Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0332(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0169/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0169/2019

Debates :

PV 25/03/2019 - 15
CRE 25/03/2019 - 15

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0225

Pieņemtie teksti
PDF 191kWORD 48k
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra
Sezonālās laika maiņas pārtraukšana ***I
P8_TA(2019)0225A8-0169/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK (COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0639),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0408/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Dānijas parlaments, Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un Apvienotās Karalistes Lordu palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Eiropas Komisijas organizētajā apspriešanā tiešsaistē laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz 2018. gada 16. augustam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0169/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 305. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK
P8_TC1-COD(2018)0332

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ, koordinējot laika maiņu dalībvalstīs. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK(3) visas dalībvalstis vasaras laika režīmu piemēro, sākot divreiz gadā veic sezonālu laika maiņu. Pāreja no standarta laika uz vasaras laiku notiek marta pēdējās svētdienas pēdējā svētdienā un to piemēro līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai. [Gr. 1]

(2)  Ņemot vērā vairākus lūgumrakstus, pilsoņu iniciatīvas un parlamentāros jautājumus, Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmam visā Savienībā un vienotu ES laika režīmu. [Gr. 2]

(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radītu prognozējamību un ilgtermiņa noteiktību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā. [Gr. 3]

(3a)   Sabiedriskās debates par sezonālo laika maiņu nav nekas jauns, un kopš vasaras laika ieviešanas ir bijušas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija izbeigt šādu praksi. Atsevišķas dalībvalstis rīkoja apspriešanās valsts mērogā, un lielākā daļa uzņēmumu un ieinteresēto personu atbalstīja šādas prakses izbeigšanu. Arī Eiropas Komisijas rīkotās apspriešanas rezultātā gūtais secinājums bija tāds pats. [Gr. 4]

(3b)  Šajā kontekstā piemērs varētu būt lopkopju situācija, kad pāreja uz vasaras laiku sākotnēji tika uzskatīta par nesaderīgu ar lauksaimniecības darba praksi, jo īpaši attiecībā uz jau tā ļoti agro darba dienas sākumu atbilstoši standarta laikam. Turklāt tika uzskatīts, ka laika maiņa divreiz gadā padara grūtāku produkcijas vai dzīvnieku pārvietošanu uz tirgiem. Visbeidzot, govju dabiskā slaukšanas ritma saglabāšanas dēļ tika pieņemts, ka samazināsies piena izslaukums. Tomēr moderns lauksaimniecības aprīkojums un prakse ir radikāli pārveidojusi lauksaimniecību tā, ka lielākā daļa no šiem apsvērumiem vairs nav svarīgi, kamēr joprojām ir aktuālas bažas par dzīvnieku bioritmu, kā arī lauksaimnieku darba apstākļiem. [Gr. 5]

(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās aptuveni 4,6 miljoni iedzīvotāju, un tas ir lielākais skaits atbilžu, kas jebkad saņemts kādā Komisijas rīkotā apspriešanā. Turklāt vairākas pilsoņu iniciatīvas ir parādījušas sabiedrības bažas saistībā ar pulksteņrādītāju pagriešanu divreiz gadā, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti un saskaņoti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu. [Gr. 6]

(4a)  Hronobioloģija apliecina, ka cilvēka ķermeņa bioritmu ietekmē jebkāda laika maiņa, kas varētu nelabvēlīgi skart cilvēka veselību. Jaunākie zinātniskie dati skaidri liecina par saikni starp laika maiņu un sirds un asinsvadu slimībām, iekaisuma slimībām vai hipertensiju, kas saistīta ar diennakts cikla traucējumiem. Dažas grupas, piemēram, bērni un veci cilvēki, ir īpaši neaizsargātas. Tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir lietderīgi izbeigt sezonālu laika maiņu. [Gr. 7]

(4b)   Teritorijas, kas nav dalībvalstu aizjūras teritorijas, ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laikos, t. i., GMT, GMT+1 un GMT+2. Eiropas Savienības lielums ziemeļu-dienvidu virzienā nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Savienības daļās ir atšķirīga. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par savas laika zonu maiņu ņemtu vērā laika ģeogrāfiskos aspektus, t. i., dabiskās laika zonas un ģeogrāfisko pozīciju. Dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām pirms lēmuma par to laika joslas maiņu. [Gr. 8]

(4c)  Ar vairākām pilsoņu iniciatīvām tiek uzsvērtas viņu bažas par pulksteņa rādītāju pagriešanu divas reizes gadā un dalībvalstīm būtu jādod laiks un iespēja veikt pašu rīkotas publiskas apspriešanas un ietekmes novērtējumus, lai labāk saprastu sezonālās laika maiņas pārtraukšanas ietekmi visos reģionos. [Gr. 9]

(4d)  Laika maiņa un pāreja uz vasaras laiku rada iespaidu, ka vasaras mēnešos saule riet vēlāk. Daudzu Savienības iedzīvotāju ieskatā vasara ir sinonīms saules gaismai, kas spīd līdz vēlam vakaram. Pāreja uz “standarta” laiku radītu situāciju, ka vasarā saule norietēs stundu agrāk, samazinot laikposmu gadā, kad dienasgaismu var baudīt vēl vēlu vakarā. [Gr. 10]

(4e)  Daudzos pētījumos ir aplūkota saikne starp pāreju uz vasaras laiku un infarkta risku, ķermeņa ritma traucējumiem, miega trūkumu, koncentrācijas un uzmanības trūkumu, paaugstinātu nelaimes gadījumu risku, zemāku apmierinātības līmeni ar dzīvi un pat pašnāvību īpatsvaru. Tomēr ilgāka dienasgaismas izmantošana, ārpustelpu aktivitātes pēc darba vai skolas un uzturēšanās saules gaismā noteikti rada pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējo labklājību. [Gr. 11]

(4f)  Sezonāla laika maiņa negatīvi ietekmē arī dzīvnieku labturību, kas apstiprinās arī lauksaimnieciskajā ražošanā, piemēram, samazinoties govju izslaukumam. [Gr. 12]

(4g)  Plaši izplatīts ir viedoklis, ka sezonāla laika maiņa rada enerģijas ietaupījumus. Tas arī bija galvenais iemesls laika maiņu sākotnējai ieviešanai pagājušajā gadsimtā. Tomēr pētījumi liecina — lai gan sezonāla laika maiņa varētu nedaudz samazināt enerģijas patēriņu Savienībā kopumā, tas netiek panākts katrā dalībvalstī. Enerģiju, kas tiek saglabāta, pārejot uz vasaras laiku, varētu arī atsvērt lielāks enerģijas patēriņš apkurei. Turklāt rezultātus ir grūti interpretēt, jo tos spēcīgi ietekmē ārēji faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi, enerģijas lietotāju izturēšanās vai pašlaik noritošā enerģētikas pārkārtošana. [Gr. 13]

(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai Komisija, ja tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas. plāno mainīt savu standarta laiku 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. [Gr. 14]

(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. [Gr. 15]

(6a)   Pirms lēmuma par to, kādu standarta laiku piemērot katrā dalībvalstī, iepriekš jārīko konsultācijas un pētījumi, ar ko ņem vērā iedzīvotāju vēlmes, ģeogrāfiskos variantus, reģionālās atšķirības, darba režīma standartus un citus faktorus, kas ir nozīmīgi konkrētajai dalībvalstij. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai analizētu priekšlikuma ietekmi un izvēlētos to risinājumu, kas vislabāk kalpo tās iedzīvotājiem, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus pienācīgu darbību. [Gr. 16]

(6b)   Pāreja uz laika noteikšanas kārtību bez sezonālām laika maiņām radīs pārejas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz IT sistēmām transportā un citās nozarēs. Lai ievērojami samazinātu pārejas izmaksas, ir vajadzīgs saprātīgs sagatavošanās periods šīs direktīvas īstenošanai. [Gr. 17]

(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. 2021. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. 2021. gada 31. martā marta pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. 2021. gada 27.oktobrī oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. 2021. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti. [Gr. 18]

(7a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas un lēmumi par plānoto laika režīmu jāpieņem saskaņotā un koordinētā veidā. Tāpēc būtu jāizveido koordinācijas mehānisms, kura sastāvā ir viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Koordinācijas mehānismā būtu jāapspriež un jānovērtē paredzētā lēmuma par kādas dalībvalsts standarta laiku potenciālā ietekme uz iekšējā tirgus darbību, lai novērstu būtiskus tā traucējumus. [Gr. 19]

(7b)  Komisijai būtu jānovērtē, vai paredzētie laika režīmi dažādās dalībvalstīs var ievērojami un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ja minētais novērtējums neiesaka dalībvalstīm pārskatīt paredzētos laika režīmus, Komisijai vajadzētu būt iespējai atlikt šīs direktīvas piemērošanas dienu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, un attiecīgā gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Tāpēc un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas dienas atlikšanu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. [Gr. 20]

(8)  Šīs direktīvas īstenošana būtu jāuzrauga. Uzraudzības rezultātus Komisijai ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētais ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai pietiekami savlaicīgi, lai ziņojumu varētu iesniegt noteiktajā laikā.

(9)  Ņemot vērā, ka individuālas dalībvalstis šīs direktīvas mērķus attiecībā uz saskaņotu laika režīmu pienācīgi sasniegt nevar, taču tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(10)  Saskaņotie laika režīmi būtu jāpiemēro, ievērojot noteikumus par Līgumu teritoriālo piemērošanas jomu, kā noteikts LESD 355. pantā.

(11)  Tādēļ Direktīva 2000/84/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.  Dalībvalstis neveic sezonālu sava standarta laika vai laiku maiņu.

2.  Neatkarīgi Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis 2019. 2021. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. minētā gada 27. oktobrī oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis par šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2. pantu. informē Komisiju vēlākais līdz 2020. gada 1aprīlim. [Gr. 21]

2. pants

1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts Ar šo tiek izveidots koordinācijas mehānisms, kura mērķis ir veikusi minēto paziņošanu nodrošināt saskaņotu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā koordinētu pieeju laika maiņa ir jāpiemēro. režīmiem visā Savienībā. [Gr. 22]

2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis Koordinācijas mehānismā piedalās viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. viens Komisijas pārstāvis. [Gr. 23]

2.a  Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar 1. panta 2. punktu, koordinācijas mehānisms tiek sasaukts ar mērķi apspriest un novērtēt paredzētās izmaiņas potenciālo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem. [Gr. 24]

2.b  Ja, pamatojoties uz 2.a punktā minēto novērtējumu, Komisija uzskata, ka paredzētā izmaiņa būtiski ietekmēs iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti. [Gr. 25]

2.c  Vēlākais līdz 2020. gada 31. oktobrim paziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par sava nodoma īstenošanu vai atteikšanos no tā. Ja paziņotāja dalībvalsts nolemj paturēt spēkā savu nodomu, tā sniedz detalizētu paskaidrojumu par to, kā tā risinās izmaiņas negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. [Gr. 26]

3. pants

1.  Komisija vēlākais līdz 2024. 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu tās pārskatīšanai, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas. [Gr. 27]

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. 2025. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju. [Gr. 28]

4. pants

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. 2021. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.

Tās piemēro minētos aktus no 2019. 2021. gada 1. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. [Gr. 29]

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4.a pants

1.  Komisija ciešā sadarbībā ar 2. pantā minēto koordinācijas mehānismu rūpīgi uzrauga paredzēto laika režīmu visā Savienībā.

2.  Ja Komisija konstatē, ka paredzētie laika režīmi, par kuriem dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. panta 2. punktu, var būtiski un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai atliktu šīs direktīvas piemērošanas dienu ne vairāk kā par 12 mēnešiem un attiecīgā gadījumā iesniegtu tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 30]

4.b pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laiku no [šīs direktīvas stāšanās spēkā diena] līdz [šīs direktīvas piemērošanas diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 31]

5. pants

Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. 2021. gada 1. aprīļa. [Gr. 32]

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)OV C 62, 15.2.2019., 305. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/84/EK (2001. gada 19. janvāris) parnoteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 20. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika