Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām(1), 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā(2) un 2018. gada 8. februāra rezolūciju par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), 2018. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2018)0153) un pārskatīto indikatīvo stratēģijas dokumentu Turcijai (2014-2020), ko pieņēma 2018. gada augustā,

–  ņemot vērā prezidentvalsts 2016. gada 13. decembra secinājumus, Padomes 2018. gada 26. jūnija secinājumus un iepriekšējos attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai un faktu, ka — tāpat kā visu pievienošanās valstu gadījumā — Turcijas iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku („pievienošanās partnerība”)(4), un iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par pievienošanās partnerību,

–  ņemot vērā 2015. gada 29. novembra kopīgo paziņojumu pēc ES un Turcijas augstākā līmeņa sanāksmes un ES un Turcijas rīcības plānu,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju, kurā noteikts, ka atzīšana no visu dalībvalstu puses ir nepieciešams pievienošanās procesa komponents, un to, ka Turcijai ir pilnībā jāīsteno Ankaras nolīguma papildu protokols attiecībā uz visām dalībvalstīm, bez ierobežojumiem un diskriminācijas atceļot visus šķēršļus brīvai preču apritei,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses, un Turcijas pienākumu īstenot visus ECT spriedumus,

–  tā kā Turcija organizācijas „Reportieri bez robežām” publicētajā pasaules preses brīvības indeksā 180 valstu vidū ieņem 157. vietu;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes rezolūciju 1625(2008) par grieķu pareizticīgo iedzīvotāju īpašuma un mantojuma tiesībām un viņu nodibinājumiem Gekčeadas (Imrozas) un Bozdžaadas (Tenedas) salā,

–  ņemot vērā 2014. gada 13. novembra rezolūciju par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā(5), un 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus, īpaši 2017. gada 10. un 11. marta atzinumu par tiem grozījumiem konstitūcijā, par kuriem ir jārīko nacionāls referendums, atzinumu par pasākumiem, kuri paredzēti nesenajos ārkārtas dekrētlikumos attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un uz krimināllietu miertiesnešu pienākumiem, kompetencēm un darbību, 2017. gada 6. un 7. oktobra atzinumu par dekrētlikuma Nr. 674. noteikumiem, kas attiecas uz vietējās demokrātijas īstenošanu, 2016. gada 9. un 10. decembra atzinumu par ārkārtas dekrētlikumiem Nr. 667–676, kuri tika pieņemti pēc 2016. gada 15. jūlija neveiksmīgā valsts apvērsuma, un 2016. gada 14. un 15. oktobrī pieņemto atzinumu par konstitūcijas 83. panta otrā punkta darbības apturēšanu, galveno uzmanību vēršot uz parlamentāro neaizskaramību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2016. gada 26. jūlija paziņojumu par pasākumiem, kas veikti, īstenojot ārkārtas stāvokli Turcijā,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR vajadzību novērtēšanas misijas konstatējumus un secinājumus par prezidenta un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām 2018. gada 24. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2017. gada 25. aprīlī pieņemto 2156. rezolūciju „Demokrātisko iestāžu darbība Turcijā”, kuras rezultātā no jauna tika atvērta novērošanas procedūra,

–  ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 2. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Pirmais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā” COM(2017)0130), Komisijas 2018. gada 14. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Otrais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā” (COM(2018)0091) un Komisijas 2017. gada 2. marta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Piektais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu” (COM(2017)0204),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra ieteikumu Padomes lēmumam, ar kuru sniedz atļauju sarunu sākšanai ar Turciju par nolīgumu attiecībā uz divpusējo preferenciālo tirdzniecības attiecību paplašināšanu un muitas savienības modernizēšanu, kā arī Padomes 2018. gada 26. jūnija secinājumus, kuros noteikts, ka nav paredzēts turpināt darbu virzībā uz ES un Turcijas muitas savienības modernizēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. marta īpašo ziņojumu “ES pirmspievienošanās palīdzība Turcijai: līdz šim gūti tikai ierobežoti rezultāti”,

–  ņemot vērā budžeta plānus 2019. gadam, saskaņā ar kuriem IPA II finansējums Turcijai tiks samazināts par 146,7 miljoniem, pamatojoties uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma situāciju Turcijā,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumu par ārkārtas stāvokļa ietekmi uz cilvēktiesībām Turcijā, tostarp arī 2018. gada marta papildinājumu par situāciju dienvidaustrumu reģionā,

–  ņemot vērā ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0091/2019),

A.  tā kā ES un Turcijas Apvienotā parlamentārā komiteja (APK) 2018. gada 28. aprīlī Briselē noturēja ilgi gaidīto 77. sanāksmi — pēc trīs gadu pārtraukuma parlamentu attiecībās,

B.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) sniegto informāciju Turcija ir uzņēmusi pasaulē vislielāko bēgļu skaitu, kurā ir vairāk nekā 3 miljoni reģistrētu bēgļu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas,

C.  tā kā tiesiskuma un pamattiesību ievērošana, tostarp īpaši saistībā ar varas dalīšanu, demokrātiju, vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, cilvēktiesībām, minoritāšu tiesībām un reliģijas brīvību, pulcēšanās brīvību un miermīlīgas protestēšanas brīvību, cīņa pret korupciju un rasisma un pret neaizsargātām grupām vērstas diskriminācijas apkarošana ir būtiskas sarunu procesa sastāvdaļas,

D.  tā kā 2016. gada novembrī Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis uzsākt notiekošo pievienošanās sarunu ar Turciju pagaidu iesaldēšanu un apņēmās pārskatīt savu nostāju, tiklīdz Turcijā tiks atcelti nesamērīgie ārkārtas stāvokļa pasākumi,

E.  tā kā 2017. gada jūlijā Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar sarunu programmu nekavējoties oficiāli apturēt pievienošanās sarunas ar Turciju, ja konstitucionālo reformu pakete tiktu īstenota bez izmaiņām,

1.  norāda, ka ārkārtas stāvoklis, kas tika ieviests pēc 2016. gada valsts apvērsuma mēģinājuma, ir ticis pagarināts 7 reizes; atzinīgi vērtē 2018. gada 19. jūlija lēmumu atcelt ārkārtas stāvokli; tomēr pauž nožēlu par to, ka, pieņemot jaunus tiesību aktus, jo īpaši likumu Nr. 7145, tiek saglabātas daudzas pārmērīgas pilnvaras, kas prezidentam un izpildvarai piešķirtas ārkārtas stāvokļa dēļ un principā ļauj to turpināt ar visiem ierobežojumiem attiecībā uz brīvībām un pamata cilvēktiesībām; uzsver, ka līdz ar to tiek slāpēta jebkāda tā izbeigšanas pozitīvā ietekme; norāda, ka ieilgušais ārkārtas stāvoklis ir novedis pie tiesiskuma samazināšanās un cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās Turcijā, kam varētu būt ilgstoša ietekme uz valsts institucionālo un sociāli ekonomisko pamatstruktūru; izsaka bažas par to, ka policija un vietējā vara vēl joprojām izmanto daudzas no procedūrām, kas bija spēkā ārkārtas stāvokļa laikā; pauž bažas arī par nozīmīgo regresu vārda brīvības, biedrošanās un pulcēšanās brīvības, procesuālo tiesību un īpašumtiesību jomā;

2.  pauž dziļas bažas, ka pēc valsts apvērsuma mēģinājuma tika aizturēti vairāk nekā 150000 cilvēku un 78 000 ir apcietināti, pamatojoties uz apsūdzībām terorismā, un vairāk nekā 50 000 cilvēku joprojām atrodas apcietinājumā; pauž bažas par pārāk ilgo pirmstiesas apcietinājumu un tiesvedību, kā arī par to, ka vairākos gadījumos apsūdzība vēl nav izvirzīta, un par smagajiem apstākļiem, kas valda apcietinājumā; pauž arī bažas par plaši piekopto praksi anulēt pases aizturēto un aizdomās turēto personu radiniekiem un uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga procedūra un administratīva tiesiskā aizsardzība gadījumos, kad anulēšana nav pamatota; pauž īpašas bažas par to, ka ar šādiem arestiem, šķiet, arī notiek vēršanās pret leģitīmi paustiem disidentu, viņu vidū cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu vai opozīcijas pārstāvju, uzskatiem; ir ļoti nobažījies par ziņām par sliktu izturēšanos pret apcietinājumā esošajām personām un viņu spīdzināšanu, par ko ziņojušas vairākas cilvēktiesību organizācijas un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs; pauž nopietnas bažas par ziņojumiem, kuros teikts, ka ir plaši izplatīta ilgstoša ieslodzīšana vieninieku kamerās, kas kļūst par sava veida “otro sodu” ieslodzītajiem; brīdina par pretterorisma pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā leģitimizēt cilvēktiesību apspiešanu; mudina Turciju izmantot proporcionalitātes principu cīņā pret terorismu un nodrošināt, ka tās terorisma apkarošanas tiesību akti atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

3.  pauž nožēlu par Turcijas valdības rīcību pret Turcijas pilsoņiem trešās valstīs, tostarp par iebiedēšanu, cilvēku nolaupīšanu un slepeno novērošanu, kā arī par piekopto praksi, ka cilvēki tiek mudināti zvanīt uz uzticības tālruņiem, ziņojot valdībai par citiem pilsoņiem; pauž dziļas bažas par nelikumīgas nolaupīšanas operācijām un 101 Turcijas pilsoņu izdošanu, ko veica 18 valstīs, kā to apstiprina Turcijas iestāžu 2018. gada 16. jūlija paziņojums; mudina ES dalībvalstis apstrādāt visus no Turcijas saņemtos izdošanas pieprasījumus pārredzamā veidā, ievērojot juridiskās procedūras, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; atkārtoti uzsver, ka Interpola apcietināšanas orderi nevar ļaunprātīgi izmantot, lai vērstos pret Turcijas disidentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un personām, kas kritizē valdību, piemēram, pret bijušo Saharova balvas finālistu Can Dündar;

4.  norāda, ka kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir atbrīvoti no darba vairāk nekā 152 000 ierēdņu — viņu vidū skolotāji, ārsti, (miera) akadēmisko aprindu pārstāvji, advokāti, tiesneši un prokurori; norāda, ka 125 000 cilvēku vērsās Ārkārtas stāvokļa pasākumu izmeklēšanas komisijā (CoSEM), kuras uzdevums ir pārskatīt sūdzības un divu gadu laikā pieņemt lēmumu attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti ārkārtas stāvokļa un saistītu dekrētu gadījumā, un ka attiecībā uz 81 000 šo sūdzību joprojām tiek gaidīts lēmums; norāda uz to, ka ir ļoti zems to izskatīto prasību īpatsvars (7 %), kuru iznākums ir pozitīvs un rezultātā pieteikuma iesniedzēji ir atjaunoti amatā; pauž bažas par šīs komisijas pilnvaru šauro darbības jomu, tās neatkarības trūkumu un faktu, ka izmeklēšana notiek, pamatojoties tikai uz lietas materiālos ietvertajiem dokumentiem, bez attiecīgās personas līdzdalības; norāda, ka šīs atlaišanas ir ļoti smagi ietekmējušas attiecīgās personas un viņu ģimenes, tostarp ekonomiski, un ka rezultātā tām ir uzspiesta stigma sociālā un profesionālā aspektā, kura saglabāsies vēl ilgu laiku; aicina Turcijas valdību nodrošināt, ka visām personām ir tiesības uz taisnīgu tiesu un uz to, lai viņu lietas tiek pārskatītas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem neatkarīgā tiesā, kas var nodrošināt kompensāciju par materiālo un morālo kaitējumu, ko viņiem nodarījusi patvaļīgā atlaišana; aicina Turciju nodrošināt valsts cilvēktiesību un līdztiesības iestādes un ombuda iestādes darbības, strukturālo un finansiālo neatkarību, lai garantētu to spēju nodrošināt reālas pārskatīšanas un tiesiskās aizsardzības iespējas;

5.  pauž nopietnas bažas par ziņām, ka Turcijas izlūkošanas aģentūra izmanto Reliģisko lietu direktorātu (Diyanet) nolūkā vajāt Gülen kustībā iesaistītos opozīcijas līderus un citus oponentus, un mudina drošības dienestus ES un dalībvalstu līmenī izmeklēt šos nopietnos suverenitātes un sabiedriskās kārtības pārkāpumus;

6.  nosoda pieaugošo izpildvaras kontroli pār tiesnešu un prokuroru darbu un politisko iejaukšanos viņu darbā; uzsver — lai Turcija uzlabotu piekļuvi tieslietu sistēmai, palielinātu tās efektivitāti un labāk nodrošinātu tiesības uz tiesu saprātīgā laika posmā, ir nopietni jāreformē likumdošanas un tiesu varas jomas; uzsver, ka šīs reformas ir arī vajadzīgas, lai Turcija varētu pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; pauž satraukumu, ka vairāk nekā 4000 tiesnešu un prokuroru atlaišana apdraud tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti; turklāt uzskata, ka vairāk nekā 600 advokātu arestēšana rada šķēršļus tiesībām uz aizsardzību un pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu; arī nosoda tiesu iestāžu īstenotu cilvēktiesību advokātu vajāšanu un viņu aizturēšanu; aicina reformu darba grupu pārskatīt tiesu reformu stratēģiju un panākt, lai tā atbilstu ES un Eiropas Padomes standartiem; aicina Turciju nodrošināt visu ieinteresēto pušu un jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību visā tiesu reformas procesa gaitā; aicina Komisiju uzraudzīt, lai ES finansējums tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības amatpersonu apmācībai tiktu izmantots pareizi — to nevajadzētu izmantot represīvas rīcības leģitimizēšanai;

7.  ar bažām norāda, ka pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas ir dramatiski pieaudzis patvēruma pieteikuma skaits, ko iesnieguši Turcijas pilsoņi, kā rezultātā saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja datiem Turcija pašlaik ieņem piekto vietu to valstu starpā, no kurām saņemti patvēruma pieteikumi ES dalībvalstīs; uzsver, ka 2018. gada septembrī vairāk nekā 16 000 pieteikumu aizvien vēl gaidīja pirmās instances lēmumu;

8.  atgādina, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība, kas ir viena no ES pamatvērtībām un ikvienas demokrātijas stūrakmens; pauž nopietnas bažas par nesamērīgajiem un patvaļīgajiem pasākumiem, kas ierobežo vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un piekļuvi informācijai; pauž nosodījumu par vairāk nekā 160 plašsaziņas līdzekļu slēgšanu, daudzajiem žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku arestiem pēc apvērsuma mēģinājuma, piespriestajiem nepamatotajiem un nesamērīgajiem sodiem un vairāk nekā 114 000 tīmekļa vietņu, ieskaitot Vikipēdijas vietni, bloķēšanu Turcijā pēdējā gada laikā; vērš uzmanību uz ieviestajiem žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, kuri strādā pie kurdu jautājuma, tiesību ierobežojumiem; mudina Turciju prioritārā kārtā garantēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un nekavējoties atbrīvot un attaisnot visus nelikumīgi apcietinātos žurnālistus; aicina Turcijas varas iestādes īstenotu absolūtu neiecietību pret visiem incidentiem, kad pret žurnālistiem tikuši vērsti fiziski vai mutiski apvainojumi vai draudi, un ļaut atsākt darbu plašsaziņu līdzekļiem, kuri tika patvarīgi slēgti;

9.  pauž ievērojamas bažas par iespēju mazināšanos pilsoniskās sabiedrības darbībai un pamattiesību un brīvību veicināšanai; uzsver, ka ārkārtas stāvokļa laikā tika apcietināti ļoti daudzi aktīvisti, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, un tika atkārtoti aizliegtas demonstrācijas; aicina Turciju atbrīvot visus apcietinātos cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un citus, kuri tika aizturēti ar nepamatotām apsūdzībām, atsaukt minētās apsūdzības un ļaut viņiem turpināt darbu bez apdraudējuma vai šķēršļiem jebkādos apstākļos; aicina Turciju aizsargāt visu pilsoņu, ieskaitot etniskās, reliģiskās un seksuālās minoritātes, pamattiesības; atgādina, ka Turcijā pastāvošie tiesību akti par naida runu neatbilst ECT judikatūrai; aicina Turcijas valdību un parlamentu pieņemt tādu likumu attiecībā uz naida noziegumiem, kas varētu pasargāt visus minoritāšu pārstāvjus no fiziskiem un mutiskiem uzbrukumiem un atbilstu Kopenhāgenas kritērijiem pievienošanās valstīm attiecībā uz minoritāšu aizsardzību un cieņu pret tām; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt aizsardzību un atbalstu apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Turcijā, tostarp piešķirot ārkārtas dotācijas;

10.  nosoda Osman Kavala, kurš ir Turcijā ievērojams un cienīts pilsoniskās sabiedrības līderis, patvaļīgo aizturēšanu — viņš atrodas apcietinājumā jau vairāk nekā pusotru gadu; pauž sašutumu par nesen izvirzīto apsūdzību pret Osman Kavala un 15 citām personām, kuras gaida mūža ieslodzījums pastiprinātos apstākļos par „mēģinājumu gāzt valdību” saistībā ar viņu iespējamo lomu Gezi parka protestos 2013. gadā; prasa, lai viņi nekavējoties un bez nosacījumiem tiktu atbrīvoti, un prasa ES delegācijai Turcijā ļoti rūpīgi sekot līdzi viņu lietai; turklāt aicina Eiropas Parlamenta delegāciju apmeklēt lietas izskatīšanas procesu; nosoda 13 akadēmisko aprindu pārstāvju un aktīvistu aizturēšanu 2018. gada 16. novembrī saistībā ar Osman Kavala lietu; norāda, ka 12 no viņiem tika atbrīvoti pēc tam, kad viņi bija devuši liecības, un viena persona joprojām atrodas apcietinājumā; prasa atbrīvot šo personu, kamēr procedūra nav pabeigta, un prasa atcelt pārējām personām noteikto ceļošanas aizliegumu;

11.  pauž nopietnas bažas par to, ka netiek ievērota reliģijas brīvība, par diskrimināciju, kas vērsta pret reliģiskām minoritātēm, tostarp kristiešiem un alevītiem, un vardarbību, ko izdara reliģisku iemeslu dēļ; uzsver, ka baznīcas vēl joprojām saskaras ar problēmām jautājumos par kulta vietu izveidošanu vai telpu izmantošanas turpināšanu; aicina Turcijas iestādes turpināt svarīgās un būtiskās reformas domas, apziņas un reliģijas brīvības jomā, jo īpaši ļaut reliģiskajām kopienām iegūt juridiskas personas statusu, atļaut labdarības nodibinājumiem ievēlēt savu valdi, likvidēt visus aizliegumus attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu un pēctecību, ievērot attiecīgos ECT nolēmumus un Venēcijas komisijas ieteikumus, kā arī pilnīgi novērst jebkādu diskrimināciju un ierobežojumus saistībā ar reliģisko pārliecību; aicina Turciju ņemt vērā ekumēniskās patriarhijas īpašo būtību un nozīmi, kā arī atzīt tās juridiskas personas statusu; atgādina par nepieciešamību ļaut no jauna atvērt Halki teoloģisko semināru un novērst visus šķēršļus, kas traucētu tam pienācīgi darboties; prasa, lai tiktu publicēti vēlēšanu noteikumi nemusulmaņu nodibinājumiem; atzinīgi vērtē Turcijas valdības lēmumu atgriezt Mardinā 50 aramiešu baznīcas, klosterus un kapsētas un aicina Turcijas iestādes arī atgriezt attiecīgos zemesgabalus to likumīgajiem īpašniekiem; vērš uzmanību uz to, kā drošības pasākumi ietekmē iedzīvotājus Tur Abdin reģionā, un aicina Turciju nodrošināt, ka tiek saglabāta iedzīvotāju piekļuve izglītībai, saimnieciskajai darbībai un reliģiskajām vietām; mudina Turciju darīt visu iespējamo, lai nepieļautu, ka notiekošajā Ilisu aizsprosta projekta sagatavošanas darbā tiek iznīcināts aramiešu kultūras mantojums; aicina Turcijas iestādes nopietni rīkoties, lai apkarotu visas sabiedrībā novērojamās antisemītisma izpausmes;

12.  izsaka bažas par LGBTI personu cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši par atkārtotajiem Pride gājienu un citu tamlīdzīgu ar LGBTI saistītu pasākumu aizliegumiem visā valstī, kuri joprojām tiek noteikti, neraugoties uz ārkārtas stāvokļa atcelšanu, un aicina nekavējoties atcelt šos diskriminējošos aizliegumus; aicina Turciju veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu un sodītu naida runas un naida noziegumus, kas tiek vērsti pret nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, romiem un Sīrijas bēgļiem un patvēruma meklētājiem, un aicina turpināt centienus uzlabot viņu situāciju; aicina Turciju pilnībā īstenot romu integrācijas stratēģisko plānu 2016.–2021. gadam, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret tā saukto antičigānismu, garantēt romiem piekļuvi kvalitatīvam mājoklim par pieņemamu cenu, nodrošināt izglītības pieejamību un veikt pasākumus, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, apkarot segregāciju un palielināt nodarbinātības līmeni romu vidū; ar bažām norāda uz tā saukto “goda slepkavību” skaita pieaugumu; aicina Turciju saskaņot valsts tiesību aktus ar Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu; aicina Turciju nodrošināt pilnīgu vienlīdzību visiem pilsoņiem un risināt problēmas, ar kurām saskaras minoritāšu pārstāvji, jo īpaši attiecībā uz izglītību un īpašumtiesībām; atgādina, cik svarīgi ir pilnībā īstenot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju attiecībā uz Imrozas un Tenedas salu, un aicina Turciju palīdzēt repatriēties minoritāšu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties šajās salās; atzinīgi vērtē grieķu minoritātes skolas atvēršanu Imrozas salā, kas ir pozitīvs solis;

13.  pauž bažas par vardarbības pret sievietēm izplatību un smagumu Turcijas sabiedrībā, tostarp slepkavībām ģimenes goda vārdā, nelikumīgām bērnu laulībām un seksuālu vardarbību, kā arī par Turcijas iestāžu nevēlēšanos sodīt personas, kas vainojamas ar dzimumu saistītā vardarbībā; uzsver, ka 2018. gadā vardarbība ģimenē ir izraisījusi 440 sieviešu nāvi — tas nozīmē pieaugumu iepriekšējos gados — un ka kriminālprocess bieži vien ir ilgstošs un tiek kavēts; aicina Turcijas valdību pieņemt un īstenot pilnīgas neiecietības politiku šajā jautājumā;

14.  aicina Turcijas valdību ievērot un pilnībā pildīt juridiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies attiecībā uz kultūras mantojuma aizsardzību, un jo īpaši godprātīgi veikt tā grieķu, armēņu, asīriešu un citu kultūru atstātā mantojuma integrētu uzskaiti, kas tika iznīcināts vai izpostīts pagājušajā gadsimtā; šajā sakarībā iebilst pret jebkādiem ekstrēmiem uzskatiem, kas cenšas panākt vizuālas pārmaiņas vēsturiski reliģiskajam piemineklim Hagia Sophia un pārvērst to par mošeju; aicina Turciju ratificēt UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu; aicina Turciju sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, lai novērstu un apkarotu kultūras mantojuma kontrabandu un tā tīšu iznīcināšanu;

15.  pauž nopietnas bažas par situāciju Turcijas dienvidaustrumos un par norādēm uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, pārmērīgu spēka izmantošanu, spīdzināšanu un stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību, kā arī politisko līdzdalību dienvidaustrumos, jo īpaši pēc tam, kad 2015. gadā izjuka kurdu jautājuma atrisināšanas process, kā to dokumentējis ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs un cilvēktiesību aizstāvji Turcijā; atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Kurdistānas strādnieku partijas (PKK), kura kopš 2002. gada ir iekļauta ES teroristisko organizāciju sarakstā, atgriešanos pie vardarbības; uzsver, ka steidzami ir jāatjauno ticams politiskais process, lai tas novestu pie kurdu jautājuma miermīlīga atrisinājuma; aicina Turciju nekavējoties veikt izmeklēšanu saistībā ar visiem apgalvojumiem par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un slepkavībām un ļaut starptautiskajiem novērotājiem veikt neatkarīgu uzraudzību; pauž bažas par Turcijas valdības veikto vēsturiskā mantojuma objektu iznīcināšanu dienvidaustrumos, ieskaitot seno Sur cietoksni Dijarbakirā (kas bija iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā), un par to, ka tādējādi tiek apdraudēta kurdu identitātes un kultūras saglabāšana Turcijā;

16.  ar bažām atzīmē, ka ārkārtas stāvokļa laikā dienvidaustrumos tika atlaisti un/vai arestēti ļoti daudzi mēri un gubernatori un ka viņu aizstāšanai valdība ir iecēlusi pilnvarniekus; uzsver, ka tā rezultātā vietējā līmenī vairs nav demokrātiski pārstāvētas lielas Turcijas iedzīvotāju daļas intereses; uzskata, ka pašvaldību vēlēšanas, ko rīkos 2019. gada martā, ir jāuzskata par svarīgas iespējas nodrošināšanu pilnībā atjaunot tiešo demokrātisko pilnvaru principu;

17.  ar bažām norāda, ka ārkārtas stāvoklis un atsevišķi konstitucionālo reformu paketes noteikumi vēl vairāk ierobežoja Lielās nacionālās asamblejas spēju pildīt savu būtisko lomu nodrošināt demokrātisko kontroli un pārskatatbildību; ar lielām bažām norāda uz divu Republikāņu tautas partijas (CHP) locekļu apcietināšanu un to, kā tika īpaši atstumta Tautas demokrātiskā partija (HDP), daudzus no tās likumdevējiem arestējot, pamatojoties uz iespējamu atbalstu teroristu darbībām; aicina atbrīvot visus Lielās nacionālās asamblejas locekļus, kas aizturēti sakarā ar teiktajām runām un veiktajiem pasākumiem, veicot savu parlamentāro darbu; uzsver, ka Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai vajadzētu būt centrālajai institūcijai Turcijas demokrātiskajā sistēmā un vienlīdzīgi pārstāvēt visus pilsoņus; pauž nožēlu par augsto vēlēšanu slieksni, kas ierobežo patiesu politisko pārstāvību un neatspoguļo Turcijas plurālistisko sabiedrību;

18.  nosoda to, ka turpinās opozīcijas līdera un prezidenta amata kandidāta Selahattin Demirtaş apcietinājums; atzinīgi vērtē ECT spriedumu viņa lietā, ar kuru Turcijas varas iestādes tiek aicinātas nekavējoties viņu atbrīvot; uzsver, ka ECT spriedumā arī norādīja, ka S. Demirtaş aizturēšanas patiesais mērķis bija slāpēt plurālismu un ierobežot politisko debašu brīvību; nosoda Turcijas iestāžu nostāju pret šo spriedumu; cer, ka Komisija un dalībvalstis ļoti rūpīgi sekos līdzi šai lietai, un prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot S. Demirtaş;

19.  uzsver korupcijas apkarošanas nozīmi un vērš uzmanību uz 2018. gada ziņojumā par Turciju secināto, ka korupcija joprojām ir izplatīta daudzās jomās un joprojām ir nopietna problēma; pauž bažas par to, ka izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas rezultāti korupcijas lietās, jo īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās, joprojām ir vāji;

20.  atgādina, ka konstitūcijas grozījumiem saistībā ar prezidentālās sistēmas ieviešanu Venēcijas komisija deva vērtējumu, ka tiem trūkst pietiekamas kontroles un līdzsvara, kā arī tie apdraud varas dalīšanu starp izpildvaru un tiesu iestādēm; turklāt atgādina, ka Eiropas Parlaments aicināja Turcijas valdību sadarbībā ar Venēcijas komisiju īstenot konstitucionālās un juridiskās izmaiņas un reformas un pagājušajā gadā arī aicināja oficiāli apturēt pievienošanās sarunas, ja konstitucionālā reforma tiktu īstenota bez izmaiņām, jo tas būtu pretrunā Kopenhāgenas kritērijiem;

21.  ņemot vērā visu iepriekš minēto, iesaka Komisijai un Eiropas Savienības Padomei saskaņā ar sarunu programmu oficiāli apturēt pievienošanās sarunas ar Turciju; tomēr saglabā apņēmību īstenot demokrātisku dialogu ar Turciju; aicina Komisiju izmantot līdzekļus, kas pašlaik piešķirti Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II un turpmākā IPA III) ietvaros, lai, izmantojot īpašu finansējumu, ko tieši pārvalda ES, atbalstītu Turcijas pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus un palielinātu iespējas cilvēku savstarpējiem kontaktiem, akadēmiskajam dialogam, Turcijas studentu piekļuvei Eiropas universitātēm un žurnālistu piekļuvei plašsaziņas līdzekļu platformām ar mērķi sekmēt un veicināt demokrātiskās vērtības un principus, cilvēktiesības un tiesiskumu; neskarot Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, sagaida, ka attiecības starp Turciju un ES tiks noteiktas no jauna, veidojot efektīvu partnerību,; uzsver, ka jebkāda ES un Turcijas politiskā iesaistīšanās būtu jāveido, pamatojoties uz nosacījumiem par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu;

22.  norāda, ka, lai gan sākumā pievienošanās ES procesam bija spēcīga motivācija reformām Turcijā, pēdējo dažu gadu laikā ir vērojama krasa pasliktināšanās tiesiskuma un cilvēktiesību jomā;

23.  uzsver, ka muitas savienības modernizēšana vēl vairāk stiprinātu jau pašlaik ciešās Turcijas un ES ekonomiskās saites un saglabātu Turcijas ekonomisko piesaisti ES; tādēļ uzskata, ka būtu jāatstāj atvērtas iespējas 1995. gada muitas savienības starp ES un Turciju modernizēšanai un uzlabošanai, lai iekļautu tādas attiecīgās jomas kā lauksaimniecība, pakalpojumi un publiskais iepirkums, kas pašlaik nav ietvertas; atgādina, ka Turcija ir ES piektā lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ES ir Turcijas lielākā tirdzniecības partnere, ka divas trešdaļas ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) Turcijā nāk no ES dalībvalstīm un ka Turcija ir svarīgs ES izaugsmes tirgus; uzskata, ka šis uzlabojums sniegtu vērtīgu iespēju nodrošināt demokrātiskus nosacījumus, pozitīvu ietekmi un iespēju izstrādāt ceļvedi, kurā muitas savienība tiktu modernizēta, vienlaikus Turcijai veicot konkrētus uzlabojumus attiecībā uz demokrātiskām reformām demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma jomā un virzībā uz patiesu, atklātu telpu pilsoniskajai sabiedrībai un plurālismam; turklāt uzskata, ka muitas savienības modernizācija sniegtu nozīmīgu iespēju politiskajam dialogam par sociāli un vidiski ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un klimata pārmaiņām, kā arī par darba tiesībām Turcijā; aicina Komisiju sākt sagatavošanas darbu muitas savienības modernizēšanai, tiklīdz Turcijas valdība būs apliecinājusi gatavību veikt nopietnas reformas; aicina Komisiju modernizētajā muitas savienībā iekļaut klauzulu par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, paredzot, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir būtiski nosacījumi; uzsver, ka pašreizējā muitas savienība nesasniedz pilnībā savu potenciālu, kamēr Turcija nav pilnīgi īstenojusi Papildu protokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm;

24.  norāda, ka arodbiedrību brīvībai un sociālajam dialogam ir būtiska nozīme plurālistiskas sabiedrības attīstībā; pauž nožēlu par likumdošanas trūkumiem darba un arodbiedrību tiesību jomā un uzsver, ka tiesības apvienoties, tiesības uz kolektīvām sarunām un tiesības streikot ir darba ņēmēju pamattiesības; pauž dziļu nožēlu par to, ka tiesvedībā dalību arodbiedrībā bieži vien uzskata par pierādījumu noziedzīgā nodarījumā; uzskata, ka šāda nostāja varētu vēl vairāk apdraudēt arodbiedrību statusu valstī; pauž nopietnas bažas par darba apstākļiem darba ņēmējiem jaunās Stambulas lidostas būvniecības laikā, jo saskaņā ar pieejamo informāciju kopš būvdarbu uzsākšanas 2015. gada maijā 38 darba ņēmēji ir gājuši bojā ar darbu saistītos nelaimes gadījumos un 31 cilvēks, viņu vidū arodbiedrības vadītājs, pašlaik atrodas ieslodzījumā par protestēšanu pret sliktiem darba apstākļiem un zemu algu, kas tiek izmaksāta neregulāri; aicina Turcijas iestādes rūpīgi apspriesties ar attiecīgajām arodbiedrībām par nepieciešamajām garantijām darba ņēmējiem uz vietas, veikt rūpīgu izmeklēšanu par notikušajiem nāves gadījumiem un ievainojumiem un ļaut arodbiedrībām pilnībā piekļūt attiecīgajiem darba ņēmējiem; pauž bažas par bērnu nodarbināšanu, jo īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība un sezonas darbs; norāda uz Turcijas valdības centieniem piešķirt bēgļiem, kas saņem pagaidu aizsardzību Turcijā, tiesības strādāt, ja ir saņemta attiecīga atļauja; norāda, ka sīriešiem ir izsniegtas vairāk nekā 20 000 darba atļaujas un ka tajās ir iekļauti konkrēti nosacījumi attiecībā uz minimālo algu līmeni un sociālo nodrošinājumu; norāda, ka, neraugoties uz šiem centieniem, daudzi sīrieši turpina strādāt bez atļaujas daudzās nozarēs un daudzās Turcijas provincēs; uzsver, ka darba ņēmējiem no Sīrijas joprojām valoda ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem;

25.  aicina Turcijas valdību apturēt tās plānus būvēt Akkuyu atmoelektrostaciju; aicina Turciju pievienoties Espo konvencijai; prasa Turcijas valdībai iesaistīt kaimiņvalstu, piemēram, Grieķijas un Kipras, valdības turpmākā Akkuyu projekta attīstībā vai vismaz apspriesties ar tām;

26.  norāda, ka vīzu režīma liberalizācija ir ļoti svarīga Turcijas pilsoņiem, jo īpaši studentiem, akadēmiskajām aprindām, uzņēmumu pārstāvjiem un personām, kam ir ģimenes saites ES dalībvalstīs; mudina Turcijas valdību pilnībā izpildīt 72 kritērijus, kas noteikti vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī; uzsver, ka Turcijas pretterorisma tiesību aktu pārskatīšana ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu; mudina Turciju veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu atlikušos kritērijus; uzsver, ka vīzu režīma liberalizācija būs iespējama tikai tad, kad būs pilnībā, faktiski un bez diskriminācijas izpildīti visi kritēriji;

27.  atgādina par Turcijas svarīgo lomu, reaģējot uz migrācijas krīzi, ko izraisījis karš Sīrijā; uzskata, ka Turcija un tās iedzīvotāji ir apliecinājuši lielu viesmīlību, piedāvājot patvērumu vairāk nekā 3,5 miljoniem Sīrijas bēgļu; uzsver, ka Turcijā ir apmēram viens miljons sīriešu bērnu skolas vecumā, no kuriem 60 % ir reģistrēti Turcijas skolās; ņem vērā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu; mudina Turciju ievērot neizraidīšanas principu; pauž nožēlu, ka Eiropas Savienība 2011/2012 Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) programmas ietvaros finansēja novērošanas bruņuautomobiļu Cobra II iegādi, un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt ES programmu ietvaros (līdz)finansētā ekipējuma izmantošanu un efektīvu neizraidīšanas principa īstenošanu, jo īpaši pie Sīrijas robežas; aicina ES un tās dalībvalstis turēt savu solījumu attiecībā uz plaša mēroga pārmitināšanu un nodrošināt pienācīgus finanšu resursus Sīrijas bēgļu ilgtermiņa atbalstam Turcijā; atzīst Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada īpašo ziņojumu, kur pausts aicinājums palielināt finansējuma piešķiršanas un sadales efektivitāti un uzlabot pārredzamību; norāda, ka Sīrijas bēgļu vidū pieaug nedrošība par viņu pagaidu aizsardzības iespējām Turcijā, un aicina Turciju apsvērt stratēģijas lielākas sociālās kohēzijas nodrošināšanai teritorijās ar lielām Sīrijas bēgļu kopienām, kā arī ilgtermiņa sociālekonomiskajai un kultūras integrācijai un pienācīgai un efektīvai izglītības un apmācības darbavietā pieejamībai; aicina Komisiju saglabāt modrību un nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek izmantoti ES līdzekļi, tiek pienācīgi ievērotas bēgļu tiesības un ka tiek veikti pasākumi, lai nepieļautu bērnu darbu, bērnu seksuālu izmantošanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus;

28.  norāda, cik svarīgi gan ES, gan tās dalībvalstīm ir uzturēt ciešu partnerību un dialogu ar Turciju ārpolitikas un drošības jautājumos; mudina uz sadarbību un turpmāku saskaņotību ārpolitikas, aizsardzības un drošības jautājumos, tostarp sadarbību cīņā pret terorismu; atgādina, ka Turcija ir arī sena NATO alianses dalībniece un atrodas ģeostratēģiski svarīgā vietā drošības saglabāšanai reģionā un Eiropā; norāda, ka ES un Turcija NATO sistēmā turpina sadarboties stratēģiski svarīgos (militāros) jautājumos; tāpēc aicina Turciju atsākt sadarbību ar ES dalībvalstīm, kuras ir NATO dalībnieces, saskaņā ar NATO kārtējo programmu sadarbībai ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis;

29.  atzinīgi vērtē Turcijas sarunas attiecībā uz memorandu par Idlibu; pauž nožēlu, ka Turcijas atbalstīti “Brīvās Sīrijas armijas” (FSA) bruņoti grupējumi, kā tiek ziņots, ir konfiscējuši, izlaupījuši un iznīcinājuši kurdu civiliedzīvotāju īpašumus Afrinas provincē Sīrijas ziemeļu daļā; uzstāj, ka Turcijai un FSA grupējumiem būtu jānodrošina kompensācija pārvietotajiem iedzīvotājiem, kuru īpašumu tie ir konfiscējuši, iznīcinājuši vai izlaupījuši, un tie nedrīkstētu pastāvīgi atņemt iedzīvotājiem viņu īpašumam; pauž bažas par ziņojumiem par plašo vardarbību Afrinā, par ko lielākoties ir atbildīgi sīriešu bruņotie grupējumi, kurus ar ekipējumu un ieročiem apgādā Turcija, kā arī Turcijas bruņotie spēki, kuri esot ieņēmuši vairākas skolas, pārtraucot bērnu apmācību; pauž bažas, ka Turcija ir iecerējusi arī izmainīt demogrāfisko līdzsvaru Afrinas kantonā, pārmitinot Sīrijas arābu sunnītu bēgļus no Turcijas uz kurdu apdzīvoto reģionu; aicina Turcijas valdību atsaukt apsūdzības pret visiem tiem pilsoņiem, kuri kritizēja Turcijas militārās darbības Sīrijā, un tādējādi respektēt tiesības uz vārda brīvību;

30.  atgādina par to, cik svarīgas ir labas kaimiņattiecības; šajā saistībā aicina Turciju vairāk censties atrisināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus, tostarp nenokārtotās tiesiskās saistības un neatrisinātos strīdus ar tuvākajām kaimiņvalstīm par zemes un jūras robežām un gaisa telpu saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām; atkārtoti aicina Turcijas valdību parakstīt un ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); mudina Turcijas valdību izbeigt atkārtotos pārkāpumus attiecībā uz Grieķijas gaisa telpu un teritoriālajiem ūdeņiem un ievērot visu tās kaimiņvalstu teritoriālo integritāti un suverenitāti; pauž nožēlu par to, ka vēl joprojām nav atsaukti casus belli draudi, ko Turcijas Lielā nacionālā asambleja pasludināja attiecībā uz Grieķiju;

31.  atzinīgi vērtē centienus ANO ģenerālsekretāra vadībā atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos; atkārtoti pauž atbalstu taisnīgam, visaptverošam un dzīvotspējīgam noregulējumam, kura pamatā ir divu kopienu, divu zonu federācijas izveide ar vienotu starptautiskas juridiskas personas statusu, vienotu suverenitāti un vienotu pilsonību un ar šo divu kopienu politisko līdzvērtību, kā noteikts ANO Drošības padomes rezolūcijās, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ES acquis un ievērojot principus, uz kuriem ir veidota Savienība; vērš uzmanību uz ANO ģenerālsekretāra piedāvāto satvaru un viņa aicinājumu atsākt sarunas, ņemot vērā vienošanās, kas jau panāktas 2017. gadā Kransmontanas procesā; aicina ES un dalībvalstis uzņemties aktīvāku lomu, lai veiksmīgi noslēgtu sarunas; atkārtoti aicina visas iesaistītās puses, jo īpaši Turciju, uzņemties saistības un sekmēt visaptverošu noregulējumu; aicina Turciju sākt izvest tās bruņotos spēkus no Kipras, nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 550 un atturēties no darbībām, kas izmaina demogrāfisko līdzsvaru salā, izmantojot nelikumīgu apmetņu veidošanas politiku; uzsver, ka ES acquis nepieciešams īstenot visā salas teritorijā; šajā saistībā atzīst, ka ir svarīgi nepārtraukt darbu, ko veic divu kopienu ad hoc komiteja jautājumos par sagatavošanos ES; apņemas pastiprināt centienus sadarboties ar Kipras turku kopienu, tai gatavojoties pilnīgai integrācijai ES, tiklīdz būs atrisināta Kipras problēma, un aicina Komisiju rīkoties tāpat; uzteic divu kopienu Pazudušo personu komitejas — CMP, kura meklē gan pazudušos Kipras turkus, gan Kipras grieķus — svarīgo darbu un atzinīgi vērtē to, ka tika piešķirta labāka piekļuve attiecīgajiem objektiem, tostarp militārām zonām; aicina Turciju palīdzēt CMP, nodrošinot militāro arhīvu informāciju; atzīst Kipras Republikas likumīgās tiesības slēgt divpusējus nolīgumus par tās ekskluzīvo ekonomikas zonu; atkārtoti aicina Turciju pilnībā ievērot visu dalībvalstu suverēnās tiesības, tostarp tiesības, kas attiecas uz dabas resursu izpēti un izmantošanu saskaņā ar ES acquis un starptautiskajiem tiesību aktiem; mudina Turciju iesaistīties strīdu mierīgā izšķiršanā un atturēties paust jebkādus draudus vai īstenot rīcību, kas varētu negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības;

32.  aicina Turciju un Armēniju turpināt savstarpējo attiecību normalizēšanu; uzsver, ka Turcijas un Armēnijas robežas atvēršana var palīdzēt uzlabot attiecības, jo īpaši atsaucoties uz pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju;

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Turcijas valdībai un Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai, kā arī lūdz pārtulkot šo ziņojumu turku valodā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0450. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0423. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0040. (4) OV L 51, 26.2.2008., 4. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0052. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0094.