(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0113),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0103/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0364/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 65. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzņēmumu izaugsmes agrīnā posmā, kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir arvien nozīmīgāka jauna veida starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai atrastu potenciālos ieguldītājus vai sekmētu sadarbību starp potenciāliem ieguldītājiem vai aizdevējiem un uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, neatkarīgi no tā, vai finansējums noved pie aizdevuma līguma, pašu kapitāla daļas vai citas pārvedamā vērtspapīrā balstītas daļas, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pats neuzņemas nekādu risku. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā ietvert aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu un ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu▌.

(2)  Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību MVU un ▌pabeigt kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi. Finansējuma pieejamības trūkums šādiem uzņēmumiem rada problēmu pat tajās dalībvalstīs, kurās banku finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila. Kolektīvā finansēšana ir kļuvusi par ierastu praksi projekta vai uzņēmuma finansēšanai, ko parasti veic liels skaits cilvēku vai organizāciju, izmantojot tiešsaistes platformas, kurās privātpersonas, organizācijas un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista relatīvi nelielas naudas summas.

(3)  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu vai aizdevumu darījumdarbībai, ieguldītājiem, kuri finansē ierosināto projektu, parasti ar ierobežotiem ieguldījumiem vai aizdevumiem, un starpniekorganizāciju pakalpojumu sniedzēja veidā, kas saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus vai aizdevējus, izmantojot tiešsaistes platformu.

(4)  Papildus finansējuma alternatīva avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus. Tā var sniegt koncepcijas un idejas apstiprinājumu projektam vai darījumdarbībai, nodrošināt piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas uzņēmējam sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. ▌

(5)  Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas iekšzemes pasūtītus režīmus kolektīvai finansēšanai. Minētie režīmi ir pielāgoti vietējo tirgu un ieguldītāju īpatnībām un vajadzībām. Rezultātā spēkā esošie valstu noteikumi atšķiras attiecībā uz kolektīvās finansēšanas platformu darbības nosacījumiem, atļauto darbību jomu un licencēšanas prasībām.

(6)  Atšķirības starp spēkā esošajiem valstu noteikumiem ir tādas, ka kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un tādējādi tieši ietekmē šādu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Jo īpaši tas, ka tiesiskais regulējums ir sadrumstalots pa valstu robežām, rada juridiskās atbilstības ievērojamas izmaksas privātiem ieguldītājiem, kuri bieži saskaras ar grūtībām, kas ir nesamērīgas ar to ieguldījuma apmēru, lai noskaidrotu noteikumus, kuri ir piemērojami pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem. Tāpēc šādi ieguldītāji bieži atturas no pārrobežu ieguldījumiem ar kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību. Šo pašu iemeslu dēļ kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas vada šādas platformas, atturas no savu pakalpojumu piedāvāšanas citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Rezultātā kolektīvās finansēšanas darbības līdz šim lielākoties ir palikušas valsts mērogā, kaitējot Savienības mēroga kolektīvās finansēšanas tirgum, tādējādi liedzot uzņēmumiem piekļuvi kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmums darbojas dalībvalstī, kurā kolektīvais finansējums nav pieejams tās salīdzinoši mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

(7)  Tāpēc, lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas darbības un sekmētu brīvības izmantošanu sniegt un saņemt šādus pakalpojumus iekšējā tirgū kolektīvās finansēšanas sniedzējiem, ir jānovērš esošie šķēršļi, kas kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Vienota noteikumu kopuma paredzēšana par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, piešķirot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem iespēju pieteikties vienotai Savienības mēroga atļaujai to darbības veikšanai saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ir piemērots pirmais solis, lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas darbības un tādējādi uzlabotu vienotā tirgus darbību.

(8)  Novēršot šķēršļus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai, šīs regulas mērķis ir veicināt pārrobežu uzņēmējdarbības finansēšanu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem saistībā ar aizdevumiem patērētājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK(3) 3. panta a) punktā, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā.

(9)  Lai izvairītos no tā, ka uz vienu un to pašu darbību attiecas dažādas atļaujas Savienībā, kolektīvās finansēšanas pakalpojums, ko sniedz personas, kuras ir pilnvarotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES(4), vai ko sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(10)  Attiecībā uz aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu aizdevumu piešķiršanas atvieglošana, tostarp tādi pakalpojumi kā kolektīvās finansēšanas piedāvājumu sniegšana klientiem vai projekta īpašnieku kredītspējas novērtēšana, būtu jāpielāgo dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ļauj noslēgt aizdevuma līgumu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, starp vienu vai vairākiem klientiem un vienu vai vairākiem projekta īpašniekiem.

(11)  Attiecībā uz ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu vērtspapīra pārvedamība ir svarīgs aizsardzības pasākums ieguldītājiem, lai varētu izstāties no ieguldījuma, jo tas sniedz viņiem juridisku iespēju atsavināt savu līdzdalību kapitāla tirgos. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem un atļauj ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem. Tomēr finanšu instrumenti, kas nav pārvedami vērtspapīri, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo minētie vērtspapīri rada riskus ieguldītājiem, kurus nevar pienācīgi pārvaldīt šī tiesiskā regulējuma ietvaros.

(11a)  Sākotnējā virtuālās valūtas piedāvājuma (ICO) īpašības ievērojami atšķiras no šajā regulā reglamentētās kolektīvās finansēšanas. Citstarp sākotnējos virtuālās valūtas piedāvājumos parasti neizmanto starpniekus, piemēram, kolektīvās finansēšanas platformas, un bieži vien piesaista finanšu līdzekļus vairāk nekā EUR 1 000 000 apmērā. ICO iekļaušana šajā regulā neatrisinātu ar šiem piedāvājumiem saistītās problēmas kopumā.

(12)  Ņemot vērā riskus saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem, ieguldītāju efektīvas aizsardzības un tirgus disciplīnas mehānisma nodrošināšanas interesēs ir lietderīgi noteikt robežvērtību maksimālai atlīdzībai par katru kolektīvās finansēšanas piedāvājumu. Minētā robežvērtība būtu jānosaka EUR 8 000 000 apmērā, kas ir lielākā robežvērtība, līdz kurai dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu vērtspapīru piedāvājumiem sabiedrībai attiecībā uz pienākumu publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129(5). Neraugoties uz nepieciešamo augsto ieguldītāju aizsardzības standartu, minētā robežvērtība būtu jānosaka atbilstoši valsts tirgos pastāvošajai praksei, lai Eiropas platforma būtu pievilcīga uzņēmumu pārrobežu finansēšanai.

(12a)  Šī regula definē saturu ieguldījumu pamatinformācijas lapai, kas jāizsniedz potenciālajiem ieguldītājiem par katru kolektīvās finansēšanas piedāvājumu. Tā kā šo ieguldījumu pamatinformācijas lapu ir paredzēts pielāgot kolektīvās finansēšanas piedāvājuma īpatnībām un ieguldītāju informēšanas vajadzībām, tam būtu jāaizstāj Regulā (ES) 2017/1129 prasītais prospekts attiecībā uz vērtspapīru piedāvājumu plašai sabiedrībai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu iesniegtos kolektīvās finansēšanas piedāvājumus būtu lietderīgi izslēgt no Regulas (ES) 2017/1129 piemērošanas jomas.

(13)  Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāaizliedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem, ja vien tie nav pilnvaroti kā kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(6) 8. pantu.

(14)  Lai sasniegtu minēto mērķi, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod iespēja pieteikties vienotai Savienības mēroga atļaujai un veikt savu darbību saskaņā ar minētajām vienotajām prasībām. Tomēr, lai saglabātu tikai valstu tirgiem paredzētu kolektīvās finansēšanas piedāvājumu plašo pieejamību, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlas sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem valstu tiesību aktiem, tiem vajadzētu būt iespējai to darīt. Tādēļ šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām vajadzētu būt fakultatīvām un tāpēc neattiekties uz šādiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvēlas joprojām darboties tikai valsts mērogā.

(15)  Lai saglabātu ieguldītāju aizsardzības augstu standartu, samazinātu riskus saistībā ar kolektīvo finansēšanu un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš politika, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka projekti tiek atlasīti profesionālā, taisnīgā un pārredzamā veidā un ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tiek sniegti tādā pašā veidā.

(15a)  To pašu iemeslu dēļ no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas savā platformā piedāvā ICO. Lai panāktu, ka šī arvien populārākā ICO tehnoloģija tiek efektīvi regulēta, Komisija, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, nākotnē varētu ierosināt visaptverošu Savienības līmeņa tiesisko regulējumu.

(15b)  Alternatīviem ieguldījumu instrumentiem, piemēram, ICO, ir potenciāls MVU, inovatīvu jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu finansēšanā, tie paātrina tehnoloģiju pārnesi un var kļūt par svarīgu elementu kapitāla tirgu savienībā. Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams ierosināt atsevišķu ICO Savienības līmeņa tiesisko regulējumu. Lielāka juridiskā noteiktība attiecībā uz visiem instrumentiem var būt ļoti svarīga ieguldītāju un patērētāju labākai aizsardzībai un to risku mazināšanai, ko rada informācijas asimetrija, krāpnieciska rīcība un nelikumīgas darbības.

(16)  Lai uzlabotu pakalpojumu klientiem, kuri var būt potenciālie vai faktiskie ieguldītāji vai projekta īpašnieki, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai izmantot rīcības brīvību klientu vārdā attiecībā uz klientu rīkojumu parametriem, ar noteikumu, ka tie veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu vislabāko iespējamo rezultātu klientiem, un ka tie atklāj rīcības brīvības precīzo metodi un parametrus. Lai nodrošinātu, ka potenciāliem ieguldītājiem tiek neitrāli piedāvātas ieguldījumu iespējas, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāmaksā vai jāpieņem atlīdzība, atlaide vai nemonetārs labums par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam piedāvājumam savā platformā vai konkrētam piedāvājumam trešās personas platformā.

(17)  Šīs regulas mērķis ir atvieglot tiešu ieguldījumu un izvairīties no regulējuma arbitrāžas iespējām finanšu starpniekiem, kas tiek regulēti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Savienības noteikumiem par aktīvu pārvaldītājiem. Tāpēc juridisko struktūru, tostarp īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, izmantošana, lai būtu par starpniekiem starp kolektīvās finansēšanas projektu vai uzņēmumu un ieguldītājiem, būtu stingri jāreglamentē un jāatļauj tikai atbilstīgiem darījuma partneriem vai ieguldītājiem, kas pēc pašu pieprasījuma tiek uzskatīti par profesionāliem ieguldītājiem, kā noteikts Direktīvā 2014/65/ES.

(18)  Lai pienācīgi pārvaldītu risku un novērstu jebkādu interešu konfliktu, ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pārvaldības pasākumiem, kas nodrošina efektīvu un piesardzīgu vadību, un to vadībai vajadzētu būt ar labu reputāciju un pietiekamām zināšanām un pieredzi. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāizveido procedūras, lai saņemtu un izskatītu klientu sūdzības.

(19)  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādarbojas kā neitrāliem starpniekiem starp klientiem kolektīvās finansēšanas platformā. Lai novērstu interešu konfliktus, būtu jānosaka konkrētas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, vadītājiem un darbiniekiem vai jebkurai personai, kas tos tieši vai netieši kontrolē. Izņemot gadījumus, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnē jau iepriekš tiek publicētas ziņas par finansiālām interesēm projektos vai piedāvājumos, šie pakalpojumu sniedzēji būtu jāattur no jebkādas finansiālas līdzdalības kolektīvās finansēšanas piedāvājumos kolektīvās finansēšanas platformās. Tas ļaus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņot savas intereses ar ieguldītāju interesēm. Turklāt kapitāldaļu turētājiem, kas tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, un vadītājiem▌vai jebkurai personai, kura tieši▌kontrolē kolektīvās finansēšanas projektus, nebūtu jārīkojas kā klientiem attiecībā uz šiem minētajā kolektīvās finansēšanas platformā piedāvātajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem.

(20)  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu efektīvas un netraucētas sniegšanas interesēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatļauj jebkuru operatīvo funkciju pilnībā vai daļēji uzticēt citiem pakalpojumu sniedzējiem ar noteikumu, ka ārpakalpojums būtiski nemazina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti un efektīvu uzraudzību. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem joprojām vajadzētu būt pilnībā atbildīgiem par atbilstību šai regulai.

(21)  Klientu līdzekļu turēšanai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366(7). Minēto obligāto pilnvarošanas prasību nevar izpildīt, iegūstot atļauju kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka gadījumā, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus maksājumu pakalpojumus saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, tam ir jābūt pilnvarotam arī kā maksājumu iestādei saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366. Lai nodrošinātu šādu darbību pienācīgu uzraudzību, valsts kompetentā iestāde būtu jāinformē par to, vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pats plāno sniegt maksājumu pakalpojumus ar atbilstīgu atļauju, vai šādiem pakalpojumiem tiks izmantoti pilnvarotas trešās personas ārpakalpojumi.

(22)  Pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmei un netraucētai darbībai ir nepieciešams pietiekams mērogs un sabiedrības uzticēšanās šiem pakalpojumiem. Tāpēc ir jānosaka vienotas, samērīgas un tieši piemērojamas prasības attiecībā uz licencēšanu un vienotu uzraudzības punktu.

(23)  Ieguldītāju uzticēšanās augsts līmenis veicina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmi. Tāpēc prasībām attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem būtu jāatvieglo šo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, jāsamazina operacionālie riski un jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība.

(24)  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi var tikt pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kā uzsvērts Komisijas ziņojumā par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām(8). Tādēļ būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, izpildot nosacījumus pilnvarošanai, novērtējot vadības labo reputāciju, sniedzot maksājumu pakalpojumus tikai ar tādu licencētu subjektu starpniecību, uz kuriem attiecas prasības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu. Lai papildus nodrošinātu finanšu stabilitāti, novēršot riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī ņemot vērā to līdzekļu maksimālo robežvērtību, kurus var piesaistīt ar kolektīvās finansēšanas piedāvājuma starpniecību atbilstoši šai regulai, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pilnvaroti saskaņā ar šo regulu, dažus vai visus pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā.

(25)  Lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju darboties pārrobežu mērogā, neizvirzot tiem atšķirīgus noteikumus un tādējādi ieguldītājiem no dažādām dalībvalstīm atvieglojot projektu finansēšanu visā Savienībā, dalībvalstis nedrīkstētu noteikt papildu prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pilnvaroti saskaņā ar šo regulu.

(26)  Pilnvarošanas procesam vajadzētu dot valsts kompetentajai iestādei iespēju saņemt informāciju par pakalpojumiem, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji plāno sniegt, kā arī par kolektīvās finansēšanas platformām, kuras tie plāno izmantot, novērtēt to vadības kvalitāti un novērtēt iekšējo organizāciju un procedūras, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izveidojuši, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(27)  Lai privātiem ieguldītājiem atvieglotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, EVTI būtu jāizveido publisks un atjaunināts reģistrs par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pilnvaroti un kuri izmanto kolektīvās finansēšanas platformas Savienībā saskaņā ar šo regulu.

(28)  Atļauja būtu jāatsauc, ja vairs nav izpildīti izsniegšanas nosacījumi. Valsts kompetentajai iestādei jo īpaši vajadzētu būt iespējai novērtēt, vai ir ietekmēta vadības labā reputācija un vai bijusi iekšējo procedūru un sistēmu būtiska nepilnība. Lai valsts kompetentā iestāde varētu novērtēt, vai būtu jāatsauc atļauja kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, valsts kompetentā iestāde būtu jāinformē, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir zaudējis atļauju kā maksājumu iestāde vai ir konstatēts, ka tas ir pārkāpis Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849(9).

(29)  Lai potenciālajiem ieguldītājiem būtu skaidra izpratne par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu, riskiem, izmaksām un maksām, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz klientiem skaidra informācija par katru no rādītājiem.

(30)  Ieguldījumi produktos, kurus tirgo kolektīvās finansēšanas platformās, nav salīdzināmi ar tradicionālajiem ieguldījumu produktiem vai uzkrājumu produktiem, un tie nebūtu jātirgo kā tādi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka potenciālie ieguldītāji izprot ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem saistītā riska līmeni, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu obligāti jāveic potenciālo ieguldītāju iesaistes zināšanu pārbaude, lai noskaidrotu viņu izpratni par ieguldījumu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri jābrīdina potenciālie ieguldītāji, kad tiek uzskatīts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi viņiem nav piemēroti.

(31)  Lai ieguldītajiem dotu iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz potenciālajiem ieguldītājiem ieguldījumu pamatinformācijas lapa. Ieguldījumu pamatinformācijas lapai būtu jābrīdina potenciālie ieguldītāji, ka ieguldījumu vide, kurā tie iesaistījušies, ir saistīta ar riskiem un tai nav nedz noguldījumu kompensācijas shēmas, nedz ieguldītāju kompensācijas garantiju.

(32)  Ieguldījumu pamatinformācijas lapā būtu jāņem vērā arī specifiskās īpašības un riski, kas saistīti ar agrīnā posmā esošiem uzņēmumiem, un jākoncentrējas uz būtisko informāciju par projekta īpašniekiem, ieguldītāju tiesībām un maksām un piedāvāto vērtspapīru veidu un aizdevuma līgumiem. Tā kā attiecīgajam projekta īpašniekam ir vislabākās iespējas sniegt minēto informāciju, minētajam projekta īpašniekam būtu jāsagatavo ieguldījumu pamatinformācijas lapa. Tomēr, tā kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par savu potenciālo ieguldītāju informēšanu, tie ir arī atbildīgi par pilnībā izpildītu ieguldījumu pamatinformācijas lapu▌.

(33)  Lai jaunuzņēmumiem un MVU nodrošinātu netraucētu un ātru piekļuvi kapitāla tirgiem, samazinātu to finansēšanas izmaksas un izvairītos no kavējumiem un izmaksām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajai iestādei nebūtu jāapstiprina ieguldījumu pamatinformācijas dokuments.

(34)  Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā, uz tirgvedības paziņojumiem nebūtu jāattiecina tulkošanas prasības▌.

(35)  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt iespējai nodrošināt pirkšanas un pārdošanas intereses diskrecionāru vai nediskrecionāru saskaņošanu, jo minētajai darbībai ir vajadzīga atļauja kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu vai kā regulētam tirgum saskaņā ar minētās direktīvas 44. pantu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pārredzamības un informācijas plūsmas interesēs vajadzētu būt iespējai atļaut ieguldītājiem, kuri ir veikuši ieguldījumus, izmantojot viņu platformu, sazināties un veikt savstarpējus darījumus savās platformās attiecībā uz ieguldījumiem, kas sākotnēji veikti viņu platformā. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē savi klienti, ka tie nevada tirdzniecības sistēmu un ka jebkura pirkšanas un pārdošanas darbība to platformās ir pēc klienta ieskatiem un uz klienta atbildību.

(36)  Lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu dokumentāciju par saziņu ar klientu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā visa attiecīgā uzskaite saistībā ar viņu pakalpojumiem un darījumiem.

(37)  Lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ieguldītājiem un projektu īpašniekiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri reklamē savus pakalpojumus, izmantojot tirgvedības paziņojumus, nebūtu jāizturas labvēlīgāk pret konkrētu projektu nekā pret citiem projektiem, kas piedāvāti to platformā, ja vien nav objektīva iemesla to darīt, piemēram, konkrētas ieguldītāja prasības vai ņemts vērā ieguldītāja iepriekš noteiktais riska profils. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nedrīkstētu liegt minēt veiksmīgi noslēgtus piedāvājumus, kuros ieguldījumi, izmantojot platformu, vairs nav iespējami, un šo pakalpojumu sniedzēji tiek aicināti ļaut veikt to slēgto projektu snieguma salīdzināšanu.

(38)  Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas visā Savienībā, un lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi tirgum, pilnīga informācija par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami dalībvalstīs, un to kopsavilkumi, kas konkrēti reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus, būtu jāpublicē elektroniski▌. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jāuztur centrālas datubāzes.

(39)  Lai veidotu labāku izpratni par pastāvošo regulējuma atšķirību apmēru starp dalībvalstīm attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas tirgvedības paziņojumiem, kompetentajām iestādēm katru gadu būtu jāsniedz EVTI detalizēts ziņojums par savām izpildes darbībām šajā jomā.

(39a)  Lai konsekventi tiktu piemērotas Savienībā aktīvajiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem izsniegtās atļaujas un ievērotas tiem izvirzītās prasības, EVTI ir jāizstrādā regulatīvi tehniskie standarti, kas iesniedzami Komisijai.

(40)  Ir svarīgi, lai lietderīgi un efektīvi tiktu nodrošināta atbilstība prasībām par pilnvarošanu un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo regulu. Valsts kompetentajai iestādei būtu▌ jāizsniedz atļauja un jāīsteno uzraudzība. Valsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt informāciju, veikt vispārējas izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas, izdot publiskus paziņojumus un brīdinājumus un piemērot sankcijas. Valsts kompetentajai iestādei būtu jāizmanto uzraudzības un sankciju piemērošanas kompetences samērīgā veidā.

▌

(42)  Valsts kompetentajai iestādei būtu jāiekasē maksas par tieši uzraudzītiem subjektiem, lai segtu savas izmaksas, tostarp pieskaitāmās izmaksas. Maksas līmenim vajadzētu būt samērīgam ar tieši uzraudzītā subjekta lielumu, ņemot vērā kolektīvās finansēšanas nozares attīstības agrīno posmu.

(43)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, novērst tā tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, kas piemērojams kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus uzlabojot ieguldītāju aizsardzību, kā arī tirgus efektivitāti un veicinot kapitāla tirgu savienības izveidi, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(44)  Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai to saskaņotu ar tādu valsts noteikumu piemērošanu, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu XXX/XXXX/ES, ar kuru kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, atbrīvo no Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas.

(45)  Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(46)  Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu(10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības attiecībā uz:

a)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību un organizāciju;

b)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pilnvarošanu un uzraudzību;

c)  pārredzamību un tirgvedības paziņojumiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā.

2. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz juridiskām personām, kas vēlas saņemt atļauju saskaņā ar 10. pantu, un uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri pilnvaroti saskaņā ar minēto pantu, saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu. Lai minētās juridiskās personas būtu tiesīgas pieteikties atļaujas saņemšanai, tām faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī.

2.  Šo regulu nepiemēro:

a)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti projektu īpašniekiem, kuri ir patērētāji, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta a) punktā;

b)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir pilnvarotas kā ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu;

c)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d)  kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem ar atlīdzību, kura pārsniedz EUR 8 000 000 vienam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam un kuru aprēķina 12 mēnešu laikposmā attiecībā uz konkrētu kolektīvās finansēšanas projektu.

2.a  Valstu tiesību akti par licencēšanas prasībām, kas attiecas uz projektu īpašniekiem vai ieguldītājiem, neliedz tiem izmantot kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, ko atbilstoši šai regulai nodrošina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ir pilnvaroti saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  "kolektīvās finansēšanas pakalpojums" ir kolektīvās finansēšanas platformas nodrošināšana,▌ kura ļauj sniegt jebkuru no šiem pakalpojumiem:

i)  tiešas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu, kas konkrētam ieguldītājam palīdz atrast konkrētu projekta īpašnieku un konkrētam projekta īpašniekam — konkrētu ieguldītāju,

ii)  pastarpināts kolektīvās finansēšanas pakalpojums, kas ieguldītājam palīdz atrast projekta īpašnieku un noteikt piedāvājumu cenu un to nosacījumus, vai arī projekta īpašniekam palīdz atrast ieguldītāju un noteikt piedāvājumu cenu attiecībā uz to, vai abus.

b)  “kolektīvās finansēšanas platforma” ir elektroniska▌ sistēma, ko vada vai pārvalda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs;

c)  “kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir juridiska persona, kura sniedz vienu vai vairākus kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un kuru minētajam mērķim ir pilnvarojusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;

d)  “kolektīvās finansēšanas piedāvājums” ir jebkurš kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojums, kas satur informāciju, kura ļauj potenciālajiem ieguldītājiem pieņemt lēmumu pēc būtības par iesaistīšanos kolektīvās finansēšanas darījumā;

e)  “klients” ir jebkurš potenciāls vai faktisks ieguldītājs vai projekta īpašnieks, kuram kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai var sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus;

f)  “projekta īpašnieks” ir jebkura persona, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu;

g)  “ieguldītājs” ir jebkura persona, kura, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, piešķir aizdevumus vai iegādājas pārvedamus vērtspapīrus;

h)  “kolektīvās finansēšanas projekts” ir mērķis, kuram projekta īpašnieks piesaista finansējumu vai vēlas piesaistīt finansējumu, izmantojot kolektīvās finansēšanas piedāvājumu;

i)  “pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā;

j)  “tirgvedības paziņojumi” ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja jebkura informācija vai paziņojums potenciālajam ieguldītājam vai potenciālajam projekta īpašniekam par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem, izņemot informāciju, kas sniedzama ieguldītājiem saskaņā ar šo regulu;

k)  “pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas ļauj uzglabāt informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei un tādu laikposmu, kurš atbilst informācijas mērķiem, un kas ļauj neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

l)  “īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb "SPV” ir struktūra, kas izveidota vienīgi nolūkā vai kuras vienīgais mērķis ir veikt vērtspapīrošanu Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013(11) 1. panta 2. punkta nozīmē.

la)  “aizdevums” ir līgums, kas uzliek ieguldītājam pienākumu projekta īpašniekam uz noteiktu laikposmu darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko projekta īpašniekam ir pienākums abpusēji noteiktā laikā minēto summu atmaksāt;

lb)  “valsts kompetentā iestāde” jeb “VKI” ir valsts iestāde vai iestādes, ko izraudzījusies dalībvalsts un kam ir vajadzīgās pilnvaras un uzticētie pienākumi, lai veiktu uzdevumus saistībā ar atļauju piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzību šīs regulas darbības jomā.

▌

II nodaļa

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju organizatoriskās un darbības prasības

4. pants

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumus sniedz tikai juridiskas personas, kuras faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību kādā Savienības dalībvalstī un kuras ir pilnvarotas kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar šīs regulas 10. pantu.

Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, nevar iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar šo regulu.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu un potenciālo klientu labākajām interesēm.

3.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nemaksā vai nepieņem atlīdzību, atlaidi vai nemonetāru labumu par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam savā platformā vai konkrētam kolektīvās finansēšanas piedāvājumam trešās personas platformā.

4.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot rīcības brīvību klientu vārdā attiecībā uz klientu rīkojumu parametriem, un tādā gadījumā tie atklāj klientiem minētās rīcības brīvības precīzu metodi un parametrus, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu labāko iespējamo rezultātu klientiem.

5.  Attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izmantošanu, lai sniegtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus ieguldītājiem, kuri nav atbilstīgi darījumu partneri, kā noteikts Direktīvā 2014/65/ES, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības nodot īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai tikai vienu aktīvu, lai ieguldītāji varētu veikt riska darījumu ar minēto aktīvu, iegādājoties vērtspapīrus. Lēmumu veikt darījumu ar minēto pamatā esošo aktīvu pieņem tikai ieguldītāji.

4.a pants

Pastarpināts kolektīvās finansēšanas pakalpojums

Šajā regulā par pastarpinātiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem uzskata pakalpojumus, kuros ietverta:

a)  pārvedamu vērtspapīru izvietošana vai palīdzība projektu īpašniekiem saņemt aizdevumus, neuzņemoties stingri noteiktas saistības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 7) punktā;

b)  ieguldījumu konsultāciju piedāvāšana, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 5) punktā, attiecībā uz minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem vai palīdzība projektu īpašniekiem saņemt aizdevumus; un

c)  klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana, kā minēts Direktīvas 2014/65 I pielikuma A iedaļas 1) punktā, attiecībā uz minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem vai palīdzība projektu īpašniekiem saņemt aizdevumus.

5. pants

Efektīva un piesardzīga vadība

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vadība nosaka un uzrauga tādu atbilstošu politiku un procedūru īstenošanu, ar kurām tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga pārvaldība, tostarp pienākumu nodalīšana, darbības nepārtrauktība un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētos pakalpojumus, nodrošina, ka tiem ir pienācīgas sistēmas un kontroles risku pārvaldībai un kolektīvās finansēšanas piedāvājuma finanšu modelēšanai.

5.a pants

Uzticamības pārbaudes prasības

1.a  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic vismaz minimālu uzticamības pārbaudi attiecībā uz projektu īpašniekiem, kuri piedāvā finansēt savu projektu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju finansēšanas platformās.

2.a  Šā panta 1. punktā minētā minimālā uzticamības pārbaude ietver šādus elementus:

a)  pierādījumi, ka projekta īpašnieks nav sodāmības reģistrā par valsts komerctiesību, valsts maksātnespējas tiesību, valsts finanšu pakalpojumu tiesību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību un valstu krāpšanas tiesību pārkāpumiem vai valsts profesionālās atbildības saistību pārkāpumiem;

b)  pierādījumi, ka projekta īpašnieks, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu:

i)  neveic uzņēmējdarbību jurisdikcijā, kas nesadarbojas, kā atzīts attiecīgajā Savienības politikā, vai augsta riska trešā valstī saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu; vai

ii)  faktiski ievēro Savienības vai starptautiski saskaņotus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

6. pants

Sūdzību izskatīšana

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un publisko efektīvas un pārredzamas procedūras no klientiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka klienti var bez maksas iesniegt sūdzības pret viņiem.

3.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izstrādā standarta sūdzību veidlapu, kas ir pieejama klientiem, un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un veiktajiem pasākumiem.

3.a  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savlaicīgi un taisnīgi izskata visas sūdzības un saprātīgā laikposmā informē sūdzības iesniedzēju par rezultātu.

4.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu prasības, standarta formātus un procedūras sūdzību izskatīšanai.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [XXX mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. pants

Interešu konflikti

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav finansiālas līdzdalības kolektīvās finansēšanas piedāvājumā savās kolektīvās finansēšanas platformās.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem var būt finansiāla līdzdalība kolektīvās finansēšanas piedāvājumā to kolektīvās finansēšanas platformās, ja informācija par šo līdzdalību ir skaidri pieejama klientiem, publicējot skaidras un pārredzamas atlases procedūras.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nepieņem par klientiem nevienu no kapitāldaļu turētājiem, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, nevienu no vadītājiem▌vai nevienu personu, kas ar minētajiem kapitāldaļu turētājiem un vadītājiem▌ir tieši▌saistīta ar kontroles starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) daļā.

3.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uztur un īsteno efektīvus iekšējus noteikumus, lai novērstu interešu konfliktus, kā arī nodrošina, ka to darbinieki nevar tieši vai netieši ietekmēt projektus, kuros finansiāli piedalās.

4.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp pašiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem vai jebkuru personu, kas ar viņiem ir tieši vai netieši saistīti ar kontroles starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunkta b) daļā, un klientiem vai starp vienu klientu un citu klientu.

5.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atklāj saviem klientiem▌interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotus un pasākumus, kas veikti, lai mazinātu šos riskus.

6.  Informācija, kas minēta 5. punktā:

a)  tiek iesniegta uz pastāvīga informācijas nesēja;

b)  ņemot vērā katra klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj katram klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

7.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)  prasības 1. un 3. punktā minēto finansiālās līdzdalības atlases procedūru un iekšējo noteikumu uzturēšanai vai īstenošanai;

b)  pasākumus, kas minēti 4. punktā;

c)  kārtību 5. un 6. punktā minētās informācijas atklāšanai.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [XXX mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.a pants

Kolektīvās finansēšanas platformas un ieguldītāju interešu saskaņošana

1.  Lai nodrošinātu, ka kolektīvās finansēšanas platformas saskaņo savus stimulus ar ieguldītājiem, tiek veicināta stimulu mehānismu ieviešana.

2.  Kolektīvās finansēšanas platformas var piedalīties projekta finansēšanā. Šī līdzdalība nepārsniedz 2 % no projektam uzkrātā kapitāla.

3.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējs var saņemt maksu par panākumiem (pārnese) gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas platforma palīdzējusi sekmīgi īstenot projektu.

4.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs pirms atļaujas saņemšanas iesniedz EVTI aprakstu par interešu saskaņošanas politiku, ko tas plāno izmantot, un lūdz to apstiprināt.

5.  Kolektīvās finansēšanas platformas var grozīt interešu saskaņošanas politiku reizi trijos gados. EVTI ir jāapstiprina jebkādi grozījumi.

6.  Platforma savas tīmekļa vietnes labi pamanāmā vietā precīzi apraksta savu interešu saskaņošanas politiku.

8. pants

Ārpakalpojumi

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, paļaujoties uz trešo personu to operatīvo funkciju izpildei, veic visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no papildu operacionālā riska.

2.  Operacionālo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst▌ pasliktināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti un valsts kompetentās iestādes spēju uzraudzīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja visu to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā regulā.

3.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir pilnībā atbildīgi par šīs regulas ievērošanu attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi.

9. pants

Klientu aktīvu glabāšana, līdzekļu turēšana un maksājumu pakalpojumu sniegšana

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par to:

a)  vai un ar kādiem noteikumiem tie sniedz aktīvu glabāšanas pakalpojumus, tostarp atsauces uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

b)  vai aktīvu glabāšanas pakalpojumus sniedz viņi vai trešā persona;

c)  vai maksājumu pakalpojumus un līdzekļu turēšanu un glabāšanu nodrošina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai ar trešās personas – pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kas rīkojas tā vārdā.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas – pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas to vārdā, nedrīkst turēt klientu līdzekļus vai sniegt maksājumu pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šie līdzekļi ir paredzēti maksājumu pakalpojumu sniegšanai saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona — pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas tā vārdā, ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā.

3.  Līdzekļus, kas minēti 2. punktā, glabā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/2366.

4.  Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nenodrošina maksājumu pakalpojumus vai līdzekļu turēšanu un glabāšanu saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem vai nu paši, vai ar trešās personas starpniecību, šie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka projektu īpašnieki pieņem kolektīvās finansēšanas piedāvājumu finansējumu vai maksājumu tikai no maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai viņa pārstāvja, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā un 19. pantā.

II nodaļa

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pilnvarošana un uzraudzība

10. pants

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pilnvarošana

1.  Lai saskaņā ar šo regulu kļūtu par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs piesakās tās dalībvalsts valsts kompetentajā iestādē, kurā tas veic uzņēmējdarbību, lai saņemtu atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā iekļauj visus šādus elementus:

a)  potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja adresi;

b)  potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu;

c)  potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja statūtus;

d)  darbības programmu, kurā izklāstīti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu veidi, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt, kā arī platformu, kuru tas plāno izmantot, tostarp norādot, kur un kā tiks pārdoti piedāvājumi;

e)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldības kārtību un iekšējās kontroles mehānismiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp riska pārvaldības un grāmatvedības procedūrām;

f)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sistēmām, resursiem un procedūrām, lai kontrolētu un aizsargātu datu apstrādes sistēmas;

g)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas gadījumā ieguldītājiem turpinās atmaksāt aizdevumus un ieguldījumus;

h)  to personu identitāti, kuras ir atbildīgas par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldību;

i)  pierādījumus tam, ka h) apakšpunktā minētajām personām ir laba reputācija un piemērotas zināšanas, un pieredze, lai pārvaldītu potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju;

j)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšējiem noteikumiem, lai novērstu, ka tā kapitāldaļu turētāji, kuri tur 20 % vai vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, tā vadītāji▌vai jebkura persona, kas ar viņiem ir tieši▌saistīta ar kontroles starpniecību, iesaistās kolektīvās finansēšanas darījumos, kurus piedāvā potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, un šim aprakstam būtu jāaptver arī potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšējie noteikumi jautājumā par darbinieku interešu konfliktu attiecībā uz projektiem;

k)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja ārpakalpojumu sniegšanas kārtību;

l)  aprakstu par potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja procedūrām klientu sūdzību izskatīšanai;

m)  attiecīgā gadījumā aprakstu par maksājumu pakalpojumiem, kurus potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs plāno sniegt saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

ma)  pierādījums, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir pienācīgi apdrošināts vai tam ir pietiekams kapitāls, lai segtu savas profesionālās atbildības finansiālās sekas, ja netiek pildīti šajā regulā noteiktie profesionālie pienākumi.

3.  Piemērojot 2. punkta i) apakšpunktu, potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus pierādījumus:

a)  sodāmības reģistrā nav ierakstu par notiesāšanu vai sankcijām saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem tādās jomās kā komerctiesības, maksātnespējas tiesības, finanšu pakalpojumu tiesību akti, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību akti, krāpšana vai profesionālā atbildība attiecībā uz visām personām, kas iesaistītas potenciālā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā;

b)  pierādījumus tam, ka personām, kas iesaistītas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldībā, kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, un ka šīm personām ir jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

4.  Valsts kompetentā iestāde 30 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, valsts kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā potenciālajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz trūkstošā informācija.

5.  Ja 1. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs, valsts kompetentā iestāde nekavējoties par to informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju.

5.a  Pirms lēmuma pieņemšanas par kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniegšanas atļaujas pieteikumu piešķiršanu vai noraidīšanu valsts kompetentā iestāde apspriežas ar jebkuras citas dalībvalsts kompetento iestādi šādos gadījumos:

a)  potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir šajā citā dalībvalstī pilnvarota kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums;

b)  potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir šajā citā dalībvalstī pilnvarota kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums;

c)  potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē šajā citā dalībvalstī pilnvarotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju;

d)  potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs plāno tieši pārdot piedāvājumus šajā citā dalībvalstī.

5.b  Ja kāda no 5.a punktā minētajām valsts kompetentajām iestādēm nepiekrīt citas iestādes procedūrai vai darbības vai bezdarbības saturam, šādas domstarpības risina saskaņā ar 13.a pantu.

6.  Valsts kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas novērtē, vai potenciālais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Valsts kompetentajai iestādei ir tiesības atteikt atļauju, ja ir objektīvi un pierādāmi iemesli uzskatīt, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldība var apdraudēt tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību un klientu interešu pienācīgu ievērošanu, un tirgus integritāti.

6.a  Valsts kompetentā iestāde informē EVTI par sekmīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo pantu. EVTI šo pieteikumu pievieno apstiprināto platformu reģistram, kā paredzēts 11. pantā. EVTI var pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu, ka valstu kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar šo pantu piešķir vienotā veidā. Ja EVTI nepiekrīt valsts kompetentās iestādes lēmumam piešķirt vai noraidīt pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo pantu, tā informē par šādas nepiekrišanas iemesliem un paskaidro un pamato jebkuru būtisku atkāpi no lēmuma.

7.  Valsts kompetentā iestāde informē potenciālo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu divu darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

7.a  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš ir pilnvarots saskaņā ar šajā pantā minēto, vienmēr izpilda izsniegtās atļaujas nosacījumus.

8.  Šā panta 1. punktā minētā atļauja darbojas un ir spēkā visā Savienības teritorijā.

9.  Dalībvalstis nepieprasa kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju fizisko klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā, izņemot telpās tajā dalībvalstī, kurā šie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši atļauju, lai sniegtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus pārrobežu mērogā.

10.  EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu atļaujas pieteikuma standarta veidlapas, veidnes un procedūras.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [XX mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11. pants

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrs

1.  EVTI izveido visu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Šis reģistrs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē, un to regulāri atjaunina.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā reģistrā ir šādi dati:

a)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums un juridiskā forma;

b)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldītās kolektīvās finansēšanas platformas komercnosaukums un interneta adrese;

c)  informācija par pakalpojumiem, kurus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt;

d)  sankcijas, kas noteiktas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vai tā vadītājiem.

3.  Jebkuru atļaujas atsaukumu saskaņā ar 13. pantu publicē reģistrā piecus gadus.

12. pants

Uzraudzība

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz savus pakalpojumus tās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes uzraudzībā, kur kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr ievēro atļaujas nosacījumus, kas paredzēti šīs regulas 10. pantā.

3.  Valsts kompetentā iestāde novērtē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā regulā. Tā nosaka, cik bieži un padziļināti jāveic minētais novērtējums, ņemot vērā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbību apmēru un sarežģītību. Minētā novērtējuma nolūkos valsts kompetentā iestāde var veikt pakalpojumu sniedzēja pārbaudi uz vietas.

4.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji bez liekas kavēšanās paziņo valsts kompetentajai iestādei par jebkādām būtiskām izmaiņām nosacījumos attiecībā uz atļauju un pēc pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu to atbilstību šai regulai.

12.a pants

Kompetentās iestādes izraudzīšanās

1.   Ikviena dalībvalsts izraugās valsts kompetento iestādi, kura atbild par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu ar mērķi izsniegt atļaujas un uzraudzīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, un par to informē EVTI.

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu valsts kompetento iestādi, tā nosaka šādu iestāžu attiecīgo lomu un izraugās vienu iestādi, kas atbild par sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un — šajā regulā noteiktos gadījumos — ar EVTI.

2.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar pirmo daļu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.

3.  Valstu kompetentajām iestādēm piešķir uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.

13. pants

Atļaujas atsaukšana

1.  Valsts kompetentajai iestādei ir tiesības atsaukt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju jebkurā no šādām situācijām, kurās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs:

a)  nav izmantojis atļauju 18 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

b)  ir nepārprotami atteicies no atļaujas;

c)  nav sniedzis kolektīvās finansēšanas pakalpojumus sešus secīgus mēnešus;

d)  ir saņēmis atļauju ar nelikumīgiem līdzekļiem, tostarp sniedzot nepatiesas ziņas pieteikumā atļaujas saņemšanai;

e)  vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta;

f)  ir smagi pārkāpis šīs regulas noteikumus;

g)  ir zaudējis maksājumu iestādes atļauju saskaņā ar Direktīvas 2015/2366/ES 13. pantu vai šādu atļauju ir zaudējusi trešā persona, kas sniedz pakalpojumu maksājumu iestādes vārdā;

h)  ir pārkāpis valsts tiesību noteikumus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu, vai šos noteikumus ir pārkāpuši tās vadītāji, darbinieki vai trešās personas, kas rīkojas tās vārdā.

▌

▌

4.  Lēmumu atsaukt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju valstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās paziņo EVTI.

4.a  Pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējam tiek atņemta atļauja sniegt šos pakalpojumus, valsts kompetentā iestāde apspriežas ar citas dalībvalsts valsts kompetento iestādi gadījumos, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējs:

a)  ir šajā citā dalībvalstī pilnvarota kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums;

b)  ir šajā citā dalībvalstī pilnvarota kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums;

c)  kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē šajā citā dalībvalstī pilnvarotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju;

d)  tieši pārdod piedāvājumus šajā citā dalībvalstī.

13.a pants

Kompetento iestāžu strīdu izšķiršana

1.  Ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūrai vai saturam attiecībā uz šīs regulas piemērošanu, EVTI pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

Ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EVTI pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2.  EVTI nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā attiecīgos laikposmus, kā arī jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā EVTI darbojas kā vidutājs.

Ja pirmajā daļā minētā samierināšanas posma laikā attiecīgās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 44. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā noteikto procedūru var pieņemt attiecīgajām kompetentajām iestādēm saistošu lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no pasākumiem, lai izšķirtu domstarpības ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu.

3.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda EVTI lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ievēro šīs regulas prasības, EVTI var pieņemt individuālu lēmumu, kas attiecas uz attiecīgo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.  Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicoši attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Jebkādi kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

5.  Regulas (ES) Nr. 1095/2010 50. panta 2. punktā minētajā ziņojumā EVTI priekšsēdētājs norāda uz kompetento iestāžu domstarpību būtību un veidu, uz panāktiem izlīgumiem un lēmumiem, kas pieņemti šādu domstarpību novēršanai.

IV nodaļa

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pārredzamība un iesaistes zināšanu pārbaude

14. pants

Informācija klientiem

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, kā minēts 19. pantā, klientiem▌ par sevi, par izmaksām, finanšu riskiem un maksām saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem vai ieguldījumiem, tostarp par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas riskiem, par kolektīvās finansēšanas nosacījumiem, tostarp kolektīvās finansēšanas projektu atlases kritērijiem, vai par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu būtību un ar tiem saistītajiem riskiem ir godīga, skaidra un nav maldinoša.

2.  Visu informāciju, kas jānodrošina klientiem saskaņā ar 1. punktu, sniedz kodolīgi, precīzi un viegli pieejamā veidā, tostarp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē. Informāciju sniedz, kad vien tas ir atbilstīgi, tostarp pirms kolektīvās finansēšanas darījuma noslēgšanas.

▌

14.a pants

Saistību neizpildes rādītāja atklāšana

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ik gadu publisko savās platformās piedāvāto kolektīvās finansēšanas projektu saistību neizpildes rādītāju par iepriekšējiem 24 mēnešiem.

2.  Šā panta 1. punktā minēto saistību neizpildes rādītāju publicē tiešsaistē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnes labi pamanāmā vietā.

3.  Ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodiku kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto projektu saistību neizpildes rādītāja aprēķināšanai.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [XX mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru papildināt šo regulu, pieņemot pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

15. pants

Iesaistīšanās zināšanu pārbaude un zaudējumu segšanas spējas simulācija

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji▌ novērtē, vai un kādi piedāvātie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir piemēroti potenciālajiem ieguldītājiem.

2.  Novērtējuma veikšanai saskaņā ar 1.punktu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa informāciju par potenciālā ieguldītāja pieredzi, ieguldīšanas mērķiem, finansiālo situāciju un riska izpratni par ieguldījumiem vispār un kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto ieguldījumu veidiem, tostarp informāciju par:

a)  potenciālā ieguldītāja līdzšinējiem ieguldījumiem pārvedamos vērtspapīros vai aizdevumu līgumos, tostarp agrīnā vai paplašināšanas posmā esošos uzņēmumos;

b)  iespējamā ieguldītāja izpratni par riskiem, kas saistīti ar aizdevumu piešķiršanu vai pārvedamo vērtspapīru iegādi, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformu, un profesionālo pieredzi saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem.

▌4. Ja▌ kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 2. punktu, potenciālajiem ieguldītājiem nav pietiekamas sapratnes par konkrēto piedāvājumu vai tas nav tiem piemērots, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji informē šos potenciālos ieguldītājus, ka viņu platformās piedāvātie pakalpojumi var tiem nebūt piemēroti, un sniedz tiem brīdinājumu par risku. Minētā informācija vai brīdinājums par risku neattur potenciālos ieguldītājus no ieguldīšanas kolektīvās finansēšanas projektos. Šajā informācijā vai brīdinājumā par risku skaidri norāda risku zaudēt visus ieguldītos līdzekļus.

5.  Visi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr piedāvā ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem iespēju veikt to zaudējumu segšanas spējas simulāciju, ko aprēķina kā 10 % no to neto vērtības, pamatojoties uz šādu informāciju:

a)  regulārie ienākumi, kopējie ienākumi un attiecīgā gadījumā mājsaimniecības ienākumi, un to, vai ienākumi tiek gūti pastāvīgi vai īslaicīgi;

b)  aktīvi, tostarp finanšu ieguldījumi, personīgais un ieguldījuma īpašums, pensiju fondi un jebkuri naudas noguldījumi;

(c)  finanšu saistības, tostarp regulāras, esošas vai turpmākas.

Pamatojoties uz simulācijas rezultātiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji var liegt ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem▌ ieguldīt kolektīvās finansēšanas projektos. Tomēr ieguldītāji joprojām ir pilnībā atbildīgi par risku, kas saistīts ar ieguldījumu veikšanu.

6.  EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a)  veiktu 1. punktā minēto novērtējumu;

b)  veiktu 5. punktā minēto simulāciju;

c)  sniegtu 2. un 4. punktā minēto informāciju.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [XX mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā noteikto procedūru.

16. pants

Ieguldījumu pamatinformācijas lapa

-1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos pakalpojumus, potenciālajiem ieguldītājiem sniedz visu šajā pantā minēto informāciju.

1.  Potenciālajiem ieguldītājiem sniedz ieguldījumu pamatinformācijas lapu, kuru projekta īpašnieks sagatavo katram kolektīvās finansēšanas piedāvājumam. Ieguldījumu pamatinformācijas lapu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts oficiālajām valodām vai angļu valodā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā ieguldījumu pamatinformācijas lapā iekļauj visu šādu informāciju:

(a)  informāciju, kas norādīta pielikumā;

(b)  šādu paskaidrojumu, kas atrodas tieši zem ieguldījumu pamatinformācijas lapas virsraksta:"

“Šo kolektīvās finansēšanas piedāvājumu nav pārbaudījusi un nav apstiprinājusi EVTI vai valsts kompetentās iestādes.

Jūsu izglītības un zināšanu piemērotība nav novērtēta, pirms jums tika piešķirta piekļuve šim ieguldījumam. Veicot šo ieguldījumu, jūs uzņematies visu risku par šā ieguldījuma veikšanu, tostarp risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu.”;

(c)  brīdinājumu par risku šādā redakcijā:"

“Ieguldījums šajā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā ir saistīts ar riskiem, tostarp risku daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto naudu. Uz jūsu ieguldījumu neattiecas noguldījumu garantiju un ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK**.

Jūs, iespējams, nesaņemsiet atdevi no sava ieguldījuma.

Tas nav noguldījumu produkts, un mēs jums iesakām kolektīvās finansēšanas projektos ieguldīt ne vairāk kā 10 % no neto aktīviem.

Jūs, iespējams, nevarēsiet pārdot ieguldījumu instrumentus, kad jūs to vēlēsieties. Ja varēsiet tos pārdot, jūs, iespējams, tomēr cietīsiet zaudējumus.

_______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 084, 26.3.1997., 22. lpp.).”

3.  Ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un neietver nekādas zemsvītras piezīmes, izņemot zemsvītras piezīmes ar atsaucēm uz piemērojamajiem tiesību aktiem. To sniedz atsevišķā, pastāvīgā informācijas nesējā, kas ir skaidri atšķirams no tirgvedības paziņojumiem, un to veido ne vairāk kā trīs A4 formāta papīra lapas drukātā veidā.

4.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs glabā ieguldījumu pamatinformācijas lapu vienmēr atjauninātu un kolektīvās finansēšanas piedāvājuma visu derīguma termiņu.

4.a  Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība neattiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos pakalpojumus. Tā vietā šādi pakalpojumu sniedzēji sagatavo ieguldījumu pamatinformācijas lapu par platformu, kurā sniedz detalizētu informāciju par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, tā sistēmām un pārbaudēm attiecībā uz riska pārvaldību un kolektīvās finansēšanas piedāvājuma finanšu modelēšanu, kā arī par tā iepriekšējo darbību.

5.  Visi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertās informācijas pareizumu un skaidrību.

6.  Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā konstatē▌ izlaidumu,▌ kļūdu vai▌ neprecizitāti, kas varētu būtiski ietekmēt sagaidāmo peļņu no ieguldījuma, korekcijas veic šādi:

a)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos pakalpojumus, nekavējoties ziņo par izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti projekta īpašniekam, kurš minēto informāciju papildina vai groza;

b)  kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos pakalpojumus, pamatinformācijas lapā konstatēto izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti novērš paši.

Ja šāds papildinājums vai grozījums netiek izdarīts, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs neveic kolektīvās finansēšanas piedāvājumu vai atceļ esošo piedāvājumu, kamēr ieguldījumu pamatinformācijas lapa atbilst šā panta prasībām.

7.  Ieguldītājs var pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu ieguldītāja izvēlētajā valodā. Tulkojums godīgi un precīzi atspoguļo oriģinālās ieguldījumu pamatinformācijas lapas saturu.

Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nesniedz pieprasīto ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs skaidri iesaka ieguldītājam atturēties no ieguldījuma veikšanas.

8.  Valsts kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu pamatinformācijas lapas ex ante paziņošanu un apstiprināšanu.

9.  EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)  šā panta 2. punktā un pielikumā minētās informācijas sniegšanas prasības un parauga saturu;

b)  riska veidus, kas ir būtiski kolektīvās finansēšanas piedāvājumam un tāpēc ir jāatklāj saskaņā ar pielikuma C daļu;

ba)  konkrētu finanšu koeficientu izmantošanu, lai uzlabotu svarīgākās finanšu informācijas skaidrību;

c)  komisijas maksas un maksas, kā arī darījumu izmaksas, kas minētas pielikuma H daļas a) punktā, tostarp detalizētu sadalījumu pa tiešām un netiešām izmaksām, kas jāsedz ieguldītājam.

Izstrādājot standartus, EVTI nošķir pakalpojumus, kas minēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, un pakalpojumus, kas minēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [XXX mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

17. pants

Ziņojumdēlis

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj ieguldītājiem tieši sadarboties vienam ar otru, lai pirktu un pārdotu aizdevumu līgumu vai pārvedamus vērtspapīrus, kas sākotnēji tika kolektīvi finansēti viņu platformās, informē klientus par to, ka viņi nedarbojas kā tirdzniecības sistēma un ka šāda pirkšanas un pārdošanas darbība viņu platformās ir pēc klienta ieskatiem un uz klienta atbildību. Šādi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji arī informē savus klientus arī par to, ka noteikumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES piemērojami tirdzniecības vietām, kā definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, neattiecas uz to platformām.

2.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas paredz atsauces cenu 1. punktā minētajai pirkšanai un pārdošanai, informē klientus par to, vai šī atsauces cena ir vai nav saistoša, un pamato bāzes līmeni, no kura ir aprēķināta minētā atsauces cena.

2.a  Lai ieguldītāji varētu pirkt un pārdot aizdevumus, kas iegūti to platformās, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina ieguldītājiem pārredzamību par savām platformām, sniedzot informāciju par radīto aizdevumu darbību.

18. pants

Piekļuve ierakstiem

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji:

a)  glabā visus ierakstus saistībā ar to pakalpojumiem un darījumiem uz pastāvīga informācijas nesēja piecus gadus;

b)  nodrošina, ka klientiem vienmēr ir tūlītēja piekļuve ierakstiem par tiem sniegtiem pakalpojumiem;

c)  piecus gadus glabā visus nolīgumus starp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un klientiem.

V nodaļa

Tirgvedības paziņojumi

19. pants

Prasības attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem

1.  Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visi to tirgvedības paziņojumi ieguldītājiem ir nepārprotami atpazīstami kā tādi.

2.  Pirms finansējuma piesaistīšanas projektam slēgšanas nav paredzēts, ka tirgvedības paziņojums ir nesamērīgi vērsts uz atsevišķi plānotiem, īstenotiem vai esošiem kolektīvās finansēšanas projektiem vai piedāvājumiem. ▌

3.  Attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vienu vai vairākas tās dalībvalsts oficiālās valodas, kurā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas, vai angļu valodu.

4.  Valsts kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu tirgvedības paziņojumu ex ante paziņošanu un apstiprināšanu.

20. pants

Valsts noteikumu par tirgvedības prasībām publicēšana

1.  Valstu kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē un atjaunina valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem.

2.  Kompetentās iestādes informē EVTI par 1. punktā minētajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un hipersaitēm uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kur minētā informācija ir publicēta. Kompetentās iestādes sniedz EVTI minēto attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

3.  Kompetentās iestādes informē EVTI par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 2. punktu, un nekavējoties iesniedz atjauninātu attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu.

4.  EVTI publicē un glabā savā tīmekļa vietnē attiecīgo valsts noteikumu kopsavilkumu valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā, un hipersaites uz 1. punktā minēto kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm. EVTI nav atbildīga par kopsavilkumā sniegto informāciju.

5.  Valstu kompetentās iestādes ir vienotie kontaktpunkti, kas atbild par informācijas sniegšanu par tirgvedības noteikumiem attiecīgajās dalībvalstīs.

▌7. Kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā ziņo EVTI par savām izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā gadā, pamatojoties uz to valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas piemērojami kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumiem. Konkrēti šajā ziņojumā iekļauj šādus elementus:

a)  veikto izpildes darbību kopējo skaitu pa pārkāpumu veidiem attiecīgā gadījumā;

b)  ja iespējams, izpildes darbību iznākumus, tostarp noteikto sankciju veidus pa sankciju veidiem vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātos tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

c)  ja iespējams, piemērus par to, kā kompetentās iestādes ir risinājušas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju valsts noteikumu neizpildi.

VI nodaļa

Attiecīgās valsts kompetentās iestādes pilnvaras un kompetences

I IEDAĻA

KOMPETENCES UN PROCEDŪRAS

21. pants

Juridiskā konfidencialitāte

Pilnvaras, kas piešķirtas valsts kompetentajai iestādei vai jebkurai amatpersonai vai citai šīs valsts kompetentās iestādes pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas atklāšanu, uz kuru attiecas juridiska konfidencialitāte.

25. pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

26. pants

Dienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams valsts kompetentajām iestādēm, EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas valsts kompetentajās iestādēs vai EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai tikuši deleģēti uzdevumi, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko▌ ir noslēgti līgumi.

II IEDAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

27.a pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.  Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un piemērot kriminālsodus saskaņā ar 27.c pantu, dalībvalstis izvirza noteikumus, ar ko nosaka atbilstošus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas piemērojami vismaz tad, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis I–V nodaļā izklāstītās prasības. Šādi administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis nodrošina, ka minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi tiek faktiski īstenoti.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām valsts iestādēm pilnvaras piemērot vismaz turpmāk norādītos administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, ja ir pārkāpta kāda no šīs regulas I–V nodaļā izklāstītajām prasībām:

a)  izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

b)  izdot rīkojumu šai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)  noteikt visiem juridiskās personas, kuru sauc pie atbildības, vadības struktūras locekļiem vai jebkurai citai fiziskai personai, kuru sauc pie atbildības par šo pārkāpumu, pagaidu aizliegumu pildīt vadības pienākumus šādos uzņēmumos;

d)  fiziskas personas gadījumā — maksimālos administratīvos naudas sodus 5 % apmērā no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījuma kalendārajā gadā, kurā noticis pārkāpums;

e)  maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz d) vai e) apakšpunktā minēto maksimālo summu.

3.  Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot 2. punktā minētos administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, attiecībā uz vadības struktūras ierēdņiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saucamas pie atbildības par konkrēto pārkāpumu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš lēmums vai pasākums, ar ko piemēro 2. punktā minētos administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un ka to var pārsūdzēt tiesā.

27.b pants

Administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošanas pilnvaru izmantošana

1.  Kompetentās iestādes pēc vajadzības īsteno pilnvaras uzlikt 27.a pantā minētos administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu:

a)  tieši;

b)  sadarbībā ar citām iestādēm;

c)  uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras citām iestādēm;

d)  vēršoties kompetentajā tiesu iestādē.

2.  Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 27.a pantu uzlikta administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīši vai izriet no neuzmanības, un visus citus atbilstīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a)  pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

b)  fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)  fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finanšu stabilitāti;

d)  fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

g)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

27.c pants

Kriminālsodi

1.  Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem par pārkāpumiem, par kuriem jau piemēro valsts kriminālsodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Ja dalībvalstis saskaņā ar šā panta 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 27.a panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, tās nodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras uzturēt sakarus ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai tiesībaizsardzības iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, kas sākts attiecībā uz 27.a panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, un lai tādu pašu informāciju sniegtu citām kompetentajām iestādēm, kā arī EVTI, lai tās izpildītu pienākumu sadarboties atbilstoši šīs regulas prasībām.

27.d pants

Ziņošanas pienākums

Dalībvalstis līdz [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisijai un EVTI dara zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenotas šīs nodaļas prasības, tostarp jebkādas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

27.e pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un EVTI

1.  Valstu kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu šajā nodaļā tām noteiktos pienākumus.

2.  Valstu kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un jebkādu domstarpību gadījumā nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus.

3.  Ja valsts kompetentā iestāde konstatē, ka ir pārkāpta kāda no I –V nodaļā minētajām prasībām, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizētā veidā informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības vai aizdomās turēto sabiedrību valsts kompetento iestādi. Attiecīgās kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai nodrošinātu saskaņotus lēmumus.

27.f pants

Informācijas par administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem publicēšana

1.  Saskaņā ar 4. punktu dalībvalstis nodrošina, ka valstu kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs bez liekas kavēšanās publicē vismaz jebkuru lēmumus, ar kuru piemēro administratīvu sodu vai citu administratīvo pasākumu, kas nav pārsūdzēts pēc tam, kad soda vai pasākuma adresāts ir ticis informēts par minēto lēmumu.

2.  Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un piemērotajiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem.

3.  Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu gadījumā – identitātes vai fizisko personu gadījumā – identitātes un personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma izvērtējumu, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai jau notiekošu kriminālizmeklēšanu, vai ja publicēšana radītu, ciktāl to iespējams noteikt, nesamērīgus kaitējumus iesaistītajai personai, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai nu:

a)  atliek lēmuma, ar ko piemēro administratīvu sodu vai citu administratīvo pasākumu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas atlikšanas iemesli vairs nepastāv;

b)  publicē lēmumu, ar ko uzliek administratīvu sodu vai citu administratīvo pasākumu, anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

c)  lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma piemērošanu nepublicē vispār, ja kompetentā iestāde uzskata, ka a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)  to, ka netiks apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)  šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

4.  Ja tiek pieņemts lēmums par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma publicēšanu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja valsts kompetentā iestāde publicē lēmumu, ar kuru uzliek administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu, kas ir pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes nekavējoties savās oficiālajās tīmekļa vietnēs ievieto arī šo informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Tā publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma piemērošanu.

5.  Valstu kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkurš lēmums, ko publicē saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, ir pieejams tās oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tā publicēšanas. Šajos lēmumos ietvertos personas datus kompetentās iestādes tīmekļa vietnē saglabā vienīgi tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

6.  Valstu kompetentās iestādes informē EVTI par visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par jebkuru ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu.

7.  EVTI uztur centralizētu datubāzi par tai paziņotajiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem. Minētā datubāze ir pieejama tikai EVTI, EBI, EAAPI un kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, balstoties uz informāciju, ko valstu kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 6. punktu.

36. pants

Datu aizsardzība

1.  Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679.

2.  Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saskaņā ar šo regulu, tā ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

VII nodaļa

Deleģētie akti

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 31. panta 10. punktā un 34. panta 3. punktā […] minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz […] piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 6. panta 4. punktā, 7. panta 7. punktā, 10. panta 10. punktā, 15. panta 6. punktā, 16. panta 9. punktā, 31. panta 10. punktā un 34. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 7. punktu, 10. panta 10. punktu, 15. panta 6. punktu, 16. panta 9. punktu, 31. panta 10. punktu un 34. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Ziņojums

1.  Līdz ... [publications office please insert 24 months of entry into application of this Regulation] Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

2.  Šajā ziņojumā izvērtē:

a)  tirgus darbību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem Savienībā, tostarp tirgus attīstību un tendences, ▌to tirgus daļu, un jo īpaši izpētot, vai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi šajā regulā izklāstītajās definīcijās un robežvērtībās un vai pakalpojumu darbības joma, kurus aptver šī regula, joprojām ir atbilstīga;

b)  šīs regulas ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību, tostarp ietekmi uz finansējuma pieejamību MVU un uz ieguldītājiem un citām personu kategorijām, ko skar minētie pakalpojumi;

c)  tehnoloģiskās inovācijas īstenošanu kolektīvās finansēšanas nozarē, tostarp nebanku finansēšanas metožu (ietverot sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu), jaunu novatorisku uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju piemērošanu;

d)  vai 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktā robežvērtība joprojām ir atbilstīga, lai īstenotu šajā regulā noteiktos mērķus;

e)  sekas, kādas valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus, ir uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, konkurenci un ieguldītāju aizsardzību;

f)  administratīvo sankciju piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk saskaņot administratīvos sodus, kas paredzēti par šīs regulas noteikumu pārkāpumu;

g)  nepieciešamību un samērīgumu noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā;

h)  vai ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, to attiecinot arī uz trešām valstīm;

i)  sadarbību starp EVTI un valstu kompetentajām iestādēm un EVTI, kā arī valstu kompetento iestāžu kā šīs regulas uzraudzības iestāžu piemērotību;

j)  iespēju ieviest īpašus pasākumus šajā regulā, lai veicinātu ilgtspējīgus un inovatīvus kolektīvās finansēšanas projektus, kā arī ES fondu izmantošanu.

38.a pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 2017/1129

Regulas (ES) Nr. 2017/1129 1. panta 4. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

(k) kolektīvās finansēšanas piedāvājums, ko sniedz Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Regulas (ES) Nr. .../...(12)3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka tas nepārsniedz šīs regulas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikto robežvērtību. ”

39. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [Publications Office please insert 12 months from entry into force].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C , , . lpp. (2) OV C , , . lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.). (8) COM(2017)0340, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (11) OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp. (12) * OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un publikācijas atsauci.