Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2100(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0419/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0419/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 15
CRE 15/01/2019 - 15

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 21.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0030

Pieņemtie teksti
PDF 166kWORD 57k
Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Banku savienība: 2018. gada ziņojums
P8_TA(2019)0030A8-0419/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcija par banku savienības 2018. gada ziņojumu (2018/2100(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par banku savienību — 2017. gada ziņojums(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūciju par banku savienību — 2017. gada ziņojums,

–  ņemot vērā paziņojumu, par kuru vienojās Eurozonas samita 2018. gada 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 16. janvāra īpašo ziņojumu par Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 24. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (COM(2018)0339),

–  ņemot vērā ECB 2018. gada 23. februāra lēmumu, ka “ABLV Bank” un “ABLV Bank Luxembourg” kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) 2018. gada 31. janvārī uzsākto 2018. gada ES mēroga spriedzes testu(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”)(5),

–  ņemot vērā EVTI gada statistikas pārskatu par ES atvasināto finanšu instrumentu tirgu, kas publiskots 2018. gada 18. oktobrī,

–  ņemot vērā ECB 2018. gada 15. marta paziņojumu par uzraudzības gaidām attiecībā uz jauniem ieņēmumus nenesošiem kredītiem (INK) (6) un 2018. gada 11. jūlija paziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar uzraudzības pieeju INK atlikumam(7),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2018. gada septembra ziņojumu par makroprudenciālu pieeju ienākumus nenesošiem kredītiem,

–  ņemot vērā ESRK 2018. gada septembra ziņojumu “EU Shadow Banking Monitor N°3” (trešais ziņojums par ES ēnu banku darbības uzraudzību),

–  ņemot vērā paziņojumu par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amata vakanci no 2019. gada 1. janvāra(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu (COM(2017)0591),

–  ņemot vērā priekšlikumus grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (CRR) (COM(2016)0850) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV) (COM(2016)0854),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (CON/2017/46),

–  ņemot vērā ESRK 2017. gada jūlija ziņojumu par SFPS Nr. 9 ietekmi uz finanšu stabilitāti,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. jūlija secinājumus par rīcības plānu, kā risināt ienākumus nenesošu aizdevumu problēmu Eiropā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0419/2018),

A.  tā kā sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu uzraudzības uzticēšana ECB ir izrādījusies sekmīga;

B.  tā kā prudenciālu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību nedrīkst uzskatīt par atsevišķiem pasākumiem;

C.  tā kā EBI loma ir ievērojami jāpastiprina, lai efektīvi īstenotu un uzraudzītu pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai;

D.  tā kā ir svarīgi precizēt valsts atbalsta piemērošanu noguldījumu garantiju sistēmu darbībā(9),

E.  tā kā atsevišķu dalībvalstu banku sistēmās joprojām ir uzkrāts satraucoši augsts INK un 2. un 3. līmeņa riska darījumu apjoms;

F.  tā kā INK apjoms un īpatsvars dažādās dalībvalstīs ļoti atšķiras;

G.  tā kā banku savienībai var pievienoties arī dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro; tā kā neviena dalībvalsts līdz šim nav nolēmusi pievienoties, balstoties uz šo pamatojumu; tā kā vairākas dalībvalstis apspriež iespēju pievienoties banku savienībai; tā kā dažādas finanšu iestādes uzskata dalību banku savienībā par priekšrocību,

1.  atzinīgi vērtē banku savienības sasniegumus un rezultātus, palīdzot veicināt patiesi vienotu tirgu, vienlīdzīgus konkurences apstākļus, finanšu stabilitāti un lielāku paredzamību tirgus dalībniekiem; uzsver, ka ir svarīgi uzņemties saistības attiecībā uz banku savienības izveides pabeigšanu un ka ir jānodrošina atvērtība un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm, kuras piedalās banku savienībā; atgādina, ka ir jāturpina banku savienības, tostarp Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas un vienotā noregulējuma fonda kopīgā fiskālā atbalsta, izveide, kā arī jāveic riska samazināšanas pasākumi, tādējādi vēl vairāk palielinot finanšu stabilitāti un izaugsmes iespējas;

2.  uzsver, ka ir svarīgi apņemties pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi, kas palīdzēs izveidot patiesi vienotu kapitāla tirgu ES, novirzīt aizņēmumus uz reālo ekonomiku, vēl vairāk veicināt privātā riska dalīšanu, samazināt vajadzību pēc publiskas riska dalīšanas, sekmēt pārrobežu ieguldījumus un papildināt finansējuma plūsmu caur bankām;

3.  atgādina, ka banku savienība ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tai pievienoties; atzinīgi vērtē visus pasākumus, ko veic dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, lai pievienotos banku savienībai, jo tas palīdz saskaņot banku savienību ar iekšējo tirgu;

4.  uzskata, ka papildus finanšu stabilitātes nodrošināšanai vienam no banku savienības mērķiem cita starpā vajadzētu būt ES ilgtspējīgu banku modeļu daudzveidības saglabāšanai, paturot prātā proporcionalitātes principu, un izvairīties no Eiropas banku sistēmas virzīšanas uz vienotu modeli vai neproporcionāli sodot mazākas bankas, jo šāda daudzveidība ļauj nodrošināt iedzīvotāju un viņu projektu vajadzību īstenošanu, kā arī darbojas kā diversifikācijas instruments, kas ir svarīgs iespējamu satricinājumu pārvarēšanai;

5.  uzsver, ka starptautisko iestāžu priekšlikumi Eiropas tiesību aktos būtu jāpārņem tā, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropas banku nozares īpašās iezīmes;

6.  uzsver, ka jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) standarti nebūtu bez izmaiņām jāievieš Eiropas tiesību aktos, pienācīgi neņemot vērā Eiropas banku sistēmas īpašās iezīmes un proporcionalitātes principu;

7.  atgādina, ka pareizai banku savienības darbībai ir nepieciešams saskaņots un precīzs noteikumu kopums, vienlaikus paturot prātā proporcionalitātes nozīmi; aicina Komisiju banku savienības regulējumā attiecīgā gadījumā priekšroku dot tiesību aktiem regulas, nevis direktīvas formātā un noteikt to par prioritāti, lai pilnībā nodrošinātu, ka visi attiecīgie tiesību akti tiek pilnībā un pareizi īstenoti visās dalībvalstīs; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas uzraudzības iestādēm identificēt un novērst šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;

8.  uzskata, ka uzraudzības un noregulējuma iestāžu lēmumiem ir jābūt saskaņotiem un pārredzamiem un tie ir pienācīgi jāizskaidro un jāpublisko; mudina uzraudzības un noregulējuma iestādes būt pēc iespējas stingrākām, piemērojot noteikumus, kas tām ļauj atteikt piekļuvi dokumentiem;

Uzraudzība

9.  ņem vērā ECB nesenos, 2018. gadā veiktos to banku novērtējumus, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas; uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas banku uzraudzības reaģēšanas ātrums; pauž nopietnas bažas par to, ka daži no minētajiem gadījumiem izgaismoja jautājumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu izpildi banku savienībā; uzsver, ka šajā jomā ir steidzami vajadzīga vienota ES pieeja ar skaidri piešķirtām pilnvarām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu stiprināt EBI pilnvaras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;

10.  ņem vērā EBI veiktā ES mēroga spriedzes testa rezultātus; atzinīgi novērtē otrā un trešā līmeņa instrumentu iekļaušanu 2018. gada spriedzes testos; uzskata, ka spriedzes testi būtu jāinterpretē saistībā ar citām patlaban veiktām uzraudzības pārraudzības darbībām; aicina vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), VUM, EBI un ESRK izmantot saskaņotas metodes spriedzes testu izstrādē, lai šajā procedūrā nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni un izvairītos no iespējamiem kropļojumiem;

11.  atgādina, ka pastāv ar valsts parādu saistīti riski; ņem vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) pašreizējo darbu attiecībā uz valsts parāda risku; pauž bažas arī par to, ka dažas finanšu iestādes ir pārmērīgi investējušas savas valsts parāda vērtspapīros; uzsver, ka ES tiesiskajam regulējumam par prudenciālu pieeju valsts parādam būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt EBI lomu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju finanšu nozarē; aicina abus likumdevējus pieņemt priekšlikumu bez nepamatotas kavēšanās un mudina valsts uzraudzības iestādes īstenot pastiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, balstoties uz kopējiem standartiem ES un piemērojot ES līmeņa koordinēšanu un atbalstu gadījumos, kad valstu iestādes ir pārslogotas;

13.  joprojām pauž bažas par nesen konstatētajiem gadījumiem, ka Eiropas bankās notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi draud novest ES ekonomiku finanšu un politiskās nestabilitātes apstākļos; norāda, ka par vairākiem no šiem gadījumiem ir ziņojušas valstis, kas nav ES jurisdikcijā; aicina izveidot vienotu pieeju prudenciālai uzraudzībai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzībai; turklāt norāda, ka jautājumi, kas saistīti ar tiesību aktu īstenošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, ir atklāti arī ārpus banku savienības un ka pievienošanās tai varētu dot labumu dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, risinot šos jautājumus;

14.  uzsver, ka finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti; uzsver, ka ir svarīgi, lai banku uzraudzības iestādes būtu sagatavotas visiem iespējamiem Brexit sarunu starp ES-27 un Apvienoto Karalisti rezultātiem, paturot prātā, ka ar to vien nepietiek, jo ir vajadzīga arī pašu privātā sektora dalībnieku sagatavotība; aicina Komisiju un uzraudzības iestādes veikt visaptverošu Brexit ietekmes analīzi; aicina ES-27 valstis pastiprināt kopējo regulējumu un kopējo uzraudzību, vienlaikus palielinot ES-27 kapitāla tirgu dziļumu un tvērumu;

15.  mudina visus sarunu vedējus strādāt pie tā, lai pieņemtu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tiesību aktu kopumu, ar kuru risks banku sistēmā tiktu samazināts pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā; jo īpaši mudina Padomi labticīgi apspriesties, pienācīgi ņemot vērā banku modeļu daudzveidību ES, proporcionalitātes principu un Eiropas Parlamenta pieņemto līdzsvaroto dokumentu kopumu; aicina Komisiju efektīvi risināt problēmu “pārāk liels, lai bankrotētu”, kā arī riskus, kas saistīti ar dažādiem ES banku modeļiem, ņemot vērā to lielumu attiecīgajos tirgos;

16.  ņem vērā pašlaik notiekošās sarunas par INK dokumentu paketi; norāda uz ECB papildinājumu par INK un EBI darbu pie pamatnostādnēm par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību; atzinīgi vērtē INK apjoma samazināšanos pēdējos gados; atkārtoti pauž bažas par to, ka INK un 2. un 3. līmeņa instrumentu kopējais apjoms un īpatsvars dažās dalībvalstīs joprojām ievērojami pārsniedz vidējo līmeni; uzsver, ka INK radītais risks finanšu stabilitātei joprojām ir ievērojams, taču tas ir zemāks nekā dažus gadus atpakaļ; piekrīt Komisijai, ka galvenā atbildība par INK samazināšanu ir dalībvalstīm, jo īpaši pieņemot efektīvus maksātnespējas tiesību aktus, un pašām bankām, tomēr uzsver ES ieinteresētību samazināt INK īpatsvaru;

17.  pauž bažas par to, ka banku iestādes plaši izmanto iekšējos modeļus; aicina VUM un EBI turpināt darbu pie iekšējo modeļu izmantošanas piemērotības, lai nodrošinātu to uzticamību un panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās iestādēs;

18.  ņem vērā pašlaik notiekošās sarunas par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS); uzskata, ka vienotajam tirgum ir vajadzīgas atbilstīgas uzraudzības pilnvaras ES līmenī; uzsver, ka EFUS pamatuzdevums ir nodrošināt efektīvu uzraudzību;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par finanšu tehnoloģijām (FinTech); atzīst finanšu tehnoloģiju lielo potenciālu un vajadzību veicināt inovāciju; tomēr norāda, ka ir vajadzīgs skaidrs regulējums un atbilstīga uzraudzība, kas aizsargā patērētājus un nodrošina finanšu stabilitāti, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus finanšu tirgus dalībniekiem; uzskata, ka FinTech, kas veic tāda paša veida darbības kā citi finanšu sistēmas dalībnieki, būtu jāpiemēro tādi paši darbības noteikumi; uzsver, ka ir pastāvīgi jāuzlabo ES finanšu sektora kibernoturība;

20.  joprojām pauž bažas par nebanku kreditēšanas apmēru ES; atgādina, ka 2017. gada beigās minētā darbība veidoja aptuveni 40 % no ES finanšu sistēmas; iedrošina ES, valstu un pasaules līmeņa iestādes turpināt šo darbību izraisīto risku aktīvu uzraudzību un pēc iespējas ātri tos novērst, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, pārredzamību un finanšu stabilitāti; aicina Komisiju steidzami konstatēt atlikušos trūkumus, kas joprojām pastāv spēkā esošajās regulās;

21.  atgādina sākotnējās debates par ECB kā monetārās un uzraudzības iestādes lomu; uzskata, ka kopumā ECB ir izdevies nodalīt abas šīs funkcijas; tomēr uzskata, ka ir vajadzīgas turpmākas debates, lai izvairītos no interešu konflikta, ko var radīt šie abi uzdevumi; uzsver, ka ir svarīga sadarbība starp EBI kā regulatīvo iestādi un VUM kā uzraudzības iestādi banku savienībā, vienlaikus ņemot vērā pienākumu sadalījumu;

22.  uzskata, ka turpmāka prakses saskaņošana attiecībā uz novērtējumu, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, kā arī skaidrāks uzraudzības pilnvaru un agrīnas iejaukšanās pilnvaru nošķīrums varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm uzlabot krīzes pārvarēšanas efektivitāti pirms noregulējuma;

Noregulējums

23.  norāda uz Eurozonas samita 2018. gada 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos par to, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) nodrošinās vienotu atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam (VNF) un ka ESM tiks pārveidots tā, lai spētu sniegt efektīvu stabilitātes atbalstu, pamatojoties uz stingriem nosacījumiem, ar ko nodrošina atbildību un pārskatatbildību un liek ievērot principu par izvairīšanos no morāla kaitējuma, kā arī principu, ka nodokļu maksātāji nav atbildīgi par banku riskiem; atgādina Parlamenta nostāju par to, ka šis mehānisms būtu pilnībā jāiekļauj Savienības iestāžu sistēmā, un uzsver, ka ir jāīsteno pienācīga demokrātiskā kontrole;

24.  atgādina, ka parasta maksātnespējas procedūra ir procedūra, ko piemēro, ja tiek uzskatīts, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs; apzinās, ka atšķirības maksātnespējas tiesību aktos atspoguļo nostiprinājušās valstu procedūras; uzskata, ka būtu jāturpina maksātnespējas tiesību aktu saskaņošana visā Savienībā, lai nodrošinātu kopīgus noteikumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām bankām, investoriem un kreditoriem;

25.  atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka ir jāprecizē noteikumi par piesardzīgu rekapitalizāciju; norāda, ka piesardzīga rekapitalizācija var būt krīzes pārvarēšanas instruments, taču uzskata, ka tās izmantošana ir stingri jāierobežo, attiecinot to tikai uz ārkārtas gadījumiem, ja banka ievēro saskaņotos minimālos regulējumā paredzētos kapitāla līmeņus un tādēļ ir maksātspējīga un ja tiek nodrošināta atbilstība ES valsts atbalsta noteikumiem; atgādina, ka ES noregulējuma režīma mērķis ir nodrošināt, lai nodokļu maksātāji tiktu aizsargāti, banku pārvaldības nepilnību izmaksas segtu tās akcionāri un kreditori un tiktu saglabāta finanšu sistēmas stabilitāte kopumā; uzsver, ka noteikumi par kredītiestāžu noregulējumu ir jāpiemēro vēl labāk;

26.  aicina Komisiju novērtēt kredītiestāžu atveseļošanu un noregulējumu, pamatojoties uz valsts atbalsta noteikumiem; aicina Komisiju pārbaudīt regulējumu, pamatojoties uz Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD); aicina Komisiju ierosināt valsts atbalsta noteikumu pārredzamu piemērošanu attiecībā uz BRRD;

27.  uzsver likviditātes pieejamības nozīmi bankām, kam piemēro noregulējuma procedūru, šīs procedūras laikā un uzreiz pēc tam; ar interesi seko līdzi notiekošajām debatēm par iespējamo instrumentu likviditātes nodrošināšanai noregulējuma laikā;

28.  aicina Komisiju regulāri izvērtēt, vai banku nozare kopš krīzes sākuma nav saņēmusi netiešas subsīdijas un valsts atbalstu, tostarp netradicionāla likviditātes atbalsta veidā, un publicēt ziņojumu par to; uzsver, ka valsts atbalstam var būt kropļojoša ietekme uz iekšējā tirgus darbību; atgādina par stingrām prasībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanai un atkārtoti aicina Komisiju katru gadu pārbaudīt, vai šīs prasības joprojām tiek ievērotas;

29.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, kas iekļauts tās ziņojumā par ECB krīzes pārvaldības darbības efektivitāti, proti, ka ECB organizatoriskā struktūra un tās resursi, kas paredzēti atveseļošanas plānu novērtēšanai un banku uzraudzībai krīzes apstākļos, ir apmierinoši, lai gan Revīzijas palāta vienlaikus arī norādīja, ka joprojām nav atrisinātas problēmas saistībā ar informācijas apmaiņu un koordinācijas efektivitāti; atgādina — lai netraucēti īstenotu noregulēšanas pasākumus, būtiska nozīme ir sadarbībai un informācijas apmaiņai starp iestādēm;

30.  atzinīgi vērtē pārskatīto ECB un Vienotās noregulējuma valdes (VNV) saprašanās memorandu; uzsver, ka racionalizēta un dažos gadījumos automatizēta informācijas apmaiņa palielina efektivitāti un palīdz nodrošināt to, ka bankām piemērotais informācijas sniegšanas pienākums ir minimāls;

Noguldījumu apdrošināšana

31.  pieņem zināšanai Eurozonas samita 2018. gada 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), kā arī Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu par ENAS; uzsver, ka ENAS izveides procesam būtu jāturpinās nolūkā pabeigt banku savienības izveidi; atzīst ieguvumus, ko sniedz riska dalīšana un turpmāka riska mazināšana;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Centrālajai bankai, Vienotā noregulējuma valdei, dalībvalstu parlamentiem un kompetentajām iestādēm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0058.
(2) “Īpašais ziņojums Nr. 02/2018: Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāte, īstenojot banku krīzes vadību”, Eiropas Revīzijas palāta, 2018. gada 16. janvāris, https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=44556
(3) Paziņojums presei “ECB konstatē, ka “ABLV bank” kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga”, Eiropas Centrālā banka, 2018. gada 24. februāris, https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2018/html/ssm.pr180224.en.html
(4) Paziņojums presei “EBA launches 2018 EU-wide stress test exercise” (EBI sāk 2018. gada ES mēroga spriedzes testu), Eiropas Banku iestāde, 2018. gada 31. janvāris, http://www.eba.europa.eu/-/eba-launches-2018-eu-wide-stress-test-exercise
(5) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.
(6) Paziņojums presei “ECB izklāsta uzraudzības gaidas attiecībā uz jauniem INK”, Eiropas Centrālā banka, 2018. gada 15. marts, https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2018/html/ssm.pr180315.en.html
(7) Paziņojums presei “ ECB paziņo par turpmāko rīcību saistībā ar uzraudzības pieeju INK atlikumam”, Eiropas Centrālā banka, 2018. gada 11. jūlijs, https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2018/html/ssm.pr180711.en.html
(8) OV C 248A, 16.7.2018., 1. lpp.
(9) Prasība, kas celta 2016. gada 4. martā – Itālija/Komisija (OV C 145, 25.4.2016., 34. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika