Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2019. gada 12. februāris - Strasbūra
Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāru un ES (2018–2024) ***
 Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāru un ES (2018–2024) (rezolūcija)
 ES un Marokas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ***
 Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā ***
 Protokols ES un Meksikas ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam (Horvātijas pievienošanās) ***
 ES Krāpšanas apkarošanas programma ***I
 Daudzgadu plāns zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
 Savienības civilās aizsardzības mehānisms ***I
 Ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības ***I
 Lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšana un tirgus uzraudzība ***I
 Vienotā tirgus, uzņēmumu konkurētspējas un Eiropas statistikas programma ***I
 PVN: galīgā sistēma, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm *
 Romu integrēšanas stratēģijas
 Līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošana
 Līguma noteikumu par ciešāku sadarbību īstenošana
 Līguma noteikumu par Parlamenta politiskās kontroles pilnvarām attiecībā uz Komisiju īstenošana
 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu sistēmā
 Noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti)
 Visaptveroša Eiropas rūpniecības politika attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku
 Pesticīdu ilgtspējīga lietošana
 Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošana

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāru un ES (2018–2024) ***
PDF 115kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2018–2024) (10858/2018 – C8-0387/2018 – 2018/0267(NLE))
P8_TA(2019)0063A8-0030/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10858/2018),

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2018–2024) (10856/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0387/2018),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra nenormatīvo rezolūciju par lēmuma priekšlikumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0030/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kotdivuāras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0064.


Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāru un ES (2018–2024) (rezolūcija)
PDF 128kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2018–2024) (10858/2018 – C8-0387/2018 – 2018/0267M(NLE))
P8_TA(2019)0064A8-0034/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10858/2018),

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2018–2024) (10856/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0387/2018),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu (A8-0034/2019),

A.  tā kā Komisija un Kotdivuāras valdība ir vienojušās par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ES un Kotdivuāras IZPN) un īstenošanas protokolu uz sešu gadu laikposmu;

B.  tā kā ES un Kotdivuāras IZPN vispārējais mērķis ir palielināt ES un Kotdivuāras sadarbību zivsaimniecības nozarē, kas ir abu pušu interesēs, veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kotdivuāras ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ);

C.  tā kā iepriekšējā ES un Kotdivuāras IZPN piešķirtās zvejas iespējas tika izmantotas vidēji par 79 %, kas tiek uzskatīts par kopumā labu rādītāju; tā kā attiecīgajā periodā kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām tomēr neizmantoja tiem pieejamās zvejas iespējas;

D.  tā kā ES un Kotdivuāras IZPN tika noslēgti viens pēc otra, kas ir palīdzējis Kotdivuāras tautsaimniecībai, jo tika izmantots vietējo jūrnieku darbs, Abidžanas osta un konservēšanas infrastruktūra, pilnvērtīgāk izlietota ES tunzivju seineru piezveja un stiprinātas vietējās uzraudzības spējas (lai arī kopumā tās var uzskatīt par pieticīgām);

E.  tā kā ar ES un Kotdivuāras IZPN būtu jāveicina Kotdivuāras zvejnieku kopienu un ar to saistītās rūpniecības un darbību efektīvāka ilgtspējīga attīstība; tā kā ar šo protokolu sniegtajam atbalstam vajadzētu būt saskaņotam ar valsts attīstības plāniem, jo īpaši Stratēģisko lopkopības, zvejniecības un akvakultūras attīstības plānu (PSDEPA), un kopā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju izstrādāto Zilās izaugsmes rīcības plānu ar mērķi palielināt nozares produktivitāti un profesionālismu, lai tā varētu apmierināt iedzīvotāju uztura un nodarbinātības vajadzības; tā kā minētais stratēģiskais plāns paredz, ka šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs vairāk nekā 140 miljonu EUR liels budžets;

F.  tā kā ES, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, Kotdivuārai nodrošina daudzgadu budžetu 273 miljonu EUR apmērā, kas cita starpā koncentrējas uz infrastruktūru, veselību un humāno palīdzību,

1.  uzskata, ka ES un Kotdivuāras IZPN būtu jāīsteno divi vienlīdz svarīgi mērķi: veicināt ES zvejas kuģiem zvejas iespējas Kotdivuāras EEZ, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un neiejaucoties to reģionālo organizāciju, pie kurām pieder Kotdivuāra, (galvenokārt ICCAT) īstenotajos saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, kā arī nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu; veicināt ES un Kotdivuāras sadarbību, ņemot vērā ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kotdivuāras zvejas zonā, un sniegt ieguldījumu Kotdivuāras zivsaimniecības nozares ilgtspējīgā attīstībā, īstenojot ekonomisko, finanšu, tehnisko un zinātnisko sadarbību un neierobežojot Kotdivuāras suverēnās izvēles iespējas un stratēģijas attiecībā uz šo attīstību;

2.  vērš uzmanību uz ES un Kotdivuāras IZPN protokola 2017. gada septembrī izstrādātā retrospektīvā un provizoriskā novērtējuma konstatējumiem, kuros ir norādīts, ka 2013.–2018. gada IZPN protokols kopumā ir bijis efektīvs un lietderīgs, pienācīgi ņēmis vērā iesaistītās intereses un atbildis Kotdivuāras nozares politikai, kā arī to ir labi pieņēmušas ieinteresētās personas, un kuros ieteikts noslēgt jaunu protokolu;

3.  joprojām uzskata, ka ES un Kotdivuāras IZPN un tā protokola īstenošanā un pārskatīšanā un/vai atjaunošanā būtu jāiekļauj PSDEPA un Zilās izaugsmes plāns Kotdivuāras zivsaimniecības nozares attīstībai un jāpielāgojas tiem, un konkrēti būtu jāveic sekojošais:

   jāuzlabo pārvaldība: izstrādājot un apstiprinot tiesību aktus un balstoties uz pārvaldības plāniem;
   jāpastiprina kontrole un pārraudzība Kotdivuāras EEZ;
   jāpastiprina nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) apkarošanas pasākumi, tostarp iekšējos ūdeņos;
   jāveicina piestātņu un ostu celtniecība un/vai atjaunošana — šajos pasākumos iekļaujot arī Abidžanas ostu;
   jāuzlabo kūpinātavu apstākļi, jo īpaši sievietēm, nodrošinot efektīvāku konservēšanas sistēmu;
   jāatbalsta darba apstākļu uzlabošana sievietēm, kuras ir galvenokārt atbildīgas par piezvejas apstrādi;
   jānosaka aizsargājamas jūras teritorijas;
   jāpastiprina partnerība ar trešām valstīm, ar tām noslēdzot zivsaimniecības nolīgumus, nodrošinot pārredzamību ar šo nolīgumu satura publicēšanu, kā arī izveidojot reģionālo programmu novērotāju apmācībai un izmantošanai;
   jāveicina zivju tirgu izveide;
   jāveicina zvejnieku (jo īpaši nerūpnieciskajā zvejā iesaistīto zvejnieku) organizāciju izveide, tādējādi palīdzot stiprināt viņu tehniskās, pārvaldības un sarunu vešanas spējas;
   jāizveido un/vai jāatjauno pamatizglītības un profesionālās apmācības centri, tādējādi paaugstinot zvejnieku un jūrnieku prasmju līmeni;
   jāpalielina zinātniskās izpētes spējas un spēja uzraudzīt zvejas resursus;
   kopumā jāuzlabo jūras resursu ilgtspēja;

4.  uzskata, noteikumi par ĀKK jūrnieku pieņemšanu darbā uz ES zvejas kuģiem (pašlaik 20 % no apkalpes) varētu būt vērienīgāki; atkārto, ka ir jāievēro SDO principi, un jo īpaši atbalsta SDO Konvencijas Nr. 188 parakstīšanu, kas paredz pienākumu ievērot biedrošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanu un nediskrimināciju nodarbinātībā un darba vietā; turklāt aicina ņemt vērā vietējo jūrnieku apvienību prasības, lai praksē tiktu labāk īstenots ĀKK jūrnieku sociālā nodrošinājuma, veselības aprūpes un pensiju iemaksu segums;

5.  uzskata, ka varētu apkopot informāciju par labumu, ko minētā protokola īstenošana sniedz vietējai ekonomikai (nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

6.  uzskata, ka būtu vēlams uzlabot datu daudzumu un precizitāti par visu nozveju (mērķsugu un piezvejas) un zvejas resursu saglabāšanās stāvokli, kā arī uzlabot nozares atbalsta finansējuma īstenošanu, lai šis nolīgums sniegtu konkrētāku ietekmi uz jūras ekosistēmu un zvejnieku kopienām; aicina Komisiju palīdzēt nodrošināt, lai par nolīguma īstenošanas pārraudzību atbildīgās struktūras, tostarp šim nolūkam izveidojamā apvienotā zinātniskā komiteja, varētu pastāvīgi un pārredzami darboties, iesaistot nerūpniecisko zvejnieku asociācijas un sieviešu zivju kūpinātāju asociācijas, arodbiedrības, piekrastes kopienu pārstāvjus un Kotdivuāras pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis savā Kotdivuārai paredzētajā sadarbības un oficiālās attīstības palīdzības politikā ņemt vērā to, ka Eiropas Attīstības fondam un IZPN paredzētajam nozares atbalstam būtu viens otru jāpapildina, lai tādējādi ātrāk un efektīvāk palīdzētu nodrošināt pilnvērtīgas iespējas vietējām zvejnieku kopienām un palīdzētu Kotdivuārai pilnībā īstenot suverēnās tiesības attiecībā uz saviem resursiem;

8.  aicina Komisiju mudināt Kotdivuāras Republika izmantot protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu, lai ilgtspējīgi stiprinātu valsts zivsaimniecības nozari, veicinot pieprasījumu pēc vietējiem ieguldījumiem un industrijas projektiem, kā arī radot vietējas darbvietas;

9.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam un darīt publiski pieejamus Partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētās apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, kā arī protokola 4. pantā minēto nozares daudzgadu programmu un attiecīgo gada novērtējumu konstatējumus; aicina Komisiju ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties apvienotās komitejas sanāksmēs un sekmēt Kotdivuāras zvejnieku kopienu līdzdalību;

10.  aicina Komisiju un Padomi katru savā kompetences jomā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un vajadzības gadījumā tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

11.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kotdivuāras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0063.


ES un Marokas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ***
PDF 114kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, tā īstenošanas protokolu un minētajam nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu (14367/2018 – C8-0033/2019 – 2018/0349(NLE))
P8_TA(2019)0065A8-0027/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14367/2018),

–  ņemot vērā projektu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, tā īstenošanas protokolu un nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu (12983/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0033/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0027/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.


Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā ***
PDF 112kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (10784/2018 – C8-0431/2018 – 2018/0239(NLE))
P8_TA(2019)0066A8-0016/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10784/2018),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (10788/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0431/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A8-0016/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī nolīguma pušu valdībām un parlamentiem.


Protokols ES un Meksikas ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 116kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Trešo papildprotokolu Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (15383/2017 – C8-0489/2018 – 2017/0319(NLE))
P8_TA(2019)0067A8-0066/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15383/2017),

–  ņemot vērā projektu Trešajam papildprotokolam Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (15410/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 211. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0489/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0066/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Meksikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.


ES Krāpšanas apkarošanas programma ***I
PDF 244kWORD 78k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu (COM(2018)0386 – C8-0236/2018 – 2018/0211(COD))
P8_TA(2019)0068A8-0064/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0386),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu un 33. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0236/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 15. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0064/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda, ka tiesību akta priekšlikumā minētais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējam un ka to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu

P8_TC1-COD(2018)0211


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Savienībai būtu jāatbalsta darbības šajās jomās.

(2)  Iepriekšējais atbalsts šādām darbībām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK(4) (programma Hercule), kurā grozījumi izdarīti un kas paplašināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK(5) (programma Hercule II), un kurš atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 250/2014(6) (programma Hercule III), ir devis iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu veiktās darbības, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(3)  Atbalsta sniegšana dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, lai tās, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), varētu ziņot par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ir nozaru tiesību aktos ietverta prasība attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai(7), Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu(8), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai(9), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām(10), kā arī pirmspievienošanās palīdzību(11) plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un pēc tam. PPS ir drošas elektroniskās saziņas rīks, kas atvieglo dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem un kas atbalsta pārkāpumu pārvaldību un analīzi.

(3a)  Lai novērstu pārkāpumus un apkarotu krāpšanu, ir jākompensē to, ka dalībvalstīs pastāv dažādas juridiskās un administratīvās sistēmas. Pārkāpumu skaita svārstības var saistīt ar daudzgadu plānošanas ciklu virzību un novēlotu ziņošanu. Tādēļ ir jāizveido vienota sistēma datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību. [Gr. 1]

(3b)  Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) profilaktisko pasākumu nozīmība ir neapstrīdama, tāpat kā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) un Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas (AFIS) pastiprināta īstenošana un krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju izstrādes pabeigšana. No šīm darbībām izriet nepieciešamība izstrādāt visām dalībvalstīm piemērojamu regulējumu visu Savienības politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (tostarp uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana un maksājumi). [Gr. 2]

(4)  Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97(12) un Padomes Lēmumā 2009/917/JHA(13) paredzēts, ka Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

(5)  Atbalsts ir paredzēts vairākām operatīvajām darbībām. Tas ietver Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir informācijas tehnoloģiju platforma, kura sastāv no vairākām lietojumprogrammām, kas darbojas Komisijas pārvaldībā esošā vienotā informācijas sistēmā. Arī PPS darbojas KAIS platformā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju, tai ir vajadzīgs stabils un prognozējams finansējums ilgtermiņā.

(6)  Lai palielinātu sinerģiju un budžeta elastīgumu un vienkāršotu pārvaldību, Savienības atbalsts tādās jomās kā Savienības finanšu interešu aizsardzība, ziņošana par pārkāpumiem un savstarpēja administratīvā palīdzība un sadarbība muitas un lauksaimniecības jautājumos būtu jāracionalizē vienotas programmas ietvaros, proti, ES krāpšanas apkarošanas programmas (“programma”) ietvaros, neskarot abu likumdevēju efektīvu kontroli pār programmas īstenošanu. [Gr. 3]

(7)  Tāpēc programmā ir apvienots programmai Hercule līdzīgs komponents, cits komponents, ar ko tiek nodrošināts PPS finansējums, un trešais komponents, ar kuru tiek finansētas Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 uzticētās darbības, tostarp KAIS platforma.

(7a)   Savienības finansiālo interešu aizsardzībai vajadzētu būt vērstai uz visiem Savienības budžeta aspektiem gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā tas, ka programma ir vienīgā, kas īpaši paredzēta, lai aizsargātu Savienības budžeta izdevumu daļu. [Gr. 4]

(8)  KAIS platforma ietver vairākas informācijas sistēmas, tostarp Muitas informācijas sistēmu (MIS). MIS ir automatizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst un izmeklēt darbības, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tiem, ar ātrāku informācijas izplatīšanu palielinot dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti. MIS attiecas gan uz administratīvo, gan uz policijas sadarbību vienotā infrastruktūrā. Administratīvās sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 515/97, kas pieņemta, pamatojoties uz 33. un 325. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Policijas sadarbības nolūkos MIS ir izveidota ar Lēmumu 2009/917/JHA, kas pieņemts, pamatojoties uz 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību. MIS policijas sadarbības aspektu tehniski nav iespējams nošķirt no administratīvā aspekta, jo tie abi tiek īstenoti vienas vienotas informācijas tehnoloģijas sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to, ka MIS ir tikai viena no vairākām informācijas sistēmām, kas darbojas KAIS ietvaros, un ka policijas sadarbības gadījumu skaits ir mazāks par administratīvās sadarbības gadījumiem MIS, tiek uzskatīts, ka KAIS policijas sadarbības aspekts papildina administratīvo aspektu.

(9)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(14)].

(10)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu pārvaldību, un paredz pārbaudes par finanšu dalībnieku atbildību. Tādējādi uz līgumiem, ko saskaņā ar programmu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, cita starpā attiecas pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, savukārt uz dotācijām attiecas arī līdzfinansējuma, nekumulatīvas piešķiršanas un dubultas nefinansēšanas, atpakaļejoša spēka neesamības un bezpeļņas principi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžetu gadījumā, ja dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. [Gr. 5]

(11)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt vienreizēju maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošanu, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(11a)   Līdzfinansējuma maksimālajai likmei dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar programmu, nevajadzētu pārsniegt 80 % no attaisnotajām izmaksām. Darba programmā noteiktos izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuras saistībā ar Savienības finanšu interesēm ir pakļautas augstam riskam, līdzfinansējuma likmi vajadzētu noteikt 90 % apmērā no attaisnotajām izmaksām. [Gr. 6]

(12)  Lai programmas ietvaros nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu visām darbībām, kuras Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp arī KAIS platformai, I pielikumā ir sniegts indikatīvs saraksts ar finansējamajām darbībām.

(12a)   Komisijai būtu jāpieņem darba programmas saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Darba programmās būtu jāietver arī finansējamo darbību apraksts, jānorāda katram darbības veidam piešķirtā finansējuma summa, indikatīvais īstenošanas grafiks un līdzfinansēšanas maksimālā likme dotācijām. Sagatavojot darba programmu, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta prioritātes, kas izteiktas tās ikgadējā novērtējumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Darba programma būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē un jānosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 7]

(12b)   Darbībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu, pamatojoties uz to spēju sasniegt programmas 2. pantā paredzētos konkrētos mērķus. Tajās var ietvert īpašas tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, nodrošinot īpašas zināšanas, specializētas un tehniski progresīvas iekārtas un efektīvus informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus; nodrošinot nepieciešamo atbalstu un veicinot izmeklēšanu, īpaši – izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas; vai uzlabojot personāla apmaiņu saistībā ar konkrētiem projektiem. Turklāt attiecināmās darbības var būt arī mērķtiecības specializētas apmācības organizēšana, riska analīzes darbsemināri, kā arī attiecīgā gadījumā konferences un pētījumi. [Gr. 8]

(13)  Iekārtu iegādei, izmantojot Savienības finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām(15), var būt pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses. Savienības finansiālā atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām un programmai ir kopīga atbildība izvairīties no Savienības atbalsta dublēšanās. Programmas atbalsts galvenokārt būtu jāsniedz tāda veida iekārtu iegādei, uz kurām neattiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, vai arī tādām iekārtām, kuru saņēmēji ir iestādes, kas nav iestādes, uz kurām attiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām. Turklāt vajadzētu būt skaidrai saiknei starp finansēto iekārtu ietekmi un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Pārklāšanās pamatā un sinerģijas izveide starp programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā īpaši būtu jānovērš gada darba programmu izstrādes kontekstā. [Gr. 9]

(13a)   Programma atbalsta sadarbību starp dalībvalstu administratīvajām un tiesībaizsardzības iestādēm un starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un Komisiju, tostarp OLAF, kā arī citām attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, piemēram, Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvāku aizsardzību. Šajā sakarībā tā atbalstīs arī sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), tiklīdz šī iestāde uzsāks savu pienākumu pildīšanu. [Gr. 10]

(14)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā. Arī pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās. Arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, ja tām ir noslēgt asociācijas nolīgums vai tās noslēdz īpašas vienošanās par dalību Savienības programmās. [Gr. 11]

(15)  Ņemot vērā programmas Hercule iepriekšējos izvērtējumus un nolūkā stiprināt programmu, izņēmuma gadījumā vajadzētu būt iespējamai tādu tiesību subjektu dalībai, kas ir nodibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, bez nepieciešamības minētajiem subjektiem segt izmaksas, kas saistītas ar viņu dalību.

(15a)   Jo īpaši būtu jāveicina tādu subjektu dalība, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kurās ir spēkā asociācijas nolīgums ar Savienību, lai stiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību ar sadarbību, kas saistīta ar muitu un paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju attīstību. [Gr. 12]

(16)  Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija”(16), kā arī 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par šā paziņojuma īstenošanu(17).

(17)  Savienība 2016. gadā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (“protokols”). Protokolam būtu jāpalīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārrobežu tirdzniecību, kas rada ieņēmumu zaudējumus. Programmai būtu jāatbalsta Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli sekretariāta funkcijas, kas ir saistītas ar protokolu. Tai būtu arī jāsniedz atbalsts saistībā ar citiem sekretariāta pasākumiem saistībā ar cīņu pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

(18)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(18), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95(19), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(20) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai fiziskai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)  Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības ietvaros, kurā ir paredzēta programmu īstenošana ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var arī piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai piešķirtu atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(20)  

(21)  Saskaņā ar [atsauce tiks atjaunināta pēc vajadzības saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(23) 94. pantu] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(24) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, ziņošanu, proti, par prasībām attiecībā uz sniegumu, uzraudzību un novērtēšanu, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, pēc kuriem izvērtē programmas ietekmi uz vietas. Novērtējums būtu jāveic neatkarīgam vērtētājam. [Gr. 13]

(23)  Komisijai, lai tā izstrādātu noteikumus regulējumam Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par programmas uzraudzību un izvērtēšanu, Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Turklāt, lai šo regulu grozītu, Komisijai būtu jāsaņem jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas II pielikumā izklāstītajiem rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 14]

(24)  Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktā paredzēts KAIS finansēšanas juridiskais pamats. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētais juridiskais pamats un jāsniedz jauns. Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts.

(25)  Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III, attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā regulā ir paredzēts programmas Hercule III turpinājums, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc Regula (ES) Nr. 250/2014 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu ( turpmāk “programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)  Savienības finanšu interešu aizsardzība;

b)  atbalsts dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējai palīdzībai un šo iestāžu un Komisijas sadarbībai, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)  novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses;

b)  atbalstīt ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem;

c)  nodrošināt rīkus informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

3. pants

Budžets

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 181 207 miljoni 321 314 000 EUR 2018. gada cenās (362 414 000 EUR faktiskajās cenās. [Gr. 15]

2.  Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

a)  114 207 miljoni 202 512 000 EUR 2018. gada cenās (228 414 000 EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto mērķi; [Gr. 16]

b)   12 412 000 EUR 2018. gada cenās (14 miljardi EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto mērķi; [Gr. 17]

c)  60 106 390 000 EUR 2018. gada cenās (120 miljoni EUR faktiskajās cenās) attiecībā uz 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi. [Gr. 18]

2.a  Komisija ir pilnvarota pārdalīt līdzekļus starp mērķiem, kas noteikti 2. panta 2. punktā. Ja pārdalīšana skar šā panta 2. punktā minēto summu izmaiņas par 10 % vai vairāk, pārdali veic, izmantojot deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 19]

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Turklāt indikatīvajā piešķīrumā, kas paredzēts 2. punkta a) apakšpunktā, pienācīgi ņem vērā to, ka tikai šī programma pievēršas Savienības finanšu interešu aizsardzības izdevumu pusei. [Gr. 20]

4. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgums;

a)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, veiktajām iemaksām un saņemtajiem labumiem; [Gr. 21]

b)  paredz nosacījumus par dalību programmās, tostarp aprēķinu par finansiālajām iemaksām atsevišķās programmās un to administratīvajām izmaksām. Minētās iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

c)  nesniedz trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar programmām;

d)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt tās finanšu intereses.

5. pants

Savienības finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, jo īpaši dotāciju veidā saskaņā ar VIII sadaļu un iepirkuma veidā saskaņā ar VII sadaļu, kā arī atlīdzināt ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā tas paredzēts Finanšu regulas 238. pantā. [Gr. 22]

3.  Programma var nodrošināt finansējumu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, jo īpaši lai segtu izmaksas, kas minētas orientējošā sarakstā I pielikumā.

4.  Ja atbalstītā darbība ietver iekārtu iegādi, Komisija vajadzības gadījumā izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina visu ar Savienības programmu atbalstu iegādāto iekārtu efektivitāti un sadarbspēju.

6. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts piedalās programmā, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts starptautiska nolīguma ietvaros vai saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, šī trešā valsts piešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

II NODAĻA

DOTĀCIJAS [Gr. 23]

7. pants

Dotācijas Līdzfinansējuma likme dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar programmu, piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu. nepārsniedz 80 % no attaisnotajām izmaksām. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos, kas noteikti darba programmās, kuras minētas 10. pantā, līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no atbilstīgajām izmaksām. [Gr. 24]

8. pants

Attiecināmās darbības

Uz finansējumu var pretendēt vienīgi šādas darbības, ar kurām īsteno 2. pantā minētos mērķus.:

a)  tādu tehnisko zināšanu, specializētu un tehniski sarežģītu iekārtu un efektīvu IT rīku nodrošināšana, kas veicina transnacionālu un multidisciplināru sadarbību un sadarbību ar Komisiju;

b)  personāla apmaiņas sekmēšana konkrētiem projektiem, nepieciešamā atbalsta nodrošināšana un izmeklēšanas atvieglošana, jo īpaši izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas;

c)  tehniska un operatīva atbalsta sniegšana valstu izmeklēšanām, jo īpaši muitas un tiesībaizsardzības iestādēm, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām;

d)  informācijas tehnoloģijas spēju veidošana visās dalībvalstīs un trešās valstīs, datu apmaiņas palielināšana, IT rīku izstrāde un nodrošināšana izmeklēšanai un izlūkošanas darba uzraudzībai;

e)  specializētas apmācības, riska analīzes darbsemināru un konferenču organizēšana un pētījumu veikšana ar mērķi uzlabot sadarbību un koordināciju starp dienestiem, uz kuriem attiecas Savienības finanšu interešu aizsardzība;

f)  tāda pielāgota IT lietojumprogrammu kopuma finansēšana, ko izmanto saskaņā ar Komisijas pārvaldītu kopīgu informācijas sistēmu, kura izveidota, lai veiktu uzdevumus, kas Komisijai uzticēti ar Regulu (EK) Nr. 515/97;

g)  tāda drošas elektroniskās saziņas rīka finansēšana, kas atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un kas palīdz pārkāpumu pārvaldībā un analīzē;

h)  jebkādas citas darbības, kas paredzētas darba programmās saskaņā ar 10. pantu un kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos vispārējos un konkrētos mērķus. [Gr. 25]

Ja atbalstītā darbība ietver aprīkojuma iegādi, Komisija nodrošina, ka finansētais aprīkojums veicina Savienības finanšu interešu aizsardzību. [Gr. 26]

9. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  publiskas iestādes, kas var palīdzēt sasniegt vienu no 2. pantā minētajiem mērķiem un ir nodibinātas kādā no šīm valstīm:

a)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

b)  programmas asociētā trešā valsts;

c)  trešā valsts, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)  pētniecības un izglītības iestādes un bezpeļņas struktūras, kas var palīdzēt sasniegt 2. pantā minētos mērķus, ar nosacījumu, ka tās ir nodibinātas un darbojas vismaz vienu gadu dalībvalstī vai programmas asociētā trešā valstī, vai trešā valstī, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

c)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija, kā tā definēta Finanšu regulas 156. pantā. [Gr. 27]

3.  Šā panta 2. punktā minētie subjekti, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Šā panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kuri ir nodibināti trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz ar viņu dalību saistītās izmaksas.

III NODAĻA

ZIŅOŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

10. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

Darba programmas Komisija pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 14. pantu. [Gr. 28]

Komisija izpēta sinerģiju starp programmu un citām attiecīgajām programmām tieslietu, muitas un iekšlietu jomā un pārliecinās, ka tiek novērsta pārklāšanās, īpaši darba programmu izstrādes kontekstā. [Gr. 29]

Darba programmas publicē Komisijas tīmekļa vietnē un nosūta Eiropas Parlamentam, kas novērtēs to saturu un rezultātus ikgadējā novērtējumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību. [Gr. 30]

11. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Šīs regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi izvērtēta programmas virzība ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, un papildināt šīs regulas noteikumus par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. [Gr. 31]

2.a  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par programmas sniegumu. [Gr. 32]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

12. pants

Izvērtējums

1.  Izvērtēšanu neatkarīgs vērtētājs veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 33]

2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trijiem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu. [Gr. 34]

4.  Komisija izvērtējumu secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Revīzijas palātai un publicē tos Komisijas tīmekļa vietnē. [Gr. 35]

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija saskaņā ar 14. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības pieņemtu 10. pantā paredzētās darba programmas un izvērtēšanas sistēmu, kā tas paredzēts 11. pantā. grozītu šīs regulas II pielikumā izklāstītos indikatorus. [Gr. 44]

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.a  Saskaņā ar 10. un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 36]

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Savienības finansējuma izcelsmes atzīšana un pārredzamības nodrošināšana nav nepieciešama, ja pastāv risks kaitēt krāpšanas apkarošanas un muitas operatīvo darbību efektīvai izpildei. [Gr. 37]

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija regulāri rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 38]

16. pants

Regulas (EK) Nr. 515/97 grozījums

Svītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punktu.

17. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 250/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

18. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 250/2014 un Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a pantu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar izmaksu veidiem, kurus no šīs programmas finansēs attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97:

a)  visas izmaksas par tādas pastāvīgas tehniskās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, kas dalībvalstīm sniedz loģistikas, biroju automatizācijas un IT resursus kopīgu muitas operāciju un citu operatīvo darbību koordinācijai;

b)  ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājums, kā arī attiecīgā gadījumā jebkādas citas kompensācijas dalībvalstu pārstāvjiem un, ja piemērojams, trešo valstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienas misijās, kopīgajās muitas operācijās, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija, kā arī mācībās, ad hoc sanāksmēs un administratīvās izmeklēšanas vai dalībvalstu operatīvo pasākumu sagatavošanas un novērtēšanas sanāksmēs, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija;

c)  izdevumi saistībā ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumi par saistītiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

d)  informācijas sniegšanas izdevumi un izdevumi par darbībām, kas ar to saistītas un nodrošina piekļuvi informācijai, datiem un datu avotiem, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 515/97 paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;

e)  izdevumi saistībā ar Muitas informācijas sistēmas izmantošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. pantu pieņemtajiem instrumentiem un jo īpaši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/917/JHA par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, ciktāl šie instrumenti nodrošina, ka izdevumus sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta;

f)  izdevumi saistībā ar c) apakšpunkta vajadzībām izmantoto kopējā sakaru tīkla Savienības elementu iegādi, izpēti, attīstīšanu un uzturēšanu.

II PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAI

Programmu cieši uzraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

Konkrētais mērķis Nr. 1. Krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršana un apkarošana.

Rādītājs Nr. 1. Atbalsts krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršanai un apkarošanai, ko mēra ar:

1.1. apmierinātības līmeni saistībā ar programmas ietvaros rīkotajām un (līdz)finansētajam darbībām;

a)  programmas ietvaros rīkoto un (līdz)finansēto darbību skaitu un veidu; [Gr. 39]

1.2. to dalībvalstu procentuālo daļu, sarakstu, kas saņem atbalstu katru programmas darbības gadu un attiecīgo finansējuma daļu. [Gr. 40]

Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalsts ziņošanai par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem.

Rādītājs Nr. 2. Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantojumu.

a)  pārkāpumu ziņojumu skaits; [Gr. 41]

Rādītājs Nr. 2.a Lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas izmantojumu. [Gr. 42]

Konkrētais mērķis Nr. 3. Rīku nodrošināšana informācijas apmaiņai un operatīvo darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

Rādītājs Nr. 3. Sniegtās savstarpējās palīdzības informācijas gadījumu skaits un atbalstīto ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits.

Rādītājs Nr. 3.a ar savstarpējo palīdzību saistīto darbību skaits un veids. [Gr. 43]

(1) OV C 10, 10.1.2019., 1. lpp.
(2) OV C 10, 10.1.2019., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 804/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (programma Hercule) (OV L 143, 30.4.2004., 9. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 878/2007/EK (2007. gada 23. jūlijs), ar kuru groza un pagarina Lēmumu Nr. 804/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (Hercule II programma) (OV L 193, 25.7.2007., 18. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014, 6. lpp.).
(7)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1971 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1975 (2015. gada 8. jūlijs),ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 6. lpp.).
(8)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1970 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1974 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (OV L 293, 10.11.2015., 1. lpp.).
(9)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1973 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai; un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1977 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 15. lpp.).
(10)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1972 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 ar īpašiem noteikumiem par ziņošanu par pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1976 (2015. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un formātu attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (OV L 293, 10.11.2015., 11. lpp.).
(11)16. pants Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 447/2014, ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.).
(12)Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kurā grozījumi pēdējo reiz izdarīti ar Regulu 2015/1525 (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
(13)Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).
(14)Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC.
(15)[atsauce]
(16)COM(2013)0324 final.
(17)COM(2017)0235 final.
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(19)OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(20)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(21)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(23)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(24)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).


Daudzgadu plāns zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
PDF 132kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (COM(2018)0149 – C8-0126/2018 – 2018/0074(COD))
P8_TA(2019)0069A8-0310/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0149),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0126/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada 29. marta oficiālo paziņojumu par tās nodomu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu izstāties no Eiropas Savienības;

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 12. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0310/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008

P8_TC1-COD(2018)0074


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/472.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem un pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 171. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 25. oktobrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0425).


Savienības civilās aizsardzības mehānisms ***I
PDF 135kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2017)0772/2 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))
P8_TA(2019)0070A8-0180/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0772/2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 196. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0409/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus un nostāju grozījumu veidā (A8-0180/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  aicina Komisiju atturēties no līdzekļu pārdales, lai finansētu jaunas politikas prioritātes, kuras tiek pievienotas daudzgadu finanšu shēmas cikla laikā, jo tas neizbēgami negatīvi ietekmēs citu Savienības pamatdarbību īstenošanu;

5.  aicina Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas sāksies 2021. gadā, nodrošināt Savienības Civilās aizsardzības mehānismam (UCPM) pietiekamu finansējumu, pamatojoties uz pašreizējo mehānisma pārskatīšanu;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

P8_TC1-COD(2017)0309


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2019/420.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

Papildu finansējums Savienības civilās aizsardzības mehānisma īstenošanai 2019. un 2020. gadā ir noteikts 205,6 miljonu EUR apmērā. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, daļa no kopējā rescEU budžeta palielinājuma būtu jādara pieejama, veicot pārvietojumus 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums) un 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa). Visas trīs iestādes atgādina, ka daļa līdzekļu pārdales jau ir paredzēta 2019. gada budžetā, un 15,34 miljoni EUR jau bija iekļauti finanšu plānojumā 2020. gadam.

Saistībā ar 2020. gada budžeta procedūru Komisija tiek aicināta ierosināt papildus pārvietot līdzekļus 18,24 miljonu EUR apmērā, lai minētajās izdevumu kategorijās 2019. un 2020. gadā sasniegtu 50 % līmeni.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 361, 5.10.2018., 37. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 31. maijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0236).


Ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības ***I
PDF 364kWORD 91k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (COM(2018)0337 – C8-0220/2018 – 2018/0169(COD))
P8_TA(2019)0071A8-0044/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0337),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0220/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0044/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

P8_TC1-COD(2018)0169


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Savienības ūdens resursi tiek aizvien vairāk noslogoti, un tas noved pie ūdens trūkuma un kvalitātes pasliktināšanās. Pilsētu attīstības un lauksaimniecības dēļ situācija ar saldūdens pieejamību kļūst aizvien spiedīgāka, un problēmu saasina klimata pārmaiņas, neprognozējami laikapstākļi un sausums. [Gr. 1]

(2)  Savienības iespējas reaģēt uz augošo ūdens resursu noslodzi vairotu varētu palielināt attīrītu notekūdeņu plašāka atkalizmantošana, kas mazinātu ūdens ieguvi no ūdensobjektiem un gruntsūdeņiem, mazinātu attīrītu notekūdeņu novadīšanas ūdensobjektos ietekmi un veicinātu ūdens taupīšanu, vairākkārt izmantojot komunālos notekūdeņus, un vienlaikus nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK(6) minēts, ka ūdens atkalizmantošana ūdens atkārtota izmantošana apvienojumā ar ūdeni lietderīgi izmantojošu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu rūpniecībā un ūdeni taupošu apūdeņošanas sistēmu izmantošanu ir minēta kā viens no papildu pasākumiem, papildpasākumiem, ko dalībvalstis var izmantot izvēlēties īstenot, lai sasniegtu direktīvas mērķus — panākt labu virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu labi gruntsūdeņu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli. Padomes Direktīva 91/271/EEK(7) paredz, ka attīrītus notekūdeņus vajadzīgs atkalizmantot, kad vien tas iespējams. [Gr. 2]

(2a)  Īpaša problēma daudzās jomās ir attīrītu notekūdeņu sadales infrastruktūras vecums un sliktais stāvoklis, kas izraisa milzīgu šo attīrīto notekūdeņu zudumu un līdz ar to šādā ūdens attīrīšanā ieguldīto finanšu līdzekļu izšķiešanu. Tāpēc par prioritāti būtu jānosaka visas šādas cauruļvadu infrastruktūras modernizēšanu. [Gr. 3]

(3)  Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”(8) norādīts, ka uz nepieciešamību izveidot instrumentu ūdens atkalizmantošana apūdeņošanas vai rūpnieciskām vajadzībām ir atkārtotas izmantošanas standartu regulēšanai Savienības līmenī un novērst šķēršļus šādas alternatīvas ūdensapgādes alternatīva, iespējas plaši izplatītai izmantošanai, kas pelnījusi Savienības uzmanību. jo īpaši var palīdzēt mazināt ūdens trūkumu un apgādes sistēmu neaizsargātību. [Gr. 4]

(4)  Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā”(9) izklāstīts, kāda ir to pasākumu hierarhiskā kārtība, ko dalībvalstis varētu izmantot, lai tiktu galā ar ūdens trūkumu un sausumu. Šajā pašā nolūkā būtu ieteicams Direktīvā 2000/60/EK noteikt saistošu pasākumu hierarhiju pareizai ūdens apsaimniekošanai. Tajā minēts, ka reģionos, kuros ir ieviesti visi preventīvie pasākumi atbilstīgi ūdens hierarhijai, bet pieprasījums joprojām pārsniedz pieejamo apjomu, papildu ūdensapgādes infrastruktūru dažos gadījumos, turklāt ņemot vērā rentabilitātes aspektu, var uzskatīt par iespējamo ceļu liela sausuma ietekmes mazināšanai. [Gr. 5]

(4a)  Eiropas Parlaments 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā par risinājumu meklēšanu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā(10) atgādina, ka ūdens resursu apsaimniekošanā priekšroka būtu dodama uz pieprasījumu orientētai pieejai, un uzskata, ka Savienībai ūdens resursu apsaimniekošanā būtu jāīsteno holistiska pieeja, apvienojot pieprasījuma pārvaldības pasākumus un pasākumus, lai optimizētu pašreizējos resursus ūdens ciklā, kā arī pasākumus jaunu resursu radīšanai, un ka šādā pieejā būtu jāintegrē vides, sociālie un ekonomiskie apsvērumi. [Gr. 6]

(5)  Aprites ekonomikas rīcības plānā(11) Komisija apņēmās veikt virkni pasākumu, ar ko veicinātu attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu, tostarp sagatavot likumdošanas priekšlikumu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām. Komisijai būtu jāatjaunina savs rīcības plāns un ūdens resursi jāsaglabā kā prioritāra intervences jomā. [Gr. 7]

(6)  Uzskata, ka pienācīgi attīrītu notekūdeņu (piemēram, no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai rūpnieciskām stacijām) atkalizmantošana vidi ietekmē mazāk nekā citas alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana., tomēr šāda veida atkalizmantošanu Tomēr šādu atkalizmantošanu, kas varētu mazināt ūdens izšķērdēšanu un ļautu ietaupīt ūdeni, Savienībā praktizē reti. Zināmā mērā tas skaidrojams ar notekūdeņu atkalizmantošanas sistēmas būtiskajām izmaksām, to, ka nav vienotu Savienības vidisko vai un veselības aizsardzības standartu attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu, un ka pastāv potenciāli šķēršļi tādu specifisku lauksaimniecības — īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktiem — potenciāliem veselības un vides apdraudējumiem un potenciāliem šķēršļiem šādu ar pārgūtu ūdeni apūdeņotu produktu brīvai apritei. , kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni. Tajā pašā laikā būtu jāpatur prātā, ka atsevišķās dalībvalstīs apūdeņošanas infrastruktūra ir neatbilstoša vai šādas infrastruktūras nav vispār. [Gr. 8]

(6a)  Ūdens atkalizmantošana varētu veicināt barības vielu, ko satur attīrīti notekūdeņi, atgūšanu, un pārgūta ūdens izmantošana apūdeņošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā varētu būt veids, kā dabiskos bioģeoķīmiskos ciklos atjaunot tādas barības vielas kā slāpeklis, fosfors un kālijs. [Gr. 9]

(6b)  Atbilstoši attīrīta pārgūta ūdens izmantošanai apūdeņošanas nolūkā saskaņā ar šo regulu vajadzētu būtu videi nekaitīgai. Tādēļ tai nevajadzētu palielināt slāpekļa un fosfora noplūdi, jo šādu barības vielu pārmērīga koncentrācija izraisa augsnes un virszemes ūdens un gruntsūdens objektu eitrofikāciju, tādējādi nodarot kaitējumu ekosistēmām un veicinot bioloģiskās daudzveidības mazināšanos. [Gr. 10]

(6c)   Lai garantētu komunālo notekūdeņu resursu efektīvu atkalizmantošanu, būtu jāatzīst, ka ne visu veidu reciklētu ūdeni var izmantot visiem kultūraugiem. Tāpēc lauksaimnieki būtu jāapmāca optimāli izmantot dažādus reciklēta ūdens veidus kultūraugiem, attiecībā uz kuriem izmantotā ūdens kvalitātei nav ietekmes no sabiedrības veselības viedokļa. [Gr. 11]

(7)  Nodrošināt līdzvērtīgus veselības aizsardzības standartus attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu pārtikas higiēnu, kas apūdeņoti ar pārgūtu ūdeni, ir iespējams tikai tad, ja kvalitātes prasības, kas piemērojamas lauksaimnieciskā apūdeņošanā izmantojamam pārgūtam ūdenim, dalībvalstu starpā būtiski neatšķiras. Prasību saskaņošana arī veicinās iekšējā tirgus efektīvu darbību saistībā ar šādiem produktiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālu saskaņotību, proti, noteikt nosakot minimālās prasības attiecībā uz ūdens kvalitātes kvalitāti, monitoringa biežumu un monitoringa minimālās prasības. būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem. Šīs minimālās prasības sastāvētu no pārgūtajam ūdenim noteiktiem minimālajiem parametriem un citām stingrākām vai papildu prasībām, ko vajadzības gadījumā paredz kompetentās iestādes kopā ar jebkādiem relevantiem preventīviem pasākumiem. Lai noskaidrotu, kādas stingrākas vai papildu prasības jānosaka ūdens kvalitātei, Pārgūšanas iekārtas operatoram sadarbībā ar attiecīgajām iesaistītajām personām būtu jāizstrādā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns, un šim operatoram vajadzētu būt atļautam noteikt stingrākas vai papildu prasības attiecībā uz pārgūtā ūdens kvalitāti. Pārgūšanas staciju operatoriem iekārtas operatoram sadarbībā vismaz ar pārgūtā ūdens sadales operatoru un pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatoru būtu jāpilda būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns būtu pastāvīgi jāatjaunina un jāizstrādā saskaņā ar starptautiski atzītām standartizētām procedūrām. Parametru pamatā ir Komisijas Kopīgā pētniecības centra sagatavotais tehniskais ziņojums, un tie atspoguļo starptautiskos standartus ūdens atkalizmantošanas jomā. Komisijas Kopīgajam pētniecības centram būtu jāizstrādā parametri un mērīšanas metodes, lai noteiktu mikroplastmasas un farmaceitisko atliekvielu klātbūtni pārgūtā ūdenī. [Gr. 12]

(7a)  Mikroplastmasas klātbūtne var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Tādēļ mikroplastmasas izcelšanās avotu, sadales, aprites un ietekmes padziļinātas pārskatīšanas ietvaros notekūdeņu attīrīšanas kontekstā Komisijai būtu jāizstrādā metodika mikroplastmasas satura mērīšanai komunālajos notekūdeņos, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK un pārgūti saskaņā ar šo regulu. [Gr. 13]

(7b)  Nepietiekami attīrītu notekūdeņu izmantošana sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ielu tīrīšanai vai parku un golfa laukumu apūdeņošanai, var būt kaitīga veselībai. Tādēļ Komisijai būtu jānosaka kvalitātes mērķi attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu sabiedriskiem pakalpojumiem, lai aizsargātu cilvēka un dzīvnieku veselību, kā arī gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitāti. [Gr. 14]

(7c)   Nosakot kvalitātes prasības attiecībā uz apūdeņošanai izmantotu ūdeni, būtu jāņem vērā zinātnes attīstība, jo īpaši attiecībā uz mikropiesārņotāju un jaunu nesen parādījušos vielu testēšanu, lai garantētu drošu ūdens izmantošanu un aizsargātu vidi un sabiedrības veselību. [Gr. 15]

(7d)  Nosakot ūdens kvalitātes prasības, būtu jāņem vērā veiktie eksperimenti, it īpaši attiecībā uz notekūdeņu dūņu un metanizācijas efluentu izmantošanu lauksaimniecībā. [Gr. 16]

(8)  Ja tiktu ievērotas ūdens atkalizmantošanas minimālās prasības, tas palīdzētu Ūdens atkalizmantošanas minimālo prasību ievērošanai būtu jāatbilst Savienības ūdens politikai un jāpalīdz sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 6. mērķi — nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ikvienam, kā arī visā pasaulē ievērojami kāpināt ūdens reciklēšanu un drošu atkalizmantošanu, lai veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 12 — kas attiecas uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu — sasniegšanu. Bez tam viens no šīs regulas uzdevumiem ir nodrošināt, ka tiek īstenots arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pants par vides aizsardzību. [Gr. 17]

(8a)  Kvalitātes prasības attiecībā uz dzeramos ūdeni ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) .../...(12). Lai nepieļautu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursi nav piesārņoti ar pārgūtu ūdeni. [Gr. 18]

(8b)  Dažos gadījumos pārgūšanas iekārtu operatori pirms pārgūtā ūdens piegādes nākamajiem ķēdes dalībniekiem, tādiem kā pārgūtā ūdens sadales operatori, pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatori vai galaizmantotāji, pārgūto ūdeni joprojām transportē un uzglabā aiz pārgūšanas iekārtas izejas punkta. Ir jānosaka atbilstības punkts, lai precizētu, kur beidzas pārgūšanas iekārtu operatora atbildība un kur sākas nākamā ķēdes dalībnieka atbildība. [Gr. 19]

(9)  Riska pārvaldībai būtu jāietver gan proaktīva risku identificēšana un pārvaldība, gan tāda pārgūta ūdens sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un izmantošanas koncepcija, kura kvalitāte atbilst konkrētu izmantojumu vajadzībām. Riska novērtējumā būtu jābalstās uz būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem un arī uz piesardzības principa stingru piemērošanu, un tajā būtu jānorāda jebkādas tādas ūdens kvalitātes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vides, cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību. Riska pārvaldībai vajadzētu būt visu attiecīgo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistīto personu kopīgai atbildībai. Iesaistīto personu loma un atbildība būtu skaidri jānorāda ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā. Piešķirot atļauju, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai attiecīgās ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistītās personas veiktu turpmākus riska pārvaldības pasākumus. [Gr. 20]

(9a)  Sadarbība un mijiedarbība starp dažādajām ūdens pārgūšanā iesaistītajām personām būtu jāizvirza par priekšnosacījumu pārgūšanas procedūru noteikšanai saskaņā ar prasībām attiecībā uz konkrētiem izmantojumiem un lai varētu plānot pārgūta ūdens piegādi atbilstoši galaizmantotāju pieprasījumam. [Gr. 21]

(10)  Lai patiešām aizsargātu vidi, tostarp augsnes kvalitāti, un cilvēka veselību, pārgūšanas staciju iekārtu operatoriem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par pārgūtā ūdens kvalitāti atbilstības punktā. Lai izpildītu minimālās prasības un jebkādus kompetentās iestādes noteiktos noteiktus papildu nosacījumus, pārgūšanas staciju iekārtu operatoriem vajadzētu veikt būtu jāveic pārgūtā ūdens kvalitātes monitoringu. monitorings saskaņā ar minimālajām prasībām un jebkādiem kompetentās iestādes noteiktiem papildu nosacījumiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minimālās monitoringa prasības, proti, prasības par parastā (rutīnas) monitoringa biežumu un validācijas monitoringa grafiku un veikuma mērķrādītājiem. Dažas no parastā (rutīnas) monitoringa prasībām ir noteiktas saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK. [Gr. 22]

(11)  Ir jānodrošina pārgūtā ūdens droša piegāde, uzglabāšana un izmantošana, jo tas veicinās ūdens atkalizmantošanu tādējādi veicinot ūdens atkalizmantošanas attīstību Savienības līmenī, mudinot jo īpaši Savienības lauksaimniekus pieņemt šo praksi un vairos vairojot sabiedrības uzticēšanos tai. Izmantoto attīrīto notekūdeņu apjomam, veidam, apstrādes metodēm un raksturlielumiem — neatkarīgi no tā, kā tie tiek izmantoti, — vajadzētu būt tādam, ka to apstrāde, izmantošana un uzglabāšana, tostarp izsmidzināšana, pilienveida apūdeņošana, ar uzglabāšanu vai bez tās, nedz tieši, nedz netieši neietekmē cilvēka vai dzīvnieku veselību un augsnes un ūdens vides kvalitāti īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpēc pārgūta ūdens piegāde un uzglabāšana konkrētiem izmantojumiem būtu atļaujama tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Savienības līmenī, izsekojamību un pārredzamību, būtiskākie noteikumi attiecībā uz šādu atļauju būtu jānosaka Savienības līmenī. Tomēr atļauju piešķiršanas kārtība būtu sīkāk jānosaka pašām dalībvalstīm, kuru kompetentās iestādes pašas ir atbildīgas par tādu risku novērtēšanu, kuri ir saistīti ar ūdens atkalizmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļauju piešķiršanā izmantot jau esošās procedūras, kas būtu jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ar šo regulu ieviestās prasības. [Gr. 23]

(11a)  Pārgūta ūdens piegāde un uzglabāšana, kā arī tā izmantošana galaizmantotāju vajadzībām ir neatņemama daļa no ūdens atkalizmantošanas sistēmas. Izmaiņas ūdens sastāvā pārgūtā ūdens piegādes un uzglabāšanas procesā var negatīvi ietekmēt tā ķīmisko un bioloģisko kvalitāti. Pārgūtais ūdens būtu atbilstoši jāizmanto, ņemot vērā pārgūtā ūdens kategorijas, kultūraugu īpašības un apūdeņošanas metodes. Nosakot būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus, būtu jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz veselību un vides matricām, kas saistītas ar pārgūtā ūdens piegādi, uzglabāšanu un paredzēto izmantošanu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizstrādā norādījumu dokumenti, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārgūtā ūdens piegādes, uzglabāšanas un izmantošanas kontroles un monitoringa veikšanā. [Gr. 24]

(11b)  Ja ir nepieciešami pārgūta ūdens sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators, ikviena šāda operatora darbības priekšnosacījumam vajadzētu būt atļaujas saņemšanai. Ja ir izpildītas visas atļaujas saņemšanai nepieciešamās prasības, dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizsniedz atļauja, kurai būtu jāietver visi riska novērtējumā noteiktie nosacījumi un pasākumi, kas nepieciešami, lai garantētu galaizmantotājiem paredzēta pārgūta ūdens drošu sadali un uzglabāšanu. [Gr. 25]

(12)  Šīs regulas noteikumi papildina prasības citos Savienības tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem veselības un vidiskajiem riskiem. Lai nodrošinātu, ka iespējamie riski cilvēka, dzīvnieku un dzīvnieku augu veselībai papildus attiecīgā gadījumā ar vides aizsardzību saistītiem riskiem tiek risināti ar holistisku pieeju, pārgūšanas staciju operatoriem un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā jāievēro prasības, kas noteiktas citos relevantos attiecīgos Savienības tiesību aktos, proti, Padomes Direktīvās 86/278/EEK(13), 91/676/EEK(14) un 98/83/EK(15), Direktīvās 91/271/EEK un 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 178/2002(16), (EK) Nr. 852/2004(17), (EK) Nr. 183/2005(18), (EK) Nr. 396/2005(19) un (EK) Nr. 1069/2009(20), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/7/EK(21), 2006/118/EK(22), 2008/105/EK(23) un 2011/92/ES(24), Komisijas Regulās (EK) Nr. 2073/2005(25), (EK) Nr. 1881/2006(26) un (ES) Nr. 142/2011(27). [Gr. 26]

(12a)  Šīs regulas piemērošanas nolūkā būtu jāparedz iespēja komunālo notekūdeņu attīrīšanas un pārgūšanas darbības veikt vienā fiziskā vietā, izmantojot vienu iekārtu vai dažādas atsevišķas iekārtas. Turklāt būtu jāparedz, ka ūdens attīrīšanas iekārtas operators un ūdens pārgūšanas iekārtas operators var būt viena un tā pati persona. [Gr. 27]

(13)  Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir noteiktas vispārīgās prasības pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, un tā aptver cilvēka patēriņam paredzētas pārtikas ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un laišanu tirgū. Minētā regula veltīta pārtikas sanitārajai kvalitātei, un viens no tās galvenajiem principiem ir tāds, ka primāro atbildību par pārtikas nekaitīgumu uzņemas pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums. Par minēto regulu sagatavoti arī sīki norādījumi, un te īpaši jāmin Komisijas paziņojums “Vadlīnijas par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu” (2017/C 163/01). Šajā regulā paredzētie pārgūtā ūdens veikuma mērķrādītāji neliedz pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem panākt tādu ūdens kvalitāti, kas nepieciešama, lai izpildītu Regulu (EK) Nr. 852/2004, proti, vēlākos posmos izmantot vairākus ūdens attīrīšanas paņēmienus vienus pašus vai kombinācijā ar citiem paņēmieniem, kas nav attīrīšana.

(13a)  Lai labāk veicinātu ūdens atkalizmantošanas darbības, konkrētu izmantošanas veidu norādīšanai šajā regulā nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju pārgūto ūdeni izmantot citiem mērķiem, tostarp atkalizmantošanu rūpnieciskiem, ar komunālajiem pakalpojumiem saistītiem un ar vidi saistītiem mērķiem ar noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiek pildīts pienākums nodrošināt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. [Gr. 28]

(14)  Lai vairotu uzticēšanos ūdens atkalizmantošanai, būtu jāinformē sabiedrība. Skaidras, visaptverošanas un atjauninātas informācijas par ūdens atkalizmantošanu publiskošanai būtu jānodrošina aizvien lielāka pārredzamība un izsekojamība, un tā arī varētu sevišķi noderēt citām attiecīgajām iestādēm, kuras skar konkrētais ūdens atkalizmantojums. Lai veicinātu ūdens atkalizmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādātas īpašas dažādām iesaistītajām personām pielāgotas informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir uzlabot šo personu informētību par pilsētu ūdens aprites ciklu, nepieciešamību pēc ūdens atkalizmantošanas un no tās izrietošajām priekšrocībām, tādējādi veicinot to, ka ieinteresētās personas pieņem atkalizmantošanuas praksi un iesaistās tajā. [Gr. 29]

(14a)  Lauksaimnieciskajā apūdeņošanā iesaistīto galaizmantotāju izglītošanai un apmācībai ir svarīga nozīme kā preventīvu pasākumu īstenošanas un uzturēšanas komponentiem. Galaizmantotāji būtu pilnībā jāinformē par pārgūta ūdens atbilstošu izmantošanu, jo tie ir īpaši neaizsargāti. Būtu jāīsteno virkne ar iedarbību uz cilvēkiem saistītu preventīvu pasākumu, piemēram, individuālu aizsardzības līdzekļu izmantošana, roku mazgāšana un personīgā higiēna. Šādu pasākumu pienācīgas piemērošanas uzraudzībai vajadzētu būt daļai no būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem. [Gr. 30]

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK(28) mērķis ir dalībvalstīs garantēt pieeju vidiskajai informācijai saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(29) (Orhūsas konvenciju). Direktīvā 2003/4/EK noteikti plaši pienākumi vidisko informāciju gan darīt pieejamu pēc pieprasījuma, gan to aktīvi izplatīt. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK(30) attiecas uz dalīšanos ar telpisko informāciju, tostarp datu kopām par dažādiem vidiskiem jautājumiem. Ir svarīgi, lai šīs regulas noteikumi par piekļuvi informācijai un datu koplietošanas kārtību minētās direktīvas papildinātu, nevis veidotu atsevišķu tiesisko režīmu. Tāpēc šīs regulas noteikumi par informācijas sniegšanu sabiedrībai un par īstenošanas monitoringu nedrīkstētu skart Direktīvas 2003/4/EK un 2007/2/EK.

(16)  Lai esošās minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza minimālās prasības un būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus, tajā pašā laikā neapdraudot pienācīgi apstrādātu notekūdeņu atkalizmantošanas iespējas. Turklāt, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, Komisijai būtu jābūt iespējai pieņemt deleģētos aktus, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas, ar kurām papildina būtiskos riska pārvaldības uzdevumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(31). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 31]

(17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras pieņemt sīkus noteikumus par tās informācijas formātu un izklāstu, kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai, par tās informācijas formātu un izklāstu, kas dalībvalstīm jāsniedz par šīs regulas īstenošanas monitoringu, un par Eiropas Vides aģentūras sagatavotā Savienības mēroga pārskata formātu un izklāstu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(32).

(18)  Kompetentajām iestādēm būtu jāverificē, vai pārgūtais ūdens atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja konstatēta neatbilstība, tām būtu jāprasa, lai pārgūšanas stacijas iekārtas operators veic atbilstības atjaunošanai nepieciešamos pasākumus. Ja neatbilstība pārsniedz noteiktās maksimālās vērtības un tā rezultātā rada nopietnu būtisku risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas iekārtu operatoriem būtu nekavējoties jāaptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegāde. Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar galaizmantotājiem, lai atvieglotu pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu. Kompetentajām iestādēm būtu jākontrolē un jāuzrauga pārgūtā ūdens piegāde, uzglabāšana un izmantošana, ņemot vērā attiecīgos veselības un vides apdraudējumus. [Gr. 32]

(19)  Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar citām relevantajām iestādēm, proti, jāapmainās ar informāciju, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām Savienības un valstu prasībām.

(20)  Dalībvalstu iesniegtie dati ir ļoti vajadzīgi, lai Komisija varētu monitorēt un novērtēt regulējuma spēju sasniegt iecerētos mērķus.

(21)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai būtu šī regula jāizvērtē. Izvērtēšanu vajadzētu veikt, pamatojoties uz pieciem kritērijiem — lietderību, efektivitāti, būtiskumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību —, un tai būtu jāveido pamats iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem.

(22)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt iespējai vērsties tiesu iestādēs, lai tiktu labāk aizsargātas tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(24)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt vidi un cilvēka veselību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)  Ir nepieciešams paredzēt pienācīgu laiku, lai dalībvalstis varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas nepieciešama šīs regulas piemērošanai, bet operatori — sagatavoties jauno noteikumi piemērošanai.

(25a)   Lai pēc iespējas vairāk attīstītu un veicinātu pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu, Eiropas Savienībai ar programmas “Apvārsnis Eiropa” palīdzību būtu jāatbalsta pētniecība un izstrāde šajā jomā nolūkā panākt ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz pienācīgi attīrītu notekūdeņu drošumu un dzīvotspējīgiem izmantošanas paņēmieniem. [Gr. 33]

(25b)  Lai efektīvi aizsargātu vidi un cilvēka veselību, dalībvalstīm sadarbībā ar ieinteresētajām personām būtu jāievieš augsnes kvalitātes pārbaudes īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. [Gr. 34]

(25c)  Šīs regulas mērķis ir veicināt ūdens ilgtspējīgu izmantošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai būtu jāuzņemas izmantot Savienības programmas, tostarp LIFE programmu, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas, kuras paredz pienācīgi attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu. [Gr. 35]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķis

1.  Šajā regulā ir noteiktas pārgūta ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības un pienākums veikt norādītos būtiskākos riska pārvaldības uzdevumus ar mērķi nodrošināt attīrītu komunālo notekūdeņu drošu atkalizmantošanu integrētas ūdens resursu apsaimniekošanas kontekstā, un tā veicina Direktīvā 2000/60/EK noteikto mērķu sasniegšanu. [Gr. 36]

2.  Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka pārgūtais ūdens ir droši izmantojams paredzētajām vajadzībām, tam paredzētajam nolūkam, un tādējādi koordinēti visā Savienībā nodrošināt tādā veidā nodrošinot cilvēka un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, risināt un vienlaikus mazinot ūdens resursu izmantošanas negatīvo ietekmi un uzlabojot tās efektivitāti, koordinēti visā Savienībā risinot ar ūdens trūkuma trūkumu, klimata pārmaiņām un no tā izrietošās Savienības vides mērķiem saistītos jautājumus un izrietošo ūdens resursu noslodzes problēmu, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu ūdens izmantošanas risinājumu lietošanu, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku un tādējādi sekmēt arī nodrošinot Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un efektīvu iekšējā tirgus netraucētu darbību. [Gr. 37]

2.a  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursi nav piesārņoti ar pārgūtu ūdeni. [Gr. 38]

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro pārgūtam ūdenim, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem.

Šo regulu nepiemēro izmēģinājuma projektiem, kuros galvenā uzmanība veltīta ūdens atkalizmantošanai pārgūšanas stacijās. [Gr. 39]

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.  “kompetentā iestāde” ir iestāde vai struktūra, ko dalībvalsts norīkojusi pildīt no šīs regulas izrietošos pienākumus;

2.  “ūdeņu iestāde” ir iestāde vai iestādes, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 2. vai 3. punktu;

3.  “galaizmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska vai privāta vienība, kas izmanto pārgūto ūdeni tam paredzētajā nolūkā; [Gr. 40]

4.  “komunālie notekūdeņi” ir komunālie notekūdeņi, kas definēti Direktīvas 91/271/EEK 2. panta 1. punktā;

4.a  “attīrīti notekūdeņi” ir komunālie notekūdeņi, kas ir attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām; [Gr. 41]

5.  “pārgūtais ūdens” ir komunālie attīrīti notekūdeņi, kas attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK izklāstītajām prasībām kuri iegūti pārgūšanas iekārtā veiktas tālākas attīrīšanas rezultātā un kuru kvalitāte pēc tam tālāk attīrīti pārgūšanas stacijā; šādas attīrīšanas ir atbilstoša izmantošanai nolūkam, kādam tie ir paredzēti; [Gr. 42]

5.a  “ūdens atkalizmantošana” ir tāda noteiktas kvalitātes pārgūta ūdens izmantošana, kurš ir piemērots I pielikuma 1. iedaļā minētam izmantojumam ar sadales sistēmas palīdzību, tādējādi daļēji vai pilnībā aizstājot virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu izmantošanu; [Gr. 43]

6.  “pārgūšanas stacija” iekārta” ir daļa no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija stacijas vai cita stacija, citas iekārtas, kurā tālāk attīra Direktīvas komunālos notekūdeņus, kuri pirms tam ir attīrīti saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām, atbilstošus komunālos notekūdeņus nolūkā sagatavot lai sagatavotu pārgūtu ūdeni, kas ir piemērots kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, un tā ietver jebkādu uzglabāšanas infrastruktūru un jebkādu infrastruktūru, kura ir paredzēta pārgūtā ūdens nogādāšanai uz pārgūtā ūdens sadales infrastruktūru vai galaizmantotājam; [Gr. 44]

7.  “pārgūšanas stacijas iekārtas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūšanas staciju; iekārtu; [Gr. 45]

7.a  “pārgūta ūdens sadales infrastruktūra” ir īpaši šim nolūkam paredzētu cauruļvadu un sūkņu sistēma vai citas īpaši šim nolūkam paredzētas transportēšanas iekārtas, kas projektētas pārgūtā ūdens nogādāšanai galaizmantotājam, tostarp jebkādas iekārtas izlīdzināšanai, tālākai attīrīšanai un uzglabāšanai ārpus attiecīgās pārgūšanas iekārtas; [Gr. 46]

7.b  “pārgūta ūdens sadales operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūtā ūdens sadales infrastruktūru; [Gr. 47]

7.c  “pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūra” ir pārgūtā ūdens uzglabāšanai paredzētu uzglabāšanas iekārtu sistēma; [Gr. 48]

7.d  “pārgūta ūdens uzglabāšanas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē pārgūtā ūdens uzglabāšanas infrastruktūru; [Gr. 49]

8.  “apdraudējums” ir bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks aģents, kas var nodarīt kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, kultūraugiem vai citiem augiem, citai sauszemes biotai, ūdens biotai, augsnei vai videi kopumā;

9.  “risks” ir varbūtība, ka identificētie apdraudējumi konkrētā periodā nodarīs kaitējumu, kombinācijā ar seku smagumu;

10.  “riska pārvaldība” ir sistemātiska pārvaldība, ar ko pastāvīgi nodrošina ūdens atkalizmantošanas drošumu specifiskā kontekstā;

11.  “preventīvs pasākums” ir jebkāda atbilstoša darbība vai rīcība, ko var izmantot, lai risku veselībai un videi novērstu vai likvidētu, vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim; [Gr. 50]

11.a  “atbilstības punkts” ir punkts, kurā pārgūšanas iekārtas operators pārgūto ūdeni piegādā nākamajam ķēdes dalībniekam; [Gr. 51]

11.b  “mikropiesārņotājs” ir nevēlama viela, ko vidē iespējams atklāt ļoti zemā koncentrācijā, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK VIII pielikumā. [Gr. 52]

4. pants

Pārgūšanas staciju iekārtu operatoru pienākumi attiecībā uz ūdens kvalitāti [Gr. 53]

1.  Pārgūšanas staciju iekārtu operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  I pielikuma 2. iedaļā noteiktās ūdens kvalitātes minimālās prasības;

b)  jebkādi papildu nosacījumi, ko attiecībā uz ūdens kvalitāti attiecīgajā atļaujā paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu. [Gr. 54]

2.  Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām un nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators veic ūdens kvalitātes monitoringu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)  I pielikuma 2. iedaļa;

b)  jebkādi papildu nosacījumi, ko attiecībā uz monitoringu attiecīgajā atļaujā paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

2.a  Pārgūšanas iekārtu operatori nodrošina arī to, ka pārgūšanas iekārtā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā. [Gr. 55]

2.b   Pēc atbilstības punkta par ūdens kvalitāti vairs nav atbildīgs pārgūšanas iekārtas operators, bet gan nākamais ķēdes dalībnieks. [Gr. 56]

3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, lai I pielikuma 2. iedaļā noteiktās minimālās prasības pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam. [Gr. 57]

4.a pants

Pārgūta ūdens sadales operatoru, pārgūta ūdens uzglabāšanas operatoru un galaizmantotāju pienākumi

1.  Pārgūta ūdens sadales operators pārgūta ūdens kvalitāti pārgūta ūdens sadales infrastruktūrā saglabā vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Pārgūta ūdens sadales operators nodrošina arī to, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūrā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā.

Piešķirot atļauju saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var pieprasīt veikt turpmākus riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz uzdevumiem, kas jāveic pārgūta ūdens sadales operatoram, un precizēt papildu prasības un preventīvus pasākumus, kuri nepieciešami saskaņā ar II pielikuma b) un c) punktu.

2.  Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators pārgūta ūdens kvalitāti pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūrā saglabā vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators nodrošina arī to, ka pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūrā pilnībā tiek īstenoti vismaz tie riska pārvaldības pasākumi, kas izklāstīti 5. panta -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā.

Piešķirot atļauju saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var pieprasīt veikt turpmākus riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz uzdevumiem, kas jāveic pārgūtā ūdens uzglabāšanas operatoram, un precizēt papildu prasības un preventīvus pasākumus, kuri nepieciešami saskaņā ar II pielikuma b) un c) punktu.

3.  Galaizmantotāju izmantotā pārgūtā ūdens kvalitāte ir vismaz tādā pašā līmenī, kāds noteikts I pielikuma 2. iedaļā. Kompetentā iestāde papildus I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām var paredzēt turpmākas prasības galaizmantotājiem.

4.  Komisija izstrādā norādījumu dokumentus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm īstenot prasības, kas saistītas ar pārgūtā ūdens sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un izmantošanas kontroli un monitoringu. [Gr. 58]

5. pants

Riska pārvaldība

-1.  Pārgūšanas iekārtas operators sadarbībā ar šā panta 1. punktā minētajām attiecīgajām personām izstrādā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu. Ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns balstās uz II pielikuma a)punktā izklāstītajiem būtiskākajiem riska pārvaldības uzdevumiem, un tajā nosaka jebkādas prasības papildus tām, kas izklāstītas I pielikumā saskaņā ar II pielikuma b) punktu, un identificē apdraudējumus, riskus un atbilstošus preventīvus pasākumus saskaņā ar II pielikuma c) punktu. [Gr. 59]

1.  Pārgūtā Pārgūta ūdens drošas sagatavošanas, sadales, uzglabāšanas un piegādes izmantošanas vajadzībām pārgūšanas stacijas operators veic kompetentā iestāde pārrauga riska pārvaldību, apspriežoties saziņā ar šādiem aktoriem: [Gr. 60]

a)  tās(-o) komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas(-u) operators, kas piegādā ūdeni attīrītus notekūdeņus pārgūšanas stacijai, iekārtai saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām kvalitātes prasībām, ja tas nav arī pārgūšanas stacijas iekārtas operators; [Gr. 61]

aa)  pārgūšanas iekārtas operators; [Gr. 62]

ab)  pārgūta ūdens sadales operators; [Gr. 63]

ac)  pārgūta ūdens uzglabāšanas operators; [Gr. 64]

b)  galaizmantotājs(-i);

c)  citas puses, ko pārgūšanas stacijas operators kompetentā iestāde uzskata par relevantām. būtisku. [Gr. 65]

2.  Pārgūšanas stacijas iekārtas operators, pārgūta sagatavo ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kura pamatā ir II pielikumā izklāstītie būtiskākie sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators veic vismaz -1. punktā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības uzdevumi. Ūdens atkalizmantošanas plānā noteiktos riska pārvaldības plānā ierosina, kādas prasības papildus I pielikumā minētajām ir jānosaka, lai vēl vairāk mazinātu riskus, un cita starpā norāda apdraudējumus, riskus un piemērotus preventīvos pasākumus. uzdevumus. Pārgūšanas iekārtas operatora, pārgūta ūdens sadales operatora un pārgūta ūdens uzglabāšanas operatora izmantotās riska pārvaldības metodes balstās uz starptautiski atzītām metodikām. [Gr. 66]

2.a  Attiecīgajā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 7. pantu, kompetentā iestāde var precizēt dažādus uzdevumus un pienākumus dažādajām ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā iesaistītajām personām. [Gr. 67]

2.b  Ja apūdeņojamo kultūraugu veidu paredzēts tirgot vairākos atšķirīgos veidos un tas ietilpst vairākās atšķirīgās pārgūta ūdens kvalitātes klasēs, pārgūšanas iekārtas operatoram tiek prasīts nodrošināt lauksaimnieku ar ūdeni, kas atbilst visaugstākajai no attiecīgajām kvalitātes klasēm. [Gr. 68]

3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu groza, lai II pielikumā izklāstītos būtiskos riska pārvaldības pasākumus pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam. [Gr. 69]

Komisija ir arī pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, lai noteiktu II pielikumā izklāstīto būtisko riska pārvaldības pasākumu tehniskās specifikācijas. [Gr. 70]

Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo regulu, ieviešot metodiku mikroplastmasas klātbūtnes mērīšanai pārgūtā ūdenī, uz ko var attiecināt papildu prasības, pamatojoties uz II pielikuma 4. punktā minēto riska novērtējumu. [Gr. 133]

3.a  Ja galaizmantotājam rodas aizdomas, ka saskaņā ar 4.a panta 2. punktu uzglabātais ūdens neatbilst šajā regulā noteiktajām minimālajām prasībām, tas:

a)  par to nekavējoties informē attiecīgo veselības aizsardzības iestādi un attiecīgā gadījumā tai sniedz visu pieejamo informāciju;

b)  pilnībā sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi, lai pārbaudītu un noteiktu aizdomu pamatu un I pielikuma 2. iedaļas 2. un 4. tabulā minēto neatļauto vielu vai vērtību iespējamu klātbūtni. [Gr. 71]

6. pants

Pieteikums atļaujai piegādāt sagatavot, sadalīt un uzglabāt pārgūto ūdeni [Gr. 72]

1.  Lai veiktu jebkādu pārgūto ūdeni pārgūta ūdens piegādātu sagatavošanu, sadali un uzglabāšanu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, norādīta izmantojuma nolūkā, ir vajadzīga atļauja. [Gr. 73]

2.  Operators Pārgūšanas iekārtas operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas iekārtas ekspluatācija. [Gr. 74]

3.  Pieteikumā iekļauj:

a)  ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. -1. punktu; [Gr. 75]

aa)  jaunākos pieejamos datus, kas uzskatāmi parāda attīrīto notekūdeņu atbilstību Direktīvas 91/271/EEK nozīmē notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kas ir pārgūstamā ūdens izcelsmes avots; [Gr. 76]

b)  aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas iekārtas operators atbilstības punktā izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības; [Gr. 77]

c)  aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas iekārtas operators atbilstības punktā izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības. [Gr. 78]

3.a  Pārgūta ūdens sadales operators tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā darbojas vai tiek plānots, ka darbosies attiecīgā pārgūta ūdens sadales infrastruktūra, iesniedz pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai jau piešķirtas atļaujas grozīšanai. Šajā pieteikumā iekļauj aprakstu par to, kā pārgūta ūdens sadales operatoram ir jāievēro 4.a panta 1. punktā noteiktās prasības. [Gr. 79]

3.b  Pārgūta ūdens uzglabāšanas operators tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā darbojas vai tiek plānots, ka darbosies attiecīgā pārgūta ūdens uzglabāšanas infrastruktūra, iesniedz pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai jau piešķirtas atļaujas grozīšanai. Šajā pieteikumā iekļauj aprakstu par to, kā pārgūta ūdens uzglabāšanas operatoram ir jāievēro 4.a panta 2. punktā noteiktās prasības. [Gr. 80]

7. pants

Atļaujas piešķiršana

1.  Lai novērtētu pieteikumu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā konsultējas un apmainās ar relevanto informāciju ar:

a)  citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ūdens apsaimniekošanas un veselības aizsardzības jomas iestādēm, ja tās nav tā pati attiecīgā kompetentā iestāde; [Gr. 81]

b)  potenciāli skarto dalībvalstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

2.  Kompetentā iestāde izvērtē pieteikumu, šajā procesā izmantojot atbilstošu zinātnisko atbalstu, un 3 mēnešu laikā pēc pilnīga 6. panta 2., 3., 3.a un 3.b punktā 3. punkta a) apakšpunktā minētā pilnīgā pieteikuma saņemšanas nolemj, vai piešķirt atļauju piešķirt. vai ne. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju, un norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas vai tās atteikšanas datumu un izklāsta sniedz šādas termiņa pagarinājuma pagarināšanas iemeslus. Jebkurā gadījumā kompetentā iestāde pieņem lēmumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 6. panta 2., 3., 3.a un 3.b punktā minētā pilnīgā pieteikuma saņemšanas. [Gr. 82]

3.  Ja kompetentā iestāde nolemj atļauju piešķirt, tā nosaka piemērojamos nosacījumus, kuru starpā vajadzības gadījumā ir šādi:

a)  nosacījumi, kuri saistīti ar I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām ūdens kvalitātes un monitoringa minimālajām prasībām;

b)  nosacījumi, kuri saistīti ar papildu prasībām, kas ierosinātas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā;

c)  jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu izskaustu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi. [Gr. 83]

3.a  Ja nosacījumi, kas līdzvērtīgi 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, jau nav iekļauti 5. pantā minētajā ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā, kompetentā iestāde nekavējoties šo plānu atjaunina. [Gr. 84]

4.  Atļauju regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā groza.

8. pants

Atbilstības pārbaude

1.  Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. nosacījumiem, kas izklāstīti saskaņā ar 7. pantu piešķirtajās atļaujās. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem: [Gr. 85]

a)  pārbaudes uz vietas;

b)  saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 91/271/EEK un Direktīvu 2000/60/EK iegūto monitoringa datu izmantošana;

c)  jebkādi citi piemēroti paņēmieni.

2.  Ja ir konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai atkarībā no konkrētā gadījuma pārgūšanas stacijas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators vai pārgūta ūdens uzglabāšanas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās ātri atjaunotu atbilstību, atjaunotu. un nekavējoties par to informē galaizmantotājus, uz kuriem tas attiecas. [Gr. 86]

3.  Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, kāda parametra individuālā vērtība pārsniedz I pielikuma 2. iedaļas a) punktā minētās minimālās prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, pārgūšanas stacijas iekārtas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā jebkādu turpmāku atgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, piegādi. Kompetentā iestāde atbilstības atjaunošanu var noteikt tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde konstatē, vismaz trīs secīgās pārbaudēs ir konstatēts, ka atbilstība parametra vai parametru individuālā vērtība, kas pārsniedza attiecīgās minimālās ūdens kvalitātes prasības, ir atjaunota. zemāka par maksimālo pieļaujamo vērtību. [Gr. 87]

4.  Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, atkarībā no konkrētā gadījumā pārgūšanas stacijas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators vai pārgūta ūdens uzglabāšanas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju. [Gr. 88]

4.a  Pēc atļaujas piešķiršanas saskaņā ar 7. pantu kompetentā iestāde regulāri pārbauda to, ka pārgūšanas iekārtas operators, pārgūta ūdens sadales operators un pārgūta ūdens uzglabāšanas operators īsteno ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā izklāstītos pasākumus. [Gr. 89]

4.b  Ja pārgūtais ūdens atbilstības punktā neatbilst noteiktajām prasībām un šāda prasībām neatbilstoša ūdens sadales vai uzglabāšanas rezultātā ir noticis augsnes vai lauksaimniecības produktu piesārņojums, kas rada apdraudējumu veselībai un videi, par kaitējuma nodarīšanu un radušos zaudējumu atlīdzināšanu ir atbildīgs attiecīgais pārgūšanas iekārtas operators. [Gr. 134]

9. pants

Dalībvalstu sadarbība

1.  Dalībvalstis nozīmē kontaktpunktu sadarbībai ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem un kompetentajām iestādēm. Kontaktpunktu uzdevums ir pēc pieprasījuma sniegt palīdzību un koordinēt saziņu starp kompetentajām iestādēm. Kontaktpunkti saņem un nodod tālāk palīdzības pieprasījumus.

2.  Dalībvalstis uz šādiem palīdzības pieprasījumiem reaģē bez liekas kavēšanās.

9.a pants

Informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas

1.   Dalībvalstis rīko informatīvas izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķauditorija ir potenciālie galaizmantotāji, tostarp iedzīvotāji, un kuru temats ir ūdens atkalizmantošanas drošums un ūdens atkalizmantošanas radīti ūdens resursu ietaupījumi.

2.   Dalībvalstis rīko arī lauksaimniekiem paredzētas informēšanas kampaņas, lai nodrošinātu, ka viņi optimāli izmanto pārgūtu ūdeni kultūraugu apūdeņošanai un tādējādi novērš jebkādu kaitīgu šādas izmantošanas ietekmi uz veselību vai vidi. [Gr. 91]

10. pants

Sabiedrības informēšana

1.  Neskarot Direktīvu 2003/4/EK, un Direktīvu 2007/2/EK, un Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē vai ar citādu viegli izmantojamu metožu palīdzību, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, ir pieejama pienācīga, jaunākā atjaunināta un pieejama informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas: [Gr. 92]

a)  saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens daudzums un kvalitāte;

aa)  pārgūta ūdens izmantošana procentos no kopējā šajā regulā paredzētajiem mērķiem izmantotā saldūdens apjoma; [Gr. 93]

b)  saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens procentuālais daudzums dalībvalstī salīdzinājumā ar attīrīto komunālo notekūdeņu kopējo daudzumu;

ba)  saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens īpatsvars attiecīgajā dalībvalstī no attīrīto komunālo notekūdeņu kopējā apjoma; [Gr. 94]

c)  saskaņā ar šo regulu piešķirtās vai grozītās atļaujas, tostarp nosacījumi, ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu noteikušas kompetentās iestādes;

d)  saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās atbilstības pārbaudes iznākums;

e)  saskaņā ar 9. panta 1. punktu nozīmētie kontaktpunkti.

2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

2.a   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus, kas piemērojami pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un kas attiecas uz cilvēka patēriņam paredzētu pārtikas produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un tirdzniecību, kompetentās iestādes informē lietotājus par maksimālo barības vielu saturu piegādātajos pienācīgi attīrītajos notekūdeņos, lai lietotāji, tostarp lauksaimnieki, varētu pārliecināties, ka tas atbilst attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem barības vielu līmeņiem. [Gr. 95]

3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 96]

11. pants

Informācija par īstenošanas monitoringu

1.  Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, katra dalībvalsts ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību:

a)  līdz [trīs četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izveido un publicē, un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par tās atbilstības pārbaudes iznākumu, kas veikta saskaņā ar 8. panta 1. punktu, un citu informāciju, kas saskaņā ar 10. pantu jādara pieejama sabiedrībai tiešsaistē; [Gr. 97]

b)  izveido, publicē un pēc tam katru gadu atjaunina datu kopu, kas satur saskaņā ar 8. panta 1. punktu ievākto informāciju par gadījumiem, kad nav izpildīti atļaujā paredzētie nosacījumi, un informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai, Eiropas Vides aģentūrai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram ir piekļuve 1. punktā minētajām datu kopām.

3.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra regulāri vai pēc Komisijas pieprasījuma sagatavo, publicē un atjaunina Savienības pārskatu, kurā pēc vajadzības norāda šīs regulas izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājus, kartes un dalībvalstu ziņojumus.

4.  Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu, kā arī sīkus noteikumus par 3. punktā minētā Savienības pārskata formātu un izklāstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Tiesu iestāžu pieejamība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā ar 4. līdz 8. panta īstenošanu saistīta lēmuma, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)  tās ir pietiekami ieinteresētas;

b)  tās uzskata, ka noticis to tiesību aizskārums, ja šāds priekšnoteikums ir attiecīgās dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās.

2.  Dalībvalstis nosaka, kurā posmā lēmumus, darbību vai bezdarbību var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

3.  To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.

Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot sākotnējai apstrīdēšanai administratīvā iestādē un neietekmē prasību pirms pārsūdzības tiesā izsmelt administratīvās apstrīdēšanas iespējas, ja valsts tiesību aktos šāda prasība noteikta.

5.  Ikviena 1. un 4. punktā minētā apstrīdēšanas vai pārsūdzības procedūra ir taisnīga, objektīva, savlaicīga un ne pārmērīgi dārga.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par iespējām lietu apstrīdēt administratīvi un pārsūdzēt tiesā.

13. pants

Izvērtēšana

1.  Komisija līdz [6 pieci gadi pēc regulas stāšanās spēkā] šo regulu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir vismaz šādi elementi: [Gr. 98]

a)  šīs regulas īstenošanā gūtā pieredze;

b)  dalībvalstu saskaņā ar 11. panta 1. punktu izveidotās datu kopas un Eiropas Vides aģentūras saskaņā ar 11. panta 3. punktu sagatavotais Savienības pārskats;

c)  relevantie zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati;

d)  tehniskās un zinātniskās zināšanas;

e)  Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, ja tādi ir;

ea)   veiktie eksperimenti, jo īpaši attiecībā uz notekūdeņu dūņu un metanizācijas efluentu izmantošanu lauksaimniecībā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā izvērtējumā Komisija īpašu vērību velta šādiem aspektiem:

a)  I pielikumā izklāstītās minimālās prasības;

b)  II pielikumā izklāstītie būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi;

c)  papildu prasības, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar 7. panta 3. punktu;

d)  ūdens atkalizmantošanas ietekme uz vidi un cilvēka veselību;

da)   arvien pieaugošā mikropiesārņotāju un jaunu nesen parādījušos vielu klātbūtne atkalizmantotā ūdenī. [Gr. 100]

2.a  Šā panta 1. punktā minētās izvērtēšanas ietvaros Komisija izvērtē, vai ir iespējams:

a)  paplašināt šīs regulas darbības jomu, iekļaujot tajā pārgūtu ūdeni, kas paredzēts turpmākiem konkrētiem izmantojumiem, tostarp atkalizmantošanai rūpnieciskiem nolūkiem;

b)  paplašināt šīs regulas prasību piemērošanas jomu, tās attiecinot arī uz attīrītu komunālo notekūdeņu netiešu izmantošanu;

c)  noteikt minimālās prasības, kas piemērojamas ūdens nesējslāņa papildināšanai paredzētu attīrītu komunālo notekūdeņu kvalitātei. [Gr. 101]

2.b  Attiecīgā gadījumā Komisija 1. punktā minēto izvērtējumu papildina ar leģislatīva akta priekšlikuma. [Gr. 102]

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā un 5. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā un 5. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 5. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz … [trīs četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai izmaiņām, kas tos skar. [Gr. 103]

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [viens gads divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. [Gr. 104]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

IZMANTOJUMI UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS

1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi

a)  Lauksaimnieciskā apūdeņošana

Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:

–  svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti;

–  pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti);

–  nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).

Neskarot attiecīgos Savienības tiesību aktus vides un veselības jomā, dalībvalstis pārgūtu ūdeni var izmantot turpmākiem nolūkiem, tādiem kā rūpnieciska ūdens atkalizmantošana, un ar komunālajiem pakalpojumiem un vidi saistītiem nolūkiem. [Gr. 105]

2. iedaļa. Minimālās prasības

2.1.  Minimālās prasības attiecībā uz pārgūto ūdeni, ko kas paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā apūdeņošanā lauksaimnieciskai apūdeņošanai [Gr. 106]

Pārgūtā ūdens kvalitātes klases un katras klases ūdens pieļaujamie izmantojumi un apūdeņošanas metodes ir izklāstītas 1. tabulā. Ūdens kvalitātes minimālās prasības ir izklāstītas a) punktā, 2. tabulā. Pārgūtā ūdens monitoringa minimālais biežums un veikuma mērķrādītāji ir izklāstīti b) punktā, 3. tabulā (parastais jeb rutīnas monitorings) un 4. tabulā (validācijas monitorings).

1. tabula. Pārgūtā ūdens kvalitātes klases, pieļaujamie lauksaimnieciskie izmantojumi un apūdeņošanas metodes

Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase

Kultūraugu kategorija

Apūdeņošanas metode

A

Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni

Visas apūdeņošanas metodes

B

Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem

Visas apūdeņošanas metodes

C

Tikai pilienveida apūdeņošana* Tikai tās apūdeņošanas metodes, kuras izmantojot, nav tieša kontakta starp kultūraugiem un pārgūto ūdeni. Piemēram, pilienveida apūdeņošana*.

D

Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi

Visas apūdeņošanas metodes

(*) Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides — pilinātāji.

a)  Ūdens kvalitātes minimālās prasības

2. tabula. Kvalitātes prasības pārgūtam ūdenim, ko izmanto lauksaimnieciskajā apūdeņošanā

Pārgūtā ūdens kvalitātes klase

Indikatīvā mērķtehnoloģija atbilstošā attīrīšana

Kvalitātes prasības Robežvērtība

 

E. coli

(KVV/100 ml)

BSP5

(mg/l)

KSC

(mg/l)

Duļķainība

(NTU)

Citas

A

Otrreizējā attīrīšana, filtrācija, dezinfekcija

≤10

vai zem noteikšanas robežas

≤10

≤10

≤5

Legionella spp.: <1000 KVV/l, ja siltumnīcās pastāv aerosolizācijas risks

zarnu nematodes (helmintu olas): ≤1 ola/l, ja ūdeni izmanto ganību vai lopbarības augu apūdeņošanai

Salmonella: nav [Gr. 108]

B

Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija

≤100

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK(33)

(I pielikuma 1. tabula)

Saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK

(I pielikuma 1. tabula)

-

C

Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija

≤1 000

-

D

Otrreizējā attīrīšana un dezinfekcija

≤10 000

-

Pārgūto ūdeni uzskata par atbilstošu 2. tabulā izklāstītajām prasībām, ja mērījumi atbilst visiem šiem kritērijiem:

–  norādītās vērtības attiecībā uz E. coli, Legionella spp. un zarnu nematodēm nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena maksimālā vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 1 logaritmisko vienību — no attiecībā uz E. coli un Legionella norādītās vērtības un 100 % no attiecībā uz zarnu nematodēm norādītās vērtības. Prasību nodrošināt salmonellas neesamību piemēro pilnīgi visiem paraugiem. [Gr. 109]

–  norādītās vērtības attiecībā uz A klases ūdeņu BSP5, KSC un duļķainību nav pārsniegtas vismaz 90 % paraugu. Neviena maksimālā vērtība paraugos nedrīkst pārsniegt maksimālo novirzes robežu — 100 % no norādītās vērtības. [Gr. 110]

b)  Minimālās monitoringa prasības

Pārgūšanas staciju iekārtu operatori veic parasto (rutīnas) monitoringu, lai verificētu, ka pārgūtais ūdens atbilst a) punktā noteiktajām ūdens kvalitātes minimālajām prasībām. Parasto (rutīnas) monitoringu iekļauj ūdens atkalizmantošanas sistēmas projekta verifikācijas procedūrās. [Gr. 111]

Paraugus, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību mikrobioloģiskajiem parametriem atbilstības punktā, ņem saskaņā ar EN ISO 19458 standartu. [Gr. 112]

3. Lauksaimnieciskajai apūdeņošanai domātā pārgūtā ūdens parastā (rutīnas) monitoringa minimālais biežums

 

Minimālais monitoringa biežums

Pārgūtā ūdens kvalitātes klase

E. coli

BSP5

KSC

Duļķainība

Legionella spp.

(attiecīgos gadījumos)

Zarnu nematodes

(attiecīgos gadījumos)

A

Vienreiz

nedēļā

Vienreiz

nedēļā

Vienreiz

nedēļā

Nepārtraukti

Vienreiz

nedēļā

Divreiz mēnesī, vai arī biežumu nosaka pārgūšanas stacijas operators atkarībā no olu skaita pārgūšanas stacijā ienākošajos notekūdeņos

B

Vienreiz

nedēļā

Saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK

(I pielikuma D iedaļa)

Saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK

(I pielikuma D iedaļa)

-

C

Divreiz mēnesī

-

D

Divreiz mēnesī

-

Validācijas monitoringu veic pirms pārgūšanas stacijas iekārtas laišanas ekspluatācijā, kā arī tad, ja aprīkojums tiek modernizēts vai tiek ieviests jauns aprīkojums vai procesi, un jebkurā gadījumā tad, kad tiek piešķirta jauna atļauja vai tiek grozīta jau piešķirta atļauja. [Gr. 113]

Validācijas monitoringu veic tai pārgūto ūdeņu klasei, kam noteiktas visstingrākās prasības (proti, A klasei), lai novērtētu, vai tiek izpildīti veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums). Validācijas monitorings ietver ar katru patogēnu grupu (baktērijas, vīrusi, protozoji) saistīto indikatormikroorganismu monitoringu. Izvēlētie indikatormikroorganismi ir šādi: patogēniskām baktērijām — E. coli; patogēniskiem vīrusiem — F-specifiskie kolifāgi, somatiskie kolifāgi vai kolifāgi; protozojiem — Clostridium perfringens sporas vai sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas. Izvēlēto indikatormikroorganismu validācijas monitoringa veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums) ir norādīti 4. tabulā, un tie ir jāsasniedz pārgūšanas stacijas iekārtas izejas punktā (atbilstības punktā), ņemot vērā koncentrācijas neattīrītajos notekūdeņos, kas ieplūst komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā. Vismaz 90 % no validācijas paraugiem sasniedz vai pārsniedz veikuma mērķrādītāju. [Gr. 114]

Ja bioloģiskais indikators neattīrītos notekūdeņos nav pietiekamā daudzumā, lai sasniegtu log10 samazinājumu, šāda bioloģiskā indikatora neesamība neattīrītajos notekūdeņos nozīmē to, ka ir ievērotas validācijas prasības. Atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, veicot analītisku kontroli, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā. [Gr. 115]

4. tabula. Lauksaimnieciskajai apūdeņošanai domātā pārgūtā ūdens validācijas monitorings

Pārgūtā

ūdens kvalitātes

klase

Indikatormikroorganismi(*)

Attīrīšanas ķēdes veikuma mērķrādītāji

(log10 samazinājums)

A

E. coli

≥ 5,0

Visi kolifāgi / F-specifiskie kolifāgi / somatiskie kolifāgi / kolifāgi (**)

≥ 6,0

Clostridium perfringens sporas/sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas(***)

≥ 5,0

(*) Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log10 samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0). Nacionālā veselības aizsardzības iestāde var noteikt papildu rādītājus, kas saistīti ar konkrēto gadījumu, ja ir pierādījumi par nepieciešamību nodrošināt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. [Gr. 116]

(**) Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi). Ja neattīrītos notekūdeņos “visi kolifāgi” nav pietiekošā daudzumā, atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā. [Gr. 117]

(***) Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log10 samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas. Ja neattīrītos notekūdeņos Clostridium perfringens nav pietiekošā daudzumā, atbilstību veikuma mērķrādītājam var noteikt, saskaitot veikumu, kas piešķirts individuāliem attīrīšanas posmiem, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem attiecībā uz vispāratzītiem standartprocesiem (piemēram, publicētie testēšanas pārskatu dati, konkrētu gadījumu analīze u. c.) vai balstoties uz laboratorijas testiem kontrolētos apstākļos inovatīvas attīrīšanas nolūkā. [Gr. 118]

Operators monitoringā izmantojamās analīzes metodes validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem nacionāliem vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu kvalitāti. Pārgūšanas stacijas operators nodrošina, ka validācijas monitoringam atlasītās laboratorijas īsteno kvalitātes vadības praksi atbilstoši ISO/IEC-17025 standartam. [Gr. 119]

II PIELIKUMS

a)  Būtiskākie riska pārvaldības uzdevumi [Gr. 120]

-1.  Veikt paredzētās pārgūšanas iekārtas īstenojamības analīzi, kurā ņem vērā vismaz iekārtas attīstības izmaksas saistībā ar teritoriālo pieprasījumu pēc pārgūta ūdens, potenciālajiem galalizmantotājiem un vajadzības pēc ūdens, kas attīrīts ar šo iekārtu, un izvērtē iekārtā ieplūstošo apstrādāto notekūdeņu kvalitāti. [Gr. 121]

1.  Aprakstīt ūdens atkalizmantošanas sistēmu no notekūdeņu ieplūšanas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā līdz izmantošanas punktam, tostarp norādīt notekūdeņu avotus, attīrīšanas posmus un tehnoloģijas pārgūšanas stacijā, padeves un uzkrāšanas infrastruktūru, paredzēto izmantojumu, izmantošanas vietu un piegādājamos pārgūtā ūdens daudzumus. Šā uzdevuma mērķis ir sagatavot detalizētu aprakstu par ūdens atkalizmantošanas sistēmu kopumā.

2.  Identificēt potenciālos apdraudējumus, jo īpaši piesārņotāju un patogēnu klātbūtni, un bīstamu notikumu (attīrīšanas atteices, nejaušas noplūdes vai kontaminācija aprakstītajā ūdens atkalizmantošanas sistēmā) iestāšanās potenciālu.

3.  Identificēt vides, populācijas un indivīdus, ko apdraud tieša vai netieša eksponētība identificētajiem potenciālajiem apdraudējumiem, ņemot vērā gan specifiskus vidiskos faktorus (piem., vietējā hidroģeoloģija, topoloģija, augsnes tips, ekoloģija), gan ar kultūraugiem un lauksaimniecisko praksi saistītos faktorus. Visos notekūdeņu atkalizmantošanas sistēmas posmos ņem vērā veselības risku novērtējumu, tostarp apdraudējuma identificēšanu, devas–atbildes reakciju, eksponētības novērtējumu un riska raksturojumu. Jāapsver arī ūdens pārguves operāciju, iespējamās neatgriezeniskās tādu kā sadale, uzglabāšana un izmantošana, iespējamā neatgriezeniskā vai ilgtermiņa negatīvās sekas. negatīvā ietekme uz vidi vai veselību, tostarp iespējamā negatīvā ietekme uz ekoloģisko caurplūdumu. [Gr. 122]

4.  Veikt riska novērtējumu, kas aptver gan vidiskos riskus, gan riskus cilvēka un dzīvnieku veselībai, ņemot vērā identificēto potenciālo apdraudējumu raksturu, identificētās vides, populācijas un indivīdus, ko apdraud tieša vai netieša eksponētība identificētajiem potenciālajiem apdraudējumiem, apdraudējumu iespējamās ietekmes smagumu, kā arī visus attiecīgos Savienības un nacionālos tiesību aktus, norāžu dokumentus un minimālās prasības, kas saistītas ar pārtikas un barības nekaitīgumu un darba aizsardzību, un vides jomā noteiktos mērķus. Riska novērtēšanā var izmantot kvalitatīvus pētījumus. Riska raksturošanai piemītošo zinātnisko nenoteiktību ņem vērā saskaņā ar piesardzības principu. [Gr. 123]

Riska novērtējums sastāv no šādiem elementiem.

a)  Vidisko risku novērtējums, tostarp visi šie elementi:

i.  apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā prognozētais bezietekmes līmenis (PNEL);

ii.  eksponētības potenciālā diapazona novērtējums;

iii.  riska raksturojums.

b)  Cilvēka veselību apdraudošo risku novērtējums, tostarp visi šie elementi:

i.  apdraudējumu rakstura konstatācija, tostarp attiecīgā gadījumā devas–atbildes reakcijas sakarība, sadarbībā ar veselības iestādēm; [Gr. 124]

ii.  devas vai eksponētības potenciālā diapazona novērtējums;

iii.  riska raksturojums.

Riska novērtējumā ņem vērā izpilda vismaz šādas prasības un pienākumus: [Gr. 125]

c)  prasība samazināt un novērst ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK;

d)  pienākums nodrošināt, ka aizsargājamās dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas atbilst Direktīvas 98/83/EK prasībām;

e)  prasība izpildīt Direktīvā 2000/60/EK nospraustos vidiskos mērķus;

f)  prasība novērst pazemes ūdeņu piesārņojumu saskaņā ar Direktīvu 2006/118/EK;

g)  prasība izpildīt Direktīvā 2008/105/EK nospraustos vidiskās kvalitātes standartus prioritārajām vielām un dažiem citiem piesārņotājiem;

h)  prasība izpildīt vidiskās kvalitātes standartus, kas attiecībā uz nacionālā līmenī nozīmīgiem piesārņotājiem (t. i., upju baseiniem specifiskiem piesārņotājiem) noteikti Direktīvā 2000/60/EK;

i)  prasība izpildīt Direktīvā 2006/7/EK noteiktos peldūdeņu kvalitātes standartus;

j)  prasības par vides, īpaši augsnes, aizsardzību gadījumos, kad lauksaimniecībā tiek izmantotas notekūdeņu dūņas, saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK;

k)  pārtikas produktu higiēnas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004 un Komisijas Vadlīnijās par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu;

l)  barības higiēnas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 183/2005;

m)  prasība izpildīt attiecīgos mikrobioloģiskos kritērijus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2073/2005;

n)  prasības attiecībā uz kontaminantu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1881/2006;

o)  prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem pārtikā un barībā, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 396/2005;

p)  dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas Regulās (EK) Nr. 1069/2009 un (ES) Nr. 142/2011.

b)  Nosacījumi attiecībā uz papildu prasībām

5.  Ja tas ir vajadzīgi un lietderīgi, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības pienācīgu aizsardzību, norādīt ūdens kvalitātes un monitoringa prasības, kas ir papildus I pielikumā noteiktajām vai stingrākas par tām.

Atkarībā no 4. punktā minētā riska novērtējuma iznākuma Šādas papildu prasības var jo īpaši attiekties uz:

a)  smagajiem metāliem;

b)  pesticīdiem;

c)  dezinfekcijas blakusproduktiem;

d)  zālēm;

da)  mikroplastmasas klātbūtni;

e)  citām bažas raisošām vielām; citiem piesārņotājiem, kas izrādījušies nozīmīgi saskaņā ar vietējā līmenī veiktām ar vidi un sabiedrības veselību saistītām analīzēm;

f)  rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. [Gr. 127]

c)  Preventīvi pasākumi [Gr. 128]

6.  Identificēt preventīvos pasākumus, kas jau ir ieviesti vai būtu ieviešami, lai visus identificētos riskus varētu pienācīgi pārvaldīt.

Šādi preventīvie pasākumi var būt:

a)  piekļuves kontrole;

b)  papildu dezinfekcija vai piesārņotāju aizvākšanas pasākumi;

c)  specifiska apūdeņošanas tehnoloģija, kas mazina aerosolu veidošanās risku (piem., pilienveida apūdeņošana);

d)  atbalsts patogēnu iznīkšanai pirms ražas novākšanas;

e)  minimālo drošības atstatumu noteikšana.

1. tabulā ir norādīti potenciāli relevantie specifiskie preventīvie pasākumi.

1. tabula. Specifiskie preventīvie pasākumi

Pārgūtā

ūdens kvalitātes

klase

Specifiskie preventīvie pasākumi

A

—  Cūkas nedrīkst nonākt saskarē ar lopbarību, kas audzēta, apūdeņojot ar pārgūtu ūdeni, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami dati, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā riskus iespējams pārvaldīt.

B

—  Aizliegts ievākt laistīšanā saslapinātu vai zemē nokritušu ražu.

—  Piena govis laktācijas periodā nelaiž ganībās, iekams tās nav nožuvušas.

—  Pirms iepakošanas barība ir jāizžāvē vai jāieskābē.

—  Cūkas nedrīkst nonākt saskarē ar lopbarību, kas audzēta, apūdeņojot ar pārgūtu ūdeni, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami dati, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā riskus iespējams pārvaldīt.

C

—  Aizliegts ievākt laistīšanā saslapinātu vai zemē nokritušu ražu.

—  Ganību dzīvniekus nelaiž ganībās piecas dienas pēc pēdējās apūdeņošanas.

—  Pirms iepakošanas barība ir jāizžāvē vai jāieskābē.

—  Cūkas nedrīkst nonākt saskarē ar lopbarību, kas audzēta, apūdeņojot ar pārgūtu ūdeni, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami dati, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā riskus iespējams pārvaldīt.

D

—  Aizliegts ievākt laistīšanā saslapinātu vai zemē nokritušu ražu.

7.  Nodrošināt, ka ir ieviestas pienācīgas kvalitātes kontroles sistēmas un procedūras, tostarp pārgūtā ūdens monitorings attiecībā uz relevantajiem parametriem, un ka ir ieviestas pienācīgas iekārtu apkopes programmas.

8.  Nodrošināt, ka ir ieviestas tādas vidiskā monitoringa sistēmas, ar ko var konstatēt jebkādu ūdens atkalizmantošanas negatīvo ietekmi, un nodrošināt, ka tiek saņemta monitoringā gūtā informācija un ka visi procesi un procedūras tiek pienācīgi validēti un dokumentēti.

Pārgūšanas stacijas operatoram ieteicams izveidot un uzturēt ISO 9001 vai līdzvērtīgu kvalitātes vadības sistēmu.

8.a  Nodrošināt, ka pārgūšanas iekārta ir aprīkota ar alternatīviem līdzekļiem to apstrādāto notekūdeņu novadīšanai, kuri netiek izmantoti atkal. [Gr. 129]

9.  Nodrošināt, ka ir ieviesta pienācīga incidentu un ārkārtas situāciju pārvaldības sistēma, tostarp kārtība, kā visas skartās puses pienācīgi informēt par šādu notikumu, un uzturēt regulāri atjauninātu ārkārtas situāciju plānu.

9.a  Nodrošināt, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūra ir nodalīta un uzbūvēta tā, ka tā novērš cilvēka patēriņam paredzēta ūdens piegādes un sadales sistēmas piesārņošanas risku. [Gr. 130]

9.b  Nodrošināt, ka pārgūta ūdens sadales infrastruktūra ir atbilstoši iezīmēta un ka gadījumos, kad tā ir uzbūvēta, izmantojot atklātus pārvadus, tā ir atbilstoši aprīkota ar pietiekami redzamām zīmēm, tostarp tad, ja šie notekūdeņi tiek jaukti ar ūdeni no citiem izcelsmes avotiem. [Gr. 131]

9.c  Nodrošināt, ka starp dažādajiem ķēdes dalībniekiem ir izveidoti koordinācijas mehānismi, lai garantētu pārgūta ūdens drošu sagatavošanu un izmantošanu. [Gr. 132]

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 353. lpp.
(3)OV C ...
(4)OV C 86, 7.3.2019., 353.lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(7)Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
(8)COM(2012)0673.
(9)COM(2007)0414.
(10) OV C 9 E, 15.1.2010., 33. lpp.
(11)COM(2015)0614.
(12) Direktīvā (ES) .../... par dzeramā ūdens kvalitāti (OV ...).
(13) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).
(14)Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).
(15)Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(25)Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).
(26)Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
(27)Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(29)OV L 124, 17.5.2005, 4. lpp.
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(31)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(32)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(33)Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).


Lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšana un tirgus uzraudzība ***I
PDF 128kWORD 43k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza un labo Regulu (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (COM(2018)0289 – C8-0183/2018 – 2018/0142(COD))
P8_TA(2019)0072A8-0318/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0289),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0183/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 16. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0318/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

P8_TC1-COD(2018)0142


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/519.)

(1) OV C 440, 6.12.2018., 104. lpp.


Vienotā tirgus, uzņēmumu konkurētspējas un Eiropas statistikas programma ***I
PDF 465kWORD 128k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826 (COM(2018)0441 – C8-0254/2018 – 2018/0231(COD))
P8_TA(2019)0073A8-0052/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0441),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 114., 173. un 338. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0254/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0052/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

P8_TC1-COD(2018)0231


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 114. pantu, 173. pantu un 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Iekšējais tirgus ir Savienības stūrakmens. Jau kopš pirmsākumiem tas devis nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā. Tas radījis jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un stiprinājis to rūpniecisko konkurētspēju, un tam būtu jāturpina sniegt vienlīdz liels labums visiem iedzīvotājiem. Iekšējais tirgus ir veicinājis darbvietu radīšanu un patērētājiem piedāvājis plašākas izvēles iespējas par zemākām cenām, vienlaikus garantējot piedāvāto preču un pakalpojumu augstāku kvalitāti. Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks lielākas tirgus integrācijas un spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanā. Laikā, kad pasaulē palielinās globalizācija, iekšējais tirgus ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un vērtīgākais aktīvs, laikā, kad pasaulē palielinās globalizācija kā arī pamatelements sekmīgas pārejas nodrošināšanā uz resursu ziņā efektīvu, energoefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, lai reaģētu uz pieaugošo spiedienu, ko rada klimata pārmaiņas. [Am. 1]

(2)  Iekšējam tirgum ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties strauji mainīgai digitālās revolūcijas un globalizācijas videi. Jauna digitālo inovāciju ēra joprojām sniedz iespējas un priekšrocības ekonomikā un ikdienas dzīvē, jo īpaši uzņēmumiem un privātpersonām, rada jaunus produktus un uzņēmējdarbības modeļus, taču vienlaikus ir izaicinājums attiecībā uz regulējumu un izpildi, un patērētāju aizsardzību un drošumu. [Am. 2]

(3)  Iekšējā tirgus darbības pamatu veido pamatīgs Savienības tiesību aktu kopums. Konkrētāk, tie reglamentē konkurētspēju, savstarpēju atzīšanu, standartizāciju, patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus uzraudzību un pārtikas piegādes ķēdes regulējumu, taču arī nosaka noteikumus uzņēmējdarbībai, tirdzniecībai un finanšu darījumiem, kā arī tādas godīgas konkurences veicināšanai, kura nodrošina iekšējā tirgus darbībai nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus, sniedzot labumu patērētājiem un uzņēmumiem. [Am. 3]

(4)  Tomēr joprojām pastāv un turklāt rodas jauni nepamatoti, diskriminējoši un nesamērīgi šķēršļi iekšējā tirgus netraucētai darbībai joprojām pastāv, turklāt rodas jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis — ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt to iedarbīgumu. Uzņēmumu un patērētāju iespējas ierobežo pastāvošo noteikumu neatbilstoša piemērošana, šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai apritei un zems pārrobežu publiskā iepirkuma līmenis. Šādu šķēršļu novēršana galu galā šis ir jautājums par iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai un tās spējai panākt rezultātus, kā arī spējai radīt izaugsmi un darbvietas, turklāt aizsargājot sabiedrības intereses. [Am. 4]

(5)  Pašlaik ir vairākas programmas Savienības darbībai tādās jomās kā uzņēmumu(tostarp, jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu) konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, patērētāji un tiešie lietotāji galalietotāji un finanšu pakalpojumu politikas veidošana, kā arī pārtikas piegādes ķēde. Dažas papildu aktivitātes ir finansētas tieši no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām. Ir jāracionalizē un jāizmanto sinerģija starp dažādām darbībām un jāparedz elastīgāks, pārredzamāks, vienkāršāks un dinamiskāks satvars tādu aktivitāšu finansēšanai, kuru mērķis ir iespējami izmaksefektīvi panākt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Tāpēc jāizveido jauna programma, kas apvieno aktivitātes, kuras iepriekš finansētas saskaņā ar šīm citām programmām un citām attiecīgām budžeta pozīcijām, ņemot vērā pieredzi, kas gūstama no jau pastāvošu programmu īstenošanas. Programmā, izvairoties no pārklāšanās ar saistītajām Savienības programmām un darbībām, būtu jāietver arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu. [Am. 5]

(6)  Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu reglamentē atsevišķa Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013(6). Lai Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā nodrošinātu nepārtrauktību, jaunajā Programmā būtu jāiekļauj arī aktivitātes, kuras aptver pašreizējā Eiropas Statistikas programma, nodrošinot satvaru Eiropas statistikas vākšanai, kā arī izstrādei, apkopošanai, pareizai lietošanai, piemērošanai un izplatīšanai. Ar jauno Programmu Eiropas statistikai būtu jāiedibina tāds finansēšanas satvars, lai būtu iegūstama augsti kvalitatīva augstas kvalitātes, salīdzināma un drošticama Eiropai veltīta statistika, tostarp tādās jomās kā tirdzniecība un migrācija, uz kuru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu varētu balstīties Savienības rīcībpolitiku politikas nostādņu izstrāde, īstenošana, pārraudzība un izvērtēšana. [Gr. 6]

(7)  Tāpēc ir lietderīgi izveidot Iekšējā Vienotā tirgus programmu, lai stiprinātu iekšējo tirgu un uzlabotu tā darbību tādās jomās kā uzņēmumu, tostarp jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurentspējas konkurētspēja un ilgtspēja, standartizācija, tirgus uzraudzība, patērētāju aizsardzība, pārtikas piegādes ķēde un Eiropas statistikas programmu statistika (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz septiņu gadu ilgu darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam. [Gr. 7]

(8)  Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pareizas darbības pamatā esošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde. Programmai būtu jāatbalsta tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem: uzņēmumiem, iedzīvotājiem (tostarp patērētājiem un darbiniekiem), pilsoniskajai sabiedrībai un publiskajām varas iestādēm. Šajā nolūkā Programmai būtu jānodrošina uzņēmumu, sevišķi MVU jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp tūrisma jomā, konkurētspēja un ilgtspēja, kā arī jāatbalsta patērētāju tiesību aizsardzības un drošuma noteikumu un vides un sociālo standartu izpilde un jāveido uzņēmumu un privātpersonu izpratne, nodrošinot pareizos instrumentus, atbilstīgu informāciju un palīdzību, zināšanas un kompetenci, ar kuru palīdzību pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus un vairāk piedalīties Savienības rīcībpolitikas politikas veidošanā. Turklāt Programmai būtu jācenšas uzlabot regulatīvo un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot apmācības programmas, paraugprakses apmaiņu, veidojot zināšanu un kompetenču bāzes, tostarp izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu. Programmai būtu arī jāatbalsta tādu augsti kvalitatīvu augstas kvalitātes starptautisko standartu izstrāde, kuri ir Savienības tiesību aktu īstenošanas pamatā. Šis darbs ietver arī standartu noteikšanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības kapitāla tirgu caurredzamībā pārredzamībā un labā funkcionēšanā un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanā. Programmai būtu jāatbalsta noteikumu izstrāde un standartu noteikšana, arī nodrošinot pēc iespējas plašāku visu ieinteresēto personu iesaistīšanos. Vienam no Programmas mērķiem vajadzētu būt arī atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi, augstā līmenī nodrošinot cilvēka, dzīvnieku un augu veselību pārtikas piegādes ķēdē un dzīvnieku labturības uzlabošanu. [Gr. 8]

(9)  Mūsdienīgs iekšējais tirgus, kas balstīts uz taisnīguma, pārredzamības un savstarpējas uzticēšanās principiem, veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz uzlabot iekšējā tirgus norišu, tostarp jaunu tehnoloģiju attīstības radītās ietekmes, uzraudzību, konstatēt un novērst atlikušos nepamatotos, diskriminējošos un nesamērīgos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko regulējumu, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp sadarbīgās ekonomikas modeļiem un sociālajai uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa sociālo aizsardzību, arī uzņēmējiem. [Gr. 9]

(10)  Izmantojot preventīvus mehānismus, pieņemot kopīgus noteikumus un standartus, un — kur Savienības noteikumu nav — piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, normatīvie šķēršļi iekšējā tirgū ir novērsti daudziem rūpnieciskiem ražojumiem. Jomās, kurās Savienības tiesību aktu nav, ir savstarpējās atzīšanas princips, kas nozīmē, ka precēm, kuras tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, ir brīva aprite un tās var pārdot citā dalībvalstī, ja vien attiecīgajai dalībvalstij nav pamata iebilst pret šo preču tirdzniecību un ja šāds ierobežojums nav diskriminējošs, ir balstīts uz leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantā vai atzīts Tiesas judikatūrā, un atbilst sasniedzamajam mērķim. Tomēr uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem apgrūtina savstarpējās atzīšanas neadekvāta piemērošana, piemēram, nepamatoti vai nesamērīgi ierobežojumi. Par spīti preču tirgus augstajai integrētībai šādi tiek zaudētas iespējas ekonomikai kopumā. Pārskatot Regulu (ES) Nr. xxx/2018 par savstarpēju atzīšanu, tiks stimulēti ekonomikas ieguvumi šajā jomā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas uzlabot savstarpējās atzīšanas piemērošanu preču jomā, pilnībā izmantojot tās potenciālu, un samazināt tirgū ieviestu nelikumīgu un neatbilstīgu preču skaitu, piedāvājot mērķtiecīgu izpratnes veidošanu un apmācību, atbalstot produktu informācijas punktus, veicinot kompetento iestāžu ciešāku sadarbību savstarpējās atzīšanas jomā un stiprinot tirgus uzraudzību. [Gr. 10]

(11)  Jaunas tiesiskās un izpildes problēmas attiecas uz strauji mainīgu digitālās revolūcijas vidi un ir saistītas ar tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, datu aizsardzība un privātums, lietu internets vai mākslīgais intelekts un ar to saistītie ētikas standarti. Nodarīta kaitējuma gadījumā būtiski nepieciešami ir stingri noteikumi par preču drošumu un skaidrība attiecībā uz atbildību, kā arī noteikumu stingra piemērošana, lai nodrošinātu rīcībpolitiskus politiskus risinājumus, kas Eiropas iedzīvotājiem, tostarp patērētājiem un uzņēmumiem, dod iespēju šādus noteikumus izmantot. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt inovāciju stimulējoša Savienības ražojumatbildības režīma ātru pielāgošanu un labāku izpildi, vienlaikus garantējot lietotāju drošumu un drošību. [Gr. 11]

(12)  Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu preču laišana tirgū atbilstīgu preču ražotājus atbīda sliktākās pozīcijās un var apdraudēt apdraud Savienības iedzīvotājus un patērētājus neatkarīgi no tā, vai preces tiek laistas tirgū, izmantojot tradicionālus vai elektroniskus līdzekļus, un vai tās ražotas Savienībā vai tiek ievestas no trešām valstīm. Daudzi Uzņēmēji, kuri tirgo atbilstīgus ražojumus, saskaras ar konkurenci, ko izkropļo uzņēmēji, kuri neievēro noteikumus vai nu nepietiekamu zināšanu dēļ, vai apzināti, lai iegūtu konkurences priekšrocības, neievēro noteikumus. Tirgus uzraudzības iestādēm bieži vien nepietiek finansiālo līdzekļu un to darbība apstājas pie valsts robežas, turpretim uzņēmēji tirgojas Savienības vai pat pasaules mērogā. Konkrētāk, e-komercijas gadījumā tirgus uzraudzības iestādēm ir ļoti grūti atklāt no trešām valstīm importētus neatbilstīgus ražojumus, noteikt atbildīgo juridisko personu tiesību subjektu šo valstu jurisdikcijā un veikt risku novērtējumus vai drošības pārbaudes, jo nav iespējama fiziska piekļuve ražojumiem. Tādēļ Programmai būtu jātiecas nostiprināt ražojumu atbilstību, nodrošinot pareizus stimulus stiprinot tirgus uzraudzību, paredzot skaidrus, pārredzamus un vispusīgus noteikumus uzņēmējiem, uzlabojot informētību par piemērojamajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz ražojumu drošumu, pastiprinot atbilstības pārbaudes, tostarp sistemātiski pārbaudot ražojumu paraugus, kas pārstāv ievērojamu daļu no katra tirgū laisto ražojumu veida, un veicot tirgus uzraudzības iestāžu organizētus kontrolpirkumus, kā arī veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm. Programmai būtu arī jāpalīdz konsolidēt līdzšinējo tirgus uzraudzības aktivitāšu satvaru, rosināt dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes uz kopīgām darbībām, uzlabot informācijas apmaiņu un veicināt tirgus uzraudzības aktivitāšu konverģenci un ciešāku integrāciju, jo īpaši nodrošinot, ka tiek stingri piemēroti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858(7) ieviestie jaunie noteikumi, lai izvairītos no tā, ka Eiropas iedzīvotājiem tiek tirgoti neatbilstīgi ražojumi. Tādējādi Programmai būtu jāstiprina tirgus uzraudzības iestāžu spējas visā Savienībā un jāveicina lielāka dalībvalstu vienādība, nodrošinot to, ka iekšējais tirgus sniedz vienlīdz lielu labumu ekonomiskās labklājības un ilgtspējīgas izaugsmes ziņā, vienlaikus pielāgojoties dalībvalstu īpašajām vajadzībām. [Gr. 12]

(13)  Ražojumu drošums ir kopīgas rūpes. Atbilstības izvērtēšanas struktūras verificē, vai pirms laišanas tirgū ražojumi atbilst drošuma prasībām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūras būtu uzticamas un kompetentas. Savienība ir ieviesusi atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas sistēmu, kas verificē to kompetenci, objektivitāti un neatkarību. Taču Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008(8) dalībvalstu līmenī ir īstenota ļoti atšķirīgi. Šīs atšķirības pastāv ne tikai attiecībā uz tirgus uzraudzības iestāžu kompetenču sadalījumu, bet arī attiecībā uz iekšējās koordinācijas mehānismiem valsts līmenī, tirgus uzraudzībai atvēlēto finanšu resursu izlietojuma līmeni, tirgus uzraudzības stratēģijām un pieejām, kā arī pilnvarām attiecībā uz neatbilstīgiem ražojumiem un sankciju apmēru pārkāpuma gadījumā, tādējādi izraisot Savienības saskaņošanas tiesību aktu sadrumstalotu izpildi. Šī sadrumstalotība ir novedusi pie tā, ka tirgus uzraudzība dažās valstīs ir stingrāka nekā citās, potenciāli samazinot tiesību aktu atturošo ietekmi un radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem dažās dalībvalstīs un preču drošuma līmeņa nelīdzsvarotību visā Savienībā. Pašlaik galvenais izaicinājums ir saglabāt akreditācijas sistēmas atbilstību jaunākajiem sasniegumiem un nodrošināt, ka visā Savienībā tā tiek piemērota vienādi stingri. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošinātu, lai atbilstības novērtēšanas struktūras joprojām atbilst normatīvo aktu prasībām, jo īpaši izmantojot trešās puses veiktu novērtējumu nolūkā uzlabot objektīvas un neatkarīgas procedūras, un pilnveidotu Eiropas akreditācijas sistēmu, jo īpaši jaunās rīcībpolitiskās politiskās jomās, atbalstot pārbaužu un sankciju vienveidību, kā arī Eiropas sadarbību akreditācijai (EA), kas minēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantā. [Gr. 13]

(14)  E-tirdzniecības attīstība varētu radīt zināmas problēmas saistībā ar tiešo lietotāju veselības un drošuma aizsardzību pret neatbilstīgiem ražojumiem. Kopš attīstījušies tiešsaistes tirdzniecības un tūrisma pakalpojumi, patērētāju tirgiem nav robežu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kas Savienībā dzīvo pastāvīgi, varētu izmantot pienācīgu līdzvērtīgu aizsardzību, importējot preces un pakalpojumus, ko piedāvā trešās valstīs bāzēti uzņēmēji. Tāpēc Programmai vajadzētu dot iespēju atbalstīt sadarbību ar attiecīgajām struktūrām trešās valstīs, kuras ir Savienības galvenie tirdzniecības partneri, saistībā ar informācijas apmaiņu par neatbilstīgiem ražojumiem, par jaunākajām zinātniskajām norisēm un jaunām tehnoloģijām, par jaunajiem riskiem un citiem ar kontroles darbībām saistītiem aspektiem. [Gr. 14]

(15)  Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu, tostarp gadījumos, kad tas atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, piemērojot arī citus kritērijus, nevis vienkārši zemāko cenu vai rentabilitāti, cita starpā ņemot vērā kvalitātes, vides, godīgas tirdzniecības un sociālos aspektus un veicinot lielas infrastruktūras iepirkumu konkursu sadalīšanu daļās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES(9), 2014/24/ES(10) un 2014/25/ES(11) publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko regulējumu attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Pareizi īstenoti publiskā iepirkuma noteikumi ir būtisks instruments, ar ko tiek stiprināts vienotais tirgus un veicināta Savienības uzņēmumu izaugsme un darbvietu skaita pieaugums. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, labāku MVU piekļuvi un mikrouzņēmumu piekļuves iepirkuma tirgiem caurredzamības atvieglošanu un uzlabošanu, jo īpaši sniedzot konsultatīvus pakalpojumus un nodrošinot apmācību, pārredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, nodrošinot atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem, sniedzot konsultācijas, cenšoties noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, stiprinot sadarbību starp valstu iestādēm un sākot pilotprojektus. [Gr. 15]

(16)  Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus, kuri aizvien vairāk ir orientēti uz digitalizāciju un pilnīgu pieejamību, un turpināt atbalstīt centienus e-pārvaldes jomā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu datu aizsardzību un privātumu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas, novatoriskākas metodes, jālikvidē lai likvidētu barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā, tostarp kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju ir vajadzīga piekļuve atjauninātai, precīzai un viegli saprotamai informācijai par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus skaidrojumi par administratīvajām formalitātēm, turklāt šīs formalitātes ir nepieciešams vienkāršot. Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, atbalstīt valsts iestādes šo mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Esošajiem iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem jau ir būtiska nozīme minēto mērķu sasniegšanas veicināšanā. Šajā sakarībā — un lai neatpaliktu no tehnoloģiju un tirgus attīstības, kā arī lai risinātu jaunās tiesiskās un izpildes problēmas, Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pārvaldības instrumentu kvalitātes, pamanāmības, pārredzamības un uzticamības uzlabošana. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, cita starpā būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests sistēma un vienotā tirgus rezultātu tablo apkopojums. [Gr. 16]

(17)  Programmai būtu jāatbalsta Savienības tiesiskā satvara izstrāde uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī līgumtiesību jomā, lai — turklāt nodrošinot aizsardzību uzņēmuma darbības skartajām ieinteresētajām personām — uzņēmējdarbību, jo īpaši MVU uzņēmējdarbību, padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku un lai būtu iespējams reaģēt uz jauniem rīcībpolitiskiem politiskiem izaicinājumiem. Tai būtu arī jānodrošina attiecīgā acquis pienācīga izvērtēšana, īstenošana un izpilde, jāinformē ieinteresētās struktūras, jāpalīdz tām un jāveicina informācijas apmaiņa šajā jomā. Programmai turklāt būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta skaidra un pielāgota datu ekonomikas un inovācijas tiesiskā satvara regulējuma izstrādi. Minētās iniciatīvas ir nepieciešamas, lai uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz līgumtiesībām un ārpuslīgumiskajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību un ētiku tādu jauno tehnoloģiju kontekstā, kā lietu internets, mākslīgais intelekts, robotika, 3D druka. Programmai vajadzētu būt vērstai uz datos balstītas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību privātumam, jo no šīs ekonomikas lielā mērā būs atkarīgs Savienības ekonomikas stāvoklis pasaules mēroga konkurencē. [Gr. 17]

(18)  Programmai būtu jāveicina arī, ka dalībvalstis pareizi un pilnīgi īsteno un piemēro Savienības tiesisko satvaru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī turpmāko rīcībpolitiku izstrāde jaunu problēmjautājumu risināšanai šajās jomās. Tai būtu jāatbalsta arī attiecīgas tādu Eiropas nozīmes starptautisko organizāciju darbības, kā, piemēram, Eiropas Padomes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pasākumu un terorisma finansēšanas apkarošanas izvērtēšanas ekspertu komiteja.

(19)  Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības jomā, ieskaitot ilgtspējīgas finanses, lielā mērā ir atkarīga no Savienības veiktajiem uz pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas pasākumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai būtu aktīvi jāiesaistās pastāvīgā finanšu tirgu un finansiālās stabilitātes pārraudzībā, novērtējot Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu piemērotību noteiktajiem mērķiem, nosakot iespējamās darbības jomas, kurās rodas jauni riski, un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas visā rīcībpolitikas ciklā. Šādas aktivitātes balstās uz analīžu sagatavošanu, pētījumiem, mācību materiāliem, aptaujām, atbilstības novērtēšanām, izvērtēšanām un statistiku, kā arī IT sistēmām un komunikāciju rīkiem.

(20)  Ņemot vērā, ka iekšējais tirgus, kā noteikts 3. pantā LESD Savienību, ietver sistēmu ir paredzēta noteikumu sistēma, kas nodrošina neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, Programmai būtu jāatbalsta jāsekmē Savienības konkurences politika, tīkli un sadarbība uzlabojot un stiprinot sadarbību ar plašāku ieinteresēto personu grupu saziņā un skaidrojumos par tiesībām, ieguvumiem un pienākumiem Savienības konkurences politikas sakarā. Eiropas Konkurences tīklu un valstu iestādēm un tiesām, šajā nolūkā cita starpā stiprinot starptautisko sadarbību, kā arī saikne informējot un skaidrojot Savienības konkurences politikā paredzētās tiesības, ieguvumus un pienākumus. Programmai jo īpaši būtu jāpalīdz Komisijai uzlabot tās veikto tirgus norišu analīzi un novērtēšanu, cita starpā plaši izmantojot nozaru pētījumus un sistemātiski apmainoties ar rezultātiem un paraugpraksi Eiropas Konkurences tīklā. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp starptautiskā līmenī, un jārada iespējas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētājiem, lai tie varētu gūt labumu no vienotā tirgus. [Gr. 18]

(21)  Programmai jo īpaši jārisina būtiskās sekas, ko konkurencei un iekšējā tirgus darbībai izraisa pastāvīgās pārmaiņas ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē, konkrētāk, datu apjoma eksponenciālais pieaugums un lietošana, ņemot vērā, ka uzņēmumi un to konsultanti aizvien biežāko izmanto mākslīgo intelektu, lielos datus, algoritmus un citus IT rīkus. Svarīgi arī, lai Programma atbalstītu tīklus un sadarbību plašāku un dziļāku saikņu veidošanu ar dalībvalstu iestādēm un tiesām, ņemot vērā, ka neizkropļota konkurence un iekšējā tirgus darbība ir izšķirīgi atkarīga no šo subjektu rīcības. Konkurences politikai ir īpaša nozīme tāda iespējama iekšējam tirgum nodarīta kaitējuma nepieļaušanā, kas izriet no pretkonkurences rīcības aiz Savienības robežām, tāpēc Programmai attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Visbeidzot, jāpaplašina informēšanas pasākumi, lai vēl vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu varētu pilnībā izmantot godīgas konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Jo īpaši ir nepieciešams ar pilsoniskās sabiedrības grupu iesaistes un attiecīgo tieši skarto ieinteresēto personu palīdzību nodemonstrēt Eiropas iedzīvotājiem Savienības konkurences politikas sniegtos taustāmos ieguvumus. [Gr. 19]

(22)  Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu. MVU ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kas veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, dod nodrošina divas trešdaļas darbvietu un vērā ņemami ievērojami sekmē tādu jaunu kvalitatīvu darbvietu rašanos radīšanu visās nozarēs, kurām ir reģionāla un vietēja dimensija, un tādējādi sekmē sociālo kohēziju. MVU ir būtiska nozīme centienos īstenot enerģētikas pārkārtošanu un sasniegt no Parīzes nolīguma izrietošos Savienības mērķus klimata jomā. Tāpēc Programmai būtu jāpalielina to spēja izstrādāt videi draudzīgus augstas kvalitātes ražojumus un pakalpojumus un jāatbalsta to centieni palielināt resursefektivitāti saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tādējādi Programma arī palīdz uzlabot Savienības MVU konkurētspēju globālajā tirgū. [Gr. 20]

(23)  Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Programmai jo īpaši būtu jārada atbilstoši apstākļi, lai ražošanas procesos ieviestu tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju, pievēršot uzmanību specifiskiem MVU veidiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātām personām, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāveltī arī potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, migrantiem vai uzņēmējiem, kas pieder pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti. [Gr. 21]

(23a)  Programmai būtu jāatbalsta un jāveicina inovācijas kultūra, attīstot ekosistēmu, kas spēj veicināt tādu jaunuzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu un inovatīvu MVU, izveidi un izaugsmi, kas spēj izturēt tādas vides izaicinājumus, kurā valda aizvien lielāka konkurence un vērojama aizvien straujāka uzņēmējdarbības attīstība. Lai būtiski pārveidotu inovāciju procesus, ir nepieciešams izveidot atvērtu inovācijas modeli ar pastiprinātu kopīgu pētniecību un zināšanu un intelektuālā īpašuma apmaiņu starp dažādām organizācijām. Tādēļ Programmai būtu jācenšas atbalstīt inovācijas procesu, iekļaujot jaunus sadarbīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tīklu veidošanu un zināšanu un resursu apmaiņu starporganizāciju kopienu satvarā. [Gr. 22]

(23b)  Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, īpašu uzmanību pievēršot darbībām, kas tiešā veidā dod labumu MVU un uzņēmumu tīkliem, un vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. [Gr. 23]

(24)  Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām piekļūt finansējumam, jo tiem trūkst informācijas, tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, tiem ir nepietiekams nodrošinājums vai tie gluži vienkārši ir nepietiekami informēti par pastāvošajiem mehānismiem, kas ir izveidoti, lai atbalstītu to darbību ES, valstu vai vietējā līmenī. Papildu sarežģījumus attiecībā uz finansējumu rada mikrouzņēmumu mazais izmērs un MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties, piem., digitalizācijas, internacionalizācijas un inovācijas darbībās un attīstot sava darbaspēka prasmes. Ierobežota piekļuve finansējumam negatīvi ietekmē uzņēmumu izveidi un izveidoto uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus mantošanas gadījumā. [Gr. 24]

(25)  Lai pārvarētu šīs tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka MVU turpina pildīt savas funkcijas kā Savienības ekonomikas konkurētspējas pamats un ilgtspējīgas ekonomikas dzinējspēks, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzīgs papildu atbalsts ar parāda un pašu kapitāla instrumentiem; šis atbalsts jāparedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu […](12) izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļā. Aizdevumu garantiju mehānisms, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013(13) ir izveidots bijušās programmas COSME satvarā, ir pierādījis, ka tam ir pievienotā vērtība, un gaidāms, ka tam būs pozitīva ietekme uz tas pozitīvi ietekmēs vismaz 500 000 MVU; tā pēctecību nodrošinās mehānisms, kas tiks izveidots fonda InvestEU MVU sadaļā. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš labākai saziņai un publiskām kampaņām, ar kurām tiktu vairota potenciālo labumguvēju informētība par Programmas pieejamību MVU. Lai veicinātu izpratni par Savienības veiktajām MVU atbalsta darbībām, darbībās, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Programmas, tostarp izmantojot starpniekus, būtu jāiekļauj Eiropas emblēma (karogs) un īsa norāde par to, ka atbalsts tiek sniegts no programmas COSME. [Gr. 25]

(26)  Programmas rīcībpolitikas mērķi tiks īstenoti arī, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU MVU sadaļā. Fonda InvestEU MVU sadaļā būtu jāparedz centrāls visaptverošs kontaktpunkts, kas sniegtu informāciju par Programmu ikvienā no dalībvalstīm, lai palielinātu līdzekļu pieejamību MVU un to informētību par šiem līdzekļiem. Tirgus neveiksmju vai suboptimālu ieguldījumu jomas situāciju risināšanai finansiālais atbalsts būtu jāizmanto samērīgi, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un būtu skaidri jāpiedāvā papildināmība un labāka sinerģija ar citām Eiropas programmām. Darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 26]

(26a)  Fonda InvestEU atbalstītajām darbībām, izmantojot ES vai dalībvalstu apakšstruktūru līdzekļus, nevajadzētu dublēt vai aizstāt privāto finansējumu, nedz arī kropļot konkurenci iekšējā tirgū, bet, ņemot vērā jau pastāvošās vietējās valsts un privātās garantijas sistēmas, tām būtu jāveicina to integrācija šajās sistēmās, par svarīgāko mērķi nosakot to, ka tiek uzlaboti un paplašināti faktiskie ieguvumi galasaņēmējiem, kas ir MVU Ieteikuma 2003/361/EK(14) nozīmē, lai panāktu pasākumu patiesu papildināmību. [Gr. 27]

(26b)  Papildus finansējuma pieejamībai izšķiroša nozīme ir arī prasmju pieejamībai, jo cita starpā vadības prasmes un zināšanas ir ļoti nozīmīgi faktori, lai MVU varētu piekļūt esošajiem līdzekļiem, ieviest inovācijas, konkurēt un augt. Tāpēc saskaņā ar fondu InvestEU paredzētā finanšu instrumentu īstenošana būtu jāpapildina ar pienācīgu mentorēšanas un apmācības sistēmu izstrādi un uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanu. [Gr. 28]

(27)  Programmai būtu jānodrošina iedarbīgs atbalsts MVU visā to dzīvesciklā, sniedzot palīdzību no projekta sagatavošanas līdz komercializācijai un piekļuvei tirgum, kā arī veicinot uzņēmumu tīklu izveidi. Tās pamatā vajadzētu būt unikālajām zināšanām un iegūtajām speciālajām zināšanām attiecībā uz MVU un rūpniecības un ekonomikas un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī lielajai pieredzei darbā ar Eiropas, nacionāla un reģionāla līmeņa ieinteresētajām personām. Šim atbalstam būtu jābalstās uz sekmīgo pieredzi, kas gūta Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, kurš kā vienas pieturas aģentūra palīdz MVU vienotajā tirgū un ārpus tā uzlabot konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību. Šis tīkls plāno turpināt sniegt pakalpojumus citu Savienības programmu, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020”, vārdā, izmantojot šo programmu finansiālos resursus. Tam būtu arī jāatbalsta MVU pārstāvju organizācijas līdzdalības uzlabošana tādu vienotā tirgus politikas iniciatīvu izstrādē kā publiskais iepirkums, standartizācijas procesi un intelektuālā īpašuma režīmi. Tīklam būtu arī jāpalielina darbību skaits, sniedzot mērķtiecīgākus padomus MVU, izstrādājot projektus un atbalstot tīklu veidošanu un tehnoloģisko un organizatorisko pāreju. Tīklam būtu arī jāuzlabo sadarbība un sakari ar citiem konsultāciju centriem, kas izveidoti digitālajā programmā un fondā InvestEU attiecībā uz piekļuvi finansējumam. Tīklā veicamajām darbībām, kuras paredzētas MVU, būtu arī jātiecas nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot darbības jomām un Savienības ģeogrāfiskajām daļām, kurās tīkli un starpnieku ieinteresētās personas negūst gaidītos rezultātus. Par rīku, ar kura palīdzību jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības un vadības pieredzi no viņiem piemeklēta pieredzējuša uzņēmēja no citas valsts, tādējādi gūstot iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, joprojām vajadzētu saglabāt arī jauno uzņēmēju veiksmīgo mentorēšanas shēmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”. Programmai būtu jācenšas attīstīt un paplašināt savu ģeogrāfisko pārklājumu un tādējādi, attiecīgā gadījumā papildinot citas Savienības iniciatīvas, uzņēmējiem plašākā klāstā piedāvāt piemērotu kontaktu iespējas. Lai palielinātu uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšanas pievienoto vērtību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem un tiem, kas vismazāk guvuši labumu no esošās programmas, un vietām, kurās uzņēmējdarbības kultūras attīstība joprojām ir ļoti zemā līmenī un saskaras ar lielākiem šķēršļiem. Būtu pēc iespējas jācenšas panākt līdzekļu pietiekami ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu. [Gr. 29]

(27a)  Būtu jāīsteno lielāki centieni, lai samazinātu administratīvo slogu un palielinātu programmu pieejamību nolūkā samazināt izmaksas, ar ko MVU un mikrouzņēmumi saskaras sarežģītā pieteikumu iesniegšanas procesa un dalības prasību dēļ. Dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja izveidot vienotu informācijas centru, kas funkcionētu kā vienots kontaktpunkts uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti izmantot Savienības līdzekļus. Izvērtēšanas procedūrai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākai un ātrākai, lai būtu iespējams laikus izmantot Programmas piedāvātos ieguvumus. [Gr. 30]

(28)  Stratēģisks MVU konkurētspējas atbalsta un paplašināšanas instruments ir klasteri, jo tie piedāvā uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, palielina rūpniecības un pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprina reģionu ekonomisko attīstību, radot kvalitatīvas darbvietas. Lai paātrinātu MVU izaugsmi, kopīgajām klasteru iniciatīvām būtu jāsasniedz kritiskā masa. Savienojot specializētās ekosistēmas, klasteri mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un tos labāk iekļauj Eiropas un pasaules mēroga stratēģiskajās vērtībķēdēs. Atbalsts būtu jāpiešķir starpvalstu partnerību stratēģiju izstrādei un tādu kopīgu darbību īstenošanai, ko atbalsta Eiropas Klasteru kopdarbības programma (ECCP). Ilgtspējīga partnerību veidošana būtu jāveicina, turpinot finansēšanu, ja ir sasniegti starpposma mērķrādītāji attiecībā uz sniegumu un līdzdalību. Tiešais atbalsts MVU ar klasteru organizāciju starpniecību būtu jānovirza šādām vajadzībām: progresīvo tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, mazoglekļa un resursu ziņā lietderīgāku risinājumu ieviešana, radošums un dizains, prasmju uzlabošana, talantu piesaiste, uzņēmējdarbības akcelerācija un internacionalizācija. Būtu jāpiesaista arī citi specializētie MVU atbalsta aktori, lai veicinātu rūpniecības pārveidi un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu. Programmai tādējādi vajadzētu veicināt izaugsmi un veidot saiknes ar Savienības (digitālās) inovācijas centriem, kā arī ar kohēzijas politikas un “Apvārsnis Eiropa” ieguldījumiem. Būs iespējams izpētīt arī sinerģiju ar programmu Erasmus. [Gr. 31]

(28a)  Programma var sekmēt attiecību veicināšanu un/vai uzlabošanu starp mikrouzņēmumiem, MVU un universitātēm, pētniecības centriem un citām iestādēm, kas iesaistītas zināšanu veidošanā un izplatīšanā. Šāda saikne varētu palīdzēt uzlabot uzņēmumu spēju risināt stratēģiskās problēmas, ko rada jaunā starptautiskā vide. [Gr. 32]

(28b)  MVU, ņemot vērā to mazāko izmēru, saskaras ar īpašiem šķēršļiem izaugsmei, un tiem ir lielas grūtības dažu savu saimniecisko darbību palielināšanā un paplašināšanā. Savienība ir sniegusi atbalstu, lai pastiprinātu darbības, kas vērstas uz inovāciju pētniecībā, galvenokārt izmantojot MVU instrumentu un nesen Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projektu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Pamatojoties uz MVU instrumenta darba metodēm un pieredzi, vienotā tirgus programmai būtu arī jāsniedz atbalsts MVU darbību paplašināšanai papildus jaunajai EIC, īpašu uzmanību pievēršot progresīvajai inovācijai programmā “Apvārsnis Eiropa”. Paplašinot MVU darbības saskaņā ar šo programmu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš, piemēram, tam, lai palīdzētu MVU paplašināties, izmantojot komercializēšanu, internacionalizāciju un tirgus virzītas iespējas. [Gr. 33]

(29)  Radošums un inovācijas, tehnoloģiskā un organizatoriskā pārveide, uzlabota ražošanas procesu ilgtspēja, jo īpaši resursu un energoefektivitātes ziņā, ir būtiski svarīgi Savienības rūpniecības vērtībķēžu konkurētspējai. Kā uzņēmējdarbības un rūpniecības nozaru modernizācijas katalizatori tie veicina gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr to plašāka izmantošana MVU joprojām nav pietiekami liela. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta mērķorientēti pasākumi, tīkli un partnerības, lai radošuma rosinātas inovācijas notiktu visos rūpniecības vērtībķēdes posmos. [Gr. 34]

(29a)  Atzīstot, ka programmas “Apvārsnis 2020” MVU instruments ir ārkārtīgi sekmīgi funkcionējis uzņēmējiem gan 1. posma, gan 2. posma dotācijās, palīdzot MVU attīstīties un virzīt savas biznesa idejas, kā arī veikt testēšanu un izstrādāt prototipus. Lai gan atlases process jau tā ir ļoti stingrs, daudzus ļoti labus projektus vienalga nav iespējams finansēt nepietiekamu finanšu resursu dēļ. Īstenošana Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) ietvaros ir bijusi ļoti efektīva. Minētā programma ir orientēta uz augsto tehnoloģiju projektiem, savukārt šīs Programmas metodika būtu jāpaplašina, ietverot visu veidu izvērses MVU. [Gr. 35]

(29b)  MVU paredzētajām darbībām vajadzētu būt vērstām arī uz nozarēm, kurām raksturīgs ievērojams izaugsmes un sociālais potenciāls un liela MVU proporcija. Tūrisms ir viena no Savienības ekonomikas nozarēm, kas sniedz būtisku devumu Savienības IKP un kur darbojas galvenokārt MVU. Savienībai būtu jāturpina un jāpalielina darbības šīs nozares īpatnību atbalstam. [Gr. 36]

(30)  Iekšējā tirgū svarīga nozīme ir Eiropas standartiem. Standarti ir ļoti svarīgi uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspējas nodrošināšanai. Tie ir arī būtisks instruments Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas politikas virzienu atbalstam vairākās tādās nozīmīgās jomās kā enerģētika enerģētikas pārkārtošana, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, resursu ilgtspējīga izmantošana un reciklēšana, inovācija, ražojumu drošums, patērētāju tiesību aizsardzība, darba ņēmēju drošība un darba apstākļi, kā arī iedzīvotāju novecošana, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrību kopumā. Tomēr, kā liecina pieredze, ir vajadzīgi uzlabojumi attiecībā uz standartu izstrādes ātrumu un savlaicīgumu un lielāki centieni būtu jāpieliek, lai labāk iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī patērētāju pārstāvjus. [Gr. 37]

(31)  Eiropas standartizācijas darbības reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012(15), un tās tiek īstenotas ar ilglaicīgu publiskā un privātā sektora partnerību, kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu minētajā regulā izvirzītos, kā arī Savienības standartizācijas politiku vispārīgo un nozaru mērķus.

(32)  Iekšējā tirgus darbībai, rezultatīvai kapitālafinanšu tirgu darbībai, kā arī finanšu pakalpojumu integrēto tirgu integrētā tirgus īstenošanai banku savienības un kapitāla tirgus savienības kontekstā būtiski nepieciešams ir labi funkcionējošs kopīgs finanšu pārskatu satvars. [Gr. 38]

(33)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002(16), Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), ko pieņēmusi Starptautisko Grāmatvedības standartu Padome, un saistītās interpretācijas, ko izdevusi SFPS interpretācijas komiteja, ir jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos piemērotu uzņēmumiem, kuru vērtspapīri Savienībā tiek kotēti regulētā tirgū, ja vien SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, arī prasībai, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES(17) 4. panta 3. punktā, un tiem jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā, izmantojot caurredzamu un demokrātiski atbildīgu procesu. Tādēļ SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tātad Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesā tiktu iegūti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā satvara prasībām. Tādēļ ir svarīgi iedibināt attiecīgus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(34)  Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības tiesību aktu prasībām un rīcībpolitikai, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir arī jānodrošina stabila EFRAG finansēšana un tādējādi jāpiešķir tai līdzekļi. EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz Komisijas tehnisku konsultēšanu par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu līdzdalību šādu SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un jāaizsargā Eiropas sabiedrības intereses, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, ņemot vērā SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Lai korporatīvo pārskatu izstrādē veicinātu inovācijas un paraugprakses attīstību, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupā (EFRAG) būtu jāizveido arī Eiropas Korporatīvo pārskatu laboratorija. Šajā forumā uzņēmumi un ieguldītāji var dalīties ar paraugpraksi, it īpaši nefinanšu pārskatu un ilgtspējības pārskatu jomā.

(35)  Obligātās revīzijas jomā Pārraudzības grupa — starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas pārraudzību, — 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu Uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstīgā procesā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK(18) 26. pantā. Ņemot vērā SRS ieviešanu Savienībā un PIOB svarīgo uzdevumu nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām, ir svarīgi nodrošināt attiecīgus PIOB finansēšanas pasākumus.

(36)  Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcībpolitikas politikas virzienus tā, lai mēģinātu nodrošināt to, ka iedzīvotāji, darbodamies kā patērētāji, var visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, un, to darot, bauda pienācīgu ar konkrētu darbību palīdzību nodrošinātu drošību un juridisko un ekonomisko interešu aizsardzību, palīdz nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un to, lai galvenā uzmanība iekšējā tirgū būtu pievērsta patērētājiem un viņu iespējām rīkoties kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem. Savienībai ir arī jānodrošina, lai patērētāju un ražojumu drošuma tiesību akti visur tiktu pareizi un vienādi īstenoti un lai uzņēmumiem iekšējā tirgū būtu vienlīdzīgi apstākļi ar godīgu konkurenci. Turklāt ir nepieciešams sniegt patērētājiem vairāk rīcības iespēju, mudināt viņus veikt ilgtspējīgas un apzinātas izvēles un palīdzēt viņiem šo izvēļu veikšanā, tādējādi līdzdarbojoties tādas ilgtspējīgas, energoefektīvas, resursefektīvas ekonomikas veidošanā, kas būtu arī aprites ekonomika. [Gr. 39]

(37)  Programmai būtu jātiecas palielināt patērētāju, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un varas iestāžu izpratni par Savienības tiesību aktiem patērētāju un drošuma jomā un dot patērētājiem un tos pārstāvošajām organizācijām iespējas rīkoties valstu un Savienības līmenī, proti, atbalstot Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC), kas ir sen izveidota un atzīta NVO, kura pārstāv patērētāju intereses saistībā ar visām attiecīgajām visiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem rīcībpolitikām, un Eiropas Apvienību patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), kas pārstāv patērētāju intereses saistībā ar standartizācijas jautājumiem. Līdztekus īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajām tirgus vajadzībām attiecībā uz ilgtspējīga patēriņa veicināšanu un mazaizsargātības novēršanu, un jo īpaši darbībām ar mērķi risināt ražojumu plānotā nolietojuma jautājumu un novērst neaizsargātību, kā arī problēmas, ko izraisa ekonomikas digitalizācijas digitalizācija, saistītie produkti, lietu internets, mākslīgā intelekta un algoritmu izmantošana vai jaunu jaunie patēriņa modeļu modeļi un uzņēmējdarbības modeļu izraisītām problēmām modeļi, proti, sadarbīgā ekonomika un sociālās uzņēmējdarbība. Programmai būtu jāatbalsta, ka tiek izstrādāta attiecīga informācija par tirgiem, rīcībpolitikas problēmjautājumiem, aktuālajiem jautājumiem attiecīgas tirgus informācijas izstrāde, tostarp darbības ar mērķi uzlabot ražojumu izsekojamību visā piegādes ķēdē, kvalitātes standartus visā Savienībā, kā arī risināt ražojumu divējādas kvalitātes problēmu, politikas problēmjautājumus, aktuālus jautājumus un mainīt uzvedību, kā arī jāatbalsta Savienības patēriņa tirgu rezultātu pārskatu publicēšana. [Gr. 40]

(38)  Programmai būtu jāatbalsta valstu kompetentās iestādes, tostarp tās, kas atbildīgas par ražojumu drošuma pārraudzību un sadarbojas jo īpaši bīstamām precēm paredzētajā Savienības ātrās brīdināšanas sistēmā. Tai arī būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK(19) un Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpilde attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu, kā arī jāatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un starptautiskā sadarbība starp attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un Savienībā. Programmai būtu jātiecas visiem patērētājiem un tirgotājiem nodrošināt lētu piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par dalības procesu tiesiskās aizsardzības iespējāmpasākumos. [Gr. 41]

(39)  Programmai būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls, kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā, pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. Šis 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK(20), un un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Eiropas Patērētāju centru tīkls var būt arī nozīmīgs informācijas avots par apgrūtinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī, un šāda informācija ir būtiska Savienības politikas veidošanai un patērētāju interešu aizsardzībai. Tādēļ Programmai būtu jādod iespēja veidot un uzlabot sinerģiju starp patērētāju pārstāvību vietējā un Savienības līmenī, lai uzlabotu patērētāju interešu aizstāvību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs. [Gr. 42]

(40)  Savienības patērētāju un tirgvedības tiesību atbilstības pārbaude, ko Komisija veica 2017. gada maijā, atklāja nepieciešamību uzlabot noteikumu izpildes nodrošināšanu un atvieglot tiesisko aizsardzību gadījumos, kur patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumi kaitējuši patērētājiem. Tā rezultātā Komisija 2018. gada aprīlī pieņēma “Uz patērētājiem orientētu jauno kursu”, lai cita starpā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem iekšējā tirgū attiecībā uz pārrobežu lietām, piemēram, neatbilstīgu ražojumu pārdošanu mehānisko transportlīdzekļu nozarē, ražojumu divējādas kvalitātes standartiem vai tādu pasažieru problēmām, kuri nonākuši grūtībās liela skaita lidojumu atcelšanas dēļ, panāktu stingrāku izpildes spēju dalībvalstīs, uzlabotu ražojumu drošību, pastiprinātu starptautisko sadarbību un pavērtu jaunas iespējas tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši izmantojot tiesīgo iestāžu pārstāvības prasības. Programmai vajadzētu būt vērstai uz to, lai atbalstītu patērētāju rīcībpolitiku politiku ar šādiem pasākumiem: izpratnes uzlabošana veicināšana, zināšanu palielināšana, darbībspējas spēju veidošana, patērētāju organizāciju un patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu apmaiņa ar paraugpraksi, kontaktu veidošana un tirgus izpētes attīstība, iekšējā tirgus darbībai attiecībā uz patērētājiem veltīto pierādījumu bāzes stiprināšana, IT sistēmas un saziņas līdzekļi, u. c. [Gr. 43]

(41)  Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība, un tādēļ tie būtu plašāk jāinformē par attiecīgajām tiesībām, riskiem un ieguvumiem. Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā. Programmai būtu jāpalīdz uzlabot to spēju līdzdarboties politikas veidošanā, tostarp sagatavojot un izplatot skaidru, pilnīgu un lietotājdraudzīgu informāciju par produktiem, kas tiek tirgoti finanšu tirgos. [Gr. 44]

(42)  Tāpēc Programmai būtu jāturpina atbalstīt īpašās darbības, uz kurām attiecas Spēju veidošanas programma 2017.–2020. gadam, ar ko pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju iesaistīšanos Savienības rīcībpolitikas politikas veidošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/826(21), kura turpināja 2012.–2017. gada izmēģinājuma programmu un sagatavošanas darbību. Tas nepieciešams, lai rīcībpolitikas politikas veidotājiem sagādātu tādu ieinteresēto personu viedokli, kas nav finanšu nozares profesionāļi, un nodrošinātu patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju galalietotāju interešu labāku pārstāvību. Programmai būtu pastāvīgi jāpilnveido sava metodika un paraugprakse par to, kā palielināt patērētāju un finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos, lai noteiktu jautājumus, kas attiecas uz Savienības politikas veidošanu, un nodrošinātu patērētāju intereses finanšu pakalpojumu jomā. Tam vajadzētu uzlabot būtu jāuzlabo finanšu pakalpojumu politiku politika, jo īpaši pateicoties labākai sabiedrības izpratnei par to, kādas problēmas ir saistītas ar finanšu regulējumu, un uzlabotai finanšpratībai. Šīs Programmas publiskie resursi būtu jākoncentrē uz to, kas ir svarīgi galalietotājiem, un jāizvairās no jebkāda veida tieša vai netieša finansiāla atbalsta komerciālām darbībām, ko piedāvā privāti finanšu uzņēmumi. [Gr. 45]

(43)  Pilotprojektā no 2012. līdz 2013. gadam un sagatavošanas darbībā no 2014. līdz 2016. gadam Komisija pēc ikgadēja atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķīra dotācijas divām organizācijām. Šīs divas organizācijas ir Finance Watch, kas ar Savienības dotācijām tika izveidota 2011. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem kā starptautiska bezpeļņas apvienība, un Better Finance, kas izveidojusies 2009. gadā aizsāktu procesu rezultātā, esošām Eiropas akcionāru apvienībām vairākkārt reorganizējoties un mainot zīmolvārdus. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 izveidotā spēju veidošanas programma šīs divas organizācijas norāda par vienīgajām labumguvējām. Tāpēc šīs organizācijas jāturpina līdzfinansēt no Programmas. Tomēr minētā finansēšana būtu jāpārskata. Šajā sakarībā būtu jāatgādina, ka gadījumā, ja Spēju veidošanas programma un atbilstīgais finansējums tiek attiecināti arī uz laikposmu pēc 2020. gada un ja parādās citi iespējami labumguvēji, uzaicinājumam iesniegt pieteikumus vajadzētu būt atvērtam jebkurām citām organizācijām, kuras atbilst kritērijiem un dod ieguldījumu Programmas mērķu sasniegšanā, un tam jānotiek saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826. [Gr. 46]

(44)  Lai aizsargātu patērētājus un lai iekšējais tirgus varētu efektīvi un netraucēti darboties, ar pārtikas un barības piegādes ķēdes starpniecību nepieciešams nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni. Droša un ilgtspējīga lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēde ir sabiedrības un iekšējā tirgus priekšnoteikums. Kā liecina nesenie negadījumi, piemēram, 2017. gadā konstatētais ar fipronilu piesārņotu olu negadījums un 2013. gada skandāls ar zirga gaļu, pārrobežu veselības krīzes, piemēram saistībā ar putnu gripu vai Āfrikas cūku mēri, un ar pārtiku saistīta sabiedrības izbīļa gadījumi traucē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot personu un preču apriti un traucējot ražošanu. Ārkārtīgi svarīgi ir novērst pārrobežu veselības krīzes un ar pārtiku saistīta sabiedrības izbīļa gadījumus. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta konkrētas darbības, piemēram, ārkārtas pasākumu paredzēšana tādu krīzes un neparedzamu notikumu gadījumā, kas ietekmē dzīvnieku un augu veselību, un tāda mehānisma izveide, ar kuru var tieši piekļūt Savienības rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai ātrāk, efektīvāk un iedarbīgāk novērstu ārkārtas situācijas.. [Gr. 47]

(45)  Savienības tiesību aktu vispārīgais mērķis attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi ir palīdzēt šajā ķēdē augstā līmenī nodrošināt garantēt cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, atbalstīt dzīvnieku labturības standartu uzlabošanu, augstā līmenī aizsargāt patērētāju tiesības un nodrošināt to informētību un augstā līmenī aizsargāt vidi, tostarp saglabāt bioloģisko daudzveidību, turklāt gādājot par ilgtspējīgāku Eiropas pārtikas un barības ražošanu, samazinot pārtikas atkritumus, visā Savienībā paaugstinot produktu kvalitātes standartus, uzlabojot Savienības pārtikas un barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi. [Gr. 48]

(46)  Ņemot vērā, ka ar augstu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē saistītajām darbībām ir īpašs raksturs, šajā regulā jāparedz īpaši atbalsttiesīguma kritēriji dotāciju piešķiršanā un publiskā iepirkuma izmantošanā. Jo īpaši, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom)(22) (“Finanšu regula”), un taisot izņēmumu tās principam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, ārkārtas pasākumu steidzamības un neparedzamības dēļ šo pasākumu izmaksas būtu jāuzskata par attiecināmām izmaksām, un tajās būtu jāiekļauj arī izmaksas, kas radušās sakarā ar aizdomām par slimības sastopamību vai kaitīga organisma klātbūtni, ja vien minētā sastopamība vēlāk ir apstiprināta un paziņota Komisijai. Komisijai attiecīgas budžeta saistības būtu jāuzņemas un attiecināmo izdevumu maksājums jāveic pēc juridisko saistību parakstīšanas un pēc dalībvalstu iesniegto maksājuma pieteikumu novērtēšanas. Izmaksas arī būtu attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem, kas veikti, ja, trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemēs un teritorijās esot sastopamām vai izvēršoties noteiktām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, ir radies tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam, kā arī attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem vai citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai Savienībā atbalstītu augu veselības statusu; [Gr. 49]

(47)  Dalībvalstu Ņemot vērā arvien vairāk globalizētās pārtikas piegādes ķēdes, dalībvalstu veiktas oficiālas kontroles ir svarīgs instruments, kas nepieciešams, lai verificētu un pārraudzītu attiecīgo Savienības prasību īstenošanu, ievērošanu un izpildīšanu, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas importēti no trešām valstīm. Lai pārtikas piegādes ķēdē cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem varētu uzturēt augstu drošības līmeni, kā arī patērētāju uzticēšanos, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību videi un dzīvnieku labturību, ir ļoti svarīgi, lai oficiālās kontroles sistēmas būtu rezultatīvas un efektīvas. Šādu kontroles pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl Savienības finansiālais atbalsts. Konkrētāk, Savienības references laboratorijām vajadzētu būt tiesīgām uz finansiālu iemaksu, kas tām palīdzētu segt Komisijas apstiprinātu darba programmu īstenošanā radušās izmaksas. Turklāt oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, vai kontroles iestāžu rīcībā ir labi apmācīts personāls, kam ir pienācīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tāpēc Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums kompetento iestāžu organizētās mācībās un attiecīgās apmaiņas programmās. [Gr. 50]

(48)  Eiropai veltītai augsti kvalitatīvai statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā; Eiropas statistikai vajadzētu būt laikus pieejamai un būtu jāpalīdz īstenot Savienības rīcībpolitikas, kas atspoguļotas LESD, proti, pastiprināta un integrēta ekonomikas pārvaldība, sociālā, ekonomikas un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecības politika, Eiropas sociālā dimensija un globalizācija.

(49)  Eiropas statistikai ir būtiska nozīme Savienības lēmumu pieņemšanā, kā arī Savienības iniciatīvu snieguma un ietekmes novērtēšanā. Tādēļ būtu jānodrošina pastāvīga Eiropai veltītas statistikas sniegšana un attīstība, izmantojot Savienības mēroga pieeju un skatījumā raugoties tālāk par iekšējo tirgu, lai aptvertu visas Savienības darbības un rīcībpolitikas jomas, turklāt dodot iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

(50)  Ņemot vērā Eiropas Statistikas programmas horizontālo raksturu, uz to attiecas īpašas prasības, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009(23) prasības, jo īpaši attiecībā uz statistikas principu ievērošanu, Eiropas statistikas sistēmas darbību un tās pārvaldību, tostarp lomu un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas statistikas sistēmas komitejai un Komisijai, statistikas darbību plānošanas izveidi un īstenošanu.

(51)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Programma tikusi iesniegta iepriekšējai izskatīšanai Eiropas Statistikas sistēmas komitejā, un tā būtu jāīsteno, nodrošinot efektīvu parlamentāro uzraudzību. [Gr. 51]

(52)  Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot apņēmušās pierādīt, ka ir līderi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu programma 2030. gadam īstenošanā. Sekmējot 2030. gada programmas sasniegšanu, Savienība un dalībvalstis veicinās spēcīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Programmai būtu jāpalīdz īstenot 2030. gada programmu, tostarp līdzsvarojot ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vidiskos vides aspektus, šajā nolūkā uzņemoties skaidras un redzamas saistības DFS regulā un integrējot ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā to paredz Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijas par 2021.–2027. gada DFS. [Gr. 52]

(53)  Ņemot vērā to, cik svarīgi pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programmai būtu jāpalīdz klimata darbus maģistralizēt un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Attiecīgās darbības tiks formulētas Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un atkārtoti novērtētas attiecīgo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu gaitā.

(54)  Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā izpratnē, kā [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement: point 17 of the Interinstitutional Agreement of 2 December 2013 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline, on cooperation in budgetary matters and on sound financial management(24)].

(55)  Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu paredz, ka Programmas aptvertajās jomās norit sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, no otras puses. Būtu arī jāparedz, ka Programmā var piedalīties citas valstis, tostarp Savienības kaimiņvalstis un tādas valstis, kas ir iesniegušas pieteikumu kļūt par Savienības dalībvalstīm, kas ir kandidātvalstis vai kas pievienojas Savienībai. Turklāt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā(25) Eiropas statistikas jomā Programmai vajadzētu būt atvērtai Šveicei.

(56)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmas īstenot, saskaņā ar minēto līgumu pieņemot attiecīgu lēmumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgi pilnīgai savas attiecīgās kompetences īstenošanai.

(57)  Šai Programmai piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumiem.

(58)  Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas un patērētāju aizsardzības jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, standartizācijas, tirgus uzraudzības, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas Eiropas statistikas jomā. [Gr. 53]

(59)  Ir nepieciešams konkretizēt noteiktas to subjektu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, kā arī subjektus, kuri būtu tiesīgi saņemt finansējumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(60)  Ņemot vērā aizvien augošo pasaules ekonomikas, tostarp digitālās ekonomikas, savstarpējo atkarību, Programmai būtu jāturpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējus ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus. [Gr. 54]

(61)  Ir nepieciešams norādīt īpašus kritērijus attiecībā uz līdzfinansēšanas noteikumiem un attiecināmajām izmaksām.

(62)  Lai ņemtu vērā Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”(26), un lai saskaņotu un vienkāršotu finansēšanas programmas, ja ar paredzētajām darbībām saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas dažādiem finansēšanas instrumentiem ir kopīgi, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(63)  Šai Programmai būtu jāveicina tas vispārējais atbalsts attālāko reģionu īpašajām vajadzībām un to integrācijai iekšējā tirgū, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Komisijas paziņojums “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(27).

(64)  Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot pārklāšanos ar saistītajām Savienības programmām un pasākumiem. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jāpapildina iekšējā tirgus atbalstam un uzlabošanai paredzētās muitas un Fiscalis programmas darbības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](28) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](29). [Gr. 55]

(65)  Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmības, komplementaritāte un papildināmība attiecībā uz MVU un uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](30). Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](31) izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļa garantēs parāda un pašu kapitāla atbalstu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību MVU un mikrouzņēmumiem. Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Kosmosa programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](32), lai MVU rosinātu gūt labumu no revolucionārām inovācijām un citiem risinājumiem, kas izstrādāti minētajās programmās. [Gr. 56]

(66)  Šai Programmai būtu jāveicina sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [...](33) un kuras mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju. Tas jo īpaši attiecas uz papildināmību ar topošajām Eiropas Inovācijas padomes darbībām inovatīviem uzņēmumiem, kā arī uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētiem pakalpojumiem.

(67)  Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmība attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](34) un kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju, kā arī palielināt kiberdrošību. [Gr. 57]

(68)  Turklāt Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](35) un kura mērķis ir atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas turpmāko attīstību attiecībā uz valstu tiesu sistēmu labu darbību, kas ir priekšnosacījums taisnīgai un izmaksu ziņā lietderīgai Eiropas ekonomikai.

(69)  Attiecībā uz darbaspēka un jaunatnes mobilitāti, kas ir būtiski svarīga labi funkcionējošam iekšējam tirgum, Programmai būtu jāveicina sinerģija ar Erasmus programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](36), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](37), un Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](38).

(70)  Visbeidzot, tādus pārtikas piegādes ķēdes pasākumus, pkā veterināros un fitosanitāros pasākumus dzīvnieku un augu veselības krīžu gadījumā varētu papildināt ar tirgus intervenci no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...](39).

(71)  Attiecīgā gadījumā Programmas darbības būtu jāizmanto samērīgi, lai risinātu Programmas darbībām vajadzētu būt ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, un ar to palīdzību būtu samērīgi jānovērš tirgus neveiksmes nepilnības vai suboptimālas situācijas ieguldījumu jomā, darbībām nevajadzētu dublēt nedublējot vai izspiest neizspiežot no tirgus privāto finansējumu, un tām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 58]

(72)  Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tādu darba programmu pieņemšanu, ar kurām īsteno darbības, kas veicina cilvēku, dzīvnieku un augu augstu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(40). [Gr. 59]

(73)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizraugās pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkā. [Gr. 60]

(74)  Lai nodrošinātu regulāru pārraudzību un pārskatu sniegšanu par sasniegto progresu un Programmas efektivitāti un lietderību, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīgs Programmas darbību un rezultātu pārraudzības satvars. Šādai pārraudzībai un pārskatu sniegšanai būtu jābalstās uz rādītājiem, novērtējot Programmā veikto darbību ietekmi salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem atskaites punktiem. [Gr. 61]

(75)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(41), proti, tā 22. un 23. punktu, Programmu nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi praksē. Komisijai būtu jāsagatavo starpposma novērtējuma ziņojums par to, kā sasniegti ar Programmu atbalstīto darbību mērķi, par rezultātiem un ietekmi, par resursu izlietojuma efektivitāti un tās sniegto Savienības pievienoto vērtību, kā arī galīgais novērtējuma ziņojums par darbību ilgtermiņa ietekmi, rezultātiem un ilgtspēju, kā arī sinerģiju ar citām programmām. [Gr. 62]

(75a)  Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. [Gr. 63]

(76)  Neizsmeļošs to dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts, kuras var pretendēt uz finansējumu uz ārkārtas pasākumu pamata un uz izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu pamata, būtu jāizveido, pamatojoties uz dzīvnieku slimībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429(42) I daļas 2. nodaļā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003(43) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001(44). [Gr. 64]

(77)  Lai ņemtu vērā situācijas, ko izraisījušas dzīvnieku slimības, kuras būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības produktu tirdzniecību, cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanās vai jaunas zinātniskas norises vai epidemioloģisku notikumu gaitu, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai, būtu jāpiešķir jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD, proti, tā 290. pantu, pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu saraksta grozīšanu. Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek rezultatīvi novērtēta, Komisijai būtu jāpiešķir būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līgumu Līguma par Eiropas Savienības darbību, proti, tā 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā pārskata vai papildina rādītājus, pēc kuriem novērtē konkrēto mērķu sasniegšanu, un šo regulu papildina ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi. Ir īpaši svarīgi būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Tāpat būtu jāapspriežas arī ar ieinteresētajām personām un patērētāju apvienībām. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 65]

(78)  Saskaņā ar [reference to be updated as appropriate according to a new decision on OCTs: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu(45)] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja vien tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(79)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(46), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(47), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(48) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(49) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(50). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(80)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti, un jo īpaši Finanšu regulā un jo īpaši regula, kas nosaka procedūru tādai budžeta izveidei un izpildei, kurā izmantotas dotācijas, iepirkumusiepirkumi, godalgas, netiešu izpildi netieša izpilde, kā arī paredz finansiālo aktoru finanšu nozares dalībnieku atbildības pārbaudeskontroli, būtu jāpiemēro darbībām saskaņā ar šo Programmu, ievērojot šajā regulā paredzētas īpašas atkāpes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kur dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finansiālai pārvaldībai un rezultatīvam Savienības finansējumam. [Gr. 66]

(81)  Personas datu apstrādi, kas saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā tiek veikta dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679(51). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(52) reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā veic Komisija. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jāatbilst Regulas Regulā (ES) 2016/679 un Regulā XXX [Privātuma un elektronisko sakaru regula] paredzētajiem noteikumiem par personas datu nodošanu un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jāatbilst Regulas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajiem noteikumiem par personas datu nodošanu. [Gr. 67]

(82)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tie ir saistīti ar pārrobežu jautājumiem, bet Savienības rīcības lielākā potenciāla dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(83)  Programmai arī būtu jānodrošina labāka redzamība un saskaņotība Savienības iekšējā tirgū, lielāka uzņēmumu (tostarp MVU), jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēja un ilgtspēja konkurētspēja, kā arī jāveicina Eiropas statistikas darbības, kas vērstas uz Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm. [Gr. 68]

(84)  No 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 99/2013, Regula (ES) Nr. 1287/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014(53), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014(54), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014(55) un Regula (ES) 2017/826.

(85)  Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu pāreju no programmām tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un MVU vidējo uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un tiešie lietotāji galalietotāj, finanšu pakalpojumu politikas veidošana, pārtikas piegādes ķēde un Eiropas statistika, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) 2017/826, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014, Regulu (ES) Nr. 99/2013 uz un šo Programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu un iepriekšējo programmu panākumu izvērtēšanu, [Gr. 69]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula izveido Vienotā tirgus programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus lai stiprinātu iekšējo tirgu un uzlabotu tā darbību un tādās jomās kā uzņēmumu, tostarp jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju konkurētspēja un kas iedibina ilgtspēja, standartizācija, patērētāju tiesību aizsardzība, tirgus uzraudzība, pārtikas piegādes ķēde un finansēšanas satvaru satvars Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”). [Gr. 70]

Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības finansēšanas iestādēm vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(2)  “Eiropas statistika” ir statistika, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta ko izstrādā, sagatavo un izplata Savienības līmenī un dalībvalstīs saskaņā ar LES 3. pantu un Regulu (EK) Nr. 223/2009; [Gr. 71]

(3)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un minētajos aktos par tādu ir atzīta, kam ir juridiskās personas statuss un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu; [Gr. 72]

(4)  “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, proti, tā 2003. gada 6. maija redakcijā;

(4a)  “Sociālās ekonomikas uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi, nevis gūt peļņu saviem īpašniekiem vai akcionāriem, kurš darbojas, sniedzot tirgum preces un pakalpojumus, un kuru pārvalda atklātā un atbildīgā veidā, iesaistot darbiniekus, patērētājus un ieinteresētās personas; [Gr. 73]

(4b)  “Vietējs publiskais uzņēmums” ir mazs vietējais sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas atbilst MVU kritērijiem un pilda svarīgus uzdevumus vietējo kopienu vajadzībām; [Gr. 74]

(4c)  “Uzņēmumu tīkli” ir uzņēmēju sadarbība ar mērķi īstenot kopīgu projektu, kurā divi vai vairāki MVU kopīgi veic vienu vai vairākas saimnieciskās darbības, lai palielinātu savu konkurētspēju tirgū. [Gr. 75]

(5)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)  uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu tiesiskā, sociālā un vides regulējuma izpildi, atvieglojot; atvieglot piekļuvi tirgum nosakot standartus un veicinot finansēm, veicināt uzņēmumu godīgu konkurenci un standartu noteikšanu, nodrošināt vienādu un augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, stiprināt Savienības tirgu uzraudzību, uzlabot savstarpējo atzīšanu un veicināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām; [Gr. 76]

b)  sniegt kvalitatīvu izstrādāt, sagatavot un izplatīt augstas kvalitātes, salīdzināmu un drošticamu Eiropai veltītu ticamu Eiropas statistiku, uz kuru balstītos visu Savienības rīcībpolitiku politikas virzienu, tostarp tirdzniecības un migrācijas jomā, izstrāde, pārraudzība un izvērtēšana, un palīdzēt rīcībpolitikas iedzīvotājiem, politikas veidotājiem un regulatoriem, uzraudzības iestādēm, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, iedzīvotājiem pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem pieņemt uz informētību balstītus lēmumus un aktīvi līdzdarboties demokrātiskajā procesā. [Gr. 77]

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)  panākt iekšējā tirgus labāku darbību,

i)   atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesībastostarp pārvaldības instrumentu attīstība;

ii)  atbalstot efektīvu tirgus uzraudzību un ražojumu drošumu visā Savienībā, kā arī sekmējot cīņu pret izstrādājumu viltošanu, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū, tostarp tiešsaistē, tiek darītas pieejamas tikai drošas un atbilstīgas preces, kas nodrošina patērētāju aizsardzības augstu līmeni, kā arī sekmējot lielāku viendabīgumu un tirgus uzraudzības iestāžu spēju visā Savienībā. [Gr. 78]

b)  uzlabot stiprināt uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot MVU, un panākt papildināmību, paredzot pasākumus, kas nodrošina dažāda veida atbalstu MVU, piekļuvi tirgiem, tostarp (MVU mērķi) internacionalizāciju, MVU labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, nozaru konkurētspēju, rūpniecības modernizāciju un uzņēmējdarbības veicināšanuīpašu uzmanību pievēršot to īpašajām vajadzībām, un šajā nolūkā:

i)  nodrošinot dažāda veida atbalstu MVU, veicinot izaugsmi, veicinot un izveidojot MVU, tostarp uzņēmumu tīklus, attīstot vadības prasmes un veicinot pasākumus uzņēmumu paplašināšanai, kas ļaus tiem labāk piekļūt tirgiem un internacionalizācijas procesiem, kā arī uzlabos produktu un pakalpojumu tirdzniecību;

ii)  veicinot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un sistēmu MVU vajadzībām, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot nozaru konkurētspēju, nodrošinot rūpniecības modernizāciju, tostarp to digitālo pārveidi, kas veicina noturīgu, energoefektīvu un resursefektīvu ekonomiku;

iii)  atbalstot uzņēmējdarbības kultūru un veicinot MVU darbinieku augstas kvalitātes apmācību;

iv)  veicinot jaunas uzņēmējdarbības iespējas MVU, kas pārvar strukturālas pārmaiņas, ar mērķtiecīgiem pasākumiem un citiem inovatīvas rīcības veidiem, piemēram, darba ņēmēju veiktu pārpirkšanu, lai sekmētu darbvietu radīšanu un uzņēmējdarbības nepārtrauktību šo pārmaiņu skartajās teritorijās. [Gr. 79]

c)  nodrošināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot standartizācijas procesus, kas:

i)  dod iespēju finansēt Eiropas standartizāciju standartizācijas iestādes un visām attiecīgajām iesaistītajām personām piedalīties Eiropas standartu izstrādē, [Gr. 80]

ii)  atbalsta augsti kvalitatīvu augstas kvalitātes starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi, sekmē to integrāciju Savienības tiesību aktos un/vai veicina inovāciju un paraugprakses izstrādi uzņēmumu pārskatos gan attiecībā uz maziem, gan lieliem uzņēmumiem; [Gr. 81]

d)  atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt vienādi augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu, [Gr. 82]

i)  sniedzot patērētājiem, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai rīcības un izglītības iespējas un palīdzību; nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, ilgtspējīgu patēriņu un ražojumu drošumu, jo īpaši jo īpaši visneaizsargātākajiem patērētājiem, lai vienotajā tirgū veicinātu taisnīgumu, pārredzamību un uzticēšanos; atbalstot kompetentās izpildiestādes, patērētāju pārstāvju organizācijas un sadarbības darbības; gādājot, cita starpā pievēršoties jautājumiem, ko rada esošās un jaunās tehnoloģijas, tostarp darbības, kuru mērķis ir uzlabot ražojumu izsekojamību visā piegādes ķēdē; kvalitātes standarti visā Savienībā un pievēršoties jautājumam par ražojumu divējādu kvalitāti; palielināt informētību par patērētāju tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un nodrošinot, ka visiem patērētājiem ir piekļuve tiesiskajai aizsardzībai, un efektīviem tiesiskās aizsardzības mehānismiem un tiek sniegta pietiekama informācija par tirgiem un patērētājiem, kā arī veicināt ilgtspējīgu patēriņu, sniedzot pietiekamu patērētājiem labāku informāciju par tirgiem un patērētājiempreču un pakalpojumu specifiskām īpašībām un ietekmi uz vidi; [Gr. 83]

ii)  stimulējot patērētāju, citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju galalietotāju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību finanšu pakalpojumu politikas veidošanā; uzlabojot izpratni par finanšu nozari un dažādām tirgoto finanšu produktu kategorijām un nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā; [Gr. 84]

e)  palīdzēt augstā līmenī nodrošināt cilvēka, dzīvnieku un augu veselību nodrošināt augsta līmeņa veselību un drošību cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem pārtikas un barības piegādes ķēdē un ar to saistītās jomās, tostarp novēršot un izskaužot slimības un kaitīgos organismus, kā arī veicot ārkārtas pasākumus gadījumā, ja rodas plaša mēroga krīzes situācijas un neparedzami notikumi, kas skar dzīvnieku vai augu veselību, un atbalstot dzīvnieku labturības uzlabošanu, kā arī veidojot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu par pieejamām cenām, un sekmējot pētniecību, inovāciju un paraugprakses apmaiņu starp iesaistītajām personām minētajās jomās; [Gr. 85]

f)  savlaicīgi, objektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi izstrādāt, sagatavot, izplatīt un izplatīt Eiropai veltītu augsti kvalitatīvu informēt par augstas kvalitātes Eiropas statistiku, šajā nolūkā izmantojot pilnveidotas partnerības Eiropas Statistikas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 223/2009 4. pantā, un partnerības ar visām attiecīgajām ārējām personām, kā arī lietojot vairākus datu avotus, progresīvas datu analīzes metodes, viedās sistēmas un digitālās tehnoloģijas un sniedzot datu sadalījumu pa valstīm un, ja iespējams, reģioniem. [Gr. 86]

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir 4 088 580 000 6 563 000 000 EUR. [Gr. 87]

2.  No 1. punktā minētās summas šādiem mērķiem iedala šādas indikatīvas summas:

-a)  394 590 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā; [Gr. 88]

-aa)  396 200 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā; [Gr. 89]

a)  1 000 000 000 3 122 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā; [Gr. 90]

aa)  220 510 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā; [Gr. 91]

b)  188 000 000 198 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā apakšpunktā; [Gr. 92]

c)  1 680 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

d)  552 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, attiecībā uz tādu informācijas tehnoloģiju tīklu lietošanu, kuri orientēti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģiju rīku lietošanu un izstrādi. Lai nodrošinātu maksimālu programmas pieejamību to darbību finansēšanai, uz kurām attiecas programmas mērķi, administratīvās un tehniskās palīdzības kopējās izmaksas nepārsniedz 5 % no 1. punktā minētā finansējuma apmēra. [Gr. 93]

4.  Attiecībā uz mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā, budžeta saistības, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, budžeta saistības attiecībā uz dotāciju, ko piešķir veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem saskaņā ar konkrēto mērķi, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā, Komisija uzņemas pēc dalībvalstu iesniegto maksājumu pieteikumu novērtēšanas.

5.a  Būtu jāievieš īpašs mehānisms, kas liela mēroga ārkārtas situācijās pārtikas ķēdes darbībā sniegtu tiešu piekļuvi Komisijas krīzes rezervei, lai garantētu to pasākumu finansēšanu, kas noteikti 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā. [Gr. 94]

6.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz Programmu var pārnest resursus, kas tām iedalīti uz dalītas pārvaldības pamata. Komisija minētos resursus apgūst tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  trešās valstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

i)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts iemaksām un ieguvumiem;

ii)  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas;

iii)  trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus;

iv)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finansiālās intereses.

Šā panta ii) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumi. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbībās.

3.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus(56).

II NODAĻA

DOTĀCIJAS

7. pants

Dotācijas

Dotācijas saskaņā ar Programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

8. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Jo īpaši var pretendēt šādas darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus:

a)  tādu piemērotu apstākļu radīšana, lai nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus aktoriem dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un patērētājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un publiskajām iestādēm, izmantojot caurredzamu informāciju pārredzamu informācijas apmaiņu un izpratnes veidošanas kampaņas, jo īpaši attiecībā uz piemērojamajiem Savienības noteikumiem, kā arī patērētāju un uzņēmumu tiesībām, paraugprakses apmaiņu, labas prakses un inovatīvu risinājumu veicināšanu, apmaiņu ar pieredzi un speciālajām zināšanām, to izplatīšanu, kā arī apmācības organizēšanu nolūkā sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu digitālā pratību; [Gr. 95]

b)  tādu mehānismu nodrošināšana iedzīvotājiem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem, galalietotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai, arodbiedrībām un Savienības uzņēmumu pārstāvjiem, jo īpaši tiem, kuri pārstāv MVU, kas sekmētu politiskās diskusijas, rīcībpolitikas un lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši atbalstot pārstāvības organizāciju darbību valsts un Savienības līmenī; [Gr. 96]

c)  spēju veidošana, kopīgu darbību atvieglināšana un koordinācija dalībvalstu vidū, dalībvalstu kompetento iestāžu vidū, kā arī dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas, decentralizēto Savienības aģentūru un trešo valstu iestāžu vidū, un jo īpaši kopīgas darbības, kuru mērķis ir stiprināt ražojumu drošumu, patērētāju aizsardzības noteikumu īstenošanu Savienībā un ražojumu izsekojamību; [Gr. 97]

d)  atbalsts Savienības tiesiskā satvara tiesiskā regulējuma rezultatīvai dalībvalstu īstenotai izpildei un modernizēšanai, kā arī tā ātrai pielāgošanai pastāvīgi mainīgajai videi un atbalsts digitalizācijas izraisīto problēmu risināšanai, tostarp veicot datu vākšanu un analīzes; pētījumi, izvērtējumi un rīcībpolitikas ieteikumi; demonstrējumu pasākumu un pilotprojektu organizēšana; komunikācijas pasākumi; īpašu IT rīku izstrāde, kas nodrošina iekšējā tirgus caurredzamu pārredzamu, taisnīgu un efektīvu darbību. [Gr. 98]

2.a  Uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos konkrētos mērķus:

a)  tirgus uzraudzības iestāžu un citu dalībvalstu attiecīgo iestāžu koordinēšana un sadarbība, it īpaši Savienības ražojumu atbilstības tīklā;

b)  IT rīku izstrāde un uzturēšana, lai apmainītos ar informāciju par tirgus uzraudzību un kontroli pie ārējām robežām;

c)  atbalsts kopīgu darbību izstrādei un pārbaudēm ražojumu drošuma un atbilstības jomā, tostarp saistībā ar saistītām precēm un tiešsaistē tirgotām precēm;

d)  tirgus uzraudzības iestāžu un trešo valstu attiecīgo iestāžu sadarbība, paraugprakses apmaiņa un kopīgi projekti;

e)  atbalsts tirgus uzraudzības stratēģijām, zināšanu un izlūkdatu vākšanai, pārbaužu veikšanas spēju un risinājumu veidošanai, salīdzinošai izvērtēšanai, mācību programmām, tehniskajai palīdzībai un tirgus uzraudzības iestāžu spēju veidošanai;

f)  tipa apstiprināšanas procedūru izvērtēšana un motorizēto transportlīdzekļu atbilstības pārbaudes, ko veic Komisija. [Gr. 99]

3.  Uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

a)  sniegt dažāda veida atbalstu MVU; [Gr. 100]

b)  atvieglināt mikrouzņēmumu, MVU un uzņēmumu tīklu piekļuvi tirgiem, tostarp tirgiem ārpus Savienības, atbalstīt tos globālu, vides, ekonomisku un sabiedrisku problēmjautājumu risināšanā un uzņēmējdarbības internacionalizācijā, kā arī veicināt atbalstu tiem dzīves cikla laikā un stiprināt Savienības uzņēmējdarbības un rūpniecības vadošo lomu pasaules mēroga vērtībķēdēs tostarp Eiropas Biznesa atbalsta tīklā; [Gr. 101]

c)  pievērsties tirgus šķēršļu un administratīvā sloga mazināšanas problēmjautājumu risināšanai, tostarp samazināt šķēršļus uzņēmumu izveidei un uzņēmējdarbības sākšanai, un radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas mikrouzņēmumiem un MVU dotu iespēju izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp piekļūt finansējumam, un sniegt atbilstīgus norādījumus, mentorēšanu un apmācības shēmas uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanai; [Gr. 102]

d)  atvieglināt ilgtspējīgu uzņēmumu attīstību un izaugsmi, palielināt mikrouzņēmumu un MVU informētību par Savienības tiesību aktiem, tostarp Savienības tiesību aktiem vides un enerģētikas jomā, uzlabot to prasmju un kvalifikāciju attīstīšanu, veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un resursefektīvas vērtībķēdes un veicināt ilgtspējīgu rūpniecisko, tehnoloģisko un organizatorisko pārveidi ražošanas un pakalpojumu nozarēs; [Gr. 103]

e)  atbalstīt stiprināt uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju mikrouzņēmumus un MVU tehnoloģisko, organizatorisko un sociālo inovāciju ieviešanā, korporatīvās sociālās atbildības stiprināšanā un kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu; [Gr. 104]

f)  stimulēt uzņēmējdarbības garu un uzņēmējdarbības kultūru, tostarp paplašināt jaunajiem uzņēmējiem paredzēto mentorēšanas shēmu un atbalstīt jaunuzņēmumus, uzņēmējdarbības ilgtspēju un augošus uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot jauniem potenciālajiem uzņēmējiem (piemēram, jauniešiem, sievietēm), kā arī citām specifiskām mērķgrupām, piemēram, sociāli nelabvēlīgā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām. [Gr. 105]

3.a  Īstenojot 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisija papildus šā panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajām darbībām var atbalstīt šādas konkrētas darbības:

a)  paātrināt, atbalstīt un paplašināt konsultāciju pakalpojumus Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, lai nodrošinātu vienota kontaktpunkta integrētu uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu Savienības MVU, kuri meklē iespējas iekšējā tirgū un trešās valstīs, kā arī lai uzraudzītu nolūkā nodrošināt, ka šie uzņēmumi sniedz salīdzināma līmeņa kvalitātes pakalpojumus visās dalībvalstīs;

b)  atbalstīt uzņēmumu tīklu izveidi;

c)  atbalstīt un paplašināt mobilitātes programmas jaunajiem uzņēmējiem (“Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”), lai uzlabotu viņu spēju attīstīt uzņēmējdarbības zinātību, prasmes un attieksmi un lai uzlabotu viņu spējas tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā;

d)  atbalstīt MVU paplašināšanos ar nozīmīgiem uzņēmējdarbības paplašināšanas projektiem, kas balstās uz tirgus virzītām iespējām (MVU paplašināšanas instruments);

e)  atbalstīt ar konkrētām nozarēm saistītas darbības jomās, kurās mikrouzņēmumu un MVU proporcija ir augsta un kuru devums Savienības IKP ir liels, piemēram, tūrisma nozarē. [Gr. 106]

3.b  Darbības, ko veic ar šā panta 3.a punkta a) apakšpunktā minētā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla starpniecību, cita starpā var paredzēt:

a)  veicināt MVU internacionalizāciju un uzņēmējdarbības partneru apzināšanu iekšējā tirgū, pārrobežu uzņēmējdarbības sadarbību attiecībā uz pētniecību un izstrādi, tehnoloģiju, zināšanām un inovāciju pārneses partnerību;

b)  sniegt informāciju, norādījumus un personalizētas konsultācijas par Savienības tiesību aktiem, Savienības finansējuma un fondu iespējām, kā arī par Savienības iniciatīvām, kas ietekmē uzņēmējdarbību, tostarp attiecībā uz nodokļiem, īpašuma tiesībām, ar vidi un enerģētiku saistītiem pienākumiem un darba un sociālā nodrošinājuma aspektiem;

c)  veicināt MVU piekļuvi vides, klimata, energoefektivitātes un snieguma ekspertiem;

d)  uzlabot tīklu ar citiem Savienības un dalībvalstu informācijas un padomdevēju tīkliem, jo īpaši EURES Savienības inovācijas centriem un InvestEU konsultāciju centru.

Saistībā ar citām Savienības programmām tīklā sniegtos pakalpojumus finansē ar attiecīgajām programmām.

Komisija piešķir prioritāti tādām darbībām tīklā, kuru mērķis ir tā daļas vai elementus, kas neatbilst minimālajam standartam, uzlabot, lai mikrouzņēmumiem un MVU visā Savienībā nodrošinātu viendabīgu atbalstu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka rādītājus un minimālos standartus nolūkā izmērīt tīkla ietekmi uz konkrētajiem mērķiem un MVU paredzēto darbību efektivitāti.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai noteiktu papildu MVU atbalsta formas, kas šajā punktā nav paredzētas. [Gr. 107]

4.  Uz finansējumu var pretendēt Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā aprakstītās darbības un darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

5.  Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas sniedz atbalstu aktivitātēm, kuru mērķis ir izstrādāt, piemērot, novērtēt un pārraudzīt starptautiskos standartus finanšu pārskatu un revīzijas jomā, kā arī pārraudzīt šo jomu standartizācijas procesus un īstenot 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi.

5.a  Uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētos konkrētos mērķus:

a)  patērētāju izpratnes vairošana un izglītošana visas dzīves garumā par ES patērētāju noteikumiem, kā arī rīcības iespēju nodrošināšana patērētājiem, lai viņi spētu risināt jaunus jautājumus, ko rada tehnoloģiju attīstība un digitalizācija, jo īpaši nodrošināt neaizsargāto patērētāju īpašās vajadzības;

b)  visiem patērētājiem un tirgotājiem piekļuves nodrošināšana un atvieglošana kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par tiesiskās aizsardzības iespējām;

c)  atbalsts patērētāju tiesību aktu stingrākai izpildei, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu lietām vai lietām, kurās ir iesaistītas trešās personas, efektīvai koordinācijai, kā arī sadarbībai starp valstu izpildiestādēm un sadarbībai ar trešām valstīm izpildes jomā;

d)  ilgtspējīga patēriņa veicināšana, vairojot patērētāju izpratni par ražojuma noturīgumu un ietekmi uz vidi, ekodizaina īpašībām, patērētāju tiesību veicināšanu šajā saistībā un tiesiskās aizsardzības iespējām gadījumā, ja tie ir ražojumi, kas agri sabojājas; [Gr. 108]

6.  Uz finansējumu var pretendēt I pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

7.  Uz finansējumu var pretendēt II pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

9. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

1.  Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos attiecināmības kritērijus.

2.  Papildus 3. līdz 7. punktā noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem saskaņā ar Programmu atbalsttiesīgi ir šādi subjekti:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

ii)  Programmas asociētā trešā valsts saskaņā ar 5. pantu;

b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;

c)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja vien darbība tiecas sasniegt Savienības mērķus un ja vien ārpus Savienības veiktās darbības sekmē dalībvalstu teritorijās, uz kurām attiecas Līgumi, veiktu intervenču rezultativitāti.

3.  Komisija var atļaut tiesību subjektiem, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, drīkst piedalīties šādās darbībās: [Gr. 109]

a)  darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi;

b)  darbībās, kas atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

Tiesību subjekti, kas piedalās a) un b) apakšpunktā minētajās darbībās, nav tiesīgi saņemt Savienības finanšu maksājumus finansiālās iemaksas, jo īpaši, ja pastāv inovatīvu tehnoloģiju nodošanas risks, izņemot gadījumos, kad tas ir būtiski nepieciešams no Programmas īstenošanas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem vai attiecībā uz Savienībā pastāvīgi dzīvojošu patērētāju aizsardzību. Šis izņēmums neattiecas uz peļņu gūstošiem tiesību subjektiem. [Gr. 110]

4.  Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā norādītie subjekti.

5.  Attiecībā uz darbībām, kas atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, un kas ir saistītas ar Eiropas Patērētāju centru tīklu, atbalsttiesīgas ir šādas struktūras:

a)  struktūra, kuru iecēlusi kāda no dalībvalstīm vai kāda no trešām valstīm, kas minēta 5. pantā, un kura ir bezpeļņas struktūra, kas izraudzīta, ievērojot caurredzamu procedūru;

b)  publiska struktūra.

6.  Trešās valstis, kuras ir Programmas asociētās valstis, vai trešās valstis, kuras nav Programmas asociētās valstis, ir tiesīgas piedalīties šādās darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

a)  aizsardzības pasākumi, kuri jāveic, ja, trešās valsts vai dalībvalsts teritorijā esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm vai augiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti 16. pantā minētās darba programmas sarakstā, var rasties tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam;

b)  aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgas darbības, kas veiktas, lai atbalstītu augu veselības statusu Savienībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu, ja tas nepieciešams, ņemot vērā situācijas, kas radušās sakarā ar dzīvnieku slimībām, kas būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības ražojumu tirdzniecību, ņemot vērā cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanos vai jaunas zinātniskas vai epidemioloģiskas norises, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai.

Ja vien dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem nav būtiskas ietekmes uz Savienību, neasociētajām valstīm principā būtu jāfinansē sava dalība a) un b) apakšpunktā minētajās darbībās.

7.  Attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir šādi tiesību subjekti:

a)  valstu statistikas institūti un citas valstu iestādes, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā;

b)  attiecībā uz darbībām, kas atbalsta kopdarbības tīklus, — citas struktūras, kas darbojas statistikas jomā un kas nav šā punkta a) apakšpunktā minētās iestādes;

c)  bezpeļņas subjekti, kas ir neatkarīgi no nozares, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām pretrunīgām interesēm un kas par galvenajiem mērķiem un darbībām noteikuši Regulas (EK) Nr. 223/2009 11. pantā minētā Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanas veicināšanu un atbalstīšanu un jaunu Eiropai veltītas statistikas sagatavošanas metožu īstenošanu, kuru mērķis ir efektivizācija un kvalitātes uzlabojumi Savienības līmenī.

10. pants

Izraudzītie labumguvēji

Neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, dotācijas saskaņā ar Programmu drīkst piešķirt šādiem subjektiem:

a)  attiecībā uz tirgus uzraudzības jomas darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 765/2008 17. pantā un [Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi](57) 11. pantā; [Gr. 111]

b)  attiecībā uz akreditācijas un tirgus uzraudzības jomas darbībām, kuras īsteno konkrēto mērķi, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā apakšpunkta i) punktā, struktūra, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu atzīta Regulas (EK) Nr. 765/2008 32. pantā minēto darbību veikšanai; [Gr. 112]

c)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, Regulas (ES) Nr. 1025/2012 17. pantā minētie subjekti;

d)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG), Starptautiskais finanšu pārskatu standartu fonds un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB);

e)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi attiecībā uz patērētāju interešu pārstāvību Savienības līmenī, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) un Eiropas Asociācija patērētāju pārstāvības koordinācijai standartizācijā (ANEC), ja vien tām nav konfliktējošu interešu un ja vien tās ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju intereses vismaz divās trešdaļās dalībvalstu;

f)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Finance Watch un Better Finance, ja ir izpildīti šādi nosacījumi, kas jānovērtē katru gadu:

i)  subjekti joprojām ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras nav atkarīgas no rūpnieciskām darbībām, komerciālām darbībām vai uzņēmējdarbības;

ii)  tiem nav interešu konflikta, un tie ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju un citu tiešo lietotāju intereses finanšu pakalpojumu jomā;

g)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

i)  dalībvalstu kompetentās iestādes un ar tām saistītie subjekti, Eiropas Savienības references laboratorijas un Eiropas Savienības references centri, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625(58) 92., 95. un 97. pantā, un starptautiskās organizācijas;

ii)  tikai attiecībā uz darbībām, kas aprakstītas šīs regulas 9. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā, trešās valstis, kuras ir vai nav Programmas asociētās valstis;

h)  attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, valstu statistikas iestādes un citas valsts iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā.

Attiecībā uz šā panta pirmās daļas e) punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai pielāgotu tādu tiesību subjektu sarakstu, kuriem var tikt piešķirta dotācija saskaņā ar Programmu, attiecībā uz darbībām, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi. [Gr. 113]

11. pants

Izvērtēšanas un piešķiršanas kritēriji

Izvērtēšanas komiteju vai komitejas 3. panta 2. punktā minētā konkrētā mērķa vai konkrēto mērķu īstenošanai var pilnīgi vai daļēji veidot no ārējiem ekspertiem. Izvērtēšanas komitejas vai komiteju darbs ir balstīts uz pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem. [Gr. 114]

12. pants

Līdzfinansēšanas noteikumi

1.  Darbībām, kas attiecībā uz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Programmas asociētajām trešām valstīm un attiecībā uz Savienības testēšanas iestādēm, kas minētas [Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi] 20. pantā īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, ja vien netiek pārkāpts Finanšu regulā definētais līdzfinansēšanas princips. [Gr. 115]

2.  Attiecībā uz dotācijām, ko piešķir Sabiedrības interešu uzraudzības padomei (PIOB), lai īstenotu 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā minēto konkrēto mērķi, ja Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) finansējums attiecīgajā gadā pārsniedz divas trešdaļas no gada kopējā finansējuma, gada iemaksas šajā gadā nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta 16. pantā minētajā darba programmā.

3.  Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja vien netiek pārkāpts Finanšu regulas 190. pantā noteiktais līdzfinansēšanas princips.

4.  Attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 95 % no darbību attiecināmajām izmaksām, lai atbalstītu kopdarbības tīklus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantā.

13. pants

Attiecināmās izmaksas

Papildus Finanšu regulas 186. pantā noteiktajiem kritērijiem, attiecībā uz darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

a)  kā minēts Finanšu regulas 193. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izmaksas ir attiecināmas pirms darbības sākuma dienas;

b)  šādas izmaksas var būt attiecināmas arī tad, ja tiek veikti pasākumi attiecībā uz aizdomām par slimības sastopamību vai kaitīgā organisma klātbūtni, ja vien šī sastopamība vai klātbūtne pēc tam tiek apstiprināta.

Pirmās daļas a) punktā minētās izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad Komisijai paziņots par slimības sastopamību vai kaitīgā organisma klātbūtni.

14. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, kurai no citas Savienības programmas piešķirta iemaksa, var saņemt iemaksu arī šajā Programmā, ja vien iemaksa nesedz tās pašas izmaksas. Katras iemaksu piešķīrējas Savienības programmas noteikumus piemēro attiecīgajam pasākumam. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.  Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

a)  ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)  atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nedrīkst finansēt uz minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus pamata;

var saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu un [8.] pantu vai Regulu (ES) XX [Finanšu, pārvaldības un kopējās lauksaimniecības politikas pārraudzība], vai Regulu (ES) XX [ar ko izveido Digitālās Eiropas programmu], jo īpaši attiecībā uz mērķi uzlabot digitālās prasmes, saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ja vien šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalsta sniedzēja fonda noteikumus. [Gr. 116]

3.  Darbībai drīkst piešķirt atbalstu no vienas vai vairākām Savienības programmām. Šādos gadījumos maksājuma pieteikumā deklarētie izdevumi netiek deklarēti maksājuma pieteikumā citai programmai.

4.  Maksājuma pieteikumā iekļaujamo izdevumu summu katrai attiecīgajai programmai var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

III NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS

15. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām nolemts saskaņā ar Programmu, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, PĀRRAUDZĪBA, ĪSTENOŠANA UN KONTROLE

16. pants

Programmas īstenošana

1.  Programmu īsteno ar Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, papildinot šo regulu, lai pieņemtu darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmas ir ikgadējas vai daudzgadējas, un tajās jo īpaši nosaka sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un kopējo paredzēto finansējuma summu. Tajās iekļauj arī sīki izstrādātu aprakstu par finansējamajiem pasākumiem, norādi par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. [Gr. 117]

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot darba programmas, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, kas noteiktajam konkrētajam mērķim, izklāstīts I pielikumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 118]

3.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šīs regulas II pielikumā izklāstītās darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, īsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. un 17. pantu.

17. pants

Pārraudzība un pārskatu sniegšana

1.  Regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz panākumiem 3. panta 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu sasniegšanā efektivitātes un lietderības ziņā. [Gr. 119]

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek rezultatīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pārskata vai papildina IV pielikumā minētos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu, un šo regulu papildina ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

3.  Snieguma pārskatu sniegšanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm nosaka samērīgas pārskatu sniegšanas prasības.

18. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic laikus, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lemšanas procesā.

2.  Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma. Komisija ne vēlāk kā līdz ... [četri gadi pēc Programmas īstenošanas uzsākšanas] sagatavo Programmas starpposma izvērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti ar Programmu atbalstīto darbību mērķi, par rezultātiem un ietekmi, kā arī par resursu izlietojuma efektivitāti un tās sniegto Savienības pievienoto vērtību. [Gr. 120]

3.  Attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Komisija sagatavo gada pārskatu par Starptautiskā finanšu pārskatu standartu fonda darbību saistībā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu, PIOB un EFRAG izstrādi. Pārskatu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. pantu, pirms Komisija pieņem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei to izvērtējumu daļu, kas attiecas uz darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisija par to apspriežas ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

5.  Programmas Komisija ne vēlāk kā līdz ... [trīs gadi pēc Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanuuzsākšanas] sagatavo Programmas galīgā novērtējuma ziņojumu par Programmas ilgtermiņa ietekmi, par darbību rezultātiem un ilgtspēju, kā arī par dažādo darba programmu sinerģiju. [Gr. 121]

6.  Šīs izvērtēšanas rezultātus Šā panta 2. un 5. punktā minētos novērtējuma ziņojumus kopā ar saviem apsvērumiem secinājumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus. Attiecīgā gadījumā ziņojumiem pievieno priekšlikumus Programmas grozījumiemejai. [Gr. 122]

19. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic OLAF.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 19 8. panta 3.b punktā, 9.10., 16. un 17. punktā pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 123]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9 8. panta 3.b punktā, 9., 10., 16. un 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 124]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 8. panta 3.b punktu, 9., 10., 16. un 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 125]

21. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002(59) 58. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parelamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(60) nozīmē. [Gr. 126]

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pārredzamību un redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. [Gr. 127]

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Komisija lietotājdraudzīgā veidā īsteno darbības informācijas un komunikācijas jomā ar mērķi uzlabot patērētāju, iedzīvotāju, uzņēmumu, jo īpaši MVU, un valsts pārvaldes iestāžu informētību par resursiem, ko nodrošina šajā regulā paredzētie finanšu instrumenti, kā arī par tajā paredzētajām darbībām un rezultātiem. Programmai iedalītie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 128]

3.  Komisija (EUROSTAT) informācijas un komunikācijas pasākumus, kas attiecas uz 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu, tā darbībām un rezultātiem, īsteno tad, ja tie attiecas uz datu vākšanu un Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem statistikas principiem. [Gr. 129]

23. pants

Atcelšana

Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, (ES) Nr. 258/2014, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) 2017/826 no 2021. gada 1. janvāra atceļ.

24. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, (ES) Nr. 258/2014, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) 2017/826, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to noslēgumam.

2.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējām programmām, kas izveidotas ar 1. punkta sarakstā norādītajiem tiesību aktiem.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, apropriācijas 4. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut arī pēc 2027. gada.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Attiecināmās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi

Uz finansējumu var pretendēt šādas galvenokārt ar dotāciju un iepirkumu starpniecību veiktas darbības, ar kurām īsteno 3. panta 2. pnkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

1.  veterinārie un fitosanitārie ārkārtas pasākumi;

1.1.  veterinārie un fitosanitārie ārkārtas pasākumi, kuri jāīsteno, ja apstiprināts kādas III pielikuma sarakstā norādītas dzīvnieku slimības vai zoonozes gadījums, viena vai vairāku kaitīgo organismu klātbūtne vai ja ir tieši draudi cilvēka, dzīvnieku vai augu veselības statusam Savienībā.

Pirmajā punktā minētos pasākumus īsteno nekavējoties un to piemērošana atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu normām.

1.2.  Attiecībā uz fitosanitārām ārkārtas situācijām dalībvalstīm Savienības finansējumu var piešķirt par šādiem pasākumiem, kas vērsti pret pirmo augiem kaitīgo organismu uzliesmojumu kādā konkrētā teritorijā:

a)  pasākumi pret kādu Savienības karantīnas organismu vērsti profilakses, ierobežošanas un/vai izskaušanas pasākumi, ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031(61) 16. panta vai uz tādu Savienības pasākumu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. punktu, īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai izskaustu kādu Savienības karantīnas organismu; [Gr. 130]

b)  pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai veiktu profilaksi, ierobežotu un/vai izskaustu kādu kaitīgo organismu, kurš nav norādīts Savienības karantīnas organismu sarakstā un kuru saskaņā ar tās pašas regulas minētajā pantā vai 30. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu; [Gr. 131]

c)  ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — papildu aizsardzības pasākumi, kas veikti pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punkta un 30. panta 1. punkta pamata ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie izskaušanas pasākumi un b) apakšpunktā minētie ierobežošanas pasākumi pasākumi, vajadzības gadījumā ierobežojot slimību pārnēsātāju brīvu kustību apkārtējās dalībvalstīs. [Gr. 132]

ca)  pasākumi, ar kuriem izskauž kaitīgo organismu, kas pēkšņi ir parādījies, pat ja to neuzskata par Savienības karantīnas kaitīgo organismu, bet gan par ekstremālu klimatisko apstākļu vai klimata pārmaiņu ietekmes rezultātu kādā no dalībvalstīm; [Gr. 133]

1.3.  Savienības finansējumu jo īpaši var nodrošināt šādiem pasākumiem.

1.3.1.  Aizsardzības pasākumi, kuri tiek veikti, ja, trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemē vai teritorijā esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, rodas tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam, vai aizsardzības pasākumi vai citi relevanti pasākumi, kuri veikti Savienības augu veselības statusa atbalstīšanai.

1.3.2.  Šajā pielikumā minēti pasākumi, kurus īsteno viena vai vairākas dalībvalstis, kas cieši sadarbojas attiecīgās epidēmijas kontrolēšanā.

1.3.3.  III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību un zoonožu kontrolēšanai paredzēto bioloģisko produktu krājumi, ja pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija šādu krājumu izveidi attiecīgajā dalībvalstī uzskata par nepieciešamu.

1.3.4.  Bioloģisko produktu krājumu izveidošana vai vakcīnu devu iegāde, ja, trešā valstī vai dalībvalstī esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, var rasties apdraudējums Savienībai.

1.3.4.a  Ja pastāv epizootisku slimību un/vai kaitīgu organismu izplatīšanās risks, visā Savienībā būtu ievērojami jāpastiprina kontroles un uzraudzības pasākumi Savienībā un uz tās ārējām robežām. [Gr. 134]

1.3.4.b   Pasākumi, kuru mērķis ir uzraudzīt patlaban zināmu un nezināmu kaitīgu organismu un slimību parādīšanos. [Gr. 135]

2.  Ikgadējas un daudzgadējas veterināras un fitosanitāras programmas

2.1.  Ikgadējas un daudzgadējas veterināras un fitosanitāras programmas, kuru uzdevums ir III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību, zoonožu un augiem kaitīgo organismu profilakse, izskaušana, kontrole un uzraudzība, jāīsteno atbilstoši attiecīgo Savienības tiesību aktu normām. [Gr. 136]

Nosacījumi attiecībā uz darbībām, kas var pretendēt uz finansējumu, ir noteikti 16. pantā minētajā darba programmā.

Programmas Komisijai tiek iesniegtas līdz 31. maijam gadā tieši pirms plānotās īstenošanas perioda.

Pēc tam, kad labumguvēji iesnieguši starpposma finanšu pārskatus, vajadzības gadījumā Komisija dotācijas nolīgumu attiecībā uz visu attiecināmības periodu var grozīt.

Šīm programmām būtu jāatspoguļo jaunā realitāte, ko rada klimata pārmaiņas un to daudzveidība Eiropas līmenī. Tām būtu arī jāpalīdz novērst Eiropas bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. [Gr. 137]

2.2.  Ja, esot sastopamai vai izvēršoties kādai no dzīvnieku slimībām vai zoonozēm, kas norādītas III pielikuma sarakstā, varbūtīgs kļūst Savienības veselības statusa apdraudējums un lai Savienību aizsargātu pret šādas slimības vai zoonozes introducēšanos, vai ja Savienības augu veselības statusa atbalstam ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, dalībvalstis savās programmās var iekļaut pasākumus, kuri sadarbībā ar blakus esošo trešo valstu iestādēm īstenojami šādu valstu teritorijā. Tādos pašos apstākļos un tādā pašā nolūkā Savienības finansējumu var piešķirt arī tieši trešo valstu kompetentajām iestādēm.

2.3.  Kas attiecas uz fitosanitārām programmām, Savienības finansējumu dalībvalstīm var piešķirt par šādiem pasākumiem:

a)  konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros tiek pārbaudīta vismaz klātbūtne tādam Savienības karantīnas organismam un tādu kaitīgu organismu pazīmes vai simptomi, uz ko attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. pantā minētie pasākumi vai pasākumi, kuri pieņemti uz minētās regulas 30. panta 1. punkta pamata;

b)  konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros tiek pārbaudīta vismaz klātbūtne tādiem kaitīgiem organismiem, kas nav a) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi, kas varētu nozīmēt jaunu risku Savienības teritorijai un kā ievešana vai izplatīšanās varētu būtiski skart Savienības lauksaimniecību vai mežus;

c)  pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 17. panta vai uz Savienības pasākumu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar tās pašas regulas 28. panta 1. punktu, īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai veiktu profilaksi, ierobežotu vai izskaustu kādu Savienības karantīnas organismu; [Gr. 138]

d)  pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai veiktu profilaksi, ierobežotu vai izskaustu kādu kaitīgo organismu, kurš nav norādīts Savienības karantīnas organismu sarakstā un kuru saskaņā ar tās pašas regulas minētajā pantā vai 30. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu; [Gr. 139]

e)  ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — papildu aizsardzības pasākumi, kas veikti pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punkta un 30. panta 1. punkta pamata ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta c) apakšpunktā minētie izskaušanas pasākumi un d) apakšpunktā minētie ierobežošanas pasākumi; [Gr. 140]

f)  ja Savienības aizsardzībai pret attiecīgā kaitīgā organisma tālāku izplatību tas nepieciešams — pasākumi, ko invadētā teritorijā, kurā minēto kaitēkli nav iespējams izskaust, īsteno tāda kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, pret ko uz Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 2. punkta vai tās pašas regulas 30. panta 3. punkta pamata ir pieņemti Savienības mēroga ierobežošanas pasākumi.

Šo pasākumu aptverto augiem kaitīgo organismu saraksts ir noteikts 16. pantā minētajā darba programmā.

3.  Dzīvnieku labturības pilnveidošanas aktivitātes, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvnieku labturības standartu ievērošanu dzīvnieku transportēšanas laikā. [Gr. 141]

4.  Regulas (ES) 2017/625 92., 95. un 97. pantā minētās Eiropas Savienības references laboratorijas un Eiropas Savienības references centri.

5.  Regulas (ES) 2017/625 112. pantā minētās koordinētās kontroles programmas un informācijas un datu vākšana.

6.  Pret pārtikas izšķērdēšanu un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanu vērstas aktivitātes.

7.  Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un patēriņa aktivitātes Darbības, ar kurām atbalsta agroekoloģisko ražošanu, ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, kas nerada kaitējumu videi un bioloģiskajai daudzveidībai, un tiešās pārdošanas un īso piegādes ķēžu veicināšanu. [Gr. 142]

8.  Ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi saistītu tiesību aktu rezultatīvai un efektīvai īstenošanai nepieciešamās datubāzes un datorizētas informācijas pārvaldības sistēmas, par kurām pierādīts, ka tās dod pievienoto vērtību visai Savienībai; jauno tehnoloģiju ieviešana, lai uzlabotu produktu izsekojamību, piemēram, QR kodi uz ražojuma iepakojuma. [Gr. 143]

9.  Mācības, kas paredzētas par oficiālajām kontrolēm atbildīgajiem kompetento iestāžu darbiniekiem un citām dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu pārvaldībā un/vai profilaksē iesaistītām personām un kas minētas Regulas (ES) 2017/625 130. pantā.

10.  Ceļa izdevumi, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kas dalībvalstu ekspertiem radušies tādēļ, ka Komisija tos norīkojusi palīdzēt saviem ekspertiem, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 116. panta 4. punktā un 120. panta 4. punktā.

11.  Tehniskais un zinātniskais darbs, ieskaitot pētījumus un koordinēšanas aktivitātes, kas nepieciešams nepieciešamas, lai novērstu jaunu un nezināmu slimību un kaitīgu organismu parādīšanos un lai būtu drošība, ka jomā, kura saistīta ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek pareizi īstenoti tiesību akti un ka šie akti ir pielāgoti norisēm zinātnē, tehnikā un sabiedrībā. [Gr. 144]

12.  Aktivitātes, ko īsteno dalībvalstis vai starptautiskas organizācijas, darbojoties 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanai un atbalstot ar minēto mērķi saistīto noteikumu izstrādi un īstenošanu.

13.  Projekti, kurus viena vai vairākas dalībvalstis organizē, lai ar inovatīvu paņēmienu un protokolu starpniecību efektivizētu 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu.

14.  Atbalsts, kas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa jomu reglamentējošo noteikumu īstenošanas ietvaros sniegts Savienības un dalībvalstu īstenotām informācijas un izpratnes veidošanas iniciatīvām, kuru nolūks ir nodrošināt kvalitatīvāku, atbilstīgu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, ieskaitot aktivitātes, kuru nolūks ir novērst pārtikas izšķērdēšanu tostarp novērst pārtikas izšķērdēšanu, tā atbalstot aprites ekonomiku, un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanos. [Gr. 145]

15.  Cilvēka, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības un dzīvnieku labturības nolūkā veiktu pasākumu īstenošana ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem un augu produktiem, kuri no trešām valstīm nonāk pie kādas no Eiropas Savienības robežām.

II PIELIKUMS

Attiecināmās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi

Savienības rīcībpolitiku īstenošanai ir nepieciešama augsti kvalitatīva, salīdzināma un drošticama statistiska informācija par Savienības ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vidisko situāciju. Turklāt Eiropas statistika Eiropas iedzīvotājiem paver iespēju saprast demokrātisko procesu, tajā piedalīties un diskutēt par Savienības pašreizējo stāvokli un tās nākotni.

Kopā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku Programma dod Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas satvaru 2021.–2027. gadam. Eiropas statistika ciešā un koordinētā sadarbībā Eiropas Statistikas sistēmā (ESS) tiek izstrādāta, sagatavota un izplatīta uz minētā satvara pamata un saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodeksa principiem.

Uz šā satvara pamata izstrādātā, sagatavotā un izplatītā Eiropas statistika palīdz īstenot LESD izklāstītās un tālāk Komisijas stratēģiskajās prioritātēs atspoguļotās Savienības politiskās nostādnes.

Īstenojot 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek veiktas šādas darbības:

Ekonomiskā un monetārā savienība, globalizācija un tirdzniecība

–  sniegt augsti kvalitatīvu statistiku, uz kuras balstās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, Reformu atbalsta programma un Savienības ikgadējais ekonomikas pārraudzības un vadības cikls;

–  sniegt un attiecīgā gadījumā pastiprināt galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus (PEEI);

–  sniegt statistiku un metodoloģiskus norādījumus par to, kā statistiski traktēt investīcijas un budžetāros instrumentus ekonomiskās konverģences, finansiālās stabilitātes un darbvietu radīšanas atbalsta kontekstā;

–  sniegt statistiku pašu resursu, kā arī ES darbinieku atalgojuma un pensiju vajadzībām;

–  labāk novērtēt preču un pakalpojumu tirdzniecību, ārvalstu tiešos ieguldījumus, globālās vērtībķēdes un globalizācijas ietekmi uz Savienības ekonomiku; [Gr. 146]

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā pārveide

–  sniegt augsti kvalitatīvu un drošticamu statistiku vienotā tirgus, Eiropas aizsardzības rīcības plāna un galveno inovācijas un pētniecības jomu vajadzībām;

–  vairāk un savlaicīgāk sniegt statistiku par sadarbīgo ekonomiku un par digitalizācijas ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Eiropas sociālā dimensija

–  sniegt augsti kvalitatīvu augstas kvalitātes, savlaicīgu un drošticamu statistiku, kas atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Savienības prasmju politiku, tostarp, bet ne tikai, sniegt statistiku par darba tirgu, nodarbinātību, izglītību un apmācību, ienākumu līmeni, dzīves apstākļiem, nabadzību, nevienlīdzību, sociālo aizsardzību, nedeklarētu darbu, kā arī prasmēm veltītu satelītkontu statistiku; [Gr. 147]

–  sniegt statistiku, kas attiecas uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

–  bagātināt migrācijas statistiku, jo īpaši statistiku par migrantu stāvokli un integrāciju un par patvēruma meklētāju izglītības vajadzībām un kvalifikācijas līmeņiem;

–  izstrādāt modernizētas iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas programmas un iedzīvotāju statistiku laikposmam pēc 2021. gada;

–  sniegt iedzīvotāju skaita prognozes un to ikgadējus atjauninājumus.

Ilgtspējīga attīstība, dabas resursi un vide

–  pārraudzīt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

–  turpināt izstrādāt statistiku, kas balsta Enerģētikas stratēģiju, aprites ekonomiku un stratēģiju attiecībā uz plastmasu;

–  sniegt svarīgāko statistiku un rādītājus par vidi, arī par atkritumiem, ūdeni, bioloģisko daudzveidību, mežiem, zemes izmantojumu un zemes segumu, statistiku par klimatu un rādītājus un statistiku par vides ekonomiskajiem kontiem;

–  sniegt statistiku par kravu un pasažieru transportu, lai atbalstītu Savienības rīcībpolitikas

–  un atbalstītu tālākus rādītājus, ar kuru palīdzību pārraudzīt intermodalitāti un modālu pāreju uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem;

–  laikus sniegt relevantus datus kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas un citu ar vidi, pārtikas drošumu un dzīvnieku labturību saistītu rīcībpolitiku vajadzībām.

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

–  laikus un daudzpusīgi sniegt statistikas rādītājus par Savienības reģioniem, arī attālākajiem reģioniem, pilsētām un lauku apgabaliem, lai pārraudzītu un izvērtētu, cik iedarbīgas ir teritoriālās attīstības politikas un kāda ir nozaru politiku teritoriālā ietekme;

–  atbalstīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas rādītāju izstrādi un apkarot terorisma finansēšanu; un izstrādāt statistiku par policiju un drošību;

–  vairāk izmantot ģeotelpiskos datus un statistikas sagatavošanā sistemātiski integrēt un maģistralizēt ģeotelpiskās informācijas pārvaldību.

Uzlabot Eiropas statistikas komunicēšanu un popularizēt to kā uzticamu informācijas avotu dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē

–  sistemātiski popularizēt Eiropas statistiku kā uzticamu pierādījumu avotu un faktu pārbaudītājiem, pētniekiem un publiskām iestādēm atvieglot tās izmantošanu cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē;

–  statistiku padarīt lietotājiem vieglāk piekļūstamu un labāk saprotamu, arī sniedzot pievilcīgas un interaktīvas vizualizācijas un tādus individualizētākus pakalpojumus kā dati pēc pieprasījuma un pašapkalpošanās ceļā izdarīta analīze;

–  tālāk izstrādāt un pārraudzīt Eiropas statistikas kvalitātes nodrošināšanas satvaru, ieskaitot profesionālvērtēšanu par dalībvalstu atbilstību Eiropas Statistikas prakses kodeksam;

–  pētniecības vajadzībām sniegt piekļuvi mikrodatiem, turklāt aizsargājot visaugstākos datu aizsardzības un statistiskās konfidencialitātes standartus.

Datu revolūcijas priekšrocību izmantošana un pāreja uz uzticamu viedo statistiku

–  intensīvāk izmantot jaunus digitālus datu avotus un iedibināt uzticamas viedās statistikas pamatus, ar kuras palīdzību gandrīz reāllaikā ar uzticamu algoritmu starpniecību sagatavot jaunu statistiku;

–  pārņemot privātumu pasargājošas datošanas metodes un drošas daudzpusējas datošanas metodes, izstrādāt jaunas pieejas privāti turētu datu izmantošanai;

–  oficiālā statistikā veicināt progresīvu pētniecību un inovāciju, tostarp izmantojot kopdarbības tīklus un nodrošinot Eiropas statistikas mācībprogrammas.

Izvērstas partnerības un sadarbība statistikā

–  pastiprināt ESS partnerību un sadarbību ar Eiropas Centrālo banku sistēmu;

–  veicināt partnerības ar publisku un privātu datu turētājiem un tehnoloģiju nozari, lai atvieglinātu piekļuvi datiem statistikas vajadzībām, no dažādiem avotiem nākošu datu integrāciju un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu;

–  pastiprināt sadarbību ar pētniekiem un akadēmiskajām aprindām, jo īpaši attiecībā uz jaunu datu avotu izmantošanu, datu analīzi un statistikpratības veicināšanu;

–  globālās oficiālās statistikas interesēs sadarboties ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

III PIELIKUMS

Dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts

(1)  Āfrikas zirgu mēris

(2)  Āfrikas cūku mēris

(3)  liesas sērga

(4)  putnu gripa (ļoti patogēniskā)

(5)  putnu gripa (mazpatogēniskā)

(6)  kampilobakterioze

(7)  klasiskais cūku mēris

(8)  mutes un nagu sērga

(9)  kazu infekciozā pleiropneimonija

(10)  zirgu ļaunie ienāši

(11)  inficēšanās ar infekciozā katarālā drudža vīrusu (serotipi 1–24)

(12)  inficēšanās ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis

(13)  inficēšanās ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu

(14)  inficēšanās ar nodulārā dermatīta vīrusu

(15)  inficēšanās ar Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC (govju infekciozā pleiropneimonija)

(16)  inficēšanās ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis)

(17)  inficēšanās ar Ņūkāslas slimības vīrusu

(18)  inficēšanās ar mazo atgremotāju mēra vīrusu

(19)  inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu

(20)  inficēšanās ar Rifta ielejas drudzi (infekciozais enzootiskais hepatīts)

(21)  inficēšanās ar govju mēra vīrusu

(22)  inficēšanās ar zoonozi izraisošiem Salmonella serotipiem

(23)  invadēšanās ar Echinococcus spp.

(24)  listerioze

(25)  aitu bakas un kazu bakas

(26)  transmisīvās sūkļveida encefalopātijas

(27)  trihineloze

(28)  Venecuēlas zirgu encefalomielīts

(29)  verotoksigēniskā E. coli

Dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts ietver

a)  slimību sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 1. daļas 2. nodaļu;

b)  salmonellas, zoonozes un zoonožu ierosinātājus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2160/2003 un Direktīva 2003/99/EK(62);

c)  transmisīvās sūkļveida encefalopātijas.[Gr. 148]

IV PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI

Mērķis

Rādītājs

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteiktie mērķi

1 – Par brīvas preču un pakalpojumu aprites jautājumiem un publisko iepirkumu reglamentējošiem Savienības tiesību aktiem saņemto jauno sūdzību un neatbilstības gadījumu skaits.

2 – Pakalpojumu tirdzniecības ierobežotības rādītājs.

3 – Apmeklējumu skaits portālā “Tava Eiropa”.

4. – Kopīgas tirgus uzraudzības kampaņas.

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktie mērķi

1 – Par brīvas preču un pakalpojumu aprites un tiešsaistes tirdzniecības jautājumiem saņemto jauno sūdzību un neatbilstības gadījumu skaits.

2 – Kopīgas tirgus uzraudzības un produktu drošuma kampaņu skaits.

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktie mērķi

1 – Programmas un tīkla atbalsta saņēmēju MVU skaits.

 

2 – Atbalsta saņēmēji uzņēmumi, kas izveidojuši līgumsabiedrības; skaits.

 

2 .a – To uzņēmēju skaits, kuri izmanto mentorēšanas un mobilitātes shēmas.

 

2 .b – MVU izveidošanas laika un izmaksu samazinājums.

 

2.c – Izveidoto uzņēmumu tīklu skaits salīdzinājumā ar atskaites punktu.

 

2 .d – To dalībvalstu skaits, kuras izmanto MVU testu.

 

2.e – To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kurās ir vienotais kontaktpunkts uzņēmējdarbības sākšanai.

 

2 .f – Eksportējošu MVU īpatsvara pieaugums un ārpus Savienības eksportējošu MVU īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu.

 

2 .g – To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus, kas vērsti uz potenciālajiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām.

 

2 .h – To Savienības iedzīvotāju īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuri vēlētos būt pašnodarbināti.

 

2 .i – MVU sniegums attiecībā uz ilgtspēju, ko mēra cita starpā kā palielinājumu to Savienības MVU īpatsvaram, kuri izstrādā ilgtspējīgas zilās ekonomikas un ekoloģiskos produktus1a un pakalpojumus un kā resursefektivitātes uzlabojumu (kas var ietvert enerģiju, materiālus vai ūdeni, reciklēšanu utt.) salīdzinājumā ar atskaites punktu.

* Visi rādītāji jāsalīdzina ar pašreizējo stāvokli 2018. gadā.

__________________

1a Ekoloģiski produkti un pakalpojumi ir tādi produkti un pakalpojumi, kuru galvenā funkcija ir samazināt risku videi un pēc iespējas samazināt izmešus un resursu izmantojumu. Ir ietverti arī ražojumi ar vides elementiem (ekodizains, ekomarķējums, bioloģiskā ražošana un būtisks pārstrādāto izejvielu īpatsvars). Avots: Eirobarometra zibensaptauja Nr. 342, “MVU, resursu efektivitāte un zaļie tirgi”.

3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktie mērķi

i)  

ii)  

1 – Eiropas standarti, ko dalībvalstis ieviesušas kā nacionālus standartus; daļa no aktīvo Eiropas standartu kopskaita.

2 – ES apstiprināto starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu procents.

3. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktie mērķi

i)  

ii)  

1 – Patērētāju stāvokļa rādītājs.

2 – To nostājas dokumentu un atbilžu skaits, ko labumguvēji snieguši sabiedriskajās apspriešanās par finanšu pakalpojumiem.

3. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktie mērķi

1 – Veiksmīgi īstenotu nacionālo veterināro un fitosanitāro programmu skaits.

2 – Veiksmīgi novērsto tādu ārkārtas situāciju skaits, kuras izraisījuši kaitīgie organismi.

3 – Veiksmīgi novērsto tādu ārkārtas situāciju skaits, kuras izraisījušas slimības.

3. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteiktie mērķi

1 – Internetā publicētās statistikas ietekme: tīmekļpieminējumu un pozitīva/negatīva viedokļa paudumu skaits.

[Am. 149]

(1) OV C 62, 15.2.2019., 40. lpp.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 259. lpp.
(3)OV C 62, 15.2.2019., 40. lpp..
(4)OV C 86, 7.3.2019., 259. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(12) COM(2018)0439.
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.)..
(14) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/826 (2017. gada 17. maijs), ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (OV L 129, 19.5.2017., 17. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(24)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(25)OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.
(26)COM(2010)0700.
(27)COM(2017)0623.
(28)COM(2018)0442 .
(29)COM(2018)0443.
(30)COM(2018)0372.
(31)COM(2018)0439.
(32)COM(2018)0447.
(33)COM(2018)0435.
(34)COM(2018)0434.
(35)COM(2018)0375.
(36)COM(2018)0367.
(37)COM(2018)0322, 10. pants.
(38)COM(2018)0382.
(39)COM(2018)0393.
(40)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(41)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(42)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).
(43)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).
(44)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).
(45)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(46)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(47)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(48)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(49)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(50)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(51)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(52)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(53)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 (2014. gada 26. februāris) par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).
(54)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.).
(55)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014, 1. lpp.).
(56)[tiks ievietots]
(57)COM(2017)0795.
(58)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(59)Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 031, 1.2.2002., 1. lpp.).
(60) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(61)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEC, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).
(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).


PVN: galīgā sistēma, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm *
PDF 221kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto tehnisko pasākumu ieviešanu galīgās PVN sistēmas darbībai, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, groza Direktīvu 2006/112/EK (COM(2018)0329 – C8-0317/2018 – 2018/0164(CNS))
P8_TA(2019)0074A8-0028/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0329),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0317/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0028/2019),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Kad Padome 1967. gadā ar Padomes Direktīvām 62/227/EEK1 un 67/228/EEK2 pieņēma kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, tika pausta apņemšanās izveidot galīgu PVN sistēmu nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, kas darbotos tādā pašā veidā, kā tā darbotos vienā dalībvalstī. Tā kā politiskie un tehniskie nosacījumi vēl nebija piemēroti šādai sistēmai, 1992. gada beigās, kad tika atceltas fiskālās robežas starp dalībvalstīm, tika pieņemts PVN pārejas režīms. Patlaban spēkā esošajā Padomes Direktīvā 2006/112/EK3 ir paredzēts, ka šie pārejas noteikumi jāaizstāj ar galīgu režīmu, balstoties uz principu par nodokļa uzlikšanu piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu izcelsmes dalībvalstī.
(1)  Kad Padome 1967. gadā ar Padomes Direktīvām 67/227/EEK1 un 67/228/EEK2 pieņēma kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, tika pausta apņemšanās izveidot galīgu PVN sistēmu nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, kas darbotos tādā pašā veidā, kā tā darbotos vienā dalībvalstī. Tā kā politiskie un tehniskie nosacījumi vēl nebija piemēroti šādai sistēmai, 1992. gada beigās, kad tika atceltas fiskālās robežas starp dalībvalstīm, tika pieņemts PVN pārejas režīms. Patlaban spēkā esošajā Padomes Direktīvā 2006/112/EK3 ir paredzēts, ka šie pārejas noteikumi jāaizstāj ar galīgu režīmu, balstoties uz principu par nodokļa uzlikšanu piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu izcelsmes dalībvalstī. Tomēr šie pārejas noteikumi ir spēkā jau vairākas desmitgades, un rezultātā ir izveidojusies sarežģīta pārejas PVN sistēma, kas ir jutīga pret Savienības iekšienē īstenotu pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Šie pārejas noteikumi rada daudzas nepilnības, kuru rezultātā PVN sistēma nav pilnībā efektīva un nav arī saderīga ar patiesa vienotā tirgus prasībām. Pārejas PVN sistēmas ievainojamība kļuva acīmredzama tikai dažus gadus pēc tās ieviešanas. Kopš tā laika ir pieņemti vairāki tiesību akti (par uzlabotu administratīvo sadarbību, īsākiem termiņiem kopsavilkuma paziņojumiem un nozaru apgrieztās maksāšanas sistēmu) un veikti neleģislatīvi pasākumi. Tomēr nesenie pētījumi par PVN iztrūkumu liecina, ka neiekasētās PVN summas joprojām ir milzīgas. Šis ir pirmais tiesību akta priekšlikums kopš pašreizējo PVN noteikumu ieviešanas 1992. gadā, un tā mērķis ir novērst pārrobežu krāpšanas iespēju. Komisija 2015. gada 28. oktobra paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” norādīja uz pašreizējās PVN sistēmas sarežģītību kā vienu no galvenajiem šķēršļiem vienotā tirgus izveides pabeigšanai. Vienlaikus PVN iztrūkums, kas noteikts kā starpība starp faktiski iekasēto PVN ieņēmumu summu un teorētisko summu, ko paredzēts iekasēt, ir kļuvis lielāks, 2015. gadā sasniedzot EUR 151,5 miljardus 28 ES dalībvalstīs. Tas liecina, ka steidzami jāveic visaptveroša PVN sistēmas reforma, lai noteiktu galīgo PVN režīmu, sekmētu un vienkāršotu pārrobežu tirdzniecību Savienībā un padarītu sistēmu noturīgāku pret krāpniecību.
__________________
__________________
1 Padomes Pirmā direktīva 67/227/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 14.4.1967., 1301. lpp.)
1 Padomes Pirmā direktīva 67/227/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 14.4.1967., 1301. lpp.)
2 Padomes Otrā Direktīva 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV 71, 14.4.1967., 1303. lpp.).
2 Padomes Otrā Direktīva 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV 71, 14.4.1967., 1303. lpp.).
3 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
3 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1 a)  Turklāt iepriekš Komisija vienmēr norādīja — un Eiropas Parlaments šo viedokli atbalstīja —, ka PVN sistēma, kuras pamatā ir nodokļa uzlikšana izcelsmes vietā, ir pareiza atbildes reakcija, lai Savienības PVN sistēmu padarītu noturīgāku pret krāpšanu, un ir vislielākā mērā piemērota iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tomēr pašreizējā iniciatīva ir balstīta uz dalībvalstu izvēlēto pieeju, kas paredz nodokļa uzlikšanu galamērķī, lai atļautu dalībvalstīm zināmu elastību PVN likmju noteikšanā.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Padome, ko atbalstīja Eiropas Parlaments1 un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja2, apstiprināja, ka uz izcelsmi balstīta sistēma nav īstenojama un aicināja Komisiju veikt padziļinātu tehnisku darbu un izvērst plašu dialogu ar dalībvalstīm, lai sīki izpētītu dažādos iespējamos veidus, kā īstenot galamērķa principu3.
(2)  Padome, ko atbalstīja Eiropas Parlaments1 un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja2, apstiprināja, ka uz izcelsmi balstīta sistēma nav īstenojama un aicināja Komisiju veikt padziļinātu tehnisku darbu un izvērst plašu dialogu ar dalībvalstīm, lai sīki izpētītu dažādos iespējamos veidus, kā īstenot galamērķa principu3, ar mērķi nodrošināt, ka preču piegādi no vienas dalībvalsts uz otru apliek ar nodokļiem tā, it kā tās būtu piegādātas un iegādātas vienā dalībvalstī. Vienotas Savienības PVN telpas izveidei ir izšķirīga nozīme, lai mazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši pārrobežu apstākļos strādājošiem MVU, samazinātu riskus, ka notiek pārrobežu krāpšana PVN jomā, un vienkāršotu ar PVN saistītās procedūras. Galīgā PVN sistēma stiprinās iekšējo tirgu un radīs labākus uzņēmējdarbības apstākļus pārrobežu tirdzniecībai. Tajā būtu jāņem vērā pārmaiņas, kas nepieciešamas tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ. Šī direktīva nosaka tehniskos pasākumus tā dēvēto pamatprincipu īstenošanai, ko Komisija noteica 2018. gada 18. janvāra priekšlikumā3a. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem lēmumi par minētajiem pamatprincipiem, lai varētu ātri uzsākt šīs direktīvas īstenošanu.
__________________
__________________
1 Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. oktobra rezolūcija par PVN nākotni (P7_TA(2011)0436) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0436+0+DOC+XML+V0//LV
1 Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. oktobra rezolūcija par PVN nākotni (P7_TA(2011)0436) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2011-0436
2 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 14. jūlija atzinums par tematu “Zaļā grāmata par PVN nākotni. Virzība uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52011AE1168
2 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 14. jūlija atzinums par tematu “Zaļā grāmata par PVN nākotni. Virzība uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52011AE1168
3 Padomes secinājumi par PVN nākotni — Ekonomikas un finanšu lietu padomes 3167. sanāksme Briselē, 2012. gada 15. maijā (sk. it īpaši B.4 punktu) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/130257.pdf
3 Padomes secinājumi par PVN nākotni — Ekonomikas un finanšu lietu padomes 3167. sanāksme Briselē, 2012. gada 15. maijā (sk. it īpaši B.4 punktu) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/130257.pdf
3a Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, COM(2018)0020, 2018/0005(CNS).
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Komisija PVN rīcības plānā1 izklāsta grozījumus PVN sistēmā, kas būtu nepieciešami, lai izstrādātu šādu uz galamērķi balstītu sistēmu tirdzniecībai Savienības iekšienē, izmantojot nodokļa uzlikšanu pārrobežu piegādēm. Padome arī atkārtoti apstiprināja minētā rīcības plāna secinājumus un, inter alia, norādīja, ka saskaņā ar tās viedokli princips “nodokļa uzlikšana izcelsmes dalībvalstī”, kā paredzēts galīgajai PVN sistēmai, būtu jāaizstāj ar principu “nodokļa uzlikšana galamērķa dalībvalstī”2.
(3)  Komisija PVN rīcības plānā1 izklāsta grozījumus PVN sistēmā, kas būtu nepieciešami, lai izstrādātu šādu uz galamērķi balstītu sistēmu tirdzniecībai Savienības iekšienē, izmantojot nodokļa uzlikšanu pārrobežu piegādēm. Padome arī atkārtoti apstiprināja minētā rīcības plāna secinājumus un, inter alia, norādīja, ka saskaņā ar tās viedokli princips “nodokļa uzlikšana izcelsmes dalībvalstī”, kā paredzēts galīgajai PVN sistēmai, būtu jāaizstāj ar principu “nodokļa uzlikšana galamērķa dalībvalstī”2. Aplēses liecina, ka ar šo izmaiņu vajadzētu veicināt ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas samazināšanos par 50 miljardiem EUR gadā.
__________________
__________________
1 Rīcības plāns PVN jomā — Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu (COM(2016)0148, 7.4.2016.).
1 Rīcības plāns PVN jomā — Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu (COM(2016)0148, 7.4.2016.).
2 Sk.: http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/05/25-conclusions-vat-action-plan/
2 Sk.: http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/05/25-conclusions-vat-action-plan/
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4 a)   Lai panāktu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jāgarantē sistēmas pārredzamība, jo īpaši ar ikgadējas obligātas katrā dalībvalstī konstatēto krāpšanas gadījumu publicēšanas palīdzību. Pārredzamība ir svarīga arī tāpēc, lai saprastu krāpšanas mērogu, palielinātu plašas sabiedrības informētību un izdarītu spiedienu uz dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5 a)   Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Parlamenta nostājām, kas pieņemtas 2018. gada 3. oktobra normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (COM(2017)0569 – C8-0363/2017 – 2017/0251(CNS)) un par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm (COM(2018)0020 – C8-0023/2018 – 2018/0005(CNS)) un 2018. gada 3. jūlija normatīvajā rezolūcijā par grozītu priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (COM(2017)0706 – C8-0441/2017 – 2017/0248(CNS)).
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Vispārējam noteikumam par preču piegādēm, tostarp preču piegādēm Savienības iekšienē, un pakalpojumu sniegšanu vajadzētu būt tādam, ka piegādātājs ir atbildīgs par PVN nomaksu.
(13)  Vispārējam noteikumam par preču piegādēm, tostarp preču piegādēm Savienības iekšienē, un pakalpojumu sniegšanu vajadzētu būt tādam, ka piegādātājs ir atbildīgs par PVN nomaksu. Šie jaunie principi dalībvalstīm dos iespēju efektīvāk apkarot krāpšanu PVN jomā, jo īpaši “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību Kopienā, kuras apmērs saskaņā ar aplēsēm sasniedz vismaz 50 miljardus EUR gadā.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14 a)   Būtu jāievieš stingri visās dalībvalstīs saskaņotā veidā piemērojami kritēriji, lai noteiktu, kuriem uzņēmumiem var piešķirt sertificēta nodokļu maksātāja statusu, kā arī jāpieņem kopēji noteikumi, kas paredz naudas sodu un sankcijas tiem, kuri tos neievēro.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14 b)   Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par turpmāku vadlīniju iesniegšanu un būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis šos saskaņotos kritērijus pareizi piemēro visā Savienībā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Būtu jāpārskata noteikumi par apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu piemērošanu attiecībā uz kustamām precēm, lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotību ar jauno noteikumu ieviešanu attiecībā uz personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu par preču piegādēm Savienības iekšienē.
(15)  Būtu jāpārskata noteikumi par apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu piemērošanu attiecībā uz kustamām precēm, lai nodrošinātu šo noteikumu saskaņotību ar jauno noteikumu ieviešanu attiecībā uz personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu par preču piegādēm Savienības iekšienē. Līdz ar šīs direktīvas īstenošanu apgrieztās maksāšanas mehānisma pagaidu piemērošana varētu vairs nebūt nepieciešama. Tāpēc Komisijai būtu pienācīgā kārtā jāanalizē vajadzība atcelt priekšlikumu par apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu piemērošanu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai nodrošinātu PVN ziņošanas pienākumu saskaņotību lieliem uzņēmumiem, būtu jāpārskata PVN deklarācijas iesniegšanas biežums saskaņā ar šo īpašo režīmu, pievienojot noteikumu, ka nodokļa maksātāji, kas izmanto režīmu, iesniedz mēneša PVN deklarācijas saskaņā ar režīmu, ja to gada Savienības apgrozījums pārsniedz EUR 2 500 000.
(23)  Lai nodrošinātu PVN ziņošanas pienākumu saskaņotību lieliem uzņēmumiem, būtu jāpārskata PVN deklarācijas iesniegšanas biežums saskaņā ar šo īpašo režīmu, pievienojot noteikumu, ka nodokļa maksātāji, kas izmanto režīmu, iesniedz mēneša PVN deklarācijas saskaņā ar režīmu, ja to gada Savienības PVN apgrozījums pārsniedz EUR 2 500 000.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25 a)   Augsts oficiālo prasību neievērošanas līmenis rada ne tikai ekonomiskus zaudējumus tām ar nodokli apliekamām personām, kas šīs prasības ievēro, bet arī apdraud fiskālās sistēmas kohēziju un saskaņotību un rada vispārēju netaisnīguma sajūtu izkropļotas konkurences dēļ. Efektīva un saprotama sistēma ir svarīga, lai radītu publiskos ieņēmumus un panāktu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu līdzatbildību.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26 a)   Statistikas dati liecina par to, ka krāpnieki izmanto sistēmas vājumu un seko līdzi ekonomikas attīstībai, kā arī dinamiskam pieprasījuma pēc atsevišķām piegādēm pieaugumam. Tādēļ būtu jāizveido pietiekami dinamiska sistēma, lai varētu apkarot kaitējošu praksi un samazinātu gan apzinātas neatbilstības (krāpšana), gan neapzinātas neatbilstības līmeni.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
26.b apsvērums (jauns)
(26 b)   Īpašu uzmanību pievēršot to MVU vajadzībām, kuri Kopienas teritorijā iesaistās pārrobežu uzņēmējdarbībā, un lai vienotajā tirgū atvieglotu tirdzniecību un palielinātu juridisko noteiktību, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāizveido uzņēmumiem paredzēts visaptverošs un publiski pieejams Savienības portāls par PVN. Šim daudzvalodu portālam būtu jānodrošina ātra, atjaunināta un precīza piekļuve attiecīgajai informācijai par PVN sistēmas piemērošanu dažādās dalībvalstīs un jo īpaši par pareizajām PVN likmēm, ko dažādām precēm un pakalpojumiem piemēro dažādās dalībvalstīs, kā arī par nosacījumiem nulles likmes piemērošanai. Šāds portāls varētu arī palīdzēt risināt pašreizējā PVN iztrūkuma problēmu.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
26.c apsvērums (jauns)
(26 c)   Vienotais kontaktpunkts ir pamatelements jaunajā uz galamērķi balstītajā sistēmā, bez kura būtiski palielinātos PVN sistēmas sarežģītība un administratīvais slogs. Lai nodrošinātu sadarbspēju, vieglu lietošanu un turpmāku aizsardzību pret krāpšanu, uzņēmumiem paredzētajiem vienotajiem kontaktpunktiem savā darbā būtu jāizmanto saskaņota pārrobežu IT sistēma, kas balstās uz kopējiem standartiem un ļauj automātiski izgūt un ievadīt datus, piemēram, izmantojot vienotas standarta veidlapas.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Kā jaunu jēdzienu ieviešot preču piegādi Savienības iekšienē, ir lietderīgi aizstāt terminu “Kopiena” ar terminu “Savienība”, lai nodrošinātu termina atjauninātu un saskaņotu izmantošanu.
(28)  Kā jaunu jēdzienu ieviešot preču piegādi Savienības iekšienē, ir lietderīgi visā direktīvā aizstāt terminu “Kopiena” ar terminu “Savienība”, lai nodrošinātu termina atjauninātu un saskaņotu izmantošanu.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30 a)  Tiesību akti par PVN sistēmas reformu, cīņu pret PVN krāpšanu un PVN iztrūkuma samazināšanu var gūt panākumus tikai tad, ja dalībvalstu nodokļu administrācijas ciešāk sadarbojas savstarpējas uzticēšanās garā un apmainās ar attiecīgo informāciju, lai varētu veikt savus uzdevumus.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
8. pants
(4 a)  direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:
“8. pants
“8. pants
Ja Komisija uzskata, ka 6. un 7. pantā paredzētie noteikumi vairs nav pamatoti, jo īpaši godīgas konkurences vai pašu resursu ziņā, tā Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus.
Ja Komisija uzskata, ka 6. un 7. pantā paredzētie noteikumi vairs nav pamatoti, jo īpaši godīgas konkurences vai pašu resursu ziņā, tā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 1. punkts – 3. daļa
Ja pieteikuma iesniedzējs ir nodokļa maksātājs, kam ir piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas vajadzībām, 2. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem.
Ja pieteikuma iesniedzējs ir nodokļa maksātājs, kam ir piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas vajadzībām, 2. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem šīs direktīvas vajadzībām.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)   saistībā ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību nav reģistrēts neviens smags noziedzīgs nodarījums, piemēram (bet ne tikai):
i)  nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
ii)  izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana nodokļu jomā,
iii)  Savienības līdzekļu un programmu ļaunprātīga izmantošana,
iv)  krāpšana bankrota vai maksātnespējas jomā,
v)  krāpšana apdrošināšanas jomā vai cita veida finanšu krāpšana,
vi)  kukuļdošana un/vai korupcija,
vii)  kibernoziedzība,
viii)  dalība noziedzīgā organizācijā,
ix)  pārkāpumi konkurences tiesību jomā,
x)  tieša vai netieša līdzdalība teroristiskās darbībās;
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  pierādījumi par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā saimnieciskās darbības veida specifiku, vai ja tiek iesniegtas garantijas, ko nodrošinājušas apdrošināšanas iestādes, citas finanšu iestādes vai citas ekonomiskā ziņā uzticamas trešās puses.
(c)  pierādījumi par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju pēdējos trīs gados, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā saimnieciskās darbības veida specifiku, vai ja tiek iesniegtas garantijas, ko nodrošinājušas apdrošināšanas iestādes, citas finanšu iestādes vai citas ekonomiskā ziņā uzticamas trešās puses. Pieteikuma iesniedzējam ir bankas konts finanšu iestādē, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Lai nodrošinātu saskaņotu interpretāciju sertificēta nodokļu maksātāja statusa piešķiršanā, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem turpmākus norādījumus dalībvalstīm attiecībā uz minēto kritēriju izvērtēšanu, kuri ir spēkā visā Savienībā. Pirmo īstenošanas aktu pieņem ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Lai veicinātu pieteikumu iesniegšanu sertificēta nodokļa maksātāja statusa saņemšanai, Komisija ievieš maziem un vidējiem uzņēmumiem īpaši pielāgotu procedūru.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 4. punkts – 1. daļa
Nodokļa maksātājs, kas piesakās sertificēta nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, iesniedz visu informāciju, ko pieprasījušas nodokļu iestādes, lai tās varētu pieņemt lēmumu.
Nodokļa maksātājs, kas piesakās sertificēta nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, iesniedz visu attiecīgo informāciju, ko pieprasījušas nodokļu iestādes, lai tās varētu pieņemt lēmumu. Visās dalībvalstīs nodokļu iestādes pieteikumu nekavējoties apstrādā un ievēro saskaņotus kritērijus attiecībā uz informācijas sniegšanu.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Ja sertificēta nodokļu maksātāja statuss ir piešķirts, minēto informāciju dara pieejamu, izmantojot PVN informācijas apmaiņas sistēmu. Minētā statusa izmaiņas nekavējoties atjaunina sistēmā.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 5. punkts
5.  Ja pieteikums ir noraidīts, nodokļu iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam atteikuma iemeslus kopā ar lēmumu. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam tiek piešķirtas tiesības pārsūdzēt jebkuru lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
5.  Ja pieteikums ir noraidīts, nodokļu iestādes nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam atteikuma iemeslus kopā ar lēmumu, kurā skaidri norādīti atteikuma iemesli. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam tiek piešķirtas tiesības saprātīgā termiņā pārsūdzēt jebkuru lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Ja pieteikums ir noraidīts, par attiecīgo lēmumu un atteikuma iemesliem paziņo citu dalībvalstu nodokļu iestādēm.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 6. punkts
6.  Nodokļa maksātājs, kuram piešķirts sertificēta nodokļa maksātāja statuss, nekavējoties informē nodokļu iestādes par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var skart vai ietekmēt šā statusa turpmāko derīgumu. Nodokļu iestādes atceļ nodokļa maksātāja statusu, ja 2. punktā noteiktie kritēriji vairs netiek izpildīti.
6.  Nodokļa maksātājs, kuram piešķirts sertificēta nodokļa maksātāja statuss, viena mēneša laikā informē nodokļu iestādes par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var skart vai ietekmēt šā statusa turpmāko derīgumu. Nodokļu iestādes atceļ nodokļa maksātāja statusu, ja 2. punktā noteiktie kritēriji vairs netiek izpildīti. Dalībvalstu nodokļu iestādes, kuras ir piešķīrušas sertificēta nodokļa maksātāja statusu, attiecīgo lēmumu pārskata vismaz reizi divos gados, lai nodrošinātu, ka joprojām tiek ievēroti attiecīgie nosacījumi. Ja nodokļu maksātājs nav informējis nodokļu iestādes par jebkādiem apstākļiem, kas, iespējams, ietekmē sertificēta nodokļu maksātāja statusu, kā noteikts īstenošanas aktā, vai ir mērķtiecīgi slēpis to, tam piemēro samērīgas, efektīvas un atturošas sankcijas, tostarp sertificēta nodokļu maksātāja statusa zaudēšanu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Nodokļu maksātājs, kuram atteikts sertificēta nodokļu maksātāja statuss vai kurš pēc savas iniciatīvas ir informējis nodokļu iestādi par to, ka tas vairs neatbilst 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, var atkārtoti pieteikties sertificēta nodokļu maksātāja statusa saņemšanai ne ātrāk kā sešus mēnešus no šā statusa piešķiršanas atteikšanas vai tā atcelšanas dienas un ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi attiecīgie kritēriji.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 6.b punkts (jauns)
6.b   Nolūkā nodrošināt vienotus standartus tam, lai uzraudzītu pastāvīgu atbilstību sertificēta nodokļa maksātāja statusam, un šā statusa atcelšanai dalībvalstīs, Komisija pieņem attiecīgas pamatnostādnes.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 6.c punkts (jauns)
6.c   Ja pieteikuma iesniedzējam pēdējos trīs gados saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu ir atteikta atzīta uzņēmēja statusa piešķiršana, tam nepiešķir sertificēta nodokļu maksātāja statusu.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2006/112/EK
13.a pants – 7. punkts
7.  Vienā dalībvalstī piešķirtu sertificētā nodokļa maksātāja statusu atzīst nodokļu iestādes visās dalībvalstīs.
7.  Vienā dalībvalstī piešķirtu sertificētā nodokļa maksātāja statusu atzīst nodokļu iestādes visās dalībvalstīs. Iekšējiem strīdiem par PVN starp attiecīgo nodokļu maksātāju un valsts nodokļu iestādi arī turpmāk piemēro valstu mehānismus.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 56.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
145. pants – 1. punkts
(56 a)  direktīvas 145. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 143. un 144. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.”
“1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 143. un 144. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.”
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 59.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
150. pants – 1. punkts
(59 a)  direktīvas 150. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 148. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.”
“1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 148. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.”
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 68.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
166. pants
(68 a)  direktīvas 166. pantu aizstāj ar šādu:
166. pants
166. pants
“Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā sniedz Padomei priekšlikumus par kopēju kārtību, kā PVN piemērot 1. un 2. iedaļā minētajiem darījumiem.”
“Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus par kopēju kārtību, kā PVN piemērot 1. un 2. iedaļā minētajiem darījumiem.”
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 123.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
293. pants – 1. punkts – ievaddaļa
(123 a)  direktīvas 293. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
“Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:”
“Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:”
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 166.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
395. pants – 3. punkts
(166 a)  direktīvas 395. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Trīs mēnešos pēc 2. punkta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas Komisija iesniedz Padomei atbilstīgu priekšlikumu vai paziņojumu, kurā ir izklāstīti tās iebildumi, ja tā neatbalsta pieprasīto atkāpi.”
“3. Trīs mēnešos pēc 2. punkta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgu priekšlikumu vai paziņojumu, kurā ir izklāstīti tās iebildumi, ja tā neatbalsta pieprasīto atkāpi.”
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 166.b punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
396. pants – 3. punkts
(166 b)  direktīvas 396. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Trīs mēnešos pēc 2. punkta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas Komisija iesniedz Padomei atbilstīgu priekšlikumu vai paziņojumu, kurā ir izklāstīti tās iebildumi, ja tā neatbalsta pieprasīto atkāpi.”
“3. Trīs mēnešos pēc 2. punkta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgu priekšlikumu vai paziņojumu, kurā ir izklāstīti tās iebildumi, ja tā neatbalsta pieprasīto atkāpi.”
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 169.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
404.a pants (jauns)
(169 a)  pēc 404. panta iekļauj šādu jaunu pantu:
“404.a pants
Četru gadu laikā pēc Padomes Direktīvas (ES) …/…*+ pieņemšanas Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas jauno noteikumu īstenošanu un piemērošanu un attiecīgā gadījumā [un ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt dalībvalstu noteikumu konverģenci,] tajā iekļauj priekšlikumus.”
_______________
* Padomes … Direktīva (ES) …/…, ar ko groza... (OV...).
+ OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS … (2018/0164(CNS)) iekļautās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē norādīt minētās direktīvas numuru, pieņemšanas dienu, nosaukumu un OV atsauci.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 169.b punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
404.b pants (jauns)
(169 b)  aiz 404.a panta iekļauj šādu jaunu pantu:
“404.b pants
Divu gadu laikā pēc Padomes Direktīvas (ES) …/…*+ pieņemšanas, ņemot vērā to, cik svarīga galīgā PVN režīma sekmīgas ieviešanas un darbības nodrošināšanai ir savstarpēja uzticēšanās, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, cik efektīva ir attiecīgās informācijas apmaiņa starp dalībvalstu nodokļu administrācijām.”;
________________
* Padomes … Direktīva (ES) …/…, ar ko groza … (OV…).
+ OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS … (2018/0164(CNS)) iekļautās direktīvas numuru un zemsvītras piezīmē norādīt minētās direktīvas numuru, pieņemšanas dienu, nosaukumu un OV atsauci.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 173.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
411.a pants (jauns)
(173 a)   iekļauj šādu jaunu 411.a pantu:
“411.a pants
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2020. gada 1. jūnijam izveido visaptverošu, daudzvalodu un publiski pieejamu Savienības PVN tīmekļa informācijas portālu, kurā uzņēmumi un patērētāji var ātri un efektīvi iegūt precīzu informāciju par PVN likmēm — tostarp par to, kurām precēm vai pakalpojumiem piemēro samazinātas likmes vai atbrīvojumus, — un par galīgās PVN sistēmas īstenošanu dažādās dalībvalstīs.
Papildus minētajam portālam izveido automātiskas paziņošanas mehānismu. Šis mehānisms nodrošina automātisku paziņojumu nosūtīšanu nodokļu maksātājiem par izmaiņām un atjauninājumiem dalībvalstu PVN likmēs. Šādu automātisku paziņošanu aktivizē, pirms attiecīgās izmaiņas kļūst piemērojamas, un ne vēlāk kā piecas dienas pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.”;
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1.a pants (jauns)
Regula (ES) Nr. 904/2010
34. pants un 49.a pants (jauns)
1.a pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 904/2010
Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:
(1)  Regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:
34. pants
“34. pants
1.  Dalībvalstis piedalās Eurofisc darbības jomās pēc savas izvēles un var arī pieņemt lēmumu izbeigt savu dalību tajās.
1.  Komisija sniedz Eurofisc nepieciešamo tehnisko un loģistisko atbalstu. Komisijai ir piekļuve 1. pantā minētajai informācijai, ar kuru var veikt apmaiņu, izmantojot Eurofisc, 55. panta 2. punktā minētajos gadījumos.
2.  Dalībvalstis, kas izvēlējušās piedalīties kādā Eurofisc darbības jomā, aktīvi piedalās daudzpusējā mērķtiecīgas informācijas apmaiņā starp visām iesaistītajām dalībvalstīm.
2.  Dalībvalstis piedalās Eurofisc darbības jomās un aktīvi piedalās daudzpusējā informācijas apmaiņā.
3.  Savstarpēji apmainītā informācija ir konfidenciāla, kā paredzēts 55. pantā.
3.   Eurofisc darbības jomas koordinatori pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma attiecīgo informāciju par smagākajiem pārrobežu pārkāpumiem PVN jomā var nosūtīt Eiropolam un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (“OLAF”).
3.a  Eurofisc darbības jomas koordinatori var pieprasīt Eiropolam un OLAF attiecīgu informāciju. Eurofisc darbības jomas koordinatori no Eiropola un OLAF saņemto informāciju dara pieejamu pārējiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās; šīs informācijas apmaiņai izmanto elektroniskus līdzekļus.”.
(2)  Pievieno šādu jaunu 49.a pantu:
“49.a pants
Dalībvalstis un Komisija izveido kopēju sistēmu, lai vāktu statistikas datus par krāpšanu PVN jomā Kopienā un par neapzinātu oficiālo prasību neievērošanu, un katru gadu publicē valsts līmeņa aplēses par šādas krāpšanas radītiem PVN ieņēmumu zaudējumiem, kā arī aplēses par Savienību kopumā. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem praktisko kārtību attiecībā uz šādu statistikas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”.

Romu integrēšanas stratēģijas
PDF 138kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu (2019/2509(RSP))
P8_TA(2019)0075B8-0098/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru attiecībā uz romu atzīšanu par grupu, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība pret diskrimināciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2153 (2017) par romu un klejotāju integrācijas veicināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(2) un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2016. gada ziņojumu par pamattiesībām un FRA EUMIDIS I un II pārskatu, kā arī citus pētījumus un ziņojumus par romiem,

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Minority SafePack”, kas reģistrēta 2017. gada 3. aprīlī,

–  ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus no romu pilsoniskās sabiedrības, NVO un pētniecības iestādēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā antičigānisms(6) ir īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un kas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naida runa, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija(7);

B.  tā kā romu(8) pamata cilvēktiesības Eiropā joprojām ir ierobežotas;

C.  tā kā Komisijas ziņojumā par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu (COM(2018)0785) izklāstītajos konstatējumos uzsvērts, ka “programma ir ļoti svarīga, lai izstrādātu ES un valstu instrumentus un struktūras, kas paredzēti romu iekļaušanas veicināšanai, taču tās mērķis “pārtraukt romu atstumtību” nav sasniegts”;

D.  tā kā Komisijas veiktais novērtējums parāda, ka ar integrācijas stratēģijām dažādie mērķuzdevumi ir jārisina vienlaikus un visaptveroši, lielāku uzmanību pievēršot cīņai pret antičigānismu; tā kā līdztekus četriem romu integrācijas mērķiem (izglītība, mājoklis, nodarbinātība un veselība) būtu jāizvirza arī īpašs romu nediskriminācijas mērķis;

E.  tā kā romu integrācijas jomā gūtie vispārējie panākumi ir visai ierobežoti; tā kā uzlabojumi ir konstatēti tādās jomās kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana un agrīnā pirmsskolas izglītība, taču saasinājusies segregācija skolās; tā kā ir uzlabojies romu veselības stāvokļa pašnovērtējums, taču romi vēl aizvien nesaņem pilnu medicīniskās aprūpes segumu; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav uzlabojusies romu piekļuve nodarbinātībai, turklāt palielinājies to romu īpatsvars, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu; tā kā lielas bažas rada mājokļu trūkums un tikai nedaudz mazinājusies nabadzība; tā kā vēl aizvien nopietnas bažas rada antičigānisms un tā izpausmes, piemēram, naida noziegumi un naidīgi izteikumi gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā tika plānots, ka ES rīcība var dot būtisku pievienoto vērtību valstu rīcībpolitikām attiecībā uz romiem un to īstenošanā politiskā, pārvaldības un finanšu jomā;

F.  tā kā novērtējumā konstatētas nepilnības programmas sākotnējā izstrādē un īstenošanas laikā tās efektivitāte bijusi ierobežota;

G.  tā kā novērtējumā konstatēts, ka jānostiprina romu tiesības un līdzdalība, izmantojot mērķorientētus pasākumus; tā kā vissvarīgāk ir nostiprināt romu un NVO tiesības un palielināt to iespējas;

H.  tā kā novērtējums liecina, ka ES programmā pietiekama uzmanība nav pievērsta konkrētām romu grupām, ka ir jārisina multiplā un krusteniskā diskriminācija un ka stratēģijās jāiekļauj spēcīga dzimumu dimensija un uz bērniem orientēta pieeja;

I.  tā kā pašreizējā ES programmā trūkst skaidru mērķu un izmērāmu mērķuzdevumu; tā kā kvalitatīvās un kvantitatīvās uzraudzības procedūras ir nepietiekamas, savukārt konkrētām valstīm adresētie ieteikumi nav saistoši; tā kā pārāk maz tiek darīts, lai romi un viņu kopienas vairāk kā līdz šim iesaistītos šīs programmas un romiem paredzēto pasākumu, programmu un projektu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā novērtēšanā;

J.  tā kā lielākajā daļā standarta programmu romi nav iekļauti un tā kā mērķorientētās darbības, kuras finansē struktūrfondi, nav spējušas panākt ilgtspējīgas pozitīvas pārmaiņas to romu dzīvē, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā;

K.  tā kā dalībvalstīm nepārprotami ir pienākums veikt korektīvus pasākumus, lai novērstu tādu praksi, kas diskriminē romus;

L.  tā kā nolūkā uzlabot romu apstākļus un iespējas dzīvē izšķirīga nozīme ir uzticības veidošanai starp romiem un citām tautībām; tā kā uzticība ir būtiska visai sabiedrībai kopumā,

1.  atkārtoti pauž savu nostāju, aicinājumus un ieteikumus, kas pausti un pieņemti 2017. gada 25. oktobra rezolūcijā par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu; pauž nožēlu, ka šajā rezolūcijā sniegtie ieteikumi nav vainagojušies ar efektīviem pasākumiem;

2.  aicina Komisiju:

   i. rīkoties saskaņā ar Parlamenta, Padomes un daudzu NVO un ekspertu aicinājumiem un ierosināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada, kurā būtu noteikts plašāks prioritāro jomu klāsts, skaidri un saistoši mērķuzdevumi, termiņi un rādītāji, ar ko uzraudzīt un risināt konkrētas problēmas un atspoguļot romu kopienu daudzveidību, šim nolūkam piešķirot pietiekamus valsts līdzekļus;
   ii. pietiekami iesaistīt romu pārstāvjus, NVO un Eiropas līdztiesības atbalsta struktūru tīklu (Equinet) ES stratēģiskās programmas izstrādē, arī izmantojot pamanāmu un pieejamu konsultāciju procedūru, un nodrošināt attiecīgo pārstāvju jēgpilnu līdzdalību programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, tādējādi stiprinot viņu iesaisti;
   iii. izvirzīt cīņu pret antičigānismu ES stratēģiskās programmas centrā, arī iekļaujot īpašu pretdiskriminācijas mērķuzdevumu, kā arī citus mērķuzdevumus, tādus kā romu iekļaušana vidiski ilgtspējīgā, digitālā sabiedrībā un taisnīga romu pārstāvība visās dzīves jomās, un mudināt dalībvalstis saistībā ar cīņu pret antičigānismu izstrādāt mērķorientētas stratēģijas un konkrētus pasākumus, kas papildinātu cīņu pret vienu no antičigānisma izpausmēm, proti, sociālo un ekonomisko atstumtību;
   iv. nodrošināt, ka ES stratēģiskajā programmā pienācīgi tiek ņemta vērā multiplā un krusteniskā diskriminācija, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un uz bērniem orientēta pieeja;
   v. piešķirt pienācīgus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas uzraudzīt, atbalstīt un sniegt norādījumus par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu, arī norādes nacionālajiem romu kontaktpunktiem (NRK);
   vi. stiprināt Pamattiesību aģentūras (FRA) pilnvaras, institucionālās spējas, cilvēkresursus un budžetu, lai tā palīdzētu izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt romu integrācijas valsts stratēģijas;
   vii. pieņemt darbaspēka daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju romu integrēšanai ES iestāžu personālā;
   viii. ES stratēģiskajā programmā pievērst uzmanību konkrētām romu grupām, tādām kā ES romi, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, ārpussavienības valstu pilsoņi un pievienošanās valstu romi;
   ix. ES stratēģiskajā programmā iekļaut patiesības konstatēšanas, atzīšanas un izlīguma procesu, lai veidotu uzticību, un uzsvērt konkrētus kultūras un strukturālos pasākumus un iniciatīvas, ko atbalstītu ar ES līdzekļiem;
   x. Eiropas pusgada ietvaros arī turpmāk pārbaudīt, vai dalībvalstu vispārējās rīcībpolitikas ir iekļaujošas saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un saglabāt ciešu saikni starp iekļaujošām strukturālām reformām, romu integrācijas mērķuzdevumu izpildi un ES finansējuma izmantošanu dalībvalstīs;

3.  aicina dalībvalstis:

   i. izstrādāt savas valsts stratēģiju romu integrēšanai laikposmam pēc 2020. gada, kurā būtu noteikts plašs prioritāro jomu klāsts, skaidri un saistoši mērķuzdevumi, termiņi un rādītāji, ar ko uzraudzīt un risināt konkrētas problēmas un atspoguļot romu kopienu daudzveidību, un šim nolūkam piešķirt pietiekamus valsts līdzekļus;
   ii. izstrādājot savas valsts stratēģiju romu integrēšanai, īstenot augšupēju pieeju un iesaistīt romu pārstāvjus, kopienas, NVO un līdztiesības atbalsta struktūras, kā arī nodrošināt attiecīgo pārstāvju jēgpilnu līdzdalību šo stratēģiju īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;
   iii. izvirzīt cīņu pret antičigānismu savas valsts stratēģijas centrā, kas papildinātu cīņu pret vienu no antičigānisma izpausmēm, proti, sociālo un ekonomisko atstumtību; izstrādāt mērķorientētas stratēģijas un konkrētas darbības cīņai pret antičigānismu, piemēram, izmeklēt tagadējos un agrākos rasistiskos uzbrukumus romiem; un veicināt romu līdztiesīgu pārstāvību visās dzīves jomās, arī plašsaziņas līdzekļos, valsts iestādēs un politiskās struktūrās;
   iv. nodrošināt, ka savas valsts stratēģijā pienācīgi tiek ņemta vērā multiplā un krusteniskā diskriminācija, integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un uz bērniem orientēta pieeja;
   v. nepārprotami uzskatīt bērnus par prioritāti, izstrādājot un īstenojot savas valsts romu integrācijas stratēģijas; atkārto, cik svarīgi ir nodrošināt romu bērniem visas tiesības un visu tiesību aizsardzību;
   vi. stiprināt NRK pilnvaras, institucionālās spējas, cilvēkresursus un budžetu un nodrošināt NRK pienācīgas pozīcijas valsts pārvaldes iestāžu struktūrā, lai NRK varētu veikt savu darbu, pielietojot starpnozaru efektīvu koordināciju;
   viii. savas valsts stratēģijā pievērst uzmanību konkrētām romu grupām, tādām kā ES romi, kas izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības, un ārpussavienības valstu pilsoņi, arī pievienošanās valstu romi;
   ix. savas valsts stratēģijā iekļaut patiesības konstatēšanas, atzīšanas un izlīguma procesu, lai veidotu uzticību, un uzsvērt konkrētus kultūras un strukturālos pasākumus un iniciatīvas, ko atbalstītu ar valsts līdzekļiem;
   x. panākt un nodrošināt, lai savas valsts vispārējās rīcībpolitikas būtu efektīvi iekļaujošas, un izmantot pieejamos ES struktūrfondus, lai pārredzamā un atbildīgā veidā uzlabotu romu apstākļus un iespējas dzīvē; izmeklēt attiecīgo līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas notikuši gan nesen, gan agrāk, un sākt tiesvedību pret vainīgajiem; veikt nepieciešamos pasākumus, lai apgūtu visus romu kopienām paredzētos līdzekļus, arī līdz tagadējās DFS beigām;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Reģionu komitejai, izplatīšanai subnacionāliem parlamentiem un padomēm, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(2) OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
(3) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(4) OV C 346, 27.9.2018., 171. lpp.
(5) OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp.
(6) Antičigānismu dažkārt apzīmē arī citādi, un dažādās dalībvalstīs dažkārt izmanto nedaudz atšķirīgus terminus, piemēram, Antiziganismus.
(7) ECRI vispārējais politikas ieteikums Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu.
(8) Vārds “romi” te lietots kā visaptverošs termins, kas aptver dažādas radniecīgas grupas Eiropā neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā, kurām var būt ļoti atšķirīgas kultūras un dzīvesveidi, piemēram, romus, klejotājus, sintus, manušus, kalus, romanišelus, bojašus, aškali, Balkānu ēģiptiešus, jenišus, domus un lomus.


Līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošana
PDF 190kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu (2018/2111(INI))
P8_TA(2019)0076A8-0041/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 9., 10., 11., 12., 21. un 23. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9., 10., 15., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 26., 45., 46., 47., 48., 153. un 165. pantu,

–  ņemot vērā LES 10. un 11. pantu un 10. panta 3. punktā minēto apgalvojumu, ka “katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”,

–  ņemot vērā LES 3. panta 2. punktu, kurā noteiktas personu tiesības brīvi pārvietoties,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulu (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”(3) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu(7),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP (COM(2018)0358),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK(8),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības” (COM(2018)0383),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM(2009)0313),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par ES pilsonību “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā” (COM(2017)0030),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra Ieteikumu par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām (C(2018)5949),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma(9) piedāvāto potenciālu,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(10) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (COM(2017)0482),

–  ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par ES pilsonību par maksu(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulas (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, īstenošanu(13),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū(14),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 31. janvāra atzinumu “Nostiprināt ES pilsonību un atbalstīt ES pilsoņu vēlēšanu tiesības”,

–  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2016. gadā publicēto pētījumu “Šķēršļi ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās un uzturēšanas tiesībām”,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2018. gada ziņojumu “Making EU citizens’ rights a reality: national courts enforcing freedom of movement and related rights” (“ES pilsoņu tiesību īstenošana: valsts tiesu atbalstīta pārvietošanās brīvība un saistītās tiesības”),

–  ņemot vērā Eirobarometra 89/2018 rezultātus,

–   ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu(15),

–   ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija nostāju par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (turpmāk “Vēlēšanu akts”)(16),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra lēmumu par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu(17),

–   ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.−2027. gadam un pašu resursiem(18)

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.−2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(19),

–   ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018)0637),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī tā 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0041/2019),

A.  tā kā ES pilsonība un ar to saistītās tiesības sākotnēji tika ieviestas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu un nostiprinātas ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, taču ir tikušas īstenotas tikai daļēji;

B.  tā kā LES 2. un 6. pantā ietvertās tiesības, vērtības un principi, uz ko pamatojas Savienība, nosaka, ka Eiropas projekta centrālais elements ir pilsonis; tā kā tādēļ debates par Eiropas nākotni ir saistītas arī ar pārdomām par to, kā stiprināt kopīgo identitāti;

C.  tā kā ES iestāžu un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamības, integritātes un pārskatatbildības principi, kas izriet no LES 10. un 11. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta, ir būtiski pilsonības jēdzienu veidojoši elementi un tiem ir svarīga nozīme ticamības un uzticēšanās veidošanā un nostiprināšanā Savienībā kopumā; tā kā ad hoc un starpvaldību pasākumu un instrumentu izmantošana vairākās ES politikas jomās, kā arī neformālās lēmumu pieņemšanas iestādēs, apejot parasto likumdošanas procedūru un mazinot tās institucionālo raksturu, būtiski apdraud šo principu ievērošanu;

D.  tā kā ES ir bijušas grūtības, saskaroties ar daudzām krīzēm, kurām ir nozīmīga sociālekonomiska ietekme un kuru rezultātā ir radušās Eiropas vērtībām pretrunīgas populistiskas un nacionālistiskas ideoloģijas, kas pamatojas uz identitāšu ekskluzivitāti un rasu pārākuma kritērijiem;

E.  tā kā dažādu krīžu neapmierinošas pārvaldības dēļ ir palielinājusies pilsoņu neapmierinātība ar dažiem ES integrācijas projekta rezultātiem; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka ES pilsonība tiek uzskatīta par pilsoņu atzītu privilēģiju, atjaunojot uzticēšanos ES projektam, piešķirot prioritāti visu pilsoņu tiesību, tostarp pilsonisko, politisko, kā arī sociālo tiesību, veicināšanai, uzlabojot demokrātijas kvalitāti Savienībā, praktiskās iespējas izmantot pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī iespēju ikvienam pilsonim piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, vienlaikus nodrošinot lielāku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesos;

F.  tā kā EPI pašreizējās pārskatīšanas mērķis ir uzlabot tās efektivitāti un sekmēt līdzdalības demokrātiju un aktīvu pilsonību;

G.  tā kā ES pilsonību var iegūt tikai tad, ja ir iegūta kādas dalībvalsts valstspiederība, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti; tā kā tai pašā laikā no ES pilsonības izrietošās tiesības un pienākumi ir noteikti ES tiesību aktos un nav atkarīgi no dalībvalstīm, tātad — dalībvalstis tos nevar nepamatoti ierobežot;

H.  tā kā dalībvalstu pilsonības pieejamības kontekstā dalībvalstīm būtu jāievēro ES tiesību aktu principi, piemēram, proporcionalitātes, tiesiskuma un nediskriminācijas principi, kuri ir rūpīgi izstrādāti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;

I.  tā kā gaidāmā Brexit dēļ ir akcentēta ES pilsonības tiesību nozīme, jo īpaši gados jaunu eiropiešu vidū, un šo tiesību loma miljoniem ES iedzīvotāju dzīvē un Eiropas Savienībā ir arī palielinājusies informētība par šo tiesību iespējamu zaudēšanu abās pusēs;

J.  tā kā vidējais līdzdalības līmenis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija 42,6 %; tā kā saskaņā ar 2018. gada maijā publicēto jaunāko Eirobarometra aptauju tikai 19 % aptaujāto eiropiešu varēja nosaukt gaidāmo Eiropas vēlēšanu datumu;

K.  tā kā ES pilsoņi gandrīz nemaz nav informēti par “Europe Direct” birojiem, neraugoties uz šo biroju galveno uzdevumu sniegt informāciju;

L.  tā kā visā ES ir vairāk nekā 400 “Europe Direct” informācijas centru, kas nolūkā panākt pilsoņu iesaisti vietējā un reģionālā līmenī sekmē Komisijas saziņu ar pilsoņiem par tiem Eiropas Savienības politikas virzieniem, kuri izraisa viņos tiešu ieinteresētību;

M.  tā kā pilsonības jēdziens ir definēts kā pilsoņu saikne ar politisku kopienu un ietver tiesības, pienākumus un atbildību; tā kā saskaņā ar LESD 20. pantu Savienības pilsoņiem ir tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

N.  tā kā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un ES iestādēm pret ikvienu pilsoni jāpauž vienlīdzīga attieksme; tā kā ar LESD 8. pantu ir iedibināts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nosakot, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

O.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) vairākās lietās ir noteikusi, ka ar ES pilsonību saistītās tiesības dalībvalsts valstspiederīgie var izmantot arī attiecībās ar minēto dalībvalsti(20);

P.  tā kā vairākas dalībvalstis piedāvā tā dēvētās “zelta vīzu programmas” un ieguldītāju shēmas, kas ir veids, kā iegūt šo dalībvalstu valstspiederību;

Q.  tā kā pārvietošanās brīvība nodrošina ES pilsoņiem iespējas ceļot, studēt, strādāt un dzīvot citās ES valstīs; tā kā vairāk nekā 16 miljoni eiropiešu izmanto savas tiesības uzturēties citā ES valstī;

R.  tā kā tiesības uz pārvietošanās brīvību ir svarīgs ES pilsonības elements un papildina citas ES iekšējā tirgus brīvības; tā kā gados jaunos eiropiešus jo īpaši saista pārvietošanās brīvība, kas tiek uzskatīta par vislielāko ES sasniegumu pēc miera nodrošināšanas Eiropā;

S.  tā kā Direktīvas 2004/38/EK īstenošanā ir bijušas praktiskas grūtības un eiropieši joprojām uzskata, ka ar valstspiederību saistītas diskriminācijas dēļ un ierašanās un uzturēšanās prasību dēļ pārcelties uz citu dalībvalsti vai dzīvot citā dalībvalstī ir sarežģīti; tā kā Tiesa ir izstrādājusi nozīmīgu judikatūru, kas paredzēta, lai precizētu galvenos jēdzienus mobilajiem ES pilsoņiem;

T.  tā kā LESD 20. un 23. pantā ir garantētas tiesības uz konsulāro aizsardzību un tādēļ ES pilsoņiem trešās valsts teritorijā, kurā viņu valstspiederības dalībvalsts nav pārstāvēta, ir tiesības uz kādas citas dalībvalsts aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās dalībvalsts valstspiederīgajiem; tā kā ārkārtas gadījumi, dabas katastrofas vai tādi gadījumi kā teroristu uzbrukumi var ietekmēt Eiropas pilsoņus, kas ir no dalībvalsts, kura attiecīgajā trešā valstī nav pārstāvēta;

U.  tā kā Komisija 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību ir paudusi apņemšanos organizēt ES mēroga informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu par ES pilsonību, lai tādējādi palīdzētu viņiem labāk izprast savas tiesības; tā kā dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai ir kopīgi jāatbild par šo pienākumu labāk informēt ES pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem;

V.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību arvien vairāk cilvēku kopš 2012. gada ir atzinuši, ka ir saskārušies ar tāda vai citāda veida diskrimināciju;

W.  tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES regulējumā ir būtiski veicinājusi pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā un ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem;

X.  tā kā Eiropas pilsonības ieviešana ir Eiropas projekta panākums un tā potenciāls vēl nav pilnībā izmantots; uzsver, ka šis ir unikāls veidojums, kas nav atrodams nekur citur pasaulē,

1.  uzskata, ka ne visi ar ES pilsonību saistītie noteikumi ir īstenoti tā, lai sasniegtu to pilno potenciālu, kaut gan tas ļautu konsolidēt Eiropas identitāti; uzsver, ka Savienības pilsonības izveidošana ir pierādījusi, ka ir iespējama tāda pilsonība, kas nav saistīta ar valstspiederību, un ka tā veido pamatu politikas jomai, no kuras izriet tiesības un pienākumi, kas ir noteikti nevis valsts tiesību aktos, bet gan Eiropas Savienības tiesību aktos; aicina Savienības iestādes pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu ar pilsonību saistīto Līgumu noteikumu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto attiecīgo noteikumu īstenošanu, darbības jomu un efektivitāti; norāda, ka Savienības pilsoņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības;

2.  atgādina, ka ES pilsonība papildina dalībvalsts pilsonību; uzsver, ka ES pilsonība ļauj pilsonim apvienot dažādas identitātes un ka izslēdzošas nacionālisma un populisma ideoloģijas šo iespēju ierobežo; uzskata, ka aktīvas pilsonības īstenošana un pilsoniskās līdzdalības veicināšana ir svarīgi aspekti, lai nostiprinātu piederības sajūtu politiskajam projektam nolūkā sekmēt kopējas Eiropas identitātes sajūtas attīstību, savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu un transnacionālu sadarbību un lai izveidotu atvērtu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību;

3.  uzskata, ka ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru veikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pilnīga īstenošana un tajā ietverto tiesību un principu aktīva veicināšana ir būtisks līdzeklis, ar kuru var garantēt pilsoņu efektīvu iesaistīšanos ES demokrātiskajos procesos un konkretizēt LESD 20. pantā ietvertos noteikumus;

4.  uzsver, ka Savienības pilsonībā ietverto tiesību un pienākumu kopumu nedrīkst nepamatoti ierobežot; šajā sakarā mudina dalībvalstis izmantot savu prerogatīvu piešķirt pilsonību lojālas sadarbības garā, tostarp gadījumos, kas saistīti ar ES pilsoņu bērniem, kuri saskaras ar grūtībām izpildīt valsts tiesību aktos noteiktos pilsonības iegūšanas kritērijus; uzsver — lai varētu sekmīgi izmantot pilsonības tiesības, ir jāaizsargā un jāveicina visas Pamattiesību hartā ietvertās tiesības un brīvības, tostarp arī attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuriem vajadzētu spēt īstenot savas pamattiesības tādā pašā veidā kā jebkuriem citiem pilsoņiem, un princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu sievietēm iespēju pilnībā īstenot ar ES pilsonību saistītās tiesības;

5.  atgādina, ka Savienības pilsonībai ir arī plašāka ietekme un ka, pamatojoties uz to, tiek piešķirtas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras izriet no LES 10. un 11. panta; uzsver, ka, lai būtu iespējams īstenot tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, lēmumu pieņemšanai vajadzētu būt pēc iespējas atklātai un tuvinātai pilsoņiem, un ka tādēļ ir svarīgi nodrošināt attiecīgās garantijas saistībā ar pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā un cīnīties pret korupciju;

6.  ar nožēlu norāda uz Līgumu daļu neievērošanu dažās dalībvalstīs, kas nelabvēlīgi ietekmē un rada de facto atšķirības pilsoņu tiesībās, kurām saskaņā ar Līgumiem vajadzētu būt vienādām;

7.  norāda, ka programma “Erasmus+”, programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programma “Eiropa pilsoņiem” sniedz ES pilsoņiem un jo īpaši jauniešiem lielas priekšrocības, palielinot viņu informētību par savu kā ES pilsoņu statusu un uzlabojot viņu zināšanas par tiesībām, ko šis statuss un ar to saistītās vērtības nodrošina; uzskata, ka Eiropas brīvprātīgo programmām, piemēram, Eiropas Brīvprātīgo dienestam un Eiropas Solidaritātes korpusam, arī ir svarīga nozīme Eiropas pilsonības veidošanā; uzsver šādu programmu ārkārtīgi lielo nozīmi, jo īpaši jauniešu vidū, un prasa, lai tām tiktu piešķirti lielāki finanšu līdzekļi;

Politiskās tiesības

8.  pauž bažas par to, ka vēlētāju, jo īpaši jauniešu, aktivitātei valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir tendence uz lejupslīdi; pauž pārliecību par to, ka ES publiskās telpas nostiprināšanai un Eiropas pilsonības pilnīgai īstenošanai piemīt potenciāls, kas vajadzīgs, lai apturētu šo lejupslīdi, un tas panākams, palielinot pilsoņu piederības sajūtu Eiropas kopienai un uzlabojot pārstāvības demokrātiju;

9.  atzīst Komisijas centienus veicināt programmas, kas atbalsta Eiropas pilsonību un vairo pilsoņu informētību par viņu politiskajām tiesībām; tomēr konstatē, ka progress LESD 165. panta kā juridiskā pamata īstenošanā, lai pilsoņu izglītībā veicinātu Eiropas dimensiju, ir niecīgs; uzskata, ka ir būtiski veicināt pilsoņu līdzdalību ES demokrātiskajā dzīvē, uz uzskata, ka ES mācību programmas ieviešanai izglītības sistēmās vajadzētu būt prioritātei, lai arī turpmāk varētu paļauties uz ES pilsonības potenciālu;

10.  vēlreiz pauž nožēlu par to, ka dažiem ES pilsoņiem viņu piederības dalībvalstīs tiek liegts izmantot tiesības un viņi savā dzīvesvietas valstī nevar piedalīties valsts parlamenta vēlēšanās; uzsver, ka vēlēšanu tiesību zaudēšana tādēļ, ka dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, var atturēt pilsoņus no pārcelšanās uz citu dalībvalsti un tāpēc šis apstāklis būtu uzskatāms par LESD 18. panta iespējamu pārkāpumu;

11.   uzskata, ka pārstāvības demokrātijas sistēmā ir būtiski nodrošināt pareizu ES iestāžu darbību, lai aizsargātu visas ES pilsoņu politiskās tiesības; uzsver, ka ir svarīgi piekļūt informācijai par ES pilsonību un tiesībām, kas izriet no tās iegūšanas, visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, lai nostiprinātu ES pilsonības jēdzienu; pauž nožēlu par to, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā LESD 15. panta 3. punkts, kas kļuva par juridisko pamatu publiskai piekļuvei dokumentiem un kas noteikumus par piekļuvi attiecina uz visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, vēl nav pilnībā īstenots; uzskata, ka dalībvalstis konsekventi ir kavējušas progresu jaunās regulas pieņemšanā;

Pārvietošanās brīvība

12.  atzinīgi vērtē priekšrocības, ko ES pilsoņiem un dalībvalstu tautsaimniecībai nodrošina brīva pārvietošanās; norāda, ka tiesības, kas izriet no Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ne vienmēr ir zināmas un tiek respektētas, un ka tas rada šķēršļus ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās brīvībai, kā arī izraisa pret viņiem vērstu diskrimināciju; atgādina par dalībvalstu pienākumu aizsargāt tiesības brīvi pārvietoties, tostarp viena dzimuma laulāto tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos;

13.  pauž bažas par to, ka dalībvalstu tiesu sniegtā konkrētu Direktīvas 2004/38/EK noteikumu un jēdzienu interpretācija atšķiras ne tikai dalībvalstīs, bet reizēm pat vienā un tajā pašā jurisdikcijā; ar bažām norāda, ka dalībvalstu iestādes ne vienmēr pilnībā apzinās to, kādas ir tiesības un pienākumi, kas noteikti Direktīvā 2004/38/EK;

14.  uzsver, ka problēmu rada tas, ka trūkst informācijas par vīzas prasībām ģimenes locekļiem vai par uzturēšanās tiesībām un ka tiek sniegta nepareiza vai maldinoša informācija par tām; uzstāj, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina nevajadzīgu šķēršļu likvidēšana attiecībā uz ieceļošanas/uzturēšanās tiesībām, jo īpaši tiem trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri ir ES pilsoņu ģimenes locekļi;

15.  pauž bažas par grūtībām, ar kādām visā Eiropā saskaras pilsoņi saistībā ar savu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu; uzskata, ka Profesionālo kvalifikāciju direktīva un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir palīdzējušas atzīšanas sekmēšanai starp dalībvalstīm; turklāt uzskata, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir svarīga, lai nodrošinātu augstāka līmeņa mobilitāti gan studējošajiem, gan profesionāļiem; aicina Komisiju arī turpmāk pēc iespējas vairāk sekmēt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

16.  pauž dziļas bažas par secinājumiem pētījumā, kuru veikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un kurā identificēta diskriminācija darba meklēšanas jomā, dažādu pakalpojumu pieejamībā, piemēram, automašīnas iznomāšanas, dzīvokļa izīrēšanas vai konkrētu banku pakalpojumu jomā, kā arī izglītības un nodokļu noteikšanas jomās; uzsver, ka diskriminācija pilsonības dēļ var radīt šķēršļus Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās iespējām; prasa ES un dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību šādu diskriminācijas gadījumu uzraudzībai un rīkoties izšķirīgi, lai tos novērstu;

17.  uzsver mobilitātes nozīmi jauniešu personīgajā izaugsmē, jo tā veicina izglītības un kultūras apmaiņu un uzlabo izpratni par aktīvu pilsonību un tās praksi; mudina dalībvalstis atbalstīt ES programmas, kas veicina mobilitāti;

18.  novērtē kultūras, mākslas un zinātņu kā aktīvas ES pilsonības neatņemamu aspektu nozīmi; uzsver to lomu pilsoņu kopīgās piederības sajūtas nostiprināšanā Savienībai, savstarpējas saprašanās rosināšanā un kultūru dialoga veicināšanā;

Konsulārā aizsardzība

19.  norāda, ka gandrīz septiņi miljoni ES pilsoņu pašreiz dzīvo valstīs ārpus ES un ir sagaidāms, ka šis skaits līdz 2020. gadam palielināsies, sasniedzot vismaz 10 miljonus;

20.  uzskata, ka visiem ES pilsoņiem ir tiesības uz konsulāro aizsardzību, un atgādina, ka Padomes Direktīvā (ES) 2015/637 jēdziens “konsulārā aizsardzība” ir interpretēts visplašākajā iespējamajā nozīmē, t. i., kā jebkura veida konsulārā palīdzība; uzsver, ka informētība par šīm tiesībām joprojām ir ierobežota;

21.  aicina Komisiju publicēt Padomes Direktīvas (ES) 2015/637 īstenošanas novērtējumu un attiecīgos gadījumos sākt pārkāpumu procedūru; aicina dalībvalstis izstrādāt ārkārtas gadījumos piemērojamus protokolus, ņemot vērā nepārstāvētos pilsoņus, lai sadarbībā ar citu dalībvalstu pārstāvniecībām un ES delegācijām uzlabotu saziņu ārkārtas situācijās; atgādina par joprojām aktuālo prasību nostiprināt ES delegāciju nozīmi trešās valstīs un uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina ES diplomātiskais tīkls uz vietas;

Lūgumraksts Eiropas Parlamentam un sūdzība Eiropas Ombudam

22.  uzsver, ka svarīgas ir attiecīgi LESD 227. pantā un Pamattiesību hartas 44. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu un LESD 228. pantā un Pamattiesību hartas 43. pantā ietvertās tiesības vērsties Ombudā; atzinīgi vērtē darbu, ko Eiropas Ombuds veic, lai izskaustu Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru administratīvās kļūmes, jo īpaši pārredzamības jomā; uzsver, ka pārredzamībai ir svarīga nozīme, lai Savienībā nodrošinātu atbilstīgu demokrātisku darbību un līdzdalību, tādējādi radot iedzīvotāju uzticēšanos; šajā ziņā atbalsta ieteikumus ombudes nesen sagatavotajā īpašajā ziņojumā par pārredzamību Padomes likumdošanas procesā;

Ieteikumi

23.  iesaka Komisijai izmantot savas prerogatīvas saskaņā ar LESD 258.pantu un lūgt Tiesai izlemt, vai gadījumi, kad ir liegts izmantot tiesības tādēļ, ka dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, būtu jāuzskata par pārvietošanās un uzturēšanās brīvības pārkāpumiem; vēlreiz aicina dalībvalstis īstenot Venēcijas komisijas Labas prakses kodeksu vēlēšanu jautājumos, tostarp atcelt ekspatriantu balsošanas tiesību ierobežojumus dalībvalstu parlamentu vēlēšanās;

24.  ierosina Komisijai izmantot LESD 25. pantā noteikto procedūru un paplašināt LESD 20. panta 2. punktā uzskaitītās tiesības tā, lai ES pilsoņi varētu izvēlēties balsot vai nu savas valstspiederības valstī, vai savas dzīvesvietas valstī un lai šajā paplašinājumā tiktu ietvertas visas vēlēšanas atbilstoši katras dalībvalsts konstitucionālajām iespējām;

25.  aicina dalībvalstis vietējā un valsts līmenī ieviest e-demokrātijas rīkus un pienācīgi tos integrēt politiskajā procesā, sekmējot gan pilsoņu, gan iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību;

26.  uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) reglamentējošā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iespēja, kā palielināt pilsoņu līdzdalību ES politikas veidošanā, padarot šo instrumentu mazāk birokrātisku un pieejamāku;

27.  aicina Komisiju izstrādāt stingrāku praksi attiecībā uz turpmākajiem politiskajiem un juridiskajiem pasākumiem saistībā ar sekmīgām EPI;

28.   uzstāj, ka vairāk resursu ir jāiegulda tādās papildu programmās un iniciatīvās un tādu programmu un iniciatīvu izveidē, kuru mērķis ir sekmēt Eiropas publisko telpu, kurā pamattiesību un pamatbrīvību īstenošana, sociālā labklājība un Eiropas vērtību ievērošana kļūst par pilsoņu identitāti veidojošu modeli; atzinīgi vērtē programmu “Tiesības un vērtības”, uzskatot to par vērtīgu paraugu tam, kā Savienība, arī atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina un aizsargā šīs tiesības un vērtības, aktīvi atbalsta vērtības un tiesības, kas izriet no ES pilsonības un ir noteiktas Līgumos; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo programmas “Tiesības un vērtības” budžetu; stingri iebilst pret jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam Komisijas ierosināto līdzekļu samazinājumu;

29.  stingri iesaka Eiropas politiskajām partijām un to locekļiem nodrošināt starp kandidātiem līdzsvarotu dzimumu pārstāvību, izmantojot dzimumu paritātes sarakstus vai citas līdzvērtīgas metodes;

30.  ierosina būtiski palielināt “Europe Direct” biroju redzamību; uzsver, ka šiem birojiem būtu jādarbojas kā starpniekiem, sadarbojoties ar dalībvalstu administratīvajām iestādēm dalībvalstīs un pilsonisko sabiedrību (tostarp arodbiedrībām, uzņēmumu asociācijām un publiskām un privātām struktūrām), lai aktīvi informētu Eiropas pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem un vietējā līmenī sekmētu pilsoņu līdzdalību Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē; mudina dalībvalstis un reģionālā un vietējā līmeņa struktūras aktīvi sadarboties ar šiem birojiem; uzsver, ka šiem birojiem būtu jādarbojas sinerģijā ar tādām programmām kā programma “Eiropa pilsoņiem”; aicina Komisiju nodrošināt, ka šajos birojos ir pieejama attiecīgā informācija, kas ļauj ES pilsoņiem īstenot viņu tiesības, un sekmēt ES pilsonības tiesību īstenošanu; uzskata, ka iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT darbība būtu jāturpina racionalizēt, lai tas varētu efektīvāk aizsargāt ES pilsoņu tiesības, pirms viņi lūdz juridisko vai administratīvi tiesisko aizsardzību;

31.  ievērojot iepriekš minēto, aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu gan par “Europe Direct” biroju lomas uzlabošanu, gan par ES pilsonības īstenošanu, balstoties uz darba ņēmējiem piešķirtajām tiesībām, piemērojot Direktīvu 2014/54/ES, tostarp ES pilsoņu tiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju, balsošanas tiesību īstenošanu saskaņā ar LESD 22. pantu un tiesībām brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 21. pantu un Direktīvu 2004/38/EK, kā arī viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties;

32.  aicina Komisiju sistemātiski rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis pārkāpj Direktīvu 2004/38/EK, un prasa pārstrādāt ES vadlīnijas attiecībā uz ES pilsoņus ietekmējošo tiesību aktu piemērošanu un interpretēšanu, lai ietvertu Tiesas jaunākos norādījumus, tādējādi nodrošinot ES tiesību aktu pilnīgu efektivitāti;

33.  prasa konsekventi īstenot principu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES darbībās, jo īpaši pieņemot tiesību aktus vai īstenojot politiku, kas saistīta ar ES pilsonību;

34.  atgādina, ka kopš 2014. gada Parlaments vairākkārt ir paudis bažas par to, ka ikviena valsts shēma, kas saistīta ar tiešu vai netiešu ES pilsonības tirgošanu, apdraud Eiropas pilsonības jēdziena būtību; aicina Komisiju uzraudzīt šādas shēmas un, kā paredzēts 2017. gada ziņojumā par pilsonību, sagatavot ziņojumu par valsts shēmām, uz kuru pamata ieguldītājiem tiek piešķirta ES pilsonība;

35.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2017. gada ziņojumā par pilsonību nav minēta atsauce uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tiesībām iesniegt lūgumrakstu, tiesībām vērsties Eiropas Ombudā, tiesībām piekļūt dokumentiem vai tiesībām atbalstīt EPI; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā hartas noteikumus un nākamajā izvērtēšanā novērst šos trūkumus;

36.  uzsver, ka aizvien lielāks skaits Eiropas pilsoņu ir cietuši no teroristu uzbrukumiem valstī, kas nav viņu valsts, un tāpēc steidzami aicina dalībvalstīs izveidot protokolus, lai teroristu uzbrukuma gadījumā palīdzētu citu dalībvalstu valstspiederīgajiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu;

37.  ierosina dalībvalstīm iedibināt 9. maija Eiropas svētku dienu par dienu, kurā tiek stiprināta piederība Eiropai un radīta telpa pilsoniskajām kustībām un pasākumiem;

38.  atgādina par aicinājumu Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu Parlamenta ieteikumu īstenošanai attiecībā uz ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

39.  noteikti uzskata, ka diskriminācijas aizliegums ir Eiropas pilsonības pamats, kā arī ES tiesību pamatprincips un pamatvērtība, kā noteikts LES 2. pantā; mudina Padomi pabeigt horizontālās ES diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšanu, lai turpmāk Savienībā garantētu pamattiesības, pieņemot konkrētus ES tiesību aktus, ar kuriem varētu pilnībā īstenot LESD 18. un 19. pantu, izmantojot horizontālu pieeju; pauž nožēlu par to, ka desmit gadus pēc Komisijas priekšlikuma publicēšanas Padome joprojām bloķē direktīvu par diskriminācijas novēršanu;

40.  atgādina par to, ka Līgumos ir noteikts pienākums pievienoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK); aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai pabeigtu Savienības pievienošanos ECTK un Eiropas Sociālajai hartai;

41.  uzsver, ka visu vecumu cilvēkiem paredzēta pilsoniskā izglītība (gan formāla, gan neformāla) ir ārkārtīgi svarīga, lai pilsoņi varētu pašapzinīgi izmantot savas demokrātiskās tiesības un lai nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības pareizu darbību; norāda, ka augstāku līdzdalības līmeni Eiropas līmeņa vēlēšanās, lielāku starpkultūru sapratni un solidaritāti Eiropā, kā arī diskriminācijas, aizspriedumu un dzimumu nevienlīdzības novēršanu var panākt tikai ar nepārtrauktiem centieniem izglītības jomā; iesaka izmantot LESD 165., 166. un 167. pantu par juridisko pamatu, lai noskaidrotu izglītības, profesionālās izglītības un jaunatnes politiku potenciālu;

42.  atgādina politisko partiju apņemšanos Eiropas līmenī veicināt “Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu” (LES 10. panta 4. punkts); tādēļ aicina nodrošināt katram ES pilsonim iespēju tieši pieteikties dalībai Eiropas līmeņa politiskajās partijās;

43.  atgādina par nepieciešamību veicināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensiju nolūkā sekmēt Parlamenta potenciālo darbu nākotnē, izmantojot tā tiesības prasīt iesniegt tiesību aktu priekšlikumu saskaņā ar LESD 225. pantu; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus, lai Eiropas pilsoņu vidū popularizētu pilsoņu tiesības, tostarp tās, kas saistītas ar tiesībām balsot; uzsver, ka labāka un mērķtiecīgāka informācija par Eiropas politikas virzieniem un ES tiesību aktu ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi uzlabotu aktivitāti Eiropas vēlēšanās; atgādina, ka līdzdalība Eiropas vēlēšanās ir jāveicina, palielinot Eiropas politisko partiju redzamību; atkārtoti norāda, ka līdzdalības palielināšana Eiropas vēlēšanās ir dalīta pilsoņu, dalībvalstu un ES atbildība; uzsver, ka pilsoņi ir jāinformē par vēlēšanu likuma neseno reformu un Spitzenkandidat (labāko kandidātu) procesu; uzsver šo personu politisko nozīmi un simboliskumu attiecībā uz ES pilsonības nostiprināšanu;

44.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir visas Savienības parlaments un ka tam ir būtiska nozīme ES politisko iestāžu leģitimitātes nodrošināšanā, liekot tām būt atbildīgām, jo Parlaments nodrošina pienācīgu parlamentāro uzraudzību; tādēļ uzstāj, ka ir jāgarantē, jākonsolidē un jānostiprina Parlamenta likumdošanas pilnvaras un kontroles tiesības;

45.  atgādina par Komisijas norādījumiem par Savienības datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanu vēlēšanu kontekstā un tās 2018. gada 12. septembra paziņojumu “Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana” (COM(2018)0637); prasa pielikt visas iespējamās pūles, lai vēlēšanu laikā nebūtu nekādas ļaunprātīgas iejaukšanās tajās; uzsver, ka ir jādefinē ES politika, lai risinātu jautājumus saistībā ar propagandu, kas vērsta pret ES, un mērķtiecīgu maldinošu informāciju;

46.  mudina Komisiju aktīvāk veicināt demokrātisko līdzdalību, pastiprinot tās dialogu ar pilsoņiem, uzlabojot pilsoņu izpratni par ES tiesību aktu nozīmi viņu ikdienas dzīvē, kā arī uzsverot viņu tiesības balsot un kandidēt vietējā, valsts un Eiropas līmeņa vēlēšanās;

47.  aicina Komisiju šajā sakarībā izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un digitālos rīkus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai palielinātu jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību; aicina izstrādāt un ieviest e-demokrātijas rīkus, piemēram, tiešsaistes platformas, lai tiešāk iesaistītu pilsoņus ES demokrātiskajā dzīvē, tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos;

48.  atbalsta tādu preses un multivides materiālu sagatavošanu un izplatīšanu visās oficiālajās ES valodās, kuri vērsti uz to, lai palielinātu ES pilsoņu informētību par viņu tiesībām un nostiprinātu viņu spējas efektīvi īstenot šīs tiesības katrā dalībvalstī;

49.  uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrisko mediju pastiprināto ietekmi uz pilsoņu dzīvi, Eiropas iestādēm būtu jāturpina izstrādāt jaunus mehānismus un sabiedriskās politikas, kas paredzētas, lai aizsargātu personu pamattiesības digitālajā vidē; uzsver, ka pilsoņu datu apmaiņai ir jābūt drošai, godīgai un pārredzamai; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un piekļuve viedokļu daudzveidībai ir neatņemama veselīgas demokrātijas daļa un ka medijpratība ir svarīga un būtu jāattīsta jau agrīnā vecumā;

50.  mudina izmantot LESD 25. pantu, lai pieņemtu pasākumus, kas varētu veicināt Eiropas pilsonības izmantošanu ikdienā;

51.  lūdz Komisiju saskaņā ar LESD 25. pantu nākamajā ziņojumā par pilsonību ņemt vērā ES pilsonības tiesību attīstību sekundārajos tiesību aktos un jurisprudencē un ierosināt ceļvedi, lai sasaistītu kopā visus šos attīstības aspektus nolūkā oficiāli ņemt vērā šīs jomas attīstību Savienībā;

52.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 25. pantā minēto procedūru šā uzdevuma galīgais mērķis būtu īstenot konkrētas iniciatīvas nolūkā konsolidēt konkrētas pilsoņu tiesības un brīvības saskaņā ar ES pilsonības statūtiem, kas ir līdzīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāram, ietverot Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un pamatbrīvības, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās sociālās tiesības un LESD 2. pantā noteiktās vērtības, kas ir Eiropas “publisko telpu” raksturojoši elementi, un, cita starpā, ietverot publiskajai telpai atbilstošu pārvaldības modeli, cieņu, brīvību, tiesiskumu, demokrātiju, plurālismu, iecietību, taisnīgumu un solidaritāti, kā arī līdztiesību un nediskrimināciju, kas būtu jāņem vērā nākotnē vai Līgumu iespējamajā reformā;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(2) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(3) OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.
(4) OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.
(5) OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.
(6) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(7) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.
(8) OV L 106, 24.4.2015., 1. lpp.
(9) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(10) OV C 355, 20.10.2017., 17. lpp.
(11) OV C 482, 23.12.2016., 117. lpp.
(12) OV C 58, 15.2.2018., 57. lpp.
(13) OV C 263, 25.7.2018., 28. lpp.
(14) OV C 263, 25.7.2018., 98. lpp.
(15) OV C 463, 21.12.2018., 83. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0282.
(17) OV C 463, 21.12.2018., 89. lpp.
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
(20) Piemēram, Tiesas 2011. gada 8. marta spriedums lietā Gerardo Ruiz Zambrano / Office national de l’emploi (ONEM), C-34/09, ECLI:EU:C:2011:124, Tiesas 2010. gada 2. marta spriedums lietā Janko Rottman / Freistaat Bayern, C-135/08, ECLI:EU:C:2010:104, Tiesas 2011. gada 5. maija spriedums lietā Shirley McCarthy / Secretary of State for the Home Department, C-434/09, ECLI:EU:C:2011:277 un Tiesas 2011. gada 15. novembra spriedums lietā Murat Dereci and Others / Bundesministerium für Inneres, C-256/11, ECLI:EU:C:2011:734.


Līguma noteikumu par ciešāku sadarbību īstenošana
PDF 160kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija Par Līguma noteikumu par ciešāku sadarbību īstenošanu (2018/2112(INI))
P8_TA(2019)0077A8-0038/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par ciešāku sadarbību, un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pantu, 42. panta 6. punktu, 44., 45. un 46. pantu, un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82., 83., 86., 87., 187., 188., 326., 327., 328., 329., 330., 331., 332., 333. un 334. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par citām esošām diferencētas integrācijas formām, un jo īpaši LESD 136., 137. un 138. pantu par noteikumiem attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP),

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 10 par pastāvīgo strukturēto sadarbību, kas izveidots ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu, Protokolu Nr. 14 par Eurogrupu un Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas integrēts Eiropas Savienības sistēmā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par diferencēto integrāciju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta balto grāmatu (COM(2017)2025) un tai sekojošos piecus pārdomu dokumentus (COM(2017)0206), COM(2017)0240, COM(2017)0291, COM(2017)0315, COM(2017)0358),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0038/2019),

A.  tā kā Savienība ir īpaši ieinteresēta ciešākas sadarbības īstenošanā dažās jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, lai panāktu progresu Eiropas projekta virzībā un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi;

B.  tā kā saskaņā ar LES 20. pantu ciešāka sadarbība ir uzskatāma par galējo līdzekli gadījumā, ja šādas sadarbības mērķus pieņemamā laikposmā nevar sasniegt Savienība kopumā;

C.  tā kā ciešāka sadarbība nebūtu jāuzskata par instrumentu dalībvalstu izolēšanai vai šķelšanās veicināšanai, bet gan par pragmatisku risinājumu Eiropas integrācijas turpmākas virzības panākšanai;

D.  tā kā dažu politikas jomu sensitīvais raksturs apgrūtina parastās likumdošanas procedūras īstenošanu tajās, ne tikai vienprātības prasības dēļ, bet arī tāpēc, ka Padomē ir iedibināta prakse vienmēr censties panākt dalībvalstu vienprātību, pat gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai pietiktu ar kvalificētu balsu vairākumu;

E.  tā kā, izņemot finanšu darījumu nodokli, visas esošos ciešākas sadarbības iniciatīvas Padome būtu varējusi pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu, ja vienprātības balsojuma vietā būtu bijis jāpiemēro šis noteikums;

F.  tā kā jau ir vairāki piemēri dalībvalstu grupu īstenotai divpusējai vai daudzpusējai sadarbībai ārpus Līgumu satvara, piemēram, tādās jomās kā aizsardzība; tā kā ekonomikas un monetārās krīzes radītā spiediena dēļ radās nepieciešamība dažās jomās ātri pieņemt lēmumus un pārvarēt vienprātības prasības radīto šķērsli, kā rezultātā ārpus ES tiesiskā regulējuma tika pieņemti tādi starpvaldību instrumenti kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP jeb fiskālais pakts);

G.  tā kā ciešāka sadarbība ir procedūra, kurā vismaz deviņām dalībvalstīm ir atļauts izveidot padziļinātu sadarbību ES struktūru jomā, bet neiesaistot pārējās dalībvalstis; tā kā ciešāka sadarbība ļauj iesaistītajām dalībvalstīm sasniegt kopīgu mērķi vai iniciatīvu un pārvarēt paralīzi sarunās vai bloķēšanu, ko veic cita dalībvalsts vai dalībvalstis, ja ir prasīta vienprātība; tā kā saskaņā ar LES 20. panta 4. punktu tiesību aktiem, ko pieņem ciešākas sadarbības ietvaros, vajadzētu būt saistošiem tikai iesaistītajām dalībvalstīm; tā kā ciešāka sadarbība aprobežojas ar jomām, kurās Eiropas Savienībai nav ekskluzīvās kompetences;

H.  tā kā saskaņā ar LESD 328. panta 1. punktu Komisija un dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā, nodrošina, ka tās veicina dalībvalstu līdzdalību pēc iespējas lielākā skaitā,

I.  tā kā pieredze liecina, ka ciešāka sadarbība ir devusi apmierinošus rezultātus laulības šķiršanas tiesību aktu jomā(6), un tai ir vilinošas perspektīvas attiecībā uz laulāto mantisko attiecību regulējumu(7), Eiropas vienoto patentu un Eiropas Prokuratūru;

J.  tā kā ciešākas sadarbības īstenošana gūtā sākotnējā pieredzē ir apzinātas ar šīs koncepcijas piemērošanu saistītās grūtības, kuras rodas tāpēc, ka Līgumos ir ierobežots normu klāsts, kas reglamentē šī režīma praktisko īstenošanu, un tāpēc, ka Savienības iestādes pietiekamā apmērā neveic pēcpasākumus;

K.  tā kā dažādu ES dalībvalstīs un federatīvās valstīs ārpus Savienības izmantotu sadarbības modeļu analīzē tika secināts, ka par federālo līmeni zemāka pārvaldes līmeņa struktūras kopīgu interešu jomās bieži izmanto elastīgus sadarbības mehānismus;

L.  tā kā apstākļos, kuros neizmanto pārejas klauzulas, lai Padomē no vienprātīga balsojuma pārietu uz kvalificēta vairākuma balsojumu, un kuros netiek veikta vērienīga Līgumu reforma, pastāv iespējamība, ka dalībvalstīm nākotnē arvien vairāk nāksies izmantot noteikumus par ciešāku sadarbību, lai atrisinātu kopējas problēmas un sasniegtu kopējus mērķus;

M.  tā kā ciešākas sadarbības netraucētai piemērošanai ir būtiski sagatavot risināmo jautājumu sarakstu un ceļvedi ciešākas sadarbības efektīvai darbībai atbilstīgi Līgumu burtam un garam,

Svarīgākie novērojumi

1.  ir nobažījies par to, ka, lai gan ciešāka sadarbība piedāvā risinājumu kopējām problēmām, izmantojot Savienības institucionālās struktūras resursus un tādējādi samazinot administratīvās izmaksas iesaistītajām dalībvalstīm, tomēr ar to nav pilnībā izskausta vajadzība sadarbības nolūkā veidot Līgumos neparedzētas starpvaldību grupas, kas negatīvi ietekmē ES tiesiskā regulējuma piemērošanas konsekvenci un tādējādi ir cēlonis atbilstīgus demokrātiskas uzraudzības trūkumam;

2.  uzskata, ka būtu jāsaglabā ES vienotā iestāžu sistēma, lai sasniegtu Savienības kopīgos mērķus un garantētu visu pilsoņu līdztiesības principa ievērošanu; uzstāj, ka būtu jāturpina ievērot Kopienas vai Savienības izmantoto pieeju;

3.  uzsver, ka atšķirībā no starpvaldību līgumiem ciešāka sadarbība ir ne tikai likumīgs, bet arī ērts problēmu risināšanas instruments, jo tā ir balstīta uz Līgumu noteikumiem un tās darbība tiek nodrošināta Savienības institucionālajā struktūrā;

4.  norāda – kaut gan ciešāka sadarbība kopš tās noformulēšanas Amsterdamas līgumā nav tikusi plaši izmantota, jo tā pēc būtības ir galējā risinājuma pasākums, šķiet, ka tās nozīme palielinās un tās izmantošana dod taustāmus rezultātus;

5.  norāda – balstoties uz līdz šim gūto pieredzi, ciešāka sadarbība visbiežāk tiek veidota jomās, kuras reglamentē īpaša likumdošanas procedūra, kurā paredzēta vienprātības prasība, un šis instruments galvenokārt ir izmantots tieslietu un iekšlietu jomā;

6.  norāda – līdz šim procedūra, ar kuru izveido un īsteno ciešāku sadarbību, ir prasījusi ilgu laiku, galvenokārt tāpēc, ka nav skaidri definēts, cik ilgs ir “pieņemams laikposms”, kas nepieciešams, lai noteiktu, ka priekšlikumam balsojumā neizdosies iegūt atbalstu, un tāpēc, ka trūkst stingras politiskās gribas panākt ātrāku virzību;

7.  norāda, ka iespējas noformēt ciešāku sadarbību varētu būt mazinājis tas, ka trūkst skaidru darbības pamatnostādņu, kuras reglamentētu, kā izveidot un pārvaldīt ciešāku sadarbību, piemēram, kopīgajām iestādēm piemērojamu tiesību aktu vai procedūras, kas jāveic, lai izstātos no jau izveidota sadarbības režīma;

8.  atgādina – kaut gan ciešāka sadarbība gūst labumu no Savienības institucionālās un tiesību sistēmas, to nav paredzēts automātiski iekļaut ES acquis;

9.  uzskata – kaut gan ciešāka sadarbība tiek uzskatīta par rezerves variantu, tā tomēr ir perspektīvs instruments problēmu risināšanai Savienības līmenī un iestāžu procesuālo strupceļu pārvarēšanai;

10.  uzskata – lai varētu efektīvi īstenot ciešāku sadarbību un organizēt tās darbību, ir jāgūst atbilde uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem neatkarīgi no politikas jomas, kurā sadarbību īstenos, vai izraudzītās sadarbības formas;

Ieteikumi

11.  tāpēc ierosina, ka, lai nodrošinātu ciešākas sadarbības netraucētu un efektīvu īstenošanu, ir jāatbild uz tālāk izklāstītajiem jautājumiem un jāievēro tālāk izklāstītais ceļvedis;

Lēmumu pieņemšanas process

12.  norāda, ka politiskajam impulsam par ciešāku sadarbību vajadzētu nākt no dalībvalstīm, bet diskusijām par tās saturu vajadzētu būt balstītām uz Komisijas priekšlikumu;

13.  atgādina, ka LESD 225. pants piešķir Parlamentam tiesības ierosināt kvazileģislatīvu iniciatīvu, kas jāsaprot tā, ka Parlaments var ierosināt izveidot ciešāku sadarbību, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, par ko divu secīgu Padomes prezidentūru pilnvaru laikā nav izdevies panākt vienošanos ierastajā lēmumu pieņemšanas procesā;

14.  uzskata, ka secinājums par to, ka kādā sadarbības gadījumā izvirzītos mērķus nevar sasniegt Savienība kopumā, saskaņā ar LES 20. pantā paredzēto prasību, būtu izdarāms tad, ja minētajā sadarbības jomā Padomē nav ticis panākts būtisks progress divu Padomes prezidentūru pilnvaru laikā;

15.  iesaka paredzēt – lai varētu konstatēt, ka mērķus pieņemamā laikposmā nevar sasniegt Savienība kopumā, dalībvalstu lūgumiem izveidot savstarpēju ciešāku sadarbību principā vajadzētu būt balstītiem uz mērķiem, kas ir vismaz tikpat vērienīgi kā Komisijas izvirzītie;

16.  stingri iesaka tūlīt pēc tam, kad Padome ir devusi piekrišanu ciešākas sadarbības uzsākšanai, piemērot LESD 333. pantā paredzēto pārejas klauzulu, kas dod iespēju pāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsojumu un no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto likumdošanas procedūru, lai izvairītos no jauniem strupceļiem gadījumā, ja sadarbībā paredzēts iesaistīties daudzām dalībvalstīm;

17.  uzskata, ka lēmumā, ar ko atļauj uzsākt ciešāku sadarbību, ir jāparedz satvars attiecībām ar sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm; uzskata, ka ciešākā sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm tomēr būtu pilnībā jāpiedalās konkrētās sadarbības temata apspriešanā;

18.  atgādina, ka gan Komisijas, gan Padomes sekretariātam ir būtiska loma, respektīvi, tie nodrošina, ka ciešākā sadarbībā neiesaistītās dalībvalstis netiek atstātas novārtā tādā veidā, kas apgrūtinātu šo valstu iespējamo dalību;

Administrācija

19.  iesaka Komisijai aktīvi iesaistīties visos ciešākas sadarbības posmos no priekšlikuma iesniegšanas līdz sadarbības apspriešanai un īstenošanai;

20.  norāda, ka ES iestāžu vienotība būtu jāsaglabā, un ka ciešākas sadarbības rezultātā nebūtu jārada paralēli iestāžu attiecību režīmi, bet jāparedz iespēja, ja tas ir atbilstīgi ES tiesiskajam regulējumam, izveidot īpašas struktūras, neskarot Savienības iestāžu un struktūru kompetenci un funkcijas;

Parlamentārā pārraudzība

21.  atgādina, ka Parlaments ir atbildīgs par ciešākas sadarbības parlamentāro pārbaudi; prasa to, lai ciešākas sadarbības demokrātiskajā pārraudzībā līdzās Eiropas Parlamentam būtu ciešāk iesaistīti valstu parlamenti un reģionālie parlamenti no tām dalībvalstīm, kurās tādi ir, ja sadarbība attiecas uz dalītajā kompetencē esošajām politikas jomām; uzsver iespēju vajadzības gadījumā un neskarot Parlamenta pilnvaras izveidot starpparlamentāru forumu, kas būtu līdzīgs LSKP 13. pantā paredzētajai starpparlamentārajai konferencei un Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) starpparlamentārajai konferencei;

22.  uzsver to, ka dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā, lēmumu pieņemšanā būtu jāiekļauj reģioni ar leģislatīvām pilnvarām jautājumos, kuri skar šos reģionus, lai ievērotu pilnvaru iekšējo sadali un nostiprinātu šādas ciešākas sadarbības sociālo leģitimitāti;

23.  iesaka Parlamentam piešķirt lielāku lomu ciešākā sadarbībā, paredzot iespēju, ka tas var Komisijai ieteikt jaunus sadarbības veidus saskaņā ar LESD 225. pantu un pārraudzīt priekšlikumus vai uzsāktu sadarbību; pauž pārliecību, ka Parlamentam būtu jāpiedalās visos procedūras posmos, un nebūtu vienkārši jāsagaida, ka tas tikai sniedz savu piekrišanu, un ka Parlamentam būtu jāsaņem regulāri ziņojumi un jāvar izteikt piezīmes par ciešākas sadarbības īstenošanu;

24.  aicina Padomi — pirms lūgt Parlamenta piekrišanu galīgajam tekstam — sadarboties ar Parlamentu iespējamā turpmākā ciešākas sadarbības procedūrā, lai nodrošinātu maksimālu sadarbību starp Savienības likumdevējiem;

25.  tomēr pauž nozēlu, ka, neraugoties uz Parlamenta konstruktīvo un izsvērto pieeju ciešākas sadarbības procedūrai, Padome ir izrādījusi mazu ieinteresētību oficiāli iesaistīties sadarbībā ar Parlamentu pirms Parlamenta piekrišanas lūgšanas galīgajam sarunu gaitā izstrādātajam tekstam;

26.  uzskata, ka Parlamentam būtu jāuzlabo sava iekšējā darba organizācija saistībā ar ciešāku sadarbību; šajā sakarā uzskata, ka katrs ciešākas sadarbības gadījums būtu jāuzrauga attiecīgajai pastāvīgajai komitejai, un iesaka ar Parlamenta Reglamentu atļaut izveidot īpašas apakškomitejas, kurās kā pilntiesīgi locekļi pirmkārt tiktu izraudzīti EP deputāti, kuri ievēlēti dalībvalstīs, kas piedalās attiecīgajā ciešākas sadarbības režīmā;

Budžets

27.  uzskata, ka ar ciešāku sadarbību saistītie darbības izdevumi būtu jāsedz sadarbībā iesaistītajām dalībvalstīm, bet, ja izmaksas sedz no ES budžeta, tad sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsaņem atlīdzība, izņemot gadījumos, kad Padome pēc apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar LESD 332. pantu nolemj, ka šāda sadarbība būtu jāfinansē no ES budžeta, tādējādi minētos izdevumus iekļaujot šajā budžetā un attiecīgi arī pakļaujot tos ikgadējai budžeta procedūrai;

28.  uzskata, ka, ja ar ciešāko sadarbību reglamentētā darbība gūst ieņēmumus, šie ieņēmumi būtu jānovirza ar ciešāku sadarbību saistīto izdevumu segšanai;

Jurisdikcija

29.  uzskata, ka ciešākai sadarbībai vajadzētu būt tiešā Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā, neskarot iespēju uzsākt šķīrējtiesas procedūru vai izveidot strīdu izšķiršanas pirmās instances tiesu, ja tāda būtu vajadzīga ciešākas sadarbības režīma darbības nodrošināšanai, ja vien Līgumā nav noteikts citādi; šādā gadījumā tas ir jānorāda tiesību aktā, ar ko izveido minēto ciešākas sadarbības režīmu;

30.  norāda, ka ja ciešākas sadarbības režīma īstenošanai ir jāizveido īpašs šķīrējtiesas mehānisms vai tiesa, galīgajai šķīrējtiesai vienmēr ir jābūt ES Tiesai;

Savienības institucionālās struktūras pielāgojumi

31.  ierosina Komisijā izveidot īpašu ciešākas sadarbības struktūrvienību, kas būtu par starpiestāžu attiecībām atbildīgā komisāra pārziņā un kuras pienākumi būtu koordinēt un racionalizēt ciešākas sadarbības iniciatīvu izstrādi savā iestādē;

32.  uzskata, gan Komisijas, gan Padomes sekretariātam būtu jādod aktīvāka loma ciešākas sadarbības norisē, tāpēc ierosina, ka šīm struktūrām kopā ar Reģionu komiteju un konkrēti ar tās Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) platformu būtu aktīvi jāmeklē jomas, kurās ciešāka sadarbība varētu būt noderīga Eiropas projekta virzības veicināšanai, vai esošiem ciešākas sadarbības veidiem tuvu esošas jomas nolūkā izvairīties no pārklāšanās vai pretrunām;

Dalībvalstu izstāšanās vai izslēgšana

33.  norāda, ka Līgumos nav nekādu normu, kurās būtu paredzētas iespējas dalībvalstīm izstāties vai dalībvalstis izslēgt no ciešākas sadarbības režīmiem, kuru īstenošana pašlaik norisinās, izņemot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO);

34.  uzskata, ka visos ciešākas sadarbības režīmos būtu jāparedz skaidri noteikumi, saskaņā ar kuriem no ciešākas sadarbības var izstāties dalībvalstis, kuras vairs sadarbībā nevēlas piedalīties, vai izslēgt dalībvalstis, kuras vairs neatbilst dalībai ciešākā sadarbībā izvirzītajiem kritērijiem; iesaka visus noteikumus par dalībvalsts iespējamo izstāšanos vai izslēgšanu paredzēt tiesību aktā, ar ko izveido konkrēto ciešākas sadarbības režīmu;

Ieteikumi ciešākas sadarbības turpmākai attīstībai

35.  uzskata, ka ir jāizstrādā procedūra, saskaņā ar ko atļauju izveidot ciešāku sadarbību politiski ļoti nozīmīgās jomās varētu piešķirt steidzamības kārtā vēl pirms pagājis regulējumā paredzētais laiks, proti, divas secīgas Padomes prezidentūras;

36.  mudina ciešākā sadarbībā iesaistītās dalībvalstis sadarboties, lai ciešākas sadarbības instrumentu iekļautu acquis communautaire;

37.  aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 175. panta trešo daļu vai 352. punktu iesniegt regulas priekšlikumu nolūkā vienkāršot un apvienot attiecīgo ciešākas sadarbības tiesisko regulējumu (piemēram, vadošos principus par tiesību aktiem, kas piemērojami kopīgām iestādēm vai dalībvalsts izstāšanās gadījumā), tādējādi veicinot šādas sadarbības noslēgšanu;

38.  ierosina, ka nākamajā Līgumu pārskatīšanā būtu jāizpēta iespēja, kā paredzēt reģionu vai vietējā līmeņa struktūru iesaisti ciešākā sadarbībā, ja tā ir saistīta ar jomu, kura ir attiecīgā līmeņa struktūras ekskluzīvā kompetencē, pienācīgi ņemot vērā valstu konstitūcijas;

o
o   o

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.
(4) OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0044.
(6) Padomes 2010. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 343, 29.12.2010., 10. lpp.).
(7) Padomes 2016. gada 24. jūnija Regula (ES) 2016/1103, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību jomā (OV L 183, 8.7.2016., 1. lpp.).


Līguma noteikumu par Parlamenta politiskās kontroles pilnvarām attiecībā uz Komisiju īstenošana
PDF 156kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par Līguma noteikumu par Parlamenta politiskās kontroles pilnvarām attiecībā uz Komisiju īstenošanu (2018/2113(INI))
P8_TA(2019)0078A8-0033/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par politisko uzraudzību, ko Eiropas Parlaments īsteno attiecībā pret Eiropas Komisiju, un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14., 17. un 25. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121., 159., 161., 175., 190., 225., 226., 230., 233., 234., 249., 290., 291., 319. un 325. pantu,

–  ņemot vērā LES 17. pantu, ar kuru Komisijai uztic Savienības vispārējo interešu veicināšanu un monopolu īstenot iniciatīvas šajā nolūkā,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,

–  ņemot vērā 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un 2013. gada Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 7. februāra lēmumu par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu un jo īpaši tā 2. un 8. punktu, kurā ir atkārtoti uzsvērts, ka vadošo kandidātu Spitzenkandidaten process sastāv no sekmīgas konstitucionālās un politiskās prakses, atspoguļojot Līgumos paredzēto iestāžu līdzsvaru(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu un ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK(4), un notiekošās iestāžu sarunas,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda ziņojumu par sanāksmēm un dokumentu pārbaudi –apvienotās sūdzības 488/2018/KR un 514/2018/KR par jauna Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu, un Ombuda ieteikumu šajās lietās,

–  ņemot vērā Reglamentu, tostarp tā 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0033/2019),

A.  tā kā Savienības iestāžu sistēma, kas ir nostiprināta Līgumos, uzliek Parlamentam — Savienības likumdošanas iestādei — atbildību īstenot Komisijas politisko uzraudzību;

B.  tā kā Parlamenta rīcībā ir instrumentu kopums, ar kuru saukt Komisiju pie atbildības, piemēram, priekšlikums izteikt neuzticību (LES 17. pants un LESD 234. pants), iespēja prasīt Komisijas priekšsēdētājam izteikt neuzticību atsevišķam Komisijas loceklim (Parlamenta Reglamenta 118. panta 10. punkts), tiesības veikt izmeklēšanu (LESD 226. pants), kontroles tiesības attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem (LESD 290. un 291. pants), tiesības uzdot jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski vai rakstiski (LESD 230. panta otrā daļa), un tiesības ierosināt tiesvedību pret Komisiju jautājumā par tiesību aktu likumību (LESD 263. pants) vai Komisijas bezdarbības gadījumā;

C.  tā kā papildus šiem instrumentiem Parlamentam ir pieejami daudzi vadošas uzraudzības instrumenti, kuri tam ļauj proaktīvi veidot Eiropas politisko darba kārtību;

D.  tā kā budžets ir vissvarīgākais Eiropas Savienības mērķu un stratēģiju īstenošanas instruments, un tādēļ budžeta kontrolei ir ārkārtīgi liela nozīme;

E.  tā kā vadošo kandidātu process atspoguļo iestāžu līdzsvaru starp Parlamentu un Komisiju un šādi ir būtiski konsolidējis un stiprinājis saikni starp šīm abām iestādēm, tādējādi palielinot Komisijas politizāciju, kā rezultātā Parlamentam būtu pastiprināti jāuzrauga tās izpildvaras funkcijas;

F.  tā kā LES 17. pants nosaka, ka Komisijas priekšsēdētāju ievēlē Parlaments, pamatojoties uz ES valstu vadītāju un valdību priekšlikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un apspriešanos ar Parlamentu; tā kā LES 17. pants arī nosaka, ka gadījumā, ja Parlaments noraida piedāvāto kandidātu, būtu jāievēro tā pati procedūra, ieskaitot apspriešanos ar Parlamentu;

G.  tā kā pirms komisāru kolēģijas apstiprināšanas visiem komisāru amata kandidātiem ir jāpiedalās uzklausīšanā un tā kā Parlamentam ir pilnvaras novērtēt komisāra amata kandidātu uzklausīšanās paustos solījumus un prioritātes, tostarp novērtēt, vai viņu personiskā informācija ļauj viņiem kvalificēties, ka viņi izpilda amata vajadzībām nepieciešamās prasības;

H.  tā kā Līgumos Parlamentam ir piešķirtas tiesības balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai kopumā, bet ne izteikt neuzticību atsevišķam komisāram;

I.  tā kā, neraugoties uz komisāru kolēģijas kolektīvo atbildību, Parlamentam būtu jānodrošina, ka katra komisāra darbs ir pakļauts efektīvai politiskajai uzraudzībai;

J.  tā kā jaunā Komisijas ģenerālsekretāra nesenā iecelšana ir izraisījusi nopietnas bažas par Komisijas augstāko amatpersonu lomu un politisko ietekmi;

K.  tā kā, kad 2019. gadā tiks iecelts jaunais Komisijas priekšsēdētājs un jaunie komisāri, Komisijas ģenerālsekretāra amata vietas aizpildīšanai būtu jāveic jauna, noteikumiem atbilstoša procedūra;

L.  tā kā Komisijai ir uz Līgumu balstīti pienākumi regulāri iesniegt Parlamentam: ikgadēju pārskata ziņojumu par Savienības darbību (LESD 249. pants); ziņojumu reizi trijos gados par diskriminācijas aizlieguma un Savienības pilsonības noteikumu piemērošanu (LESD 25. pants); ziņojumu par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem saistībā ar ekonomikas politiku (LESD 121. panta 5. punkts); ziņojumu reizi trijos gados par panākumiem, kas gūti attiecībā uz sociālo politiku (LESD 159. un 161. pants); ziņojumu reizi trijos gados par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā (LESD 175. pants); ikgadēju ziņojumu par Savienības darbībām pētniecības jomā (LESD 190. pants); ikgadēju ziņojumu par krāpšanas apkarošanu (LESD 325. pants); ziņojumu par sarunām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja šādas sarunas tiek risinātas (LESD 207. pants);

M.  tā kā turklāt, ciktāl tas attiecas uz sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijai tiek uzdots pārskatīt un novērtēt dažādas direktīvas un regulas un ziņot par konstatējumiem;

N.  tā kā līdz ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pieņemšanu Parlaments ir ieguvis papildu iespējas veidot likumdošanas darba kārtību, ko Komisija katru gadu ierosina ar Komisijas darba programmu (KDP);

O.  tā kā kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlaments ir kļuvis par patiesu likumdevēju budžeta jomā un ir atbildīgs par apstiprinājuma sniegšanu Komisijai saistībā ar Savienības budžeta izpildi;

P.  tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir paplašinājis savu ietekmi attiecībā uz ES ārpolitikas uzraudzību, iegūstot pilnvaras sniegt piekrišanu starptautisku nolīgumu noslēgšanai un tādējādi arī tiesības visos šādu nolīgumu apspriešanas posmos saņemt tūlītēju un pilnīgu informāciju no Komisijas (LESD 218. pants, LES 50. pants);

Q.  tā kā tas, pie kādiem nosacījumiem risinājās sarunas ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no Eiropas Savienības, ir piemērs attiecībā uz to pārredzamību un Parlamenta iesaistīšanu;

R.  tā kā Parlamenta uzraudzības tiesību apmērs būtiski atšķiras attiecībā uz deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem; tā kā Parlamentam ir veto tiesības attiecībā uz deleģētajiem aktiem un/vai tas var atsaukt deleģējumu, bet īstenošanas aktu gadījumā Parlamenta iesaiste ir daudz ierobežotāka;

S.  tā kā Savienības pašreizējā institucionālā struktūra un tas, ka Līgumos nav precīzi definēta izpildvara, nozīmē, ka ES izpildvaras jēdziens ir sarežģīts un izkliedēts Eiropas, valstu un reģionālā līmenī;

T.  tā kā ir izšķiroši svarīga ciešāka sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu un reģionālajiem parlamentiem, ievērojot to attiecīgās konstitūcijā noteiktās kompetences un saskaņā ar LES 10. panta 2. punktu, lai risinātu daudzslāņaino izpildvaras funkciju kontroles, ko veic Parlaments, jautājumu saistībā ar Eiropas tiesību aktu īstenošanu;

U.  tā kā pārredzamība un Parlamenta stingra iesaiste sarunās ar Apvienoto Karalisti labvēlīgi ietekmēja to iznākumu, radot uzticēšanās un vienotības gaisotni, un tādēļ tai būtu jākalpo par iedvesmu turpmāku starptautisko sarunu praksei;

Galvenie secinājumi

1.  atgādina, ka ES struktūru kontrole ir viena no galvenajām Eiropas Parlamenta lomām un ka Komisijas pārskatatbildība Parlamenta priekšā ir ES darbības un iekšējās demokrātiskās kontroles pamatprincips;

2.  uzskata, ka Parlaments nepilnvērtīgi izmanto visus savus politiskās kontroles instrumentus attiecībā uz izpildvaru, un tam ir dažādi iemesli, no kuriem daži izriet no Savienības institucionālās struktūras, bet citi — piemēram, no iestāžu savstarpējo attiecību dinamikas, kuru dēļ dažus instrumentus ir kļuvis grūti piemērot vai tie kļuvuši nepietiekami efektīvi;

3.  atzīst vadošo kandidātu procesa potenciālu un veiksmīgu īstenošanu, kurā visiem Eiropas pilsoņiem ir iespēja tiešā veidā paust viedokli par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, balsojot par sarakstu, kura priekšgalā ir tas kandidāts, kuram viņi dod priekšroku; tādēļ stingri atbalsta šādas prakses turpināšanu turpmākajām Eiropas vēlēšanām un mudina visus politisko spēkus piedalīties šajā procesā;

4.  atgādina, ka ciešākai politiskajai saiknei, kas vadošo kandidātu procesa rezultātā tika izveidota starp Parlamentu un Komisiju, nav jānozīmē, ka parlamentārā uzraudzība attiecībā uz Komisiju kļūs vājāka;

5.  atgādina, ka Līgumos nostiprinātā balsu skaita, kas ir nepieciešams priekšlikuma izteikt neuzticību pieņemšanai, mērķis ir saglabāt šā instrumenta efektīvu īstenošanu nopietniem gadījumiem; atzīst, ka — tāpat kā vairākumā parlamentāro demokrātiju — iespējai izteikt neuzticību galvenokārt ir atturoša iedarbība; tomēr ierosina saistībā ar turpmāku Līguma grozīšanu izpētīt vai izskatīt iespējas samērīgā veidā pazemināt šo nepieciešamo balsu skaita slieksni, vienlaikus saglabājot iestāžu līdzsvaru, kas paredzēts Līgumos;

6.  norāda, ka Komisijas politizācija ir tiešas sekas izmaiņām, ko ieviesa Lisabonas līgums; norāda, ka šīs izmaiņas neietvēra tāda noteikumu punkta pieņemšanu, kas ļautu saukt pie atbildības atsevišķus komisārus;

7.  pauž dziļu nožēlu, ka, izmantojot Ombuda pausto formulējumu, Komisija, ieceļot amatā savu ģenerālsekretāru, “neievēroja ne attiecīgo noteikumu burtu, ne garu”;

8.  norāda, ka Līgumos nav skaidri definēta ES izpildvara un ka atbildīgās iestādes katrā politikas jomā ir atšķirīgas atkarībā no tā, vai joma ietilpst dalītajās kompetencēs vai Savienības ekskluzīvajā kompetencē;

9.  uzskata, ka ir jāizveido patiesa divpalātu likumdošanas sistēma, kurā piedalās Padome un Parlaments un Komisija rīkojas kā izpildvaras iestāde;

10.  norāda, ka Parlamenta uzraudzības loma attiecībā uz izpildvaru tiek papildināta arī valstu parlamentos, proti, saistībā ar Eiropas lietām tiem ir līdzīga kompetence attiecībā pret savas valsts izpildvaru; uzskata, ka šāda atbildība ir valstu parlamentu palātu lomas Eiropas Savienībā galvenais stūrakmens;

11.  uzskata, ka Parlamenta īstenotā kontrole attiecībā uz izpildvaru saskaņā ar LES 14. pantu ir kļuvusi sarežģīta vai reizēm pat neiespējama, jo nav skaidri uzskaitītas Savienības kompetences un politikas jomas un kompetences ir daudzslāņaini sadalītas starp Eiropas, valstu un reģionālajām izpildvaras iestādēm;

12.  atgādina, ka Līgumos Eiropadomei nav piešķirtas nekādas likumdošanas funkcijas vai tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvu; pauž bažas par to, ka pēdējos gados Eiropadome pretēji Līgumu burtam un garam ir pieņēmusi vairākus svarīgus politiskos lēmumus ārpus Līgumu satvara, tādējādi de facto izslēdzot šos lēmumus no Parlamenta īstenotās uzraudzības un mazinot demokrātisko pārskatatbildību, kas šādos Eiropas politikas pasākumos ir būtiska;

13.  atgādina, ka Līgumā Parlamentam ir piešķirtas būtiskas politiskās kontroles pilnvaras, kas tiek īstenotas ikgadējā budžeta procedūrā un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

14.  atgādina, ka budžeta izpildes apstiprināšana ir ikgadēja politiska procedūra, kas nodrošina demokrātisku ex post kontroli attiecībā uz to, kā Komisija gan pati savā atbildībā, gan sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno Eiropas Savienības budžetu;

15.  norāda, ka ir apliecinājies, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir spēcīgs instruments, kas ir pozitīvi ietekmējis ES budžeta sistēmas attīstību, finanšu pārvaldību, darba kārtības izstrādi un ES politikas virzienu noteikšanu un īstenošanu, vienlaikus veicinot Parlamenta politiskās ietekmes palielināšanos;

16.  uzsver, ka ar LESD 318. pantu budžeta izpildes apstiprināšanas līdzekļu kopums ir papildināts ar jaunu instrumentu — Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti;

17.  ar bažām norāda — ja Parlaments nolemj nesniegt Komisijai budžeta izpildes apstiprinājumu, šādā situācijā nav pieejamas reālas juridiskas sankcijas; tomēr uzskata, ka budžeta izpildes neapstiprināšana ir spēcīgs politisks signāls, kas liek secināt, ka Parlamentam nav pietiekamas pārliecības par Komisijas pārskatatbildību, un tāpēc Komisijai uz to būtu jāreaģē, proti, tai būtu jāveic konkrēti turpmākie pasākumi, lai uzlabotu situāciju;

18.  pauž nožēlu, ka, trūkstot nopietnai sadarbībai no Padomes puses, Parlamentam nav iespējams kontrolēt Padomes budžetu ar iestāžu praksi budžeta izpildes apstiprināšanai un ka šāda situācija ir nopietna Līguma saistību neievērošana, kurās ir paredzēts, ka Parlaments kontrolē visu Savienības budžetu;

19.  ar mērķi paplašināt Parlamenta pilnvaras veikt budžeta kontroli, lai tajās aptvertu visu Savienības budžetu, ierosina sākt sarunas starp Padomi, Komisiju un Parlamentu, lai nodrošinātu, ka Parlamentam ir tiesības piekļūt informācijai par to, kā Padome izpilda savu budžetu, vai nu tiešā veidā, vai ar Komisijas starpniecību, un lai Padome atbild uz Parlamenta rakstiskiem jautājumiem un piedalās uzklausīšanās un debatēs par tās budžeta izpildi; uzskata, ka, ja šīs sarunas neizdotos, Parlamentam būtu jāpiešķir budžeta izpildes apstiprinājums tikai Komisijai un jāiekļauj kopējā izpildes apstiprinājumā atsevišķas rezolūcijas attiecībā uz Savienības dažādajām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, šādi nodrošinot, ka nevienai ES budžeta sadaļai netiek apstiprināta izpilde bez pienācīgas kontroles;

20.  atgādina, ka iestādes vēl nav izpildījušas savu apņemšanos noteikt deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanas kritērijus, lai arī Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ir uzlabojis deleģēto aktu procedūras pārredzamību;

21.  atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 247. pantu Komisijai līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam ir jāiesniedz Parlamentam integrēts finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopums, tostarp jo īpaši galīgie konsolidētie pārskati, gada pārvaldības un snieguma ziņojums un LESD 318. pantā minētais Savienības finanšu novērtējums, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti; uzstāj, ka gada pārvaldības un snieguma ziņojumam būtu jāietver novērtējums par visiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu, ka finansējums krīt par upuri korupcijai vai interešu konfliktiem;

Ieteikumi

22.  iesaka instrumentus, ar kuriem Komisiju sauc pie atbildības, apvienot ar vadošas uzraudzības instrumentiem, lai maksimāli palielinātu abu instrumentu veidu efektivitāti;

23.  prasa nodrošināt, konsolidēt un nostiprināt Parlamenta likumdošanas pilnvaras un uzraudzības tiesības, darot to gan ar iestāžu nolīgumiem, gan arī Komisijai izmantojot atbilstīgu juridisko pamatu;

24.  uzskata, ka Parlamentam ir jāreformē savas darba metodes, lai stiprinātu savas politiskās kontroles funkcijas izpildi attiecībā uz Komisiju;

25.  aicina Komisiju nopietnāk ņemt vērā likumdošanas iniciatīvas, ko Parlaments uzsāk saskaņā ar LESD 225. pantu; aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāju apņemties ievērot šo mērķi un atzinīgi vērtē attiecīgos vadošo kandidātu paziņojumus šajā saistībā; vēlas, lai biežāk šajā saistībā tiktu izstrādāti tiesību aktu priekšlikumi; atgādina, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 10. pantu Komisijai ir pienākums sniegt tūlītējus un sīki izklāstītus apsvērumus attiecībā uz pieprasījumiem iesniegt priekšlikumus Savienības tiesību aktiem;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pozitīvos pasākumus saistībā ar Parlamenta ieteikumiem, kas tika izteikti tā 2017. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu;

27.   uzskata — lai gan saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem Parlamentam nav oficiālu likumdošanas iniciatīvas tiesību, būtu nopietni jāapsver iespēja piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības saistībā ar turpmāku Līguma grozīšanu;

28.  aicina dalībvalstu parlamentus apmainīties ar labāko praksi par to, kā īstenojama parlamentārā uzraudzība, piemēram, valstu parlamentu specializētajām komitejām atbilstošā veidā un laikā pirms un pēc Padomes sanāksmēm rīkojot regulāras diskusijas ar attiecīgajiem ministriem un ar komisāriem, kā arī rīkojot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu pārstāvju sanāksmes; mudina nodrošināt regulāras iestāžu amatpersonu un politisko grupu personāla apmaiņas starp Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu administrācijām, ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas un reģionālo parlamentu likumdošanas kompetences;

29.  uzskata, ka ikgadējas Eiropas nedēļas izveide ļautu EP deputātiem un komisāriem, jo īpaši priekšsēdētāja vietniekiem, kas atbild par klasteriem, uzklausīt visu valstu parlamentārās asamblejas, lai kopā ar EP deputātiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apspriestu un paskaidrotu Eiropas darba kārtību; ierosina, ka šī iniciatīva varētu nostiprināt Komisijas demokrātisko pārskatatbildību, ko prasa Lisabonas līgums;

30.  aicina Parlamentu nostiprināt savu spēju uzraudzīt deleģēto un īstenošanas aktu sagatavošanu un īstenošanu;

31.  atzinīgi vērtē triju iestāžu nesen uzsāktos centienus izveidot skaidrus kritērijus, lai precizētu, kā būtu jāizmanto deleģētie un īstenošanas akti; aicina piemērot šos kritērijus, cik drīz vien iespējams;

32.  mudina valstu parlamentus, kā arī attiecīgā gadījumā reģionālos parlamentus palielināt savu spēju uzraudzīt izpildvaras iestādes, kad tiek pieņemti lēmumi vai ierosināti noteikumi Eiropas tiesību aktu īstenošanai vai deleģēšanai;

33.  uzskata, ka, nākotnē veicot izmaiņas Līgumos, būtu jāuzlabo instrumenti, kas ļauj Parlamentam saukt pie atbildības atsevišķus komisārus viņu pilnvaru termiņa laikā, balstoties uz noteikumiem, kas zināmā mērā ierobežotā apmērā jau ir iekļauti Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

34.  aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar godīgas sadarbības principu izveidot politisko dialogu par Parlamenta priekšlikumu regulai par izmeklēšanas tiesībām, lai piešķirtu Parlamentam efektīvas pilnvaras, kas tam ļauj izmantot šo parlamentāro pamatinstrumentu izpildvaras kontrolei, kas ir absolūti nepieciešama parlamentārajās sistēmās visā pasaulē;

35.  pauž pārliecību, ka parlamentārie jautājumi ir lietderīgs uzraudzības instruments; tādēļ uzskata, ka ir padziļināti jāizvērtē to atbilžu kvalitāte, kuras Komisija sniedz uz deputātu jautājumiem, kā arī deputātu uzdoto jautājumu kvantitāte un kvalitāte;

36.  uzskata, ka jautājumu laiks ir būtisks elements parlamentārajā uzraudzībā, kas tiek īstenota attiecībā uz izpildvaru; prasa Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar Reglamenta 129. pantu atkal iekļaut jautājumu laiku plenārsēžu darba kārtībā;

37.  vēlreiz aicina Komisiju pārskatīt savas administratīvās procedūras Komisijas ģenerālsekretāra, ģenerāldirektoru un direktoru iecelšanai, lai pilnībā nodrošinātu, ka tiek izvēlēti labākie kandidāti, garantējot maksimālu pārredzamību un vienlīdzīgas iespējas;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Reģionu komitejai.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OV C 463, 21.12.2018., 89. lpp.
(4) OV C 443, 22.12.2017., 39. lpp.


Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu sistēmā
PDF 181kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestāžu sistēmā (2017/2089(INI))
7P8_TA(2019)0079A8-0051/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 7., 9., 10., 11., 21., 23. un 49. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. pantu, 67. panta 1. punktu, 258., 263., 267. un 352. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memorandu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas atzinumus un tiesiskuma kritēriju sarakstu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ( Stambulas konvencija) un Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu(1),

–  ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par Pamattiesību hartas ievērošanu Komisijas likumdošanas iniciatīvās: Metodoloģija sistemātiskai un stingrai uzraudzībai(2),

–  ņemot vērā ikgadējās rezolūcijas par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. aprīļa paziņojumu “Pamattiesību hartas ievērošana Komisijas likumdošanas iniciatīvās — metodoloģija sistemātiskai un stingrai uzraudzībai” (COM(2005)0172),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa ziņojumu par metodoloģijas praktisku pielietošanu, lai sistemātiski un stingri uzraudzītu atbilstību Pamattiesību hartai (COM(2009)0205),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumu “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0573),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 6. maija darba dokumentu “Operational Guidance on taking account of Fundamental rights in Commission Impact Assessments” (“Darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā Komisijas ietekmes novērtējumos”) (SEC(2011)0567),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. janvāra Pamatnostādnes par metodiskiem pasākumiem, kas būtu jāveic, lai pārbaudītu atbilstību pamattiesībām Padomes darba sagatavošanas struktūrās,

–  ņemot vērā Padomes darba sagatavošanas struktūrām paredzētās pamatnostādnes “Atbilstība pamattiesībām”,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. maija Padomes prezidentūras semināra ziņojumu “ES Pamattiesību hartas piemērošana valstu politikā”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos,

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējos ziņojumus par ES Pamattiesību hartas piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējos kolokvijus par pamattiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās no C-8/15 P līdz C-10/15 P Ledra Advertising Ltd/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 6. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-569/16 un C-570/16, Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer un Volker Willmeroth/Martina Broßonn(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 18. decembra atzinumu 2/13 par Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai(10),

–  ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) 2018. gada 24. septembra atzinumu 4/2018 “Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights”) (“Problēmas un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā”),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ikgadējos ziņojumus par pamattiesībām,

–  ņemot vērā FRA 2018. gada oktobra rokasgrāmatu “Applying the Charter of Fundamental Rights of the European Union in law and policymaking at national level – Guidance” (“Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošana tiesību sistēmā un politikas veidošanā valstu līmenī — norādījumi”),

–  ņemot vērā labāka regulējuma instrumentu kopumu, jo īpaši 28. instrumentu “Pamattiesības un cilvēktiesības”,

–  ņemot vērā Reglamenta 38. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2016. gada 2. decembra atzinumu par Eiropas Savienības iniciatīvu attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi,

–  ņemot vērā Nīderlandes delegācijas ES pārredzamības jautājumos 2017. gada novembra Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC) sniegto ziņojumu “Opening up closed doors: Making the EU more transparent for its citizens” (“Noslēgtības mazināšana —kā padarīt ES pārredzamāku tās iedzīvotājiem”), kā arī COSAC delegāciju 2017. gada 20. decembra vēstuli ES iestādēm par politisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību ES,

–  ņemot vērā pētījumus “The implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (“Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu satvarā”) , “The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the Dilemma of Stricter or Broader Application of the Charter to National Measures” (“ES pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma”) un “The European Social Charter in the context of implementation of the EU Charter of Fundamental Rights” (“Eiropas Sociālā harta ES Pamattiesību hartas īstenošanas kontekstā”), ko ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts publicējis attiecīgi 2016. gada 22. novembrī, 2016. gada 15. februārī un 2016. gada 12. janvārī(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu izstrādāšanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0051/2019),

A.  tā kā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (turpmāk “harta”) ES tiesību sistēmā ir piešķirts primāra tiesību akta statuss un tādējādi tai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;

B.  tā kā šajā ziņojumā atsevišķi neizvērtē katru no hartā paredzētajām tiesībām, bet gan analizē hartas kā primārā tiesību akta īstenošanu;

C.  tā kā sociālie noteikumi ir svarīga hartas un Savienības juridiskās struktūras daļa; tā kā ir svarīgi visā Savienībā nodrošināt pamattiesību ievērošanu un akcentēt to nozīmi;

D.  tā kā Tiesa ir norādījusi, ka hartā atzītās pamattiesības ir ES tiesību sistēmas pamatā un šo pamattiesību ievērošana ir jebkura ES tiesību akta likumības priekšnosacījums;

E.  tā kā harta saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību prasībām un tās 51. pantu paredz gan negatīvus (nepārkāpšanas) pienākumus, gan pozitīvus (aktīvas sekmēšanas) pienākumus, kuri būtu vienlīdz jāizpilda, lai nodrošinātu hartas noteikumu pilnvērtīgu darbību;

F.  tā kā hartas 51. pantā ir aprakstīta hartas darbības joma attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu, ņemot vērā dalībvalstu un Savienības pilnvaras, un ievērojot Savienībai ar Līgumiem piešķirto pilnvaru robežas;

G.  tā kā Hartas 51. panta 2. punktā precizēts, ka tā nepaplašina Savienības tiesību piemērošanas jomu, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tie noteikti Līgumos;

H.  tā kā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām hartas noteikumi ir pastāvīgi saistoši, pat tad, kad tie darbojas ārpus ES tiesiskā regulējuma jomas;

I.  tā kā saskaņā ar tās 51. pantu hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus; tā kā šīs prasības neskaidro robežu dēļ tomēr ir grūti noteikt, vai un kā harta ir piemērojama konkrētos gadījumos;

J.  tā kā hartā noteikto sociālo un ekonomisko tiesību potenciāls līdz šim nav pienācīgi izmantots; tā kā sociālo tiesību ievērošana ir ne tikai ētisks un juridisks pienākums, bet arī ekonomiska nepieciešamība, kā norādīts arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra atzinumā;

K.  tā kā LES 6. pantā papildus tam ir uzsvērts, ka pamattiesības, kas ir garantētas ECTK, ir uzskatāmas par Savienības tiesību vispārēju principu;

L.  tā kā LESD 151. pantā ir minētas sociālās pamattiesības, piemēram, tās, kas ir reglamentētas Eiropas Sociālajā hartā;

M.  tā kā Parlamenta 2016. gada 22. novembra pētījumā par Pamattiesību hartas īstenošanu ES institucionālajā vidē(12) cita starpā ir iztirzāta Hartas nozīmība no Komisijas darbības viedokļa saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM Līgums) un saistībā ar Eiropas pusgadu; tā kā Savienības ekonomikas pārvaldībā maz uzmanības tiek pievērsts Hartā minētajām sociālajām tiesībām; tā kā šīs tiesības ir jāuzskata par īstenām pamattiesībām;

N.  tā kā ar Eiropas sociālo tiesību pīlārā pausto apņemšanos nodrošināt jaunas un iedarbīgākas tiesības tādās jomās kā vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana vēl vairāk tiek veicinātas hartā iekļautās tiesības,

O.  tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām un ir nostiprināts ES Līgumos un hartā; tā kā ar LESD 8. pantu ir iedibināts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nosakot, ka “veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”;

P.  tā kā ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamība izriet no tiesībām uz labu pārvaldību un ir būtisks priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai iedzīvotāji varētu novērtēt, kā ES iestādes īsteno hartu, un pienācīgi sekot tam līdzi;

Q.  tā kā, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām veicinot hartā nostiprināto plašo tiesību spektru — no pilsoniskajām un politiskajām tiesībām līdz sociālajām, ekonomiskajām un trešās paaudzes tiesībām —, tiktu būtiski stimulēta Eiropas sabiedriskās jomas izveide un Eiropas pilsonības koncepcijas un Līgumos noteikto ES līdzdalības principu praktiska iedzīvināšana;

R.  tā kā FRA savos atzinumos “Improving access to remedy in the area of business and human rights at the EU level”(13) (Piekļuves uzlabošana aizsardzības līdzekļiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī) un “Challenges and opportunities for the implementation of the Charter of Fundamental Rights”(14) (Izaicinājumi un iespējas Pamattiesību hartas īstenošanā) ir formulējusi virkni ieteikumu, kā panākt Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu,

S.  tā kā Hartas 24. pantā ir noteiktas bērna tiesības, kas nosaka, ka valsts iestādēm un privātām iestādēm ir pirmām kārtām jāņem vērā bērnu intereses;

T.  tā kā Hartas 14. pantā ir uzsvērts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz bezmaksas izglītību,

Labāka hartas integrēšana likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos

1.  pauž stingru pārliecību, ka Komisijas Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā (COM(2010)0573) bija sākotnējs pasākums pēc hartas stāšanās spēkā, bet tā ir steidzami jāatjaunina; atzinīgi vērtē Komisijas gada ziņojumus par hartas piemērošanu un aicina 2010. gadā izstrādāto stratēģiju pārskatīt, lai to atjaunotu, atspoguļojot jaunās problēmas un apstākļus, ar ko saskaras iestādes, jo īpaši pēc Brexit;

2.  atzīst, ka ES iestādes ir veikušas vairākus svarīgus pasākumus, lai integrētu hartu ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos; norāda, ka hartas galvenā funkcija ir nodrošināt ES tiesību aktu pilnību atbilstību hartā paredzētajām tiesībām un principiem, un atzīst grūtības, kas rodas saistībā ar šo tiesību un principu aktīvu veicināšanu un to ievērošanas nodrošināšanu;

3.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visos Savienības tiesību aktu priekšlikumos tiktu respektētas hartā ietvertās pamattiesības;

4.  atgādina, ka procedūras, ko ES iestādes ieviesušas, lai novērtētu tiesību aktu priekšlikumu atbilstību hartai, galvenokārt ir iekšējas; prasa radīt iespējas nodrošināt labākus apspriešanas, ietekmes novērtēšanas, tostarp īpaši ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanas, un juridiskās pārbaudes procesus, kuros tiktu iesaistīti neatkarīgi pamattiesību eksperti; aicina Komisiju veicināt strukturētu un noregulētu sadarbību ar neatkarīgām ārējām struktūrām, piemēram, FRA, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE), attiecīgajām Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, gadījumos, kad ierosināts tiesību akts var vai nu veicināt, vai negatīvi ietekmēt pamattiesības;

5.  aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 168/2007, lai piešķirtu FRA iespēju pēc savas iniciatīvas pieņemt nesaistošus atzinumus par ES tiesību aktu projektiem, kā arī sekmēt sistemātisku apspriešanos ar šo aģentūru;

6.  aicina Komisiju, citas ES iestādes un dalībvalstu valdības un reģionālo pašvaldību pārvaldes orgānus pamattiesību apdraudējuma gadījumā apspriesties ar FRA;

7.  atzīst FRA būtisko nozīmi atbilstības hartai novērtēšanā un atzinīgi vērtē šīs aģentūras veikto darbu; mudina FRA turpināt konsultēt un atbalstīt ES iestādes un dalībvalstis pamattiesību kultūras uzlabošanā Savienībā; atzinīgi vērtē nesen pieņemto FRA stratēģiju 2018.–2022. gadam;

8.  ņem vērā interaktīvo tiešsaistes rīku CLARITY, ko izstrādājusi FRA, lai būtu iespējams saistībā ar konkrētiem pamattiesību jautājumiem viegli identificēt vispiemērotāko ārpustiesas struktūru, kuras pārziņā ir cilvēktiesību jautājumi;

9.  aicina Komisiju nodrošināt iespējas veikt visaptverošus ietekmes novērtējumus, līdzsvaroti izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi, un pārskatīt savu lēmumu apsvērumus par pamattiesībām iedalīt trijās līdzšinējās ietekmes novērtējuma kategorijās — ietekme uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi — un izveidot divas īpašas kategorijas “Ietekme uz pamattiesībām” un “Ietekme uz dzimumu līdztiesību”, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi pamattiesību aspekti;

10.  aicina Komisiju sistemātiski rīkoties Savienības līmenī, lai nostiprinātu un izpildītu hartas noteikumus, un vienlaikus sistemātiski nodrošināt, ka Savienības tiesību akti tiek pielāgoti, lai ņemtu vērā tiesību aktu un judikatūras izmaiņas starptautisko cilvēktiesību jomā; šajā sakarā atkārto aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumu, ar ko tiktu īstenota Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(15), pateicoties kuram, varētu regulāri pārliecināties par norisēm ES iestādēs un struktūrās, un dalībvalstīs, attiecībā uz kurām būtu nepieciešama rīcība, lai aizsargātu un īstenotu hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus; jo īpaši iesaka to, ka Kopenhāgenas kritērijos noteiktie principi, kas attiecas uz pamattiesībām, būtu jāizmanto ne tikai vienreiz kā pievienošanās priekšnoteikums, bet būtu regulāri jānovērtē dalībvalstu atbilstība šiem principiem;

11.  norāda, ka būtiska loma ir arī Ombudam, lai garantētu pamattiesību ievērošanu saistībā ar hartu, ne vien attiecībā uz 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību pašu par sevi, bet arī ņemot vērā, ka šāda laba pārvaldība ir stūrakmens citu pamattiesību nodrošināšanā; atgādina par Ombuda šā Parlamenta sasaukuma laikā paveikto priekšzīmīgo darbu, cita starpā pārredzamības un informācijas brīvības jomā, kā arī īpašo ziņojumu attiecībā uz Frontex(16), kas jo īpaši skar patvēruma meklētāju un migrantu tiesības iesniegt sūdzību;

12.  saprot, ka judikatūra ietekmēs hartas darbības jomu un ka tas ir jāņem vērā;

13.  aicina ES likumdevējus atzīt sekas, kas izriet no Vispārējās tiesas 2018. gada 22. marta sprieduma (lieta T-540/15) par piekļuvi trialogu dokumentiem(17), un attiecīgi rīkoties; pieprasa uzlabot pārredzamību un dokumentu pieejamību starp ES iestādēm, lai panāktu efektīvāku starpiestāžu sadarbību, tostarp sakarā ar atbildību ar pamattiesībām saistītos jautājumos; mudina Padomi bez kavēšanās novērst bažas par tās lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un piekļuvi dokumentiem atbilstoši attiecīgajiem Eiropas Ombuda ieteikumiem;

Hartas iekļaušana ES politikā

14.  atgādina, ka ES politikas veidošana balstās uz LES 2., 3. un 6. pantā noteiktajiem principiem un mērķiem un vienlaikus tajā pilnībā jāievēro un jāīsteno prasības, kas noteiktas vispārēji piemērojamos noteikumos LESD I daļas II sadaļā;

15.  aicina ES iestādes stiprināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu visās ES darbībās, lai apkarotu dzimumu diskrimināciju un veicinātu dzimumu līdztiesību;

16.  atkārtoti apstiprina, ka visiem Savienības pieņemtajiem tiesību aktiem ir pilnībā jāatbilst hartas noteikumiem, tostarp tās sociālajiem noteikumiem; uzsver, cik svarīgi ir ES ekonomikas un monetārās politikas tiesiskajā regulējumā ietvert nepārprotamas atsauces uz hartu; uzsver, ka starpvaldību pasākumu izmantošana neatbrīvo ES iestādes no pienākuma novērtēt šādu instrumentu atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp hartai;

17.  uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi, lai Savienība rīkotos izlēmīgi nolūkā pastiprināt savu iesaisti Hartā noteikto sociālo tiesību īstenošanas nodrošināšanā;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas pusgada process, tostarp konkrētām valstīm paredzētie un gada izaugsmes pētījumu ieteikumi, atbilstu hartas sociālo tiesību normatīvajiem elementiem;

19.  atbalsta stingru un konsekventu pamattiesību klauzulu ievietošanu to regulu projektu normatīvajā daļā, ar kuriem izveido ES fondus;

20.  aicina Komisiju un Padomi ar makroekonomiku saistīto lēmumu pieņemšanā pienācīgi ņemt vērā pamattiesību stāvokļa novērtējumus, kuros tiek izskatītas visas pilsoniskās, politiskās un sociālās tiesības, ko nodrošina Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību akti;

21.  aicina Komisiju izskatīt, kas būtu jādara, lai Eiropas Savienība varētu pievienoties Eiropas Sociālajai hartai, un piedāvāt termiņu, kurā šis mērķis būtu jāsasniedz;

22.  atgādina, ka balstoties uz Līgumos noteiktajām pilnvarām, galvenās atbildīgās par sociālās politikas praktisku īstenošanu ir dalībvalstis, un līdz ar to tās ir arī galvenās atbildīgās par hartā paredzēto sociālo noteikumu iedarbīguma un taustāmas izpausmes panākšanu; tomēr atkārto savu aicinājumu saistībā ar Līgumu iespējamu pārskatīšanu iekļaut tajos sociālajiem jautājumiem paredzētu protokolu, lai nostiprinātu sociālās pamattiesības saistībā ar ekonomiskajām brīvībām;

23.  pieņem zināšanai faktiski svarīgo, tomēr neformālo Eurogrupas uzdevumu eurozonas ekonomikas pārvaldībā un to, ka tās lēmumi var ietekmēt politikas veidošanu, bet nav pakļauti atbilstošiem, līdzsvarojošiem demokrātiskās pārskatatbildības un tiesiskās kontroles mehānismiem; atgādina tās locekļiem par viņu horizontālajiem pienākumiem, kas izriet no LES 2. un 6. panta un hartas;

24.  aicina Komisiju un Eiropas Centrālo banku savu saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu noteikto uzdevumu izpildē, tostarp bankas aizdošanas praksē, pilnībā ievērot hartu, ņemot vērā Tiesas judikatūru.

25.  atgādina, ka Savienības starptautiskajai darbībai jāatbilst LES 21. panta 1. punktā noteiktajiem principiem; pauž pārliecību, ka hartas noteikumu pilnīga ievērošana un izpildes veicināšana ES ir orientieris, pēc kura var vērtēt Savienības rīcības leģitimitāti un ticamību starptautiskajās attiecībās, tostarp LES 49. pantā noteiktajā paplašināšanās procesā;

26.  norāda uz Tiesas ierobežoto jurisdikciju kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un brīdina, ka nedrīkst pieļaut, ka tiktu ierobežotas hartā nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

27.  atgādina ES iestādēm to saistības cilvēktiesību jomā, kuras izriet no hartas un skar arī tirdzniecības politiku; mudina Komisiju pirms jebkuru tirdzniecības sarunu noslēgšanas veikt konkrētu novērtējumu par ietekmi uz cilvēktiesībām, atsaucoties uz ANO pamatprincipiem attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem;

28.  atgādina, ka gan Līgumos, gan hartā ir sniegta atsauce uz nacionālo minoritāšu aizsardzību un diskrimināciju valodas dēļ; prasa ES iestādēs veikt konkrētus administratīvus pasākumus, lai mudinātu valstu valdības rast ilgtspējīgus risinājumus un veicināt valodu daudzveidības kultūru savā dalībvalstī, neaprobežojoties tikai ar ES oficiālajām valodām;

29.  atgādina par to, ka LES 6. pantā ir noteikts pienākums pievienoties ECTK; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu juridiskos šķēršļus, kas kavē pievienošanās procesa pabeigšanu un iesniegt jaunu projektu nolīgumam par Savienības pievienošanos ECTK, sniedzot pozitīvus risinājumus iebildumiem, ko Eiropas Savienības Tiesa izvirzīja savā 2014. gada 18. decembra atzinumā 2/13; uzskata, ka šāda nolīguma noslēgšana ieviestu papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesībām un sniegtu papildu mehānismu cilvēktiesību īstenošanai, proti, nodrošinātu iespēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegt sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izraisa kādas ES iestādes vai dalībvalsts rīcība, īstenojot ES tiesību aktus, kas ietilpst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas jurisdikcijā; turklāt uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra tādējādi papildus Eiropas Savienības Tiesas praksei šajā jomā sniegs ieguldījumu ES pašreizējā un turpmākajā rīcībā attiecībā uz to, kā pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu jomā tiek ievērotas un veicinātas cilvēktiesības un pamatbrīvības;

30.  prasa nekavējoties pabeigt horizontālās ES diskriminācijas novēršanas direktīvas(18) pieņemšanu, lai turpmāk ES garantētu pamattiesības, pieņemot konkrētus ES tiesību aktus;

Harta un ES aģentūras

31.  uzsver, ka dažas ES aģentūras varētu sniegt dalībvalstīm atbalstu no hartas izrietošo pienākumu izpildē, regulāri nodrošinot funkcionālo saikni starp ES un valstu līmeni; norāda, ka vienīgais veids, kā reāli izpildīt šo uzdevumu, ir pilnvērtīgas cilvēktiesību prakses attīstīšana aģentūrās, kuras darbojas tieslietu un iekšlietu jomā un/vai kuru darbībai varētu būt ietekme uz tiesībām un principiem, kas izriet no hartas, ņemot vērā pamattiesību aizsardzības un veicināšanas iekšējos un ārējos aspektus;

32.  aicina attiecīgās ES aģentūras pastiprināt darbu, lai īstenotu dzimumu līdztiesības principus, kas noteikti hartā, tostarp nodrošinot, ka visas ES iestādes un aģentūras īsteno absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz jebkāda veida seksuālu vardarbību un fizisku vai psiholoģisku uzmākšanos; aicina visas ES iestādes un aģentūras pilnībā īstenot 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(19);

33.  ņem vērā to daudzveidīgo politikas nostādņu un instrumentu klāstu, kurus dažādās aģentūras izstrādājušas, lai izpildītu savus ar cilvēktiesībām saistītos pamatpienākumus, un ar kuriem panākts dažāds izpildes līmenis; uzsver, ka ir jāveicina ES aģentūru savstarpējā sadarbība, kā arī strukturēts dialogs ar neatkarīgiem cilvēktiesību ekspertiem, kā arī jāattīsta kopīgs un nostiprināts cilvēktiesību satvars, ņemot vērā pašreizējo paraugpraksi;

34.  aicina ES aģentūras, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā kuru darbībai varētu būt ietekme uz tiesībām un principiem, kas izriet no hartas, pieņemt iekšējas cilvēktiesību stratēģijas un nodrošināt visu līmeņu darbiniekiem regulāru apmācību par pamattiesībām un hartu;

35.  pauž nožēlu par to, ka daudzu ES aģentūru dibināšanas regulās trūkst skaidras atsauces uz hartu; aicina likumdevējus vajadzības gadījumā novērst šo trūkumu ikreiz, kad tiek gatavoti vai pārskatīti noteikumi vai lēmumi, ar kuriem izveido aģentūras, un ņemot vērā katras aģentūras uzdevumus un īpatnības, nodrošināt papildu darbības mehānismus, kuru nolūks būtu nodrošināt atbilstību hartai;

Atbalsts dalībvalstīm hartas īstenošanā valstu līmenī

36.  atgādina, ka hartas ES dimensija un nacionālā dimensija ir nesaraujami saistītas un papildina viena otru, tādējādi nodrošinot, ka hartas noteikumi tiek konsekventi piemēroti visā ES tiesiskajā regulējumā;

37.  uzsver, ka gan tiesību subjektiem, kuri gūst labumu no hartas piemērošanas, gan jurisprudences un cilvēktiesību ekspertiem joprojām trūkst izpratnes par hartu, tās darbības jomu un piemērošanas līmeni, un pauž nožēlu par to, ka valstu līmenī netiek veikti pietiekami pasākumi izpratnes vairošanai;

38.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties hartas izpratnes veicināšanas jomā, pilnībā iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un atbalstīt un finansēt tādus apmācību moduļus, kas sniegtu zināšanas par hartu un būtu paredzēti valstu tiesnešiem, juristiem un ierēdņiem, un kuru mērķis būtu arī uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, cita starpā materiālajām un procesuālajām tiesībām, par ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentu izmantošanu, attiecīgo ES Tiesas judikatūru, juridisko valodu un salīdzinošajām tiesībām; aicina Komisiju arī sniegt dalībvalstīm praktiskus norādījumus, kas tām palīdzētu īstenot hartu valsts līmenī; šajā saistībā aicina Komisiju plaši popularizēt FRA nesen publicēto rokasgrāmatu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu tiesību sistēmā un politikas veidošanā valstu līmenī;

39.  mudina dalībvalstis regulāri apmainīties ar informāciju un pieredzi saistībā ar hartas izmantošanu, piemērošanu un pārraudzību un izvērst paraugpraksi, kas jau attīstīta valstu līmenī; mudina dalībvalstis pārskatīt savus procesuālos noteikumus par juridisko pārbaudi un likumprojektu ietekmes novērtējumiem, ņemot vērā hartā paredzēto; norāda, ka šādās procedūrās ir jāparedz tādas pašas nepārprotamas atsauces uz hartu, kādas jau tiek paredzētas uz valstu līmeņa cilvēktiesību instrumentiem, lai mazinātu risku, ka harta varētu tikt ignorēta;

40.  norāda, ka nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un pienācīgā īstenošanā dalībvalstīs var reāli ietekmēt ES pamattiesību izmantošanu; šajā sakarā atgādina, ka Komisijai ir līgumu pareizas piemērošanas uzraudzītājas loma un ka tādējādi uz to gulstas galīgā, lai neteiktu, ka galvenā, atbildība par pamattiesību garantēšanu, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras; aicina šajā sakarā vēl apņēmīgāk vadīt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu;

Mērķis — konsekventāka hartas interpretācija

41.  pauž pārliecību, ka ES iestādēs, struktūrās, birojos, aģentūrās un dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās interpretācijas par hartas noteikumu piemērošanu mazina hartas pievienoto vērtību, ko tā nodrošina kā tādu minimālo standartu kopums, kuri piemērojami horizontāli visās iestādēs un attiecībā uz visām politikas jomām un pasākumiem, kas saistīti ar ES darbību;

42.  uzsver, ka Hartas iestrādāšana ES primārajos tiesību aktos, vienlaikus nepaplašinot Savienības kompetenci un ievērojot tās 51. pantā noteikto subsidiaritātes principu, rada jaunus pienākumus lēmējiestādēm un izpildinstitūcijām, kā arī dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus vietējā līmenī, un uzsver, ka tādējādi Eiropas un valstu tiesas var tieši izpildīt Hartas nosacījumus;

43.  mudina ES iestādes un dalībvalstis paredzēt lielākas iespējas hartas vienkāršākai piemērošanai kopumā;

44.  pauž nožēlu par to, ka Polijas Republika un Apvienotā Karaliste pagaidām nav izlēmušas izstāties no Līgumu Protokola Nr. 30;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp.
(2) OV C 301 E, 13.12.2007., 229. lpp.
(3) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.
(4) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
(5) OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp.
(6) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(7) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(8) ECLI:EU:C:2016:701.
(9) ECLI:EU:C:2018:871.
(10) ECLI:EU:C:2014:2454.
(11) Pētījums “The implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (“Pamattiesību hartas īstenošana ES iestāžu satvarā”), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments, 2016. gada 22. novembris; pētījums “The interpretation of Article 51 of the EU Charter of Fundamental Rights: the Dilemma of Stricter or Broader Application of the Charter to National Measures” (“ES pamattiesību hartas 51. panta interpretācija — hartas stingrākas piemērošanas valsts pasākumiem dilemma”), ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments, 2016. gada 15. februāris; pētījums “The European Social Charter in the context of implementation of the EU Charter of Fundamental Rights” (“Eiropas Sociālā harta ES Pamattiesību hartas īstenošanas kontekstā"), 2016. gada 12. janvāris.
(12) “The Implementation of the Charter of Fundamental Rights in the EU institutional framework” (Pamattiesību hartas īstenošana ES institucionālajā vidē), Eiropas Parlaments, ES Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, C politikas departaments — Pilsoņu tiesības un konstitucionālie jautājumi, 2016. gada 22. novembris.
(13) FRA Atzinums 1/2017, 2017. gada 10. aprīlis.
(14) FRA Atzinums 4/2018, 2018. gada 24. septembris.
(15) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.
(16) Eiropas Parlamenta 2015. gada 2. decembra rezolūcija par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex, OV C 399, 24.11.2017., 2. lpp.
(17) Vispārējās tiesas 2018. gada 22. marta spriedums lietā Emilio de Capitani/Eiropas Parlaments, T-540/15, ECLI:EU:T:2018:167.
(18) Komisijas 2008. gada 2. jūlija priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426).
(19) OV C 346, 27.9.2018., 192. lpp.


Noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti)
PDF 177kWORD 55k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom (2018/2080(INL)2019/0900(APP))
P8_TA(2019)0080A8-0050/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 45. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0050/2019),

1.  pieņem pielikumā pievienoto regulas projektu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt pielikumā pievienoto regulas projektu Padomei un Komisijai saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 4. punktā;

3.  uzdod priekšsēdētājam pēc tam, kad Komisijas būs sniegusi atzinumu par pielikumā pievienoto regulas projektu un Padome būs to apstiprinājusi, nodrošināt regulas publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Projekts Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 228. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Padomes piekrišanu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, būtu jāizstrādā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 228. pantu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem.

(2)  Jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir atzītas par Eiropas pilsoņu pamattiesībām. Savukārt hartas 43. pantā ir atzītas tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Lai minētās tiesības patiesi būtu spēkā un lai uzlabotu ombuda spēju veikt pamatīgu un objektīvu izmeklēšanu, ombuds būtu jānodrošina ar visiem instrumentiem, kas nepieciešami Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu sekmīgai izpildei.

(3)  Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom(1) pēdējo reizi tika grozīts 2008. gadā. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Savienībā tika noteikts jauns tiesiskais regulējums. Jo īpaši LESD 228. panta 4. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments, iepriekš prasot Komisijai sniegt atzinumu, kā arī saņēmis Padomes apstiprinājumu, drīkst pieņemt regulas, kas nosaka noteikumus un vispārējus nosacījumus, kuri reglamentē ombuda pienākumu izpildi. Tādēļ ir vēlams atcelt Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom un aizstāt to ar regulu atbilstoši pašreiz piemērojamajam juridiskajam pamatam.

(4)  Izstrādājot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ombudam var iesniegt sūdzības, būtu jāievēro pilnīgas un vienkāršas bezmaksas piekļuves princips, nekādi neskarot īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz jaunu vai vēl nepabeigtu tiesvedības gadījumu vai administratīvo procesu vienlaicīgu norisi.

(5)  Ombudam ir tiesības sniegt ieteikumus, ja ombuds uzskata, ka Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nepienācīgi piemēro tiesas nolēmumu.

(6)  Ir jānosaka procedūras, kas jāievēro gadījumos, kad ombuda izmeklēšana konstatē administratīvas kļūmes. Būtu jāparedz arī nosacījums, saskaņā ar kuru ombudam būtu pienākums katras gadskārtējās sesijas beigās iesniegt Eiropas Parlamentam visaptverošu ziņojumu.

(7)  Lai stiprinātu ombuda lomu, neskarot ombuda primāro pienākumu izskatīt sūdzības, būtu vēlams ombudam ļaut veikt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas, lai konstatētu atkārtotus vai īpaši nopietnus administratīvu kļūmju gadījumus un veicinātu labu administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

(8)  Lai palielinātu ombuda rīcības efektivitāti, ombudam vajadzētu būt pilnvarotam pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzības saņemšanas veikt izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, lai pārliecinātos, vai un cik lielā mērā attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ir ievērojusi sniegtos ieteikumus. Ombudam būtu arī jābūt pilnvarotam iekļaut ombuda gada ziņojumā Eiropas Parlamentam novērtējumu par sniegto ieteikumu ievērošanas līmeni un novērtējumu par Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildei ombudam pieejamo resursu pietiekamību.

(9)  Ombudam vajadzētu būt pieejamiem visiem ombuda pienākumu veikšanai nepieciešamajiem elementiem. Šajā nolūkā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jānosaka pienākums sniegt ombudam visu informāciju, ko ombuds tām prasa, neskarot ombuda pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001(2). Piekļuvei klasificētai informācijai vai dokumentiem būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā. Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, būtu jāinformē ombuds par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti. Lai īstenotu noteikumus, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā, ombudam būtu iepriekš jāvienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par nosacījumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem un cita veida informāciju, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu. Ja ombuds konstatē, ka prasītā palīdzība netiek sniegta, viņam būtu jāinformē Eiropas Parlaments, kuram būtu attiecīgi jāveic atbilstoši pasākumi.

(10)  Ombudam un ombuda darbiniekiem ir jānosaka pienākums neizpaust informāciju, ko viņi ir ieguvuši savu pienākumu izpildes gaitā. Taču ombudam būtu jāinformē kompetentās iestādes par faktiem, kas saskaņā ar ombuda viedokli varētu attiekties uz krimināltiesībām un kas ombudam tapuši zināmi veiktās izmeklēšanas gaitā. Ombudam vajadzētu būt arī iespējai informēt attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par faktiem, kas liek apšaubīt to darbinieku rīcību.

(11)  Būtu jāņem vērā nesenās izmaiņas, kas saistītas ar Savienības finanšu interešu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, jo īpaši Eiropas Prokuratūras izveidi ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939(3), lai ombuds varētu tai sniegt visu informāciju, kas ir tā kompetencē. Tāpat, lai pilnībā ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā paredzēto nevainības prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, būtu vēlams, lai ombuds, sniedzot Eiropas Prokuratūrai informāciju, kas ir tās kompetencē, paziņotu par šādu informācijas sniegšanu arī attiecīgajai personai un sūdzības iesniedzējam.

(12)  Būtu jāparedz sadarbības iespēja starp ombudu un tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem. Ir vēlams arī veikt pasākumus, lai ļautu ombudam sadarboties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, jo šāda sadarbība var palīdzēt uzlabot ombuda pienākumu izpildes efektivitāti.

(13)  Eiropas Parlamentam ir jāieceļ ombuds Parlamenta sasaukuma perioda sākumā un uz šo pilnvaru laiku, izvēloties ombudu no personām, kas ir Savienības pilsoņi un sniedz visas vajadzīgās neatkarības un kompetences garantijas. Būtu jāizstrādā nosacījumi attiecībā uz ombuda pienākumu izpildes izbeigšanu, kā arī ombuda aizvietošanu.

(14)  Ombuda pienākumi būtu jāveic pilnīgi neatkarīgi. Ombudam, stājoties amatā, būtu jādod Tiesai svinīgs solījums. Būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz ombuda neatbilstību ieņemamajam amatam, atlīdzību, privilēģijām un imunitāti.

(15)  Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz ombuda mītni, kam jābūt Eiropas Parlamenta mītnei. Būtu jāparedz arī noteikumi ne tikai par ombuda sekretariāta, kas viņam palīdzēs, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, bet arī par sekretariāta budžetu.

(16)  Ombudam ir jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi. Lai ombuda pienākumu izpildē nodrošinātu juridisko noteiktību un augstākos standartus, šajā regulu būtu jānosaka īstenošanas noteikumu minimālais saturs.

IR PIEŅĒMIS ŠO REGULU.

1. pants

1.  Šajā regulā ir iekļauti noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (“Eiropas Ombuda statūti”).

2.  Ombuds rīkojas neatkarīgi no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot ombudam ar Līgumiem uzticētās pilnvaras un pienācīgi ņemot vērā LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 228. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību.

3.  Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildes gaitā ombuds nedrīkst iejaukties tiesu izskatītās lietās, kā arī nedrīkst apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību vai tiesas kompetenci pieņemt nolēmumu.

2. pants

1.  Ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas, un attiecīgos gadījumos sniedz ieteikumus, lai tās novērstu. Ombudam nevar iesniegt sūdzību par citu iestāžu vai personu darbību.

2.  Jebkurš Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā Savienības dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas. Tiklīdz ombudam ir iesniegta sūdzība, ombuds informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, ievērojot Savienības standartus datu aizsardzības jomā.

3.  Sūdzībā skaidri norāda tās priekšmetu un sūdzības iesniedzēja identitāti. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai sūdzība vai atsevišķas tās daļas tiktu izskatītas konfidenciāli.

4.  Sūdzību iesniedz trīs gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir ievērojis faktus, kas ir sūdzības pamatā, un pirms sūdzības iesniegšanas atbilstīgā veidā administratīvi vēršas attiecīgajās iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

5.  Ombuds nosaka, vai sūdzība ietilpst ombuda kompetencē un, ja tā, — vai tā ir pieņemama. Ja sūdzība neietilpst ombuda kompetencē vai nav pieņemama, ombuds pirms lietas slēgšanas var ieteikt sūdzības iesniedzējam to iesniegt kādai citai iestādei.

6.  Ombudam iesniegtās sūdzības neietekmē pārsūdzības termiņus administratīvās lietās vai tiesā.

7.  Ja ombuds attiecībā uz iesniegtajiem faktiem nepabeigtas vai pabeigtas tiesvedības dēļ deklarē, ka sūdzība nav pieņemama vai tās izskatīšana jāpārtrauc, tās izmeklēšanas rezultātu, kuru ombuds līdz attiecīgajam brīdim ir veicis, pilnībā reģistrē, neveicot tālākas darbības.

8.  Ombudam var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, tikai tad, ja attiecīgā persona ir izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(4) (“Civildienesta noteikumi”) izklāstīto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības) 90. pantā minētās procedūras, un ja ir beigušies termiņi, kad attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai bija jāsniedz atbilde; šis nosacījums neattiecas uz sūdzībām, kas saistītas ar seksuālas uzmākšanās gadījumiem.

9.  Ombuds pēc iespējas ātri informē sūdzības iesniedzēju par darbībām, kas veiktas saistībā ar sūdzību.

3. pants

1.  Ombuds vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī izskatot sūdzību, veic izmeklēšanas darbības, tostarp tādu izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, ko ombuds uzskata par pamatotām, lai atklātu iespējamas administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā. Ombuds rīkojas, nepieprasot iepriekšēju atļauju, un savlaicīgi informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par šādu rīcību. Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ombudam var iesniegt noderīgus komentārus vai pierādījumus. Ombuds var arī lūgt, lai iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra iesniedz šādus komentārus vai pierādījumus.

2.  Neskarot Ombuda primāro pienākumu, kas ir sūdzību izskatīšana, ombuds var pēc savas iniciatīvas veikt stratēģiskāka rakstura izmeklēšanu, lai konstatētu atkārtotus vai īpaši nopietnus administratīvas kļūmes pieļaušanas gadījumus, veicinātu labāko administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un proaktīvi risinātu strukturālus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un ir ombuda kompetencē.

3.  Ombuds var iesaistīties strukturētā un regulārā dialogā ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un organizēt sabiedriskās apspriešanas pirms ieteikumu sniegšanas vai jebkurā posmā pēc tam. Ombuds var arī sistemātiski analizēt un novērtēt attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras progresu un sniegt turpmākus ieteikumus.

4.  Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras sniedz ombudam visu informāciju, ko ombuds tām pieprasa, kā arī ļauj viņam piekļūt attiecīgajām lietām. Piekļuve klasificētai informācijai vai dokumentiem notiek saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

Iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, kā noteikts pirmajā daļā, pirms tam informē ombudu par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti.

Lai īstenotu pirmajā daļā paredzētos noteikumus, ombuds iepriekš vienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par nosacījumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem.

Attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras sniedz piekļuvi dalībvalstu izcelsmes dokumentiem, kuri ar likumu ir klasificēti kā slepeni, tikai pēc tam, kad ombuda dienesti ir ieviesuši atbilstīgus pasākumus un drošības pasākumus šādu dokumentu apstrādei, ar kuriem nodrošina līdzvērtīgu konfidencialitātes līmeni Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantā paredzētajam un saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras drošības noteikumiem.

Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru ierēdņi un pārējie darbinieki pēc ombuda pieprasījuma apliecina faktus, kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu, ko veic ombuds. Viņi liecina savas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vārdā. Tos turpina saistīt pienākumi, kas izriet no noteikumiem, kuri attiecas uz tiem. Ja viņu pienākums ir glabāt dienesta noslēpumu, to neattiecina uz informāciju, kas saistīta ar sūdzībām vai izmeklēšanām par personas aizskaršanas vai administratīvas kļūmes gadījumiem.

5.  Ombuds periodiski pārskata procedūras, kas saistītas ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administratīvo darbību, un pārbauda, vai tās spēj efektīvi novērst interešu konfliktus, garantēt objektivitāti un nodrošināt pilnīgu tiesību uz labu pārvaldību ievērošanu. Ombuds var visos līmeņos identificēt un izvērtēt iespējamos interešu konfliktu gadījumus, kas varētu būt administratīvas kļūmes, un šādā gadījumā ombuds sagatavo konkrētus secinājumus un informē Parlamentu par konstatējumiem attiecībā uz šo jautājumu.

6.  Ciktāl to paredz valstu tiesību akti, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc ombuda pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas steidzami iesniedz ombudam informāciju vai dokumentus, kas var palīdzēt atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā. Ja uz šādu informāciju vai dokumentu attiecas valsts tiesību akti, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi, vai noteikumi, kas liedz to sniegt, attiecīgā dalībvalsts var atļaut ombudam piekļūt šādai informācijai vai dokumentam ar nosacījumu, ka ombuds apņemas to izskatīt, vienojoties ar attiecīgo kompetento iestādi. Jebkurā gadījumā norāda dokumenta aprakstu.

7.  Ja ombuds prasīto palīdzību nesaņem, ombuds informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstīgus pasākumus.

8.  Ja pēc izmeklēšanas ir konstatētas administratīvas kļūmes, ombuds informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, attiecīgā gadījumā sniedzot ieteikumus. Šādi informētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra trīs mēnešu laikā nosūta ombudam detalizētu atzinumu. Ombuds pēc attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pamatota pieprasījuma var piešķirt minētā termiņs pagarinājumu, kas nepārsniedz divus mēnešus. Ja attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nesniedz atzinumu trīs mēnešu termiņā vai pagarinātajā termiņā, ombuds var izmeklēšanu pabeigt bez šāda atzinuma.

9.  Ombuds nosūta ziņojumu attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai un, ja atklātās administratīvās kļūmes veids vai mērogs to prasa, arī Eiropas Parlamentam. Ziņojumā ombuds var sniegt ieteikumus. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras atzinumu un par ombuda ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem.

10.  Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu par Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbību ombuds pēc paša iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma var ierasties Eiropas Parlamentā uz sanāksmi visatbilstošākajā līmenī.

11.  Pēc iespējas ombuds kopā ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par ierosināto risinājumu un iesniedz tam arī attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras komentārus, ja tādi ir saņemti. Ja sūdzības iesniedzējs to vēlas, viņš ir tiesīgs jebkurā posmā iesniegt ombudam savus komentārus vai papildu informāciju, kas nebija zināma sūdzības iesniegšanas laikā.

12.  Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par ombuda veikto izmeklēšanu rezultātiem. Ziņojumā ietver novērtējumu par ombuda ieteikumu ievērošanas līmeni un novērtējumu par ombuda pienākumu izpildei pieejamo resursu pietiekamību. Šiem novērtējumiem var veltīt arī atsevišķus ziņojumus.

4. pants

Ombuds un viņa darbinieki pieprasījumus publiskai piekļuvei dokumentiem, kas nav 6. panta 1. punktā minētie dokumenti, izskata saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajiem noteikumiem un ierobežojumiem.

Saistībā ar sūdzībām par publiskas piekļuves tiesībām dokumentiem, kurus izstrādājusi vai saņēmusi Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ombuds pēc pienācīgas analīzes veikšanas un visu nepieciešamo apsvērumu izskatīšanas sagatavo ieteikumu attiecībā uz piekļuvi minētajiem dokumentiem. Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra atbild Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajos termiņos. Ja attiecīgā iestāde neievēro ombuda ieteikumu sniegt piekļuvi dokumentiem, tā pienācīgi pamato savu atteikumu. Šādā gadījumā ombuds informē sūdzības iesniedzēju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp procedūrām, kas pieejamas, lai lietu nodotu Eiropas Savienības Tiesai.

5. pants

Ombuds regulāri novērtē attiecīgajās Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās spēkā esošās politikas un procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu (“trauksmes celšana”) un vajadzības gadījumā formulē konkrētus ieteikumus uzlabojumiem, lai nodrošinātu tādu ierēdņu vai pārējo darbinieku pilnīgu aizsardzību, kuri sniedz ziņas par faktiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu. Ombuds var pēc pieprasījuma konfidenciāli sniegt informāciju, objektīvus padomus un ekspertu norādījumus ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem par atbilstošu rīcību, ja pastāv Civildienesta noteikumu 22.a pantā minētie fakti, tostarp par Savienības tiesību aktu attiecīgo noteikumu darbības jomu.

Ombuds var arī uzsākt izmeklēšanas, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši ierēdņi vai pārējie darbinieki, kuri ziņo par faktiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu un kuri var sniegt šādu informāciju konfidenciāli un anonīmi, ja aprakstītā prakse varētu liecināt par administratīvu kļūmi Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā. Lai tas būtu iespējams, var atteikties no piemērojamajiem Civildienesta noteikumiem attiecībā uz slepenību.

6. pants

1.  Ombudam un ombuda darbiniekiem, kam piemēro LESD 339. pantu un Euratom līguma 194. pantu, ir pienākums neizpaust informāciju vai dokumentus, kurus viņi iegūst izmeklēšanas gaitā. Neskarot 2. punktu, viņiem jo īpaši ir pienākums neizpaust nekādu slepenu informāciju vai saturu dokumentam, kas iesniegts ombudam, vai saturu dokumentiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, kā arī jebkādu informāciju, kas varētu kaitēt sūdzības iesniedzējam vai kādai citai iesaistītai personai.

2.  Ja ombuds uzskata, ka izmeklēšanas gaitā atklātie fakti varētu attiekties uz krimināltiesībām, ombuds informē kompetentās valsts kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru, ciktāl attiecīgā lieta ir to kompetencē. Vajadzības gadījumā ombuds informē arī Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai ir pakļauts attiecīgais ierēdnis vai cits darbinieks un kura var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 17. panta otro daļu.

Ombuds var arī paziņot attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai par faktiem, kas liek apšaubīt tās darbinieku rīcības atbilstību, kā arī par jebkādu pastāvīgu darbību, kas kavē notiekošo izmeklēšanu.

Ombuds par šādiem paziņojumiem informē sūdzības iesniedzēju un citas attiecīgās personas, kuru identitāte ir zināma.

7. pants

1.  Ombuds var sadarboties ar tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs ar noteikumu, ka tiek ievēroti piemērojamie valsts tiesību akti.

2.  Ombuda pienākumu ietvaros ombuds sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citām iestādēm un struktūrām, vienlaikus izvairoties no to darbības dublēšanas.

8. pants

1.  Ombudu ievēl un var atkārtoti iecelt amatā saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu.

2.  Ombudu izvēlas no personām, kas ir Savienības pilsoņi ar pilnām pilsoņu un politiskajām tiesībām, kam ir visas neatkarības garantijas, kas nav bijuši valsts valdības locekļi vai Savienības iestāžu locekļi iepriekšējo trīs gadu laikā, kas atbilst viņa dalībvalstī tiesu varas amatam izvirzītajiem objektivitātes nosacījumiem un kam ir atzīta kompetence un pieredze ombuda pienākumu izpildei.

9. pants

1.  Ombuds beidz pildīt Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus vai nu pilnvaru termiņa beigās vai atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā.

2.  Izņemot atlaišanas gadījumu, ombuds paliek amatā, līdz amatā ir ievēlēts jauns ombuds.

3.  Priekšlaicīgas pienākumu izbeigšanas gadījumā jaunu ombudu uz atlikušo Eiropas Parlamenta sasaukuma laiku ieceļ triju mēnešu laikā pēc amata vietas atbrīvošanās. Līdz jauna ombuda ievēlēšanas brīdim steidzamus jautājumus, kas ietilpst ombuda kompetencē, risina 13. panta 2. punktā minētā galvenā atbildīgā persona.

10. pants

Ja Eiropas Parlaments plāno pieprasīt ombuda atlaišanu saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu, pirms šāda pieprasījuma tas uzklausa ombudu.

11. pants

1.  Pildot Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus, ombuds rīkojas saskaņā ar LESD 228. panta 3. punktu. Ombuds atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņa pienākumu būtību.

2.  Stājoties amatā, ombuds Tiesas plēnumā dod svinīgo solījumu, ka Līgumos un šajā regulā minētie pienākumi tiks pildīti ar pilnīgu neatkarību un objektivitāti un ka pienākumi, kas radīsies amata pilnvaru termiņā un pēc tā, tiks pilnībā ievēroti. Svinīgais solījums jo īpaši ietver pienākumu izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc pilnvaru termiņa beigām.

12. pants

1.  Ombuda pilnvaru laikā ombuds nedrīkst uzņemties citus politiskos vai administratīvos pienākumus vai citus amatus par atalgojumu vai bez tā.

2.  Darba samaksas, piemaksu un pensijas ziņā ombudu pielīdzina Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim.

3.  Ombudam un ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro 7. protokola 11. līdz 14. pantu un 17. pantu.

13. pants

1.  Ombudam piešķir pienācīgu budžetu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu ombuda neatkarību un Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildi.

2.  Ombudam palīdz sekretariāts, un viņš ieceļ tā galveno atbildīgo personu.

3.  Ombudam būtu jācenšas panākt dzimumu paritāti ombuda sekretariāta personālsastāvā.

4.  Ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro tos pašus noteikumus, ko Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. To skaitu katru gadu apstiprina budžeta procedūras ietvaros, un tas ir atbilstīgs ombuda pienākumu un darba slodzes pienācīgai izpildei.

5.  Savienības un dalībvalstu ierēdņus un pārējos darbiniekus, kas iecelti darbam ombuda sekretariātā, norīko dienesta interesēs un tiem garantē automātisku atjaunošanu amatā sākotnējā iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

6.  Jautājumos, kas attiecas uz ombuda darbiniekiem, ombudam ir tāds pats statuss kā iestādēm Civildienesta noteikumu 1.a panta izpratnē.

14. pants

Ombuds novērtē spēkā esošās procedūras, lai novērstu jebkāda veida aizskarošu izturēšanos Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kā arī mehānismus, kas paredzēti, lai sodītu atbildīgos par šādu izturēšanos. Ombuds sagatavo attiecīgus secinājumus par to, vai šādās procedūrās ir ievēroti proporcionalitātes, atbilstības un enerģiskas rīcības principi un vai tās nodrošina efektīvu aizsardzību un atbalstu cietušajām personām.

Ombuds savlaicīgi pārbauda, vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ir adekvāti izskatījušas jebkura veida aizskarošas izturēšanās gadījumus, pareizi piemērojot procedūras, kas ir paredzētas saistībā ar sūdzībām šajā jomā. Ombuds sagatavo attiecīgus secinājumus par šo jautājumu.

Ombuds sekretariātā ieceļ amatā personu vai izveido struktūru, kam ir īpašas zināšanas jautājumos par aizskarošu izturēšanos un kas spēj savlaicīgi novērtēt, vai visu veidu aizskarošas izturēšanās gadījumi, tostarp seksuālas uzmākšanās gadījumi, Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās tiek izskatīti pienācīgi, un vajadzības gadījumā var sniegt konsultācijas to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

15. pants

Ombuda mītne ir Eiropas Parlamenta mītne.

16. pants

Visa veida saziņa ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm saistībā ar šīs regulas piemērošanu notiek ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā starpniecību.

17. pants

Ombuds pieņem šīs regulas īstenošanas noteikumus. Tie atbilst šai regulai un ietver noteikumus vismaz par šādiem aspektiem:

a)  sūdzības iesniedzēja un attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras procesuālās tiesības;

b)  aizsardzības nodrošināšana ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem, kas ziņo par seksuālas uzmākšanās gadījumiem un Savienības tiesību aktu pārkāpumiem Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu (“trauksmes celšana”);

c)  sūdzības saņemšana, apstrāde un izskatīšanas slēgšana;

d)  izmeklēšana pēc ombuda iniciatīvas;

e)  papildu izmeklēšana; un

f)  informācijas vākšanas darbības.

18. pants

Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom atceļ.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(4) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.


Visaptveroša Eiropas rūpniecības politika attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku
PDF 246kWORD 83k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku (2018/2088(INI))
P8_TA(2019)0081A8-0019/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomu ieroču sistēmām(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. septembra Regulu (ES) 2018/1488 par Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0019/2019),

A.  tā kā pārredzams un ētiski pamatots mākslīgais intelekts (MI) un robotika potenciāli var bagātināt mūsu dzīvi un vairot mūsu spējas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī;

B.  tā kā MI attīstība notiek strauji un MI jau vairākus gadus ir bijis daļa no mūsu ikdienas dzīves; tā kā MI un robotika veicina inovāciju, kas noved pie jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un kam ir nozīmīga loma mūsu sabiedrības pārveidošanā un mūsu ekonomikas digitalizēšanā daudzās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē, būvniecībā un transportā;

C.  tā kā robotikas arvien lielākā integrācija cilvēku sistēmās prasa stingras politiskas norādes par to, kā maksimizēt ieguvumus un minimizēt sabiedrības riskus un nodrošināt drošu un taisnīgu mākslīgā intelekta attīstību;

D.  tā kā mākslīgais intelekts ir viena no 21. gadsimta stratēģiskajām tehnoloģijām gan visā pasaulē, gan Eiropā, radot pozitīvas pārmaiņas Eiropas ekonomikai un paverot iespēju inovācijai, produktivitātei, konkurētspējai un labklājībai;

E.  tā kā aptuveni ceturto daļu visu rūpniecisko robotu un pusi no visiem profesionālo pakalpojumu robotiem pasaulē ražo Eiropas uzņēmumi un tā kā tāpēc ES jau ir ievērojamas iestrādes, uz kurām tai vajadzētu balstīt savu Eiropas rūpniecības politiku;

F.  tā kā MI un robotika var pārveidot daudzas nozares un nodrošināt lielāku ražošanas efektivitāti, kā arī padarīt Eiropas rūpniecību un MVU konkurētspējīgākus pasaules līmenī; tā kā lielu datu kopu un testēšanas un eksperimentālo iekārtu pieejamība ir ļoti nozīmīga mākslīgā intelekta attīstībai;

G.  tā kā kopēja pieeja veicinās MI tehnoloģiju attīstību sabiedrības labā, vienlaikus risinot arī šo tehnoloģiju radītās problēmas, lai veicinātu inovāciju, uzlabotu MI ražojumu un pakalpojumu kvalitāti, uzlabotu patērētāju pieredzi un uzticēšanos MI tehnoloģijām un robotikai un izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības;

H.  tā kā Savienībā vadošā līmenī jāsaglabā datošanas veiktspēja, kam jānodrošina iespējas ES piegādes nozarei un jāpalielina tās efektivitāte, pārorientējot tehnoloģiju attīstību uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri orientēti uz pieprasījumu un kuru attīstību veicina to lietotnes, un novedod pie tā, ka tehnoloģijas tiktu izmantotas lielā mērogā un parādītos uz mākslīgo intelektu balstītas lietotnes;

I.  tā kā ES ir steidzami vajadzīga koordinēta pieeja Eiropas līmenī, lai spētu konkurēt ar ļoti lielajām trešo valstu, jo īpaši ASV un Ķīnas, investīcijām;

J.  tā kā 2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās piedāvāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam(6), izstrādājot MI vadlīniju projektu sadarbībā ar ieinteresētajām personām MI aliansē ― mākslīgā intelekta ekspertu grupā, lai veicinātu MI lietotņu izstrādi un uzņēmumu izveidi Eiropā;

K.  tā kā būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāmaina spēkā esošie noteikumi un procedūras, lai integrētu mākslīgo intelektu un robotiku;

L.  tā kā Eiropas MI noteikumi jāizstrādā, pilnībā ievērojot tiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā, un jo īpaši datu aizsardzības, privātuma un drošības principus;

M.  tā kā mākslīgā intelekta attīstību var un vajadzētu virzīt tā, lai saglabātu indivīda cieņu, autonomiju un pašnoteikšanos;

N.  tā kā 2017. gada 16. februāra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem attiecībā uz robotiku Parlaments aicināja Komisiju ierosināt saskaņotu tiesisko regulējumu robotikas, tostarp autonomu sistēmu un viedu autonomu robotu, izstrādei;

O.  tā kā MI un robotikas attīstībai ir jāaptver visa sabiedrība; tā kā tomēr 2017. gadā lauku teritorijās vēl lielā mērā nevarēja izmantot MI priekšrocības, jo 8 % mājokļu neietilpa nevienā fiksētā tīklā un 53 % nebija iespēju izmantot “nākamās paaudzes piekļuves” tehnoloģijas (VDSL, Docsis 3.0 kabeli vai FTTP);

P.  tā kā tādu MI pakalpojumu un ražojumu izstrādei ir nepieciešama savienojamība, datu brīva aprite un datu pieejamība ES; tā kā progresīvo datizraces metožu izmantošana ražojumos un pakalpojumos var palīdzēt uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un līdz ar to arī patērētāju izvēli, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības rādītājus;

Q.  tā kā tehnoloģiju attīstība viedajos ražojumos un pakalpojumos var veicināt zināšanu ekonomiku, kuras pamatā ir pieejamās informācijas kvantitāte, kvalitāte un piekļūstamība, un līdz ar to novest pie labākas pielāgošanās patērētāju vajadzībām;

R.  tā kā kiberdrošība ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka dati netiek ļaunprātīgi bojāti vai neatbilstīgi izmantoti MI darbībai tādā veidā, kas kaitē iedzīvotājiem vai uzņēmumiem un tādējādi grauj nozari un patērētāju uzticēšanos MI; tā kā norises MI jomā palielina darbību un lēmumu paļāvību uz šīm sistēmām, kas savukārt rada nepieciešamību pēc augstiem standartiem kibernoturības jomā ES, lai aizsargātu pret kiberdrošības pārkāpumiem un kļūmēm;

S.  tā kā tendencei uz automatizāciju ir nepieciešams, lai tie, kas iesaistīti mākslīgā intelekta lietotņu izstrādē un tirdzniecībā, jau sākotnēji balstītos uz drošības un ētikas apsvērumiem, tādējādi atzīstot, ka viņiem ir jābūt gataviem uzņemties juridisku atbildību par ražotās tehnoloģijas kvalitāti;

T.  tā kā uzticamas ekosistēmas izveide MI tehnoloģiju attīstībai jābalsta uz datu politikas arhitektūru; tā kā tas nozīmē netraucētu un vienkāršotu datu vākšanas un pārvaldības programmu izstrādi izglītības izpētes nolūkos, lai nodrošinātu MI attīstību daudzās jomās: medicīnas, finanšu, bioloģijas, enerģētikas, rūpniecības, ķīmijas jomā vai publiskajā sektorā; tā kā uz datiem balstīta MI ekosistēma varētu ietvert visu Eiropu aptverošas iniciatīvas, kas izmantotu atklātus standartus un balstītos uz sertifikātu savstarpēju atzīšanu un pārredzamiem sadarbspējas noteikumiem;

U.  tā kā MI izmantošana pati par sevi negarantē patiesību vai godīgumu, jo neobjektivitāte var parādīties datu vākšanas procesā un algoritmu rakstīšanā, un tās var radīt arī sabiedrības neobjektivitāte; tā kā datu kvalitātei kopā ar algoritmu izstrādi un pastāvīgiem atkārtotas novērtēšanas procesiem būtu jānovērš šīs novirzes;

V.  tā kā MI un robotika būtu jāattīsta un jāizmanto uz cilvēkiem vērstā pieejā, lai palīdzētu cilvēkiem darbā un mājās; tā kā MI var izmantot arī, lai izvairītos no tā, ka cilvēkiem jādara bīstami darbi;

W.  tā kā automatizētas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas turpmāka attīstība un plašāka izmantošana neapšaubāmi ietekmē izvēli, ko privātpersona (piemēram, uzņēmējs vai interneta lietotājs) un administratīva, tiesu vai cita publiska iestāde veic, lai nonāktu pie galīgā lēmuma kā patērētājs, uzņēmums vai varasiestāde; tā kā automatizētas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas procesā jāintegrē aizsardzības pasākumi un iespēja cilvēkam kontrolēt un verificēt;

X.  tā kā mašīnmācīšanās arī izraisa problēmas saistībā ar nediskriminācijas, pienācīgas procedūras, pārredzamības un saprotamības nodrošināšanu lēmumu pieņemšanas procesos;

Y.  tā kā MI ir nozīmīgs instruments, kas risina globālas sabiedriskas problēmas, un tā kā tāpēc dalībvalstīm, izmantojot savu sabiedrisko politiku, būtu jāveicina investīcijas, jāpiešķir līdzekļi pētniecībai un izstrādei un jānovērš šķēršļi MI attīstībai un ieviešanai;

Z.  tā kā komerciālās mākslīgā intelekta platformas ir pārgājušas no testēšanas uz reāliem lietojumiem veselības, vides, enerģētikas un transporta jomā; tā kā mašīnmācīšanās metodes ir visu galveno tīmekļa platformu un lielo datu lietotņu pamatā;

AA.  tā kā Eiropas pētnieki un uzņēmumi ir iesaistīti daudz un dažādās blokķēdes tēmās: piegādes ķēde, valdības pakalpojumi, finanses, lietu internets (IoT), veselības aprūpe, plašsaziņas līdzekļi, viedās pilsētas, enerģētika un transports; tā kā Eiropa ir spēcīgs dalībnieks svarīgās ar blokķēdi saistītās jomās, piemēram, MI jomā; tā kā blokķēdei var būt liela nozīme Eiropas inovāciju veicināšanā;

AB.  tā kā kiberdrošības tehnoloģijas, piemēram, digitālā identitāte, kriptogrāfija vai ielaušanās noteikšana, un to pielietošana tādās jomās kā finanses, rūpniecība 4.0, enerģētika, transports, veselības aprūpe vai e-pārvalde ir būtiska, lai iedzīvotājiem, valsts pārvaldei un uzņēmumiem vienlīdz nodrošinātu tiešsaistes darbības un darījumu drošību un uzticamību;

AC.  tā kā tekstizrace un datizrace ir pamats MI un mašīnmācīšanās lietotnēm, un tās ir būtiskas MVU un jaunuzņēmumiem, jo tās ļauj piekļūt lieliem datu apjomiem, lai apmācītu MI algoritmus;

AD.  tā kā MI varētu izrādīties ļoti energoietilpīgs; tā kā šajā sakarā ir svarīgi MI izmantošanu attīstīt atbilstoši ES pašreizējiem energoefektivitātes un aprites ekonomikas mērķrādītājiem;

AE.  tā kā MI būtu pilnībā jādarbojas visās Eiropas valodās, lai visiem eiropiešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izmantot modernās MI tendences daudzvalodīgā Eiropas informācijas sabiedrībā;

AF.  tā kā rūpniecības un pakalpojumu sfērā, kas saistīta ar augstajām tehnoloģijām, MI ir izšķiroša nozīme, lai padarītu Eiropu par “jaunuzņēmumu kontinentu”, izmantojot jaunākās tehnoloģijas izaugsmes radīšanai Eiropā, jo īpaši tādās jomās kā veselības aprūpes tehnoloģijas, veselības pakalpojumi un programmas, zāļu atklāšana, robotika un robotizētas operācijas, hronisko slimību ārstēšana un medicīniskā attēlveidošana un ieraksti, kā arī ilgtspējīgas vides nodrošināšana un nekaitīgas pārtikas ražošana; tā kā Eiropa pašlaik atpaliek no Ziemeļamerikas un Āzijas mākslīgā intelekta pētniecības un patentu jomā;

AG.  tā kā MI tehnoloģiju attīstība var palīdzēt uzlabot dzīvi cilvēkiem ar hroniskām slimībām un invaliditāti un risināt tādas sociālās problēmas kā sabiedrības novecošana, veselības aprūpes sniegšanā uzlabojot tehnoloģiju precizitāti un efektivitāti;

AH.  tā kā ir plašs klāsts ar iespējamiem MI un robotikas lietojumiem medicīniskajā aprūpē, piemēram, medicīnisko ierakstu un datu pārvaldīšana, rutīnas pienākumu veikšana (testu un rentgena un datortomogrāfijas uzņēmumu analīze un datu ievadīšana), ārstēšanas plāna sagatavošana, digitālas konsultācijas (piemēram, medicīniskās konsultācijas, kas pamatojas uz personas medicīnisko vēsturi un vispārīgām medicīnas zināšanām), virtuālās medmāsas, medikamentu pārvaldība, medikamentu radīšana, precīzijas medicīna (jo ģenētikā un genomikā no DNS informācijas tiek meklētas mutācijas un saistība ar slimību), veselības uzraudzība, veselības aprūpes sistēmas analīze utt.;

AI.  tā kā pieejamība nenozīmē tos pašus pakalpojumus un ierīces visiem; tā kā MI un robotikas pieejamība ir balstīta uz iekļaujošu plānošanu un projektēšanu; tā kā lietotāja vajadzībām, vēlmēm un pieredzei jābūt projekta sākumpunktā;

AJ.  tā kā pastāv nopietnas ētiskas, psiholoģiskas un juridiskas bažas par robotu autonomiju, to acīmredzamo cilvēciskās empātijas trūkumu un ietekmi uz ārstu un pacientu attiecībām, kas vēl nav pienācīgi pētītas ES līmenī, jo īpaši attiecībā uz pacientu persondatu aizsardzību, atbildību un jaunajām ekonomiskajām un darba attiecībām, kas veidosies vēlāk; tā kā “autonomiju” kā tādu var pilnībā attiecināt tikai uz cilvēkiem; tā kā mākslīgajam intelektam ir vajadzīgs stingrs juridiskais un ētiskais satvars;

AK.  tā kā mākslīgā intelekta ieviešana jo īpaši veselības jomā vienmēr jābalsta uz “cilvēks darbina mašīnu” atbildības principa;

1.Sabiedrība, kuru atbalsta mākslīgais intelekts un robotika

1.1.Darbaspēks mākslīgā intelekta un robotikas laikmetā

1.  uzsver, ka automatizācija kopā ar mākslīgo intelektu palielinās produktivitāti un tātad arī izlaidi; norāda, ka tāpat kā iepriekšējās tehnoloģiskajās revolūcijās dažas darbvietas tiks aizstātas, bet tiks radītas arī jaunas darbvietas, kas mainīs dzīvi un darba veikšanu; uzsver, ka robotikas un MI pastiprinātai izmantošanai būtu arī jāsamazina kaitīgu un bīstamu apstākļu ietekme uz cilvēkiem, kā arī jāpalīdz radīt vairāk kvalitatīvu un pienācīgu darbvietu un jāuzlabo produktivitāte;

2.  mudina dalībvalstis koncentrēties uz darbinieku pārkvalificēšanu nozarēs, ko visvairāk skārusi pienākumu automatizācija; uzsver, ka jaunajās izglītības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš darbinieku prasmju attīstībai, lai viņi varētu izmantot iespējas, ko sniedz jaunās MI radītās darbvietas; mudina izstrādāt digitālās pratības programmas skolās, izstrādāt māceklības un profesionālās apmācības prioritātes, lai palīdzētu darba ņēmējiem pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām;

3.  iesaka dalībvalstīm kopā ar privātā sektora dalībniekiem apzināt riskus un izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu atbilstošu pārkvalificēšanas un jaunu prasmju apgūšanas programmu izstrādi; uzsver, ka pašiem uzņēmumiem ir jāinvestē darbaspēka apmācībā un pārkvalificēšanā, lai apmierinātu tā vajadzības;

4.  uzsver, ka robotikas attīstība ES būtiski ietekmēs darba attiecības; uzskata, ka šī ietekme būtu jānotur līdzsvarā, lai veicinātu reindustrializāciju un ļautu darba ņēmējiem arī baudīt produktivitātes radītos labumus;

5.  norāda, ka pašreizējā rūpnieciskajā sistēmā līdzsvars starp īpašniekiem un darba ņēmējiem ir nestabils; uzskata, ka uzlabojumi attiecībā uz MI ieviešanu rūpniecībā būtu jāveic, plaši apspriežoties ar sociālajiem partneriem, jo potenciālajām izmaiņām attiecībā uz nozarē strādājošo cilvēku skaitu ir nepieciešama proaktīva politika, lai palīdzētu darba ņēmējiem pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošinātu peļņas plašu pārdali; norāda, ka tas liek pārdomāt un pārveidot darba tirgus politiku, kā arī sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu;

6.  mudina dalībvalstis novērst šķēršļus darba uzsākšanai, piemēram, pārmērīgi augstu kvalifikāciju prasības;

7.  uzskata, ka digitālā pratība ir viens no svarīgākajiem faktoriem turpmākajai MI attīstībai, un mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot digitālās pratības apmācības un pārkvalificēšanas stratēģijas; norāda, ka digitālā pratība var sekmēt plašu un iekļaujošu līdzdalību datu ekonomikas risinājumos un atvieglot saziņu un sadarbību ar visām ieinteresētajām personām;

8.  norāda — tā kā tiks ietekmēti visu vecumu iedzīvotāji, ir jāpielāgo izglītības programmas, tostarp radot jaunas mācīšanās iespējas un izmantojot jaunas mācību tehnoloģijas; uzsver, ka ir pienācīgi jāpievēršas izglītības aspektiem; jo īpaši uzskata, ka digitālās prasmes, tostarp programmēšana, ir jāiekļauj izglītības un apmācību programmās no pirmajiem skolas gadiem līdz pat mūžizglītībai;

1.2.Mākslīgā intelekta ļaunprātīga izmantošana un pamattiesības

9.  uzsver, ka ļaunprātīga vai nolaidīga MI izmantošana varētu apdraudēt digitālo drošību un personisko un sabiedrisko drošību, jo to varētu izmantot, lai īstenotu vērienīgus, precīzi mērķētus un ļoti efektīvus uzbrukumus informācijas sabiedrības pakalpojumiem un pieslēgtajām iekārtām, kā arī dezinformācijas kampaņas, un kopumā mazinātu indivīdu tiesības uz pašnoteikšanos; uzsver, ka ļaunprātīga vai nolaidīga MI izmantošana varētu apdraudēt arī demokrātiju un pamattiesības;

10.  aicina Komisiju ierosināt sistēmu, kura paredz sodu par manipulācijām ar uztveri, ja personalizēts saturs vai ziņas rada negatīvas izjūtas un izkropļo realitātes uztveri, kas var novest pie negatīvām sekām (piemēram, vēlēšanu rezultātiem vai izkropļotiem uzskatiem sociālos jautājumos, piemēram, par migrāciju);

11.  uzsver, ka ir svarīgi atzīt, identificēt un uzraudzīt radikālas pārmaiņas MI izstrādē un ap to; mudina veikt pētījumus par MI, lai koncentrētos arī uz nejauši vai ļaunprātīgi bojāta MI un robotikas konstatēšanu;

12.  mudina Komisiju ņemt vērā sociālās problēmas, kas izriet no prakses, kuras pamatā ir iedzīvotāju klasificēšana; uzsver, ka iedzīvotājus nedrīkst diskriminēt, pamatojoties uz viņu kategoriju, un viņiem jābūt tiesībām uz “vēl vienu iespēju”;

13.  pauž nopietnas bažas par MI lietotņu, tostarp sejas un balss atpazīšanas, izmantošanu “emocionālās novērošanas” programmās, proti, kad tiek novērots darba ņēmēju un iedzīvotāju garīgais stāvoklis, lai paaugstinātu produktivitāti un saglabātu sociālo stabilitāti, dažkārt kopā ar “sociālo kredītu” sistēmām, kādas, piemēram, jau tiek ieviestas Ķīnā; uzsver, ka šādas programmas būtībā ir pretrunā ar Eiropas vērtībām un normām, kas aizsargā indivīdu tiesības un brīvības;

2.Tehnoloģiju virzība uz mākslīgo intelektu un robotiku

2.1.Pētniecība un izstrāde

14.  atgādina, ka Eiropā ir pasaulē vadošā MI pētniecības kopiena, kas veido 32 % no MI pētniecības iestādēm visā pasaulē;

15.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par programmu “Digitālā Eiropa” un budžetu 2,5 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts mākslīgā intelekta pētniecībai, kā arī palielināto finansējumu programmā “Apvārsnis 2020”; izprot ES finansējuma lielo nozīmi, jo tas papildina dalībvalstu un nozaru pētniecības budžetus MI jomā, un nepieciešamību sadarboties valstu, privāto un ES pētniecības programmu ietvaros;

16.  atbalsta programmas “Digitālā Eiropa” darbības mērķus izveidot un nostiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas Savienībā, padarīt tās pieejamas visiem uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprināt un apvienot tīklā dalībvalstu mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas;

17.  mudina dalībvalstis attīstīt daudzpusējas partnerības starp nozarēm un pētniecības institūtiem, kā arī kopējus MI izcilības centrus;

18.  uzsver, ka MI pētniecībai būtu jāiegulda ne tikai MI tehnoloģijās un inovācijas attīstībā, bet arī ar MI saistītās sociālās, ētiskās un atbildības jomās; uzskata, ka attiecībā uz jebkuru izmantoto MI modeli jau izstrādes posmā būtu jāņem vērā ētiskie apsvērumi;

19.  uzsver, ka MI pētniecība un citas ar to saistītas darbības būtu jāveic saskaņā ar piesardzības principu un pamattiesībām, vienlaikus veicinot progresu sabiedrības un vides labā; uzsver, ka ikvienam, kas iesaistīts MI izstrādē, īstenošanā, izplatīšanā un izmantošanā, būtu jāņem vērā un jārespektē cilvēka cieņa un gan fiziskās, gan psiholoģiskās pašnoteikšanās tiesības un labklājība attiecībā uz atsevišķu cilvēku un sabiedrību kopumā, jāparedz iespējamā ietekme uz drošumu un jāveic pienācīgi piesardzības pasākumi, kuri ir samērīgi ar aizsardzības līmeni, tostarp nekavējoties atklājot faktorus, kas varētu apdraudēt sabiedrību vai vidi;

20.  uzsver, ka konkurētspējīgai pētniecības videi ir arī būtiska nozīme mākslīgā intelekta attīstīšanā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt izcilus pētījumus, tostarp fundamentālo zinātni un augsta riska projektus ar lielu atdevi, kā arī atbalstīt Eiropas pētniecības telpu ar pievilcīgiem nosacījumiem finansējumam, mobilitātei un infrastruktūras un tehnoloģiju pieejamībai visā Savienībā, pamatojoties uz principu par atklātību pret trešām valstīm un zinātību, kas ienāk no valstīm ārpus Savienības, ar noteikumu, ka tas neapdraud ES kiberdrošību;

21.  uzsver, ka ES pētnieki joprojām pelna ievērojami mazāk nekā viņu kolēģi ASV un Ķīnā, kas ir zināms kā galvenais iemesls, kādēļ viņi pamet Eiropu; aicina Komisiju un dalībvalstis koncentrēties uz talantīgāko cilvēku piesaistīšanu Eiropas uzņēmumiem un aicina dalībvalstis radīt stimulējošus nosacījumus;

22.  uzsver, ka Eiropai ir nepieciešama jauna NJT(7) pamatprogramma mākslīgā intelekta jomā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkorientētai pieejai un valodu tehnoloģijām;

23.  uzskata, ka mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un eksponenciāli lēcieni datu pieejamības un mākoņdatošanas jomā stimulē pētniecības iniciatīvas, kuru mērķis ir izprast bioloģiju molekulārā un šūnu līmenī, vadīt medicīniskās aprūpes attīstību un analizēt datu plūsmas, lai noteiktu veselības apdraudējumus, prognozētu slimību uzliesmojumus un konsultētu pacientus; norāda, ka datizraces un datu navigācijas paņēmienus var izmantot, lai noteiktu aprūpes nepilnības, riskus, tendences un modeļus;

24.  uzsver, ka tad, ja riski rodas kā nenovēršams un neatņemams MI pētniecības elements, būtu jāizstrādā un jāievēro pamatīgi riska novērtēšanas un pārvaldības protokoli, ņemot vērā, ka kaitējuma risks nedrīkst būt lielāks par to, kas rodas ikdienas dzīvē (t. i., cilvēki nedrīkst būt pakļauti riskiem, kas ir lielāki vai kas papildina tos riskus, kuriem tie ir pakļauti ikdienas dzīvē);

2.2.Investīcijas

25.  norāda, ka ir vajadzīgas lielākas investīcijas šajā jomā, lai varētu saglabāt tās konkurētspēju; atzīst — lai gan lielākā daļa investīciju un inovāciju šajā jomā nodrošina privātā sektora riska kapitāls, vajadzētu mudināt dalībvalstis un Komisiju arī turpmāk investēt pētniecībā un nodefinēt attīstības prioritātes; atzinīgi vērtē programmas “InvestEU” priekšlikumu par investīcijām un citām publiskām un privātām partnerībām, kas stimulēs privāto finansējumu; uzskata, ka vajadzētu rosināt koordinēt privātā un publiskā sektora investīcijas, lai nodrošinātu, ka attīstība notiek vienā virzienā;

26.  uzsver, ka investīcijas mākslīgajā intelektā, kuras var raksturot ar lielu nenoteiktību, būtu jāpapildina ar ES finansējumu, piemēram, no Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai Eiropas Investīciju fonda (EIF), vai “InvestEU”, vai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļiem, kas var palīdzēt attiecībā uz riska dalīšanu;

27.  mudina Komisiju nepieļaut ES finansējuma izmantošanu MI ieroču nozarē; mudina Komisiju nepiešķirt ES finansējumu uzņēmumiem, kas pēta un izstrādā mākslīgo apziņu;

28.  iesaka Komisijai nodrošināt, ka pētniecības, kurā izmantots ES finansējums, intelektuālā īpašuma tiesības paliek Eiropas Savienībā un Eiropas universitātēs;

2.3.Inovācija, pieņemšana sabiedrībā un atbildība

29.  norāda, ka visiem lielākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem ir bijis vajadzīgs pārejas periods, kura laikā lielākā daļa sabiedrības iegūst labāku izpratni par šo tehnoloģiju un integrē to savā ikdienas dzīvē;

30.  norāda, ka šīs tehnoloģijas nākotne ir atkarīga no pieņemšanas sabiedrībā un ka lielāks uzsvars jāliek uz atbilstošu informēšanu par tās priekšrocībām, lai nodrošinātu labāku izpratni par tehnoloģiju un tās piemērošanu; tāpat norāda — ja sabiedrība netiks informēta par MI tehnoloģiju, šajā nozarē būs mazāk motivācijas inovācijai;

31.  uzskata, ka pieņemšana sabiedrībā ir atkarīga no tā, kā sabiedrība tiek informēta par mākslīgā intelekta iespējām, problēmām un attīstību; iesaka dalībvalstīm un Komisijai atvieglot piekļuvi ticamai informācijai par lielākajām sabiedrības bažām saistībā ar MI un robotiku, piemēram, privātumu, drošumu un lēmumu pārredzamību;

32.  atzinīgi vērtē regulatīvā režīma izmēģinājumu izmantošanu, lai sadarbībā ar regulatoriem ieviestu inovatīvas jaunas idejas, kas dod iespēju jau pašā sākumā tehnoloģijā iebūvēt aizsardzību, tādējādi sekmējot un veicinot tās ienākšanu tirgū; uzsver nepieciešamību veikt MI pielāgotus regulatīvā režīma izmēģinājumus, lai pārbaudītu MI tehnoloģiju izmantošanas drošumu un efektivitāti reālos apstākļos;

33.  norāda — lai panāktu mākslīgā intelekta plašāku pieņemšanu sabiedrībā, jānodrošina izmantojamo sistēmu drošums un drošība;

34.  norāda, ka mākslīgais intelekts un valodu tehnoloģijas var nodrošināt būtiskas lietotnes, kas veicinātu Eiropas vienotību tās daudzveidībā, ― automatizētu tulkošanu, sarunu iekārtas un personīgos palīgus, runātās valodas saskarnes robotiem un lietu internetu, viedo analīzi, automātisku propagandas, viltus ziņu un naida runas identificēšanu tiešsaistē;

2.4.Veicinošie apstākļi: savienojamība, datu pieejamība, augstas veiktspējas datošana un mākoņu infrastruktūra

35.  uzsver, ka robotikas un MI tehnoloģiju integrēšanai ekonomikā un sabiedrībā ir vajadzīga digitālā infrastruktūra, kas nodrošina visuresošu savienojamību;

36.  uzsver, ka savienojamība ir priekšnoteikums, lai Eiropa kļūtu par gigabitu sabiedrības daļu, un MI ir skaidrs piemērs tam, ka pieprasījums pēc augstas kvalitātes, ātras, drošas un visaptverošas savienojamības ir strauji palielinājies; uzskata, ka Savienībai un dalībvalstīm jāturpina atbalstīt pasākumus, kas stimulē investīcijas ļoti lielas ietilpības tīklos ES un šādu tīklu izmantošanā;

37.  uzsver, ka strauja un droša 5G tehnoloģiju attīstība ir būtiska, lai ļautu Savienībai pilnībā izmantot MI radītās priekšrocības un aizsargāt pret kiberdrošības apdraudējumiem, dodot iespēju atjaunināt un attīstīt nozares un pakalpojumus, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, un atbalstīt jaunu pakalpojumu, ražošanas un tirgu parādīšanos, kas ir būtiski, lai aizsargātu jaunās darbvietas un augstu nodarbinātības līmeni;

38.  atgādina, ka ir svarīgi garantēt augstas kvalitātes un jēgpilnu datu pieejamību, lai nodrošinātu īstu konkurētspēju MI nozarē, un aicina publiskās iestādes nodrošināt veidus datu iegūšanai, apmaiņai un pārvaldībai, padarot publiskos datus par sabiedrisku labumu un vienlaikus aizsargājot privātumu un sensitīvus datus;

39.  uzsver, cik svarīga ir izmantoto datu kvalitāte mašīnu dziļās mācīšanās procesā; norāda, ka zemas kvalitātes, novecojušu, nepilnīgu vai nepareizu datu izmantošana var izraisīt vājas prognozes un tā rezultātā — diskrimināciju un neobjektivitāti;

40.  uzskata, ka jaunais noteikumu kopums, kas reglamentē nepersondatu brīvu apriti Savienībā, ļauj arvien vairāk datu izmantot uz datiem balstītai inovācijai, tādējādi atvieglojot MVU un jaunuzņēmumiem izstrādāt inovatīvus MI pakalpojumus un ieiet jaunos tirgos, vienlaikus ļaujot pilsoņiem un uzņēmumiem gūt labumu no labākiem ražojumiem un pakalpojumiem;

41.  norāda uz MI potenciālu paaugstināt efektivitāti, komfortu un labklājību daudzās nozarēs, ja attiecīgās nozares galvenās ieinteresētās personas sadarbojas ar MI izstrādātājiem; turklāt norāda, ka liels tādu datu apjoms, kas nav personiska rakstura dati, pašreiz atrodas minēto ieinteresēto personu īpašumā un, izmantojot partnerības, varētu paaugstināt šo datu efektivitāti; uzskata — lai tas kļūtu par realitāti, priekšnoteikums ir sadarbība starp lietotājiem un MI izstrādātājiem;

42.  uzsver sadarbspējas un datu precizitātes nozīmi, lai nodrošinātu augstu uzticamības un drošības standartu līmeni jaunajās tehnoloģijās;

43.  uzskata, ka to MI lietotņu panākumiem, kas pielāgotas lietotājiem visā ES, bieži vien ir vajadzīgas plašas zināšanas par vietējiem tirgiem, kā arī piekļuve atbilstīgiem vietējiem datiem un to izmantošana datu kopu apmācībā, sistēmu testēšanā un validēšanā, jo īpaši tajās nozarēs, kas saistītas ar dabiskās valodas apstrādi; prasa dalībvalstīm veicināt augstas kvalitātes, saderīgu un atklātu datu pieejamību publiskajā un privātajā sektorā;

44.  uzsver nepieciešamību nodrošināt maksimālu atbilstību ES politikai lielo datu jomā;

45.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veicina un atbalsta datu apmaiņu un kopīgošanu pāri robežām;

46.  norāda, ka pašreiz datu kopīgošana ir daudz mazāka nekā tā varētu būt un liels datu apjoms netiek pietiekami izmantots;

47.  atzīst, ka valda nevēlēšanās dalīties ar datiem, un uzsver, ka ir nepieciešams rīkoties, lai to veicinātu; norāda, ka arī kopīgu standartu trūkumam ir liela ietekme uz iespējām dalīties ar datiem;

48.  atzinīgi vērtē tādus regulējumus kā Brīvas datu plūsmas regula un tās ietekmi uz tādām jomām kā MI, lai nodrošinātu efektīvākus un lietderīgākus procesus;

49.  atzīst, ka ir jānodrošina lielāki uz tirgu balstīti stimuli, kas veicinātu piekļuvi datiem un to kopīgošanu; norāda uz risku, ko datu atvērtība visupirms rada investēšanai datos;

50.  aicina nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz datu īpašumtiesību noteikumiem un spēkā esošo tiesisko regulējumu; norāda, ka šā regulējuma neskaidrība ir izraisījusi pārāk piesardzīgu nozares reakciju;

51.  uzsver Eiropas iniciatīvu lielo nozīmi mākoņdatošanā un augstas veiktspējas datošanā, jo tās vēl vairāk sekmēs dziļās mācīšanās algoritmu izstrādi un lielo datu apstrādi; pauž stingru pārliecību, ka, lai šīs iniciatīvas būtu veiksmīgas un nozīmīgas MI attīstībai, infrastruktūrai jābūt pieejamai gan publiskajām, gan privātajām struktūrām, kas atrodas Savienībā un citur, un tā jāregulē ar vismazāk ierobežojošiem piekļuves kritērijiem;

52.  atzinīgi vērtē Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi; uzsver, ka superdatošana un datu infrastruktūra ir būtiska, lai nodrošinātu konkurētspējīgu inovāciju ekosistēmu MI tehnoloģiju un lietotņu izstrādei;

53.  uzsver, ka mākoņdatošanai ir ļoti liela nozīme MI ieviešanā; uzsver, ka piekļuve mākoņpakalpojumiem ļauj privātiem uzņēmumiem, publiskām iestādēm, pētniecības un akadēmiskajiem institūtiem un lietotājiem efektīvā un ekonomiski dzīvotspējīgā veidā izstrādāt un izmantot MI;

3.Rūpniecības politika

54.  atgādina — lai gan MI un robotikai jau ir sen iedibinātas rūpnieciskās lietotnes, sasniegumi šajā jomā paplašinās un nodrošina plašas un daudzveidīgas lietotnes visās cilvēka darbībās; uzskata, ka jebkura regulējuma ietvaros jāparedz elastīgums, kas nodrošina inovāciju un jaunu tehnoloģiju un lietošanas brīvu attīstību MI jomā;

55.  uzsver, ka MI darbības jomas un lietotņu identificēšanai būtu jāizriet no projektēšanas procesa, kas noteikts atbilstoši vajadzībām un ko vada principi, kuros ņemts vērā paredzamais rezultāts un labākais veids tā sasniegšanai no ekonomiskā un sociālā aspekta; uzskata, ka skaidra rīcībpolitika visos izstrādes posmos nodrošinās īstenošanas atbilstību mērķim un novērsīs riskus un nepilnības;

56.  iesaka izmantot un popularizēt publiskā un privātā sektora partnerības, lai izpētītu pamatproblēmu risinājumus, piemēram, datu ekosistēmas izveidi un piekļuves, datu kopīgošanas un plūsmas veicināšanu, vienlaikus aizsargājot cilvēku tiesības uz privātumu;

57.  uzsver, ka būtisks izaicinājums MI sistēmu nākotnei ir nepietiekama programmatūras ražošanas tehnoloģiju kvalitāte, un tādēļ uzsver, ka ir ļoti nepieciešams standartizēt MI sistēmu izstrādi un izmantošanu;

58.  norāda uz pasaules mērogā veikto darbu un atzīst, ka ir proaktīvi jāsadarbojas ar partneriem, jo īpaši ESAO un G20, lai veidotu šīs nozares tālāko virzību nolūkā nodrošināt ES konkurētspējas saglabāšanos un garantēt vienlīdzīgu piekļuvi valstīm, kā arī pēc iespējas plašāku apmaiņu ar MI izstrādes sniegtajiem ieguvumiem;

59.  ar bažām norāda, ka vairāki uzņēmumi, kas ir ārpus Eiropas, un struktūras no trešām valstīm arvien vairāk izmanto prognozēšanas modeļus, kas balstīti uz MI, lai sniegtu pakalpojumus un iegūtu pievienoto vērtību ES tirgos, jo īpaši vietējā līmenī, kā arī lai uzraudzītu un, iespējams, ietekmētu politisko noskaņojumu, tādējādi potenciāli apdraudot ES iedzīvotāju tehnoloģisko suverenitāti;

60.  uzsver, ka publiskais atbalsts MI jākoncentrē uz tiem stratēģiskajiem sektoriem, kuros ES nozarei ir vislielākās iespējas uzņemties vadošu lomu pasaules līmenī un kuriem ir pievienotā vērtība vispārējās sabiedrības interesēs;

3.1.Prioritārie sektori

3.1.1.Publiskais sektors

61.  uzsver, ka MI un robotika var nodrošināt vairākas priekšrocības publiskajā sektorā, un atzinīgi vērtē lielākas investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai nodrošinātu to uzplaukumu;

62.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāinvestē arī izglītībā un MI mācību programmās, lai palīdzētu valsts sektora darbiniekiem pieņemt un izmantot MI un robotiku; norāda, ka būtu jāorganizē arī informatīvas kampaņas iedzīvotājiem, kuri izmantos MI sistēmu un robotikas sniegtos publiskā sektora pakalpojumus, lai mazinātu viņu bažas par kontroles pār persondatiem zaudēšanu un veidotu uzticību;

63.  uzsver, ka publiskā sektora informācija ir īpašs datu avots, kas var veicināt strauju progresu un radīt jaunu stratēģiju, kā pieņemt jaunās digitālās tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgo intelektu;

64.  uzskata, ka uzticama mākslīgā intelekta pieņemšana publiskajā sektorā var spēcīgi atbalstīt valsts pārvaldes reformu lēmumu pieņemšanas procesā un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, kā arī stimulēt plašāku MI pieņemšanu citās nozarēs;

65.  atzīst robotikas procesu automatizācijas izmantošanu un ietekmi, kas tai ir bijusi uz publiskā sektora procesu uzlabošanu; norāda uz tās sadarbspēju ar iepriekšējām sistēmām;

66.  prasa dalībvalstīm vadīt šo digitālo pārveidi, pozicionējot sevi kā galvenos atbildīgos lietotājus un MI tehnoloģiju pircējus; uzsver šajā kontekstā, ka dalībvalstīm jāpielāgo sava datu politika cita starpā attiecībā uz publisku datu vākšanu, izmantošanu, uzkrāšanu vai anotēšanu, lai varētu ieviest MI visā publiskajā sektorā;

67.  uzsver nepieciešamību MI izstrādes procesā iesaistīt sabiedrību; tāpēc aicina Komisiju visus publiski finansētus vai līdzfinansētus algoritmus, rīkus un tehnoloģijas publiskot kā atklātu avotu;

68.  uzskata, ka MI būs nozīmīgs ieguvums, lai īstenotu principu “tikai vienreiz”, ļaujot apvienot datubāzes un informāciju no dažādiem avotiem un tādējādi atvieglojot pilsoņu mijiedarbību ar valsts pārvaldes iestādēm;

69.  aicina Komisiju nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību pret jebkurām MI vērtēšanas lēmumu sistēmām valsts pārvaldes iestādēs, kas ir līdzīgas tām, kuras plānots izmantot Ķīnā;

3.1.2.Veselības aprūpe

70.  uzsver, ka saskare ar cilvēku ir būtisks aspekts cilvēku aprūpē;

71.  norāda — pieaugot vidējam mūža ilgumam, MI un robotika var potenciāli dot labumu aprūpes nozarē, piemēram, palīdzot ārstiem un medmāsām atvēlēt vairāk laika augstvērtīgām darbībām (piemēram, saskarsmei ar pacientiem);

72.  ņem vērā jau panākto MI ietekmi uz labsajūtu, profilaksi, diagnostiku un pētījumiem un tā lielo potenciālu personalizētas aprūpes nodrošināšanai; uzskata, ka tas galu galā radīs ilgtspējīgāku, efektīvāku un uz rezultātiem balstītu veselības aprūpes ekosistēmu;

73.  norāda, ka tad, kad MI apvieno ar cilvēka uzstādītu diagnozi, kļūdas iespējamība parasti ir ievērojami mazāka nekā tad, kad diagnozi uzstāda tikai ārsts(8);

74.  uzsver, ka datu izmantošana veselības nozarē ir rūpīgi un ētiski jāuzrauga un nekādā veidā nedrīkst kavēt piekļuvi sociālajai aizsardzībai vai apdrošināšanai;

75.  uzskata — ja MI izmanto implantētās medicīnas ierīcēs, nēsātājam jābūt tiesībām pārbaudīt un pārveidot ierīcē izmantoto pirmkodu;

76.  īpaša uzmanība būtu jāpievērš lielo datu izmantošanai veselības aprūpē, lai maksimizētu iespējas, ko tie var sniegt, piemēram, uzlabot atsevišķu pacientu veselību, kā arī dalībvalstu sabiedrības veselības sistēmas, nepazeminot ētikas standartus un neapdraudot iedzīvotāju privātumu vai drošumu;

77.  tomēr uzsver, ka pastāvošā medicīnas ierīču apstiprināšanas sistēma nevarētu būt piemērota MI tehnoloģijām; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo tehnoloģiju progresu un vajadzības gadījumā ierosināt tiesiskā regulējuma izmaiņas, lai izveidotu sistēmu lietotāja (ārsta/profesionāļa), tehnoloģiskā risinājuma ražotāja un veselības aprūpi sniedzošās iestādes atbildības noteikšanai; norāda, ka tiesiskā atbildība par kaitējumu ir galvenais jautājums veselības aprūpes nozarē, kur notiek MI izmantošana; tāpēc uzsver vajadzību nodrošināt, ka lietotāji netiks vienmēr novesti pie tā, ka viņi atbalstīs tehnoloģiskā instrumenta diagnostisko risinājumu vai ārstēšanu, baidoties tikt apsūdzētiem par radītajiem zaudējumiem, ja, pamatojoties uz savu profesionālo spriedumu, tie nonāktu pie secinājumiem, kas kaut vai daļēji atšķirtos;

78.  aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt finansējumu ar veselības aprūpi saistītām MI tehnoloģijām publiskajā un privātajā sektorā; šajā kontekstā atzinīgi vērtē 24 ES dalībvalstu un Norvēģijas parakstīto sadarbības deklarāciju, lai Eiropas līmenī palielinātu investīciju ietekmi MI jomā; aicina dalībvalstis un Komisiju apsvērt, vai apmācības programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem būtu jāatjaunina un jāstandartizē visā Eiropā, lai dalībvalstīs nodrošinātu augsta līmeņa zināšanas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz zināšanām un visprogresīvāko tehnoloģisko instrumentu izmantošanu robotoperācijās, biomedicīnā un uz MI balstītā biomedicīnisko attēlu iegūšanā;

79.  aicina Komisiju strādāt pie stratēģijām un politikas nostādnēm, kas ES var padarīt par vienu no pasaules līderiem augošajā veselības aprūpes tehnoloģiju jomā, vienlaikus nodrošinot, ka pacientiem ir pieejama stabila un efektīva medicīniskā aprūpe;

80.  atzīst, ka labāka diagnostika varētu glābt miljoniem dzīvību, jo, kā norāda Pasaules Veselības organizācija, visā Eiropā 89 % gadījumu priekšlaicīgas nāves iemesls ir nepārnēsājamas slimības;

81.  uzsver MI un robotikas ieguldījumu profilakses, klīniskās un rehabilitācijas prakses un metožu inovācijā veselības nozarē, īpaši attiecībā uz ieguvumu pacientiem ar invaliditāti;

82.  atzīst, ka pastiprinātā sensoru izmantošana robotikas jomā ir paplašinājusi aprūpes nodrošināšanas tvērumu un ļauj pacientiem saņemt personalizētāku ārstēšanu un pakalpojumus, kā arī saņemt to attālināti, atrodoties mājās, vienlaikus arī iegūstot būtiskākus datus;

83.  atzīst, ka saskaņā ar Eirobarometra 2017. gada maija aptauju(9) pašlaik ES iedzīvotāji joprojām nepieņem ideju par robotiem ikdienas veselības aprūpē; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un informēšanas kampaņas, lai palielinātu izpratni par priekšrocībām, ko ikdienas dzīvē nodrošinās roboti; jo īpaši norāda uz Japānas Robotikas stratēģijas vērienīgumu;

3.1.3.Enerģētika

84.  norāda, ka MI ļauj enerģijas piegādātājiem pāriet no preventīvas aktīvu pārvaldības uz prognozējošu aktīvu pārvaldību un panākt efektīvāku enerģijas ražošanu, uzlabojot jo īpaši atjaunojamo energoresursu uzticamību un nosakot efektīvākās atrašanās vietas jaunām iekārtām, tādējādi nodrošinot labāku pieprasījumreakcijas pārvaldību;

85.  atzīst, ka MI sagatavotie precīzākie dati par atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciālu radīs lielāku investīciju drošību uzņēmumiem un privātpersonām, tādējādi paātrinot enerģētikas pārkārtošanu uz atjaunojamiem energoresursiem un veicinot Savienības ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz klimatneitrālu ekonomiku;

86.  norāda, ka jau tiek izmantoti risinājumi, kuros pielieto sensorus, lai pārvaldītu enerģijas izmantojumu ēkās, un ka tas ir ļāvis gūt ievērojamus enerģijas un finansiālos ietaupījumus;

87.  atzinīgi vērtē MI potenciālu modelēt, apzināt un mazināt cilvēka darbības ietekmi uz klimatu; norāda — kaut arī digitalizācijas paplašināšana rada arī jaunas vajadzības pēc enerģijas, tā var nodrošināt arī lielāku efektivitāti energoietilpīgajās nozarēs un nodrošināt labāku izpratni par procesiem, kā rezultātā tie tiek uzlaboti;

88.  uzsver — arvien vairāk digitalizējot enerģētikas sektoru, enerģijas tīkli paplašinās un ir vairāk pakļauti kiberdraudiem; aicina dalībvalstis un Komisiju enerģētikas nozares digitālo pārveidi papildināt ar tādiem elementiem kā mākslīgais intelekts, kas uzlabo kiberdrošību;

3.1.4.Transports

89.  atzinīgi vērtē MI un robotikas spēju ievērojami uzlabot mūsu transporta sistēmas, ieviešot bezvadītāja vilcienus un mehāniskos transportlīdzekļus; aicina veikt plašāku pētniecību un investīcijas šajā jomā, lai garantētu drošu un efektīvu attīstību; uzsver milzīgās iespējas gan lielākiem tehnoloģiju uzņēmumiem, gan MVU;

90.  norāda — samazinot cilvēku kļūdas transporta nozarē, var uzlaboties sistēmas efektivitāte ar retākiem satiksmes negadījumiem, pateicoties skaidrākiem novērtējumiem un tehnoloģija paredzēšanas spējām, retākiem transporta kavējumiem, spēju plānot satiksmes modeļus un nodrošināt pakalpojumus atbilstoši grafikam, kā arī var rasties lielāki ietaupījumi, jo būs mazāk ar vadītāju saistītu kļūmju un tiks racionalizēti iekšējie procesi;

91.  norāda, ka autonomo transportlīdzekļu izplatība nākotnē radīs riskus datu privātumam un tehniskas kļūmes un pārcels atbildību no vadītāja uz ražotāju, tāpēc apdrošināšanas uzņēmumiem vajadzēs mainīt to, kā tie veidos savu risku parakstīšanas politiku;

92.  norāda, ka balss sakari arvien biežāk tiek izmantoti, lai mijiedarbotos ar transportlīdzekļiem un transporta sistēmām, taču šīs funkcijas ir pieejamas tikai nedaudzās Eiropas valodās, tādēļ jānodrošina, lai visi eiropieši varētu izmantot šīs iespējas savā dzimtajā valodā;

3.1.5.Lauksaimniecība un pārtikas aprite

93.  norāda, ka MI potenciāli var kalpot kā katalizators pašreizējās pārtikas sistēmas pamatīgai pārveidošanai par daudzveidīgāku, noturīgāku, reģionāli vairāk pielāgotu un veselīgāku nākotnes modeli;

94.  norāda uz MI potenciālo lomu centienos palīdzēt risināt ar pārtikas nekaitīgumu saistītus jautājumus, prognozēt badu un ar pārtiku iegūtu slimību uzliesmojumus, samazināt pārtikas zudumus un atkritumus, kā arī uzlabot zemes, ūdens un citu vides resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ir būtiski ekosistēmu veselībai;

95.  uzsver, ka MI, labāk informējot par zemes izmantošanas plānošanas praksi, var piedalīties kritiskos punktos visā pārtikas sistēmas vērtību ķēdē no ražošanas līdz patēriņam un palielināt mūsu spēju būtiski izmainīt veidu, kā ražojam, apstrādājam un iegādājamies pārtikas produktus;

96.  norāda, ka MI var uzlabot resursu apsaimniekošanu un ražošanas izmaksu efektivitāti, palīdzēt samazināt ražas novākšanas atlieku daudzumu un ietekmēt patērētāju izvēli;

97.  norāda, ka MI precīzās lauksaimnieciskās ražošanas veidā var potenciāli būtiski transformēt lauksaimniecisko ražošanu, kā arī paplašināt zemes apsaimniekošanu, uzlabojot zemes izmantošanas plānošanu, prognozējot izmaiņas zemes izmantošanā un uzraugot kultūraugu veselību, vienlaikus arī radot iespēju mainīt ārkārtēju laikapstākļu prognozēšanu;

98.  norāda, ka MI var radikāli izmainīt ražošanas resursu piegādi, kaitēkļu apkarošanu un saimniecību pārvaldību, ietekmēt lauksaimniecības praksi, mainīt veidu, kādā tiek nodrošināti apdrošināšanas produkti, vai palīdzēt prognozēt un nepieļaut badu un akūtas uztura nepietiekamības smagus uzliesmojumus nākotnē;

99.  norāda, ka MI var novest pie labākiem lēmumiem par to, kā pārvaldīt lauku saimniecību sistēmas, un veicināt lēmumu atbalsta un ieteikumu sistēmu attīstību, uzlabojot lauku saimniecību efektivitāti un veselību;

3.1.6.Kiberdrošība

100.  norāda, ka kiberdrošība ir svarīgs MI aspekts, jo īpaši ņemot vērā augsta līmeņa MI radītās pārredzamības problēmas; uzskata, ka tehnoloģiskā perspektīva, tostarp pirmkoda pārskatīšana un pārredzamības un atbildīguma prasības, būtu jāpapildina ar institucionālu pieeju, risinot problēmas, kas rodas, citās valstīs izstrādātu MI ieviešot ES vienotajā tirgū;

101.  prasa ātri īstenot Kiberdrošības tiesību aktu; norāda, ka ES sertifikācijas shēmu izstrādei būtu jānodrošina drošu MI un robotikas sistēmu stabilāka attīstība un ieviešana;

102.  uzskata, ka MI vienlaikus var būt kiberdrošības apdraudējums un līdzeklis cīņā pret kiberuzbrukumiem; uzskata, ka ES Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) būtu jāizstrādā rīcības plāns par kiberdrošību MI jomā, kurā būtu jānovērtē un jāpiedāvā risinājumi ar MI saistītiem apdraudējumiem un trūkumiem;

103.  uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt rūpniecisko bāzi kā drošas MI attīstības stratēģisku sastāvdaļu; uzsver — lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni, datu aizsardzību un uzticamus IKT pakalpojumus, Eiropai jāinvestē savā tehnoloģiskajā neatkarībā; uzsver steidzamo nepieciešamību ES attīstīt savu infrastruktūru, datu centrus, mākoņdatošanas sistēmas un komponentus, piemēram, grafikas procesorus un mikroshēmas;

104.  norāda, ka MI attīstās un hakeri kļūst arvien izsmalcinātāki, tāpēc būs nepieciešami pamatīgi kiberdrošības risinājumi;

105.  atzīst, ka MI risinājumu ieviešana kiberdrošības jomā padarīs iespējamu prognozēšanu, novēršanu un apdraudējuma samazināšanu;

106.  uzsver — lai gan MI spēj nodrošināt lielāku aptveramību draudu atklāšanā, ir būtiski, ka tas ir cilvēks, kas novērtē šos draudus, lai noteiktu, vai tie ir patiesi vai nē;

107.  aicina Komisiju izpētīt iespēju izmantot kiberdrošības lietotnes, kuru pamatā ir blokķēde un kuras uzlabo MI infrastruktūru noturību, uzticamību un stabilitāti, izmantojot datu šifrēšanas modeļus bez starpniekiem; aicina Komisiju izpētīt iespēju atlīdzināt iedzīvotājiem par viņu datiem, izmantojot īpašas autentifikācijas marķierierīces;

108.  aicina Komisiju nostiprināt ES kiberdrošības spējas, turpinot apvienot un koordinēt centienus visā Eiropā;

3.1.7.MVU

109.  atzīst MVU nozīmi MI panākumu nodrošināšanā; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot platformu “MI pēc pieprasījuma”, kas veicinās tehnoloģiju pārnesi un jaunuzņēmumu un MVU izaugsmi; aicina Komisiju veicināt MI digitālo inovāciju centrus, kas nerada papildu administratīvos slāņus, bet tā vietā koncentrējas uz investīciju paātrināšanu projektos, kuri izrādījušies efektīvi;

110.  norāda, ka investīciju izmaksas MI jomā rada lielus šķēršļus MVU ienākšanai šajā nozarē; atzīst, ka plaša MI pieņemšana no patērētāju puses samazinātu investīciju mazajos un vidējos uzņēmumos risku;

111.  uzsver vajadzību veicināt gan MI pieņemšanu no MVU puses, gan tā izmantošanu no patērētāju puses;

112.  uzsver, ka ir svarīgi veikt mērķētus pasākumus, lai MVU un jaunuzņēmumi varētu pieņemt MI tehnoloģijas un gūt labumu no tām; uzskata, ka jauno ES tiesību aktu ietekmes novērtējumam attiecībā uz MI tehnoloģisko attīstību jābūt obligātam un šādus ietekmes novērtējumus jāapsver arī valstu līmenī;

113.  uzsver, ka MI var būt MVU veicinātājs, bet ka tas arī palielina lielo agrīno piemērotāju un izstrādātāju ietekmi; tādēļ norāda uz nepieciešamību no konkurences viedokļa nodrošināt, ka jaunie kropļojumi tiek pienācīgi izvērtēti un novērsti;

4.Mākslīgā intelekta un robotikas tiesiskais regulējums

114.  aicina Komisiju — lai veicinātu MI izstrādei labvēlīgu normatīvo vidi un ievērotu labāka regulējuma principu — regulāri pārvērtēt spēkā esošos tiesību aktus nolūkā nodrošināt, ka tie atbilst MI mērķiem, vienlaikus arī ievērojot ES pamatvērtības, un censties grozīt vai aizstāt tos ar jauniem priekšlikumiem, ja tas tā nav;

115.  atzinīgi vērtē uz MI balstītu līdzdalības platformu izveidi, kas nodrošina veiksmīgāku iedzīvotāju uzklausīšanu un mijiedarbību ar valdībām, iesniedzot priekšlikumus, tostarp izmantojot līdzdalības budžetus un citus tiešās demokrātijas instrumentus; uzsver, ka augšupvērstie projekti var veicināt iedzīvotāju līdzdalību un palīdzēt cilvēkiem efektīvāk un demokrātiskāk pieņemt apzinātus lēmumus;

116.  norāda, ka MI ir jēdziens, kas ietver plašu ražojumu un lietotņu klāstu, sākot no automatizācijas, algoritmiem un specifiska lietojuma mākslīgā intelekta līdz vispārējam mākslīgajam intelektam; uzskata, ka visaptveroši MI tiesību akti vai regulējums ir jāpiemēro piesardzīgi, jo nozaru regulējums var nodrošināt pietiekami vispārīgu rīcībpolitiku, kā arī tie jāprecizē līdz tādam līmenim, kurā tie būtu noderīgi rūpniecības nozarei;

117.  uzsver, ka politikas satvars jāveido tā, lai veicinātu visu veidu MI izstrādi un ne tikai mašīnu dziļās mācīšanās sistēmas, kurām ir nepieciešami milzīga apjoma dati;

4.1.Mākslīgā intelekta iekšējais tirgus

118.  uzsver, cik svarīgs ir savstarpējās atzīšanas princips viedo preču, tostarp robotu un robotikas sistēmu, pārrobežu izmantošanā; atgādina, ka vajadzības gadījumā testēšanai, sertifikācijai un ražojumu drošībai būtu jāgarantē, ka konkrētu preču drošība ir integrēta jau projektēšanas posmā un ir automātiska; šajā sakarā norāda, ka ir svarīgi arī strādāt pie MI ētikas aspektiem;

119.  uzsver, ka ES tiesību aktiem, kas saistīti ar digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu, būtu jānovērš šķēršļi MI izvēršanai; aicina Komisiju izvērtēt, kur ir nepieciešams atjaunināt politiku un tiesisko regulējumu, lai izveidotu vienotu Eiropas MI tirgu;

120.  atzīst, ka robotikas un MI tehnoloģijas arvien plašāk izmanto autonomos transportlīdzekļos, piemēram, autonomos vieglajos automobiļos un civilajos bezpilota lidaparātos; norāda, ka dažas dalībvalstis jau ievieš vai apsver ieviest tiesību aktus īpaši šajā jomā, kas varētu izrādīties atšķirīgi, tādējādi kavējot autonomu transportlīdzekļu attīstību; tādēļ prasa izstrādāt vienotu Savienības noteikumu kopumu, kas nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp lietotāju, uzņēmumu un citu iesaistīto pušu interesēm un potenciālajiem riskiem, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma robotikas un MI sistēmu jomā;

121.  mudina dalībvalstis modernizēt savas profesionālās apmācības un izglītības sistēmas, lai ņemtu vērā zinātnes attīstību un norises MI jomā saskaņā ar Proporcionalitātes testa direktīvu(10) un Profesionālo kvalifikāciju direktīvu(11), un nākamajās desmitgadēs nodrošināt ES profesionālo pakalpojumu konkurētspēju pasaules mērogā;

122.  uzsver, ka MI tiek izmantots dažādās nozarēs, kurās standartizācija ir ļoti svarīga, piemēram, viedajā ražošanā, robotikā, autonomajos transportlīdzekļos, virtuālajā realitātē, veselības aprūpē un datu analīzē, un uzskata, ka ES mēroga standartizācija MI jomā sekmēs inovāciju un nodrošinās augstu patērētāju aizsardzības līmeni; atzīst — lai gan pastāv ievērojams skaits standartu tādos jautājumos kā drošums, uzticamība, savietojamība un drošība, ir nepieciešama robotikas un MI kopīgu standartu turpmāka veicināšana un izstrāde, un tai vajadzētu būt daļai no Savienības prioritātēm; aicina Komisiju kopā ar ES standartizācijas iestādēm proaktīvi sadarboties ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām standartu uzlabošanā šajā jomā;

123.  atgādina, ka uz daudziem politikas aspektiem, kas ir saistīti ar MI pakalpojumiem, tostarp patērētāju aizsardzības noteikumiem un ētikas un atbildības politiku, attiecas spēkā esošais pakalpojumu tiesiskais regulējums, proti, Pakalpojumu direktīva(12), Profesionālo kvalifikāciju direktīva un E–tirdzniecības direktīva(13); šajā kontekstā uzsver, ka galīgā atbildība par lēmumu pieņemšanu vienmēr ir jāuzņemas cilvēkiem, jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kurus sniedz medicīnas, juridisko un grāmatvedības profesiju pārstāvji; uzskata, ka ir jāpārdomā, vai ir nepieciešama kvalificēta profesionāla uzraudzība, lai aizsargātu leģitīmus sabiedrības interešu mērķus un nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus;

124.  atzīst, ka ir svarīgi uzlabot digitālos pakalpojumus, piemēram, virtuālos palīgus, autonomas programmas šablonveida atbilžu sniegšanai un virtuālus aģentus, radot līdz šim nepieredzētu darbības efektivitāti un vienlaikus pienācīgi atzīstot vajadzību attīstīt cilvēkorientētu un tirgus vajadzībām atbilstošu MI, lai pieņemtu labākus un uzticamākus lēmumus nolūkā noteikt robežas MI un robotikas autonomijai;

4.2.Personas dati un privātums

125.  uzsver, ka ir jānodrošina augsts drošības, drošuma un privātuma līmenis attiecībā uz datiem, ko izmanto sakariem starp cilvēkiem un robotiem un mākslīgo intelektu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt drošību un privātumu kā izstrādes pamatprincipus politikas jomās, kas saistītas ar robotiku un mākslīgo intelektu;

126.  atgādina, ka tiesības uz privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz persondatu aizsardzību, kā noteikts Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā, attiecas uz visām robotikas un mākslīgā intelekta jomām un ka Savienības tiesiskais regulējums par datu aizsardzību ir pilnībā jāievēro; uzsver robotikas sistēmu un mākslīgā intelekta izstrādātāju pienākumu ražojumus izstrādāt tā, lai tie būtu droši un piemēroti mērķim, un ievērot datu apstrādes procedūras saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī konfidencialitāti, anonimitāti, taisnīgu attieksmi un pienācīgu procesu;

127.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visos Savienības tiesību aktos par mākslīgo intelektu tiek iekļauti pasākumi un noteikumi, kuros ņemta vērā straujā tehnoloģiskā attīstība šajā jomā, lai panāktu, ka Savienības tiesību aktu saturs neatpaliek no tehnoloģiju attīstības un ieviešanas līknes; uzsver, ka šādiem tiesību aktiem jāatbilst privātuma un datu aizsardzības noteikumiem; aicina saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesisko regulējumu attiecībā uz mākslīgo intelektu pārskatīt noteikumus, principus un kritērijus kameru un sensoru izmantošanai robotos;

128.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi turpmākie ES reglamentējošie noteikumi attiecībā uz MI garantē saziņas privātumu un konfidencialitāti, persondatu aizsardzību, tostarp likumības, godīguma un pārredzamības principus, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, mērķa ierobežojumu, glabāšanas ierobežojumu, precizitāti un datu minimizēšanu, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus datu aizsardzības jomā, kā arī drošību, personīgo drošumu un citas pamattiesības, piemēram, tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

129.  uzsver, ka vienmēr ir jāievēro tiesības uz privātumu un privātpersonām jābūt neidentificējamām; uzsver, ka MI izstrādātājam vienmēr būtu jāsaņem skaidra, nepārprotama un apzināta piekrišana un ka MI izstrādātāji ir atbildīgi par spēkā esošas piekrišanas, konfidencialitātes, anonimitātes, taisnīgas attieksmes un pienācīgas procedūras izstrādi un ievērošanu; uzsver, ka izstrādātājiem ir jāizpilda visi pieprasījumi attiecībā uz visu saistīto datu iznīcināšanu un izslēgšanu no visām datu kopām;

130.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulā (ES) 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā(14) par nepersondatu brīvu apriti teikts, ka, “ja tehnoloģiskā attīstība dod iespēju anonimizētus datus pārveidot par persondatiem, šādi dati uzskatāmi par persondatiem un attiecīgi ir piemērojama Vispārīgo datu aizsardzības regula (VDAR)(15)”;

4.3.Atbildība

131.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot ekspertu grupu atbildības un jauno tehnoloģiju jautājumos, lai ES orientētos jautājumos par to, vai Produktatbildības direktīva(16) ir piemērojama tradicionālajiem produktiem, jaunām tehnoloģijām un jaunām sabiedrības problēmām (Produktatbildības direktīvas apakšgrupa), un palīdzētu ES izstrādāt principus, kurus var izmantot kā vadlīnijas ES un valstu līmenī piemērojamo tiesību aktu par jaunajām tehnoloģijām iespējamai pielāgošanai (jauno tehnoloģiju apakšgrupa);

132.  tomēr pauž nožēlu par to, ka šā sasaukuma laikā netika iesniegts neviens tiesību akta priekšlikums, tādējādi kavējot atbildības noteikumu aktualizēšanu ES līmenī un apdraudot ES juridisko noteiktību šajā jomā gan tirgotājiem, gan patērētājiem;

133.  norāda, ka MI inženieriem vai uzņēmumiem, kas viņus nodarbina, arī turpmāk jābūt atbildīgiem par ietekmi uz sociālo jomu, vidi un cilvēka veselību, ko MI sistēmas vai robotika var radīt pašreizējai un nākamajām paaudzēm;

4.4.Patērētāju tiesību aizsardzība un nostiprināšana

134.  uzsver, ka patērētāju uzticēšanās ir būtiska MI izstrādei un ka uz MI balstītas sistēmas apstrādā arvien vairāk patērētāju datu, padarot tos par kiberuzbrukumu primāro mērķi; uzsver arī to, ka MI ir jādarbojas tā, lai tas nekaitētu iedzīvotājiem un patērētājiem, un uzskata, ka tādēļ ir jānodrošina to datu un algoritmu integritāte, uz kuriem tas balstās;

135.  uzskata, ka attiecībā uz MI tehnoloģijām, kas ir izstrādātas gan ražošanai, gan individuālai lietošanai, tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāveic ražojumu drošības pārbaudes un jāpiemēro patērētāju aizsardzības noteikumi, attiecīgā gadījumā nodrošinot minimālos drošības standartus un novēršot nelaimes gadījumu risku, ko rada mijiedarbība ar cilvēkiem vai darbs saskarē ar cilvēkiem; uzskata, ka ētikas jautājumi un jautājumi par datu, tostarp trešo pušu un persondatu, aizsardzību, civiltiesisko atbildību un kiberdrošību būtu jārisina jebkurā politikas jomā, kas attiecas uz MI;

4.5.Intelektuālā īpašuma tiesības

136.  atgādina iepriekš minēto 2017. gada 16. februāra rezolūciju, kurā Parlaments norādīja, ka nav tādu tiesību normu, kas būtu īpaši piemērojamas robotikai, bet ka spēkā esošie juridiskie režīmi un doktrīnas var viegli tikt piemēroti robotikai, lai gan daži aspekti, šķiet, prasa īpašu uzmanību; atkārtoti izsaka šajā rezolūcijā pausto aicinājumu Komisijai atbalstīt horizontālu un tehnoloģiski neitrālu pieeju intelektuālajam īpašumam, kas piemērojama dažādās nozarēs, kurās var nodarbināt robotus;

137.  šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu iestādēm “Norādījumi par dažiem aspektiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu”(17) (COM(2017)0708), bet uzsver nepieciešamību uzraudzīt intelektuālā īpašuma tiesību noteikumu atbilstību un efektivitāti, lai pārvaldītu MI izstrādi; šajā sakarā uzsver to, cik liela nozīme ir atbilstības pārbaudēm;

5.Ētikas aspekti

138.  uzskata, ka mākslīgā intelekta darbībām un lietotnēm būtu jāatbilst ētikas principiem un attiecīgajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem;

139.  aicina izstrādāt paraugprakses ētikas hartu MI un robotikas jomā, kas būtu jāievēro uzņēmumiem un ekspertiem;

140.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt stingru un pārredzamu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām, kas stiprinātu zināšanu apmaiņu, kā arī veicinātu izstrādātāju izglītību un apmācību par ētiskajām sekām, drošumu un pamattiesību ievērošanu, kā arī patērētāju apmācību par robotikas un mākslīgā intelekta izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot drošumam un datu privātumam;

141.  aicina Komisiju nodrošināt, ka MI lietotnes neizmanto datus, kas iegūti no dažādiem avotiem, pirms tam nesaņemot datu subjekta piekrišanu; aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas nodrošinātu, ka pēc datu subjekta piekrišanas ģenerētie dati tiks izmantoti tikai paredzētajiem mērķiem;

142.  aicina Komisiju ievērot iedzīvotāju tiesības uz dzīvi bezsaistē un nodrošināt to, ka netiek diskriminēti iedzīvotāji, par kuriem nav datu;

5.1.Cilvēkorientēta tehnoloģija

143.  uzsver, ka ir jābūt pieņemtiem ētikas noteikumiem, lai nodrošinātu cilvēkorientēta MI attīstību, algoritmisku lēmumu pieņemšanas sistēmu pārskatatbildību un pārredzamību, skaidrus atbildības noteikumus un godīgumu;

144.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupu, kā arī ES MI alianses tīklu, lai izstrādātu ētikas vadlīnijas MI jomā; aicina Komisiju nodrošināt plašāko iespējamo šo ētikas vadlīniju izmantošanu nozarē, akadēmiskajās aprindās un publiskajās iestādēs; iesaka dalībvalstīm iekļaut šīs vadlīnijas nacionālajās MI stratēģijās un izveidot reālas pārskatatbildības struktūras nozaru un valdību vajadzībām, kad tās izstrādā un ievieš MI;

145.  uzskata, ka būtiska nozīme ir MI ētikas vadlīniju īstenošanas nepārtrauktai uzraudzībai un ietekmei uz cilvēkorientēta MI izstrādi; aicina Komisiju analizēt, vai brīvprātīgas ētikas vadlīnijas ir pietiekamas, lai nodrošinātu, ka iekļaujošā un ētiski pamatotā MI ieviešana nerada ekonomiskas un sociālas atšķirības dažādās ES sabiedrības daļās, un vajadzības gadījumā ierosināt regulatīvus un politiskus pasākumus;

146.  norāda uz uzvedības analīzes jaunākajiem sasniegumiem uzvedības novērošanā un secinājumiem, kā tai pielāgoties; aicina Komisiju izstrādāt ētikas sistēmu, kas ierobežotu tās izmantošanu; mudina Komisiju veicināt izpratni un sarīkot informēšanas kampaņu par MI un tā izmantošanu uzvedības analīzē;

5.2.Tehnoloģijās iegultas vērtības — integrēts ētiskums

147.  norāda, ka vadošās ētikas sistēmas pamatā jābūt labdarīguma, nekaitēšanas, autonomijas un tiesiskuma principiem, kā arī tiem principiem un vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Pamattiesību hartā, piemēram, cilvēka cieņai, vienlīdzībai, tiesiskumam un taisnīgumam, nediskriminācijai, apzinātai piekrišanai, privātās un ģimenes dzīves un datu aizsardzībai, kā arī citiem Savienības tiesību aktu pamatprincipiem un vērtībām, piemēram, nestigmatizācijai, pārredzamībai, autonomijai, individuālai atbildībai un sociālai atbildībai, kā arī spēkā esošajām ētikas praksēm un kodeksiem;

148.  uzskata, ka Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma pasaulē, ieviešot tikai ētisku MI; uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai MI ētikas pārvaldība ir jānodrošina dažādos līmeņos; iesaka dalībvalstīm izveidot MI ētikas uzraudzības un pārraudzības struktūras un mudina MI izstrādājošos uzņēmumus veidot ētikas padomes un izstrādāt ētikas vadlīnijas saviem MI izstrādātājiem;

149.  uzsver, ka Eiropas MI standartu pamatā jābūt digitālās ētikas, cilvēka cieņas, pamattiesību ievērošanas, datu aizsardzības un drošības principiem, tādējādi veicinot uzticēšanos lietotāju vidū; uzsver, ka ir svarīgi izmantot ES potenciālu radīt spēcīgu infrastruktūru MI sistēmām, balstoties uz augstiem datu un cieņas pret cilvēkiem standartiem; norāda, ka MI izstrādei ir jābalstās uz pārredzamību un izskaidrojamību;

150.  norāda, ka automātisko ieroču sistēmām arī turpmāk jāpiemēro pieeja, ka mākslīgo intelektu kontrolē cilvēks;

5.3.Lēmumu pieņemšana — ierobežojumi mākslīgā intelekta un robotikas autonomijai

151.  uzsver, cik grūti un komplicēti ir prognozēt daudzu sarežģītu MI sistēmu turpmāko uzvedību un mijiedarbīgu MI sistēmu jauno rīcību; aicina Komisiju novērtēt, vai ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, izmantojot MI;

152.  norāda, ka mākslīgais intelekts arī turpmāk būs noderīgs rīks sadarbībai ar cilvēka rīcību, lai uzlabotu tās veikumu un samazinātu kļūdu skaitu;

153.  prasa, lai cilvēkiem būtu tiesības zināt, iesniegt apelācijas sūdzību un pieprasīt atlīdzību, kad MI ir izmantots, lai pieņemtu lēmumus, kas šīs personas skar un rada būtisku apdraudējumu personas tiesībām un brīvībai vai var nodarīt viņiem kaitējumu;

154.  uzsver, ka lēmumu pieņemšanas sistēmās algoritmi nebūtu jāizmanto bez iepriekšēja algoritmiskās ietekmes novērtējuma (AIA), ja vien nav skaidrs, ka tam nav būtiskas ietekmes uz cilvēku dzīvi;

155.  uzskata, ka mākslīgajam intelektam, jo īpaši sistēmām ar iebūvētu autonomiju, tostarp spējai patstāvīgi izgūt, apkopot un ar dažādām ieinteresētajām personām kopīgot jutīgu informāciju, kā arī spējai pašam mācīties vai pat attīstīties līdz līmenim, kad tas var pats sevi izmainīt, būtu jāpiemēro stingri principi; uzsver, ka MI sistēmas nedrīkst uzglabāt vai izpaust personas konfidenciālu informāciju bez šīs informācijas avota skaidras piekrišanas;

5.4.Algoritmu pārredzamība, novirzes un izskaidrojamība

156.  norāda — lai gan MI dod lielu labumu automatizācijā un lēmumu pieņemšanā, tam ir arī raksturīgs algoritmu statiskuma un nepārredzamības risks; šajā sakarā uzsver, ka ir jānodrošina lielāka algoritmu pārredzamība;

157.  aicina Komisiju, dalībvalstis un datu aizsardzības iestādes apzināt un veikt visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu vai minimizētu algoritmisko diskrimināciju un novirzes un izstrādātu spēcīgu kopīgu ētikas satvaru pārredzamai persondatu apstrādei un automatizētai lēmumu pieņemšanai, kas vadītu datu izmantošanu un Savienības tiesību aktu piemērošanu;

158.  uzsver, ka ikvienas MI sistēmas izstrādē ir jāievēro pārredzamības un algoritmu pārskatatbildības princips, kas cilvēkiem ļautu izprast MI darbības; norāda — lai palielinātu uzticēšanos MI un nodrošinātu progresu šajā jomā, lietotājiem ir jābūt informētiem par to, kā viņu dati, kā arī citi dati un no viņu datiem izrietošie dati tiek izmantoti, kad tie sazinās vai mijiedarbojas ar kādu no MI sistēmām vai ar cilvēkiem, kuri izmanto MI sistēmas atbalstu; uzskata, ka tas veicinās lietotāju labāku izpratni un uzticēšanos; uzsver, ka lēmumu saprotamībai jābūt ES standartam saskaņā ar VDAR 13., 14. un 15. pantu; atgādina, ka VDAR jau paredz tiesības tikt informētam, kā notiek datu apstrāde; uzsver, ka saskaņā ar VDAR 22. pantu personām ir tiesības pieprasīt cilvēka iesaistīšanos gadījumos, kad uz automatizētu apstrādi balstīts lēmums viņus būtiski ietekmē;

159.  uzsver, ka Komisijai, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm un citām neatkarīgām uzraudzības iestādēm turpmāk vajadzētu uzņemties būtisku lomu veicināt pārredzamību un pienācīgu procesu, juridisko noteiktību kopumā un jo īpaši attiecībā uz konkrētiem standartiem, kas sargā ar datu apstrādes un analīzes izmantošanu saistītās pamattiesības un garantijas; prasa ciešāku sadarbību starp iestādēm, kuru uzdevums ir pārraudzīt vai reglamentēt rīcību digitālajā vidē; prasa piešķirt šīm iestādēm atbilstošu finansējumu un personālu;

160.  atzīst, ka mašīnmācīšanās algoritmi tiek apmācīti mācīties patstāvīgi, atvieglojot automatizāciju un lēmumu pieņemšanu; aicina MI ētikas vadlīnijās pievērsties jautājumiem, kas saistīti ar algoritmisko pārredzamību, izskaidrojamību, pārskatatbildību un godīgumu;

161.  uzsver, ka svarīga ir MI sistēmu rezultātu, procesu un vērtību izskaidrojamība, padarot tos saprotamus netehniskām mērķauditorijām un sniedzot tām jēgpilnu informāciju, kas ir nepieciešama, lai varētu novērtēt taisnīgumu un iegūt uzticību;

162.  norāda, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz šīm tehnoloģijām un to lietotnēm rada vairākus ētikas jautājumus;

163.  norāda, ka MI sistēmām jābūt izskaidrojamām cilvēkiem un tām jānodrošina jēgpilna informācija, lai varētu sniegt atsauksmes; atzīst, ka MI modeļu stiprums ir atkarīgs no atsauksmēm un atkārtotas novērtēšanas, un atbalsta šo procesu;

164.  norāda, ka iedzīvotājiem ir bažas par neziņu, kad tiek izmantots MI un kāda informācija tiek apstrādāta; iesaka sniegt skaidru informāciju, kad iedzīvotāji izmanto mākslīgo intelektu; uzsver — lai saglabātu patērētāju uzticību, ir svarīgi, lai nosūtītie dati būtu droši;

165.  uzskata, ka algoritmu pārskatatbildība ir jāregulē politikas veidotājiem, kuri veic ietekmes novērtējumus, balstoties uz noteiktiem parametriem;

166.  norāda, ka atvērts pirmkods pats par sevi neatrisinās MI pārredzamības jautājumu, jo tas neatklās pastāvošo neobjektivitāti un neizskaidros mašīnmācīšanās procesu; uzsver, ka pārredzamība nozīmē ne tikai koda pārredzamību, bet arī datu un automatizētas lēmumu pieņemšanas pārredzamību;

167.  atzīst, ka pirmkoda atklāšana var izraisīt ļaunprātīgu algoritmu izmantošanu un manipulācijas ar tiem;

168.  uzsver, ka ir svarīgi novērst izstrādātāja neobjektivitāti un ka tāpēc visās IT nozares jomās ir vajadzīgs daudzveidīgs darbaspēks, kā arī aizsargmehānismi, lai neļautu ar dzimumu un vecumu saistītu aizspriedumu iebūvēšanu MI sistēmās;

169.  atzīst, ka koda vai tirdzniecības noslēpumu atklāšana arī atturētu uzņēmumus no jauna koda izpētes un izstrādes, jo tiktu apdraudēts to intelektuālais īpašums; norāda, ka tā vietā MI attīstībai būtu jāveicina modeļu interpretējamība un to mijiedarbība ar ievaddatiem un mācību datiem;

170.  atzīst — lai gan pārredzamība un izskaidrojamība var atklāt trūkumus, tās negarantē uzticamību, drošību un godīgumu; tādēļ uzskata, ka pārskatatbildība ir būtiska, lai izveidotu uzticamu mākslīgo intelektu, ko var panākt ar dažādiem līdzekļiem, tādiem kā algoritmiskās ietekmes novērtējumi, revīzija un sertifikācija;

171.  uzsver nepieciešamību izstrādāt protokolus pastāvīgai algoritmisko aizspriedumu uzraudzībai un atklāšanai;

172.  norāda, ka algoritmu izstrādātājiem jānodrošina, lai no izstrādes posma sākuma un visā attīstības ciklā tiktu ievērotas tādas būtiskas prasības kā godīgums un izskaidrojamība;

173.  norāda uz nepieciešamību pēc vadlīnijām, kurās būtu aprakstīta izstrādes paraugprakse;

174.  uzsver, ka ir svarīgi parādīt izcelsmi, lai varētu izsekot MI modeļa vēsturei; uzskata, ka tas uzlabos izpratni par modeļiem un palīdzēs panākt uzticēšanos, pamatojoties uz to vēsturi;

175.  uzsver, ka MI sistēmām jābūt skaidri identificētām mijiedarbībā ar lietotājiem;

176.  uzsver, ka mākslīgā intelekta un robotikas izplatīšana būtu jāveic, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, un ka nekādā gadījumā nedrīkst mašīnās un robotos reproducēt ne stereotipus pret sievietēm, ne arī jebkāda cita veida diskrimināciju;

177.  norāda, ka pat augstas kvalitātes apmācības dati var novest pie diskriminācijas un netaisnības mūžīgas turpināšanās, ja tos neizmanto rūpīgi un apzināti; norāda, ka nekvalitatīvu, novecojušu, nepilnīgu vai nepareizu datu izmantošana dažādos datu apstrādes posmos var novest pie neprecīzām prognozēm un novērtējumiem un attiecīgi pie neobjektivitātes, kas galu galā var novest pie personu pamattiesību pārkāpumiem vai pilnīgi nepareiziem secinājumiem vai kļūdainiem rezultātiem; tāpēc uzskata, ka lielo datu laikmetā ir svarīgi nodrošināt, ka algoritmi tiek apmācīti par reprezentatīviem augstas kvalitātes datu paraugiem, lai panāktu statistisku paritāti; uzsver, ka pat tad, ja tiek izmantoti precīzi augstas kvalitātes dati, uz MI balstīta prognozējoša analīze var sniegt tikai statistisku varbūtību; atgādina, ka saskaņā ar VDAR, veicot persondatu turpmāku apstrādi statistikas nolūkos, tostarp MI apmācību, var apkopot vienīgi tādas datu kopas, ko nevar vēlreiz attiecināt uz personām;

178.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ikviens, kurš ražo dziļviltojumus vai viltotus videomateriālus, vai citus reālistiskus nepatiesus videomateriālus, skaidri norāda, ka tie nav oriģināli;

179.  norāda, ka MI būtībā ir saistīts ar lielu datu apjomu apkopošanu un bieži vien ― ar jaunu datubāzu izveidi, kuras tiek izmantotas, lai izdarītu pieņēmumus par cilvēkiem; uzskata, ka būtu vairāk jāpievēršas potenciālo draudu apzināšanai un atbildes mehānismu izveidošanai, lai mazinātu negatīvo ietekmi;

180.  atkārtoti uzsver, ka MI sistēmām nevajadzētu radīt vai pastiprināt neobjektivitāti; uzsver, ka, izstrādājot un izmantojot algoritmus, apsvērumi par neobjektivitāti un godīgumu jāiekļauj visos posmos no izstrādes līdz ieviešanai; uzsver, ka datu kopums un algoritms jānovērtē un regulāri jātestē, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas pareizību;

6.Pārvaldība

6.1.Koordinēšana Savienības līmenī

181.  aicina Komisiju strādāt, lai nodrošinātu spēcīgu ES līderību un novērstu centienu dublēšanos un sadrumstalotību, un nodrošināt saskaņotas valsts līmeņa rīcībpolitikas un apmaiņu ar paraugpraksi, kā plašāk izmantot MI;

182.  atzinīgi vērtē dažādās dalībvalstu izstrādātās nacionālās stratēģijas; atzinīgi vērtē Komisijas Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kas publicēts 2018. gada 7. decembrī; aicina šajā sakarā veikt labāku sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju;

183.  norāda, ka vairākām dalībvalstīm jau ir savas nacionālās stratēģijas MI jomā, un atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada aprīlī visas dalībvalstis parakstīja Deklarāciju par sadarbību MI jomā; atzinīgi vērtē arī gaidāmo Komisijas un dalībvalstu koordinēto MI plānu, bet aicina visas iesaistītās puses censties panākt pēc iespējas augstāku sadarbības līmeni;

184.  uzskata, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu tādus saskaņotus pārrobežu noteikumus Savienībā, kas veicina sadarbību starp Eiropas nozarēm un ļauj visā Savienībā ieviest MI, kurš atbilstu vajadzīgajam drošuma un drošības līmenim, kā arī Savienības tiesību aktos ietvertajiem ētikas principiem;

185.  uzsver, ka saskaņota, uz risku balstīta un progresīva ES datu politikas sistēma palielinātu uzticību un atbalstu MI ieviešanai Eiropā, tādējādi nodrošinot vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu un palielinot Eiropas uzņēmumu produktivitāti;

186.  iesaka cieši koordinēt Komisijas īstenotās pašreizējās un turpmākās ar MI saistītās iniciatīvas un izmēģinājuma projektus, iespējams, saskaņā ar ierosināto uzraudzības mehānismu, lai varētu izmantot sinerģijas efektu un nodrošināt reālas pievienotās vērtības radīšanu, vienlaikus novēršot dārgas dubultās struktūras;

187.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot Eiropas MI un algoritmiskās lēmumu pieņemšanas regulatīvo aģentūru, kuras uzdevumi būtu:

   izstrādāt riska novērtējuma matricu algoritmu tipu un lietotņu domēnu klasificēšanai atbilstoši to iespējai radīt būtiski negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem;
   izmeklēt algoritmisko sistēmu izmantošanu, ja rodas aizdomas par cilvēktiesību pārkāpumiem (piemēram, ja trauksmes cēlējs ir iesniedzis pierādījumus);
   konsultēt citas regulatīvās aģentūras par algoritmiskajām sistēmām, kas ir to kompetencē;
   uzlabot efektivitāti civiltiesiskās atbildības mehānismam kā līdzeklim algoritmisko sistēmu pārskatatbildības regulēšanai, nodrošinot kontaktpunktu iedzīvotājiem, kuri nepārzina juridiskās procedūras;
   veikt revīzijas ļoti ietekmīgu sistēmu algoritmiskās ietekmes novērtējumiem, lai apstiprinātu vai noraidītu ierosinātos algoritmiskās lēmumu pieņemšanas lietojumus ļoti jutīgās un/vai drošuma ziņā svarīgās jomās (piemēram, privātajā veselības aprūpē); privātā sektora lietotņu algoritmiskās ietekmes novērtējums varētu būt ļoti līdzīgs procesam, kas ierosināts publiskajam sektoram, ar to iespējamo atšķirību, ka dažādos informācijas publiskošanas posmus varētu uzskatīt par konfidenciālu saziņu ar regulatīvo aģentūru (saskaņā ar vienošanos par neizpaušanu), lai aizsargātu būtiskus tirdzniecības noslēpumus;
   izmeklēt aizdomas par tiesību pārkāpumiem, ko veikušas algoritmiskas lēmumu pieņemšanas sistēmas, gan atsevišķos lēmumu pieņemšanas gadījumos (piemēram, vienreizēji nepareizi rezultāti), gan statistisku lēmumu pieņemšanas modeļos (piemēram, diskriminējoša neobjektivitāte); izmeklēšanu varētu uzsākt pēc sūdzības iesniegšanas vai pamatojoties uz pierādījumiem, ko iesnieguši trauksmes cēlēji, pētnieciskie žurnālisti vai neatkarīgi pētnieki (tostarp NVO un akadēmisko aprindu pārstāvji);

188.  norāda uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (SSO) darbu MI jomā un mudina dalībvalstis koordinēt savus dalībniekus SSO, lai standartu izstrādē šajā jomā nodrošinātu Eiropas interešu atbilstošu pārstāvniecību;

6.2.Starptautiskā pārvaldība

189.  atzinīgi vērtē ESAO MI politikas novērošanas centra izveidi un prasa izvirzīt lielākus mērķus, lai izstrādātu ceļvedi tālākai sadarbībai;

190.  uzsver dažādos modeļus, ko izstrādā trešās valstīs, proti, ASV, Ķīnā, Krievijā un Izraēlā, un akcentē gan uz vērtībām balstīto pieeju, ko izmanto Eiropā, gan nepieciešamību sadarboties ar starptautiskajiem partneriem divpusējā un daudzpusējā formātā MI ētiskā aspekta modernizēšanā un pieņemšanā; atzīst, ka šai tehnoloģijai nav robežu un ir vajadzīga plašāka sadarbība, kas aptver vairāk nekā ES dalībvalstis;

191.  aicina Komisiju darboties starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu maksimālu saskanību starptautisko tirgus dalībnieku starpā un aizstāvētu ES ētikas principus visā pasaulē;

192.  uzsver, ka MI ir globālas ietekmes tehnoloģija, kas sniedz kopīgus ieguvumus un visur rada līdzīgas problēmas; norāda, ka ir vajadzīga vispārēja pieeja tāpat kā ekonomikas sistēmas gadījumā un jo īpaši tādas tehnoloģijas gadījumā, kurai ir būtiska ietekme uz tirgiem; uzsver, ka MI ir jāiekļauj pašreizējo iestāžu un organizāciju darba kārtībā, un prasa izvērtēt nepieciešamību pēc papildu forumiem, kas vajadzības gadījumā būtu jāizveido;

o
o   o

193.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.
(2) OV C 307, 30.8.2018., 163. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0341.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0332.
(5) OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.
(6) COM(2018)0237.
(7) Nākotnes un jaunās tehnoloģijas
(8) OECD Digital Economy Outlook 2017.
(9) Eirobarometra speciālaptauja 460.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīva (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas, OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu), OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(14) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(16) Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.
(17) OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.


Pesticīdu ilgtspējīga lietošana
PDF 198kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu īstenošanu (2017/2284(INI))
P8_TA(2019)0082A8-0045/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņu regula)(3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(5),

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par minēto regulu un tās attiecīgajiem pielikumiem, ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests publicēja 2018. gada aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009(6),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā(7), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā(8),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva)(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Savvaļas putnu direktīva)(10),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīvu 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā(15),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana Eiropas Savienībā” (SWD(2017)0153),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. jūlija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu” COM(2006)0373 – SEC(2006)0894 – SEC(2006)0895 – SEC(2006)0914)(16),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā(17),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai Eiropas Savienībā(18),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem(19),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu(20),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem(21),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu(22),

–  ņemot vērā pašreizējo Eiropas īstenošanas novērtējumu par Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) ziņojumu, kas publicēts 2018. gada 15. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem(23),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (COM(2017)0109),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2014. gada īpašo ziņojumu „ES ūdens resursu politikas mērķu integrēšana kopējā lauksaimniecības politikā bijusi tikai daļēji sekmīga”,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. oktobra ziņojumu par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (COM(2017)0587),

–  ņemot vērā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta (SANTE ĢD) 2017. gada oktobra pārskata ziņojumu par pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK(24),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739),

–  ņemot vērā 7. vides rīcības programmu(25),

–  ņemot vērā 2017. gada ANO ziņojumu, ko sagatavoja īpašais referents par tiesībām uz pārtiku un kas izstrādāts saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijām Nr. 6/2, Nr. 31/10 un Nr. 32/8(26),

–  ņemot vērā īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs, ko izstrādāja Ilgtspējīgas augu aizsardzības ekspertu grupa un ko Padome apstiprināja 2016. gada 28. jūnijā(27),

–  ņemot vērā Francijas senāta 2017. gada 19. maija rezolūciju par mērķi ierobežot pesticīdu lietošanu Eiropas Savienībā(28),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru(29),

–  ņemot vērā 2017. gada 18. oktobrī publicēto zinātnisko pētījumu par lidojošu kukaiņu biomasu(30),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0045/2019),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (turpmāk tekstā “direktīva”) paredz virkni pasākumu, lai nodrošinātu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ES, samazinot pesticīdu lietošanas riskus un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības (IAA) un alternatīvu augu aizsardzības pieeju vai paņēmienu izmantošanu, piemēram, neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem un zema riska augu aizsardzības līdzekļus (AAL), kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1107/2009, ar mērķi samazināt atkarību no pesticīdiem un aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi;

B.  tā kā direktīva ir vērtīgs instruments, ar kuru nodrošināt, ka vide, ekosistēmas un cilvēku un dzīvnieku veselība ir labi aizsargāti no bīstamām pesticīdu sastāvā esošām vielām, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgus un ekoloģiskus risinājumus lielākam un daudzveidīgākam instrumentu kopumam, ar ko izskaust un novērst kaitēkļu, slimību, nezāļu un invazīvu svešzemju sugu radīto ražas zudumu un apkarot patogēnu rezistences veidošanos; tā kā pilnīga un visaptveroša direktīvas īstenošana ir priekšnoteikums tam, lai panāktu augstu aizsardzības līmeni un īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nekaitīgas un veselīgas pārtikas ražošanu un netoksisku vidi, kas nodrošina augstu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni;

C.  tā kā, lai arī IAA var palīdzēt novērst kaitīgo organismu radīto ražas zudumu, tomēr tās galvenais mērķis ir ļaut pesticīdu lietotājiem pāriet uz tādu praksi un produktiem, kas rada vismazāko risku cilvēku veselībai un videi, kā norādīts direktīvas 14. pantā; norāda, ka jebkurā gadījumā daudzi pētījumi liecina par to, ka pesticīdu lietošanu var ievērojami samazināt, arī neradot negatīvu ietekmi uz ražu;

D.  tā kā direktīva ir jālasa kopā ar pārējiem diviem galvenajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz pilnīgu pesticīda aprites ciklu, sākot no tā laišanas tirgū (Regula (EK) Nr. 1107/2009) un beidzot ar maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanu (Regula (EK) Nr. 396/2005); tā kā līdz ar to nav iespējams sasniegt direktīvas mērķi aizsargāt cilvēku veselību un vidi pret riskiem, kas saistīti ar pesticīdu lietošanu, pilnībā neieviešot un pienācīgi neīstenojot visu „pesticīdu paketi”;

E.  tā kā, lai samazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jārisina jautājums par viltotiem un nelegāliem pesticīdiem, kā arī satraucošā problēma saistībā ar importētajiem lauksaimniecības produktiem, kas apstrādāti ar ķīmiskām vielām, kuras ES ir vai nu aizliegtas, vai arī to lietošana ierobežota;

F.  tā kā Komisijas un dalībvalstu pašreizējā prakse attiecībā uz darbīgo vielu apstiprināšanu un augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršanu neatbilst direktīvas mērķiem un nolūkam; tā kā šī pašreizējā prakse kavē pēc iespējas augstāka aizsardzības līmeņa sasniegšanu un pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari un netoksisku vidi;

G.  tā kā pieejamie pierādījumi skaidri liecina, ka direktīvas īstenošana nav pietiekami saskaņota ar saistītajiem ES politikas virzieniem pesticīdu, lauksaimniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši, bet ne tikai, ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un Augu aizsardzības līdzekļu regulu; tā kā direktīvai — tāpat kā ar to saistītām darbībām ES līmenī — ir liels potenciāls, lai vēl vairāk palielinātu un pievienotu vērtību valstu centieniem un darbībām lauksaimniecības nozarē un stiprinātu vides un cilvēku veselības aizsardzību;

H.  tā kā pašreizējais tiesiskais regulējums, tostarp datu prasības, tika izstrādāts ķīmisko AAL novērtēšanai un pārvaldībai un tādēļ tas nav piemērots zema riska bioloģiski darbīgajām vielām un produktiem; tā kā šis nepielāgotais regulējums būtiski palēnina zema riska bioloģisko AAL ienākšanu tirgū, bieži vien atturot lietotājus; tā kā tas kavē inovāciju un mazina ES lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā tā rezultātā arī vairāk nekā 60 darbīgās vielas, kuras Eiropas Komisija ir konstatējusi kā aizstājamas vielas, nav aizstātas, jo trūkst drošāku alternatīvu, tostarp zema riska bioloģiski darbīgo vielu;

I.  tā kā ir pārāk maz zema riska, tostarp bioloģiskas izcelsmes, augu aizsardzības līdzekļu; tā kā no gandrīz 500 vielām, kas pieejamas ES tirgū, tikai trīspadsmit vielas (divpadsmit no tām bioloģiskas izcelsmes) ir apstiprinātas kā zema riska darbīgās vielas; tā kā direktīvas nepietiekama īstenošana de facto ir radījusi nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropā, jo atšķirīga valstu prakse kavē ilgtspējīgu alternatīvo līdzekļu optimālu ieviešanu tirgū; tā kā šī situācija apgrūtina alternatīvu zema riska un neķīmisko produktu pietiekamu ienākšanu ES tirgū, tādējādi mazinot to pievilcību lauksaimniekiem, kas tā vietā īstermiņā var izvēlēties rentablākas alternatīvas; tā kā zema riska, tostarp bioloģisko, AAL pieejamības trūkums kavē integrētās augu aizsardzības (IAA) izstrādi un īstenošanu;

J.  tā kā bioloģiskajai lauksaimniecībai ir svarīga loma kā sistēmai ar zemu pesticīdu lietošanas līmeni un tā būtu vēl vairāk jāveicina;

K.  tā kā ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka Eiropā pastāvīgi un būtiski samazinās kukaiņu populācija un tas ir saistīts ar pašreizējo pesticīdu lietošanas līmeni; tā kā novērotā straujā kukaiņu skaita samazināšanās negatīvi ietekmē ne vien visu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, bet arī lauksaimniecības nozari un tās turpmāko ekonomisko labklājību un ražīgumu;

L.  tā kā Eiropa pašlaik atrodas krustcelēs, kurās izšķirsies lauksaimniecības nozares nākotne un tiks noteiktas Savienības iespējas panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, galvenokārt īstenojot KLP reformu; tā kā KLP reforma rada ievērojamas iespējas stiprināt politikas racionalizāciju un saskaņošanu, kā arī direktīvas īstenošanu un veicināt pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi;

M.  tā kā sabiedrībā notiek aizvien plašākas diskusijas par tradicionālajiem AAL, jo tie var radīt apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi;

N.  tā kā ir svarīgi veicināt alternatīvu procedūru vai metožu izstrādi, lai samazinātu atkarību no tradicionālajiem pesticīdiem un novērstu arvien pieaugošo rezistenci pret tradicionālajiem AAL;

O.  tā kā Regula (EK) Nr. 1107/2009 paredz Padomei pienākumu nodrošināt, ka obligātajās pārvaldības prasībās, kas minētas III pielikumā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem(31), būtu jāietver IAA principi, tostarp laba augu aizsardzības prakse un neķīmiskas augu aizsardzības, kaitīgo organismu apkarošanas un kultūraugu apsaimniekošana metodes;

P.  tā kā IAA īstenošana ES ir obligāta saskaņā ar direktīvu; tā kā dalībvalstīm un vietējām iestādēm vairāk būtu jāņem vērā pesticīdu ilgtspējīga lietošana, tostarp alternatīvi zema riska augu aizsardzības līdzekļi;

Q.  tā kā pesticīdu “ilgtspējīgu lietošanu” nevar īstenot, neņemot vērā cilvēku eksponētību darbīgo vielu un papildvielu kombinācijām, kā arī to kumulatīvo un iespējamo kopējo un sinerģisko iedarbību uz cilvēka veselību,

Galvenie secinājumi

1.  atgādina tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu konkrētos mērķus, inter alia, līdz minimumam samazināt apdraudējumu un risku, ko veselībai un videi rada pesticīdu lietošana; uzlabot pesticīdu lietošanas un izplatīšanas kontroles pasākumus; samazināt kaitīgo darbīgo vielu līmeņus, tai skaitā aizstājot visbīstamākās no tām ar mazāk kaitīgām (tostarp neķīmiskām) alternatīvām; veicināt zemkopību ar samazinātu pesticīdu lietošanu vai pilnīgu atteikšanos no tiem; un izveidot pārredzamu sistēmu, lai, tostarp izstrādājot piemērotus indikatorus, ziņotu un uzraudzītu panākumus stratēģijas mērķu īstenošanā;

2.  uzskata, ka ir būtiski direktīvas īstenošanu vērtēt kopā ar ES vispārējo pesticīdu politiku, tostarp noteikumiem, kas paredzēti augu aizsardzības līdzekļu regulā, Regulā (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdu regula)(32), maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņu regulā un Regulā (EK) Nr. 178/2002 (vispārīgi pārtikas aprites tiesību akti)(33);

3.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz centieniem, dalībvalstu vispārējais progress attiecībā uz direktīvas īstenošanu nav pietiekams, lai īstenotu tās galvenos mērķus un izmantotu visu tās potenciālu samazināt pesticīdu lietošanas radītos vispārējos riskus, vienlaikus samazinot arī atkarību no pesticīdiem, sekmētu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgām un drošu augu aizsardzības praksi un sasniegtu steidzami vajadzīgos vides un veselības uzlabojumus, kuru nolūkā direktīva tika izstrādāta; pauž nožēlu par to, ka Komisija jau trīs gadus kavējas ar direktīvas īstenošanas ziņojuma iesniegšanu;

4.  uzsver, ka direktīva būtu jāīsteno visaptveroši, iekļaujot visus nepieciešamos aspektus un ka ar dažu, bet ne visu elementu daļēju īstenošanu nepietiek, lai realizētu direktīvas vispārējo mērķi — nodrošināt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu; uzsver, ka tādas IAA prakses kā neķīmiskās alternatīvas pesticīdiem un zema riska AAL piemērošanai ir īpaši svarīga loma šā mērķa sasniegšanā;

5.  norāda, ka Komisijas 2017. gada progresa ziņojumā konstatētas būtiskas nepilnības valstu rīcības plānos (VRP), kas liecina par dažu valstu mazāku apņemšanos aizsargāt vidi un veselību, kas, iespējams, varētu radīt negodīgu konkurenci tirgū un ierobežot vienotā tirgus darbību; patur tiesības norādīt konkurences komisāram dalībvalstis, kuru plānos konstatētas nepilnības;

6.  pauž bažas par to, ka aptuveni 80 % gadījumu dalībvalstu VRP nav sniegta īpaša informācija par to, kā noteikt daudzu mērķu un uzdevumu sasniegšanas apmēru, īpaši attiecībā uz IAA mērķiem un ūdens aizsardzības pasākumiem; uzsver, ka tas ievērojami sarežģī dalībvalstu sasniegtā progresa mērīšanas procesu attiecībā uz direktīvas galveno mērķu un nolūka sasniegšanu;

7.  pauž bažas, ka VRP nav saskaņoti attiecībā uz kvantitatīvu mērķu, uzdevumu, pasākumu un grafiku noteikšanu dažādās rīcības jomās, tāpēc nav iespējams novērtēt sasniegto progresu; pauž nožēlu, ka tikai piecos VRP ir noteikti augsta līmeņa izmērāmi mērķi, no kuriem četri ir saistīti ar riska mazināšanu un tikai viens ar lietošanas samazināšanu; pauž nožēlu par to, ka tikai 11 dalībvalstis līdz šim ir sagatavojušas pārskatītu VRP, lai gan pārskatīšanas termiņš bija 2017. gada beigas;

8.  pauž nožēlu par to, ka daudzās dalībvalstīs nav novērojama reāla apņemšanās ieviest IAA praksi, kuras pamatā ir astoņi principi par labu pesticīdiem alternatīviem neķīmiskajiem līdzekļiem; pauž nožēlu par to, ka viena no galvenajām problēmām saistībā ar IAA īstenošanu, kas ir direktīvas stūrakmens, šķiet, ir tā, ka pašlaik nav piemērotu kontroles instrumentu un metožu, lai novērtētu tās ievērošanu dalībvalstīs, kā arī skaidru noteikumu un norādījumu trūkums; uzsver, ka visaptveroša IAA īstenošana ir viens no galvenajiem pasākumiem, lai samazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas ilgtspējīgā lauksaimniecībā, kas ir videi nekaitīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli atbildīga, kā arī veicina Eiropas pārtikas nekaitīgumu, vienlaikus stiprinot bioloģisko daudzveidību un cilvēku un dzīvnieku veselību, sekmējot lauku ekonomiku un samazinot lauksaimnieku izmaksas, jo tiek veicināta pesticīdu neķīmisko alternatīvu un zema riska AAL izplatīšana dažādās Savienības zonās; uzsver, ka ir jāparedz papildu finanšu stimuli un izglītojoši pasākumi, lai stiprinātu IAA prakses ieviešanu atsevišķu lauku saimniecību līmenī;

9.  uzskata, ka IAA ir vērtīgs instruments, ar ko lauksaimnieki var apkarot kaitēkļus un slimības un nodrošināt ražīgumu; norāda, ka pastiprinātai IAA lietošanai ir divi mērķi — stiprināt vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un samazināt izmaksas lauksaimniekiem, lai tie pārietu uz ilgtspējīgākām alternatīvām un samazinātu tradicionālo pesticīdu lietošanu; uzskata, ka vairāk centienu ir vajadzīgi tam, lai veicinātu IAA lietošanu, veicot pētījumus un iesaistot dalībvalstu konsultatīvās struktūras; atgādina, ka IAA var būt nozīmīga loma izmantoto pesticīdu daudzuma un dažādības samazināšanā;

10.  norāda, ka šādā IAA instrumentu komplektā bioloģiskā kontrole ietver nozarei izdevīgu sugu vairošanu vai ieviešanu, kas ir plēsīgas pret kaitēkļu populācijām, un tādēļ ļauj kontrolēti regulēt šīs populācijas; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi dot priekšroku ilgtspējīgām bioloģiskajām, fizikālajām un citām neķīmiskajām metodēm, nevis ķīmiskajiem pesticīdiem, ja tie nodrošina pietiekamu kaitīgo organismu kontroli; tāpat uzsver, ka ir svarīgi, lai ķīmiskie pesticīdi tiktu piemēroti selektīvi un mērķtiecīgi, jo pretējā gadījumā minētie labvēlīgie kaitēkļu apkarošanas līdzekļi var aiziet bojā, padarot kultūraugus pat vēl uzņēmīgākus pret turpmākiem uzbrukumiem;

11.  pauž bažas par to, ka ir panākts ļoti mazs progress zema riska un neķīmisku AAL alternatīvo līdzekļu inovācijas, attīstības un lietošanas popularizēšanā un vecināšanā tradicionālo pesticīdu vietā; norāda, ka tikai dažu valstu rīcības plānos ir iekļauti stimuli šādu alternatīvu produktu un metožu reģistrēšanai; uzsver, ka īpaši apdraudēti ir līdzekļu lietojumi niecīgā daudzumā attiecīgo darbīgo vielu trūkuma dēļ;

12.  uzsver, ka ilgtspējīga un atbildīga pesticīdu lietošana ir priekšnoteikums AAL atļaujas piešķiršanai;

13.  pauž nožēlu par zema riska darbīgo vielu un AAL pieejamības trūkumu, ko galvenokārt izraisa ilgais novērtēšanas, apstiprināšanas un reģistrācijas process, daļēji tādēļ, ka dalībvalstu līmenī reti tiek ievērots īsākais atļauju piešķiršanas termiņš, proti, 120 dienas; uzsver, ka pašreizējā situācija neatbilst IAA veicināšanas un īstenošanas principiem, un uzsver zema riska pesticīdu pieejamības, atbilstošas pētniecības un paraugprakses apmaiņas nozīmi dalībvalstīs un to starpā, lai pilnībā izmantotu IAA potenciālu; uzskata, ka ātrāks apstiprināšanas process stimulētu nozares pētījumus par jaunu zema riska darbīgo vielu, tostarp inovatīvu zema riska vielu, izstrādi, tādējādi nodrošinot, ka lauksaimnieku rīcībā ir pietiekami augu aizsardzības līdzekļi, un tā ļaujot viņiem ātrāk pāriet uz ilgtspējīgu AAL lietošanu un palielināt IAA efektivitāti;

14.  atgādina, ka pieaugošā rezistence pret pesticīdiem izraisa pārmērīgu pesticīdu lietošanu un atkarību no tiem; norāda, ka lielāka pesticīdu lietošana un atkarība no pesticīdu lietošanas rada lielas izmaksas lauksaimniekiem — gan resursu augsto izmaksu dēļ, gan ņemot vērā ražas zudumu, ko rada augsnes noplicināšana un augsnes kvalitātes samazināšanās;

15.  norāda, ka zema riska AAL lielāka pieejamība tirgū samazinātu rezistences pret darbīgajām vielām veidošanās risku un ietekmi uz nemērķa sugām, kas saistīta ar plaši izmantotiem AAL;

16.  šajā sakarībā norāda, ka rezistence pret pesticīdu darbīgajām vielām ir bioloģiski neizbēgama ātri vairojošos kaitēkļu un slimību gadījumā, un šī problēma kļūst aizvien nopietnāka; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi dot priekšroku ilgtspējīgām bioloģiskajām, fizikālajām un citām neķīmiskajām metodēm, nevis ķīmiskajiem pesticīdiem, ja tie nodrošina pietiekamu kaitīgo organismu kontroli; atgādina, ka ķīmiskie pesticīdi būtu jālieto selektīvi un mērķtiecīgi; uzsver, ka pretējā gadījumā šie labvēlīgie kaitēkļu apkarošanas līdzekļi var tikt iznīcināti, padarot augus vēl uzņēmīgākus pret iespējamiem uzbrukumiem nākotnē;

17.  turklāt norāda, ka pesticīdu daudzumu, iespējams, visefektīvāk samazinās sistēmiskas izmaiņas, kas mazina uzņēmību pret kaitēkļu uzbrukumiem, veicina strukturālo un bioloģisko daudzveidību, nevis monokultūras un ilgstošu kultūraugu audzēšanu un mazina kaitēkļu rezistenci pret darbīgajām vielām; tādēļ uzsver vajadzību pievērt uzmanību, finansēt un ieviest agroekoloģiskās metodes, kas padarītu visu lauksaimniecības sistēmu noturīgāku pret kaitēkļiem;

18.  uzsver, ka KLP tās pašreizējā veidolā nepietiekami veicina un ar stimuliem nesekmē lauku saimniecību atkarības no pesticīdiem mazināšanu un bioloģiskās ražošanas metožu ieviešanu; uzskata, ka KLP pēc 2020. gada ir jāparedz īpaši politikas instrumenti, lai palīdzētu mainīt lauksaimnieku rīcību attiecībā uz pesticīdu lietošanu;

19.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā par jauno KLP pēc 2020. gada IAA princips nav iekļauts tiesību aktos noteiktajās pārvaldības prasībās, kas minētas šā priekšlikuma III pielikumā; uzsver, ka saiknes trūkums starp direktīvu un jauno KLP modeli būtiski traucēs mazināt atkarību no pesticīdu lietošanas;

20.  norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu izmanto valstu riska indikatorus, lai pilnībā vai daļēji novērtētu pesticīdu lietošanas kaitīgo ietekmi; atgādina, ka, neraugoties uz direktīvas 15. pantā minēto nepārprotamo pienākumu, vēl nav panākta ES līmeņa vienošanās par saskaņotiem riska indikatoriem, tāpēc nav iespējams salīdzināt dažādās dalībvalstīs un ES kopumā gūto progresu; atzinīgi vērtē to, ka Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja 2019. gada 25. janvārī pieņēma saskaņotus riska indikatorus;

21.  uzsver bioloģiskās daudzveidības un stabilu ekosistēmu, īpaši bišu un citu apputeksnētājkukaiņu, būtisko nozīmi, kuri ir ļoti svarīgi tam, lai nodrošinātu veselīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari; uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir ne tikai vides aizsardzības jautājums, bet arī līdzeklis, kā nākotnē nodrošināt Eiropas nodrošinātību ar pārtiku;

22.  ir ļoti nobažījies par to, ka Eiropā pastāvīgi un, iespējams, neatgriezeniski zūd bioloģiskā daudzveidība, un par to, ka satraucoši samazinās lidojošo kukaiņu, tostarp apputeksnētājkukaiņu, skaits, par ko liecina 2017. gada oktobrī publicētā zinātniskā pētījuma rezultāti par lidojošo kukaiņu biomasu(34), un saskaņā ar šo pētījumu Vācijā 27 gadu laikā 63 dabas aizsardzības apgabalos kukaiņu populācija ir samazinājusies par vairāk nekā 75 %; turklāt uzsver būtisko kopējo putnu sugu skaita samazināšanos visā Eiropā, kas, iespējams, ir saistīta ar samazināto kukaiņu populāciju; turklāt atzīmē netīša pesticīdu lietojuma ietekmi uz augsni un augsnes organismiem(35), kā arī citām nemērķa sugām; uzskata, ka pesticīdi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisa kukaiņu, lauksaimniecības zemēs dzīvojošo putnu sugu un citu nemērķa sugu organismu iznīkšanu, un uzsver, ka Eiropai ir jāpāriet uz ilgtspējīgāku pesticīdu lietošanu un lauksaimnieku vajadzībām jāpalielina alternatīvu neķīmisko un zema riska AAL skaits;

23.  uzskata, ka neonikotinoīdu grupas pesticīdiem ir īpaša ietekme uz bišu populācijas straujo samazināšanos Eiropā, kā to apliecina vairāki starptautiskie pētījumi, kas radīja pamatu iedzīvotāju lūgumrakstiem, kuriem pievienoti simtiem tūkstoši visa kontinenta iedzīvotāju parakstu;

24.  atzīst VRP un IAA nozīmi pesticīdu lietošanas būtiskā samazināšanā, lai izvairītos no neatgriezeniska bioloģiskās daudzveidības zuduma, vienlaikus dodot priekšroku agroekoloģiskiem pasākumiem un bioloģiskajai lauksaimniecībai, kad vien tas ir iespējams;

25.  turklāt uzsver, ka ir jāizstrādā ilgtspējīgi alternatīvie līdzekļi lauksaimniecības vajadzībām, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku;

26.  pauž īpašas bažas par to, ka joprojām tiek lietoti pesticīdi ar darbīgām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas vai toksiskas reproduktīvajai veselībai, kurām ir endokrīnās sistēmas darbību traucējošas īpašības un kuras kaitē cilvēkiem vai dzīvniekiem; uzsver, ka šādu pesticīdu lietošana nav savietojama ar direktīvas mērķiem un nolūku;

27.  uzsver, ka ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir veikušas virkni pasākumu, lai to aizsargātu pret pesticīdiem; pauž nožēlu, ka tomēr lielākā daļa dalībvalstu nav noteikušas kvantitatīvus mērķus un grafikus pasākumiem ūdens vides aizsardzībai pret pesticīdiem, savukārt tās dalībvalstis, kuras to ir izdarījušas, nav precizējušas to, kā mērķu sasniegšana un uzdevumu īstenošana tiks mērīta; uzskata, ka būtu jāuzlabo pašlaik izmantoto pesticīdu monitorings ūdens vidē;

28.  norāda, ka lauksaimniecība ir viens no galvenajiem iemesliem tam, ka ūdenstilpnes nespēj nodrošināt labu ķīmisko stāvokli, jo tā rada piesārņojumu ar pesticīdiem; uzsver, ka nepieļaut pesticīdu nonākšanu saldūdens sistēmās ir rentablāk nekā izmantot attīrīšanas tehnoloģijas un ka dalībvalstīm šajā sakarā ir jānodrošina atbilstoši stimuli lauksaimniekiem; šajā sakarībā arī atzīst Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas nozīmi ūdens kvalitātes uzlabošanā; atzinīgi vērtē dalībvalstu panākto progresu prioritāro vielu apkarošanā, kā rezultātā ir samazinājies tādu ūdenstilpņu skaits, kuras neatbilst standartiem tādu vielu ziņā kā kadmijs, svins un niķelis, kā arī pesticīdi;

29.  pauž nožēlu par to, ka ūdens resursu noplicināšanās dēļ dzeramā ūdens apgādes uzņēmumi arvien biežāk veic papildu attīrīšanu, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens atbilst pesticīdu robežvērtībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un ka tā izmaksas nākas segt patērētājiem, nevis piesārņotājiem;

30.  uzsver, ka daži pesticīdi ir starptautiski atzīti par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP), ņemot vērā to iespējamo pārnesi lielos attālumos, noturību vidē un spēju bioloģiski izplatīties visā pārtikas ķēdē un bioloģiski uzkrāties ekosistēmās, kā arī to būtisko negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību;

31.  atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir izveidojušas AAL apmācības un sertifikācijas shēmas, taču pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs nav izpildītas apmācības prasības attiecībā uz visiem I pielikumā uzskaitītajiem tematiem; uzsver, ka lietotāju apmācība ir svarīga, lai nodrošinātu AAL drošu un ilgtspējīgu lietošanu; uzskata, ka ir lietderīgi nošķirt profesionālos un neprofesionālos lietotājus, ņemot vērā, ka tiem nepiemēro vienādas prasības; uzsver, ka gan profesionāliem, gan neprofesionāliem AAL lietotājiem būtu jāsaņem atbilstīga apmācība;

32.  norāda uz viedo tehnoloģiju un precīzās lauksaimniecības izmantošanas potenciālu, lai labāk pārvaldītu AAL un novērstu to izplatību zonās, kurās tie nav nepieciešami, piemēram, izmantojot dronu vai GPS precizitātes tehnoloģiju; turklāt uzsver, ka šādu risinājumu ieviešanu dalībvalstīs varētu uzlabot, ja šie risinājumi tiktu labāk iestrādāti pesticīdu lietotāju apmācības programmās un sertifikācijas shēmās;

33.  uzsver, ka AAL izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī nezāļu un kaitēkļu apkarošanā teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kā noteikts direktīvas 12. panta a) apakšpunktā, tostarp publiskos parkos un dzelzceļa teritorijā; tā kā AAL lietošana šādās teritorijās ir neatbilstoša; atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis un vairākas reģionālās un vietējās valdības ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu pesticīdu lietošanu teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas; tomēr norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu nav noteikti izmērāmi mērķi;

34.  pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis nav pareizi interpretējušas 12. panta a) apakšpunkta prasību, to attiecinot tikai uz lietošanu, kas nav saistīta ar lauksaimniecību, taču mazāk aizsargātajās iedzīvotāju grupās, proti, tajās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1107/2009, ietilpst arī iedzīvotāji, kas ir ilgstoši pakļauti pesticīdu iedarbībai; turklāt norāda, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka nav juridiska pamatojuma tam, lai lietošanu lauksaimniecībā izslēgtu no 12. panta prasībām;

35.  norāda, ka dalībvalstis joprojām atbalsta bioloģisko lauksaimniecību kā sistēmu ar zemu pesticīdu lietošanas līmeni; atzinīgi vērtē to, ka Savienībā joprojām pieaug bioloģisko saimniecību skaits, taču norāda, ka progress dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras;

36.  norāda, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem rodas ekonomiski zaudējumi, ja to augsne un bioloģiskie produkti tiek piesārņoti tādēļ, ka pesticīdus lieto kaimiņos esošajās saimniecībās, izraisot, piemēram, pesticīdu noplūdi izsmidzināšanas laikā un darbīgo vielu pastāvīgu pārvietošanos vidē; norāda, ka līdz ar to bioloģiskajiem lauksaimniekiem var nākties pārdot savus produktus kā parastos produktus un tādēļ zaudēt ienākumus no paaugstinātas maksas par bioloģiskajiem produktiem vai pat zaudēt sertifikātu tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus viņu kontroles;

37.  norāda, ka, lai arī kopumā dalībvalstīs ir izveidotas sistēmas informācijas vākšanai par pesticīdu izraisītas akūtas saindēšanās gadījumiem, tiek apšaubīta iegūto datu precizitāte un izmantošana; uzsver to, ka sistēmas informācijas ieguvei par hroniskas saindēšanās gadījumiem netiek plaši izmantotas;

38.  uzsver to, ka EFSA jaunākajā ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā ir minēts, ka 97,2 % visā Eiropā iegūto paraugu bija atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem, un tas liecina, ka pārtikas ražošanas sistēma ir ļoti stingra un droša;

Ieteikumi

39.  aicina dalībvalstis pabeigt direktīvas ieviešanu bez turpmākas kavēšanās;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sabiedrība, tiktu iekļautas visās ieinteresēto personu darbībās saistībā ar pesticīdiem, kā to paredz Direktīva 2003/35/EK un Orhūsas konvencija;

41.  aicina dalībvalstis uzņemties proaktīvu lomu direktīvas praktiskā īstenošanā, lai apzinātu nepilnības un konkrētās jomas, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā cilvēku veselības un vides aizsardzības aspektu, un nepiemērot vienīgi parastos valstu transponēšanas un kontroles mehānismus, bet arī citus;

42.  aicina dalībvalstis atzīt, ka ES nekavējoties jārīkojas, lai pārietu uz ilgtspējīgāku pesticīdu lietošanu, un ka par šādas prakses īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis; uzsver, ka ātra rīcība ir būtiska;

43.  aicina dalībvalstis ievērot laika grafiku, kas noteikts pārskatīto valstu rīcības plānu nodrošināšanai; mudina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, bez turpmākas kavēšanās nodrošināt izpildi, paredzot skaidrus kvantitatīvus mērķus un izmērāmu vispārējo mērķi, proti, nekavējoties un ilgtermiņā efektīvi samazināt pesticīdu lietošanas riskus un ietekmi, tostarp skaidri nosakot gada samazināšanas mērķus un īpašu uzmanību pievēršot iespējamajai ietekmei uz apputeksnētājiem, un veicināt un izmantot ilgtspējīgus alternatīvus neķīmiskos un zema riska AAL saskaņā ar IAA principiem;

44.  aicina Komisiju ierosināt tālejošu ES mēroga saistošu mērķi pesticīdu lietošanas samazināšanai;

45.  aicina Komisiju turpināt izstrādāt norādījumus par visiem IAA principiem un to īstenošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par kritēriju noteikšanu IAA īstenošanas mērīšanai un novērtēšanai dalībvalstīs;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai popularizētu zema riska pesticīdus un par prioritāti noteiktu neķīmiskus risinājumus un metodes, kas rada mazāko kaitējumu veselībai un dabīgajai videi, vienlaikus nodrošinot efektīvu un iedarbīgu kultūraugu aizsardzību; uzsver— lai nodrošinātu panākumus šajā jomā, ir jāpastiprina lauksaimniekiem paredzētie ekonomiskie stimuli izvēlēties šādus risinājumus;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst zema riska bioloģisku alternatīvu izstrādes, izpētes, reģistrācijas un tirdzniecības veicināšanai, tostarp palielinot finansējuma iespējas no programmas “Apvārsnis Eiropa” un daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam; atgādina, ka ir svarīgi dot priekšroku ilgtspējīgām bioloģiskajām, fizikālajām un citām neķīmiskajām metodēm, nevis ķīmiskajiem pesticīdiem, ja tie nodrošina pietiekamu kaitīgo organismu kontroli; atgādina, cik svarīga ir pievienotā vērtība, ko sniedz ekoloģiski ilgtspējīgi un droši augu aizsardzības līdzekļi;

48.  aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās izpildīt savas saistības saskaņā ar 7. vides rīcības programmu, lai iesniegtu Savienības netoksiskas vides stratēģiju, kas veicina inovāciju un ilgtspējīgu aizstājēju, tostarp neķīmisko risinājumu, izstrādi; sagaida, ka Komisija šajā stratēģijā īpaši ņems vērā pesticīdu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību;

49.  mudina pievērst lielāku uzmanību riska mazināšanai, jo zema riska vielu plaša lietošana var būt kaitīgāka nekā augsta riska vielu ierobežota lietošana;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labāku direktīvas un tās īstenošanas saskaņotību ar saistītajiem ES tiesību aktiem un politikas virzieniem, īpaši ar noteikumiem, kas izvirzīti KLP un Regulā (EK) Nr. 1107/2009, un jo īpaši integrēt IAA principus kā tiesiskās prasības saskaņā ar KLP atbilstoši šīs direktīvas 14. pantam;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingri ierobežot to, cik būtiski ir izmantot atkāpes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un atjaunināt attiecīgos norāžu dokumentus, lai nodrošinātu, ka pesticīdu riska novērtējums atspoguļo patieso iedarbību un apstākļus un ņem vērā visu iespējamo ietekmi uz veselību un vidi;

52.  iesaka dalībvalstīm elastīgi piemērot IAA kā daļu no apzaļumošanas pasākumiem saskaņā ar KLP;

53.  atzinīgi vērtē to, ka Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nesen pieņēma saskaņotus riska indikatorus, un aicina dalībvalstis turpināt pieņemt un ieviest saskaņotus riska indikatorus, ko nesen ierosināja Komisija, lai pareizi uzraudzītu pesticīdu samazināšanas ietekmi;

54.  aicina Komisiju izveidot pilnībā funkcionējošu un pārredzamu sistēmu regulārai statistikas datu vākšanai par pesticīdu lietošanu, ietekmi, ko rada profesionāla un neprofesionāla pesticīdu iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību, un par pesticīdu atlieku sastopamību vidē, jo īpaši augsnē un ūdenī;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecības programmas, kuru mērķis ir noteikt pesticīdu lietošanas ietekmi uz cilvēka veselību, ņemot vērā visas toksiskās un ilgtermiņa ietekmes, tostarp imūntoksicitāti, endokrīnās sistēmas traucējumus un neiroloģiskās attīstības toksicitāti, un galveno uzmanību pievēršot prenatālās eksponētības pesticīdiem ietekmei uz bērna veselību;

56.  mudina Komisiju tradicionālo AAL pārvaldībā un lietošanā īstenot uz risku balstītu pieeju, ko pamato neatkarīgi, zinātniski recenzēti zinātniskie dati;

57.  aicina Komisiju pirms pašreizējā pilnvaru termiņa beigām iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009, neatkarīgi no vispārējās pārskatīšanas, kas saistīta ar REFIT iniciatīvu, lai pievienotu definīciju un atsevišķu kategoriju “dabā sastopamas vielas” un “dabīgām identiskas vielas”, kuru noteicošais kritērijs būtu vielas sastopamība un eksponētība dabā, un lai izveidotu stingru, operatīvu novērtēšanas, atļaujas piešķiršanas un reģistrācijas procedūru zema riska bioloģiskajiem pesticīdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem un 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Savienības saistību efektīvu īstenošanu saskaņā ar Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos un 2004. gada Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, un tādēļ aicina pastiprināt centienus, lai izskaustu POP pesticīdu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kā arī izstrādāt noteikumus par tādu atkritumu apglabāšanu, kas satur jebkuru no minētajām vielām vai ir ar tiem piesārņoti;

59.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ir pieejami profesionāli kvalificēti un neatkarīgi konsultāciju pakalpojumi, lai galalietotājiem sniegtu konsultācijas un apmācību par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un jo īpaši par IAA;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis likt lielāku uzsvaru uz turpmākām investīcijām un pētījumiem par precīzo un digitālo lauksaimniecības tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai padarītu AAL efektīvākus un tādēļ ievērojami samazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas saskaņā ar direktīvas mērķiem, samazinot gan profesionālo lietotāju, gan plašākas sabiedrības pakļaušanu riskam; uzskata, ka digitalizācijas vai precīzās lauksaimniecības izmantošana nedrīkstētu izraisīt lauksaimnieku atkarību no resursiem vai finanšu parādsaistībām;

61.  aicina Komisiju un dalībvalstis vairs neatļaut AAL lietošanu teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 14. punktā;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību mazāk aizsargātu grupu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 14. punktā, jo īpaši ņemot vērā to lauku iedzīvotāju pašreizējo neaizsargātību, kuri dzīvo teritorijās, kur audzē lauksaimniecības kultūraugus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt tūlītēju aizliegumu pesticīdu lietošanai netālu no iedzīvotāju mājokļiem, skolām, rotaļlaukumiem, bērnudārziem un slimnīcām;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus ieguldījumus pētījumos par pesticīdu ietekmi uz nemērķa sugām un nekavējoties rīkoties, lai to samazinātu;

64.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādu lauksaimniecības modeli, kura pamatā ir preventīvas un netiešas augu aizsardzības stratēģijas ar mērķi samazināt ārējo resursu izmantošanu un dažādas dabā sastopamas vielas; atzīst, ka ir nepieciešams vairāk pētīt un izstrādāt preventīvas un netiešas ekoloģiskas lauksaimniecības augu veselības aprūpes stratēģijas;

65.  aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus adaptācijas pasākumos, lai novērstu agroķīmisko vielu nonākšanu virszemes ūdeņos un ūdens dziļākajos slāņos, un pasākumos, kuru mērķis ir ierobežot šo vielu iespējamo noplūdi ūdenstecēs, upēs un jūrās; iesaka aizliegt to lietošanu augsnē, no kuras ūdens, iespējams, ieplūst gruntsūdeņos;

66.  uzsver, ka ļoti svarīgi ir regulāri novērtēt pārdoto pesticīdu daudzuma attiecību pret lauksaimniecības platībām, kurās tos izmanto, pamatojoties uz datiem no lietotāju datu bāzēm un datiem par pārdotajiem pesticīdiem;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt uz bīstamību pamatotu izslēgšanas kritēriju pilnīgu un vienādu piemērošanu darbīgajām vielām, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vai kuras izraisa endokrīnos traucējumus;

68.  aicina dalībvalstis stingri ievērot aizliegumu aizliegtos pesticīdus ievest ES no trešām valstīm un aicina palielināt kontroles importētajai pārtikai;

69.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iespējas īstenot visus pieejamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību, tostarp sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras nepilda pienākumu pilnībā īstenot šo direktīvu;

70.  aicina Komisiju enerģiski vērsties pret dalībvalstīm, kuras sistemātiski ļaunprātīgi izmanto atkāpes attiecībā uz aizliegtajiem pesticīdiem, kas satur neonikotinoīdus;

71.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnībā īstenots un efektīvi īstenots princips “piesārņotājs maksā” attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību;

72.  prasa programmai “Apvārsnis Eiropa” nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai veicinātu augu veselības aprūpes stratēģiju izstrādi, pamatojoties uz sistēmisku pieeju, kas apvieno inovatīvas agroekoloģiskās metodes un preventīvus pasākumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt ārējo resursu izmantošanu;

73.  aicina Komisiju izveidot Eiropas mēroga platformu ilgtspējīgu pesticīdu lietošanai, kas apvienotu nozares ieinteresētās personas un pārstāvjus vietējā un reģionālā līmenī, lai veicinātu informācijas apmaiņu un paraugprakses apmaiņu pesticīdu lietošanas samazināšanā;

o
o   o

74.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(2) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.
(3) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(4) OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.
(5) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.
(7) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.
(8) OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.
(9) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
(10) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
(11) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.
(12) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(13) OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.
(14) OV L 310, 25.11.2009., 29. lpp.
(15) OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.
(16) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52006DC0372
(17) OV C 86, 6.3.2018., 62. lpp.
(18) OV C 86, 6.3.2018., 51. lpp.
(19) OV C 252, 18.7.2018., 184. lpp.
(20) OV C 346, 27.9.2018., 117. lpp.
(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0057.
(22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0356.
(23) OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.
(24) http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/overview_reports/details.cfm?rep_id=114
(25) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.
(26) http://www.pan-uk.org/site/wp-content/uploads/United-Nations-Report-of-the-Special-Rapporteur-on-the-right-to-food.pdf
(27) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10041-2016-ADD-1/en/pdf
(28) http://www.senat.fr/leg/ppr16-477.html
(29) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023.
(30) Caspar A. Hallmann et al., ‘More than 75 % decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas’ [Lidojošo kukaiņu kopējā biomasa aizsargātajās teritorijās 27 gadu laikā ir samazinājusies par vairāk kā 75 %.] PLOS, 2017. gada 18. oktobris https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0185809
(31) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(34) https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0185809
(35) https://esdac.jrc.ec.europa.eu/public_path/shared_folder/doc_pub/EUR27607.pdf


Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošana
PDF 186kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija par pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošanu (2018/2108(INI))
P8_TA(2019)0083A8-0046/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē(1),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. un 168. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 6. jūnija secinājumus par pāreju uz modernām, atsaucīgām un ilgtspējīgām veselības aizsardzības sistēmām(4),

–  ņemot vērā daudzgadu veselības programmas attiecīgi laika posmam no 2003. līdz 2008. gadam(5), no 2008. līdz 2013. gadam(6) un no 2014. līdz 2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 4. septembra un 2018. gada 21. septembra ziņojumus par Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas darbību (COM(2015)0421, COM(2018)0651),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu par to, kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana (COM(2018)0233),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. jūlija ziņojumu par dalībvalstu datiem par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem 2016. gadā(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 22. decembra Īstenošanas lēmumu 2011/890/ES, ar ko paredz dalībvalstu atbildīgo e-veselības iestāžu tīkla izveidošanas, pārvaldības un darbības noteikumus(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu "Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai" (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam, jo īpaši tiešo pārrobežu dimensiju (COM(2012)0736),

–  ņemot vērā Komisijas vidusposma novērtējumu par E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam (COM(2017)0586),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. novembra paziņojumu par retajām slimībām (COM(2008)0679) un Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumu par rīcību reto slimību jomā(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 5. septembra īstenošanas ziņojumu par tās paziņojumu par retajām slimībām (COM(2014)0548),

–  ņemot vērā ES Ekspertu komitejas reto slimību jomā (EUCERD) 2013. gada 31. janvāra ieteikumus par Eiropas references tīkliem reto slimību jomā un to 2015. gada 10. jūnija pielikumu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada maija pamatdokumentu par pārrobežu veselības aprūpi ES(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu par kohēzijas un izaugsmes veicināšanu ES pierobežas reģionos (COM(2017)0534),

–  ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0046/2019),

A.  tā kā ir svarīgi, lai ES un tās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas būtu cenu ziņā pieejamas ikvienam iedzīvotājiem, tā nodrošinot augstu sabiedrības veselības, sociālās aizsardzības, sociālās kohēzijas un sociālā taisnīguma līmeni un vienlaikus saglabājot un garantējot vispārēju piekļuvi veselības aprūpei, un tā kā ir atzīts, ka pacientu dzīves kvalitāte ir svarīgs veselības aprūpes izmaksu efektivitātes novērtējuma elements;

B.  tā kā Direktīvā 2011/24/ES (turpmāk — "direktīva") saskaņā ar LESD 168. panta 7. punktu ir ievērota katras dalībvalsts brīvība pieņemt atbilstīgus veselības aprūpes lēmumus un tā neskar vai neapdraud dalībvalstu attiecīgo iestāžu pamatētikas lēmumus; tā kā dalībvalstu nodrošinātie attiecīgie pakalpojumi atšķiras, un atšķiras arī to finansēšanas veids; tā kā direktīva Eiropas iedzīvotājiem nodrošina arī citas veselības aprūpes iespējas, kas nav pieejamas viņu valstīs;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. pantu (par tiesībām uz dzīvību) un 35. pantu (par veselības aprūpi) tiesības uz veselību var uzskatīt par pamattiesībām;

D.  tā kā veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā saskaras ar problēmām, ko izraisa sabiedrības novecošana, budžeta ierobežojumi, hronisku un retu slimību incidences palielināšanās, sarežģījumi saistībā ar veselības pamataprūpes nodrošināšanu lauku apvidos un zāļu augstās cenas; tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par tādas informācijas sagatavošanu, glabāšanu un pārrobežu apmaiņu, kura attiecas uz atjauninātu zāļu nepietiekamības katalogu, lai nodrošinātu svarīgu zāļu pieejamību;

E.  tā kā veselības aprūpi, kas iedzīvotājiem ir nepieciešama, dažkārt vislabāk var sniegt citā dalībvalstī, ņemot vērā tuvumu, pieejamību, aprūpes specializēto raksturu vai spēju trūkumu, piemēram, svarīgu zāļu nepietiekamību, savā dalībvalstī;

F.  tā kā ziņojuma par direktīvas darbību rezultāti liecina, ka ne visas dalībvalstis 2015. gadā pilnībā un pareizi īstenoja šo direktīvu;

G.  tā kā veselības joma ir būtiska ES ekonomikas daļa, veidojot 10 % no IKP, un sociālekonomisku faktoru dēļ šis rādītājs līdz 2060. gadam var pieaugt līdz 12,6 %;

H.  tā kā saskaņā ar direktīvas 20. pantu Komisijai ir pienākums ik pēc trim gadiem nākt klajā ar īstenošanas ziņojumu par direktīvas darbību; tā kā Komisijai būtu pastāvīgi jānovērtē un regulāri jāsniedz informācija par pacientu plūsmām, pacientu mobilitātes administratīvajiem, sociālajiem un finansiālajiem aspektiem un ERT un valstu kontaktpunktu darbību;

I.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 21. septembra ziņojumu par to, kā darbojas direktīva, pacientiem joprojām ir sarežģīti noskaidrot, kā viņi var izmantot savas tiesības pārrobežu veselības aprūpē; tā kā jāvieš papildu skaidrība un pārredzamība attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem saskaņā darbojas veselības aprūpes sniedzēji, lai nodrošinātu pacientu drošu mobilitāti;

J.  tā kā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumā par e-veselību ir norādīts, ka veselības un aprūpes sistēmās ir vajadzīgas reformas un novatoriski risinājumi, lai tās kļūtu noturīgākas, pieejamākas un efektīvākas; tā kā tādēļ būtu jāpastiprina jaunu tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošana, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ilgtspēju;

K.  tā kā šī direktīva nodrošina skaidru juridisko pamatu Eiropas sadarbībai un sadarbībai attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu, e-veselību, retajām slimībām un veselības aprūpes pakalpojumu un produktu drošuma un kvalitātes standartiem;

L.  tā kā ES iedzīvotājiem ir tiesības uz piekļuvi specializētai aprūpei savā dalībvalstī; tā kā ļoti lēni pieaug to pacientu skaits, kas izmanto savas direktīvā noteiktās tiesības uz pārrobežu aprūpi, tostarp profilaktiskiem medicīniskiem testiem, diagnostikas pakalpojumiem un veselības pārbaudēm;

M.  tā kā direktīva neattiecas uz vakcinācijas programmām, lai arī tās tiek uzskatītas par vienu no efektīvākajiem ES politikas virzieniem, un ņemot vērā to, ka noteiktās dalībvalstīs cilvēkiem ir grūtības piekļūt šīm programmām;

N.  tā kā ne visas dalībvalstis spēja sniegt datus vai informāciju par pacientiem, kas dodas uz ārvalstīm, un tā kā datu vākšana dažādās dalībvalstīs ne vienmēr ir salīdzināma;

O.  tā kā 83 % cilvēku, kas tika aptaujāti nesenā Komisijas rīkotā apspriešanā, atbalstīja medicīnisku datu izpaušanu nolūkā veikt pētījumus un uzlabot pacientu veselības stāvokli(13); tā kā no digitālā skatpunkta jebkādai turpmākai veselības sistēmu integrēšanai ir jāgarantē, ka veselības sistēmas un pacienti ir attiecīgās informācijas galīgie īpašnieki un pārvaldītāji, lai pacientiem garantētu taisnīgumu, ilgtspēju un drošību;

P.  tā kā pacientu mobilitāte ES, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, joprojām ir salīdzinoši zema, un tā nav finansiāli būtiski ietekmējusi valstu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju;

Q.  tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpei, kas vajadzīga cilvēkiem, un lai nodrošinātu, ka tiek atlīdzinātas visas attiecīgās izmaksas; tā kā dalībvalstu veselības aprūpes dienesti ir atbildīgi par to, lai noteiktu kritērijus, kas ļauj iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī; tā kā joprojām ir daudz dalībvalstu, kuru veselības aprūpes sistēmās pacienti saskaras ar ievērojamiem sarežģījumiem; tā kā administratīvais slogs varētu izraisīt izmaksu atlīdzināšanas kavēšanos; tā kā šī situācija tikai padziļina pakalpojumu pieejamības sadrumstalotību, un tādēļ tā būtu jāuzlabo, nodrošinot koordināciju starp dalībvalstīm;

R.  tā kā Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) reglamentē regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un tās īstenošana dalībvalstīs būtiski atšķiras; tā kā EVAK vienota īstenošana un labāka koordinācija starp dalībvalstīm ir būtiska, lai samazinātu pastāvošo administratīvo slogu un garantētu ātru un nediskriminējošu izmaksu atlīdzināšanu pacientiem, vienlaikus garantējot ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvību;

S.  tā kā, izmantojot receptes dažādās dalībvalstīs, pacienti joprojām saskaras ar praktiskiem un juridiskiem sarežģījumiem;

T.  tā kā VKP uzdevums ir nodrošināt, ka pacienti saņem pareizu informāciju, lai varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu;

U.  tā kā sabiedrība vēl nav pietiekami informēta par VKP, kas ietekmē to efektivitāti; tā kā VKP efektivitāte un ietekme ir atkarīga no atbalsta, ko tie saņem gan no ES, gan no dalībvalstīm, un tā ir atkarīga arī no saziņas kanāliem, labākās prakses un informācijas, tostarp kontaktinformācijas, apmaiņas, un no pamatnostādnēm attiecībā uz pacientu nosūtījumiem;

V.  tā kā gan kvalitātes, gan kvantitātes izteiksmē pastāv lielas atšķirības starp dažādiem VKP attiecībā uz darbību, pieejamību, redzamību un resursu piešķiršanu;

W.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2015. gada maija aptauju(14) pacienti nav pietiekami informēti par savām tiesībām uz pārrobežu aprūpi, un par to labi informēti ir mazāk nekā 20 % iedzīvotāju;

X.  tā kā pārrobežu veselības aprūpe būs efektīva tikai tad, ja pacienti, aprūpētāji, veselības aprūpes speciālisti un citas ieinteresētās personas būs labi par to informētas un ja noteikumi, kas to reglamentē, būs viegli un vispārēji pieejami;

Y.  tā kā pacienti, aprūpētāji un veselības aprūpes speciālisti joprojām saskaras ar lielu informācijas trūkumu attiecībā uz pacientu tiesībām kopumā un jo īpaši tām pacientu tiesībām, kas ir noteiktas šajā direktīvā;

Z.  tā kā veselības aprūpes speciālisti saskaras ar dažām ārkārtīgi sensitīvām pacientu problēmām, par kurām ir skaidri un saprotami jākomunicē; tā kā valodas barjera varētu kavēt informācijas nodošanu starp veselības aprūpes speciālistiem un viņu pacientiem;

AA.  tā kā vairākās dalībvalstīs ir ievērojami jāuzlabo un jāvienkāršo izmaksu atlīdzināšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz receptēm, zālēm retu slimību ārstēšanai, zālēm, kurās izmantoti farmaceitiski savienojumi, un turpmāko terapiju un procedūrām;

AB.  tā kā sešām dalībvalstīm un Norvēģijai pašlaik nav izveidotas iepriekšējas atļaujas sistēmas, kas pacientiem dod tiesības brīvi izvēlēties un samazināt administratīvo slogu;

AC.  tā kā ir noslēgti vairāki divpusēji nolīgumi starp kaimiņos esošām dalībvalstīm un reģioniem, un šos līgumus varētu izmantot par pamatu izcilai paraugpraksei, lai turpinātu attīstīt ES mēroga pārrobežu veselības aprūpi,

Īstenošana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pasākumus, lai novērtētu, vai dalībvalstis direktīvu ir transponējušas pareizi;

2.  atzīmē priekšrocības, ko sniedz direktīva, precizējot noteikumus par pārrobežu veselības aprūpi, nodrošinot piekļuvi drošai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei ES, kā arī nodrošinot pacientu mobilitāti saskaņā ar Tiesas judikatūru; pauž nožēlu par to, ka daudzas dalībvalstis nav efektīvi īstenojušas pacientu tiesību garantēšanas prasības; tāpēc mudina dalībvalstis nodrošināt šo prasību pareizu īstenošanu, garantējot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kas palīdz uzlabot iedzīvotāju veselību, vienlaikus ievērojot principu par personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū;

3.  aicina Komisiju turpināt trīsgadu novērtējuma ziņojumus par direktīvas darbību un attiecīgi iesniegt tos Parlamentam un Padomei; uzsver, ka statistikas nolūkos ir svarīgi vākt informāciju par pacientiem, kas dodas uz ārvalstīm, lai saņemtu ārstēšanu, un analizēt iemeslus, kādēļ pacienti dodas uz citām valstīm; turklāt aicina Komisiju, ja tas ir iespējams, katru gadu publicēt informāciju par to, kādus pakalpojumus sniegusi un cik lielas kopējās summas katra dalībvalsts atlīdzinājusi, nodrošinot pārrobežu veselības aprūpi;

4.  aicina Komisiju savā novērtējumā par direktīvas īstenošanas izmaksu efektivitāti ņemt vērā pacientu dzīves un aprūpes rezultātu kvalitāti;

5.  atgādina dalībvalstīm par to apņemšanos sniegt Komisijai palīdzību un visu nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu veikt novērtējumu un sagatavot minētos ziņojumus;

6.  aicina Komisiju izstrādāt īstenošanas pamatnostādnes, jo īpaši tajā jomās, kurās direktīva un regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu mijiedarbojas, un šajā saistībā nodrošināt labāku koordināciju starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas pārstāv iestādes;

7.  uzsver, ka dalībvalstīm direktīva būtu jātransponē pareizi, lai pacientiem nodrošinātu augstas kvalitātes un pieejamu pārrobežu aprūpi, pilnībā ievērojot tiesību aktos noteiktos īstenošanas termiņus; atzīst, ka var veikt konkrētus uzlabojumus attiecībā uz piekļuvi recepšu zālēm un ārstēšanas nepārtrauktību; aicina Komisiju izvērtēt iespēju paplašināt direktīvas darbības jomu, tajā iekļaujot arī vakcinācijas programmas;

8.  ar gandarījumu norāda, ka tādām iniciatīvām kā EVAK ir pozitīva ietekme, — EVAK tiek izsniegta bez maksas un ļauj ikvienai personai, kura ir apdrošināta vai apdrošināta saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu, saņemt medicīnisko aprūpi citā dalībvalstī bez maksas vai par samazinātu samaksu; uzsver, cik svarīga ir sekmīga sadarbība starp iestādēm, lai izvairītos no EVAK nepareizas izmantošanas;

9.  uzsver vajadzību nodrošināt skaidrību un pārredzamību attiecībā uz nosacījumiem ar kādiem veselības aprūpes sniedzēji darbojas; uzsver, ka nolūkā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pacientu aizsardzību veselības aprūpes sniedzējiem un speciālistiem ir jābūt profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kā noteikts direktīvā un Direktīvā 2005/36/EK;

Finansējums

10.  norāda, ka par pārrobežu veselības aprūpes finansējumu atbildīgas ir dalībvalstis, kas atlīdzina izmaksas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem; turklāt norāda, ka Komisija atbalsta direktīvas IV nodaļā minēto sadarbību, izmantojot veselības programmas;

11.  šajā saistībā pauž nopietnas bažas par ierosinājumu samazināt veselības programmas finansējumu; atkārtoti aicina veselības programmu atjaunot kā stabilu atsevišķu programmu ar lielāku finansējumu nākamajā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS), lai īstenotu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) sabiedrības veselības, veselības aprūpes sistēmu un ar vidi saistītu veselības problēmu jomā un nodrošinātu vērienīgu veselības politiku, koncentrējoties uz pārrobežu problēmām, jo īpaši ievērojami pastiprinot ES kopīgos centienus saistībā ar cīņu pret vēzi, hronisku un retu slimību, tostarp ģenētisku un pandēmisku slimību un retu vēža veidu, profilaksi, agrīnu diagnosticēšanu un uzraudzību, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu un vieglākas piekļuves nodrošināšanu pārrobežu veselības aprūpei;

12.  uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas strukturālo un investīciju fondiem veselības jomā un Eiropas Reģionālās attīstības fondam, tostarp Interreg programmai, ir liela nozīme veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā un tādas nevienlīdzības mazināšanā, kura veselības jomā pastāv starp dažādu dalībvalstu reģioniem un sabiedrības grupām; prasa strukturālos un kohēzijas fondus izmantot arī, lai nākamajā DFS uzlabotu un sekmētu pārrobežu veselības aprūpi;

Pacientu mobilitāte

13.  norāda, ka ir četri iemesli, kāpēc pacientu mobilitāte ir zema: i) dažas dalībvalstis krietni kavējās ar šīs direktīvas īstenošanu; ii) iedzīvotāju informētība par viņu vispārējām tiesībām uz izmaksu atlīdzināšanu ir ārkārtīgi zema; iii) dažas dalībvalstis ir radījušas konkrētus šķēršļus, kas ierobežo pārrobežu veselības aprūpi, piemēram, administratīvus šķēršļus; un iv) trūkst informācijas par pacientiem, kas saskaņā ar direktīvu vēlas saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī, vai šī informācija ir nepilnīga;

14.  norāda, ka atsevišķas iepriekšējas atļaujas sistēmas šķiet nepamatoti apgrūtinošas un/vai ierobežojošas attiecībā uz gadā iesniegto pieteikumu skaitu; aicina Komisiju turpināt strukturētus dialogus ar dalībvalstīm, nodrošinot lielāku skaidrību attiecībā uz prasībām par iepriekšēju atļauju piešķiršanu un saistītajiem izmaksu atlīdzināšanas nosacījumiem;

15.  prasa Komisijai izstrādāt dalībvalstīm paredzētas pamatnostādnes, lai iepriekšējas atļaujas sistēmas izveides gadījumā cilvēki varētu salīdzināt ārvalstīs pieejamo ārstēšanu ar ārstēšanu, kas ir pieejama viņu dalībvalstī, kā vadošo principu nosakot izmaksu efektivitāti pacientiem;

16.  atgādina dalībvalstīm, ka visiem šīs direktīvas piemērošanas ierobežojumiem, piemēram, iepriekšējas atļaujas prasībām vai izmaksu atlīdzināšanas ierobežojumiem, vajadzētu būt vajadzīgiem un samērīgiem, tiem nebūtu jāizraisa patvaļīga vai sociāla diskriminācija, un tie nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu brīvai apritei, kā arī uzlikt pārmērīgu slogu valstu veselības aprūpes sistēmām; aicina dalībvalstis ņemt vērā grūtības, ar kurām saskaras pacienti ar zemiem ienākumiem, kuriem par pārrobežu ārstēšanu ir jāsamaksā iepriekš; norāda, ka iepriekšējas atļaujas sistēmas ir paredzētas, lai dalībvalsts varētu veikt plānošanu un aizsargāt pacientus no ārstēšanas veidiem, kas rada nopietnas un konkrētas bažas par aprūpes kvalitāti vai drošību;

17.  ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs apdrošināšanas uzņēmumi ir īstenojuši patvaļīgu diskrimināciju vai radījuši nepamatotus šķēršļus pacientu pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu brīvai apritei, tā radot nelabvēlīgu finansiālo ietekmi uz pacientiem;

18.  mudina dalībvalstis paziņot Komisijai par jebkuru lēmumu ieviest ierobežojumus attiecībā uz izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar direktīvas 7. panta 9. punktu, sniedzot iemeslus šāda lēmuma pieņemšanai;

19.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis par pārrobežu veselības aprūpi, ko sniedz privātie vai ar līgumu nesaistīti veselības aprūpes sniedzēji to teritorijā, reizēm piešķir zemāku izmaksu atlīdzinājuma līmeni nekā par pārrobežu veselības aprūpi, ko sniedz valsts vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem noslēgts līgums; uzskata, ka privātajai veselības aprūpei būtu garantēti jāsaņem tāds pats izmaksu atlīdzinājuma līmenis kā valsts veselības aprūpei ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aprūpes kvalitāte un drošība;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai novērtētu, atjaunotu un vienkāršotu izmaksu atlīdzināšanas procedūras pacientiem, kuri saņem pārrobežu aprūpi, tostarp precizējot turpmākās aprūpes un procedūru izmaksu atlīdzināšanu, un izveidot vienas pieturas darījumu birojus, kas veiktu koordinēšanu un par kuriem atbildētu attiecīgie veselības aprūpes apdrošinātāji;

21.  pauž nožēlu par to, ka direktīvas piemērošana attiecībā uz telemedicīnu jeb veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti no attāluma, ir radījusi zināmu neskaidrību par izmaksu atlīdzināšanas shēmām, jo dažas dalībvalstis atlīdzina izmaksas par vispārējās vai specializētas aprūpes ārsta konsultāciju no attāluma, bet citas to nedara; aicina Komisiju atbalstīt izmaksu atlīdzināšanas noteikumu ieviešanu saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu, lai tie attiecīgā gadījumā tiktu piemēroti arī telemedicīnai; mudina dalībvalstis pielāgot savu pieeju tā, lai tajā tiktu paredzēta telemedicīnas izmaksu atlīdzināšana;

Pierobežas reģioni

22.  mudina dalībvalstis un pierobežas reģionus efektīvi un finansiāli ilgtspējīgi padziļināt pārrobežu veselības aprūpes sadarbību, tostarp nodrošinot pieejamu, pietiekamu un saprotamu informāciju, lai pacientiem nodrošinātu vislabāko iespējamo aprūpi; aicina Komisiju atbalstīt un stimulēt strukturālu apmaiņu ar labāko praksi pierobežas reģionos; mudina dalībvalstis izmantot šo labāko praksi, lai cita starpā uzlabotu veselības aprūpi citos reģionos;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot kohēziju starp pierobežas reģioniem, novēršot dažus juridiskos un administratīvos šķēršļus, ar kuriem tie saskaras, izveidojot ES pārrobežu mehānismu;

Informācija pacientiem

24.  atgādina par VKP būtisko nozīmi, jo tie sniedz informāciju pacientiem un palīdz viņiem pieņemt informācijā balstītus lēmumus par veselības aprūpes saņemšanu citās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt ieguldīt pieejamu un skaidri redzamu VKP un pacientiem paredzētu e-veselības platformu attīstībā un veicināšanā, un šiem VKP un platformām būtu pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem jāsniedz lietotājdraudzīga, digitāli pieejama un ikvienam pieejama informācija vairākās valodās;

25.  iesaka Komisijai sadarbībā ar pacientu organizācijām izstrādāt pamatnostādnes par VKP darbību, kas papildus atvieglotu un būtiski uzlabotu veidus, kā tie sistemātiski apmainās ar informāciju un praksi, šajās pamatnostādnēs iekļaujot saskaņotas, vienkāršotas un pacientiem ērtas procedūras, veidlapas un rokasgrāmatas, un izveidot saikni starp VKP un dalībvalstīs pieejamajiem informācijas un zināšanu avotiem;

26.  aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu VKP, lai tie varētu izstrādāt visaptverošu informāciju, un aicina Komisiju pastiprināt sadarbību starp VKP visā Savienībā;

27.  uzsver, ka e-veselība var uzlabot pacientu piekļuvi informācijai par pārrobežu aprūpes iespējām un viņu tiesībām, kas ir paredzētas direktīvā;

28.  aicina dalībvalstis mudināt veselības aprūpes sniedzējus un slimnīcas iepriekš sniegt pacientiem precīzas un aktuālas aplēses par ārvalstīs paredzētās ārstēšanas izmaksām, tostarp zāļu, konsultāciju un diennakts uzturēšanās izmaksām un papildu maksām;

29.  aicina Komisiju valstu ekspertu vajadzībām un informācijas kampaņu veidā precizēt pašreizējās tiesiskās situācijas sarežģītību, kas izriet no mijiedarbības starp direktīvu un regulu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu;

30.  aicina Komisiju sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, VKP, ERT, pacientu organizācijām un veselības aprūpes speciālistu tīkliem organizēt visaptverošas publiskas informatīvās kampaņas, tostarp izmantojot jaunas digitālas iespējas, un tām būtu jāveicina sabiedrības informētība par pacientu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu;

31.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstīs padarīt viegli pieejamu informāciju par procedūrām, kas ļauj pacientiem iesniegt sūdzības gadījumos, kad viņu tiesības saskaņā ar direktīvu nav tikušas ievērotas vai pat ir pārkāptas;

32.  iesaka Komisijai izstrādāt pamatnostādnes par informācijas veidu, kas VKP būtu jāsniedz, jo īpaši sarakstu ar ārstēšanas veidiem, kuriem nav nepieciešama iepriekšēja atļauja, un informāciju par izmantotajiem kritērijiem un spēkā esošajām procedūrām;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt, vai ir nepieciešams apzināt iemeslus, kādēļ piešķirt piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei, tā, lai tiktu garantēta personu pārvietošanās brīvība, bet veselības aprūpe nebūtu pašmērķis, ciktāl veselības sistēmas organizēšana ir valsts kompetencē;

34.  mudina Komisiju veicināt ciešāku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm kopumā, ne tikai ar VKP starpniecību, un turpināt novērtēt priekšrocības, ko sniedz pašreizējās sadarbības iniciatīvas, jo īpaši pārrobežu reģionos, garantējot iedzīvotājiem drošu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpi;

Retās slimības, reti vēža veidi un Eiropas references tīkli (ERT)

35.  uzsver, cik svarīga ir ES mēroga sadarbība, lai nodrošinātu zināšanu, informācijas un resursu efektīvu apkopošanu reto un hronisko slimību, tostarp retu vēža veidu, efektīvai apkarošanai visā ES; šajā saistībā mudina Komisiju atbalstīt specializētu reto slimību centru izveidi ES, kas būtu pilnīgi jāintegrē ERT;

36.  iesaka balstīties uz jau veiktajiem pasākumiem, lai palielinātu sabiedrības informētību un izpratni par retajām slimībām un retiem vēža veidiem un palielinātu finansējumu pētniecībai un izstrādei; prasa Komisijai pacientiem ar retām slimībām turpmāk garantēt piekļuvi informācijai, zālēm un ārstēšanai visā ES un censties uzlabot piekļuvi agrīnai un precīzai diagnozes noteikšanai; mudina Komisiju risināt to, ka ir zems reto slimību reģistrācijas rādītājs, un turpmāk izstrādāt un veicināt kopējus standartus attiecībā uz datu koplietošanu un apmaiņu reto slimību reģistros;

37.  uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski uzlabot pacientu atbilstības modeļus, kuru pamatā vajadzētu būt visuzticamākajiem konstatējumiem no metaanalīzēm un plaša mēroga empīriskiem pētījumiem, un tiem būtu jāatspoguļo medicīniskās prakses realitāte un jāpiedāvā ieteikumi, kā panākt to, ka pacienti rūpīgāk ievēro ārstēšanas norādījumus, jo īpaši attiecībā uz hronisku slimību uzraudzību, kas ir būtisks veselības aprūpes sistēmu ietekmes un efektivitātes rādītājs;

38.  uzsver veselības aprūpes speciālistu ES mēroga mobilitātes nozīmi un tās sniegto pievienoto vērtību gan viņu izglītības iegūšanas, gan profesionālās karjeras laikā un uzsver viņu īpašo lomu zināšanu un zinātības uzlabošanā attiecībā uz retām slimībām;

39.  ierosina, ka Komisijai būtu jāatver jauns uzaicinājums izstrādāt jaunus ERT, un tai būtu jāturpina atbalstīt ERT modeļa izstrādi un izvēršanu, lai attiecībā uz zinātību pārvarētu ģeogrāfiskās atšķirības un nepilnības; tomēr uzsver, ka ERT izvēršana nedrīkst apdraudēt pastāvošo ERT darbību to sākumposmā;

40.  pauž nožēlu par neskaidrībām, kas saistītas ar ERT darbības principiem un to mijiedarbību ar valstu veselības aprūpes sistēmām un citām ES programmām; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis un ERT, nosakot skaidrus un pārredzamus noteikumus attiecībā uz pacientu nosūtījumiem, un panākt vienošanos par atbalsta veidiem, ko dalībvalstis sniedz ERT;

41.  mudina Komisiju, izmantojot Eiropas kopīgo programmu reto slimību jomā, īstenot rīcības plānu ERT un pacientu tīklu, kas atbalsta ERT, turpmākai attīstībai un finansēšanai; mudina dalībvalstis atbalstīt veselības aprūpes projektus ERT ietvaros un integrēt ERT savās veselības aprūpes sistēmās, pielāgojot valsts tiesisko regulējumu un iekļaujot ERT valsts plānos attiecībā uz retajām slimībām un vēzi;

(E-)recepšu savstarpēja atzīšana

42.  pauž nožēlu par grūtībām, ar kurām saskaras pacienti, jo īpaši pierobežas apgabalos, saistībā ar piekļuvi zālēm un to izmaksu atlīdzināšanu citās dalībvalstīs, ņemot vērā atšķirīgo pieejamību un atšķirīgos administratīvos noteikumus ES dalībvalstīs; aicina dalībvalstis un to attiecīgās veselības iestādes risināt juridiskās un praktiskās problēmas, kas kavē recepšu savstarpēju atzīšanu visā ES, un mudina Komisiju šajā saistībā sniegt atbalstu;

43.  pauž nožēlu par grūtībām, ar kurām saskaras pacienti saistībā ar piekļuvi zālēm un to izmaksu atlīdzināšanu citās dalībvalstīs, ņemot vērā atšķirīgo pieejamību un atšķirīgos noteikumus ES dalībvalstīs;

44.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, lai sistemātiski mazinātu pārmērīgi augstās zāļu cenas un šo cenu lielās atšķirības dažādās dalībvalstīs;

45.  aicina Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs pieņem un atlīdzina izmaksas par receptēm, kuras izrakstījuši ar ERN saistīti ekspertīzes centri;

46.  atzinīgi vērtē atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) kā daļu no centieniem sekmīgi attīstīt pašreizējos izmēģinājuma projektus attiecībā uz e-recepšu un pacientu informācijas kopsavilkumu apmaiņu un pavērt ceļu citām dalībvalstīm pievienoties līdz 2020. gadam; uzstāj, ka šis atbalsts būtu jāturpina nākamajā DFS;

E-veselība

47.  atzīst, ka e-veselība, samazinot noteiktas izmaksas, var palīdzēt nodrošināt, ka veselības aprūpes sistēmas ir ilgtspējīgas un ka tā var būt svarīga daļa no ES reakcijas uz veselības aprūpes problēmām mūsdienās; uzsver, ka e-veselības sadarbspējai vajadzētu būt prioritātei, lai uzlabotu kopējo pacientu reģistru un aprūpes nepārtrauktību, vienlaikus garantējot pacientu privātumu; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai visiem pacientiem, tostarp veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, tiktu nodrošināta vienkārša piekļuve aprūpei; šajā sakarībā iesaka dalībvalstīm veikt pasākumus, lai ieguldītu iedzīvotāju digitālās pratības uzlabošanā un izvērstu jaunus risinājumus saistībā ar sabiedrības novecošanu, vienlaikus izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka digitalizācija neveicina atstumtību;

48.  atzinīgi vērtē ES mēroga e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras (eHDSI) izveidi, kas veicinās veselības datu, jo īpaši e-recepšu un pacientu informācijas kopsavilkumu, pārrobežu apmaiņu;

49.  aicina dalībvalstis ātri rīkoties, lai savas veselības sistēmas savienotu ar eHDSI, izmantojot tam īpaši paredzētu NKP e-veselības jomā, un aicina Komisiju veicināt šo procesu;

50.  aicina Komisiju prioritārā kārtā dalībvalstīs risināt digitālās vajadzības veselības jomā; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu ilgtspējīgu finanšu resursu piešķiršanai tam, lai nodrošinātu spēcīgas valstu digitālās stratēģijas veselības jomā un ES līmenī izveidotu kopēju rīcības sistēmu, tā novēršot pasākumu dublēšanos un nodrošinot labākās prakses apmaiņu nolūkā veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu dalībvalstīs;

51.  aicina dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt sadarbību starp valstu veselības iestādēm visā Eiropā, lai e-veselības datus un personu medicīnisko dokumentāciju savienotu ar e-recepšu rīkiem, tādējādi ļaujot veselības aprūpes speciālistiem sniegt pacientiem personalizētu un informācijā balstītu aprūpi un veicinot sadarbību starp ārstiem, vienlaikus šajā saistībā pilnīgi ievērojot ES tiesību aktus datu aizsardzības jomā; aicina Komisiju rīkoties, lai veicinātu šādus centienus;

52.  aicina dalībvalstis ātri īstenot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), lai aizsargātu pacientu datus, kas tiek izmantoti e-veselības lietojumprogrammās, un uzsver, cik svarīgi — jo īpaši veselības jomā — ir uzraudzīt Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū(15) īstenošanu; uzsver, ka ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem piekļūt saviem veselības datiem un izmantot tos saskaņā ar VDAR noteiktajiem principiem;

Brexit

53.  aicina Komisiju panākt stabilu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti par veselību, kas būtu spēkā pēc Brexit, pievēršot īpašu uzmanību pārrobežu pacientu tiesībām un ERT darbībai;

54.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas nodomu veikt revīziju par direktīvas īstenošanas efektivitāti un jo īpaši pārbaudīt Komisijas veikto šīs īstenošanas uzraudzību un pārraudzību, līdz šim sasniegtos rezultātus pārrobežu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā un ES finansējuma sistēmas efektivitāti attiecībā uz finansētajām darbībām;

55.  aicina dalībvalstis pareizi un pilnīgā sadarbībā ar Komisiju pienācīgi īstenot visus direktīvas noteikumus;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.
(2) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(4) OV C 202, 8.7.2011., 10. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008), OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam), OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.
(8) https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/cross_border_care/docs/2016_msdata_en.pdf.
(9) OV L 344, 28.12.2011., 48. lpp.
(10) OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.
(11) https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/BP_CBH/BP_Cross-border_healthcare_EN.pdf.
(12) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
(13) Komisijas 2018. gada kopsavilkuma ziņojums par tās apspriešanu "Transformation Health and Care in the Digital Single Market" https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/2018_consultation_dsm_en.pdf.
(14) Eirobarometra speciālaptauja Nr. 425: Patients’ rights in cross-border healthcare in the European Union (Pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībā).
(15) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika