Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu (2018/2152(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta sesto daļu un 325. panta 5. punktu,
– ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 3. septembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (COM(2018)0553) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus ((SWD(2018)0381), (SWD(2018)0382), (SWD(2018)0383), (SWD(2018)0384), (SWD(2018)0385) un (SWD(2018)0386)),
– ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2017. gada ziņojumu(1) un OLAF 2017. gada Uzraudzības komitejas darbības ziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 22. novembra Atzinumu Nr. 8/2018 par Komisijas 2018. gada 23. maija priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF regula) attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(2) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un tā Komisijas 2017. gada 2. oktobrī publicēto vidusposma pārskatu (COM(2017)0589),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371(3) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva),
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939(4) ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(5) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu,
– ņemot vērā Komisijas pasūtīto 2015. gada ziņojumu „Pētījums par PVN iztrūkuma aprēķinu un analīzi ES dalībvalstīs“ un Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),
– ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-105/14(6) krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem,
– ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-42/14(7) krimināllieta pret M.A.S. un M.B.,
– ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā(8),
– ņemot vērā 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par Komisijas paziņojuma „Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija“ īstenošanu ((COM(2013)0324) 2013. gada 6. jūnijs) (COM(2017)0235),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu „Korupcijas apkarošana ES” (COM(2011)0308),
– ņemot vērā OLAF saskaņoto ziņojumu „Krāpšana publiskajā iepirkumā — trauksmes signālu un labākās prakses apkopojums“, kas tika publicēts 2017. gada 20. decembrī, un OLAF 2017. gada rokasgrāmatu par ziņošanu par pārkāpumiem saistībā ar dalīto pārvaldību,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK(9),
– ņemot vērā tā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos(10),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES pretkorupcijas ziņojumu (COM(2014)0038),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 „Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 9/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Moderns ES budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam“ (COM(2018)0321),
– ņemot vērā tā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību(11),
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 10. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0003/2019),
A. tā kā de jure dalībvalstīm un Komisijai ir bijusi dalīta atbildība, īstenojot 74 % Savienības 2017. gada budžeta; tā kā tomēr de facto dalībvalstis izmanto šos resursus, un Komisija ir atbildīga par to uzraudzību, izmantojot kontroles mehānismus;
B. tā kā pareizai publisko līdzekļu izmantošanai un ES finanšu interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajiem elementiem ES politikā, kas paredz palielināt pilsoņu uzticību, nodrošinot to, ka viņu līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi, efektīvi un lietderīgi;
C. tā kā LESD 310. panta 6. punktā ir noteikts, ka „Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 325. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses”;
D. tā kā, lai ar vienkāršošanas procesiem sasniegtu labus rezultātus, lietderības revīzijās ir regulāri jānovērtē ieņēmumi un izdevumi, kā arī rezultāti un ietekme;
E. tā kā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība, lai varētu novērst pārkāpumus un apkarot krāpšanu; tā kā tādēļ Komisijai būtu jāpalielina centieni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka krāpšanas apkarošana notiek efektīvi un sniedz konkrētākus un labākus rezultātus;
F. tā kā LESD 325. panta 2. punktā paredzēts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”;
G. tā kā ES ir vispārējas tiesības rīkoties pretkorupcijas politikas jomā LESD noteiktajās robežās; tā kā LESD 67. pantā ir noteikts Savienības pienākums nodrošināt augsta līmeņa drošību, tostarp ar noziedzības novēršanu un apkarošanu un krimināltiesību tuvināšanu; tā kā LESD 83. pantā korupcija ir atzīta par vienu no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju;
H. tā kā LESD 325. panta 3. punktā ir noteikts, ka „dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt pret krāpšanu Savienības finanšu intereses” un ka “tās kopā ar Komisiju izvērš ciešu un regulāru kompetento iestāžu sadarbību”;
I. tā kā korupcija dalībvalstīs ir plaši izplatīta un nopietni apdraud Savienības finansiālās intereses, kas savukārt apdraud uzticēšanos valsts pārvaldei;
J. tā kā PVN ir svarīgs valstu budžetu ieņēmumu avots un tā kā PVN pašu resursi 2017. gadā veidoja 12,1 % no ES kopējā budžeta ;
K. tā kā Padomes 2005. gada 14. aprīļa Rezolūcijā 6902/05 par visaptverošu ES politiku korupcijas apkarošanā tika pausts aicinājums Komisijai apsvērt visas dzīvotspējīgas iespējas, piemēram, dalību GRECO vai mehānismu ES instrumentu novērtēšanai un uzraudzībai saistībā ar savstarpējās izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izstrādi;
L. tā kā sistemātiski un institucionalizēti korupcijas gadījumi dažās dalībvalstīs nopietni kaitē ES finanšu interesēm, vienlaikus arī apdraudot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības;
M. tā kā 2017. gada decembrī publicētajā Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 470 par korupciju norādīts, ka kopumā uzskati un attieksme pret korupciju salīdzinājumā ar 2013. gadu joprojām ir stabila, un tas liecina, ka nav redzami konkrēti rezultāti attiecībā uz ES iedzīvotāju labāku uzticību iestādēm,
Pārkāpumu atklāšana un ziņošana par tiem
1. ar gandarījumu norāda, ka visu paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits 2017. gadā (15 213 gadījumi) ir samazinājies par 20,8 % salīdzinājumā ar 2016. gadu (19 080 gadījumi) un ka pārkāpumu vērtība ir samazinājusies par 13 % (no 2,97 miljardiem EUR 2016. gadā līdz 2,58 miljardiem EUR 2017. gadā);
2. atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpnieciski un ir svarīgi skaidri nošķirt pieļautās kļūdas;
3. ņem vērā ikgadējo 19,3 % samazinājumu par krāpnieciskiem nosaukto pārkāpumu skaitā, turpinot 2014. gadā novēroto lejupējo tendenci; cer, ka šis samazinājums parāda patiesu krāpšanas samazinājumu, nevis trūkumus tā atklāšanā;
4. uzskata, ka dalībvalstīm ir ieteicams ciešāk sadarboties informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu datu apkopošanu un pastiprinātu kontroles efektivitāti;
5. pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā puse no dalībvalstīm nav pieņēmusi valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS); aicina Komisiju mudināt pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS;
6. atkārtoti aicina Komisiju izveidot vienotu sistēmu salīdzināmu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību;
7. norāda, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas paredz vērsties pret organizēto noziedzību, neskatoties uz to, ka tā arvien vairāk ir saistīta ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses, piemēram, kontrabandu un naudas viltošanu;
8. pauž bažas par pārbaudēm, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, ko pārvalda starpnieki, un trūkumiem, kas atklājās saņēmēju juridiskās adreses pārbaudēs; uzsver nepieciešamību tiešu un netiešu aizdevumu izmaksai par nosacījumu izvirzīt nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu par katru valsti atsevišķi un to, ka finansējuma saņēmēji un finansēšanas operācijās iesaistītie finanšu starpnieki dara pieejamus datus par labuma guvējiem;
Ieņēmumi — pašu resursi
9. pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas statistiku PVN iztrūkums 2016. gadā sasniedza 147 miljardus, kas ir vairāk nekā 12 % no kopējiem paredzētajiem PVN ieņēmumiem, un ka Komisija lēš, ka PVN krāpšanas gadījumi Kopienas iekšienē ik gadu Savienībai izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR;
10. atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 7. aprīļa Rīcības plānu PVN jomā, kas paredz veikt PVN regulējuma reformu, kā arī 13 tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija pieņēmusi kopš 2016. gada decembra un kuros paredz pāriet uz galīgo PVN režīmu, likvidēt ar PVN saistītos šķēršļus e-komercijas jomā, pārskatīt MVU PVN režīmu, modernizēt PVN likmju noteikšanas politiku un mazināt PVN iztrūkumu; norāda, ka priekšlikums par „galīgās sistēmas” ieviešanu varētu izskaust „pazudušā tirgotāja” (MTIC) krāpniecisko darbību Kopienā, bet tas nestāsies spēkā līdz 2022. gadam; aicina dalībvalstis strauji īstenot PVN sistēmas reformu un tikmēr veikt steidzamākos pasākumus, lai kontrolētu negatīvo ietekmi, tostarp ar Eurofisc, OLAF, Eiropola un gaidāmās EPPO palīdzību;
11. atzinīgi vērtē Tiesas M.A.S. lietas (C-42/17) spriedumu, kurā noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek pieņemti iedarbīgi un atturoši kriminālsodi, ja ir notikusi nopietna krāpšana, kas apdraud ES finansiālās intereses saistībā ar PVN, saskaņā ar to pienākumiem atbilstīgi LESD 325. panta 1. un 2. punktam;
12. pauž nožēlu par to, ka OLAF izmeklēšanā par krāpšanu muitas jomā Apvienotajā Karalistē 2017. gadā tika konstatēta būtiska izvairīšanās no PVN maksāšanas saistībā ar importu Apvienotajā Karalistē, ļaunprātīgi izmantojot PVN maksājuma apturēšanu vai tā saukto 42. muitas procedūru (CP42); atzinīgi vērtē pirmspārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, ko Komisija uzsāka 2018. gada maijā; atgādina, ka tiek lēsts, ka šie zaudējumi laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam summējoties sastāda aptuveni 3,2 miljardus EUR, kas arī nozīmē zaudējumus ES budžetam; pauž bažas par to, ka nesen pieņemtie Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulas (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā(12) grozījumi attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai PVN jomā varētu būt nepietiekami, lai novērstu CP42 krāpšanas gadījumus, un aicina Komisiju apsvērt jaunas stratēģijas, lai izsekotu CP42 preces ES;
13. atzinīgi vērtē 2018. gada 2. oktobrī pieņemtos grozījumus Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un cer, ka stiprāka sadarbība efektīvi risinās būtiskus pārrobežu krāpšanas aspektus vienotajā tirgū, piemēram, „pazudušā tirgotāja“ krāpniecisko darbību Kopienā,
14. atzinīgi vērtē PIF direktīvas pieņemšanu, kurā precizēti pārrobežu sadarbības un savstarpējās tiesiskās palīdzības jautājumus starp dalībvalstīm, Eurojust, EPPO un Komisiju, apkarojot krāpšanu PVN jomā;
15. šajā sakarībā uzsver pašreizējās situācijas nopietnību saistībā ar krāpšanu, kas saistīta ar PVN nemaksāšanu, jo īpaši tā dēvēto karuseļveida krāpšanu; aicina visas dalībvalstis piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai tādējādi atvieglotu informācijas apmaiņu ar mērķi palīdzēt apkarot krāpšanu;
16. atgādina, ka Tiesa vairākkārt ir apstiprinājusi, ka PVN pieder pie Savienības finanšu interesēm, pavisam nesen — Taricco lietā (C-105/14); tomēr norāda, ka OLAF ļoti reti veic izmeklēšanu par pārkāpumiem attiecībā uz PVN, jo tam trūkst instrumentu; aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas priekšlikumu OLAF nodrošināt jaunus instrumentus PVN lietu izskatīšanai, piemēram, piekļuvi Eurofisc, VIES vai bankas kontu informācijai;
17. ņem vērā ar tradicionālajiem pašu resursiem saistīto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto gadījumu paziņotā skaita stabilo tendenci (4647 gadījumi 2016. gadā, 4636 gadījumi 2017. gadā), kā arī ar tiem saistītās naudas summas (537 miljonus EUR 2016. gadā un 502 miljonus EUR 2017. gadā); tomēr ņem vērā pārkāpumu nevienlīdzīgo sadalījumu dalībvalstu starpā, proti, Grieķijā (7,17 %), Spānijā (4,31 %) un Ungārijā (3,35 %) līmenis ir acīmredzami augstāks nekā vidējas 1,96 % rādītājs ES attiecībā uz neiekasētiem tradicionālajiem pašu resursiem;
18. ar lielām bažām norāda, ka pēdējos gados ir pastiprinājusies ES ievestās tabakas izstrādājumu kontrabanda un saskaņā ar aplēsēm tā rada 10 miljardus EUR lielus publisko ieņēmumu zaudējumus ES un dalībvalstu budžetos gadā un vienlaikus ir organizētās noziedzības, tostarp terorisma, galvenais ienākumu avots; uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni, lai apkarotu šīs nelegālās darbības, piemēram, uzlabojot procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;
19. uzskata, ka dažādu atklāšanas metožu (kontrole preču izlaišanas brīdī, kontrole pēc preču izlaišanas, krāpšanas apkarošanas dienestu un citu dienestu pārbaudes) apvienošana var visefektīvāk atklāt krāpšanu un ka katras metodes efektivitāte ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts, tās administrācijas efektīvas koordinācijas un dalībvalstu attiecīgo dienestu spējas savstarpēji sazināties;
20. pauž satraukumu, ka dažas dalībvalstis regulāri neziņo ne par vienu krāpšanas gadījumu; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju, jo uzskata, ka iespēja, ka šīs valstis ir pilnībā krāpšanas neskartas, ir diezgan zema; aicina Komisiju veikt izlases veida pārbaudes uz vietas šajās valstīs;
21. ar vilšanos konstatē, ka 1989.–2017. gados vidējais līdzekļu atgūšanas rādītājs gadījumos, kad tika paziņots par krāpniecību, bija tikai 37 %; aicina Komisiju atrast iespējas, kā uzlabot šo neapmierinošo situāciju;
22. atkārtoti aicina Komisiju katru gadu paziņot par to ES pašu resursu summu, kas atgūta saskaņā ar OLAF ieteikumiem, un darīt zināmas summas, kas vēl jāatgūst;
ES krāpšanas apkarošanas programma
23. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ES Krāpšanas apkarošanas programma, kuru OLAF īstenos tiešā pārvaldībā (COM(2018)0386), un prasa, lai sākot ar 2019. gada jūniju dotācijas tiktu pārvaldītas elektroniski, izmantojot Komisijas e-dotāciju pārvaldības sistēmu;
EPPO un tās turpmākās attiecības ar OLAF
24. atzinīgi vērtē 22 dalībvalstu lēmumu, pamatojoties uz ciešāku sadarbību, izveidot EPPO; aicina Komisiju mudināt līdz šim atturīgākās dalībvalstis pievienoties EPPO;
25. norāda, ka sadarbības nolīgumiem starp OLAF un EPPO būtu jānodrošina skaidra pilnvaru nošķiršana, lai novērstu dubultas struktūras, konfliktējošas kompetences un juridiskās nepilnības, ko rada kompetenču trūkums;
26. atzinīgi vērtē to, ka ES budžeta projektā 2019. gadam pirmo reizi ir iekļautas apropriācijas EPPO (4,9 miljoni EUR) un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt EPPO atbilstošu personālu un budžetu; norāda, ka ir paredzētas tikai 37 amata vietas, kas nozīmē to, ka, atskaitot Eiropas prokuroru amata vietas (23), administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 14 amata vietas; uzskata, ka šāds risinājums nav reālistisks, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēl divas dalībvalstis nesen ir nolēmušas pievienoties EPPO; tādēļ prasa agrāk veikt 2020. gadā paredzēto darbinieku skaita palielināšanu, lai palīdzētu EPPO līdz 2020. gada beigām pilnībā kļūt spējīgai darboties, kā paredzēts regulā;
27. atzinīgi vērtē Komisijas mērķtiecīgo priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, kura galvenā motivācija ir EPPO izveidei; uzsver, ka turpmākā sadarbība starp OLAF un EPPO būtu jābalsta uz ciešu sadarbību, efektīvu informācijas apmaiņu un papildināmību, vienlaikus novēršot dublēšanos vai kompetenču konfliktus;
Cīņa pret korupciju
28. atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs; uzsver — lai veiktu objektīvu un sistemātisku novērtējumu, Komisijai būtu regulāri jāpublicē tiesiskuma, tostarp sistēmiskas korupcijas draudu, novērtējums katrā dalībvalstī, pamatojoties uz rādītāju kopumu un neatkarīgiem ziņojumiem;
29. uzsver, ka pēc EPPO izveides OLAF turpmāk būs vienīgais birojs, kas atbild par ES finansiālo interešu aizsardzību dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas nepievienoties EPPO; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 8/2018 Komisijas priekšlikums grozīt OLAF regulu neatrisina OLAF administratīvās izmeklēšanas zemās efektivitātes problēmu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka OLAF joprojām ir stingrs un pilnībā funkcionējošs partneris EPPO;
30. pauž nožēlu par to, ka Komisija nolēma vairs nepublicēt pretkorupcijas ziņojumu; pauž nožēlu par Komisijas lēmumu iekļaut pretkorupcijas uzraudzību Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldības procesā; uzskata, ka tas ir vēl vairāk samazinājis Komisijas veikto uzraudzību un ir pieejami dati tikai par pavisam dažām valstīm; pauž nožēlu arī par to, ka šīs pieejas maiņas rezultātā galvenā uzmanība tiek vērsta uz korupcijas ekonomisko ietekmi un gandrīz pilnībā netiek ņemtas vērā citas dimensijas, kuras var ietekmēt korupcija, piemēram, iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un pat dalībvalstu demokrātiskajām struktūrām; tādēļ mudina Komisiju turpināt publicēt pretkorupcijas ziņojumus; atkārtoti aicina Komisiju iesaistīties visaptverošākā un saskaņotākā ES korupcijas apkarošanas politikā, tostarp veikt visaptverošu pretkorupcijas politikas novērtējumu katrā dalībvalstī;
31. atkārto, ka „virpuļdurvju efekts” var kaitēt iestāžu attiecībām ar interešu pārstāvjiem; prasa, lai ES iestādes izstrādātu sistemātisku un samērīgu šīs problēmas risinājumu;
32. pauž nožēlu par to, ka Komisija nesekmēja ES dalību Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO); aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar GRECO, lai laikus novērtētu tās atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (UNCAC) un izveidotu ES iestāžu iekšējās novērtēšanas mehānismu;
33. atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sistēmu korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas pasākumu novērtēšanai, paredzot šajā sistēmā stingrus rādītājus un viegli piemērojamus, vienotus kritērijus, kas balstīti Stokholmas programmā izklāstītajās prasībās; aicina Komisiju izstrādāt korupcijas indeksu dalībvalstu reitinga izveidei; uzskata, ka korupcijas indekss varētu būt labs pamats, uz kuru balstoties, Komisija, kontrolējot ES resursu izlietojumu, varētu izveidot konkrētām valstīm pielāgotus kontroles mehānismus;
34. atgādina, ka Komisijai nav pieejama informācija, ar kuru ir apmainījušās dalībvalstis, lai novērstu un apkarotu „pazudušā tirgotāja“ krāpniecisko darbību, ko bieži sauc par karuseļveida krāpšanu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt piekļuvei Eurofisc, lai labāk kontrolētu, novērtētu un uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina visas dalībvalstis, sekojot Eiropas Revīzijas palātas ieteikumam, piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai sekmētu un paātrinātu informācijas apmaiņu ar tādām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm kā Eiropols un OLAF; aicina dalībvalstis un Padomi piešķirt Komisijai piekļuvi šiem datiem, lai veicinātu sadarbību, uzlabotu datu uzticamību un apkarotu pārrobežu noziedzību;
Publiskais iepirkums
Digitalizācija
35. norāda, ka publiskajā iepirkumā tiek iztērēts ievērojams publisko investīciju apjoms (2 miljardi EUR gadā); uzsver e-iepirkuma ieguvumus krāpniecības apkarošanā, piemēram, ietaupījumus visām pusēm, lielāku pārredzamību un vienkāršotus un īsākus procesus;
36. aicina Komisiju izstrādāt regulējumu visu ES politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana, maksājumi), kuru piemēros visas dalībvalstis;
37. pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto jaunās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršanu, e-pasūtījumu, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu; aicina dalībvalstis līdz 2019. gada jūlijam nodrošināt, ka tiešsaistē mašīnlasāmā formātā ir pieejami visi publiskā iepirkuma veidi, kā arī sabiedrībai pieejami līgumu reģistri;
38. aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, lai izveidotu elektronisko profilu līgumslēdzējām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās šādi profili nav pieejami;
39. atzinīgi vērtē Komisijas laika grafiku e-iepirkuma ieviešanai ES un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz to;
Novēršana un konkursa procedūras agrīnie posmi
40. uzskata, ka preventīvi pasākumi ir ļoti svarīgi, lai samazinātu krāpšanas apmēru ES līdzekļu izmantošanā, un ka pāreja uz e-iepirkumu ir būtisks solis ceļā uz krāpšanas novēršanu un integritātes un pārredzamības veicināšanu;
41. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES), un uzskata, ka dažādu atklāšanas metožu (kontroles) apvienošana projektu konkursa agrīnajos posmos ir visefektīvākā krāpšanas novēršanā, jo tā ļauj novirzīt līdzekļus citiem projektiem;
42. atzinīgi vērtē Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevējas komitejas (COCOLAF) sagatavotos norādījumus par trauksmes signāliem un labāko praksi attiecībā uz publisko iepirkumu un ziņošanu par pārkāpumiem;
43. atzinīgi vērtē ES vispārējam budžetam piemērojamo finanšu noteikumu vienkāršošanu un uzskata, ka turpmāka vienkāršošana palielina efektivitāti; cer, ka citi Savienības līdzekļu saņēmēji gūs lielāku labumu un vienkāršotu izmaksu iespējām;
Importa procedūras
44. norāda, ka muitas nodokļi veido 14 % no ES budžeta, un uzskata, ka to neefektīva piemērošana un saskaņotu noteikumu trūkums negatīvi ietekmē ES finanšu intereses;
45. norāda, ka vairāku dalībvalstu muitas dienesti apmainās ar informāciju par aizdomām par krāpšanu, lai nodrošinātu atbilstību muitas noteikumiem (savstarpēja palīdzība); uzskata, ka šāda saziņa ir vieglāka gadījumos, kad muitas ievešanas deklarācijā (SAD) ir obligāti jānorāda nosūtītājs, un aicina Komisiju līdz 2019. gada jūlijam noteikt, ka visās dalībvalstīs šī norādīšana ir obligāta;
46. pauž bažas par muitas kontrolēm un ar tām saistīto muitas nodokļu iekasēšanu, kas ir daļa no pašu resursiem ES budžetā; norāda, ka kontroles, kuru laikā tiek pārbaudīts, vai importētāji ievēro noteikumus par tarifiem un importu, veic dalībvalstu muitas iestādes, un aicina Komisiju nodrošināt, ka kontroles uz ES robežām ir atbilstošas un saskaņotas, tādējādi garantējot Savienības drošību, drošumu un ekonomiskās intereses, un apņemties apkarot jo īpaši nelegālu un viltotu preču tirdzniecību;
47. pauž nožēlu par to, ka muitas savienības jauno IT sistēmu īstenošana aizkavējās, un tas nozīmē, ka dažas no galvenajām sistēmām nebūs pieejamas Savienības Muitas kodeksā noteiktajos 2020. gada termiņos; uzsver, ka ātra pāreja uz elektronisku muitas vidi ir būtiska, lai nodrošinātu, ka muitas pārvaldes darbojas tā, it kā tās būtu viena struktūra; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt ieguldījumu ES muitas informācijas sistēmu pabeigšanā un to finansiālajā ilgtspējā;
48. atzinīgi vērtē 11. OLAF kopīgās muitas operācijas, kas ir veiksmīgi apkarojušas dažādus draudus, piemēram, krāpšanu ieņēmumu jomā, nelikumīgu skaidras naudas apriti, viltotas preces, cigarešu kontrabandu un narkotikas; turklāt atzinīgi vērtē to, ka pēc OLAF izdotiem savstarpējas palīdzības rīkojumiem ir atklāti pārkāpumi, jo īpaši ar saules enerģijas paneļiem saistīti krāpšanas gadījumi;
49. uzsver, ka saskaņota un standartizēta muitas kontrole visās ievešanas vietās ir nepieciešama tāpēc, ka nelīdzsvarotība dalībvalstu veiktajā muitas kontrolē kavē efektīvu muitas savienības darbību;
Izdevumi
50. atzinīgi vērtē to, ka ievērojami samazinājās gadījumi (no 272 gadījumiem 2016. gadā līdz 133 gadījumiem — 2017. gadā), kad tika paziņots par krāpniecību lauku attīstībā, un tam sekojošo krāpniecības vērtības samazinājumu no 47 miljoniem EUR līdz 20 miljoniem EUR, tomēr ņem vērā pretēju tendenci, kas novērojama tiešajā atbalstā lauksaimniecībai, kur to pārkāpumu vērtība, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, asi pieauga no 11 miljoniem EUR līdz 39 miljoniem EUR un vidējā finanšu vērtība katrā gadījumā pieauga par 227 %; pauž cerību, ka tas nerada negatīvu tendenci;
51. cer, ka, vienkāršojot administratīvos noteikumus, kā paredzēts kopīgajos noteikumos par 2014.–2020. gada laikposmu, varēs samazināt ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaitu, konstatēt krāpšanas gadījumus un uzlabot saņēmēju piekļuvi ES fondu līdzekļiem;
52. aicina Komisiju turpināt centienus, lai standartizētu ar izdevumiem saistīto kļūdu nomenklatūru, jo dati liecina, ka dažādas dalībvalstis vienādas kļūdas deklarē dažādās kategorijās (SWD(2018)0386);
53. uzsver to, ka atklāšanas spējas ir būtisks faktors krāpšanas apkarošanas ciklā, kas sekmē ES budžeta aizsardzības sistēmas efektivitāti un lietderību; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka visaktīvākās dalībvalstis, kuras atklāja un ziņoja par iespējami krāpnieciskiem pārkāpumiem bija Polija, Rumānija, Ungārija, Itālija un Bulgārija, kuru starpā 73 % no pārkāpumiem, par kuriem ziņoja kā par krāpnieciskiem, notika 2013.–2017. gadā kopējā lauksaimniecības politikā; šajā sakarībā uzsver, ka iesniegto ziņojumu skaitlisks novērtējums var radīt nepareizu priekšstatu par kontroles efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota gan kontroles kvalitāte, gan to skaits, kā arī lai apmainītos ar paraugpraksi cīņā pret krāpšanu;
54. norāda, ka to pārkāpumu skaits, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem kohēzijas un zivsaimniecības politikas jomā (5129 gadījumi 2017. gadā), atkal ir 2013. un 2014. gada līmenī (attiecīgi 4695 un 4825 gadījumi) pēc tam, kad tas bija sasniedzis maksimālu līmeni divu gadu laikā;
55. norāda, ka pilnīga pārredzamība, uzskaitot izdevumus, ir būtiska, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras darbiem, ko finansē tieši no ES līdzekļiem vai finanšu instrumentiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES pilsoņiem ir pilnīga piekļuve visai informācijai par līdzfinansētajiem projektiem;
56. ņem vērā to, ka 2017. gadā vēl vairāk samazinājās ziņoto pārkāpumu skaits pirmspievienošanās palīdzības (PAA) programmās un ka līdz ar pakāpenisku šo programmu izbeigšanu to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, tuvojās nullei;
Konstatētās problēmas un veicamie pasākumi
Labāka kontrole
57. atbalsta programmu “Hercule III”, kas ir labs piemērs pieejai “katra euro maksimāli lietderīga izmantošana”; sagaida, ka tās pēctece pēc 2020. gada kļūs vēl efektīvāka;
58. pauž cerību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā plānotā regula, ar ko Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, vēl vairāk uzlabos muitas un citu tiesībaizsardzības iestāžu koordināciju un sadarbību finansējuma jomā, ar labāka ES līmeņa partnerības palīdzību;
Pārrobežu krāpšana
59. uzsver, ka sistēma, kurā paredzēta iespēja iestādēm apmainīties ar informāciju ļautu divām vai vairākām dalībvalstīm savstarpēji pārbaudīt grāmatvedības ierakstus par darījumiem nolūkā novērst pārrobežu krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem, tādējādi nodrošinot transversālu un pilnīgu pieeju dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai; atkārtoti prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpējo administratīvo palīdzību tajās ES fondu izdevumu jomās, kurās tas nav paredzēts;
60. pauž bažas par OLAF atklāto pārrobežu krāpšanas draudu un krāpšanas gadījumu pieaugumu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Parlamenta 2018. gada 25. oktobra ziņojums „ES finanšu interešu aizsardzība: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos“ un brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Japānu veiksmīgi iekļauto krāpšanas apkarošanas klauzulu; aicina Komisiju vispārināt praksi iekļaut pretkorupcijas klauzulas nolīgumos, ko ES paraksta ar trešām valstīm;
Trauksmes cēlēji
61. atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218); pauž cerību, ka tā ievērojami uzlabos trauksmes cēlēju aizsardzību Savienībā, kas būtiski palielināt finanšu aizsardzību un tiesiskumu; cer, ka tā ļoti drīz stāsies spēkā; aicina visas ES iestādes pēc iespējas drīz ieviest direktīvā noteiktos standartus savā iekšpolitikā, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu augstāko aizsardzības līmeni; mudina dalībvalstis to īstenot savas valsts tiesību sistēmā ar iespējami plašāku darbības jomu;
62. uzsver trauksmes cēlēju būtisko nozīmi krāpšanas novēršanā, atklāšanā un ziņošanā par to, kā arī nepieciešamību viņus aizsargāt;
Pētnieciskā žurnālistika
63. uzskata, ka pētnieciskajai žurnālistikai ir izšķiroša loma, lai uzlabotu nepieciešamo pārredzamības līmeni ES un tās dalībvalstīs, un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī;
Tabaka
64. ar bažām norāda, ka saskaņā ar OLAF aplēsēm nelikumīga cigarešu tirdzniecība Savienības un dalībvalstu budžetiem rada ikgadējus finansiālus zaudējumus vairāk nekā 10 miljardu EUR apmērā;
65. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 25. septembrī stājās spēkā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu pēc tam, kad 2018. gada 27. jūnijā to ratificēja 41. puse; atzinīgi vērtē to, ka pirmā protokola pušu sanāksme notika 2018. gada 8.–10. oktobrī; tomēr mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas protokolu, to izdarīt pēc iespējas drīz; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties, lai sagatavotu visaptverošu ziņojumu, kurā izklāstīta paraugprakse un īstenoti eksperimenti attiecībā uz uzraudzības un izsekošanas sistēmām valstīs, kuras ir protokola puses; mudina dalībvalstis, kuras ir parakstījušas protokolu, bet to vēl nav ratificējušas, to izdarīt;
66. atgādina par Komisijas lēmumu nepagarināt nolīgumu ar PMI, kurš bija spēkā līdz 2016. gada 9. jūlijam; atgādina, ka 2016. gada 9. martā Parlaments lūdza Komisiju neatjaunot, nepagarināt ne arī atkārtoti apspriest šo nolīgumu pēc tā termiņa beigām; uzskata, ka arī trīs pārējie nolīgumi (BAT, JTI un ITL) nebūtu jāatjauno, jāpagarina vai atkārtoti jāapspriež; aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt ziņojumu par to, vai būtu iespējams apturēt trīs atlikušos nolīgumus;
67. aicina Komisiju strauji nākt klajā ar jauno rīcības plānu un visaptverošu ES nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas stratēģiju, kuru bija paredzēts izstrādāt 2018. gada vasaras beigās;
68. aicina Komisiju nodrošināt, ka izsekošanas sistēma un drošības pasākumi, kas dalībvalstīm attiecībā uz cigaretēm un tinamās tabakas izstrādājumiem jāievieš līdz 2019. gada 20. maijam un attiecībā uz visiem pārējiem tabakas izstrādājumiem (piemēram, cigāriem, cigarillām un bezdūmu tabakas izstrādājumiem) jāievieš līdz 2024. gada 20. maijam, atbilst neatkarības pamatnostādnēm PVO Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, kuru 2016. gada 24. jūnijā ratificēja Eiropas Savienība;
69. aicina Komisiju paredzēt tabakas nozares slēptos atsevišķu marķējumu klonēšanas riskus, kuru nolūks ir apgādāt paralēlo tirgu;
70. ar bažām norāda, ka līdz šim OLAF sniegtie tieslietu jomas ieteikumi dalībvalstīs ir īstenoti tikai ierobežotā mērā; uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt pilnīgu OLAF ieteikumu īstenošanu un paredzēt noteikumus, lai veicinātu OLAF rīcībā esošo pierādījumu pieņemamību;
Izmeklēšana un OLAF loma
71. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pilnvarot OLAF izmeklēt pievienotās vērtības nodokļa jautājumus; aicina Komisiju pēc visu Eiropas un valstu procedūru slēgšanas noteikt konkrētu pārredzamības līmeni attiecībā uz OLAF ziņojumiem un ieteikumiem; uzskata, ka pēc tam, kad ir pieņemtas nepieciešamās izmaiņas OLAF regulā saistībā ar EPPO izveidi, Komisijai būtu jāsagatavo rūpīgāka un visaptveroša OLAF tiesiskā regulējuma modernizācija;
72. pauž nožēlu par OLAF ziņojumos izmantotās terminoloģijas nekonsekvenci, piemēram, attiecībā uz slēgtām un pabeigtām izmeklēšanām; aicina Komisiju un OLAF ieviest konsekventu terminoloģiju, lai nodrošinātu, ka, gadiem ejot, tiek nodrošināta salīdzināmība, kas saistīta ar ziņošanu par krāpšanas gadījumiem un zaudējumu atlīdzināšanu;
73. pieņem zināšanai aktuālos jautājumus saistībā ar OLAF jauno satura pārvaldības datubāzi (OCM); pauž īpaši nožēlu par to, ka jaunajā datubāzē ir pazudušas vairākas lietas; atzinīgi vērtē to, ka šī problēma ir viena no galvenajām prioritātēm; aicina Komisiju sniegt Parlamentam padziļinātu novērtējumu par satura pārvaldības datubāzes IT projektu, jo īpaši attiecībā uz projektu izstrādi, visām izmaksām, īstenošanu, lietotāju pieredzi un to problēmu sarakstu, ar kurām ir nācies saskarties, ievērojot OLAF Uzraudzības komitejas ieteikumus(13);
74. aicina Komisiju un dalībvalstis kopīgi nodrošināt, ka OLAF un dalībvalstu veiktās izmeklēšanas papildina viena otru, ka visās dalībvalstīs OLAF ir līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras, tostarp piekļuve bankas kontu informācijai, un ka visu dalībvalstu tiesu iestādēs OLAF savāktie pierādījumi ir pieņemami kā krimināllietu pierādījumi, jo ir svarīgi efektīvi turpināt OLAF izmeklēšanas;
o o o
75. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai Uzraudzības komitejai.