Pieņemtie teksti - Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2018/0206(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A8-0461/2018
Iesniegtie teksti : A8-0461/2018		Debates : PV 15/01/2019 - 20 CRE 15/01/2019 - 20		Balsojumi : PV 16/01/2019 - 12.7 CRE 16/01/2019 - 12.7 Balsojumu skaidrojumi PV 04/04/2019 - 6.18		Pieņemtie teksti : P8_TA(2019)0020 P8_TA(2019)0350

Pieņemtie teksti

473k

137k

Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - Strasbūra

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I

P8_TA(2019)0020

A8-0461/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1.apsvērums (jauns)
		(-1) Saskaņā ar LES 3. pantu Savienība iekšējā tirgus izveidē tiecas panākt īpaši konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress; līdztiesības veicināšana starp sievietēm un vīriešiem, solidaritāte starp paaudzēm un bērna tiesību aizsardzība; kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošana. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas cita starpā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
(1) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.		(1) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, sabiedriskie pakalpojumi, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu. Visās darbībās, kuras tiek atbalstītas ar ESF+, būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir puses.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.		(2) Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu partnerībā, tajās būtu jāietver dzimumu perspektīva un tās būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”, “Prasmju pilnveides ceļi” un ilgstošo bezdarbnieku integrēšana.		(3) Pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 148. panta 2. punktu, proti, lielāks pieprasījums pēc darbaspēka, spēcīgāks darbaspēka piedāvājums, piekļuve darba tirgum, prasmes un kompetences, darba tirgu funkcionēšanas un sociālā dialoga efektivitātes uzlabošana un vienādu iespēju visiem veicināšana, sekmējot sociālo iekļautību un apkarojot nabadzību, tostarp uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus veselības un citās nozarēs, kopā ar plašām saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu pieņemtajām ekonomikas pamatnostādnēm veido daļu no integrētajām pamatnostādnēm, kas ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatā. Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tās saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai stimulētu darbvietu izveidi un veicinātu sociālo kohēziju, tādējādi uzlabojot Eiropas konkurētspēju un veidojot Savienību par labāku vietu investīciju veikšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu pamatnostādņu mērķiem attiecībā uz nodarbinātības politiku, dalībvalstīm būtu jāplāno tām paredzētais atbalsts no ESF+, ņemot vērā minētās pamatnostādnes, kā arī konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī valsts līmenī — valstu reformu programmu, kas pamatojas uz valstu stratēģijām, nodarbinātības un sociālie aspekti. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši "Jaunu prasmju programma Eiropai" un Eiropas izglītības telpa, "Garantija jauniešiem" un citi attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, "Ieguldīšana bērnos: trūkuma apburtā loka pārraušana", "Prasmju pilnveides ceļi", ilgstošo bezdarbnieku integrēšana, kvalitatīva stažēšanās un māceklības sistēma un rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus.		(4) Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. mērķis), veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. mērķis), veicinot dzimumu līdztiesību (5. mērķis), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem (8. mērķis), kā arī mazinot nevienlīdzību (10. mērķis).
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
		(4a) Savienībai un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, kas parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, savos mērķos vajadzētu iekļaut nodarbinātības veicināšanu, uzlabotus dzīves un darba apstākļus nolūkā panākt ilgstošu augstu nodarbinātības līmeni un atstumtības apkarošanu saskaņā ar LESD 151. pantu.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
		(4b) Eiropas sabiedrība joprojām saskaras ar dažāda veida sociālajām problēmām. Vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis, un ir nepieciešama labāka trešo valstu valstspiederīgo integrācija. Šīs problēmas ne vien apdraud to cilvēku labklājību, kurus tās skārušas tiešā veidā, bet arī rada ekonomisku un sociālu spiedienu uz visu Eiropas sabiedrību.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.		(5) Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, kas izriet no ekonomikas globalizācijas, sociālās nevienlīdzības, migrācijas plūsmu pārvaldības un ar to saistītās integrācijas izaicinājumiem, tīras enerģijas un taisnīgas pārejas , tehnoloģiju attīstības, demogrāfiskās lejupslīdes, kopējā bezdarba un jauniešu bezdarba un sabiedrības un darbaspēka straujākās novecošanas un arvien lielākā prasmju un darbaspēka trūkuma atsevišķās nozarēs un reģionos, ar ko jo īpaši saskaras MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot kompetences un zināšanu, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar Savienības pilsoņu darbaspēka mobilitāti, kā arī novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm un tajās.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.		(6) Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un tā koordinācija ar citiem fondiem un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
(7) Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.		(7) Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un finanšu instrumentu savstarpējo sinerģiju. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+. Šajā regulā būtu jāprecizē darbības mērķi un jāparedz īpaši noteikumi par attiecināmajām darbībām, kuru sakarā ir tiesības saņemt ESF+ finansējumu, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
(8) Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.		(8) Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko iekļaušanu, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldīb, jo īpaši dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.		(9) Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un tiešā un netiešā pārvaldībā īstenota Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi – uzlabot darba tirgus efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiek īstenoti ne vien pēc dalītās pārvaldības principa, bet arī pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.		(10) Savienībai būtu jāveicina dalībvalstu nodarbinātības politika, sekmējot sadarbību un papildinot to darbības. Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi — uzlabot iekļaujoša, atvērta un taisnīga darba tirgus visiem dzimumiem efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, palīdzību atkāroti integrēties izglītības sistēmās un veicināt mūžizglītību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un izskaust nabadzību — Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā arī turpmāk tiek īstenoti galvenokārt pēc dalītās pārvaldības principa un vajadzības gadījumā tiek papildināti pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.		(11) Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Daļa no šā finansējuma būtu jāizmanto darbībām, kuras Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiks īstenotas tiešā un netiešā pārvaldībā.		(12) Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Tajā būtu jāprecizē piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
(13) ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.		(13) ESF+ ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, aprūpētāju, ekonomiski neaktīvo personu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrēšanai un reintegrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību, uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot nodarbinātības politiku un darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas un, ja tas ir piemēroti, personalizētas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejā uz nodarbinātību, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un atvieglotu darba ņēmēju mobilitāti, un sniegtu pakalpojumus nediskriminējošā veidā. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku kvalitatīvas aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu vai atbalsta vieglu pieejamību par pieņemamām cenām vai bez maksas. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī drošas, stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darbu, kā arī ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām. ESF+ būtu jāatbalsta arī pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
		(13a) Lai atbalstītu un atraisītu potenciālu radīt darbvietas sociālajā ekonomikā, ESF+ vajadzētu veicināt sociālās ekonomikas uzņēmumu integrāciju valstu plānos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo inovāciju, kā arī valstu reformu programmās. Sociālās ekonomikas uzņēmumi būtu jādefinē kā uzņēmumi, kas noteikti dažādu dalībvalstu sociālās ekonomikas tiesību aktos, kā arī Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos 15071/15 "Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā".
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.		(14) Tā kā ESF+ ir galvenais Savienības instruments, kas vērsts uz nodarbinātību, prasmēm un sociālo iekļaušanu, ir būtiski, lai tas spētu veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. Šajā nolūkā tam būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, diskriminācijas novēršanu, pieejamību, iekļaujamību, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši valodu prasmju un digitālo prasmju, tostarp datu aizsardzības un informācijas pārvaldības prasmju, apguvi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ilgstošu bezdarbnieku un cilvēku, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, gadījumā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai dotu viņiem iespējas. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, un reintegrāciju darbā, atbalstīt mūžizglītību un nodarbināmību visiem un veicināt iekļautību, konkurētspēju, horizontālās un vertikālās segregācijas mazināšanu un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot ieguldījumus arodapmācībā, mācīšanos darbavietā un māceklību, īpaši koncentrējoties uz veiksmīgo duālās izglītības pieeju, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, atjauninātus mācību materiālus, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, atbalstu ikdienējās un neformālās mācīšanās iespējām, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu. ESF + būtu arī jāveicina minoritāšu piekļuve skolotāja profesijai, lai labāk integrētu nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienas, piemēram, romus, minoritātes un migrantus.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
		(14a) ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu nacionālajos plānos iekļautajiem pasākumiem, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un veicinātu mājokļu energoefektivitāti neaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp tiem, ko skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālajiem mājokļiem, atbilstīgi Komisijas paziņojumam "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai" un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (XX/XX) par enerģētikas savienības pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (XX/XX), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
		(14b) Lai saņemtu ESF+ finanšu līdzekļus, dalībvalstīm turpmāk vajadzētu pierādīt, ka notiek efektīvs darbs pie projektiem, kuru mērķis ir ieviest vai stiprināt duālo izglītību, saskaņā ar nodarbinātības garantiju jauniešiem.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
(15) ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.		(15) ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgas sociālās vides, piemēram, bērnunamu audzēkņiem un bērniem bezpajumtniekiem, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, reintegrāciju izglītības sistēmā, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no vienas paaudzes otrā, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, samazinot un novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Ar šiem neformālās mācīšanās veidiem nevajadzētu aizstāt piekļuvi formālajai izglītībai, jo īpaši pirmsskolas un pamatskolas izglītībai. Šajā kontekstā būtu jāveido sinerģija, papildināmība un politikas saskaņotība ar programmu Erasmus, lai pienācīgi un aktīvi iesaistītu nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos un sagatavotu mobilitātei ārvalstīs, un palielinātu viņu iespējas piedalīties pārrobežu mācību mobilitātē.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
		(15a) Atbalsts, kas paredzēts saistībā ar investīciju prioritāti „kopienu virzīta vietējā attīstība”, veicina visu šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu. ESF+ atbalstītām kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijām vajadzētu būt iekļaujošām attiecībā uz to teritorijā dzīvojošām nelabvēlīgā situācijā esošām personām, gan attiecībā uz vietējo rīcības grupu pārvaldību, gan attiecībā uz stratēģijas saturu. ESF būtu jāspēj atbalstīt kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas pilsētu un lauku rajonos, kā arī integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI).
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 15.b apsvērums (jauns)
		(15b) Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību galvenokārt rada konkrētai vietai paredzēta teritoriālās dimensijas pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība, daudzgadu plānošana, vienoti un izmērāmi mērķi, integrētas attīstības pieeja un konverģence ar Eiropas standartiem administratīvo spēju jomā.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 15.c apsvērums (jauns)
		(15c) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana būtu saistošs princips visos plānošanas posmos, sākot no darbības programmu prioritāšu noteikšanas līdz to īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, un lai būtiskākie pasākumi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā saņemtu atbalstu.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 15.d apsvērums (jauns)
		(15d) ESF+ būtu jāatbalsta izglītojošas shēmas, kas nodrošina pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni iespēju iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni saskaņā ar Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem“ 1a.
		__________________
		1a OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
(16) ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, jo īpaši digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguve, lai sniegtu cilvēkiem prasmes pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, veicinot mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai.		(16) ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā dažādu nelabvēlīgākā situācijā esošu sociālo grupu problēmas, jo īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguvi, lai sniegtu cilvēkiem un vietējām kopienām prasmes, kompetences un zināšanas, kā pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, piemēram, pārmaiņām, ko izraisījusi pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, veicinot pāreju no izglītības apguves uz nodarbinātību, mobilitāti un atbalstot jo īpaši zemas kvalifikācijas personas, personas ar invaliditāti un/vai mazkvalificētus pieaugušos saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai un nodrošinot koordināciju un papildināmību ar programmu "Digitālā Eiropa".
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
(17) Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas darbiniekiem nākotnē.		(17) Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas viņu personiskajai un profesionālajai attīstībai un nākotnes darbvietām, un pievērstos pašreizējiem un turpmākajiem sociālajiem izaicinājumiem. Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp veselības sadaļu un programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu labākus rezultātus veselības aizsardzības un slimību profilakses jomā.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
		(17a) Sinerģijai ar programmu “Tiesības un vērtības” būtu jānodrošina, ka ESF + var iekļaut un paplašināt darbības, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islamofobiju un citas neiecietības izpausmes, kā arī veltīt īpašu rīcību, lai novērstu naidu, segregāciju un stigmatizāciju, tostarp iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu attieksmi.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
		(17b) Tās sinerģijas rezultātā, kas tika izveidota, pateicoties Eiropas teritoriālajai sadarbībai reģionālā un pārrobežu līmenī, tika īstenoti arī sadarbības projekti nolūkā uzlabot nodarbinātību, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu, novērst demogrāfiskās problēmas, sekmēt veselību un izglītību ne tikai Savienībā, bet arī pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kur sadarbība ar Savienību nodrošina pievienoto vērtību. Ar ESF+ vajadzētu uzlabot šāda veida projektu finansēšanu un nodrošināt zināšanu pārnesi starp tiem un likumdošanas procesu, lai uzlabotu Eiropas tiesisko regulējumu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp Savienības teritorijām.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
(18) ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.		(18) ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā to paredz nesen pieņemtie noteikumi par enerģētikas savienības pārvaldību [aizstāt regulas numuru, tiklīdz tā būs publicēta], lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā un sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē arī — bet neaprobežojas tikai ar to — mobilizēt virkni proaktīvu un reaģējošu politikas pasākumu un stratēģiju, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp migrantiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot mērķtiecīgu atbalstu sociālajai ekonomikai. Dalībvalstīm būtu jāveicina ESF+ darbības, kas papildina valsts pasākumus atbilstoši Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumam par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus1a, tostarp pasākumus attiecībā uz pienācīgu ienākumu atbalstu. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei, saistītajai aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas veicina piekļuvi atbilstīgiem sociālajiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļu pakalpojumiem. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību, iekļautību un efektivitāti, reaģējot uz mainīgo situāciju darba tirgū. ESF būtu arī jāpievēršas lauku nabadzībai, kas izriet no tādiem īpašiem lauku rajonu trūkumiem kā nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, vājš darba tirgus, ierobežota piekļuve izglītības un apmācības pakalpojumiem vai veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.
		______________
		1a Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
(19) ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.		(19) ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības izskaušanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kuras dzīvo nabadzībā vai kuras apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Dalībvalstīm vismaz 3% no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai apkarotu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību, vecuma nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos pēc iespējas vienkāršākie noteikumi.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
		(19a) ESF+ mērķim vajadzētu būt vecāku sieviešu nabadzības novēršanai visā Savienībā, ņemot vērā to, ka vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība (40%) rada akūtu risku, ka pieaug vecāku sieviešu, jo īpaši to, kuras dzīvo bez partnera, nabadzība, lai tā varētu pildīt saistības, kas noteiktas 2015. gada Padomes secinājumos par vienlīdzīgām ienākumu gūšanas iespējām sievietēm un vīriešiem — sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības novēršana”1a. Vecāko sieviešu nabadzību palielina arī pieaugošās tiešās izmaksas par veselības aprūpi un zālēm, kas jāsedz vecākiem pacientiem, jo īpaši sievietēm, kurām ilgākā mūža dēļ lielāku dzīves daļu nekā vīriešiem nākas pavadīt, cīnoties ar veselības problēmām.
		_________________
		1a http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9302-2015-INIT/en/pdf.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns)
		(19b) Lai apkarotu nabadzību un uzlabotu sociālo iekļautību, ESF+ vajadzētu sekmēt specializēto NVO, kā arī nabadzībā dzīvojošo cilvēku organizāciju aktīvu līdzdalību īpašo programmu sagatavošanā un īstenošanā.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
(20) Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām.		(20) Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgas un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, līdztekus darbībām, ko finansē ar Patvēruma un migrācijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un tiem fondiem, kam var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
		(20a) Dalībvalstu iestādēm, kas atbild par ESF + plānošanu un īstenošanu, būtu jāveic koordinācija ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm, kas pārvalda Patvēruma un migrācijas fonda intervences, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju visos līmeņos pēc iespējas labākā veidā, izmantojot stratēģijas, ko galvenokārt īsteno vietējās un reģionālās iestādes un nevalstiskās organizācijas, un vispiemērotākos pasākumus, kas pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo konkrētajai situācijai. Integrācijas pasākumu darbības jomā galvenā uzmanība būtu jāpievērš trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā likumīgas uzturēšanās iegūšanas procesā dalībvalstī, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
(21) ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.		(21) ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, nabadzības izskaušanas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiesaista vietējās un reģionālās iestādes un jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību, ņemot vērā principus un tiesības, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, Eiropas pusgadā paredzēto sociālo rezultātu pārskatu, SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus saistībā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
		(21a) Ņemot vērā reģionu attīstības līmeņa atšķirības un atšķirīgos sociālos apstākļus Savienībā, ESF+ elastīguma līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai ņemtu vērā reģionālās un teritoriālās īpatnības.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
(22) Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības veicināšanai.		(22) Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 27% no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības un nabadzības izskaušanas veicināšanai. Šai procentuālajai daļai būtu jāpapildina valsts līdzekļi, lai risinātu galējas nabadzības problēmas.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
		(22a) Visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC), kas ir standarts bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā. Bērnu tiesību veicināšana ir skaidrs mērķis, kas iekļauts Savienības politikas virzienos (Lisabonas līguma 3. pants), un Hartā ir noteikts, ka visās Savienības darbībās vispirms jāņem vērā bērna intereses. Savienībai un dalībvalstīm būtu pienācīgi jāizmanto ESF+, lai bērniem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti, pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, kā noteikts Komisijas 2013. gada ieteikumā "Ieguldījums bērnos". ESF+ būtu jāatbalsta darbības, ar ko veicina efektīvas intervences pasākumus, kuri palīdz īstenot bērnu tiesības.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
		(22b) Ņemot vērā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni ES (26,4 % 2017. gadā) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai, dalībvalstīm vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem būtu jāpiešķir Eiropas Garantijas bērniem shēmai, lai veicinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ieguldījumi bērnos jau agrīnā vecumā rada ievērojamu atdevi šiem bērniem un sabiedrībai kopumā un ir izšķiroši, lai jau agrīnā vecumā pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku. Atbalstot bērnu prasmju un iemaņu pilnveidi, viņi spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, nodrošinot vislabākos rezultātus izglītības un veselības jomā, lai viņi varētu kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt savas kā jauniešu iespējas darba tirgū.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
(23) Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.— 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.		(23) Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus (NEET), un šis līmenis ir vēl augstāks starp jauniešiem no nelabvēlīgas sociālās vides, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pienācīgus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, jo īpaši — īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina augstas kvalitātes jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un efektīvi iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tādiem jauniešiem, kurus visgrūtāk sasniegt, un neaizsargātā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem un sniegtu savus pakalpojumus bez jebkādas diskriminācijas. Dalībvalstīm vismaz 3 % no savas valsts ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai atbalstītu rīcībpolitikas attiecībā uz jauniešu piemērotību darba tirgum, izglītības nepārtrauktību, kvalitatīvu nodarbinātību, māceklību un stažēšanos. Dalībvalstīm, kurās NEET rādītājs ir augstāks par Savienības vidējo radītāju vai pārsniedz 15 %, būtu vismaz 15 % no saviem valsts ESF+ līdzekļiem būtu jāatvēl rīcībpolitiku atbalstam šajā jomā, rīkojoties pienācīgajā teritoriālajā līmenī.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
		(23a) Palielinās atšķirības reģionos, tostarp labklājīgākajos reģionos, kuros ir nabadzīgi rajoni.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
		(23b) Ņemot vērā ESF+ darbības jomas paplašināšanu, papildu uzdevumu sakarā būtu jāpiešķir lielāks budžets, lai sasniegtu programmas mērķus. Ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai cīnītos pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, nabadzību, un nodrošinātu atbalstu profesionālajai izaugsmei un apmācībai, jo īpaši digitālajā darbvietā, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 23.c apsvērums (jauns)
		(23c) Vajadzētu ilgtspējīgi stiprināt EURES, jo īpaši — visaptveroši attīstot interneta platformu un veicinot dalībvalstu aktīvu līdzdalību. Dalībvalstīm vajadzētu efektīvāk izmantot pašreizējo modeli un visas dalībvalstīs pieejamās brīvās darbvietas publicēt EURES sistēmā.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
(24) Dalībvalstīm būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.		(24) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība un jāliek lietā sinerģija starp darbībām, ko atbalsta ESF+ un pārējās Savienības programmas un instrumenti, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fonds, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Digitālās Eiropas programma, InvestEU, Radošā Eiropa vai Eiropas Solidaritātes korpuss.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
(25) Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.		(25) Saskaņā ar LESD 349. un 174. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajiem reģioniem, mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem un salām ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts, jo tie cieš no smagiem un pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
		(25a) Saskaņā ar LESD 174. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ palīdz izstrādāt un īstenot īpašas politikas, lai pievērstos tādu reģionu šķēršļiem un grūtībām, kuri cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem demogrāfiskajiem apstākļiem, piemēram, depopulācijas ietekmēti reģioni un mazapdzīvoti reģioni.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
(26) Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.		(26) Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp Savienības iestādēm un vietējām, reģionālajām un valstu iestādēm un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis — partnerībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm — nodrošinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības iestāžu, valstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu līdzdalību ESF+ plānošanā un īstenošanā — gan darbības programmu prioritāšu izvirzīšanā, gan īstenošanas, uzraudzības un rezultātu un ietekmes novērtēšanā saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/20141a. Turklāt, lai nodrošinātu nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, visos posmos vajadzētu iesaistīt arī līdztiesības iestādes un valstu cilvēktiesību institūcijas.
		____________
		1a Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
		(26a) Lai nodrošinātu labu pārvaldību un partnerattiecības starp vadošajām iestādēm un partneriem, lietderīgi un efektīvi jāveido ieinteresēto personu spējas, un šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams daudzums ESF+ līdzekļu. Tā kā ieguldījumi institucionālās spējas un valsts pārvaldes, un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes palielināšanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību, vairs nav iekļauti dalīti pārvaldīta ESF+ darbības mērķos, taču ir iekļauti Strukturālo reformu atbalsta programmā, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva koordinācija starp abiem instrumentiem.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
(27) Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.		(27) Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā mērogā, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju un sociālo ekonomiku. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 27.a apsvērums (jauns)
		(27a) Lai pilnībā izmantotu starpnozaru sadarbības potenciālu, uzlabotu sinerģiju un saskaņotību ar citām politikas jomām un sasniegtu tās vispārējos mērķus, ESF + būtu jāatbalsta inovatīvas darbības, kas ar sportu un fiziskām aktivitātēm, kā arī ar kultūru tiecas veicināt sociālo integrāciju, cīnīties pret jauniešu bezdarbu, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, uzlabo marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, kā arī veicina veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
(28) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.		(28) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Dzimumu aspekti būt jāņem vērā visās īstenotajās programmās visā to sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Turklāt ESF+ būtu jo īpaši jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam, kas nosaka, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija jebkura iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; turklāt būtu jāaizliedz arī jebkāda diskriminācija dzimumīpašību vai dzimtiskās identitātes dēļ, kā arī valstspiederības dēļ. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jānodrošina, ka ESF+ sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām cita starpā attiecībā uz izglītību, darbu, nodarbinātību un vispārējo piekļūstamību. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju un intersekcionālu diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz, ka noteikumiem par izdevumu attiecināmību jāatbilst Hartai un jābūt noteiktiem valsts līmenī — ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
		(28a) Būtu jāapsver reģionālo rādītāju izmantošana, lai varētu labāk ņemt vērā reģionālās atšķirības.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 28.b apsvērums (jauns)
		(28b) ESF + būtu jāatbalsta pētījums par valodām, lai veicinātu savstarpējo sapratni un veidotu iekļaujošu sabiedrību, arī dalībvalstīm plašāk pieņemot instrumentu kopumu bēgļiem paredzētajam valodu atbalstam, ko izstrādājusi Eiropas Padome.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
(29) Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem reģistriem.		(29) Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati, pēc iespējas sadalīti pēc dzimuma, ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šādiem reģistriem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a. Ir ieteicams stimulēt datu elektroniskās nosūtīšanas turpināšanu, jo tas palīdz samazināt administratīvo slogu.
		__________________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
(31) Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka veiksmīgas idejas iespējams īstenot plašākā mērogā vai citos kontekstos ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai no citiem avotiem.		(31) Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka tiek atbalstīta iespēja izmēģināt idejas vietējā līmenī un veiksmīgas idejas attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai kopā ar citiem avotiem.
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
(32) ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.		(32) ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestiem, Komisiju un sociālajiem partneriem. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam, iesaistot sociālos partnerus, būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības. ESF+ aptver pārrobežu partnerattiecības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem un to darbību, lai veicinātu mobilitāti, kā arī pārredzamību un pārrobežu darba tirgu integrāciju, sniedzot informāciju, konsultācijas un nodrošinot iekārtošanu darbā. Daudzos pierobežas reģionos tiem ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
(33) Mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas un sociālajiem uzņemumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.		(33) Mikrouzņēmumiem, sociālajai ekonomikai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālās ekonomikas uzņēmumu, tostarp kultūras un radošajā nozarē, piekļuvi finansējumam un atbalsta pakalpojumiem, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
		(33a) Komisijai vajadzētu Savienības līmenī sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ieviest Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, balstoties uz skaidriem kritērijiem, kas izstrādāti tā, lai uzsvērtu šo uzņēmumu īpašās iezīmes un to sociālo ietekmi, palielinātu to atpazīstamību, sekmētu ieguldījumus, atvieglotu piekļuvi finansējumam un vienotajam tirgum tiem, kuri vēlas paplašināties savas valsts tirgū vai iziet uz citām dalībvalstīm, bet vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos juridiskos veidus un sistēmas šajā nozarē un dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
(34) Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.		(34) Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, ciktāl to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 34.a apsvērums (jauns)
		(34a) Būtiska pievienotā vērtība ir starpvalstu sadarbībai, tādēļ tā būtu jāatbalsta visām dalībvalstīm, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, kad ņemts vērā proporcionalitātes princips. Tā ir arī nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas lomu pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns)
		(35a) Komisijai būtu jāpalielina dalībvalstu un nepietiekami pārstāvēto organizāciju līdzdalība, pēc iespējas samazinot šķēršļus līdzdalībai, tostarp administratīvo slogu, kas saistīts ar finansējuma pieprasīšanu un saņemšanu.
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 35.b apsvērums (jauns)
		(35b) Viens no galvenajiem Savienības mērķiem ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, atbalstot veselības un pacientu aprūpes digitālo pārveidi un attīstot ilgtspējīgu veselības informācijas sistēmu, kā arī atbalstot dalībvalstu reformas, lai veselības aprūpes sistēmas padarītu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
(36) Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17		(36) Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Saglabājot visu cilvēku veselību un aktivitāti bez diskriminācijas un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, tostarp sociālajai inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana palīdz risināt ilgtspējas problēmas veselības aprūpes nozarē, vienlaikus risinot arī demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Turklāt, lai panāktu “integrējošu izaugsmi”, ir svarīgas darbības, ar kurām samazina nevienlīdzību veselības jomā. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17
_________________		_________________
17 COM(2016)0739		17 COM(2016)0739
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 36.a apsvērums (jauns)
		(36a) Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju “ veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”. Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz fizisko veselību un sociālo labklājību. Saskaņā ar PVO datiem personas ar invaliditāti gandrīz 40 % savas dzīves laika cieš no garīgās veselības problēmām. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
(37) Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā.		(37) Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei un saistītajai aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
		(37a) Savienības iepriekšējās rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK1a, Lēmumu Nr. 1350/2007/EK1b un Regulu (ES) Nr. 282/20141c (“iepriekšējās veselības programmas”), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. ESF+ Veselības sadaļai būtu jābalstās uz iepriekšējo veselības aprūpes programmu sasniegumiem.
		____________________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).
		1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK , ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).
		1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 37.b apsvērums (jauns)
		(37b) ESF+ Veselības sadaļai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās Savienības rīcībai ir pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz tādām darbībām kā labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un reģioniem; atbalsts zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; atbalsts veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijai; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, un finanšu resursu izmantošanas optimizācija.
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
(38) Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt slimību profilaksi visu ikviena Savienības pilsoņa dzīvi un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, neveselīgiem uztura paradumiem un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam. ESF+ Veselības sadaļa būtu jāintegrē efektīvas novēršanas modeļos, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei Eiropas iedzīvotājiem.		(38) Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt Savienībā dzīvojošo cilvēku slimību profilaksi, agrīno diagnosticēšanu visa mūža garumā un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai, smēķēšanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, vides veselības riska faktoriem, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, aptaukošanās problēmai un neveselīgiem uztura paradumiem, kas ir saistīti arī ar nabadzību, un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam, lielāku sabiedrības informētību par riska faktoriem, labi izstrādātus sabiedrības veselības pasākumus nolūkā samazināt infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu, tostarp ar vakcināciju, un ietekmi uz vispārējo veselību mūža garumā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības izglītībai, jo tā palīdz indivīdiem un kopienām uzlabot savu veselību, vairot zināšanas un mainīt attieksmi. Pašreizējās veselības problēmas var efektīvi risināt tikai tad, ja Savienības līmenī tiek īstenota sadarbība un tiek turpinātas Savienības darbības veselības jomā. ESF+ Veselības sadaļai būtu jāatbalsta attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešana un informēšana par tiem, tā jāintegrē efektīvas novēršanas un informētības veicināšanas modeļos, kuri uzrunā visus, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, pieejamās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei cilvēkiem, kuri dzīvo Savienības pilsētu vai lauku teritorijās.
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 38.a apsvērums (jauns)
		(38a) Lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti Veselības sadaļā, Komisijai būtu jāatbalsta Veselības nozares valdes izveide. Turklāt Komisijai būtu jāierosina veidi un metodes, lai ar veselību saistītas darbības saskaņotu ar Eiropas pusgada procesu, kam tagad ir kompetence ieteikt veselības aprūpes sistēmu (un de facto citu veselības sociālo faktoru) reformas, lai uzlabotu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamību un ilgtspēju dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
(39) Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīvai slimību profilakse paredz daudz un dažādus pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.		(39) Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīva slimību profilakse paredz daudzas un dažādas pārnozaru darbības un pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, negaidītas un kumulatīvas vides emisijas un piesārņojums, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 39.a apsvērums (jauns)
		(39a) Pastāvīgi ieguldījumi inovatīvās un uz kopienu balstītās pieejās, ar kurām novērst pārrobežu slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozes un vīrushepatīta epidēmijas, ir būtiski svarīgi, jo slimību sociālā dimensija ir galvenais faktors, kas ietekmē spēju šādas epidēmijas novērst Savienībā un kaimiņvalstīs. Vērienīgākai politiskajai vadībai un atbilstošiem tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ilgtspējīgu reģionālo reakciju cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu Eiropā, būs būtiska nozīme, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus šo slimību izskaušanai.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
(40) Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību.		(40) Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību, vienlaikus arī samazinot to lietošanu, lai palīdzētu novērst antimikrobiālo vielu rezistenci.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
(42) Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.		(42) Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai ar aktīvas pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
		(42a) Lai uzlabotu programmas efektivitāti nepilnību un neatbilstību uzraudzības jomā, Komisijai būtu jāievieš un jāizmanto programmatiski un darbībām atbilstoši rādītāji, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 42.b apsvērums (jauns)
		(42b) ESF+ programmai būtu jānovērš esošie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, piemēram, atvieglojot pieteikšanās procedūras, vienkāršojot finanšu kritērijus, dažos gadījumos atceļot līdzfinansējuma procentuālo daļu, kā arī palielinot pacientu, viņu organizāciju un citu ieinteresēto personu iesaistīšanās spēju, nodrošinot apmācību un izglītību. Programmas mērķis ir arī nodrošināt tādu pilsoniskās sabiedrības tīklu un organizāciju darbību Savienības līmenī, kas palīdz sasniegt tās mērķus, tostarp Savienības līmeņa organizācijās.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 42.c apsvērums (jauns)
		(42c) ESF+ Veselības sadaļas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Ievērojot Līgumā noteiktos pienākumus un dalībvalstu kā galvenā partnera Savienības lēmumu pieņemšanas procesā lomu, būtu jāiesaista vietējā līmeņa kompetentās iestādes, lai nodrošinātu Savienības veselības politikas nostādņu efektīvu un ilgstošu ietekmi, tās integrējot vietējā līmeņa sociālajā politikā.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
(44) ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Regulai, kā arī tās īstenošanai un izpildei jāiet kopsolī ar inovācijām un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot veselības aizsardzības mērķu izpildi. Tādēļ ir nepārtraukti jāattīstīta pierādījumu bāze, kas vajadzīga šāda zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai.		(44) ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Turklāt daudziem citiem Savienības tiesību aktiem ir būtiska ietekme uz veselību, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārtiku un pārtikas marķēšanu, gaisa piesārņojumu, endokrīnajiem disruptoriem un pesticīdiem. Dažos gadījumos vides riska faktoru kumulatīvā ietekme netiek skaidri izprasta, kas var radīt nepieņemamu risku iedzīvotāju veselībai.
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 44.a apsvērums (jauns)
		(44a) Regulai ar ietekmi uz veselības jomu, kā arī tās īstenošanai un izpildei būtu jāiet kopsolī ar inovācijas un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot piesardzības principa ievērošanu, kā to paredz līgumi. Tādēļ ir nepieciešams pastāvīgi attīstīt pierādījumu bāzi, kas nepieciešama šādu zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai, un būtu jāgarantē visaugstākais pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu neatkarīgas pārbaudes iespējas nolūkā atgūt sabiedrības uzticību Savienības procesiem un tāpēc, ka šādu pierādījumu kopīga izmantošana pēc būtības ir sabiedrības interesēs.
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 44.b apsvērums (jauns)
		(44b) Ar veselības aprūpi saistītās problēmas nevar atrisināt tikai veselības aprūpes nozare viena pati, jo veselību nosaka vairāki ar nozari nesaistīti faktori. Tādējādi, kā noteikts Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, veselības aspekts ir svarīgs visās politikas jomās, lai Savienība spētu risināt turpmākos uzdevumus. Tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas veselības nozare, ir likt citām nozarēm apzināties savu lēmumu ietekmi uz veselību un integrēt veselības aspektu savā politikā. Svarīgs progress veselības aizsardzības jomā līdz šim ir panākts ar politikas pasākumiem tādās jomās kā izglītība, satiksme, uzturs, lauksaimniecība, darbaspēks vai plānošana. Piemēram, būtiski uzlabojumi sirds veselības jomā ir konstatēti, pateicoties izmaiņām politikā un noteikumos attiecībā uz pārtikas kvalitāti, lielāku fizisko aktivitāti un smēķēšanas samazināšanu.
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
(46) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.		(46) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula palīdzēs Savienības politikas virzienos integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 47. apsvērums
(47) Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.		(47) Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būs jāņem vērā īpašie ierobežojumi, ar kādiem saskaras fiziskās personas un tiesību subjekti no šādām teritorijām, lai tiem sniegtu faktisku piekļuvi minētajām sadaļām.
__________________		__________________
19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).		19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
(48) Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.		(48) Ja tiek ievēroti visi attiecīgie noteikumi un regulējums, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 50.a apsvērums (jauns)
		(50a) Ir svarīgi nodrošināt finanšu līdzekļu saprātīgu un taisnīgu pārvaldību, lai nodrošinātu to izmantošanu iespējami skaidrā, efektīvā un vienkāršā veidā, vienlaikus garantējot juridisko noteiktību un nodrošinot tā pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā ESF+ darbības tiek īstenotas saskaņā ar dalītu pārvaldību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt papildu noteikumus vai grozīt pastāvošos noteikumus, jo tas saņēmējiem sarežģītu līdzekļu izmantošanu un var aizkavēt rēķinu apmaksu.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 51. apsvērums
(51) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības un apmācības pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.		(51) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un taisnīgumu un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības, apmācības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību, vienlīdzīgas iespējas un veselību un izskaust nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 1. pants
1. pants		1. pants
Priekšmets		Priekšmets
Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).		Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). ESF+ sastāv no trijām sadaļām: dalītā pārvaldībā īstenotā sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa.
Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.		Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, ar kuriem papildina vispārējos noteikumus, ko piemēro ESF+ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [Kopīgo noteikumu regula].
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 2. pants
2. pants		2. pants
Definīcijas		Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:		1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1) “papildpasākumi” ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;		(1) "papildpasākumi" ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību un izskaust nabadzību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu, nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;
(2) “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;		(2) “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;
(3) “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti;		(3) “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;
(4) “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;		(4) “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
(5) “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);		(5) “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);
(6) “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;		(6) “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu un 12 mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;
(7) “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;		(7) “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;
		(7a) “pārrobežu partnerības” Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā ir valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības vai sociālo partneru, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, pastāvīgas sadarbības struktūras;
(8) “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;		(8) “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;
(9) “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;		(9) “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;
(10) “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;		(10) “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;
(11) “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;		(11) “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;
(12) “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;		(12) “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;
(13) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;		(13) “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki, ieskaitot bērnus un bezpajumtniekus —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;
(14) “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;		(14) “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;
(15) “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – uzņēmums:		(15) “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – sociālās ekonomikas uzņēmums:
(a) kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,		(a) kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo, tostarp ekoloģisko, ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,
(b) kurš, pirmkārt un galvenokārt, savu peļņu izmanto galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,		(b) kurš, pirmkārt un galvenokārt, lielāko daļu savas peļņas atkārtoti iegulda galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,
(c) kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;		(c) kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, demokrātiskā, iesaistošā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;
		(15a) “sociālās ekonomikas uzņēmums” ir tāds sociālajā ekonomikā ietverts dažāda veida uzņēmums un sabiedrība kā kooperatīvs, savstarpējā sabiedrība, asociācija, fonds, sociālais uzņēmums un cita veida uzņēmums, kura regulējums noteikts dalībvalstu tiesību aktos un kura darbība balstīta uz principu, ka cilvēks un sociālais mērķis ir svarīgāks par kapitālu, uz demokrātisku pārvaldību, solidaritāti un peļņas lielākās daļas vai pārpalikumu atkārtotu ieguldīšanu;
(16) “sociālās inovācijas” ir darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;		(16) “sociālās inovācijas” ir darbības, tostarp kolektīvās darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, praksi un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tostarp starp sabiedrību, trešās nozares organizācijām, piemēram, brīvprātīgo un kopienas organizācijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;
(17) “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;		(17) “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā, tostarp ģeogrāfiskā un sektorālā, sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;
(18) “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūras izpratne un izpausme;		(18) “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, (savstarpējās) kultūras izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;
(19) “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.		(19) “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
		(19a) “nelabvēlīgā situācijā esošie” ir mērķa grupas, no kurām lielā mērā personas saskaras ar nabadzību, diskrimināciju vai sociālo atstumtību vai ar risku saskarties ar tām, tostarp etniskās minoritātes, piemēram, romi, trešo valsts valstspiederīgie, tostarp migranti, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, vientuļie vecāki, personas ar invaliditāti vai personas ar hroniskām saslimšanām;
		(19b) “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas zināšanas, prasmes, kompetences un iespējas piedalīties sabiedrībā.
2. [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.		2. [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.
		2.a Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1a, 2. panta definīcijas piemēro arī Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.
		________________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 3. pants
3. pants		3. pants
Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes		Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes
ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.		ESF+ palīdz dalībvalstīm — valsts, reģionālā un vietējā līmenī — un Savienībai sasniegt iekļaujošu sabiedrību, augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni, darbvietu radīšanu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību, vienlīdzīgas iespējas, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, sociālo iekļaušanu un integrāciju, sociālo kohēziju, sociālo aizsardzību un to, lai būtu prasmīgs un noturīgs darbaspēks, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē.
		ESF+ atbilst Eiropas Savienības Līgumiem un Hartai atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības mērķiem attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu saskaņā ar LESD 174. pantu un Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un apņemšanās, kas paustas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.		ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, mūžizglītībai, augstas kvalitātes darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, integrāciju un iekļautību, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, bērniem un jauniešiem veltītus ieguldījumus, diskriminācijas nepieļaušanu, dzimumu līdztiesību, pamatpakalpojumu pieejamību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.
To īsteno:		To īsteno:
a) ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un		a) ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un
b) ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).		b) ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 4. pants
4. pants		4. pants
Konkrētie mērķi		Konkrētie mērķi
1. ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, sociālā iekļautība un veselība un tādējādi veicina politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:		1. ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, mobilitāte, sociālā iekļautība, nabadzības izskaušana un veselība un tādējādi arī palīdz īstenot politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:
(i) uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;		(i) uzlabot kvalitatīvu darbvietu un nodarbinātības pasākumu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši veikt īpašus pasākumus, kas ir domāti jauniešiem, sevišķi, īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu, ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, galveno vērību pievēršot no darba tirgus visattālinātākajām personām, sekmējot nodarbinātību, pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības garu un sociālo ekonomiku;
(ii) modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;		(ii) modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas būtu individuāli pielāgoti darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;
(iii) veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, tostarp uzlabot bērnu aprūpes un tādas veselīgas un labi pielāgotas darba vides pieejamību, kurā ņemti vērā veselības apdraudējumi, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un aktīvas un veselīgas vecumdienas;		(iii) veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un karjeras izaugsmi, atbalstot principu, saskaņā ar kuru par vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, īpašu vērību pievēršot vientuļajiem vecākiem, tostarp sekmēt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamai, iekļaujošai un kvalitatīvai bērnu aprūpei, agrīnās bērnības izglītībai, vecāka gadagājuma personu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem un atbalstam, un vairot veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, novēršot veselības un saslimšanas riskus un nodrošinot darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, profesionālo pārorientāciju, kā arī aktīvu un veselīgu novecošanu;
(iv) uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;		(iv) uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, universālumu, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, uzlabot e-iekļautību un atvieglot pāreju no izglītības uz darbu, lai ņemtu vērā sociālās un ekonomiskās prasības;
(v) sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās mobilitāti visiem;		(v) sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošajiem un aprūpētājiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama ļoti kvalitatīva, izmaksu ziņā pieejama un iekļaujoša izglītība un apmācība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sekmējot duālās apmācības sistēmas un māceklības ieviešanu, mācību mobilitāti visiem un pieejamību personām ar invaliditāti;
(vi) veicināt mūžizglītību, galvenokārt piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;		(vi) veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās elastīgas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti un pilnvērtīgu dalību sabiedrībā;
(vii) veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;		(vii) veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un aktīvu līdzdalību un uzlabot nodarbinātību — jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu nodarbinātību;
(viii) sekmēt trešo valstu valstspiederīgo un sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;		(viii) sekmēt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, efektīvu sociālekonomisko ilgtermiņa integrāciju;
		(viiia) apkarot diskrimināciju un sekmēt sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;
(ix) uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;		(ix) uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem, fiziski un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina mājokļa pieejamību, un uz pacientu vērstiem veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumiem; modernizēt sociālā nodrošinājuma iestādes, publiskos nodarbinātības pakalpojumus, sociālo aizsardzību un sociālās iekļautības sistēmas, tostarp sekmēt piekļuvi vienlīdzīgai sociālai aizsardzībai, īpašu vērību pievēršot bērniem un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, un vistrūcīgākajām personām; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, tostarp personām ar invaliditāti, un šo sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu rezultativitāti un noturību;
		(ixa) palielināt pieejamību no personu ar invaliditāti viedokļa, lai uzlabotu viņu iekļautību nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā;
(x) veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;		(x) veicināt nabadzībā dzīvojošu un/vai sociālo atstumtu personu vai nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu sociālo iekļautību, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu sociālo integrāciju;
(xi) mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus.		(xi) mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus, ar kuriem nodrošina minēto personu sociālo iekļautību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem neaizsargātās situācijās.
2. Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ESF+ arī veicina pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:		2. Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ar ESF+ līdzekļiem cenšas veicināt pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:
1. viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;		1. viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, medicīnas un veselības aprūpes centriem un uzņēmumiem, un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošos sociālās ekonomikas likumus un tajās un izveidotos sociālā ekonomikas satvarus;
2. zaļāku mazoglekļa ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku un bioekonomiku.		2. zaļāku mazoglekļa Eiropas ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, sekmējot iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, ceļot visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikāciju un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku;
		2.a Savienības tuvināšanu iedzīvotājiem, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai risinātu sociālekonomiskās atšķirības problēmu pilsētās un reģionos;
		2.b saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu ESF+ sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskām un privātām struktūrām atbalsta Savienības instrumentu, politikas virzienu un attiecīgo tiesību aktu izstrādi un novērtēšanu un sekmē uz pierādījumiem balstītu politikas izstrādi, sociālo inovāciju un sociālo progresu (konkrētais 1. mērķis); tas atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti taisnīgā veidā un sekmē nodarbinātības iespējas (konkrētais mērķis Nr. 2); tas sekmē nodarbinātību un sociālo iekļautību, palielinot mikrouzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātām personām, paredzēta mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to apgūt (konkrētais mērķis Nr. 3);
3. Veselības sadaļā ESF+ atbalsta veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un atbalsta ES veselības jomas tiesību aktus.		3. saskaņā ar Veselības sadaļu ESF+ veicina cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un slimību profilaksi, tostarp veicinot fizisko aktivitāti un veselības izglītību, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina nevienlīdzību veselības nozarē, palielina jaundzimušo dzīves ilgumu, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, atbalsta slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku un veselības uzturēšanu visa mūža garumā un stiprina un atbalsta ES tiesību aktus veselības jomā, tostarp vides veselības jomā, un veicina veselības aspektu vērā ņemšanu visos Savienības politikas virzienos. Savienības veselības politikas pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ar kuriem nodrošina, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 (nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem).
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 5. pants
5. pants		5. pants
Budžets		Budžets
1. Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.		1. Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 106 781 000 000 EUR 2018. gada cenās (120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās).
2. Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.		2. Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, ir 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās (119 222 000 000 EUR pašreizējās gada cenās), no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, 5 900 000 000 EUR piešķir pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Garantijas bērniem shēmu un kuri ir paredzēti 10.a pantā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
3. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.		3. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 095 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 234 000 000 EUR pašreizējās cenās).
4. Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:		4. Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:
(a) 761 000 000 EUR – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;		(a) 675 000 000 EUR 2018. gada cenās (761 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;
(b) 413 000 000 EUR – Veselības sadaļas īstenošanai.		(b) 420 000 000 EUR 2018. gada cenās (473 000 000 EUR pašreizējās cenās; vai 0,36 % no DFS 2021.-2027. gadam) – Veselības sadaļas īstenošanai.
5. Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.		5. Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 6. pants
6. pants		6. pants
Vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija		Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, un nediskriminācija
1. Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā.		1. Visās programmās, ko īsteno ESF+, proti, to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas procesā nodrošina dzimumu līdztiesību. Turklāt ar tām atbalsta īpašas darbības, ar kurām uzlabo sieviešu dalību darba dzīvē un viņu profesionālo izaugsmi un palīdz salāgot darba un personīgo dzīvi, veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai veselības stāvokļa, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tostarp pieejamību personām ar invaliditāti attiecībā uz IKT visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtējuma laikā, tādējādi veicinot sociālo iekļautību un mazinot nevienlīdzību.
2. Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē.		2. Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē un vispārējās pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 7. pants
7. pants		7. pants
Konsekvence un tematiskā koncentrācija		Konsekvence un tematiskā koncentrācija
1. Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus.		1. Dalībvalstis dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, ar kuriem risina problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus, sociālo rezultātu pārskatu un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus, ar kuriem stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un kas pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.		Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu InvestEU, Radošā Eiropa, Tiesību un vērtību instrumentu, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu, ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada un Reformu atbalsta programmu, ieskaitot reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tām pārvaldības iestādēm, kas ir atbildīgas par programmu īstenošanu, lai panāktu integrētas pieejas un saskaņotas un racionālas atbalsta sniegšanas darbības.
2. Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.		2. Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no saviem ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.
3. Dalībvalstis vismaz 25 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz xi) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.		3. Dalībvalstis vismaz 27% no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.
		3.a Īstenojot sociālās iekļautības jomā nospraustos konkrētos mērķus, kas izklāstīti 4. panta 1. punktā vii) līdz x) apakšpunktā, dalībvalstis vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem piešķir mērķdarbībām, ar kurām īsteno Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumiem, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.
4. Dalībvalstis vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, iedala konkrētajam mērķim – samazināt materiālo nenodrošinātību, kas noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā.		4. Papildus minimālajam piešķīrumam vismaz 27 % apmērā no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunkta konkrētos mērķus, dalībvalstis vismaz 3% no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem iedala konkrētajam mērķim, proti, risināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību un/vai samazināt materiālo nenodrošinātību, kā noteikts 4. panta 1. punkta x) un xi) apakšpunktā.
Pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu līdzekļus, kas piešķirti 4. panta 1. punkta x) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim vistrūcīgāko personu atbalstam, var ņemt vērā, pārbaudot, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā prasība par vismaz 2 % piešķiršanu.
5. Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.		5. Dalībvalstis vismaz 3 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķdarbībām un strukturālām reformām, ar kurām atbalsta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanas sakarā.
		Dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, vai arī, ja to NEET rādītājs ir lielāks par 15 %, no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam plānošanas periodam iepriekš minētajām darbībām un strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 %, īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurās minētās parādības ir novērojamas vairāk un ņemot vērā to savstarpējās atšķirības.
Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.		Vidējā termiņā plānojot dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā vai kurās saskaņā ar šiem datiem NEET īpatsvars pārsniedz 15 %, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām vai strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.		Attālākie reģioni, kuri atbilst otrās un trešās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā. Šis piešķīrums neaizstāj finansējumu, kas ir nepieciešams infrastruktūrai un attālāko reģionu attīstībai.
Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.		Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.
6. Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.		6. Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
7. Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.		7. Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
		7.a pants
		Pamattiesību ievērošana
		Dalībvalstis un Komisija līdzekļu izmantošanā nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
		Jebkuras izmaksas, kas radušās, veicot darbības, kas neatbilst Hartai, neuzskata par attiecināmām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas xx/xx 58. panta 2. punktu un Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 8. pants
8. pants		8. pants
Partnerība		Partnerība
1. Katra dalībvalsts nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu.		1. Saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. pantu un ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 katra dalībvalsts partnerībā ar vietējām un reģionālām pašvaldībām nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības nodrošināšanas iestāžu, dalībvalstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu dalību to nodarbinātības, izglītības, diskriminācijas apkarošanas un sociālās iekļautības politikas virzienu un iniciatīvu plānošanā īstenošanā, kuras atbalsta ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Šāda jēgpilna dalība ir iekļaujoša un pieejama personām ar invaliditāti.
2. Dalībvalstis katrā programmā atvēl pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai.		2. Dalībvalstis piešķir vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai Savienības un valstu līmenī, rīkojot apmācību, īstenojot tīklu veidošanas pasākumus un stiprinot sociālo dialogu, un kopīgi ar sociālajiem partneriem īstenotajām darbībām.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 9. pants
9. pants		9. pants
Materiālās nenodrošinātības mazināšana		Materiālās nenodrošinātības mazināšana
Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu.		Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā un kas attiecas uz sociālo iekļautību un/vai materiālo nenodrošinātību, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu. Līdzfinansējuma likme minētajai prioritātei vai programmai tiek noteikta vismaz 85 % līmenī.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 10. pants
10. pants		10. pants
Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana		Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana
Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.		Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno saskaņā ar konkrēto prioritāti vai programmu, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
		10.a pants
		Atbalsts Eiropas Garantijas bērniem shēmai
		Atbalstu saskaņā ar 7. panta 3.a punkta ieplāno atbilstīgi konkrētajai prioritātei vai programmai, kurā ir atspoguļots 2013. gada Eiropas Komisijas Ieteikums par ieguldījumu bērnos. Ar to veicina cīņu pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, īstenojot 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus.
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 11. pants
11. pants		11. pants
Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana		Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana
Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas konkrētās prioritātes.		Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno saistībā ar visiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 4. panta 1. punktā. Dalībvalstis nodrošina papildināmību, saskanību, koordināciju un sinerģiju ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
		Vadošās iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu prioritātes un jomas ESF+ ieguldījumiem atbilstīgi konkrētām vietējām vai reģionālām problēmām.
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
		11.a pants
		Integrēta teritoriālā attīstība
		1. ESF+ drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmu ietvaros saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.
		2. Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta ESF+, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus.
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 11.b pants (jauns)
		11.b pants
		Starpvalstu sadarbība
		1. Dalībvalstis kā konkrētu prioritāti var atbalstīt starpvalstu sadarbības darbības.
		2. Transnacionālās sadarbības darbības drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
		3. Šai prioritātei maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kuri dalībvalstīm ir atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 12. pants
12. pants		12. pants
Tvērums		Tvērums
Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”).		Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”). Turklāt 13. pants attiecas arī uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 13. pants
13. pants		13. pants
Inovatīvas darbības		Sociāli inovatīvas darbības
1. Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.		1. Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un/vai sociālās politikas eksperimentu darbības, tostarp darbības ar sociāli kulturālu aspektu, izmantojot augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, sociālie partneri, sociālās ekonomikas uzņēmumi, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība.
		1.a Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.
2. Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālās politikas eksperimentus), kuras izstrādātas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un citās Savienības programmās.		2. Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu tādu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tostarp eksperimentus ar sociāli kulturālu aspektu), kuras izstrādātas saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un citām Savienības programmām.
3. Inovatīvas darbības un pieejas drīkt plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.		3. Inovatīvas darbības un pieejas drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.
4. Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.		4. Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 14. pants
14. pants		14. pants
Attiecināmība		Attiecināmība
1. Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:		1. Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:
(a) par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un		(a) par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras pirkumu un
(b) par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.		(b) par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde ir viennozīmīgi vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.
2. Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.		2. Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.
3. Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus.		3. Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu.
4. Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai, ja to līmenis nepārsniedz 100 % no parastā atalgojuma attiecīgās darbības veikšanai dalībvalstī, kā liecina Eurostat dati.		4. Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas vispārējā atbalsta. Ja ir spēkā koplīgums, tās nosaka saskaņā ar koplīgumu. Ja koplīgums noslēgts nav, to apjoms nedrīkst pārsniegt 100 % no atlīdzības, ko konkrētā dalībvalstī vai reģionā parasti maksā par darbu attiecīgajā profesijā vai par īpašu kompetenci un ko apliecina attiecīgs dokuments, kuru izsniedz konkrētā vadošā iestāde, un/vai Eurostat dati.
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 15. pants
15. pants		15. pants
Rādītāji un ziņošana		Rādītāji un ziņošana
1. Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus.		1. Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīti šīs regulas I pielikumā vai IIa pielikumā attiecībā uz darbībām, ar kurām cenšas panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību 4. panta 1. punkta x) apakšpunkta nozīmē. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus un tikai darbībām raksturīgos rādītājus.
2. Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļus. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.		2. Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
3. Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.		3. Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
4. Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.		4. Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.
		4.a Šā panta 3. punktā minētie dati satur ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, ar kura palīdzību uzrauga ESF+ programmu īstenošanu attiecībā uz dzimumu līdztiesību, un tos strukturē dzimumu griezumā.
5. Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis ļauj vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.		5. Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis var ļaut vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.		6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā un IIa pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 17. pants
17. pants		17. pants
Principi		Principi
1. Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.		1. Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.
2. Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.		2. Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, jo īpaši tiecoties mazināt pārtikas atkritumu un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.
Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā.		Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un ka tie neaizstāj nekādus esošus sociālos pabalstus.
Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.		Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.
Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.		Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.
3. Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.		3. Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.
4. Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām drīkst papildināt ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.		4. Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām papildina ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 20. pants
20. pants		20. pants
Izdevumu attiecināmība		Izdevumu attiecināmība
1. Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:		1. Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:
(a) pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;		(a) pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;
(b) ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;		(b) ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;
(c) administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;		(c) administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;
(d) pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;		(d) pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;
(e) tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.		(e) tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5,5% apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.
2. Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.		2. Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.
3. Attiecināmas nav šādas izmaksas:		3. Attiecināmas nav šādas izmaksas:
(a) aizdevuma atmaksas procenti;		(a) aizdevuma atmaksas procenti;
(b) infrastruktūras nodrošināšana;		(b) infrastruktūras iegāde;
(c) lietotu preču izmaksas.		(c) zemākas kvalitātes lietotu preču izmaksas.
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 21. pants
21. pants		21. pants
Rādītāji un ziņošana		Rādītāji un ziņošana
1. Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.		1. Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.
2. Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības		2. Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības Ziņošanas prasības tiek noteiktas pēc iespējas vienkāršākas.
3. Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma rezultātus. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.		3. Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai tā iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā anonīmā apsekojuma rezultātus, kurā uzmanība cita starpā ir pievērsta viņu dzīves apstākļiem un viņu materiālās nenodrošinātības raksturam. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.
4. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.		4. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.		5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. daļa
Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.		Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks. Darbību revīzija ietver lielāku skaitu kontroles pasākumu īstenošanas sākumposmā, lai krāpšanas riska gadījumā līdzekļus varētu novirzīt citiem projektiem.
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 23. pants
23. pants		23. pants
Darbības mērķi		Darbības mērķi
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:		Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:
a) izstrādāt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;		a) iegūt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;
b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;		b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;
c) atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas;		c) atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas sagatavot, izstrādāt un īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvērstu vietējos projektus, kurus pilsētas un vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālekonomiskie dalībnieki ir izstrādājuši uzņemšanas un sociālās iekļaušanas, un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas nolūkā.
d) nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izstrādāt integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, neaizsargātām personām);		d) izstrādāt un nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izveidot integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, cilvēkiem neaizsargātības situācijā);
		(da) atbalstīt valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārrobežu partnerības, lai veicinātu pārrobežu darba tirgu un pārrobežu mobilitāti ar pienācīgiem nosacījumiem;
		(db) atbalstīt EURES pakalpojumu sniegšanu darba ņēmēju atlases un iekārtošanas pakalpojumus kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot starpniecību starp vakancēm un darba meklētājiem, cita starpā īstenojot pārrobežu partnerības;
		dc) veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti ar kvalitatīviem sociālajiem nosacījumiem un palielināt nodarbinātības iespējas, attīstot kvalitatīvus un iekļaujošus Savienības darba tirgus, kas būtu atvērti un visiem pieejami, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības visā Savienībā.
e) atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu mikrouzņēmumiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevisķi tiem, kuri nodarbina mazāk aizsargātās personas;		e) atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu, kā arī ar šā finansējuma juridisko un fizisko pieejamību mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un neaizsargātiem cilvēkiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevišķi tiem, kuri nodarbina cilvēkus neaizsargātības situācijā, tostarp nelabvēlīgākā stāvoklī esošu personu grupas;
f) atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku;		f) atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;
g) atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;		g) atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;
h) sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu aprūpes un izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;		h) sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu agrīnas izglītības un aprūpes, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, pieejamības prasību un pārejas no iestādes sniegtiem aprūpes pakalpojumiem uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, tostarp pieejamības prasības personām ar invaliditāti, bērnu aprūpes, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;
i) atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;		i) atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nabadzības apkarošanas, nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;
j) atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.		j) atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 23.a pants (jauns)
		23.a pants
		Tematiskā koncentrācija un finansējums
		Daļu finansējuma no ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas, kas minēta 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā, visā attiecīgajā laikposmā piešķir konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 4. panta 2.b punktā, ievērojot šādas aptuvenas procentuālās daļas:
		(a) 55 % konkrētajam mērķim Nr. 1;
		(b) 18 % konkrētajam mērķim Nr. 2;
		(c) 18 % konkrētajam mērķim Nr. 3.
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 24. pants
24. pants		24. pants
Attiecināmās darbības		Attiecināmās darbības
1. Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.		1. Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.
2. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:		2. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:
(a) analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:		(a) analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:
(i) apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, microsimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,		(i) apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,
(ii) sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,		(ii) sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,
(iii) Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;		(iii) Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;
(b) politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:		(b) politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:
(i) pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,		(i) pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,
(ii) ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,		(ii) ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,
(iii) atbalstu mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,		(iii) atbalstu mikrofinansēšanai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,
(iv) atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un paplašināt inovatīvus risinājumus;		(iv) atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un izvērst inovatīvus risinājumus;
(c) spēju veidošanu, jo īpaši:		(c) spēju veidošanu, jo īpaši:
(i) tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,		(i) tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(ii) valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,		(ii) valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,
(iii) iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālās drošības iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,		(iii) iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālā nodrošinājuma iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,
(iv) ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,		(iv) sociālo partneru un ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,
(d) saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:		(d) saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:
(i) savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,		(i) savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,
(ii) vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,		(ii) vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(iii) informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,		(iii) informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(iv) Padomes prezidentūras pasākumus, konferences un seminārus.		(iv) tehnisko un administratīvo atbalstu darba programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.		(b) jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura atbilstoša starptautiska organizācija.
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 25.a pants (jauns)
		25.a pants
		Pārvaldība
		1. Komisija apspriežas ar Savienības ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, par nodarbinātības un sociālās inovācijas darba programmām, to prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.
		2. Komisija izveido nepieciešamās attiecības ar Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Rūpniecisko attiecību ģenerāldirektoru grupu un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu, ka tās tiek regulāri un pienācīgi informētas par šo programmu īstenošanas gaitu. Komisija informē arī citas komitejas, kuras nodarbojas ar rīcībpolitiku, instrumentiem un darbībām, kas attiecas uz Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
		(-a) atbalstīt Savienības sabiedrības veselības stratēģiju, kuras mērķis ir:
		(i) atbalsts dalībvalstīm to centienos aizsargāt un uzlabot sabiedrības veselību un
		(ii) Savienības misijas veicināšana veselības jomā saskaņā ar LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas virzienus un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a) stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai aizsargātu pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem:		(a) stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai novērstu pārrobežu veselības apdraudējumus:
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
		(iva) optimāli izstrādāt sabiedrības veselības intervences pasākumus, lai mazinātu infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu un ietekmi,
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
		(ivb) atbalstīt tādu prasmju un instrumentu pilnveidošanu, kas saistīti ar efektīvu paziņošanu par riskiem;
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts
(i) ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē,		(i) ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tostarp izmantojot veselībpratības un izglītības programmas, kā arī veicinot fiziskās aktivitātes,
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)
		(ia) ieguldīt agrīnā diagnostikā un skrīningā,
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii) atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi,		(ii) atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi tā, lai apmierinātu pacientu un iedzīvotāju vajadzības un novērstu viņu bažas, jo īpaši, veidojot saikni ar programmām, kas atbalsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes,
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)
		(iia) veicināt digitālos sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā veselība,
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns)
		(iib) pastiprināt veselības informācijas drošību un kvalitāti,
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii) atbalstīt ilgtspējīgas Savienības veselības informācijas sistēmas izveidi,		(ii) atbalstīt ilgtspējīgas, pārredzamas un pieejamas Savienības veselības informācijas sistēmas izstrādi, vienlaikus nodrošinot privāto datu aizsardzību,
(COM priekšlikumā 26. panta b) punktā minēto punktu numerācija nav pareiza, ir divi (ii) punkti)
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
(iii) atbalstīt dalībvalstis tādu zināšanu pārnesē, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas veselības sistēmas un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām,		(iii) atbalstīt dalībvalstis, pārnesot zināšanas un atbalstot īstenošanu, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas, nediskriminējošākas, iekļaujošākas un taisnīgākas veselības sistēmas, ar kurām novērš sociālo netaisnību, un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām; tas attiecas arī uz atbalstu augstas kvalitātes valsts reģistriem, kas arī sniedz salīdzināmus datus,
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)
		(iva) atbalstīt pāreju uz aprūpi, kas ir vērsta uz pacientu, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un uz kopienā balstītu integrēto aprūpi, jo īpaši, veicinot organizatoriskus modeļus, kuru pamatā ir starpnozaru darbs komandā un daudzu ieinteresēto personu tīklu veidošana,
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
		(ivb) nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos iepriekš minētajos pasākumos attiecīgi Savienības un/vai valsts līmenī,
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivc punkts (jauns)
		(ivc) izstrādāt un īstenot instrumentus un stratēģijas, ar kurām nepieļauj un novērš nevienlīdzību veselības jomā un veicina sociālo iekļautību, iedzīvotāju iespēcināšanu un līdzdalību kopienas dzīvē;
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts
(i) atbalstīt zāļu un medicīnas ierīču tiesību aktu īstenošanu,		(i) atbalstīt tiesību aktu par zālēm, piekļuvi šādiem produktiem visā Savienībā un medicīnas ierīcēm, īstenošanu,
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – vi punkts
(vi) atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komiteju;		(vi) atbalstīt pieejas “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” izstrādi un izveidot procesus, ar kuriem ietekmi uz veselību var apsvērt un ņemt vērā visos politikas virzienos;
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
		(ca) atbalstīt citu, veselību ietekmējošu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu uzraudzību, īstenošanu un nostiprināšanu, lai palīdzētu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar:
		(i) gaisa piesārņojumu,
		(ii) endokrīnajiem disruptoriem un citām ķīmiskajām vielām ar kaitīgām īpašībām,
		(iii) pesticīdu atliekām pārtikā, ūdenī un gaisā,
		(iv) pārtikas un pārtikas produktu marķēšanu, tostarp attiecībā uz trans-taukskābēm, alkohola etiķetēšanu, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
(ii) intensīvāk izvērst sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,		(ii) atbalstīt sadarbības attīstību attiecībā uz spēju veidošanu un pašu spēju veidošanu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
		(iiia) atbalstīt programmu un paraugprakses īstenošanu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā un jauniešiem paredzētu kampaņu īstenošanu,
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
		(iiib) atbalstīt Savienības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar veselības un ar veselību saistītiem jautājumiem,
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
		(iiic) atbalstīt Veselības nozares valdes izveidi, lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
1. Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 26. pantā minētos mērķus.		1. Uz finansējumu var pretendēt vienīgi ar veselību jomu saistītas darbības, ar kurām īsteno 3., 4. un 26. pantā minētos mērķus.
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
		(ia) darbības, kas paredzētas, lai uzraudzītu vides riska faktoru kumulatīvo ietekmi uz veselību, tostarp tādu faktoru ietekmi uz veselību, kas rodas no piesārņotājiem pārtikā, ūdenī, gaisā un citos avotos,
Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)
		(ib) darbības, ar kuru palīdzību uzrauga Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilanci reglamentējošu un līdzīgu tiesību aktu, ietekmi uz veselību;
Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)
		analītisko darbību rezultāti pēc to pabeigšanas tiek darīti publiski pieejami;
Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts
(i) pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos,		(i) pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos un tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu un citu pārrobežu vides piesārņojumu;
Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts
(i) tādas paraugprakses nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,		(i) tādas paraugprakses apmaiņu, nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,
Grozījums Nr. 141 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
(ii) ES līmeņa tīkliem saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,		(ii) ES līmeņa tīkliem, kas saistīti ar 26. pantā minētajām jomām, pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošinot aktīvas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni Eiropas līmenī;
Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
(iv) nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,		(iv) reģionālajiem, subnacionālajiem un nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,
Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. daļa
Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās par Veselības sadaļā noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību.		Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās, piemēram, veselības nozares profesionālajās struktūrās, par Veselības sadaļā noteiktajiem ikgadējiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību. Stingra politiskā vadība un pienācīga pārvaldības struktūra veselības jomā nodrošinās, ka veselības aizsardzība un veicināšana tiek garantēta visos Komisijas dokumentu portfeļos saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 29.a pants (jauns)
		29.a pants
		Veselības nozares valde
		1. Komisija izveido Veselības nozares valdi (Valde), lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.
		2. Valde galveno uzmanību pievērš sinerģijas veidošanai starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija, koordinējot un sadarbojoties, veicinot pacientu un sabiedrības iesaisti un sniedzot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētās darbības nodrošina uz vērtībām orientētas veselības aizsardzības darbības, ilgtspēju, labākus veselības aizsardzības risinājumus, veicina piekļuvi un samazina nevienlīdzību veselības jomā.
		3. Valde nodrošina visaptverošu stratēģiju un vadību, izstrādājot darba plānus saskaņā ar Veselības sadaļu.
		4. Valde ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru veido attiecīgo nozaru pārstāvji, kas darbojas sabiedrības veselības, labklājības un sociālās aizsardzības jomā, piedaloties arī reģionu un vietējo veselības aizsardzības iestāžu, pacientu pārstāvjiem un iedzīvotājiem.
		5. Valde sastāv no 15 līdz 20 augsta līmeņa pārstāvjiem, kas izraudzīti no visām 4. punktā minētajām disciplīnām un darbībām. Valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta aicinājuma izvirzīt kandidātus vai paust interesi vai pēc abiem aicinājumiem kopā.
		6. Valdes priekšsēdētāju Komisija ieceļ no tās locekļu vidus.
		7. Valde:
		(i) pēc Komisijas priekšlikuma sniedz ieguldījumu Veselības sadaļas gada darba plānos,
		(ii) izstrādā plānu, kā veidot koordināciju un sadarbību starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija.
		Ar plānu sekmē visu esošo, no veselības nozares viedokļa nozīmīgo finanšu mehānismu atpazīstamību un koordinēšanu un palīdz pārzināt koordināciju un sadarbību.
Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 29.b pants (jauns)
		29.b pants
		Starptautiskā sadarbība
		Komisija nolūkā īstenot Veselības sadaļu attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību.
Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 31. pants
31. pants		31. pants
ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes		ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes
1. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas, iepirkums un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.		1. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā: jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkums, atbalsts un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.
2. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].		2. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].
Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.		Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.
3. Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.		3. Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.
4. Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.		4. Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.
5. Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.		5. Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome tādas apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.
Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 32. pants
32. pants		32. pants
Darba programma un koordinācija		Darba programma un koordinācija
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108.] pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.		Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu nolūkā papildināt nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un veselības sadaļu, izveidojot darba programmas, kā ir minēts Finanšu regulas [108.] pantā. Minētajās darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.		Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.
Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 33. pants
33. pants		33. pants
Uzraudzība un ziņošana		Uzraudzība un ziņošana
1. Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.		1. Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.
2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.		2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.		3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu IIb un III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
		3.a Lai īstenotu sadaļu īstenošanas regulāru uzraudzību un veiktu visus to politikas un finansēšanas prioritāšu pielāgojumus, Komisija sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu par pirmo gadu un pēc tam trīs ziņojumus par nākamajiem divu gadu laikposmiem un nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus informācijas nolūkā iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumos iekļauj sadaļu īstenošanas rezultātus un to, kādā mērā ar sadaļās paredzēto darbību palīdzību ir ievēroti sieviešu un vīriešu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas principi, kā arī to, kā ir risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tostarp jautājumi attiecībā uz pieejamību. Sadaļu labākas pārredzamības nolūkā ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.
Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 35. pants
35. pants		35. pants
Izvērtēšana		Izvērtēšana
1. Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.		1. Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
2. Sadaļu starpposma izvērtēšanu drīkst veikt, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc sadaļu īstenošanas sākuma.		2. Komisija veic sadaļu termiņa vidusposma izvērtēšanu līdz 2024. gada 31. decembrim, lai:
		(a) no kvalitatīvā un kvantitatīvā viedokļa noteiktu panākumus, kas gūti konkrētās sadaļas mērķu sasniegšanā,
		(b) risinātu Savienībā sociālo vidi un ar Savienības tiesību aktiem panāktu ievērojamas izmaiņas,
		(c) noteiktu, vai sadaļu resursi ir izmantoti lietderīgi, un noskaidrotu to Savienības pievienoto vērtību.
		Minētos vidusposma izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.		3. Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.
4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.		4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 37. pants
37. pants		37. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte		Informācija, komunikācija un publicitāte
1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.		1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
2. Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.		2. Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi arī veicina Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 38. pants
38. pants		38. pants
Deleģēšanas īstenošana		Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.		1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.		2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Eiropa Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.		3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.		4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.		5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.		6. Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu, 32. pantu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
_________________________________		_________________________________
28 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.		28. OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 40. pants
40. pants		40. pants
Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu		Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).		1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).
2. Katra daībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.		2. Katra dalībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi, vienu pilsoniskās sabiedrības, vienu līdztiesības nodrošināšanas struktūru vai citu neatkarīgu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vienu pārstāvi saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. panta 1. punktu c) apakšpunktu un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.
3. ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.		3. ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas, darba devēju organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
		3.a ESF+ komiteja uz savām sanāksmēm var aicināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus.
		3.b ESF+ komitejā nodrošina dzimumu līdzsvaru un minoritāšu un citu atstumto grupu pienācīgu pārstāvību.
4. Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.		4. Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.
5. ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:		5. ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:
(a) jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;		(a) jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;
(b) jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;		(b) jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;
(c) jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.		(c) jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.
ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.		ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija rakstiski informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.
6. ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.		6. ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.
Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums I pielikums
1. PIELIKUMS1		1. PIELIKUMS1
Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas		Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas
Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja dažu rezultātu iegūšana nav iespējama, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama.		Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja daži rezultāti pieejami nav, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama. Sensitīvus personas datus var apsekot anonīmi.
(1) Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:		(1) Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:
(1a) Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem		(1a) Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem
– Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:		– Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:
– bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,		– bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,
– ilgstošie bezdarbnieki*,		– ilgstošie bezdarbnieki*,
– ekonomiski neaktīvās personas*,s		– ekonomiski neaktīvās personas*,s
– nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,		– nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,
		– izglītībā vai apmācībā neiesaistīti (NEET)*,
– personas vecumā līdz 30 gadiem*,		– bērni vecumā līdz 18 gadiem*,
		– jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem*,
– personas, kas vecākas par 54 gadiem*,		– personas, kas vecākas par 54 gadiem*,
– personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,		– personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,
– personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,		– personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,
– personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.		– personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.
Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.		Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.
(1b) Citi kopējie izlaides rādītāji		(1b) Citi kopējie izlaides rādītāji
Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs.		Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs. Dalībnieki datus vienmēr sniedz pēc brīvprātības principa.
– personas ar invaliditāti**,		– personas ar invaliditāti**,
		– dalībnieki vecumā līdz 18 gadiem*,
– trešo valstu valstspiederīgie*,		– trešo valstu valstspiederīgie*,
– personas ar ārvalstu izcelsmi*,		– personas ar ārvalstu izcelsmi*,
– minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi)**,		– minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi)**,
		– romu kopienas locekļi**,
– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,		– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,
– personas no lauku apvidiem*.		– personas no lauku apvidiem*.
		– dalībnieki no ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar augstu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni*,
		– dalībnieki, kas pāriet no iestādē veiktas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi**,
(2) Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:		(2) Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:
– to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa publisko dienestu skaits, kuri saņem atbalstu,		– to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa sabiedrisko pakalpojumu skaits, kuri saņem atbalstu,
– to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.		– to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.
(3) Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:		(3) Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:
– dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,		– dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,
– dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,		– dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,
– dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,		– dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
– dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,		– dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
(4) Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:		(4) Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:
– nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,		– nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,
– dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.		– dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.
Obligātā prasība – šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī izmantojot reprezentatīvu dalībnieku izlasi. Izlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.		Obligātā prasība — šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī veicot reprezentatīvu dalībnieku atlasi. Atlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.
________________________________		__________________________________
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4(1) panta nozīmē.		Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta nozīmē.
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.		Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums II pielikums
II PIELIKUMS		II PIELIKUMS
Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai		Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai
(1) Izlaides rādītāji		(1) Izlaides rādītāji
(a) Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē		(a) Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē
(i) Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:		(i) Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(ia) bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,		(ia) bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ib) bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,		(ib) bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ic) citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.		(ic) citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(ii) Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:		(ii) Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(iia) bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,		(iia) bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iib) bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,		(iib) bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iic) citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.		(iic) citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(b) Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)		(b) Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)
Tā2:		Tā2:
(a) pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);		(a) pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);
(b) ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).		(b) ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).
(3) Kopējie rezultātu rādītāji3		(3) Kopējie rezultātu rādītāji3
Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:		Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:
– bērni līdz 18 gadu vecumam,		– bērni līdz 18 gadu vecumam,
– 18 līdz 29 gadus veci jaunieši,		– 18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
– personas, kas vecākas par 54 gadiem,		– personas, kas vecākas par 54 gadiem,
– personas ar invaliditāti,		– personas ar invaliditāti,
– trešo valstu valstspiederīgie,		– trešo valstu valstspiederīgie,
– personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),		– personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi),
		– romu kopienas locekļi,
– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.		– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:		Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:
– bērni līdz 18 gadu vecumam,		– bērni līdz 18 gadu vecumam,
– 18 līdz 29 gadus veci jaunieši,		– 18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
– personas, kas vecākas par 54 gadiem,		– personas, kas vecākas par 54 gadiem,
– personas ar invaliditāti,		– personas ar invaliditāti,
– trešo valstu valstspiederīgie,		– trešo valstu valstspiederīgie,
– personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),		– personas ar ārvalstu izcelsmi un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),
		– romu kopienas locekļi,
– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.		– bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
_________________________________		_________________________________
2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.		2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.
3Turpat.		3Turpat.
Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums II.a pielikums (jauns)
		IIa PIELIKUMS
		Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu vistrūcīgāko cilvēku sociālās iekļautības veicināšanai
		Izlaides rādītāji
		(1) Kopējais to cilvēku skaits, kuri saņem palīdzību sociālās iekļautības veicināšanai.
		Tajā skaitā:
		(a) tādu bērnu skaits, kuru vecums nepārsniedz 15 gadus,
		(b) personu vecumā no 65 gadiem skaits,
		(c) sieviešu skaits,
		(d) personu ar ārvalstu izcelsmi skaits un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),
		(e) romu kopienas locekļi,
		(f) bezpajumtnieku skaits.
Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums II.b pielikums (jauns)
		IIb PIELIKUMS
		Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai piemērojamie rādītāji
		1. Deklarētais ieguvums no labākas izpratnes par Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem:
		(1) analītisko darbību skaits,
		(2) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbības,
		(3) atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
		2. Aktīvas sadarbības un partnerības līmenis starp Savienības, dalībvalstu un asociēto valstu valsts pārvaldes iestādēm:
		(1) analītisko darbību skaits,
		(2) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,
		(3) atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
		3. Sociālās politikas inovācijas deklarētais izmantojums sociālo KVAI īstenošanā un politikas izstrādei paredzēto sociālās politikas eksperimentu rezultāti:
		(1) analītisko darbību skaits,
		(2) savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,
		(3) atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
		4. EURES platformas apmeklējumus skaits
		5. To jauniešu skaits, kas ir iekārtoti darbā vai saņēmuši atbalstu saskaņā ar sagatavošanas darbību “Tava pirmā EURES darbavieta”, kā arī saskaņā ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām
		6. EURES padomdevēju individuālo tikšanos ar darba meklētājiem, darba mainītājiem un darba devējiem skaits
		7. To izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši Savienības atbalstu
		8. Bez darba vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgo personu īpatsvars, kas ir saņēmuši atbalstu un izveidojuši vai tālāk attīstījuši uzņēmumu, izmantojot Savienības mikrofinansējumu
Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums III pielikums – 2. punkts
2. Veselības aprūpes tehnoloģijām veikto kopīgo klīnisko novērtējumu skaits		2. To atbalsta saņēmēju (profesionāļu, iedzīvotāju, pacientu) skaits, kurus ir ietekmējuši programmas rezultāti
Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums III pielikums – 3. punkts
3. Nodotās paraugprakses gadījumu skaits		3. Veselības aprūpes tehnoloģiju kopīgo klīnisko novērtējumu skaits
Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums III pielikums – 4. punkts
4. Līmenis, kas raksturo programmas rezultātu izmantošanu valstu veselības politikā, ko nosaka ar sākotnējo un beigu stāvokli raksturojošas anketu palīdzību		4. Nodotās paraugprakses gadījumu skaits
Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums III pielikums – 4.a punkts (jauns)
		4.a Programmas rezultātu izmantošanas pakāpe reģionālajās un valsts veselības politikas virzienos vai instrumentos, ko mēra ar validētām metodēm

(1)	Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0461/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. decembris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika