Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0196(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0043/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0043/2019

Debates :

PV 13/02/2019 - 6
CRE 13/02/2019 - 6

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 8.14
CRE 13/02/2019 - 8.14
Balsojumu skaidrojumi
PV 27/03/2019 - 18.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0096
P8_TA(2019)0310

Pieņemtie teksti
PDF 499kWORD 143k
Trešdiena, 2019. gada 13. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumi attiecībā uz tiem ***I
P8_TA(2019)0096A8-0043/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018)0375 – C8-0230/2018 – 2018/0196(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. Šie reģioni jo īpaši gūst labumu no kohēzijas politikas. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju nākotnei ir svarīgi, lai kohēzijas politika joprojām būtu galvenā Savienības investīciju politika, tāpēc tās finansējums 2021.–2027. gada periodā jāsaglabā vismaz 2014.–2020. gada plānošanas perioda līmenī. Jauns finansējums citām Savienības darbības jomām vai programmām nedrīkstētu notikt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda rēķina.
Grozījums Nr. 430
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds ("ERAF"), Eiropas Sociālais fonds Plus ("ESF+"), Kohēzijas fonds, un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fonds ("AMIF"), Iekšējās drošības fonds ("IDF") un Integrētās robežu pārvaldības fonds ("BMVI"), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem ("fondi") būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi nosacījumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF rīcībpolitikas noteikumus.
(2)  Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds ("ERAF"), Eiropas Sociālais fonds Plus ("ESF+"), Kohēzijas fonds, un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fonds ("AMIF"), Iekšējās drošības fonds ("IDF") un Integrētās robežu pārvaldības fonds ("BMVI"), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem ("fondi") būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi nosacījumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, EJZF un zināmā mērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) rīcībpolitikas noteikumus.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums atbilstoši LESD 349. pantam un 1994. gada Pievienošanās akta Protokola Nr. 6 2. pantam.
(4)  Tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums atbilstoši LESD 349. pantam un 1994. gada Pievienošanās akta Protokola Nr. 6 2. pantam, lai varētu mazināt ar to ģeogrāfiskās atrašanās vietu saistīto īpaši nelabvēlīgo apstākļu ietekmi.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību ("LES") 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību ("LES") 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarībā fondu apguvei būtu jānotiek tā, ka tiek veicināta deinstitucionalizācija un kopienā balstīta aprūpe. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību, vai atbalstīt infrastruktūru, kas nav pieejama personām ar invaliditāti. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", kā arī ņemot vērā saistības, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā. Nabadzība ir viena no lielākajām ES problēmām. Tāpēc fondi būtu jāizmanto nabadzības izskaušanai Savienībā. Ar tiem būtu arī jāpalīdz īstenot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai.
(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai. Klimatnoturības mehānismiem vajadzētu būt programmu plānošanas un īstenošanas neatņemamai daļai.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Ņemot vērā migrācijas plūsmu no trešām valstīm ietekmi, kohēzijas politikai būtu jāveicina integrācijas procesi, jo īpaši nodrošinot infrastruktūras atbalstu pilsētām un vietējām un reģionālajām iestādēm, kuras ir vairāk iesaistītas integrācijas politikas īstenošanā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs]12 ("Finanšu regula"). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.
(10)  Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs]12 ("Finanšu regula"). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par šādu programmu sagatavošanu un īstenošanu. Tam būtu jānotiek attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar to institucionālo, tiesisko un finanšu regulējumu un tas būtu jāveic struktūrām, ko dalībvalstis šim nolūkam izraudzījušās. Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtinātu fondu izmantošanu.
__________________
__________________
12 OV L […], […], […]. lpp.
12 OV L […], […], […]. lpp.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201413.
(11)  Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras grozīt un pielāgot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201413.
__________________
__________________
13 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
13 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas līdz ar ikgada valsts reformu programmām būtu jāiesniedz, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.
svītrots
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu ("KVAI"), tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.
(13)  Dalībvalstīm plānošanas dokumentu izstrādē būtu jāņem vērā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu ("KVAI"), ja tie atbilst programmas mērķiem. 2021.–2027. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava valsts enerģētikas un klimata plāna projekta saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību14, un procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par šiem plāniem, to programmām, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.
(14)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību14, un procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par šiem plāniem, to programmām, tajā skaitā to vidusposma pārskatīšanas, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.
__________________
__________________
14 [Regula par enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM(2016)0759 final/2 - 2016/0375(COD)].
14 [Regula par enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM(2016)0759 final/2 - 2016/0375(COD)].
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā partnerības nolīgumus nevajadzētu grozīt. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, partnerības nolīgumus var iekļaut kā programmas daļu.
(15)  Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā partnerības nolīgumus nevajadzētu grozīt. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, vajadzētu būt iespējamam partnerības nolīgumus iekļaut kā programmas daļu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Katrai dalībvalstij būtu vajadzīga elastība lemjot, vai veikt iemaksas InvestEU, lai nodrošinātu budžeta garantijas investīcijām attiecīgajā dalībvalstī.
(16)  Katrai dalībvalstij varētu būt elastība, lemjot, vai veikt iemaksas InvestEU, lai nodrošinātu budžeta garantijas investīcijām attiecīgajā dalībvalstī, ievērojot noteiktus šīs regulas 10. pantā paredzētos nosacījumus.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir atlasīts atbalsta saņemšanai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, maksājuma pieteikumos nebūtu jāiekļauj. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.
(17)  Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta iekļaujošai, nediskriminējošai, rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir atlasīts atbalsta saņemšanai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, maksājuma pieteikumos nebūtu jāiekļauj. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstīm būtu jānosaka veikuma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma un galīgos mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas veikumu, ziņotu par to un novērtētu to.
(18)  Dalībvalstīm būtu jānosaka veikuma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma un galīgos mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas veikumu, ziņotu par to un novērtētu to. Tam būtu jānodrošina, ka projektu atlase un novērtēšana ir vērsta uz rezultātu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda. Minētajai pārskatīšanai vajadzētu nodrošināt programmu pilnīgu pielāgošanu, pamatojoties uz programmas veikumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un attiecīgos 2024. gadā sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Paralēli Komisijai 2024. gadā vienlaikus ar tehnisko korekciju 2025. gadam būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējie piešķīrumi kohēzijas politikas mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" 2025., 2026. un 2027. gadā, piemērojot attiecīgajā pamataktā noteikto piešķīrumu sadales metodi. No minētās pārskatīšanas un vidusposma pārskatīšanas iznākuma būtu jāizriet programmas grozījumiem, ar ko groza finanšu piešķīrumus 2025., 2026. un 2027. gadam.
(19)  Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda. Minētajai pārskatīšanai vajadzētu nodrošināt programmu pilnīgu pielāgošanu, pamatojoties uz programmas veikumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un attiecīgos 2024. gadā sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kā arī progresu attiecībā uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Būtu jāņem vērā arī demogrāfiskās problēmas. Paralēli Komisijai 2024. gadā vienlaikus ar tehnisko korekciju 2025. gadam būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējie piešķīrumi kohēzijas politikas mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" 2025., 2026. un 2027. gadā, piemērojot attiecīgajā pamataktā noteikto piešķīrumu sadales metodi. No minētās pārskatīšanas un vidusposma pārskatīšanas iznākuma būtu jāizriet programmas grozījumiem, ar ko groza finanšu piešķīrumus 2025., 2026. un 2027. gadam.
Grozījums Nr. 425rev, 444rev, 448 un 469
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Mehānismi, kas nodrošina saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, būtu vēl jāprecizē, ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par saistību pilnīgu vai daļēju apturēšanu attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgās dalībvalsts programmām, ja minētā dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemot vērā veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas nepieciešami rezultatīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums.
svītrots
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt elastību Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējā regulējuma ietvaros attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta ar tādu investīciju līdzfinansēšanu, ko aktivizē kā daļu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (“ESI fondi”). Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē attiecīgais pieprasījums, kad tā nosaka fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Lieli projekti veido ievērojamu Savienības izdevumu daļu, un tie bieži vien ir stratēģiski svarīgi Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā. Tādēļ ir pamatoti, ka darbībām, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, joprojām tiktu piemērotas īpašas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar šo regulu. Robežvērtība būtu jānosaka attiecībā pret kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā plānotos neto ienākumus. Skaidrības labad šādā nolūkā būtu lietderīgi noteikt liela projekta pieteikuma saturu. Pieteikumā vajadzētu būt iekļautai nepieciešamajai informācijai, ar ko apliecina, ka fondu finansiālā iemaksa neradīs ievērojamu darbvietu zudumu pastāvošajās ražotnēs Savienībā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz visa prasītā informācija un Komisijai būtu jānovērtē lielie projekti, lai noteiktu, vai prasītā finansiālā iemaksa ir pamatota.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām būtu jābalsta investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"), sabiedrības virzīta vietējā attīstība ("SVVA") vai jebkurš cits teritoriālais rīks atbilstoši politikas mērķim "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF. ITI un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Šīs teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, šīm iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību izvēli vai arī jāiesaistās šajā atlasē.
(23)  Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām būtu jābalsta investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"), sabiedrības virzīta vietējā attīstība ("SVVA", kas ELFLA ietvaros tiek dēvēta par "LEADER") vai jebkurš cits teritoriālais rīks atbilstoši politikas mērķim "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF. Tas pats būtu jāattiecina uz saistītām iniciatīvām, piemēram, t. s. viedajiem ciematiem. ITI un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Šīs teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, šīm iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību izvēli vai arī jāiesaistās šajā atlasē.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina SVVA. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu izmantošana. Principā pienākums izstrādāt un īstenot SVVA stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Lai attiecībā uz SVVA stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina "galvenā fonda" pieejas izmantošana.
(24)  Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina SVVA. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības un administratīvās spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu izmantošana. Principā pienākums izstrādāt un īstenot SVVA stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Lai attiecībā uz SVVA stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina "galvenā fonda" pieejas izmantošana.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Lai samazinātu administratīvo slogu, tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts iniciatīvas būtu jāīsteno, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu. Minēto tehnisko palīdzību var papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Darbības un nodevumi, kā arī attiecīgie Savienības maksājumi var tikt saskaņoti ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.
(25)  Lai samazinātu administratīvo slogu, tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts iniciatīvas būtu jāīsteno, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu. Minēto tehnisko palīdzību var papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, piemēram, cilvēkresursu prasmju kopuma novērtēšana, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Darbības un nodevumi, kā arī attiecīgie Savienības maksājumi var tikt saskaņoti ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai pārbaudītu programmu veikumu, dalībvalstij būtu jāizveido uzraudzības komitejas. Attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus.
(27)  Lai pārbaudītu programmu veikumu, dalībvalstij būtu jāizveido uzraudzības komitejas, kuru sastāvā būtu arī pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji. Attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu16 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.
(28)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu16 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas. Kad vien iespējams, rādītāji būtu jāizstrādā, ņemot vērā dzimumu aspektu.
_________________
_________________
16 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
16 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga biežāka elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.
(29)  Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga efektīva un savlaicīga elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvie izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei.
(30)  Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvie izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei. Šo izvērtējumu rezultāti būtu jāpublisko.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Sliekšņvērtība, kas saistīta ar vienkāršotu izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem sliekšņvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts.
(34)  Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Sliekšņvērtība, kas saistīta ar vienkāršotu izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem sliekšņvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts. Ja dalībvalsts plāno ierosināt izmantot vienkāršotu izmaksu iespēju, tā varētu apspriesties ar uzraudzības komiteju.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus.
(36)  Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus, kā arī ar projektiem, ko finansē saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Lai nodrošinātu fondu rezultativitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas ir noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.
(38)  Lai nodrošinātu, ka ar fondiem sekmē iekļaušanu, kā arī to rezultativitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas ir nediskriminējošas un noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu. Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas "Apvārsnis Eiropa" par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.
(40)  Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu. Šai politikas koordinācijai būtu jāveicina vienkārši lietojami mehānismi un daudzlīmeņu pārvaldība. Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas "Apvārsnis Eiropa" par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
(42a)   Vadošajām iestādēm būtu dodama iespēja īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām un starptautiskām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas jau precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības.
(44)  Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas jau precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības. Šajā ietvarā Komisijai sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu būtu jāsniedz norādījumi revidentiem, vadošajām iestādēm un saņēmējiem, kā novērtēt atbilstību valsts atbalstam un izstrādātu valsts atbalsta shēmas.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
45.a apsvērums (jauns)
(45a)   Lai palielinātu pārskatatbildību un pārredzamību, Komisijai būtu jānodrošina sūdzību izskatīšanas sistēma, kas visiem iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām ir pieejama visos programmu sagatavošanas un īstenošanas posmos, arī uzraudzības un izvērtēšanas posmā.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.
(46)  Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, pēc iespējas būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības, tajā skaitā administratīvo un IT sistēmu, saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
(48a)  Lai sekmētu fondu efektīvu izmantošanu, EIB atbalstam vajadzētu būt pieejamam visām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Tas varētu attiekties uz spēju veidošanu, atbalstu projektu apzināšanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī konsultācijām par finanšu instrumentiem un investīciju platformām.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikācijas biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību veids, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās.
(50)  Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikācijas biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību veids, to sarežģītība un skaits, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās. Fondu pārvaldības un kontroles pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar riska līmeni Savienības budžetam.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
(58)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina pārkāpumi, tostarp saņēmēju veikta krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201318, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9519 un Regulu Nr. 2185/9620 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/193921 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/137122 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, kā arī par turpmākajiem pasākumiem pēc OLAF izmeklēšanas.
(58)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina pārkāpumi, tostarp saņēmēju veikta krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201318, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9519 un Regulu Nr. 2185/9620 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/193921 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/137122 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai detalizēts ziņojums par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, kā arī par turpmākajiem pasākumiem pēc OLAF izmeklēšanas. Dalībvalstīm, kas neiesaistās ciešākā sadarbībā ar EPPO, būtu jāziņo Komisijai par lēmumiem, ko pieņēmušas valstu kriminālvajāšanas iestādes attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpumi skar Savienības budžetu.
__________________
__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
19 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
19 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
20 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
20 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
21 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
21 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
61. apsvērums
(61)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200323, kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/201424.
(61)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200323, kura nesen grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2016/206624.
__________________
__________________
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
24 Komisijas 2014. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 868/2014, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 241, 13.8.2014., 1. lpp.).
24 Komisijas 2016. gada 21. novembra Regula (ES) 2016/2066, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 322, 29.11.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu ikgada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg). Ņemot vērā to, ka dalībvalstu piešķīrumi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2018. gadā pieejamiem statistikas datiem un prognozēm, un ņemot vērā prognožu nedrošību, Komisijai 2024. gadā vajadzētu pārskatīt visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz jaunākajiem tobrīd pieejamajiem statistikas datiem, un, ja kumulatīvā novirze pārsniedz ± 5 %, tai vajadzētu koriģēt 2025.–2027. gadam paredzētos piešķīrumus, lai vidusposma pārskatīšanas rezultāti un tehnisko korekciju rezultāti vienlaikus atspoguļotos programmas grozījumos.
(62)  Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+, EJZF un Kohēzijas fondam, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu ikgada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg). Ņemot vērā to, ka dalībvalstu piešķīrumi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2018. gadā pieejamiem statistikas datiem un prognozēm, un ņemot vērā prognožu nedrošību, Komisijai 2024. gadā vajadzētu pārskatīt visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz jaunākajiem tobrīd pieejamajiem statistikas datiem, un, ja kumulatīvā novirze pārsniedz ± 5 %, tai vajadzētu koriģēt 2025.–2027. gadam paredzētos piešķīrumus, lai vidusposma pārskatīšanas rezultāti un tehnisko korekciju rezultāti vienlaikus atspoguļotos programmas grozījumos.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
63. apsvērums
(63)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpinās finansēt Eiropas transporta tīklu projektus atbilstoši Regulai (ES) Nr. [jaunā EISI regula]25, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 10 000 000 000  EUR.
(63)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpinās finansēt Eiropas transporta tīklu projektus atbilstoši Regulai (ES) Nr. [jaunā EISI regula]25, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 4 000 000 000 EUR.
__________________
__________________
25Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) [...] par [EISI] (OV L [...], [...], [...]. lpp.).
25Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) [...] par [EISI] (OV L [...], [...], [...]. lpp.).
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
64. apsvērums
(64)  Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
(64)  Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā. Nākotnē papildus būtu jāapsver īpašais atbalsts, kas tiek sniegts mazāk attīstītiem reģioniem un kopienām.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
65.a apsvērums (jauns)
(65a)   Lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras reģioni ar vidējiem ienākumiem, kā aprakstīts Septītajā kohēzijas ziņojumā1a (zems izaugsmes līmenis salīdzinājumā ar attīstītākiem reģioniem, kā arī salīdzinājumā ar mazāk attīstītiem reģioniem, šī problēma jo īpaši skar reģionus, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 90 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP), „pārejas reģioniem” būtu jāpiešķir pienācīgs atbalsts un tie jādefinē kā reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP.
___________________
1a Komisijas 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne: 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” (COM(2017) 0583, 2017. gada 9. oktobris).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
66.a apsvērums (jauns)
(66a)  Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, vairāki reģioni un dalībvalstis būs vairāk pakļauti šīs izstāšanās sekām nekā citi, ņemot vērā to ģeogrāfisko un dabas situāciju un/vai to tirdzniecības attiecību apmēru. Tāpēc ir svarīgi apzināt praktiskus risinājumus, kā sniegt atbalstu, izmantojot arī kohēzijas politiku, lai risinātu problēmas, ar kurām attiecīgie reģioni un dalībvalstis saskarsies pēc tam, kad būs notikusi Apvienotās Karalistes izstāšanās. Turklāt būs jāizveido pastāvīga sadarbība, kas ietver informācijas un labas prakses apmaiņu visvairāk skarto vietējo un reģionālo iestāžu un dalībvalstu līmenī.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
67. apsvērums
(67)  Ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Šīm likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju.
(67)  Ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Šīm likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju, vienlaikus saglabājot ne mazāk labvēlīgu attieksmi to kategorijas maiņas gadījumā.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
69. apsvērums
(69)  Turklāt Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definīciju, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi.
(69)  Turklāt Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, lai pielāgotu kodeksu šai regulai, un nolūkā izstrādāt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definīciju, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
70. apsvērums
(70)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(70)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas, pārredzamas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  Šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, no vienas puses, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un, no otras puses, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus. Tā kā tādējādi šos mērķus drīzāk labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(73)  Šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, no vienas puses, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu konkrētās problēmas, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un, no otras puses, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus. Tā kā tādējādi šos mērķus drīzāk labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam ("ERAF"), Eiropas Sociālajam fondam Plus ("ESF+"), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fondam ("AMIF"), Iekšējās drošības fondam ("IDF") un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam ("BMVI") ("fondi");
(a)  finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam ("ERAF"), Eiropas Sociālajam fondam Plus ("ESF+"), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai ("ELFLA"), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fondam ("AMIF"), Iekšējās drošības fondam ("IDF") un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam ("BMVI") ("fondi");
Grozījums Nr. 431
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZF.
(b)  kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZF, kā arī ELFLA, kā noteikts šā panta 1. a punktā.
Grozījums Nr. 432
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Atbalsta pasākumiem, ko finansē ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 4.a punktu, II nodaļas 5. pantu, III sadaļas II nodaļas 22.–28. pantu un IV sadaļas III nodaļas I iedaļas 41.–43. pantu, un finanšu instrumentiem, kas paredzēti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 74. pantā un ko atbalsta ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 15.–25. punktu, kā arī V sadaļas II nodaļas II iedaļas 52.–56. pantu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  "attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi" ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, ko ir lietderīgi risināt, veicot daudzgadu investīcijas, kuras ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās un attiecīgajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar [XX]. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunās Enerģētikas savienības pārvaldības regulas numurs];
(1)  "attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi" ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. un 4. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, ko ir lietderīgi risināt, veicot daudzgadu investīcijas, kuras ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās un attiecīgajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar [XX]. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunās Enerģētikas savienības pārvaldības regulas numurs];
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)   “veicinošais nosacījums” ir konkrēts un precīzi definēts nosacījums, kam ir patiesa saikne ar tiešu ietekmi uz konkrētā programmas mērķa efektīvu un lietderīgu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4a)  “programma” ELFLA kontekstā nozīmē KLP stratēģiskos plānus, kas minēti Regulā (ES) [...] (“KLP stratēģisko plānu regula”);
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8. punkts – c apakšpunkts
(c)  valsts atbalsta shēmu kontekstā — atbalstu saņemošais uzņēmums;
(c)  valsts atbalsta shēmu kontekstā — attiecīgi atbalstu saņemošā struktūra vai uzņēmums, izņemot gadījumus, kad atbalsts vienam uzņēmumam ir mazāks par 200 000 EUR, un šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta saņēmējs ir tā struktūra, kas piešķir atbalstu, neskarot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/20131a, (ES) Nr. 1408/20131b un (ES) Nr. 717/20141c;
__________________
1a OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.
1b OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.
1c OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  “mazo projektu fonds" ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu atlase un īstenošana;
(9)  "mazo projektu fonds" ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu, tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektu, atlase un īstenošana;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 21. punkts
(21)  "īpašais fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde vai līdzdalības fonds nolūkā nodrošināt galasaņēmējiem finanšu produktus;
(21)  "īpašais fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde vai līdzdalības fonds un ar kura starpniecību tie nodrošina galasaņēmējiem finanšu produktus;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 36.a punkts (jauns)
(36a)  princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanas, politikas un investīciju lēmumos prioritāte tiek piešķirta pasākumiem, kas enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu padara efektīvākus;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 37. punkts
(37)  “klimatnoturība” ir process, kas nodrošina infrastruktūras noturību pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami) vai starptautiski atzītiem standartiem.
(37)  “klimatnoturība” ir process, kas nodrošina infrastruktūras noturību pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem vai valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami), to, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka tiek izvēlēti īpaši emisiju samazināšanas un dekarbonizācijas risinājumi;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 37.a punkts (jauns)
(37a)  “EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai jebkāds Eiropas Investīciju bankas apakšuzņēmums;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;
(a)  konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot novatorisku un viedu ekonomikas pārveidi un stiprinot mazos un vidējos uzņēmumus;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;
(b)  zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz neto oglekļa nulles emisijas ekonomiku, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;
(c)  ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti, tajā skaitā viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, un reģionālo IKT savienotību;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
(d)  sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
(e)  iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu reģionu, teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.
3.  Dalībvalstis nodrošina attiecīgo darbību klimatnoturību visā plānošanas un īstenošanas procesā un katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.
4.  Saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem un atbilstoši subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai tādējādi izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Dalībvalstis un Komisija nodrošina atbilstību attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] ("Finanšu regula").
1.  Dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar to institucionālo un tiesisko regulējumu, un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] ("Finanšu regula").
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Tomēr Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU37, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].
2.  Neskarot 1. panta 2. punktu, Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU37, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].
_________________
_________________
37 [Regula (ES) Nr. [...] par [...] (OV L [...], [...], [...]. lpp).]
37 [Regula (ES) Nr. [...] par [...] (OV L [...], [...], [...]. lpp).]
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Komisija var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), veicot netiešu pārvaldību.
3.  Komisija ar attiecīgās dalībvalsts un attiecīgā reģiona piekrišanu var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), veicot netiešu pārvaldību.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Katra dalībvalsts organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:
1.  Saistībā ar partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē pilnvērtīgu un efektīvu partnerību. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;
(a)  reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
(c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ca punkts (jauns)
(ca)   attiecīgā gadījumā — pētniecības iestādes un augstskolas.
Grozījums Nr. 78 un 459
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu.
2.  Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un augšupēju pieeju dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu. Šajā sakarībā dalībvalstis atbilstošu procentuāļo daļu no fondu nodrošinātajiem resursiem piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai. Saistībā ar pārrobežu programmām attiecīgās dalībvalstis šos partnerus iekļauj no visām iesaistītajām dalībvalstīm
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201438.
3.  Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201438. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 107. pantu attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 240/2014 grozījumiem, lai minēto deleģēto regulu pielāgotu šai regulai.
_________________
_________________
38 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
38 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu.
4.  Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Horizontālie principi
1.  Dalībvalstis un Komisija attiecīgo fondu apguvē nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un tiktu integrēta dzimumperspektīva.
3.  Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, kā arī saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.
4.  Fondu mērķi tiek īstenoti, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un Savienībai tiecoties sasniegt mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, turklāt ievērojot principu „piesārņotājs maksā”, kā tas paredzēts LESD 191. panta 1. un 2. punktā.
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka programmu sagatavošanas un īstenošanas procesā tiek veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektīva izmantošana, princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, sociāli taisnīgi īstenota enerģijas pāreja, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Tām jācenšas izvairīties no investīcijām, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
1.  Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Šādu partnerības nolīgumu sagatavo saskaņā ar rīcības kodeksu, ko izveido ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to.
2.  Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to, bet ne vēlāk kā 2021. gada 30. aprīlī.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu.
3.  Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu un nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  izvēlētie politikas mērķi, kas norāda, saskaņā ar kuriem fondiem un programmām tie tiks īstenoti, un to pamatojums, kā arī attiecīgā gadījumā pamatojums InvestEU īstenošanas režīma izmantošanai, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus;
(a)  izvēlētie politikas mērķi, kas norāda, saskaņā ar kuriem fondiem un programmām tie tiks īstenoti, un to pamatojums, ņemot vērā un uzskaitot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī reģiona problēmas;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts
i)  kopsavilkums par rīcībpolitikas izvēli un galvenajiem rezultātiem, kas gaidāmi katrā no fondiem, t. sk. attiecīgā gadījumā izmantojot InvestEU;
i)  kopsavilkums par rīcībpolitikas izvēli un galvenajiem rezultātiem, kas gaidāmi katrā no fondiem;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts
ii)  fondu koordinācija, norobežošana un papildināmība un attiecīgā gadījumā koordinācija starp valstu un reģionālajām programmām;
ii)  fondu koordinācija, norobežošana un papildināmība un attiecīgā gadījumā koordinācija starp valstu un reģionālajām programmām, jo īpaši attiecībā uz KLP stratēģiskajiem plāniem, kas minēti Regulā (ES) [...] (“KLP stratēģisko plānu regula”);
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – iii apakšpunkts
iii)  papildināmība starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;
iii)  papildināmība un sinerģijas starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar projektiem, ko finansē no programmas “Apvārsnis Eiropa”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia)   nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ietverto mērķu, politikas virzienu un pasākumu īstenošana;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda katram politikas mērķim valsts līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju;
(c)  provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda katram politikas mērķim valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  attiecīgā gadījumā finanšu resursu sadalījums pa reģionu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 102. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot starp reģionu kategorijām saskaņā ar 105. pantu;
(d)  finanšu resursu sadalījums pa reģionu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 102. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot starp reģionu kategorijām saskaņā ar 105. pantu;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  summas, kas jāiemaksā InvestEU, pa fondiem un reģionu kategorijām;
svītrots
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju fondu apguvē.
(g)  kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju fondu apguvē un tās pārvaldības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns)
(ga)   attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, kā risināt demogrāfiskās problēmas un/vai reģionu un teritoriju īpašās vajadzības;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – gb punkts (jauns)
(gb)   komunikācijas un redzamības stratēģija.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a daļa (jauna)
EIB pēc dalībvalstu lūguma var piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, finanšu instrumentiem un PPP.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. daļa
Attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu.
Attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu un pārrobežu investīciju vajadzības attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.
1.  Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā 4. un 6. panta noteikumus, attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī pasākumus, kas saistīti ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un to risināšanas veidu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Trīs mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to.
2.  Divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, un dara to mēneša laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza.
4.  Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi minēto partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza.
Grozījums Nr. 428
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.
1.  No 2023. gada 1. janvāra dalībvalstis ar attiecīgo vadošo iestāžu piekrišanu pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt līdz 2 % no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF līdzekļu programmai InvestEU un to īstenot, izmantojot budžeta garantijas. Vidusposma pārskatīšanā programmai InvestEU var piešķirt vēl līdz 3 % no katra fonda kopējā piešķīruma. Šādas iemaksas piešķir investīcijām saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem un tajā pašā reģionu kategorijā, kam paredzēti fondi, no kuriem līdzekļi piešķirti. Ja programmai InvestEU piešķir līdzekļus no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, piemēro šīs regulas 11. pantā un III un IV pielikumā noteiktos veicinošos nosacījumus. Piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.   Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Programmas grozījuma pieprasījuma gadījumā piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
svītrots
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts komponentā.
3.  Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu attiecīgās dalībvalsts komponentā.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu.
Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2023. gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 2. daļa
Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.
Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vai attiecīgi groza vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
5.  Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu.
5.  Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz sākotnējo programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu. Šādā īpašā gadījumā iespējami grozījumi attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu līdzekļiem, kamēr vien saistības vēl nav īstenotas.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
10. pants – 7. punkts
7.  Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā.
7.  Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un vietējai vai reģionālajai iestādei, uz kuru attiecas iemaksa, un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai ("veicinošie nosacījumi").
Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai ("veicinošie nosacījumi"). Veicinošos nosacījumus piemēro apjomā, kādā tie palīdz sasniegt programmas konkrētos mērķus.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu.
2.  Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu. Pēc dalībvalsts pieprasījuma EIB var sniegt ieguldījumu to darbību novērtēšanā, kas vajadzīgas attiecīgo veicinošo nosacījumu izpildei.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisija trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei.
Komisija divu mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus.
Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju ilgākais divu mēnešu laikā iesniegt apsvērumus.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
11. pants – 5. punkts – 1. daļa
Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam.
Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi var iekļaut maksājuma pieteikumos, pirms Komisija informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam, neskarot pašu atlīdzināšanas apturēšanu līdz brīdim, kad šis nosacījums ir izpildīts.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.
Dalībvalsts, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].
2.  Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:
1.  Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts un attiecīgās vadošās iestādes pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;
(a)  jaunas problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, un mērķus, kas noteikti integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanā;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija;
(b)  attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas stāvoklis un teritoriālās vajadzības, kuru nolūks ir samazināt atšķirības, kā arī ekonomisko un sociālo nevienlīdzību;
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  visas būtiskās negatīvās finansiālās, ekonomiskās vai sociālās norises, kuru dēļ ir jāpielāgo programmas, tostarp sakarā ar simetriskiem vai asimetriskiem satricinājumiem Savienībā un tās reģionos.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.
Saskaņā ar pārskatīšanas rezultātiem dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai paziņo, ka grozījumi netiek pieprasīti. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem, vai attiecīgā gadījumā norāda iemeslus, kāpēc programmas grozījumi nav pieprasīti.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;
(a)  pārskatītos sākotnējos finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)   summas, kas jāiemaksā InvestEU, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un reģionu kategorijām;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
14. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Komisija līdz 2026. gada 31. martam pieņem ziņojumu, kurā apkopoti 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas rezultāti. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 425/rev, 444/rev, 448 un 469
Regulas priekšlikums
15. pants
[...]
svītrots
Or. en
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
1.  Dalībvalstis sadarbībā ar 6. pantā minētajiem partneriem sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 1. daļa
Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.
Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam vai vairākiem politikas mērķiem vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts
i)  ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, izņemot programmas, ko atbalsta no EJZF;
i)  ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības un nevienlīdzība, izņemot programmas, ko atbalsta no EJZF;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts
ii)  tirgus nepilnības, investīciju nepieciešamība un papildināmība ar citiem atbalsta veidiem;
ii)  tirgus nepilnības, investīciju nepieciešamība un papildināmība un sinerģijas ar citiem atbalsta veidiem;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts
iii)  problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un citos attiecīgajos Savienības ieteikumos, kas adresēti dalībvalstij;
iii)  problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts
iv)  problēmas saistībā ar administratīvo spēju un pārvaldību;
iv)  problēmas saistībā ar administratīvo spēju un pārvaldību un vienkāršošanas pasākumi;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iva apakšpunkts (jauns)
iva)   attiecīgā gadījumā — integrēta pieeja demogrāfijas problēmu risināšanai;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – via apakšpunkts (jauns)
via)   uzdevumi un saistītie mērķi, kas noteikti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un Eiropas sociālo tiesību pīlārā;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – vii apakšpunkts
vii)  programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, progress attiecīgā Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;
vii)  programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, progress attiecīgā Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā, kā arī konstatētie trūkumi;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – i apakšpunkts
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvais saraksts un grafiks, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa - d punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia)   darbības, ar kurām garantē līdztiesību, iekļaušanu un nediskriminēšanu;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – v apakšpunkts
v)  starpreģionālas un transnacionālas darbības, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
v)  starpreģionālas, pārrobežu un transnacionālas darbības, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – va apakšpunkts (jauns)
va)   investīciju ilgtspēja;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – viia apakšpunkts (jauns)
viia)   apraksts par to, kā jācenšas sasniegt papildināmību un sinerģiju ar citiem fondiem un instrumentiem;
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – i punkts
(i)  paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus;
(i)  paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, attiecīgā gadījumā informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – j punkts
(j)  vadošā iestāde, revīzijas iestāde un struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas.
(j)  vadošā iestāde, revīzijas iestāde, iestāde, kas atbildīga par grāmatvedības funkciju saskaņā ar 70. pantu, un struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].
Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Ņemot vērā nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas, programmai pievieno vides ziņojumu, kurā ietverta attiecīga informācija par ietekmi uz vidi saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
17. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2025. gadam paredzētās summas.
6.  Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj 2021.–2027. gadam paredzētās summas.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.
1.  Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī attiecīgos uzdevumus, kas noteikti integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un to risināšanas veidu.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
2.  Komisija var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, un dara to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.
4.  Ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
2.  Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, darot to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
4.  Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
19. pants – 5. punkts – 1. daļa
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 7 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. To darot, dalībvalsts ievēro ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 izveidoto rīcības kodeksu. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
19. pants – 6. punkts
6.  Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.
6.  Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības, tehniskiem vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts
2.  ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.
2.  ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 15 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība.
1.  Elastīguma nodrošināšanas nolūkā dalībvalstis ar programmas uzraudzības komitejas piekrišanu var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
Grozījums Nr. 171 un 434
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti, un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, attiecīgās dalībvalsts labā.
2.  Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti.
Grozījums Nr. 172, 433 un 434
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
3.  Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas.
3.  Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti ar nolūku panākt savstarpējo papildināmību un ietekmi, un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
3. sadaļa – 1.a nodaļa (jauna)
I a NODAĻA Lieli projekti
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
21.a pants (jauns)
21.a pants
Saturs
Programmā vai programmās no ERAF un Kohēzijas fonda var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt nedalāmu un precīzi noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un kura kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 100 000 000 EUR (“liels projekts”). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
21.b pants (jauns)
21.b pants
Liela projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija
Pirms liela projekta apstiprināšanas vadošā iestāde iesniedz Komisijai šādu informāciju:
(a)  ziņas par struktūru, kas būs atbildīga par liela projekta īstenošanu, un tās statusu;
(b)  apraksts par investīciju un tās īstenošanas vietu;
(c)  kopējās izmaksas un kopējās attiecināmas izmaksas;
(d)  veiktā priekšizpēte, tostarp iespēju analīze un rezultāti;
(e)  izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska izvērtējums;
(f)  ietekmes uz vidi analīze, kurā ņemta vērā nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt tās, kā arī noturība pret katastrofām;
(g)  skaidrojums, kā lielais projekts atbilst attiecīgās programmas vai programmu atbilstošajām prioritātēm un kāds ir projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāšu konkrēto mērķu sasniegšanā un paredzamais ieguldījums sociālekonomiskajā attīstībā;
(h)  finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
(i)  lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu, — posmi, kuriem lūdz atbalstu no fondiem plānošanas periodā.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
21.c pants (jauns)
21.c pants
Lēmums par lielu projektu
1.  Komisija novērtē lielo projektu, balstoties uz 21.b pantā minēto informāciju, lai noteiktu, vai vadošās iestādes atlasītajam lielajam projektam prasītais finansiālais ieguldījums ir pamatots. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 21.b pantā minētās informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījuma apstiprināšanu.
2.  Šā panta 1. punktā paredzēto apstiprināšanu Komisija veic ar nosacījumu, ka tiek noslēgts pirmais būvdarbu līgums vai — saskaņā ar PPP struktūrām īstenotu darbību gadījumā — trīs gadu laikā no apstiprināšanas dienas tiek parakstīts PPP līgums starp publisko struktūru un privāto sektoru.
3.  Ja Komisija neapstiprina finanšu ieguldījumu atlasītajā lielajā projektā, tā savā lēmumā norāda šāda noraidījuma iemeslus.
4.  Lielos projektus, kas iesniegti 1. punktā paredzētajai apstiprināšanai, iekļauj programmas lielo projektu sarakstā.
5.  Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieteikumā pēc iesniegšanas 1. punktā minētajai apstiprināšanai. Ja Komisija neapstiprina vadošās iestādes atlasīto lielo projektu, izdevumu deklarāciju pēc dalībvalsts veiktas pieteikuma atsaukšanas vai Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgi izlabo.
(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas V pielikumā.)
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF atbilstoši 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim.
(c)  citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas atbilstoši 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
22. pants – 1.a daļa (jauna)
Gadījumos, kad vietējās attīstības stratēģijas finansē vairāk nekā viens fonds, dalībvalstis nodrošina saskaņotību un koordinēšanu.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;
(a)  stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija, tostarp savstarpējās ekonomiskās, sociālas un vidiskās saiknes;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.
(d)  apraksts par 6. pantā minēto partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.
2.  Teritoriālās stratēģijas sagatavo un apstiprina attiecīgo reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu atbildībā. Teritoriālo stratēģiju vajadzībām var atjaunināt un izmantot jau pastāvošus stratēģiskos dokumentus par attiecīgajām teritorijām.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.
Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās reģionālās, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 2. punktā minētās iestādes sadarbojas ar attiecīgām vadošajām iestādēm, lai noteiktu attiecīgajā programmā atbalstāmo darbību tvērumu.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts
4.  Ja pilsētas, vietējā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.
4.  Ja reģionāla, vietēja vai cita publiska iestāde vai cita struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Atlasītās darbības var atbalstīt no vairāk nekā vienas prioritātes vienā un tajā pašā programmā.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI").
1.  Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairāk nekā viena fonda, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"). Attiecīgos gadījumos katru ITI var papildināt ELFLA finansiālais atbalsts.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
24. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbību atlasē iesaistās attiecīgās reģionālās, vietējās vai citas publiskās iestādes vai struktūras.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  ERAF, ESF+ un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
1.  ERAF, ESF+, EJZF un ELFLA atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību. ELFLA kontekstā šādu attīstību nosaka par LEADER vietējo attīstību.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa;
(b)  tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, arī ne publiskais sektors;
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  atbalsta tīklošanu, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem.
(d)  atbalsta tīklošanu, augšupējas pieejas, piekļūstamību, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
25. pants – 4. punkts
4.  Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu.
4.  Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu. Var noteikt arī no katra attiecīgā fonda finansējamo pasākumu un darbību veidu.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  minētās stratēģijas mērķi, t. sk. izmērāmi rezultātu mērķrādītāji un saistītās plānotās darbības;
(d)  minētās stratēģijas mērķi, t. sk. izmērāmi rezultātu mērķrādītāji, un saistītās plānotās darbības, kas veicamas, risinot vietējās sabiedrības identificētās vietējās vajadzības;
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda un attiecīgās programmas.
(f)  finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda — attiecīgā gadījumā arī ELFLA — un katras attiecīgās programmas.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem.
4.  Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem. Attiecīgos valsts publiskos ieguldījumus garantē uzreiz par visu periodu.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.
2.  Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas ir iekļaujošas un ka tās vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā, lai pildītu uzdevumus, kas saistīti ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  veido vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības;
(a)  veido vietējo dalībnieku administratīvās spējas izstrādāt un īstenot darbības;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
27. pants – 5. punkts
5.  Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju.
5.  Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju, veicinot funkciju nodalījumu vietējā rīcības grupā.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:
1.  Lai nodrošinātu papildināmību un sinerģijas, dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģiju izstrādi un īstenošanu nākotnē;
(a)  administratīvo spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģiju izstrādi un īstenošanu nākotnē;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai tām sniegtu informāciju un sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikumu sagatavošanā;
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
29. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:
(a)  palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā;
(b)  atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai fondu pārvaldībai;
(c)  pētījumus, kas saistīti ar Komisijas ziņošanu par fondiem un kohēzijas ziņojumu;
(d)  pasākumus, kas saistīti ar fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un to apguvi, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;
(e)  izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un pētījumus, tostarp vispārīgas dabas, par fondu pašreizējo un turpmāko darbību;
(f)  darbības ar mērķi izplatīt informāciju, attiecīgā gadījumā atbalstīt tīklošanu, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, kas gūti ar atbalstu no fondiem, kā arī palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;
(g)  datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām;
(h)  pasākumus izvērtēšanas metožu uzlabošanai un informācijas apmaiņai par izvērtēšanas praksi;
(i)  ar revīziju saistītas darbības;
(j)  nacionālo un reģionālo spēju stiprināšanu attiecībā uz investīciju plānošanu, finansējuma vajadzībām, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu;
(k)  labas prakses izplatīšanu ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm stiprināt attiecīgo 6. panta 1. punktā minēto partneru un to jumta organizāciju spējas.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
29. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Komisija vismaz 15 % no tehniskās palīdzības resursiem pēc savas iniciatīvas paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem — jo īpaši efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus — un it sevišķi izceļot fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē Savienības politikas prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Šādas darbības var aptvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodos.
2.  Šādas darbības var aptvert iepriekšējos un turpmākos plānošanas periodus.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
29. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Lai izvairītos no maksājumu apturēšanas situācijām, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis un reģioni, kam administratīvās spējas trūkuma dēļ ir bažas par atbilstību, saņem pienācīgu tehnisko palīdzību administratīvās spējas uzlabošanai.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
1.  Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, 6. pantā minēto partneru spēju veidošanai, kā arī nolūkā nodrošināt tādas funkcijas kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
3.  Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas uz vienu atsevišķu fondu.
3.  Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas vai nu uz vienu atsevišķu fondu, vai uz vairākiem fondiem.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:
2.  Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu vienošanos un ņemot vērā programmas finanšu plānu, par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes var noteikt līdz šādam apmēram:
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ERAF atbalstam atbilstoši mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Kohēzijas fonda atbalstam: 2,5 %;
(a)  ERAF atbalstam atbilstoši mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Kohēzijas fonda atbalstam: 3 %;
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ESF+ atbalstam: 4 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts: 5 %;
(b)  ESF+ atbalstam: 5 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts: 6 %;
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.
(d)  AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 7 %.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Tālāko reģionu gadījumā a), b) un c) apakšpunktā paredzētās likmes ir par ne vairāk kā 1 % augstākas.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. daļa
Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt publisko iestāžu un pakalpojumu, saņēmēju un attiecīgo partneru institucionālo spēju un efektivitāti, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. daļa
Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar 89. pantā minēto finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām.
Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar 89. pantā minēto finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tehnisko palīdzību fakultatīvas īpašas programmas veidā var nodrošināt vai nu ar finansējumu, kas nav saistīts ar tehniskās palīdzības izmaksām, vai ar tiešo izmaksu atlīdzināšanu.
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
Dalībvalsts pēc apspriešanās ar vadošo iestādi izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts
2.  Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.
2.  Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu, ņemot vērā, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
33. pants – 5. punkts
5.  Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c) punkta vi) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai.
5.  Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.
Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, to darot pārredzami.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.
2.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji. Attiecīgā gadījumā piedalīties uzraudzības komitejas darbā padomdevēja statusā var uzaicināt EIB pārstāvjus.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
34. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  AMIF, IDF un BMVI uzraudzības komitejas darbā kā padomdevējas piedalās attiecīgās decentralizētās aģentūras.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)   priekšlikumus par iespējamiem vienkāršošanas pasākumiem saņēmēju labā;
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;
(b)  jebkurus jautājumus — attiecīgā gadījumā arī jebkurus pārkāpumus —, kas ietekmē programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
(i)  progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā (attiecīgā gadījumā).
(i)  progresu publiskā sektora iestāžu, partneru un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā (attiecīgā gadījumā).
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;
(b)  gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)   izmaiņas 17. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā;
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
35. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Uzraudzības komiteja var ierosināt vadošajai iestādei uzņemties vēl citas intervences funkcijas.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
36. pants – 1. punkts – 1. daļa
Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu.
Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu. Šajā procesā pienācīgi iesaista vadošās iestādes.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
36. pants – 6. punkts
6.  Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.
6.  Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – 2. daļa
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris.
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 28. februāris un pēdējās — 2030. gada 28. februāris.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – 3. daļa
Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.
Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;
(a)  attiecībā uz datiem, kas nosūtāmi katru gadu līdz 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības.
(b)  attiecībā uz datiem, kas nosūtāmi katru gadu tikai līdz 31. maijam un 30. novembrim, izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības.
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
1.  Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas inkluzivitāti, nediskriminējošo raksturu, rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību, redzamību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
40. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Šā panta 2. punktā minētajā izvērtējumā izvērtē arī sociālekonomisko ietekmi un finansējuma vajadzības attiecībā uz 4. panta 1. punktā minētajiem politikas mērķiem programmās un starp tām, īpašu uzmanību pievēršot tādiem mērķiem kā konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, kas panākama, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, un ciešāk savienota Eiropa, kas panākama, uzlabojot mobilitāti, tostarp viedu un ilgtspējīgu mobilitāti un reģionālo IKT savienotību. Komisija šā izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts
(b)  citi attiecīgie partneri un struktūras.
(b)  citi attiecīgie partneri un struktūras, tostarp reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes un ekonomiskie un sociālie partneri.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.
1.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, indikatīvos termiņus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
44. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  juridisko personu gadījumā — saņēmēja nosaukums;
(a)  juridisko personu gadījumā — saņēmēja un darbuzņēmēja nosaukums;
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē vai sociālo plašsaziņas līdzekļu vietnēs, ja šādas vietnes ir, publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
(a)  saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē un sociālo mediju vietnēs, ja šādas vietnes ir, publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
(c)  tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus par:
(c)  tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, uzstāda sabiedrībai skaidri redzamas pastāvīgas plāksnes vai informācijas stendus par:
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts;
(d)  par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiski sabiedrībai skaidri redzamā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts;
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   no faktiskās īstenošanas brīža publiski un pastāvīgi, sabiedrībai skaidri redzami un saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām uzstāda Savienības emblēmu;
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šī prasība neattiecas uz darbībām, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā noteikto konkrēto mērķi.
Šī prasība neattiecas uz darbībām, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. daļa
Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, finanšu instrumenti vai prēmijas, vai šo veidu kombinācija.
Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, ierobežota finanšu instrumentu izmantošana vai prēmijas vai šo veidu kombinācija.
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  vienota likme līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar nosacījumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
(c)  vienota likme līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar nosacījumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) vai c) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas dalot ar 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi;
(a)  jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas līdz ar prognozētajām papildu izmaksām (lai ņemtu vērā tādus faktorus kā tarifu pieaugums un paaugstināšana amatā) dalot ar 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi;
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.
(b)  jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas līdz ar prognozētajām papildu izmaksām (lai ņemtu vērā tādus faktorus kā tarifu pieaugums un paaugstināšana amatā) dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
52. pants – 2. punkts
2.  Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem.
2.  Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem. Šāds atbalsts var būt vērsts uz investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmajā kapitālā atbilstoši piemērojamiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
52. pants – 3. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  summa, ko ierosināts iemaksāt no programmas finanšu instrumentā, un paredzamais sviras efekts;
(a)  summa, ko ierosināts iemaksāt no programmas finanšu instrumentā, un paredzamais sviras efekts, kā arī attiecīgie novērtējumi;
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
52. pants – 5. punkts
5.  Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Šādā gadījumā minētajai vienotajai finanšu instrumenta darbībai piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus.
5.  Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Ja programmas atbalsts dotācijas veidā ir mazāks nekā programmas atbalsts finanšu instrumenta veidā, piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 2. daļa
Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.
Vadošā iestāde, tieši vai netieši piešķirot līguma slēgšanas tiesības, izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Vadošā iestāde, tieši piešķirot tiesības, uzdevumu izpildi var uzticēt:
(a)  EIB;
(b)  starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir daļu turētāja;
(c)  valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona un profesionāli veic finanšu darbības.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
53. pants – 7. punkts
7.  Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā.
7.  Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai vai katram intervences veidam ELFLA gadījumā par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
53. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Ziņošanas prasības par finanšu instrumentu izmantošanu paredzētajiem nolūkiem attiecina tikai uz vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem.
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
54. pants – 2. punkts
2.  Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos līdz attiecināmības perioda beigām.
2.  Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos, kas paredzēti jaunām investīcijām galasaņēmēju līmenī, vai — attiecīgā gadījumā — lai segtu zaudējumus fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kuri rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, līdz attiecināmības perioda beigām.
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts
1.  Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali.
1.  Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, vai citādam Savienības atbalstam, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
55. pants – 2. punkts
2.  Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai neatkarīgā novērtējumā.
2.  Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai ex ante novērtējumā, kurš veikts atbilstoši šīs regulas 52. pantam.
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts
1.  Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām.
1.  Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ietaupījumus, ko dod darbību efektivitātes uzlabojumi, neuzskata par ienākumiem pirmās daļas izpratnē. Jo īpaši izmaksu ietaupījumus, ko dod energoefektivitātes pasākumi, neizmanto par iemeslu attiecīgi samazināt darbības subsīdijas.
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
57. pants – 2. punkts – 1. daļa
Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. gada 31. decembrim.
Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2030. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
57. pants – 4. punkts
4.  Visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība veicina programmas mērķu sasniegšanu.
4.  Visu ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonda ietvaros veiktu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība ir attiecināma uz kādu no pieciem Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) mērķa elementiem, kas noteikti Regulas (ES) [...] (“ETS regula”) 3. pantā, un veicina programmas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
57. pants – 6. punkts
6.  Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi.
6.  Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi. Šo punktu nepiemēro EJZF kompensācijai par papildu izmaksām tālākajos reģionos un izdevumiem, kas tiek finansēti ar īpašiem ERAF un ESF+ piešķīrumiem tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;
(a)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas, vai attiecībā uz ieguldījumu finanšu instrumentos, kas rodas no negatīviem procentiem;
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)   pievienotās vērtības nodoklis (“PVN”), izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR.
svītrots
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darbību attiecināmību nosaka katrā gadījumā atsevišķi, izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR, un galasaņēmēju investīcijas un izdevumus.
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – 2. daļa
Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā un attiecas uz MVU radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
59. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.
3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmieguldījumam finanšu instrumentos vai no tiem un nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 3. punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Pirmajos divpadsmit finanšu instrumenta īstenošanas mēnešos pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšana ir attiecināma. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 2. punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts – 2. daļa
Minēto robežvērtību nepiemēro, ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis.
Ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis, maksas ir balstītas uz veikumu.
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
63. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno jebkādu darbību, kas vajadzīga, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem.
2.  Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un dara visu, kas vajadzīgs, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem. Dalībvalstis pilnīgi sadarbojas ar OLAF.
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
63. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami.
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi, neitrāli un ticami.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
63. pants – 6. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.
Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Ar šādu kārtību saistītā darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 64. panta 4.a punktu izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.
Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot lietotājdraudzīgas elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 2. daļa
Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 3. daļa
Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā].
Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
63. pants – 11. punkts
11.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem.
11.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus un noteikumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi. Komisija sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.
Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi un efektīvi. Komisija dalībvalstīm sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
64. pants – 2. punkts
2.  Komisijas revīziju veic līdz triju kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.
2.  Komisijas revīziju veic līdz divu kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  Komisija vismaz 12 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Šādā revīzijā var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji;
(a)  Komisija vismaz 15 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Šādā revīzijā var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji;
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
(c)  Komisija ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
Grozījums Nr. 283
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.
(d)  Komisija ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Dalībvalsts atbildi uzskata par pilnīgu, ja Komisija 2 mēnešos nav ziņojusi, ka pastāv vēl neizskatīti dokumenti.
Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par trīs mēnešiem.
Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 285
Regulas priekšlikums
64. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Neskarot 63. panta 6. punktu, Komisija nodrošina sūdzību izskatīšanas sistēmu, kas ir pieejama iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 286
Regulas priekšlikums
65. pants – 2. punkts
2.  Revīzijas iestāde ir publiska iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no revidējamajām struktūrām.
2.  Revīzijas iestāde ir publiska vai privāta iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un struktūrām vai subjektiem, kam uzticētas vai deleģētas funkcijas.
Grozījums Nr. 287
Regulas priekšlikums
66. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  ierakstīt un uzglabāt elektroniskā sistēmā datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijai un revīzijai, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
(e)  ierakstīt un uzglabāt elektroniskās sistēmās datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijai un revīzijai, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
Grozījums Nr. 288
Regulas priekšlikums
67. pants – 1. punkts – 1. daļa
Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.
Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 289
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  nodrošina, ka atlasītās darbības atbilst programmai un sniedz rezultatīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;
(a)  nodrošina, ka atlasītās darbības ir ilgtspējīgas, atbilst programmai, kā arī teritoriālajām stratēģijām un sniedz rezultatīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;
Grozījums Nr. 290
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta apmēra, veikto aktivitāšu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;
(c)  nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā pienācīgu atbalsta apmēra, veikto aktivitāšu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  nodrošina, ka atlasītajām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES48 darbības joma, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES49 ;
(e)  nodrošina, ka atlasītajām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES48 darbības joma, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra un ka pienācīgi ir ņemts vērā alternatīvu risinājumu novērtējums, kā arī vispusīga sabiedriskā apspriešana, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES49;
_________________
_________________
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).
49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  pārliecinās, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;
(f)  nodrošina, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 293
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – j apakšpunkts
(j)  nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
(j)  pirms investīciju lēmumu pieņemšanas nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi, kā arī principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu.
Grozījums Nr. 294
Regulas priekšlikums
67. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Pienācīgi pamatotos gadījumos vadošā iestāde var arī nolemt līdz 5 % no programmas finanšu piešķīruma no ERAF un ESF+ veltīt konkrētiem projektiem dalībvalstī, uz kuriem attiecināma programma “Apvārsnis Eiropa”, arī tiem, kas atlasīti otrajā posmā, ar nosacījumu, ka šie konkrētie projekti palīdz sasniegt programmas mērķus attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 295
Regulas priekšlikums
67. pants – 6. punkts
6.  Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību.
6.  Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā viena mēneša laikā informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību, arī izmaksu un ieguvumu analīzi.
Grozījums Nr. 296
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu;
(b)  priekšfinansējuma un starpposma maksājumu gadījumā nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu par pārbaudītajiem izdevumiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu;
Grozījums Nr. 297
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 85. un 86. pantu;
(a)  sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 85. un 86. pantu un ņemt vērā revīzijas iestādes vai tās atbildībā veiktās revīzijas;
Grozījums Nr. 298
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  sagatavot pārskatus saskaņā ar 92. pantu un elektroniskā sistēmā glabāt ierakstus par visiem pārskatu elementiem;
(b)  sagatavot un iesniegt pārskatus, apstiprināt pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saskaņā ar 92. pantu un elektroniskā sistēmā glabāt ierakstus par visiem pārskatu elementiem;
Grozījums Nr. 299
Regulas priekšlikums
71. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Revīziju veic, ievērojot standartus, kas piemērojami revidētās darbības veikšanas laikā, izņemot gadījumus, kad jauni standarti ir labvēlīgāki saņēmējam.
Grozījums Nr. 300
Regulas priekšlikums
71. pants – 6.b punkts (jauns)
6.b   Ja kādas darbības revīzijā tiek konstatēts pārkāpums, kura rezultātā tiek pieņemta finansiāla sankcija, tas nav iemesls kontroles vai finanšu korekciju tvērumu attiecināt arī uz izdevumiem ārpus revidēto izdevumu grāmatvedības gada robežām.
Grozījums Nr. 301
Regulas priekšlikums
72. pants – 1. punkts
1.  Revīzijas iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām.
1.  Revīzijas iestāde pēc apspriešanās ar vadošo iestādi, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju. Revīziju veic deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām. Revīzijas iestāde revīzijas stratēģijā var noteikt vienotas uzskaites revīzijas robežas.
Grozījums Nr. 302
Regulas priekšlikums
73. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Gadījumiem, kad Komisijai un dalībvalstij ir domstarpības par revīzijas konstatējumiem, ievieš izšķiršanas procedūru.
Grozījums Nr. 303
Regulas priekšlikums
74. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā elektroniskajā sistēmā, tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.
Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās elektroniskajās sistēmās, tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.
Grozījums Nr. 304
Regulas priekšlikums
75. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju uz vietas saskaņā ar 68. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.
1.  Vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju uz vietas saskaņā ar 68. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Neskarot Finanšu regulas 127. panta noteikumus, ja finanšu instruments iesniedz kontroles ziņojumu, kas pamato maksājuma pieteikumu, vadošā iestāde var nolemt neveikt pārvaldības verifikāciju uz vietas.
Grozījums Nr. 305
Regulas priekšlikums
75. pants – 2. punkts – 2. daļa
Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz vadošajai iestādei kontroles ziņojumus, kas pamato maksājuma pieteikumus.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 306
Regulas priekšlikums
75. pants – 3. punkts
3.  Revīzijas iestāde sistēmas revīziju un darbību revīziju saskaņā ar 71., 73. vai 77. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.
3.  Revīzijas iestāde sistēmas revīziju un darbību revīziju saskaņā ar 71., 73. vai 77. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Neskarot Finanšu regulas 127. panta noteikumus, ja finanšu instruments līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz revīzijas iestādei gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši tā ārējie revidenti un kas aptver XVII pielikumā iekļautos elementus, revīzijas iestāde var nolemt citas revīzijas neveikt.
Grozījums Nr. 307
Regulas priekšlikums
75. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Garantiju fondu kontekstā par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt tādu struktūru verifikāciju vai revīziju, kuras izsniedz jaunus pamatā esošos aizdevumus, tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
(a)  ja vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem;
(b)  ja ir pierādījumi, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts.
Grozījums Nr. 308
Regulas priekšlikums
76. pants – 1. punkts
1.  Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī 5 gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.
1.  Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī trīs gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.
Grozījums Nr. 309
Regulas priekšlikums
76. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ar vadošās iestādes lēmumu dokumentu glabāšanas ilgumu var samazināt proporcionāli saņēmēju riska profilam un lielumam.
Grozījums Nr. 310
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:
Priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:
Grozījums Nr. 311
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  2022: 0,5 %;
(b)  2022: 0,7 %;
Grozījums Nr. 312
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  2023: 0,5 %;
(c)  2023: 1 %;
Grozījums Nr. 313
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  2024: 0,5 %;
(d)  2024: 1,5 %;
Grozījums Nr. 314
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts
(e)  2025: 0,5 %;
(e)  2025: 2 %;
Grozījums Nr. 315
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – f punkts
(f)  2026: 0,5
(f)  2026: 2 %
Grozījums Nr. 316
Regulas priekšlikums
85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  tehniskās palīdzības summu, kas aprēķināta saskaņā ar 31. panta 2. punktu;
(b)  tehniskās palīdzības summu, kas aprēķināta saskaņā ar 31. pantu;
Grozījums Nr. 317
Regulas priekšlikums
85. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   attiecībā uz valsts atbalstu maksājuma pieteikumā var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksājusi struktūra, kura piešķir palīdzību, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem: tiem ir bankas vai līdzvērtīga garantija, tie nepārsniedz 40 % no kopējā atbalsta, kas saņēmējam piešķirams par konkrētu darbību, un tos sedz izdevumi, ko saņēmēji izmaksājuši un ko pamato saņemtie rēķini, trīs gadu laikā.
Grozījums Nr. 318
Regulas priekšlikums
86. pants – 1. punkts
1.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XIX pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā saskaņā ar garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
1.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 1. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XIX pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā saskaņā ar garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 319
Regulas priekšlikums
86. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 3. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
2.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 320
Regulas priekšlikums
87. pants – 1. punkts
1.  Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumus ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.
1.  Komisija veic starpposma maksājumus ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.
Grozījums Nr. 321
Regulas priekšlikums
90. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ir pierādījumi, kas liecina par būtisku trūkumu, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
(a)  ir pierādījumi, ka pastāv būtisks trūkums, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
Grozījums Nr. 322
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  dalībvalsts nav veikusi vajadzīgo darbību saskaņā ar 15. panta 6. punktu.
svītrots
Grozījums Nr. 323
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. punkts
1.  Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 26. decembrim otrajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.
1.  Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 31. decembrim trešajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.
Grozījums Nr. 324
Regulas priekšlikums
99. pants – 2. punkts
2.   Summa, kas izmantojama priekšfinansējumam vai par kuru iesniedzami maksājuma pieteikumi līdz 1. punktā noteiktajam termiņam, attiecībā uz budžeta saistībām par 2021. gadu ir 60 % no minētajām saistībām. Lai aprēķinātu attiecīgās summas, katra gada budžeta saistībām par 2022.–2025. gadu pieskaita 10 % no 2021. gada budžeta saistībām.
svītrots
Grozījums Nr. 325
Regulas priekšlikums
99. pants – 3. punkts
3.  Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja 38. panta 1. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais veikuma ziņojums par programmām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, ERAF un Kohēzijas fonda.
3.  Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2030. gada 31. decembrī, atceļ, ja 38. panta 1. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais veikuma ziņojums par programmām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, ERAF un Kohēzijas fonda.
Grozījums Nr. 326
Regulas priekšlikums
100. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  nav bijis iespējams laikus sagatavot maksājuma pieteikumu, jo Savienības līmenī kavējās fondu tiesiskās un administratīvās sistēmas izveide 2021.–2027. gadam.
Grozījums Nr. 327
Regulas priekšlikums
101. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstij atvēlēts viens mēnesis, kura laikā tā var apstiprināt atceļamo saistību summu vai iesniegt apsvērumus.
2.  Dalībvalstij atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tā var apstiprināt atceļamo saistību summu vai iesniegt apsvērumus.
Grozījums Nr. 328
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. punkts
1.  ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2014.
1.  ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) 2016/2066.
Grozījums Nr. 329
Regulas priekšlikums
103. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi, kas pieejami budžeta saistībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 330 624 388 630 EUR 2018. gada cenās.
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi, kas pieejami budžeta saistībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 378 097 000 000 EUR 2018. gada cenās.
(Šā grozījuma mērķis ir atjaunot summu, kas līdzvērtīga 2014.–2020. gadam pieejamajai summai, ar nepieciešamajiem palielinājumiem atbilstoši EP nostājai attiecībā uz priekšlikumu par DFS 2021.–2027. gadam. Ja tas tiks pieņemts, būs nepieciešamas korekcijas saskaņā ar XXII pielikumā minētajiem aprēķiniem.)
Grozījums Nr. 330
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.
Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku. Minimālajam kopējam piešķīrumam no fondiem valsts līmenī vajadzētu būt 76 % no katrai dalībvalstij vai reģionam 2014.–2020. gadam piešķirtā budžeta.
Grozījums Nr. 429
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Neskarot dalībvalstu valsts piešķīrumus, finansējums reģioniem, kuru kategorija 2021.–2027. gada periodam ir pazemināta, tiek saglabāts 2014.–2020. gada piešķīrumu līmenī.
Grozījums Nr. 331
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 2.b daļa (jauna)
Tā kā kohēzijas finansējums ir īpaši svarīgs pārrobežu un transnacionālajai sadarbībai un tālākajiem reģioniem, šāda finansējuma atbalsttiesīguma kritērijiem nevajadzētu būt nelabvēlīgākiem kā 2014.–2020. gada periodā un vajadzētu nodrošināt maksimālu pastāvošo programmu pēctecību.
(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas korekcijas saskaņā ar XXII pielikumā minētajiem aprēķiniem.)
Grozījums Nr. 332
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie resursi ir 97,5 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā 322 194 388 630 EUR), un to sadalījums ir šāds:
1.  Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie resursi ir 97 % no kopējiem resursiem, t. i., kopā 366 754 000 000 EUR (2018. gada cenās). No šīs summas 5 900 000 000 EUR no ESF+ resursiem piešķir Garantijai bērniem. Atlikušās summas — 360 854 000 000 EUR (2018. gada cenās) — sadalījums ir šāds:
Grozījums Nr. 333
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  61,6 % (t. i., kopā 198 621 593 157 EUR) — mazāk attīstītiem reģioniem;
(a)  61,6 % (t. i., kopā 222 453 894 000 EUR) — mazāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 334
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  14,3 % (t. i., kopā 45 934 516 595 EUR) — pārejas reģioniem;
(b)  14,3 % (t. i., kopā 51 446 129 000 EUR) — pārejas reģioniem;
Grozījums Nr. 335
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  10,8 % (t. i., kopā 34 842 689 000 EUR) — vairāk attīstītiem reģioniem;
(c)  10,8 % (t. i., kopā 39 023 410 000 EUR) — vairāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 336
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  12,8 % (t. i., kopā 41 348 556 877 EUR) — dalībvalstīm, kurām piešķir atbalstu no Kohēzijas fonda;
(d)  12,8 % (t. i., kopā 46 309 907 000 EUR) — dalībvalstīm, kurām piešķir atbalstu no Kohēzijas fonda;
Grozījums Nr. 337
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  0,4 % (t. i., kopā 1 447 034 001 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā norādītajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
(e)  0,4 % (t. i., kopā 1 620 660 000 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā norādītajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 338
Regulas priekšlikums
104. pants – 3. punkts – 1. daļa
To resursu summa, kas ESF+ pieejami atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir 88 646 194 590 EUR.
Resursi, kas pieejami ESF+, ir 28,8 % no resursiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” (t. i., 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās). Tas neietver finansējumu nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai vai veselības sadaļai.
Grozījums Nr. 339
Regulas priekšlikums
104. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais papildu finansējums tālākajiem reģioniem, kas piešķirts ESF+, ir 376 928 934 EUR.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais papildu finansējums tālākajiem reģioniem, kas piešķirts ESF+, atbilst 0,4 % no pirmajā daļā minētajiem resursiem (t. i., 424 296 054 EUR 2018. gada cenās).
Grozījums Nr. 340
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 1. daļa
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietojamā atbalsta apmērs ir 10 000 000 000 EUR. To, izsludinot īpašus uzaicinājumus saskaņā ar Regulu (ES) [jaunās EISI regulas numurs], izmanto transporta infrastruktūras projektiem tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietojamā atbalsta apmērs ir 4 000 000 000 EUR 2018. gada cenās. To, izsludinot īpašus uzaicinājumus saskaņā ar Regulu (ES) [jaunās EISI regulas numurs], izmanto transporta infrastruktūras projektiem, ņemot vērā dalībvalstu un reģionu infrastruktūras investīciju vajadzības, tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.
Grozījums Nr. 341
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 5. daļa
30 % resursu, kas pārvietoti uz EISI, tūlīt pēc pārvietošanas ir pieejami visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, transporta infrastruktūras projektu finansēšanai saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula].
svītrots
Grozījums Nr. 342
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 6. daļa
Uz īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti pirmajā daļā, attiecas transporta nozarei piemērojamie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula]. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % resursu, kas pārvietoti uz EISI.
Uz īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti pirmajā daļā, attiecas transporta nozarei piemērojamie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula]. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu.
Grozījums Nr. 343
Regulas priekšlikums
104. pants – 5. punkts
5.  No resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 500 000 000 EUR piešķir Eiropas pilsētiniciatīvai Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
5.  No resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 560 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir Eiropas pilsētiniciatīvai Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 344
Regulas priekšlikums
104. pants – 6. punkts
6.  No ESF+ resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 175 000 000 EUR piešķir starpvalstu sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam tiešā vai netiešā pārvaldībā.
6.  No ESF+ resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 196 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir transnacionālajai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam tiešā vai netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 345
Regulas priekšlikums
104. pants – 7. punkts
7.  Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 2,5 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 8 430 000 000 EUR).
7.  Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 11 343 000 000 EUR 2018. gada cenās).
Grozījums Nr. 346
Regulas priekšlikums
105. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;
(a)  ne vairāk kā 5 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 347
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  70 % mazāk attīstītiem reģioniem;
(a)  85 % mazāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 348
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  55 % pārejas reģioniem;
(b)  65 % pārejas reģioniem;
Grozījums Nr. 349 un 447
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  40 % vairāk attīstītiem reģioniem.
(c)  50 % vairāk attīstītiem reģioniem.
Grozījums Nr. 350
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 2. daļa
Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.
Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākajiem reģioniem un papildu piešķīrumiem tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 351
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 3. daļa
Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 70 %.
Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 %.
Grozījums Nr. 352
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 4. daļa
ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.
ESF+ regulā pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes līdz 90 % prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [13]. pantu un [4. panta 1. punkta x)] un [xi)] apakšpunktu, kā arī programmām, kas risina materiālās nenodrošinātības problēmu saskaņā ar [9]. pantu, vai jauniešu bezdarba jautājumu saskaņā ar [10]. pantu, atbalsta Eiropas Garantiju bērniem saskaņā ar [10.a] pantu un transnacionālo sadarbību saskaņā ar [11.b] pantu.
Grozījums Nr. 353
Regulas priekšlikums
106. pants – 4. punkts – 1. daļa
Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 70 %.
Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 85 %.
Grozījums Nr. 453
Regulas priekšlikums
106. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Pienācīgi pamatotā gadījumā dalībvalstis var pieprasīt papildu elastību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo regulējumu attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta ar investīciju līdzfinansēšanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros. Komisija rūpīgi izvērtē attiecīgo pieprasījumu, kad tā nosaka fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu, un rīkojas veidā, kas atspoguļo investīciju stratēģisko nozīmi.
Grozījums Nr. 354
Regulas priekšlikums
107. pants – 1. daļa
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot nebūtisku šīs regulas elementu izmaiņām, kas notiek plānošanas periodā, izņemot III, IV, X un XXII pielikumu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot nebūtisku šīs regulas elementu izmaiņām, kas notiek plānošanas periodā, izņemot III, IV, X un XXII pielikumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu un šai regulai pielāgotu 6. panta 3. punktā minēto Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014.
Grozījums Nr. 355
Regulas priekšlikums
108. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā, 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 356
Regulas priekšlikums
108. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā un 89. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 3. punktā, 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 357
Regulas priekšlikums
108. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 63. panta 10. punktu, 73. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 89. panta 4. punktu un 107. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu, 63. panta 10. punktu, 73. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 89. panta 4. punktu un 107. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 359
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 001. rinda – 1. sleja
001 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
001 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 360
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 002. rinda – 1. sleja
002 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
002 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 361
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 004. rinda – 1. sleja
004 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
004 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 362
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 005. rinda – 1. sleja
005 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
005 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 363
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 035. rinda – 1. sleja
035 Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)
035 Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)
Grozījums Nr. 364
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 043. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

043

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: mehāniski bioloģiskā apstrāde, termiskā apstrāde

0%

100%

Grozījums

 

svītrots

 

 

Grozījums Nr. 365
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 056. rinda – 1. sleja
056 Tikko uzbūvētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls
056 Tikko uzbūvētas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T pamattīkls
Grozījums Nr. 366
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 057. rinda – 1. sleja
057 Tikko uzbūvētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
057 Tikko uzbūvētas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
Grozījums Nr. 367
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 060. rinda – 1. sleja
060 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls
060 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T pamattīkls
Grozījums Nr. 368
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 061. rinda – 1. sleja
061 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
061 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
Grozījums Nr. 369
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 128. rinda – 1. sleja
128 Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un saistīti tūrisma pakalpojumi
128 Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un tūrisma pakalpojumi
Grozījums Nr. 370
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 130. rinda – 1. sleja
130 Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms
130 Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms, izņemot Natura 2000 teritorijas
Grozījums Nr. 371
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 12. rinda – 1. sleja – Integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI)
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 372
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 16. rinda – 1. sleja – Integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI)
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 373
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 22. rinda – 1. sleja – Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 374
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 26. rinda – 1. sleja – Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 375
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 32. rinda – 1. sleja – Cita veida teritoriālais instruments saskaņā ar 5. politikas mērķi
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 376
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 36. rinda – 1. sleja – Cita veida teritoriālais instruments saskaņā ar 5. politikas mērķi
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 377
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. tabula – 17 rinda
17 Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
17 Tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu darbības
Grozījums Nr. 378
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6. rinda – 2. sleja
Ir sagatavots valsts regulējums UNCRPD īstenošanai, tostarp:
Ir sagatavots valsts regulējums UNCRPD īstenošanai, tostarp:
1.  mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem; datu vākšanas un uzraudzības mehānisms;
1.  mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem, datu vākšana un uzraudzības mehānisms — izmantojami visiem politikas mērķiem;
2.  kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā.
2.  kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā atbilstoši UNCRPD noteikumiem un iekļauti projekta atlases kritērijos un pienākumos;
2.a  kārtība, kādā uzraudzības komitejai ziņo par atbalstīto darbību atbilstību.
Grozījums Nr. 379
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un tiesību īstenošana, kas veicina reālu konverģenci un kohēziju Eiropas Savienībā

Valsts līmeņa kārtība, kas nodrošina tādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu pareizu īstenošanu, kuri ES veicina augšupēju sociālo konverģenci un kohēziju, un jo īpaši tas attiecas uz principiem, kas novērš negodīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 380
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Efektīva partnerības principa piemērošana

Ir ieviesta sistēma, kas visiem partneriem dod iespēju pilnvērtīgi iesaistīties programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā un kas ietver:

 

1.  kārtību, kas nodrošina partneru iesaisties procedūru pārredzamību;

 

2.  kārtību, kā izplatīt un izpaust informāciju, kas partneriem ir būtiska, lai sagatavotos sanāksmēm un veiktu pēcpasākumus;

 

3.  atbalstu partneru stiprināšanai un spēju veidošanai.

Grozījums Nr. 381
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja
Ir pieņemts valsts enerģētikas un klimata plāns, un tas ietver:
Ir pieņemts valsts enerģētikas un klimata plāns, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim globālo sasilšanu ierobežot līdz 1,5°C, un tas ietver:
1.  visus regulas par Enerģētikas savienības pārvaldību I pielikuma veidnē prasītos elementus;
1.  visus regulas par Enerģētikas savienības pārvaldību I pielikuma veidnē prasītos elementus;
2.  mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu indikatīvu izklāstu.
2.  mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu izklāstu.
Grozījums Nr. 382
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja
ERAF un Kohēzijas fonds.
ERAF un Kohēzijas fonds.
2.4.  Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām
2.4.  Veicināt pielāgošanos klimata un strukturālām pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām
Grozījums Nr. 383
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 7. rinda – 4. sleja
Ir sagatavots prioritārās rīcības plāns saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tas ietver:
Ir sagatavots prioritārās rīcības plāns saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tas ietver:
1.  visus elementus, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.–2027. gadam veidnē un par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis;
1.  visus elementus, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.–2027. gadam veidnē un par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis, tostarp prioritāros pasākumus un finansiālo vajadzību aplēses.
2.  prioritāro pasākumu identifikāciju un finansiālo vajadzību aplēses.
Grozījums Nr. 384
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 2. sleja
3.2.  Izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 385
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 4. sleja – -1.a punkts (jauns)
-1.a  prasa nodrošināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un, lielākā mērā, pabeigt trūkstošo savienojumu izveidi un novērst nepietiekamas caurlaides spēju TEN-T tīklā, un tas nozīmē arī investīcijas materiālajā infrastruktūrā;
Grozījums Nr. 386
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 4. sleja – 1. punkts
1.  ietver plānoto investīciju ekonomisko pamatojumu, kura pamatā ir pamatīga pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa liberalizācijas paredzamā ietekme;
1.  ietver plānoto investīciju ekonomisko pamatojumu, kura pamatā ir pamatīga pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme;
Grozījums Nr. 387
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 2. punkts
2.  atspoguļo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, jo īpaši ņemot vērā valstu dekarbonizācijas plānus;
2.  atspoguļo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, jo īpaši ņemot vērā valstu emisiju samazināšanas stratēģijas transporta nozarē;
Grozījums Nr. 388
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 3. punkts
3.  ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti Regulā (ES) 1316/2013, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T darba plāniem;
3.  ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti Regulā (ES) 1316/2013, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T darba plāniem, kā arī iepriekš noteiktās visaptverošā tīkla daļās;
Grozījums Nr. 389
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 4. punkts
4.  attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla nodrošina papildināmību, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;
4.  attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla nodrošina papildināmību, pilsētu tīkliem, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;
Grozījums Nr. 390
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 9.a punkts (jauns)
9.a  veicina ilgtspējīgas reģionālā un pārrobežu tūrisma iniciatīvas, kas rada izdevīgu situāciju gan tūristiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, EuroVelo tīkla savienošanu ar Eiropas dzelzceļa tīklu.
Grozījums Nr. 391
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 1. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF:
ESF:
4.1.1.  Uzlabot visu darba meklētāju, tostarp jauniešu, un neaktīvu personu piekļuvi nodarbinātībai un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku
4.1.1.  Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku, un neaktīvu personu piekļuvi nodarbinātībai un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku
4.1.2.  Modernizēt darba tirgus iestādes un pakalpojumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, pārmaiņām darba tirgū un darba tirgus mobilitātei
4.1.2.  Modernizēt darba tirgus iestādes un pakalpojumus, lai novērtētu prasmju vajadzības un tām gatavotos un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, pārmaiņām darba tirgū un darba tirgus mobilitātei
Grozījums Nr. 392
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 2. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF
ESF
4.1.3.  Veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem, veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kas mazina veselības riskus, darba ņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un veselīgas un aktīvas vecumdienas
4.1.3.  Veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem, veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kas mazina veselības riskus, darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un veselīgas un aktīvas vecumdienas
Grozījums Nr. 393
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 2. punkts
2.  pasākumus nodarbinātības, atalgojuma un pensiju atšķirības starp dzimumiem novēršanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un mērķus;
2.  pasākumus nodarbinātības, atalgojuma, sociālā nodrošinājuma un pensiju atšķirības starp dzimumiem novēršanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un mērķus;
Grozījums Nr. 394
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 3. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF:
ESF:
4.2.1.  Uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un atbilstību darba tirgum.
4.2.1.  Uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, inkluzivitāti un efektivitāti un atbilstību darba tirgum, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi un sekmētu pāreju no izglītības uz darbu.
4.2.2.  Veicināt elastīgu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, tostarp veicinot pārmaiņas karjerā un profesionālo mobilitāti.
4.2.2.  Veicināt mūžizglītību, jo īpaši elastīgu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, kā arī ikdienējo un neformālo mācīšanos, tostarp veicinot pārmaiņas karjerā un profesionālo mobilitāti.
4.2.3.  Veicināt kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības vienlīdzīgu pieejamību, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai un profesionālajai izglītībai un apmācībai un terciārajam līmenim, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.
4.2.3.  Veicināt, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības vienlīdzīgu pieejamību un pabeigšanu, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai un profesionālajai izglītībai un apmācībai un terciārajam līmenim, kā arī pieaugušo izglītībai un apmācībai, tostarp sekmējot mācīšanās mobilitāti visiem.
Grozījums Nr. 395
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 1. punkts
1.  uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas, kā arī absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem;
1.  uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas, kā arī absolventu turpmāko gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem, cita starpā izmantojot arī uz audzēkni vērstu pieeju;
Grozījums Nr. 396
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 2. punkts
2.  pasākumus kvalitatīvas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības nodrošināšanai un galveno kompetenču ieguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā;
2.  pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas, bez nošķiršanas īstenotas un iekļaujošas izglītības un apmācības nodrošināšanai un galveno kompetenču ieguvei visos līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā;
Grozījums Nr. 397
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 3. punkts
3.  koordinācijas mehānismus visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām;
3.  koordinācijas mehānismus visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā, kā arī neformālas un ikdienējas mācīšanās iespēju līmenī, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām;
Grozījums Nr. 398
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3. punkts
ERAF:
ERAF:
4.3.  Palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā.
4.3.  Palielināt marginalizētu kopienu, bēgļu un migrantu, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr. 399
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3.1. punkts
ESF:
ESF:
4.3.1.  Veicināt aktīvu iekļaušanu, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību
4.3.1.  Sekmēt aktīvu iekļaušanu, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību
Grozījums Nr. 400
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3.1.a punkts (jauns)
4.3.1.a   Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju
Grozījums Nr. 401
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 4. sleja
Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, un tas ietver:
Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars un rīcības plāns sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, un tas ietver:
1.  uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām;
1.  uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām;
2.  pasākumus, ar ko novērš un apkaro segregāciju visās jomās, tostarp nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu, un ietver iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem;
2.  pasākumus, ar ko novērš un apkaro segregāciju visās jomās, tostarp nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu, sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem;
3.  pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā kopienā;
3.  pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā, pamatojoties uz valsts deinstitucionalizācijas stratēģiju un rīcības plānu;
4.  kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
4.  kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr. 402
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 5. rinda – 2. sleja
ESF:
ESF:
4.3.2.  Veicināt marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju.
4.3.2.  Veicināt trešo valstu valstspiederīgo un marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju.
Grozījums Nr. 403
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 6. rinda – 2. sleja
ESF:
ESF:
4.3.4.  Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju; uzlabot piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
4.3.4.  Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju; uzlabot piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 404
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 6. rinda – 4. sleja – 2., 3. un 3.a punkts (jauns)
Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:
Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:
1.  veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus;
1.  veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus;
2.  pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām;
2.  pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, un personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas;
3.  pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.
3.  pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā, un pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā;
3.a   pasākumus, ar ko nodrošina sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, ilgtspēju, piekļūstamību un finansiālo pieejamību.
Grozījums Nr. 405
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 1.T tabula – Programmu struktūra

 

Komisijas ierosinātais teksts

ID

Nosaukums [300]

TP

ES atbalsta aprēķina bāze

Fonds

Atbalstītā reģiona kategorija

Konkrētais izvēlētais mērķis

1

1. prioritāte

 

ERAF

Attīstītākais

1. KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

2. KM

Tālākais un mazapdzīvots

Attīstītākais

3. KM

2

2. prioritāte

 

ESF+

Attīstītākais

4. KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

5. KM

Tālākais

3

3. prioritāte

 

KF

Nav norādīts

 

3

Prioritāte – tehniskā palīdzība

 

 

 

Nav norādīts

..

Prioritārais virziens – jaunatnes nodarbinātība

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – KVAI

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – inovatīvas darbības

 

ESF+

 

8. KM

 

Prioritārais virziens – materiālā nenodrošinātība

 

ESF+

 

9. KM

 

Grozījums

ID

Nosaukums [300]

TP

ES atbalsta aprēķina bāze

Fonds

Atbalstītā reģiona kategorija

Konkrētais izvēlētais mērķis

1

1. prioritāte

 

ERAF

Attīstītākais

1. KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

2. KM

Tālākais un mazapdzīvots

Attīstītākais

3. KM

2

2. prioritāte

 

ESF+

Attīstītākais

4. KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

5. KM

Tālākais

3

3. prioritāte

 

KF

Nav norādīts

 

3

Prioritāte – tehniskā palīdzība

 

 

 

Nav norādīts

..

Prioritārais virziens – jaunatnes nodarbinātība

 

ESF+

 

 

 

Prioritārais virziens – Garantija bērniem

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – KVAI

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – inovatīvas darbības

 

ESF+

 

8. KM

 

Prioritārais virziens – materiālā nenodrošinātība

 

ESF+

 

9. KM

Grozījums Nr. 406
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2.1. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

[ ] Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts attiecīgam konkrētai valstij adresētam ieteikumam

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts jaunatnes nodarbinātībai

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts inovatīvām darbībām

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts materiālās nenodrošinātības risināšanai

Grozījums

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts attiecīgam konkrētai valstij adresētam ieteikumam

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts jaunatnes nodarbinātībai

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts Garantijai bērniem

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts inovatīvām darbībām

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts materiālās nenodrošinātības risināšanai

Grozījums Nr. 407
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – ievaddaļa
2.1.1.  Konkrētais mērķis54 (mērķis “nodarbinātībai un izaugsmei”) vai atbalsta joma (EJZF) – prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība, atkārto pie katra izvēlētā konkrētā mērķa vai katras atbalsta jomas
2.1.1.  Konkrētais mērķis54 (mērķis “nodarbinātībai un izaugsmei”) vai atbalsta joma (EJZF) – prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība, atkārto pie katra izvēlētā konkrētā mērķa vai katras atbalsta jomas
__________________
__________________
54Izņemot ESF+ regulas 4. panta 1. punkta capakšpunkta vii) punktā noteikto konkrēto mērķi.
54 Izņemot ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xiapakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.
Grozījums Nr. 408
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 2.1.1.2. punkts – ievaddaļa
2.1.1.2.  Rādītāji55
2.1.1.2.  Rādītāji
_________________
55 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai sadalījumu par 2021. līdz 2025. gadu.
Grozījums Nr. 409
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 2.1.1.3. punkts – ievaddaļa
2.1.1.3.  Programmas resursu (ES) provizoriskais sadalījums pēc intervences veida56 (neattiecas uz EJZF)
2.1.1.3.  Programmas resursu (ES) provizoriskais sadalījums pēc intervences veida (neattiecas uz EJZF)
_________________
56 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai sadalījumu par 2021. līdz 2025. gadu.
Grozījums Nr. 410
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.2. apakšpunkts – 8. daļa
Darbību atlases kritēriji57
Darbību atlases kritēriji57
__________________
__________________
57 Programmām, kuras var izmantot tikai konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta viipunktā.
57 Programmām, kuras var izmantot tikai konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xiapakšpunktā.
Grozījums Nr. 411
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. punkts – 16. tabula
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 412
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ievaddaļa
3.2.  Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums59
3.2.  Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un valsts līdzfinansējums
_________________
59 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai finanšu apropriācijas par 2021. līdz 2025. gadu.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0043/2019).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika