Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankai piemērojamais atbrīvojums no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojums no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Iespēja koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības
 Nespēja komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija)
 Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti ***I
 Teritoriālās sadarbības programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” turpināšana, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***I
 Uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšana programmā “Erasmus+” saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ***I
 Aviācijas drošība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību ***
 ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību (rezolūcija)
 Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas līdzdalība eu-LISA ***
 ES īpašo pārstāvju darbības joma un pilnvaras
 Produktu un pakalpojumu pieejamības prasības ***I
 Vīzu informācijas sistēma ***I
 Patvēruma un migrācijas fonda izveide ***I
 Finansiāla atbalsta instrumenta izveide robežu pārvaldībai un vīzām Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros ***I
 Iekšējās drošības fonda izveide ***I
 Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
 Ierosinātie grozījumi 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ***I
 Ārkārtas pasākumu noteikšana sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina kravu autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Noteikumi, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujas Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos ***I
 Daži dzelzceļa drošības un savienojamības aspekti saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Eiropas nodrošināta aizsardzība: tīrs gaiss visiem
 EĀDD veiktie turpmākie pasākumi divus gadus pēc EP ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai
 Asociācijas nolīgums starp ES un Monako, Andoru un Sanmarīno
 Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ***I
 Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 391/2009 attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai ***I
 Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, pagaidu izmantošanas pagarināšana ***I
 Krāpšanas un viltošanas apkarošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem ***I
 Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: vairāku vielu, tostarp klotianidīna, maksimālie atlieku līmeņi
 Ģenētiski modificēta kukurūza 4114 (DPØØ4114-3)
 Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87411 (MON-87411-9
 Ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 un apakškombinācijām Bt11 × MIR162 × 1507, MIR162 × 1507 × GA21 un MIR162 × 1507
 Aktīvās vielas, tostarp tiakloprīds
 2018. gada ziņojums par Turciju
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2019. gada izaugsmes pētījums
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: nodarbinātības un sociālie aspekti 2019. gada izaugsmes pētījumā

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankai piemērojamais atbrīvojums no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/1799 groza attiecībā uz Anglijas Bankai piemērojamo atbrīvojumu no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām (C(2019)00793 – 2019/2546(DEA))
P8_TA(2019)0159B8-0143/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00793),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(1), un jo īpaši tās 1. panta 9. punktu un 50. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā grozošajā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Anglijas banka turpina izmantot spēkā esošo atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 9. punktu pēc Apvienotās Karalistes statusa maiņas, kļūstot par trešo valsti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
PDF 115kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu (C(2019)00794 – 2019/2547(DEA))
P8_TA(2019)0160B8-0144/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00794),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību, un jo īpaši tās 2. panta 4. punktu un 30. panta 5. punktu(1),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, tiks atbrīvotas no Regulas (ES) 2015/2365 4. pantā noteiktā ziņošanas pienākuma un 15. pantā noteiktajām atkalizmantošanas pārredzamības prasībām;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret minēto deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
PDF 116kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu (C(2019)00791 – 2019/2549(DEA))
P8_TA(2019)0161B8-0145/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00791),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 1. panta 6. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, tiks atbrīvotas no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām tīrvērtes un ziņošanas prasībām, kā arī no prasības piemērot riska mazināšanas metodes darījumiem, kuriem neveic tīrvērti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojums no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/522 groza attiecībā uz Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojumu no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas (C(2019)00792 – 2019/2550(DEA))
P8_TA(2019)0162B8-0146/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00792),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK(1), un jo īpaši tās 6. panta 5. punktu un 35. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā grozošajā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Anglijas banka un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības birojs turpina izmantot spēkā esošo atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 6. panta 1. punktu pēc Apvienotās Karalistes statusa maiņas, kļūstot par trešo valsti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Iespēja koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības
PDF 119kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 13. februāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/588 groza attiecībā uz iespēju koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības (C(2019)00904 – 2019/2579(DEA))
P8_TA(2019)0163B8-0149/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00904),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 21. februāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 4. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(1), un jo īpaši tās 49. panta 3. punktu un 13. pantu,

–  ņemot vērā 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu par „Komisijas deleģētās regulas (EU) 2017/588 (RTS 11) grozījumu, ko 2018. gada 8. novembrī saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. panta 3. punktu iesniedza Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai saglabātu to ES tirdzniecības vietu konkurētspēju, kuras piedāvā tirdzniecību ar tām akcijām, kuras ir atļauts tirgot vai kuras vienlaikus tirgo Savienībā un kādā trešā valsī, un ja tirdzniecības vieta ar augstāko minēto akciju apgrozījumu atrodas ārpus Savienības;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka pieņemtie RTS neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes iesniegtajam RTS projektam, jo Komisija minētajā projektā ir ieviesusi izmaiņas, un tādēļ uzskata, ka tā rīcībā ir trīs mēneši („laikposms rūpīgas pārbaudes veikšanai”), lai iebilstu pret minētajiem RTS; tā kā Parlaments mudina Komisiju norādīt viena mēneša laikposmu pārbaudes veikšanai tikai tajos gadījumos, kad Komisija ir pieņēmusi Eiropas uzraudzības aģentūru projektus bez izmaiņām, t. i., ja projekts un pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti ir vienādi;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Nespēja komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija)
PDF 111kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta lēmums par nespēju komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija) (2019/2011(REG))
P8_TA(2019)0164

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 7. marta vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretāciju:" "Ja juridiski saistoša akta priekšlikums, kas var būt grozīts vai negrozīts, neiegūst komitejā nodoto balsu vairākumu, tad komiteja ierosina Parlamentam attiecīgo aktu noraidīt.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti ***I
PDF 124kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, piešķirot Savienības vispārējo eksporta atļauju konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (COM(2018)0891 – C8-0513/2018 – 2018/0435(COD))
P8_TA(2019)0165A8-0071/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0891),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0513/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2019. gada 6. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0071/2019),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, piešķirot Savienības vispārējo eksporta atļauju konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti

P8_TC1-COD(2018)0435


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/496.)


Teritoriālās sadarbības programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” turpināšana, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***I
PDF 134kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (COM(2018)0892 – C8-0512/2018 – 2018/0432(COD))
P8_TA(2019)0166A8-0021/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0892),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 178. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0512/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0021/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

P8_TC1-COD(2018)0432


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/491.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšana programmā “Erasmus+” saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ***I
PDF 137kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā “Erasmus+” (COM(2019)0065 – C8-0040/2019 – 2019/0030(COD))
P8_TA(2019)0167A8-0082/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0065),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0040/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā 2019. gada 20. februāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0082/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā “Erasmus+”, kas izveidota ar Regulu (ES) 1288/2013

P8_TC1-COD(2019)0030


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/499.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Aviācijas drošība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 126kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (COM(2018)0894 – C8-0514/2018 – 2018/0434(COD))
P8_TA(2019)0168A8-0061/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0894),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0514/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2019. gada 22. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0061/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

P8_TC1-COD(2018)0434


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/494.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (15093/2016 – C8-0107/2018 – 2015/0302(NLE))
P8_TA(2019)0169A8-0026/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15093/2016),

–  ņemot vērā projektu Sadarbības nolīgumam par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (05385/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8‑0107/2018),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. marta nenormatīvo rezolūciju(1) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0026/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0170.


ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību (rezolūcija)
PDF 211kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (15093/2016 – C8-0107/2018 – 2015/0302M(NLE))
P8_TA(2019)0170A8-0058/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15093/2016),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses(1), ko 2017. gada 18. februāri parakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini,

–  ņemot vērā Parlamenta piekrišanas pieprasījumu, ko Padome 2018. gada 6. februārī iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207., 209. pantu, 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0107/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam(2),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīguma par partnerību un attīstību (CAPD) daļu pagaidu piemērošanu saskaņā ar ES ekskluzīvo kompetenci, sākot no 2017. gada 1. decembra,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Afganistānu(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās ar Afganistānu saistītās rezolūcijas, jo īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu(4), 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Afganistānai sniegtās ES finansiālās palīdzības budžeta kontroli(5), 2014. gada 12. marta rezolūciju par Pakistānas reģionālo lomu un politiskajām attiecībām ar ES(6), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(7), 2015. gada 26. novembra rezolūciju par Afganistānu, jo īpaši par slepkavībām Zabulas provincē(8), 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem(9), 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu — ES ārējo darbību loma(10), 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Indiju(11), 2017. gada 14. decembra rezolūciju par stāvokli Afganistānā(12),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra un 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Afganistānu,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par elementiem ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu (JOIN(2017)0031),

–  ņemot vērā Savienības Attīstības sadarbības instrumenta 2014.–2020. gadam daudzgadu indikatīvo Afganistānai paredzēto programmu,

–  ņemot vērā ES ceļvedi attiecību veidošanai ar pilsonisko sabiedrību Afganistānā 2018.–2020. gadā,

—  ņemot vērā Eiropas Savienības Policijas misijas Afganistānā (EUPOL Afghanistan) izbeigšanu 2016. gadā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2018. gada 10. septembra ziņojumu par stāvokli Afganistānā un tā ietekmi uz starptautisko mieru un drošību,

—  ņemot vērā ES un Afganistānas turpmāko kopējo virzību migrācijas jautājumos, ko parakstīja 2016. gada 2. oktobrī,

—  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2344 (2017) un Rezolūciju 2344(2017) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par iekšzemē pārvietotu personu cilvēktiesībām 2017. gada 12. aprīļa ziņojumu par viņa misiju Afganistānā,

–  ņemot vērā SKT galvenā prokurora Fatou Bensouda 2017. gada 3. novembra pieprasījumu sākt izmeklēt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas Afganistānā varētu būt izdarīti pēc 2003. gada 1. maija,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Ministru konferenci par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā,

—  ņemot vērā Briseles 2016. gada 5. oktobra Starptautiskās konferences par Afganistānu, kuru kopīgi vadīja Eiropas Savienība, rezultātus, kā arī savstarpējās saistības, kas pieņemtas starptautiskajās konferencēs par Afganistānu, kas notika 2011. gada 5. decembrī Bonnā, 2012. gada 8. jūlijā Tokijā un 2014. gada 4. decembrī Londonā,

–  ņemot vērā 2018. gada 26.–27. marta Taškentas konferenci par Afganistānu,

—  ņemot vērā 2011. gada 2. novembrī Stambulā uzsākto procesu „Āzijas sirds”,

—  ņemot vērā 2002. gada 22. decembra Kabulas deklarāciju par labām kaimiņattiecībām,

–  ņemot vērā NATO vadīto un ANO pilnvaroto Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) (2003–2014) un NATO augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Briselē 2017. gada 24.–25. maijā, secinājumus attiecībā uz apmācības, konsultatīvo un atbalsta misijas „Resolute Support” turpināšanu (no 2014. gada līdz šim laikam),

–  ņemot vērā Afganistānas humānās palīdzības reaģēšanas plānu 2018.–2021. gadam,

–  ņemot vērā pašattīstības principu, kas noteikts savstarpējās pārskatatbildības sistēmā, par kuru vienojās Briseles konferencē par Afganistānu 2016. gada 4.–5. oktobrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, Attīstības komitejas atzinumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0058/2019),

A.  tā kā 2011. gada 10. novembrī Padome pieņēma lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro risināt sarunas par CAPD starp Eiropas Savienību un Afganistānas Islāma Republiku(13); tā kā CAPD jau provizoriski un daļēji piemēro kopš 2017. gada 1. decembra, vēl pirms Eiropas Parlaments bija devis savu piekrišanu;

B.  tā kā 2016. gada 13. janvārī AP/PV un Komisija iepazīstināja Padomi ar kopīgo priekšlikumu Padomes lēmumiem par CAPD parakstīšanu un noslēgšanu, kas būtu vienošanās starp Eiropas Savienību un Afganistānu („tikai ES”);

C.  tā kā, vienojoties par CAPD būtību, dalībvalstis norādīja, ka dotu priekšroku „jauktam” nolīgumam ar provizorisku piemērošanu, tāpēc aicināja Komisiju un AP/PV attiecīgi pārskatīt priekšlikumus, ņemot vērā jauktu un provizorisku piemērošanu;

D.  tā kā CAPD tika parakstīts 2017. gada 18. februārī;

E.  tā kā CAPD veidos pamatu, uz kura nākamajos 10 gados balstīties ES un Afganistānas attiecības, un to varētu automātiski pagarināt uz vēl 5 gadu laikposmiem;

F.  tā kā sarunu laikā Parlaments ir saņēmis daļēju, bet ne pilnīgu informāciju; tā kā Parlaments Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) paredzētās Padomes sarunu norādes saņēma tikai 2018. gada 16. martā, nevis 2011. gada novembrī, kad Parlaments tika informēts par lēmumu sākt sarunas;

G.  tā kā šā tiesiskā regulējuma pamatā ir pašreizējā ES stratēģija attiecībā uz Afganistānu, kā arī ES plašā ārējā finansējuma palīdzība;

H.  tā kā CAPD būs pirmās līgumattiecības starp ES un Afganistānu, apstiprinot ES apņemšanos attiecībā uz Afganistānas turpmāko attīstību „transformācijas desmitgades” (2014–2024) laikā, stiprinot vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites starp abām pusēm;

I.  tā kā CAPD ir atspoguļoti tie principi un nosacījumi, uz kuriem balstīsies ES un Afganistānas turpmākā partnerība (I un II sadaļa), tostarp tajā iekļautas svarīgāko elementu klauzulas par cilvēktiesībām un masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu; tā kā CAPD nodrošina iespēju sadarboties daudzās dažādās jomās, tostarp attīstības jomā (III sadaļa), tirdzniecības un investīciju jomā (IV sadaļa), tieslietu un tiesiskuma jomā (V sadaļa), tostarp cīņā pret organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotiku apkarošanā, un nodrošina iespēju sadarboties migrācijas jomā, attiecībā uz iespējamu turpmāku atpakaļuzņemšanas nolīgumu un nozaru sadarbību (VI sadaļa);

J.  tā kā CAPD turklāt nodrošinās iespēju ES un Afganistānai kopīgi risināt pasaules līmeņa problēmas, piemēram, jautājumu par kodoldrošību, ieroču neizplatīšanu un klimata pārmaiņām;

K.  tā kā Afganistāna pašlaik ir izšķirošā situācijā, proti, ja netiks veikti turpmāki centieni, tad visi centieni, progress un līdz šim upurētais, lai panāktu Afganistānas attīstību, var tikt zaudēti;

L.  tā kā drošības situācijas pasliktināšanos vēl vairāk sekmēja jaunie ar Da'esh saistītās grupas, kas pazīstama kā Islāma valsts Horāsanas provinces (IS–KP) grupa, radītie teroristiskie draudi; tā kā kopš 2018. gada maija Afganistānas valdība kontrolē 56 % Afganistānas apgabalu, 56 % teritorijas, kurā dzīvo 65 % iedzīvotāju, savukārt par 32 % apgabalu notiek strīdi, bet 12 % kontrolē nemiernieki(14) (15);

M.  tā kā kopš 2002. gada Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir bijušas lielākās starptautiskās līdzekļu devējas Afganistānai un tās iedzīvotājiem, piešķirot vairāk nekā 3,66 miljardus EUR attīstībai un humānajai palīdzībai; tā kā saskaņā ar Afganistānas daudzgadu indikatīvo programmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam tiek piešķirts jauns attīstības fonds 1,4 miljardu EUR apmērā; tā kā pašreiz Afganistānas IKP ir 20 miljardi USD un tā kā kopš 2014. gada izaugsmes temps ir samazinājies; tā kā Afganistānas ekonomikā joprojām ir vairākas problēmas, piemēram, korupcija, zems ieņēmumu iekasēšanas līmenis, vāja infrastruktūra, kā arī lēna darbvietu radīšana;

N.  tā kā kopš 2001. gada daudzas ES dalībvalstis, NATO partnervalstis un sabiedrotās valstis ir sekmējušas Afganistānas stabilizāciju un attīstību ar militāriem un civiliem resursiem, ciešot smagus negadījumus un zaudējumus; tā kā stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir NATO, ES un tās dalībvalstu svarīgās drošības interesēs; tā kā ES dalībvalstīm joprojām ir vairāk nekā 3000 militārpersonu Afganistānā, kuras piedalās NATO operācijā „Resolute Support”;

O.  tā kā 2,5 miljoni reģistrēto bēgļu, kā arī 2–3 miljoni afgāņu bez personu apliecinošiem dokumentiem atrodas Irānā un Pakistānā; tā kā Afganistānā ir vairāk nekā 2 miljoni iekšzemē pārvietotu personu, no kurām vairāk nekā 300 000 tika pārvietotas 2018. gadā; tā kā daudzas no šīm personām cieš no pārtikas trūkuma, nepienācīgas pajumtes dēļ, nepietiekamas sanitārijas un veselības aprūpes iestāžu nepieejamības un aizsardzības trūkuma dēļ un tā kā daudzi ir bērni, kas tiek klasificēti kā tādi, kas ir īpaši neaizsargāti pret bērnu darbu, seksuālu vardarbību vai iespējamu vervēšanu noziedzīgām grupām; tā kā kopš 2018. gada sākuma vairāk nekā 450 000 afgāņu ir atgriezušies Afganistānā vai tikuši deportēti no Irānas; tā kā Pakistānas valdība ir paziņojusi, ka visiem 1,7 miljoniem valstī reģistrēto afgāņu bēgļu būs piespiedu kārtā jāatgriežas Afganistānā;

P.  tā kā ANO ir norādījusi, ka korupcija Afganistānā kaitē valsts leģitimitātei, nopietni apdraudot labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo kavē „reālu tautsaimniecības attīstību”;

Q.  tā kā Afganistāna ir valsts ar zemiem ienākumiem, kas atrodas pēckonflikta situācijā un kuru ieskauj cietzeme, un kas turklāt rada īpašas problēmas starptautiskajai kopienai un tās iestādēm;

R.  tā kā attiecībā uz Afganistānu globālais indekss par spēju pielāgoties klimata pārmaiņām liecina, ka Afganistāna ir viena no tām pasaules valstīm, kas ir neaizsargātākā pret klimata pārmaiņām;

S.  tā kā rodas jauni draudi un starptautiskas krīzes, tāpēc sabiedrība Afaganistānai vairs nepievērš uzmanību, nevelta atbalstu un neraizējas par situāciju šajā valstī;

T.  tā kā aptuveni 87 % afgāņu sieviešu cieš ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ; tā kā 2017. gada ANO dzimumu nelīdztiesības indeksā Afganistāna ieņem 153. vietu no 160 valstīm;

U.  tā kā 2017. gadā opija ražošana Afganistānā sasniedza līdz šim nepieredzēti augstu līmeni ar 63 % lielu pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu; tā kā opiātu nelikumīga tirdzniecība vēl vairāk sekmē nestabilitāti un nemierus, kā arī palielina finansējumu teroristu grupējumiem Afganistānā;

V.  tā kā pirmo reizi Afganistānas 2018. gada budžets atbilst starptautiskajiem plānošanas un grāmatvedības standartiem;

W.  tā kā pēc deviņiem progresa gadiem ES policijas misija Afganistānā 2016. gadā tika slēgta,

Politiski stratēģiskie aspekti

1.  joprojām ir apņēmies atbalstīt Afganistānas valdību tās centienos nodrošināt Afganistānas iedzīvotājiem drošu un stabilu nākotni, veicot būtiskas reformas, lai uzlabotu pārvaldību un tiesiskumu, lai apkarotu terorismu un ekstrēmismu noturīga miera un attīstības panākšanai, veidotu leģitīmas, demokrātiskas iestādes, sekmētu izturētspēju, ņemot vērā valsts un reģionālās drošības problēmas, nodrošinātu cilvēktiesību, tostarp sieviešu, kā arī etnisko un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu, apkarotu korupciju, cīnītos pret narkotikām, uzlabotu fiskālo ilgtspēju un veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī sociālo un lauku apvidu attīstību, garantējot jauniešiem, kas veido divas trešdaļas no iedzīvotājiem, labāku nākotni; uzsver, ka ir jārod miermīlīgs Afganistānas konflikta noregulējums, un ka visi pūliņi būtu jāvelta šā neatliekamākā mērķa sasniegšanai;

2.  uzsver, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas cilvēku drošības garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darba iespēju radīšanas, piekļuves sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības nodrošināšanas un pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu un minoritāšu tiesību, aizsardzības; uzsver nepieciešamību pārvaldīt situāciju tā, lai nodrošinātu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgiem ārvalstu ieguldījumiem, kas sniedz labumu Afganistānas iedzīvotājiem, pilnībā ievērojot sociālos, vides un darba standartus;

3.  pauž bažas par centrālās valdības nestabilitāti un kontroles trūkumu lielā valsts teritorijā, kas saasina konflikta ietekmi uz civiliedzīvotājiem; aicina ES un starptautisko sabiedrību veicināt starpniecību šādos gadījumos, piemēram, neatrisinātos pēcvēlēšanu jautājumos;

4.  aicina ES palīdzēt īstenot centienus, kas ir vērsti pret novērojamo ilgtermiņa starpetnisko spriedzi, kura veicina centrālās varas sašķeltību, un aicina atbalstīt Afganistānas sabiedrības bagātīgo multietnisko struktūru;

5.  uzsver savu ilgtermiņa atbalstu uzticamām, brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pauž atbalstu ES vēlēšanu novērošanai valstī, tostarp 2019. gada valsts prezidenta vēlēšanu novērošanai; uzsver, ka pastāvīgo politisko cīņu dēļ minēto vēlēšanu rezultātam būs ārkārtīgi liela ietekme uz Afganistānas valdības turpmāko stabilitāti;

6.  uzsver valsts plašo potenciālu ekonomikā, ko nodrošina tās ģeogrāfiskais novietojums, kā arī cilvēkresursi un dabas resursi;

7.  uzsver būtisko finansiālo un politisko atbalstu, ko ES sniedz Afganistānas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, humānajai palīdzībai un reģionālajai savienojamībai; mudina turpināt centienus virzīties uz kopīgu plānošanu starp ES un tās dalībvalstīm;

8.  šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc lielākas ES un ASV politikas saskaņošanas un dialoga par Afganistānu un reģionālajiem jautājumiem;

9.  atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ANO organizētajā Ministru konferencē par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā, ņemot vērā saistības, ko izvirzīja 2016. gada konferencē par Afganistānu, kas notika Briselē;

Reģionālo dalībnieku loma un atbildība

10.  atgādina, ka Afganistāna ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kura veido pāreju no Āzijas uz Tuvajiem Austrumiem, un atzīst, ka atbalsts un pozitīva sadarbība ar kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, jo īpaši Ķīnu, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas stabilizācijai un attīstībai; pauž nožēlu, ka stabila un veiksmīga Afganistāna ne vienmēr ir šādu reģionālo dalībnieku mērķis, un uzsver šo valstu būtisko lomu stabilizācijas un miera procesā; aicina kaimiņvalstis turpmāk atturēties no Afganistānas eksporta bloķēšanas, kā tas ir noticis iepriekš;

11.  uzsver, ka aktīvo teroristu tīklu mobilitāte un noturīgā darbība Afganistānā, kā arī Pakistānā veicina situācijas nestabilitāti visā reģionā;

12.  uzsver, ka Afganistāna bieži ir pakļauta reģionālo lielvaru naidīgiem mērķiem; mudina tās pilnībā atbalstīt miera centienus Afganistānā; atbalsta reģionālos sadarbības forumus, tomēr pauž bažas par dažu Afganistānas kaimiņvalstu vienlaicīgu pastarpinātu iesaisti konfliktā, graujot miera centienus; aicina šīs kaimiņvalstis atturēties no starpnieku iesaistīšanas to sāncensībā Afganistānā un mudina abas kaimiņvalstis un reģionālās lielvaras pilnībā sadarboties, lai Afganistānā panāktu ilgstošu un noturīgu mieru;

13.  mudina ES pastiprināt centienus, lai uzturētu dialogu un sadarbotos ar reģionālajiem partneriem nolūkā cīnīties pret narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un cilvēku kontrabandu;

14.  uzsver Afganistānas infrastruktūras un reģionālās attīstības nozīmību, kas ir būtisks elements, lai uzlabotu tirdzniecību un savienojamību starp Vidusāzijas un Dienvidāzijas valstīm, un stabilizējošs faktors šajā reģionā;

15.  aicina ES savās stratēģijās attiecībā uz Vidusāziju un Dienvidāziju iekļaut arī apsvērumus par ES un Afganistānas sadarbību;

Drošība un miera veidošana

16.  joprojām pauž dziļas bažas par drošības situācijas turpmāku pasliktināšanos Afganistānā un par pastāvīgajiem talibānu kaujinieku un dažādu teroristu grupējumu, piemēram, IS–KP, teritoriālajiem ieguvumiem, ko, šķiet, spēcīgi pastiprina ārvalstu kaujinieku klātbūtne; stingri nosoda pret Afganistānas civiliedzīvotājiem, drošības spēkiem, iestādēm un pilsonisko sabiedrību vērstus uzbrukumus; atkārtoti pauž pilnīgu apņemšanos cīnīties pret visa veida terorismu un pauž cieņu visiem koalīcijas un Afganistānas spēkiem un civiliedzīvotājiem, kuri ir samaksājuši visdārgāko cenu par demokrātisku, iekļaujošu, pārtikušu, drošu un stabilu Afganistānu; norāda, ka 2018. gadā vairāk nekā puse pret valdību vērsto uzbrukumu tika saistīti ar IS–KP grupu, kuras mērķis ir graut un iedragāt izlīguma un miera procesu; ar bažām norāda, ka pašreizējās džihādistu organizācijas — IS–KP, Al Qaeda un dažādie to izveidotie grupējumi — ir spējušas pielāgoties un iesakņoties, būtiski apdraudot Afganistānas, reģiona un Eiropas drošību;

17.  uzsver, ka ES turpina atbalstīt Afganistānas vadītu un kontrolētu iekļaujošu miera un samierināšanās procesu, tostarp īstenot miera līgumu, par kuru ir panākta vienošanās ar Hezb-e-Islami; ir gatavs konkrēti palīdzēt, izmantojot visus pienācīgos ES instrumentus, tiklīdz tiks īstenots jēgpilns miera process; aicina talibānus nosodīt vardarbību, pievienoties miera procesam un akceptēt Afganistānas konstitūciju; uzsver, ka atbalsta visaptverošu miera piedāvājumu talibāniem, ko valdība ir atkārtoti izteikusi; aicina minētajās sarunās pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību; atzīst, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par ilgtermiņa apvienoto starptautisko drošības spēku klātbūtni, lai palīdzētu Afganistānas drošības spēkiem stabilizēt valsti un novērst to, ka tā atkal kļūst par drošu patvērumu teroristu grupējumiem, kā arī reģionālās nestabilitātes avotu; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības;

18.  atzinīgi vērtē pirmo pamieru kopš 2001. gada, Eid al-Fitr, kas liecina par afgāņu vispārējo vēlmi pēc miera; aicina talibānus ievērot Afganistānas prezidenta aicinājumus ievērot jaunu pamieru;

19.  uzsver, ka daudzās neatrisinātas problēmas, ar kurām Afganistāna pašreiz saskaras, radās četrdesmit kara un konflikta gadu dēļ, kas sākās līdz ar Padomju Savienības invāziju Afganistānā 1979. gadā; šajā saistībā atzīst jauniešu un afgāņu diasporas nozīmi valsts drošākas un labākas nākotnes izveidē; aicina ES atbalstīt pārejas tiesiskumu vardarbības upuriem;

20.  norāda, ka pēc tam, kad 2016. gada decembrī tika pabeigta Eiropas Savienības Policijas misija Afganistānā, ar ko nodrošināja specializēto apmācību un konsultācijas Afganistānas Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai, Savienība ir turpinājusi savu sadarbību ar Afganistānas policiju tiek turpinātas, izmantojot ES ārējos instrumentus, piemēram, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), no kura finansē arī izlīguma pasākumus;

21.  ņem vērā, ka ISAF misija sekmīgi no nulles izveidoja Afganistānas Nacionālos drošības spēkus ar 352 000 karavīru un policistu, kuri darbojas kājniekos, militārajā policijā, izlūkošanas dienestā, maršrutēšanas atļauju vienībās, cīņas atbalsta vienībās, medicīniskās palīdzības vienībās, aviācijas un loģistikas vienībās, tādējādi apkarojot nemiernieku ietekmi valstī;

22.  norāda, ka ISAF izveidoja drošu vidi pārvaldības un ekonomikas attīstības uzlabošanai un kā tādēļ šī valsts panāca procentuāli vislielāko ieguvumu attiecībā uz pamata veselības aprūpes un citas attīstības rādītājiem; norāda, ka ISAF panākumi bija pamatā arī dinamisku plašsaziņas līdzekļu izveidošanai un ka miljoniem afgāņu īsteno savas balsstiesības;

23.  joprojām mudina atbalstīt NATO misiju „Resolute Support”, lai turpinātu Afganistānas armijas apmācīšanu un uzraudzību; mudina dalībvalstis Afganistānas valsts valdībai un vietējām pārvaldēm piedāvāt apmācību krīžu civilajā pārvarēšanā;

24.  mudina NATO un ES sadarboties, lai vāktu izlūkdatus par nemiernieku grupējumiem, kas apdraud Afganistānu, un kopīgi koordinēt politikas ieteikumus Afganistānas drošības spēkiem;

25.  pauž dziļu nožēlu, ka talibānu un citu nemiernieku grupējumi izmanto ES un starptautiskās sabiedrības klātbūtni Afganistānā un to panākto attīstību propagandas nolūkos, lai izplatītu mītu, it kā ārvalstu okupanti apdraudētu afgāņu valsti un dzīvesveidu; mudina ES un Afganistānas valdību cīnīties pret šādu propagandu;

26.  uzsver to, ka terorisma finansēšanas avotu apkarošanai ir svarīga nozīme, lai radītu tādu vidi, kas sekmē drošību Afganistānā; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus iznīcināt visus teroristu finansēšanas tīklus, tostarp šajā nolūkā izbeigt hawala tīklu un starptautisko ziedojumu nepareizu izmantošanu, lai apkarotu radikalizāciju, ekstrēmismu un vervēšanas instrumentus, uz kuriem afgāņu teroristu organizācijas turpina paļauties;

27.  mudina Afganistānas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanās novēršana un apkarošana;

28.  atbalsta Afganistānas miera un reintegrācijas programmu, ar ko sabiedrībā tiek reintegrēti talibāni, kuri paši padevās un atteicās no vardarbības; izsaka atzinību Apvienotajai Karalistei, ka tā jau ir investējusi vairāk nekā 9 miljonus GBP;

29.  aicina Afganistānas valdību pilnībā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību, kā arī nodrošināt sieviešu līdzdalību, aizsardzību un tiesības visā konflikta ciklā, sākot no konflikta novēršanas līdz atjaunošanai pēc konflikta;

30.  mudina Afganistānas valdību izstrādāt efektīvus ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus un kodola (CBRN) pretpasākumus; mudina ES sniegt operatīvu, tehnisku un finansiālu atbalstu CBRN spēju veidošanai;

31.  mudina Afganistānas valdību uzlabot iekšzemes kontroles sistēmas cīņai pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) plašo apriti atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem;

Valsts veidošana

32.  uzsver nepieciešamību Afganistānas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai pastiprināt centienus izskaust korupciju valstī, kā arī stiprināt atsaucīgas un iekļaujošas iestādes un uzlabot vietējo pārvaldību, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai veidotu stabilu un leģitīmu valsti, kas spēj novērst konfliktus un nemierus; aicina Afganistānas valdību uzlabot nacionālās spējas atgūt nozagtos līdzekļus, īstenojot tādas programmas kā nozagto līdzekļu atguves iniciatīva, ko vada Pasaules Bankas grupa un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC);

33.  aicina Afganistānas valdību palielināt politisko iekļautību, stiprināt pārskatatbildību un aktīvi cīnīties pret korupciju;

34.  uzsver, ka ir jānovērš plaisa starp Afganistānas valsts un vietējo pārvaldi; atzīst, ka šo problēmu varētu mazināt, ja Afganistānas valdība izpildītu noteikumus, ar ko paredz reģionālo gubernatoru atrašanos teritorijās, kuras viņi pārstāv;

35.  aicina ES nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti projektos, kas palīdz Afganistānas iedzīvotājiem, un ka pašvaldībām tiek sniegts pietiekams atbalsts to pamatpakalpojumu nodrošināšanā un vietējās pārvaldības veidošanā, lai garantētu iedzīvotāju dzīves pamatstandartus, koordināciju starp centrālajām iestādēm un vietējām pašvaldībām to prioritāšu noteikšanai, kurām nepieciešami ieguldījumi, uzlabotu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, un lai jo īpaši piešķirtu prioritāti projektiem, kas atbalsta aktīvistus, kuri veicina pārskatatbildību, cilvēktiesības un demokrātijas principus, un veicina vietēja mēroga dialogu un konfliktu risināšanas mehānismus;

36.  aicina ES turpināt pakāpeniskas EUPOL misijas slēgšanas plānu, kas ietver darbības ilgtspējīgas pārejas nodrošināšanu no EUPOL uz vietējiem un starptautiskajiem partneriem; mudina visas puses turpināt centienus, lai izveidotu Afganistānas Valsts policiju par profesionālu spēku drošībai un drošumam, stiprinātu visas tiesībaizsardzības iestādes, īpašu uzmanību pievēršot tiesu sistēmas un policijas neatkarībai, stāvokļa uzlabošanai Afganistānas cietumos un ieslodzīto personu tiesību ievērošanai;

37.  pauž nožēlu, ka Afganistānā īstenotās narkotiku apkarošanas kampaņas ir bijušas nesekmīgas un nav veikti pietiekami pasākumi, lai vērstos pret talibānu narkotiku laboratorijām un starptautiskiem organizētās noziedzības tīkliem, uz ko balstās narkotiku nelikumīga tirdzniecība, un kas nodrošina finansējumu talibāniem un teroristu darbībām; atbalsta un piekrīt Afganistānas valdības jaunajai narkotiku apkarošanas stratēģijai, ko atbalsta UNODC; pauž bažas par opija ražošanas pieaugumu Afganistānā(16) un aicina Afganistānas valdību īstenot mērķtiecīgu politiku, lai mainītu šo tendenci; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt taustāmus un ilgtspējīgus alternatīvus risinājumus attiecībā uz magoņu audzēšanu un padarīt šos risinājumus pieejamus audzētājiem;

38.  uzsver, ka talibānu ienākumu galvenie avoti ir nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve un opija ražošana; norāda, ka atbilstoši pašreizējām aplēsēm talibānu ieņēmumi no darbībām, kas saistītas ar derīgo izrakteņu nelikumīgu ieguvi, ir 200–300 miljoni EUR gadā;

39.  aicina papildus ieviest pienācīgas pārbaužu un pretdarbības sistēmas un palielināt pārredzamību, lai nodrošinātu valsts pārvaldes efektivitāti, tostarp finanšu pārvaldību, kā arī saskaņā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti novērstu jebkādu ārvalstu vai attīstības palīdzības ļaunprātīgu izmantošanu;

40.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā ES ar Afganistānu parakstīja valsts veidošanas līgumu (SBC), paredzot 200 miljonus EUR divu gadu periodā budžeta atbalstam, lai stiprinātu valdības institūcijas un palielinātu resursus attīstības prioritātēm, piemēram, ekonomikas izaugsmes radīšanai, nabadzības samazināšanai un cīņai pret korupciju; uzsver, ka resursi jāizmanto efektīvi;

41.  norāda, ka ES un Afganistānas Valsts veidošanas līgums balstīts uz tā progresa pozitīvu novērtējumu, ko Afganistāna ir panākusi galvenajās reformu jomās; atzīst, ka ir svarīgi izklāstīt valsts veidošanas līgumā izvirzītos mērķus un finansēšanas nosacījumus; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veikt pārraudzību un sistemātisku uzraudzību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka Afganistānas valdībai ir svarīgi koncentrēties uz attīstību un stabilitāti; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par ES un Afganistānas SBC īstenošanu un uzsver, ka tās konstatējumi šajā sakarībā būtu jāizmanto, lai sagatavotu budžeta atbalsta pasākuma turpināšanu laikposmam no 2018. līdz 2021. gadam.

Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības

42.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Afganistānas CAPD ir uzsvērts dialogs cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz sieviešu, bērnu un etnisko un reliģisko minoritāšu tiesībām, lai nodrošinātu piekļuvi resursiem un atbalstītu viņu pamattiesību pilnīgu īstenošanu, tostarp, nodarbinot vairāk sieviešu Afganistānas valdības struktūrās, kā arī drošības un tiesu sistēmās; aicina Afganistānu strādāt pie tā, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm; uzsver nepieciešamību pielikt lielākas pūles CAPD I un II sadaļā izklāstīto noteikumu īstenošanai;

43.  uzstāj, ka ES jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz cilvēktiesību īstenošanu, un uzsver, ka demokrātisko principu, cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību un minoritāšu tiesību, un tiesiskuma ievērošana ir būtiski nolīguma elementi; uzstāj, ka ES jāveic īpaši pasākumi, ja Afganistānas valdība pārkāpj nolīguma būtiskus elementus;

44.  atgādina, ka ES īpaši koncentrējas uz to, lai uzlabotu sieviešu, bērnu, invalīdu, kā arī nabadzībā dzīvojošo personu stāvokli, un ka šīm grupām ir īpaša vajadzība pēc palīdzības, tostarp veselības aprūpes un izglītības jomā;

45.  atzinīgi vērtē ļoti ievērojamo vietu, kas nolīgumā piešķirta dzimumu līdztiesībai un ar to saistītajām politikas jomām, un to, ka liela nozīme piešķirta pilsoniskās sabiedrības attīstībai; aicina ES vēl vairāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot tās centienus attīstības jomā un ņemot vērā to, ka sabiedrības attieksmes maiņa pret sieviešu sociālekonomisko lomu prasa veikt atbilstošus pasākumus izpratnes veicināšanas, izglītības un tiesiskā regulējuma reformēšanas jomā;

46.  uzsver nepieciešamību aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātes, kuras tiek apdraudētas vai pret kurām vērš uzbrukumus; norāda, ka pret šiītu Hazara etnisko grupu vēršas biežāk nekā pret citām grupām, tāpēc tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

47.  aicina stiprināt un atbalstīt ar cilvēktiesībām saistītās valsts un reģionālās iestādes Afganistānā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un akadēmiskās aprindas; mudina starptautiskos partnerus rosināt uz ciešāku sadarbību un iesaistīšanos ar minētajiem Afganistānas partneriem;

48.  atbalsta SKT centienus nodrošināt atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas varētu būt izdarīti kopš 2003. gada maija;

49.  pauž bažas par to, ka notiek aizvien vairāk vardarbīgāku un tīšāku uzbrukumu veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī vēršanās pret civilo infrastruktūru; mudina visas puses ievērot to saistības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, lai novērstu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;

50.  aicina Afganistānas valdību ieviest tūlītēju moratoriju nāves soda izpildei, kas būtu virzība uz tā atcelšanu;

Attīstība un tirdzniecība

51.  atzīst, ka ES atbalsta Afganistānai galamērķis ir palīdzēt valsts valdībai un ekonomikai izskaust nabadzību un attīstīties, panākot neatkarības un izaugsmes stāvokli ar iekšējo attīstību un reģionālo sadarbību, izmantojot ārējo tirdzniecību un noturīgus publiskos ieguldījumus, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz ārvalstu atbalstu, veicinot Afganistānas sociālo, ekonomisko un vides attīstību;

52.  norāda, ka Afganistāna ir viena no lielākajām attīstības palīdzības saņēmējām pasaulē, un ES iestādes 2002.–2016. gadā piešķīra šai valstij atbalstu 3,6 miljardu EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka nabadzībā dzīvojošo afgāņu īpatsvars ir palielinājies no 38 % (2012) līdz 55 % (2017), un uzsver, ka kopš 2014. gada valstī ir vērojama lēna izaugsme, pakāpeniski samazinot starptautisko drošības spēku klātbūtni, līdzās tam, ka samazinās starptautiskās dotācijas un pasliktinās drošības situācija;

53.  uzsver, ka ir jārisina ar augsto bezdarba līmeni saistītā problēma un jācīnās pret nabadzību, lai sasniegtu mieru un stabilitāti valstī;

54.  uzsver, ka ir jārada vairāk iespēju nodarbinātībai, kas nav darbs lauksaimniecībā vai valdības labā, lai novērstu to, ka jaunus vīriešus vervē talibānu un citu nemiernieku tīkli;

55.  atzinīgi vērtē 2016. gada Afganistānas Valsts miera un attīstības satvaru (ANPDF) un programmu „Pašattīstība, izmantojot savstarpējās atbildības satvaru“ (SMAF), ko pieņēmusi Afganistānas valdība; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt, izmantojot CAPD, Afganistānas īstenotās attīstības prioritātes saskaņā ar attīstības efektivitātes principiem;

56.  aicina PV/AP un Komisiju regulāri novērtēt visus ES pasākumus Afganistānā, izmantojot precīzus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, īpaši attiecībā uz palīdzību attīstības jomā, labu pārvaldību, tostarp tieslietu nozari, cilvēktiesību ievērošanu un drošību; šajā kontekstā aicina arī novērtēt ES pasākumu salīdzinošo ietekmi uz vispārējo situāciju valstī, kā arī koordinācijas un sadarbības līmeni ES dalībnieku un citu starptautisko misiju un pasākumu starpā, publicēt konstatējumus un ieteikumus un ziņot par tiem Parlamentam;

57.  pauž nožēlu, ka par spīti ārvalstu nozīmīgajam atbalstam ir gūta ierobežota ietekme; aicina Eiropas Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par ES palīdzības Afganistānai efektivitāti pēdējos desmit gados;

58.  mudina ES un citas Afganistānas attīstībā iesaistītās starptautiskās aģentūras sadarboties ar Afganistānas plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka afgāņu tautai tiek stratēģiski ziņots par attīstības pasākumiem, to avotiem, mērķiem un ietekmi;

59.  atgādina, ka pašreiz Afganistānā trūkst civilo ekspertu; mudina ES un tās dalībvalstis nodarbināt un pienācīgi apmācīt civilos ekspertus galvenajās jomās, kas ir svarīgas ekonomikas attīstībai un narkotiku apkarošanai, lai palīdzētu Afganistānas ierēdņiem un vietējiem iedzīvotājiem;

60.  uzsver nepieciešamību atbalstīt Afganistānas izglītības sistēmu, lai visos līmeņos palielinātu skolēnu skaitu mācību stundās visās klasēs;

61.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2001. gada bērnu uzņemšana skolās ir palielinājusies desmit reizes un ka 39 % skolēnu ir meitenes;

62.  mudina īpašu uzmanību pievērst jaunajai paaudzei un aicina pilnībā izmantot tādas programmas kā „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020”, lai izveidotu saikni starp izglītības iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pētniecības nozari, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

63.  atbalsta ES un dalībvalstu darbības, ar kurām veic ieguldījumu Afganistānas atjaunošanas trasta fondā, ko kopīgi vada Pasaules Banka un Afganistānas Finanšu ministrija un kura uzdevums ir nodrošināt būtiskus pamatpakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei un izglītībai;

64.  atzinīgi vērtē Afganistānas pievienošanos PTO 2016. gadā un atzīst pievienoto vērtību, ko tirdzniecības un ārvalstu tiešie ieguldījumi nodrošinās Afganistānas nākotnei; atzīst, ka dalība PTO varētu pozitīvi ietekmēt Afganistānas integrāciju pasaules ekonomikā;

65.  norāda, ka pēc valsts pievienošanās PTO 2016. gadā, Afganistānas saiknei ar pasaules ekonomiku kļūstot ciešākai, ES piešķīra Afganistānai beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum, tomēr atzīst, ka ir jāīsteno papildu konkrēti pasākumi, lai privātais sektors varētu izmantot šo režīmu un tādējādi uzlabot valsts iekšējo attīstību;

66.  uzsver, ka Afganistānas iestādēm vajadzētu izstrādāt ilgtspējīgas ekonomikas modeli, pamatā balstoties uz pārdales principu; aicina ES atbalstīt Afganistānu tās vides attīstībā un enerģētikas pārkārtošanā, jo ir būtiski nodrošināt tīru un noturīgu enerģiju, lai paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

67.  uzsver, ka ir jāīsteno papildu centieni, lai palielinātu valsts iestāžu iespējas izstrādāt un īstenot tirdzniecības stratēģijas un politiku, uzlabot preču pārrobežu apriti, kā arī uzlabot produktu kvalitāti, lai tie atbilstu starptautiskajiem standartiem;

68.  aicina pastiprināt uzņēmumu savstarpējos darījumus attiecībās starp ES bāzētajiem uzņēmumiem un Afganistānas privāto sektoru; mudina īstenot MVU attīstībai labvēlīgus apstākļus;

69.  atbalsta un atzinīgi vērtē jebkādas ES, atsevišķu dalībvalstu vai ikviena starptautiskās kopienas dalībnieka uzsāktas attīstības programmas, kuru mērķis ir palīdzēt mazo uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmējiem orientēties juridiskajās izmaksās, noteikumos un citos ražošanas šķēršļos, kas citādi kavē uzņēmumu ienākšanu tirgū un/vai attīstību tajā;

70.  atzīst, ka Afganistānas derīgo izrakteņu rezerves nodrošina valstij saimniecisku iespēju radīt ieņēmumus un darbvietas; norāda, ka Ķīna ir izrādījusi interesi par šādām derīgo izrakteņu rezervēm, īpašu uzmanību pievēršot retzemju elementiem;

Migrācija

71.  atzīst, ka migrācija ir nepārtraukta Afganistānas problēma, kas rada problēmas kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm; pauž bažas par to iepriekš nepieredzēto migrantu skaitu, kuri atgriežas izcelsmes valstī, galvenokārt no Pakistānas un Irānas, kā arī no Eiropas, lai gan mazākā skaitā; atzīst, ka jautājumi, kas ir saistīti ar iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem, izriet no nemiernieku grupu Afganistānā radītiem draudiem, kā arī ekonomikas un vides faktoriem; uzsver, ka ES un starptautiskās sabiedrības centieniem vajadzētu būt vērstiem uz masveida migrācijas pamatcēloņu novēršanu; atzinīgi vērtē Afganistānas valsts atgriešanās pārvaldības stratēģiju; tomēr pauž bažas par to, ka Afganistānas iestādēm trūkst pastāvīgas integrācijas politikas, lai risinātu jautājumu par personām, kuras atgriežas izcelsmes valstī; pauž pārliecību, ka repatriantu, jo īpaši bērnu, kuriem ir jābūt garantētai piekļuvei pamatizglītībai un vidējai izglītībai, pienācīga reintegrācija ir būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, un ka atgriešanās procedūru gaitā cilvēki, kuri ir atgriezušies, netiktu pakļauti vardarbībai vai piespiešanai;

72.  uzsver, ka saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) datiem 5,5 miljoniem cilvēku Afganistānā ir vajadzīga humānā palīdzība, tostarp valsts iekšienē pārvietotiem cilvēkiem pēc konflikta vai sausuma, un uzsver, ka sausums ir novedis pie vairāk nekā 250 000 cilvēku piespiedu pārvietošanas valsts ziemeļos un rietumos; norāda, ka humānās palīdzības plāns ir finansēts tikai par 33,5 %, un tāpēc mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt visus savus centienus, lai risinātu galvenās humanitārās problēmas un cilvēku vajadzības, un pievērstu īpašu uzmanību neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp tiem, kas atrodas grūti sasniedzamās vietās;

73.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Partnerības un attīstības sadarbības nolīguma 28. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka pusēm jānoslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgums, nav panākta oficiāla, bet gan tikai neoficiāla vienošanās, proti, par kopēju turpmāko virzību; uzskata, ka ir svarīgi oficiāli apstiprināt visus atpakaļuzņemšanas nolīgumus, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību; pauž nožēlu par to, ka netiek veikta parlamentāra pārraudzība un demokrātiska kontrole attiecībā uz kopējas turpmākās virzības pabeigšanu, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt dialogu ar attiecīgajiem dalībniekiem, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu par afgāņu bēgļu jautājuma reģionālo dimensiju;

74.  pauž nožēlu par migrācijas vilni no Afganistānas uz rietumiem, īpaši par izglītoto personu un jauniešu migrāciju saistībā ar izredžu trūkumu valstī; uzsver Pakistānai un Irānai piešķirto ES palīdzību afgāņu emigrantu dzīves uzlabošanai; aicina minētās valstis neizraidīt šos cilvēkus, jo tas varētu ļoti negatīvi ietekmēt Afganistānas stabilitāti un ekonomiku; mudina bēgļu atgriešanu mājās organizēt drošā, pareizā un brīvprātīgā veidā;

75.  izsaka atzinību Komisijai par liela projekta izveidi 2016. gadā, lai migrantus, kuri atgriežas izcelsmes valstī, labāk reintegrētu Afganistānā, Bangladešā un Pakistānā, laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam paredzot 72 miljonus EUR īpaši Afganistānai;

76.  uzsver, ka ES attīstības palīdzību Afganistānai nevajadzētu apsvērt tikai kā migrācijas un robežu pārvaldības mērķu jautājumu, un uzskata, ka attīstības palīdzības jomā būtu efektīvi jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem;

Nozaru sadarbība

77.  mudina Komisiju piedāvāt visaptverošu stratēģiju katrai nozarei nolūkā nodrošināt plašu attīstību visās sadarbības ar Afganistānu jomās;

78.  aicina pielikt pūles, lai konstruktīvi izmantotu ES pieredzi spēju veidošanas un valsts pārvaldes un civildienesta reformu jomā; uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo pārvaldība nodokļu jomā; aicina atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pilnībā ņemot vērā to atšķirīgo etnisko, reliģisko un sociālo izcelsmi vai politiskos uzskatus;

79.  uzsver to, ka lauksaimniecība nodrošina 50 % ienākumu Afganistānas iedzīvotājiem un ceturto daļu no valsts IKP; norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ir apņēmusies tērēt 1,4 miljardus EUR attīstības projektiem lauku apvidos; turklāt norāda, ka minētie projekti ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki nepievēršas ēnu ekonomikai;

80.  norāda, ka 80 % Afganistānas iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību iztikas iegūšanai, turklāt vidē, kas lauksaimniecībai nav labvēlīga un kurā darbojas sliktas apūdeņošanas metodes; atbalsta plašākus centienus nodrošinājuma ar pārtiku garantēšanai;

81.  ar bažām norāda uz pašreizējo sausumu Afganistānā, kas ir ļaunākais desmitiem gadu laikā un rada draudus cilvēkiem, ganāmpulkiem un lauksaimniecībai; joprojām pauž bažas par biežajām dabas katastrofām, piemēram, pēkšņiem plūdiem, zemestrīcēm, zemes nogruvumiem un skarbajām ziemām;

82.  ar bažām norāda, ka kaitējums lauksaimniecības produktiem, piemēram, kviešiem, var izraisīt pārvietošanos, nabadzību, badu un dažos gadījumos pievēršanos melnajam tirgum, un trim miljoniem iedzīvotāju draud ārkārtīgi liels pārtikas nepietiekamības un iztikas zuduma risks;

83.  atzīst, ka pārtikas apstrādes vērtību ķēdes plašāka pārcelšana atpakaļ uz Afganistānu varētu palielināt ienākumus ģimenēm, uzlabot nodrošinājumu ar pārtiku, samazināt pārtikas cenas, kā arī paplašināt nodarbinātības iespējas;

84.  mudina ES turpināt centienus, lai uzlabotu veselības aprūpi Afganistānā, un uzsver, ka liela nozīme ir visu cilvēku vakcinācijai, bet jo sevišķi to, kas ir īpaši neaizsargāti pret slimībām, piemēram, bērnu;

85.  atzinīgi vērtē to, ka veselības aprūpes primārā pieejamība ir palielinājusies no 9 % uz vairāk nekā 57 % un ka dzīves ilgums ir pieaudzis no 44 līdz 60 gadiem, un ka šie uzlabojumi bija iespējami, ņemot vērā ES, atsevišķu dalībvalstu un starptautiskās kopienas ieguldījumu; ņemot vērā minētos sasniegumus, atzīst, ka vēl ir daudz darba, lai dzīves ilgums varētu vēl vairāk pieaugt un savukārt sieviešu mirstība dzemdībās un zīdaiņu mirstība — samazināties;

86.  asi nosoda korupciju Afganistānas veselības aprūpes sistēmā, piemēram, nelikumīgu zāļu importu, un mudina ES turpināt spiest Afganistānas valdību rīkoties aktīvāk šādas prakses novēršanai;

87.  atkārtoti norāda, ka Afganistānā ir nepieciešami apmācīti profesionāļi medicīnas jomā, un mudina ES un tās dalībvalstis turpināt piesaistīt medicīnas profesionāļus vietējo ārstu un mediķu apmācībai;

88.  norāda, ka cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda izraisa kaitējumu visām pusēm, jo īpaši afgāņu sabiedrībai; aicina ātri īstenot spēkā esošos nolīgumus, tostarp apmainīties ar informāciju, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas gūst labumu nestabilitātes un iestāžu vājās darbības dēļ;

CAPD īstenošana

89.  atzinīgi vērtē CAPD, kas ir pirmās līgumiskās attiecības starp ES un Afganistānu;

90.  ņem vērā, ka CAPD nodrošina pamatu attiecību veidošanai dažādās jomās, piemēram, tiesiskums, veselības aprūpe, lauku attīstība, izglītība, zinātne un tehnoloģijas, korupcijas novēršana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un narkotikas, migrācija, kodoldrošība, MII neizplatīšana un klimata pārmaiņas;

91.  atzinīgi vērtē kopīgo sadarbības struktūru izveidi izpildvaras līmenī, īpašu uzmanību piešķirot regulāru dialogu rīkošanai par politiskiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām, jo īpaši sieviešu un bērnu tiesībām, kas ir būtiski šā nolīguma elementi, kā arī risinot uzdevumus, kas saistīti ar spēcīgāku partnerību, un radot iespējas tai;

92.  pauž bažas par to, ka CAPD trūkst noteikumu par kopīgu parlamentāro kontroli attiecībā uz tā īstenošanu; veicina Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu un Afganistānas parlamenta lomu CAPD īstenošanas uzraudzībā;

93.  norāda, ka 2017. gada septembrī ES īpašo pārstāvi Afganistānā aizstāja ar Īpašo sūtni, racionalizējot EĀDD struktūru;

94.  pauž nožēlu par to, ka Padome pieņēma lēmumu par provizorisku piemērošanu jomās, kurās ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, jo īpaši attiecībā uz nodaļu par sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu jautājumos, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, nevis prasīja to ratificēt agrīnā procesa posmā, pirms minētā lēmuma; uzskata, ka šis lēmums ir pretrunā lojālas sadarbības principam, kas ir nostiprināts LES 4. panta 3. punktā, un mazina Parlamenta likumīgās tiesības un kompetences;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, PV/AP, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 67, 14.3.2017., 3. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0169.
(3) OV C 65, 19.2.2016., 133. lpp.
(4) OV C 169 E, 15.6.2012., 108. lpp.
(5) OV C 168 E, 14.6.2013., 55. lpp.
(6) OV C 378, 9.11.2017., 73. lpp.
(7) OV C 349, 17.10.2017., 41. lpp.
(8) OV C 366, 27.10.2017., 129. lpp.
(9) OV C 66, 21.2.2018., 17. lpp.
(10) OV C 298, 23.8.2018., 39. lpp.
(11) OV C 337, 20.9.2018., 48. lpp.
(12) OV C 369, 11.10.2018., 85. lpp.
(13) Padomes 2011. gada 10. novembra lēmumi (16146/11 un 16147/11).
(14) EASO izcelsmes valsts informācijas ziņojums, Afganistānas drošības situācija — precizētais variants, 2018. gada maijs, https://coi.easo.europa.eu/administration/easo/PLib/Afghanistan-security_situation_2018.pdf
(15) ASV Īpašais ģenerālinspektors Afganistānas atjaunošanas jautājumos (SIGAR), Savienoto Valstu Kongresa kvartāla ziņojums, 2018. gada 30. oktobris, https://www.sigar.mil/pdf/quarterlyreports/2018-10-30qr.pdf
(16) https://www.unodc.org/unodc/en/frontpage/2018/May/last-years-record-opium-production-in-afghanistan-threatens-sustainable-development--latest-survey-reveals.html


Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas līdzdalība eu-LISA ***
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (15832/2018 – C8-0035/2019 – 2018/0316(NLE))
P8_TA(2019)0171A8-0081/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15832/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes, Islandes Republikas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes vienošanās projektu (12367/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0035/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0081/2019),

1.  sniedz piekrišanu vienošanās slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes, Islandes Republikas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes valdībai un parlamentam.


ES īpašo pārstāvju darbības joma un pilnvaras
PDF 156kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta ieteikums par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES īpašo pārstāvju darbības jomu un pilnvarām (2018/2116(INI))
P8_TA(2019)0172A8-0171/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6., 21., 33. un 36. pantu,

–  ņemot vēra Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju par politisko atbildību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos gada ziņojumus Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā ES gada ziņojumus par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā,

–  ņemot vērā 2007. gada 9. jūlija Pamatnostādnes par ES īpašo pārstāvju iecelšanu amatā, pilnvarām un finansēšanu un Padomes 2014. gada 11. marta piezīmi Nr. 7510/14,

–  ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(3),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 28. jūnijā, un turpmākos īstenošanas ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu un visus tā principus, kuri ir Eiropas un plašākas reģionālās drošības kārtības stūrakmens,

–  ņemot vērā rezolūcijas par Eiropas Savienības augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos gada ziņojumiem Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu;

–  ņemot vērā rezolūcijas par ES gada ziņojumiem par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tostarp genocīdu(5),

–  ņemot vērā rezolūcijas par Ukrainu, kurās prasīts iecelt ES īpašo pārstāvi (ESĪP) Krimas un Donbasa reģionā,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0171/2019),

A.  tā kā ES ir apņēmības pilna kļūt par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieci ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā ziņā, cenšoties ar savu darbību un politikas nostādnēm veicināt starptautiskā miera un drošības, un uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības saglabāšanu;

B.  tā kā ES īpašos pārstāvjus (ESĪP) ieceļ Padome pēc PV/AP priekšlikuma, uzticot viņiem pilnvaras veicināt noteiktu mērķu sasniegšanu konkrētās tematiskās vai ģeogrāfiskās politikas vai drošības jomās; tā kā viņi ir bijuši vērtīgi un elastīgi ES diplomātijas īstenošanā, jo ar visu dalībvalstu atbalstu var iemiesot un pārstāvēt ES svarīgās vietās un situācijās; tā kā ESĪP pilnvaru elastīgums nodrošina to, ka viņi ir operatīvs instruments, kuru var ātri izmantot gadījumos, kad rodas bažas saistībā ar konkrētām valstīm vai konkrētiem tematiem;

C.  tā kā saistībā ar to, ka ESĪP bieži vien atrodas uz vietas, viņi ir priviliģētā pozīcijā, lai sāktu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējiem dalībniekiem, kā arī izpētītu vietējos apstākļus; tā kā šī nepastarpinātā pieredze viņiem rada iespēju sniegt konstruktīvu ieguldījumu politikas nostādņu un stratēģiju izstrādē;

D.  tā kā šobrīd darbojas pieci reģionālie ESĪP (attiecībā uz Āfrikas raga reģionu, Sāhelu, Vidusāziju, Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī Dienvidkaukāzu un krīzes situāciju Gruzijā), divi attiecībām ar konkrētām valstīm iecelti ESĪP (Kosova un Bosnija un Hercegovina) un viens tematiskais ESĪP, kas atbildīgs par cilvēktiesībām;

E.  tā kā pašlaik tikai divi ESĪP ir sievietes;

F.  tā kā ES delegācijas vadītāja amata izpildes uzticēšana ESĪP, kuri ir iecelti attiecībām ar konkrētām valstīm, ir veicinājusi ES ārējās klātbūtnes saskaņotību un efektivitāti; tā kā, ņemot vērā ES delegāciju lomas pastiprināšanos atbilstīgi Lisabonas līgumam, ar kuru ES delegācijām tiek uzticēta atbildība par visu ES darbību, tostarp KĀDP nostādņu, koordināciju uz vietas, turpmākai ESĪP iecelšanai attiecībām ar konkrētām valstīm jānotiek saskaņā ar ES ārējās darbības stratēģijām;

G.  tā kā ir citas prioritāras jomas un prioritāri risināmi konflikti, tostarp ES tiešā tuvumā, kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība, lielāka iesaiste un ES pamanāmība, piemēram, Krievijas agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas okupācija;

H.  tā kā ESĪP ir apliecinājuši savu lietderību, jo īpaši risinot augsta līmeņa politiskos dialogus, un spēju piekļūt augsta līmeņa partneriem ārkārtīgi sensitīvos politiskajos apstākļos;

I.  tā kā ESĪP darbību finansē no KĀDP budžeta un Parlaments ir viens no lēmuma pieņēmējiem šajā jautājumā un tā kā par budžeta izpildi ESĪP ir atbildīgi Komisijai;

J.  tā kā PV/AP ir apņēmusies reaģēt pozitīvi uz Eiropas Parlamenta pieprasījumiem uzklausīt jaunieceltos ESĪP, pirms viņi sāk pildīt amata pienākumus, un veicināt to, ka ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus Parlamentam;

K.  tā kā ESĪP izraugās no to personu vidus, kas iepriekš ir ieņēmušas augsta līmeņa diplomātisko vai politisko amatu savā valstī vai starptautiskās organizācijās; tā kā šīm personām tiek atvēlēts ievērojams elastīgums un rīcības brīvība ESĪP pilnvaru izpildē, kas var veicināt noteikto mērķu sasniegšanu, stratēģiju īstenošanu un pievienotās vērtības radīšanu Eiropas Savienībai;

L.  tā kā ESĪP galvenais uzdevums ir veicināt ES ārējās darbības un pārstāvības vienotību, saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti; tā kā ESĪP apliecina ES ieinteresētību attiecīgajā valstī, reģionā vai tematiskajā jautājumā, stiprina ES pamanāmību un veicina attiecīgās ES stratēģijas vai politikas īstenošanu attiecībā uz valsti, reģionu vai tematisko jautājumu, kas ietilpst ESĪP pilnvaru jomā,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

Pilnvaras

Instrumenti

Personas profils

Darbības jomas

Mijiedarbība un sadarbība

   a) iesniegt stratēģisku pārdomu dokumentu par ESĪP lietderību, nozīmi, pilnvarojumu un ieguldījumu ES globālās stratēģijas īstenošanā;
   b) nodrošināt to, ka ESĪP tiek iecelti tikai tad, ja tam ir skaidra pievienotā vērtība, t. i., ja viņu pienākumus nespēj efektīvi pildīt jau pastāvošas EĀDD struktūras, tostarp ES delegācijas, vai Komisijas struktūras;
   c) nodrošināt arī to, ka ESĪP tiek galvenokārt izmantoti, lai pastiprinātu ES centienus konfliktu novēršanā un atrisināšanā un ES stratēģiju īstenošanā, jo īpaši veicot mediāciju un veicinot dialogu, un veicinātu ES politikas mērķu sasniegšanu konkrētās ārējo attiecību tematiskajās jomās, ievērojot starptautiskās tiesības;
   d) izvairīties no ESĪP skaita palielināšanas un viņu pilnvarojuma sadrumstalošanas, kas varētu radīt pārklāšanos ar citām ES iestādēm un paaugstinātas koordinācijas izmaksas;
   e) nodrošināt, ka ESĪP pilnvaras un darbības, risinot reģionālās drošības un konfliktu novēršanas, mediācijas un noregulējuma jautājumus, balstās uz starptautisko tiesību principiem, kā izklāstīts 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā, un citām būtiskām starptautisko tiesību normām, kā arī strīdu mierīgu izšķiršanu, kas, kā uzsvērts ES globālajā stratēģijā, ir būtisks Eiropas drošības sistēmas elements; ievērot visus ES pieņemtos noteikumus un politikas nostādnes attiecībā uz reģionu vai konfliktu, kas ietilpst ESĪP atbildības jomā;
   f) izvērtēt visus iespējamos līdzekļus, lai pastiprinātu ESĪP amata kā efektīva ES ārējās politikas instrumenta nozīmi, panākot to, ka ESĪP spēj veidot ES ārpolitikas iniciatīvas, veicināt to īstenošanu un sekmēt sinerģiju, tostarp nodrošinot, ka viņi spēj brīvi ceļot teritorijā, kas ietilpst viņu pilnvarojumā, tostarp konflikta zonās, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus;
   g) nodrošināt lielāku ESĪP darba pārredzamību un pamanāmību, tostarp publiski ziņojot par valstu apmeklējumiem, darba programmu un prioritātēm, kā arī izveidojot atsevišķas tīmekļa lapas, lai radītu sabiedrībai iespēju izvērtēt viņu darbību;
   h) pastiprināt aspektus, kas rada ESĪP pievienoto vērtību, — proti, leģitimitāti, ko rada PV/AP un dalībvalstu atbalsts, valsts līmeņa /reģionālos/tematiskos pienākumus, politisko nozīmi, elastīgumu un ES klātbūtnes un pamanāmības uzlabošanu partnervalstīs, tādējādi stiprinot ES kā efektīvas starptautiskas dalībnieces profilu;
   i) piešķirt pilnvarojumu uz pietiekami ilgu laiku, radot perspektīvu, kas ļauj pieņemt darbā kvalificētu augstāka ranga personālu un īstenot pilnvaras, kā arī veicināt partneru uzticēšanos, veidojot tīklus un ietekmējot procesus; nodrošināt regulāru izvērtēšanu, ņemot vērā norises attiecīgajā valstī/reģionā vai attiecīgajā jomā, un arī ļaut pagarināt pilnvaras, ja tas nepieciešams konkrēto apstākļu dēļ;
   j) veicināt ES politikas vai stratēģijas īstenošanu attiecībā uz pilnvarojumā ietilpstošo teritoriju vai jomu un sniegt ieguldījumu stratēģiju vai politikas nostādņu formulēšanā vai pārskatīšanā;
   k) nodrošināt to, ka konfliktu novēršana un atrisināšana, mediācijas un dialoga veicināšana, kā arī pamatbrīvības, cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un dzimumu līdztiesība tiek uzskatīti par horizontālām prioritātēm un tādējādi par ESĪP pilnvarojumu darbības jomas pamatu, un nodrošināt to, ka tiek sniegti atbilstīgi ziņojumi par šajās jomās veikto darbību;
   l) prasīt, lai tiktu īstenotas novērtēšanas un uzraudzības procedūras attiecībā uz gūtajiem rezultātiem, konstatētajiem šķēršļiem, galvenajām problēmām, ieguldījumu politikas formulēšanā un novērtējumu par ESĪP darbību koordināciju ar citiem ES dalībniekiem un tādējādi tiktu stimulēta paraugprakses apmaiņa starp ESĪP, kā arī novērtēts sniegums un izvērtēta pilnvarojuma atjaunošana un pārskatīšana;
   m) nodrošināt to, ka pilnvarojums attiecībā uz Vidusāziju ir saskaņots ar ES 2007. gada stratēģiju Vidusāzijai, kas 2015. gadā tika pārskatīta, lai uzlabotu Savienības efektivitāti un pamanāmību šajā reģionā;
   n) attiecībā uz ESĪP ieviest ilgu nogaidīšanas periodu, lai interešu konflikta gadījumā nodrošinātu pēc iespējas augstāku ētisko standartu līmeni;
   o) nodrošināt to, ka Parlamenta Ārlietu komiteja tiek iesaistīta gan jaunu, gan pagarinātu ESĪP pilnvarojumu izstrādē;
   p) saglabāt ESĪP pašreizējo elastīgumu un autonomiju, paturot šos amatus kā īpašu KĀDP instrumentu, kuram ir atsevišķs finansējuma avots un priviliģētas attiecības ar Padomi; tomēr vienlaikus stiprināt koordinācijas un ziņošanas saiknes ar attiecīgajiem EĀDD vadības direktorātiem (reģionālajiem, tematiskajiem, KDAP un reaģēšanas uz krīzēm) un attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem; nodrošināt ātru un pārredzamu ESĪP amata kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas procesu;
   q) novērst nepilnības institucionālās atmiņas un nepārtrauktības saglabāšanā gadījumos, kad mainās ESĪP, pastiprinot EĀDD sniegto atbalstu loģistikas jomā un administratīvo atbalstu, tostarp arhivēšanu, un galvenokārt norīkojot darbā ESĪP komandās politikas padomdevējus no EĀDD un citām ES iestādēm;
   r) iecelt ESĪP amatā personas ar plašām zināšanām diplomātijā un politikā un atbilstīgu profilu, jo īpaši nodrošinot, ka šīm personām ir politiskā ietekme, kas vajadzīga, lai izveidotu saiknes un savstarpēju uzticēšanos ar augsta līmeņa sarunu partneriem; šajā sakarībā izmantot visā ES jau pastāvošo personu loku, kurām ir politiskā un diplomātiskā pieredze; ievērot dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru; nodrošināt, ka lēmums par konkrētas personas iecelšanu amatā tiek pieņemts pārredzami un tikai pēc tam, kad ir apstiprināta kandidāta pieņemamība, jo īpaši attiecībā uz jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem, un kandidāts atbilst ētiskas uzvedības standartiem;
   s) nodrošināt, ka ESĪP iecelšanu amatā var apstiprināt tikai pēc tam, kad Parlamenta Ārlietu komiteja ir sniegusi pozitīvu novērtējumu;
   t) nodrošināt labāku informācijas pieejamību un pamatojumu tam, kāpēc ir izvēlēti attiecīgie kandidāti;
   u) ESĪP pilnvaru piešķiršanā koncentrēties uz reģionālās drošības stiprināšanu un konfliktu novēršanu un risināšanu, jo īpaši veicinot dialogu un mediāciju, gadījumos, kad ES iesaiste var radīt pievienoto vērtību; nodrošināt, ka tematiska pilnvarojuma gadījumā attiecīgā ESĪP pienākumi nedublējas ar Komisijas pienākumiem un nevājina Komisijas un EĀDD lomu;
   v) ņemot vērā ESĪP kā īpaša diplomātiskā instrumenta nozīmi ES ārējā darbībā un atzīstot Eiropas kaimiņvalstu stabilitātes nozīmi, mudināt ESĪP veidot arvien ciešākas attiecības ar valstīm, kurās vērojami ieilguši konflikti, uzsverot to, ka ir ārkārtīgi nepieciešams, lai ESĪP veicinātu miermīlīgu konfliktu atrisināšanu ES kaimiņu reģionos;
   w) atzinīgi vērtēt jaunā ESĪP cilvēktiesību jautājumos iecelšanu un sniegt atzinīgu vērtējumu par darbu, ko paveicis iepriekšējais ESĪP, kurš veiksmīgi izpildīja savus pienākumus attiecībā uz ES cilvēktiesību politikas efektivitātes un pamanāmības uzlabošanu; norāda, ka šī ESĪP amata pienākumi ir paplašināti, iekļaujot tajos starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu un starptautiskajai kriminālajai tiesvedībai sniegtā atbalsta stiprināšanu;
   x) stiprināt ESĪP cilvēktiesību jautājumos kapacitāti un nozīmi, ņemot vērā to, ka šis pilnvarojums aptver visu pasauli un tādēļ tā īstenošanā ir nepieciešams politiskais dialogs ar trešām valstīm, atbilstīgajiem partneriem, uzņēmējdarbības pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām un reģionālajām organizācijām un darbība attiecīgajos starptautiskajos forumos, un šis amats paredz minētā politiskā dialoga un darbības izpildi;
   y) ņemot vērā to, ka ir svarīgi būtiski nepalielināt ESĪP skaitu, lai nemazinātu viņu īpašo nozīmi, pakāpeniski atcelt to pašreizējo ESĪP pilnvaras, kas atbildīgi par attiecībām ar konkrētām valstīm un, kamēr nav veikts nākamās Komisijas un EĀDD atbildības vispārējais sadalījums, apsvērt iespēju iecelt reģionālos ESĪP; apsvērt iespēju iecelt tematiskos ESĪP starptautiskās cīņas pret klimata pārmaiņām koordinēšanai, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajam tiesiskumam, kā arī atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumos; ESĪP atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumos pārņemtu pienākumus, kurus pašlaik veic ES īpašais sūtnis šajos jautājumos;
   z) iecelt jaunu ESĪP Ukrainā, kurš pievērstu īpašu uzmanību Krimai un Donbasa reģionam un būtu atbildīgs par cilvēktiesību situācijas uzraudzību okupētajās teritorijās, Minskas vienošanos īstenošanu, saspīlējuma mazināšanu Azovas jūras reģionā un centieniem panākt iekšēji pārvietoto personu tiesību ievērošanu, kā to iepriekš savās rezolūcijās prasījis Parlaments;
   aa) stiprināt ESĪP mijiedarbību un koordināciju ar dažādām ES iestādēm, pilsonisko sabiedrību un dalībvalstīm, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un visu dalībnieku saskaņotu līdzdalību; stiprināt ESĪP iesaisti ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmā; nodrošināt to, lai nenotiktu pārklāšanās ar citu augsta līmeņa diplomātu, piemēram, ES īpašo sūtņu, darbību, un sadarbību ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem un sūtņiem, tostarp ANO, NATO un ASV ieceltajiem pārstāvjiem;
   ab) ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments ir viens no likumdevējiem jautājumos par KĀDP budžeta civilo daļu, ko pārvalda FPI, stiprināt Eiropas Parlamenta veikto ESĪP darbības uzraudzību un paaugstināt ESĪP pārskatatbildības līmeni un darba pārredzamību, atgādinot, ka šis mērķis var tikt sasniegts, regulāri daloties informācijā par ESĪP pilnvaru izpildi, darbu un sasniegumiem, kā arī problēmām, ar kurām viņi saskaras, regulāri vismaz reizi gadā rīkojot ESĪP un attiecīgo EP struktūru, jo īpaši Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību un Drošības un aizsardzības apakškomiteju, sanāksmes un viedokļu apmaiņu, kā arī sistemātiski pārsūtot EP ziņojumus un valstu stratēģijas, ko ESĪP nosūtījuši Padomes Politikas un drošības komitejai (PDK) un EĀDD; šajā sakarībā uzstāj, ka minētie dokumenti ir jāiekļauj iestāžu nolīgumā par KĀDP;
   ac) sekmēt mijiedarbību un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem gan reģionos, kuros darbojas ESĪP, gan Eiropas Savienībā, uzskatot to par daļu no preventīvās diplomātijas un mediācijas procesiem un veida, kā uzlabot ES pamanāmību; īpaši nodrošināt to, lai ESĪP izrādītu aktīvu iesaisti attiecībās ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un disidentiem, kurus, iespējams, apdraud vai pret kuriem vēršas vietējās iestādes;

2.  iesaka nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam noteikt jaunajam PV/AP par pienākumu pilnvaru pirmo sešu mēnešu laikā nākt klajā ar stratēģisku pārdomu dokumentu par ES īpašo pārstāvju izmantošanu saistībā ar Globālās stratēģijas īstenošanu saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem principiem un ieteikumiem;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašajiem pārstāvjiem.

(1) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.
(2) OV C 210, 3.8.2010., 1. lpp.
(3) OV C 351 E, 2.12.2011., 454. lpp.
(4) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(5) OV C 334, 19.9.2018., 69. lpp.
(6) OV C 332 E, 15.11.2013., 114. lpp.


Produktu un pakalpojumu pieejamības prasības ***I
PDF 128kWORD 55k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015)0615 – C8-0387/2015 – 2015/0278(COD))
P8_TA(2019)0173A8-0188/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0615),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0387/2015),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0188/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām

P8_TC1-COD(2015)0278


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/882.)

(1) OV C 303, 19.8.2016., 103. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0347).


Vīzu informācijas sistēma ***I
PDF 571kWORD 165k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI (COM(2018)0302 – C8-0185/2018 – 2018/0152(COD))
P8_TA(2019)0174A8-0078/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0302),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C8-0185/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0078/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... ar ko groza īsteno Vīzu informācijas sistēmas reformu, grozot Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI [Gr. 1]

P8_TC1-COD(2018)0152


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 16. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Vīzu informācijas sistēma (VIS) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK(4) kā tehnoloģisks risinājums vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008(5) noteica VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību, kā arī nosacījumus un procedūras īstermiņa vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu īstermiņa vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009(6) tika paredzēti noteikumi, kā VIS reģistrē biometriskus identifikatorus. Padomes Lēmumā 2008/633/TI(7) tika paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iegūt piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. VIS sāka darbību 2011. gada 11. oktobrī(8), un laikposmā no 2011. gada oktobra līdz 2016. gada februārim tā pakāpeniski tika ieviesta visu dalībvalstu konsulātos visā pasaulē. [Gr. 2]

(2)  VIS kopējie mērķi ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi atvieglot vīzu pieteikumu procedūru; novērst “tirgošanos ar vīzām”; atvieglot cīņu pret identitātes viltošanu; atvieglot pārbaudes ārējo robežu šķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā; palīdzēt identificēt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā; atvieglot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013(9) piemērošanu un veicināt draudu novēršanu dalībvalstu iekšējai drošībai.

(3)  Komisijas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”(10) ir izklāstīta nepieciešamība ES nostiprināt un uzlabot savas IT sistēmas, datu arhitektūru un informācijas apmaiņu robežu pārvaldības, tiesībaizsardzības un terorisma apkarošanas jomā, kā arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot IT sistēmu sadarbspēju. Paziņojumā arī tika identificēta nepieciešamība novērst informācijas trūkumus, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa vīza, ņemot vērā to, ka 21. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredz tiesības brīvi pārvietoties nolīguma dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ieviešot šo valstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu savstarpēju atzīšanu. Tāpēc Komisija veica divus pētījumus: pirmajā priekšizpētē(11) tika secināts, ka repozitorija izstrāde būtu tehniski pamatota un ka labākais tehniskais risinājums būtu VIS struktūras atkārtota izmantošana, savukārt otrajā pētījumā(12) tika veikta nepieciešamības un proporcionalitātes analīze, secinot, ka VIS darbības jomas paplašināšana iepriekš minēto dokumentu ietveršanai būtu nepieciešama un proporcionāla. [Gr. 3]

(4)  Padome 2016. gada 10. jūnijā atbalstīja Ceļvedi ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību(13). Lai risinātu pašreizējo informācijas trūkumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem izdotajiem dokumentiem, Padome aicināja Komisiju apsvērt dalībvalstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu centrālā reģistra izveidi, lai glabātu informāciju par šiem dokumentiem, tostarp par to derīguma termiņiem un iespējamo anulēšanu. 21. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredz tiesības brīvi pārvietoties nolīguma dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ieviešot šo valstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu savstarpēju atzīšanu. [Gr. 4]

(5)  Padomes 2017. gada 9. jūnija secinājumos par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju(14) Padome atzina, ka varētu būt nepieciešami jauni pasākumi, lai robežu pārvaldības un tiesībaizsardzības jomā aizpildītu pašreizējos informācijas trūkumus, kas attiecas uz ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāju veikto robežšķērsošanu. Padome aicināja Komisiju prioritārā kārtā veikt priekšizpēti par tāda centrāla ES repozitorija izveidi, kurā būtu informācija par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām. Pamatojoties uz to, Komisija veica divus pētījumus: pirmajā priekšizpētē(15) tika secināts, ka repozitorija izstrāde būtu tehniski pamatota un ka labākais tehniskais risinājums būtu VIS struktūras atkārtota izmantošana, savukārt otrajā pētījumā(16) tika veikta nepieciešamības un proporcionalitātes analīze, secinot, ka VIS darbības jomas paplašināšana minēto dokumentu ietveršanai būtu nepieciešama un proporcionāla. [Gr. 5]

(6)  Komisijas 2017. gada 27. septembra Paziņojumā par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu(17) tika minēts, ka ES kopējā vīzu politika ir ne vien nozīmīgs instruments tūrisma un darījumdarbības veicināšanai, bet arī būtisks instruments, lai novērstu drošības riskus vai neatbilstīgas migrācijas riskus ES. Komisija atzina, ka kopējo vīzu politiku nepieciešams turpmāk pielāgot pastāvošajām problēmām, ņemot vērā jaunos informācijas tehnoloģiju risinājumus un līdzsvarojot ieguvumus no atvieglota vīzu režīma vai bezvīzu režīma ar uzlabotu migrācijas, drošības un robežu pārvaldību. Komisija norādīja, ka vīzu informācijas sistēmas tiesiskais regulējums tiks pārskatīts ar mērķi vēl vairāk uzlabot vīzu izsniegšanas procedūras, tostarp attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, un iespējām tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt sistēmai, kā arī paplašināt VIS izmantošanu, paredzot jaunas kategorijas un datu izmantošanu, un pilnībā izmantot sadarbspējas instrumentus.

(7)  Komisijas 2018. gada 14. marta Paziņojumā par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem(18) tika atkārtoti apstiprināts, ka VIS tiesiskais regulējums tiks pārskatīts kā daļa no plašāka pārdomu procesa par informācijas sistēmu sadarbspēju.

(8)  Pieņemot Regulu (EK) Nr. 810/2009, tika atzīts, ka, pamatojoties uz Komisijas uzraudzībā veikta pētījuma rezultātiem, vēlākā posmā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu pietiekamu ticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, jo īpaši tas, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi. Kopīgā pētniecības centra 2013. gadā veiktā pētījumā(19) tika secināts, ka 6–12 gadus vecu bērnu pirkstu nospiedumus ir iespējams atpazīt pietiekami precīzi, ja pastāv zināmi nosacījumi. 2017. gada decembrī citā pētījumā(20) tika apstiprināti šie konstatējumi un sniegts dziļāks ieskats novecošanas ietekmē uz pirkstu nospiedumu kvalitāti. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Komisija 2017. gadā veica papildu pētījumu, kur izvērtēja nepieciešamību un samērīgumu samazināt līdz sešiem gadiem vecumu, no kura vīzu procedūrā bērniem ņem pirkstu nospiedumus. Pētījumā(21) tika secināts, ka tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, palīdzētu labāk sasniegt VIS mērķus, jo īpaši atvieglotu identitātes viltošanas apkarošanu un pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā arī varētu radīt papildu ieguvumus, jo tiktu pastiprināta bērnu tiesību pārkāpumu novēršana un apkarošana, proti, dota iespēja identificēt/pārbaudīt identitāti trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kas ir atrasti Šengenas teritorijā situācijā, kurā to tiesības varētu būt vai ir tikušas pārkāptas (piem., bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, pazudušiem bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas lūdz patvērumu). Tajā pašā laikā bērni ir īpaši neaizsargāta grupa, un īpašu kategoriju datu, piemēram, pirkstu nospiedumu, vākšanai no viņiem būtu jāpiemēro stingrāki drošības pasākumi un ierobežojums attiecībā uz nolūkiem, kādiem šos datus var izmantot situācijās, kad tas ir bērna interesēs, tostarp ierobežojot datu glabāšanas ilgumu. Otrajā pētījumā turklāt tika konstatēts, ka to personu pirkstu nospiedumi, kuru vecums pārsniedz 70 gadus, ir zemas kvalitātes un vidējas precizitātes. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, apmainoties ar paraugpraksi, un jānovērš minētie trūkumi. [Gr. 6]

(9)  Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumam un brieduma pakāpei. VIS ir īpaši nozīmīga, ja pastāv risks, ka bērns ir cilvēku tirdzniecības upuris.

(10)  Dati, ko sniedz personas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, būtu jāapstrādā VIS, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzēja ieceļošana Savienībā varētu radīt Savienībā apdraudējumu sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, kā arī izvērtētu pieteikuma iesniedzēja neatbilstīgas migrācijas risku. Pārbaudēm, ko veic trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieguvuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, vajadzētu būt vienīgi tādām, kas palīdz noteikt dokumenta turētāja identitāti, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas īstumu un derīgumu, kā arī to, vai trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana Savienībā varētu radīt apdraudējumu tās sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai. Tām nebūtu jāietekmē lēmumi par ilgtermiņa vīzām vai uzturēšanās atļaujām. [Gr. 7]

(11)  Šādu risku izvērtēšanu nevar veikt, neapstrādājot ar personas identitāti, ceļošanas dokumentu un attiecīgā gadījumā ar sponsoru saistītus personas datus vai, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs bērns, — atbildīgās personas identitāti. Katrs pieteikumos ietverto personas datu elements būtu jāsalīdzina ar datiem ierakstos, lietās vai brīdinājumos, kuri reģistrēti informācijas sistēmā (Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), Eurodac, ECRIS-TCN sistēmā (attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem vai citu veidu smagiem noziedzīgiem nodarījumiem) un/vai Interpola datubāzē par ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN)),ETIAS kontrolsarakstu, vai ar konkrētiem riska rādītājiem. Salīdzināšanai būtu jāizmanto tikai personas datu kategorijas, kuras pieejamas pārbaudītajās informācijas sistēmās, kurās veikts vaicājums, kontrolsarakstā un konkrētajos riska rādītājos. [Gr. 8]

(12)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja tika izveidota ar [Regulu (ES) XX par sadarbspēju] (robežas un vīzas), lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati savstarpējai papildinātu cits citu ar mērķi uzlabot uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, veicinātu nelegālas migrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Savienībā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības saglabāšanu un drošības aizsardzību dalībvalstu teritorijās. [Gr. 9. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu]

(13)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja ļauj sistēmām papildināt citai citu, lai atvieglinātu atvieglināt personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm pašreizējo un turpmāko ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu kontrolētu piekļuvi IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus. [Gr. 10]

(14)  Sadarbspējas komponenti aptver IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas], kā arī Eiropola datus, lai šīm ES informācijas sistēmām varētu uzdot vienlaicīgus vaicājumus, tādēļ ir lietderīgi izmantot šos komponentus, lai veiktu automatizētās pārbaudes, kā arī piekļūtu VIS tiesībaizsardzības nolūkos. Šajā saistībā būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls (EMP), lai iespējotu ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tiem vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu VIS mērķus. [Gr. 11]

(15)  Salīdzināšanai ar citām datubāzēm vajadzētu būt automatizētai. Vienmēr, kad salīdzinājums atklāj atbilstību (trāpījumu) starp kādu no pieteikuma personas datiem vai to kombināciju un kādu ierakstu, lietu vai brīdinājumu iepriekš minētajās informācijas sistēmās vai ar personas datiem kontrolsarakstā, pieteikums būtu jāapstrādā manuāli, ja VIS nevar trāpījumu automātiski apstiprināt, un to darītu atbildīgās iestādes operators. Atkarībā no tā, kāda veida dati izraisa trāpījumu, trāpījums būtu jānovērtē vai nu konsulātiem, vai arī valsts vienotajam kontaktpunktam, kurš ir atbildīgs par trāpījumiem jo īpaši tiesībaizsardzības datubāzēs vai sistēmās. Atbildīgās iestādes novērtējuma izvērtējuma rezultātā būtu jāpieņem lēmums par īstermiņa vīzas izdošanu vai atteikumu. [Gr. 12]

(16)  Īstermiņa vīzas pieteikuma noraidījumam nevajadzētu būt pamatotam tikai ar pieteikumos ietverto personas datu automatizētu apstrādi.

(17)  Pieteikuma iesniedzējiem, kuriem atteikta īstermiņa vīza, pamatojoties uz VIS apstrādes rezultātā iegūto informāciju, vajadzētu būt pārsūdzības tiesībām. Pārsūdzības būtu jāceļ dalībvalstī, kas ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 767/2008 aizsardzības mehānismi un noteikumi par pārsūdzību.

(18)  Īstermiņa vīzas saņemšanas pieteikuma datnes analīzē būtu jāizmanto konkrētie risku rādītāji, kas atbilst iepriekš noteiktam drošības, neatbilstīgas migrācijas vai sabiedrības veselības augstam epidēmiskam riskam. Konkrēto risku rādītāju definēšanai izmantotie kritēriji nekādā gadījumā nedrīkstētu būt pamatoti tikai ar personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju. [Gr. 13]

(19)  Tā kā nemitīgi rodas jauna veida drošības apdraudējumiriski, jaunas neatbilstīgas migrācijas pieejas un sabiedrības veselības apdraudējumi,augsti epidēmiskie riski, ir efektīvi jāreaģē un pret šiem apdraudējumiem jāizmanto moderni līdzekļi. Tā kā šie līdzekļi ir saistīti ar ievērojama personas datu apjoma apstrādi, būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību tiktu skartas tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā. [Gr. 14]

(20)  Būtu jānodrošina, ka personām, kas iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, piemēro pārbaudes, kas ir vismaz tāda paša līmeņa pārbaudes kā tās, kuras piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kam vīza nav nepieciešama. Šim nolūkam izveido arī kontrolsarakstu ar informāciju par personām, kuras tiek turētas aizdomās par smaga nozieguma vai terora akta izdarīšanu, vai par kurām ir faktiskas norādes vai pamatots iemesls uzskatīt, ka tās izdarīs smagu noziegumu vai terora aktu, un šis saraksts būtu jāizmanto arī minēto trešo valstu valstspiederīgo kategoriju pārbaudēm.

(21)  Lai izpildītu saistības saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, starptautiskajiem pārvadātājiem, nosūtot vaicājumu VIS, būtu jāpārbauda, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir nepieciešamie derīgie ceļošanas dokumenti. Šādas pārbaudes veikšana būtu jādara iespējama, reizi dienā izgūstot VIS datus atsevišķā tikai lasīšanai paredzētā datubāzē, kas ļauj izgūt minimāli nepieciešamo datu kopu, kura ļauj formulēt vaicājumu ar atbildi “ok”/“not ok”. Pārvadātājiem nevajadzētu būt piekļuvei pašai pieteikuma datnei. Tehniskajās specifikācijās, kas attiecas uz piekļuvi VIS, izmantojot pārvadātāju vārteju, būtu pēc iespējas jāparedz ierobežot ietekmi uz pasažieru ceļošanu un pārvadātājiem. Šajā nolūkā būtu jāapsver integrēšana ar IIS un ETIAS. [Gr. 15]

(21a)  Nolūkā ierobežot šajā regulā izklāstīto pienākumu ietekmi uz starptautiskajiem pārvadātājiem, kas pārvadā grupas ar autobusiem pa sauszemi, būtu jādara pieejami lietotājiem draudzīgi mobilie risinājumi. [Gr. 16]

(21b)  Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma Komisijai būtu jāizvērtē tas, cik piemēroti, saderīgi un saskaņoti — VIS noteikumu par sauszemes pārvadājumiem ar autobusiem nolūkā — ir noteikumi, kas minēti 26. pantā Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. Būtu jāņem vērā sauszemes pārvadājumu ar autobusiem jaunākā attīstība. Būtu jāapsver nepieciešamība grozīt minētās Konvencijas 26. pantā vai šajā regulā minētos noteikumus par sauszemes pārvadājumiem ar autobusiem. [Gr. 17]

(22)  Šajā regulā būtu jādefinē dalībvalstu iestādes, kurām var atļaut piekļūt VIS, lai ievadītu, grozītu, dzēstu vai konsultāciju nolūkos aplūkotu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām konkrētiem mērķiem, kas attiecībā uz šo dokumentu kategoriju un to turētājiem noteikti VIS, un tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

(23)  Jebkurai ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju VIS datu apstrādei vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem un nepieciešamai, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus pienākumus. Izmantojot VIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tas, ka tiek ievērota tās personas cilvēka cieņa un integritāte, par kuru datus pieprasa, un tās nedrīkstētu diskriminēt personas, pamatojoties uz dzimumu, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

(23a)  Biometriskie dati, kas saskaņā ar šo regulu ietver pirkstu nospiedumus un sejas attēlu, ir unikāli un tāpēc personas identifikācijai ir ticamāki par burtciparu datiem. Taču biometriskie dati ir sensitīvi personas dati. Tādēļ ar šo regulu nosaka šādu datu apstrādes pamatu un drošības pasākumus nolūkā viennozīmīgi identificēt attiecīgās personas. [Gr. 18]

(24)  Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā būtu visaktuālākā informācija, lai tās pildītu savus uzdevumus cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve VIS ir noteikta Padomes Lēmumā 2008/633/TI. Šā lēmuma saturs būtu jāintegrē VIS regulā, lai to saskaņotu ar pašreizējo līgumu satvaru.

(25)  Piekļuve VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos jau ir pierādījusi savu noderīgumu tādu personu identificēšanā, kuras gājušas bojā vardarbīgā nāvē, vai palīdzībā izmeklētājiem panākt ievērojamu progresu lietās, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību, terorismu vai narkotiku tirdzniecību. Tāpēc datiem VIS par ilgstošu uzturēšanos vajadzētu būt pieejamiem arī dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un Eiropas Policijas birojam ("Eiropolam"), ievērojot šajā regulā izklāstītos nosacījumus.

(26)  Tā kā Eiropolam ir būtiska nozīme attiecībā uz dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanas jomā, visā Savienībā atbalstot noziedzības novēršanu, analīzi un izmeklēšanu, Eiropola pašreizējā piekļuve VIS tā uzdevumu ietvaros būtu jākodificē un jāracionalizē, ņemot vērā arī jaunākās norises tiesiskajā regulējumā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794(22).

(27)  Piekļuve VIS nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus ir iejaukšanās to personu pamattiesībās uz personas privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kuru personas dati tiek apstrādāti VIS. Jebkura šāda iejaukšanās jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas jānoformulē pietiekami precīzi, lai personas varētu pielāgot savu rīcību, un tiem jāaizsargā personas pret patvaļu un pietiekami skaidri jānorāda kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru apjoms un veids, kādā tām jāīsteno minētās pilnvaras. Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram iejaukšanās gadījumam jābūt nepieciešamam, lai aizsargātu likumīgas un samērīgas intereses, un tam jābūt samērīgam attiecībā pret likumīgo mērķi, kas jāsasniedz.

(28)  [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] paredz iespēju, ka dalībvalsts policijas iestāde, kas attiecīgi pilnvarota ar valsts tiesību aktiem, var identificēt personu, izmantojot šīs personas biometriskos datus, kuri iegūti identitātes pārbaudes laikā. Tomēr var pastāvēt īpaši apstākļi, kad persona ir jāidentificē šīs personas interesēs. Tās var būt situācijas, kad persona atrasta pēc bezvēsts prombūtnes, ir bijusi nolaupīta vai identificēta kā cilvēku tirdzniecības upuris. Tikai šādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir ātra piekļuve VIS datiem, lai ļautu ātri un uzticami identificēt personu un nebūtu jāievēro visi priekšnoteikumi un papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvei. [Gr. 19]

(29)  Datu salīdzināšana, pamatojoties uz latentiem pirkstu nospiedumiem, kas ir tie pirkstu nospiedumi, kurus var atrast noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ir būtiska policijas sadarbības jomā. Gadījumos, kad ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai cietusī persona var būt reģistrēti VIS, vispirms veicot meklēšanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI(23), iespējai salīdzināt latentos pirkstu nospiedumus ar VIS uzglabātajiem daktiloskopijas datiem būtu jānodrošina dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ļoti vērtīgs instruments teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, kad, piemēram, vienīgie pierādījumi nozieguma vietā ir latentie pirkstu nospiedumi. [Gr. 20]

(30)  Nepieciešams izraudzīties dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī centrālo piekļuves punktu, ar kura starpniecību tiek iesniegti pieprasījumi par piekļuvi VIS datiem, un izveidot sarakstu ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kas ir pilnvarotas pieprasīt šādu piekļuvi ar konkrētu mērķi novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

(31)  Izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām pieprasījumi par piekļuvi centrālajā sistēmā uzglabātajiem datiem būtu jāiesniedz centrālajam piekļuves punktam, un šādi pieprasījumi būtu jāpamato. Izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kam ir atļauts pieprasīt piekļuvi VIS datiem, nebūtu jādarbojas kā verificējošajai iestādei. Centrālajiem piekļuves punktiem būtu jārīkojas neatkarīgi no izraudzītajām iestādēm un vajadzētu būt atbildīgiem par šajā regulā noteikto piekļuves nosacījumu stingras ievērošanas nodrošināšanu neatkarīgā veidā. Ārkārtas steidzamības gadījumos, kad piekļuve ir nepieciešama agrīnā posmā, reaģējot uz konkrētiem un faktiskiem draudiem saistībā ar teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, centrālajam piekļuves punktam būtu jāspēj apstrādāt pieprasījumu tūlīt un pārbaudi veikt tikai pēc tam.

(32)  Lai aizsargātu personas datus un izslēgtu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu sistemātisku meklēšanu, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai konkrētos gadījumos un tad, ja tas ir nepieciešams teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Izraudzītajām iestādēm un Eiropolam būtu jāpieprasa piekļuve VIS datiem vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda piekļuve sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus, un vispirms veicot meklēšanu saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI. [Gr. 21]

(32a)  Parasti dalībvalstu galalietotāji veic meklējumus attiecīgajās valsts datubāzēs, pirms tā vai paralēli tam veicot vaicājumu Eiropas datubāzēs. [Gr. 22]

(33)  Ilgtermiņa uzturēšanās dokumentu vīzu turētāju personas dati, ko glabā VIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams VIS mērķiem. Pieci gadi ir piemērots laikposms ar trešo valstu valstspiederīgajiem saistīto datu uzglabāšanai, lai, izskatot īstermiņa vīzu pieteikumus, varētu izmantot šos datus un būtu iespējams konstatēt uzturēšanās termiņa pārsniegšanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī veikt drošības izvērtējumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dokumentus ieguvuši. Dati par iepriekšējiem dokumenta izmantošanas gadījumiem varētu atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanu nākotnē. Īsāks glabāšanas laikposms minēto nolūku nodrošināšanai nebūtu pietiekams. Pēc pieciem gadiem dati būtu jāizdzēš, ja vien nav iemesla izdzēst tos agrāk. [Gr. 23]

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679(24) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, piemērojot šo regulu. Personas datu apstrādei, ko tiesībaizsardzības iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680(25).

(35)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes (EBCG) vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 ar uzņēmējas dalībvalsts atļauju ir tiesības piekļūt Eiropas datubāzēm konsultāciju nolūkos, ja tas nepieciešams, lai pildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanās operatīvajā plānā noteiktos operatīvos uzdevumus. Lai atvieglotu šādu piekļuvi konsultāciju nolūkos un ļautu vienībām efektīvi piekļūt VIS ievadītajiem datiem, EBCG aģentūrai būtu jāpiešķir piekļuve VIS. Šai piekļuvei būtu jāatbilst piekļuves nosacījumiem un ierobežojumiem, kurus piemēro dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas attiecībā uz katru īpašo mērķi, saistībā ar kuru iespējams piekļūt VIS datiem konsultāciju nolūkos. [Gr. 24]

(36)  Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK(26) veido svarīgu daļu no visaptverošajiem centieniem apkarot neatbilstīgu migrāciju un ir svarīgs būtisku sabiedrības interešu iemesls.

(37)  Atgriešanas trešām valstīm bieži nepiemēro lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu. Turklāt Savienības plašie centieni sadarboties ar galvenajām izcelsmes valstīm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas nelikumīgi un kuriem attiecas atgriešanas pienākums, nav panākuši, ka šīs trešās valsts sistemātiski pildītu ar starptautisko tiesību normām noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kurus noslēgusi vai par kuru noslēgšanu sarunas ved Savienība vai dalībvalstis un kuri paredz pienācīgus aizsardzības pasākumus datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu, vai valstu noteikumi, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 37. pantu, aptver nelielu skaitu šādu trešo valstu, un jaunu nolīgumu noslēgšanas perspektīvas ir neskaidras. Šādos gadījumos personas datus saskaņā ar šo regulu var apstrādāt ar trešo valstu iestādēm, lai īstenotu Savienības atgriešanas politiku, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2016/680 38. vai 39. pantu.Personas dati, ko dalībvalsts iegūst, ievērojot šo regulu, nebūtu jānosūta vai jādara pieejami nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātam subjektam, kas izveidots Savienībā vai ārpus tās. Tomēr izņēmuma kārtā šādus personas datus vajadzētu būt iespējamam nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ja šāda nosūtīšana ir pakļauta stingriem nosacījumiem un ir nepieciešama individuālās lietās, lai palīdzētu identificēt trešās valsts valstspiederīgo saistībā ar viņa atgriešanu. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemts ar īstenošanas aktu, ievērojot Regulu (ES) 2016/679, vai atbilstošu garantiju, kam nosūtīšana pakļauta, ievērojot minēto regulu, VIS datus izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējamam atgriešanas nolūkā nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tikai tad, kad tas ir nepieciešams svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs, kā minēts minētajā regulā. [Gr. 25]

(38)  Saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem un, ja tas nepieciešams individuālos gadījumos, lai veiktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/…(27) [Savienības pārmitināšanas pamatregula] paredzētos uzdevumus, dalībvalstīm būtu jādara pieejami [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] un attiecīgām starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Starptautiskajai migrācijas organizācijai un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas bēgļu un pārmitināšanas darbībām, attiecīgie personas dati, ko apstrādā VIS par trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem un ko šie subjekti nodevuši dalībvalstīm, īstenojot Regulu (ES) …/… [Savienības pārmitināšanas pamatregula]. [Gr. 26]

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EKES) Nr. 45/20012018/1725(28) ir piemērojama Savienības iestāžu vai struktūru darbībām, ko tās veic, pildot savus uzdevumus kā atbildīgās par VIS darbības pārvaldību. [Gr. 27]

(40)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2018. gada 12. decembrī. [Gr. 28]

(41)  Lai uzlabotu trešo valstu sadarbību neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanā un atvieglotu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuru uzturēšanās ir nelikumīga un kuru dati var būt uzglabāti VIS, VIS būtu jāuzglabā to personu ceļošanas dokumentu kopijas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai. Atšķirībā no informācijas, kas izgūta no VIS, ceļošanas dokumentu kopijas ir valstspiederības apliecinājums, ko plašāk atzīst trešās valstis.

(42)  Vīzas pārbaudes procedūras obligāts elements ir piekļuve konsultāciju nolūkos to ceļošanas dokumentu sarakstam, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES(29). Tā kā vīzu iestādēm šis pienākums būtu sistemātiski jāīsteno, šis saraksts būtu jāietver VIS, lai ļautu automātiski verificēt pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta atpazīšanu.

(43)  Neskarot dalībvalstu atbildību par VIS ievadīto datu precizitāti, eu-LISA būtu jāuztic atbildība par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot, uzturot un pastāvīgi atjauninot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un par regulāru ziņojumu sniegšanu dalībvalstīm. [Gr. 29]

(44)  Lai nodrošinātu labāku VIS izmantošanas pārraudzību nolūkā analizēt migrācijas spiediena un robežu pārvaldības tendences, eu-LISA būtu jāspēj attīstīt spējas sniegt dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ eu-LISA noteikti statistikas dati būtu jāizveido centrālās jāglabā centrālajā repozitorijā ziņošanas un statistikas reģistrsmērķiem saskaņā ar [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)]. Savāktajā statistikā nebūtu jāietver personas dati. [Gr. 30]

(45)  Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK(30) piemērošanu.

(46)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, pamatojoties uz nepieciešamību nodrošināt kopējas vīzu politikas īstenošanu, augstu drošības līmeni zonā, neveicot iekšējo robežu kontroli, un pakāpenisku integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmas izveidošanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(47)  Regula paredz stingrus noteikumus attiecībā uz piekļuvi VIS sistēmai un vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Tajā ir paredzētas arī personu tiesības piekļūt datiem, labot, dzēst datus un aizsargāt savas tiesības, jo īpaši tiesības uz tiesisko aizsardzību, un publisko neatkarīgo iestāžu veikto apstrādes darbību uzraudzība. Ar šo regulu ievieš papildu aizsardzības pasākumus, lai aptvertu īpašās vajadzības, kādas ir jaunajām VIS apstrādāto datu kategorijām. Tādēļ šajā regulā respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības un aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, diskriminācijas aizliegumu, bērnu tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

(47a)  Šī regula neskar pienākumus, kas izriet no 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu un to papildinošā 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokola un no visām starptautiskajām saistībām, ko uzņēmusies Savienība un tās dalībvalstis. [Gr. 31]

(48)  Būtu jāpiemēro īpaši noteikumi trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas vīzas prasība un kuri ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz ko attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai kuri ir tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļi, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un kam nav Direktīvā 2004/38/EK minētās uzturēšanās atļaujas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Attiecīgie ierobežojumi un nosacījumi ir atrodami Direktīvā 2004/38/EK.

(49)  Kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, šādiem ģimenes locekļiem ir tiesības ne tikai ieceļot dalībvalsts teritorijā, bet arī šim nolūkam saņemt ieceļošanas vīzu. Dalībvalstīm šādām personām jāpiešķir visi atvieglojumi, lai tās iegūtu vajadzīgās vīzas, kas jāizdod bez maksas pēc iespējas drīz un izmantojot paātrinātu procedūru.

(50)  Tiesības saņemt vīzu nav beznosacījumu tiesības, jo šo atļauju var atteikt tiem ģimenes locekļiem, kuri apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK. Ņemot vērā minēto, ģimenes locekļu personas datus var pārbaudīt tikai tad, ja šie dati ir saistīti ar viņu identifikāciju un statusu, un ciktāl šie dati ir būtiski, lai novērtētu šo personu iespējami radīto drošības apdraudējumu. Viņu vīzu pieteikumi būtu jāizskata, pamatojoties tikai un vienīgi uz drošības apsvērumiem, nevis migrācijas riskiem.

(51)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(52)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK(31); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(53)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK(32); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(54)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(33), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(34) 1. panta A punktā.

(55)  Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis(35) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(36) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/149/TI(37) 3. pantu.

(56)  Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(38) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu(39) un Padomes Lēmuma 2011/349/ES 3. pantu(40).

(57)  Šī regula, izņemot tās 22.r pantu, ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, izņemot noteikumus, kas ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908 attiecināti uz Bulgāriju un Rumāniju(41),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 767/2008 groza šādi:

-1)  regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula)”; [Gr. 32]

"

1)  regulas 1. pantam pievieno šādas daļas:"

“Šī regula paredz arī procedūras informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, tostarp par noteiktiem lēmumiem attiecībā uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām.

Uzglabājot identitātes, ceļošanas dokumentu un biometriskos datus vienotajā identitātes repozitorijā (CIR), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2018/XX [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 17. pantu, VIS dod ieguldījumu VIS reģistrēto personu pareizas atpazīšanas atvieglošanā un palīdzības sniegšanā.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018/XX* [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] (OV L).”;

"

2)  regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:"

“2. pants

VIS mērķis

1.  VIS mērķis ir uzlabot kopējās īstermiņa vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi [Gr. 33]

   a) atvieglot un paātrināt vīzu pieteikumu procedūru; [Gr. 34]
   b) novērst to, ka tiek apieti kritēriji, kas nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu;
   c) atvieglot cīņu pret viltojumiem;
   d) atvieglot pārbaudes ārējo robežu šķērsošanas punktos un dalībvalstu teritorijā;
   e) palīdzēt identificēt un atgriezt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;
   f) palīdzēt identificēt bezvēsts pazudušas personas, kas minētas 22.o pantā; [Gr. 35]
   g) atvieglot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES** piemērošanu;
   h) palīdzēt novērst apdraudējumus ikvienas dalībvalsts iekšējai drošībai, proti, atbilstošos un stingri definētos apstākļos novēršot, atklājot un izmeklējot teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus; [Gr. 36]
   i) veicināt draudu novēršanu dalībvalstu iekšējai drošībai; [Gr. 37]
   j) nodrošināt personu pareizu identifikāciju;
   k) atbalstīt Šengenas informācijas sistēmas (SIS) mērķi saistībā ar brīdinājumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums, personām, kas ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, bezvēsts pazudušām personām, personām, kuras meklē saistībā ar palīdzības sniegšanu tiesas procesā, vai personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.”

2.  Attiecībā uz ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām VIS mērķis ir atvieglot starp dalībvalstīm datu apmaiņu par lēmumiem, kas ir saistīti ar ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, lai

   a) sekmētu augstu drošības līmeni pirms pieteikuma iesniedzēju ierašanās ārējās robežas šķērsošanas vietāvisās dalībvalstīs, palīdzot noteiktizvērtēt, vai ir iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs vai dokumenta turētājs varētu radīt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai; [Gr. 38]
   b) atvieglotu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās un uzlabotu robežpārbaužu un dalībvalstu teritorijā veikto pārbaužu efektivitāti; [Gr. 39]
   c) palīdzētu novērst apdraudējumus ikvienas dalībvalsts iekšējai drošībai, proti, atbilstošos un stingri definētos apstākļos novēršot, atklājot un izmeklējot teroristu nodarījumu nodarījumus vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanācitus smagus noziedzīgus nodarījumus; [Gr. 40]
   d) nodrošinātu personu pareizu identifikāciju;
   da) palīdzētu identificēt bezvēsts pazudušas personas, kas minētas 22.o pantā; [Gr. 41]
   e) atvieglotu Regulas (ES) Nr. 604/2013 un Direktīvas 2013/32/ES piemērošanu;
   f) atbalstītu Šengenas informācijas sistēmas (SIS) mērķi saistībā ar brīdinājumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums, personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā, bezvēsts pazudušām personām, personām, ko meklē saistībā ar palīdzības sniegšanu tiesas procesā, vai personām saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).”;

"

2a)  iekļauj šādu pantu:"

“2.a pants|

Arhitektūra

1.  VIS pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido:

   a) kopējais identitātes repozitorijs, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu];
   b) centrāla informācijas sistēma (“VIS centrālā sistēma”);
   c) saskarne katrā no dalībvalstīm (“valsts saskarne” jeb “NI-VIS”), kas nodrošina savienojumu ar konkrētās dalībvalsts attiecīgo centrālo valsts iestādi, vai valsts vienotā saskarne (VVS) katrā dalībvalstī, kuras pamatā ir kopējas tehniskās specifikācijas un kura ir identiska visās dalībvalstīs un ļauj centrālajai sistēmai pieslēgties dalībvalstu infrastruktūrām;
   d) komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un valstu saskarnēm;
   e) drošs komunikācijas kanāls starp VIS centrālo sistēmu un IIS centrālo sistēmu;
   f) droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un centrālajām infrastruktūrām, kuras ir Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 6. pantu], kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 12. pantu], kopējam identitātes repozitorijam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 17. pantu], un vairāku identitāšu detektoram, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 25. pantu];
   g) mehānisms, lai apspriestos par pieteikumiem un veiktu informācijas apmaiņu centrālo vīzu iestāžu starpā (“VIS pasts”);
   h) pārvadātāju vārteja;
   i) drošs tīmekļa pakalpojums, kas ļauj sazināties starp VIS centrālo sistēmu, no vienas puses, un pārvadātāju vārteju un starptautiskajām sistēmām, no otras puses;
   j) datu repozitorijs ziņošanas un statistikas vajadzībām;
   k) rīks, kas pieteikuma iesniedzējiem ļauj sniegt vai atcelt savu piekrišanu viņu pieteikuma datnes saglabāšanas papildu termiņam.

Ciktāl tehniski iespējams, VIS centrālā sistēma, valstu vienotās saskarnes, tīmekļa pakalpojums, pārvadātāju vārteja un VIS komunikācijas infrastruktūra koplieto un turpina izmantot attiecīgi IIS centrālās sistēmas, IIS valstu vienoto saskarņu, ETIAS pārvadātāju vārtejas, IIS tīmekļa pakalpojuma un IIS komunikāciju infrastruktūras aparatūras un programmatūras sastāvdaļas.

2.  NI-VIS veido:

   a) viena vietējā valsts saskarne (“LNI”) katrai dalībvalstij, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam komunikāciju tīklam un kura ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas VIS. LNI atrodas dalībvalstī;
   b) viena rezerves LNI (“BLNI”), kurai ir tāds pats saturs un funkcijas kā LNI.

3.  LNI un BLNI izmanto tikai tiem mērķiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecināmi uz VIS.

4.  Centralizētos pakalpojumus dublē divās dažādās vietās, proti, Strasbūrā (Francijā), kur atrodas galvenā VIS centrālā sistēma, centrālā vienība (CV), un Sankt Johann im Pongau (Austrijā), kur atrodas rezerves VIS centrālā sistēma, rezerves centrālā vienība (RCV). Galvenās VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas savienojums nodrošina CV un RCV pastāvīgu sinhronizāciju. Komunikācijas infrastruktūra atbalsta un sekmē VIS nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanu. Tā ietver rezerves un nodalītus VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas savienojumus, kā arī rezerves un nodalītus savienojumus starp katru valsts saskarni un VIS centrālo sistēmu un rezerves VIS centrālo sistēmu. Komunikācijas infrastruktūra nodrošina šifrētu un privātu virtuālo tīklu, kas paredzēts VIS datiem un saziņai dalībvalstu starpā, kā arī dalībvalstu un tās iestādes starpā, kas atbildīga par VIS centrālās sistēmas darbības pārvaldību.”; [Gr. 42]

"

3)  regulas 3. pantu svītro;

4)  regulas 4. pantu groza šādi:

a)  iekļauj šādu punktu:"

3a) “centrālā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 810/2009; [Gr. 43]

"

b)  pievieno šādus punktus"

12) “VIS dati” ir visi dati, kas tiek glabāti VIS centrālajā sistēmā un CIR saskaņā ar 9.–14. un 22.c–22.f. pantu;

   13) “identitātes dati” ir dati, kas minēti 9. panta 4. punkta a) un aa) apakšpunktā;
   14) “daktiloskopijas dati” ir dati par pirkstu nospiedumiem, kas glabājas VIS datnē;
   15) ““sejas attēls” ir sejas digitāls attēls ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to varētu izmantot automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai; [Gr. 44]
   16) “Eiropola dati” ir personas dati, ko Eiropols apstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794* 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā nolūkā;
   17) “uzturēšanās atļauja” ir visas uzturēšanās atļaujas, ko izdevušas dalībvalstis saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002** paredzēto vienoto formātu, un pārējie Regulas (ES) 2016/399 2. panta 16. punkta b) apakšpunktā minētie dokumenti;
   18) “ilgtermiņa vīza” ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. pantu;
   19) valsts uzraudzības iestāde" tiesībaizsardzības nolūkosiestādes” ir uzraudzības iestādes, kas izveidotas saskaņā minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679** 51. panta 1. punktā, un uzraudzības iestādes, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680*** 41. pantupantā; [Gr. 45]
   19a) “trāpījums” ir atbilstība, kas noteikta, salīdzinot attiecīgos datus, kuri ietverti VIS pieteikuma datnē, ar attiecīgajiem datiem ierakstā, lietā vai brīdinājumā, kas reģistrēts VIS, Šengenas informācijas sistēmā, IIS, ETIAS, Eurodac, Eiropola datos vai Interpola SLTD datubāzē; [Gr. 46]
   20) “tiesībaizsardzība” ir teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana stingri noteiktā satvarā; [Gr. 47]
   21) “teroristu nodarījumi” ir valsts tiesību aktos minētie noteiktie nodarījumi, kas atbilst vai minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541**** 3. līdz 14. pantā, vai — attiecībā uz dalībvalstīm, kurām minētā direktīva nav saistoša, — ir līdzvērtīgi tiem nodarījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541****;vienam no minētajiem nodarījumiem; [Gr. 48]
   22) “smagi noziedzīgi nodarījumi” ir noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi noziedzīgiem nodarījumiem, kuri minēti Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI***** 2. panta 2. punktā, ja tie ir sodāmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

** Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). [Gr. 49]

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

***** Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.)”;

"

5)  regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

“5. pants

Datu kategorijas

1.  VIS ievada tikai šādu kategoriju datus:

   a) burtciparu datus par personu, kas iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, un par pieprasītajām, izdotajām, atteiktajām, anulētajām, atceltajām vai pagarinātajām vīzām, kā minēts 9. panta 1.–4. punktā un 10.–14. pantā, burtciparu datus par izdotajām, atsauktajām, atteiktajām, anulētajām, atceltajām vai pagarinātajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, kā minēts 22.c, 22.d, 22.e un 22.f pantā, kā arī informāciju par trāpījumiem, kā minēts 9.a un 22.b pantā, un 9.c panta 6. punktā minēto pārbaužu rezultātiem;
   b) 9. panta 5. punktā un 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā minētos sejas attēlus;
   c) 9. panta 6. punktā un, 22.c panta 2. punkta g) apakšpunktā un 22.d panta g) punktā minētos daktiloskopijas datus; [Gr. 50]
   ca) 9. panta 7. punktā minētā ceļošanas dokumenta ieskanētu biogrāfisko datu lapu; [Gr. 51]
   d) saites ar citiem pieteikumiem, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā un 22.a panta 3. punktā.

2.  VIS neieraksta 16. pantā, 24. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos VIS pārraidītos ziņojumus, neskarot datu apstrādes darbību reģistrēšanu saskaņā ar 34. pantu.

3.  CIR satur 9. panta 4. punkta a) līdz cc) apakšpunktā, 9. panta 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a) līdz cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a) līdz cc) c), f) un g) apakšpunktā minētos datus. Pārējos VIS datus glabā VIS centrālajā sistēmā.”; [Gr. 52]

"

6)  iekļauj šādu 5.a pantu:"

"5.a pants

Atzīto ceļošanas dokumentu saraksts

(1). VIS iekļauj to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES*. [Gr. 53]

(2). VIS nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj centralizēti pārvaldīt atzīto ceļošanas dokumentu sarakstu, kā arī informēt par sarakstā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanas vai neatzīšanas paziņojumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1105/2011/ES 4. pantu. [Gr. 54]

(3). Sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā minētās funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 55]

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.”;

"

7)  regulas 6. pantu groza šādi:

-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Neskarot 22.a pantu, piekļuve VIS, lai ievadītu, grozītu vai dzēstu 5. panta 1. punktā minētos datus saskaņā ar šo regulu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem vīzu iestāžu darbiniekiem. Pienācīgi pilnvarotu darbinieku skaits ir stingri ierobežots, ņemot vērā viņu faktiskās dienesta vajadzības.” [Gr. 56]

"

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu katras dalībvalsts iestāžu un ES struktūru darbiniekiem, kas ir kompetentas 15. līdz 22. pantā, 22.c–22.f pantā, un 22.g–22.j līdz 22.l pantā minētajām vajadzībām, kā arī [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 20. un 21. pantā minētajām vajadzībām.

Iestādes, kuras ir tiesīgas aplūkot VIS datus vai tiem piekļūt, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus, izraugās saskaņā ar IIIb nodaļu.

Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, ciktāl dati ir nepieciešami to uzdevumu pildīšanai saskaņā ar šiem mērķiem un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.”; [Gr. 57]

"

aa)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve VIS, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus. Katra dalībvalsts nekavējoties iesniedz eu-LISA šo iestāžu sarakstu, ietverot 29. panta 3.a punktā minētās iestādes, kā arī informē par grozījumiem šajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu.

eu-LISA nodrošina to, ka minētais saraksts, kā arī 22.k panta 2. punktā minēto izraudzīto iestāžu un 22.k panta 4. punktā minēto centrālo piekļuves punktu saraksti reizi gadā tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. eu-LISA dara pieejamu pastāvīgi atjauninātu sarakstu savā tīmekļa vietnē, iekļaujot tajā izmaiņas, ko iesniegušas dalībvalstis laikposmā starp ikgadējām publikācijām. [Gr. 58]

"

b)  pievieno šādu 4. punktu:"

“4. VIS nodrošina šā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitāti.”;

"

c)  pievieno šādu 5. punktu:"

“5. Sīki izstrādātus noteikumus par 3. punktā minētā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par 3. punktā minētā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitātes vadību”; [Gr. 59]

"

7a)  regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Personas datu apstrāde VIS, ko veic katra kompetentā iestāde, nerada diskrimināciju pret pieteikuma iesniedzējiem, vīzu turētājiem vai ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju vai prasītājiem vai turētājiem, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālas minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju. Tajā pilnībā respektē cilvēka cieņu un integritāti un pamattiesības, kā arī ievēro principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Īpašu uzmanību pievērš bērniem, veciem cilvēkiem, personām ar invaliditāti un personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”; [Gr. 60]

"

8)  regulas 7. pantā iekļauj jaunu 3. punktu7. pantam pievieno šādus punktus::"

“3. Bērna intereses ir noteicošais dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām, pilnībā ievērojot Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, jo īpaši gadījumos, kad pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumamun brieduma pakāpei.; [Gr. 61]

3.a  Dalībvalstis piemēro šo regulu, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības un neizraidīšanas principa aizsardzību, kā arī aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, tiesības uz nediskrimināciju, bērna tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.”; [Gr. 62]

"

8a)  iekļauj šādu pantu:"

“7.a pants

Bērnu pirkstu nospiedumu dati

1.  Atkāpjoties no 22.c panta 2. punkta g) apakšpunkta, VIS neievada tādu bērnu pirkstu nospiedumus, kas ir jaunāki par 6 gadiem.

2.  Biometrisko datu iegūšanu no nepilngadīgajiem, sākot no sešu gadu vecuma, veic ierēdņi, kuri ir īpaši apmācīti iegūt nepilngadīgo biometriskos datus bērnam draudzīgā un bērnam piemērotā veidā, pilnībā ievērojot bērna intereses un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām.

Biometrisko datu iegūšanas laikā nepilngadīgo pavada pieaugušais ģimenes loceklis, ja tāds ir. Nepavadītu nepilngadīgo biometrisko datu iegūšanas laikā pavada aizbildnis, pārstāvis vai, ja pārstāvis nav izraudzīts, persona, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un viņa vispārējo labklājību. Šāda apmācītā persona nav ierēdnis, kurš ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu, tā rīkojas neatkarīgi un nesaņem rīkojumus ne no ierēdņa, ne dienesta, kas ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu. Pret nepilngadīgajiem neizmanto nekāda veida piespiešanu, lai nodrošinātu, ka viņi ievēro pienākumu sniegt biometriskos datus.

3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 2. punkta, konsulāti nepieprasa, lai bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem personīgi ierastos konsulātā biometrisko identifikatoru iegūšanai, ja tas ģimenēm radītu pārmērīgu slogu un izmaksas. Šādos gadījumos biometriskos identifikatorus iegūst pie ārējām robežām, kur īpašu uzmanību pievērš bērnu tirdzniecības novēršanai.

4.  Atkāpjoties no noteikumiem par tādu datu izmantošanu, kas paredzēti II, III, IIIa un IIIb nodaļā, bērnu pirkstu nospiedumu datiem var piekļūt tikai šādiem nolūkiem:

   a) lai pārbaudītu bērna identitāti vīzas pieteikuma procedūrā saskaņā ar 15. pantu un pie ārējām robežām saskaņā ar 18. un 22.g pantu un
   b) lai saskaņā ar IIIb nodaļu palīdzētu novērst bērnu tiesību pārkāpumus un cīnīties pret tiem, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:
   i) šāda piekļuve ir vajadzīga, lai novērstu, atklātu un izmeklētu bērnu tirdzniecību;
   ii) piekļuve ir vajadzīga konkrētā lietā;
   iii) identifikācija ir bērna interesēs.”; [Gr. 63]

"

9)  regulas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“ĪSTERMIŅA VĪZU DATU IEVADĪŠANA UN IZMANTOŠANA, KO VEIC VĪZU IESTĀDES”;

"

10)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja pieteikums ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 19. pantu, vīzu iestāde divu darba dienu laikā izveido pieteikuma datni, ievadot VIS datus, kas minēti 9. pantā, ciktāl šie dati ir jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam.”;

"

b)  iekļauj šādu 1.a punktu:"

“1.a. Pēc pieteikuma datnes izveidošanas VIS automātiski sāk vaicājumu saskaņā ar 9.a pantu un atgriež tā rezultātus.”;

"

c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Ja juridisku iemeslu dēļ konkrēti dati nav jāsniedz vai ja tos faktisku iemeslu dēļ nevar sniegt, attiecīgais datu lauks jāatzīmē ar “nav piemērojams”. Pirkstu nospiedumu neesību apzīmē ar “VIS0”; turklāt sistēma ļauj nošķirt Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 7. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētos gadījumus.”;

"

11)  regulas 9. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punkta a, b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) uzvārds; vārds vai vārdi; dzimšanas datums; valstspiederība vai valstspiederības; dzimums,

   aa) uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); dzimšanas vieta un valsts; valstspiederība dzimšanas brīdī;
   b) ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs un ceļošanas dokumenta vai dokumentu izdevējas valsts trīs burtu kods;
   c) ceļošanas dokumenta vai dokumentu derīguma beigu termiņš;
   cc) iestāde, kas izdevusi ceļošanas dokumentu, un tā izdošanas datums;”;

"

b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5) pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 1. punktupantu.”; [Gr. 65]

"

ba)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. pantu.”; [Gr. 66]

"

c)  pievieno šādu 7. punktu:"

“7) ieskenētu biogrāfisko datu lapu.”;

"

d)  pievieno šādas divas daļas:"

8. Pirmās daļas 5. punktā minētais trešo valstu valstspiederīgo sejas attēls ir ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to izmantotu automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai. Ja sejas attēlam nav pietiekamas kvalitātes, to automatizētai salīdzināšanai neizmanto. [Gr. 67]

Atkāpjoties no otrās pirmās daļas, izņēmuma gadījumos, kad nevar izpildīt kvalitātes un izšķirtspējas specifikācijas, kas noteiktas faktiskā sejas attēla reģistrēšanai VIS, sejas attēlu var elektroniski iegūt no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumentu (eMRTD) mikroshēmas. Tādos gadījumos sejas attēlu personas datnē iekļauj tikai pēc tam, kad ir elektroniski verificēts, ka eMRTD mikroshēmā reģistrētais sejas attēls atbilst attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktiskajam sejas attēlam.”; [Gr. 68]

"

12)  regulā iekļauj šādu 9.a–9.d pantu:"

“9.a pants

Pārbaudes citās sistēmās

1.  VIS automatizēti apstrādā pieteikumu datnes, lai atklātu trāpījumus. VIS izskata katru pieteikuma datni atsevišķi.

2.  Kad tiek izveidots pieteikums vai izdota vīza, VIS pārbauda, vai ar šo pieteikumu saistītais ceļošanas dokuments ir atpazīts saskaņā ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES, veicot automātisku meklēšanu 5.a pantā atzītu ceļošanas dokumentu sarakstā, un sniedz rezultātu. [Gr. 69]

3.  Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 810/2009 21. panta 1. punktā un 21. panta 3. punkta a), un c) un d) apakšpunktā paredzētās pārbaudes, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas (robežas un vīzas)] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 9. panta 4., 5. un 6. punktā minētos attiecīgos datus. ar datiem, kas atrodami VIS reģistrētā ierakstā, datnē vai brīdinājumā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp [Regulas (ES) 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu] 29. pantā minēto kontrolsarakstā, Eurodac, [attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem — ECRIS-TCN sistēmā], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN). VIS pārbauda:

   a) vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SIS paziņots kā pazaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai atzīts par nederīgu;
   b) vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SLTD datubāzēs paziņots kā pazaudēts, nozagts vai atzīts par nederīgu;
   c) vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu, kas ievadīts SIS;
   d) vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas SIS ievadīts brīdinājums par personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
   e) vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments, kā arī tā turētājs atbilst atteiktai, atceltai vai anulētai ceļošanas atļaujai ETIAS centrālajā sistēmā;
   f) vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240* 34. pantā minētajā kontrolsarakstā;
   g) vai dati par pieteikuma iesniedzēju jau ir ierakstīti VIS;
   h) vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu neatbilst citam vīzas pieteikumam, kas sistēmā saistīts ar atšķirīgiem identitātes datiem;
   i) vai pieteikuma iesniedzējs IIS ir pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, vai pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;
   j) vai IIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir atteikta ieceļošana;
   k) vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
   l) vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
   m) vai dati par pieteikuma iesniedzēja identitāti ir reģistrēti Eiropola datos;
   n) vai īstermiņa vīzas pieprasītājs ir reģistrēts Eurodac;
   o) gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais, vai uz to personu, kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumisku aizbildnību:
   i) attiecas SIS ievadīts brīdinājums attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
   ii) attiecas SIS ievadīts brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu;
   iii) vai šī persona ir tāda ceļošanas dokumenta turētājs, kas iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā. [Gr. 70]

3.a  Veicot vaicājumu SLTD, dati, ko EMP lietotājs izmanto, lai iniciētu vaicājumu, nav pieejami Interpola datu īpašniekiem. [Gr. 71]

4.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas pieteikuma datnē atklāti saskaņā ar 3. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu, un šo informāciju reģistrē pieteikuma datnē. Vienīgo informāciju, ko reģistrē, ir atsauce uz trāpījumu un datu radītāju. [Gr. 72]

5.  Regulas 2. panta 1. punkta k) apakšpunkta vajadzībām meklējumos, ko veic saskaņā ar šā panta 3. punktu, salīdzina 15. panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem:

   a) brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā;
   b) brīdinājums par bezvēsts pazudušām personām;
   c) brīdinājums par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;
   d) brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm, īpašām pārbaudēm vai izmeklēšanas pārbaudēm. [Gr. 73]

5.a  Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punkta a), b), c), e), g), h), i), j), k), l) un n) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad centrālā iestāde to ir pārbaudījusi saskaņā ar 9.c pantu, izvērtē konsulāts, kurā iesniegts vīzas pieteikums. [Gr. 74]

5.b  Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punkta d), f), m) un o) apakšpunktu, saskaņā ar 9.ca pantu pārbauda un attiecīgajā gadījumā izvērtē tās dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kura ievadījusi vai piegādājusi datus, kas izraisījuši trāpījumu. [Gr. 75]

5.c  Arī visi trāpījumi SIS automātiski tiek paziņoti tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura izveidojusi brīdinājumu, kas atklājis trāpījumu. [Gr. 76]

5.d  Paziņojumā, ko sniedz dalībvalsts SIRENE birojam vai vienotajam kontaktpunktam, kas ievadījis brīdinājumu, ietver šādus datus:

   a) uzvārds(-i), vārds(-i) un pieņemtie vārdi, ja tādi ir;
   b) dzimšanas vieta un datums;
   c) dzimums;
   d) valstspiederība un, ja tādas ir, citas valstspiederības;
   e) pirmās plānotās uzturēšanās dalībvalsts un — ja pieejama — pirmās plānotās uzturēšanās adrese;
   f) pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas adrese vai, ja tā nav pieejama, viņa dzīvesvietas pilsēta un valsts;
   g) atsauce uz visiem konstatētajiem trāpījumiem, tostarp to datumu un laiku. [Gr. 77]

5.e  Šis pants nekavē iesniegt patvēruma pieteikumu jebkāda iemesla dēļ. Ja vīzas pieteikumu ir iesniegusi persona, kas cietusi no vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, no vardarbības ģimenē vai cilvēku tirdzniecības, ko veicis tās sponsors, VIS iesniegtā datni nošķir no sponsora datnes, lai aizsargātu cietušo no turpmāka apdraudējuma. [Gr. 78]

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

9.b pants

Īpaši noteikumi pārbaudēm citās sistēmās attiecībā uz ES pilsoņu ģimenes locekļiem vai tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem

1.  Regulas 9.a panta 3. punktā paredzētās automatizētās pārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi un uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai trešās valsts pilsoņa ģimenes locekļiem, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir Savienības pilsoņu tiesībām atbilstīgas tiesības brīvi pārvietoties, veic vienīgi, lai pārliecinātos, ka nav faktisku norāžu vai pamatota iemesla uzskatīt, ka personas klātbūtne dalībvalstu teritorijā rada drošības vai augstu epidēmiska risku atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK. [Gr. 79]

2.  VIS nepārbauda:

   a) piekļūstot IIS konsultāciju nolūkos — vai pieteikuma iesniedzējs nav pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējs nav iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;
   b) vai pieteikuma iesniedzējs neatbilst personai, kuras dati ir reģistrēti Eurodac.

3.  Ja 9.a panta 3. punktā minētajā automatizētajā pieteikuma apstrādē ir konstatēts trāpījums, kas atbilst Regulas (EK1987/2006 (ES) 2018/1861 24. pantā minētajam ieceļošanas un uzturēšanās atteikuma brīdinājumam par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu, vīzu iestāde pārbauda tā lēmuma pieņemšanas pamatu, pēc kura brīdinājums ievadīts SIS. Ja šis pamats ir saistīts ar nelegālas neatbilstīgas imigrācijas risku, izvērtējot pieteikumu, brīdinājumu neņem vērā. Vīzu iestādes turpmākā rīcība ir saskaņā ar SIS II regulas 25(ES) 2018/1861 26. panta 2. punktu. [Gr. 80]

9.c pants

Centrālo iestāžu un valsts vienotā kontaktpunkta veikta pārbaude [Gr. 81]

1.  Jebkuru 9.a panta 5.b punktā minēto trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, un ko VIS nevar automātiski apstiprināt, saskaņā ar 9.ca pantu manuāli pārbauda valsts vienotais kontaktpunkts. Tiek informēta tās dalībvalsts centrālā iestāde, kas apstrādā pieteikumu. [Gr. 82]

2.  Jebkuru 9.a panta 5.a punktā minēto trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, un ko VIS nevar automātiski apstiprināt, manuāli pārbauda centrālā iestāde. Manuāli pārbaudot trāpījumus, centrālā iestāde var piekļūt pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), kā arī visiem trāpījumiem, kas atklāti 9.a panta 5.a punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā. [Gr. 83]

3.  Centrālā iestāde pārbauda, vai pieteikuma iesniedzēja identitāte, kas reģistrēta pieteikuma datnē, atbilst VIS vai kādas aplūkotās datubāzes datiem.

4.  Ja personas dati neatbilst un ja 9.a panta 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā nav atklāts neviens cits trāpījums, centrālā iestāde dzēš viltus trāpījumu no pieteikuma datnes.

5.  Ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, pamatotos gadījumos centrālā vīzu iestāde, kas apstrādā pieteikumu, informē tās dalībvalsts(-u) centrālo iestādi, kas identificēta kā to datu ievadītāja vai piegādātāja, kuri atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu. Ja datus, kas atklājuši šādu trāpījumu, ievadījusi vai piegādājusi viena vai vairākas dalībvalstis, centrālā iestāde, izmantojot 16. panta 2. punktā noteikto procedūru, apspriežas ar šīs(-o) dalībvalsts(-u) centrālo iestādi. Šaubu gadījumā tiek lemts par labu pieteikuma iesniedzējam. [Gr. 84]

6.  Citu dalībvalstu centrālo iestāžu veikto pārbaužu rezultātus pievieno pieteikuma datnei.

7.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja 9.a panta 5. punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, lai tā veiktu nepieciešamās turpmākās darbības. [Gr. 85]

8.  Ja tiek konstatēts, ka datus, kas atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, ir piegādājis Eiropols, atbildīgās dalībvalsts centrālā iestāde apspriežas ar Eiropola valsts vienību par turpmāko rīcību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, jo īpaši tās IV nodaļu. [Gr. 86]

9.ca pants

Pārbaude un izvērtējums, ko veic valsts vienotais kontaktpunkts

1.  Katra dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un šīs regulas vajadzībām nodrošina attiecīgās manuālās pārbaudes un trāpījumu izvērtēšanu (“vienotais kontaktpunkts”). Vienoto kontaktpunktu veido SIRENE biroja sadarbības koordinatori, Interpola valstu centrālie biroji, Eiropola valsts centrālais punkts, ETIAS valsts vienība un visas attiecīgās valsts tiesībaizsardzības iestādes. Dalībvalstis nodrošina pietiekami nokomplektētu personālu, lai vienotais kontaktpunkts varētu pārbaudīt trāpījumus, kas tam paziņoti saskaņā ar šo regulu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 810/2009 23. pantā paredzētos termiņus.

2.  Vienotais kontaktpunkts manuāli pārbauda tam nosūtītos trāpījumus. Piemēro 9.c panta 2. līdz 6. punktā izklāstītās procedūras.

3.  Ja pēc šī panta 2. punktā minētās pārbaudes tiek secināts, ka dati ir atbilstīgi, un trāpījums tiek apstiprināts, vienotais kontaktpunkts vajadzības gadījumā sazinās ar atbildīgajām iestādēm, tostarp Eiropolu, kas sniegušas datus, kuri izraisījuši trāpījumu. Atbildīgā iestāde tad izvērtē trāpījumu. Vienotais kontaktpunkts sniedz argumentētu atzinumu, ņemot vērā lēmumu par pieteikumu, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 23. pantu. Šo argumentēto atzinumu iekļauj pieteikuma datnē. [Gr. 87]

9.cb pants

Rokasgrāmata

Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģēto aktu, lai rokasgrāmatā noteiktu attiecīgos datus, kurus salīdzina ar vaicājumiem citās sistēmās saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, kā arī procedūras un noteikumus, kas vajadzīgi, lai veiktu 9.a līdz 9.ca pantā minētos vaicājumus, pārbaudes un izvērtējumus. Šajā deleģētajā aktā ietver datu kategoriju kombināciju, kas ļauj veikt vaicājumu katrā sistēmā saskaņā ar 9.a pantu. [Gr. 88]

9.d pants

Eiropola pienākumi

Eiropols pielāgo savu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir iespējams automātiski apstrādāt 9.a panta 3. punktā un 22.b panta 2. punktā minētos vaicājumus.”;

"

13)  regulas 13. pantam pievieno šādu 4. punktu:"

“4. Kad pieteikuma datni aktualizē saskaņā ar 1. un 2. punktu, VIS nosūta paziņojumu dalībvalstij, kas izdevusi vīzu, informējot par argumentētu lēmumu anulēt vai atcelt minēto vīzu. Šādu paziņojumu automātiski ģenerē centrālā sistēma, un to nosūta, izmantojot 16. pantā noteikto mehānismu.”; [Gr. 89]

"

14)  regulas 15. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktā iekļauj šādu ea) apakšpunktu:"

“ea) sejas attēls;”;

"

b)  iekļauj šādu 2.a punktu:"

“2.a. Regulas 2. punkta ea) apakšpunktā minētais sejas attēls nav vienīgais meklēšanas kritērijs.”;

"

15)  regulas 16. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Ja VIS tiek izveidota pieteikuma datne par konkrētas trešās valsts valstspiederīgo vai personu, kas pieder īpašai šādu valstspiederīgo kategorijai, par kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu tiek pieprasīta iepriekšēja apspriešanās, VIS automātiski nosūta apspriešanās pieprasījumu norādītajai dalībvalstij vai dalībvalstīm.

Dalībvalsts vai dalībvalstis, pie kurām vēršas pēc informācijas, nosūta atbildi uz VIS, kas to pārsūta dalībvalstij, kura bija izveidojusi pieteikumu.

Vienīgi konsultāciju procedūras veikšanai VIS iekļauj to dalībvalstu sarakstu, kuras nosaka, ka citu dalībvalstu centrālajām iestādēm jāapspriežas ar to centrālajām iestādēm, kad tiek pārbaudīti vienoto vīzu pieteikumi, ko iesnieguši konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai kādas konkrētas kategorijas valstspiederīgie saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu, un par attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem.” [Gr. 90]

3.  Panta 2. punktā noteikto procedūru piemēro arī

   a) informācijas nosūtīšanai saskaņā ar 25. panta 4. punktu par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izdošanu, šīs regulas 24. panta 2. punktu par datu grozīšanu un Regulas (EK) Nr. 810/2009 31. pantu par ex post paziņojumiem; [Gr. 91]
   b) citiem ar konsulāro sadarbību saistītiem ziņojumiem, kas ietver VIS reģistrētu personas datu pārsūtīšanu vai ir saistīti ar to, ceļošanas dokumentu kopiju pārsūtīšanas pieprasījumu nosūtīšanai kompetentajai vīzu iestādei saskaņā ar 9. panta 7. punktu, un citiem dokumentiem, kuri pievienoti pieteikumam, un šo dokumentu elektronisko kopiju pārsūtīšanai, kā arī 9.c pantā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem pieprasījumiem. Kompetentās vīzu iestādes uz šādu pieprasījumu atbild divu darba dienu laikā.”; [Gr. 92]

"

16)  regulas 17. pantu svītro;

17)  regulas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“CITU IESTĀŽU PIEKĻUVE ĪSTERMIŅA VĪZU DATIEM”;

"

18)  regulas 18. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Kompetentās iestādes pārbaužu veikšanai uz robežas, kur darbojas IIS, salīdzina vīzas turētāja pirkstu nospiedumus ar VIS reģistrētajiem pirkstu nospiedumiem. Ja vīzas turētāja pirkstu nospiedumi nav izmantojami, 1. punktā minēto meklēšanu veic, izmantojot 1. punktā paredzētos burtciparu datus kopā ar sejas attēlu.”;

"

18a)  regulas 18.a pantu aizstāj ar šādu:"

“18.a pants

VIS datu izguve, lai izveidotu vai atjauninātu vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS

Vienīgi nolūkā izveidot vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 14. panta 2. punktu un 16. un 18. pantu, iestādei, kuras kompetencē ir veikt pārbaudes pie robežām, pie kurām lieto IIS, nodrošina piekļuvi to datu izgūšanai no VIS un importēšanai IIS, kuri tiek glabāti VIS un ir uzskaitīti minētās regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā.” [Gr. 93]

"

19)  iekļauj šādu 20.a pantu:"

“20.a pants

VIS datu izmantošana, lai ievadītu SIS brīdinājumus par bezvēsts pazudušām personām vai mazāk aizsargātām personām, kuras nevar ceļot, un vēlāka piekļuve šiem datiem [Gr. 94].

1.  VIS glabātos daktiloskopijas datus un sejas attēlus var izmantot, lai ievadītu brīdinājumu par bezvēsts pazudušām personām, nolaupīšanas riskam pakļautiem bērniem vai mazāk aizsargātām personām, kuras nevar ceļot, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) … * [Regula (ES) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās] 32. panta 2. punktupantu. Šādos gadījumos daktiloskopijas datu un sejas attēlu apmaiņa notiek ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kurai pieder dati, izmantojot drošus līdzekļus. [Gr. 95]

2.  Ja, izmantojot VIS glabātos daktiloskopijas datus un sejas attēlus, konstatēts trāpījums saistībā ar 1. punktā minēto SIS paziņojumu, bērnu aizsardzības iestādes un valstu tiesu iestādes, tostarp tās, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, kā minēts Regulas (ES) … [COM(2016)0883 — SIS TA(policijas sadarbība)] 43. 44. pantā, savu pienākumu pildīšanai var iestādei, kam ir piekļuve VIS, pieprasīt piekļuvi VIS ievadītajiem datiem. Piemēro Savienības un valstu tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Dalībvalstis nodrošina, ka datus nosūta drošā veidā. [Gr. 96]

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) (...) [...] (OV L …, …. lpp.).”;

"

20)  regulas 22. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku pārbaudīt patvēruma pieteikumus. Ja personas pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un/vai b) līdz cc) apakšpunktā minētajiem datiem; šo meklēšanu var veikt kopā ar 9. panta 4. punkta aa) apakšpunktā minētajiem datiem. [Gr. 97]

2.  Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, kompetentajai patvēruma iestādei ir piekļuve konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem pieteikuma iesniedzēja datiem un jebkuras piesaistītās pieteikuma datnes datiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu:

   a) pieteikuma numuram;
   b) datiem no pieteikuma veidlapas(-ām), kuri minēti 9. panta 4., 5. un 7. punktā;
   c) fotogrāfijām sejas attēliem; [Gr. 98]
   d) datiem, kas ievadīti attiecībā uz ikvienu vīzu, kura izsniegta, anulēta, atsaukta vai kuras derīguma termiņš ir pagarināts, kā minēts 10., 13. un 14. pantā;
   e) regulas 9. panta 4. un 5. punktā minētajiem datiem saistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu.”; [Gr. 99]

"

21)  regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:"

“23. pants

Datu uzglabāšanas ilgums

1.  Visas pieteikumu datnes VIS glabā ne ilgāk kā piecus gadus, neskarot datu dzēšanu, kas minēta 24. un 25. pantā, kā arī reģistrēšanu, kas minēta 34. pantā. [Gr. 100]

Šis laikposms sākas

   a) ja tikusi izsniegta vīza, vai ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja — dienā, kad beidzas vīzas, vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš; [Gr. 101]
   b) ja tikusi pagarināta vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja — dienā, kad beidzas vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas jaunais derīguma termiņš;
   c) ja pieteikums ir bijis atsaukts, slēgts vai pārtraukts — dienā, kad VIS izveidota pieteikuma datne;
   d) dienā, kad atbildīgā iestāde pieņēmusi lēmumu, ka vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja attiecīgā gadījumā ir atteikta, anulēta, saīsināta, atcelta vai atsaukta.

2.  Kad 1. punktā minētais laikposms ir beidzies, VIS automātiski izdzēš pieteikuma datni un saites ar šo datni, kā minēts 8. panta 3. un 4. punktā, kā arī 22. a panta 3. un 5. punktā.”; [Gr. 102]

2.a  Atkāpjoties no 1. punkta:

   a) pieteikuma datnes, kas attiecas uz uzturēšanās atļauju, dzēš ne vēlāk kā pēc 10 gadiem;
   b) pieteikuma datnes, kas attiecas uz bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem, dzēš, kad bērns izceļo no Šengenas zonas. [Gr. 103]

2.b  Atkāpjoties no 1. punkta, nolūkā atvieglot jauna pieteikuma izskatīšanu, tajā minēto pieteikuma datni var papildus glabāt ne ilgāk kā trīs gadus pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām un tikai tad, ja pēc piekrišanas pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs brīvi un nepārprotami tam piekrīt, parakstot deklarāciju. Lūgumi sniegt piekrišanu tiek norādīti tā, lai tos varētu skaidri atšķirt no citiem jautājumiem, saprotamā un viegli pieejamā veidā un izmantojot skaidru un vienkāršu valodu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 7. pantam. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktu pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā savu piekrišanu atsaukt. Ja pieteikuma iesniedzējs atsauc piekrišanu, pieteikuma datni automātiski dzēš no VIS.

eu-LISA izstrādā rīku, kas ļauj pieteikuma iesniedzējiem sniegt un atsaukt savu piekrišanu.

Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai sīkāk definētu rīku, ko pieteikuma iesniedzēji izmantos, lai sniegtu un atsauktu savu piekrišanu. [Gr. 104]

"

22)  regulas 24. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Ja dalībvalsts rīcībā ir fakti, kas liek domāt, ka VIS apstrādātie dati ir neprecīzi vai ka dati ir apstrādāti VIS, neievērojot šīs regulas noteikumus, tā par to nekavējoties informē atbildīgo dalībvalsti. Šo ziņojumu nosūta saskaņā ar 16. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Ja neprecīzie dati atsaucas uz saitēm, kas izveidotas saskaņā ar 8. panta 3. vai 4. punktu un 22.a panta 3. punktu, atbildīgā dalībvalsts veic nepieciešamās pārbaudes, sniedz atbildi 48 stundu laikā un attiecīgā gadījumā izlabo saiti. Ja noteiktajā termiņā atbilde nav sniegta, pieprasītāja dalībvalsts izlabo saiti un informē atbildīgo dalībvalsti par veikto labojumu, izmantojot VIS pastu.

3.  Atbildīgā dalībvalsts minētos datus pēc iespējas ātrāk pārbauda un, ja vajadzīgs, tos nekavējoties labo vai dzēš.”; [Gr. 105]

"

23)  regulas 25. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pieteikuma datnes, datnes un saites, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā un 22. a panta 3. punktā un kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju, kurš ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību pirms 23. panta 1. punktā noteiktā laikposma beigām, dalībvalsts, kas izveidojusi attiecīgās pieteikuma datnes, tās nekavējoties izdzēš no VIS.”; [Gr. 106]

"

b)  panta 2. punktā vārdus “VIS infrastruktūrā” aizstāj ar “VIS pasta”;

(23a)  regulas 26. pantu groza šādi:

a)  1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:"

“1. Par VIS un tās komponentu, kas noteikti 2.a pantā, operatīvo vadību atbild eu-LISA. eu-LISA sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka minēto komponentu vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzi. [Gr. 107]

2.   VIS operatīvā vadība ir visi tie uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu VIS darbību saskaņā ar šo regulu, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai VIS darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, jo īpaši attiecībā uz reakcijas laiku, kas konsulārajiem punktiem un robežu iestādēm vajadzīgs, lai pārbaudītu VIS centrālās sistēmas vaicājumus. Šāds reakcijas laiks ir pēc iespējas īss.” [Gr. 108]

"

b)  26. panta 3. līdz 8. punktu svītro; [Gr. 109]

24)  regulas 26. pantā iekļauj šādu 8.a punktu:"

“8a. Eu-LISA ir atļauts testēšanas nolūkos izmantot anonimizētus reālus personas datus no VIS darba sistēmas šādos apstākļos:

   a) diagnostikai un labošanai, ja centrālajā sistēmā ir konstatēti defekti;
   b) jaunu tehnoloģiju un paņēmienu testēšanai saistībā ar centrālās sistēmas darbības vai datu pārsūtīšanas uz sistēmu uzlabošanu.

Šādos gadījumos aizsardzības pasākumi, piekļuves kontrole un pieteikšanās darbības testēšanas videi ir tādas pašas, kādas ir VIS darba sistēmai. Testēšanai paņemtos reālos personas datus anonimizē tā, lai datu subjekts vairs nebūtu identificējams.”; [Gr. 110]

"

c)  regulas 26. pantam pievieno šādus punktus:"

“9.a Ja eu-LISA jebkādu ar VIS saistītu uzdevumu izpildē sadarbojas ar ārējiem darbuzņēmējiem, tā cieši uzrauga darbuzņēmēja darbības, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz drošību, konfidencialitāti un datu aizsardzību.

9.b  VIS centrālās sistēmas operatīvo vadību neuztic privātiem uzņēmumiem vai privātām organizācijām.”; [Gr. 111]

"

25)  regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:"

“27. pants

Centrālās vīzu informācijas sistēmas atrašanās vieta

Galvenā Centrālā VIS, ar ko veic tehniskās pārraudzības un administrācijas funkcijas, atrodas Strasbūrā (Francijā), un Centrālās VIS dublējums, kas spēj nodrošināt visas galvenās Centrālās VIS funkcijas, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

eu-LESA ievieš tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu VIS nepārtrauktu pieejamību, vai nu nodrošinot VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas vienlaicīgu darbību ar nosacījumu, ka rezerves VIS centrālā sistēma saglabā spēju nodrošināt VIS darbību VIS centrālās sistēmas traucējumu gadījumā, vai arī dublējot sistēmu vai tās komponentus.”; [Gr. 112]

"

26)  regulas 29. pantu groza šādi:

a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Atbildība par datu izmantošanu un to kvalitāti”;

"

b)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) dati, kad tos pārsūta uz VIS, ir pareizi, atjaunināti un to kvalitātes un pilnīguma līmenis ir pienācīgs.”;

"

ii)  pievieno šādu daļu:"

Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka konsulārie darbinieki un visu to ārējo pakalpojumu sniedzēju darbinieki, ar kuriem tās sadarbojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 43. pantu, regulāri var piedalīties mācībās par datu kvalitātes jautājumiem.”; [Gr. 113]

"

c)  2. punkta a) apakšpunktā vārdu “VIS” abos gadījumos aizstāj ar vārdiem “VIS vai CIR”;

d)  iekļauj šādu 2.a punktu šādus punktus:"

“2.a. Vadības iestāde eu-LISA kopā ar Komisiju izstrādā, uztur un pastāvīgi atjaunina automatizētus datu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras, lai veiktu VIS datu kvalitātes pārbaudes, un regulāri sniedz ziņojumus dalībvalstīm. Vadības iestāde eu-LISA nodrošina pietiekamu profesionāli apmācītu darbinieku skaitu, lai īstenotu tehniskos jauninājumus un uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu datu kvalitātes kontroles mehānismu darbību. eu-LISA regulāri ziņo dalībvalstīm un Komisijai par datu kvalitātes kontroli. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par datu kvalitātes jautājumiem, kas radušies, un par to, kā tie atrisināti. [Gr. 114]

Šo mehānismu, procedūras un datu kvalitātes atbilstības interpretāciju paredz kā īstenošanas pasākumus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.b  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas iespējamību, pieejamību, gatavību un uzticamību, lai izmantotu sejas attēlus personu identificēšanai.”; [Gr. 115]

"

da)  pievieno šādu punktu:"

“3.a Saistībā ar personas datu apstrādi VIS katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu un kam ir galvenā atbildība par minētās dalībvalsts veikto datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai izraudzīto iestādi.”; [Gr. 116]

"

27)  iekļauj šādu 29.a pantu:"

“29.a pants

Īpaši noteikumi datu ievadīšanai

1.  Regulas 9., 22.c un 22.d pantā minēto datu ievadīšana VIS notiek saskaņā ar šādiem iepriekšējiem nosacījumiem:

   a) datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu var nosūtīt ievadīt VIS vienīgi pēc tam, kad atbildīgās valsts iestādes ir veikušas kvalitātes pārbaudi; [Gr. 117]
   b) datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu VIS apstrādā pēc tam, kad VIS saskaņā ar 2. punktu ir veikusi kvalitātes pārbaudi.

2.  VIS veic kvalitātes pārbaudes, kā norādīts turpmāk:

   a) izveidojot pieteikuma datnes vai trešo valstu valstspiederīgo datnes VIS, kvalitātes pārbaudi veic 9., 22.c un 22.d pantā minētajiem datiem; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm);
   b) regulas 99.a. panta a) punkta 3) apakšpunktā 3. punktā un 22.b panta 2. punktā paredzētās automatizētās procedūras VIS var izsaukt tikai pēc kvalitātes pārbaudes, ko VIS veikusi saskaņā ar šo pantu; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm); [Gr. 118]
   c) sejas attēlu un daktiloskopijas datu kvalitātes pārbaudi veic, izveidojot trešo valstu valstspiederīgo pieteikuma datnes VIS, lai pārliecinātos, ka ir ievērots biometrisko datu salīdzināšanai nepieciešamais datu kvalitātes minimuma standarts;
   d) datu kvalitātes pārbaudes saskaņā ar 6. panta 4. punktu veic, kad informācija par valstu izraudzītajām iestādēm tiek saglabāta VIS.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto datu glabāšanai nosaka kvalitātes standartus. Šo standartu specifikāciju nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

"

28)  regulas 31. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: "

“1. Neskarot Regulu (ES) 2016/679, 9. panta 4. punkta a), b), c), k) un m) apakšpunktā, 9. panta 6. punktā un 9. panta 7. punktā minētos datus var pārsūtīt vai darīt pieejamus trešajai valstij vai pielikumā minētai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja tas ir nepieciešams atsevišķos gadījumos, lai pierādītu trešo valstu valstspiederīgo identitāti, un tikai tam, lai veiktu atgriešanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK vai pārmitināšanu saskaņā ar Regulu … [Pārmitināšanas pamatregula], un ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kas ievadījusi datus VIS."; [Gr. 121]

"

28a)  regulas 31. pantu groza šādi:

a)  panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

“2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 9. panta 4. punkta a), aa), b), c), cc), k) un m) apakšpunktā, kā arī 6. un 7. punktā minētos datus robežu iestādes vai imigrācijas iestādes var atsevišķos gadījumos nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, ja tas vajadzīgs trešo valstu valstspiederīgo identitātes apliecināšanai vienīgi atgriešanas nolūkā, tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

   a) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par personas datu pienācīgu aizsardzību minētajā trešā valstī saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. panta 3. punktu;
   b) ir paredzētas Regulas (ES) 2016/679 46. pantā minētās atbilstošās garantijas, piemēram, ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kas ir spēkā starp Savienību vai dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti; vai
   c) tiek piemērots Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunkts.”; [Gr. 122]

3.   Šīs regulas 9. panta 4. punkta a), aa), b), c), cc), k) un m) apakšpunktā, kā arī 6. un 7. punktā minētos datus saskaņā ar šā panta 2. punktu var nosūtīt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

   a) datu nosūtīšana tiek veikta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par datu aizsardzību, tostarp Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu, un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosūta datus;
   b) dalībvalsts, kura datus ievadījusi VIS, ir sniegusi piekrišanu;
   c) trešā valsts vai starptautiskā organizācija ir piekritusi datus apstrādāt tikai tādos nolūkos, kādos tie tika sniegti; un
   d) saistībā ar attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo ir izdots atgriešanas lēmums, kas pieņemts, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ar noteikumu, ka šāda atgriešanas lēmuma izpilde nav apturēta, un ar noteikumu, ka nav iesniegta pārsūdzība, kuras dēļ var tikt apturēta tā izpilde.”; [Gr. 123]

"

b)  pievieno pievieno šādus punktus:"

“3.a Personas datu nosūtīšana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ievērojot 2. punktu, neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju un saņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanu.

3.b  Personas datus, ko dalībvalsts vai Eiropols iegūst no VIS tiesībaizsardzības nolūkā, nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, kas izveidota Savienībā vai ārpus tās. Aizliegums tiek piemērots arī tad, ja minētos datus turpina apstrādāt valsts līmenī vai starp dalībvalstīm, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680.”; [Gr. 124]

"

28b)  regulas 32. panta 2. punktu groza šādi:

a)  iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ea) nepilnvarotām personām, kas izmanto datu pārraides ierīces, liegtu iespēju lietot automatizētas datu apstrādes sistēmas;”; [Gr. 125]

"

b)  iekļauj šādus ja) un jb) apakšpunktus:"

“ja) nodrošinātu, ka traucējuma gadījumā ir iespējams atjaunot uzstādīto sistēmu normālu darbību;

   jb) nodrošinātu uzticamību, garantējot, ka visas VIS darbības kļūmes tiek pienācīgi paziņotas un ka ir ieviesti vajadzīgie tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka VIS nepareizas darbības dēļ radīta datu bojājuma gadījumā personas datus ir iespējams atjaunot;”; [Gr. 126]

"

28c)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“32.a pants

Drošības incidenti

1.   Jebkurš notikums, kurš ietekmē vai var ietekmēt VIS drošību un var kaitēt VIS datiem vai izraisīt to zudumu, ir uzskatāms par drošības incidentu, jo īpaši, ja ir radusies nesankcionēta piekļuve datiem vai ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta datu pieejamība, integritāte un konfidencialitāte.

2.   Drošības incidentus pārvalda tā, lai nodrošinātu ātru, efektīvu un pareizu reakciju.

3.   Neskarot paziņošanu un informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 33. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 30. pantu, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra bez kavēšanās paziņo Komisijai, eu-LISA, kompetentajai uzraudzības iestādei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par drošības incidentiem. eu-LISA bez kavēšanās paziņo Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par jebkādu drošības incidentu saistībā ar VIS centrālo sistēmu.

4.   Informāciju par drošības incidentu, kas ietekmē vai var ietekmēt VIS darbību dalībvalstī vai — eu-LISA ietvaros — citu dalībvalstu ievadīto vai nosūtīto datu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, visām dalībvalstīm sniedz nekavējoties un par to ziņo saskaņā ar incidentu pārvaldības plānu, ko nodrošina eu-LISA.

5.   Ja rodas drošības incidents, dalībvalstis un eu-LISA sadarbojas.

6.   Komisija par nopietniem incidentiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus klasificē kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE saskaņā ar piemērojamiem drošības noteikumiem.

7.   Ja drošības incidenta iemesls ir datu ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina, ka saskaņā ar 36. pantu tiek piemērotas sankcijas.”; [Gr. 127]

"

28d)  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:"

“33. pants

Atbildība

1.  Neskarot tiesības uz kompensāciju no pārziņa vai apstrādātāja un pārziņa vai apstrādātāja atbildību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, Direktīvu (ES) 2016/680 un Regulu (ES) 2018/1726:

   a) jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls kaitējums dalībvalsts veiktas nelikumīgas personas datu apstrādes vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības no šīs dalībvalsts saņemt kompensāciju;
   b) jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums tādas Eiropola, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras vai eu-LISA rīcības rezultātā, kas nav savienojama ar šīs regulas nosacījumiem, ir tiesības no attiecīgās aģentūras saņemt kompensāciju.

Attiecīgo dalībvalsti, Eiropolu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru vai eu-LISA pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības saskaņā ar pirmo daļu, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.

2.  Ja kāda dalībvalsts neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus un tā rezultātā VIS centrālajai sistēmai tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības par šo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad par to, ka laikus netika veikti atbilstīgi pasākumi, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas, pilnībā vai daļēji atbildīga ir eu-LISA vai cita dalībvalsts, kas piedalās VIS centrālajā sistēmā.

3.  Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Pret pārzini, Eiropolu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru vai eu-LISA vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē līgumu noteikumi.”; [Gr. 128]

"

29)  regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:"

“34. pants

Ierakstu glabāšana

1.  Katra dalībvalsts, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un vadošā iestāde eu-LISA glabā ierakstus par visām VIS ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Šajos ierakstos atspoguļo 6. panta 1. punktā, 20.a panta 1. punktā, 22.k panta 1. punktā, 15. līdz 22. pantā un 22.g līdz 22.j pantā minēto piekļuves mērķi, datumu un laiku, nosūtīto datu veidu atbilstīgi 9. līdz 14. pantā, kā arī 22.c līdz 22.f pantā minētajam, pārbaudēm izmantoto datu veidu atbilstīgi 15. panta 2. punktā, 18. pantā, 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 22.g pantā, 22.h pantā, 22.i pantā, 22.j pantā, 45.a pantā un 45.d pantā minētajam, kā arī datu ievadītājas vai izguvējas iestādes nosaukumu. Turklāt katra dalībvalsts ieraksta reģistros darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai izgūt datus. [Gr. 129]

2.  Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 45.b pantā, ieraksta katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar minēto pantu un 46. pantu Regulā (ES) 2017-2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS). Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 17.a pantā, reģistrē katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar šo pantu un Regulas (ES) 2017/2226 46. pantu. [Gr. 130]

3.  Šādus ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai saistībā ar datu apstrādes pieļaujamību, kā arī — lai nodrošinātu datu drošību. Ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un reģistrus izdzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies 23. panta 1. punktā minētais uzglabāšanas termiņš, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.”;

"

29a)  regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:"

“35. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.”; [Gr. 131]

"

29b)  regulas 36. pantu aizstāj ar šādu:"

“36. pants

Sankcijas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka VIS ievadīto datu ļaunprātīga izmantošana vai apstrāde, neievērojot šīs regulas noteikumus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāma, tostarp ar administratīvām sankcijām un/vai kriminālsodiem, kas ir efektīvi, samērīgi un atturoši.”; [Gr. 132]

"

30)  regulas 37. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkt groza šādi:

i)  panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu"

1. Neskarot tiesības uz informāciju, kas minētas Regulas (ES) 2018/1725 15. un 16. pantā, Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantā un Direktīvas (ES) 2016/680 13. pantā, atbildīgā dalībvalsts sniedz trešo valstu valstspiederīgajiem un 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā, 22.c panta 2. punkta e) apakšpunktā vai 22.d panta e) punktā minētajām personām šādu informāciju:” [Gr. 133];

"

ii)  panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu"

“f) par personas tiesībām piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un par tiesībām pieprasīt labot neprecīzus datus par viņu vai dzēst nelikumīgi apstrādātus datus par viņu, tostarp par tiesībām saņemt informāciju par procedūrām šo tiesību izmantošanai, un kontaktinformāciju Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un 41. panta 1. punktā minētajai uzraudzības iestādei, kura dalībvalstī atbild par datu vākšanu un kura izskata prasības par personas datu aizsardzību.”; [Gr. 134]

"

iii)   panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“fa) par to, ka dalībvalstis un Eiropols tiesībaizsardzības nolūkos var piekļūt VIS.”; [Gr. 135]

"

b)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Panta 1. punktā minēto informāciju trešās valsts valstspiederīgajam skaidri, īsi un precīzi sniedz rakstiski, ja tiek vākti 9. panta 4., 5., un 6. punktā, 22.c panta 2. punktā un 22.d panta a) līdz g) apakšpunktā minētie dati, fotogrāfija sejas attēls un daktiloskopijas dati, un, ja nepieciešams, mutiski, valodā un veidā, ko datu subjektu saprot vai ko tam vajadzētu saprast. Bērniem informāciju sniedz veidā, kas atbilst to vecumam, izmantojot brošūras un/vai infografikas un/vai demonstrējumus, kas īpaši izstrādāti pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūras izskaidrošanai.”; [Gr. 136]

"

c)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

Ja šādas veidlapas, ko parakstījušas šīs personas, nav, šo informāciju sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 14. pantu.”;

"

31)  regulas 38. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "

“3. Ja pieprasījumu atbilstīgi 2. punktam iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi.”; [Gr. 137]

"

(31a)  regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:"

“38. pants

Tiesības uz piekļuvi personas datiem, to labošanu, papildināšanu, dzēšanu un uz to apstrādes ierobežošanu

1.  Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 15. un 16. pantā noteiktās tiesības uz informāciju, pieteikuma iesniedzējus vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētājus, kuru dati ir saglabāti VIS, datu vākšanas brīdī informē par procedūrām Regulas (ES) 2018/1725 17. līdz 20. pantā un Regulas (ES) 2016/679 15. līdz 18. pantā noteikto tiesību izmantošanai. Vienlaikus viņiem sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktinformāciju.

2.  Lai 1. punktā minētās personas varētu īstenot savas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 17. līdz 20. pantu un Regulas (ES) 2016/679 15. līdz 18. pantu, tām ir tiesības vērsties pie dalībvalsts, kas viņu datus ievadījusi VIS. Dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, to izskata cik drīz vien iespējams, un, vēlākais, 30 dienu laikā atbild uz to. Ja, atbildot uz pieprasījumu, tiek konstatēts, ka VIS glabātie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, atbildīgā dalībvalsts attiecīgos datus VIS nekavējoties labo vai dzēš vēlākais 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 12. panta 3. un 4. punktu. Ja pieprasījumu iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi. Dalībvalsts, kas sazinājusies ar atbildīgās dalībvalsts iestādi, informē attiecīgo personu par tās pieprasījuma pārsūtīšanu, par personām, kurām tas pārsūtīts, un par turpmāko procedūru.

3.  Ja atbildīgā dalībvalsts nepiekrīt tam, ka VIS glabātajos datos ir faktu kļūdas vai ka tie ir reģistrēti nelikumīgi, minētā dalībvalsts nekavējoties pieņem administratīvu lēmumu, kurā attiecīgajai personai rakstiski paskaidrots, kāpēc valsts atsakās labot vai dzēst datus, kas attiecas uz šo personu.

4.  Ar minēto lēmumu attiecīgajai personai tiek arī sniegta informācija, kurā ir paskaidrota iespēja apstrīdēt pieņemto lēmumu saistībā ar 2. punktā minēto pieprasījumu, un, attiecīgā gadījumā, — informācija par to, kā celt prasību vai iesniegt sūdzību kompetentajām iestādēm vai tiesām, kā arī par jebkādu personai pieejamo palīdzību, tostarp kompetento valsts uzraudzības iestāžu palīdzību.

5.  Visos pieprasījumos, kas iesniegti, ievērojot 2. punktu, ir iekļauta visa informācija, kas ir vajadzīga, lai identificētu attiecīgo personu. Minēto informāciju izmanto vienīgi tam, lai varētu īstenot 2. punktā minētās tiesības.

6.  Atbildīgā dalībvalsts rakstiska dokumenta veidā glabā ierakstu par 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanu un tā izpildi. Tā nekavējoties un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc 2. punkta otrajā daļā minētā lēmuma labot vai dzēst datus vai attiecīgi pēc 3. punktā minētā lēmuma dara minēto dokumentu pieejamu datu aizsardzības jomā kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm.”; [Gr. 138]

"

31b)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:"

“39. pants

Sadarbība, lai nodrošinātu tiesības uz datu aizsardzību

1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, lai aizsargātu tiesības, kas paredzētas 38. pantā.

2.  Katrā dalībvalstī uzraudzības iestāde, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, pēc pieprasījuma palīdz datu subjektam un sniedz viņam vai viņai konsultācijas saistībā ar viņa vai viņas tiesību izmantošanu attiecībā uz tādu personas datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, vai šādu datu apstrādes ierobežošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, atbildīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums iesniegts, savstarpēji sadarbojas.” [Gr. 139]

"

31c)  regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:"

“40. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.  Neskarot Regulas (ES) 2016/679 77. un 79. pantu, visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kurā attiecīgā persona saņēmusi atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts šīs regulas 38. pantā. Tiesības celt prasību vai iesniegt sūdzību piemēro arī gadījumos, kad uz pieprasījumu par piekļuvi datiem, datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu nav sniegta atbilde 38. pantā noteiktajā termiņā vai datu pārzinis to vispār nav izskatījis.

2.  Visa procesa vai tiesvedības laikā paliek pieejama Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētās uzraudzības iestādes palīdzība.”; [Gr. 140]

"

31d)  regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:"

“41. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde neatkarīgi uzrauga personas datu apstrādes, ko saskaņā ar šo regulu veic attiecīgā dalībvalsts, likumību.

2.  Uzraudzības iestāde vai iestādes, kas ir minētas Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, nodrošina, ka vismaz reizi trijos gados tiek īstenota atbildīgo valsts iestāžu veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Minētās revīzijas rezultātus var ņemt vērā izvērtējumos, ko veic saskaņā ar mehānismu, kurš izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013. Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde katru gadu publisko datu labošanas, papildināšanas vai dzēšanas vai apstrādes ierobežojumu pieprasījumu skaitu, informāciju par turpmāk veiktajām darbībām un pēc attiecīgo personu pieprasījuma veikto labojumu, papildinājumu, dzēšanu un apstrādes ierobežojumu skaitu.

3.  Dalībvalstis savai uzraudzības iestādei nodrošina pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, un piekļuvi tādu personu sniegtām konsultācijām, kurām ir pietiekamas zināšanas par biometriskajiem datiem.

4.  Dalībvalstis nodrošina jebkuru informāciju, ko pieprasījusi Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde, un jo īpaši tai sniedz informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar tām šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstis piešķir uzraudzības iestādei, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, piekļuvi saviem reģistriem un ļauj tai jebkurā laikā piekļūt visām savām ar sadarbspēju saistītajām telpām.”; [Gr. 141]

"

31e)  regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:"

“42. pants

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība

1.  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs saskaņā ar šo regulu ir atbildīgs par eu-LISA, Eiropola un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veikto personas datu apstrādes darbību uzraudzību un par to, lai tiktu nodrošināta šādu darbību veikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un šo regulu.

2.  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi trijos gados notiek eu-LISA veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, eu-LISA, Komisijai un dalībvalstīm. Pirms ziņojumus pieņem, eu-LISA dod iespēju sniegt komentārus.

3.  eu-LISA sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, dod tam atļauju piekļūt visiem dokumentiem un reģistriem, kas minēti 22.r, 34. un 45.b pantā, kā arī dod tam atļauju jebkurā laikā piekļūt visām eu-LISA telpām.”; [Gr. 142]

"

32)  regulas 43. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: "

“1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstu praksē vai atklāj, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, kas veikta, izmantojot sadarbspējas komponentu sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) XXXX/2018 [pārskatītās Regulas (EK) Nr. 45/2001] 62. pantu.”; [Gr. 143]

"

32a)  regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:"

“43. pants

Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

1.  Uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, aktīvi sadarbojas, ievērojot savus attiecīgos pienākumus, lai nodrošinātu sadarbspējas komponentu izmantošanas un citu šīs regulas noteikumu piemērošanas koordinētu uzraudzību.

2.  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un uzraudzības iestādes pēc vajadzības veic attiecīgas informācijas apmaiņu, savstarpēji palīdz veikt revīzijas un pārbaudes, izskata jebkādas grūtības attiecībā uz šīs regulas interpretāciju vai piemērošanu, izvērtē problēmas saistībā ar neatkarīgu uzraudzību vai datu subjektu tiesību īstenošanu, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un, ja nepieciešams, veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām.

3.  Šā panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz divas reizes gadā tiekas Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas ietvaros. Minētās sanāksmes organizē un to izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā turpmākas darba metodes.

4.  Eiropas Datu aizsardzības kolēģija Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un eu-LISA reizi divos gados nosūta kopīgu pārskatu par Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas darbībām. Šajā pārskatā iekļauj katrai dalībvalstij veltītu nodaļu, ko sagatavo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde.”; [Gr. 144]

"

32b)  regulas 44. pantu svītro; [Gr. 145]

33)  regulas 45. pantam pievieno šādu 3. punktu šādus punktus:"

“2.a Nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu VIS centrālo sistēmu, valsts saskarni katrā dalībvalstī un VIS centrālās sistēmas un valstu saskarņu savstarpējo sakaru infrastruktūru, pieņem atbilstīgi 49. panta 2. punktā minētajai procedūrai, ja tie attiecas uz šādiem jautājumiem:

   a) sistēmas fiziskās struktūras veidu, tostarp tās sakaru tīkla veidu;
   b) tehniskajiem aspektiem, kas ir svarīgi personas datu aizsardzībai;
   c) tehniskajiem aspektiem, kas finansiāli būtiski ietekmē dalībvalstu budžetu vai kas tehniski būtiski iespaido dalībvalstu sistēmas;
   d) drošības prasību izstrādi, tostarp biometrisko aspektu izstrādi.”; [Gr. 146]

3.  Tehniskās specifikācijas pirkstu nospiedumu un sejas attēlu kvalitātei, izšķirtspējai un to izmantošanai, lai veiktu biometrisko autentificēšanu un identificēšanu VIS, nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

"

34)  iekļauj šādu 45.a pantu:"

“45.a pants

Datu izmantošana ziņošanai un statistikai

1.  Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas, eu-LISA un ar Regulu (ES) 2016/1624 izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos un tikai ziņošanas un statistikas mērķiem, pilnīgas anonimizācijas dēļ bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, datiem, kuros ietverta šāda informācija: [Gr. 147]

   a) informācija par statusu;
   b) kompetentā iestāde, norādot arī iestādes atrašanās vietu;
   c) pieteikuma iesniedzēja dzimums, dzimšanas datums gads un pašreizējā valstspiederība; [Gr. 148]
   d) vienīgi īstermiņa vīzām — pirmās ieceļošanas dalībvalsts;
   e) vīzas pieteikuma reģistrācijas datums un vieta un par pieteikumu pieņemtais lēmums (izdot vai noraidīt);
   f) izdotā dokumenta veids, t. i., lidostas tranzītvīza, vienotā vai ITD vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;
   g) vienīgi īstermiņa vīzām — ceļošanas dokumenta veids un izdevējas valsts trīs burtu kods;
   h) vienīgi īstermiņa vīzām — lēmumā par dokumentu vai pieteikumu īstermiņa vīzas atteikšanu norādītais pamats; ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — lēmums par pieteikumu (izdošana vai atteikšana pieteikumam, kā arī pamats), tostarp atsauce uz visiem apskatītajiem trāpījumiem Savienības informācijas sistēmās, Eiropola vai Interpola datos, Regulas (ES) 2018/1240 29. pantā minētajā kontrolsarakstā vai konkrētos riska rādītājos; [Gr. 149];
   ha) lēmumā par dokumenta atteikšanu norādītais pamats, tostarp atsauce uz visiem apskatītajiem trāpījumiem Savienības informācijas sistēmās, Eiropola vai Interpola datos, Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā vai konkrētos riska rādītājos; [Gr. 150]
   i) vienīgi īstermiņa vīzām — kompetentā vīzu iestāde, kas atteikusi vīzas pieteikumu, norādot arī iestādes atrašanās vietu un arī atteikuma datumu;
   j) vienīgi īstermiņa vīzām — gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs iesniedzis īstermiņa vīzas pieteikumu vairāk nekā vienā vīzu iestādē, norādot attiecīgās šīs vīzu iestādes, to atrašanās vietu un atteikumu datumus;
   k) īstermiņa vīzām — ceļojuma galvenais(-ie) mērķis(-i); ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — pieteikuma mērķis; [Gr. 151]
   l) dati, kas ievadīti attiecībā uz atsauktu, anulētu, atceltu vīzu dokumentu vai attiecīgā gadījumā — dokumentu, kura derīguma termiņš pagarināts; [Gr. 152]
   m) attiecīgā gadījumā — ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš;
   n) to personu skaits, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 7. punktu ir atbrīvotas no prasības nodot pirkstu nospiedumus;
   o) gadījumi, kad 9. panta 6. punktā minētos datus faktiski nevarēja sniegt saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu;
   p) gadījumi, kad 9. panta 6. punktā minētos datus nevarēja prasīt sniegt juridisku iemeslu dēļ saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu;
   q) gadījumi, kad personai, kura faktiski nevarēja sniegt 9. panta 6. punktā minētos datus, atteikta vīza saskaņā ar 8. panta 5. punkta otro teikumu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos šā punkta pirmajā daļā minētajiem datiem, lai veiktu riska analīzi un neaizsargātības novērtējumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 11. un 13. pantā.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā eu-LISA glabā minētajā punktā minētos datus centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā, kas minēts Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 39. pantā.

3.  Procedūras, kuras eu-LISA ieviesusi, lai uzraudzītu VIS darbību, kā minēts 50. panta 1. punktā, ietver iespēju sagatavot regulārus statistikas datus, lai nodrošinātu minēto uzraudzību.

4.  Katru ceturksni eu-LISA apkopo uz VIS datiem veidotu statistiku par īstermiņa vīzām, kurā attiecībā uz katru vīzu iesniegšanas vietu atspoguļo:

   a) lidostas tranzītvīzu pieteikumu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtēju lidostas tranzītvīzu pieteikumus;
   b) izsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas A vīzas;
   c) izsniegto vairākkārtējas ieceļošanas vīzu kopskaitu;
   d) neizsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas A vīzas;
   e) vienoto vīzu pieteikumu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vienoto vīzu pieteikumus;
   f) izsniegto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas;
   g) izsniegto vairākkārtējas ieceļošanas vīzu kopskaitu, iedalot tās pēc derīguma termiņa (līdz sešiem mēnešiem, viens gads, divi gadi, trīs gadi, četri gadi, pieci gadi);
   h) neizsniegto vienoto vīzu kopskaitu, ieskaitot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas;
   i) izdoto vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu kopskaitu.

Katras dienas statistikas datus glabā centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā.

5.  Katru ceturksni eu-LISA apkopo uz VIS datiem veidotu statistiku par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, kurā attiecībā uz katru vietu atspoguļo:

   a) kopējo ilgtermiņa vīzu pieteikumu, izdoto, atteikto, pagarināto un atcelto vīzu skaitu;
   b) kopējo uzturēšanās atļauju pieteikumu, izdoto, atteikto, pagarināto un atcelto vīzu skaitu.

6.  Katra gada beigās statistikas datus apkopo ceturkšņa statistikas formātā gada pārskatā par attiecīgo gadu. Statistikā ietver datu sadalījumu par katru dalībvalsti. Pārskatu publicē un nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm. [Gr. 153]

7.  Pēc Komisijas pieprasījuma eu-LISA tai sniedz statistiku par konkrētiem ar kopējās vīzu politikas vai migrācijas politikas īstenošanu saistītiem aspektiem, ieskaitot ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 piemērošanu saistītos aspektus.”;

"

35)  iekļauj šādu 45.b, 45.c, 45.d un 45.e pantu:"

“45.b pants

Pārvadātāju piekļuve datiem pārbaudes veikšanai

1.  Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, gaisa pārvadātāji, jūras pārvadātāji un starptautiskie pārvadātāji, kuri transportē grupas pa sauszemi, izmantojot autobusu, nosūta vaicājumu VIS, lai pārbaudītu, vai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Šim nolūkam attiecībā uz īstermiņa vīzām pārvadātāji sniedz šīs regulas 9. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā — 22.c panta a), b) un c) punktā norādītos datus.Gadījumos, kad pasažieriem nav atļauta iekāpšana, jo tiek veikts vaicājums VIS, pārvadātāji par to informē pasažierus un nodrošina tiem līdzekļus, lai pasažieri varētu īstenot savas tiesības piekļūt, labot un dzēst VIS glabātos personas datus. [Gr. 154]

2.  Lai īstenotu 1. punktu vai risinātu jebkuru iespējamu strīdu, kuru radījusi tā piemērošana, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām datu apstrādes darbībām, ko pārvadātāji veikuši pārvadātāja vārtejā. Minētie reģistra ieraksti parāda katras darbības datumu un laiku, pārbaudēm izmantotos datus, pārvadātāja vārtejas pārraidītos datus un attiecīgā pārvadātāja nosaukumu. Reģistra ierakstus glabā divus gadus.

Ierakstus ar pienācīgiem pasākumiem aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

3.  Droša piekļuve pārvadātāja 2.a panta h) punktā minētajai pārvadātāju vārtejai, kas minēta 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā Lēmumā 2004/512/EK, kurš grozīts ar šo regulu,, tostarp iespēja izmantot mobilus tehniskos risinājumus ļauj pārvadātājiem pirms pasažiera iekāpšanas turpināt konsultāciju ar 1. punktā minēto vaicājumu. Šajā nolūkā pārvadātājs nosūta vaicājumu, lai drīkstētu konsultāciju nolūkos piekļūt VIS, izmantojot sniedz ceļošanas dokumenta mašīnlasāmās joslas mašīnlasāmajā joslā ietvertos datus un norāda ieceļošanas dalībvalsti. Izņēmuma kārtā lidostas tranzīta gadījumā pārvadātājam nav jāpārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. [Gr. 155]

4.  VIS sniedz atbildi, norādot, vai personai ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza, uzturēšanās atļauja, sniedzot pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. pantu ir izdota īstermiņa vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, VIS sniegtajā atbildē ņem vērā dalībvalsti(-is), attiecībā uz kuru(-ām) vīza ir derīga, kā arī pārvadātāja norādīto ieceļošanas dalībvalsti. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Atbildi “OK”/“NOT OK” neuzskata par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārvadātāju vārtejas darbības nosacījumiem un piemērojamajiem datu aizsardzības un drošības noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 156]

5.  Izveido tikai un vienīgi pārvadātājiem paredzētu autentifikācijas shēmu, lai pienācīgi pilnvarotiem pārvadātāju darbiniekiem nodrošinātu piekļuvi pārvadātāja vārtejai 2. punkta nolūkos. Veidojot autentifikācijas shēmu, vērā ņem informācijas drošības riska pārvaldību un integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principus. Autentifikācijas shēmu izveido Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 157]

5.a  Pārvadātāju vārteja izmanto atsevišķu lasāmrežīma datubāzi, kuru katru dienu atjaunina, izmantojot minimālās nepieciešamās datu, kas glabāti VIS, apakškopas vienvirziena ieguvi. eu-LISA atbild par pārvadātāju vārtejas un tajā uzglabāto personas datu drošību un par procesu personas datu iegūšanai atsevišķajā lasāmrežīma datubāzē. [Gr. 158]

5.b  Uz šā panta 1. punktā minētajiem pārvadātājiem attiecas sankcijas, kas paredzētas saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (“Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu”), 26. panta 2. punktu un Padomes Direktīvas 2001/51/EK 4. pantu, ja viņi pārvadā trešo valstu valstspiederīgos, kuriem nav derīgas vīzas, neraugoties uz to, ka uz viņiem attiecas prasība par vīzu. [Gr. 159]

5.c  Ja trešo valstu valsts valstspiederīgajiem ieceļošana ir atteikta, jebkuram pārvadātājam, kurš pa gaisu, jūru un sauszemi viņus ir atgādājis līdz ārējām robežām, ir nekavējoties atkal par viņiem jāuzņemas atbildība. Pēc robežu iestāžu pieprasījuma pārvadātājiem ir pienākums trešo valstu valstspiederīgos atgriezt uz to trešo valsti, no kuras tie tika atvesti, uz to trešo valsti, kura izdeva ceļošanas dokumentu, uz kura pamata tie ceļoja, vai uz jebkuru citu trešo valsti, kurā viņus noteikti uzņems. [Gr. 160]

5.d  Atkāpjoties no 1. punkta, pārvadātājiem, kas pārvadā cilvēku grupas pa sauszemi ar autobusiem, pirmajos trīs gados pēc šīs regulas piemērošanas sākuma 1. punktā minētā pārbaude ir fakultatīva un 5.b punktā minētos noteikumus viņiem nepiemēro. [Gr. 161]

45.c pants

Rezerves procedūras gadījumā, ja pārvadātāji nevar piekļūt datiem tehnisku iemeslu dēļ

1.  Ja tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos informācijas sistēmas jebkuras VIS daļas atteices vai citu iemeslu dēļ, ko pārvadātāji nespēj kontrolēt, pārvadātāji ir atbrīvoti no pienākuma pārbaudīt, vai personai ir derīga vīza vai ceļošanas dokuments, izmantojot pārvadātāja vārteju. Ja šādus traucējumus konstatē vadības iestādeeu-LISA, tā informē pārvadātājus. Tā informē pārvadātājus arī tad, kad traucējumi ir novērsti. Ja šādus traucējumus konstatē pārvadātāji, tie var informēt vadības iestādieu-LISA. [Gr. 162]

1.a  Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos 45b. panta 5.b punktā minētās sankcijas pārvadātājiem nepiemēro. [Gr. 163]

1.b  Ja citu iemeslu, nevis jebkuras VIS daļas atteices dēļ, pārvadātājam ilgstoši tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos, pārvadātājs informē eu-LISA. [Gr. 164]

2.  Rezerves procedūru elementus nosaka īstenošanas aktā, ko pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45.d pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību piekļuve VIS datiem

1.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem savu pilnvaru ietvaros, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624* 40. panta 1. punktu un papildus minētās regulas 40. panta 8. punktā paredzētajai piekļuvei, ir tiesības piekļūt un meklēt VIS ievadītos datus. [Gr. 165]

2.  Lai nodrošinātu 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra par centrālo piekļuves punktu izraugās specializētu vienību ar pienācīgi pilnvarotām Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras amatpersonām. Centrālais piekļuves punkts pārbauda, vai ir izpildīti 45.e pantā paredzētie nosacījumi piekļuves VIS pieprasīšanai.

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

45.e pants

Nosacījumi un procedūra, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības piekļūst VIS datiem

1.  Ņemot vērā 45.d panta 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienība var iesniegt Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 45.d panta 2. punktā, pieprasījumu piekļūt konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Pieprasījumā ir atsauce uz dalībvalsts robežpārbaudes, robežuzraudzības un/vai atgriešanas un operatīvo plānu, ar kuru pamatots pieprasījums. Kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā piekļuves punkta pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta vienībai tā, lai neapdraudētu datu drošību. [Gr. 166]

2.  Lai piešķirtu piekļuvi, piemēro šādus nosacījumus:

   a) uzņēmēja dalībvalsts pilnvaro vienības dalībniekus piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, lai izpildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanas un operatīvajā plānā noteiktos operatīvos mērķus, un [Gr. 167]
   b) piekļuve VIS konsultāciju nolūkos ir nepieciešama, lai veiktu īpašos uzdevumus, kurus vienībai uzticējusi uzņēmēja dalībvalsts.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. panta 3. punktu vienību, kā arī ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienību dalībnieki uz informāciju, kas saņemta no VIS, var reaģēt tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā tās darbojas, robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistīto darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā. [Gr. 168]

4.  Ja ir šaubas vai ja vīzas turētāja, ilgtermiņa vīzas turētāja vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitātes pārbaude nav izdevusies, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības dalībnieks nodod personu uzņēmējas dalībvalsts robežsargam.

5.  Vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos šādos gadījumos:

   a) pildot ar robežpārbaudēm saistītos uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399, vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem, lai veiktu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar attiecīgi šīs regulas 18. vai 22.g pantu;
   b) pārbaudot, vai ir izpildīti ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās nosacījumi dalībvalstu teritorijā, vienību dalībniekiem ir piekļuve VIS datiem pārbaudes veikšanai teritorijā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar attiecīgi šīs regulas 19. vai 22.h pantu;
   c) identificējot personu, kas var neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, vienību dalībnieki var piekļūt VIS datiem identificēšanas nolūkos saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

6.  Ja šāda piekļuve un meklēšana atklāj trāpījumu VIS, par to informē uzņēmēju dalībvalsti.

7.  Ikvienu reģistra ierakstu par tādām datu apstrādes darbībām VIS, ko veicis Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības vai ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienības dalībnieks, vadības iestāde glabā saskaņā ar 34. panta noteikumiem. [Gr. 169]

8.  Katru Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras piekļuves gadījumu un katru meklējumu reģistrē saskaņā ar 34. pantā noteikto un katru datu izmantošanas gadījumu, kuriem piekļuvusi piekļuvušas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūraaģentūras vienības, reģistrē. [Gr. 170]

9.  Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus saistībā ar Regulu, ar ko izveido Eiropas ceļojumu informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS), nevienu Nevienu VIS daļu nepievieno nevienai tādai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, ko ekspluatē darbina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra vai ko ekspluatē darbina tās ietvaros, un VIS iekļautos datus, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, nenosūta nevienai šādai sistēmai. VIS daļas netiek lejupielādētas. Ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklēšanu neuzskata par nelikumīgu lejupielādi vai VIS datu kopēšanu. [Gr. 171]

10.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra pieņem un piemēro pasākumus datu drošības nodrošināšanai, kā noteikts 32. pantā.”

"

35a)  regulas 46., 47. un 48. pantu svītro; [Gr. 172, 173 un 174]

35b)  iekļauj šādu pantu:"

“48.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9.cb un 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.cb un 23. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9.cb un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 175]

"

36)  regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:"

“49. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* izpratnē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

"

37)  iekļauj šādu 49.a pantu:"

“49.a pants

Padomdevēju grupa

Eu-LISA izveido padomdevēju grupu, kura tai nodrošina zinātību, kas saistīta ar VIS, jo īpaši attiecībā uz gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu.” ;

"

38)  regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:"

"50. pants

Ietekmes uz pamattiesībām uzraudzība un novērtēšana [Gr. 176]

1.  Vadības iestāde eu-LISA nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzrauga, lai tiktu ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz nediskrimināciju, bērna tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. [Gr. 177]

2.  Tehniskās apkopes uzturēšanas nolūkos vadības iestādei eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS. [Gr. 178]

3.  Ik pēc diviem gadiem eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz par tās drošību un izmaksām. Minētajā ziņojumā iekļauj pārskatu par pašreizējām norisēm attiecībā uz izmaksām un projekta īstenošanu, finansiālās ietekmes izvērtējumu, kā arī informāciju par jebkādām tehniskām problēmām un riskiem, kas var ietekmēt sistēmas kopējās izmaksas. [Gr. 179]

3.a  Ja izstrādes process kavējas, eu-LISA pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Padomi par kavēšanās iemesliem, kā arī par tās ietekmi laika un finanšu ziņā. [Gr. 180]

4.  Ievērojot valstu tiesību aktus par konfidenciālas informācijas publicēšanu, katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo ikgadējus ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi piekļuve VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un šajos ziņojumos tiek ietverta informācija un statistika par

   a) konkrēto mērķi piekļuvei konsultāciju nolūkos, ietverot teroristu nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu, piekļuvi datiem par bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem; [Gr. 181]
   b) pamatotajiem iemesliem, kas norādīti saistībā ar pamatotajām aizdomām, ka šī regula attiecas uz aizdomās turēto personu, nodarījuma izdarītāju vai cietušo;
   c) cik daudz ir pieprasījumu piekļūt VIS tiesībaizsardzības nolūkos;
   ca) to lietu skaitu un veidu, kurās tika izmantotas 22.m panta 2. punktā minētās steidzamības procedūras, ieskaitot tās lietas, kurās centrālā piekļuves punkta veiktajā ex post pārbaudē šāda steidzamība netika atzīta; [Gr. 182]
   d) to lietu skaitu un veidu, kurās ir bijusi sekmīga identificēšana;
   da) statistiku par bērnu tirdzniecību, tostarp sekmīgas identificēšanas gadījumiem. [Gr. 183]

Ikgadējos dalībvalstu un Eiropola ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam. Komisija gada pārskatus apkopo visaptverošā pārskatā, ko publicē līdz tā paša gada 30. decembrim. [Gr. 184]

5.  Ik pēc četriem diviem gadiem Komisija veic vispārēju VIS novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem un pastāvīgās izmaksas, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, un tā ietekmi uz pamattiesībām, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 185]

6.  Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7.  Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu vispārējos novērtējumus, kas minēti 5. punktā.”;

"

39)  regulas 1. pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Regulas 31. panta 1. punktā minēto starptautisko organizāciju saraksts”; [Gr. 186]

"

40)  aiz 22. panta iekļauj šādu IIIa un IIIb nodaļu:"

“IIIa NODAĻA

ILGTERMIŅA VĪZU UN UZTURĒŠANĀS ATĻAUJU DATU IEVADĪŠANA UN IZMANTOŠANA

22.a pants

Procedūras datu ievadei, kad pieņemts lēmums par pieteikumu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai

1.  Kad pieņemts lēmums par pieteikumu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, iestāde, kas pieņēmusi lēmumu, nekavējoties izveido personas datni, ievadot 22.c vai 22.d pantā minētos datus VIS.

1.a  Iestāde, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumu, pirms lēmuma pieņemšanas izveido atsevišķu datni. [Gr. 187]

2.  Pēc tam, kad izveidota personas datne, VIS automātiski sāk vaicājumu saskaņā ar 22.b pantu.

3.  Ja turētājs ir iesniedzis pieteikumu kā grupā ietilpstoša persona vai kopā ar ģimenes locekli, iestāde izveido personas datni katrai grupā ietilpstošajai personai un sasaista to personu datnes, kuras pieteikušās kopīgi un kurām izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Vecāku vai likumīgo aizbildņu pieteikumus nenošķir no bērnu pieteikumiem. [Gr. 188]

4.  Ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz, ka konkrēti dati nav jāsniedz, vai ja tos faktisku iemeslu dēļ nevar sniegt, attiecīgais datu lauks jāatzīmē ar “nav piemērojams”. Attiecībā uz pirkstu nospiedumiem sistēma ļauj nošķirt gadījumus, kad pirkstu nospiedumi nav jāsniedz saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, un gadījumus, kad tos nevar sniegt faktiski.

22.b pants

Pārbaudes citās sistēmās

1.  VIS automātiski apstrādā datnes, lai identificētu trāpījumu(-us), vienīgi ar mērķi izvērtēt, vai persona varētu radīt apdraudējumu dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. VIS izskata katru datni atsevišķi. [Gr. 189]

2.  Ik reizi, kad saskaņā ar 22.d 22.c pantu saistībā ar ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izveido personas datni VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas (robežas un vīzas)] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktā minētos datus. VIS pārbauda:

   a) vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SIS paziņots kā pazaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai atzīts par nederīgu;
   b) vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SLTD datubāzēs paziņots kā pazaudēts, nozagts vai atzīts par nederīgu;
   c) vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu, kas ievadīts SIS;
   d) vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas SIS ievadīts brīdinājums par personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
   e) vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas informācijas un dokuments atbilst atteiktai, atceltai vai anulētai ceļošanas atļaujai ETIAS centrālajā sistēmā (ETIAS) tostarp kontrolsarakstā;
   f) vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments ir iekļauti Regulas (ES) 2018/1240 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu 29. pantā [ECRIS-TCN sistēmā — attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu 34. pantā minētajā kontrolsarakstā;
   g) vai dati par pieteikuma iesniedzēju jau ir reģistrēti VIS par to pašu personu;
   h) vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentu, neatbilst citam vīzas pieteikumam par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izdošanu, kas sistēmā saistīts par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN) ar atšķirīgiem identitātes datiem;
   i) vai pieteikuma iesniedzējs IIS ir pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;
   j) vai IIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir atteikta ieceļošana;
   k) vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
   l) vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
   m) vai dati par pieteikuma iesniedzēja identitāti ir reģistrēti Eiropola datos;
   n) gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais, vai uz to personu, kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumisku aizbildnību:
   i) attiecas SIS ievadīts brīdinājums attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
   ii) attiecas SIS ievadīts brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu;
   iii) vai šī persona ir tāda ceļošanas dokumenta turētājs, kas iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā.

Šis punkts nekavē iesniegt patvēruma pieteikumu jebkāda iemesla dēļ. Ja vīzas pieteikumu ir iesniegusi persona, kas cietusi no vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, no vardarbības ģimenē vai cilvēku tirdzniecības, ko veicis tās sponsors, VIS iesniegto datni nošķir no sponsora datnes, lai aizsargātu cietušo no turpmāka apdraudējuma.

Lai novērstu nepareizu trāpījumu risku, visiem vaicājumiem, kuri attiecas uz bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, vai cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un kuri ir veikti, izmantojot biometriskos identifikatorus, kas iegūti vairāk nekā piecus gadus pirms atbilstības konstatēšanas, kā arī neapstiprina trešās valsts valstspiederīgā identitāti, biometrisko datu speciālists veic obligātu manuālo pārbaudi. [Gr. 190]

3.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas personas datnē atklāti saskaņā ar 2. un 5. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu un šo informāciju reģistrē personas datnē. Vienīgā informācija, ko reģistrē, ir atsauce uz trāpījumu un datu radītāju. [Gr. 191]

3.a  Veicot vaicājumu SLTD, dati, ko EMP lietotājs izmanto tā iniciēšanai, netiek darīti pieejami Interpola datu īpašniekiem. [Gr. 192]

4.  Regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta vajadzībām meklējumos vaicājumos par izdotu vai pagarinātu ilgtermiņa vīzu, ko veic saskaņā ar 22.b panta 2. punktu, salīdzina 22.c panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz turētāju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem: [Gr. 193]

   a) brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas, nodošanas vai izdošanas nolūkā;
   b) brīdinājums par bezvēsts pazudušām personām;
   c) brīdinājums par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;
   d) brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm, īpašām pārbaudēm vai izmeklēšanas pārbaudēm. [Gr. 194]

Ja šajā punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, un veic nepieciešamās turpmākās darbības.Regulas 9.a panta 5.a, 5.b, 5.c un 5.d punktu kā arī 9.c, 9.ca un 9.cb pantu piemēro pēc analoģijas, ievērojot turpmāk minētos īpašos noteikumus. [Gr. 195]

5.  Ja ir piešķirta piekļuve IIS, ETIAS un VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar 2. punktu, trāpījumus veic tikai attiecībā uz ceļošanas atļaujas, ieceļošanas vai vīzas atteikumiem, kas ir pamatoti ar drošības apsvērumiem.

6.  Ja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdod vai pagarina dalībvalsts konsulārā iestāde, piemēro 9.a pantu. [Gr. 196]

7.  Ja iestāde dalībvalsts teritorijā izdod vai pagarina uzturēšanās atļauju vai ja ilgtermiņa vīzu pagarina, piemēro šādus noteikumus:

   a) iestāde pārbauda, vai personas datnē reģistrētie dati atbilst VIS datiem vai datiem kādā no aplūkotajām ES informācijas sistēmām/datubāzēm, Eiropola datiem vai Interpola datubāzēm, kā noteikts 2. punktā;
   b) ja trāpījums saskaņā ar 2. punktu ir saistīts ar Eiropola datiem, Eiropola valsts vienību informē turpmākas rīcības veikšanai;
   c) ja dati neatbilst un ja 2. un 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā nav atklāts neviens cits trāpījums, centrālā iestāde dzēš viltus trāpījumu no pieteikuma datnes;
   d) ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, iestāde ar datiem, kas iniciējuši trāpījumu saskaņā ar 4. punktu, rīkojas saskaņā ar ES un valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, nosacījumiem un kritērijiem. [Gr. 197]

22.c pants

Personas datne, ko izveido par izdotu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

Personas datnē, kas izveidota saskaņā ar 22.a panta 1. punktu, ir iekļauti šādi dati:

   1) iestāde, kas izdevusi vīzu, norādot arī iestādes atrašanās vietu;
   2) šādi dati par turētāju:
   a) uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datumsgads; pašreizējā valstspiederība(-as); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts; [Gr. 198]
   b) ceļošanas dokumenta veids un numurs un ceļošanas dokumenta izdevējas valsts trīs burtu kods;
   c) ceļošanas dokumenta derīguma beigu termiņš;
   cc) iestāde, kas izdevusi ceļošanas dokumentu;
   d) nepilngadīgām personām — tās personas uzvārds un vārds(-i), kura attiecībā uz turētāju īsteno vecāku varu vai likumīga aizbildņa tiesības;
   e) fiziskas personas uzvārds, vārds un adrese vai tā darba devēja vai citas organizācijas nosaukums un adrese, kas ir pieteikuma pamatā;
   f) turētāja sejas attēls, ja iespējamskas iegūts, nofotografējot personu klātienē; [Gr. 199]
   g) divi turētāja pirkstu nospiedumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;
   3) šādi dati par izdoto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju:
   a) informācija par statusu un norāde, ka izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;
   b) lēmuma par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanas vieta un datums;
   c) izdotā dokumenta veids (ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja);
   d) izdotās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurs;
   e) ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš.

22.d pants

Personas datne, ko izveido noteiktos gadījumos, kad atteikta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja

Ja pieņemts lēmums atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus, iestāde, kas to atteikusi, nekavējoties izveido personas datni ar šādiem datiem: [Gr. 200]

   a) uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); vārds(-i); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts;
   b) pašreizējā valstspiederība un valstspiederība dzimšanas brīdī;
   c) ceļošanas dokumenta veids, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums un derīguma termiņš;
   d) nepilngadīgām personām — tās personas uzvārds un vārds(-i), kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumīga aizbildņa tiesības;
   e) uzvārds, vārds un adrese fiziskai personai, kas ir pieteikuma pamatā;
   f) pieteikuma iesniedzēja sejas attēls, ja iespējams kas iegūts, nofotografējot personu klātienē; [Gr. 202]
   g) divi pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;
   h) informācija, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atteikta, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus; [Gr. 203]
   i) iestāde, kas atteikusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, norādot arī iestādes atrašanās vietu;
   j) lēmuma atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieņemšanas vieta un datums.

22.e pants

Dati, ko papildus iekļauj par atceltu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

1.  Ja pieņemts lēmums uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu atcelt vai arī saīsināt ilgtermiņa vīzas derīguma termiņu, vīzu iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, personas datnē ievada šādus datus:

   a) statusa informācija, kas norāda, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atcelta vai ilgtermiņa vīzas derīguma termiņš ir ticis saīsināts;
   b) iestāde, kas atcēlusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju vai saīsinājusi ilgtermiņa vīzas derīguma termiņu, norādot arī iestādes atrašanās vietu;
   c) lēmuma pieņemšanas vieta un datums;
   d) attiecīgā gadījumā — jaunais ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa beigu datums;
   e) vīzas uzlīmes numurs, ja vīzas termiņu saīsina, izmantojot jaunu vīzas uzlīmi.

2.  Personas datnē norāda arī ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atcelšanas vai ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa saīsināšanas pamatu(-s) saskaņā ar 22.d panta h) punktā noteikto.

22.f pants

Dati, ko papildus iekļauj par pagarinātu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju

Ja pieņemts lēmums uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu pagarināt, iestāde, kas to pagarinājusi, personas datnē ievada šādus datus:

   a) informācija par statusu, norādot, ka pagarināta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;
   b) iestāde, kas pagarinājusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, norādot arī iestādes atrašanās vietu;
   c) lēmuma pieņemšanas vieta un datums;
   d) ilgtermiņa vīzai — vīzas uzlīmes numurs, ja vīzu pagarina, izmantojot jaunu vīzas uzlīmi;
   e) pagarinātā derīguma termiņa beigu datums.

22.g pants

Piekļuve datiem, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas ārējās robežas šķērsošanas vietās

1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu dokumenta turētāju identitāti un/vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu un derīgumu un to, vai persona nav uzskatāma par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iestādēm, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar minēto regulu, ir piekļuve meklēšanai pēc dokumenta numura kopā ar vienu vai vairākiem šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem. [Gr. 204]

2.  Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par dokumenta turētāju, kompetentajai robežkontroles iestādei nodrošina piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem datiem personas datnē:

   a) informācijai par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas statusu, kurā ir norādīts, vai tā izdota, atsaukta vai pagarināta;
   b) datiem, kas minēti 22.c panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā;
   c) attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.e panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā;
   d) attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.f panta d) un e) punktā;
   e) fotogrāfijāmsejas attēliem, kas minētas minēti 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā. [Gr. 205]

22.h pants

Piekļuve datiem, lai veiktu pārbaudes dalībvalstu teritorijā

1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un dokumenta autentiskumu un īstumu vai to, vai persona nerada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai kādā no dalībvalstīm, iestādēm, kas ir tiesīgas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un attiecīgā gadījumā — policijas iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas uzlīmes numura kopā ar vienu vai vairākiem 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem. [Gr. 206]

2.  Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par vīzas turētāju, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem datiem personas datnē un, ja nepieciešams, tai piesaistītajās datnēs saskaņā ar 22.a panta 4. punktu:

   a) informācijai par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas statusu, kurā ir norādīts, vai tā izdota, atsaukta vai pagarināta;
   b) datiem, kas minēti 22.c panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā;
   c) attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.e panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā;
   d) attiecīgā gadījumā — datiem, kas minēti 22.f panta d) un e) punktā;
   e) fotogrāfijāmsejas attēliem, kas minētas minēti 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā. [Gr. 207]

22.i pants

Piekļuve datiem, lai noteiktu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem

1.  Patvēruma jautājumos kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc tādas personas pirkstu nospiedumiem, kura lūdz starptautisko aizsardzību, vienīgi nolūkā noteikt dalībvalsti, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 12. pantu ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Ja tādas personas pirkstu nospiedumi, kura lūdz starptautisko aizsardzību, nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic, izmantojot ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru kopā ar 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem.

2.  Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, kompetentajai patvēruma iestādei piešķir piekļuvi konsultāciju nolūkos vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem šādiem pieteikuma datnes datiem un g) apakšpunktā minētiem datiem piesaistītajās laulātā un bērnu datnēs saskaņā ar 22.a panta 4. punktu:

   a) iestādei, kas izdevusi vai pagarinājusi ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju;
   b) datiem, kas minēti 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā,
   c) dokumenta veidam;
   d) ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam;
   f) fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā;
   g) regulas 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem piesaistīto pieteikuma datņu datiem par laulāto un bērniem.

3.  VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu piekļūst tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. pantā.

22.j pants

Piekļuve datiem, lai izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumus

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc tādas personas pirkstu nospiedumiem, kura lūdz starptautisko aizsardzību, vienīgi nolūkā pārbaudīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

Ja tādas personas pirkstu nospiedumi, kura lūdz starptautisko aizsardzību, nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic, izmantojot ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta numuru kopā ar 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem vai 22.d panta a), b), c) un f) punktā minētajiem datiem.

2.  Ja, meklējot ar 1. punktā minētajiem datiem, tiek noskaidrots, ka VIS ir reģistrēti dati par personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, kompetentajai patvēruma iestādei ir konsultāciju nolūkos — vienīgi 1. punktā minētajiem mērķiem — piekļuve datiem, kas ievadīti par pieteikuma iesniedzēja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kura ir izdota, atteikta, atsaukta vai kuras derīguma termiņš ir pagarināts, kā minēts 22.c, 22.d, 22.e un 22.f pantā, un piesaistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm) saskaņā ar 22.a panta 3. punktu.

3.  VIS datiem konsultāciju nolūkos saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu piekļūst tikai izraudzītas valsts iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. pantā.

IIIb NODAĻA

Procedūra un nosacījumi piekļuvei VIS tiesībaizsardzības nolūkos

22.k pants

Dalībvalstu izraudzītās iestādes

1.  Dalībvalstis izraugās iestādes, kurām ir tiesības atbilstošos un stingri definētos apstākļos, kā minēts 22.n pantā, konsultāciju nolūkos piekļūt VIS uzglabātajiem datiem, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Minētās iestādes drīkst aplūkot datus par bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem, tikai tādēļ, lai aizsargātu pazudušus bērnus vai smagos noziegumos cietušus bērnus. [Gr. 208]

2.  Katrai dalībvalstij ir stingri ierobežots izraudzīto iestāžu saraksts. Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savām izraudzītajām iestādēm un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu. [Gr. 209]

3.  Katra dalībvalsts izraugās centrālo piekļuves punktu, kam ir piekļuve VIS. Centrālais piekļuves punkts pārliecinās, ka ir izpildīti 22.n pantā paredzētie nosacījumi, lai pieprasītu piekļuvi VIS.

Izraudzītā iestāde un centrālais piekļuves punkts var būt vienas organizācijas daļa, ja tas ir atļauts valsts tiesību aktos, bet, pildot šajā regulā paredzētos uzdevumus, centrālais piekļuves punkts rīkojas pilnīgi neatkarīgi no izraudzītajām iestādēm. Centrālais piekļuves punkts ir nošķirts no izraudzītajām iestādēm un nesaņem no tām norādījumus par tādas pārbaudes iznākumu, kuru tas veic neatkarīgi.

Dalībvalstis var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo piekļuves punktu, lai atspoguļotu valsts organizatorisko un administratīvo struktūru saskaņā ar konstitucionālajām vai juridiskajām prasībām.

4.  Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savu centrālo piekļuves punktu un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu.

5.  Valsts līmenī katrai dalībvalstij ir saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kurām ir atļauja pieprasīt piekļuvi VIS uzglabātajiem datiem, izmantojot centrālo(-os) piekļuves punktu(-us).

6.  Tikai pienācīgi pilnvarotiem centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) darbiniekiem ir atļauts piekļūt VIS saskaņā ar 22.m un 22.n pantu.

22.l pants

Eiropols

1.  Eiropols izraugās vienu no savām operatīvajām vienībām par “Eiropola izraudzīto iestādi” un pilnvaro to pieprasīt piekļuvi VIS, izmantojot 2. punktā minēto VIS izraudzīto centrālo piekļuves punktu, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu rīcību teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2.  Par centrālo piekļuves punktu Eiropols izraugās specializētu vienību ar pienācīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām. Centrālais piekļuves punkts pārbauda, vai ir izpildīti 22.p pantā paredzētie nosacījumi piekļuves pieprasīšanai VIS.

Centrālais piekļuves punkts, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, rīkojas pilnīgi neatkarīgi un nesaņem norādījumus no 1. punktā minētās Eiropola izraudzītās iestādes attiecībā uz pārbaudes rezultātu. [Gr. 210]

22.m pants

Procedūra piekļuvei VIS tiesībaizsardzības nolūkos

1.  Operatīvā vienība, kas minēta 22.k panta 5. punktā, iesniedz centrālajam piekļuves punktam, kurš minēts 22.k panta 3. punktā, pamatotu elektronisku vai rakstisku pieprasījumu piekļuvei VIS glabātajiem datiem. Kad centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) saņem piekļuves pieprasījumu, tas(tie) pārbauda, vai ir izpildīti 22.n pantā minētie piekļuves nosacījumi. Ja piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.k panta 5. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.

2.  Īpašas steidzamības gadījumā, kad ir jānovērš tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai, kas saistīts ar teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) apstrādā pieprasījumu nekavējoties un tikai ex post pārbauda, vai ir izpildīti visi 22.n panta nosacījumi, tostarp to, vai faktiski pastāvēja steidzams gadījums. Ex post pārbaudi veic bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc pieprasījuma apstrādes.

3.  Ja ex post pārbaudē tiek secināts, ka piekļuve VIS datiem nav bijusi pamatota, visas iestādes, kas ir piekļuvušas šādiem datiem, nekavējoties dzēš no VIS iegūto informāciju un informē centrālos piekļuves punktus par šādu dzēšanu. [Gr. 211]

22.n pants

VIS datu pieejamības nosacījumi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm

1.  Neskarot Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 22. pantu, izraudzītās iestādes var piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: [Gr. 212]

   a) piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir vajadzīga un samērīga, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus;
   b) piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga konkrētā lietā un ir samērīga tai;
   c) pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt kādu no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo īpaši tad, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu aizdomās turētais, nodarījuma izdarītājs vai cietušais ietilpst kādā no kategorijām, uz kuru attiecas šī regula;
   ca) ja meklēšana tiek veikta pēc pirkstu nospiedumiem, — ir uzsākta iepriekšēja meklēšana pārējo dalībvalstu automātiskajā pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmā saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI, kurās pirkstu nospiedumu salīdzināšana ir tehniski pieejama, un vai nu minētā meklēšana ir veikta pilnībā, vai minētā meklēšana nav pilnībā veikta 24 stundu laikā pēc tās sākšanas [Gr. 213]
   d) ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 22. pantu, minētās regulas Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 22. panta 5. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS. [Gr. 214]

2.  Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosacījumi nav jāizpilda situācijās, kad piekļuve VIS nepieciešama kā līdzeklis, lai konsultāciju nolūkos aplūkotu ceļošanas vēsturi vai atļautas uzturēšanās periodus dalībvalstu teritorijā par zināmu personu, ko tur aizdomās par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu, šāda nodarījuma izdarītāju vai iespējamu cietušo.

3.  Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos tiek sniegta tikai attiecībā uz meklējumiem ar jebkuriem no šādiem datiem pieteikuma datnē vai personas datnē: [Gr. 215]

   a) uzvārdu(-iem), vārdu(-iem), dzimšanas datumugadu, valstspiederību(-ām) un/vai dzimumu; [Gr. 216]
   b) ceļošanas dokumenta vai dokumentu veidu un numuru, izdevējvalsts trīs burtu kodu un ceļošanas dokumenta derīguma beigu termiņu;
   c) vīzas uzlīmes numuru vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta numuru un attiecīgi vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās dokumenta derīguma beigu termiņu;
   d) pirkstu nospiedumiem, tostarp latentiem pirkstu nospiedumiem;
   e) sejas attēlu.

3.a  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas iespējamību, pieejamību, gatavību un uzticamību, lai izmantotu sejas attēlus personu identificēšanai. [Gr. 217]

3.b  Šā panta 3. punkta e) apakšpunktā minētais sejas attēls nav vienīgais meklēšanas kritērijs. [Gr. 218]

4.  Ja meklēšana ir sekmīgakonstatēts trāpījums, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi šajā šā panta 3. punktā minētajiem datiem, kā arī jebkuriem citiem datiem, kas iegūti no pieteikuma datnes vai personas datnes, tostarp datiem, kas ievadīti attiecībā uz jebkuru izdotu, atteiktu, anulētu, atceltu vai pagarinātu dokumentu. Piekļuvi 9. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem datiem, kas reģistrēti pieteikuma datnē, piešķir tikai tad, ja piekļuve šiem datiem konsultāciju nolūkos ir tieši pieprasīta pamatotā pieprasījumā un apstiprināta neatkarīgā pārbaudē. [Gr. 219]

22.o pants

Piekļuve VIS personu identificēšanai īpašās situācijās

Atkāpjoties no 22.n panta 1. punkta, izraudzītajām iestādēm nav pienākuma izpildīt minētajā punktā paredzētos nosacījumus piekļuvei VIS, lai identificētu personas (jo īpaši bērnus), kuras ir pazudušas bez vēsts, nolaupītas vai identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri un saistībā ar kurām ir nopietns pamats uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos palīdzēs tās identificēt un palīdzēs konkrētu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanā. Šādās situācijās izraudzītās iestādes var VIS veikt šo personu pirkstu nospiedumu meklēšanu. [Gr. 220]

Ja šo personu pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā vai 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem datiem. [Gr. 221]

Ja konstatēts trāpījums, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi visiem 9. pantā, 22.c vai 22.d pantā minētajiem datiem, kā arī 8. panta 3. un 4. punktā vai 22.a panta 3. punktā minētajiem datiem. [Gr. 222]

22.p pants

Procedūra un nosacījumi Eiropola piekļuvei VIS datiem

1.  Eiropolam ir piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

   a) piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir vajadzīga un samērīga, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu rīcību Eiropola pilnvaru jomā ietilpstošu teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā;
   b) piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga konkrētā lietā un ir samērīga tai;
   c) pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt kādu no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo īpaši tad, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu aizdomās turētais, nodarījuma izdarītājs vai cietušais ietilpst kādā no kategorijām, uz kuru attiecas šī regula;
   d) ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 22. pantu, minētās regulas 22. panta 3. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS.

2.  Attiecīgi piemēro 22.n panta 2., 3. un 4. punktā paredzētos nosacījumus.

3.  Eiropola izraudzītā iestāde var iesniegt Eiropola centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 22.k 22.l panta 32. punktā, pamatotu elektronisku pieprasījumu par piekļuvi konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Kad Eiropola centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 1. un 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.l panta 1. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību. [Gr. 223]

4.  Informāciju, ko Eiropols ieguvis, piekļūstot VIS datiem konsultāciju nolūkos, var apstrādāt tikai tad, ja šādas informācijas izcelsmes dalībvalsts ir devusi tam atļauju. Minēto atļauju saņem ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts nodaļas starpniecību.

22.q pants

Reģistrēšana un dokumentēšana

1.  Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, lai visas datu apstrādes darbības saistībā ar piekļuves pieprasījumiem VIS datiem saskaņā ar IIc IIIb nodaļu tiktu reģistrētas vai dokumentētas ar mērķi pārbaudīt, nolūkā uzraudzīt, vai pieprasījums atbilst pieņemamības nosacījumiem, uzraudzīt datu apstrādes likumību, datu integritāti un drošību, kā arī iespējamo ietekmi uz pamattiesībām, un veikt pašuzraudzību.

Ierakstus vai dokumentus aizsargā ar piemērotiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš divus gadus pēc izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau sāktās uzraudzības procedūrās. [Gr. 224]

2.  Reģistrā vai dokumentācijā visos gadījumos sniedz šādu informāciju:

   a) precīzu mērķi pieprasījumam piekļūt VIS datiem, tostarp kāds ir attiecīgais teroristu nodarījums vai cits smags noziedzīgs nodarījums, savukārt Eiropols norāda konkrēto piekļuves pieprasījuma mērķi;
   b) atsauci uz valsts datni;
   c) datumu un precīzu laiku, kad centrālais piekļuves punkts ir nosūtījis VIS centrālajai sistēmai piekļuves pieprasījumu;
   d) tās iestādes nosaukumu, kura ir pieprasījusi piekļuvi konsultāciju nolūkos;
   e) attiecīgā gadījumā — lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz ex-post pārbaudi;
   f) datus, kas izmantoti konsultāciju nolūkos;
   g) saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794, vai attiecīgā gadījumā ar Regulu (ES) 2018/1725 tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kas lika datus meklēt. [Gr. 225]

3.  Reģistrus un dokumentāciju izmanto tikai tam, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un ietekmi uz pamattiesībām un nodrošinātu datu integritāti un drošību. Šīs regulas 50. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai drīkst izmantot tikai reģistrus, kas nesatur personas datus. Uzraudzības iestādei, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktu un kura ir atbildīga par to, lai pārbaudītu, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, un lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, pēc tās pieprasījuma nodrošina piekļuvi minētajiem reģistriem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. [Gr. 226]

22.r pants

VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā šī regula vēl nav piemērota

1.  Izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā šī regula vēl nav piemērota, piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos īsteno, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a) piekļuve tiek pieprasīta tām piešķirto pilnvaru ietvaros;
   b) piekļuvei piemēro tos pašus nosacījumus, kas minēti 22.n panta 1. punktā;
   c) pirms piekļuves tiek iesniegts pienācīgi pamatots rakstisks vai elektronisks pieprasījums tās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, kurā piemēro šo regulu; pēc tam šī iestāde pieprasa, lai valsts centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) piekļūtu VIS datiem konsultāciju nolūkos.

2.  Dalībvalsts, kurā šo regulu vēl nepiemēro, dara savu vīzu informāciju pieejamu dalībvalstīm, kurās šo regulu piemēro, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu un ievērojot 22.n panta 1. punktā minētos nosacījumus.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.)”.

22.ra pants (jauns)

Tādu personas datu aizsardzība, kuriem piekļūts saskaņā ar IIIb nodaļu

1.   Ikviena dalībvalsts nodrošina, ka tās normatīvo un administratīvo aktu noteikumi, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680, ir piemērojami arī attiecībā uz piekļuvi VIS, ko veic to valsts iestādes saskaņā ar šo nodaļu, tostarp attiecībā uz to personu tiesībām, kuru datiem šādā veidā piekļūts.

2.   Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde uzrauga, vai dalībvalstu piekļuve personas datiem saskaņā ar šo nodaļu ir likumīga, tostarp vai likumīga ir šādu datu pārsūtīšana uz VIS un no VIS. Attiecīgi piemēro šīs regulas 41. panta 3. un 4. punktu.

3.   Eiropola veiktā personas datu apstrāde, ievērojot šo regulu, notiek saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, un to uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

4.   Personas datus, kuriem VIS ir piekļūts saskaņā ar šo nodaļu, apstrādā vienīgi nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt konkrētu lietu, saistībā ar kuru dalībvalsts vai Eiropols ir pieprasījis datus.

5.   eu-LISA, izraudzītās iestādes, centrālie piekļuves punkti un Eiropols glabā 22.q pantā minētos ierakstus par meklēšanu nolūkā ļaut uzraudzības iestādei, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktā, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzraudzīt datu apstrādes atbilstību Savienības un valsts datu aizsardzības noteikumiem. Izņemot datus, kas turēti minētajā nolūkā, personas datus, kā arī ierakstus par veikto meklēšanu pēc 30 dienām dzēš no visām valstu un Eiropola datnēm, ja vien minētie dati un ieraksti nav nepieciešami saistībā ar konkrētu kriminālizmeklēšanu, kuras vajadzībām attiecīgā dalībvalsts vai Eiropols ir pieprasījis šos datus. [Gr. 227]

"

2. pants

Grozījumi Lēmumā 2004/512/EKLēmuma 2004/512/EK atcelšana [Gr. 228]

Lēmuma Lēmumu 2004/512/EK 1. panta 2. punktu aizstāj ar šāduatceļ. Atsauces uz lēmumu uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 767/2008, un tās lasāmas saskaņā ar 2. pielikumā iekļauto atbilstības tabulu:"

“2. Vīzu informācijas sistēmas pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido

   a) kopējais identitātes repozitorijs, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā];
   b) centrāla informācijas sistēma, turpmāk “Centrālā vīzu informācijas sistēma” (VIS);
   c) saskarne katrā no dalībvalstīm (turpmāk “valsts saskarne” (NI-VIS)), kas nodrošina savienojumu ar konkrētās dalībvalsts attiecīgo centrālo valsts iestādi, vai valsts vienotā saskarne (VVS) katrā dalībvalstī, kuras pamatā ir kopējas tehniskās specifikācijas un kura ir identiska visās dalībvalstīs un ļauj centrālajai sistēmai pieslēgties dalībvalstu infrastruktūrām;
   d) komunikācijas infrastruktūra starp VIS un valsts saskarnēm;
   e) drošs sakaru kanāls starp VIS un IIS centrālo sistēmu;
   f) droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un centrālajām infrastruktūrām, kuras ir Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 6. pantu], kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 12. pantu], kopējam identitātes repozitorijam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 17. pantu], un vairāku identitāšu detektoram (MID), kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 25. pantu];
   g) mehānisms, lai apspriestos par pieteikumiem un veiktu informācijas apmaiņu centrālo vīzu iestāžu starpā (“VIS pasts”);
   h) pārvadātāja vārteja;
   i) drošs tīmekļa pakalpojumus, kas ļauj sazināties starp VIS, no vienas puses, un pārvadātāja vārteju un starptautiskajām sistēmām (Interpola sistēmas/datubāzes), no otras puses;
   j) datu repozitorijs ziņošanas un statistikas vajadzībām.

Ciktāl tehniski iespējams, centrālā sistēma, valstu vienotās saskarnes, tīmekļa pakalpojums, pārvadātāja vārteja un VIS komunikāciju infrastruktūra koplieto un turpina izmantot attiecīgi IIS centrālās sistēmas, IIS valstu vienoto saskarņu, ETIAS pārvadātāja vārtejas, IIS tīmekļa pakalpojuma un IIS komunikāciju infrastruktūras aparatūras un programmatūras sastāvdaļas.”. [Gr. 229]

"

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 810/2009

Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza šādi:

1)  regulas 10. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) iesniedz fotoattēlu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1683/95 izklāstītajiem standartiem vaiatļauj iegūt sejas attēlu, nofotografējot personu klātienē, ja pieteikums tiek iesniegts pirmoreiz un pēc tam vismaz ik pēc 59 mēnešiem, — saskaņā ar šīs regulas 13. pantā izklāstītajiem standartiem;.”; [Gr. 230]

"

2)  regulas 13. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"

“– pieteikuma iesniegšanas laikā klātienē uzņemtu fotoattēlu digitālā formātā;sejas attēlu”; [Gr. 231]

"

b)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Ja pirkstu nospiedumi un klātienē uzņemta pietiekamas kvalitātes fotogrāfija, kas no pieteikuma iesniedzēja iegūti kā daļa no pieteikuma, ir iekļauti VIS pirms mazāk nekā 59 mēnešiem, skaitot no jaunā pieteikuma iesniegšanas dienas, tad turpmāko pieteikumu vajadzībām var izmantotizmanto to [datu] kopijas.”; [Gr. 232]

"

c)  panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) bērni, kas nav sasnieguši 6 gadu vecumu un personas, kas vecākas par 70 gadiem;”; [Gr. 253]

"

d)  panta 8. punktu svītro;

3)  regulas 21. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Par katru pieteikumu VIS veic pārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. panta 2. punktu, 15. un 9.a pantu. Lai izvairītos no kļūdainiem atteikumiem un kļūdainas identifikācijas, dalībvalstis nodrošina, ka pilnīgi tiek izmantoti visi šajos pantos minētie meklēšanas kritēriji.”;

"

b)  pievieno šādu 3.a un 3.b punktu:"

“3.a Lai izvērtētu 3. punktā noteiktos ieceļošanas nosacījumus, konsulāts ņem vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.c pantu veikto pārbaužu rezultātus šādās datubāzēs:

   a) SIS un SLTD — lai pārbaudītu, vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas paziņots kā pazaudēts, nozagts vai anulēts, un vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas reģistrēts Interpola TDAWN lietāatzīts par nederīgu; [Gr. 233]
   b) ETIAS centrālajā sistēmā — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst atteiktam, atceltam vai anulētam ceļošanas atļaujas pieteikumam;
   c) VIS — lai pārbaudītu, vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu neatbilst citam vīzas pieteikumam, kas saistīts ar dažādiem identitātes datiem, kā arī to, vai pieteikuma iesniedzējam nav bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikumu, atsaukšanu vai anulēšanu;
   d) IIS — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs pašlaik nav paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējam iepriekš nav atteikta ieceļošana;
   e) Eurodac — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējam nav atsaukts vai noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums;
   f) Eiropola datos — lai pārbaudītu, vai pieteikumā sniegtie dati atbilst šajā datubāzē reģistrētajai informācijai;
   g) ECRIS-TCN sistēmā — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst personai, kuras dati šajā datubāzē iekļauti par teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem; [Gr. 234]
   h) SIS — lai pārbaudītu, vai uz pieteikuma iesniedzēju, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, neattiecas brīdinājums par personām, kuras ir meklēšanā apcietināšanas un nodošanas nolūkā vai pieteikuma iesniedzējs netiek meklēts apcietināšanai izdošanas nolūkā.

Konsulātam ir piekļuve pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), ja tādas ir, kā arī pārbaužu rezultātiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.c pantu.

3.b  Vīzu iestāde veic vaicājumu vairāku identitāšu detektorā un kopējā identitātes repozitorijā, kas minēts Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 4. panta 37. punktā, vai SIS, vai abos, lai novērtētu saistīto identitāšu atšķirības, un veic jebkādu papildu pārbaudi, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par saiknes statusu un krāsu, kā arī lēmumu par attiecīgās personas vīzas izdošanu vai izdošanas atteikumu.

Saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 59. panta 1. punktu šo punktu piemēro tikai pēc vairāku identitāšu detektora darbības sākšanas.”;

"

c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Konsulāts, izmantojot no IIS iegūto informāciju, pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs ar plānoto uzturēšanos nepārsniegs dalībvalstu teritorijā maksimāli pieļaujamo atļautās uzturēšanās laiku neatkarīgi no tā, cik ilgs iespējamas uzturēšanās termiņš ir bijis atļauts ar citas dalībvalsts izsniegtu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.”;

"

4)  iekļauj šādu 21.a pantu:"

“21.a pants

Konkrētie riska rādītāji

-1.  Konkrētie riska rādītāji ir algoritms, kas nodrošina profilēšanu, kas definēta Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, salīdzinot datus, kas ierakstīti pieteikuma datnē, ar konkrētiem riska rādītājiem, kas norāda uz drošības, neatbilstīgas imigrācijas vai augstu epidēmisku risku. Konkrētos riska rādītājus reģistrē VIS. [Gr. 235]

1.  Drošības, nelegālas imigrācijas vai augsta epidēmiska riska izvērtējumu pamato arKomisija saskaņā ar 51.a pantu pieņem deleģēto aktu, lai sīkāk definētu riskus, kas saistīti ar drošību vai neatbilstīgu imigrāciju, vai augstu epidēmisku risku, pamatojoties uz: [Gr. 236]

   a) IIS sagatavotiem statistikas datiem par pārmērīgi daudziem atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem konkrētām ceļotāju grupām, kam ir vīzas;
   b) VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu par pārmērīgi daudziem vīzu pieteikumu atteikumu gadījumiem neatbilstīgas migrācijasvai drošības vai sabiedrības veselības risku dēļ, kuri saistīti ar konkrētām ceļotāju grupāmpieteikuma iesniedzēju; [Gr. 237]
   c) VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu un IIS sagatavotiem statistikas datiem par saistību starp informāciju, kura apkopota pieteikuma veidlapā, un atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem;
   d) dalībvalstu sniegto informāciju par konkrētiem drošības riska rādītājiem vai apdraudējumiem, kas pamatota ar faktiem un pierādījumiem un ko identificējušas šīs dalībvalstis;
   e) dalībvalstu sniegto informāciju par pārmērīgi daudziem atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem vai ieceļošanas atteikumiem konkrētām ceļotāju grupām šajās dalībvalstīs, kas pamatota ar faktiem un pierādījumiem;
   f) dalībvalstu sniegto informāciju par konkrētiem augstiem epidēmiskiem riskiem, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sniegto epidemioloģiskās uzraudzības informāciju un riska novērtējumiem, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņotajiem slimību uzliesmojumiem.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, kuros precīzi nosaka šā panta 1. punktā minētos riskus. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 238]

3.  Pamatojoties uz konkrētajiem riskiem, kas noteikti saskaņā ar 2. punktušo regulu un deleģēto aktu, kas minēts 1. punktā, nosaka konkrētus riska rādītājus, kuri ietver dažādus datus, tostarp vienu vai vairākus šādus datu elementus: [Gr. 239]

   a) vecuma grupa, dzimums, valstspiederība;
   b) dzīvesvietas valsts un pilsēta;
   c) galamērķa dalībvalsts(-is);
   d) pirmās ieceļošanas dalībvalsts;
   e) ceļojuma mērķis;
   f) pašreizējā nodarbošanās.

4.  Konkrētie riska rādītāji ir mērķtiecīgi un samērīgi. Tie nekādā gadījumā nav izstrādāti, pamatojoties tikai uz personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju.

5.  Konkrētos riska rādītājus Komisija nosaka īstenošanas aktā. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  Konkrētos riska rādītājus vīzu iestādes izmanto, izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelegālas neatbilstīgas imigrācijas risku, vai apdraud dalībvalstu drošību vai rada augstu epidēmisko risku saskaņā ar 21. panta 1. punktu. [Gr. 240]

7.  Komisija un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra regulāri pārskata konkrētos riskus un konkrētos riska rādītājus.”; [Gr. 241]

"

4a)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:"

“39. pants

Darbinieku izturēšanās un pamattiesību ievērošana

1.  Dalībvalstu konsulāti nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējus pieņem, ievērojot pieklājības normas. Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā respektē cilvēka cieņu.

2.  Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā ievēro pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visi veiktie pasākumi ir samērīgi ar šādu pasākumu mērķiem.

3.  Veicot savus uzdevumus, konsulārie darbinieki nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”; [Gr. 242]

"

4b)  regulā iekļauj šādu 39.a pantu:"

“39.a pants

Pamattiesības

Piemērojot šo regulu, dalībvalstis pilnībā ievēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgos starptautisko tiesību aktus, tostarp 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu, saistības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu, un pamattiesības. Atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem lēmumus saskaņā ar šo regulu pieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”; [Gr. 243]

"

5)  regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:"

"46. pants

Statistikas datu vākšana

Komisija katru gadu līdz 1. martam publicē ikgadējo statistikas datu apkopojumu par katru konsulātu un robežšķērsošanas vietu, kurā atsevišķas dalībvalstis apstrādā vīzu pieteikumus, un tajā tiek ietverta šāda informācija:

   a) lidostas tranzītvīzu pieteikumu, izdoto un atteikto vīzu skaits;
   b) vienoto vienreizējas ieceļošanas un vairākkārtējas ieceļošanas vīzu pieteikumu, izdoto (iedalot pēc derīguma termiņa: viens, divi, trīs, četri, pieci gadi) un atteikto vīzu skaits;
   c) izdoto vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu skaits.

Šo statistiku apkopo, pamatojoties uz VIS datu centrālā repozitorija ģenerētajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 17. pantu.”;

"

5a)  iekļauj šādu pantu:"

“51.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 21.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 21.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 244]

"

6)  regulas 57. panta 3. un 4. punktu svītro.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 2017/2226

Regulu (ES) Nr. 2017/2226 groza šādi:

1)  regulas 9. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:"

“VIS nodrošina šā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitāti. Sīki izstrādātus noteikumus par šīs funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 68. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

"

2)  regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, pārvadātāji izmanto tīmekļa pakalpojumu, lai pārbaudītu, vai īstermiņa vīza ir derīga, tostarp — vai jau ir izmantots atļauto ieceļošanas reižu skaits, vai turētājs ir sasniedzis atļautās uzturēšanās maksimālo ilgumu, vai attiecīgā gadījumā — vai vīza ir derīga ceļojuma galamērķa ostas teritorijā. Pārvadātāji sniedz datus, kas norādīti šīs regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Pamatojoties uz šiem datiem, tīmekļa pakalpojums sniedz pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Pārvadātāji izveido autentifikācijas shēmu, lai nodrošinātu, ka tīmekļa pakalpojumam var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki. Atbildi “OK”/“NOT OK” nav iespējams uzskatīt par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399. Gadījumos, kad pasažieriem nav atļauta iekāpšana, jo tiek veikts vaicājums VIS, pārvadātāji par to informē pasažierus un nodrošina tiem līdzekļus, lai pasažieri varētu īstenot savas tiesības piekļūt, labot un dzēst VIS glabātos personas datus”; [Gr. 245]

"

2a)  regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Ja ir nepieciešams ievadīt vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu datus, robežu iestādes var no VIS izgūt un importēt IIS šīs regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā paredzētos datus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 18.a pantu.”; [Gr. 246]

"

2b)  regulas 15. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja tas vajadzīgs, lai izveidotu personas datni vai atjauninātu 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sejas attēlu, tiek iegūts sejas attēls, nofotografējot personu.”; [Gr. 247]

"

b)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Sejas attēlu, kas minēts 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izgūst no VIS un importē IIS.”; [Gr. 248]

"

c)  panta 5. punktu svītro; [Gr. 249]

3)  regulas 35. panta 4. punktā svītro vārdus “izmantojot VIS infrastruktūru”.

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/399

Regulu (ES) 2016/399 groza šādi:

1)  regulas 8. panta 3. punktam pievieno šādu ba) apakšpunktu:"

“ba) ja trešās valsts valstspiederīgajam ir ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, rūpīgās pārbaudes ieceļošanas vietā ietver arī pārliecināšanos par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu, konsultāciju nolūkos piekļūstot datiem Vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 22.g pantu;

apstākļos, kad dokumenta turētāja vai dokumenta pārbaude saskaņā ar minētās regulas 22.g pantu attiecīgā gadījumā nav izdevusies vai kad ir šaubas par vīzas turētāja identitāti, par dokumenta un/vai ceļošanas dokumenta īstumu, pienācīgi pilnvaroti šo kompetento iestāžu darbinieki sāk dokumenta mikroshēmas pārbaudi.";

"

2)  regulas 8. panta 3. punkta c)–f) apakšpunktu svītro;

7. pants

Grozījumi Regulā (ES) XXX, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) [Sadarbspējas regula]

Regulu (ES) XXX, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) [Sadarbspējas regula], groza šādi:

1)  regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 6. punktā, 22.c panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un 22.d panta f) un g) punktā;”;

"

2)  regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a), b) un c) līdz cc) apakšpunktā un 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a) līdz cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a), b), c), f) un g) punktā;”; [Gr. 250]

"

3)  regulas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) tika izveidota vai atjaunināta pieteikuma datne vai personas datne saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. vai 22.a pantu;”;

"

4)  regulas 27. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) pieteikuma datne vai personas datne ir izveidota vai atjaunināta vīzu informācijas sistēmā (VIS) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8.vai 22.a pantu;”;

"

b)  panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums, dzimums un valstspiederība(-as), kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 22.c panta 2. punkta a) apakšpunktā un 22.d panta a) apakšpunktā;”;

"

5)  regulas 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. panta 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes attiecībā uz trāpījumiem, kas tika uzrādīti brīdī, kad vīzu informācijas sistēmā (VIS) tika izveidota vai atjaunināta pieteikuma datne vai personas datne saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 8. vai 22.a pantu;”.

"

8. pants

Lēmuma 2008/633/TI atcelšana

Lēmumu 2008/633/TI atceļ. Atsauces uz Lēmumu 2008/633-TI uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 767/2008, un tās lasāmas saskaņā ar 2. pielikumā iekļauto atbilstības tabulu”.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro ... [divi gadi pēc stāšanās spēkā], izņemot noteikumus par īstenošanu un deleģētos aktus, kas noteikti 1. panta 6., 7., 26., 27., 33. un 35. punktā, 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju, gatavojoties šīs regulas pilnīgai īstenošanai. Minētajā ziņojumā iekļauj arī sīki izstrādātu informāciju par radītajām izmaksām un par jebkādiem riskiem, kas var ietekmēt kopējās izmaksas. [Gr. 251]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

2. PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Padomes Lēmums 2008/633/TI

Regula (EK) Nr. 767/2008

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. pants

Priekšmets un darbības joma

2. pants

Definīcijas

4. pants

Definīcijas

3. pants

Izraudzītās iestādes un centrālie piekļuves punkti

22.k pants

Dalībvalstu izraudzītās iestādes

22.l pants

Eiropols

4. pants

VIS piekļuves procedūra

22.m pants

Procedūra piekļuvei VIS tiesībaizsardzības nolūkos

5. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm

22.n pants

VIS datu pieejamības nosacījumi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm

6. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā Regula (EK) Nr. 767/2008 vēl nav piemērota

22.r pants

VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā šī regula vēl nav piemērota

7. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi Eiropolam

22.p pants

Procedūra un nosacījumi Eiropola piekļuvei VIS datiem

8. pants

Personas datu aizsardzība

VI nodaļa

Tiesības un uzraudzība saistībā ar datu aizsardzību

9. pants

Datu drošība

32. pants

Datu drošība

10. pants

Atbildība

33. pants

Atbildība

11. pants

Pašuzraudzība

35. pants

Pašuzraudzība

12. pants

Sankcijas

36. pants

Sankcijas

13. pants

VIS datu glabāšana valstu datnēs

30. pants

VIS datu uzglabāšana valstu datnēs

14. pants

Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

38. pants

Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

15. pants

Izmaksas

N/A

16. pants

Ierakstu glabāšana

22.q pants

Reģistrēšana un dokumentēšana

17. pants

Uzraudzība un novērtēšana

50. pants

Uzraudzība un novērtēšana

(1)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
(7)Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).
(8) Komisijas 2011. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums 2011/636/ES, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību pirmajā reģionā (OV L 249, 27.9.2011., 18. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(10)COM(2016)0205.
(11) “Integrated Border Management (IBM) – Feasibility Study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Integrēta robežu pārvaldība (IBM) — Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) (2017. gads).
(12) “Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).
(13)Ceļvedis ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā (9368/1/16 REV 1).
(14)Padomes secinājumi par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju (10151/17).
(15)Integrated Border Management (IBM) – Feasibility Study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Integrēta robežu pārvaldība (IBM) — Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) (2017. gads).
(16)Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).
(17)COM(2017)0558, 15. lpp.
(18)COM(2018)0251.
(19)Pirkstu nospiedumu atpazīšana bērniem (2013. gads — EUR 26 193).
(20)Automatic fingerprint recognition: from children to elderly (Automatizēta pirkstu nospiedumu atpazīšana: no bērniem līdz senioriem) (KPC, 2018. gads).
(21)Feasibility and implications of lowering the fingerprinting age for children and on storing a scanned copy of the visa applicant's travel document in the Visa Information System (VIS)” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme) (2018. gads).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(23) Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (..) [pilns nosaukums] (OV L ...., .... , ... lpp.).
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (ES) 2018/1725 (2000. gada 18. decembris2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(31)Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).
(32)Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(33)OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(34)Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(35)OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(36)Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(37)Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).
(38)OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(39)Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(40)Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).
(41)Padomes Lēmums (ES) 2017/1908 (2017. gada 12. oktobris) par dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Vīzu informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 269, 19.10.2017., 39. lpp.).


Patvēruma un migrācijas fonda izveide ***I
PDF 486kWORD 120k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi (COM(2018)0471 – C8-0271/2018 – 2018/0248(COD))
P8_TA(2019)0175A8-0106/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0471),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0271/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0106/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido par Patvēruma, un migrācijas fonda izveidi un integrācijas fondu [Gr. 1]

P8_TC1-COD(2018)0248


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu un 80. pantu, [Gr. 2]

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi un solidāri risināt spiediena situācijas un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgiem un drošiem ceļiem, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Eiropas Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi — radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu — saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu. [Gr. 3]

(2)  Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka nepieciešama konsekventa un skaidra kopēja politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai, un efektīva sadarbība saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma starp dalībvalstīm principu, kas iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā; šī nozīme tika apstiprināta programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada septembrī un 2018. gada marta un maija progresa ziņojumos. [Gr. 4]

(3)  Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot plašu, pragmatisku un apņēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir atjaunot kontroli pār ārējām robežām, samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu un kuras pamatā vajadzētu būt visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu elastīgai un saskaņotai izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt ievērojami lielākus rezultātus, veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un kārtību. Eiropadome arī aicināja īstenot un attīstīt brīvprātīgas pārmitināšanas programmas. [Gr. 5]

(4)  Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma un un integrācijas migrācijas fonda (“fonds”) veidā. [Gr. 6]

(4a)   Fondam būtu pilnībā jārespektē cilvēktiesības un jāatbilst programmai 2030. gadam, principam par politikas saskaņotību attīstības jomā, kā noteikts LESD 208. pantā, un starptautiskā līmeņa saistībām migrācijas un patvēruma jomā, galvenokārt globālajam paktam par bēgļiem un globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (GCM). [Gr. 7]

(4b)   Pārvaldot fondu no attīstības perspektīvas, būtu jāņem vērā dažādie migrācijas pamatcēloņi, piemēram, konflikti, nabadzība, lauksaimniecisko spēju trūkums, izglītības trūkums un nelīdztiesība. [Gr. 8]

(5)  Fonds Darbības, ko īsteno ar fonda atbalstu, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC) un 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra protokolu. [Gr. 9]

(5a)  Fonda īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām. No fonda līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai sociālo atstumtību. [Gr. 10]

(5b)  Fonda īstenošanā prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kuras pievēršas nepavadītu un nošķirtu nepilngadīgo situācijai, izmantojot agrīnu identifikāciju un reģistrāciju, un darbībām, ko veic bērna interesēs. [Gr. 11]

(6)  Fondam būtu jābalstās uz šādu ar tā priekšgājēju atbalstu sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 573/2007/EK, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 575/2007/EK, laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(7)  Ar fondu būtu jāatbalsta solidaritāte dalībvalstu starpā un migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus uzņemt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, uzlabojot neaizsargātu patvēruma meklētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, atbalstot integrācijas stratēģijas un efektīvāku likumīgās migrācijas politiku, lai nodrošinātu radot drošas un likumīgas iekļūšanas iespējas Savienībā, kam arī būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazinātu neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Fondam kā iekšējās Savienības politikas instrumentam un kā vienīgajam Savienības līmeņa finansēšanas instrumentam attiecībā uz patvērumu un migrāciju būtu primāri jāatbalsta darbības Savienībā attiecībā uz patvērumu un migrāciju. Tomēr noteikto limitu ietvaros un ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pienācīgās garantijas, ar fondu būtu jāatbalsta sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, lai stiprinātu to personu plūsmas pārvaldību, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, atvērtu izveidotu iespējas likumīgai migrācijai un apkarotu neatbilstīgu migrāciju un cilvēku kontrabandistu un cilvēku tirdzniecības tīklus un nodrošinātu drošas un cieņpilnas atgriešanas un efektīvas atpakaļuzņemšanas, kā arī reintegrācijas trešās valstīs ilgtspēju. [Gr. 12]

(8)  Migrācijas krīze un pēdējos gados palielinājies cilvēku bojāejas skaits Vidusjūrā ir izvirzījuši uzmanības centrā nepieciešamību reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, lai nodrošinātu efektīvas patvēruma procedūras, kas nepieļauj sekundāru pārvietošanos, nodrošinātu vienotus un pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, vienotus standartus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un attiecīgās tiesības un priekšrocības starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.izveidotu taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kā noteikt dalībvalstu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī Savienības satvaru dalībvalstu veiktajiem pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas centieniem, lai palielinātu globāli pieejamo kopējo pārmitināšanas vietu skaitu. Vienlaikus reforma ir nepieciešama, lai izveidotu taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kā noteikt dalībvalstu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī Savienības satvaru dalībvalstu veiktajiem pārmitināšanas centieniem. nodrošinātu, ka pastāv un ir pieejamas efektīvas un uz tiesībām balstītas patvēruma procedūras, un nodrošinātu vienotus un pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, vienotus standartus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un attiecīgās tiesības un priekšrocības starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī efektīvas un lietderīgas neatbilstīgo migrantu atgriešanas procedūras. Tāpēc ir lietderīgi ar fondu vairāk atbalstīt dalībvalstu centienus pilnībā un pareizi īstenot pārskatīto kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. [Gr. 13]

(9)  Fondam būtu arī jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA), kura izveidota ar Regulu (ES) .../.. [EUAA regula](4),atbalsta birojs ar mērķi veicināt un uzlabot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, koordinējot un pastiprinot praktisko sadarbību un koordinējot informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā par patvērumu, jo īpaši par labu praksi, veicinot Savienības un starptautiskās tiesības un ar atbilstošiem norādījumiem, tostarp darbības standartus standartiem, sekmējot vienveidīgu Savienības tiesību īstenošanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, lai nodrošinātu augstu vienveidības pakāpi, kas balstīta uz augstiem aizsardzības standartiem attiecībā uz starptautisko aizsardzību, uzņemšanas apstākļiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā, nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu, sekmētu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā, atbalstītu dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā un sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā, sevišķi tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. [Gr. 14]

(9a)  Ar fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. [Gr. 15]

(10)  Ar fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienība un dalībvalstis, tām īstenojot spēkā esošos Savienības tiesību aktiem aktus, nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES(5) (Uzņemšanas nosacījumu direktīva), 2013/32/ES(6) (Patvēruma procedūru direktīva), 2011/95/ES(7) (Kvalifikācijas direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK(8) (Atgriešanas direktīva), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013(9) (Dublinas regula). [Gr. 16]

(11)  Partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska Savienības patvēruma politikas sastāvdaļa, lai nodrošinātu to personu plūsmu, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, pienācīgu pārvaldību. Ar mērķi aizstāt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, nedrošu un neatbilstīgu ieceļošanu ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, paužot solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības migrācijas politikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmi attiecībā uz trešām valstīm un efektīvi sniedzot ieguldījumu globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm, fondam būtu jāsniedz finansiāli stimuli, lai īstenotu Savienības pārmitināšanas [un humanitāras uzņemšanas] sistēmu. [Gr. 17]

(11a)  Ar fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savā teritorijā sniegt starptautisko aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, attiecībā uz kuriem ir atzītas tiesības uz pārmitināšanu saskaņā ar valstu uzņemšanas shēmām, kam būtu jāņem vērā UNHCR prognozētās globālās pārmitināšanas vajadzības. Lai fonda devums būtu vērienīgs un iedarbīgs, tam būtu jāsniedz mērķorientēta palīdzība finansiālu stimulu veidā attiecībā uz katru personu, kas uzņemta vai pārmitināta. [Gr. 18]

(12)  Ņemot vērā lielās migrācijas plūsmas uz Savienību pēdējos gados un to, cik svarīgi ir nodrošināt mūsu sabiedrību kohēziju, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt dalībvalstu politiku tādu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, agrīnai integrācijai, tostarp prioritārajās jomās, kas apzinātas rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, kuru Komisija pieņēma 2016. gadā. [Gr. 19]

(13)  Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību, veicinot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda+ (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Savienības struktūrfondu finansētās darbības. Pasākumiem, kurus finansē ar šo fondu, būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontālas darbības, kuras atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz ko papildina pasākumi trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē valstspiederīgo sociālās un ekonomiskās iekļaušanas veicināšanai, ko finansē saskaņā ar ERAF un ESF+struktūrfondiem. [Gr. 20]

(13a)   Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minētās mērķgrupas īpašās iezīmes. Gadījumos, kad integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz patvēruma meklētājiem. [Gr. 21]

(14)  Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāliek sadarboties un veidot koordinācijas mehānismus ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF struktūrfondu darbības, un vajadzības gadījumā – ar to pārvaldības iestādēm un citu Savienības fondu, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, pārvaldības iestādēm. Komisijai būtu jāizmanto šie koordinācijas mehānismi, lai novērtētu fondu saskaņotību un papildināmību, kā arī to, cik lielā mērā ar katra fonda starpniecību īstenotie pasākumi veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. [Gr. 22]

(15)  Fonda īstenošana šajā jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(16)  Ir lietderīgi tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai, tādējādi atbalstot ģimenes vienotību bērna interesēs. Ar terminu "tuvākie radinieki" būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma. [Gr. 23]

(17)  Ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju to pārstāvošo asociāciju, izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un atvieglojot lai atvieglotu šo struktūru piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, fondam būtu jāveicina pasākumi integrācijas jomā, ko īsteno vietējās un reģionālās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām un tam paredzētu tematiskā mehānisma komponentu, ja vietējām un reģionālajām iestādēm ir kompetence veikt integrācijas pasākumus. [Gr. 24]

(18)  Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un migrācijas arvien pieaugošo globālo raksturu, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi migrantiem atbilstīgai migrācijai atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspējību ilgtspēju un Savienības ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot migrējošos darba ņēmējus no ekspluatācijas. [Gr. 25]

(19)  Ar fondu būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas ceļu organizācijas stratēģiju izveidē un paplašināšanā, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, tostarp jo īpaši Savienības tiesību aktus instrumentus attiecībā uz likumīgu migrāciju. Ar fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un līmeņiem, kā arī ar citām dalībvalstīm. [Gr. 26]

(20)  Efektīva un cieņu respektējoša atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā Savienībā un tās dalībvalstīs. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt atgriešanas kopīgos standartus, liekot uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK(10), un integrēta un saskaņota pieeja atgriešanas pārvaldībai. Attiecībā uz ilgtspējīgu atgriešanas politiku Ar fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, atgriezto personu reintegrācijalai veicinātu un garantētu drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī ilgtspējīgu reintegrāciju, kā paredzēts GCM. [Gr. 27]

(21)  Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem un jānodrošina neatbilstīgo migrantu efektīva, droša un cieņpilna atgriešanās. Tādēļ fondam būtu jāsniedz preferenciāls atbalsts darbībām, kas saistītas ar brīvprātīgu atgriešanos. Lai to sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā un ilgtermiņa reintegrācijas atbalsts. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās no izmaksu lietderībulietderības aspekta. Visās darbībās vai lēmumos attiecībā uz migrējošiem, tostarp atgriežamiem, bērniem, vispirms būtu jāņem vērā bērna interešu princips. [Gr. 28]

(22)  Tomēr brīvprātīga atgriešanās un Lai gan brīvprātīgai atgriešanai vajadzētu būt prioritārai attiecībā pret piespiedu atgriešana atgriešanu, tomēr tās ir savstarpēji saistīti jautājumi saistītas un ar savstarpēji pastiprinošu ietekmi, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp tiemtām. Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu. No fonda būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar bērnu atgriešanos, tikai tad, ja šādas atgriešanas pamatā ir pozitīvs novērtējums attiecībā uz bērna interesēm. [Gr. 29]

(23)  Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām, pievēršot īpašu uzmanību viņu humanitārajām un aizsardzības vajadzībām, dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt šo personu reintegrāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām grupām. Atgriešanas lēmumi būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu un rūpīgu izcelsmes valsts situācijas novērtējumu, tostarp izvērtējot absorbcijas spēju vietējā līmenī. Īpaši pasākumi un darbības izcelsmes valstu un jo īpaši neaizsargātu cilvēku atbalstam veicina atgriešanas ilgtspējas, drošības un efektivitātes nodrošināšanu. Šie pasākumi būtu jāīsteno ar aktīvu vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un diasporu līdzdalību. [Gr. 30]

(24)  Atpakaļuzņemšanas Oficiāli atpakaļuzņemšanas nolīgumi un citas vienošanās ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama un būtiska sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo neatbilstīgu migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi un vienošanās ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un fondam būtu jāatbalsta to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valstu un Savienības līmeņa drošas un cieņu respektējošas atgriešanas politikas efektivitāti noteikto limitu ietvaros un ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pienācīgās garantijas. [Gr. 31]

(25)  Papildus tam, ka tiek ar fondu dalībvalstīs tiktu atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā,trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku integrācija ar fondu, pilnībā ievērojot principu par saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgās migrācijas apkarošanai, jāpievēršas likumīgas migrācijas stimulēšanai un spēkā esošo migrantu tirdzniecības apkarošanai, jāveicina un jāatvieglo likumīgās migrācijas noteikumu apiešanas problēmai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti izcelsmes valstīs. [Gr. 32]

(26)  Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana ir neatbilstīgu migrāciju veicinošs faktors un apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām, kā arī apdraud migrējošo darba ņēmēju tiesības, padarot tos neaizsargātus pret tiesību pārkāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK(11), kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sūdzību un algas atgūšanas mehānismu ekspluatētajiem darba ņēmējiem un sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro. [Gr. 33]

(26a)   Dalībvalstīm būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības un darba ņēmēju asociāciju prasības, piemēram, tās, kas attiecas uz abu dzimumu darba ņēmēju uzņemšanas Eiropas tīkla izveidi, lai savienotu Eiropā visus migrācijas jomā strādājošos darba ņēmējus, sekmētu pienācīgu uzņemšanu un pieeju migrācijai, pamatojoties uz cilvēktiesībām un paraugprakses apmaiņu uzņemšanas un migrantu nodarbināšanas iespēju ziņā. [Gr. 34]

(27)  Ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES(12), kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā, ka cilvēku tirdzniecība ir dzimumspecifiska. Īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka personām, kuras ir spiestas atstāt savu pastāvīgo dzīvesvietu tādu pēkšņu vai progresējošu klimata pārmaiņu dēļ, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu dzīvi vai dzīves apstākļus, ir augsts risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. [Gr. 35]

(27a)  Fondam būtu jo īpaši jāatbalsta neaizsargātu patvēruma meklētāju identificēšana un viņu vajadzību risināšana — tādi ir, piemēram, nepavadīti nepilngadīgie vai spīdzināšanas vai cita veida smagas vardarbības upuri, — kā noteikts Savienības acquis patvēruma jomā. [Gr. 36]

(27b)  Lai sasniegtu taisnīgu un pārredzamu resursu sadali starp fonda mērķiem, būtu jānodrošina minimālais izdevumu līmenis attiecībā uz konkrētiem mērķiem neatkarīgi no tā, vai tie ir tiešā, netiešā vai dalītā pārvaldībā. [Gr. 37]

(28)  Ar fondu būtu jāpapildina un jāstiprina darbības, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624(13), tādējādi veicinot efektīvu neparedzot papildu finansējuma plūsmu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, kā noteikts minētās regulas 4. pantāun krasta apsardzes aģentūrai, par kuras gada budžetu, kam vajadzētu dot iespēju pildīt visus tās uzdevumus, lemj budžeta lēmējinstitūcija. [Gr. 38]

(29)  Būtu jātiecas panākt efektivitāte efektivitāti un sinerģija sinerģijas, papildināmību un konsekvence konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās vai pretrunīguma starp darbībām. [Gr. 39]

(30)  Pasākumiem Šā fonda prioritātei vajadzētu būt darbību finansēšanai Savienības teritorijā. No fonda var finansēt pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda un kuriem vajadzētu būt noteiktu finansiālu limitu ietvaros un vienlaikus pietiekamiem, lai sasniegtu fonda mērķus, kā noteikts šīs regulas 3. pantā, un atkarīgiem no pienācīgu garantiju nosacījuma ievērošanas. Šādiem pasākumiem būtu jāpapildina citas darbības ārpus Savienības, ko atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību un papildināmību ar Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, kā arī Savienības starptautiskajām saistībām. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu migrācijas pārvaldības svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai. Ārkārtas palīdzības īstenošanas laikā būtu jānodrošina saskaņotība ar humanitārajiem principiem, kas izklāstīti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību. [Gr. 40]

(31)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar šo regulu sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši solidaritāte starp dalībvalstīm patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar LESD 80. pantu un valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā. [Gr. 41]

(32)  Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas vai Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(33)  Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku pārredzamību, elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos politikas un konkrētos mērķus. Pārvaldot fondu, būtu jāņem vērā efektivitātes, lietderības un tēriņu kvalitātes princips. Turklāt fonda īstenošanai vajadzētu būt, cik vien iespējams, pretimnākošai lietotājiem. [Gr. 43]

(34)  Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstīm, kura sastāv no fiksētas summas un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, kuri kuras atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dalībvalstis izjūt patvēruma, migrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš salu sabiedrībām, kuras saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. [Gr. 44]

(35)  Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un risinātu vajadzības patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldībā un trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, integrācijā, attīstītu likumīgo migrāciju un lai cīnītos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu, tiesību normas ievērojošu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, dalībvalstīm būtu vidusposmā jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā līdzekļu apguves līmeni. Šī summa būtu jānosaka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kā izklāstīts I pielikumā, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā. [Gr. 45]

(36)  Lai palīdzētu sasniegt fonda politikas mērķi, dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka to dalībvalstu programmās ir darbības, kas palīdz īstenot katru no šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai, konkrētajiem mērķiem. Turklāt tām būtu jānodrošina, ka finansējuma piešķiršana konkrētajiem mērķiem kalpo šiem mērķiem pēc iespējas labāk un pamatojas uz aktuālākajām vajadzībām, ka programmās ir iekļauts izdevumu minimums attiecībā uz šiem mērķiem, ka resursu sadale attiecībā uz mērķiem ir proporcionāla risināmajām problēmām, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. [Gr. 46]

(37)  Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un, vietējo un reģionālo iestāžu darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un dalībvalstu papildu atbalstam, lai dotu ieguldījumu solidaritātes un atbildības jomā ar tematiskā mehānisma starpniecību. [Gr. 47]

(38)  Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(38a)  Fondam vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, tostarp nodrošināt piemērotus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, nodrošināt pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES, piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras, jo īpaši, ja šie centieni ir adresāti nepavadītiem nepilngadīgajiem, attiecībā uz kuriem izmaksas ir augstākas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsaņem vienreizējs maksājums par katru nepavadīto nepilngadīgo, kuram tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība, tomēr šis vienreizējais maksājums nedrīkstētu kumulēt ar papildu finansējumu, ko saskaņā ar šo regulu piešķir pārmitināšanai. [Gr. 48]

(39)  Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar fondu, varētu arī piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno īpašas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs īpašās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām būtu jābūt darbībām, kurām vajadzīgi sadarbības centieni, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(40)  Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar patvērumu un migrāciju imigrāciju, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras šim pakalpojumam ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai. [Gr. 49]

(41)  Lai papildinātu šā fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, fondam būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā, vienlaikus ievērojot vajadzību taisnīgā un pārredzamā veidā nodrošināt pienācīgu finansējumu fonda mērķu sasniegšanai. Ar šīm darbībām būtu jānodrošina pamattiesību aizsardzība fonda īstenošanā. [Gr. 50]

(42)  Lai stiprinātu Savienības spējas nekavējoties novērst risināt neparedzētu vai nesamērīgi lielu migrācijas spiedienu vai nesamērīgu trešo valstu valstspiederīgo pieplūdumu vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuram raksturīgs liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām un lielu vai migrācijas spiedienu problēmas vai būtiskas pārmitināšanas vajadzības trešās valstīs sakarā ar politiskām norisēm vai konfliktiem vai dabas katastrofām, būtu jārada jāparedz iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā. [Gr. 51]

(43)  Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK(14), un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(44)  Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 52]

(45)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam Patvēruma un migrācijas fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību](15).

(46)  Uz šo fondu attiecas Regula (ES) ..../... [finanšu regula]. Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(47)  Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) .../... [KNR]. Savstarpēji pretrunīgu noteikumu gadījumā šai regulai ir augstāks juridiskais spēks nekā Regulai (ES) .../... [KNR]. [Gr. 53]

(48)  Regula (ES) .../2021 [KNR] izveido rīcības satvaru ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Līdztekus regulējumam, kas nosaka kopīgus finanšu noteikumus vairākiem Savienības fondiem, tostarp Patvēruma, un migrācijas un integrācijas fondam (PMF)(AMIF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un instrumentam robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Tāpēc ir jāprecizē PMF AMIF mērķi un jānosaka īpaši noteikumi par darbību veidiem, kurus var finansēt ar PMFAMIF. [Gr. 54]

(49)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(50)  Saskaņā ar Finanšu regulu(16), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(19) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(20) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu un/vai kriminālsodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF un Eiropas Revīzijas palātas darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Dalībvalstīm pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Tās izmeklēšanas rezultāti, kas tiek veikta par nelikumībām un krāpniecību attiecībā uz fonda līdzekļiem, būtu jāpadara pieejami Eiropas Parlamentam. [Gr. 55]

(51)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(51a)  Ja pastāv skaidri pierādījumi, ka projektu likumību vai finansējuma likumību un pareizību, vai projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, Komisijai būtu jānodrošina, ka šiem projektiem finansējums nav pieejams. [Gr. 56]

(52)  Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES(22) personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(53)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”(23), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni migrācijas pārvaldībā saskaras. Ar fondu sniedz atbalstu šīm dalībvalstīm ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu šiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(53a)   Fonda finansēto programmu plānošanā, īstenošanā un vērtēšanā būtu jāapspriežas ar dalībvalstu un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām un reģionālajām iestādēm un valstu parlamentiem. [Gr. 57]

(54)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, tostarp kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka kopīgi rādītāji un attiecīgie mērķi. Saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../2021 [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos kopīgos rādītājus un finanšu pārskatus. Uzraudzības pienākuma atbilstīgas izpildes nolūkā Komisijai vajadzētu būt spējīgai noteikt, kāda summa konkrētajā gadā ir iztērēta no fonda. Tādēļ, iesniedzot Komisijai gada pārskatus par valsts programmu, dalībvalstīm būtu jānošķir atgūšana, priekšfinansējuma maksājumi galīgajiem saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšana. Fonda īstenošanas revīzijas un uzraudzības sekmēšanas nolūkā Komisijai savā gada īstenošanas ziņojumā par fondu būtu jāiekļauj šīs summas, kā arī jānorāda uzraudzības rezultāti un fonda darbību īstenošana vietējā, reģionālajā, valsts un Savienības līmenī, ietverot konkrētus projektus un partnerus. Komisijai būtu katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkums par apstiprinātajiem gada darbības rezultātu ziņojumiem. Ziņojumi, kuros izklāstīti uzraudzības rezultāti un fonda darbību īstenošana gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, būtu jādara publiski pieejami un jāiesniedz Eiropas Parlamentam. [Gr. 58]

(55)  Atspoguļojot Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķimērķrādītāju  – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā sasniegt ikgadējo mērķrādītāju, proti, 30 %. Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. [Gr. 59]

(56)  Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz darba programmām tematiskajam mehānismam, sarakstu ar darbībām, saistībā ar kurām var saņemt atbalstu no III pielikumā minētā instrumenta, sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu, kas paredzēts VII pielikumā, un kopējā uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp migrantu un bēgļu organizācijām, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. [Gr. 60]

(57)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(24). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(58)  Tā kā Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi mērķus, proti, uzlabot solidaritāti dalībvalstu starpā, veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību Savienībā saskaņā ar kopējo politiku patvēruma un starptautiskās to, lai tiktu īstenota, nostiprināta un attīstīta kopējā politika patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējo kopējā imigrācijas politiku, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot vienas pašas un to politika, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto subsidiaritātes principu šī regula nosaka vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. [Gr. 61]

(59)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par [Apvienotās Karalistes un] Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(60)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(61)  Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../2021 [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido Patvēruma un migrācijas un integrācijas fondu (“fonds”). [Gr. 62]

2.  Šajā regulā ir noteikti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  “persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību” ir pieteikuma iesniedzējs, kā definēts Regulas (ES)../.. Direktīvas 2013/32/ES 2. panta [x] c) punktā. [Patvēruma procedūras regula](25); [Gr. 63]

b)  “starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir persona, kā definēts Regulas (ES) .../.. [2]. Direktīvas 2011/95/ES 2. panta 2. punktā [Kvalifikācijas regula](26)b) punkta nozīmē; [Gr. 64]

c)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kā definēts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

d)  “ģimenes loceklis” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kā definēts Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz fonda atbalstītas darbības politikas jomu;

e)  “humanitāra uzņemšana” kā definēts Regulas (ES) .../.. [2]. pantā [Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēma](27)shēmair trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas paredz tādas tiesības un saistības, kuras ir līdzvērtīgas Direktīvas 2011/95/ES 20.–32. pantā un 34. pantā noteiktajām tiesībām un saistībām attiecībā uz alternatīvās aizsardzības saņēmējiem, piešķirta starptautiskā aizsardzība vai piešķirts humanitārais statuss, uzņemšana dalībvalstu teritorijā no kādas trešās valsts, uz kuru viņi bija pārvietoti pēc UNCHR vai citas attiecīgas starptautiskas struktūras nosūtījuma, kad to prasījusi kāda dalībvalsts; [Gr. 65]

f)  "izraidīšana" ir izraidīšana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 5) punktā;

g)  “pārmitināšana” ir pārmitināšana, kā definēts Regulas (ES) .../.. [2.] pantā tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku uzņemšana no kādas trešās valsts, uz ko viņi bija pārvietoti, dalībvalstu teritorijā pēc ANO augstā komisārs bēgļu jautājumos (“UNHCR”) nosūtījuma, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība un ir piekļuve stabilam risinājumam saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēma] un valstu tiesību aktie; [Gr. 66]

h)  "atgriešana" ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā;

i)  "trešās valsts valstspiederīgais" ir persona, kas nav Savienības pilsonis, kā definēts LESD 20. panta 1. punktā. Atsauce uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas arī uz bezvalstniekiem un personām bez noteiktas valstspiederības;

j)  “mazāk aizsargāta persona” ir jebkura persona, kā definēts Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz fonda atbalstītas darbības politikas jomu;

ja)  “nepavadīts nepilngadīgais” ir nepilngadīgais, kas ieceļojis dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir atbildīgs par nepilngadīgo saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāds pieaugušais nav par viņu uzņēmies aizgādību; tas ietver arī nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalstu teritorijā. [Gr. 67]

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda politikas mērķis ir veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību saskaņā ar attiecīgo dot ieguldījumu visu kopējās Eiropas patvēruma politikas — saskaņā ar LESD 78. pantu — un kopējās Eiropas migrācijas politikas — saskaņā ar LESD 79. pantu — aspektu īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principu, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības acquis un Savienības saistībām attiecībā uz pamattiesībām un dalībvalstu saistības, ko paredz starptautiskās tiesības, un tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. [Gr. 68]

2.  Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

a)  stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;

b)  sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm, tostarp veicinot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju stiprināt un attīstīt likumīgas migrācijas politiku Eiropas un valstu līmenī atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām; [Gr. 69]

c)  papildinot citu Savienības fondu veikumu, dot ieguldījumu cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un nodrošināt efektīvu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu trešās valstīs trešo valstu valstspiederīgo efektīvā integrācijā un sociālajā iekļaušanā un veicināt to; [Gr. 70]

ca)  dot ieguldījumu cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un nodrošināt efektīvu, drošu un cieņu respektējošu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju trešās valstīs; [Gr. 71]

cb)  nodrošināt solidaritāti un taisnīgu atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas izaicinājumi, tostarp īstenojot praktisku sadarbību. [Gr. 72]

3.  Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem fondu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

3.a pants

Partnerība

Attiecībā uz šo fondu partnerības ietver vismaz vietējās un reģionālās pašvaldības vai to pārstāvības apvienības, attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, jo īpaši bēgļu un migrantu organizācijas, valstu cilvēktiesību iestādes, līdztiesības struktūras un ekonomiskos un sociālos partnerus

Šos partnerus jēgpilni iesaista programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā. [Gr. 73]

4. pants

Atbalsta tvērums

1.  Šīs regulas 3. pantā minēto mērķu ietvaros un Saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, fonds jo īpaši atbalsta darbības, kuras sekmē 3. pantā minēto mērķu īstenošanu un ir uzskaitītas III pielikumā minētās darbības. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu to III pielikumā norādīto darbību sarakstu, kam ir tiesības saņemt fonda atbalstu. [Gr. 74]

2.  Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, ar fondu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošās (izņēmuma gadījumos, noteiktu limitu ietvaros un atkarībā no pienācīgu garantiju nosacījuma ievērošanas) III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. un 6. pantu. [Gr. 75]

2.a  Neskarot 16. panta noteikumus, kopējā finansējuma summa atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām tematiskā mehānisma ietvaros saskaņā ar 9. pantu nepārsniedz 5 % no kopējās summas, kas piešķirta tematiskajam mehānismam saskaņā ar 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 76]

2.b  Neskarot 16. panta noteikumus, kopējā finansējuma summa atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām dalībvalstu programmu ietvaros saskaņā ar 13. pantu nepārsniedz katrai dalībvalstij 5 % no kopējās summas, kas piešķirta šai dalībvalstij saskaņā ar 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 11. panta 1. punktu un I pielikumu. [Gr. 77]

2.c  Darbības, kas tiek atbalstītas saskaņā ar šo punktu, ir pilnībā saskaņotas ar Savienības ārējo finansēšanas instrumentu atbalstītajiem pasākumiem un Savienības ārējās darbības vispārējiem principiem un vispārējiem mērķiem. [Gr. 78]

3.  Šīs regulas mērķi atbalsta darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākām mērķgrupām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. un 79. panta darbības jomā.

4.a pants

Dzimumu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrācija ir fonda neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta dažādajos fonda īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai piekļuvē fondam un dažādajos fonda īstenošanas posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. [Gr. 79]

5. pants

Fonda asociētās trešās valstis

Fondā var piedalīties Šengenas asociētās trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti konkrētā nolīgumā, kas jāpieņem saskaņā ar LESD 218. pantu un kas attiecas uz trešās valsts dalību Patvēruma un migrācijas fondā, ja vien šis nolīgums: [Gr. 80]

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās fondā;

–  nosaka nosacījumus par dalību fondā, tostarp par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas fondā un administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo fondu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Izstrādājot šajā pantā minēto īpašo nolīgumu, Komisija apspriežas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, jo īpaši attiecībā uz nolīguma pamattiesību aspektiem. [Gr. 81]

6. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.  Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(1)  dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

(2)  fonda asociētā trešā valstī,

(3)  trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem, un ar nosacījumu, ka visās darbībās, kuras veic šī trešā valsts vai kuras tiek veiktas šajā trešā valstī vai attiecībā uz šo trešo valsti, tiek pilnībā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principi un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības; [Gr. 82]

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura attiecīga starptautiska organizācija. [Gr. 83]

2.  Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai. [Gr. 84]

4.  Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi, ja tas palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā noteiktos fonda mērķus. [Gr. 85]

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

7. pants

Vispārējie principi

1.  Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz Savienības pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem. [Gr. 86]

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina valstu instrumentus un citus Savienības instrumentus un pasākumus, kas finansēti no citiem Savienības fondiem, īpaši saskaņā struktūrfondiem un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, un tiek ar tiem koordinēts. [Gr. 87]

3.  Fondu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu].

8. pants

Budžets

1.  Fonda īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir EUR 9 204 957 000 2018. gada cenās (EUR 10 415 000 000 faktiskajās cenās). [Gr. 88]

2.  Finanšu resursus izmanto šādi:

a)  EUR 5 522 974 200 2018. gada cenās (EUR 6 249 000 000 faktiskajās cenās) piešķir dalītā pārvaldībā īstenotām programmām; [Gr. 89]

b)  EUR 3 681 982 800 2018. gada cenās (EUR 4 166 000 000 faktiskajās cenās) piešķir tematiskajam mehānismam. [Gr. 90]

3.  Līdz 0,42 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kā minēts Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] 29. pantā. [Gr. 91]

9. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.  Šīs regulas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

a)  konkrētas darbības;

b)  Savienības darbības;

c)  ārkārtas palīdzība;

d)  pārmitināšana;

e)  atbalsts dalībvalstīm, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuras sekmē solidaritātes un atbildības centienus, un [Gr. 92]

f)  Eiropas migrācijas tīkls.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.  Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā, un uz finansējumu tiesīgajām darbībām III pielikumā.

Komisija nodrošina pilsoniskās sabiedrības organizāciju regulāru iesaistīšanu darba programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

Vismaz 20 % finansējuma no tematiskā mehānisma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Vismaz 10 % finansējuma no tematiskā mehānisma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.

Vismaz 10 % finansējuma no tematiskā mehānisma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Vismaz 10 % finansējuma no tematiskā mehānisma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta pirmās daļas cb) apakšpunktā. [Gr. 93]

3.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, ka atlasītos projektus neskar projektiem nedara pieejamu finansējumu, ja pastāv skaidri pierādījumi, ka šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību, vai šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 94]

4.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar nodrošina, ka projektiem nav pieejams finansējums, ja pastāv skaidri pierādījumi, ka šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību, vai šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 95]

5.  Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam. Komisija pieņem Finanšu regulas [110]. pantā minētos finansēšanas lēmumus deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai noteiktu darba programmas attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām.Darba programmas dara publiski pieejamas. [Gr. 96]

6.  Ar tematisko mehānismu jo īpaši atbalsta darbības II pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā 2.a punktā minētā īstenošanas pasākuma ietvaros, kuras īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā sakarā vismaz 5 % no tematiskā mehānisma finansējuma saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas īsteno integrācijas pasākumus. [Gr. 97]

7.  Pēc 5. punktā minētā finansēšanas lēmuma minēto darba programmu pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. [Gr. 98]

8.  Šie finansēšanas lēmumi Šīs darba programmas var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem. [Gr. 99]

2. IEDAĻA

ATBALSTS UN ĪSTENOŠANA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

10. pants

Darbības joma

1.  Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 9. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.  Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas [63]. pantam un Regulai (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] satvaram, ar ko izveido vairākiem Savienības fondiem, tostarp AMIF, kopīgus finanšu noteikumus. [Gr. 100]

11. pants

Budžeta resursi

1.  Šīs regulas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām („programmas”), ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā:

a)  EUR 5 207 500 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumu;

b)  EUR 1 041 500 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 14. panta 1. punktā.

2.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

12. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.  Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt līdzvērtīgu finansējumu fonda atbalstītajām darbībām. [Gr. 101]

2.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.  Ieguldījumu no Savienības budžeta palielina vismaz līdz 80 % un var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem. [Gr. 102]

4.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

6.  Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā fonda piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.  Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

a)  kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

b)  tikai publiskajam ieguldījumam.

13. pants

Programmas

1.  Katra dalībvalsts un Komisija nodrošina, ka tās valsts programmā ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem patvēruma un migrācijas pārvaldības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas noteiktas to parakstītajos starptautiskajos instrumentos, jo īpaši ANO Konvencijā par bērna tiesībām. Nosakot savu programmu prioritātes, dalībvalstis nodrošina, ka ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā izklāstītie īstenošanas pasākumi. Šajā saistībā dalībvalstis vismaz 20 % sava piešķirtā finansējuma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Dalībvalstis vismaz 10 % sava piešķirtā finansējuma piešķir konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.

Dalībvalstis vismaz 10 % sava piešķirtā finansējuma piešķir konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Dalībvalstis vismaz 10 % sava piešķirtā finansējuma piešķir konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta pirmās daļas cb) apakšpunktā. [Gr. 103]

1.a  Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka to programmās ir ietvertas darbības, kas vērstas uz visiem 3. panta 2. punktā minētajiem fonda konkrētajiem mērķiem, un ka minētos mērķus var sasniegt ar šiem mērķiem piešķirtajiem līdzekļiem. Novērtējot dalībvalstu programmas, Komisija nodrošina, lai tādiem projektiem, par kuriem ir skaidri pierādījumi, ka minēto projektu likumība vai minētā finansējuma likumība vai pareizība, vai minēto projektu rezultāti varētu tikt apšaubīti ar Komisijas argumentētu atzinumu par pārkāpumu procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, nebūtu pieejams nekāds finansējums. [Gr. 104]

2.  Komisija nodrošina, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Savienības Patvēruma Pamattiesību aģentūra un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra jau agrīnā posmā ir iesaistītas programmu izstrādes procesā savās kompetences jomās. Komisija apspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju par programmu projektiem, lai nodrošinātu aģentūru un dalībvalstu veikto darbību saskaņotību un papildināmību. [Gr. 105]

3.  Komisija vajadzības gadījumā var iesaistīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Patvēruma Pamattiesību aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un UNHCR 5. iedaļā minētajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar fonda atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. [Gr. 106]

4.  Pēc uzraudzības, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES) [ ../..] [ESPA regula], vai pēc to ieteikumu pieņemšanas atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1053/2013, kuri ir šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju un – vajadzības gadījumā – Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Patvēruma Pamattiesību aģentūru, un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru izvērtē, kā ievērot secinājumus, tostarp novērst visus trūkumus vai risināt ar spējām un gatavību saistītus jautājumus, un savas programmas ietvaros īsteno sniegtos ieteikumus. [Gr. 107]

5.  Vajadzības gadījumā attiecīgo programmu groza, lai ņemtu vērā 4. punktā minētos ieteikumus un 30. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, kā ir novērtēts gada darbības rezultātu ziņojumos. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt Komisija. [Gr. 108]

6.  Sadarbojoties un apspriežoties ar Komisiju un – vajadzības gadījumā – attiecīgajām aģentūrām atbilstīgi to pilnvarām, programmas ietvaros piešķirtos resursus var pārdalīt, lai pildītu 4. punktā minētos ieteikumus, kuri rada finansiālas sekas.

7.  Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības, kas ir tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas ir tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu.

7.a  III pielikuma 3.a punktā nosauktajās darbībās ar valstu programmām var atļaut iekļaut minētajā punktā uzskaitīto personu, kas ietilpst mērķa grupā, tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams, lai efektīvi īstenotu šādas darbības. [Gr. 109]

8.  Neskarot 4. panta 2. punkta otro apakšpunktu, ja dalībvalsts nolemj īstenot ar fonda atbalstu projektus kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju lūdz Komisijas apstiprinājumu. Komisija nodrošina plānoto projektu papildināmību un saskaņotību ar citām Savienības un dalībvalstu darbībām, kas veiktas attiecīgajā trešajā valstī vai saistībā ar attiecīgo trešo valsti, un pārbauda, vai ir izpildīti 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta 3. punktā noteiktie nosacījumi. [Gr. 110]

9.  Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās uz Katrā valsts programmā attiecībā uz katru konkrēto mērķi nosaka nepieciešamās darbības veidu saskaņā ar VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem tabulu, un sniedz plānoto resursu indikatīvu sadalījumu pa atbalsta darbību vai jomas veidiem. [Gr. 111]

9a.  Katra dalībvalsts īpaši paredzētā tīmekļa vietnē publicē savu programmu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā tīmekļa vietnē norāda programmas īstenošanas laikā atbalstītās darbības un saņēmēju sarakstu. To regulāri atjaunina, vismaz vienlaikus ar gada darbības rezultātu pārskata publicēšanu saskaņā ar 30. pantu. [Gr. 112]

14. pants

Vidusposma pārskatīšana

-1.  Programmām veic vidusposma novērtējumu un izvērtējumu saskaņā ar šīs regulas 29. pantu. [Gr. 113]

1.  Saskaņā ar kritērijiem, kas minēti Līdz 2024. gada beigām un pēc Eiropas Parlamenta informēšanas Komisija saskaņā ar I pielikuma  punkta b) apakšpunktā līdz 5. punktam, Komisija 2024. gadā 1.b–5. punktā minētajiem kritērijiem piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada. [Gr. 114]

2.  Ja vismaz 10 30 % no sākotnējā, 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [85]. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai. [Gr. 115]

3.  No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [12]. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus. [Gr. 116]

15. pants

Konkrētas darbības

1.  Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri sniedz Savienības pievienoto vērtību atbilstoši šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmāmām. [Gr. 117]

2.  Papildus savam piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt papildu summu, ja tā kā tāda ir paredzēta programmā un tiek izmantota tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu.

3.  Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

16. pants

Resursi Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmai

1.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis saņem summu EUR 10 000 apmērā par katru personu, kura pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu. Minēto summu piešķir kā finansējumu, kas saskaņā ar Finanšu regulas [125]. pantu nav saistīts ar izmaksām.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu piešķir dalībvalstīm, veicot grozījumu dalībvalstu programmā, ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru summa ir piešķirta, tika faktiski pārmitināta saskaņā ar Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmu.

3.  Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.  Dalībvalstis glabā informāciju, kas nepieciešama pienācīgai pārmitināto personu identificēšanai un pārmitināšanas datuma noteikšanai. [Gr. 118]

16.a pants

Resursi pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai

1.   Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem saņem papildu summu, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 10 000 apmērā par katru uzņemto pārvietoto personu.

2.  Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem saņem papildu summu, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6000 apmērā par katru personu, kas uzņemta, izmantojot humanitārās shēmas

3.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis arī var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus par 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, lai nodrošinātu ģimenes vienotību.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik pēc diviem gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, kuru pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu.

5.   Ņemot vērā pašreizējos inflācijas koeficientus, attiecīgos notikumus pārmitināšanas jomā, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējais maksājums, un ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. un 2. punktā minētos vienreizējos maksājumus, ja tas uzskatāms par lietderīgu. [Gr. 119]

17. pants

Resursi Regulas ../.. [Dublinas regula] īstenošanas atbalstam

1.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [10 000] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, par kuru minētā dalībvalsts kļūst atbildīga no brīža, kad šī dalībvalsts ir sarežģītos apstākļos, kā noteikts Regulā (ES) ../.. [Dublinas regula].

2.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [10 000] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš minētajai dalībvalstij ir iedalīts, pārsniedzot saņēmējas dalībvalsts taisnīgo daļu.

3.  Dalībvalsts, kas minēta 1. un 2. punktā, integrācijas pasākumu īstenošanai saņem papildu summu EUR [10 000] apmērā par katru pieteikuma iesniedzēju, kuram ir piešķirta starptautiskā aizsardzība.

4.  Dalībvalsts, kas minēta 1. un 2. punktā, saņem papildu summu EUR [10 000] apmērā par katru personu, attiecībā uz kuru minētā dalībvalsts, balstoties uz Regulas (ES) ../.. [Eurodac regula] 11. panta d) punktā minēto atjaunināto datu kopu, var pierādīt, ka šī persona vai nu piespiedu kārtā, vai brīvprātīgi ir atstājusi dalībvalsts teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu.

5.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [500] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš pārsūtīts no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī par katru pieteikuma iesniedzēju, kas pārsūtīts saskaņā ar Regulas (ES) ../… [Dublinas regula] 34.i panta 1. punkta c) apakšpunktu, un – attiecīgā gadījumā – par katru pieteikuma iesniedzēju, kurš pārsūtīts saskaņā ar Regulas (ES) ../… [Dublinas regula] 34.j panta g) punktu.

6.  Šajā pantā minētās summas piešķir kā finansējumu, kas saskaņā ar Finanšu regulas [125]. pantu nav saistīts ar izmaksām.

7.  Papildu summas, kas minētas 1.–5. punktā, piešķir dalībvalstu programmām, ja persona, attiecībā uz kuru summa ir piešķirta, attiecīgā gadījumā tika faktiski pārsūtīta no citas dalībvalsts, faktiski atgriezta vai faktiski reģistrēta kā pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī, kas ir atbildīga saskaņā ar Regulu (ES) ../.. [Dublinas regula].

8.  Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi. [Gr. 120]

17.a pants

Resursi Regulas (ES) Nr. 604/2013 īstenošanas atbalstam

1.   Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts, kura veic noteikšanu, saņem uzņemšanas izmaksu atlīdzinājumu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju no brīža, kad pieteikums ir iesniegts, līdz pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti vai līdz brīdim, kad dalībvalsts, kura veic noteikšanu, uzņemas atbildību par pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013.

2.   Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts, kas veic pārsūtīšanu, saņem nepieciešamo izmaksu atlīdzinājumu par pieteikuma iesniedzēja vai citas Regulas (ES) Nr. 604/2013 18. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētas personas pārsūtīšanu.

3.   Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, katra dalībvalsts saņem vienreizēju maksājumu EUR 10 000 apmērā par katru nepavadītu nepilngadīgo, kuram ir piešķirta starptautiskā aizsardzība minētajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka dalībvalsts saskaņā ar 16. panta 1. punktu nav tiesīga izmaksāt šādu vienreizēju maksājumu minētajam nepavadītajam nepilngadīgajam.

4.   Šajā pantā minēto atlīdzinājumu piešķir kā finansējumu saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu.

5.   Atlīdzinājumu, kas minēts 2. punktā, piešķir dalībvalstu programmām, ja persona, attiecībā uz kuru atlīdzinājums ir piešķirts, tika faktiski pārsūtīta uz dalībvalsti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013. [Gr. 121]

17.b pants

Resursi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai

1.   Lai ievērotu solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principus, dalībvalstis papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saņem papildu summu, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 10 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

2.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus arī attiecībā uz 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārsūtīti saskaņā ar šo regulu.

3.   Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, kuru pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.   Lai efektīvi sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz LESD 80. pantā minēto solidaritātes un atbildības taisnīgu sadalīšanu starp dalībvalstīm, un ņemot vērā pašreizējos inflācijas koeficientus, attiecīgos notikumus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā no vienas dalībvalsts uz citu un pārmitināšanas jomā, kā arī cita veida ad hoc uzņemšanu, un faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējais maksājums, un ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu pielāgošanu, ja tas uzskatāms par lietderīgu. [Gr. 122]

18. pants

Darbības atbalsts

1.  Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.  Dalībvalsts var izmantot līdz 10 % no summas, kas fonda ietvaros piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā punktā minētajiem mērķiem. [Gr. 123]

3.  Dalībvalstis, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis patvēruma un atgriešanas migrācijas jomā un pilnībā ievēro tiesības un principus, ko paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta. [Gr. 124]

4.  Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 30. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija kopā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Patvēruma Pamattiesību aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru saskaņā ar 13. pantu novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas savu nodomu izmantot darbības atbalstu. Komisija ņem vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju un – attiecīgā gadījumā – informāciju, kas pieejama tās uzraudzības ietvaros, kura veikta saskaņā ar Regulu (ES) ../.. [ESPA regula] un , kuru veic Eiropas Patvēruma atbalsta birojs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. [Gr. 125]

5.  Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiem atbalsttiesīgām darbībām, kā noteikts VII pielikumā. [Gr. 126]

6.  Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu sarakstu, kas ietverts VII pielikumāsaskaņā ar 32. pantu attiecībā uz VII pielikumā ietverto atbalsttiesīgo darbību sarakstu. [Gr. 127]

3. IEDAĻA

ATBALSTS UN ĪSTENOŠANA TIEŠAJĀ UN NETIEŠAJĀ PĀRVALDĪBĀ

19. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

20. pants

Savienības darbības

1.  Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai Savienībai īpaši nozīmīgi projekti, kurus īsteno saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.  Pēc Komisijas iniciatīvas fondu var izmantot, lai saskaņā ar III pielikumu finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā.

3.  Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

4.  Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu]. [Gr. 128]

4.a  Komisija nodrošina resursu elastīgu, taisnīgu un pārredzamu sadalījumu 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem. [Gr. 129]

5.  Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) ../.. [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus. [Gr. 130]

21. pants

Eiropas migrācijas tīkls

1.  Fonds atbalsta Eiropas migrācijas tīklu un sniedz finansiālo palīdzību, kas vajadzīga tā darbībām un turpmākai attīstībai.

2.  Summu, kas Eiropas migrācijas tīklam ir pieejama saskaņā ar fonda gada apropriācijām, un darba programmu, kurā noteiktas tā darbību prioritātes, Komisija pieņem pēc apstiprināšanas vadības padomē saskaņā ar Lēmuma 2008/381/EK (ar grozījumiem) 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar Finanšu regulas [110]. panturegulu. Lai nodrošinātu resursu laicīgu pieejamību, Komisija ar atsevišķu finansēšanas lēmumu var pieņemt Eiropas migrācijas tīkla darba programmu. [Gr. 131]

3.  Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas migrācijas tīkla darbībām, izpaužas kā dotācijas valstu kontaktpunktiem, kuri minēti Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā, un – attiecīgā gadījumā – kā publiskais iepirkums saskaņā ar Finanšu regulu.

21.a pants

Lēmuma 2008/381/EK grozījums

Lēmuma 2008/381/EK 5. panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“da) rīkojas kā iespējamo finansējuma saņēmēju kontaktpunkts saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda regulu un sniedz neitrālas norādes, praktisku informāciju un palīdzību attiecībā uz visiem fonda aspektiem, tostarp saistībā ar pieteikumiem finansējumam saskaņā ar attiecīgo valsts programmu vai tematisko mehānismu.” [Gr. 132]

"

22. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo fondu, kā minēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai. [Gr. 133]

23. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus var finansēt 100 % apmērā.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) [regula par finanšu noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot popularizē darbības un to rezultātus, attiecīgajā valodā sniedzot attiecīgām dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga jēgpilna. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību, Savienības finansējuma saņēmēji komunikācijas pasākumos par darbībām norāda tā izcelsmi. Šajā nolūkā saņēmēji nodrošina, ka visos plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos ir norādīta Savienības emblēma un īpaši minēts Savienības finansiālais atbalsts. [Gr. 134]

2.  Saistībā ar fondu Lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar šā fonda īstenošanu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Jo īpaši Komisija publicē informāciju par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmu īstenošanu. Komisija publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē arī to darbību sarakstu, kas izraudzīti atbalstam saskaņā ar tematisko mehānismu, un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi trijos mēnešos. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politisko prioritāšu īstenošanu, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem. Komisija jo īpaši var veicināt paraugprakses un apmaiņu ar informāciju saistībā ar šā instrumenta īstenošanu. [Gr. 135]

2.a  Komisija publicē 2. punktā minēto informāciju atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK 5. panta 1. punktā(28), tādējādi ļaujot informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot. Nodrošina iespēju sagrupēt datus pēc prioritātes, konkrētā mērķa, darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, projektu kopējām izmaksām, iepirkuma procedūru kopējām izmaksām, saņēmēja nosaukuma un darbuzņēmēja nosaukuma. [Gr. 136]

4. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

26. pants

Ārkārtas palīdzība

1.  Fonds sniedz finansiālu palīdzībuKomisija var lemt par finansiālas palīdzības sniegšanu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijā, kuras iemesls ir viens vai vairāki šādi apstākļi: [Gr. 137]

a)  liels migrācijas spiediens vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs neparedzēti liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums vienā vai vairākās dalībvalstīs, kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar šo personu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, bērnu aizsardzības sistēmām un patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām; [Gr. 138]

aa)  brīvprātīga pārcelšana; [Gr. 139]

b)  pagaidu aizsardzības mehānismu īstenošana Direktīvas 2001/55/EK(29) nozīmē;

c)  liels migrācijas spiediens neparedzēti liels vai nesamērīgs personu pieplūdums trešās valstīs, tostarp gadījumos, kad personas, kurām ir vajadzīga aizsardzība, varētu nonākt grūtā stāvoklī politisku norišu vai konfliktu dēļ – jo īpaši tad, ja tie varētu ietekmēt migrācijas plūsmas uz ES. [Gr. 140]

1.a  Saskaņā ar šo pantu trešās valstīs īstenoti pasākumi ir saskanīgi ar Savienības humānās palīdzības politiku un attiecīgā gadījumā to papildinoši, un tajos ievēro humanitāros principus, kas noteikti Konsensā par humāno palīdzību. [Gr. 141]

1.b  Šā panta 1. punkta a), aa), b) un c) apakšpunktā aprakstītajos gadījumos Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. [Gr. 142]

2.  Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, UNHCR un vietējām un reģionālajām iestādēm, kuras pakļautas neparedzēti lieliem vai nesamērīgiem trešo valstu valstspiederīgo pieplūdumiem, un jo īpaši tām, kas ir atbildīgas par nepavadītu nepilngadīgo imigrantu uzņemšanu un integrāciju. [Gr. 143]

3.  Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punktu un I pielikumu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.  Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu]regulu.

4.a  Ja tas ir nepieciešams attiecīgās darbības veikšanai, ar ārkārtas palīdzības līdzekļiem var segt izdevumus, kas ir radušies pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas vai palīdzības pieprasījuma dienas, bet ne pirms 2021. gada 1. janvāra. [Gr. 145]

27. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  DarbībaOperācija, kas ir saņēmusi finansējumu fonda ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Komisijas iesniegtās programmas mijiedarbojas, tās ir cita citu papildinošas, un tām jābūt tik pārredzamām, lai nepieļautu uzdevumu dublēšanos. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā operācijā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības operācijas kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi. [Gr. 146]

2.  DarbībasOperācija, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem: [Gr. 147]

a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar instrumentu;

b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu un Regulas (ES) ../.. [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8]. pantu, ja šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda noteikumus.

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa

Kopīgie noteikumi

28. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas [43. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) un iii) punktu] regulu, vismaz reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu. [Gr. 148]

2.  Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei sniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.  VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par fonda virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi. Pēc pieprasījuma Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamus tās saņemtos datus par iznākumu un rezultātu rādītājiem [Gr. 149].

4.  Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta fonda virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par projekta informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm.

29. pants

Izvērtēšana

1.  Komisija veic šīs regulas, tostarp fonda ietvaros īstenoto darbību, vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu.

2.  Vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 150]

29.a pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija iesniedz šīs regulas īstenošanas vidusposma novērtējumu. Vidusposma novērtējumā pārbauda fonda efektivitāti, lietderību, vienkāršošanu un elastību. Konkrētāk, tā ietvaros novērtē:

a)  progresu šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā visu attiecīgo pieejamo informāciju, jo īpaši saskaņā ar 30. pantu dalībvalstu iesniegtos gada darbības pārskatus un VIII pielikumā noteiktos iznākumu un rezultātu rādītājus;

b)  saskaņā ar šo fondu īstenoto darbību un operāciju Savienības pievienoto vērtību;

c)  Savienības solidaritātes veicināšanu patvēruma un migrācijas jomā;

d)  to, cik atbilstīgi vēl arvien ir II pielikumā noteiktie īstenošanas pasākumi un III pielikumā paredzētās darbības;

e)  papildināmību, koordināciju un saskaņotību starp šā fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, piemēram, struktūrfondi, un Savienības ārējās finansēšanas instrumenti;

f)  fonda ilgtermiņa ietekmi un ilgtspējas aspektus.

Vidusposma novērtējumā ņem vērā retrospektīvās izvērtēšanas rezultātus par iepriekšējā fonda — Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gadam — ilgtermiņa ietekmi un vajadzības gadījumā tam pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas pārskatīšanu.

2.   Komisija līdz 2030. gada 31. janvārim veic retrospektīvu izvērtējumu. Līdz tam pašam datumam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēšanas ziņojumu. Retrospektīvajā izvērtējumā iekļauj visu 1. punktā izklāstīto elementu novērtējumu. Šādā sakarībā novērtē fonda ilgtermiņa ietekmi un ilgtspējas aspektus, lai tos ņemtu vērā, pieņemot lēmumu par turpmākā fonda iespējamu atjaunināšanu vai pārveidošanu.

Šā panta pirmajā punktā minēto vidusposma novērtējumu un šā punkta pirmajā daļā minēto retrospektīvo izvērtējumu sagatavo, nodrošinot sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp migrantu un bēgļu organizāciju, līdztiesības struktūru, valsts cilvēktiesību iestāžu un citu atbilstīgu organizāciju jēgpilnu līdzdalību saskaņā ar 3.a pantā noteikto partnerības principu.

3.  Vidusposma novērtējumā un retrospektīvajā izvērtējumā Komisija pievērš īpašu uzmanību to darbību novērtēšanai, kuras veic trešās valstis vai kuras tiek veiktas trešās valstīs vai attiecībā uz trešām valstīm saskaņā ar 5. pantu, 6. pantu un 13. panta 8. punktu. [Gr. 151]

2. apakšiedaļa

Noteikumi par dalīto pārvaldību

30. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.  Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šos ziņojumus dalībvalstis publicē tam īpaši paredzētā tīmekļa vietnē un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 152]

2.  Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši izklāsta informāciju par:

a)  programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [37]. pantāKomisijai nosūtītos kumulatīvos datus; [Gr. 153]

aa)  valsts programmas gada pārskatu sadalījumu atgūtajās summās, priekšfinansējumā galīgajiem saņēmējiem un faktiskajos izdevumos; [Gr. 154]

b)  jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai, tostarp pamatotiem atzinumiem, ko Komisija sniegusi par pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu; [Gr. 155]

c)  papildināmību, koordināciju un saskaņotību starp šā fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tāmpiemēram, struktūrfondi, un Savienības ārējās finansēšanas instrumenti; [Gr. 156]

d)  programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā, kā arī dalībvalstu sadarbībā un solidaritātē patvēruma jomā; [Gr. 157]

da)  atbilstību pamattiesību prasībām; [Gr. 158]

e)  komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

f)  veicinošu piemērojamo nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā;

g)  to personu skaitu, kuras pārmitinātas vai uzņemtas ar fonda palīdzību atbilstīgi 16. panta 1. un 2. punktā minētajām summām; [Gr. 159]

h)  to starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai tās saņēmēju skaitu, kuri saskaņā ar 17.b pantu ir pārsūtīti no vienas dalībvalsts uz citu; [Gr. 160]

ha)  to neaizsargāto personu skaitu, kuras saņēmušas palīdzību programmas ietvaros, tostarp bērnu un personu, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, skaitu; [Gr. 161]

3.  Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumu uzskata par pieņemtu. Pēc pieņemšanas Komisija iesniedz gada darbības rezultātu ziņojumu kopsavilkumus, kas pieejami Eiropas Parlamentam un Padomei, un publicē šos kopsavilkumus īpašā tīmekļa vietnē. Ja dalībvalstis nav veikušas pārsūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, gada darbības rezultātu ziņojuma pilnu tekstu Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamu pēc pieprasījuma. [Gr. 162]

4.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) …/… [Kopīgo noteikumu regula] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt darbību veidus.

2.  Šos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4., 9., 13., 18., 16., 17.b, 18., 28. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 163]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4., 9., 13., 16., 17.b, 28. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 164]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4., 9., 13., 16., 17.b, 18., 28. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 165]

33. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 30. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu.

34. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014, kuru attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014.

35. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Kritēriji finansējuma piešķiršanai dalītās pārvaldības programmām

1.  Pieejamos resursus, kas minēti 11. pantā, sadala starp dalībvalstīm šādi:

a)  plānošanas perioda sākumā katra dalībvalsts saņem no fonda vienreizēju fiksētu summu EUR 5 000 000 apmērā;

b)  atlikušos resursus, kas minēti 11. pantā, sadala, balstoties uz šādiem kritērijiem:

–  30 % patvērumam,

–  30 % likumīgai migrācijai integrācijai,

–  40 % neatbilstīgas migrācijas apkarošanai, tostarp atgriešanai.

2.  Patvēruma jomā tiks ņemti vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds:

a)  30 % – proporcionāli to personu skaitam, uz kurām attiecas viena no šādām kategorijām:

–  trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem piešķirts Ženēvas konvencijā noteiktais statuss;

–  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem attiecas kāds alternatīvās aizsardzības veids pārstrādātās Direktīvas 2011/95/ES(30) nozīmē;

–  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem attiecas pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK(31) nozīmē;

b)  60 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku skaitam, kuri pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai;

c)  10 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku skaitam, kuri tiek vai tika pārmitināti kādā dalībvalstī.

3.  Likumīgas migrācijas un integrācijas jomā tiks ņemti vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds:

a)  40 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo kopējam skaitam, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī;

b)  60 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam, kuri saņēmuši pirmo uzturēšanās atļauju;

c)  Tomēr 3. punkta b) apakšpunktā minētajā aprēķinā neiekļauj šādas personu kategorijas:

–  trešo valstu valstspiederīgie, kuriem izsniegta ar darbu saistīta pirmā uzturēšanās atļauja, kas derīga mazāk par 12 mēnešiem;

–  trešo valstu valstspiederīgie, kuri saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK(32) vai – attiecīgā gadījumā – Direktīvu (ES) 2016/801(33) ir uzņemti studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;

–  trešo valstu valstspiederīgie, kuri saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/71/EK(34) vai – attiecīgā gadījumā – Direktīvu (ES) 2016/801 ir uzņemti zinātniskās pētniecības nolūkā.

4.  Neatbilstīgas migrācijas apkarošanas, tostarp atgriešanas, jomā tiks ņemti ņemts vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds kritērijs: [Gr. 167]

a)  50 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam skaits, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalsts teritorijā un par kuriem ir izdots atgriešanas lēmums saskaņā ar attiecīgās valsts un/vai Kopienas Savienības tiesību aktiem, t. i., administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā konstatēts vai paziņots, ka uzturēšanās ir nelikumīga, un uzlikts pienākums atgriezties; [Gr. 168]

b)  50 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam, kuri ir faktiski atstājuši dalībvalsts teritoriju brīvprātīgi vai piespiedu kārtā saskaņā ar administratīvu vai tiesas izdotu izbraukšanas rīkojumu. [Gr. 169]

5.  Attiecībā uz sākotnējo piešķīrumu atsauces dati ir jaunākie ikgadējie statistikas dati par iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, kurus Komisija (Eurostat) ieguvusi, balstoties uz datiem, kurus šīs regulas piemērošanas dienā dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Dati, tostarp dati par bērniem, būtu jādala pēc vecuma un dzimuma, konkrētiem neaizsargātības aspektiem un patvēruma statusa. Attiecībā uz vidusposma pārskatīšanu atsauces dati ir jaunākie ikgadējie statistikas dati par iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, kurus Komisija (Eurostat) ieguvusi, balstoties uz datiem, kurus vidusposma pārskatīšanas brīdī 2024. gadā dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav sniegušas attiecīgos statistikas datus, tās pēc iespējas drīz iesniedz provizoriskus datus. [Gr. 170]

6.  Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces datus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis tai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga izvērtējuma veikšanai.

II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi

1.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  nodrošināt Savienības acquis un ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu saistīto prioritāšu vienādu piemērošanu;

b)  vajadzības gadījumā atbalstīt dalībvalstu patvēruma sistēmu spējas infrastruktūras un pakalpojumu jomā tostarp vietējā un reģionālā līmenī, tādās jomās kā infrastruktūra, piemēram, pienācīgi uzņemšanas apstākļi (jo īpaši nepilngadīgo gadījumā), un pakalpojumi, piemēram, juridiskā palīdzība, pārstāvība un mutiskā tulkošana; [Gr. 171]

c)  sekmēt dalībvalstu dalītu solidaritāti un atbildību, jo īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, ko visvairāk skar migrācijas plūsmas, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras veicina solidaritātes centienus; [Gr. 172]

d)  sekmēt solidaritāti un sadarbību ar migrācijas plūsmu skartajām trešām valstīm, trešām valstīm, uz kurām ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tostarp sekmējot šo valstu spējas uzlabot uzņemšanas un starptautiskās aizsardzības apstākļus, veicot pārmitināšanu un piedāvājot citas likumīgas iespējas aizsardzībai Savienībā, kā arī migrācijas pārvaldības nolūkā jo īpaši tādām neaizsargātām grupām kā bērni un pusaudži, kas saskaras ar aizsardzības riskiem, kā arī globālās sadarbības kontekstā noslēdzot partnerības un īstenojot sadarbību ar trešām valstīm starptautiskās aizsardzības jomā; [Gr. 173]

da)  īstenot tehnisko un operatīvo palīdzību vienā vai vairākās citās dalībvalstīs sadarbībā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. [Gr. 174]

2.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  atbalstīt tādu politikas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuri veicina likumīgu migrāciju, ieskaitot ģimeņu atkalapvienošanos, un Savienības acquis likumīgas migrācijas jomā īstenošanu, jo īpaši likumīgās darbaspēka migrācijas instrumentus atbilstoši piemērojamiem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz migrāciju un migrējošo darba ņēmēju aizsardzību; [Gr. 175]

aa)  veicināt un attīstīt strukturālus un atbalsta pasākumus, kas atvieglo atbilstīgu ieceļošanu Savienībā un uzturēšanos tajā; [Gr. 176]

ab)  uzlabot partnerību un sadarbību ar trešām valstīm, kuras skar migrācijas plūsmas, tostarp izmantojot likumīgas ieceļošanas iespējas Savienībā, lai īstenotu globālās sadarbības centienus migrācijas jomā. [Gr. 177]

b)  veicināt agrīnas integrācijas pasākumus trešo valstu valstspiederīgo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai, sagatavojot šo personu aktīvu līdzdalību uzņēmējas valsts sabiedrībā un viņu uzņemšanu tajā, jo īpaši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. [Gr. 178]

2.a  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  veicināt integrācijas pasākumus trešo valstu valstspiederīgo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai, atvieglot ģimeņu atkalapvienošanos, sagatavot šo personu aktīvu līdzdalību uzņēmējas valsts sabiedrībā un viņu uzņemšanu tajā, jo īpaši iesaistot vietējās vai reģionālās pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, tostarp bēgļu un migrantu organizācijas, un sociālos partnerus; kā arī

b)  veicināt un īstenot aizsardzības pasākumus neaizsargātām personām saistībā ar integrācijas pasākumiem. [Gr. 179]

3.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c)ca) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem: [Gr. 180]

a)  nodrošināt Savienības acquis un politikas prioritāšu vienādu piemērošanu attiecībā uz infrastruktūru, procedūrām un pakalpojumiem;

b)  atbalstīt integrētu un koordinētu pieeju, kas attiecas uz atgriešanas pārvaldību Savienības un dalībvalstu līmenī, spēju veidošanu efektīvai, cieņpilnai un ilgtspējīgai atgriešanai un neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšanu; [Gr. 181]

c)  sekmēt atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos, ģimenes locekļu meklēšanu un reintegrāciju, vienlaikus ievērojot nepilngadīgo intereses; [Gr. 182]

d)  uzlabot sadarbību ar trešām valstīm un stiprināt to spējas īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumus un citus nolīgumus , tostarp reintegrāciju, un panākt ilgtspējīgu atgriešanos. [Gr. 183]

3.a  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta cb) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  veicināt un īstenot starptautisko tiesību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošanu patvēruma un migrācijas politikā un pasākumos;

b)  sekmēt dalībvalstu dalītu solidaritāti un atbildību, jo īpaši solidaritāti attiecībā uz tām dalībvalstīm, ko visvairāk skar migrācijas plūsmas, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī, starptautiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem to solidaritātes centienos;

c)  atbalstīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai tās saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu. [Gr. 184]

III PIELIKUMS

Atbalsta tvērumsAtbalsttiesīgas darbības, kas jāatbalsta ar šo instrumentu saskaņā ar 3. pantu [Gr. 185]

1.  Regulas 3. panta 1. punktā minētā politikas mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādas darbības: [Gr. 186]

a)  valsts, reģionālo un vietējo stratēģiju izstrāde un pilnveidošana Savienības acquis īstenošanai patvēruma, likumīgas migrācijas, integrācijas, jo īpaši vietējo integrācijas stratēģiju, atgriešanas un neatbilstīgas migrācijas jomā; [Gr. 187]

b)  administratīvu struktūru, sistēmu un instrumentu izveide, kā arī darbinieku, tostarp vietējo iestāžu un citu ieinteresēto personu, apmācība — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar Savienības aģentūrām; [Gr. 188]

c)  politikas un procedūru izstrāde, uzraudzība un izvērtēšana, tostarp attiecībā uz informācijas ietverot kvalitatīvu un kvantitatīvu datu par migrāciju un starptautisko aizsardzību vākšanu, analīzi un apmaiņu izplatīšanu un tādu kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un piemērošanu, ar kuriem mēra progresu un novērtē politikas norises; [Gr. 189]

d)  informācijas, paraugprakses un stratēģiju apmaiņa, savstarpēja mācīšanās, pētījumi un pētniecība, kopīgu darbību un operāciju izstrāde un īstenošana, kā arī transnacionālas sadarbības tīklu izveide;

e)  dzimumsensitīvi palīdzības un atbalsta pakalpojumi, kas atbilst attiecīgās personas, jo īpaši neaizsargātu grupu, statusam un vajadzībām; [Gr. 190]

ea)  bērnu migrantu efektīva aizsardzība, tostarp bērna interešu novērtējumu īstenošana pirms lēmumu pieņemšanas, visi Komisijas 2017. gada 12. aprīļa paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību uzskaitītie pasākumi, piemēram, piemērotu mājokļu nodrošināšana un aizbildņu savlaicīga norīkošana visiem nepavadītiem nepilngadīgajiem, iemaksas Eiropas Aizbildnības iestāžu tīklā, un bērna aizsardzības politikas un procedūru, tostarp uz bērna tiesībām balstīta mehānisma, izstrāde, uzraudzība un novērtēšana; [Gr. 191]

f)  darbības, kuru mērķis ir vairot ieinteresēto personu un sabiedrības izpratni par politiku patvēruma, integrācijas, likumīgas migrācijas un atgriešanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, tostarp nepilngadīgajiem. [Gr. 192]

2.  Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādas darbības: [Gr. 193]

a)  materiālā atbalsta sniegšana, tostarp palīdzība pie robežas, bērniem un dzimumam piemērotas telpas, ārkārtas palīdzības pakalpojumi, ko sniedz vietējās iestādes, izglītība, apmācība, atbalsta pakalpojumi, juridiskā palīdzība un pārstāvība un veselības un psiholoģiskā aprūpe; [Gr. 194]

b)  patvēruma procedūru veikšana, tostarp ģimenes locekļu meklēšana, un juridiskās palīdzības un pārstāvības un mutiskās tulkošanas pieejamības nodrošināšana patvēruma pieteikumu iesniedzējiem visos procedūras posmos; [Gr. 195]

c)  pieteikuma iesniedzēju ar īpašām procesuālām vai uzņemšanas vajadzībām apzināšana, tostarp cilvēku tirdzniecības upuru, nepilngadīgo un citu neaizsargātu grupu, piemēram, spīdzināšanā un dzimumbalstītā vardarbībā cietušo, agrīna apzināšana un nosūtīšana uz specializētiem dienestiem; [Gr. 196]

ca)  kvalificētu psihosociālo un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana vardarbībā un spīdzināšanā, tostarp dzimumbalstītā vardarbībā, cietušajiem; [Gr. 197]

d)  tādas uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras izveide vai uzlabošana kā mājokļi mazos blokos un maza mēroga infrastruktūrā, tostarp tajā, ko nodrošina vietējās un reģionālās iestādes, pievēršoties ģimeņu ar nepilngadīgajiem un nepavadītu nepilngadīgo vajadzībām, un tostarp, iespējams, panākot to, ka šādus objektus izmanto vairāk nekā viena dalībvalsts; [Gr. 198]

da)  tādu alternatīvu aprūpes veidu nodrošināšana, kurus integrē esošajās bērnu aizsardzības valsts sistēmās un ar kuriem var risināt visu bērnu vajadzības atbilstoši starptautiskajiem standartiem; [Gr. 199]

e)  dalībvalstu spēju uzlabošana vākt, analizēt un izplatīt kopīgi izmantot informāciju par izcelsmes valsti; [Gr. 200]

f)  darbības, kas saistītas ar procedūru veikšanu nolūkā īstenot Savienības valsts pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmu vai valsts mēroga pārmitināšanas shēmas, kuras atbilst Savienības pārmitināšanas sistēmaikā noteikts šajā regulā; [Gr. 201]

g)  starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un saņēmēju pārsūtīšana; [Gr. 202]

h)  trešo valstu spēju vairošana ar nolūku uzlabot to personu aizsardzību, kurām tā ir vajadzīga, tostarp atbalstot spēcīgu bērnu aizsardzības mehānismu izstrādi trešās valstīs, ar kuriem nodrošina, ka bērni visās jomās ir aizsargāti pret vardarbību, ļaunprātīgu rīcību un nolaidību un ka viņiem ir pieeja izglītībai un veselības aprūpei; [Gr. 203]

i)  efektīvu alternatīvu aizturēšanai aizturēšanas un aprūpes iestāžu izveide, attīstīšana un uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un bērniem ar ģimenēm saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām. [Gr. 204]

3.  Regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādus elementus: [Gr. 205]

a)  informatīvi materiāli un kampaņas izpratnes veicināšanai par likumīgas migrācijas kanāliem uz Savienību, tostarp par Savienības acquis likumīgas migrācijas jomā;

b)  migrācijai uz Savienību paredzētu mobilitātes shēmu (piemēram, ietverot, bet ne tikai cirkulārās vai pagaidu migrācijas shēmushēmas) izstrāde, tostarp arodmācības un citi apmācības pasākumi nodarbināmības uzlabošanai; [Gr. 206]

c)  sadarbība starp trešām valstīm un dalībvalstu darbā iekārtošanas aģentūrām, nodarbinātības dienestiem un imigrācijas dienestiem;

d)  trešā valstī iegūto prasmju un kvalifikāciju, tostarp profesionālās pieredzes, novērtējums un atzīšana, kā arī to pārredzamība un savietojamība ar dalībvalsts prasmēm un kvalifikācijām un kopīgu novērtēšanas standartu izstrādāšana; [Gr. 207]

e)  palīdzība saistībā ar pieteikumiem par ģimenes atkalapvienošanos , lai nodrošinātu saskaņotu Padomes Direktīvas 2003/86/EK(35) nozīmēīstenošanu; [Gr. 208]

f)  palīdzība, tostarp juridiskā palīdzība un pārstāvība, saistībā ar to trešo valstu valstspiederīgo statusa maiņu, kuri jau likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, jo īpaši saistībā ar Savienības līmenī definēta likumīgas uzturēšanās statusa iegūšanu; [Gr. 209]

fa)  palīdzība attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo tiesību īstenošanu, kuri legāli uzturas Savienībā, jo īpaši saistībā ar mobilitāti Savienībā un piekļuvi nodarbinātībai; [Gr. 210]

g)  agrīnas integrācijas pasākumi, piemēram, īpašs atbalsts, kas pielāgots trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, un integrācijas programmas, kuru ietvaros galvenā uzmanība pievērsta izglītībai, valodai un citiem apmācības pasākumiem, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursiem un profesionālajai orientācijai; [Gr. 211]

h)  darbības, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo līdztiesību attiecībā uz piekļuvi publiskiem un privātiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu sniegšanu, tostarp pielāgot tos mērķgrupas vajadzībām; [Gr. 212]

i)  integrētā veidā īstenota sadarbība starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, tostarp izveidojot koordinētus integrācijas atbalsta centrus, piemēram, vienotus kontaktpunktus; [Gr. 213]

j)  darbības, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem iepazīties ar uzņēmējas valsts sabiedrību un aktīvi piedalīties tajā, kā arī darbības, kuras sekmē iespējas tikt pieņemtiem uzņēmējas valsts sabiedrībā; [Gr. 214]

k)  apmaiņas un dialoga veicināšana starp trešo valstu valstspiederīgajiem, uzņēmējas valsts sabiedrību un publiskām iestādēm, tostarp konsultējoties ar trešo valstu valstspiederīgajiem un risinot kultūru un reliģiju dialogu. [Gr. 215]

3.a  Regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādus elementus:

a)  integrācijas pasākumi, piemēram, īpašs atbalsts, kas pielāgots trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, un integrācijas programmas, kuru ietvaros galvenā uzmanība pievērsta iekļaujošai izglītībai un aprūpei, valodai, konsultācijām, arodapmācībai un citiem apmācības pasākumiem, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursiem un profesionālajai orientācijai;

b)  vietējo iestāžu sniegtu integrācijas pakalpojumu kapacitātes uzlabošana;

c)  darbības, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo līdztiesību attiecībā uz piekļuvi publiskiem un privātiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu sniegšanu, tostarp piekļuvi izglītībai, aprūpes pakalpojumiem un psihosociālajam atbalstam, pielāgojot tos mērķgrupas vajadzībām;

d)  integrētā veidā īstenota sadarbība starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, tostarp izveidojot koordinētus integrācijas atbalsta centrus, piemēram, vienotus kontaktpunktus;

e)  darbības, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem iepazīties ar uzņēmējas valsts sabiedrību un aktīvi piedalīties tajā, kā arī darbības, kuras sekmē iespējas tikt pieņemtiem uzņēmējas valsts sabiedrībā;

f)  apmaiņas un dialoga veicināšana starp trešo valstu valstspiederīgajiem, uzņēmējas valsts sabiedrību un publiskām iestādēm, tostarp konsultējoties ar trešo valstu valstspiederīgajiem un risinot kultūru un reliģiju dialogu. [Gr. 216]

4.  Regulas 3. panta 2. punkta cca) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādus elementus: [Gr. 217]

a)  uzņemšanas vai atvērtas uzņemšanas infrastruktūras un esošās aizturēšanas infrastruktūrainfrastruktūras uzlabošana, tostarp, iespējams, panākot to, ka šādus objektus izmanto vairāk nekā viena dalībvalsts; [Gr. 218]

b)  efektīvu alternatīvu aizturēšanas pasākumu ieviešana, attīstīšana, īstenošana un uzlabošana, balstoties uz lietu pārvaldību kopienā, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm; [Gr. 219]

ba)  cilvēku tirdzniecībā cietušo personu identificēšana un uzņemšana saskaņā ar Direktīvu 2011/36/ES un Padomes Direktīvu 2004/81/EK(36); [Gr. 220]

c)  neatkarīgu un efektīvu piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmu ieviešana un pastiprināšana, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK(37) 8. panta 6. punktā;

d)  neatbilstīgas migrācijas stimulu, tostarp neatbilstīgo migrantu nodarbinātības, novēršanamazināšana, veicot efektīvas un pienācīgas pārbaudes, kuru pamatā ir riska novērtējums, nodrošinot darbinieku apmācību, izveidojot un īstenojot mehānismus, ar kuru palīdzību neatbilstīgi migranti var pieprasīt atmaksāt maksājumus un iesniegt sūdzības pret saviem darba devējiem, vai arī informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas, kuru mērķis ir informēt darba devējus un neatbilstīgus migrantus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/52/EK(38); [Gr. 221]

e)  atgriešanas sagatavošana, tostarp pasākumi, kuru rezultātā tiek pieņemti atgriešanas lēmumi, identificēti trešo valstu valstspiederīgie, izsniegti ceļošanas dokumenti un meklēti ģimenes locekļi;

f)  sadarbība ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem vai citām attiecīgajām iestādēm nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot atgriešanu un nodrošināt atpakaļuzņemšanu, tostarp izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus;

g)  atgriešanas palīdzība, jo īpaši brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanai, kā arī informācija par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmām, tostarp sniedzot konkrētus norādījumus bērniem saistībā ar atgriešanas procedūrām un nodrošinot uz bērnu tiesībām balstītas atgriešanas procedūras; [Gr. 222]

h)  izraidīšanas darbības, tostarp saistīti pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, izņemot piespiedu līdzekļu izmantošanu;

i)  pasākumi, ar kuriem atbalsta atgriežamo personu ilgstošu atgriešanos un reintegrāciju;

j)  telpas un atbalsta pakalpojumi trešās valstīs, ar ko pēc personu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo un citu neaizsargātu grupu, ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu izmitināšanu un uzņemšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiemun ātru pāreju uz izmitināšanu, izmantojot kopienas iespējas; [Gr. 223]

k)  sadarbība ar trešām valstīm neatbilstīgas migrācijas apkarošanai un efektīvas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas nodrošināšanai, tostarp īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumus un citus režīmus; [Gr. 224]

l)  pasākumi, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas migrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas neatbilstīgas migrācijas riskiem; [Gr. 225]

m)  atbalsts darbībām trešās valstīs un darbības tajās, tostarp saistībā ar infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pasākumi, ja tie palīdz uzlabot efektīvu sadarbību starp trešām valstīm un Savienību un tās dalībvalstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā. [Gr. 226]

4a.  Regulas 3. panta 2. punkta cb) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta šādus elementus:

a)  starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas no vienas dalībvalsts uz citu īstenošana, tostarp pasākumi, kas minēti šīs regulas 17.b pantā;

b)  operatīvais atbalsts norīkotā personāla vai finansiālās palīdzības veidā, ko viena dalībvalsts sniedz citai dalībvalstij, kuru skārušas lielas migrācijas problēmas;

c)  darbības, kas saistītas ar procedūru veikšanu nolūkā īstenot valsts pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas shēmas. [Gr. 227]

IV PIELIKUMS

Darbības, kas tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu saskaņā ar 12. panta 2. punktu un 13. panta 7. punktu

–  Integrācijas pasākumi, kurus īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp bēgļu un migrantu organizācijas; [Gr. 228]

–  darbības, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot efektīvas alternatīvas aizturēšanai un ievietošanai aprūpes iestādē; [Gr. 229]

–  atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas un saistītās darbības;

–  pasākumi, kas vērsti uz neaizsargātām personām un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas un/vai procesuālām vajadzībām, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt bērnu, jo īpaši nepavadīto bērnu nepilngadīgo migrantu aizsardzību. [Gr. 230]

V PIELIKUMS

Regulas 28. panta 1. punktā minētie galvenie snieguma rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 – stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju:

-1.  Visus turpmāk uzskaitītos galvenos darbības rādītājus dala pēc dzimuma un vecuma. [Gr. 231]

1.  ar fonda atbalstu pārmitināto personu skaits;

1.a  to personu skaits, kuras uzņemtas ar humanitārās uzņemšanas shēmu palīdzību; Gr. 232]

2.  personu skaits uzņemšanas sistēmā salīdzinājumā ar patvēruma meklētāju skaitu;

3.  no vienas un tās pašas valsts ieceļojošo patvēruma meklētāju aizsardzības atzīšanas rādītāju konverģence;

3.a  to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju skaits, kuri ar fonda atbalstu pārsūtīti no vienas dalībvalsts uz citu; [Gr. 233]

3.b  to starptautiskās aizsardzības saņēmēju skaits, kuri ar fonda atbalstu pārsūtīti no vienas dalībvalsts uz citu; [Gr. 234]

Konkrētais mērķis Nr. 1.a — sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm:

1.   ar fonda atbalstu izsniegto zilo karšu skaits;

2.   uzņēmuma ietvaros pārcelto darbinieku skaits, kuriem šis statuss piešķirts ar fonda atbalstu;

3.   ģimenes atkalapvienošanās pieteikumu iesniedzēju skaits, kuri faktiski atkalapvienojušies ar savu ģimeni ar fonda atbalstu;

4.   trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas piešķirtas ar fonda atbalstu. [Gr. 235]

Konkrētais mērķis Nr. 2 – atbalstīt likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm, tostarp ieguldījums dot ieguldījumu trešo valstu valstspiederīgo integrācijā: [Gr. 236]

1.  to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pirmsizceļošanas pasākumos;

2.  to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un norādīja, ka šie pasākumi sekmēja viņu agrīno integrāciju, – salīdzinājumā ar fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos piedalījušos personu kopējo skaitu. [Gr. 237]

2.a  to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un kuras pēc tam ir ieguvušas darbu. [Gr. 238]

2.b  to personu skaits, kuras ir piedalījušās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un kuru kvalifikācijas ir atzītas vai kuras ir ieguvušas diplomu kādā no dalībvalstīm. [Gr. 239]

Konkrētais mērķis Nr. 3 – sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs:

1.  uz izbraukšanas rīkojuma pamata veikto fonda atbalstīto atgriešanu skaits salīdzinājumā ar to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem izdots izbraukšanas rīkojums; [Gr. 240]

2.  to atgriezto personu skaits, kuras pirms vai pēc atgriešanas ir saņēmušas fonda līdzfinansētu reintegrācijas palīdzību, – salīdzinājumā ar fonda atbalstīto atgriešanu kopējo skaitu.

Konkrētais mērķis Nr. 3.a — nodrošināt solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu:

1.   to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu skaits, kuras ir veiktas saskaņā ar šīs regulas 17.b pantu;

1.a   to starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu skaits, kuras ir veiktas saskaņā ar šīs regulas 17.b pantu;

2.   norīkotā personāla skaits vai finansiālā atbalsta daudzums, kas sniegts dalībvalstīm saistībā ar migrācijas problēmām;

3.   ar fonda atbalstu pārmitināto vai saskaņā ar humanitārajām shēmām uzņemto personu skaits. [Gr. 241]

VI PIELIKUMS

Darbību veidi

1. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU JOMAS DIMENSIJU

I.  KEPS

001

Uzņemšanas apstākļi

002

Patvēruma procedūras

003

Savienības acquis īstenošana

004

Bērni migranti

005

Personas ar īpašām uzņemšanas un procesuālām vajadzībām

006

Pārmitināšana

007

Centieni nodrošināt solidaritāti dalībvalstu starpā

008

Darbības atbalsts

II.  Likumīga migrācija un integrācija

001

Integrācijas stratēģiju izstrāde

002

Cilvēku tirdzniecības upuri

003

Integrācijas pasākumi – informēšana un orientācija, vienoti kontaktpunkti

004

Integrācijas pasākumi – valodas apmācība

005

Integrācijas pasākumi – pilsoniskās ievirzes kursi un cita apmācība

006

Integrācijas pasākumi – integrācija uzņēmējas valsts sabiedrībā (ievads, līdzdalība, apmaiņa)

007

Integrācijas pasākumi – pamatvajadzības

008

Pirmsizceļošanas pasākumi

009

Mobilitātes shēmas

010

Likumīgas uzturēšanās statusa iegūšana

III.  Atgriešana

001

Alternatīvas aizturēšanai

002

Uzņemšanas/aizturēšanas apstākļi

003

Atgriešanas procedūras

004

Atbalstīta brīvprātīga atgriešanās

005

Reintegrācijas palīdzība

006

Izraidīšanas/atgriešanas darbības

007

Piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēma

008

Neaizsargātas personas/nepavadīti nepilngadīgie

009

Pasākumi neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšanai

010

Darbības atbalsts

 

IV.  Tehniskā palīdzība

001

Informācija un komunikācija

002

Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole

003

Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana

004

Spēju veidošana

2. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU VEIDU DIMENSIJU

001

Valstu stratēģiju izstrāde

002

Spēju veidošana

003

Trešo valstu valstspiederīgo izglītība un apmācība

004

Statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrāde

005

Informācijas un paraugprakses apmaiņa

006

Kopīgas darbības/operācijas (dalībvalstu starpā)

007

Kampaņas un informēšana

008

Ekspertu apmaiņa un norīkošana

009

Pētījumi, izmēģinājuma projekti, riska novērtējumi

010

Sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības

011

Palīdzības un atbalsta pakalpojumu sniegšana trešo valstu valstspiederīgajiem

012

Infrastruktūra

013

Aprīkojums

3. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBU DIMENSIJU

001

Konkrēta darbība

002

Ārkārtas palīdzība

003

Sadarbība ar trešām valstīm

004

Darbības trešās valstīs

005

IV pielikumā uzskaitītās darbības

VII PIELIKUMS

Darbības, kas tiesīgas saņemt darbības atbalstu

Saistībā ar konkrēto mērķi „Stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju” un konkrēto mērķi „Sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs” ar darbības atbalstu sedz:

–  personāla izmaksas;

–  izmaksas par pakalpojumiem, piemēram, aprīkojuma uzturēšanu vai nomaiņu;

–  izmaksas par pakalpojumiem, piemēram, infrastruktūras uzturēšanu un remontu.

VIII PIELIKUMS

Regulas 28. panta 3. punktā minētie iznākumu un rezultātu rādītāji

-1.  Visus turpmāk uzskaitītos galvenos darbības rādītājus dala pēc dzimuma un vecuma. [Gr. 242]

Konkrētais mērķis Nr. 1 – stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju:

1.  to mērķgrupas personu skaits, kurām ar fonda atbalstu sniegta palīdzība:

a)  to mērķgrupas personu skaits, kuras ir informētas un saņēmušas palīdzību visā patvēruma procedūru laikā;

b)  to mērķgrupas personu skaits, kurām nodrošināta juridiskā palīdzība un pārstāvība;

c)  to neaizsargātu personu, cilvēku tirdzniecības upuru un nepavadītu nepilngadīgo skaits, kuri saņēmuši īpašu palīdzību.

2.  tādas jaunas uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras spējas (vietu skaits), kura izveidota saskaņā ar Savienības acquis paredzētajām uzņemšanas apstākļu kopējām prasībām, un tādas esošas uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras spējas, kura saskaņā ar tām pašām prasībām ir uzlabota fonda atbalstīto projektu rezultātā, un procentuālais īpatsvars uzņemšanas un izmitināšanas kopējās spējās;

3.  to vietu skaits, kuras ar fonda atbalstu pielāgotas nepavadītu nepilngadīgo vajadzībām, – salīdzinājumā ar nepavadītu nepilngadīgo vajadzībām pielāgoto vietu kopējo skaitu;

4.  to personu skaits, kuras ar fonda palīdzību apmācītas ar patvērumu saistītos jautājumos, un šo personu procentuālais īpatsvars kopējā minētajos jautājumos apmācīto darbinieku skaitā;

5.  to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju skaits, kurus ar fonda atbalstu pārsūtītas no vienas dalībvalsts uz citu;

6.  ar fonda atbalstu pārmitināto personu skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 1.a — sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm:

1.   ar fonda atbalstu izsniegto zilo karšu skaits;

2.   uzņēmuma ietvaros pārcelto darbinieku skaits, kuriem šis statuss piešķirts ar fonda atbalstu;

3.   ģimenes atkalapvienošanās pieteikuma iesniedzēju skaits, kuri faktiski atkalapvienojušies ar savu ģimeni ar fonda atbalstu;

4.   to trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas piešķirtas ar fonda atbalstu. [Gr. 243]

Konkrētais mērķis Nr. 2 – atbalstīt likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm, tostarp ieguldījums dot ieguldījumu trešo valstu valstspiederīgo integrācijā: [Gr. 244]

1.  To personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pirmsizceļošanas pasākumos.

2.  To vietējo un reģionālo pašvaldību skaits, kuras ar fonda atbalstu īstenojušas integrācijas pasākumus.

2.a  to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un kuras pēc tam ir ieguvušas darbu. [Gr. 245]

2.b  to personu skaits, kuras ir piedalījušās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un kuras pēc tam ir ieguvušas diplomu kādā no dalībvalstīm. [Gr. 246]

3.  To personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pasākumos, kas vērsti uz:

a)  izglītību un apmācību;

b)  integrāciju darba tirgū;

c)  pamatpakalpojumu pieejamību un

d)  aktīvu līdzdalību un sociālo iekļaušanu.

4.  to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un norādīja, ka šie pasākumi sekmēja viņu agrīno integrāciju, – salīdzinājumā ar fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos piedalījušos personu kopējo skaitu.

4a.  To trešo valstu valstspiederīgo skaits, kas ar fonda atbalstu sekmīgi pabeiguši pamatskolu, vidusskolu vai ieguvuši augstāko izglītību. [Gr. 247]

Konkrētais mērķis Nr. 3 – sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs:

1.  vietu skaits ar fonda atbalstu izveidotajos/atjaunotajos aizturēšanas centros salīdzinājumā ar kopējo vietu skaitu izveidotajos/atjaunotajos aizturēšanas centros.

2.  To personu skaits, kuras ar fonda palīdzību apmācītas ar atgriešanu saistītos jautājumos.

3.  to atgriezto personu skaits, kuru atgriešanu fonds bija līdzfinansējis, – salīdzinājumā ar to atgriešanu kopējo skaitu, kas veiktas uz izbraukšanas rīkojuma pamata:

a)  personas, kuras atgriezās brīvprātīgi;

b)  personas, kuras tika izraidītas.

4.  To atgriezto personu skaits, kuras pirms vai pēc atgriešanas ir saņēmušas fonda līdzfinansētu reintegrācijas palīdzību, – salīdzinājumā ar fonda atbalstīto atgriešanu kopējo skaitu.

a)  personas, kuras ir atgriezušās brīvprātīgi;

b)  personas, kuras tika izraidītas. [Gr. 248]

Konkrētais mērķis Nr. 3.a – nodrošināt solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu:

1.   to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu skaits, kuras ir veiktas saskaņā ar šīs regulas 17.b pantu;

1.a   to starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu skaits, kuras ir veiktas saskaņā ar šīs regulas 17.b pantu;

2.   norīkotā personāla skaits vai finansiālā atbalsta daudzums, kas sniegts dalībvalstīm saistībā ar migrācijas problēmām;

3.   ar fonda atbalstu pārmitināto personu skaits. [Gr. 249]

(1)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) X [EUAA regula], (OJ L …, [date], p. ..).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(14)2008/381/EK: Padomes Lēmums (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).
(15)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(16)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(17)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(18)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(19)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(20)Padomes Regula (ES) 2017/1371 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(22)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(23)COM(2017)0623.
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(25)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(26)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(27)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.)
(29)Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).
(31)Šie dati jāņem vērā tikai tad, ja tiek piemērota Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).
(32)Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.).
(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).
(34)Padomes Direktīva 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.).
(35)Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).
(36) Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.).
(37)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(38)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).


Finansiāla atbalsta instrumenta izveide robežu pārvaldībai un vīzām Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros ***I
PDF 407kWORD 124k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (COM(2018)0473 – C8-0272/2018 – 2018/0249(COD))
P8_TA(2019)0176A8-0089/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0473),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta d) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0272/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0089/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda

P8_TC1-COD(2018)0249


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Saistībā ar aizvien pieaugošajām migrācijas problēmām Eiropas Savienībā, kā arī ar drošības problēmām ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt rūpīgu līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, no vienas puses, un drošību, no otras puses. Savienības mērķi —nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu — būtu jāsasniedz, cita starpā veicot kopīgus pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopējo vīzu politiku, vienlaikus saglabājot rūpīgo līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, no vienas puses, un drošību, no otras puses šķērsojot iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopējo vīzu politiku. [Gr. 1]

(2)  Saskaņā ar LESD 80. pantu uz šīm Savienības politikas jomām un to īstenošanu būtu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

(3)  Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. septembrī, 27 dalībvalstu vadītāji apliecināja savu apņēmību tiekties pēc drošas Eiropas nodrošināt drošu Eiropu un veidot tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību. [Gr. 2]

(3a)   Darbības, ko finansē saskaņā ar šo instrumentu, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, Savienības datu aizsardzības tiesību aktu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) noteikumus, taisnīgas attieksmes principu pret trešo valstu valstspiederīgajiem, tiesības uz patvērumu un starptautisko aizsardzību, neizraidīšanas principu un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kurus tās ir parakstījušas, piemēram, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī neaizsargāto personu, jo īpaši bērnu un nepavadītu nepilngadīgo identifikācijai, tūlītējas palīdzības sniegšanai šīm personām un viņu nosūtīšanai uz aizsardzības dienestiem. [Gr. 3]

(4)  Savienības politikas mērķis ārējo robežu pārvaldības jomā ir valstu un Savienības līmenī attīstīt un īstenot Eiropas integrētas robežu pārvaldības koncepciju, lai veicinātu likumīgu robežu šķērsošanu, novērstu un konstatētu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un atbalstītu kopējo vīzu politiku, kam būtu jāveicina personu brīva pārvietošanās Savienībā, un kas ir būtiska brīvības, drošības un tiesiskuma telpas sastāvdaļa. [Gr. 4]

(5)  Lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un drošību, ir nepieciešama Eiropas integrēta Eiropas integrētai robežu pārvaldībapārvaldībai, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624(5) un kurā ietilpst Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, vajadzētu sekmēt robežkontroles saskaņošanu, tādējādi uzlabojot migrācijas pārvaldību — tostarp sekmēt piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai personām, kurām tā vajadzīga — un nodrošināt lielāku drošību, palīdzot apkarot pārrobežu noziedzību un terorismu. [Gr. 5]

(6)  Likumīgas ceļošanas atvieglošana, vienlaikus novēršot neatbilstīgu migrāciju un drošības riskus, Komisijas paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā”(6) tika identificēts kā viens no galvenajiem mērķiem Savienības reakcijā uz problēmām šajās jomās. [Gr. 6]

(7)  Eiropadome 2016. gada 15. decembrī(7) aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā(8) uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai(9). [Gr. 7]

(8)  Centienos saglabāt Šengenas zonas integritāti un stiprināt Savienības ārējo robežu drošību, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par ES pilsoņiem, kuri šķērso ES ārējās robežas, papildus jau īstenotajām sistemātiskajām pārbaudēm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo Šengenas zonā. Tomēr ir apstiprinājies, ka sistemātisku pārbaužu vietā daudzās ārējās robežas šķērsošanas vietās jāpiemēro mērķtiecīgas pārbaudes, ņemot vērā sistemātisko pārbaužu nesamērīgo ietekmi uz robežšķērsošanas plūsmu(10). [Gr. 8]

(8a)  Komisija ir arī nākusi klajā ar Ieteikumu (ES) 2017/1804(11) par to, kā dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību, lai ierobežotu ietekmi uz brīvu pārvietošanos un novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Lai gan ir ieviesti dažādi pasākumi, daudzas dalībvalstis turpina īstenot nelikumīgu iekšējo robežkontroli, tādējādi vājinot Šengenas zonas pamatprincipu. [Gr. 9]

(9)  Finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai īstenotu Eiropas integrētu robežu pārvaldību ar mērķi atbalstīt dalībvalstis, tām efektīvi pārvaldot ārējo robežu šķērsošanu un risinot migrācijas nākotnes problēmas un nākotnē iespējamus apdraudējumus pie šīm robežām, tādējādi veicinot cīņu pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, vienlaikus pilnībā nodrošinot pamattiesību ievērošanu. [Gr. 10]

(10)  Lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas integrēta robežu pārvaldība, kurai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 4. pantu ir šādi komponenti – robežkontrole, meklēšana un glābšana, veicot robežu uzraudzību, riska analīze, sadarbība starp dalībvalstīm (ko atbalsta un koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra), sadarbība starp aģentūrām (ietverot regulāru informācijas apmaiņu), sadarbība ar trešām valstīm, tehniski un operatīvi pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai vērstos pret nelikumīgu neatbilstīgu imigrāciju un labāk apkarotu pārrobežu noziedzību, modernu tehnoloģiju izmantošana, kvalitātes kontrole un solidaritātes mehānismi –, un lai nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jātiek nodrošinātam atbilstīgam Savienības finansiālajam atbalstam. [Gr. 11]

(11)  Tā kā dalībvalstu muitas dienestiem ir aizvien lielāks skaits pienākumu, kas bieži vien attiecas arī uz drošības jomu un notiek pie ārējām robežām, vienotības nodrošināšana ir svarīgi veicināt sadarbību starp aģentūrām, tajā skaitā informācijas apmaiņu, izmantojot esošos informācijas apmaiņas rīkus, kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 4. panta e) punktā. Papildināmīb robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām ir jautājums, kas jārisina, sniedzot atbilstošu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm. Tas ne tikai pastiprinās muitas kontroli, lai varētu cīnīties pret jebkura veida kontrabandu, jo īpaši preču kontrabandu pie robežām, un pret terorismu, bet arī atvieglos likumīgu tirdzniecību un ceļojumus, veicinot drošu un efektīvu muitas savienību. [Gr. 12]

(12)  Tāpēc, izveidojot Integrētas robežu pārvaldības fondu (“fonds”), daļēji ir nepieciešams izveidot pēcteci 2014.–2020. gada Iekšējās drošības fondam, kas tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014(12). [Gr. 13]

(13)  Ņemot vērā LESD V sadaļas juridiskās īpatnības un dažādos piemērojamos juridiskos pamatus attiecībā uz politikas jomām saistībā ar ārējām robežām un muitas kontroli, juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienotu instrumentu.

(14)  Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptverošs Savienības finansiālā atbalsta satvars robežu pārvaldības un vīzu jomā, ietverot finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“instruments”), kuru izveido ar šo regulu, kā arī finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…(13). Šis satvars būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...(14) [jaunā KNR] (“Kopīgo noteikumu regula”), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz noteikumiem instrumentu, ar ko paredz noteikumus par dalītu pārvaldību. [Gr. 14]

(15)  Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām, tostarp attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), un jo īpaši nodrošinot neizraidīšanas principa, nediskriminācijas principa, taisnīgas attieksmes pret trešo valstu valstspiederīgajiem un tiesību lūgt starptautisku aizsardzību ievērošanu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī neaizsargāto personu, jo īpaši bērnu un nepavadītu nepilngadīgo identifikācijai, tūlītējas palīdzības sniegšanai šīm personām un viņu nosūtīšanai uz aizsardzības dienestiem. [Gr. 15]

(15a)  Minētie pienākumi attiecas arī uz trešām valstīm, ar kurām, īstenojot šo instrumentu, sadarbojas dalībvalstis un Eiropas Savienība. [Gr. 16]

(16)  Instrumentam būtu jābalstās uz šādu ar tā priekšgājēju atbalstu sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: Ārējo robežu fonds 2007.–2013. gadā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK(15), un instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, minētais atbalsts būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību. [Gr. 17]

(17)  Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām, instrumentam būtu jāsekmē tādas Eiropas integrētas robežu pārvaldības attīstība, kas ietver visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, situācijas un mainīgo apstākļu saistībā ar neatbilstīgo migrantu robežšķērsošanas punktiem novērtēšanu, personālu, iekārtām un tehnoloģijām un ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sadarbībā ar citiem dalībniekiem, piemēram, trešām valstīm vai citām ES struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropolu un attiecīgā gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. [Gr. 18]

(18)  Ar instrumentu būtu jāpalīdz uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti, atvieglojot vīzu procedūras bona fide ceļotājiem un konstatējot un novērtējot drošības un neatbilstīgas migrācijas riskus, kā arī atvieglojot vīzu procedūras bona fide ceļotājiem. Ar instrumentu jo īpaši būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai atbalstītu vīzu apstrādes digitalizāciju ar mērķi nodrošināt gan vīzu pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem ātras, drošas un klientiem draudzīgas vīzu procedūras. Ar instrumentu būtu arī jāpalīdz nodrošināt plašu konsulāro pārklājumu visā pasaulē. Tāpat instrumentam būtu jāaptver kopējās vīzu politikas vienota īstenošana un tās modernizēšana, kā arī atbalsts dalībvalstīm vīzu, tostarp humanitāru vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, izsniegšanā, ja tās izsniedz vai nu humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, vai arī ja tās izsniedz Savienības pārmitināšanas vai pārvietošanas programmas dalībniekiem, vai nolūkā pilnībā ievērot Savienības acquis par vīzām. [Gr. 19]

(19)  Ar instrumentu būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, kuri ir nepārprotami saistīti ar robežkontroliārējo robežu kontroli un kurus veic, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētas robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas darbību kopumā. [Gr. 20]

(20)  Lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju sekmētu likumīgu ceļošanu, palīdzētu novērst un palīdzētu uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ar instrumentu būtu jāatbalsta lielapjoma IT sistēmu ieviešana, pamatojoties uz pašreizējām vai jaunām IT sistēmām. Tāpat par kādām vienojušies Eiropas Parlaments un Padome. Šajā ziņā ar to būtu jāatbalsta sadarbspējas ieviešana starp ES informācijas sistēmām (ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS)(16), Vīzu informācijas sistēmu (VIS)(17), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)(18), Eurodac(19), Šengenas informācijas sistēmu (SIS)(20) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN))(21) dalībvalstīs, lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati cits citu papildinātu. Ar instrumentu būtu arī jāveicina nepieciešamā attīstība valstu līmenī, pēc sadarbspējas komponentu īstenošanas centrālā līmenī (Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējs BMS), kopējs identitātes repozitorijs (CIR) un vairāku identitāšu detektors (MID))(22). [Gr. 21]

(21)  Ar instrumentu būtu jāpapildina un jāpastiprina pasākumi, lai īstenotu ar kuriem īsteno Eiropas integrētu robežu pārvaldību saskaņā ar kopīgu atbildību un solidaritāti starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas pārstāv Eiropas Robežu un krasta apsardzes abus pīlārus. Konkrētāk tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sastādot savas programmas, būtu jāņem vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī tās izveidotās mācību programmas, piemēram, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, ietverot tās daļas par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai. Lai pilnveidotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamatuzdevuma uzdevumu papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu jāapspriežas ar minēto aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem, ciktāl tas ir aģentūras kompetencē, un jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam. Komisijai jānodrošina, ka eu-LISA, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un citas attiecīgās Savienības aģentūras vai struktūras jau agrīnā posmā ir iesaistītas dalībvalstu programmu izstrādes procesā, ciktāl tas ir šo aģentūru kompetencē. [Gr. 22]

(22)  Ar Ciktāl to pieprasa skartās dalībvalstis, ar instrumentu būtu jāatbalsta karsto punktu pieejas īstenošana, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā” un ko Eiropadome apstiprināja 2015. gada 25. un 26. jūnijā(23). Karsto punktu pieeja sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstīm, kuras skar nesamērīgs migrācijas spiediens uz ES ārējām robežām. Tā saskaras ar ārkārtas situāciju. Tā solidaritātes un kopīgas atbildības gaisotnē nodrošina integrētu, visaptverošu un mērķtiecīgu palīdzību, ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību, ar mērķi aizsargāt Šengenas zonas integritāti un ļaujot humāni un efektīvi tikt galā ar lielu skaitu cilvēku, kuri ierodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām. [Gr. 23]

(23)  Solidaritātes interesēs visā Šengenas zonā un visā Savienībā, kā arī kopējas atbildības par ES ārējo robežu gaisotnē, ja tiek atklātas nepilnības vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013(24), attiecīgajai dalībvalstij, izmantojot savas programmas resursus, būtu pienācīgi jāpievēršas šim jautājumam, lai īstenotu ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu un atbilstīgi neaizsargātības novērtējumam, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 13. pantu. [Gr. 24]

(24)  Instrumentam būtu jāapliecina solidaritāte un kopīga atbildība, sniedzot finansiālu palīdzību jāsniedz finansiāla palīdzība tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī robežām un vīzām, un tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs. [Gr. 25]

(25)  Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta(25) Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, kuri attiecas uz šādu tranzītu, proti, Padomes Regulas (EK) Nr. 693/2003(26) un Padomes Regulas (EK) Nr. 694/2003(27), īstenošana. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)  Lai palīdzētu sasniegt instrumenta politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas paredz instrumenta konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar noteiktajām ES prioritātēm un II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka pienācīgu resursu sadalījums starp mērķiem un darbībām ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, ar kurām tās saskaras. Šajā sakarā ir svarīgi panākt taisnīgu un pārredzamu resursu sadali instrumenta konkrētajiem mērķiem. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt noteiktu minimālo izdevumu līmeni konkrētam mērķim, respektīvi, atbalstīt kopējo vīzu politiku, neatkarīgi no tā, vai mērķi sasniedz ar pasākumiem, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā, vai pasākumiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā. [Gr. 26]

(27)  Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem ES fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(28)  Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts izdots lēmums par atgriešanu, ir viens no Eiropas integrētas robežu pārvaldības komponentiem, kā izklāstīts Regulā (ES) 2016/1624. Tomēr, ņemot vērā instrumenta raksturu un mērķi, pasākumi saistībā ar atgriešanu neietilpst tā sniegtā atbalsta jomā un uz tiem attiecas Regula (ES) .../... [jaunais PMF](28).

(29)  Lai atzītu būtisko lomu, kāda ir dalībvalstu muitas dienestiem pie ārējām robežām, un nodrošinātu, ka to rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai īstenotu savus plaša apjoma uzdevumus pie šīm robežām, finansiāla atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... [jaunais muitas kontroles iekārtu fonds], vajadzētu nodrošināt šiem valstu dienestiem nepieciešamo finansējumu, ko ieguldīt iekārtās muitas kontroles veikšanai, kā arī iekārtās, ar kurām papildus muitas kontrolei var veikt arī citas funkcijas, piemēram, robežkontroli.

(30)  Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu var vienlīdz labi vai nejauši derēt kontrolei attiecībā uz atbilstību citiem tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Integrētas robežu pārvaldības fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti ar atšķirīgu, bet saskaņotu darbības jomu iekārtu iegādei. No vienas puses, instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kas izveidots ar šo regulu, neaptver iekārtas, kuras var izmantot gan robežu pārvaldībai, gan muitas kontrolei. No otras puses, instruments muitas kontroles iekārtām ne tikai finansiāli atbalstīs tādu iekārtu iegādi, kuru galvenais mērķis ir muitas kontrole, bet arī ļaus tās izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šāds uzdevumu sadalījums veicinās starpaģentūru sadarbību kā daļu no Eiropas robežu integrētas pārvaldības pieejas, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 4. panta e) punktā, tādējādi dodot iespēju muitas un robežkontroles iestādēm sadarboties un palielināt Savienības budžeta ietekmi, kopīgi izmantojot kontroles iekārtas un šīm iekārtām savstarpēji sadarbojoties.

(31)  Jūras robežu uzraudzība tiek uzskatīta par vienu no krasta apsardzes funkcijām Savienības jūrniecības jomā. Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, arī atbild par plašu uzdevumu klāstu, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar jūras drošību, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgu tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Krasta apsardzes funkciju plašais klāsts ļauj to ietvert dažādās ES politikas jomās, kurās ir jāmeklē sinerģija, lai sasniegtu efektīvākus un lietderīgākus rezultātus. [Gr. 27]

(31a)  Īstenojot ar instrumentu finansētās darbības, kas saistītas ar jūras robežu uzraudzību, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš starptautisko jūras tiesību aktu pienākumam sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši briesmās. Šajā sakarā iekārtas un sistēmas, ko atbalsta saskaņā ar šo instrumentu, izmanto, lai risinātu meklēšanas un glābšanas situācijas, kas var rasties jūras robežu uzraudzības operācijas laikā, tādējādi veicinot migrantu aizsardzības nodrošināšanu un dzīvību glābšanu. [Gr. 28]

(32)  Papildus Savienības sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/1624, Eiropas Jūras drošības aģentūru, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(29), un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005(30), labāka darbību saskaņotība jūrlietu jomā būtu jāpanāk arī valstu līmenī. Sinerģijai starp dažādiem ar jūras vidi saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētas robežu pārvaldības un jūras drošības stratēģijām.

(33)  Lai stiprinātu papildināmību un jūrniecības darbību saskaņotību, kā arī izvairītos no centienu dublēšanās un mazinātu budžeta ierobežojumus tādā darbības augstu izmaksu jomā, kāda ir jūrniecības joma, ar instrumentu būtu jāatbalsta daudzfunkcionālas jūrniecības darbības, kuru galvenais mērķis ir robežu uzraudzība, taču vienlaicīgi var sasniegt arī citus mērķus, kas ar to saistīti, piemēram, apkarot cilvēku tirdzniecību. [Gr. 29]

(34)  Pasākumi Šā instrumenta galvenajam mērķim vajadzētu būt Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības un kopējās vīzu politikas atbalstīšanai. Tomēr, ievērojot noteiktās robežvērtības un atbilstošus drošības pasākumus, ar instrumenta palīdzību varētu atbalstīt arī dažus pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no instrumenta,. Šie pasākumi būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju instrumentam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu šo valstu robežu uzraudzības un pārvaldības spēju svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai un Savienības drošības mērķiem. [Gr. 30]

(34a)  Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ar trešām valstīm saistītu darbību un programmu novērtēšanai. [Gr. 31]

(35)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kura kas izsaka Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomās, kā arī robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālais atbalsts, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši stiprinās valstu un Savienības spējas minētajās jomās. [Gr. 32]

(36)  Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar šo instrumentu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem robežu pārvaldības un vīzu jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis robežu pārvaldības un vīzu jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā, vai arī — ja sadarbībā ar trešo valsti dalībvalsts ir finansējusi un veikusi kopīgas darbības ar šo trešo valsti, kuru rezultātā ir pārkāptas pamattiesības, un tas ir konstatēts ar izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma palīdzību. [Gr. 33]

(37)  Instrumenta darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķusjānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Tam vajadzētu panākt līdzsvaru starp vajadzību pēc paredzamības finansējuma sadalē un vajadzību pēc lielāka elastīguma un vienkāršošanas. Lai izpildītu fonda pārredzamības prasības, Eiropas Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmu norisi. Instrumenta īstenošanā būtu jāievēro izdevumu lietderības, efektivitātes un kvalitātes principi. Turklāt instrumenta īstenošanai vajadzētu būt pēc iespējas draudzīgākai lietotājam. [Gr. 34]

(38)  Ar šo regulu būtu jāparedz dalībvalstu programmām noteiktās sākotnējās summas, ko aprēķina, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti I pielikumā un atspoguļo sauszemes un jūras robežu garumu un ietekmes līmeņus pie tām (uz jaunāko un vēsturisko datu pamata), lidostu un konsulātu darba slodzi, kā arī konsulātu skait. [Gr. 35]

(39)  Šīs sākotnējās summas veidos pamatu dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas sākotnējā situācijā, piemēram, spiedienu uz Savienības ārējām robežām un darba slodzi pie ārējām robežām un konsulātos, starpposmā dalībvalstīm piešķirs papildu summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā programmas īstenošanas statusu.

(39a)  Izmantojot vidusposma novērtēšanu, būtu jāizskata, cik iedarbīgas ir programmas un kāda ir to Savienības pievienotā vērtība, jāatrisina problēmas, kas radušās pirmajā posmā, un jāsniedz pārredzams īstenošanas pārskats. [Gr. 36]

(40)  Tā kā problēmas robežu pārvaldības un vīzu jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams piešķiramo finansējumu pielāgot migrācijas plūsmu izmaiņām, spiedienam uz robežas un drošības apdraudējumam vīzu politikas un robežu pārvaldības prioritāšu izmaiņām, ko izraisa arī palielinātais spiediens uz robežas, un virzīt finansējumu uz prioritātēm, kuras Savienībai sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām, izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām, kuras Savienībai sniedz augstu pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. [Gr. 37]

(41)  Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(42)  Instrumentam Ņemot vērā konkrētus ierobežojumus, instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kuras saistītas ar robežu pārvaldību, kopējo vīzu politiku un lielapjoma IT sistēmām, un tādējādi būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kas ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar instrumenta mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai. [Gr. 38]

(43)  Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar instrumentu, varētu arī piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno īpašas darbības, papildus tām iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs īpašās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām būtu jābūt darbībām ar Savienības pievienoto vērtību, kurās vajadzīga sadarbība starp dalībvalstīm, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, dalībvalstu programmu ietvaros, tehnisko iekārtu pirkšana, kuras nepieciešamas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai darbības veikšanai, vīzu pieteikumu apstrādes modernizēšana, jaunu lielapjoma IT sistēmu izstrāde un sadarbspējas veidošana starp šīm sistēmām. Šīs īpašās darbības Komisija definēs savās darba programmās, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. [Gr. 39]

(44)  Lai papildinātu šā instrumenta politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, instrumentam būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi instrumenta darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(45)  Lai stiprinātu Savienības spējas nekavējoties reaģēt uz neparedzētu vai nesamērīgu migrācijas spiedienuapmierināt neparedzētas, steidzamas un īpašas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā, jo īpaši pie tiem robežu posmiem, kuros ietekmes līmenis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013(31) ir identificēts kā tāds, kas apdraud Šengenas zonas darbību kopumā, kā arī uz spiedienu uz dalībvalstu konsulātu vīzu daļu vai uz risku robežu drošībai, būtu jārada iespēja šim instrumentam vajadzētu izņēmuma gadījumā sniegt ārkārtas finansiālu palīdzību kā galējo risinājumu saskaņā ar šajā regulā izklāstīto satvaru. [Gr. 40]

(45a)  Trešo valstu valstspiederīgo migrācija un ārējo robežu šķērsošana lielā skaitā pēc būtības nav uzskatāma par draudiem sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un tās dēļ nebūtu jāizmanto ārkārtas palīdzība no šā instrumenta. [Gr. 41]

(46)  Šā instrumenta politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU fonda tematiskajām sadaļām [...]. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 42]

(47)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam instrumenta darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību](32).

(48)  Uz šo instrumentu attiecas Regula (ES, Euratom) ..../... [jaunā finanšu regula] (Finanšu regula)(33). Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar šo instrumentu.

(49)  Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, instrumentam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) .../... [KNR]instruments, ar ko paredz kopīgus noteikumus dalītai pārvaldībai. Normu kolīzijas gadījumā šai regulai ir lielāks juridiskais spēks nekā kopīgajiem noteikumiem. [Gr. 43]

(50)  Regula (ES) .../... [KNR] izveido jaunu rīcības satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Iekšējās drošības fondu (IDF) un instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt mērķus, kas noteikti instrumentam robežu pārvaldībai un vīzām, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar šo instrumentu.

(51)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantojot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(52)  Saskaņā ar Regulu (ES) …/… [jaunā Finanšu regula](34), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(35), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(36), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(37) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(38) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(39). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Izmeklēšanas rezultāti par pārkāpumiem vai krāpšanu saistībā ar šo instrumentu būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam. [Gr. 44]

(53)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(54)  Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES(40) personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(55)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmas pievēršas jauniem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras tālākie reģioni, piemēram, robežu uzraudzība, nesamērīgs cilvēku pieplūdums vai ES informācijas sistēmu ieviešana. Instruments atbalsta šīs dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu tālākajiem reģioniem, ņemot vērā šādas īpatnības. [Gr. 45]

(56)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(41) ir nepieciešams izvērtēt šo instrumentu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, tostarp kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu instrumenta ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu instrumenta sasniegumus, saistībā ar katru instrumenta konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi. [Gr. 46]

(57)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis instruments palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas instrumenta sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(58)  Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) .../... [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkums par pieņemtajiem gada darbības rezultātu ziņojumiem. Komisijai un dalībvalstīm pēc pieprasījuma būtu jāuzrauga instrumenta īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatusjāiesniedz gada darbības rezultātu ziņojumu pilns teksts Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 47]

(58a)  Ir svarīgi pārejas laikā un visā instrumenta īstenošanas laikā nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību. Pārejas laikā nevajadzētu pārtraukt 2014.–2020. gada periodā veiktās darbības. [Gr. 48]

(59)  Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu un kopējā uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(42).

(60)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(43). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. [Gr. 49]

(61)  Dalībvalsts dalībai instrumentā nevajadzētu būt vienlaicīgai ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu instrumentā, kas sniedz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu cita starpā finansēt pasākumus pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis robežu un vīzu jomā, kā arī ārējo robežu kontroli.

(62)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(44), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(45) 1. panta A un B punktā.

(63)  Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(46) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(47) 3. pantu.

(64)  Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(48) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES(49) 3. pantu.

(65)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula balstās uz Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar 4. pantu minētajā protokolā sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(66)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK(50). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(67)  Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../...(51) [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“instruments”), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (“fonds”), laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 50]

2.  Kopā ar Regulu (ES) .../... [Muitas kontroles iekārtu fonds], ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kurš ir daļa no [Integrētas robežu pārvaldības fonda](52), ar šo regulu izveido fondu. [Gr. 51]

3.  Tajā Šajā regulā ir noteikti instrumenta mērķi, konkrētie mērķi un pasākumi šo konkrēto mērķu īstenošanai, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai. [Gr. 52]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; [Gr. 53]

(2)  “robežšķērsošanas vieta” ir jebkura šķērsošanas vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai un par ko paziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399(53) 2. panta 8. punktu;

(3)  “Eiropas integrēta robežu pārvaldība” ir elementi, kas minēti Regulas (ES) 2016/1624 4. pantā;

(4)  “ārējās robežas” ir Regulas (ES) 2016/399 2. panta 2. punktā noteiktās dalībvalstu ārējās robežas: sauszemes robežas, tostarp upju un ezeru robežas, jūras robežas, kā arī lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Savienības tiesību akti par ārējo robežu šķērsošanu, tostarp tās iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta; [Gr. 54]

(5)  “ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1052/2013;

(6)  “karsto punktu zona” ir karsto punktu zona, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 10) punktā;

(7)  “iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta” ir:

a)  kopējā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

b)  kopējā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar to attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis.

3. pants

Instrumenta mērķi

1.  Instrumenta, kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda, politikas mērķis ir nodrošināt spēcīgu un efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā, pilnībā ievērojot Savienības saistības attiecībā uz pamattiesībām, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībāacquis un Savienības un tās dalībvalstu un starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuru dalībnieces tās ir. [Gr. 55]

2.  Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar instrumentu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

a)  atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu nolūkā atvieglot likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu atklāt un novērstu novērst neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu pārvaldīt migrācijas plūsmas; [Gr. 56]

b)  atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai starp dalībvalstīm nodrošinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz vīzu izsniegšanu, atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un mazinātu drošības riskus. [Gr. 57]

3.  Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem instrumentu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

3.a pants

Nediskriminēšana un pamattiesību ievērošana

Instrumentu īsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Savienības starptautiskajās saistībās attiecībā uz pamattiesībām, jo īpaši nodrošinot nediskriminēšanas un neizraidīšanas principa ievērošanu. [Gr. 58]

4. pants

Atbalsta tvērums

1.  Šīs regulas 3. pantā minēto mērķu ietvaros un saskaņā Saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, instruments atbalsta darbības, kuras sekmē 3. pantā minēto mērķu īstenošanu, jo īpaši atbalsta III pielikumā minētās darbības. [Gr. 59]

2.  Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, ar instrumentu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošas, (izņēmuma gadījumos, noteiktu robežu ietvaros un atkarībā no nosacījuma ievērošanas par pienācīgām garantijām) atbalstīt III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu. [Gr. 60]

2.a  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm tematiskā mehānisma ietvaros saskaņā ar 8. pantu nepārsniedz 4 % no kopējās summas, kas piešķirta tematiskajam mehānismam saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 61]

2.b  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm dalībvalstu programmu ietvaros saskaņā ar 12. pantu katrai dalībvalstij nepārsniedz 4 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 10. panta 1. punktu un I pielikumu. [Gr. 62]

3.  Atbalsttiesīgas nav šādas darbības:

a)  III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības pie tām iekšējām robežām, uz kurām kontrole vēl nav atcelta;

b)  darbības, kas saistītas ar robežkontroles pagaidu ārkārtas atjaunošanu pie iekšējām robežām, kā minēts Regulā (ES) 2016/399;

c)  attiecībā uz preču kontroli:

1)  darbības, kuru vienīgais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole,

2)  aprīkojuma (izņemot transportlīdzekļus) iegāde, uzturēšana vai atjaunināšana gadījumos, kad viens no mērķiem vai rezultātiem ir preču kontrole,

3)  citas darbības saskaņā ar šo regulu, kuru galvenais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole.

Ja rodas 23. pantā minēta ārkārtas situācija, šajā punktā minētās darbības, kas nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgām. [Gr. 63]

5. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.  Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)  dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

ii)  trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem, un ar nosacījumu, ka visās darbībās, kuras tiek veiktas šajā trešā valstī vai attiecībā uz šo trešo valsti, tiek pilnībā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principi un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības; [Gr. 64]

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.  Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai un ja tas pilnībā atbilst Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem. [Gr. 65]

4.  Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi. Ja starptautiskās organizācijas, kas piedalās konsorcijā, ir reģistrētas trešā valstī, piemēro 6. panta 3. punktu. [Gr. 66]

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

6. pants

Vispārējie principi

1.  Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz Savienības pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem. [Gr. 67]

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus Savienības instrumentus.

3.  Instrumentu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

3.b  Komisija un dalībvalstis sadarbojas instrumenta īstenošanā. Komisija izveido palīdzības dienestu un kontaktpunktu, kas sniedz atbalstu dalībvalstīm un palīdz efektīvi piešķirt finansējumu. [Gr. 68]

7. pants

Budžets

1.  Instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir EUR 7 087 760 000 2018. gada cenās (EUR 8 018 000 000 faktiskajās cenās). [Gr. 69]

2.  Finansējumu izmanto šādi:

a)  EUR 4 252 833 000 2018. gada cenās (EUR 4 811 000 000 faktiskajās cenās) piešķir dalītā pārvaldībā īstenotajām programmām, no kuriem EUR 138 962 000 2018. gada cenās (EUR 157 200 000 faktiskajās cenās) piešķir 16. pantā minētajai īpašajai tranzīta shēmai, ko īsteno dalītā pārvaldībā; [Gr. 70]

b)  EUR 2 834 927 000 2018. gada cenās (EUR 3 207 000 000 faktiskajās cenās) piešķir tematiskajam mehānismam. [Gr. 71]

3.  Līdz 0,52 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta instrumenta īstenošanai.

4.  Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to valstu asociācijas nolīgumos, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tiek noslēgtas vienošanās, lai precizētu šo valstu līdzdalības veidu un kārtību. Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no 1. punktā minētā Savienības budžeta.

8. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

a)  konkrētām darbībām;

b)  Savienības darbībām un

c)  ārkārtas palīdzībai.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.  Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā.pielikumā, vai atbalsta pasākumiem saskaņā 20. pantu. Darba programmu sagatavošanas nolūkā Komisija apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, tostarp pilsonisko sabiedrību. [Gr. 72]

2.a  Vismaz 20 % no tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma piešķir 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 73]

3.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, projektiem nesniedz finansējumu, ja pastāv pierādījumi, ka atlasītos projektus neskar šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību, vai šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu., kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 74]

4.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, novērtē paredzētās darbības, lai nodrošinātu, ka projektiem nesniedz finansējumu, ja pastāv pierādījumi, ka šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību vai paredzētās darbības neskar šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 75]

4.a  Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek piešķirts tiešā vai netiešā pārvaldībā, Komisija novērtē, vai paredzētās darbības neietekmē vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī, kas ietekmē vai var ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību tā, ka tiek apdraudēta izdevumu vai projektu izpildes likumība un pareizība. [Gr. 76]

5.  Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam.

6.  Komisija pieņem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus minētās darba programmas attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām. [Gr. 77]

7.  Pēc 3.6. punktā minētā finansēšanas lēmuma minētās darba programmas pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. [Gr. 78]

8.  Finansēšanas lēmumi Darba programmas var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem. [Gr. 79]

2. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā pārvaldībā

9. pants

Darbības joma

1.  Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 8. pantā minēto minētajām Komisijas lēmumu darba programmām par tematisko mehānismu. [Gr. 80]

2.  Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas 63. pantam un Regulai (ES) Nr. …/… [KNR].

10. pants

Budžeta resursi

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā („programmas”):

a)  EUR 3 543 880 000 2018. gada cenās (EUR 4 009 000 000 faktiskajās cenās) dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem; [Gr. 81]

b)  EUR 708 953 000 2018. gada cenās (EUR 802 000 000 faktiskajās cenās) dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 13. panta 1. punktā. [Gr. 82]

2.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

11. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.  Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75% 85 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem, ko veic dalībvalstis, kurās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā rādītāja un 75 % no pārējo dalībvalstu kopējiem attiecināmajiem izdevumiem. [Gr. 83]

2.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta, tostarp īpašās tranzīta shēmas, kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

6.  Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā instrumenta piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.  Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

a)  kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

b)  tikai publiskajam ieguldījumam.

12. pants

Programmas

1.  Katra dalībvalsts un Komisija nodrošina, ka tās valsts programmā ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem robežu pārvaldības un vīzu jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm, kā arī Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuriem tās ir pievienojušās. Nosakot savu programmu prioritātes, dalībvalstis nodrošina, ka ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā izklāstītie īstenošanas pasākumi. [Gr. 84]

1.a  Šajā saistībā dalībvalstis atvēl vismaz 20 % no tām piešķirtā finansējuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 85]

2.  Komisija attiecīgā gadījumā nodrošina, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, un – attiecīgā gadījumā – eu-LISA, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra jau agrīnā posmā ir iesaistītas dalībvalstu programmu izstrādes procesā, ciktāl tas ir aģentūru kompetencē. [Gr. 86]

3.   Komisija apspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru par programmu projektiem, veltot īpašu uzmanību pasākumiem, kas iekļauti darbības atbalsta saņemšanai saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai tādējādi nodrošinātu aģentūras un dalībvalstu darbību saskaņotību un papildināmību attiecībā uz robežu pārvaldību, kā arī nepieļautu dubultu finansēšanu un panāktu izmaksu efektivitāti. [Gr. 87]

3.a  Komisija apspriežas ar eu-LISA par programmu projektiem, veltot īpašu uzmanību darbībām, kas iekļautas saskaņā ar tehnisko atbalstu atbilstīgi 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, lai nodrošinātu eu-LISA un dalībvalstu darbību saskaņotību. [Gr. 88]

4.  Komisija attiecīgā gadījumā var iesaistīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un – attiecīgā gadījumā – eu-LISA, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citas attiecīgās Savienības aģentūras 5. iedaļā minētajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar instrumenta atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. [Gr. 89]

5.  Pēc tam, kad ir pieņemti ieteikumi, uz kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 attiecas šīs regulas darbības joma, un ieteikumi, kas sniegti, veicot neaizsargātības novērtējumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju izvērtē vispiemērotāko pieeju, lai ar šā instrumenta atbalstu pildītu minētos ieteikumus.

6.  Vajadzības gadījumā Komisija iesaista Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, eu-LISA, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un jebkuru citu attiecīgo Savienības aģentūru vai struktūru vispiemērotākās pieejas izvērtēšanas procesā, lai ar šā instrumenta atbalstu pildītu ieteikumus. [Gr. 90]

7.  Īstenojot 5. punktu, attiecīgā dalībvalsts kā savas programmas prioritāti veic pasākumus visu konstatēto trūkumu novēršanai, jo īpaši pasākumus būtisku trūkumu novēršanai un neatbilstības novērtējumus.

8.  Vajadzības gadījumā attiecīgo programmu groza, lai ņemtu vērā 5. punktā minētos ieteikumus un 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gada darbības rezultātu ziņojumos novērtēto gūto progresu starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt apstiprina Komisija. [Gr. 91]

9.  Sadarbojoties un apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru atbilstīgi aģentūras pilnvarām, attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt savas programmas resursus, tostarp tos, kas paredzēti darbības atbalstam, lai tādējādi pildītu 5. punktā minētos ieteikumus, kuri rada finansiālas sekas.

10.  Ja Pirms dalībvalsts nolemj īstenot ar instrumenta atbalstu projektus kopā ar trešo valsti, trešā valstī vai attiecībā uz trešo valsti, tā nodrošina, ka visas šīs trešās valsts, trešā valstī vai attiecībā uz trešo valsti ierosinātās darbības atbilst Savienības un šīs dalībvalsts starptautiskajām saistībām un ka tajās tiek pilnībā ievērotas tiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju, tostarp par iepriekšminēto nosacījumu izpildes nodrošināšanu. [Gr. 92]

11.  Ja dalībvalsts izņēmuma kārtā nolemj īstenot ar instrumenta atbalstu tādas darbības kopā ar trešo valsti, trešā valstī vai attiecībā uz trešo valsti, kuras ir saistītas ar neatļautas robežu šķērsošanas uzraudzību, atklāšanu, identificēšanu, izsekošanu, novēršanu un pārtveršanu nolūkā atklāt, novērst un apkarot nelikumīgu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību vai sekmēt migrantu labāku aizsardzību un viņu dzīvības glābšanu, minētā dalībvalsts nodrošina, ka tā paziņo Komisijai par visiem divpusējiem vai daudzpusējiem sadarbības nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valsti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1052/2013 20. pantu. Dalībvalstis nodrošina neizraidīšanas principa pilnīgu ievērošanu, tostarp darbībās, kas notiek atklātā jūrā. [Gr. 93]

11.a  Ja dalībvalsts nolemj uzsākt projektus kopā ar trešo valsti, trešā valstī vai attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar šo instrumentu, dalībvalsts desmit dienu laikā informē organizācijas, kas pārstāv partnerus valsts līmenī, kā arī vadības komitejas locekļus. [Gr. 94]

12.  Attiecībā uz darbības aprīkojumu, tostarp transportlīdzekļiem un efektīvai un drošai robežkontrolei un meklēšanas un glābšanas operācijām nepieciešamajām sakaru sistēmām, kas iegādāts ar šā instrumenta atbalstu, piemēro šādus nosacījumus: [Gr. 95]

a)  pirms uzsākt iepirkuma procedūras, lai ar instrumenta atbalstu iegādātos darbības aprīkojumu, tostarp transportlīdzekļus, un sakaru sistēmas, dalībvalstis nodrošina, ka šis aprīkojums atbilst Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras noteiktajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv, un kopā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru pārbauda šā aprīkojuma tehnisko specifikāciju, lai nodrošinātu sadarbspēju ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes izmantotajiem aktīviem;

b)  visu lielapjoma darbības aprīkojumu, kas paredzēts robežu pārvaldībai, piemēram, dalībvalstu iegādātos gaisa un jūras transportlīdzekļus un uzraudzības līdzekļus, reģistrē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē, lai šos aktīvus darītu pieejamus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 8. punktu;

c)  dalībvalstis var nolemt iegādāties ar instrumenta atbalstu priekšmetus, kas paredzēti daudzfunkcionālām jūras operācijām, ja tad, kad šie priekšmeti ir attiecīgo valsts iestāžu rīcībā, tos vismaz 60 % no to kopējā, valsts vajadzībām paredzētā izmantošanas laika gadā izmanto robežuzraudzības operācijās. Šos priekšmetus reģistrē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē, lai šos aktīvus darītu pieejamus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 8. punktu;

d)  lai palīdzētu Eiropas Robežu un krasta apsardzei saskaņoti plānot spēju attīstīšanu un atbalstītu iespējamu kopīga iepirkuma izmantošanu, dalībvalstis, veicot ziņošanu saskaņā ar 27. pantu, paziņo Komisijai par pieejamo daudzgadu plānošanu attiecībā uz aprīkojumu, ko paredzēts iegādāties ar instrumenta atbalstu. Komisija nosūta šo informāciju Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

Ja dalībvalstis īsteno pasākumus saskaņā ar šo instrumentu saistībā ar jūras robežu uzraudzību, tās pievērš īpašu uzmanību savām starptautiskajām saistībām attiecībā uz meklēšanu un glābšanu jūrā un šim nolūkam tām ir tiesības izmantot šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto aprīkojumu un sistēmas [Gr. 96]

13.  Apmācība robežu pārvaldības jomā, ko veic ar šā instrumenta atbalstu, pamatojas uz attiecīgajiem saskaņotajiem un kvalitatīvajiem Eiropas izglītības un kopīgas apmācības standartiem robežu un krasta apsardzes jomā, attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajiem jūrniecības tiesību aktiem. [Gr. 97]

14.  Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IV pielikumu.

15.  Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās uz Katrā programmā katram konkrētam mērķim paredz darbību veidus saskaņā ar VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem tabulu un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu pa darbību vai atbalsta jomas veidiem. [Gr. 98]

13. pants

Vidusposma pārskatīšana

-1.  Programmām veic vidusposma novērtējumu un izvērtējumu saskaņā ar 26. pantu. [Gr. 99]

1.  Līdz 2024gada beigām un pēc Eiropas Parlamenta informēšana Komisija 2024. gadā saskaņā ar I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā un 2.–11. punktā minētajiem kritērijiem piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Piešķīrums pamatojas uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem par I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā un 2.–11. punktā minētajiem kritērijiem. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada. [Gr. 100]

2.  Ja vismaz 10 % 30 % no sākotnējā, 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz vidusposma maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 85. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai. [Gr. 101]

2.a   Šā panta 2. punktu piemēro tikai tad, ja attiecīgais tiesiskais regulējums un ar to saistītie tiesību akti ir spēkā 2022. gada 1. janvārī. [Gr. 102]

3.  No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 12. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus. [Gr. 103]

14. pants

Konkrētas darbības

1.  Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri atbilst sniedz Savienības pievienoto vērtību atbilstoši šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām. [Gr. 104]

2.  Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt finansējumu konkrētām darbībām, ja tas kā tāds ir konsekventi paredzēts programmā un tiek izmantots tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu.

3.  Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

15. pants

Darbības atbalsts

1.  Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.  Dalībvalsts var izmantot līdz 30 % no summas, kas ar instrumentu piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

3.  Dalībvalstis, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis robežu un vīzu jomā. [Gr. 105]

4.  Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 27. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija, apspriežoties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru attiecībā uz aģentūras pilnvarām saskaņā ar 12. panta 3. punktu, novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas savu nodomu izmantot darbības atbalstu, ņemot vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju un – attiecīgā gadījumā – informāciju, kas pieejama Šengenas izvērtējumu un neaizsargātības novērtējumu ietvaros, tostarp ieteikumus, kuri sniegti pēc Šengenas izvērtējumiem un neaizsargātības novērtējumiem.

5.  Neskarot 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu, darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiemattiecināmām darbībām, kā noteikts VII pielikumā. [Gr. 106]

6.  Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu attiecināmo darbību sarakstu, kas ietverts VII pielikumā. [Gr. 107]

16. pants

Darbības atbalsts īpašajai tranzīta shēmai

1.  Ar instrumentu sniedz atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par vīzām, ko izsniedz tranzītam, un papildu izmaksas, kuras rodas, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) shēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Regulu (EK) Nr. 694/2003.

2.  Resursus, kurus saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu piešķir Lietuvai attiecībā uz īpašo tranzīta shēmu, dara pieejamus kā papildu darbības atbalstu Lietuvai atbilstīgi VII pielikumā minētajām darbībām, kas programmas ietvaros ir tiesīgas saņemt darbības atbalstu.

3.  Atkāpjoties no 15. panta 2. punkta, Lietuva var izmantot summu, kas tai piešķirta saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai finansētu darbības atbalstu papildus 15. panta 2. punktā noteiktajai summai.

4.  Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu vai darbību.

3. iedaļa

Atbalsts un īstenošana tiešajā un netiešajā pārvaldībā

17. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

18. pants

Savienības darbības

1.  Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai projekti, kas ir īpaši nozīmīgi Savienībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.  Pēc Komisijas iniciatīvas instrumentu var izmantot, lai finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā, un saskaņā ar II un III pielikumu.

3.  Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

4.  Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

5.  Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) Nr …/… [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

19. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo instrumentu, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas [X sadaļai]. [Gr. 108]

20. pants

Tehniskā palīdzība Komisijas līmenī

Ar instrumentu var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus, proti, sagatavošanas pasākumus, uzraudzības, kontroles, revīzijas, novērtēšanas un visas administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas šīs regulas īstenošanai un, vajadzības gadījumā, saistībā ar trešām valstīm, var finansēt 100 % apmērā. [Gr. 109]

21. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

22. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību popularizē darbības un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot rezultātus, attiecīgajā valodā sniedzot attiecīgām dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un jēgpilna. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību, Savienības finansējuma saņēmēji atsaucas uz tā izcelsmi, īstenojot saziņu par darbībām. Šajā nolūkā saņēmēji nodrošina, ka visos plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos ir iekļauta Savienības emblēma un īpaši minēts Savienības finansiālais atbalsts. [Gr. 110]

2.  Saistībā ar instrumentu, tā darbībām un rezultātiem Lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar šā instrumenta īstenošanu, tā darbībām un rezultātiem. Jo īpaši Komisija publicē informāciju par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmu īstenošanu. Komisija publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē arī to darbību sarakstu, kas izraudzīti atbalstam saskaņā ar tematisko mehānismu, un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi trijos mēnešos. Šim instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju īstenošanu, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem. Komisija jo īpaši var popularizēt labāko praksi un veicināt apmaiņu ar informāciju saistībā ar šā instrumenta īstenošanu. [Gr. 111]

2.a  Komisija publicē 2. punktā minēto informāciju atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK 5. panta 1. punktā(54), tādējādi ļaujot informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot. Nodrošina iespēju sagrupēt datus pēc prioritātes, konkrētā mērķa, darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, projektu kopējām izmaksām, iepirkuma procedūru kopējām izmaksām, saņēmēja nosaukuma un darbuzņēmēja nosaukuma. [Gr. 112]

2.b   Dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par dalītās pārvaldības programmu norisi, lai to varētu publicēt Komisijas tīmekļa vietnē. [Gr. 113]

4. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

23. pants

Ārkārtas palīdzība

1.  Ar instrumentu sniedz Komisija izņēmuma kārtā var nolemt sniegt finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības tādas pienācīgi pamatotas ārkārtas situācijas gadījumā, kuras iemesls ir izmantojot šo palīdzību kā galēju līdzekli. Šīs situācijas var būt steidzams un ārkārtas spiediens, kad liels vai nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo ir šķērsojuši, šķērso vai, domājams, šķērsos vienas vai vairāku dalībvalstu ārējās robežas, jo īpaši robežu posmos, kuros konstatētais ietekmes līmenis ir tāds, ka tas apdraud visas Šengenas zonas darbību, vai jebkuras citas tādas steidzama un jebkura cita pienācīgi pamatota ārkārtas spiediena situācijas gadījumā situācija, kad jāveic steidzami pasākumi pie ārējām robežām šīs regulas tvēruma ietvaros, kuras novēršanai ir vajadzīga tūlītēja rīcība. Komisija par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi. [Gr. 114]

2.  Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām.

3.  Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir konsekventi paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.  Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

4.a  Ja tas vajadzīgs darbības īstenošanai, ar ārkārtas palīdzību var segt izdevumus, kas radušies pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne pirms 2021. gada 1. janvāra. [Gr. 115]

4.b  Ārkārtas palīdzību sniedz, stingri ievērojot Savienības acquis un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuriem tās ir pievienojušās. [Gr. 116]

24. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu instrumenta ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi. Citu Savienības programmu ieguldījums darbībās saskaņā ar šo instrumentu attiecīgā gadījumā tiek atzīts Komisijas darba programmās vai valstu programmās un gada darbības rezultātu ziņojumos. [Gr. 117]

2.  DarbībasOperācijas, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem: [Gr. 118]

a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar instrumentu;

b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 67. panta 5. punktu un Regulas (ES) Nr. …/… [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] 8. pantuSavienības struktūrfondiem, ja šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda vai instrumenta noteikumus. [Gr. 119]

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa

Kopīgie noteikumi

25. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas 43. 41. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) punkta un iii) apakšpunktu punktu, vismaz vienu reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu. [Gr. 120]

2.  Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.  VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par instrumenta virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi. Attiecībā uz resursiem dalītā pārvaldībā izmanto kopīgus rādītājus. Pēc pieprasījuma Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei dara pieejamus tās saņemtos datus par iznākumu un rezultātu rādītājiem. [Gr. 121]

4.  Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta instrumenta virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm.

5.a  Attiecībā uz resursiem dalītā pārvaldībā uzraudzība un ziņošana tiek balstīta uz VI pielikumā noteiktajiem darbību veidiem. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu finansējuma efektīvu īstenošanu [Gr. 122]

5.b  Komisija pievērš īpašu uzmanību to darbību uzraudzībai, kuras veic trešās valstis vai kuras tiek veiktas trešās valstīs vai attiecībā uz trešām valstīm saskaņā ar 5. pantu un 12. panta 10. un 11. punktu. [Gr. 123]

26. pants

Izvērtēšana

1.  Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija veic iesniedz šīs regulas, tostarp šā instrumenta ietvaros īstenoto darbību, īstenošanas vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumunovērtējumu. Vidusposma novērtējumā pārbauda fonda efektivitāti, lietderību, vienkāršošanu un elastību. Konkrētāk, tajā ietver novērtējumu par: [Gr. 124]

a)  progresu šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā visu attiecīgo pieejamo informāciju, jo īpaši dalībvalstu saskaņā ar 30. pantu iesniegtos gada darbības rezultātu ziņojumus un VIII pielikumā noteiktos iznākumu un rezultātu rādītājus; [Gr. 125]

b)  saskaņā ar šo instrumentu īstenoto darbību un operāciju Savienības pievienoto vērtību; [Gr. 126]

c)  instrumenta ieguldījumu esošo un jauno problēmu risināšanā pie ārējām robežām, kopējās vīzu politikas izstrādē un instrumenta izmantošanā, lai novērstu Šengenas izvērtēšanas mehānisma un neaizsargātības novērtējuma konstatētos trūkumus [Gr. 127]

d)  cik atbilstīgi un piemēroti vēl arvien ir II pielikumā noteiktie īstenošanas pasākumi un III pielikumā paredzētās darbības; [Gr. 128]

e)  kāda ir papildināmība un saskaņotība starp šī instrumenta atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi; [Gr. 129]

Vidusposma novērtējumā ņem vērā retrospektīva izvērtējuma rezultātus par ilgtermiņa ietekmi, ko rada iepriekšējais finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam. [Gr. 130]

1.a  Komisija līdz 2030. gada 31. janvārim veic retrospektīvu izvērtējumu. Līdz šai pašai dienai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēšanas ziņojumu. Retrospektīvā izvērtējumā iekļauj 1. punktā izklāstīto elementu novērtējumu. Šādā sakarībā instrumenta ilgāka termiņa ietekmi novērtē, lai to ņemtu vērā, pieņemot lēmumu par turpmākā fonda iespējamo atjaunināšanu vai pārveidošanu. [Gr. 131]

2.  Vidusposma novērtējumu un retrospektīvo izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar grafiku, kas norādīts šīs Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 40. pantā14pantu. [Gr. 132]

2.a  Vidusposma novērtējumā un retrospektīvā izvērtējumā Komisija pievērš īpašu uzmanību to darbību novērtēšanai, kuras veic trešās valstis vai kuras tiek veiktas trešās valstīs vai attiecībā uz trešām valstīm saskaņā ar 5. pantu un 12. panta 10. un 11. punktu [Gr. 133]

2. apakšiedaļa

Noteikumi par dalīto pārvaldību

27. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.  Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu, kas veikta līdz 2022. gada 30. jūnijam. Šos ziņojumus dalībvalstis publicē tam īpaši paredzētā tīmekļa vietnē un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 134]

2.  Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši izklāsta informāciju par:

a)  programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 37. pantāKomisijai nosūtītos apkopotos datus; [Gr. 135]

aa)  valsts programmas gada pārskatu sadalījumu pa atgūtajiem līdzekļiem, priekšfinansējumu gala saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšanu; [Gr. 136]

b)  jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai; tostarp pamatotiem atzinumiem, ko Komisija sniegusi par pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu; [Gr. 137]

c)  papildināmību, koordināciju un saskaņotību starp instrumenta atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši Savienības ārējie finansēšanas instrumenti un citi instrumenti, kas nodrošina finansējumu attiecībā uz ; [Gr. 138]

d)  programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

da)  atbilstību pamattiesību prasībām; [Gr. 139]

e)  komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

f)  veicinošu nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā;

fa)  projektu īstenošanu trešā valstī vai saistībā ar to; [Gr. 140]

3.  Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumus uzskata par pieņemtiem. Pēc pieņemšanas Komisija iesniedz gada darbības rezultātu ziņojumu kopsavilkumus, kas pieejami Eiropas Parlamentam un Padomei, un publicē minētos gada darbības rezultātu ziņojumu kopsavilkumus īpašā tīmekļa vietnē. [Gr. 141]

4.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

28. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt VI pielikumu.

2.  Kopējos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [KNR] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu. [Gr. 142]

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8., 12., 15., 25. un 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 143]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 12., 15., 25. un 28. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 144]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 8., 12., 15., 25. un 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējušas informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 145]

30. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 27. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu. [Gr. 146]

31. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar instrumentu ārējām robežām un vīzām, kurš kā daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No instrumenta finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp instrumentu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Kritēriji finansējuma piešķiršanai programmām, kuras pārvalda dalītā pārvaldībā

1.  Pieejamie resursi, kas minēti 10. pantā, starp dalībvalstīm tiek sadalīti šādi:

a)  katra dalībvalsts no instrumenta saņem fiksētu summu 5 000 000 EUR apmērā vienīgi plānošanas perioda sākumā;

b)  summa 157 200 000 EUR apmērā Īpašajai tranzīta shēmai tiek piešķirta Lietuvai vienīgi plānošanas perioda sākumā;

c)  atlikušos resursus, kas minēti 10. pantā, sadala, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

30 % par ārējām sauszemes robežām;

35 % par ārējām jūras robežām;

20 % par lidostām;

15 % par konsulātiem.

2.  Resursus, kas pieejami saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu par ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām, starp dalībvalstīm sadala šādi:

a)  70 % par dalībvalstu ārējo sauszemes robežu un ārējo jūras robežu garumu; to aprēķina, pamatojoties uz katra konkrētā posma svēruma koeficientu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1052/2013, ko nosaka saskaņā ar 11. punktu, un

b)  30 % par darba slodzi pie ārējām sauszemes un jūras robežām, ko nosaka saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

3.  Svērumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nosaka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar 11. punktu.

4.  Saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu pieejamos resursus par lidostām starp dalībvalstīm sadala atbilstīgi darba slodzei to lidostās, kuru nosaka saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu.

5.  Resursus, kas pieejami saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu par konsulātiem, starp dalībvalstīm sadala šādi:

a)  50 % par dalībvalstu konsulātu skaitu (izņemot goda konsulātus) valstīs, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001(55) I pielikumā, un

b)  50 % par darba slodzi saistībā ar vīzu politikas pārvaldību dalībvalstu konsulātos valstīs, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma 7. punkta c) apakšpunktu.

6.  Sadalot resursus saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, “ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4. līdz 16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju/nelikumīgu vai ieceļošanu, tās ir liela apdraudējuma zonu ārējās robežas. “Ārējo jūras robežu” definīciju šajā sakarā nosaka, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu sniegtos operatīvos datus par iepriekšējiem diviem gadiem. Šo definīciju izmanto vienīgi šīs regulas nolūkos.[Gr. 147]

7.  Sākotnējā finansējuma piešķiršanas nolūkos darba slodzes novērtējums balstās uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami šīs regulas piemērošanas dienā. Vidusposma pārskatīšanas nolūkos darba slodzes novērtējums balstās uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami vidusposma pārskatīšanas laikā 2024. gadā. Darba slodzes novērtējums balstās uz šādiem faktoriem:

a)  pie ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām:

1)  70 60 % par robežšķērsošanas gadījumu skaitu uz ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās; [Gr. 148]

2)  30 20 % par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas; [Gr. 149]

2a)  20 % par to personu skaitu, kuras ir iesniegušas pieteikumu starptautiskās aizsardzības saņemšanai vai ir iekļautas šādā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kuru pieteikumi ir apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES(56) 43. pantā minētajām robežprocedūrām; [Gr. 150]

b)  lidostās:

1)  70 % par robežšķērsošanas gadījumu skaitu uz ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās;

2)  30 % par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas;

c)  konsulātos:

īstermiņa uzturēšanās vīzu pieteikumu vai lidostas tranzīta gadījumu skaits.

8.  Atsauces skaitļus attiecībā uz konsulātu skaitu, kā minēts 5. punkta a) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta 28. pielikumā Komisijas 2010. gada 19. marta Lēmumam C(2010)1620, ar ko izstrādā rokasgrāmatu par vīzu pieteikumu apstrādi un grozījumiem izsniegtajās vīzās.

Ja dalībvalstis nav iesniegušas attiecīgos statistikas datus, izmanto jaunākos par šīm dalībvalstīm pieejamos datus. Ja par kādu dalībvalsti dati nav pieejami vai ja dalībvalstis nesniedz šādu informāciju divus gadus pēc kārtas, atsauces skaitlis ir nulle. [Gr. 151]

9.  Atsauces skaitļi attiecībā uz darba slodzi, kas minēta:

a)  7. punkta a) apakšpunkta 1) punktā un 7. punkta b) apakšpunkta 1) punktā, ir jaunākie statistikas dati, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)  7. punkta a) apakšpunkta 2) punktā un 7. punkta b) apakšpunkta 2) punktā, ir jaunākie statistikas dati, ko sagatavojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

c)  7. punkta c) apakšpunktā, ir jaunākā statistika vīzu jomā, ko Komisija publicējusi saskaņā ar Vīzu kodeksa(57) 46. pantu.

d)  Ja dalībvalstis nav iesniegušas attiecīgos statistikas datus, izmanto jaunākos par šīm dalībvalstīm pieejamos datus. Ja par kādu dalībvalsti dati nav pieejami vai ja dalībvalsts nesniedz šādu informāciju divus gadus pēc kārtas, atsauces skaitlis ir nulle. [Gr. 152]

10.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sniedz Komisijai ziņojumu par resursu sadalījumu attiecībā uz ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām un lidostām, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā. Komisija šo ziņojumu publisko. [Gr. 153]

11.  Sākotnējā finansējuma piešķiršanas nolūkos 10. punktā minētajā ziņojumā tiek norādīts vidējais apdraudējuma ietekmes līmenis katrā katram robežas posmā posmam, pamatojoties uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Vidusposma pārskatīšanas nolūkos 10. punktā minētajā ziņojumā tiek norādīts vidējais apdraudējuma ietekmes līmenis katrā katram robežas posmā posmam, pamatojoties uz jaunākajiem vidējiem rādītājiem par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kas pieejami vidusposma pārskatīšanas laikā 2024. gadā. Tajā nosaka šādus konkrētus svēruma koeficientus katram posmam, piemērojot apdraudējuma ietekmes līmeņus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1052/2013: [Gr. 154]

a)  koeficients 0,5 nelielam apdraudējumam ietekmes līmenim; [Gr. 155]

b)  koeficients 3 vidējam apdraudējumam ietekmes līmenim; [Gr. 156]

c)  koeficients 5 lielam apdraudējumam ietekmes līmenim. [Gr. 157]

d)  koeficients 8 kritiskam apdraudējumam. [Gr. 158]

II PIELIKUMS

Īstenošanas pasākumi

1.  Ar instrumentu palīdz sasniegt konkrēto mērķi, kas noteikts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, koncentrējoties uz šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  robežkontroles uzlabošana saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 4. panta a) punktu:

i.  stiprinot spējas, lai veiktu pārbaudes un uzraudzību pie ārējām robežām, tostarp pasākumus, lai atklātu veicinātu likumīgu robežšķērsošanu, un novērstu attiecīgā gadījumā pasākumus, kas saistīti ar pārrobežu noziedzību noziedzības, piemēram, migrantu kontrabandu kontrabandas, cilvēku tirdzniecību un terorismutirdzniecības un terorisma, novēršanu, un pasākumus tādu personu nosūtīšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas pieteikties starptautiskajai aizsardzībai; [Gr. 159]

ii.  atbalstot meklēšanu un glābšanu saistībā ar robežu uzraudzību jūrā; [Gr. 160]

iii.  Šengenas zonā īstenojot tehniskus un operatīvus pasākumus, kuri ir saistīti ar robežkontroli, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi neapdraud brīvu pārvietošanos; [Gr. 161]

iv.  veicot iekšējās drošības risku analīzi un to apdraudējumu analīzi, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

v.  šīs regulas darbības jomā atbalstot dalībvalstis, kuras saskaras ar esošu vai iespējamu nesamērīgi lielu migrācijas spiedienu uz ES ārējām robežām 23. pantā minēto ārkārtas situāciju, tostarp sniedzot pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, kā arī karsto punktu zonās izvietojot migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. [Gr. 162]

b)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes turpmāka attīstība, izmantojot kopīgu jaudas veidošanu, kopīgu iepirkumu kopīgu spēju veidošana, kopīgi iepirkumi, kopīgu standartu noteikšanu noteikšana un citus pasākumus citi pasākumi, kas ļauj racionalizēt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru apsardzi; [Gr. 163]

c)  aģentūru sadarbības stiprināšana valstu līmenī starp valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli vai par uzdevumiem, kurus veic pie robežas, un ES līmenī starp dalībvalstīm, vai starp dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un vai aģentūrām vai trešām valstīm, tostarp aģentūrām, kas atbildīgas par ārējām darbībām, no otras puses; [Gr. 164]

d)  Savienības acquis par ārējām robežām vienotas piemērošanas nodrošināšana, tostarp īstenojot ieteikumus, kas sagatavoti ar kvalitātes kontroles mehānismiem, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, neaizsargātības novērtējumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624 un valstu kvalitātes kontroles mehānismiem;

e)  tādu lielapjoma IT sistēmu izveidošana, darbināšana un uzturēšana robežu pārvaldības jomā, kurām jau piemēro Savienības tiesību aktus, ieskaitot šo IT sistēmu sadarbspēju un to sakaru infrastruktūruinfrastruktūras sadarbspēju, un darbības datu kvalitātes uzlabošanai un informācijas sniegšanai; [Gr. 165]

ea)  spēju palielināšana sniegt palīdzību personām, kas nokļuvuši briesmās jūrā, jo īpaši atbalstot meklēšanas un glābšanas operācijas; [Gr. 166]

eb)  atbalstot meklēšanu un glābšanu saistībā ar robežu uzraudzību jūrā; [Gr. 167]

2.  Ar instrumentu palīdz sasniegt konkrēto mērķi, kas noteikts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, koncentrējoties uz šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  efektīvu un klientiem draudzīgāku pakalpojumu nodrošināšana vīzu pieteikumu iesniedzējiem, vienlaikus saglabājot vīzu procedūras drošību un integritāti, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām personām un bērniem; [Gr. 168]

aa)  atbalstu dalībvalstīm vīzu, tostarp humanitāru vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, izsniegšanā, ja tās izsniedz vai nu humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, vai arī ja tās izsniedz Savienības pārmitināšanas vai pārvietošanas programmas dalībniekiem, turklāt pilnībā ievērojot Savienības acquis par vīzām; [Gr. 169]

b)  Savienības acquis par vīzām vienotas piemērošanas nodrošināšana, ieskaitot kopējās vīzu politikas turpmāku attīstīšanu un modernizēšanu;

c)  dažāda veida sadarbības attīstīšana starp dalībvalstīm vīzu pieteikumu apstrādes jomā;

d)  lielapjoma IT sistēmu izveidošana atjaunināšana, darbināšana un uzturēšana kopējās vīzu politikas jomā, ieskaitot šo IT sistēmu sadarbspēju un to sakaru infrastruktūru. [Gr. 170]

III PIELIKUMS

Atbalsta tvērums

1.  Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

a)  infrastruktūras, ēkas, sistēmas un pakalpojumus, kas vajadzīgi robežšķērsošanas vietās, karsto punktu zonās un robežu uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu un apkarotu neatļautu robežšķērsošanu, neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību pie ārējām robežām, kā arī lai nodrošinātu likumīgu ceļotāju netraucētu plūsmu un migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, tostarp pasākumus, kas saistīti ar to personu nosūtīšanu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas tai pieteikties, vienlaikus nodrošinot cieņpilnu attieksmi pret attiecīgajām personām; [Gr. 171]

b)  darbības iekārtas, ieskaitot transportlīdzekļus, un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai un drošai robežkontrolei, saskaņā ar standartiem, kurus izstrādājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, ja šādi standarti pastāv;

c)  mācības Eiropas integrētas robežu pārvaldības jomā vai atbalstu tās attīstībai, ņemot vērā darbības vajadzības un, riska analīzi un problēmas, kas norādītas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, pilnīgi ievērojot pamattiesības; [Gr. 172]

d)  kopīgo sadarbības koordinatoru norīkošanu uz trešām valstīm, kā noteikts Regulā (ES) .../... [jaunā Sadarbības koordinatoru tīkla regula], un robežsargu un citu attiecīgo ekspertu norīkošanu uz dalībvalstīm vai starp kādu dalībvalsti un trešo valsti, ekspertu vai sadarbības koordinatoru tīklu sadarbības stiprināšanu, kā arī labākās prakses apmaiņu un Eiropas tīklu spējas sekmēšanu izvērtēt, veicināt, atbalstīt un attīstīt Savienības politikas; [Gr. 173]

e)  pētījumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības, lai ieviestu vai attīstītu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, piemēram, kopīgu spēju veidošanu, kopīgu iepirkumu, kopīgu standartu noteikšanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir pilnveidot sadarbību un koordināciju starp Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru un dalībvalstīm, kā arī pasākumus, kas saistīti ar to personu nosūtīšanu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas tai pieteikties; [Gr. 174]

f)  pasākumus, ar ko izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot drošības pētniecības projektu rezultātus, ja šādu ieviešanu ir noteikusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, rīkojoties saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 37. pantu, lai palīdzētu attīstīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbības spējas. Šīs inovatīvās metodes un jaunās tehnoloģijas ir pilnībā saskaņotas ar pamattiesībām un tiesībām uz personas datu aizsardzību; [Gr. 175]

g)  sagatavošanas pasākumus, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu ārējo robežu politiku, tostarp ar nolūku stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, izstrādājot un īstenojot izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, pārbaudīt, kā tiek piemērots Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodekss, tostarp komandējumu izdevumus Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas, kā arī pasākumus, lai īstenotu ieteikumus, kas izdoti pēc neaizsargātības novērtējumiem, kurus veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624; [Gr. 176]

ga)   darbības vīzu un robežu jomā izmantotajās IT sistēmās glabāto datu kvalitātes uzlabošanai un datu subjekta tiesību izmantošanas iespēju uzlabošanai attiecībā uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem, to labošanu, dzēšanu un to apstrādes ierobežošanu saistībā ar darbībām, kas ir šā instrumenta darbības jomā; [Gr. 208]

h)  identifikāciju, pirkstu nospiedumu ņemšanu, reģistrāciju, drošības pārbaudes, iztaujāšanu, informācijas sniegšanu, medicīnisko un neaizsargātības pārbaudi un, ja nepieciešams, medicīnisko aprūpi, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgās patvēruma procedūras piemērošanu trešo valstu valstspiederīgajiem pie ārējām robežām, jo īpaši karstajos punktos; [Gr. 177]

i)  pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par ārējo robežu politiku, ietverot dienestu iekšējo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm;

j)  statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību, pienācīgi ņemot vērā nediskriminācijas principu; [Gr. 178]

k)  darbības atbalstu Eiropas integrētas robežu pārvaldības īstenošanai;

ka)  apmaiņu ar labāko praksi un speciālajām zināšanām, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību saistībā ar dažādajiem robežkontroles elementiem, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātu personu identificēšanu, tūlītējas palīdzības sniegšanu šīm personām un viņu nosūtīšanu aizsardzības dienestiem; [Gr. 179]

kb)  politikas un procedūru izstrādes, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, tostarp kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izmantošana, lai novērtētu gūtos panākumus un politikas attīstību; [Gr. 180]

2.  Regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

a)  sadarbībai, ieskaitot drošības pasākumus, kā arī citas darbības, kuras paredzētas, lai uzlabotu vīzu pieteikumu iesniedzējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

b)  iekārtas un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas vīzu pieteikumu apstrādei un konsulārajai sadarbībai,

c)  konsulāro darbinieku un cita personāla, kas veicina kopējo vīzu politiku un konsulāro sadarbību, apmācību, tostarp attiecīgā gadījumā par pamattiesību ievērošanu; [Gr. 181]

d)  labākās prakses un ekspertu apmaiņu, tostarp ekspertu norīkošanu, kā arī Eiropas sadarbības tīklu spējas sekmēšanu izvērtēt, veicināt, atbalstīt un turpmāk pilnveidot Savienības politiku un mērķus, tostarp pamattiesību aizsardzības nolūkā saistībā ar neaizsargātu personu identificēšanu, tūlītējas palīdzības sniegšanu šīm personām un viņu nosūtīšanu aizsardzības dienestiem; [Gr. 182]

e)  pētījumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības, piemēram, darbības, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas ar analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

f)  pasākumus, ar kuriem izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, ko var nodot citām dalībvalstīm, īpaši projektus ar mērķi pārbaudīt un apstiprināt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus;

g)  sagatavošanas pasākumi, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības, tostarp ar nolūku tās, kuru nolūks ir stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, izstrādājot un īstenojot izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, pārbaudīt, kā tiek piemērots Šengenas acquis, tostarp komandējuma izdevumus Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas; [Gr. 183]

h)  pasākumus iesaistīto personu un sabiedrības informēšanai par vīzu politiku, tostarp dienestu iekšējo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm,

i)  statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību, ievērojot nediskriminācijas principu un tiesības uz personas datu aizsardzību; [Gr. 184]

j)  darbības atbalstu kopējās vīzu politikas īstenošanai, pienācīgi ņemot vērā nediskriminācijas principu; [Gr. 185]

ja)  atbalstu dalībvalstīm vīzu, tostarp humanitāru vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, izsniegšanā, ja tās izsniedz vai nu humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, vai arī ja tās izsniedz Savienības pārmitināšanas vai pārvietošanas programmas dalībniekiem, turklāt pilnībā ievērojot Savienības acquis par vīzām. [Gr. 186]

3.  Regulas 3. panta 1. punktā minētā politikas mērķa ietvaros ar instrumentu jo īpaši atbalsta:

a)  infrastruktūras un ēkas, kas vajadzīgas lielapjoma IT sistēmu un saistīto sakaru infrastruktūras komponentu uzņemšanai;

b)  aprīkojumu un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielapjoma IT sistēmu pienācīgu darbību;

c)  mācības un komunikācijas pasākumus saistībā ar lielapjoma IT sistēmām;

d)  lielapjoma IT sistēmu attīstīšanu un modernizēšanu;

e)  pētījumus, koncepciju pamatojumus, izmēģinājuma projektus un citas attiecīgas darbības saistībā ar lielapjoma IT sistēmām, tostarp to sadarbspēju;

f)  pasākumus, ar kuriem izstrādā inovatīvas metodes vai ievieš jaunas tehnoloģijas, ko var nodot citām dalībvalstīm, īpaši projektus ar mērķi pārbaudīt un apstiprināt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus;

g)  statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstību lielapjoma IT sistēmām vīzu un robežu jomā, ievērojot nediskriminācijas principu un tiesības uz personas datu aizsardzību; [Gr. 187]

ga)  darbības datu kvalitātes uzlabošanai un datu subjekta tiesību izmantošanai attiecībā uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem, to labošanu, dzēšanu un to apstrādes ierobežošanu; [Gr. 188]

h)  darbības atbalstu lielapjoma IT sistēmu ieviešanai.

IV PIELIKUMS

Darbības, uz kurām attiecina augstāku līdzfinansējumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu un 12. panta 14. punktu

1)  Tādu iekārtu iegāde, izmantojot kopīgas iepirkuma shēmas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kuras nodod Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā tās operatīvajām darbībām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 39. panta 14. punktu.

2)  Pasākumi, kas atbalsta aģentūru sadarbību starp kādu dalībvalsti un blakus esošu trešo valsti, ar kuru ES ir kopīga sauszemes vai jūras robeža.

3)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes turpmāka attīstība, izmantojot kopīgu jaudas veidošanu, kopīgu iepirkumuKopīgu spēju veidošana, kopīgi iepirkumi kopīgu standartu noteikšanu noteikšana un citus pasākumus citi pasākumi, kas ļauj racionalizēt sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kā norādīts II pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā apsardzi. [Gr. 189]

4)  Kopīga imigrācijas sadarbības koordinatoru nosūtīšana, kā minēts III pielikumā.

5)  Pasākumi, kas ļauj identificēt cilvēku tirdzniecības upurus un sniegt tiem palīdzību, un veicināt pārrobežu sadarbību kontrabandistu atklāšanā robežkontroles ietvaros, tostarp izstrādājot un atbalstot efektīvus aizsardzības un nosūtīšanas mehānismus. lai ar robežkontroli atklātu kontrabandistus. [Gr. 190]

5a)  Integrētu sistēmu bērnu aizsardzībai pie ārējām robežām un politikas attiecībā uz bērniem migrantiem izstrāde kopumā, tostarp nodrošinot pietiekamu personāla apmācību un apmaiņu ar labu praksi starp dalībvalstīm. [Gr. 191]

6)  Pasākumi, ar ko izvērš, nodod, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projekti un turpmākie pasākumi Savienības finansētajiem pētniecības projektiem drošības jomā, kā minēts III pielikumātehnoloģijas vīzu un robežu jomā izmantotajās IT sistēmās glabāto datu kvalitātes uzlabošanai un datu subjekta tiesību izmantošanas iespēju uzlabošanai attiecībā uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem, to labošanu, dzēšanu un to apstrādes ierobežošanu saistībā ar darbībām, kas ir šā instrumenta darbības jomā. [Gr. 209]

6a)  Pasākumi, kuru mērķis ir neaizsargāto personu identificēšana, tūlītējas palīdzības sniegšana šīm personām un viņu nosūtīšana aizsardzības dienestiem. [Gr. 193]

7)  Pasākumi, lai izveidotu un ekspluatētu karsto punktu zonas dalībvalstīs, kuras saskaras ar esošu vai iespējamu ārkārtēju un nesamērīgu migrācijas spiedienu.

8)  Dalībvalstu sadarbības turpmāka attīstība attiecībā uz vīzu apstrādi, kā minēts II pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā.

9)  Dalībvalstu konsulārās klātbūtnes vai pārstāvniecības palielināšana valstīs, kuru valstspiederīgajiem ieceļošanai ES vajadzīga vīza, jo īpaši valstīs, kurās neviena dalībvalsts pašlaik nav pārstāvēta.

V PIELIKUMS

Galvenie snieguma rādītāji, kā minēts 25. panta 1. punktā

a)  Konkrētais mērķis Nr. 1. Atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu nolūkā atvieglot likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu atklāt un novērstu novērst neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu pārvaldīt migrācijas plūsmas: [Gr. 194]

1)  neatbilstīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits, kas pie ES ārējām robežām atklāti a) starp robežšķērsošanas vietām un b) robežšķērsošanas vietās;

Datu avots: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

2)  viltotus ceļošanas dokumentus izmantojušo personu skaits, kas atklāts robežšķērsošanas vietās.

Datu avots: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

2a)  to personu skaits, kuras pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai robežšķērsošanas vietās.

Datu avots: Dalībvalsts [Gr. 195]

2b)  to personu skaits, kurām atteikta ieceļošana;

Datu avots: Dalībvalsts [Gr. 196]

b)  Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai starp dalībvalstīm nodrošinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz vīzu izsniegšanu, atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un mazinātu drošības riskus: [Gr. 197]

1)  viltotus ceļošanas dokumentus izmantojušo personu skaits, kas atklāts fonda atbalstītajos konsulātos;

Datu avots: Dalībvalsts

1a)  to personu skaits, kuras pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai dalībvalstu konsulātos;

Datu avots: Dalībvalsts [Gr. 198]

2)  vidējais lēmuma pieņemšanas laiks (un tendences) vīzas procedūrā.

Datu avots: Dalībvalsts

VI PIELIKUMS

Darbības veidi

1. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ DARBĪBAS JOMAS DIMENSIJU

I.   Eiropas integrēta robežu pārvaldība

001

Robežpārbaudes

002

Robežu uzraudzība – gaisa resursi

003

Robežu uzraudzība – sauszemes resursi

004

Robežu uzraudzība – jūras resursi

005

Robežu uzraudzība – automatizētas robežu uzraudzības sistēmas

006

Robežu uzraudzība – citi pasākumi

007

Tehniski un operatīvi pasākumi Šengenas zonā, kuri ir saistīti ar robežkontroli

008

Situācijas apzināšanās un informācijas apmaiņa

009

Riska analīze

010

Datu un informācijas apstrāde

011

Karsto punktu zonas

011.a

Pasākumi, kuri saistīti ar mazāk aizsargātu personu identificēšanu un nosūtīšanu [Gr. 199]

011.b

Pasākumi, kuri saistīti ar tādu personu identificēšanu un nosūtīšanu, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas pieteikties starptautiskajai aizsardzībai [Gr. 200]

012

Eiropas Robežu un krasta apsardzes attīstība

013

Aģentūru sadarbība – valsts līmenis

014

Aģentūru sadarbība – Eiropas Savienības līmenis

015

Aģentūru sadarbība – ar trešām valstīm

016

Kopīgu imigrācijas sadarbības koordinatoru nosūtīšana

017

Lielapjoma IT sistēmas – EURODAC robežu pārvaldības nolūkos

018

Lielapjoma IT sistēmas – ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS)

019

Lielapjoma IT sistēmas – Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS)

020

Lielapjoma IT sistēmas – Šengenas informācijas sistēma (SIS II)

021

Lielapjoma IT sistēmas – sadarbspēja

022

Darbības atbalsts – integrēta robežu pārvaldība

023

Darbības atbalsts – lielapjoma IT sistēmas robežu pārvaldības nolūkos

024

Darbības atbalsts – Īpašā tranzīta shēma

II.   Kopējā vīzu politika

001

Vīzu pieteikumu apstrādes uzlabošana

002

Efektivitātes, klientiem draudzīgas vides un drošības uzlabošana konsulātos

003

Dokumentu drošība / padomdevēji attiecībā uz dokumentiem

004

Konsulārā sadarbība

005

Konsulārais tvērums

006

Lielapjoma IT sistēmas – Vīzu informācijas sistēma (VIS)

007

Citas IT sistēmas vīzu pieteikumu apstrādei

008

Darbības atbalsts – kopējā vīzu politika

009

Darbības atbalsts – lielapjoma IT sistēmas vīzu pieteikumu apstrādes nolūkos

010

Darbības atbalsts – Īpašā tranzīta shēma

010.a

Humanitāro vīzu izsniegšana [Gr. 201]

 

III.   Tehniskā palīdzība

001

Informācija un saziņa

002

Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole

003

Novērtēšana un pētījumi, datu vākšana

003.a

Datu kvalitāte un datu subjektu tiesības uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem, to labošanu, dzēšanu un to apstrādes ierobežošanu [Gr. 202]

004

Spēju veidošana

2. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ DARBĪBAS VEIDA DIMENSIJU

001

infrastruktūras un ēkas

002

transportlīdzekļi

003

citas iekārtas

004

sakaru sistēmas

005

IT sistēmas

006

mācības

007

paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm

008

paraugprakses apmaiņa ar trešām valstīm

009

ekspertu nosūtīšana

010

pētījumi, koncepciju pamatojumi, izmēģinājuma projekti un līdzīgas darbības

011

komunikācijas pasākumi

012

statistikas instrumentu, metožu un rādītāju attīstība

013

pētniecības projektu ieviešana vai citas turpmākas ar tiem saistītas darbības

3. TABULA.   KODI, AR KO APZĪMĒ ĪSTENOŠANAS REŽĪMA DIMENSIJU

001

Konkrēta darbība

002

Ārkārtas palīdzība

003

Darbības, kas uzskaitītas IV pielikumā

004

Šengenas izvērtēšanas ieteikumu īstenošana

005

Neaizsargātības novērtējumu ieteikumu īstenošana

006

Sadarbība ar trešām valstīm

007

Darbības trešās valstīs

VII PIELIKUMS

Darbības, par kurām var saņemt darbības atbalstu

a)  3. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa ietvaros darbības atbalsts sedz turpmāk minētās izmaksas, ja vien tās nesedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra tās operatīvo darbību ietvaros:

(1)  personāla izmaksas;

(2)  iekārtu un infrastruktūras apkope vai remonts;

(3)  pakalpojumu izmaksas, tostarp „karsto punktu” zonās, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā; [Gr. 203]

(4)  ekspluatācijas izmaksas par darbībām.

Uzņēmēja dalībvalsts Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 5) punkta nozīmē var izmantot darbības atbalstu, lai segtu savas izmaksas par dalību operatīvajās darbībās, kas minētas Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 5) punktā un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai arī savas valsts robežkontroles darbību nolūkos.

b)  3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros darbības atbalsts attiecas uz turpmāko:

(1)  personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas;

(2)  pakalpojumu izmaksas;

(3)  iekārtu un infrastruktūras apkope vai remonts;

(4)  izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp iznomāšana un amortizācija.

c)  3. panta 1. punktā noteiktā politikas mērķa ietvaros darbības atbalsts attiecas uz turpmāko:

(1)  personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas;

(2)  lielapjoma IT sistēmu un to sakaru infrastruktūru darbības pārvaldība un uzturēšana, tostarp šo sistēmu sadarbspēja un drošu telpu īres izmaksas.

d)  Papildus iepriekš minētajam ar darbības atbalstu programmā Lietuvai sniedz atbalstu saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

VIII PIELIKUMS

Iznākumu un rezultātu rādītāji, kā minēts 25. panta 3. punktā

a)  Konkrētais mērķis Nr. 1. Atbalstīt efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze kopīgā atbildībā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, lai atvieglotu nolūkā atvieglot likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu atklāt un novērstu novērst neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldītu pārvaldīt migrācijas plūsmas. [Gr. 204]

1)  Robežkontroles infrastruktūra, transportlīdzekļi un citas iekārtas, ko finansē ar instrumenta atbalstu:

–  jaunizbūvētas vai modernizētas robežšķērsošanas vietas no jaunizbūvētu vai modernizētu robežšķērsošanas vietu kopējā skaita attiecīgajā dalībvalstī;

–  automatizētas robežkontroles vārtu skaits;

–  gaisa transportlīdzekļu skaits;

–  jūras transportlīdzekļu skaits;

–  sauszemes transportlīdzekļu skaits;

–  iekārtu skaits, kas nodotas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā;

–  citu iekārtu skaits, tostarp to iekārtu skaits, kas paredzētas, lai izveidotu, uzlabotu vai uzturētu karsto punktu zonas šīs regulas nolūkos;

–  daudzfunkcionālu iekārtu skaits, kuras atbalsta ar šo instrumentu.

2)  Instrumenta atbalstīto īpašo amata vietu skaits trešās valstīs:

–  kopīgi sadarbības koordinatori, kā minēts III pielikumā;

–  citas specializētas amata vietas saistībā ar robežu pārvaldību.

3)  Tādu sadarbības projektu vai sadarbības plūsmu skaits, kas dalībvalstīs izveidoti ar instrumenta atbalstu, starp valstu iestādēm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai palīdzētu attīstīt Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

4)  Tādu iekārtu skaits, kuras izmantotas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvajā darbībā un iegādātas ar instrumenta atbalstu, no kopējā iekārtu skaita, kas reģistrētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā aprīkojuma rezervē.

5)  Tādu sadarbības projektu vai sadarbības plūsmu skaits, kas izveidotas ar instrumenta atbalstu, starp valstu aģentūrām un EUROSUR valsts koordinācijas centru (NCC).

6)  Tādu darbinieku skaits, kas ar instrumenta atbalstu apmācīti par aspektiem, kuri saistīti ar integrētu robežu pārvaldību.

7)  IT funkcijas, kas izveidotas, īstenotas, uzturētas vai modernizētas ar instrumenta atbalstu, tostarp sadarbspējas mērķiem:

–  SIS II;

–  ETIAS;

–  IIS;

–  VIS robežu pārvaldības nolūkos;

–  Eurodac robežu pārvaldības nolūkos;

–  IT sistēmu savienojumu skaits ar Eiropas meklēšanas portālu, kas finansēts ar instrumenta atbalstu;

–  jebkura cita lielapjoma IT sistēma, ietilpst šīs regulas darbības jomā.

8)  Šengenas izvērtēšanas ieteikumu skaits robežu jomā un neaizsargātības novērtējumu ieteikumi, kuriem pievēršas ar instrumenta atbalstu, no to ieteikumu kopējā skaita, kam ir finansiālas sekas.

b)  Konkrētais mērķis Nr. 2. Atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai starp dalībvalstīm nodrošinātu saskaņotāku pieeju attiecībā uz vīzu izsniegšanu, atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu migrācijas un mazinātu drošības riskus. [Gr. 205]

1)  Dalībvalsts konsulātu skaits ārpus Šengenas zonas, kas izveidoti vai uzlaboti ar instrumenta atbalstu, no kopējā dalībvalsts konsulātu skaita, kuri izveidoti vai modernizēti ārpus Šengenas zonas.

2)  Ar instrumenta atbalstu par kopējās vīzu politikas aspektiem apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits.

3)  IT funkcijas, kas izveidotas, īstenotas, uzturētas vai modernizētas ar instrumenta atbalstu, tostarp sadarbspējas mērķiem:

–  VIS;

–  IIS;

–  jebkura cita lielapjoma IT sistēma, ietilpst šīs regulas darbības jomā.

4)  Sadarbības veidu skaits starp dalībvalstīm vīzu pieteikumu apstrādes jomā, kas ieviesti un modernizēti ar instrumenta atbalstu:

–  kopīgas atrašanās vietas;

–  kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri;

–  pārstāvniecības;

–  citi.

5)  Šengenas izvērtēšanas ieteikumu skaits kopējās vīzu politikas jomā, kas īstenoti ar instrumenta atbalstu, proporcionāli no to ieteikumu kopējā skaita, kam ir finansiālas sekas.

6)  To valstu skaits, kuru valstspiederīgajiem ieceļošanai ES vajadzīga vīza un kurās ar instrumenta atbalstu ir palielinājies tur esošo vai pārstāvēto dalībvalstu skaits.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(6)COM(2015)0240, 13.5.2015.
(7)http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/12/15/euco-conclusions-final/
(8)Eiropadomes secinājumi, 2017. gada 22. un 23. jūnijs.
(9)COM(2017)0794.
(10) Komisijas 2017. gada 29. aprīļa paziņojums par personu plūsmu pārvaldību pie Slovēnijas un Horvātijas robežām.
(11) Komisijas Ieteikums (ES) 2017/1804 (2017. gada 3. oktobris) par to, kā īstenojami Šengenas Robežu kodeksa noteikumi par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām Šengenas zonā (OV L 259, 7.10.2017., 25. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).
(13)OV L […], […], [...]. lpp.
(14)OV L […], […], [...]. lpp.
(15)OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.
(16)Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
(18)COM(2016)0731, 16.11.2016.
(19)COM(2016)0272, 4.5.2016.
(20)COM(2016)0881,0882 un 0883, 21.12.2016.
(21)COM(2017)0344, 29.6.2017.
(22)COM(2017)0794, 12.12.2017.
(23)EUCO 22/15 CO EUR 8 CONCL 3.
(24)Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).
(25)OV L 236, 23.9.2003., 946. lpp.
(26)Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).
(27)Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).
(28)OV L […], […], [...]. lpp.
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).
(30)Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).
(32)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(33)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(34)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(35)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(36)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(37)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(38)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(39)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(40)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(41)2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(42)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(43)OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(44)OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(45)Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(46)OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(47)Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(48)OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(49)Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(50)Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(51)OV L […], […], [...]. lpp.
(52)OV L […], […], [...]. lpp.
(53)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).
(54) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).
(55) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).
(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).
(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).


Iekšējās drošības fonda izveide ***I
PDF 371kWORD 109k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās drošības fonda izveidi (COM(2018)0472 – C8-0267/2018 – 2018/0250(COD))
P8_TA(2019)0177A8-0115/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0472),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. panta un 87. panta 2. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0267/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0115/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par Iekšējās drošības fonda izveidi

P8_TC1-COD(2018)0250


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Iekšējās drošības nodrošināšana, kas Lai arī valsts drošība ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, tās aizsardzībai ir kopīgs uzdevums, kura izpildē kopīgs ieguldījums nepieciešama sadarbība un koordinācija Savienības līmenī. Iekšējā drošība ir jādod kopīgs pasākums, kas kopīgi jāveicina ES iestādēm, attiecīgajām ES Savienības aģentūrām un dalībvalstīm ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības palīdzību. Laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir noteikuši kopējās prioritātes, kā izklāstīts 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā(4), un Padome tās atkārtoti apstiprināja atjaunotajā Iekšējās drošības stratēģijā 2015. gada jūnijā(5), bet Eiropas Parlaments – rezolūcijā 2015. gada jūlijā(6) Šīs kopējās stratēģijas mērķis bija nodrošināt stratēģisko satvaru Savienības līmeņa darbam iekšējās drošības jomā, un noteiktas galvenās rīcības prioritātes, lai Savienība varētu efektīvi reaģēt uz drošības apdraudējumiem laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, proti, apkarot terorismu proti, tās ir terorisma novēršana un apkarošana un radikalizācijas, tostarp radikalizācijas tiešsaistē, vardarbīga ekstrēmisma, neiecietības un novērst radikalizāciju, novērst diskriminācijas nepieļaušana, cīņa ar organizēto noziedzību un apkarot kibernoziedzību kibernoziedzības apkarošana. [Gr. 1]

(2)  Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. septembrī, martā, 27 dalībvalstu vadītāji, Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija apliecināja savu apņēmību tiekties pēc drošas Eiropas un veidot tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību. [Gr. 2]

(3)  Eiropadome 2016. gada 15. decembrī aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija)(7).

(4)  Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, cita starpā veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, kā arī ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(5)  Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic darbības, lai aizsargātu cilvēkus, sabiedriskās vietas un preces kritisko infrastruktūru no pieaugošajiem starptautiskiem apdraudējumiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Savienības iekšējo drošību un iekšējo tirgu turpina apdraudēt cita starpā terorisms, smagā un organizētā noziedzība, ceļojoši noziedzīgie grupējumi, ieroču un narkotiku tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziegumi, seksuāla izmantošana, tostarp bērnu seksuāla izmantošana, hibrīddraudi, kā arī ķīmiski, bioloģiski, radioloģiski un kodoldraudi, cilvēku un ieroču tirdzniecība. [Gr. 3]

(5a)  Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada dažu noziedzības veidu, piemēram, ar maksājumiem saistīta krāpšanas, bērnu seksuāla izmantošanas un ieroču tirdzniecības, apjoma būtiska palielināšanās, kuri kopš iepriekšējiem gadiem tiek veikti ar interneta starpniecību („noziegumi, kurus padara iespējamus kibervide”). [Gr. 4]

(6)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar LESD 84. pantu un 87. panta 2. punktu ar finansējumu būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību noziedzības novēršanas, kopēju apmācību un policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības aģentūras, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un atbalstu centieniem stiprināt noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas. Ar fondu nebūtu jāatbalsta darbības izmaksas un darbības, kas saistītas ar dalībvalstu būtiskajām funkcijām attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības un valsts drošības nodrošināšanu, kā minēts LESD 72. pantā. [Gr. 5]

(7)  Lai saglabātu Šengenas acquis integritāti un visu Savienības iekšējā tirgus telpu un stiprinātu tā darbību, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par ES pilsoņiem, kuri šķērso ES ārējās robežas. Turklāt Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību. Galvenajiem principiem, kas vada Savienības un dalībvalstu rīcību, veidojot efektīvu un patiesu drošības savienību, vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību un tiesiskuma ievērošanai, stingrai globālās perspektīvas ievērošanai un nepieciešamajai saskanībai ar drošības ārējo dimensiju. [Gr. 6]

(8)  Lai sekmētu efektīvas un patiesas drošības savienības, kuras mērķis ir nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni visā Eiropas Savienībā, izveidi un īstenošanu, būtu jānodrošina dalībvalstīm atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“fonds”).

(9)  Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot vērtības, kas ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām. cilvēktiesībām. Jo īpaši šī regula tiecas nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes vai sodīšanas aizliegums, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērna tiesības un tiesības uz efektīviem tiesībaizsardzības līdzekļiem. Tās nolūks ir veicināt arī nediskriminācijas principa piemērošanu. [Gr. 7]

(10)  Saskaņā ar LES 3. pantu ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina bērnu aizsardzību pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar fondu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(10a)  Izšķirīgi svarīgs iekšējās drošības panākumu faktors ir tiesībaizsardzības darbinieku informētības palielināšana jautājumos, kas ir saistīti ar visa veida rasismu, tostarp antisemītismu un pret romiem vērstu noskaņojumu. Tādēļ — lai palielinātu uzticības veidošanas spēju vietējā līmenī — fonda darbības jomā būtu jāiekļauj apmācības informētības palielināšanas nolūkā un izglītības pasākumi tiesībaizsardzības dalībniekiem. [Gr. 8]

(11)  Saskaņā ar ES līmenī noteiktām kopīgajām prioritātēm ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību Savienībā ar fondu tiks atbalstīti pasākumi, kuru nolūks ir pievērsties galvenajiem drošības apdraudējumiem, jo īpaši terorisma un vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas, neiecietības un diskriminācijas, smagās un organizētās noziedzības un kibernoziedzības novēršana un apkarošana, kā arī atbalsts noziegumu upuriem rezultātā cietušajiem un viņu aizsardzība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Fonds nodrošinās, ka Savienība un tās dalībvalstis ir arī labi aprīkotas, lai vērstos pret jauniem un potenciāliem apdraudējumiem, īstenojot piemēram, nelikumīgu tirdzniecību, tostarp izmantojot tiešsaistes kanālus, kā arī hibrīddraudiem un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem, ar mērķi īstenot patiesu drošības savienību. Tas būtu veicams ar finansiālu palīdzību, lai atbalstītu labāku informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un uzlabotu valstu un kolektīvās spējas. [Gr. 9]

(12)  Fonda visaptverošajā satvarā ar fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai jo īpaši būtu jāatbalsta informācijas apmaiņa un piekļuve tai, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbība un prevencija šādās jomās: smagā un organizētā noziedzība, nelikumīga ieroču tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, narkotiku tirdzniecība, noziegumi pret vidi, piekļuve informācijai terorisms, cilvēku tirdzniecība, bēgļu un informācijas apmaiņa, terorisma, cilvēku tirdzniecība, nelikumīgās imigrācijas ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgu migrantu izmantošana, darbaspēka ekspluatācija, seksuālā izmantošana un vardarbība, tostarp bērnu seksuālā un sieviešu seksuāla izmantošana un vardarbība pret viņiem, bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšana un bērnu pornogrāfija, kibernoziedzība. Tāpat ar fondu būtu jāatbalsta cilvēku aizsardzība, sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas apdraud drošību, un ar drošību saistītu risku un krīžu efektīva pārvaldība, tostarp nodrošinot kopēju apmācību, veidojot kopējas politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību. [Gr. 10]

(12a)  Fondam būtu jāsniedz palīdzība tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem neatkarīgi no šo iestāžu organizatoriskās struktūras. Šā iemesla dēļ attiecībā uz darbībām, kurās iesaistīti bruņotie spēki, kas veic iekšējās drošības uzdevumus, arī vajadzētu būt tiesībām saņemt atbalstu no fonda, ciktāl šādas darbības palīdz sasniegt fonda konkrētos mērķus. Ārkārtas situācijās, kā arī lai risinātu un novērstu nopietnus draudus sabiedrības drošībai, tostarp pēc teroristu uzbrukumiem, saistībā ar militāro spēku darbībām dalībvalsts teritorijā vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu. Saistībā ar miera uzturēšanu vai aizsardzības pasākumiem ārpus dalībvalstu teritorijas nekādā gadījumā nevar pretendēt uz fonda atbalstu. [Gr. 11]

(13)  Fondam būtu jābalstās uz šādu tā priekšgājēju sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: programma “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC) un programma "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana" (CIPS) 2007.–2013. gadā, kā arī instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda, 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014(8); minētais atbalsts būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību.

(14)  Savienības finansējuma ietekme ir maksimāli jāpalielina, mobilizējot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina pilsoniskās sabiedrības, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, un Eiropas rūpniecības nozares aktīva un jēgpilna līdzdalība un iesaiste drošības politikas, jo īpaši kiberdrošības, izstrādē un īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot citas ieinteresētās personas, Savienības aģentūras un citas Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kam ir saistība ar fonda mērķi. Tomēr būtu jānodrošina, ka atbalstu no fonda neizmanto, lai privātā sektora dalībniekiem uzticētu likumā paredzētus vai sabiedrības nozīmes uzdevumus. [Gr. 12]

(15)  Saistībā ar visaptverošo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kā mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelikumīgu narkotisko vielu ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, kā nolūks ir iesaistīties narkotiku tirdzniecībā. Fondam būtu īpaši jāaptver novēršanas aspekti narkomānijas apkarošanas politikā. Lai panāktu turpmāku sinerģiju un skaidrību narkomānijas apkarošanas jomā, fondā būtu jāiekļauj šie ar narkomānijas apkarošanu saistīto mērķu elementi, uz kuriem 2014.–2020. gadā attiecās programma “Tiesiskums”.

(16)  Lai nodrošinātu, ka fonds dod efektīvu ieguldījumu lielākā iekšējā drošībā visā Eiropas Savienībā un patiesas drošības savienības izveidē, fonds būtu jāizmanto tā, lai dalībvalstu rīcībai būtu vislielākā Eiropas vērtība. [Gr. 13]

(17)  Solidarizējoties ar Savienību un uzņemoties kopīgu atbildību par drošību tajā, ja tiek atklāti trūkumi vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma, attiecīgajai dalībvalstij būtu pienācīgi jārisina šis jautājums, izmantojot savas programmas resursus, lai īstenotu ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013(9).

(18)  Lai palīdzētu sasniegt fonda mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmu prioritātes paredz veicina fonda konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar 3.a pantā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir proporcionāls uzdevumiem un vajadzībām un nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. [Gr. 14]

(19)  Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem ES līdzekļiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(20)  Fondam būtu jāatbilst citām Savienības finanšu programmām drošības jomā un jāpapildina tās. Tiks nodrošināta sinerģija jo īpaši ar Patvēruma un migrācijas fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas sastāv no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kurš izveidots ar Regulu (ES) X, un instrumenta muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Regulu (ES) X, kā arī ar citiem kohēzijas politikas fondiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) X [KNR], programmas “Apvārsnis Eiropa” drošības pētniecības daļu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesības un vērtības”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, Digitālās Eiropas programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, un InvestEU programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X. Sinerģija būtu jāmeklē sevišķi infrastruktūras un publiskās telpas drošības un kiberdrošības un cietušo aizsardzības jomā, kā arī vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas novēršanas jomā. Lai maksimāli palielinātu politikas mērķu sasniegšanas efektivitāti, izmantotu apjomradītus ietaupījumus un izvairītos no pasākumu pārklāšanās, ir svarīgi efektīvi koordinācijas mehānismi. [Gr. 15]

(21)  Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda, būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības, ārlietu politikas un ārlietu attīstības palīdzības politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm tādās jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai, piemēram, cīņa pret terorismu un radikalizāciju, sadarbība ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret terorismu (ietverot speciālā norīkojuma vienības un kopīgas izmeklēšanas komandas), nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši ieroču, narkotiku, apdraudētu sugu un kultūras priekšmetu tirdzniecību, smagu noziegumu, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, kā arī cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošana. [Gr. 16]

(22)  Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta Savienības reakcija. Saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts jo īpaši veicinās valstu un Savienības spēju nostiprināšanu drošības jomā.

(23)  Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem drošības jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis drošības jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(23a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. X(10) Savienībai būtu jāveic pasākumi sava budžeta aizsardzībai, tiklīdz tiek konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu kādā dalībvalstī. Regula (ES) Nr. X būtu jāpiemēro šim fondam. [Gr. 17]

(24)  Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Pārvaldot fondu, būtu jāņem vērā efektivitātes, lietderības un tēriņu kvalitātes princips. Turklāt fonda īstenošanai vajadzētu notikt, cik vien iespējams, lietotājiem viegli pieejamā veidā. [Gr. 18]

(25)  Ar šo regulu būtu jānosaka dalībvalstīm piešķiramās sākotnējās summas, kuras aprēķina, balstoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

(26)  Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem drošībā. Lai ņemtu vērā iekšējās un ārējās drošības apdraudējuma izmaiņas vai izmaiņas sākotnējā situācijā, starpposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā programmas īstenošanas statusu. [Gr. 19]

(26a)  Sadalot fondā pieejamos resursus, būtu jāņem vērā kritiskā infrastruktūra, kas dalībvalstīm ir jāaizsargā. [Gr. 20]

(27)  Tā kā problēmas drošības jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams piešķiramo finansējumu pielāgot iekšējās un ārējās drošības apdraudējuma izmaiņām un virzīt finansējumu uz prioritātēm, kuras Savienībai sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām, izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. [Gr. 21]

(28)  Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu, galvenokārt to spēcīgās Eiropas pievienotās vērtības vai prioritārā rakstura dēļ attiecībā pret Savienību. [Gr. 22]

(29)  Daļa no resursiem, kuri no fonda pieejami, arī var tikt sadalīti, lai īstenotu īpašas darbības, kam nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm vai kur jaunas norises Savienībā prasa papildu finansējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm. Šīs īpašās darbības Komisijai būtu jādefinē savās darba programmās.

(30)  Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar iekšējo drošību, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(31)  Lai papildinātu fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, ar fondu būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā vai atsevišķās dalībvalstīs. Šajā sakarībā būtu jāveicina dalībvalstu izlūkdienestu sadarbība, lai nodrošinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot terorisma, kā arī smagās un organizētās noziedzības apkarošanas efektivitāti un veicinātu labāku izpratni par to pārrobežu raksturu. Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni nolūkā veikt labu prakšu apmaiņu un jāsekmē kopējas apmācības, lai palīdzētu veidot sadarbības un savstarpējas uzticēšanās kultūru starp izlūkdienestiem, kā arī starp izlūkdienestiem un Eiropolu. [Gr. 23]

(32)  Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šajā regulā izstrādāto satvaru. Ārkārtas palīdzība tādēļ nebūtu sniedzama izteiktiem neparedzētiem un ilgtermiņa pasākumiem vai tādu situāciju risināšanai, kad steidzama rīcība nepieciešama sakarā ar nepietiekamu administratīvo organizāciju un nepietiekamas operatīvās plānošanas no kompetento iestāžu puses.

(33)  Lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un reaģētu uz jaunām vajadzībām, decentralizētajām aģentūrām vajadzētu tikt nodrošinātiem attiecīgiem papildu finanšu līdzekļiem, lai tās veiktu konkrētus ārkārtas uzdevumus. Ja veicamais uzdevums ir tik steidzams, ka decentralizēto aģentūru budžeta grozījumus nevar laikus veikt, tām būtu jāspēj kļūt par ārkārtas palīdzības saņēmējiem, tostarp dotāciju veidā, atbilstīgi Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras Savienības līmenī noteikušas ES iestādes.

(33a)  Ņemot vērā Savienības darbību starptautisko raksturu un lai veicinātu koordinētu rīcību tāda mērķa īstenošanai, kas paredz augstākā Savienības drošības līmeņa garantēšanu, arī decentralizētajām aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no Savienības darbības, tostarp dotāciju veidā. Šādam atbalstam būtu jāatbilst prioritātēm un iniciatīvām, ko Savienības līmenī noteikušas Savienības iestādes, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 24]

(34)  Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(35)  Ar šo regulu paredz finansējumu visam Iekšējās drošības fonda (IDF) darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi X punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas X Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(11).

(36)  Uz šo fondu attiecas Regula (ES, Euratom) ..../...(12) [jaunā finanšu regula] (“Finanšu regula”). Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar IDF.

(37)  Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un KNR (ES) Nr. X(13) Normu kolīzijas gadījumā šai regulai ir augstāks juridisks spēks nekā Regulai (ES) Nr. X [KNR]. [Gr. 159]

(38)  Regula (ES) Nr. X [KNR] izveido jaunu rīcības satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Iekšējās drošības fondu (IDF) un instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt Iekšējās drošības fonda mērķus, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar šā fonda atbalstu. [Gr. 26]

(38a)  Lai nodrošinātu, ka Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz visiem fonda konkrētajiem mērķiem, un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar uzdevumiem un vajadzībām mērķu sasniegšanai, katram Fonda konkrētajam uzdevumam būtu jānosaka minimālā procentuālā daļa no fonda līdzekļiem, gan valsts programmām, gan tematiskajiem mehānismiem. [Gr. 27]

(39)  Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(16) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(17) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(18). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Dalībvalstīm pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Tādas izmeklēšanas rezultāti, kas tiek veikta par nelikumībām un krāpšanu attiecībā uz fonda līdzekļiem, būtu jāpadara pieejami Eiropas Parlamentam. [Gr. 28]

(41)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(42)  Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES(19) personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(43)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”(20), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras. Fonds atbalsta šīs dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu šiem reģioniem. [Gr. 29]

(44)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(21) ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi. Šajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvas un kvantitatīvas komponentes. [Gr. 30]

(45)  Atspoguļojot Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot atbilstīgi Savienības apņemšanos saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt 30 % ikgadējo mērķi. [Gr. 31]

(46)  Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. X [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos rādītājus un finanšu pārskatus. Uzraudzības pienākuma atbilstīgas izpildes nolūkā Komisijai būtu jāspēj noteikt, kāda summa konkrētajā gadā ir iztērēta no fonda. Tādēļ, iesniedzot Komisijai gada pārskatus par dalībvalstu programmām, tām būtu jānošķir atgūšana, priekšfinansējuma maksājumi galīgajiem saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšana. Lai atvieglotu revīziju un fonda īstenošanas uzraudzību, Komisijai minētās summas būtu jāietver fonda gada īstenošanas ziņojumā. Komisijai Eiropas Parlamentam un Padomei reizi gadā būtu jāiesniedz kopsavilkums par apstiprinātajiem gada darbības rezultātu ziņojumiem. Pēc pieprasījuma Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz pilns gada darbības rezultātu ziņojumu teksts. [Gr. 32]

(47)  Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tematiskajam mehānismam paredzētajām darba programmām, sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības operatīvo atbalstu un uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. [Gr. 33]

(48)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(22). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. [Gr. 34]

(49)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(51)  Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../...(23) [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido Iekšējās drošības fondu (“fonds”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 35]

2.  Tajā ir noteikti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai. Šajā regulā nosaka:

a)   fonda mērķus;

b)  fonda konkrētos mērķus un pasākumus, ar kuriem minētos konkrētos mērķus sasniedz;

c)   the budget for the period 2021-2027;

d)   Savienības finansējuma veidus un šā finansējuma sniegšanas noteikumus. [Gr. 36]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(b)  „noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI(24) 2. panta 2. punktā;

(c)  "kritiskā infrastruktūra" ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu kādu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu;

(d)  “kibernoziedzība” ir noziegumi, kuru pastrādāšana ir saistīta ar kibervidi, proti, noziegumi, kurus var pastrādāt, vienīgi izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) iekārtas un sistēmas, un šīs ierīces un sistēmas ir vai nu nozieguma pastrādāšanas rīki, vai nozieguma primārie mērķi, kā arī noziegumi, kurus ļauj pastrādāt kibervide, proti, parastie noziegumi, piemēram, bērnu seksuāla izmantošana, kā mērogu vai tvērumu var palielināt, izmantojot datorus, datoru tīklus vai cita veida IST; [Gr. 37]

(e)  “EMPACT darbības” ir darbības, ko veic Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvaros(25). EMPACT ir strukturēta daudznozaru sadarbības platforma attiecīgajām dalībvalstīm, Savienības iestādēm un aģentūrām, kā arī trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem publiskiem un privātiem partneriem, lai novērstu par prioritāti izvirzītus organizētās noziedzības un smagu starptautisku noziegumu draudus ES politikas ciklā;

(f)  “ES politikas cikls” ir uz izlūkdatiem balstīta daudznozaru iniciatīva ar mērķi apkarot svarīgākos smagās un organizētās noziedzības draudus Savienībai, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, Savienības tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām un, attiecīgā gadījumā, trešām valstīm un konkrētām starptautiskām organizācijām; [Gr. 38]

(g)  “piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, un Eiropolam, Eurojust un Eiropas Prokuratūrai noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši terorisma un kibernoziegumu, kā arī smagu pārrobežu noziegumu un pārrobežu organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, veicot to atbilstoši piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem Savienībā; [Gr. 39]

(h)  “tiesu iestāžu sadarbība” ir tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās; [Gr. 40]

(i)  “LETS” ir Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma, kuras mērķis ir nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem zināšanas un prasmes, kas viņiem ir nepieciešamas organizēto un smago pārrobežu noziedzības noziedzīgu nodarījumu un terorisma efektīvai novēršanai un apkarošanai, efektīvi rezultatīvi sadarbojoties, kā izklāstīts Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumā par Eiropas LETS izveidi(26) un turpmāk minēts CEPOL regulā(27); [Gr. 41]

(j)  „organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI(28);

(k)  „gatavība” ir jebkurš pasākums konkrēti pasākumi ar mērķi novērst vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem; [Gr. 42]

(l)  “Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaude, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013, ieskaitot policijas sadarbības jomā;

(m)  “cīņa pret korupciju” attiecas uz visām jomām, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret korupciju, ieskaitot novēršanu, kriminālatbildības noteikšanu un tiesībaizsardzības pasākumus, starptautisko sadarbību, līdzekļu atgūšanu, tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu;

(n)  “terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu(29).

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda politikas mērķis ir veicināt augsta līmeņa drošību Savienībā, pastiprinot sadarbību, jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, tostarp radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību, un kibernoziedzību un kibernoziedzību, kā arī atbalstot un aizsargājot noziegumu upurus. rezultātā cietušos. Fonds atbalsta arī ar drošības saistītu incidentu pārvaldību un gatavību tiem. [Gr. 43]

2.  Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

(a)  palielināt uzlabot un sekmēt svarīgas un precīzas informācijas apmaiņu starp un ar Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, citām kompetentajām dalībvalstu iestādēm un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, kā arī jo īpaši Eiropolu un Eurojust, un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, [Gr. 44]

(b)  pastiprināt uzlabot un pastiprināt pārrobežu koordināciju un sadarbību, tostarp attiecīgās kopīgās operācijas, ko dalībvalstīs veic Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes un citas kompetentās iestādes, saistībā ar terorismu, smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju; un [Gr. 45]

(c)  atbalstīt centienus stiprināt spējas nepieciešamo dalībvalstu spēju stiprināšanu saistībā ar noziedzības, tostarp un terorisma, kibernoziedzības un vardarbīga ekstrēmisma, tostarp radikalizācijas, apkarošanu un novēršanu, jo īpaši, pastiprinot sadarbību starp publiskajām iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un privātajiem partneriem iesaistītajām personām no privātā sektora, visās dalībvalstīs un starp tām, kā arī krīžu civilu pārvaldīšanu pēc drošības negadījumiem, [Gr. 46]

(ca)  izveidot kopēju izlūkošanas kultūru, atbalstot kontaktus un savstarpēju uzticēšanos, izpratni un mācīšanos, kā arī zinātības un paraugprakses izplatīšanu starp dalībvalstu izlūkdienestiem un ar Eiropolu, jo īpaši izmantojot kopīgu apmācību un ekspertu apmaiņu. [Gr. 47]

3.  Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem fondu cita starpā īsteno ar II pielikumā 3.a pantā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem. [Gr. 48]

4.  Saskaņā ar fondu finansētās darbības īsteno, Tiek finansētas tikai tādas operācijas, kurās pilnībā ievērojot ievēro pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. cieņu, kā arī LES 2. pantā noteiktās vērtības, un finansējumu pārtrauc un atgūst, ja ir skaidri un pamatoti pierādījumi, ka darbības veicina šādu tiesību pārkāpšanu. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR). Dalībvalstis, Īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, operācijas saistībā ar neaizsargātām personām, sevišķi bērnu bērniem un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai. nepavadītiem nepilngadīgajiem, velta pastiprinātu uzmanību. [Gr. 49]

3.a pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  nodrošināt Savienības acquis vienādu piemērošanu attiecībā uz atbilstīgas informācijas apmaiņu drošības jomā, tostarp īstenojot ieteikumus, kas ietverti kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānismā un citos kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismos;

b)  izveidot, pielāgot un uzturēt Savienības IT sistēmas un komunikācijas tīklus drošības jomā, tostarp nodrošināt to sadarbspēju un izstrādāt atbilstošus instrumentus, ar kuriem novērš konstatētos trūkumus;

c)  palielināt Savienības informācijas drošības jomā apmaiņas instrumentu, sistēmu un datubāzu aktīvu izmantošanu, uzlabot valstu datubāzu drošības jomā savstarpējo savienojamību un to saslēgumu ar Savienības datubāzēm, un, ja tas ir paredzēts attiecīgajos juridiskajos pamatos, nodrošināt, ka minētajās datubāzēs tiek ievadīti augsti kvalitatīvi dati;

d)  atbalstīt attiecīgos valsts līmeņa pasākumus 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto konkrēto mērķu īstenošanai.

2.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādam īstenošanas pasākumam:

a)  panākt, ka dalībvalstis pastiprināti sadarbojas tiesībaizsardzības operāciju īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā sadarbojas ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, jo īpaši nolūkā sekmēt un uzlabot kopīgu izmeklēšanas vienību, kopīgu patruļu, tūlītējas pakaļdzīšanās, slepenas novērošanas un citu operatīvās sadarbības mehānismu izmantošanu ES politikas cikla (EMPACT) kontekstā, īpašu uzmanību veltot pārrobežu operācijām;

b)  pastiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un citu kompetento iestāžu koordināciju un sadarbību dalībvalstīs un starp tām, kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, piemēram, izmantojot specializētu valsts līmeņa vienību tīklus, Savienības tīklus un sadarbības struktūras, kā arī Savienības centrus;

c)  uzlabot aģentūru savstarpējo sadarbību un Savienības līmenī, starp dalībvalstīm pašām vai starp dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, no otras puses, kā arī valstu līmenī uzlabot valsts iestāžu sadarbību katrā dalībvalstī.

3.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  pastiprināt tiesībaizsardzības apmācību, mācības un savstarpēju mācīšanos, jo īpaši iekļaujot elementus, kuru mērķis ir palielināt informētību par jautājumiem, kas ir saistīti ar radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un rasismu, specializētas apmaiņas programmas starp dalībvalstīm, tostarp zemāka līmeņa tiesībaizsardzības darbiniekiem paredzētas, un paraugprakses apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

b)  izmantot sinerģiju, apvienojot dalībvalstu un citu attiecīgo dalībnieku, tostarp pilsoniskās sabiedrības, resursus un zināšanas, piemēram, dibinot kopīgus izcilības centrus, izstrādājot kopīgus riska novērtējumus, izveidojot kopīgus operatīvā atbalsta centrus kopīgo operāciju veikšanai vai apmainoties ar paraugpraksi par noziegumu novēršanu vietējā līmenī;

c)  sekmēt un izstrādāt pasākumus, aizsardzības līdzekļus, mehānismus un paraugpraksi, lai jau agrīnā posmā apzinātu, aizsargātu un atbalstītu lieciniekus, trauksmes cēlējus un noziegumu rezultātā cietušās personas, un šajā nolūkā veidot partnerības starp publiskām iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

d)  iegādāties attiecīgo aprīkojumu un izveidot vai modernizēt specializētus apmācības centrus un citu būtisku, drošības jomā izmantojamu infrastruktūru, lai palielinātu sagatavotību, izturētspēju un sabiedrības izpratni un pienācīgi reaģētu uz drošības apdraudējumiem;

e)  noteikt, novērtēt un likvidēt ievainojamību kritiskā infrastruktūrā un IT iekārtās ar augstu izplatību tirgū, lai novērstu uzbrukumus informācijas sistēmām un kritiskai infrastruktūrai, piemēram, auditējot bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūras kodu, izstrādājot un atbalstot programmas, kas paredz prēmijas kļūdu atklāšanas gadījumā sistēmās, vai paredzot testa uzbrukumus sistēmām.

4.  Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, īpaši pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

a)  uzlabot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstu izlūkdienestiem, kā arī starp šiem dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot kontaktus, savstarpēju kontaktu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, izpratni un mācīšanos, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz atbalstu policijas izmeklēšanai un draudu novērtēšanai;

b)  apmainīties ar izlūkošanas amatpersonām un apmācīt tās. [Gr. 50]

4. pants

Atbalsta tvērums

1.  Šīs regulas Saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas ir uzskaitīti 3.pantā, minēto mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, fonds jo īpaši atbalsta fonds jo īpaši atbalsta darbības, kuras īstenojot, tiek sekmēta 3. pantā minēto mērķu īstenošana. Pie tām var piederēt III pielikumā minētās uzskaitītās darbības. [Gr. 51]

2.  Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, ar fondu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošās, (izņēmuma gadījumos, noteiktu robežu ietvaros un atkarībā no nosacījuma ievērošanas par pienācīgām garantijām) atbalstīt III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu. [Gr. 52]

2.a  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm tematiskā mehānisma ietvaros saskaņā ar 8. pantu nepārsniedz 2 % no kopējās summas, kas piešķirta tematiskajam mehānismam saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 53]

2.b  Kopējais finansējuma apjoms atbalsta darbībām trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm dalībvalstu programmu ietvaros saskaņā ar 12. pantu katrai dalībvalstij nepārsniedz 2 % no kopējās summas, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 10. panta 1. punktu un I pielikumu. [Gr. 54]

3.  Atbalsttiesīgas nav šādas darbības:

(a)  darbības, kas paredzētas vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai valsts līmenī vai ko galvenokārt veido šāda uzturēšana; [Gr. 55]

(b)  darbības, kas paredzētas tam, lai iegādātos vai uzturētu tiesībaizsardzības iestāžu un citu LESD 87. pantā minēto kompetento iestāžu standarta aprīkojumu, standarta transportlīdzekļus vai standarta iekārtas;

(c)  darbības militāros vai aizsardzības nolūkos;

(d)  aprīkojums, kura vismaz viens no nolūkiem galvenais nolūks ir muitas kontrole; [Gr. 56]

(e)  piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie paredzēti apmācībai;

(f)  informatoru atalgojumi un parādīšanas nauda(30) ārpus EMPACT darbības tvēruma.

Ja rodas ārkārtas situācija, šajā punktā šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās darbības, kas nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgām. [Gr. 57]

5. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.  Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

(a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(i)  dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

(ii)  trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem, un ar nosacījumu, ka visās darbībās, ko veic šī trešā valsts, vai kuras tiek veiktas šajā trešā valstī vai attiecībā uz šo trešo valsti, tiek pilnībā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principi un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības; [Gr. 58]

(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura attiecīgā starptautiska organizācija. [Gr. 59]

2.  Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību ir reģistrēti trešā valstī, izņēmuma kārtā pēc Komisijas apstiprinājuma ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai. [Gr. 60]

4.  Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību ir reģistrētas dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi. [Gr. 61]

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

6. pants

Vispārējie principi

1.  Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz Eiropas pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem. [Gr. 62]

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus valsts instrumentus, kā arī ir koordinēti ar citiem Savienības instrumentus. instrumentiem, jo īpaši darbībām, kas veiktas saskaņā ar citiem ES fondiem. [Gr. 63]

3.  Fondu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

7. pants

Budžets

1.  Fonda īstenošanai paredzētais finansējums Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada laikposmam periodā ir EUR 2 209 725 000 2018. gada cenās (EUR 2 500 000 000 faktiskajās cenās). [Gr. 64]

2.  Finansējumu izmanto šādi:

(a)  EUR 1 325 835 000 2018. gada cenās (EUR 1 500 000 000 faktiskajās cenās) piešķir dalītā pārvaldībā īstenotām programmām; [Gr. 65]

(b)  EUR 883 890 2018. gada cenās (EUR 1 000 000 000 faktiskajās cenās) piešķir tematiskajam mehānismam. [Gr. 66]

3.  Līdz 0,84 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta fonda īstenošanai.

8. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

(a)  konkrētas darbības;

(b)  Savienības darbības un

(c)  ārkārtas palīdzība.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.  Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai un tas ir jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas ir izklāstītas 3.a pantā, attiecībā uz pasākumiem, piemēram, tiem, kas ir uzskaitīti II III pielikumā, vai atbalstītu pasākumus saskaņā ar 19. pantu. Tematiskā mehānisma resursu sadalījums starp dažādām prioritātēm, ciktāl iespējams, ir proporcionāls uzdevumiem un vajadzībām tādā veidā, lai nodrošinātu, ka fonda mērķus var sasniegt. [Gr. 67]

2.a  Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādi:

a)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

b)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

c)  vismaz 30 % piešķir 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

d)  vismaz 5% piešķir 3. panta 2. punkta c a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 68]

3.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, projektiem nesniedz finansējumu, ja pastāv skaidri pierādījumi, ka atlasītos projektus neskar šo projektu likumību vai šāda finansējuma likumību un pareizību, vai šo projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas sniegts argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu., kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus. [Gr. 69]

4.  Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) Nr. X [KNR] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar veic novērtējumu un nodrošina, ka finansējums nav pieejams projektiem, ja Komisijas argumentēts atzinums sniegta argumentēta atzinuma par tādu pārkāpumu pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību dēļ tiek apšaubīts šādu projektu likumīgums vai šāda finansējuma likumīgums un pareizību pareizība, vai šādu projektu rezultātus. rezultāti. [Gr. 70]

5.  Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam. Komisija pieņem Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot darba programmas, kā ir noteikts Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus minētās darba programmas attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos Pirms darba programmas pieņemšanas Komisija apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta ir atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, Komisija atsevišķi var pieņemt darba programmu ārkārtas palīdzībai. [Gr. 71]

6.  Pēc 3. 5. punktā minētā finansēšanas lēmuma minētās darba programmas pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. [Gr. 72]

7.  Šie finansēšanas lēmumi Šīs darba programmas var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem. [Gr. 73]

2. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītā pārvaldībā

9. pants

Darbības joma

1.  Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 8. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.  Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas 63. pantam un Regulai (ES) Nr. [KNR].

10. pants

Budžeta resursi

1.  Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā („programmas”):

(a)  EUR 1 250 000 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(b)  EUR 250 000 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 13. panta 1. punktā.

2.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

11. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.  Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.  Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.a  Pēc dalībvalstu iniciatīvas ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no tehniskās palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem. [Gr. 74]

6.  Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā fonda piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.  Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

(a)  kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

(b)  tikai publiskajam ieguldījumam.

12. pants

Programmas

1.  Katra dalībvalsts un Komisija nodrošina, ka tās programmās ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem drošības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Nosakot šīs prioritātes savās programmās, dalībvalstis nodrošina, ka programmā ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā 3.a pantā izklāstītie īstenošanas pasākumi. [Gr. 75]

1.a  Novērtējot dalībvalstu programmas, Komisija nodrošina, ka uz paredzētajām darbībām neattiecas Komisijas sniegts tāds pamatots atzinums saskaņā ar LESD 258. pantu par pārkāpumu, kas ir saistīts ar izdevumu likumību un pareizību vai projektu izpildi. [Gr. 76]

1.b  Dalībvalstis piešķir līdzekļus savām valsts programmām šādi:

a)  vismaz 10% piešķir 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

b)  vismaz 10 % piešķir 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

c)  vismaz 30 % piešķir 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim;

d)  vismaz 5% piešķir 3. panta 2. punkta c a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. [Gr. 77]

1.c  Dalībvalstis, kuras vēlas atkāpties no šā panta 1.a punkta noteikumiem, attiecīgi informē Komisiju un kopā ar to novērtē, vai īpašu apstākļu dēļ, kas ietekmē iekšējo drošību, būtu jāpielāgo minimālās procentu likmes. Jebkuru šādu grozījumu Komisija apstiprina. [Gr. 78]

2.  Komisija nodrošina, ka Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Prokuratūra (EPPO), Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai (eu-LISA), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (EBCGA), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) jau agrīnā posmā ir iesaistīti programmu izstrādē savās kompetences jomās. Konkrēti, dalībvalstis apspriežas ar Eiropolu par savu darbību saturu – jo īpaši tad, ja tās savās programmās iekļauj ES politikas cikla vai EMPACT darbības vai darbības, ko koordinē Kopīgā kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupa (J-CAT). Pirms dalībvalstis savās programmās iekļauj apmācības pasākumus, tās apspriežas ar CEPOL, lai novērstu pārklāšanos. Attiecībā uz savu darbību plānošanu dalībvalstis apspriežas arī ar citām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. [Gr. 79]

3.  Komisija vajadzības gadījumā var iesaistīt Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), 2. punktā minētās aģentūras, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) Datu aizsardzības kolēģiju un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) 5. iedaļā noteiktajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar fonda, kas ietilpst to pilnvarās, atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. [Gr. 80]

4.  Ne vairāk kā 15 % no dalībvalsts programmai paredzētā piešķīruma var izmantot aprīkojuma un transportlīdzekļu iegādei vai ar drošību saistītu iekārtu būvniecībai. Šo robežvērtību var pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc Komisijas apstiprinājuma. [Gr. 81]

5.  Savās programmās dalībvalstis prioritāti piešķir:

(a)  Savienības prioritātēm un acquis drošības jomā, jo īpaši informācijas koordinācijai un sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm un efektīvai apmaiņai ar svarīgu un precīzu informāciju, kā arī IT sistēmu sadarbspējai; sadarbspējas satvara komponenšu īstenošanai; [Gr. 82]

(b)  tiem ieteikumiem ar finansiālu ietekmi, kuri pieņemti saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu policijas sadarbības jomā;

(c)  tiem attiecīgās valsts konkrētajiem trūkumiem ar finansiālu ietekmi, kuri apzināti vajadzību izvērtējumos, piemēram, Eiropas pusgada ietvaros sniegtajos ieteikumos korupcijas apkarošanas jomā.

6.  Vajadzības gadījumā programmu groza, lai ņemtu vērā 5. punktā minētos ieteikumus un 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, kā ir novērtēts gada darbības rezultātu ziņojumos. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt apstiprina Komisija saskaņā ar Regulā (ES) Nr. X [KNR] 19. pantā noteikto procedūru. [Gr. 83]

7.  Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu.

8.  Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar fonda atbalstu projektus saistībā ar trešo valsti vai trešā valstī, kā minēts 5. pantā, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju. Komisija novērtē to projektu papildināmību un saskaņotību, kuri saistībā ar attiecīgo trešo valsti ir paredzēti citām Savienības un dalībvalstu darbībām. Turklāt Komisija pārbauda ierosināto projektu atbilstību 3. panta 4. punktā minētajām prasībām pamattiesību jomā. [Gr. 84]

9.  Regulas Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. X [KNR] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās pantu katrā programmā attiecībā uz katru konkrēto mērķi nosaka nepieciešamās darbības veidu, pamatojoties uz VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. tabulu, un sniedz orientējošu to plānoto resursu analīzi, kurā būtu atspoguļots katrs atbalsta darbības vai jomas veids. [Gr. 85]

13. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.  Komisija pēc Eiropas Parlamenta informēšanas 2024. gadā saskaņā ar I pielikuma 2. punktā minētajiem kritērijiem pieš