Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par nepieciešamību steidzami izveidot ES melno sarakstu ar trešām valstīm atbilstīgi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai (2019/2612(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. februāra Deleģēto regulu (ES) .../..., ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(1) (4AMLD), it īpaši tās 9. panta 2. punktu un 64. panta 5. punktu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES(2) (5AMLD), it īpaši tās 1. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Komisijas ceļvedi “Virzība uz jaunu ES metodiku augsta riska trešo valstu izvērtēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai”(3),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 22. jūnija darba dokumentu “Metodika augsta riska trešo valstu noteikšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849” (SWD(2018)0362), kurā cita starpā noteiktas 1. prioritātes un 2. prioritātes trešās valstis,
– ņemot vērā Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) priekšsēdētāja 2019. gada 25. februāra vēstuli komisārei V. Jourová par deleģēto aktu par augsta riska trešām valstīm, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmos ir stratēģiski trūkumi,
– ņemot vērā TAX3 komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 5. marta vēstuli par Padomes nostāju attiecībā uz Komisijas sarakstu ar augsta riska trešām valstīm, kurās pastāv trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) jomā,
– ņemot vērā 2019. gada 6. martā notikušo viedokļu apmaiņu starp komisāri V. Jourová, Parlamenta Ekonomikas un monetāro (ECON) komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteju,
– ņemot vērā Padomes paziņojumu par Komisijas 2019. gada 13. februāra Deleģēto regulu (ES), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (C(2019)1326),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā minētā deleģētā regula un tās pielikums, kā arī grozošās deleģētās regulas ir paredzētas, lai noteiktu augsta riska trešās valstis, kurās pastāv stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) jomā, kuri apdraud ES finanšu sistēmu un kuru novēršanai ES atbildīgajos subjektos ir jāveic pastiprināti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi saskaņā ar 4AMLD;
B. tā kā saskaņā ar 4AMLD 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja mēneša laikā no dienas, kad par minēto aktu ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus;
C. tā kā Parlaments noraidīja divas no piecām ierosinātajām grozošajām deleģētajām regulām (C(2016)07495 un C(2017)01951), pamatojoties uz to, ka procedūra, ko Komisija izmantoja augsta riska trešo valstu noteikšanai, nebija pietiekami autonoma;
D. tā kā Parlaments atbalsta Komisijas centienus izstrādāt jaunu metodiku, saskaņā ar kuru to jurisdikciju noteikšanā, kurās ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā, netiktu izmantoti tikai ārēji informācijas avoti;
E. tā kā minētā saraksta mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu sistēmas un iekšējā tirgus integritāti; tā kā valsts iekļaušana augsta riska trešo valstu sarakstā nenozīmē ekonomisku vai diplomātisku sankciju piemērošanu, bet gan to, ka atbildīgajiem subjektiem, tādiem kā bankas, kazino un nekustamā īpašuma aģentūras, ir jāpiemēro stingrāki uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz darījumiem, kuros ir iesaistītas šādas valstis, un ir jānodrošina tas, ka ES finanšu sistēma ir atbilstoši apgādāta, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, ko rada trešās valstis;
F. tā kā valstis varētu izņemt no minētā saraksta tad, kad tās ir novērsušas trūkumus AML/CTF jomā;
G. tā kā 2019. gada 13. februārī Komisija pieņēma deleģēto aktu, kas ietver sarakstu, kurā figurē 23 valstis un teritorijas: Afganistāna, ASV Samoa, ASV Virdžīnu Salas, Bahamu Salas, Botsvāna, Etiopija, Gana, Guama, Irāna, Irāka, Jemena, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Lībija, Nigērija, Pakistāna, Panama, Puertoriko, Samoa, Saūda Arābija, Sīrija, Šrilanka, Trinidada un Tobago un Tunisija;
H. tā kā Padome savā 2019. gada 7. marta paziņojumā ir norādījusi, ka tā iebilst pret minēto deleģēto aktu, jo priekšlikums netika izstrādāts pārredzamā un elastīgā procesā, aktīvi mudinot attiecīgās valstis apņēmīgi rīkoties un vienlaikus ievērojot to tiesības tikt uzklausītam;
I. tā kā jaunā metodika ir izklāstīta 2018. gada 22. jūnijā publicētajā Komisijas dienestu darba dokumentā un tā saskaņā ar to augsta riska trešo valstu noteikšanai tiek izmantoti pārskatītie kritēriji;
J. tā kā Komisija 2019. gada 23. janvārī sāka apspriesties ar deleģētajā aktā uzskaitītajām trešām valstīm un tikās ar visām tām valstīm, kuras pieprasīja sīkāku informāciju par iemesliem to iekļaušanai šajā sarakstā;
K. tā kā 2019. gada 7. martā Padome noraidīja Tieslietu un iekšlietu padomes deleģēto aktu,
1. atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2019. gada 13. februārī pieņēma jaunu sarakstu ar 23 trešām valstīm, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas satvaros ir stratēģiski trūkumi;
2. pauž nožēlu, ka Padome iebilda pret Komisijas ierosināto deleģēto aktu;
3. mudina Komisiju ņemt vērā visas paustās bažas un pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar jaunu deleģēto aktu;
4. cildina Komisijas paveikto darbu pie tā, lai pieņemtu neatkarīgu sarakstu, pamatojoties uz stingriem kritērijiem, par kuriem vienojušies likumdevēji; uzsver, ka Savienībai ir svarīgi, lai tai būtu autonoms saraksts ar augsta riska trešām valstīm, kurās pastāv trūkumi AML/CTF jomā, un atzinīgi vērtē Komisijas jauno metodiku augsta riska valstu noteikšanai saskaņā ar 4AMLD un 5AMLD;
5. atgādina, ka Direktīvas (ES) 2015/849, kas grozīta ar 5AMLD, 9. panta 2. punkts paredz, ka Komisija neatkarīgi izvērtē stratēģiskos trūkumus vairākās jomās;
6. uzskata — lai aizsargātu augsta riska valstu saraksta integritāti, pārbaudei un lēmumu pieņemšanai būtu jānotiek, pamatojoties tikai uz metodiku, un ka šo procesu nedrīkst ietekmēt apsvērumi, kas neattiecas uz trūkumiem AML/CTF jomā;
7. atzīmē, ka sarakstā iekļauto valstu veikta lobēšana un diplomātiska spiediena izdarīšana bija un būs daļa no augsta riska valstu noteikšanas procedūras; uzsver, ka šādai spiediena izdarīšanai nevajadzētu apdraudēt ES institūciju spēju efektīvi un autonomi apkarot ar ES saistītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;
8. aicina Komisiju publicēt savus sarakstā iekļauto valstu izvērtējumus, lai nodrošinātu publisku kontroli tādā veidā, ka netiek pieļauta to ļaunprātīga izmantošana;
9. aicina Komisiju nodrošināt pārredzamu procesu ar skaidriem un konkrētiem kritērijiem valstīm, kuras apņemas veikt reformas, lai izvairītos no iekļaušanas minētajā sarakstā;
10. atzīmē, ka Krievijas Federācijas izvērtēšana joprojām turpinās; sagaida, ka Komisija izvērtējumā iekļaus jaunākos atklājumus par Troika Laundromat; atgādina, ka ECON, LIBE un TAX3 komitejas darbs šajā pilnvaru laikā ir modinājis bažas par Krievijas Federācijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas satvaru;
11. aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai palielinātu Padomes līdzatbildību attiecībā uz Komisijas ierosināto metodiku;
12. aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, transponēt 4AMLD un 5AMLD savos valsts tiesību aktos;
13. prasa atvēlēt lielākus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus attiecīgajai nodaļai Komisijas atbildīgajā ģenerāldirektorātā, proti, Tiesiskuma un patērētāju ĢD;
14. aicina Komisiju panākt būtisku progresu 2. prioritātes trešo valstu vērtēšanas posmā;
15. atgādina, ka ES deleģētais akts ir no FATF saraksta izveides nošķirts process un ka tam arī turpmāk vajadzētu būt tikai ES kompetencē esošam jautājumam;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.