(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0648),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0391/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā ir norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0259/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 262, 25.7.2018., 52. lpp. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

1)  Transporta negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijām, negadījumiem, troksni un sastrēgumiem turpina radīt problēmas ekonomikai un Eiropas iedzīvotāju veselībai un labklājībai. Neraugoties uz faktu, ka autotransports ir galvenais šo negatīvo ietekmju avots, tiek lēsts, ka kravu autopārvadājumi līdz 2050. gadam palielināsies par 60 %. Vispārējais šīs direktīvas mērķis ir izveidot resursefektīvu multimodāla transporta tīklu un mazināt transporta faktoru gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisiju, negadījumu, trokšņa un sastrēgumu veicināšanā [Gr. 1]

2)  Transporta darbības negatīvās ietekmes samazināšana paliek joprojām ir viens no Savienības transporta politikas galvenajiem mērķiem. Padomes Direktīva 92/106/EEK(4), kura paredz pasākumus kombinēto transporta veidu attīstības veicināšanai, ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu autopārvadājumiem uz pārvadājumu veidiem, kuri rada mazāk emisiju, piemēram, uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, jūru un dzelzceļu. Lai vēl vairāk samazinātu kravu autopārvadājumu negatīvās sekas, būtu jāsekmē pētījumi par labākiem maršruta risinājumiem, tīkla optimizāciju, kravnesības izmantošanas efektivitātes uzlabošanu un iespējām likt atlīdzināt ārējās izmaksas un dalībvalstu savstarpēju apmaiņa ar paraugpraksi minētajās jomās. [Gr. 2]

3)  Uz mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam 30 % kravu autopārvadājumu attālumā virs 300 km tiek novirzīti uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdenstransportu, un līdz 2050. gadam – vairāk nekā 50 %, nolūkā vairāk izmantot energoefektīvākus transporta veidus, virzās lēnāk, nekā gaidīts un pēc pašreizējām prognozēm tas netiks sasniegts.ir jāsasniedz, dzelzceļa un ūdenstransporta nozarē palielinot efektivitāti un veicot infrastruktūras uzlabojumus [Gr. 3]

4)  Direktīva 92/106/EEK ir veicinājusi Savienības kombinēto transporta veidu attīstības politiku un palīdzējusi ievērojamu kravas apjomu aizvirzīt prom no autotransporta. Minētās direktīvas īstenošanas trūkumi, jo īpaši tās neviennozīmīgā izteiksme un novecojušie nosacījumi un novecojušās normas, atbalsta pasākumu ierobežotā joma, ierobežotais tvērums, kā arī birokrātiskie un ar protekcionismu saistītie šķēršļi dzelzceļa nozarē ir ievērojami samazinājuši tās ietekmi. [Gr. 4]

4a)  Ar šo direktīvu būtu jārada intermodālo un multimodālo kravu pārvadājumu pakalpojumu efektivitātes priekšnoteikumi, dažādiem transporta veidiem piedāvājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. [Gr. 5]

5)  Direktīva 92/106/EEK būtu jāvienkāršo un tās īstenošana jāuzlabo, pārskatot kombinēto transporta veidu ekonomiskos stimulus nolūkā veicināt kravu pārvadājumu novirzīšanu uz transporta veidiem, kas ir videi draudzīgāki, drošāki, energoefektīvāki un rada mazāk sastrēgumu. uzlabot dzelzceļa un ūdenstransporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autopārvadājumiem. [Gr. 6]

6)  Valstu iekšējo intermodālo pārvadājumu apjoms ir 19,3 % no Savienības kopējā intermodālo pārvadājumu apjoma. Uz šādiem pārvadājumiem pašlaik neattiecas atbalsta pasākumi, ko nosaka Direktīva 92/106/EEK, jo tajā dotās kombinēto transporta veidu definīcijas jomatvērums ir ierobežotaierobežots. Tomēr valstu iekšējo autotransporta pārvadājumu negatīvā ietekme, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas un sastrēgumi, ir jūtama pāri valstu robežām. Tāpēc ir nepieciešams paplašināt Direktīvas 92/106/EEK darbības jomu, ietverot iekšzemes (vienas dalībvalsts teritorijā veiktas) kombinēto transporta pārvadājumu darbības, lai atbalstītu turpmāku kombinētā transporta attīstību Savienībā un līdz ar to arī palielinātu modālo pāreju no autotransporta uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanu. Tomēr izņēmums no kabotāžas noteikumiem joprojām attiecas tikai uz starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem, kurus veic starp dalībvalstīm. Dalībvalstīm būs jāveic efektīvi kontroles pasākumi nolūkā nodrošināt šo noteikumu ievērošanu un jāsekmē dažādu transporta veidu un dažādu dalībvalstu darba un sociālo apstākļu saskaņošana. [Gr. 7]

7)  Kombinēts pārvadājums jāuzskata par vienu pārvadājumu, kas tieši konkurē ar viena veida pārvadājumiem no sākuma līdz galamērķim. Regulējuma nosacījumiem būtu jānodrošina starptautisko kombinēto pārvadājumu un starptautisko viena veida pārvadājumu līdzvērtīgums, kā arī iekšzemes kombinēto pārvadājumu un iekšzemes viena veida pārvadājumu līdzvērtīgums.

7a)   Lai panāktu iekšējā tirgus optimālu darbību, kombinēto pārvadājumu autoceļu posmi būtu jāreglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1071/20091a(5) un (EK) Nr. 1072/20091b(6), ja tie ir uzskatāmi attiecīgi vai nu par starptautisko pārvadājumu, vai par iekšzemes pārvadājumu daļu. Papildus tam ir jāgarantē to transportlīdzekļu vadītāju sociālā aizsardzība, kas pārvadājumus veic citā dalībvalstī. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK(7) normas par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā un noteikumi par minētās direktīvas normu izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES1d(8) būtu jāpiemēro attiecībā uz autopārvadātājiem, kas veic kombinēto pārvadājumu autoceļu posmus. Autoceļu posmi būtu jāuzskata par viena kombinētā pārvadājuma neatņemamu sastāvdaļu. Jo īpaši minēto direktīvu normas par starptautiskajiem pārvadājumiem būtu jāpiemēro autoceļu posmiem, pa kuriem veic starptautiskos kombinētos pārvadājumus. Papildus tam gadījumos, kad veic kabotāžas pārvadājumus, minētās Regulas 1072/2009 normas par kabotāžas pārvadājumiem būtu jāpiemēro autoceļu posmiem, pa kuriem veic iekšzemes kombinētos pārvadājumus. [Gr. 8]

8)  Pašreizējā kombinēto pārvadājumu definīcija ietver dažādus attāluma ierobežojumus kombinētā pārvadājuma atsevišķiem ceļa posmiem, ņemot vērā veidu, kas nav autoceļa posms, un attiecībā uz dzelzceļu nav noteikts attāluma ierobežojums, bet tā vietā tiek ņemts vērā jēdziens "tuvākais piemērotais terminālis", lai konkrētās situācijās dotu iespēju elastīgi rīkoties. Šī definīcija ir radījusi daudz grūtību īstenošanai, jo tā tiek interpretēta dažādi un ir konkrētas grūtības izveidot īstenošanai vajadzīgos apstākļus. Būtu lietderīgi atcelt neviennozīmīgos formulējumus, nodrošinot arī to, ka saglabājas zināma elastība.

9)  Pašreizējā kombinēto pārvadājumu definīcija veidam, kas nav autoceļa posms, nosaka minimālo attālumu 100 km, kas nodrošina, ka ir aptverta lielākā daļa kombinēto pārvadājumu. Dzelzceļa un jūras transporta posmiem ir lieli attālumi, lai tie būtu konkurētspējīgi ar veidu, kad izmanto tikai autotransportu. Minētais minimālais attālums nodrošina arī to, ka no jomas tiek izslēgti īsi pārvadājumi, piemēram, pārcelšanās ar prāmi vai dziļjūras pārvadājumi, kuri tiktu izmantoti jebkurā gadījumā. Tomēr ar šādiem ierobežojumiem daudzi pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem ostu tuvumā un aglomerācijās vai to tuvumā, kas ļoti atvieglo ceļu tīklu jūras ostās un to tiešā tuvumā un aglomerācijās samazina slodzi videi, kombinēto pārvadājumu nolūkā netiek ņemti vērā. Tādēļ būtu lietderīgi atcelt minēto minimālo attālumu, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz tādiem pārvadājumiem, kuri ietver dziļjūras kuģošanu vai īsu pārcelšanos ar prāmi.

9a)  Ir jāprecizē, ka ar celtni pārvietojamo puspiekabju un piekabju pilnmasa nedrīkst pārsniegt 44 tonnas, ja kravas vienības ir identificētas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ISO6346 un EN13044. [Gr. 9]

10)  Kravas vienību minimālais izmēra ierobežojums, kas pašlaik noteikts kombinēto pārvadājumu definīcijā, var kavēt pilsētu transporta inovatīvu intermodālu risinājumu turpmāko attīstību. Tieši pretēji, iespēja identificēt kravas vienības saskaņā ar spēkā esošajiem standartiem varētu paātrināt to apstrādi termināļos un atvieglot kombinēto pārvadājumu plūsmu, lai nodrošinātu vieglāku definēto kravas vienību apstrādi un to, ka tās atbilst nākotnes prasībām.

11)  Novecojusī zīmogu izmantošana, lai pierādītu, ka ir veikts kombinēts pārvadājums, traucē efektīvi īstenot Direktīvā 92/106/EEK noteiktos pasākumus vai pārbaudīt attiecināmības kritērijus. Jāizskaidro pierādījumi, kas ir nepieciešami, lai pierādītu, ka ir noticis kombinēts pārvadājums, kā arī kādā veidā šādus pierādījumus sniedz. Būtu jāveicina elektroniskās transporta informācijas izmantošana un nodošana, kas vienkāršotu atbilstošu pierādījumu sniegšanu un to apstrādi, ko veic attiecīgās iestādes, nolūkā pakāpeniski atteikties no papīra dokumentu turpmākas izmantošanas. Izmantojamajam formātam būtu jābūt uzticamam un autentiskam. Regulatīvajai sistēmai un iniciatīvām, kas vienkāršo administratīvās procedūras un transporta aspektu digitalizāciju, būtu jāņem vērā Savienības līmeņa attīstība. [Gr. 10]

11a)   Nolūkā kombinētos pārvadājumus padarīt konkurētspējīgus un pievilcīgus no uzņēmēju, jo sevišķi mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, viedokļa ir maksimāli jāsamazina administratīvais slogs, ko var radīt kombinētā pārvadājuma īstenošana, salīdzinājumā ar viena veida pārvadājumu. [Gr. 11]

12)  Pašreizējo ekonomiskā atbalsta pasākumu joma, kas ir definēta Direktīvā 92/106/EEK, ir ļoti ierobežota un ietver fiskālus pasākumus (konkrēti, nodokļu atmaksa vai samazināšana), kuri attiecas vienīgi uz kombinētajiem dzelzceļa/autoceļu pārvadājumiem. Šādi pasākumi būtu jāpaplašina, lai ietvertu kombinētos pārvadājumus, kuri izmanto iekšējos ūdensceļus un jūras transportu. Būtu jāatbalsta arī citi atbilstīgi pasākumu veidi, piemēram, atbalsta pasākumi ieguldījumiem infrastruktūrā un digitālajās tehnoloģijās vai dažādi ekonomiska atbalsta pasākumi. Attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām būtu nepieciešams paredzēt pārejas periodu, kurā atsakās no tādu dokumentu materiālās formas, ar kuriem apliecina kombinētā pārvadājuma īstenošanu. Šajā periodā būtu jāmodernizē pārraudzības iestāžu līdzekļu tehnoloģija. Dalībvalstīm par prioritāriem būtu jāpasludina ieguldījumi pārkraušanas termināļos, lai samazinātu sastrēgumus uz autoceļiem, mazinātu to rūpniecisko teritoriju izolāciju, kurās šādas infrastruktūras trūkst, uzlabotu pieejamību kravu pārvadāšanas uzņēmumiem un fizisko un digitālo savienojamību ar tiem. [Gr. 12]

13)  Galvenais Vislielākā infrastruktūras šķērslisjaudas nepietiekamība, kas traucē kravu pārvadājumu pāreju no autotransporta uz citiem transporta veidiem, ir pārkraušana termināļos konstatējama pārkraušanas termināļu līmenī, un to vēl vairāk apgrūtina TEN-T tīkla saskanīga neīstenošana. Pašreizējais pārkraušanas termināļu sadalījums un aptvērums Savienībā vismaz gar esošo TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu nav pietiekams, bet esošie pārkraušanas termināļi ir sasnieguši savu iespēju robežu un tiem vajag attīstīties, lai tiktu galā ar kravu satiksmes vispārējo pieaugumu. Ieguldījumi pārkraušanas termināļu jaudā var samazināt vispārējās pārkraušanas izmaksas, un tādējādi radīt atvasinātu modālo pāreju, kā redzams dažās dalībvalstīs. Tādēļ dalībvalstīm, koordinējot ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jānodrošina, ka tiek būvēti vairāk lai vajadzības gadījumā tiktu paplašināti izveidotie pārkraušanas termināļi un tiktu būvēts lielāks skaits kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļu, un palielināta pārkraušanas jauda vai minētie termināļi un transporta uzņēmumiem ir jauda darīta lielākā apjomā pieejama lielāka transporta uzņēmumiem vai pārkraušanas jaudainfrastruktūra tiktu izveidota teritorijās, kurās tās ir nepieciešama. Tas stimulētu izmantot alternatīvus kravu transporta veidus un palielinātu modālo pāreju, tādējādi padarot kombinētos pārvadājumus konkurētspējīgākus par vienīgi autotransporta pārvadājumiem. Pārkraušanas termināļu aptvērums un jauda būtu kā minimums jāpalielina gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Būtu jābūt Vajadzētu būt vismaz vienam piemērotam kombinēto pārvadājumu pārkraušanas terminālim ne tālāk kā 150 km no jebkura pārvadājumu sākumpunkta Savienībā. Kombinētajiem pārvadājumiem būtu jānovirza ienākumi, kurus gūst, iekasējot ārējo izmaksu maksu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK(9) 2. pantā. [Gr. 13]

13a)   Dalībvalstīm par prioritāriem būtu jāpasludina ieguldījumi pārkraušanas termināļos, ar kuriem var samazināt infrastruktūras jaudu nepietiekamību un sastrēgumu zonas, jo īpaši pilsētu un piepilsētu teritoriju tuvumā, lai atvieglotu dabas šķēršļu, piemēram, kalnainu teritoriju, pārvarēšanu, kā arī uzlabot pārrobežu savienojumus, samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju un uzlabot transporta sakarus ar rūpniecības apgabaliem, kuros šādas infrastruktūras trūkst. [Gr. 14]

14)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu ekonomiskā atbalsta pasākumi papildus jau esošajiem, vēršot tos uz dažādiem kombinēto pārvadājumu posmiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem un veicinātu citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļa satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus, kā arī atbalstītu rīcību, ar kuru stiprina un īsteno šīs nozares un iekšējā tirgus digitalizāciju. Šādi pasākumi cita starpā var ietvert dažu nodokļu vai transporta maksu samazināšanu, subsīdijas par intermodālu kravas vienību efektīvu transportu, izmantojot kombinētos pārvadājumus, vai daļēji atmaksātus pārkraušanas izdevumus. Veicot šādus pasākumus, varētu sekmēt arī savienoto sistēmu integrāciju un pārvadājumu automatizāciju, un ieguldījumus digitālajā loģistikā, novatoriskās kravu pārvadājumu sistēmu informācijas un sakaru tehnoloģijās un intelektiskās transporta sistēmās, lai sekmētu informācijas plūsmas. Minēto pasākumu klāstā varētu iekļaut arī pasākumus, ar kuriem uzlabo kombinēto pārvadājumu ekoloģiskos raksturlielumus, efektivitāti un ilgstpējību, sekmējot ekoloģiski tīru transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī mazemisiju transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu izmantošanu, atbalstot energoefektivitātes nodrošināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā kombinēto pārvadājumu ķēdē un samazinot ar transportu saistītās dažādās negatīvās ietekmes veidus, piemēram, troksni.. [Gr. 15]

14a)  No dažādiem Savienības fondiem un pētniecības finansējuma programmām arī turpmāk būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu centieniem sasniegt šīs direktīvas mērķus. [Gr. 16]

14b)  Ieguldījums loģistikā arī ir uzskatāms par svarīgu faktoru, ar kura palīdzību uzlabo kombinēto pārvadājumu konkurētspēju. Regulārāka digitālo risinājumu, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai intelektisko saistīto sistēmu, izmantošana ļautu veicināt apmaiņu ar datiem, palīdzētu uzlabot pārkraušanas operāciju efektivitāti un tās padarītu lētākas, un samazinātu to termiņus. [Gr. 17]

14c)  Ieguldot līdzekļus loģistikas ķēdes darbaspēka apmācībā, jo īpaši pārkraušanas termināļu darbinieku apmācībā, arī varētu pastiprināt kombinēto pārvadājumu konkurētspēju. [Gr. 18]

15)  Pasākumi kombinēto pārvadājumu atbalstam būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Valsts atbalsts veicina uzņēmējdarbības attīstību, ja tas neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā mērā, ka tas kaitē LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām kopīgām interesēm, un tas ir uzskatāms par noderīgu instrumentu, ar kuru var sekmēt tādu vispārējas Eiropas nozīmes svarīgu projektu veikšanu, kas ir reglamentēti LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Tādēļ šādos gadījumos Komisijai būtu jāapsver iespēja dalībvalstis daļēji atbrīvot no LESD 108. panta 3. punktā noteiktā pienākuma informēt Komisiju [Gr. 19].

16)  Atbalsta pasākumus Lai nodrošinātu tādu ieguldījumu iespējamās pārklāšanās novēršanu, kurus veic ļoti tuvu atrodošās dalībvalstīs, atbalsta pasākumi pēc vajadzības būtu jākoordinē dalībvalstu dalībvalstīm un Komisijas starpāKomisijai, cieši sadarbojoties dalībvalstu kompetentajām iestādēm. [Gr. 20]

17)  Atbalsta pasākumi dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību, un būtu jānovērtē to vispārējā ietekme uz Eiropas transporta nozari, kas ir atspoguļota Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā. Vajadzības gadījumā būtu jāveic koriģējoši pasākumi. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāveic dalībvalstu veikto dažādo pasākumu un to efektivitātes analīze un jāsekmē savstarpēja informēšana par paraugpraksi. [Gr. 21]

18)  Šīs direktīvas nolūkos nedrīkstētu būt atšķirības starp kombinētiem komercpārvadājumiem un kombinētiem pašpārvadājumiem.

18a)  Tas, ka patlaban trūkst salīdzināmu un drošticamu statistikas datu, ir uzskatāms par faktoru, kas traucē Savienības kombinēto pārvadājumu novērtēšanu un šo pārvadājumu iespēju pilnīgākas izmantošanas pasākumu noteikšanu. [Gr. 22]

19)  Lai neatpaliktu no Savienības transporta un jo īpaši kombinēto pārvadājumu tirgus attīstības, dalībvalstīm būtu jāvāc attiecīgie dati un informācija un regulāri jāziņo Komisijai, un Komisijai būtu ik pa četriem gadiem reizi četros gados jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu. [Gr. 23]

19a)  Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu un par Savienības mēroga kombinēto pārvadājumu attīstīšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. un 2050. gadam. Lai šo uzdevumu izpildītu, tai būtu regulāri jāizvērtē katras dalībvalsts kombinēto pārvadājumu īpatsvara pieauguma dinamika, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums par šīs direktīvas grozīšanu nolūkā sasniegt šo Savienības mēroga mērķi. [Gr. 24]

20)  Pārredzamība ir svarīga visām kombinētajos pārvadājumos iesaistītajām ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, kuras skar šī direktīva. Lai atbalstītu šādu pārredzamību un veicinātu turpmāku sadarbību, katrai dalībvalstij būtu jānorāda kompetentā iestāde.

21)  Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un tehnisko progresu, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai tā papildinātu šo direktīvu ar turpmākām detaļām par informāciju par kombinēto pārvadājumiem, kura dalībvalstīm jāpaziņo. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

22)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir vairāk veicināt pāreju no autoceļu pārvadājumiem uz videi draudzīgākiem transporta veidiem un tādējādi samazināt Savienības transporta sistēmas negatīvo ietekmi, uzlabot kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar autoceļu pārvadājumiem, taču to nevar pietiekami efektīvi sasniegt dalībvalstis, bet kombinēto kravu pārvadājumu sākotnējā pārrobežu rakstura un savstarpēji savienotās infrastruktūras dēļ, kā arī to problēmu dēļ, kuras šī direktīva paredz risināt, to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt noteikt pasākumus saskaņā ar ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. [Gr. 25]

23)  Tādēļ Direktīva 92/106/EEK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 92/106/EEK groza šādi:

1)  virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm";

2)  direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

"1. pants

1.  Šī direktīva attiecas uz kombinētajiem pārvadājumiem.

2.  Šīs direktīvas nolūkā "kombinēts pārvadājums" nozīmē kravas pārvadāšanu, izmantojot transporta operāciju, kuras maršruts sākotnējā vai pēdējā posmā vai abos sastāv no autoceļiem, kā arī no tāda posma, kas nav autoceļš, bet izmanto dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras transportu:

Šā punkta a) apakšpunkts līdz [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izņēmuma kārtā reglamentē arī ar celtni nepārvietojamas piekabes un puspiekabes kombinētos pārvadājumos bez transportlīdzekļa vadītāja, kas nav noteiktas saskaņā ar identifikācijas režīmu, kurš ir izveidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem ISO 6346 un EN 13044. [Gr. 28]]

Kombinēto pārvadājumu nolūkā netiek ņemti vērā posmi, kas nav autoceļi, kam izmanto un kurus veic, izmantojot iekšējos ūdensceļus vai jūras transportu, ja nav līdzvērtīgas autoceļa alternatīvas vai ja no tiem nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ.komerciāli pamatotas autoceļa alternatīvas. [Gr. 29]

3.  Katrs autoceļa posms, kas minēts 2. punktā, Savienības teritorijā nepārsniedz garāko no šādiem attālumiem150 km attālumu:

Minētais autoceļa posma garuma ierobežojums attiecas uz kopējo visu autoceļa posmu garumu, ieskaitot visus iekraušanas braucienus pa vidu un piegādi. Tas neattiecas uz tukšas kravas vienības transportu vai braucienu uz preču iekraušanas vietu vai prom no preču piegādes punkta.

Autoceļa posma ierobežojumu var pārsniegt autoceļa/dzelzceļa kombinēto pārvadājumu gadījumā, ja dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru teritorijā šis ceļa posms tiek veikts, ir to atļāvušas, nolūkā sasniegt tuvāko transporta termināli, kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā jauda pārkraušanas iekārtu, termināļa jaudas un attiecīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu ziņā. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru teritorijā šis ceļa posms tiek veikts, atļauj šajā punktā noteikto autoceļa posma garuma ierobežojumu pārsniegšanu autoceļa/dzelzceļa kombinēto pārvadājumu gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu ģeogrāfiski tuvāko pārkraušanas termināli vai pārkraušanas punktu, kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā funkcionālā pārkraušanas jauda, proti, pārkraušanas iekārtas, termināļa spēja, termināļa darba laiks un attiecīgie dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi, ja autoceļa posma garuma ierobežojuma ietvaros nav neviena pārkraušanas termināļa vai punkta, kas atbilstu visiem minētajiem nosacījumiem. Šādi izņēmumi būtu pienācīgi jāpamato saskaņā ar 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktu. Dalībvalstis var saīsināt 150 km autoceļa posma attālumu līdz 50 % no attāluma autoceļa/dzelzceļa kombinētajos pārvadājumos precīzi noteiktā savas teritorijas daļā, pamatojoties uz vides apsvērumiem, ar nosacījumu, ka konkrētajā ierobežotajā attālumā atrodas piemērots terminālis [Gr. 31]

4.  Kombinēto pārvadājumu uzskata par notikušu Savienībā, ja pārvadājums vai tā daļa, kura notiek Savienībā, atbilst prasībām, kas ir noteiktas 2. un 3. punktā. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā autoceļa posmu un/vai posmu, kurš nav autoceļš, vai šo posmu daļu, kas neatrodas Savienības teritorijā, par kombinēto pārvadājumu daļu neuzskata."; [Gr. 32]

3)  direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

"3. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autoceļu autotransporta pārvadājumus uzskata par tādu kombinēto pārvadājumu daļu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, taču tikai gadījumā, ja pārvadātājs var nepārprotami pierādītsniegt informāciju, ar kuru neapgāžami pierāda, ka pārvadājums pa autoceļušāds autotransporta pārvadājums ir kombinētā pārvadājuma autoceļa posms, ietverot tukšo kravas vienību pārvadājumu pirms un pēc kravas un ja pārvadājumu veicošajam pārvadātājam minētā informācija ir pienācīgi darīta zināma pirms pārvadājuma sākuma. [Gr. 33]

2.  Pierādījumi, kas minēti 1. punktā, ietver šādus elementus katram kombinētajam pārvadājumam:Lai 1. punktā minēto informāciju varētu uzskatīt par neapgāžamiem pierādījumiem, to iesniedz vai nosūta 5. punktā minētajā formātā un tajā par katru kombinēto pārvadājumu ietver šādas ziņas: [Gr. 34]

3.  Nav jāpieprasa neviens papildu dokuments, lai pierādītu, ka pārvadātājs veic kombinētu pārvadājumu.

4.  Pierādījumus, kas minēti 1. punktā, iesniedz vai nosūta pēc tās dalībvalsts, kur pilnvarotā inspektora pieprasījuma, kurā veic pārbaudi, pilnvarotā inspektora pieprasījumaun 5. punktā minētajā formātā.. Pārbaužu uz ceļiem gadījumā tos uzrāda pārbaudes laikā. Tie — ne vēlāk kā 45 minūšu laikā. Ja minētos pierādījumus nevar uzrādīt pārbaužu uz ceļiem laikā, 2. punkta h) apakšpunkta iii) punktā un j) apakšpunktā minētos parakstus attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz vai nosūta 5 darba dienu laikā pēc minētajām pārbaudēm. Pierādījumiem ir jābūt sastādītiem ir attiecīgās dalībvalsts valodā vai angliski. Pārbaužu uz ceļiem laikā vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārvaldnieku pārzini vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var viņu atbalstīt, sniedzot 2. punktā minētos pierādījumusminēto informāciju. [Gr. 45]

5.  Pierādījumus var sniegt, izmantojot transporta dokumentu, kas atbilst prasībām Padomes Regulas Nr. 11 6. punktā, vai izmantojot citus spēkā esošus tādus pārvadājumu dokumentus, piemēram, Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) pārvadājumu dokumentu vai Vienoto noteikumu par kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM) pārvadājumu dokumentukā piemērojamās starptautiskajās vai dalībvalstu transporta konvencijās paredzētās preču pavadzīmes, līdz Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka standartizētu formu. [Gr. 46]

Šādus pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var izmantot tieši glabāšanai un apstrādei datorā, tostarp Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu elektronisko preču pavadzīmi (eCMR) attiecībā uz daļu, kas veikta pa autoceļiem, papildinot elektronisko preču pavadzīmi saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām un valsts transporta konvencijām. Dalībvalstu iestādēm tiek prasīts atzīt ar pierādījumiem saistīto elektronisko informāciju. Ja iestādes un pārvadātāji ar informāciju apmainās, izmantojot elektroniskos līdzekļus, minētā apmaiņa ar šo informāciju un tās glabāšana tiek īstenota ar elektronisko datu apstrādes paņēmienu palīdzību. [Gr. 47].

Dalībvalstis apņemas turpināt pakāpenisku atteikšanos no dokumentu materiālās formas, paredzot pārejas periodu, līdz pilnībā tiek īstenota atteikšanās no papīra formāta dokumentu izmantošanas. [Gr. 48]

6.  Pārbaužu uz ceļiem nolūkos pārvadājuma neatbilstība iesniegtajiem pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz maršruta informāciju 2. punkta g) f), h) un i) apakšpunktā ir atļauta, ja tā ir pienācīgi pamatota, gadījumā, ja gadījumos, kad ārkārtas apstākļi liek pārvadātājam(-iem) veikt kombinētā pārvadājuma izmaiņas. Šai nolūkā vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārvaldnieku pārzini vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var sniegt papildu pamatojumu šai neatbilstībai starp iesniegtajiem pierādījumiem un patieso pārvadājumu.”; [Gr. 49]

4)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

"5. pants

1.  Dalībvalstis vispirms pirmo reizi līdz [xx/xx/xxxx – 18 12 mēneši pēc direktīvas transponēšanas] un pēc tam katriem diviem gadiem reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz šādu informāciju, kas attiecas uz to teritorijā veiktiem kombinētajiem pārvadājumiem, kuri ietilpst uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības jomājoma: [Gr. 50]

1.a  Komisija publicē dalībvalstu nosūtītos datus tā, lai var veikt dalībvalstu salīdzinājumu. [Gr. 58]

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, papildinot šo direktīvu, norādot saturu un sīkāku informāciju par kombinētajiem pārvadājumiem, kas minēti 1. punktā.

3.  Pamatojoties uz valstu ekspertu analīzi, tostarp arī uz statistikas datiem, kurus iegūst, izmantojot rādītājus un metodoloģijas, kas ir vienotas visā Savienībā, Komisija pirmo reizi līdz [xx/xx/xxx – 9 mēnešus mēneši pēc dalībvalsts ziņojuma iesniegšanas termiņa] un vēlāk pēc diviem gadiem sastāda reizi divos gados izstrādā un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm par: [Gr. 59]

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).”

4a)  direktīvas 6. panta 1. punkta pirmā daļa tiek aizvieto ar šādu:"

"1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai 3. punktā minētos nodokļus, ar kuriem apliek autotransporta līdzekļus (kravas automašīnas, vilcējus, piekabes, puspiekabes, iekšējo ūdensceļu konteinerus vai multimodālās kravas vienības), kad tos izmanto kombinētā pārvadājuma maršrutā, samazinātu vai atmaksātu vai nu standarta apjomā vai proporcionāli braucieniem, ko šādi transportlīdzekļi veic pa dzelzceļu vai, izmantojot iekšējo ūdensceļu transportu, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, ko tās paredz pēc apspriešanās ar Komisiju."; [Gr. 64]

4b)  direktīvas 6. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Pirmajā daļā minēto nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu veic tā valsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti, pamatojoties uz šajā valstī veiktajiem braucieniem pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem."; [Gr. 65]

4c)  direktīvas 6. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

"Tomēr dalībvalstis var noteikt šo nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu, pamatojoties uz tādiem braucieniem pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem, kas daļēji vai pilnībā notiek ārpus dalībvalsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti."; [Gr. 66]

5)  direktīvas 6. pantam pievieno šādu 4., 5., 6., 7. un 8. punktu:"

Atbalsta pasākumus kombinētajiem pārvadājumiem uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta izpratnē, un tie tiek atbrīvoti no LESD 108. panta 3. punktā noteiktās informēšanas prasības, ja tie nepārsniedz 35 % no visām pārvadājumu izmaksām. [Gr. 71]

Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstītās pārkraušanas vietas bez diskriminācijas ir pieejamas visiem pārvadātājiem.

Dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus atbalsta saņemšanai. Tās minētos nosacījumus dara zināmus ieinteresētajām personām. [Gr. 73]

5.  Dalībvalstis var īstenot līdz 2021. gada 31. decembrim veic ekonomiska un likumdošanas rakstura papildu pasākumus, lai uzlabotu kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem alternatīviem pārvadājumiem pa autoceļiem un jo īpaši, lai samazinātu nepieciešamo laiku un izmaksas, kas ir saistītas ar pārkraušanu. [Gr. 74]

Šādi pasākumi var attiekties uz jebkuriem kombinētajiem pārvadājumiem vai to daļām, piemēram, pārvadājumu pa autoceļu vai posmu, kas nav autoceļš, tostarp uz transportlīdzekli, ko izmanto šādā posmā, vai kravas vienību vai pārkraušanu.

5.a   Šādi papildu pasākumi satur stimulus izmantot pārvadājumu posmus, kuri nav autoceļi. Dalībvalstis paredz pasākumus, ar kuriem uzlabo ūdenstransporta konkurētspēju, piemēram, finansiālus stimulus tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu vai iekšējo ūdensceļu izmantošanai vai jaunu tuvsatiksmes kuģošanas savienojumu izveidei. [Gr. 77]

6.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu un to specifikācijām.

7.  Dalībvalstis novērtē šādu atbalsta pasākumu ietekmi un pārvērtē savas vajadzības vismaz reizi četros gados un, ja vajadzīgs, pielāgo pasākumus.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kombinēto pārvadājumu atbalsta pasākumu mērķi ir samazināt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un veicināt citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, jūras transporta vai mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, vai tādu alternatīvo degvielu izmantošanu, kuru emisiju līmenis ir mazāks, piemēram, biodegvielas, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektrības, dabasgāzes vai ūdeņraža elementu izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļu satiksmes negadījumus negadījumu skaitu, troksni un sastrēgumus sastrēgumu apjomu. [Gr. 78]

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).”;

6)  direktīvas 7. un 9. pantu svītro.

7)  direktīvā iekļauj šādu pantu:"

"9.a pants

1.  Dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu un darbotos kā tās īstenošanas galvenais kontaktpunkts.

Dalībvalstis paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai par kompetentajām iestādēm, kas minētas pirmajā daļā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes sadarbojas ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šādā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes viena otrai sniedz šīs direktīvas piemērošanai vajadzīgo informāciju. Attiecībā uz informācijas apmaiņu, iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu pašu konfidencialitātes līmeni, kādu nodrošina iestāde, kas nosūta informāciju.

3.  Dalībvalstis viegli pieejamā veidā un bez maksas internetā publicē atbilstīgu informāciju, kas saistīta ar par pasākumiem, kas veikti ir noteikti saskaņā ar 6. pantu, kā arī citu atbilstīgu informāciju šīs direktīvas piemērošanas nolūkā. [Gr. 79]

4.  Vajadzības gadījumā Komisija Komisija internetā publicē atjauninātu un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu un 6. punktā minēto pasākumu sarakstu."; [Gr. 80]

8)  direktīvā iekļauj šādu pantu:"

"10.a pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no piecu gadu laikposmu, sākot ar[šīs (grozījumu)grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienasdienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 81]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

___________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. ;"

2. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXXXX [viens gads pēc šīs direktīvas pieņemšanas]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvos un administratīvos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 262, 25.7.2018., 52. lpp. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja. (4) Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula"), (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.). (10) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.