Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0207(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0468/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0468/2018

Debates :

PV 16/01/2019 - 31
CRE 16/01/2019 - 31

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.10
CRE 17/01/2019 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.15

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0040
P8_TA(2019)0407

Pieņemtie teksti
PDF 321kWORD 97k
Ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris - Strasbūra
Programmas “Tiesības un vērtības” izveide ***I
P8_TA(2019)0040A8-0468/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības" (COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
 Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”
 ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
 (1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. No šīm tiesībām un vērtībām cilvēka cieņa, kā atzīts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ir visu cilvēka pamattiesību galvenais pamats. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem uzsvēra to horizontālo principu nozīmi, uz kuriem būtu jābalsta daudzgadu finanšu shēma (DFS) un visi saistītie Savienības politikas virzieni, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanu visās nākamās DFS Savienības politikas jomās un iniciatīvās, uzsvēra, ka diskriminācijas izskaušana ir īpaši būtiska, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz iekļaujošu Eiropu, un pauda nožēlu par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības saistību trūkumu Savienības politikā, kā izklāstīts DFS priekšlikumos.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)   2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: ”Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada” Eiropas Parlaments pauda atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kas ir skaidri apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un bauda ilgstošu popularitāti saņēmēju vidū, uzsvēra, ka spēcīgāku un vērienīgāku Eiropu var panākt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus, un ieteica izveidot iekšēju, Komisijas pārvaldītu Eiropas demokrātijas fondu, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas darbojas demokrātijas un cilvēktiesību jomā;. Būtu jāsniedz turpmāks atbalsts pašreizējiem politikas virzieniem, jāpalielina resursi Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem jāparedz atbilstoši papildu finanšu līdzekļi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).
 (2)  Šīs tiesības un vērtības ir aktīvi jākopj, jāaizsargā un jāveicina Savienībai un ikvienai no dalībvalstīm visos to politikas virzienos konsekventā veidā un jāīsteno un jākopīgo starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā, jo šo tiesību un vērtību aizsardzības mazināšanās kādā no dalībvalstīm var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos un pastāvīgi sarūkošas iespējas neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, nediskrimināciju un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā ”Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (”Programma”) tiks apvienota 2014.–2020. gada programma ”Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma ”Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk ”iepriekšējās programmas”), un tā tiks pielāgota, lai varētu risināt jaunos Eiropas vērtību problēmjautājumus.
__________________
 __________________
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
 8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).
 9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.
 (3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, vienlīdzība, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atvērtu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, finansējot darbības, kas sekmē dinamisku, labi attīstītu, noturīgu un pilntiesīgu pilsonisko sabiedrību, tostarp nodrošinot atbalstu mūsu kopējo vērtību veicināšanai un aizsardzībai, un kas veicina cilvēku demokrātisko, pilsonisko un sociālo līdzdalību un veicina mieru, un kopj Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, pamatojoties uz mūsu kopējām vērtībām, vēsturi, atmiņu un mantojumu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir prasīts, lai iestādes uzturētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3 a)  Komisijas uzdevums būtu nodrošināt pastāvīgu, atklātu un pārredzamu dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, izveidojot Pilsoniskā dialoga grupu. Pilsoniskā dialoga grupai būtu jādod ieguldījums pieredzes un labas prakses apmaiņā un diskusijās par politikas attīstību tajās jomās un mērķos, uz ko attiecas programma un ar to saistītās jomas. Pilsoniskā dialoga grupā būtu jāiekļauj organizācijas, kas izvēlētas, lai saskaņā ar Programmu saņemtu darbības vai rīcības dotāciju, un citas organizācijas un ieinteresētās personas, kas ir izrādījušas interesi par šo programmu vai darbību šajā politikas jomā, bet kuras nav obligāti jāatbalsta ar Programmu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.
 (4)  Ar programmas starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas Līgumos ietverto vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi un pilnveidojot to turpmāk. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un līdzdalības iespējas, izmantojot īpaši pielāgotas un mērķtiecīgas pieejas, tostarp visu veidu vienlīdzības un arī dzimumu līdztiesības veicināšanu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos Savienībai. Tiesiskuma ievērošana Savienībā ir priekšnosacījums pamattiesību aizsardzībai, kā arī līgumos paredzēto tiesību un pienākumu ievērošanas nodrošināšanai. Veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu starpā un to juridiskajām sistēmām. Tādēļ ar šo programmu būtu jāveicina un jāaizsargā pamattiesības, demokrātija un tiesiskas valsts princips vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Kā viena no Savienības vērtībām LES 2. pantā ir noteikts tiesiskums, kurā ir ietverti likumības principi, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesisko noteiktību; izpildvaras patvaļas aizliegumu; neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzību tiesā; varas dalīšanu un vienlīdzību likuma priekšā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.
 (5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, veicinātu demokrātisko līdzdalību un dotu iedzīvotājiem iespēju izmantot savas tiesības, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni, kuru mērķis ir līdzsvarota ģeogrāfiskā izplatība. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā aktīvu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē, kā arī Savienības politiskās darba kārtības veidošanā. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, samierināšanos, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības sajūtu Savienībai un kopēju uz Eiropas identitātes apziņu balstītu pilsonību, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Pieaugošais plurālisms un globālas migrācijas tendences palielina starpkultūru un starpreliģiju dialoga svarīgumu mūsu sabiedrībā. Ar programmu būtu jānodrošina pilnvērtīgs atbalsts starpkultūru un starpreliģiju dialogam kā sociālās saskaņas sastāvdaļai Eiropā un būtiskam elementam sociālās iekļaušanas un kohēzijas veicināšanā. Lai gan starpreliģiju dialogs varētu palīdzēt uzsvērt reliģijas pozitīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, reliģiskais analfabētisms draud radīt apstākļus reliģisku uzskatu ļaunprātīgai izmantošanai iedzīvotāju vidū. Tādēļ ar programmu būtu jāatbalsta projekti un iniciatīvas, kas attīsta reliģisko izpratni un veicina starpreliģiju dialogu un savstarpēju sapratni.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.
 (6)  Vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, apzinātos savu kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru aspektu, tolerances un dialoga nozīme, lai veicinātu kopīgu pamatu, balstoties uz kopējām vērtībām, solidaritāti, daudzveidību un mieru, kā arī saikne starp vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
 (7)  Savienības iedzīvotāji nepietiekami apzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās vai saņemt konsulāro aizsardzību no citu dalībvalstu vēstniecībām. Būtu vairāk jāinformē iedzīvotāji par šīm tiesībām, un viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta visos līmeņos, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai veidotu kopīgu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kolektīvās atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās, lai sniegtu jaunu impulsu plurālistiskai un demokrātiskai kopīgai Eiropas identitātei.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.
 (8)  Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Atbilstoši šīs regulas 8. pantam Savienības uzdevums visās tās darbībās ir novērst nevienlīdzību un sekmēt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm. Tomēr vispārējais progress dzimumu līdztiesības jomā ir ļoti lēns. Sk. 2017. gada dzimumu līdztiesības indeksu, ko publicējis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Bieži vien nemanāma un slēpta krusteniskā diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un meitenēm, kā arī dažādu veidu diskriminācija pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt politisko, strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās, atbalstot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un nediskriminācijas mērķus un aktīvi apkarojot stereotipus un novēršot arī slēpto diskrimināciju, ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem un jauniešiem ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Bērni, jaunieši un sievietes ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību, jo īpaši vardarbību tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību.
 (9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, bēgļiem un migrantiem un pret dažādu minoritāšu grupu pārstāvjiem, piemēram, etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem un LGBTQI personām, ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas aptver juridiskos, izglītības un veselības aspektus, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības, ekonomiskos un citus sociālos aspektus, piemēram, atbalstu sieviešu tiesību organizācijām, sniedzot konsultācijas un palīdzību, kā arī īstenojot projektus, kuru mērķis ir panākt dzimumu līdztiesības ziņā vienlīdzīgāku sabiedrību. Ir aktīvi jācīnās pret kaitīgiem stereotipiem un normām no agrīna vecuma, kā arī pret visu veidu naidīgiem izteikumiem un vardarbību tiešsaistē. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) “vardarbība pret sievietēm” ir definēta kā “visi dzimumvardarbības akti, kas izraisa vai var izraisīt fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas traumas vai ciešanas sievietēm, tostarp draudēšana ar šādām darbībām, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi no tā, vai tās notiek publiskās vai privātās dzīves ietvaros”. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību. Profilakse un upuru tiesību atbalsts būtu jāizstrādā sadarbībā ar mērķa grupu, nodrošinot, ka tiek apmierinātas vairākās jomās neaizsargātu personu konkrētās vajadzības.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Nedokumentētas sievietes ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību un seksuālu izmantošanu, un viņām nav pieejams atbalsts. Ir ļoti svarīgi īstenot pieeju, kuras centrā ir cietušie, un piedāvāt piemērotus atbalsta pakalpojumus visām sievietēm visā Savienībā neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa. Nepieciešamība patvēruma procedūrās ņemt vērā dzimumu aspektu ir ļoti svarīga starpnozaru darbam un var veicināt dzimumu līdztiesības palielināšanos.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības un jānodrošina, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.
 (10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, vajāšanu un tradicionālu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu un terorizēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības, paredzot neatkarīgu budžeta piešķīrumu Daphne, un nodrošināt, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, naidu pret musulmaņiem un citus neiecietības veidus. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.
 (11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas, tostarp tiešas, netiešas un strukturālas diskriminācijas, dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, afrofobiju, antisemītismu, naidu pret čigāniem, naidu pret musulmaņiem, homofobiju un citus neiecietības veidus gan tiešsaistē, gan bezsaistē pret cilvēkiem, kas pieder pie minoritātēm, ņemot vērā daudzos diskriminācijas līmeņus, ar ko saskaras sievietes. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.
__________________
 __________________
10 COM(2011)0173.
 10 COM(2011)0173.
11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
 11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.
 (12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti, tostarp cilvēki ar ilgtermiņa fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai sajūtu traucējumiem, cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi, kuru īstenošana ir obligāta, ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu. Šajā sakarībā ar programmu būtu jāvērš īpaša uzmanība un jāfinansē izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, pilnvērtīgi piedaloties sabiedrībā un izmantojot savas tiesības kā vienlīdzīgi pilsoņi.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.
 (13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, aizstāvot datu aizsardzību saskaņā ar Savienības standartiem, un veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.
__________________
 __________________
12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.
 12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.
13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.
 13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Vārda un informācijas brīvība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Brīva piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļu pamatnosacījumu novērtēšana un atbildīga un droša informācijas un komunikācijas tīklu izmantošana ir tieši saistīta ar brīvu sabiedrības viedokļa veidošanos un ir būtiska, lai nodrošinātu funkcionālu demokrātiju. Sabiedrības interesēs ir apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes prasmes, kas nepieciešamas kritiskās domāšanas un izpratnes veidošanai, kā arī spējai analizēt sarežģītas situācijas, atzīt viedokļu un faktu atšķirības un pretoties jebkāda veida naida kurināšanai. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošana visu iedzīvotāju labā neatkarīgi no viņu vecuma, izmantojot apmācību, izpratnes veidošanu, pētījumus un citas attiecīgas darbības.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.
 (14)  Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais valstis vienojošais līdzdalības demokrātijas instruments, kas veido tiešu saikni starp Eiropas pilsoņiem un Savienības iestādēm. LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt, atbalstīt un mudināt citus atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.
_________________
 _________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
 14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana.
 (15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana un arī jāveicina dzimumu līdztiesības principa izmantošana budžeta plānošanā un dzimumu ietekmes novērtējumā vajadzības gadījumā visā Savienības budžeta procesā. Lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā visās attiecīgajās budžeta pozīcijās, jāpiešķir pietiekami resursi un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas dzimumu līdztiesības veicināšanai un cīņai pret diskrimināciju dzimuma dēļ. Atsevišķi projekti un programma kā tādi būtu jāpārskata finansēšanas perioda beigās, lai noteiktu, cik lielā mērā tie ir izmantoti iepriekš minēto principu īstenošanai.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.
 (17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai visu attiecīgo līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. Komisija 2018. gada 22. jūnijā pieņēma ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem, kas aptver līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarību, efektivitāti, kā arī koordināciju un sadarbību. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.
__________________
 __________________
15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
 15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
 16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
 17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).
 18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Lai palielinātu pieejamību un nodrošinātu neitrālas pamatnostādnes un praktisku informāciju attiecībā uz visiem Programmas aspektiem, dalībvalstīs būtu jāizveido kontaktpunkti ar nolūku sniegt palīdzību gan atbalsta saņēmējiem, gan pieteikuma iesniedzējiem. Programmas kontaktpunktiem būtu jāspēj veikt savas funkcijas neatkarīgi un bez tiešas subordinācijas vai iejaukšanās lēmumu pieņemšanā no valsts iestāžu puses. Programmas kontaktpunktus var vadīt dalībvalstis vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vai arī to konsorcijs. Programmas kontaktpunkti nav atbildīgi par projektu atlasi;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.
 (18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt, tostarp nodrošinot pienācīgu pamatfinansējumu un vienkāršotas izmaksu iespējas, finanšu noteikumus un procedūras, tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar tādu Savienības vērtību kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.
 (19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma. Komisijai būtu aktīvi jāmudina šīs programmas dalībnieki izmantot šo Savienības struktūru, biroju un aģentūru sagatavotos ziņojumus un resursus, piemēram, dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības novērtēšanas rīkus, ko izstrādājis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19 a)  Visaptverošam Savienības mehānismam demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā būtu jānodrošina regulāra un vienlīdzīga visu dalībvalstu pārbaude, sniedzot informāciju, kas nepieciešama tādu pasākumu uzsākšanai, kuru saistīti ar Savienības vērtību vispārējām nepilnībām dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.
 (20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības un tiesību veicināšana, pilsoņu līdzdalības veicināšana un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.
 (21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, tostarp vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, vēršot to uz LES 2. pantā iekļauto vērtību veicināšanu un aizsardzību. Komisijai būtu jātiecas pēc saskaņotības, sinerģijas un papildināmības ar dalībvalstu darbībām un citām finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, tostarp ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, kā arī attiecīgajām Savienības politikas jomām.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāveicina augsta līmeņa nodarbinātība, jānodrošina atbilstīga sociālā aizsardzība un jāapkaro sociālā atstumtība. Tāpēc ar šajā programmā paredzētajām darbībām būtu jāsekmē sinerģija starp cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību un izstumšanu no darba tirgus un to, kā tiek veicināta līdztiesība un cīņa pret visiem diskriminācijas veidiem. Tāpēc Tiesību un vērtību programma ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un papildināmību starp dažādām tās nostājām un Eiropas Sociālo fondu Plus. Turklāt būtu jānodrošina sinerģija gan ar Erasmus, gan Eiropas Sociālo fondu Plus, lai nodrošinātu, ka šie fondi kopīgi sniedz ieguldījumu augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanā un garantē visiem vienlīdzīgas iespējas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22 a  Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
22.b apsvērums (jauns)
(22 b)  Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.
 (23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Konkrētāk, šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vietējās tautas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas (finansiāls atbalsts trešām pusēm), noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
 (24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto saņēmēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu un otrā līmeņa dotāciju izmantošana, kā arī līdzfinansējuma kritēriji, kuros ņem vērā brīvprātīgo darbu, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Līdzfinansējuma prasības būtu jāpieņem natūrā, un no tām var atteikties, ja papildu finansējums ir ierobežots. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
__________________
 __________________
20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
 20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
 21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
 22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
 23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
 24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
 (25)  Attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības, tiesību, pilsoņu līdzdalības un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26 a)  Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju tiesiskuma trūkumu gadījumā dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāpapildina programma “Tiesības un vērtības”, kuras loma ir atšķirīga, proti, finansēt politiku, kas atbilst pamattiesībām un Eiropas vērtībām un kuru pamatā ir iedzīvotāju dzīve un līdzdalība.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
 (27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot programmu, ir jāņem vērā ierobežojumi, kas izriet no AZT attāluma, un ir jāuzrauga un regulāri jānovērtē to efektīva dalība tajā.
__________________
 __________________
25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
 25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.
 (28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai, 2021.–2027. gada DFS periodā, un ikgadējo mērķi 30 % — pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.
 (29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Šajā kontekstā par pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kuriem varētu nebūt pietiekamu resursu un darbinieku, lai izpildītu uzraudzības un ziņošanas prasības, varētu uzskatīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās publiskās iestādes, sociālos partnerus utt. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
 (30)  Lai papildinātu šo regulu programmas īstenošanas nolūkā un nodrošinātu virzības uz tās mērķu sasniegšanu efektīvu novērtēšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām saskaņā ar 13. pantu un attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201126,
 svītrots
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Ar šo regulu izveido programmu “Tiesības un vērtības” (“programma”).
 Ar šo regulu izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (“programma”).
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
 Regulā ir izklāstīti programmas mērķi un darbības joma, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas nosacījumi.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.
 1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līgumos, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kas paredzētas LES 2. pantā, jo īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attīstot to spējas vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, sevišķi vietējo aktīvistu līmenī, un veicinot pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, lai saglabātu un turpinātu attīstīt atvērtas, tiesībās balstītas, demokrātiskas, vienlīdzīgas un iekļaujošas sabiedrības.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
(-a)  veicināt un aizsargāt demokrātiju un tiesiskumu vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī (Savienības vērtību sadaļa),
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  veicināt līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa),
 (a)  veicināt līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesību, tiesības, nediskriminēšanu un sekmēt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu (Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa),
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),
 (b)  veicināt pilsoņu un jo īpaši jauniešu izpratni par Savienības nozīmību, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt piemiņā vēsturiskos notikumus, kas ir noveduši pie tās dibināšanas, un sekmēt demokrātiju, vārda brīvību, plurālismu, pilsonisko iesaisti, pilsoņu apspriešanos un aktīvu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Aktīva pilsoniskuma sadaļa),
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  apkarot vardarbību (Daphne sadaļa).
 (c)  apkarot vardarbību, tostarp dzimumbalstītu vardarbību (Daphne sadaļa).
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Savienības vērtību sadaļa
2. panta 1. punktā noteiktā mērķa un 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:
(a)   sargāt un veicināt demokrātiju un tiesiskumu, tostarp atbalstot pilsoniskā sabiedrības darbības, kas veicina tiesu varas neatkarību un neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp pamattiesību aizsardzību; sniegt atbalstu neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga tiesiskuma ievērošanu, trauksmes cēlēju aizsardzībai un iniciatīvām, kas veicina kopīgo pārredzamības, labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas kultūru,
(b)   veicināt demokrātiskas Savienības attīstību, kā arī aizsargāt Līgumos paredzētās tiesības un vērtības un palielināt izpratni par tām, sniedzot finansiālu atbalstu neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina un sekmē šīs tiesības un vērtības vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, tādējādi izveidojot vidi, kurā iespējams demokrātisks dialogs, un nostiprinot vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos vai biedrošanos, mediju brīvību un mediju plurālismu, kā arī akadēmisko brīvību.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Līdztiesības un tiesību sadaļa
 Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
 2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;
 (a)  veicināt vienlīdzību un novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases, sociālās vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(a a)  atbalstīt visaptverošu politiku un programmas nolūkā veicināt sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēcinātību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa
 Aktīva pilsoniskuma sadaļa
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;
 (a)  atbalstīt pilsoņu ierosinātos projektus — īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem —, kuri mudina cilvēkus ne tikai pieminēt notikumus pirms Savienības izveides, kas veido tās vēsturiskās atmiņas kodolu, bet arī uzzināt vairāk par savu kopīgo vēsturi, kultūru un vērtībām un gūt izpratni par sava kopīgā kultūras mantojuma bagātību, kā arī par kultūru un valodu daudzveidību, kas veido pamatu kopīgai nākotnei; veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās izcelsmi, pastāvēšanas jēgu un sasniegumiem un palielināt izpratni par pašreizējām un nākotnes problēmām, kā arī par savstarpējās sapratnes un tolerances nozīmi, kas ir Eiropas projekta pašā pamatā;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)   veicināt un atbalstīt labas prakses apmaiņu attiecībā uz formālu un ikdienēju izglītību Eiropas pilsoniskumam;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.
 (b)  veicināt sabiedrisko dialogu, izmantojot pilsētu sadraudzību, iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, sanāksmes un sadarbību starp dažādu valstu pašvaldībām, vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu tām tiešu praktisko pieredzi ar kultūras daudzveidības un mantojuma bagātību Savienībā un palielinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedrībā;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt un stiprināt pilsonisko līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē vietējā, valsts un transnacionālā līmenī; sniegt iedzīvotājiem un apvienībām iespēju veicināt starpkultūru dialogu un rīkot atklātas debates par visām Savienības darbības jomām, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politiskās darba kārtības veidošanā; atbalstīt organizētas kopīgas iniciatīvas gan pilsoņu apvienību, gan tiesību subjektu tīklu veidā, lai efektīvāk īstenotu iepriekšējos punktos izklāstītos mērķus;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
 Regulas 2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  novērst un apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību pret sievietēm un palīdzēt pilnībā visos līmeņos īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju); un
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;
 (a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem, kā arī vardarbību pret citām riska grupām, piemēram, LGBTQI personām, personām ar invaliditāti, minoritātēm, veciem cilvēkiem, migrantiem un bēgļiem;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus.
 (b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, kas visiem vardarbības upuriem sekmē un nodrošina piekļuvi tiesu sistēmai, cietušo atbalsta pakalpojumiem un drošai iespējai ziņot policijai, un visā Savienībā atbalstot un nodrošināt tāda paša līmeņa aizsardzību dzimumbalstītas vardarbības upuriem.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [641 705 000] EUR.
 1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [1 627 000 000] EUR 2018. gada cenās [1 834 000 000 EUR faktiskajās cenās].
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  [754 062 000 EUR 2018. gada cenās] [850 000 000 EUR faktiskajās cenās] (t. i., 46,34 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  [408 705 000] EUR 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
 (a)  [429 372 000 EUR 2018. gada cenās] [484 000 000 EUR] (t. i., 26,39 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  [233 000 000] EUR 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim.
 (b)  [443 566 000 EUR 2018. gada cenās] [500 000 000 EUR] (t. i., 27,26 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Vismaz 50 % no šā punkta pirmās daļas -a) un a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem Komisija piešķir pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību atbalstam, no kuriem vismaz 65 % piešķir vietējām un reģionālajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Komisija no I pielikuma -a) punktā noteiktā finansējuma piešķirtās procentuālās attiecības neatkāpjas vairāk kā par pieciem procentpunktiem. Ja ir vajadzība pārsniegt minēto robežu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I pielikuma -a) punktu, programmas līdzekļu piešķirtās procentuālās attiecības mainot apmērā no pieciem līdz desmit procentpunktiem.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
 5.  Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Vērtību atbalsta mehānisms
1.   Izņēmuma gadījumos, kad kādā dalībvalstī smagi un strauji pasliktinās atbilstība LES 2. pantā paredzētajām Savienības vērtībām un ir risks, ka šīs vērtības netiek pietiekami aizsargātas un veicinātas, Komisija var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus paātrinātas procedūras veidā pilsoniskās sabiedrības organizāciju dotācijas pieteikumiem, lai sekmētu, atbalstītu un uzlabotu demokrātisko dialogu attiecīgajā dalībvalstī un risinātu problēmu ar nepietiekamo atbilstību LES 2. pantā paredzētajām vērtībām.
2.   Komisija šā panta 1. punktā minētajam vērtību atbalsta mehānismam atvēl līdz 5 % no 6. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem. Katra finanšu gada beigās visus neizmantotos šā mehānisma līdzekļus Komisija piešķirt citu tādu darbību atbalstam, kuras atbilst programmas mērķiem.
3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai iedarbinātu šā panta 1. punktā minēto vērtību atbalsta mehānismu. Mehānisma iedarbināšanas pamatā ir visaptveroša, regulāra un uz pierādījumiem balstīta demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību situācijas uzraudzība un novērtēšana visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
 1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā.
 2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, galvenokārt ar pasākumu dotācijām, kā arī gada un daudzgadu darbības dotācijām. Finansējumu īsteno tā, ka tiek nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība, apdomīgs publisko līdzekļu izlietojums, mazāks administratīvais slogs programmas īstenotājam un atbalsta saņēmējiem, kā arī programmas līdzekļu pieejamība potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Var izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas, vienotas likmes un kaskādveida dotācijas (finanšu atbalsts trešām pusēm). Līdzfinansējumu pieņem natūrā, un to var atteikt ierobežota papildu finansējuma gadījumos.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.
 1.   Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta vispārīga vai konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši 9.a pantā uzskaitītajām darbībām.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts (jauns)
2.   Atbilstoši LES 11. panta 2. punktam Komisija izveido pilsoniskā dialoga grupu, kuras mērķis ir nodrošināt regulāru, atvērtu un pārredzamu dialogu ar programmas saņēmējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai apmainītos ar pieredzi un labu praksi un apspriestu politikas tendences, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem un saistītām jomām.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Darbības, kurām var piešķirt finansējumu
Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, īsteno, jo īpaši, bet ne tikai atbalstot šādas darbības:
(a)   izpratnes veicināšana, sabiedrības izglītošana, informācijas popularizēšana un izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku, principiem un tiesībām, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem;
(b)   savstarpēja mācīšanās ar labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;
(c)   analītiskas uzraudzības, ziņošanas un aizstāvības pasākumi nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstīs un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot Savienības tiesību aktu, politikas un Savienības kopējo vērtību pareizu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs; šādi pasākumi ir, piemēram, datu un statistikas vākšana; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi; izvērtējumi; ietekmes novērtējums; norāžu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;
(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, un stiprināt attiecīgo ieinteresēto personu neatkarību un spēju iestāties par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, tostarp izmantojot stratēģisku tiesāšanos;
(e)   sabiedrības informētības un izpratnes uzlabošana attiecībā uz riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, privātumu un digitālo drošību;
(f)   iedzīvotāju informētības uzlabošana attiecībā uz Eiropas pamatvērtībām un saistībām tiesiskuma, līdztiesības un demokrātijas ziņā, kā arī attiecībā uz viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesībām ceļot, strādāt, studēt, dzīvot citā dalībvalstī, — šī uzlabošana veicama, īstenojot informatīvas kampaņas un veicinot savstarpējo izpratni, starpkultūru dialogu un cieņu pret daudzveidību Savienībā;
(g)   iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, kultūras mantojumu, identitāti, vēsturi un piemiņu, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana, jo īpaši ar iniciatīvām, kas ir paredzētas, lai rosinātu pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē un pieminētu to noziegumu upurus, nodarītās netaisnības un darbības, kas attiecas uz citiem pagrieziena brīžiem Eiropas jaunākajā vēsturē;
(h)   dažādu valstspiederību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos un neliela mēroga projektos un pilsoniskās sabiedrības projektos, tādējādi radot apstākļus spēcīgākai augšupējai pieejai;
(i)   aktīvas un iekļaujošas līdzdalības demokrātiskākas Savienības izveidē veicināšana un atvieglošana, īpašu uzmanību pievēršot marginalizētām sabiedrības grupām, kā arī informētības palielināšana un pamattiesību, tiesību un vērtību veicināšana un aizsargāšana, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas visos līmeņos aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī darbības, ar kurām uzlabo Eiropas tīklu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju piedalīties Savienības tiesību aktu, rīcībpolitikas mērķu, vērtību un stratēģiju izstrādē, informēšanā par tiem un to īstenošanā;
(j)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņus, kas izmanto tiesības sākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas;
(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana, tās rezultātu pārnesamības palielināšana un iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības informētības veicināšana, tostarp izveidojot un atbalstot neatkarīgus programmas kontaktpunktus;
(l)  tādu cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un neatkarības uzlabošana, kas uzrauga stāvokli tiesiskuma jomā un atbalsta vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmeņa pasākumus;
(m)   trauksmes cēlēju aizsardzības atbalstīšana, tostarp atbalsta nodrošināšana iniciatīvām un pasākumiem, kas paredzēti drošu ziņošanas kanālu izveidei organizācijās un publiskajās iestādēs vai citās attiecīgās iestādēs, kā arī pasākumiem, kuri aizsargā trauksmes cēlējus pret atlaišanu no darba, pazemināšanu amatā vai citām represijām, tostarp informējot un apmācot attiecīgās publiskās iestādes un ieinteresētās personas;
(n)   atbalsts iniciatīvām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt mediju brīvību un plurālismu un veidot spējas risināt jaunus izaicinājumus, kas saistīti, piemēram, ar jaunajiem medijiem un cīņu pret naida runu, kā arī mērķtiecīgu dezinformāciju, izmantojot informētības palielināšanu, apmācību, pētījumus un uzraudzības darbības;
(o)   atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi veicina un uzrauga publisko iestāžu un pārvaldes struktūru godprātību, pārredzamību un pārskatatbildību un cīnās pret korupciju;
(p)   atbalsts organizācijām, kuras palīdz vardarbības upuriem un apdraudētām personām, izmitina un aizsargā tās, tostarp sieviešu patversmēm.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
 1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās ietver pasākumu dotācijas, daudzgadu darbības dotācijas un kaskādveida dotācijas.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.
 2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].
 1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka ir novērsta dubulta finansējuma iegūšana no fondiem, skaidri norādot finansējuma avotus katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
–  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;
 –  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ir saistīta ar kādu dalībvalsti;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums
—  ar programmu asociētā trešā valsts;
 —  attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem — ar programmu asociētā trešā valsts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;
 (b)  bezpeļņas tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu.
 3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu, ar nosacījumu, ka ir pabeigts darba programmas dzimumu ietekmējuma novērtējums.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
Darba programma
 Darba programma un daudzgadu prioritātes
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.
 1.  Programmu pilda, īstenojot darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija, lemjot par savām prioritātēm programmas ietvaros, piemēro partnerības principu un nodrošina ieinteresēto personu visaptverošu iesaisti šīs programmas un tās darba programmu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar 15.a pantu.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
 2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot atbilstīgu darba programmu.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.
 1.  Rādītājus, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā apkopo sadalījumā pa dzimumiem. Rādītāju saraksts ir noteikts II pielikumā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
 3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas un pēc iespējas mazāk apgrūtinošas ziņošanas prasības. Lai sekmētu ziņošanas prasību izpildi, Komisija nodrošina ērti lietojamus formātus un sniedz norādījumus un atbalsta programmas, kas īpaši paredzētas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ne vienmēr ir zināšanas un pietiekami resursi un personāls, lai izpildītu ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
 1.  Izvērtēšanu veic dzimumsensitīvi, sniedzot pa dzimumiem sadalītus skaitļus, katrā sadaļā iekļaujot īpašu nodaļu par katru jomu un ņemot vērā iesaistīto cilvēku skaitu, viņu sniegtās atsauksmes un ģeogrāfisko pārklājumu, un izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.
 2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus. Starpposma novērtējumā iekļauj dzimumu ietekmējuma novērtējumu, lai novērtētu, cik lielā mērā tiek sasniegti programmas mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību, nodrošinātu, ka neviens programmas komponents nerada neparedzētu negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, un apzinātu ieteikumus, kā varētu izstrādāt turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un lēmumus par darbības dotācijām nolūkā aktīvi veicināt dzimumu līdztiesības ņemšanu vērā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
 4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. Komisija vērtējumu dara publiski pieejamu un viegli piekļūstamu, publicējot to savā tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.
 2.  Pilnvaras pieņemt 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
 4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Ekspertu grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru. Komisija, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, nodrošina, ka visi dokumenti, tostarp aktu projekti, Eiropas Parlamentam un Padomei tiek nosūtīti savlaicīgi un tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti dalībvalstu ekspertiem. Ja Eiropas Parlaments un Padome to uzskata par nepieciešamu, katrs no tiem var nosūtīt savus ekspertus uz Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana un uz kurām tiek aicināti dalībvalstu eksperti. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome saņem nākamo mēnešu plānojumu un uzaicinājumus uz visām ekspertu sanāksmēm.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
 5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, pilsoņi un citas ieinteresētās personas četru nedēļu laikā var paust viedokli par deleģētā akta projektu. Šo projektu apspriež ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pamatojoties uz NVO un vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi saistībā ar programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
 6.  Saskaņā ar 13. un 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
 1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem, sabiedrībai un attiecīgos gadījumos arī šādi finansētu darbību atbalsta saņēmējiem un to dalībniekiem, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga un kas ir piekļūstama arī cilvēkiem ar invaliditāti, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.
 2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Programmas kontaktpunkti
Katrā dalībvalstī ir neatkarīgs programmas kontaktpunkts ar kvalificētu personālu, kura uzdevums jo īpaši ir sniegt programmas ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem neitrālas norādes, praktisku informāciju un palīdzību attiecībā uz visiem programmas aspektiem, tostarp pieteikšanās procedūru.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
19. pants
19. pants
 svītrots
Committee procedure
1.  Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  Komiteja var rīkot sanāksmes īpašos sastāvos, lai nodarbotos ar atsevišķām programmas sadaļām.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
–I pielikums (jauns)
–I pielikums
6. panta 1. punktā minētos pieejamos programmas līdzekļus piešķir šādi:
(a)  no 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas:
—  vismaz 15 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta aa) punktā paredzēto konkrēto mērķi;
—  vismaz 40 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 5. panta -a) punktā paredzēto konkrēto mērķi; un
—  vismaz 45% piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta a) un b) punktā un 5. panta a) un b) punktā paredzētos konkrētos mērķus;
(b)  no 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās summas:
—  15 % piešķir piemiņas darbībām;
—  65 % piešķir demokrātiskajai līdzdalībai;
—  10 % piešķir popularizēšanas darbībām; un
—  10 % piešķir administrācijas vajadzībām.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums
I pielikums
 svītrots
Programmas darbības
Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:
(a)   izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;
(b)   savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;
(c)   analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.
(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās;
(e)   informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;
(f)   iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;
(g)   dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;
(h)   aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
(i)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;
(j)   Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;
(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.
1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.
 Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rezultātu rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja iespējams, rādītājus sadala pēc vecuma, dzimuma un jebkādiem citiem iegūstamiem datiem, piemēram, pēc etniskās piederības, invaliditātes un dzimtiskās identitātes. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – tabula
Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti
 Cilvēku skaits (dalījumā pēc dzimuma un vecuma), kas bija iesaistīti:
(i)  apmācību pasākumos;
 (i)  apmācību pasākumos;
(ii)  savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;
 (ii)  savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;
(iii)  izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.
 (iii)  izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.a rinda (jauna)
Komisija katru gadu publicē arī šādus iznākuma rādītājus:
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.b rinda (jauna)
Pieteikumu skaits un finansēto darbību skaits pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.c rinda (jauna)
Pieteikuma iesniedzēju prasītais finansējums, kas ir piešķirts, pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 6. rinda
Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas atmiņu un mantojumu un izveidotas programmas intervences rezultātā
 Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas vēsturisko atmiņu, mantojumu un pilsonisko dialogu un izveidotas programmas intervences rezultātā
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 6.a rinda (jauns)
Projektu ģeogrāfiskais sadalījums

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0468/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika