Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 7., 8., 9., 11,12., 39., 42., 101. līdz 109. pantu un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 35., 37. un 38. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. jūnija ziņojumu “2017. gada ziņojums par konkurences politiku” (COM(2018)0482) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas publicēts kā pavaddokuments tajā pašā dienā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma(1) 107. un 108. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju(2) (EK Apvienošanās regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 9. jūlija Balto grāmatu “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu” (COM(2014)0449),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017)0142) (EKT+ direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C(2016)2946),

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par ES sadarbības nolīgumiem par konkurences politikas īstenošanu — turpmāk izmantojamā pieeja(3),

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas noteikumus, pamatnostādnes, lēmumus, rezolūcijas, paziņojumus un ziņojumus par konkurenci,

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa(4) un 2017. gada 14. februāra(5) rezolūcijas attiecīgi par 2017. gada un 2016. gada ziņojumiem par ES konkurences politiku,

–  ņemot vērā tā 2018. gada jūlija pētījumu Competition issues in the Area of Financial Technology (Fin Tech) (“Konkurences jautājumi finanšu tehnoloģijas (Fin Tech) jomā”), ko pasūtīja Ekonomikas un monetārās komitejas darba grupa konkurences jautājumos,

–  ņemot vērā Komisijas atbildes uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, E-000344-16, E-002666-16 un E-002112-16,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu, kas sniegts par Komisijas 2018. gada 18. jūnija ziņojumu “2017. gada ziņojums par konkurences politiku”,

–  ņemot vērā 2017. gada 10. maija galīgo ziņojumu “Nobeiguma ziņojums par e-komercijas nozares apsekojumu” (COM(2017)0229),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0474/2018),

A.  tā kā konkurences politika tika ieviesta pirms vairāk nekā 60 gadiem un tā kā stingra un efektīva ES konkurences politika vienmēr ir bijusi Eiropas projekta stūrakmens;

B.  tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana rada negodīgu konkurenci, īpaši negatīvi ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus (SMS);

C.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apdraud nodokļu ieņēmumu taisnīgu sadali dalībvalstīs un līdz ar to kropļo konkurenci iekšējā tirgū;

D.  tā kā to privātpersonu un uzņēmumu praktizētā masveida nodokļu apiešana, kuru rīcībā ir lieli likvīdie aktīvi, ne tikai nostāda nelabvēlīgākā situācijā parastos nodokļu maksātājus un nodara kaitējumu publiskajām finansēm un sociālajiem izdevumiem, bet arī apdraud labu pārvaldību, makroekonomisko stabilitāti, sociālo kohēziju un sabiedrības uzticēšanos Savienības un dalībvalstu institūcijām;

E.  tā kā atsevišķas valdības un jurisdikcijas, tostarp dažas no tām Eiropas Savienībā, ir specializējušās vai iesaistījušās preferenciālu nodokļu režīmu izveidē, kuri kropļo konkurenci starptautisku uzņēmumu un privātpersonu ar lieliem likvīdiem aktīviem interesēs, kuriem faktiski nav ekonomiskās būtības šajās jurisdikcijās un kurus pārstāv tikai čaulas uzņēmumi,

1.  uzskata, ka konkurences politika, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās nozarēs, ir viens no Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmeņiem un svarīgs faktors iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanā; atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada ziņojumu par konkurences politiku, kā arī tās centienus un darbības, kuru mērķis ir nodrošināt konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu Savienībā visu ES iedzīvotāju interesēs un it īpaši to iedzīvotāju interesēs, kuri ir mazaizsargāti kā patērētāji; turklāt aicina Komisiju arī turpmāk raudzīties, lai pilnībā tiktu nodrošināta ES konkurences noteikumu pilnīga īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot grūtībām, ar ko saskaras MVU, un novērst šo noteikumu nevienādu piemērošanu dalībvalstīs;

2.  atzinīgi vērtē un mudina pastiprināt strukturēto dialogu ar konkurences komisāri un Komisijas centienus uzturēt ciešu sadarbību ar Parlamenta atbildīgās komitejas locekļiem un ar tās darba grupu konkurences politikas jautājumos; uzskata, ka Komisijas gada ziņojums par konkurences politiku ir nepieciešams, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli; atgādina, ka pēdējos gados Parlaments ar parastās likumdošanas procedūras palīdzību ir bijis iesaistīts konkurences noteikumu satvara izveidē, piemēram, ierosinātās EKT+ direktīvas izstrādē; atzīmē, ka Parlamentam būtu jāpiešķir koplēmuma pilnvaras konkurences noteikumu satvara izstrādē, un pauž nožēlu, ka ar nesen Līgumos izdarītajiem grozījumiem netika pastiprināta šīs Savienības politikas jomas demokrātiskā dimensija;

3.  atzinīgi vērtē un joprojām atbalsta Komisijas Konkurences ĢD vērienīgo darba kārtību un prioritātes, vienlaikus atzīmējot, ka joprojām pastāv būtiskas problēmas, piemēram, apvienošanās kontroles jomā, kur uzņēmumu apvienošanās gadījumu skaits vien rada problēmu; atzīmē, ka Komisijas lēmumi apvienošanās, monopolu izveides novēršanas un valsts atbalsta jomā bieži vien tiek pakļauti politiskām diskusijām, un uzsver, ka, lai gan šajā ziņojumā ir ilustrēti daži nesenu lēmumu piemēri, vispārējā aina ir plašāka un Parlamenta nodoms nav pieņemt nostāju attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, jo Komisija ir tā, kurai ir jānolemj, kādos gadījumos netiek ievēroti konkurences tiesību akti;

4.  prasa Komisijai izanalizēt kaitīgo ietekmi, kādu Siemens un Alstom apvienošanās varētu atstāt uz Eiropas dzelzceļa tirgus konkurētspēju, un tās nelabvēlīgo ietekmi uz dzelzceļa lietotājiem;

5.  atzīmē, ka Komisija ir nākusi klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai 2018. gadā radītu Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP), kas būtu privāts pensiju fonds;

6.  uzsver, ka patērētāji ir galvenie ieguvēji no efektīvas konkurences Eiropas vienotajā tirgū;

7.  atzinīgi vērtē izmeklēšanu saistībā ar kravas automobiļu karteli; pozitīvi vērtē to, ka Komisija ne tikai izpētīja starp lielajiem kravas automobiļu ražotājiem izveidotā karteļa ietekmi uz kravas automobiļu cenām, bet arī piemēroja tiem sankcijas par sadarbošanos nolūkā novilcināt tīrāku kravas automobiļu ieviešanu;

8.  uzsver, ka konkurences noteikumi balstās uz Līgumiem un ka tie saskaņā ar LESD 7. pantu būtu interpretējami, ņemot vērā plašākās Eiropas vērtības, kas ir pamatā Savienības tiesību aktiem sociālo lietu, sociālās tirgus ekonomikas, vides standartu, klimata politikas un patērētāju aizsardzības jomā; uzskata, ka ES konkurences tiesību piemērošanai būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar jebkādiem tirgus izkropļojumiem, tostarp tiem, kurus rada ražošanas vai patēriņa neparedzētā nelabvēlīgā sociālā ietekme un ietekme uz vidi;

9.  uzskata, ka konkurences politikai būtu jādarbojas kā katalizatoram, lai palīdzētu veicināt enerģētikas pārkārtošanu visā ES, stimulētu ekonomisko un sociālo integrāciju Eiropā, mudinātu uz ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām lauksaimniecības jomā un ierobežotu lielu energouzņēmumu iespējas palielināt enerģijas piegādes cenas;

10.  norāda, ka pat tad, ja produkti vai pakalpojumi tiek piegādāti par brīvu, it īpaši digitālajā ekonomikā, patērētājiem tik un tā var nākties saskarties ar netaisnīgu rīcību, piemēram, kvalitātes pazemināšanos, izvēles iespēju un inovācijas samazināšanos vai izspiešanas praksi; uzskata, ka ES konkurences noteikumiem un to īstenošanas nodrošināšanai būtu jāaptver virkne aspektu, kas sniedzas tālāk par pieejām, kas koncentrējas uz cenu, un tajos būtu jāņem vērā plašāki apsvērumi, tādi kā produktu vai pakalpojumu kvalitāte, tostarp iedzīvotāju privātums;

11.  norāda uz milzīgajām izmaiņām tirgos, kuras izraisa nepārtrauktā tehnoloģiskā attīstība, kas rada gan iespējas, gan problēmas; šajā sakarā uzsver konkurences politikas izšķirošo lomu digitālā vienotā tirgus turpmākajā attīstībā; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams satvars, ar ko līdzās datu inovācijas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanai varētu efektīvi risināt problēmas, kuras saistītas ar ekonomiku, kas balstās uz datiem, un ar algoritmu ekonomiku; īpaši uzsver to, ka vairākas digitālās platformas, kurām ir iespējas piekļūt arvien pieaugošajām datu plūsmām un kontrolēt tās, var radīt apjomradītus ietaupījumus un būtisku tīkla ietekmi un, izmantojot pārmērīgu koncentrāciju un centienus palielināt peļņu bez sabiedriskā labuma radīšanas, izraisīt tirgus darbības traucējumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē īpašu komisāra padomdevēju iecelšanu, kas koncentrēsies uz nākotnē gaidāmu ar konkurences politikas digitalizāciju saistītu problēmu risināšanu, un ar interesi gaida viņu konstatējumus un ieteikumus attiecībā uz turpmāko rīcību; uzsver nepieciešamību pēc kopējas ES mēroga pieejas minēto problēmu risināšanā;

12.  uzsver, ka lietotāji bieži vien neapzinās, cik lielā mērā viņu dati tiek izmantoti un nodoti trešām personām mārketinga vai komerciāliem mērķiem; aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(6) (E-privātuma direktīvas) 5. panta 3. punktu nodrošināt to, ka digitālie uzņēmumi personas datus izmanto tikai pēc tam, kad abonenti vai lietotāji tam ir devuši skaidru piekrišanu, un ka bez šādas piekrišanas datus nevar nodot trešām pesonām, ar kurām attiecīgais uzņēmums vai platforma ir noslēgusi līgumu; tādēļ uzskata, ka digitālie tirgi būtu jāizvērtē, raugoties no daudznozaru perspektīvas, jo pret konkurenci vērsta rīcība var izraisīt tiesību aktu pārkāpumus citās jomās, piemēram, datu un patērētāju tiesību aizsardzības jomā; uzsver — lai nodrošinātu atbilstošu reakciju īstenošanas nodrošināšanas jomā, būtu nepieciešama dažādu kompetento iestāžu sadarbība, un ka tas it īpaši attiecas uz konkurences un patērētāju tiesību un datu aizsardzības iestādēm, kā ierosināts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iniciatīvā par diskusiju platformas (clearing house) izveidi(7);

13.  aicina Komisiju rīkot uzklausīšanu ar tehnoloģiju uzņēmumu piedalīšanos, uzaicinot tajā piedalīties Google, Facebook un Apple izpilddirektorus, lai apspriestu it īpaši to, kā trešās valstis vāc un izmanto patērētāju personas datus; pauž bažas par to, ka lietotāji, regulatori un dažkārt pat lietojumprogrammu izstrādātāji un reklamētāji neapzinās to, cik lielā mērā dati no viedtālruņiem aizplūst pie digitālās reklamēšanas grupām un citām trešām personām; atzīmē, ka dati, ko trešās puses vāc, izmantojot viedtālruņu lietojumprogrammas, var ietvert jebko, sākot no profila informācijas, tādas kā vecums un dzimums, un beidzot ar detalizētu informāciju par atrašanās vietu, tostarp datiem par tuvumā esošajiem mobilo sakaru torņiem vai Wi-Fi maršrutētājiem, un ka šādi savāktie dati var ietvert arī informāciju par ikvienu citu tālrunī lejupielādēto lietojumprogrammu; uzskata, ka ES būtu jāveicina indivīdu spēja saprast ar šiem izsekošanu veicošajiem uzņēmumiem saistītās monopola un koncentrācijas problēmas;

14.  šajā sakarā aicina Komisiju pakalpojumu radīšanai un sniegšanai nepieciešamo datu plūsmu kontroli atzīt par rādītāju, kas raksturo tirgus varas pastāvēšanu, tostarp saskaņā ar tās norādījumiem par LESD 102. panta piemērošanu, un pieprasīt sadarbspēju starp tiešsaistes platformām un sociālo tīklu nodrošinātājiem; norāda arī uz pašmācības algoritmu un mākslīgā intelekta attīstību, it īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem tos nodrošina trešās puses, un šīs attīstības ietekmi uz karteļu darbības raksturu; prasa, lai Komisija par šiem jautājumiem sniegtu detalizētu informāciju savā nākamā gada ziņojumā par konkurences politiku;

15.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt tādu Savienības kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu pareizu darbību, kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt atbilstošu kompensāciju konkurenci ierobežojošu darbību skartajiem patērētājiem;

16.  uzskata, ka ir jāgarantē tiesības uz pārrobežu pārnesamību, lai nepieļautu šo tiesību pastāvošo ierobežojumu nostiprināšanos leģitīmas tirgus prakses veidā; uzskata, ka ir svarīgi arī likvidēt ļaunprātīgi izmantotus un nepamatotus uz ģeogrāfiskiem apsvērumiem balstītus ierobežojumus, kas nodrošina neatbilstošu šķietamas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pakāpi;

17.  uzskata, ka ar jurisdikciju saistītās robežvērtības, kas kalpo par sākumpunktu ES apvienošanās gadījumu izskatīšanai un balstās uz mērķvienības un pārņemošās vienības apgrozījumu, ne vienmēr ir piemērotas digitālajai ekonomikai, kurā reklāmas nolūkos kā vērtību bieži vien uzrāda tīmekļa vietnes apmeklētāju skaitu; ierosina šīs robežvērtības pārskatīt un pielāgot, lai cita starpā iekļautu tādus faktorus kā apvienošanās ietekmēto patērētāju skaits un saistīto darījumu vērtība;

18.  uzsver, ka šķēršļi ienākšanai dažās digitālās ekonomikas jomās kļūst aizvien grūtāk pārvarami, ņemot vērā to, ka jo ilgāk turpinās netaisnīga rīcība, jo grūtāk ir novērst pret konkurenci vērsto ietekmi; uzskata, ka pagaidu pasākumi var būt lietderīgs instruments, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas laikā netiek kavēta konkurence; šajā sakarā apstiprina to, ka Komisijai būtu efektīvi jāizmanto pagaidu pasākumi, vienlaikus nodrošinot pienācīgu procedūras ievērošanu un to uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos divu gadu laikā pēc EKT+ direktīvas transponēšanas dienas veikt analīzi par to, vai pastāv līdzekļi, kā vienkāršot pagaidu pasākumu pieņemšanu; šajā sakarā iesaka Komisijai ņemt vērā citās jurisdikcijās īstenoto praksi;

19.  aicina Komisiju spert vērienīgākus soļus, lai likvidētu nelikumīgus šķēršļus konkurencei tiešsaistē nolūkā nodrošināt no šķēršļiem brīvu ES iekšēju iepirkšanos tiešsaistē, uzraudzīt maksimālo cenu noteikšanu tādās nozarēs kā tiešsaistes platformas izmitināšanas un tūrisma jomā un nodrošināt, ka patērētājiem ir pārrobežu piekļuve plašam tiešsaistes preču un pakalpojumu klāstam par konkurētspējīgām cenām; iesaka Komisijai veikt nozares līmeņa aptauju par reklāmas tirgu, lai labāk izprastu tiešsaistes reklāmas dinamiku un identificētu pret konkurenci vērtu praksi — problēmu, kas jārisina konkurences tiesību īstenošanas nodrošināšanas ietvaros, kā to jau ir darījušas dažu valstu iestādes;

20.  uzsver, ka mūsdienu ekonomikas digitalizācija rada izmaiņas tradicionālajā ekonomiskajā loģikā; tādēļ uzsver, ka ikvienā nodokļu uzlikšanas sistēmā ir jāņem vērā, ka digitalizācija ir jaunais normālstāvoklis visās mūsu ekonomikas jomās; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu tam, lai paredzētu noteikumus par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā(8); uzsver, ka ar nodokļu uzlikšanas digitālajai nozarei palīdzību ir jārisina problēma, kas saistīta ar asimteriju starp tradicionālo ekonomiku un jauno uz digitālo ekonomiku balstīto praksi, un jāizvairās no digitalizācijas un inovācijas kavēšanas vai mākslīgu robežu radīšanas ekonomikā; uzsver, ka ir svarīgi rast starptautiskus risinājumus un kopīgas pieejas nodokļu uzlikšanai un digitālajai ekonomikai; aicina Komisiju turpināt centienus starptautiskajos forumos, it īpaši ESAO, lai panāktu šādu vienošanos;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par digitālo pakalpojumu nodokli (COM(2018)0148) kā izšķirošu pasākumu, lai nodrošinātu to, ka digitālā nozare godīgi maksā tai uzliktos nodokļus, līdz tiks pieņemts pastāvīgs risinājums, kas ļaus aplikt peļņu ar nodokli vērtības radīšanas vietā;

22.  atkārtoti norāda, ka konkurencei telekomunikāciju nozarē ir būtiska nozīme, lai veicinātu inovāciju un investīcijas tīklos, un ka būtu jāstimulē patērētājiem pieņemamu cenu noteikšana un pakalpojumu izvēles nodrošināšana; uzskata, ka ES iekšējo zvanu tarifi joprojām ir liels slogs uzņēmumiem un patērētājiem un ka ar soļiem, kas tiek sperti nolūkā atcelt viesabonēšanas maksu ES, vien nepietiek, lai turpinātu padziļināt iekšējo tirgu; atzīst, ka ir jārada stimuli, lai ES iekšējo zvanu tarifus saskaņotu ar vietējo zvanu tarifiem, atvieglojot investīcijas pilnībā Eiropas vai koplietošanas tīklā; uzskata, ka politikām būtu jāveicina efektīvas investīcijas jaunos tīklos, jāņem vērā ietekme uz patērētājiem un līdz ar to arī jānovērš jaunu digitālo plaisu rašanās starp augstu un zemu ienākumu mājsaimniecībām; aicina Komisiju veicināt platjoslas izvēršanu, sekmējot augsta līmeņa konkurenci, un nodrošināt augstu savienojamības līmeni ES, kā arī strauju 5G izvēršanu visā Savienībā, lai nodrošinātu Savienības globālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas; uzskata, ka, veicot iepriekš minēto uzdevumu, ir svarīgi, lai konkurences politikā tiktu ņemtas vērā platjoslas izvēršanas īpatnības lauku apvidos nolūkā kalpot sabiedrības interesēm un mainīt tendenci palielināties tehnoloģiskajām atšķirībām starp lauku un pilsētu apgabaliem piekļuves ziņā;

23.  uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, ja vien tie nav saistīti ar specifiskiem pakalpojumiem;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas pretmonopola lēmumu, ar ko uzņēmumam Google nosaka soda naudu 4,34 miljardu EUR apmērā par nelikumīgu praksi attiecībā uz Android mobilajām ierīcēm, kuras mērķis bija pastiprināt meklētājprogrammas Google dominanci; aicina Komisiju 2019. gadā slēgt Google Shopping pretmonopola lietu, kas tika sākta 2010. gada novembrī, proti, pirms astoņiem gadiem; atgādina, ka Komisijai būtu jāslēdz izmeklēšana par veidu, kādā Google nosaka citu specializēto Google meklēšanas pakalpojumu atrašanās vietu tā meklēšanas rezultātos, tostarp par problēmām, kas saistītas ar vietējo meklēšanu, kuras Yelp minējis savā nesenajā sūdzībā; iesaka Konkurences ģenerāldirektorātam pārdomāt pretmonopola lietu ilgumu digitālajā jomā un visatbilstošāko instrumentu šīs problēmas risināšanai; it īpaši prasa Komisijai apsvērt iespēju noteikt termiņus pretmonopola lietām, kā tas ir apvienošanās lietu izskatīšanā;

25.  atkārtoti norāda, ka Komisijai arī būtu jāapsver digitālo tehnoloģiju monopolu pilnīga strukturāla sadalīšana kā iespējams risinājums konkurences un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanai Eiropas digitālajā tirgū;

26.  uzsver, ka konkurences tiesību īstenošanas nodrošināšanas efektivitāte ir atkarīga no tiesiskās aizsardzības līdzekļu atbilstošas izstrādes un pārbaudīšanas; uzsver, ka patērētājiem paredzēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir svarīgi konkurētspējas atjaunošanai tirgū, jo tie patērētājiem palīdz pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un novērst noslieci saglabāt pašreizējo stāvokli; uzskata, ka Komisijai uzvedības koriģēšanas pasākumu izstrādē būtu jāiekļauj uzvedības ekonomika kā atbalstoša disciplīna, kā to pēdējos gados ir darījušas dažu valstu iestādes;

27.  atzīmē, ka Komisijas priekšsēdētājs ir apņēmies nākt klajā ar priekšlikumiem tam, kā veicināt dalībvalstu sadarbību nodokļu jomā, nosakot pienākumu atbildēt uz grupas pieprasījumiem nodokļu jautājumos, lai viena dalībvalsts varētu sniegt visu to informāciju, kas citām dalībvalstīm ir nepieciešama, lai tās varētu saukt pie atbildības pārrobežu nodokļu nemaksātājus; atzīmē, ka gadījumos, kad dalībvalsts darbības kropļo konkurenci iekšējā tirgū, Parlaments un Padome konkrētos apstākļos un saskaņā ar LESD 116. pantu var izdot direktīvas, lai šo izkropļojumu likvidētu;

28.  pieņem zināšanai Komisijas slēdzienu, ka Luksemburga ir piešķīrusi nepamatotus nodokļu atvieglojumus Engie aptuveni 120 miljonu EUR apmērā, un to, ka atgūšanas procedūra turpinās; pauž nožēlu par to, ka Luksemburgas valdība ir nolēmusi pārsūdzēt attiecīgo Komisijas lēmumu;

29.  pieņem zināšanai konkurences komisāres Margrētes Vestageres lēmumu par izmeklēšanu saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu McDonald, kurā norādīts, ka zināmas daļas McDonald peļņas neaplikšana ar nodokli Luksemburgā nav nelikumīgs valsts atbalsts; uzskata, ka pašreizējie ES noteikumi nav piemēroti tam, lai efektīvi apkarotu dubultu nodokļu neuzlikšanu un izbeigtu pēc iespējas zemāku uzņēmuma nodokļa likmju noteikšanu;

30.  norāda, ka divos nesenos gadījumos — neraugoties uz Vienotās noregulējuma valdes (VNV) secinājumiem, ka noregulējumu nevar pamatot ar sabiedrības interesēm, — Komisija apstiprināja valsts atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz to, ka tas mazināšot ekonomiskus traucējumus reģionālā līmenī, un līdz ar to nodemonstrēja divas atšķirīgas sabiedrības interešu interpretācijas; aicina Komisiju izskatīt neatbilstību starp valsts atbalsta noteikumiem likvidācijas atbalsta jomā un Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BRRD) paredzēto noregulēšanas režīmu un pēc tam attiecīgi pārskatīt savu 2013. gada paziņojumu par banku darbību;

31.  konstatē, ka vairāki pētījumi(9) ir parādījuši slēptās sociālās izmaksas un produktu konkurences mazināšanos, kas izriet no augstāka horizontālās īpašumtiesību koncentrācijas līmeņa; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt Apvienošanās regulu minētajā jomā un nodrošināt pamatnostādnes par LESD 101. un 102. panta piemērošanu šādos gadījumos;

32.  atzīmē, ka pagaidu valsts atbalsts finanšu nozarei nolūkā stabilizēt globālo finanšu sistēmu, iespējams, bija nepieciešams, jo nebija noregulējuma instrumentu, taču tagad šis atbalsts ir rūpīgi jāpārbauda un jālikvidē; pauž nožēlu par šādas pārbaudes nepietiekamību; tādēļ atkārtoti prasa Komisijai pārbaudīt, vai banku iestādes kopš krīzes sākuma nav saņēmušas netiešas subsīdijas un valsts atbalstu centrālo banku sniegta likviditātes atbalsta veidā; atgādina 2017. gada novembrī notikušajā strukturētajā dialogā ar Parlamenta Ekonomikas un monetāro komiteju komisāres M. Vestageres pausto apņemšanos veikt pārdomas par iespējamiem konkurences izkropļojumiem, ko rada ECB uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma, un ziņot par to, sniedzot kvalitatīvu atbildi; šajā sakarā uzsver, ka selektivitātes jēdziens valsts atbalsta jomā ir būtisks kritērijs, kas ir rūpīgi jāizpēta, un norāda uz Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, kas ietver t. s. lojalitātes principu;

33.  uzskata, ka prioritāte jāpiešķir mērķim nodrošināt, ka turpmāku banku nozares krīžu novēršanā stingri un objektīvi tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, lai nodokļu maksātājus pasargātu no banku glābšanas radītā sloga;

34.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi anonīmu trauksmes celšanas instrumentu, tādējādi dodot iespēju ziņot par karteļiem vai cita veida nelikumīgu pret konkurenci vērstu praksi un palielinot iespējamību, ka tie tiks atklāti un saukti pie atbildības; norāda uz pozitīvajiem skaitļiem pēc pirmajiem tā izmantošanas mēnešiem;

35.  pauž bažas par to, ka pieaugošā koncentrācija finanšu nozarē tajā var mazināt konkurenci, ka nepastāv patiess banku pakalpojumu iekšējais tirgus un ka turpinās sadrumstalotība valstu tirgos;

36.  uzsver, ka Eiropai ir nepieciešams stingrs saskaņots satvars ziņošanai un uzņēmuma nodokļa uzlikšanai starptautiskiem uzņēmumiem, kurš ietvertu ziņošanu par katru valsti atsevišķi un konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB); atgādina, ka papildus gan uzņēmumu, gan dalībvalstu nodokļu iestāžu izmaksu samazināšanai minēto pasākumu pieņemšana atrisinātu transfertcenu noteikšanas problēmu un nodrošinātu godīgāku konkurenci vienotajā tirgū;

37.  prasa Komisijai Eiropas pusgada ietvaros turpināt dalībvalstīs īstenotu kaitējošu nodokļu pasākumu izvērtēšanu un pilnībā izvērtēt konkurences izkropļojumus un negatīvo ietekmi uz citām jurisdikcijām;

38.  aicina Komisiju turpināt un pat pastiprināt centienus izmeklēšanas jomā attiecībā uz dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē patērētājiem Eiropas Savienībā; prasa Komisijai vienlaikus uzraudzīt pastāvošos valdības monopolus un koncesiju piešķiršanas konkursu izsludināšanas likumību, lai novērstu jebkādus pārmērīgus konkurences izkropļojumus;

39.  uzsver, ka valsts atbalstam var būt kropļojoša ietekme uz iekšējā tirgus darbību; atgādina par stingrajām prasībām attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu; atzīmē, ka lielākā daļa lēmumu par pretmonopola jautājumiem un valsts atbalstu tiek pieņemti valsts līmenī; tādēļ uzskata, ka Komisijai šis process būtu jāuzrauga un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu konsekventu politiku iekšējā tirgū; aicina Komisiju ieviest ceļvedi attiecībā uz labāk mērķētu valsts atbalstu; atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus skaidrot dažādos valsts atbalsta definīcijas aspektus, kā tas uzskatāmi parādīts tās paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minētā valsts atbalsta jēdzienu; īpaši atzīmē centienus skaidrot jēdzienus “uzņēmums” un “saimnieciskā darbība”; tomēr konstatē, ka joprojām pastāv grūtības nošķirt saimnieciskās darbībās no darbībām, kas tādas nav; turklāt norāda, ka pienācīgas Līguma interpretācijas nodrošināšana ir Eiropas Savienības Tiesas pienākums; aicina Komisiju ES valsts atbalsta noteikumu piemērošanā arī turpmāk īpašu uzmanību veltīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tostarp enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumu, sniegšanai, it īpaši izolētiem, attāliem vai perifēriem Savienības reģioniem paredzēta valsts atbalsta kontekstā; uzsver — gadījumos, kad valsts atbalsts tiek piešķirts, lai veicinātu vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, tā mērķim vajadzētu būt labuma sniegšanai patērētājiem un iedzīvotājiem, nevis iegūto tiesību stiprināšanai;

40.  uzsver, ka, ņemot vērā vienprātības slieksni Padomē, nodokļu uzlikšana joprojām galvenokārt ir valstu kompetence un ka līdz ar to politikas izvēle ir atkarīga no attiecīgo dalībvalstu valdības un parlamenta politiskajiem uzskatiem un politiskās ievirzes; tomēr atzīmē, ka nodokļu uzlikšanas instrumentu var izmantot netieša valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem un ka šāda valsts atbalsta izmantošana var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka valstu nodokļu politika neizkropļo godīgu konkurenci un ka līdz ar to nodokļu un konkurences politika iekšējā tirgū tiek piemērota konsekventi; atzinīgi vērtē to, ka darba grupa nodokļu priekšrocību veidā piešķirta valsta atbalsta jautājumos ir kļuvusi par pastāvīgu struktūru; prasa, lai šī darba grupa tiktu nodrošināta ar pietiekamiem cilvēkresursiem un izmeklēšanas instrumentiem; prasa viest skaidrību par pašreizējo stāvokli izmeklēšanā, kas tiek veikta par šāda valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem, tostarp par izmeklēšanas procesā esošo lietu skaitu; uzsver, ka iekšējā tirgū tie jaunie tirgus dalībnieki un uzņēmumi, tostarp MVU, kuri neizmanto agresīvu nodokļu praksi, tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā; atzinīgi vērtē Komisijas veikto padziļināto izmeklēšanu par konkurenci ierobežojošas prakses gadījumiem, tādiem, kā selektīvi nodokļu atvieglojumi un virspeļņas nolēmumu sistēmas; īpaši atzinīgi vērtē pamatnostādnes, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par nodokļu nolēmumus ietveroša valsts atbalsta jēdzienu; aicina dalībvalstis atteikties no negodīgas konkurences prakses, kas balstās uz nepamatotiem nodokļu stimuliem; prasa Padomei pieņemt priekšlikumu par KUINB; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem no nelikumīga nodokļu atbalsta saņēmējiem atgūtās nesamaksātu nodokļu summas tiek atdotas valstij, kas piešķīrusi šo atbalstu; aicina Komisiju strādāt pie tā, lai rastu risinājumu šai problēmai; uzsver, ka sekojošajās sarunās ar Apvienoto Karalisti būtu jāiekļauj godīgas konkurences ievērošana un garantija, ka Apvienotā Karaliste nevar piešķirt valsts atbalstu darījumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem veidā;

41.  uzsver būtisko koncentrāciju pārtikas piegādes ķēdē, kurā pāris uzņēmumu veido oligopolu globālajā sēklu un pesticīdu tirgū, tādējādi vienādā mērā kaitējot patērētājiem, lauksaimniekiem, videi un bioloģiskajai daudzveidībai; norāda, ka šāds veidojums palielinās lauksaimnieku tehnoloģisko un ekonomisko atkarību no dažām globāli integrētām vienas pieturas platformām, ierobežos sēklu daudzveidību, tendences inovācijas jomā novirzīs prom no tāda ražošanas modeļa pieņemšanas, kurš respektē vidi un bioloģisko daudzveidību, un galu galā samazinātas konkurences rezultātā radīs mazāk jauninājumu un zemākas kvalitātes galaproduktus; ņemot vērā saimniecību ienākumu samazināšanos, kas īpaši negatīvi ietekmē mazos lauksaimniekus, aicina Komisiju savus centienus virzīt uz to, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem un it īpaši mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem;

42.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija ciešāk uzraudzītu patentu izmantošanu lauksaimniecībā;

43.  atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā viedo ciematu satvars, kas stimulē apdzīvojamās vietas kļūt dinamiskākām, labāk izmantot savus resursus un aktīvāk piedalīties vienotā tirgus konkurencē, kā arī palielināt savu pievilcīgumu un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

44.  atzīst blokķēžu tehnoloģijas potenciālu finanšu pakalpojumu jomā; tomēr brīdina, ka ir jāregulē šīs tehnoloģijas izmantošana finansējuma iegūšanai, lai novērstu pārmērīgu dempingu attiecībā pret regulētiem finanšu tirgiem, riskus ieguldītājiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku; šajā sakarā aicina Komisiju ierosināt regulatīvu satvaru sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem;

45.  pauž bažas par to, ka Komisija nesen apstiprināja Bayer un Monsanto apvienošanos un ka tā atzina, ka savā lēmumā nav ņēmusi vērā LESD noteiktos mērķus, it īpaši pārtikas nekaitīguma, patērētāju aizsardzības, vides un klimata jomā;

46.  uzskata, ka ir svarīgi veikt pasākumus pret uzņēmumiem, kas ir iesaistīti lauksaimnieciskās ražošanas ķēdes mārketingā un izplatīšanā, jo šāda iesaistīšanās izkropļo lauksaimniecības tirgu un līdz ar to negatīvi ietekmē saimniecību ienākumus un patēriņa cenas;

47.  atzinīgi vērtē Komisijas izmantoto pieeju horizontālu apvienošanos izvērtēšanai, proti, arvien lielāku uzmanību veltīt konkurencei inovācijas jomā, it īpaši tajos apvienošanās gadījumos, kad ir iesaistīti izpētes un attīstības ziņā intensīvi tirgi, un atzīmē, ka apvienošanās gadījumi būtu jāizvērtē, raugoties no visa iekšējā tirgus perspektīvas; turklāt prasa Komisijai ierosināt EK Apvienošanās regulas pārskatīšanu un analizēt to, cik lielā mērā tai būtu piešķiramas pilnvaras — kā tas pašlaik ir vairāku dalībvalstu gadījumā — pieņemt pasākumus, lai aizsargātu Eiropas sabiedrisko kārtību un LESD un ES Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principus, tostarp vides aizsardzības jomā;

48.  atkārtoti atgādina Komisijas provizorisko slēdzienu, ka Google kā meklētājprogramma ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli tirgū, nodrošinot nelikumīgas priekšrocības saviem produktiem; uzsver — lai izbeigtu šo ļaunprātīgo izmantošanu, ir pilnībā strukturāli jānošķir uzņēmuma vispārīgie un specializētie meklēšanas pakalpojumi;

49.  atzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa interpretē LESD 101. pantu, ņemot vērā dažādos Līgumu mērķus; tomēr uzsver, ka LESD 101. panta šaurā interpretācija Komisijas horizontālajās pamatnostādnēs aizvien vairāk tiek uzskatīta par šķērsli mazāku tirgus dalībnieku sadarbībai, kuras mērķis ir pieņemt augstākus vides un sociālos standartus; uzskata, ka Komisijai būtu jārada juridiskā noteiktība attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem saskaņā ar konkurences tiesībām tiks izvērtētas ražotāju organizāciju, tostarp kooperatīvu, to apvienību un starpnozaru organizāciju, kolektīvās vienošanās, kas tiek slēgtas visā pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu ilgtspējību un taisnīgus darba standartus, un būtu jāveicina šādas iniciatīvas konkurences politikas ietvaros; uzsver, ka šādai pieejai nevajadzētu kavēt zemas cenas preču ražošanu, it īpaši nozarēs, kurās cenas vairāk ietekmē patērētāju uzvedību; uzsver arī proporcionalitātes principa svarīgumu, kas nozīmē to, ka konkurences ierobežošana nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai īstenotu vispārējo interešu mērķi;

50.  uzsver kopīgi noteiktos enerģētikas savienības mērķus un uzdevumus un īpaši norāda uz drošības, ekonomikas dekarbonizācijas, solidaritātes un uzticēšanās dimensiju; uzsver — ir svarīgi nodrošināt to, ka Eiropas enerģijas tirgi balstās uz tiesiskumu, konkurenci, enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidību, paredzamību un pārredzamību, un nepieļaut, ka tirgus dalībnieki — neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešā valstī — izmanto dominējošo stāvokli, tādējādi kaitējot konkurentiem un patērētājiem; šajā sakarā aicina pastiprināt šādu tirgus dalībnieku pārbaudi un attiecīgā gadījumā pret tiem vērsto pasākumu un tiem piemēroto prasību pārbaudi; īpaši atzīmē, ka pienācīgi jārisina jautājumi, kas saistīti ar stratēģiju, kuru atsevišķi energouzņēmumi izmanto ES gāzes tirgus sadalīšanai, tādējādi, iespējams, pārkāpjot ES pretmonopola noteikumus; turklāt atzīst, ka juridiski saistošās saistības, ko dalībvalstis ir uzņēmušās Parīzes klimata nolīguma ietvaros, netiks izpildītas, ja netiks veikti konkrēti valsts līmeņa pasākumi ar mērķi veicināt un radīt stimulus atjaunojamas enerģijas ražošanai un izmantošanai, kā arī darīt iespējamu šādas enerģijas ražošanu un izmantošanu; pieņem zināšanai pamatnostādņu par valsts atbalstu un enerģētiku gaidāmo pārskatīšanu, kuras rezultātā no šīm pamatnostādnēm vairs nebūs izslēgtas divas no nozarēm, kas visvairāk saņem valsts subsīdijas, proti, kodolenerģija un fosilā kurināmā ieguve, un kuras rezultātā tās paredzēs lielāku elastību attiecībā uz patērētāju ražoto atjaunojamo enerģiju; uzsver, ka ir svarīgi pabeigt enerģētikas savienības izveidi, integrējot tirgus, it īpaši nepieciešamības gadījumā un pamatojoties uz tirgus apstākļiem un tirdzniecības potenciālu, investējot starpsavienojumos un palielinot pārdošanai pieejamo jaudu pastāvošajos starpsavienojumos; tādēļ uzsver, ka jebkāda jaudas mehānismiem paredzēta valsts atbalsta apstiprināšana būtu jāpakļauj stingrai nepieciešamības pārbaudei, tostarp alternatīvu pasākumu, it īpaši jau pastāvošu starpsavienotāju efektīvākas izmantošanas, izpētei; uzsver, ka jaudas mehānismi bieži vien ir saistīti ar ievērojamām izmaksām patērētājiem un darbojas kā “slēpta subsīdija”, atbalstot nerentablas un piesārņojošas spēkstacijas, un ka tāpēc būtu jānodrošina, ka, apstiprinot jebkādu tām piešķirto valsts atbalstu, minētās shēmas nav pieejamas attiecībā uz visvairāk piesārņojošajiem aktīviem;

51.  uzsver nepieciešamību uzlabot pārredzamību gadījumos, kad tiek plānotas privātā un publiskā sektora partnerības, lai mazinātu iespēju, ka privātā sektora partneri minētās shēmas izmanto nolūkā nodrošināt sev konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas veikto izmeklēšanu par dzīvības glābšanai nepieciešamu zāļu cenu noteikšanas praksi, it īpaši lietā, kurā iesaistīts Aspen;

53.  uzsver, ka ir svarīgi piešķirt vienādas tiesības visiem gaisa pārvadātājiem, kad tie lido uz ES vai no tās; ar nožēlu atzīst, ka tas ne vienmēr tā ir to ES aviokompāniju gadījumā, kuras darbojas ārpus ES un kuras ir pakļautas konkurenci ietekmējošai negodīgai praksei; aicina Komisiju risināt ar konkurenci ierobežojošu praksi saistīto problēmu, jo šāda prakse arī apdraud tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā; atkārtoti uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt godīgu konkurenci starp ES gaisa pārvadātājiem un trešo valstu gaisa pārvadātājiem;

54.  uzsver konkurētspējīgas transporta nozares nozīmi; atzīmē, ka joprojām nepabeigta ir vienotā transporta tirgus izveide un ka vissadrumstalotākā ir dzelzceļa nozare; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisijas veikusi, lai veicinātu autoceļu pasažieru transporta iekšējā tirgus pabeigšanu un tā darbības uzlabošanu;

55.  atkārtoti apliecina, ka jauniem infrastruktūras projektiem, tostarp tiem, kas kādu no dalībvalstīm savieno ar trešo valsti, ir jāpiemēro Savienības tiesību akti, it īpaši noteikumi par nodalīšanu un tirgus cenas veidošanu;

56.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošus finanšu un cilvēkresursus Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam un valstu kompetentajām iestādēm, kā arī IT un digitālo zinātību, kas nepieciešama, lai risinātu problēmas, kuras rada uz datiem un algoritmiem balstīta ekonomika; šajā sakarā atbalsta ierosināto vienotā tirgus programmas konkurences sadaļu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros;

57.  uzsver, ka Komisijai, pieņemot konkurences nolēmumus, iekšējais tirgus ir jāuzskata par vienu veselu vienoto tirgu, nevis par vairākiem neatkarīgiem vietējiem vai valsts tirgiem;

58.  uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir svarīga, lai efektīvi nodrošinātu konkurences tiesību principu ievērošanu un novērstu tiesībaizsardzības līdzekļu un īstenošanas nodrošināšanas darbību iznākuma neatbilstību; šajā sakarā uzskata, ka labākais veids, kā visā pasaulē uzlabot konkurences noteikumus un praksi, ir iesaistīšanās godīgās un pārredzamās sarunās; atbalsta Komisijas, valstu un attiecīgā gadījumā reģionālo konkurences iestāžu aktīvu dalību Starptautiskajā konkurences tīklā;

59.  atzinīgi vērtē EKT+ direktīvu, kas būtiski uzlabos ES konkurences tiesību efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, nodrošinot, ka valstu konkurences iestāžu rīcībā ir atbilstoši instrumenti, resursi un neatkarības garantijas, tostarp pārredzama šo iestāžu vadītāju ievēlēšanas vai iecelšanas procedūra, kas tiem dod iespēju piemērot atturošu naudas sodu par konkurences pārkāpumiem; atzinīgi vērtē agrīno atbalstu, ko Komisija sniedza dalībvalstīm saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu;

60.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi turpmākie tirdzniecības nolīgumi paredz vienlīdzīgus nosacījumus, it īpaši attiecībā uz konkurenci un valsts atbalstu; uzsver — lai nepieļautu konkurences izkropļojumus tirgū, kurus varētu radīt paredzētie izņēmumi un pamatojumi saistībā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķu īstenošanu, valsts atbalsts būtu pieļaujams tikai izņēmuma un pamatotos gadījumos, ko reglamentē tiesību akti; atgādina, ka “līdz ar uzņēmumu starptautisko raksturu arī konkurences tiesību izpildiestādēm ir jākļūst starptautiskām”, vēl jo vairāk tāpēc, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izplatīšanās un digitālās ekonomikas parādīšanās dažās nozarēs ir izraisījusi pārmērīgu tirgus un varas koncentrāciju; uzskata, ka vispārēji piemērojami konkurences noteikumi un visaugstākais konkurences iestāžu savstarpējas koordinācijas līmenis, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu ar konkurenci saistītas tiesvedības norises laikā, ir priekšnoteikums taisnīgas globālas tirdzniecības attīstībai;

61.  atgādina, ka starptautiskos tirdzniecības un investīciju nolīgumos būtu jāiekļauj īpaša rūpīga izstrādāta nodaļa par konkurenci;

62.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai demonstrētu vērienīgumu starptautisku publiskā iepirkuma tirgu atvēršanā un Eiropas uzņēmumu piekļuves publiskā un privātā sektora partnerībām trešās valstīs uzlabošanā; uzskata, ka būtu jāmazina asimetrija piekļuvē publiskā iepirkuma līgumiem starp Savienību un trešām valstīm, proti, ASV un Ķīnu; aicina visus ES tirdzniecības partnerus atļaut Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem nediskriminējošu piekļuvi saviem publiskā iepirkuma tirgiem; atzinīgi vērtē atsākto diskusiju par starptautiskā iepirkuma instrumentu, kas paredz nepieciešamo savstarpīgumu gadījumos, kad tirdzniecības partneri ierobežo piekļuvi saviem publiskā iepirkuma tirgiem, un aicina Eiropadomi to ātri pieņemt; atbalsta Komisijas centienus panākt trešo valstu publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu, izmantojot divpusējās tirdzniecības partnerības; atgādina, ka uzņēmumi, kas darbojas valsts regulēta tirgus apstākļos un kas vadās pēc ģeopolitiskiem apsvērumiem, Eiropas publiskā iepirkuma konkursos varētu pārspēt faktiski visus konkurentus; aicina Komisiju uzraudzīt publiskā iepirkuma konkursus un novērst to, ka Eiropas uzņēmumi un darba ņēmēji cieš no negodīgas konkurences, ko rada valsts kontrolēti uzņēmumi;

63.  norāda, ka cīņa pret negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp ar konkurences politikas palīdzību, ir nepieciešama, lai pasaules mērogā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, no kuriem labumu gūtu darba ņēmēji un uzņēmumi, un ka tā ir viena no ES tirdzniecības stratēģijas prioritātēm; uzsver, ka pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu ir norādīts, ka Savienībai jāveic pasākumi, lai atjaunotu taisnīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā ar Japānu un Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā ar Kanādu ir iekļauti noteikumi par konkurences politiku; tomēr pauž nožēlu, ka šo noteikumu darbības joma joprojām ir ierobežota un ka tie neparedz efektīvu īstenošanas nodrošināšanu un strīdu izšķiršanu; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgus noteikumus par konkurenci un nodrošināt to īstenošanu, lai garantētu taisnīgus noteikumus;

64.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai; uzskata to par noderīgu instrumentu Eiropas uzņēmumu stratēģisko interešu aizsardzībai pret negodīgu tirdzniecības praksi, kas var apdraudēt drošību un sabiedrisko kārtību, un godīgas konkurences principu ievērošanas garantēšanai Eiropas Savienībā;

65.  uzsver, ka cīņā pret negodīgu globālo konkurenci liela nozīme ir antisubsidēšanas instrumentam un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai ar ES noteikumiem par valsts atbalstu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā Ķīnas Tautas Republikā atkal tika reģistrēts lielākais skaits jaunizveidotu tirdzniecības šķēršļu Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem un ka Ķīna bija iesaistīta lielākajā daļa Eiropas lietu par antisubsidēšanu;

66.  pauž bažas par ASV muitas politiku un tās ietekmi uz Eiropas uzņēmumu konkurētspēju; uzsver, ka Komisijas centieniem no jauna līdzsvarot tirdzniecību ar ASV jābūt stingriem, taču pārdomātiem, samērīgiem un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) noteikumiem atbilstošiem;

67.  aicina Komisiju pastiprināt centienus veicināt godīgu konkurenci pasaules tirgū, tostarp cīnoties pret tarifu šķēršļu un subsīdiju nepamatotu izmantošanu un ciešāk sadarbojoties ar citām valstīm tādos forumos kā PTO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD), G20 un Pasaules Banka; atgādina par PTO laikposmā no 1996. gada līdz 2004. gadam veikto darbu tirdzniecības un konkurences politikas mijiedarbības jomā un pauž nožēlu, ka kopš tā laika šis jautājums vairs nav ticis iekļauts PTO darba programmā; uzsver, ka PTO līgumu noteikumi, tādi kā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) IX pants, nodrošina pamatu turpmākai PTO locekļu savstarpējai sadarbībai konkurences jautājumos; tādēļ prasa PTO 12. ministru konferencē panākt jaunu progresu godīgas starptautiskās konkurences nodrošināšanā;

68.  neraugoties uz stingro pārliecību par PTO būtisko lomu, pauž bažas par to, ka pastāv aizdomas par tās nespēju tikt galā ar valstīm, kurās nepastāv tirgus ekonomika, un risināt problēmu, kas saistīta ar subsīdiju un valsts intervences radītiem konkurences izkropļojumiem; atzinīgi vērtē ASV, Japānas un ES trīspusējo rīcību tās attiecīgai reformēšanai;

69.  aicina Komisiju palielināt atbalstu MVU Eiropas Savienībā, lai tie varētu gan aizsargāt, gan īstenot savas tiesības negodīgas komercprakses, t. i., dempinga un trešo valstu veiktas subsidēšanas, gadījumā; šajā sakarā atzīst Komisijas centienus apkarot negodīgu konkurenci ar tādu pret labi zināmiem uzņēmumiem ierosinātu lietu palīdzību, kas gūst plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos, taču uzsver, ka MVU gadījumā ļoti svarīgi ir arī nodrošināt godīgu konkurenci;

70.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības noteikumu efektīvai īstenošanai ir liela nozīme, lai uzlabotu dzīves apstākļus partnervalstīs un aizsargātu Eiropas uzņēmumus no negodīgas konkurences; atzinīgi vērtē vides un sociālā kritērija iekļaušanu antisubsidēšanas un antidempinga pasākumu reformā;

71.  norāda, ka ES konkurences politika nesniedz vēlamos rezultātus, jo, lai gan tā tiek piemērota ar mērķi aizsargāt godīgu konkurenci starp visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot patērētāju interesēm, patiesībā lauksaimniecības produktu ražotāji saskaras ar nepieņemami lielu spiedienu, ko rada nevienlīdzība pārtikas piegādes ķēdē; uzskata, ka par vienlīdz svarīgām būtu uzskatāmas gan lauksaimniecības produktu patērētāju, gan to ražotāju intereses;

72.  uzskata — tā kā lauksaimnieciskajām darbībām piemīt specifiskas iezīmes, liela nozīme ir kolektīvai rīcībai, lai stiprinātu primāro ražotāju stāvokli pārtikas piegādes ķēdē un ļautu sasniegt LESD 39. pantā noteiktos KLP mērķus, un ka tāpēc ražotāju organizāciju un to apvienību veiktās kolektīvās darbības, tostarp ražošanas plānošana, pārdošanas sarunas un līgumu slēgšana, ir jāuzskata par saderīgām ar LESD 101. pantu; uzsver, ka lauksaimnieku apvienošanās ražotāju organizācijās stiprina viņu stāvokli piegādes ķēdē;

73.  uzskata, ka starpnozaru organizāciju modelis ir veiksmīgākais nozares pārvaldības veids, jo tas nodrošina struktūru visiem nozares dalībniekiem un organizē apmaiņu starp visiem nozares dalībniekiem, kas taisnīgi pārstāvēti tās struktūrā, ļaujot nodot ekonomisko un tehnisko informāciju, uzlabot tirgus pārredzamību un labāk sadalīt riskus un ieguvumus; uzskata — lai atvieglotu starpnozaru organizāciju izveidi Eiropas līmenī, KLP būtu jāveicina dažādi, pienācīgi strukturēti sadarbības modeļi, tādi kā pašreizējais sadarbības modelis;

74.  uzskata, ka saskaņā ar pašreizējo tendenci vēl vairāk ir jāstiprina ražotāju un starpnozaru organizāciju kompetence, lai lauksaimnieku ietekmi sarunu vešanā pārtikas piegādes ķēdē varētu līdzsvarot ar mazumtirgotāju ietekmi attiecīgajās sarunās; uzskata, ka būtu jāpalielina ES līdzfinansējums šādu organizāciju izveidei un darbībai;

75.  aicina Komisiju atvieglot kolektīvo tirgus pārvaldības instrumentu izmantošanu krīzes gadījumā, izmantojot pasākumus, kuriem nav nepieciešami publiskie līdzekļi, piemēram, produktu izņemšanu, ko veic, vienojoties pārtikas ķēdes dalībniekiem; norāda, ka šādu pasākumu varētu piemērot pašas starpnozaru organizācijas;

76.  uzskata, ka tādu trešo valstu izcelsmes produktu ienākšana Eiropas tirgū, kuri neatbilst tādiem pašiem sociālajiem, veselības un vides standartiem, rada negodīgu konkurenci Eiropas ražotājiem; tādēļ aicina aizsargāt neaizsargātas nozares un pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās par lauksaimniecības produktiem sistemātiski piemērot savstarpējības un atbilstības principu; aicina Komisiju šo aspektu integrēt Brexit sarunās;

77.  uzsver, ka piekļuve ES iekšējam tirgum būtu jāatļauj atkarībā no sanitāro, fitosanitāro un vides standartu ievērošanas; aicina Komisiju godīgas konkurences nodrošināšanas nolūkā veicināt trešo valstu un ES pasākumu un kontroles līdzvērtību vides un pārtikas nekaitīguma standartu jomā; atzīmē, ka augstāki vides un dzīvnieku labturības standarti var nozīmēt lielākas izmaksas un līdz ar to šo standartu pazemināšana var izraisīt pret konkurenci vērstu rīcību;

78.  norāda, ka klimata katastrofas, kas skar lauksaimniekus, ietekmē tirgu un vājina lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē; atgādina, ka ES antidempinga noteikumos(10), ko cita starpā piemēro arī lauksaimniecības nozarei, tiek uzskatīts, ka vides dempings rada negodīgu konkurenci; prasa ņemt vērā to Eiropas iedzīvotāju intereses, kuri vēlas ilgtspējīgu un videi nekaitīgu sabiedrību; tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā vienotā tirgus darbību un tā sniegtos labumus sabiedrībai kopumā, paredzēt atbrīvojumus no konkurences noteikumiem, lai atvieglotu gan horizontālu, gan vertikālu sadarbību ilgtspējas iniciatīvu kontekstā;

79.  uzsver, ka jēdzienu “taisnīga cena” nevajadzētu saprast kā zemāko iespējamo cenu patērētājam un ka tai ir jābūt saprātīgai un jādod iespēja nodrošināt taisnīgu atlīdzību visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem; uzsver, ka patērētājiem bez zemas cenas ir arī citas intereses, tostarp dzīvnieku labturība, vides ilgtspēja, lauku attīstība, iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt antibiotiku lietošanu un novērst mikrobu rezistenci, utt.;

80.  atzinīgi vērtē to, ka ar Omnibus regulu(11) tiek noteikta kārtība, kādā lauksaimnieku grupa var lūgt Komisiju sniegt nesaistošu atzinumu par to, vai attiecīga kolektīvā rīcība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotās TKO regulas) 209. pantā minētajai vispārējai atkāpei no konkurences noteikumiem; aicina Komisiju, ņemot vērā ieteikumu, ko sniegusi darba grupa lauksaimniecības tirgu jautājumos, precizēt vispārējās lauksaimniecības atkāpes darbības jomu un tās pārklāšanos ar 149. un 152. pantā paredzētajām atkāpēm un tādējādi precīzāk noteikt izņēmumus, lai darītu piemērojamu un iespējamu LESD 101. panta piemērošanas apturēšanu, kad tas ir nepieciešams;

81.  norāda, ka individuālais de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē noteiktais maksimālais apmērs 2013. gadā tika divkāršots (no 7500 EUR līdz 15 000 EUR), lai palīdzētu tikt galā ar klimata, veselības jomas un ekonomikas krīžu pieaugumu; norāda, ka tajā pašā laikā valstīm piemērotais de minimis atbalsta maksimālais apmērs tika koriģēts tikai nedaudz (no 0,75 % līdz 1 % no attiecīgās valsts lauksaimnieciskās ražošanas apjoma) un ka līdz ar to ir samazinājusies valstu spēja palīdzēt grūtībās nonākušām saimniecībām; tādēļ atbalsta Komisijas priekšlikumu piešķirt dalībvalstīm un reģioniem lielāku elastību lauksaimniecības de minimis noteikumos;

82.  atzinīgi vērtē Omnibus regulas radītās izmaiņas, lai atvieglotu TKO regulas 222. panta noteikumu piemērošanu, kas pieļauj pagaidu atkāpi no konkurences tiesībām; tomēr aicina Komisiju skaidrot TKO Regulas 219. un 222. panta piemērošanu attiecībā uz pasākumu veikšanu tirgus traucējumu un nopietnas tirgus nelīdzsvarotības gadījumā, jo, pastāvot pašreizējai juridiskajai nenoteiktībai attiecībā uz abiem minētajiem pantiem, neviens tos nepiemēro, jo baidās, ka tādējādi netiks ievēroti dalībvalstu konkurences iestāžu paredzētie noteikumi;

83.  atgādina, ka ir notikusi būtiska horizontāla un vertikāla pārstrukturēšana, kuras rezultātā ir veikta turpmāka konsolidācija jau tā koncentrētajās sēklu, agroķīmijas, mēslošanas līdzekļu, dzīvnieku ģenētikas un lauksaimniecības tehnikas nozarēs, kā arī pārstrādes un mazumtirdzniecības nozarē; šajā kontekstā un ņemot vērā to, ka Bayer grupa ir iegādājusies uzņēmumu Monsanto, kas kontrolē aptuveni 24 % no pasaules pesticīdu tirgus un 29 % no pasaules sēklu tirgus, aicina Komisiju nodrošināt ES lauksaimnieku un iedzīvotāju interešu un vides aizsardzību;

84.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā reģionālajām konkurences iestādēm un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp. (2) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (3) OV C 93, 24.3.2017., 71. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0187. (5) OV C 252, 18.7.2018., 78. lpp. (6) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. (7) Privacy and competitiveness in the age of big data: The interplay between data protection, competition law and consumer protection in the Digital Economy (“Privātums un konkurētspēja lielo datu laikmetā: datu aizsardzības, konkurences tiesību un patērētāju aizsardzības mijiedarbība digitālajā ekonomikā”), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja provizorisks atzinums, 2014. gada marts, https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/14-03-26_competitition_law_big_data_en.pdf (8) COM(2018)0147, COM(2018)0148 un C(2018)1650. (9) Common Ownership by Institutional Investors and its Impact on Competition (“Institucionālo ieguldītāju kopējās īpašumtiesības un to ietekme uz konkurenci”), ESAO, 2017. gada 5. un 6. decembris. (10) COM(2013)0192. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).