Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0232(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0464/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0464/2018

Debates :

PV 03/04/2019 - 18
CRE 03/04/2019 - 18

Balsojumi :

PV 15/01/2019 - 8.8
CRE 15/01/2019 - 8.8
PV 16/04/2019 - 8.27

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0008
P8_TA(2019)0385

Pieņemtie teksti
PDF 224kWORD 71k
Otrdiena, 2019. gada 15. janvāris - Strasbūra
Programmas “Muita” izveide sadarbībai muitas jomā ***I
P8_TA(2019)0008A8-0464/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 15. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita” (COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā daudzas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, ir lietderīgi šajā pašā jomā izveidot jaunu programmu programmu “Muita”.
(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1294/201318, un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Daudzas muitas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības mēroga muitas programma, ko īsteno Komisija, nodrošina dalībvalstīm Savienības līmeņa satvaru šādu sadarbības pasākumu izstrādei, kas ir rentablāk nekā katrai dalībvalstij izveidot savu individuālu sadarbības satvaru divpusējā vai daudzpusējā līmenī. Muitas programmai ir arī ļoti svarīga loma Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībā, jo tā nodrošina muitas nodokļa efektīvu iekasēšanu un līdz ar to ir nozīmīgs Savienības un valstu budžetu ieņēmumu avots, arī veltot īpašu uzmanību IT spēju veidošanai un ciešākai sadarbībai muitas jomā. Turklāt saskaņota un standartizēta kontrole ir nepieciešama, lai izsekotu nelikumīgas pārrobežu preču plūsmas un apkarotu krāpšanu. Tāpēc ir lietderīgi — tostarp, lai palielinātu efektivitāti, — nodrošināt Savienības finansēšanas darbību nepārtrauktību muitas sadarbības jomā, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā, proti, programmu “Muita” (turpmāk “Programma”).
__________________
__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Piecdesmit gadus dalībvalstu muitas dienestu īstenotā muitas savienība ir bijusi Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmens. Muitas savienība ir būtisks piemērs veiksmīgai Savienības integrācijai un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments savā 2018. gada 14. martā pieņemtajā rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada īpašas bažas paudis par krāpšanu muitas jomā. Savienība varēs kļūt spēcīgāka un izvirzīt vērienīgākus mērķus tikai tad, ja tai tiks nodrošināti lielāki finanšu līdzekļi, pastāvīgs atbalsts esošajām politikām un palielināti resursi.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Pēdējo piecdesmit gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. Tās strādā saliedēti, lai atvieglotu tirdzniecību un mazinātu birokrātiju, iekasētu ieņēmumus valstu un Savienības budžetam un aizsargātu sabiedrību no terorisma draudiem, veselības, vides un citiem apdraudējuma. Jo īpaši kopš izveidota ES mēroga kopējā riska pārvaldības sistēma19 un sākta lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. Ņemot vērā šīs plašās pilnvaras, muita tagad faktiski ir vadošā iestāde, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver ne tikai sadarbību muitas jomā, bet atbalsta arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto muitas dienestu uzdevumu kopumā, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku (LESD 207. pants).
(2)  Pēdējo 50 gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad sekmīgi pilda plašu klāstu ar robežām saistītu uzdevumu. Strādājot kopā, tās cenšas atvieglot ētisku un godīgu tirdzniecību un mazināt birokrātiju, iekasēt ieņēmumus valstu un Savienības budžetiem un aizsargāt iedzīvotājus no terorisma draudiem, apdraudējuma veselībai un videi, kā arī citiem apdraudējumiem. Jo īpaši, ieviešot kopēju satvaru19 riska pārvaldībai ES līmenī un kontrolējot lielu naudas summu plūsmas, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, muitas dienesti ir uzņēmušies vadošu lomu cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un negodīgu konkurenci. Ņemot vērā muitas dienestu plašās pilnvaras, tie tagad faktiski ir svarīgākās iestādes, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Ņemot vērā iepriekš minēto, programmai “Muita” būtu jāaptver ne tikai sadarbība muitas jomā, bet arī jānodrošina atbalsts plašākajam Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā paredzētajam muitas jomas uzdevumu kopumam, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzībai, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanai, kuras ietekmē tirdzniecību un piegādes ķēdes drošību. Tādēļ šīs regulas juridiskajam pamatam būtu jāaptver sadarbība muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējais tirgus (LESD 114. pants) un tirdzniecības politika (LESD 207. pants).
__________________
__________________
19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en.
19 https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Programmai, kura nodrošina satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.
(3)  Programmai saskaņā ar vispārējiem mērķiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai, nodrošinot satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, saistībā ar ilgtermiņa mērķi panākt to, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk; jāveicina Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību; jāaizsargā Savienība no negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības prakses, vienlaikus veicinot likumīgu darījumdarbību, garantējot Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu un tādējādi uzlabojot patērētāju aizsardzību; un jāatvieglo likumīga tirdzniecība, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iespējām, ko sniedz iekšējais tirgus un pasaules tirdzniecība.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Tā kā ir kļuvis skaidrs, ka dažas no Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minētajām sistēmām līdz 2020. gada 31. decembrim būs iespējams nodot ekspluatācijā tikai daļēji — kas nozīmē to, ka neelektroniskas sistēmas tiks izmantotas arī pēc minētā datuma, — un tā kā, neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām, vienam no galvenajiem Programmas konkrētajiem mērķiem vajadzētu būt palīdzēšanai dalībvalstīm un Komisijai izveidot šādu elektronisku sistēmu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)  Muitas pārvaldība un kontrole ir dinamiska politikas joma, kas saskaras ar jauniem sarežģītiem uzdevumiem, kurus rada pastāvīgi mainīgie globālie darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, kā arī mainīgie patēriņa modeļi un digitalizācija, piemēram, e-komercija, tostarp lietu internets, datu analīze, mākslīgais intelekts un blokķēdes tehnoloģija. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta muitas pārvaldība šādās situācijās un jādara iespējama inovatīvu risinājumu izmantošana. Šādi sarežģīti uzdevumi vēl vairāk uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp muitas dienestiem un vienādi interpretēt un īstenot muitas jomas tiesību aktus. Laikā, kad publiskās finanses ir pakļautas spiedienam, pasaules tirdzniecības apjoms palielinās un krāpšana un kontrabanda rada aizvien lielākas bažas, Programmai būtu jāpalīdz risināt minētās problēmas.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3.c apsvērums (jauns)
(3c)  Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un izvairītos no pārklāšanās, Komisijai Programmas īstenošana būtu jākoordinē ar saistītajām Savienības programmām un fondiem. Tas jo īpaši attiecas uz Fiscalis programmu, ES Krāpšanas apkarošanas programmu un Vienotā tirgus programmu, kā arī uz Iekšējās drošības fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, Reformu atbalsta programmu, programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kā arī īstenošanas regulām un pasākumiem.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
3.d apsvērums (jauns)
(3d)  Attiecībā uz iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Programmai paredzētajā finansējumā nav ņemtas vērā izstāšanās līguma parakstīšanas radītās izmaksas un iespējamās turpmākās attiecības starp Apvienoto Karalisti un Savienību. Minētā līguma parakstīšana, Apvienotās Karalistes izstāšanās no visām pastāvošajām muitas sistēmām un sadarbības un tas, ka spēku zaudēs tās juridiskās saistības šajā jomā, varētu radīt papildu izmaksas, ko šīs Programmas izstrādes brīdī nebija iespējams precīzi aplēst. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja atstāt rezervē pietiekamus līdzekļus, lai sagatavotos šo potenciālo izmaksu segšanai. Tomēr šīs izmaksas nevajadzētu segt no Programmai atvēlētā finansējuma, jo ar Programmā paredzēto budžetu pietiks tikai to izmaksu segšanai, kuras bija iespējams reāli paredzēt Programmas izstrādes laikā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.
(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti visi nosacījumi. Tajā var piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētos nolīgumos starp Savienību un attiecīgajām valstīm, ja šāda dalība ir Savienības interesēs un ja tai ir labvēlīga ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus negatīvi neietekmējot patērētāju aizsardzību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Uz šo programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) [2018/XXX] (“Finanšu regula”)21. paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu.
(6)  Programmai būtu jāietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/104621 (turpmāk “Finanšu regula”) darbības jomā. Finanšu regula paredz noteikumus Savienības budžeta izpildei, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu.
__________________
__________________
21 COM(2016) 605 final.
21 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Atzīts, ka programmā “Muita 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.
(7)  Tādēļ būtu jāsaglabā tās darbības, kas tiek piemērotas programmas “Muita 2020” ietvaros un kas ir izrādījušās adekvātas, savukārt citas darbības — kas izrādījušās neadekvātas — būtu jāizbeidz. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu Programma arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu (“CCE instruments”)22, kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.
(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu (“CCE instruments”)22, kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti ar šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām.
_________________
_________________
22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.
22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk paredz iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Saskaņā ar Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”23, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar pasākumiem saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.
(11)  Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana”23 pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmas ietvaros veicamajām darbībām paredzēts īstenot mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, ņemot vērā to, ka Programmai piešķirtā summa tika aprēķināta, neņemot vērā neparedzētu izdevumu iespējamību, un vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.
__________________
__________________
23 COM(2010)0700.
23 COM(2010)0700.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Tādas programmatūras iegādei, kura ir nepieciešama, lai veiktu stingru robežkontroli, vajadzētu būt iespējai tikt finansētai Programmas ietvaros. Turklāt, lai atvieglotu datu apmaiņu, būtu jāveicina tādas programmatūras iegāde, kuru var izmantot visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.
(12)  Lielāka programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz tas, ka Komisija izstrādā un atjaunina stratēģisku daudzgadu muitas plānu (“MASP-C”) nolūkā izveidot elektronisku vidi, kas nodrošina Savienības muitas sistēmu saskaņotību un savietojamību.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti divos īpašajos ziņojumos, kurus muitas jomā nesen pieņēmusi Eiropas Revīzijas palāta, proti, 2017. gada 5. decembra īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 2018. gada 10. oktobra īpašajā ziņojumā Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”, darbībām, kas programmas “Muita” ietvaros tiek veiktas attiecībā uz sadarbību muitas jomā, vajadzētu būt vērstām uz paziņoto trūkumu novēršanu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 4. oktobrī pieņēma rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību. Rezolūcijā iekļautie secinājumi būtu jāņem vērā, kad tiks veiktas Programmas ietvaros īstenojamās darbības.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu.
(20)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt vislabākos rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību.
1.  Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, proti, panākt to, ka visi muitas dienesti Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk, lai garantētu dalībvalstu drošību un drošumu, lai aizsargātu Savienību pret krāpšanu un negodīgu un nelikumīgu komercpraksi un vienlaikus veicinātu likumīgu uzņēmējdarbību un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsargāšanā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt tiesību aktu muitas jomā un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.
2.  Programmas specifiskie mērķi ir šādi:
(1)   atbalstīt muitas jomas tiesību aktu un politikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā;
(2)   palīdzēt IT spēju veidošanā, kas izpaužas kā Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minēto elektronisko sistēmu izstrāde, uzturēšana un ekspluatācija un gludas pārejas uz bezpapīra vidi un tirdzniecību nodrošināšana saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;
(3)   finansēt kopīgas darbības, kas izpaužas kā sadarbības mehānismi, kuri ierēdņiem ļauj veikt kopīgas operatīvas darbības atbilstoši saviem pamatpienākumiem, dalīties pieredzē muitas jomā un apvienot centienus muitas politikas īstenošanā;
(4)   uzlabot cilvēku kompetenci, atbalstot muitas ierēdņu profesionālās iemaņas un nodrošinot viņiem iespējas pildīt savus pienākumus, balstoties uz vienotu kārtību;
(5)   atbalstīt inovāciju muitas politikas jomā.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Programma ir savienojama ar jebkādu sinerģiju ar citām Savienības rīcības programmām un fondiem, kam ir līdzīgi mērķi attiecīgajās jomās, un tajā tiek izmantota šāda sinerģija.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Programmas īstenošanā ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Ar šo programmu atbalsta arī pastāvīgu muitas dienestu savstarpējas sadarbības attīstību un uzraudzību, lai identificētu vājos punktus un iespējamus uzlabojumus.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 950 000 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās (950 000 000 EUR faktiskajās cenās).
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.
2.  Attiecīgos pienācīgi pamatotos gadījumos šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas īstenošanas rezultātu un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, Komisijas veiktajām informācijas un komunikācijas darbībām, kas paredzētas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību, ciktāl šādas darbības ir nepieciešamas Programmas mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Programmu neizmanto, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Komisija atbilstoši pašas veiktajām aplēsēm iekļauj rezervē līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu izmaksas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no visām muitas savienības sistēmām un sadarbības, un ar to, ka spēku zaudē tās juridiskās saistības šajā jomā.
Pirms minēto līdzekļu iekļaušanas rezervē Komisija aplēš iespējamās izmaksas un informē Eiropas Parlamentu, tiklīdz ir pieejami dati, kas attiecas uz šo aplēsi.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – c punkts – ievaddaļa
(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos:
(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka minētais nolīgums:
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – c punkts – 2. ievilkums
–  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas [2018/XXX] [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];
–  paredz nosacījumus dalībai attiecīgajās programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.
2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], un darbības, kas papildina vai ar ko atbalsta darbības, ar kurām īsteno Regulas (ES) [2018/XXXX] [Krāpšanas apkarošanas programma] 2. pantā minētos mērķus, arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā;
(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā, piemēram, dalībvalstu grupas veikta uz sadarbību balstīta IT izstrāde;
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;
(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības, tostarp apmācība un labākās prakses apmaiņa;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa – e punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
(3a)   uzraudzīšanas darbības;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.
4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.
1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, akadēmisko aprindu pārstāvjus, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta.
3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu kompetenci, pieredzi šīs regulas piemērošanas jomā un atbilstošajām zināšanām par konkrēto veicamo darbību un izvairoties no iespējama interešu konflikta. Veicot minēto atlasi, nodrošina līdzsvaru starp uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kā arī ņem vērā dzimumu līdztiesības principu. Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
1.  Programmā paredzētās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un konkrētāk — atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principam.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.
1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, no Programmai paredzētajiem līdzekļiem var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām atbilstoši šīs darbības nozīmīgumam un aplēstajai ietekmei.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā.
1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot to projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, modernizāciju, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;
(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to drošu izmantojamību, kibernoturību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   efektīvu un ātru komunikāciju ar un starp dalībvalstīm, lai racionalizētu Savienības elektronisko sistēmu pārvaldību;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
(eb)   savlaicīgu un pārredzamu komunikāciju ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas IT sistēmu ieviešana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši par kavējumiem Savienības un valstu komponentu īstenošanā un par izdevumiem, kas saistīti ar šiem komponentiem. 
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;
(d)  regulāru informācijas sniegšanu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgās iestādes vai ekonomikas dalībnieki varētu pilnībā un efektīvi izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:
1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, un kurā katra sistēma vai sistēmas daļa tiek klasificēta kā:
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;
a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, racionalizācijas drošības un uzticamības nolūkā atzinusi par kopīgu;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;
(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi, piemēram, dalībvalstu grupas veiktas uz sadarbību balstītas IT izstrādes projekta ietvaros;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.
3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu un attiecīgā gadījumā par paredzamiem kavējumiem to veikšanā.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un to publisko.
5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un iekļauta informācija par nepieciešamajām plāna korekcijām vai kavējumiem tā īstenošanā, un šo ziņojumu publisko.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.
1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Daudzgadu darba programmās jo īpaši izklāsta īstenojamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajās iekļauj arī sīki izstrādātu finansējamo darbību aprakstu, norādi par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecīgā gadījumā daudzgadu darba programmas dara zināmas Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.
2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem, un tās dara zināmas Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Daudzgadu darba programmu sagatavošana balstās uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējām programmām.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Regulas 2pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Saskaņā ar Finanšu regulas 41panta 3. punkta h) apakšpunktā noteiktajām ziņošanas prasībām Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem. Ziņošana par īstenošanas rezultātiem ietver informēšanu gan par progresu, gan par neizpildi.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.
2.  Rādītāji ziņošanai par Programmas īstenošanas rezultātiem 3. pantā paredzēto konkrēto mērķu sasniegšanā ir izklāstīti 2. pielikumā. Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu, kā arī kvantitatīvu informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas gaitas uzraudzībai un tās īstenošanas rezultātu izvērtēšanai vajadzīgie dati ir salīdzināmi un pilnīgi, kā arī to, ka tie tiek vākti efektīvi un savlaicīgi. Šajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas un atbilstošas ziņošanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to datu kvalitāti, kas izmantoti īstenošanas rezultātu raksturošanai.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
15. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Starpposma novērtējumā izklāsta konstatējumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un par tās mērķiem.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā minētā termiņa beigām Komisija veic Programmas galīgu izvērtēšanu.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izklāsta un paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. daļa
Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF un EPPO gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/20131a un Padomes Regulā (ES) 2017/19391b.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
1b Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
2.  Komisija veic darbības, kuras saistītas ar informēšanu un komunikāciju par Programmu, saskaņā ar to finansētajām darbībām un rezultātiem, kas sasniegti ar šo darbību palīdzību. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu institucionālo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā izklāstītājiem mērķiem.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0464/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 5. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika