Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūcija par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos (2018/2775(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu,
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos (O-000122/2018 – B8-0001/2019),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā kaņepju auga sastāvā ir vairāk nekā 480 savienojumu, to starpā vairāk nekā 100 kanabinoīdu, kas sastāv gan no psihoaktīviem savienojumiem, gan tādiem, kas nav psihoaktīvi; tā kā daudzi savienojumi, kas ir kaņepju auga sastāvā, ir unikāli marihuānai;
B. tā kā vislabāk zināmie kanabionīdi, kas konstatēti marihuānā, ir delta-9-tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidiols (CBD) — galvenā psihoaktīvā un atkarību izraisošā viela marihuānā ir THC, savukārt CBD nav apreibinošu vai atkarību izraisošu īpašību;
C. tā kā daudziem citiem kaņepju auga sastāvā esošajiem kanabinoīdiem, piemēram, kanabichromēnam (CBC), kanabinolam, kanabidiolskābei, kanabigerolam un tetrahidrokanabivarīnam, var būt neiroaizsargājoša iedarbība, tie var palīdzēt mazināt pacientiem atsevišķus simptomus — piemēram, hroniskas sāpes, iekaisumu vai bakteriālās infekcijas — un var veicināt kaulu augšanu;
D. tā kā uz marihuānas produktiem, ko lieto medicīniskos nolūkos, plašā mērā atsaucas kā uz „medicīnisko marihuānu”; tā kā no juridiskā viedokļa šis termins ir visnotaļ nenoteikts un tas joprojām ir neviennozīmīgs, un to var interpretēt dažādi; tā kā termins “medicīniskā marihuāna” būtu jānošķir no marihuānu saturošām zālēm, par kurām ir veikta klīniskā izpēte un kurām ir saņemts regulatora apstiprinājums;
E. tā kā ANO konvencijas un starptautiskās tiesības neliedz marihuānu vai marihuānu saturošus izstrādājumus lietot kā zāles konkrēta veselības stāvokļa ārstēšanai;
F. tā kā ES dalībvalstīs ļoti atšķiras pieeja to tiesību aktos attiecībā uz marihuānu, tostarp tiesību aktos par marihuānu medicīniskām vajadzībām, piemēram, atļautā THC un CBD maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un tas var radīt grūtības valstīm, kuras piemēro piesardzīgāku pieeju;
G. tā kā neviena ES dalībvalsts neatļauj smēķēt marihuānu medicīniskos nolūkos un neatļauj audzēt mājās marihuānu medicīniskiem nolūkiem;
H. tā kā politikā attiecībā uz medicīnisko marihuānu attīstās gan ES, gan visā pasaulē; tā kā joprojām — pat starp valstu pārvaldes iestādēm — pastāv pārpratums saistībā ar marihuānas dažādo izmantošanu, kurš bieži vien sajauc marihuānas legalizāciju izmantošanai atpūtas nolūkos ar nepieciešamību nodrošināt drošu un likumīgu piekļuvi marihuānai medicīniskos nolūkos visiem pacientiem, kam tas ir vajadzīgs;
I. tā kā marihuānas lietošana vispār var izraisīt atkarību un ir saistīta ar būtiskām sociālām un veselības problēmām; tā kā tādēļ joprojām ir vajadzīga atkarības profilakse un uzraudzība un kontrole attiecībā uz nelikumīgu praksi, jo īpaši tad, ja medicīniskā marihuāna tiks izmantota plašāk;
J. tā kā par situāciju uz 2018. gada jūniju nevienām marihuānu saturošām zālēm nebija izsniegta atļauja Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajā atļaujas piešķiršanas procedūrā un šajā procedūrā tika izskatīts tikai viens šāds produkts;
K. tā kā savstarpējās atzīšanas procedūrā ir tikušas atļautas tikai vienas marihuānu saturošas zāles, saņemot tirdzniecības atļauju 17 ES dalībvalstīs multiplās sklerozes izraisītu spazmu ārstēšanai;
L. tā kā esošās zinātniskās literatūras apskats par medicīnā lietotās marihuānas tematu sniedz pārliecinošus vai būtiskus pierādījumus, ka marihuānai un kanabinoīdiem piemīt terapeitiska iedarbība, piemēram, hronisku sāpju ārstēšanā pieaugušajiem (piem., saslimšanas ar vēzi gadījumā), kā pretvemšanas līdzeklim, ārstējot ķīmijterapijas izraisītu nelabumu un vemšanu, un atvieglojot spazmas simptomus, par kuriem sūdzas pacienti, kas slimo ar multiplo sklerozi, un ir efektīva iedarbība, ārstējot pacientus, kas cieš no trauksmes, pēctraumas stresa sindroma (PTSD) un depresijas;
M. tā kā ir pierādījumi, ka marihuāna vai kanabinoīdi var būt iedarbīgi, lai uzlabotu apetīti un mazinātu svara zudumu, kas saistīts ar HIV/AIDS, atvieglotu garīgo traucējumu simptomus, piemēram, psihozes vai Tureta (Tourette) sindroma simptomus, un lai atvieglotu epilepsijas simptomus, kā arī simptomus saistībā ar Alcheimera slimību, artrītu, astmu, vēzi, Krona slimību un glaukomu, un ka tie arī palīdz mazināt aptaukošanās un saslimšanas ar diabētu risku un mazināt sāpes saistībā ar menstruāciju;
N. tā kā joprojām ir maz oficiālo datu par medicīniskās marihuānas izpēti un pētījumu finansēšanu; tā kā pašreizējās pētījumu programmas laikā Eiropas Savienībā pētījumi par medicīnisko marihuānu nav saņēmuši nekādu tiešu atbalstu un koordinācija attiecībā uz pētniecības projektiem par medicīnisko marihuānu dalībvalstīs bija vāja;
O. tā kā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam īstenošanas izvērtējumā tika atzīts, ka plašs ieinteresēto personu loks ir norādījis uz diskusijas trūkumu par jaunākajām tendencēm marihuānas politikā un ka tas ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jautājumiem, noskaidrojot, kādus jautājumus stratēģija nav ietvērusi;
P. tā kā nav vienotas standartizācijas sistēmas to zāļu apzīmēšanai, kas satur THC un CBD, un citus kanabinoīdus, kas atrodami kaņepju auga sastāvā;
Q. tā kā ES valstīs medicīnas personālam — medicīnas studentiem, ārstiem un farmaceitiem, psihiatriem un citiem — ir maz informācijas vai nav nekādas ticamas informācijas par tādu zāļu iedarbību, kas satur THC un CBD, tāpat arī trūkst informācijas un uzmanības saasināšanas kampaņu, kas būtu domātas jauniešiem un topošajām mātēm;
R. tā kā nav ES iekšēja regulējuma attiecībā uz marihuānu saturošu zāļu laišanu tirgū,
1. aicina Komisiju un valstu iestādes sadarboties, lai sniegtu juridisku medicīniskās marihuānas definīciju, un izšķirt skaidru nodalījumu starp Eiropas Zāļu aģentūras EMA vai citu regulatīvo aģentūru apstiprinātām marihuānu saturošām zālēm, medicīnisko marihuānu, kas nav pamatota ar klīnisko izpēti, un citiem kaņepju pielietojumiem (piemēram, atpūtas vai rūpniecības);
2. uzskata, pētījumi par potenciālo labumu, ko var dot zāles, kas iegūtas no marihuānas, un par marihuānu kopumā nesaņem pietiekamu finansējumu un ka tas būtu pienācīgi jārisina nākamajā, 9. Pamatprogrammā un valstu pētniecības programmās, lai inter alia izpētītu THC, CBD un citu kanabinoīdu iespējamo izmantošanu ārstēšanas vajadzībām, kā arī to ietekmi uz cilvēka organismu, tostarp pieredzi, kas gūta no marihuānas ārpusindikāciju ordinēšanas;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties jautājumam par regulatīvajiem, finansiālajiem un kultūras šķēršļiem, kas ietekmē zinātnisko izpēti par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos un izpēti par marihuānu kopumā; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt nepieciešamos nosacījumus, kas vajadzīgi, lai varētu veikt uzticamu, neatkarīgu zinātnisko izpēti, kuras pamatā ir plašs materiālu klāsts un kura tiktu veikta par marihuānas izmantošanu medicīniskos nolūkos;
4. aicina Komisiju noteikt prioritārās jomas pētījumiem par marihuānu medicīniskām vajadzībām, vienojoties ar kompetentajām iestādēm un pamatojoties uz novatorisku pētniecību citās valstīs, un koncentrējot uzmanību uz tām jomām, kurās varētu būt vislielākā pievienotā vērtība;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk iesaistīties izpētes darbībās un veicināt inovācijas saistībā ar projektiem, kas attiecas uz marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos;
6. aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu visaugstākos standartus no marihuānas iegūtu produktu neatkarīgai pētniecībai, izstrādei, atļauju piešķiršanai, laišanai tirgū, farmakovigilancei un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai; uzsver, ka ir nepieciešams standartizēt un unificēt izstrādājumus, kuros ir marihuānu saturošas zāles;
7. uzsver, cik svarīga ir cieša sadarbība un koordinācija ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) saistībā ar turpmākiem ES pasākumiem medicīniskās marihuānas jomā;
8. aicina Komisiju izveidot tīklu, kas savienotu EMA, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA), atbildīgās valstu iestādes un pacientu organizācijas, pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus, patērētāju organizācijas, veselības aprūpes speciālistus un NVO, kā arī citas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu efektīvu stratēģijas īstenošanu attiecībā uz marihuānu saturošām zālēm;
9. aicina dalībvalstis nodrošināt medicīnas speciālistiem pienācīgu medicīnisko apmācību un veicināt plašākas zināšanas par medicīnisko marihuānu, pamatojoties uz neatkarīgu un plaša mēroga pētniecību; turklāt aicina dalībvalstis ļaut ārstiem brīvi pieņemt lēmumu profesionālā līmenī un izrakstīt regulatora apstiprinātas marihuānu saturošas zāles pacientiem ar attiecīgo veselības stāvokli un ļaut farmaceitiem likumīgi apkalpot šīs receptes; uzsver, ka ir nepieciešama apmācība un piekļuve literatūrai, kas paredzēta visam medicīnas personālam — piemēram, medicīnas studentiem, ārstiem un farmaceitiem, — par neatkarīgu zinātnisko pētījumu rezultātiem;
10. aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu vienlīdzīgu piekļuvi marihuānu saturošām zālēm un nodrošinātu, ka, ja tās ir atļautas, izdevumus par zālēm, kuras ir efektīvas noteikta veselība stāvokļa ārstēšanai, sedz veselības apdrošināšanas shēmas, kā tas ir citu zāļu gadījumā; aicina dalībvalstis nodrošināt pacientiem drošas un vienlīdzīgas iespējas izvēlēties starp dažādiem marihuānu saturošu zāļu veidiem, vienlaikus nodrošinot, ka pacientiem ārstēšanās laikā līdzās ir specializējušies medicīnas speciālisti;
11. uzsver, ka, lai nodrošinātu, ka pacientiem ir piekļuve pareizajai terapijai, kas ir īpaša un paredzēta to individuālajām vajadzībām kā pacientiem ar vienu vai vairākiem traucējumiem, ir būtiski, lai pacientiem tiktu sniegta visaptveroša informācija par pilnu auga sastāvdaļu profila diapazonu, ko izmanto piedāvātajās zālēs. norāda, ka šāda informācija pavērtu iespējas pacientiem un ļautu praktizējošiem ārstiem izrakstīt zāles, ņemot vērā pacienta holistiskās vajadzības un attiecīgo terapiju;
12. aicina dalībvalstis pārskatīt attiecīgos tiesību aktus par marihuānu saturošu zāļu izmantošanu, ja zinātniskie pētījumi pierāda, ka ar parastajām zālēm, kurām nav atkarību izraisošās ietekmes, tādu pašu labvēlīgu ietekmi panākt nevar;
13. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai būtu pietiekami pieejamas marihuānu saturošas zāles faktisko vajadzību segšanai — vai nu veicot ražošanu saskaņā ar dalībvalstu nacionālajiem medicīnas standartiem, vai varbūt ar importu, kas atbilst to nacionālajām prasībām attiecībā uz marihuānu saturošām zālēm;
14. aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka droša un kontrolēta marihuāna, ko lieto medicīniskos nolūkos, var būt tikai tādu no marihuānas iegūtu produktu veidā, kam veikta klīniskā izpēte, regulatīvais novērtējums un apstiprinājums;
15. mudina Komisiju nodrošināt, lai pētījumi par medicīnisko marihuānu un tās izmantošana Savienībā nekādā veidā neatbalstītu noziedzīgus narkotiku tīklus un neizraisītu to izplešanos;
16. uzsver, ka marihuānu saturošu zāļu visaptverošs un ar pierādījumiem pamatots regulējums nozīmētu papildu resursus valsts iestādēm, tas ierobežotu nelegālo tirgu un nodrošinātu kvalitāti un precīzu marķēšanu, kas palīdzētu kontrolēt tirdzniecības vietas, ierobežotu šīs vielas pieejamību nepilngadīgajiem un nodrošinātu juridisko noteiktību, un pacientiem nodrošinātu drošu pieejamību tās lietošanai medicīniskos nolūkos — ievērojot īpašus piesardzības pasākumus jauniešiem un grūtniecēm;
17. uzsver, ka ikvienam tiesiskajam regulējumam vienmēr jāsatur nelokāma atkarības profilakse nepilngadīgo personu un neaizsargāto grupu vidū;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.