Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0328(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0084/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0084/2019

Debates :

PV 11/03/2019 - 19
CRE 11/03/2019 - 19

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 19.1
CRE 13/03/2019 - 19.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 16.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0189
P8_TA(2019)0419

Pieņemtie teksti
PDF 326kWORD 95k
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra
Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ***I
P8_TA(2019)0189A8-0084/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (COM(2018)0630 – C8-0404/2018 – 2018/0328(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
1)  Mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan civilā infrastruktūra, gan militārās spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret kiberdraudiem.
 1)  Vairāk nekā 80 % Savienības iedzīvotāju ir pieslēgums internetam, mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan infrastruktūra, gan drošības spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks kopējās noturības veicināšana un tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret pastāvīgi mainīgiem kiberdraudiem. Šādu drošību var panākt, palielinot informētību par kiberdrošības draudiem, attīstot kompetences, spējas un iespējas visā Savienībā, pienācīgi ņemot vērā tehniskā nodrošinājuma un programmatūras infrastruktūras, tīklu, produktu un procesu mijiedarbību, kā arī ietekmi uz sabiedrību un ētiskajiem aspektiem un ar to saistītās bažas.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
1a)   Kibernoziedzība ir strauji augošs drauds Savienībai, tās iedzīvotājiem un ekonomikai. Vismaz vienu kiberincidentu 2017. gadā pieredzēja 80 % Eiropas uzņēmumu. “Wannacry” uzbrukums 2017. gada maijā skāra vairāk nekā 150 valstis un 230 000 IT sistēmas un būtiski ietekmēja kritiskās infrastruktūras, piemēram, slimnīcas. Tas uzsver nepieciešamību ieviest augstākos kiberdrošības standartus un holistiskus kiberdrošības risinājumus, iesaistot cilvēkus, produktus, procesus un tehnoloģijas Savienībā, kā arī nodrošināt Savienībai vadošās pozīcijas šajā jomā un digitālo autonomiju.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
4)  Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu bezmaksas internetu”.
 4)  Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu, drošāku un bezmaksas internetu”, un apņēmās “vairāk izmantot atvērtā pirmkoda risinājumus un/vai atvērtus standartus, kad tiek izveidotas vai pārbūvētas IKT sistēmas un risinājumi (cita starpā, lai izvairītos no atkarības no viena pārdevēja), tostarp tos, kas izstrādāti un/vai veicināti ES sadarbspējas un standartizācijas programmās, piemēram, ISA2”.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centram (“Kompetenču centrs”) būtu jāpalīdz palielināt tīkla un informācijas sistēmu, tostarp interneta un citas kritiskās infrastruktūras, kas vajadzīga sabiedrības funkcionēšanai, piemēram, transporta, veselības un banku sistēmām, noturību un uzticamību.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Kompetenču centrā un tā darbībās būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādāta redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616]1a īstenošana.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) 2019/..., ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (OV L ..., ..., ... lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
5)  Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai tīklu un informācijas sistēmu drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu savu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai aizsargātu kritiskos tīklus un informācijas sistēmas, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus.
 5)  Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi sabiedrībai un ekonomikai visā Savienībā tīklu un informācijas sistēmu augstākā līmeņa drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai ir jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju un iespēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu datus, kritiskos tīklus un informācijas sistēmas, tostarp sabiedrības funkcionēšanai kritiski svarīgu infrastruktūru, piemēram, transporta sistēmas, veselības sistēmas un banku pakalpojumus, un digitālo vienoto tirgu, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
6)  Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja. Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģiskās un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī.
 6)  Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja un kritisku datu, tīklu un sistēmu efektīva aizsardzība. Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģijas, prasmes un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare saskaras ar būtiskiem uzdevumiem, piemēram, apmierināt pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem, tā var gūt labumu no sabiedrības dažādības pārstāvības kopumā un no dzimumu līdzsvarotas pārstāvības, etniskās daudzveidības un nediskriminācijas pret personām ar invaliditāti, kā arī atvieglojot piekļuvi zināšanām un apmācībai nākamajiem kiberdrošības ekspertiem, tostarp viņu izglītību neformālā kontekstā, piemēram, tādās jomās kā brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti, pilsonisko tehnoloģiju projekti, jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
6a)   Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti svarīgi Savienības kiberdrošības nozares dalībnieki, kas savas elastības dēļ var nodrošināt modernākos risinājumus. Tomēr MVU, kas nav specializējušies kiberdrošībā, ir vairāk pakļauti kiberincidentiem, jo ir nepieciešamas lielas investīcijas un zināšanas, lai izveidotu efektīvus kiberdrošības risinājumus. Tādēļ ir nepieciešams, lai Kompetenču centrs un Kiberdrošības kompetenču tīkls (Tīkls) sniegtu īpašu atbalstu MVU, atvieglojot tiem piekļuvi zināšanām un apmācībai ar mērķi sniegt tiem iespēju panākt pietiekamu drošību un ļaut tiem, kas aktīvi darbojas kiberdrošības jomā, dot ieguldījumu Savienības vadošās lomas nodrošināšanā šajā jomā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
6b)  Speciālās zināšanas ir plašākas nekā industriālie un pētniecības konteksti. Nekomerciālos un pirmskomerciālos projektos, ko dēvē par “civilo tehnoloģiju projektiem”, izmanto atvērtus standartus, atvērtos datus un brīva un atvērta pirmkoda programmatūru sabiedrības interesēs un lai nodrošinātu sabiedrisko labumu. Tie veicina noturību, informētību un kompetenču attīstību kiberdrošības jautājumos, un tiem ir svarīga loma nozares spēju veidošanā un šīs jomas pētniecībā.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
6c)  Termins “ieinteresētās personas” šīs regulas kontekstā attiecas cita starpā uz nozari, publiskajām iestādēm un citām struktūrām, kas nodarbojas ar operatīviem un tehniskiem jautājumiem kiberdrošības jomā, kā arī uz pilsonisko sabiedrību, cita starpā arodbiedrībām, patērētāju apvienībām, brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras kopienu, akadēmisko un pētnieku kopienu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
8)  Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar kiberdrošības pētniecību, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.
 8)  Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Eiropas Aizsardzības fonda tādām darbību un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar aizsardzību, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar Savienības iniciatīvām kiberdrošības pētniecības un izstrādes jomā, inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
8a)  “Integrētā drošība” ir princips, kas formulēts Komisijas 2017. gada 13. septembra kopīgajā paziņojumā “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” un kas ietver mūsdienīgas metodes drošības uzlabošanai visos produkta vai pakalpojuma dzīves cikla posmos, sākot ar drošām projektēšanas un izstrādes metodēm, samazinot uzbrukuma virsmu un iekļaujot pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīziju. Ekspluatācijas un uzturēšanas laikā ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nekavējoties darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības iespējas vai apdraudējumu, paredzamajam produkta ekspluatācijas laikam un turpmākam laikam. To arī var panākt, sniedzot iespēju trešām personām izstrādāt un nodrošināt šādus atjauninājumus. Atjauninājumi īpaši jānodrošina bieži izmantotām infrastruktūrām, produktiem un procesiem.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
8b)   Ņemot vērā ar kiberdrošību saistīto problēmu apmēru un investīcijas kiberdrošības spējās un iespējās citviet pasaulē, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecībai, izstrādei un ieviešanai šajā jomā. Lai īstenotu apjomradītus ietaupījumus un panāktu salīdzināmu aizsardzības līmeni visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jācenšas ieguldīt Eiropas sistēmā, attiecīgā gadījumā izmantojot Kompetenču centra mehānismu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
8c)  Kompetenču centram un kiberdrošības kompetenču kopienai, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un augstākos kiberdrošības standartus starptautiskā mērogā, būtu jācenšas apmainīties ar informāciju par kiberdrošības produktiem un procesiem, standartiem un tehniskajiem standartiem ar starptautisko sabiedrību. Tehniskie standarti ietver tādu īstenošanas paraugu izveidi, kurus publicē saskaņā ar atvērto standartu licencēm. Īstenošanas parauga droša izstrāde ir būtiska plaši izmantotā tīkla un tādas informācijas sistēmu infrastruktūras kā internets un kritiskās infrastruktūras vispārējas uzticamības un noturības nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
9)  Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā piedaloties visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.
 9)  Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā sniedzot ieguldījumu visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
12)  Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie un sabiedriskie aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu.
 12)  Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie, ētiskie, sabiedriskie un vides aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/114823 izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu, lai izveidotu pastāvīgu publiskā un privātā sektora dialogu par kiberdrošību. Turklāt sabiedrība būtu jāinformē par kiberdrošību, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus.
__________________
 __________________
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
 23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
14)  Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, blokķēde un tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā to risinājumus. Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības risinājumu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mehānismu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības risinājumus. Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru un Tīklu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas.
 14)  Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, kā arī tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā produktus un procesus. Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības produktu un procesu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mašīnu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam, Eiropas digitālās inovācijas centriem un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības produktus un procesus, tostarp divējāda lietojuma, jo īpaši tos, kas palīdz organizācijām pastāvīgi attīstīt spējas, noturību un pienācīgu pārvaldību. Kompetenču centram un Tīklam būtu jāstimulē viss inovācijas cikls un jāpalīdz novērst kiberdrošības tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijas “nāves ieleju”. Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru, Tīklu un kopienu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas, un būtu jāizpēta dažāda motivācija uzbrukumiem tīklu un informācijas sistēmu integritātei, piemēram, noziedzība, rūpnieciskā spiegošana, neslavas celšana un dezinformācija.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
14a)   Ņemot vērā, ka kiberdraudu un kiberdrošības raksturs strauji mainās, Savienībai ir jāspēj ātri un nepārtraukti pielāgoties jaunām norisēm šajā jomā. Tādēļ Kompetenču centram, Kiberdrošības kompetenču tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai nodrošinātu vajadzīgo reaģētspēju. Tiem būtu jāveicina risinājumi, kas palīdz struktūrām pastāvīgi veidot spējas uzlabot savu un Savienības izturētspēju.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
14b)   Kompetenču centram vajadzētu būt mērķim nodrošināt Savienībai vadošās pozīcijas un lietpratību kiberdrošības jomā un tādējādi garantēt Savienībā visaugstākos drošības standartus, nodrošināt Savienībā datu, informācijas sistēmu, tīklu un kritisko infrastruktūru aizsardzību, radīt jaunas, kvalitatīvas darbvietas šajā jomā, novērst Eiropas kiberdrošības ekspertu intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz trešām valstīm un sniegt Eiropas pievienoto vērtību jau esošajiem valstu kiberdrošības pasākumiem.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
15)  Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tās koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas.
 15)  Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tā koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāapkopo, jāizplata un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība un piekļuve kiberdrošības infrastruktūrai. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas, apmācības iespējas un izpratnes veicināšanas programmas saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai pārvarētu prasmju trūkumu. Tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība MVU atbalstīšanai kiberdrošības jomā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
16)  Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu un daudzveidīgu dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, piedāvājuma un pieprasījuma puses industrijas, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.
 16)  Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas ilgtermiņa stratēģiskā sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu, starpdisciplināru un daudzveidīgu Eiropas dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, tostarp tie, kas nodarbojas ar kiberdrošības ētiku, piedāvājuma puses industrijas, pieprasījuma puses industrijas, tostarp MVU, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
16a)   Kompetenču centram būtu jāsniedz atbilstīgs atbalsts ENISA darbam attiecībā uz uzdevumiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2016/1148 (“TID direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX1a (“Kiberdrošības akts”). Tādēļ ENISA būtu jāsniedz attiecīgs devums Kompetenču centra uzdevumā noteikt finansēšanas prioritātes.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kiberdrošības sertifikāciju un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu (Kiberdrošības akts) (OV L …) (2017/0225(COD)).
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
17)  Lai apmierinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un risinājumiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam.
 17)  Lai apmierinātu publiskā sektora un gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt publiskajam sektoram un industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem, procesiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un procesiem, kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. Jo īpaši Kompetenču centram būtu jāveicina, ka tiek izvērsti dinamiski uzņēmuma līmeņa risinājumi, kas vērsti uz veselu organizāciju spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz cilvēkiem, procesiem un tehnoloģiju, lai efektīvi aizsargātu organizācijas pret pastāvīgi mainīgajiem kiberdraudiem.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
17a)  Kompetenču centram būtu jāveicina modernu kiberdrošības produktu un risinājumu plaša izmantošana, jo īpaši tādu, kas ir starptautiski atzīti.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
18)  Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām.
 18)  Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas un koordināciju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
19)  Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos.
 19)  Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas būtu jāsaskaņo Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
20)  Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra atbildību un pārredzamību.
 20)  Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra un finansējumu saņemošo uzņēmumu atbildību un pārredzamību.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
20a)   Tādu izvēršanas projektu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar infrastruktūru un spējām, ko īsteno Eiropas līmenī vai kopīgā iepirkumā, var sadalīt dažādos īstenošanas posmos, piemēram, atsevišķos konkursos par aparatūras un programmatūras arhitektūru, ražošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, savukārt katrs uzņēmums drīkst piedalīties tikai vienā no posmiem, un var pieprasīt, lai saņēmēji vienā vai vairākos no šiem posmiem atbilst konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz Eiropas īpašumtiesībām vai kontroli.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
20.b apsvērums (jauns)
20b)  Tā kā ENISA ir specializēta Savienības kiberdrošības aģentūra, Kompetenču centram būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielākas sinerģijas ar to, un Valdei būtu jāapspriežas ar ENISA, ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā visos jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar pētniecību.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
20.c apsvērums (jauns)
20c)  Izvirzot pārstāvi iecelšanai Valdē, Eiropas Parlamentam šajā procesā būtu jāiekļauj informācija par pilnvarām, tostarp par pienākumu regulāri ziņot Eiropas Parlamentam vai atbildīgajām komitejām.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
21)  Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā.
 21)  Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā un lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas sinerģijas, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā. ENISA būtu jāturpina īstenot savus stratēģiskos mērķus, jo īpaši kiberdrošības sertifikācijas jomā, kā noteikts Regulā (ES) 2019/XXX [Kiberdrošības akts]1a, savukārt Kompetenču centram būtu jādarbojas kā operatīvai struktūrai kiberdrošības jomā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kiberdrošības sertifikāciju un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu (Kiberdrošības akts) (OV L …) (2017/0225(COD)).
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
24)  Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu.
 24)  Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu. Lai gūtu labumu no sinerģijām, ENISA vajadzētu būt pastāvīgam novērotājam Valdē un būtu jāpiedalās Kompetenču centra darbā, tostarp apspriežoties par daudzgadu stratēģisko plānu, darba plānu un finansēšanai atlasīto darbību sarakstu.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
24a)  Valdei būtu jācenšas veicināt Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
25)  Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē.
 25)  Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, un jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
25a)   Komisijas balsojuma svaram Valdes lēmumos vajadzētu būt atbilstošam Savienības budžeta ieguldījumam Kompetenču centrā, ievērojot Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības budžeta pienācīgu pārvaldību Savienības interesēs, kā noteikts Līgumos.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
26)  Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi.
 26)  Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ pārredzamā veidā un ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
27)  Lai uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā.
 27)  Lai uzturētu regulāru un pienācīgi pārredzamu dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Tam būtu arī jāsniedz izpilddirektoram un Valdei neatkarīgi ieteikumi par ieviešanu un iepirkumu. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. Katrai nozares ieinteresēto personu kategorijai būtu jāpiešķir minimālais vietu skaits, īpašu uzmanību pievēršot MVU pārstāvībai.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
28)  Kompetenču centram ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros.
 28)  Kompetenču centram un tā darbībām ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros un izmēģinājuma projekti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” attiecībā uz Kiberdrošības kompetenču tīklu. Kompetenču centram un Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja atveidot esošās struktūras, piemēram, kā darba grupas.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
28a)  Kompetenču centram un tā struktūrām būtu jāizmanto pieredze un ieguldījums no iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām, piemēram, līgumiskas publiskās un privātās partnerības (cPPP) kiberdrošības jomā, Eiropas Kiberdrošības organizācijas (ECSO) un izmēģinājuma projekta un sagatavošanas darbības par brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras revīzijām (EU FOSSA).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
29)  Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu un risināšanu. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.
 29)  Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu, apzināšanu un atrisināšanu attiecībā uz tā locekļiem, struktūrām, darbiniekiem un Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu. Dalībvalstīm attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem būtu jānodrošina interešu konflikta novēršana, konstatēšana un atrisināšana. Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200124. Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.
__________________
 __________________
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
 24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
31)  Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams.
 31)  Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi un vispusīgi sniedzot informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Tam būtu jānodrošina sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām saraksts, kurā norādīti kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, un jāpublicē interešu deklarācijas, ko tie iesnieguši saskaņā ar 42. pantu. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
31a)   Gan Kompetenču centram, gan nacionālajiem koordinācijas centriem ieteicams pēc iespējas sekot līdzi starptautiskajiem standartiem un ievērot tos, lai veicinātu attīstību virzienā uz globālu paraugpraksi.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
33a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz elementu definēšanu līgumos starp Kompetenču centru un nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecībā uz kritēriju noteikšanu subjektu novērtēšanai un akreditēšanai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu statusā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________
1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
34)  Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus – saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
 34)  Šīs regulas mērķus – stiprināt Savienības konkurētspēju un spējas kiberdrošības jomā un samazināt savu digitālo atkarību, palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu ieviešanu, saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Turklāt tikai Savienības līmeņa darbības var nodrošināt augstāko kiberdrošības līmeni visās dalībvalstīs un līdz ar to novērst drošības nepilnības, kas pastāv dažās dalībvalstīs un kas rada drošības nepilnības visai Savienībai. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (turpmāk “Kompetenču centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, kā arī paredz noteikumus nacionālo koordinācijas centru izvirzīšanai un kiberdrošības kompetenču kopienas izveidei.
 1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru (turpmāk “Kompetenču centrs”) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (“Tīkls”), kā arī paredz noteikumus nacionālo koordinācijas centru izvirzīšanai un kiberdrošības kompetenču kopienas (“Kopienas”) izveidei. Kompetenču centrs un Tīkls veicina vispārējo noturību un informētību Savienībā par kiberdrošības apdraudējumiem, rūpīgi ņemot vērā ietekmi uz sabiedrību.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Kompetenču centrs atrodas [Briselē, Beļģijā].
 svītrots
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 4. punkts
4.  Kompetenču centrs ir juridiska persona. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā.
 svītrots
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  “kiberdrošība” ir tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un citu personu aizsardzība pret kiberdraudiem;
 (1)  “kiberdrošība” ir visas darbības, kas nepieciešamas tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un skarto personu aizsardzībai pret kiberdraudiem;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  “kiberaizsardzība” un “kiberdrošības aizsardzības dimensijas” ir tikai un vienīgi aizsardzības un reaģējošas kiberaizsardzības tehnoloģija, kuras mērķis ir aizsargāt kritiskās infrastruktūras, militāros tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un skartās personas pret kiberdraudiem, tostarp situācijas apzināšanās, draudu atklāšana un digitālā tiesu ekspertīze;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “kiberdrošības produkti un risinājumi” ir IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdraudiem;
 (2)  “produkti un procesi” ir komerciāli un nekomerciāli IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi datus, tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdrošības apdraudējumiem;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
(2a)  “kiberdraudi” ir jebkādi iespējami apstākļi, notikums vai darbība, kas var radīt bojājumus vai traucējumus vai citādi negatīvi ietekmēt tīklu un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus;
 (3)  “publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.
 (4)  “finansētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4a)  “Eiropas digitālās inovācijas centri” ir tiesību subjekts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX1a.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/XXX, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu, (OV L ...) (2018/0227(COD)).
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai;
 (a)  attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās, industriālās, sabiedriskās, akadēmiskās un pētnieciskās spējas un iespējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai un labākai Savienības pilsoņu, uzņēmumu un publisko iestāžu datu aizsardzībai;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  palielināt tīkla un informācijas sistēmu, interneta un Savienībā plaši izmantotas aparatūras un programmatūras infrastruktūras, tostarp kritiskās infrastruktūras, noturību un uzticamību;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību.
 (b)  palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par vienu no citu Savienības industriju konkurētspējas priekšrocībām.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  vairot informētību par kiberdrošības apdraudējumiem un saistīto sociālo un ētisko ietekmi un problemātiku un samazināt kiberdrošības prasmju trūkumu kiberdrošības jomā Savienībā;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  attīstīt Eiropas vadošo lomu kiberdrošības jomā un nodrošināt augstākos kiberdrošības standartus visā Savienībā;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
(bc)  stiprināt Savienības konkurētspēju un citas spējas, vienlaikus samazinot tās digitālo atkarību, šim nolūkam palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu izmantošanu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
(bd)  stiprināt iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai pasaulei, un līdz ar to veicināt digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas darbu un palīdzēt to koordinēt;
 1.  izveidot, pārvaldīt un sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk “kopiena”) darbu;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  palīdzēt īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos;
 2.  koordinēt kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX26 izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX27 izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos, un palīdzēt īstenot darbības, kuras finansē no Eiropas Aizsardzības fonda, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/XXX;
__________________
 __________________
26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci].
 26 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci].
27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci].
 27 [pievienot pilnu virsrakstu un OV atsauci].
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa
3.  uzlabot industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus:
 3.  uzlabot sabiedrības, industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu noturību, iespējas, kā arī to rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem:
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;
 (a)  iegūt, uzlabot, ekspluatēt Kompetenču centra objektus un saistītos pakalpojumus un godīgā, atklātā un pārredzamā veidā padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;
 (b)  sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādus objektus un saistītos pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  sniegt finansiālo atbalstu un tehnisko palīdzību kiberdrošības jaunuzņēmumiem, MVU, mikrouzņēmumiem, asociācijām, individuāliem ekspertiem un civilo tehnoloģiju projektiem;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  finansēt programmatūras drošības koda revīzijas un saistītos uzlabojumus brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem, ko plaši izmanto infrastruktūrai, produktiem un procesiem;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  kiberdrošības jautājumos sniegt zināšanas un tehnisko palīdzību industrijai un publiskajām iestādēm, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai;
 (c)  sekmēt zināšanu apmaiņu kiberdrošības jomā un tehnisko palīdzību cita starpā pilsoniskajai sabiedrībai, industrijai un publiskajām iestādēm, akadēmisko un pētnieku kopienai, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai ar mērķi uzlabot kibernoturību Savienībā;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  veicināt “integrēto drošību” kā principu infrastruktūru, produktu un pakalpojumu attīstības, uzturēšanas, ekspluatācijas un atjaunināšanas procesā, jo īpaši atbalstot mūsdienīgas un drošas izstrādes metodes, pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīzijas un ietverot ražotāja vai piegādātāja apņemšanos darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības vai draudus, nekavējoties un pēc aplēstā produkta kalpošanas laika beigām, vai dodot iespēju trešai personai radīt un sniegt šādus atjauninājumus;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  atbalstīt pirmkoda ieguldījumu politiku un to attīstību, jo īpaši publiskajām iestādēm, kurās tiek izmantoti brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
(cc)  apvienot industrijas ieinteresētās personas, arodbiedrības, akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas un publiskās iestādes, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz kiberdrošības produktu un procesu izstrādi un īstenošanu, tostarp, ja vajadzīgs, apvienot un kopīgot resursus un informāciju attiecībā uz šādiem produktiem un procesiem;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa
4.  sekmēt modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu plašu ieviešanu visā ekonomikā, veicot šādus uzdevumus:
 4.  sekmēt modernāko un ilgtspējīgu kiberdrošības produktu un procesu plašu ieviešanu visā Savienībā, veicot šādus uzdevumus:
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu publiskajās iestādēs un lietotāju industrijās;
 (a)  stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un holistisku procesu izmantošanu visā inovācijas ciklā, cita starpā publiskajās iestādēs, industrijā un tirgū;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem pieņemt un integrēt jaunākos kiberdrošības risinājumus;
 (b)  palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem palielināt savu noturību, pieņemot un integrējot modernus kiberdrošības produktus un procesus;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu iepirkumus;
 (c)  jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un procesu iepirkumus, tostarp sniedzot atbalstu iepirkumam, lai palielinātu publisko investīciju drošību un ieguvumus no tām;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts
(d)  sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, lai veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un piesaistītu investīcijas;
 (d)  sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, mikrouzņēmumiem, individuāliem ekspertiem, plaši izmantotiem brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem un civilo tehnoloģiju projektiem, lai uzlabotu zināšanas par kiberdrošību, veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un ieviešanas iespējām un piesaistītu investīcijas;
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 5. punkts – ievaddaļa
5.  uzlabot izpratni par kiberdrošību un palīdzēt mazināt prasmju trūkumu Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus:
 5.  uzlabot izpratni par kiberdrošību, palīdzēt mazināt prasmju trūkumu un stiprināt prasmju līmeni Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus:
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  attiecīgā gadījumā atbalstīt Digitālās Eiropas programmas 4. īpašā mērķa — uzlabotu digitālo prasmju — sasniegšanu sadarbībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
(a)  atbalstīt kiberdrošības prasmju turpmāku attīstīšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA;
 (a)  atbalstīt kiberdrošības prasmju un kompetenču turpmāku attīstīšanu, apvienošanu un apmaiņu visos attiecīgajos izglītības līmeņos, atbalstīt mērķi panākt dzimumu līdzsvaru, veicināt kopīgu un augstu kiberdrošības zināšanu līmeni un veicināt lietotāju un infrastruktūru noturību visā Savienībā, sadarbībā ar Tīklu un vajadzības gadījumā saskaņojot ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA;
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts
(a)  sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko programmu;
 (a)  sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko plānu, kas minēts 13. pantā;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  sadarbībā ar industriju un Tīklu atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā;
 (b)  sadarbībā ar industriju, akadēmisko un pētniecības kopienu, publisko sektoru un iestādēm, tostarp Tīklu un kopienu, atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  nodrošināt pamattiesību ievērošanu un ētisku rīcību Kompetenču centra atbalstītajos kiberdrošības pētījumu projektos;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  uzraudzīt ziņojumus par ievainojamībām, ko atklājusi kopiena, un veicināt ievainojamību atklāšanu un ielāpu, labojumu un risinājumu izstrādi un izplatīšanu;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
(bc)  sadarbībā ar ENISA uzraudzīt pētījumu rezultātus attiecībā uz pašmācības algoritmiem, ko izmanto ļaunprātīgām kiberdarbībām, un atbalstīt Direktīvas (ES) 2016/1148 īstenošanu;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
(bd)  atbalstīt pētniecību kibernoziedzības jomā;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – be apakšpunkts (jauns)
(be)  atbalstīt tādu produktu un procesu pētniecību un izstrādi, kurus varētu brīvi pētīt, kopīgot un izmantot kā pamatu, jo īpaši verificētas un verificējamas aparatūras un programmatūras jomā, cieši sadarbojoties ar industriju, Tīklu un kopienu;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  atbalstīt pētniecību un inovāciju kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā;
 (c)  atbalstīt pētniecību un inovāciju formālā un neformālā kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā un sertifikācijā, saistot to ar pašreizējo darbu un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām, sertifikācijas iestādēm un ENISA;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  sniegt īpašu atbalstu MVU, veicinot piekļuvi zināšanām un apmācībai un izmantojot pielāgotu piekļuvi pētniecības un izstrādes rezultātiem, ko pastiprina Kompetenču centrs un Tīkls, lai palielinātu konkurētspēju;
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 7. punkts – ievaddaļa
7.  uzlabot sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām un to pielietošanu kiberdrošības jomā, veicot šādus uzdevumus:
 7.  uzlabot sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām un to pielietošanu kiberdrošības jomā, veicot šādus uzdevumus, kas attiecas uz reaģēšanai un aizsardzībai paredzētām kiberaizsardzības tehnoloģijām, lietojumiem un pakalpojumiem:
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 8. punkts – ievaddaļa
8.  veicināt sinerģijas starp kiberdrošības civilajām un aizsardzības jomām saistībā ar Eiropas Aizsardzības fondu, veicot šādus uzdevumus:
 8.  veicināt sinerģijas starp kiberdrošības civilajām un aizsardzības jomām saistībā ar Eiropas Aizsardzības fondu, veicot šādus uzdevumus, kas attiecas uz reaģēšanai un aizsardzībai paredzētām kiberaizsardzības tehnoloģijām, lietojumiem un pakalpojumiem:
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  palīdzēt un sniegt padomu Komisijai Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādātā redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616] īstenošanā;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
8.a  atbalstīt Savienības centienus uzlabot starptautisku sadarbību saistībā ar kiberdrošību:
(a)  veicināt Kompetenču centra dalību starptautiskās konferencēs un valsts organizācijās, kā arī ieguldījumu starptautiskajās standartizācijas organizācijās;
(b)  sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām attiecīgajos starptautiskās sadarbības ietvaros.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
Investēšana infrastruktūrās, spējās, produktos vai risinājumos un to izmantošana
 Investēšana infrastruktūrās, spējās, produktos vai procesos un to izmantošana
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ja Kompetenču centrs nodrošina finansējumu infrastruktūrām, spējām, produktiem vai risinājumiem saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu dotāciju vai godalgu veidā, Kompetenču centra darba plānā var konkrēti precizēt:
 1.  Ja Kompetenču centrs nodrošina finansējumu infrastruktūrām, spējām, produktiem vai procesiem saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu iepirkuma, dotāciju vai godalgu veidā, Kompetenču centra darba plānā var konkrēti precizēt:
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem;
 (a)  specifiskus noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  specifiskus noteikumus, kas reglamentē dažādus īstenošanas posmus;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  ka Savienības ieguldījuma rezultātā piekļuve ir tik atvērta, cik iespējams, un tik slēgta, cik nepieciešams, un ka ir iespējama atkārtota izmantošana.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Tīkla locekļu, kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu vai citu trešo personu, kas pārstāv kiberdrošības produktu un risinājumu lietotājus, uzdevumā Kompetenču centrs var būt atbildīgs par attiecīgu kopējā iepirkuma darbību vispārējo izpildi, ieskaitot pirmskomercializācijas iepirkumus. Šajā nolūkā Kompetenču centram var palīdzēt viens vai vairāki nacionālie koordinācijas centri vai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi.
 2.  Tīkla locekļu uzdevumā Kompetenču centrs var būt atbildīgs par attiecīgu kopējā iepirkuma darbību vispārējo izpildi, ieskaitot pirmskomercializācijas iepirkumus. Šajā nolūkā Kompetenču centram var palīdzēt viens vai vairāki nacionālie koordinācijas centri vai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi vai attiecīgie Eiropas digitālās inovācijas centri.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
6. pants – -1. punkts (jauns)
-1.  Katrā dalībvalstī izveido nacionālo koordinācijas centru.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Izvirzītie nacionālie koordinācijas centri, pildot savu pamatuzdevumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir spējīgi atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu. Tiem ir attīstīta vai arī tieši pieejama tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā, turklāt tie spēj efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru un pētniecības kopienu.
 4.  Izvirzītie nacionālie koordinācijas centri, pildot savu pamatuzdevumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir spējīgi atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu. Tiem ir attīstīta vai arī tieši pieejama tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā, turklāt tie spēj efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, akadēmisko un pētniecības kopienu un iedzīvotājiem. Komisija pieņem vadlīnijas, kurās sīkāk apraksta novērtēšanas procedūru un paskaidro kritēriju piemērošanu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās paredz noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru.
 5.  Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības nosaka saskaņā ar standarta līgumisku vienošanos, ko slēdz starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru. Vienošanās ietver to pašu saskaņoto vispārīgo noteikumu kopumu, paredzot noteikumus, kas reglamentē savstarpējās attiecības, kā arī uzdevumu sadalījumu starp Kompetenču centru un katru nacionālo koordinācijas centru un īpašus nosacījumus, kuri pielāgoti konkrētam nacionālajam koordinācijas centram.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
6. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot saskaņotus vispārējus nosacījumus attiecībā uz šā panta 5. punktā minēto līgumisko vienošanos, tostarp tās formātu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas koordinēšanā;
 (a)  atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas izveidošanā un koordinēšanā;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  veicināt industrijas un citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros;
 (b)  sekmēt, mudināt un veicināt pilsoniskās sabiedrības, industrijas, it sevišķi jaunuzņēmumu un MVU, akadēmiskās un pētnieku kopienas, kā arī citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  sadarbībā ar citām struktūrām, kurām ir līdzīgi uzdevumi, darboties kā vienotam kontaktpunktam attiecībā uz kiberdrošības produktiem un procesiem, ko finansē ar citām Savienības programmām, piemēram, InvestEU vai Vienotā tirgus programmu, jo īpaši attiecībā uz MVU;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo industriālo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā;
 (c)  sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā;
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  cieši sadarboties ar nacionālajām standartizācijas organizācijām, lai veicinātu esošo standartu ieviešanu un iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunu standartu noteikšanā;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts un reģionu līmenī;
 (e)  veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts, reģionu un vietējā līmenī;
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  veicināt un izplatīt kopīgu minimālo kiberdrošības izglītības programmu sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstīs;
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
(g)  valsts vai reģionu līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus;
 (g)  valsts, reģionu vai vietējā līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus;
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
(h)  novērtēt to subjektu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs.
 (h)  novērtēt to subjektu un privātpersonu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Vajadzības gadījumā nacionālie koordinācijas centri sadarbojas ar Tīkla starpniecību, lai veiktu 1. punkta a), b), c), e) un g) apakšpunktos minētos uzdevumus.
 4.  Vajadzības gadījumā nacionālie koordinācijas centri sadarbojas ar Tīkla starpniecību un saskaņo darbību ar attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, lai veiktu 1. punktā minētos uzdevumus.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā.
 1.  Kiberdrošības kompetenču kopiena sekmē 3. pantā minētā Kompetenču centra pamatuzdevuma izpildi, kā arī uzlabo, apkopo, kopīgo un izplata lietpratību kiberdrošības jomā visā Savienībā un nodrošina tehnisko lietpratību.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Kiberdrošības kompetenču kopienu veido industrija, akadēmiskās un bezpeļņas pētniecības organizācijas un asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām un industriālajām spējām Savienībā. Kopienai savā darbībā jāiesaista nacionālie koordinācijas centri, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību.
 2.  Kiberdrošības kompetenču kopienu veido pilsoniskā sabiedrība, industrija no pieprasījuma un no piedāvājuma puses, tostarp MVU, akadēmiskā un pētniecības kopiena, lietotāju asociācijas, individuālie eksperti, attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas un citas asociācijas, kā arī publiskie subjekti un citi subjekti, kas nodarbojas ar tehniskiem un ar darbību saistītiem jautājumiem kiberdrošības jomā. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas attiecībā uz kiberdrošības tehnoloģiskajām, industriālajām, akadēmiskajām, pētniecības un sociālajām spējām un iespējām Savienībā un iesaista nacionālos koordinācijas centrus, Eiropas digitālās inovācijas centrus, kā arī Savienības iestādes un struktūras ar atbilstošu lietpratību, kā minēts šīs regulas 10. pantā.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Tikai Savienībā iedibināti subjekti var tikt akreditēti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. Tām jāapliecina sava lietpratība kiberdrošības jautājumos vismaz vienā no šīm jomām:
 3.  Tikai Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA) iedibināti subjekti un dzīvojošas privātpersonas var tikt akreditētas kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi. Pieteikuma iesniedzēji apliecina, ka viņi var piedāvāt savu lietpratību kiberdrošības jautājumos vismaz vienā no šīm jomām:
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  pētniecība;
 (a)  akadēmiskās darbības vai pētniecība;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ētika;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  oficiāla un tehniska standartizācija un specifikācijas.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Kompetenču centrs akreditē subjektus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju novērtējumu, ko veic tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā.
 4.  Kompetenču centrs akreditē subjektus vai privātpersonas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iedibināti kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, balstoties uz 3. punktā noteikto atbilstības kritēriju saskaņotu novērtējumu, ko veic Kompetenču centrs, tās dalībvalsts nacionālais koordinācijas centrs, kurā attiecīgais subjekts ir iedibināts vai kurā privātpersona ir rezidents. Akreditācija ir beztermiņa, taču Kompetenču centrs to jebkurā laikā var atsaukt, ja tas vai attiecīgais nacionālais koordinācijas centrs uzskata, ka subjekts vai privātpersona neatbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai gadījumos, kad šāda rīcība atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas XXX [jaunā Finanšu regula] 136. pantā. Dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri cenšas panākt ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību Kopienā, aktīvi stimulējot mazāk pārstāvēto kategoriju, jo īpaši MVU, un privātpersonu grupu līdzdalību.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 45.a pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot šā panta 3. punktā paredzētos kritērijus pieteikuma iesniedzēju atlasei un minētajiem kritērijiem atbilstošo struktūru novērtēšanas un akreditēšanas procedūras, kā minēts šā panta 4. punktā.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
(5a)  sniedz atbalstu Kompetenču centram, ziņojot par ievainojamībām, palīdzot tās mazināt un sniedzot padomus par to, kā mazināt šādas ievainojamības, tostarp izmantojot sertifikāciju saskaņā ar shēmām, kas pieņemtas atbilstoši Regulai (ES) 2019/XXX [Kiberdrošības akts].
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Kompetenču centrs sadarbojas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības izpildaģentūru, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kā arī Eiropas Aizsardzības aģentūru.
 1.  Lai nodrošinātu konsekvenci un papildināmību, Kompetenču centrs sadarbojas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības izpildaģentūru, Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, attiecīgajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kā arī Eiropas Aizsardzības aģentūru attiecībā uz divējāda lietojuma projektiem, pakalpojumiem un kompetencēm.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos iesniedz Komisijai iepriekšējai apstiprināšanai.
 2.  Šāda sadarbība notiek saskaņā ar darba vienošanos. Minēto vienošanos pieņem Valde pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un pieci Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā.
 1.  Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis kā novērotājs un četri Komisijas pārstāvji, kuri rīkojas Savienības vārdā, turklāt jācenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru starp Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tehnoloģiju jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē.
 3.  Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām kiberdrošības jomā, kā arī viņu attiecīgajām vadības, administratīvajām un budžeta veidošanas prasmēm. Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Komisija un dalībvalstis tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
12. pants – 6. punkts
6.  Komisija var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs.
 6.  Valde var pieaicināt novērotājus, arī attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus un kopienas locekļus, kuri attiecīgā gadījumā var piedalīties Valdes sēdēs.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
12. pants – 7. punkts
7.  Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ir pastāvīgs novērotājs Valdē.
 7.  Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) un Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome Valdē ir pastāvīgi novērotāji ar padomdevēja lomu un bez balsstiesībām. Valde īpaši ņem vērā pastāvīgo novērotāju paustos viedokļus.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem;
 (a)  pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem, ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu;
 (b)  pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu, ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  pieņem kritērijus un procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus;
 (e)  pieņem procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  pieņem 10. panta 2. punktā minētās darba vienošanās;
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga)  pieņem Kompetenču centra pārredzamības noteikumus;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
(i)  kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas;
 (i)  kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas, ņemot vērā pastāvīgo novērotāju sniegtos ieteikumus;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – l apakšpunkts
(l)  veicina Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību;
 (l)  veicina Kompetenču centra sadarbību ar globāliem aktoriem;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – r apakšpunkts
(r)  pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi;
 (r)  pieņem krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas un korupcijas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī pieņem visaptverošus aizsardzības pasākumus personām, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts – s apakšpunkts
(s)  pieņem metodiku dalībvalstu finansiālā ieguldījuma aprēķināšanai;
 (s)  pieņem dalībvalstu finanšu iemaksu visaptverošu definīciju un metodiku to dalībvalstu brīvprātīgo iemaksu apjoma aprēķināšanai, kuras var uzskatīt par finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šo definīciju, šādu aprēķinu veicot katra finanšu gada beigās;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Valde ievēl Valdes priekšsēdētāju un Valdes priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus uz diviem gadiem. Valdes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu pēc Valdes lēmuma pieņemšanas var pagarināt vienu reizi. Savukārt, ja Valdes priekšsēdētāja vai Valdes priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj Valdes priekšsēdētāju, ja Valdes priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā.
 1.  Valde ievēl Valdes priekšsēdētāju un Valdes priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus uz diviem gadiem, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru. Valdes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu pēc Valdes lēmuma pieņemšanas var pagarināt vienu reizi. Savukārt, ja Valdes priekšsēdētāja vai Valdes priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj Valdes priekšsēdētāju, ja Valdes priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi, taču izpilddirektoram nav balsstiesību. Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt citas personas piedalīties tās sēdēs novērotāja statusā.
 3.  Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien Valde nav nolēmusi citādi, taču izpilddirektoram nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
4.  Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi pēc Valdes priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties Valdes sēdēs, taču tiem nav balsstiesību.
 svītrots
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
15. pants
15. pants
 svītrots
Valdes balsošanas kārtība
1.  Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.
2.  Katrai iesaistītajai dalībvalstij ir viena balss.
3.  Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis; šis vairākums pārstāv vismaz 75 % no kopējām finansiālajām iemaksām Kompetenču centrā. Finansiālais ieguldījums tiek aprēķināts, pamatojoties uz 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem aprēķinātajiem izdevumiem, kurus ierosinājušas dalībvalstis, un pamatojoties uz ziņojumu par iesaistīto dalībvalstu ieguldījuma vērtību, atbilstoši 22. panta 5. punktam.
4.  Balsstiesības ir vienīgi Komisijas un iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem.
5.  Valdes priekšsēdētājs piedalās balsošanā.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Valdes balsošanas kārtība
1.  Lēmumi, par kuriem jābalso, var attiekties uz:
(a)  Kompetenču centra un Tīkla pārvaldību un organizāciju;
(b)  budžeta piešķiršanu Kompetenču centram un Tīklam;
(c)  vairāku dalībvalstu kopīgām darbībām, ko, iespējams, papildina no Savienības budžeta papildus lēmumam par piešķiršanu saskaņā ar b) apakšpunktu.
2.  Valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % visu tās locekļu balsu vairākumu, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis. Savienības balsstiesības pārstāv Komisija un tās nav dalāmas.
3.  Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, katra dalībvalsts ir pārstāvēta un ar vienādām balsstiesībām. Attiecībā uz atlikušajām balsīm, kas ir pieejamas līdz 100 %, Savienībai vajadzētu būt vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai.
4.  Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai jebkuru citu lēmumu, uz kuru neattiecas neviena cita 1. punkta kategorija, Savienībai ir vismaz 50 % no balsstiesībām atbilstīgi tās finansiālajai iemaksai. Balsstiesības ir tikai finansētājām dalībvalstīm, un tās atbildīs valsts finansiālajai iemaksai.
5.  Ja priekšsēdētājs ir ievēlēts no dalībvalstu pārstāvjiem, priekšsēdētājs piedalās balsošanā kā savas dalībvalsts pārstāvis.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.
 3.  Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas atlases procedūras, iekļaujot nominācijas ar mērķi panākt dalībvalstu pārstāvju dzimumu līdzsvaru.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus.
 5.  Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Kompetenču centra turpmākos uzdevumus un problēmjautājumus.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts
6.  Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.
 6.  Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, izpilddirektora amata pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
16. pants – 8. punkts
8.  Izpilddirektoru no amata atceļ tikai ar Valdes lēmumu, kas pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma.
 8.  Izpilddirektoru no amata atceļ tikai ar Valdes lēmumu, kas pieņemts pēc tās locekļu priekšlikuma vai pēc Komisijas priekšlikuma.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  pēc apspriešanās ar Valdi un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses;
 (c)  pēc apspriešanās ar Valdi, Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi, ENISA un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – h apakšpunkts
(h)  sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai;
 (h)  sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – l apakšpunkts
(l)  apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu;
 (l)  pēc apspriešanās ar Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi un ENISA apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – s apakšpunkts
(s)  sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri — Valdei;
 (s)  sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam un regulāri — Valdei;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – v apakšpunkts
(v)  nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm;
 (v)  nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm un pēc pieprasījuma ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 16 locekļiem. Locekļus no kiberdrošības kompetenču kopienas subjektu pārstāvju vidus ieceļ Valde.
 1.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sastāv no ne vairāk kā 25 locekļiem. Locekļus no kopienas subjektu pārstāvju vai no tās individuālo locekļu vidus ieceļ Valde. Tiesības kandidēt ir tikai tādu subjektu pārstāvjiem, kurus nekontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, izņemot EEZ un EBTA valstis. Iecelšanu veic saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru. Valdes sastāvā cenšas panākt dzimumu līdzsvaru un iekļaut līdzsvarotu ieinteresēto personu grupu pārstāvību no industrijas, akadēmiskās kopienas un pilsoniskās sabiedrības.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību, profesionālajiem pakalpojumiem vai to plašāku ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde.
 2.  Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļiem ir lietpratība vai nu attiecībā uz kiberdrošības pētniecību, industriālo attīstību vai profesionālo pakalpojumu vai produktu piedāvāšanu, īstenošanu vai ieviešanu. Prasības attiecībā uz šādu lietpratību sīkāk precizē Valde.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
18. pants – 5. punkts
5.  Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji var piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to.
 5.  Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un ENISA pārstāvjus uzaicina piedalīties Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā un atbalstīt to. Valde pēc vajadzības var pieaicināt papildu pārstāvjus no kopienas novērotāja, padomdevēja vai eksperta statusā, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz divreiz gadā.
 1.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome tiekas sanāksmēs vismaz trīsreiz gadā.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome var ieteikt Valdei izveidot darba grupas, kuru kompetencē būtu īpaši ar Kompetenču centra darbību saistīti jautājumi un, ja tas nepieciešams, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi.
 2.  Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome sniedz ieteikumus Valdei izveidot darba grupas, kuru kompetencē būtu īpaši ar Kompetenču centra darbību saistīti jautājumi, ja šie jautājumi skar 20. pantā minētos uzdevumus un kompetences jomas, un, ja tas nepieciešams, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes locekļi.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome konsultē Kompetenču centru attiecībā uz tā pasākumu īstenošanu, kā arī:
 Industriālā un zinātniskā konsultatīvā padome regulāri konsultē Kompetenču centru attiecībā uz tā pasākumu īstenošanu, kā arī:
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos;
 (1)  sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu attiecībā uz Kompetenču centra izvēršanu, orientāciju un darbību, ciktāl tas attiecas uz industriju un pētniecību, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
1a)  konsultē Valdi par darba grupu izveidi konkrētu jautājumu risināšanai saistībā ar Kompetenču centra darbu;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu.
 (3)  veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu un konsultē Valdi par to, kā uzlabot kompetenču centra stratēģisko orientāciju un darbību.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  1 981 668 000 EUR no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 23 746 000 EUR administratīvajām izmaksām;
 (a)  1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 21 385 465 EUR 2018. gada cenās (23 746 000 EUR faktiskajās cenās) administratīvajām izmaksām;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  var būt nepieciešams maksājums no Eiropas Aizsardzības fonda par Kompetences centra veiktām ar aizsardzību saistītām darbībām, tostarp par visām administratīvajām izmaksām, piemēram, izmaksām, kas Kompetences centram var rasties, darbojoties kā projekta vadītājam Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros veiktām darbībām.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Savienības maksimālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas [Digitālās Eiropas programmai] un īpašajai programmai, kura izveidota ar Lēmumu XXX un ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.
 2.  Savienības maksimālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas [Digitālās Eiropas programmai], īpašajai programmai, kura izveidota ar Lēmumu XXX un ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un Eiropas Aizsardzības fondam un citām programmām un projektiem, kas ir Kompetenču centra vai Tīkla darbības jomā.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
21. pants – 4. punkts
4.  Savienības finansiālais ieguldījums nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas.
 4.  Savienības finansiālais ieguldījums no programmas “Digitālā Eiropa” un programmas “Apvārsnis Eiropa” nesedz ar 4. panta 8. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem saistītās izmaksas. Tās var segt no Eiropas Aizsardzības fonda finansiālā ieguldījuma.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts
4.  Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas, veic tās tikai daļēji vai novēloti.
 4.  Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu Kompetenču centrā, ja attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem iesaistītās dalībvalstis neveic iemaksas vai veic tās tikai daļēji. Komisijas veiktā Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana pēc summas un ilguma ir proporcionāla dalībvalstu ieguldījuma izbeigšanai, samazināšanai vai apturēšanai.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai;
 (a)  Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai;
 (b)  Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai;
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
23. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Kompetenču centrs cieši sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, lai gūtu labumu no sinerģijām un attiecīgos gadījumos samazinātu administratīvās izmaksas.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Kompetenču centrs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus.
 1.  Kompetenču centrs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, regulārām un efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
31. pants – 7. punkts
7.  Kompetenču centra personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti darbinieki un līgumdarbinieki.
 7.  Kompetenču centrs savā personālā cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Personālā ietilpst pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   Regulas (ES) Nr. 2019/XXX [Eiropas Aizsardzības fonds] 22. pantu [rezultātu īpašumtiesības], 23. pantu [rezultātu īpašumtiesības] un 30. pantu [Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana] piemēro jebkādai Kompetenču centra dalībai ar aizsardzību saistītās darbībās, ja tas paredzēts darba plānā, un neekskluzīvu licenču piešķiršana var būt ierobežota ar trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību vai tiek uzskatītas par tādām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts
1.  Kompetenču centrs savā darbībā nodrošina augsta līmeņa pārredzamību.
 1.  Kompetenču centrs savā darbībā nodrošina visaugstākā augsta līmeņa pārredzamību.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts
2.  Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas saņemtu atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz tā darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 41. pantu.
 2.  Kompetenču centrs gādā, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas laicīgi saņemtu vispusīgu, atbilstošu, objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz Kompetenču centra, Tīkla, Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes un kopienas darba rezultātiem. Tas arī publicē interešu deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar 42. pantu.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
38. pants – 3. punkts
3.  Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu.
 3.  Izvērtējums, kas minēts 2. punktā, ietver Kompetenču centra sasniegto rezultātu novērtējumu, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, efektivitāti un lietderību. Ja Komisija uzskata, ka Kompetenču centra darba turpināšana ir pamatota, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus, tā var ierosināt pagarināt 46. pantā noteikto Kompetenču centra pilnvaru termiņu.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
38.a pants (jauns)
38.a pants
Kompetenču centrs kā juridiska persona
1.  Kompetenču centrs ir juridiska persona.
2.  Katrā dalībvalstī Kompetenču centram ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Tas var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa
Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz Kompetenču centra locekļiem, struktūrām un norīkoto personālu. Tajos saskaņā ar Regulu XXX [jaunā Finanšu regula] ietver noteikumus, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kuros var būt iesaistīti Valdes locekļu pārstāvji, kā arī Zinātniskās un industriālās konsultatīvās padomes locekļu pārstāvji.
 Kompetenču centra Valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai, konstatēšanai un atrisināšanai attiecībā uz tās locekļiem, struktūrām un personālu, tostarp izpilddirektoru, Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
42. pants – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem nodrošina interešu konflikta novēršanu, konstatēšanu un atrisināšanu.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
42. pants – 1.b daļa (jauna)
Šā panta 1. punktā minētie noteikumi atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 noteikumiem.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
44. pants – virsraksts
Mītnes dalībvalsts atbalsts
 Mītne un mītnes dalībvalsts atbalsts
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
44. pants – -1. punkts (jauns)
Kompetenču centra mītni nosaka demokrātiski pārskatatbildīgā procedūrā, izmantojot pārredzamus kritērijus un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
44. pants – 1.a daļa (jauna)
Mītnes dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai sekmētu pienācīgu Kompetenču centra darbību, tostarp vienotu atrašanās vietu un citus apstākļus, piemēram, atrašanās vietas pieejamību, adekvātas izglītības iestādes darbinieku bērniem un atbilstošu piekļuvi darba tirgum, sociālajai drošībai un medicīniskajai aprūpei gan bērniem, gan dzīvesbiedriem.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. daļa
Kompetenču centrs un dalībvalsts [Beļģija], kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram.
 Kompetenču centrs un dalībvalsts, kurā atrodas tā mītne, noslēdz administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti, kā arī par citu atbalstu, ko šī dalībvalsts sniedz Kompetenču centram.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
45.a pants (jauns)
45.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5.a punktā un 8. panta 4.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 6. panta 5.a punktu un 8. panta 4.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0084/2019).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 25. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika