Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0190(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0156/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0156/2019

Debates :

PV 28/03/2019 - 4
CRE 28/03/2019 - 4

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0323

Pieņemtie teksti
PDF 344kWORD 98k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Programmas “Radošā Eiropa” (2021–2027) izveide ***I
P8_TA(2019)0323A8-0156/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (COM(2018)0366 – C8-0237/2018 – 2018/0190(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0366),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 167. panta 5. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0237/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0156/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 87. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 28. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013
P8_TC1-COD(2018)0190

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 5. punktu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Kultūra, māksla, kultūras mantojums un kultūru daudzveidība Eiropas sabiedrībai ir ļoti vērtīga vērtīgi no kultūras, izglītības, demokrātijas, vides, sociālā, cilvēktiesību un ekonomiskā viedokļa un būtu jāveicina un jāatbalsta. 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā, tāpat kā Eiropadomes 2017. gada decembra sanāksmē tika paziņots, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības visiem un lai uzturētu Eiropas konkurētspēju. [Gr. 1]

(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta), kam, kā minēts LES 6. pantā, ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. Proti, Hartas 11. pants paredz vārda un informācijas brīvību un 13. pants — mākslas un zinātnes brīvību. [Gr. 2]

(3)  LES 3. pantā ir arī noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un ka cita starpā tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

(4)  Turklāt Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai(4) ir noteikti Savienības mērķi kultūras un radošajās industrijās. Tās mērķis ir izmantot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālajai kohēzijai un sabiedrības labbūtībai, veicinot kultūras un radošo industriju pārrobežu dimensiju, atbalstot to izaugsmes spēju, mudinot uz kultūrā balstītu radošumu izglītībā, inovācijā, nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī nostiprinot starptautiskos kultūras sakarus. Ar programmu "Radošā Eiropa", līdz ar citām Savienības programmām, būtu jāpalīdz īstenot šo jauno Eiropas darba kārtību kultūrai, ņemot vērā to, ka vienmēr būtu jāsaglabā un jāveicina kultūras un mākslinieciskās izpausmes nezūdošā vērtība un ka sadarbības projektu centrā ir mākslinieciskā jaunrade. Šīs Jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai atbalstīšana saskan arī ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas spēkā stājās 2007. gada 18. martā un kurai Savienība ir pievienojusies. [Gr. 3]

(4a)  Savienības politika papildinās un dos pievienoto vērtību dalībvalstu intervencei kultūras un radošajā jomā. Savienības politikas jomu ietekme būtu regulāri jāizvērtē, ņemot vērā kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, piemēram, iedzīvotāju ieguvumus, iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, Savienības ekonomikas ieguvumus izaugsmes un nodarbinātības un citu ekonomikas nozaru ietekmes ziņā, kā arī kultūras un radošajās nozarēs strādājošo cilvēku prasmes un kompetences. [Gr. 4]

(4b)  Programmas mērķi ir Eiropas kultūras mantojuma aizsardzība un palielināšana. Šie mērķi tika atzīti arī saistībā ar tiesībām iegūt zināšanas par kultūras mantojumu un piedalīties kultūras dzīvē, kuras noteiktas Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faro Konvencija), kas stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā. Šī konvencija arī uzsver kultūras mantojuma nozīmi miermīlīgas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā un ilgtspējīgas attīstības un kultūru daudzveidības veicināšanas procesā. [Gr. 5]

(5)  Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana ir atkarīga no tā, vai pastāv plaukstošas un noturīgas un kopīgu sakņu apzināšanās ir balstīta uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, mākslinieku un kultūras un radošās industrijas, kas spēj pakalpojumu sniedzēju spējām un kompetenci, uz plaukstošu un noturīgu kultūras un radošo industriju sabiedriskajā un privātajā sektorā un to spēju radīt, realizēt inovācijas, ražot savus darbus un izplatīt savus darbus tos lielai un daudzveidīgai Eiropas auditorijai. Tādējādi tiek palielināts šo industriju darījumdarbības potenciāls, uzlabota piekļuve un vēl vairāk veicināts radošais saturs, mākslinieciskā izpēte un radošums un tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un darbvietu radīšana. Sekmējot radošumu un jaunas zināšanas, tiek veicināta arī konkurētspēja un inovācijas rašanās rūpniecības vērtības veidošanas ķēdēs. Būtu jāpieņem plašāka pieeja mākslas un kultūras izglītībai un mākslinieciskajai izpētei, pārejot no zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) pieejas uz STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) pieeju. Neraugoties uz nesenajiem panākumiem, attiecībā uz palīdzību tulkošanai un subtitrēšanai Eiropas kultūras un radošais tirgus joprojām ir sadrumstalots pēc valstu un valodu kritērijiem. Vienlaikus ievērojot katra tirgus īpatnības, ir iespējams darīt vairāk, lai kultūras un radošās industrijas spētu pilnīgi izmantot Eiropas vienoto tirgu un jo īpaši digitālo vienoto tirgu, tostarp ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. [Gr. 6]

(5a)  Digitālā pārveide izraisa izmaiņas paradigmā un ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem kultūras un radošajām industrijām. Digitālā inovācija ir mainījusi ieradumus un attiecības, kā arī ražošanas un patēriņa modeļus gan indivīdu, gan sabiedrības līmenī, un tai būtu jāveicina kultūras un radošās izpausmes un kultūras un radošā vēstījuma sniegšana, ņemot vērā kultūras un radošo industriju īpašo vērtību digitālajā vidē. [Gr. 7]

(6)  Programmā būtu jāņem vērā kultūras un radošo industriju divējādais raksturs, no vienas puses, atzīstot kultūras nezūdošo un māksliniecisko vērtību un, no otras puses, šo industriju ekonomisko vērtību, tostarp plašāku devumu izaugsmē, konkurētspējā, radošumā, inovācijā, starpkultūru dialogā, sociālajā kohēzijā un zināšanu radīšanā. Tam nepieciešamas spēcīgas Eiropas kultūras un radošās industrijas — gan komerciālajā, gan bezpeļņas sektorā —, jo īpaši rosīga Eiropas audiovizuālā rūpniecība, ņemot vērā tās spēju sasniegt lielu auditoriju vietējā, valsts un Savienības līmenī un tās ekonomisko nozīmi, tostarp arī attiecībā uz citām radošajām industrijām un kultūrtūrismu, kā arī reģionālo, vietējo un pilsētvides attīstību. Tomēr globālajos audiovizuālajos tirgos konkurenci vēl vairāk pastiprina arvien dziļāks digitālais apvērsums, piemēram, izmaiņas plašsaziņas līdzekļu ražošanā un patēriņā un globālo platformu augošā pozīcija satura izplatīšanā. Tāpēc nepieciešams palielināt atbalstu Eiropas rūpniecībai. [Gr. 8]

(6a)  Aktīvai Eiropas pilsonībai, kopīgām vērtībām, radošumam un inovācijai ir vajadzīgs stabils pamats, uz kura tās var attīstīties. Programmai būtu jāatbalsta kinematogrāfiskā un audiovizuālā izglītība, jo īpaši nepilngadīgo un jauniešu vidū. [Gr. 9]

(7)  Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādo nozaru specifiskais raksturs un izaicinājumi, to atšķirīgās mērķgrupas un īpašās vajadzības, izmantojot pielāgotas pieejas audiovizuālajai nozarei veltītā atzarā, pārējām kultūras un radošajām industrijām veltītā atzarā un starpnozaru atzarā. Ar programmu būtu jānodrošina līdzvērtīgs atbalsts visām kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot horizontālās shēmas, kas vērstas uz kopīgām vajadzībām. Pamatojoties uz izmēģinājuma projektiem, sagatavošanas darbībām un pētījumiem, programmai būtu jāīsteno arī nozaru darbības, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā. [Gr. 10]

(7a)  Mūzika visos tās veidos un izpausmēs, jo īpaši mūsdienu un dzīvā mūzika, ir svarīga Savienības kultūras, mākslas un ekonomikas mantojuma sastāvdaļa. Tas ir sociālās kohēzijas, multikulturālas integrācijas un jauniešu socializācijas elements, un tas ir galvenais instruments kultūras, tostarp kultūras tūrisma, stiprināšanai. Tāpēc mūzikas nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš konkrētām darbībām, kas saskaņā ar šo regulu tiek īstenotas kā daļa no atzara “KULTŪRA” attiecībā uz finanšu izplatīšanu un mērķtiecīgām darbībām. Īpaši pielāgotiem uzaicinājumiem un instrumentiem vajadzētu palīdzēt stiprināt mūzikas nozares konkurētspēju un risināt dažas no īpašajām problēmām, ar kurām tā saskaras. [Gr. 11]

(7b)  Savienības atbalstu nepieciešams pastiprināt starptautisko kultūras attiecību jomā. Ar programmu būtu jācenšas sekmēt jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai trešo stratēģisko mērķi, izmantojot kultūru un starpkultūru dialogu kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku. Savienībā un visā pasaulē pilsētas virza jaunu kultūras politiku. Daudzas radošās kopienas visā pasaulē ir pulcējušās centros, inkubatoros un īpašās paredzētās telpās. Savienībai vajadzētu būt instrumentam šo kopienu no Savienības un trešām valstīm tīklu veidošanā un vairākdisciplīnu sadarbības veicināšanā starp mākslinieciskajām, radošajām un digitālajām prasmēm. [Gr. 12]

(8)  Starpnozaru atzara mērķis ir izmantot dažādu risināt kopīgās problēmas, ar ko saskaras dažādas kultūras un radošo industriju radošās industrijas, un izmantot to savstarpējās sadarbības potenciālu. Kopēja transversāla pieeja dod ieguvumus zināšanu pārneses un administratīvās efektivitātes ziņā. [Gr. 13]

(9)  Lai atbalstītu Savienības digitālā vienotā tirgus politiku, audiovizuālajā nozarē ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tā jo īpaši ietver autortiesību regulējumu un ierosināto regulu par raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm(5),by ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/789(6) kā arī priekšlikumu grozīt un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES)2010/13/ES(7). Tie tiecas nostiprināt Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju radīt, finansēt, ražot un izplatīt dažāda formāta darbus, kas var būt pietiekami pamanāmi dažādajos pieejamajos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo) un interesanti auditorijai atvērtākā un konkurētspējīgākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Būtu jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm un jo īpaši uz to, ka salīdzinājumā ar nacionālajām raidorganizācijām, kas tradicionāli iegulda Eiropas darbu ražošanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas. [Gr. 14]

(10)  Programmas “Radošā Eiropa” īpašās darbības, tādas kā Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas balvas laikmetīgajā mūzikā, rokmūzikā un popmūzikā, literatūrā, kultūras mantojuma un arhitektūras jomā un Eiropas kultūras galvaspilsētas, ir tiešā veidā sasniegušas miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pierādījušas, ka Eiropas kultūrpolitikai ir sociālekonomiski ieguvumi, un tāpēc šīs darbības būtu jāturpina un pēc iespējas jāpaplašina. Programmai būtu jāatbalsta Eiropas mantojuma zīmes tīklu veidošanas pasākumi. [Gr. 15]

(10a)  Programma “Radošā Eiropa” saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013 ir rosinājusi tādu inovatīvu un sekmīgu projektu rašanos, kuri radīja labu praksi attiecībā uz transnacionālu Eiropas sadarbību radošajās un kultūras nozarēs. Tas savukārt ir palielinājis auditoriju Eiropas kultūru daudzveidību un palielinājis Eiropas kultūras politikas sniegtos sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Lai šie veiksmes stāsti būtu efektīvāki, tie būtu jāizceļ un, ja iespējams, jāpaplašina. [Gr. 16]

(10b)  Kultūras un radošo industriju visu līmeņu dalībniekiem būtu aktīvi jāiesaistās programmas mērķu sasniegšanā un tās turpmākā attīstībā. Tā kā gūtā pieredze saistībā ar ieinteresēto personu formālu līdzdalību Eiropas kultūras mantojuma gada, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/864(8), līdzdalīgas pārvaldības modelī izrādījās efektīvs risinājums kultūras integrēšanai, šo modeli ieteicams piemērot arī programmai. Šādā līdzdalīgas pārvaldības modelī būtu jāiekļauj transversāla pieeja, lai veidotu sinerģiju dažādo Savienības programmu un iniciatīvu starpā kultūras un radošuma jomā. [Gr. 17]

(10c)  Šajā programmā kā īpaša pasākumu daļa būtu jāiekļauj starpnozaru rīcība, kuras mērķis ir parādīt Eiropas jaunradi un kultūras daudzveidību dalībvalstīm un trešām valstīm. Šajā darbībā būtu jāuzsver Eiropas uz kultūru balstītā radošuma izcilība, veicinot starpdisciplīnu inovāciju plašākā ekonomikā, piešķirot īpašu balvu. [Gr. 18]

(11)  Kultūra ir būtiska, lai nostiprinātu iekļaujošas, un saliedētas un domājošas kopienas, atdzīvinātu teritorijas un veicinātu to cilvēku sociālo iekļaušanu, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā. Jautājumu un integrācijas izaicinājumu kontekstā kultūrai ir būtiski svarīga loma iekļaujošo telpu veidošanai starpkultūru dialogam un migrantu un bēgļu integrācijā, palīdzot viņiem justies kā uzņēmēju sabiedrības daļai, un labu attiecību veidošanā starp migrantiem un jaunajām kopienām veidotos labas attiecības. [Gr. 19]

(11a)  Kultūra paredz un veicina ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju. Tādēļ tai vajadzētu būt politikas attīstības stratēģiju pamatā. Būtu jāuzsver kultūras ieguldījums visas sabiedrības labklājībā. Tādēļ saskaņā ar 2018. gada 22. janvāris Davosas deklarāciju “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru Eiropai” ("Towards a high-quality Baukultur for Europe" ) būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu jaunu integrētu pieeju tādas augstas kvalitātes būvētās vides veidošanai, kura ir balstīta uz kultūru, stiprina sociālo kohēziju, nodrošina ilgtspējīgu vidi un sekmē iedzīvotāju veselību un labklājību kopumā. Šai pieejai nebūtu jāliek uzsvars tikai uz pilsētu teritorijām, bet galvenā uzmanība būtu jāpievērš nomaļo, attālāko un lauku teritoriju savienojamībai. Būvkultūras jēdziens ietver visus faktorus, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotāju un kopienu dzīves kvalitāti, tādējādi ļoti konkrētā veidā veicinot iekļautību, kohēziju un ilgtspēju. [Gr. 20]

(11b)  Tam ir prioritāra nozīme, lai kultūra, tostarp kultūras un audiovizuālās preces un pakalpojumi, kļūst pieejamāki personām ar invaliditāti kā līdzeklis, lai veicinātu viņu pilnīgu personības izaugsmi un aktīvu līdzdalību, tādējādi veicinot patiesi iekļaujošu sabiedrību, kas balstās uz solidaritāti. Tāpēc programmai būtu jāveicina un jāpalielina kultūras līdzdalība visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no nelabvēlīgas vides, kā arī cilvēkiem, kas dzīvo lauku un attālos reģionos. [Gr. 21]

(12)  Rosīgu kultūras un radošo industriju, arī nozaru un ziņu mediju nozares, pamatā ir mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms. Lai sekmētu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, ar programmu Programmai būtu jāveicina krustmijas un sadarbība starp audiovizuālo nozari un izdevējdarbības nozari ar mērķi sekmēt plurālistisku un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vidi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/13/ES(9). Programmai būtu jāsniedz atbalsts jaunajiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem un jāveicina kritiskās domāšanas attīstība iedzīvotāju vidū, veicinot medijpratību, jo īpaši jauniešiem. [Gr. 22]

(12a)  Mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāte attiecībā uz prasmju attīstīšanu, mācīšanos, starpkultūru izpratni, kopīgu jaunradi, kopražošanu, mākslas darbu apriti un izplatīšanu un piedalīšanos starptautiskos pasākumos, piemēram, gadatirgos un festivālos, ir būtisks priekšnoteikums, lai Savienībā izveidotu labāk sasaistītas, spēcīgākas un ilgtspējīgākas kultūras un radošās nozares. Šādai mobilitātei nereti traucē juridiskā statusa trūkums, grūtības saņemt vīzas un atļauju termiņi, nodokļu dubultās uzlikšanas risks, kā arī nestabilie sociālā nodrošinājuma apstākļi. [Gr. 23]

(13)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantam visos programmas pasākumos būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un nediskriminācijas mērķu integrēšana un attiecīgā gadījumā būtu jānosaka atbilstoši dzimumu līdzsvara un dažādības kritēriji. Ar programmu būtu jācenšas nodrošināt, ka dalība programmā un saskaņā ar programmu veiktie projekti sasniedz un atspoguļo Eiropas sabiedrības daudzveidību. Programmas ietvaros veiktās darbības būtu jāuzrauga un par tām jāsniedz pārskats, lai pārliecinātos par programmas darbību šajā ziņā un ļautu politikas veidotājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, attiecībā uz turpmākajām programmām. [Gr. 24]

(13a)  Sievietes Savienības mākslas un kultūras jomā daudz piedalās kā autori, profesionāļi, skolotāji un skatītāji, kam ir arvien lielāka piekļuve kultūras publikai. Tomēr, kā liecina pētījumi, piemēram, Eiropas Sieviešu audiovizuālais tīkls filmu režisoriem un projekts “We Must” mūzikas jomā, pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un sievietēm ir mazāka iespēja realizēt savus darbus un ieņemt atbildīgus amatus kultūras, mākslas un radošajās iestādēs. Tāpēc ir nepieciešams veicināt sieviešu talantus un izplatīt viņu darbus, lai atbalstītu sieviešu māksliniecisko karjeru. [Gr. 25]

(14)  Atbilstoši kopīgajam paziņojumam “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”, kas apstiprināts ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju(10), ar Eiropas finansēšanas instrumentiem un jo īpaši ar šo programmu būtu jāatzīst kultūras nozīme starptautiskajās attiecībās un tās loma Eiropas vērtību popularizēšanā, izmantojot īpašas un mērķorientētas darbības, ar kurām Savienība panāktu nepārprotamu ietekmi starptautiskajā līmenī.

(14a)  Saskaņā ar secinājumiem, kas izdarīti pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018), programmai būtu jāuzlabo sadarbība un nozares atbalsta spējas, atbalstot darbības, kas saistītas ar Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) mantojumu un to apzināšanu. Šajā sakarībā uzmanība būtu jāpievērš paziņojumam, ko 2018. gada novembrī sniedza Kultūras ministru padome, un paziņojumiem, kurus sniedza Padomes noslēguma ceremonijā, kas notika 2018. gada 7. decembrī. Programmai būtu jāveicina Eiropas kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana ilgtermiņā, atbalstot māksliniekus un amatniekus, kuri ir kvalificēti tradicionālajās profesijās, kuras saistītas ar kultūras mantojuma atjaunošanu. [Gr. 26]

(15)  Atbilstoši Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojumam “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”(11) ar attiecīgo politiku un instrumentiem jāizmanto Eiropas pagātnes, tagadnes, materiālā, nemateriālā un digitālā kultūras mantojuma ilglaicīgā un ilgtspējīgā vērtība un jāizstrādā integrētāka pieeja tā saglabāšanai, aizsardzībai, pielāgotai atkalizmantošanai, izplatīšanai, vērtības palielināšanai un atbalstam, tostarp atbalstot augstas kvalitātes un koordinētu profesionālo zināšanu apmaiņu un kopīgu augstu kvalitātes standartu izstrādi šai nozarei un mobilitāti nozares profesionālajiem dalībniekiem. Kultūras mantojums ir Eiropas kohēzijas neatņemama sastāvdaļa, kas veido tiltu starp tradīcijām un inovāciju. Programmas prioritātei vajadzētu būt kultūras mantojuma saglabāšanai un mākslinieku, autoru un amatniecības atbalstam. [Gr. 27]

(15a)  Programmai būtu jāsekmē iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās un līdzdalība un kultūras izglītības popularizēšana, kā arī jāveicina kultūras zināšanu un mantojuma publiska pieejamība. Programmai būtu arī jāveicina kvalitāte un inovācija radīšanas un saglabāšanas procesos, tostarp sekmējot kultūras, mākslas, zinātnes, pētniecības un tehnoloģijas sinerģiju. [Gr. 28]

(16)  Atbilstoši Komisijas 2017. gada 13. septembra Paziņojumam “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija”(12), ar turpmākajām darbībām būtu jāsekmē radošuma, dizaina un augsto tehnoloģiju integrācija, lai radītu jaunas rūpniecības vērtības veidošanas ķēdes un atjaunotu tradicionālo nozaru konkurētspēju.

(16a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra rezolūciju par saskaņotu ES politiku kultūras un radošajām nozarēm kultūras un radošo nozaru atbalstīšanai vajadzētu būt transversālam jautājumam. Visā programmā būtu jāintegrē projekti, lai atbalstītu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un prasmes, tradicionālās zināšanas un radošo un starpdisciplīnu risinājumu iestrādāšanu ekonomiskajā un sociālajā vērtībā. Turklāt būtu pilnībā jāizmanto starp Savienības politikas jomām pastāvošā potenciālā sinerģija, lai efektīvi izmantotu finansējumu, kas pieejams saskaņā ar tādām Savienības programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Erasmus +”, EaSI un InvestEU. [Gr. 29]

(17)  Programmā ar dažiem nosacījumiem būtu jāļauj piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, kā arī valstīm, uz kurām vērsta kaimiņattiecību politika, un Savienības stratēģiskajiem partneriem.

(18)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. Par trešo valstu iemaksām programmā katru gadu būtu jāziņo budžeta lēmējinstitūcijai. [Gr. 30]

(19)  Programmai būtu jāveicina sadarbība starp Savienību un starptautiskajām organizācijām, tādām kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Eiropas Padome, ieskaitot Eurimages un Eiropas Audiovizuālo observatoriju (“Observatorija”), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izpildīt Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši to kultūras dimensiju(13). Attiecībā uz audiovizuālo nozari programmai būtu jānodrošina Savienības ieguldījums Eiropas Audiovizuālās observatorijas darbā.

(20)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(21)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046(14) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību pret vispārējiem trūkumiem saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(22)  Kopš savas izveides Eiropas Kinoakadēmija ir uzkrājusi vienreizīgu ar savu īpašo zinātību un vislabāk spēj izveidot unikālo pozīciju ir palīdzējusi attīstīties visas Eiropas filmu veidotāju un kino profesionāļu kopienukopienai, popularizējot un izplatot Eiropas filmas aiz valstu robežām un sekmējot visu vecumu starptautiskas auditorijas rašanos veidojot īstenu Eiropas auditoriju. Tāpēc izņēmuma kārtā tai vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu saistībā ar tās sadarbību ar Eiropas Parlamentu, organizējot LUX kino balvu. Tomēr tiešajam atbalstam jābūt saistītam ar sarunām par sadarbības līgumu ar konkrētām misijām un mērķiem starp abām pusēm, un vajadzētu būt iespējai sniegt tiešu atbalstu tikai pēc tam, kad nolīgums ir noslēgts. Tas neliedz Eiropas Kinoakadēmijai pieteikties finansējumam citām iniciatīvām un projektiem, kas ietilpst programmas dažādos atzaros. [Gr. 31]

(23)  Kopš savas izveides Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzkrājis vienreizīgu zinātību kultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru, popularizējot bagātu Eiropas mūzikas mantojumu, piekļuvi mūzikas un starpkultūru dialogam un veicinot savstarpēju cieņu un sapratni ar kultūras starpniecību, kā arī stiprinot jauno mūziķu profesionalitāti, nodrošinot viņiem prasmes, kas vajadzīgas karjerai kultūras un radošajā nozarē. Dalībvalstis un Savienības iestādes, tostarp Komisijas un Eiropas Parlamenta secīgie priekšsēdētāji, ir atzinušas Eiropas Savienības orķestra ieguldījumu. Eiropas Savienības Jauniešu orķestra īpatnība ir tā, ka tas ir Eiropas orķestris, kurš šķērso kultūras robežas un kura sastāvā ir jauni mūziķi, kas atlasīti pēc prasīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem stingrā un pārredzamā ikgadējā noklausīšanās procedūrā, ko rīko visās dalībvalstīs. Tāpēc tam izņēmuma kārtā vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu, pamatojoties uz īpašiem uzdevumiem un mērķiem, kas jānosaka Komisijai un kas tai regulāri jānovērtē. Lai nodrošinātu šo atbalstu, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris būtu jāpadara redzamāks, orķestrī būtu jācenšas panākt visu dalībvalstu mūziķu līdzsvarotāku pārstāvību un jādažādo tā ieņēmumi, aktīvi meklējot finansiālu atbalstu no avotiem, kas nav Savienības finansējums. [Gr. 32]

(24)  Organizācijām kultūras un radošajās industrijās ar plašu ģeogrāfisko aptvērumu, kuru darbība ietver kultūras pakalpojumu nepastarpinātu sniegšanu Savienības iedzīvotājiem un kuras tādējādi var tieši ietekmēt Eiropas identitāti, jābūt tiesībām uz Savienības atbalstu.

(25)  Lai līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiktu iedalīti efektīvi, jānodrošina, lai visām programmas ietvaros veiktajām darbībām un pasākumiem būtu Eiropas pievienotā vērtība, tie būtu papildināmi ar dalībvalstu pasākumiem, vienlaikus cenšoties nodrošināt saskaņotību, papildināmību un sinerģiju ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kuras cieši saistītas savā starpā, kā arī ar horizontālajām politikas jomām, tādām kā Savienības konkurences politika.

(26)  Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību un būt piemērotām konkrētajiem projektiem, ko tās atbalsta. Programmā būtu jāņem vērā ne tikai projektu ekonomiskā vērtība, bet arī to kultūras un radošā dimensija un attiecīgo nozaru specifika. [Gr. 33]

(26a)  Lai finansētu darbības saskaņā ar programmas starptautisko dimensiju, būtu jāizmanto arī finansējums no programmām, kas izveidotas ar Regulu.../... [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments(15) un Regulu.../... [IPA III](16). Minētās darbības īsteno saskaņā ar šo regulu. [Gr. 34]

(27)  Viena no lielākajām grūtībām, ar ko saskaras Kultūras un radošās industrijas, ir piekļuve ir inovatīvas, noturīgas un strauji augošas Eiropas ekonomikas nozares, kas no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma rada ekonomisko un kultūras vērtību. Taču šo industriju sadrumstalotības un aktīvu nemateriālā rakstura dēļ ir ierobežota to piekļuve privātam finansējumam. Viens no kultūras un radošo industriju galvenajiem uzdevumiem ir uzlabot to piekļuvi finansējumam, kas tām ļautu izvērst kam ir ļoti būtiska nozīme, lai izvērstu darbību, saglabāt vai palielināt saglabātu vai palielinātu to konkurētspēju vai savu darbību internacionalizēt.starptautiskā līmenī. Šīs programmas stratēģiskie mērķi būtu jāņem vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā, jo īpaši attiecībā uz MVU, saskaņā ar fonda InvestEU tematiskajām daļām atbilstīgi praksei, kas izstrādāta saskaņā ar Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda satvaru, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013. [Gr. 35]

(28)  Projekta īstenošanas ietekme, kvalitāte un efektivitāte būtu jāuzskata par galvenajiem novērtēšanas kritērijiem attiecīgā projekta atlasē. Ņemot vērā tehnisko zinātību, kas vajadzīga, lai novērtētu priekšlikumus konkrētām programmas darbībām, būtu jānosaka, ka attiecīgos gadījumos vērtēšanas komitejas var būt veidotas no ārējiem ekspertiem, kam vajadzētu būt ar atbilstīgu profesionālo pieredzi un pieredzi vadošā amatā saistībā ar vērtējamo piemērošanas jomu. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju atbilstību auditorijas iekļautības un dažādības mērķiem. [Gr. 36]

(29)  Programmā būtu jāiekļauj realizējama un viegli pārvaldāma kvantitatīvu un kvalitatīvu darbības rādītāju sistēma, ar ko sekot programmas darbībām un nepārtraukti uzraudzīt tās rezultātus, ņemot vērā mākslas, kultūras un radošo nozaru neatņemamo vērtību. Šādi darbības rādītāji būtu jāizstrādā kopā ar ieinteresētajām personām. Šī uzraudzība, kā arī informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar programmu un tās darbībām, būtu jābalsta uz trīs programmas atzariem. Atzaros būtu jāņem vērā viens vai vairāki kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji. Minētie rādītāji būtu jāvērtē saskaņā ar šo regulu. [Gr. 37]

(29a)  Ņemot vērā sarežģītību un grūtības atrast, analizēt un koriģēt datus, izmērīt kultūras politikas ietekmi un definēt rādītājus, Komisijai būtu jāpastiprina sadarbība savos dienestos, piemēram, Kopīgajā pētniecības centrā un Eurostat, lai vāktu pienācīgus statistikas datus. Komisijai būtu jārīkojas sadarbībā ar izcilības centriem Savienībā, valstu statistikas iestādēm un organizācijām, kas saistītas ar kultūras un radošajām nozarēm Eiropā, un sadarbībā ar Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un UNESCO. [Gr. 38]

(30)  Šajā regulā ir noteikts programmas “Radošā Eiropa” finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(17).

(31)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [...] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, ieskaitot trešām personām paredzētās, godalgām, iepirkumu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(32)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz projekta operatoru spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā operatora un projekta lielumu, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. [Gr. 39]

(33)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(19), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(20) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(33a)  Lai optimizētu sinerģiju starp Savienības fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, būtu jāveicina atbalsta sniegšana darbībām, kas jau ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu. [Gr. 40]

(34)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES(23) 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot šo programmu, būtu jāņem vērā ierobežojumi, ko rada šo zemju vai teritoriju nošķirtība, un to dalība programmā būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē. [Gr. 41]

(34a)  Saskaņā ar LESD 349. pantu būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte attiecībā uz šo reģionu māksliniekiem un viņu darbiem, kā arī sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un to kaimiņvalstīm un trešām valstīm. Tādējādi iedzīvotājiem būs iespējams vienlīdzīgi gūt labumu no konkurences priekšrocībām, ko kultūras un radošās nozares var piedāvāt, jo īpaši ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai. Šādi pasākumi būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē. [Gr. 42]

(35)  Lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz 15. pantā un II pielikumā noteiktajiem rādītājiem. Komisijai, veicot sagatavošanas darbus, būtu jārīko atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Minētās apspriešanās būtu jārīko saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)  Lai nodrošinātu raitu programmas īstenošanu sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību un segtu pieaugošo finansējuma deficītu, ar ko saskaras saņēmēji, izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, jo īpaši ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās izmaksas, var vajadzētu uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību īstenošanu. [Gr. 43]

(37)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, kas izmantojami, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(38)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(24). Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Jānodrošina pareiza iepriekšējās programmas slēgšana, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No [2021. gada 1. janvāra] ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz [2020. gada 31. decembrim] vēl nav pabeigtas iepriekšējā programmā. [Gr. 44]

(38a)  Lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniegšanas posmā un pieteikumu izskatīšanas posmā pieteikuma iesniedzējiem netiek radīts nevajadzīgs birokrātisks slogs. [Gr. 45]

(38b)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš maza mēroga projektiem un to pievienotajai vērtībai, ņemot vērā kultūras un radošo nozaru specifiku. [Gr. 46]

(39)  Ar šo regulu ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrētāk, šī regula tiecas nodrošināt, lai tiktu ievērota vīriešu un sieviešu līdztiesība un lai nebūtu diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Tā saskan arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

(40)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami sasniegt Dalībvalstīs, bet, ņemot vērā šo mērķu transnacionālo raksturu, finansēto mobilitātes un sadarbības pasākumu lielo skaitu un plašo ģeogrāfisko tvērumu, to ietekmi uz mācību mobilitātes piekļūstamību un vispārīgāk uz Savienības integrāciju, kā arī šo mērķu pastiprināto starptautisko dimensiju, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(41)  Tāpēc no [2021. gada 1. janvāra] būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1295/2013.

(42)  Lai nodrošinātu saskaņā ar programmu sniegtā finansējuma atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no [2021. gada 1. janvāra].

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārējie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu “Radošā Eiropa” (“Programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

2)  “kultūras un radošās industrijas” ir visas nozares, kuru darbība ir balstīta uz kultūras vērtībām vai mākslinieciskajām un citām individuālām vai kolektīvām radošajām izpausmēm un praksi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav orientētas uz tirgu. Šīs darbības var ietvert tādu prakses, preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, ražošanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kas iemieso kultūras, mākslinieciskās vai citas radošās izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Tās būs ar Daudzas no tām satur potenciālu radīt inovācijas un darbvietas, jo īpaši pateicoties intelektuālajam īpašumam. Pie šīm nozarēm pieder arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, tēlotājmāksla, daiļamatniecība, audiovizuālā nozare (arī kino, televīzija, videospēles un multivide), materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, dizains (arī modes dizains), festivāli, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, grāmatas un izdevējdarbība, radio un vizuālā māksla, festivāli un dizains, arī modes dizains; [Gr. 47]

3)  “mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kuru definīcija sniegta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK(25);

4)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas [197. panta 2. punkta c) apakšpunktu];

5)  “izcilības zīmogs” ir augstas kvalitātes marķējums, ko piešķir programmai “Radošā Eiropa” iesniegtiem projektiem, kuri finansējumu būtu pelnījuši, bet budžeta nepietiekamības dēļ to nesaņem. Tas apliecina, ka priekšlikums ir vērtīgs, un palīdz alternatīva finansējuma meklēšanā.

3. pants

Programmas mērķi

1)  Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

-a)  veicināt kultūras nezūdošās vērtības atzīšanu un popularizēšanu, aizsargāt un veicināt Eiropas kultūras un radošuma kvalitāti kā personības izaugsmes īpašu aspektu, kā arī veicināt izglītību, sociālo kohēziju, vārda brīvību, uzskatu brīvību un mākslas brīvību, stiprināt un palielināt demokrātiju, kritisko domāšanu, piederības sajūtu un pilsoniskumu un kā plurālistisku plašsaziņas līdzekļu un kultūras vides avotu; [Gr. 48]

a)  veicināt Eiropas sadarbību kultūru kultūras, mākslas un valodu daudzveidības un mantojuma jomā, tostarp palielinot mākslinieku un kultūras darbinieku nozīmi, Eiropas kultūras un mākslas ražošanas kvalitāti un kopējo materiālo un nemateriālo Eiropas kultūras mantojumu; [Gr. 49]

b)  palielināt sekmēt visu kultūras un radošo industriju konkurētspēju un palielināt to, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspējuekonomisko nozīmi, radot darbvietas šajās nozarēs un palielinot to inovāciju un radošumu. [Gr. 50]

2)  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)  pastiprināt ekonomisko, māksliniecisko, kultūras, sociālo un ārējo dimensiju Eiropas līmeņa sadarbībā, lai attīstītu un veicinātu Eiropas kultūru daudzveidību un Eiropas materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo industriju konkurētspēju un inovāciju un pastiprināt starptautiskos kultūras sakarus; [Gr. 51]

aa)  sekmēt kultūras un radošās industrijas, tostarp audiovizuālo nozari, atbalstīt māksliniekus, pakalpojumu sniedzējus un amatniekus un piesaistīt auditoriju, pievēršot īpašu vērību dzimumu līdztiesībai un nepietiekami pārstāvētajām grupām; [Gr. 52]

b)  sekmēt Eiropas audiovizuālās rūpniecības nozares konkurētspēju, inovāciju un mērogojamību, jo īpaši attiecībā uz MVU, neatkarīgiem ražošanas uzņēmumiem un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs un sekmēt Eiropas audiovizuālās nozares darbību kvalitāti ilgtspējīgā veidā ar mērķi panākt līdzsvarotu nozaru un ģeogrāfisko pieeju; [Gr. 53]

c)  veicināt politisko sadarbību un inovatīvas darbības, kas atbalsta, tostarp jaunus uzņēmējdarbības un pārvaldības modeļus un radošus risinājumus, atbalstīt visus programmas atzarus, tostarp sekmēt daudzveidīgu un plurālistisku un visas kultūras un radošās nozares, tostarp nodrošināt mākslinieciskās izpausmes brīvību un daudzveidīgas, neatkarīgas un plurālistiskas, kultūras un plašsaziņas līdzekļu vidi, medijpratību un sociālo iekļaušanu vides, medijpratības, digitālo prasmju, kultūras un mākslas izglītības, dzimumu līdztiesības, aktīva pilsoniskuma, starpkultūru dialoga, noturības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, tostarp uzlabojot kultūras preču un pakalpojumu pieejamību; [Gr. 54]

ca)  sekmēt mākslinieku un kultūras un radošo nozaru darbinieku mobilitāti un viņu darbu apriti; [Gr. 55]

cb)  nodrošināt kultūras un radošajām industrijām datus, analīzi un atbilstīgu kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu un izstrādāt saskaņotu vērtēšanas un ietekmes novērtēšanas sistēmu, tostarp ar starpnozaru dimensiju; [Gr. 56]

3)  Programmai ir šādi atzari:

a)  “KULTŪRA”, kas aptver kultūras un radošās industrijas, izņemot audiovizuālo nozari;

b)  “MEDIA”, kas aptver audiovizuālo nozari;

c)  “STAPRMOZARUSTAPRNOZARU atzars”, kas aptver darbības visās kultūras un radošajās industrijās, tostarp ziņu mediju nozarē. [Gr. 57]

3.a pants

Eiropas pievienotā vērtība

Atzīstot kultūras un jaunrades patieso un ekonomisko vērtību un ievērojot Savienības vērtību un politikas virzienu kvalitāti un plurālismu.

Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu.

Eiropas pievienoto vērtību Programmas darbībām un pasākumiem nodrošina, piemēram, šādi aspekti:

a)  transnacionāla rakstura darbības un pasākumi, ar ko papildina reģionālās, valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas virzienus, kā arī šādu darbību un pasākumu ietekme uz iedzīvotāju piekļuvi kultūrai un pilsoņu aktīvu līdzdalību, izglītību, sociālo iekļautību un starpkultūru dialogu;

b)  starpvalstu un starptautiskas sadarbības veidošana un veicināšana kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju starpā, tostarp mākslinieku, audiovizuālo profesionāļu, kultūras un radošo organizāciju, MVU un audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju starpā, liekot uzsvaru uz visaptverošu, ātru un efektīvu ilgtermiņa risinājumu meklēšanu globālajām problēmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar digitālo pārveidi;

c)  Savienības atbalsta veicināti apjomradīti ietaupījumi, izaugsme un darbvietas, kuri rada iespēju piesaistīt papildu finansējumu;

d)  nodrošinot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā dažādu valstu, tostarp valstu vai reģionu ar konkrētu ģeogrāfisko vai lingvistisko situāciju, īpatnības, piemēram, LESD 349. pantā atzītus attālākos reģionus un aizjūras zemes vai teritorijas, kas atrodas dalībvalsts pakļautībā un ir uzskaitīti LESD II pielikumā;

e)  vēstījuma par Eiropas kopīgajām saknēm un daudzveidību veicināšana. [Gr. 58]

4. pants

Atzars “KULTŪRA”

Atbilstoši 3. pantā minētajiem mērķiem atzaram “KULTŪRA” ir šādas prioritātes:

-a)  veicināt mākslinieciskās izpausmes un radīšanu; [Gr. 59]

-aa)  attīstīt talantus, kompetences un prasmes un stimulēt sadarbību un inovāciju visos kultūras un radošo industriju ķēdes posmos, tostarp mantojuma jomā; [Gr. 60]

a)  nostiprināt Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju un viņu darbu pārrobežu dimensiju, apriti un redzamību, tostarp izmantojot rezidentūras programmas, turnejas, pasākumus, darbseminārus, izstādes un festivālus, kā arī veicinot paraugprakses apmaiņu un pilnveidojot profesionālās spējas; [Gr. 61]

b)  visā Eiropā palielināt dalību kultūras dzīvēpieejamību, līdzdalību un izpratni, kā arī auditorijas iesaistīšanos, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem no nelabvēlīgas vides; [Gr. 62]

c)  sekmēt sabiedrības izturētspēju un un palielināt sociālo iekļaušanu caur kultūru un, starpkultūru un demokrātisko dialogu un kultūras mantojumuapmaiņu ar mākslas, kultūras un kultūras mantojuma starpniecību; [Gr. 63]

d)  palielināt Eiropas kultūras un radošo industriju spēju augt, kā arī ieviest jauninājumus, radīt darbvietas mākslas darbus, radīt un attīstīt galvenās prasmes, zināšanas, prasmes, jaunu māksliniecisko praksi un ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi, kā arī veicināt vietējo un reģionālo attīstību; [Gr. 64]

da)  veicināt personu profesionālo spēju kultūras un radošajās nozarēs, nodrošinot tām iespējas ar atbilstošiem pasākumiem; [Gr. 65]

e)  nostiprināt Eiropas identitāti un vērtības caur, aktīvu pilsoniskumu un kopības un demokrātisko vērtību apziņu ar kultūras izpratni, mākslas izglītību izpratnes palīdzību, kultūras mantojumu, izpausmi, kritisko domāšanu, māksliniecisko izpausmi, radošo personu redzamību un atzīšanu, mākslā, izglītībā un kultūrā balstītu radošumu izglītībāformālajā, neformālajā un ikdienējā mūžizglītībā; [Gr. 66]

f)  veicināt Eiropas kultūras un radošo industriju starptautisko spēju veidošanu, ieskaitot organizācijas uz vietas un mikroorganizācijas, lai tās būtu starptautiski aktīvas; [Gr. 67]

g)  veicināt Savienības starptautisko kultūras attiecību vispārējo stratēģiju, tiecoties nodrošināt stratēģijas ilgtermiņa ietekmi, izmantojot cilvēku savstarpējo kontaktu pieeju, kas ietver sevī kultūras diplomātiju tīklus, pilsonisko sabiedrību un organizācijas uz vietas. [Gr. 68]

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

Saistībā ar konkrētām darbībām, ko veic saistībā ar atzaru “KULTŪRA”, mūzikas nozarei ir īpaši pievērsta centrālā uzmanība attiecībā uz finanšu sadali un mērķtiecīgām darbībām. Īpaši pielāgoti uzaicinājumi un instrumenti veicina mūzikas nozares konkurētspēju un risina dažas no konkrētajām problēmām, ar kurām tā saskaras. [Gr. 69]

5. pants

Atzars “MEDIA”

Atbilstoši 3. pantā minētajiem mērķiem atzaram “MEDIA” ir šādas prioritātes:

a)  attīstīt talantus, kompetenci, prasmes un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un stimulēt sadarbību, mobilitāti un inovāciju Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā, tostarp pārrobežu veidā; [Gr. 70]

b)  sekmēt izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē un sniegt plašāku piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem pāri robežām, tostarp izmantojot inovatīvus darījumdarbības modeļus un jaunas tehnoloģijasaudiovizuālo darbu starpvalstu un starptautisku apriti, izplatīšanu tiešsaistē un bezsaistē, jo īpaši izplatīšanu kinoteātros, jaunajā digitālajā vidē; [Gr. 71]

ba)  nodrošināt starptautiskās auditorijas plašāku piekļuvi Savienības audiovizuālajiem darbiem, tostarp popularizējot tos, rīkojot pasākumus un festivālus un veicinot kino izglītību; [Gr. 72]

bb)  palielināt audiovizuālo mantojumu un atbalstīt, popularizēt un atvieglot piekļuvi audiovizuālajiem arhīviem un bibliotēkām kā atmiņu un mācību materiālu, atkalizmantošanas un jaunu darījumdarbību avotiem, tostarp ar jaunāko digitālo tehnoloģiju starpniecību; [Gr. 73]

c)  popularizēt Eiropas audiovizuālos darbus un atbalstīt visu vecumu auditorijas piesaistīšanu, jo īpaši jauniešu un cilvēku ar invaliditāti, iesaistīšanos audiovizuālo darbu proaktīvā un juridiskajā izmantošanā visā Eiropā un citur pasaulē un lietotāja radītā satura koplietošanu, tostarp veicinot filmu un audiovizuālo izglītību. [Gr. 74]

Šīs prioritātes ņem vērā, sniedzot atbalstu tādu Eiropas darbu radīšanai, popularizēšanai, piekļūstamībai un izplatīšanai, kuriem ir potenciāls izplatot Eiropas vērtības un kopējo identitāti, ar potenciālu sasniegt plašu visu vecumu auditoriju Eiropā un citur pasaulē, tādējādi pielāgojoties jaunām tirgus norisēm un papildinot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu. [Gr. 75]

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

6. pants

STARPNOZARU atzars

Atbilstoši 3. pantā minētajiem programmas mērķiem “STARPNOZARU atzaram” ir šādas prioritātes:

a)  atbalstīt politisko sadarbību starp valstīm un nozarēm, arī attiecībā uz kultūras lomu lomas veicināšanu sociālajā iekļaušanā, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti un attiecībā uz demokrātijas palielināšanu, un sekmēt zināšanas par programmu un atbalstīt rezultātu pārnesamību, lai palielinātu programmas redzamību; [Gr. 76]

b)  veicināt novatoriskas pieejas mākslinieciskā satura radīšanai un mākslinieciskajai izpētei, piekļūstamībai, izplatīšanai un popularizēšanai, ņemot vērā autortiesību aizsardzību, kultūras un radošajās industrijās, kas aptver gan tirgus, gan nekomerciālos aspektus; [Gr. 77]

c)  veicināt transversālas darbības, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp sekmēt brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu, mākslas un kultūras vidi, kvalitatīvu žurnālistiku profesionālo ētiku žurnālistikā, kritisko domāšanu un medijpratību, jo īpaši jauniešiem, palīdzot viņiem pielāgoties jaunajiem mediju instrumentiem un formātiem un apkarojot dezinformācijas izplatīšanu; [Gr. 78]

d)  izveidot un atbalstīt programmas birojusbiroju, kas Programmu popularizētu savā valstī un stimulētu piedalās programmā, aktīvu iesaistīšanos, lai veicinātu programmas taisnīgu un līdzsvarotu īstenošanu to valstīs, tostarp ar tīkla darbībām uz vietas, un sniegtu atbalstu pieteikumu iesniedzējiem attiecībā uz programmu un sniegtu pamatinformāciju par citām attiecīgajām atbalsta iespējām, kas pieejamas saskaņā ar Savienības finansētām programmām, un lai veicinātu pārrobežu sadarbību un paraugprakses apmaiņu kultūras un radošajās industrijās; [Gr. 79]

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

7. pants

Budžets

1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 850 000 000 2 806 000 000 EUR pašreizējās salīdzināmās cenās. [Gr. 80]

Programmu īsteno atbilstoši šādam orientējošam finanšu sadalījumam:

–  līdz 609 000 000 EUR ne mazāk kā 33 % mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā (atzars “KULTŪRA”); [Gr. 81]

–  līdz 1 081 000 000 EUR ne mazāk kā 58 % mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā (atzars “MEDIA”); [Gr. 82]

–  līdz 160 000 000 EUR 9 % darbībām, kas minētas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā (STARPNOZARU atzars), nodrošinot finanšu piešķīrumu katram programmas “Radošā Eiropa” valsts birojam vismaz tādā pašā līmenī kā finanšu piešķīrums, kas paredzēts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013. [Gr. 83]

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

3.  Papildus atvēlētajam finansējumam, kas norādīts 1. punktā, un lai pastiprinātu programmas starptautisko dimensiju no ārējās finansēšanas instrumentiem [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III)] var būt pieejamas papildu finansiālās iemaksas, lai atbalstītu darbības, kuras īsteno un pārvalda atbilstoši šai regulai. Šīs iemaksas finansē atbilstoši regulām, ar kurām minētie instrumenti izveidoti, un par tām katru gadu ziņo budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar trešo valstu iemaksām šajā programmā. [Gr. 84]

4.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija minētos resursus apgūst tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minētās regulas [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

8. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas noteikti Savienības un šo valstu nolīgumos;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  citas valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā vienotā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

a)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

b)  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

c)  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

d)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Trešās valstis var piedalīties programmu pārvaldības struktūrās un ieinteresēto personu forumos, lai veicinātu informācijas apmaiņu. [Gr. 85]

2.  Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās valstis var piedalīties atzarā “KULTŪRA” un STARPNOZARU atzarā tad, ja tās izpilda Direktīvā 2010/13/ES izklāstītos nosacījumus. [Gr. 151]

3.  Nolīgumos, kas noslēgti ar 1. punkta c) apakšpunktā minētajām valstīm, pienācīgi pamatotos gadījumos var atkāpties no 2. punktā norādītajiem pienākumiem.

3.a  Nolīgumus ar trešām valstīm, kas saistīti ar Programmu saskaņā ar šo regulu, atbalsta, īstenojot procedūras, kuras ir ātrākas nekā Regulā (ES) Nr. 1295/2013 paredzētās procedūras. Aktīvi tiek veicināta nolīgumu slēgšana ar jaunām valstīm. [Gr. 86]

8.a pants

Citas trešās valstis

Programma var atbalstīt sadarbību ar trešām valstīm, kas nav minētas 8. pantā, attiecībā uz darbībām, ko finansē no papildu iemaksām no ārējās finansēšanas instrumentiem saskaņā ar 7. panta 3. punktu, ja tas ir Savienības interesēs.

9. pants

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām un Eiropas Audiovizuālo observatoriju

1.  Pamatojoties uz kopīgu devumu Programmas mērķu sasniegšanā un atbilstoši Finanšu regulai Programmā atbilstoši Finanšu regulai var piedalīties starptautiskas organizācijas, kuras darbojas programmas jomās, piemēram, UNESCO, Eiropas Padome, izmantojot strukturētāku sadarbību ar “Kultūras maršrutiem” un “Euroimages”, “EUIPO Observatory”, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un ESAO. [Gr. 87]

2.  Visā programmas darbības laikā Savienība ir Eiropas Audiovizuālās observatorijas locekle. Savienības līdzdalība Observatorijā palīdzēs īstenot atzara “MEDIA” prioritātes. Attiecībās ar Observatoriju Savienību pārstāv Komisija. Atzars “MEDIApalīdz segt sniedz atbalstu Savienības dalības maksu maksas segšanai Observatorijā, lai vecinātu un datu vākšanu vākšanai un analīzi analīzei audiovizuālajā nozarē. [Gr. 152]

9.a pants

Datu vākšana par kultūru un radošajām nozarēm

Komisija pastiprina sadarbību savos dienestos, piemēram, Kopīgajā pētniecības centrā un Eiropas Savienības Statistikas birojā ar mērķi vākt atbilstīgus statistikas datus, lai noteiktu un analizētu kultūras politikas ietekmi. Šā uzdevuma veikšanai Komisija sadarbojas ar izcilības centriem Eiropā un valstu statistikas institūtiem un rīkojas sadarbībā ar Eiropas Padomi, ESAO un UNESCO. Tādējādi tā palīdz sasniegt atzara “KULTŪRA” mērķus un cieši seko līdzi turpmākai kultūras politikas attīstībai, tostarp agrīnā posmā iesaistot ieinteresētās personas dažādu nozaru kopējo rādītāju vai konkrētu rādītāju sadalījumā pa darbības jomām. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam par šīm darbībām. [Gr. 88]

10. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, kā dotācijas, godalgas un iepirkums. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbības ietvaros.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai un procedūrām, kas noteiktas [InvestEU regulā]. Pamatprogrammā ”Radošā Eiropa” izveidotais īpašais garantiju fonds tiek turpināts [InvestEU] un ņem vērā īstenošanas praksi, kas izstrādāta atbilstīgi Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismam, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013. [Gr. 89]

4.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt no iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus, balstoties uz jau izstrādāto īstenošanas praksi un ņemot to vērā. [Gr. 90]

4.a  Lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, programmas, kas izveidotas ar Regulu.../... [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments] un Regulu.../... [IPA III], finansiāli atbalsta saskaņā ar šo regulu noteiktās darbības. Minēto programmu izmantošanai piemēro šo regulu, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulām, kas tās attiecīgi reglamentē. [Gr. 91]

11. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

12. pants

Darba programmas

1.  Programmu īsteno ar gada darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Pirms darba programmu pieņemšanas notiek apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka plānotās darbības atbalsta dažādās iesaistītās nozares pēc iespējas labāk. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām un kas neaizstāj tiešu finansējumu dotāciju veidā.

Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus un attiecīgās politikas prioritātes un darbības, kā arī katrai darbībai atvēlēto finansējumu precizē gada darba programmās. Gada darba programma ietver arī orientējošu īstenošanas grafiku. [Gr. 92]

2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktudeleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot gada darba programmas. [Gr. 93]

II nodaļa

Dotācijas un subjekti, kas tiesīgi piedalīties

13. pants

Dotācijas

1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

1.a  Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pienācīgu atbalstu maza mēroga projektiem atzarā “KULTŪRA”, veicot pasākumus, kas var ietvert augstākas līdzfinansējuma likmes [Gr. 94]

1.b  Dotācijas piešķir, ņemot vērā šādus attiecīgā projekta aspektus:

a)  projekta kvalitāte;

b)  ietekme;

c)  tā īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. [Gr. 95]

2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sanāksmes notiek klātienē vai attālināti.

Ekspertiem ir profesionālā pieredze saistībā ar novērtēto jomu. Vērtēšanas komiteja var lūgt valsts ekspertu atzinumu. [Gr. 96]

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 193. panta 2. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, var uzskatīt uzskata par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu. [Gr. 97]

4.  Attiecīgā gadījumā programmas darbībās nosaka atbilstošus nediskriminēšanas kritērijus, tostarp attiecībā uz dzimumu līdzsvaru.

14. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas [197. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. līdz 4. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

1)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta,

2)  programmas asociētā trešā valsts,

3)  trešā valsts, kas minēta darba programmā, – ar 3. un 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Ja tas ir Savienības interesēs, to dalības izmaksas var segt ar papildu finansējumu no ārējās finansēšanas instrumentiem saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

5.  Pamatojoties uz īpašiem uzdevumiem un mērķiem, ko nosaka Komisija un kas tiek regulāri novērtēti, dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var izņēmuma kārtā piešķirt šādiem tiesību subjektiem: [Gr. 98]

a)  Eiropas Kinoakadēmija saistībā ar sadarbību ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz LUX kino balvu — pēc sadarbības nolīguma, par kuru puses sarunās vienojās un kuru tās parakstīja, un sadarbībā ar Europa Cinemas; kamēr sadarbības līgums nav noslēgts, attiecīgās apropriācijas iekļauj rezervē; [Gr. 99]

b)  Eiropas Savienības Jauniešu orķestris attiecībā uz tā darbību, tostarp regulāra jauno mūziķu atlase un apmācība no visām dalībvalstīm, izmantojot rezidentūras programmas, kas piedāvā mobilitāti un iespēju uzstāties festivālos un turnejās Savienībā un starptautiskā līmenī un kas veicina Eiropas kultūras pārrobežu apriti un jaunu mūziķu karjeru internacionalizāciju, kā arī veicina dalībnieku ģeogrāfisko līdzsvaru; Eiropas Savienības Jauniešu orķestris nepārtraukti diversificē savus ieņēmumus, aktīvi meklējot finanšu atbalstu no jauniem avotiem, samazinot savu atkarību no Savienības finansējuma; Eiropas Savienības Jauniešu orķestra darbība atbilst programmas un atzara “KULTŪRA” mērķiem un prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz auditorijas piesaistīšanu. [Gr. 100]

III nodaļa

Sinerģija un papildināmība

15. pants

Papildināmība

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas kopējo saskanību un papildināmību ar attiecīgo politiku un programmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar dzimumu līdzsvaru, izglītību, jo īpaši digitālo izglītību un medijpratību, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši attiecībā uz marginalizētām grupām un minoritātēm, pētniecību un inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, rūpniecību un darījumdarbību, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimata pasākumiem, kohēziju, reģionālo un pilsētpolitiku, ilgtspējīgu tūrismu, valsts atbalstu, mobilitāti un starptautisko sadarbību un attīstību, arī lai veicinātu publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu;

Komisija nodrošina, ka, piemērojot [InvestEU programmā] noteiktās procedūras šīs programmas īstenošanas nolūkā, tiek ņemta vērā prakse, kas izstrādāta atbilstīgi Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda satvaram, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013. [Gr. 101]

16. pants

Kumulatīvs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tai skaitā no Regulā (ES) Nr. XX/XXXX [KNR] norādītajiem fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli.

2.  Priekšlikumam, kas ir atbilstīgs saskaņā ar šo programmu, var piešķirt izcilības zīmogu, ja tas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)  tas ir novērtēts uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

b)  tas atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām augstas kvalitātes prasībām; [Gr. 102]

c)  budžeta ierobežojumu dēļ tas nevar tikt finansēts saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

2.a  Priekšlikumi, kam piešķirts izcilības zīmogs, var saņemt finansējumu tieši no citām programmām un no fondiem atbilstoši Regulai [KNR regulu COM(2018)0375] saskaņā ar tās 67. panta 5. punktu, ja šādi priekšlikumi atbilst programmas mērķiem. Komisija nodrošina, ka atlases un piešķiršanas kritēriji projektiem, kuriem piešķir izcilības zīmogu, ir saskaņoti, skaidri un pārredzami potenciālajiem saņēmējiem. [Gr. 103]

16.a pants

Kultūras un radošo nozaru garantiju fonds atbilstoši InvestEU

1.  Īstenojot jauno programmu InvestEU, finansiālo atbalstu piešķir, pamatojoties uz Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda mērķiem un kritērijiem, ņemot vērā nozares īpatnības.

2.  Programma InvestEU nodrošina:

a)  MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs — piekļuvi finansējumam;

b)  garantijas iesaistītajiem finanšu starpniekiem no jebkuras valsts, kas piedalās Garantiju fondā;

c)  iesaistītajiem finanšu starpniekiem papildu īpašās zināšanas novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām un ar to kultūras un radošajiem projektiem;

d)  parāda finansējumu apmēru, kas nodrošināts MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām;

e)  MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām dažādos reģionos un nozarēs — spējas veidot daudzveidīgu aizdevumu portfeli un izstrādāt tirgvedības un popularizēšanas plānu;

f)  šādus aizdevumu veidus: investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, izņemot personīgu nodrošinājumu; uzņēmumu nodošana; apgrozāmais kapitāls, piemēram, pagaidu finansējums, trūkstošā finansējuma piesaiste, skaidrās naudas plūsmas un kredītlīnijas. [Gr. 104]

IV nodaļa

Uzraudzība, izvērtēšana un kontrole

17. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

1.a  Programmas atzariem ir kopīgs kvalitatīvu rādītāju kopums. Katram atzaram ir īpašs kvantitatīvu rādītāju kopums. [Gr. 105]

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai izstrādātu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas noteikumus, tostarp II pielikuma grozījumus, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus attiecībā uz uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija deleģēto aktu par rādītājiem pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim. [Gr. 106]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

18. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

1.a  Pieejamos skaitļus par saistību un maksājumu apropriāciju apjomu, kas būtu bijis nepieciešams, lai finansētu projektus, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, katru gadu nosūta abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm vismaz 3 mēnešus pirms datuma, kad tiek publicētas šo iestāžu attiecīgās nostājas par nākamā gada Savienības budžetu saskaņā ar kopīgi apstiprināto ikgadējās budžeta procedūras grafiku. [Gr. 107]

2.  Programmas starpposma vidusposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākumalīdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisija iesniedz starpposma novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 31. decembrim.

Komisija, ja tas vajadzīgs un, pamatojoties uz starpposma novērtējumu, iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas pārskatīšanu. [Gr. 108]

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic iesniedz programmas galīgo izvērtēšanuizvērtējumu. [Gr. 109]

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

5.  Izvērtējuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi un piemērotā detalizācijas pakāpē. Šādus datus un informāciju paziņo Komisijai tā, lai tiktu ievērotas citas tiesību normas; piemēram, vajadzības gadījumā personas datus anonimizē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

19. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12. panta 2. punktā un 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 2. punktā un 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 12. panta 2. punktā un 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

V nodaļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

20. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, konkrēti programmas nosaukumu un attiecībā uz darbībām, ko finansē no atzara “MEDIA”, — “MEDIA” logotipu. Komisija izstrādā logotipu “CULTURE”, ko izmanto darbībām, kuras finansē no sadaļas “KULTŪRA”. [Gr. 110]

2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem, kas balstās uz programmas atzariem, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

21. pants

Atcelšana

No 2021. gada 1. janvāra ir atcelta Regula (ES) Nr. 1295/2013.

22. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 7. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Papildinformācija par finansējamām darbībām

1.  ATZARS “KULTŪRA”

Regulas 4. pantā norādītā programmas atzara “KULTŪRA” prioritātes īsteno ar šādām darbībām.

Horizontālās darbības:

a)  starpvalstu sadarbības projekti, skaidri nošķirot maza, vidēja un liela mēroga projektus un īpaši pievēršoties kultūras mikroorganizācijām un mazām organizācijām; [Gr. 111]

b)  Eiropas kultūras un radošo organizāciju tīkli dažādās valstīs;

c)  Eiropas kultūras un radošo industriju platformas;

d)  mākslinieku, amatnieku un kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju mobilitāte viņu starptautiskajā darbībā, tostarp izmaksu segšana saistībā ar māksliniecisko darbību, mākslas un kultūras darbu apriti; [Gr. 112]

(e)  atbalsts kultūras un radošajām organizācijām, lai tās varētu darboties starptautiski un attīstīt savu spēju veidošanu; [Gr. 113]

f)  politiskā sadarbība, politikas izstrāde un īstenošana kultūras jomā, cita starpā nodrošinot datus un daloties paraugpraksē vai izmēģinājuma projektos.

Nozaru darbības:

a)  atbalsts mūzikas nozarei: daudzveidības, jaunrades un inovācijas veicināšana mūzikas jomā, jo īpaši dzīvā izpildījuma mūzikas nozarē, arī ar tīklošanu, dažādu Eiropas muzikālo darbu un repertuāru izplatīšana Eiropā un citur pasaulē, mācību pasākumi un mācības, piedalīšanās muzicēšanā un piekļuve tai, auditorijas piesaistīšana Eiropas repertuāram, radošo personu, popularizētāju un mākslinieku, jo īpaši jauno un topošo, redzamība un atpazīstamība, kā arī atbalsts datu vākšanai un analizēšanai [Gr. 114];

b)  atbalsts grāmatu un izdevējdarbības nozarei: mērķorientētas darbības, ar kurām veicina dažādību, jaunradi un inovāciju, jo īpaši Eiropas literatūras tulkošana, pielāgošana tādos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti, un popularizēšana Eiropas valstīs un citur pasaulē, arī ar bibliotēku starpniecību, nozares speciālistu, autoru un tulkotāju apmācība un apmaiņa un transnacionāli nozares sadarbības, inovācijas un attīstības projekti; [Gr. 115]

c)  atbalsts arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm un arhitektūrai: mērķorientētas darbības pakalpojumu sniedzēju apmaiņas darbības, mobilitātei, pētniecība, augstas kvalitātes standartu noteikšana, spēju veidošana, amatnieku profesionālo zināšanu un prasmju apmaiņa, auditorijas piesaistīšana un kultūras mantojuma un arhitektūras nozaru internacionalizācija, iesaistīšana, atbalsts dzīves telpas aizsardzībai, saglabāšanai, atjaunošanai, pielāgota atkalizmantošana, būvkultūras veicināšana, atbalsts kultūras mantojuma un tā vērtību aizsardzībai, saglabāšanai un palielināšanai ilgtspēja, izplatīšana, palielināšana un internacionalizācija caur izpratnes veicināšanu, sakaru veidošanu un mācīšanos no līdzbiedriem; [Gr. 116]

d)  atbalsts citām nozarēm: mērķorientētas darbības, mērķorientēta tādu darbību veicināšana, ar kurām tiek attīstīti citu nozaru, tostarp dizaina un modes nozaru un ilgtspējīga kultūrtūrisma, radošie aspekti un šīs nozares tiek popularizētas un reprezentētas ārpus Eiropas Savienības. [Gr. 117]

Atbalsts visām kultūras un radošajām nozarēm kopējās vajadzības jomās, savukārt nozaru darbības var izstrādāt pēc vajadzības gadījumos, kad attiecīgās apakšnozares specifika attaisno mērķtiecīgu pieeju. Attiecībā uz starptautiskiem sadarbības, mobilitātes un internacionalizācijas projektiem īsteno horizontālu pieeju, tostarp, izmantojot rezidentūras programmas, turnejas, pasākumus, klātienes priekšnesumus, izstādes un festivālus, kā arī veicinot daudzveidību, radošumu un inovāciju, apmācību un apmaiņu nozares profesionāļiem, spēju veidošanu, tīklošanu, prasmes, auditorijas attīstību un datu vākšanu un analīzi. Nozaru darbības saņem līdzekļus no budžetiem, kas ir samērīgi ar tām nozarēm, kuras noteiktas par prioritātēm. Nozaru darbībām būtu jāpalīdz risināt īpašās problēmas, ar kurām saskaras dažādās prioritārās nozares, kas noteiktas šajā pielikumā, pamatojoties uz jau esošiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām. [Gr. 118]

Īpašas darbības, kuru mērķis ir Eiropas identitāti un tās kultūru daudzveidību un mantojumu padarīt redzamu un taustāmu un veicināt kultūras dialogu: [Gr. 119]

a)  Eiropas kultūras galvaspilsētas – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 445/2014/ES(26);

b)  Eiropas mantojuma zīme – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1194/2011/ES(27) un Eiropas kultūras mantojuma zīmes objektu tīklu; [Gr. 120]

c)  ES kultūras balvas, tostarp Eiropas teātra balvu; [Gr. 121]

d)  Eiropas kultūras mantojuma dienas;

da)  darbības ar mērķi radīt dažādu industriju kopražojumus, kas saistīti ar Eiropu un tās vērtībām; [Gr. 122]

e)  atbalsts tādām Eiropas kultūras iestādēm, kuras iedzīvotājiem nepastarpināti sniedz kultūras pakalpojumus ar plašu ģeogrāfisko aptvērumu.

2.  ATZARS “MEDIA

Regulas 5. pantā norādītā programmas atzara "MEDIA" prioritātes, ievērojot Direktīvas 2010/13/ES prasības un atšķirības starp valstīm attiecībā uz audiovizuālā satura radīšanu, izplatīšanu un piekļūstamību, kā arī attiecīgo tirgu lielumu un īpatnības, īsteno cita starpā ar šādām darbībām: [Gr. 123]

a)  Eiropas audiovizuālo darbu veidošana, jo īpaši filmu un televīzijas raidījumu, piemēram, mākslas filmu, īsfilmu, dokumentālo un bērnu filmu un animācijas filmu veidošana, kā arī interaktīvu darbu, piemēram, kvalitatīvu un izglītojošu videospēļu un multimediju darbu veidošana, kuriem piemīt augsts potenciāls, lai Eiropas neatkarīgie producēšanas uzņēmumi tos varētu veiksmīgi izplatīt pāri robežām; [Gr. 124]

b)  novatoriska un kvalitatīva televīzijas satura un novatorisku daudzsēriju stāstu producēšana, kas paredzēti visiem vecumiem, atbalstot Eiropas neatkarīgos producēšanas uzņēmumus; [Gr. 125]

(ba)  atbalsts iniciatīvām, kas veltītas tādu darbu radīšanai un popularizēšanai, kuri saistīti ar Eiropas integrācijas vēsturi un Eiropas stāstiem; [Gr. 126]

c)  popularizēšanas, reklāmas un tirgvedības rīki, arī tiešsaistē un izmantojot datu analīzi, lai palielinātu Eiropas darbu popularitāti, redzamību, piekļūstamību pāri robežām un sasniegtās auditorijas lielumu; [Gr. 127]

d)  atbalsts nenacionālo Eiropas darbu starptautiskai tirdzniecībai un apritei visās platformās, kas vērsts gan uz maza, gan liela mēroga ražojumiem visās platformās, arī izmantojot koordinētas izplatīšanas stratēģijas, kas aptver vairākas valstis, kā arī subtitrēšanu, dublēšanu un akustiskus aprakstus; [Gr. 128]

da)  darbības, kuru mērķis ir atbalstīt valstis ar zemu kapacitāti, lai labotu to attiecīgos konstatētos trūkumus; [Gr. 129]

e)  atbalsts apmaiņai un sakaru veidošanai starp uzņēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus un Eiropas darbu apriti; [Gr. 130]

ea)  atbalsts audiovizuālo darbu radītāju Eiropas tīkliem no dažādām valstīm, lai atbalstītu radošos talantus audiovizuālajā nozarē; [Gr. 131]

eb)  īpaši pasākumi, ar kuriem tiek veicināta taisnīga attieksme pret radošo talantu audiovizuālajā nozarē; [Gr. 132]

f)  Eiropas darbu popularizēšana nozares pasākumos un izstādēs Eiropā un citur pasaulē;

g)  iniciatīvas, kas veicina auditorijas piesaistīšanu un līdzdalību, jo īpaši kinematogrāfijas un kino un audiovizuālās jomas izglītību, jo īpaši pievēršoties jauniešu auditorijām; [Gr. 133]

h)  mācību un mentorēšanas darbības, kas uzlabo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp mākslinieku un amatnieku, spēju pielāgoties jaunām tirgus norisēm un digitālajām tehnoloģijām; [Gr. 134]

i)  Viens vai vairāki Eiropas pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēju tīklstīkli, kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas darbu no ārvalstīm; [Gr. 135]

j)  Eiropas festivāli un festivālu tīkls(i)tīkli, kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo un popularizē dažādus Eiropas audiovizuālos darbus, ietverot ievērojamu daļu Eiropas darbu no ārvalstīm; [Gr. 136]

k)  to Eiropas kinooperatoru kinoteātru pakalpojumu sniedzēju tīkls, kas uzņem demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas filmu no citām valstīm, palīdzot nostiprināt kinoteātru lomu vērtības veidošanas ķēdē un uzsverot publiskas demonstrēšanas kā sociālas pieredzes nozīmi; [Gr. 137]

l)  īpaši pasākumi, tostarp mentorēšana un sakaru veidošana, ar kuriem tiek veicināta līdzsvarotāka dzimumu līdzdalība audiovizuālajā nozarē; [Gr. 138]

m)  atbalsts politiskajam dialogam, novatoriskiem politikas pasākumiem un paraugprakses apmaiņai – arī izmantojot analītiskās darbības un sniedzot uzticamus datus;

n)  pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem un sakaru veidošana starp audiovizuālo nozari un politikas veidotājiem;

na)  atbalsts kultūras televīzijas satura apritei un daudzvalodu piejamībai tiešsaistē un bezsaistē, tostarp veicot subtitrēšanu, lai popularizētu Eiropas kultūras mantojuma, mūsdienīgo darbu un valodu bagātību un daudzveidību; [Gr. 139]

3.  STARPNOZARU ATZARS

Regulas 6. pantā norādītā programmas STARPNOZARU ATZARA prioritātes īsteno jo īpaši ar šādām darbībām.

Politiskā sadarbība un sociālais aspekts:

a)  politikas izstrāde, pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem, tostarp mentoru pakalpojumi jaunpienācējiem Programmā, informētības veicināšana un starpnozaru sakaru veidošana starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem, tostarp veidojot pastāvīgu strukturālu dialogu ar ieinteresētajām personām un ar Kultūras un radošo industriju forumu, lai stiprinātu dialogu un virzību uz nozares politikas prioritātē; [Gr. 140]

b)  analītiskas starpnozaru darbības;

c)  atbalsta darbības, kuru mērķis ir sekmēt pārrobežu politisko sadarbību un politikas izstrādi attiecībā uz sociālo iekļaušanu caur kultūru;

d)  vairo zināšanas par programmu un tās aptvertajiem tematiem, sekmē iedzīvotāju sasniegšanu un uzlabo rezultātu pārnesamību ne tikai dalībvalstu līmenī.

Radošās inovācijas laboratorija:

a)  sekmē jaunus jaunrades veidus, kur krustojas dažādas kultūras un radošās industrijas, un ar citu nozaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas un sniedzot mentora pakalpojumus to izmantošanā kultūras organizācijās, un sadarbojoties ar digitālo centru starpniecību; [Gr. 141]

b)  sekmē novatoriskas starpnozaru pieejas un rīkus, lai atvieglotu kultūras un radošās jomas, tostarp kultūras mantojuma, piekļūstamību, izplatīšanu, popularizēšanu un pārvēršanu naudas izteiksmē;

ba)  darbības ar mērķi radīt dažādu industriju kopražojumus, kas saistīti ar Eiropu un tās vērtībām. [Gr. 142]

Programmas biroji:

a)  popularizē programmu valsts līmenī un sniedz attiecīgu informāciju par dažādajiem finansiālā atbalsta veidiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības politiku, kā arī par novērtēšanas kritērijiem, procedūrām un rezultātiem; [Gr. 143]

b)  atbalsta potenciālos saņēmējus pieteikšanās procedūrās un stimulē pārrobežu sadarbību un labas prakses apmaiņu starp profesionāļiem, iestādēm, platformām un tīkliem dažādajās programmas aptvertajās politikas jomās un nozarēs un starp tām; [Gr. 144]

c)  palīdz Komisijai nodrošināt, lai programmas rezultāti pienāci tiktu pienācīgi tiktu augšupēji un lejupēji paziņoti un izplatīti iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. [Gr. 145]

Transversālas darbības, kas atbalsta ziņu mediju nozari:

a)  risina strukturālās un tehnoloģiskās pārmaiņas, ar kurām saskaras ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare, veicinot un uzraugot daudzveidīgu neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi un atbalstot neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības apdraudējumus un izaicinājumus; [Gr. 146]

b)  atbalsta augstus plašsaziņas līdzekļu ražojumu standartus, sekmējot sadarbību, digitālās prasmes, pārrobežu sadarbības žurnālistiku un kvalitatīvu saturu, kā arī ilgtspējīgus plašsaziņas līdzekļu ekonomiskos modeļus, lai nodrošinātu profesionālo ētiku žurnālistikā; [Gr. 147]

c)  veicina medijpratību, lai iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, veidotos kritiska izpratne par plašsaziņas līdzekļiem, un atbalsta Savienības platformas izveidi, lai apmainītos ar medijpratības pielietošanas praksi un politiku visās dalībvalstīs, tostarp izmantojot universitāšu radio un plašsaziņas līdzekļu tīklus, kas veido raidījumus par Eiropu un sniedz ziņu mediju profesionāļiem apmācības programmas dezinformācijas atpazīšanai un apkarošanai; [Gr. 148]

ca)  veicina un aizsargā politisko un pilsoniskās sabiedrības dialogu par plašsaziņas līdzekļu brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma apdraudējumu Eiropā; [Gr. 149]

II PIELIKUMS

KOPĪGI KVALITATĪVI UN KVANTITATĪVI PROGRAMMAS IETEKMES RĀDĪTĀJI

1)  Ieguvums iedzīvotājiem un kopienām;

2)  ieguvums Eiropas kultūras daudzveidības un kultūras mantojuma stiprināšanai;

3)  ieguvums Savienības ekonomikai un darbvietām, jo īpaši kultūras un radošajās industrijās un MVU;

4)  Savienības politikas virzienu, tostarp starptautisko kultūras attiecību, integrēšana;

5)  projekti ar Eiropas pievienoto vērtību;

6)  partnerību un kultūras projektu kvalitāte;

7)  to cilvēku skaits, kas izmanto Eiropas kultūras un radošos darbus, kurus atbalsta programma;

8)  ar finansētajiem projektiem saistīto darba vietu skaits;

9)  dzimumu līdzsvars, ja nepieciešams, kultūras un radošo nozaru dalībnieku mobilitāte un iespējas. [Gr. 150]

Rādītāji

ATZARS “KULTŪRA”

Ar programmas atbalstu izveidoto transnacionālo partnerību skaits un mērogs

To mākslinieku un kultūras un/vai radošo industriju dalībnieku skaits, kuri, pateicoties programmas sniegtajam atbalstam, ir (ģeogrāfiski) mobili (sadalot pa izcelsmes valstīm)

To cilvēku skaits, kuri izmanto programmā radītos Eiropas kultūras un radošos darbus, arī darbus, kas nav tapuši uz vietas, bet gan citās valstīs

To programmas atbalstīto projektu skaits, kas paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupām, proti, bez darba esošiem jauniešiem un migrantiem

To programmas atbalstīto projektu skaits, kuros iesaistītas organizācijas no trešām valstīm

ATZARS “MEDIA

To cilvēku skaits, kuri izmanto programmas atbalstītos Eiropas audiovizuālos darbus, kas tapuši nevis viņu valstī, bet gan citā valstī

To programmas atbalstīto mācību pasākumu dalībnieku skaits, kuri vērtē, ka viņiem ir paaugstinājusies kompetence un uzlabojusies nodarbināmība

Ar programmas atbalstu attīstīto un radīto kopražojumu skaits un budžets

To cilvēku skaits, kuri sasniegti ar lielākajos tirgos rīkotiem reklāmas pasākumiem starp uzņēmumiem

STARPNOZARU ATZARS

Izveidoto transnacionālo partnerību skaits un mērogs (salikts rādītājs attiecībā uz radošajām inovāciju laboratorijām un dziņu mediju darbībām)

Programmas biroju rīkoto programmas popularizēšanas pasākumu skaits

(1)OV C 110, 22.3.2019., 87. lpp.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāja.
(4) COM(2018)0267.
(5)COM(2016)0594.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/50/ES (2019. gada 17. aprīlis), ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK (OV L 130, 17.5.2019., 82. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīva (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/864 (2017. gada 17. maijs) par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) (OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(10)JOIN/2016/029.
(11)COM(2014)0477.
(12)COM(2017)0479.
(13)Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko Apvienoto Nāciju organizācija pieņēmusi 2015. gada septembrī, A/RES/70/1.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(15) 2018/0243(COD).
(16) 2018/0247(COD).
(17)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(19)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(20)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(21)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(23) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(25)OV L 124, 20.5.2003.
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 445/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK (OV L 132, 3.5.2014., 1. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1194/2011/ES (2011. gada 16. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 20. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika