Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0332(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0288/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0288/2018

Debates :

PV 22/10/2018 - 16
CRE 22/10/2018 - 16
PV 27/03/2019 - 23
CRE 27/03/2019 - 23

Balsojumi :

PV 23/10/2018 - 7.13
CRE 23/10/2018 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi
PV 28/03/2019 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0397
P8_TA(2019)0320

Pieņemtie teksti
PDF 470kWORD 130k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra
Dzeramā ūdens kvalitāte ***I
P8_TA(2019)0320A8-0288/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753 – C8-0019/2018 – 2017/0332(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0753),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0019/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Īrijas parlamenta abas palātas, Austrijas Federālā padome un Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 18. maija vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0288/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas priekšlikumā ir skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4), ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 107. lpp.
(2) OV C 361, 5.10.2018., 46. lpp.
(3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
(4) Šī nostāja atbilst 2018. gada 23. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem (Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0397).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 28. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)
P8_TC1-COD(2017)0332

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību , jo īpaši tā 192. panta 1. punktu ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 98/83/EK(4) ir vairākkārt būtiski grozīta(5). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā direktīva skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)  Direktīva 98/83/EK noteica tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas mērķim vajadzētu būt tādam pašam, un ar šo direktīvu būtu jānodrošina vispārēja piekļuve šādam ūdenim ikvienam Savienībā. Tādēļ Savienības līmenī jāpieņem dzeramajam ūdenim piemērojams prasību minimums. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka dzeramais ūdens ir brīvs no mikroorganismiem un parazītiem un no vielām, kas noteiktos gadījumos rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, un ka tas atbilst minētajam prasību minimumam. [Gr. 161, 187, 206 un 213]

(2a)   Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” ar šo direktīvu būtu jātiecas veicināt efektīvu ūdens patēriņu un šī resursa ilgtspēju, tā sasniedzot aprites ekonomikas mērķus. [Gr. 2]

(2b)   Cilvēka tiesības uz ūdeni un sanitāriju ir cilvēktiesības, ko 2010. gada 28. jūlijā ir atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja, tātad nedrīkstētu pieļaut, ka piekļuve tīram dzeramajam ūdenim ir ierobežota tādēļ, ka tiešajam patērētājam šāds ūdens nav finansiāli pieejams. [Gr. 3]

(2c)   Šai direktīvai ir jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK(6). [Gr. 4]

(2d)   Prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā, būtu jāatspoguļo iekšzemes situācija un nosacījumi ūdens piegādātāju darbībai dalībvalstīs. [Gr. 5]

(3)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles , jo uz šiem ūdeņiem attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK(8). Tomēr Direktīva 2009/54/EK attiecas gan uz dabīgajiem minerālūdeņiem, gan uz avota ūdeni, un no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz tikai pirmie. Saskaņā ar Direktīvas 2009/54/EK 9. panta 4. punkta trešo daļu avota ūdenim būtu jāatbilst arī šīs direktīvas prasībām. Tomēr šim pienākumam nebūtu jāattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, kas norādīti šīs direktīvas I pielikuma A daļā. Ja dzeramo ūdeni no vispārējās ūdensapgādes sistēmas vai privātām akām pilda pudelēs vai citos traukos nolūkā to pārdodpārdot vai izmantot komerciālā pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, ūdenim būtu jāatbilst šīs direktīvas prasībām līdz atbilstības vietai (t. i., krānam) un pēc tam tas būtu jāuzskata par pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002(9) 2. panta otro daļu. Ja ir ievērotas spēkā esošās pārtikas nekaitīguma prasības, būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes dalībvalstīs ir tiesīgas atļaut ūdens atkārtotu izmantošanu pārtikas pārstrādes uzņēmumos. [Gr. 6]

(4)  Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas par tiesībām uz ūdeni (Right2Water)(10) , ar ko Savienība ir aicināta strādāt intensīvāk, lai garantētu vispārēju piekļuvi ūdenim, tika sākta Savienības mēroga sabiedriskā apspriešana un Direktīvas 98/83/EK normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) novērtēšana(11). Šajā procesā kļuva skaidrs, ka daži Direktīvas 98/83/EK noteikumi jāatjaunina. Tika konstatēts, ka uzlabojumi iespējami četrās jomās: kvalitatīvās parametru vērtības, ierobežotā paļaušanās uz riska izvērtēšanā balstītu pieeju, nepietiekami konkrētie noteikumi par patērētājiem sniedzamo informāciju un atšķirīgas apstiprināšanas sistēmas tādu materiālu apstiprināšanai, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un to iespējamās sekas cilvēka veselībai. Eiropas pilsoņu iniciatīvā par tiesībām uz ūdeni turklāt kā atsevišķa problēma tika izcelts apstāklis, ka daļai iedzīvotāju , it sevišķi no neaizsargātām un marginalizētām grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai tā ir ierobežota, jo šāds ūdens viņiem nav finansiāli pieejams, lai gan nodrošināt dzeramo ūdeni ir viens no ANO 2030. gada programmas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķa saistošajiem uzdevumiem. Šajā kontekstā Eiropas Parlaments ir atzinis, ka visiem Savienībā ir tiesības piekļūt dzeramajam ūdenim. Pēdējā konstatētā problēma ir vispārējā neinformētība par ūdens noplūdēm, kuru cēlonis ir nepietiekami ieguldījumi ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā norādīts arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par ūdensapgādes infrastruktūru(12), un dažkārt arī nepietiekamās zināšanas par ūdens sistēmām. [Gr. 7]

(4a)   Lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kuri noteikti, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi, būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums īstenot rīcības plānus, ar ko tiek garantēts, ka līdz 2030. gadam visiem ir nodrošināta vispārēja un vienlīdzīga piekļuve drošam un finansiāli pieejamam dzeramajam ūdenim. [Gr. 8]

(4b)   Eiropas Parlaments 2015. gada 8. septembrī pieņēma rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Right2Water”. [Gr. 9]

(5)  Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs sagatavojis detalizētu pārskatu par Direktīvā 98/83/EK noteikto parametru sarakstu un to vērtībām, lai noskaidrotu, vai radusies vajadzība tās pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai. Ņemot vērā pārskata(13) rezultātus, būtu jākontrolē zarnu patogēnu un Legionella līmenis, jāpievieno seši ķīmiskie parametri vai parametru grupas un jāapsver iespēja pievienot trīs reprezentatīvus endokrīnos disruptorus ar piesardzīgām etalonvērtībām. Ievērojot piesardzības principu, trijiem jaunajiem parametriem būtu jānosaka vērtības, kas ir stingrākas par PVO ierosinātajām, tomēr joprojām sasniedzamas. PVO atzīmēja, ka svina koncentrācijām vajadzētu būt tik zemām, cik saprātīgi iespējams, un hroma vērtību PVO vēl izskata, tāpēc abu parametru gadījumā pirms vērtību pastingrināšanas būtu jāpiemēro desmit gadu pārejas periods.

(5a)   Dzeramais ūdens ir fundamentālas nozīmes elements pastāvīgajos Savienības centienos nostiprināt cilvēka veselības un vides aizsardzību pret endokrīno disruptoru iedarbību. Endokrīni disruptīvu savienojumu regulējums šajā direktīvā ir cerīgs solis, kas ir saskaņā ar atjaunināto Savienības stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, kuru Komisijai nevilcinoties ir jāsāk iedzīvināt. [Gr. 11]

(6)  PVO arī ieteikusi trīs parametriem noteikt mazāk stingras vērtības un piecus parametrus no saraksta svītrot. Tomēr šādas izmaiņas nav uzskatāmas par vajadzīgām, jo ar Komisijas Direktīvu (ES) 2015/1787(14) ieviestā riska izvērtēšanā balstītā pieeja ūdens piegādātājiem dod iespēju noteiktos apstākļos parametrus no monitorējamo parametru saraksta svītrot. Apstrādes paņēmieni šo parametru vērtību sasniegšanai jau ir ieviesti.

(6a)  Ja ar zinātnisko informāciju nepietiek, lai noteiktu, vai kāda no dzeramā ūdens sastāvā esošām vielām ir vai nav kaitīga cilvēka veselībai, vai lai noteiktu pieļaujamo vērtību šādas vielas īpatsvaram dzeramajā ūdenī, tad attiecīgā viela, ievērojot piesardzības principu, būtu jāiekļauj kontrolsarakstā, kamēr nav iegūti skaidrāki zinātniskie dati. Līdz ar to šādu topošo parametru monitorings dalībvalstīm būtu jāveic atsevišķi. [Gr. 13]

(6b)   Indikatorparametri sabiedrības veselību tieši neietekmē. Tomēr tie ir svarīgs līdzeklis, ar ko noskaidrot, kā darbojas ūdens ieguves un apgādes iekārtas, un izvērtēt ūdens kvalitāti. Pēc šiem parametriem var vieglāk konstatēt ar ūdens attīrīšanu saistītos trūkumus, turklāt šie parametri var būt nozīmīgs elements, lai vairotu un saglabātu patērētāju uzticēšanos ūdens kvalitātei. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic to monitorings. [Gr. 14]

(7)  Ja tas nepieciešams, lai būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai aizsargātu cilvēka veselību lai aizsargātu cilvēka veselību dalībvalstu to teritorijā,būtu dalībvalstīm jānosaka tām pienākums noteikt vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā. [Gr. 15]

(8)  Preventīva drošuma plānošana un riska izvērtēšanā balstīti elementi Direktīvā 98/83/EK parādījās ierobežotā mērā. Pirmie riska izvērtēšanā balstītās pieejas elementi tika ieviesti jau 2015. gadā ar Direktīvu (ES) 2015/1787, ar ko Direktīva 98/83/EK tika grozīta, lai dalībvalstīm dotu iespēju atkāpties no izveidotajām monitoringa programmām, ja vien tiek sagatavoti ticami risku novērtējumi, kuru pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas(15). Minētās vadlīnijas, kurās izklāstīta tā sauktā ūdens drošuma plāna pieeja, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tās šajā direktīvā aizvien būtu jāievēro. Lai nodrošinātu, ka šie principi netiek attiecināti tikai uz monitoringu vien, lai laiku un resursus pastiprināti veltītu svarīgiem riskiem un izmaksefektīviem pasākumiem avotā un lai izvairītos analizēt un ieguldīt pūles nerelevantos jautājumos, ir lietderīgi visā piegādes ķēdē no ieguves līdz sadalei un ūdens nonākšanai pie patērētāja ieviest pilnīgi riska izvērtēšanā balstītu pieeju. Šai Šāda pieeja būtu jāveido, par pamatu ņemot saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK iegūtās zināšanas un īstenotās darbības, un tajā efektīvāk būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens resursiem. Riska izvērtēšanā balstītajai pieejai būtu jāsastāv no trim komponentiem: pirmkārt, ar ūdens ieguves apgabalu saistīto apdraudējumu novērtējums (“apdraudējumu novērtējums”), ko dalībvalsts sagatavo saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu(16), otrkārt, ūdens piegādātājiem dota iespēja monitoringu pielāgot galvenajiem riskiem (“piegādes risku novērtējums”) un, treškārt, dalībvalsts sagatavots novērtējums par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām (piem., Legionella vai svina līmenis), īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem (“vietējās sadales risku novērtējums”). Šie novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, arī reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas saistīti ar klimatu, zināmām cilvēka darbības izmaiņām ūdens ieguves apgabalā vai ar avotu saistītiem incidentiem. Riska izvērtēšanā balstītā pieeja nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par piesārņojuma avotu vai piesārņojuma risku. Izņēmuma kārtā riska izvērtēšanā balstītā pieeja būtu jāpielāgo specifiskajiem ierobežojumiem, kas raksturīgi jūras kuģiem, kuri atsāļo ūdeni un pārvadā pasažierus. Kuģojot starptautiskajos ūdeņos, jūras kuģi, kas kuģo ar Eiropas valstu karogu, ievēro starptautisko tiesisko regulējumu. Turklāt ir īpaši ierobežojumi, kas saistīti ar pārvadāšanu un dzeramā ūdens ieguvi uz klāja, un tas nozīmē, ka šīs direktīvas noteikumi būtu attiecīgi jāpielāgo. [Gr. 16]

(8a)   Ja ūdens resursu patēriņš nav efektīvs, jo īpaši tad, ja ir noplūde ūdensapgādes infrastruktūrā, pārāk intensīvi tiek izsmelti ierobežotie dzeramā ūdens resursi. Tas pamatīgi traucē dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas noteikti ar Direktīvu 2000/60/EK. [Gr. 17]

(9)  Apdraudējumu novērtējumā jāorientējas novērtējums būtu jāveic ar holistisku pieeju riska vērtēšanai, pamatojoties uz skaidri noteiktu mērķi samazināt dzeramā ūdens ražošanai vajadzīgās apstrādes samazināšanuvajadzīgo apstrādi, piem., samazinot noslogojumus, kas rada dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu piesārņojumu vai piesārņojuma risku. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jānoskaidro ar šiem ūdensobjektiem saistītie apdraudējumi un iespējamie piesārņojuma avoti un jāmonitorē piesārņotāji, ko tās atzinušas par relevantiem, piem., konstatēto apdraudējumu dēļ (piem., mikroplastmasas, nitrāti, pesticīdi vai zāles, kas konstatēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK(17)), sakarā ar to dabisko klātbūtni ūdens ieguves apgabalā (piem., arsēns) vai ūdens piegādātāju sniegtās informācijas dēļ (piem., kāda neapstrādātā ūdens parametra negaidīta palielināšanās). Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK šie parametri būtu jāizmanto par marķieriem, kas kompetentajām iestādēm liek sadarbībā ar ūdens patērētājiem un visām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par faktisko vai iespējamo piesārņojuma avotu, īstenot pasākumus ūdensobjektu noslodzes samazināšanai, piem., profilaktiskus vai pretpiesārņojuma pasākumus (vajadzības gadījumā arī veikt pētījumus, kuru mērķis ir saprast ietekmi uz veselību), lai šos ūdensobjektus aizsargātu un novērstu piesārņojuma avotuvai risku. Ja dalībvalsts apdraudējumu novērtējuma rezultātā konstatē, ka konkrētajā ūdens ieguves apgabalā kāda parametra nav, piemēram, tāpēc ka pazemes vai virszemes ūdeņos attiecīgā viela nekad nav sastopama, dalībvalstij būtu jāinformē attiecīgie ūdens piegādātāji un būtu jānodrošina, ka dalībvalsts var atļaut tiem retāk veikt attiecīgā parametra monitoringu vai ka no monitorējamo parametru saraksta to var svītrot bez piegādes risku novērtējuma. [Gr. 18]

(10)  Kas attiecas uz apdraudējumu novērtējumu, Direktīva 2000/60/EK dalībvalstīm uzliek pienākumu identificēt dzeramā ūdens ieguvei izmantotos ūdensobjektus, tos monitorēt un veikt to kvalitātes pasliktināšanās novēršanas pasākumus, lai mazinātu dzeramā ūdens ražošanā izmantojamās attīrīšanas procedūras. Lai izvairītos no pienākumu dublēšanās, dalībvalstīm, veicot apdraudējumu novērtējumu, būtu jāizmanto saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. un 8. pantu un V pielikumu veiktais monitorings un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu izstrādāto pasākumu programmu pasākumi.

(11)  Atbilstībai dzeramā ūdens kvalitātes parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens tiek darīts pieejams attiecīgajam lietotājam. Tomēr dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējā sadales sistēma. PVO atzīmē, ka no visiem ūdens patogēniem vislielāko slogu veselībai Savienībā rada Legionellajo īpaši Legionella pneumophila baktērija, kas izraisa lielāko daļu Leģionāru slimības gadījumu Savienībā. Tā izplatās pa siltā ūdens sistēmām ieelpošanas ceļā, piem., dušā. Tāpēc tā nepārprotami saistīta ar vietējās sadales sistēmu. Tā kā vienpusējs pienākums visus privātos un publiskos objektus monitorēt šā patogēna konstatēšanai radītu nesaprātīgi lielas izmaksas un būtu pretrunā subsidiaritātes principam, piemērotāks līdzeklis šā jautājuma risināšanai ir vietējās sadales risku novērtējums, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem. Turklāt vietējās sadales risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī potenciālie riski, ko rada ar dzeramo ūdeni saskarē esošie izstrādājumi un materiāli. Tāpēc vietējās sadales risku novērtējumā cita starpā monitorings būtu jāorientē uz prioritārajiem objektiem, jānovērtē riskinovērtējot riskus, ko rada vietējās sadales sistēma un ar to saistītie izstrādājumi un materiāli, un jāverificē to būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, par pamatu ņemot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011(18) deklarētās ekspluatācijas īpašības. Kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedzama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006(19) 31. un 33. pantā minētā informācija. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā nodrošinātu, ka atbilstoši PVO norādījumiem(20) ir ieviesti pienācīgi kontroles un pārvaldības pasākumi (piem., uzliesmojumu gadījumā) un ka migrācija no būvizstrādājumiem neapdraud cilvēka veselību. Tomēr, neskarot Regulu (ES) Nr. 305/2011, ja šie pasākumi ierobežotu izstrādājumu un materiālu brīvu apriti Savienībā, šiem ierobežojumiem jābūt pienācīgi pamatotiem un pilnīgi samērīgiem un tie nedrīkst būt arbitrāras diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp dalībvalstīmvielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, neapdraud cilvēka veselību. [Gr. 19]

(12)  Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem neizdevās novērst šķēršļus iekšējam tirgum attiecībā uz tādu būvizstrādājumu brīvu apriti, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, nedz arī nodrošināt pietiekamu cilvēka veselības aizsardzību. Katrai valstij joprojām ir savi izstrādājumu apstiprinājumi, un dalībvalstu prasības atšķiras. Līdz ar to ražotājiem savus izstrādājumus pārdot visā Savienībā ir grūti un dārgi. Tehniskos šķēršļus var rezultatīvi novērst, tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 nosakot saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Minētā regula paredz iespēju izstrādāt Eiropas standartus, kas saskaņotu to būvizstrādājumu novērtēšanas metodes, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un noteikt robežvērtību līmeņus un klases attiecībā uz būtisku raksturlielumu vērtībām. Tādēļ 2017. gada standartizācijas darba programmā(21) ir iekļauts standartizācijas pieprasījums, kas specifiski prasa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 standartizēt Šāda situācija ir radusies tāpēc, ka nav Eiropas higiēnas standartu minimuma visiem izstrādājumiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, bet tas ir ļoti svarīgi, lai pilnībā būtu nodrošināta savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Tāpēc tehnisko šķēršļu likvidēšanu un visu to izstrādājumu un materiālu higiēniskumu un drošumu, kuri atbilstību, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un standartu paredzēts izdot līdz 2018. gadam. Šā saskaņotā standarta publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nodrošinās, ka par to, vai laist tirgū vai darīt pieejamus tirgū drošus būvizstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, tiks lemts racionāli. Tādēļ noteikumi par aprīkojumu un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, būtu jāsvītro, tos daļēji aizstājot ar noteikumiem par vietējās sadales risku novērtējumu un papildinot ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011.Savienības līmenī efektīvi var panākt tikai ar Savienības līmenī noteiktu kvalitātes prasību minimumu. Līdz ar to šie noteikumi būtu jānostiprina ar šādu izstrādājumu un materiālu saskaņošanas procedūru. Šis darbs būtu jāveic, izmantojot pieredzi un sasniegumus, ko guvušas vairākas dalībvalstis, kuras jau dažus gadus kopīgiem spēkiem saskaņoti strādā, lai panāktu regulējuma konverģenci. [Gr. 20]

(13)  Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tiek izveidotas monitoringa programmas, kurās pārbauda, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgo monitoringu lielākoties veic ūdens piegādātāji, tomēr vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāprecizē, tieši kurām kompetentajām iestādēm ir jāpilda ar šīs direktīvas transponēšanu saistītie pienākumi. Būtu ūdens piegādātājiem jādod zināma elastība attiecībā uz parametriem, ko tie monitorē piegādes risku novērtējuma ietvaros. Ja kāds parametrs netiek detektēts, ūdens piegādātājiem vajadzētu būt iespējai samazināt šā parametru monitoringa biežumu vai to vairs nemonitorēt vispār. Piegādes risku novērtējumā vajadzētu iekļaut lielāko daļu parametru. Tomēr ir arī pamatsaraksts ar parametriem, kas vienmēr būtu jāmonitorē ar konkrētu minimālo monitoringa biežumu. Šī direktīva monitoringa biežumu galvenokārt reglamentē atbilstības pārbaužu gadījumā un tikai ierobežotā kārtā reglamentē monitoringu operacionālām vajadzībām. Papildu monitorings operacionālām vajadzībām var būt nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka ūdens apstrāde norit pareizi, un tas ir ūdens piegādātāju ziņā. Šajā sakarā ūdens piegādātāji var izmantot PVO vadlīnijas un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu. [Gr. 21]

(14)  Uz riska izvērtēšanā balstīto pieeju pamazām vajadzētu pāriet visiem ūdens piegādātājiem, arī ļoti maziem, kā arī mazajiem un vidējiem ūdens piegādātājiem, jo Direktīvas 98/83/EK izvērtēšanā tika konstatēts, ka šie piegādātāji to īsteno ar trūkumiem, dažkārt tāpēc, ka nevajadzīgas monitoringa darbības izmaksā dārgi, un tomēr būtu jāparedz iespēja noteikt izņēmumus ļoti maziem piegādātājiem. Izmantojot riska izvērtēšanā balstīto pieeju, būtu jāņem vērā drošības apsvērumi un arī apsvērumi, kas saistīti ar „piesārņotājs maksā” principu. Ja tie ir mazāki piegādātāji, kompetentajai iestādei būtu jāpalīdz tiem īstenot monitoringa darbības, sniedzot ekspertu atbalstu. [Gr. 188]

(14a)   Lai panāktu visstingrāko sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina skaidrs un līdzsvarots pienākumu sadalījums attiecībā uz riska izvērtēšanā balstītās pieejas piemērošanu atbilstoši valsts iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam. [Gr. 24]

(15)  Ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jānoskaidro cēlonis un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi , lai atjaunotu ūdens kvalitāti. Gadījumos, kad piegādātais ūdens rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, šāda ūdens piegāde būtu jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo. Ir svarīgi arī precizēt, ka neatbilstība minimālajām un būtu pienācīgi jāinformē iedzīvotāji, kurus tas varētu skart. Turklāt tad, ja nav ievērotas minimālās mikrobioloģisko un ķīmisko parametru vērtībasvērtībām dalībvalstīm automātiski būtu jāuzskata par iespējamām briesmām būtu jānosaka, vai attiecīgo vērtību pārsniegšana varētu būt bīstama cilvēka veselībai. Tādēļ dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā tas, cik lielā mērā minimālās vērtības nav ievērotas un kāda veida parametrs tas ir. Gadījumos, kad dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai vajadzīgi korektīvi pasākumi, pirmām kārtām būtu jānovērš problēmas cēlonis, kā paredzēts Līguma 191. panta 2. punktā. [Gr. 25]

(15a)   Ir svarīgi nepieļaut, ka piesārņots ūdens varētu apdraudēt cilvēka veselību. Tāpēc būtu jāaizliedz piegādāt piesārņotu ūdeni vai šāda ūdens izmantošana būtu jāierobežo. [Gr. 26]

(16)  Dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt tiesīgām piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā. Sākotnēji izņēmumi tika izmantoti, lai dalībvalstīm dotu līdz deviņiem gadiem laika, kurā novērst neatbilstību kādai parametra vērtībai. Šī sistēma izrādījās apgrūtinoša kā dalībvalstīm, tā Komisijai. Turklāt dalībvalstīm ir izrādījusies noderīga, ņemot vērā to, cik direktīva ir vērienīga. Tomēr būtu jāpatur prātā, ka dažos gadījumos tās dēļ aizkavējās ir kavējušies korektīvie pasākumi, jo izņēmuma iespējamība reizēm tika uztverta kā pārejas periods. Tāpēc noteikums par izņēmumiem būtu jāsvītro. Lai aizsargātu cilvēka veselību, gadījumos, kad tiek pārsniegtas parametru vērtības, ar korektīvajiem pasākumiem saistītajiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem nekavējoties, bez iespējas no parametra vērtības ievērošanas atkāpties. Ņemot vērā to, ka, pirmkārt, šajā direktīvā ir jānosaka stingrāki kvalitātes parametri un, otrkārt, aizvien biežāk tiek konstatēti līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji un tāpēc intensīvāk ir jāveic novērtēšanas, monitoringa un pārvaldības darbības, šādos apstākļos tomēr nemainīgi aktuāla ir vajadzība uzturēt spēkā attiecīgu izņēmuma noteikšanas procedūru, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK noteikumi par izņēmumiem būtu jāgroza, lai dalībvalstis varētu ātrāk un efektīvāk izpildīt šajā direktīvā noteiktās prasības. Izņēmumi, ko dalībvalsts noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām piemērojami dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, ir piemērojami līdz izņēmuma termiņa beigām, taču tie nebūtu jāpagarina, ievērojot kārtību, kura iedibināta ar noteikumiem, kas bija spēkā izņēmuma piešķiršanas brīdī. [Gr. 27]

(17)  Komisija savā atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water 2014. gadā(22) dalībvalstis aicināja visiem iedzīvotājiem darīt pieejamu vismaz ūdens minimumu, kā ieteikusi PVO. Komisija arī apņēmās, “izmantojot vides politikas programmas, [..] uzlabot visu iedzīvotāju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim”(23). Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 2. pantu. Tas atbilst ANO 6. ilgtspējīgas attīstības mērķim un ar to saistītajam mērķrādītājam “visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim”. Vienlīdzīgas piekļuves jēdziens aptver dažnedažādus aspektus, piemēram, pieejamību (piem., ģeogrāfiski iemesli, infrastruktūras trūkums vai noteiktu sabiedrības daļu īpašā situācija), kvalitāti, pieņemamību un finansiālo pieejamību. Attiecībā uz ūdens finansiālo pieejamību jāpatur prātā, ka, nosakot neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu ūdens tarifus pēc minētajā direktīvā 2000/60/EK noteiktā paredzētā izmaksu atgūšanas principa, dalībvalstis var ņemt noteikt, ņemot vērā sabiedrības ekonomisko un sociālo apstākļu daudzveidību un tāpēc pieņemt sociālos tarifus vai veikt pasākumus to sabiedrības daļu aizsardzībai, kas ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā. Šī direktīva attiecas uz tiem ūdens piekļūstamības aspektiem, kas saistīti ar kvalitāti un pieejamību. Lai šos aspektus pienācīgi ņemtu vērā, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un lai palīdzētu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra(24) 20. principu, kas nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes .. pakalpojumiem”, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums jautājumu par ūdens piekļūstamības jautājumu finansiālu pieejamību risināt nacionālā līmenī, reizē tām līdz zināmai robežai dodot zināmu brīvību izvēlēties, tieši kādus pasākumus īstenot. To var panākt ar pasākumiem, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim itin visiem, piemēram, ar brīvi piekļūstamām nodrošināt, lai ūdens kvalitātes prasības nekļūtu stingrākas, ja tam nav pamata ar sabiedrības veselību saistītu apsvērumu dēļ, jo tā ūdens iedzīvotājiem kļūtu dārgāks, ierīkot brīvi piekļūstamas dzeramā ūdens strūklakām strūklakas pilsētās un popularizēt tā izmantošanu, aicinot dzeramo ūdeni bez maksas nodrošināt publiskā sektora ēkās, ēdināšanas iestādījumos, tirdzniecības un atpūtas centros, kā arī tranzīta un intensīvas gājēju plūsmas zonās, piemēram, dzelzceļa stacijās vai lidostās. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja brīvi izvēlēties tām piemērotāko šādu instrumentu komplektu, ņemot vērā konkrēto situāciju attiecīgajā valstī. [Gr. 28]

(18)  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water(25) atzīmēja, ka “dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības neaizsargāto grupu vajadzībām”(26). Mazākumkultūru, piem., romu, sinti, un Travellers, Kalé, Gens du voyage utt. (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki) īpašā situācija, it sevišķi tas, ka tiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim, tika atzīta arī Komisijas ziņojumā par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām(27) un Padomes Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(28). Ņemot vērā šo vispārīgo kontekstu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai šīm grupām nodrošinātu piekļuvi ūdenim. Ievērojot Direktīvā 2000/60/EK noteikto izmaksu atgūšanas principu, dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir labāka piekļuve ūdenim, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud visiem finansiāli pieejama kvalitatīva ūdens piegādi. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kas šīs grupas ir, tām būtu jāietver vismaz bēgļi, nomadu kopienas, bezpajumtnieki un tādas mazākumkultūras kā romi, sinti, un Travellers, Kalé, Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki. Piekļuves nodrošināšanas pasākumi, kuru izvēle tiek atstāta dalībvalstu ziņā, varētu ietvert, piemēram, alternatīvu piegādes sistēmu nodrošināšanu (individuālas attīrīšanas ierīces), ūdens nodrošināšanu ar autocisternām (kravas automobiļiem un cisternām) un vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanu apmetnēs. Ja par šo pienākumu izpildi ir atbildīgas vietējās publiskā sektora iestādes, dalībvalstīm būtu jāraugās, lai šādām iestādēm būtu pietiekami finanšu resursi un tehniskais un materiālais nodrošinājums, un būtu tām attiecīgi jāpalīdz, piemēram, sniedzot ekspertu atbalstu. Jo īpaši būtu jāraugās, lai neaizsargātu un marginalizētu grupu apgāde ar ūdeni neradītu vietējām publiskā sektora iestādēm nesamērīgas izmaksas. [Gr. 29]

(19)  7. vides rīcības programma līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(29) nosaka, ka sabiedrībai jābūt piekļuvei skaidrai vidiskajai informācijai nacionālā līmenī. Direktīva 98/83/EK paredzēja tikai pasīvu piekļūstamību, proti, dalībvalstīm bija tikai jānodrošina, ka informācija ir pieejama. Tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka ir viegli piekļūstama pienācīgi atjaunināta informācija, kas ir saprotama un noderīga patērētājiem, piem., vietnē, kuru aktīvi popularizēbrošūrā, vietnē vai viedlietotnē. Atjauninātajā informācijā būtu jāiekļauj jāietver ne vien monitoringa programmu rezultāti, bet arī cita informācija, kas sabiedrībai var šķist noderīga, piem., informācija par indikatoriem (dzelzs līmenis, cietība, minerālu līmenis utt.), kas bieži vien ietekmē patērētāju viedokli par ūdensvada ūdeni. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK indikatorparametri, kas nesniedza ar veselību saistītu informāciju, būtu jāaizstāj ar tiešsaistē pieejamu informāciju par šiem parametriem. rezultāti, kas ir iegūti, veicot ūdens piegādātāju monitoringu attiecībā uz ūdens kvalitātes parametriem, un informācija par I pielikuma Ba daļā uzskaitītajiem indikatorparametriem. Ļoti lielu ūdens piegādātāju gadījumā tiešsaistē būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā energoefektivitāte, pārvaldība, vadība, izmaksu tarifu struktūra un veiktā apstrāde. Ir pamats pieņemt, ka labāka patērētāju informētība un lielāka caurredzamība Ar patērētāju labāku attiecīgās informācijas izpratni un lielāku pārredzamību būtu jāpanāk, ka palielinās iedzīvotāju uzticēšanās uzticību piegādātajam ūdenim. Paredzams,un arī ūdensapgādes pakalpojumiem un ka tas savukārt veicina veicinās ūdensvada ūdens kā dzeramā ūdens lietošanu, tādējādi mazinot jo tad, iespējams, vēl vairāk samazinātos plastmasas izmantošana un plastmasas atkritumu daudzumu un daudzums, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī atstājot un tas atstātu labvēlīgu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi kopumā. [Gr. 30]

(20)  To pašu iemeslu dēļ un lai patērētāji labāk apzinātos ūdens patēriņa ietekmi, tiem vajadzētu viegli pieejamā veidā (piem., rēķinā vai viedlietotnē) saņemt informāciju par patērēto ūdens daudzumu, gadā, patēriņa izmaiņām, salīdzinājumu ar vidējo patēriņu mājsaimniecībās (ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija), ūdens piegādātāja tarifa izmaksu struktūru (kurā ietvertas mainīgās kas ietver tā mainīgos un fiksētos komponentus fiksētās izmaksas), kā arī cenu par litru dzeramā ūdens, tādējādi dodot iespēju to salīdzināt ar pudelēs pildītā ūdens cenu. [Gr. 31]

(21)  Fundamentālie principi, kas jāņem vērā, nosakot ūdens tarifus,tarifu noteikšanas nolūkā, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, proti, ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips, ka maksā piesārņotājs, ir izklāstīti minētajā direktīvā 2000/60/EK. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja, un dažkārt tas noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā. Monitoringam uzlabojoties, rodas aizvien skaidrāks priekšstats par noplūdēm, kuru noplūdes apjomu, kuras cēlonis lielākoties ir nepietiekami ieguldījumi, un Savienības līmenī būtu jāsekmē ūdens zudumu samazināšana, lai uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūras efektivitāti. Lai panāktu labāku šī jautājuma izpratni, saskaņā ar subsidiaritātes principu minētais jautājums būtu jārisina, palielinot caurredzamību un patērētāju informētību par noplūžu rādītājiem un par energoefektivitāti.attiecīgā informācija būtu pārredzamākā veidā jādara zināma patērētājiem. [Gr. 32]

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK(30) mērķis ir dalībvalstīs garantēt tiesības piekļūt vidiskajai informācijai saskaņā ar Orhūsas konvenciju. Tā ietver plašus pienākumus, kas saistīti gan ar vidiskās informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan tās aktīvu izplatīšanu. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK(31) darbības joma ir plaša: tā aptver telpiskās informācijas, arī dažādiem vides jautājumiem veltītu datu kopu, kopīgošanu. Ir svarīgi, lai šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību minētās direktīvas papildinātu, nevis veidotu atsevišķu tiesisko regulējumu. Tādēļ šīs direktīvas noteikumiem par sabiedrībai sniedzamo informāciju un informāciju par īstenošanas monitoringu nebūtu jāskar Direktīva 2003/4/EK un 2007/2/EK.

(23)  Direktīva 98/83/EK nenoteica ziņošanas pienākumu maziem ūdens piegādātājiem. Lai šo situāciju labotu un apmierinātu vajadzību pēc informācijas par īstenošanu un atbilstību, būtu jāievieš jauna sistēma, kas dalībvalstīm noteiktu pienākumu izveidot, pastāvīgi atjaunināt un Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai darīt pieejamas datu kopas, kas satur tikai relevantus datus, piem., datus par parametru vērtību pārsniegšanu un noteiktas nozīmības incidentiem. Tam vajadzētu nodrošināt, ka administratīvais slogs visiem subjektiem aizvien paliek iespējami mazs. Lai nodrošinātu pienācīgu infrastruktūru sabiedrības piekļuvei informācijai, ziņošanai un datu kopīgošanai publiskās pārvaldes iestāžu starpā, dalībvalstīm datu specifikācijas būtu jābalsta uz Direktīvu 2007/2/EK un tās īstenošanas aktiem.

(24)  Dalībvalstu ziņotie dati ir vajadzīgi ne vien atbilstības pārbaudei, bet arī tam, lai Komisija varētu monitorēt un novērtēt regulējuma spēju sasniegt iecerētos mērķus; šo informāciju var izmantot turpmākos regulējuma izvērtējumos saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(32) 22. punktu. Šajā kontekstā ir vajadzīgi relevanti dati, kas palīdzēs labāk novērtēt direktīvas efektivitāti, rezultativitāti, relevantumu un ES pievienoto vērtību, tāpēc jānodrošina piemēroti ziņošanas mehānismi, ko varētu izmantot arī par indikatoriem turpmākās direktīvas izvērtēšanās.

(25)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati, relevanti zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati un pieejamie PVO ieteikumi, kā arī attiecīgie zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati. [Gr. 34]

(26)  Šī direktīva respektē pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrētāk, šī direktīva tiecas atbalstīt principus, kas saistīti ar veselības aprūpi, piekļuvi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, vides aizsardzību un patērētāju aizsardzību.

(27)  Kā daudzkārt atzinusi Tiesa, principā izslēgt iespēju, ka iesaistītās personas paļausies uz direktīvas noteiktu pienākumu, nebūtu savienojami ar Līguma 288. panta trešās daļas norādi, ka direktīvas uzliek saistības. Minētais apsvērums it sevišķi attiecas uz šādu direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija. Tāpēc saskaņā ar Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(33) ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt iespējai vērsties tiesu iestādēs, lai tiktu labāk aizsargātas tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē. Turklāt, ja daudzi cilvēki ir “masveida kaitējuma situācijā” sakarā ar vienām un tām pašām nelikumīgajām darbībām, ar ko tiek pārkāptas ar šo direktīvu dotās tiesības, tiem vajadzētu būt iespējai izmantot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, ja dalībvalstis šādus mehānismus izveidojušas saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2013/396/ES(34).

(28)  Lai šo direktīvu varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizēt apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumu vajadzībām veicamā monitoringa prasības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē tiesības grozīt šīs direktīvas I līdz IV pielikumu un īstenot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai ieviestu 10.a pantā minētās izmaiņas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļas 10. piezīmē noteiktās pilnvaras noteikt radioaktīvu vielu monitoringa biežumu un monitoringa metodes ir novecojušas sakarā ar Padomes Direktīvas 2013/51/Euratom(35) pieņemšanu, tāpēc tās būtu jāsvītro. Direktīvas 98/83/EK III pielikuma A daļas otrajā daļā noteiktās direktīvas grozīšanas pilnvaras vairs nav vajadzīgas un būtu jāsvītro. [Gr. 35]

(29)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt, kādā formātā un kārtībā sniedzama visām apgādātajām personām paredzētā informācija par dzeramo ūdeni, kā arī tas, kādā formātā un kārtībā sniedzama direktīvas īstenošanai veltītā informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm un jāapkopo Eiropas Vides aģentūrai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(36).

(30)  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK(37), dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem un jānodrošina to piemērošana. Sodiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

(31)  Direktīva 2013/51/Euratom nosaka konkrētu kārtību, kādā monitorēt radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī. Tāpēc ar šo direktīvu nebūtu jānosaka radioaktivitātes parametru vērtības.

(32)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt cilvēka veselību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(33)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski grozīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(34)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

1.  Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti, kas ir paredzēts visiem Savienībā. [Gr. 36]

2.  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas nelabvēlīgas dzeramā ūdens kontaminācijas ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs, un nodrošināt vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim. [Gr. 163, 189, 207 un 215]

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1.  “dzeramais ūdens” ir viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai ražošanai vai citām mājsaimnieciskām pārtikas vai mājsaimniecības vajadzībām gan publiskos, gan privātos objektos ,vtostarp pārtikas uzņēmumos, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu , piegādā ar autocisternām vai — avota ūdens gadījumā — pilda pudelēs vai citos traukos; [Gr. 38]

2.  “vietējās sadales sistēmas” ir cauruļvadi, savienojumi un ietaises, kas ir ierīkoti starp publiskos un privātos objektos uzstādītiem ūdens krāniem, kurus parasti izmanto par dzeramā ūdens krāniem , un sadales tīklu, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem; [Gr. 39 neattiecas uz visām valodām]

3.  “ūdens piegādātājs” ir subjektsjuridiska persona, kas dienā vidēji piegādā vismaz 10 m3 dzeramā ūdens; [Gr. 40]

3.a  „ļoti mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 50 m3 ūdens vai apkalpo mazāk kā 250 cilvēkus; [Gr. 41]

4.  „mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 500 m3 ūdens vai apkalpo mazāk nekā 5000 kā 2500 cilvēku; [Gr. 42]

4.a  „vidējs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 500 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 2500 cilvēku; [Gr. 43]

5.  “liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5005000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 500025 000 cilvēku; [Gr. 44]

6.  “ļoti liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5000 20 000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 50 000 100 000 cilvēku; [Gr. 45]

7.  “prioritāri objekti” ir lieli, bet ne mājsaimniecības objekti, kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli tiktu pakļauti daudzi lietotājicilvēki, jo īpaši neaizsargātas personas, un šādi objekti ir, piem., slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, pansionāti, skolas, augstskolas un citas mācību iestādes, bērnu silītes un bērnudārzi, sporta, atpūtas, brīvā laika pavadīšanas un izstāžu objekti, ēkas, kurās var apmesties, brīvības atņemšanas iestādes un kempingi, un kurus identificē dalībvalstis; [Gr. 46]

8.  “neaizsargātas un marginalizētas grupas” ir cilvēki, kuri diskriminācijas dēļ vai tāpēc, ka tiem trūkst iespēju izmantot tiesības, resursus vai iespējas, ir izolēti no sabiedrības un salīdzinājumā ar pārējo sabiedrību lielākā mērā pakļauti riskiem, kas saistīti ar veselību, drošību, izglītības trūkumu, kaitīgām praksēm, vai citiem riskiem;

8.a   „pārtikas uzņēmums” ir pārtikas uzņēmums, kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 2. punktā. [Gr. 47]

3. pants

Atbrīvojumi

1.  Šī direktīva neattiecas uz:

a)  dabīgiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzīst Direktīvā 2009/54/EK minētā atbildīgā iestāde ;

b)  ūdeņiem, kas ir zāles Direktīvas 2001/83/EK nozīmē.

1.a  Uz ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos cilvēka uzturam paredzētu produktu vai vielu ražošanai, apstrādei, uzglabāšanai vai tirgvedībai, attiecas tikai šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pants. Tomēr nevienu no šīs direktīvas pantiem nepiemēro, ja pārtikas uzņēmuma operators var kompetentajām valsts iestādēm pieņemamā veidā uzskatāmi apliecināt, ka ūdens, kuru tas izmanto, neietekmē uzņēmuma darbības rezultātā iegūtos produktus vai vielas higiēnas ziņā un ka attiecīgie produkti un vielas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004(38) prasībām. [Gr. 48]

1.b  Dzeramā ūdens ražotāju, kura ūdens pildīts pudelēs vai citos traukos, neuzskata par ūdens piegādātāju.

Uz pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni šīs direktīvas noteikumi attiecas vien tiktāl, cik to izpildi nenodrošina ar citiem Savienības tiesību aktiem uzliktie pienākumi. [Gr. 49]

1.c  Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, attiecas tikai šīs direktīvas 1. līdz 7. pants un 9. līdz 12. pants un tās pielikumi. [Gr. 50]

2.  Dalībvalstis atbrīvojumu no šīs direktīvas noteikumiem var attiecināt uz:

a)  ūdeni, kas paredzēts vienīgi tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ūdens kvalitāte ne tieši, ne netieši nekādi neiespaido attiecīgo patērētāju veselību;

b)  dzeramo ūdeni no atsevišķa piegādes objekta, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 dienā vai apgādā mazāk par 50 personām, ja vien ūdens piegāde nenotiek komerciālas vai sabiedriskas darbības ietvaros .

3.  Dalībvalstis, kas izmanto 2. punkta b) apakšpunktā minētos atbrīvojumus, nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par to un par ikvienu pasākumu , ko var veikt, lai aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, kuru rada dzeramā ūdens kontaminācija . Turklāt, ja šāda ūdens kvalitāte acīmredzami rada briesmas cilvēka veselībai , attiecīgajiem iedzīvotājiem par to nekavējoties jāsaņem piemērots padoms.

4. pants

Vispārīgi pienākumi

1.  Neskarot pienākumus, ko dalībvalstīm nosaka citi Savienības noteikumi, tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas minimālo prasību izpildei dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem :

a)  tajā nav nekādu mikroorganismu un parazītu un nekādu vielu, kas noteiktā skaitā vai koncentrācijā potenciāli var apdraudēt cilvēka veselību;

b)  tas atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas I pielikuma A un B daļā;

c)  dalībvalstis ir veikušas visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kuras noteiktas

i)  šīs direktīvas 54. līdz 12. panta prasībāmpantā attiecībā uz dzeramā ūdens piegādi, kas tiešajiem patērētājiem nodrošināta no sadales tīkla vai ar autocisternām;

ii)  šīs direktīvas 4., 5. un 6. pantā un 11. panta 4. punktā attiecībā uz pārtikas uzņēmumā pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni;

iii)  šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pantā attiecībā uz dzeramo ūdeni, kas ražots un patērēts pārtikas uzņēmumā pārtikas ražošanai, apstrādei un izplatīšanai. [Gr. 51]

2.  Dalībvalstis gādā par to, lai pasākumi, kas veikti, piemērojot veicot pasākumus, ar ko piemēro šo direktīvu, būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai tie nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai. [Gr. 52]

2.a  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes novērtē ūdens noplūdes apjomu savas valsts teritorijā, novērtējot arī iespējamos uzlabojumus, ar ko varētu panākt ūdens noplūdes samazināšanos dzeramā ūdens sektorā. Šādu novērtējumu veic, ņemot vērā relevantus sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus. Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem nacionālos mērķrādītājus noplūdes apjoma samazināšanai, kas ūdens piegādātājiem valsts teritorijā līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāsasniedz. Dalībvalstis var piedāvāt noderīgus stimulus, lai panāktu, ka ūdens piegādātāji valsts teritorijā nacionālos mērķrādītājus sasniedz. [Gr. 53]

2.b  Ja kompetentā iestāde, kas atbildīga par dzeramā ūdens ražošanu un sadali, visu vai dažu ūdens ražošanas vai piegādes darbību pārvaldību deleģē ūdens piegādātājam, tad kompetentās iestādes un ūdens piegādātāja līgumā tiek konkrēti norādīts, kādi ir katras puses pienākumi saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 54]

5. pants

Kvalitātes standarti

1.  Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim , un šīs vērtības nav mazāk stingras kā pielikumā noteiktās vērtības . [Gr. 55]

1.a  Saskaņā ar 1. punktu noteiktās vērtības nav mazāk stingras kā I pielikuma A, B un Ba daļā noteiktās vērtības. Direktīvas I pielikuma Ba daļā minēto parametru vērtības nosaka tikai monitoringa vajadzībām un lai nodrošinātu 12. pantā noteikto prasību izpildi. [Gr. 56]

2.  Dalībvalsts nosaka vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēka veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā. Noteiktā vērtība atbilst vismaz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nepieļautu, ka apstrādes līdzekļi, materiāli un dezinficēšanas procedūras, ko dezinfekcijai izmanto ūdensapgādes sistēmās, nelabvēlīgi ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Dzeramā ūdens kontaminācija šādu līdzekļu, materiālu un procedūru izmantošanas rezultātā ir samazināta līdz minimumam, tomēr nemazinot dezinfekcijas efektivitāti. [Gr. 57]

6. pants

Atbilstības vieta

Atbilstību I pielikuma A un, un C daļā norādīto parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina: [Gr. 58]

a)  ja ūdeni piegādā no sadales tīkla — tajā vietā objektā vai iestādē, kurā tas pienāk pa krāniem, ko parasti izmanto par dzeramā ūdens krāniem ;

b)  ja ūdens tiek piegādāts ar autocisternu — tajā vietā, kurā tas izplūst no autocisternas ;

c)  ja dzeramais ūdens ir avota ūdens ūdens tiek pildīts pudelēs vai citos traukos — tajā vietā, kur ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos; [Gr. 59 .

ca)  ja tas ir ūdens, ko izmanto pārtikas uzņēmumā un ko piegādā ūdens piegādātājs — tajā vietā, kur ūdens tiek piegādāts pārtikas uzņēmumam. [Gr. 60]

1.a  Ja tas ir ūdens, uz kuru attiecas pirmās daļas a) punkts, tad uzskata, ka dalībvalstis savus pienākumus saskaņā ar šo pantu ir izpildījušas, ja var konstatēt, ka iemesls, kādēļ nav ievēroti 5. pantā noteiktie parametri, ir saistīts ar privātu sadales sistēmu vai tās uzturēšanu, bet prioritāro objektu gadījumā šis nosacījums nav spēkā. [Gr. 61]

7. pants

Riska izvērtēšanā balstīta pieeja ūdens drošumam

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali attiecina riska izvērtēšanā balstītu pieeju, ko veido šādi elementi:

a)  dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu apdraudējumu novērtējums, ko veic dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu; [Gr. 62]

b)  ūdens piegādātāju katrā ūdensapgādes sistēmā veikts piegādes risku novērtējums nolūkā monitorēt piegādātā ūdens kvalitāti kvalitātes aizsardzības un monitoringa nolūkā saskaņā ar 9. pantu un II pielikuma C daļu; [Gr. 63]

c)  vietējās sadales risku novērtējums saskaņā ar 10. pantu.

1.a  Dalībvalstis var pielāgot riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud šīs direktīvas mērķi attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti un patērētāju veselību, un darīt to tad, ja ir īpašas grūtības ģeogrāfisku apstākļu dēļ, piemēram, attālums līdz ūdens piegādes zonai vai iespējas tai piekļūt. [Gr. 64]

1.b  Dalībvalstis nodrošina pienākumu skaidru un atbilstošu sadalījumu starp ieinteresētajām personām — kā dalībvalstis tās ir definējušas, — saistībā ar riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu attiecībā uz ūdensobjektiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un attiecībā uz vietējās sadales sistēmām. Attiecīgie pienākumi ir sadalīti, ievērojot dalībvalstu valsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu. [Gr. 65]

2.  Apdraudējumu novērtējumus sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados, ņemot vērā Direktīvas 2000/60/EK 7. pantā dalībvalstīm noteikto prasību identificēt ūdensobjektus, un tos vajadzības gadījumā atjaunina. [Gr. 66]

3.  Piegādes risku novērtējumus ļoti lielie ūdens piegādātāji un lielie ūdens piegādātāji sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] un mazie ūdens piegādātāji līdz [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos regulāri pārskata ne retāk kā reizi 6 gados un vajadzības gadījumā atjaunina. [Gr. 67]

3.a  Ievērojot šīs direktīvas 8. un 9. pantu, dalībvalstis veic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar pasākumu programmām un upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, uz ko ir norādīts attiecīgi Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantā. [Gr. 68]

4.  Vietējās sadales risku novērtējumu sagatavo 10. panta 1. punktā minētajos objektos veic līdz līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina. [Gr. 69]

8. pants

Dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums, monitorings un pārvaldības [Gr. 70]

1.  Neskarot DirektīvasDirektīvu 2000/60/EK 6. un 7, jo īpaši tās 4. līdz 8. pantu, dalībvalstis sadarbībā ar savām kompetentajām ūdensapgādes iestādēm nodrošina, ka tiek sagatavots apdraudējumu novērtējums par dzeramā ūdens ieguvei izmantotiem ūdensobjektiem, no kā dienā vidēji iegūst vairāk nekā 10 m3 ūdens. Apdraudējumu novērtējumā iekļauj šādus elementus: [Gr. 71]

a)  visu to ūdens ieguves punktu identificēšana un ģeoreferencēšana, kas atrodas apdraudējumu novērtējuma aptvertajos ūdensobjektos vai ūdensobjektu daļās. Tā kā šie varētu būt sensitīvi dati, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā, dalībvalstis nodrošina, ka šādi dati ir aizsargāti un paziņoti tikai attiecīgajām iestādēm; [Gr. 72]

b)  aizsargjoslu kartēšana, ja šādas joslas izveidotas ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu, un minētās direktīvas 6. pantā minēto aizsargāto apgabalu kartēšana; [Gr. 73]

c)  to apdraudējumu un iespējamo piesārņojuma avotu identificēšana, kuri varētu ietekmēt apdraudējumu novērtējuma aptvertos ūdensobjektus. Šādas izpētes un piesārņojuma avotu identificēšanas līdzekļi tiek regulāri atjaunināti, lai varētu konstatēt jaunas vielas, kas saistītas ar mikroplastmasu, jo īpaši PFAS. Dalībvalstis tam var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu sagatavoto cilvēka darbības ietekmes pārskatu un saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu savākto informāciju par būtiskiem noslogojumiem; [Gr. 216]

d)  apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu regulārs monitorings attiecībā uz ūdensapgādei relevantiem piesārņotājiem, kurus izvēlas no šādiem sarakstiem: [Gr. 75]

i)  šīs direktīvas I pielikuma A un B daļā uzskaitītie parametri;

ii)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK(39) I pielikumā uzskaitītie pazemes ūdeņu piesārņotāji [“gruntsūdeņus piesārņojošas vielas”] un piesārņotāji un piesārņojuma indikatori, kam dalībvalstis noteikušas robežvērtības saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumu;

iii)  prioritāras vielas un daži citi piesārņotāji, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK(40) I pielikumā;

iv)  I pielikuma Ca daļā tikai monitoringa vajadzībām noteiktie parametri vai citi relevanti piesārņotāji, piem., mikroplastmasa — ja vien ir pieņemta metodika mikroplastmasas mērījumiem, kā norādīts 11. panta 5.b punktā —, vai upju baseiniem specifiski piesārņotāji, ko dalībvalstis noteikušas, balstoties uz cilvēka darbības ietekmes pārskatu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un informāciju par būtiskiem noslogojumiem, kura savākta saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu. [Gr. 76]

Dalībvalstis no i)–iv) punktā minētajiem avotiem monitoringam izvēlas parametrus, vielas vai piesārņotājus, ko uzskata par relevantiem sakarā ar apdraudējumiem, kuri konstatēti saskaņā ar c) apakšpunktu, ņemot vērā informāciju, ko ūdens piegādātāji snieguši saskaņā ar 2. punktu.

Dalībvalstis regulārā monitoringa vajadzībām var izmantot saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veikto monitoringu. Dalībvalstis Regulārā monitoringa vajadzībām un arī lai ar jauniem izpētes līdzekļiem konstatētu jaunas kaitīgās vielas, dalībvalstis var izmantot saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veikto monitoringu un ar tiem nodrošināto izpētes spēju. [Gr. 217]

Ļoti mazus ūdens piegādātājus var atbrīvot no šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem, kas norādīti minētajos apakšpunktos. Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde ne retāk kā reizi trijos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. [Gr. 77]

2.  Ūdens piegādātājiem, kas monitorē neapstrādāto ūdeni operacionālā monitoringa ietvaros, ir pienākums kompetentās iestādes informēt par tendencēm un neparastām monitorēto parametru, vielu vai piesārņotāju koncentrācijām.

3.  Dalībvalstis ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējumā ietverto ūdensobjektu, informē par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu veiktajā monitoringā, un, pamatojoties uz šiem monitoringa rezultātiem, var:

a)  prasīt, lai ūdens piegādātāji noteiktus parametrus monitorētu papildus vai veiktu attiecīgu apstrādi;

(b)  atļaut ūdens piegādātājiem samazināt dažu parametru monitoringa biežumu bez piegādes risku novērtējuma sagatavošanas, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja vien nav tā, ka kāds saprātīgi paredzams faktors varbūtīgi varētu izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos. [Gr. 78]

4.  Gadījumos, kad ūdens piegādātājam atļauj samazināt monitoringa biežumu, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis turpina apdraudējumu novērtējumā ietvertajā ūdensobjektā šos parametrus regulāri monitorēt. [Gr. 79]

5.  Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. un 2. punktu un Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām veic šādus pasākumus vai nodrošina, ka šos pasākumus veic ūdens piegādātāji: [Gr. 80]

a)  profilaktiski pasākumi vajadzīgā attīrīšanas līmeņa pazemināšanai un ūdens kvalitātes aizsardzībai, arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie pasākumi; [Gr. 178]

aa)  ir nodrošināts, ka piesārņojošu darbību veicēji sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īsteno profilaktiskus pasākumus, kuri dod iespēju pazemināt vajadzīgo attīrīšanas līmeni vai attīrīšanu neveikt un ļauj aizsargāt ūdens kvalitāti, cita starpā arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus un papildu pasākumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu; [Gr. 82]

b)  pretpiesārņojuma pasākumi, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, lai konstatētu un novērstu piesārņojuma avota konstatēšanai un novēršanai.avotu un lai neveiktu papildu attīrīšanu, ja profilaktiskie pasākumi netiek uzskatīti par perspektīviem vai ar tiem pietiekami efektīvi un laikus nevar novērst piesārņojuma avotu; [Gr. 83]

ba)  ja tiek uzskatīts, ka ar aa) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu atbilstošu cilvēka veselības aizsardzību, ūdens piegādātājiem prasa ieguves vai attīrīšanas punktā veikt atsevišķu parametru papildu monitoringu gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai nepieļautu veselības apdraudējumu. [Gr. 84]

Dalībvalstis jebkuru šādu pasākumu regulāri pārskata.

5.a  Ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjekta daļas, dalībvalstis informē par monitoringa rezultātiem, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, un, balstoties uz šiem monitoringa rezultātiem un informāciju, kas apkopota saskaņā ar 1. un 2. punktu un savākta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis var:

a)  atļaut ūdens piegādātājiem retāk veikt atsevišķu parametru monitoringu vai veikt monitoringu mazākam parametru skaitam, neprasot piegādātājiem sagatavot piegādes risku novērtējumu, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja neviens no loģiski paredzamiem faktoriem nevarētu kļūt par ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemeslu;

b)  ja ūdens piegādātājam ir ļauts monitoringu veikt retāk, kā norādīts a) apakšpunktā — turpināt attiecīgo parametru regulāru monitoringu apdraudējumu novērtējuma aptvertajā ūdensobjektā. [Gr. 85]

9. pants

Piegādes risku novērtējums, monitorings un pārvaldība [Gr. 86]

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji veic piegādes risku novērtējumu, paredzot saskaņā ar II pielikuma C daļu, un tās paredz iespēju koriģēt jebkura tāda I pielikuma A un , B un Ba daļas parametra monitoringa biežumu, kurš nav pamatparametrs saskaņā ar II pielikuma B daļu, atkarībā no tā konstatēšanas neapstrādātajā ūdenī. [Gr. 87]

Attiecībā uz minētajiem parametriem dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji var atkāpties no II pielikuma B daļā noteiktajiem paraugošanas biežumiem, kā specificēts II pielikuma C daļā un atkarībā no tā, vai minētie parametri ir konstatēti neapstrādātā ūdenī un kādas ir attīrīšanas iekārtas. [Gr. 88]

Šajā sakarā ūdens piegādātājiem nosaka pienākumu ņemt piegādātāji ņem vērā saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu sagatavotā apdraudējumu novērtējuma un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 1. punktu un 8. pantu veiktā monitoringa rezultātus. [Gr. 89]

1.a  Ļoti mazus ūdens piegādātājus dalībvalstis var atbrīvot no 1. punktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem un uzskata, ka šāda atbrīvojuma rezultātā nav apdraudēta cilvēka veselība, turklāt neskarot pienākumu izpildi, kas iestādei jāpilda saskaņā ar 4. pantu.

Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde pārskata reizi trijos gados vai tad, ja ūdensguves baseinā ir konstatēts jauns piesārņojuma apdraudējums, un vajadzības gadījumā atbrīvojumu atjaunina. [Gr. 90]

2.  Par piegādes risku novērtējumus apstiprina kompetentās iestādesnovērtējumiem ir atbildīgi ūdens piegādātāji, un tie nodrošina, ka ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Tādēļ ūdens piegādātāji var lūgt kompetento iestāžu palīdzību.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes apstiprinātu ūdens piegādātāju sagatavotos piegādes risku novērtējumus vai lai tās veiktu šādas novērtēšanas monitoringu. [Gr. 91]

2.a  Pamatojoties uz rezultātiem, kuri iegūti, veicot piegādes risku novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai ūdens piegādātāji sagatavotu ūdens drošības plānu, kas atbilst konstatētajiem riskiem un ir samērīgs ar ūdens piegādātāja lielumu. Šādā ūdens drošības plānā varētu pievērsties, piemēram, to materiālu izmantošanai, kuri nonāk saskarē ar ūdeni, ūdens attīrīšanas līdzekļiem, iespējamiem riskiem, ko rada ūdens noplūde no cauruļvadiem, vai pasākumiem, ar kuriem reaģēt uz patlaban vai nākotnē aktuālu problemātisku situāciju, piemēram, klimata pārmaiņām, un dalībvalstis attiecīgo plānu izstrādā sīkāk. [Gr. 92]

10. pants

Vietējās sadales risku novērtējums, monitorings un pārvaldība [Gr. 93]

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots vietējās sadales risku novērtējums, kas prioritārajos objektos un ka tas ietver šādus elementus: [Gr. 94]

a)  ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem saistīto potenciālo risku novērtējums un novērtējums, vai tie varētu ietekmēt ūdens kvalitāti punktā, kur to padod pa krānu, kuru parasti izmanto par dzeramā ūdens krānu, it sevišķi tad, ja ūdeni sabiedrībai piegādā prioritāros objektos; [Gr. 95]

b)  regulārs I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings prioritārajos objektos, kuros potenciālās briesmas cilvēka veselībai uzskata par vislielākajām. Relevantos monitoringa parametrus un objektus izvēlas, balstoties uz novērtējumu,novērtēšanas, kas īstenots saskaņā ar a) apakšpunktu, ir konstatēts specifisks ūdens kvalitātes apdraudējums. [Gr. 96]

Attiecībā uz pirmajā daļā minēto regulāro monitoringu dalībvalstis nodrošina piekļuvi iekārtām prioritārajos objektos paraugu ņemšanas vajadzībām un var izveidot monitoringa stratēģiju, kurā īpaša uzmanība veltīta prioritāriem objektiem, jo īpaši attiecībā uz Legionella pneumophila baktēriju; [Gr. 97]

c)  verifikācija, vai saskarē ar dzeramo ūdeni esošo būvizstrādājumu un materiālu ekspluatācijas īpašības pietiekamā mērā atbilst raksturlielumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 I pielikuma 3. punkta e) apakšpunktā noteiktajām būvdarbu pamatprasībāmcilvēka veselības aizsardzības prasībām; [Gr. 98]

ca)  tiek pārbaudīts, vai ir izmantoti materiāli, kas drīkst nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni, un vai ir izpildītas 11. pantā noteiktās prasības. [Gr. 99]

2.  Ja dalībvalstis, balstoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, atzīst, ka prioritāro objektu vietējās sadales sistēma vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada kādu risku cilvēka veselībai, vai ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktajā monitoringā atklājas, ka nav ievērotas I pielikuma C daļā noteiktās parametru vērtības, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, ar kuriem pilnībā novērš vai mazina risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām:

a)  veic attiecīgus pasākumus, kas pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām;

b)  veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē izmantotajos būvizstrādājumos esošo vielu vai ķimikāliju migrācija ne tieši, ne netieši neapdraud cilvēka veselību;

c)  sadarbībā ar ūdens piegādātājiem veic citus pasākumus, piem., izmanto piemērotus ūdens kondicionēšanas paņēmienus, ar kuriem maina piegādājamā ūdens veidu vai īpašības, lai pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka piegādātais ūdens varētu neatbilst noteiktajām parametru vērtībām;

d)  patērētājus pienācīgi informē un konsultē par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;

e)  organizē mācības santehniķiem un citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar vietējās sadales sistēmām un būvizstrādājumu montāžu;

f)  nodrošina, ka ir ieviesti iedarbīgi kontroles un pārvaldības pasākumi Legionella izraisītu slimību novēršanai un to uzliesmojumu apkarošanai. [Gr. 100]

2.a  Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar vietējo sadali visās vietējās sadales sistēmās, dalībvalstis:

a)  mudina publisku un privātu objektu īpašniekus veikt vietējās sadales risku novērtējumu;

b)  informē patērētājus, kā arī publisku un privātu objektu īpašniekus par pasākumiem, ar kuriem var pilnībā novērst vai mazināt risku, ka vietējās sadales sistēmas dēļ dzeramais ūdens varētu neatbilst kvalitātes standartiem;

c)  pienācīgi informē un konsultē patērētājus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;

d)  veicina apmācību, kas paredzēta santehniķiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar vietējās sadales sistēmām un uzstāda tādus būvizstrādājumus un materiālus, kas nonāk saskarē ar ūdeni; un

e)  attiecībā uz Legionella, jo īpaši Legionella pneumophila, baktēriju nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un riskam atbilstoši kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos slimības uzliesmojumus un ar tiem cīnītos. [Gr. 101]

10.a pants

Higiēnas prasību minimums izstrādājumiem, vielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni

1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vielas un materiāli, ko izmanto tādu jaunu izstrādājumu ražošanai, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un kurus laiž tirgū un izmanto ūdens ieguvei, attīrīšanai vai sadalei, vai netīrumi, kas saistīti ar šādām vielām:

a)  nedz tieši, nedz netieši nemazina šajā direktīvā noteikto cilvēka veselības aizsardzību;

b)  neietekmē dzeramā ūdens smaržu un garšu;

c)  to koncentrācija dzeramajā ūdenī nepārsniedz līmeni, kas bija nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, ar kādu tās izmantotas; un

(d)  neveicina mikroorganismu vairošanos.

2.   Lai nodrošinātu 1. punkta saskaņotu piemērošanu, Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot higiēnas prasību minimumu un to vielu sarakstu, no kurām tiek ražoti materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un kuras Savienībā ir atļautas, cita starpā attiecīgā gadījumā nosakot arī īpatnējās migrācijas robežas un īpašus izmantošanas noteikumus. Komisija šo sarakstu regulāri pārskata un atjaunina, ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.

3.  Lai palīdzētu Komisijai pieņemt un grozīt deleģētos aktus, ievērojot 2. punktu, tiek izveidota pastāvīga komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu iecelti pārstāvji, kas var lūgt ekspertu vai konsultantu palīdzību.

4.  Materiāli, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011(41), atbilst šā panta 1. un 2. punkta prasībām. [Gr. 102]

11. pants

Monitorings

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai patērētājam pieejamais ūdens tas atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu ņem paraugus , kas ir reprezentatīvi patērējamā ūdens kvalitātei. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, ir verificēta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāda kontaminācija ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti . [Gr. 103]

2.  Lai izpildītu 1. punktā minētās saistības, saskaņā ar II pielikuma A daļu izveido attiecīgas monitoringa programmas visam dzeramajam ūdenim. Šīs monitoringa programmas ietver šādus elementus:

a)  I pielikuma A un B daļā uzskaitīto parametru monitorings un saskaņā ar 5. panta 2. punktu noteikto parametru monitorings saskaņā ar II pielikumu un, ja tiek veikts piegādes risku novērtējums, saskaņā ar 9. pantu;

b)  10. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings vietējās sadales risku novērtējuma vajadzībām;

c)  8. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētais monitorings apdraudējumu novērtējuma vajadzībām.

3.  Paraugošanas punktus nosaka kompetentās iestādes, un tiem jāatbilst attiecīgajām II pielikuma D daļā noteiktajām prasībām.

4.  Dalībvalstis izpilda III pielikumā izklāstītās parametru analīzes specifikācijas , ievērojot šādus principus:

a)  analīzes metodes, kas nav minētas III pielikuma A daļā, var izmantot ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat droši kā tie, kurus sniedz noteiktās metodes, Komisijai sniedzot visu relevanto informāciju par šādām metodēm un to līdzvērtību;

b)  parametriem, kuri minēti III pielikuma B daļā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst pielikumā noteiktajām prasībām.

5.  Dalībvalstis gādā par to, lai atkarībā no gadījuma papildus tiktu monitorētas vielas un mikroorganismi, kam nav saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, ja ir iemesls aizdomām, ka tās var būt tādā daudzumā vai skaitā, ka rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai.

5.a  Dalībvalstis līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai rezultātus, kas iegūti, veicot monitoringu atbilstoši I pielikuma Ca daļā minēto parametru monitoringa prasībām, un pēc tam šādu paziņojumu sniedz katru gadu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu groza, atjauninot kontrolsarakstā iekļauto vielu uzskaitījumu, kuras norādītas I pielikuma Ca daļā. Komisija var nolemt vielu sarakstu papildināt, ja ir iespējama šādu vielu klātbūtne dzeramajā ūdenī un ja tās varētu apdraudēt cilvēka veselību, pat ja to bīstamība cilvēka veselībai nav zinātniski pierādīta. Tādēļ Komisija izmanto jo īpaši PVO zinātniskos pētījumus. Jaunas vielas iekļaušanu sarakstā pienācīgi pamato saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu. [Gr. 104]

5.b  Līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, pieņemot metodiku mikroplastmasas mērījumiem, kas iekļauta I pielikuma Ca daļā norādītajā kontrolsarakstā. [Gr. 105]

12. pants

Korektīvi pasākumi un lietošanas ierobežojumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru 6. pantā minētajā atbilstības vietā konstatēto neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās cēloni. [Gr. 106]

2.  Ja, neskatoties uz pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pienākumus, kuri noteikti 4. panta 1. punktā, dzeramais ūdens neatbilst parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, attiecīgā dalībvalsts gādā, lai iespējami drīz tiktu veikti korektīvi pasākumi , kas atjauno tā kvalitāti, un pirmām kārtām veic izpildes nodrošināšanas pasākumus , cita starpā ņemot vērā, kādā mērā attiecīgā parametru vērtība ir pārsniegta un iespējamās briesmas cilvēka veselībai .

Ja radusies neatbilstība I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām, korektīvie pasākumi ietver 10. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā 2.a punktā noteiktos pasākumus. [Gr. 107]

3.  Neatkarīgi no tā, vai ir radušās neatbilstības parametru vērtībām , dalībvalstis nodrošina, ka jebkura dzeramā ūdens, kas rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, piegāde tiek aizliegta vai lietošana stingri ierobežota un ka tiek veikti visi citi korektīvie pasākumi , kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēka veselību.

Dalībvalstis automātiski uzskata, ka jebkāda I pielikuma A un B daļā noteiktajām parametru vērtībām piemērojamo minimālo prasību neizpilde rada iespējamas briesmas cilvēka veselībaivar apdraudēt cilvēka veselību, ja vien neatbilstību attiecīgajai parametra vērtībai kompetentās iestādes neuzskata par nenozīmīgu. [Gr. 108]

4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka neatbilstība parametru vērtībām var apdraudēt cilvēka veselību, dalībvalstis iespējami drīz veic visus šos pasākumus: [Gr. 109]

a)  visus skartos patērētājus brīdina par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un to cēloni, par parametra vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp aizliegumu, ierobežojumu vai citiem pasākumiem:

b)  patērētājiem sniedz vajadzīgos padomus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iespējami neaizsargātām grupām, un šo informāciju regulāri atjaunina;

c)  kad konstatēts, ka iespējamās briesmas cilvēka veselībai ir garām, patērētājus par to informē un tos informē arī par pakalpojumu atsākšanu normālā režīmā.

Pasākumus, kas minēti šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, īsteno sadarbībā ar attiecīgo ūdens piegādātāju. [Gr. 110]

5.  Ja neatbilstība ir konstatēta atbilstības vietā, kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nolemj, kādi pasākumi saskaņā ar 3. punktu veicami, ņemot vērā risku cilvēka veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums. [Gr. 111]

12.a pants

Izņēmumi

1.  Attiecībā uz to parametru vērtībām, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis var noteikt izņēmumus tik lielā mērā, cik tās uzskata par vajadzīgu, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Šādi izņēmumi ir pieļaujami tikai šādos gadījumos:

a)  tā ir jauna ūdens piegādes zona;

b)  ūdens piegādes zonā ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir atrasti un konstatēti līdz šim vēl nebijuši parametri.

Izņēmumi ir spēkā tikai uz īsāko iespējamo laiku un nepārsniedz trīs gadu ilgumu, un, tuvojoties šā perioda beigām, dalībvalstis veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai ir panākts pietiekams progress.

Ārkārtas apstākļos dalībvalsts izņēmumu attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var noteikt vēlreiz. Ja dalībvalsts ir iecerējusi izņēmumu noteikt vēlreiz, tā iesniedz Komisijai savu pārskatu līdz ar pamatojumu, ar kādu tā pieņem lēmumu izņēmumu noteikt vēlreiz. Ja izņēmums ir noteikts vēlreiz, tā ilgums nepārsniedz trīs gadus.

2.  Izņēmumu saskaņā ar 1. punktu nosaka, precīzi norādot:

a)  izņēmuma pamatojumu;

b)  attiecīgo parametru, iepriekšējos attiecīgā monitoringa rezultātus un maksimālās pieļaujamās vērtībās izņēmuma gadījumā;

c)  ģeogrāfisko teritoriju, katru dienu piegādātā ūdens daudzumu, attiecīgo iedzīvotāju skaitu un to, vai tas ietekmēs kādu nozīmīgu pārtikas ražošanas uzņēmumu;

d)  atbilstošu monitoringa shēmu, saskaņā ar kuru vajadzības gadījumā monitorings ir jāveic biežāk;

e)  nepieciešamo korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, cita starpā arī darba grafiku un izmaksu tāmi, kā arī noteikumus par pārskatīšanu; un

f)  nepieciešamo izņēmuma darbības ilgumu.

3.  Ja neatbilstību parametra vērtībai kompetentās iestādes uzskata par nenozīmīgu un ja ar 12. panta 2. punktam atbilstošu rīcību pietiek, lai problēmu 30 dienu laikā novērstu, šā panta 2. punktā minētā informācija ir precīzi jānorāda, nosakot izņēmumu.

Tādā gadījumā kompetentās iestādes vai citas izņēmuma kontekstā attiecīgās struktūras nosaka tikai attiecīgā parametra maksimālo pieļaujamo vērtību un to, cik ilgā laikā problēma ir jānovērš.

4.  Iespējas izmantot 3. punktu vairs nav, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā kopumā vairāk nekā 30 dienas konkrētā ūdensapgādes veida gadījumā nav bijusi nodrošināta atbilstība kādai no parametru vērtībām.

5.  Ja dalībvalsts izmantojusi iespēju noteikt šajā pantā minētos izņēmumus, tā nodrošina, lai iedzīvotāji, kurus šādi izņēmumi skar, nevilcinoties būtu pienācīgi informēti par attiecīgā izņēmuma veidu un par nosacījumiem, ar kādiem tas ir spēkā. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sniegts padoms konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām izņēmums varētu būt īpaši riskants.

Šā punkta pirmajā daļā minētie pienākumi 3. punktā norādītajos apstākļos nav spēkā, ja vien kompetentās iestādes nav lēmušas citādi.

6.  Ja vien tie nav izņēmumi, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, dalībvalsts divu mēnešu laikā informē Komisiju par katru izņēmumu, kas noteikts attiecībā uz individuālu ūdensapgādi, kura pārsniedz vidēji 1000 m3 dienā vai apkalpo vairāk nekā 5000 cilvēku, un tā sniedz Komisijai arī 2. punktā norādīto informāciju.

7.  Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirdzniecībā piedāvā pildītu pudelēs vai citos traukos. [Gr. 112]

13. pants

Piekļuve dzeramajam ūdenim

1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu un ievērojot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, dalībvalstis — ņemot vērā vietēja un reģionāla līmeņa ūdensapgādes perspektīvas un apstākļus, — veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā uzlabotos ikviena cilvēka vispārēja piekļuve dzeramajam ūdenim ikvienam cilvēkam un tiktu popularizēta tā lietošana. Tie ietver visus šos pasākumus:

a)  apzināt, kādiem noskaidrot, kuriem cilvēkiem tostarp no neaizsargātām un marginalizētām grupām, nav piekļuves vai ir ierobežota piekļuve dzeramajam ūdenim, un kādi ir noskaidrot piekļuves trūkuma iemesli (piem., piederība pie neaizsargātas un marginalizētas grupas)iemeslus, izvērtēt, kādos veidosiespējas, dzeramo ūdeni varētu darīt šiem cilvēkiem padarīt piekļūstamāku, un veikt attiecīgas darbības, lai to nodrošinātu un tos informēt informēt šos cilvēkus par iespējām pieslēgties sadales tīkliem tīklam vai par citām iespējām iegūt piekļuvi šādam ūdenim;

aa)   kā sabiedrisku pakalpojumu nodrošināt vispārēju apgādi ar dzeramo ūdeni;

b)  sabiedriskās vietās gan ārā, ierīko un uztur gan uzstādīšanai ārpus ēkām, gan iekštelpās ierīkot un uzturēt aprīkojumu, ar ko var paredzētu aprīkojumu, arī ūdens uzpildīšanas vietas, un tā nodrošina, ka ir brīvi saņemt dzeramo ūdenipieejams dzeramais ūdens, jo īpaši intensīvas gājēju plūsmas zonās; šādus pasākumus veic, ja vien tas ir tehniski iespējams, un tos veic samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību pēc šādiem pasākumiem un ņemot vērā arī konkrētus vietējos apstākļus, piemēram, klimatu un ģeogrāfiju;

c)  popularizēt popularizē dzeramo ūdeni,

i)  rīkojot kampaņas, kurās iedzīvotāji tiek informēti par šāda lai informētu iedzīvotājus par augstu krāna ūdens kvalitāti un lai viņiem būtu labāk zināms, kur atrodas tuvākā ūdens uzpildīšanai īpaši ierīkotā vieta;

ia)  rīkojot kampaņas, kurās plašāka sabiedrība tiek mudināta ikdienā līdzi ņemt atkārtoti lietojamas ūdens pudeles, un īstenojot iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot informētību par to, kur atrodas ūdens uzpildīšanas vietas;

ii)  garantējot, ka šāds ūdens bez maksas ir nodrošināts pārvaldes iestādēs un publiskā sektora ēkās, un ar attiecīgu rīcību veicinot atteikšanos no vienreiz lietojamās plastmasas pudelēs vai citos šādos traukos pildīta ūdens izmantošanas pārvaldes iestādēs un ēkās;

iii)  aicinot šādu ūdeni bez maksas vai par mazu apkalpošanas maksu nodrošināt klientiem restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādījumos. [Gr. 113, 165, 191, 208, 166, 192, 169, 195, 170, 196, 197 un 220]

2.  Balstoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgiko tās uzskata par vajadzīgiem un atbilstošiem, lai panāktu, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir piekļuve dzeramajam ūdenim. [Gr. 114]

Ja šīm grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim, dalībvalstis tās nekavējoties informē par to lietotā ūdens kvalitāti un par to, kā izvairīties no nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību iespējamas šā ūdens kontaminācijas dēļ.

2.a   Ja šajā pantā noteiktie pienākumi atbilstoši valsts tiesību aktiem ir jāpilda vietējām publiskā sektora iestādēm, dalībvalstis nodrošina, ka šādām iestādēm ir līdzekļi un resursi, lai garantētu piekļuvi dzeramajam ūdenim, un ka ikviens tādēļ īstenots pasākums ir samērīgs, ņemot vērā attiecīgā sadales tīkla jaudu un lielumu. [Gr. 173, 199 un 209]

2.b   Ņemot vērā datus, kas savākti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku sniedz atbalstu tām pašvaldībām Savienībā, kurām trūkst vajadzīgā kapitāla, un ar šādu atbalstu nodrošina tām iespēju saņemt tehnisko palīdzību, pieejamu Savienības finansējumu un ilgtermiņa aizdevumus ar izdevīgākām procentu likmēm, jo īpaši ūdensapgādes infrastruktūras ekspluatācijas un atjaunošanas vajadzībām, lai garantētu kvalitatīva ūdens piegādi un lai ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumus saņemtu arī neaizsargātas un marginalizētas iedzīvotāju grupas. [Gr. 174, 200 un 210]

14. pants

Informācija sabiedrībai

1.  Dalībvalstis, pildot spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, nodrošina, ka visām apgādātajām personām tiešsaistē vai citā lietotājdraudzīgā veidā ir pieejama pietiekama un pienācīgi atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni saskaņā ar IV pielikumu un ka attiecīgās personas šai informācijai var piekļūt. [Gr. 116]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka visas apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā, kas ir viegli pieejama, kā to noteikušas kompetentās iestādes (piem., rēķinā vai viedlietotnēs), bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju: [Gr. 117]

a)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — informācija par dzeramā ūdens tarifa izmaksu struktūru tarifu uz vienu kubikmetru (gan fiksētajāmfiksēto, gan mainīgajām izmaksām), kurā norādītas vismaz ar šādiem elementiem saistītās izmaksasmainīgo izmaksu sadalījums): [Gr. 118]

i)  pasākumi, ko ūdens piegādātāji veic apdraudējumu novērtēšanai saskaņā ar 8. panta 5. punktu; [Gr. 119]

ii)  dzeramā ūdens apstrāde un sadale; [Gr. 120]

iii)  notekūdeņu savākšana un attīrīšana; [Gr. 121]

iv)  saskaņā ar 13. pantu veiktie pasākumi, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši; [Gr. 122]

aa)  informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, cita starpā arī indikatorparametri; [Gr. 123]

b)  piegādātā ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — cena par dzeramā ūdens piegādi litrā un kubikmetrā un cena, kas noteikta par litru; ja izmaksas ar tarifu sistēmas palīdzību netiek segtas — kopējās gada izmaksas, ko ūdensapgādes sistēma sedz, lai būtu izpildītas šīs direktīvas prasības, un klāt pievienojama noderīga informācija par to, kā attiecīgajā teritorijā ir nodrošināta apgāde ar dzeramo ūdeni; [Gr. 124]

ba)   dzeramā ūdens attīrīšana un sadale; [Gr. 125]

c)  vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā — mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un tikai tad, ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija; [Gr. 126]

d)  mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar tādas pašas kategorijas mājsaimniecības vidējo patēriņu, ja tas ir jādara saskaņā ar c) apakšpunktu; [Gr. 127]

e)  saite uz vietni, kurā sniegta IV pielikumā norādītā informācija.

Dalībvalstis skaidri izklāsta pienākumu sadalījumu starp ūdens piegādātājiem, ieinteresētajām personām un kompetentajām vietējām struktūrām attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā norādītās informācijas sniegšanu. Komisija var ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt īstenošanasdeleģētos aktus, kuros precizēts ar ko šo direktīvu papildina, precizējot saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās informācijas formātu un tās sniegšanas kārtībukārtība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 128]

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar Direktīvu 2003/4/EK un 2007/2/EK.

15. pants

Informācija par īstenošanas monitoringu

1.  Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību:

a)  līdz … [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] sagatavo un pēc tam ik pēc 6 gadiem atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 13. pantu, un to, kādai iedzīvotāju daļai ir piekļuve dzeramajam ūdenim;

b)  līdz … [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] sagatavo un pēc tam ik pēc 3 gadiem atjaunina datu kopu, kura satur saskaņā ar attiecīgi 8. un 10. pantu sagatavotos apdraudējumu novērtējumus un vietējās sadales risku novērtējumus, arī šādus elementus:

i)  saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu identificētie ūdens ieguves punkti;

ii)  saskaņā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu veiktā monitoringa rezultāti un

iii)  kodolīga informācija par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 8. panta 5. punktu un 10. panta 2. punktu;

c)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur monitoringa rezultātus par gadījumiem, kad pārsniegtas saskaņā ar 9. un 11. pantu noteiktās I pielikuma A un B daļas parametru vērtības, un par korektīvajiem pasākumiem saskaņā ar 12. pantu.

(d)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamas briesmas iespējamu risku cilvēka veselībai, neatkarīgi no tā, vai tāpēc pārsniegtas parametru vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. pantu. [Gr. 129]

Ja iespējams, šīs datu kopas noformē, izmantojot telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt 1. punktā minētajām datu kopām.

3.  Eiropas Vides aģentūra regulāri vai pēc Komisijas lūguma saņemšanas, balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem, publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu.

Savienības mēroga pārskatā pēc vajadzības iekļauj šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes indikatorus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

4.  Komisija var ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt īstenošanas deleģētos aktus, kuros noteikts ar ko šo direktīvu papildina, nosakot saskaņā ar 1. un 3. punktu sniedzamās informācijas formāts formātu un tās sniegšanas kārtībakārtību, arī detalizētas prasības attiecībā uz 3. punktā minētajiem indikatoriem, Savienības mēroga pārskata kartēm un dalībvalstu pārskata ziņojumiem. [Gr. 130]

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 131]

16. pants

Tiesu iestāžu pieejamība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas ar 4., 5., 12., 13. un 14. panta īstenošanu saistīto lēmumu, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)  tās ir pietiekami ieinteresētas;

b)  gadījumos, kad tāds priekšnoteikums ir attiecīgās dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās: tās uzskata, ka noticis to tiesību aizskārums.

2.  Dalībvalstis nosaka, kurā posmā lēmumus, darbību vai bezdarbību var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

3.  To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.

Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot sākotnējai apstrīdēšanai administratīvā iestādē un neietekmē prasību pirms pārsūdzības tiesā izsmelt administratīvās apstrīdēšanas iespējas, ja valsts tiesību aktos šāda prasība noteikta.

5.  Ikvienai 1. un 4. punktā minētajai apstrīdēšanas vai pārsūdzības procedūrai jābūt taisnīgai, objektīvai, savlaicīgai un ne pārmērīgi dārgai.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par iespējām lietu apstrīdēt administratīvi un pārsūdzēt tiesā.

17. pants

Izvērtēšana

1.  Komisija līdz [12 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā cita starpā ir šādi elementi:

a)  direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

b)  saskaņā ar 15. panta 1. punktu sagatavotās dalībvalstu datu kopas un saskaņā ar 15. panta 3. punktu sagatavotie Eiropas Vides aģentūras Savienības mēroga pārskati;

c)  relevanti zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati;

d)  Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, ja tādi ir.

2.  Izvērtējuma kontekstā Komisija īpašu uzmanību pievērš tam, kā šī direktīva funkcionē šādos aspektos:

a)  7. pantā izklāstītā riska izvērtēšanā balstītā pieeja;

b)  13. pantā izklāstītie noteikumi par piekļuvi ūdenim un to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav piekļuves ūdenim; [Gr. 132]

c)  noteikumi par sabiedrībai sniedzamo informāciju saskaņā ar 14. pantu un IV pielikumu, cita starpā arī lietotājdraudzīgs IV pielikuma 7. punktā norādītās informācijas pārskats Savienības līmenī. [Gr. 133]

2.a   Komisija ne vēlāk kā ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas galīgā transponēšanas termiņa] — un turpmāk attiecīgos gadījumos — iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamo apdraudējumu, kuru dzeramā ūdens avotiem rada mikroplastmasa, zāles un (ja vajadzīgs) citi līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji, un par iespējamo risku veselībai, kas ar šādu apdraudējumu ir saistīts. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot maksimālo pieļaujamo līmeni mikroplastmasas, zāļu un citu līdz šim vēl nebijušu piesārņotāju klātbūtnei dzeramajā ūdenī. [Gr. 134]

18. pants

Pielikumu pārskatīšana un grozīšana

1.  Komisija vismaz reizi piecos gados pārskata I pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

Komisija, balstoties uz saskaņā ar 15. pantu izveidotajās datu kopās ietvertajiem apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumiem, pārskata II pielikumu un izvērtē, vai ir vajadzība to pielāgot vai attiecībā uz šiem risku novērtējumiem ieviest jaunas monitoringa specifikācijas.

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I līdz IV pielikumu, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizētu monitoringa prasības attiecībā uz apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumiem saskaņā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.a   Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē, vai ar 10.a panta noteikumiem ir izdevies panākt pietiekami saskaņotas higiēnas prasības materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus. [Gr. 135]

19. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 18. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

20. pants

 Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu .

21. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis līdz … [2 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai izmaiņām, kas tos skar.

22. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. un 5.–21. pantu un I–IV pielikumu līdz … [2 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] . Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu .

Kad dalībvalsts pieņem minētos noteikumus , tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvos un administratīvos aktos uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums .

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to tiesību aktu galveno noteikumu tekstu , ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants

Atcelšana

1.  Direktīva 98/83/EK, kas grozīta ar V pielikuma A daļā norādītajiem aktiem, tiek atcelta no [nākamā diena pēc 22. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītā datuma], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos .

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskat par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā .

2.  Izņēmumus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām ir piemērojami [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], piemēro līdz izņēmuma termiņa beigām. Tos nedrīkst vēl pagarināt. [Gr. 136]

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

25. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DZERAMĀ ŪDENS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAI IZMANTOTĀS MINIMĀLĀS PARAMETRU VĒRTĪBAS

A DAĻA

Mikrobioloģiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Clostridium perfringens sporas

0

skaits/100 ml

Koliformas baktērijas

0

skaits/100 ml

Enterokoki

0

skaits/100 ml

Escherichia coli (E. coli)

0

skaits/100 ml

Heterotrofisko organismu koloniju skaits (HKS) 22o

Bez anormālām izmaiņām

 

Somatiskie kolifāgi

0

skaits/100 ml

Duļķainība

< 1

NTU

Piezīme.

Šajā daļā norādītie parametri neattiecas uz avota u

[Gr. 179]

B DAĻA

Ķīmiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Akrilamīds

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Antimons

5,0

μg/l

 

Arsēns

10

μg/l

 

Benzols

1,0

μg/l

 

Benz(a)pirēns

0,010

μg/l

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

0,001

 μg/l

 

Bisfenols A

0,01  0,1

 μg/l

 

Bors

1,01,5

mg/l

 

Bromāti

10

μg/l

 

Kadmijs

5,0

μg/l

 

Hlorāti

0,25

 mg/l

 

Hlorīti

0,25

 mg/l

 

Hroms

25

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam hroma parametra vērtība ir 50 μg/l.

Varš

2,0

mg/l

 

Cianīdi

50

μg/l

 

1,2-dihloretāns

3,0

μg/l

 

Epihlorhidrīns

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Fluorīdi

1,5

mg/l

 

Halogēnetiķskābes (HAA)

 80

 μg/l

Šādu deviņu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe, bromhloretiķskābe, bromdihloretiķskābe, dibromhloretiķskābe un tribrometiķskābe.

Svins

 5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Dzīvsudrabs

1,0

μg/l

 

Mikrocistīns-LR

 1,0

 μg/l

 

Niķelis

20

μg/l

 

Nitrāti

50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nitrīti

0,50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nonilfenols

0,3

μg/l

 

Pesticīdi

0,10

μg/l

“Pesticīdi” ir:

–  organiskie insekticīdi,

–  organiskie herbicīdi,

–  organiskie fungicīdi,

–  organiskie nematocīdi,

–  organiskie akaricīdi,

–  organiskie algicīdi,

–  organiskie rodenticīdi,

–  organiskie slimicīdi,

–  radniecīgi produkti (arī augšanas regulatori)

un to attiecīgie metabolīti pēc Regulas (EK) Nr. 1107/2009(42) 3. panta 32. punktā sniegtās definīcijas .

Parametra vērtību katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l.

Pesticīdi kopā

0,50

μg/l

“Pesticīdi kopā” ir visi atsevišķie iepriekšējā rindā definētie pesticīdi, kas detektēti un kvantificēti monitoringa procedūrā, kopā.

PFAS

0,10

μg/l

PFAS ir ikviena perfluoralkilēta un polifluoralkilēta viela (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R).

Ar formulu sāk arī nošķirt „garās ķēdes” un „īsās ķēdes” PFAS. Šo direktīvu piemēro tikai „garās ķēdes” PFAS.

Šī parametra vērtība atsevišķām PFAS attiecas tikai uz tām PFAS, kuru klātbūtne ir iespējama un kuras ir kaitīgas cilvēka veselībai, kā tas konstatēts šīs direktīvas 8. pantā minētajā apdraudējumu novērtējumā.

PFAS kopā

0,50

 μg/l

PFAS kopā” ir perfluoralkilētās un polifluoralkilētās vielas (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R) kopā.

Parametra „PFAS kopā” vērtība attiecas tikai uz tām PFAS, kuru klātbūtne ir iespējama un kuras ir kaitīgas cilvēka veselībai, kā tas konstatēts šīs direktīvas 8. pantā minētajā apdraudējumu novērtējumā

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10

μg/l

Šo savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns .

Selēns

10

μg/l

 

Tetrahloretēns un trihloretēns

10

μg/l

Noteiktu parametru summārā koncentrācija

Trihalometāni  kopā

100

μg/l

Dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību, ja tas ir iespējams bez negatīvas ietekmes uz dezinfekciju.

Šo savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Urāns

30

μg/l

 

Vinilhlorīds

0,50

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

[Gr. 138 un 180]

Ba DAĻA

Indikatorparametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Alumīnijs

200

μg/l

 

Amonijs

0,50

mg/l

 

Hlorīds

250

mg/l

1. piezīme

Krāsa

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Elektrovadītspēja

2 500

μS cm-1 pie 20°C

1. piezīme

Ūdeņraža jonu koncentrācija

≥ 6,5 un ≤ 9,5

pH vienības

1. un 3. piezīme

Dzelzs

200

μg/l

 

Mangāns

50

μg/l

 

Smarža

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Sulfāti

250

mg/l

1. piezīme

Nātrijs

200

mg/l

 

Garša

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Mikroorganismu koloniju skaits pie 22°C

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Koliformas baktērijas

0

skaits/100 ml

 

Kopējais organiskais ogleklis (KOO)

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Duļķainība

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

1. piezīme:

Ūdens nedrīkstētu būt kairinošs.

2. piezīme:

Šis parametrs nav jāmēra, ja ūdens nav iegūts no virszemes ūdensobjekta vai ja virszemes ūdeņi to neietekmē. Ja atbilstība šai parametra vērtībai nav panākta, attiecīgā dalībvalsts izanalizē ūdensapgādi, lai garantētu, ka cilvēka veselību nevar apdraudēt patogēnu (piem., Cryptosporidium) klātbūtne.

3. piezīme:

Pudelēs vai citos traukos pildītam negāzētam ūdenim minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām.

Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka. [Gr. 139]

C DAĻA

Vietējās sadales risku novērtējumam relevantie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Legionella

pneumophila

< 1000

skaits/l

Ja tiek pārsniegta Legionella noteiktā vērtība, kas ir < 1000/l, veic atkārtotu paraugošanu, lai noskaidrotu Legionella pneumophila klātbūtni. Ja Legionella pneumophila klātbūtne netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Legionella

< 10 000

skaits/

Ja Legionella pneumophila klātbūtne ar parametra vērtību < 1000/l netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

[Gr. 140]

Ca DAĻA

Topošie parametri, kuriem vajadzīgs monitorings

Mikroplastmasa

Monitoringu veic saskaņā ar mikroplastmasas mērījumu metodiku, kas noteikta ar 11. panta 5.b punktā minēto deleģēto aktu

[Gr. 141]

II PIELIKUMS

MONITORINGS

A DAĻA

Vispārīgie mērķi un dzeramā ūdens monitoringa programmas

1.  Saskaņā ar 11. panta 2. punktu izveidotās  dzeramā ūdens monitoringa programmas:

a)  verificē, ka visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdens ieguves apgabala līdz apstrādei , glabāšanai un sadalei , darbojas rezultatīvi un ka ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;

b)  sniedz informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. pantā norādītās saistības un saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības;

c)  apzina vispiemērotākos līdzekļus, kā mazināt risku cilvēka veselībai.

2.  Saskaņā ar 11. panta 2. punktu izveidotās monitoringa programmas ietver vienu no šiem elementiem :

a)  atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana;

b)  pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi.

Monitoringa programmās ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kas papildina monitoringu verifikācijas vajadzībām, sniedzot ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un dodot iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvos pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, lai gan tajās ņem vērā apdraudējumu un piegādes risku novērtējumu iznākumus, un to mērķis ir pārliecināties, ka visi ūdens ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumi ir rezultatīvi. Operacionālā monitoringa programmā monitorē duļķainību, tā regulāri pārbaudot fiziskās filtrēšanas efektivitāti saskaņā ar nākamajā tabulā sniegtajām parametru vērtībām un biežumu.

Parametrs

Parametra vērtība

Duļķainība

0,3 NTU (95 %) un ne > 0,5 NTU 15 secīgās minūtēs

Ūdens daudzums (m3), kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

Minimālais biežums

≤ 10 000

Ik dienu

> 10 000

Pastāvīgi

Turklāt monitoringa programmās var ietilpt

a)  aprīkojuma funkcionalitātes un tehniskās apkopes statusa dokumentējumu inspicēšana;

b)  ūdens ieguves apgabala un apstrādes , glabāšanas un sadales infrastruktūras inspicēšana, neskarot saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredzētās monitoringa prasības.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka monitoringa programmas pastāvīgi pārskata un vismaz reizi 6 gados atjaunina vai no jauna apstiprina.

B DAĻA

Pamatparametri un paraugošanas biežumi

1.  Pamatparametri 

Escherichia coli (E. coli), Clostridium perfringens sporas un somatiskie kolifāgi enterokoki ir “pamatparametri”, un uz tiem nevar attiecināt piegādes risku novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tos vienmēr monitorē 2. punkta 1. tabulā noteiktajā biežumā. [Gr. 142]

2.  Paraugošanas biežumi

Visus saskaņā ar 5. pantu noteiktos parametrus monitorē vismaz nākamajā tabulā noteiktajā biežumā, ja vien, pamatojoties uz piegādes risku novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar 9. pantu un šā pielikuma C daļu, nav noteikts cits paraugošanas biežums.

1. tabula

Atbilstības monitoringam vajadzīgais minimālais paraugošanas un analīžu biežums

 

Minimālais paraugu skaits gadā

≤ 100

10a

> 100

≤ 1 000

10a

> 1 000

≤ 10 000

50b

>10 000

≤ 100 000

365

>100 000

365

Ūdens daudzums (m3), kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

(sk. 1. un 2. piezīmi), m3

A grupas parametrs (mikrobioloģiskais parametrs) – paraugu skaits gadā

(sk. 3. piezīmi)

B grupas parametrs (ķīmiskais parametrs) – paraugu skaits gadā

 

≤ 100

> 0

(sk. 4. piezīmi)

> 0

(sk. 4. piezīmi)

> 100

≤ 1 000

4

1

> 1 000

≤ 10 000

4

+3

uz katriem 1000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

1

+1

uz katriem 1000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

> 10 000

≤ 100 000

 

3

3

+1

+ 1

uz katriem 10 000 m3/dienā un

for each 10 000 m3/day and

to daļu no kopējā apjoma

part thereof of the total volume

> 100 000

 

 

3

+1

uz katriem 10 000 m3/dienā un

to daļu no kopējā apjoma

a: visi paraugi jāņem laikos, kad ir liels risks, ka apstrādē netiks iznīcināti visi zarnu patogēni.

b: vismaz 10 paraugi jāņem laikos, kad ir liels risks, ka apstrādē netiks iznīcināti visi zarnu patogēni.

1. piezīme. Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm ūdensgūtnēmiegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme. Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme. Norādīto biežumu aprēķina šādi: piem., 4300 m3/dienā = 16 paraugi (četri pirmajiem 1000 m3/dienā + 12 vēl 3300 m3/dienā).

34. piezīme. Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā. [Gr. 186]

C DAĻA

Piegādes risku novērtējums

1.  9. pantā minētā piegādes risku novērtējuma pamatā ir vispārīgie riska novērtēšanas principi, kas noteikti tādos starptautiskajos standartos kā standarts EN 15975-2 par “dzeramā ūdens piegādes drošību, vadlīnijām riska un krīžu pārvaldībai”.

2.  Pēc piegādes risku novērtēšanas monitoringā vērā ņemto parametru sarakstu paplašina un B daļā noteiktos paraugošanas biežumus palielina, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)  ar šajā pielikumā noteikto parametru sarakstu vai biežumiem nepietiek, lai izpildītu saistības, kas izriet no 11. panta 1. punkta;

b)  11. panta 6. punkta izpildei ir vajadzīgs papildu monitorings;

c)  ir jāsniedz A daļas 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais apliecinājums ;

d)  paraugošanas biežuma palielināšana ir vajadzīga saskaņā ar 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.  Pēc piegādes risku novērtēšanas monitoringā vērā ņemto parametru sarakstu var sašaurināt un B daļā norādītos paraugošanas biežumus samazināt, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)  paraugošanas vieta un biežums, ņemot vērā 6. pantu, tiek noteikts kopsakarā ar parametra izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilglaika tendenci;

b)  lai varētu samazināt kāda parametra paraugošanas minimālo biežumu: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugošanas punktos, ir mazāki par 60 % no parametra vērtības;

c)  lai kādu parametru varētu izņemt no monitorējamo parametru saraksta: visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos punktos, ir mazāki par 30 % no parametra vērtības.

d)  lai kādu konkrētu parametru izņemtu no monitorējamo parametru saraksta: par to lemj, balstoties uz rezultātu, kas gūts riska novērtēšanā, kuras pamatā ir dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultāti un kura apstiprina, ka cilvēka veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisītu dzeramā ūdens kontaminācija, kā noteikts 1. pantā;

e)  lai samazinātu kāda parametra paraugošanas biežumu vai kādu parametru no monitorējamo parametru saraksta izņemtu : risku novērtējums apstiprina, ka ir mazvarbūtīgi, ka kāds saprātīgi paredzams faktors pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāti.

4.  Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka 3. punkta b) līdz e) apakšpunktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena], minētos monitoringa rezultātus no tās dienas var izmantot, lai monitoringu pielāgotu pēc piegādes risku novērtēšanas.

D DAĻA

Paraugošanas metodes un paraugošanas punkti

1.  Paraugošanas punktus nosaka tā, lai tie atbilstu 6. pantā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos dalībvalsts paraugus attiecībā uz noteiktiem parametriem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

2.  Paraugošana atbilstības vietā atbilst šādām prasībām:

a)  atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem parametriem (konkrētāk, varu, svinu , Legionella un niķeli) ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Dalībvalstis var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tāpēc neiznāks mazāks kā ar nejauša darbadienas laika metodi;

b)  mikrobioloģisko parametru atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugošanas nolūks B.

2.a  Paraugus Legionella analīzēm vietējās sadales sistēmās ņem vietās, kur ir Legionella pneumophila izplatīšanās un/vai iedarbības risks. Dalībvalstis izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm. [Gr. 144]

3.  Paraugošanā sadales tīklā, izņemot paraugošanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem parametriem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458, paraugošanas nolūks A.

IIa PIELIKUMS

Higiēnas prasību minimums vielām un materiāliem, kurus izmanto, lai ražotu jaunus izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni:

a)  to vielu saraksts, kuras ir atļauts izmantot, lai ražotu materiālus, cita starpā (bet ne tikai) organiskos materiālus, elastomērus, silikonus, metālus, cementātu, jonu apmaiņas sveķus un kompozītmateriālus, un no šādiem materiāliem izgatavotus ražojumus;

b)  īpašas prasības vielu izmantošanai materiālos un no šādiem materiāliem izgatavotos ražojumos;

c)  īpaši ierobežojumi atsevišķu vielu nonākšanai dzeramajā ūdenī;

d)  higiēnas noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz citām īpašībām, lai panāktu atbilstību;

e)  pamatnoteikumi par to, kā pārliecināties par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām;

f)  noteikumi par paraugu ņemšanas un analizēšanas metodēm, kuras izmanto, lai pārliecinātos par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām. [Gr. 145]

III PIELIKUMS

PARAMETRU ANALĪZES SPECIFIKĀCIJAS

Dalībvalstis nodrošina, ka analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šai direktīvai, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu B daļā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitorēšana tiek veikta, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.

A DAĻA

Mikrobioloģiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes

Metodes attiecībā uz mikrobioloģiskajiem parametriem ir:

a)  Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);

b)  Enterococci (EN ISO 7899-2);

c)  Pseudomonas aeruginosa (EN ISO 16266);

d)  koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);

e)  Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189);

f)  duļķainība (EN ISO 7027);

g)  Legionella (EN ISO 11731);

h)  somatiskie kolifāgi (EN ISO 10705-2).

B DAĻA

Ķīmiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji

1.  Ķīmiskie parametri

Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas līdzvērtīgas parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK(43) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir I pielikuma B daļā aplūkotajai parametra vērtībai.

1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi I pielikumā norādītajām parametru vērtībām.

1. tabula

Veiktspējas kritērija “Mērījumu nenoteiktība” minimumi

Parametri

Mērījumu nenoteiktība

(Sk. 1. piezīmi)

% no parametra vērtības

Piezīmes

Akrilamīds

30

 

Antimons

40

 

Arsēns

30

 

Benz(a)pirēns

50

Sk. 2. piezīmi

Benzols

40

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

50

 

Bisfenols A

50

 

Bors

25

 

Bromāti

40

 

Kadmijs

25

 

Hlorāti

30

 

Hlorīti

30

 

Hroms

30

 

Varš

25

 

Cianīdi

30

Sk. 3. piezīmi

1,2-dihloretāns

40

 

 Epihlorhidrīns

30

 

Fluorīdi

20

 

HAA

 50

 

Svins

25

 

Dzīvsudrabs

30

 

Mikrocistīns-LR

30

 

Niķelis

25

 

Nitrāti

15

 

Nitrīti

20

 

Nonilfenols

50

 

Pesticīdi

30

Sk. 4. piezīmi

PFAS

50 20

 

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

30

Sk. 5. piezīmi

Selēns

40

 

Tetrahloretēns

30

Sk. 6. piezīmi

Trihloretēns

40

Sk. 6. piezīmi

Trihalometāni kopā

40

Sk. 5. piezīmi

Urāns

30

 

Vinilhlorīds

50

 

[Gr. 177 UN 224]

2.  Piezīmes 1. un 2. tabulai

1. piezīme

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju . Veiktspējas kritērijs “Mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais procents no parametra vērtības vai stingrākas vērtības . Mērījumu nenoteiktību aplēš parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

 

2. piezīme

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams apmierināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).

3. piezīme

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās .

4. piezīme

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības — līdz 80 %.

5. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no I pielikuma B daļā norādītās vērtības.

6. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no I pielikuma B daļā norādītās vērtības.

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI TIEŠSAISTĒ SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA [Gr. 146]

Patērētājiem tiešsaistē vai citā lietotājiem vienlīdz draudzīgā veidā ir pieejama šāda lietotājiem draudzīgi noformēta un īpaši pielāgota informācija: [Gr. 147]

(1)  relevantā ūdens piegādātāja, apgādes teritorijas un apgādāto personu skaita un ūdens ražošanas veida identifikācija; [Gr. 148]

(2)  visjaunākie pārskats par visjaunākajiem I pielikuma A, unun Ba daļā norādīto parametru monitoringa rezultāti rezultātiem par katru ūdens piegādātāju, arī paraugošanas biežums un paraugošanas punktu atrašanās vieta, par apgādāto personu interesējošo apgabalu, kā arī saskaņā ar 5. pantu noteiktā parametra vērtība. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki [Gr. 149]

a)  par vienu mēnesi, ja attiecīgais piegādātājs ir ļoti liels ūdens piegādātājs;

b)  par sešiem mēnešiem, ja attiecīgais piegādātājs tas ir vidējs vai liels ūdens piegādātājs; [Gr. 202]

c)  par vienu gadu, ja attiecīgais piegādātājs ir tas ir ļoti mazs vai mazs ūdens piegādātājs; [Gr. 203]

(3)  ja tiek kompetentās iestādes ir konstatējušas iespējamu cilvēka veselības apdraudējumu, jo ir pārsniegtas saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, informācija par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un ar to saistītie ieteikumi par veselību un patēriņu vai hipersaite uz vietni, kurā šāda informācija pieejama; [Gr. 150]

(4)  relevantā piegādes risku novērtējuma kopsavilkums; [Gr. 151]

(5)  informācija par šādiem I pielikumā Ba daļā norādītajiem indikatorparametriem un ar tiem saistītajām parametru vērtībām:

a)  krāsainība;

b)  pH (ūdeņraža jonu koncentrācija);

c)  elektrovadītspēja;

d)  dzelzs saturs;

e)  mangāna saturs;

f)  smarža;

g)  garša;

h)  cietība;

i)  minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni:

–  borāts BO3-;

–  karbonāts CO32-;

–  hlorīds Cl-;

–  fluorīds F-;

–  hidrogēnkarbonāts HCO3-;

–  nitrāts NO3-;

–  nitrīts NO2-;

–  fosfāts PO43-;

–  silikāts SiO2;

–  sulfāts SO42-;

–  sulfīds S2-;

–  alumīnijs Al;

–  amonijs NH4+;

–  kalcijs Ca;

–  magnijs Mg;

–  kālijs K;

–  nātrijs Na.

Šīs parametru vērtības un citu nejonizēto savienojumu un mikroelementu vērtības var norādīt kopā ar atsauces vērtību un/vai paskaidrojumu; [Gr. 152]

(6)  ieteikumi patērētājiem, arī par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu un ūdeni izmantot atbildīgi, ņemot vērā vietējos apstākļus; [Gr. 153]

(7)  ja ūdens piegādātājs tas ir liels vai ļoti liels ūdens piegādātājs, šāda ikgadēja informācija: [Gr. 154]

a)  ūdens sistēmas vispārīgie efektivitātes rādītāji, arī noplūžu rādītāji un energopatēriņš uz piegādātā ūdens kubikmetrunoplūdes apjomi, ko noteikušas dalībvalstis; [Gr. 155]

b)  informācija par ūdens piegādātāja pārvaldību un vadību, arī valdes sastāvuūdens piegādes pārvaldības veidu un īpašumtiesību struktūru; [Gr. 156]

c)  gadā piegādātais ūdens daudzums un tendences;

d)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību —informācija par patērētājiem pārdotā ūdens tarifu tarifa struktūru uz ūdens kubikmetru, arī cita starpā par fiksētajām un mainīgajām izmaksām, norādot vismaz izmaksas, kas kā arī par izmaksām, kuras saistītas ar energopatēriņu uz kubikmetru piegādātā ūdens, ar pasākumiem, ko ūdens piegādātāji veic 8. panta 4. punktā prasītā apdraudējumu novērtējuma sagatavošanai, un kuras saistītas ar dzeramā ūdens apstrādi un sadali un ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, un izmaksas, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar 13. pantā norādītajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši; [Gr. 157]

e)  investīcijas, kas piegādātājam šķiet vajadzīgas ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai (arī infrastruktūras uzturēšanai), un faktiski saņemtās vai atgūtās investīcijas;jau ir ieguldītas, tiek ieguldītas un tiek plānotas, kā arī finansēšanas plāns; [Gr. 158]

f)  izmantotie ūdens apstrādes un dezinfekcijas paveidi;

g)  kopsavilkums un statistiska informācija par patērētāju sūdzībām un to, cik laicīgi un adekvāti reaģēts uz problēmāmkā tās ir atrisinātas; [Gr. 159]

(8)  pēc pieprasījuma — piekļuve līdz 10 gadus veciem vēsturiskajiem datiem par 2. un 3. punktā norādīto informāciju, kas nav vecāki par 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šīs direktīvas transponēšanas dienas. [Gr. 160]

V PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva

ar tās grozījumu sarakstu

(minēti 23. pantā)

Padomes Direktīva 98/83/EK

(OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

Tikai II pielikuma 29. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 596/2009

(OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.)

Tikai pielikuma 2.2. punkts

Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787

(OV L 260, 7.10.2015., 6. lpp.)

 

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 23. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

 

98/83/EK

2000. gada 25. decembris

 

(ES) 2015/1787

2017. gada 27. oktobris

 

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 98/83/EK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. panta ievadteksts

2. panta ievadteksts

2. panta 1. un 2. punkts

2. panta 1. un 2. punkts

2. panta 3. līdz 8. punkts

3. panta 1. punkta ievadteksts

3. panta 1. punkta ievadteksts

3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

3. panta 2. un 3. punkts

3. panta 2. un 3. punkts

4. panta 1. punkta ievadteksts

4. panta 1. punkta ievadteksts

4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 1. punkta otrā daļa

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 3. punkts

5. panta 2. punkts

6. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts

6. panta a) līdz c) punkts

6. panta 1. punkta d) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

7. pants

8. pants

 

9. pants

10. pants

7. panta 1. punkts

11. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

11. panta 2. punkta ievadteksts

11. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts

7. panta 3. punkts

11. panta 3. punkts

7. panta 4. punkts

7. panta 5. punkta a) apakšpunkts

11. panta 4. punkta ievadteksts

7. panta 5. punkta b) apakšpunkts

11. panta 4. punkta a) apakšpunkts

7. panta 5. punkta c) apakšpunkts

11. panta 4. punkta b) apakšpunkts

7. panta 6. punkts

11. panta 5. punkts

8. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

12. panta 2. punkta pirmā daļa

12. panta 2. punkta otrā daļa

8. panta 3. punkts

12. panta 3. punkta pirmā daļa

12. panta 3. punkta otrā daļa

12. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts

8. panta 4. punkts

12. panta 5. punkts

8. panta 5. līdz 7. punkts

9. pants

10. pants

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

11. panta 1. punkts

18. panta 1. punkta pirmā daļa

18. panta 1. punkta otrā daļa

11. panta 2. punkts

18. panta 2. punkts

19. pants

12. panta 1. punkts

20. panta 1. punkts

12. panta 2. punkta pirmā daļa

20. panta 1. punkts

12. panta 2. punkta otrā daļa

12. panta 3. punkts

13. pants

14. pants

15. pants

21. pants

17. panta 1. un 2. punkts

22. panta 1. un 2. punkts

16. panta 1. punkts

23. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts

 

23. panta 2. punkts

18. pants

24. pants

19. pants

25. pants

I pielikuma A daļa

I pielikuma A daļa

I pielikuma B daļa

I pielikuma B daļa

I pielikuma C daļa

I pielikuma C daļa

II pielikuma A daļas 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts

II pielikuma A daļas 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts

II pielikuma A daļas 2. punkta pirmā daļa

II pielikuma A daļas 2. punkta pirmā daļa

II pielikuma A daļas 2. punkta otrā daļa un tabula

II pielikuma A daļas 2. punkta otrā daļa

II pielikuma A daļas 2. punkta trešā daļa

II pielikuma A daļas 3. punkts

II pielikuma A daļas 4. punkts

II pielikuma A daļas 3. punkts

II pielikuma B daļas 1. punkts

II pielikuma B daļas 2. punkts

II pielikuma B daļas 1. punkts

II pielikuma B daļas 3. punkts

II pielikuma B daļas 2. punkts

II pielikuma C daļas 1. punkts

II pielikuma C daļas 2. punkts

II pielikuma C daļas 1. punkts

II pielikuma C daļas 3. punkts

II pielikuma C daļas 4. punkts

II pielikuma C daļas 2. punkts

II pielikuma C daļas 5. punkts

II pielikuma C daļas 3. punkts

II pielikuma C daļas 4. punkts

II pielikuma C daļas 6. punkts

II pielikuma D daļas 1. līdz 3. punkts

II pielikuma D daļas 1. līdz 3. punkts

III pielikuma pirmā un otrā daļa

III pielikuma pirmā un otrā daļa

III pielikuma A daļas pirmā un otrā daļa

III pielikuma A daļas trešās daļas a) līdz f) punkts

III pielikuma A daļas trešās daļas a) līdz h) punkts

III pielikuma B daļas 1. punkta pirmā daļa

III pielikuma B daļas 1. punkta pirmā daļa

III pielikuma B daļas 1. punkta otrā daļa

III pielikuma B daļas 1. punkta trešā daļa un 1. tabula

III pielikuma B daļas 1. punkta otrā daļa un 1. tabula

III pielikuma B daļas 1. punkta 2. tabula

III pielikuma B daļas 2. punkts

III pielikuma B daļas 2. punkts

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

(1)OV C 367, 10.0.2018., 107. lpp.
(2)OV C 361, 5.10.2018., 46. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāja
(4)Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
(5)Sk. V pielikumu.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(10)COM(2014)0177.
(11)SWD(2016)0428.
(12)Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums SR 12/2017 Implementing the Drinking Water Directive: water quality and access to it improved in Bulgaria, Hungary and Romania, but investment needs remains substantial [“Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un piekļūstamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”].
(13)PVO Eiropas reģionālā biroja sadarbības projekts par dzeramā ūdens parametriem Support to the revision of Annex I Council Directive 98/83/EC on the quality of water intended for human consumption (Drinking Water Directive) Recommendation [“Ieteikums Padomes Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva) I pielikuma pārskatīšanai”], 2017. gada 11. septembris.
(14)Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 260, 7.10.2015., 6. lpp.).
(15)Guidelines for drinking water quality, ceturtais izdevums, Pasaules Veselības organizācija, 2011, http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.
(16)Water Safety Plan Manual: step-by-step risk management for drinking water suppliers, Pasaules Veselības organizācija, 2009, http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/75141/1/9789241562638_eng.pdf.
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(20)Legionella and the prevention of Legionellosis, Pasaules Veselības organizācija, 2007, http://www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf.
(21)SWD(2016)0185.
(22)COM(2014)0177.
(23)COM(2014)0177, 12. lpp.
(24)Iestāžu kopīgā proklamācija “Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (2017/C 428/09), 2017. gada 17. novembris (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).
(25)P8_TA(2015)0294.
(26)P8_TA(2015)0294, 62. punkts.
(27)COM(2014)0209.
(28)Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums (2013/C 378/01) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES 2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz (2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(32)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(33)OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
(34)Komisijas 2013. gada 11. jūnija Ieteikums par kopējiem principiem attiecībā uz dalībvalstu aizlieguma un atlīdzināšanas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem saistībā ar Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību pārkāpumiem (OV L 201, 26.7.2013., 60. lpp.).
(35)Padomes Direktīva 2013/51/Euratom (2013. gada 22. oktobris), ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).
(36)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(37)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(39)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).
(40)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
(42)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(43)Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009. gada 31. jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 20. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika