Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0327/2018)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118. un 260. līdz 263. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2019),

1.  sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 51, 28.2.2017. (2) OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp. (3) OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp. (4) OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2019),

1.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopējais kļūdu īpatsvars DFS 5. izdevumu kategorijā (Administrācija), arī Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetā, joprojām ir relatīvi zems, proti, tas tiek lēsts 0,5 % apmērā 2017. gadā;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi būtisku kļūdu līmeni EĀDD gada darbības pārskatā;

3.  norāda arī, ka Revīzijas palāta pretēji iepriekšējiem gadiem ir ziņojusi par konkrētiem jautājumiem attiecībā uz EĀDD;

4.  ar atzinību norāda, ka iepriekšējie ieteikumi, kas sniegti saistībā ar to uzraudzības sistēmu uzlabošanu, kuras ir paredzētas informācijas par darbinieku personisko stāvokli un datiem (kas var ietekmēt ģimenes pabalstu aprēķinu) savlaicīgai atjaunināšanai, lielākajā daļā aspektu ir īstenoti; tomēr uzskata, ka saskanības pārbaudēm saistībā ar ģimenes pabalstu pārvaldību ir jāpievērš pastāvīga uzmanība;

5.  atzinīgi vērtē EĀDD centienus uzlabot iepirkuma procedūras delegācijās, tostarp publiskā iepirkuma pārvaldības instrumenta izvēršanu, iepirkuma plāna sagatavošanu līgumiem ar zemu un vidēju vērtību un iepirkuma procedūrām un apmācībām paredzētu veidlapu izstrādi; uzskata, ka agrākie trūkumi, kas konstatēti publiskā iepirkuma un drošības pakalpojumu pārvaldības jomā, joprojām prasa nepārtrauktu uzmanību un uzraudzību;

6.  aicina EĀDD informēt Parlamentu par rezultātiem, kas sasniegti ar iepriekš minētajiem centieniem uzlabot iepirkuma procedūras delegācijās, jo īpaši izmantojot publiskā iepirkuma vadības rīku sistēmu (PPMT), e-iepirkuma un e-konkursu procedūras;

7.  piezīmē, ka gan saistību, gan maksājumu ex ante pārbaudēs konstatēto kļūdu iemesli ir tāda paša rakstura kā iepriekšējos gados, proti, pavaddokumentu trūkums; norāda, ka EĀDD ex post kontrolē pirmo reizi tika iekļauti gada beigu (2016. gada novembris un decembris) izdevumi;

8.  ar gandarījumu norāda, ka 2017. gadā visu delegāciju biroju parastās pieskaitāmās izmaksas (īre, drošība, uzkopšana un citas pieskaitāmās izmaksas), arī attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) delegācijām, otro gadu pēc kārtas tika pilnībā finansētas no EĀDD budžeta pozīcijām;

9.  norāda, ka 2017. gadā tika pārnests vairāk apropriāciju — 85 911 000 EUR (salīdzinājumā ar 77 450 000 EUR 2016. gadā); atgādina, ka pārnešanu uz nākamo gadu var veikt izņēmuma kārtā un saskaņā ar stingriem nosacījumiem;

10.  norāda, ka 2017. gadā EĀDD kopējais budžets bija 660 miljoni EUR, kas ir par 3,75 % vairāk nekā 2016. gadā;

11.  norāda, ka tika arī saņemta iemaksa 54,9 miljonu EUR apmērā no EAF un trasta fondiem; pieskaitot papildu pārnesumus un sakarā ar saistību atcelšanu atbrīvotās apropriācijas, kopējā summa bija 59,7 miljoni EUR (ieskaitot arī piešķirtos ieņēmumus finanšu gadā); norāda, ka 2017. gada beigās saistības bija izpildītas 52,6 miljonu EUR apmērā (88,1 %) un maksājumi — 46,5 miljonu EUR apmērā (78,0 %); norāda, ka EAF piešķīrumi, par kuriem nebija uzņemtas saistības, tika pārnesti uz nākamo gadu kā ārējie piešķirtie ieņēmumi un ka apropriācijas netika zaudētas;

12.  konstatē, ka centrālo dienestu budžets bija 236,7 miljoni EUR, no kuriem 153,8 miljoni EUR (jeb 64,6 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, 32,2 miljoni EUR (jeb 14 %) bija paredzēti ēkām un ar tām saistītām izmaksām un 33 miljoni EUR (jeb 14 %) attiecās uz IT datorsistēmām, aprīkojumu un mēbelēm;

13.  prasa gada darbības pārskatam pievienot informāciju par EĀDD ēku politiku, jo īpaši ņemot vērā to, ka ir svarīgi, lai tās izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārmērīgas; mudina EĀDD iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei 2017. gadā noslēgto ēku līgumu sarakstu, tajā iekļaujot sīku informāciju par līgumiem, valsti, kurā tie noslēgti, un līgumu ilgumu, kā tas darīts 2011. gada darbības pārskatā; prasa EĀDD tādu pašu informāciju par ēku līgumiem sniegt 2018. gada darbības pārskatā;

14.  norāda, ka delegāciju budžets 423,3 miljoni EUR apmērā bija sadalīts šādi: 116,1 miljons EUR (t. i., 27,4 %) — štata darbinieku atalgojumam, 165,6 miljoni EUR (39,1 %) — ēkām un ar tām saistītām izmaksām, 68,5 miljoni EUR (16,2 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, 27,9 miljoni EUR (6,6 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un 45 miljoni EUR (10,6 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt norāda, ka, lai segtu Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas, EĀDD saņēma no Komisijas 196,4 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 185,6 miljoniem EUR 2016. gadā un 204,7 miljoniem EUR 2015. gadā), ko veidoja 49,6 miljoni EUR no Komisijas V izdevumu kategorijas, 91,8 miljoni EUR no darbības programmu administratīvajām pozīcijām un 55 miljoni EUR no EAF un trasta fondiem (2016. gadā — 45,4 miljoni); norāda, ka 2017. gadā trasta fondi pirmo reizi deva ieguldījumu šo administratīvo izmaksu segšanā;

15.  atzīst, ka to budžeta pozīciju skaits, kuras tiek izmantotas ar delegācijās norīkotajiem Komisijas darbiniekiem saistīto darbību finansēšanai (34 dažādas pozīcijas dažādās Komisijas budžeta izdevumu kategorijās, kā arī EAF līdzekļi), palielina budžeta pārvaldības sarežģītību; atminas, ka šim jautājumam tika pievērsta uzmanība tā 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(1), un pieņem zināšanai, ka vienkāršot budžeta pozīciju skaita samazināšanu ir sarežģīti; tāpēc mudina EĀDD turpināt strādāt kopā ar Komisiju, lai, ja tas iespējams, vienkāršotu budžeta pozīcijas un samazinātu budžeta pārvaldības sarežģītību;

16.  norāda, ka 2017. gadā delegāciju vadītāji sniedza ticamības deklarāciju; konstatē, ka visi delegāciju vadītāji, izņemot delegācijas Sīrijā vadītāju, ir snieguši deklarāciju bez atrunām; atzīst, ka delegācija Sīrijā pašlaik ir evakuēta un ka delegācija ir norādījusi uz rīcības plānu par to, kā mazināt problēmas, ko rada nepieciešamība strādāt kara zonā; norāda, ka šī atruna ir uzskatāma par nebūtisku visa EĀDD budžeta summu ziņā;

17.  konstatē, ka EĀDD galīgais 2017. gada budžets — EUR 660 miljoni — gada beigās bija izpildīts 99,7 % apmērā (tāpat kā 2016. gadā) attiecībā uz saistībām un 86,7 % apmērā (2016. gadā — 87,5 %) attiecībā uz maksājumiem;

18.  norāda, ka visu EĀDD administratīvajā budžetā veikto pārvietojumu vērtība bija 14,4 miljoni EUR, no kuriem lielākā summa attiecās uz avansa līgumu saistībā ar Afganistānas drošību; turklāt norāda, ka saistībā ar pārvietojumiem EĀDD centrālo dienestu budžets tika samazināts par 5,1 miljonu EUR un delegāciju budžets — par atbilstīgu summu palielināts;

19.  norāda, ka 1,3 % no budžeta palielinājuma 2017. gadā bija veltīti investīcijām drošībā saistībā ar drošības pasākumu kopuma īstenošanu, kas ietvēra reģionālo apsardzes darbinieku tīkla pastiprināšanu un bruņotu transportlīdzekļu iegādi atbilstīgi EĀDD pienākumam ievērot rūpību un garantēt drošību lauka apstākļos, kiberdrošības stratēģiju un darbinieku pastāvīgu apmācību, reaģējot uz iespējamajiem draudiem un krīzes situācijām delegācijās un centrālajos dienestos; atzinīgi vērtē līdz šim panāktos uzlabojumus, tomēr mudina EĀDD jo īpaši pievērsties dažādiem vēl neatrisinātajiem jautājumiem, piemēram, nepieciešamībai atjaunināt IT drošības rīkus; turklāt aicina EĀDD strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai attīstītu kopīgu pieeju, un uzlabot drošības sistēmu starpsavienotību ar citām iestādēm un dalībvalstīm;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots gada pārskatīšanas mehānisms, kas veltīts EĀDD resursu analīzei un efektīvai izmantošanai, gatavojoties gaidāmajai darbinieku pārcelšanai, kura nepieciešama jaunu darbības vai politisko prioritāšu vai citu papildu uzdevumu dēļ;

21.  norāda, ka 2017. gadā veiktais ikgadējais iekšējās kontroles sistēmas pašnovērtējums EĀDD vadībai sniedza pamatotu pārliecību par lielākās daļas iekšējo kontroļu ievērošanu; tomēr norāda, ka trīs no iekšējās kontroles standartiem — personāla sadalījums un mobilitāte, darbības nepārtrauktība un dokumentu pārvaldība — joprojām ir EĀDD iekšējās kontroles sistēmas vājākie komponenti; ar bažām norāda, ka darbības nepārtrauktība vairākus gadus turpina būt problemātisks jautājums gan ievērošanas, gan efektivitātes ziņā un tai ir īpaša nozīme delegācijās;

22.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2016. gadā sniegto ieteikumu ir turpināts samazināt to delegāciju skaitu, kurās pārsniegta vienai personai atvēlētā maksimālā platība 35 m2, no 83 delegācijām 2016. gadā līdz 73 delegācijām 2017. gadā; atzinīgi vērtē nekustamā īpašuma apsaimniekošanas rīka ImmoGest ieviešanu un iekšējo un ārējo specializēto zināšanu iegūšanu ēku apsaimniekošanas atbalstam, jo īpaši attiecībā uz delegācijām; aicina EĀDD, kad vien šāda rīcība ir iespējama, pamatota un efektīva attiecībā uz Savienības budžetu, turpināt īstenot Revīzijas palātas ieteikumus, kas sniegti tās īpašajā ziņojumā par EĀDD dienesta ēku apsaimniekošanu visā pasaulē(2), un informēt Parlamentu par uzlabojumiem;

23.  atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir izveidojis septiņus jaunus projektus par kopīgu telpu nomu ar sešām dažādām dalībvalstīm, un konstatē aizvien lielāko interesi par kopīgas nomas shēmām, par ko liecina 14 jauni kopīgi parakstīti nolīgumi ne vien ar dalībvalstīm, bet arī ar Frontex un EASO; norāda, ka vienošanās par kopīgu nomu ir palīdzējusi samazināt ēku vidējo platību, to tuvinot noteiktajiem 35 m2 uz personu; uzskata, ka kopīga noma ir izmaksu ziņā lietderīga, un atzinīgi vērtē to, ka šāda prakse veicina Savienības un tās dalībvalstu kopīgu pārstāvību trešās valstīs; aicina EĀDD saistībā ar izmaksu uzraudzību paplašināt šādus saprašanās memorandus, iesaistot vēl citas Savienības struktūras, piemēram, KDAP misijas; aicina EĀDD ieviest efektīvu pārvaldību izmaksu atgūšanai kopīgas nomas gadījumā;

24.  pieņem zināšanai, ka EĀDD dod priekšroku ēku iegādei, nevis īrei delegāciju vajadzībām; aicina EĀDD informēt Parlamentu par visaptverošu analīzi par visām Savienības delegācijām, lai noteiktu, kurās valstīs delegācijām izmaksu ziņā lietderīgāk būtu nevis izīrēt, bet iegādāties biroju vai rezidenču ēkas; norāda, ka īpašumā esošo ēku īpatsvars 2017. gadā bija 18 %;

25.  atgādina, ka ir svarīgi sniegt delegācijām uz rezultātiem orientētu atbalstu visās jomās, un aicina EĀDD ziņot par Eiropas reģionālā centra pieredzi un tā vērtējumu par iespējām paplašināt šo satvaru, aptverot vēl citus ģeogrāfiskos apgabalus; atzinīgi vērtē to, ka ir ieguldīts vairāk pūļu delegāciju atbalstā, jo īpaši ar jaunās Horizontālās koordinācijas nodaļas starpniecību, un tas palīdz pastiprināt vispārējo pārliecību par delegāciju izpildītajiem uzdevumiem, jo īpaši attiecībā uz uzdevumiem saistībā ar augstas vērtības publisko iepirkumu;

26.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi delegāciju vadītājiem pirms viņu iecelšanas amatā, ad hoc semināros vai ikgadējā vēstnieku konferencē regulāri atgādināt par viņu svarīgo lomu EĀDD ticamības garantēšanas ķēdes nostiprināšanā un viņu vispārējo atbildību un pārskatatbildību attiecībā uz administratīvo izdevumu un projektu portfeļu pārvaldību papildus viņu politiskajiem pienākumiem; uzskata, ka, atlasot delegāciju vadītājus, par priekšrocību būtu jāuzskata pieredze Savienības iestādē;

27.  atzinīgi vērtē 2017. gadā ieviesto jauno pieeju inspekcijām, kura ir daudzsološa attiecībā uz atbalsta nodrošināšanu delegāciju vadībai, kā arī attiecībā uz delegāciju darba lielākas saskaņotības un vienkāršošanas veicināšanu;

28.  atzīst, ka resursu pārvaldība un piešķiršana ir sarežģīts aspekts cilvēkresursu pārvaldības jomā saistībā ar EĀDD darbā pieņemšanas “trīs avotiem” un amata vietu pārvaldību delegācijās; turklāt norāda, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam EĀDD saskaņā ar iestāžu nolīgumu samazināja savu darbinieku skaitu par 5 %, kas atbilst samazinājumam par 16 štata vietām centrālajos dienestos 2017. gadā un kopējam samazinājumam par 84 štata vietām pēdējo piecu gadu laikā; pauž bažas par to, ka aizvien lielāka vidējā darba slodze un nepietiekams darbinieku skaits varētu negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un dzīves kvalitāti, kā arī iestādes ilgtermiņa organizatorisko attīstību;

29.  ar atzinību norāda, ka dzimumu līdzsvara ziņā ir gandrīz panākta paritāte attiecībā uz visām aizpildītajām amata vietām, no kurām 49,6 % ieņem sievietes; tomēr pauž nožēlu par to, ka sieviešu skaits vadības amatos joprojām nav pietiekams gan attiecībā uz nodaļu vadītāju, gan delegāciju vadītāju vietām, sievietēm ieņemot tikai 57 no 219 amata vietām (26 %) un tikai 18 % no augstākās vadības amata vietām (deviņas no 50); uzsver, ka līdzīga nelīdzsvarotība pastāv administratoru vidū, no kuriem 33 % ir sievietes, un norīkoto valsts ekspertu (NVE) vidū, no kuriem 23 % ir sievietes;

30.  aicina EĀDD sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem turpināt pēc iespējas uzlabot dzimumu līdzsvaru augstākajā un vidēja līmeņa vadībā; norāda, ka pēdējā rotācijā sievietes iesniedza tikai 18,28 % no pieteikumiem uz vadītāju vietām; konstatē, ka attiecībā uz citām EĀDD publicētajām vakancēm sieviešu pieteikumu skaits arī samazinājās no 39 % 2016. gadā līdz 31,7 % 2017. gadā;

31.  uzskata, ka ir jāpanāk progress šajā ziņā, un tāpēc aicina EĀDD apzināt un pārdomāt iemeslus šai nelīdzsvarotībai un pēc tam, iespējams, pielāgot nosacījumus un darbā pieņemšanas politiku, lai vadības amatiem vienlīdzīgi piesaistītu visus dzimumus; mudina EĀDD sadarboties ar valstu universitātēm, kas piedāvā diplomātiskajai karjerai veltītus kursus, lai jau agrīnā posmā popularizētu Eiropas diplomātisko dienestu;

32.  aicina izveidot nākamo Eiropas diplomātu izglītībai veltītu institūtu un ierosina, lai attiecīgās iestādes pētītu iespēju šī diplomātiskā institūta izmitināšanai izmantot Eiropas Parlamenta telpas Strasbūrā;

33.  atzinīgi vērtē darba grupu izveidi karjeras attīstības un dzimumu un vienlīdzīgu iespēju jautājumos, mācīšanās un attīstības satvara pieņemšanu, kā arī tīkla “Sievietes un EĀDD” un vadītāju sieviešu darbaudzināšanas programmas izveidi, kas ir svarīgi pasākumi vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai EĀDD; norāda uz īstenošanas ceļvedi, kas pieņemts pēc divu minēto darba grupu galīgo ziņojumu publicēšanas, un aicina informēt Parlamentu par īstenošanas gaitu;

34.  norāda, ka 2017. gada beigās 32,83% EĀDD AD kategorijas darbinieku bija no dalībvalstīm un tas nozīmē, ka EĀDD ievēro darbā pieņemšanas modeli, kas noteikts Padomes lēmumā, ar kuru izveido EĀDD, proti, ka trešajai daļai darbinieku jānāk no dalībvalstīm un pārējiem — no Savienības iestādēm;

35.  norāda, ka dalībvalstu diplomāti veido 32,83 % no kopējā EĀDD AD kategorijas darbinieku skaita (t. i., 307 personas) salīdzinājumā ar 33,8 % 2014. gadā; uzsver, ka par delegāciju vadītājiem norīkoto dalībvalstu diplomātu skaits ir samazinājies no 46 % uz 43,8 % no kopējā skaita; norāda, ka sieviešu īpatsvars delegācijas vadītāju amatos ir nedaudz palielinājies un ir 21,9 %; norāda, ka tikai 10 no tiem 60 delegāciju vadītājiem, kas nāk no dalībvalstīm, ir jau strādājuši amatā Briselē;

36.  atkārtoti norāda, ka ir jāturpina cieši uzraudzīt ģeogrāfisko līdzsvaru, jo īpaši nepietiekamas pārstāvības gadījumos, lai nodrošinātu, ka ikviena dalībvalsts ir samērīgi pārstāvēta darbinieku vidū; norāda, ka no astoņiem gadījumiem, kad darbinieku īpatsvars bija mazāks nekā viņu valsts iedzīvotāju īpatsvars Savienības iedzīvotāju kopskaitā, pieci attiecās uz dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā;

37.  norāda, ka 2017. gadā no dalībvalstīm nākušo NVE skaits nedaudz pieauga un sasniedza 449 (no kuriem 387 bija norīkoti centrālajos dienestos un 62 — delegācijās); norāda, ka 55 % (jeb 214) no šīs kategorijas darbiniekiem, kas strādāja Briselē, atalgojumu maksāja viņu valstu pārvaldes iestādes; atzīst, ka NVE ir vajadzīgi dažādās īpašās jomās, kas attiecas uz aizsardzības un drošības jautājumiem, kā arī stratēģisko komunikāciju; tomēr aicina EĀDD — saistībā ar tā NVE stratēģiju vai izmantojot jaunizveidoto gada pārskatīšanas mehānismu — sīkāk plānot gaidāmās vajadzības un ar tām saistītās nepieciešamās prasmes, lai nodrošinātu paredzamību, labāk pārvaldītu iespējamus interešu konfliktus, nepieļautu minēto līgumu skaita pastāvīgu pieaugumu un nostiprinātu iekšējās specializētās zināšanas; uzskata, ka NVE skaitam nebūtu jāpārsniedz noteikta daļa no EĀDD darbinieku kopskaita, lai saglabātu stingru un noturīgu komandas garu, un aicina EĀDD noteikt šādu robežvērtību;

38.  atzinīgi vērtē apmaksātas stažēšanās ieviešanu delegācijās kā pozitīvu pasākumu, kas veikts saistībā ar EĀDD 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju; norāda, ka EĀDD turpinās piedāvāt stažēšanās iespējas saskaņā ar dažādām shēmām, piemēram, shēmām, kas saistītas ar studentu vai civildienesta stažieru obligātu stažēšanos kā daļu no viņiem obligātās apmācības; norāda, ka vidējais ārējais finanšu atbalsts stažieriem dažādu shēmu satvarā bija 885 EUR, kas ir ievērojami mazāk nekā mēneša pabalsts 1200 EUR apmērā atbilstīgi EĀDD shēmai; aicina EĀDD nodrošināt atbilstīgu pabalstu visiem EĀDD stažieriem, lai pienācīgi atlīdzinātu stažieru centienus un nepastiprinātu diskrimināciju ekonomisku iemeslu dēļ;

39.  norāda uz dienestu savstarpējo apspriešanos ar Komisiju un apspriešanos ar arodbiedrībām nolūkā modernizēt un uzlabot pamatnoteikumus un ar tiem saistītās sociālā nodrošinājuma sistēmas vietējiem darbiniekiem; aicina EĀDD, veicot pārskatīšanu, nodrošināt atbilstīgu medicīnisko apdrošināšanu pēc aiziešanas pensijā, jo īpaši invaliditātes gadījumā; stingri mudina EĀDD nodrošināt to, ka noteiktie reformu pasākumi stājas spēkā 2018. gadā, un uzlabot tā vietējo darbinieku un ekspertu līdzdalību;

40.  ar bažām norāda, ka 2017. gadā bija reģistrēta 171 mediācijas lieta (kas atbilst pieaugumam par 16 % kopš 2016. gada) — 60 % no šīm lietām noritēja delegācijās un 32 lietas gada beigās nebija slēgtas; ar bažām arī norāda, ka darbinieku apmierinātības aptaujā tikai 10,2 % darbinieku atbildēja noraidoši un 6,21 % — drīzāk noraidoši saistībā ar apgalvojumu “neesmu saskāries ar aizskarošu izturēšanos EĀDD”; tomēr atzīst — tas, ka aizvien vairāk tiek ziņots par šādiem gadījumiem, šķiet atspoguļojam lielāku gatavību runāt par konfliktiem darbā, nevis to skaita pieaugumu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un pienācīgi sekot līdzi gadījumiem, par ko ziņots;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināts konfidenciālo konsultantu tīkls, kas 2017. gadā ietvēra 13 apmācītus brīvprātīgos konsultantus; pauž bažas par to, ka tikai pieci no trīspadsmit konsultantiem bija norīkoti 140 delegācijās; aicina EĀDD turpināt palielināt konfidenciālo konsultantu klātbūtni delegācijās un turpināt veidot izpratni par aizskarošu izturēšanos un psihosociālajiem riskiem, kā arī iespējām tos mazināt un uz tiem reaģēt;

42.  konstatē, ka EĀDD 2017. gadā atjaunināja administratīvo vienošanos ar OLAF un pastiprināja ar ārlietu jomā strādājošiem ģenerāldirektorātiem, piemēram, FPI, DG NEAR un DG DEVCO, īstenoto sadarbību ar krāpšanu saistītos jautājumos; norāda, ka OLAF pašlaik veic trīs izmeklēšanas saistībā ar iespējamu interešu konfliktu EĀDD, un aicina informēt Parlamentu par minēto izmeklēšanu gaitu;

43.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 2018. gada 31. janvārī pieņemto atjaunināto rīcības kodeksu ir publicēti ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos komandējumu izmaksām saistītie dati, kas tagad ir pilnībā pieejami viņas lapā Komisijas tīmekļa vietnē un tiek atjaunināti ik pēc diviem mēnešiem;

44.  norāda, ka 2017. gadā EĀDD tika piešķirts 1,1 miljons EUR pasākuma “Stratēģiskā komunikācija plus” sagatavošanai nolūkā apkarot dezinformāciju un ziņot par Savienības politikas pasākumu pozitīvo ietekmi; uzsver arī, ka ir svarīgi ziņot iedzīvotājiem par EĀDD darbu, un aicina EĀDD nākamajā gada darbības pārskatā sniegt vairāk informācijas par tā darbībām šajā jomā;

45.  uzskata, ka EĀDD ir nozīmīga loma starptautiskajā sadarbībā attiecībā uz mieru, drošību un cilvēces attīstību; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai pieejamie ierobežotie resursi tiktu viedi izmantoti un Savienības ārējās un iekšējās darbības konsekvence un saskaņotība — pastāvīgi uzlabota, kā arī to, ka ir jācenšas panākt vienotu nostāju un saskaņot rīcību, lai Savienība efektīvi veiktu šo uzdevumu; uzsver, ka publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija ir svarīga kā būtisks Savienības ārējo attiecību aspekts — ne tikai kā instruments tās vērtību un interešu paušanai un Savienības pamanāmības palielināšanai, bet arī kā instruments cīņai pret ārvalstu ietekmi Rietumbalkānos un mūsu kaimiņreģionos un pret stratēģisko propagandu, kas vērsta pret Savienību un tās dalībvalstīm; uzsver joprojām pastāvošo un arvien pieaugošo vajadzību atmaskot dezinformāciju un veikt kontekstam atbilstīgu analīzi, lai apkarotu pret Savienību vērstu propagandu; ir stingri pārliecināts, ka Savienībai būtu jāpastiprina centieni izstrādāt efektīvas publiskās diplomātijas stratēģijas; aicina EĀDD turpināt centienus modernizēt savas pieejas un ieguldīt jaunās prasmēs un spējās; uzskata, ka EĀDD stratēģiskās komunikācijas darba grupas darbs ir nepieciešams un vērtīgs, un prasa nodrošināt atbilstīgus finanšu un personāla resursus;

46.  norāda, ka EĀDD ir veicis novērtējumu par to, kā Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ietekmēs tā cilvēkresursus (t. i., 122 darbiniekus, kas ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie) un kādi funkcionāli pielāgojumi būs jāizdara centrālajos dienestos un delegācijās; atzinīgi vērtē EĀDD ieceri izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, pieņemot lēmumu par Apvienotās Karalistes pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku līgumu pagarināšanu; aicina EĀDD ātri izstrādāt saskaņotu stratēģiju, lai attiecīgajām personām būtu skaidrība;

47.  norāda, ka sākotnējais novērtējums par administratīvo izdevumu apmēru — 6,7 miljoni EUR personāla un infrastruktūras izdevumiem deviņu mēnešu laikposmā — attiecās uz delegācijas atvēršanu Londonā, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti;

48.  aicina EĀDD saskaņā ar Finanšu regulas 262. pantu iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprinājumu, gatavojoties 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai.

(1) OV L 248, 3.10.2018., 128. lpp. (2) Eiropas Revīzijas palāta: Īpašais ziņojums Nr. 7/2016: Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku apsaimniekošana visā pasaulē.