Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta ieteikums par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt turpmākos pasākumus, ko pieņēmusi EĀDD divus gadus pēc EP ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai (2018/2115(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija un 18. oktobra secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. aprīļa paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018)0236),
– ņemot vērā 2018. gada 26. septembrī publicēto ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju,
– ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai(1),
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai ― Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. aprīļa paziņojumu par Eiropas Drošības programmas īstenošanu cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2016)0230),
– ņemot vērā Eiropas Demokrātijas fonda priekšizpēti par krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu iniciatīvām Austrumu partnerībā un ārpus tās robežām “Bringing Plurality and Balance to the Russian Language Media Space” (“Pluralitātes un līdzsvara nodrošināšana krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu telpā”),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) 2015. gada 18. maija ziņojumu “ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule” un notiekošo darbu pie jaunas ES globālās drošības stratēģijas izstrādes,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(2),
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2017. gada 13. septembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” (JOIN(2017)0450),
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),
– ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, kas aizsargā katra cilvēka tiesības netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām,
– ņemot vērā 2018. gada 10. jūlija kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta uzskatu un vārda brīvības tiesību jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos, Amerikas valstu organizācijas (AVO) īpašā referenta vārda brīvības jautājumos un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas (ACHPR) īpašā referenta vārda brīvības un informācijas pieejamības jautājumos 2017. gada 3. marta kopīgo deklarāciju par vārda brīvību un viltus ziņām, dezinformāciju un propagandu,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta uzskatu un vārda brīvības tiesību jautājumos 2018. gada 6. aprīļa ziņojumu,
– ņemot vērā 2018. gada 29. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par akadēmiskās brīvības aizsardzību ES ārējā darbībā(3),
– ņemot vērā jaunāko Eiropola ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm Eiropas Savienībā 2018. gadā, kurā uzsvērta teroristu grupējumu darbības pastiprināšanās kibertelpā un to iespējamā konverģence ar citiem noziedzīgiem grupējumiem,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2018. gada 5. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai” (JOIN(2018)0036) un Komisijas tā paša datuma ziņojumu par to, kā tiek īstenots paziņojums “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018)0794),
– ņemot vērā darbu, ko veic Transatlantiskā komisija jautājumos par vēlēšanu integritāti,
– ņemot vērā Santaklaras principus attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību par satura pārveidošanas praksi,
– ņemot vērā 2015. gada 22. jūnija ES Rīcības plānu par stratēģisko komunikāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0031/2019),
1. sniedz Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:
Stāvoklis 2018. gadā: hibrīdkara novēršana
a)
uzsvērt, ka noturīgu demokrātisku sabiedrību pamatā ir runas un vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms, un nodrošināt vislabāko aizsardzību pret dezinformāciju un naidīgu propagandu; pauž bažas par situācijas pasliktināšanos plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā un uzbrukumiem, kas vērsti pret žurnālistiem; norāda, ka būtu jāveic turpmāki pasākumi ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai garantētu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma pārredzamību, neveicot cenzūru, un lai aizsargātu vidi, kurā pastāv plaša informācijas, ideju un plašsaziņas līdzekļu dažādība un kura ir labvēlīga pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī jācenšas apzināt un veicināt informētību par dezinformāciju un propagandu; iesaistīt šajos procesos visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp nozīmīgākās preses, žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu asociācijas; uzsvērt to, ka liela nozīme ir funkcionālai sabiedriskās apraides sistēmai, kas nosaka standartu attiecībā uz to, kā sniegt patiesu un objektīvu informāciju atbilstīgi žurnālistikas paraugpraksei un ētikas principiem;
b)
apsvērt iespēju ES un starptautiskā līmenī izstrādāt tiesisko regulējumu, ar ko paredzēts apkarot hibrīddraudus, tostarp kiberkaru un informācijas karu, un kas nodrošinātu spēcīgu Savienības reakciju, ietverot arī mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kuri ir atbildīgi par šo kampaņu organizēšanu un īstenošanu, jo valsts un nevalstisko dalībnieku naidīgās darbības šajās jomās ir īpaši likušas aptvert nepieciešamību pēc šāda regulējuma;
c)
ņemt vērā, ka organizācija “Islāma valsts” maina savu taktiku un atsakās no tīmekļa vietņu izmantošanas, dodot priekšroku šifrētas ziņapmaiņas pakalpojumiem, kas ir populāri islāmistu grupējumu vidū;
d)
atbalstīt ne tikai aizvien lielāku skaitu valsts iestāžu, domnīcu un NVO, kas cīnās pret propagandu un dezinformāciju, bet arī vietēja līmeņa kiberdarbības; aicināt PV/AP un Komisiju ciešāk iesaistīties šī jautājuma risināšanā, sagatavojot jauno regulu, tostarp Vispārīgās datu aizsardzības regulas un gaidāmās E-privātuma regulas, rūpīgu izvērtējumu kā aizsardzības pasākumu pret sociālo platformu ļaunprātīgu izmantošanu; nodrošināt to, lai ES stratēģiskā komunikācija ieņemtu prioritāru vietu Eiropas darba kārtībā un lai ES iestādes un dalībvalstis kopīgiem spēkiem strādātu pie šādas parādības novēršanas, vienlaikus paturot prātā, ka dezinformācija un propaganda attīstās polarizētā vidē, kurā aizvien samazinās uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem;
e)
mudināt dalībvalstis, kuras turpina noliegt dezinformācijas un naidīgas propagandas pastāvēšanu, atzīt galvenos dezinformācijas avotus Eiropā un to, kā dezinformācija un propaganda ietekmē sabiedrības viedokli, un mudināt šīs dalībvalstis veikt proaktīvus pasākumus, lai neitralizētu un atmaskotu šādu propagandu, tostarp pierādītos trešo valstu spiegošanas gadījumus; aicināt visas dalībvalstis izvērtēt situāciju savā teritorijā un veikt attiecīgus ieguldījumus, lai uzlabotu savas spējas pretoties naidīgu trešo personu stratēģiskajai komunikācijai un uzlabotu pilsoņu spēju atklāt dezinformāciju, kā arī mudināt dalībvalstis nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu šajā jautājumā; aicināt Eiropas līderus, kuri joprojām šim apdraudējumam nav pievērsuši pietiekamu vērību, atzīt steidzamo nepieciešamību veikt stratēģisku pretošanos, lai vērstos pret naidīgu informācijas karu;
f)
mudināt dalībvalstis proaktīvi veikt ieguldījumus izglītojošos pasākumos, skaidrojot dažādus veidus, kādos tiek sagatavota un izplatīta informācija, lai uzlabotu iedzīvotāju spēju atklāt dezinformāciju un reaģēt uz to;
g)
mudināt dalībvalstis nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp visām attiecīgajām iestādēm, lai novērstu propagandu, manipulāciju un dezinformāciju, tostarp kiberkaru un informācijas karu;
h)
veicināt izpratni par Krievijas dezinformācijas kampaņām, kas ir galvenais dezinformācijas avots Eiropā;
Pret ES un tās kaimiņvalstīm vērstas kļūdainas informācijas, dezinformācijas un propagandas veidi
i)
atzīt dažādos līmeņos paveikto darbu, lai identificētu ietekmes veidus un instrumentus, kuri tiek vērsti pret ES un tās kaimiņvalstīm; veicināt izpratni par notiekošajām dezinformācijas kampaņām un lielāku uzmanību pievērst to ietekmes un efektivitātes padziļinātai analīzei un izpētei, lai izstrādātu pasākumus to aktīvai un ātrai apkarošanai; mudināt dalībvalstis izveidot pastāvīgas struktūras, lai identificētu, novērstu un apkarotu dezinformāciju; uzsver, ka dezinformācijas kampaņas ir daļa no plašākas stratēģijas un tās parasti tiek izmantotas apvienojumā ar citām naidīgām darbībām un ka informācijas karš, kas tiek izvērsts paralēli militārām ofensīvām, ir jāuztver īpaši nopietni un pret to jācīnās apņēmīgi, vienoti un spēcīgi;
j)
brīdināt par mākslīgā intelekta ietekmi un tā straujo attīstību viltus ziņu izplatīšanā; ar bažām konstatē, ka mākslīgais intelekts drīz spēs patstāvīgi veidot savas turpmākās spējas; tādēļ nodrošināt vērā ņemamu finansējumu ar mākslīgo intelektu un informācijas karu saistītu jautājumu pētniecībai un izstrādei, ņemot vērā mākslīgā intelekta strauji augošās spējas izplatīt propagandu un dezinformāciju, tostarp izmantojot arī dziļviltotus videomateriālus;
k)
vērst uzmanību uz to, ka dezinformāciju pastāvīgi izmanto autoritāri režīmi, piemēram, Irāna, kuras izplatītās viltus ziņas izraisa un pastiprina spriedzi nestabilajās konfliktu zonās un kura vienlaikus sniedz viltus ziņas Eiropas iedzīvotājiem, lai slēptu savus zemiskos nodomus; mudināt dalībvalstis vērsties pret šādām darbībām, veicinot sadarbību un izmantojot līdzīgi domājošu valstu un NVO gūto pieredzi;
l)
koncentrēties uz to, kā ES un dalībvalstis reaģē uz aizvien izsmalcinātākiem instrumentiem, kas tiek izmantoti, lai radītu un izplatītu dezinformāciju, tostarp uz jauniem propagandas izplatīšanas veidiem, kuros tiek izmantotas dažādas zema līmeņa tīmekļvietnes, privātas ziņapmaiņas lietotnes, meklētājprogrammu optimizācija, manipulācijas ar skaņu, attēliem vai videomateriāliem, mākslīgais intelekts, tiešsaistes ziņu portāli un TV raidstacijas, lai izplatītu galvenos vēstījumus, jo īpaši vēstījumus, kurus sagatavojuši viedokļu veidotāji un valsts kontrolētas vai finansētas iestādes, kas izplata svarīgākās ziņas un vēstījumus, kuri piesaista autoritārus dalībniekus, un atbilstīgi pielāgot ES un dalībvalstu reakcijas pasākumus; šajā sakarībā stingri nosoda Krievijas, Ķīnas, Irānas, Ziemeļkorejas un citu valstu aizvien agresīvākās darbības, ar kurām tās cenšas graut vai apturēt Eiropas demokrātisko valstu normatīvos pamatus un principus un visu Austrumu partnerības valstu suverenitāti, kā arī ietekmēt vēlēšanas un atbalstīt ekstrēmistu kustības, ņemot vērā to, ka pastāvīgi pieaug kiberuzbrukumu apmērs;
m)
pievērst īpašu vērību vēstījumiem un saturam, kas atklāti atbalsta vardarbību, rasismu, pašnāvnieku uzbrukumus, ārvalstu kaujinieku vervēšanu un dažādus noziegumus vai musina uz vienu vai vairākām no šīm darbībām;
Nozare un sociālie mediji
n)
atzīstot sociālo mediju jaunos centienus cīnīties ar dezinformāciju, tomēr pievērst īpašu uzmanību tam, lai tiktu efektīvi īstenots ES Rīcības kodekss par dezinformāciju, un vienlaikus aicināt arī ES kaimiņvalstis un partnervalstis apņemties ievērot šo kodeksu, kā arī pievērst īpašu uzmanību jaunajai taktikai izmantot šifrētus ziņapmaiņas pakalpojumus un sociālos medijus, kas tiek uzskatīti par ierastu rīku dezinformācijas, naidīgas propagandas un uz naidu un vardarbību mudinoša satura izplatīšanā, lai gan sociālie mediji cenšas tam pretoties;
o)
kopā ar dalībvalstīm regulēt sociālo mediju uzņēmumu, ziņapmaiņas un meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju darbības un nodrošināt to pilnīgu pārredzamību un jo īpaši pārskatatbildību, pieņemot ES mēroga pieeju un nodrošinot iespēju atklāt ne tikai publicētā politiskā satura autoru, bet arī sponsoru identitāti un atrašanās vietu, likt uzņēmumiem uzņemties atbildību par sociālo ietekmi, ko rada automatizētas ieteikumu sistēmas, kas veicina dezinformācijas izplatību, uzsverot, ka uzņēmumiem ir pienākums nekavējoties pārtraukt pastāvīgo viltus ziņu plūsmu; mudina dalībvalstis, kandidātvalstis un asociētās valstis pieņemt efektīvus un skaidrus tiesību aktus, kas nodrošina mediju īpašumtiesību pārredzamību; pievērst īpašu uzmanību to NVO finansējumam, pārredzamībai un mērķiem, kurām ir saiknes ar autoritārām valstīm un kuras darbojas ES un tās partnervalstīs;
p)
panākt, lai nozares pārstāvji un tiešsaistes platformas pilda saistības, kas paredzētas Rīcības kodeksā par dezinformāciju, un efektīvi risina ar dezinformāciju saistītās problēmas: i) nodrošinot politisko reklāmu pārredzamību, pamatojoties uz efektīvām sponsoru uzticamības pārbaudēm; ii) veicot izlēmīgus pasākumus, lai vērstos pret aktīvajiem viltus kontiem to medijos; iii) atklājot automatizētu robotprogrammu ļaunprātīgu izmantošanu un iv) efektīvi sadarbojoties ar neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem;
q)
mudināt sociālo mediju uzņēmumus un ziņapmaiņas pakalpojumu sniedzējus nodrošināt pilnīgu atbilstību ES datu aizsardzības tiesību aktiem un citiem noteikumiem un reāllaikā reaģēt gadījumos, kad to platformas ir izmantotas naidīgiem nolūkiem, un cieši sadarboties ar kompetentajām iestādēm visu šādu iespējamo gadījumu izmeklēšanā, un veikt pārredzamu revīziju attiecībā uz tiem subjektiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie izplata nepatiesu informāciju; aicināt tehnoloģiju uzņēmumus ieguldīt vairāk līdzekļu, lai uzlabotu rīkus, ar kuriem identificē propagandu, pārskatatbildību tiešsaistē un lietotāju identitātes kontrolpārbaudi, pirms tie pievienojas attiecīgajām platformām, nolūkā nepieļaut robottīklu darbību, kā arī samazinātu finanšu stimulus tiem, kuri gūst peļņu no dezinformācijas izplatīšanas; mudināt sociālo mediju uzņēmumus nekavējoties reaģēt, kad tiek izplatīts aizdomīgs politisks saturs, it īpaši, ja tas musina uz naidu vai noziegumiem;
r)
paturēt prātā, ka aizdomīgu kontu aizliegšanu var uzskatīt par cenzūru, un tādēļ nodrošināt, ka šādas darbības ir pamatotas, ja tās ir paredzētas tiesību aktos un tiek veiktas pārredzami sadarbībā ar dalībvalstu un partnervalstu kompetentajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību un ar pilnīgu izpratni par šādas rīcības iemesliem, tostarp mudinot sociālo mediju uzņēmumus sniegt skaidru paziņojumu visiem lietotājiem par to, kāda veida saturs ir aizliegts, un skaidri paziņot katram attiecīgajam lietotājam par iemeslu, kādēļ tiek dzēsts ievietotais saturs vai apturēta konta darbība; prasa, lai sociālie mediji savus iekšējos lietotājiem paredzētos noteikumus pielāgo tās valsts tiesiskajai kārtībai, kurā tie veic darbību;
Paraugprakse
s)
turpināt attīstīt lielāku noturību, pamatojoties uz visām valdībām un visai sabiedrībai kopēju pieeju, un spēju reaģēt uz apdraudējumiem reāllaikā, izstrādāt profilaktiskus un proaktīvus pasākumus un domāt vienu soli uz priekšu, nevis vienkārši reaģēt uz jau notikušiem kiberuzbrukumiem un uzbrukumiem informācijas jomā un analizēt tos; pievērst uzmanību tehnikas attīstībai šajā jomā un dalīties paraugpraksē, kas izpaužas kā atsevišķās dalībvalstīs īstenotu pasākumu paraugi, tostarp dalībvalstu ieviesto valsts pieejas īstenošanas pārskatīšana, vienlaikus izstrādājot veidus, kā sekmēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Karalisti pēc Brexit, un sadarboties ar izlūkdienestiem un tādiem sabiedrotajiem kā ASV, Kanāda, NATO un ES Izlūkošanas un situāciju centru (INTCEN);
t)
pievērst īpašu uzmanību tam, lai tiktu pastiprināti centieni veikt izmeklēšanu par naidīgu trešo pušu pasūtītu propagandas izstrādi un iedarbību pastiprinošu rīku izmantošanu, un tam, ka ir svarīgi ne tikai atklāt un atmaskot šādus uzbrukumus un uzlabot spējas atklāt to izcelsmi, bet arī skaidri norādīt šo izcelsmi, tostarp publiskot vainīgo vārdus, viņu sponsorus un mērķus, ko viņi plānojuši sasniegt, kā arī tam, lai tiktu izmērīta šādu uzbrukumu ietekme uz attiecīgo mērķauditoriju; publiskot informāciju par visiem atmaskotajiem naidīgas propagandas gadījumiem, pievienojot detalizētas datu lapas, lai brīdinātu sabiedrību tādā veidā, kas sasniedz attiecīgās naidīgās propagandas mērķauditoriju;
u)
atbalstīt un iesaistīt pilsonisko sabiedrību, ekspertus, privātās iestādes, akadēmiskās aprindas, vietējā līmeņa kiberaktīvistus, vidusmēra presi, žurnālisus un mediju asociācijas un aizvien lielāku skaitu dalībnieku, kurus tieši skar un ietekmē tādu pasākumu turpmāka uzlabošana, kuri ir vērsti uz faktu pārbaudi un dezinformācijas atklāšanu, pētniecības padziļināšanu, tostarp padziļinātiem pētījumiem un socioloģiskiem pētījumiem, un informācijas manipulēšanas efektīvāku analīzi; atbalstīt profesionālo un pētniecisko žurnālistiku un projektus, kas tiek īstenoti, lai atklātu dezinformāciju, kā arī jaunuzņēmumus augsto tehnoloģiju jomā, kas rada digitālos rīkus, ar kuriem tiek uzlabota mērķauditorijas noturība pret dezinformācijas uzbrukumiem; uzsvērt to, ka ir svarīgi un nepieciešami sadarbībā ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību nodrošināt finansējumu un izglītību, tostarp seminārus un apmācības kursus, piemēram, medijpratības tiešsaistes bibliotēku un mācību centru, kuru mērķis ir veicināt izpratni par dezinformāciju un vērsties pret to, kā arī palielināt medijpratību;
v)
paust atzinību par NATO pieņemto pasākumu kopumu, kura mērķis ir apkarot jaunus hibrīddraudu veidus, un par kopīgo paziņojumu par ES un NATO sadarbību šajā jomā; prasīt, lai ES nodrošina šo ieteikumu efektīvu un ātru īstenošanu, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) līmenī;
Eiropas pieeja
w)
paust atzinību par to, ka ir izveidotas jaunās EĀDD stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, kurās ir eksperti ar atbilstīgām valodu prasmēm un zināšanām, proti, Rietumbalkānu operatīvā grupa un Dienvidu operatīvā grupa darbībām Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Persijas līča reģiona valstīs, un šo operatīvo grupu uzdevumi ir nodrošināt koordinētu un saskaņotu ES komunikāciju šajos reģionos un cīnīties pret dezinformāciju un propagandu, kas vērsta pret ES;
x)
atzīt reālos rezultātus, kurus ir panākusi Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, tostarp tīmekļa vietnes euvsdisinfo.eu izveidi un @EUmythbuster konta izveidi Twitter vietnē; uzsver, ka kopš šīs grupas izveides, tā ir atmaskojusi vairāk nekā 4000 dezinformācijas kampaņu par visdažādākajiem jautājumiem; turpināt atbalstīt Komisijas, EĀDD un Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas kopīgos centienus pēc tam, kad tika veikta analīze par tās spēcīgajām īpašībām, trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp nepieciešamību uzlabot spējas atklāt, analizēt un atmaskot dezinformāciju, nodrošinot EĀDD stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām un ES delegācijām kaimiņvalstīs jaunus darbiniekus, rīkus un prasmes, tostarp jaunus datu analīzes rīkus, un pieņemot darbā papildu datu pētniekus un ekspertus dezinformācijas jomā, kā arī aptverot plašāku avotu un valodu klāstu, lai pētītu dezinformācijas mērķauditoriju un ietekmi;
y)
steidzami pārveidot Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu par pilnvērtīgu EĀDD nodaļu vai pat lielāku struktūrvienību un, Eiropas Parlamentam piešķirot turpmāku finansējumu, atbalstīt visas trīs EĀDD stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, nodrošinot tām pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, kas joprojām ir vajadzīgi, lai ievērojami palielinātu to potenciālu, efektivitāti, profesionalitāti, institucionālo nepārtrauktību un darba kvalitāti, kā arī aizsargātu tās no politiskas iejaukšanās, ko īsteno ierēdņi un valstis, kuras atbalsta Krievijas izplatīto dezinformāciju;
z)
novērst pašreizējās Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas nepilnības, tostarp nepietiekamās zināšanas par reģionu, lielo kadru mainību un institucionālās nepārtrauktības trūkumu, un nodrošināt pienācīgus finanšu resursus un organizatorisko struktūru, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilnīgu profesionālismu, efektivitāti un rezultātus;
aa)
aicināt dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, piešķirt darbam trīs stratēģisko komunikācijas operatīvo grupu sastāvā norīkotos valsts ekspertus, nodrošinot, ka eksperti, kurus ES ir pieņēmusi dezinformācijas apkarošanai, nav politiski neobjektīvi un attiecīgajā valstī nav aktīvi iesaistījušies iekšējos politiskajos strīdos; turklāt aicināt tuvas partnervalstis konsultēt operatīvo grupu par taktiku, ko izmanto parasti valstiski un nevalstiski pretinieki, un atzīt labākas koordinācijas nozīmi un nepieciešamību Eiropas Savienībā;
ab)
pastiprināt Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un visu ES iestāžu, dalībvalstu un līdzīgi domājošu partneru sadarbību; mudināt ES dalībvalstīs izvietotās ES pārstāvniecības un ārpus ES dalībvalstīm izvietotās ES delegācijas atbalstīt Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, Dienvidu operatīvās grupas un Rietumbalkānu operatīvās grupas darbu, tostarp apmainoties ar starptautisko pieredzi un paraugpraksi un nodrošinot to publikāciju tulkojumus vietējās valodās; prasīt, lai īpaši atlasīts personāls, jo īpaši ES delegācijās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs un Rietumbalkānu reģionā, veiktu darbu stratēģiskās komunikācijas jomā;
ac)
galveno uzmanību pievērst pievienošanās valstīm un partneriem ES kaimiņvalstīs, palīdzot tiem cīnīties pret naidīgām propagandas un dezinformācijas darbībām, un trešo valstu ekspertiem ES kaimiņvalstīs, kas ir pakļauti tādiem pašiem draudiem, kā arī noteikt par prioritāti ilgtermiņa stratēģiskas pieejas izstrādi un informēšanas pasākumus, kas jo īpaši paredzēti Austrumu partnerības valstīm; stiprināt ES delegāciju ārvalstīs, Komisijas pārstāvniecību un Eiropas Parlamenta biroju dalībvalstīs iespējas attīstīt spējas vietējā līmenī atklāt un atmaskot dezinformāciju un efektīvi informēt par ES vērtībām un politiku, paplašināt kampaņveidīgu saziņu un labāk koordinēt un pastiprināt pozitīvos vēstījumus ES iestādēs un dalībvalstīs; ņemt vērā notiekošo ieroču izplatīšanu un turpmāko dezinformācijas risku, kas apdraud visu Austrumu partnerības valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti to starptautiski atzītajās robežās; noteikt par prioritāti ilgtermiņa stratēģiskas pieejas izstrādi un informēšanas pasākumus, kas jo īpaši paredzēti Austrumu partnerības valstīm, liekot uzsvaru uz apmaiņu starp cilvēkiem un sadarbojoties ar pastāvošajiem pilsoniskās sabiedrības tīkliem, kas jau funkcionē kā kopienā balstītas noturības avots;
ad)
piešķirt prioritāti stratēģiskajai komunikācijai un periodiski pārskatīt ES politiku šajā jautājumā; turpināt atbalstīt Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) darbu, lai rastu praktiskus risinājumus tam, kā atbalstīt un stiprināt demokrātiskus, neatkarīgus un daudzveidīgus plašsaziņas līdzekļus krievu valodā Austrumu partnerības un citās valstīs; aicina Komisiju un visas dalībvalstis un līdzīgi domājošas valstis sniegt pozitīvu ieguldījumu un atbalstīt šo projektu; pievērst uzmanību visiem starptautiskajiem dalībniekiem, kuri patlaban rīkojas līdzīgi;
ae)
ierosināt Eiropadomei noteikt dezinformācijas un naidīgas propagandas apkarošanu kā prioritāru jomu, piešķirot tai pietiekamus resursus un instrumentus, lai aizsargātu objektīvu ziņu un informācijas izplatīšanu;
af)
apvienot pastāvošos valsts un vietējā līmeņa specializētos centrus, ziņu medijus, domnīcas, NVO un citus ar hibrīdkaru saistīto jautājumu risinošos dalībniekus un institūcijas, jo īpaši NATO, ES mēroga tīklā, kas palīdzētu koordinēt to īstenotos pasākumus un apkopot gūtos konstatējumus; piešķirt šim uzdevumam pienācīgus resursus; uzsver, ka šim tīklam vajadzētu būt pieejamam arī līdzīgi domājošiem ES partneriem, kuri varētu dalīties pieredzē par dezinformāciju un naidīgu propagandu, kas pret tiem vērsta, un tās apkarošanu; nodrošināt to, ka tiek efektīvi un ātri īstenoti ES un NATO ieteikumi par vēršanos pret jauniem hibrīddraudu veidiem, arī KDAP līmenī, un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas un tās tīkla mācību programmās iekļaut cīņu pret stratēģisko propagandu;
Vēlēšanu aizsardzība pret naidīgu propagandu
ag)
stingri nosodīt jebkāda veida trešo pušu, tostarp privāto uzņēmumu, iejaukšanos vēlēšanās un referendumos un robotprogrammatūru, algoritmu, mākslīgā intelekta, troļļu, dziļviltojumu un viltus kontu ļaunprātīgu izmantošanu politiskās kampaņās un aicināt skartās dalībvalstis nekavējoties veikt šo naidīgo kampaņu rūpīgu izmeklēšanu; pauž bažas par algoritmu neseno attīstību lielajos sociālajos tīklos un iespējamo kaitīgo ietekmi, ko tie rada, izceļot saturu, kurš satur nepatiesu informāciju vai naidīgus izteikumus; uzsvērt neatkarīgu demokrātisko sabiedrību spēju pašām izdarīt suverēnu politisko izvēli, kas ir leģitīma;
ah)
aicināt dalībvalstis un līdzīgi domājošas valstis apmainīties ar datiem par jebkādu ārēju vai iekšēju iejaukšanos vēlēšanu procesos un apmainīties ar paraugpraksi tās apkarošanā, lai palielinātu noturību pret šādu iejaukšanos;
ai)
aicināt dalībvalstis nodrošināt, ka to vēlēšanu likumā ir ņemti vērā iespējamie apdraudējumi, kas izriet no dezinformācijas kampaņām, kiberuzbrukumiem, kibernoziegumiem un vārda brīvības pārkāpumiem vēlēšanu laikā, un uzsver, ka šie likumi būtu atbilstīgi jāgroza, lai dalībvalstis varētu šos apdraudējumus efektīvi un proaktīvi apkarot; šajā sakarībā atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūras izveide; atbalstīt ES asociētās valstis un Rietumbalkānu valstis, sniedzot paraugpraksi un piedāvājot cilvēkresursus un tehnoloģijas, lai nodrošinātu to vēlēšanu procesu stingru aizsardzību pret ļaunprātīgiem kiberuzbrukumiem, dezinformācijas un propagandas darbībām, ko veic Krievija un citi naidīgi rīcībspēki;
aj)
aicināt dalībvalstis pielāgot vēlēšanu noteikumus attiecībā uz tiešsaistes kampaņām, kā arī uzraudzīt un novērtēt tiešsaistes platformās ievietotās politiskās reklāmas pārredzamības elementus;
ak)
ierosināt tiesību aktus par datu izmantošanu vēlēšanu kampaņās, ņemot vērā atklāto gadījumu, kad uzņēmums Cambridge Analytica neatbilstīgi izmantoja datus 2016. gadā notikušajā referenduma kampaņā Apvienotajā Karalistē, lai vēl labāk aizsargātu turpmākās vēlēšanu kampaņas no nepamatotas ietekmes;
al)
izvērtēt tādas iniciatīvas kā divpusējo Transatlantisko komisiju jautājumos par vēlēšanu integritāti, kas apvieno politikas, tehnoloģiju, mediju un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjus, lai nodrošinātu vēlēšanu procesu aizsardzību no ārējas ietekmes;
2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un informācijai EĀDD un NATO, kā arī Krievijas prezidentam, valdībai un parlamentam.