Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0198(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0414/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0414/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0118

Pieņemtie teksti
PDF 262kWORD 65k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Mehānisms juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā ***I
P8_TA(2019)0118A8-0414/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (COM(2018)0373 – C8-0228/2018 – 2018/0198(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0373),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu 2. punktu un 175. panta trešo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0228/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs, un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0414/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 124. lpp.
(2) OV C ...


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 14. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019 .../... par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā
P8_TC1-COD(2018)0198

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Lai īstenotu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēto sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķi, LESD 175. panta trešā daļa paredz īpašas darbības, par kurām jālemj atsevišķi no fondiem, uz ko attiecas minētā panta pirmā daļa. Visas Savienības teritorijas saskaņota attīstība un lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir saistīta ar teritoriālās sadarbības stiprināšanu. Šajā sakarā ir lietderīgi apstiprināt teritoriālās sadarbības īstenošanas nosacījumu uzlabošanai vajadzīgos pasākumus.

(2)  LESD 174. pants atzīst problēmas, ar kurām saskaras pierobežas reģioni, un paredz, ka Savienībai, izstrādājot un veicot darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, šiem reģioniem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Savienības sauszemes un jūras robežu skaits ir audzis, sasniedzot 40 iekšējās sauszemes robežas, tostarp ar tās tiešajām kaimiņvalstīm no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (“EBTA”).

(2a)   Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi pārrobežu reģionos pie jūras robežām vai pārrobežu reģionos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, šīs regulas piemērošana un mehānisma izmantošana juridisko un administratīvo šķēršļu atrisināšanai būtu jāattiecina uz visiem Savienības pierobežas reģioniem, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus. [Am. 1]

(3)  Paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”(4) (“Pierobežas reģionu paziņojums”) Komisija apraksta, ka pēdējās desmitgadēs Eiropas integrācijas process ir sekmējis iekšējo pierobežas reģionu pārtapšanu no galvenokārt nomaļiem apgabaliem par izaugsmes un iespēju teritorijām. 1992. gadā pabeigtā vienotā tirgus izveide Savienībā ir palielinājusi ražīgumu un samazinājusi izmaksas, jo ir atceltas muitas formalitātes, saskaņoti tehniskie noteikumi vai panākta to savstarpēja atzīšana, kā arī konkurences rezultātā samazinājušās cenas; ES iekšējās tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā ir audzis par 15 %; ir radīta papildu augsme un apmēram par 2,5 miljoniem vairāk darbvietu.

(4)  Pierobežas reģionu paziņojums apliecinājis arī, ka pierobežas reģionos joprojām ir daudz juridisku šķēršļu, jo īpaši tādu, kas saistīti ar veselības pakalpojumiem, darbtiesisko regulējumu, nodokļiem, uzņēmējdarbības attīstību, kā arī pastāv ar administratīvās kultūras un nacionālā tiesiskā regulējuma atšķirībām saistīti šķēršļi. Lai atrisinātu problēmu, ko rezultatīvai sadarbībai rada patiešām nosprostojoši šķēršļi, nepietiek nedz ar Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu, nedz ar institucionālo atbalstu, ko sadarbībai sniedz Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG).

(5)  Kopš 1990. gada pārrobežu sadarbības programmas, kas tiek īstenotas Savienības pierobežas reģionos, ieskaitot robežas ar EBTA valstīm, ir atbalstītas no Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (labāk pazīstams ar nosaukumu Interreg(5)) programmām. Minētais finansējums ir piešķirts tūkstošiem projektu un iniciatīvu, kas palīdzējuši uzlabot Eiropas integrāciju. Pie galvenajiem Interreg programmu sasniegumiem pieder: lielāka uzticēšanās, augstāks savienotības līmenis, uzlabota vide, labāki veselības standarti un ekonomiskā izaugsme. Iniciatīva Interreg ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības projektiem, investīcijām infrastruktūrā un atbalstu institucionālās sadarbības iniciatīvām ir pierobežas reģionos radījusi īstas pārmaiņas un sekmējusi to pārveidi. Interreg ir atbalstījusi arī sadarbību pie dažām jūras robežām. Tomēr jūras robežreģionos juridiski šķēršļi rada daudz mazāk problēmu, jo tur nav fiziski iespējams ik dienu vai vairākas reizes nedēļā šķērsot robežu darba, izglītības un mācību vai iepirkšanās nolūkā vai infrastruktūras un vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumu vai to kombinācijas izmantošanas vajadzībām.

(6)  Iniciatīvas Interreg finansiālo atbalstu pārrobežu sadarbībai ir papildinājušas kopš 2006. gada uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1082/2006(6) pamata izveidotās ETSG. Tomēr, balstoties uz Regulas (EK) Nr. 1082/2006 7. panta 4. punkta, juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā ETSG nav iespējams izmantot likumdošanas pilnvaras.

(7)  Komisija savā Pierobežas reģionu paziņojumā citu pasākumu vidū minēja iniciatīvu, kas tika sākta Luksemburgas prezidentūras laikā 2015. gadā: vairākas dalībvalstis apsver, cik noderīgs būtu jauns instruments, ar kura palīdzību tiktu vienkāršots pārrobežu projektu darbs, paverot iespēju vienas dalībvalsts noteikumus brīvprātīgi un ar atbildīgo kompetento iestāžu piekrišanu piemērot kaimiņu dalībvalstī. Tas attiektos uz atsevišķu projektu vai laikā ierobežotu darbību, kuri atrodas pierobežas reģionā un kurus ierosinājušas vietējās vai reģionālās iestādes.

(8)  Lai gan dažos Savienības reģionos starpvaldību, reģionālā un vietējā līmenī jau ir vairāki rezultatīvi pārrobežu sadarbības mehānismi, tie neaptver visus Savienības pierobežas reģionus. Tāpēc, lai līdzšinējās sistēmas papildinātu, ir nepieciešams izveidot brīvprātīgu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai visos pierobežas reģionos (“Mehānisms”), taču tas netraucē izveidot alternatīvus salīdzināmus mehānismus atkarībā no īpašām vajadzībām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. [Am. 2]

(9)  Pilnībā respektējot dalībvalstu konstitucionālo un institucionālo iekārtu, attiecībā uz kādas konkrētas dalībvalsts pierobežas reģioniem, kuros jau ir cits rezultatīvs mehānisms vai tāds ar šo kaimiņu dalībvalsti varētu tikt izveidots, Mehānisma izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai. izmantošana ir brīvprātīga. Tajā vajadzētu būt diviem pasākumiem: Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) parakstīšanai un noslēgšanai vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) parakstīšanai. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot instrumentu, kuru tās uzskata par izdevīgāku. [Am. 3]

(9a)   Iesaistīto dalībvalstu, valstu, vienību vai reģionu kompetentajām iestādēm saskaņā ar to konstitucionālajām un juridiski noteiktajām īpašajām kompetencēm būtu jāpieņem ierosinātais ad hoc juridiskais risinājums pirms saistībnolīguma noslēgšanas un parakstīšanas vai deklarācijas parakstīšanas saskaņā ar šo regulu. [Am. 4]

(10)  Saistībnolīgumam vajadzētu būt pašizpildīgam, proti, no saistībnolīguma noslēgšanas izriet, ka noteiktas vienas dalībvalsts tiesību normas tiks piemērotas kaimiņu dalībvalsts teritorijā. Tāpēc vajadzētu būt arī pieņemamam, ka dalībvalstīm jāpieņem leģislatīvs akts, kurš ļautu noslēgt saistībnolīgumu, lai nepieļautu, ka likumdevēja oficiāli pieņemtam nacionālam tiesību aktam, pārkāpjot juridisko skaidrību un pārredzamību vai tos abus, izņēmumu taisa iestāde, kas nav attiecīgais likumdevējs.

(11)  Šādai deklarācijai attiecīgajā dalībvalstī joprojām būtu vajadzīga likumdošanas procedūra. Deklarācijas noslēdzējai iestādei būtu oficiāli jādeklarē, ka tā līdz noteiktam termiņam iedarbinās likumdošanas procedūru, kas nepieciešama, lai parasti piemērojamos nacionālos tiesību aktus grozītu un skaidri noteikta izņēmuma kārtībā piemērotu kādas kaimiņu dalībvalsts tiesību aktu(s) ar nolūku novērst šķēršļus kopīgu pārrobežu projektu īstenošanai. [Am. 5]

(12)  Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, piemēram, pārrobežu darba ņēmēji, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa(7) reģiona teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes vai jūras pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis, rīkojoties brīvprātīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm. [Am. 6]

(13)  Lai konkrētās dalībvalstīs un starp vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm koordinētu dažādo iestāžu uzdevumus, pie kurām dažās dalībvalstīs piederēs nacionāli un reģionāli likumdevēji, katrai dalībvalstij, kura izvēlas Mehānismu izmantot, būtu pienākums izveidot nacionālu pārrobežu koordinācijas punktu un attiecīgā atbilstošā gadījumā šādus reģionālus pārrobežu koordinācijas punktus, kā arī noteikt to uzdevumus un kompetences dažādajos Mehānisma soļos, kuri aptver saistībnolīgumu un deklarāciju ierosināšanu, slēgšanu, īstenošanu un pārraudzību. [Am. 7]

(14)  Komisijai būtu jāizveido Pierobežas reģionu paziņojumā pieteiktais Savienības līmeņa koordinācijas punkts. Minētajam koordinācijas punktam būtu jāsadarbojas ar dažādajiem nacionālajiem un attiecīgā gadījumā reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem. Komisijai būtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001(8) jāizveido un jāuztur saistībnolīgumu un deklarāciju datubāze.

(15)  Šai regulai būtu jāapraksta saistībnolīguma vai deklarācijas noslēgšanas procedūra un detalizēti jāapraksta dažādie soļi: iniciatīvas dokumenta sagatavošana un iesniegšana, priekšanalīze, ko izdara dalībvalsts, kura nodomājusi piemērot kaimiņu dalībvalsts tiesību normas, noslēdzamā saistībnolīguma vai deklarācijas sagatavošana un, visbeidzot, gan saistībnolīguma, gan deklarācijas noslēgšana. Būtu detalizēti jāapraksta gan elementi, ko paredzēts aptvert iniciatīvas dokumentam, saistībnolīguma vai deklarācijas projekts un galīgā redakcija, gan arī piemērojamie termiņi.

(16)  Konkrētāk, šajā regulā būtu jānosaka, kurš var būt kopprojekta iniciators. Tā kā Mehānismam vajadzētu uzlabot pārrobežu kopprojektu īstenošanu, pirmajai grupai vajadzētu būt struktūrām, kas šādu kopprojektu ierosina vai gan ierosina, gan īsteno. Termins “projekts” būtu jāsaprot plašā nozīmē, attiecībā uz kādu konkrētu teritoriju to attiecinot gan uz konkrētu infrastruktūras vienību, gan uz vairākām aktivitātēm, gan uz tiem abiem. Otrkārt, vietējas vai reģionālas iestādes, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai šajā pārrobežu reģionā īsteno publisko varu, būtu jāpilnvaro uzņemties iniciatīvu tādu nacionālu tiesību aktu piemērošanā, kuri rada šķērsli, bet kurus šādas iestādes nav institucionāli pilnvarotas grozīt vai tiem taisīt izņēmumu. Treškārt, būtu jānosaka, ka iniciators var būt pārrobežu sadarbībai izveidotas struktūras, arī ETSG, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai to vismaz daļēji aptver, vai līdzīgas struktūras, kuru uzdevums ir strukturētā veidā organizēt pārrobežu attīstību. Visbeidzot, sākt iniciatīvu būtu jāatļauj arī pārrobežu sadarbībā specializētām struktūrām, kas līdzīgai problēmai var zināt citur Savienībā rodamus rezultatīvus risinājumus. Lai struktūrām, ko šķērslis tieši ietekmē, radītu sinerģijas ar struktūrām, kam ir vispārīgas speciālās zināšanas par pārrobežu sadarbību, visas grupas mehānismu var ierosināt kopīgi.

(17)  Galvenajam aktoram dalībvalstīs, kurām tiek lūgts slēgt saistībnolīgumu vai deklarāciju, vajadzētu būt attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem, kuriem jāsadarbojas ar visām kompetentajām iestādēm savā dalībvalstī un ar ekvivalento struktūru kaimiņu dalībvalstī. Būtu arī skaidri jānosaka, ka pārrobežu koordinācijas punkts var izlemt, ka jāsāk procedūra, kuras rezultātā tiek slēgts saistībnolīgums vai deklarācija, vai arī ka attiecībā uz vienu vai vairākiem juridiskiem šķēršļiem jau ir rasts risinājums, kuru būtu iespējams piemērot. No otras puses, būtu arī jānosaka, ka dalībvalsts, kuras tiesību normas paredzēts piemērot otrā dalībvalstī, šādu piemērošanu ārpus savas teritorijas var atteikt. Visi lēmumi būtu pienācīgi jāpamato un jādara zināmi savlaicīgi jāpaziņo visiem partneriem. [Am. 8]

(18)  Ar šo regulu būtu jānosaka detalizēti noteikumi par saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošanu, piemērošanu un pārraudzību.

(19)  Pašizpildīga saistībnolīguma īstenošanai vajadzētu izpausties kā citas dalībvalsts nacionālo tiesību normu piemērošanai, kad tiek īstenoti kopīgi projekti. Minētā rezultātā būtu vai nu jāgroza parasti piemērojamo nacionālo tiesību aktu kārtībā jau pieņemti juridiski saistoši administratīvie akti vai, ja tas vēl nav izdarīts, jāpieņem uz citas dalībvalsts tiesību aktiem balstīti jauni administratīvie akti termiņā, par kuru vienojušies visi partneri, lai savlaicīgi varētu uzsākt kopīgus projektus. Ja attiecībā uz dažādiem sarežģīta juridiska šķēršļa elementiem kompetentas ir vairākas iestādes, saistībnolīgums būtu jāpapildina ar katram no minētajiem elementiem paredzētu laika grafiku. Respektējot subsidiaritātes principu, minētie grozītie vai jaunie administratīvie akti būtu jāpieņem un jāpārsūta saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē administratīvās procedūras. [Am. 9]

(20)  Deklarāciju īstenošanai galvenokārt būtu jāizpaužas kā tādu juridisku priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai, ar kuriem groza spēkā esošus nacionālus tiesību aktus vai tiem taisa izņēmumu. Pēc pieņemšanas minētie grozījumi vai izņēmumi būtu jāpublisko un tad, līdzīgi saistībnolīgumiem, arī jāīsteno, grozot un pieņemot juridiski saistošus administratīvus aktus.

(21)  Balstoties uz juridiski saistošajiem aktiem, būtu jāpārrauga šo aktu adresātu pienākumu un tiesību ievērošana. Būtu jāatļauj dalībvalstīm izlemt, vai pārraudzību uzticēt tās dalībvalsts iestādēm, kura ir devusi savas tiesību normas, jo šīs iestādes ar minētajiem noteikumiem ir labāk pazīstamas, vai arī šo pārraudzību uzticēt tās dalībvalsts iestādēm, kurā šīs normas tiek piemērotas, jo šīs iestādes pārņēmējās dalībvalstīs labāk pārzina pārējo juridisko sistēmu un tiesību aktus, kas reglamentē normu adresātus.

(22)  Būtu jāprecizē aizsardzība attiecībā uz kāda saistībnolīguma un uz kādas deklarācijas pamata grozīto tiesību aktu piemērošanas un pārraudzības tieši vai netieši skartām pārrobežu reģionos dzīvojošām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas no piemērošanas darbībām vai no tās izrietošas bezdarbības. Gan attiecībā uz saistībnolīgumu, gan deklarāciju kaimiņu dalībvalsts tiesību akti pārņēmējdalībvalstī tiktu piemēroti tā, it kā tie būtu iestrādāti pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos, tāpēc tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiekrīt pārņēmējdalībvalsts tiesām, pat ja personas ir pārnesējdalībvalsts likumīgi rezidenti. Tas pats princips būtu jāattiecina uz tiesību aizsardzību tiesā pret dalībvalsti, kuras administratīvais akts tiek apstrīdēts. Tomēr tiesību aizsardzībai tiesā pret saistībnolīgumu vai deklarāciju piemērošanas pārraudzību būtu jāizmanto atšķirīga pieeja. Ja kāda pārnesējdalībvalsts iestāde ir pieņēmusi, ka pārraudzīs pārņēmējdalībvalsts grozīto tiesību normu piemērošanu un attiecībā uz pārrobežu apgabalā dzīvojošām personām var rīkoties, pārstāvot pārņēmējdalībvalsts iestādes, bet savā vārdā, kompetentām vajadzētu būt tās dalībvalsts tiesām, kurā šīs personas ir likumīgi rezidenti. No otras puses, ja kompentā pārnesējiestāde nevar rīkoties savā vārdā, bet gan kompetentās pārņēmējiestādes vārdā, neraugoties uz to, kur attiecīgā persona ir likumīgs rezidents, kompetentām vajadzētu būt pārņēmējdalībvalsts tiesām.

(23)  Šajā regulā būtu jāizklāsta noteikumi par tās īstenošanu, tās piemērošanas pārraudzīšanu un par dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz to nacionālajiem īstenošanas noteikumiem.

(24)  Lai saskaņā ar 8 7. pantu izveidotu datubāzi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt noteikumus par tās ekspluatāciju, par datu aizsardzību un par paraugu, kas pārrobežu koordinācijas punktiem jāizmanto, iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un izmantošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011(9) noteikto konsultēšanās procedūru. Praktiskām vajadzībām un koordinēšanas nolūkā attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru kompetentajai komitejai vajadzētu būt “Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komitejai”. [Am. 10]

(25)  Nacionālajiem īstenošanas noteikumiem jāprecizē, kurus konkrētas dalībvalsts pierobežas reģionus saistībnolīgums vai deklarācija aptver. Tātad Komisijai būs iespējams novērtēt, vai kādas neminētās robežas vajadzībām attiecīgā dalībvalsts ir izraudzījusies kādu citu mehānismu. [Am. 11]

(26)  Šajā regulā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), uz izglītību (14. pants), brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, jo īpaši tiesības meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus jebkurā dalībvalstī (15. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), piekļuve sociālajam nodrošinājumam un sociālajai palīdzībai (34. pants), piekļuve veselības aprūpei (35. pants), pieeja pakalpojumiem ar vispārīgu tautsaimniecisku nozīmi (36. pants) un augsts vides aizsardzības līmenis saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu (37. pants). [Am. 12]

(27)  Teritoriālās sadarbības nosacījumi būtu jāizstrādā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā nostiprināto subsidiaritātes principu. Lai novērstu juridiskus šķēršļus attiecībā uz robežām, dalībvalstis ir īstenojušas individuālas, divpusējas vai pat daudzpusējas iniciatīvas. Tomēr šādu mehānismu nav visās dalībvalstīs vai tādu nav attiecībā uz visām kādas dalībvalsts robežām. Lai visā Savienībā novērstu juridiskus šķēršļus attiecībā uz robežām, ar Savienības līmenī nodrošinātajiem finansēšanas instrumentiem (galvenokārt Interreg) un juridiskajiem instrumentiem (galvenokārt ETSG) līdz šim nav pieticis. Tātad ierosinātās rīcības mērķus dalībvalstīm nedz centrālā, nedz reģionālā vai vietējā līmenī pietiekami labi sasniegt nav iespējams, taču, ņemot vērā ieteiktās darbības mērogu vai ietekmi, valstīm tos labāk iespējams sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc tālāk jārīkojas Savienības likumdevējam.

(28)  Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā izklāstīto proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Uz šīs regulas pamata izveidotā īpašā mehānisma juridisku šķēršļu novēršanai pārrobežu reģionos izmantošana ir brīvprātīga un nekādā ziņā neizslēdz alternatīvu salīdzināmu instrumentu izmantošanu. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka uz konkrētas robežas konkrētam kopīgam projektam ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm juridiskus šķēršļus konkrētā pārrobežu reģionā joprojām novērsīs, balstoties uz esošiem un rezultatīviem mehānismiem, kuri izveidoti vai nu nacionālā līmenī, vai kurus tā oficiāli vai neoficiāli izveidojusi kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Līdzīgi, ja kāda dalībvalsts konkrētam kopīgam projektam ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm izlemj — ar noteikumu, ka pievienošanās šim mehānismam ir iespējama, — pievienoties jau esošam rezultatīvam mehānismam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, arī tādā gadījumā nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Visbeidzot, ja dalībvalsts kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm nolemj oficiāli vai neoficiāli izveidot jaunu efektīvu mehānismu, lai atrisinātu juridiskus šķēršļus, kas kavē kopīga projekta īstenošanu pārrobežu reģionos, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz to, kas nepieciešams, lai tās mērķi tiktu panākti pārrobežu reģionos, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm nav efektīvu mehānismu juridisko šķēršļu novēršanai, [Am. 13]

(30a)   Šai regulai būtu jāatbilst subsidiaritātes principam. Tā nekādā veidā neietekmē ne dalībvalstu suverenitāti, nedz arī ir pretrunā to konstitūcijām. [Am. 14]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.  Šī regula izveido brīvprātīgu mehānismu, kas dod iespēju vienā dalībvalstī vienam kopīgam projektam kādā pārrobežu reģionā piemērot citas dalībvalsts tiesību normas un kas darbojas gadījumos, kur pirmās valsts tiesību normu piemērošana radītu juridisku šķērsli, kurš vienu vai vairākus juridiskus šķēršļus, kas kavē kāda kopprojekta īstenošanu (“Mehānisms”). [Am. 15]

2.  Mehānismu veido viens no šādiem pasākumiem:

a)  Eiropas pārrobežu saistībnolīguma noslēgšana; saistībnolīgums ir pašizpildīgs,

b)  Eiropas pārrobežu deklarācijas noslēgšana; šajā gadījumā dalībvalstī būtu jāīsteno likumdošanas procedūra.

3.  Šī regula arī nosaka:

a)  kā dalībvalstīs ir organizēti pārrobežu koordinācijas punkti un kādi ir to uzdevumi,

b)  Komisijas koordinējošo lomu Mehānisma sakarā,

c)  Mehānisma sakarā — pārrobežu reģiona iedzīvotāju vai cilvēku, kas tur dzīvo ierobežotu laiku, tiesību aizsardzību tiesā. [Am. 16]

2. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz pārrobežu reģioniem, kas definēti 3. panta 1. punktā.

2.  Attiecībā uz dalībvalstīm, kam ir vairākas ar likumdošanas pilnvarām apveltītas teritoriālas vienības, šo regulu piemēro arī attiecīgajām teritoriālajām vienībām un to attiecīgajām varas iestādēm vai tiesību normām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes vai jūras pierobežas kaimiņreģioni; [Am. 17]

(2)  “kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā, neatkarīgi no tā, vai šī ietekme parādās abās robežas pusēs vai tikai vienā pusē; [Am. 18]

(3)  “tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

(4)  “juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

(5)  “iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu; [Am. 19]

(6)  “iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

(7)  “pārņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) pamata tiks piemērotas viena vai vairākas kādas pārnesējdalībvalsts tiesību normas vai kurā attiecīgas tiesību normas neesības dēļ tiks iedibināts ad hoc juridisks noregulējums;

(8)  “pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

(9)  “kompetentā pārņēmējiestāde” ir pārņēmējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir uz kāda konkrēta saistībnolīguma pamata pieņemt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu savā teritorijā vai — deklarācijas gadījumā — uzņemties saistības sākt likumdošanas procedūru, kas vajadzīga, lai taisītu tās iekšējo tiesību normu izņēmumu;

(10)  “kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

(11)  “piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

4. pants

Dalībvalstu risinājumi attiecībā uz juridisku šķēršļu novēršanu

1.  Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos pie konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts izraugās vai nu dalībvalstis var izraudzīties Mehānismu, vai kādu jau esošu citus šķēršļu novēršanas veidu veidus. [Am. 20]

2.  Dalībvalsts var arī lemt, ka attiecībā uz konkrētu robežu kopīgu projektu pārrobežu reģionos ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies pievienoties kādam jau esošam rezultatīvam šķēršļu novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, vai arī attiecībā uz deklarāciju piemērot Mehānismu. [Am. 21]

3.  Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir jūras robežas, vai piemērot kopīgam projektam pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām, rīkojoties brīvprātīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm. [Am. 22]

4.  Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.

5. pants

Pārrobežu koordinācijas punkti

1.  Ja Ikviena dalībvalsts izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem: [Am. 23]

a)  par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

b)  nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

c)  nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

2.  Pārņēmējdalībvalstis un pārnesējdalībvalstis nosaka arī:

a)  to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde; vai arī

b)  to, vai deklarāciju parakstīt un tajā oficiāli deklarēt, ka kompetentā pārņēmējiestāde līdz noteiktam termiņam izdarīs visu vajadzīgo, lai kompetentās likumdevējas iestādes minētajā dalībvalstī līdz noteiktam termiņam pieņemtu tiesību aktus vai citus normatīvus aktus, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde.

3.  Par ieceltajiem pārrobežu koordinācijas punktiem dalībvalstis Komisiju informē līdz dienai, kad sāk piemērot šo regulu.

6. pants

Pārrobežu koordinācijas punktu uzdevumi

1.  Katram pārrobežu koordinācijas punktam ir vismaz šādi uzdevumi:

a)  īstenot 10. un 11. punktā izklāstīto procedūru;

b)  koordinēt visu savas dalībvalsts teritoriju skarošo saistībnolīgumu un deklarāciju sagatavošanu, parakstīšanu, īstenošanu un pārraudzību;

c)  izveidot un uzturēt datubāzi, kas attiecībā uz savas dalībvalsts teritoriju aptver visus pārrobežu koordinācijas punktus;

d)  ar vienas vai vairāku kaimiņu dalībvalstu pārrobežu koordinācijas punktiem, ja tādi ir, un, ja tādi ir, ar pārrobežu koordinācijas punktiem no savas dalībvalsts vai citu dalībvalstu teritoriālām vienībām, kurām ir likumdošanas pilnvaras; [Am. 24]

e)  sadarboties ar Komisiju;

f)  atbalstīt Komisiju attiecībā uz Komisijas deklarāciju un saistību datubāzi.

2.  Katra dalībvalsts vai katra teritoriālā vienība, kurai minētajā dalībvalstī ir likumdošanas pilnvaras, var lemt attiecīgajam pārrobežu koordinācijas punktam uzticēt arī šādus uzdevumus:

a)  attiecīgā gadījumā uz 16. panta 2. punkta un 17. panta 2. punkta pamata slēgt saistībnolīgumus vai deklarācijas;

b)  pēc kāda konkrēta iniciatora lūguma šo iniciatoru atbalstīt, cita starpā identificējot kompetento pārņēmējiestādi tai pašā dalībvalstī vai kompetento pārnesējiestādi citā dalībvalstī;

c)  pēc lūguma, kuru izteikusi konkrēta pārņēmējiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, kurai nav sava pārrobežu koordinācijas punkta, veikt kāda iniciatīvas dokumenta priekšanalīzi; [Am. 25]

d)  pārraudzīt visu savas dalībvalsts teritoriju skarošo saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošanu;

e)  atgādināt kompetentajai pārņēmējiestādei ievērot ar kādu konkrētu saistībnolīgumu vai deklarāciju iedibinātos termiņus un lūgt, lai atbilde tiktu sniegta konkrētā termiņā;

f)  par jebkādu konkrētā saistībnolīgumā vai deklarācijā iedibinātu termiņu kavējumiem informēt kompetentās pārņēmējiestādes uzraudzītājiestādi.

3.  Ja vismaz viens no vairākiem juridiskiem šķēršļiem attiecas uz kādu nacionāla līmeņa likumdošanas kompetences jautājumu, 9.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzņemas nacionālais pārrobežu koordinācijas punkts, darbību koordinējot ar tās pašas dalībvalsts attiecīgo reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai punktiem, ja vien šī dalībvalsts nav nolēmusi 14.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzticēt nacionāla līmeņa kompetentai pārņēmējiestādei.

4.  Ja neviens no juridiskajiem šķēršļiem neattiecas uz nacionāla līmeņa likumdošanas kompetences jautājumu, 9.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzņemas kompetentais reģionālais pārrobežu koordinācijas punkts un, ja kopprojekts skar vairāk nekā vienu teritoriālu vienību, darbību saskaņo ar citiem reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem tajās pašās dalībvalstīs, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav nolēmusi 14.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzticēt nacionālam pārrobežu koordinācijas punktam. Minētais kompetentais reģionālais pārrobežu koordinācijas punkts gādā, ka par jebkādu saistībnolīguma vai deklarācijas procedūru ir informēts nacionālais pārrobežu koordinācijas punkts.

7. pants

Komisijai piekritīgie koordinācijas uzdevumi

1.  Komisija pilda šādus koordinācijas uzdevumus:

a)  sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

b)  izveido un publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu datubāzi un gādā par tās atjaunināšanu; [Am. 26]

c)  izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

1.a   Komisija sagatavo atbalsta komunikācijas stratēģiju, lai:

a)  veicinātu paraugprakses apmaiņu;

b)  sniegtu praktisku informāciju un interpretētu šīs regulas darbības jomu un tematisko mērķi; un

c)  noteiktu precīzu procedūru saistībnolīguma vai deklarācijas noslēgšanai. [Am. 27]

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas attiecas uz 1. punkta c) apakšpunktā minētās datubāzes darbību, un veidlapām, kuras jāizmanto, pārrobežu koordinācijas punktiem iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un tā darbību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

II NODAĻA

Saistībnolīguma slēgšanas un parakstīšanas vai deklarācijas parakstīšanas procedūra

8. pants

Iniciatīvas dokumenta sagatavošana un iesniegšana

1.  Iniciators identificē kopprojekta plānošanas, izstrādes, personālnodrošinājuma, finansēšanas vai darbības juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus. [Am. 28]

2.  Iniciators ir viens no šiem:

a)  publiskā vai privātā struktūra, kas atbildīga par kāda kopprojekta ierosināšanu vai gan tā ierosināšanu, gan īstenošanu;

b)  viena vai vairākas vietējās vai reģionālās iestādes, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai šajā pārrobežu reģionā īsteno publisko varu;

c)  tāda pārrobežu sadarbībai izveidota struktūra ar juridiskas personas statusu vai bez tā, kas atrodas konkrētā pārrobežu reģionā vai to vismaz daļēji aptver, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, kas izveidotas uz Regulas (EK) Nr. 1082/2006 pamata, eiroreģionus, “Euroregio” un līdzīgas struktūras;

d)  tādas pārrobežu reģionu vārdā izveidotas organizācijas, kuru uzdevums ir atbalstīt pārrobežu teritoriju intereses un spēlētājiem atvieglināt tīklošanos un pieredzes apmaiņu, kā Eiropas Pierobežas reģionu asociācija, Mission opérationnelle transfrontalière vai Centrāleiropas Pārrobežu iniciatīvu dienests; vai

e)  vairāki no a) līdz d) punktā minētajiem subjektiem kopā.

3.  Iniciators sagatavo saskaņā ar 9. pantu izstrādātu iniciatīvas dokumentu.

4.  Iniciators iniciatīvas dokumentu iesniedz pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam un tā kopiju nosūta pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam.

9. pants

Iniciatīvas dokumenta saturs

1.  Iniciatīvas dokumentā ir vismaz šādi elementi:

a)  kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā pārņēmējdalībvalsts juridiskā šķēršļa attiecīgā viena vai vairāku juridisko šķēršļu apraksts un juridiskā šķēršļa viena vai vairāku juridisko šķēršļu novēršanas pamatojums; [Am. 29]

b)  saraksts ar konkrētajām pārnesējdalībvalsts tiesību normām, kuras juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērš vai, ja attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums; [Am. 30]

c)  pamatojums attiecībā uz piemērošanas apgabalu;

d)  paredzamais ilgums vai, ja tas ir pienācīgi pamatoti, neierobežotība laikā;

e)  saraksts, kur norādīta kompetentā pārņēmējiestāde vai kompetentās pārņēmējiestādes;

f)  saraksts, kur norādīta kompetentā pārnesējiestāde vai kompetentās pārnesējiestādes.

2.  Piemērošanas apgabals ir tikai tik liels, cik nepieciešams kopprojekta rezultatīvai īstenošanai.

10. pants

Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārņēmējdalībvalsts vai dalībvalstis un pārnesējdalībvalsts vai dalībvalstis [Am. 31]

1.  Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts iniciatīvas dokumentu izanalizē. Tas sazinās ar visām pārņēmējdalībvalsts kompetentajām pārņēmējiestādēm, tās nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai attiecīgā gadījumā citiem reģionāliem pārrobežu koordinācijas punktiem un ar pārnesējdalībvalsts nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu. [Am. 32]

1.a   Triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts savu sākotnējo reakciju nosūta pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. [Am. 33]

2.  Triju Sešu mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas kompetentais pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts izdara vienu vai vairākas no šādām darbībām, par kurām rakstiski informē iniciatoru: [Am. 34]

a)  informē iniciatoru, ka iniciatīvas dokuments ir sagatavots saskaņā ar 9. pantu un tāpēc uzskatāms par pieņemamu;

b)  ja nepieciešams, pieprasa, lai tiktu iesniegts pārskatīts iniciatīvas dokuments vai specifiska papildinformācija, turklāt aprakstot, kāpēc un kādā aspektā iniciatīvas dokuments nav uzskatāms par pietiekamu;

c)  informē iniciatoru par savu novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav, turklāt sniedzot pamatojumu un arī minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu;

d)  informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, un apraksta kompetentās pārņēmējiestādes saistības attiecībā uz minēto juridisko šķērsli ieviest grozījumus vai pielāgojumus; [Am. 35]

e)  informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, turklāt izklāstot, ar kādu pamatojumu grozījumus vai pielāgojumus attiecībā uz juridisko šķērsli atsaka, un minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu; [Am. 36]

f)  iniciatoram apņemas juridisko šķērsli vai šķēršļus sešu mēnešu laikā atrisināt, vai nu parakstot saistībnolīgumu ar pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu vai ar kompetento pārnesējiestādi, — atkarībā no tā, kā to noteikusi pārnesējdalībvalsts, — vai arī ierosinot ad hoc juridisku noregulējumu pārņēmējdalībvalsts tiesiskajā regulējumā,

fa)   novirza ierosinātāju izvēlēties esošo mehānismu, kā minēts 4. panta 2. punktā, lai novērstu kopīgā projekta īstenošanu kavējošus vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus, vai arī tieši nodot iniciatīvas dokumentu kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgo mehānismu; [Am. 37]

fb)  informē iniciatoru, ka viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis ir nolēmušas nenovērst veikt vienu vai vairākus no iniciatora konstatētajiem juridiskajiem šķēršļiem, vienlaikus rakstiski izklāstot šāda lēmuma iemeslus. [Am. 38]

3.  Pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā pārņēmējiestāde var vienreiz ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem 2. punkta f) apakšpunktā minēto termiņu pagarināt, par to attiecīgi informējot iniciatoru un pārnesējdalībvalsti, turklāt rakstiski izklāstot iemeslus.

11. pants

Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārnesējdalībvalsts

Saņemot iniciatīvas dokumentu, 10. panta 2. punktā minētos uzdevumus veic arī pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts, kurš savu sākotnējo reakciju var nosūtīt pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. [Am. 39]

12. pants

Iniciatīvas dokumenta priekšanalīzes tālākapstrāde

1.  Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts pieprasa pārskatītu iniciatīvas dokumentu vai specifisku papildinformāciju, tas pārskatīto iniciatīvas dokumentu, specifisko papildinformāciju vai tos abus izanalizē un triju sešu mēnešu laikā kopš to saņemšanas izpilda tādas darbības kā iniciatīvas dokumenta pirmās saņemšanas gadījumā. [Am. 40]

2.  Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts uzskata, ka pārskatītais iniciatīvas dokuments joprojām nav uzskatāms par sagatavotu saskaņā ar 10. punktu vai ka ar šo specifisko papildinformāciju joprojām nepietiek, triju sešu mēnešu laikā no pārskatītā iniciatīvas dokumenta saņemšanas tas iniciatoru rakstiski informē par savu lēmumu procedūru izbeigt. Lēmums tiek pienācīgi pamatots. [Am. 41]

3.  Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta vai kompetentās pārņēmējiestādes analīzē tiek secināts, ka iniciatīvas dokumentā aprakstītā juridiskā šķēršļa viena vai vairāku juridisko šķēršļu pamatā ir pārpratums, nepareiza attiecīgā tiesību akta interpretācija vai tas, ka par attiecīgo tiesību aktu trūkst pietiekamas informācijas, procedūra beidzas, iniciatoram tiekot informētam par novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav. [Am. 42]

4.  Ja juridiskais šķērslis viens vai vairāki juridiskie šķēršļi ir tikai pārņēmējdalībvalsts administratīva norma, noteikums vai prakse vai tāda administratīva norma, noteikums vai prakse, kas nepārprotami atšķiras no kādas likumdošanas procedūrā pieņemtas normas un tātad to iespējams grozīt vai pielāgot bez likumdošanas procedūras, kompetentā pārņēmējiestāde iniciatoru rakstiski informē par atteikšanos vai vēlmi astoņu mēnešu laikā attiecīgo administratīvo normu, noteikumu vai praksi grozīt vai pielāgot. [Am. 43]

5.  Pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā pārņēmējiestāde 4. punktā minēto termiņu var vienreiz ne vairāk kā uz astoņiem mēnešiem pagarināt, par to attiecīgi informējot iniciatoru un pārnesējdalībvalsti, turklāt rakstiski izklāstot iemeslus.

13. pants

Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta sagatavošana

Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārņēmējiestāde, balstoties uz iniciatīvas dokumentu, saskaņā ar 14. pantu izstrādā saistībnolīguma vai deklarācijas projektu.

14. pants

Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta saturs

1.  Saistībnolīguma projektā ir vismaz šādi elementi:

a)  kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā juridiskā šķēršļa viena vai vairāku juridisko šķēršļu apraksts un juridiskā šķēršļa viena vai vairāku juridisko šķēršļu novēršanas pamatojums; [Am. 44]

b)  konkrēto juridisko normu saraksts, kuras veido juridisko šķērsli vienu vai vairākus juridiskos šķēršļus un kopprojektam attiecīgi netiek piemērotas; [Am. 45]

c)  piemērošanas apgabals;

d)  piemērošanas ilgums un tā pamatojums;

e)  kompetentā pārņēmējiestāde vai kompetentās pārņēmējiestādes;

f)  konkrētā pārnesējdalībvalsts tiesību norma, kura tiks piemērota kopprojektam;

g)  ja pārnesējdalībvalsts tiesiskajā regulējumā attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums;

h)  kompetentā pārnesējiestāde vai kompetentās pārnesējiestādes;

i)  pārņēmējdalībvalsts iestāde vai iestādes, kuru kompetencē ir īstenošana un pārraudzība;

j)  pārnesējdalībvalsts iestāde vai iestādes, kuras ierosināts iecelt par kopīgām īstenošanas un pārraudzības uzdevumu pildītājām;

k)  spēkā stāšanās diena.

Šā punkta k) apakšpunktā minētā spēkā stāšanās diena ir vai nu diena, kad parakstu licis pēdējais no abiem pārrobežu koordinācijas punktiem vai kompetentajām iestādēm, vai diena, kad tas paziņots iniciatoram.

2.  Papildus 1. punktā norādītajiem elementiem saistībnolīguma projektā ieraksta arī piemērošanas sākuma dienu, kura var būt:

a)  noteikta ar spēkā stāšanās dienu;

b)  noteikta ar atpakaļejošu spēku;

c)  pārcelta uz nākotni.

3.  Papildus 1. punktā minētajiem elementiem deklarācijas projektā arī oficiāli deklarē, līdz kurai dienai vai dienām katra kompetentā pārņēmējiestāde attiecīgajam likumdevējam iesniedz oficiālu priekšlikumu, kas paredzēts attiecīgai nacionālo tiesību normu grozīšanai.

Pirmajā daļā minētā diena nav vēlāk kā 12 mēnešus pēc deklarācijas noslēgšanas.

15. pants

Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta pārsūtīšana

1.  Ja kompetentā pārņēmējiestāde sagatavojusi saistībnolīguma vai deklarācijas projektu, tā šo projektu pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta:

a)  ne vēlāk kā trijus sešus mēnešus pēc tam, kad tā pārsūtījusi informāciju uz 10. panta 2. punkta vai 12. panta 1. un 2. panta pamata; [Am. 46]

b)  ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā uz 12. panta 4. un 5. punkta pamata.

2.  Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts sagatavojis saistībnolīguma vai deklarācijas projektu vai ja tas to saņēmis no kompetentās pārņēmējiestādes, tas šo projektu pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā laikā.

3.  Abos gadījumos kopiju informēšanas nolūkā nosūta arī iniciatoram.

16. pants

Pārnesējdalībvalsts uzdevumi saistībnolīguma noslēgšanā un parakstīšanā vai deklarācijas parakstīšanā

1.  Pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata uz 15. panta pamata saņemto saistībnolīguma vai deklarācijas projektu un ne vēlāk kā triju sešu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas un apspriešanās ar kompetentajām pārnesējiestādēm veic vienu vai vairākas šādas darbības: [Am. 47]

a)  izteic piekrišanu saistībnolīguma vai deklarācijas projektam, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

b)  piekrišanu saistībnolīguma vai deklarācijas projektam izteic pēc tam, kad izlabojis vai papildinājis 14. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minēto informāciju, paraksta divus pārskatītā saistībnolīguma vai deklarācijas oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

c)  saistībnolīguma vai deklarācijas projektu parakstīt atsakās un pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta detalizētu pamatojumu;

d)  saistībnolīguma vai deklarācijas projektu parakstīt atsakās un pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam nosūta atpakaļ projektu, kas grozīts attiecībā uz 14. panta 1. punkta c), d) un attiecīgā gadījumā g) apakšpunktā minēto informāciju, saistībnolīguma projekts — arī attiecībā 14. panta 2. punktā minēto informāciju, kā arī šādu grozījumu pamatojumu.

2.  Dalībvalstīs, kur saistībnolīgumu vai deklarāciju paraksta kompetentā pārnesējiestāde, pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu nosūta divus vienu no diviem kompetentās pārnesējiestādes parakstītos oriģināleksemplārus parakstītiem oriģināleksemplāriem pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam. [Am. 48]

3.  Ja pārnesējdalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu piekrīt parakstīt saistībnolīgumu vai deklarāciju, tā turklāt nepārprotami apstiprina vai noraida, ka saistībnolīguma vai deklarācijas īstenošanas vai pārraudzības uzdevumu izpildi piemērošanas apgabalā uzņemas kompetentā iestāde vai iestādes, kuras ierosināts uz 14. panta 1. punkta j) apakšpunkta pamata iecelt par kopīgām šo uzdevumu pildītājām.

17. pants

Pārņēmējdalībvalsts uzdevumi saistībnolīguma noslēgšanā un parakstīšanā vai deklarācijas parakstīšanā

1.  Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pārsūtīto atbildi un ne vēlāk kā vienu mēnesi trīs mēnešus pēc tās saņemšanas izdara vienu vai vairākas šādas darbības, par kurām rakstiski informē kompetento pārrobežu pārnesējiestādi: [Am. 49]

a)  šā regulas 16. panta 2. 1 punkta a) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarācijas projektu pabeidz, paraksta divus trīs oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; [Am. 50]

b)  šā regulas 16. panta 2. 1 punkta b) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarāciju groza attiecībā uz saistībnolīguma vai deklarācijas projekta informāciju, uz kuru attiecas attiecīgi 14. panta 1. punkta f) un h) punkts, saistībnolīgumu vai deklarāciju pabeidz, paraksta divus trīs oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai; [Am. 51]

c)  šā regulas 16. panta 2. 1 punkta c) apakšpunkta gadījumā informē iniciatoru un Komisiju, turklāt pievienojot kompetentās pārnesējiestādes izklāstīto pamatojumu; [Am. 52]

d)  šā regulas 16. panta 2. 1 punkta d) apakšpunkta gadījumā ņem vērā grozījumus un vai nu turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta b) apakšpunktā, vai saskaņā ar 9. pantu sāk otru procedūru, turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta c) apakšpunktā aprakstot, kāpēc kompetentā pārņēmējiestāde nevar pieņemt pilnīgi dažus vai visus grozījumus vai nevar pieņemt nevienu no tiem. [Am. 53]

2.  Saņemot saistībnolīgumu vai deklarāciju, ko 1. punkta a) vai b) apakšpunkta gadījumā parakstījis arī kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārnesējiestāde, vai pēc pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pozitīvas reaģēšanas 1. punkta d) apakšpunktā, pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts rīkojas šādi: [Am. 54]

a)  galīgo saistībnolīgumu vai deklarāciju pārsūta iniciatoram;

b)  otro oriģināleksemplāru pārsūta pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

c)  nosūta kopiju visām kompetentajām pārņēmējiestādēm;

d)  nosūta kopiju Savienības līmeņa koordinācijas punktam; un

e)  lūdz, lai par oficiālām publikācijām atbildīgais pārņēmējdalībvalsts kompetentais dienests šo saistībnolīgumu vai deklarāciju publicē.

III NODAĻA

Saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošana un pārraudzība

18. pants

Saistībnolīguma īstenošana

1.  Kopā ar šīs regulas 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju, kas nosūtīta visām attiecīgajām kompetentajām pārņēmējiestādēm, ir dots laika grafiks, saskaņā ar kuru ikviena no šīm iestādēm attiecīgā gadījumā groza jebkuru administratīvu aktu, kas attiecībā uz kopprojektu pieņemts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, turklāt pieņem visus administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai saistībnolīgumu piemērotu kopprojektam un lai tam varētu piemērot pārnesējdalībvalsts tiesību normu vai ad hoc tiesisko noregulējumu.

2.  Laika grafika kopiju nosūta pārņēmējdalībvalsts nacionālajam pārrobežu koordinācijas punktam un attiecīgā gadījumā reģionālajam pārrobežu koordinācijas punktam.

3.  Visus 1. punktā minētos administratīvos aktus pieņem un iniciatoram, jo īpaši, par kopprojekta ierosināšanu atbildīgajai vai gan tā ierosinātājai, gan īstenotājai publiskajai vai privātajai iestādei, paziņo saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ko šādiem administratīvajiem aktiem piemēro.

4.  Kad visi administratīvie akti attiecībā uz kādu konkrētu kopprojektu pieņemti, pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgi informē pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu un Savienības līmeņa koordinācijas punktu.

5.  Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgā gadījumā informē kompetentās pārņēmējiestādes.

19. pants

Deklarācijas īstenošana

1.  Katra uz 14. panta 3. punkta pamata sarakstā norādītā kompetentā pārņēmējiestāde līdz attiecīgajai dienai, kas noteikta parakstītajā deklarācijā, attiecīgajam likumdevējam iesniedz oficiālu priekšlikumu, kura uzdevums ir attiecīgi grozīt nacionālās tiesību normas.

2.  Ja dienu, kas attiecīgi noteikta parakstītajā deklarācijā, nav iespējams ievērot, jo īpaši sakarā ar gaidāmām kompetentā likumdevēja vēlēšanām, kompetentā pārņēmējiestāde attiecīgi rakstiski informē iniciatoru un gan pārņēmējdalībvalsts, gan pārnesējdalībvalsts kompetento pārrobežu koordinācijas punktu.

3.  Kad attiecīgajam likumdevējam iesniegts oficiāls priekšlikums, attiecīgā kompetentā pārņēmējiestāde no jauna rakstiski informē iniciatoru un gan pārņēmējdalībvalsts, gan pārnesējdalībvalsts kompetento pārrobežu koordinācijas punktu par dinamikas novērojumiem attiecībā uz šo likumdevēju, un šādi rīkojas ik pēc sešiem mēnešiem pēc oficiālās iesniegšanas dienas.

4.  Kad grozošais leģislatīvais akts stājies spēkā, publicēts oficiālajā laikrakstā vai izpildījušies abi šie apstākļi, katra kompetentā pārņēmējiestāde uz jebkādu piemērojamo nacionālo tiesību aktu pamata attiecībā uz kopprojektu pieņemtu administratīvo aktu groza un pieņem jebkādu administratīvu aktu, kas nepieciešams, lai kopprojektam varētu piemērot grozītās tiesību normas.

5.  Jebkuru 4. punktā minēto administratīvo aktu pieņem un iniciatoram — jo īpaši tad, ja šis iniciators ir par kopprojekta ierosināšanu vai gan par tā ierosināšanu, gan īstenošanu atbildīga publiska vai privāta iestāde, — paziņo saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ko šādiem administratīvajiem aktiem piemēro.

6.  Kad visi administratīvie akti attiecībā uz kādu konkrētu kopprojektu pieņemti, pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgi informē pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu un Savienības līmeņa koordinācijas punktu.

7.  Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgā gadījumā informē kompetentās pārņēmējiestādes.

20. pants

Saistībnolīgumu un deklarāciju pārraudzība

1.  Balstoties uz 18. panta 1. punktā un 19. panta 4. punktā minētajiem administratīvajiem aktiem, pārņēmējdalībvalsts un pārnesējdalībvalsts lemj, vai kāda saistībnolīguma vai uz kādas deklarācijas pamata grozīto nacionālo tiesību aktu piemērošanas pārraudzīšanu uzticēt pārnesējdalībvalsts iestādēm,  — jo īpaši sakarā ar to speciālajām zināšanām par pārnestajām tiesību normām, — vai pārņēmējdalībvalsts iestādēm.

2.  Ja pārnesto tiesību normu piemērošanas pārraudzīšana ir uzticēta pārnesējdalībvalsts iestādēm, pārņēmējdalībvalsts, vienodamās ar pārnesējdalībvalstīm, lemj, vai attiecībā uz pārraudzības uzdevumu adresātiem pārņēmējdalībvalsts iestādes rīkojas, pārstāvot pārnesējdalībvalsts iestādes un to vārdā vai tās pārstāvot, bet savā vārdā.

IV NODAĻA

Tiesību aizsardzība tiesā pret saistībnolīgumu un deklarāciju piemērošanu un pārraudzību

21. pants

Tiesību aizsardzība tiesā pret kāda saistībnolīguma vai deklarācijas piemērošanu

1.  Jebkurai personai, kas, būdama rezidents teritorijā, uz kuru attiecas kāds saistībnolīgums vai deklarācija, vai, ja tā, būdama attiecīgajā teritorijā sniegta vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma lietotājs (“pārrobežu reģionā dzīvojoša persona”), bet nebūdama tās rezidents, uzskata, ka ir cietusi no darbības vai bezdarbības, kas izriet no pārnesējdalībvalsts tiesību normas piemērošanas uz kāda saistībnolīguma vai deklarācijas pamata, ir tiesīga vērsties pārņēmējdalībvalsts tiesās ar prasību saņemt tiesisku aizsardzību.

2.  Tomēr tiesiskā aizsardzība attiecībā uz administratīviem aktiem, kas pieņemti uz 18. panta 3. punkta un 19. panta 5. punkta pamata, ir tikai tās dalībvalsts tiesu kompetencē, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo administratīvo aktu.

3.  Šī regula nekādi neliedz personām izmantot savas nacionālās konstitucionālās tiesības pret iestādēm, kas ir kāda saistībnolīguma puses, iesniegt pārsūdzību attiecībā uz:

a)  administratīviem lēmumiem par aktivitātēm, kas tiek veiktas uz kāda saistībnolīguma pamata;

b)  piekļuvi pakalpojumiem viņu pašu valodā; un

c)  piekļuvi informācijai.

Šādos gadījumos kompetentās tiesas ir tās dalībvalsts tiesas, no kuras konstitūcijas izriet pārsūdzības tiesības.

22. pants

Tiesību aizsardzība tiesā pret saistībnolīgumu vai deklarāciju pārraudzību

1.  Ja kompetentā pārnesējiestāde ir piekritusi attiecīgajā apgabalā pārraudzīt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu un attiecībā uz pārņēmējdalībvalsts pārrobežu reģionā dzīvojošām personām var rīkoties savā vārdā, attiecībā uz vēršanos tiesā saņemt tiesisku aizsardzību pret jebkādu varas iestāžu darbību vai bezdarbību kompetentas ir tās dalībvalsts tiesas, kurās šīs personas ir likumīgi rezidenti.

2.  Ja kompetentā pārnesējiestāde ir piekritusi pārņēmējdalībvalsts teritorijā pārraudzīt pārņēmējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu, taču attiecībā pret pārrobežas reģionā dzīvojošām personām nevar rīkoties savā vārdā, attiecībā uz vēršanos tiesā saņemt tiesisku aizsardzību pret jebkādu attiecīgās iestādes darbību vai bezdarbību kompetentas ir tikai pārņēmējdalībvalsts tiesas, arī attiecībā uz personām, kuras ir pārnesējdalībvalsts likumīgi rezidenti.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

23. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komiteja, kas izveidota ar 108. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [jaunā KNR]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

24. pants

Dalībvalstu īstenošanas noteikumi

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

2.  Par jebkādām uz 1. punkta pamata pieņemtām normām dalībvalstis Komisiju informē līdz ... [šīs regulas piemērošanas diena].

3.  Komisija no dalībvalstīm saņemto informāciju publisko.

25. pants

Ziņošana

1.   Līdz dd mm gggg [t.i., pirmā diena nākamajā mēnesī pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas + trīs gadi], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā Komisija īpaši atsaucas uz šīs regulas ģeogrāfisko un tematisko jomu, kā attiecīgi definēts 3. panta 1. un 2. punktā.

3.   Pirms ziņojuma sagatavošanas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu ar dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. [Am. 55]

26. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [pirmā diena nākamajā mēnesī pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas + viens gads].

Tomēr 24. pantu piemēro no ... [pirmā diena nākamajā mēnesī pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)OV C 440, 6.12.2018., 124. lpp.
(2)OV C ...
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra nostāja.
(4)Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017)0534, 20.9.2017.
(5)Cits citu ir nomainījuši pieci Interreg programmēšanas periodi: INTERREG I (1990–1993), INTERREG II (1994–1999), INTERREG III (2000–2006), INTERREG IV (2007–2013) un INTERREG V (2014–2020).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika