Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā (COM(2017)0278 – C8-0170/2017 – 2017/0121(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0278),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2017),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0206/2018),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) .../..., ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) [Gr. 764]
(-1) Ņemot vērā autotransporta nozares darbaspēka lielo mobilitāti, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus, preču brīvu apriti un transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, palīdzēt saskaņot un veicināt izpildi, novērst nelikumīgas darbības un samazināt administratīvo slogu. [Gr. 765]
(1) Lai izveidotu drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, pirmkārt, jānodrošina, ka transportlīdzekļu vadītājiem irbrīva preču aprite un brīvība sniegt pakalpojumus, pienācīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un,otrkārt,transportlīdzekļu vadītājiem un jārada atbilstošiatbilstoša uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļivide pārvadātājiem, vienlaikus jo īpaši ievērojot Līgumos garantētās pamatbrīvības, preču brīvu apriti un brīvību sniegt pakalpojumus. [Gr. 766]
(1a) Lai saglabātu vai palielinātu Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, pakalpojumu aprites brīvības, izmantošanu, vienlaikus ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību. [Gr. 767]
(2) Autotransporta pakalpojumiem ir raksturīga izteikta mobilitāte, tāpēc īpaši jāuzrauga, ka transportlīdzekļu vadītāji var īstenot savas tiesības un ka pārvadātājiem, kas lielākoties ir MVU (90 %) ar mazāk nekā 10 darbiniekiem, netiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs un netiek piemēroti ļaunprātīgi un diskriminējoši kontroles pasākumi, kas pārmērīgi ierobežotu viņu brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. [Gr. 768]
(2a) Lai saglabātu vai pat palielinātu Savienības konkurētspēju, tostarp attiecībā uz produktu un pakalpojumu izmaksām, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, preču brīvas aprites un pakalpojumus sniegšanas brīvības, izmantošanu, ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību, kā arī šīs nozares īpatnības, ņemot vērā, ka transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti mobili darba ņēmēji, nevis darbā norīkoti darba ņēmēji. [Gr. 769]
(3) Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgi samērīgi, no vienas puses, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju sociālos un darba apstākļus un, no otras puses, sekmēt brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus godīgas, samērīgas un nediskriminējošas vietējo un ārvalstu pārvadātāju konkurences apstākļos. Tādēļ visiem valsts tiesību aktiem, ko piemēro valsts līmenī, vai valsts politikai, ko īsteno transporta nozarē, jāveicina Eiropas vienotās transporta telpas attīstība un stiprināšana, un šie tiesību akti un politika nedrīkst nekādā veidā veicināt iekšējā tirgus sadrumstalotību. [Gr. 770]
(4) Spēkā esošo Savienības autotransporta nozares sociālās jomas tiesību aktu efektivitātes un lietderības izvērtējumā tika konstatētas dažas noteikumu nepilnības un trūkumi to izpildes nodrošināšanā, kā arī nelikumīga prakse, piemēram, "pastkastītes uzņēmumu" izmantošana.Papildu uzsvars būtu jāliek uz cīņu pret nedeklarētu darbu transporta nozarē. Turklāt dalībvalstis šos noteikumus vairākos gadījumos interpretē, piemēro un īsteno atšķirīgi,. Tas rada juridisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu attieksmi pretradot smagu administratīvo slogu transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem.Tas rada juridisko nenoteiktību un tādējādi nozarē pasliktina darba, sociālos un konkurences apstākļus. [Gr. 771]
(4a) Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES(5) tiek pareizi piemērota, būtu jāpastiprina Savienības līmeņa kontroles pasākumi un sadarbība ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, un būtu jāveic stingrākas pārbaudes nolūkā nodrošināt, ka sociālās iemaksas par norīkotiem transportlīdzekļu vadītājiem tiek faktiski veiktas. [Gr. 772]
(5) Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu vadītājiem garantētu paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīgi pienācīgi, sekmīgi un konsekventi uzraudzīt darba un atpūtas laika noteikumu izpildi. Tādēļ ir vēlams esošās Direktīvā 2006/22/EK izklāstītās vienotās izpildes nodrošināšanas prasības attiecināt arī uz Direktīvā 2002/15/EK izklāstīto darba laika noteikumu ievērošanas kontroli. Arī iespējai apvienot pārbaudes par braukšanas laiku un darba laiku ar pārbaudēm par noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā vajadzētu būt pieejamai bez papildu administratīvā sloga. Darba laika ievērošanas pārbaudes būtu jāveic tikai autopārvadātāju telpās līdz brīdim, kad būs pieejama tehnoloģija, kas ļauj pārbaudes par darba laiku efektīvi veikt uz ceļa. [Gr. 773]
(5a) Ņemot vērā transporta pakalpojumu īpatnības un tiešo ietekmi uz preču brīvu apriti, īpašu uzmanību pievēršot satiksmes drošumam un drošībai, būtu līdz minimumam jāsamazina pārbaužu veikšana uz ceļa. Transportlīdzekļu vadītājiem nevajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgo uzņēmumu papildu administratīvajām saistībām. Noteikumi par darba laiku būtu jāpārbauda tikai autopārvadātāja telpās. [Gr. 774]
(5b) Lai pārbaudes uz ceļa varētu veikt efektīvāk, ātrāk un biežāk, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu vadītāju administratīvo slogu, pārbaudes attiecībā uz Direktīvas 2002/15/EK noteikumu ievērošanu būtu jāveic uzņēmuma teritorijā, nevis uz ceļa. [Gr. 775]
(6) Ir konstatēts, ka dalībvalstu administratīvā sadarbība sociālās jomas noteikumu īstenošanā autotransporta nozarē bija nepietiekama, kā rezultātā pārrobežu izpildes nodrošināšana bija apgrūtināta, neefektīva un nekonsekventa. Tādēļ ir jāizveido satvars sekmīgai saziņai un savstarpējai palīdzībai, kā arī apmaiņai ar datiem par pārkāpumiem un informāciju par labu praksi izpildes nodrošināšanā.
(6a) Lai veicinātu efektīvu administratīvo sadarbību un efektīvu informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsavieno nacionālie elektroniskie reģistri (NER), izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru sistēmu (ERRU), par juridisko pamatu ņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009(6) 16. panta 5. punktu. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi nacionālo elektronisko reģistru savstarpējai savienošanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp ceļu inspektoriem, būtu tieša reāllaika piekļuve ERRU iekļautajiem datiem un informācijai. [Gr. 776]
(6b) Lai veicinātu labāku un vienotāku minimālo nosacījumu piemērošanu nolūkā īstenot Regulu (EK) Nr. 561/2006, Regulu (ES) Nr. 165/2014 un Direktīvu 2002/15/EK un lai veicinātu to, ka autopārvadātāji, norīkojot darbā transportlīdzekļu vadītājus, ievēro administratīvās prasības, Komisijai būtu jāizstrādā viens vai vairāki IMI moduļi norīkojuma deklarācijas iesniegšanai par norīkošanu darbā un elektronisku programmatūru, kas pārbaužu uz ceļiem laikā inspektoriem nodrošinās tiešu reāllaika piekļuvi ERRU un IMI. [Gr. 777]
(7) Lai vēl vairāk uzlabotu izpildes nodrošināšanas efektivitāti, lietderību un konsekvenci, būtu vēlams pilnveidot dalībvalstu esošo riska novērtējuma sistēmu iespējas un pielietojumu. Piekļuve riska novērtējuma sistēmu datiem ļautu mērķtiecīgāk organizēt noteikumus neievērojošo pārvadātāju kontroles, savukārt vienota formula autopārvadājumu uzņēmumu riska novērtēšanai sekmētu taisnīgāku attieksmi pret pārvadātājiem kontroles laikā.
(7a) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienlīdzīgos apstākļos darba ņēmējiem un uzņēmumiem, jāgūst progress virzībā uz viedu izpildes nodrošināšanu un pēc iespējas jāatbalsta riska novērtējuma sistēmas pilnīga ieviešana un izmantošana. Šajā nolūkā izpildes nodrošināšanas iestādēm jābūt reāllaika piekļuvei nacionālajiem elektroniskajiem reģistriem (NER), vienlaikus maksimāli izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU). [Gr. 778]
(8) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/22/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).
(8a) Autopārvadājumu darbībām piemērojamajiem noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā vajadzētu būt līdzsvarotiem, vienkāršiem un ar nelielu administratīvo slogu dalībvalstīm un transporta uzņēmumiem. Tos nevajadzētu izmantot, lai atturētu no darbību veikšanas ārpus valsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību. [Gr. 779]
(9) Izteikti mobilajā autotransporta nozarē ir arī radušās grūtības tajā, kā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK(8) noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES(9) noteikumi par administratīvajām prasībām. Nepietiekami koordinēti valstu pasākumi attiecībā uz to, kā piemērojami noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā un nodrošināma to izpilde, ir radījuši juridisku nenoteiktību, konkurences kropļojumus pārvadājumu nozarē un lielu administratīvo slogu Savienības pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti. Tā rezultātā ir nevajadzīgi ierobežota brīvība sniegt pārrobežu autotransporta pakalpojumus, kas arī negatīvi atsaucas uz darbvietām un transporta uzņēmumu konkurētspēju. Jāsaskaņo administratīvās prasības un kontroles pasākumi, lai pārvadātājiem novērstu nevajadzīgus vai patvaļīgus kavējumus. [Gr. 780]
(9a) Lai nodrošinātu pilnīgu noteikumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar datiem un informāciju, jāiesaistās administratīvā sadarbībā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kuras tiesiskais pamats ir noteikts Regulā (ES) Nr. 1024/2012. Tāpat IMI būtu jāizmanto arī norīkojuma paziņojumu iesniegšanai un atjaunināšanai starp autopārvadātājiem un saņēmējdalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, IMI sistēmā būtu jāizveido paralēla autopārvadātājiem pieejama publiska saskarne. [Gr. 781]
(9b) Visiem preču piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāuzņemas taisnīga daļa atbildības par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. Tam tā būtu jānotiek, ja dalībnieki faktiski ir zinājuši par pārkāpumiem vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, viņiem būtu vajadzējis par tiem zināt. [Gr. 782]
(9c) Lai nodrošinātu, ka kontroles pasākumi transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē tiek pareizi piemēroti saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES, būtu jāpastiprina kontrole un sadarbība Savienības līmenī nolūkā novērst krāpšanu, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 783]
(9d) Līgumslēdzēji būtu jāmudina rīkoties sociāli atbildīgi, izmantojot autopārvadātājus, kuri ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Lai līgumslēdzējiem būtu vieglāk atrast šādus autopārvadātājus, Komisijai būtu jāizvērtē spēkā esošie instrumenti un labākā prakse, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un Komisijai tas būtu jādara, lai vajadzības gadījumā izveidotu Eiropas uzticamo transporta uzņēmumu platformu. [Gr. 784]
(9e) Ja netiek ievēroti starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides noteikumi, rodas atšķirības visā iekšējā tirgū un tiek veicināta negodīga konkurence starp uzņēmumiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides nosacījumi ir stingrāki un to ievērošanu ir vieglāk uzraudzīt, jo īpaši lai apkarotu „pastkastītes” uzņēmumu izveidi. [Gr. 785]
(10) Savā 2016. gada 8. marta priekšlikumā pārskatīt Direktīvu 96/71/EK(10) Komisija atzina, ka minētās direktīvas īstenošana izteikti mobilajā autotransporta nozarē rada specifiskus juridiska rakstura jautājumus un grūtības, un norādīja, ka būtu pareizāk tos risināt ar īpaši autotransporta nozarei izstrādātiem tiesību aktiem.
(10a) Eiropā trūkst transportlīdzekļu vadītāju, tāpēc darba apstākļus vajadzētu būtiski uzlabot, lai šī profesija kļūtu pievilcīgāka. [Gr. 786]
(11) Lai nodrošinātu sekmīgu un samērīgu Direktīvas 96/71/EK īstenošanu autotransporta nozarē, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, kuros būtu ņemta vērā autotransporta nozarē nodarbinātajam darbaspēkam raksturīgā augstā mobilitāte un kuri nodrošinātu līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. Ar šo direktīvu autotransporta nozarei būtu jāpiemēro Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Direktīvas 2014/67/ES noteikumi par to, kā izpildīt minētos Direktīvas 96/71/EK noteikumus. [Gr. 787]
(12) Šādiem sabalansētiem kritērijiem būtu jābalstās pieņēmumā, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pietiekama saikne ar uzņemošās dalībvalsts teritoriju. Tādēļ būtu jānosaka laika limits, pēc kura pārsniegšanas tiktu piemērota uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums. Šis laika limits nebūtu jāpiemēro attiecībā uzŠāda pietiekama saikne ir kabotāžas pārvadājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1072/2009(11) un Regulā (EK) Nr. 1073/2009(12), jo viss pārvadājums notiek uzņemošajā dalībvalstī. Līdz ar to kabotāžai būtu jāpiemēro uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums neatkarīgi no transportlīdzekļa vadītāja veikto pārvadājumu biežuma un ilguma.Direktīva 96/71/EK unDirektīva 2014/67/ES. [Gr. 788]
(12a) Ja tie ir starptautiski pārvadājumi, tad transportlīdzekļa vadītāja galvenā saikne divpusējos starptautiskos pārvadājumos būtu transporta uzņēmuma izveides dalībvalsts, jo transportlīdzekļa vadītājs regulāri atgriežas transporta uzņēmuma izveides dalībvalstī. Transportlīdzekļa vadītājs var veikt vairākus divpusējus pārvadājumus viena brauciena laikā. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja transportlīdzekļa vadītājs veic citu veidu darbības, proti, veic attiecīgajā dalībvalstī starptautiskus pārvadājumus, kas nav divpusēji. [Gr. 789]
(12b) Lai panāktu transporta resursu lietderīgu izmantošanu, ņemtu vērā faktiskos ekspluatācijas apstākļus un samazinātu tukšbraucienu skaitu, kas ir svarīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, būtu jānodrošina iespēja veikt ierobežotu skaitu papildu pārvadājumu darbību, nepiemērojot darbā norīkošanas noteikumus. Šādi pasākumi ir darbības, ko veic laikposmā, kad tiek īstenots divpusējs starptautisks pārvadājums no uzņēmuma izveides dalībvalsts, vai laikposmā pēc šāda pārvadājuma izpildes un pirms atpakaļbrauciena uz uzņēmuma izveides dalībvalsti. [Gr. 790]
(12c) Ja transportlīdzekļa vadītājs veic kombinēto pārvadājumu, tad pakalpojumam, kas tiek sniegts autobrauciena sākuma vai beigu posmā, būtībā ir cieša saikne ar uzņēmuma izveides dalībvalsti, ja vien attiecīgais autobrauciena posms pats par sevi ir divpusējs pārvadājums. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja pārvadājums autobrauciena posmā tiek veikts uzņēmējā dalībvalstī vai kā tāds starptautisks pārvadājums, kas nav divpusējs, un tāpēc šādā gadījumā būtu jāpiemēro darbā norīkošanas noteikumi. [Gr. 791]
(12d) Transportlīdzekļa vadītājam nav pietiekamas saiknes ar tranzīta dalībvalsts teritoriju, tāpēc tranzīta pārvadājumus nedrīkstētu uzskatīt par norīkošanu darbā. Būtu arī jāprecizē, ka tad, ja autobuss ir apstājies un pasažieri no tā izkāpuši ar higiēnu saistītu iemeslu dēļ, tas pārvadājuma klasifikāciju nemaina. [Gr. 792]
(12e) Autotransports ir ļoti mobila nozare, un ir vajadzīga vienota pieeja dažiem atalgošanas aspektiem šajā nozarē. Transporta uzņēmumiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība attiecībā uz noteikumiem un prasībām, kas tiem jāievēro. Šiem noteikumiem un prasībām vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem un transporta uzņēmumiem viegli pieejamiem un jānodrošina efektīvu pārbaužu iespējas. Svarīgi, lai jaunie noteikumi neradītu lieku administratīvo slogu un lai tajos pienācīgi būtu ņemtas vērā MVU intereses. [Gr. 793]
(12f) Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi, tostarp ievērojot sociālo partneru autonomiju, Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētos nodarbinātības noteikumus un nosacījumus nosaka koplīgumi saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie noteikumi un nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES pieejamā un pārredzamā veidā tiek darīti pieejami citu dalībvalstu transporta uzņēmumiem un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un šā jautājuma risināšanā būtu jācenšas iesaistīt sociālos partnerus. Attiecīgajā informācijā jo īpaši būtu jānorāda atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošie elementi, tostarp atalgojuma elementi, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos koplīgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metode un attiecīgā gadījumā kritēriji, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/957(13), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nevajadzētu sodīt, ja tie nav ievērojuši prasību attiecībā uz atalgojuma elementiem, metodi, kas izmantota izmaksājamā atalgojuma aprēķinam, un attiecīgā gadījumā kritērijiem, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās, ja minētā informācija nav publiski pieejama. [Gr. 794]
(13) Lai nodrošinātu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti, autotransporta nozarē būtu jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz tādas kontrolierīces kā digitālie tahogrāfi. Lai iespējami samazinātu šajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK noteikto prasību sarežģītību, būtu jāļauj dalībvalstīm piemērot autopārvadātājiem tikai šajā direktīvā noteiktās administratīvās prasības, kas pielāgotas autotransporta nozarei. [Gr. 795]
(13a) Lai iespējami samazinātu uz transportlīdzekļu vadītājiem gulstošo administratīvo slogu un dokumentu pārvaldības pienākumus, pārvadātāji pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā tie reģistrēti, uzrāda visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši Direktīvas 2014/67/ES III nodaļas noteikumiem par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību. [Gr. 796]
(13b) Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izpildes nodrošināšanu, dalībvalstīm vajadzētu izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012(14), lai uzlabotu informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģionālajām un vietējām iestādēm. Turklāt varētu būt lietderīgi paplašināt IMI elementus, iekļaujot vienkāršu paziņojumu iesniegšanu un nosūtīšanu. [Gr. 797]
(13c) Lai samazinātu administratīvo slogu pārvadātājiem, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi, būtu lietderīgi vienkāršot pārvadātāju sniegto paziņojumu par norīkošanu darbā nosūtīšanas procesu, ieviešot standarta veidlapas, kurās atsevišķi iepriekš noteikti elementi ir tulkoti visās Savienības oficiālajās valodās. [Gr. 798]
(13d) Noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā vispārēja ieviešana un piemērošana attiecībā uz autotransportu varētu ietekmēt Savienības kravu autopārvadājumu nozares struktūru. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāuzrauga šā procesa ietekme. [Gr. 799]
(13e) Izpildes nodrošināšanā galvenā uzmanību būtu jāvelta pārbaudēm uzņēmumu telpās. Pārbaudes uz ceļiem nevajadzētu izslēgt, bet tās būtu jāveic nediskriminējošā veidā tikai attiecībā uz preču pavadzīmēm vai to elektroniskajām versijām, apstiprinājumiem par iepriekšēju reģistrāciju un apliecinājumu, lai atgrieztos valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas valstī. Pārbaudēs uz ceļiem vispirms būtu jāpārbauda tahogrāfa rādījumi, kas ir svarīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa darbības četru secīgu nedēļu laikposmā un šo darbību ģeogrāfisko tvērumu. Varētu būt noderīgi reģistrēt valsts kodu. [Gr. 800]
(13f) Komisijai būtu atkārtoti jānovērtē noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērošanas un izpildes nodrošināšanas ietekme uz autotransporta nozari un jāziņo par to Parlamentam un Padomei, kā arī jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai tos vēl vairāk vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu. [Gr. 801]
(13g) Atzīstot vajadzību pēc īpaša režīma piemērošanas transporta nozarei, kurā pārvietošanās ir transportlīdzekļu vadītāju darba būtība, Direktīvas 96/71/EK piemērošanai autotransporta nozarē būtu jāsakrīt ar dienu, kad stājas spēkā Direktīvas 2006/22/EK grozījumi, kas attiecas uz izpildes nodrošināšanas prasībām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 802]
(13h) Lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu paraugprakses attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šo pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 803]
(-14a) Informācijas apmaiņai dalībvalstu efektīvas administratīvās sadarbības un savstarpējās palīdzības kontekstā būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu aizsardzību. [Gr. 804]
(-14b) Visiem piegādes ķēdes partneriem būtu jāievēro noteikumi par pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu visā Eiropas kravas autopārvadājumu tirgū. Lai izveidotu ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu Eiropas iekšējo tirgu, jāizveido un jāīsteno atbildības ķēde, kas aptver visus loģistikas ķēdes dalībniekus. Pārredzamības un atbildības nodrošināšana un aizvien lielāka sociālā un ekonomiskā vienlīdzība palielinās transportlīdzekļa vadītāja profesijas pievilcību un veicinās veselīgu konkurenci. [Gr. 805]
(14) Tādēļ Direktīva 2006/22/EK būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 2006/22/EK groza šādi:
1) nosaukumu aizstāj ar šādu:"
“Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu”;
"
2) direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"
“Ar šo direktīvu nosaka minimālos nosacījumus Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014* un Direktīvas 2002/15/EK** īstenošanai.
______________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).”;
"
3) direktīvas 2. pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Katru gadu pārbauda plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014, kāun, veicot pārbaudes uzņēmumu telpās, arī apkalpes locekļi un transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/15/EK. Dalībvalstis organizē pārbaudes uz ceļiem par Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu tikai pēc tam, kad ir ieviesta tehnoloģija, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Līdz tam minētās pārbaudes veic tikai transporta uzņēmumu telpās.”; [Gr. 806]
"
b) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
“Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai tiktu aptverti vismaz 3 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīva 2002/15/EK. Pēc pārbaudēm uz ceļa un gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar iesniegt vienu vai vairākus pieprasītos dokumentus, transportlīdzekļa vadītājam ļauj turpināt pārvadājumu un pārvadātājam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir pienākums iesniegt pieprasītos dokumentus ar kompetento iestāžu starpniecību.”; [Gr. 807]
"
c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
“4. Informāciju, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantu, veido šādas ziņas: uz ceļiem pārbaudīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaits, uzņēmumu telpās pārbaudīto darba dienu skaits un konstatēto pārkāpumu skaits un veids, un papildus norāda, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.”; [Gr. 808]
"
3a) direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"
“5. pants
Saskaņotās pārbaudes
Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa un uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006 vai Regula (ES) Nr. 165/2014. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā. Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.”; [Gr. 809]
"
4) direktīvas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006,un Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi.”; [Gr. 810]
"
4a) direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“b) reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā;”; [Gr. 811]
"
5) direktīvas 7. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"
“d) nodrošināt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm par to, kā tiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu un Direktīvu 2002/15/EK.”;
"
6) direktīvas 8. pantu groza šādi:
-a) direktīvas 8. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"
“1. Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 22. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 165/2014 40. pantu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. pantu:”; [Gr. 812]
"
a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“b) atsevišķos gadījumos pēc kādas dalībvalsts motivētaīpaša pieprasījuma, ja nepieciešamā informācija nav pieejama, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā minēto valstu elektronisko reģistru tiešu apskatīšanu.”; [Gr. 813]
"
b) iekļauj šādu punktu:"
“1.a Lietās, kurās jāveic padziļināta izmeklēšana vai kuras ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, dalībvalstsDalībvalsts sniedz informāciju citām dalībvalstīm, ko tās pieprasījušas atbilstoši šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, 2510 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana vai kas ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, termiņš ir 20 darba dienas. Dalībvalstis var savstarpēji vienoties par īsāku termiņu. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešamas tikai ziņas no reģistriem, piemēram, riska novērtējuma sistēmas, prasīto informāciju sniedz trīs darba dienu laikā. [Gr. 814]
Ja pieprasījuma saņēmējdalībvalsts uzskata, ka pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā par to 10piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Pieprasījuma iesniedzējdalībvalsts sniedz pieprasījuma papildu pamatojumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu. [Gr. 815]
Ja ir grūtībassarežģīti vai nav iespējams apmierinātneiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai arī ja nav iespējams veikt pārbaudes, apsekojumusinspekcijas vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalstspieprasījuma saņēmējdalībvalsts par to 10attiecīgi piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti.pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot to, kādēļ ir sarežģīti vai neiespējami sniegt attiecīgo informāciju. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai rastu risinājumu konstatētajiem sarežģījumiem. [Gr. 816]
Ja Komisija uzzina, ka nepārtraukti ir problēmas ar informācijas apmaiņu vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai, tostarp vajadzības gadījumā tā var sākt izmeklēšanu un visbeidzot piemērot sankcijas dalībvalstij.”; [Gr. 817]
"
ba) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“2.Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 21. panta, informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šā panta 1. un 1.a punktā, īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tieša piekļuve reāllaikā valstu elektronisko reģistru datiem, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā.”; [Gr. 818]
"
bb) direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu:"
“2a.Komisija izstrādā visām ES dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas līdz 2020. gadam nodrošina, ka inspektoriem, veicot pārbaudes uz ceļiem un telpās, ir tieša reāllaika piekļuve ERRU un IMI. Šo lietojumprogrammu izstrādā, izmantojot izmēģinājuma projektu.”; [Gr. 819]
"
7) direktīvas 9. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Dalībvalstis ievieš riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem nosaka15.a pantu, lai noteiktu vienotu formulu uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, kā arī to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, un to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; [Gr. 820]
"
b) panta 2. punktā svītro otro teikumu;
ba) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
“3. Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.”; [Gr. 821]
"
bb) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ieviest pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās pēc to smaguma.”; [Gr. 822]
"
bc) panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
“Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.”; [Gr. 823]
"
c) pievieno šādus punktus:"
“4. Lai veicinātu mērķtiecīgākas pārbaudes uz ceļa, valsts riska novērtējuma sistēmas dati kontroles pasākuma norisesun autotransporta uzņēmumu un darbību valsts reģistri pārbaudes laikā ir pieejami visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām kontroles iestādēm, izmantojot vismaz visām dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas tām nodrošina tiešu piekļuvi reāllaikā Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistriem.; [Gr. 824]
5. Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju dalībvalstis,pēc lūguma vaiizmantojot sadarbspējīgus valstu elektroniskos reģistrus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā, tiešā veidā dara pieejamu visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.saskaņā ar direktīvas 8. pantā noteiktajiem termiņiem.”;Šajā saistībā apmaiņa ar informāciju un datiem par autopārvadātājiem, pārkāpumiem un riska novērtējumu notiek vienuviet, izmantojot savstarpējo savienotību, ko ERRU nodrošina starp dažādiem dalībvalstu valsts reģistriem. [Gr. 825]
"
8) direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"
“3. Komisija ar īstenošanas aktiemir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko transportlīdzekļa vadītājs pavada, veicot citu darbu, kas definēts Regulas (EK) Nr. 561/2006 4. panta e) punktā, tostarp nosakot reģistrēšanas formu un konkrētus gadījumus, kuros tā veicama, kā arī to, kā tiek reģistrēts un kontrolēts vismaz vienu nedēļu ilgo laikposmu,ilgais laikposms, kad transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pie transportlīdzekļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; un nevar ar šo transportlīdzekli veikt nekādas darbības. [Gr. 826]
"
8a) direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:"
“12. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”; [Gr. 827]
"
8b) direktīvas 13. panta b) punktu aizstāj ar šādu:"
“b) veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EK) Nr. 561/2006;” [Gr. 828]
"
8c) direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:"
“14. pants
Sarunas ar trešām valstīm
Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Savienība sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.
Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā.”; [Gr. 829]
"
8d) direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:"
“15. pants
Pielikumu atjaunināšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un IIpielikumu nolūkā ieviest vajadzīgos pielāgojumus saistībā ar labākas prakses attīstību.”; [Gr. 830]
"
8e) iekļauj šādu pantu:"
“15.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 831]
"
9) direktīvas I pielikumu groza šādi:
-a) pielikuma A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“(1) transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus; iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un/vai datus, kas saglabāti uz vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, un/vai uz izdrukas;”; [Gr. 832]
"
-aa) pielikuma A daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“(2) laikposmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktā, visus gadījumus, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nosaka kā periodus, kas pārsniedz 1 minūti, kuru laikā transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h N3 kategorijas un 105 km/h M3 kategorijas transportlīdzekļiem un (kategorijas N3 un M3, kā tās definētas Direktīvā 2007/46/EK(16)); [Gr. 833]
"
-ab) Direktīvas I pielikuma A daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:"
“(4) pārbauda, vai pareizi darbojas reģistrācijas kontrolierīces (konstatē kontrolierīču un/vai vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu), vai – vajadzības gadījumā – pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 16. panta 2. punktā;”; [Gr. 834]
"
a) pielikuma A daļā pievieno šādu 6. punktu:"
“6) iknedēļas darba laikus, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4. un 5. pantā, pastāvot nosacījumam, ka tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes.”; [Gr. 835]
"
b) pielikuma B daļā pievieno šādu 4. punktu:"
“4) iknedēļas darba laikus, pārtraukumus un prasības attiecībā uz darbu naktī, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4., 5. un 7. pantā.”;
"
ba) pielikuma B daļas otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārliecinās par citu provokatoru vai līdzdalībnieku līdzatbildību transportēšanas posmā, piemēram, kravas nosūtītāju, ekspeditoru vai uzņēmēju, ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tostarp pārbauda, vai līgumos paredzētie pārvadājuma organizēšanas noteikumi ļauj nodrošināt atbilstībuRegulai (EK) Nr. 561/2006 un Regulai (ES) Nr. 165/2014.”. [Gr. 836]
"
2. pants
1. Šajā pantā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz dažiem Direktīvas 96/71/EK aspektiem, kas saistīti ar autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES aspektiem, kas saistīti ar administratīvajām prasībām un kontroles pasākumiem attiecībā uz šādu transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā.
1.a Minētos īpašos noteikumus piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kurus nodarbina uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura pieņem vienu no Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem starptautiskajiem pasākumiem.
2. Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu autotransporta nozarē strādājošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas nodarbināti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos uzņēmumos, kad tiek veikti starptautiski pārvadājumi, kas definēti Regulās (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009, ja norīkojuma laikposms šādu pārvadājumu veikšanai vienā kalendārajā mēnesī dalībvalstu teritorijā nepārsniedz trīs dienas.
2. Transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, kad viņš veic divpusējus pārvadājumus.
Šīs direktīvas izpratnē divpusējs pārvadājums attiecībā uz kravām ir kravu pārvietošana uz pārvadājumu līguma pamata no dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz citu dalībvalsti vai trešo valsti vai no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību.
2.a No dienas, kad transportlīdzekļa vadītāji reģistrē datus par robežšķērsošanu manuāli, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 7. punktā, dalībvalstis arī attiecībā uz kravu pārvadāšanu piemēro 2. punktā noteikto atkāpi, ja:
– transportlīdzekļa vadītājs līdztekus divpusējam pārvadājumam veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravas neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā dalībvalstī.
Ja divpusējam pārvadājumam, kura sākums ir dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un kura laikā netika veikta neviena papildu darbība, seko divpusējs pārvadājums uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, atkāpi piemēro līdz divām papildu iekraušanas un/vai izkraušanas darbībām, ievērojot iepriekš izklāstītos nosacījumus.
Šo atbrīvojumu piemēro tikai līdz dienai, kurā viedos tahogrāfus, kas nodrošina robežšķērsošanas un citu Regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto darbību reģistrēšanu, uzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstīs reģistrēti pirmo reizi, kā norādīts minētās regulas 8. panta 1. punkta 2. apakšpunktā. No minētās dienas pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro tikai tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts minētās regulas 8., 9. un 10. pantā.
2.b Transportlīdzekļa vadītāju, kas ir iesaistīts neregulāros vai regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumos, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009, neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK nozīmē, ja:
– pasažieri iekāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izkāpj citā dalībvalstī vai trešā valstī; vai
– pasažieri iekāpj dalībvalstī vai trešā valstī un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību; vai
– pasažieri iekāpj un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai piedalītos vietējās ekskursijas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009.
2.c Transportlīdzekļa vadītājs, kas veic kabotāžu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, tiek uzskatīts par norīkotu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.
2.d Neskarot Direktīvas 96/71/EK 2. panta 1. punktu, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu darbā uz tās dalībvalsts teritoriju, kuru transportlīdzekļa vadītājs šķērso tranzītā, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus.
2.e Ja transportlīdzekļa vadītājs kombinētā pārvadājuma brauciena sākotnējo vai noslēguma daļu veic, kā definēts Direktīvā 92/106/EEK, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, ja attiecīgajā brauciena daļā pašā par sevi ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā definēts 2. punktā.
2.f Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, kas minēti Direktīvas 96/71/EK 3. pantā un kas ir noteikti darba koplīgumos atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktam, ir darīti pieejami transporta uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamā un pārredzamā veidā. Attiecīgajā informācijā jo īpaši iekļauj atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošos elementus, tostarp atalgojuma elementus, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos kolektīvajos līgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metodi un attiecīgā gadījumā kritērijus, pēc kuriem nosaka iedalījumu atšķirīgās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nesoda par neatbilstību atalgojuma elementiem, metodei, kas izmantota, aprēķinot pienākošos atalgojumu, un, attiecīgā gadījumā, kritērijiem attiecībā uz klasifikāciju dažādās algu kategorijās, kas nav publiski pieejamas.
2.g Attieksme pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpussavienības valstī, nedrīkst būt labvēlīgāka kā pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī.
Dalībvalstis īsteno Direktīvā 96/71/EK un šajā direktīvā [XX/XX] (lex specialis) noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, piešķirot piekļuvi ES tirgum autotransporta uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību šādās trešās valstīs. Dalībvalstis arī cenšas īstenot šādus līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm. Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgos noteikumus, kas iekļauti divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kurus tās noslēgušas ar trešām valstīm.
Lai īstenotu pienācīgu kontroli pār to, kā trešo valstu pārvadātāji ievēro šos līdzvērtīgos pasākumus attiecībā uz norīkošanu darbā, dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) XXX/XXX pārskatītie noteikumi attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu [Regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 165/2014] tiek īstenoti Eiropas Nolīguma par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) ietvaros. [Gr. 837]
Ja norīkojuma laikposms ir ilgāks nekā trīs dienas, dalībvalstis Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu piemēro visam norīkojuma laikposmam to teritorijā šā punkta pirmajā daļā minētā viena kalendārā mēneša periodā.[Gr. 838]
a) ikdienas darba laikposmu, kas nepārsniedz sešas stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pusi dienas; [Gr. 840]
b) ikdienas darba laikposmu, kas ilgst sešas vai vairāk stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pilnu dienu; [Gr. 841]
c) pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kā arī darbgatavības laikposmus, kas pavadīti uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par darba laikposmu. [Gr. 842]
4. Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 9. panta, dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus: [Gr. 843]
a) pienākumu citā dalībvalstī reģistrētam autopārvadātājam elektroniski nosūtītelektroniskā veidā, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012, iesniegt deklarāciju un tās atjauninājumus vadītāja norīkojuma paziņojumu valstsgalamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā līdz norīkojuma laikposma sākumam uzņemošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā,vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, norādot tikai šādu informāciju: [Gr. 844]
i) autopārvadātāja identitāte, norādot tā Kopienas nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai Kopienas atļaujas numuru; [Gr. 845]
ii) pārvadājumu vadītāja vai citas(-u) kontaktpersonas(-u) kontaktinformācija uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī, lai sazinātos ar tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek sniegti pakalpojumi, kā arī lai nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;
iii) paredzamaisinformācija par norīkoto transportlīdzekļutransportlīdzekļa vadītāju,skaits untostarp šāda informācija: identitāte, dzīvesvietas valsts, valsts, kurā tiek veiktas sociālās iemaksas, sociālās apdrošināšanas numurs un vadītāja apliecības numurs; [Gr. 846]
iv) paredzamais norīkojuma ilgums, plānotais sākumanorīkojuma plānotais sākuma datums, paredzamais ilgums un beigu datums, kā arī darba līgumam piemērojamie tiesību akti; [Gr. 847]
iva) kravas autopārvadātājiem: saņēmēju identitāte un kontaktinformācija, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 848]
v) norīkojuma izpildē izmantoto transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuri;
vi) sniegto autopārvadājumu pakalpojumu veids, proti, kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi, kabotāžas pārvadājumi;
via) kravas autopārvadātājiem: kravas iekraušanas un izkraušanas adreses, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 849]
b) pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt unautopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa var uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā darīt pieejamu norīkojuma paziņojumadeklarācijas kopiju un pierādījumu uzņemošajā dalībvalstī veiktajam pārvadājumam, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā minēto pierādījumu; [Gr. 850]
c) pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt unautopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamusvar uzrādīt tahogrāfa datus un jo īpaši to dalībvalstu valsts kodus, kurās transportlīdzekļa vadītājs ir uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus; [Gr. 851]
ca) laikā, kad notiek šā panta b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes uz ceļa, transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt vajadzīgos dokumentus; [Gr. 852]
d) pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamu papīra vai elektroniskā formātā vienā no uzņemošās dalībvalsts oficiālajām valodām vai angļu valodā iztlkota darba līguma vai Padomes Direktīvas 91/533/EEK(17) 3. panta izpratnē līdzvērtīga dokumenta kopiju;[Gr. 854]
e) pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamas papīra vai elektroniskā formātā darba algas lapu kopijas par pēdējiem diviem mēnešiem; pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt attiecīgā dokumenta kopiju;[Gr. 855]
f) pienākumu autopārvadātājam pēc uzņemošās dalībvalstsdalībvalsts, kurā transportlīdzekļa vadītājs ir norīkots, iestāžu pieprasījuma pēc tam, kad ir beidzies norīkojuma laikposms, ar IMI publiskās saskarnes starpniecību saprātīgā termiņā iesniegt šā punkta b),c) un e) apakšpunktā minēto dokumentu kopijas,papīrakā arī dokumentāciju par norīkoto transportlīdzekļu vadītāju atalgojumu norīkojuma laikā un viņu darba līgumu vai elektroniskā formātā.līdzvērtīgu dokumentu Direktīvas 91/533/EEK(18) 3. panta nozīmē, transportlīdzekļu vadītāju darba laika uzskaites lapas un maksājumu apliecinājumus.
Autopārvadātājs prasīto dokumentāciju sniedz ar IMI publiskās saskarnes starpniecību 2 mēnešu laikā no pieprasījuma dienas.
Ja autopārvadātājs noteiktajā termiņā neiesniedz visus pieprasītos dokumentus ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek norīkošana darbā, saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 6. un 7. pantu var pieprasīt tās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Ja šādu pieprasījumu iesniedz ar IMI starpniecību, pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir piekļuve norīkojuma deklarācijai un citai attiecīgai informācijai, ko pārvadātājs ir iesniedzis, izmantojot IMI publisko saskarni.
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, nodrošina, ka dokumenti, ko pieprasījušas dalībvalsts, kurā notiek norīkošana darbā, kompetentās iestādes, tiek iesniegti ar IMI starpniecību 25 darba dienu laikā no pieprasījuma dienas. [Gr. 853]
5. 4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām autopārvadātājs var iesniegt norīkojuma paziņojumu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. [Gr. 856]
5.a Informāciju no deklarācijām 18 mēnešus glabā IMI repozitorijā pārbaužu nolūkā, un tā ir tieši un reāllaikā pieejama visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 3. pantu, Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pantu un Direktīvas 2006/22/EK 7. pantu.
Valsts kompetentā iestāde var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piekļūt informācijai, ja šī informācija:
– attiecas uz norīkošanu darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
– tiek izmantota, lai izpildītu noteikumus par norīkošanu darbā; un
– datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. [Gr. 857]
5.b Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem visās Savienības oficiālajās valodās izstrādā standartizētas veidlapas, kas jāizmanto deklarāciju iesniegšanai ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, precizē deklarācijas funkcijas IMI un to, kā 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz via) punktā minētā informācija ir deklarācijā jānoformē, un nodrošina, ka informācija no deklarācijām tiek automātiski tulkota uzņēmējas dalībvalsts valodā. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 2.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 858]
5.c Dalībvalstis kontroles pasākumu īstenošanā izvairās no liekiem kavējumiem, kas var ietekmēt norīkojuma ilgumu un datumus. [Gr. 859]
5.d Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, sniedz savstarpēju palīdzību un apmainās ar visu būtisko informāciju, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Direktīvā 2014/67/ES un Regulā (EK) Nr. 1071/2009. [Gr. 860]
2.a pants
1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 861]
2.b pants
Dalībvalstis paredz sodus nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību šīs direktīvas 2. pantam, ja tie zina vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, preventīvi un nediskriminējoši. [Gr. 862]
2.c pants
Komisija izvērtē spēkā esošos instrumentus un labāko praksi, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un sagatavo tiesību akta priekšlikumu, kas paredz vajadzības gadījumā līdz ...[divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveidot Eiropas uzticības platformu. [Gr. 863]
2.d pants
Pārdomāta izpilde
1. Neskarot Direktīvu 2014/67/ES un lai panāktu vēl labāku šīs direktīvas 2. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā piemēro saskaņotu valsts izpildes stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā.
2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par norīkošanu darbā un ka šīs pārbaudes veic bez diskriminācijas, jo īpaši bez diskriminācijas, pamatojoties uz norīkojumā izmantoto transportlīdzekļu numura zīmēm.
3. Dalībvalstis īpaši pievēršas uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir lielāks risks pārkāpt tiem piemērojamos šīs direktīvas 2. panta noteikumus. Minētajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.
4. Šā panta 3. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minētais viedais tahogrāfs, šīs direktīvas 2. panta 4. punktā minētās norīkojuma deklarācijas un elektroniskie transporta dokumenti, piemēram, elektroniskas preču pavadzīmes atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR).
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:
a) sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;
b) kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;
c) tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā maksimālo datu glabāšanas ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida.
6. Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Kad šādi dati minētajiem mērķiem vairāk nav vajadzīgi, tos dzēš.
7. Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas norīkojumu pārbaudes uz ceļiem, kas var atbilst pārbaudēm, kuras veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi norīkošanas jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.
Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti. [Gr. 864]
2.e pants
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumi
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādus punktus:"
“12.aEiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu: 8. pants
12.b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā: 2. panta 5. punkts. [Gr. 865]
"
3. pants
Ziņojums un pārskatīšana
1. Komisija līdz [3 gadus pēcDalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par šīs direktīvas transponēšanas dienas] izvērtē šīs direktīvas īstenošanu,īstenošanu, jo īpaši 2. panta ietekmi, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.par 2.d pantā minētās pārdomātās izpildes īstenošanu un izpildes iespējamām grūtībām.
1. Lai varētu novērtēt izpildes informācijas efektivitāti, ziņojumā iekļauj informāciju par to, cik efektīvi ir:
– viedais tahogrāfs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā;
– IMI izmantošana, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 5.a un 5.b punktā;
– elektronisku transporta dokumentu, piemēram, elektronisku preču pavadzīmju izmantošana atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR);
– informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm ar ERRU un IMI starpniecību, kā arī informācija par iestāžu efektivitāti, tieši un reāllaikā nodrošinot piekļuvi ERRU un IMI, izmantojot ES lietojumprogrammu, pārbaudēs uz ceļiem, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 8. un 9. pantā; un
– mācību programmas īstenošana, lai palīdzētu autovadītājiem un visiem pārējiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un inspektoriem, pielāgoties jaunajiem noteikumiem un prasībām, kas tos ietekmē.
2. Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri izvērtē šo direktīvu un iesniedz izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minēto ziņošanas formātu un pamatnostādnes.
Šajos īstenošanas aktos var iekļaut noteikumus, kas paredz, ka dalībvalstis sniedz Komisijai datus par satiksmes plūsmām un datus par transportlīdzekļu reģistrācijas dalībvalstīm, kurus reģistrē dalībvalstu nodevu iekasēšanas sistēmas, ja šādi dati pastāv, lai novērtētu šīs direktīvas piemērošanas efektivitāti.
3. Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.
3. Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par izpildes efektivitāti, tostarp svēršanas sensoru izmantošanas izmaksu un ieguvumu analīzi, lai automātiski reģistrētu iekraušanas/izkraušanas vietas. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ziņojumu publisko. [Gr. 866]
3.a pants
Apmācība
Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, Komisija un dalībvalstis izveido visaptverošu un integrētu apmācības un pielāgošanās programmu par jaunajiem noteikumiem un prasībām, kuras jāievēro gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan procedūras dalībniekiem, uzņēmumiem, pārvaldēm, inspektoriem. [Gr. 867]
4. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz [..] [Transponēšanai tiks atvēlēts pēc iespējas īsāks laiks, kas caurmērā nepārsniegs divus gadus]2020. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. [Gr. 868]
Transporta nozarei tās atzītā izteikti mobilā rakstura dēļ nepiemēro pasākumus, kas izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz šo direktīvu sāk piemērot. [Gr. 869]
Transporta nozarei nepiemēro pasākumus, kuri izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz stājas spēkā izpildes nodrošināšanas prasības, kuras paredz īpašus noteikumus attiecībā uz transporta nozari, ko reglamentē šī direktīva. [Gr. 870]
Tās piemēro minētos noteikumus no [..].
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
5. pants
Šī direktīva stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris),arko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OJ L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).
Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);