(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0178/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 17. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas apvienotās sanāksmes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0469/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp. (2) Šī nostāja atbilst grozījumiem, kas pieņemti 2019. gada 17. janvārī (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0038).

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kā balstās Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā atgādināts tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un dalībai Savienībā izvirzītajos kritērijos. Kā atkārtoti norādīts LES 2. pantā, minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. [Gr. 1]

(1.a)  Dalībvalstīm būtu jāstiprina savi pienākumi un jārāda piemērs, tos patiešām izpildot, kā arī jātiecas izveidot kopēju tiesiskuma kultūru, kurā tiesiskumu kā vispārēju vērtību vienādi piemēro visas iesaistītās puses. Minēto principu pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtisks priekšnosacījums Eiropas projekta leģitimitātei kopumā un pamatnosacījums, lai veidotu iedzīvotāju uzticību Savienībai un nodrošinātu tās politikas efektīvu īstenošanu. [Gr. 2]

(1.b)  Saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās konstitucionālo kodolu un kopējās vērtības, kas ir tās pamatā, tostarp budžeta veidošanas principus. Dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un kandidātvalstīm ir pienākums ievērot, aizsargāt un popularizēt minētos principus un vērtības un lojāli sadarboties. [Gr. 3]

(2)  Tiesiskums nodrošina, ka visi publiskās varas turētāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībāmpamattiesību ievērošanu, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas. Tas it īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti likumības(3), principi, tostarp pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskie procesi tiesību aktu ieviešanai juridiskās noteiktības(4), izpildvaras patvaļīguma aizlieguma(5), varas dalīšanas(6), tiesu pieejamības un neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošinātas efektīvas tiesību aizsardzības tiesā(7) principi(8). Minētie principi cita starpā ir atspoguļoti Eiropas Padomes Venēcijas komisijas līmenī un noteikti, arī pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo judikatūru(9). [Gr. 4]

(2.a)  Pievienošanās kritēriji jeb Kopenhāgenas kritēriji, ko Kopenhāgenas Eiropadome pieņēma 1993. gadā un Madrides Eiropadome nostiprināja 1995. gadā, ir būtiski nosacījumi, kas jāizpilda visām kandidātvalstīm, lai tās kļūtu par dalībvalstīm. Minētie kritēriji ir iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskums, cilvēktiesības, kā arī cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība, funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kā arī spēja uzņemties dalības Savienībā pienākumus. [Gr. 5]

(2.b)  Ja kandidātvalsts nevar nodrošināt prasīto standartu, vērtību un demokrātijas principu ievērošanu, kavējas pievienošanās Savienībai, līdz tā pilnībā izpilda attiecīgos standartus. Kopenhāgenas kritērijos noteiktās saistības kandidātvalstīm tiek piemērotas arī dalībvalstīm pēc to pievienošanās Savienībai saskaņā ar LES 2. pantu un lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 4. pantā. Tādēļ dalībvalstis būtu regulāri jāizvērtē, lai pārbaudītu, vai to tiesību akti un prakse joprojām atbilst minētajiem kritērijiem un kopīgajām vērtībām, uz kurām balstās Savienība, tādējādi nodrošinot atbilstīgu tiesisko regulējumu un administratīvo satvaru Savienības politikas īstenošanai. [Gr. 6]

(3)  Tiesiskums Lai gan Savienības vērtībām netiek piemērota hierarhija, tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas citas pamatvērtības, uz kā balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu: nav iespējama demokrātijas un pamattiesību ievērošana, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi. Iekšējās un ārējās demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību politikas saskaņotībai un konsekvencei ir galvenā nozīme uzticības Savienībai nodrošināšanā. [Gr. 7]

(4)  Kad dalībvalstis pilda Savienības budžetu un neatkarīgi no to izmantotās īstenošanas metodes tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantā.

(5)  Pareizu finanšu pārvaldību var nodrošināt tikai dalībvalstis, ja publiskās iestādes rīkojas saskaņā ar likumu un ja pret tā pārkāpumiem efektīvi apsūdzību ceļ izmeklēšanas dienesti un prokuratūra, un ja publisko iestāžu lēmumi var tikt pakļauti efektīvai izskatīšanai tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas un Eiropas Savienības Tiesa.

(6)  Tiesu iestādēmVienmēr būtu jādarbojas neatkarīgi jāgarantē tiesu iestāžu neatkarība un objektīviobjektivitāte, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas dienestiem būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiem būtu jāpiešķir pietiekami resursi un procedūras, lai darbotos efektīvi un pilnībā ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu. Šie nosacījumi ir nepieciešami kā minimāla garantija pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt šiem pamatprincipiem un Savienības finanšu interesēm. [Gr. 8]

(7)  Tiesu iestāžu neatkarība it īpaši paredz, ka attiecīgā iestāde spēj pildīt savas tiesneša funkcijas pilnīgi neatkarīgi un bez hierarhiska ierobežojuma vai pakļautības citai iestādei, un neievērojot rīkojumus vai norādījumus no nekāda avota, un ka tādējādi tā ir aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas varētu apdraudēt tās locekļu neatkarīgu spriedumu un ietekmēt to lēmumus. Neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz iestādes sastāvu un tās locekļu iecelšanu amatā, pilnvaru termiņu un noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu pamatotas cilvēku bažas par minētās iestādes spēju pretoties ārējiem faktoriem un tās neitralitāti attiecībā uz tajā aizstāvētajām interesēm.

(7.a)   Prokuratūras un tiesu neatkarība ietver gan oficiālu (de jure), gan faktisku (de facto) prokuratūras un tiesu, kā arī atsevišķu prokuroru un tiesnešu neatkarību. [Gr. 9]

(8)  Tiesiskuma ievērošana ir svarīga ļoti būtiska ne tikai Savienības iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks ilgtspējīgi tikai tad, ja būs stabils tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma. [Gr. 10]

(8.a)  Esošo Savienības uzraudzības mehānismu, tādu kā sadarbības un pārbaudes mehānisms, rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un ziņojumi par korupcijas apkarošanu, integrēšana plašākā tiesiskuma uzraudzības satvarā varētu nodrošināt iedarbīgākus un efektīvākus kontroles mehānismus Savienības finanšu interešu aizsardzībai. [Gr. 11]

(8.b)   Pārredzamības trūkums, patvaļīga diskriminācija, konkurences kropļošana un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū un ārpus tā, ietekme uz vienotā tirgus integritāti un nodokļu sistēmas taisnīgumu, stabilitāti un leģitimitāti, ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanās, negodīga konkurence valstu starpā, sociālā neapmierinātība, neuzticēšanās un demokrātijas trūkums ir tikai daži negodīgas nodokļu prakses negatīvās ietekmes piemēri. [Gr. 12]

(9)  LES 19. pants, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā noteiktā tiesiskuma vērtība, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tajās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, tostarp attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tas, ka pastāv efektīva izskatīšana tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, ir tiesiskuma būtība, un tam nepieciešamas neatkarīgas tiesas(10). Saglabāt tiesu neatkarību ir būtiski, kā apstiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas(11) 47. panta otrajā daļā. Tas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu, līgumu vai citu instrumentu pamatotības izskatīšanu tiesā, kas rada publiskos izdevumus vai parādus, inter alia saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, pret kurām arī var tikt celta prasība tiesās.

(10)  Tādējādi pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

(10.a)  Savienības rīcībā ir dažādi instrumenti un procesi, lai nodrošinātu LES noteikto principu un vērtību pilnīgu un atbilstīgu piemērošanu, taču patlaban Savienības iestādes nereaģē ātri un efektīvi, it īpaši, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību. Esošie instrumenti būtu jāuzlabo, jāizvērtē un jāpapildina, lai nodrošinātu, ka tiesiskuma mehānisms ir atbilstīgs un efektīvs. [Gr. 13]

(11)  Vispārēji trūkumi dalībvalstīs attiecībā uz tiesiskumu, kas jo īpaši ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm. Ir jāveic šādu trūkumu efektīva izmeklēšana un, konstatējot vispārēju trūkumu, jāpiemēro efektīvi un samērīgi pasākumi ne tikai, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tostarp nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu, bet arī lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos Savienībai un tās iestādēm. Tikai neatkarīgas tiesas, kas atbalsta tiesiskumu un juridisko noteiktību visās dalībvalstīs, var galu galā garantēt to, ka Savienības budžeta līdzekļi ir pietiekami aizsargāti. [Gr. 14]

(11.a)   Komisija ir aplēsusi, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apmērs ir 1 triljons EUR gadā. Šādas prakses radītā nelabvēlīgā ietekme uz dalībvalstu un Savienības budžetu un iedzīvotājiem ir acīmredzama un varētu mazināt uzticēšanos demokrātijai. [Gr. 15]

(11.b)   Izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas tieši ietekmē dalībvalstu un Savienības budžetu un šā nodokļa sloga sadalījumu starp nodokļu maksātāju kategorijām, kā arī starp ekonomikas faktoriem. [Gr. 16]

(11.c)   Dalībvalstīm nodokļu konkurences jautājumos pilnībā būtu jāpiemēro lojālas sadarbības princips. [Gr. 17]

(11.d)   Komisijai kā līgumu sargātājai būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek ievēroti Savienības tiesību akti un dalībvalstu lojālas sadarbības princips. [Gr. 18]

(11.e)   Savienības līmenī novērtējot un uzraugot dalībvalstu nodokļu politiku, būtu nodrošināts, ka dalībvalstis nodokļu jomā neievieš jaunus nelabvēlīgus pasākumus. Uzraugot, kā dalībvalstis, to jurisdikcijas, reģioni vai citas administratīvās struktūras ievēro Savienības kopējo sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, būtu aizsargāts vienotais tirgus un nodrošināta tā pareiza un konsekventa darbība. [Gr. 19]

(12)  Lai identificētu vispārēju trūkumu, ir nepieciešama rūpīga kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minēto novērtējumu varētu balstīt uz informāciju Minētajam novērtējumam ir jābūt objektīvam, taisnīgam un pārredzamam, un tā pamatā jābūt informācijai no visiem attiecīgajiem avotiem, ņemot vērā kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību un finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņemot vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu, un informācijai no atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, Eiropas Parlamenta rezolūcijām, Revīzijas palātas ziņojumiem, attiecīgo starptautisko organizāciju, un tīklu piemēram, Eiropas Padomes struktūru, secinājumiem un ieteikumiem, tostarp it īpaši Venēcijas komisijas tiesiskas valsts kritēriju sarakstam, kā arī attiecīgo starptautisko tīklu, piemēram, augstāko tiesu un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu, secinājumiem un ieteikumiem. [Gr. 20]

(12.a)  Būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu grupa konstitucionālo tiesību, finanšu un budžeta jautājumos, lai tā palīdzētu Komisijai vispārēju trūkumu izvērtēšanā. Minētajai grupai ik gadu būtu neatkarīgi jāizvērtē tādi jautājumi saistībā ar tiesiskumu visās dalībvalstīs, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, ņemot vērā visu attiecīgo avotu un atzīto iestāžu sniegto informāciju. Pieņemot lēmumu par iespējamo pasākumu pieņemšanu vai atcelšanu, Komisijai būtu jāņem vērā minētās grupas paustie atzinumi. [Gr. 21]

(13)  Būtu jānosaka iespējamie pasākumi, kas jāpieņem vispārēju trūkumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro to pieņemšanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, finansējuma sasmazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums slēgt jaunas saistības ar saņēmējiem. [Gr. 22]

(14)  Proporcionalitātes princips būtu jāpiemēro, nosakot pasākumus, kas jāpieņem, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu un attiecīgās dalībvalsts sadarbības līmeni, lai izbeigtu vispārējo trūkumu saistībā ar tiesiskumu, un minētā trūkuma ietekmi uz attiecīgajiem Savienības līdzekļiem.

(14.a)  Ir ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus vispārēju trūkumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un saņēmēju likumīgās intereses. Apsverot pieņemamos pasākumus, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un saņēmējiem. Lai uzlabotu galasaņēmēju vai saņēmēju aizsardzību, Komisijai tīmekļa vietnē vai interneta portālā būtu jāsniedz informācija un norādījumi, kā arī atbilstīgi instrumenti, lai informētu Komisiju par visiem gadījumiem, kad valsts pārvaldes iestādes un dalībvalstis ir pārkāpušas juridisko pienākumu turpināt veikt maksājumus pēc pasākumu pieņemšanas saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu, ka summa, kuru valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir pienākums izmaksāt, tiek faktiski izmaksāta galasaņēmējiem vai saņēmējiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai atgūt maksājumus, kas veikti šīm iestādēm, vai attiecīgā gadījumā veikt finanšu korekciju, samazinot atbalstu programmai, un pārvietot līdzvērtīgu summu uz Savienības rezervi, kas tiks izmantota galasaņēmēju vai saņēmēju vajadzībām. [Gr. 23]

(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek noteikti saskaņā ar šo regulu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojumsKomisijai. [Gr. 24]

(15.a)  Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu noteikto pasākumu ietekmi uz Savienības budžetu, tiem būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši summas, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai, pārvietojumu uz budžeta rezervi. Lai veicinātu tādu lēmumu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāapsver iespēja apstiprināt šādus pārvietojumus, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome noteiktā termiņā ar kvalificētu balsu vairākumu tos negroza vai nenoraida. [Gr. 25]

(16)  Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu. Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā šie apsvērumi. [Gr. 26]

(17)  Padomei Komisijai būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu pēc Komisijas priekšlikumaun jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei pilnībā vai daļēji atcelt attiecīgajiem pasākumiem paredzēto budžeta rezervi, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti. [Gr. 27]

(18)  Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, kas ierosināti un pieņemti saskaņā ar šo regulu, [Gr. 28]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus, kas ir nepieciešami Savienības budžeta aizsardzībai vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  “tiesiskums” attiecas ir jāsaprot kā atsauce uz Savienības vērtībuvērtībām, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 2noteiktas LES 2. pantā un LES 49. pantā kurā ir ietverti likumības paredzētajos kritērijos attiecībā uz dalību Savienībā; tas ietver tādus principus kā likumība, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesiskās noteiktības tiesiskā noteiktība, izpildvaras patvaļīguma aizlieguma aizliegums; tiesu pieejamība un neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošinātas efektīvas nodrošināta efektīva tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzībasaizsardzība tiesā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautisko cilvēktiesību nolīgumos; varas dalīšanas dalīšana; diskriminācijas aizliegums un vienlīdzības vienlīdzība likuma priekšā principi; [Gr. 29]

b)  “vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu” ir plaši izplatīta vai atkārtota prakse vai bezdarbība, vai publisku iestāžu veikts pasākums, kas ietekmē tiesiskumu, ja tas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu var izraisīt arī sistēmisks LES 2. pantā paredzēto Savienības vērtību apdraudējums, kas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; [Gr. 30]

c)  “valsts pārvaldes iestāde” ir visas publiskās iestādes jebkura publiskā iestāde visos valdības līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijām organizācijas Eiropas Parlamenta un Padome Regulas (ES, Euratom) Nr. [...] (“Finanšu regula”) [2018/1046(12) ("Finanšu regula") 2. panta 42. punkta] nozīmē. [Gr. 31]

2.a pants

Vispārēji trūkumi

Gadījumā, ja vispārēji trūkumi ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, uzskata, ka vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu jo īpaši ir:

a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana, tostarp spējas neatkarīgi pildīt tiesneša funkcijas jebkāda veida ierobežošana, radot ārējo ietekmi uz neatkarības garantijām, ierobežojot spriedumus ar ārējiem rīkojumiem, patvaļīgi pārskatot noteikumus par tiesu darbinieku iecelšanu vai pilnvaru laiku vai ietekmējot tiesu darbiniekus tādā veidā, kas apdraud to objektivitāti, vai iejaucoties advokātu neatkarībā;

b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;

c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana;

d)  dalībvalstu administratīvās spējas izpildīt dalības Savienībā pienākumus apdraudēšana, tostarp spējas efektīvi īstenot noteikumus, standartus un politiku, kas ir Savienības tiesību aktu pamatā, apdraudēšana;

e)  pasākumi, kas vājina advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzību. [Gr. 32]

3. pants

PasākumiRiski Savienības finanšu interesēm [Gr. 33]

1.  Veic attiecīgus pasākumus, ja Vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības var tik konstatēts, ja jo īpaši tiek ietekmēta vai Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, jo īpašipastāv risks, ka var tikt ietekmēta kāda no šīm jomām: [Gr. 34]

a)  to minētās dalībvalsts iestāžu pienācīga darbība, kas īsteno Savienības budžetu, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrām, un veicot uzraudzību un kontroli; [Gr. 35]

aa)  tirgus ekonomikas pienācīga darbība, tādējādi nodrošinot konkurenci un tirgus spēkus Savienībā, kā arī dalības pienākumu efektīva izpilde, tostarp virzība uz mērķi izveidot politisku, ekonomisku un monetāru savienību; [Gr. 36]

ab)  to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību, kā arī iekšējo un ārējo revīziju, un efektīvu un pārredzamu finanšu pārvaldības un pārskatatbildības sistēmu pienācīga darbība; [Gr. 37]

b)  izmeklēšanas dienestu un prokuratūras pareiza darbība saistībā ar apsūdzību krāpšanā, korupcijā, tostarp krāpšanā nodokļu jomā, vai citos Savienības tiesību aktu pārkāpumos, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildi; [Gr. 38]

c)  a), ab) un b) punktā minēto iestāžu darbību vai bezdarbības efektīva pārskatīšana tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas; [Gr. 39]

d)  krāpšanas, tostarp krāpšanas nodokļu jomā, korupcijas vai citu Savienības tiesību aktu pārkāpumu saistībā ar Savienības budžeta izpildi novēršana un sodīšana un efektīvu un preventīvu sodu piemērošana saņēmējiem, ko veic valsts tiesas vai administratīvās iestādes; [Gr. 40]

e)  nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšana;

ea)   izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu konkurences novēršana un sodīšana un to iestāžu pienācīga darbība, kuras palīdz īstenot administratīvo sadarbību nodokļu jomā; [Gr. 41]

f)  efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un — ar nosacījumu, ka piedalās attiecīgā dalībvalsts, — Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu. [Gr. 42]

fa)  Savienības budžeta pienācīga īstenošana pēc sistēmiska pamattiesību pārkāpuma. [Gr. 43]

2.  Par vispārējiem trūkumiem saistībā ar tiesiskumu jo īpaši var uzskatīt

a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana;

b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;

c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana. [Gr. 44]

3.a pants

Neatkarīgu ekspertu grupa

1.  Komisija izveido neatkarīgu ekspertu grupu (“grupa”).

Grupā ir neatkarīgi konstitucionālo tiesību un finanšu un budžeta jautājumu eksperti. Vienu ekspertu ieceļ katras dalībvalsts parlaments, un piecus — Eiropas Parlaments. Grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.

Vajadzības gadījumā attiecīgo organizāciju un tīklu, piemēram, Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas, Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas tiesiskuma efektivitātes jomas struktūru, Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes, Fiskālā taisnīguma tīkla, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties grupā kā novērotāji saskaņā ar 6. punktā minētajiem procedūru noteikumiem.

2.  Grupas konsultatīvā uzdevuma mērķis ir palīdzēt Komisijai konstatēt vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Grupa katru gadu izvērtē situāciju visās dalībvalstīs, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un informāciju, pienācīgi ņemot vērā 5. panta 2. punktā minēto informāciju.

3.  Katru gadu grupa publisko tās konstatējumu kopsavilkumu.

4.  Pildot savu konsultatīvo uzdevumu un ņemot vērā 2. punktā noteiktās izskatīšanas iznākumu, grupa var sniegt atzinumu par vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī.

Sniedzot atzinumu, grupa cenšas panākt vienprātību. Ja šādu vienprātību nevar panākt, grupa sniedz atzinumu ar tās dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu.

5.  Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 5. panta 6. punktu un 6. panta 2. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos atzinumus, ko grupa sniegusi saskaņā ar šā panta 4. punktu.

6.  Grupa no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Grupa pieņem savu reglamentu. [Gr. 45]

4. pants

Pasākumu satursSavienības budžeta aizsardzības pasākumi [Gr. 46]

1.  Var Ja ir izpildīti 3. panta noteikumi, var pieņemt vienu vai vairākus šādus attiecīgus pasākumus, [Gr. 47]

a)  ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta a) un c) apakšpunktu un ja valsts pārvaldes iestāde ir saņēmējs:

1)  maksājumu vai juridisko saistību izpildes apturēšana vai juridisko saistību izbeigšana saskaņā ar Finanšu regulas [131. panta 3. punktu];

2)  aizliegums uzņemties jaunas juridiskas saistības;

b)  ja Komisija izpilda Savienības budžetu dalītā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta b) punktu]:

1)  vienas vai vairāku programmu vai to grozījuma apstiprinājuma apturēšana;

2)  saistību apturēšana;

3)  saistību samazināšana, tostarp izmantojot finanšu korekcijas vai nodošanu citām izdevumu programmām;

4)  priekšfinansējuma samazināšana;

5)  maksājumu termiņu pārtraukšana;

6)  maksājumu apturēšana.

2.  Ja vien lēmumā, ar kuru pieņem pasākumus, nav noteikts citādi, atbilstošu pasākumu noteikšana neskar 1. punkta a) apakšpunktā minēto valsts pārvaldes iestāžu pienākumu vai 1. punkta b) apakšpunktā minēto dalībvalstu pienākumu īstenot programmu vai fondu, kuru skar pasākums, un jo īpaši pienākums veikt maksājumus galasaņēmējiem vai saņēmējiem.

3.  Veiktie pasākumi ir samērīgi ar vispārējā trūkuma saistībā ar tiesiskumu būtību, smagumu, ilgumu un apmēru. Tie iespēju robežās vērsti uz Savienības darbībām, kuras skar vai var skart minētais trūkums. [Gr. 48]

3.a  Komisija, izmantojot tīmekļa vietni vai interneta portālu, galasaņēmēju un saņēmēju vajadzībām sniedz informāciju un norādījumus par 2. punktā noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem.

Komisija tajā pašā tīmekļa vietnē vai portālā arī sniedz galasaņēmējiem vai saņēmējiem atbilstīgus instrumentus Komisijas informēšanai par jebkādiem šo pienākumu pārkāpumiem, kas pēc galasaņēmēju vai saņēmēju domām tos tieši ietekmē. Šo punktu piemēro tā, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvā XXX (Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem) noteiktajiem principiem. Komisija galasaņēmēju un saņēmēju saskaņā ar šo punktu sniegto informāciju var ņemt vērā tikai tad, ja tai ir pievienots apliecinājums par to, ka attiecīgais galasaņēmējs vai saņēmējs ir iesniedzis kompetentajai iestādei oficiālu sūdzību. [Gr. 49]

3.b  Pamatojoties uz galasaņēmēju vai saņēmēju saskaņā ar 3.a punktu sniegto informāciju Komisija nodrošina, ka visas summas, kas valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir jāizmaksā saskaņā ar 2. punktu, tiek faktiski izmaksātas galasaņēmējiem vai saņēmējiem.

Vajadzības gadījumā:

a)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija:

i)  atgūst maksājumu, kas veikts jebkurai Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) līdz vii) daļā minētajai struktūrai par summu, kas līdzvērtīga galasaņēmējiem vai saņēmējiem neizmaksātajai summai, ja tiek pārkāpts šā panta 2. punkts;

ii)  ieskaita Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. pantā minētajā Savienības rezervē summu, kas līdzvērtīga iepriekšējā punktā minētajai summai. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs;

b)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

i)  šā panta 2. punktā minēto valsts pārvaldes iestāžu vai dalībvalstu pienākumu uzskata par dalībvalstu pienākumu Regulas XXX (KNR regulas) [63. panta] nozīmē. Jebkuru šāda pienākuma pārkāpumu izskata saskaņā ar Regulas XXX (KNR regulas) 98. pantu;

ii)  summu, kas radusies sakarā ar to, ka, piemērojot Regulas XXX (KNR regulas) [98. pantu], no fondiem tiek piešķirts atbalsts programmai, Komisija pārvieto uz Savienības rezervi, kas minēta Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. panta 1. punktā. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXC (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs; [Gr. 50]

5. pants

Procedūra

1.  Ja Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, konstatē, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka 3. panta nosacījumi ir izpildīti, tā minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu, kurā norāda pamatojumu, uz ko tā ir balstījusi savu konstatējumu. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. [Gr. 51]

2.  Komisija var ņemt, izvērtējot, vai ir izpildīti 3. panta nosacījumi, ņem vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp grupas atzinumus, Eiropas Savienības Tiesas lēmumus, Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Revīzijas palātas ziņojumus un attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu secinājumus un ieteikumus. Komisija ņem vērā arī kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību, finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņem vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu. [Gr. 52]

3.  Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama tās vērtējumam, gan pirms, gan pēc konstatējuma izdarīšanas saskaņā ar 1. punktu.

4.  Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu vajadzīgo informāciju un var sniegt apsvērumus Komisijas noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par 1 mēnesi vienu mēnesi, taču nepārsniedz trīs mēnešus no konstatējuma paziņošanas dienas. Savos apsvērumos dalībvalsts var ierosināt novēršanas pasākumu pieņemšanu. [Gr. 53]

5.  Komisija ņem vērā saņemto informāciju un attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, kā arī ierosināto novēršanas pasākumu piemērotību, pieņemot lēmumu par to, vai iesniegt priekšlikumu lēmumam par atbilstīgiem pasākumiem.pieņemt lēmumu par jebkuru 4. pantā minēto pasākumu. Komisija lēmumu par saņemtās informācijas turpmāko pārbaudi pieņem orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad attiecīgā informācija saņemta. [Gr. 54]

5.a  Komisija, izvērtējot piemērojamo pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minēto informāciju un ieteikumus. [Gr. 55]

6.  Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā Padomei iesniedz priekšlikumu īstenošanas aktam ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par attiecīgiem 4. pantā minētajiem pasākumiem. [Gr. 56]

6.a  Komisija, pieņemot lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pārvietot uz budžeta rezervi summu, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai. [Gr. 57]

6.b  Atkāpjoties no Finanšu regulas 31. panta 4. un 6. punkta, Eiropas Parlaments un Padome izskata priekšlikumu par pārvietojumu četru nedēļu laikā pēc tam, kad to saņēmušas abas iestādes. Priekšlikumu par pārvietojumu uzskata par apstiprinātu, izņemot, ja četru nedēļu laikā Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu vai Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to groza vai noraida. Ja Eiropas Parlaments vai Padome groza priekšlikumu par pārvietojumu, piemēro Finanšu regulas 31. panta 8. punktu. [Gr. 58]

6.c  Šā panta 6. punktā minētais lēmums stājas spēkā, ja nedz Eiropas Parlaments, nedz arī Padome šā panta 6.b punktā minētajā termiņā nenoraida priekšlikumu par pārvietojumu. [Gr. 59]

7.  Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nenolemj noraidīt Komisijas priekšlikumu viena mēneša laikā kopš dienas, kad Komisija to pieņēmusi. [Gr. 60]

8.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un pieņemt grozīto tekstu kā Padomes lēmumu. [Gr. 61]

6. pants

Pasākumu atcelšana

1.  Attiecīgā dalībvalsts var jebkurā laikā var iesniegt Komisijai oficiālu paziņojumu, kas ietver pierādījumus par to, ka vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu ir novērsts vai vairs nepastāv. [Gr. 62]

2.  KomisijaPēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai savas iniciatīvas Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad saņemts oficiālais paziņojums. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti atbilstošie 4. pantā minētie pasākumi, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu nekavējoties pieņem lēmumu lēmumam pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Komisija, pieņemot savu lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pilnībā vai daļēji atcelt 5. panta 6.a punktā minēto budžeta rezervi. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6.., 6.b un 7.., 6.c punktā. [Gr. 63]

3.  Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 7. pantu. N gada atliktās saistības nevar iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu summu, kas atbilst atliktajām saistībām, iekļauj Savienības saistību rezervē, kas noteikta Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 12. pantā. [Gr. 64]

7. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par jebkādiem pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar 4. un 5. pantu. [Gr. 65]

7.a pants

Ziņošana

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pieņemto pasākumu efektivitāti, ja tādi ir, vēlākais piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus. [Gr. 66]

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra. [Gr. 67]

8.a pants

Iekļaušana Finanšu regulā

Šīs regulas saturu iekļauj Finanšu regulā tās nākamās pārskatīšanas laikā. [Gr. 68]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja. (3) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums, CAS Succhi di Frutta, C-496/99 PECLI:EU:C:2004:236, 63. punkts. (4) Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedums, Amministrazione delle finanze dello Stato/Srl Meridionale Industria Salumi un citi Ditta Italo Orlandi & Figlio un Ditta Vincenzo Divella/Amministrazione delle finanze dello Stato. Apvienotās lietas 212 līdz 217/80, ECLI:EU:C:1981:270, 10. punkts. (5) Tiesas 1989. gada 21. septembra spriedums, Hoechst, apvienotās lietas 46/87 un 227/88, ECLI:EU:C:1989:337, 19. punkts. (6) Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, Kovalkovas, C-477/16, ECLI:EU:C:2016:861, 36. punkts; Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, PPU Poltorak, C-452/16, ECLI:EU:C:2016:858, 35. punkts, un Tiesas 2010. gada 22. decembra spriedums, DEB, C-279/09, ECLI:EU:C:2010:811, 58. punkts. (7) Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums, Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas C-64/16, ECLI:EU:C:2018:117, 31., 40.–41. punkts; Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums, LM, lietā C-216/18 PPU, ECLI:EU:C:2018:586, 63.-67. punkts. (8) Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014)0158, I pielikums. (9) Venēcijas komisijas 2011. gada 4. aprīļa ziņojums par Pētījumu Nr. 512/2009 (CDL-AD(2011)003rev). (10) Lieta C-64/16, 32.–36. punkts. (11) Lieta C-64/16, 40.–41. punkts. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).