Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jørn Dohrman imunitāti, kuru Dānijas tieslietu ministrs nosūtījis 2018. gada 6. novembrī ar Dānijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā starpniecību saistībā ar krimināllietu, kas ierosināta saskaņā ar Dānijas Kriminālkodeksa 260. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, 291. panta 1. punktu un 293. panta 1. punktu saistībā ar 21. pantu, un par kuru paziņots 2018. gada 28. novembra plenārsēdē,

–  pēc Jørn Dohrmann uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Dānijas Karalistes Konstitūcijas 57. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0178/2019),

A.  tā kā Viborgas pilsētas valsts prokurors ir iesniedzis pieprasījumu atcelt no Dānijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Jørn Dohrmann imunitāti, pamatojoties uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir reglamentēti Dānijas Kriminālkodeksa 260. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, 291. panta 1. punktā un 293. panta 1. punktā saistībā ar 21. pantu; tā kā, jo īpaši apsūdzības ir saistītas ar iespējami nelikumīgu piespiešanu, ļaunprātīgu kaitējuma nodarīšanu un mēģinājumu nelikumīgi izmantot kādai citai personai piederošu mantu;

B.  tā kā 2017. gada 26. aprīlī Jørn Dohrmann ārpus savas privātās dzīves vietas Vamdrupā izgrāba no rokām operatoram kameru brīdī, kad operators aptuveni no 195 m attāluma filmēja viņa māju, lai uzņemto materiālu izmantotu TV dokumentālajā filmā par atsevišķiem Dānijas Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā Jørn Dohrmann draudēja kameru sašķaidīt; tā kā viņš minēto kameru sabojāja, ieskaitot tās mikrofonu, ekrānu un vadu; tā kā viņš kameru un atmiņas karti ir piesavinājies, lai to neatļauti izmantotu, iepazīstoties ar ierakstīto materiālu, bet galu galā viņš to izdarīt nevarēja, jo policija ieradās pie viņa mājās un atņēma kameru un atmiņas karti, kuru viņš no aparāta bija izņēmis;

C.  tā kā operatoram vispirms inkriminēja pārkāpumu, kas ir noteikts Dānijas Kriminālkodeksa 264.a pantā, jo viņš bija nelikumīgi filmējis personas, kas atradās savā privātīpašumā; tā kā valsts prokurors ieteica apsūdzības necelt, ņemot vērā tā nolūka elementa trūkumu, kas ir nepieciešams, lai notiesātu personu par pārkāpumu saskaņā ar Dānijas Kriminālkodeksa 264.a pantā;

D.  tā kā Dienvidjitlandes policija norādīja, ka uzņēmums, kas bija pieņēmis darbā žurnālistu un kameras īpašnieku, ir iesniedzis prasību par kompensāciju 14 724,71 DKK apmērā sakarā ar krimināllietu un ka lietas, kas ir saistītas ar ļaunprātīgu kaitējuma nodarīšanu, zādzību, piesavināšanos un tamlīdzīgiem pārkāpumiem, kurās pieprasītais sods ir naudas sods, ir jāizskata tiesā, ja attiecīgajai cietušajai personai ir prasība atlīdzināt zaudējumus;

E.  tā kā Valsts prokuratūra sākotnēji ieteica Jørn Dohrmann lietā viņam piespriest naudas sodu 20 000 DKK apmērā, nevis notiesāt uz brīvības atņemšanu, nekādas oficiālās apsūdzības neceļot;

F.  tā kā Jørn Dohrmann noliedza pret viņu izvirzītās apsūdzības; tā kā Valsts virsprokurora skatījumā šāds solis — lietu izšķirt ārpustiesas kārtībā, piespriežot fiksētu soda naudu, – neatbilstu iedibinātai praksei;

G.  tā kā, lai sauktu pie atbildības Jørn Dohrmann, kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu par viņa imunitātes atcelšanu;

H.  tā kā saskaņā ar protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem “savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem”;

I.  tā kā Dānijas Konstitucionālā likuma 57. panta 1. teikumā ir teikts, ka neviens Dābijas Folketinga deputāts nevar tikt apsūdzēts vai ieslodzīts bez Dānijas Folketinga piekrišanas, ja vien viņš nav pieķerts pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā; tā kā šī norma nodrošina aizsardzību pret prokuratūras īstenotu kriminālvajāšanu, bet ne pret privātu sūdzību krimināllietā; tā kā, ja lietu var izšķirt, ārpus tiesas pieņemot lēmumu par fiksētu naudas sodu, Dānijas Folketinga piekrišana nepieciešama nav;

J.  tā kā Dānijas Folketinga deputātiem noteiktās imunitātes tvērums de facto atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā; tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāts varētu atsaukties uz imunitāti, viņam viedoklis ir jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi nozīmē obligāto saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai;

K.  tā kā inkriminētās darbības nav saistītas ar Eiropas Parlamenta deputāta viedokļiem un balsojumiem, kas ir pausti un veikti, viņam pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē, un tā kā tās tādēļ acīmredzami vai tieši neietekmē to, kā Jørn Dohrmann veic savus Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

L.  tā kā nav nekādu pierādījumu un iemeslu aizdomām par fumus persecutionis,

1.  nolemj atcelt Jørn Dohrmann imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Dānijas tieslietu ministram un Jørn Dohrmann.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure un citi, 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.