Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985, sastāv vai ir ražoti no tās (D059692/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 3. decembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 7. martā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 20. aprīlī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā uzņēmums Bayer CropScience AG 2011. gada 11. februārī iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 un tās apakškombināciju LLCotton25 × MON 15985, sastāv vai ir ražota no tām (“pieteikums”); tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 un tās apakškombināciju LLCotton25 × MON 15985 produktos, kas to satur vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2018. gada 7. martā EFSA attiecībā uz pieteikumu pieņēma labvēlīgu atzinumu;

C.  tā kā ĢM kokvilna GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 ekspresē proteīnu 2mEPSPS, kas piešķir noturību pret glifosātu saturošiem herbicīdiem, PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret amonija glufosināta herbicīdiem, un proteīnu Cry1Ac un Cry1Ab2, kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem; tā kā turklāt augs ražo olbaltumvielas (NPTII un AAD), kas nodrošina rezistenci pret antibiotikām;

D.  tā kā — lai gan kokvilnas sēklu eļļas patēriņš cilvēku uzturā Eiropā var būt salīdzinoši ierobežots, tā ir sastopama daudzos dažādos pārtikas produktos, tostarp mērcēs, majonēzē, konditorejas izstrādājumos, šokolādes pastās un čipsos(5);

E.  tā kā kokvilnu izmanto dzīvnieku barībā, galvenokārt, kokvilnas sēklu raušu vai rupja maluma miltu, vai arī kā kokvilnas sēklas eļļas veidā(6);

Papildu herbicīdu atliekas un komponenti

F.  tā kā papildu herbicīdu, šajā gadījumā glifosāta un glufosināta, izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, un tādēļ var sagaidīt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tātad arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

G.  tā kā glufosināta izmantošana Savienībā kopš 2018. gada 1. augusta vairs nav atļauta, jo tas ir klasificēts kā toksisks reprodukcijai un tādējādi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem(7);

H.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

I.  tā kā saskaņā ar EFSA Augu aizsardzības līdzekļu ekspertu grupas un to atlieku ekspertu grupas datiem nevar izdarīt secinājumus par to atlieku drošību, kuras rodas, ĢM kultūraugus apsmidzinot ar glifosāta preparātiem(8); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto tirdzniecībā pieejamajos izsmidzināmajos glifosāta preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu(9);

J.  tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus glifosāta piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā valstīs, kurās audzē ĢM kokvilnu (pašreiz Japānā), problemātiskās piedevas un maisījumi joprojām var būt atļauti;

K.  tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem rezistentu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu; tā kā EFSA ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā (EFSO ĢMO grupa) kompetencē neietilpst atliekas, kas rodas apsmidzinot ar herbicīdiem; tā kā nav izvērtēta ne šīs ĢM kokvilnas apsmidzināšanas ar herbicīdiem ietekme, ne arī kumulatīvā ietekme, ko rada apsmidzināšana gan ar glifosātu, gan glufosinātu;

L.  tā kā dalībvalstīm nav juridiska pienākuma mērīt glifosāta vai glufosināta atliekas kokvilnas importā, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem, kas ir daļa no Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam(10); tā kā jaunākajā Eiropas Savienības ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā, ko sagatavojusi EFSA un kas ir balstīts uz koordinētās daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī atsevišķām dalībvalstu programmām, nav informācijas par kokvilnas atbilstību pesticīdu maksimālajiem atlieku līmeņiem(11); tā kā saskaņā ar jaunākajiem datiem nav zināms, vai glifosāta vai glufozināta atliekas ģenētiski modificētā kokvilnā GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 atbilst Savienības maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem;

Toksiskas vielas gosipola klātbūtne

M.  tā kā gosipols ir dabiski toksisks kokvilnas komponents; tā kā EPSPS proteīna klātbūtne var radīt lielāku gosipola līmeni ĢM augiem, kas satur šo proteīnu(12); tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa norādīja, ka brīvā gosipola saturs neapstrādātās kokvilnas GHB614 x LLCotton25 x MON15985 sēklās bija augstāks nekā ģenētiski nemodificētas kokvilnas paraugā (7 200 mg/kg un 6 000 mg/kg)(13), taču abos gadījumos tas bija augstāks par pieļaujamo robežvērtību (5 000), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK dzīvnieku barībai(14);

N.  tā kā saskaņā ar 2014. gada pētījumu „Gosipola toksiskums no kokvilnas produktiem” visbiežāk sastopamā toksiskā iedarbība uz dzīvniekiem ir abu dzimumu dzīvnieku reproduktīvās veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas rada nopietnus ekonomiskos zaudējumus lopkopības nozarei, kā arī imūnsistēmas darbības traucējumi, kas pasliktina dzīvnieku izturību pret infekcijām un mazina vakcīnu efektivitāti(15); tā kā EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, ir raksturojusi gosipolu kā dzīvnieku barībā nevēlamu vielu(16);

O.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa norāda, ka augstāks gosipola saturs kokvilnas sēklās, kas iegūti no ģenētiski modificētas kokvilnas GHC614 x LLCotton25 x MON15985, salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificēto paraugu nerada bažas par tās kaitīgumu dzīvniekiem un cilvēkiem praksē, jo i) maksimālais brīvā gosipola saturs ir reglamentēts Eiropas tiesību aktos un ii) refinētu un balinātu kokvilnas sēklu eļļā, kā arī miltos, kas ražoti no kokvilnas sēklām, kurus var tieši patērēt cilvēki, pēc būtības nav sastopams gosipols(17); tā kā EFSA nav izvērtējusi kokvilnas eļļu (lietošanai pārtikā) un kokvilnas miltus (lietošanai dzīvnieku barībā), kā ieteikts pašreizējā ESAO konsensa dokumentā par apsvērumiem attiecībā uz jaunām kokvilnas šķirnēm; tā kā apgalvojums, ka gosipolam ir noteikti juridiski ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nerada pietiekamu pārliecību par to, ka ģenētiski modificēta kokvilna GHC614 x LLCotton25 x MON15985 ir nekaitīga patēriņam;

Cry proteīni un saikne ar alerģiskām reakcijām

P.  tā kā GHB614 x LLCotton25 x MON15985 ekspresē divus Bt toksīnus (Cry1Ac un Cry1Ab2 proteīnus), kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem; tā kā, lai gan Cry1 proteīnus atzīst par tādiem, kam piemīt palīgvielas īpašības, proti, tie, iespējams, var pastiprināt citu pārtikas produktu alergēnās īpašības, EFSA to neanalizēja;

Q.  tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem(18); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

Rezistence pret antibiotikām

R.  tā kā GHB614 x LLcotton25 x MON15985 ražo proteīnus (NPTII un AAD), kas nodrošina rezistenci pret antibiotikām; tā kā NPT11 nodrošina rezistenci pret neomicīnu un kanamicīnu; tā kā AAD nodrošina rezistenci pret streptomicīnu; tā kā PVO visus šos antimikrobiālos līdzekļus klasificē kā “kritiski svarīgus”(19);

S.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK(20) 4. panta 2. punkts paredz, ka, veicot vides riska novērtējumu, īpaši ņem vērā ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), kas satur gēnus, kuri parāda rezistenci pret antibiotikām medicīnā vai veterinārijā, un ka vispārējais mērķis ir identificēt un pakāpeniski pārtraukt ĢMO rezistences pret antibiotikām marķiergēnus (ARG), kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;

T.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa 2004. gada atzinumā pārbaudīja ARMG izmantošanu transgēno pasākumu atlasē augos, ņemot vērā bažas par to, ka šādu marķiergēnu izmantošana varētu izraisīt lielāku rezistenci pret antibiotikām cilvēkiem un dzīvniekiem gēnu pārneses rezultātā no ĢM augiem uz baktērijām;

U.  tā kā saskaņā ar šo 2004. gada atzinumu AAD gēns pieder pie antibiotiku rezistences gēnu II grupas, kuri „būtu jāierobežo, atļaujot izmantot tikai lauka izmēģinājumu nolūkos, un tiem nevajadzētu būt sastopamiem ĢM augos, ko paredzēts laist tirgū”(21);

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

V.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā kompetentās iestādes iesniedza daudzas kritiskas piezīmes, tostarp, bet ne tikai, iepriekš minētos jautājumus(22);

Demokrātijas trūkums lēmumu pieņemšanas procesā

W.  tā kā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2018. gada 3. decembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

X.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(23);

Y.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(24) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

3.  aicina Komisiju neatļaut importēt, izmantot pārtikā vai dzīvnieku barībā tādus ģenētiski modificētu augus, kas ir padarīti izturīgi pret herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā, šajā gadījumā glufosinātu;

4.  aicina Komisiju nesniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, metabolītiem un to tirdzniecībā pieejamiem preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu kultivēšanas valstīs;

5.  aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūraugu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu Savienībā ir paredzēts kultivēt vai importēt Savienībā pārtikai vai barībai;

6.  aicina Komisiju nepiešķirt atļauju ģenētiski modificētam augiem, kas satur rezistentu mikroorganismu gēnus;

7.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

8.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

9.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu vai nu par tās audzēšanu, vai izmantošanu pārtikā un barībā;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28ū.2.2011., 13. lpp. (3) Novērtējums par ģenētiski modificētas kokvilnas GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 izmantošanu pārtikā un barībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMONL-2011–94), https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (4) ––––––––––––––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108.lpp).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83.lpp.).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67.lpp.).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54.lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55.lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133.lpp.).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197),Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417). (5) EFSA atzinums, 17. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (6) EFSA atzinums, 18. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009. par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (8) EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifosāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi. EFSA 2015. gada biļetens, 13 (11):4302 http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2015.4302/epdf (9) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3955666 (10) Komisijas 2018. gada 9. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/555 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2019., 2020. un 2021. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 92, 10.4.2018., 6. lpp.). (11) Eiropas Savienības 2016. gada ziņojums par pesticīdu atliekām pārtikas produktos https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5348 (12) https://www.testbiotech.org/node/2209 2. lpp. (13) EFSA atzinums, 14. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (14) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.) noteiktais maksimāli pieļaujamais gosipola līmenis ir 5 000 mg/kg. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:02002L0032-20131227&from=ES (15) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4033412/ (16) EFSA atzinums, 15. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (17) EFSA atzinums, 15. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213 (18) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5236067/ (19) 21.lpp. http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/255027/9789241512220-eng.pdf;jsessionid=11933F77EEEE4D6E7BD574889996C4E6?sequence=1 (20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.). (21) https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2004.48 (22) G pielikums, Dalībvalstu komentāri, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2016-00714 (23) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (24) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.