Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2023(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0465/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0465/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0037

Pieņemtie teksti
PDF 152kWORD 58k
Ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas prasības
P8_TA(2019)0037A8-0465/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas prasībām (2017/2023(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1954. gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās 1999. gada marta otro protokolu,

–  ņemot vērā 1995. gada 14. decembra rezolūciju par ebreju kopienām(1) nolaupītā īpašuma atgriešanu un 1998. gada 16. jūlija rezolūciju par holokausta upuriem(2) piederošā īpašuma restitūciju,

–  ņemot vērā 2016. gada decembrī pieņemto pasākumu kopumu, lai stiprinātu ES spēju cīnīties pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu un sekmētu 2016. gada 2. februāra rīcības plānā pret teroristu finansēšanu (COM(2016)0050) un Komisijas 2017. gada 13. jūlija priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375) paredzēto saistību izpildi;

–  ņemot vērā 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu(3),

–  ņemot vērā UNIDROIT 1995. gada 24. jūnija Konvenciju par zagtiem vai nelegāli izvestiem kultūras priekšmetiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu,

–  ņemot vērā 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(6) un jo īpaši tās 4. pantu,

–  ņemot vērā 2003. gada 17. decembra rezolūciju par tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu preču brīvu apriti iekšējā tirgū, kuru īpašumtiesības varētu apstrīdēt(7),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2016. gada pētījumu “Cross-border restitution claims of art looted in armed conflicts and wars and alternatives to court litigation” (“Bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu pārrobežu restitūcija un alternatīvas tiesvedībai”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (8),

–  ņemot vērā UNESCO 1970. gada 14. novembra Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 4. oktobra Rezolūciju Nr. 14232/12 par neoficiāla tiesībaizsardzības iestāžu un zinātības tīkla izveidi kultūras preču jomā (EU CULTNET),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0465/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Interpola sniegto informāciju mākslas darbu melnais tirgus kļūst tikpat ienesīgs kā narkotiku, ieroču un viltotu preču tirgus;

B.  tā kā kopumā pasaulē senlietu tirdzniecības jomā no 80 līdz 90 % preču ir nelikumīga izcelsme, kā teikts Komisijas priekšlikuma regulai par kultūras priekšmetu importu ietekmes novērtējumā;

C.  tā kā kultūras mantojums ir viens no civilizācijas pamatelementiem, ņemot vērā, piemēram, tā simbolisko vērtību un cilvēces kultūras atmiņu, kas vieno cilvēkus; tā kā iepriekšējos gados karojošās puses un teroristu grupējumi visā pasaulē ir pastrādājuši virkni noziegumu pret pasaules kultūras mantojumu un tā kā vērtīgi mākslas darbi, skulptūras un arheoloģiski artefakti tiek pārdoti un importēti ES no dažām trešām valstīm, iegūto peļņu, iespējams, izmantojot teroristu darbības finansēšanai; tā kā ir svarīgi stingri apņemties vērsties pret tādu kultūras priekšmetu kā bruņotu konfliktu un kara laikā Lībijā, Sīrijā un Irākā nolaupītu mākslas darbu nelikumīgu tirdzniecību; tā kā kultūras priekšmetiem ir liela kultūras, mākslinieciska, vēsturiska un zinātniska nozīme un tie jāaizsargā pret nelikumīgu piesavināšanos un nolaupīšanu;

D.  tā kā tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām bija mēģinājumi atrast un atdot atpakaļ nolaupīto īpašumu tā izcelsmes valstīm;

E.  tā kā, ņemot vērā ES apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī UNESCO konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgotu un/vai izrakumos atrastu vai iegūtu priekšmetu restitūcija;

F.  tā kā Vašingtonas konferences dokumentā “Principi attiecībā uz nacistu konfiscētajiem mākslas darbiem”, Viļņas forumā un Terezinas deklarācijā par holokausta laikmeta aktīviem un saistītiem jautājumiem ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt restitūciju fizisku personu nekustamajam īpašumam; tā kā to mākslas darbu aplēstais skaits, kas tikuši restituēti kopš Vašingtonas konferences ir no 1000 līdz 2000(9); tā kā saraksts par nesenajos gados restituētajiem mākslas darbiem nav pilnīgs;

G.  tā kā ir mākslas darbi, kuri vēl aizvien nav atrasti un kuri jāatgriež to likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem; tā kā 1998. gada Vašingtonas konferencē Jonathan Petropoulos paziņoja par to, ka ir aprēķināts, ka visā Eiropā tikuši nozagti aptuveni 650 000 mākslas darbi, un Ronald Lauder paziņoja, ka joprojām nav atrasti 11 000 mākslas darbi, kuru vērtība attiecīgajā laikā (1998. gadā) bija no 10 līdz 30 miljardiem USD; tā kā Prasību konferences un WJRO parasti atbild, ka precīzi aprēķini nav pieejami: ir tikuši nozagti aptuveni 650 000 mākslas darbu, no kuriem 100 000 joprojām nav atrasti;

H.  tā kā lietu dalībnieki joprojām saskaras ar juridiskām problēmām, jo, no vienas puses, bieži vien viņu prasības ir ļoti specifiskas, bet, no otras puses, pēckara restitūcijas likumi ir zaudējuši spēku, konvencionālās normas nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, nav jēdziena “nolaupīti mākslas darbi” definīcijas, ir noteikumi par prasību noilgumu vai noteikumi par iegūšanu ar noilgumu un labticīgu iegūšanu;

I.  tā kā prasības par nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūciju tiek risinātas, piemērojot galvenokārt starptautiskās publiskās tiesības; tā kā šie noteikumi jāpapildina ar stingrākiem privāto starptautisko tiesību noteikumiem;

J.  tā kā nepietiekami attīstīta privāto tiesību dimensija gan starptautiskā, gan Eiropas līmenī rada juridisku nenoteiktību nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas gadījumos ne tikai attiecībā uz pabeigtiem darījumiem saistībā ar nacistu nolaupītiem mākslas darbiem, bet arī attiecībā uz šādiem gadījumiem nākotnē;

K.  tā kā ES ir spēkā tiesību akti, kuri skaidri un visaptveroši reglamentē bruņotu konfliktu laikā fizisku personu nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasības;

L.  tā kā UNESCO sadarbībā ar lielākajiem izsoļu namiem, muzejiem un atzītiem kolekcionāriem Eiropā veic padziļinātu izpēti par šādu mākslas darbu izcelsmi, lai varētu tos atdot īpašniekiem;

M.  tā kā nolūkā papildināt Interpola datubāzi par nozagto īpašumu Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) publicē “sarkanos sarakstus” ar to priekšmetu kategorijām, kuru gadījumā pastāv nelikumīgas tirdzniecības risks,

1.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim rezolūcijai par tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu preču brīvu apriti iekšējā tirgū, kuru īpašumtiesības varētu apstrīdēt, praktiski nav sekojuši nekādi turpmāki pasākumi, kuros Parlaments aicinātu Komisiju veikt pētījumu par vairākiem aspektiem, kas saistīti ar civiltiesību un procesuālo tiesību noteikumiem, izcelsmes izpēti, kataloģizēšanas sistēmām, alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem un pārrobežu koordinējošas administratīvas iestādes izveides nozīmi; uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkts varētu būt juridiskais pamats pilnvaru piešķiršanai Savienībai šajā jomā;

2.  uzsver, ka mākslas darbu un citu kultūras priekšmetu nolaupīšana bruņotu konfliktu un karadarbības laikā, kā arī miera laikos, ir nozīmīga kopīga problēma, kas jārisina gan ar profilaksi, gan nolaupītā kultūras īpašuma restitūciju, lai aizsargātu un nodrošinātu sabiedrību, kopienu, grupu un personu kultūras mantojuma un identitātes integritāti;

3.  norāda, ka ES līmenī nav veltīta pietiekama uzmanība, inter alia, bruņotu konfliktu laikā nolaupītu, nozagtu vai nelikumīgi iegūtu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijai, jo īpaši privāttiesību, starptautisko privāttiesību un civilprocesa jomā; aicina Komisiju aizsargāt, atbalstīt un veicināt pārrobežu restitūcijas prasības attiecībā uz tiem kultūras aktīviem, kas tikuši pārvietoti un nelikumīgi piesavināti valsts sankcionētos laupīšanas vai zagšanas aktos bruņotu konfliktu laikā; aicina Komisiju un dalībvalstis izdot ieteikumus un pamatnostādnes, lai palielinātu informētību par nepieciešamību atbalstīt dalībvalstu valsts iestādes restitūcijas prasību jautājumā;

4.  uzsver, ka tādas iestādes kā UNESCO un Interpols prasa pastiprināt kultūras mantojuma aizsardzību un nodrošināt valstīm iespējas pieņemt pasākumus, lai atvieglotu restitūciju;

5.  pauž nožēlu par to, ka nav ticamas statistikas par precīzu kultūras īpašuma izlaupīšanas un nelikumīgas tirdzniecības apmēru; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ticamu statistiku šajā jomā;

6.  pauž bažas par to, ka lielākā daļa pašreizējo politisko un likumdošanas iniciatīvu pievēršas tikai publiskajām un administratīvajām tiesībām un/vai krimināltiesībām; uzsver, ka, lai izveidotu visaptverošu regulējuma sistēmu, vairāk ir jāņem vērā privāttiesības; aicina kompetentās iestādes pieņemt visus nepieciešamos pasākumus un iniciatīvas, lai to sasniegtu šo mērķi;

7.  uzskata, ka ir jāturpina izmeklēšana, lai iegūtu informāciju par kultūras īpašuma nelikumīgās tirdzniecības “tumšo zonu” un iegūtu sīkākas ziņas par tās apmēru, struktūru un lielumu, izmantojot, piemēram, pašreiz Vācijā īstenoto projektu ILLICID;

8.  atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir atzinušas —šīs unikālās problēmas, kas saistītas ar bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu, nozagtu vai nelikumīgi iegūtu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasībām, ir jārisina, lai panāktu tādus juridiskus risinājumus, kas garantē īpašumtiesības tām privātpersonām, valsts un pašveldību iestādēm un reliģiskajām asociācijām, kuru mākslas darbi bruņotu konfliktu vai kara laikā tika nelikumīgi atsavināti;

9.  uzsver, ka nolūkā nosodīt šādu nelikumīgu praksi ir svarīgi palielināt kopējo informētību, un atgādina, ka katrs īpašniekam atņemts priekšmets ir uzskatāms par uz visiem laikiem zudušu vēsturisku un zinātnisku vērtību;

10.  norāda, ka visefektīvākais veids, kā cīnīties pret kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību un mākslas tirgus nelikumīgu attīstību un kā atbalstīt restitūciju, ir sekmēt godīgas prakses attīstību mākslas darbu tirdzniecībā un restitūcijā, raugoties no transnacionālas un globālas perspektīvas un gādājot par to, lai šai praksei būtu gan paredzētā preventīvā ietekme, gan piespiedu vai sodīšanas ietekme;

11.  uzskata, ka, lai nodrošinātu tādu noteikumu kopumu, kas var efektīvi novērst mākslas darbu un kultūras priekšmetu nolaupīšanu un kontrabandu, un lai panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku globālo mākslas tirgu, Komisijai būtu jācenšas sadarboties ar trešām valstīm, lai izveidotu auglīgu partnerību, šim nolūkam ņemot vērā principus, kas noteikti UNIDROIT 1995. gada Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

12.  uzskata, ka ES likumdošanas darbības, ietverot starptautisko privāttiesību dimensiju, būtu piemērotas tikai turpmākiem darījumiem;

13.  uzskata, ka ir pienācis laiks pārtraukt gadiem ieilgušos sarežģījumus un atšķirības, ja mērķis ir izveidot atbildīgu un ētisku Eiropas mākslas tirgu; šajā saistībā aicina Komisiju identificēt civiltiesību jomas pasākumus, kas palīdzētu pārvarēt komplicētās problēmas, ar ko saskaras privātpersonas, kas vēlas panākt tām piederošu mākslas darbu restitūciju; vienlaikus aicina Komisiju izstrādāt jaunu debašu sistēmu, lai identificētu labāko praksi un risinājumus, kurus varētu izmantot gan pašlaik, gan nākotnē;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par kultūras priekšmetu importu, kā arī 2018. gada 25. oktobrī Parlamenta pieņemtā priekšlikuma grozījumus(10);; ņemot vērā mākslas tirgus globālo mērogu un to, cik liels skaits priekšmetu atrodas privātīpašumā, atkārtoti norāda uz nepieciešamību turpināt darbu attiecībā uz bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūciju; uzsver, ka izcelsmes izpēte un sadarbība Eiropas līmenī ir izrādījušās noderīgas nolaupīto priekšmetu identifikācijai un pēc tam ļauj veikt to restitūciju, un dažos gadījumos palīdz novērst teroristu grupu vai karadarbības finansēšanu;

15.  pauž nožēlu, ka sakarā ar noteikumu neesamību vai to atšķirībām dalībvalstu starpā attiecībā uz izcelsmes izpēti un pienācīgu pārbaudi daudzas pārrobežu restitūcijas prasības nevar izpildīt efektīvā un saskaņotā veidā un tā rezultātā var tikt veicināta laupīšana un nelikumīga tirdzniecība un stimulēta kontrabanda; norāda, ka piemērojamie tiesību akti kopīgu standartu neesamības rezultātā bieži vien ir neskaidri visām ieinteresētajām personām, tostarp muzejiem, mākslas priekšmetu tirgotājiem, kolekcionāriem, tūristiem un ceļotājiem; tādēļ aicina Komisiju saskaņot noteikumus par izcelsmes izpēti un iekļaut dažus UNIDROIT 1995. gada Konvencijas par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem pamatprincipus;

16.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams aktīvi veicināt kvalitatīvas un neatkarīgas izcelsmes izpētes sistemātisku izmantošanu nolaupītu mākslas darbu identificēšanai, lai atvieglotu to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku mākslas tirgu un efektīvi novērstu un aizkavētu mākslas un kultūras priekšmetu izlaupīšanu bruņotos konfliktos un karadarbībā un to nelikumīgu tirdzniecību; norāda uz iespējām, ko šajā virzienā paver Eiropas finanšu instrumenti; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt īpašas apmācības programmas izcelsmes izpētes jomā Savienības un valsts līmenī, jo īpaši, lai ļautu tiem, kuri ir iesaistīti cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar kultūras priekšmetiem, attīstīt un uzlabot zināšanas, tostarp ar pārrobežu projektu palīdzību;

17.  uzskata, ka izcelsmes izpēte ir cieši saistīta ar pienācīgas uzticamības pārbaudes pienākumu, iegādājoties mākslas darbus, un tas rada nopietnas bažas visām mākslas tirgū iesaistītajām personām, jo zagtu mākslas darbu apzināta vai neapzināta iegādāšanās ir sodāma saskaņā ar noteiktiem valsts tiesību aktiem;

18.  uzskata, ka uzmanība nepārprotami būtu jāvelta visaptveroša kultūras priekšmetu saraksta izveidei, kurā tiktu uzskaitīti visi nacistu un viņu sabiedroto nozagtie ebrejiem piederējušie kultūras priekšmeti, sākot no to nolaupīšanas līdz mūsdienām; mudina Komisiju atbalstīt kataloģizācijas sistēmu, kuru varētu izmantot arī sabiedriskas struktūras un privātas mākslas kolekcijas un kurā tiktu apkopoti dati par situāciju attiecībā uz nolaupītiem, nozagtiem vai nelikumīgi iegūtiem kultūras priekšmetiem un norādīts precīzs spēkā esošo prasību statuss; mudina Komisiju atbalstīt digitalizācijas projektus, kas ļautu izveidot digitālas datubāzes vai savienot jau esošas datubāzes, lai atvieglotu apmaiņu ar šādiem datiem un izcelsmes izpētes rezultātiem;

19.  uzskata, ka, lai nodrošinātu pareizu izcelsmes izpēti, ir jāizveido dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistrs, kas būtu pēc iespējas sīki detalizēts; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt kopēju pamatnostādņu izstrādi par šādiem reģistriem un pieņemt attiecīgus pasākumus, lai mudinātu dalībvalstis ieviest vispārēju pienākumu profesionāliem mākslas tirgus speciālistiem uzturēt šādu darījumu reģistru un plašākā ziņā — ievērot UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

20.  aicina Komisiju mudināt un finansiāli atbalstīt izcelsmes izpētes darbības visā Savienībā; ierosina Komisijai organizēt diskusiju forumu, lai apmainītos ar paraugpraksi un rastu labākos šā brīža un nākotnes risinājumus;

21.  aicina Komisiju apsvērt īpaša strīdu risināšanas mehānisma, piemēram, šķīrējtiesas un mediācijas hibrīdas formas, izveidi, kuru varētu izmantot nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasību gadījumos, lai pārvarētu esošos juridiskos šķēršļus; uzsver skaidru standartu un pārredzamu un objektīvu procedūru nozīmi;

22.  norāda, ka noilguma dēļ restitūcijas prasību iesniedzējiem bieži rodas sarežģījumi; aicina Komisiju izvērtēt šo jautājumu un panākt pareizo līdzsvaru attiecībā uz noilguma periodu, ko piemēro nolaupīto mākslas darbu, tostarp nacistu nolaupīto mākslas darbu, restitūcijas prasībām, turklāt būtu jāņem vērā gan laupīšanā un zādzībās cietušo personu, gan tirgus interešu aizsardzība; uzskata, ka par paraugu būtu jāņem ASV Holokausta laikā ekspropriēto mākslas darbu atgūšanas akts;

23.  aicina Komisiju apsvērt tādu likumdošanas darbību īstenošanu, kuras, pamatojoties uz starptautisko privāttiesību instrumentiem, stiprinātu tiesisko sistēmu attiecībā uz bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūciju;

24.  aicina ES kompetentās iestādes mudināt dalībvalstis apmainīties ar informāciju par pašreizējo praksi attiecībā uz kultūras priekšmetu izcelsmes pārbaudi un pastiprināt sadarbību, lai saskaņotu kontroles pasākumus un administratīvās procedūras, kuru mērķis ir noteikt kultūras priekšmetu izcelsmi;

25.  norāda uz to, ka dalībvalstu līmenī nav pietiekamas sadarbības attiecībā uz jēdziena “pienācīga rūpība” interpretāciju; aicina Komisiju precizēt jēdzienu “pienācīga rūpība” saistībā ar labticību; norāda, ka, piemēram, Šveices Federālā likuma par kultūras īpašuma starptautisku nodošanu 16. pantā tirgotājiem un izsoļu rīkotājiem ir noteikts aizliegums veikt darījumus ar mākslas darbiem, ja viņiem ir aizdomas par priekšmeta izcelsmi; norāda, ka saskaņā ar šo likumu pierādīšanas pienākums tiek daļēji uzlikts pārdevējam; taču mākslas darbu īpašnieki nevar paļauties uz labticības principu, ja viņi nespēj pierādīt, ka mākslas darba iegādes laikā viņi tam ir pievērsuši pienācīgu uzmanību; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka mākslas tirgus un arī potenciālie artefaktu pircēji apzinās to, cik svarīga ir izcelsmes izpēte, ņemot vērā, ka šādi pētījumi ir saistīti ar pienācīgas pārbaudes pienākumu;

26.  mudina Komisiju izstrādāt kopīgus principus par piekļuvi publiskiem vai privātiem arhīviem, kuros ir informācija par īpašuma identifikāciju un atrašanās vietu, veikt esošo kultūras priekšmetu datubāzu rūpīgu kartēšanu un paredzēt tādas centrālas metadatubāzes izveidošanu, kurā tiek ņemta vērā pieejamā informācija, kas tiek regulāri atjaunināta un kam var piekļūt visi attiecīgie dalībnieki; uzskata, ka, pamatojoties uz šīm centrālajām metadatubāzēm, vajadzētu ieviest kopīgu katalogu sistēmu, kurā varētu izmantot standartizētus objektu ID; tādēļ aicina Komisiju sekmēt tādu priekšmetu ID ieviešanu, ko izstrādā un veicina ICOM un citas organizācijas kā tirgus standartu visā iekšējā tirgū; norāda, ka šāda datubāze būtu jāsavieno ar Interpola nozagto mākslas darbu datubāzi un regulāri jāatjaunina;

27.  uzskata, ka, lai nodrošinātu rūpīgāku un precīzāku izcelsmes izpēti, ir jāizveido ar kultūras īpašumu saistītu dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistrs, kas būtu lietderīgs papildinājums iepriekš minētajām datubāzēm; aicina Komisiju pieņemt attiecīgus pasākumus, lai mudinātu dalībvalstis ieviest vispārēju pienākumu mākslas tirgus dalībniekiem uzturēt šādu dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistru un plašākā ziņā — ievērot UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

28.  uzskata, ka centrālajai datubāzei būtu jādarbojas, pamatojoties uz kopīgu katalogu sistēmu, kur priekšmeti tiktu identificēti standartizētā veidā (ņemot vērā tādas pazīmes kā materiāli, paņēmieni, mēri, uzraksti, īpašumtiesības, tēma, datums vai periods, u. c.);

29.  aicina Komisiju identificēt kopējus principus par to, kā tiek nodibinātas īpašumtiesības vai īpašumpiederība, un noteikumus par noilgumu un pierādījumu standartiem, kā arī nolaupīšanas un mākslas darba jēdzienus, ņemot vērā spēkā esošos attiecīgos noteikumus dalībvalstīs;

30.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis veikt visus nepieciešamo, lai pieņemtu pasākumus, kas nodrošinātu tādu mehānismu izveidi, kuri palīdz atgriezt šajā rezolūcijā minēto īpašumu, un ņemt vērā, ka noziegumu pret cilvēci laikā nolaupīto, nozagto vai nelikumīgi iegūto mākslas darbu atgriešana likumīgajiem īpašniekiem ir ar vispārējām interesēm saistīts jautājums saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu;

31.  uzsver, ka, lai nodrošinātu tādu noteikumu kopumu, kas var efektīvi novērst mākslas darbu un kultūras priekšmetu nolaupīšanu un kontrabandu, un lai panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku globālo mākslas tirgu, Komisijai būtu jācenšas sadarboties ar trešām valstīm un izveidot auglīgu partnerību, kas sekmē šajā rezolūcijā minētā īpašuma atgriešanu, ņemot vērā gan principus, kas noteikti gan UNIDROIT 1995. gada Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā;

32.  atgādina, ka izglītība veicina cieņu un atzinīgu attieksmi pret mākslas darbiem un citiem kultūras priekšmetiem kā kultūras mantojuma simboliem un ka tādēļ tai ir nozīmīga loma, novēršot un atturot no kultūras priekšmetu nolaupīšanas un nelikumīgas tirdzniecības; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus šajā sakarā, tostarp neformālās un ikdienējās mācībās;

33.  aicina Komisiju un visas attiecīgās kompetentās iestādes pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka gan mākslas tirgus, gan potenciālie artefaktu pircēji apzinās to, cik svarīga ir izcelsmes izpēte, ņemot vērā, ka šādi pētījumi ir saistīti ar pienācīgas pārbaudes pienākumu;

34.  atgādina, ka cieša sadarbība starp policiju un muitas iestādēm Eiropas un starptautiskā līmenī ir būtiska, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību ar kultūras mantojuma priekšmetiem;

35.  atbalsta ideju par to, ka pārrobežu restitūcijas procedūras attiecībā uz nolaupītiem, nozagtiem vai nelikumīgi iegūtiem mākslas darbiem un kultūras priekšmetiem un aktīva izcelsmes izpētes veicināšana būtu jārisina saistībā ar 2018. gada Eiropas Kultūras mantojuma gada (“EYCH”) iniciatīvu; tādēļ aicina Komisiju un tās izveidoto darba grupu iekļaut šo jautājumu savā darba plānā, kurā sīki izklāstītas darbības 2018. gada EYCH.

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 17, 22.1.1996., 199. lpp.
(2) OV C 292, 21.9.1998., 166. lpp.
(3) OV C 346, 21.9.2016., 55. lpp.
(4) OV L 159, 28.5.2014., 1. lpp.
(5) OV L 39, 10.2.2009., 1. lpp.
(6) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.
(7) OV C 91 E, 15.4.2004., 500. lpp.
(8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(9) Saskaņā ar Prasību konferences un WJRO iniciatīvu saistībā ar nolaupītajiem mākslas darbiem un kultūras īpašumu.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0418.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika