puses uzņēmumu savstarpējās attiecībās un līgumi tiek aizsargāti, un lai saglabātu pušu autonomiju attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu izvēli;

19.  uzsver, ka šos jautājumus nevar risināt ar likumdošanas pasākumiem vien, ir nepieciešami praktiski pasākumi, lai uzlabotu gan tiesu, gan advokātu kompetenci, piemēram, izmantojot uzlabotu apmācību komerclietās un nodrošinot labāku piekļuvi Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši tiesu praksei;

20.  konstatē, ka komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomas ir mazāk kodificētas nekā citas tiesību jomās, un tas nozīmē, ka lielāka loma ir akadēmiskajai pētniecībai, tādējādi viens no pasākumiem, lai nostiprinātu kompetenci komerclietās dalībvalstīs, ir padarīt pieejamus vairāk resursu pētniecībai šajā jomā;

21.  tāpēc atzinīgi vērtē deviņus tiesiskās apmācības principus, kurus Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ģenerālā asambleja pieņēma 2016. gadā un kuri nodrošina kopēju pamatu un sistēmu Eiropas tiesu iestādēm, kā arī tiesiskās apmācības iestādēm;

22.  uzsver, ka ļoti svarīga ir arī to tiesību aktu kvalitāte, kurus piemēro komerclietās, un līmeni, kad tie ir labi pielāgoti praksei un attīstībai uzņēmējdarbības jomā;

23.  tāpēc prasa Komisijai saskaņā ar LESD 225. pantu līdz 2020. gada 1. janvārim, pamatojoties uz LESD 81. panta 2. punktu, iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas civilprocesu un priekšlikumu par regulas Roma I grozījumiem saskaņā ar ieteikumiem, kas izklāstīti tās pielikumā, un pēc tam, kad Komisija būs novērtējusi, vai ir nepieciešama šāda pārskatīšana, — iespējamu priekšlikumu regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia grozījumiem;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt šos priekšlikumus ar citiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt dalībvalstu kompetenci uzņēmējdarbības tiesību un starptautisko privāttiesību jomā;

25.  apstiprina, ka ieteikumos, kas pievienoti šai rezolūcijai, ir ievērotas pamattiesības, valstu procesuālās autonomijas princips, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

26.  uzskata, ka priekšlikuma finansiālā ietekme, jo īpaši izmaksas saistībā ar Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzēto tiesvedību tiks kompensētas ar līdzvērtīgiem ietaupījumiem, jo Eiropas paātrinātais civilprocess varētu būt ievērojami rentablāks nekā parastās dalībvalstu procedūras un attiecīgie strīdi netiks iesniegti izskatīšanai attiecīgās dalībvalsts vispārējās procesuālās sistēmas ietvaros;

27.  uzsver, ka komerctiesības ir tikai viena no jomām, kurā ir nepieciešamas turpmākas darbības Savienības līmenī, lai nodrošinātu tiesu labāku pieejamību, augstāku tiesvedības kvalitāti, stingrākas garantijas pusēm un ātrāku strīdu izšķiršanu;

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAI —

IETEIKUMI PAR EUROPAS PAĀTRINĀTA CIVILPROCESA IEVIEŠANAS UN ATBALSTA PASĀKUMIEM

PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

I.  Eiropas paātrinātais civilprocess

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir ieviest brīvprātīgu Eiropas paātrināto civilprocesu, lai Eiropas uzņēmumiem dotu iespēju saprātīgā termiņā panākt tikai ar komerctiesībām saistītu pārrobežu strīdu starp uzņēmumiem izšķiršanu.

Eiropas paātrinātā civilprocesa pamatā varētu būt turpmāk izklāstītie principi.

1.  Šis process būtu jāpiemēro attiecībā uz pārrobežu lietās, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības tiesībām un uz kurām neattiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām.

2.  Tas būtu jāpiemēro, ja puses par to vienojas pēc tam, kad rodas strīds, vai arī, ja prasītājs iesniedz prasību saskaņā ar šo procesu, un atbildētājs to akceptē.

3.  To būtu jāpiemēro vienīgi tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru.

4.  Tam vajadzētu no pusēm prasīt savas prasību sagatavošanu līdz augstai sagatavošanas stadijai, pirms tās griežas tiesā. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut iespēju norādīt uz jauniem faktiem vai iesniegt jaunus pierādījumus.

5.  Šā procesa ietvaros nedrīkst atļaut atsevišķu procesa virzīšanai pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanu.

6.  Principā tā varētu būt procedūra, kad lietu izskata, pārbaudot tikai tajā esošos dokumentus un atļaujot pušu uzklausīšanu, ja vismaz viena no pusēm to pieprasa.

7.  Tā ietvaros sākotnēji jāparedz ļoti īsi termiņi attiecībā uz piemērojamām procedūrām, ļaujot tiesai, ja puses tam piekrīt, izvēlēties ilgākus termiņus sarežģītākās lietās.

8.  Tas veicinātu pārrobežu komercstrīdu izšķiršanu ar mierizlīgumu gan tiesā, gan ārpus tiesas, tostarp izmantojot mediāciju.

9.  Tas sekmēs moderno tehnoloģiju izmantošanu tiesas sēžu organizēšanai, pierādījumu vākšanai un dokumentu izsniegšanai.

10.  Izmaksām vajadzētu būt ierobežotām, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību.

11.  Tas ļauj atzīt un izpildīt galīgo spriedumu saskaņā ar procedūru vienkāršākajā un lietotājam draudzīgākā veidā, kas ir pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

II.  Iespējamās izmaiņas regulā Roma I, Roma II un Brisele Ia

Priekšlikumu par Eiropas paātrināto civilprocesu varētu papildināt ar priekšlikumu grozīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai panāktu lielāku saikni starp vienošanos mērķiem un uzdevumiem Savienības ietvaros izvēlētajiem tiesību aktiem, kā arī lai dotu tīri komerciālu līgumu pusēm lielāku autonomiju, vienlaikus nodrošinot vājākas puses aizsardzību attiecībās starp uzņēmumiem.

Grozījumi regulā Roma I varētu ietvert:

1.  Savienojuma pastiprināšanas apsvēršana starp izvēlētajiem tiesību aktiem un līguma, kā arī līgumslēdzēju pušu saturu, mērķi un uzdevumu.

2.  To noteikumu apsvēršana no jauna, kas piemērojami tiesību aktu izvēles brīvībai, un tas būtu jāapsver saskaņā ar standarta situācijās līgumam piemērojamo tiesību aktu.

III.  Citi pasākumi dalībvalstu kompetences veidošanai komerclietās

1.  Šie priekšlikumi būtu jāturpina atbalstīt ar Komisijas un dalībvalstu pasākumiem, lai veidotu kompetenci komerclietās, piemēram:

a)  tiesnešu, advokātu un praktizējošo juristu apmācība komerclietās;

b)  vienkāršota un uzlabota piekļuve Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, tostarp tiesu praksei;

c)  lielākas uzmanības pievēršana komerctiesībām un starptautiskajām privāttiesību normām juridiskajā izglītībā;

d)  papildu resursu piešķiršana akadēmiskajai pētniecībai komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomās; un

e)  kādas svešvalodas un tās juridiskās terminoloģijas apguve.

2.  Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesām, kas piemēro Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzētās procedūras, ir īpaša kompetence komerctiesību jomā, piemēram, ir veidojot vai pastiprinot esošās tiesas vai tiesu palātas, kas izskata komerclietas.

3.  Papildus Komisija tiek aicināta turpināt pētīt iespēju izveidot Eiropas tiesu komerclietu izskatīšanai, lai papildinātu dalībvalstu tiesas un piedāvātu lietas dalībniekiem papildu starptautisku forumu, kas specializējas komerciālu strīdu izšķiršanā.

4.  Visbeidzot, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju pārskatīt komerclietām piemērojamos tiesību aktus, kad strīdi rodas uzņēmumu savstarpējās attiecībās, jo viens no svarīgākajiem tiesību aktu izvēles faktoriem ir tas, cik laba ir komerctiesību efektivitāte un kvalitāte attiecīgajā valstī.

(1) http://www.ejtn.eu/PageFiles/15756/Judicial%20Training%20Principles_EN.pdf

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES (COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))(1)

P8_TA(2018)0520 A8-0405/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 5.anorāde (jauna) –  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300), Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 5.bnorāde (jauna) –  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306), Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. (1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu kosmosa nozarē strādājošiem uzņēmumiem pasaules mēroga vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss. (2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības un tās dalībvalstu drošībai un neatkarībai sniedz kosmoss un autonoma piekļuve tam. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība. (3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, kā arī to ieviešana un izmantošana, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot politiskās prioritātes. Ar Programmu būtu jāveicina un jāsekmē ar kosmosu saistīti pakalpojumi, lai visas dalībvalstis un to iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz Programma. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību. (4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja). (5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa centru izveide, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem vajadzētu sadarboties ar digitālo inovāciju centriem, lai sekmētu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja). Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā. (6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu. Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām. (7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, jo īpaši, lai rastu risinājumus attiecībā uz kosmosa atkritumu izplatīšanos, un izpētītu iespēju pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām, tajā skaitā Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (“Kosmosa līgums”). Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. (8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt turpināmību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10 a)  ES kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 200 000 speciālistu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk attīstīt moderno infrastruktūru šajā nozarē un tādējādi veicināt iepriekšējā posma un nākamā posma saimniecisko darbību. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar programmu būtu jāveicina augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un jāatbalsta izglītības un apmācības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un sievietēm, lai pilnībā izmantotu visas Savienības iedzīvotāju spējas šajā nozarē. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) (13a)   Ar programmu būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, aizsargātāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Jebkuri ieņēmumi no Programmas būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu atbalstam. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu. (14)  Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses. (16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos. (25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos un būtu jācenšas par prioritāti noteikt esošās Eiropas infrastruktūras izmantošanu un Eiropas profesionālo un rūpniecības nozaru attīstību. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns) (25a)  Kosmosa programmas ir vērstas uz lietotāju vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, efektīva lietotāju pārstāvju iesaistīšana to īstenošanā un izstrādē. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15. (26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietotnes. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un to pienācīgu aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15. __________________ __________________ 15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.). 15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.). Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus. (27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir pārraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem. (28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, kiberdrošību un pakalpojumu un nākamā posma sektora veicināšanu ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus Galileo un EGNOS lietotāju piesaistē un ieviešanā tirgū, un lai popularizētu šīs programmas kā kopumu, Aģentūrai vajadzētu uzticēt arī Copernicus popularizēšanas darbību veikšanu un komerciālas izmantošanas veicināšanu. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, ir nepieciešams, ka nolīgumu noslēdz ar nosacījumu, ka Eiropas Kosmosa aģentūrā tiek ieviesti attiecīgi ekspluatācijas noteikumi. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses. (29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir svarīgi, ka šāds nolīgums ietver atbilstīgas prasības attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūras darbības noteikumiem, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 31. apsvērums (31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu attiecīgi jāpārstāv civilo un militāro lietotāju grupas, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām. (31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) būtu jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai būtu jāpārstāv lietotāju kopiena, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 36. apsvērums (36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā. (36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā, izveidojot vairākus līmeņus piekļuvei informācijai un, netieši, drošu piekļuvi informācijai. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 36.a apsvērums (jauns) (36a)  Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību turpināmību, to spēju nepārtraukti veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju. (38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Satelītu navigācija ir svarīga arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 40. apsvērums (40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu (ES) [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus. (40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/11391a un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību saistībā ar aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 40.a apsvērums (jauns) (40a)   Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas. (41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju, drošību, uzticamību, precizitāti un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 44.a apsvērums (jauns) (44a)    Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un nākamā posma pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas.  Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Ņemot vērā uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru. svītrots Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, ja tas ir pamatoti un noderīgi. (46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana pēc iespējas būtu jāintegrē citos Savienības politikas virzienos. Procesa nozīmīgs posms ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 47. apsvērums (47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika. (47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, tajā skaitā lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, lauku attīstība un zvejniecība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma vietas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp infrastruktūras drošība, kā arī digitālā ekonomika. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 48. apsvērums (48)  Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu. (48)  Pašreizējās spējas jāveido un jāpapildina ar jauniem aktīviem, kurus atbildīgās struktūras var attīstīt kopīgi. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgie kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu. __________________ __________________ 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.). 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.). 18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.). 18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.). 19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018)0008). 19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018)0008). 20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija 20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija 21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). 21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 49.a apsvērums (jauns) (49a)  Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai būtu jāizmanto ne tikai tiešajiem labuma guvējiem, bet pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina rīkoties, lai datus varētu lietot arī nespeciālisti, šādi veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 52. apsvērums (52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā. (52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 53. apsvērums (53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju. (53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli, tajā skaitā gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 54.a apsvērums(jauns) (54a)  Lai uz ilgtspējīgiem pamatiem sasniegtu Copernicus mērķus, varētu izveidot komiteju (Copernicus apakškomiteju), kura palīdzētu Komisijai nodrošināt, ka tiek koordinēti Savienības, lietotāju forumu, dalībvalstu un starpvaldību organizāciju, kā arī privātā sektora ieguldījumi Copernicus, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri ir jānovērš Savienības līmenī. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 55. apsvērums (55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāiesaistās ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem. (55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Aģentūrai un Copernicus pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana Eiropas iedzīvotāju interesēs. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 56.a apsvērums (jauns) (56a)  Dalībvalstīm, Komisijai un atbildīgajām struktūrām sistemātiski jāorganizē Copernicus informācijas kampaņas par programmas priekšrocībām, sniedzot visiem iespējamajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un datiem. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 57.a apsvērums (jauns) (57a)  Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi, kas joprojām ir darbības sagatavošanas posmā, jau sniedz labus rezultātus, jo lietotāju skaits laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Visiem klimata pārmaiņu pakalpojumiem pēc iespējas drīzāk jābūt pilnībā funkcionējošiem un tādējādi jānodrošina nepārtraukta datu plūsma klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 59. apsvērums (59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā. (59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām un reģionālām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 59.a apsvērums (jauns) (59a)   Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 62. apsvērums (62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. (62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 541/2014/ES Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. SST ir paredzēts arī tam, lai atvieglotu Eiropas īstenotos Zemes orbītas attīrīšanas projektus. __________________ __________________ 24 OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp. 24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.). Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 63. apsvērums (63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību. (63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Kataloga izveidē varētu sekot citu kosmosa jomā attīstīto valstu paraugam un daļu tā datu darīt pieejamu nekomerciāliem un pētnieciskiem nolūkiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību, un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 67. apsvērums (67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu. (67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt kosmisko atkritumu aktīvai savākšanai paredzēto tehnoloģisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 70. apsvērums (70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana. (70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 73. apsvērums (73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras) un kosmosa infrastruktūras. (73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīžu pārvaldība, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras, piemēram, dambji) un kosmosa infrastruktūras. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 78. apsvērums (78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem, ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas. (78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 86. apsvērums (86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus. (86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp risinājumiem, kas izstrādāti programmā “Apvārsnis Eiropa”, un Programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galvenajās Eiropas politikas jomās. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 87. apsvērums (87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo. (87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 88. apsvērums (88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai. (88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Ja Aģentūrai tiek uzticēti uzdevumi, Komisijai būtu jānodrošina pienācīgs finansējums attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts (2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi; (2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru; Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts (5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir holistiska pieeja galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus; (5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus; Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts (6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; (6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 10. punkts (10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā; (10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu, tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā; Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns) (14a)   “Copernicus trešās personas informācija” ir informācija, kas licencēta un sniegta izmantošanai Copernicus darbībā, bet iegūta no citiem avotiem, nevis no Copernicus Sentinel; Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 1. daļa “Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību; “Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma, tajā skaitā infrastruktūras drošuma, vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību; Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 2.a daļa (jauna) “Copernicus pamatpakalpojumi” ir darbības pakalpojumi, kas veido kopu ar datu un informācijas apstrādes komponentu vai pakalpojumu komponentu, un kas ir dalībvalstu un Savienības vispārējās un kopējās interesēs; Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns) (23 a)  “kosmosa sektors” sastāv no: “iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti; “nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus galalietotājiem. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”); (a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”); Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”); (c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus, pamatojoties uz bezmaksas un atvērtu datu politiku, un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”); Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu, nomestu palaišanas iekārtu pakāpju, kosmosa atkritumu un atkritumu fragmentu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”); (d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”); Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari. Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko nodrošina autonomu piekļuvi kosmosam, novērš kiberapdraudējumus, veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari iepriekšējā posma sektorā un nākamā posma sektorā un atbalsta kosmosa diplomātiju. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Programmai ir šādi vispārīgie mērķi: 1.  Programmai ir noteikti šādi vispārīgie mērķi: Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību; (a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām; un stiprināt Savienības un tās dalībvalstu spēju pieņemt uz pierādījumiem balstītus un neatkarīgus lēmumus; Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu; (b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši nostiprinot Eiropas nākamā posma sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot lietotāju piesaisti Programmas komponentu sniegtajiem pakalpojumiem un datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās; Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu; (c)  palielināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, tajā skaitā kiberdrošību, un nostiprināt stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā; Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  stiprināt ES rūpniecisko un zinātnisko ekosistēmu kosmosa jomā, izveidojot saskanīgu satvaru, kas apvieno Eiropas apmācības un zinātības izcilību, augsta līmeņa projektēšanas attīstību, ražošanas spējas un stratēģisko redzējumu, kas vajadzīgs nozarē, kurā ir arvien spēcīgāka konkurence; Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. (d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju un veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu kā cilvēces kopīgo mantojumu; Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  veicināt Savienības tehnoloģijas un rūpniecību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī; Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns) (dc)  uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus; (a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt ilgtermiņa un nepārtrauktus modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus; Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika; (b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu lietotāju interešu vadītu politikas virzienu un darbību īstenošanu un uzraudzību; Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā; (c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskos atkritumus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā; Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam; (e)  nodrošināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam; Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts (f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām. (f)  veicināt spēcīgas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un palielināt iespējas visu lielumu Savienības uzņēmumiem un visiem Savienības reģioniem. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa Programma atbalsta: Programma sinerģijā ar citām Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras programmām un finansējumu shēmām atbalsta: Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām; (a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmai, tajā skaitā apvienotā palaišanas pakalpojuma sniegšanu Savienībai un citām struktūrām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu, lai uzlabotu Eiropas palaišanas iekārtu un rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgū; Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam; (b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu; Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu. (c)  ja tas ir vajadzīgs Programmas mērķu sasniegšanai, nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras uzturēšanai, pielāgošanai un attīstībai, jo īpaši esošajai infrastruktūrai, raķešu palaišanas vietām un pētniecības centriem. Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 6. pants – virsraksts Darbības inovācijas atbalstam Savienības kosmosa nozarē Darbības inovatīvas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa nozares atbalstam Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus; (a)  inovācijas darbības, kas ļauj izstrādāt un visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus; Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, ar nolūku atbalstīt visu programmas komponentu nākamā posma sektoru attīstību; Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  Eiropas kosmosa nozares stiprināšanu eksporta tirgū; Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties; (b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam šos produktus vai pakalpojumus iegādāties programmas vajadzībām; Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  projektēšanu, testēšanu, īstenošanu un ieviešanu attiecībā uz sadarbspējīgu kosmosa risinājumu izstrādi sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, inovāciju veicināšanu un kopējas sistēmas izveidi, lai īstenotu visas iespējas, ko sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēti valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi; Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  uzņēmējdarbību no sākumposma līdz paplašināšanai saskaņā ar 21. pantu un citus finansējuma pieejamības noteikumus, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā; (c)  uzņēmējdarbību, tajā skaitā no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu, kā arī balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā; Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; (d)  sadarbību kosmosa centru tīkla veidā, kas jo īpaši reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus, un piedāvā atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”; Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  “pirmā līguma pieejas stratēģijas” iespējamo izstrādi, iesaistot visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai atbalstītu kosmosa nozares jaunuzņēmumu attīstību. Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  sinerģijas ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) plašāku izmantošanu un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju; Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  izglītības un apmācības darbības; (e)  izglītības un apmācības darbības, lai attīstītu augsta līmeņa prasmes kosmosa jomā; Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (f)  piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām; (f)  privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām; Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu; (c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai; Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju; Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts 3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 1. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES. 3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību un lietošanas režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus un piešķirt to lietošanas tiesības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav. Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim, izņemot gadījumus, kad piemērojamos Savienības tiesību aktos šāda garantija ir prasīta, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav. Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 1. daļa Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās. Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16,9] miljardi EUR pašreizējās cenās. Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts (b)  Copernicus mērķi: [5,8] miljardi EUR; (b)  Copernicus mērķi: [6] miljardi EUR; Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts (c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR. (c)  SSA/GOVSATCOM: [1,2] miljardi EUR. Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem. 2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3., 5. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem. Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus; (a)  visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus; Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā; (d)  visā vērtību ķēdē veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā; Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus; Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts 1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents. 1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde cenšas pieprasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents. Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts 2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai. 2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu visos nozares līmeņos saskaņā ar 1. punktu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai; Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts 3.  Pretendents pamato jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības. 3.  Pretendents pamato un līgumslēdzēja iestāde novērtē jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības. Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās jāiesaista ekspertu grupa, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās iesaista ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Šādi eksperti neveic novērtējumu, nesniedz konsultācijas un nepiedalās tādu jautājumu izskatīšanā, saistībā ar kuriem viņiem ir interešu konflikts. Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts 1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā. 1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā. Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru; (a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, pamatojoties uz katras struktūras kompetenci, uzlabojot pārredzamību, efektivitāti un izmaksu efektivitāti un novēršot darbību pārklāšanos; Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un grafiku savās attiecīgajās kompetences jomās saskaņā ar šo regulu; (b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un tehnisko sniegumu savās attiecīgajās atbildības jomās saskaņā ar šo regulu; Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība; (d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība, tajā skaitā konsultējoties ar padomdevējiem lietotāju forumiem valstu un Savienības līmenī; Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts 2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai valstu aģentūrām, vai šo dalībvalstu vai valstu aģentūru grupām. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai. 2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai šo dalībvalstu grupām, ievērojot īpašu vienošanos katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp atbilstīgā līmenī palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai. Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 28. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis īsteno proaktīvu un saskaņotu apspriešanos ar galalietotāju kopienām, jo īpaši attiecībā uz Galileo, EGNOS un Copernicus, tostarp izmantojot padomdevējus lietotāju forumus. Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts 1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem. 1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu un atbildība drošības jomā par tiem Programmas komponentiem, kas nav uzticēti Aģentūrai saskaņā ar 30. pantu. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem. Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts 2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citai struktūrai. 2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citām struktūrām, kas minētas 30., 31. un 32. pantā. Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts 3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību. 3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību, kā arī nodrošina pilnīgu Savienības interešu aizsardzību, pareizu tās līdzekļu pārvaldību un tās noteikumu piemērošanu, jo īpaši to, kas saistīti ar iepirkumu. Tādēļ Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas ir saistīts ar šīm divām struktūrām uzticētajiem uzdevumiem, kā minēts 31.a pantā. Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Komisija saskaņā ar 105. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par kosmisko laikapstākļu un NEO funkciju darbību un pārvaldību un GOVSATCOM. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – 1. daļa Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un darbības specifikācijas, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā nākamā posma sektoru, izmantojot deleģētos aktus, nosaka augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās augsta līmeņa prasības, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – 2. daļa Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 21. pantu. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts 5.  Komisija veicina un nodrošina Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām. 5.  Komisija nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām. Tā ciešā sadarbībā ar Aģentūru un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Copernicus pilnvarotajām struktūrām atbalsta un veicina: —  darbības, kas saistītas ar Programmas komponentu sniegto pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā. —  sinerģiju veidošanos starp lietotnēm; —  minēto pakalpojumu atbilstīgu attīstību; —  stabilas ilgtermiņa vides veicināšanu. Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 29. pants – 6. punkts 6.  Attiecīgā gadījumā tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci. 6.  Attiecīgā gadījumā un sadarbībā ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci. Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādi, balstoties uz Programmas komponentiem; Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  īstenot pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu Savienības kosmosa nozari saskaņā ar 6. pantu; Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) (bc)  atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar III sadaļu un InvestEU, kā arī sadarbībā ar EIB, izmantojot finanšu instrumentus, ko tā izveidojusi jo īpaši MVU atbalstam; Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības; (c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un jo īpaši ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības; Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: pārvaldīt EGNOS un Galileo, kā minēts 43. pantā; Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību. (d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību, izvairoties no dublēšanās ar ESA uzdevumiem saskaņā ar 27. un 31. pantu. Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā; svītrots Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  sniegt ieteikumus Komisijai par kosmosa jomas prioritātēm programmā “Apvārsnis Eiropa” un piedalīties tās īstenošanā; Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem. svītrots Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts 3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo un EGNOS. 3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, izvairoties no dublēšanās un pamatojoties uz uzlabotu efektivitāti Programmas mērķu īstenošanā. Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 30. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Aģentūra var noslēgt partnerības nolīgumus vai citus nolīgumus ar valstu kosmosa aģentūrām, to grupu vai ar citām struktūrām. Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts 4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu]. 4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu], un pārskata tos saskaņā ar šīs regulas 102. panta 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz Copernicus komponentu. Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 30. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un administratīvos resursus. Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija; (a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās un zemes infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija; Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība, zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde; (b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: atbalsts Aģentūrai tās pamatuzdevumu izpildē. Ja tas paredzēts konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, iepirkumu veikšana Aģentūras vārdā un uzdevumā par sistēmu attīstību, zemes segmenta projektēšanu un attīstīšanu un kosmosa segmenta projektēšanu un attīstīšanu; Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības savas kompetences jomās. (c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības attiecībā uz Programmas komponentu infrastruktūru. Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģences veicināšana; Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 31. pants – 2. punkts 2.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā: svītrots –  skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu; –  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra izpildītu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi; –  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai; –  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs, kas attiecas uz Programmu; –  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma; –  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība. Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 31. pants – 3. punkts 3.  Šā panta 2. punktā minētā finanšu pamatpartnerības nolīguma noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Eiropas Kosmosa aģentūrā ir izveidotas iekšējās struktūras un darbības metode, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, pārvaldības metodēm un atbildību, kas ļauj nodrošināt Savienības interešu maksimālu aizsardzību un tās lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un kuras ietekmē uz Programmu. svītrots Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 31. pants – 4. punkts 4.  Neskarot 4. punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kas tām ir uzticēti ar šo regulu. svītrots Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 31.a pants (jauns) 31.a pants Finanšu pamatpartnerības nolīgums 1.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā: (a)  skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomas, pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu; (b)  skaidri nosaka Programmas komponentu koordinēšanas un kontroles instrumentus, ņemot vērā Komisijas lomu un atbildības jomas saistībā ar Programmas komponentu vispārējo koordinēšanu; (c)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra ievērotu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi; (d)  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā, kā arī par pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, piemērojamajiem pasākumiem gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai; (e)  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs saistībā ar Programmu, ja Aģentūra veic iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā saskaņā ar 1.a punktu; (f)  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma; (g)  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību (ņemot vērā tās kā publiskas struktūras izmaksu modeli), kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām, turklāt attiecīgā gadījumā var būt pamatota ar veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība; (h)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošinātu Savienības interešu un tās lēmumu pilnīgu aizsardzību, kas var nozīmēt, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai jāpielāgo savu lēmumu pieņemšana, pārvaldības metodes un atbildības noteikumi. 2.  Neskarot 31.a punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tām ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Par šādu pieprasījumu nosacījumiem un to īstenošanu savstarpēji vienojas. Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 32. pants – virsraksts Citu struktūru loma EUMETSAT un citu struktūru loma Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt Programmas komponentu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp: 1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt šādu uzdevumu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp: Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT; (a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu modernizāciju un ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT; Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām. (b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām, kas pārvalda arī attiecīgās trešo personu informācijas ieguvi. Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 32. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija ņem vērā Kopīgā pētniecības centra zinātniskos un tehniskos ieteikumus attiecībā uz Programmas īstenošanu. Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. punkts – ievaddaļa Programmas drošība balstāma uz šādiem principiem: Programmas drošību balsta uz šādiem principiem: Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses; (a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses un valstu tiesību aktiem; Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā; Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Komisija savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz: Komisija un Aģentūra to kompetences jomās nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz: Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. punkts – 2. daļa Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un draudu analīze. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šajā nolūkā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, veic riska un draudu analīzi attiecībā uz Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentiem. Aģentūra veic Galileo un EGNOS komponentu riska un draudu analīzi. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības, izmantojot īstenošanas aktus. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Vispārējās drošības prasībās izklāsta procedūras, kuras jāpilda gadījumos, kad komponenta darbība varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts 2.  Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgā struktūra atbild par attiecīgā komponenta drošības pārvaldību un šajā nolūkā veic riska un draudu analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosaka tehniskās specifikācijas un darbības procedūras un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punktā. 2.  Komisija ir atbildīga par Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu drošības pārvaldību. Aģentūra atbild par Galileo un EGNOS komponentu drošības pārvaldību. Šajā nolūkā tās veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu un uzraudzītu to komponentu drošību, par kurām tās ir atbildīgas, jo īpaši par tehnisko specifikāciju un ekspluatācijas procedūru noteikšanu, un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punkta trešajā daļā. Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 34. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Aģentūra: 3.  Aģentūra arī: Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 34. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  nodrošina Programmas kiberdrošību; Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 34. pants – 4. punkts – a apakšpunkts (a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību uz zemes, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā; (a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā; __________________ __________________ 29 OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp. 29 OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp. Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 34. pants – 5. punkts 5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu programmas drošību. 5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā tos, kas noteikti riska analīzē, lai nodrošinātu programmas drošību. Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 38. pants – 2. punkts 2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatīti jautājumi, kas tieši skar attiecīgās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un nosacījumus izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam. 2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un tās nosacījumus tādēļ izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam. Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību; (b)  uz zemes esošas infrastruktūras, tajā skaitā infrastruktūras, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, taču ir vajadzīga EGNOS pilnīga pārklājuma nodrošināšanai dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību; Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem; (c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu un pušu vajadzības; Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  atbalstu būtiski svarīgu tehnoloģisko elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādei un attīstīšanai; Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns) (cb)  atbalstu Galileo un EGNOS pakārtoto lietotņu attīstīšanai un tādu integrētu pakārtoto lietotņu attīstīšanai, kuras izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus; Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus attīstību; (e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu sniegšanu un tirgus attīstību, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu 4. panta 1. punktā minētos sociālekonomiskos ieguvumus; Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte, tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām. (c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un laika sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte un integritāte. Šo pakalpojumu sniedz saskaņā ar EASA regulu, lai nodrošinātu aviācijas drošības prasību ievērošanu, ietverot integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un tas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām. Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – 1. daļa Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā. Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, un ar mērķi līdz 2023. gada beigām aptvert kontinentālās teritorijas, bet līdz 2025. gada beigām — visas teritorijas. Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 45. pants – 3. punkts 3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā. 3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta, bet Komisija apsver iespēju izmantot partnerības programmas un vienošanās un atbilstīgā gadījumā izstrādāt īpašus finanšu instrumentus to atbalstam. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā. Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 47. pants – virsraksts Saderība un sadarbspēja Saderība, sadarbspēja un standartizācija Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts 2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos. 2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos. Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 47. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Galileo un EGNOS cenšas nodrošināt atbilsmi starptautiskajiem standartiem un sertifikātiem. Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts 1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību. 1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību. Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts 2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, īstenojot datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti. 2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, balstoties uz datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti. Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums –  Copernicus Sentinel izstrādi un ekspluatāciju, –  Copernicus Sentinel satelītu izstrādi un ekspluatāciju, Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts – c apakšpunkts (c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai; (c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, ilgtermiņa arhivēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai lietotājam draudzīgā veidā; Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts – d apakšpunkts (d)  lietotāju loka paplašināšanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā. (d)  lietotāju loka paplašināšanas, spēju veidošanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 48. pants – 4. punkts 4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus. 4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos un nākotnes starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus. Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 49. pants – virsraksts Datu iegūšana Attiecināmās darbības Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās; (a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu, piemēram, šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās; Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai Savienības iestāžu, aģentūru un decentralizēto dienestu lietošanai; (b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai lai tos izmantotu galvenie lietotāji, priekšroku dodot datiem, ko sniedz un/vai kurus finansē publiskās iestādes dalībvalstīs, piemēram, valstu aģentūras; Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  atbalstu attiecīgo Copernicus pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādei. Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – ievaddaļa Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam: Copernicus ietver darbības šādu pamatpakalpojumu atbalstam: Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums –  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru; –  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, augsnes kvalitāti, pārtuksnešošanos, kultūras mantojuma vietām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem un it sevišķi atmežošanu, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru; dalībvalstis varēs izmantot no lauksaimniecības zemes monitoringa iegūto informāciju un datus par zemes seguma pakāpi un lauksaimniecības zemes izmantošanu, lai vēl vairāk samazinātu lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas administratīvo slogu; Grozījums Nr. 183 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns) –  lauksaimniecības zemes kartēšanu, kam nepieciešama apūdeņošana, ražas prognozes un augsnes izmantošanu un labāka pārtikas nekaitīguma un kvalitātes panākšanu, vienlaikus aizsargājot vidi; Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.b ievilkums (jauns) –  zvejas darbību uzraudzīšanu, lai nodrošinātu labāku pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, vienlaikus aizsargājot vidi; Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  atbalsts Savienības politikas virzienu īstenošanas uzraudzībai; Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ievaddaļa SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām: SST programmas mērķis ir pakāpeniski aprīkot Savienību ar autonomu SST spēju. SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām: Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām; (a)  dalībvalstu vai Savienības uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām; Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem: Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai atsevišķu vai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem: Grozījums Nr. 189 Regulas priekšlikums 57. pants – 8. punkts 8.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 8.  Komisija saskaņā ar 105. pantu par konkrētiem noteikumiem pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 58.a pants (jauns) 58.a pants SST piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izvērtē SST komponenta īstenošanu, jo īpaši lietotāju vajadzību evolūciju saistībā ar to sensoru jaudu, kas atrodas uz zemes vai kosmosā, un pabeidz 53. panta 1.a punktā paredzētā Eiropas kataloga izveidi. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmosa un zemes infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmosa un zemes infrastruktūras izveidi saskaņā ar SST komponentu. Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  Eiropas NEO kataloga izveide. Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 61. pants – 1. punkts – ievaddaļa Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā. Šis komponents ietver: Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā, piemērojot atbilstīgas drošības prasības. Šis komponents var ietvert: Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 61. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  zemes segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju; (a)  zemes un kosmosa segmentu infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju; Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 62. pants – 3. punkts 3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1 punktā minētās darbības un drošības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 62. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru, pamatojoties uz 34. panta 1. punktā minētajām GOVSATCOM komponenta īpašajām drošības prasībām. (b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru. Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  Satelītsakaru jaudu vai pakalpojumu nodrošinātāji, kas to dara saskaņā ar šo komponentu, ievēro īpašās drošības prasības attiecībā uz GOVSATCOM komponentu, kuras noteiktas saskaņā ar 34. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts 1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Šajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti lietotājiem Savienības līmenī. 1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 66. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  GOVSATCOM centros ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu. Līdz 2024. gada beigām Komisija sadarbībā ar atbildīgajām struktūrām izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu. Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā. Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā. Ņemot vērā Programmas vajadzības, var izveidot Aģentūras vietējos birojus, kā noteikts 79. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 73. pants – 4. punkts 4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras pamatuzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē. 4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē. Grozījums Nr. 203 Regulas priekšlikums 73. pants – 5. punkts 5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz pagarināt. 5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt. Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 75. pants – 3. punkts 3.  Administratīvā padome divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu. 3.  Administratīvā padome vismaz divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu. Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 75. pants – 5. punkts 5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā un balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.] 5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā piedalīties dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvis, taču balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.] Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 77. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 80. panta a) punktu. Attiecībā uz minēto darba programmu apspriežas ar Eiropas Parlamentu; Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 77. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  pieņem pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un regulāri saņem informāciju par tiem no izpilddirektora; Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  ievēro pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un informē Administratīvo padomi; Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts 2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu. 2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai Aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu. Ja iespējams, ietekmi attiecībā uz personāla sadalījumu un budžetu iekļauj gada darba programmā, un jebkurā gadījumā par šo projektu ziņo budžeta lēmējiestādei saskaņā ar 84. panta 11. punktu. Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 88. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Aģentūras darbinieku atalgojumam Aģentūra izmanto savus līdzekļus un — ja vajadzīgs Aģentūrai deleģēto uzdevumu izpildei — izmantojot budžetu, ko deleģējusi Komisija. Grozījums Nr. 211 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. punkts – 2. daļa Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties. Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta ar vismaz trim kandidātiem, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties. Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 89. pants – 2. punkts – 2. daļa Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz pieciem gadiem. Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 92. pants – virsraksts Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi Mītnes un vietējo biroju nolīgums un darbības nosacījumi Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 92. pants – 1. punkts 1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums. 1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējās dalībvalstīs un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes un vietējo biroju nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kurā mītne vai vietējā infrastruktūra atrodas, un kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums. Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 98. pants – 1. punkts 1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus. 1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus. Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 101. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Komisija nosaka metodiku kvalitatīvo rādītāju izstrādei, lai precīzi novērtētu 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikumu. Grozījums Nr. 217 Regulas priekšlikums 102. pants – 2. punkts 2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. 2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. Īpašu iedaļu šajā novērtējumā velta Programmas pārvaldībai ar mērķi informēt, vai ir nepieciešams mainīt dažādajiem Programmas dalībniekiem uzticētos uzdevumus un kompetences jomas. Grozījums Nr. 218 Regulas priekšlikums 102. pants – 4. punkts 4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. 4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un, ja vajadzīgs, novērtējumu var papildināt ar jaunu tiesību akta priekšlikumu. Grozījums Nr. 219 Regulas priekšlikums 102. pants – 6. punkts – 1. daļa Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju. Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc trim gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši saistībā ar iespēju uzticēt tai papildu uzdevumus, kā minēts 30. pantā, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju. Grozījums Nr. 220 Regulas priekšlikums 105. pants – 2. punkts 2.  Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 52. panta 101. pantā minētos deleģētos aktus. 2.  Pilnvaras pieņemt 52. un 101. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums 107. pants – 1. punkts 1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 1.  Komisijai palīdz komiteja, kas sanāk kopā konkrētā sastāvā/apakškomitejās, kuras veltītas katram no galvenajiem Programmas komponentiem (Galileo un EGNOS, Copernicus, SSA, GOVSATCOM). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 107. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Starptautiskajos nolīgumos, ko noslēdz Savienība, vajadzības gadījumā var paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā Savienības drošību.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0405/2018).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))(1)

P8_TA(2018)0521 A8-0408/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 3.anorāde (jauna) –   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni, Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. (4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmas īstenošanā jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar aizjūras zemju un teritoriju līdzdalību, un to reālajai dalībai programmā ir jāpiemēro uzraudzība un regulārs novērtējums. _________________ _________________ 53 Padomes lēmums ../../ES. 53 Padomes lēmums ../../ES. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas. (5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67954a, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga visiem saņēmējiem, jo īpaši dalībvalstīm un MVU. Šajās prasībās vajadzības gadījumā vajadzētu iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas. __________________ __________________ 54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. 54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. 54a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Programmai būtu jānodrošina to inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, kas saistīti ar Savienības budžetu, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu gan saistībā ar sākotnējām gaidām, gan galarezultātiem virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas. (6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes56 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē efektīvā savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir dažādos veidos kopīgi jārisina digitālās pārveides radīti problēmjautājumi, tostarp jānodrošina, ka tiek ieviesti būtiski pamatelementi, uz kuriem balstās jaunās tehnoloģijas, jāizveido efektīvi un viegli izpildāmi juridiskie noteikumi, jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas un jārada inovācijai labvēlīga vide, kurā tiek pilnībā aizsargātas lietotāju intereses. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem. __________________ __________________ 55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit 55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit 56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf 56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas nākotne lielā mērā balstīsies uz saskaņotu un konsekventu spektra politiku, 5G infrastruktūru, kam būs vajadzīgs infrastruktūras mērķis attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem, lai nodrošinātu kvalitatīvus un ātrākus komunikācijas pakalpojumus; tas ir priekšnoteikums programmas labai īstenošanai. Šajā sakarībā programmai būtu jāgūst labums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta labas īstenošanas un jo īpaši no Wif4EU iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt savienojamību iedzīvotājiem Savienības sabiedriskās vietās; abu minēto programmu kombinācija kāpinās rezultātus un sasniegs Savienības mērķi, proti, visā Savienībā nodrošināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla uzticamu un stabilu pārklājumu. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās. (7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tiesības, pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)   2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) (7b)   Šīs programmas sekmīgas īstenošanas nolūkā ir jādara vairāk, nevis tikai jāseko tendencēm. Savienībai ir jāuzņemas saistības attiecībā uz privātumu veicinošām tehnoloģijām (t. i., kriptogrāfiju un decentralizētām lietotnēm (DApps)), kā arī jāpalielina investīcijas nākotnē izmantojamā infrastruktūrā (optiskās šķiedras tīklos), lai veidotu patstāvīgu digitālo sabiedrību. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7.c apsvērums (jauns) (7c)   Eiropai ir jāveic izšķiroši ieguldījumi tās nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas radītās priekšrocības. Šim nolūkam ir jānodrošina ievērojams budžets ES līmenī (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar būtiskām investīcijām valstu un reģionālā līmenī, proti, ar konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā. (8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta jautājuma risināšanu un novēršanu Savienībā, nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas digitālajai pārveidei. __________________ __________________ 57 COM(2018)0098 57 COM(2018)0098 Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)   Ņemot vērā gan aizkavēšanos Savienības stratēģisko digitālo spēju attīstībā, gan centienus šo problēmu risināt, ir jāgarantē šīs programmas vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets, proti, vismaz 9,2 miljardi EUR. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu – vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas ļautu attīstīt jaunus datos balstītus produktus un pakalpojumus. (9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu — vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas veicinātu jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi un inovāciju. _________________ _________________ 58 COM(2018)0125 58 COM(2018)0125 Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) (9a)   Eiropas Komisijas 2017. gadā sāktajai nākamās paaudzes interneta iniciatīvai arī būtu jānodrošina pamats programmas īstenošanai, jo tās mērķis ir izveidot atvērtāku internetu, kas piedāvātu labākus pakalpojumus, būtu viedāks un nodrošinātu lielāku iesaistīšanos un līdzdalību, un pievērsties tehnoloģiskajām iespējām, kas izriet no progresa dažādās pētniecības jomās, sākot ar jaunām tīkla arhitektūrām un programmatūras definētām infrastruktūrām un beidzot ar jaunām pakalpojumu un lietojumu koncepcijām. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas. (10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, sevišķi MVU, un iedzīvotāji visā Savienībā. Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)   Prioritārā veidā ir jāatbalsta tie MVU, kas plāno izmantot digitālo pārveidi ražošanas procesos. Pētniecība un inovācija digitālajā jomā ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) (10b)  Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns) (10c)  Papildus vispārējā digitalizācijas mērķa īstenošanai programmai būtu jāveicina ilgtermiņa stratēģisko drošības mērķu sasniegšana, veidojot Savienības kapacitāti un spējas, prioritāti piešķirot darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un samazina atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem, tādējādi nodrošinot Savienības ekonomikas un inovācijas konkurētspēju. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū. (11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, tostarp MVU, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Eiropas digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū un jāatbalsta digitālā pāreja aizjūras zemēs un teritorijās. __________________ __________________ 59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180). 59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180). Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas "Apvārsnis Eiropa” fondiem, Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns) (11b)  Programmas plānošana, izstrāde un iepirkumi būtu jāveic ar mērķi veicināt Savienības spējas un konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kas palielina Savienības stratēģisko potenciālu un konkurētspēju un ir vērstas uz to, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem. Tādēļ trešo valstu līdzdalībai programmas īpašajos mērķos vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījuma, kādu šīs valstis sniegtu Savienībai. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā. (12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju. Šajā nolūkā būtu jānodrošina, lai programmai no ES budžeta tiktu piešķirti vismaz 9,2 miljardi EUR, un dalībvalstīm un privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar papildu līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. (14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. (15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Netiešas pārvaldības gadījumā Komisija nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti tādi paši kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti programmas tiešai pārvaldībai. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. (16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes un glabāšanas jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. Savienībai jāiegādājas pasaules klases superdatori, jānodrošina sava datu piegādes sistēma un jāievieš simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot augstas veiktspējas datošanas sistēmu atbilstīgi Savienības vērtībām un principiem. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā. (17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un vairotu ES pievienoto vērtību. __________________ __________________ 60 60 61 61 62 62 Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm. (18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm, kas darbojas Savienībā. __________________ __________________ 63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment). 63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment). Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. (19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai radītu vislabākos pamatnosacījumus šo jauno tehnoloģiju attīstībai Eiropā, Savienībai savā politikas veidošanas procesā ir jāiekļauj inovācijas princips. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) (19a)   Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns) (19b)  Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 19.c apsvērums (jauns) (19c)  Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomā, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 19.d apsvērums (jauns) (19d)  Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas. (20)  Mākslīgā intelekta, tostarp valodu tehnoloģiju attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) (20a)   2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji. (21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji, šai nolūkā īstenojot integrētu un automātisku drošību un privātuma aizsardzību. __________________ __________________ 64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240 64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240 Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību. (22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā. (23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem, palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā. _________________ _________________ 65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity 65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns) (23.a)  Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus "integrētā drošība" un "drošība pēc noklusējuma". Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība. (24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un pārredzamību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām, tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija, kodēšana un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, loģistika, enerģētika, transports, tūrisms, veselības aprūpe un e-pārvaldība. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem. (25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālo prasmju attīstībā un jāuzlabo digitālā pratība, lai ar integrētu pieeju sniegtu iespējas visiem eiropiešiem. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns) (26a)   Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. (27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Tas arī prasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž ievērojamā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai. __________________ __________________ 67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240 67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240 Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns) (27a)  Eiropas Parlaments 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā uzsvēra, ka ir jāvāc pēc dzimuma iedalīti dati par IKT lietojumu, jāizstrādā mērķi, rādītāji un etaloni nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp IKT uzņēmumiem. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 27.b apsvērums (jauns) (27b)  Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu pilnībā atbalstīja un mudināja attīstīt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas. (28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākoņdatošana, datu aizsardzība, informācijas pārvaldība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF, ERASMUS un “Apvārsnis Eiropa” programmas. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem. (29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus palielinot publisko izdevumu efektivitāti. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir svarīgi, lai šie pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns) (29a)   Digitalizācija var vienkāršot un uzlabot piekļuvi bez šķēršļiem ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 30. apsvērums (30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu. (30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra, izglītība un apmācība, ir jāturpina izstrādāt, jāuzlabo un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām un vairākās valodās droši apmainīties ar datiem un informāciju un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu un nodrošināt papildināmību. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē. _________________ _________________ 68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628 68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628 Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns) (30a)   Tomēr digitālajai pārveidei šajā sektorā ir jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos drošā veidā izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 30.b apsvērums (jauns) (30b)   Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 32. apsvērums (32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem. (32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama, droša, ērta un iekļaujoša piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 33. apsvērums (33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus. (33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus. __________________ __________________ 69 COM(2016)0725 69 COM(2016)0725 Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. (34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos un ar valodu saistītos šķēršļus, kā arī samazināt birokrātiju, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī, kā arī novēršot nevajadzīgu dubulto glabāšanu. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska, tehnoloģiski neitrāla starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus, būtu visatbilstošākais un nodrošinātu augsta līmeņa datu aizsardzību. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns) (34a)  ES ministri 2017. gada 6. oktobrī Tallinā paziņoja, ka Eiropas digitālās stratēģijas pamatā jābūt sadarbībai un sadarbspējai, ietverot arī atvērtas licencēšanas politikas un atvērtu standartu izmantošanu. Tādēļ šajā programmā būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu atkārtotu izmantošanu, palielinātu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 37. apsvērums (37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”71. (37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs. __________________ 71 Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā. (39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtisks rūpniecības digitalizācijas elements. __________________ __________________ 73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, 73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas piemērojama no 2018. gada maija, nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, un tā garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc, ja darbības, ko veic saskaņā ar šo programmu, ietver personas datu apstrādi, tām būtu jāatbalsta VDAR piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā. (40)  Regula (ES) 2016/679, nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu pilnībā jāatbilst minētajai regulai. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju attīstība, kas atbilst “integrētas datu aizsardzības” saistībām, kuras ir saistošas saskaņā ar minēto regulu tādā mērā, ka apstrāde ietver elektronisko sakaru datus, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK1a. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.). Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot. (41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā un Eiropas pievienotās vērtības saglabāšanā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 42. apsvērums (42)  Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. (42)  Kamēr struktūras, kas īsteno šo programmu, apstrādā sensitīvu neklasificētu informāciju vai Savienības klasificētu informāciju, tām attiecīgā gadījumā būtu jāievēro atbilstošie noteikumi, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos attiecībā uz informācijas apstrādi. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. (43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. _________________ _________________ 74 COM(2018)0321, 1. lpp. 74 COM(2018)0321, 1. lpp. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 44. apsvērums (44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/201175, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. svītrots __________________ 75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. (45)  Būtu jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. (46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 46.a apsvērums (jauns) (46a)   Digitālās Eiropas programmas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, uzturēšanai un palielināšanai ir vajadzīgi skaidri, kopīgi ES noteikumi, kas būtu orientēti uz nākotni un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu investīcijas un inovāciju un saglabātu pieejamību. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 47. apsvērums (47)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [35.], [38.] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus. (47)  Darbībās, kuras ir programmas piemērošanas jomā, jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [22.], [35.], [38.], [41] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību un tiesībām sazināties jebkurā ES valodā, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šādām darbībām jābūt saderīgām ar visām juridiskajām saistībām, tostarp starptautiskajām tiesībām un visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, kā arī ētikas principiem, nepieļaujot nekādus pētniecības integritātes pārkāpumus. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 47.a apsvērums (jauns) (47a)  Komisija 2018. gada aprīlī apņēmās1a izveidot satvaru ieinteresētajām personām un ekspertiem, lai sadarbībā ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu līdz gada beigām izstrādātu mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu; Komisija sniegs atbalstu valsts un ES līmeņa patērētāju organizācijām un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, lai kopīgi ar Eiropas Patērētāju padomdevēju grupu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju veidotu sapratni par MI iespējotām lietojumprogrammām. __________________ 1a Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojums "Mākslīgais intelekts Eiropai", COM(2018)0237, pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/docs_autres_institutions/commission_europeenne/com/2018/0237/COM_COM(2018)0237_EN.pdf Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 48. apsvērums (48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. svītrots Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”). Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”), ko īsteno laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – e punkts (e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi; (e)  "Eiropas digitālās inovācijas centrs" ir jau esošs vai jauns tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, kā arī lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā. Eiropas digitālās inovācijas centri pilda vienas pieturas aģentūras funkcijas, kur uzņēmumi, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, var saņemt palīdzību, lai, izmantojot digitālo tehnoloģiju, uzlabotu uzņēmējdarbību, ražošanas procesus, ražojumus un pakalpojumus, kas varētu radīt pievienoto vērtību. Tādējādi centri veidos decentralizētu tīklu visā Savienībā, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka to darbinieku prasmes atbilst speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu pieejamo digitālo tehnoloģiju. Centri arī koordinēs mācību sniedzējus, lai atbalstītu studentu apmācību un darbinieku apmācību darbavietā. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns) (fa)   “medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē. Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns) (fb)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kurā Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības, pētniecības organizācijām, vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiska līmeņa struktūrām, kurām uzticēti sabiedriskie pakalpojumi, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, MVU organizācijām) ir apņēmusies kopīgi atbalstīt digitālās inovācijas un tehnoloģiju izvēršanas darbību izstrādi un īstenošanu, ietverot darbības, kas saistītas ar tirgu, regulējuma vai politikas īstenošanu; Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns) (fc)  “mazie un vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā; Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – fd punkts (jauns) (fd)  "konsorcijs" ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma: 1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji, sabiedriskie pakalpojumi un uzņēmumi, kā arī stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju un kohēziju, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un samazinot digitālo plaisu. Programma: Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā. (b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi privātajā sektorā un sabiedrības interešu jomās, atbalstot to digitālo pārveidi un nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām; Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – a punkts (a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu integrētu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām; (a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu sadarbspējīgu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām; __________________ __________________ 77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē. 77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – b punkts (b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes; (b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes, nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni; Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – c punkts (c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei. (c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras; sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras ražošanu Savienībā informātikas zinātnei. __________________ __________________ 78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis. 78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Konkrētā mērķa Nr. 1 darbības galvenokārt īsteno kopuzņēmums, ko ierosinājusi Komisija un 2018. gada 25. jūnijā apstiprinājusi Ministru padome saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) ..1a. __________________ 1a Regula par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi Dok. 10594/18. Brisele, 2018. gada 18. septembris (OR. en). http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10594-2018-INIT/en/pdf Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts (a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves; (a)  Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves. Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem MI tehnoloģijas un resursi, kas darīti pieejami, atbilst privātuma un integrētās drošības principam un nodrošina, ka cilvēki joprojām ir mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas centrā; Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – b punkts (b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm; (b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm; Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns) (ca)  izstrādāt un pastiprināt rūpnieciski izmantojamas un ražošanas sistēmas, veicināt tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs, izstrādāt inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un saīsināt laiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai; veicināt MI tehnoloģiju izvēršanu sabiedrības interešu jomās un sabiedrībā; Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a daļa (jauna) Šā konkrētā mērķa "Mākslīgais intelekts" darbības īsteno tikai Komisijas vai izpildaģentūras tiešā pārvaldībā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.b daļa (jauna) Darbībās, ko veic saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolu. Komisija, ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos ieteikumus, paredz nosacījumus, kas saistīti ar ētikas jautājumiem darba programmās saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2. Uzaicinājumos vai dotāciju nolīgumos iekļauj attiecīgus nosacījumus, kas izklāstīti darba programmās. Izvērtējot katru pasākumu, veic katra projekta ētikas aspektu izvērtēšanu, un pasākumi, kas nav ētiski pieņemami vai neatbilst nolīguma nosacījumiem, nevar saņemt finansējumu. Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – a punkts (a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu; (a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu, lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju; Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – b punkts (b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu; (b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju labāko iespējamo izmantojumu un uzlabošanu un kopīgot un integrēt paraugpraksi; Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – c punkts (c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; (c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; īpašu uzmanību pievērst sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, MVU; Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – d punkts (d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79. (d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt kiberdrošības kultūru organizācijās. __________________ __________________ 79 OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp. 79 OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp. Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns) (da)  uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un paplašināt zināšanas par drošības pamatprocesiem, nodrošināt, lai uzņēmumi veiktu pamatlīmeņa drošības pasākumus, piemēram, datu galšifrēšanu, sakaru un programmatūras atjaunināšanu, un mudināt izmantot integrētas un automātiskas drošības pasākumus. Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a daļa (jauna) Konkrētā mērķa Nr. 3 "Kiberdrošība un uzticēšanās" darbības īsteno galvenokārt Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centra un kiberdrošības kompetences tīkla vadībā saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .. 1a]. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes regula .., ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – ievaddaļa Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi: Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu, samazinot digitālo plaisu, sekmējot augstāku profesionalitāti, kas vērsta uz dzimumu līdztiesību, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, komunikācijas sistēmām un tīkliem, datu aizsardzības kompetencēm un mākslīgo intelektu. Lai stimulētu un uzlabotu darba tirgu un specializāciju digitālajās tehnoloģijās un lietojumprogrammās, finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi: Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – a punkts (a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam; (a)  sadarbībā ar skolām, universitātēm un pētniecības centriem atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācības kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, IT profesionāļiem, pētniekiem un darbaspēkam, tostarp valsts ierēdņiem; Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – b punkts (b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam; (b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kvalitatīvu kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem un pašnodarbinātām personām; Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. daļa – c punkts (c)  atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem. (c)  atbalstīt kvalitatīvas apmācības darbavietā, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem. Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) Konkrētā mērķa Nr. 4 “Augsta līmeņa digitālās prasmes” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri var veicināt apmācības iespējas, konsultējot uzņēmumus un sadarbojoties ar atbilstīgiem kompetenču centriem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – ievaddaļa Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi: Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi, kas šajā nolūkā papildina digitālās infrastruktūras pasākumus, vienlaikus mazinot digitālo plaisu: Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – a punkts (a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām; (a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports un komunikācijas, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares, kā arī uzņēmumi, kas izveidoti Savienībā, var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes; Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – b punkts (b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības; (b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas un sadarbspējīgas Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības; Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – c punkts (c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu; (c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklāto pirmkodu un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu; Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – d punkts (d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu; (d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai, pilotēšanai un paplašināšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu; Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – e punkts (e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU; (e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kiberdrošības, datu aizsardzības, mākoņdatošanas un informācijas pārvaldības, un nākotnes jauno tehnoloģiju apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos; Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – f punkts (f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu; (f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, uzturēšanu, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu; Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – g punkts (g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu; (g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju virzīt digitālo attīstību, papildus tam novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu, un atvieglot dažādu valstu iniciatīvu savstarpējo bagātināšanos, lai izstrādātu digitālo sabiedrību, balstoties uz visu iesaistīto dalībnieku pastāvīgu sadarbību ES līmenī; Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa – h punkts (h)  atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu; (h)  atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu, pamatojoties uz integrētu drošību un privātuma aizsardzību, kas garantē datu aizsardzību un patērētāju drošību; Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a daļa (jauna) Konkrētā mērķa Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri un kompetenču centri var veicināt tā īstenošanu. Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās. 1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās (9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās). Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, (a)  līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās (2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”, (b)  līdz 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās (2 498 369 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”, Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, (c)  līdz 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”, (d)  līdz 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”, Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” (e)  līdz 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”, Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts 5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. 5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus maksimāli iespējamā apjomā izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa – ievaddaļa Programmā var piedalīties: svītrots Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa – 1. punkts 1.  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā; 1.  Programma ir pieejama Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā; Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa – 2. punkts 2.  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; 2.  Pilnīga vai daļēja to trešo valstu iesaistīšanās programmā, kuras nav minētas 1. punktā, ir balstīta uz konkrēto mērķu izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis konkrētais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem: —  trešās valsts dalība ir Savienības interesēs; —  dalība veicina 3. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu; —  dalība nerada bažas par drošību un pilnībā atbilst attiecīgajām 12. pantā paredzētajām drošības prasībām; —  nolīgums nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā; —  nolīgumā izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu]; —  nolīgums trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus; —  nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses. Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa - 2.a punkts (jauns) 2.a  Sagatavojot darba programmas, Eiropas Komisija vai citas attiecīgās īstenošanas iestādes katrā gadījumā atsevišķi izvērtē, vai attiecībā uz darba programmās iekļautajiem pasākumiem ir izpildīti 2. punktā minētie nolīgumā paredzētie nosacījumi. Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa – 3. punkts 3.  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm; svītrots Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa – 4. punkts 4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums: svītrots —  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās; —  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu]; —  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu; —  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants. 2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” un Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 12. pants – 5. punkts 5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrētā mērķa Nr. 3 darbībām drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie. 5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrēto mērķu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 darbībām stratēģisku un drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 12. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Pasākumi, kas ietver tehnoloģiju nodošanu ārpus Savienības, nav atļauti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģiskās drošības mērķus, jāveic iespēju novērtējums struktūrām, kuru galvenā mītnes vieta nav Eiropas Savienībā. Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 12. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes, un pasākumus, kas neatbilst drošības noteikumiem, var jebkurā laikā izslēgt vai izbeigt. Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. pants 1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. 1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. Komisijai jānodrošina, ka, izmantojot programmas papildinošo raksturu kopā ar citām Eiropas finansēšanas programmām, īpaši ESI fondiem, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI-2), programmu InvestEU, Erasmus, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), netiek traucēta konkrēto mērķu Nr. 1 līdz Nr. 5 īstenošana. Komisija pētīs iespējas uzlabot to programmu kopuma efektivitāti, kas piedāvā resursus digitalizācijas jomā. Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts 2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi. 2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un starp iestādēm un Eiropas Komisiju un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi. Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros. 2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra, dotācijas saņēmēji individuāli vai kopā, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Iepirkumos var pieļaut vairāku līgumu piešķiršanu saskaņā ar to pašu procedūru un var paredzēt izpildes vietas nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem iepirkuma līgumiem. Programmā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros. Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce]. Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām, kas apstiprinātas stratēģiskās plānošanas procesā starp Komisiju un dalībvalstīm. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce]. Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.a daļa (jauna) Eiropas partnerības: (a)  ir izveidotas gadījumos, kad Digitālās Eiropas programmas mērķus efektīvāk sasniegs partnerība, nevis Savienība viena pati; (b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām; (c)  paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai. Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 15. pants – 1.b daļa (jauna) To atlases, īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un pakāpeniskas izbeigšanas kritēriji ir noteikti (pievienot atsauci). Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 16. pants – virsraksts Digitālās inovācijas centri Eiropas digitālās inovācijas centri Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts 1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu. 1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, izmantojot esošo infrastruktūru, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens Eiropas digitālās inovācijas centrs. Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: 2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā, pārredzamā un iekļaujošā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences; (a)  Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences, Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra; (b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki, infrastruktūra un prasmju kopums; Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  pierādīta sadarbība ar privāto sektoru, lai nodrošinātu intervenču atbilstību tirgus prasībām saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 – Nr. 5; Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  saikne ar esošajiem digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti iniciatīvas "Apvārsnis 2020", EUinvest Hub un Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros; Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Sīki izstrādātus nosacījumus, kas jāievēro, lai tiesību subjektu varētu izraudzīties par Eiropas digitālās inovācijas centru, un veicamos uzdevumus saskaņo un publicē savlaicīgi, lai varētu pienācīgi sagatavot un īstenot darbības; Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem: 3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa un skaidri nosaka no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem: Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu. (b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu, uzlabojot konverģenci un sniedzot ieguldījumu plaisas mazināšanā starp kohēzijas valstīm un citām dalībvalstīm, un ka ģeogrāfiskā ziņā tiek samazināta digitālā plaisa. Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts 4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus. 4.  Papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, minētajos reģionos var izvēlēties papildu inovācijas centrus. Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 16. pants – 5. punkts 5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu dotāciju formā. 5.  Eiropas digitālās inovācijas centri ir skaidri jāidentificē ar īpašu norādi, un tie saņem finansējumu dotāciju formā. Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts – ievaddaļa 6.  Digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti: 6.  Eiropas digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti: Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve; (a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un speciālās tehnoloģiskās zināšanas (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve; Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma; Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts (b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; (b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, jaunuzņēmumus un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu; Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts (c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus; (c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, jaunuzņēmumiem un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus; Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 16. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Eiropas digitālās inovācijas centri var sadarboties arī ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, kā arī ar digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020". Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 16. pants – 6.b punkts (jauns) 6.b  Programmas ietvaros izveidotie Eiropas digitālās inovācijas centri var veikt to digitālās inovācijas centru darbības, kas izveidoti pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ietvaros, tostarp EIT Digital inovāciju centru ietvaros. Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts 1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus. 1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem, kas izklāstīti I pielikumā. Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts ii)  programmas asociētajās trešās valstīs; ii)  programmas asociētajās trešās valstīs saskaņā ar 10. un 12. pantu; Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts 3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai. Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties; 3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai un ja tas nerada papildu drošības riskus Savienībai vai neliek apšaubīt Savienības stratēģisko autonomiju. Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 18. pants – 4. punkts 4.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties, izņēmums ir dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes". 4.  Fiziskas personas var būt tiesīgas saņemt dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes". Trešo valstu valstspiederīgie var būt tiesīgi piedalīties, ja viņi dzīvo Savienībā. Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. daļa Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu. Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās var segt 100 % attaisnoto izmaksu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, neskarot līdzfinansējuma principu, un saskaņā ar katra konkrētā mērķa specifikāciju. Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus: 1.  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – apakšpunkts (e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība; (e)  attiecīgā gadījumā ekonomiskā, sociālā, klimatiskā, vidiskā un sociālā ietekme, jo īpaši pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana izglītībā un profesionālajā darbībā; Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus; (g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus, tostarp aizjūras zemes un teritorijas; Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) (ha)  vajadzības gadījumā projekta rezultātu atkārtotas izmantošanas un pielāgošanas iespējas. Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns) (hb)  attiecīgā gadījumā — sabiedriska nozīme; Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns) (hc)  attiecīgā gadījumā — digitālās plaisas starp reģioniem, pilsoņiem vai uzņēmumiem samazināšana; Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. daļa Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu. Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu. Izdevumu apjomam no šīs programmas, kas tiks apvienots ar finanšu instrumentu, jābūt neatmaksājamam. Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja darbībai jau piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no ES fonda vai ja tā saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu, šādu finansējumu vai atbalstu norāda programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā. Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts 3.  Pirmā daudzgadu darba programma koncentrējas uz pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu. Turpmākās darba programmas drīkst ietvert darbības, kas nav minētas pielikumā, ja tās ir saskanīgas ar šīs regulas mērķiem, kas noteikti [4.–8.] pantā. 3.  Darba programmas koncentrējas uz I pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu. Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 23. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt tajā minētās darbības atbilstīgi šīs regulas mērķiem, kā izklāstīts 4.–8. pantā. Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts 1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. 1.  Regulas II pielikumā ir noteikti izmērāmi rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 24. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Komisija nosaka metodiku, ar ko noteikt izmērāmus rādītājus, kuri ir vajadzīgi, lai precīzi novērtētu progresu virzībā uz 3. panta 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina III pielikumu. Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts 2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi. 2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu izmērāmus rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi. Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts 3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības. 3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un pieredzētajiem sarežģījumiem, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības. Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 24. pants – 4. punkts 4.  Pēc iespējas izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē. 4.  Lai risinātu ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītu datu par reģioniem trūkumu, maksimāli efektīvi izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus, kā arī NUTS-2 līmenī savāktās DESI datu kopas. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē. Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 25. pants – virsraksts Izvērtēšana Programmas izvērtēšana Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts 1.  Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. 1.  Komisija nodrošina programmas regulāru uzraudzību un ārējos izvērtējumus, balstoties jo īpaši uz sistēmu ziņošanai par veikumu, kā minēts 24. panta 3. punktā. Izvērtējumos paredz arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 3. panta 1. punktā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts 2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. 2.  Papildus programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un tās mērķiem. Ar starpposma novērtējumu jāiepazīstina Eiropas Parlaments. Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts 3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu. 3.  Balstoties uz ārēju un neatkarīgu galīgo novērtējumu, Komisija izstrādā pamatprogrammas galīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurā izanalizē tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju. Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 25. pants – 4.a punkts (jauns) 4a.  Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī Komisija 3. punktā minēto galīgo izvērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 25. pants – 5. punkts 5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. svītrots Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 26. pants – 4. punkts 4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. 4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā ir vismaz izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. 2.  Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 27. pants – 6. punkts 6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts 1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. 1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir patiesa, konsekventa, lietderīga un samērīga. Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts 2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem. 2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Tā arī nodrošina saskaņotu informāciju un potenciālo kandidātu piekļuvi Savienības finansējumam digitālajā jomā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem. Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts 1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru Tas būs nekomerciāli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām; 1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru. Tā būs pieejama uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, un nekomerciāli pieejams — publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām; Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 6. punkts 6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes). 6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu, it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes). Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs. Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs. Grozījums Nr. 183 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 4. sadaļa – 1. daļa Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes. Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību un apguves iespējas pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, darba meklētājiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes. Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts 1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas; 1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas; Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 4. sadaļa – 4. daļa Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 15. pantā. Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 16. pantā. Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts 1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika; 1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika; Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts 2.1.   nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu; 2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņu privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu; Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 3. punkts 3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes). 3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes). Grozījums Nr. 189 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 4. punkts 4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas vai viedie lauku apvidi), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas. 4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas. Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 1.pielikums – 5. sadaļa – II daļa – virsraksts II Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju II (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2. punkts 2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu 2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2.a punkts (jauns) 2.2.a  To konkrēto programmas atbalstīto mākslīgā intelekta lietojumprogrammu skaits, kas šobrīd ir pārdošanā. Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 4. sadaļa – 4.1. punkts 4.1.  Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits 4.1.  Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2. punkts 4.2.  To uzņēmumu skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus 4.2.  To uzņēmumu ikgadējais skaits, kuriem Savienībā ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2.b punkts (jauns) 4.2.b  To studentu, absolventu un bezdarbnieku, kas uzlabojuši zināšanas pēc programmas ietvaros nodrošinātās apmācības saņemšanas, skaits. Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 5. sadaļa – 5.1. punkts 5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana 5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanas biežums Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 5. sadaļa – 5.2. punkts 5.2.  Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju 5.2.  Uzņēmumu skaits ar augstu digitālās intensitātes rādītāju Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 2.pielikums – 5. sadaļa – 5.3. punkts 5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar Eiropas sadarbspējas satvaru 5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotības līmenis ar Eiropas sadarbspējas satvaru Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 3.pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)   programma “Digitālā Eiropa” aktīvi veido sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, balstoties uz pētniecības projektos iegūto datu ilgtspēju; Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 3.pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija); (c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija); Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 3.pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts (c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija); (c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);