(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0864),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0495/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Polijas Senāts, Austrijas Federālā padome un Ungārijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 7. septembra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 18. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0044/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp. (2) OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp. (3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/944.)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR STARPSAVIENOJUMA DEFINĪCIJU

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju vienošanos Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātās redakcijas un Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas sakarā atgriezties pie Direktīvā 2009/72/EK un Regulā (EK) Nr. 714/2009 izmantotās starpsavienojuma definīcijas. Komisija piekrīt, ka elektroenerģijas tirgi atšķiras no citiem tirgiem, piemēram, dabasgāzes tirgus, ar to, ka tirgojamos produktus pagaidām nevar vienkārši uzglabāt un tos ģenerē ļoti dažādas ražošanas iekārtas, ieskaitot iekārtas sadales sistēmu līmenī. Rezultātā savienojumiem ar trešām valstīm elektroenerģijas un gāzes nozarē ir būtiski atšķirīga loma un var izvēlēties atšķirīgas regulatīvās pieejas.

Komisija turpinās pētīt vienošanās ietekmi un vajadzības gadījumā dos norādījumus par tiesību normu piemērošanu.

Juridiskās skaidrības labad Komisija vēlas uzsvērt:

Elektroenerģijas direktīvā starpsavienojuma definīcija, par ko ir vienošanās, attiecas uz iekārtām, kas savieno elektropārvades sistēmas. Formulējums neizdala atšķirīgus tiesiskos regulējumus vai tehniskos apstākļus un tādējādi darbības jomā a priori ietver visus elektriskos savienojumus ar trešām valstīm. Sakarā ar starpsavienojuma definīciju, par ko ir vienošanās, Elektroenerģijas regulā Komisija uzsver, ka elektroenerģijas tirgu integrācija prasa ļoti plašu sadarbību starp sistēmu operatoriem, tirgus dalībniekiem un regulatoriem. Lai gan piemērojamo noteikumu darbības joma variējas atkarā no integrētības iekšējā elektroenerģijas tirgū, trešo valstu cieša integrācija iekšējā elektroenerģijas tirgū, piemēram, dalība tirgu sasaistes projektos, balstāma uz nolīgumiem, kas prasa attiecīgo Savienības tiesību normu piemērošanu.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR STRĪDU ALTERNATĪVU IZŠĶIRŠANU

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju vienošanos par 26. pantu, ar ko ES līmenī reglamentē to, ka dalība strīdu alternatīvā izšķiršanā energopakalpojumu sniedzējiem ir obligāta. Komisija pauž nožēlu par šo lēmumu, jo, ievērojot Direktīvā 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR direktīva) izmantoto pieeju un ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, priekšlikumā šī izvēle bija atstāta dalībvalstu ziņā.

Komisijai nav jāveic dalībvalstīs ieviesto individuālo strīdu alternatīvas izšķiršanas modeļu salīdzinošs novērtējums. Tāpēc, pildot vispārīgo pienākumu uzraudzīt Savienības tiesību aktu transponēšanu un faktisko piemērošanu, Komisija apskatīs to, kā strīdu alternatīvas izšķiršanas modeļi dalībvalstīs darbojas kopumā.