Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0189(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0036/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0036/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0361

Pieņemtie teksti
PDF 140kWORD 49k
Otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis - Strasbūra
Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam ***I
P8_TA(2019)0361A8-0036/2019
Rezolūcija
 Teksts
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0365),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskā komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0036/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  ņem vērā trīs Komisijas paziņojumus, kuri pievienoti šīs rezolūcijas pielikumā un no kuriem pirmais un otrais kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 55. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam
P8_TC1-COD(2018)0189

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1753.)


NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

Komisija, papildinot 2013. gada pētījumu, 2018. gada novembrī uzsāka pētījumu nolūkā iegūt jaunus ekonomiskos un juridiskos pierādījumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vienotajā tirgū un papildu datus par tādiem jautājumiem kā konkurētspēja, negodīga konkurence, viltošana, patērētāju uztvere, izmaksas un ieguvumi, kā arī par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļu efektivitāti proporcionalitātes principa aspektā.

Saskaņā ar labāka regulējuma principiem un saistībām, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisija pārbaudīs šo pētījumu, kā arī ziņojumu par Savienības līdzdalību Ženēvas aktā, kā norādīts Regulas par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam pantā par uzraudzību un pārskatīšanu, un apsvērs iespējamos turpmākos pasākumus.

Komisijas paziņojums par regulas 9.a panta 3. punktā izklāstīto procedūru

Komisija norāda, ka, ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci, regulas 9.a panta 3. punktā izklāstītā procedūra ir juridiska nepieciešamība, tomēr apliecina, ka saskaņā ar ES pašreizējo acquis jebkāda šāda Komisijas iesaistīšanās notiktu izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos. Apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija darīs visu iespējamo, lai kopā ar to atrisinātu visas problēmas un izvairītos no negatīva atzinuma sniegšanas. Komisija norāda, ka ikviens negatīvs atzinums attiecīgajai dalībvalstij tiks paziņots rakstiski, un saskaņā ar LESD 296. pantu tajā tiks norādīti šādas rīcības iemesli. Komisija arī norāda, ka negatīvs atzinums nebūs šķērslis papildu pieteikuma iesniegšanai par to pašu cilmes vietas nosaukumu, ja negatīvā atzinuma iemesli pēc tam tiek pienācīgi novērsti vai vairs nav attiecināmi.

Komisijas paziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

Komisija norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē un ka Savienība pievienojas Lisabonas Vienošanās Ženēvas aktam kā pilntiesīga puse. Tas izriet no Eiropas Tiesas 2017. gada 25. oktobra nolēmuma (lieta C-389/15- Komisija/Padome). Tā kā ES ir ekskluzīva ārējā kompetence, dalībvalstīm ir liegts pievienoties Ženēvas aktam kā pilntiesīgām pusēm un tām vairs nevajadzētu pašām aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras no jauna reģistrējušas trešās valstis, kas ir Lisabonas sistēmas locekles. Komisija, ņemot vērā to, ka septiņas dalībvalstis jau sen ir Lisabonas Vienošanās puses, ka tām šajā sistēmā reģistrēts iespaidīgs intelektuālais īpašums un ka pārejai ir jānorit netraucēti, ir izņēmuma kārtā gatava piekrist tam, ka šajā konkrētajā gadījumā varētu atļaut BG, CZ, SK, FR, HU, IT, PT pievienoties Ženēvas aktam ES interesēs.

Komisija stingri iebilst pret to, ka Padome vēl aizvien uzstāj, ka vajadzētu atļaut visām ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, Ženēvas aktu ratificēt vai tam pievienoties kopā ar Savienību; tam par iemeslu tiek minēti nevis šie izņēmuma apstākļi, bet gan nepieciešamība legalizēt Savienības balsošanas tiesības, ņemot vērā Ženēvas akta 22. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

Tāpat Komisija vēlas atgādināt: Savienība ir īstenojusi iekšējo kompetenci pār lauksaimnieciskajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tāpēc ES dalībvalstis vairs nevar veidot pašas savas nacionālās lauksaimniecisko ĢIN aizsardzības sistēmas.

Tāpēc Komisija patur savas tiesības, tostarp tiesības pret Padomes lēmumu izmanot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un uzskata, ka šo gadījumu nevar uzskatīt par precedentu saistībā ar jebkādiem pastāvošiem vai nākotnē noslēgtiem starptautiskiem/WIPO nolīgumiem, jo īpaši (bet ne tikai) gadījumos, kad ES starptautiskos nolīgumus jau ir ratificējusi, pamatojoties uz savu ekskluzīvo kompetenci.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika