Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2107(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0090/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0090/2019

Debates :

PV 14/03/2019 - 7
CRE 14/03/2019 - 7

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0207

Pieņemtie teksti
PDF 165kWORD 58k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. marts - Strasbūra
Vispārējo tarifa preferenču sistēmas (VPS) regulas īstenošana
P8_TA(2019)0207A8-0090/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par VPS regulas (ES) Nr. 978/2012 īstenošanu (2018/2107(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 607/2013, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 552/97, ar ko uz laiku atsauc Mjanmas/Birmas piekļuvi vispārējām tarifa preferencēm(2), un 2013. gada 23. maija rezolūciju par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu(3),

–  ņemot vērā spēkā esošās VPS regulas vidusposma novērtējumu, kas nāca klajā 2018. gada jūlijā(4), un Komisijas 2018. gada 4. oktobra ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 978/2012 piemērošanu(5), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra un 2018. gada 19. janvāra ziņojumus par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2014.–2015. gada laikposmu(7) un attiecīgi 2016.–2017. gada laikposmu(8), kuros novērtēta VPS ietekme, galveno uzmanību pievēršot VPS+ saņēmēju sniegumam,

–  ņemot vērā atklāto uzklausīšanu par VPS, ko Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) rīkoja 2016. gada 16. februārī, viedokļu apmaiņu 2017. gada 21. martā par VPS+ piešķiršanu Šrilankai un viedokļu apmaiņu 2018. gada 19. februārī par VPS regulas īstenošanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda lēmumu lietā 1409/2014/MHZ par to, ka Eiropas Komisija nav veikusi iepriekšēju novērtējumu attiecībā uz ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz cilvēktiesībām(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(11),

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo norisi Bangladešā(13),

–  ņemot vērā brīvprātīgas ar konkrētām valstīm noslēgtas partnerības, piemēram, Bangladešas Ilgtspējības paktu un Mjanmas Darba tiesību iniciatīvu,

–  ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2007. gada kopīgo stratēģiju “Atbalsts tirdzniecībai: stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām”,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2030. gadam,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas par bērnu darbu, piespiedu darbu, diskrimināciju, biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. maija secinājumus par ES un atbildīgām globālām vērtības ķēdēm,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai(15),

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A8-0090/2019),

A.  tā kā ES bija pirmā, kas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ieteikuma 1971. gadā ieviesa VPS sistēmu, saskaņā ar kuru rūpnieciski attīstītās valstis piešķirtu jaunattīstības valstīm vispārējas, nesavstarpējas un nediskriminējošas tirdzniecības preferences, tādējādi palīdzot tām gūt papildu ienākumus no starptautiskās tirdzniecības, lai mazinātu nabadzību, veicinātu labu pārvaldību un sekmētu ilgtspējīgu attīstību;

B.  tā kā LESD 207. pantā ir noteikts, ka ES tirdzniecības politikai ir jābūt balstītai uz ES ārpolitikas principiem un mērķiem un jāveicina Savienības aizstāvētās vērtības, kas noteiktas LES 2. pantā, kā arī jāveicina 21. pantā uzskaitīto mērķu sasniegšana, tostarp demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana, cilvēktiesību, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, vienlīdzība, cilvēka cieņas respektēšana un vides un sociālo tiesību aizsardzība;

C.  tā kā ES ombude savos secinājumos ir norādījusi, ka: laba pārvaldība nozīmē pamattiesību ievērošanu un respektēšanu; tur, kur netiek ievērotas pamattiesības, nav iespējama laba pārvaldība; ES iestādēm un struktūrām vienmēr ir jāapsver, vai to rīcība atbilst pamattiesībām, un tām arī būtu arī jācenšas vairāk veicināt cilvēktiesības partnervalstīs;

D.  tā kā pašreizējā VPS sistēma ir izveidota Regulu (ES) Nr. 978/2012, kas tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 207. pantu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Eiropas Parlamentam pirmo reizi kā līdztiesīgam likumdevējam iesaistoties VPS regulas pieņemšanā;

E.  tā kā saskaņā ar VPS regulas 40. pantu Komisijai, apritot pieciem gadiem no regulas pieņemšanas, ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par VPS regulas piemērošanu, un, vadoties pēc tā, būtu jāveido nākamā VPS regula, kura būs jāpieņem līdz 2022. gadam; tā kā šī regula ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra; tā kā ir veikts visaptverošs un neatkarīgs novērtējums par pašreizējās regulas darbību, lai Komisijai sniegtu informāciju regulas pārskatīšanas vajadzībām, un ir tikusi izstrādāta virkne konkrētu ieteikumu;

F.  tā kā šajā sistēmā ir trīs režīmi: vispārējais VPS režīms, VPS+ veicināšanas režīms un režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA); tā kā standarta VPS saņēmējiem — patlaban 18 valstīm — ir samazināti muitas nodokļi 66 % no visām ES produktu kategorijām; tā kā astoņas VPS+ saņēmējvalstis eksportē aptuveni 66 % no visām produktu kategorijām bez nodokļiem, no savas puses apņemoties efektīvi īstenot 27 starptautiskās pamatkonvencijas, kas attiecas uz darba tiesībām, cilvēktiesībām, labu pārvaldību un vides aspektiem; tā kā 49 vismazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar VPS “Viss, izņemot ieročus” režīmu tiek piešķirta beznodokļu piekļuve ES attiecībā uz visiem produktiem, izņemot ieročus un munīciju; tā kā saskaņā ar VPS regulu visām saņēmējvalstīm ir saistošas starptautiskās konvencijas cilvēktiesību un darba tiesību jomā, savukārt VPS+ valstīm ir saistošas arī starptautiskās konvencijas vides un labas pārvaldības jomā; tā kā tikai VPS+ ietvaros ir paredzēts strukturēts dialogs, kurā tiek novērtēts, vai saņēmējvalstis efektīvi īsteno minētās konvencijas; tā kā VPS saņēmējvalstīm ir jāspēj īstenot arī starptautiskos standartus un normas, tostarp nodrošināt atbilstošu tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un piemērošanu, it sevišķi tiesiskuma nodrošināšanas un korupcijas apkarošanas jomā;

G.  tā kā 2012. gada VPS reformas galvenie mērķi bija pievērst lielāku uzmanību trūcīgākajām valstīm, proti, vismazāk attīstītajām valstīm un citām zemu un zemāku ienākumu valstīm, turpināt veicināt ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatprincipu ievērošanu, palielināt stabilitāti un prognozējamību un uzlabot noteiktību uzņēmējiem;

H.  tā kā vairāku starptautisku konvenciju, vadlīniju un noteikumu mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā VPS saņēmējvalstīm jo īpaši ir pienākums īstenot šīs vadlīnijas un radīt pienācīgus juridiskos un ekonomiskos nosacījumus, lai uzņēmumi varētu darboties un iekļauties globālajās piegādes ķēdēs;

I.  tā kā līdzās vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai ES būtu vēl efektīvāk jāreaģē uz sociālo un vides dempingu un negodīgu konkurenci un tirdzniecības praksi;

J.  tā kā vairākās valstīs uz eksporta pārstrādes zonām attiecas atbrīvojums no valsts darba tiesību aktu piemērošanas un tādējādi ir liegta iespēja pilnībā izmantot tiesības iesaistīties arodbiedrību darbībā vai saņemt tiesisko aizsardzību; tā kā minētā situācija ir SDO pamatstandartu pārkāpums un varētu vēl negatīvāk ietekmēt cilvēktiesības;

K.  tā kā ar LESD 8. pantu visās ES politikas nostādnēs ir stingri nostiprināta dzimumu līdztiesība; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumi sievietes un vīriešus skar atšķirīgi, ņemot vērā strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā saskaņā ar SDO datiem 2012. gadā 21 miljons cilvēku visā pasaulē (no kuriem 55 % bija sievietes un meitenes) bija piespiedu darba upuri un 90 % no šiem cilvēkiem tika ekspluatēti privātajā ekonomikas sektorā;

L.  tā kā VPS regulas 19. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisija, izvērtējot, vai VPS saņēmējvalstis pienācīgi pilda savus pienākumus cilvēktiesību jomā, ņem vērā “visu attiecīgo informāciju”, tostarp pilsoniskās sabiedrības sniegto informāciju; tā kā pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās VPS īstenošanā var uzlabot ES kopējās tirdzniecības politikas leģitimitāti un efektivitāti;

M.  tā kā VPS regula dod Eiropas Savienībai tiesības smagākajos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos apturēt priekšrocības, pamatojoties uz VPS regulas V nodaļas 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka preferenču režīmu var uz laiku atcelt vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī gadījumos, kad tiek sistemātiski pārkāpti VIII pielikuma A daļā uzskaitītajās konvencijās noteiktie principi;

N.  tā kā Komisija ir uzsākusi procesu Kambodžas lietā un gatavojas sākt izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Mjanmā režīma “Viss, izņemot ieročus” iespējamas atcelšanas kontekstā,

Galvenie secinājumi un ieteikumi

1.  atzinīgi vērtē vidusposma novērtējumu par spēkā esošās VPS regulas piemērošanu, kurā ir vērtēts, vai regulā izvirzītos mērķus būs iespējams sasniegt; atzinīgi vērtē to, ka jaunās regulas kontekstā ir bijis vērojams eksporta pieaugums no valstīm, kuras saņem preferences saskaņā ar “Viss, izņemot ieročus” (EBA) un VPS+ režīmu, un tas ir svarīgs veicinošs faktors ceļā uz nabadzības izskaušanu;

2.  ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar VPS preferencēm Eiropas Savienībā importēto produktu vērtība 2016. gadā bija 62,6 miljardi EUR (augoša tendence), proti, 31,6 miljardi EUR — no vispārējā režīma VPS saņēmējvalstīm, aptuveni 7,5 miljardi EUR — no VPS+ saņēmējvalstīm un 23,5 miljardi EUR — no EBA saņēmējvalstīm (Eurostat 2017. gada septembra dati);

3.  atgādina, ka VPS palīdz jaunattīstības valstu rūpniecības nozarēm pārvarēt grūtības, ar kurām šīs valstis saskaras eksporta tirgos lielu sākotnējo izmaksu dēļ; atgādina, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) mērķiem VPS uzdevums ir palielināt jaunattīstības valstu eksporta ieņēmumus un veicināt šo valstu — un līdz ar to arī vismazāk attīstīto valstu — industrializāciju un paātrināt to izaugsmi, tiecoties izskaust nabadzību;

4.  uzsver, ka VPS+ ir būtisks ES tirdzniecības politikas instruments, kurš nodrošina labāku piekļuvi tirgum un kuram ir piesaistīts stingrs pārraudzības mehānisms nolūkā veicināt cilvēktiesības un darba tiesības, vides aizsardzību un labu pārvaldību neaizsargātās jaunattīstības valstīs;

5.  norāda, ka, sākoties vidusposma novērtēšanas procesam, pašreizējā VPS regula bija spēkā kopš trim gadiem un ka šajā novērtēšanas procesā jau tika konstatēti elementi, kuru reformēšana būtu jāapsver, domājot par nākamo VPS regulu; atzinīgi vērtē vidusposma novērtējuma galīgajā ziņojumā iekļautos ieteikumus;

6.  uzsver, ka VPS kā ES tirdzniecības politikas daļas pamatā ir jābūt ES ārpolitikas principiem (efektivitātei, pārredzamībai un vērtībām), kā noteikts LES 21. pantā; uzsver, ka LESD 208. pantā ir noteikts, ka attīstības jomā ir jāievēro politikas saskaņotības princips un ka galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana; uzsver, ka šie principi ir atkārtoti apstiprināti Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība visiem”;

7.  atzīst, ka VPS+ ir nozīmīga loma starptautisko darba tiesību, cilvēktiesību, labas pārvaldības un vides aizsardzības standartu veicināšanā saņēmējvalstīs, ne tikai sniedzot stimulus minēto standartu ievērošanai, bet arī izveidojot platformu regulāram dialogam jomās, uz kurām attiecas konvencijas, un veicinot iesaistīšanos būtiskās reformās;

8.  atzīst, ka VPS sistēma ir radījusi ekonomiskus ieguvumus saņēmējvalstīm un Eiropas Savienībai, palielinot eksportu uz ES un uzlabojot preferenču izlietojuma līmeni “Viss, izņemot ieročus” un VPS+ saņēmējvalstīm; mudina ES vērst savu darbu uz izpratnes veicināšanu par VPS noteikumiem saņēmējvalstīs, lai tādējādi veicinātu vēl labāku sistēmas izmantošanu; aicina Komisiju, ja iespējams, novērtēt ieguvumu sadali attiecībā uz VPS sistēmu, pamatojoties uz datu pieejamību; pieņem zināšanai, ka dažos gadījumos eksporta apjoma un ekonomisko iespēju palielināšanās ir neparedzēti radījusi arī netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz pamattiesībām un sociālo attīstību; piemēram, izraisot zemes sagrābšanu vai darba tiesību neievērošanu; tādēļ uzsver — lai novērstu to, ka VPS programmu rezultātā varētu palielināties vides un sociālais dempings, pēc tirdzniecības preferenču piešķiršanas ir jāseko reformām un jāīsteno starptautiskās konvencijas;

9.  atzinīgi vērtē vienkāršoto VPS+ pievienošanās mehānismu, kas to padara pievilcīgāku standarta VPS saņēmējvalstīm; uzsver, ka daudzas no VPS + kandidātvalstīm ir ratificējušas vairākas starptautiskās konvencijas, kas vajadzīgas, lai iegūtu tiesības izmantot VPS+ režīmu; uzsver, ka uzlabota, pastāvīga un sistemātiska īstenošanas procesa uzraudzība ir ļoti nozīmīga un ka to var panākt, pastiprinot visu dalībnieku sadarbību, lai uzlabotu informācijas vākšanu un padziļinātu analīzi, izmantojot visu pieejamo informāciju un resursus, piemēram, starptautisko pārraudzības struktūru ziņojumus, tostarp ANO, SDO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumus, un šajā procesā nepastarpināti iesaistot pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus; uzsver, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantots VPS+ režīma potenciāls uzlabot situāciju attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, dzimumu līdztiesības veicināšanu un bērnu darba un piespiedu darba izskaušanu, efektīvi īstenojot 27 konvencijas;

10.  mudina Komisiju, strādājot ar VPS+ saņēmējvalstīm un īstenojot “Viss, izņemot ieročus” pastiprinātas iesaistes pasākumus, saskaņā ar tās paziņojumu “Tirdzniecība visiem” pievērsties tādiem jautājumiem kā pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās un riskam pakļauto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība, jo šie jautājumi ir tieši saistīti ar pienākumiem, kas izriet no Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un attiecīgajiem SDO pamatkonvenciju noteikumiem; turklāt aicina Komisiju izpētīt papildu iespējas attiecībā uz strukturētu, oficiālu un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību pārstāvju un privātā sektora līdzdalību, jo tie varētu būt iespējamie veidi, kā stiprināt pārraudzības procesu;

11.  uzsver, ka kopumā VPS sistēma, šķiet, ir radījusi stimulus starptautisko konvenciju ratificēšanai un tādēļ ir radījusi labāku sistēmu progresam; uzsver, ka ir svarīgi turpināt ieviest visaptverošus pasākumus, kas nodrošinātu, ka VPS veicina pozitīvu vides attīstību; iesaka, lai sarakstam ar 27 starptautiskajām pamatkonvencijām, kuras jāievēro VPS+ saņēmējvalstīm, tiktu pievienots Parīzes nolīgums; uzsver, ka saņēmējvalstīs vēl joprojām ir jāpanāk ievērojams progress, lai izveidotu ilgtspējīgas attīstības modeli;

12.  atzīst, ka, pastiprinot pārraudzību un ES un saņēmējvalstu dialogu, it sevišķi 27 pamatkonvenciju īstenošanas pārraudzības kontekstā, ir panākts progress attiecībā uz efektīvu īstenošanu; uzsver, ka ir vajadzīga vēl lielāka koordinācija starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Savienības delegācijām, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, saņēmējvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu labāku informācijas ieguvi un vēl dziļāku pārraudzības analīzi; iesaka iespēju robežās palielināt pārredzamību un paplašināt saziņu starp likumdevējiem un ieinteresētajām personām VPS atcelšanas procedūrās, it sevišķi Komisijas īstenotās izmeklēšanas procedūras gaitā;

13.  atzīst, ka attiecīgo konvenciju ratifikācija un efektīvas īstenošanas progress ir svarīgi kritēriji nepieciešamā progresa panākšanai sistēmas ietvaros; aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti, lai pārraudzītu konvenciju efektīvu īstenošanu saņēmējvalstīs, pilnībā atbilst valstu stratēģijas dokumentiem, lai nodrošinātu politikas saskaņotību, konsekvenci un integrētu pieeju cilvēktiesībām tirdzniecības politikā;

14.  uzsver, ka ir jāturpina apņēmīgi īstenot VPS+ pārraudzību un vēl vairāk uzlabot tās pārredzamību, vienlaikus nodrošinot, ka ES šajā dialogā var pilnībā saglabāt savu ietekmi attiecībā uz saņēmējvalstīm, jo īpaši saistībā ar rezultātu pārskata veidošanu; aicina Komisiju apsvērt turpmākus pasākumus šajā jomā un attiecībā uz dialogu ar saņēmējvalstīm, lai palielinātu sistēmas pārredzamību, uzraudzību un efektivitāti;

15.  uzskata, ka ikvienam lēmumam par preferenču apturēšanu ir jābūt pilnīgā saskaņā ar vispārējo nabadzības mazināšanas mērķi, un uzsver, ka ES sekundārie tiesību akti ir gan jāizstrādā, gan jāinterpretē saskaņā ar ES primārajiem tiesību aktiem un ES tiesību vispārīgajiem principiem, kas attiecas uz šo jomu; tādēļ uzsver, ka ir jāsaglabā pašreizējā mērķtiecīgā pieeja preferenču atcelšanai un jānodrošina, ka preferenču atcelšana tiek piemērota tikai atsevišķām nozarēm un ir izstrādāta tā, lai maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības preferenču atcelšanu pēc gradācijas principa vai attiecīgā gadījumā citus uz noteiktu laiku piemērojamus atcelšanas pasākumus; visbeidzot uzsver, ka tirdzniecības preferenču atcelšana būtu jāuzskata par galējo līdzekli, kas izmantojams tikai gadījumos, kad vērojami nopietni trūkumi starptautisko konvenciju efektīvā īstenošanā un ja saņēmējvalsts nepārprotami neizrāda gatavību un apņēmību risināt šos trūkumus; vienlaikus uzsver, ka sistēmas ir saistītas ar nosacījumiem un ka šie nosacījumi būtu jāizmanto, lai saglabātu ikvienas sistēmas uzticamību un nodrošinātu, ka gadījumos, kad smagi un sistemātiski tiek pārkāptas konvencijas, seko attiecīga rīcība;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus uzsākt procesu, lai atceltu “Viss, izņemot ieročus” preferences Kambodžai, un nosūtīt augsta līmeņa ES ārkārtas misiju uz Mjanmu, reaģējot uz cilvēktiesību situāciju abās valstīs; gaida, ka Komisija turpinās sniegt Parlamentam aktuālo informāciju un iesaistīs to turpmākajās darbībās, tostarp attiecībā uz preferenču apturēšanu;

17.  norāda, ka reformēto atbilstības kritēriju dēļ saņēmējvalstu skaits ir ievērojami samazinājies un šā apstākļa, kā arī produktu gradācijas dēļ ES importa apjoms no VPS valstīm kopumā ir sarucis; atzīst, ka šīs reformas ļauj piešķirt preferences galvenokārt valstīm, kurām tās visvairāk vajadzīgas; prasa Komisijai ietekmes novērtējumā, kas veicams saistībā ar nākamo regulu, nodrošināt VPS un brīvās tirdzniecības nolīgumu režīmu saskaņotību un konsekvenci, lai ES tirdzniecības politikā nodrošinātu VPS centrālo nozīmi jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā norāda, ka “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstis saskaras ar pieaugošu konkurences spiedienu no valstīm, kuras ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES; turklāt norāda, ka dažas valstis, uz kurām iepriekš attiecās VPS+ pārraudzība, tagad ir iesaistījušās brīvās tirdzniecības nolīgumos, kas ietver tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, kurām vajadzētu būt efektīvām un īstenojamām;

18.  pauž nožēlu, ka VPS sistēma nav radījusi nekādas pārmaiņas, it sevišķi 29 “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstīs, un dažos gadījumos pat ir izraisījusi šo valstu eksporta diversifikācijas profilu pasliktināšanos produktu līmenī; pauž nožēlu arī par to, ka tā nav pietiekami sekmējusi ekonomikas diversifikāciju; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu eksporta diversifikāciju no VPS valstīm; pauž nožēlu par to, ka saņēmējvalstu diversifikācijas iespējas, šķiet, ir mazinājusi atceltā kumulācijas iespēja ar valstīm, uz kurām vairs neattiecas VPS sistēma, jo tās vairs nevar izmantot uz VPS saņēmējiem attiecinātos izcelsmes noteikumus; stingri prasa no jauna ieviest šo iespēju, it sevišķi visneaizsargātākajām valstīm; norāda uz ievērojamu eksporta diversifikācijas samazināšanos visos standarta VPS režīma saņēmējvalstu nozaru līmeņos; aicina Komisiju apsvērt iespēju reformēt un paplašināt regulas aptverto produktu sarakstu, jo īpaši attiecībā uz pusfabrikātiem un gataviem produktiem, un vajadzības gadījumā atvieglot izcelsmes noteikumus visneaizsargātākajām valstīm; turklāt mudina VPS saņēmējvalstis ieviest efektīvus pasākumus, kas būtu vērsti uz produktu diversifikācijas veicināšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir jārada piekļuve zināšanām un tehnoloģijām, lai ļautu diversificēt produktus, tā nodrošinot eksporta ilgtspējīgumu globālās konkurences apstākļos, jo īpaši Eiropā;

19.  aicina VPS saņēmējvalstis ieviest un efektīvi īstenot juridiskus pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai;

20.  ar gandarījumu konstatē, ka “Viss, izņemot ieročus” saņēmējvalstīm ir augsti preferenču izmantošanas rādītāji; uzsver, ka ir svarīgi palielināt saņēmējvalstu spējas, lai palīdzētu tām gūt no sistēmas vislielākos iespējamos ieguvumus; aicina šajā ziņā efektīvāk izmantot tirdzniecības atbalsta iniciatīvas pasākumus; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja nākamajā VPS regulā iekļaut pakalpojumus, lai vēl vairāk veicinātu plašāku diversifikāciju; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir uzņēmumu savstarpējas sadarbības pieejai; prasa izveidot nozaru un daudzpusēju ieinteresēto personu platformas un tiešsaistes rīkus, kas pulcētu eksportējošos uzņēmumus no VPS saņēmējvalstīm, importējošos ES uzņēmumus un potenciālos jaunpienācējus, proti, uzņēmumus, kas patlaban nenodarbojas nedz ar eksportu, nedz importu, gan saņēmējvalstīs, gan Eiropas Savienībā, lai apmainītos ar paraugpraksi un palielinātu informētību par VPS noteikumiem, nosacījumiem un piedāvātajām ekonomiskajām iespējām;

21.  atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigta pirmā saskaņā ar regulu veiktā aizsardzības izmeklēšana, un uzskata, ka šai klauzulai būtu jānodrošina ES finansiālo, ekonomisko, sociālo un vides interešu aizsargātība; uzsver, ka, piedāvājot preferences sensitīviem produktiem, ir jāparedz iespēja piemērot tiem īpašu režīmu, lai nepieļautu atsevišķu nozaru pakļaušanu riskam;

22.  uzsver, ka gan sistēma, gan saistības, kas izriet no attiecīgo konvenciju ratifikācijas, attiecas uz visām saņēmējvalstu teritorijas daļām, tostarp eksporta pārstrādes zonām; mudina saņēmējvalstis efektīvi īstenot darba standartus un mudina Komisiju pievērsties SDO standartu pārkāpumiem, tostarp darba koplīgumu slēgšanas sarunu un biedrošanās brīvības pārkāpumiem, eksporta pārstrādes zonās, kuras atrodas tagadējās vai potenciālajās saņēmējvalstīs un nodrošināt jebkādu izņēmumu atcelšanu; aicina Komisiju izpētīt, ar kādiem līdzekļiem nodrošināt, lai preferenču sistēma neattiektos uz produktiem no eksporta pārstrādes zonām, ja tās ir atbrīvotas no valsts tiesību aktu piemērošanas un tiek pārkāptas attiecīgās starptautiskās konvencijas;

23.  uzsver, ka VPS ir palielinājusi uzņēmumu nozares dinamiku, zināmā mērā devusi ieguldījumu sieviešu ekonomisko iespēju pilnveidošanā un veicinājusi sieviešu kļūšanu par ekonomiski aktīvu darbaspēku, it sevišķi eksportējošo valstu nozarēs, kuras īsteno tirdzniecību ar ES; šajā ziņā uzsver, ka ir svarīgi izveidot sievietēm piemērotu uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu viņām izmantot šīs jaunās prasmes un pieredzi un spēt virzīties uz augšu uzņēmuma struktūrā vai dibināt pašām savus uzņēmumus; tomēr norāda, ka sievietes joprojām tiek diskriminētas, un pauž bažas par sieviešu darba apstākļiem, jo īpaši tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē; atkārtoti vērš uzmanību uz Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar to;

24.  atzinīgi vērtē VPS sistēmas ietekmi uz tīrāku un drošāku tehnoloģiju pieņemšanu un brīvprātīgām uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīvām, kā rezultātā bijusi vērojama tieša pozitīva ietekme uz darba ņēmējiem un vidi; uzskata, ka būtu jāplāno pasākumi šīs attīstības turpmākai veicināšanai un ticamai novērtēšanai; atzīst, ka šajā ziņā ir jātiecas panākt pareizu līdzsvaru starp reglamentējošām un brīvprātīgām darbībām attiecībā uz uzņēmumu pienācīgu pārbaudi, un aicina Komisiju izpētīt veidus, kā ieviest pienācīgas pārbaudes pienākumus;

25.  uzskata, ka ES būtu jānodrošina politikas saskaņotība, mudinot citus starptautiskos dalībniekus, piemēram, starptautiskos uzņēmumus, pilnībā piedalīties cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides standartu uzlabošanā visā pasaulē, it sevišķi liekot ekonomikas dalībniekiem ieviest pienācīgas pārbaudes saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu globālajās vērtību ķēdēs, un ziņot, kā tiek īstenota Parlamenta 2016. gada rezolūcija par Parlamenta ieteikumiem par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp Parlamenta ierosinājums paredzēt VPS regulā uzņēmumu sociālo atbildību un reformēt PTO noteikumus, lai ieviestu piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

26.  atgādina, ka Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu saskaņotību ar citu starptautisko dalībnieku, piemēram, starptautisko uzņēmumu, īstenoto politiku, ir jārosina pilnīga līdzdalība cilvēktiesību, bērnu tiesību, sociālo tiesību, vides tiesību un sabiedrības veselības situācijas uzlabošanā visā pasaulē; prasa Eiropas Savienībai nodrošināt ar tiesībām strādāt saistīto cilvēktiesību ievērošanu globālās vērtību ķēdēs, t. i., visā piegādes ķēdē;

27.  aicina Komisiju izpētīt iespēju ar nākamo VPS regulu ieviest papildu tarifu preferences tādiem produktiem, kuru gadījumā ir pierādāms, ka tie ražoti ilgtspējīgā veidā; uzskata, ka būtu jāievieš brīvprātīga produktu sertificēšanas shēma attiecībā uz to, vai tie ražoti ilgtspējīgā veidā, un ka, importējot tos Eiropas Savienībā, būtu jāuzrāda attiecīgi apliecinājumi;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 181, 29.6.2013., 13. lpp.
(3) OV C 55, 12.2.2016., 112. lpp.
(4) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/october/tradoc_157434.pdf
(5) COM(2018)0665.
(6) SWD(2018)0430.
(7) COM(2016)0029.
(8) COM(2018)0036.
(9) https://www.ombudsman.europa.eu/lv/decision/en/64308
(10) OV C 101, 16.3.2018., 19. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0515.
(12) OV C 298, 23.8.2018., 100. lpp.
(13) OV C 331, 18.9.2018., 100. lpp.
(14) OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.
(15) .http://www.europarl.europa.eu/RegData/organes/conf_pres_groupes/proces_verbal/2002/12-12/CPG_PV(2002)12-12(ANN01)_EN.doc

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika