Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0211(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0064/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0064/2019

Debates :

PV 11/02/2019 - 13
CRE 11/02/2019 - 13

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0068

Pieņemtie teksti
PDF 244kWORD 78k
Otrdiena, 2019. gada 12. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES Krāpšanas apkarošanas programma ***I
P8_TA(2019)0068A8-0064/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu (COM(2018)0386 – C8-0236/2018 – 2018/0211(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0386),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu un 33. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0236/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 15. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0064/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējam un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 10, 10.1.2019., 1. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu
P8_TC1-COD(2018)0211

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Savienībai būtu jāatbalsta darbības šajās jomās.

(2)  Iepriekšējais atbalsts šādām darbībām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK(3) (programma Hercule), kurā grozījumi izdarīti un kas paplašināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK(4) (programma Hercule II), un kurš atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 250/2014(5) (programma Hercule III), ir devis iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu veiktās darbības, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(3)  Atbalsta sniegšana dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, lai tās, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), varētu ziņot par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ir nozaru tiesību aktos ietverta prasība attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai(6), Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu(7), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai(8), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām(9), kā arī pirmspievienošanās palīdzību(10) plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un pēc tam. PPS ir drošas elektroniskās saziņas rīks, kas atvieglo dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem un kas atbalsta pārkāpumu pārvaldību un analīzi.

(3a)  Lai novērstu pārkāpumus un apkarotu krāpšanu, ir jākompensē to, ka dalībvalstīs pastāv dažādas juridiskās un administratīvās sistēmas. Pārkāpumu skaita svārstības var saistīt ar daudzgadu plānošanas ciklu virzību un novēlotu ziņošanu. Tādēļ ir jāizveido vienota sistēma datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību. [Gr. 1]

(3b)  Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) profilaktisko pasākumu nozīmība ir neapstrīdama, tāpat kā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) un Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas (AFIS) pastiprināta īstenošana un krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju izstrādes pabeigšana. No šīm darbībām izriet nepieciešamība izstrādāt visām dalībvalstīm piemērojamu regulējumu visu Savienības politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (tostarp uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana un maksājumi). [Gr. 2]

(4)  Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97(11) un Padomes Lēmumā 2009/917/JHA(12) paredzēts, ka Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

(5)  Atbalsts ir paredzēts vairākām operatīvajām darbībām. Tas ietver Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir informācijas tehnoloģiju platforma, kura sastāv no vairākām lietojumprogrammām, kas darbojas Komisijas pārvaldībā esošā vienotā informācijas sistēmā. Arī PPS darbojas KAIS platformā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, tai ir vajadzīgs stabils un prognozējams finansējums ilgtermiņā.

(6)  Lai palielinātu sinerģiju un budžeta elastīgumu un vienkāršotu pārvaldību, Savienības atbalsts tādās jomās kā Savienības finanšu interešu aizsardzība, ziņošana par pārkāpumiem un savstarpēja administratīvā palīdzība un sadarbība muitas un lauksaimniecības jautājumos būtu jāracionalizē vienotas programmas ietvaros, proti, ES krāpšanas apkarošanas programmas (“programma”) ietvaros, neskarot abu likumdevēju efektīvu kontroli pār programmas īstenošanu. [Gr. 3]

(7)  Tāpēc programmā ir apvienots programmai Hercule līdzīgs komponents, cits komponents, ar ko tiek nodrošināts PPS finansējums, un trešais komponents, ar kuru tiek finansētas Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 uzticētās darbības, tostarp KAIS platforma.

(7a)   Savienības finansiālo interešu aizsardzībai vajadzētu būt vērstai uz visiem Savienības budžeta aspektiem gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā tas, ka programma ir vienīgā, kas īpaši paredzēta, lai aizsargātu Savienības budžeta izdevumu daļu. [Gr. 4]

(8)  KAIS platforma ietver vairākas informācijas sistēmas, tostarp Muitas informācijas sistēmu (MIS). MIS ir automatizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst un izmeklēt darbības, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tiem, ar ātrāku informācijas izplatīšanu palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti. MIS attiecas gan uz administratīvo, gan uz policijas sadarbību vienotā infrastruktūrā. Administratīvās sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 515/97, kas pieņemta, pamatojoties uz 33. un 325. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Policijas sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Lēmumu 2009/917/JHA, kas pieņemts, pamatojoties uz 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību. MIS policijas sadarbības aspektu tehniski nav iespējams nošķirt no administratīvā aspekta, jo tie abi tiek īstenoti vienas vienotas informācijas tehnoloģijas sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to, ka MIS ir tikai viena no vairākām informācijas sistēmām, kas darbojas KAIS ietvaros, un ka policijas sadarbības gadījumu skaits ir mazāks par administratīvās sadarbības gadījumiem MIS, tiek uzskatīts, ka KAIS policijas sadarbības aspekts papildina administratīvo aspektu.

(9)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(13)].

(10)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un paredz pārbaudes par finanšu dalībnieku atbildību. Tādējādi uz līgumiem, ko saskaņā ar programmu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, cita starpā attiecas pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, savukārt uz dotācijām attiecas arī līdzfinansējuma, nekumulatīvas piešķiršanas un dubultas nefinansēšanas, atpakaļejoša spēka neesamības un bezpeļņas principi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžetu gadījumā, ja dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. [Gr. 5]

(11)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt vienreizēju maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošanu, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(11a)   Līdzfinansējuma maksimālajai likmei dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar programmu, nevajadzētu pārsniegt 80 % no attaisnotajām izmaksām. Darba programmā noteiktos izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuras saistībā ar Savienības finanšu interesēm ir pakļautas augstam riskam, līdzfinansējuma likmi vajadzētu noteikt 90 % apmērā no attaisnotajām izmaksām. [Gr. 6]

(12)  Lai programmas ietvaros nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu visām darbībām, kuras Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp arī KAIS platformai, I pielikumā ir sniegts indikatīvs saraksts ar finansējamajām darbībām.

(12a)   Komisijai būtu jāpieņem darba programmas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās būtu jāietver arī finansējamo darbību apraksts, jānorāda katram darbības veidam piešķirtā finansējuma summa, indikatīvais īstenošanas grafiks un līdzfinansēšanas maksimālā likme dotācijām. Sagatavojot darba programmu, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta prioritātes, kas izteiktas tās ikgadējā novērtējumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Darba programma būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē un jānosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 7]

(12b)   Darbībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu, pamatojoties uz to spēju sasniegt programmas 2. pantā paredzētos konkrētos mērķus. Tajās var ietvert īpašas tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, nodrošinot īpašas zināšanas, specializētas un tehniski progresīvas iekārtas un efektīvus informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus; nodrošinot nepieciešamo atbalstu un veicinot izmeklēšanu, īpaši – izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas; vai uzlabojot personāla apmaiņu saistībā ar konkrētiem projektiem. Turklāt attiecināmās darbības var būt arī mērķtiecības specializētas apmācības organizēšana, riska analīzes darbsemināri, kā arī attiecīgā gadījumā konferences un pētījumi. [Gr. 8]

(13)  Iekārtu iegādei, izmantojot Savienības finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām(14), var būt pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses. Savienības finansiālā atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām un programmai ir kopīga atbildība izvairīties no Savienības atbalsta dublēšanās. Programmas atbalsts galvenokārt būtu jāsniedz tāda veida iekārtu iegādei, uz kurām neattiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, vai arī tādām iekārtām, kuru saņēmēji ir iestādes, kas nav iestādes, uz kurām attiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām. Turklāt vajadzētu būt skaidrai saiknei starp finansēto iekārtu ietekmi un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Pārklāšanās pamatā un sinerģijas izveide starp programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā īpaši būtu jānovērš gada darba programmu izstrādes kontekstā. [Gr. 9]

(13a)   Programma atbalsta sadarbību starp dalībvalstu administratīvajām un tiesībaizsardzības iestādēm un starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un Komisiju, tostarp OLAF, kā arī citām attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, piemēram, Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvāku aizsardzību. Šajā sakarībā tā atbalstīs arī sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), tiklīdz šī iestāde uzsāks savu pienākumu pildīšanu. [Gr. 10]

(14)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā. Arī pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās. Arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, ja tām ir noslēgt asociācijas nolīgums vai tās noslēdz īpašas vienošanās par dalību Savienības programmās. [Gr. 11]

(15)  Ņemot vērā programmas Hercule iepriekšējos izvērtējumus un nolūkā stiprināt programmu, izņēmuma gadījumā vajadzētu būt iespējamai tādu tiesību subjektu dalībai, kas ir nodibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, bez nepieciešamības minētajiem subjektiem segt izmaksas, kas saistītas ar viņu dalību.

(15a)   Jo īpaši būtu jāveicina tādu subjektu dalība, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kurās ir spēkā asociācijas nolīgums ar Savienību, lai stiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību ar sadarbību, kas saistīta ar muitu un paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju attīstību. [Gr. 12]

(16)  Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija”(15), kā arī 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par šā paziņojuma īstenošanu(16).

(17)  Savienība 2016. gadā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (“protokols”). Protokolam būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārrobežu tirdzniecību, kas rada ieņēmumu zaudējumus. Programmai būtu jāatbalsta Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli sekretariāta funkcijas, kas ir saistītas ar protokolu. Tai būtu arī jāsniedz atbalsts saistībā ar citiem sekretariāta pasākumiem saistībā ar cīņu pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

(18)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(17), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(19) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai fiziskai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)  Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības ietvaros, kurā ir paredzēta programmu īstenošana ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var arī piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai piešķirtu atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(20)  

(21)  Saskaņā ar [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(22) 94. pantu] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(23) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, ziņošanu, proti, par prasībām attiecībā uz sniegumu, uzraudzību un novērtēšanu, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, pēc kuriem izvērtē programmas ietekmi uz vietas. Novērtējums būtu jāveic neatkarīgam vērtētājam. [Gr. 13]

(23)  Komisijai, lai tā izstrādātu noteikumus regulējumam Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par programmas uzraudzību un izvērtēšanu, Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Turklāt, lai šo regulu grozītu, Komisijai būtu jāsaņem jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas II pielikumā izklāstītajiem rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 14]

(24)  Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktā paredzēts KAIS finansēšanas juridiskais pamats. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētais juridiskais pamats un jāsniedz jauns. Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts.

(25)  Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III, attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā regulā ir paredzēts programmas Hercule III turpinājums, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc Regula (ES) Nr. 250/2014 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu ( turpmāk “programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)  Savienības finanšu interešu aizsardzība;

b)  atbalsts dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējai palīdzībai un šo iestāžu un Komisijas sadarbībai, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)  novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses;

b)  atbalstīt ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem;

c)  nodrošināt rīkus informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

3. pants

Budžets

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 181 207 miljoni 321 314 000 EUR 2018. gada cenās (362 414 000 EUR faktiskajās cenās. [Gr. 15]

2.  Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

a)  114 207 miljoni 202 512 000 EUR 2018. gada cenās (228 414 000 EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto mērķi; [Gr. 16]

b)   12 412 000 EUR 2018. gada cenās (14 miljardi EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto mērķi; [Gr. 17]

c)  60 106 390 000 EUR 2018. gada cenās (120 miljoni EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi. [Gr. 18]

2.a  Komisija ir pilnvarota pārdalīt līdzekļus starp mērķiem, kas noteikti 2. panta 2. punktā. Ja pārdalīšana skar šā panta 2. punktā minēto summu izmaiņas par 10 % vai vairāk, pārdali veic, izmantojot deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 19]

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Turklāt indikatīvajā piešķīrumā, kas paredzēts 2. punkta a) apakšpunktā, pienācīgi ņem vērā to, ka tikai šī programma pievēršas Savienības finanšu interešu aizsardzības izdevumu pusei. [Gr. 20]

4. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgums;

a)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, veiktajām iemaksām un saņemtajiem labumiem; [Gr. 21]

b)  paredz nosacījumus par dalību programmās, tostarp aprēķinu par finansiālajām iemaksām atsevišķās programmās un to administratīvajām izmaksām. Minētās iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

c)  nesniedz trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar programmām;

d)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt tās finanšu intereses.

5. pants

Savienības finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, jo īpaši dotāciju veidā saskaņā ar VIII sadaļu un iepirkuma veidā saskaņā ar VII sadaļu, kā arī atlīdzināt ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā tas paredzēts Finanšu regulas 238. pantā. [Gr. 22]

3.  Programma var nodrošināt finansējumu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, jo īpaši lai segtu izmaksas, kas minētas orientējošā sarakstā I pielikumā.

4.  Ja atbalstītā darbība ietver iekārtu iegādi, Komisija vajadzības gadījumā izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina visu ar Savienības programmu atbalstu iegādāto iekārtu efektivitāti un sadarbspēju.

6. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts piedalās programmā, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts starptautiska nolīguma ietvaros vai saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, šī trešā valsts piešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

II NODAĻA

DOTĀCIJAS [Gr. 23]

7. pants

Dotācijas Līdzfinansējuma likme dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar programmu, piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu. nepārsniedz 80 % no attaisnotajām izmaksām. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, kas noteikti darba programmās, kuras minētas 10. pantā, līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no atbilstīgajām izmaksām. [Gr. 24]

8. pants

Attiecināmās darbības

Uz finansējumu var pretendēt vienīgi šādas darbības, ar kurām īsteno 2. pantā minētos mērķus.:

a)  tādu tehnisko zināšanu, specializētu un tehniski sarežģītu iekārtu un efektīvu IT rīku nodrošināšana, kas veicina transnacionālu un multidisciplināru sadarbību un sadarbību ar Komisiju;

b)  personāla apmaiņas sekmēšana konkrētiem projektiem, nepieciešamā atbalsta nodrošināšana un izmeklēšanas atvieglošana, jo īpaši izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas;

c)  tehniska un operatīva atbalsta sniegšana valstu izmeklēšanām, jo īpaši muitas un tiesībaizsardzības iestādēm, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām;

d)  informācijas tehnoloģijas spēju veidošana visās dalībvalstīs un trešās valstīs, datu apmaiņas palielināšana, IT rīku izstrāde un nodrošināšana izmeklēšanai un izlūkošanas darba uzraudzībai;

e)  specializētas apmācības, riska analīzes darbsemināru un konferenču organizēšana un pētījumu veikšana ar mērķi uzlabot sadarbību un koordināciju starp dienestiem, uz kuriem attiecas Savienības finanšu interešu aizsardzība;

f)  tāda pielāgota IT lietojumprogrammu kopuma finansēšana, ko izmanto saskaņā ar Komisijas pārvaldītu kopīgu informācijas sistēmu, kura izveidota, lai veiktu uzdevumus, kas Komisijai uzticēti ar Regulu (EK) Nr. 515/97;

g)  tāda drošas elektroniskās saziņas rīka finansēšana, kas atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un kas palīdz pārkāpumu pārvaldībā un analīzē;

h)  jebkādas citas darbības, kas paredzētas darba programmās saskaņā ar 10. pantu un kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos vispārējos un konkrētos mērķus. [Gr. 25]

Ja atbalstītā darbība ietver aprīkojuma iegādi, Komisija nodrošina, ka finansētais aprīkojums veicina Savienības finanšu interešu aizsardzību. [Gr. 26]

9. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  publiskas iestādes, kas var palīdzēt sasniegt vienu no 2. pantā minētajiem mērķiem un ir nodibinātas kādā no šīm valstīm:

a)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

b)  programmas asociētā trešā valsts;

c)  trešā valsts, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)  pētniecības un izglītības iestādes un bezpeļņas struktūras, kas var palīdzēt sasniegt 2. pantā minētos mērķus, ar nosacījumu, ka tās ir nodibinātas un darbojas vismaz vienu gadu dalībvalstī vai programmas asociētā trešā valstī, vai trešā valstī, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

c)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija, kā tā definēta Finanšu regulas 156. pantā. [Gr. 27]

3.  Šā panta 2. punktā minētie subjekti, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Šā panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz ar viņu dalību saistītās izmaksas.

III NODAĻA

ZIŅOŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

10. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

Darba programmas Komisija pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 28]

Komisija izpēta sinerģiju starp programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā un pārliecinās, ka tiek novērsta pārklāšanās, īpaši darba programmu izstrādes kontekstā. [Gr. 29]

Darba programmas publicē Komisijas tīmekļa vietnē un nosūta Eiropas Parlamentam, kas novērtēs to saturu un rezultātus ikgadējā novērtējumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību. [Gr. 30]

11. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Šīs regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi izvērtēta programmas virzība ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, un papildināt šīs regulas noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. [Gr. 31]

2.a  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par programmas sniegumu. [Gr. 32]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

12. pants

Izvērtējums

1.  Izvērtēšanu neatkarīgs vērtētājs veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 33]

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trijiem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu. [Gr. 34]

4.  Komisija izvērtējumu secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Revīzijas palātai un publicē tos Komisijas tīmekļa vietnē. [Gr. 35]

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija saskaņā ar 14. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības pieņemtu 10. pantā paredzētās darba programmas un izvērtēšanas sistēmu, kā tas paredzēts 11. pantā. grozītu šīs regulas II pielikumā izklāstītos indikatorus. [Gr. 44]

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.a  Saskaņā ar 10. un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 36]

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Savienības finansējuma izcelsmes atzīšana un pārredzamības nodrošināšana nav nepieciešama, ja pastāv risks kaitēt krāpšanas apkarošanas un muitas operatīvo darbību efektīvai izpildei. [Gr. 37]

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija regulāri rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 38]

16. pants

Regulas (EK) Nr. 515/97 grozījums

Svītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktu.

17. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 250/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

18. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar izmaksu veidiem, kurus no šīs programmas finansēs attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97:

a)  visas izmaksas par tādas pastāvīgas tehniskās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, kas dalībvalstīm sniedz loģistikas, biroju automatizācijas un IT resursus kopīgu muitas operāciju un citu operatīvo darbību koordinācijai;

b)  ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājums, kā arī attiecīgā gadījumā jebkādas citas kompensācijas dalībvalstu pārstāvjiem un, ja piemērojams, trešo valstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienas misijās, kopīgajās muitas operācijās, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija, kā arī mācībās, ad hoc sanāksmēs un administratīvās izmeklēšanas vai dalībvalstu operatīvo pasākumu sagatavošanas un novērtēšanas sanāksmēs, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija;

c)  izdevumi saistībā ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumi par saistītiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

d)  informācijas sniegšanas izdevumi un izdevumi par darbībām, kas ar to saistītas un nodrošina piekļuvi informācijai, datiem un datu avotiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

e)  izdevumi saistībā ar Muitas informācijas sistēmas izmantošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. pantu pieņemtajiem instrumentiem un jo īpaši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/917/JHA par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, ciktāl šie instrumenti nodrošina, ka izdevumus sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta;

f)  izdevumi saistībā ar c) apakšpunkta vajadzībām izmantoto kopējā sakaru tīkla Savienības elementu iegādi, izpēti, attīstīšanu un uzturēšanu.

II PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAI

Programmu cieši uzraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

Konkrētais mērķis Nr. 1. Krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršana un apkarošana.

Rādītājs Nr. 1. Atbalsts krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršanai un apkarošanai, ko mēra ar:

1.1. apmierinātības līmeni saistībā ar programmas ietvaros rīkotajām un (līdz)finansētajam darbībām;

a)  programmas ietvaros rīkoto un (līdz)finansēto darbību skaitu un veidu; [Gr. 39]

1.2. to dalībvalstu procentuālo daļu, sarakstu, kas saņem atbalstu katru programmas darbības gadu un attiecīgo finansējuma daļu. [Gr. 40]

Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalsts ziņošanai par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem.

Rādītājs Nr. 2. Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantojumu.

a)  pārkāpumu ziņojumu skaits; [Gr. 41]

Rādītājs Nr. 2.a Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas izmantojumu. [Gr. 42]

Konkrētais mērķis Nr. 3. Rīku nodrošināšana informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

Rādītājs Nr. 3. Sniegtās savstarpējās palīdzības informācijas gadījumu skaits un atbalstīto ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits.

Rādītājs Nr. 3.a ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits un veids. [Gr. 43]

(1) OV C 10, 10.1.2019., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 804/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (programma Hercule) (OV L 143, 30.4.2004., 9. lpp.).
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 878/2007/EK (2007. gada 23. jūlijs), ar kuru groza un pagarina Lēmumu Nr. 804/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (Hercule II programma) (OV L 193, 25.7.2007., 18. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014, 6. lpp.).
(6)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1971 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1975 (2015. gada 8. jūlijs),ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 6. lpp.).
(7)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1970 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1974 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 1. lpp.).
(8)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1973 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai; un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1977 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 15. lpp.).
(9)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1972 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1976 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 11. lpp.).
(10)16. pants Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 447/2014, ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.).
(11)Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kurā grozījumi pēdējo reiz izdarīti ar Regulu 2015/1525 (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
(12)Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).
(13)Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC.
(14)[atsauce]
(15)COM(2013)0324 final.
(16)COM(2017)0235 final.
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(18)OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(19)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(20)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(22)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(23)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika