Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0250(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0115/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0115/2019

Debates :

PV 12/03/2019 - 28
CRE 12/03/2019 - 28

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0177

Pieņemtie teksti
PDF 371kWORD 109k
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra
Iekšējās drošības fonda izveide ***I
P8_TA(2019)0177A8-0115/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās drošības fonda izveidi (COM(2018)0472 – C8-0267/2018 – 2018/0250(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0472),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. panta un 87. panta 2. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0267/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0115/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par Iekšējās drošības fonda izveidi
P8_TC1-COD(2018)0250

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Iekšējās drošības nodrošināšana, kas Lai arī valsts drošība ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, tās aizsardzībai ir kopīgs uzdevums, kura izpildē kopīgs ieguldījums nepieciešama sadarbība un koordinācija Savienības līmenī. Iekšējā drošība ir jādod kopīgs pasākums, kas kopīgi jāveicina ES iestādēm, attiecīgajām ES Savienības aģentūrām un dalībvalstīm ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības palīdzību. Laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir noteikuši kopējās prioritātes, kā izklāstīts 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā(4), un Padome tās atkārtoti apstiprināja atjaunotajā Iekšējās drošības stratēģijā 2015. gada jūnijā(5), bet Eiropas Parlaments – rezolūcijā 2015. gada jūlijā(6) Šīs kopējās stratēģijas mērķis bija nodrošināt stratēģisko satvaru Savienības līmeņa darbam iekšējās drošības jomā, un noteiktas galvenās rīcības prioritātes, lai Savienība varētu efektīvi reaģēt uz drošības apdraudējumiem laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, proti, apkarot terorismu proti, tās ir terorisma novēršana un apkarošana un radikalizācijas, tostarp radikalizācijas tiešsaistē, vardarbīga ekstrēmisma, neiecietības un novērst radikalizāciju, novērst diskriminācijas nepieļaušana, cīņa ar organizēto noziedzību un apkarot kibernoziedzību kibernoziedzības apkarošana. [Gr. 1]

(2)  Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. septembrī, martā, 27 dalībvalstu vadītāji, Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija apliecināja savu apņēmību tiekties pēc drošas Eiropas un veidot tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību. [Gr. 2]

(3)  Eiropadome 2016. gada 15. decembrī aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija)(7).

(4)  Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, cita starpā veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, kā arī ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(5)  Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic darbības, lai aizsargātu cilvēkus, sabiedriskās vietas un preces kritisko infrastruktūru no pieaugošajiem starptautiskiem apdraudējumiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Savienības iekšējo drošību un iekšējo tirgu turpina apdraudēt cita starpā terorisms, smagā un organizētā noziedzība, ceļojoši noziedzīgie grupējumi, ieroču un narkotiku tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziegumi, seksuāla izmantošana, tostarp bērnu seksuāla izmantošana, hibrīddraudi, kā arī ķīmiski, bioloģiski, radioloģiski un kodoldraudi, cilvēku un ieroču tirdzniecība. [Gr. 3]

(5a)  Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada dažu noziedzības veidu, piemēram, ar maksājumiem saistīta krāpšanas, bērnu seksuāla izmantošanas un ieroču tirdzniecības, apjoma būtiska palielināšanās, kuri kopš iepriekšējiem gadiem tiek veikti ar interneta starpniecību („noziegumi, kurus padara iespējamus kibervide”). [Gr. 4]

(6)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar LESD 84. pantu un 87. panta 2. punktu ar finansējumu būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību noziedzības novēršanas, kopēju apmācību un policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības aģentūras, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un atbalstu centieniem stiprināt noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas. Ar fondu nebūtu jāatbalsta darbības izmaksas un darbības, kas saistītas ar dalībvalstu būtiskajām funkcijām attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības un valsts drošības nodrošināšanu, kā minēts LESD 72. pantā. [Gr. 5]

(7)  Lai saglabātu Šengenas acquis integritāti un visu Savienības iekšējā tirgus telpu un stiprinātu tā darbību, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par ES pilsoņiem, kuri šķērso ES ārējās robežas. Turklāt Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību. Galvenajiem principiem, kas vada Savienības un dalībvalstu rīcību, veidojot efektīvu un patiesu drošības savienību, vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību un tiesiskuma ievērošanai, stingrai globālās perspektīvas ievērošanai un nepieciešamajai saskanībai ar drošības ārējo dimensiju. [Gr. 6]

(8)  Lai sekmētu efektīvas un patiesas drošības savienības, kuras mērķis ir nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni visā Eiropas Savienībā, izveidi un īstenošanu, būtu jānodrošina dalībvalstīm atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“fonds”).

(9)  Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot vērtības, kas ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām. cilvēktiesībām. Jo īpaši šī regula tiecas nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes vai sodīšanas aizliegums, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērna tiesības un tiesības uz efektīviem tiesībaizsardzības līdzekļiem. Tās nolūks ir veicināt arī nediskriminācijas principa piemērošanu. [Gr. 7]

(10)  Saskaņā ar LES 3. pantu ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina bērnu aizsardzību pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar fondu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(10a)  Izšķirīgi svarīgs iekšējās drošības panākumu faktors ir tiesībaizsardzības darbinieku informētības palielināšana jautājumos, kas ir saistīti ar visa veida rasismu, tostarp antisemītismu un pret romiem vērstu noskaņojumu. Tādēļ — lai palielinātu uzticības veidošanas spēju vietējā līmenī — fonda darbības jomā būtu jāiekļauj apmācības informētības palielināšanas nolūkā un izglītības pasākumi tiesībaizsardzības dalībniekiem. [Gr. 8]

(11)  Saskaņā ar ES līmenī noteiktām kopīgajām prioritātēm ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību Savienībā ar fondu tiks atbalstīti pasākumi, kuru nolūks ir pievērsties galvenajiem drošības apdraudējumiem, jo īpaši terorisma un vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas, neiecietības un diskriminācijas, smagās un organizētās noziedzības un kibernoziedzības novēršana un apkarošana, kā arī atbalsts noziegumu upuriem rezultātā cietušajiem un viņu aizsardzība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Fonds nodrošinās, ka Savienība un tās dalībvalstis ir arī labi aprīkotas, lai vērstos pret jauniem un potenciāliem apdraudējumiem, īstenojot piemēram, nelikumīgu tirdzniecību, tostarp izmantojot tiešsaistes kanālus, kā arī hibrīddraudiem un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem, ar mērķi īstenot patiesu drošības savienību. Tas būtu veicams ar finansiālu palīdzību, lai atbalstītu labāku informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un uzlabotu valstu un kolektīvās spējas. [Gr. 9]

(12)  Fonda visaptverošajā satvarā ar fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai jo īpaši būtu jāatbalsta informācijas apmaiņa un piekļuve tai, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbība un prevencija šādās jomās: smagā un organizētā noziedzība, nelikumīga ieroču tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, narkotiku tirdzniecība, noziegumi pret vidi, piekļuve informācijai terorisms, cilvēku tirdzniecība, bēgļu un informācijas apmaiņa, terorisma, cilvēku tirdzniecība, nelikumīgās imigrācijas ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgu migrantu izmantošana, darbaspēka ekspluatācija, seksuālā izmantošana un vardarbība, tostarp bērnu seksuālā un sieviešu seksuāla izmantošana un vardarbība pret viņiem, bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšana un bērnu pornogrāfija, kibernoziedzība. Tāpat ar fondu būtu jāatbalsta cilvēku aizsardzība, sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas apdraud drošību, un ar drošību saistītu risku un krīžu efektīva pārvaldība, tostarp nodrošinot kopēju apmācību, veidojot kopējas politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību. [Gr. 10]

(12a)  Fondam būtu jāsniedz palīdzība tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem neatkarīgi no šo iestāžu organizatoriskās struktūras. Šā iemesla dēļ attiecībā uz darbībām, kurās iesaistīti bruņotie spēki, kas veic iekšējās drošības uzdevumus, arī vajadzētu būt tiesībām saņemt atbalstu no fonda, ciktāl šādas darbības palīdz sasniegt fonda konkrētos mērķus. Ārkārtas situācijās, kā arī lai risinātu un novērstu nopietnus draudus sabiedrības drošībai, tostarp pēc teroristu uzbrukumiem, saistībā ar militāro spēku darbībām dalībvalsts teritorijā vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu. Saistībā ar miera uzturēšanu vai aizsardzības pasākumiem ārpus dalībvalstu teritorijas nekādā gadījumā nevar pretendēt uz fonda atbalstu. [Gr. 11]

(13)  Fondam būtu jābalstās uz šādu tā priekšgājēju sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: programma “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC) un programma "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana" (CIPS) 2007.–2013. gadā, kā arī instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda, 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014(8); minētais atbalsts būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību.

(14)  Savienības finansējuma ietekme ir maksimāli jāpalielina, mobilizējot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina pilsoniskās sabiedrības, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, un Eiropas rūpniecības nozares aktīva un jēgpilna līdzdalība un iesaiste drošības politikas, jo īpaši kiberdrošības, izstrādē un īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot citas ieinteresētās personas, Savienības aģentūras un citas Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kam ir saistība ar fonda mērķi. Tomēr būtu jānodrošina, ka atbalstu no fonda neizmanto, lai privātā sektora dalībniekiem uzticētu likumā paredzētus vai sabiedrības nozīmes uzdevumus. [Gr. 12]

(15)  Saistībā ar visaptverošo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kā mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelikumīgu narkotisko vielu ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, kā nolūks ir iesaistīties narkotiku tirdzniecībā. Fondam būtu īpaši jāaptver novēršanas aspekti narkomānijas apkarošanas politikā. Lai panāktu turpmāku sinerģiju un skaidrību narkomānijas apkarošanas jomā, fondā būtu jāiekļauj šie ar narkomānijas apkarošanu saistīto mērķu elementi, uz kuriem 2014.–2020. gadā attiecās programma “Tiesiskums”.

(16)  Lai nodrošinātu, ka fonds dod efektīvu ieguldījumu lielākā iekšējā drošībā visā Eiropas Savienībā un patiesas drošības savienības izveidē, fonds būtu jāizmanto tā, lai dalībvalstu rīcībai būtu vislielākā Eiropas vērtība. [Gr. 13]

(17)  Solidarizējoties ar Savienību un uzņemoties kopīgu atbildību par drošību tajā, ja tiek atklāti trūkumi vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma, attiecīgajai dalībvalstij būtu pienācīgi jārisina šis jautājums, izmantojot savas programmas resursus, lai īstenotu ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013(9).

(18)  Lai palīdzētu sasniegt fonda mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmu prioritātes paredz veicina fonda konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar 3.a pantā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir proporcionāls uzdevumiem un vajadzībām un nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. [Gr. 14]

(19)  Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem ES līdzekļiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(20)  Fondam būtu jāatbilst citām Savienības finanšu programmām drošības jomā un jāpapildina tās. Tiks nodrošināta sinerģija jo īpaši ar Patvēruma un migrācijas fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas sastāv no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kurš izveidots ar Regulu (ES) X, un instrumenta muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Regulu (ES) X, kā arī ar citiem kohēzijas politikas fondiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) X [KNR], programmas “Apvārsnis Eiropa” drošības pētniecības daļu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesības un vērtības”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, Digitālās Eiropas programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, un InvestEU programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X. Sinerģija būtu jāmeklē sevišķi infrastruktūras un publiskās telpas drošības un kiberdrošības un cietušo aizsardzības jomā, kā arī vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas novēršanas jomā. Lai maksimāli palielinātu politikas mērķu sasniegšanas efektivitāti, izmantotu apjomradītus ietaupījumus un izvairītos no pasākumu pārklāšanās, ir svarīgi efektīvi koordinācijas mehānismi. [Gr. 15]

(21)  Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda, būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības, ārlietu politikas un ārlietu attīstības palīdzības politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm tādās jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai, piemēram, cīņa pret terorismu un radikalizāciju, sadarbība ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret terorismu (ietverot speciālā norīkojuma vienības un kopīgas izmeklēšanas komandas), nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši ieroču, narkotiku, apdraudētu sugu un kultūras priekšmetu tirdzniecību, smagu noziegumu, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, kā arī cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošana. [Gr. 16]

(22)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta Savienības reakcija. Saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts jo īpaši veicinās valstu un Savienības spēju nostiprināšanu drošības jomā.

(23)  Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem drošības jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis drošības jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(23a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. X(10) Savienībai būtu jāveic pasākumi sava budžeta aizsardzībai, tiklīdz tiek konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu kādā dalībvalstī. Regula (ES) Nr. X būtu jāpiemēro šim fondam. [Gr. 17]

(24)  Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Pārvaldot fondu, būtu jāņem vērā efektivitātes, lietderības un tēriņu kvalitātes princips. Turklāt fonda īstenošanai vajadzētu notikt, cik vien iespējams, lietotājiem viegli pieejamā veidā. [Gr. 18]

(25)  Ar šo regulu būtu jānosaka dalībvalstīm piešķiramās sākotnējās summas, kuras aprēķina, balstoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

(26)  Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem drošībā. Lai ņemtu vērā iekšējās un ārējās drošības apdraudējuma izmaiņas vai izmaiņas sākotnējā situācijā, starpposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā programmas īstenošanas statusu. [Gr. 19]

(26a)  Sadalot fondā pieejamos resursus, būtu jāņem vērā kritiskā infrastruktūra, kas dalībvalstīm ir jāaizsargā. [Gr. 20]

(27)  Tā kā problēmas drošības jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams piešķiramo finansējumu pielāgot iekšējās un ārējās drošības apdraudējuma izmaiņām un virzīt finansējumu uz prioritātēm, kuras Savienībai sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām, izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. [Gr. 21]

(28)  Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu, galvenokārt to spēcīgās Eiropas pievienotās vērtības vai prioritārā rakstura dēļ attiecībā pret Savienību. [Gr. 22]

(29)  Daļa no resursiem, kuri no fonda pieejami, arī var tikt sadalīti, lai īstenotu īpašas darbības, kam nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm vai kur jaunas norises Savienībā prasa papildu finansējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm. Šīs īpašās darbības Komisijai būtu jādefinē savās darba programmās.

(30)  Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar iekšējo drošību, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(31)  Lai papildinātu fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, ar fondu būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā vai atsevišķās dalībvalstīs. Šajā sakarībā būtu jāveicina dalībvalstu izlūkdienestu sadarbība, lai nodrošinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot terorisma, kā arī smagās un organizētās noziedzības apkarošanas efektivitāti un veicinātu labāku izpratni par to pārrobežu raksturu. Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni nolūkā veikt labu prakšu apmaiņu un jāsekmē kopējas apmācības, lai palīdzētu veidot sadarbības un savstarpējas uzticēšanās kultūru starp izlūkdienestiem, kā arī starp izlūkdienestiem un Eiropolu. [Gr. 23]

(32)  Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šajā regulā izstrādāto satvaru. Ārkārtas palīdzība tādēļ nebūtu sniedzama izteiktiem neparedzētiem un ilgtermiņa pasākumiem vai tādu situāciju risināšanai, kad steidzama rīcība nepieciešama sakarā ar nepietiekamu administratīvo organizāciju un nepietiekamas operatīvās plānošanas no kompetento iestāžu puses.

(33)  Lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un reaģētu uz jaunām vajadzībām, decentralizētajām aģentūrām vajadzētu tikt nodrošinātiem attiecīgiem papildu finanšu līdzekļiem, lai tās veiktu konkrētus ārkārtas uzdevumus. Ja veicamais uzdevums ir tik steidzams, ka decentralizēto aģentūru budžeta grozījumus nevar laikus veikt, tām būtu jāspēj kļūt par ārkārtas palīdzības saņēmējiem, tostarp dotāciju veidā, atbilstīgi Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras Savienības līmenī noteikušas ES iestādes.

(33a)  Ņemot vērā Savienības darbību starptautisko raksturu un lai veicinātu koordinētu rīcību tāda mērķa īstenošanai, kas paredz augstākā Savienības drošības līmeņa garantēšanu, arī decentralizētajām aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no Savienības darbības, tostarp dotāciju veidā. Šādam atbalstam būtu jāatbilst prioritātēm un iniciatīvām, ko Savienības līmenī noteikušas Savienības iestādes, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 24]

(34)  Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(35)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam Iekšējās drošības fonda (IDF) darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi X punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas X Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(11).

(36)  Uz šo fondu attiecas Regula (ES, Euratom) ..../...(12) [jaunā finanšu regula] (“Finanšu regula”). Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar IDF.

(37)  Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un KNR (ES) Nr. X(13) Normu kolīzijas gadījumā šai regulai ir augstāks juridisks spēks nekā Regulai (ES) Nr. X [KNR]. [Gr. 159]

(38)  Regula (ES) Nr. X [KNR] izveido jaunu rīcības satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Iekšējās drošības fondu (IDF) un instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt Iekšējās drošības fonda mērķus, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar šā fonda atbalstu. [Gr. 26]

(38a)  Lai nodrošinātu, ka Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz visiem fonda konkrētajiem mērķiem, un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar uzdevumiem un vajadzībām mērķu sasniegšanai, katram Fonda konkrētajam uzdevumam būtu jānosaka minimālā procentuālā daļa no fonda līdzekļiem, gan valsts programmām, gan tematiskajiem mehānismiem. [Gr. 27]

(39)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(16) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(17) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(18). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Dalībvalstīm pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Tādas izmeklēšanas rezultāti, kas tiek veikta par nelikumībām un krāpšanu attiecībā uz fonda līdzekļiem, būtu jāpadara pieejami Eiropas Parlamentam. [Gr. 28]

(41)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(42)  Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES(19) personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(43)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”(20), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras. Fonds atbalsta šīs dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu šiem reģioniem. [Gr. 29]

(44)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(21) ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi. Šajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvas un kvantitatīvas komponentes. [Gr. 30]

(45)  Atspoguļojot Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot atbilstīgi Savienības apņemšanos saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt 30 % ikgadējo mērķi. [Gr. 31]

(46)  Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. X [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos rādītājus un finanšu pārskatus. Uzraudzības pienākuma atbilstīgas izpildes nolūkā Komisijai būtu jāspēj noteikt, kāda summa konkrētajā gadā ir iztērēta no fonda. Tādēļ, iesniedzot Komisijai gada pārskatus par dalībvalstu programmām, tām būtu jānošķir atgūšana, priekšfinansējuma maksājumi galīgajiem saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšana. Lai atvieglotu revīziju un fonda īstenošanas uzraudzību, Komisijai minētās summas būtu jāietver fonda gada īstenošanas ziņojumā. Komisijai Eiropas Parlamentam un Padomei reizi gadā būtu jāiesniedz kopsavilkums par apstiprinātajiem gada darbības rezultātu ziņojumiem. Pēc pieprasījuma Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz pilns gada darbības rezultātu ziņojumu teksts. [Gr. 32]

(47)  Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tematiskajam mehānismam paredzētajām darba programmām, sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības operatīvo atbalstu un uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. [Gr. 33]

(48)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(22). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. [Gr. 34]

(49)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(51)  Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../...(23) [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido Iekšējās drošības fondu (“fonds”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 35]

2.  Tajā ir noteikti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai. Šajā regulā nosaka:

a)   fonda mērķus;

b)  fonda konkrētos mērķus un pasākumus, ar kuriem minētos konkrētos mērķus sasniedz;

c)   the budget for the period 2021-2027;

d)   Savienības finansējuma veidus un šā finansējuma sniegšanas noteikumus. [Gr. 36]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(b)  „noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI(24) 2. panta 2. punktā;

(c)  "kritiskā infrastruktūra" ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu kādu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu;

(d)  “kibernoziedzība” ir noziegumi, kuru pastrādāšana ir saistīta ar kibervidi, proti, noziegumi, kurus var pastrādāt, vienīgi izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) iekārtas un sistēmas, un šīs ierīces un sistēmas ir vai nu nozieguma pastrādāšanas rīki, vai nozieguma primārie mērķi, kā arī noziegumi, kurus ļauj pastrādāt kibervide, proti, parastie noziegumi, piemēram, bērnu seksuāla izmantošana, kā mērogu vai tvērumu var palielināt, izmantojot datorus, datoru tīklus vai cita veida IST; [Gr. 37]

(e)  “EMPACT darbības” ir darbības, ko veic Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvaros(25). EMPACT ir strukturēta daudznozaru sadarbības platforma attiecīgajām dalībvalstīm, Savienības iestādēm un aģentūrām, kā arī trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem publiskiem un privātiem partneriem, lai novērstu par prioritāti izvirzītus organizētās noziedzības un smagu starptautisku noziegumu draudus ES politikas ciklā;

(f)  “ES politikas cikls” ir uz izlūkdatiem balstīta daudznozaru iniciatīva ar mērķi apkarot svarīgākos smagās un organizētās noziedzības draudus Savienībai, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, Savienības tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām un, attiecīgā gadījumā, trešām valstīm un konkrētām starptautiskām organizācijām; [Gr. 38]

(g)  “piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, un Eiropolam, Eurojust un Eiropas Prokuratūrai noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši terorisma un kibernoziegumu, kā arī smagu pārrobežu noziegumu un pārrobežu organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, veicot to atbilstoši piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem Savienībā; [Gr. 39]

(h)  “tiesu iestāžu sadarbība” ir tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās; [Gr. 40]

(i)  “LETS” ir Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma, kuras mērķis ir nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem zināšanas un prasmes, kas viņiem ir nepieciešamas organizēto un smago pārrobežu noziedzības noziedzīgu nodarījumu un terorisma efektīvai novēršanai un apkarošanai, efektīvi rezultatīvi sadarbojoties, kā izklāstīts Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumā par Eiropas LETS izveidi(26) un turpmāk minēts CEPOL regulā(27); [Gr. 41]

(j)  „organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI(28);

(k)  „gatavība” ir jebkurš pasākums konkrēti pasākumi ar mērķi novērst vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem; [Gr. 42]

(l)  “Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaude, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013, ieskaitot policijas sadarbības jomā;

(m)  “cīņa pret korupciju” attiecas uz visām jomām, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret korupciju, ieskaitot novēršanu, kriminālatbildības noteikšanu un tiesībaizsardzības pasākumus, starptautisko sadarbību, līdzekļu atgūšanu, tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu;

(n)  “terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu(29).

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda politikas mērķis ir veicināt augsta līmeņa drošību Savienībā, pastiprinot sadarbību, jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, tostarp radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību, un kibernoziedzību un kibernoziedzību, kā arī atbalstot un aizsargājot noziegumu upurus. rezultātā cietušos. Fonds atbalsta arī ar drošības saistītu incidentu pārvaldību un gatavību tiem. [Gr. 43]

2.  Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

(a)  palielināt uzlabot un sekmēt svarīgas un precīzas informācijas apmaiņu starp un ar Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, citām kompetentajām dalībvalstu iestādēm un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, kā arī jo īpaši Eiropolu un Eurojust, un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, [Gr. 44]

(b)  pastiprināt uzlabot un pastiprināt pārrobežu koordināciju un sadarbību, tostarp attiecīgās kopīgās operācijas, ko dalībvalstīs veic Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes un citas kompetentās iestādes, saistībā ar terorismu, smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju; un [Gr. 45]

(c)  atbalstīt centienus stiprināt spējas nepieciešamo dalībvalstu spēju stiprināšanu saistībā ar noziedzības, tostarp un terorisma, kibernoziedzības un vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas, apkarošanu un novēršanu, jo īpaši, pastiprinot sadarbību starp publiskajām iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un privātajiem partneriem iesaistītajām personām no privātā sektora, visās dalībvalstīs un starp tām, kā arī krīžu civilu pārvaldīšanu pēc drošības negadījumiem, [Gr. 46]

(ca)  izveidot kopēju izlūkošanas kultūru, atbalstot kontaktus un savstarpēju uzticēšanos, izpratni un mācīšanos, kā arī zinātības un paraugprakses izplatīšanu starp dalībvalstu izlūkdienestiem un ar Eiropolu, jo īpaši izmantojot kopīgu apmācību un ekspertu apmaiņu. [Gr. 47]

3.  Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem fondu cita starpā īsteno ar II pielikumā 3.a pantā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem. [Gr. 48]

4.  Saskaņā ar fondu finansētās darbības īsteno, Tiek finansētas tikai tādas operācijas, kurās pilnībā ievērojot ievēro pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. cieņu, kā arī LES 2. pantā noteiktās vērtības, un finansējumu pārtrauc un atgūst, ja ir skaidri un pamatoti pierādījumi, ka darbības veicina šādu tiesību pārkāpšanu. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR). Dalībvalstis, Īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, operācijas saistībā ar neaizsargātām personām, sevišķi bērnu bērniem un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai. nepavadītiem nepilngadīgajiem, velta pastiprinātu uzmanību. [Gr. 49]

3.a pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  nodrošināt Savienības acquis vienādu piemērošanu attiecībā uz atbilstīgas informācijas apmaiņu drošības jomā, tostarp īstenojot ieteikumus, kas ietverti kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismā un citos kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos;

b)  izveidot, pielāgot un uzturēt Savienības IT sistēmas un komunikācijas tīklus drošības jomā, tostarp nodrošināt to sadarbspēju un izstrādāt atbilstošus instrumentus, ar kuriem novērš konstatētos trūkumus;

c)  palielināt Savienības informācijas drošības jomā apmaiņas instrumentu, sistēmu un datubāzu aktīvu izmantošanu, uzlabot valstu datubāzu drošības jomā savstarpējo savienojamību un to saslēgumu ar Savienības datubāzēm, un, ja tas ir paredzēts attiecīgajos juridiskajos pamatos, nodrošināt, ka minētajās datubāzēs tiek ievadīti augsti kvalitatīvi dati;

d)  atbalstīt attiecīgos valsts līmeņa pasākumus 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto konkrēto mērķu īstenošanai.

2.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādam īstenošanas pasākumam:

a)  panākt, ka dalībvalstis pastiprināti sadarbojas tiesībaizsardzības operāciju īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā sadarbojas ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, jo īpaši nolūkā sekmēt un uzlabot kopīgu izmeklēšanas vienību, kopīgu patruļu, tūlītējas pakaļdzīšanās, slepenas novērošanas un citu operatīvās sadarbības mehānismu izmantošanu ES politikas cikla (EMPACT) kontekstā, īpašu uzmanību veltot pārrobežu operācijām;

b)  pastiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un citu kompetento iestāžu koordināciju un sadarbību dalībvalstīs un starp tām, kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, piemēram, izmantojot specializētu valsts līmeņa vienību tīklus, Savienības tīklus un sadarbības struktūras, kā arī Savienības centrus;

c)  uzlabot aģentūru savstarpējo sadarbību un Savienības līmenī, starp dalībvalstīm pašām vai starp dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, no otras puses, kā arī valstu līmenī uzlabot valsts iestāžu sadarbību katrā dalībvalstī.

3.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  pastiprināt tiesībaizsardzības apmācību, mācības un savstarpēju mācīšanos, jo īpaši iekļaujot elementus, kuru mērķis ir palielināt informētību par jautājumiem, kas ir saistīti ar radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un rasismu, specializētas apmaiņas programmas starp dalībvalstīm, tostarp zemāka līmeņa tiesībaizsardzības darbiniekiem paredzētas, un paraugprakses apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

b)  izmantot sinerģiju, apvienojot dalībvalstu un citu attiecīgo dalībnieku, tostarp pilsoniskās sabiedrības, resursus un zināšanas, piemēram, dibinot kopīgus izcilības centrus, izstrādājot kopīgus riska novērtējumus, izveidojot kopīgus operatīvā atbalsta centrus kopīgo operāciju veikšanai vai apmainoties ar paraugpraksi par noziegumu novēršanu vietējā līmenī;

c)  sekmēt un izstrādāt pasākumus, aizsardzības līdzekļus, mehānismus un paraugpraksi, lai jau agrīnā posmā apzinātu, aizsargātu un atbalstītu lieciniekus, trauksmes cēlējus un noziegumu rezultātā cietušās personas, un šajā nolūkā veidot partnerības starp publiskām iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

d)  iegādāties attiecīgo aprīkojumu un izveidot vai modernizēt specializētus apmācības centrus un citu būtisku, drošības jomā izmantojamu infrastruktūru, lai palielinātu sagatavotību, izturētspēju un sabiedrības izpratni un pienācīgi reaģētu uz drošības apdraudējumiem;

e)  noteikt, novērtēt un likvidēt ievainojamību kritiskā infrastruktūrā un IT iekārtās ar augstu izplatību tirgū, lai novērstu uzbrukumus informācijas sistēmām un kritiskai infrastruktūrai, piemēram, auditējot bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūras kodu, izstrādājot un atbalstot programmas, kas paredz prēmijas kļūdu atklāšanas gadījumā sistēmās, vai paredzot testa uzbrukumus sistēmām.

4.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  uzlabot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstu izlūkdienestiem, kā arī starp šiem dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot kontaktus, savstarpēju kontaktu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, izpratni un mācīšanos, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz atbalstu policijas izmeklēšanai un draudu novērtēšanai;

b)  apmainīties ar izlūkošanas amatpersonām un apmācīt tās. [Gr. 50]

4. pants

Atbalsta tvērums

1.  Šīs regulas Saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas ir uzskaitīti 3.pantā, minēto mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, fonds jo īpaši atbalsta fonds jo īpaši atbalsta darbības, kuras īstenojot, tiek sekmēta 3. pantā minēto mērķu īstenošana. Pie tām var piederēt III pielikumā minētās uzskaitītās darbības. [Gr. 51]

2.  Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, ar fondu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošās, (izņēmuma gadījumos, noteiktu robežu ietvaros un atkarībā no nosacījuma ievērošanas par pienācīgām garantijām) atbalstīt III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu. [Gr. 52]

2.a  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm tematiskā mehānisma ietvaros saskaņā ar 8. pantu nepārsniedz 2 % no kopējās summas, kas piešķirta tematiskajam mehānismam saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 53]

2.b  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm dalībvalstu programmu ietvaros saskaņā ar 12. pantu katrai dalībvalstij nepārsniedz 2 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 10. panta 1. punktu un I pielikumu. [Gr. 54]

3.  Atbalsttiesīgas nav šādas darbības:

(a)  darbības, kas paredzētas vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai valsts līmenī vai ko galvenokārt veido šāda uzturēšana; [Gr. 55]

(b)  darbības, kas paredzētas tam, lai iegādātos vai uzturētu tiesībaizsardzības iestāžu un citu LESD 87. pantā minēto kompetento iestāžu standarta aprīkojumu, standarta transportlīdzekļus vai standarta iekārtas;

(c)  darbības militāros vai aizsardzības nolūkos;

(d)  aprīkojums, kura vismaz viens no nolūkiem galvenais nolūks ir muitas kontrole; [Gr. 56]

(e)  piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie paredzēti apmācībai;

(f)  informatoru atalgojumi un parādīšanas nauda(30) ārpus EMPACT darbības tvēruma.

Ja rodas ārkārtas situācija, šajā punktā šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās darbības, kas nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgām. [Gr. 57]

5. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.  Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

(a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(i)  dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

(ii)  trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem, un ar nosacījumu, ka visās darbībās, ko veic šī trešā valsts, vai kuras tiek veiktas šajā trešā valstī vai attiecībā uz šo trešo valsti, tiek pilnībā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principi un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības; [Gr. 58]

(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura attiecīgā starptautiska organizācija. [Gr. 59]

2.  Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību ir reģistrēti trešā valstī, izņēmuma kārtā pēc Komisijas apstiprinājuma ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai. [Gr. 60]

4.  Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību ir reģistrētas dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi. [Gr. 61]

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

6. pants

Vispārējie principi

1.  Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz Eiropas pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem. [Gr. 62]

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus valsts instrumentus, kā arī ir koordinēti ar citiem Savienības instrumentus. instrumentiem, jo īpaši darbībām, kas veiktas saskaņā ar citiem ES fondiem. [Gr. 63]

3.  Fondu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

7. pants

Budžets

1.  Fonda īstenošanai paredzētais finansējums Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada laikposmam periodā ir EUR 2 209 725 000 2018. gada cenās (EUR 2 500 000 000 faktiskajās cenās). [Gr. 64]

2.  Finansējumu izmanto šādi:

(a)  EUR 1 325 835 000 2018. gada cenās (EUR 1 500 000 000 faktiskajās cenās) piešķir dalītā pārvaldībā īstenotām programmām; [Gr. 65]

(b)  EUR 883 890 2018. gada cenās (EUR 1 000 000 000 faktiskajās cenās) piešķir tematiskajam mehānismam. [Gr. 66]

3.  Līdz 0,84 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta fonda īstenošanai.

8. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

(a)  konkrētas darbības;

(b)  Savienības darbības un

(c)  ārkārtas palīdzība.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.  Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai un tas ir jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas ir izklāstītas 3.a pantā, attiecībā uz pasākumiem, piemēram, tiem, kas ir uzskaitīti II III pielikumā, vai atbalstītu pasākumus saskaņā ar 19. pantu. Tematiskā mehānisma resursu sadalījums starp dažādām prioritātēm, ciktāl iespējams, ir proporcionāls uzdevumiem un vajadzībām tādā veidā, lai nodrošinātu, ka fonda mērķus var sasniegt. [Gr. 67]

2.a  Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādi:

a)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

b)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

c)  vismaz 30 % piešķir 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

d)  vismaz 5% piešķir 3. panta 2. punkta c a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 68]

3.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, projektiem nesniedz finansējumu, ja pastāv skaidri pierādījumi, ka atlasītos projektus neskar šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību, vai šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas sniegts argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu., kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 69]

4.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) Nr. X [KNR] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar veic novērtējumu un nodrošina, ka finansējums nav pieejams projektiem, ja Komisijas argumentēts atzinums sniegta argumentēta atzinuma par tādu pārkāpumu pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību dēļ tiek apšaubīts šādu projektu likumīgums vai šāda finansējuma likumīgums un pareizību pareizība, vai šādu projektu rezultātus. rezultāti. [Gr. 70]

5.  Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam. Komisija pieņem Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot darba programmas, kā ir noteikts Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus minētās darba programmas attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos Pirms darba programmas pieņemšanas Komisija apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta ir atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, Komisija atsevišķi var pieņemt darba programmu ārkārtas palīdzībai. [Gr. 71]

6.  Pēc 3. 5. punktā minētā finansēšanas lēmuma minētās darba programmas pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. [Gr. 72]

7.  Šie finansēšanas lēmumi Šīs darba programmas var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem. [Gr. 73]

2. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītā pārvaldībā

9. pants

Darbības joma

1.  Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 8. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.  Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas 63. pantam un Regulai (ES) Nr. [KNR].

10. pants

Budžeta resursi

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā („programmas”):

(a)  EUR 1 250 000 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(b)  EUR 250 000 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 13. panta 1. punktā.

2.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

11. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.  Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.a  Pēc dalībvalstu iniciatīvas ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no tehniskās palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem. [Gr. 74]

6.  Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā fonda piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.  Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

(a)  kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

(b)  tikai publiskajam ieguldījumam.

12. pants

Programmas

1.  Katra dalībvalsts un Komisija nodrošina, ka tās programmās ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem drošības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Nosakot šīs prioritātes savās programmās, dalībvalstis nodrošina, ka programmā ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā 3.a pantā izklāstītie īstenošanas pasākumi. [Gr. 75]

1.a  Novērtējot dalībvalstu programmas, Komisija nodrošina, ka uz paredzētajām darbībām neattiecas Komisijas sniegts tāds pamatots atzinums saskaņā ar LESD 258. pantu par pārkāpumu, kas ir saistīts ar izdevumu likumību un pareizību vai projektu izpildi. [Gr. 76]

1.b  Dalībvalstis piešķir līdzekļus savām valsts programmām šādi:

a)  vismaz 10% piešķir 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

b)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

c)  vismaz 30 % piešķir 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

d)  vismaz 5% piešķir 3. panta 2. punkta c a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 77]

1.c  Dalībvalstis, kuras vēlas atkāpties no šā panta 1.a punkta noteikumiem, attiecīgi informē Komisiju un kopā ar to novērtē, vai īpašu apstākļu dēļ, kas ietekmē iekšējo drošību, būtu jāpielāgo minimālās procentu likmes. Jebkuru šādu grozījumu Komisija apstiprina. [Gr. 78]

2.  Komisija nodrošina, ka Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Prokuratūra (EPPO), Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai (eu-LISA), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (EBCGA), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) jau agrīnā posmā ir iesaistīti programmu izstrādē savās kompetences jomās. Konkrēti, dalībvalstis apspriežas ar Eiropolu par savu darbību saturu – jo īpaši tad, ja tās savās programmās iekļauj ES politikas cikla vai EMPACT darbības vai darbības, ko koordinē Kopīgā kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupa (J-CAT). Pirms dalībvalstis savās programmās iekļauj apmācības pasākumus, tās apspriežas ar CEPOL, lai novērstu pārklāšanos. Attiecībā uz savu darbību plānošanu dalībvalstis apspriežas arī ar citām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. [Gr. 79]

3.  Komisija vajadzības gadījumā var iesaistīt Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), 2. punktā minētās aģentūras, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) Datu aizsardzības kolēģiju un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) 5. iedaļā noteiktajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar fonda, kas ietilpst to pilnvarās, atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. [Gr. 80]

4.  Ne vairāk kā 15 % no dalībvalsts programmai paredzētā piešķīruma var izmantot aprīkojuma un transportlīdzekļu iegādei vai ar drošību saistītu iekārtu būvniecībai. Šo robežvērtību var pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc Komisijas apstiprinājuma. [Gr. 81]

5.  Savās programmās dalībvalstis prioritāti piešķir:

(a)  Savienības prioritātēm un acquis drošības jomā, jo īpaši informācijas koordinācijai un sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm un efektīvai apmaiņai ar svarīgu un precīzu informāciju, kā arī IT sistēmu sadarbspējai; sadarbspējas satvara komponenšu īstenošanai; [Gr. 82]

(b)  tiem ieteikumiem ar finansiālu ietekmi, kuri pieņemti saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu policijas sadarbības jomā;

(c)  tiem attiecīgās valsts konkrētajiem trūkumiem ar finansiālu ietekmi, kuri apzināti vajadzību izvērtējumos, piemēram, Eiropas pusgada ietvaros sniegtajos ieteikumos korupcijas apkarošanas jomā.

6.  Vajadzības gadījumā programmu groza, lai ņemtu vērā 5. punktā minētos ieteikumus un 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, kā ir novērtēts gada darbības rezultātu ziņojumos. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt apstiprina Komisija saskaņā ar Regulā (ES) Nr. X [KNR] 19. pantā noteikto procedūru. [Gr. 83]

7.  Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu.

8.  Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar fonda atbalstu projektus saistībā ar trešo valsti vai trešā valstī, kā minēts 5. pantā, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju. Komisija novērtē to projektu papildināmību un saskaņotību, kuri saistībā ar attiecīgo trešo valsti ir paredzēti citām Savienības un dalībvalstu darbībām. Turklāt Komisija pārbauda ierosināto projektu atbilstību 3. panta 4. punktā minētajām prasībām pamattiesību jomā. [Gr. 84]

9.  Regulas Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. X [KNR] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās pantu katrā programmā attiecībā uz katru konkrēto mērķi nosaka nepieciešamās darbības veidu, pamatojoties uz VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. tabulu, un sniedz orientējošu to plānoto resursu analīzi, kurā būtu atspoguļots katrs atbalsta darbības vai jomas veids. [Gr. 85]

13. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.  Komisija pēc Eiropas Parlamenta informēšanas 2024. gadā saskaņā ar I pielikuma 2. punktā minētajiem kritērijiem piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada. [Gr. 86]

2.  Ja vismaz 10 30 % no sākotnējā, 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz vidusposma maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] 85. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai. [Gr. 87]

2.a   Šā panta 2. punktu piemēro tikai tad, ja attiecīgais tiesiskais regulējums un ar to saistītie tiesību akti ir spēkā 2022. gada 1. janvārī. [Gr. 160]

3.  No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) Nr. X [KNR] 12. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus. [Gr. 88]

14. pants

Konkrētas darbības

1.  Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri atbilst šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām.

2.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt finansējumu konkrētām darbībām, ja tas kā tāds ir paredzēts programmā un tiek izmantots tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu, tostarp reaģētu uz jauniem apdraudējumiem.

3.  Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

15. pants

Darbības atbalsts

1.  Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai, ciktāl tie sekmē augsta drošības līmeņa garantēšanu visā Savienībā. [Gr. 89]

2.  Dalībvalsts var izmantot līdz 10 20 % no summas, kas fonda ietvaros piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai. [Gr. 90]

3.  Dalībvalsts, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis drošības jomā.

4.  Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 26. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas nodomu pieprasīt darbības atbalstu, ņemot vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī ieteikumus, kas sniegti kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismu, piemēram: Šengenas izvērtēšanas mehānisma, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (EBCGA) neaizsargātības un riska novērtējums un citu kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismu, ietvaros. [Gr. 91]

5.  Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiem, konkrētām darbībām, kā noteikts VII pielikumā. [Gr. 92]

6.  Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu sarakstu, kas ietverts VII pielikumā.

15.a pants

Atpazīstamība, pārredzamība un komunikācija

ES finansējuma saņēmēji pilnībā atbilst prasībām atpazīstamības, pārredzamības un komunikācijas jomā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. X [KNR]. [Gr. 93]

3. iedaļa

Atbalsts un īstenošana tiešajā un netiešajā pārvaldībā

16. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

17. pants

Savienības darbības

1.  Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai projekti, kas ir īpaši nozīmīgi Savienībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.  Pēc Komisijas iniciatīvas fondu var izmantot, lai saskaņā ar III pielikumu finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā.

3.  Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

3.a  Decentralizētās aģentūras var arī būt tiesīgas saņemt pieejamo finansējumu ES darbību ietvaros, lai atbalstītu pārrobežu darbības un darbības, kas sniedz Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 94]

4.  Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

5.  Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas X [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

18. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbību, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šo fondu, īsteno atbilstoši InvestEU regulai(31) un Finanšu regulas X sadaļai.

19. pants

Tehniskā palīdzība Komisijas līmenī

Fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus, proti, sagatavošanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, izvērtēšanu, komunikāciju, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm drošības jomā, atpazīstamības nodrošināšanu un visus administratīvās un tehniskās palīdzības pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, un vajadzības gadījumā pasākumus ar trešām valstīm var finansēt 100 % apmērā. [Gr. 95]

20. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

21. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmējs atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un jēgpilna. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma atpazīstamību, Savienības finansējuma saņēmēji, īstenojot saziņu par attiecīgo darbību, norāda tā avotus. Šajā nolūkā saņēmēji nodrošina, ka visos plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos ir īpaši minēts ES finansiālais atbalsts un norādīta ES emblēma. [Gr. 96]

2.  Saistībā Lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar fondu, šā fonda īstenošanu, tā darbībām un rezultātiem. Jo īpaši Komisija publicē informāciju par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmu īstenošanu. Komisija rīko informācijas komunikācijas pasākumus. publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē arī to darbību sarakstu, kas izraudzīti atbalstam saskaņā ar tematisko mehānismu, un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi trijos mēnešos. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, jo īpaši korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem. [Gr. 97]

2.a  Komisija publicē šā panta 2. punktā minēto informāciju atvērtos un mašīnlasāmos formātos, kas ļauj uzglabāt, pārmeklēt, ekstrahēt, salīdzināt un atkalizmantot datus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK(32) 5. panta 1. punktā. Tiek nodrošināta iespēja sagrupēt datus pēc prioritātes, konkrētā mērķa, darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, projektu kopējām izmaksām, iepirkuma procedūru kopējām izmaksām, saņēmēja nosaukuma un darbuzņēmēja nosaukuma. [Gr. 98]

4. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

22. pants

Ārkārtas palīdzība

1.  Ar fondu sniedz Komisija izņēmuma kārtā var nolemt sniegt finansiālu palīdzību, no fonda, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības pienācīgi pamatotas ārkārtas situācijā, kuras iemesls ir tāds situācijas gadījumā. Šādas situācijas var izveidoties ar drošību saistīts negadījums saistīta negadījuma, jauns apdraudējuma vai jauns apdraudējums nesen konstatēta ievainojamības šīs regulas tvēruma darbības jomas ietvaros rezultātā, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku, sabiedrisko vietu vai kritiskās infrastruktūras drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs. Šādos gadījumos tā savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi. [Gr. 99]

2.  Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām.

3.  Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.  Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

4.a  Ja tas vajadzīgs darbības īstenošanai, ar ārkārtas palīdzību var segt izdevumus, kas radušies pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne pirms 2021. gada 1. janvāra. [Gr. 100]

23. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, Operācija, kas ir saņēmusi finansējumu fonda ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības operācijas kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi. [Gr. 101]

2.  Darbības, Operācijas, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem: [Gr. 102]

(a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar fondu;

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) X [KNR] 67. panta 5. punktu un Regulas (ES) X [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] 8. pantu, ja šādas darbības operācijas atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda noteikumus. [Gr. 103]

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa

Kopīgie noteikumi

24. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas 43. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) un iii) punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu.

2.  Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.  VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par fonda virzību uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi. Pēc pieprasījuma Komisijai padara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei Komisijas saņemtos datus par rezultātiem un to rādītājiem. [Gr. 104]

4.  Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta fonda virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par projekta informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm. To starpā iekļauj kvalitatīvos rādītājus, ar kuriem veic novērtējumu. [Gr. 105]

25. pants

Izvērtēšana

1.  Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija iesniedz šīs regulas vidusposma novērtējumu. Vidusposma novērtējumā izpēta fonda lietderīgumu, efektivitāti, atbilstību un saskaņotību. Konkrētāk, tajā ietver novērtējumu par:

a)  panākumiem, kas gūti šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā visu atbilstīgo jau pieejamo informāciju, jo īpaši 26. pantā minētos gada darbības rezultātu ziņojumus un VIII pielikumā noteiktos iznākumu un rezultātu rādītājus;

b)  saskaņā ar šo fondu īstenoto darbību un operāciju Eiropas pievienoto vērtību;

c)  šā panta 3.a pantā noteikto īstenošanas pasākumu atbilstību, lai risinātu pašreizējos un jaunos drošības apdraudējumus;

d)  fonda ilgtermiņa un ilgtspējas ietekmi;

e)  kāda ir papildināmība un saskaņotība starp šā fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi;

Šādā obligātā vidusposma novērtējumā ņem vērā retrospektīva novērtējuma rezultātus par ilgtermiņa ietekmi, ko rada iepriekšējais iekšējai drošībai paredzētais finansiāla atbalsta instruments, kas paredzēts 2014.–2020. gadam, Iekšējās drošības fonds — policija. Novērtējumam vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas pārskatīšanu. [Gr. 106]

1.a  Līdz 2030. gada 31. janvārim Komisija veic šīs regulas retrospektīvu novērtējumu. Līdz minētajam datumam Komisija arī iesniedz novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, ietverot 1. punktā uzskaitītos elementus. Šādā sakarībā fonda ilgāka termiņa ietekmi novērtē, lai to ņemtu vērā, pieņemot lēmumu par nākamā fonda iespējamo atjaunināšanu vai pārveidošanu. [Gr. 107]

2.  Vidusposma Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, vidusposma novērtējumu un retrospektīvo izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar grafiku, kas norādīts Regulas (ES) Nr. [KNR] 40. pantā. novērtējumu nekavējoties padara publiski pieejamu un nosūta Parlamentam. Komisija nodrošina, ka novērtējumos nav ietverta informācija, kuras izplatīšana var apdraudēt personu drošību vai privātumu vai apdraudēt drošības operācijas. [Gr. 108]

2. apakšiedaļa

Noteikumi par dalīto pārvaldību

26. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.  Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. X [KNR] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šādus ziņojumus dalībvalstis publicē tam īpaši paredzētā tīmekļa vietnē un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 109]

2.  Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par:

(a)  programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [KNR] 37. pantā;

(aa)  valsts programmas gada pārskatu sadalījumu atgūtajos līdzekļos, priekšfinansējumu gala saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšanu; [Gr. 110]

(b)  jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai; tostarp pamatotiem atzinumiem, ko Komisija sniegusi attiecībā uz pārkāpuma procedūru saskaņā ar 258. pantu; [Gr. 111]

(c)  papildināmību, koordināciju un saskaņotību starp fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām; [Gr. 112]

(d)  programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

(da)  atbilstību pamattiesību prasībām; [Gr. 113]

(e)  komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

(f)  veicinošu nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā.

3.  Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

3.a  Pēc pieņemšanas Komisija iesniedz gada darbības rezultātu ziņojumu kopsavilkumus, kas pieejami Eiropas Parlamentam un Padomei, un publicē šos kopsavilkumus īpašā tīmekļa vietnē. Ja dalībvalstis nav veikušas pārsūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, gada darbības rezultātu ziņojumu pilnu tekstu Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamu pēc pieprasījuma. [Gr. 114]

4.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

27. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt VI pielikumu.

2.  Rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8., 12., 15., 24. un 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 115]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 12., 15., 24. un 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 116]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 8., 12., 15., 24. un 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 117]

29. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 26. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu.

30. pants

Pārejas noteikumi

1.  Regulu (ES) Nr. 513/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.  Neskarot 1. punktu, šī regula neskar to attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Iekšējās drošības fonda policijas instrumentu, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

3.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – Iekšējās drošības fonda policijas instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 513/2014.

31. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Kritēriji finansējuma piešķiršanai dalītās pārvaldības programmām

Regulas 10. pantā minēto finansējumu piešķir dalībvalstu programmām šādi:

(1)  plānošanas perioda sākumā katrai dalībvalstij tiks piešķirta vienreizēja fiksēta summa EUR 5 000 000 apmērā, lai nodrošinātu katrai programmai kritisko masu un segtu vajadzības, uz kurām nav tieši attiecināmi turpmāk minētie kritēriji;

(2)  atlikušie resursi tiks sadalīti pēc šādiem kritērijiem:

(a)  45 % apgriezti proporcionāli dalībvalstu iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju),

(b)  40 % proporcionāli dalībvalstu iedzīvotāju skaitam,

(c)  15 % proporcionāli to teritorijas lielumam.

Sākotnējā piešķīruma pamatā ir jaunākie ikgadējie statistikas dati, kurus ieguvusi Komisija (Eurostat) un kuri aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Attiecībā uz vidusposma pārskatīšanu atsauces dati ir jaunākie ikgadējie statistikas dati par iepriekšējo kalendāro gadu, kurus ieguvusi Komisija (Eurostat) un kuri ir pieejami vidusposma pārskatīšanas brīdī 2024. gadā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi

Fonds sekmē 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)  nodrošināt Savienības acquis vienādu piemērošanu attiecībā uz informācijas apmaiņu drošības jomā (piemēram, ar Prīmes lēmumu, ES PDR un SIS II palīdzību), tostarp īstenojot ieteikumus, kas ietverti kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismā un citos kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos;

(b)  izveidot, pielāgot un uzturēt Savienības IT sistēmas un komunikācijas tīklus drošības jomā (tostarp to sadarbspēju) un izstrādāt atbilstošus instrumentus, lai novērstu konstatētos trūkumus;

(c)  aktīvāk izmantot ar drošību saistītus Savienības informācijas apmaiņas instrumentus, sistēmas un datubāzes, nodrošinot to, ka tajos tiek ievadīti augstas kvalitātes dati;

(d)  atbalstīt attiecīgos valsts mēroga pasākumus, ja tie ir būtiski 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto konkrēto mērķu īstenošanai.

Fonds sekmē 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)  panākt, ka dalībvalstis ciešāk sadarbojas (tostarp vajadzības gadījumā ar citiem attiecīgiem dalībniekiem) tiesībaizsardzības operāciju veikšanā, jo īpaši ar nolūku sekmēt un uzlabot kopīgu izmeklēšanas vienību, kopīgu patruļu, tūlītējas pakaļdzīšanās, slepenas novērošanas un citu operatīvās sadarbības mehānismu izmantošanu ES politikas cikla (EMPACT) kontekstā, īpašu uzmanību veltot pārrobežu operācijām;

(b)  pastiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un citu kompetento iestāžu koordināciju un sadarbību dalībvalstīs un starp tām, kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, izmantojot, piemēram, specializētu valsts līmeņa vienību tīklus, Savienības tīklus un sadarbības struktūras, kā arī Savienības centrus;

(c)  Savienības līmenī uzlabot aģentūru sadarbību starp dalībvalstīm vai uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, no otras puses, kā arī valstu līmenī uzlabot valsts iestāžu sadarbību katrā dalībvalstī.

Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)  tiesībaizsardzības jomā pastiprināt apmācību, atbilstošus vingrinājumus, savstarpēju mācīšanos, specializētas apmaiņas programmas un paraugprakses apmaiņu, tostarp trešās valstīs un ar tām, kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem;

(b)  izmantot sinerģiju, apvienojot dalībvalstu un citu attiecīgo dalībnieku (tostarp pilsoniskās sabiedrības) resursus un zināšanas, piemēram, dibinot kopīgus izcilības centrus, izstrādājot kopīgus riska novērtējumus vai izveidojot kopīgus operatīvā atbalsta centrus kopīgo operāciju veikšanai;

(c)  sekmēt un izstrādāt pasākumus, aizsardzības līdzekļus, mehānismus un paraugpraksi, lai jau agrīnā posmā apzinātu, aizsargātu un atbalstītu lieciniekus, trauksmes cēlējus un noziegumu upurus, un šajā nolūkā veidot partnerības starp publiskām iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

(d)  iegādāties attiecīgo aprīkojumu un izveidot vai modernizēt specializētas apmācības iestādes un citu būtisku, ar drošības jomu saistītu infrastruktūru, lai palielinātu sagatavotību, izturētspēju un sabiedrības izpratni un pienācīgi reaģētu uz drošības apdraudējumiem. [Gr. 119]

III PIELIKUMS

Tādu fonda atbalstāmās darbības atbalstāmo darbību piemēri, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar 4. pantu. [Gr. 120]

Iekšējās drošības fonda atbalstu cita starpā var paredzēt šāda veida darbībām: [Gr. 121]

–  tādu IT sistēmas sistēmu un tīkli, tīklu noteikšana, kas sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu, apmācība šādu sistēmu izmantošanai un šādu sistēmu sadarbspējas komponentu un datu kvalitātes testēšana un uzlabošana; [Gr. 122]

–  Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanas uzraudzība dalībvalstīs drošības informācijas sistēmu jomā, jo īpaši datu aizsardzībā, privātumā un datu drošībā; [Gr. 123]

–  EMPACT darbības, ar kurām īsteno ES politikas ciklu vai atvieglo tā īstenošanu;

–  atbalsts decentralizētām aģentūrām, lai atvieglotu sadarbību pārrobežu operācijās; [Gr. 124]

–  darbības, ar kurām atbalsta efektīvu un koordinētu reakciju uz krīzi, sasaistot esošās, nozarei raksturīgās spējas, zināšanu centrus un situācijas apzināšanās centrus, tostarp veselības, civilās aizsardzības, terorisma un kibernoziegumu jomā; [Gr. 125]

–  darbības, ar kurām izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, ko, iespējams, var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projekti, kuru mērķis ir testēt un validēt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus drošības jomā;

–  darbības, kas veicina pētniecību un pieredzes apmaiņu, uzlabojot noturību pret jauniem apdraudējumiem, tostarp nelegālu tirdzniecību tiešsaistē, hibrīddraudiem un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoldraudiem. [Gr. 126]

–  valsts kontaktpunktu darbības un tīkli, kas atvieglo tādu uzraudzības sistēmu kā kameras un citi sensori iegūto datu [pārrobežu] apmaiņu, apvienojot to ar mākslīgā intelekta algoritmiem, kam piemēro stingrus aizsardzības pasākumus, tostarp datu minimizāciju, tiesu iestādes iepriekšēju veiktu validāciju, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus; [Gr. 127]

–  atbalsts specializētu valsts līmeņa vienību tematiskiem vai transversāliem tīkliem ar nolūku vairot savstarpējo uzticēšanos un uzlabot zināšanu, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu, kopīgos izcilības centros apvienojot resursus un zinātību;

–  atbalsts iniciatīvām par dalībvalstu izlūkdienestu iekļaušanu tīklos, lai sekmētu kopīgu izlūkošanas kultūru, savstarpēju uzticēšanos, zinātības, informācijas, pieredzes un labu prakšu apmaiņu un izplatīšanu; [Gr. 128]

–  attiecīgo tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu un administratīvo aģentūru darbinieku un ekspertu izglītība un apmācība, ņemot vērā operatīvās vajadzības un riska analīzi, kuru pamatā ir Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma (LETS), un sadarbojoties ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un – vajadzības gadījumā – Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu;

–  attiecīgo tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu un administratīvo aģentūru darbinieku un ekspertu izglītība un apmācība novēršanas politikā, īpašu uzmanību pievēršot apmācībai pamattiesību jomā, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir atklāt rasisma gadījumus un izvairīties no tiem, kā arī apmaiņa ar paraugpraksi; [Gr. 129]

–  sadarbība ar privāto sektoru, jo īpaši kiberdrošības jomā, lai vairotu uzticēšanos un uzlabotu koordināciju, situatīvo plānošanu un informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu sabiedrībā un privātajā sektorā, tostarp attiecībā uz sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību; [Gr. 130]

–  darbības, kas dod kopienām iespējas izstrādāt vietēja mēroga pieeju un novēršanas politiku, kā arī pasākumi ieinteresēto personu un plašas sabiedrības izpratnes veicināšanai un informēšanai par Savienības politiku drošības jomā;

–  aprīkojums, transportlīdzekļi, sakaru sistēmas un svarīgi, ar drošību saistīti objekti;

–  tā personāla izmaksas, kas iesaistīts fonda atbalstītajās darbībās vai darbībās, kuru veikšanai tehnisku vai ar drošību saistītu iemeslu dēļ ir vajadzīgs personāls.

IV PIELIKUMS

Darbības, kas tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu saskaņā ar 11. panta 2. 3. punktu un 12. panta 6. 7. punktu [Gr. 131]

–  Projekti, kuru mērķis ir novērst vardarbīgu ekstrēmismu, tostarp radikalizāciju, neiecietību un cīnīties pret to. diskrimināciju, jo īpaši pasākumi, lai risinātu šo parādību pamatcēloņus un novērstu radikalizāciju cietumos, un projekti, kas tiesībaizsardzības iestādēm sniedz konkrētu apmācību. [Gr. 132]

–  Projekti, kuru mērķis ir uzlabot IT sistēmu un komunikāciju tīklu sadarbspēju, ciktāl tas ir paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos(33). [Gr. 133]

–  Projekti, kuru mērķis ir apkarot organizētās noziedzības struktūras, kuras pēc EMPACT datiem ir īpaši bīstamas. [Gr. 134]

–  Projekti, kuru mērķis ir novērst un apkarot kibernoziegumus, jo īpaši bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, tostarp pasākumi, lai novērstu uzbrukumus informācijas sistēmām un kritiskai infrastruktūrai, nosakot un likvidējot ievainojamību. [Gr. 135]

–  Projekti , kuru mērķis ir cīņa pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot tiešsaistes kanālus. [Gr. 136]

V PIELIKUMS

Regulas 24. panta 1. punktā minētie galvenie snieguma rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 – labāka informācijas apmaiņa

(1)  ES informācijas apmaiņas mehānismu izmantošana.

datu avots: Eiropols, EU-LISA, Padome, dalībvalstis

Konkrētais mērķis Nr. 2 – uzlabota operatīvā sadarbība

(1)  Fonda atbalstīto kopīgo operatīvo darbību skaits.

datu avots: Eiropols, Eurojust, dalībvalstis

(2)  To aktīvu lēstā vērtība, kuri ar fonda palīdzību tika iesaldēti vai konfiscēti.

datu avots: dalībvalstis

(3)  To konfiscēto nelikumīgo narkotisko vielu, vērtība, kuras tika konfiscētas, ieroču, savvaļas dzīvnieku un kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecības produktu vērtība, pateicoties tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbībai, kuru īstenoja ar fonda atbalstu. [Gr. 137]

datu avots: dalībvalstis, ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju saņēmēji

(4)  To Šengenas izvērtēšanas ietvaros izteikto ieteikumu skaits, kuriem bija finansiāla ietekme drošības jomā un kuri tika īstenoti ar fonda atbalstu, – salīdzinājumā ar ieteikumu, kuriem bija finansiāla ietekme drošības jomā, kopējo skaitu.

datu avots: dalībvalstis

Konkrētais mērķis Nr. 3 – uzlabotas noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas

(5)  To tiesībaizsardzības amatpersonu skaits, kuras pabeidza ar fonda atbalstu nodrošinātu apmācību, vingrinājumus, savstarpēju mācīšanos vai specializētas apmaiņas programmas par tematiem, kas saistīti ar pārrobežu aspektiem.

datu avots: dalībvalstis

(6)  Tās kritiskās infrastruktūras To sabiedrisko vietu skaits un sabiedrisko vietu skaits, kritiskās infrastruktūras mērogs, kuru aizsardzība pret drošības negadījumiem ir uzlabota ar fonda palīdzību. [Gr. 138]

datu avots: dalībvalstis

(7)  To iniciatīvu skaits, kuru mērķis ir nepieļaut radikalizāciju, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu.

datu avots: Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN)

VI PIELIKUMS

Darbību veidi

1. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU JOMAS DIMENSIJU

1

TER – Teroristu finansēšanas apkarošana

2

TER – Radikalizācijas novēršana un apkarošana

3

TER – Sabiedrisko vietu un citu viegli pieejamu mērķu aizsardzība un izturētspēja

4

TER – Kritiskās infrastruktūras aizsardzība un izturētspēja

5

TER – Ķīmiskās, bioloģiskās, radioaktīvās un kodolenerģijas vielas

6

TER – Sprāgstvielas

7

TER – Krīžu pārvarēšana

8

TER – Citi

9

OC – Korupcija

10

OC – Ekonomikas un finanšu noziegumi

10.a

OC – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija [Gr. 139]

11

OC – Narkotiskās vielas

12

OC – Nelikumīga šaujamieroču tirdzniecība

12.a

Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība [Gr. 140]

12.b

Apdraudētu sugu nelikumīga tirdzniecība [Gr. 141]

13

OC – Cilvēku tirdzniecība

14

OC – Migrantu kontrabanda

15

OC – Noziegumi pret vidi

16

OC – Organizētā noziedzība īpašuma jomā

17

OC – Citi

18

CC – Kibernoziedzība – Citi

19

CC – Kibernoziedzība – Novēršana

20

CC – Kibernoziedzība – Izmeklēšanas atvieglošana

21

CC – Kibernoziedzība – Palīdzība cietušajiem

22

CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Novēršana

23

CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Izmeklēšanas atvieglošana

24

CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Palīdzība cietušajiem

24.a

CC – bērnu seksuālas izmantošanas attēlu un bērnu pornogrāfijas izplatīšana [Gr. 142]

25

CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Citi

26

CC – Citi

27

GEN –Informācijas apmaiņa

28

GEN – Policijas vai citu iestāžu sadarbība (muita, robežsardze, izlūkošanas dienesti)

29

GEN –Tiesu ekspertīze

30

GEN – Cietušo atbalsts

31

GEN – Darbības atbalsts

32

TA – Tehniskā palīdzība – Informācija un komunikācija

33

TA – Tehniskā palīdzība – Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole

34

TA – Tehniskā palīdzība – Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana

35

TA – Tehniskā palīdzība – Spēju veidošana

2. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU VEIDU DIMENSIJU

1

IT sistēmas, sadarbspēja, datu kvalitāte, sakaru sistēmas (izņemot aprīkojumu)

2

Tīkli, izcilības centri, sadarbības struktūras, kopīgas darbības un operācijas

3

Kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) vai citas kopīgas operācijas

4

Ekspertu norīkošana vai nosūtīšana

5

Apmācība

6

Paraugprakses, semināru, konferenču, sarīkojumu, izpratnes veidošanas kampaņu, komunikācijas pasākumu apmaiņa

7

Pētījumi, izmēģinājuma projekti, riska novērtējumi

8

Aprīkojums (ietverts 15 % robežvērtības aprēķinā)

9

Transportlīdzekļi (ietverti 15 % robežvērtības aprēķinā)

10

Ēkas, objekti (ietverti 15 % robežvērtības aprēķinā)

11

Pētniecības projektu īstenošana vai citi turpmākie pasākumi

3. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBAS DIMENSIJU

1

Sadarbība ar trešām valstīm

2

Darbības trešās valstīs

3

Šengenas izvērtēšanas ieteikumu īstenošana policijas sadarbības jomā

4

Konkrētas darbības (nav zināmas plānošanas posmā)

5

Ārkārtas palīdzība (nav zināma plānošanas posmā)

6

IV pielikumā uzskaitītās darbības

VII PIELIKUMS

Darbības, kas tiesīgas saņemt darbības atbalstu

Saistībā ar konkrēto mērķi „Labāka informācijas apmaiņa” ar darbības atbalstu programmu ietvaros sedz:

–  to Savienības un – attiecīgā gadījumā – valsts IT sistēmu uzturēšanu un palīdzības dienesta atbalstu, kuras sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu;

–  tā personāla izmaksas, kas sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

Saistībā ar konkrēto mērķi „Uzlabota operatīvā sadarbība” ar darbības atbalstu valsts programmu ietvaros sedz:

–  tāda tehniskā aprīkojuma vai transportlīdzekļu uzturēšanu, ko izmanto darbībām, lai novērstu, atklātu un izmeklētu smagus noziegumus un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju;

–  tā personāla izmaksas, kas sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

Saistībā ar konkrēto mērķi „Uzlabotas noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas” ar darbības atbalstu valsts programmu ietvaros sedz:

–  tāda tehniskā aprīkojuma vai transportlīdzekļu uzturēšanu, ko izmanto darbībām, lai novērstu, atklātu un izmeklētu smagus noziegumus un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju;

–  tā personāla izmaksas, kas sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

Darbībām, kas nav atbalsttiesīgas saskaņā ar 4. panta 3. punktu, finansējumu nepiešķir.

VIII PIELIKUMS

Regulas 24. panta 3. punktā minētie iznākumu un rezultātu rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 – labāka informācijas apmaiņa

(1)  ES informācijas apmaiņas mehānismu izmantošana, ko mēra uz šādu rādītāju pamata:

(a)  Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) ievadīto brīdinājumu un veikto vaicājumu skaits; [Gr. 143]

(b)  to vaicājumu skaits, kuri veikti sistēmā tiesu ekspertīzes datu (DNS datu, pirkstu nospiedumu datu, transportlīdzekļu numuru zīmju) transnacionālai apmaiņai starp dalībvalstīm (Prīmes automatizētā datu apmaiņas sistēma);

(c)  to ziņojumu skaits, kuri nosūtīti, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA);

(d)  Eiropola informācijas sistēmā (EIS) veikto vaicājumu skaits;

(e)  kopējais to pasažieru skaits, par kuriem ir savākti un apmainīti ES Pasažieru datu reģistra (PDR) dati.

(ea)  to vaicājumu skaits, kas ir veikti Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN). [Gr. 144]

datu avots: Eiropols, EU-LISA, Padome, dalībvalstis

(2)  Kompetento iestāžu to jauno pieslēgumu skaits, kuri ar fonda atbalstu ir izveidoti ar drošības jomu skarošajām datubāzēm: [Gr. 145]

(a)  ar ES un – attiecīgā gadījumā – starptautiskajām datubāzēm;

(b)  dalībvalsts teritorijā;

(c)  ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm;

(d)  ar vienu vai vairākām trešām valstīm.

datu avots: dalībvalstis

(3)  To ar fonda atbalstu pievienoto, aktīvo lietotāju skaits, kuri izmanto ES un – attiecīgā gadījumā – valsts mēroga informācijas apmaiņas instrumentus, sistēmas un datubāzes drošības jomā, – salīdzinājumā ar lietotāju kopējo skaitu.

datu avots: dalībvalstis

Konkrētais mērķis Nr. 2 – uzlabota operatīvā sadarbība

(4)  Fonda atbalstīto kopīgo operatīvo darbību skaits, tostarp norādot iesaistītās dalībvalstis un iestādes un dalījumā pa jomām (terorisma apkarošana, organizētā noziedzība (vispārīgi), organizētā noziedzība (šaujamieroči), kibernoziedzība, cita):

(a)  kopēju izmeklēšanas grupu (KIG) skaits;

(b)  to operatīvo projektu skaits, kuri īstenoti Eiropas daudznozaru platformā pret noziedzības draudiem (EMPACT);

(c)  citas kopīgas operatīvās darbības.

datu avots: Eiropols, Eurojust, dalībvalstis

(5)  Līdzdalība transnacionālajos tīklos, kas darbojas ar fonda atbalstu.

datu avots: dalībvalstis, ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju vai ārkārtas palīdzības (EMAS) saņēmēji

(6)  To aktīvu lēstā vērtība, kuri ar fonda palīdzību tika iesaldēti vai konfiscēti.

datu avots: dalībvalstis

(7)  To konfiscēto nelikumīgo narkotisko vielu, ieroču, savvaļas dzīvnieku un kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecības produktu vērtība, pateicoties tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbībai. [Gr. 146]

datu avots: Eiropols, dalībvalstis, ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju saņēmēji [Gr. 147]

(8)  To rezultātu skaits, kurus esošie transnacionālie tīkli panākuši ar fonda atbalstu, piemēram, paraugprakses rokasgrāmatas, semināri, kopīgi vingrinājumi.

datu avots: ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju saņēmēji

(9)  To Šengenas izvērtēšanas ietvaros izteikto ieteikumu skaits, kuriem bija finansiāla ietekme drošības jomā un kuri tika īstenoti ar fonda atbalstu, – salīdzinājumā ar ieteikumu, kuriem bija finansiāla ietekme drošības jomā, kopējo skaitu.

datu avots: dalībvalstis

Konkrētais mērķis Nr. 3 – uzlabotas noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas

(10)  To tiesībaizsardzības amatpersonu skaits, kuras pabeidza ar fonda atbalstu nodrošinātu apmācību, vingrinājumus, savstarpēju mācīšanos vai specializētas apmaiņas programmas par tematiem, kas saistīti ar pārrobežu aspektiem; dalījumā pa šādām jomām:

(a)  terorisma apkarošana;

(b)  organizētā noziedzība;

(c)  kibernoziedzība;

(d)  operatīvās sadarbības citas jomas.

datu avots: dalībvalstis, Eiropols, ENISA [Gr. 148]

(11)  To paraugprakses rokasgrāmatu, izmeklēšanas metožu, darbības standartprocedūru un citu instrumentu skaits, kuri izstrādāti ar fonda atbalstu, sadarbojoties dažādām organizācijām Eiropas Savienībā.

datu avots: dalībvalstis, ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju vai ārkārtas palīdzības (EMAS) saņēmēji

(12)  To noziegumos cietušo skaits, kuriem ar fonda atbalstu ir sniegta palīdzība, dalījumā pa noziegumu veidiem (cilvēku tirdzniecība, migrantu kontrabanda, un viņu orgānu tirdzniecība, terorisms, smagi noziegumi un organizētā noziedzība, kibernoziedzība, seksuāla izmantošana un bērnu seksuāla izmantošana, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša attieksme). [Gr. 149]

datu avots: dalībvalstis

(13)  Tās kritiskās infrastruktūras To sabiedrisko vietu skaits un sabiedrisko vietu skaits, kritiskās infrastruktūras mērogs, kuru aizsardzība pret drošības negadījumiem ir uzlabota ar fonda palīdzību. [Gr. 150]

datu avots: dalībvalstis

(14)  To iniciatīvu skaits, kuru mērķis ir nepieļaut radikalizāciju, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu:

(a)  Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits; [Gr. 151]

(b)  RAN dalībnieku skaits, dalījumā pa ekspertu kategorijām;

(c)  to izpētes vizīšu, apmācības kursu, darbsemināru un konsultāciju pasākumu skaits, kuri organizēti dalībvalstīs ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm, dalījumā pa atbalsta saņēmējiem (tiesībaizsardzības iestādes, citi) un dalībnieku atgriezeniskā saite. [Gr. 152]

datu avots: RAN, dalībvalstis [Gr. 153]

(15)  To ar fonda atbalstu izveidoto partnerību skaits, kuras palīdz uzlabot lieciniekiem, trauksmes cēlējiem un noziegumos cietušajiem paredzēto atbalstu:

(a)  ar privāto sektoru;

(b)  ar pilsonisko sabiedrību.

datu avots: dalībvalstis, ar konkrētām darbībām saistīto Savienības dotāciju vai ārkārtas palīdzības (EMAS) saņēmēji

Konkrētais mērķis Nr. 3.a: Kopējas izlūkošanas kultūras izveide:

(15a)  Starp dalībvalstīm veikto apmaiņu skaits izlūkošanas jomā.

(15b)  To tiesībaizsardzības un izlūkošanas amatpersonu skaits, kuras piedalījās ar fonda atbalstu organizētā apmācībā, vingrinājumos, savstarpējas mācīšanās pasākumos vai specializētās apmaiņas programmās par tematiem, kas saistīti ar pārrobežu aspektiem.

datu avots: dalībvalstis [Gr. 154]

(1)
(2)
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)COM(2015)0185, 28.4.2015.
(5)Padomes 2015. gada 16. jūnija secinājumi par atjaunoto Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģiju (2015-2020).
(6)Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par Eiropas drošības programmu (2015/2697(RSP)).
(7)COM(2017)0794.
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).
(9)Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).
(10) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324).
(11)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(12)Pilna atsauce
(13) Pilna atsauce Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018)0375)
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(15)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(16)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(17)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(19)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(20)COM (2017)0623.
(21)2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(23)Padomes Regula (ES, Euratom) .../…
(24)Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.).
(25)Tieslietu un iekšlietu ministru padomes secinājumi, 2010. gada 8. un 9. novembris.
(26)COM(2013)0172 Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas izveide.
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.).
(28)Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
(29)Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).
(30)„Parādīšanas nauda” ir īsta nauda, kas kriminālizmeklēšanas laikā kā likviditātes un maksātspējas pierādījums tiek parādīta aizdomās turētajiem vai citām personām, kurām ir informācija par konkrētu preču pieejamību vai piegādāšanu vai kuras darbojas kā starpnieki; šāda nauda kalpo tam, lai imitētu pirkumu nolūkā arestēt aizdomās turētos, atklāt nelikumīgas ražotnes vai citādā veidā sagraut kādu organizētās noziedzības grupējumu.
(31)Pilna atsauce.
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).
(33)Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas” (COM(2016)0205).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 25. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika