Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz resursiem īpašajam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (COM(2019)0055 – C8-0041/2019 – 2019/0027(COD))

P8_TA(2019)0295 A8-0085/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0055),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0041/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 22. marta atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0085/2019),

A.  tā kā steidzamības apsvērumi pamato balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas ir noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 27. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko attiecībā uz resursiem īpašajam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/711.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0346 – C8-0381/2018 – 2018/0176(CNS))

P8_TA(2019)0296 A8-0117/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0346),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0381/2018),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2019. gada 22. februāra vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0117/2019),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 77, 28.3.2002, 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam Nr. 940/2014/ES, ar ko attiecībā uz precēm, kurām var piemērot atbrīvojumus no ostu nodokļa vai tā samazinājumus (COM(2018)0825 – C8-0034/2019 – 2018/0417(CNS))

P8_TA(2019)0297 A8-0112/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0825),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0034/2019),

—  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0112/2019),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (COM(2018)0460 – C8-0275/2018 – 2018/0243(COD))

P8_TA(2019)0298 A8-0173/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0460),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 209. pantu, 212. pantu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0275/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 13. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 27. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209., 212. pantu un 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(6),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(7),

tā kā:

(1)  Programmas “Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments” (“Instruments”) mērķim vajadzētu būt nodrošinātfinanšu ietvaru, lai atbalstītu un veicināt veicinātuSavienības vērtības, principus un intereses pamatintereses pasaulē, lai sasniegtu rīkojoties saskaņā ar Savienības ārējās darbības mērķusmērķiem un principusprincipiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā. [Gr. 1]

(2)  Saskaņā ar LES 21. pantu Savienība tiecas nodrošināt konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci, un tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās. Plašajam to darbību klāstam, kuras šīs regulas dēļ ir iespējams veikt, būtu jāsekmē minētajā LES pantā noteiktie mērķi.

(2a)  Saskaņā ar LES 21. pantu šīs regulas piemērošanā jābalstās uz Savienības ārējās darbības principiem, proti, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzību un solidaritāti, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu. Šī regula ir paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus, tostarp ar cilvēktiesībām saistīto Savienības politikas nostādņu mērķus, kā arī uzdevumus, kas ir izklāstīti ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Īstenojot Savienības darbību, būtu jāveicina Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas ievērošana. [Gr. 2]

(3)  Saskaņā ar LES 8. pantu Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Šai regulai vajadzētu palīdzēt sasniegt šādu mērķi.

(3a)   Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantam Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām kultūras jomā. Ar šo regulu būtu jāsekmē minētajā Līguma pantā noteikto mērķu sasniegšana. [Gr. 3]

(4)  Savienības politikas attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis, kā noteikts LESD 208. pantā, ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana. Savienības politika attīstības sadarbības jomā palīdz sasniegt arī Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā, proti, veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību, kā arī saglabāt ilgstošu mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, kā noteikts LES 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā. [Gr. 4]

(5)  Savienība nodrošina politikas saskaņotību attīstības jomā, kā to paredz LESD 208. pants. Savienībai būtu jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi tajās politikas jomās, kuras, visticamāk, ietekmēs jaunattīstības valstis, kas būs izšķiroši svarīgs elements stratēģijā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, kuri noteikti ANO 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“programma 2030. gadam”)(8). Lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, kā noteikts programmā 2030. gadam, ir jāņem vērā tas, kā ilgtspējīgu attīstību ietekmē visas politikas stratēģijas visos līmeņos – valstīs, Savienībā, citās valstīs un pasaulē. Savienības un dalībvalstu politikas virzieniem par sadarbību attīstības jomā būtu jāpapildina un jāstiprina citam citu. [Gr. 5]

(6)  Instruments paredz darbības minēto mērķu un ārējās darbības politikas atbalstam un pilnveido darbības, kas iepriekš atbalstītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 233/2014(9); 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) Iekšējais nolīgums(10) un īstenošanas regula(11); Regula (ES) Nr. 232/2014(12); Regula (ES) Nr. 230/2014(13); Regula (ES) Nr. 235/2014(14); Regula (ES) Nr. 234/2014(15); Regula (Euratom) Nr. 237/2014(16); Regula (ES) Nr. 236/2014(17); Lēmums Nr. 466/2014/ES; Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009(18) un Regula (ES) 2017/1601(19).

(7)  Darbības globālais konteksts ir tādas pasaules kārtības panākšana, kas ir balstīta uz noteikumiem un vērtībām, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Programma 2030. gadam kopā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām(20) (“Parīzes nolīgums”) un un Adisabebas rīcības programmu(21) ir starptautiskās kopienas atbilde uz globālajām problēmām un tendencēm saistībā ar ilgtspējīgu attīstībuProgramma 2030. gadam, kuras centrālā ass ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, ir pārveidojošs satvars, kura mērķis ir izskaust nabadzību, panākt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē un veicināt miermīlīgas, taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības, vienlaikus risinot klimata pārmaiņu problēmu un strādājot pie okeānu un mežu saglabāšanas. Tās darbības joma ir universāla un tā sniedz visaptverošu kopīgu rīcības satvaru, kas attiecas uz Savienību, tās dalībvalstīm un tās partneriem. Tajā ir līdzsvarota ilgtspējīgas attīstības ekonomiskā, sociālā, kultūras, izglītības un vides dimensija, atzīstot svarīgās savstarpējās saiknes starp tās mērķiem un uzdevumiem. Programmas 2030. gadam mērķis ir nevienu nepamest novārtā un censties palīdzēt tiem, kuru stāvoklis ir vissliktākais. Programmas 2030. gadam īstenošana tiks cieši koordinēta ar citām Savienības nozīmīgām starptautiskajām saistībām. Programmas 2030. gadam īstenošana tiks cieši koordinēta ar citām Savienības nozīmīgām starptautiskajām saistībām. Darbībās, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, īpaša uzmanībabūtu jāiedvesmojas no principiem un mērķiem, kas noteikti programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Adisabebas rīcības programmā, un būtu jāvelta savstarpējām saiknēmjāpalīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķu starpā mērķi, īpašu uzmanību veltot savstarpējām saiknēm starp tiem un integrētām darbībām, kas var radīt papildu ieguvumus un īstenot vairākus mērķus saskaņotā veidā., vienlaikus neapdraudot citus mērķus [Gr. 6]

(8)  Šīs regulas īstenošanā piemērošanā būtu jāvadās saskaņā ar jābalstās uz piecām prioritātēm, kas noteiktas Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (“Globālā stratēģija”)(22), ar kuru tika iepazīstināts 2016. gada 19. jūnijā un kura atspoguļo Savienības redzējumu un satvaru vienotai un atbildīgai ārējai sadarbībai partnerībā ar citiem, lai sekmētu Savienības vērtības un intereses. Savienībai būtu jāuzlabo partnerības, jāveicina politikas dialogs un kolektīvi risinājumi globāliem problēmjautājumiem. Tās darbībai būtu jāatbalsta Savienības intereses pamatintereses, principi un vērtības visos aspektos, tostarp demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā, nabadzības izskaušanā, miera saglabāšanā, konfliktu novēršanā, starpniecībā un pēckonfliktu atjaunošanā, visos posmos iesaistot sievietes, kodoldrošības nodrošināšanā, starptautiskās drošības nostiprināšanā, neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu apkarošanā risināšanā un palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kuri saskaras ar dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, tādu apstākļu radīšanā, kuri ļauj izveidot starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu aizsardzību, taisnīgas, ilgtspējīgas un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības politikas atbalstīšanā, izmantojot to kā instrumentu attīstībai un tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanai, ekonomikas un kultūras diplomātijā un ekonomiskajā sadarbībā, kā arī inovāciju, digitālu risinājumu un tehnoloģiju veicināšanā, kultūras mantojuma aizsardzībā, jo īpaši konfliktu zonās, globālu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršanā un Savienības politikas jomu starptautiskās dimensijas sekmēšanā. Veicinot savas interesespamatintereses, principus un vērtības, Savienībai būtu jāievēro un jāsekmē augstu sociālo, darba un vides standartu, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām, tiesiskuma, starptautisko tiesību, tostarp humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību, ievērošanas principi. [Gr. 7]

(9)  Jaunais Šīs regulas piemērošanā būtu jābalstās arī uz Eiropas Konsenss Konsensu attīstības jomā (“konsenss”)(23), kas tika parakstīts 2017. gada 7. jūnijā, nodrošina satvaru Savienības un tās dalībvalstu kopīgai pieejam attīstības sadarbībai, lai īstenotu programmu 2030. gadam un Adisabebas rīcības programmu. Attīstības sadarbības politikas centrā Šīs regulas piemērošanas pamatā būtu jāliek nabadzības izskaušana, vēršanās pret diskrimināciju un nevienlīdzību, principa “nevienu neatstāt novārtā” īstenošana, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu apkarošana un izturētspējas stiprināšana. [Gr. 8]

(9a)  Papildus ANO programmai 2030. gadam, Parīzes klimata nolīgumam, Adisabebas rīcības programmai, ES globālajai stratēģijai un Eiropas Konsensam par attīstību un Eiropas kaimiņattiecību politikai, kas veido galveno politikas satvaru, šīs regulas piemērošanā būtu jāvadās arī no šādiem dokumentiem un to pārskatīšanas nākotnē:

(10)  Lai īstenotu jauno starptautisko satvaru, kas izveidots ar programmu 2030. gadam, globālo stratēģiju un konsensu, šīs regulas mērķim vajadzētu būt palielināt Savienības ārējās darbības saskaņotību un nodrošināt efektivitāti, koncentrējot savus centienus racionalizētā instrumentā ar nolūku uzlabot dažādās ārējās darbības politikas īstenošanu.

(11)  Saskaņā ar globālo stratēģiju un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (2015.–2030. gads), kas pieņemta 2015. gada 18. martā(24), būtu jāatzīst vajadzība pāriet no reaģēšanas krīzes situācijā un krīzes ierobežošanas uz strukturētāku preventīvu ilgtermiņa pieeju, kas efektīvāk risina nestabilitātes, dabas un cilvēku radītu katastrofu un ieilgušu krīžu situācijas. Ir vajadzīgs lielāks uzsvars un kolektīvas pieejas attiecībā uz riska samazināšanu, novēršanu, mazināšanu un sagatavotību; un papildu centieni ir vajadzīgi, lai uzlabotu ātru reakciju un noturīgu atlabšanu. Tādējādi šai regulai būtu jāpalīdz stiprināt izturētspēju un sasaistīt humāno palīdzību un pasākumus attīstības jomā, jo īpaši izmantojot ātrās reaģēšanas darbības, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, un vienlaikus jānodrošina pienācīga paredzamība, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī saskaņotība, konsekvence un papildināmība ar humāno palīdzību un pilnīga saskaņotība ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, nekavējot humānās palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās un pēc ārkārtas situācijām atbilstoši cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem. [Gr. 10]

(12)  Saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām attīstības efektivitātes jomā, kas tika pieņemtas Pusanā 2011. gadā un atjauninātas Nairobi Augsta līmeņa forumā 2016. gadā, un par kurām tika atgādināts konsensā, Savienības Savienībai savas oficiālās attīstības sadarbībā palīdzības kontekstā un visos atbalsta veidos papildus saskaņošanas un harmonizācijas principiem būtu jāpiemēro attīstības efektivitātes principi, proti, jaunattīstības valstu atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrācija uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, kā arī savstarpēja pārredzamība un pārskatatbildība. [Gr. 11]

(13)  Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem šai regulai būtu jāveicina pastiprināta uzraudzība un ziņošana, koncentrējoties uz rezultātiem, atspoguļojot izlaidi, iznākumu un ietekmi partnervalstīs, kuras izmanto Savienības ārējo finansiālo palīdzību. Proti, atbilstīgi konsensā pieņemtajam ar darbībām saskaņā ar šo Regulu ir paredzēts ieguldīt vismaz 20 % no oficiālās attīstības palīdzības, kas tiek finansēta saskaņā ar šo regulu, būtu jāiegulda sociālajā iekļaušanā un cilvēces attīstībā, tostarp dzimumu līdztiesībā un koncentrējoties uz sociālajiem pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, uzturu, ūdensapgādi, sanitāriju un higiēnu, un sociālo aizsardzību, jo īpaši visvairāk atstumtajiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesību, iespēju nodrošināšanā nodrošināšanu sievietēm un bērnu tiesības kā horizontālus jautājumus. [Gr. 12]

(14)  Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Lai uzlabotu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz Savienības budžetu, Komisijai būtu jāizveido precīzi uzraudzības un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Savienības ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem un konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti Instrumenta specifikai un mērķiem un, vēlams, balstīti uz partnervalsts rezultātu ietvaru. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga savas darbības un jāpārskata panāktais, rezultātus darot publiski pieejamus, jo īpaši kā gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 13]

(15)  Šai regulai būtu jāsekmē Savienības kopīgais mērķis kā oficiālo attīstības palīdzību nodrošināt 0,7 % no nacionālā kopienākuma programmas 2030. gadam grafika ietvaros. Šo saistību pamatā vajadzētu būt Savienībai un tās dalībvalstīm paredzētam skaidram ceļvedim, kurā nosaka termiņus un nosacījumus to īstenošanai. Šajā saistībā sakarībā vismaz 95 % no finansējuma saskaņā ar šo regulu būtu jāiegulda darbībās, kas izstrādātas tā, lai tiktu ievēroti oficiālās attīstības palīdzības kritēriji, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja. [Gr. 14]

(16)  Lai nodrošinātu, ka resursi tiek sniegti tur, kur vajadzības ir vislielākās, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm nestabilitātes un konflikta situācijā, šai regulai būtu jāsekmē kopējais mērķis — panākt to, ka 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma tiek novirzīti vismazāk attīstītajām valstīm programmas 2030. gadam grafika ietvaros. Šo saistību pamatā vajadzētu būt skaidram ceļvedim, kas paredzēts ES un tās dalībvalstīm, un kurā nosaka termiņus un nosacījumus to īstenošanai. [Gr. 15]

(16a)  Saskaņā ar pastāvošajām saistībām ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā II vismaz 85 % ģeogrāfisko vai tematisko programmu, kuras finansē saskaņā ar oficiālo attīstības palīdzību, galvenajam vai būtiskam mērķim vajadzētu būt dzimumu līdztiesībai, kā to definē ESAO APK. Obligātai izdevumu pārskatīšanai būtu jānodrošina, ka ievērojamā daļā šo programmu dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības un iespēju nodrošināšana ir galvenais mērķis. [Gr. 16]

(16b)  Šajā regulā būtu jāpievērš īpaša uzmanība bērniem un jauniešiem kā tiem dalībniekiem, kuri piedalās programmas 2030. gadam īstenošanā. Savienības ārējā darbībā saskaņā ar šo regulu īpaša vērība būtu jāpievērš viņu vajadzībām un iespēju nodrošināšanai, un Savienības ārējā darbība sekmēs viņu kā nozīmīgu pārmaiņu veicēju potenciāla izmantošanu, sniedzot ieguldījumu cilvēces attīstībā un sociālās iekļautības veicināšanā. [Gr. 17]

(16c)   Subsahāras Āfrikas valstīs iedzīvotāju lielāko daļu veido pusaudži un jaunieši. Ikvienai valstij būtu jāpieņem lēmums par tās demogrāfisko politiku. Tomēr demogrāfijas dinamika būtu jārisina globāli, lai pašreizējām un turpmākajām paaudzēm nodrošinātu līdzekļus sava potenciāla pilnīgai izmantošanai ilgtspējīgā veidā. [Gr. 18]

(17)  Šai regulai būtu jāatspoguļo nepieciešamība koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm gan ģeogrāfiski — Eiropas kaimiņvalstīm un Āfriku, kā arī valstīm, kas ir nestabilas un kuru vajadzības ir vislielākās, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, gan tematiski — ilgtspējīgu attīstību, nabadzības izskaušanu, demokrātiju un cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, drošību, drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, nevienlīdzības samazināšanu, dzimumu līdztiesību, vides degradācijas un klimata pārmaiņām pārmaiņu risināšanu un cilvēktiesībām globāliem sabiedrības veselības apdraudējumiem. [Gr. 19]

(17a)  Šai regulai būtu jāpalīdz izveidot valstu un sabiedrības izturētspēju globālās sabiedrības veselības jomā, novēršot globālus sabiedrības veselības apdraudējumus, stiprinot veselības sistēmas, panākot vispārējo veselības apdrošināšanu, novēršot un apkarojot pārnēsājamas slimības un palīdzot nodrošināt ikvienam cenas ziņā pieejamas zāles un vakcīnas. [Gr. 20]

(18)  Šai regulai Piemērojot šo regulu, būtu jāsaglabā un jāuzlabo īpašās attiecības, kas saskaņā ar LES 8. pantu ir izveidotas ar Savienības kaimiņvalstīm. Šai regulai būtu jāveicina Savienības kaimiņreģionu valstu un sabiedrības izturētspējas nostiprināšana, pildot globālajā stratēģijā noteiktās saistības. Tai būtu jāatbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana, kas pārskatīta 2015. gadā, un reģionālās sadarbības satvaru, piemēram, pārrobežu sadarbības un attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju un politikas virzienu ārējo aspektu īstenošana austrumu un dienvidu kaimiņreģionos, tajā skaitā Ziemeļu dimensijas un Melnās jūras reģiona sadarbības ietvaros. Visas minētās iniciatīvas nodrošina papildu politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas atbildības un pienākuma principiem. [Gr. 21]

(19)  Eiropas kaimiņattiecību politika, kas pārskatīta 2015. gadā(25) kā Savienības galvenās politiskās prioritātes tiecas padziļināt demokrātiju, veicināt cilvēktiesības un uzturēt tiesiskumu, stabilizēt kaimiņvalstis un nostiprināt izturētspēju, jo īpaši, stimulējot ekonomikas attīstību politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Lai sasniegtu savu mērķi, pārskatītā pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politika koncentrējas politikas īstenošanā ar šīs regulas starpniecību būtu jākoncentrējas uz četrām šādām prioritārām jomām: labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām ar īpašu uzsvaru uz lielāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību; ekonomikas sociālekonomisko attīstību, tostarp cīņu pret jauniešu bezdarbu, kā arī izglītību un vides ilgtspēju; drošību; migrāciju un mobilitāti, tostarp neatbilstīgās migrācijas un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanu un atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kas saskaras ar pastiprinātu migrācijas spiedienu. Ar šo regulu būtu jāatbalsta Savienības asociācijas nolīgumu un padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana ar kaimiņvalstīm. Diferenciācija un uzlabota savstarpēja atbildība ir Eiropas kaimiņattiecību politikas raksturīga iezīme, kas atzīst dažādus iesaistīšanās līmeņus un atspoguļo katras valsts intereses attiecībā uz tās partnerības ar Savienību būtību un koncentrāciju. Uz darbības rādītājiem balstīta pieeja ir viena no Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm. Ja kādā no partnervalstīm nopietni vai ilgstoši pasliktinās demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvoklis, atbalsta sniegšana būtu jāpārtrauc. Kaimiņattiecību politikas finansējums ir būtiska svira kopīgu problēmu, tostarp neatbilstīgas migrācijas un klimata pārmaiņu, risināšanā, kā arī labklājības, drošības un stabilitātes izplatīšanā, nodrošinot ekonomikas attīstību un labāku pārvaldību. Būtu jāuzlabo Savienības palīdzības redzamība kaimiņvalstu zonā [Gr. 22].

(20)  Šai regulai būtu jāatbalsta modernizēta asociācijas nolīguma ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas valstīm īstenošana un jāļauj ES un tās ĀKK partnerēm vairāk attīstīt spēcīgas alianses attiecībā uz nozīmīgām un kopīgām globālām problēmām. Proti, šai regulai Jo īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta Savienības un Āfrikas Savienības stabilās sadarbības turpināšana atbilstīgi Āfrikas un ES kopējai stratēģijai, tostarp Āfrikas un Savienības iesaiste bērnu tiesību veicināšanā, kā arī iespēju nodrošināšanā Eiropas un Āfrikas jauniešiem, un par pamatu jāizmanto topošais ES un ĀKK nolīgums laikposmam pēc 2020. gada, tostarp izmantojot kontinentālu pieeju attiecībā uz Āfriku, kā arī abpusēji izdevīga partnerība starp ES un Āfriku kā vienlīdzīgiem partneriem. [Gr. 23]

(20a)   Šai regulai būtu arī jāsekmē ar tirdzniecību saistītie Savienības ārējo attiecību aspekti, piemēram, sadarbība ar trešām valstīm attiecībā uz cinka, tantala un zelta piegādes ķēžu pienācīgu pārbaudi, Kimberli process, Ilgtspējības pakts, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 978/2012(26) (VPS regula) noteikto saistību īstenošana, sadarbība meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) iniciatīvas un tirdzniecības atbalsta iniciatīvas satvarā, lai nodrošinātu Savienības tirdzniecības politikas un attīstības mērķu un darbību konsekvenci un savstarpēju atbalstu. [Gr. 24]

(21)  Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāsasniedz, izmantojot saskaņotību, konsekvenci un papildināmību starp Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši Pirmspievienošanās instrumentu III(27), Humānās palīdzības instrumentu(28), Lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām(29), Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu(30), kopējo ārpolitiku un drošības politiku un nesen ierosināto Eiropas Miera nodrošināšanas fondu(31), kurš tiek finansēts ārpus ES budžeta, kā arī veidojot sinerģiju ar citiem Savienības politikas virzieniem un programmām, tostarp trasta fondiem, kā arī ES dalībvalstu politikas virzieniem un programmām. Tas attiecīgā gadījumā ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā panākt kopīgu mērķi, šai regulai būtu jāļauj kombinēt finansējumu ar citām Savienības programmām, ciktāl iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. [Gr. 25]

(22)  Šajā regulā paredzētais finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu darbības Erasmus un programmas “Radošā Eiropa” starptautiskās dimensijas ietvaros, kuru īstenošana būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... (programmas Erasmus regula)(32) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... (programmas “Radošā Eiropa” regula)(33). [Gr. 26]

(22a)   Būtu jāveicina programmas “Erasmus Plus” starptautiskā dimensija, lai palielinātu mobilitātes un sadarbības iespējas cilvēkiem un organizācijām no mazāk attīstītām pasaules valstīm, atbalstot spēju veidošanu trešās valstīs, prasmju attīstību, cilvēku savstarpējos kontaktus, vienlaikus piedāvājot vairāk sadarbības un mobilitātes iespēju attiecībās ar attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. [Gr. 27]

(22b)  Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģiju ir svarīgi risināt ar izglītību un kultūru saistītus jautājumus, ar šo regulu tiks veicināta iekļaujošas, vienlīdzīgi pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, visiem pieejamu mūžizglītības iespēju veicināšana un starptautisko kultūras sakaru sekmēšana un atzīta kultūras nozīme Eiropas vērtību veicināšanā, izmantojot īpašas un mērķtiecīgas darbības, kuru nolūks nepārprotami ir ietekmēt Savienības lomu pasaules mērogā. [Gr. 28]

(23)  Galvenā pieeja attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi un pietuvinātu Savienības darbību partnervalstīm un iedzīvotājiem vispārējā pieeja, vienlaikus atbalstot tādas tematiskās prioritātes kā cilvēktiesības, pilsoniskā sabiedrība un ilgtspējība. Ģeogrāfisko un tematisko programmu mērķiem vajadzētu būt savstarpēji konsekventiem un saskaņotiem un tie būtu attiecīgā gadījumā jāpapildina ar tematiskām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām. Būtu jānodrošina efektīva papildināmība starp ģeogrāfiskajām, tematiskajām un ātrās reaģēšanas programmām un darbībām. Lai ņemtu vērā katras programmas specifiku, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, kas tādējādi papildinātu šīs regulas noteikumus, nosakot Savienības stratēģiju, prioritārās jomas, detalizētus mērķus, paredzamos rezultātus, konkrētus darbības rādītājus un īpašu finanšu piešķīrumu katrai programmai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 29]

(24)  Atbilstīgi konsensam Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo to kopīgā plānošana, lai palielinātu to kolektīvo ietekmi, apkopojot to resursus un spējas. Kopīgās plānošanas pamatā vajadzētu būt partnervalstu iesaistei, apropriējumam un atbildībai. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jātiecas atbalstīt partnervalstis, visos attiecīgajos gadījumos veicot kopīgu īstenošanu piemērošanu. Kopīgajai piemērošanai vajadzētu būt iekļaujošai un atvērtai visiem Savienības partneriem, kas piekrīt kopējam redzējumam un var to veicināt, tostarp dalībvalstu aģentūrām un to attīstības finanšu iestādēm, vietējām iestādēm, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un akadēmiskajām aprindām. [Gr. 30]

(24a)  Gadījumā, ja vērojama demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma būtiska vai pastāvīga pasliktināšanās kādā no partnervalstīm, atbalsts ar deleģētā akta palīdzību būtu daļēji vai pilnībā jāaptur. Lēmumu pieņemšanā Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 31]

(24b)  Ar šo regulu būtu atkārtoti jāapstiprina, ka kodoldrošība ir svarīga Savienības ārējās darbības daļa, un jāpalīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) .../...(34) (EINS regula) noteiktos sadarbības mērķus. Tādēļ gadījumā, ja partnervalsts pastāvīgi neievēro kodoldrošības pamatstandartus, piemēram, attiecīgo starptautisko konvenciju noteikumus SAEA, Espo un Orhūsas konvenciju un to turpmāko grozījumu ietvaros, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un tā papildu protokolus, stresa testu un saistīto pasākumu īstenošanas saistības, kā arī EINS regulā noteiktos sadarbības mērķus, būtu jāpārskata attiecīgajai valsti sniegtā palīdzība saskaņā ar šo regulu, un to var apturēt vai daļēji apturēt. [Gr. 32]

(25)  Lai gan demokrātija un cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp bērnu, minoritāšu, personu ar invaliditāti un LGBTI personu aizsardzība, kā arī dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu iespēju nodrošināšana sievietēm, būtu būtu konsekventi jāatspoguļo un jāintegrē visā šīs regulas īstenošanas piemērošanas gaitā, Savienības palīdzībai saskaņā ar tematiskajām programmām cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu jomās vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un rīcības neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas. Šādi rīkojoties, Savienībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība valstīm un steidzami risināmām situācijām, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas un kurās minēto tiesību un brīvību neievērošana ir īpaši izteikta un sistemātiska, kā arī situācijām, kad ir apdraudēta pilsoniskās sabiedrības telpa. Šajā regulā paredzētā Savienības palīdzība būtu jāizstrādā tā, lai būtu iespējams atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sadarboties un veidot partnerattiecības ar tās pārstāvjiem saistībā ar sensitīviem jautājumiem un cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem, nodrošinot elastīgumu un nepieciešamo reaģētspēju, lai varētu rīkoties atkarībā no mainīgiem apstākļiem, palīdzības saņēmēju vajadzībām vai krīzes periodiem un, ja nepieciešams, veicināt pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu. Šādos gadījumos kā politiskās prioritātes būtu jānosaka starptautisko tiesību ievērošanas veicināšana un rīcības līdzekļu nodrošināšana vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām cilvēktiesību jomā, lai sekmētu darbu, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Ar šo regulu būtu arī jāpiedāvā iespēja pilsoniskās sabiedrības organizācijām nepieciešamības gadījumā ātri un efektīvi saņemt nelielas dotācijas, it sevišķi visgrūtākajās, piemēram, nestabilitātes, krīzes un starpkopienu spriedzes, situācijas. [Gr. 33.

(25a)  Saskaņā ar LES 2., 3. un 21. pantu un LESD 8. pantu šīs regulas īstenošanai būtu jābalstās uz dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu iespēju veidošanas principiem, turklāt ar to būtu jācenšas aizsargāt un veicināt sieviešu tiesības saskaņā ar dzimumu līdztiesības rīcības plānu II, Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumiem par sievietēm, mieru un drošību, Eiropas Padomes Stambulas konvenciju un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 5. mērķi. [Gr. 34]

(25b)  Ar šo regulu būtu jārisina un jāīsteno integrēta pieeja sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai visā pasaulē, tostarp atbalstot organizācijas, kas nodarbojas ar seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību veicināšanu (piekļuve kvalitatīvai un pieejamai informācijai, izglītībai un pakalpojumiem), un apkarojot ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju, kā arī atzīstot un risinot ciešo saikni starp miera, drošības, attīstības un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Šim darbam vajadzētu būt saskaņotam ar attiecīgiem starptautiskiem un Eiropas principiem un konvencijām un jāveicina to īstenošana. [Gr. 35]

(26)  Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpieņem plašs dalībnieku loks ar dažādām daudzveidīgām lomām un pilnvarām, kas ietver visus nevalstiskās, bezpeļņas struktūras, bezpartejiskas un nevardarbīgas struktūras, ar kuru starpniecību cilvēki organizējas, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, reliģiski, vidiski vai ekonomiski, vai arī to mērķis ir prasīt atbildību no iestādēm. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas. Citas iestādes vai dalībnieki, kas ar šo regulu nav īpaši izslēgti, var saņemt finansējumu, ja tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai. [Gr. 36]

(26a)  Saskaņā ar Konsensu par attīstību Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un vietējo iestāžu līdzdalība ilgtspējīgas attīstības un IAM īstenošanā, tostarp attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, pamatbrīvībām, cilvēktiesībām un sociālo taisnīgumu, kā arī to līdzdalība sociālo pamatpakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kuru vajadzības ir vislielākās. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāatzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu dažādie uzdevumi un tas, ka vietējās iestādes veicina teritoriālu pieeju attīstībai, tostarp decentralizācijas procesus, līdzdalību, pārraudzību un pārskatatbildību. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta PSO darbības telpa un veicinoša vide, kā arī jāpalielina atbalsts PSO un vietējo iestāžu spēju veidošanai, lai stiprinātu to ietekmi ilgtspējīgas attīstības procesā un uzlabotu politisko, sociālo, vides un ekonomisko dialogu, tostarp īstenojot pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas. [Gr. 37]

(26b)   Savienībai būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un jāsekmē to lielāka stratēģiska iesaiste visos ārējos instrumentos un programmās, tostarp ģeogrāfiskajās programmās un ātrās reaģēšanas pasākumos saskaņā ar šo regulu, ievērojot Padomes 2012. gada 15. oktobra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi — Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā”. [Gr. 38]

(27)  Ar šo regulu nosaka finansējumu šim Instrumentam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(35) 17. punkta nozīmē.

(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai vajadzētu palīdzēt Savienības politikā integrēt rīcību klimata un vides jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti 25 % no par Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai un atbalsta darbībām ar skaidriem un identificējamiem līdzieguvumiem dažādās nozarēs. Paredzams, ka darbības saskaņā ar šo regulu sekmēs mērķi novirzīt 25% 45 % no tās kopējā finansējuma klimata jomas mērķiem, vides pārvaldībai un aizsardzībai, bioloģiskajai daudzveidībai un pārtuksnešošanās apkarošanai, turklāt 30 % no kopējā finansējuma būtu jāatvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Attiecīgās darbības tiks noteiktas šīs regulas īstenošanas piemērošanas gaitā, un kopējais ieguldījums no šīs regulas būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtējumos un pārskatīšanas procesos. Savienības darbībām šajā jomā būtu jāveicina Parīzes nolīguma un Riodežaneiro konvenciju ievērošana, un tās nedrīkstētu veicināt vides degradāciju vai kaitēt videi vai klimatam. Darbībās un pasākumos, kas palīdz sasniegt mērķi klimata jomā, īpaši uzsver atbalstu centieniem pielāgoties klimata pārmaiņām nabadzīgās, īpaši neaizsargātās valstīs, un tajās būtu jāņem vērā saikne starp klimatu, mieru un drošību, iespēju nodrošināšanu sievietēm un cīņu pret nabadzību. Šai regulai būtu jāveicina dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un jāveicina ilgtspējīga un droša kalnrūpniecība, mežu apsaimniekošana un lauksaimniecība. [Gr. 39]

(29)  Ir būtiski vēl vairāk palielināt sadarbību 25 % no ar partnervalstīm migrācijas jomā, izmantojot priekšrocības, ko sniedz labi pārvaldīta var dot savstarpēju labumu no sakārtotas, drošas un atbilstīga migrācija, un atbildīgas migrācijas efektīvi risinot risināt neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanasjautājumu. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz atvieglot drošus un likumīgus ceļus migrācijai un patvērumam, nodrošināt piekļuve piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, risināt neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, sadarboties ar diasporām, uzlabot robežu pārvaldību un veikt pasākumus neatbilstīgas migrācijas, cīņā pret neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību tirdzniecības un migrantu kontrabandukontrabandas novēršanā, un vajadzības gadījumā strādāt pie drošas, cienīgas un ilgtspējīgas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas, ņemot vērā ar konfliktiem saistītus aspektus, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības. Tādējādi trešo valstu efektīvai sadarbībai ar Savienību šajā jomā vajadzētu būt šīs regulas vispārējo principu neatņemamai sastāvdaļai. saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem. Ir svarīgi saskaņot migrācijas un attīstības sadarbības politiku, lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība atbalsta partnervalstis efektīvākā migrācijas pārvaldīšanā, ir svarīga lielāka saskaņotība starp migrācijas un attīstības sadarbības politikupalīdz partnervalstīm apkarot nabadzību un nevienlīdzību, veicināt tiesības un brīvības, kā arī veicināt pienācīgu, drošu un atbildīgu migrācijas pārvaldību. Šai regulai būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju un migrācijas un mobilitātes pozitīvo ietekmi uz attīstību. [Gr. 40]

(30)  Šai regulai būtu jādod Savienībai iespēja reaģēt uz problēmām, vajadzībām un iespējām saistībā ar migrāciju, papildinot Savienības migrācijas politikuun attīstības politikas virzienus. Lai sekmētu šo mērķi, palielinātu migrācijas ieguldījumu attīstībā un neskarot neparedzētus apstākļus,jaunas problēmas vai jaunas vajadzības, maksimāli 10 % no tās finansējuma ir paredzēts veltīt, lai risinātu neatbilstīgas pamatcēloņus un sniegtu atbalstu pastiprinātai iesaistei drošas, sakārtotas, likumīgas un atbildīgas migrācijas veicināšanā un plānotas un labi pārvaldītas migrācijas politikas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanai un migrācijas vadības un pārvaldības atbalstīšanaiīstenošanā, tostarp aizsargājot bēgļu un migrantu tiesības saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem šīs regulas mērķu ietvaros. Ar šo regulu būtu arī jāveicina intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmas risināšana un jāpalīdz atbalstīt pārvietoto personu un uzņēmēju kopienu vajadzības, jo īpaši nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem un radot iztikas nodrošināšanas iespējas. [Gr. 41]

(30a)   Ir apliecinājies, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un pakalpojumi ir ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes veicinātāji. Tie var būt svarīgi aspekti, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus pat nabadzīgākajās valstīs, it sevišķi nodrošinot iespējas sievietēm un meitenēm, uzlabojot demokrātisku pārvaldību un pārredzamību un sekmējot ražīgumu un darbvietu radīšanu. Tomēr problēmas gan reģionos, gan to starpā joprojām rada savienojumi un pieejamība cenu ziņā, jo ir lielas atšķirības starp valstīm ar augstiem ienākumiem un valstīm ar zemiem ienākumiem, kā arī starp pilsētām un lauku apgabaliem. Ar šo regulu tāpēc būtu jāpalīdz Savienībai turpināt digitalizācijas integrāciju Savienības attīstības politikas virzienos. [Gr. 42]

(30b)  Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju, uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības — gan 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM), gan arī citu attīstības politikas rezultātu sasniegšanas nolūkā. IAM Nr. 16.a ir konkrēti aicināts “Nostiprināt attiecīgās valstu iestādes — cita starpā ar starptautiskās sadarbības starpniecību — spēju veidošanai visos līmeņos, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai novērstu vardarbību un apkarotu terorismu un noziedzību”. [Gr. 43]

(30c)  Ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 19. februāra paziņojumu tika atjauninātas norādes ziņošanai par oficiālo attīstības palīdzību miera un drošības jomā. Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību finansēšana ir oficiālā attīstības palīdzība, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti minētajās ziņošanas norādēs vai jebkurās turpmākās ziņošanas norādēs, par ko Attīstības palīdzības komiteja vienojas. [Gr. 44]

(30d)  Spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā būtu jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos, kuros regulas mērķus nevar īstenot ar citām attīstības sadarbības darbībām. Sniedzot atbalstu drošības sektora dalībniekiem trešās valstīs, tostarp ārkārtas apstākļos — militāru atbalstu, konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā, ir būtiski nodrošināt piemērotus apstākļus attīstībai un nabadzības izskaušanai. Laba pārvaldība, efektīva demokrātiska kontrole un drošības sistēmas, tostarp militārā sektora civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir būtiski labi funkcionējošas valsts atribūti, un tie būtu jāveicina ar plašāku atbalstu drošības sektora reformām trešās valstīs. [Gr. 45]

(30e)  Šī regula būtu jābalsta uz secinājumiem, kas būs ietverti novērtējumā, kurš Komisija jāsagatavo līdz 2020. gada jūnijam un kura sagatavošanas procesā notiks arī plašas sabiedriskās apspriešanas ar dažādām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu, vai spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, ko īsteno Savienības un tās dalībvalstu finansētās drošības un attīstības saiknes ietvaros, ir saskaņota ar globālo stratēģiju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. [Gr. 46]

(30f)  Savienībai visās darbībās un programmās, kuras paredz šī regula, būtu arī jāveicina pieeja, kurā ņem vērā ar konfliktiem un dzimumu līdztiesību saistītus aspektus, lai nepieļautu negatīvu ietekmi un maksimāli palielinātu pozitīvu ietekmi. [Gr. 47]

(31)  Uz šo regulu būtu jāattiecina horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046...(36) (Finanšu regul) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu pārvaldību, finansiālo palīdzību, budžeta atbalstu, trasta fondus, finanšu instrumentus un budžeta garantijas, un paredz pārbaudes par finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs un trešās valstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtiska pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(32)  Finansēšanas veidi un īstenošanas piemērošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju partneru vajadzībām, prioritātēm, īpašo situāciju, to nozīmību, ilgtspēju un spēju nodrošināt atbilstību attīstības efektivitātes principiem, sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Ar šo regulu būtu jāstiprina un jāpalielina Eiropas Demokrātijas fonda (EED) nozīme, jo tas ir fonds, ko Eiropas iestādes pilnvarojušas atbalstīt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesības visā pasaulē. Būtu jānodrošina EED administratīvais elastīgums un finansiālas iespējas izmaksāt mērķētas dotācijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Eiropas kaimiņvalstīs, kuri atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu, it īpaši attiecībā uz demokrātijas attīstību, cilvēktiesībām, brīvām vēlēšanām un tiesiskumu. [Gr. 48]

(33)  Jaunajam Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (“EFIA+”), par pamatu izmantojot savu sekmīgo priekšteci – EFIA(37), būtu jāveido integrēta finanšu pakete, kas nodrošina finansēšanas spējas dotāciju, budžeta garantiju un finanšu instrumentu veidā visā pasaulē. EFIA+ būtu jāatbalsta Ārējo investīciju plāns un jākombinē apvienošanas darbības un budžeta garantijas operācijas, kuras sedz Ārējās darbības garantija, tostarp tās operācijas, kuras sedz valsts riskus, kas saistīti ar aizdevumu operācijām, kuras iepriekš veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu Eiropas Investīciju bankai. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas lomu saskaņā ar Līgumiem un tās pieredzi pēdējo pārdesmit gadu laikā Savienības politikas atbalstīšanā, Eiropas Investīciju bankai būtu arī turpmāk jābūt Komisijas dabiskajai partnerei operāciju piemērošanā saskaņā ar Ārējās darbības garantiju. Citām daudzpusējām attīstības bankām (MDB) vai ES valstu attīstības bankām (NDB) arī ir prasmes un kapitāls, kas var būtiski palielināt Savienības attīstības politikas ietekmi, tādēļ šajā regulā būtu stingri jāveicina to līdzdalība saskaņā ar EFIA+. [Gr. 49]

(34)  EFIA+ mērķim vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem indikatīvās plānošanas dokumentiem atbalstīt investīcijas kā palīdzības veidu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko, kultūras un sociālo attīstību un veicinot sociālekonomisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, konfliktu novēršana un mierpilnu, taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību veicināšanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmiekonomikas attīstību, klimata pārmaiņu risināšanu ar mazināšanas un pielāgošanas pasākumiem, vides degradācijas novēršanu, pienācīgu darbvietu radīšanu, ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm, mikrouzņēmumiem, maziem atbilstoši attiecīgajiem SDO standartiem un ekonomisko iespēju veidošanu, jo īpaši sievietēm, jauniešiem un vidējiem uzņēmumiemneaizsargātiem cilvēkiem. Uzsvars būtu jāliek uz iekļaujošas un vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un prasmju un uzņēmējdarbības attīstību, stiprinot izglītības un kultūras struktūras, tostarp bērniem ārkārtas humanitārās situācijās un piespiedu pārvietošanas situācijās. Mērķim vajadzētu būt arī atbalstīt stabilu ieguldījumu vidi, industrializāciju, sociālekonomiskās nozares, kooperatīvus, sociālos uzņēmumus, mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī konkrētu stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kuru trūkums bieži vien ir neatbilstīgās migrācijas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanuun piespiedu pārvietošanas galvenie sociālekonomiskie pamatcēloņi. Īpaša uzmanība būtu jāvelta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai uzlabotu svarīgāko sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanu, panāktu pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētu iedzīvotājiem, kuru skaits strauji aug, tostarp nodrošinot piemērotus, drošus un cenas ziņā pieejamus mājokļus. EFIA+ būtu jāveicina peļņas/bezpeļņas partnerība kā līdzeklis privātā sektora investīciju novirzīšanai ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības izskaušanai. Visos projekta cikla posmos būtu jāveicina arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Savienības delegāciju partnervalstīs stratēģiskā iesaiste, lai palīdzētu rast piemērotus risinājumus, kā veicināt kopienu sociālekonomisko attīstību, darbvietu radīšanu un jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Investīciju pamatā vajadzētu būt konfliktu analīzei, uzmanības koncentrēšanai uz konfliktu, nepastāvības un nestabilitātes pamatcēloņiem, tādējādi maksimāli palielinot iespējas veicināt mieru un samazināt konfliktu saasināšanas riskus. [Gr. 50]

(35)  EFIA+ būtu maksimāli jāpalielina finansējuma papildvērtība, jārisina problēmas saistībā ar tirgus nepilnībām un neoptimālu situāciju investīciju jomā, jānodrošina inovatīvi produkti un jāpiesaista privātā sektora līdzekļi, lai optimizētu privātā finansējuma ieguldījumu vietējā ilgtspējīgā attīstībā. Privātā sektora iesaistīšanai Savienības sadarbībā ar partnervalstīm, izmantojot EFIA+, būtu jānodrošina izmērāma papildu ietekme uz attīstību, pilnībā ievērojot vides aizsardzību un vietējo kopienu tiesības un nepieciešamību pēc iztikas līdzekļiem, neizkropļojot vietējo tirgu un neradot negodīgu konkurenci vietējiem ekonomikas dalībniekiem. Tai vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvai un tādai, kas balstās uz savstarpēju pārskatatbildību un riska un izmaksu dalīšanu. Balstoties uz pienācīgiem pārskatatbildības un pārredzamības kritērijiem, EFIA+ būtu jādarbojas kā vienas pieturas aģentūrai, kas saņem finansēšanas priekšlikumus no finanšu iestādēm un publiskiem vai privātiem ieguldītājiem un sniedz visdažādāko finansiālo atbalstu atbilstīgām investīcijām.. [Gr. 51]

(35a)  Daļu no EFIA+ veido ES garantija valsts investīciju darījumiem publiskajā sektorā. Šo ES garantiju nepaplašina un neattiecina uz valstu investīciju operācijām, kas paredz turpmākus aizdevumus privātajam sektoram vai aizdevumus tādām reģionālām struktūrām vai to labā, kuras var piekļūt reģionālajam finansējumam bez valstu garantijām. Lai palīdzētu EIB veikt spēju plānošanu, tai piešķir minimālo garantēto šādu valsts ieguldījumu darījumu apjomu. [Gr. 52]

(36)  Ārējās darbības garantija būtu jāizveido, pilnveidojot pastāvošo EFIA garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai. Ārējās darbības garantijai būtu jāatbalsta EFIA+ darbības, uz ko attiecas budžeta garantijas, makrofinansiālā palīdzība un aizdevumi trešām valstīm, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 77/270/Euratom(38). Šīs darbības būtu jāatbalsta ar apropriācijām saskaņā ar šo regulu kopā ar apropriācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../...(39) (IPA III regula) un EINS regulu, kam vajadzētu segt arī uzkrājumu likmi un saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un aizdevumiem trešām valstīm, kuras minētas attiecīgi EINS regulas 10. panta 2. punktā. Finansējot EFIA+ darbības, prioritāte būtu jāpiešķir to darbību finansēšanai, kurām ir būtiska ietekme uz uz pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un iztikas iespēju radīšanu, kuru izmaksu un ieguvumu attiecība veicina investīciju ilgtspēju un kuras ar vietējo dalībnieku iesaistīšanos nodrošina augstākās garantijas ilgtspējai un ilgtermiņa ietekmei uz attīstību. Darbības, kas tiek atbalstītas ar Ārējās darbības garantiju, būtu pēc vajadzības un saskaņā ar labāka regulējuma prasībām jāpapildina ar vidisko, finansiālo un sociālo aspektu padziļinātu ex ante izvērtējumu, tostarp izvērtējot arī ietekmi uz iesaistīto kopienu cilvēktiesībām un iztikas iespējām un ietekmi uz nevienlīdzību, norādot minētās nevienlīdzības iespējamos risinājumus un pienācīgi ņemot vērā iesaistīto kopienu brīvas un iepriekš norunātas piekrišanas principu attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar zemi. Ārējās darbības garantija nebūtu jāizmanto sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanai, par ko joprojām ir atbildīga valdība. Būtu jāveic arī ex post novērtējumi, lai novērtētu EFIA+ operāciju ietekmi uz attīstību. [Gr. 53]

(37)  Lai paredzētu elastību, palielinātu pievilcību privātajam sektoram, veicinātu godīgu konkurenci un maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, attiecībā uz atbilstīgajiem partneriem būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildes metodēm, kuras noteiktas Finanšu regulā. Minētie atbilstīgie partneri varētu būt arī tādas struktūras, kurām nav uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un struktūras, kuru darbību reglamentē partnervalsts privāttiesības. [Gr. 54]

(38)  Lai palielinātu Ārējās darbības garantijas ietekmi, būtu jāparedz iespēja Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm veikt iemaksas skaidras naudas vai garantijas veidā. Iemaksa garantijas veidā nedrīkstētu pārsniegt 50 % no Savienības garantētās darbību summas. Finanšu saistības, kas izriet no šīs garantijas, nebūtu jāuzkrāj, un kopējam uzkrājumu fondam būtu jānodrošina likviditātes rezerve.

(39)  Ārējās darbības bieži tiek īstenotas piemērotas ārkārtīgi nestabilā vidē, kas prasa pastāvīgu un ātru pielāgošanos Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un labas pārvaldības, drošības un stabilitātes, klimata pārmaiņu un vides, okeānu un migrācijas globālajām problēmām, kā arī migrācijas krīzei un tās pamatcēloņiem tajā skaitā to pamatcēloņiem, piemēram, nabadzībai un nevienlīdzībai un ietekmei, ko rada arvien pieaugošais pārvietoto personu skaits, īpaši jaunattīstības valstīs. Paredzamības principa saskaņošana ar nepieciešamību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām attiecīgi nozīmē, ka jāpielāgo programmu finansiālā īstenošanapiemērošana. Lai palielinātu ES spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām uz kurām neattiecas programmas un plānošanas dokumenti, pamatojoties uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) sekmīgo pieredzi, rezervei jaunām problēmām un prioritātēm būtu jāatstāj iepriekš noteikta nepiešķirtu līdzekļu summa. Šī summa būtu jāmobilizē pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām. [Gr. 55]

(40)  Tādējādi, ievērojot principu, ka Savienības budžets tiek noteikts katru gadu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja piemērot elastību, kas jau atļauta Finanšu regulā attiecībā uz citiem politikas virzieniem, proti, līdzekļu pārnešanu un pieejamību citām saistībām, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu lietderīgu izmantojumu gan Savienības iedzīvotāju, gan partnervalstu labā, līdz ar to pēc iespējas optimālāk izmantojot pieejamos Savienības līdzekļus Savienības ārējās darbības intervencēm.

(41)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma .../... (AZT) 83. pantu fiziskām personām un tiesību subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā tās noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Turklāt kopīgu interešu jomās būtu jāveicina sadarbība starp partnervalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kā arī Savienības tālākiem reģioniem saskaņā ar LESD 349. pantu.

(42)  Lai stiprinātu partnervalstu demokrātisku atbildību par saviem attīstības procesiem un ārējās palīdzības ilgtspēju, Savienībai būtu attiecīgos gadījumos jāveicina pašas partnervalsts iestāžu, resursu, zināšanu, sistēmu un procedūru izmantošana visos sadarbības projekta cikla aspektos, nodrošinot vietējos resursus un zināšanas un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pilnīgu iesaisti. Savienībai būtu arī jāparedz apmācības programmas vietējo iestāžu ierēdņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par to, kā pieteikties Savienības finansējumam, lai palīdzētu uzlabot to projektu atbilstību un efektivitāti. Šīs programmas būtu jāīsteno attiecīgajās valstīs, nodrošinot to pieejamību valsts valodā, un ar tām būtu jāpapildina jebkādas jau izveidotās attālinātas mācīšanās programmas, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un konkrētās valsts vajadzībām atbilstošu apmācību. [Gr. 56]

(43)  Gada vai daudzgadu rīcības plāni un pasākumi, kas minēti 19. pantā, ir darba programmas saskaņā ar Finanšu regulu. Gada vai daudzgadu rīcības plānus veido vienā dokumentā apkopotu pasākumu kopums.

(44)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(40), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95(41), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(42) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(43) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot efektīvus un samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(44). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas; šā iemesla dēļ nolīgumos ar trešām valstīm un teritorijām un ar starptautiskām organizācijām un jebkādos līgumos vai nolīgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, būtu jāiekļauj noteikumi, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas atbilstīgi to attiecīgajai kompetencei un nodrošina, ka visas Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(44a)  Lai veicinātu starptautisko cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, viss finansējums saskaņā ar šo regulu būtu jāsniedz pilnīgi pārredzami. Turklāt atbilstīgajiem partneriem nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas tiek veiktas nelikumīgiem mērķiem, un nebūtu jāpiedalās finansēšanas vai investīciju operācijās ar tādu instrumentu, kas atrodas jurisdikcijā, kura nesadarbojas, vai nodokļu oāzē. Partneriem arī būtu jāatturas no jebkādas nodokļu apiešanas vai agresīvas nodokļu plānošanas shēmu izmantošanas. [Gr. 57]

(45)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(45). [Gr. 58]

(46)  Lai papildinātu šīs regulas nebūtiskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai noteiktu Savienības stratēģiju, prioritārās jomas, detalizētus mērķus, paredzamos rezultātus, konkrētus darbības rādītājus un konkrētu finanšu piešķīrumu un sadarbības kārtību katrai ģeogrāfiskajai un tematiskajai programmai, kā arī rīcības plāniem un pasākumiem, kuru pamatā nav plānošanas dokumenti un ar kuriem tiek izveidots darbības satvars cilvēktiesību jomā un riska pārvaldības sistēma, pieņemti lēmumi par vajadzībām, uz kurām neattiecas programmas vai plānošanas dokumenti, un lēmumi par palīdzības apturēšanu, izveidots satvars uz darbības rādītājiem balstītai pieejai, noteiktas uzkrājumu likmes, izveidota uzraudzības un novērtēšanas sistēma un paplašināta darbības joma, iekļaujot arī valstis un teritorijas, uz kurām šīs regula neattiecas. Lai vai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz 26. panta 3. punktā noteiktajām uzkrājumu likmēm, II, III un IV pielikumā uzskaitītajām sadarbības un intervenču jomām, V pielikumā uzskaitītajām EFIA+ darbību prioritārajām jomām, VI pielikumā minēto EFIA+ pārvaldību, pārskatīt vai papildināt un investīciju logiem, kā arī VII pielikumā minētos minētajiem darbības rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidirādītājiem. [Gr. 59]

(47)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(46) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepiecieJšams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājusbūtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenīar attiecīgām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 60]

(48)  Atsauces uz Savienības Ņemot vērā šīs regulas plašo raksturu un darbības jomu un lai nodrošinātu saskaņotību starp principiem, mērķiem un izdevumiem atbilstoši šai regulai un atbilstoši citiem ārējās finansēšanas instrumentiem Padomes Lēmuma 2010/427/ES(47) 9. pantā, kuras aizstāj, piemēram, EINS regulai vai instrumentiem, kas ir cieši saistīti ar ārējās politikas virzieniem, piemēram, IPA III regulai, horizontālai vadības grupai, kas sastāv no visiem attiecīgajiem Komisijas un EĀDD dienestiem, un kuru vada Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vai šīs iestādes pārstāvis, vajadzētu būt atbildīgai par politikas virzienu, programmu, mērķu un darbību vadību, koordināciju un pārvaldību saskaņā ar šo regulu, un tā nodrošināt Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, lietderību un pārredzamību un pārskatatbildību par to. PV/AP būtu jānodrošina Savienības ārējās darbības vispārējā politiskā koordinācija. Attiecībā uz visām darbībām, tostarp ātrās reaģēšanas darbībām un ārkārtas palīdzības pasākumiem, un visā instrumenta programmu veidošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā Augstajam pārstāvim un EĀDD būtu lasāmas kā atsauces uz šo regulu, un Komisijai būtu jānodrošina, ka šī regula tiek īstenota saskaņā ar EĀDD lomu, kas paredzēta minētajā lēmumājāsadarbojas ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, kurus nosaka, pamatojoties uz paredzētās darbības veidu un mērķiem un balstoties uz to pieredzi. Visi lēmumu priekšlikumi būtu jāsagatavo, ievērojot Komisijas procedūras, un tie būtu jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai. [Gr. 61]

(48a)  Vajadzības gadījumā šīs regulas piemērošanai būtu jāpapildina pasākumi, kurus Savienība ir pieņēmusi saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, lai sasniegtu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, un pasākumi, kurus Savienība ir pieņēmusi saskaņā ar LESD piekto daļu, un piemērošanai vajadzētu būt saskaņotai ar minētajiem pasākumiem. [Gr. 62]

(49)  Iecerētajās darbībās, kā paredzēts šeit, būtu stingri jāievēro nosacījumi un procedūras, kas noteikti ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem. [Gr. 64]

(49a)  Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. Būtu jāpastiprina dialogs starp iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments šīs regulas piemērošanas laikā spēj īstenot sistemātisku un vienmērīgu politisko kontroli, tādējādi uzlabojot gan efektivitāti, gan leģitimitāti. [Gr. 64]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidota programma “Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments” (“Instruments”).

Regulā ir izklāstīti Instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

Ar to tiek izveidots arī Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (“EFIA+”) un Ārējās darbības garantija.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “valsts programma” ir indikatīva programma, kas aptver vienu valsti;

(2)  “daudzvalstu programma” ir indikatīva programma, kas aptver vairāk nekā vienu valsti;

(3)  “pārrobežu sadarbība” ir sadarbība starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm un teritorijām gar Savienības ārējām robežām;

(4)  “reģionālā programma” ir indikatīva daudzvalstu programma, kas aptver vairāk nekā vienu trešo valsti tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā noteikts 4. panta 2. punktā;

(5)  “pārreģionālā programma” ir indikatīva daudzvalstu programma, kas aptver vairāk nekā vienu trešo valsti no dažādiem apgabaliem, kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(6a)  “pilsoniskās sabiedrības organizācijas” ir visas nevalstiskas, bezpeļņas un nevardarbīgas struktūras, kuras cilvēki organizē, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, ekonomiski, reliģiski, vidiski vai arī to mērķis būtu prasīt atbildību no iestādēm, kuras darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī, un var ietvert gan pilsētu, gan lauku, gan arī formālas un neformālas organizācijas; saistībā ar cilvēktiesību un demokrātijas tematisko programmu “pilsoniskā sabiedrība” ietver visu veidu indivīdus vai grupas, kuras ir neatkarīgas no valsts un kuru darbības palīdz veicināt cilvēktiesības un demokrātiju, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, kā to definē ANO Deklarācijā par atsevišķu personu tiesībām un atbildību; [Gr. 65]

(6b)  “vietējās iestādes” ir valdības vai publisku iestāžu struktūras, kas darbojas vietējā līmenī (piemēram, pašvaldības, kopienas, rajona, apgabala, provinces vai reģionālā līmenī); [Gr. 66]

(7)  “investīciju logs” ir mērķa joma EFIA+ garantijas atbalstam investīciju portfeļiem konkrētos reģionos, valstīs vai nozarēs;

(8)  “iemaksu veicējs” ir dalībvalsts, starptautiska finanšu iestāde vai dalībvalsts publiska iestāde, publiska aģentūra vai citas publiskas vai privātās struktūras, kas kopējā uzkrājumu fondā veic iemaksu skaidras naudas vai garantiju veidā. [Gr. 67]

(8a)  “papildvērtība” ir princips, kas nodrošina, ka Ārējās darbības garantija veicina ilgtspējīgu attīstību ar tādu darbību palīdzību, kuras bez šīs papildvērtības nebūtu iespējams veikt vai kuras sniedz pozitīvus rezultātus papildus tam, kas būtu sasniegts bez šīs garantijas, kā arī ar to piesaista privātā sektora finansējumu un novērš tirgus nespēju vai neoptimālu situāciju investīciju jomā un uzlabo investīciju kvalitāti, ilgtspējību, ietekmi vai mērogu. Šis princips nodrošina arī to, ka ar investīciju un finansēšanas operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, neaizstāj dalībvalsts atbalstu, privātu finansējumu vai citu Savienības vai starptautiska līmeņa finansiālu intervenci un izvairās ar tām izstumt citas publiskas vai privātas investīcijas. Ar Ārējās darbības garantiju atbalstītiem projektiem parasti ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko atbalsta atbilstīgie partneri saskaņā ar saviem parastajiem investīciju politikas virzieniem bez Ārējās darbības garantijas. [Gr. 68]

(8b)  “industrializētas valstis” ir trešās valstis, kas nav jaunattīstības valstis, kuras ir iekļautas ESAO Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO DAC”) oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņēmēju sarakstā. [Gr. 69]

(8c)  “nabadzība” ir jebkādi apstākļi, kuros cilvēki pieredz trūkumu, un saistībā ar kuriem dažādās sabiedrībās un vietējos kontekstos šos cilvēkus uztver kā nespējīgus; nabadzības pamatdimensijas ir ekonomiskās, cilvēciskās, sociālkulturālās un aizsardzības spējas. [Gr. 70]

(8d)   “dzimumu līdztiesības aspekta ņemšana vērā” ir rīcība, kuras nolūks ir izprast un ņemt vērā sociālos un kultūras faktorus, kas dažādās sabiedriskās un privātās dzīves jomās ir saistīti ar atstumtību un diskrimināciju dzimuma dēļ; [Gr. 71]

(8e)   “konflikta kontekstuālā izpratne” ir rīcība ar izpratni, ka jebkura konflikta skartā vidē īstenota iniciatīva mijiedarbosies ar šo konfliktu un ka šādai mijiedarbībai būs sekas, kurām var būt pozitīva vai negatīva ietekme; konflikta kontekstuālā izpratne nozīmē arī to, ka pēc iespējas labāk ir jānodrošina, lai ES darbībām (politiskajai rīcībai, politikai, ārējai palīdzībai) nebūtu negatīvas ietekmes un lai tās maksimāli pozitīvi ietekmētu konflikta dinamiku, tādējādi sekmējot konflikta novēršanu, strukturālo stabilitāti un miera veidošanu. [Gr. 72]

Jebkāda atsauce uz cilvēktiesībām nozīmē, ka tiek ietvertas arī pamatbrīvības; [Gr. 73]

Ņemot vērā 15. pantu, valstis, kurām palīdzība ir visvairāk vajadzīga, var ietvert arī I pielikumā uzskaitītās valstis. [Gr. 74]

3. pants

Mērķi

1.  Šīs regulas vispārējais mērķis ir izveidot finanšu shēmu, kas ļautu Savienībai nodrošināt un veicināt Savienības savas vērtības, principus un intereses pamatintereses pasaulē saskaņā lai sasniegtu ar Savienības ārējās darbības mērķus mērķiem un principusprincipiem, kā noteikts LES 3. panta 5. punktā, 8. un 21. pantā, kā arī LESD 11. un 208. pantā. [Gr. 75]

2.  Saskaņā ar 1. punktu šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt un veicināt dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un reģioniem kaimiņvalstīs, Subsahāras Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā;

aa)  palīdzēt izpildīt starptautiskās saistības un mērķus, par kuriem Savienība ir vienojusies, jo īpaši programmu 2030. gadam, IAM un Parīzes nolīgumu; [Gr. 76]

ab)  izveidot īpašas nostiprinātas attiecības ar Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, balstoties uz sadarbību, mieru un drošību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņemšanos ievērot universālas vērtības — demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu, sociālekonomisko integrāciju, vides aizsardzību un rīcību klimata jomā; [Gr. 77]

ac)  samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību, it sevišķi vismazāk attīstītajās valstīs (VAV); panākt ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību; [Gr. 78]

b)  globālā līmenī konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, veicināt stabilitāti un mieru, novērst konfliktus, veicināt taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības, veicināt multilaterālismu, starptautisko tiesiskumu un pārskatatbildību un risināt citas globālās un reģionālās problēmas, to tajā skaitā migrāciju un mobilitāti klimata pārmaiņas un vides degradāciju, kā arī ārpolitikas vajadzības un prioritātes, kā izklāstīts III pielikumā, tostarp veicinot uzticības veidošanu un labas kaimiņattiecības; [Gr. 79]

ba)  aizsargāt, popularizēt un veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī dzimumu un sociālo līdztiesību, tostarp vissarežģītākajos apstākļos un ārkārtas situācijās, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē; [Gr. 80]

c)  ātri reaģēt uz: krīzes, nestabilitātes un konflikta situācijām; izturētspējas problēmām un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti; un ārpolitikas vajadzības un prioritātes. [Gr. 81]

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, kā minēts 31. pantā.

3.  Vismaz 92 % 95 % no izdevumiem saskaņā ar šo regulu atbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja. Šī regula palīdz sasniegt kopīgo mērķi — 0,2 % no Savienības nacionālā kopienākuma novirzīt vismazāk attīstītajām valstīm un 0,7 % no Savienības nacionālā kopienākuma izmantot kā oficiālu attīstības palīdzību programmas 2030. gadam grafika ietvaros. [Gr. 82]

3.a  Vismaz 20 % no saskaņā ar šo regulu finansētās oficiālās attīstības palīdzības visās programmās, proti, gan ģeogrāfiskajās, gan tematiskajās un gan pa gadiem, gan visā to darbības laikā — novirza sociālās iekļautības veicināšanai un cilvēces attīstībai, lai atbalstītu un uzlabotu sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu, piemēram, veselības, izglītības, uztura un sociālās aizsardzības jomā, it īpaši visvairāk atstumtajiem, un galveno uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem. [Gr. 83]

3.b  Vismaz 85 % saskaņā ar šo regulu finansēto oficiālās attīstības palīdzības ģeogrāfisko un tematisko programmu galvenais vai būtiskais mērķis ir dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesību un iespēju nodrošināšana. Ievērojamā daļā šādu programmu dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības un iespēju nodrošināšana ir galvenais mērķis. [Gr. 84]

4. pants

Darbības joma un struktūra

1.  Šajā regulā noteikto Savienības finansējumu īstenopiemēro, izmantojot: [Gr. 85]

a)  ģeogrāfiskās programmas;

b)  tematiskās programmas;

c)  ātrās reaģēšanas darbības.

2.  Ģeogrāfiskās programmas aptver valstu un daudzvalstu sadarbību šādās jomās:

a)  kaimiņvalstis;

b)  Subsahāras Āfrika;

c)  Āzija un Klusā okeāna reģions;

d)  Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions.

Ģeogrāfiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, izņemot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā definēts Regulā (ES) Nr. .../...(48). (IPA) un aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā .../...(ES). Var izveidot arī kontinentāla vai starpreģionāla mēroga ģeogrāfiskās programmas, jo īpaši Āfrikas programmu, kas attiecas uz Āfrikas valstīm saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, un programmu, kas attiecas uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu. [Gr. 86]

Ģeogrāfiskās programmas kaimiņvalstu zonā var aptvert jebkuru valsti, kas minēta I pielikumā.

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, ģeogrāfisko programmu pamatā ir II pielikumā uzskaitītās sadarbības jomas.

3.  Tematiskās programmas aptver darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu globālā līmenī, šādās jomās:

a)  cilvēktiesības un demokrātija,

b)  pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes: [Gr. 87]

c)  stabilitāte un miers,

d)  globālās problēmas,

da)  ārpolitikas vajadzības un prioritātes; [Gr. 88]

Tematiskās programmas var aptvert visas trešās valstis. kā arī Aizjūras zemes zemēm un teritorijas teritorijām ir pilnīga piekļuve tematiskajām programmām, kā definēts Padomes Lēmumā .../.../ES. To efektīvu līdzdalību nodrošina, ņemot vērā to īpašās iezīmes un konkrētās problēmas, kas tām ir jārisina. [Gr. 89]

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, tematisko programmu pamatā ir III pielikumā uzskaitītās intervences jomas.

4.  Ātrās reaģēšanas darbības dod iespēju rīkoties agrīnā posmā, lai:

a)  sekmētu mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu ārkārtas situācijās, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās; [Gr. 90]

b)  sekmētu valstu, tostarp vietējo iestāžu, sabiedrību, kopienu un indivīdu izturētspēju un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaisti; [Gr. 91]

c)  risinātu ārpolitikas vajadzības un prioritātes. [Gr. 92]

Ātrās reaģēšanas darbības var aptvert visas trešās valstis, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā .../.../ES.

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, ātrās reaģēšanas darbību pamatā ir IV pielikumā uzskaitītās intervences jomas.

5.  Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt īstenotaspiemērotas, izmantojot ģeogrāfiskās programmas. [Gr. 93]

Darbības, kuras īsteno ar tematisko programmu palīdzību, papildina darbības, kuras finansē ģeogrāfisko programmu ietvaros, un atbalsta globālas un pārreģionālas iniciatīvas starptautiski saskaņotu mērķu – jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu – sasniegšanai, vispārējo sabiedrisko labumu aizsargāšanai vai globālo problēmu risināšanai, kuru nolūks ir sasniegt 3. panta 2. punkta aa) apakšpunktā minētos starptautiski saskaņotos mērķus, kā arī aizsargāt vispārējos sabiedriskos labumus vai risināt globālas problēmas. Darbības tematisko programmu ietvaros var veikt arī veikt neatkarīgi, tostarp tad, ja nav nevienas ģeogrāfiskās programmas vai ja tā ir apturēta, vai ja nav vienošanās ar attiecīgo partnervalsti par konkrēto darbību, vai ja darbību nevar adekvāti veikt, izmantojot ģeogrāfiskās programmas. [Gr. 94]

Ātrās reaģēšanas darbības papildina ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kā arī darbības, ko finansē ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) (Humānās palīdzības regula). Šīs darbības ir izstrādātas un īstenotas piemērotas tā, lai attiecīgā gadījumā būtu iespējams nodrošināt to turpināmību ģeogrāfisko vai tematisko programmu ietvaros. [Gr. 95]

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu vai grozītu II, III un IV pielikumu.

5. pants

Saskaņotība, konsekvence un papildināmība

1.  Īstenojot Piemērojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar citām visām Savienības ārējās darbības jomām, tostarp citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši IPA III regulu, kā arī pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļas otro nodaļu un LESD piekto daļu, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un programmām, kā arī politikas saskaņotību attīstībai. Piemērojot politikas pasākumus, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā. [Gr. 96]

1.a   Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas, lai uzlabotu to īstenošanas efektivitāti un lietderību un novērstu finansējuma pārklāšanos. [Gr. 97]

1.b  Piemērojot šo regulu, Komisija un EĀDD pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli. [Gr. 98]

2.  Darbības, uz kurām attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 darbības joma, netiek finansētas saskaņā ar šo regulu.

3.  Attiecīgos gadījumos citas Savienības programmas var finansēt darbības, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu, ar nosacījumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas Ar šo regulu var arī finansēt pasākumus, kas izveidoti citu Savienības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos darba programmā, kas aptver minētās darbības, nosaka, kurš noteikumu kopums ir piemērojams.

6. pants

Budžets

1.  Finansējums šīs regulas īstenošanai piemērošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 89 200 miljoni 82 451 miljons EUR 2018. gada cenās (93 154 miljoni (faktiskajās cenās) ) [100 %]. [Gr. 99]

2.  Šā panta 1. punktā minēto finansējumu veido:

a)  68 000 63 687 miljoni EUR 2018. gada cenās (71 954 miljoni EUR faktiskajās cenās) [77,24 %] ģeogrāfiskajām programmām: [Gr. 100]

–  kaimiņvalstis – vismaz 22 000 20 572 miljoni EUR 2018. gada cenās (23 243 miljoni EUR faktiskajās cenās) [24,95 %], [Gr. 101]

–  Subsahāras Āfrika –vismaz 32 000 30 723 miljoni EUR 2018. gada cenās (34 711 miljoni EUR faktiskajās cenās) [37,26 %], [Gr. 102]

–  Āzija un Klusā okeāna reģions — 8 851 miljoni EUR 2018. gada cenās (10 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [10,73 %], ieskaitot vismaz 620 miljonus EUR 2018. gada cenās (700 miljoni EUR faktiskajās cenās) Klusā okeāna reģionam, [Gr. 103]

–  Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions — 3 540 miljoni EUR 2018. gada cenās (4 000  miljoni EUR faktiskajās cenās) [4,29 %], ieskaitot vismaz 1 062 miljonus EUR 2018. gada cenās (1 200 miljonus EUR faktiskajās cenās) Karību jūras reģionam, [Gr. 104]

b)  7 000 9 471 miljoni EUR 2018. gada cenās (10 700  miljoni EUR faktiskajās cenās) [11,49 %] tematiskajām programmām: [Gr. 105]

–  cilvēktiesības un demokrātija – 1 500 vismaz 1 770 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,15 %], un līdz 25 % programmai, kas paredzēta ES vēlēšanu novērošanas misiju finansēšanai, [Gr. 106]

–  pilsoniskās sabiedrības organizācijas – 1 500 (PSO) un vietējās iestādes — 2 390 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 700 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,90 %], no kā 1 947 EUR miljoni 2018. gada cenās (2 200 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,36 %] PSO un 443 EUR miljoni 2018. gada cenās (500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [0,54 %] vietējām iestādēm, [Gr. 107]

–  stabilitātes un miera veicināšana — 885 miljoni EUR 2018. gada cenās (1 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [1,07 %], [Gr. 108]

–  globālās problēmas – 3 000 3 983 miljoni EUR 2018. gada cenās (4 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [4,83 %], [Gr. 109]

–  ārpolitikas vajadzības un prioritātes — 443 miljoni EUR 2018. gada cenās (500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [0,54 %], [Gr. 110]

c)  4 000 3 098 miljoni EUR 2018. gada cenās (3 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [3,76 %] ātrās reaģēšanas darbībām.

–  1 770 miljoni EUR 2018. gada cenās (2 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [2,15 %] stabilitātei un konfliktu novēršanai ārkārtas situācijās, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās,

–  1 328 miljoni EUR 2018. gada cenās (1 500 miljoni EUR faktiskajās cenās) [1,61 %] valstu, sabiedrību, kopienu un indivīdu izturētspējas stiprināšanai un humānās palīdzības un pasākumu attīstības jomā sasaistei, [Gr. 111]

3.  Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm 10 200 6 196 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās (7 000 miljoni EUR faktiskajās cenās) [7,51 %] palielina 2. punktā minētās summas saskaņā ar 15. pantu. [Gr. 112]

4.  Finansējums, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, atbilst vismaz 75 % no finansējuma, kas minēts 1. punktā.

4.a  Darbībām, ko veic saskaņā ar 9. pantu, piešķir finansējumu, kas nepārsniedz 270 miljonus EUR. [Gr. 113]

4.b  Tiklīdz iestādes ir vienojušās par prioritātēm, Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūras laikā apstiprina gada apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas maksimālo summu robežās. [Gr. 114]

7. pants

Politikas satvars

Šīs regulas īstenošanas piemērošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas tirdzniecības nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, ar kuriem izveido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, kā arī ieteikumi un akti, kas ir pieņemti ar šiem nolīgumiem izveidotajās struktūrās, kā arī attiecīgi daudzpusēji nolīgumi, Savienības tiesību akti, Eiropadomes secinājumi, un Padomes secinājumi, samitu deklarācijas, citas starptautiskas deklarācijas un vai secinājumi, kas pieņemti augsta līmeņa sanāksmēs ar partnervalstīm, attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai un nostājas, Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgie paziņojumi un Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas un rezolūcijas. [Gr. 115]

8. pants

Vispārējie principi

1.  Savienība, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem, iesaistoties Apvienoto Nāciju Organizācijas darbībās un citos starptautiskos forumos un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām pārvaldes iestādēm un privātā sektora dalībniekiem, cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskumaprincipus, kas ir tās pamatā, proti, demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzības un solidaritātes principu, kā arī ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus. Finansējums saskaņā ar šo regulu atbilst šiem principiem, kā arī Savienības saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. [Gr. 116]

1.a  Saskaņā ar LES 2. un 21. pantu Savienības ieguldījums demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā sakņojas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesībās. [Gr. 117]

2.  Piemēro uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – vai tās būtu pilsoniskās un politiskās, vai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai integrētu cilvēktiesību principus, atbalstītu tiesību subjektus savu tiesību īstenošanā, šajā procesā liekot ar uzsvaru gan uz nabadzīgākām atstumtajām un neaizsargātākām neaizsargātām grupām, tostarp minoritātēm, sievietēm, bērniem un jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, pamatiedzīvotājiem, LGBTI personām un personām ar invaliditāti, gan uz būtiskām darba tiesībām un sociālo iekļaušanu, un lai palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Šī regula veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, jauniešiem un bērniem, tostarp attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām. [Gr. 118]

3.  Pēc vajadzības Savienība atbalsta to, ka tiek īstenota divpusēja, reģionāla un daudzpusēja sadarbība un dialogs, partnerības nolīgumi un trīspusēja sadarbība.

Savienība sekmē daudzpusēju un uz noteikumiem un vērtībām balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam globāliem sabiedriskiem labumiem un problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm un ANO aģentūrām, fondiem un programmām, un citiem līdzekļu devējiem. [Gr. 119]

Savienība veicina sadarbību ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem. [Gr. 120]

Attiecībās ar partnervalstīm ņem vērā to rezultātus saistību, starptautisko nolīgumu, jo īpaši Parīzes nolīguma, un līgumattiecību ar Savienību īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot asociācijas nolīgumiem, partnerības un sadarbības nolīgumiem un tirdzniecības nolīgumiem. [Gr. 121]

4.  Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras puses, ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgos gadījumos sekmē tos visās izpausmēs, proti: partnervalstu atbildību par attīstības prioritātēm, orientēšanos uz rezultātiem, iekļaujošām attīstības partnerībām, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību un saskaņošanu ar partnervalstu prioritātēm. Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu. [Gr. 122]

Atbilstīgi iekļaujošas partnerības principam vajadzības gadījumā Komisija nodrošina, ka ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, to skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pārvaldes iestādēm, notiek pienācīga apspriešanās un tām ir savlaicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgām programmu plānošanas, īstenošanas piemērošanas un ar to saistītos uzraudzības procesos. [Gr. 123]

Saskaņā ar atbildības principu Komisija attiecīgā gadījumā dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai programmu īstenošanā piemērošanā. [Gr. 124]

5.  Lai sekmētu darbības savstarpēju papildināmību un lietderību, Savienība un dalībvalstis koordinē savu politiku un savstarpēji apspriež palīdzības programmas, tostarp starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

6.  Programmas un darbības saskaņā ar šo Regulu integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību saskaņā ar LESD 11. pantu, katastrofu riska mazināšanu un sagatavotību tām, cilvēku attīstību, konfliktu novēršanu un miera veidošanu, dzimumu līdztiesību un sieviešu, bērnu un jaunatnes iespēju veicināšanu, nediskrimināciju, izglītību un kultūru un digitalizāciju,un pievēršas savstarpējām saiknēm starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai veicinātu integrētas darbības, kas saskaņotā veidā rada papildu ieguvumus un izpilda vairākus mērķus. Šīs programmas un darbības ir balstītas uz spēju, risku un neaizsargātības analīzi, integrē uz iedzīvotājiem un kopienu vērstu izturētspējas pieeju un ņem vērā konfliktus. To pamatā ir princips “nevienu neatstāt novārtā” un princips par kaitējuma nenodarīšanu. [Gr. 125]

7.  Neskarot citus Savienības ārējās darbības mērķus, kopā ar partneriem tiek īstenota koordinētāka, holistiskāka un strukturētāka pieeja migrācijai, un regulāri izvērtēta tās efektivitāte, nepadarot attīstības palīdzības piešķiršanu trešām valstīm atkarīgu no sadarbības migrācijas pārvaldībā un pilnībā ievērojot cilvēktiesības, tostarp katras personas tiesības doties prom no savas izcelsmes valsts. [Gr. 126]

7.a  Komisija nodrošina, ka ar drošību, stabilitāti un mieru saistītās darbības, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu un kiberdrošību, tiek īstenotas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām. Komisija kopā ar saņēmējiem var izstrādāt ceļvežus, lai uzlabotu militāro dalībnieku institucionālo un operatīvo atbilstību pārredzamības un cilvēktiesību standartiem. Komisija rūpīgi uzrauga un novērtē šādu darbību piemērošanu katram atbilstīgam mērķim un ziņo par to saskaņā ar 31. pantu, lai nodrošinātu atbilstību saistībām cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz šādām darbībām Komisija ne tikai ievēro 8. panta 8.b punkta noteikumus par riska pārvaldību, bet arī īsteno pieeju par konflikta kontekstuālu izpratni, tostarp veicot konfliktu rūpīgu un sistemātisku ex ante analīzi, kurā pilnībā integrēta dzimumaspekta analīze. Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, lai izveidotu uz esošajiem norādījumiem balstītu darbības satvaru nolūkā nodrošināt cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un piemērojot šajā pantā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz aizstāvību. [Gr. 127]

8.  Komisija informē un uztur regulāru viedokļu apmaiņu ar pēc savas iniciatīvas un pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma regulāri informē Eiropas Parlamentu un rīko jēgpilnus politikas dialogus ar to. [Gr. 128]

8.a  Komisija regulāri apmainās ar informāciju ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm. [Gr. 129]

8.b  Komisija saskaņā ar 34. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, nosakot atbilstošu riska pārvaldības sistēmu, kas ietver riska novērtēšanas un mazināšanas pasākumus katram attiecīgajam regulas mērķim. [Gr. 130]

8.c  Instrumenta pamatā ir pārredzamība un pārskatatbildība ar stingru uzsvaru uz ziņošanu un rūpīgu pārbaudi. Tas ietver pārredzamu kontroles sistēmu, tostarp informācijas sniegšanu par finansējuma saņēmējiem un maksājumu savlaicīgumu. [Gr. 131]

9. pants

Militāro dalībnieku spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā

1.  Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punktam, Savienības saskaņā ar šo regulu sniegto finansējumu neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus. Visām iekārtu, pakalpojumu vai tehnoloģiju piegādēm saskaņā ar šo regulu piemēro stingrus nodošanas kontroles pasākumus, kas paredzēti Kopējā nostājā 944/2008/KĀDP, regulā par divējāda lietojuma precēm un visos spēkā esošajos Savienības ierobežojošajos pasākumos. Saskaņā ar Regulu (ES) .../... [ES regulu par precēm, ko izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai], šo regulu neizmanto, lai finansētu tādu iekārtu piegādi, ko var izmantot, lai spīdzinātu, sagādātu ciešanas vai veiktu citus cilvēktiesību pārkāpumus. [Gr. 132]

2.  Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot plašākas drošības nozares reformas kontekstā vai partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai 4. punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā, rīkojoties saskaņā ar galveno mērķi — panākt ilgtspējīgu attīstību. [Gr. 133]

3.  Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, jo īpaši var aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu, infrastruktūras uzlabojumiem un ar minēto palīdzību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

4.  Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:

a)  prasības nevar izpildīt, izmantojot nemilitārus dalībniekus, lai pienācīgi sasniegtu šajā regulā noteiktos Savienības mērķus, un pastāv draudi funkcionējošu valsts iestāžu pastāvēšanai vai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, un valsts iestādes vairs nespēj tikt galā ar šiem draudiem; un

b)  attiecīgās partnervalsts un Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka militārie dalībnieki ir elements, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīgai attīstībai būtisku nosacījumu saglabāšanā, izveidē vai atjaunošanā, un ka šie militārie dalībnieki nav iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos vai nerada apdraudējumu valsts iestāžu darbībai, tostarp krīzēs un nestabilās vai destabilizētās situācijās un apstākļos. [Gr. 134]

5.  Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto tālab, lai finansētu:

a)  periodiskus militārus tēriņus;

b)  ieroču un munīcijas vai cita nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta aprīkojuma iepirkumu;

c)  apmācību, kas ir konkrēti paredzēta bruņoto spēku kaujas spēju veicināšanai.

6.  Kad Komisija izstrādā un piemēro pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju un pārskatatbildību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus. Komisija nodrošina, ka minētie pasākumi rada tiešus cilvēku drošības ieguvumus iedzīvotājiem, tos iekļauj plašākā drošības sektora reformu politikā, kas paredz stingrus demokrātiskos un parlamentāros pārraudzības un pārskatatbildības elementus, tostarp uzlabotu drošības pakalpojumu sniegšanu, un kas atbilst ilgtermiņa miera un attīstības stratēģijām, kuras paredzētas konflikta pamatcēloņu novēršanai. Komisija arī nodrošina, ka darbības, kuru mērķis ir reformēt militāros spēkus, veicina to lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un atbilstību visu to jurisdikcijā esošo cilvēku cilvēktiesībām. Saistībā ar pasākumiem ar mērķi nodrošināt partneru militārajiem spēkiem aprīkojumu Komisija skaidri nosaka piegādājamā aprīkojuma veidu katram pasākumam. Komisija piemēro 8. panta 8.b punkta (jauns) noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo aprīkojumu izmanto tikai tā paredzētie saņēmēji. [Gr. 135]

7.  Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu, veicot novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu un jo īpaši saistībā ar vidusposma novērtēšanu, īsteno kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm. Rezultātus ņem vērā programmu izstrādē un resursu piešķiršanā un ar nolūku vēl vairāk uzlabot Savienības ārējās darbības konsekvenci un papildināmību. [Gr. 136]

II SADAĻA

ŠĪŠ REGULAS ĪSTENOŠANA

I nodaļa

Plānošana

9.a pants

Ģeogrāfisko programmu darbības joma

1.  Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu attiecina uz vietēja, valsts, reģionāla, starpreģionāla un kontinenta mēroga darbībām.

2.  Lai īstenotu 3. pantā noteiktos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā šādās sadarbības jomās:

a)  laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, pamatbrīvības un pilsoniskā sabiedrība;

b)  nabadzības izskaušana, cīņa pret nevienlīdzību un cilvēces attīstība;

c)  migrācija un mobilitāte;

d)  vide un klimata pārmaiņas;

e)  iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība;

f)  drošība, stabilitāte un miers;

g)  partnerība.

3.  Sīkāka informācija par 2. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta II pielikumā. [Gr. 138]

9.b pants

Tematisko programmu darbības joma

1.  Tematiskās programmas aptver šādas intervences jomas:

a)  cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātija:

–  aizsargāt un atbalstīt cilvēktiesības un cilvēktiesību aizstāvjus valstīs un ārkārtas situācijās, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas, tostarp elastīgi un visaptveroši risinot cilvēktiesību aizstāvju steidzamas aizsardzības vajadzības;

–  nodrošināt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem un palīdzēt veidot tādas sabiedrības, kurās dominē līdzdalība, nediskriminācija, vienlīdzība, sociālais taisnīgums un pārskatatbildība;

–  konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, pievēršoties visiem demokrātiskas pārvaldības aspektiem, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību, tostarp atbalstot iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijas un to reģionālos tīklus visā pasaulē, veidot pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un visā vēlēšanu ciklā atbalstīt ticamus, iekļaujošus un pārredzamus vēlēšanu procesus, jo īpaši izmantojot ES vēlēšanu novērošanas misijas (ES EOM);

–  veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts struktūru spējas un nodrošināt iespējas vietējiem dalībniekiem, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

–  veicināt jaunas starpreģionālas sinerģijas un tīklu veidošanos starp vietējiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un starp pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgām cilvēktiesību iestādēm un mehānismiem, lai pēc iespējas plašāk dalītos ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā un radītu pozitīvu dinamiku;

b)  pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes:

–  atbalstīt iekļaujošu, iesaistošu, ar iespējām nodrošinātu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību partnervalstīs;

–  veicināt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starp tām;

–  atbalstīt vietējo iestāžu spēju veidošanu un mobilizēt to zināšanas, lai veicinātu teritoriālu pieeju attīstībai;

–  palielināt Savienības iedzīvotāju informētību, zināšanas un iesaisti attiecībā uz šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem;

–  atbalstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību sabiedriskās politikas veicināšanā un dialogā ar valdībām un starptautiskajām iestādēm;

–  atbalstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību patērētāju un iedzīvotāju vajadzību apzināšanā un viņu izpratnes veidošanā par videi draudzīgu un godīgu tirdzniecību, ražošanu un patēriņu, lai rosinātu patērētājus un iedzīvotājus izdarīt ilgtspējīgāku izvēli;

c)  stabilitāte un miers:

–  palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzes situācijām;

–  palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī iespējamu apdraudējumu novēršanai;

d)  Pasaules mēroga uzdevumi

–  veselība;

–  izglītība;

–  dzimumu līdztiesība;

–  bērni un jaunieši;

–  migrācija un piespiedu pārvietošana;

–  pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālā aizsardzība un nevienlīdzība;

–  kultūra;

–  veselīgas vides nodrošināšana un cīņa pret klimata pārmaiņām;

–  ilgtspējīga enerģija;

–  ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un privātā sektora iesaiste;

–  pārtika un uzturs;

–  iekļaujošas sabiedrības, labas ekonomikas pārvaldības un pārredzamas publisko finanšu pārvaldības veicināšana;

–  piekļuve drošam dzeramajam ūdenim, sanitārijai un higiēnai;

e)  ārpolitikas vajadzības un prioritātes;

–  atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības stratēģijas, veicināt politikas dialogu un izstrādāt kolektīvas pieejas un risinājumus pasaules mēroga uzdevumiem;

–  atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku;

–  dot ieguldījumu Savienības iekšpolitikas virzienu starptautiskās dimensijas īstenošanā un veicināt gan vispārēju izpratni par Savienību, gan tās redzamību un nozīmi pasaules līmenī.

2.  Sīkāka informācija par 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta III pielikumā. [Gr. 139]

10. pants

Vispārējā plānošanas pieeja

1.  Sadarbību un intervences saskaņā ar šo regulu plāno, izņemot 4. panta 4. punktā minētās ātrās reaģēšanas darbības.

2.  Pamatojoties uz 7. pantu, plānošana saskaņā ar šo regulu ir balstīta uz turpmāk minēto:

a)  atbilstīgi šajā regulā noteiktajam vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem un principiem un balstoties vai nu uz Savienības stratēģiju attiecībā pret partnervalsti vai reģionu vai uz Savienības tematiskajām stratēģijām, plānošanas dokumenti nodrošina saskaņotu satvaru sadarbībai starp Savienību un partnervalstīm vai reģioniem; [Gr. 140]

b)  gan plānošanas procesa sākumposmā, gan visā tā gaitā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību, papildināmību un konsekvenci. Kopīga plānošana ir vēlamā pieeja attiecībā uz valsts plānošanu. Kopīga plānošana vajadzības gadījumā ir pieejama citiem līdzekļu devējiem;

c)  Savienība apspriežas arī plānošanas procesa agrīnā posmā, kā arī visā plānošanas procesā veicina regulāru, daudzpusēju un iekļaujošu dialogu ar citiem Savienības un ārpussavienības valstu līdzekļu devējiem un dalībniekiem, tostarp vajadzības gadījumā ar pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu pārstāvjiem, kā arī ar privāto un politisko fondu pārstāvjiem; Eiropas Parlamentu informē par šo sarunu iznākumu; [Gr. 141]

d)  Cilvēktiesību un demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu un stabilitātes un miera tematiskās programmas, kas minētas 4. panta 3. punkta a), b)  un c) apakšpunktā, sniedz palīdzību neatkarīgi no attiecīgo trešo valstu valdību un citu publisko pārvaldes iestāžu piekrišanas. Cilvēktiesību un demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu tematiskās programmas galvenokārt atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilsonisko sabiedrību, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, uz kuriem izdara spiedienu. [Gr. 142]

11. pants

Plānošanas principi ģeogrāfiskajām programmām [Gr. 143]

-1.  Plānošanā, ko veic saskaņā ar šo regulu, pienācīgi ņem vērā cilvēktiesības, pamatbrīvības, labu pārvaldību un demokrātiju partnervalstīs. [Gr. 144]

-1.a  Plānošanas dokumentu sagatavošana, piemērošana un pārskatīšana saskaņā ar šo pantu atbilst attīstības politikas saskaņotības un palīdzības efektivitātes principiem. [Gr. 145]

-1.b  Ģeogrāfiskās un tematiskās programmas ir savstarpēji papildinošas un saskaņotas un rada pievienoto vērtību. [Gr. 146]

1.  Ģeogrāfisko programmu plānošanas pamatā ir šādi principi:

a)  neskarot 4. punktu, darbības pēc iespējas tiek balstītas uz iekļaujošu dialogu starp SavienībuSavienības iestādēm, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm, tostarp valsts un vietējām un reģionālām iestādēm, un tajā iesaista pilsonisko sabiedrībupilsoniskās sabiedrības organizācijas, reģionālos, valsts un vietējos parlamentus, kopienas un citas ieinteresētās personas, lai pastiprinātu to demokrātisko atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas; [Gr. 147]

b)  attiecīgā gadījumā kad vien tas ir iespējams, plānošanas periodu sinhronizē ar partnervalstu stratēģijas cikliem;

c)  plānošanā var paredzēt sadarbības pasākumus, ko finansē no dažādiem piešķīrumiem, kas uzskaitīti 6. panta 2. punktā, un no citām Savienības programmām atbilstīgi to pamataktiem.

2.  Neskarot šā panta 1. punktu, ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu satvaru sadarbībai, kā pamatā ir: [Gr. 149]

a)  partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un padziļinātu analīzi un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, cilvēktiesību stāvokli, pamatbrīvības, demokrātiju un dzimumu līdztiesību, pilsoniskās sabiedrības telpu, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju; [Gr. 150]

b)  partneru spējas radīt finanšu mobilizēt un efektīvi izmantot iekšzemes līdzekļus un piekļūt tiem, lai atbalstītu valsts attīstības prioritātes, un to absorbcijas spējas; [Gr. 151]

c)  partneru saistības un darbības rezultāti,, tostarp tās, par kurām kopīgi ar Savienību ir panākta vienošanās, un centieni, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, progress tiesiskuma jomā, laba pārvaldība, cilvēktiesības un cīņa pret korupciju, ekonomikas un sociālā attīstība, vides ilgtspēja un palīdzības efektīva izmantošana; [Gr. 152]

d)  Savienības finansējuma potenciālā ietekme partnervalstīs un reģionos;

e)  partneru spējas un apņemšanās veicināt kopīgas intereses un vērtības, vērtības, principus un pamatintereses un atbalstīt kopējus mērķus un daudzpusējas alianses, kā arī Savienības prioritāšu virzīšana. [Gr. 153]

3.  Līdzekļu piešķiršanā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem, valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, tostarp mazām jaunattīstības salu valstīm.

4.  Sadarbība ar industrializētām valstīm koncentrējas uz Savienības un savstarpējo interešu veicināšanu, kā arī kopīgu pamatinterešu un vērtību, kopīgi saskaņotu mērķu un multilaterālisma veicināšanu. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā ir balstīta uz dialogu starp Savienību, tostarp Eiropas Parlamentu, un dalībvalstīm, iesaistot pilsonisko sabiedrību. [Gr. 154]

5.  Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti ir balstīti vērsti uz rezultātiem un vajadzības gadījumā ņem vērā starptautiski saskaņotus mērķus, ja iespējams, ietver skaidrus mērķus un rādītājus, lai izmērītu progresu un Savienības palīdzības ietekmi. Rādītājus vajadzības gadījumā var balstīt uz starptautiski saskaņotiem standartiem, jo īpaši tos tiem, kas noteikti attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī valsts līmeņa rezultātu sistēmas, lai izvērtētu un informētu par Savienības ieguldījumu rezultātos izlaides, iznākumu un ietekmes līmenī sistēmām. [Gr. 155]

6.  Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes vai pēckrīzes, nestabilā un neaizsargātā situācijā, pienācīgi ņem vērā attiecīgo valstu vai reģionu īpašās vajadzības un apstākļus, kā arī neaizsargātību, riskus un spējas, lai palielinātu izturētspēju. Uzmanība būtu jāpievērš arī konfliktu novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonfliktu izlīgumam un atjaunošanai, sagatavotībai katastrofām, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos. Piemēro uz cilvēktiesībām balstītu un cilvēkiem vērstu pieeju..

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, lai sekmētu vardarbības nepieļaušanu un pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. [Gr. 156]

7.  Īstenojot programmas, kas ir izveidotas saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu, šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Erasmus Regulu. Indikatīva summa 2 000 000 000 EUR apmērā no ģeogrāfiskajām programmām būtu jāpiešķir darbībām, kas paredzētas mobilitātei, sadarbībai un politiskajam dialogam ar partnervalstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no IPA III regulas. Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Erasmus Regula, vienlaikus nodrošinot atbilstību IPA III regulai. [Gr. 157]

7.a   Šī regula sekmē darbības, kas noteiktas saskaņā ar Radošās Eiropas regulu. Saskaņā ar šo regulu izstrādā vienotu plānošanas dokumentu septiņiem gadiem, ieskaitot līdzekļus no IPA III regulas. Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Radošās Eiropas regula. [Gr. 158]

12. pants

Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām

-1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai valstij un daudzvalstu daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

a)  norādītas prioritārās jomas, kas ir izvēlētas no 9.a un 15.b pantā definētajām jomām;

b)  noteikti katras programmas konkrētie detalizētie un izmērāmie mērķi;

c)  noteikti paredzamie rezultāti ar izmērāmiem mērķiem un skaidri un konkrēti darbības rādītāji, kas saistīti ar mērķiem;

d)  noteikts finanšu piešķīrums gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai;

e)  noteikta sadarbības kārtība, tostarp iemaksas Ārējās darbības garantijā. [Gr. 159]

1.  Attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu valsts un daudzvalstu indikatīvās programmas. [Gr. 160]

2.  Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus un indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. [Gr. 162]

3.  Daudzgadu indikatīvās programmas tiek veidotas, pamatojoties uz:

-a)  ziņojumu, kurā ir ietverta saskaņā ar 11. panta 2. punktu veikta analīze par attiecīgās partnervalsts vai partnervalstu vajadzībām, spējām, saistībām un darbības rādītājiem un Savienības finansējuma iespējamo ietekmi, kā arī pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem elementiem: [Gr. 163]

a)  valsts vai reģionālu stratēģiju, kas izstrādāta kā attīstības plāns, vai līdzīgu dokumentu, kurš pamatojas uz jēgpilnu apspriešanos ar vietējiem iedzīvotājiem un kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, laikā, kad pieņemts minētais doku; [Gr. 164]

b)  pamatdokumentudokumentu, ar ko nosaka Savienības politiku attiecībā uz konkrēto partneri vai partneriem, tostarp Savienības un dalībvalstu kopīgu dokumentu; [Gr. 165]

c)  Savienības un konkrētā partnera vai partneru kopīgu dokumentu, kurā noteiktas kopējās prioritātes.

4.  Lai palielinātu Savienības kolektīvās sadarbības ietekmi, kopīgs plānošanas dokuments pēc iespējas aizstāj Savienības un dalībvalstu plānošanas dokumentus. Kopīgs plānošanas dokuments var aizstāt Savienības daudzgadu indikatīvo programmu ar nosacījumu, ka tas ir apstiprināts aktā, kas ir pieņemts saskaņā ar 14. pantu, un atbilst 10. un 11. pantam, ietver šā panta 2. punktā minētos elementus un paredz darba sadali starp Savienību un dalībvalstīm. [Gr. 166]

4.a  Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu. [Gr. 167]

13. pants

Plānošanas dokumenti tematiskajām programmām

-1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru katrai konkrētajai tematiskajai daudzgadu programmai. Šajos satvara noteikumos ir:

a)  norādītas prioritārās jomas, kas ir izvēlētas no 9.b pantā definētajām jomām;

b)  noteikti katras programmas konkrētie detalizētie un izmērāmie mērķi;

c)  noteikti paredzamie rezultāti ar izmērāmiem mērķiem un skaidri un konkrēti darbības rādītāji, kas saistīti ar mērķiem;

d)  noteikts finanšu piešķīrums gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai;

e)  noteikta sadarbības kārtība. [Gr. 168]

1.  Attiecībā uz tematiskajām programmām šīs regulas īstenošanu veic, izmantojot daudzgadu indikatīvās programmas. [Gr. 169]

2.  Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus un konkrētus darbības rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības attiecīgajam tematam. [Gr. 170]

Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās.

Daudzgadu indikatīvajās programmās tematiskajām programmām paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Indikatīvo finanšu piešķīrumu var norādīt diapazona veidā. [Gr. 171]

Regulas 12. un 13. pantā minētos satvara noteikumus izstrādā, balstoties uz ziņojumu, kurā ietver analīzi par starptautisko situāciju un galveno partneru darbībām saistībā ar attiecīgo tematu un kurā ir norādīti paredzamie programmas rezultāti. [Gr. 172]

2.a   Daudzgadu programmās var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Šos līdzekļus piešķir saskaņā ar 21. pantu. [Gr. 173]

14. pants

Daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana un grozīšana [Gr. 174]

1.  Komisija pieņem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas nebūtisko elementu papildināšanu, izveidojot satvaru 12. un 13. pantā minētās minētajām daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas aktusprogrammām. Minētos īstenošanas deleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 35. panta 2. punktā34. pantā. Šī procedūra tiek piemērota arī pārskatīšanai, kas minēta šā panta 3., 4. un 5. punktā un kuras rezultātā var ievērojami mainīt daudzgadu indikatīvās programmas saturu. [Gr. 175]

2.  Pieņemot 12. pantā minētos kopīgos daudzgadu plānošanas dokumentus, Komisijas lēmums deleģētais akts attiecas tikai uz Savienības ieguldījumu kopīgajā daudzgadu plānošanas dokumentā. [Gr. 176]

3.  Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas var vajadzības gadījumā pārskatīt efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā vai pēc krīzes vai pēckrīzes situācijā.un tematisko daudzgadu programmu termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunas daudzgadu programmas, balstoties uz 32. pantā minētā vidusposma novērtējuma rezultātiem, konstatējumiem un secinājumiem. [Gr. 177]

4.  Tematisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas programmās var vajadzības gadījumā pārskatīt veikt izmaiņas efektīvas īstenošanas piemērošanas nolūkā, jo īpaši, ja pastāv būtiski grozījumi 7. pantā minētajā politikas satvarā. Daudzgadu programmās izmaiņas veic gadījumos, kad ir nepieciešams mainīt attiecīgās programmas satvara noteikumus, lai mobilizētu rezervi, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm. [Gr. 178]

5.  Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst grozīt šīs regulas 12. un 13. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, kas pieņemti atbilstīgi 35. panta 4. punktā 34.a pantā minētajai steidzamības procedūrai. [Gr. 179]

15. pants

Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm

1.  Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto cita starpāpienācīgi pamatotos gadījumos, priekšroku dodot valstīm, kam finansējums ir vajadzīgāks, un nodrošinot pilnīgu papildināmību un konsekvenci ar aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo regulu: [Gr. 180]

(a)  lai nodrošinātu Savienības atbilstīgu reakciju neparedzētu apstākļu vajadzību gadījumā, uz kurām neattiecas programmas un plānošanas dokumenti; [Gr. 181]

(b)  lai risinātu jaunas vajadzības vai jaunas problēmas, piemēram, tādas, kas rodas pie Savienības vai tās kaimiņvalstu robežām vai trešās valstīs saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītām krīzes un pēckrīzes situācijām vai migrācijas spiedienu migrāciju, jo īpaši piespiedu pārvietošanu; [Gr. 182]

c)  lai sekmētu jaunas Savienības virzītas vai starptautiskas iniciatīvas vai prioritātes vai reaģētu uz tām. [Gr. 183]

2.  Par šo līdzekļu izmantojumu lemj saskaņā ar 14. un 21. pantā noteiktajām procedūrām.

15.a pants

Palīdzības apturēšana

1.  Neskarot noteikumus par palīdzības apturēšanu, kas ir iekļauti nolīgumos ar partnervalstīm un reģioniem, gadījumā, ja partnervalsts pastāvīgi neievēro demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus vai kodoldrošības standartus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII-a pielikumu, pievienojot partnervalsti to partnervalstu sarakstam, attiecībā uz kurām Savienības palīdzība ir apturēta vai daļēji apturēta. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana.

2.  Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nav jāpiemēro, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu VII-a pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību.

3.  Šādos daļējas apturēšanas gadījumos Savienība palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs.

4.  Lēmumu pieņemšanā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 184]

II nodaļa

Īpaši noteikumi attiecībā uz kaimiņvalstīm

15.b pants

Īpaši mērķi attiecībā uz kaimiņvalstu zonu

1.  Savienības atbalstam, ko atbilstoši šai regulai piešķir kaimiņvalstu zonā, saskaņā ar 3. un 4. pantu ir šādi mērķi:

a)  pastiprināt Savienības un tās partnervalstu politisko sadarbību un atbildību par Eiropas kaimiņattiecību politiku;

b)  atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu īstenošanu, kā arī kopīgi pieņemtas asociācijas programmas un partnerības prioritātes vai līdzvērtīgus dokumentus;

c)  stiprināt un konsolidēt demokrātiju, valsts veidošanu, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī veicināt tādu reformu efektīvāku īstenošanu, par kurām ir panākta savstarpēja vienošanās;

d)  stabilizēt kaimiņvalstu politisko, ekonomisko un drošības stāvokli;

e)  veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši Austrumu partnerības, Savienības Vidusjūrai un Eiropas kaimiņvalstu līmeņa sadarbību, kā arī pārrobežu sadarbību;

f)  veicināt uzticību, labas kaimiņattiecības un citus pasākumus, kas uzlabo visu veidu drošību, novērš un atrisina konfliktus, tostarp ilgstošus konfliktus, atbalsta skartos iedzīvotājus un atjaunošanu, kā arī respektē multilaterālismu un ievēro starptautiskās tiesības;

g)  veicināt pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, tostarp izmantojot uzlabotu mobilitāti un cilvēku savstarpējos kontaktus, jo īpaši attiecībā uz kultūras, izglītības, profesionālajiem un sporta pasākumiem;

h)  pastiprināt sadarbību gan atbilstīgas, gan neatbilstīgas migrācijas jomā;

i)  nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot investīcijas;

j)  atbalstīt ilgtspējīgu, iekļaujošu un visiem labvēlīgu ekonomikas un sociālo attīstību, veicinot darbvietu un nodarbināmības radīšanu, jo īpaši jauniešiem;

k)  sekmēt Parīzes nolīguma īstenošanu, stiprinot sadarbību energoapgādes drošības jomā un veicinot atjaunojamus energoresursus, ilgtspējīgu enerģiju un energoefektivitātes mērķus;

l)  atbalstīt tematisko satvaru ieviešanu ar kaimiņreģiona partnervalstu kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, migrāciju, enerģētiku, drošību un veselību. [Gr. 185]

16. pants

Plānošanas dokumenti un piešķiršanas kritēriji

1.  Partnervalstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, prioritārās jomas Savienības finansējuma saņemšanai galvenokārt atlasa no tām jomām, kas iekļautas 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajos dokumentos, saskaņā ar II pielikumā paredzētajām kaimiņattiecību zonas sadarbības jomām.

2.  Atkāpjoties no 11. panta 2. punkta, Savienības atbalstu ģeogrāfisko programmu ietvaros kaimiņvalstu zonā diferencē gan pēc veida, gan pēc summām, ņemot vērā turpmāk minētos elementus, kas atspoguļo partnervalsts:

a)  vajadzības, par kurām spriež pēc tādiem rādītājiem kā iedzīvotāju skaits un attīstības līmenis;

b)  apņemšanos īstenot politisko, ekonomisko, vides un sociālo reformu mērķus, par kuriem ir panākta kopīga vienošanās, un progresu šo mērķu īstenošanā; [Gr. 186]

c)  apņemšanos veidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, tostarp veicināt cilvēktiesības un labu pārvaldību, nodrošināt tiesiskuma ievērošanu un cīnīties pret korupciju, un panākumus šā mērķa šo mērķu īstenošanā; [Gr. 187]

ca)  apņemšanos ievērot multilaterālismu; [Gr. 188]

(d)  partnerību ar Savienību, tostarp šīs partnerības mērķu vērienīgumu;

e)  absorbcijas spēju un Savienības atbalsta saskaņā ar šo regulu potenciālo ietekmi.

3.  Atbalstu, kas minēts 2. punktā, atspoguļo 12. pantā minētajos plānošanas dokumentos.

3.a  Savienības atbalstu I pielikumā minētajām dalībvalstīm piemēro, ievērojot Finanšu regulas 190. pantā noteikto līdzfinansēšanas principu [Gr. 189]

17. pants

Uz darbības rādītājiem balstīta pieeja

1.  Indikatīvi Vismaz 10 % no finansējuma, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktāapakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai papildinātu 12. pantā minētos valstu finanšu piešķīrumus, piešķir I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm nolūkā īstenot piemērot uz darbības rādītājiem balstīto pieeju. Lēmumus par piešķīrumiem, kas balstīti uz darbības rādītājiem, pieņem, pamatojoties uz minēto partnervalstu virzību ceļā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, drošas, sakārtotas un atbilstīgas migrācijas jomā, ekonomikas pārvaldību un reformām. to reformu īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās. Partnervalstu progresu izvērtē katru gadu, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību, jo īpaši izmantojot valstu progresa ziņojumus, kuros ir ietvertas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. [Gr. 190]

1.a  Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež, kā tiek piemērota uz darbības rādītājiem balstītā pieeja, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu. [Gr. 191]

2.  Šī uz darbības rādītājiem balstītā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā atbalstu šīm darbībām var palielināt.vajadzības gadījumā palielina. [Gr. 192]

2.a  Komisija un EĀDD pārskata uz darbības rezultātiem balstīta atbalsta piešķiršanu demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma stāvokļa nopietnas vai ilgstošas pasliktināšanās gadījumā. [Gr. 193]

2.b  Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot uz darbības rādītājiem balstītas pieejas metodoloģisko sistēmu. [Gr. 194]

18. pants

Pārrobežu sadarbība

1.  Pārrobežu sadarbība, kas definēta 2. panta 3. punktā, aptver sadarbību attiecībā uz kaimiņu zemes robežām, starptautisko sadarbību lielākās starptautiskās teritorijās, sadarbību jūrlietās ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību.

2.  Kaimiņattiecību zona sekmē 1. punktā minētās pārrobežu sadarbības programmas, ko līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) .../...(49) (ETS Regulas) ietvaros. Līdz 4 % no finansējuma kaimiņvalstu zonai indikatīvi piešķir minēto programmu atbalstam.

3.  Iemaksas pārrobežu sadarbības programmās nosaka un izmanto saskaņā ar ETS regulas 10. panta 3. punktu.

4.  Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

5.  Priekšfinansējumu pārrobežu sadarbības programmām nosaka darba programmā saskaņā ar iesaistīto trešo valstu un teritoriju vajadzībām, un tas var pārsniegt ETS regulas 49. pantā minēto procentuālo daļu.

6.  Daudzgadu indikatīvo stratēģijas dokumentu pārrobežu sadarbībai, kurā paredzēti šīs regulas 12. panta 2. punktā minētie elementi, pieņem saskaņā ar ETS regulas 10. panta 1. punktu.

7.  Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar ETS regulas 12. pantu, atbalstu no kaimiņvalstu zonas finansējuma pārtrauktajai programmai, kas joprojām pieejams, var izmantot tam, lai finansētu jebkuru citu pasākumu saskaņā ar kaimiņvalstu zonas jomu.

III nodaļa

Rīcības plāni, pasākumi un īstenošanas metodesIzpilde [Gr. 196]

19. pants

Rīcības plāni un pasākumi

1.  Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, īstenošanas piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus. [Gr. 197]

2.  Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Individuālu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. punktā, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumos un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija var tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav paredzēti balstīti uz plānošanas dokumentosdokumentiem. [Gr. 198]

3.  Ātrās reaģēšanas darbību, kas minētas 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā, īstenošanai izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus. [Gr. 199]

4.  Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbībām, kā minēts 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

Ārkārtas palīdzības pasākuma maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un to var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms. [Gr. 200]

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 201]

4.a  Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 202]

20. pants

Atbalsta pasākumi

1.  Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti Instrumenta īstenošanai izpildei un tā mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai izpildei vajadzīgajiem sagatavošanas, turpmākiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai. [Gr. 203]

2.  Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 21. pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu ietvaros var segt:

a)  pētījumus, sanāksmes, informāciju, izpratnes veidošanu, apmācību, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu ar to, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi darbību plānošanai un pārvaldībai, tostarp atalgotiem ārējiem ekspertiem;

b)  pētniecības un inovācijas darbības un pētījumus par attiecīgiem jautājumiem un to izplatīšanu;

c)  izdevumus saistībā ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju un korporatīvās komunikācijas, un Savienības politisko prioritāšu redzamības izstrādi.

21. pants

Rīcības plānu un pasākumu pieņemšana

1.  Rīcības plānus un pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti ar Komisijas lēmumu saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.Finanšu regulu. [Gr. 204]

2.  Šā panta 1. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

a)  rīcības plāniem, individuāliem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;

b)  īpašiem pasākumiem, kā arī rīcības plāniem un pasākumiem, kas pieņemti, lai īstenotu ātrās reaģēšanas darbības, kuriem Savienības finansējums nepārsniedz 20 miljonus EUR;

c)  tehniskiem grozījumiem ar nosacījumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē rīcības plāna vai attiecīgā pasākuma mērķus, piemēram:

i)  īstenošanas metodes maiņai,

ii)  līdzekļu pārdalei starp rīcības plānā ietvertajām darbībām,

iii)  rīcības plānu un pasākumu budžeta palielinājumiem vai samazinājumiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta un nepārsniedzot 10 miljonus EUR;

Daudzgadu rīcības plānu un pasākumu gadījumā 2. punkta a), b) apakšpunktā un c) apakšpunkta iii) punktā minētās robežvērtības piemēro ik gadu.

Ja darbības plāni un pasākumi ir pieņemti saskaņā ar šo punktu, par tiem, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus, un tehniskajiem grozījumiem mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 35. pantā. [Gr. 205]

3.  Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri nepārsniedz 20 miljonus EUR, tā informē Padomi par šo pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējumu. Komisija informē Padomi, pirms veikt būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot piemērojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci. [Gr. 206]

Komisija laikus un pienācīgi nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par ārkārtas palīdzības pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus. Pēc iespējas drīzāk pēc pasākuma pieņemšanas vai pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas pasākumā un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētās pieņemšanas vai izmaiņu izdarīšanas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un sniedz pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar citiem Savienības esošiem un plānotiem palīdzības pasākumiem. Attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem Komisija arī norāda, vai, cik lielā mērā un kādā veidā tā nodrošinās tās politikas nepārtrauktību, kas īstenota ar ārkārtas palīdzības nodrošināšanu, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzības pasākumus saskaņā ar šo regulu. [Gr. 207]

3.a  Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem, saskaņā ar 19. panta 2. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti 19. panta 3. un 4. punktā, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus attiecībā uz šiem rīcības plāniem un pasākumiem. [Gr. 208]

4.  Gadījumos, kad rodas pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, krīzes, tostarp dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija saskaņā ar 35. panta 4. punktu kā nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus drīkst pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai grozījumus spēkā esošajos rīcības plānos un pasākumos. [Gr. 209]

5.  Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES(50) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK(51), ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski jutīgām darbībām, jo īpaši svarīgiem, jauniem infrastruktūras objektiem. [Gr. 210]

Papildus veic ietekmes uz cilvēktiesībām, dzimumiem, sociālajiem aspektiem un darbaspēku ex ante novērtējumus, kā arī konflikta analīzi un riska novērtējumu. [Gr. 211]

Ja nepieciešams, nozaru programmu īstenošanā izpildē izmanto ietekmes uz vidi, cilvēktiesību, sociālos un stratēģiskos novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību. [Gr. 212]

21.a pants

Eiropas Parlamenta palīdzības programmas

Komisija risina dialogu ar Eiropas Parlamentu un ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju jomās, kurās tas īsteno savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošanas un vēlēšanu novērošanas jomā. [Gr. 213]

22. pants

Sadarbības metodes

1.  Finansējumu saskaņā ar šo Instrumentu īsteno Komisija, kā paredzēts Finanšu regulā, vai nu tieši pati Komisija, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai arī netieši, izmantojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītos tiesību subjektus.

2.  Finansējumu saskaņā ar šo Instrumentu var nodrošināt arī ar iemaksu palīdzību starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskās organizācijas, vai citi līdzekļu devēji.

3.  Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un šīs regulas 29. panta 1. punktā uzskaitītie tiesību subjekti katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no šiem tiesību subjektiem ir noteiktas partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

4.  Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

5.  Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, no kurām katru finansē cits partneris, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma galamērķi.

6.  Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katram atsevišķam pasākumam, kuru veic kā darbības daļu.

7.  Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

a)  trīspusējas vienošanās, ar kuru palīdzību Savienība ar trešām valstīm koordinē palīdzības finansējuma sniegšanu partnervalstij vai reģionam;

b)  administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām pārvaldes iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kam uzticēti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

c)  ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai, tostarp plašākas līdzdalības atbalstu, izveidojot neatkarīgu trešās puses PSO struktūru, lai novērtētu un uzraudzītu publiskā un privātā sektora partnerību struktūras; [Gr. 214]

d)  nozaru politikas atbalsta programmas, ar kuru palīdzību Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

e)  iemaksas izmaksu segšanai par valstu līdzdalību Savienības programmās un darbībās, kuras īsteno Savienības aģentūras un struktūras, kā arī struktūras vai personas, kurām uzticēta konkrētu darbību īstenošana kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros saskaņā ar LES V sadaļu;

f)  procentu likmju subsīdijas.

23. pants

ES Savienības finansējuma veidi un īstenošanas piemērošanas metodes [Gr. 215]

1.  Savienības finansējumu var sniegt, izmantojot Finanšu regulā paredzētus finansēšanas veidus, proti:

a)  dotācijas;

b)  iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem;

c)  budžeta atbalstu;

d)  iemaksas Komisijas izveidotajos trasta fondos saskaņā ar Finanšu regulas 234. pantu;

e)  finanšu instrumentus;

f)  budžeta garantijas;

g)  apvienošanas darbības;

h)  parādu atvieglojumus starptautiski saskaņotas parādu atvieglošanas programmas kontekstā;

i)  finansiālu atbalstu;

j)  atalgotus ārējos ekspertus.

2.  Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Veicot šādu novērtējumu, tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Finanšu regulai, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Veicina vietējo un starptautisko NVO sadarbību, lai stiprinātu vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās. [Gr. 216]

3.  Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

a)  neliela apjoma dotācijām cilvēktiesību aizstāvjiem un mehānismiem, kas paredzēti apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, kā arī mediatoriem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, konfliktu risināšanas pasākumos, izlīgumā un miera veidošanā; [Gr. 217]

b)  dotācijām, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana būtu nevietā, tostarp situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, draudi demokrātiskām iestādēm, krīzes saasināšanās, bruņots konflikts un kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, mediatori un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, izlīgumā un miera veidošanā, darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Šādas dotācijas nepārsniedz EUR 1 000 000 EUR, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem tādu objektīvu un neparedzētu šķēršļu gadījumā, kas radušies darbību īstenošanāpiemērošanā; [Gr. 218]

c)  dotācijām ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Globālajai universitātes pilsētiņai (“Global Campus”), Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem, pētniekiem, skolotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm. [Gr. 219]

ca)   maziem projektiem, kā minēts 23.a pantā; [Gr. 220]

Budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, cilvēces attīstību un tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un darbvietas, iekļaujošu un visiem labvēlīgu sociālekonomisko attīstību, pienācīgu darbvietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, nevienlīdzības samazināšanu un nabadzības izskaušanu, pienācīgi ņemot vērā vietējās ekonomiskās, vides un sociālās tiesības. [Gr. 221]

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus. Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. [Gr. 222]

4.  Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kas atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus. [Gr. 223]

5.  Budžeta atbalsta izmaksāšanas pamatā ir rādītāji, kas apliecina pietiekamu progresu, kas panākts ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

6.  Finanšu instrumenti saskaņā ar šo regulu var būt aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls vai kvazikapitāls, investīcijas vai līdzdalības, kā arī riska dalīšanas instrumenti, pēc iespējas un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā paredzētajiem principiem Eiropas Investīciju bankas, tādas daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku, vadībā, iespējams, apvienojumā ar citiem finanšu atbalsta veidiem gan no dalībvalstīm, gan trešām personām.

Iemaksas Savienības finanšu instrumentos saskaņā ar šo regulu var veikt dalībvalstis, kā arī jebkurš Finanšu regulas 62. panta 1. punktā minētais tiesību subjekts.

7.  Minētos finanšu instrumentus īstenošanas piemērošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās. [Gr. 224]

7.a   Komisija un EĀDD neiesaistās jaunos vai atjauninātos darījumos ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas, vai kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras faktiski neievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu. [Gr. 225]

8.  Savienības finansējums nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

9.  Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.

23.a pants

Mazo projektu fondi

1.  Saskaņā ar šo regulu finansējumu var piešķirt mazo projektu fondiem, kuru mērķis ir atlasīt un īstenot projektus ar ierobežotu finanšu apjomu.

2.  Mazo projektu fondu saņēmēji ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.  Mazo projektu fondu galasaņēmēji saņem atbalstu saskaņā ar šo regulu ar saņēmēju starpniecību un īsteno mazos projektus mazo projektu fondu ietvaros (“mazais projekts”).

4.  Ja publiskais ieguldījums mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, to veic kā vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, vai ietverot vienotas likmes. [Gr. 226]

24. pants

Atbilstīgās personas un tiesību subjekti

1.  Dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Globālo problēmu programmām, ir pieejamas starptautiskām organizācijām un visiem pārējiem tiesību subjektiem, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – kas arī faktiski veic uzņēmējdarbību turpmāk minētajās valstīs vai teritorijās:

a)  dalībvalstīs, saņēmējās, kas gūst labumu no IPA III regulas, un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējās pusēs;

b)  kaimiņvalstu zonas partnervalstīs un Krievijas Federācijā, ja attiecīgo procedūru izmanto tādu daudzvalstu programmu kontekstā, kurās tā piedalās;

c)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas publicētajā oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā iekļautajās jaunattīstības valstīs un teritorijās, kas nav G-20 valstu grupas locekles, un aizjūras zemēs un teritorijās, kas definētas Padomes Lēmumā .../.../ES;

d)  oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā iekļautajās jaunattīstības valstīs, kas ir G-20 valstu grupas locekles, un citās valstīs un teritorijās, ja attiecīgo procedūru izmanto Savienības saskaņā ar šo regulu finansētas darbības kontekstā, kurā tās piedalās;

e)  valstīs, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējam finansējumam; šādu piekļuvi uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu – var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus tiesību subjektus no Savienības un no valstīm, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šo regulu; Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu pēc apspriešanās ar attiecīgo saņēmēju valsti vai valstīm;

f)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs gadījumā, ja līgumi tiek īstenoti piemēroti vismazāk attīstītā valstī vai ar lielu parādu apgrūtinātā nabadzīgā valstī, kas iekļauta oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā. [Gr. 227]

2.  Neskarot ierobežojumus, kas raksturīgi darbības būtībai un mērķiem, līdzdalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē saskaņā ar Cilvēktiesību un demokrātijas un Stabilitātes un miera veicināšanas programmām, kā arī ātrās reaģēšanas darbībām, ir pieejama bez ierobežojumiem.

3.  Visu piegāžu un materiālu, ko finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsme var būt jebkura valsts.

4.  Šajā pantā izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbilstīga darbuzņēmēja vai – attiecīgos gadījumos – apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

5.  Attiecībā uz darbībām, kuras kopīgi līdzfinansē tiesību subjekts, vai kuras īsteno piemēro tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā minētajiem tiesību subjektiem, piemēro arī šo tiesību subjektu atbilstības noteikumus. [Gr. 228]

6.  Ja līdzekļu devēji nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro trasta fonda dibināšanas aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar līdzekļu devēju paredzētos atbilstības noteikumus.

7.  Tādu darbību gadījumā, kuras finansē saskaņā ar šo regulu un no citas Savienības programmas, tiesību subjekti, kuri ir tiesīgi piedalīties saskaņā ar jebkuru no šīm programmām, tiek uzskatīti par atbilstīgiem.

8.  Daudzvalstu darbību gadījumā tiesību subjektus, kas ir valstspiederīgie un – juridisko personu gadījumā – kas arī faktiski veic uzņēmējdarbību valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas darbība, var uzskatīt par atbilstīgiem.

9.  Šajā pantā paredzētos atbilstības noteikumus var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai. piemērošanai. Ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību nepiemēro starptautiskām organizācijām. [Gr. 229]

10.  Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm var pieņemt kā atbilstīgus steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja atbilstības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

11.  Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, vienlaikus pievēršot uzmanību tiem, kuriem ir pieredze vides ilgtspējas vai godīgas tirdzniecības jomā, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem. Jebkurā gadījumā piemēro ilgtspējas un pienācīgas pārbaudes kritērijus. [Gr. 230]

12.  Saskaņā ar Demokrātijas un cilvēktiesību programmu jebkurš tiesību subjekts, uz kuru neattiecas tiesību subjekta definīcija 2. panta 6. punktā, ir atbilstīgs, ja tas ir nepieciešams, lai darbotos šīs programmas intervences jomās.

12.a  Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments neatbalsta darbības, kuras saskaņā ar 21. pantā minētajiem vides pētījumiem var nodarīt kaitējumu videi vai klimatam. Piešķīrumi pilnībā atbilst Parīzes nolīguma prasībām, un kopumā ārējai darbībai paredzētais Eiropas finansējums atbalsta Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus. Konkrētāk, instruments neatbalsta:

a)  darbības, kas neatbilst Parīzes nolīgumā saņēmējvalstīm nacionāli noteiktajam devumam;

b)  investīcijas fosilo degvielu augšupējā posmā, vidusposmā un lejupējā posmā. [Gr. 231]

25. pants

Līdzekļu pārnešana, ikgadējie maksājumi, saistību apropriācijas, atmaksājamās summas un ieņēmumi, ko rada finanšu instrumenti

1.  Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo regulu automātiski pārnes un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

Komisija informē iesniedz Eiropas Parlamentu Parlamentam un Padomi Padomei informāciju par pārnestām saistību automātiski pārnestām, tostarp to apmēriem, atbilstīgi Finanšu regulas 12. panta 6. punktam. [Gr. 232]

2.  Papildus Finanšu regulas 15. pantā paredzētajiem noteikumiem par apropriācijām, kas darītas pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, jo darbība saskaņā ar šo regulu pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

Atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā saprot arī kā atsauci uz šo punktu šajā regulā.

3.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem atbilstīgi Finanšu regulas 112. panta 2. punktam.

Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu šīm daudzgadu darbībām nepiemēro. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Reizi piecos gados Komisija izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

IV nodaļa

EFIA+, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība trešām valstīm

26. pants

Darbības joma un finansējums

1.  No 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansējuma finansē Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantiju finansē, izmantojot 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansējumu ģeogrāfiskajām programmām, vienlaikus nodrošinot, ka šis finansējums nekaitē citām ģeogrāfisko programmu atbalstītajām darbībām. [Gr. 233]

EFIA+ kā integrētas finansiālas paketes, kas nodrošina finansiālo kapacitāti, balstoties uz 23. panta 1. punkta a), e) punktā noteikto dotāciju, garantiju un f) apakšpunktā noteiktajām īstenošanas metodēmcitu finanšu instrumentu veidā, mērķis ir atbalstīt investīcijas un palielināt piekļuvi finansējumam, vienlaikus maksimāli palielinot papildināmību, nodrošinot inovatīvus produktus un piesaistot finansējumu no privātā sektora, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko, vides un sociālo attīstību, industrializāciju un veicinātu stabilu vidi investīcijām nolūkā veicināt sociālekonomisko un vidisko izturētspēju partnervalstīs ar īpašu uzsvaru uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu mazināšanu, vides aizsardzību un pārvaldību pienācīgu darbvietu radīšanu, atbilstoši attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un jauniešiem, ekonomiskajām iespējām, prasmēm un uzņēmējdarbību, sociālekonomiskajām nozarēm, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiemar uzsvaru uz sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem, ņemot vērā to potenciālu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā un cilvēktiesību un iztikas līdzekļu veicināšanā, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu, kā arī konkrētu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas sociālekonomisko pamatcēloņu risināšanu, un izcelsmes valstīs atgriezto migrantu ilgtspējīgu reintegrēšanu saskaņā ar attiecīgajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. 45 % no finansējuma piešķir investīcijām, kas veicina klimata jomas mērķu sasniegšanu, vides pārvaldību un aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās apkarošanu, savukārt 30 % no kopējā finansējuma atvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Īpašu uzmanību un papildu atbalstu institucionālo spēju veidošanai un ekonomiskajai izaugsmei, un tehnisko palīdzību velta valstīm, kas identificētas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm. Ārējās darbības garantiju izmanto papildus valdības investīcijām svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, par ko joprojām ir atbildīga valdība. [Gr. 234]

2.  Ārējās darbības garantija atbalsta EFIA+ darbības, uz ko attiecas budžeta garantijas saskaņā ar šīs regulas 27., 28. un 29. pantu, makrofinansiālā palīdzība un aizdevumi trešām valstīm, kuras minētas EINS regulas 10. panta 2. punktā.

3.  Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas, kas parakstītas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz EUR60 000 000 000 EUR. Šo maksimālo summu pārskata, veicot vidusposma novērtēšanu saskaņā ar 32. pantu. [Gr. 235]

4.  Uzkrājumu likmes diapazons ir no 9 % līdz 50 % atkarībā no operāciju veida. Izmantojot īpašu budžeta pozīciju ikgadējās budžeta procedūras satvarā vai izmantojot budžeta pārvietojumus, no Savienības budžeta tiek piešķirta maksimālā summa 10 miljardu EUR apmērā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz šīs maksimālās summas grozīšanu, ja rodas tāda vajadzība. [Gr. 236]

Ārējās darbības garantijas uzkrājumu likme ir 9 % Savienības makrofinansiālajai palīdzībai un budžeta garantijām, kas sedz valsts riskus saistībā ar aizdevumu operācijām.

Uzkrājumu likmes pārskata ik pēc trīs diviem gadiem, sākot ar no šīs regulas piemērošanas dienasdienu, kas noteikta 40. pantā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza šīs likmesattiecībā uz šo likmju un attiecīgo summu papildināšanu vai grozīšanu. [Gr. 237]

5.  Ārējās darbības garantiju uzskata par vienu garantiju kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots ar Finanšu regulas 212. pantu.

6.  EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajās ģeogrāfiskajās zonās. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. EFIA+ darbību ģeogrāfiskais sadalījums, cik vien maksimāli iespējams, atspoguļo arī dažādajiem reģioniem paredzēto finanšu piešķīrumu relatīvo īpatsvaru, kā izklāstīts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas IPA III regulas I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās. Finansējumu šīm operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar IPA regulu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem EINS regulas 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar EINS regulu. [Gr. 238]

7.  Finanšu regulas 211. panta 2. punktā minētos uzkrājumus veido, balstoties uz Savienības kopējām nenokārtotajām saistībām, kas izriet no katras operācijas, tostarp operācijām, kuras parakstītas līdz 2021. gadam un kuras garantē Savienība. Ikgadējo uzkrājumu summu var veidot līdz pat septiņu gadu laikā.

8.  Aktīvu bilanci līdz 2020. gada 31. decembrim EFIA Garantiju fondā un Garantiju fondā ārējām darbībām, kuri izveidoti attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, pārvieto kopējā uzkrājumu fondā, lai nodrošinātu uzkrājumus to attiecīgajām operācijām saskaņā ar to pašu vienu garantiju, kas paredzēta šā panta 4. punktā.

26.a pants

EFIA+ mērķi

1.  EFIA+ darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, izmantojot Ārējās darbības garantiju, dod ieguldījumu šādās prioritārajās jomās:

a)  nodrošināt finansējumu un atbalstu privātā, sadarbības un sociālo uzņēmumu sektora attīstībai, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides aspektā, īpašu uzmanību pievēršot nabadzības izskaušanai un, vajadzības gadījumā, Eiropas kaimiņattiecību politikas un IPA III regulas 3. pantā noteikto mērķu īstenošanai;

b)  novērst šķēršļus privātajām investīcijām, jo īpaši nodrošinot investīciju juridisko noteiktību;

c)  piesaistīt privātā sektora finansējumu, īpaši pievēršoties mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

d)  stiprināt sociālekonomiskās nozares un jomas un saistīto publisko un privāto infrastruktūru, un ilgtspējīgus savienojumus un ilgtspējīgu ražošanu nolūkā sekmēt iekļaujošu un ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, kurā ievēro cilvēktiesības un saudzē vidi;

e)  dot ieguldījumu klimata politikā, vides aizsardzībā un pārvaldībā;

f)  veicinot ilgtspējīgu attīstību, palīdzēt risināt migrācijas, tostarp neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas, konkrētus pamatcēloņus un veicināt drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju un mobilitāti. [Gr. 239]

27. pants

Operāciju un partneru atbilstība un atlase

1.  Finansēšanas un ieguldījumu operācijas, kas ir atbilstīgas Ārējās darbības garantijas atbalstam, ir konsekventas un saskaņotas ar Savienības politiku, jo īpaši tās attīstības politiku un Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī ar partnervalstu stratēģijām un politiku, un ar tām tiek risināti jautājumi saistībā ar vietējā tirgus nepilnībām vai neoptimālām ieguldījumu operācijām, neradot negodīgu konkurenci vietējiem ekonomikas dalībniekiem. Tās jo īpaši atbalsta šīs regulas un attiecīgo indikatīvās plānošanas dokumentu mērķus, vispārējos principus un politikas satvaru, pienācīgi ņemot vērā 26.a pantā noteiktās un V pielikumā sīkāk aprakstītās prioritārās jomas. [Gr. 240]

1.a  Ārējās darbības garantiju piešķir, ja starp Komisiju Savienības vārdā un atbilstīgo partneri ir noslēgti attiecīgie EFIA garantijas nolīgumi. [Gr. 241]

2.  Ārējās darbības garantija atbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kuras ar kurām tiek risināti jautājumi saistībā ar tirgus nepilnībām vai neoptimālām situācijām investīciju jomā. Operācijas arī atbilst Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un kuras [Gr. 242]

-aa)   nodrošina finansiālo un attīstības papildināmību; [Gr. 243]

(-ab)   ir pakļautas publiski pieejamam un līdzdalību veicinošam ietekmes uz cilvēktiesībām, sociālo jomu, darbaspēku un vidi ex ante novērtējumam, kurā tiek konstatēti un risināti riski attiecīgajās jomās un kurā ir pienācīgi ņemts vērā iesaistīto kopienu brīvas un iepriekš norunātas piekrišanas princips attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar zemi; [Gr. 244]

a)  nodrošina papildināmību ar citām iniciatīvām;

b)  ir ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas, pienācīgi ņemot vērā iespējamo atbalstu no projekta privātajiem un publiskajiem partneriem un viņu līdzfinansējumu, vienlaikus ņemot vērā konkrēto darbības vidi un to valstu spējas, kas noteiktas kā valstis, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, kuras ir vismazāk attīstītās valstis un lielu parādu apgrūtinātas nabadzīgas valstis un kuras var izmantot izdevīgākus noteikumus;

c)  ir tehniski dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas no vides un sociālā sociālekonomiskā viedokļa; [Gr. 245]

ca)  ir vērstas uz nozarēm un jomām, kurās ir skaidras tirgus vai institucionālās nepilnības, kas kavē privātā sektora finansējuma piesaistīšanu; [Gr. 246]

cb)  ir strukturētas tā, lai veicinātu tirgus attīstību un mobilizētu privātā sektora resursus investīciju nepietiekamības novēršanai; [Gr. 247]

cc)  ir vērstas uz projektiem, ar kuriem saistītie riski ir lielāki par tiem riskiem, ko privātie aizdevēji ir gatavi uzņemties tikai uz komerciāla pamata; [Gr. 248]

cd)  neizkropļo partnervalstu un reģionu tirgus; [Gr. 249]

ce)  pēc iespējas vairāk mobilizē vietējā privātā sektora kapitālu; [Gr. 250]

cf)  ievēro Pusanas partnerībā efektīvai sadarbībai attīstības jomā izklāstītos un Nairobi 2016. gadā atkārtoti apstiprinātos attīstības efektivitātes principus, tostarp atbildību, saskaņošanu, koncentrēšanos uz rezultātiem, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību, kā arī palīdzības atsaistīšanas mērķi; [Gr. 251]

cg)  ir izstrādātas, lai atbilstu OAP kritērijiem, kurus noteikusi ESAO DAC, ņemot vērā privātā sektora attīstības specifiku, izņemot attiecībā uz operācijām industrializētās valstīs, kuras nav tiesīgas saņemt OAP; [Gr. 252]

ch)  tiek piemērotas, pilnībā ievērojot starptautiskos cilvēktiesību tiesību aktus, kā arī starptautiski saskaņotas pamatnostādnes, principus un konvencijas, tostarp atbildīgu investīciju principus, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principus un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un standartus, ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Māstrihtas principus attiecībā uz valstu ekstrateritoriālajām saistībām ekonomikas, sociālo un kultūras tiesību jomā un FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu par zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu; [Gr. 253]

3.  Ārējās darbības garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem instrumentiem:

a)  aizdevumiem, tostarp aizdevumiem vietējā valūtā un makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem;

b)  garantijām;

c)  pretgarantijām;

d)  kapitāla tirgus instrumentiem;

e)  jebkuram citam finansējuma vai kredīta uzlabošanas, apdrošināšanas un pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzdalības veidam.

4.  Attiecībā uz Ārējās darbības garantiju atbilstīgie partneri ir tie, kas norādīti Finanšu regulas 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ārējās darbības garantijā, kurus apstiprina Komisija saskaņā ar šīs regulas 28. pantu un stratēģiskā padome savā atzinumā. Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunkta, struktūras, kuras reglamentē dalībvalsts vai tādas trešās valsts privāttiesības, kas veikusi iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar 28. pantu, un kuras sniedz pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām spējām, ir atbilstīgas minētās garantijas nolūkam. [Gr. 254]

4.a  Eiropas Investīciju bankas grupa cita starpā:

a)  kopā ar citām Eiropas finanšu iestādēm piedalās EFIA+ riska pārvaldībā, pienācīgi ņemot vērā vajadzību izvairīties no iespējama interešu konflikta;

b)  ekskluzīvi īsteno daļu no investīciju loga, kas ietver valsts aizdevumus, kurus vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā plānots piešķirt no ģeogrāfiskajām programmām paredzētā finansējuma, rīkojoties saskaņā ar šīs sadaļas 1. un 3. nodaļā noteiktajām procedūrām;

c)  ir atbilstīgs partneris citos investīciju logos iekļautu darbību īstenošanā. [Gr. 255]

5.  Atbilstīgie partneri atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 62. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Attiecībā uz struktūrām, ko reglamentē dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kuras ir veikušas iemaksas Ārējās darbības garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, priekšroka tiek dota struktūrām, kas sniedz informāciju par vides, sociālās, nodokļu un korporatīvās pārvaldības kritērijiem. [Gr. 256]

Komisija nodrošina to, lai atbilstīgie partneri pieejamos resursus izlietotu efektīvi, lietderīgi un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību.

Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi un vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam visiem atbilstīgajiem partneriem un to, lai EFIA+ piemērošanas laikposmā netiktu pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt atbilstīgajiem partneriem visu attiecīgo informāciju par to operācijām, kas nav saistītas ar EFIA+. [Gr. 257]

5.a  Eiropas Parlaments vai Padome var uzaicināt atbilstīgos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās kopienas piedalīties viedokļu apmaiņā par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula [Gr. 258]

6.  Komisija atlasa atbilstīgos partnerus saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu, pienācīgi ņemot vērā:

a)  stratēģisko un reģionālo operatīvās darbības padomju sniegtos padomus saskaņā ar VI pielikumu;

b)  investīciju loga mērķus;

c)  atbilstīgā partnera pieredzi un riska pārvaldības spējas;

d)  pašu resursu apmēru, kā arī privātā sektora līdzfinansējumu, ko atbilstīgais partneris ir gatavs mobilizēt investīciju logam;

da)   taisnīgu un atklātu iepirkuma procedūru principus; [Gr. 259]

7.  Komisija izveido investīciju logus reģioniem, konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, sedz ar Ārējās darbības garantiju līdz noteiktai summai. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst šim pantam un to detalizētās finansēšanas prioritātes. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

Atbilstīgie partneri drīkst nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus drīkst nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā. [Gr. 260]

8.  Darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērtē pēc atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā. Komisija izstrādā rādītāju kopsavilkumu kā vadlīnijas projektu atlasei. Īstenošanas partneri izmanto šo rādītāju kopsavilkumu visām darbībām saskaņā ar EFIA+. Visas darbības, kuras atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, Komisija novērt pēc iespējas izmantojot atbilstīgo partneru esošās rezultātu mērīšanas sistēmas27. pantā uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem un izmanto šo kopsavilkumu, lai veiktu neatkarīgu kvalitātes pārbaudi par to, vai īstenošanas partneri projektu līmenī ir nodrošinājuši pienācīgu rūpību un veikuši novērtējumu. Vajadzības gadījumā Komisija prasa īstenošanas partneriem sniegt precizējumus un veikt korekcijas. Komisija katru gadu pēc tam, kad Komisija un īstenošanas partneri ir apstiprinājuši garantijas izmantošanu, publicē visu projektu rādītāju kopsavilkumu un visu garantijas instrumentu un atsevišķu projektu rezultātus saskaņā ar tās veikto novērtējumu par katru investīciju logu. [Gr. 261]

9.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza prioritārās jomas V pielikumā un EFIA+ pārvaldību VI pielikumā. attiecībā uz V pielikumā norādīto prioritāro jomu un investīciju logu papildināšanu vai grozīšanu. Papildinot vai grozot investīciju logus konkrētiem reģioniem, konkrētām partnervalstīm vai abiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem, konkrētām galīgo saņēmēju kategorijām vai abiem, kurus finansē, izmantojot šo regulu, un uz kuriem līdz noteiktam apjomam attiecas Ārējās darbības garantija, Komisija pienācīgi ņem vērā stratēģiskās padomes ieteikumus un apspriežas ar operatīvās darbības padomēm.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā investīciju logi atbilst 26.a pantā un šajā pantā izklāstītajām prasībām un to detalizētajām finansēšanas prioritātēm. Visus finansiāla atbalsta pieprasījumus saistībā ar investīciju logiem iesniedz Komisijai.

Investīciju logu izvēli pienācīgi pamato ar tirgus nepilnību vai neoptimālu situāciju investīciju jomā analīzi. Minēto analīzi veic Komisija sadarbībā ar iespējamiem atbilstīgiem partneriem un ieinteresētajām personām.

Atbilstīgie partneri var nodrošināt 3. punktā minētos instrumentus saskaņā ar investīciju logu vai individuālu projektu, kuru pārvalda atbilstīgais partneris. Instrumentus var nodrošināt par labu partnervalstīm, tostarp valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vai valstīm, kas saskaras ar rekonstrukcijas un atjaunošanas problēmām pēc konflikta, un minēto partnervalstu iestāžu labā, tostarp to valsts bankām un privātām vietējām bankām un finanšu iestādēm, kā arī minēto partnervalstu privātā sektora struktūru labā. Valstīs, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, un pamatotos gadījumos citās valstīs atbalstu var sniegt publiskā sektora investīcijām, kam ir attiecīga ietekme uz privātā sektora attīstību. [Gr. 262]

27.a pants

EFIA+ pārvaldība un struktūra

1.  EFIA+ sastāv no reģionālajām investīciju platformām, kuras izveidotas, balstoties uz pastāvošo Savienības ārējo apvienošanas mehānismu darbības metodēm, procedūrām un struktūrām, un kuras savas finansējuma apvienošanas darbības var kombinēt ar EFIA+ Ārējās garantijas operācijām.

2.  Komisija ir atbildīga par vispārējo EFIA+ un Ārējās darbības garantijas pārvaldību. Papildus tam Komisija necenšas veikt vispārējās banku operācijas. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu augstākos pārredzamības un finanšu pārskatatbildības standartus.

3.  EFIA+ programmas pārvaldībā Komisiju konsultē stratēģiskā padome, izņemot attiecībā uz operācijām, kas aptver Savienības paplašināšanās politiku un ko finansē IPA III, — šādā gadījumā Komisiju konsultē Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas (WBIF) stratēģiskā padome. Turklāt Ārējās darbības garantijas operatīvās pārvaldības jautājumos Komisija cieši sadarbojas ar visiem atbilstīgajiem partneriem. Šajā nolūkā, lai izvērtētu risku un ar to saistīto cenu noteikšanu, tiek nodibināta tehniska darba grupa, kuru veido Komisijas un atbilstīgo partneru eksperti.

4.  Stratēģiskā padome Komisiju konsultē par Ārējās darbības garantijas investīciju stratēģisko ievirzi un prioritātēm EFIA+ ietvaros un sniedz ieguldījumu to saskaņošanā ar Savienības ārējās darbības, attīstības politikas un Eiropas kaimiņattiecību politikas vadošajiem principiem un mērķiem, kā arī ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 26. pantā noteikto EFIA+ mērķi. Tā arī atbalsta Komisiju vispārējo investēšanas mērķu noteikšanā attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu EFIA+ operāciju atbalstam un uzrauga atbilstošu un diversificētu ģeogrāfisko un tematisko segumu investīciju logiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, vismazāk attīstītām valstīm (VAV) un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm.

5.  Stratēģiskā padome atbalsta arī vispārējo koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp reģionālajām investīciju platformām, starp trim pīlāriem Eiropas Investīciju plānā, starp Eiropas Investīciju plānu un citiem Savienības centieniem migrācijas jomā un 2030. gada programmas īstenošanu, kā arī ar citām programmām, kas noteiktas šajā regulā, citiem Savienības finansēšanas instrumentiem un trasta fondiem.

6.  Stratēģiskā padome sastāv no pārstāvjiem no Komisijas un no Savienības Augstā pārstāvja, no visām dalībvalstīm un no EIB. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbilstīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Ar stratēģisko padomi apspriežas pirms jebkādu jaunu novērotāju iekļaušanas. Stratēģisko padomi vada Komisija un Augstais pārstāvis.

7.  Stratēģiskā padome rīko sanāksmi vismaz divas reizes gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus. Priekšsēdētājs jebkurā laikā vai pēc vienas trešdaļas padomes locekļu pieprasījuma var rīkot papildu sanāksmes. Ja vienprātību panākt nav iespējams, tiek piemērotas balsošanas tiesības, par ko panākta vienošanās stratēģiskās padomes pirmajā sanāksmē un kas ir paredzētas tās reglamentā. Attiecībā uz minētajām balsošanas tiesībām pienācīgi ņem vērā finansējuma avotu. Reglamentā izklāsta satvaru attiecībā uz novērotāju lomu. Stratēģiskās padomes sanāksmju protokolus un darba kārtības pēc to apstiprināšanas publisko.

8.  Komisija katru gadu ziņo stratēģiskajai padomei par EFIA+ piemērošanā sasniegto progresu. WBIF stratēģiskā padome nodrošina informāciju par progresu, kas panākts, piemērojot garantiju instrumentu paplašināšanās reģionam, lai papildinātu šos ziņojumus. Stratēģiskā padome regulāri rīko attiecīgo ieinteresēto personu apspriešanos par EFIA+ stratēģisko ievirzi un piemērošanu.

9.  Tas, ka pastāv divas stratēģiskās padomes, neietekmē vajadzību izveidot vienu vienotu EFIA+ riska pārvaldības sistēmu.

10.  EFIA+ piemērošanas laikposmā stratēģiskā padome, cik vien drīz iespējams, pieņem un publicē pamatnostādnes, kas nosaka to, kā nodrošināt EFIA+ operāciju atbilstību 26.a un 27. pantā izklāstītajiem mērķiem un atbilstības kritērijiem.

11.  Stratēģiskajos norādījumos stratēģiskā padome pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

12.  Reģionālo investīciju platformu operatīvās darbības padomes atbalsta Komisiju piemērošanas līmenī reģionālo un nozaru investīciju mērķu noteikšanā un reģionālo, nozaru un tematisko investīciju logu noteikšanā, un sagatavo atzinumus par apvienošanas operācijām un par ārējās darbības garantijas izmantošanu, ar ko sedz EFIA+ darbības. [Gr. 263]

28. pants

Citu līdzekļu devēju iemaksas Ārējās darbības garantijā

1.  Ārējās darbības garantijā iemaksas var veikt dalībvalstis, trešās valstis un citas trešās personas.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 218. panta 2. punkta otrās daļas, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses var veikt iemaksas garantiju vai skaidras naudas veidā.

Iemaksas no trešām valstīm, kas nav Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas līgumslēdzējas puses, un no citām trešām personām tiek veiktas skaidras naudas veidā un saskaņā ar stratēģiskās padomes atzinumu un Komisijas apstiprinājumu. [Gr. 264]

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajām iemaksām.

Pēc dalībvalstu pieprasījuma to veiktās iemaksas var asignēt darbību uzsākšanai konkrētos reģionos, valstīs, nozarēs vai esošajos investīciju logos. [Gr. 265]

2.  Iemaksas garantijas veidā nedrīkst pārsniegt 50 % no šīs regulas 26. panta 2. punktā minētās summas.

Dalībvalstu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēju pušu iemaksas garantijas veidā garantijas izmantošanas maksājumiem var prasīt tikai pēc tam, kad garantijas izmantošanas maksājumiem ir izmantots finansējums no Savienības vispārējā budžeta, ko palielinājušas citas skaidras naudas iemaksas.

Jebkuru iemaksu var izmantot tam, lai segtu garantijas izmantošanas gadījumus neatkarīgi no asignēšanas. [Gr. 266]

Iemaksu nolīgumu noslēdz Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs, un tajā jo īpaši ietver noteikumus attiecībā uz maksājuma nosacījumiem.

29. pants

Ārējās darbības garantijas nolīgumu īstenošana piemērošana [Gr. 267]

1.  Komisija Savienības vārdā noslēdz Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgajiem partneriem, kuri atlasīti saskaņā ar 27. pantu. Šie nolīgumi ir beznosacījumu, neatsaucami, pēc pirmā pieprasījuma un par labu atlasītajiem partneriem. Nolīgumus var slēgt ar divu vai vairāku atbilstīgo partneru konsorciju. [Gr. 268]

2.  Starp Komisiju un atlasīto atbilstīgo partneri vai atbilstīgajiem partneriem par katru investīciju logu noslēdz vienu vai vairākus Ārējās darbības garantijas nolīgumus. Turklāt, lai risinātu konkrētas vajadzības, Ārējās darbības garantiju drīkst piešķirt atsevišķām finansēšanas vai investīciju operācijām.

Pēc Eiropas Parlamenta Parlamentam un Padomes pieprasījuma tiem Padomei dara pieejamus visus Ārējās darbības garantijas nolīgumus, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību. [Gr. 269]

3.  Ārējās darbības garantijas nolīgumos ietver jo īpaši:

a)  detalizētus noteikumus par segumu, prasībām, atbilstību, atbilstīgajiem partnerim un procedūrām;

b)  detalizētus noteikumus par Ārējās darbības garantijas nodrošināšanu, tostarp tās noteikumus par segumu un tās noteikto portfeļu un konkrētu instrumentu veidu projektu segumu, kā arī projektu un projekta portfeļu riska analīzi, tostarp nozares, reģionālā un valsts līmenī;

c)  šīs regulas mērķus un nolūku, vajadzību novērtējumu un norādi par gaidāmajiem rezultātiem, ņemot vērā korporatīvās sociālās atbildības un atbildīgas darījumdarbības veicināšanu un nepieciešamību nodrošināt atbildīgu darījumdarbību, tostarp jo īpaši ievērojot 27. panta 2. punkta ch) apakšpunktā minētās starptautiski saskaņotās pamatnostādnes, principus un juridiskos instrumentus; [Gr. 270]

d)  garantijas atlīdzību, kas atspoguļo riska līmeni, un iespēju atlīdzību daļēji subsidēt, lai sniegtu izdevīgākus noteikumus pienācīgi pamatotos gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras skar nestabilitāte vai konflikts, VAV un lielu parādu apgrūtinātām valstīm; [Gr. 271]

e)  prasības par Ārējās darbības garantijas izmantošanu, tostarp maksāšanas nosacījumus, piemēram, konkrētus laika grafikus, procentus par maksājumu summām, izdevumus un piedziņas izmaksas, kā arī iespējamos nepieciešamos likviditātes mehānismus;

f)  prasījumu procedūras, tostarp, bet ne tikai, izraisītājnotikumus un nogaidīšanas periodus un procedūras attiecībā uz prasījumu piedziņu;

g)  pārredzamus uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas pienākumus; [Gr. 272]

h)  skaidras un pieejamas sūdzību procedūras trešām personām, ko varētu ietekmēt Ārējās darbības garantijas atbalstītu projektu īstenošanapiemērošana. [Gr. 273]

4.  Atbilstīgais partneris apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas, ievērojot savus noteikumus un procedūras un atbilstīgi Ārējās darbības garantijas nolīguma noteikumiem.

5.  Ārējās darbības garantija var segt:

a)  attiecībā uz parādu instrumentiem — pamatsummu un visus procentus, kā arī summas, kas maksājamas atlasītajam atbilstīgajam partnerim, bet nav saņemtas saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem pēc tam, kad ir noticis saistību neizpildes gadījums;

b)  attiecībā uz pamatkapitāla ieguldījumiem — investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

c)  attiecībā uz citām finansēšanas un investīciju operācijām, kas minētas 27. panta 2. punktā, – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

d)  visus attiecīgos izdevumus un piedziņas izmaksas saistībā ar saistību neizpildes gadījumu, ja vien tās nav atvilktas no piedziņas ieņēmumiem.

5.a  Komisija, noslēdzot Ārējās darbības garantijas nolīgumus ar atbilstīgiem partneriem, pienācīgi ņem vērā:

a)  stratēģisko un reģionālo operatīvās darbības padomju sniegtos padomus un norādījumus;

b)  investīciju loga mērķus;

c)  atbilstīgā partnera pieredzi un darbības, finanšu un riska pārvaldības spējas;

d)  pašu resursu apmēru, kā arī privātā sektora līdzfinansējumu, ko atbilstīgais partneris ir gatavs mobilizēt investīciju logam. [Gr. 274]

6.  Lai Komisija varētu veikt uzskaiti, ziņot par riskiem, uz kuriem attiecas Ārējās darbības garantija un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 4. punktu, atbilstīgie partneri, ar kuriem ir noslēgts garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai finanšu pārskatus par šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošajām finansēšanas un investīciju operācijām, kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

a)  atbilstīgo partneru finansēšanas un investīciju operāciju riska novērtējumu, tostarp informāciju par Savienības saistībām, kas aprēķinātas, ievērojot Finanšu regulas 80. pantā minētos noteikumus un Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus (IPSAS);

b)  Savienības nenomaksātajām no EFIA+ operācijām izrietošajām finanšu saistībām, kas sniegtas atbilstīgajiem partneriem, un to finansēšanas un investīciju operācijām, sadalījumā pa atsevišķām operācijām.

7.  Atbilstīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu no šīs regulas izrietošās saistības, it īpaši attiecībā uz tādu ieteikumu īstenošanu, kuri sniegti ex ante novērtējumā par ietekmi uz cilvēktiesībām, sociālo jomu, darbaspēku un vidi, un citiem atlases kritērijiem, kas uzskaitīti 27. pantā. [Gr. 275]

8.  Komisija ziņo par finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu. Šajā nolūkā atbilstīgie partneri katru gadu sniedz nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu ievērot ziņošanas pienākumu. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu, kā noteikts 31. panta 6.a punktā. [Gr. 276]

8.a  Komisija vai atbilstīgie partneri nekavējoties ziņo OLAF gadījumos, kad jebkurā šajā regulā ietverto finansēšanas un investīciju operāciju sagatavošanas, īstenošanas vai slēgšanas posmā rodas pamatotas aizdomas par krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas var skart Savienības finanšu intereses. Komisija vai atbilstīgie partneri sniedz OLAF visu informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu veikt pilnīgu un rūpīgu izmeklēšanu. [Gr. 277]

29.a pants

Sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānisms

Ņemot vērā sūdzības, kas partnervalstīs var rasties trešām personām, tostarp kopienām un indivīdiem, kurus skar EFIA+ garantijas un Ārējās darbības garantijas atbalstītie projekti, Komisija un Eiropas Savienības delegācijas savās tīmekļa vietnēs publicē tiešas atsauces uz to attiecīgo partneru sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kuri ir noslēguši nolīgumus ar Komisiju. Komisija arī izveido centralizētu ES sūdzību mehānismu visiem projektiem saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu, lai nodrošinātu iespēju tieši saņemt sūdzības, kas saistītas ar sūdzību izskatīšanu, kuru veic atbilstīgie partneri. Minēto informāciju Komisija ņem vērā saistībā ar turpmāku sadarbību ar minētajiem partneriem. [Gr. 278]

29.b pants

Izslēgtās darbības un jurisdikcijas, kas nesadarbojas

1.  Ar Ārējas darbības garantiju neatbalsta finansēšanas un investīciju operācijas, kas:

a)  ir saistītas ar militāro vai valsts drošības sektoru;

b)  atbalsta kodolenerģijas un fosilā kurināmā attīstību, izņemot aizdevumus, kas tiek nodrošināti saskaņā ar EINS regulu, un veicina ekonomikas un sabiedrības oglekļa iesīksti;

c)  rada būtiskas ārējās izmaksas vides jomā, piemēram, operācijas, kas ir saistītas ar aizsargājamu teritoriju, svarīgu dzīvotņu un mantojuma vietu degradāciju un attiecībā uz kurām netiek īstenots ilgtspējīgs attīstības un pārvaldības plāns;

d)  izraisa cilvēktiesību pārkāpumus partnervalstīs, piemēram, atņemot kopienām tiesības piekļūt dabas resursiem, tostarp zemei, un kontrolēt tos, veicina iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu vai ir saistītas ar piespiedu darbu vai bērnu darbu.

2.  Atbilstīgie partneri finansēšanas un investīciju operācijās ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus un starptautiskos un Savienībā pieņemtos standartus un tādēļ saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt atbilstīgie partneri neuzsāk jaunas operācijas un neatsāk operācijas ar struktūrām, kas ir iekļautas vai reģistrētas jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, vai ir identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras nenodrošina faktisku atbilstību Savienības vai starptautiskajiem pārredzamības un informācijas apmaiņas standartiem. Atbilstīgie partneri no šī principa var atkāpties tikai tad, ja projekts tiek fiziski īstenots vienā no minētajām jurisdikcijām un attiecībā uz to nekas neliecina, ka attiecīgā operācija ietilpst kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām kategorijām. Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, atbilstīgie partneri transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par šo prasību ievērošanu.

3.  Veicot finansēšanas un investīciju operācijas, atbilstīgie partneri piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos par finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai novēršanu, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 [2] un Direktīvā (ES) 2015/849. Atbilstīgie partneri gan tiešu finansējumu, gan finansējumu no starpniekiem, uz ko attiecas šī regula, pakļauj nosacījumam, ka tiek atklāta informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 89. panta 1. punktu publicē par katru valsti atsevišķi sniegto pārskatu datus. [Gr. 279]

30. pants

Kapitāla līdzdalība attīstības bankā

Finansējumu ģeogrāfiskajām programmām, kas minēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, drīkst izmantot iemaksu veikšanai Eiropas un citu attīstības finansēšanas iestāžu kapitāla dotācijās.

V nodaļa

Uzraudzība, ziņošana un novērtēšana

31. pants

Uzraudzība un ziņošana

-1.  Šīs regulas mērķu sasniegšanu mēra ar pienācīgu, pārredzamu un pārskatatbildīgu uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas sistēmu, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes pienācīgu iesaisti, kā arī pastiprinot visu Savienības partneru, tostarp pilsoniskās sabiedrības, līdzdalību programmu piemērošanā. [Gr. 280]

1.  Rādītāji, ar kuriem ziņo par progresu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 3. pantā panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu, ir izklāstīti VII pielikumā atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem. Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2021. gada 1. janvāra rādītāju vērtības. [Gr. 281]

2.  Komisija regulāri uzrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz gaidāmo 3. pantā noteikto mērķu, kā arī gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties izlaidei un iznākumiem. [Gr. 282]

Progress Progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem būtu jāuzrauga, pamatojoties uz VII pielikumā un saskaņā ar 9. punktu pieņemtajā uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā noteiktajiem skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā izmērāmiem rādītājiem, kā arī saskaņā ar noteikumiem par Savienības budžeta izpildi. Lai atvieglotu savlaicīgu ziņošanu, saglabā ierobežotu rādītāju skaitu, un tos sadala vismaz pēc dzimuma un vecuma. [Gr. 283]

3.  Kopīgas rezultātu sistēmas, kas iekļautas kopīgajos plānošanas dokumentos un kas atbilst 12. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pamats Savienības un dalībvalstu veiktajai kopīgajai uzraudzībai pār to kolektīvā atbalsta īstenošanu piemērošanu partnervalstī. [Gr. 284]

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas piemērošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un laikus. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības. [Gr. 285]

4.  Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanā piemērošanā panākto progresu. Sākot ar 2022. gadu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par šīs regulas mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, tostarp, bet ne tikai, VII pielikumā noteiktos rādītājus un Savienības budžeta izpildes rādītājus, mērot sasniegtos rezultātus un regulas lietderību. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. [Gr. 286]

5.  Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un sadarbības līmeni un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildipiemērošanu, norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Ziņojumā Tajā ietver novērtējumu par panākto progresu attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem un saistībā ar transversālu jautājumu iekļaušanu, kā minēts 8. panta 6. punktā. Tajā novērtē Savienības finansējuma rezultātus, pēc iespējas lielākā mērā izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz finansējuma nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti attīstības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem. [Gr. 287]

6.  Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam par visu finansējumu, kas izriet no 40.39. panta 2. punktā minētajām regulām, tostarp par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa valstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem. Ziņojumā ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem. Tajā ietver novērtējumu par galvenās mītnes un Savienības delegāciju darbinieku spēju sasniegt visus šajā regulā noteiktos mērķus. [Gr. 288]

6.a  Komisija kā daļu no gada ziņojuma iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu ziņojumu par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, kā arī par EFIA+ darbību, pārvaldību un faktisko ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā. Minētajam detalizētajam ziņojumam, kas ir daļa no gada ziņojuma, pievieno Revīzijas palātas atzinumu. Tajā ietver šādus elementus:

a)  novērtējumu par rezultātiem, kas atbilst EFIA+ nolūkam un mērķiem, kā noteikts šajā regulā;

b)  novērtējumu par notiekošajām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, nozaru, valstu un reģionālā līmenī un to atbilstību šai regulai, tostarp par riska pasākumiem un to ietekmi uz partneru finansiālo un ekonomisko stabilitāti;

c)  novērtējumu par papildināmību un pievienoto vērtību, privātā sektora resursu mobilizāciju, lēstajiem un faktiskajiem rezultātiem un finansēšanas un investīciju operāciju, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, rezultātiem un ietekmi, apkopotā veidā, tostarp novērtējumu par ietekmi uz pienācīgu darbvietu radīšanu un spēju nodrošināt iztikas minimumu, nabadzības izskaušanu un nevienlīdzības mazināšanu; minētajā novērtējumā, ja iespējams, ietver segto operāciju analīzi pēc dzimuma, balstoties uz faktiem un datiem sadalījumā pēc dzimuma, un atbalstīto privātā sektora veidu, tostarp kooperatīvu un sociālo uzņēmumu, analīzi.

d)  novērtējumu par atbilstību prasībām attiecībā uz Ārējās darbības garantijas izmantošanu un katram iesniegtajam priekšlikumam noteikto galveno snieguma rādītāju sasniegšanu;

e)  novērtējumu par sviras efektu, kas sasniegts ar operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija un EFIA+;

f)  finanšu summu, kas pārskaitīta finansējuma saņēmējiem, un finansēšanas un investīciju operāciju novērtējumu apkopotā veidā par katru atbilstīgo partneri;

g)  novērtējumu par atbilstīgo partneru finansēšanas un investīciju operāciju papildvērtību un pievienoto vērtību un kopējo risku saistībā ar šīm operācijām;

h)  detalizētu informāciju par Ārējās darbības garantijas izmantošanas gadījumiem, zaudējumiem, atdevi, atgūtajām summām un jebkuriem citiem saņemtajiem maksājumiem, kā arī par riska darījumiem kopumā;

i)  finanšu pārskatus par atbilstīgo partneru finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un kuru revīziju veic neatkarīgs ārējs revidents;

j)  novērtējumu par sinerģiju un papildināmību starp operācijām, uz kurām attiecas Ārējās darbības garantija, un ĀIP otro un trešo pīlāru, balstoties uz attiecīgajiem esošajiem ziņojumiem, īpaši pievēršoties progresam, kas panākts attiecībā uz labu pārvaldību, tostarp cīņā pret korupciju un nelikumīgām finanšu plūsmām, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanā un politikas programmās, kurās ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, kā arī uzņēmējdarbības, vietējās uzņēmējdarbības vides un vietējo finanšu tirgu veicināšanā;

k)  novērtējumu par Ārējās darbības garantijas operāciju atbilstību starptautiski apstiprinātajiem attīstības efektivitātes principiem;

l)  garantiju atalgojuma novērtējumu;

m)  novērtējumu par to, kā ir īstenoti noteikumi, kas saistīti ar izslēgtajām darbībām un jurisdikcijām, kuras nesadarbojas. [Gr. 289]

7.  Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību šajā regulā noteiktajiem mērķiem veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar šo regulu piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas metodiku, tostarp (“Riodežaneiro politikas rādītāji”)rādītājiem (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai izdevumus, kas saistīti ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību vidi, cilvēces attīstību un sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un oficiālo attīstības palīdzību 19. pantā minēto rīcības plānu un pasākumu līmenī, kvantificētu un reģistrētu novērtējumos un gada ziņojumā. Šo aplēsi kā daļu no gada ziņojuma Komisija nosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 290]

8.  Komisija dara pieejamu informāciju par attīstības sadarbību, izmantojot atzītus starptautiskus standartus, ieskaitot Starptautiskās Darba organizācijas standartus, kā arī izmantojot kopīgu standartu satvaru, kas izstrādāts Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas ietvaros. [Gr. 291]

9.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtēšanu šīs regulas virzībai uz tās mērķu sasniegšanu, Komisiju pilnvaro pieņemt Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu attiecībā uz VII pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, tostarp vidusposma pārskatīšanas kontekstā saskaņā ar 32. pantu, un papildināt papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi, kurā var iekļaut papildu snieguma rādītājus, kas piemērojami katram šīs regulas konkrētajam mērķim. [Gr. 292]

32. pants

Vidusposma pārskatīšana un novērtēšana [Gr. 293]

1.  Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma.piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, izmantojot rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un sniedzot visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas, tostarp Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus un Ārējās darbības garantijas, ietekmi. [Gr. 294]

Eiropas Parlaments var sniegt ieguldījumu šajā novērtējumā. Komisija un EĀDD rīko apspriešanos ar galvenajām ieinteresētajām personām un saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija un EĀDD īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas visatstumtākās grupas. [Gr. 295]

Komisija arī novērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, izmantojot ārējus novērtējumus. Komisija un EĀDD ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus un nostājas par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Attiecīgā gadījumā novērtējumos izmanto Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, tiecoties pārliecināties, vai mērķi ir sasniegti, un formulēt ieteikumus ar nolūku uzlabot turpmākās darbības. Vidusposma novērtējumā izvērtē to, kā Savienība ir sasniegusi šajā regulā noteiktos mērķus. [Gr. 296]

2.  Regulas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī efektivitāti, pievienoto vērtību, vienkāršotās un racionalizētās ārējās finansēšanas struktūras darbību, iekšējo un ārējo saskaņotību un šīs regulas galīgo novērtējumu. Šajā novērtējumā aplūko Savienības mērķu turpmāko atbilstību, finansēto darbību papildināmību un sinerģiju, pasākumu ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, ņemot vērā rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus, un visus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmisaskaņotā Savienības ārējā darbībā un to, cik lielā mērā sabiedrība saņēmējvalstīs ir informēta par Savienības finansiālo atbalstu, un attiecīgā gadījumā iekļauj 31. panta 4. punktā minēto ziņojumu konstatējumus. [Gr. 297]

Galīgajā novērtējuma ziņojumā aplūko arī šīs regulas lietderību, pievienoto vērtību, vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskaņotību, kā arī tās mērķu turpmāko nozīmību. [Gr. 298]

Galīgo Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības īstenošanupiemērošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par saskaņā ar šo regulu īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. [Gr. 299]

Galīgajā Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem, kā arī ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām un ātrās reaģēšanas darbībām, tostarp līdzekļiem, kuri izmantoti no rezerves, kas paredzēta jaunu problēmu risināšanai un prioritātēm. [Gr. 300]

Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm ar attiecīgās 35. pantā minētās komitejas starpniecību. Minētajā komitejā pēc dalībvalstu lūguma var pārrunāt konkrētus novērtējumus. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā. [Gr. 301]

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija atbilstīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas un saņēmējus, tostarp PSO, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem, cieši iesaistot partnervalstis. [Gr. 302]

2.a  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā panta 2. punktā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, kuros nosaka nepieciešamos šīs regulas grozījumus. [Gr. 303]

2.b  Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šā panta 2. punktā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu. [Gr. 304]

3.  Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem novērtē Ārējās darbības garantijas izmantošanu un darbību. Komisija savu novērtējuma ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam novērtējuma ziņojumam pievieno Revīzijas palātas atzinumu.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Tādu zemju vai teritoriju līdzdalība, uz kurām neattiecas šī regula

1.  Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ja īstenotā piemērotā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija attiecīgajās daudzgadu indikatīvajās programmās vai attiecīgajos rīcības plānos vai pasākumos var pieņemt lēmumu darbību mērogu paplašināt, iekļaujot zemes ir pilnvarota saskaņā ar 34. pantu pieņemt deleģēto aktu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, tajā iekļaujot papildu valstis un teritorijas, uz kurām attiecas neattiecas šī regula saskaņā ar 4. pantu, nolūkā piemērot šo darbību. [Gr. 305]

2.  Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu. [Gr. 306]

33.a pants

Partnervalstu un reģionu sadarbība ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām

1.  Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem nostiprināt to sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes lēmums (“AZT lēmums”). Šajā nolūkā attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZT lēmumu un/vai ETS regulu šī regula var sniegt savu ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar šo regulu, zeme, teritorija vai jebkurš cits tiesību subjekts saskaņā ar AZT lēmumu, vai Savienības tālākais reģions, kopīgo darbības programmu ietvaros vai starpreģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar ETS regulu.

2.  Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 90 % no programmas vai pasākuma attiecināmajiem izdevumiem. Tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %. [Gr. 307]

34. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 26. 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3. punktā, 3.a punktā, 26. panta 4. punktā, 27. panta 9. punktā, 31. panta 9. punktā un 33. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku. Komisija pieņem šos deleģētos aktus pēc iespējas drīzāk. Taču 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 17. panta 4. punktā un 31. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus pieņem līdz ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. [Gr. 308]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 26. 8. panta 7.a punktā, 8. panta 8.b punktā, 14. panta 1. punktā, 15.a pantā, 17. panta 4. punktā, 21. panta 3. punktā,3.a punktā, 26. panta 4. punktā, 27. panta 9. punktā un 31. panta 9. punktā un 33. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 309]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 26. 8. panta 7.a punktu, 8. panta 8.b punktu, 14. panta 1. punktu, 15.a pantu, 17. panta 4. punktu, 21. panta 3. punktu3.a punktu, 26. panta 4. punktu, 27. panta 9. punktu, 31. panta 9. punktu un 33. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 310]

34.a pants

Steidzamības procedūra

1.  Gadījumos, kad rodas nenovēršami un steidzami iemesli, piemēram, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas vai tiešs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējums, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus un tiek piemērota šā panta 2. un 3. punktā noteiktā procedūra.

2.  Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 3. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 34. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.[Gr. 311]

34.b pants

Demokrātiskā pārskatatbildība

1.  Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģisko ievirzi un pamatnostādnes. Šis dialogs arī veicina visu ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību atbilstoši 5. pantam. Dialogs var notikt, pirms Komisija pieņem deleģētos aktus un gada budžeta projektu. Šis dialogs var notikt arī ad hoc, ņemot vērā būtiskas politiskās norises, pēc Eiropas Parlamenta vai Eiropas Komisijas, vai EĀDD pieprasījuma.

2.  Komisija un EĀDD šajā saistībā iesniedz Eiropas Parlamentam visus attiecīgos dokumentus vismaz vienu mēnesi pirms dialoga uzsākšanas. Komisija un EĀDD attiecībā uz dialogu par gada budžetu iesniedz konsolidētu informāciju par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai plānoti saskaņā ar 21. pantu, informāciju par sadarbību attiecībā uz katru atsevišķo valsti, reģionu un tematisko jomu un informāciju par ātrās reaģēšanas darbību izmantošanu, rezervi jaunām problēmām un prioritātēm un Ārējās darbības garantiju.

3.  Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tā sniedz pienācīgu pamatojumu.

4.  Komisija un EĀDD, jo īpaši, saskaņā ar 38. pantu izmantojot vadības grupu, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem. [Gr. 312]

35. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.  Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

6.  Eiropas Investīciju bankas novērotājs piedalās komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar Eiropas Investīciju banku saistīti jautājumi. [Gr. 313]

36. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte Pārredzamība, saziņa un informācijas publiskošana [Gr. 314]

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, efektīva un samērīga. Komisija ir atbildīga par līdzekļu saņēmēju atbilstības šīm prasībām uzraudzīšanu. [Gr. 315]

2.  Saistībā ar šo regulu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko piemēro informācijas un komunikācijas pasākumus. Šai regulai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 316]

2.a  Komisija veic pasākumus stratēģiskās saziņas un publiskās diplomātijas stiprināšanai, lai sniegtu informāciju par Savienības vērtībām un Savienības pievienoto vērtību. [Gr. 317]

2.b  Komisija izveido vienotu, visaptverošu un publisku galveno elektronisko repozitoriju, kurā reģistrē visas saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, tostarp kritērijus, kas tiek izmantoti, lai līdzekļu piešķiršanas procesā noteiktu partneru vajadzības, un nodrošina tā regulāru atjaunināšanu, izņemot darbības, kuras saskaņā ar 37. pantu ir atzītas par tādām, kuras rada drošības apdraudējumu, vai vietējus politiski jutīgus jautājumus. [Gr. 318]

2.c  Repozitorijā iekļauj arī informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, tostarp individuālā un projektu līmenī, un visu EFIA+ garantijas nolīgumu būtiskos elementus, tostarp informāciju par atbilstīgo partneru juridisko identitāti, paredzamajiem attīstības ieguvumiem un sūdzību procedūrām, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību. [Gr. 319]

2.d  Saskaņā ar atbilstīgo partneru pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un par piekļuvi dokumentiem un informācijai atbilstīgie EFIA+ partneri savās tīmekļa vietnēs proaktīvi un sistemātiski dara publiski pieejamu informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai, jo īpaši par veidu, kādā minētās operācijas sekmē šīs regulas mērķu un prasību izpildi. Šādu informāciju sniedz sadalītu pa projektiem. Saistībā ar šādu informāciju vienmēr tiek ņemta vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Atbilstīgie partneri Savienības atbalstu arī atspoguļo visā informācijā, ko tie publicē par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai. [Gr. 320]

37. pants

Atkāpe no redzamības uzlabošanas prasībām

Drošības problēmu vai vietējo politiski jutīgo jautājumu dēļ var būt vēlams vai nepieciešams dažās valstīs vai apgabalos vai konkrētos laikposmos ierobežot komunikācijas un redzamības uzlabošanas pasākumus. Šādos gadījumos mērķauditorija un redzamības uzlabošanas rīki, produkti un kanāli, kas izmantojami konkrētas darbības popularizēšanā, tiek noteikti katrā gadījumā atsevišķi, apspriežoties un vienojoties ar Savienību. Gadījumos, kad, reaģējot uz pēkšņu krīzi, ir nepieciešama ātra intervence, nav nepieciešams nekavējoties izstrādāt pilnīgu komunikācijas un redzamības uzlabošanas plānu. Tomēr šādās situācijās Savienības atbalstu tik un tā atbilstīgi norāda jau no paša sākuma.

38. pants

EĀDD klauzula

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES. [Gr. 321]

38.a pants

Pārvaldība

Horizontāla vadības grupa, ko veido visi attiecīgie Komisijas un EĀDD dienesti un vada AP/PV vai minētā biroja pārstāvis, ir atbildīga par šā instrumenta vadību, koordinēšanu un pārvaldību visā pārvaldības ciklā, lai nodrošinātu visa Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. PV/AP nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju. Attiecībā uz visām darbībām, tostarp ātrās reaģēšanas darbībām un ārkārtas palīdzības pasākumiem, un visā instrumenta programmu veidošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā Augstais pārstāvis un EĀDD sadarbojas ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, kurus nosaka, pamatojoties uz paredzētās darbības veidu un mērķiem un balstoties uz to pieredzi. Visus lēmumu priekšlikumus sagatavo, ievērojot Komisijas procedūras, un tos iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. [Gr. 322]

39. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  Lēmumu Nr. 466/2014/ES, Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 un Regulu (ES) 2017/1601 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.  No šīs regulas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp šo regulu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējām regulām: Regula (ES) Nr. 233/2014; Regula (ES) Nr. 232/2014; Regula (ES) Nr. 230/2014; Regula (ES) Nr. 235/2014; Regula (ES) Nr. 234/2014, Regula (Euratom) Nr. 237/2014, Regula (ES) Nr. 236/2014, Lēmums Nr. 466/2014/ES, Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 un Regula (ES) 2017/1601.

3.  Finansējums šai regulai var segt izdevumus, kas saistīti ar jebkuras šīs regulas pēcteces sagatavošanu.

4.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 20. panta 1. punktā paredzēto izdevumu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 323]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

KAIMIŅVALSTU ĢEOGRĀFISKAJĀ ZONĀ ESOŠO VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS

Alžīrija

Armēnija

Azerbaidžāna

Baltkrievija

Ēģipte

Gruzija

Izraēla

Jordānija

Libāna

Lībija

Moldovas Republika

Maroka

okupētā palestīniešu teritorija

Sīrija

Tunisija

Ukraina

Savienības atbalstu šajā jomā var arī izmantot nolūkā dot iespēju Krievijas Federācijai piedalīties pārrobežu sadarbības programmās un citās būtiskās vairākvalstu programmās, tostarp sadarbības programmās izglītības jomā, jo īpaši studentu apmaiņas programmās [Gr. 324].

II PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS ATTIECĪBĀ UZ ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

A.   Visiem ģeogrāfiskajiem reģioniem

CILVĒKI

1.  Laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības

a)  Stiprināt demokrātiju un iekļaujošu demokrātijas procesu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp neatkarīgas tiesu iestādes, tiesiskumu un pārredzamu, miermīlīgu un uzticamu vēlēšanu procesu; [Gr. 325]

b)  stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un saistīto starptautisko instrumentu īstenošanu, atbalstīt un aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, sekmēt globālu un reģionālu paktu un satvaru īstenošanu, palielināt pilsoniskās sabiedrības spējas attiecībā uz īstenošanu un uzraudzību un sagatavot pamatus, kas ļauj izveidot starptautisku tiesisko regulējumu attiecībā uz klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu aizsardzību; [Gr. 326]

c)  veicināt diskriminācijas apkarošanu visās tās formās un vienlīdzības principu, jo īpaši dzimumu līdztiesību, sieviešu un minoritāšu meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu viņām, un bērnu un jauniešu, cilvēku ar invaliditāti, pie minoritātēm piederošu personu, LGBTI un pirmiedzīvotāju tiesības; [Gr. 327]

d)  atbalstīt plaukstošu pilsonisko sabiedrību un, stiprināt tās nozīmi politikas pārejas, reformu procesos un demokrātiskajā pārveidē, kā arī stiprināt pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu iesaisti politikas politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā pieņemšanas kontrolē; [Gr. 328]

e)  uzlabot brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, neatkarību un profesionalitāti;

f)  veidot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, ņemot vērā politisko, ekonomisko, vides, lai tās būtu gatavas izturēt vides un ekonomiskus satricinājumus, dabas un cilvēku radītas katastrofas, konfliktus, veselības un pārtikas, demogrāfisko nodrošinājuma krīzes, pielāgoties tām un sociālo spiedienu un satricinājumusātri no tām atgūties; [Gr. 329]

g)  stiprināt demokrātisko valsts iestāžu attīstību valsts un starptautiskajā, valsts un vietējā līmenī, tostarp neatkarīgu, efektīvu un atbildīgu tiesu sistēmu, tiesiskuma, starptautiskā tiesiskuma, pārskatatbildības veicināšanu un tiesu pieejamību visiem; [Gr. 330]

h)  atbalstīt valsts pārvaldes reformu procesus, tostarp izmantojot uz iedzīvotājiem orientētu e-pārvaldes pieeju, stiprinot tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu, valstu statistikas sistēmas, spējas, stabilu publisko finanšu pārvaldību un veicinot cīņu pret korupciju, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu; [Gr. 331]

i)  veicināt iekļaujošu, līdzsvarotu un integrētu teritoriālo un pilsētpolitiku, stiprinot valsts iestādes un struktūras valsts un vietējā līmenī un atbalstot efektīvu decentralizācijas un valsts pārstrukturēšanas procesu efektivitāti;

j)  palielināt publisko iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību, stiprinot publisko iepirkumu, tostarp mudinot izstrādāt ilgtspējīgus kritērijus (vides, sociālos un ekonomikas) un mērķus, un publisko finanšu pārvaldību, attīstot e-pārvaldi un stiprinot pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 332]

k)  atbalstīt ilgtspējīgu, pārskatatbildīgu un pārredzamu dabas resursu sektoru pārvaldību un ar to saistītos ieņēmumus, kā arī reformas, lai nodrošinātu godīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu nodokļu politiku.

ka)   veicināt parlamentāro demokrātiju; [Gr. 333]

2.  Nabadzības izskaušana, cīņa pret nevienlīdzību un ilgtspējīga attīstība

a)  Izskaust nabadzību visās tās dimensijās, cīnīties pret diskrimināciju un nevienlīdzību, nevienu nepamest novārtā; un pirmkārt pievērsties tiem, kuri ir visgrūtākajā situācijā, piešķirot prioritāti investīcijām sabiedriskajos pakalpojumos veselības, uztura, izglītības un sociālās aizsardzības jomā; [Gr. 334]

b)  pastiprināt centienus, lai pieņemtu politiku un piemērotu ieguldījumu, lai veicinātu, aizsargātu un ievērotu sieviešu, jauniešu un jauniešu bērnu, un personu ar invaliditāti tiesības, veicinātu viņu iesaistīšanos un lietderīgu dalību sociālajā, pilsoniskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī lai nodrošinātu savu pilnvērtīgu ieguldījumu iekļaujošai izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai; [Gr. 335]

c)  veicināt sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzību un ievērošanu un iespēju nodrošināšanu, tostarp ekonomiskās, darba un sociālās tiesības zemes tiesības, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, un novērst visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un aizsargāt viņas no tās; tas ietver arī piekļuves veicināšanu visaptverošai informācijai par seksuālo un reproduktīvo veselību un visaptverošas seksuālās izglītības sekmēšanu; veicināt sadarbību pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz jauniem un labākiem instrumentiem seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes jomā, tostarp instrumentiem, kas paredzēti ģimenes plānošanai, jo īpaši apstākļos, kad ir zemi ienākumi; [Gr. 336]

d)  īpašu uzmanību pievērst personām, kas ir nelabvēlīgā situācijā, neaizsargātas un sociāli atstumtas, inter alia, bērniem, vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem, un pamatiedzīvotājiem. Tostarp veicināt pāreju no insititucionālas aprūpes uz bērnu ar invaliditāti vai bez tās aprūpi sabiedrībā; [Gr. 337]

e)  veicināt integrētu pieeju kopienu, jo īpaši visnabadzīgāko un visgrūtāk sasniedzamo kopienu, atbalstam, uzlabojot vispārēju piekļuvi pamatvajadzībām pamatvajadzību apmierināšanai un pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, informācijai un piegādēm, izglītībai, uzturam un sociālajai aizsardzībai; [Gr. 338]

f)  atbalstīt sniegt bērniem, īpaši visvairāk atstumtajiem, labāko sākumu dzīvei, ieguldot agrīnā attīstībā un nodrošinot, ka bērniem, kurus skar nabadzība vai nevienlīdzība, ir pieejami tādi pamatpakalpojumi kā veselības aprūpe, pārtika, izglītība un sociālā aizsardzība; atbalstīt drošu un stimulējošu vidi bērniem, kas ir būtisks elements, lai veicinātu veselīgu jauno paaudzi, kas spēj pilnībā realizēt savu potenciālu, un īpašu uzmanību veltot meiteņu vajadzībām; [Gr. 339]

g)  atbalstīt vispārēju piekļuvi pietiekamai, cenas ziņā pieejamai, drošai un uzturvielām bagātai pārtikai, jo īpaši personām vismazāk aizsargātajās situācijās, tostarp bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, gan meitenēm, gan zēniem pusaudžu vecumā un sievietēm, īpaši grūtniecības un zīdīšanas laikā, un stiprināt nodrošinātību ar pārtiku un uzturu, jo īpaši valstīs, kuras saskaras ar ilgstošām vai atkārtotām krīzēm; veicināt tādas daudznozaru pieejas lauksaimniecībai, kurās ņemti vērā ar uzturu saistīti as; [Gr. 340]

h)  atbalstīt vispārēju piekļuvi drošai un pietiekamai dzeramā ūdens sanitārijai, higiēnai, kā arī ilgtspējīgai un integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai, kā galvenos rādītājus veselības aprūpes, izglītības, uztura, noturības pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesības jomā; [Gr. 341]

i)  nodrošināt vispārēju veselības aprūpi, nodrošinot taisnīgu piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes, pakalpojumiem, tostarp atbalstot iekļaujošas, spēcīgas, kvalitatīvas un noturīgas un visiem pieejamas veselības aprūpes sistēmas izveidi un uzlabojot agrīnās brīdināšanas, riska samazināšanas, pārvaldības un atveseļošanas spēju; papildināt rīcību, izmantojot Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, lai novērstu globālus veselības apdraudējumus, izstrādātu drošas, efektīvas un cenas ziņā pieejamas vakcīnas un ārstēšanu slimībām, kas ir saistītas ar nabadzību un ir atstātas novārtā, un lai uzlabotu reaģēšanu uz veselības problēmām, tostarp pārnēsājamām slimībām, mikrobu rezistenci un jaunām slimībām un epidēmijām; [Gr. 342]

j)  atbalstīt universālu un taisnīgu sociālo aizsardzību un stiprināt sociālās drošības tīklus, lai garantētu pamata ienākumus, novērstu nonākšanu galējā nabadzībā un veidotu izturētspēju;

ja)  stiprināt cilvēku un kopienu izturētspēju, tostarp palielinot investīcijas kopienu vadītos katastrofu riska mazināšanas un sagatavotības projektos; [Gr. 343]

jb)  atbalstīt valsts, reģionālās un vietējās pašvaldības un pārvaldes iestādes un administrācijas, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru, cita starpā fiziskos, tehnoloģiskos un cilvēkresursus, un izmantojot jaunākos tehnoloģiju un administratīvos sasniegumus, lai nodrošinātu visu personu precīzu reģistrēšanu (no dzimšanas līdz nāvei) un vajadzības gadījumā oficiāli atzītu dokumentu dublikātu publicēšanu, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir oficiāls statuss un piekļuve savām pamattiesībām; [Gr. 344]

k)  veicināt iekļaujošu, ilgtspējīgu pilsētattīstību, lai risinātu pilsētvides nevienlīdzību, galveno uzmanību pievēršot tiem, kam ir vislielākās vajadzības, un pieņemot uz dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu vērstu pieeju; [Gr. 345]

l)  atbalstīt vietējās pašvaldības, lai pilsētu līmenī uzlabotu pamatpakalpojumu sniegšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pārtikas nodrošinājumam, pieejamiem, pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un dzīves kvalitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo neformālās apmetnēs un graustu rajonos; [Gr. 346]

m)  veicināt starptautiski pieņemtu izglītības mērķu īstenošanu ar īpašu uzsvaru uz bezmaksas valsts izglītības sistēmām, nodrošinot iekļaujošu un taisnīgu formālo, ārpusskolas un neformālo izglītību visos līmeņos un sekmējot visiem pieejamas mūžizglītības iespējas, un ieskaitot agrīnu bērnu attīstību, tehnisko un profesionālo apmācību, tostarp ārkārtas situācijās un krīzes situācijās, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšos; [Gr. 347]

ma)  atbalstīt izglītības koridorus, lai nodrošinātu, ka studenti no valstīm, kurās notiek karš, var studēt Savienības augstskolās; [Gr. 348]

n)  atbalstīt mācību mobilitāti, spēju veidošanu, mācību mobilitāti un sadarbību kultūras jomā, virzienā uz partnervalstīm, no tām vai starp tāmto starpā, kā arī sadarbības un politikas dialogu ar šo valstu iestādēm, organizācijām, vietējām īstenošanas struktūrām un iestādēm no šīm valstīm; [Gr. 349]

na)   veicināt spēju veidošanu un sadarbību gan zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības jomā, it īpaši risinot ar nabadzību saistītas sociālās problēmas, kas nesamērīgi ietekmē partnervalstis un novārtā atstātās pētniecības un inovācijas jomas, kurās ir ierobežotas privātā sektora investīcijas, gan atvērto datu jomā, un veicināt sociālo inovāciju; [Gr. 350]

o)  spēju veidošanu un sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, kā arī atklāto atvērto datu, lielo datu, mākslīgā intelekta un inovācijas jomā koordinēti ar Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, lai cīnītos pret intelektuālā darbaspēka emigrācijumā; [Gr. 351]

p)  pastiprināt koordināciju starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai palīdzētu pāriet no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu;

q)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, kā arī saglabāt un veicināt kultūras mantojumu un atraisīt kultūras un radošo nozaru industriju potenciālu ilgtspējīgai, sociālai un ekonomiskai attīstībai; [Gr. 352]

qa)  atbalstīt pasākumus un veicināt sadarbību sporta jomā, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, jauniešiem, atsevišķām personām un kopienām, kā arī programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu veselības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā; [Gr. 353]

r)  veicināt ilgtermiņa piespiedu kārtā pārvietoto personu cieņu un noturību un viņu iekļaušanu uzņemošo valstu un uzņemošo kopienu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

3.  Migrācija un mobilitāte, mobilitāte un piespiedu pārvietošana [Gr. 354]

-a)  atbalstīt efektīvu un uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku visos līmeņos, tostarp aizsardzības programmas, lai veicinātu drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju; [Gr. 355]

a)  Stiprināt Palīdzēt stiprināt divpusēju, reģionālu, tostarp starp jaunattīstības valstīm, un starptautisku partnerību migrācijas un mobilitātes jomā, pamatojoties uz integrētu un līdzsvarotu pieeju, kas aptver visus migrācijas aspektus, tostarp palīdzību Savienības divpusējo vai reģionālo nolīgumu un vienošanos īstenošanā, tostarp mobilitātes partnerībāsun ievērojot starptautiskās un Savienības tiesības un saistības cilvēktiesību jomā; [Gr. 356]

aa)  sniegt palīdzību starp Savienību un trešām valstīm noslēgto divpusējo vai reģionālo nolīgumu un vienošanos, tostarp mobilitātes partnerību, īstenošanā, un izveidot drošas un likumīgas ieceļošanas iespējas, tostarp izstrādājot vīzu režīma atvieglošanas un pārmitināšanas nolīgumus, un pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnīgu humanitāro un cilvēktiesību saistību ievērošanu; [Gr. 357]

b)  atbalstīt migrantu, kas atgriežas, ilgtspējīgu un sekmīgu sociālekonomisko reintegrāciju; [Gr. 358]

c)  risināt un novērst neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus;

d)  novērst samazināt neaizsargātības veidus migrācijas procesā, tostarp novēršot neatbilstīgu migrāciju, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, pastiprināt sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomāun stiprinot transnacionālus pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem novērstu cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu; [Gr. 359]

e)  stiprināt zinātniskās, tehniskās, cilvēciskās un institucionālās spējas migrācijas pārvaldībai, tostarp precīzu un sadalītu datu vākšanu un izmantošanu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā, lai sekmētu drošu, sakārtotu un atbildīgu migrāciju; [Gr. 360]

f)  atbalstīt efektīvu un uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku, tostarp aizsardzības programmas; [Gr. 361]

g)  veicināt nosacījumus, kas sekmē likumīgu migrāciju un labi pārvaldītu mobilitāti un cilvēku savstarpējos kontaktus, migrācijas ietekmes uz attīstību maksimālu palielināšanutostarp sniedzot precīzu un savlaicīgu informāciju visos migrācijas posmos; [Gr. 362]

ga)  maksimāli palielināt migrācijas ietekmi uz attīstību un uzlabot kopējo izpratni par migrācijas un attīstības saikni; [Gr. 363]

h)  nodrošināt migrantu un piespiedu kārtā pārvietoto personu aizsardzību, pievēršot īpašu uzmanību neaizsargātām grupām un piemērojot tiesībās balstītu pieeju, un nodrošinot, ka jauktās migrācijas plūsmās tiek atzītas personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, un viņām tiek noteikts statuss; [Gr. 364]

i)  atbalstīt uz attīstību balstītus risinājumus piespiedu kārtā pārvietotām personām un viņu uzņēmējām kopienām, tostarp nodrošinot piekļuvi izglītībai un pienācīgām darbvietām, lai veicinātu pārvietotu personu cieņu, izturētspēju un patstāvību un viņas integrētu uzņēmējvalstu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē; [Gr. 365]

j)  atbalstīt diasporu iesaistīšanos izcelsmes valstīs, lai dotu pilnīgu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstīb; [Gr. 366]

k)  veicināt ātrāku, lētāku un drošāku pārvedumu pārsūtīšanu gan izcelsmes valstīs, gan saņēmējvalstīs, tādējādi izmantojot to attīstības potenciālu;

ka)  veicināt iespēju nodrošināšanu migrantiem un sabiedrībām, lai panāktu to pilnīgu iekļaušanu un sociālo kohēziju; [Gr. 367]

Sadarbību šajā jomā pārvalda saskaņā ar [Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds], pilnībā ievērojot principu, kas paredz politikas saskaņotību attīstībai. [Gr. 368]

PLANĒTA

4.  Vide un klimata pārmaiņas

a)  Stiprināt zinātnes, tehnikas, cilvēku un iestāžu spējas attiecībā uz klimata un vides pārvaldību, integrāciju un uzraudzību; stiprināt klimata pārvaldību reģionālā un valsts mērogā;

b)  sniegt atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām, pievēršot sevišķu uzmanību īpaši neaizsargātām valstīm un iedzīvotājiem, kam trūkst resursu vajadzīgo pasākumu veikšanai; sniegt ieguldījumu partneru centienos izpildīt saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, tostarp īstenot valsts noteikto devumu (VND) un mazināt un pielāgot rīcības plānus, tostarp sinerģiju starp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, kā arī pildīt saistības saskaņā ar citiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, piemēram, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos; [Gr. 369]

c)  attīstīt un/vai stiprināt ilgtspējīgu zaļo un zilo izaugsmi visās ekonomikas nozarēs;

d)  veicināt piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, lai izpildītu Savienības 2012. gada apņemšanos līdz 2030. gadam nodrošināt šādu piekļuvi papildu 500 miljoniem cilvēku, piešķirot prioritāti maza mēroga, minitīklu un ārpustīklu risinājumiem, kam ir augsta vērtība vides un attīstības ziņā; stiprināt ilgtspējīgu sadarbību enerģētikas jomā; veicināt un palielināt sadarbību energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanas jomā; veicināt piekļuvi uzticamiem, drošiem, pieejamiem, tīriem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem, jo īpaši vietējiem un decentralizētiem risinājumiem, kas nodrošina piekļuvi enerģijai cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā un tālākos reģionos; [Gr. 370]

da)  veidot spējas, kas ļauj valsts un vietējās attīstības stratēģijās integrēt vides ilgtspējas un klimata pārmaiņu mērķus, un tiekties pēc zaļās izaugsmes, tostarp atbalstot ilgtspējas kritēriju noteikšanu publiskajā iepirkumā; [Gr. 371]

db)  veicināt korporatīvo sociālo atbildību, pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs un konsekventu piesardzīgās pieejas un principa „piesārņotājs maksā“ piemērošanu; [Gr. 372]

dc)   veicināt vidi saudzējošu ilgtspējīgu lauksaimniecību, tostarp agroekoloģiju, par kuru ir pierādīts, ka tā veicina ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtermiņā uzlabo vides un sociālo noturību pret klimata pārmaiņām; [Gr. 373]

e)  uzlabot vietējos, reģionālos, valsts un kontinentālos vairākveidu transporta tīklus un pakalpojumus, lai stiprinātu papildu iespējas ilgtspējīgai, pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikas attīstībai un darbvietu radīšanai, ņemot vērā mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību; stiprināt transporta jomas atvieglošanu un liberalizāciju, uzlabot ilgtspēju, ceļu satiksmes drošību un transporta jomas noturību;

f)  stiprināt vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju iesaisti klimata pārmaiņu reaģēšanas pasākumos, cīņu pret bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un noziegumu pret dzīvo dabu novēršanu, ekosistēmu saglabāšanā un dabas resursu pārvaldībā, tostarp uzlabojot zemes pārvaldību un ūdens resursu apsaimniekošanu; veicināt pilsētu ilgtspējīgu attīstību un izturētspēju urbanizētās teritorijās; [Gr. 374]

fa)  izbeigt konflikta zonās iegūtu izrakteņu tirdzniecību un kalnraču ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt vietējo kopienu attīstību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/821 par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem un papildu pasākumiem, kā arī izstrādāt šādu pieeju attiecībā uz derīgajiem izrakteņiem, kuri vēl nav iekļauti tās darbības jomā; [Gr. 375]

fb)   veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai (ESD), lai dotu cilvēkiem iespējas pārveidot sabiedrību un veidot ilgtspējīgu nākotni; [Gr. 376]

g)  veicināt dabas resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, atjaunot dabas resursus, veselīgas ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un aizsargāt savvaļas dabu, tostarp apkarot malumedniecību un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību; [Gr. 377]

ga)  novērst bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, īstenot starptautiskās un Savienības iniciatīvas šajā jautājumā, jo īpaši veicinot zemes un jūras ekosistēmu un ar tām saistītās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu; [Gr. 378]

h)  veicināt integrētu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un pārrobežu sadarbību ūdens resursu jomā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem; [Gr.379]

i)  veicināt oglekļa uzkrājumu saglabāšanu un palielināšanu, izmantojot ilgtspējīgu zemes izmantošanas pārvaldību, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, kā arī cīnīties pret vides degradāciju, pārtuksnešošanos un zemes un mežu degradāciju, un sausumu; [Gr. 380]

j)  ierobežot mežu izciršanu un veicināt meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) un apkarot nelikumīgu mežizstrādi, nelikumīgu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību; atbalstīt labāku pārvaldību un spēju veidošanu, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu dabas resursus; atbalstīt sarunas par brīvprātīgajiem partnerības nolīgumiem un to īstenošanu; [Gr. 381]

k)  atbalstīt okeānu pārvaldību, tostarp piekrastes un jūras teritoriju visu veidu, tostarp ekosistēmu, aizsardzību un atjaunošanu, cīņu pret jūru piedrazošanu, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS; [Gr. 382]

l)  stiprināt reģionālu katastrofu riska samazināšanu (DRR), sagatavotību un noturību, izmantojot uz kopienu un cilvēkiem vērstu pieeju un nodrošinot sinerģiju ar klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku un pasākumiem; [Gr. 383]

m)  veicināt resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu (arī visā piegādes ķēdē), tostarp ierobežojot dabas resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un atbalstot ieinteresēto personu atbilstību tādām iniciatīvām kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma; novērst piesārņojumu un veicināt pareizu ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanu; [Gr. 384]

n)  atbalstīt centienus uzlabot ilgtspējīgu ekonomikas dažādošanu, konkurētspēju, vērtības sadali piegādes ķēdes un godīgu tirdzniecību un privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai ilgtspējīgai izaugsmei, mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, MVU un kooperatīviem, izmantojot ieguvumus attīstībai, ko rada spēkā esošos esošie tirdzniecības nolīgumus nolīgumi ar E. [Gr. 385]

na)  izpildīt tādos līgumos noteiktās starptautiskās saistības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD), Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un citi ar bioloģisko daudzveidību saistītie līgumi; [Gr. 386]

nb)   paplašināt klimata pārmaiņu un vides mērķu integrāciju un iekļaušanu Savienības attīstības sadarbībā, atbalstot metodoloģijas izstrādi un pētniecību, ko veic jaunattīstības valstis, kā arī tajās un par tām, tostarp pārraudzības, ziņošanas un pārbaudes mehānismus, ekosistēmas apzināšanu, novērtējumu un vērtēšanu, paplašinot zināšanas vides jautājumos, veicinot inovatīvu darbību un politikas saskaņotību; [Gr. 387]

nc)   to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz attīstību, mieru un drošību. [Gr. 388]

LABKLĀJĪBA

5.  Iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība

a)  Atbalstīt uzņēmējdarbību, tostarp piešķirot mikrofinansējumu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodarbināmības iespējas, attīstot prasmes un kompetences, tostarp izglītību, panākot uzlabojumus SDO darba standartu pilnīgā piemērošanā, un tostarp attiecībā uz sociālo dialogu un bērnu darba apkarošanu, veselībai nekaitīgiem darba apstākļu uzlabošanu apstākļiem, iztikas minimumu un iespēju radīšanu īpaši jauniešiem; [Gr. 389]

b)  atbalstīt nacionālās attīstības iespējas, kas maksimāli palielina pozitīvos sociālos iznākumus un ietekmi, kā arī veicināt progresīvu veicināt efektīvu un ilgtspējīgu nodokļu uzlikšanu un pārdalošu publisko politiku un izveidot un stiprināt ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās apdrošināšanas shēmas; atbalstīt valsts un starptautiska līmeņa centienus apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzes; [Gr. 390]

c)  uzlabot atbildīgu uzņēmējdarbības un investīciju vidi, radīt labvēlīgu normatīvo vidi ekonomikas attīstībai un atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kooperatīvus un sociālos uzņēmumus, to centienos paplašināt darījumdarbību un radīt darbvietas, atbalstīt solidaritātes ekonomikas attīstību un palielināt privātā sektora pārskatatbildību; [Gr. 391]

ca)  veicināt korporatīvo pārskatatbildību un tiesiskās aizsardzības mehānismus attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ir saistīti ar privātā sektora darbībām; atbalstīt vietēja, reģionāla un pasaules līmeņa centienus nodrošināt atbilstību cilvēktiesību standartiem un regulatīviem pasākumiem, tostarp saistībā ar obligātu uzticamības pārbaudi un saistošu starptautisku instrumentu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā pasaules līmenī; [Gr. 392]

d)  stiprināt sociālo un vides ilgtspējību, korporatīvo sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbību visā vērtību ķēdē un nodrošināt vērtības sadali, taisnīgas cenas un godīgus tirdzniecības nosacījumus; [Gr. 393]

e)  palielināt publisko izdevumu efektivitāti un ilgtspēju, tostarp veicinot ilgtspējīgu publisko iepirkumu; un veicināt publiskā finansējuma stratēģiskāku izmantošanu, tostarp izmantojot apvienošanas instrumentus, lai piesaistītu papildu publiskos un privātos ieguldījumus; [Gr. 394]

f)  stiprināt pilsētu kā ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un inovācijas centru potenciālu;

g)  veicināt iekšējo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veidojot ciešāku saikni starp pilsētu un lauku teritorijām un veicinot gan radošo industriju, gan kultūras tūrisma nozares attīstību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību; [Gr. 395]

h)  palielināt un dažādot ilgtspējīgas un iekļaujošas lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdes, veicināt pārtikas nodrošinājumu un ekonomikas diversifikāciju, pievienotās vērtības radīšanu, reģionālo integrāciju, konkurētspēju un godīgu tirdzniecību un stiprināt ilgtspējīgas, zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas inovācijas; [Gr. 396]

ha)   koncentrēties uz ekoloģiski efektīvu lauksaimniecības intensifikāciju attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem, jo īpaši sievietēm, nodrošinot atbalstu efektīvām un ilgtspējīgām valsts politikas nostādnēm, stratēģijām un tiesiskajam regulējumam un vienlīdzīgai un ilgtspējīgai piekļuvei resursiem, tostarp zemei, ūdenim, (mikro)kredītiem un citiem lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem; [Gr. 397]

hb)   aktīvi palielināt pilsoniskās sabiedrības un lauksaimnieku organizāciju līdzdalību politikas veidošanā un pētniecības programmās un stiprināt to iesaistīšanos valdības programmu īstenošanā un novērtēšanā; [Gr. 398]

i)  atbalstīt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un ilgtspējīgu akvakultūru;

j)  veicināt universālu piekļuvi drošai, cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai enerģijai, veicinot mazoglekļa, pret klimata pārmaiņām noturīgu un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām; [Gr. 399]

k)  veicināt gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti, kā arī uzlabot transporta savienojamību ar Savienību;

l)  veicināt cenas ziņā pieejamu, iekļaujošu, uzticamu un uzticamu drošu digitālo savienojamību un stiprināt digitālo ekonomiku; veicināt digitālo pratību un prasmes; sekmēt digitālo uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu; veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai stimulētu ilgtspējīgu attīstību; pievērsties kiberdrošībai, datu aizsardzībai un citiem ar digitalizāciju saistītiem regulatīviem jautājumiem; [Gr. 400]

m)  attīstīt un stiprināt tirgus un nozares tādā veidā, kas veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, un godīgu tirdzniecību; [Gr. 401]

n)  atbalstīt reģionālās integrācijas programmu un optimālu tirdzniecības politiku, atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību, un atbalstīt ES Savienības un tās partneru savstarpējo godīgas tirdzniecības nolīgumu, tostarp holistisku un asimetrisku nolīgumu ar jaunattīstības valstu partneriem, konsolidāciju un īstenošanu; veicināt un stiprināt daudzpusējās attiecības, ilgstpējīgu ekonomisko sadarbību, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus; [Gr. 402]

o)  veicināt sadarbību zinātnes, tehnoloģijas un pētniecības, kā arī atk digitalizācijas, atvērto datu, lielo datu un mākslīgā intelekta un inovācijas jomā, tostarp zinātnes diplomātijas attīstību; [Gr. 403]

p)  veicināt kultūru dialogu un kultūru daudzveidību visās tās formās, attīstīt vietējo amatniecību, kā arī laikmetīgās mākslas un kultūras izpausmes, un saglabāt un veicināt kultūras mantoj; [Gr. 404]

q)  sniegt lielākas iespējas sievietēm uzņemties lielāku lomu ekonomikā un lēmumu pieņemšanā;

r)  uzlabot ikvienas personas piekļuvi pienācīgam darbam veselībai nekaitīgā vidē un veidot iekļaujošākus un labi funkcionējošus darba tirgus un nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, tostarp iztikas minimumu visiem, jo īpaši sievietēm un jauniešiem; [Gr. 405]

ra)   nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu piekļuvi ieguves nozarēm, vienlaikus neveicinot konfliktus vai korupciju; [Gr. 406]

s)  veicināt taisnīgu, ilgtspējīgu un netraucētu piekļuvi ieguves nozarēm. nodrošināt lielāku pārredzamību, pienācīgu rūpību un investoru atbildību, vienlaikus veicinot privātā sektora pārskatatbildību; piemērot pasākumus, lai papildinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu.. [Gr. 407]

MIERS

6.  Drošība, stabilitāte Miers, drošība un miersstabilitāte [Gr. 408]

a)  Veicināt mieru, konfliktu novēršanu un tādēļ arī stabilitāti, veidojot valstu, sabiedrību, kopienu un privātpersonu izturētspēju, ņemot vērā politisko, ekonomisko, vides, demogrāfisko un sociālo spiedienu un satricinājumus, tostarp atbalstot izturētspējas novērtējumus, kuru mērķis ir noteikt vietējām sabiedrībām piemītošās spējas, kuras tiem ļauj izturēt šādu spiedienu un satricinājumus, pielāgoties tiem un ātri no tiem atgūties; [Gr. 409]

aa)  veicināt nevardarbības kultūru, tostarp atbalstot formālu un ikdienēju izglītību par mieru; [Gr. 410]

b)  atbalstīt konfliktu novēršanu, agrīno brīdināšanu un miera veidošanu, izmantojot starpniecību, krīžu pārvarēšanu, stabilizāciju un pēckonfliktu atjaunošanu, tostarp pastiprinot sieviešu lomu visos šajos posmos; sekmēt un veidot spējas, kas ir saistītas ar uzticības veicināšanu, starpniecību, dialogu, samierināšanu un labām kaimiņattiecībām, un veicināt citus pasākumus, kas sekmē konfliktu novēršanu un atrisināšanu, īpašu uzmanību pievēršot jaunai spriedzei starp kopienām, kā arī veicināt samierināšanas pasākumus starp sabiedrības daļām un ilgstoša konflikta un krīzes gadījumā; [Gr. 411]

ba)  atbalstīt bruņotos konfliktos cietušo rehabilitāciju un reintegrāciju, kā arī bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, aptverot arī sieviešu īpašās vajadzības; [Gr. 412]

bb)  stiprināt sieviešu un jauniešu nozīmi miera veidošanas un konfliktu novēršanas pasākumos un viņu iekļaušanu, jēgpilnu pilsonisko un politisko līdzdalību un sociālo atzīšanu; atbalstīt ANO DP Rezolūcijas 1325 īstenošanu, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās un pēckonflikta valstīs;ba) atbalstīt bruņotos konfliktos cietušo rehabilitāciju un reintegrāciju, kā arī bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, aptverot arī sieviešu īpašās vajadzības; [Gr. 413]

c)  atbalstīt drošības sektora reformu, kurā tiek ņemti vērā konfliktu aspekti un kas pakāpeniski nodrošina personas un valsti ar efektīvāku, demokrātisku un pārskatatbildīgu drošību ilgtspējīgai attīstībai un mieram; [Gr. 414]

d)  atbalstīt militāro dalībnieku spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā (CBSD); [Gr. 415]

da)   atbalstīt reģionālās un starptautiskās atbruņošanas iniciatīvas un ieroču eksporta kontroles režīmus un mehānismus; [Gr. 416]

e)  atbalstīt vietējās, reģionālās un starptautiskās iniciatīvas, kas veicina drošību, stabilitāti un mieru, kā arī savstarpēji sasaistīt šīs dažādās iniciatīvas; [Gr. 417]

f)  novērst un apkarot radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma un terorisma, izmantojot situācijai atbilstošas un uz cilvēku vērstas programmas un darbības, kurās ņemti vērā konfliktu un dzimumu līdztiesības aspekti; [Gr. 418]

fa)  novērst kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku sociālekonomisko ietekmi uz civiliedzīvotājiem, tostarp ņemot vērā sieviešu vajadzības; [Gr. 419]

fb)  novērst sociālo ietekmi vai pārstrukturēt bruņotos spēkus, tostarp ņemot vērā sieviešu vajadzības [Gr. 420]

fc)  atbalstīt vietēja, valsts, reģionāla un starptautiska līmeņa ad hoc tiesas, patiesības un izlīguma komisijas un mehānismus; [Gr. 421]

g)  cīnīties pret jebkāda veida vardarbību, korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

h)  veicināt pārrobežu sadarbību attiecībā uz kopīgo dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem; [Gr. 422]

i)  sadarboties ar trešām valstīm kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos, jo īpaši ar spēju veidošanas un infrastruktūras attīstības palīdzību trešās valstīs tādās jomās kā veselība, lauksaimniecība un pārtikas nekaitīgums; kā arī atbalstīt sociālos pasākumus, kas vērsti uz sekām, ar kurām saskaras visneaizsargātākie iedzīvotāji, kuri pakļauti radiācijas avārijai, un kuru mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus; veicināt zināšanu pārvaldību, apmācību un izglītību ar kodolmateriāliem saistītās jomās; šādas darbības izstrādā kopā ar darbībām, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas izveidots ar EINS regulu; [Gr. 423]

j)  uzlabot jūras drošību, lai nodrošinātu okeānus, kas un drošumu, lai panāktu, ka okeāni nav bīstami, ir droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti; [Gr. 424]

k)  atbalstīt spēju veidošanu kiberdrošības, noturīgu digitālo tīklu, datu aizsardzības un privātuma jomā.

PARTNERĪBA

7.  Partnerība

a)  Uzlabot valstu līdzatbildību, partnerību un dialogu, lai veicinātu attīstības sadarbības lielāku efektivitāti visās tās dimensijās (īpaši ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu un konfliktu skarto valstu īpašās problēmas, kā arī konkrētas pārejas posma problēmas attīstītākās jaunattīstības valstīs);

b)  padziļināt politisko, ekonomisko, sociālo, vides un kultūras dialogu starp Savienību un trešām valstīm un reģionālajām organizācijām un atbalstīt divpusējo un starptautisko saistību īstenošanu;

c)  veicināt labas kaimiņattiecības, reģionālo integrāciju, labāku savienojamību, sadarbību un dialogu;

ca)  atbalstīt un stiprināt partnervalstu un reģionu sadarbību ar to tuvumā esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas Padomes [...] Lēmums [...]1 par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību; [Gr. 425]

____________________________

1 Padomes Lēmums .../... par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (OV ...)

d)  veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, veicinot to jēgpilnu un strukturētu līdzdalību valsts politikā un spēju pildīt savas funkcijas kā neatkarīgas attīstības un vadības dalībniekiem; un stiprināt jaunus sadarbības veidus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot pamatīgu un strukturētu dialogu ar Savienību un valstu ceļvežu efektīvu izmantošanu ES un piemērošanu Savienības sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību; [Gr. 426]

e)  sadarboties ar vietējām iestādēm un atbalstīt šo iestāžu politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju lomu, lai veicinātu vietējo attīstību un labāku pārvaldību;

f)  efektīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem trešās valstīs, tostarp pilnībā izmantojot ekonomikas, kultūras, sporta un publisko diplomātiju; [Gr. 427]

g)  iesaistīt industrializētās un attīstītākās jaunattīstības valstis Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā, pasaules mēroga sabiedriskajos labumos un problēmās, tostarp dienvidu-dienvidu un trīsstūrveida sadarbības jomā;

h)  veicināt reģionālo integrāciju un sadarbību, kas orientēta uz rezultātiem, atbalstot reģionālo integrāciju un dialogu.

B.  Konkrēti attiecībā uz kaimiņvalstu ģeogrāfisko zonu

a)  Veicināt pastiprinātu politisko sadarbību;

b)  atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu īstenošanu, kā arī kopīgi pieņemtas asociācijas programmas un partnerības prioritātes vai līdzvērtīgus dokumentus;

c)  veicināt pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, tostarp izmantojot cilvēku savstarpējos kontaktus;

d)  veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši Austrumu partnerības, Savienības Vidusjūrai un Eiropas kaimiņvalstu līmeņa sadarbību, kā arī pārrobežu sadarbību;

e)  nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot ieguldījumus. [Gr. 428]

III PIELIKUMS

TEMATISKO PROGRAMMU INTERVENCES JOMAS

1.  INTERVENCES JOMAS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKTIESĪBĀM UN DEMOKRĀTIJU

–  Sekmēt pamatvērtības – demokrātiju, tiesiskumu,cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, cilvēka cieņas neaizskaramību, nediskriminācijas, vienlīdzības un solidaritātes principus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu. [Gr. 429]

–  Nodrošināt sadarbību un partnerību ar pilsonisko sabiedrību cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, tostarp sensitīvās un steidzamās situācijās. Lai sasniegtu turpmāk minētos mērķus, ir jāizstrādā saskaņota un visaptveroša stratēģija visos līmeņos. [Gr. 430]

–  Nodrošināt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem, palīdzēt veidot sabiedrību, kurā dominē līdzdalība, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums un pārskatatbildība, solidaritāte un vienlīdzība. Tiek uzraudzīta, veicināta un stiprināta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana visos gadījumos saskaņā ar cilvēktiesību universāluma, nedalāmības un savstarpējās atkarības principiem. Programmas darbības joma ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Cilvēktiesību problēmas risina, vienlaikus stiprinot pilsonisko sabiedrību un aizsargājot cilvēktiesību aizstāvjus un nodrošinot viņiem iespējas, arī attiecībā uz viņu darbības telpas sašaurināšanos. [Gr. 431]

–  Attīstīt, uzlabot un aizsargāt demokrātiju, visaptveroši risināt visus demokrātiskas pārvaldības aspektus, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību un atbalstīt ticamu, iekļaujošu un pārredzamu vēlēšanu procesu. Demokrātiju stiprina, atbalstot demokrātisko sistēmu galvenos pīlārus, tostarp tiesiskumu, demokrātiskās normas un vērtības, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, atbildīgas un iekļaujošas iestādes, tostarp politiskās partijas un parlamentus, un cīņu pret korupciju. Vēlēšanu novērošanai ir būtiska nozīme plašākā demokrātisko procesu atbalstā. Šajā kontekstā ES veiktā vēlēšanu novērošana arī turpmāk būs galvenais komponents programmā, kā arī ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu izpildes pārbaudē. [Gr. 432]

–  Veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts sistēmu spējas, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tiks pastiprinātas stratēģiskās partnerības, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR), Starptautiskajai krimināltiesai (ICC) un attiecīgajiem reģionālajiem un valstu cilvēktiesību mehānismiem. Turklāt programma veicina izglītību un pētniecību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tostarp izmantojot Globālo programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. [Gr. 433]

Saskaņā ar šo programmu Savienība sniedz palīdzību, lai risinātu globālas, reģionālas, valsts un vietējās cilvēktiesību un demokratizācijas problēmas, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, šādās stratēģiskās intervences jomās:

1.a  Aizsargāt un atbalstīt cilvēktiesības un cilvēktiesību aizstāvjus valstīs un ārkārtas situācijās, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas, tostarp elastīgi un visaptveroši nodrošinot steidzami vajadzīgu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību.

Uzsvars tiek likts uz cilvēktiesību un demokrātijas problēmām, kuras nevar atrisināt ar ģeogrāfiskām vai citām tematiskām programmām, jo tās ir sensitīvas vai saistītas ar ārkārtas situāciju. Šādos gadījumos kā prioritāti noteikt attiecīgo starptautisko tiesību ievērošanu un taustāma atbalsta un rīcības līdzekļu nodrošināšanu vietējai pilsoniskajai sabiedrībai, lai sekmētu darbu, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Īpašu uzmanību pievērš arī konkrēta cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības mehānisma stiprināšanai.

1.b  Nodrošināt visām personām cilvēktiesības un pamatbrīvības un palīdzēt veidot tādas sabiedrības, kurās dominē līdzdalība, nediskriminācija, vienlīdzība, sociālais taisnīgums, starptautiskais taisnīgums un pārskatatbildība.

Ar Savienības palīdzību ir iespējams pievērsties visjutīgākajiem politiskajiem tematiem, piemēram, nāvessodam, spīdzināšanai, vārda brīvībai ierobežojošos apstākļos, neaizsargātu grupu diskriminēšanai, kā arī bērna tiesību aizsardzībai un veicināšanai (piemēram, saistībā ar bērnu darbu, bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērniem kareivjiem), un, ņemot vērā palīdzības sniegto rīcības neatkarību un augsto sadarbības veidu elastīguma līmeni, ar to risina jaunus un sarežģītus uzdevumus, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ pārvietotu personu aizsardzību.

1.c  Konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, pievēršoties visiem demokrātiskas pārvaldības aspektiem, tostarp stiprināt demokrātisko plurālismu, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību, izveidot pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un atbalstīt ticamus, iekļaujošus un pārredzamus vēlēšanu procesus, jo īpaši ar ES vēlēšanu novērošanas misijām.

Stiprināt demokrātiju, atbalstot demokrātisko sistēmu galvenos pīlārus, tostarp tiesiskumu, demokrātiskās normas un vērtības, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, atbildīgas un iekļaujošas iestādes, tostarp politiskās partijas un parlamentus, kā arī pārskatatbildīgu drošības sektoru un cīņu pret korupciju. Par prioritāti noteikt materiāla atbalsta un rīcības līdzekļu nodrošināšanu tiem politikas dalībniekiem, kas veic savas darbības veic ļoti grūtos apstākļos. Vēlēšanu novērošanai ir būtiska nozīme plašākā demokrātisko procesu atbalstā. Šajā kontekstā ES veiktā vēlēšanu novērošana, kā arī ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu izpildes pārbaude arī turpmāk būs būtiska programmas daļa. Vēl viens uzdevums būs sniegt atbalstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijām un to reģionālajiem tīkliem visā pasaulē.

Stiprināt Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizāciju un attiecīgo reģionālo platformas organizāciju spējas un pamanāmību, īpaši sekmējot ilgtspējīgu mācīšanās no līdzbiedriem programmu, kas ir paredzēta neatkarīgām un bezpartejiskām iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizācijām. Savienība tiecas uzlabot valstu iedzīvotāju vēlēšanu novērošanas organizāciju spējas, nodrošina vēlētāju izglītošanu, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, valsts un starptautisku vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu īstenošanas uzraudzības programmas un stiprina vēlēšanu un vēlēšanu novērošanas ticamību un uzticēšanos tai.

1.d  Veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības un stratēģiskas partnerības, palīdzēt nostiprināt starptautisko, reģionālo un valsts sistēmu spējas un nodrošināt iespējas vietējiem dalībniekiem, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Ir būtiski nodrošināt partnerības cilvēktiesību jomā, kuras pievērš galveno uzmanību cilvēktiesību valsts un starptautiskās struktūras stiprināšanai, tostarp atbalstot daudzpusējās attiecības, jo ir būtiski panākt cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR), Starptautiskās krimināltiesas (SKT) un attiecīgo reģionālo un valstu cilvēktiesību mehānismu neatkarību un efektivitāti. Arī turpmāk atbalstīt izglītību un pētniecību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī veicināt akadēmisko brīvību, tostarp izmantojot Globālo programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā.

1.e  Veicināt jaunas starpreģionālas sinerģijas un tīklu veidošanos starp vietējiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un starp pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgām cilvēktiesību iestādēm un mehānismiem, lai pēc iespējas plašāk dalītos ar paraugpraksi cilvēktiesību un demokrātijas jomā un radītu pozitīvu dinamiku.

Par prioritāti nosaka universāluma principa aizsardzību un veicināšanu, apzinot paraugpraksi attiecībā uz visām cilvēktiesībām — pilsoniskajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām — un pamatbrīvībām un daloties ar to, tostarp gadījumos, kad ir jārisina būtiskas problēmas, piemēram, ilgtspējīga drošība, terorisma apkarošana, neatbilstīga migrācija un NVO darbības iespēju samazināšanās. Tādēļ būs nepieciešami papildu centieni apvienot plašu tādu ieinteresēto personu loku no dažādām valstīm un kontinentiem, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību jomu (piemēram, vietējā pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību aktīvisti, juristi, akadēmiskās aprindas, valsts cilvēktiesību un sieviešu tiesību iestādes, apvienības) un kuras kopā var izveidot pozitīvu vēstījumu par cilvēktiesībām, radot daudzkārtīgu ietekmi.

1.f  Savienība attiecībās ar trešām valstīm šī instrumenta satvarā turpina sekmēt starptautiskos centienus panākt daudzpusēju vienošanos, lai aizliegtu spīdzināšanai un nāvessoda izpildei izmantotu preču tirdzniecību. [Gr. 434]

2.  INTERVENCES PASĀKUMI PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJĀM PILSONISKAJAI SABIEDRĪBAI UN VIETĒJĀM IESTĀDĒM [Gr. 435]

1.   Iekļaujošas, iesaistošasIekļaujoša, līdzdalīga, ar iespējām nodrošinātas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pilsoniskā telpa nodrošināta un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes partnervalstīs. [Gr. 436]

a)  Radīt labvēlīgu vidi iedzīvotāju līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības rīcībai, tostarp ar fondu starpniecību atbalstot aktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību politikas dialogā; [Gr. 437]

b)  veidot atbalstīt un veidot pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp fondu, spējas, lai darbotos gan attīstības, gan pārvaldības jomā; [Gr. 438]

c)  palielināt partnervalstu pilsoniskās sabiedrības tīklu, platformu un alianšu spējas.

ca)  veicināt PSO un vietējo iestāžu, tostarp jaunattīstības valstu PSO tīklu un vietējo iestāžu, kā arī jumta organizāciju, spēju veidošanu, koordināciju un institucionālo stiprināšanu, lai uzlabotu iesaisti šo organizāciju vidū un starp dažāda veida ieinteresētajām personām, kas piedalās publiskajās debatēs par attīstību, un lai veidotu dialogu ar valdībām par valsts politiku un efektīvi piedalītos attīstības procesā. [Gr. 439]

2.  Dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to starpā par attīstības politiku [Gr. 440]

a)  Veicināt iekļaujošu ieinteresēto personu dialoga forumus un institucionāli stiprināt pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklus, tostarp mijiedarbību un koordināciju starp iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām iestādēm, dalībvalstīm, partnervalstīm un citām galvenajām attīstības jomā ieinteresētajām personām; [Gr. 441]

b)  veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;

c)  nodrošināt nopietnu un pastāvīgu strukturētu dialogu un partnerattiecības ar ES.

3.  Eiropas iedzīvotāju informētība un zināšanas par attīstības jautājumiem un iesaistīšanās tajos

a)  Dot cilvēkiem iespēju palielināt savu iesaisti;

b)  mobilizēt sabiedrības atbalstu Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs nabadzības mazināšanai un ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības stratēģijām partnervalstīs; [Gr. 442]

ba)   veidot izpratni par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, piegādes ķēdēm un Savienības iedzīvotāju pirktspējas ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; [Gr. 443]

3.a  Sociālo pamatpakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, kam vajadzīga palīdzība

Intervences, ko partnervalstīs īsteno nolūkā atbalstīt neaizsargātas un atstumtas grupas, sniedzot sociālos pamatpakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, uzturu, sociālo aizsardzību un piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim, sanitārijai un higiēnai, tiek īstenotas, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes. [Gr. 444]

3.b  Stiprināt vietējo iestāžu kā attīstības dalībnieku lomu, izmantojot šādas darbības:

a)  palielināt Savienības un jaunattīstības valstu vietējo iestāžu tīklu, platformu un alianšu spējas, lai nodrošinātu pamatotu un pastāvīgu politikas dialogu un efektīvu līdzdalību attīstības jomā un veicinātu demokrātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot teritoriālo pieeju vietējai attīstībai;

b)  palielināt mijiedarbību ar Savienības iedzīvotājiem attīstības jautājumos (izpratnes veidošana, zināšanu apmaiņa, iesaiste, tostarp pieņemot publiskā iepirkuma ilgtspējas kritērijus), jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp Savienībā un kandidātvalstīs, un potenciālajās kandidātvalstīs;

c)  palielināt līdzdalību palīdzības izmantošanā un palīdzības apgūšanu, piedāvājot valsts mācību programmas vietējo iestāžu ierēdņiem par to, kā pieteikties Savienības finansējumam; [Gr. 445]

3.  INTERVENCES INTERVENCES PASĀKUMI STABILITĀTES MIERA VEIDOŠANAI, KONFLIKTU NOVĒRŠANAI UN MIERA STABILITĀTES NODROŠINĀŠANAI [Gr. 446]

1.  Palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzēm

Savienība ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, kā arī valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem nodrošina tehnisku un finansiālu palīdzību, kas ietver atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt Savienības un tās partneru spējas novērst konfliktus, veidot mieru un risināt pirmskrīzes un pēckrīzes problēmas, galvenokārt šādās jomās, tostarp pievēršot īpašu uzmanību dzimumu līdztiesībai, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un jauniešu līdzdalībai: [Gr. 447]

a)  agrīna brīdināšana un uz iespējamu konfliktu vērsta risku analīze; uzticības veicināšana, starpniecība, dialogs politikas veidošanā un samierināšanas pasākumipolitikas īstenošanā; [Gr. 448]

aa)  uzticības veicināšanas, starpniecības, dialoga un izlīguma pasākumu veicināšana un attiecīgo spēju veidošana, īpašu uzmanību pievēršot jaunai spriedzei starp kopienām, sevišķi genocīda un noziegumu pret cilvēci novēršanai; [Gr. 449]

(ab)  spēju stiprināšana dalībai civilās stabilizācijas misijās un nosūtīšanai uz tām; Savienības, pilsoniskās sabiedrības un Savienības partneru spēju stiprināšana dalībai civilās miera uzturēšanas un miera veidošanas misijās un nosūtīšanai uz tām; informācijas un paraugprakses apmaiņa attiecībā uz miera veidošanu, konfliktu analīzi, agrīno brīdināšanu vai apmācību un pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 450]

b)  atjaunošanas procesu atbalsts atjaunošanas procesiem, tostarp risinot pazudušu personu problēmu pēckonfliktu situācijās, un sekmējot, ka tiek īstenoti attiecīgie daudzpusējie nolīgumi, kas novērš mīnu un sprādzienbīstamu kara palieku problēmu, kā arī uzlabojot atjaunošanas procesu pēc katastrofām uzlabošanaattiecībā uz politisko un drošības stāvokli; [Gr. 451]

c)  miera atbalsts miera veidošanas un valsts veidošanas atbalsta darbībaspasākumiem, iekļaujot vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts un starptautiskās organizācijas; un dažāda līmeņa strukturālu dialogu izveide starp tām, vietējās pilsoniskās sabiedrības un partnervalstu starpā un ar Savien; [Gr. 452]

d)  konfliktu novēršana un reaģēšana krīzes situācijās;

da)  centieni ierobežot dabas resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un atbalsts tam, ka ieinteresētās personas šos nosacījumus ievēro, izmantojot tādas iniciatīvas kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma un iekļaujot tās, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(52), jo īpaši attiecībā uz dabas resursu ražošanas un tirdzniecības efektīvu iekšzemes pārbaužu īstenošanu; [Gr. 453]

e)  spēju militāro dalībnieku spēju veidošana, atbalstot attīstību un drošības un attīstības jomā (CBSD).nolūkā; [Gr. 454]

ea)  atbalsts pasākumiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, īpaši īstenojot ANO DP Rezolūciju 1325 un 2250, kā arī nodrošinot sieviešu un jauniešu līdzdalību un pārstāvību oficiālos un neoficiālos miera procesos; [Gr. 455]

eb)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt nevardarbības kultūru, ietverot formālu, ikdienēju un neformālu izglītību par mieru; [Gr. 456]

ec)  atbalsts pasākumiem valstu, sabiedrību, kopienu un fizisku personu izturētspējas stiprināšanai, tostarp izturētspējas novērtējumiem, kuru mērķis ir noteikt vietējās sabiedrības spējas, kuras tai ļauj izturēt spiedienu un satricinājumus, pielāgoties tiem un ātri no tiem atgūties; [Gr. 457]

ed)   atbalsts pēc cilvēktiesību un tiesiskuma jomas starptautiskiem standartiem izveidotām starptautiskām krimināltiesām un valstu ad hoc tiesām, patiesības un izlīguma komisijām, pārejas tiesiskumam un citiem mehānismiem, ar ko tiesas procesa laikā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības; [Gr. 458]

ee)   atbalsts pasākumiem, ar kuriem novērš nelikumīgu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču izmantošanu un pieejamību; [Gr. 459]

Pasākumi šajā jomā:

a)  ietver zinātības nodošanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, riska vai draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmācību un pakalpojumu sniegšanu;

b)  palīdz vēl vairāk attīstīt strukturālo dialogu par miera veidošanas jautājumiem;

c)  var ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu miera un valsts veidošanas darbību atbalstam. [Gr. 460]

2.  Palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī jaunu apdraudējumu novēršanai

Savienība sniedz tehnisku un finansiālu palīdzību, lai atbalstītu partneru centienus un Savienības darbības attiecībā uz globāliem un starpreģionāliem apdraudējumiem un jauniem apdraudējumiem galvenokārt šādās jomās: [Gr. 461]

a)  draudi sabiedriskajai kārtībai, kā arī personu drošība un drošums, tostarp terorisma, vardarbīga ekstrēmisma, organizētās noziedzības, kibernoziegumu, hibrīddraudu, nelikumīgas pārvadāšanas, tirdzniecības un tranzīta draudi, tostarp to tiesībaizsardzības, tiesu un civilo iestāžu spēju stiprināšana, kuras iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, un visu veidu nelegālo tirdzniecību, un nelikumīgas tirdzniecības un tranzīta efektīvā kontrolē.

Prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver divas vai vairākas trešās valstis, kuras ir skaidri izteikušas politisko gribu risināt radušās problēmas.

Pasākumi ir īpaši vērsti uz labu pārvaldību un ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Sadarboties cīņā pret terorismu var arī ar atsevišķām valstīm, reģioniem vai starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām.

Attiecībā uz palīdzību iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem pret terorismu vērstu tiesību aktu izstrādei un stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu īstenošanai un izmantošanai, tādu procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā, kas ir saskaņotas ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un kas atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, demokrātiskas kontroles un iestāžu uzraudzības mehānismu nostiprināšanai, kā arī vardarbīga radikālisma novēršanai.

Attiecībā uz atbalstu saistībā ar narkotiku problemātiku pienācīgu uzmanību velta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā kaitējuma samazināšanai; [Gr. 462]

b)  draudi sabiedriskajām telpām, kritiski svarīgām infrastruktūrām, kas ietver starptautiskus pārvadājumus, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumus, enerģijas ražošanu un enerģijas sadali, draudi kiberdrošībai, sabiedrības veselībai, tostarp pēkšņas epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi, vai vides stabilitātei, jūras drošības apdraudējumi, globāli un starpreģionāli draudi, kas izriet no klimata pārmaiņu ietekmes un kam var būt destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību; [Gr. 463]

c)  tīša, nejaušas vai dabiskas izcelsmes apdraudējuma mazināšana, kas saistīta ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem vai aģentiem, un riski saistībā ar saistītām iekārtām vai objektiem, jo īpaši šādās jomās:

(1)  civilo pētījumu atbalstīšana un veicināšana, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā;

(2)  atbalsts drošības praksei civilos objektos, kur tiek uzglabāti vai civilo pētījumu programmu vajadzībām tiek izmantoti jutīgi ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie materiāli un aktīvās vielas un kodolmateriāli vai aktīvās kodolvielas;

(3)  īstenojot Savienības sadarbības politiku un tās mērķus, atbalsta sniegšana civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami tādu ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, sanācijai vai pārveidošanai, par kuriem paziņots, ka tie vairs nav aizsardzības programmas daļa;

(4)  to kompetento civilās pārvaldes iestāžu spēju palielināšana, kas ir iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un aktīvo vielu un kodolmateriālu vai aktīvo kodolvielu nelegālu tirdzniecību (tostarp to ražošanas vai piegādes iekārtām);

(5)  tiesiskā regulējuma un iestāžu spēju pilnveidošana, lai ieviestu un piemērotu efektīvu eksporta kontroli, jo īpaši attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, aptverot reģionālas sadarbības pasākumus, un lai īstenotu Ieroču tirdzniecības līguma noteikumus un veicinātu tā ievērošanu;

(6)  efektīvu civilo spēju izveide, lai spētu sagatavoties katastrofām, paredzēt ārkārtas situācijas, reaģēt uz krīzēm, kā arī spētu veikt vides sakopšanas pasākumus;

Šādas darbības izstrādā kopā ar darbībām, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas izveidots ar EINS regulu. [Gr. 464]

d)  spēju militāro dalībnieku spēju veidošana drošības, atbalstot attīstību un drošību attīstības jomā (CBSD).nolūkā [Gr. 465]

4.  GLOBĀLO PROBLĒMU INTERVENCES JOMAS

A.  CILVĒKI

1.  Veselības aizsardzība

a)  Izstrādāt būtiskos efektīvas un visaptverošas veselības sistēmas elementus, kam vislabāk var pievērsties pārnacionālā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, cenas ziņā pieejamu, iekļaujošu un vispārēju piekļuvi sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumiem un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām; [Gr. 466]

aa)  veicināt, nodrošināt un paplašināt būtiskus pakalpojumus un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem, jo īpaši sievietēm un bērniem; [Gr. 467]

b)  stiprināt tādas globālas iniciatīvas, kuras ir galvenais faktors, kas nodrošina vispārējo veselības apdrošināšanu, uzņemoties vadošo lomu pasaulē attiecībā uz “veselību visās politikas jomās”, nodrošinot nepārtrauktu aprūpi, tostarp veselības veicināšanu no profilakses līdz aprūpei pēc ārstniecības;

c)  pievērsties globālās veselības drošībai, izmantojot veicot infekcijas slimību, tostarp ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību pētniecību un kontroli, apkarojot šādas slimības un viltotus medikamentus, pārveidot zināšanas par drošiem, pieejamiem un cenas ziņā pieņemamiem produktiem un politiku, kas novērš pievēršas imunizācijai, infekcijas slimību, jaunu un atkārtoti uzliesmojošu infekcijas slimību radīto slodzi un epidēmiju, un mikrobu rezistences radītajai plaša spektra pastāvīgajai slodzei (neinfekciozas slimības, visi nepilnvērtīga uztura veidi un vides riska faktori), un veidot pasaules tirgus, lai uzlabotu pieejamību veselības aprūpes galvenajām precēm un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. [Gr. 468]

ca)  atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir paplašināt piekļuvi drošām, efektīvām un cenas ziņā pieejamām zālēm (tostarp ģenēriskajām zālēm), diagnostikai un saistītām veselības tehnoloģijām, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, lai samazinātu dzīvību glābjošu zāļu un diagnostikas cenu. [Gr. 469]

cb)  veicināt labu veselību un apkarot pārnēsājamas slimības, stiprinot veselības sistēmas, un īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp pastiprināti koncentrējoties uz vakcīnregulējamu slimību profilaksi un novēršanu; [Gr. 470]

2.  Izglītība

a)  Veicināt starptautiski pieņemtu izglītības mērķu sasniegšanu un apkarot izglītības nepietiekamību, īstenojot kopīgus pasaules mēroga centienus, lai nodrošinātu iekļaujošu, vienlīdzīgi pieejamu, kvalitatīvu izglītību un apmācību visos līmeņos un vecumos, tostarp agrīnu bērnu attīstību, ārkārtas situācijās un krīzes situācijās, un piešķirot īpašu prioritāti valsts bezmaksas izglītības sistēmām; [Gr. 471]

b)  stiprināt zināšanas, pētniecību un inovāciju, prasmes un vērtības, izmantojot partnerības un alianses, lai panāktu aktīvu pilsoniskumu un ražīguproduktīvu, izglītotu, demokrātisku, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību; [Gr. 472]

c)  atbalstīt globālu rīcību, lai samazinātu visus diskriminācijas un nevienlīdzības aspektus, piemēram, nevienlīdzību starp meitenēm/sievietēm un zēniem/vīriešiem, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē; [Gr. 473]

ca)   atbalstīt centienus un uzlabot labas prakses piemērus, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, lai nodrošinātu iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību nestabilā vidē ar vājām pārvaldības struktūrām; [Gr. 474]

cb)  atbalstīt pasākumus un veicināt sadarbību sporta jomā, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un jauniešiem, atsevišķām personām un kopienām, kā arī programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu veselības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā; [Gr. 475]

3.  Sievietes un bērni [Gr. 476]

a)  Vadīt un atbalstīt vietējās, valstu, reģionālās iniciatīvas un globālos centienus, partnerības un apvienības lai izskaustu sieviešu tiesību jomā, kā noteikts ANO Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tās fakultatīvajā protokolā, kā arī pasākumus, ar kuriem paredzēts izskaust visu veidu vardarbību, kaitīgu praksi un jebkuru diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm; tas ietver fiziskās, psiholoģiskās, seksuālās, ekonomiskās, politiskās un citus vardarbības un diskriminācijas veidus, ieskaitot atstumtību, no kā cieš sievietes dažādās privātās un sabiedriskās dzīves jomās; [Gr. 477]

aa)  novērst dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, tā atbalstot konfliktu novēršanu un miera veidošanu; veicināt sieviešu iespēju nodrošināšanu, tostarp ņemot vērā viņu kā attīstības dalībnieču un miera veicinātāju lomu; veicināt sieviešu un meiteņu rīcības iespējas, ietekmi un līdzdalību sociālajā, saimnieciskajā, politiskajā un pilsoniskajā dzīvē; [Gr. 478]

ab)  veicināt to, ka tiek aizsargātas un ievērotas sieviešu un meiteņu tiesības, tostarp ekonomiskās, darba, sociālās un politiskās tiesības, kā arī seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, tostarp nodrošinot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, izglītību un ar to saistītās preces; [Gr. 479]

b)  veicināt jaunas iniciatīvas, lai izveidotu spēcīgākas bērnu aizsardzības sistēmas trešās valstīs, nodrošinot, ka bērni visās jomās ir pasargāti no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un nevērības, tostarp veicinot pāreju no institucionālas aprūpes uz bērnu aprūpi sabiedrībā. [Gr. 480]

3.a  Bērni un jaunieši

a)  veicināt jaunas iniciatīvas, lai izveidotu spēcīgākas bērnu aizsardzības sistēmas trešās valstīs, nodrošinot, ka bērni pieredz vislabāko dzīves sākumu un visās jomās ir pasargāti no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un nevērības, tostarp veicinot pāreju no institucionālas aprūpes uz bērnu aprūpi sabiedrībā.

b)  veicināt bērnu un jauniešu, tostarp visatstumtāko, piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei, uzturam, izglītībai, bērnu agrīnai attīstībai un sociālajai aizsardzībai, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, informācijai un precēm, specializētiem jauniešiem draudzīgiem pakalpojumiem un vispārējai seksuālajai izglītībai, uzturam, izglītībai un sociālajai aizsardzībai;

c)  veicināt piekļuvi prasmēm un pienācīgām un kvalitatīvām darbvietām, nodrošinot izglītību un profesionālo un tehnisko apmācību, un piekļuvi digitālām tehnoloģijām; atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību un sekmēt ilgtspējīgu darbvietu veidošanu ar pienācīgiem darba apstākļiem;

d)  veicināt iniciatīvas, kas nodrošina pilnvērtīgas iespējas jauniešiem un bērniem un atbalsta politikas nostādnes un pasākumus, kas garantē viņu iekļaušanu, jēgpilnu pilsonisko un politisko līdzdalību un sociālo atzīšanu, izmantojot viņu kā pozitīvu pārmaiņu veicinātāju patieso potenciālu tādās jomās kā miers, drošība, ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un nabadzības izskaušana. [Gr. 481]

4.  Migrācija, mobilitāte un piespiedu pārvietošana [Gr. 482]

a)  Nodrošināt pastāvīgu ES vadību globālās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pārvaldības darba kārtības veidošanā visās tās dimensijās, lai veicinātu drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju; [Gr. 483]

b)  pārvaldīt un atbalstīt globālus un starpreģionālus politikas dialogus, tostarp par migrāciju jaunattīstības valstīs un par apmaiņu un sadarbību migrācijas un piespiedu pārvietošanas jomā; [Gr. 484]

c)  atbalstīt to, lai tiktu īstenotas starptautiskās un ES saistības attiecībā uz migrāciju un piespiedu pārvietošanu, tostarp saistībā ar globālo paktu par migrāciju un globālo paktu par bēgļiem;

d)  uzlabot vispārējo pierādījumu bāzi, tostarp par migrācijas un attīstības saikni, un uzsākt izmēģinājuma darbības, kuru mērķis ir izstrādāt novatoriskas operatīvās pieejas migrācijas un piespiedu pārvietošanas jomā;

da)  īstenot sadarbību šajā jomā saskaņā ar cilvēktiesībās balstītu pieeju un pārvaldīt to atbilstoši [Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam], pilnībā respektējot cilvēku cieņu un ievērojot principu par politikas saskaņotību attīstībai [Gr. 485]

5.  Pienācīgs darbs, sociālā aizsardzība un nevienlīdzība

a)  Veidot globālo programmu un atbalstīt iniciatīvas, kas veltītas tam, lai saskaņā ar Eiropas vērtībām integrētu spēcīgu pīlāru vienlīdzības un sociālā taisnīguma jomā;

b)  sniegt ieguldījumu pasaules mēroga programmā par pienācīgu darbu veselībai nekaitīgā vidē ikvienam, pamatojoties uz SDO darba pamatstandartiem, tostarp attiecībā uz sociālo dialogu, iztikas minimumu un cīņu pret bērnu darbu, jo īpaši globālajās, pamatojoties uz horizontāliem pienācīgas rūpības pienākumiem, padarīt globālās vērtības ķēdēsķēdes ilgtspējīgas un atbildīgas, un uzlabot zināšanas par efektīvu nodarbinātības politiku, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, tostarp PIA un mūžizglītībaibai; [Gr. 486]

ba)   atbalstīt globālas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, tostarp uzņēmumu pārskatatbildību par tiesību pārkāpumiem, un attiecībā uz piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; [Gr. 487]

c)  atbalstīt globālas iniciatīvas par vispārēju sociālo aizsardzību, kas atbilst efektivitātes, ilgtspējības un taisnīguma principiem, tostarp atbalsts, lai novērstu nevienlīdzību un nodrošinātu sociālo kohēziju, jo īpaši izveidojot un stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās apdrošināšanas shēmas un ar fiskālo reformu pastiprinot nodokļu sistēmu spēju un cīņu pret krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšanu un agresīva nodokļu plānošanu; [Gr. 488]

d)  turpināt globālu pētniecību un izstrādi, izmantojot sociālo inovāciju, kas uzlabo sociālo iekļaušanu un pievēršas sabiedrības visneaizsargātākajām grupām.

6.  Kultūra

a)  Veicināt kultūras daudzveidības un, kultūru un reliģiju dialoga iniciatīvas, kuru mērķis ir miermīlīgas attiecības starp kopienām; [Gr. 489]

b)  atbalstīt kultūru un radošas un mākslinieciskas izpausmes kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku un pastiprināt sadarbību kultūras mantojuma un laikmetīgās mākslas un citu kultūras izpausmju un saglabāšanas jomā. [Gr. 490]

ba)  attīstīt vietējo amatniecību, kas palīdz saglabāt vietējo kultūras mantojumu; [Gr. 491]

bb)  stiprināt sadarbību kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un uzlabošanai, tostarp īpaši neaizsargāta kultūras mantojuma, sevišķi saistībā ar minoritātēm un izolētām kopienām, un pirmiedzīvotājiem, saglabāšanai; [Gr. 492]

bc)   atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir atgriezt kultūras priekšmetus to izcelsmes valstīs vai nelikumīgas piesavināšanās gadījumā nodrošināt to restitūciju. [Gr. 493]

bd)  atbalstīt sadarbību kultūras jomā ar Savienību, tostarp īstenojot apmaiņas, partnerības un citas iniciatīvas, kā arī atzīstot autoru, mākslinieku un kultūras un radošo nozaru dalībnieku profesionālismu; [Gr. 494]

be)  atbalstīt sporta organizāciju sadarbību un partnerības; [Gr. 495]

B.  PLANĒTA

1.  Nodrošināt veselīgu vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām

a)  Stiprināt pasaules klimata un vides pārvaldību, Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, Riodežaneiro konvenciju un citu daudzpusēju vides nolīgumu īstenošanu;

b)  sniegt ieguldījumu Savienības vides un klimata pārmaiņu politikas ārējā dimensijā, pilnībā ievērojot principu par politikas saskaņotību attīs; [Gr. 496]

c)  integrēt vides, klimata pārmaiņu un katastrofu riska samazināšanas mērķus politikā, plānos un ieguldījumos, tostarp investīcijās, jo īpaši uzlabojot zināšanas un informāciju, tostarp reģionu sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti, no vienas puses, starp partnervalstīm un reģioniem, un, no otras puses, starp tuvumā esošajiem tālākiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas AZT lēmums; [Gr. 497]

d)  īstenot starptautiskas un ES iniciatīvas, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu un pret klimata pārmaiņām noturīgu un mazoglekļa attīstības stratēģiju, tostarp īstenojot valsts aprēķinātās iemaksas (NDC) un pret klimata pārmaiņām noturīgas zemu emisiju stratēģijas, veicinot katastrofu riska samazināšanu, novēršot vides degradāciju un apturot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, veicinot zemes un jūras ekosistēmu un atjaunojamo dabas resursu, tostarp zemes, ūdens, okeānu, zivsaimniecības un mežu, saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, novēršot atmežošanu, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, nelikumīgu mežizstrādi un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, novēršot piesārņojumu un nodrošinot veselīgu vidi, risinot ar klimata un vides jautājumiem saistītas problēmas, veicinot resursefektivitāti, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, ūdens resursu integrētu apsaimniekošanu un ķīmisko vielu un atkritumu pareizu apsaimniekošanu, kā arī atbalstot pāreju uz zemu emisijas līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, vidi saudzējošu un aprites ekonomiku; [Gr. 498]

da)  veicināt vidi saudzējošu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tostarp agroekoloģiju, lai aizsargātu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību un uzlabotu vides un sociālo noturību pret klimata pārmaiņām, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, darba ņēmējiem un amatniekiem; [Gr. 499]

db)  īstenot starptautiskas un Savienības iniciatīvas, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības zudumu, veicināt zemes un jūras ekosistēmu un ar to saistītās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību; [Gr. 500]

2.  Ilgtspējīga enerģētika

a)  Atbalstīt globālos centienus, saistības, partnerības un alianses, tostarp jo īpaši pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku; [Gr. 501]

aa)  veicināt partnervalstu un vietējo kopienu energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemot vērā cenu svārstīgumu un emisiju samazināšanas iespējas, uzlabot tirgus un sekmēt enerģijas — jo īpaši elektroenerģijas — tīklu starpsavienojumus un tirdzniecību; [Gr. 502]

b)  rosināt partnervalstu valdības izmantot enerģētikas nozares politiku un tirgus reformas, lai izveidotu labvēlīgu vidi iekļaujošai izaugsmei un ieguldījumiem, kas palielina piekļuvi energopakalpojumiem par pieņemamu cenu, kas ir klimatam nekaitīgi, mūsdienīgi, uzticami un ilgtspējīgi, ar lielu uzsvaru uz kā prioritāti nosakot atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti; [Gr. 503]

c)  izpētīt, noteikt un visā pasaulē integrēt un atbalstīt finansiāli ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus ar mērogojamību un pārņemamības potenciālu, kas varētu nodrošināt inovatīvas un digitālas tehnoloģijas, izmantojot inovatīvus pētījumus, kas nodrošina lielāku efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz decentralizētām pieejām, ar kurām nodrošina piekļuvi enerģijai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tostarp teritorijās, kur vietējā tirgus jauda ir ierobežota.

C.  LABKLĀJĪBA

1.  Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un privātā sektora iesaiste

a)  Veicināt ilgtspējīgas privātās investīcijas, izmantojot novatoriskus finansēšanas mehānismus un riska dalīšanu, tostarp vismazāk attīstītajās valstīs (VAV) un nestabilās valstīs, kas citādi nepiesaistītu šādas investīcijas, un ja vien var pierādīt papildināmību; [Gr. 504]

b)  uzlabot attīstīt sociāli un ekoloģiski atbildīgu vietējo privāto sektoru, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu, atbalstīt uzlabotu publiskā un privātā sektora dialogu un veidot vietējo mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī kooperatīvu un sociālo uzņēmumu spējas, konkurētspēju un izturētspēju un to integrāciju vietējā, reģionālajā un globālajā ekonomikā; [Gr. 505]

ba)  veicināt finansiālo iekļaušanu, sekmējot piekļuvi tādiem finanšu pakalpojumiem kā mikrokredīti un uzkrājumi, mikroapdrošināšana un maksājumi ar pārskaitījumu un to, lai šos pakalpojumus efektīvi izmantotu mikrouzņēmumi un MVU, un mājsaimniecības, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošas un neaizsargātas grupas; [Gr. 506]

c)  atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku politikas un tirdzniecības nolīgumus un to īstenošanu; nolīgumu īstenošanu, tiecoties panākt ilgtspējīgu attīstību; un uzlabot partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt godīgas tirdzniecības, atbildīgu un pārskatatbildīgu investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, vienlaikus likvidējot šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām, kā arī tiecoties atvieglot piekļuvi klimatam labvēlīgām tehnoloģijām un intelektuālajam īpašumam, vienlaikus piegādes ķēdēs nodrošinot pēc iespējas lielāku vērtības dalīšanu un pienācīgu rūpību attiecībā uz cilvēktiesībām un pilnībā ievērojot attīstības politikas saskaņotību saistībā ar jaunattīstības valstīm; [Gr. 507]

d)  veicināt efektīvu politikas kopumu, ar ko atbalsta ekonomikas dažādošanu, pievienotās vērtības radīšanu, reģionālo integrāciju un ilgtspējīgu zaļo un zilo ekonomiku;

e)  veicināt piekļuvi ciparu tehnoloģijām, tostarp veicināt piekļuvi finansēm un finanšu integrāciju;

f)  veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, un inovatīvas tehnoloģijas un praksi attiecībā uz zemu oglekļa emisiju, resursefektīvu un aprites ekonomiku.

2.  Pārtikas un uztura nodrošinājums

a)  Atbalstīt un ietekmēt starptautiskās stratēģijas, organizācijas, mehānismus un dalībniekus, kas izvērš būtiskus pasaules mēroga politikas jautājumus un regulējumus ilgtspējīgas pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, un veicināt pārskatatbildību par starptautiskām saistībām pārtikas nodrošinājuma, uztura un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu; [Gr. 508]

b)  veicināt vienlīdzīgu piekļuvi pārtikai, tostarp palīdzot novērst finansējuma trūkumu uztura jomā; uzlabot pasaules mēroga sabiedriskos labumus, tiecoties novērst badu un nepietiekamu uzturu; tādi instrumenti kā Pasaules tīkls pārtikas krīžu jomā uzlabo spēju adekvāti reaģēt uz pārtikas un uztura krīzēm saistībā ar humāno, attīstības un miera saikni (tādējādi palīdzot mobilizēt 3. pīlāra resursus); [Gr. 509]

ba)   koordinēti un paātrināti uzlabot starpnozaru centienus, lai stiprinātu spējas daudzveidīgas vietējās un reģionālās pārtikas produkcijas nolūkā, nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu un uzturdrošību, kā arī piekļuvi dzeramajam ūdenim un palielinātu visneaizsargātāko personu izturētspēju, jo īpaši valstīs, kas saskaras ar ilgstošām vai atkārtotām krīzēm; [Gr. 510]

c)  vēlreiz apstiprināt pasaules mērogā ilgtspējīgas lauksaimniecības un zivsaimniecības un akvakultūras, tostarp mazo lauksaimnieku, lopkopju un ganību lopkopības, centrālo lomu, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku, nabadzības izskaušanu, darbvietu radīšanu, vienlīdzīgu un ilgtspējīgu piekļuvi resursiem, tostarp zemei un zemes īpašumtiesībām, ūdenim, (mikro)kredītiem, publiski pieejamām sēklām un citiem lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem, un to apsaimniekošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, izturētspēju un veselīgas ekosistēms; [Gr. 511]

d)  nodrošināt inovācijas, izmantojot starptautiskus pētījumus, un nostiprināt pasaules mēroga zināšanas un pieredzi, un veicināt un nostiprināt vietējas un autonomas pielāgošanās stratēģijas, jo īpaši saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, agrobioloģisko daudzveidību, globālām un iekļaujošām vērtības ķēdēm, godīgu tirdzniecību, pārtikas nekaitīgumu, atbildīgiem ieguldījumiem, zemes pārvaldību un dabas resursu pārraudzību. [Gr. 512]

da)   aktīvi atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un lauksaimnieku organizāciju līdzdalību politikas veidošanā un pētniecības programmās un stiprināt to iesaistīšanos valdības programmu īstenošanā un novērtēšanā; [Gr. 513]

D.  PARTNERĪBAS

1.  Stiprināt vietējo pašvaldību attīstības dalībnieces lomu, izmantojot šādas darbības:

a)  Palielināt Eiropas un dienvidu vietējo iestāžu tīklu, platformu un alianšu spējas, lai nodrošinātu pamatotu un pastāvīgu politikas dialogu attīstības jomā un veicinātu demokrātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot teritoriālo pieeju vietējai attīstībai;

b)  palielināt mijiedarbību ar Eiropas iedzīvotājiem attīstības jautājumos (izpratnes veidošana, zināšanu apmaiņa, iesaiste), jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp Savienībā un kandidātvalstīs, un potenciālajās kandidātvalstīs.

2.  Veicināt iekļaujošu sabiedrību, labu ekonomikas pārvaldību, tostarp taisnīgu un iekļaujošu iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju un cīņu pret nodokļu apiešanu, pārredzamu valsts finanšu pārvaldību un efektīvus un iekļaujošus valsts izdevumus. [Gr. 514]

4.a  INTERVENCES JOMAS ĀRPOLITIKAS VAJADZĪBĀM UN PRIORITĀTĒM

Darbības, kuras pieņem, lai atbalstītu 4. panta 3. punkta da) apakšpunktā izklāstītos mērķus, atbalsta Savienības ārpolitiku politikas, attīstības, ekonomikas un drošības jautājumos. Šīs darbības dod iespēju Savienībai rīkoties, ja ir intereses ārpolitikas jomā vai radusies iespēja sasniegt savus mērķus, kurus ir grūti sasniegt ar citiem līdzekļiem. Tās var ietvert šādas darbības:

a)  atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības stratēģijas, veicināt politikas dialogu un izstrādāt kolektīvas pieejas un risinājumus globālās nozīmes problēmām, tostarp migrācijai, attīstībai, klimata pārmaiņām un drošības jautājumiem, jo īpaši šajās jomās:

–  atbalstīt partnerības un sadarbības nolīgumu, rīcības plānu un līdzīgu divpusēju instrumentu īstenošanu;

–  padziļināt politisko un ekonomisko dialogu ar tām trešām valstīm, kuras ir īpaši nozīmīgas pasaules notikumos, tostarp ārpolitikas jomā;

–  atbalstīt sadarbību ar trešām valstīm kopēju interešu jautājumos saistībā gan ar divpusējām, gan pasaules mēroga problēmām;

–  veicināt to, ka tiek īstenoti atbilstoši turpmākie pasākumi vai radušies secinājumi un saistības, kas ir tikušas pieņemtas attiecīgos starptautiskos forumos;

b)  atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku:

–  atbalstīt Savienības tirdzniecības politikas un tirdzniecības nolīgumu apspriešanu, īstenošanu un izpildi, attiecībā uz jaunattīstības valstīm pilnībā ievērojot politikas saskaņotību attīstībai un nodrošinot pilnīgu saskaņotību ar centieniem īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus;

–  atbalstīt partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un darījumdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un vienlaikus novērst šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, izmantojot ekonomikas diplomātiju, uzņēmējdarbības un regulatīvo sadarbību un veicot nepieciešamos pielāgojumus attiecībā uz jaunattīstības valstu partneriem;

c)  ieguldījumi Savienības iekšpolitikas starptautiskās dimensijas īstenošanā:

–  ieguldījumi Savienības iekšpolitikas starptautiskās dimensijas īstenošanā, piemēram, inter alia, vides, klimata pārmaiņu, enerģētikas, zinātnes un izglītības jomā un sadarbībā par okeānu apsaimniekošanu un pārvaldību;

–  veicināt Savienības iekšpolitikas veidošanu ar galvenajām partnervalstīm un šajā sakarā atbalstīt regulatīvo konverģenci;

d)  veicināt vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaulē:

–  veicināt vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar stratēģiskas saziņas, publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, kultūras diplomātijas starpniecību un sadarbību izglītības un akadēmiskajos jautājumos, un informatīviem pasākumiem, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses;

–  veicināt studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti, kā rezultātā rastos partnerības, kuru mērķis ir uzlabot augstākās izglītības un kopīgo izglītības grādu kvalitāti, panākot akadēmisku atzīšanu (programma “Erasmus+”).

Ar šīm darbībām piemēro novatorisku politiku vai iniciatīvas, kas atbilst pašreizējām vai jaunām īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām, iespējām un prioritātēm, tostarp iespējām ietekmēt turpmākās darbības saskaņā ar ģeogrāfiskām vai tematiskām programmām. Tās ir vērstas uz to, lai padziļinātu Eiropas Savienības attiecības un dialogu un veidotu partnerības un alianses ar galvenajām stratēģiskas intereses valstīm, jo īpaši ar tām jaunietekmes ekonomikām un valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, kurām ir arvien lielāka nozīme pasaulē, globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā un daudzpusējos forumos. [Gr. 515]

IV PIELIKUMS

INTERVENCES PASĀKUMI ĀTRĀS REAĢĒŠANAS DARBĪBĀM

1.  Pasākumi, kas veicina mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu steidzamības, iespējamas krīzes, krīzes un pēckrīzes situācijās [Gr. 516]

Ātrās reaģēšanas darbības, kas minētas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas efektīvai Savienības reaģēšanai uz šādām ārkārtas un neparedzētām situācijām:

a)  ārkārtas situācija, krīze, jauna krīze vai dabas katastrofas, ja tās ietekmē stabilitāti, mieru un drošību; [Gr. 517]

b)  situācijās, kas var apdraudēt mieru, demokrātiju, sabiedrisko kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai personu drošību un drošumu, jo īpaši attiecībā uz tām personām, kuras ir pakļautas dzimuma vardarbībai nestabilitātes situācijās; [Gr. 518]

c)  situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis.

1.a  Pirmajā punktā minētā tehniskā un finansiālā palīdzība var aptvert šādas darbības:

a)  atbalsts ar tehniskas un loģistiskas palīdzības sniegšanu, starptautisko, reģionālo un vietējo organizāciju un valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku centieniem veicināt uzticības veidošanu, starpniecību, dialogu un izlīgumu, pārejas tiesiskumu, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un jauniešiem, jo īpaši attiecībā uz spriedzi starp kopienām un ilgstošiem konfliktiem;

b)  atbalsts tam, lai tiktu īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši par sievietēm, mieru, drošību un jauniešiem, sevišķi nestabilās, konfliktu skartās vai pēckonflikta valstīs;

c)  atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

d)  atbalsts demokrātisku un plurālistisku valsts iestāžu izveidei, tostarp pasākumiem, ar ko sekmē sieviešu lomu šādās iestādēs, efektīvu civilo pārvaldi un drošības sistēmas civilu pārraudzīšanu, kā arī pasākumiem to tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spēju stiprināšanai, kuras iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un visu veidu nelegālo tirdzniecību;

e)  atbalsts pēc cilvēktiesību un tiesiskuma jomas starptautiskiem standartiem izveidotām starptautiskām krimināltiesām un valstu ad hoc tiesām, patiesības un izlīguma komisijām, pārejas tiesiskumam un citiem mehānismiem, ar ko tiesas procesa laikā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības;

f)  atbalsts valsts spēju stiprināšanai, ja tā saskaras ar ievērojamu spiedienu, lai ātri izveidotu, uzturētu vai atjaunotu tās pamatfunkcijas un pamata sociālo un politisko kohēziju;

g)  atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, mājokļu, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu un būtisko ražošanas jaudu atjaunošanu, un citiem pasākumiem saimniecisko darbību atsākšanai, nodarbinātības veidošanai un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo minimālo apstākļu nodrošināšanai;

h)  atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;

i)  atbalsts pasākumiem, ar kuriem mazina bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;

j)  atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociāli ekonomiskās problēmas saistībā ar kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanos attiecīgajā teritorijā. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var ietvert inter alia izglītošanu par riskiem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī ar to saistītu krājumu iznīcināšanu;

k)  atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem ir paredzēti, lai apkarotu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem;

l)  atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību pienācīgu ievērošanu, tostarp novēršot viņu neaizsargātību pret dzimuma vardarbību;

m)  atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, ar ko nodrošina sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;

n)  atbalsts pasākumiem, ar ko veicina un aizsargā cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;

o)  atbalsts sociāli ekonomiskiem pasākumiem, ar ko sekmē taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā;

p)  atbalsts pasākumiem, lai saistībā ar politisko un drošības situāciju risinātu pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās iespējamo ietekmi, tostarp pasākumiem, ar kuriem krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā, nodrošina to kopienu vajadzības, uz kurām pārceļas civiliedzīvotāji;

q)  atbalsts pasākumiem, ar ko veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmē tās līdzdalību politikas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos, un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;

r)  militāro dalībnieku spēju veidošana, atbalstot attīstību un drošību attīstības nolūkā. [Gr. 519]

2.  Pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt izturētspēju un saistīt humānās palīdzības un attīstības darbības

Ātras reaģēšanas darbības, kas minētas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā, ir veidotas tā, lai efektīvi stiprinātu izturētspēju un veidotu saikni starp humānās palīdzības un attīstības darbībām, kuras nevar ātri īstenot, izmantojot ģeogrāfiskas un tematiskas programmas, un lai nodrošinātu saskaņotību, konsekvenci un papildināmību ar humāno palīdzību, kā noteikts 5. pantā. [Gr. 520]

Minētās darbības var būt šādas:

a)  stiprināt izturētspēju, atbalstot indivīdus, kopienas, iestādes un valstis, lai labāk sagatavotos, izturētu, pielāgotos un spētu ātri atgūties no politiska, ekonomiska un sabiedrības spiediena un satricinājumiem, dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, konfliktiem un globāliem draudiem; tostarp stiprinot valsts sabiedrību, kopienu un privātpersonu spēju, saskaroties ar ievērojamu spiedienu, ātri izveidotpārvaldīt iespējas un riskus mierīgā un uz iespējamu konfliktu vērstā veidā un veidot, uzturēt vai atjaunot tās pamatfunkcijas, pamata sociālo un politisko kohēziju,iztikas līdzekļus liela spiediena situācijā, kā arī atbalstot privātpersonas, kopienas un sabiedrības, kopienu lai noteiktu un privātpersonu spēju pārvaldīt iespējas un riskus miermīlīgā stiprinātu tām piemītošās vietējās spējas izturēt šādu spiedienu un stabilā veidā satricinājumus, pielāgoties tiem un veidot, uzturēt vai atjaunot iztikas līdzekļus, saskaroties ar lielu spiedienuātri no tiem atgūties, tostarp spiedienu un satricinājumus, kas varētu izraisīt vardarbības pastiprināšanos; [Gr. 521]

b)  mazināt īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, radot makroekonomikas nestabilitāti, un tās mērķis ir aizsargāt sociālekonomiskās reformas un prioritāros valsts izdevumus sociālekonomiskajai attīstībai un nabadzības mazināšanai;

c)  veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai dabas vai cilvēka izraisītās katastrofās, konfliktos un pasaules apdraudējumos cietušie varētu gūt labumu no minimālas sociālekonomiskās integrācijas un pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus attīstības atsākšanai, pamatojoties uz ilgtermiņa mērķiem, ko noteikušas attiecīgās valstis un reģioni; tas ietver steidzamu un tūlītēju vajadzību risināšanu, kas saistītas ar cilvēku (bēgļu, pārvietoto personu un personu, kas atgriežas) pārvietošanos piespiedu pārvietošanu pēc dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām; kā arī [Gr. 522]

d)  palīdzēt valstij, reģionam, vietējām iestādēm vai reģionam attiecīgām nevalstiskām organizācijām izveidot īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot tos, kas paredzēti prognozēšanai un agrīnai brīdināšanai, lai samazinātu katastrofu sekas. [Gr. 523]

3.  Darbības, kas vērstas uz ārpolitikas vajadzībām un prioritātēm

Ātrās reaģēšanas darbības, lai atbalstītu 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā izklāstītos mērķus, atbalsta Savienības ārpolitiku politikas, ekonomikas un drošības jautājumos. Tās dod iespēju Savienībai rīkoties, ja ir steidzamas vai neatliekamas intereses ārpolitikas jomā vai radusies iespēja sasniegt savus mērķus, kam nepieciešama ātra reakcija un kurus ir grūti sasniegt ar citiem līdzekļiem.

Minētās darbības var būt šādas:

a)  atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības stratēģijas, veicināt politikas dialogu un izstrādāt kolektīvas pieejas un risinājumus globālās nozīmes problēmām, tostarp migrācijas un drošības jautājumiem, un izmantot iespējas šajā jomā;

b)  atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumus un to īstenošanu; uzlabot partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un darījumdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un vienlaikus novērst šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām, izmantojot ekonomikas diplomātiju, uzņēmējdarbības un regulatīvo sadarbību;

c)  ieguldījumi Savienības iekšpolitikas starptautiskās dimensijas īstenošanā, piemēram, inter alia, vides, klimata pārmaiņu, enerģētikas politikā un sadarbībā okeānu apsaimniekošanā un pārvaldībā;

d)  veicināt vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar stratēģiskas saziņas, publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, kultūras diplomātijas starpniecību un sadarbību izglītības un akadēmiskajos jautājumos, un informatīviem pasākumiem, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses.

Ar šīm darbībām īsteno novatorisku politiku vai iniciatīvas, kas atbilst pašreizējām vai jaunām īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām, iespējām un prioritātēm, tostarp iespējām ietekmēt turpmākās darbības saskaņā ar ģeogrāfiskām vai tematiskām programmām. Tās ir vērstas uz to, lai padziļinātu Eiropas Savienības attiecības un dialogu un veidotu partnerības un alianses ar galvenajām stratēģiskas intereses valstīm, jo īpaši ar tām valstīm ar strauji augošu ekonomiku un vidējiem ienākumiem, kurām ir arvien lielāka nozīme pasaulē, globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā un daudzpusējos forumos. [Gr. 524]

V PIELIKUMS

EFIA+ OPERĀCIJU PRIORITĀRĀS JOMAS, UZ KURĀM ATTIECAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS GARANTIJA

EFIA+ operācijasdarbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, izmantojot Ārējās darbības garantiju, ir jo īpaši vērstas uz šādām prioritārām jomāmdod ieguldījumu šādās prioritārajās jomās: [Gr. 525]

a)  nodrošināt finansējumu un atbalstu privātā, sociālo uzņēmumu un sadarbības sektora attīstībai atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti [finansēšanas regulas] 209. panta 2. punktā, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, Parīzes nolīguma un attiecīgā gadījumā Eiropas kaimiņattiecību politikas un IPA III regulas 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu, nabadzības izskaušanu, prasmju un uzņēmējdarbības veicināšanu, dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un jauniešiem, vienlaikus ievērojot un stiprinot tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesības, īpašu uzmanību pievēršot vietējiem uzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veicinātu pienācīgu darbvietu radīšanu atbilstīgi attiecīgajiem SDO standartiem, iztikas minimumam, ekonomiskajām iespējām, un lai veicinātu Eiropas uzņēmumu ieguldījumu EFIA + mērķa sasniegšanā; [Gr. 526]

b)  novērst nepilnības, kas traucē privātām investīcijām, nodrošinot finanšu instrumentus, kas var būt izteikti attiecīgo partnervalstu vietējās valūtās, tostarp pirmās kārtas zaudējuma garantijas portfeļiem, garantijas privātā sektora projektiem, piemēram, aizdevumu garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem un garantijas konkrētiem riskiem infrastruktūras projektiem, un citu riska kapitālu;

c)  piesaistīt privātā sektora finansējumu, īpaši pievēršoties mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, novēršot nepilnības un šķēršļus ieguldījumiem;

d)  stiprināt sociālekonomiskās nozares un zonas un saistīto publisko un privāto infrastruktūru, un ilgtspējīgus savienojumus, tostarp atjaunojamu un ilgtspējīgu enerģiju, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, transportu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī vidi, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un zilo ekonomiku, sociālo infrastruktūru, veselību un cilvēkkapitālu, lai uzlabotu sociālekonomisko vidi;

e)  dot ieguldījumu klimata politikā, vides aizsardzībā un pārvaldībā, kas radītu papildu ieguvumus gan klimata, gan vides jomā, piešķirot 45 % finansējuma ieguldījumiem, kas sekmē klimata jomas mērķus, vides pārvaldību un aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās apkarošanu, turklāt 30 % no kopējā finansējuma jāatvēl klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbībām; [Gr. 527]

f)  veicināt ilgtspējīgu attīstību, palīdzēt risināt neatbilstīgas migrācijas konkrētus pamatcēloņus, kā arī stiprināt novērst nabadzību un nevienlīdzību, kas izraisa migrāciju, tostarp neatbilstīgu migrāciju, un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, un veicināt drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju, stiprinot tranzīta un uzņēmēju kopienu izturētspēju, un palīdzēt ilgtspējīgi reintegrēties migrantiem, kuri atgriežas savās izcelsmes valstīs, pienācīgi ņemot vērā tiesiskuma, labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības, sociālā taisnīguma un cilvēktiesību nostiprināšanu. [Gr. 528]

Izveido šādus investīciju logus:

–  ilgtspējīga enerģija un ilgtspējīgi savienojumi;

–  mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) finansēšana;

–  ilgtspējīga lauksaimniecība, lauku uzņēmēji, tostarp pašnodrošinājuma un mazās saimniecības, ganību lopkopji un ekoloģiska agrorūpniecība;

–  ilgtspējīgas pilsētas;

–  digitalizācija ilgtspējīgas attīstības vajadzībām.

–  Tautas attīstība [Gr. 529]

VI PIELIKUMS

EFIA+ PĀRVALDĪBA

1.  EFIA+ struktūra

1.  EFIA+ sastāv no reģionālajām investīciju platformām, kuras izveidotas, balstoties uz pastāvošo Savienības ārējo apvienošanas mehānismu darbības metodēm, procedūrām un struktūrām, un kuras savas finansējuma apvienošanas darbības var kombinēt ar EFIA+ garantijas operācijām.

2.  EFIA+ pārvaldību nodrošina Komisija.

2.  EFIA+ stratēģiskā padome

1.  EFIA+ programmas pārvaldībā Komisiju konsultē stratēģiskā padome, izņemot attiecībā uz operācijām, kas aptver ES paplašināšanās politiku un ko finansē [IPA III], kurai ir sava stratēģiskā padome, ko nodrošina Rietumbalkānu ieguldījumu sistēma (WBIF).

2.  Stratēģiskā padome Komisiju konsultē par ārējās darbības garantijas investīciju stratēģisko ievirzi un prioritātēm EFIA+ ietvaros un sniedz ieguldījumu to saskaņošanā ar Savienības ārējās darbības, attīstības politikas un Eiropas Kaimiņattiecību politikas vadošajiem principiem un mērķiem, kā arī ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un 26. pantā noteikto EFIA+ mērķi. Tā arī palīdz Komisijai noteikt vispārējos ieguldījumu mērķus attiecībā uz ārējās darbības garantijas izmantošanu, lai atbalstītu EFIA + operācijas un uzraudzītu atbilstīgu un diversificētu ģeogrāfisko un tematisko segumu investīciju logiem.

3.  Stratēģiskā padome atbalsta arī vispārējo koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp reģionālajām ieguldījumu platformām, starp trim pīlāriem Eiropas Investīciju plānā, starp Eiropas Investīciju plānu un citiem Savienības centieniem migrācijas jomā un 2030. gada programmas īstenošanu, kā arī ar citām programmām, kas noteiktas šajā regulā.

4.  Stratēģiskā padome sastāv no pārstāvjiem no Komisijas un no Savienības Augstā pārstāvja, no visām dalībvalstīm un no EIB. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbilstīgajiem partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Ar stratēģisko padomi apspriežas pirms jebkādu jaunu novērotāju iekļaušanas. Stratēģisko padomi vada Komisija un Augstais pārstāvis.

5.  Stratēģiskā padome rīko sanāksmi vismaz divas reizes gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus. Priekšsēdētājs jebkurā laikā vai pēc vienas trešdaļas padomes locekļu pieprasījuma var rīkot papildu sanāksmes. Ja vienprātību panākt nav iespējams, tiek piemērotas balsošanas tiesības, par ko panākta vienošanās stratēģiskās padomes pirmajā sanāksmē un kas ir paredzētas tās reglamentā. Attiecībā uz minētajām balsošanas tiesībām pienācīgi ņem vērā finansējuma avotu. Reglamentā izklāsta satvaru attiecībā uz novērotāju lomu. Stratēģiskās padomes sanāksmju protokolus un darba kārtības pēc to apstiprināšanas publisko.

6.  Komisija katru gadu ziņo stratēģiskajai padomei par EFIA+ īstenošanā sasniegto progresu. WBIF stratēģiskā padome nodrošina progresu, kas panākts, īstenojot garantiju instrumentu paplašināšanās reģionam, lai papildinātu iepriekš minētos ziņojumus. Stratēģiskā padome regulāri rīko attiecīgo ieinteresēto personu apspriešanos par EFIA+ stratēģisko ievirzi un īstenošanu.

7.  Tas, ka pastāv divas stratēģiskās padomes, neietekmē nepieciešamību izveidot vienu, vienotu EFIA+ riska pārvaldības sistēmu.

3.  Reģionālās operatīvās darbības padomes

Reģionālo investīciju platformu operatīvās darbības padomes atbalsta Komisiju īstenošanas līmenī reģionālo un nozaru investīciju mērķu noteikšanā un reģionālo, nozaru un tematisko investīciju logu noteikšanā, un sagatavo atzinumus par apvienošanas operācijām un par ārējās darbības garantijas izmantošanu, ar ko sedz EFIA+ darbības. [Gr. 530]

VII PIELIKUMS

GALVENO DARBĪBAS RĀDĪTĀJU SARAKSTS

Lai noteiktu Savienības ieguldījumu savu konkrēto mērķu sasniegšanā, saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem izmanto turpmāk minēto galveno darbības rādītāju sarakstu.

(1)  Tiesiskuma rādītāji

(2)  Iedzīvotāju īpatsvars zem starptautiskās nabadzības sliekšņa

(3)  Sieviešu reproduktīvā vecumā, pusaudžu meiteņu un bērnu, kas jaunāki par 5 gadiem, skaits, ko sasniedz ES finansētas uztura programmas

(4)  1 gadu vecu bērnu skaits, kuri, pateicoties ES atbalstam, ir pilnībā vakcinēti

(5)  To studentu skaits, kuri uzņemti sākumskolā ir ieguvuši sākumskolas un/vai vidējā izglītībā vidējo izglītību, apguvuši minimālas lasīšanas un matemātikas prasmes un apmācībā, pateicoties ES atbalstampiedalījušies apmācībā, izmantojot Savienības atbalstu [Gr. 531]

(6)  Ar ES atbalstu samazinātas vai novērstas siltumnīcefekta gāzu emisijas (K tonnas CO2eq)

(7)  Izmantojot ES atbalstu, aizsargātas un/vai ilgtspējīgi apsaimniekotas jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmu teritorijas

(8)  Sasniegtais ieguldījumu sviras efekts un multiplikatora efekts

(9)  Politiskā stabilitāte un vardarbības rādītāja neesība, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu [Gr. 532]

(10)  To procesu skaits, kas saistīti ar partnervalstu praksi tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības jomā, vai ES iekšpolitikas ārējās dimensijas veicināšana, kas ir ietekmēta

Ja nepieciešams, visus rādītājus rādītāju sadala pēc dzimuma, un 2), 3) un 5) rādītāju sadala pa dzimumiem.pēc dzimuma un vecuma. [Gr. 533]

VIIa PIELIKUMS

Partnervalstis, attiecībā uz kurām Savienības palīdzība ir apturēta.

[Izstrādā Komisija saskaņā ar 15.a pantu.] [Gr. 534]

(1) OV C 45, 4.2.2019., 1. lpp. (2) OV C 110, 22.3.2019., 163.lpp. (3) OV C 86, 7.3.2019., 295. lpp. (4) OV C 45, 4.2.2019., 1. lpp. (5) OV C 110, 22.3.2019., 163. lpp. (6) OV C 86, 7.3.2019., 295. lpp. (7) Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja. (8) “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī (A/RES/70/1). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.). (10) Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.). (11) Padomes Regula (ES) 2015/322 (2015. gada 2. marts) par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu (OV L 58/1, 3.3.2015.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.). (16) Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014 (2013. gada 13. decembris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.). (18) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu. (20) Parakstīts Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī. (21) “Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programma”, pieņemta 2015. gada 16. jūnijā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 27. jūlijā (A/RES/69/313). (22) “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, 2016. gada jūnijs. (23) “Jaunais Eiropas Konsenss attīstības jomā – mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kopīgs paziņojums, 2017. gada 8. jūnijs. (24) “Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai”, pieņemta 2015. gada 18. martā un apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada 3. jūnijā (A/RES/69/283). (25) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana”, 2015. gada 18. novembris (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.). (27) COM(2018)0465 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III). (28) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.). (29) COM(2018)0461 – Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”). (30) COM(2018)0462 – Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, lai papildinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu. (31) C(2018)3800 – Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums Padomei par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu. (32) COM(2018)0367  – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) 1288/2013. (33) COM(2018)0366 – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013. (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... (OV ...). (35) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.). (37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu. (38) Padomes Lēmums 77/270/Euratom (1977. gada 29. marts), lai pilnvarotu Komisiju slēgt Eiropas Atomenerģijas kopienas aizņēmumu līgumus, kas veicinātu kodolelektrostaciju finansēšanu (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.). (39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... (OV ...). (40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (41) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.). (42) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.). (43) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp. (44) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.). (45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (46) Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp. (47) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.). (48) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L ), (49) COM(2018)0374 –Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem. (50) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodifikācija) (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.). (51) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 0040.–0048. lpp.). (52) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) (COM(2018)0465 – C8-0274/2018 – 2018/0247(COD))

P8_TA(2019)0299 A8-0174/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0465),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0274/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0174/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 27. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Regula (ES) Nr. 231/2014(6) zaudēs spēku 2020. gada 31. decembrī. Lai saglabātu Savienības ārējo darbību efektivitāti, būtu jāturpina piemērot ārējās palīdzības plānošanas un sniegšanas satvaru.

(2)  Pirmspievienošanās instrumenta mērķi ievērojami atšķiras no mērķis ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus (“saņēmēji”) turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu, ņemot vērā Savienības ārējās darbības vispārējiem mērķiem, jo šā instrumenta uzdevums ir sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu. vispārējos mērķus, tostarp pamattiesību un principu ievērošanu, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību un veicināšanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā. Tāpēc ir svarīgi ieviest īpašu instrumentu Lai gan pievienošanās specifika ir pamatots iemesls īpašam instrumentam paplašināšanās atbalstam, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina šā instrumenta mērķiem un darbībām vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības ārējās darbības vispārīgos mērķus vispārīgajiem mērķiem un it īpaši Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta mērķiem, un papildināt minētos mērķus. [Gr. 1]

(3)  Līguma par Eiropas Savienību LES 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas sekmēt šīs vērtības, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu to uzņem Savienībā. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti. tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā atbilst dalības kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur pastāv plurālisms, diskriminācijas aizliegums, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība. [Gr. 2]

(4)  Paplašināšanās procesa pamatā ir noteikti kritēriji, kā arī taisnīgi un stingri nosacījumi. Katrs saņēmējs tiek novērtētas, novērtēts, pamatojoties uz nopelniem. Panāktā progresa novērtējuma un trūkumu uzskaites mērķis ir I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem sniegt stimulus un vadlīnijas vajadzīgo tālejošo reformu turpināšanā. Lai paplašināšanās izredzes kļūtu par realitāti, joprojām būtiska ir stingra apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”(7). Labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība, kas balstīta uz divpusēju strīdu galīgu, iekļaujošu un saistošu atrisinājumu, ir būtiski paplašināšanās procesa elementi, kas ir svarīgi Savienības drošībai un stabilitātei kopumā. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt un īstenot nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, sociālo, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm. Sarunu programmā ir noteiktas prasības ar katru kandidātvalsti īstenotajās pievienošanās sarunās gūtā progresa novērtēšanai. [Gr. 3]

(4a)  Jebkura Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp īstenot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus. [Gr. 4]

(5)  Savienības paplašināšanās politika ir ieguldījums Eiropas mierā, drošībā neatņemama Savienības ārējās darbības daļa, kas veicina mieru, drošību, labklājību un stabilitātē. stabilitāti gan Savienībā, gan ārpus tās robežām. Tā nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, un vienlaikus tiek ievērots pakāpeniskas integrācijas princips, tā nodrošinot, lai saņēmēju pārveide norisinātos bez traucējumiem. Potenciālās dalības Savienībā iespējai piemīt spēcīga transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā. [Gr. 5]

(6)  Eiropas Komisija savā paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”(8) atkārtoti apstiprināja noteiktas, uz sasniegumiem balstītas Rietumbalkānu izredzes dalībai ES. Tas ir spēcīgs pamudinājums visam Rietumbalkānu reģionam un ES saistību apliecinājums attiecībā uz reģiona nākotni Eiropā.

(7)  Palīdzībai vajadzētu tikt sniegtai Palīdzība būtu jāsniedz arī saskaņā ar Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar I pielikumā uzskaitītajiem tostarp nolīgumiem ar saņēmējiem. Atbalstam vajadzētu būt vērstam galvenokārt uz palīdzību I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu, starptautisku darba standartu ievērošanu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un diskriminācijas novēršanu attiecībā uz neaizsargātām grupām, tostarp bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti. Palīdzībai būtu arī jāatbalsta galvenie principi saņēmēju atbilstība galvenajiem principiem un tiesības, tiesībām, kas noteikti noteiktas Eiropas sociālo tiesību pīlārā(9), kā arī sociālā tirgus ekonomika un konverģence virzībā uz sociālās jomas acquis. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas ar mērķi veidot labas kaimiņattiecības un pastiprināt samierināšanas procesu. Palīdzībai būtu arī jāveicina nozaru reģionālās sadarbības struktūras un saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, jāsekmē ekonomiskā integrācija Savienības vienotajā tirgū, tostarp muitas sadarbība, un jāveicina atvērta un taisnīga tirdzniecība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp īstenojot reģionālo attīstību, kohēziju un integrāciju, lauksaimniecības un lauku attīstību, sociālo un nodarbinātības politiku un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, kas atbilst arī pamatiniciatīvai “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”. [Gr. 6]

(7a)   Ņemot vērā reformu procesa pārveidojošo raksturu paplašināšanās procesā kandidātvalstīs, Savienībai būtu jāpalielina centieni, nosakot Savienības finansējuma galveno jomu prioritātes, piemēram, iestāžu un drošības veidošana, un jāpalielina atbalsts kandidātvalstīm projektu īstenošanā, lai aizsargātu kandidātvalstis no ietekmes, kas nav ES ietekme. [Gr. 7]

(7b)   Savienības centieni atbalstīt reformu panākumus kandidātvalstīs, izmantojot IPA finansējumu, būtu pienācīgi jāpaziņo kandidātvalstīs, kā arī dalībvalstīs. Šajā sakarā Savienībai būtu jāpastiprina saziņas un kampaņu centieni, lai nodrošinātu IPA finansējuma kā galvenā ES instrumenta mieram un stabilitātei paplašināšanās jomā pamanāmību. [Gr. 8]

(7c)   Tiek atzīta budžeta veicināšanas un izpildes svarīgā nozīme attiecībā uz iestāžu veidošanu, kas savukārt palīdzēs paredzēt iespējamās drošības problēmas un novērst iespējamas turpmākās nelikumīgās migrācijas plūsmas uz dalībvalstīm. [Gr. 9]

(8)  Savienībai būtu jāsniedz atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz pieredzi, dotu ieguvumu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas reformu procesā.

(9)  Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības un aizsardzības nozares reformas jomā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir būtiska, lai efektīvi un produktīvi risinātu drošības, organizētās noziedzības un terorisma draudus. [Gr. 10]

(9a)  Darbībām, kuras paredz ar šo regulu izveidotais instruments, būtu arī jāatbalsta palīdzības sniegšana saņēmējiem, lai tie varētu pakāpeniski panākt atbilstību kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), un ierobežojošu pasākumu, kā arī plašākas Savienības ārpolitikas īstenošana starptautiskās iestādēs un daudzpusējos forumos. Komisijai būtu jāmudina saņēmēji ievērot pasaules kārtību, kas ir balstīta uz noteikumiem un vērtībām, un sadarboties saistībā ar daudzpusēju attiecību veicināšanu un turpmāku starptautiskās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu, tostarp PTO reformām. [Gr. 11]

(10)  Ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt sadarbību Sadarbība migrācijas, tostarp robežu pārvaldības un kontroles, jomā, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, apmainoties ar informāciju, stiprinot migrācijas sniegtos ieguvumus attīstībai, atvieglinot likumīgo migrāciju un darbaspēka migrāciju, pastiprinot robežkontroli, un turpinot mūsu centienus cīņā pret centieni novērst un aizkavēt neatbilstīgo migrāciju un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, cīņa pret cilvēku tirdzniecību un migrantu cilvēku kontrabandu ir svarīgs aspekts sadarbībā starp Savienību un saņēmējiem. [Gr. 12]

(11)  Tiesiskuma stiprināšana, tostarp tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju, atbalsta sniegšana cilvēktiesību aizstāvjiem, nepārtraukta saskaņošana pārredzamības jomā, publiskais iepirkums, konkurence, valsts atbalsts, intelektuālais īpašums un minētajiem ārvalstu investīcijas joprojām ir galvenie uzdevumi, un saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES sagatavotos pilnībā uzņemties Savienības dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības. sniegtā finansiālā palīdzība būtu jāplāno tā, lai iespējami īsā laikā atrisinātu minētās problēmas. [Gr. 13]

(12)  Pievienošanās procesā joprojām būtiska ir parlamentārā dimensija. Tādēļ saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē jāveicina parlamentārās spējas stiprināšana, parlamentārā uzraudzība, katrā I pielikumā uzskaitītajā demokrātiskās procedūras un taisnīga pārstāvība katrā saņēmējā valstī. [Gr. 14]

(13)  I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem Saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) šai programmai vajadzētu palīdzēt rīcību klimata politikas jomā integrēt Savienības politikā un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jāatbalsta klimata jomas mērķu sasniegšana. Paredzams, ka Veicot darbības saskaņā ar šo programmu, veiktās darbības būtu jācenšas vismaz 16 % no programmas kopējā finansējuma ļaus novirzīt klimata mērķu sasniegšanai, cenšoties panākt to, lai līdz 2027. gadam ar klimatu saistīti izdevumi sasniegtu 30 % no DFS izdevumiem. Vides projektiem pārrobežu piesārņojuma novēršanai vajadzētu būt prioritāriem. Sagatavojot un īstenojot izpildot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un šīs programmas kopējais ieguldījums būtu jāiekļauj attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. [Gr. 15]

(14)  Saskaņā ar šo instrumentu veiktajām darbībām būtu jāatbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana, kas ir universāla programma, kuru ES un tās dalībvalstis ir pilnībā apņēmušās īstenot un kuru atbalsta visi I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

(15)  Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(10) 17. punkta nozīmē].

(16)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās ārējā finansējuma palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība, konsekvence un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Vajadzētu palielināt Šajā procesā nozīmīga loma būtu jāpiešķir dažādām neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības nozīmi – gan programmās, organizācijām un dažādu veidu un līmeņu vietējām iestādēm. Saskaņā ar iekļaujošas partnerības principu pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu gan piedalīties to programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kuras īsteno izpilda valdības struktūras, gan pilsoniskās sabiedrības kā tiešas būt Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi. tiešām saņēmējām. [Gr. 16]

(17)  Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, Attiecīgajās politikas jomās būtu jānosaka katram saņēmējam konkrēti un izmērāmi mērķi, kurus atbalstīs saskaņā ar papildina rīcības prioritātes šo regulu, būtu jānosaka mērķu sasniegšanai plānošanas satvarā, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir izstrādājusi, sadarbībā izmantojot deleģētos aktus. Plānošanas satvars būtu jāizstrādā partnerībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz paplašināšanās programmu un to konkrētajām vajadzībām, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un Savienības ārējās darbības principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas un Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas. Attiecīgā gadījumā šajā partnerībā būtu jāiesaista kompetentās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisijai vajadzētu veicināt attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un līdzekļu devēju koordināciju. Plānošanas satvars pēc vidusposma novērtēšanas būtu jāpārskata. Plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu pa atbalsta jomām, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses. [Gr. 17]

(18)  Savienības un saņēmēju kopējās interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt to politisko, tiesību un ekonomikas sistēmu reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem ievērojot uz sniegumu balstītu pieeju un sniedzot būtiskus stimulus lietderīgākai un efektīvākai līdzekļu izmantošanai tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību un gūstot panākumus dalības kritēriju izpildē. Palīdzība būtu jāpiešķir saskaņā ar taisnīgas daļas principu, paredzot skaidras sekas būtiskas pasliktināšanās vai progresa trūkuma gadījumos attiecībā uz cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, līdztiesību, tiesiskumu un cilvēktiesībām. [Gr. 18]

(18a)   Komisijai būtu jānosaka skaidri uzraudzības un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu, ka mērķi un darbības attiecībā uz dažādiem saņēmējiem joprojām ir atbilstīgi un izpildāmi, un lai regulāri novērtētu progresu. Šajā nolūkā katram mērķim būtu jāparedz viens vai vairāki snieguma rādītāji, lai izvērtētu, kā saņēmēji ir pieņēmuši reformas un tās konkrēti īstenojuši. [Gr. 19]

(19)  Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Šī pāreja būtu jāpārtrauc vai jāaptur konkrētās politikas jomās vai programmās, ja saņēmēji nepilda attiecīgos pienākumus vai nepārvalda Savienības līdzekļus saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem, principiem un mērķiem. Šādā lēmumā būtu pienācīgi jāapsver jebkādas iespējamas negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību. [Gr. 20]

(20)  Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību, konsekvenci un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām un programmām, lai novērstu dublēšanu ar citiem esošiem ārējās finansēšanas instrumentiem. Attiecīgā gadījumā tas ietver saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību. [Gr. 21]

(21)  Lai maksimāli palielinātu apvienoto pasākumu ietekmi kopīga mērķa sasniegšanai, šai regulai būtu jāspēj dot ieguldījumu saskaņā ar citām programmām veiktās darbībās, ja vien ar ieguldījumu netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas.

(21a)   Neskarot budžeta procedūru un ar saņēmējiem noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos paredzētos noteikumus par palīdzības apturēšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikuma grozīšanu, lai apturētu vai daļēji apturētu Savienības palīdzību. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad vērojama konsekventa pasliktināšanās attiecībā uz vienu vai vairākiem Kopenhāgenas kritērijiem vai kad saņēmējs neievēro demokrātijas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj ar Savienību noslēgtajos attiecīgajos nolīgumos paustās apņemšanās. Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nepastāv, tai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību. [Gr. 22]

(22)  Saskaņā ar šo regulu piešķirtais finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu saskaņā ar programmas” Erasmus” starptautisko dimensiju veiktās darbības, kas būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) .../... (“Erasmus” regula)(11).

(23)  Uz šo regulu būtu jāattiecina horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046(12) (“Finanšu regula”) un jo īpaši ievieš procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, finansiālu palīdzību, budžeta atbalstu, trasta fondus, finanšu instrumentus un budžeta garantijas, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas izpildes metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju izpildīt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. [Gr. 23]

(25)  Savienībai būtu jāturpina piemērot kopīgos noteikumus ārējo darbību īstenošanai. Noteikumi un procedūras, lai īstenotu piemērotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [KASSSI]. Būtu jāparedz sīki izstrādāti papildu noteikumi, lai risinātu konkrētas situācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, lauksaimniecības un lauku attīstības politikas jomā. [Gr. 24]

(26)  Ārējās darbības bieži vien tiek īstenotas ļoti nestabilā vidē, kur nepieciešams pastāvīgi un ātri pielāgoties Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un pasaules mēroga problēmām, piemēram, tādām ka kā cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība, drošība, aizsardzība un stabilitāte, klimata pārmaiņas un vide, kā arī ekonomikas protekcionisms, neatbilstīga migrācija un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana un tās pamatcēloņi. Tādējādi, lai paredzamības principu saskaņotu ar vajadzību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām, ir jāpielāgo programmu finansiālā īstenošana. izpilde. Lai palielinātu Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu par Savienības budžeta ikgadēju noteikšanu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja piemērot elastību, kas jau ir atļauta saskaņā ar Finanšu regulu attiecībā uz citām politikas jomām, proti, piešķirto līdzekļu pārnesumus un atkārtotu piešķiršanu, vienlaikus ievērojot šajā regulā noteiktos mērķus un uzdevumus, ar mērķi nodrošināt ES līdzekļu efektīvu izmantošanu gan attiecībā uz ES pilsoņiem, gan I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tādējādi maksimāli palielinot ES līdzekļus, kas pieejami ES ārējās darbības pasākumiem. Būtu jāatļauj arī tādi papildu elastības veidi kā pārdale starp prioritātēm, projektu sadalīšana posmos un līgumu virsnormas slēgšana. [Gr. 25]

(27)  Jaunajam Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), balstoties uz iepriekšējo fondu, būtu jāveido integrēta finanšu pakete, kas pasaules mērogā nodrošina finansēšanas spējas dotāciju, budžeta garantiju un citu finanšu instrumentu veidā, tostarp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Saskaņā ar šo regulu veikto darbību pārvaldība arī turpmāk būtu jānodrošina ar Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmu.

(28)  Ar garantiju ārējai darbībai būtu jāatbalsta EFIA+ darbības, un IPA III vajadzētu palīdzēt nodrošināt vajadzīgo uzkrājumu attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas par labu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tostarp uzkrājumu un saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem.

(29)  Svarīgi ir nodrošināt, ka pārrobežu sadarbības programmas tiek īstenotas saskaņā ar ārējo darbību programmās izveidoto satvaru un teritoriālās sadarbības regulu. Šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par līdzfinansējumu.

(29a)   Pārrobežu sadarbības programmas ir vispamanāmākās Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta programmas, un tās arī ir labi zināmas iedzīvotājiem. Tādējādi pārrobežu sadarbības programmas varētu ievērojami uzlabot ES finansēto projektu pamanāmību kandidātvalstīs. [Gr. 26]

(30)  Gada vai daudzgadu rīcības plāni un pasākumi, kas minēti 8. pantā, veido darba programmas saskaņā ar Finanšu regulu. Gada vai daudzgadu rīcības plāni ietver virkni pasākumu, kas sagrupēti vienā dokumentā.

(31)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(15) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot iedarbīgus un samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, attiecīgā gadījumā EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem būtu arī nekavējoties jāziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un tā jāinformē par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Tā kā mērķis ir panākt atbilstību labai praksei dalībvalstīs, šī ziņošana būtu jāveic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.

(31a)   Finansējuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu visos gadījumos jānotiek pārredzami, efektīvi, pārskatatbildīgi, depolitizēti un nediskriminējoši, arī nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kas atspoguļo reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības. Komisijai, priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un jo īpaši Savienības delegācijām būtu cieši jāuzrauga, lai līdzekļu piešķiršanā tiktu izpildīti šie kritēriji un ievēroti pārredzamības, pārskatatbildības un nediskriminēšanas principi. [Gr. 27]

(31b)   Komisijai, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijām un saņēmējiem būtu jāuzlabo Savienības pirmspievienošanās palīdzības pamanāmība, lai informētu par Savienības atbalsta pievienoto vērtību. Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāatsaucas uz Savienības finansējuma izcelsmi un jānodrošina tā pienācīga pamanāmība. IPA būtu jāpalīdz finansēt informatīvas darbības, lai dažādu saņēmēju valstu mērķgrupu vidū popularizētu Savienības palīdzības rezultātus. [Gr. 28]

(32)  Lai ņemtu vērā izmaiņas paplašināšanās politikas regulējumā vai būtiskus notikumus I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II un III pielikumā uzskaitīto palīdzības tematisko prioritāšu pielāgošanu un atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(33)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem un struktūrām netiešai pārvaldībai ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un lauku attīstības palīdzības īstenošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(19)]. Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza. [Gr. 29]

(34)  Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006(20) un Regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/2006(21) 3. panta īstenošanai. [Gr. 30]

(34a)   Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku un demokrātisku kontroli un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. Būtu jāpastiprina dialogs starp iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments šīs regulas piemērošanas laikā spēj īstenot sistemātisku un vienmērīgu politisko kontroli, tādējādi uzlabojot gan efektivitāti, gan leģitimitāti. [Gr. 31]

(35)  Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā [agrāk nekā divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības palīdzības veidi un šādas palīdzības sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

a)  “Pārrobežu sadarbība” ir sadarbība starp ES dalībvalstīm un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, starp diviem vai vairākiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem vai starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas [KASSSI regulas] I pielikumā, kā norādīts [ETS regulas](22) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

b)  “Palīdzības taisnīgas daļas princips” ir uz sniegumu balstītas pieejas papildināšana ar korektīvu piešķiršanas mehānismu gadījumos, kad saņēmējam sniegtā palīdzība citādi būtu nesamērīgi maza vai liela salīdzinājumā ar citiem saņēmējiem, ņemot vērā skarto iedzīvotāju vajadzības un ar pievienošanās sarunu uzsākšanu saistīto reformu vai šādu sarunu relatīvo virzību. [Gr. 32]

3. pants

IPA III mērķi

1.  IPA III vispārīgais mērķis ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņemt un īstenot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai šie saņēmēji ievērotu Savienības vērtības un acquis un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikai un praksei ar mērķi nodrošināt dalību Savienībā, tādējādi veicinot to mieru, stabilitāti, drošību un labklājību, kā arī Savienības stratēģiskās intereses. [Gr. 33]

2.  IPA III ir šādi konkrēti mērķi:

a)  stiprināt tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu un bērnu tiesību, dzimumu līdztiesības, pamattiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko brīvību, mieru un drošību, kā arī uzlabot migrācijas pārvlaldību, tostarp robežu pārvaldību; kultūras daudzveidības ievērošanu, nediskrimināciju un iecietību; [Gr. 34]

aa)   risināt iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas problēmu, nodrošinot droši, reglamentēti un atbilstīgi īstenotu migrāciju un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai; [Gr. 35]

b)  pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt pārredzamību, strukturālās reformas, tiesu varas neatkarību, cīņu pret korupciju un labu pārvaldību visos līmeņos, tostarp publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, konkurences, ārvalstu investīciju un intelektuālā īpašuma jomā; [Gr. 36]

c)  izstrādāt I pielikumā uzskaitīto saņēmēju noteikumus, standartus, politiku un praksi, cita starpā attiecībā uz KĀDP, stiprināt uz noteikumiem balstītu daudzpusējo starptautisko kārtību un veicināt iekšējo un ārējo samierināšanu un labas kaimiņattiecības, kā arī miera veidošanu un konfliktu novēršanu, cita starpā izmantojot uzticēšanās veidošanu un mediāciju, iekļaujošu un integrētu izglītību, tiešus personiskus kontaktus, plašsaziņas līdzekļu brīvību un saziņu; [Gr. 37]

d)  pastiprināt ekonomisko, sociālo un sociālo teritoriālo attīstību tostarp un kohēziju, cita starpā izmantojot palielinātu savienojamību un reģionālo attīstību, lauksaimniecību un lauku attīstību un sociālo un nodarbinātības politiku, lai pastiprinātu vides samazinot nabadzību un reģionālo nelīdzsvarotību, veicinot sociālo aizsardzību palielinātu klimatnoturību, paātrinātu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un iekļautību, ko nodrošina, pastiprinot valsts līmeņa reģionālās sadarbības struktūras, mazos un attīstītu digitālo ekonomiku vidējos uzņēmumus (MVU), vietējā līmeņa iniciatīvu spējas, atbalstot ieguldījumus lauku apvidos un sabiedrību. uzlabojot uzņēmējdarbības un ieguldījumu klimatu; [Gr. 38]

da)  pastiprināt vides aizsardzību, palielināt klimatnoturību, paātrināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un attīstīt digitālo ekonomiku un sabiedrību, tādējādi radot darba iespējas, jo īpaši jauniešiem; [Gr. 39]

e)  atbalstīt teritoriālo un pārrobežu sadarbību, tostarp sadarbību pāri jūras robežām, un pilnveidot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, pilnībā īstenojot spēkā esošos nolīgumus ar Savienību, tādējādi samazinot reģionālo nelīdzsvarotību. [Gr. 40]

3.  Atbilstīgi konkrētajiem mērķiem II pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzības sniegšanai, ņemot vērā I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas. Tematiskās prioritātes pārrobežu sadarbībai starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir noteiktas III pielikumā. Katra no minētajām tematiskajām prioritātēm var palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus konkrētus mērķus.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums IPA III īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 14 500 000 000 13 009 976 000 EUR 2018. gada cenās (14 663 401 000 EUR faktiskajās cenās). [Gr. 41]

2.  Saskaņā ar [KASSSI regulas] 20. pantu šā Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot minētās summas noteiktu daļu izmanto tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, izpildei, kurā ietver piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, darbības, atbalstu institucionālajai nostiprināšanai un administratīvo spēju veidošanai, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un jebkurām darbībām, kas saistītas ar pirmspievienošanās palīdzības pēctecības programmas sagatavošanu. [Gr. 42]

5. pants

Vairākprogrammu noteikumi

1.  Īstenojot Piemērojot šo regulu, būtu jānodrošina saskanība, sinerģija un papildināmība ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī politikas saskaņotība attīstībai. [Gr. 43]

2.  Regula (ES) .../... [KASSSI regula] attiecas uz darbībām, kas īstenotas izpildītas saskaņā ar šo regulu, ja tās ir minētas šajā regulā. [Gr. 44]

3.  IPA III veicina darbības, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu [“Erasmus”]. Šo fondu izmantošanai piemēro [Regulu (ES) “Erasmus”]. Šajā nolūkā IPA III ieguldījumu iekļauj vienotajā indikatīvajā plānošanas dokumentā, kas minēts [KASSSI regulas]11. panta 7. punktā un pieņemts saskaņā ar minētajā regulā noteiktajām procedūrām.

4.  Palīdzību saskaņā ar IPA III var sniegt tāda veida darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu(23), Eiropas Sociālo fondu plus(24), un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai(25) un Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, ko īsteno valsts līmenī, kā arī pārrobežu, starptautiskā, starpreģionālā vai makroreģionālā kontekstā. [Gr. 45]

4.a   Daļu IPA III resursu Komisija piešķir nolūkā sagatavot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus dalībai Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondos), jo īpaši Eiropas Sociālajā fondā (ESF). [Gr. 46]

5.  ERAF sniedz ieguldījumu programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un vienu vai vairākām dalībvalstīm. Šīs programmas un pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 16. pantu. IPA pārrobežu sadarbības programmu ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar [ETS regulas]10. panta 3. punktu ar maksimālo robežvērtību IPA III ieguldījumam 85 % apmērā. IPA pārrobežu sadarbības programmas pārvalda saskaņā ar [ETS regulu]. [Gr. 47]

6.  IPA III var sniegt ieguldījumu starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar [ETS regulu] un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

7.  Vajadzības gadījumā citas Savienības programmas var sniegt ieguldījumu darbībās, kas izveidotas saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ar noteikumu, ka ieguldījums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Šī regula var arī palīdzēt īstenot saskaņā ar citām Savienības programmām izveidotos pasākumus, ar noteikumu, ka ieguldījums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Šādos gadījumos darba programmā, kas attiecas uz šīm darbībām, nosaka piemērojamos noteikumus.

8.  Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 8. panta 1. punktā minētās darbības programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav minēti I pielikumā, ja īstenojamajai piemērojamajai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes. [Gr. 48]

II NODAĻA

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

6. pants

Politikas satvars un vispārīgie principi

1.  Paplašināšanās politikas regulējums, ko noteikusi Eiropadome un Padome, nolīgumi, kas nosaka juridiski saistošas attiecības ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi veido vispārējo visaptverošo politikas satvaru šīs regulas īstenošanai. piemērošanai. Komisija nodrošina palīdzības un vispārējās paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

PV/AP un Komisija nodrošina Savienības ārējās darbības un paplašināšanās politikas saskaņošanu saistībā ar 3. pantā noteiktajiem politikas mērķiem.

Komisija koordinē plānošanu saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi iesaistot EĀDD.

Palīdzība ir jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam. [Gr. 49]

2.  Šīs regulas ietvaros īstenotajās programmās un darbībās integrē klimata pārmaiņas, vides aizsardzību, cilvēktiesību konfliktu novēršanu un atrisināšanu, migrāciju, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, drošību, sociālo un reģionālo kohēziju, nabadzības samazināšanu un dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā ņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķu(26) savstarpējo saikni, lai veicinātu integrētas darbības, kas var radīt papildu ieguvumus un saskaņotā veidā sasniegt vairākus mērķus. To mērķis ir vismaz 16 % no kopējā finansējuma ieguldīt klimata mērķos. [Gr. 50]

3.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst novērš dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar IPA III, un citiem Savienības, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas sniegtās palīdzības veidiem, atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem(27). Koordinācija ietver regulāras konsultācijas, biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības cikla posmos un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana, un tā veido būtisku posmu dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos. Palīdzības mērķis ir nodrošināt pielāgošanos Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, partnerības principa īstenošanas kārtību un integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai. [Gr. 51]

3.a  Komisija darbojas partnerībā ar saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā partnerībā iesaista kompetentās valsts un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, dodot tām iespēju veikt nozīmīgus uzdevumus plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos.

Komisija veicina attiecīgo ieinteresēto personu savstarpēju koordināciju. Ar IPA III palīdzību tiek stiprinātas pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, cita starpā attiecīgā gadījumā tām tieši saņemot palīdzību. [Gr. 52]

4.  Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija veic arī vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un iestādēm kā, piemēram, starptautiskām organizācijām un finanšu iestādēm, aģentūrām un ārpus Savienības esošiem līdzekļu devējiem.

III NODAĻA

ĪSTENOŠANA PLĀNOŠANAS SATVARS UN IZPILDE

7. pants

IPA plānošanas satvars

1.  Saskaņā Šo regulu papildina ar IPA III sniegtā palīdzība balstās uz IPA plānošanas satvaru, lai īstenotu paredzot papildu noteikumus par to, kā tiek īstenoti 3. pantā minētos konkrētos mērķus. minētie konkrētie mērķi. IPA plānošanas satvaru Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam Komisija izstrādā Komisija. ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Komisija savlaicīgi pirms plānošanas perioda sākuma iesniedz Eiropas Parlamentam attiecīgos plānošanas dokumentus. Šajos dokumentos norāda indikatīvus piešķīrumus dalījumā pa tematiem un, ja iespējams, pa valstīm/reģioniem, aptverot paredzētos rezultātus un izvēlētos palīdzības pasākumus. [Gr. 54]

1.a  Eiropas Parlaments un Padome apstiprina ikgadējās apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. [Gr. 55]

2.  IPA plānošanas satvarā pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un nostājas, valstu stratēģijas un nozaru politiku. [Gr. 56]

Palīdzība tiek paredzēta un pielāgota I pielikumā uzskaitīto saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā vajadzīgos papildu centienus, lai nodrošinātu atbilstību dalības kritērijiem, kā arī minēto saņēmēju spējas. Palīdzība tiek diferencēta pēc apjoma un intensitātes atbilstīgi vajadzībām, saistībām reformu jomā un minēto reformu īstenošanas rezultātiem.

3.  Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 14. pantu pieņem IPA plānošanas satvaru, Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar komitejas pārbaudes procedūru, kas minēta 16. pantā. tostarp nosacījumus taisnīgas daļas principa īstenošanai. IPA plānošanas satvara termiņš beidzas ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu, kas ir saskaņots ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Vajadzības gadījumā Komisija var arī pārskatīt IPA plānošanas satvara efektīvu īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās 6. pantā minētais politikas satvars, un ņemot vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 57]

4.  Plānošanas satvaru pārrobežu sadarbībai ar dalībvalstīm Komisija pieņem saskaņā ar [ETS regulas] 10. panta 1. punktu.

5.  IPA plānošanas satvarā iekļauj rādītājus, satvars ir balstīts uz skaidriem un pārbaudāmiem snieguma rādītājiem, kas noteikti IV pielikumā, lai novērtētu virzību uz šajā satvarā iekļauto mērķu sasniegšanu, cita starpā virzību un rezultātus turpmāk minētajās jomās:

a)  demokrātija, tiesiskums un neatkarīga un efektīva tiesu sistēma;

b)  cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesības;

c)  dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības;

d)  cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību;

e)  samierināšana, miera veidošana, labas kaimiņattiecības;

f)  plašsaziņas līdzekļu brīvība;

g)  klimata pārmaiņu problēmu risināšana, ievērojot Parīzes nolīgumā paredzētās prasības.

Komisija savos gada ziņojumos iekļauj virzību attiecībā pret šiem rādītājiem.

Eiropas Parlaments un Padome regulāri apspriež uz sniegumu balstīto pieeju, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu. [Gr. 123]

7.a pants

Vidusposma pārskatīšana un novērtēšana

1.  Komisija pieņem jaunu IPA plānošanas satvaru, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu. Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā iesniedz vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Vidusposma novērtējuma ziņojums attiecas uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, un tajā izvērtē Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā, izmantojot rādītājus, ar kuriem novērtē gūtos rezultātus, un jebkādus konstatējumus un secinājumus par šīs regulas ietekmi.

Eiropas Parlaments var sniegt ieguldījumu šajā novērtējumā. Komisija un EĀDD rīko apspriešanos ar galvenajām ieinteresētajām personām un saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Komisija un EĀDD pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta visatstumtāko grupu pārstāvība.

Komisija arī novērtē savu darbību ietekmi un efektivitāti katrā intervences jomā un plānošanas efektivitāti, izmantojot ārējus novērtējumus. Komisija un EĀDD ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus un nostājas par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Vidusposma novērtējumā izvērtē Savienības sniegumu attiecībā uz šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.  Vidusposma novērtējuma ziņojumā aplūko arī efektivitāti, pievienoto vērtību, vienkāršotās un racionalizētās ārējās finansēšanas struktūras darbību, iekšējo un ārējo saskaņotību un šīs regulas mērķu turpmāko nozīmīgumu, finansēto darbību papildināmību un sinerģiju, pasākumu ieguldījumu saskaņotā Savienības ārējā darbībā un attiecīgā gadījumā to, cik lielā mērā sabiedrība saņēmējvalstīs ir informēta par Savienības finansiālo atbalstu.

3.  Vidusposma novērtējuma ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības finansējuma izmantošanu. Tajā iekļauto informāciju izmanto, pieņemot lēmumus par to darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu, kuras īsteno saskaņā ar šo regulu.

4.  Vidusposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām trasta fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem. 

5.  Komisija paziņo savu novērtējumu secinājumus, kas papildināti ar tās apsvērumiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm. Rezultātus iekļauj programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

6.  Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma novērtēšanas procesā Komisija iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un attiecīgā gadījumā var censties veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm, cieši iesaistot saņēmējus.

7.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šajā pantā minēto vidusposma novērtējuma ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem veic vajadzīgos grozījumus šajā regulā.

8.  Regulas piemērošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic regulas galīgo novērtējumu, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētā vidusposma novērtējuma veikšanu. [Gr. 124]

7.b pants

Palīdzības apturēšana

1.  Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principu, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai kodoldrošības standartus vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, vai ja pastāvīgi pasliktinās viena vai vairāku Kopenhāgenas kritēriju izpilde, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā apturēt vai daļēji apturēt Savienības palīdzību. Daļējas apturēšanas gadījumā norāda programmas, uz kurām attiecas apturēšana. 

2.  Ja Komisija konstatē, ka palīdzības apturēšanas iemesli vairs nepastāv, tā ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu I pielikumu un atjaunotu Savienības palīdzību. 

3.  Daļējas apturēšanas gadījumā Savienības palīdzību pirmām kārtām izmanto, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un nevalstiskos dalībniekus saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības un atbalstīt demokratizācijas un dialoga procesus partnervalstīs. 

4.  Pieņemot lēmumus, Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. [Gr. 125]

7.c pants

Pārvaldība

Horizontāla vadības grupa, ko veido visi attiecīgie Komisijas un EĀDD dienesti un vada PV/AP vai minētā biroja pārstāvis, ir atbildīga par šā instrumenta vadību, koordinēšanu un pārvaldību visā pārvaldības ciklā, lai nodrošinātu visa Savienības ārējā finansējuma konsekvenci, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. PV/AP nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju. Visā instrumenta programmu sagatavošanas, plānošanas un piemērošanas ciklā PV/AP un EĀDD sadarbojas ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, kurus nosaka, pamatojoties uz paredzētās darbības veidu un mērķiem un balstoties uz to pieredzi. PV/AP, EĀDD un Komisija sagatavo visus lēmumu priekšlikumus saskaņā ar Komisijas procedūrām un iesniedz tos pieņemšanai. 

Eiropas Parlaments ir pilnībā iesaistīts ārējās finansēšanas instrumentu izstrādes, plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, lai garantētu politisku kontroli, demokrātisku pārbaudi un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības finansējumu ārējās darbības jomā. [Gr. 126]

8. pants

Īstenošanas Izpildes pasākumi un metodes [Gr. 62]

1.  Palīdzību saskaņā ar IPA III īsteno izpilda tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā atbilstoši Finanšu regulai, izmantojot gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus, kas minēti [KASSSI regulas] II sadaļas IIIa nodaļā. nodaļā. IIIa nodaļā. Šai regulai piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļu, izņemot 24. panta [“Atbilstīgās personas un tiesību subjekti”] 1. punktu. [Gr. 63]

1.a  Netiešo pārvaldību var atcelt, ja saņēmējs nespēj vai nevēlas pārvaldīt piešķirtos līdzekļus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, principiem un mērķiem. Ja saņēmējs neievēro demokrātijas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības vai pārkāpj saistības, kas noteiktas attiecīgajos ar Savienību noslēgtajos nolīgumos, Komisija konkrētās politikas jomās vai programmās var netiešo pārvaldību, ko īsteno ar minēto saņēmēju, mainīt uz netiešo pārvaldību, ko īsteno viena vai vairākas uzticamākas struktūras, kuras nav saņēmējs, vai uz tiešu pārvaldību. [Gr. 64]

1.b  Komisija risina dialogu ar Eiropas Parlamentu un ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju jomās, kurās tas īsteno savas palīdzības programmas, piemēram, spēju veidošanas un vēlēšanu novērošanas jomā. [Gr. 65]

2.  Saskaņā ar šo regulu rīcības plānus var pieņemt uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus.

2.a  Komisija pilnībā iesaista Eiropas Parlamentu jautājumos, kas attiecas uz pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz jebkādām paredzētām būtiskām izmaiņām vai piešķīrumiem. [Gr. 66]

Komisija piemēro Regulas (ES) .../... [KASSSI regulas] 23. panta 4. punktā noteiktos budžeta atbalsta nosacījumu kritērijus. Tā veic pasākumus ar mērķi samazināt Savienības budžeta atbalsta finansējumu vai apturēt tā sniegšanu gadījumos, kad pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami sistēmiski pārkāpumi vai nav panākts pietiekams progress ar saņēmēju saskaņoto mērķu īstenošanā.

Komisijas veikto palīdzības atjaunošanu pēc šajā pantā minētās apturēšanas papildina ar mērķtiecīgu atbalstu valsts revīzijas iestādēm. [Gr. 67]

IIIa nodaļa

Izpilde [Gr. 68]

8.a pants

Rīcības plāni un pasākumi

1.  Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķu pasākumu, īpašu pasākumu, atbalsta pasākumu vai ārkārtas palīdzības pasākumu veidā. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenās darbības, piemērošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.

2.  Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Individuālu pasākumu pamatā ir plānošanas dokumenti, izņemot gadījumos, kas minēti 3. punktā, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumā un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas ... [KASSSI regula] 34. pantu, nosakot īpašus pasākumus, kas nav balstīti uz plānošanas dokumentiem.

3.  Regulas ... [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto ātrās reaģēšanas darbību izpildei var izmantot gada vai daudzgadu rīcības plānus un individuālus pasākumus.

4.  Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus ātrās reaģēšanas darbību vajadzībām, kā minēts Regulas .. [KASSSI regula] 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

5.  Saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu veikto pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam — 30 mēneši), ja to izpildi kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumos Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga šajā punktā noteiktās Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. [Gr. 69]

8.b pants

Atbalsta pasākumi

1.  Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumenta izpildes un tā mērķu sasniegšanas atbalstam, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar šādai izpildei vajadzīgajām sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kā arī izdevumus, kuri galvenajai mītnei un Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs programmai, un saskaņā ar šo regulu finansēto operāciju, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, kā arī korporatīvo informācijas tehnoloģijas sistēmu, pārvaldībai.

2.  Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti 8.c pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu satvarā var segt:

a)  pētījumus, sanāksmes, informāciju, izpratnes veidošanu, apmācību, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu ar to, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi darbību plānošanai un pārvaldībai, tostarp atalgotiem ārējiem ekspertiem;

b)  pētniecības un inovācijas darbības un pētījumus par attiecīgiem jautājumiem un to izplatīšanu;

c)  izdevumus saistībā ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju izstrādi, korporatīvo komunikāciju un Savienības politisko prioritāšu pamanāmību. [Gr. 70]

8.c pants

Rīcības plānu un pasākumu pieņemšana 

1.  Komisija ar Komisijas lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Plānojot un pēc tam piemērojot šādus rīcības plānus un pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes un Eiropas Parlamenta politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci. 

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par rīcības plānu un pasākumu plānošanu saskaņā ar šo pantu, arī par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī tad, ja veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai pagarina tās ilgumu. Pēc iespējas drīzāk pēc pasākuma pieņemšanas vai pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas pasākumā un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un sniedz pārskatu par pieņemtā pasākuma raksturu un pamatojumu, arī par tā papildināmību ar citiem pašreizējiem un plānotiem Savienības palīdzības pasākumiem. Attiecībā uz ārkārtas palīdzības pasākumiem Komisija arī norāda, vai, cik lielā mērā un kādā veidā tā nodrošinās tās politikas nepārtrauktību, kas īstenota, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa ārkārtas palīdzību saskaņā ar šo regulu. 

3.  Pirms tādu rīcības plānu un pasākumu pieņemšanas, kuri nav balstīti uz plānošanas dokumentiem saskaņā ar 8.a panta 2. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti 8.a panta 3. un 4. punktā, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 14. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, izmantojamos instrumentus, galvenās darbības un indikatīvos finanšu piešķīrumus šiem rīcības plāniem un pasākumiem. 

4.  Darbību līmenī veic piemērotu cilvēktiesību, sociālo un vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES(28) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK(29), attiecīgā gadījumā ietverot ietekmes uz vidi novērtējumu vidiski sensitīvām darbībām, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem. 

Papildus veic ietekmes uz cilvēktiesībām, dzimumiem, sociālajiem aspektiem un darbaspēku ex ante novērtējumus, kā arī konflikta analīzi un riska novērtējumu. 

Vajadzības gadījumā nozaru programmu izpildē izmanto ietekmes uz vidi, cilvēktiesību, sociālos un stratēģiskos novērtējumus. Komisija nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos šajos novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību. [Gr. 127] 

8.d pants

Sadarbības metodes

1.  Finansēšanu saskaņā ar šo instrumentu īsteno Komisija, kā paredzēts Finanšu regulā, vai nu tieši — pati Komisija, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai netieši ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto tiesību subjektu starpniecību.

2.  Finansējumu saskaņā ar šo instrumentu var nodrošināt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, kurus izveidojusi vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskās organizācijas, vai citi līdzekļu devēji.

3.  Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas ... [KASSSI regula] 29. panta 1. punktā norādītie tiesību subjekti katru gadu izpilda savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Ziņošanas prasības jebkuram no šiem tiesību subjektiem ir noteiktas partnerības pamatnolīgumā, iemaksu nolīgumā, nolīgumā par budžeta garantijām vai finansēšanas nolīgumā.

4.  Saskaņā ar šo instrumentu finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlu vai kopīgu līdzfinansējumu.

5.  Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nosakāmās daļās, un katru no tām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr būtu iespējams konstatēt finansējuma galalietojumu.

6.  Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kuri nodrošina līdzfinansējumu, un resursus apkopo tā, ka vairs nav iespējams noteikt rīcības ietvaros veiktas konkrētas darbības finansējuma avotu.

7.  Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

a)  trīspusējas vienošanās, saskaņā ar kurām Savienība ar trešām valstīm koordinē palīdzības finansējuma sniegšanu partnervalstij vai reģionam;

b)  administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām pārvaldes iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kam uzticēti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

c)  iemaksas to izmaksu segšanai, kuras vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai, tostarp atbalstu plašai līdzdalībai, ko panāk, izveidojot neatkarīgu trešās puses PSO struktūru publiskā un privātā sektora partnerību novērtēšanai un uzraudzībai;

d)  nozaru politikas atbalsta programmas, ar kurām Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

e)  iemaksas izmaksu segšanai par valstu līdzdalību Savienības programmās un darbībās, ko īsteno Savienības aģentūras un struktūras, kā arī struktūras vai personas, kurām uzticēta konkrētu darbību īstenošana kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu;

f)  procentu likmju subsīdijas. [Gr. 72]

8.e pants

Savienības finansējuma veidi un piemērošanas metodes

1.  Savienības finansējumu var nodrošināt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši:

a)  dotācijas;

b)  publiskā iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem;

c)  budžeta atbalstu;

d)  iemaksas Komisijas izveidotajos trasta fondos saskaņā ar Finanšu regulas 234. pantu;

e)  finanšu instrumentus;

f)  budžeta garantijas;

g)  finansējuma apvienošanu;

h)  parādu atvieglojumus starptautiski saskaņotas parādu atvieglošanas programmas kontekstā;

i)  finansiālu palīdzību;

j)  atalgotus ārējos ekspertus.

2.  Sadarbojoties ar ieinteresētajām personām partnervalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, iemaksas veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un dotāciju pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un attiecīgo kontekstu, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku šādu ieinteresēto personu loku un vislabāk reaģētu uz tā vajadzībām. Minētajā novērtējumā tiek ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz visu ieinteresēto personu, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības, jēgpilnu līdzdalību un iesaistīšanos. Tiek mudināts izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus saskaņā ar Finanšu regulu, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt finansiālu atbalstu trešām personām, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šie dažādie kārtības veidi nodrošina pārredzamību, izsekojamību un inovāciju. Tiek mudināts īstenot vietējo un starptautisko NVO sadarbību nolūkā stiprināt vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas pilnībā iesaistīties attīstības programmās.

3.  Papildus Finanšu regulas 195. pantā minētajiem gadījumiem tiešās piešķiršanas procedūru var izmantot:

a)  neliela apjoma dotācijām cilvēktiesību aizstāvjiem un mehānismiem, kas paredzēti apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, kā arī mediatoriem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, konfliktu risināšanas pasākumos, izlīgumā un miera veidošanā;

b)  dotācijām, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana būtu nevietā, tostarp situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, draudi demokrātiskām iestādēm, krīzes saasināšanās, bruņots konflikts un kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, mediatori un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kuri iesaistīti ar krīzi vai bruņotu konfliktu saistītās sarunās, izlīgumā un miera veidošanā, darbojas vissarežģītākajos apstākļos. Šādas dotācijas nepārsniedz 1 000 000 EUR, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem, ja to piemērošanai ir objektīvi un neparedzēti šķēršļi;

c)  dotācijām ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Globālajai universitātes pilsētiņai (“Global Campus”), Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem, pētniekiem, skolotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm;

d)  nelieliem projektiem, kas aprakstīti Regulas ... [KASSSI regula] 23.a pantā.

Budžeta atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp tas, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu rādītāju līgumus, balstās uz valstu līdzatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu, cilvēces attīstību un tiesiskumu, un tā mērķis ir nostiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politikas dialogu, spēju pilnveidošanu un uzlabotu pārvaldību, kas papildina partneru centienus iekasēt vairāk un tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu un visiem labvēlīgu sociālekonomisko attīstību, pienācīgu darbvietu radīšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, nevienlīdzības samazināšanu un nabadzības izskaušanu, pienācīgi ņemot vērā vietējās ekonomiskās, vides un sociālās tiesības.

Jebkādu lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, ko ir apstiprinājusi Savienība, skaidru atbilstības kritēriju kopumu un risku un ieguvumu rūpīgu izvērtējumu. Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.

4.  Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas 236. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tostarp progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, PSO līdzdalību uzraudzībā, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu un tādu stabilu publiskā iepirkuma sistēmu izveidi, kuras atbalsta vietējās ekonomikas attīstību un vietējos uzņēmumus.

5.  Budžeta atbalsta izmaksāšana pamatojas uz rādītājiem, kuri apliecina pietiekamu progresu, kas panākts ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.

6.  Finanšu instrumenti saskaņā ar šo regulu var būt aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls vai kvazikapitāls, investīcijas vai līdzdalība, kā arī riska dalīšanas instrumenti, pēc iespējas un saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 1. punktā paredzētajiem principiem Eiropas Investīciju bankas, daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku, vadībā, iespējams, apvienojumā ar papildu finanšu atbalsta veidiem, ko nodrošina gan dalībvalstis, gan trešās personas.

Iemaksas Savienības finanšu instrumentos saskaņā ar šo regulu var veikt dalībvalstis, kā arī jebkurš no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem tiesību subjektiem.

7.  Minētos finanšu instrumentus piemērošanas un ziņošanas nolūkos var sagrupēt daļās.

8.  Komisija un EĀDD neveic jaunas vai atjaunotas operācijas ar tiesību subjektiem, kas ir inkorporēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir noteiktas par tādām, kas nesadarbojas, vai kuras ir noteiktas par augsta riska trešām valstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(30) 9. panta 2. punktu, vai kuras faktiski neatbilst Savienības vai starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

9.  Savienības finansējums nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

10.  Nodokļi, nodevas un maksājumi, ko piemēro partnervalstis, var būt tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.

8.f pants

Līdzekļu pārnešana, ikgadējie maksājumi, saistību apropriācijas, atmaksājamās summas un ieņēmumi, ko rada finanšu instrumenti

1.  Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam automātiski pārnes neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo regulu, un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par automātiski pārnestām apropriācijām, tostarp to apmēriem, saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 6. punktu.

2.  Papildus Finanšu regulas 15. panta noteikumiem par kārtību, kādā apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kuras atceltas kādas saskaņā ar šo regulu īstenojamas darbības pilnīgas vai daļējas neizpildes dēļ, atkārtoti dara pieejamas sākotnējā budžeta pozīcijā.

Šīs regulas vajadzībām atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu, kas minētas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, saprot arī kā atsauci uz šo punktu.

3.  Budžeta saistības darbībām, kuru īstenošana norisinās ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Finanšu regulas 112. panta 2. punktu.

Šīm daudzgadu darbībām nepiemēro Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.

Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta, atmaksājamās summas un ieņēmumus, ko rada finanšu instrumenti, piešķir izcelsmes budžeta pozīcijai kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas. Komisija ik pēc pieciem gadiem izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti. [Gr. 74]

9. pants

Pārrobežu sadarbība

1.  Līdz 3 % no finansējuma indikatīvi piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.

2.  Savienības līdzfinansējuma likme katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem. Savienības tehniskās palīdzības līdzfinansējuma likme ir 100 %.

3.  Priekšfinansējuma līmeni pārrobežu sadarbībai ar dalībvalstīm nosaka darba programmā saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzībām, un tas var pārsniegt procentuālo daļu, kas minēta ETS regulas 49. pantā.

4.  Ja pārrobežu sadarbības programmas tiek pārtrauktas saskaņā ar [ETS regulas] 12. pantu, šajā regulā paredzēto atbalstu pārtrauktajai programmai, kas joprojām ir pieejams, var izmantot, lai finansētu jebkuras citas darbības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā, ja kārtējā gadā nav paredzēts finansēt nekādas darbības, apropriācijas var pārnest uz nākamo gadu. [Gr. 75]

IV NODAĻA

ATBILSTĪBA UN CITI ĪPAŠIE NOTEIKUMI

10. pants

Tiesības saņemt IPA III finansējumu

1.  IPA III finansējumu ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

a)  dalībvalstis, šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses un valstis, uz kurām attiecas [KASSSI regulas] I pielikums, un

b)  valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu – var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus subjektus, kuri pārstāv gan Savienību, gan valstis, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šo regulu. Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi pēc apspriešanās ar attiecīgo saņēmēju valsti vai valstīm.

V NODAĻA

EFIA + UN BUDŽETA GARANTIJAS

11. pants

Finanšu instrumenti un garantija ārējām darbībām

1.  I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir tiesības uz finansējumu no Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un no garantijas ārējai darbībai, kā paredzēts [KASSSI regulas] II sadaļas IV nodaļā. Tādēļ IPA III palīdz nodrošināt uzkrājumu saistībā ar garantiju ārējām darbībām, kas minētas [KASSSI regulas] 26. pantā, proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti par labu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

VI NODAĻA

UZRAUDZĪBA, UN ZIŅOŠANA, NOVĒRTĒŠANA UN KOMUNIKĀCIJA [Gr. 76]

12. pants

Uzraudzība, revīzija, novērtēšana un Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Šai regulai piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas V nodaļu par uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu.

2.  Šīs regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga IPA III īstenošanu izpildi un virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. [Gr. 77]

3.  Attiecībā uz pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm piemēro rādītājus, kas minēti [ETS regulas] 33. pantā.

4.  IPA III palīdzības rezultātu ietvarā papildus IV pielikumā minētajiem rādītājiem ņem vērā ziņojumus par paplašināšanos un Komisijas novērtējumus par ekonomisko reformu programmām. [Gr. 78]

4.a   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz Regulas (ES) .../... [KASSSI regula] 32. pantā minētos vidusposma un galīgos izvērtējuma ziņojumus un ar tiem iepazīstina. Minētos ziņojumus Komisija publisko. [Gr. 79]

5.  Papildus Finanšu regulas 129. pantam par Savienības finanšu interešu aizsardzību, izmantojot netiešo pārvaldību, I pielikumā uzskaitītie saņēmēji ziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un to Komisiju informē par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Ziņošanu veic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu. Komisija atbalsta parlamentārās kontroles un revīzijas spēju attīstīšanu un pārredzamības un sabiedrības piekļuves informācijai uzlabošanu saņēmējvalstīs. Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs nodrošina, ka visa finansējuma piešķiršana, ko īsteno netiešā pārvaldībā, notiek pārredzami, depolitizēti un objektīvi, tostarp nodrošinot vienlīdzīgu sadalījumu, kurā ņemtas vērā reģionu un vietējo pašvaldību vajadzības. [Gr. 80]

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu šīs regulas II, III un IV pielikumu.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7.a pantā, 7.b panta 1. un 2. punktā, 8.c panta 3. punktā, 13. un 15. pantā minētos deleģētos aktus. [Gr. 128]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14.a pants

Demokrātiskā pārskatatbildība

1.   Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm un dienestiem, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Komisiju un EĀDD, veicinātu visu ārējās finansēšanas instrumentu vispārēju saskaņotību un nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī optimizētu to, kā Komisija pieņem aktus un pasākumus, Eiropas Parlaments var uzaicināt Komisiju un EĀDD ierasties Parlamentā, lai apspriestu šajā regulā paredzētās plānošanas stratēģiskās ievirzes un pamatnostādnes. Minētais dialogs var notikt pirms deleģēto aktu un gada budžeta projekta pieņemšanas Komisijā vai pēc Eiropas Parlamenta, Komisijas vai EĀDD pieprasījuma — ad hoc kārtā, ņemot vērā svarīgas politiskas norises.

2.   Ja ir paredzēts 1. punktā minētais dialogs, Komisija un EĀDD iepazīstina Eiropas Parlamentu ar visiem šā dialoga saistībā svarīgajiem dokumentiem. Ja dialogs ir saistīts ar gada budžetu, ir jāsniedz konsolidēta informācija par visiem rīcības plāniem un pasākumiem, kas ir pieņemti vai ko ir plānots pieņemt saskaņā ar 8.c pantu, informācija par sadarbību attiecībā uz katru valsti, reģionu un tematisko jomu un informācija par ātrās reaģēšanas darbību un ārējās darbības garantijas izmantošanu.

3.   Komisija un EĀDD maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju. Ja Komisija vai EĀDD neņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju, tie sniedz pienācīgu pamatojumu.

4.  Komisija un EĀDD, jo īpaši ar 7.c pantā paredzētās vadības grupas starpniecību, ir atbildīgi par to, lai Eiropas Parlaments būtu informēts par stāvokli saistībā ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pašreizējiem pasākumiem, darbībām un rezultātiem. [Gr. 82]

15. pants

Turpmāku īstenošanas noteikumu pieņemšana [Gr. 83]

1.  Īpašus noteikumus, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz struktūrām, kas jāizveido, veicot pievienošanās priekšdarbus, un lauku attīstības palīdzību, pieņem saskaņā ar 16. pantā minēto pārbaudes procedūru. deleģētajiem aktiem. [Gr. 84]

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Komisija ar lēmumu pieņem rīcības plānus un pasākumus saskaņā ar Finanšu regulu. [Gr. 85]

16. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja (“Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.  EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.

4.  IPA III komiteja palīdz Komisijai, un tās kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

5.  IPA III komitejas kompetencē nav ieguldījumi “Erasmus +”, kā noteikts 5. panta 3. punktā. [Gr. 86]

17. pants

Informācija, komunikācija, pamanāmība un publicitāte [Gr. 87]

1.  Piemēro [KASSSI regulas] 36. un 37. pantu. Sniedzot finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija, PV/AP un jo īpaši Savienības delegācijas saņēmējvalstīs īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta pamanāmību, tostarp uzraugot saņēmēju atbilstību šīm prasībām. IPA finansētajām darbībām piemēro ES ārējo darbību komunikācijas un pamanāmības rokasgrāmatā “Communication and Visibility in EU-financed external actions” izklāstītās prasības. Komisija katram saņēmējam pieņem norādījumus par pamanāmības un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz Savienības finansētiem projektiem. [Gr. 88]

1.a  Komisija īsteno pasākumus, lai stiprinātu stratēģisko komunikāciju un publisko diplomātiju nolūkā popularizēt Savienības vērtības un uzsvērt Savienības atbalsta pievienoto vērtību. [Gr. 89]

1.b  Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pienācīgu pamanāmību, veicot turpmāk minēto:

a)  ievietojot pamanāmu norādi, kurā uzsvērts no Savienības saņemtais atbalsts, ar finansējuma izmantošanu saistītajos dokumentos un informatīvajos materiālos, tostarp oficiālā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, un

b)  popularizējot darbības un to rezultātus ar mērķtiecīgi sniegtu saskaņotu, efektīvu un samērīgu informāciju dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Komisija īsteno informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar šo regulu, kā arī tajā noteiktajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem. Šai regulai piešķirtos finanšu resursus veltī arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir tieši saistītas ar 3. pantā un II un III pielikumā minētajiem mērķiem. [Gr. 90]

18. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 [IPA II] un Regulu (EK) Nr. 1085/2006 [IPA], ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Šīm darbībām piemēro [KASSSI regulas] II sadaļas III nodaļu, kas iepriekš bija iekļauta Regulā (ES) Nr. 236/2014, izņemot 24. panta 1. punktu.

2.  Ar IPA III finansējumu var segt arī tādas tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp IPA III un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, proti IPA II.

3.  Lai varētu pārvaldīt nepabeigtās darbības, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā […] [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 91]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Islande

Kosova(31)

Melnkalme

Serbija

Turcija

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Ziemeļmaķedonijas Republika [Gr. 129]

II PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes atbalstam

Ar atbalstu attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes.

a)  Jau agrā posmā izveidot un veicināt tādu iestāžu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesiskumu, pienācīgu darbību. Darbību mērķis šajā jomā ir: izveidot nodrošināt varas dalīšanu, izveidojot neatkarīgas, atbildīgas un efektīvas tiesu sistēmas, tostarp pārredzamu un uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanu un tiesu iestāžu sadarbību, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmas un efektīvas disciplinārās procedūras pārkāpumu gadījumos; nodrošināt stabilu atbilstīgu sistēmu izveidi robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu pārvaldībai un patvēruma sniegšanai tiem, kam tas vajadzīgs; attīstīt efektīvus instrumentus, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, organizētās noziedzības, cilvēku tirdzniecību, tirdzniecības, migrantu kontrabandu, kontrabandas, nelegālas narkotiku tirdzniecības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju legalizācijas / terorisma finansēšanu finansēšanas un korupcijas novēršanai un korupciju; apkarošanai; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, arī bērna tiesības, dzimumu līdztiesību, minoritāšu, tostarp romu, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu, tiesības un pamatbrīvības, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību un datu aizsardzību. [Gr. 92]

b)  Reformēt valsts pārvaldes iestādes saskaņā ar valsts pārvaldes principiem. Darbību mērķis ir: stiprināt valsts pārvaldes reformu satvarus; uzlabot stratēģisko plānošanu, kā arī iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu politikas un tiesību aktu izstrādi; veicināt civildienesta profesionalizāciju un depolitizāciju, iekļaujot meritokrātijas principus; veicināt pārredzamību un pārskatatbildību; uzlabot pakalpojumu kvalitāti un sniegšanu, tostarp atbilstīgas administratīvās procedūras un uz iedzīvotājiem vērstas e-pārvaldes izmantošanu; stiprināt publisko finanšu pārvaldību un ticamas statistikas sagatavošanu.

c)  Stiprināt ekonomikas pārvaldību. Darbību mērķis ir atbalstīt dalību ekonomisko reformu programmas (ERP) procesā un sistemātisku sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm attiecībā uz ekonomikas politikas pamatprincipiem, kā arī stiprināt daudzpusējas ekonomikas iestādes. Palielināt spēju stiprināt makroekonomikas stabilitāti un sociālo kohēziju un atbalstīt progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību un funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas spēj izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjuktūru konjunktūru Savienībā. [Gr. 93]

d)  Stiprināt Savienības un tās partneru spēju novērst konfliktus, veicināt mieru, labas kaimiņattiecības un risināt pirmskrīzes un pēckrīzes problēmas, tostarp izmantojot agrīno brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi; veicināt cilvēku savstarpējās attiecības, samierināšanu, pārskatatbildību, starptautisko tiesiskumu, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus, tostarp izveidojot reģionālo komisiju faktu konstatēšanai saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM), kā arī atbalstīt atbalstot spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (CBSD) un stiprināt kiberaizsardzības un stratēģiskās komunikācijas spējas, lai veicinātu sistemātisku dezinformācijas atklāšanu. [Gr. 94]

e)  Stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju, tostarp I pielikumā minēto saņēmēju profesionālo apvienību, spējas, neatkarību un plurālismu un veicināt tīklu veidošanos visos līmeņos starp Savienībā izvietotām organizācijām un starp I pielikumā minētajiem saņēmējiem, ļaujot tiem iesaistīties efektīvā dialogā ar publiskiem un privātiem dalībniekiem. Palīdzību saņēmējvalstīs cenšas darīt pieejamu pēc iespējas plašākam dažādu organizāciju lokam. [Gr. 95]

f)  Veicināt partnervalstu noteikumu, standartu, politikas un prakses saskaņošanu ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi, tostarp ar KĀDP, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem. [Gr. 96]

g)  Stiprināt izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitāti visos līmeņos un piekļuvi tām, kā arī piedāvāt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un sportam. Darbību mērķis šajā jomā ir: veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai iekļaujošai, kopienā balstītai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, pamatizglītībai un vidējai izglītībai, uzlabot pamatprasmju nodrošināšanu; paaugstināt iegūtā izglītības līmeņa rādītājus, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un uzlabot skolotāju apmācību; radīt pilnvērtīgas iespējas bērniem un jauniešiem un panākt, ka viņi var pilnībā izmantot savu potenciālu. Attīstīt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas un veicināt mācīšanās darbavietā sistēmas, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nozīmību; veicināt ar absolventiem saistītas darbības; uzlabot piekļuvi mūžizglītībai un fiziskām aktivitātēm un atbalstīt ieguldījumu izglītības, apmācības un apmācības sporta infrastruktūrā, jo īpaši, lai samazinātu teritoriālās atšķirības un veicinātu tādu izglītību, kurā nepastāv nošķiršana, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas. [Gr. 97]

h)  Veicināt kvalitatīvu nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum. Darbību mērķis šajā jomā ir: risināt augsta bezdarba līmeņa un neaktivitātes problēmas, atbalstot ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem (ir sevišķi tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)), sievietēm, ilgstošiem bezdarbniekiem un visām nepietiekami pārstāvētajām grupām. Ar šiem pasākumiem veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu un atbalsta darba tiesību un starptautiski apstiprinātu standartu efektīvu īstenošanu visā teritorijā, tostarp veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlārā minēto galveno principu un tiesību ievērošanu. Citas svarīgas darbību jomas ir atbalsts dzimumu līdztiesībai, nodarbināmības un produktivitātes veicināšana, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām, ilgtspējīga sociālā dialoga izveide un darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu un darba inspekciju, modernizācija un stiprināšana. [Gr. 98]

i)  Veicināt sociālo aizsardzību un iekļaušanu un apkarot nabadzību. Ar darbībām šajā jomā cenšas modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, sekmējot sociālo iekļaušanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas, novēršot nevienlīdzību un nabadzību un veicinot pāreju no iestāžu īstenotas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi. Darbību mērķis šajā jomā ir arī: iekļaut atstumtas kopienas, piemēram, romus; cīnīties pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; uzlabot piekļuvi tādiem cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem ģimenē un kopienā balstītiem pakalpojumiem kā iekļaujoša agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, kurā nepastāv nošķiršana, mājokļi, veselības aprūpe, būtiski sabiedriski pakalpojumi un ilgtermiņa aprūpe, tostarp modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas. Darbības, kas veicina jebkāda veida nošķiršanu vai sociālo atstumtību, netiek atbalstītas. [Gr. 99]

j)  Veicināt viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu transportu un likvidēt sastrēgumu veidošanos svarīgākajās tīkla infrastruktūrās, investējot projektos, kuriem ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Ieguldījumu prioritāte būtu jānosaka atbilstoši tam, cik lielā mērā tie sekmē TEN-T savienojumus ar ES, pārrobežu savienojumus un darbvietu radīšanu un veicina ilgtspējīgu mobilitāti, emisijas samazinājumu, pozitīvu ietekmi uz vidi un drošu mobilitāti sinerģijā ar reformām, ko veicina Transporta kopienas līgums. [Gr. 100]

k)  Uzlabot privātā sektora vidi un uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, ietverot arī pārdomātu specializāciju, kā svarīgāko kas ir svarīgākie izaugsmes, darba vietu radīšanas un kohēzijas virzītāju. virzītāji. Prioritāti piešķir ilgtspējīgiem projektiem, kuri kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi. [Gr. 101]

l)  Uzlabot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un pakalpojumiem un stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, veicot ieguldījumus digitālajā savienojamībā, digitālajā uzticamībā un drošībā, digitālajās prasmēs un uzņēmējdarbībā, kā arī pētniecības infrastruktūrā un labvēlīgā vidē, un veicinot tīklu veidošanu un sadarbību.

m)  Ieguldīt pārtikas un ūdens apgādes nodrošinājumā un drošībā un uzturēt dažādotas un dzīvotspējīgas zemkopības sistēmas dinamiskās lauku kopienās un lauku rajonos. [Gr. 102]

n)  Aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, novērst vides degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, veicināt zemes un jūras ekosistēmu un atjaunojamo dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un sekmēt pāreju uz zaļo un aprites ekonomiku, sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, pastiprināt klimatnoturību un veicināt klimata jomas pasākumu pārvaldību un informāciju un energoefektivitāti. IPA III veicina politikas virzienus, kuru mērķis ir atbalstīt pāreju uz resursu ziņā efektīvu, drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku un stiprināt noturību pret katastrofām, kā arī katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Tas arī veicina augsta līmeņa kodoldrošumu un aizsardzību pret radiāciju un efektīvu un lietderīgu drošības pasākumu ieviešanu attiecībā uz kodolmateriāliem trešās valstīs, kā arī sistēmu un metodoloģiju izveidi, lai kodolmateriāliem piemērotu iedarbīgus un efektīvus drošības pasākumus.

o)  Veicināt augstākos kodoldrošuma standartus, tostarp kodoldrošuma kultūru, gatavību ārkārtas situācijām, lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu, bijušo kodolvietu un iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu un to atveseļošanu; pretradiācijas aizsardzību un kodolmateriālu uzskaiti un kontroli.

p)  Palielināt lauksaimniecības pārtikas nozares un zivsaimniecības nozares spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru, kā arī progresīvi pielāgoties Savienības noteikumiem un standartiem, lai palielinātu Savienības tirgum paredzētā eksporta spēju, vienlaikus cenšoties panākt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus līdzsvarotā lauku rajonu un piekrastes zonu teritoriālajā attīstībā. [Gr. 103]

pa)   Veicināt darbības un uzlabot ilgtermiņa stratēģijas un politiku, kuru mērķis ir novērst un apkarot radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu. [Gr. 104]

III PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes palīdzībai pārrobežu sadarbības jomā

Ar palīdzību pārrobežu sadarbības jomā attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes:

a)  veicināt pārrobežu nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un sociālo un kultūras integrāciju, inter alia: integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti; ar kopīgām vietējās nodarbinātības iniciatīvām; sniedzot informācijas un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību; veicinot dzimumu līdztiesību; un veicinot vienlīdzīgas iespējas; integrējot imigrantu kopienas un neaizsargātas grupas; ieguldot valsts nodarbinātības dienestos; atbalstot ieguldījumu sabiedrības veselības jomā, kā arī pāreju uz ģimenē un sociālo pakalpojumu jomā; kopienā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem; [Gr. 105]

b)  aizsargāt vidi un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajai ietekmei un mazināt to, novērst apdraudējumu un pārvarēt to, inter alia: izmantojot kopīgu rīcību vides aizsardzības jomā; veicinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, koordinētu jūras telpisko plānošanu, resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomiku, atjaunojamus energoresursus un pāreju uz drošu un mazoglekļa, videi draudzīgu ekonomiku; veicinot ieguldījumu, lai pārvarētu konkrētus apdraudējumus, nodrošinātu noturību pret katastrofām un katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu;

c)  veicināt ilgtspējīgu transportu un uzlabot publiskas infrastruktūras, inter alia samazinot izolētību un, lai to panāktu, uzlabojot piekļuvi transportam, digitālajiem tīkliem un pakalpojumiem un ieguldot pārrobežu ūdens, atkritumu un enerģijas sistēmās un iekārtās;

d)  veicināt digitālo ekonomiku un sabiedrību, inter alia ieviešot digitālo savienojamību, attīstot e-pārvaldes pakalpojumus, digitālo uzticamību un drošību, kā arī digitālās prasmes un uzņēmējdarbību;

da)   veicināt nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu, tostarp birokrātisku šķēršļu, tarifu šķēršļu un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu likvidēšanu; [Gr. 106]

e)  veicināt tūrismu, sportu un kultūras un dabas mantojuma aizsardzību; [Gr. 107]

f)  ieguldīt jaunatnē, sportā, izglītībā un prasmēs, inter alia nodrošinot prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, attīstot un īstenojot kopīgas izglītības, profesionālās apmācības, apmācības shēmas un infrastruktūru, kas atbalsta kopīgas jauniešu aktivitātes; [Gr. 108]

g)  veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību, tostarp pārvaldības iestāžu pārrobežu sadarbību nolūkā sekmēt samierināšanu un miera veidošanu, un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas; [Gr. 109]

ga)   ieguldīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanā; [Gr. 110]

gb)  veicināt pārvaldības iestāžu pārrobežu sadarbību nolūkā sekmēt samierināšanu un miera veidošanu, tostarp izveidojot reģionālo komisiju faktu konstatēšanai saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); [Gr. 111]

h)  pastiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tirdzniecību un investīcijas, inter alia veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbību, un attīstot vietējos pārrobežu tirgus un internacionalizāciju;

i)  stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību, inovāciju un digitālās tehnoloģijas, inter alia veicinot cilvēkresursu un pētniecības un tehnoloģiju attīstības infrastruktūras kopīgu izmantošanu.

ia)   uzlabot policijas un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā atvieglot pārrobežu organizētās noziedzības un ar to saistīto ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas, cilvēku tirdzniecības un kontrabandas lietu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. [Gr. 112]

IV PIELIKUMS

Galveno snieguma rādītāju saraksts

Izmanto šādu galveno snieguma rādītāju sarakstu un to izmaiņas gada laikā, lai palīdzētu novērtēt Savienības ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā un saņēmēju panākto progresu. [Gr. 113]

1.  Saliktais rādītājs(32), ar kuru novērtē paplašināšanās procesā iesaistīto valstu gatavību attiecībā uz politisko pievienošanās kritēriju pamataspektiem (tostarp demokrātiju, tiesiskumu (tiesu sistēmu, korupcijas apkarošanu un cīņu pret organizēto noziedzību) un cilvēktiesībām) (avots: Eiropas Komisija).

1.a  Saliktais rādītājs attiecībā uz partneru centieniem saistībā ar samierināšanu, miera veidošanu, labām kaimiņattiecībām un starptautiskajām saistībām, dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām; [Gr. 114]

1.b  Vardarbības nepastāvēšanas rādītājs kopā ar konfliktu virzītāju (piemēram, politiska vai ekonomiska atstumtība) samazinājumu, salīdzinot ar atsauces novērtējumu. [Gr. 115]

1.c  To saņēmējvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka ir labi informēti par Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu (avots: Eiropas Komisija). [Gr. 116]

2.  Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu gatavība attiecībā uz valsts pārvaldes reformu (avots: Eiropas Komisija).

3.  Saliktais rādītājs, ar kuru novērtē kandidātvalstu un potenciālo kandidātu gatavību attiecībā uz ES acquis (avots: Eiropas Komisija).

3.a  Saskaņotības ar KĀDP lēmumiem un pasākumiem līmenis un gada laikā notikušās izmaiņas (avots: EĀDD). [Gr. 117]

4.  Saliktais rādītājs, ar kuru novērtē kandidātvalstu un potenciālo kandidātu gatavību attiecībā uz ekonomisko kritēriju pamataspektiem (funkcionējoša tirgus ekonomika un konkurētspēja) (avots: Eiropas Komisija).

5.  Publiskie sociālās nodrošināšanas izdevumi (procentos no IKP), kā norādījusi (avots: SDO,) vai veselības aprūpes izdevumi, ienākumu nevienlīdzība, nabadzības līmenis, nodarbinātības līmenis (avots: valstu un bezdarba līmenis, par ko liecina oficiāli valsts statistikas dati). [Gr. 118]

5.a  Saņēmēja Džini koeficienta izmaiņas laika gaitā. [Gr. 119]

6.  Digitālā plaisa starp saņēmējvalstīm un ES vidējo rādītāju (avots: Eiropas Komisija, DESI indekss).

7.  Valstu normatīvās darbības un uzņēmējdarbības vides reitings “Distance to frontier (Doing Business) score” (avots: PB).

8.  Energointensitāte, ko novērtē primārās enerģijas un IKP izteiksmē (avots: EUROSTAT).

9.  Ar ES atbalstu samazinātā vai novērstā siltumnīcefekta gāzu emisija (kt CO2 ekv.).

10.  Starp IPA saņēmējvalstīm un IPA/ES dalībvalstīm noslēgto un īstenoto pārrobežu sadarbības programmu skaits, (avots: kā norādījusi Eiropas Komisija). [Gr. 120]

10.a  Laika gaitā darbībās un programmās piedalījušos jaunu organizāciju skaits. [Gr. 121]

Attiecīgos gadījumos rādītāji būs sadalīti pēc minimālā vecuma un dzimuma līmenī. [Gr. 123]