Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2012. gadā Eiropas Parlamenta un Kolumbijas un Peru valdību saskaņoto ceļvedi,

–  ņemot vērā tā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par ES tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru(2),

–  ņemot vērā tā rezolūciju par Ekvadoras pievienošanos tirdzniecības nolīgumam, kas noslēgts starp ES un tās dalībvalstīm un Kolumbiju un Peru(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(4),

–  ņemot vērā tirdzniecības statistiku un datus, ko cita starpā sniedza Eurostat(5), Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) 2018. gada globālo tiesību indekss(6) un Kolumbijas Nacionālās arodbiedrības skolas (ENS) ziņojumi(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0446/2018),

A.  tā kā ES tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru (turpmāk „Nolīgums“) ir uz noteikumiem balstītas attiecības, kuras sakņojas kopīgās vērtībās un cilvēktiesību un darba tiesību, vides un ilgtspējīgas attīstības starptautiskos standartos un kuras var radīt ievērojamu pozitīvu ietekmi uz nolīguma pušu sociāli ekonomisko attīstību, ekonomisko integrāciju, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām, turpmāku sadarbību reģionālos un pasaules līmeņa problēmjautājumos, kā arī tuvināt valstis un tās iedzīvotājus;

B.  tā kā Peru ir viena no ātrāk augošajām un atvērtākajām ekonomikām reģionā, tirdzniecībai veidojot 44 % no tās IKP; tā kā Kolumbija ir trešā lielākā ekonomika Latīņamerikā, kuras ekonomiskā izaugsme 2019.–2020. gadā saskaņā ar prognozēm paātrināsies;

C.  tā kā tirdzniecības nolīgumu īstenošana, kas ietver to ietekmi sociālajā un vides jomā, ir viens no galvenajiem aspektiem Eiropas Parlamenta uzraudzībā,

D.  tā kā Nolīgums ir jānovērtē, ņemot vērā smago ekonomikas un humanitāro krīzi Venecuēlā, kas izraisa plaša mēroga migrāciju uz Kolumbiju un Peru; tā kā abas minētās valstis ir uzņēmušas lielu skaitu Venecuēlas migrantu,

1.  uzsver, ka Nolīguma stratēģiskās vērtības skar ne tikai tirdzniecības jomu, jo tas nodrošina stabilu pamatu padziļinātām attiecībām ar ilgtermiņa iesaisti cilvēktiesību, sociālo tiesību, pirmiedzīvotāju tautu un lauksaimnieku, kā arī vides tiesību ievērošanas jomā un veicina stratēģiskas partnerības izveidi starp ES un Latīņameriku;

2.  atgādina, cik svarīgi ir stiprināt sadarbību, lai saglabātu un stiprinātu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā būtisku pīlāru ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai un tādas ekonomikas pārvaldības garantēšanai, kuras pamatā ir noteikumi un taisnīgāka, iekļaujošāka un ilgtspējīgāka tirdzniecība; jo īpaši atgādina par savu atbalstu PTO, uzsverot tās lomu ekonomikas stabilitātes radīšanā un izaugsmes un attīstības atbalstīšanā, un aicina puses izmantot nolīgumā sekmēto dialogu, lai apzinātu un izstrādātu kopīgas stratēģijas PTO nepieciešamajai modernizācijai;

3.  uzsver, ka Nolīgums sniedz iespēju stiprināt ne tikai starpreģionālo, bet arī reģionu iekšējo sadarbību un tirdzniecību starp Kolumbiju, Peru un Ekvadoru;

4.  atzinīgi vērtē Ekvadoras pievienošanos Nolīgumam kā papildu elementu, kas palīdz stiprināt reģionālo integrāciju, un uzsver visu pušu konstruktīvo lomu, lai nodrošinātu šā procesa panākumus; atgādina, ka Nolīgumam joprojām iespējams pievienoties;

5.  stingri atbalsta Kolumbijas miera nolīgumu un atgādina Nolīguma potenciālos ieguvumus un nepieciešamību izmantot to vislabākajā veidā, lai palīdzētu īstenot miera nolīgumu, tostarp integrētu zemes reformu un samierināšanās procesu Kolumbijā; uzskata, ka Nolīgums sniedz nozīmīgas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, tostarp risinot konkrētas problēmas, piemēram, ekonomikas dažādošanu, produktīvu attīstību un zemes izmantošanas plānošanas īstenošanu, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos, kurus nopietni skāris ieilgušais iekšējais konflikts; uzstāj, ka jāatbalsta Kolumbijas miera līgums, izmantojot visu nolīguma potenciālu, un uzskata, ka tas drīzumā sniegs „miera dividendes“ ekonomiskās un sociālās attīstības veidā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; atgādina, ka miera ilgtspējas veidošanai no jauna, īpaši lauku apvidos, svarīgs ir arī pastāvīgs un strukturēts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un dialogs ar to;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Nolīgums atver tirgus cita starpā precēm, pakalpojumiem, valsts iepirkumam un investīcijām, kas, balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, var radīt oficiālas un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas un uzlabot darba apstākļus un dzīves standartus, liberalizējot un paplašinot tirdzniecību un ieguldījumus;

7.  pieņem zināšanai, ka kopš Nolīguma stāšanās spēkā ir samazinājusies tirdzniecība starp ES, Kolumbiju un Peru; tomēr uzskata, ka nolīgums daļēji ir kompensējis negatīvas tendences attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības plūsmām, patēriņa preču cenu samazināšanos un ekonomisko lejupslīdi Latīņamerikā, un tam nenoliedzami ir bijusi stabilizējoša ietekme;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ES ieguldījumi Kolumbijā un Peru ir palielinājušies, un norāda, ka ES ir lielākais ārvalstu ieguldītājs abās valstīs;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Nolīgums cita starpā palīdz pakalpojumu nozares uzņēmumiem, veicinot labu regulatīvo praksi, uzlabojot iekšzemes regulējumu un pārredzamību un uzlabojot juridisko noteiktību, un ka tas var kalpot par inkubatoru digitālās uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā, veicinot nabadzības samazināšanu un darbvietu radīšanu;

10.  atbalsta īpašas darba grupas izveidi, kā minēts Nolīguma 109. pantā, nolūkā apspriest regulatīvus problēmjautājumus saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību un elektronisko komerciju, lai nodrošinātu, ka digitālajā ekosistēmā tiek veicināta līdzsvarota un taisnīga konkurences vide;

11.  pieņem zināšanai, ka Komisija uzskata, ka nolīgums ir palīdzējis modernizēt un dažādot eksportu no Kolumbijas un Peru un ka tam ir bijusi pozitīva ietekme uz Kolumbijas un Peru MVU, taču konstatē, ka skaitļi, kas attiecas uz apjomiem un darbvietu radīšanu, ir ļoti zemi, un atgādina, ka līdzīgi panākumi gūti iepriekšējos laikposmos; aicina Komisiju turpmākajā analīzē iekļaut vietējo nozaru un ekonomikas dažādošanas stāvokli; norāda, ka šim Nolīgumam ir potenciāls dot lielāku ieguldījumu Kolumbijas un Peru jaunuzņēmumu attīstībā, jo īpaši attiecībā uz reģiona uzņēmējdarbības kopienām pilsētu centros, piemēram, Bogotā, Medeljinā un Limā; tomēr uzsver, ka jādara vairāk, lai dažādotu eksportu, papildu tradicionālajiem minerālu, naftas un lauksaimniecības produktiem, kas veido 70 % no eksporta apjoma, iekļaujot arī apstrādātas preces un produktus ar lielāku pievienoto vērtību nolūkā atbalstīt ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu, pilnībā ievērojot vides standartus un cilvēktiesīb;

12.  uzsver, ka kopš Nolīguma pagaidu stāšanās spēkā 1155 Kolumbijas uzņēmumi, no kuriem 328 ir MVU, un 2328 jauni Peru uzņēmumi, no kuriem 90 % ir MVU, ir sākuši eksportēt uz ES; aicina puses arī turpmāk atbalstīt MVU internacionalizācijas procesu un savstarpēju piekļuvi tirgum un sniegt regulārus un precīzus datus par darbību nozarēs un MVU darbību konsolidācijas pakāpi šajā ziņā;

13.  mudina abas puses paātrināt Nolīguma īstenošanas tempu, kā arī vairot izpratni par to; uzskata, ka daudzi ES, Kolumbijas un Peru MVU neapzinās iespējas, ko paver šis Nolīgums; tādēļ aicina puses izpētīt, cik lielā mērā jo īpaši MVU izmanto preferences, un īstenot efektīvus pasākumus, lai labāk informētu par Nolīguma radītajām iespējām, tostarp izveidojot kontaktpunktus un izstrādājot īpašu MVU paredzētu tīmekļa vietni;

14.  atzinīgi vērtē to, ka kopš Nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma ES lauksaimniecības produktu eksports uz abām valstīm ir ievērojami palielinājies, taču prasa Komisijai cieši uzraudzīt situāciju un informēt Eiropas Parlamentu par Nolīguma ietekmi uz pārtikas ražošanu vietējam tirgum; atgādina, ka ir svarīgi padarīt tirdzniecību iekļaujošāku un atvieglot maza mēroga lauksaimnieku pienācīgu integrāciju vērtības ķēdēs Kolumbijā un Peru un pašlaik arī Ekvadorā;

15.  atgādina, ka ir noteiktas drošības klauzulas jutīgām lauksaimniecības nozarēm un ka šajā sakarībā Komisijai būtu jādara pieejama gan Eiropas Parlamentam, gan attiecīgajām rūpniecības nozarēm plašāka un regulārāka informācija par tirgus tendencēm;

16.  atzīst, ka puses ir guvušas panākumus, novēršot tirdzniecības ierobežojumus un īstenojot lielāko daļu Nolīguma jomu, jo īpaši attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, izcelsmes noteikumiem un tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem; tomēr atgādina, ka antidempinga lietās nevajadzētu pārkāpt PTO Antidempinga nolīguma pamatnoteikumus;

17.  norāda, ka cita starpā ir nepieciešama turpmāka virzība šādos jautājumos:

18.  uzskata, ka pusēm jāizmanto Nolīguma pārskatīšanas klauzula, lai cita starpā iekļautu:

19.  uzskata, ka korupcija ir viens no svarīgākajiem ar tirdzniecību nesaistītajiem šķēršļiem, kas apgrūtina uzņēmējdarbības vidi un palielina darbības grūtības, ar ko saskaras uzņēmumi; aicina Komisiju izmantot šo Nolīgumu, lai uzraudzītu partnervalstu iekšējās reformas saistībā ar tiesiskumu un labu pārvaldību un izveidotu efektīvus korupcijas apkarošanas pasākumus;

20.  atzīmē abu valstu iestāžu sadarbībā apliecināto pozitīvo attieksmi strauji rast risinājumu atlikušajiem tirdzniecības ierobežojumiem;

21.  norāda, ka abas valstis ir paudušas īpašas bažas par savām spējām nodrošināt atbilstību konkrētiem ES tirgū obligātiem pārtikas nekaitīguma standartiem, jo īpaši attiecībā uz jaunākajiem ES tiesību aktu priekšlikumiem par kadmija līmeni kakao, endokrīnajiem disruptoriem, jauniem pārtikas produktiem un palmu eļļu, kas var radīt sociālo ietekmi uz dažām šo valstu neaizsargātākajām teritorijām, kurās parasti ir koncentrēta šādu produktu ražošana; aicina puses stiprināt un iespējami labāk izmantot finanšu un tehnisko sadarbību un pastiprināt agrīnās brīdināšanas mehānismus, pārredzamību un informācijas apmaiņu par iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām, lai ļautu pusēm prognozēt mainīgos modeļus un pielāgoties tiem, un arī ievērot juridiskās prasības; prasa Komisijai apsvērt palīdzības un atbalsta pasākumus, lai palīdzētu vietējiem ražotājiem ievērot ES sanitārās prasības saskaņā ar piesardzības principu;

22.  uzsver tā 2012. gada 13. jūnija rezolūcijā par ES tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru pausto nepieciešamību efektīvi un ar konkrētu rīcības plānu īstenot ar cilvēktiesību, vides un darba tiesību ceļvedi saistītos īpašos noteikumus; jo īpaši atgādina par pušu apņemšanos īstenot standartus saistībā ar biedrošanās brīvību, tiesībām vest darba koplīguma slēgšanas sarunas, stingrām un efektīvām darba inspekcijām, tādas vardarbības apkarošanu, kas vērsta pret sociālajiem un etniskajiem vadītājiem, vides aizsardzību, izmantojot atbilstīgus novēršanas, kontroles un īstenošanas mehānismus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kolumbijas centienus cīņā pret nesodāmību noziedzīgu nodarījumu lietās, tostarp uzlabojot izmeklēšanu, taču uzstāj, ka jāveic papildu pasākumi, lai veiktu efektīvākus pasākumus ar mērķi izskaust vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, arodbiedrību pārstāvjiem, etniskajiem un kopienu līderiem un izbeigt pastāvīgos pret sievietēm vērstos smagos noziegumus;

23.  ņem vērā Kolumbijas un Peru valdību centienus nodrošināt lauku iedzīvotājiem alternatīvas kokas audzēšanai, jo to apstrādā noziedzīgas organizācijas; aicina Komisiju sadarboties ar abām valstīm, lai rastu risinājumus;

24.  pieņem zināšanai, ka 2017. gadā noslēgtais nolīgums starp Kolumbijas valdību un publiskā sektora arodbiedrībām radīja uzlabojumus vairāk nekā miljonam darba ņēmēju; uzsver īpaši zemo dalības līmeni arodbiedrībās un vienpusēji noteiktu algu un pabalstu shēmu („pactos colectivos“) lielāku izmantošanu salīdzinājumā ar darba koplīgumu slēgšanu;

25.  atzinīgi vērtē ESAO Arodbiedrību padomdevējas komitejas viedokli, ka Kolumbijā ir palielinājies inspektoru skaits; uzsver, ka efektīvu darba inspekciju nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki resursi; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) atbalstīt Kolumbiju tās centienos stiprināt darba inspekcijas, kas ir milzīgs uzdevums, kas tomēr ir jāīsteno Kolumbijas valdībai, ņemot vērā to, ka ilgā bruņotā konflikta laikā valsts ir zaudējusi kontroli pār valsts daļām, un sagaida, ka tiek veiktas papildu un efektīvas pārbaudes, jo īpaši lauku apvidos; prasa Komisijai sniegt sīku informāciju par inspektoru un inspekciju skaitu, kā arī konstatētajām nelikumībām; atgādina ESAO Arodbiedrību padomdevējas komitejas ieteikumus, ka darba inspektoru skaits joprojām ir jāpalielina, lai sasniegtu starptautiskos standartus;

26.  atzinīgi vērtē Peru centienus un apņemšanos pastiprināt tās saistību izpildi saskaņā ar Nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu, taču uzstāj, ka jāveic papildu pasākumi, lai novērstu vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sociālajiem un etnisko kopienu līderiem un jo īpaši pret sievietēm; atzinīgi vērtē jaunākos Peru veiktos pasākumus darba inspekciju uzlabošanai un mudina valsti turpināt centienu pastiprināšanu, ievērojot SDO ieteikumus; atzinīgi vērtē arī to, ka Peru 2018. gadā pārņēma SDO Administratīvās padomes prezidentūru, kas vēl vairāk stiprina Peru apņemšanos rādīt labu piemēru darba tiesību ievērošanā; tāpat uzsver to, ka 2018. gada 6. augustā Peru ratificēja pamatnolīgumu ar SDO par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu 2018.–2021. gadā; tomēr uzsver, ka nav efektīvi īstenotas SDO konvencijas Nr. 87 un Nr. 98, un pauž bažas par nesenajām izmaiņām tiesību aktos, kuru dēļ varētu tikt vājināta vides aizsardzība; aicina Komisiju pienācīgi informēt Eiropas Parlamentu par to, kā tā neatkarīgā veidā apstrādās Peru organizētās pilsoniskās sabiedrības iesniegto oficiālo sūdzību par atbilstību darba un vides standartiem;

27.  uzskata, ka ES, Kolumbijas un Peru pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogs par Nolīguma TIA noteikumiem ir noderīgs veids, kā apzināt neatrisinātās problēmas un mudināt valdības turpināt virzību, lai panāktu atbilstību svarīgiem starptautiskajiem sociālajiem, darba un vides standartiem;

28.  tādēļ uzsver, ka pārredzami un iekļaujoši apspriešanās mehānismi ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka visas puses ievēro atzītus darba un vides aizsardzības standartus;

29.  atgādina, ka Nolīguma TIA sadaļā ir paredzēts, ka katra puse izveido vietējās konsultantu grupas vai komitejas attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar darbu, vidi un ilgtspējīgu attīstību, iekļaujot tajās neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas ar līdzsvarotu ekonomikas, sociālo lietu un vides ieinteresēto personu pārstāvību; atzinīgi vērtē no valdības neatkarīgas apspriežu grupas izveidi Kolumbijā; uzskata, ka Peru būtu jāseko Kolumbijas piemēram, lai nodrošinātu lielāku neatkarību un pārredzamību; atzinīgi vērtē ES un Andu valstu vietējo konsultantu grupu pārstāvju lēmumu organizēt kopīgas ikgadējas sanāksmes, kas ļaus uzlabot informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī kopīgu ieteikumu sagatavošanu, kas jāiesniedz pusēm;

30.  aicina Komisiju palielināt centienus pilnībā īstenot 15 punktu plānu saistošo TIA sadaļu lielākas efektivitātes panākšanai un atgādina, ka ir jāturpina tās dialogs ar dažādajiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp Parlamentu, lai izstrādātu un nodrošinātu cilvēktiesību, darba un vides aizsardzības saistību efektīvu īstenošanu;

31.  atgādina, ka izmaiņas tiesību aktos, kuru rezultātā varētu pazemināties vides aizsardzības līmenis nolūkā veicināt ārvalstu tiešos ieguldījumus, neatbilst Nolīgumam;

32.  ar bažām norāda uz neoficiālajā ekonomikā iesaistīto darba ņēmēju būtisko daļu gan Peru, gan Kolumbijā, īpaši sieviešu vidū; uzsver, ka jāizstrādā efektīva politika šīs daļas mazināšanai, un uzskata, ka Nolīgums šajā ziņā varētu būt noderīgs, cita starpā sekmējot oficiālu darbvietu radīšanu, piemēram, ar spēcīgākiem pasākumiem, lai atvieglotu MVU saimnieciskās darbības;

33.  atgādina, ka būtu jāievēro Nolīgumam pievienotajā banānu stabilizācijas mehānismā noteiktās robežvērtības, kas ir piemērojamas līdz 2020. gadam, un uzsver, ka ir jāturpina uzraudzīt banānu importu pēc mehānisma darbības termiņa beigām, un ka pusēm par to arī turpmāk ir jāsniedz statistika; pauž bažas par to, ka Peru ir pārsniegusi Nolīguma banānu stabilizācijas mehānismā noteikto robežvērtību, un prasa veikt analīzi par tā ietekmi uz tirgiem Eiropas Savienībā; atgādina, ka Komisija ir apņēmusies vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim izvērtēt ES banānu ražotāju situāciju un, ja tā konstatēs, ka ir ievērojami pasliktinājies tirgus stāvoklis vai ES banānu ražotāju situācija, ar nolīguma pušu piekrišanu var paredzēt mehānisma darbības termiņa pagarināšanu;

34.  atzinīgi vērtē Kolumbijas pievienošanos ESAO 2018. gada 30. maijā, paužot gandarījumu par svarīgajām reformām, ko valsts ir uzņēmusies, piemēram, reformēt tiesu sistēmu, uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību un īstenot ESAO Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos; atgādina, ka saskaņā ar ESAO padomes lēmumu pēc pievienošanās Kolumbijai jāsniedz progresa ziņojumi ESAO struktūrām, piemēram, Tirdzniecības komitejas oficiālajā atzinumā uzskaitīto ieteikumu turpmāko pasākumu novērtējums; mudina Peru turpināt reformas saskaņā ar valsts programmas nolīgumu ar ESAO;

35.  uzsver, ka saistībā ar PTO ir svarīgi vēl vairāk stiprināt starptautisko sadarbību plurilaterālā, daudzpusējā un reģionālā kontekstā, piemēram, saistībā ar sarunām par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

36.  atzīst svarīgo darbu, ko paveikuši valstu parlamenti Nolīguma ratificēšanas procesā un aicina to turpināt; aicina dalībvalstis, kas vēl to nav izdarījušas, sākt izskatīt Ekvadoras pievienošanās Nolīgumam ratificēšanu;

37.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, EĀDD, Komisijai, Kolumbijas un Peru valdībām un ESAO ģenerālsekretāram.

(1) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/march/tradoc_147704.pdf (2) OV C 332 E, 15.11.2013., 52. lpp. (3) OV C 366, 27.10.2017., 144. lpp. (4) OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp. (5) http://ec.europa.eu/trade/policy/countries-and-regions/statistics/ (6) „2018 ITUC globālo tiesību indekss – pasaules sliktākās valstis darba ņēmējiem“, Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija, 2018. g., https://www.ituc-csi.org/ituc-global-rights-index-2018 (7) http://www.ens.org.co/lee-y-aprende/lee-y-descarga-nuestras-publicaciones/informes-sislab/