Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0462/2018),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka grozījumi stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā, izņemot grozījumus, ar kuriem 11. panta 3.e punktā iekļauj otro daļu un Kodeksā par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, iekļauj 6. un 7. punktu, kā arī 196. un 204. panta grozījumus, kas stājas spēkā pirmās sesijas atklāšanā pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gadā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Spēkā esošais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – virsraksts Deputātu finansiālās intereses un rīcības noteikumi Izturēšanās normas Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 1. punkts 1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums4. svītrots Minētie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību. ______________ 4 Sk. I pielikumu. Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 2. punkts 2.  Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kas reģistrēti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par Pārredzamības reģistru5. svītrots ______________ 5 2015. gada 16. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.). Grozījums Nr. 4 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3. punkts – 1. daļa Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus un aizsargājot Parlamenta cieņu. Turklāt deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta telpās vai Parlamenta iekārtu darbību. Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus. Deputāti ar cieņu izturas pret Parlamentu un nekaitē tā reputācijai. Grozījums Nr. 5 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3. punkts – 2. daļa Deputāti Parlamenta debatēs atturas no neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas runas vai rīcības un neatritina transparentus. svītrots Grozījums Nr. 6 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3. punkts – 3. daļa Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju. svītrots Grozījums Nr. 7 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3. punkts – 4. daļa Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu. svītrots Grozījums Nr. 8 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta telpās vai tā iekārtu darbību. Grozījums Nr. 9 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Deputāti neizjauc Parlamenta kārtību un atturas no nepiedienīgas uzvedības. Viņi neizstāda transparentus. Grozījums Nr. 10 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c  Parlamenta sēžu debatēs deputāti neizmanto aizvainojošus izteicienus. Grozījums Nr. 11 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.c punkts (jauns) – komentārs Izvērtējot, vai izteicieni, ko deputāts lieto Parlamenta debatēs, ir aizvainojoši, cita starpā būtu jāņem vērā runātāja identificējamie nodomi, tas, kā publika uztver paziņojumu un cik lielā mērā tas kaitē Parlamenta cieņai un reputācijai, kā arī attiecīgā deputāta vārda brīvība. Piemēram, neslavu ceļoši izteicieni, naida runa un kūdīšana uz diskrimināciju, kas balstās jo īpaši uz jebkuru no Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem, parasti šī panta nozīmē tiktu uzskatīti par aizvainojošiem izteicieniem. Grozījums Nr. 12 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.d punkts (jauns) 3.d  Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju. Grozījums Nr. 13 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 3.e punkts (jauns) 3.e  Deputāti atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas aizskarošas izturēšanās un ievēro Kodeksu par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, kurš Reglamentam ir pievienots kā pielikums1a. Ja deputāts nav parakstījis deklarāciju par minēto kodeksu, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un nevar piedalīties iestāžu sarunās. ____________________ 1a Prezidija 2018. gada 2. jūlijā pieņemtais Kodekss par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, kļūst par Reglamenta pielikumu. Grozījums Nr. 14 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 4. punkts 4.  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību. svītrots Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā. Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti; deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem. Grozījums Nr. 15 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 5. punkts 5.  Ja deputāta nodarbināta persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta telpās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, pārkāpj 3. punktā iekļautos rīcības noteikumus, konkrētajam deputātam var attiecīgā gadījumā piemērot 166. pantā noteiktās sankcijas. 5.  Ja deputāta labā strādājoša persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta telpās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, neievēro šajā pantā izklāstītās izturēšanās normas, attiecīgo deputātu par šādu uzvedību var sodīt. Grozījums Nr. 16 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību. Grozījums Nr. 17 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Šis pants pēc analoģijas attiecas uz Parlamenta struktūrvienībām, komitejām un delegācijām. Grozījums Nr. 18 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 6. punkts 6.  Kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko katrs deputāts var reģistrēt. svītrots Grozījums Nr. 19 Eiropas Parlamenta Reglaments 11. pants – 7. punkts 7.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi. svītrots Grozījums Nr. 20 un 75 Eiropas Parlamenta Reglaments 11.a pants (jauns) 11.a pants Deputātu finansiālās intereses un Pārredzamības reģistrs 1.  Parlaments nosaka noteikumus par tā deputātu finansiālo interešu pārredzamību kā rīcības kodeksu, ko pieņem tā deputātu vairākums un pievieno Reglamentam kā pielikumu1a. Minētie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību. 2.  Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par Pārredzamības reģistru1b. 3.  Deputātiem būtu jāpublicē tiešsaistē informācija par visām plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Neskarot I pielikuma 4. panta 6. punktu, referenti, ēnu referenti un komiteju priekšsēdētāji par katru ziņojumu tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru. 4.  Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu tiešsaistes lapā nodrošina nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamos noteikumos paredzēto brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem. 5.  Šie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību. 6.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi. __________________ 1a Sk. I pielikumu. 1b 2014. gada 16. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.). Grozījums Nr. 88 Reglaments 32. pants – 5. punkts 5.   Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Minētajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu. Paziņojumu paraksta visi grupas locekļi. 5.   Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Minētajā paziņojumā norāda: –  politiskās grupas nosaukumu; –  politisku deklarāciju, kurā izklāstīts grupas mērķis, kā arī –  locekļu vārdus un prezidija sastāvu. Visi grupas locekļi paziņojuma pielikumā rakstiski apliecina, ka viņiem ir tāda pati politiskā pārliecība. Grozījums Nr. 21 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Sadarbības grupas un citi neoficiāli grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Tie nedrīkst organizēt pasākumus trešās valstīs, kas sakrīt ar oficiālas Parlamenta struktūras, tostarp oficiālas vēlēšanu novērošanas delegācijas, darba braucienu. Grozījums Nr. 22 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 2. punkts 2.  Šādi grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. 2.  Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Parlamenta iekšējos noteikumos par šādu grupējumu izveidošanu, politiskā grupa var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. Grozījums Nr. 23 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna) Citiem neoficiālajiem grupējumiem arī ir pienākums līdz nākamā mēneša beigām deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā, ko deputāti nav deklarējuši individuāli saskaņā ar I pielikumā viņiem noteiktajiem pienākumiem. Grozījums Nr. 24 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Tikai interešu pārstāvji, kas ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā, var piedalīties sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma darbībās, kuras tiek organizētas Parlamenta telpās, piemēram, apmeklējot sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma sanāksmes vai pasākumus, piedāvājot tam atbalstu vai kopīgi rīkojot tā pasākumus. Grozījums Nr. 25 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 4. punkts 4.  Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un nodrošina šī panta efektīvu piemērošanu. 4.  Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un to publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 26 Eiropas Parlamenta Reglaments 34. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Kvestori nodrošina šā panta efektīvu izpildi. Grozījums Nr. 27 Eiropas Parlamenta Reglaments 128. pants – 4. punkts 4.  Viens no jautājuma iesniedzējiem var izklāstīt jautājumu plenārsēdē. Adresāts sniedz atbildi. 4.  Deputāts, ko jautājuma iesniedzēji ir iepriekš izraudzījušies, izklāsta jautājumu plenārsēdē. Ja minētā deputāta nav klāt, jautājums tiek anulēts. Adresāts sniedz atbildi. Grozījums Nr. 28 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 1. punkts 1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski27. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs. 1.  Ikviens deputāts, politiskā grupa vai komiteja saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski27. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs. ________________________ ____________________ 27 Sk. II pielikumu. 27 Sk. II pielikumu. Grozījums Nr. 29 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 2. punkts 2.  Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam. 2.  Jautājumus elektroniski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam. Grozījums Nr. 30 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 3. punkts 3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus. 3.  Katrs deputāts, politiskā grupa vai komiteja trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus. Parasti adresāts uz jautājumiem atbild sešu nedēļu laikā pēc tam, kad tie ir viņam nosūtīti. Tomēr jebkurš deputāts, politiskā grupa vai komiteja katru mēnesi vienu no saviem jautājumiem var noteikt par prioritāru jautājumu, uz ko adresātam jāatbild trīs nedēļu laikā pēc tam, kad tas ir viņam nosūtīts. Grozījums Nr. 31 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 5. punkts 5.  Ja trīs nedēļu laikā (prioritāru jautājuma gadījumā) vai sešu nedēļu laikā (neprioritāru jautājuma gadījumā) pēc nosūtīšanas adresātam tas uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. 5.  Ja adresāts 3. punktā noteiktajā termiņā uz jautājumu nav atbildējis, atbildīgā komiteja var nolemt to iekļaut savas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Grozījums Nr. 32 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 6. punkts 6.  Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī. svītrots Grozījums Nr. 33 Eiropas Parlamenta Reglaments 130. pants – 7. punkts 7.  Jautājumus un atbildes uz tiem, tostarp jebkādus ar tiem saistītus pielikumus, publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 34 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.a pants 130.a pants svītrots Īsa interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski 1.   Īsā interpelācijā, kas sastāv no jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var lūgt Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt Parlamentam informāciju par noteiktām tēmām. Šādus jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā28, lūdz adresātu atbildēt divu nedēļu laikā; apspriežoties ar jautājumu iesniedzējiem, Parlamenta priekšsēdētājs var pagarināt šo termiņu. 2.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. _____________________ 28 Sk. II pielikumu. Grozījums Nr. 35 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – virsraksts Plaša interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski un kurai seko debates Plaša interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski Grozījums Nr. 36 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 1. punkts 1.  Plašā interpelācijā, kas ietver jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, un kam seko debates, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumus lūgt atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Jautājumiem var būt pievienots īss paskaidrojums. 1.  Plaša interpelācija ietver jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski un kurus politiskā grupa uzdod Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šādus jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā29, nekavējoties par jautājumu paziņo adresātam un lūdz atbildēt, vai uz to tiks sniegta atbilde un ja tiks, tad kad. _____________________ 29 Sk. II pielikumu. Grozījums Nr. 37 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Plaša interpelācija ir vispārējas nozīmes, un to iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam. Tā nepārsniedz 500 vārdus. Ja plaša interpelācija kopumā atbilst Reglamenta noteikumiem, Parlamenta priekšsēdētājs to nekavējoties nosūta adresātam, lai uz to varētu sniegt rakstisku atbildi. Grozījums Nr. 38 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 1.b punkts (jauns) 1.b   Katru gadu var būt ne vairāk kā 30 plašas interpelācijas. Priekšsēdētāju konference nodrošina šādu interpelāciju taisnīgu sadali starp politiskajām grupām, un neviena politiskā grupa nedrīkst iesniegt vairāk kā vienu interpelāciju mēnesī. Grozījums Nr. 39 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 1.c punkts (jauns) 1.c  Ja adresāts sešu nedēļu laikā pēc tam, kad plašā interpelācija tam ir nosūtīta, uz to nav atbildējis, interpelāciju pēc autora pieprasījuma iekļauj Parlamenta galīgajā darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru un ievērojot 3.a punktu. Grozījums Nr. 40 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 2. punkts 2.  Saņemot rakstisku atbildi, plašu interpelāciju iekļauj Parlamenta darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu. 2.  Saņemot rakstisku atbildi, plašu interpelāciju iekļauj Parlamenta galīgajā darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru un ievērojot 3.a punktu, ja to pieprasa deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu. Grozījums Nr. 41 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 3. punkts 3.  Ja adresāts atsakās atbildēt uz jautājumu vai nesniedz atbildi trīs nedēļu laikā, jautājumu iekļauj darba kārtības projektā. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu. Pirms debatēm vienam no jautājuma iesniedzējiem dod iespēju sniegt papildu pamatojumu jautājumam. svītrots Grozījums Nr. 42 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 3.a punkts 3.a  Vienas un tās pašas sesijas laikā apspriežamo plašo interpelāciju skaits nepārsniedz trīs. Ja vienas un tās pašas sesijas laikā tiek pieprasītas debates par vairāk nekā trijām plašām interpelācijām, Priekšsēdētāju konference tās iekļauj galīgajā darba kārtības projektā tādā secībā, kādā tā minētos debašu pieprasījumus ir saņēmusi. Grozījums Nr. 43 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 4. punkts 4.   Viens no jautājuma iesniedzējiem var izklāstīt jautājumu plenārsēdē. Atbildi sniedz viens no attiecīgās iestādes locekļiem. 4.  Deputāts, ko autors vai tie, kuri pieprasa debates saskaņā ar 2. punktu, ir iepriekš izraudzījušies, izklāsta plašo interpelāciju plenārsēdē. Ja minētā deputāta nav klāt, plašā interpelācija tiek anulēta. Adresāts sniedz atbildi. Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem. Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem. Grozījums Nr. 44 Eiropas Parlamenta Reglaments 130.b pants – 5. punkts 5.  Šādus jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. 5.  Šādas interpelācijas un atbildes uz tām publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 45 Eiropas Parlamenta Reglaments 165. pants – 1. punkts 1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē normālu sēdes norisi vai kurš neievēro 11. pantā paredzētos noteikumus. 1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš pārkāpj 11. panta 3.b vai 3.c punktā noteiktās izturēšanās normas. Grozījums Nr. 46 Eiropas Parlamenta Reglaments 165. pants – 2. punkts 2.  Atkārtotos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs deputātam otro reizi izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā. 2.  Atkārtotos pārkāpuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs deputātam otro reizi izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā. Grozījums Nr. 47 Eiropas Parlamenta Reglaments 165. pants – 3. punkts 3.  Ja traucēšana turpinās vai pēc vēl viena traucējuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var arī izraidīt attiecīgo deputātu no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu. 3.  Ja pārkāpums turpinās vai pēc vēl viena pārkāpuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var arī izraidīt attiecīgo deputātu no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu. Grozījums Nr. 48 Eiropas Parlamenta Reglaments 165. pants – 5. punkts 5.  Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu pārtraukt sēdes tiešraidi neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas deputātu runas vai izturēšanās gadījumā. 5.  Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu pārtraukt sēdes tiešraidi, ja deputāts pārkāpj 11. panta 3.b vai 3.c punktu. Grozījums Nr. 49 Eiropas Parlamenta Reglaments 165. pants – 6. punkts – 1. daļa Parlamenta priekšsēdētājs var izdot rīkojumu dzēst no Parlamenta sēžu audiovizuālajiem ierakstiem tās deputāta runas daļas, kuras satur neslavu ceļošus, rasistiskus vai ksenofobiskus izteikumus. Parlamenta priekšsēdētājs var izdot rīkojumu dzēst no Parlamenta sēžu audiovizuālajiem ierakstiem tās deputāta runas daļas, kuras ir 11. panta 3.b vai 3.c punkta pārkāpums. Grozījums Nr. 50 Eiropas Parlamenta Reglaments 166. pants – 1. punkts 1.  Ja kāds deputāts nopietni traucē Parlamenta darbu, neievērojot 11. pantā noteiktos principus, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošās sankcijas. 1.  Ja tiek nopietni pārkāpts 11. panta 3.a līdz 5.b punkts, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošas sankcijas saskaņā ar šo pantu. Saistībā ar 11. panta 3.b vai 3.c punktu Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajam deputātam iepriekš ir ticis piemērots tūlītējs pasākums 165. panta nozīmē. Saistībā ar 11. panta 3.e punktu Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu tikai pēc tam, kad ir konstatēta aizskaroša izturēšanās saskaņā ar piemērojamo iekšējo administratīvo procedūru par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu. Parlamenta priekšsēdētājs var deputātam noteikt sankcijas gadījumos, kad Reglamentā vai lēmumā, ko Prezidijs pieņēmis saskaņā ar 25. pantu, ir paredzēts piemērot šo pantu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Izņēmuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu rīkot attiecīgā deputāta mutisku uzklausīšanu. Minēto lēmumu attiecīgajam deputātam paziņo ar ierakstītas vēstules vai steidzamos gadījumos — ar sēžu zāles tehnisko darbinieku starpniecību. Pēc minētā lēmuma paziņošanas attiecīgajam deputātam Parlamenta priekšsēdētājs jebkādas deputātam noteiktās sankcijas paziņo plenārsēdē, kā arī informē par šīm sankcijām to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājus, kurās šis deputāts darbojas. Tiklīdz par sankcijām ir pieņemts galīgais lēmums, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, un šis lēmums tur ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām. Grozījums Nr. 51 Eiropas Parlamenta Reglaments 166. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt tā vietā rīkot mutisku uzklausīšanu, ja tas ir piemērotāk. Lēmumu par sankciju noteikšanu attiecīgajam deputātam paziņo ar ierakstītas vēstules vai steidzamos gadījumos — ar sēžu zāles tehnisko darbinieku starpniecību. Pēc minētā lēmuma paziņošanas attiecīgajam deputātam Parlamenta priekšsēdētājs jebkādas deputātam noteiktās sankcijas paziņo plenārsēdē. Par sankcijām informē arī to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājus, kurās deputāts darbojas. Tiklīdz par sankcijām ir pieņemts galīgais lēmums, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, un šis lēmums tur ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām. Grozījums Nr. 52 Eiropas Parlamenta Reglaments 166. pants – 2. punkts 2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība. 2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Parlamenta cieņai un reputācijai. Ir jānošķir vizuāla rakstura rīcība, kas var būt paciešama ar noteikumu, ka tā nav aizskaroša, neslavu ceļoša, rasistiska vai ksenofobiska un nepārsniedz saprāta robežas, un tāda rīcība, kura aktīvi traucē Parlamenta darbu. Grozījums Nr. 53 Eiropas Parlamenta Reglaments 166. pants – 4. punkts 4.  Panta 3. punkta b) līdz e) apakšpunktā izklāstītos pasākumus var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumam, kas tiek piemērots saskaņā ar 165. panta 3. punktu. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 54 Eiropas Parlamenta Reglaments 174. pants – 7. punkts 7.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, ir pieprasījuši atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām. Grozījumu iesniedzēji var arī ierosināt balsot par grozījumiem kopumā, ja tie ir papildinoši. 7.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, ir pieprasījuši atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām. Grozījumu iesniedzēji var arī ierosināt par viņu grozījumiem balsot kopumā. Grozījums Nr. 55 Eiropas Parlamenta Reglaments 174. pants – 10. punkts 10.  Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi. 10.  Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi no citiem grozījumiem. Grozījums Nr. 56 Eiropas Parlamenta Reglaments 177. pants – komentārs Jebkuru šī panta noteikumu pārkāpumu uzskata par nopietnu sēdes darba traucējumu 166. panta 1. punkta nozīmē, un tam būs minētajā pantā noteiktās juridiskās sekas. Jebkuru šī panta noteikumu pārkāpumu uzskata par nopietnu 11. panta 3.b punkta pārkāpumu. Grozījums Nr. 57 Eiropas Parlamenta Reglaments 196. pants 196. pants 196. pants Pastāvīgo komiteju izveide Pastāvīgo komiteju izveide Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā52, ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā un vēlreiz pēc divarpus gadiem. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā52, ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā. Pastāvīgo komiteju pienākumus var noteikt arī citā dienā, nevis tad, kad komiteju izveido. Pastāvīgo komiteju pienākumus var no jauna noteikt arī citā dienā, nevis tad, kad komiteju izveido. _________________ _________________ 52 Sk. V. pielikumu 52 Sk. V. pielikumu Grozījums Nr. 58 Eiropas Parlamenta Reglaments 204. pants – 1. punkts 1.  Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199. pantu komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts. 1.  Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199. pantu un vēlreiz pēc divarpus gadiem komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts. Grozījums Nr. 59 Eiropas Parlamenta Reglaments 210.a pants – virsraksts Procedūra, ko piemēro, ja komiteja izskata konfidenciālu informāciju, ko saņēmis Parlaments Procedūra, ko piemēro, ja komiteja sanāksmē aiz slēgtām durvīm izskata konfidenciālu informāciju Grozījums Nr. 60 Eiropas Parlamenta Reglaments 210.a pants – 3. punkts – 1. daļa Ja komitejas priekšsēdētājs ir pasludinājis, ka tiek piemērota konfidencialitātes procedūra, sanāksmē var piedalīties tikai komitejas locekļi un komitejas priekšsēdētāja iepriekš izraudzīti ierēdņi un eksperti, kuru klātbūtne ir patiesi nepieciešama. Ja komitejas priekšsēdētājs ir pasludinājis, ka tiek piemērota konfidencialitātes procedūra, sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm un tajā var piedalīties tikai komitejas locekļi, tostarp komitejas locekļu aizstājēji. Komiteja saskaņā ar piemērojamo starpiestāžu tiesisko regulējumu var nolemt, ka citi deputāti var piedalīties sanāksmē saskaņā ar 206. panta 3. punktu. Sanāksmē var piedalīties arī komitejas priekšsēdētāja iepriekš izraudzītas personas, kurām ir jābūt informētām, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem, kuri reglamentē rīcību ar konfidenciālu informāciju Parlamentā. Attiecībā uz iepazīšanos ar CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL līmeņa un augstāka līmeņa klasificētu informāciju vai gadījumā, ja pastāv īpaši piekļuves ierobežojumi, kas izriet no starpiestāžu tiesiskā regulējuma, var piemērot papildu ierobežojumus. Grozījums Nr. 61 Eiropas Parlamenta Reglaments 210.a pants – 4. punkts 4.  Deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu, var prasīt, lai izskata jautājumu par konfidencialitātes neievērošanu. Šo jautājumu var iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var nolemt iesniegt šo jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam turpmākai izskatīšanai saskaņā ar 11. un 166. pantu. 4.  Neskarot piemērojamos noteikumus par konfidencialitātes pārkāpumiem kopumā, deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu, var prasīt, lai izskata jautājumu par konfidencialitātes neievērošanu. Šo jautājumu var iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var nolemt iesniegt šo jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam turpmākai izskatīšanai saskaņā ar 11. un 166. pantu. Grozījums Nr. 62 Eiropas Parlamenta Reglaments 211. pants – virsraksts Atklāta uzklausīšana par pilsoņu iniciatīvām Atklāta uzklausīšana un debates par pilsoņu iniciatīvām Grozījums Nr. 63 Eiropas Parlamenta Reglaments 211. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Parlaments nākamajā sesijā pēc atklātās uzklausīšanas rīko debates par pilsoņu iniciatīvu, kas publicēta attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un, iekļaujot debates savā darba kārtībā, lemj par to, vai debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Parlaments nevar nolemt, ka debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par identisku vai līdzīgu tematu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neierosina darīt citādi. Ja Parlaments nolemj debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju, atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 123. panta 3. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem. Grozījums Nr. 76 Reglaments 211. pants – 8. punkts 8.  Ja Komisija neiesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu par saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 9. pantu sekmīgi iesniegtu pilsoņu iniciatīvu 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tā sniegusi par šo iniciatīvu pozitīvu atzinumu un norādījusi paziņojumā pasākumus, ko tā paredzējusi veikt, par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja var rīkot uzklausīšanu, apspriežoties ar attiecīgās pilsoņu iniciatīvas organizatoriem, un vajadzības gadījumā var izmantot 46. pantā noteikto procedūru nolūkā īstenot Parlamenta tiesības prasīt, lai Komisija tam iesniedz atbilstīgu priekšlikumu. 8.  Pēc Komisijas paziņojuma, kurā izklāstīti tās juridiskie un politiskie secinājumi par konkrētu pilsoņu iniciatīvu, Parlaments novērtē pasākumus, ko Komisija veikusi šāda paziņojuma rezultātā. Ja Komisija neiesniedz atbilstošu priekšlikumu par pilsoņu iniciatīvu, par jautājumu atbildīgā komiteja var rīkot uzklausīšanu, apspriežoties ar pilsoņu iniciatīvas organizatoriem. Turklāt Parlaments var pieņemt lēmumu par to, vai tiks rīkotas plenārsēdes debates un vai šo debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Pēc analoģijas piemēro procedūru, kas izklāstīta 211. panta 7.a punktā. Parlaments var arī nolemt izmantot tiesības, kas tam piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, tādējādi aktivizējot 46. pantā paredzēto procedūru. Grozījums Nr. 64 Eiropas Parlamenta Reglaments 223.a pants – virsraksts – zemsvītras piezīme 61 Reglamenta 223. a pantu piemēro tikai Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. un 4. punkta nozīmē. Sk. arī atsauces uz 224. un 225. pantu 61 Reglamenta 223. a pantu piemēro tikai Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. un 4. punkta nozīmē. Grozījums Nr. 65 Eiropas Parlamenta Reglaments 223.a pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 10. panta 3. punkta pirmo daļu vismaz 50 pilsoņu grupa var iesniegt argumentētu pieprasījumu, aicinot Parlamentu pieprasīt šā panta 2. punktā minēto pārbaudi. Deputāti šādu argumentētu pieprasījumu nevar uzsākt vai parakstīt. Tajā ir būtiski faktiskie pierādījumi, kas apliecina, ka attiecīgā Eiropas politiskā partija vai attiecīgais Eiropas politiskais fonds neatbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Parlamenta priekšsēdētājs pieņemamos pilsoņu grupu pieprasījumus nosūta komitejai, kas ir atbildīga par turpmāku izskatīšanu. Pēc minētās izskatīšanas, kurai jānotiek četru mēnešu laikā pēc tam, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir nosūtījis atbildīgajai komitejai pieprasījumu, tā, pieņemot lēmumu ar tās locekļu balsu vairākumu, kurā pārstāvētas vismaz trīs politiskās grupas, var iesniegt priekšlikumu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar pieprasījumu un par to informē Parlamenta priekšsēdētāju. Pilsoņu grupu informē par komitejas izskatīšanas iznākumu. Saņemot komitejas priekšlikumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par pieprasījumu Parlamentam. Pēc šāda paziņojuma Parlaments ar nodoto balsu vairākumu lemj par to, vai iesniegt pieprasījumu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei. Komiteja pieņem pamatnostādnes par šādu pilsoņu grupu pieprasījumu apstrādi. Grozījums Nr. 89/rev Reglaments 228.a pants (jauns) 228.a pants Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana Prezidijs pieņem dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kura mērķis ir integrēt dzimumperspektīvu visās Parlamenta darbībās — visos līmeņos un posmos. Dzimumu līdztiesības rīcības plānu uzrauga divreiz gadā un pārskata vismaz reizi piecos gados. Grozījums Nr. 66 Eiropas Parlamenta Reglaments 229. pants – 3. daļa Šie noteikumi neattiecas uz lūgumrakstiem un tekstiem, par kuriem nav jāpieņem lēmums. Šie noteikumi neattiecas uz lūgumrakstiem, pilsoņu iniciatīvām un tekstiem, par kuriem nav jāpieņem lēmums. Grozījums Nr. 67 Eiropas Parlamenta Reglaments II pielikums – virsraksts KRITĒRIJI JAUTĀJUMIEM UN INTERPELĀCIJAI, UZ KO JĀATBILD RAKSTISKI SASKAŅĀ AR 130. 130.A, 130.B, 131. UN 131.A PANTU KRITĒRIJI JAUTĀJUMIEM UN INTERPELĀCIJĀM, UZ KO JĀATBILD RAKSTISKI, SASKAŅĀ AR 130., 131. UN 131.A PANTU