Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Monika Hohlmeier imunitāti (2019/2002(IMM))

P8_TA(2019)0135 A8-0165/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Monika Hohlmeier imunitāti, kuru 2018. gada 27. novembrī nosūtījis Koburgas prokuratūras ģenerālprokurors saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanas procedūru un par kuru paziņots 2019. gada 14. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Monika Hohlmeier uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas Konstitūcijas 46. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0165/2019),

A.  tā kā Koburgas prokuratūras ģenerālprokurors ir nosūtījis pieprasījumu atcelt no Vācijas ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Monika Hohlmeier imunitāti, kurš attiecas uz pārkāpumu Vācijas Kriminālkodeksa 142. panta izpratnē; tā kā process ir saistīts ar satiksmes negadījuma vietas pamešanu;

B.  tā kā 2018. gada 4. septembrī ap plkst. 15.00 Monika Hohlmeier mēģināja novietot savu automobili stāvvietā Lihtenfelsā (Vācija); tā kā viņas automobiļa priekšgals sadūrās ar cita novietota automobiļa aizmuguri, radot zaudējumus 287,84 EUR apmērā; tā kā Monika Hohlmeier pēc tam pamet negadījuma vietu, neparūpējoties par negadījuma noregulēšanu;

C.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 9 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;

D.  tā kā Vācijas Federatīvās Republikas Konstitūcijas 46. pants paredz, ka deputātu nevar saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu bez Bundestāga piekrišanas, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas laikā vai nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas;

E.  tā kā konkrētā lietā atcelt vai neatcelt imunitāti ir tikai Parlamenta ziņā; tā kā Parlaments, lai lemtu par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var pienācīgi ņemt vērā deputāta nostāju(2);

F.  tā kā prezumētais nodarījums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Monika Hohlmeier darbību Eiropas Parlamenta deputātes amatā un nav arī viedoklis, kas ir pausts, vai balsojums, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus, kā noteikts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.  tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, pietiekami pamatotas un precīzas aizdomas par to, ka procedūra ir sākta, lai kaitētu deputātes politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Monika Hohlmeier imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Vācijas Federatīvās Republikas kompetentajai iestādei un Monika Hohlmeier.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, EU:T:2008:440, 28. punkts.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti (2018/2247(IMM))

P8_TA(2019)0136 A8-0167/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti, kuru, pamatojoties uz Parīzes Apelācijas tiesas ģenerālprokurora pieprasījumu, 2018. gada 5. septembrī iesniedza Francijas Republikas Tieslietu ministrija un par kuru paziņoja plenārsēdē 2018. gada 22. oktobrī, un kurš ir saistīts ar lietu, ko izskata izmeklēšanas tiesneši saistībā ar tiesas izmeklēšanu par inkriminētiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, saistībā ar asistentu nodarbināšanas noteikumiem,

–  pēc Jean-François Jalkh, kurš aizstāj Jean-Marie Le Pen, uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0167/2019),

Α.  tā kā Parīzes reģionālās tiesas izmeklēšanas tiesneši ir pieprasījuši atcelt Jean-Marie Le Pen deputāta imunitāti, lai nopratinātu viņu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem;

Β.  tā kā pieprasījums atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti attiecas uz iespējamiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, attiecībā uz partijas Front National Eiropas Parlamenta deputātu palīgu nodarbinātības nosacījumiem;

C.  tā kā izmeklēšana tiesu iestādēs tika uzsākta 2016. gada 5. decembrī pēc iepriekšējās izmeklēšanas, kuru uzsāka 2015. gada 9. martā pēc toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paustajām apsūdzībām attiecībā uz dažiem Eiropas Parlamenta deputātu palīgiem, kas ir saistīti ar partiju Front National,

D.  tā kā 2016. gada februārī, veicot kratīšanu partijas Front National mītnēs, Front National kasiera birojā tika izņemti virkne dokumentu, no kuriem varēja secināt par šīs partijas vēlmi panākt „ietaupījumus”, balstoties uz to, ka Eiropas Parlaments izmaksā algas šīs partijas darbiniekiem kā Parlamenta deputātu palīgiem;

E.  tā kā partijas Front National štatu sarakstā, kas publicēts 2015. gada februārī, ir uzskaitīti tikai 15 Eiropas Parlamenta deputāti (no pavisam 23 deputātiem), 21 vietējo deputātu palīgs un 5 akreditētie deputātu palīgi (no pavisam 54 palīgiem); tā kā vairāki deputātu palīgi paziņoja, ka viņu nodarbinātības vieta bija partijas Front National galvenā mītne Nanterre pilsētā, dažos gadījumos norādot, ka viņi tur strādāja pilnu darba laiku, kaut arī dzīvoja 120–945 km attālumā no deklarētās nodarbinātības vietas; tā kā šajā izmeklēšanas posmā atklājās, ka 8 deputātu palīgi faktiski neveica nevienu parlamentārās palīdzības darbu vai tas veidoja tikai ļoti nelielu daļu no viņu vispārējiem darba pienākumiem;

F.  tā kā izmeklēšanas gaitā papildus tam atklājās trīs apstākļi, kas liek domāt, ka attiecīgie palīgi diezin vai patiešām pildīja ar Eiropas Parlamentu saistītus uzdevumus, jo īpaši:

G.  tā kā izmeklēšanā tika atklāts, ka, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, Jean-Marie Le Pen 2011. gadā nodarbināja kādu deputāta palīgu, bet attiecīgais deputāta palīgs paskaidroja izmeklētājiem, ka viņš attiecīgajā laikposmā ir strādājis pie cita Eiropas Parlamenta deputāta vēlēšanu kampaņas; tā kā Jean-Marie Le Pen ir organizējis deputātu palīgu algas trīs citiem cilvēkiem, lai gan viņi šajā statusā nav veikuši gandrīz nekādu darbu;

H.  tā kā izmeklēšanā tika arī atklāts, ka, pildot Front National priekšsēdētāja pienākumus, inkriminēto nodarījumu izdarīšanas laikā Jean-Marie Le Pen izveidoja sistēmu, ko atklāja Eiropas Parlaments un ar kuras starpniecību ES līdzekļi tika izmantoti, lai maksātu dažiem partijas Front National darbiniekiem, slēdzot Parlamenta darba līgumus ar personām, kuras patiesībā strādāja partijā, tādējādi pārkāpjot spēkā esošos ES noteikumus;

I.  tā kā izmeklēšanas tiesneši uzskata, ka ir nepieciešams nopratināt Jean-Marie Le Pen;

J.  tā kā Jean-Marie Le Pen, atsaucoties uz savu deputāta imunitāti, ir atteicies ierasties saskaņā ar pavēstēm, ko viņš no izmeklētājiem saņēma 2018. gada 21. jūnijā, un tieši tāpat viņš ir rīkojies, kad saņēma pavēstes no izmeklēšanas tiesnešiem 2018. gada jūlijā;

K.  tā kā, lai veiktu Jean-Marie Le Pen nopratināšanu saistībā ar apsūdzībām, kas izvirzītas pret viņu, kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu par viņa imunitātes atcelšanu;

L.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

M.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts: „Nevienu deputātu, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai citu nozīmīgu pārkāpumu, nedrīkst nedz apcietināt, nedz viņam piemērot citus drošības līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav vajadzīga gadījumos, kad deputāts tiek aizturēts smaga nozieguma vai cita nozīmīga pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā (flagrante delicto) vai kad spēkā ir stājies galīgs, notiesājošs spriedums”;

N.  tā kā nav nekādu pierādījumu un iemeslu aizdomām par fumus persecutionis;

1.  nolemj atcelt Jean-Marie Le Pen imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas Tieslietu ministram un Jean-Marie Le Pen.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Dominique Bilde imunitāti (2018/2267(IMM))

P8_TA(2019)0137 A8-0166/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Dominique Bilde imunitāti, kuru, pamatojoties uz Parīzes Apelācijas tiesas ģenerālprokurora pieprasījumu, 2018. gada 19. oktobrī iesniedza Francijas Republikas Tieslietu ministrija un par kuru paziņoja plenārsēdē 2018. gada 12. novembrī, un kurš ir saistīts ar lietu, ko izskata izmeklēšanas tiesneši saistībā ar tiesas izmeklēšanu par inkriminētiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, saistībā ar asistentu nodarbināšanas noteikumiem,

–  pēc Jean-François Jalkh, kurš aizstāja Dominique Bilde, uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0166/2019),

Α.  tā kā Parīzes reģionālās tiesas izmeklēšanas tiesneši ir pieprasījuši atcelt Dominique Bilde deputātes imunitāti, lai nopratinātu viņu saistībā ar inkriminētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;

Β.  tā kā pieprasījums atcelt Dominique Bilde imunitāti attiecas uz iespējamiem nodarījumiem, kas izpaužas uzticēšanās ļaunprātīgā izmantošanā, noklusēšanā par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanā organizēta grupā, viltošanā un viltotu dokumentu izmantošanā, slēptā darbā, ko veic slēpti darbinieki, attiecībā uz partijas Front National Eiropas Parlamenta deputātu palīgu nodarbinātības nosacījumiem;

C.  tā kā izmeklēšana tiesu iestādēs tika uzsākta 2016. gada 5. decembrī pēc iepriekšējās izmeklēšanas, kuru uzsāka 2015. gada 9. martā pēc toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paustajām apsūdzībām attiecībā uz dažiem Eiropas Parlamenta deputātu palīgiem, kas ir saistīti ar partiju Front National,

D.  tā kā 2016. gada februārī, veicot kratīšanu partijas Front National mītnēs, partijas Front National kasiera birojā tika izņemti virkne dokumentu, no kuriem varēja secināt par šīs partijas vēlmi panākt „ietaupījumus”, balstoties uz to, ka Eiropas Parlaments izmaksā algas šīs partijas darbiniekiem kā Parlamenta deputātu palīgiem; tā kā šajā izmeklēšanas posmā atklājās, ka astoņi deputātu palīgi faktiski neveica nevienu parlamentārās palīdzības darbu vai tas veidoja tikai ļoti nelielu daļu no viņu vispārējiem darba pienākumiem;

E.  tā kā ir izrādījies, ka Dominique Bilde pilnas slodzes deputāta palīgs no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. jūlijam bija viens no palīgiem, kas faktiski neveica nevienu parlamentārās palīdzības darbu; tā kā 2015. gada februārī publicētajā partijas Front National štatu sarakstā Dominique Bilde parlamenta deputātes palīga amata nosaukums bija „valsts plānošanas darbinieks”, un viņš strādāja Politikas uzraudzības un plānošanas nodaļā cita Eiropas Parlamenta deputāta pakļautībā; tā kā viņa deputāta palīga darba līgumam sekoja divi darba līgumi saistībā ar partijas Front National darbību laikposmā no 2015. gada augusta līdz 2016. gada 31. decembrim; tā kā laikposmā, uz kuru tika noslēgts viņa deputāta palīga darba līgums, viņš veica arī šādus pienākumus: organizācijas Collectif Marianne ģenerālsekretārs, organizācijas Collectif Mer et Francophonie ģenerālsekretārs un kandidāts 2015. gada marta pašvaldību vēlēšanās Dū [Doubs] departamentā;

F.  tā kā Eiropas Parlaments apturēja ar Dominique Bilde deputāta palīga darba līgumu saistītos parlamentārās palīdzības izdevumu maksājumus;

G.  tā kā izmeklēšanas tiesneši uzskata, ka ir nepieciešams nopratināt Dominique Bilde;

H.  tā kā Dominique Bilde atteicās atbildēt uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem, kad viņa tika nopratināta 2017. gada augustā, un, atsaucoties uz savu parlamentāro imunitāti, atteicās ierasties uz nopratināšanu pie izmeklēšanas tiesnešiem, kura bija paredzēta, lai sagatavotu tiesas sēdi apsūdzībā pret viņu par uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, kas bija paredzēta 2017. gada 24. novembrī;

I.  tā kā, lai veiktu Dominique Bilde nopratināšanu saistībā ar apsūdzībām, kas izvirzītas pret viņu, kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu par viņas imunitātes atcelšanu;

J.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

K.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts: „Nevienu deputātu, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai citu nozīmīgu pārkāpumu, nedrīkst nedz apcietināt, nedz viņam piemērot citus drošības līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav vajadzīga gadījumos, kad deputāts tiek aizturēts smaga nozieguma vai cita nozīmīga pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā (flagrante delicto) vai kad spēkā ir stājies galīgs, notiesājošs spriedums”;

L.  tā kā nav nekādu pierādījumu un iemeslu aizdomām par fumus persecutionis;

1.  nolemj atcelt Dominique Bilde imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas Tieslietu ministram un Dominique Bilde.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta lēmums par Parlamenta Reglamenta 159. panta piemērošanas pagarināšanu līdz Parlamenta devītā sasaukuma perioda beigām (2019/2545(RSO))

P8_TA(2019)0138 B8-0147/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas(1),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2005(2) un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2015/2264(3),

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnijā pieņemto Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību,

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra lēmumu(4), ar ko pagarina Parlamenta Reglamenta 159. panta piemērošanu līdz Parlamenta astotā sasaukuma beigām, un no tā izrietošos Prezidija lēmumus, ar kuriem līdz šā sasaukuma beigām pagarina atkāpes no Reglamenta 158. panta piemērošanas,

–  ņemot vērā Reglamenta 158. un 159. pantu,

A.  tā kā atbilstoši Reglamenta 158. pantam visi Parlamenta dokumenti ir jāsagatavo oficiālajās valodās un visiem deputātiem ir tiesības izteikties viņu izraudzītajā oficiālajā valodā ar mutisko tulkojumu pārējās oficiālajās valodās;

B.  tā kā atbilstoši Reglamenta 159. pantam līdz astotā sasaukuma beigām ir pieļaujamas atkāpes no 158. panta noteikumiem, ja, neraugoties uz atbilstīgi veiktajiem piesardzības pasākumiem, kādai no oficiālajām valodām nav pieejams pietiekams skaits lingvistu; tā kā attiecībā uz katru oficiālo valodu, attiecībā uz kuru ir vajadzīga atkāpe, Prezidijam pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma un, pienācīgi ņemot vērā pagaidu kārtību, ko pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līgumiem par tiesību aktu izstrādi, ir pienākums pārliecināties, vai ir izpildīti nosacījumi, un pārskatīt savu lēmumu reizi sešos mēnešos;

C.  tā kā Padomes Regula (EK) Nr. 920/2005 un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2015/2264 paredz pakāpenisku atkāpes sašaurināšanu attiecībā uz īru valodu un to, ka, ja Padome nepieņem citu regulu, kas paredz pretējo, minētā atkāpe no 2022. gada 1. janvāra vairs nav piemērojama;

D.  tā kā, neraugoties uz visiem atbilstīgi veiktajiem piesardzības pasākumiem, sagaidāms, ka horvātu, īru un maltiešu valodas tulkojumu nodrošināšanas kapacitāte nebūs pietiekama, lai, sākot ar Parlamenta devīto sasaukumu, šajās valodās sniegtu pilnīgus mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

E.  tā kā, neraugoties uz pastāvīgiem iestāžu centieniem un ievērojamajiem panākumiem, paredzams, ka kvalificētu īru valodas tulkotāju skaits vēl joprojām būs tik ierobežots, ka tuvākajā laikā nebūs iespējams nodrošināt visus tulkojumus šajā valodā saskaņā ar Reglamenta 158. pantu; tā kā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2005 un Padomes Regulu Nr. (ES, Euratom) 2015/2264 īru valodā ir jāpārtulko aizvien lielāks skaits tiesību aktu, kas samazina iespēju tulkot citus Parlamenta dokumentus šajā valodā;

F.  tā kā Reglamenta 159. panta 4. punkts paredz, ka, balstoties uz argumentētu Prezidija ieteikumu, Parlamenta sasaukuma beigās Parlaments var nolemt pagarināt minētā panta darbību;

G.  tā kā, ņemot vērā iepriekšminēto, Prezidijs ieteica pagarināt Reglamenta 159. panta piemērošanu līdz Parlamenta devītā sasaukuma beigām,

1.  nolemj pagarināt Parlamenta Reglamenta 159. panta piemērošanu līdz Parlamenta devītā sasaukuma beigām;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. (2) Padomes 2005. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 920/2005, ar kuru groza 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, un 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas, un ar kuru ievieš pagaidu atkāpes no minētajām regulām (OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.). (3) Padomes 2015. gada 3. decembra Regula (ES, Euratom) 2015/2264, ar ko pagarina un pakāpeniski atceļ ar Regulu (EK) Nr. 920/2005 ieviestos pagaidu izņēmuma pasākumus attiecībā uz 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr.1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, un 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas (OV L 322, 8.12.2015., 1. lpp.). (4) OV C 285, 29.8.2017., 164. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (COM(2018)0279 – C8-0191/2018 – 2018/0140(COD))

P8_TA(2019)0139 A8-0060/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0279),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0191/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0060/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/... par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu;

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu;

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem;

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2);

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Kravu pārvadājumu un loģistikas efektivitāte ir būtiska Savienības ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, iekšējā tirgus darbībai un visu Savienības reģionu sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai. [Gr. 1]

(1a)  Šīs regulas mērķis ir samazināt pārvadājumu informācijas apstrādes starp iestādēm izmaksas un uzņēmējiem, uzlabot iestāžu īstenošanas spējas un atbalstīt kravas pārvadājumu un loģistikas digitalizāciju. [Gr. 2]

(2)  Preču aprite ir saistīta ar lielu daudzumu informācijas, kuras apmaiņa uzņēmumu starpā un starp uzņēmumiem un valsts iestādēm joprojām notiek papīra dokumentu formātā. Papīra dokumentu izmantošana rada būtisku administratīvo slogu un papildu izmaksas loģistikas uzņēmumiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem (piemēram, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumiem), jo īpaši MVU, un negatīvi ietekmē vidi. [Gr. 3]

(2a)  Efektīva un rezultatīva noteikumu izpilde ir priekšnoteikums godīgai konkurencei iekšējā tirgū. Ļoti svarīga ir izpildes procesa turpmāka digitalizācija, lai atbrīvotu izpildes spējas, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu starptautiskajiem pārvadātājiem un jo īpaši MVU, labāk uzraudzītu augsta riska pārvadātājus un atklātu krāpniecisku praksi. Šāda digitāla jeb "vieda" izpilde nosaka nepieciešamību panākt, lai visa attiecīgā informācija tiktu sagatavota elektroniskā formātā un šādā formātā būtu arī pieejama kompetentajām iestādēm. Tādēļ elektronisko pārvadājumu dokumentu izmantošanai nākotnē būtu jākļūst par normu. Turklāt, lai tiesībaizsardzības amatpersonām, tostarp tām, kuras veic pārbaudes uz ceļa, nodrošinātu skaidru un pilnīgu priekšstatu par pārbaudāmajiem pārvadātājiem, minētajām amatpersonām jābūt tiešai reāllaika piekļuvei visai attiecīgajai informācijai, lai ātrāk un efektīvāk varētu konstatēt pārkāpumus un neatbilstības. [Gr. 4]

(3)  Tāda vienota Savienības līmeņa tiesiskā regulējuma trūkums, kas noteiktu pienākumu valsts iestādēm elektroniski pieņemt attiecīgu kravu pārvadājumu informāciju, kura pieprasīta tiesību aktos, ir uzskatāms par galveno cēloni tam, ka nav bijis iespējams vienkāršot procesu un panākt lielāku efektivitāti, ko nodrošinātu pieejamie elektroniskie līdzekļi. Apstāklis, ka valsts iestādes nepieņem informāciju elektroniskā formātā, ne tikai apgrūtina saziņu starp šīm iestādēm un uzņēmumiem, bet netieši kavē arī vienkāršotas elektroniskas saziņas izveidi starp uzņēmumiem visā Savienībā un izraisīs administratīvo izmaksu palielināšanos, īpaši MVU. [Gr. 5]

(4)  Dažas Savienības transporta tiesību normas izvirza pienākumu kompetentajām iestādēm pieņemt digitalizētu informāciju, taču tas neattiecas uz visu attiecīgo Savienības tiesību sistēmu. Lai samazinātu administratīvo slogu un padarītu kontroles un pārkāpumu novēršanu efektīvākas, vienmēr jārada iespēja izmantot elektroniskus līdzekļus, lai visā Savienības teritorijā iesniegtu iestādēm tiesību aktos noteikto informāciju par kravu pārvadājumiem un attiecībā uz visiem attiecīgajiem transporta operāciju posmiem, kas norit Savienības teritorijā. Turklāt šāda iespēja jāpiemēro attiecībā uz visu tiesību aktos noteikto informāciju visos transporta veidos. Dalībvalstīm principā būtu jāakceptē elektroniski transporta dokumenti un bez kavēšanās jāratificē un jāpiemēro e-CMR protokols. Tādēļ iestādēm būtu elektroniski jāsazinās ar attiecīgajiem uzņēmējiem attiecībā uz tiesību aktos noteikto informāciju un jānodrošina, lai viņu pašu dati būtu pieejami digitāli saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. [Gr. 6]

(5)  Tādējādi jānosaka pienākums dalībvalstu iestādēm pieņemt elektroniski iesniegtu informāciju visos gadījumos, kad uzņēmējiem jāiesniedz kāda informācija, lai pierādītu atbilstību prasībām, kas noteiktas ar Līguma Trešās daļas VI sadaļu vai, ņemot vērā situāciju līdzību, ar Savienības tiesību aktiem par atkritumu sūtījumiem. Tas pats attiektos uz gadījumiem, kad dalībvalstu tiesību aktos, kas reglamentē jautājumus, kuri ietilpst Līguma Trešās daļas VI sadaļas jomā, prasīts iesniegt tiesību aktos noteikto informāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir identiska informācijai, kura jāiesniedz saskaņā ar minētajiem Savienības tiesību aktiem.

(5a)  Lai samazinātu administratīvo slogu un atbrīvotu izpildes spējas, kas pašlaik ir nepietiekamas, no uzņēmējiem būtu jāpieprasa elektroniski sniegt tiesību aktos noteikto informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu elektroniski jāsazinās ar attiecīgajiem uzņēmējiem par tiesību aktos noteiktās informācijas sniegšanu. [Gr. 7]

(6)  Tā kā šīs regulas nolūks ir tikai atvieglot un mudināt informācijas iesniegšanu, apmaiņu starp uzņēmējiem un pārvaldes struktūrām, jo īpaši elektroniskā veidā, tā nedrīkst ietekmēt Savienības vai valstu tiesību normas, kas paredz tiesību aktos noteiktās informācijas saturu, jo īpaši tā nedrīkst izvirzīt nekādas prasības papildus tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām. Lai gan Tā kā šīs regulas nolūks ir nodrošināt atbilstību tiesību aktos noteiktās informācijas prasībām, izmantojot elektroniskos līdzekļus, nevis papīra dokumentus, to pieņemot, būtu jāpadara iespējama Eiropas platformu izstrāde, lai apmainītos ar informāciju un šo informāciju vieglāk varētu sniegt. Tā nedrīkst citādi ietekmēt attiecīgos Savienības noteikumus par prasībām attiecībā uz dokumentiem, kas jāizmanto attiecīgās informācijas strukturēšanai. Šī regula neietekmē arī tos Savienības tiesību aktu noteikumus par atkritumu sūtījumiem, kuros ir procedūras prasības attiecībā uz sūtījumiem. Šī regula nedrīkst arī skart prasības par ziņošanas pienākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013(4) vai saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas vai deleģētajos aktos. Tomēr Komisijai būtu jāizvērtē, vai noteikumi par tiesību aktos noteiktās informācijas prasību saturu attiecībā uz preču pārvadājumiem Savienības teritorijā ir jāpielāgo, lai uzlabotu kompetento iestāžu īstenošanas spējas. [Gr. 8]

(7)  Elektronisko līdzekļu izmantošana informācijas apmaiņai saskaņā ar šo regulu jāorganizē tā, lai nodrošinātu sensitīvas komerciālās informācijas drošību un ievērotu tās konfidencialitāti.

(8)  Lai uzņēmēji varētu elektroniski iesniegt attiecīgo informāciju vienādā veidā visās dalībvalstīs, jāizmanto kopīgas specifikācijas, kas jāpieņem Komisijai. Šīm specifikācijām jānodrošina datu savstarpēja izmantojamība attiecībā uz dažādiem datu kopumiem un to apakškopām, kas saistītas ar attiecīgo tiesību aktos noteikto informāciju, un jānosaka kopīgas procedūras un sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi minētai informācijai un tās apstrādi.

(9)  Izstrādājot minētās specifikācijas, pienācīgi jāņem vērā attiecīgās datu apmaiņas specifikācijas, kas paredzētas attiecīgos Savienības tiesību aktos, kā arī attiecīgos ES un starptautiskajos standartos par multimodālu datu apmaiņu, kā arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi. Būtu jāņem vērā uzņēmēju veiktie ieguldījumi un tādēļ jau pastāvošie nozarei raksturīgie datu modeļi, kā arī principi un ieteikumi, kuri sniegti Eiropas sadarbspējas satvarā(5), kas paredz veidu, kā sniedzami digitālie Eiropas sabiedriskie pakalpojumi, par kuriem kopīgi vienojušās dalībvalstis. Turklāt ir svarīgi, lai minēto specifikāciju izstrādē un sagatavošanā pienācīgi tiktu iesaistītas visas ieinteresētās personas. Pienācīgi jānodrošina arī tas, lai šīs specifikācijas paliktu tehnoloģiski neitrālas un atvērtas novatoriskām tehnoloģijām. [Gr. 9]

(10)  Šajā regulā jānosaka darbības prasības, kas piemērojamas platformām (eFTI platformām), kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas un kuras uzņēmēji var izmantot, lai iesniegtu kompetentajām iestādēm tiesību aktos noteikto kravu pārvadājumu informāciju elektroniskā formātā (eFTI). Jāizstrādā arī nosacījumi trešo personu eFTI platformu pakalpojumu sniedzējiem (eFTI pakalpojumu sniedzējiem).

(11)  Lai nostiprinātu dalībvalstu iestāžu un uzņēmēju uzticību eFTI platformu un eFTI pakalpojumu sniedzēju atbilstībai šīm prasībām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizveido sertificēšanas sistēma, kuras pamatā būtu akreditācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008(6). Salīdzinoši ilgā īstenošanas perioda dēļ Komisijai būtu jāizvērtē, vai tehnoloģijas, piemēram, blokķēžu tehnoloģija, varētu nodrošināt rezultātu, kas ir līdzīgs sertificēšanas sistēmas sniegtajiem rezultātiem, un vienlaikus būtiski samazināt izmaksas uzņēmējiem un dalībvalstīm. [Gr. 10]

(12)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, kas jāievēro, īstenojot pienākumu pieņemt tiesību aktos noteikto informāciju, kura iesniegta elektroniskā formātā saskaņā ar šo regulu, Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(7). [Gr. 11]

(13)  Proti, Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai izveidotu kopīgu datu kopumu un tā apakškopas saistībā ar attiecīgajām tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām, uz kurām attiecas šī regula, kā arī sīki izstrādātu kopīgas procedūras un noteikumus par kompetento iestāžu piekļuvi minētai informācijai un tās apstrādi, ja attiecīgie uzņēmēji iesniedz to elektroniski, tostarp sīki izstrādātus noteikumus un tehniskās specifikācijas. [Gr. 12]

(14)  Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras arī tādēļ, lai tā sīki izstrādātu noteikumus prasību īstenošanai attiecībā uz eFTI platformām un eFTI pakalpojumu sniedzējiem. [Gr. 13]

(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu:

(16)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienādu pieeju jautājumā par to, ka dalībvalstu iestādēm jāpieņem kravu pārvadājumu informācija, kas iesniegta elektroniski, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir npieciešams izstrādāt kopīgas prasības, bet tos minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)  Kravu pārvadājumu tiesību aktos noteiktās informācijas ietvaros iesniegto personas datu apstrāde ar elektroniskiem līdzekļiem jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/679(9).

(19)  Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Minētā izvērtējuma vajadzībām būtu jāapkopo informācija un jāizvērtē, vai šā tiesību akta darbības rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie mērķi.

(20)  Šo regulu nevar efektīvi piemērot, pirms nav stājušies spēkā tajā paredzētie deleģētie un īstenošanas akti. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no ... [ierakstīt datumu], lai Komisijai pietiktu laika minēto aktu pieņemšanai.

(20a)  Komisijai nekavējoties būtu jāsāk izstrādāt vajadzīgie deleģētie akti, lai izvairītos no turpmākas kavēšanas un lai nodrošinātu, ka uzņēmējiem un dalībvalstīm ir atvēlēts pietiekami ilgs sagatavošanās laiks. [Gr. 15]

(21)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš [lūgums ievietot datumu] sniedza atzinumu(11),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un joma

1.  Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu tiesību aktos noteiktās informācijas elektroniskai iesniegšanai saistībā ar preču pārvadāšanu Savienības teritorijā, tostarp tā savstarpējai izmantojamībai. Šajā saistībā regulā: [Gr. 16]

a)  paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāpieņem tiesību aktos noteiktā informācija, ja attiecīgie uzņēmēji to iesniedz elektroniski; [Gr. 17]

aa)  paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgajiem uzņēmējiem elektroniski ir jāsniedz tiesību aktos noteiktā informācija dalībvalstu kompetentajām iestādēm; [Gr. 18]

ab)  paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir elektroniski jāsazinās ar attiecīgajiem uzņēmējiem attiecībā uz tiesību aktos noteiktās informācijas sniegšanu. [Gr. 19]

b)  paredzēti noteikumi tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar to, ka attiecīgie uzņēmēji iesniedz elektroniski tiesību aktos noteikto informāciju.

2.  Šo regulu piemēro attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām, kas izvirzītas Savienības tiesību aktos, ar kuriem paredz nosacījumus preču pārvadāšanai Savienības teritorijā saskaņā ar Līguma Trešās daļas VI sadaļu vai nosakot atkritumu pārvadāšanas nosacījumus un preču transporta tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kuras ir noteiktas starptautiskajās konvencijās, kuras piemēro Savienībā. Attiecībā uz atkritumu sūtījumiem šo regulu nepiemēro muitas iestāžu kontrolēm, kā paredzēts piemērojamajos Savienības noteikumos. Savienības tiesību akti, uz kuriem attiecas šī regula un atbilstošās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības ir uzskaitītas I pielikuma A daļā. [Gr. 20]

Šo regulu piemēro arī attiecībā uz informācijas prasībām, kas noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, kuri attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē Līguma Trešās daļas VI sadaļa, un tajā paredz pienākumu iesniegt informāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir identiska informācijai, kura jāiesniedz saskaņā ar pirmajā daļā minētajām tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām.

Valsts tiesību akti un atbilstīgās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas minētas otrajā daļā, ir uzskaitīti I pielikuma B daļā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 2. panta b) punktā.

3.  Līdz ... [vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis paziņo Komisijai valsts tiesību aktu noteikumus un atbilstīgās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas minētas 2. punkta otrajā daļā, lai tās iekļautu I pielikuma B daļā. Dalībvalstis arī paziņo Komisijai par jebkuriem jauniem valsts tiesību aktu noteikumiem, ko pieņem pēc tam un kas attiecas uz 2. punkta otro daļu, ja tie ievieš izmaiņas minētajās tiesību aktos noteiktajās informācijas prasībās vai nosaka jaunas būtiskas informācijas prasības, viena mēneša laikā pēc šādu noteikumu pieņemšanas.

2. pants

I pielikuma pielāgošana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu attiecībā uz I pielikuma grozījumiem, lai

a)  iekļautu atsauci uz jebkuru Komisijas pieņemtu deleģētu vai īstenošanas aktu, kurā paredz jaunas informācijas prasības saistībā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē preču pārvadāšanu saskaņā ar Līguma Trešās daļas VI sadaļu;

b)  iekļautu atsauces uz valsts tiesību aktiem un tiesību aktos noteiktām informācijas prasībām, ko dalībvalstis paziņo saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

ba)  iekļauj atsauces uz citiem Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē preču pārvadāšanu un kuros ir paredzētas tiesību aktos noteiktās informācijas prasības; [Gr. 21]

bb)  iekļauj atsauces uz starptautiskām konvencijām, kuras ir piemērojamas Savienībā un kuras nosaka prasības attiecībā uz tiesību aktos noteikto informāciju tiešā vai netiešā saistībā ar preču pārvadājumiem. [Gr. 22]

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “tiesību aktos noteiktā informācija” ir informācija, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem Savienības teritorijā, tostarp tranzītā, un kas attiecīgajam uzņēmējam jāiesniedz saskaņā ar 1. panta 2. punkta prasībām, lai pierādītu atbilstību attiecīgo tiesību aktu būtiskajām prasībām, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir iesniegta kā dokuments;

2)  “tiesību aktos noteiktās informācijas prasības” ir prasība iesniegt tiesību aktos noteikto informāciju;

3)  “elektroniska kravu pārvadājumu informācija” (eFTI) ir jebkurš datu elementu kopums, ko apstrādā elektroniski, lai apmainītos ar tiesību aktos noteikto informāciju starp attiecīgajiem uzņēmējiem un ar kompetentajām valsts iestādēm;

4)  “apstrāde” ir jebkura ar eFTI datiem veikta darbība vai darbību kopums, izmantojot vai neizmantojot automatizētus līdzekļus, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana — izmantojot nosūtīšanu, izplatīšanu vai citādi darot pieejamu —, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

5)  “eFTI platforma” ir jebkurš risinājums, kura pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), piemēram, operētājsistēma, darba vide vai datubāze, kas paredzēta izmantošanai, lai apstrādātu eFTI;

6)  “eFTI platformas izstrādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izstrādājusi vai iegādājusies eFTI platformu, vai nu lai apstrādātu tiesību aktos noteikto informāciju, kas saistīta ar viņa paša saimniecisko darbību, vai arī lai laistu minēto platformu tirgū;

7)  “eFTI pakalpojums” ir pakalpojums, kas sastāv tikai no eFTI apstrādes, izmantojot eFTI platformu, vai arī no tās apvienojuma ar citiem IST risinājumiem, tostarp citām eFTI platformām;

8)  “eFTI pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz eFTI pakalpojumus attiecīgajiem uzņēmējiem, pamatojoties uz līgumu;

9)  “attiecīgais uzņēmējs” ir jebkurš pārvadātājs vai loģistikas operators vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par tiesību aktos noteiktās informācijas iesniegšanu kompetentajām iestādēm saskaņā ar attiecīgām tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām;

10)  “cilvēklasāms formāts” ir elektronisks datu iesniegšanas veids, ko fiziska persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes;

11)  “mašīnlasāms formāts” ir elektronisks datu iesniegšanas veids, ko var izmantot automātiskai apstrādei iekārtās;

12)  “atbilstības novērtējuma struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 13. punkta izpratnē, kas ir akreditēta saskaņā ar minēto regulu, lai veiktu eFTI platformas vai eFTI pakalpojumu sniedzēja atbilstības novērtējumu.

II NODAĻA

TIESĪBU AKTOS NOTEIKTĀ INFORMĀCIJA, KAS IESNIEGTA ELEKTRONISKI

4. pants

Prasības attiecīgajiem uzņēmējiem

1.  Ja Attiecīgie uzņēmēji iesniedz tiesību aktos noteikto informāciju elektroniski, tas jādara, pamatojoties uz datiem, kas apstrādāti sertificētā eFTI platformā saskaņā ar 8. pantu un, ja attiecināms, to ir apstrādājis sertificēts eFTI pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 9. pantu. Tiesību aktos noteikto informāciju iesniedz mašīnlasāmā formātā un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma arī cilvēklasāmā formātā. [Gr. 24]

Informāciju mašīnlasāmā formātā iesniedz, izmantojot apliecinātu, savstarpēji izmantojamu un drošu savienojumu ar eFTI platformas datu avotu. Attiecīgie uzņēmēji paziņo interneta adresi, izmantojot kuru šai informācijai var piekļūt, kā arī iesniedz jebkuru citu informāciju, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu unikāli identificēt šo tiesību aktos noteikto informāciju. [Gr. 25]

Informāciju cilvēklasāmā formātā iesniedz uz vietas, atverot uz to elektronisko ierīču ekrāniem, kuras pieder attiecīgajiem uzņēmējiem vai kompetentajām iestādēm.

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai kompetentās iestādes varētu apstrādāt tiesību aktos noteikto informāciju, ko attiecīgie uzņēmēji iesnieguši mašīnlasāmā formātā saskaņā ar 1. punkta otro daļu, ievērojot prasības, ko Komisija izvirzījusi saskaņā ar 7. pantu.

5. pants

Pieņemšana un tiesību aktos noteiktās informācijas sniegšana kompetentajās iestādēs [Gr. 26]

Dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem tiesību aktos noteikto informāciju, ko attiecīgie uzņēmēji iesnieguši elektroniski saskaņā ar 4. pantu.

Dalībvalstu kompetentās iestādes elektroniski sazinās ar attiecīgajiem uzņēmējiem par tiesību aktos noteikto informāciju. [Gr. 27]

6. pants

Konfidenciāla komerciālā informācija

Kompetentās iestādes, eFTI pakalpojumu sniedzēji un attiecīgie uzņēmēji veic pasākumus, lai nodrošinātu tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kas tiek apstrādāta un apmainīta saskaņā ar šo regulu.

7. pants

Kopīgais eFTI datu kopums, procedūras un piekļuves noteikumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem nosaka 13. pantu, lai noteiktu turpmāk minēto: [Gr. 28]

a)  kopīgu eFTI datu kopumu un tā apakškopas saistībā ar attiecīgajām tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām, tostarp atbilstīgas definīcijas katram datu elementam, kas iekļauts kopīgajā datu kopumā un tā apakškopās;

b)  kopīgas procedūras un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp kopīgas tehniskās specifikācijas, lai kompetentās iestādes varētu piekļūt eFTI platformām, tostarp procedūras tādas tiesību aktos noteiktās informācijas apstrādei, ko elektroniski iesnieguši attiecīgie uzņēmēji;

(ba)  kopīgas procedūras un sīki izstrādātus noteikumus jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas izsniedz turpmāk minētos saistošos dokumentus, identitātes apstiprināšanai. [Gr. 29]

Spēkā esošos standartizētos datu modeļus un datu kopumus, kas ir identificēti Savienībā piemērojamajās starptautiskajās konvencijās, izmanto kā atsauces materiālu kopējo eFTI datu, procedūru un piekļuves noteikumu definēšanai. [Gr. 30]

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 31]

III NODAĻA

eFTI PLATFORMAS UN PAKALPOJUMI

1. IEDAĻA

Prasības eFTI platformām un pakalpojumiem

8. pants

Darbības prasības eFTI platformām

1.  Šo eFTI platformu darbību regulē vispārējie tehnoloģiskās neitralitātes, kā arī savstarpējās izmantojamības principi. Tiesību aktos noteiktās informācijas apstrādei izmantotajām eFTI platformām ir tādas funkcijas, kas nodrošina, ka [Gr. 32]

a)  personas datus var apstrādāt dati ir jāapstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; [Gr. 33]

b)  komerciālos datus var apstrādāt komerciālie dati ir jāapstrādā saskaņā ar 6. pantu; [Gr. 34]

ba)  eFTI platformas un tajās ietvertie dati ir savstarpēji izmantojami; [Gr. 35]

c)  ir iespējams izveidot unikālu elektronisku identifikācijas saiti starp apstrādātajiem datiem un tāda noteikta preču kopuma fizisko sūtījumu, ar ko šie dati ir saistīti, no izcelsmes vietas līdz galamērķim saskaņā ar vienota pārvadājumu līguma noteikumiem neatkarīgi no konteineru, iepakojumu vai gabalu daudzuma vai skaita; sūtījuma pavadzīmes noteikumiem; [Gr. 36]

d)  datus var apstrādāt, tikai izmantojot atļautu un apliecinātu piekļuvi;

e)  visas apstrādes darbības tiek pienācīgi reģistrētas, lai varētu identificēt vismaz katru atsevišķo darbību, fizisko vai juridisko personu, kas veikusi šo darbību, un ar katru atsevišķo datu elementu veikto darbību secību; ja darbība paredz esoša datu elementa pārveidi vai dzēšanu, tiek saglabāts sākotnējais datu elements;

ea)  kompetentajām iestādēm ir tūlītēja piekļuve visai attiecīgajai informācijai, ko paredz valsts vai Savienības tiesību akti, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē preču pārvadājumus saskaņā ar Līguma trešās daļas VI sadaļu; [Gr. 37]

f)  datus var arhivēt un saglabāt to pieejamību noteiktu laikposmu, ievērojot attiecīgās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības;

g)  dati tiek aizsargāti pret bojājumiem un zādzībām;

h)  apstrādātie datu elementi atbilst kopīgajam eFTI datu kopumam un tā apakškopām un tos var apstrādāt jebkurā Savienības oficiālajā valodā vai valodā, kas arī ir oficiāla attiecīgajā dalībvalstī. [Gr. 38]

1.a  Tiek noteikts standarta eFTI formāts, kura īpašā un atsevišķā iedaļā ietvertas visas dalībvalstu paredzētās un tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas uzskaitītas 1. pielikuma A daļā, un visas tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas uzskaitītas 1. pielikuma B daļā. [Gr. 39]

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem pieņem 13. pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz prasībām, kas minētas 1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 40]

9. pants

Prasības eFTI pakalpojumu sniedzējiem

1.  eFTI pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka

a)  datus apstrādā tikai pilnvaroti lietotāji un atbilstoši skaidri definētam lietotāja uzdevumam, kā arī apstrādes tiesībām eFTI platformas ietvaros, ievērojot attiecīgās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības;

aa)  dati ir savstarpēji izmantojami; [Gr. 41]

b)  dati tiek glabāti un ir pieejami noteiktu laikposmu, četrus gadus, ievērojot attiecīgās tiesību aktos noteiktās informācijas prasības; [Gr. 42]

c)  kompetentajām iestādēm ir tūlītēja piekļuve tādai tiesību aktos noteiktajai informācijai par kravu pārvadājumu darbību, kas tiek apstrādāta, izmantojot šo iestāžu eFTI platformas, ja attiecīgais uzņēmējs ir nodrošinājis kompetentajām iestādēm šādu piekļuvi; [Gr. 43]

d)  dati ir pienācīgi aizsargāti, tostarp pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un nejaušu pazaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem pieņem 13. pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz prasībām, kas minētas 1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 44]

3. IEDAĻA

Sertificēšana

10. pants

Atbilstības novērtējuma struktūras

1.  Atbilstības novērtējuma struktūras tiek akreditētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, lai varētu veikt eFTI platformu un pakalpojumu sniedzēju sertificēšanu, kā paredzēts šīs regulas 11. un 12. pantā.

2.  Akreditācijas nolūkā atbilstības novērtējuma struktūra atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.

3.  Dalībvalstis regulāri atjaunina akreditēto atbilstības novērtējuma struktūru sarakstu, kā arī sarakstu ar šo struktūru sertificētajām eFTI platformām un eFTI pakalpojumus sniedzējiem atbilstoši 11. un 12. pantam. Tās dara šo sarakstu publiski pieejamu oficiālajā valdības interneta vietnē. Šo sarakstu regulāri nekavējoties atjaunina ikreiz, kad notiek izmaiņas tajā iekļautajā informācijā, un ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam. maijam. [Gr. 45]

4.  Dalībvalstis līdz katra gada 31. martam maijam iesniedz Komisijai 3. punktā minētos sarakstus, kā arī tīmekļa vietnes adresi, kur šie saraksti ir publicēti. Komisija savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē saiti uz šīm tīmekļa vietņu adresēm. [Gr. 46]

11. pants

eFTI platformu sertificēšana

1.  Pēc eFTI platformas izstrādātāja pieprasījuma atbilstības novērtējuma struktūras novērtē eFTI platformas atbilstību prasībām, kas minētas 8. panta 1. punktā. Ja vērtējums ir pozitīvs, izdod atbilstības apliecību. Ja vērtējums ir negatīvs, atbilstības novērtējuma struktūra informē pieteikuma iesniedzēju, kādēļ viņa platforma neatbilst šīm prasībām.

1.a   Sertificēšanu veic neatkarīgi, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem. Ir jānodrošina atbilstība esošajām, standartizētajām platformām, kas ir noteiktas Savienībā piemērojamajās starptautiskajās konvencijās. [Gr. 47]

1.b  Spēkā esošās IT sistēmas, ko transporta nozarē pašlaik izmanto uzņēmēji, lai sniegtu tiesību aktos noteikto informāciju, un kuras atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajām funkcionālajām prasībām, tiek sertificētas kā elektroniskās platformas. [Gr. 48]

2.  Atbilstības novērtējuma struktūras regulāri atjaunina sarakstu ar sertificētajām eFTI platformām un tām, kuras saņēmušas negatīvu novērtējumu. Atjaunināto sarakstu nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm katru reizi, kad izdod atbilstības apliecību vai negatīvu slēdzienu.

3.  Informācijai, kas darīta pieejama kompetentajām iestādēm, izmantojot sertificētu eFTI platformu, pievieno sertifikācijas zīmi.

4.  eFTI platformas izstrādātājs pieprasa sertifikācijas atkārtošanu, ja tiek grozītas tehniskās specifikācijas, kas pieņemtas ar 7. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai papildinātu šo regulu ar eFTI platformu sertificēšanas, sertificēšanas zīmes izmantošanas un sertificēšanas atjaunošanas noteikumiem.

12. pants

eFTI pakalpojumu sniedzēju sertificēšana

1.  Pēc eFTI pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma atbilstības novērtējuma struktūra novērtē eFTI pakalpojumu sniedzēja atbilstību prasībām, kas minētas 9. panta 1. punktā. Ja vērtējums ir pozitīvs, izdod atbilstības apliecību. Ja vērtējums ir negatīvs, atbilstības novērtējuma struktūra informē pieteikuma iesniedzēju, kādēļ pakalpojumu sniedzējs neatbilst šīm prasībām.

2.  Atbilstības novērtējuma struktūras regulāri atjaunina sarakstu ar sertificētajiem eFTI pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kuri saņēmuši negatīvu novērtējumu. Atjaunināto sarakstu dara pieejamu attiecīgajām kompetentajām iestādēm katru reizi, kad izdod atbilstības apliecību vai negatīvu slēdzienu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai papildinātu šo regulu ar eFTI pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas noteikumiem.

IV nodaļa

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

13. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 2. pantā, 7. pantā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 11. panta 5. punktā un 12. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. diena]; [Gr. 49]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. pantā, 7. pantā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 11. panta 5. punktā un 12. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 50]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas Saskaņā ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. 2. pantu pieņemtos deleģētos aktus piemēro vienu gadu pēc to stāšanās spēkā. [Gr. 51]

4.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un tās pārstāvošajām struktūrvienībām atbilstīgos forumos, t. i., ar tādas ekspertu grupas starpniecību, kas izveidota saskaņā ar Komisijas 2018. gada 13. septembra Lēmumu C(2018)5921 (galīgā redakcija) („Digitālais transporta un loģistikas forums”). [Gr. 52]

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 2. pantu, 10. panta 5. punktu un 11. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 53]

V nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Pārskatīšana

1.  Līdz ... [trīs [piecus gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Šajā izvērtējumā īpaši izskata iespēju paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, attiecinot to uz konkrētu informāciju, ko uzņēmēji sniedz citiem uzņēmējiem un kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību attiecīgajām prasībām, ko paredz Savienības tiesību akti, kuri reglamentē preču pārvadājumus saskaņā ar Līguma trešās daļas VI sadaļu. [Gr. 54]

2.  Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

16. pants

Uzraudzība

Dalībvalstis iesniedz Komisijai šādu informāciju ik pēc diviem gadiem un pirmoreiz ne vēlāk kā līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas]:

1.  to kompetento iestāžu skaitu, kuras veikušas pasākumus, lai piekļūtu un apstrādātu informāciju, kuru attiecīgie uzņēmēji darījuši pieejamu saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

2.  to attiecīgo uzņēmēju skaitu, kuri tiesību aktos noteikto informāciju ir darījuši pieejamu dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 1. punktu, sadalījumā pa transporta veidiem.

Šo informāciju iesniedz par katru gadu, kas ietilpst pārskata periodā.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [trīs gadi [PB ieraksta četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās spēkā]. dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

TIESĪBU AKTOS NOTEIKTĀ INFORMĀCIJA, KAS IETILPST ŠĪS REGULAS JOMĀ

Tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos

Turpmāk tabulā ir iekļautas tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, kas izvirzītas Savienības tiesību aktos, ar kuriem paredz nosacījumus preču pārvadāšanai Savienības teritorijā saskaņā ar Līguma Trešās daļas VI sadaļu, kā arī nosacījumus attiecībā uz atkritumu sūtījumiem:

Dalībvalstu tiesību akti

Turpmāk tabulā ir norādīti attiecīgie dalībvalstu tiesību akti, kuros reglamentē jautājumus, kas ietilpst Līguma Trešās daļas VI sadaļas jomā, un prasīts iesniegt informāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir identiska informācijai, kura minēta šā pielikuma A punktā.

[Dalībvalsts]

[Dalībvalsts]

II PIELIKUMS

PRASĪBAS PILNVAROTAJĀM STRUKTŪRĀM

1.  Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtējuma struktūrai jāatbilst 2.–11. punktā noteiktajām prasībām.

2.  Atbilstības novērtējuma struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.  Atbilstības novērtējuma struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai eFTI platformas vai platformas pakalpojumu sniedzēja, kuru tā novērtē.

Struktūra, kas pieder uzņēmumu apvienībai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamās eFTI platformas vai platformas pakalpojumu sniedzēja izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var tikt uzskatīta par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.  Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav vērtējamās eFTI platformas vai platformas pakalpojumu sniedzēja izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji.

Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti attiecīgās eFTI platformas vai platformas pakalpojumu sniedzēja izstrādē, izgatavošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to spriedumu neatkarībai un godprātībai atbilstības novērtējuma darbībās, par kuru veicējiem tie ir pilnvaroti. Tas īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtējuma struktūras nodrošina, ka atbilstības novērtējuma darbību konfidencialitāti, objektivitāti un neitralitāti neietekmē to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības.

5.  Atbilstības novērtējuma struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtējuma darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtējuma darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.  Atbilstības novērtējuma struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtējuma uzdevumus, kuri tai noteikti 12. un 13. pantā un attiecībā uz kuriem tā ir pilnvarota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtējuma struktūra vai arī tie tiek veikti tās vārdā un uzraudzībā.

Atbilstības novērtējuma struktūras rīcībā vienmēr un visu to sertificēšanas procedūru īstenošanai, kurām tā ir pilnvarota, ir

a)  nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanai pietiekamu un piemērotu pieredzi;

b)  nepieciešamie to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtējumu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamību. Tai ir izstrādāta piemērota politika un procedūras, lai uzdevumi, kurus tā veic kā pilnvarotā struktūra, būtu nodalīti no pārējās darbības;

c)  nepieciešamās procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru un attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi.

Atbilstības novērtējuma struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtējuma darbībām.

7.  Darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, ir

a)  laba tehniskā un profesionālā izglītība, kas aptver visu to atbilstības novērtējuma darbību jomu, attiecībā uz kuru atbilstības novērtējumu struktūra ir pilnvarota;

b)  pietiekamas zināšanas par veicamo novērtējumu prasībām un atbilstošas pilnvaras šos novērtējumus veikt;

c)  atbilstīgas zināšanas un izpratne par 9. pantā noteiktajām prasībām;

d)  prasme sagatavot atbilstības apliecības, veikt reģistrācijas ierakstus un izstrādāt ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikts novērtējums.

8.  Tiek garantēta atbilstības novērtējuma struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtējuma struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.  Atbilstības novērtējuma struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtējumu.

10.  Atbilstības novērtējuma struktūras darbinieki ievēro dienesta noslēpuma prasību attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar 12. un 13. pantu vai valstu tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem tos īsteno; minēto prasību neievēro attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

11.  Atbilstības novērtējuma struktūras piedalās attiecīgās standartizācijas darbībās un attiecīgās regulatīvās darbībās vai nodrošina, ka tās darbinieki, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, ir informēti par šādām darbībām.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 265. lpp. (2) OV C 62, 15.2.2019., 265. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nostāja. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.). (5) Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017)0134). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (8) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (11) OV C ... (12) Atsauces uz ADR, RID un ADN saprotamas Direktīvas 2008/68/EK 2. panta 1., 2. un 3 punkta nozīmē. Skaitļi, uz kuriem atsaucas, ir minēti attiecīgajos ADR, RID un ADN pielikumos.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10861/2018 – C8-0445/2018 – 2018/0272(NLE))

P8_TA(2019)0140 A8-0083/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10861/2018),

–  ņemot vērā brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10877/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0445/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 12. marta neleģislatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0083/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0141.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nenormatīva rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10861/2018 – C8-0445/2018 – 2018/0272M(NLE))

P8_TA(2019)0141 A8-0093/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10861/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 9. oktobra projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10877/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. un 4. punktu kopā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0445/2018),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā projektu brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku,

–  ņemot vērā projektu ieguldījumu aizsardzības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(2) (FLEGT regula),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu rīcības plānam meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (COM(2003)0251),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 28. jūnija secinājumus par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (10721/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(3) (ES Kokmateriālu regula),

–  ņemot vērā Vides izmeklēšanas aģentūras 2018. gada 31. maija ziņojumu “Serial Offender: Vietnam’s continued imports of illegal Cambodian timber” (Sērijveida pārkāpumi: Vjetnama turpina nelegālo kokmateriālu importu no Kambodžas)(4) un 2018. gada 25. septembra ziņojumu “Vietnam in Violation: Action required on fake CITES permits for rosewood trade” (Pārkāpumi Vjetnamā: ir jāvēršas pret viltotām CITES rožkoka tirdzniecības atļaujām)(5),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts 2015. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

–  ņemot vērā 2011. gada Bonnas uzdevumu, proti, pasaules līmeņa centienus līdz 2020. gadam atjaunot 150 miljonus hektāru un līdz 2030. gadam — 350 miljonus hektāru no pasaules atmežotās un degradētās zemes,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) 2012. gada ziņojumu “Zaļais ogleklis, melnais tirgus: nelikumīga mežizstrāde, nodokļu nemaksāšana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana pasaules tropu mežos”(6),

–  ņemot vērā ANO konvencijas noziedzības un korupcijas apkarošanai, tostarp Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un Pretkorupcijas konvenciju,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. marta normatīvo rezolūciju(7) par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0093/2019),

A.  tā kā Vjetnama 2010. gadā kļuva par trešo Āzijas valsti (pēc Indonēzijas un Malaizijas), kas ir uzsākusi sarunas par brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (VPA) saistībā ar meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT); tā kā sarunas tika noslēgtas 2017. gada maijā un nolīgums parakstīts 2018. gada 19. oktobrī;

B.  tā kā VPA mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kura nolūks ir nodrošināt to, ka visi kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas VPA un kuri ES tiek importēti no Vjetnamas, ir iegūti likumīgi; tā kā VPA nolūks parasti ir veicināt sistēmiskas pārmaiņas mežsaimniecības nozarē, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izskaustu nelikumīgu mežizstrādi, kā arī visā pasaulē atbalstītu centienus apturēt atmežošanu un mežu degradāciju;

C.  tā kā kokmateriālu tirdzniecības kontekstā Vjetnama ir svarīga valsts, jo tai ir pasaulē ceturtā lielākā uz eksportu orientētā kokapstrādes nozare un tās mērķis ir panākt, lai tā šajā nozarē ieņemtu pirmo vietu; tā kā Vjetnama kā kokapstrādes centrs ir viena no galvenajām koka izstrādājumu eksportētājām ne tikai uz ES, bet arī reģiona valstīm, jo īpaši Ķīnu un Japānu;

D.  tā kā Vjetnama ir liela kokmateriālu un koka izstrādājumu importētāja, jo tās fabrikās 2017. gadā tika izlietoti aptuveni 34 miljoni m3 kokmateriālu un koka izstrādājumu, no kuriem 25 % bija importēti un 75 % atvesti no vietējām plantācijām, kuru īpašnieki un pārvaldītāji daudzos gadījumos ir mazie lauksaimnieki; tā kā laikposmā no 2011. līdz 2017. gadam importa vērtība pieauga par 68 %; tā kā pēdējos gados Vjetnama ir guvusi ievērojamus panākumus, samazinot mežu izciršanu valstī, un ir palielinājusi mežu platību no 37 % 2005. gadā līdz 41,65 % 2018. gadā, ieskaitot rūpnieciskos nolūkos veidotās mežu plantācijas; tā kā Vjetnama kopš 2016. gada piemēro aizliegumu izcirst vietējos dabiskos mežus;

E.  tā kā lielākās baļķu un zāģmateriālu izcelsmes valstis 2017. gadā bija Kamerūna, ASV un Kambodža, kā arī svarīga piegādātāja bija Kongo Demokrātiskā Republika; tā kā kopš 2015. gada Kambodža ir bijusi Vjetnamas otrā lielāka tropu kokmateriālu piegādātāja, neraugoties uz paziņoto eksporta aizliegumu(8) uz Vjetnamu; tā kā laikposmā no 2016. gada līdz 2017. gadam tika ziņots par 43 % lielu importa apjoma pieaugumu un 40 % lielu importa vērtības pieaugumu no Āfrikas valstīm; tā kā attiecīgi kompetentās NVO ir norādījušas, ka no Kambodžas un Kongo Demokrātiskās Republikas eksportētie kokmateriāli būtu jāuzskata par augsta riska precēm, jo neapstrādātus kokmateriālus bieži vien importē no valstīm, kuras raksturo vāja pārvalde, augsts korupcijas vai konfliktu līmenis un plaši izplatīta nelikumīga kokmateriālu ieguves prakse;

F.  tā kā Kambodža ieņem 5. vietu pasaulē pēc atmežošanas ātruma un tā kā ANO statistika liecina, ka Kambodžas mežu platības ir samazinājušās no 73 % 1990. gadā līdz 57 % 2010. gadā;

G.  tā kā saskaņā ar 2006. gada 28. novembra Apakšdekrēta Nr. 131 3. pantu Kambodža aizliedz eksportēt apaļkokus, izņemot mežu plantācijās iegūtos, neapstrādātus zāģmateriālus, izņemot mežu plantācijās iegūtos, kā arī kvadrātveida un taisnstūrveida kokmateriālus, kuru biezums un platums pārsniedz 25 cm(9); tā kā jebkurš dabiskos mežos iegūtās koksnes izstrādājumu eksports no Kambodžas tiek principā uzskatīts par neatbilstīgu Kambodžas tiesību aktiem; tā kā VPA Vjetnama ir apņēmusies importēt tikai tādus kokmateriālus, kas saskaņā ar izcelsmes valsts tiesību aktiem ir iegūti likumīgi;

H.  tā kā VPA valsts apņemas izveidot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka uz ES tiek eksportēti tikai par likumīgiem atzīti kokmateriāli un koksnes izstrādājumi(10); tā kā, lai īstenotu un izpildītu VPA paredzētās saistības, Vjetnamai būs jāpieņem tiesību akti, ieviešot kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (TLAS), un jāizveido vajadzīgās administratīvās struktūras un spējas; tā kā šis VPA attieksies uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kas paredzēti gan iekšzemes, gan eksporta tirgiem, izņemot FLEGT licencēšanas pēdējo posmu, ko pagaidām paredzēts piemērot tikai eksportam uz ES;

I.  tā kā Vjetnama ir apņēmusies pieņemt tiesību aktus, kas nodrošina, ka tās tirgū tiek importēti tikai likumīgi iegūti kokmateriāli(11), pamatojoties uz pienācīgas pārbaudes prasībām kokmateriālu un koka izstrādājumu importētājiem; tā kā Vjetnama ir arī apņēmusies VPA likumīguma definīcijā atzīt attiecīgos ieguves valstu tiesību aktus;

J.  tā kā, atbalstot šo VPA, reģionā tiktu būtiski veicināta ekonomiskā integrācija un starptautisko ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošana; tā kā jaunu VPA noslēgšana, jo īpaši ar Ķīnu — valsti, kura robežojas ar Vjetnamu un kurai ir būtiska loma kokmateriālu pārstrādes nozarē,— ļautu reģionā garantēt likumīgu un dzīvotspējīgu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību;

K.  tā kā tikai tad, kad Vjetnama būs pilnībā izpildījusi visas VPA paredzētās saistības(12) un izveidojusi spējas saistīto valsts tiesību aktu īstenošanas izpildei, tā varēs pievienoties ES FLEGT licencēšanas sistēmai; tā kā ar FLEGT licenci importētie kokmateriāli saskaņā ar ES Kokmateriālu regulu tiek uzskatīti par likumīgiem; tā kā Vjetnamas pievienošanos FLEGT licencēšanas sistēmai apstiprina ar deleģēto aktu;

L.  tā kā, stājoties spēkā brīvās tirdzniecības nolīgumam starp ES un Vjetnamu, kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecība tiks liberalizēta un importam no Vjetnamas līdz FLEGT licencēšanas sākumam tiks piemērotas ES Kokmateriālu regulā paredzētās vispārējās pienācīgas pārbaudes prasības(13),

1.  atgādina — lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi īstenot ilgtspējīgu un iekļaujošu meža apsaimniekošanu un pārvaldību;

2.  aicina ES nodrošināt VPA saskaņotību ar visiem tās politikas virzieniem, tostarp attīstības, vides, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā;

3.  stingri atbalsta FLEGT procesa īstenošanu ar Vjetnamu, ņemot vērā šīs valsts būtisko lomu kokmateriālu apstrādes nozarē; atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts VPA — nolīgums, kura mērķis ir valstī pakāpeniski īstenot pilnīgu politikas reformu, lai Vjetnamas operatoru piegādes ķēdes atbrīvotu no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem; atzinīgi vērtē Vjetnamas apņemšanos un līdz šim panākto progresu un apzinās, ka VPA pilnīga īstenošana būs ilgtermiņa process, kas ietvers ne tikai visa tiesību aktu kopuma (TLAS) pieņemšanu, bet arī pienācīgu VPA īstenošanas un izpildes administratīvo spēju un zināšanu nodrošināšanu; atgādina, ka FLEGT licencēšana var sākties tikai pēc tam, kad Vjetnama būs pierādījusi TLAS sistēmas gatavību; ņem vērā grūtības, kādas rada valsts un provinču līmeņa savstarpējā koordinācija, kas nepieciešama, lai valstī pienācīgi un saskaņoti īstenotu VPA, un aicina Vjetnamas valdību šādu koordināciju nodrošināt;

4.  atgādina, ka VPA īstenošanai ir jāpapildina ES saistības vides aizsardzības jomā un jānodrošina saskaņotība ar saistībām masveida atmežošanas novēršanas jomā;

5.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) piešķirt pietiekamus līdzekļus šā VPA īstenošanai, tostarp nodrošināt pienācīgus līdzekļus ES delegācijai Hanojā, kā arī finanšu līdzekļus Vjetnamai, izmantojot pašreizējos un turpmākos attīstības sadarbības instrumentus, kurus īpaši paredzot VPA īstenošanai; mudina Komisiju un EĀDD palīdzēt Vjetnamas iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp padarot tām pieejamus satelītattēlus; aicina ES savos centienos koncentrēties uz Vjetnamas tiesiskā regulējuma un institucionālās spējas stiprināšanu, risinot tehniskas un ekonomiskas problēmas, kas traucē efektīvi īstenot un izpildīt jau esošos valsts un starptautiskos regulējumus;

6.  ņem vērā Vjetnamas kokrūpniecības nozares apņemšanos no piegādes ķēdēm izskaust nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un uzlabot informētību par šiem jautājumiem; tomēr uzsver, ka tas nav iespējams bez nozarē strādājošo uzskatu maiņas, kā arī bez noteikumu stingras izpildes; atgādina, ka nelikumīgu kokmateriālu esamība piegādes ķēdēs var kaitēt Vjetnamas pārstrādes rūpniecības reputācijai;

7.  tomēr apzinās, ka iepriekš Vjetnama ir saskārusies ar lielām problēmām, vēršoties pret nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību no Laosas un pēdējos gados arī no Kambodžas; uzskata, ka šādos gadījumos par nelikumīgas tirdzniecības veicināšanu ir atbildīga gan Vjetnama, gan piegādātājvalstis, jo Vjetnamas iestādes, jo īpaši provinču līmenī, pieņēma oficiālus lēmumus, ar ko tika pārkāpti ieguves valsts tiesību akti, piemēram, oficiāli nosakot importa kvotas;

8.  pauž atzinību par Vjetnamas apņemšanos pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tās tirgū tiek importēti tikai likumīgi iegūti kokmateriāli, pamatojoties uz importētājiem izvirzīto prasību veikt pienācīgu pārbaudi, kas ir viens no VPA galvenajiem sasniegumiem; atgādina, ka pienācīgas pārbaudes prasības nedrīkst samazināt līdz “ķeksīša” līmenim, bet tām būtu jāietver visi vajadzīgie pasākumi, piemēram, informācijas vākšana, riska novērtēšana un papildu pasākumu veikšana, lai mazinātu konstatēto risku ar mērķi riska līmeni samazināt līdz minimumam, un tas būtu jāīsteno, kompetentajām valsts iestādēm sistemātiski un pareizi veicot atsevišķu uzņēmumu pārbaudes; uzsver grūtības, kādas rodas, ieviešot pienākumu muitas iestādēm veikt likumības pārbaudes, jo tām būs nepieciešama pienācīga apmācība; atgādina, ka Vjetnamas iestādēm būtu jāpieņem likumības pārbaužu sistēmu, kas atbilstu ES Kokmateriālu regulā noteiktajai likumības pārbaužu sistēmai, un uzsver nepieciešamību paredzēt attiecīgajos likumības pārbaudes tiesību aktos iespēju neatkarīgām trešām personām sniegt informāciju; mudina Vjetnamas iestādes apsvērt iespēju par likumības pārbaužu sistēmas prasībām noteikt trešo pušu veiktas revīzijas un uzņēmumu pārskatu publicēšanu, kā arī nodrošināt pienācīgu atbalstu uzņēmumiem, kas pilda savus pienākumus, un izvairīties no nesamērīga sloga tiem kokmateriālu piegādātājiem, kas apgādā mājsaimniecības, tomēr vienlaikus nepieļaujot noteikumu nepilnības;

9.  aicina Vjetnamas valdību paredzēt atbilstīgas, atturošas un samērīgas sankcijas par tiesību aktu pārkāpšanu, īstenojot TLAS, kas importa gadījumā ietvertu pilnīgu aizliegumu Vjetnamas tirgū laist nelikumīgus kokmateriālus, kā arī šādu kokmateriālu konfiskāciju;

10.  atzinīgi vērtē neatkarīgo novērtēšanas, sūdzību un atgriezeniskās saites mehānismu un aicina Vjetnamas iestādes uz to pienācīgi reaģēt, tostarp vajadzības gadījumā veicot efektīvus un preventīvus piespiedu izpildes pasākumus; cer, ka šādi mehānismi darbosies pilnīgi caurskatāmi un veicinās informācijas apmaiņu starp pilsoniskās sabiedrības un tiesībaizsardzības iestādēm; pauž atzinību par Vjetnamas apņemšanos nodrošināt neatkarīgu VPA īstenošanas uzraudzību, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mežsaimniecības apvienības, uzņēmumi, arodbiedrības, vietējās kopienas un mežu apgabalu iedzīvotāji; uzsver, cik svarīga ir to iesaistīšanās un piekļuve būtiskai un jaunākajai informācijai, lai tie varētu pildīt savu uzdevumu šajā procesā un vēl vairāk veicināt TLAS ticamību un tās pastāvīgu stiprināšanu; atzinīgi vērtē Vjetnamas iestāžu apņemšanos atļaut pilsoniskajai sabiedrībai piekļūt valsts mežu datubāzei un mudina Vjetnamas valdību iesniegt sabiedriskai apspriešanai TLAS īstenošanas tiesību aktus un ņemt vērā saņemtās atsauksmes;

11.  pauž atzinību par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos VPA sarunu laikā un pēc tām un mudina Vjetnamas valdību visā īstenošanas posmā un arī citās jomās nodrošināt patiesu un pilnībā iekļaujošu procesu, aptverot visu VPA darbības jomu, tostarp importa kontroli, likumības pārbaudes pienākumus, organizāciju klasifikācijas sistēmu un risku izvērtēšanā balstītu uzņēmumu pārbaudi; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās kopienas gan sociālekonomisku iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, lai nodrošinātu jauno mežsaimniecības tiesību aktu un VPA saistību pienācīgu īstenošanu;

12.  stingri nosoda nelikumīgo kokmateriālu tirdzniecību, kas notiek pāri Kambodžas robežai, un aicina abu valstu iestādes nelikumīgās plūsmas nekavējoties pilnībā apturēt, kas ir absolūta nepieciešamība, lai VPA process varētu veiksmīgi turpināties; mudina Vjetnamas iestādes izmeklēt, atcelt no amata un celt prasību tiesā par tiem, kas ir atbildīgi par nelikumīgās tirdzniecības pieļaušanu un organizēšanu no Kambodžas un citām valstīm; pauž atzinību par Vjetnamas iestāžu nesen pieņemtajiem lēmumiem atļaut kokmateriālu tirdzniecību tikai pa galvenajiem starptautiskajiem tirdzniecības ceļiem, kā arī stiprināt tiesībaizsardzības spējas cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību; mudina Vjetnamas iestādes nekavējoties iekļaut kokmateriālus no Kambodžas augsta riska kategorijā un nodrošināt, lai saskaņā ar VPA saistībām tiktu ievēroti Kambodžas tiesību akti kokmateriālu ieguves un eksporta jomā; aicina abas valstis veicināt un uzlabot dialogu, pārrobežu sadarbību un tirdzniecības datu un informācijas apmaiņu par nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecības risku un attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī mudina tās iesaistīt ES šā dialoga sekmēšanā; aicina Vjetnamu un Kambodžu prasīt atbalstu Interpolam un kopīgi strādāt pie efektīviem un ilgtermiņa pasākumiem, lai cīnītos pret plaši izplatīto nelikumīgo mežizstrādi un kokmateriālu pārrobežu kontrabandu uz Vjetnamu; aicina Vjetnamas iestādes tādus pašus pasākumus piemērot importam no citām piegādātājvalstīm, kurās ir vai var rasties līdzīgas problēmas, jo īpaši Āfrikas valstīm, piemēram, Kongo Demokrātiskās Republikas;

13.  uzsver, ka nelikumīga mežizstrāde, transportēšana, pārstrāde un nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecība jārisina visā piegādes ķēdē; aicina šādu reģionālo aspektu iekļaut VPA novērtēšanas procesā, izvērtējot, kāda ir saistība starp to, ka citās reģiona valstīs tiesību aktu izpildes mehānismi ir vājāki, un to, ka eksports no šādām valstīm uz ES pieaug;

14.  uzsver, ka vāja pārvaldība un korupcija mežsaimniecības nozarē paātrina nelikumīgu mežistrādi un meža degradāciju un uzsver, ka visas FLEGT iniciatīvas veiksmīga īstenošana ir atkarīga arī no tā, vai visā kokmateriālu piegādes ķēdē tiek apkarota krāpšana un korupcija; mudina Vjetnamas valdību strādāt pie tā, lai apturētu plaši izplatīto korupciju un vērstos pret citiem faktoriem, kas veicina šo tirdzniecību, jo īpaši saistībā ar muitu un citām iestādēm, kurām būs galvenā nozīme VPA īstenošanā un izpildē, kā skaidru vēstījumu, ka Vjetnama ir pilnībā apņēmusies īstenot VPA procesu; uzsver, ka ir jāizbeidz nesodāmība mežsaimniecības nozarē, nodrošinot, ka par pārkāpumiem sauc pie atbildības;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Vjetnamas valdība nesen ir pieņēmusi rīcības plānu VPA īstenošanai, un aicina Vjetnamas valdību izmantot konkrētu, noteiktā laika izpildāmu un izmērāmu prasību pieeju; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais mežsaimniecības likums, kas paredz aizliegumu importēt Vjetnamā nelikumīgi iegūtus kokmateriālus, un mudina Vjetnamas iestādes nekavējoties īstenot šo aizliegumu un vajadzības gadījumā ātri pieņemt īstenošanas pasākumus ar mērķi nodrošināt pāreju, līdz sāks darboties TLAS;

16.  atzinīgi vērtē mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas noteikumu iekļaušanu ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumā, kas arī ir saistīts ar VPA; aicina Komisiju BTN īstenošanas laikā īpašu uzmanību pievērst kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecībai un cieši uzraudzīt tirdzniecības plūsmas, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības papildu liberalizācija nerada papildu riskus saistībā ar nelikumīgu tirdzniecību;

17.  aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam par Vjetnamas panākto progresu VPA īstenošanā, tostarp attiecībā uz šajā rezolūcijā paustajām prasībām, kā arī par Apvienotās īstenošanas komitejas darbībām, lai pēc tam, kad tiks ierosināts deleģētais akts, kas atļauj FLEGT licenču pieņemšanu, varētu pieņemt pārdomātu lēmumu; aicina Komisiju apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā uzlabot regulējumu par FLEGT licencēšanu, lai tā varētu ātri reaģēt gadījumos, kad tiek ievērojami pārkāptas VPA saistības;

18.  aicina Komisiju sekmēt dialogu ar lielākajām importētājvalstīm reģionā un lielākajiem ES tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnu un Japānu, un tās informēt par ES Kokmateriālu regulu, kā arī piešķirt lielāku prioritāti tam, lai ar šīm valstīm īstenotajās divpusējās attiecības, tostarp tirdzniecības attiecībās, meklētu konkrētus risinājumus tam, kā izskaust nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību, šādā veidā cenšoties globālā līmenī radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus šā jautājuma risināšanā; atbalsta to, ka Komisija sāk VPA sarunas ar Vjetnamas kaimiņvalstīm, tiklīdz būs izpildīti nepieciešamie nosacījumi, un izceļ FLEGT VPA nozīmi turpmākajos attīstības un sadarbības instrumentos; aicina Komisiju pieņemt instrumentus, kas veicinātu paraugprakses apmaiņu starp Vjetnamu un citām valstīm, kuras jau ir noslēgušas VPA ar ES;

19.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vjetnamas Sociālistiskās Republikas un Kambodžas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 329, 3.12.2016., 8. lpp. (2) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp. (3) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp. (4) https://eia-international.org/wp-content/uploads/eia-serial-offender-web.pdf (5) https://eia-international.org/report/vietnam-violation-action-required-fake-cites-permits-rosewood-trade/ (6) C. Nellemann, Interpols, Vides noziegumu programma (red.), 2012. gads, “Green Carbon, Black Trade: Illegal Logging, Tax Fraud and Laundering in the World’s Tropical Forests. A Rapid Response Assessment” [Zaļais ogleklis, melnais tirgus: nelikumīga mežizstrāde, nodokļu nemaksāšana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana pasaules tropu mežos]. Ātrās reaģēšanas novērtējums. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma, GRIDArendal, http://wedocs.unep.org/bitstream/handle/20.500.11822/8030/Green%20carbon%20Black%20Trade_%20Illegal %20logging.pdf?sequence=5&isAllowed=y (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0140. (8) https://www.phnompenhpost.com/national/despite-ban-timber-exports-vietnam-nearing-2016-total (9) https://eia-international.org/wp-content/uploads/eia-serial-offender-web.pdf, 6. lpp. (10) VPA attiecas uz visiem galvenajiem izstrādājumiem, kurus eksportē uz ES, jo īpaši uz visiem pieciem obligātajiem koka izstrādājumiem, kas noteikti 2005. gada FLEGT regulā (baļķi, zāģmateriāli, dzelzceļa gulšņi, saplāksnis un finieris), un ietver arī vairākus citus koka izstrādājumus, piemēram, koksnes šķeldas, parketa dēlīši, skaidu plātnes un koka mēbeles. VPA piemēro eksportam uz visām trešām valstīm, lai gan vismaz sākumā licencēšanas sistēma attiecas tikai uz ES eksportu. (11) Saskaņā ar VPA 2. panta j) punktu “likumīgi iegūti kokmateriāli" (turpmāk arī “likumīgi kokmateriāli”) ir koka izstrādājumi, kas iegūti vai importēti un ražoti saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem Vjetnamas tiesību aktiem un citiem attiecīgiem šā nolīguma noteikumiem; importētu kokmateriālu gadījumā tie ir koka izstrādājumi, kas iegūti, ražoti un eksportēti saskaņā ar attiecīgajiem ieguves valsts tiesību aktiem un V pielikumā aprakstītajām procedūrām”. (12) TLAS sistēmas gatavību FLEGT licencēšanai vispirms kopīgi izvērtēs ES un Vjetnama. Licencēšanas varēs sākties tikai tad, kad abas puses piekritīs, ka sistēma ir pietiekami stabila. (13) Nolīguma 13.8. panta 2. punkta a) apakšpunkts: “[katra Puse] veicina tirdzniecību ar koka izstrādājumiem, kas nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un ir iegūti saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem; tas var ietvert brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu saistībā ar meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT)”.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Protokolu, ar ko groza Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (10923/2018 – C8-0440/2018 – 2018/0238(NLE))

P8_TA(2019)0142 A8-0070/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10923/2018),

–  ņemot vērā Protokolu, ar kuru groza Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi (ETS Nr. 108) (CETS Nr. 223),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0440/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0070/2019),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis pilnvaro Eiropas Savienības interesēs kļūt par pusēm Eiropas Padomes Konvencijā par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos (CETS Nr. 218) (12527/2018 – C8-0436/2018 – 2018/0116(NLE))

P8_TA(2019)0143 A8-0080/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12527/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos (CETS Nr. 218),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 8. punktu (C8-0436/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu 2002/348/TI par drošību starptautiska mēroga futbola sacensību laikā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. februāra rezolūciju par integrētu pieeju politikai sporta jomā — laba pārvaldība, pieejamība un integritāte(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0080/2019),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Eiropas Padomei.

(1) OV L 121, 8.5.2002., 1. lpp. (2) OV C 252, 18.7.2018., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai Savienības un dalībvalstu vārdā parakstītu protokolu, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (05083/2015 – C8-0022/2019 – 2014/0327(NLE))

P8_TA(2019)0144 A8-0168/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05083/2015),

–  ņemot vērā protokolu, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses (05880/2015),

–  ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8‑0022/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0168/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (10219/2016 – C8-0135/2017 – 2016/0121(NLE))

P8_TA(2019)0145 A8-0025/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10219/2016),

–  ņemot vērā protokola projektu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (10221/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0135/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0025/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta rezolūcija par projektu Padomes un Komisijas lēmumam par to, lai Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu, lai izveidotu partnerattiecības starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses (12183/1/2011 – C8-0059/2015 – 1998/0031R(NLE))

P8_TA(2019)0146 A8-0072/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas lēmumu (12183/1/2011),

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīguma projektu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses (12288/2011),

–  ņemot vērā pieprasījumu dot piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, kā arī saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. panta otro daļu (C8-0059/2015),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Vidusāzijas reģionu, jo īpaši 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju(1), 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā(2), 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu(3), 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par pagaidu tirdzniecības nolīgumu ar Turkmenistānu(4) un 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos(5),

–  ņemot vērā 1999. gada Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses, ko Padome noslēdza 2009. gada 27. jūlijā (5144/1999), un saskaņā ar to izveidotās Apvienotās komitejas kārtējās sanāksmes,

–  ņemot vērā 2008. gada maijā parakstīto Eiropas Savienības un Turkmenistānas Saprašanās memorandu par enerģētiku,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), kuriem Turkmenistāna ir pievienojusies,

–  ņemot vērā ES un Turkmenistānas ikgadējo cilvēktiesību dialogu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2015. gada 16. decembra vēstulē Ārlietu komitejai pausto apņemšanos, kurā iekļauti 3. punktā minētie aspekti,

–  ņemot vērā PV/AP 2018. gada 5. jūlija vēstuli Ārlietu komitejas priekšsēdētājam, kurā viņa norādīja uz savu atbalstu partnerības un sadarbības nolīgumam (PSN) ar Turkmenistānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas starpposma ziņojumu (A8-0072/2019),

A.  tā kā Vidusāzija ir reģions, kurā Eiropas Savienība iesaistās arvien vairāk;

B.  tā kā partnerības un sadarbības nolīgums ar Turkmenistānu tika parafēts 1997. gadā un parakstīts 1998. gadā; tā kā 14 no 15 sākotnējām parakstītājām dalībvalstīm ir ratificējušas PSN (Apvienotā Karaliste ir pēdējā dalībvalsts); tā kā Turkmenistāna ratificēja PSN 2004. gadā; tā kā uz to dalībvalstu pievienošanos PSN, kuras pievienojās ES pēc nolīguma parakstīšanas, attiecas atsevišķs protokols un ratifikācijas procedūra;

C.  tā kā, tiklīdz PSN būs pilnībā ratificēts, to sākotnēji noslēgs uz 10 gadiem un pēc tam ik gadu atjauninās, tādējādi ļaujot ES atkāpties no līguma, ja radīsies nopietnas šaubas par cilvēktiesību ievērošanu vai citiem būtiskiem pārkāpumiem; tā kā puses var grozīt PSN, lai ņemtu vērā jaunas norises;

D.  tā kā Eiropas Parlaments 2009. gada aprīlī apspriedās ar Padomi par pagaidu tirdzniecības nolīgumu (PTN) ar Turkmenistānu kā daļu no neobligātas un juridiski nesaistošas procedūras;

E.  tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir noteikušas kritērijus, pēc kuriem būtu jāvērtē Turkmenistānas progress, un kritērijus, lai atļautu turpināt sadarbību saskaņā ar starptautiski atzītiem tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību standartiem;

F.  tā kā demokrātijai, pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanai, kā arī tirgus ekonomikas principiem, kas ir būtiski PTN noteikumi (kā norādīts tā 1. pantā un PSN 2. pantā), arī turpmāk vajadzētu būt Turkmenistānas ilgtermiņa mērķiem; tā kā vienpusēja piemērošanas apturēšana ir iespēja gadījumā, ja kāda no pusēm pārkāpj šos noteikumus;

G.  tā kā pēc tam, kad tika izskatīts ieteikuma projekts Parlamenta piekrišanai noslēgt PSN un tam pievienotais 2015. gada 8. maija ziņojuma projekts, kurā ietverts rezolūcijas priekšlikums, Ārlietu komiteja 2016. gada 24. maijā nolēma uz laiku apturēt procedūru, līdz brīdim, kad tā atzina, ka ir panākts pietiekams progress attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, un nolēma atsākt pašreizējo pagaidu procedūru;

H.  tā kā ir ļoti svarīgi, lai arī turpmāk būtu spēkā kritēriji attiecībā uz Turkmenistānas progresu cilvēktiesību jomā, kā Parlaments ir formulējis savās iepriekšējās rezolūcijās, jo tā var nodrošināt principiālu un saskaņotu ES politiku attiecībām ar šo valsti;

I.  tā kā 2015. gadā Turkmenistāna pieņēma Valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2016.–2020. gadam, kuru sagatavoja 2013. gadā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas atbalstu;

J.  tā kā Turkmenistāna ir noslēgusi tādus starptautiskus nolīgumus kā ICCPR, ICESCR un SDO konvencijas,

1.  aicina Padomi, Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) steidzami noteikt šādus īstermiņa kritērijus, lai novērtētu Turkmenistānas valsts iestāžu ilgtspējīgu progresu, pamatojoties uz ANO, EDSO un ERAB ieteikumiem, un pirms tiek dota piekrišana slēgt PSN:

2.  aicina Padomi, Komisiju un PV/AP ņemt vērā šādus ilgtermiņa ieteikumus attiecībā uz ilgtspējīgu un ticamu progresu:

3.  uzsver, ka Eiropas Parlamentam nākamajos gados cieši jāvēro un jāuzrauga attīstība Turkmenistānā un visu PSN daļu īstenošana, tiklīdz tas stāsies spēkā; šajā sakarībā aicina PV/AP īstenot un publiski atbalstīt cilvēktiesību uzraudzības mehānismu, kas ļautu Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) pienācīgi informēt Parlamentu par PSN īstenošanu pēc tā stāšanās spēkā un jo īpaši par tā mērķiem un atbilstību 2. pantam, lai tas varētu reaģēt uz norisēm uz vietas dokumentētu un pierādītu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; uzsver, ka šādiem gadījumiem būtu jāparedz mehānisms, lai apturētu PSN, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē PV/AP 2015. gada 16. decembra vēstuli Ārlietu komitejai, kurā iekļauti šādi mērķi:

4.  atzinīgi vērtē PV/AP 2018. gada novembra paziņojumu par pilntiesīgas ES delegācijas izveidi Ašgabadā; uzsver, ka jaunajai delegācijai būtu jāizstrādā savstarpēji izdevīgas sadarbības stratēģija, kas pielāgota Turkmenistānas attīstības nosacījumiem un prasībām, būtu jāuzrauga situācija valstī, tostarp cilvēktiesību pārkāpumi un atsevišķi problemātiskie gadījumi, būtu jāveido dialogs ar dažādajiem valsts politiskās, sociālās un ekonomiskās jomas dalībniekiem, būtu jānodrošina diplomātija uz vietas un būtu jāuzlabo to projektu pārvaldība un uzraudzība, kurus finansē no ES ārējās finansēšanas instrumentiem;

5.  norāda, ka apsvērs iespēju sniegt piekrišanu, tiklīdz tas uzskatīs, ka Komisija, Padome, PV/AP un Turkmenistānas valsts iestādes ir pienācīgi ņēmušas vērā 1. un 3. punktā minētos ieteikumus;

6.  uzdod priekšsēdētājam pieprasīt Padomei, Komisijai un PV/AP regulāri sniegt Parlamentam būtisku informāciju par stāvokli Turkmenistānā;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei un Turkmenistānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 184 E, 6.8.2009., 49. lpp. (2) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp. (3) OV C 58, 15.2.2018., 119. lpp. (4) OV C 184 E, 8.7.2010., 20. lpp. (5) OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par to, lai Apvienotā Karaliste sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (13123/2018 – C8-0474/2018 – 2018/0812(CNS))

P8_TA(2019)0147 A8-0092/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (13123/2018),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0164/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(1), un jo īpaši tā 33. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0092/2019),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI (COM(2016)0007 – C8-0012/2016 – 2016/0002(COD))

P8_TA(2019)0148 A8-0219/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0007),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 82. panta 1. punkta otrās daļas d apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0012/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0219/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/884.)

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS-TCN sistēma) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES)  Nr. 1077/2011 (COM(2017)0344 – C8-0217/2017 – 2017/0144(COD))

P8_TA(2019)0149 A8-0018/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0344),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0217/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas atzinumu (A8-0018/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/816.)

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss“ un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014 (COM(2018)0440 – C8-0264/2018 – 2018/0230(COD))

P8_TA(2019)0150 A8-0079/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0440),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 214. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0264/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0079/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 214. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti. [Gr. 1]

(1a)   Ņemot vērā humanitāro krīžu un globālo ārkārtas situāciju ievērojamo pieaugumu un nolūkā veicināt Savienības iedzīvotāju solidaritāti un humānās palīdzības pamanāmību, ir nepieciešams attīstīt solidaritāti starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras saskārušās ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām. [Gr. 2]

(1b)  Humānā palīdzība ir balstīta uz objektivitātes, neitralitātes un nediskriminācijas principiem, kuri ir nostiprināti starptautiskajās humanitārajās tiesībās un Savienības tiesību aktos. Humānā palīdzība nodrošina vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, saglabāt cilvēka cieņu un nodrošināt aizsardzību neaizsargātām grupām cilvēka izraisītu vai dabas katastrofu gadījumā. Būtiski humānās palīdzības elementi ir arī katastrofu riska mazināšana un sagatavotība katastrofām, īstenojot spēju un noturības veidošanas pasākumus. [Gr. 3]

(2)  2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa (“Programma”) izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.

(3)  Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss”(6) uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas. [Gr. 4]

(4)  Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā solidaritāte ir izcelta kā viens no Eiropas Savienības galvenajiem principiem. Minētais princips minēts arī Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 1. punktā kā viens no principiem ES ārējās darbības pamatā.

(4a)  Šīs regulas kontekstā solidaritāte uzskatāma par katras personas atbildību attiecībā uz visiem, lai kopējo interešu labā veltītu pūles, kuras izpaužas konkrētās darbībās, neparedzot saņemt pretī pakalpojumu. [Gr. 5]

(4b)   Palīdzība ārpus Savienības esošiem cilvēkiem un kopienām, kas saskaras ar katastrofām vai kas ir īpaši neaizsargātas pret katastrofām un kam nepieciešama humānā palīdzība, pamatojoties uz neitralitātes, cilvēcīguma, neatkarības un objektivitātes pamatprincipiem, ir svarīgs solidaritātes apliecinājums. [Gr. 6]

(4c)   Iesaistītajiem brīvprātīgajiem un organizācijām, kas īsteno Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības, būtu jāievēro principi, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību. [Gr. 7]

(4d)  Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo gan Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu, gan arī humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība. [Gr. 8]

(4e)  Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām. [Gr. 9]

(4f)  Padome 2017. gada 19. maija secinājumos par humanitāro un attīstības pasākumu saiknes izmantošanu ir atzinusi, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvā saikne starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu. [Gr. 10]

(5)  Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas, iekļaujošas un jēgpilnas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte un daudzkultūru apmaiņa. [Gr. 11]

(6)  Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām; , proti, jāatbilst nenodrošinātām ar tām vajadzētu censties risināt sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, problēmas, stiprināt solidaritāti un sekmēt kopienas un demokrātisku līdzdalību. Tām jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetenci. Tām jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos, iekļaujošos un veselībai labvēlīgos apstākļos. Būtu jāveicina dialogs ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Eiropas tīkliem, kas specializējušies neatliekamos sociālajos jautājumos, lai pēc iespējas labāk noteiktu neatrisinātās sabiedrības vajadzības un nodrošinātu uz vajadzībām orientētu programmu. Solidaritātes darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē pašreizējās darba vietas vai stažēšanās vietas un būtu jācenšas stiprināt uzņēmumu korporatīvā sociālā atbildība, tās neaizstājot. [Gr. 12]

(7)  Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta(7) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie”(8) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, tādām programmām kā „Garantija jauniešiem“, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un tīkliem, kas pārstāv jauniešus un brīvprātīgos. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes shēmām, piemēram, brīvprātīgo darbu, pilsonisko dienestu un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi, lai savstarpēji uzlabotu un bagātinātu šādu shēmu ietekmi un priekšrocības un pamatotos uz labu praksi. Ar Eiropas Solidaritātes korpusu nedrīkstētu aizstāt valsts shēmas. Jānodrošina, lai valsts solidaritātes darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem. Komisijai būtu jāizstrādā praktiskas pamatnostādnes par programmas papildināmību ar citām Savienības programmām un finansējuma avotiem, kā arī par sinerģiju starp tiem. [Gr. 13]

(8)  Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgais darbs Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgais darbs, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

(8a)  Programmā nebūtu atkārtoti jāveic nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācija, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/20141, un, īstenojot šo regulu, no 2021. gada būtu jāatzīst līdzvērtība. [Gr. 14]

(9)  Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas — tie var veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi. Tam būtu jācenšas stiprināt kopienas un atbalstīt pašreizējās organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības. [Gr. 15]

(10)  Minētajām Šādām solidaritātes darbībām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība un jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība. ; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās Vajadzētu būt iespējai šādas darbības īstenot kā brīvprātīgo darbu, stažēšanos un darbs, projekti darbu, projektus vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi starpkultūru un starpreliģiju dialogu, sociālo iekļautību, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu, vides un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, kultūru, tostarp kultūras mantojumu, radošumu, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, pievēršot uzmanību to problēmu novēršanai, ar kurām saskaras migranti, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās. [Gr. 16]

(11)  Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti, demokrātisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam būtu jāpamatojas uz rakstisku vienošanos par brīvprātīgo darbu, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā. [Gr. 17]

(12)  Stažēšanās Viegli pieejama stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, būtu skaidri jānošķir no brīvprātīgā darba gan no finansiālā, gan organizatoriskā viedokļa. Nekad nevajadzētu aizvietot darbavietu ar stažēšanās vietu. Tomēr apmaksāta stažēšanās un darbs var būt stimuls nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdarboties ar solidaritāti saistītās darbībās, kas citādi viņiem var nebūt pieejamas, un vienlaikus atvieglojot pāreju sniegt nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, palīdzot risināt novārtā atstātas svarīgas sociālās problēmas un stiprinot vietējās kopienas. Stažēšanās var palīdzēt jauniešiem pāriet no izglītības uz nodarbinātību, un var uzlabot jauniešu nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors ilgtspējīgai jauniešu iespēju uzlabošanai integrēšanai darba tirgū. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, un nodarbinātība jāapmaksā tai dalīborganizācijai, kas noteikti Padomes ieteikumā par dalībniekam piedāvā attiecīgo stažēšanās kvalitātes sistēmu. Piedāvātā vai darba vietu. Stažēšanās pamatā būtu jābūt rakstiskam stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, līgumam saskaņā ar tās valsts piemērojamajiem tiesību aktiem, kurā notiek stažēšanās, un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie attiecīgā gadījumā tai būtu jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu(9). Darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, pamatā vajadzētu būt darba līgumam saskaņā ar valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. tiesību aktiem vai piemērojamiem koplīgumiem, vai abiem iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālu atbalstu dalīborganizācijām , kas nodrošina darba vietas, nevajadzētu piešķirt ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Attiecīgajām dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem ( gados jauniem dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās stažēšanos un darbu solidaritātes jomā. Stažēšanos un nodarbinātību būtu jāpapildina ar atbilstošu un ar dalībnieka līdzdalību saistītu sagatavošanu, apmācību darbavietā un atbalstu pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu varētu atvieglot attiecīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, kā arī pārrobežu darbību gadījumā EURES dalīborganizācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589(10). [Gr. 18]

(12a)  Būtu jācenšas nodrošināt, lai stažēšanās un darbs būtu pieejams visiem jauniešiem, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju piedalīties ar solidaritāti saistītos pasākumos, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem, kuri atrodas sociāli vai kultūras ziņā nelabvēlīgā situācijā, migrantiem un nomaļu lauku apvidu un tālāko Savienības reģionu iedzīvotājiem. [Gr. 19]

(13)  Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, lai ar augšupējas pieejas palīdzību rastu inovatīvus risinājumus kopējām problēmām, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem un turpināt būt aktīviem pilsoņiem, darbojoties kā brīvprātīgajiem, stažieriem vai veidot apvienības, strādājot apvienībās, nevalstiskās organizācijas organizācijās vai citas struktūras, citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās. Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais mērķis ir radīt vidi, kas jauniešus arvien vairāk motivē iesaistīties solidaritātes darbībās un kalpot sabiedrības interesēm. [Gr. 20]

(13a)  Ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu nosūtīšanai, ir nodrošināts, ka brīvprātīgajiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība, brīvprātīgie var palīdzēt stiprināt Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu un principos balstītu humāno palīdzību un var sekmēt humanitārās jomas efektivitātes palielināšanu. Tādēļ, lai veicinātu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti, kā arī atbalstītu brīvprātīgos, svarīga loma ir prasmīgu, labi apmācītu un pieredzējušu darbaudzinātāju vai mentoru darbībai uz vietas. [Gr. 21]

(14)  Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas labākās prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju detalizētu un jēgpilnu atsauksmju apkopošanu par dažādiem Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu. īstenošanas posmiem. Apkopojot atsauksmes, būtu jāuzdod jautājumi par programmas mērķiem, lai varētu labāk izvērtēt to sasniegšanu. [Gr. 22]

(14a)  Lai nodrošinātu veiksmīgu programmas īstenošanu, ir jāpalielina tās pamanāmība un informētība par to, un ir vairāk jāpopularizē pieejamās finansējuma iespējas, organizējot informācijas kampaņas, tostarp ikgadēju Eiropas Solidaritātes korpusa informācijas dienu, un izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu maksimālu informētību mērķauditorijas grupās — gan personu, gan organizāciju vidū. [Gr. 23]

(15)  Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai un iekļautības mērķa panākšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, piemērotu tiešsaistes un bezsaistes apmācību, valodas atbalstu, saprātīgu izmitināšanu, samērīgu apdrošināšanu, administratīvo palīdzību vienkāršotas administratīvas procedūras un palīdzību pirms un pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo Atbalsta pasākumi būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot to pieredzi šajā jomā. Dalībnieku un paredzēto atbalsta saņēmēju drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts., un brīvprātīgie Visās darbībās būtu jāievēro kaitējuma nenodarīšanas princips. Dalībnieki nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās, ne arī struktūrās, kuras pārkāpj starptautisko cilvēktiesību standartus. Darbībās, kas saistītas ar tiešu saskarsmi ar bērniem, būtu jāvadās pēc bērna interesēm, un tajās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj dalībnieku iepriekšējās darbības pārbaudes vai citu pasākumu pieņemšana bērnu aizsardzības nodrošināšanai. [Gr. 24]

(15a)   Saskaņā ar ES pamatnostādnēm par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017) un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu Savienībai un dalībvalstīm ir jāveicina un jāatbalsta pāreja no neaizsargātu personu, piemēram, personu ar invaliditāti un bērnu, aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā. Šajā sakarībā programmai nebūtu jāatbalsta pasākumi vai iniciatīvas, kas kavē apņemšanos izbeigt aprūpi iestādē vai bērniem vai personām ar invaliditāti kaitējošu ievietošanu iestādē. [Gr. 25]

(15b)   Visos programmas īstenošanas posmos, tostarp dalībnieku un organizāciju apzināšanā un atlasē, būtu pilnībā jāievēro Savienības principi attiecībā uz iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju. [Gr. 26]

(16)  Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11). Lai panāktu, ka reģistrētajiem kandidātiem tiek piedāvātas piemērotas solidaritātes darbības, informācija par solidaritātes darbību mācību rezultātiem būtu kandidātiem jānodrošina, pirms tie nolemj tajās piedalīties. Tāpēc attiecīgā gadījumā ir jāveicina tādu efektīvu instrumentu izmantošana gan Savienības, gan valstu līmenī, kuros atzīta neformālā un ikdienējā mācīšanās, piemēram, Youthpass un Europass. [Gr. 27]

(16a)  Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie jaunieši kļūt par programmas vēstniekiem, kuri dalītos savā pieredzē jauniešu tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros. Bijušie brīvprātīgie vai vēstnieki arī varētu palīdzēt apmācīt nākamos kandidātus. [Gr. 28]

(17)  Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Savienības vērtībām, principiem un mērķiem, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem, un drošības standartiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos, tostarp pirms un pēc darbību īstenošanas. Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu. Dažādiem solidaritātes darbību veidiem būtu jāpiešķir atšķirīgas kvalitātes zīmes. [Gr. 29]

(18)  Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Lai nodrošinātu efektīvu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem, būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes solidaritātes darbībās iesaistītajiem brīvprātīgajiem, brīvprātīgajiem, kuri atbalsta humānās palīdzības darbības, un stažieriem un darbiniekiem, un tām ir jāparedz arī atšķirības atkarībā no dalīborganizācijas funkcijām. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski regulāri būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var vajadzētu atsaukt. Administratīvais process būtu, cik vien iespējams, jāsamazina, lai neatturētu mazākas organizācijas no piedalīšanās. [Gr. 30]

(19)  Struktūrai, kas vēlas pieteikties uz finansējumu, lai piedāvātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, vispirms jābūt saņēmušai kvalitātes zīmi. Šāda prasība neattiecas uz fiziskām personām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu solidaritātes projektam.

(19a)   Parasti dotāciju pieprasījumi jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas dalīborganizācija. Dotāciju pieprasījumi par solidaritātes darbībām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu solidaritātes pasākumi Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un solidaritātes darbības, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, būtu jāiesniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (EACEA), kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES(12). [Gr. 31]

(20)  Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītus pasākumus, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu solidaritātes darbības dalībniekiem, kā arī apkopo atsauksmes pēc darbības beigām (pēc vajadzības). Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot apmācību un norāžu sniegšanu dalībniekiem par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas, lai palielinātu iespējas arī turpmāk iegūt pieredzi solidaritātes jomā. Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie kļūt par programmas vēstniekiem un ar jauniešu tīklu un izglītības iestāžu starpniecību dalīties savā pieredzē, tādējādi palīdzot popularizēt programmu. Šajā saistībā valstu aģentūrām būtu jānodrošina brīvprātīgajiem atbalsts. [Gr. 32]

(20a)  Lai atbalstītu jauniešu dalību solidaritātes darbībās, dalīborganizācijām būtu jābūt bezpeļņas vai peļņu gūstošām publiskām vai privātām struktūrām vai starptautiskām organizācijām, un to starpā var būt gan jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas un labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, NVO vai citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Programmai būtu jāfinansē tikai un vienīgi dalīborganizāciju bezpeļņas darbības. [Gr. 33]

(21)  Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vienlaikus būtu jāsniedz precīza un pastāvīgi atjaunināta informācija par šīm iespējām potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru. [Gr. 34]

(22)  Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru uzdevums ir atbalstīt īstenošanas struktūras, dalīborganizācijas un jauniešus, kas ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, lai uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās iegūto kompetenču identificēšanu un validēšanu, tostarp, izdodot Youthpass sertifikātus.

(23)  Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu, bezšķēršļu un lietotājiem draudzīgu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam saskaņā ar standartiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un lai nodrošinātu Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102(13). Eiropas Solidaritātes korpusa portāls nodrošina vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pirms pēc darbības un pēc tās beigām, apkopot atsauksmes un izveidot novērtēšanas mehānismu, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē. Lai gan vienas pieturas aģentūra nodrošina priekšrocības, ko sniedz integrēta pieeja daudzveidīgām darbībām, indivīdi var saskarties ar fiziskiem, sociāliem un citiem šķēršļiem, piekļūstot Eiropas Solidaritātes korpusa portālam. Lai pārvarētu šādus šķēršļus, dalīborganizācijām būtu jāsniedz dalībniekiem atbalsts saistībā ar reģistrāciju. [Gr. 35]

(24)  Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars(14), kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem. Turklāt portāls būtu jāizveido saskaņā ar Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajiem standartiem. [Gr. 36]

(24a)  Lai uzlabotu īstenošanas procesa pārredzamību un palielinātu Programmas efektivitāti, Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, par Programmas īstenošanu. [Gr. 37]

(24b)  Lai nodrošinātu Programmas pienācīgu darbību un tās savlaicīgu veikšanu ir būtiski Programmas darba programmu satvarā izveidot mehānismus, ar kuriem tiek garantēts, ka reģistrētie kandidāti ar piedāvājumiem tiek iepazīstināti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Tāpēc būtu periodiski jāsūta reģistrētajiem kandidātiem informācija un jaunākās ziņas par pieejamajām darbības vietām un aktīvajām dalīborganizācijām, lai viņus mudinātu pēc reģistrēšanās iesaistīties Programmas darbībā, vienlaikus sniedzot šiem kandidātiem iespēju tiešā veidā sazināties ar tiem dalībniekiem, kas darbojas solidaritātes jomā gan valsts, gan Eiropas līmenī. [Gr. 38]

(25)  Uz Programmu attiecas Regula [jaunā Finanšu regula] (15) (“Finanšu regula”’). Tajā paredzēti noteikumi par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumiem, netiešu īstenošanu, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(26)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(16) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(17) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp apskates uz vietas un pārbaudes, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939(18) Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(19). Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnīgi jāsadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un jāpiešķir Komisijai, OLAF un EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) vajadzīgās tiesības un piekļuve, kā arī jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas Savienības līdzekļu izlietošanā iesaistītās trešās personas.

(27)  Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(27a)   Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā īpašos humānās palīdzības darbību izaicinājumus, iniciatīvas “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” dalībniekiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un viņi var pārstāvēt daudzas un dažādas specialitātes un paaudzes, piedāvājot prasmes, kuras ir svarīgas šādu humānās palīdzības operāciju sekmīgai veikšanai. [Gr. 39]

(28)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, kā izsmeļošāk paskaidrots Iekļaušanas un daudzveidības stratēģijā, kas ir izstrādāta un tiek piemērota Erasmus+ programmas ietvaros. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, piemēram, atbilstīgi solidaritātes darbību formāti un individuālas konsultācijas, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Šajā nolūkā, neskarot iespēju piedalīties pilna laika darbībā valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju vajadzētu arī būt iespējai piedalīties darbībā nepilnu laiku un savā dzīvesvietas valstī un gūt labumu no citiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt viņu līdzdalību Programmā. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā. [Gr. 40]

(28a)  Īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāveltī uzņemošo partnerorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai integrēt brīvprātīgo darbu vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānajā palīdzībā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņemošo kopienu un pilsonisko sabiedrību. [Gr. 41]

(29)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt darbībās klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiek paredzēti atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai. atbalstam un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt ikgadēju mērķrādītāju — 30 %. Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām. [Gr. 42]

(30)  Ar šo regulu nosaka finansējumu 2021.–2027. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(20) 17. punkta nozīmē.

(30a)  Pienācīga budžeta daļa būtu jānovirza dalībvalstu paraugprakses apmaiņai un jauniešu tīklu veidošanai. [Gr. 43]

(31)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas apsvēršanu.

(32)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Programmā var piedalīties, izmantojot sadarbību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu, kurā paredzēta Savienības programmu īstenošana, ja saskaņā ar minēto līgumu tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar šo regulu vajadzīgās tiesības un piekļuve būtu jāpiešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras. Lai trešās valstis pilnībā varētu piedalīties Programmā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti īpašos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga iesaistīšanās turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un pārvaldīt dažas Programmas darbības decentralizētā līmenī. Privātpersonām un organizācijām no programmas neasociētām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībām, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija.

(33)  Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi būtu jāparedz nosacījumi, lai iesaistītās valstis un citas Savienības programmas varētu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem darīt pieejamu papildu finansējumu.

(34)  Saskaņā ar [jaunā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju(21) 88. pantu] privātpersonas un struktūras, kuru juridiskā adrese ir aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi, kā arī kārtība, kas varētu būt piemērojama dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(35)  Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(22) Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības. Tiks veikti pasākumi, tostarp plašākas publicitātes veicināšanai, lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana. [Gr. 44]

(36)  Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem Ņemot vērā to, ka Programmas īstenošanas laikposms ir septiņi gadi, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu elastīgumu, lai panāktu, ka Programmas solidaritātes darbību īstenošanā ir iespējams pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un politiskajām prioritātēm. Tādēļ šajā regulā nav sīki izklāstīts, kā darbības tiks plānotas, un nav lemts par to, kādas nākamajos septiņos gados būs politiskās vai attiecīgās budžeta prioritātes. Tā vietā sekundāras politiskās izvēles iespējas un prioritātes, tostarp dažādu darbību satvarā īstenojamu konkrētu pasākumu detaļas, tiks noteiktas gada darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. programmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1046(23) (Finanšu regula). Darba programmās būtu jānosaka arī to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jāveic atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 45]

(37)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu Programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, tomēr neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, kurus iespējams izmērīt pēc zināma laika un kuri būtu pamatā novērtējumam, ar ko izvērtē Programmas lokālo ietekmi.

(38)  Eiropas, reģionālā, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Lai uzrunātu lielu skaitu potenciālo kandidātu, Programma būtu jāpopularizē, izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, paliek visu būtu jāveic izmantojot visas Programmas īstenošanas struktūru pārziņā, taču nepieciešamības struktūras, Savienības tīmekļvietnes un ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītas Savienības programmas, un attiecīgā gadījumā tām palīdz tajās iesaistās citas galvenās ieinteresētās personas. [Gr. 46]

(39)  Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, jaunatnes organizācijām, organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās, tostarp brīvprātīgo darba infrastruktūrā un atbalsta aģentūrās, piemēram, brīvprātīgo centros. [Gr. 47]

(40)  Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī bez grūtībām pieejamai korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi. [Gr. 48]

(41)  Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Šā iemesla dēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Eiropas Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.

(42)  Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, izmaksu optimizēšanu un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām. [Gr. 49]

(43)  Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, un citu tādu juridisku sarežģījumu novēršanu, kas varētu liegt jauniešiem piekļuvi Programmai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801(24) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras. [Gr. 50]

(44)  Darbības rezultātu paziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas pārraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šie dati būtu jāpaziņo Komisijai veidā, kas atbilst datu aizsardzības noteikumiem.

(45)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(25). [Gr. 51]

(46)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas — vienreizēji maksājumi un finansējums uz vienības izmaksu un vienotu likmju pamata. Vienkāršotajās dotācijās, kuras atbalsta Komisijas definētās Programmas mobilitātes darbības, būtu jāņem vērā iztikas minimums un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Dalībvalstis tiek aicinātas, ievērojot valsts tiesību aktus, neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam izņēmumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(47)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(26), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, arī krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Lai pārskatītu un/vai papildinātu Programmas darbības rādītājus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(27). Proti, šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas un sociālekonomiskās vides dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. [Gr. 52]

(49)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un konkrēti nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumus, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji trūkumi tiesiskuma ziņā, tāpēc ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un lietderīgam Savienības finansējumam.

(50)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iesaistīt vairāk jauniešu un organizāciju pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(51)  [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ.

(52)  Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Solidaritātes korpusu (“Programma”).

Tajā ir paredzēti Programmas mērķi, budžets 2021.–2027. gada periodam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “solidaritātes darbība” ir kvalitatīva, iekļaujoša un pienācīgi finansēta darbība, ar kuru tiek risināti sabiedrībai svarīgi jautājumi, sniedzot labumu kopienai vai visai sabiedrībai, un kura veicina Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu sasniegšanu; šāda darbība var tikt īstenota kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekts un tīklošanas darbība dažādās jomās, tostarp kā viena no 13. punktā minētajām darbībām, un šāda darbība nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ir atbilstīga veselības un drošības noteikumiem un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; [Gr. 53]

(2)  “reģistrēts kandidāts” ir persona vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā no iesaistītajām valstīm un ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, lai izrādītu interesi par iesaistīšanos solidaritātes darbībā, bet vēl nav šādas darbības dalībnieks; [Gr. 54]

(3)  “dalībnieks” ir persona vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā no iesaistītajām valstīm, ir reģistrējusies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbībā; [Gr. 55]

(4)  “jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju” ir jaunieši, kuriem ir kādi šķēršļi, kas traucē viņiem efektīvi piekļūt Programmā piedāvātajām iespējām ekonomisku, sociālu, nepieciešams papildu atbalsts tādēļ, ka viņi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, ko rada, piemēram, invaliditāte, veselības problēmas, ar izglītības ieguvi saistītas grūtības, migrantu izcelsme, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ atšķirības, ekonomiskā, sociālā un ģeogrāfiskā situācija, tostarp jaunieši no marginalizētām kopienām vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte un mācīšanās grūtības; jaunieši, ko apdraud diskriminācija, kuras pamatā ir kāds no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteiktajiem iemesliem; [Gr. 56]

(5)  “dalīborganizācija” ir jebkura publiska vai privāta — bezpeļņas vai peļņu gūstoša, vietēja, reģionāla, valsts mēroga vai starptautiska — struktūra, kurai piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme kā uzņēmējorganizācijai vai atbalsta funkcijas izpildītājai, vai abu minēto funkciju izpildītājai, apliecinot, ka struktūra spēj nodrošināt solidaritātes darbību augstu kvalitāti atbilstoši Programmas mērķiem; [Gr. 57]

(6)  “brīvprātīgais darbs” ir neobligāta solidaritātes darbība, kas tiek veikta izpaužas kā neapmaksāts brīvprātīgs sabiedriskā labuma vārdā veikts darbs un ieguldījums sabiedrības labklājības uzlabošanā un ko dalībnieks ne ilgāk kā 12 mēnešus veic savā brīvajā laikā pēc brīvas gribas un bez tiesībām saņemt atlīdzību; [Gr. 58]

(7)  “stažēšanās” ir divus tāda trīs līdz sešus mēnešus ilga apmaksāta solidaritātes darbība, kuru kas izpaužas kā darba prakse dalīborganizācijā un ko var pagarināt vienu reizi;, tās ilgumam nepārsniedzot ilgums nepārsniedz 12 mēnešus, un kuru to piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un tajā ietver mācību komponentu, lai palīdzētu apgūt attiecīgās prasmes un pieredzi; [Gr. 59]

(8)  “darbs” ir divus pienācīgi apmaksāta trīs līdz 12 mēnešus ilga solidaritātes darbība, ko kura ietver mācīšanos un apmācības elementus, kuras pamatā ir rakstisks līgums, kuru piedāvā un apmaksā dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, un ar kuru neizstāj jau pastāvošu nodarbinātības iespēju; [Gr. 60]

(9)  “solidaritātes projekts” ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga neapmaksāta pārrobežu solidaritātes darbība, kuru, lai risinātu svarīgas dalībnieku kopienas problēmas, vienlaikus sniedzot skaidru Eiropas pievienoto vērtību, īsteno grupas, kuras veido vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki; [Gr. 61]

(10)  “kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas, pamatojoties uz dažādām prasībām atkarībā no nodrošinātās solidaritātes darbības veida, ir piešķirts dalīborganizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt solidaritātes darbības kā uzņēmējorganizācija un/vai atbalsta funkcijas izpildītājs; izpildītāja, un kas apliecina, ka organizācija spēj nodrošināt solidaritātes darbību kvalitāti visos solidaritātes darbības posmos atbilstīgi Programmas principiem un mērķiem; [Gr. 62]

(11)  “Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centri” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic norīkotas valsts aģentūras, lai atbalstītu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību izstrādi, īstenošanu un kvalitāti, kā arī dalībnieku solidaritātes darbībās iegūto kompetenču noteikšanu;

(12)  “Savienības pārredzamības un atzīšanas rīki” ir instrumenti, kas palīdz ieinteresētajām personām saprast, novērtēt un attiecīgā gadījumā atzīt neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātus visā Savienībā. Pēc darbību pabeigšanas visi dalībnieki saņems sertifikātu, piemēram, Youthpass vai Europass, kurā būs norādīti īstenotajās darbībās iegūtie mācīšanās rezultāti un attīstītās prasmes;

(13)  “humānās palīdzības darbība” ir darbība, kas atbalsta tādas humānās palīdzības operācijas trešās valstīs, kuru mērķis ir nodrošināt vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību ar mērķi nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu cilvēka izraisītu krīžu vai dabas katastrofu gadījumā; šāda darbība ietver palīdzības, atbalsta un aizsardzības operācijas humanitārās krīzes situācijās vai tūlīt pēc tām, atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt piekļūšanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem un veicināt palīdzības brīvu plūsmu, kā arī darbības, kuru mērķis ir uzlabot sagatavotību katastrofām un samazināt katastrofu risku, sasaistīt atbalstu, rehabilitāciju un attīstību un stiprināt noturību un krīžu pārvarēšanas un seku likvidēšanas spēju;

(14)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

(15)  “programmas asociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kurai ar Savienību ir nolīgums, kas ļauj tai piedalīties Programmā, un kura pilda visus šajā regulā attiecībā uz dalībvalstīm paredzētos pienākumus;

(16)  “programmas neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nepiedalās Programmā pilnībā, bet kuras juridiskās personas izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos Savienības interesēs var gūt labumu no programmas.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, galvenokārt ar brīvprātīgā darba palīdzību, veicināt to, lai solidaritātes darbībās vairāk iesaistītos jauniešu un organizāciju iesaistīšanos paaudze un pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās iesaistītos organizācijas, tādā veidā stiprinot sociālo kohēziju, solidaritāti, demokrātiju, Eiropas identitāti un demokrātiju aktīvu pilsoniskumu Savienībā un ārpus tās, risinot atbalstot kopienas un reaģējot uz sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, it īpaši pievēršoties sociālās iekļaušanas un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. [Gr. 63]

2.  Programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt jauniešiem, arī tiem, kuriem ir mazāk iespēju, viegli pieejamas un iekļaujošas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, radot sabiedrības pozitīvas pārmaiņas Eiropā un ārpus tās un vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, personiskās, izglītības, sociālās, kultūras, pilsoniskās un profesionālās izaugsmes spējas, kā arī sekmējot viņu kā aktīvu pilsoņu nemitīgu iesaisti, nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu. [Gr. 64]

2.a  Atsauksmēs, ko sniedz dalībnieki un dalīborganizācijas, iekļauj arī izvērtējumu par Programmas mērķu sasniegšanu. [Gr. 65]

3.  Programmas mērķus īsteno šādās darbību sadaļās:

(a)  jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas, kā norādīts 6. pantā, un centieni sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus; [Gr. 66]

(b)  jauniešu un personu ar specializētām zināšanām dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss), kā norādīts 10. pantā, un darbībās Savienībā un ārpus Savienības, kuru mērķis ir stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, kā norādīts 11. pantā. [Gr. 67]

3.a   Darbības mērķi un atbilstīgās politikas prioritātes darbībām, kas īstenojamas, veicot šī panta 3. punktā minētajās sadaļās ietilpstošos pasākumus, tiek detalizēti norādītas gada darba programmās, kuras jāpieņem saskaņā ar 18. pantu. [Gr. 68]

II NODAĻA

EIROPAS SOLIDARITĀTES KORPUSA DARBĪBAS

4. pants

Eiropas Solidaritātes korpusa darbības

1.  Regulas 3. pantā noteiktos Programmas mērķus īsteno, izmantojot šāda veida darbības:

(a)  brīvprātīgais darbs, kā aprakstīts 7. un 11. pantā;

(b)  augstas kvalitātes stažēšanās un darbs, kā aprakstīts 8. pantā; [Gr. 69]

(c)  solidaritātes projekti, kā aprakstīts 9. pantā;

(d)  tīklošanas darbības, kā aprakstīts 5. pantā;

(e)  kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kā aprakstīts 5. pantā.

2.  Programma atbalsta tās solidaritātes darbības, kas sniedz skaidru Eiropas pievienoto vērtību, piemēram, tāpēc, ka:

(a)  tās ir transnacionālas, jo īpaši attiecībā uz mācīšanās mobilitāti un sadarbību;

(b)  tās papildina citas programmas un rīcībpolitikas vietējā, reģionālā, valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

(c)  to tematos, mērķos, pieejās, paredzamajos rezultātos un citos aspektos ir Eiropas dimensija;

(d)  tās mudina iesaistīties ir iekļaujošas un spēj efektīvi iesaistīt dažādas izcelsmes jauniešus, tostarp jauniešus ar invaliditāti; [Gr. 70]

(e)  tās veicina Savienības pārredzamības un atzīšanas rīku lietderīgu izmantošanu.

2.a   Saskaņā ar 18. pantu pieņemtajās gada darba programmās ietver sarakstu ar darbībām, kuras ir potenciāli kaitīgas dalībniekiem, labuma guvējiem un sabiedrībai vai nav piemērotas dalībniekiem, kuras neīsteno programmas satvarā vai uz kurām attiecas īpaša apmācība, iepriekšējās darbības pārbaudes vai citi pasākumi. [Gr. 71]

3.  Solidaritātes darbības īsteno saskaņā ar konkrētām prasībām, kuras noteiktas katram Programmas darbību veidam, kā izklāstīts 5., 7., 8., 9. un 11. pantā, kā arī atbilstīgi iesaistītajās valstīs piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

4.  Savienības tiesību aktos atsauces uz Eiropas Brīvprātīgo dienestu jāsaprot kā brīvprātīgais darbs gan saskaņā Regula (ES) Nr. 1288/2013, gan saskaņā ar šo regulu.

5. pants

Abām sadaļām kopīgās darbības

1.  Tīklošanas darbības, kas minētas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, paredzētas, lai:

(a)  pastiprinātu dalīborganizāciju spēju piedāvāt kvalitatīvus augstas kvalitātes, viegli pieejamus un atbilstīgi finansētus projektus arvien lielākam skaitam Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku; [Gr. 72]

(b)  piesaistītu jaunpienācējus — gan jauniešus, gan tos, kuriem ir zināma pieredze iniciatīvā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” un dalīborganizācijās; [Gr. 73]

(ba)  atvieglotu cilvēku ar invaliditāti piekļuvi visām piedāvātajām darbībām; [Gr. 74]

(c)  dotu iespēju sniegt atgriezenisko saiti par solidaritātes darbībām, kā arī popularizēt Programmu, kļūstot par tās vēstnieku, un [Gr. 75]

(d)  veicinātu pieredzes apmaiņu un stiprinātu to personu un struktūru piederības sajūtu, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusā, tādējādi atbalstot tā plašāku pozitīvo ietekmi.

2.  Kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kas minēti 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ietver:

(a)  brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, ieskaitot apmācības, valodas atbalstu, papildu apdrošināšanu, atbalstu pirms vai pēc solidaritātes darbības, arī Youthpass, kurā būtu noteiktas un dokumentētas kompetences, ko dalībnieki ieguvuši solidaritātes darbībās, turpmāku izmantošanu, kā arī dalīborganizāciju spēju veidošanu un administratīvā atbalsta sniegšanu tām;

(aa)  pasākumus, ar kuriem aizsargā solidaritātes darbību labuma saņēmējus, tostarp to dalībnieku mērķtiecīgu apmācību, kuri veic solidaritātes darbības, kas paredzētas mazāk aizsargātām grupām, piemēram, bērniem, un to dalībnieku, kas strādā ar bērniem, iepriekšējās darbības pārbaudi; [Gr. 76]

(ab)   pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši lai iesaistītu jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram atbilstoša veida solidaritātes darbības un individualizētu atbalstu; [Gr. 77]

(ac)  pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt dalīborganizāciju spēju veidošanu un tām paredzētu administratīvo atbalstu; [Gr. 78]

(b)  struktūrām, kuras vēlas nodrošināt Eiropas Solidaritātes korpusa solidaritātes darbības, piešķiramās piešķiramo kvalitātes zīmes zīmju izstrādi un uzturēšanu; [Gr. 79]

(c)  Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru darbības, ko veic, lai atbalstītu un uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti un veicinātu to rezultātu atzīšanu;

(d)  vismaz visās oficiālajās Savienības valodās pieejama Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu svarīgu tiešsaistes pakalpojumu, kā arī vajadzīgo IT atbalsta sistēmu un tīmekļa rīku izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kas atbilst Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajām piekļūstamības prasībām; [Gr. 80]

(da)   pasākumus, kas mudina sociālos uzņēmumus atbalstīt Programmas darbības vai ļauj darbiniekiem Programmas satvarā iesaistīties brīvprātīgā darbā; [Gr. 81]

(db)   dalībniekiem un dalīborganizācijām paredzētas skaidras un detalizētas procedūras izstrādi, nosakot visu solidaritātes darbību posmus un termiņus. [Gr. 82]

III NODAĻA

JAUNIEŠU DALĪBA SOLIDARITĀTES DARBĪBĀS, KAS RISINA SABIEDRĪBAS PROBLĒMAS

6. pants

Darbību uzdevums un veidi

1.  Darbības, ko īsteno sadaļā “Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas”, sekmē kohēzijas, solidaritātes, pilsoniskuma un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas. [Gr. 83]

2.  Šī sadaļa 4. panta 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā minētās darbības atbalsta šādos veidos:

(a)  ar brīvprātīgo darbu, kā aprakstīts 7. pantā;

(b)  ar augstas kvalitātes stažēšanos un darbu, kā aprakstīts 8. pantā; [Gr. 84]

(c)  ar solidaritātes projektiem, kā aprakstīts 9. pantā;

(d)  ar šīs sadaļas dalībniekiem un dalīborganizācijām paredzētām tīklošanas darbībām saskaņā ar 5. pantu;

(e)  ar kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem saskaņā ar 5. pantu.

7. pants

Brīvprātīgais darbs solidaritātes darbībās

1.  Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību stabilu izglītības un prasmju apguves komponentu, apmācības dimensiju un tiešsaistes un bezsaistes apmācību, kas pielāgota konkrētajai darbībai pirms tās īstenošanas un īstenošanās laikā, cenšas panākt skaidru ietekmi uz konkrētajām kopienas vajadzībām, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts, pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu. pamatojoties uz rakstisku brīvprātīgā darba līgumu saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Ar šādu līgumu nodrošina pienācīgu dalībnieka tiesisko, sociālo un finansiālo aizsardzību. [Gr. 85]

2.  Brīvprātīgais darbs var tikt primāri tiek veikts gan valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu brīvprātīgais darbs). Brīvprātīgais darbs var tikt veikts dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes brīvprātīgais darbs), bet tajā var piedalīties tikai jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju, un šīs darbības īstenošanā piedalās dalībnieki, kas nedzīvo valstī, kurā notiek darbība. [Gr. 86]

8. pants

Stažēšanās un darbs

1.  Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā Stažēšanās notiek un tiek apmaksāta saskaņā ar rakstveida vienošanos par stažēšanos, stažēšanās līgumu, kas noslēgta tiek noslēgts stažēšanās sākumā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam attiecīgi valstī, kurā tā notiek., un saskaņā ar Stažēšanās līgumā ietver izglītības mērķus, darba nosacījumus un stažēšanās ilgumu, atlīdzību, kas dalībniekam jāsaņem, un pušu tiesības un pienākumus, un tajā ņem vērā stažēšanās kvalitātes sistēmā (2014/C 88/01) paredzētajiem principiem. paredzētos principus. Stažēšanās neaizstāj darbu. [Gr. 87]

2.  Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbs Darbs tiek veikts saskaņā ar rakstisku darba līgumu, kas noslēgts atbilstīgi tiesiskajam regulējumam tajā iesaistītajā valstī, kurā ir ievēroti visi nodarbinātības nosacījumi, ko paredz tās valsts tiesību akti, kurā darbs tiek veikts, un/vai piemērojamie koplīgumi. Finansiālo atbalstu dalīborganizācijām, kas piedāvā darbu, sniedz ne ilgāk kā 12 divpadsmit mēnešus, pat, ja darba līguma ilgums pārsniedz 12 divpadsmit mēnešus. [Gr. 88]

3.  Stažēšanās un darbs ietver stabilu izglītības un mācību un prasmju apguves komponentu. komponentu pirms darbības īstenošanas un tās laikā, lai palīdzētu dalībniekam iegūt atbilstošu pieredzi nolūkā attīstīt kompetenci, kas būs noderīga viņa personiskajai, izglītības, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai izaugsmei. [Gr. 89]

4.  Stažēšanās un darbs var tikt primāri tiek veikts valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu stažēšanās un darbs)., vai Stažēšanās un darbs var tikt veikts dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes stažēšanās brīvprātīgais darbs), bet tajā var piedalīties tikai jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju, un darbs). šīs darbības īstenošanā piedalās dalībnieki, kas nedzīvo valstī, kurā notiek darbība. [Gr. 90]

4.a   Lai finansētu saprātīgus pielāgojumus, tādējādi radot iespēju darbībās efektīvi un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties personām ar invaliditāti, saskaņā ar 27. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un Padomes Direktīvu 2000/78/EK(28) tiek piešķirts pienācīgs budžets. [Gr. 91]

9. pants

Solidaritātes projekti

Regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie solidaritātes projekti neaizstāj stažēšanos un/vai darbu.

IV NODAĻA

EIROPAS BRĪVPRĀTĪGO HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS KORPUSS

10. pants

Darbību uzdevums un veidi

1.  Sadaļā “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” īstenotās darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu dabas katastrofu vai cilvēka izraisītu katastrofu situācijā, kā arī stiprināt apdraudētu, un nestabilu vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu skartu kopienu spējas un noturību un atvieglot pāreju no humānās palīdzības saņemšanas uz ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību. [Gr. 92]

2.  Šajā nodaļā paredzētās darbības īsteno, ievērojot saskaņā ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību, veicinot humānās palīdzības principus pamatprincipus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību un vienlaikus atkārtoti uzsverot Savienības stingro apņemšanos īstenot uz vajadzībām balstītu pieeju, nepieļaujot diskrimināciju skartajās iedzīvotāju kopienās vai starp tām un ievērojot starptautiskās tiesības. [Gr. 93]

2.a  Savienības humāno palīdzību sniedz situācijās, kad, iespējams, tiek izmantoti citi ar attīstības sadarbību, krīžu pārvarēšanu un civilo aizsardzību saistīti instrumenti. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības ir saskaņotas un papildinošas, un tiek novērsta to pārklāšanās ar attiecīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši Savienības humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu. [Gr. 94]

2.b  Veicinot saskaņotu starptautisku reakciju uz humanitārajām krīzēm, šajā nodaļā paredzētās darbības ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja koordinētajām darbībām. [Gr. 95]

2.c  Eiropas Humānās palīdzības korpuss palīdz stiprināt dzimumperspektīvu Savienības humānās palīdzības jomā, veicinot sieviešu īpašajām vajadzībām atbilstošus humānās palīdzības pasākumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar sieviešu grupām un tīkliem nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību un vadošo lomu humānās palīdzības jomā un izmantot viņu spējas un zināšanas, lai palīdzētu likvidēt sekas, panākt mieru, samazināt katastrofu risku un attīstīt skarto kopienu noturību. [Gr. 96]

2.d  Konkrētos nosūtīšanas nosacījumus, tostarp tiesības un pienākumus, nosūtīšanas ilgumu un vietu, kā arī uzdevumus nosaka, nosūtošajām organizācijām un Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusam savstarpēji vienojoties un cieši konsultējoties ar uzņemošajām organizācijām. [Gr. 97]

3.  Šī sadaļa 4. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minētās darbības atbalsta šādos veidos:

(a)  ar brīvprātīgo darbu, kā aprakstīts 11. pantā;

(aa)   solidaritātes projekti; [Gr. 98]

(b)  ar šīs sadaļas dalībniekiem un dalīborganizācijām paredzētām tīklošanas darbībām saskaņā ar 5. pantu;

(c)  ar kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem saskaņā ar 5. pantu, īpašu uzmanību pievēršot dalībnieku drošības un aizsardzības nodrošināšanai.

3.a   Pamatojoties iepriekšēju trešo valstu vajadzību novērtējumu, ar šo regulu atbalsta darbības, kas stiprina humānas palīdzības spēju, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un nodrošinātu brīvprātīgo darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi nosūtījuma vietā, tostarp:

(a)  ar dabas izraisītu katastrofu saistīta riska pārvaldību, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, apmācīšanu, uzņemošo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo mācības par brīvprātīgo pārvaldību un par citām saistītam tēmām;

(b)  paraugprakses apmaiņu, tehnisko palīdzību, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņu, tīklu izveidi un citus piemērotus pasākumus. [Gr. 99]

3.b   Komisija sekmē, uztur un atjaunina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa datubāzi, regulē tās pieejamību un izmantošanu, tostarp attiecībā uz ES palīdzības brīvprātīgo pieejamību un piemērotību, tādējādi ļaujot nepārtraukt atgriezušos brīvprātīgo dalību. To personas datu apstrādi, kuri tika apkopoti šajā datubāzē vai tās nolūkiem, attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(29) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725(30). [Gr. 100]

11. pants

Brīvprātīgais darbs humānās palīdzības operāciju atbalstam

1.  Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais Brīvprātīgais darbs, kuru veic humānās palīdzības operāciju atbalstam, ietver mācību atbilstošas mācības un prasmju apguves komponentu, bet apguvi, tostarp pirms norīkojuma, saistībā ar projektiem, kuros tiks iesaistīti jaunie brīvprātīgie, pievēršot pienācīgu uzmanību 10. panta 2. punktā minētajiem humānās palīdzības principiem, tostarp nekaitēšanas principam, un tā neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc balstās uz rakstveida vienošanās vienošanos par brīvprātīgo darbu. [Gr. 101]

1.a   Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa iniciatīva veicina vietējo brīvprātīgo līdzdalību no trešām valstīm. [Gr. 102]

2.  Šajā sadaļā brīvprātīgais darbs var tikt veikts vienīgi trešās valstīs, vietās, [Gr. 103]

(a)  kur tiek veiktas humānās palīdzības darbības un operācijas un

(b)  kur nenotiek starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.

2.a  Pamatojoties uz nosūtošo un uzņemošo organizāciju un citu attiecīgo iesaistīto pušu iepriekšēju novērtējumu par vajadzībām trešās valstīs, Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss atbalsta darbības, kuru mērķis ir:

(a)  stiprināt uzņemošo organizāciju spēju sniegt humāno palīdzību trešās valstīs, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un lai nodrošinātu Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa veiktā darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi uz vietas, nodrošinot katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību un reaģēšanu, pāreju no humānās palīdzības pasākumiem uz ilgtspējīgu vietējo attīstību, darbaudzināšanu un apmācību brīvprātīgo pārvaldības jomā;

(b)  paraugprakses apmaiņa, tehniskā palīdzība, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņa. [Gr. 104]

2.b   Riska līmeņa novērtēšana attiecībā uz brīvprātīgo drošību un drošumu ir prioritāte, jo īpaši valstīs vai teritorijās, kuras uzskata par nestabilām, vai kurās pastāv tūlītējs risks. [Gr. 105]

2.c  Saistībā ar Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa iniciatīvu Komisija veic komunikācijas kampaņas par Eiropas Solidaritātes korpusu galvenokārt Savienības teritorijā un pievēršas darbam, ko veic brīvprātīgie un humānās palīdzības darbinieki saskaņā ar humānās palīdzības principiem, proti, cilvēcību, neatkarību, neitralitāti un objektivitāti, kas ir šo darbību pamatā. [Gr. 106]

2.d  Brīvprātīgo darbu veic atbilstīgi faktiskajām vietējām vajadzībām un trūkumiem, ko noteikušas uzņemošās organizācijas. [Gr. 107]

11.a pants

Brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase

1.   Pamatojoties uz trešo valstu vajadzību iepriekšēju novērtējumu, Komisija sadarbībā ar valsts aģentūrām un uzņēmējorganizācijām apzina un atlasa brīvprātīgo kandidātus apmācībai.

2.  Brīvprātīgo kandidātu apzināšanu un atlasi veic saskaņā ar 14. pantu, ievērojot nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principus.

3.  Regulas 2. un 15. pantā minētos vecuma ierobežojumus nepiemēro brīvprātīgajam darbam, kas atbalsta humānās palīdzības darbības atbilstīgi šim pantam. [Gr. 108]

11.b pants

Brīvprātīgo kandidātu apmācība

1.   Balstoties uz esošām programmām un procedūrām, Komisija izveido mācību programmu ar mērķi sagatavot brīvprātīgo kandidātus, lai atbalstītu un papildinātu humānās palīdzības pasākumus.

2.  Mācību programmā, ko īsteno kvalificētas organizācijas, ir tiesīgi piedalīties brīvprātīgo kandidāti, kuri apzināti un atlasīti saskaņā ar pieteikuma procedūru. Brīvprātīgo kandidāta apmācības individuālo apjomu un saturu nosaka, apspriežoties ar sertificēto uzņēmējorganizāciju atbilstoši vajadzībām, ņemot vērā brīvprātīgo kandidāta iepriekšējo pieredzi un plānoto brīvprātīgā darba vietu.

3.  Mācību programmā ietver novērtējumu par nosūtāmo brīvprātīgo kandidātu gatavību, lai atbalstītu un papildinātu humānās palīdzības pasākumus trešās valstīs, un atbilstību vietējām vajadzībām. [Gr. 109]

V NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

12. pants

Budžets

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 1 112 988 000 2018. gada cenās [EUR 1 260 000 000 pašreizējās cenās. cenās]. [Gr. 110]

2.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanā, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas. Pienācīgs budžeta līdzekļu apmērs tiek novirzīts arī dalībvalstu paraugprakses apmaiņai un jauniešu tīklu veidošanai. [Gr. 111]

2.a   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecība uz šīs regulas grozīšanu, lai nodrošinātu indikatīvā budžeta sadalījuma elastību un pielāgošanu attiecībā uz 12.a pantā minētajām darbībām. Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts atspoguļo jaunās politiskās prioritātes, koriģējot sadalījumu, ar kuru ievēro maksimālo 20 % robežu. [Gr. 112]

3.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumus darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, no 2021. gada 1. janvāra var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem.

4.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar [minētā punkta c) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

12.a pants

Budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām

Indikatīvais budžeta sadalījums 7., 8., 9. un 11. pantā minētajām darbībām ir šāds:

(a)  7. un 9. pantā paredzētajam brīvprātīgajam darbam solidaritātes darbībās un solidaritātes projektos: 86 %;

(b)  8. pantā paredzētajiem stažēšanās projektiem un darbam: 8 %; un

(c)  11. pantā paredzētajam brīvprātīgajam darbam humānās palīdzības operāciju atbalstam: 6 %. [Gr. 113]

13. pants

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.  Programmu konsekventi īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [62. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk izmanto vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu. [Gr. 114]

3.  Iemaksas savstarpējās apdrošināšanas mehānismā var segt risku, kas saistīts ar finansējuma atgūšanu no saņēmējiem, un uzskatāmas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

4.  Gan tiešas, gan netiešas pārvaldības gadījumos izvērtēšanas komitejā, kas īsteno atlasi, var darboties ārēji eksperti.

VI NODAĻA

DALĪBA EIROPAS SOLIDARITĀTES KORPUSĀ

14. pants

Iesaistītās valstis

1.  Brīvprātīgais darbs, stažēšanās, darbs, solidaritātes projekti, tīklošanas darbības un kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, kas minēti 5., 7., 8., 9. un 11. pantā, ir pasākumi, kuros var piedalīties dalībvalstis un aizjūras zemes un teritorijas.

2.  Brīvprātīgajā darbā, tīklošanas darbībās un kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumos, kas minēti 5. un 7. pantā, var piedalīties arī:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātes un potenciālās kandidātes — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  citas trešās valstis — saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kurā atrunāta trešās valsts dalība kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās iesaistītās trešās valsts ieguldījumiem un ieguvumiem;

–  paredz nosacījumus attiecībā uz dalību programmās, tostarp ietver aprēķinu, kādas finanšu iemaksas tai jāveic atsevišķās programmās vai kādas ir programmu administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  nedod trešajai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

3.  Šā panta 2. punktā minētās valstis pilnībā piedalās Programmā tikai tad, ja tās pilda visus pienākumus, ko šī regula uzliek dalībvalstīm.

3.a   Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par trešo valstu sniegto finansiālo ieguldījumu Programmā, kā arī par to gaidāmo ieguldījumu, to paziņo abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm Programmas gada vai starpposma ziņojumu ietvaros. [Gr. 115]

4.  Brīvprātīgajā darbā un tīklošanas darbībās, kas minētas 5. un 7. pantā, drīkst piedalīties programmas neasociētās trešās valstis, it īpaši trešās valstis, kas ir kaimiņvalstis.

15. pants

Privātpersonu piedalīšanās

1.  Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Jāņem vērā, ka reģistrētajam jaunietim brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba vai solidaritātes projekta uzsākšanas brīdī jābūt vismaz 18 gadus vecam un ne vecākam par 30 gadiem.

1.a  Dalībniekiem, kuri dodas uz citu valsti, garantē tādu pilnvērtīgu veselības aprūpi, kādu tie saņem savā dzīvesvietas dalībvalstī, nevis tikai neatliekamo veselības aprūpi. Veselības aprūpi nodrošina ar tās dalībvalsts sabiedriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā tiek īstenots attiecīgais pasākums, un gadījumā, ja šādi pakalpojumi nav pieejami vai ja tie acīmredzami neatbilst dzīvesvietas dalībvalsts kvalitātes standartiem, — ar minētās dalībvalsts privātās veselības aprūpes pakalpojumiem. [Gr. 116]

1.b  Īstenojot šo regulu, Komisija, dalībvalstis un citas iesaistītās valstis veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas piekļuves nosacījumus, tostarp to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju. [Gr. 117]

16. pants

Dalīborganizācijas

1.  Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties bezpeļņas vai peļņu gūstošas publiskas vai privātas struktūras un starptautiskas organizācijas, tostarp jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas, labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, NVO vai citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, ievērojot nosacījumu, ka tās piedāvā solidaritātes darbības, tām saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem ir juridiskas personas statuss un tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Kvalitātes zīme apliecina, ka minētās darbības var īstenot 3. panta minētos mērķus un nodrošināt 4. pantā minētos pasākumus. [Gr. 118]

2.  Pieteikumu, ko struktūra iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizāciju, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, pamatojoties uz šādiem principiem: vienlīdzīga attieksme; vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija; darbinieku aizvietošanas nepieļaušana; tādu kvalitatīvu, viegli pieejamu un iekļaujošu darbību nodrošināšana, kam piemīt pievienotā vērtība attiecībā uz konkrētu kopienas vajadzību nodrošināšanu un mācību apguves dimensija ar uzsvaru uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo izaugsmi; pienācīgi apmācību, darba un brīvprātīgā darba nosacījumi; droša un pienācīga vide un apstākļi; un bezpeļņas princips saskaņā ar Finanšu regulu. Atbilstība iepriekš minētajiem principiem nosaka, vai struktūras piedāvātās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām un mērķiem. Kvalitātes zīmi piešķir tikai tām organizācijām, kas ir apņēmušās ievērot šos principus. [Gr. 119]

3.  Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Īpašās prasības kvalitātes zīmes iegūšanai mainās atkarībā no solidaritātes darbības veida un struktūras funkcijas. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski atkārtoti novērtē, un to var atsaukt gadījumā, ja tā tiek ļaunprātīgi izmantota vai ja netiek ievēroti 2. punktā izklāstītie principi. Ikviena struktūra, kas būtiski maina savas darbības, par to informē kompetento īstenošanas struktūru, lai tā varētu veikt atkārtotu novērtēšanu. [Gr. 120]

4.  Visām struktūrām, kas saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, kā uzņēmējorganizācijām un/vai atbalsta funkcijas izpildītājām piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un ļauj vērsties pie reģistrētiem dalībniekiem ar solidaritātes darbību piedāvājumiem.

4.a  Dalīborganizācijām, kam ir piešķirta kvalitātes zīme, ir pieejama platforma vienkāršotai piemērotu kandidātu meklēšanai, lai atvieglotu gan dalībnieku, gan dalīborganizāciju iesaistīšanos solidaritātes darbībās. [Gr. 121]

4.b  Dalīborganizācijas atvieglo Programmas veicināšanu, piedāvājot bijušajiem dalībniekiem iespēju dalīties savā pieredzē un būt par vēstniekiem potenciālajai nākamajai Programmas dalībnieku paaudzei, izmantojot tīklošanu. [Gr. 122]

5.  Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.

5.a  Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno pasākumus saistībā ar solidaritātes darbību piedāvāšanu reģistrētajiem dalībniekiem, dalībnieku atlasi un uzņemšanu, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu dalībniekiem visos solidaritātes darbības posmos, nodrošina dalībniekiem drošu un ērtu darba vidi, kā arī pēc vajadzības sniedz dalībniekiem atgriezenisko saiti pēc darbības beigām. Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu, sagatavošanu un atbalstīšanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot dalībnieku apmācību un viņiem sniegtās norādes par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas. Organizācijas, īstenojot atbalsta funkciju, var arī sniegt solidaritātes projektu dalībniekiem administratīvu un loģistikas atbalstu. [Gr. 123]

6.  Dalīborganizācijas piedāvātās solidaritātes darbības un saistītie kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi var saņemt finansējumu no Eiropas Solidaritātes korpusa vai citiem finansējuma avotiem, kas nav atkarīgi no Savienības budžeta.

7.  Saistībā ar darbībām, kas minētas 11. pantā, dalīborganizāciju prioritāte ir brīvprātīgo drošība un aizsardzība.

17. pants

Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas. Parasti dotāciju pieprasījumus iesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas organizācija. Dotāciju pieprasījumus par darbībām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu darbībām Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un darbībām, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, iesniedz EACEA. [Gr. 124]

VII NODAĻA

PLĀNOŠANA, PĀRRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

18. pants

Gada darba programma [Gr. 125]

Sekundārās politiskās izvēles un prioritātes, tostarp 4. līdz 11. pantā minēto konkrēto pasākumu sīkākus aspektus, katru gadu nosaka darba programmā, kā minēts Finanšu regulas [110.] pantā. Minētajās programmās norāda arī konkrētu informāciju par Programmas īstenošanu. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešajām valstīm darbību pārvaldībai ar valsts aģentūras starpniecību. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo regulu, pieņemot gada darba programmas. [Gr. 126]

Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un programmas asociētajām trešajām valstīm darbību pārvaldībai ar valsts aģentūras starpniecību. Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. pantā.

19. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Rādītāji, ko izmanto ziņošanai par to, kādā mērā Programma sasniegusi 3. pantā izklāstīto vispārējo mērķi un konkrētos mērķus, noteikti pielikumā.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu Programmas novērtējumu attiecībā uz to, kādā mērā sasniegti tās mērķi, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatot vai papildinot rādītājus, un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka Savienības līdzekļu saņēmēji Finanšu regulas [2. panta 5. punkta] nozīmē Programmas īstenošanas un izvērtēšanas pārraudzībai vajadzīgos datus vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm tiek noteiktas samērīgas ziņošanas prasības.

20. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tā būtu lēmumu pieņemšanas procesa pamatā.

2.  Programmas starpposma izvērtēšanu vidusposma novērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu., taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Komisija vidusposma novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā. Izvērtējuma rezultātiem pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo izvērtējumu. [Gr. 127]

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 23. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

3.a   Vajadzības gadījumā Komisija, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu un dalībvalstu iesniegtajiem īstenošanas ziņojumiem, iesniedz likumdošanas priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Komisija uzstājas atbildīgajā Eiropas Parlamenta komitejā, lai ziņotu par vidusposma novērtējumu un to, vai tā uzskata par nepieciešamu grozīt šo regulu. [Gr. 128]

4.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

5.  Komisija izvērtēšanas secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

VIII NODAĻA

INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA

21. pants

Informācija, komunikācija un informācijas izplatīšana

1.  Savienības finansējuma saņēmēji, it īpaši, kad tie popularizē programmas darbības atzīst tās finansējuma izcelsmi un to rezultātus, atzīst Savienības finansējuma izcelsmi nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un nodrošina tā redzamību, to rezultātu popularizēšanā), sniedzot konsekventu, lietderīgu dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un samērīgu sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas paredzēta dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus ir ātra, konsekventa, lietderīga un sabiedrību. samērīga. [Gr. 129]

2.  Komisija sadarbībā ar valsts iestādēm un valsts aģentūrām iesaistītajās valstīs un attiecīgajiem Savienības līmeņa tīkliem īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 130]

3.  Šīs regulas 23. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai informētu un efektīvi uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju, kā arī izplatītu visiem iespējamiem atbalsta saņēmējiem un izmantotu to darbību rezultātus, kuras tās pārvalda Programmā iekļauto darbību ietvaros; minētās aģentūras palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, ieskaitot informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un informāciju par Programmas rezultātiem, kā arī informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un pasākumiem, ko veic attiecīgajā valstī. [Gr. 131]

3.a   Ar Programmu saistītas komunikācijas un informācijas izplatīšanas nolūkā dalīborganizācijas izmanto zīmolu “Eiropas Solidaritātes korpuss”. [Gr. 132]

IX NODAĻA

PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJAS SISTĒMA

22. pants

Valsts iestāde

Visās Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajās valstīs atbildīgās valsts iestādes, kuras norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā Eiropas Solidaritātes korpusa atbildīgās valsts iestādes. [Jaunās “Erasmus” regulas] 23. panta 1., 2., 6., 7., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu pēc analoģijas piemēro arī Eiropas Solidaritātes korpusam.

23. pants

Valsts aģentūra

1.  Visās Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajās valstīs valsts aģentūras, kuras attiecīgajā valstī norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā Eiropas Solidaritātes korpusa valsts aģentūras.

[Jaunās “Erasmus” regulas] 24. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu pēc analoģijas piemēro arī Eiropas Solidaritātes korpusam.

2.  Neskarot [jaunās “Erasmus” regulas] 24. panta 2. punktu, valsts aģentūra atbild arī par visu 18. pantā minētajos īstenošanas aktos uzskaitīto Eiropas Solidaritātes korpusa darbību projektu darbības cikla posmu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktu].

3.  Ja kādā šīs regulas 14. panta 2. punktā minētā valstī nav norīkota attiecīgās valsts aģentūra, to izveido saskaņā ar [jaunās “Erasmus” regulas] 24. panta 1., 3., 4., 5. un 6. punktu.

3.a   Valsts aģentūra regulāri apspriežas ar Programmas atbalsta saņēmējiem (personām un organizācijām), lai saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm ievāktu atsauksmes par Programmu, novērtētu darbības kvalitāti un darbības norisi, sniegtu atbalstu grūtībās nonākušiem dalībniekiem un uzlabotu Programmas īstenošanu valsts līmenī, balstoties uz ievāktajām atsauksmēm un atbalsta saņēmēju pieredzi. [Gr. 133]

24. pants

Eiropas Komisija

1.  Saskaņā ar [jaunās “Erasmus” regulas 24. pantu] noteikumus, ko piemēro Komisijas un valsts aģentūru attiecībām, izklāsta rakstveida dokumentā, kurā:

(a)  nosaka paredz attiecīgās valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem tā valsts aģentūras pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus, ņemot vērā vienkāršošanas prasības un dalībniekiem un dalīborganizācijām neuzliekot papildu slogu; [Gr. 134]

(b)  iekļauj valsts aģentūras darba programmu, kurā norādīti tie ar pārvaldību saistītie valsts aģentūras uzdevumi, kuru veikšanai piešķirts Savienības atbalsts;

(ba)  iekļauj prasību rīkot regulāras sanāksmes un mācības ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās iesaistītajās valstīs; [Gr. 135]

(c)  konkretizē ziņošanas prasības attiecībā uz valsts aģentūru.

1.a  Komisija rīko regulāras sanāksmes par Programmas īstenošanu ar reprezentatīva skaita un veida tīkliem, kas pārstāv jauniešus un brīvprātīgos, un citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un tīkliem, kuriem ir nozīme Programmas darbībās. [Gr. 136]

2.  Katru gadu Komisija valsts aģentūrai dara pieejamu šādu finansējumu:

(a)  līdzekļus dotāciju piešķiršanai attiecīgajā iesaistītajā valstī tām Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība valsts aģentūrai uzticēta;

(b)  finansējumu, kas paredzēts, lai atbalstītu valsts aģentūru pārvaldības uzdevumu izpildē; tā apmēru nosaka atbilstoši [jaunās “Erasmus” regulas] 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā aprakstītajiem nosacījumiem.

3.  Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanai paredzētos līdzekļus nedara pieejamus valsts aģentūrai, pirms nav oficiāli apstiprinājusi valsts aģentūras darba programmu.

4.  Pamatojoties uz [jaunās “Erasmus” regulas] 23. panta 3. punktā minētajām valstu aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, valsts aģentūras pārvaldības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes sniegto informāciju par tās īstenotajiem Eiropas Solidaritātes korpusa pārraudzības un uzraudzības pasākumiem.

5.  Pēc tam, kad Komisija ir novērtējusi ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgās revīzijas iestādes atzinumu par šo deklarāciju, tā savu atzinumu un apsvērumus nosūta valsts aģentūrai un valsts iestādei.

5.a   Ja Komisija nevar pieņemt vadības ikgadējo deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to vai ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai saskaņā ar Finanšu regulas 131. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizsargātu Savienības finanšu intereses. [Gr. 137]

24.a pants

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

Savienības līmenī EACEA atbild par visu to dotāciju posmu pārvaldību, ko piešķir par 7. pantā minētajām Programmas projektu darbībām, kuras ir iesniegušas Eiropas mēroga vai platformas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu darbībām Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un darbībām, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs.

EACEA atbild arī par tādu organizāciju akreditāciju (t. i., kvalitātes zīme) un uzraudzību, kas ir Eiropas mēroga vai platformas organizācijas, par valsts shēmu vai Savienības dalītas pārvaldības fondu īstenošanu atbildīgas organizācijas vai organizācijas, kas vēlas īstenot humānās palīdzības operāciju atbalsta darbības. [Gr. 138]

25. pants

Revīzijas

1.  Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu]  pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, arī tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu, un šīs revīzijas visās dalībvalstīs notiek saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem. [Gr. 139]

2.  Neatkarīgo revīzijas struktūru norīko valsts iestāde. Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz revīzijas atzinumu par Finanšu regulas [155. panta 1. punktā] minēto pārvaldības deklarāciju.

3.  Neatkarīgajai revīzijas struktūrai:

(a)  ir vajadzīgās profesionālās zināšanas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

(b)  jānodrošina, lai tās revīzijās tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti; un

(c)  tā nedrīkst būt interešu konfliktā ar juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst 23. pantā minētā valsts aģentūra, un tai jābūt funkcionāli neatkarīgai no juridiskās personas, kuras struktūrā valsts aģentūra ietilpst.

4.  Neatkarīgā revīzijas iestāde sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras pārvaldības deklarāciju.

X NODAĻA

KONTROLES SISTĒMA

26. pants

Kontroles sistēmas principi

1.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Eiropas Solidaritātes korpusa darbību uzraudzības kontroles pasākumu veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm.

2.  Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām, kuru pārvaldība tām uzticēta, paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroli. Minētie kontroles pasākumi Minētās pārbaudes ir samērīgas un adekvātas, un tās sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstīgi piemērojamiem Savienības noteikumiem. [Gr. 140]

3.  Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās veikto kontroles pasākumu koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienas revīzijas principu un veicot riska analīzi. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu.

27. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

XI NODAĻA

PAPILDINĀMĪBA

28. pants

Savienības rīcības papildināmība

1.  Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir saskanīgas ar attiecīgajām Savienības līmeņa rīcībpolitikām, instrumentiem un programmām un tos papildina, jo īpaši programmu “Erasmus”, Eiropas strukturālos un investīciju fondiem (ESI fondi) un programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī papildina pastāvošos esošos Savienības līmeņa tīklus, tīkliem, kuriem ir nozīme Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās, un tos papildina. [Gr. 141]

2.  Eiropas Solidaritātes korpusa darbības ir arī saskanīgas ar attiecīgajām valsts rīcībpolitikām, programmām nevis aizstāj attiecīgās valsts, reģionālā un vietējā līmeņa rīcībpolitikas, programmas un instrumentiem instrumentus iesaistītajās valstīs, bet gan ir ar tiem saskanīgas un tās tos papildina. Šajā sakarā Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras apmainās ar informāciju par pastāvošajām valsts shēmām un prioritātēm saistībā ar solidaritāti un jaunatni, no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, no otras puses, lai pamatotos uz atbilstošu labo praksi un panāktu efektivitāti un lietderīgumu. [Gr. 142]

2.a  Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma efektivitāti un Programmas ietekmi, attiecīgās visu līmeņu iestādes cenšas saskaņoti izveidot sinerģijas visās attiecīgajās programmās. Šādas sinerģijas nenoved pie tā, ka līdzekļus izmanto mērķiem, kas nav noteikti šajā regulā. Ar sinerģijām un papildināmību panāk vienkāršotas pieteikuma procedūras īstenošanas līmenī, kurām pievieno attiecīgas īstenošanas pamatnostādnes. [Gr. 143]

3.  Regulas 11. pantā minētās Eiropas Solidaritātes korpusa darbības trešajās valstīs jo īpaši papildina un ir saskanīgas ar citām Savienības ārējās darbības jomām, konkrētāk, ar humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku, drošības politiku, paplašināšanās politiku, kaimiņattiecību politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu. [Gr. 144]

4.  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecībā uz katru darbību, kura saņēmusi kādas Savienības programmas finansējumu, ir spēkā attiecīgās finansētājas programmas noteikumi. Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli, saskaņā ar dokumentiem, kas nosaka atbalsta nosacījumus.

5.  Ja Programma un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI), kas minēti [Regulas (ES) Nr. XX (KNR)] 1. pantā, kopīgi sniedz finansiālu atbalstu vienai darbībai, šo darbību īsteno saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu.

6.  Saskaņā ar Programmu atbilstīgās darbības, kas Programmas ietvaros novērtētas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un kas atbilst minētā uzaicinājuma minimālajām kvalitātes prasībām, bet ko nefinansē budžeta ierobežojumu dēļ, saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [65.] panta 7. punktu un Regulas (ES) XX [Regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] [8.] pantu var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā Fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ievērojot noteikumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar attiecīgās programmas mērķiem. Darbībām piemēro tā fonda noteikumus, kas nodrošina finansējumu.

XII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12., 18. un 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz visu programmas Programmas darbības termiņu. laiku. [Gr. 145]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 18. un 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību. esošos deleģētos aktus. [Gr. 146]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 12., 18. un 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 147]

30. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

31. pants

Atcelšana

Regulu (ES) [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

32. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu, kamēr tās nav pabeigtas saskaņā ar [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] vai Regulu (ES) Nr. 375/2014. Minētās regulas turpina piemērot minētajām darbībām līdz to pabeigšanai.

2.  Programmas finansējumā var būt ietvertas arī tādas tehniskās un administratīvās palīdzības izmaksas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] vai Regulu (ES) Nr. 375/2014, uz Programmu.

3.  Vajadzības gadījumā 12. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā var iekļaut apropriācijas pēc 2027. gada, lai dotu iespēju pārvaldīt darbības un pasākumus, kas nebūs pabeigti līdz 2027. gada 31. decembrim.

4.  Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas tiek veiktas saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusa programmu (2018–2020), uz darbībām, kas tiek īstenotas saskaņā ar šo Programmu.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Pārraudzības Programma tiek cieši uzraudzīta, lai novērtētu, kādā ziņā tiek sasniegts vispārējais mērķis un konkrētie mērķi, kā arī lai uzraudzītu tās iznākumu, rezultātus un ietekmi. Šajā nolūkā tiek noteikts minimāls rādītāju satvars, kas kalpo par pamatu turpmākajai detalizētai programmai, lai uzraudzītu Programmas iznākumu, rezultātus un ietekmi, tostarp paplašināts kvalitatīvu un ziņošanas rādītāji: kvantitatīvu rādītāju kopums: [Gr. 148]

(a)  solidaritātes darbībās iesaistīto dalībnieku skaits;

(b)  dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, īpatsvars un [Gr. 149]

(c)  to organizāciju skaits, kurām piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme;. [Gr. 150]

(ca)  nodarbināto dalībnieku skaits (iekšzemes un pārrobežu) pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības; [Gr. 151]

(cb)   solidaritātes projektos iesaistīto dalībnieku skaits pa valstīm, pēc vecuma, dzimuma, profesionālās pieredzes un izglītības; [Gr. 152]

(cc)  to organizāciju skaits, kurām anulēta kvalitātes zīme; [Gr. 153]

(cd)  to organizāciju skaits, kam piešķirta kvalitātes zīme, pa valstīm un pēc saņemtā finansējuma apmēra; [Gr. 154]

(ce)  to dalībnieku skaits, kas ir jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju; [Gr. 155]

(cf)  dalībnieku skaits, par kuriem reģistrēti pozitīvi mācību procesa iznākumi; [Gr. 156]

(cg)  to dalībnieku īpatsvars, kuru mācību procesa iznākumi ir atzīti, viņiem piešķirot sertifikātu, piemēram, Youthpass, vai kāda cita veida oficiālu apliecinājumu par viņu dalību Eiropas Solidaritātes korpusā; [Gr. 157]

(ch)  vispārējais dalībnieku apmierinātības līmenis par darbību kvalitāti; un [Gr. 158]

(ci)  to cilvēku skaits, kam ar solidaritātes darbībām ir sniegts tiešs vai netiešs atbalsts. [Gr. 159]

(1) OV C 62, 15.2.2019., 201. lpp. (2) OV C 86, 7.3.2019., 282. lpp. (3) OV C 62, 15.2.2019., 201. lpp. (4) OV C 86, 7.3.2019., 282. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nostāja. (6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016)0942. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.). (9) Padomes 2018. 2014. gada 15. 10. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 88, 27.3.2014., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.). (11) Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.). (12) Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK (OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.). (14) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija” (COM(2017)0134). (15) [Iekļaut atsauci uz Finanšu regulu]. (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (17) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.). (18) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.). (20) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.). (21) [Iekļaut atsauci uz jauno Padomes lēmumu par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju]. (22) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017)0623). (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.). (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.). (25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (26) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.). (27) ES Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.). (28) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.). (29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ENISA – ES Kiberdrošības aģentūru – un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akts”) (COM(2017)0477 – C8-0310/2017 – 2017/0225(COD))

P8_TA(2019)0151 A8-0264/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0477),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0310/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 31. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0264/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) ▌un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/881.)

(1) OV C 227, 28.6.2018., 86. lpp. (2) OV C 176, 23.5.2018., 29. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē (COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

P8_TA(2019)0152 A8-0309/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0173),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0139/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 4. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0309/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/633.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums par pirkšanas apvienībām

Eiropas Parlaments, vienlaikus atzīstot pirkšanas apvienību iespējamo lomu ekonomiskās efektivitātes radīšanā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, uzsver, ka pašreizējais informācijas trūkums neļauj novērtēt šādu pircēju apvienību ekonomisko ietekmi uz piegādes ķēdes darbību.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments aicina Komisiju nekavējoties veikt padziļinātu analīzi par šo valstu un starptautisko pirkšanas apvienību apjomu un ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes ekonomisko darbību.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par lauksaimniecības un pārtikas tirgu pārredzamību

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver, ka lauksaimniecības un pārtikas tirgu pārredzamība ir būtisks labi funkcionējošas lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes elements, lai palīdzētu uzņēmējiem un publiskajām iestādēm izdarīt apzinātākas izvēles, kā arī lai veicinātu uzņēmēju izpratni par tirgus norisēm. Komisija tiek mudināta turpināt savu darbu ar mērķi uzlabot tirgus pārredzamību ES līmenī. Tas var ietvert darba pie ES tirgus novērošanas centriem pastiprināšanu un tādu statistikas datu vākšanas uzlabošanu, kas nepieciešami, lai analizētu cenu veidošanas mehānismus lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp. (2) OV C 387, 25.10.2018., 48. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (COM(2017)0482 – C8-0308/2017 – 2017/0220(COD))

P8_TA(2019)0153 A8-0226/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0482),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 24. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0308/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 23. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0226/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/788.)

(1) OV C 237, 6.7.2018., 74. lpp. (2) OV C 247, 13.7.2018., 62. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))

P8_TA(2019)0154 A8-0308/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0375),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0227/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0308/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par kultūras priekšmetu ievešanu un importu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/880.)

(1) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 25. oktobrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0418).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru saistībā ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (COM(2018)0636 – C8-0413/2018 – 2018/0336(COD))

P8_TA(2019)0155 A8-0435/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0636),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 224. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0413/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 25. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0435/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2019/..., ar ko attiecībā uz pārbaudes procedūru, kura saistīta ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES, Euratom) 2019/493.)

(1) OV C 110, 22.3.2019., 72. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta rezolūcija par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamo rīcību ES līmenī to mazināšanai (2019/2575(RSP))

P8_TA(2019)0156 RC-B8-0154/2019

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ENISA — ES Kiberdrošības aģentūru — un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju („Kiberdrošības akts”) (COM(2017)0477),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (COM(2018)0630),

–  ņemot vērā to, ka Ķīnas Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgā komiteja 2017. gada 28. jūnijā pieņēma jauno nacionālās izlūkošanas likumu,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2019. gada 13. februāra paziņojumus par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamu rīcību ES līmenī to mazināšanai,

–  ņemot vērā to, ka Austrālijas valdība apstiprināja valdības telekomunikāciju nozares drošības reformas, kas stājās spēkā 2018. gada 18. septembrī,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. februārī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli ES un Ķīnas attiecībās, jo īpaši 2018. gada 12. septembra rezolūciju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G(6);

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ES ir jāturpina īstenot savu kiberdrošības programmu, lai tā varētu realizēt savu potenciālu kļūt par vadošo dalībnieku kiberdrošības jomā un izmantot to savas nozares stiprināšanai;

B.  tā kā 5G tīklu trūkumi varētu tikt izmantoti, lai apdraudētu IT sistēmas, un tas varētu radīt ļoti nopietnu kaitējumu ekonomikai gan Eiropas, gan valstu līmenī; tā kā, lai samazinātu riskus, visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē ir nepieciešama pieeja, kas paredz risku mazināšanu;

C.  tā kā 5G tīkls kļūs par mūsu digitālās infrastruktūras pamatu, paplašinot iespēju savienot tīklā dažādas ierīces (lietu internets, utt.) un daudzās jomās radīs jaunus ieguvumus un iespējas sabiedrībai un uzņēmumiem, tostarp tādās svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā, piemēram, transports, enerģētika, veselība, finanses, telesakari, aizsardzība, kosmoss un drošība;

D.  tā kā piemērota mehānisma izveide, lai risinātu drošības problēmas, dotu ES iespēju aktīvi rīkoties, nosakot standartus 5G jomā;

E.  tā kā tika paustas bažas par trešo valstu aprīkojuma tirgotājiem, kas varētu radīt drošības risku ES to izcelsmes valstu tiesību aktu dēļ, jo īpaši pēc tam, kad ir stājušies spēkā Ķīnas valsts drošības likumi, kas paredz pienākumu visiem pilsoņiem, uzņēmumiem un citām struktūrām sadarboties ar valsti, lai nodrošinātu valsts drošību ļoti plašā interpretācijā; tā kā nav garantijas, ka šādi pienākumi netiek piemēroti eksteritoriāli, un tā kā vairākās valstīs reakcija uz minētajiem Ķīnas tiesību aktiem ir atšķirīga, sākot no drošības novērtējumiem līdz pilnīgam aizliegumam;

F.  tā kā 2018. gada decembrī Čehijas Valsts kiberdrošības iestāde brīdināja par drošības apdraudējumu, ko rada Ķīnas uzņēmumu Huawei un ZTE piedāvātās tehnoloģijas; tā kā, ņemot to vērā, Čehijas nodokļu iestādes 2019. gada janvārī neļāva Huawei piedalīties konkursā par nodokļu portāla izveidi;

G.  tā kā ir nepieciešama rūpīga izpēte, lai noskaidrotu, vai iesaistītās ierīces vai jebkuras citas ierīces vai piegādātāji nerada drošības riskus tādu iezīmju dēļ kā, piemēram, sistēmā iebūvētas iegultās lūkas;

H.  tā kā risinājumi būtu jākoordinē un jāpārvalda ES līmenī, lai izvairītos no dažādu drošības līmeņu un potenciālo kiberdrošības trūkumu rašanās, vienlaicīgi atzīstot, ka ir nepieciešama koordinācija globālā līmenī, lai nodrošinātu nepārprotamu reaģēšanu;

I.  tā kā priekšrocības, ko sniedz vienotais tirgus, ir saistītas ar pienākumu ievērot ES standartus un Savienības tiesisko regulējumu, un tā kā attieksmei pret piegādātājiem nevajadzētu būt atšķirīgai atkarībā no to izcelsmes valsts;

J.  tā kā regula par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, kam būtu jāstājas spēkā līdz 2020. gada beigām, nostiprina dalībvalstu spēju izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības kritērijiem, un izveido sadarbības mehānismu, kas ļauj Komisijai un dalībvalstīm sadarboties drošības risku, tostarp kiberdrošības risku, novērtēšanā, ko rada sensitīvi ārvalstu ieguldījumi, un tā kā tā ietver arī projektus un programmas, kas ir ES interesēs, kā, piemēram, Eiropas telekomunikāciju tīkli un „Apvārsnis 2020”,

1.  uzskata, ka Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma kiberdrošības jomā, izmantojot vienotu pieeju, kuras pamatā ir efektīva un lietderīga ES, dalībvalstu un nozares pārstāvju zinātība, jo dažādi atšķirīgi valstu lēmumi varētu kaitēt digitālajam vienotajam tirgum;

2.  pauž dziļas bažas par nesenajiem apgalvojumiem par to, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātajā 5G aprīkojumā varētu būt integrētas iegultās lūkas, kas varētu ļauj ražotājiem un iestādēm neatļauti piekļūt privātiem un personas datiem un telesakariem no ES;

3.  pauž tikpat dziļas bažas par šo ražotāju izstrādāto 5G aprīkojuma iespējamiem būtiskajiem trūkumiem, ja tā būtu jāinstalē, ieviešot 5G tīklus turpmākajos gados;

4.  uzsver, ka ietekme uz tīklu un iekārtu drošību visā pasaulē ir līdzīga, un aicina ES mācīties no gūtās pieredzes, lai spētu nodrošināt augstākos kiberdrošības standartus; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kas ļaus Eiropai ieņemt vadošu pozīciju kiberdrošības tehnoloģiju jomā un kuras mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no ārvalstu tehnoloģijām kiberdrošības jomā; uzskata, ka tad, ja nav iespējams garantēt atbilstību drošības prasībām, ir jāpiemēro atbilstīgi pasākumi;

5.  aicina dalībvalstis informēt Komisiju par visiem valsts līmeņa pasākumiem, kurus tās plāno pieņemt, lai koordinētu Savienības reaģēšanas pasākumus, tādējādi visā Savienībā nodrošinot visaugstākos kiberdrošības standartus, un atkārtoti norāda uz to, ka ir svarīgi atturēties no nesamērīgu vienpusēju pasākumu ieviešanas, kas sadrumstalotu vienoto tirgu;

6.  atkārtoti norāda, ka jebkurai struktūrai, kas ES nodrošina aprīkojumu vai sniedz pakalpojumus, neatkarīgi no tās izcelsmes valsts, ir jāievēro ES un dalībvalstu tiesību akti un saistības pamattiesību jomā, tostarp tiesiskais regulējums, kas attiecas uz privātumu, datu aizsardzību un kiberdrošību;

7.  aicina Komisiju novērtēt Savienības tiesiskā regulējuma noturību, lai novērstu bažas par neaizsargāta aprīkojuma esamību stratēģiski svarīgās nozarēs un pamata infrastruktūrā; mudina Komisiju vajadzības gadījumā iesniegt iniciatīvas, tostarp tiesību aktu priekšlikumus, lai laikus novērstu visus konstatētos trūkumus, jo Savienība visu laiku apzina un risina kiberdrošības problēmas un stiprina kiberdrošības noturību ES;

8.  mudina dalībvalstis, kuras vēl nav pilnībā transponējušas Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu, nekavējoties to izdarīt, un aicina Komisiju cieši uzraudzīt transponēšanu, lai nodrošinātu, ka direktīvas noteikumi tiek pienācīgi īstenoti un ka Eiropas iedzīvotāji ir labāk aizsargāti pret ārējiem drošības apdraudējumiem;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pareizi piemēroti ar TID direktīvu ieviestie ziņošanas mehānismi; norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu rūpīgi jāseko līdzi jebkādiem drošības incidentiem vai piegādātāju neatbilstošai reakcijai, lai novērstu atklātos trūkumus;

10.  aicina Komisiju izvērtēt, vai ir nepieciešams paplašināt minētās TID direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz citām kritiskām nozarēm un pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas īpaši konkrēto nozari regulējoši tiesību akti;

11.  atzinīgi vērtē un atbalsta panākto vienošanos par Kiberdrošības aktu un ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru pastiprināšanu, lai labāk atbalstītu dalībvalstu centienus novērst kiberdrošības apdraudējumus un uzbrukumus;

12.  mudina Komisiju pilnvarot ENISA par prioritāti noteikt darbu pie 5G aprīkojuma sertifikācijas sistēmas, lai nodrošinātu, ka 5G izvēršana Savienībā atbilst visaugstākajiem drošības standartiem un ir noturīga pret apiešanas iespējām vai būtisku neaizsargātību, kas apdraudētu Savienības telesakaru tīklu un no tā atkarīgo pakalpojumu drošību; iesaka īpašu uzmanību pievērst biežāk izmantotajiem procesiem, produktiem un programmatūrām, kas to plašās pielietojamības dēļ būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi un tautsaimniecību;

13.  ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumus par kiberdrošības kompetences centriem un valsts koordinācijas centru tīklu, kas izstrādāts, lai palīdzētu ES saglabāt un attīstīt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas kiberdrošības jomā, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus nodrošināšanai; tomēr atgādina, ka sertifikācijas dēļ kompetentās iestādes un operatori nebūtu jāizslēdz no piegādes ķēdes pārbaudes, ko veic nolūkā nodrošināt tāda aprīkojuma integritāti un drošību, kas darbojas kritiskā vidē un telesakaru tīklos;

14.  atgādina, ka kiberdrošībai ir nepieciešami augsti drošības standarti; prasa izveidot tīklu, kas atbilst principiem „drošs atbilstoši iestatījumam” un „tehniski drošs”; mudina dalībvalstis kopā ar Komisiju izpētīt visus pieejamos līdzekļus, lai garantētu augstu drošības līmeni;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ENISA sagatavot norādījumus par to, kā novērst kiberdraudus un neaizsargātību, iegādājoties 5G aprīkojumu, piemēram, dažādojot aprīkojumu, iegādājoties to no dažādiem piegādātājiem vai ieviešot vairākposmu iepirkuma procesus;

16.  atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz programmu „Digitālā Eiropa”, kas paredz drošības prasības un Komisijas uzraudzību pār uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES, bet kurus kontrolē trešās valstis, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kiberdrošību;

17.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka publiskās iestādes un privātie uzņēmumi, kas ir iesaistīti tādu kritiskās infrastruktūras tīklu kā, piemēram, telekomunikāciju, enerģētikas, veselības un sociālo sistēmu pienācīgas darbības nodrošināšanā, veic attiecīgus riska analīzes novērtējumus, ņemot vērā drošības apdraudējumus, kas ir saistīti tieši ar attiecīgās sistēmas tehniskajām īpašībām, vai atkarību no ārējiem aparatūras un programmatūras tehnoloģiju piegādātājiem;`

18.  atgādina, ka pašreizējā telesakaru tiesiskajā regulējumā dalībvalstīm ir uzdots nodrošināt, ka telesakaru operatori ievēro publisko elektronisko sakaru tīklu integritāti un pieejamību, tostarp vajadzības gadījumā veicot pilnīgu šifrēšanu; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu dalībvalstīm ir plašas pilnvaras izpētīt produktus ES tirgū un piemērot dažādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus to neatbilstības gadījumā;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis gan ES, gan valstu līmenī padarīt drošību par obligātu aspektu visās publiskā iepirkuma procedūrās, kas saistās ar attiecīgo infrastruktūru;

20.  atgādina dalībvalstīm par to pienākumu saskaņā ar ES tiesisko regulējumu, jo īpaši Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, noteikt sankcijas juridiskām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, piemēram, uzbrukumus šādām sistēmām; uzsver, ka dalībvalstīm būtu arī jāizmanto situācija, ka tās spēj noteikt citas sankcijas šādām juridiskajām personām, piemēram, pagaidu vai pastāvīgs aizliegums veikt komercdarbību;

21.  aicina ne tikai dalībvalstis un kiberdrošības aģentūras, bet arī telesakaru operatorus, ražotājus un kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējus ziņot Komisijai un ENISA par pierādījumiem saistībā ar iegultajām lūkām vai par citiem būtiskiem trūkumiem, kas apdraudētu telesakaru tīklu integritāti un drošību vai kas radītu Savienības tiesību aktu un pamattiesību pārkāpumus; sagaida, ka valstu datu aizsardzības iestādes, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rūpīgi izpētīs norādes par to, ka ārējie tirgotāji ir pārkāpuši datu aizsardzības noteikumus, un piemēros atbilstošus sodus un sankcijas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

22.  atzinīgi vērtē to, ka drīzumā stāsies spēkā regula, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanai drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, un uzsver, ka ar šo regulu pirmo reizi izveido sarakstu ar jomām un faktoriem, tostarp komunikācijām un kiberdrošību, kas attiecas uz drošību un sabiedrisko kārtību ES līmenī;

23.  aicina Padomi paātrināt tās darbu pie ierosinātās e–privātuma regulas;

24.  atkārtoti uzsver, ka ES ir jāatbalsta kiberdrošība visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē, sākot no pētniecības līdz svarīgāko tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai, jāizplata attiecīga informācija un jāveicina kiberhigiēna un izglītības mācību programmas, ietverot tajās arī kiberdrošību, un uzskata, ka citu pasākumu starpā programma „Digitālā Eiropa” būs lietderīgs instruments šādam nolūkam;

25.  mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp paredzēt stabilas ieguldījumu shēmas, lai ES radītu inovācijai labvēlīgu vidi, kurai vajadzētu būt pieejamai visiem ES digitālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); turklāt vēlas, lai šāda vide ļautu Eiropas tirgotājiem izstrādāt jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, kas nodrošinātu tiem iespēju būt konkurētspējīgiem;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpmākajās diskusijās ņemt vērā minētos pieprasījumus saistībā ar ES un Ķīnas stratēģiju kā nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai ES saglabātu konkurētspēju un garantētu tās digitālās infrastruktūras drošību;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp. (2) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp. (3) OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0121. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343. (6) OV C 307, 30.8.2018., 144. lpp. (7) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (8) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās (2018/2158(INI))

P8_TA(2019)0157 A8-0073/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(1),

–  ņemot vērā vienošanās, kuras tika panāktas Minskā 2014. gada 5. un 19. septembrī un 2015. gada 12. februārī,(2)

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma(3), kā arī 2016. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. martā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Krieviju,

–  ņemot vērā 2018. gada Saharova balvu par domas brīvību, kas piešķirta Ukrainas režisoram Oļegam Sencovam,

–  ņemot vērā tā 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Ukrainas politieslodzītā Oļega Sencova lietu(6),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Azovas jūrā(7),

–  ņemot vērā EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2018. gada 18. marta galīgo ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Krievijas Federācijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0073/2019),

A.  tā kā ES ir kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, tostarp miers, brīvība, demokrātija, tiesiskums, kā arī pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana;

B.  tā kā tas atzīst, ka principi, kas nostiprināti ANO Statūtos, 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO 1990. gada Parīzes Hartā, ir pamats miera nodrošināšanai Eiropas kontinentā;

C.  tā kā šīs vērtības veido pamatu ES attiecībām ar trešām pusēm;

D.  tā kā ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un mierīgas konfliktu risināšanas principiem un tādējādi, ņemot vērā to, ka Krievija šos principus neievēro, ES attiecības ar Krieviju pašlaik ir balstītas uz sadarbību atsevišķās kopīgu interešu jomās, kā noteikts Ārlietu padomes 2016. gada 14. marta secinājumos, un uz uzticamu atturēšanu;

E.  tā kā ES joprojām ir gatava stiprākām attiecībām un dialogam šādu attiecību izveidei un vēlas atjaunot sadarbības attiecības ar Krieviju, ja vien Krievijas iestādes izpildīs savus starptautiskos un tiesiskos pienākumus un parādīs patiesu apņemšanos atjaunot zaudēto uzticību; tā kā konstruktīvas un paredzamas attiecības būtu abpusēji izdevīgas un ideālā gadījumā abu pušu interesēs;

F.  tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes un EDSO pilntiesīga locekle ir apņēmusies ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus; tā kā pastāvīgi nopietni tiesiskuma pārkāpumi, kā arī ierobežojošu tiesību aktu pieņemšana dažu pēdējo gadu laikā liek arvien vairāk apšaubīt Krievijas atbilstību attiecīgajām starptautiskajām un valsts līmeņa saistībām; tā kā Krievija nav izpildījusi vairāk nekā tūkstoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pieņemto spriedumu;

G.  tā kā vairāki valdības ziņojumi liecina par Krievijas naidīgās spiegošanas darbības straujo pieaugumu pēdējos gados, sasniedzot līmeni, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara;

H.  tā kā Minskas vienošanās īstenošana un starptautisko tiesību plašāka ievērošana joprojām ir priekšnoteikums ciešākai sadarbībai ar Krieviju; tā kā, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas nelikumīgo aneksiju un hibrīdkaru pret Ukrainu, ES ir pieņēmusi virkni ierobežojošu pasākumu, kuriem būtu jāpaliek spēkā līdz Minskas vienošanās izpildei;

I.  tā kā kopš 2015. gada ir radušās jaunas spriedzes jomas starp ES un Krieviju, tostarp: Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika; plaša mēroga militārās mācības (”Zapad 2017”); Krievijas iejaukšanās, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas un referendumus un palielināt spriedzi Eiropas sabiedrībās; Kremļa atbalsts partijām, kas vērstas pret ES, un galēji labējām kustībām; pamatbrīvību ierobežojumi un plaši cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, pret LGBTI pārstāvjiem vērsta noskaņojuma izplatīšana; politiskās opozīcijas apspiešana; sistēmiska vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Krievijā, tostarp cilvēktiesību centra „Memoriāls“ Čečenijas filiāles vadītāja Ojuba Titjeva patvaļīgā aizturēšana vai Karēlijas filiāles vadītāja Jurija Dmitrijeva lieta; pilsoniskās sabiedrības aktīvistu stigmatizācija, dēvējot viņus par “ārvalstu aģentiem”; rupji cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkaukāzā, jo īpaši Čečenijas Republikā (nolaupīšana, spīdzināšana, sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, krimināllietu safabricēšana u.tt.); tatāru minoritātes diskriminācija okupētajā Krimā un Alekseja Navaļnija un daudzu citu personu politiski motivēta vajāšana, kā arī slepkavības, no kurām visplašāko ievērību guvušas Borisa Ņemcova un Sergeja Magņitska slepkavības; kiberuzbrukumi un hibrīduzbrukumi un slepkavības Eiropas teritorijā, kuras pastrādājuši Krievijas izlūkošanas aģenti, izmantojot ķīmiskos ieročus; ārvalstu pilsoņu, tostarp 2018. gada Saharova balvas laureāta Oļega Sencova un daudzu citu, iebiedēšana, apcietināšana un ieslodzīšana Krievijā, pārkāpjot starptautiskās tiesības; nelegālu un nelikumīgu vēlēšanu rīkošana Donbasā; nedemokrātisku prezidenta vēlēšanu rīkošana bez reālas izvēles un ar pamatbrīvību ierobežojumiem; dezinformācijas kampaņas, Kerčas tilta nelegālā būvniecība; nelikumīgi okupētās un anektētās Krimas, kā arī Melnās jūras un Azovas jūras atsevišķu daļu militarizācija; starptautiskās navigācijas ierobežojumi Azovas jūrā un cauri Kerčas šaurumam, tostarp kuģiem, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem; nelegālais uzbrukums Ukrainas militārās flotes kuģiem un to sagrābšana, kā arī Ukrainas karavīru arestēšana Kerčas šaurumā; bruņojuma kontroles nolīgumu pārkāpumi; žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu; un 2018. gadā pasaules preses brīvības indeksā Krievija saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību no 180 valstīm ierindojās 148. vietā;

J.  tā kā 2018. gada 1. martā cilvēktiesību centrā „Memoriāls” bija reģistrētas 143 politieslodzīto lietas, tostarp 97 par vajāšanu reliģisku iemeslu dēļ; tā kā cilvēktiesību centra „Memoriāls” politieslodzīto saraksta analīze liecina, ka 2017. gadā 23 lietās cilvēki tika saukti pie atbildības par noziegumiem, kas saistīti ar sabiedriskiem pasākumiem (masu nemieri, vardarbīga rīcība pret valsts iestādi), un 21 gadījumā, kas lielākoties bija saistīti ar ierakstu publicēšanu internetā, tika ierosināta kriminālvajāšana saskaņā ar kriminālkodeksa pantiem, kuri vērsti pret ekstrēmismu;

K.  tā kā Krievija ir tieši vai netieši iesaistīta vairākos ilgstošos konfliktos kopīgajās kaimiņvalstīs — Piedņestrā, Dienvidosetijā, Abhāzijā, Donbasā un Kalnu Karabahā —, kas ir nopietns traucēklis minēto kaimiņvalstu attīstībai un stabilitātei, apdraud to neatkarību un ierobežo to brīvu un neatkarīgu izvēli;

L.  tā kā konflikts Ukrainas austrumos ilgst jau vairāk nekā četrus gadus un ir prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvības, no kuriem gandrīz trešdaļa ir civiliedzīvotāji, un tūkstošiem civiliedzīvotāju konflikta laikā ir guvuši ievainojumus;

M.  tā kā pašreizējais saspīlējums un konfrontācija ES un Krievijas starpā nav nevienas puses interesēs; tā kā, neraugoties uz neapmierinošajiem rezultātiem, komunikācijas kanāliem būtu jāpaliek atvērtiem; tā kā jaunais kontinenta dalījums apdraud gan ES, gan arī Krievijas drošību;

N.  tā kā Krievija pašlaik ir ES svarīgākais ārējais dabasgāzes avots; tā kā jautājums par enerģiju joprojām ir galvenais un stratēģiskais jautājums ES un Krievijas attiecībās; tā kā Krievija izmanto enerģiju kā līdzekli savu ārpolitikas interešu aizsardzībai un veicināšanai; tā kā kopš 2015. gada ir palielinājusies ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm; tā kā ES izturību pret ārēju spiedienu var panākt, dažādojot energoapgādi un samazinot tās atkarību no Krievijas; tā kā ES ir jāpauž vienota nostāja un jāapliecina stingra iekšējā solidaritāte attiecībā uz tās energoapgādes drošību; tā kā ES lielā atkarība no fosilajiem kurināmajiem apdraud līdzsvarotas, saskaņotas un uz vērtībām balstītas Eiropas pieejas veidošanu attiecībā pret Krieviju; tā kā nepieciešama uzticamāka un stratēģiskāka enerģētikas infrastruktūra ES, dalībvalstu un Austrumu partnerības valstīs, lai palielinātu izturētspēju pret Krievijas hibrīddarbību;

O.  tā kā Krievijas reaktīvo iznīcinātāju pilotu bezatbildīgi bīstamie lidojumi ES un NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā apdraud civilās aviācijas drošību un varētu būt drauds Eiropas gaisa telpas drošībai; tā kā Krievija ir veikusi provokatīvus liela mēroga militāros manevrus ES tiešā tuvumā;

P.  tā kā Krievija turpina ignorēt ECT spriedumus, kā arī saistošus Pastāvīgās šķīrējtiesas spriedumus, piemēram, Naftogaz lietā, un tas mazina starptautiskā tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma ietekmi;

Q.  tā kā Krievijas policentriskais redzējums par varas koncentrāciju ir pretrunā ES ticībai multilaterālismam un starptautiskai kārtībai, kuras pamatā ir noteikumi; tā kā, ja Krievija ievērotu un atbalstītu daudzpusēju, uz noteikumiem pamatotu kārtību, tas radītu apstākļus ciešākām attiecībām ar ES;

R.  tā kā Krievijas iestādes nelikumīgi okupētos reģionus joprojām uzskata par Krievijas teritorijas iekšējo daļu, atļaujot šo teritoriju pārstāvjiem piedalīties Krievijas Federācijas likumdošanas struktūrās un izpildstruktūrās, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums;

S.  tā kā 2018. gada 21. decembrī Padome, novērtējot Minskas vienošanos īstenošanu, pagarināja pret konkrētām Krievijas ekonomikas nozarēm vērstās ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam;

T.  tā kā Krievijas darbības ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un saistībām un labām kaimiņattiecībām;

U.  tā kā Krievijas Federācijas stratēģiskajos dokumentos ES un NATO tiek raksturotas kā Krievijas galvenie pretinieki,

Problēmas un kopīgas intereses

1.  uzsver, ka Krievijas veiktā Krimas — kas ir Ukrainas reģions —, nelikumīgā okupācija un aneksija, tiešā un netiešā iesaistīšanās bruņotos konfliktos Ukrainas austrumos un pastāvīgā Gruzijas un Moldovas teritoriālās integritātes pārkāpšana ir tīšs starptautisko tiesību, demokrātisko principu un pamatvērtību pārkāpums; stingri nosoda Krievijas pārstāvju veiktos cilvēktiesību pārkāpumus okupētajās teritorijās;

2.  uzsver, ka ES nevar paredzēt iespēju pakāpeniski atgriezties pie „ierastās kārtības”, kamēr Krievija pilnībā neīsteno Minskas nolīgumu un neatjauno Ukrainas teritoriālo integritāti; šajā sakarā aicina ES vēlreiz kritiski un vispusīgi izvērtēt tās attiecības ar Krievijas Federāciju;

3.  uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievija vairs nevar tikt uzskatīta par stratēģisku partneri; uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) 2. panta principi vairs netiek ievēroti un ka tādēļ būtu jāpārskata partnerības un sadarbības nolīgums; uzskata, ka visām ES un Krievijas attiecībām jābalstās uz starptautisko tiesību, Helsinku EDSO principu, demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma pilnīgu ievērošanu un jānodrošina dialogs par globālo problēmu risināšanu, globālās pārvaldības stiprināšanu un starptautisko noteikumu izpildes nodrošināšanu, jo īpaši ar mērķi nodrošināt Eiropas mieru un kārtību, kā arī drošību ES kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos;

4.  uzskata, ka Minskas vienošanos īstenošana parādītu Krievijas labo gribu palīdzēt atrisināt konfliktu Austrumukrainā un tās spēju garantēt Eiropas drošību; uzsver, ka apspriedes ir jārīko Normandijas formāta procesā, tostarp paredzot stiprāku ES lomu; atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei;

5.  uzskata, ka ir svarīgi mazināt pašreizējo saspīlējumu un iesaistīties apspriedēs ar Krieviju, lai mazinātu pārpratumu, nepareizas interpretācijas un nepareizas izpratnes risku; tomēr atzīst, ka ES ir jābūt stingrām prasībām attiecībā uz Krieviju; uzsver, ka ir svarīgi, lai attiecībā uz strīdīgiem jautājumiem un krīzēm ES un Krievija sadarbotos saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem un pozitīvi iesaistītos to starptautisko un daudzpusējo organizāciju darbā, kurās Krievija ir locekle, jo īpaši EDSO;

6.  stingri nosoda Krievijas iesaistīšanos Skripaļa lietā, kā arī Krievijas izlūkdienestu veiktajās dezinformācijas kampaņās un kiberuzbrukumos, kuru mērķis ir destabilizēt publisko un privāto komunikāciju infrastruktūru un palielināt spriedzi ES un tās dalībvalstīs;

7.  pauž nopietnas bažas par saiknēm starp Krievijas valdību un galēji labējām un populistiskām nacionālistiskām partijām un valdībām ES, kas apdraud Savienības pamatvērtības, kuras ir nostiprinātas ES Līguma 2. pantā un atspoguļotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu;

8.  turklāt pauž nožēlu par to, ka Krievija cenšas destabilizēt ES kandidātvalstis, jo īpaši, piemēram, saistībā ar Maskavas sniegto atbalstu organizācijām un politiskajiem spēkiem, kuri ir pretrunā Prespas nolīgumam, ar kuru būtu jāizbeidz ieilgušais bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Grieķijas strīds attiecībā uz nosaukumu;

9.  uzskata, ka Krievijas valsts dalībnieki iejaucās Brexit referenduma kampaņā, izmantojot atklātus un slēptus līdzekļus, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus un, iespējams, nelikumīgu finansiālu atbalstu, ko pašlaik izmeklē Apvienotās Karalistes iestādes;

10.  uzsver, ka lielāka savstarpējā pārredzamība militāro un robežsardzes pasākumu jomā ir svarīga, lai izvairītos no turpmāka saspīlējuma; stingri nosoda Krievijas pārkāpumus attiecībā uz ES dalībvalstu gaisa telpu; aicina izstrādāt skaidru rīcības kodeksu attiecībā uz militāro un civilo lidmašīnu izmantoto gaisa telpu; šajā sakarībā stingri nosoda Krievijas atkārtotos pārkāpumus attiecībā uz Baltijas jūras reģiona valstu teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu; pauž nosodījumu Krievijas Federācijai saistībā ar tās atbildību par reisa MH17 notriekšanu 2014. gadā Austrumukrainā, ko pierādīja starptautiska izmeklētāju grupa, un prasa saukt vainīgos pie atbildības;

11.  pauž nožēlu par cilvēktiesību situācijas būtisko pasliktināšanos, plaši izplatītiem un nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību Krievijā un pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju, protestu aktīvistu un citu kritiķu apspiešanu un iebiedēšanu, kā arī vajāšanu;

12.  pauž dziļas bažas par to, ka Krievija tik nepārprotami demonstrē savu militāro spēku, izsaka draudus citām valstīm un pauž vēlmi un gatavību ar īstām darbībām izmantot militāro spēku pret citām valstīm, tostarp modernizētus kodolieročus, kā to 2018. gadā vairākkārt ir paudis prezidents V. Putins;

13.  nosoda to, ka valdība turpina apspiest opozīciju un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī īsteno represijas pret aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un tiem, kas atklāti nepiekrīt valdībai;

14.  pauž bažas par ziņojumiem, ka Čečenijā patvaļīgi tiek aizturēti un spīdzināti tie vīrieši, kuri tiek uzskatīti par homoseksuāliem, un nosoda Čečenijas valdības paziņojumus, kuros tiek noliegta homoseksuāļu esamība šajā valstī un provocēta vardarbība pret LGBTI personām;

15.  uzsver, ka globālās problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, vidi, energoapgādes drošību, digitalizāciju kopā ar algoritmisku lēmumu pieņemšanu un mākslīgo intelektu, ārvalstu un drošības jautājumiem, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī norises jutīgajā Arktikas vidē pieprasa selektīvu sadarbību ar Krieviju;

16.  pauž bažas par to, ka Krievijas uzņēmumi un personas, kas mēģina legalizēt korupcijas ieņēmumus, katru gadu legalizē simtiem miljardu noziedzīgi iegūtu euro, un aicina veikt izmeklēšanu par šiem noziegumiem;

17.  uzsver, ka Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un organizētas noziedzīgas finanšu darbības tiek izmantotas graujošiem politiskiem mērķiem un apdraud Eiropas drošību un stabilitāti; uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas milzīgais apjoms ir daļa no naidīgām darbībām, kas ir paredzētas, lai apdraudētu, sniegtu nepareizu informāciju un destabilizētu, vienlaikus atbalstot noziedzīgas darbības un korupciju; norāda, ka Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības Eiropas Savienībā apdraud suverenitāti un tiesiskumu visās dalībvalstīs, kurās Krievija veic šīs darbības; norāda, ka tas ir drauds Eiropas drošībai un stabilitātei, kā arī galvenā Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas problēma;

18.  nosoda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības, nelikumīgas finanšu darbības un citus Krievijas izmantotos ekonomiskās karadarbības līdzekļus; prasa ES kompetentajām finanšu iestādēm pastiprināt gan savstarpējo sadarbību, gan arī sadarbību ar attiecīgiem izlūkdienestiem un drošības dienestiem, lai cīnītos pret Krievijas īstenotajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām;

19.  atkārtoti norāda, ka, lai gan ES nostāja ir stingra, konsekventa un saskaņota attiecībā uz ES sankcijām pret Krieviju, kuras tiks pagarinātas, kamēr turpināsies Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi, ir jāturpina koordinēt un saskaņot tās ārpolitikas un drošības politikas pieeja Krievijai; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izbeigt tā dēvēto zelta vīzu/pasu programmas, kas dod labumu Krievijas oligarhiem, kuri bieži vien ir Kremļa atbalstītāji un var apdraudēt starptautisko sankciju efektivitāti; atkārto savus iepriekšējos aicinājumus pieņemt Eiropas Magņitska tiesību aktu (ES Globālais cilvēktiesību sankciju režīms) un aicina Padomi bez liekas kavēšanās turpināt darbu pie šā jautājuma; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties Eiropas mērogā attiecībā uz to politiku Krievijai;

20.  uzsver, ka ierobežojošie pasākumi, kas saistīti ar Austrumukrainu un okupēto Krimu, netiek vērsti pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret konkrētām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas vadību;

21.  šajā sakarībā uzsver, ka iekšpolitikas un ārpolitikas saskanība un labāka ārpolitikas koordinācija ir būtiska, lai panāktu vienotāku, efektīvāku un veiksmīgāku ES ārējo un drošības politiku, tostarp attiecībā uz Krieviju; uzsver, ka tas attiecas īpaši uz tādām politikas jomām kā Eiropas aizsardzības savienība, Eiropas Enerģētikas savienība, kiberaizsardzība un stratēģiskās komunikācijas instrumenti;

22.  nosoda to, ka ir Krievija pārkāpa kaimiņvalstu teritoriālo integritāti, tostarp nelikumīgi nolaupot šo valstu pilsoņus, lai varētu viņiem izvirzīt apsūdzības Krievijas tiesā; turklāt nosoda to, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto Interpolu, izdodot „meklēšanā izsludinātas personas brīdinājumus”, t. s. „sarkanos paziņojumus”, lai vajātu politiskos oponentus;

23.  nosoda Krievijas rīcību Azovas jūrā, ciktāl tā ir starptautisko jūras tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums, kā arī Kerčas tilta būvniecību un zemūdens kabeļu ieklāšanu līdz nelikumīgi anektētajai Krimas pussalai bez Ukrainas piekrišanas; joprojām pauž lielas bažas par Krievijas veikto Azovas jūras, Melnās jūras reģiona un Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, kā arī par vairākkārtējiem Eiropas valstu teritoriālo ūdeņu pārkāpumiem Baltijas jūrā;

24.  vēlreiz apliecina savu nepārprotamo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; aicina Krieviju pārtraukt Gruzijas teritoriju Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas okupāciju un pilnībā ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti; uzsver, ka Krievijas Federācijai bez nosacījumiem jāpilda visi 2008. gada 12. augusta vienošanās par uguns pārtraukšanu noteikumi, jo īpaši saistības atsaukt visus tās militāros spēkus no Gruzijas teritorijas;

25.  uzsver, ka Krievijas starptautisko noteikumu pārkāpumi — šajā gadījumā attiecībā uz brīvu pieeju jūrām, divpusējiem nolīgumiem un Krimas nelikumīgā aneksija — rada draudus Krievijas kaimiņvalstīm visās Eiropas daļās, ne tikai Melnās jūras reģionā, bet arī Baltijas jūras reģionā un Vidusjūras reģionā; uzsver, ka ir svarīgi visos šajos aspektos izstrādāt stingru politiku attiecībā uz Krieviju;

26.  norāda, ka ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija (IEOM) un EDSO Parlamentārā asambleja novēroja 2018. gada 18. martā notikušās prezidenta vēlēšanas; norāda, ka ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas nobeiguma ziņojumā ir teikts, ka vēlēšanas notika pārmērīgi kontrolētā tiesiskajā un politiskajā vidē, ko raksturoja pastāvīgs spiediens uz kritiskiem viedokļiem un pulcēšanās, biedrošanās un vārda pamatbrīvību, kā arī kandidātu reģistrācijas ierobežojumi, un tāpēc trūka patiesas konkurences;

27.  pauž bažas par nepārtraukto Krievijas atbalstu autoritāriem režīmiem un tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna, Venecuēla, Sīrija, Kuba, Nikaragva un citas valstis un tās pašreizējo praksi bloķēt jebkādu starptautisku rīcību, izmantojot savas veto pilnvaras ANO Drošības padomē (ANO DP);

Kopīgu interešu jomas

28.  atkārtoti pauž atbalstu pieciem principiem, kas nosaka ES politiku attiecībā uz Krieviju, un aicina sīkāk definēt selektīvas iesaistīšanās principu; iesaka pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu un ziemeļu un Arktikas reģionu, terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu, ieroču neizplatīšanu, ieroču kontroli, stratēģisku stabilitāti kiberjomā, organizēto noziedzību, migrāciju un klimata pārmaiņām, tostarp kopīgiem centieniem aizsargāt ANO DP apstiprināto Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) ar Irānu un izbeigt karu Sīrijā; atkārtoti norāda, ka, lai gan ir jāturpina apspriešanās starp ES un Krieviju par kiberterorismu un organizēto noziedzību, Krievijas sistemātiskajiem hibrīddraudiem ir nepieciešama spēcīga atturoša ietekme; šajā sakarībā aicina izveidot ES, Krievijas, Ķīnas un Vidusāzijas dialogu par savienojamību;

29.  uzsver, ka ES pašlaik ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris un arī tuvākajā nākotnē saglabās nozīmīga ekonomikas partnera stāvokli, bet ka „Nord Stream 2“ palielina ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, apdraud ES iekšējo tirgu un neatbilst ES enerģētikas politikai, ne arī tās stratēģiskajām interesēm, un tādēļ šis projekts ir jāpārtrauc; uzsver, ka ES joprojām ir apņēmusies pabeigt Eiropas Enerģētikas savienības izveidi un dažādot savus energoresursus; uzsver, ka neviens jauns projekts nebūtu jāīsteno bez iepriekšēja juridiska novērtējuma par tā juridisku atbilstību ES tiesību aktiem un saskaņotajām politiskajām prioritātēm; pauž nožēlu par Krievijas politiku izmantot savus energoresursus kā politisku instrumentu, lai īstenotu, saglabātu un palielinātu savu politisko ietekmi un izdarītu spiedienu uz jomu, ko tā uzskata par savas ietekmes sfēru, un uz galapatērētājiem;

30.  uzsver, ka ES un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas un konstruktīva sadarbība Ziemeļu dimensijas partnerībās un Barenca jūras Eiroarktiskajā reģionā sniedz taustāmus ieguvumus pārrobežu teritoriju iedzīvotājiem un atbalsta šo reģionu ilgtspējīgu attīstību; šajā sakarībā iesaka arī turpmāk veicināt visas šīs pozitīvās konstruktīvas sadarbības jomas;

31.  norāda, ka ir svarīgi veidot tiešus personiskus kontaktus, piemēram, ar izglītības un kultūras palīdzību;

32.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis pastiprināt centienus nolūkā rasts risinājumu tā dēvētajiem iesaldētajiem konfliktiem austrumu kaimiņvalstīs, lai panāktu lielāku drošību un stabilitāti ES austrumu partneriem;

Ieteikumi

33.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu politisko un finansiālo atbalstu cilvēku savstarpējiem kontaktiem kopumā un jo īpaši pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, emuāru autoriem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, pētnieciskajiem žurnālistiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un publiskām personām, kuras nebaidās paust savu viedokli, un NVO; aicina Komisiju paredzēt vērienīgāku un ilgtermiņa finansiālu, institucionālo un spēju veidošanas atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai ar pašreizējiem ārējiem finanšu instrumentiem un aicina dalībvalstis sniegt vēl lielāku ieguldījumu šajā palīdzībā; mudina dalībvalstis aktīvi īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, nodrošinot efektīvu un laicīgu atbalstu un aizsardzību cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un citiem aktīvistiem; jo īpaši mudina dalībvalstis izsniegt ilgtermiņa vīzas apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem; atbalsta lielāku finansējumu žurnālistu apmācībai un apmaiņām ar Eiropas žurnālistiem, kā arī instrumentiem, kas veicina cilvēktiesības un demokrātiju, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR) un Eiropas Demokrātijas fondam (EDF);

34.  aicina veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, ciešākam dialogam un sadarbībai starp ES un Krievijas ekspertiem, pētniekiem, pilsoniskajām sabiedrībām un vietējām iestādēm, un pastiprināt studentu, profesionālo praktikantu un jauniešu apmaiņu, jo īpaši programmas „Erasmus + ” ietvaros; šajā sakarībā atbalsta finansējuma palielināšanu jaunajām „Erasmus+“ programmām 2021. –2027. gada laikposmam; norāda, ka ES Krievijai piedāvā lielāko akadēmiskās mobilitātes iespēju skaitu salīdzinājumā ar citām starptautiskajām partnervalstīm;

35.  aicina bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus un citas personas, kas aizturētas par to, ka miermīlīgi īstenojušas savas tiesības uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp Cilvēktiesību centra “Memoriāls” direktoru Čečenijas Republikā Ojubu Titjevu, kurš tiek tiesāts, pamatojoties uz safabricētām narkotiku glabāšanas apsūdzībām; mudina Krievijas iestādes nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas viņu cilvēktiesības un juridiskās tiesības, tostarp tiesības uz advokāta palīdzību, medicīnisko aprūpi, fizisko neaizskaramību, cilvēcisko cieņu un aizsardzību pret tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu, kriminālatbildības noteikšanu un patvaļīgu apcietināšanu;

36.  norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži vien ir pārāk vājas, lai būtiski ietekmētu cīņu pret korupciju Krievijā, savukārt NVO tiek sistemātiski atturētas no aktīvas iesaistīšanās jebkādos korupcijas apkarošanas pasākumos vai sabiedrības integritātes veicināšanā; uzsver, ka ir nepieciešams iesaistīt pilsonisko sabiedrību korupcijas apkarošanas politikas efektivitātes neatkarīgā uzraudzībā; aicina Krieviju pareizi īstenot starptautiskos pretkorupcijas standartus, kas noteikti, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvencijā un ESAO Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos (Konvencija par kukuļdošanas novēršanu);

37.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanai un tiesiskumam arī turpmāk jābūt galvenajiem elementiem, uz kuru pamata ES veido attiecības ar Krieviju; tādēļ aicina ES un dalībvalstis turpināt cilvēktiesību jautājumu risināšanu visā saziņā ar Krievijas amatpersonām; mudina ES pastāvīgi aicināt Krieviju atcelt vai grozīt visus tiesību aktus un noteikumus, kas nav savienojami ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp noteikumus, kas ierobežo vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

38.  Pauž pārliecību, ka Krievijas dalība Eiropas Padomē ir būtisks elements pastāvošajā institucionālo attiecību ainā Eiropā; cer uz to, ka var tik rasti veidi, kā pārliecināt Krieviju nepārtraukt tās dalību Eiropas Padomē.

39.  nosoda Krievijas valdības mēģinājumus bloķēt interneta ziņapmaiņas pakalpojumus un tīmekļa vietnes; mudina Krievijas valdību ievērot pamattiesības uz vārda brīvību un privātumu gan tiešsaistē, gan arī bezsaistē;

40.  aicina ES iestādes un dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai palielinātu izturētspēju, jo īpaši kibertelpas un plašsaziņas līdzekļu jomā, paredzot arī mehānismus, ar kuru palīdzību atklāt un apkarot iejaukšanos vēlēšanās; aicina pastiprināt spēju pretoties kiberuzbrukumiem; pauž dziļas bažas par to, ka ES reakcija uz Krievijas propagandas kampaņu un masveida tiešās dezinformācijas uzbrukumiem un ES atbilde ir bijusi nepietiekama ir jāstiprina arī turpmāk, jo īpaši pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gada maijā; šajā sakarībā uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina ES finansējums un cilvēkresursi Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas vajadzībām; aicina sniegt ES mēroga atbalstu Eiropas kiberdrošības nozarei, funkcionējošam digitālajam iekšējam tirgum un pastiprināt iesaistīšanos pētniecībā; šajā sakarībā mudina Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu popularizēt Eiropas vērtības krievu valodā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai, un aicina dalībvalstis un visus attiecīgos ES dalībniekus īstenot tajā paredzētās darbības un pasākumus, jo īpaši gatavojoties gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gada maijā;

41.  aicina ES apsvērt iespēju ES un starptautiskā līmenī izstrādāt saistošu tiesisko regulējumu par hibrīdkara novēršanu, kas dotu iespēju Savienībai stingri reaģēt uz kampaņām, kas apdraud demokrātiju vai tiesiskumu, tostarp piemērot mērķtiecīgas sankcijas tiem, kuri atbildīgi par šādu kampaņu plānošanu un īstenošanu;

42.  uzskata, ka jēgpilnam dialogam ir vajadzīga lielāka dalībvalstu vienotība un skaidrāka informācija par ES sarkanajām līnijām; tādēļ uzsver, ka ES vajadzētu būt gatavai pieņemt papildu sankcijas, tostarp mērķtiecīgas individuālas sankcijas, un ierobežot finanšu un tehnoloģiju pieejamību, ja turpināsies Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi; tomēr uzsver, ka šādi pasākumi netiek vērsti pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret konkrētām personām; aicina Padomi veikt padziļinātu sankciju režīma efektivitātes un stingrības analīzi; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošos pasākumus pret Eiropas uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Kerčas tilta nelikumīgajā būvniecībā; atkārtoti pauž bažas par to, ka ar šo uzņēmumu iesaistīšanos tika apzināti vai neapzināti apdraudēts ES sankciju režīms; šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt un pārbaudīt, kā tiek piemēroti spēkā esošie ES ierobežojošie pasākumi, un aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par valsts muitas veiktajām izmeklēšanām vai kriminālizmeklēšanām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem;

43.  aicina izveidot ES mēroga mehānismu, kas ļautu pārbaudīt politisko partiju finansējumu, un veikt attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no tā, ka dažas partijas un kustības tiek izmantotas, lai no iekšpuses destabilizētu Eiropas projektu;

44.  nosoda Krievijas militāro mācību pieaugošo darbības jomu un skaitu, ja Krievijas bruņotie īsteno mācības attiecībā uz uzbrukuma scenārijiem ar kodolieroču izmantošanu;

45.  mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nekavējoties izstrādāt priekšlikumu ES mēroga Magņitska tiesību aktam, kas ļautu noteikt vīzu aizliegumus un piemērot mērķtiecīgas sankcijas, piemēram, bloķējot īpašumu un intereses saistībā ar īpašumu ES jurisdikcijā, attiecinot to uz atsevišķiem valsts ierēdņiem vai personām, kuras rīkojas oficiālā statusā un ir atbildīgas par korupciju vai smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka ir svarīgi izveidot tūlītēju sankciju sarakstu, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Magņitska tiesību akta īstenošanu;

46.  aicina ES pārbaudīt spēkā esošo ES ierobežojošo pasākumu piemērošanu, kā arī apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ES sankciju režīms pret Krievijas darbībām netiek apdraudēts, bet tiek piemērots proporcionāli Krievijas radītajam apdraudējumam; uzsver, ka ir bīstami vājināt sankcijas, ja Krievija nespēj nepārprotami, ne tikai vārdos, bet arī acīmredzamos darbos pierādīt, ka tā ievēro Eiropas robežas, kaimiņvalstu un citu tautu suverenitāti, kā arī starptautiskos noteikumus un nolīgumus; atkārtoti uzsver, ka ierastā uzņēmējdarbība var būt iespējama tikai tad, ja Krievija pilnībā ievēro noteikumus un ierobežo sevi, lai rīkotos miermīlīgā ceļā;

47.  atkārto, ka Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz Eiropas tautu eiroatlantiskajiem mērķiem;

48.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt Krievijas atbildes sankciju radītās sekas uz ekonomikas dalībniekiem un vajadzības gadījumā apsvērt kompensācijas pasākumus;

49.  uzsver, ka konfliktam Austrumukrainā var būt vienīgi politiski risinājumi; atbalsta uzticības veicināšanas pasākumus Donbasa reģionā; atbalsta pilnvaras izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus šajā Austrumukrainas reģionā; atkārto aicinājumu iecelt ES īpašo sūtni Krimā un Donbasa reģionā;

50.  nosoda patvaļīgo aizliegumu ES politiķiem, tostarp pašreizējiem un bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un ES amatpersonām ieceļot Krievijas teritorijā; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem savstarpēji atcelt ieceļošanas aizliegumu;

51.  aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot politieslodzītos, tostarp ārvalstu pilsoņus, un žurnālistus;

52.  aicina Krieviju pilnībā sadarboties saistībā ar starptautisko izmeklēšanu par MH17 lidmašīnas notriekšanu, kas, iespējams, varētu būt kara noziegums; nosoda visus mēģinājumus vai lēmumus piešķirt amnestiju tiem, kas atzīti par atbildīgiem, vai kavēt viņu kriminālvajāšanu, jo vainīgās personas būtu jāsauc pie atbildības;

53.  aicina Krievijas valdību nebloķēt ANO Drošības padomes rezolūcijas par situāciju Sīrijā, kurās ir mēģināts risināt jautājumu par nepārtraukto vardarbību pret civiliedzīvotājiem, tostarp ķīmisko ieroču izmantošanu, smagiem Ženēvas konvenciju pārkāpumiem un vispārējo cilvēktiesību pārkāpumiem;

54.  atbalsta tādas integrētas Eiropas Enerģētikas savienības drīzu pabeigšanu, kas nākotnē aptvertu arī austrumu partnervalstis; uzsver, ka šajā ziņā nozīmīga loma var būt vērienīgai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu politikai; stingri nosoda Krievijas spiedienu uz Baltkrieviju nolūkā panākt, lai tā faktiski atteiktos no savas neatkarības; uzsver, ka neatkarīgi no ES un Krievijas stratēģijas virzības Eiropas Savienībai ir jāpastiprina savas saistības un atbalsts saviem Austrumu partneriem un jāatbalsta reformas, lai stiprinātu drošību un stabilitāti, demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu;

55.  atbalsta lielāku finansējumu Eiropas Demokrātijas fondam, Krievu valodas ziņu dienestam („Russian Language News Exchange“– RLNE) un citiem instrumentiem demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai Krievijā un citviet;

56.  aicina Krievijas iestādes nosodīt komunismu un padomju režīmu un sodīt vainīgos par tajā izdarītajiem noziegumiem un nodarījumiem;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV C 407, 4.11.2016., 35. lpp. (2) „Protokols par trīspusējās kontaktgrupas apspriežu rezultātiem” (parakstīts 2014. gada 5. septembrī) un „Pasākumu kopums Minskas vienošanos īstenošanai” (pieņemts 2015. gada 12. februārī). (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0266. (4) OV C 35, 31.1.2018., 38. lpp. (5) OV C 408, 30.11.2017., 43. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0259. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0435.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta rezolūcija par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu (2018/2159(INI))

P8_TA(2019)0158 A8-0075/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā ANO Statūtu principus un mērķus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu un visus tā principus, jo tas ir Eiropas un plašāka reģiona drošības kārtības stūrakmens,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par konfliktu novēršanu un mediāciju, kā arī rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, un par jauniešiem, mieru un drošību,

–  ņemot vērā 2009. gada 10. novembrī pieņemto Padomes koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu (15779/09),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Federika Mogerīni, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu „From Shared Vision to Common Action: Implementing the EU Global Strategy“ („No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību — ES globālās stratēģijas īstenošana“), kas tika publicēts 2017. gada 18. jūnijā,

–   ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(1),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par ANO Ģenerālās asamblejas 73. plenārsesiju(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(3),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (HR(2018) 94),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0075/2019),

A.  tā kā starptautiskā miera un drošības veicināšana ir daļa no ES raison d’être, kas tika atzīts 2012. gada Nobela Miera prēmijas pasniegšanā, un tam ir būtiska nozīme Lisabonas līgumā;

B.  tā kā ES ir apņēmusies īstenot programmu sieviešu, miera un drošības jomā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 un turpmākiem atjauninājumiem un Jaunatnes, miera un drošības programmu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2250 un turpmākajiem atjauninājumiem;

C.  tā kā ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām, kas atbalsta konfliktu novēršanu un miera veidošanu, izmantojot savus ārējās palīdzības instrumentus;

D.  tā kā ES kā galvenajai starptautisko organizāciju atbalstītājai, palīdzības sniedzējai un pasaules lielākajai tirdzniecības partnerei būtu jāuzņemas vadošā loma miera veidošanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā; tā kā konfliktu novēršana un mediācija būtu jāformulē kā daļa no visaptverošas pieejas, kas apvieno drošību, diplomātiju un attīstību;

E.  tā kā ir nepieciešama sadarbība ar reģionālām organizācijām, piemēram, ar EDSO un tās 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurā cita starpā paredzēti principi par spēka neizmantošanu, valstu teritoriālo integritāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos, un tā kā šīm organizācijām ir būtiska nozīme konfliktu novēršanā un mediācijā;

F.  tā kā vardarbīgu konfliktu novēršanai ir būtiska nozīme, lai risinātu drošības problēmas, ar kurām saskaras Eiropa un tās kaimiņvalstis, un lai panāktu politisko un sociālo progresu; tā kā novēršana ir arī būtisks efektīvu daudzpusēju attiecību elements un tā ir lietderīga, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) , jo īpaši 16. mērķi par miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību, tiesu iestāžu pieejamību visām personām un efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas iestādes visos līmeņos;

G.  tā kā pastāvīgs ES atbalsts trešo valstu civilajiem un militārajiem dalībniekiem ir svarīgs faktors, lai novērstu atkārtotus vardarbīgus konfliktus; tā kā ilgtspējīgs un ilgstošs miers un drošība nav nošķirami no ilgtspējīgas attīstības;

H.  tā kā konfliktu novēršanai un mediācijai būtu jānodrošina stabilitātes saglabāšana un attīstība tajās valstīs un ģeogrāfiskajās zonās, kuru situācija rada tiešus draudus Savienības drošībai;

I.  tā kā novēršana ir stratēģiska funkcija, ar kuru tiek nodrošināta efektīva rīcība pirms krīzēm; tā kā arī mediācija ir viens no diplomātijas instrumentiem, ko var izmantot, lai novērstu, ierobežotu vai atrisinātu konfliktu;

J.  tā kā iekšējā un ārējā drošība ir arvien ciešāk saistītas un sarežģīto globālo problēmu risināšanai ir vajadzīga visaptveroša un integrēta ES pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm;

K.  tā kā ir vajadzīga stingrāka starpiestāžu pieeja, lai nodrošinātu, ka ES spēj pilnībā attīstīt un īstenot savas spējas;

L.  tā kā ES globālā stratēģija, politiskie paziņojumi un iestāžu attīstība ir atzinīgi vērtējami pierādījumi par AP/PV apņemšanos piešķirt prioritāti konfliktu novēršanai un starpniecībai;

M.  tā kā ārējās finansēšanas instrumenti sniedz ievērojamu ieguldījumu konfliktu novēršanā un miera veidošanā;

N.  tā kā pārejas tiesiskums ir svarīgs tiesas un ārpustiesas mehānismu kopums, kura uzmanības lokā ir pārskatatbildība par iepriekšējiem pārkāpumiem, kā arī ilgtspējīgas, taisnīgas un miermīlīgas nākotnes izveidošana;

O.  tā kā Parlaments ir ieņēmis nozīmīgu lomu parlamentārās diplomātijas jomā, tostarp attiecībā uz starpniecības un dialoga procesiem, ņemot vērā tā iedibināto dialoga un vienprātības veidošanas kultūru;

P.  tā kā vardarbīgi konflikti un karš nesamērīgi ietekmē civilos iedzīvotājus, īpaši sievietes un bērnus un vairāk pakļauj sievietes nekā vīriešus ekonomiskās un seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, pārvietošanas un aizturēšanas riskam, kā arī tādai seksuālai vardarbībai kā izvarošana, ko izmanto kā karadarbības taktiku; tā kā sieviešu un jauniešu aktīvai dalībai ir svarīga nozīme konfliktu novēršanā, miera veidošanā, kā arī visu veidu vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, novēršanā;

Q.  tā kā ir būtiski iekļaut un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un vietējo dalībnieku, gan civilo, gan arī militāro, tostarp sieviešu, minoritāšu, pamatiedzīvotāju un jauniešu, aktīvu un jēgpilnu līdzdalību, veicinot un atvieglojot spēju un uzticības palielināšanu mediācijā, dialogā un samierināšanā;

R.  tā kā konfliktu novēršanai, miera veidošanai un miera saglabāšanas pūliņiem bieži nav piešķirts pietiekams finansējums, neraugoties uz ES līmeņa politiskajām saistībām, kas savukārt ietekmē spēju veicināt un sekmēt rīcību šajās jomās,

1.  mudina Savienību piešķirt prioritāti konfliktu novēršanai un mediācijai, ievērojot vai atbalstot esošos saskaņotos sarunu formātus un principus; uzsver, ka šāda pieeja nodrošina augstu ES pievienotās vērtības līmeni politikas, sociālajā, ekonomikas un cilvēku drošības jomā pasaules mērogā; atgādina, ka konfliktu novēršanas un mediācijas darbības veicina Savienības klātbūtni un tās uzticamību starptautiskā mērogā;

2.  atzīst kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) civilo un militāro misiju lielo nozīmi miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā;

3.  aicina AP/PV, Komisijas priekšsēdētāju un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju noteikt kopīgas ilgtermiņa prioritātes konfliktu novēršanas un starpniecības jomā, kam jākļūst par daļu no regulāras stratēģiskās plānošanas;

4.  aicina veidot mieru ilgtermiņā, lai novērstu konfliktu pamatcēloņus;

5.  aicina stiprināt pašreizējo struktūru, lai atbalstītu turpmāk norādītās ES prioritātes;

6.  pieprasa uz konfliktu novēršanu un uz cilvēkiem orientētu pieeju, kura par ES iesaistes pamatu nosaka cilvēku drošību, lai uz vietas iegūtu pozitīvus un ilgtspējīgus rezultātus;

7.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisijas dienestus, kas nodarbojas ar ārējo darbību, iesniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu par progresu, kas panākts, īstenojot ES politikas saistības konfliktu novēršanas un starpniecības jomā;

Par ES konfliktu novēršanas un mediācijas institucionālo spēju uzlabošanu

8.  atbalsta saskaņotāku un visaptverošāku ES iesaistīšanos ārējos konfliktos un krīzēs, uzskata, ka integrēta pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm rada pievienoto vērtību Savienības ārējai darbībai un ka visi pasākumi ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk, lai precizētu ES atbildi katrā konflikta posmā un padarītu šo integrēto pieeju operatīvāku un efektīvāku; šajā sakarībā atgādina starptautisko tiesību ANO Statūtu normas un principus un pauž atbalstu pašreizējām sarunu programmām, pieejām un principiem; atkārtoti norāda, ka katrs konflikts būtu jāskata atsevišķi;

9.  uzsver, ka šai spēju veidošanai būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt prioritārās ģeogrāfiskās zonas konfliktu novēršanas un mediācijas darbībām un jāveicina divpusēja sadarbība starp Eiropas valstīm;

10.  aicina AP/PV vadībā izveidot ES augsta līmeņa konsultatīvo padomi par konfliktu novēršanu un mediāciju ar mērķi izveidot visaptverošu augsta līmeņa politisko mediatoru un konfliktu novēršanas ekspertu grupu, lai īsā laikā darītu pieejamas politiskās un tehniskās zināšanas; uzskata, ka ir nepieciešams arī ekspertu kopums izlīguma un pārejas tiesiskuma jomā; aicina visās pēckonflikta teritorijās sistemātiski veicināt izlīguma un pārskatatbildības mehānismu izveidi, lai nodrošinātu pagātnes noziegumu pārskatatbildību, kā arī novēršanu un atturēšanu nākotnē;

11.  aicina iecelt ES īpašo sūtni miera jautājumos, kurš vadītu ES augsta līmeņa konsultatīvo padomi, lai veicinātu saskaņotību un koordināciju starp iestādēm, tostarp to attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, uzlabotu informācijas apmaiņu un panāktu spēcīgāku un ātrāku rīcību;

12.  aicina izveidot citus iestāžu mehānismus, piemēram, darba grupas konkrētās konfliktu novēršanas situācijās;

13.  aicina izveidot īpašu Padomes darba grupu konfliktu novēršanai un mediācijai, ar kuru uzsvērtu ES stingro apņemšanos nodrošināt mieru un stabilitāti savos kaimiņreģionos;

Par Eiropas Ārējās darbības dienestu

14.  atzinīgi vērtē īpašas EĀDD Konfliktu novēršanas, miera veidošanas un mediācijas instrumentu vienības izveidi un tādu instrumentu izstrādi kā agrīnās brīdināšanas sistēma un potenciālo scenāriju analīze; aicina veikt ieguldījumus, lai turpinātu attīstīt šādus instrumentus;

15.  aicina sistemātiskāk apkopot, pārvaldīt un izplatīt attiecīgās zināšanas visu ES iestāžu darbiniekiem pieejamos, praktiskos un izmantojamos formātos;

16.  aicina turpināt štata darbinieku, mediatoru un citu ekspertu, kā arī trešo personu spēju attīstību attiecībā uz dzimumsensitīvu konfliktu analīzi, agrīnu brīdināšanu, izlīgumu un konfliktu novēršanu, sadarbojoties ar EĀDD un iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

Par Eiropas Komisiju

17.  atgādina, ka aizvien pieaug nepieciešamība novērst konfliktus, risinot konfliktu pamatcēloņus un sasniedzot IAM, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijai un cilvēktiesībām, tiesiskumam, tiesu sistēmas reformai un pilsoniskās sabiedrības atbalstam;

18.  uzsver, ka visos ES intervences pasākumos, kas notiek teritorijās, kuras skar vardarbība un konflikti, ir jāņem vērā konfliktu un dzimumu līdztiesības aspekti; aicina nekavējoties rīkoties, lai iekļautu šos aspektus visās attiecīgajās politikas jomās, stratēģijās, darbībās un operācijās, vairāk uzsverot izvairīšanos no kaitējuma nodarīšanas, vienlaikus maksimāli palielinot ES ieguldījumu ilgtermiņa konfliktu novēršanas un miera veidošanas mērķu sasniegšanā;

Par Eiropas Parlamentu

19.  uzsver Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas (DEG) un tās vadošo Eiropas Parlamenta deputātu lomu mediācijas un dialoga iniciatīvu koordinēšanā un atzinīgi vērtē jaunas iniciatīvas, piemēram, Žana Monē dialogu par mieru un demokrātiju (izmantojot vēsturisko Žana Monē māju Bazošā (Francija)), pasākumus, kas skar ar vēlēšanām saistītu vardarbību, partiju dialogu un vienprātības panākšanu, kā arī Jauno politisko līderu programmu, un iesaka šīs iniciatīvas attīstīt tālāk kā galvenos Eiropas Parlamenta instrumentus mediācijas, veicināšanas un dialoga jomā; atzinīgi vērtē DEG lēmumu izmantot Žana Monē dialogā ar Maķedonijas asambleju (Sobranie) gūto veiksmīgo pieredzi un šī dialoga metodiku piemērot arī pārējām Rietumbalkānu valstīm;

20.  atzinīgi vērtē partnerību ar Ukrainas Augstāko radu, izmantojot Žana Monē dialogus ar mērķi panākt Augstākās radas politisko frakciju un partiju vienprātību un vēl jo svarīgāk — pārveidot tās politisko kultūru par modernu Eiropas parlamentāro pieeju, kas pamatotos uz demokrātisku dialogu un vienprātības panākšanu;

21.  atzinīgi vērtē secinājumus, kas tika pieņemti piektajā Žana Monē dialogā, kurš norisinājās 2018. gada 11.–13. oktobrī un kurā tika pieņemti lēmumi par atbalstu asociācijas nolīguma īstenošanai; atzīst prasību par to, lai Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju sekmētu dialogu ar Augstākās radas un Ukrainas valdības galvenajām ieinteresētajām personām ar mērķi uzlabot Augstākās radas efektivitāti attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu;

22.  atzinīgi vērtē Ukrainas, Moldovas un Gruzijas parlamentu priekšsēdētāju jauno trīspusējo iniciatīvu izveidot reģionālo parlamentāro asambleju, kas būtu svarīga reģionālā dialoga platforma stratēģisku jautājumu izskatīšanai, tostarp par asociācijas nolīgumu īstenošanu un svarīgu drošības problēmu, tostarp hibrīdkara un dezinformācijas, novēršanu; uzskata, ka Eiropas Parlamenta atbalsts šim reģionālajam parlamentārajam dialogam būtiski liecina par tā apņemšanos sadarboties ar šo reģionu kopīgu reģionālās drošības problēmu risināšanā;

23.  atzīst tā pieaugošo nozīmi politiskajos mediācijas procesos; šajā sakarībā izceļ Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra un trīs Eiropas Parlamenta mediatoru E. Kukan, I. Vajgl un K. Fleckenstein kopējo iniciatīvu, lai sniegtu atbalstu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas partiju vadītājiem politiskās krīzes pārvarēšanā ar 2015. gada Pržinas nolīguma pieņemšanu; apstiprina tā gatavību izmantot minēto ciešo iestāžu sadarbību ar Komisiju un EĀDD, lai vairāk iesaistītos politiskā dialoga un izlīguma procesa stiprināšanā Rietumbalkānos un plašākā kaimiņattiecību politikas reģionā;

24.  aicina turpināt attīstīt Jauno politisko līderu programmu saistībā ar Jaunatnes, miera un drošības programmu, kas pamatojas uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2250, kā arī turpināt lielisko sadarbību ar AP/PV Vidusjūras reģiona iniciatīvu programmā „Young Med Voices“;

25.  uzskata, ka augsta līmeņa jaunatnes dialogs „Bridging the gap“ (Plaisas novēršana) sniedz iespēju Rietumbalkānu reģiona valstu jaunatnes pārstāvjiem un gados jauniem parlamenta deputātiem iesaistīties dialogā, kas ir svarīgi partiju dialoga un izlīguma kultūras atbalstam, kā arī lai šā reģiona valstīm sekmētu Eiropas perspektīvu;

26.  iesaka turpināt attīstīt Eiropas Parlamenta deputātiem, īpaši tiem, kuri iecelti par mediatoriem vai galvenajiem novērotājiem, šobrīd pieejamās parlamentārās apmācības un konsultēšanas programmas, kā arī trešo valstu parlamentāriešu, politisko partiju un personāla apmācības programmas, tostarp tās, kas saistītas ar dzimumu līdztiesības un jaunatnes aspektiem, tostarp sadarbojoties ar tām dalībvalstu struktūrām, kurām ir īpašas zināšanas šajā jomā;

27.  uzskata, ka Parlamenta spējas varētu attīstīt vēl vairāk, ieceļot priekšsēdētāja vietnieku, kas būtu atbildīgs par starpniecības koordinēšanu un dialoga pasākumu veicināšanu un kas cieši sadarbotos ar Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu (DEG); aicina izveidot sarakstu, kurā būtu iekļauti pašreizējie un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti;

28.  uzsver Eiropas Parlamenta piešķirtās Saharova balvas nozīmi izpratnes veicināšanā par pasaulē notiekošajiem konfliktiem; aicina nākamajā Parlamenta sasaukumā palielināt piešķirtās balvas apmēru;

29.  atzīst, ka Parlamentam, atbalstot vispārējos ES centienus, ir jāinstitucionalizē savas procedūras attiecībā uz mediāciju; aicina stiprināt parlamentārās diplomātijas un apmaiņas pasākumus, arī izmantojot parlamentāro delegāciju darbu;

30.  uzsver Parlamenta un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ilgstošo ciešo sadarbību vēlēšanu un demokrātijas atbalsta jomā; aicina paplašināt šo sadarbību mediācijas un dialoga jomā;

Par sievietēm, mieru un drošību — dzimumu līdztiesības iespēju uzlabošana ES konfliktu novēršanā un mediācijā

31.  aicina ES uzņemties vadošo lomu, īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību un tajās izklāstīto principu iekļaušanu visos ES konfliktu novēršanas un mediācijas pasākumu posmos;

32.  aicina īstenot pilnīgu dzimumu līdztiesību un pielikt īpašus pūliņus, lai nodrošinātu sieviešu, meiteņu un jauniešu līdzdalību un viņu tiesību aizsardzību visā konfliktu ciklā, sākot no konfliktu novēršanas līdz pēckonflikta atjaunošanai, saistībā ar ES konfliktu novēršanas un mediācijas darbībām;

33.  aicina veikt visus pasākumus, kas saistīti ar sadarbību, apmācību un iejaukšanos, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kā arī to aktīvo ieguldījumu nākamajā Dzimumu līdztiesības rīcības plānā un jauno ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību;

34.  aicina visos konfliktu novēršanas, mediācijas un miera veidošanas procesa posmos iekļaut specializētās zināšanas par dzimumu līdztiesību, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības un ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības jomā;

35.  aicina ES uzņemties vadošo lomu, īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas par jauniešiem, mieru un drošību un iekļaujot tajās ietvertos principus visos ES konfliktu novēršanas un mediācijas pasākumos;

36.  aicina ņemt vērā un apzināt jaunu sieviešu un jaunu vīriešu vajadzības un vēlmes visos sadarbību, apmācību un pasākumos, ievērojot dažādos veidus, kādos vardarbīgi konflikti ietekmē viņu dzīvi un nākotni, kā arī vērtīgo ieguldījumu, ko viņi var veikt, novēršot un atrisinot vardarbīgus konfliktus;

Par pilsoniskās sabiedrības organizāciju lielāku nozīmi un labākām spējām attiecībā uz ES pieeju konfliktu novēršanai un starpniecībai

37.  uzskata, ka ES vispārējās pieejas īstenošanā un tās prioritāšu noteikšanā attiecībā uz spēju attīstīšanu būtu jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme;

38.  uzsver, ka konfliktu novēršanā un atrisināšanā ir ļoti svarīgi uzticības veidošanas pasākumi un tieši personiskie kontakti;

39.  aicina rīkot apspriedes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši tām, kas specializējušās sieviešu tiesību un minoritāšu cilvēktiesību jomā, izstrādājot un īstenojot ES programmas un politikas virzienus attiecībā uz mieru, drošību un mediāciju;

Par finanšu un budžeta resursiem, kas pieejami ES konfliktu novēršanai un mediācijai

40.  uzskata, ka pieaugošās problēmas prasa lielākas apropriācijas konfliktu novēršanai un īpašu personāla spēju nodrošināšanai;

41.  uzsver nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021–2027) paredzēt pietiekamus un īpaši tam paredzētus finanšu resursus ES konfliktu novēršanas un starpniecības pasākumiem;

42.  aicina AP/PV sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par EĀDD budžeta pozīciju, kas paredzēta konflikta analīzes un konflikta kontekstuālās izpratnes, agrīnās brīdināšanas un mediācijas atbalstam un turpmākajām prioritātēm šajā jomā;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas un Padomes priekšsēdētājiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, EĀDD, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Komisijai, EDSO, ANO ģenerālsekretāram un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0312. (3) OV L 335, 15.12.2017., 6. lpp.