Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0245(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0356/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0356/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.7
CRE 29/11/2018 - 8.7
PV 04/04/2019 - 6.24
CRE 04/04/2019 - 6.24

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0472
P8_TA(2019)0356

Pieņemtie teksti
PDF 229kWORD 56k
Ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ***I
P8_TA(2019)0356A8-0356/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, groza Regulu (ES) 2016/399 (COM(2017)0571 – C8-0326/2017 – 2017/0245(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0571),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0326/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar leģislatīvā akta projektu ir sniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Čehijas parlamenta Senāts, Grieķijas parlaments, Spānijas parlaments, Francijas parlamenta Senāts un Portugāles parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0356/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Šī nostāja atbilst grozījumiem, kas pieņemti 2018. gada 29. novembrī (Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0472).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, groza Regulu (ES) 2016/399
P8_TC1-COD(2017)0245

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(-1)  Tādas telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem. Šādas telpas, kuras pamatā ir uzticība un solidaritāte, normālai darbībai un stiprināšanai būtu jākļūst par Savienības un to dalībvalstu kopīgo mērķi, kuras ir piekritušas tajā piedalīties. Vienlaikus ir nepieciešams kopīgi reaģēt uz situācijām, kas nopietni ietekmē šīs telpas vai tās daļu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību, kā galēja risinājuma pasākumu ļaujot ārkārtas apstākļos uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, vienlaikus stiprinot attiecīgo dalībvalstu sadarbību. [Gr. 1]

(1)  Telpā, kur personas var brīvi pārvietoties, robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā. Par Tā kā iekšējo robežu kontroles atjaunošanu atjaunošana uz laiku ietekmē personu brīvu kustību, tā būtu jālemj jāatjauno tikai kā par galējā risinājuma pasākumu uz galējā risinājuma pasākums un jāīsteno ierobežotu laikposmu un ciktāl kontrole ir nepieciešama un samērīga ar konstatēto nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Visi šādi pasākumi būtu jāatceļ, tiklīdz beidz pastāvēt tos izraisošie cēloņi. [Gr. 2]

(1a)  Migrācija un tas, ka ārējo robežu šķērso liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, per se nebūtu jāuzskata par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. [Gr. 3]

(2)  Konstatēto nopietno apdraudējumu atkarībā no tā rakstura un mēroga var novērst ar dažādiem pasākumiem. Kaut arī ir skaidrs, ka policijas pilnvaras pēc sava rakstura un mērķa atšķiras no robežkontroles, kā norādīts 23. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)(2), dalībvalstu rīcībā ir minētās policijas pilnvaras, kuras, ievērojot dažus nosacījumus, var tikt izmantotas pierobežas teritorijās. Komisijas Ieteikumā par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā(3) dalībvalstīm ir sniegtas norādes šajā sakarībā. [Gr. 4]

(2a)  Pirms sākt atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, dalībvalstīm būtu vispirms jāmēģina īstenot alternatīvus pasākumus. Jo īpaši attiecīgajai dalībvalstij gadījumos, kad tas ir nepieciešami un pamatoti, būtu jāapsver iespēja efektīvāk izmantot vai pastiprināt policijas pārbaudes savā teritorijā, tostarp pierobežas teritorijās un uz galvenajiem transporta ceļiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, vienlaikus nodrošinot, ka minēto policijas pārbaužu ietvaros robežkontroles nav uzskatāmas par mērķi. Mūsdienu tehnoloģijām ir liela nozīme, lai novērstu apdraudējumus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai situāciju varētu pienācīgi risināt, uzlabojot pārrobežu sadarbību — gan no operatīvā viedokļa, gan no policijas un izlūkdienestu informācijas apmaiņas viedokļa. [Gr. 5]

(3)  Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa III sadaļas II nodaļas noteikumiem iekšējo robežu kontroli uz laiku var atjaunot kā galēja risinājuma pasākumu, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, uz ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem paredzamu notikumu gadījumā (25. pants) un uz ierobežotu laikposmu līdz diviem mēnešiem gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība (28. pants). Minētie termiņi ir bijuši pietiekami, lai apkarotu nopietnu apdraudējumu, kas saistīts ar tādiem visbiežāk paredzamiem notikumiem kā, piemēram, starptautiskiem sporta vai augsta līmeņa politiskiem pasākumiem.

(4)  Tomēr pieredze liecina, ka daži nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, piemēram, pārrobežu terorisma ļoti reti ir gadījumi, kad robežkontroli pie iekšējām robežām ir nepieciešams atjaunot uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem. Tikai ārkārtas gadījumos daži nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai vai atsevišķi neatbilstīgu migrantu sekundāras kustības gadījumi Savienībā, iekšējai drošībai varētu pārsniegt sešu mēnešu maksimālo laikposmu, kas pamatoja robežkontroles atjaunošanu, var turpināties krietni ilgāk nekā iepriekš minētie laikposmi.patlaban ir atļauts, lai atjaunotu robežkontroli pie iekšējām robežām. Tāpēc ir nepieciešams un ir pamatoti pielāgot termiņus, kas piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanā, pielāgot pašreizējām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot, ka šis pasākums netiek ļaunprātīgi izmantots un arī turpmāk ir tikai izņēmums, ko izmanto kā galēju risinājumu. Šajā nolūkā vispārējais termiņš, kas piemērojams saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 25. pantu, būtu jāpagarina līdz vienam gadam. [Gr. 6]

(4a)  Jebkura atkāpe no pamatprincipa par personu pārvietošanās brīvību ir jāinterpretē sašaurināti, un sabiedriskās kārtības jēdziens prasa, lai attiecīgajā brīdī varētu konstatēt faktisku un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas ietekmē kādu no sabiedrības pamatinteresēm. [Gr. 7]

(5)  Lai garantētu to, ka minētā robežkontrole pie iekšējām robežām ir uzskatāma par galējā risinājuma pasākumu un joprojām ir izņēmumspar izņēmumu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz riska novērtējums par plānoto robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanupagarināšanu, pārsniedzot divu mēnešu laikposmu. Riska novērtējumā jo īpaši būtu jānovērtē, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un kuras uz kurāmiekšējo robežu daļas ir skartasdaļām tas attiecas, kā arī būtu jāpierāda, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums, jo īpaši demonstrējot, ka visi alternatīvie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami vai par tādiem tiek uzskatīti, un būtu jāpaskaidro, kā robežkontrole varētu palīdzēt konstatētā apdraudējuma novēršanā. Ja iekšējo robežu kontrole turpinās ilgāk nekā sešus mēnešus. Riska novērtējumā būtu arī retrospektīvi jāpierāda atjaunotās robežkontroles efektivitāte un lietderība konstatētā apdraudējuma novēršanā un sīkāk jāpaskaidro, kā ir norisējusi konsultēšanās ar ikvienu kaimiņos esošo dalībvalsti, kuru ir skārusi šāda pagarināšana, un kā tās tika iesaistītas vismazāk apgrūtinošu operatīvo pasākumu noteikšanā. Dalībvalstīm būtu jāpatur iespēja nepieciešamības gadījumā noteikt klasificētas informācijas statusu visai sniegtajai informācijai vai tās daļai. [Gr. 8]

(5a)   Ja iekšējo robežu kontroles atjaunošana tiek ierosināta tādu īpašu plānotu pasākumu nolūkā, kuri pēc būtības un pēc ilguma ir izņēmuma gadījumi, piemēram, sporta pasākumi, kontroles ilgumam vajadzētu būt ļoti precīzam, ierobežotam un sasaistītam ar minētā pasākuma reālo ilgumu. [Gr. 9]

(6)  Dalībvalsts iesniegtā riska novērtējuma kvalitāte būs ļoti svarīga, lai novērtētu plānotās robežkontroles atjaunošanas vai pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu. Minētajā novērtēšanā būtu jāiesaista Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un, Eiropols, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. [Gr. 10]

(7)  Komisijas pilnvaras sniegt atzinumu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 4. punktu būtu jāgroza, lai atspoguļotu dalībvalstu jaunos pienākumus saistībā ar riska novērtējumu, tostarp sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ja robežkontroli pie iekšējām robežām veic ilgāk nekā sešus mēnešus, būtu jānosaka pienākums Komisijai sniegt atzinumu. Būtu Būtu jāmaina arī Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 5. punktā paredzētā konsultēšanās procedūra, lai atspoguļotu Savienības aģentūru (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropola) lomu un uzmanības centrā izvirzītu dalībvalstu sadarbības dažādo aspektu īstenošanu praksē, tostarp vajadzības gadījumā dažādu pasākumu koordinēšanu abās robežas pusēs. [Gr. 11]

(8)  Lai pārskatītie noteikumi būtu labāk pielāgoti problēmām, kas ir saistītas ar pastāvošo nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, būtu jāparedz konkrēta iespēja izņēmuma kārtā pagarināt iekšējo robežu kontroli uz laikposmu, kas pārsniedz vienu gadusešus mēnešus. Šāda pagarināšana būtu jāpapildina ar samērīgiem ārkārtas valsts pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokli, ko arī veic konkrētajā teritorijā nolūkā novērst apdraudējumu. Nekādā gadījumā šādai iespējai nevajadzētu radīt situāciju, ka iekšējo robežu pagaidu kontroles pagarina uz laikposmu, kas pārsniedz divus gadusvienu gadu. [Gr. 12]

(8a)   Iekšējo robežu kontroles atjaunošanas nepieciešamība un samērīgums būtu jāizvērtē, salīdzinot ar apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kasa minēto robežu kontroles atjaunošanu padara nepieciešamu, kā arī tas būtu jādara tādu alternatīvo pasākumu gadījumā, kurus varētu veikt valsts vai Savienības līmenī vai abos, kā arī jāizvērtē būtu šādas kontroles ietekme uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles. [Gr. 13]

(9)  Regulas 25. panta 4. punktā minētā atsauce uz 29. pantu būtu jāgroza, lai precizētu saistību starp diviem laikposmiem, kas piemērojami saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. un 25. pantu. [Gr. 14]

(10)  Īpaša procedūra būtu jāattiecina uz Uz iespēju veikt iekšējo robežu pagaidu kontroles, reaģējot uz konkrētu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kas turpinās ilgāk nekā gadupārsniedz sešus mēnešus, būtu jāattiecina īpaša procedūra, kuras īstenošanai ir nepieciešams Padomes ieteikums. [Gr. 15]

(11)  Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsniedz atzinums par šādas pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu, kā arī vajadzības gadījumā par sadarbību ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.. Par šādas pagarināšanas pieprasījumiem būtu nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments. Dalībvalstīm, kuras robežu kontroles pagarināšana skar, būtu jādod iespēja izteikt komentārus Komisijai, pirms tā publisko savu atzinumu. [Gr. 16]

(12)  Ņemot vērā šādu pasākumu raksturu, kuri skar valstu izpildes pilnvaras saistībā ar nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, īstenošanas pilnvaras pieņemt ieteikumus saskaņā ar šo īpašo procedūru izņēmuma kārtā būtu jāpiešķir Padomei.

(13)  Padome, ņemot vērā Komisijas atzinumu, var ieteikt šādu vēlreizēju ārkārtas pagarināšanu un vajadzības gadījumā noteikt paredzēt nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tas ir ārkārtas pasākums, ko veic vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un pamatots, un ka tas ir saderīgs ar pasākumiem, kas arī veikti valsts līmenī konkrētajā teritorijā, lai novērstu šo pašu konkrēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Padomes ieteikumam vajadzētu būtu būt priekšnosacījumam ikvienai vēlreizējai pagarināšanai uz laikposmu, kas ilgst vairāk nekā gadu, un līdz ar to ieteikuma raksturam vajadzētu būt tādam pašam, kāds jau paredzēts 29. pantā.sešus mēnešus. Padomes ieteikums būtu nekavējoties jānosūta Eiropas Parlamentam. [Gr. 17]

(13a)  Pasākumi, kas ir veikti saskaņā ar īpašu procedūru ārkārtas apstākļos, kas apdraud tādas telpas vispārējo darbību, kurā nepastāv iekšējo robežu kontrole, nav jāpagarina vai jāapvieno ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar citu procedūru par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu vai pagarināšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399. [Gr. 18]

(13b)  Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav spējusi veikt savus Līgumos noteiktos pienākumus, tai kā Savienības tiesību piemērošanas uzraudzītājiestādei būtu jāveic atbilstoši pasākumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, tostarp būtu Eiropas Savienības Tiesā jāiesniedz attiecīgs prasības pieteikums. [Gr. 19]

(14)  Tā kā šīs regulas mērķis, proti, izņēmuma gadījumos atļaut pagarināt atjaunoto robežkontroli pie konkrētas(-ām) iekšējo robežu daļas(-ām) uz laikposmu, kas dalībvalstij ir nepieciešams, lai adekvāti reaģētu uz pastāvošo apdraudējumu, kuram ir pārrobežu raksturs, ir papildināt spēkā esošos noteikumus par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām, to nevar panākt, dalībvalstīm darbojoties atsevišķi; ir nepieciešams grozīt kopīgos noteikumus, kas ir noteikti Savienības līmenī. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(16)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK(4); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK(5); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(18)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis(6) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(7) 1. panta A punktā.

(19)  Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis(8) īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK(9) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(10) 3. pantu.

(20)  Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis(11) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES(12) 3. pantu.

(21)  Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(22)  Tāpēc Regula (ES) Nr. 2016/399 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 2016/399 groza šādi:

(1)  Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja telpā bez iekšējo robežu kontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām, taču nepārsniedzot sešus mēnešusun to var darīt tikai galējās nepieciešamības gadījumā. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.“; [Gr. 20]

2.  Robežkontroli pie iekšējām robežām atjauno vienīgi kā galēju risinājumu un saskaņā ar 27., 27.a, 28. un 29. pantu. Katrā gadījumā, kad tiek apsvērts lēmums atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, ievērojot attiecīgi 27., 27.a, 28. vai 29. pantu, ņem vērā attiecīgi 26. un 30. pantā minētos kritērijus. [Gr. 21]

3.  Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par šā panta 1. punktā paredzēto laikposmu, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie tās iekšējām robežām, ņemot vērā 26. pantā minētos kritērijus un saskaņā ar 27. pantu, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti šā panta 1. punktā, un ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz atjaunināmiem laikposmiem, kuri atbilst paredzamajam nopietnā apdraudējuma laikam un nepārsniedz sešus mēnešus. [Gr. 22 un 52]

4.  Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tostarp jebkādus šā panta 3. punktā paredzētos pagarinājumus, nepārsniedz vienu gadu.

Izņēmuma gadījumos, kas minēti 27.a. pantā, kopējo laikposmu var vēlreiz pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minēto pantu.

Ārkārtas apstākļos, kas minēti 29. pantā, kopējo laikposmu var pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minētā panta 1. punktu.” [Gr. 23]

"

1a)  Regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:"

“26. pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

Pirms dalībvalsts kā galējā risinājuma pasākumu nolemj par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām tās iekšējām robežām vai pie to daļām vai nolemj pagarināt šādu pagaidu atjaunošanu, tā:

   a) novērtē, vai robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām varētu uzskatīt par pietiekamu, lai novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
   b) novērtē, vai citi pasākumi, kas nav pagaidu robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām, piemēram, policijas iestāžu pārrobežu sadarbības uzlabošana vai policijas pārbaužu pastiprināšana, varētu pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
   c) novērtē pagaidu robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām samērīgumu salīdzinājumā ar minēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, jo īpaši, ņemot vērā:
   i) ietekmi, kas paredzama saistībā ar jebkādu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tostarp saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu un tostarp organizētās noziedzības radīto apdraudējumu, un
   ii) pagaidu robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām paredzamo ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.

Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu novērtē, ka ar iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanu nav iespējams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tā kontroli pie iekšējām robežām neatjauno.

Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu novērtē, ka ar pasākumiem, kas nav iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošana, var pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tā neatjauno un nepagarina iekšējo robežu kontroli un veic minētos citus pasākumus.

Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu novērtē, ka ierosinātā iekšējo robežu kontroles atjaunošana nav samērīga ar apdraudējumu, tā robežkontroli pie iekšējām robežām neatjauno un nepagarina.”; [Gr. 24]

"

(2)  Regulas 27. pantu groza šādi:

-i)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām gadījumā, kad ir paredzams nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai”; [Gr. 25]

"

-ia)  Regulas 27. pantā pēc 1. punkta iekļauj šādu jaunu punktu:"

“-1. Ja telpā bez iekšējām robežām kādā dalībvalstī pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, šī dalībvalsts kā galējā risinājuma pasākumu saskaņā ar 26. pantā noteiktajiem kritērijiem var atjaunot robežkontroli pie visām savām iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām, bet katrā gadījumā uz laiku ne ilgāku par diviem mēnešiem.”; [Gr. 26]

"

(-ib)  Regulas 22. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“1. Šā panta -1. punkta nolūkā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:”; [Gr. 27]

"

i)  panta 1. punktā iekļauj jaunu aa) apakšpunktu:"

“aa) riska novērtējumu, kurā novērtēts, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un kuras iekšējo robežu daļas ir skartas, kā arī pierādīts, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums un paskaidrots, kā robežkontrole varētu palīdzēt konstatētā apdraudējuma novēršanā. Ja robežkontrole jau ir tikusi atjaunota uz laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus, riska novērtējumā arī paskaidro, kā iepriekšējā robežkontroles atjaunošana ir palīdzējusi novērst konstatēto apdraudējumu.

Riska novērtējumā ietver arī detalizētu ziņojumu par koordināciju, kas norisinājusies starp attiecīgo dalībvalsti un to dalībvalsti vai tām dalībvalstīm, ar kuru(-ām) tai ir kopīga iekšējā robeža, pie kuras veikta robežkontrole.

Komisija attiecīgi iesniedz riska novērtējumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropolam.”; [Gr. 28 un 57]

"

ia)  panta 1. punktā iekļauj šādu ab) apakšpunktu:"

“ab) jebkādus citus pasākumus, izņemot dalībvalsts ierosināto, īstenoto vai plānoto robežkontroles atjaunošanu, kuru mērķis ir novērst sabiedriskās kārtības vai iekšējā drošības apdraudējumu, kā arī uz pierādījumiem balstītus paskaidrojumus, kādēļ alternatīvie pasākumi, piemēram, pastiprināta policijas pārrobežu sadarbība vai policijas veiktas pārbaudes, ir atzīti par nepietiekamiem;" ;[Gr. 29]

"

ii)  panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) attiecīgos gadījumos — pasākumus, kas ir jāveic pārējām dalībvalstīm saskaņā ar vienošanos, kas ir panākta pirms robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie attiecīgajām iekšējām robežām.”; [Gr. 30]

"

iii)  panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) papildu informāciju, tostarp par sadarbību ar dalībvalstīm, kuras skar plānotā robežkontroles atjaunošana vai pagarināšana pie iekšējām robežām, kā arī papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai tas ir galējā risinājuma pasākums.”; [Gr. 31]

"

iiia)  pantā iekļauj šādu 1.a punktu:"

“1a. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie savām iekšējām robežām, ņemot vērā 26. pantā minētos kritērijus, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, kas ir minēti šā panta -1. punktā, un ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz laikposmu, kurš atbilst paredzamajam nopietnā apdraudējuma laikposmam un nekādā gadījumā nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai 1. punktā minētajā laikposmā.”; [Gr. 32]

"

iiib)  pantā iekļauj šādu 1.b punktu:"

“1b. 1.a punkta īstenošanas nolūkā papildus informācijai, kas ir sniegta saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts sniedz riska novērtējumu, kurā:

   i) tiek novērtēts, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un uz kurām tās iekšējo robežu daļām tas attiecas;
   ii) tiek izklāstītas alternatīvas darbības vai pasākumi, kas pirms tam ir ieviesti, lai risinātu konstatēto apdraudējumu;
   iii) tiek paskaidroti iemesli, kāpēc alternatīvās darbības vai pasākumi, kas ir minēti ii) apakšpunktā, nav pietiekami, lai novērstu konstatēto apdraudējumu;
   iv) tiek pierādīts, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums, un
   v) tiek paskaidrots, kā robežkontrole varētu labāk palīdzēt minētā konstatētā apdraudējuma novēršanā.

Riska novērtējumā, kas ir minēts pirmajā apakšpunktā, ietver arī detalizētu ziņojumu par sadarbību, kas ir norisinājusies starp attiecīgo dalībvalsti un dalībvalsti vai dalībvalstīm, ko tieši skar robežkontroles atjaunošana, tostarp tām dalībvalstīm, ar kurām attiecīgajai dalībvalstij ir kopīga iekšējā robeža, pie kuras tiek veikta robežkontrole.

Komisija dalās riska novērtējumā ar Aģentūru vai Eiropolu un attiecīgā gadījumā var lūgt tiem šajā sakarā sniegt savu viedokli par to.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot riska novērtēšanas metodoloģiju.”; [Gr. 33]

"

iiic)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Šā panta 1. un 1.b punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus ar tās paziņošanu pārējām dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar minētajiem punktiem.”; [Gr. 34]

"

iiid)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem drīkst par klasificētu noteikt visu vai daļu no informācijas, kas ir minēta 1. un 1.b punktā. Šāda klasificēšana neliedz pārējām dalībvalstīm, kuras skar robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām, piekļūt informācijai, izmantojot attiecīgus un drošus policijas sadarbības kanālus, un neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.”; [Gr. 35]

"

iv)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Pēc dalībvalsts paziņojuma, ko tā sniedz saskaņā ar 1. un 1.a punktu, un ņemot vērā 5. punktā paredzēto konsultēšanos, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var sniegt atzinumu, neskarot LESD 72. pantu. [Gr. 36]

Ja Komisijai, pamatojoties uz paziņojumā iekļauto informāciju vai jebkādu papildinformāciju, ko Komisija ir saņēmusi, tai ir šaubas par plānotās robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām nepieciešamību vai samērīgumu vai tā uzskata, ka būtu piemēroti konsultēties par dažiem kādu no paziņojuma aspektiem, tā nekavējoties sniedz attiecīgu atzinumu.”; [Gr. 37]

Ja robežkontrole pie iekšējām robežām jau ir tikusi atjaunota uz sešiem mēnešiem, Komisija sniedz atzinumu.”; [Gr. 38]

"

v)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“Par 1. un 1.b punktā minēto informāciju un ikvienu Komisijas vai dalībvalsts atzinumu, kas minēts 4. pantā, notiek konsultēšanās, ko vada Komisija. Vajadzības gadījumā konsultēšanās ietver:

   i) kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kas plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, pārējām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras tieši skar šādi pasākumi, un attiecīgajām aģentūrām. Ir jāizskata plānoto pasākumu samērīgums, konstatētais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kā arī veidi, kā nodrošināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību. Dalībvalsts, kas plāno atjaunot vai pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, rūpīgi ņem vērā šādas konsultēšanās rezultātus, veicot robežkontroles.”, un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli, tostarp jebkādi iespējamie alternatīvie pasākumi, un rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
   ii) ja vajadzīgs, nepaziņotus Komisijas apmeklējumus uz vietas pie attiecīgajām iekšējām robežām, attiecīgos gadījumos tos atbalstot ekspertiem no dalībvalstīm un Aģentūras, Eiropola vai jebkādas citas attiecīgas Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, lai novērtētu robežkontroles efektivitāti pie minētajām iekšējām robežām un atbilstību šai regulai; šādu nepaziņoto apmeklējumu ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam.”; [Gr. 39]

"

(3)  Regulā iekļauj jaunu 27.a pantu:"

Īpašā procedūra, ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk nekā vienu gadusešiem mēnešiem [Gr. 40]

1.  Izņēmuma gadījumos, ja Ārkārtas apstākļos, kuros dalībvalsts saskaras ar to pašu nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai pēc laikposma, kas minēts 2527. panta 4. 1.a punkta pirmajā teikumā, un ja konkrētajā teritorijā ir veikti arī samērīgi ārkārtas valsts pasākumi nolūkā novērst šo apdraudējumu, pagaidu robežkontroli, kas atjaunota nolūkā reaģēt uz minēto apdraudējumu, var vēlreiz pagarināt saskaņā ar šo pantu. [Gr. 41]

2.  Vēlākais sešas trīs nedēļas pirms 2527. panta 4. punkta pirmajā teikumā 1.a punktā minētā laikposma beigām dalībvalsts paziņo pārējam dalībvalstīm un Komisijai ieceri vēlreiz pagarināt robežkontroli saskaņā ar šajā pantā noteikto īpašo procedūru. Šajā paziņojumā iekļauj visu 27. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 1.b punktā paredzēto informāciju. Piemēro 27. panta 2. un 3. punktu. [Gr. 42]

3.  Komisija sniedz atzinumu par to, vai ierosinātā pagarināšana atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 1. un 2. punktā, un par ierosinātās pagarināšanas nepieciešamību un samērību. Dalībvalstīm, kuras robežu kontroles pagarināšana skar, ir tiesības izteikt komentārus Komisijai, pirms tā publisko savu atzinumu. [Gr. 43]

4.  Padome, pienācīgi ņemot Pēc tam, kad Padome būs ņēmusi vērā Komisijas atzinumu, tā kā galēju risinājumu var ieteikt, ka dalībvalsts nolemj vēlreiz attiecīgajai dalībvalstijpagarināt robežkontroli pie savām iekšējām robežām vēl uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minēto laikposmu var ne vairāk kā trīs reizes pagarināt, ikreiz uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Savā ieteikumā Padome norāda vismaz informāciju, kas minēta 27. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā. Vajadzības gadījumā punktā un 1.b punktā, un nosaka paredz nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm.”; [Gr. 44]

"

(3a)  Regulas 28. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz šā panta 1. punktā paredzēto sākotnējo laikposmu un jebkādiem pagarinājumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu, nepārsniedz divus mēnešus.”; [Gr. 45 un 66]

"

(3b)  papildinājumā iekļauj jaunu 28.a pantu:"

“28.a pants

Tā laikposma aprēķināšana, uz kādu atjauno vai pagarina robežkontroli, ņemot vērā paredzamu sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumu gadījumos, kad nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai pārsniedz sešus mēnešus, un gadījumos, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

Robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām vai tās pagarināšanu, ko veic pirms ... [šī regulas spēkā stāšanās dienas], ņem vērā, lai aprēķinātu laikposmus, kas ir minēti 27., 27.a un 28. punktā.”; [Gr. 46]

"

(3c)  Regulas 29. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

“30. pantā minētos kritērijus ņem vērā katru reizi, kad saskaņā ar šo pantu apsver iespēju pieņemt lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām.”; [Gr. 67]

"

(3d)  Regulas 29. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Šis pants neskar pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt, ja ir nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar 27., 27.a un 28. pantu. Tomēr kopējais laikposms, uz kādu saskaņā ar šo pantu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām vai to pagarina, netiek pagarināts uz to pasākumu pamata vai apvienojumā ar tiem pasākumiem, ko veic saskaņā ar 27., 27.a vai 28. pantu.”. [Gr. 47]

"

1.a pants

Šo regulu piemēro paziņojumiem, kurus dalībvalstis izdara saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa 27. pantu, sākot ar ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienu].

Ņem vērā visus laikposmus, kuros tiek izdarīt paziņojumi par robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām un kuri būs beigušies pirms ... [šī regulas spēkā stāšanās dienas], lai aprēķinātu laikposmu, kas ir minēts 25. panta 4. punktā un 28. panta 4. punktā. [Gr. 69]

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(2) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
(3)C(2017)3349, 12.5.2017.
(4)Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).
(5)Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(6)OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(7)Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(8)OV L 53, 27.2.2008, 52. lpp.
(9)Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(10)Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(11)OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(12)Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 14. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika