(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0339),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0206/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0180/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 113. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri („SBBS”) varētu novērst vairākas vājās vietas, kas atklājās vai radās 2007.–2008. gada krīzes iespaidā. Konkrētāk, SBBS varētu palīdzēt bankām un citām finanšu iestādēm labāk diversificēt savus riska darījumus ar centrālo valdību, vājināt banku un valsts saikni un uzlabot zema riska, euro denominēto aktīvu piedāvājumu, tādējādi atvieglojot monetārās politikas īstenošanu. Turklāt SBBS varētu obligācijas, kas emitētas mazos un mazāk likvīdos nacionālajos tirgos, padarīt pievilcīgākas starptautiskajiem ieguldītājiem, un tas var veicināt riska dalīšanu un samazināšanu privātajā sektorā, kā arī sekmēt efektīvāku risku sadali starp finanšu operatoriem.

(2)  Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu SBBS tiktu uzskatīti par vērtspapīrošanas produktiem, un līdz ar to tiem tiktu piemērotas papildu prasības un diskonti salīdzinājumā ar tām, ko piemēro pamatā esošajā portfelī iekļautajām eurozonas valsts obligācijām. Šīs papildu prasības un diskonti kavētu SBBS izlaišanu un izmantošanu privātajā sektorā, neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar citiem vērtspapīrošanas veidiem ar SBBS saistītie riski ir mazāki.▐ Tomēr daži riski, piemēram, ar uzglabāšanu un ar ĪNDS darbinieku krāpniecisku rīcību saistīti riski, joprojām ir aktuāli. Tāpēc SBBS būtu jāpiemēro tāds tiesiskais regulējums, kurā ir labāk ņemtas vērā SBBS unikālās iezīmes un īpašības, lai produkts varētu ieņemt savu vietu tirgū.

(2a)  SBBS ir vērtspapīrošanas veids, kas pakļauts specifiskiem produkta riskiem, kuri saistīti ar ĪNDS, jo tā ir atsevišķa, patstāvīga juridiskā persona, kas izveidota SBBS emitēšanas nolūkā. Ar banku sistēmu nesaistītam pirmās kārtas zaudējumu laidienam būs banku un valsts saiknes vājināšanai izšķiroša nozīme. Tādēļ preferenciālais regulējuma režīms, kas noteikts SBBS pamatā esošajiem aktīviem, būtu jāpiemēro plašāk, to attiecinot arī uz SBBS augstākas prioritātes laidienu, kura turētājas ir bankas.

(3)  Radīt labvēlīgus apstākļus tirgvirzītai SBBS attīstībai ir daļa no Komisijas pūliņiem, kas veltīti finansiālo stabilitāti apdraudošo risku mazināšanai un virzībai uz banku savienības izveides pabeigšanu. SBBS palīdzētu vēl vairāk diversificēt portfeļus banku sektorā, un tajā pašā laikā tie būtu arī jauns avots kvalitatīvam nodrošinājumam, kas ir īpaši piemērots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos, kā arī Eurosistēmas centrālo banku un centrālo darījumu partneru darbībai. Bez tam, pateicoties SBBS, vairotos arī pārrobežu ieguldījumiem un privātā sektora veiktai riska dalīšanai pieejamo instrumentu skaits, un tas sasaucas ar Komisijas pūliņiem pabeigt banku savienības izveidi un Kapitāla tirgu savienības ietvaros dziļāk un ciešāk integrēt Eiropas kapitāla tirgus.

(4)  SBBS nerada nekādu risku un zaudējumu dalīšanu dalībvalstu starpā, jo dalībvalstis savstarpēji negarantēs savas attiecīgas saistības, kas izriet no SBBS pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa. SBBS labvēlīgu apstākļu radīšana neprasa mainīt riska darījumiem pašlaik piemēroto regulatīvo režīmu.

(5)  Lai sasniegtu mērķus — riska ģeogrāfisko diversifikāciju banku savienībā un iekšējā tirgū —, SBBS pamatā esošajam portfelim vajadzētu sastāvēt no to dalībvalstu valsts obligācijām, kuru valūta ir euro. Lai novērstu valūtas riskus, SBBS pamatā esošajā portfelī drīkstētu iekļaut tikai euro denominētas valsts obligācijas, ko emitējušas dalībvalstis, kuru valūta ir euro. Lai nodrošinātu, ka katras eurozonas dalībvalsts valsts obligācijas ir iesaistītas SBBS izlaišanā atbilstīgi tam, cik liela ir katras dalībvalsts nozīme visas eurozonas stabilitātes saglabāšanā, nacionālo valsts obligāciju relatīvajam īpatsvaram SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu būt ļoti tuvam tam, kāds ir attiecīgo dalībvalstu nacionālo centrālo banku relatīvais īpatsvars Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā.

(6)  Lai nodrošinātu augstas kvalitātes un zema riska aktīvus un tajā pašā laikā ievērotu ieguldītāju atšķirīgo vēlmi uzņemties risku, SBBS emisijai vajadzētu sastāvēt no augstākas prioritātes laidiena un no viena vai vairākiem subordinētiem laidieniem. Augstākas prioritātes laidiens, kas atbilstu 70 % no SBBS emisijas nominālvērtības, ļautu SBBS emisijas paredzamo zaudējumu koeficientu uzturēt līdzvērtīgu pašām drošākajām eurozonas valsts obligācijām, ņemot vērā to valsts obligāciju risku un korelāciju, kuras iekļautas SBBS pamatā esošajā valsts obligāciju portfelī. Subordinētie laidieni kalpotu augstākas prioritātes laidiena aizsardzībai. ▌ Lai ierobežotu risku zemākas prioritātes laidienam (laidienam, kas cieš zaudējumus pirms visiem citiem laidieniem) ▌, zemākas prioritātes laidiena nominālvērtībai vajadzētu būt vismaz 5 % no visas SBBS emisijas atlikušās nominālvērtības. Tas ir īpaši komplicēts produkts, tāpēc iespēja to piedāvāt privātiem patērētājiem būtu jāapsver tikai attiecībā uz augstākas prioritātes laidienu, nevis zemākas prioritātes laidienu.

(7)  Lai nodrošinātu SBBS emisijas integritāti un pēc iespējas ierobežotu riskus, kas saistīti ar pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa turēšanu un pārvaldīšanu, pamatā esošo valsts obligāciju termiņu vajadzētu cieši pieskaņot SBBS termiņam, savukārt pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa sastāvs būtu jāfiksē visam SBBS dzīves ciklam.

(8)  Tā kā SBBS pamatā esošā portfeļa sastāvs ir standartizēts, tas varētu apgrūtināt vai kavēt SBBS emisijas emitēšanu gadījumos, kad vienas vai vairāku dalībvalstu valsts obligācijas nav pieejamas tirgū. Tālab vajadzētu paredzēt iespēju, ka konkrētas dalībvalsts valsts obligācijas var izslēgt no SBBS turpmākām emitēšanām, ja un kamēr vien šīs dalībvalsts valsts obligāciju emitēšana ir būtiski ierobežota, jo nav lielas vajadzības pēc valsts parāda vai arī ir apgrūtināta piekļuve tirgum.

(9)  Lai nodrošinātu, ka SBBS ir pietiekami viendabīgi, konkrētas dalībvalsts valsts obligāciju izslēgšana no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa un atkaliekļaušana tajā būtu pieļaujama tikai tad, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko nodrošina, ka visu vienlaikus emitēto SBBS pamatā ir tas pats valsts obligāciju portfelis. SBBS ir jauni produkti, un, lai nodrošinātu to nepārtrauktu emitēšanu tirgū, noteikti ir vajadzīgs lēmumu savlaicīgas pieņemšanas mehānisms, kas SBBS pamatā esošo portfeli ļauj pielāgot situācijās, kad dalībvalstij vairs nav piekļuves tirgum. Turklāt komentētāji un ieinteresētās personas ir pauduši bažas par to, ka šis vērtspapīrošanas produkts varētu nelabvēlīgi ietekmēt pamatā esošo valsts obligāciju tirgu likviditāti, un ar šādiem apsvērumiem ir nopietni jārēķinās. Tādēļ ar šo regulu Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(4), ir uzticēts pienākums īstenot SBBS tirgu un pamatā esošo valsts obligāciju tirgu uzraudzību, lai konstatētu traucējumu pazīmes.

(9a)  Pamatojoties uz EVTI konstatētajiem faktiem un ziņojumiem, kuri tos apstiprina, Komisija būtu jāpilnvaro precīzi definēt jēdzienu „tirgus likviditāte” un izstrādāt tās aprēķināšanas metodi, kā arī noteikt kritērijus, pēc kuriem EVTI būtu jāvērtē, vai piekļuve tirgum šīs regulas izpratnē dalībvalstij vēl ir iespējama. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot šādu deleģēto aktu, būtu jānodrošina, lai attiecīgais dokuments savlaicīgi un pienācīgi būtu iesniegts vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)  Katras SBBS emisijas augstākas prioritātes laidiena fiksēto lielumu nākamajās SBBS emitēšanās var samazināt, ja tādu nelabvēlīgu tirgus norišu dēļ, kas smagi ietekmē valsts obligāciju tirgu darbību dalībvalstī vai Savienībā, ir nepieciešams mazāks lielums, lai nodrošinātu, ka augstākas prioritātes laidienam piemīt pastāvīga augsta kredītkvalitāte un zems risks. Kad šādas nelabvēlīgas tirgus norises beidzas, nākamajās SBBS emitēšanās augstākas prioritātes laidienu var atjaunot sākotnējā lielumā, proti, 70 % apmērā. ▌

(11)  Ciktāl vien iespējams, ieguldītājus vajadzētu pasargāt no riska, ka iestāde, kas SBBS pamatā esošā portfeļa sastādīšanas vajadzībām iepērk valsts obligācijas („sākotnējais pircējs”), kļūst maksātnespējīga. Šī iemesla dēļ SBBS drīkstētu emitēt tikai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības („ĪNDS”), kas nodarbojas tikai ar SBBS emitēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar kādiem citiem uzdevumiem, piemēram, kredītu izsniegšanu. Šā paša iemesla dēļ uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām būtu jāattiecina stingras prasības par aktīvu nošķiršanu.

(12)  Lai pārvaldītu ierobežotu termiņu nesakritību periodā starp brīdi, kad tiek gūti ieņēmumi no parāda apkalpošanas par pamatā esošo portfeli, un brīdi, kad tie tiek izmaksāti SBBS ieguldītājiem, vajadzētu paredzēt, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ieņēmumus no parāda apkalpošanas par SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām drīkst ieguldīt tikai skaidrā naudā un augsti likvīdos finanšu instrumentos ar zemu tirgus risku un kredītrisku.

(12a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina ĪNDS turētām valsts obligācijām un citai tādu pašu valsts obligāciju vai citu ar tādiem pašiem nosacījumiem emitētu valsts obligāciju turēšanai vienāda režīma piemērošanu.

(13)  Tikai tādiem produktiem, kas atbilst šīs regulas prasībām ▌par pamatā esošā portfeļa sastāvu un termiņiem un par augstākas prioritātes laidienu un subordinēto laidienu lielumu un kas emitēti, ievērojot uzraudzības režīmu, būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētais regulatīvais režīms.

(14)  Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sertifikācijai, ko veic EVTI, būtu jānodrošina, ka SBBS emisija atbilst šīs regulas prasībām. Tāpēc EVTI vajadzētu uzturēt sertificēto SBBS sarakstu, jo tas dotu iespēju ieguldītājiem pārliecināties, ka produkts, ko pārdošanā piedāvā kā SBBS, patiešām ir SBBS. Šā paša iemesla dēļ EVTI šajā sarakstā būtu jānorāda, vai ir uzliktas jebkādas sankcijas saistībā ar SBBS, un jāsvītro no šā saraksta tie produkti, par kuriem konstatēts, ka tie neatbilst šai regulai.

(15)  Ieguldītājiem būtu jāspēj paļauties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sertifikāciju, ko veikusi EVTI, ▌un uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sniegto informāciju. Informācijai par SBBS un valsts obligācijām SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu palīdzēt ieguldītājiem pašiem izprast, novērtēt un salīdzināt SBBS darījumus, nevis paļauties tikai uz trešām personām, tostarp kredītreitingu aģentūrām. Tas ļautu ieguldītājiem rīkoties apdomīgi un efektīvi veikt uzticamības pārbaudi. Tāpēc informācijai par SBBS vajadzētu būt ieguldītājiem brīvi pieejamai standartizētu veidņu formā tīmekļa vietnē, kurai tiek nodrošināta pastāvīga piekļuve.

(16)  Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un nodrošinātu, ka uzticēšanās SBBS nemazinās, EVTI būtu jāparedz noteikumi par atbilstošiem administratīviem sodiem un korektīviem pasākumiem, ko piemēro gadījumos, kad nolaidības dēļ vai tīšuprāt ir noticis paziņojuma vai produktam izvirzīto prasību pārkāpums saistībā ar SBBS.

(17)  Ieguldītājiem dažādos finanšu sektoros vajadzētu spēt ieguldīt SBBS, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie iegulda pamatā esošajās eurozonas valsts obligācijās, ja vien tie nav ieguldījumi SBBS subordinētajos laidienos, kuru turētājas ir bankas. Tāpēc būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK(5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341(8), lai nodrošinātu, ka SBBS tiek piemērots tāds pats regulējuma režīms, kādu piemēro to pamatā esošajiem aktīviem dažādos regulētos finanšu sektoros.

(18)  Lai nosargātu finanšu stabilitāti, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un veicinātu likviditāti, ir svarīgi pienācīgi un efektīvi uzraudzīt SBBS tirgus. Tālab EVTI vajadzētu būt informētai par SBBS emitēšanu un ▌būtu jāsaņem no īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām visa būtiskā informācija, kas tai ir nepieciešama uzraudzības funkciju pildīšanai. Šīs regulas ievērošana būtu jāuzrauga pirmām kārtām ar mērķi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, un attiecīgā gadījumā uzraudzībai vajadzētu skart aspektus, kas var būt saistīti ar regulētu finanšu sektora sabiedrību veiktu SBBS emitēšanu un turēšanu.

(19)  Valstu kompetentajām iestādēm, kuru pārziņā ir SBBS sastādīšanā vai SBBS tirgū iesaistītas sabiedrības, un EVTI uzraudzība būtu cieši jākoordinē un jānodrošina, ka to lēmumi ir konsekventi. ▌

(20)  Tā kā SBBS ir jauni produkti, kuru ietekme uz pamatā esošo valsts parāda vērtspapīru tirgiem nav zināma, ir lietderīgi, ka SBBS tirgu pārrauga Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) un valstu kompetentās un norīkotās iestādes makroprudenciālo instrumentu jomā. Tādēļ ESRK būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai ir piešķirtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010(9), un attiecīgā gadījumā jāizziņo brīdinājumi un jāsniedz ieteikumi kompetentajām iestādēm par korektīviem pasākumiem.

(21)  Tā kā EVTI ir struktūra ar ļoti specializētām zināšanām par vērtspapīru tirgiem, ir lietderīgi tai uzticēt regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi šādos jautājumos: kāda veida ieguldījumus īpašam nolūkam dibināta sabiedrība drīkst veikt ar ieņēmumiem no SBBS pamatā esošā portfeļa pamatsummas vai procentu maksājumiem; informācija, kas īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai informēšanas un sertifikācijas vajadzībām jāsniedz ▌EVTI par SBBS emisiju emitēšanu; informācija, kas jāsniedz pirms SBBS nodošanas; kompetento iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas pienākumi. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt šādus standartus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(22)  Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību paziņošanas pienākumiem pirms SBBS emisijas emitēšanas.

(23)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras lemt par to, vai kādas dalībvalsts valsts obligācijas ir iekļaujamas SBBS pamatā esošajā portfelī vai no tā izslēdzamas, un par to, vai nākotnē emitējamo SBBS augstākas prioritātes laidiena lielums būtu jāmaina. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10).

(24)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nospraust SBBS satvaru, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, jo SBBS tirgus rašanās ir atkarīga no to šķēršļu novēršanas, kuri izriet no Savienības tiesību aktu piemērošanas, un to, ka vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū visiem institucionālajiem ieguldītājiem un SBBS darbībā iesaistītajām struktūrām var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka vispārēju satvaru ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (SBBS).

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz sākotnējiem pircējiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, ieguldītājiem un jebkādām citām SBBS emitēšanā vai turēšanā iesaistītām struktūrām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  „kompetentā iestāde” ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kuru valsts vai Savienības tiesību akti pilnvarojuši veikt šajā regulā aprakstītos uzdevumus;

(2)  „valsts obligācija” ir parāda instruments, ko emitējusi dalībvalsts centrālā valdība, kas ir denominēts un finansēts attiecīgās dalībvalsts valūtā un kam ir vienu gadu ilgs vai ilgāks sākotnējais termiņš;

(3)  „ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb „SBBS” ir euro denominēts finanšu instruments, kura kredītrisks ir saistīts ar riska darījumiem ar kādu valsts obligāciju portfeli un kurš atbilst šīs regulas prasībām;

(4)  „īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb „ĪNDS” ir no sākotnējā pircēja atšķirīga juridiska persona, kura saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu emitē SBBS un veic ar pamatā esošo valsts obligāciju portfeli saistītas darbības;

(5)  „sākotnējais pircējs” ir juridiska persona, kas pērk valsts obligācijas savā vārdā, pēc tam tās nododams īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai SBBS emitēšanas vajadzībām;

(6)  „ieguldītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir SBBS turētāja;

(7)  „laidiens” ir līgumā noteikts kredītriska segments, kurš saistīts ar SBBS pamatā esošo valsts obligāciju portfeli un kurš uzņemas lielāku vai mazāku kredītzaudējumu risku nekā tāda paša apmēra pozīcija citā šā kredītriska segmentā;

(8)  „augstākas prioritātes laidiens” ir SBBS emisijas laidiens, kurš zaudējumus sāk ciest pēc tam, kad zaudējumus jau cietuši visi attiecīgās SBBS emisijas subordinētie laidieni;

(9)  „subordinēts laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms attiecīgā augstākas prioritātes laidiena;

(10)  „zemākas prioritātes laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms jebkura cita laidiena.

2. nodaļa.

SBBS sastāvs, termiņš un struktūra

4. pants

Pamatā esošā portfeļa sastāvs

1.  SBBS emisijas pamatā esošajā portfelī ir tikai:

(a)  tādu dalībvalstu valsts obligācijas, kuru valūta ir euro;

(b)  šo valsts obligāciju izpirkšanā gūtie ieņēmumi.

2.  SBBS pamatā esošā portfelī katras dalībvalsts valsts obligāciju īpatsvars („pamatīpatsvars”) ir vienāds ar relatīvo īpatsvaru, kāds saskaņā ar kapitāla parakstīšanas atslēgu — to, kā dalībvalstu centrālās bankas atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā protokola „Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” 29. pantam paraksta ECB apmaksāto kapitālu, — ir attiecīgās dalībvalsts ieguldījumam Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Tomēr īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības no katras dalībvalsts valsts obligāciju nominālvērtības, kuru iegūst, piemērojot pamatīpatsvaru, var atkāpties, bet ne vairāk kā par desmit procentiem.

3.  Pēc paša pirmā SBBS sertificēšanas EVTI bez liekas kavēšanās sāk īstenot pastāvīgu uzraudzību un vērtēšanu, lai noteiktu, vai ir konstatējama kāda no šīm situācijām:

(a)  pēdējo divpadsmit mēnešu („atsauces perioda”) laikā dalībvalsts valsts obligācijas ir emitējusi tādā apjomā, kas mazāks par pusi no apjoma, kuru iegūst, tās relatīvo īpatsvaru, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, reizinot ar divpadsmit mēnešos pirms atsauces perioda emitēto SBBS kopējo daudzumu;

(aa)   SBBS emitēšana ir stipri nelabvēlīgi ietekmējusi kādu pamatā esošajā portfelī ietverto valsts obligāciju tirgus likviditāti;

(b)  pēdējo divpadsmit mēnešu laikā dalībvalsts vismaz pusi savu ikgadējo finansēšanas vajadzību ir finansējusi ar oficiālu atbalstu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013(11) 7. pantā norādītās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanai, vai arī dalībvalstij kāda iemesla dēļ vairs nav piekļuves tirgum.

Tirgus likviditāti šā punkta pirmās daļas aa) apakšpunkta izpratnē nosaka, kā minimuma kritērijus ņemot vērā tirgus plašumu un dziļumu iepriekšējos trijos mēnešos, ko pierāda pirkšanas un pārdošanas likmju mazās starpības, liels tirdzniecības apjoms un liels skaits dažādu tirgus dalībnieku.

Šā punkta pirmās daļas aa) apakšpunkta izpildei Komisija saskaņā ar 24.a pantu līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētu aktu, ar ko šīs regulas izpratnē skaidri definē jēdzienu „tirgus likviditāte” un nosaka tās aprēķināšanas metodi.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpildei Komisija saskaņā ar 24.a pantu līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, nosakot kritērijus, pēc kuriem EVTI vērtē, vai dalībvalstij vēl ir piekļuve tirgum.

3.a  EVTI pastāvīgi uzrauga un vērtē, vai dalībvalstij, kuras valsts obligācijas ir iekļautas SBBS pamatā esošajā portfelī, vēl ir piekļuve tirgum, vai arī attiecībā uz šo valsti ir sākusies makroekonomikas korekciju programmas īstenošana, jo SBBS emitēšana ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi tirgus likviditāti, un vai ierobežotas valsts obligāciju pieejamības dalībvalstu pamatīpatsvars ir šķērslis jaunu SBBS emitēšanai, vai arī attiecīgā no minētajām situācijām vairs nepastāv.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka ir izveidojusies 3. punkta pirmās daļas a) vai aa) apakšpunktā minētā situācija, EVTI var pieprasīt Komisijai pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka ir izveidojusies 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā situācija, EVTI var pieprasīt Komisijai vai nu izslēgt attiecīgo dalībvalsti no SBBS pamatā esošā portfeļa, vai arī pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka 3. punkta pirmās daļas a) līdz b) apakšpunktā minētā situācija vairs nepastāv, EVTI var pieprasīt Komisijai no jauna iekļaut attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas SBBS pamatā esošajā portfelī un pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc šā punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas un balstoties uz EVTI sniegto pamatojumu un pierādījumiem, Komisija:

(a)  vai nu pieņem īstenošanas aktu, ar ko izslēdz attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas no SBBS pamatā esošā portfeļa, vai arī pielāgo attiecīgo dalībvalstu pamatīpatsvaru,

(b)  vai pieņem īstenošanas aktu, ar ko izslēgšanas vai attiecīgo dalībvalstu pamatīpatsvara pielāgošanas pieprasījumu noraida, vai

(c)  pieņem īstenošanas aktu, ar ko no jauna iekļauj attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas SBBS pamatā esošajā portfelī, attiecīgi pielāgojot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kuras iekļautas pamatā esošajā portfelī.

3.b  Ja īstenošanas akts tiek pieņemts, ievērojot šā panta 3.a punktu, šāda akta pieņemšana notiek saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja dalībvalsts tiek izslēgta no SBBS pamatā esošā portfeļa, jo ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot šā panta 3.a punktu, tad atlikušo dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru nosaka, ar šā panta 2. punktā izklāstīto aprēķina metodi no tā izslēdzot šā panta 3.a punktā minētās dalībvalsts valsts obligācijas. Ja ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot šā panta 3.a punktu, un tiek pielāgots pamatīpatsvars, pamatīpatsvara lielumus piemēro saskaņā ar īstenošanas aktu.

Izslēgšana vai pielāgojums sākotnēji ir spēkā vienu mēnesi. Komisija pēc apspriešanās ar EVTI var izslēgšanas vai šajā pantā minētās pamatīpatsvara pielāgošanas termiņu vairākas reizes pagarināt vēl uz vienu mēnesi, ikreiz pieņemot attiecīgu īstenošanas aktu. Ja līdz sākotnējā laikposma vai jebkura turpmākā atjaunināšanas laikposma beigām izslēgšanas vai pielāgošanas termiņš netiek atjaunināts, tas automātiski beidzas.

3.c   ECB tiek savlaicīgi informēta par ikvienu lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu.

5. pants

Pamatā esošo aktīvu termiņš

1.  Vienas un tās pašas emisijas SBBS laidieniem ir viens un tas pats sākotnējais termiņš. Minētais termiņš ir vienāds ar tādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušo termiņu, kurai tas ir visilgākais, vai to pārsniedz, bet ne vairāk kā par vienu dienu.

2.  Nevienas SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušais termiņš nav vairāk kā sešus mēnešus īsāks par termiņu, kāds ir attiecīgā portfeļa valsts obligācijai, kurai atlikušais termiņš ir visilgākais.

6. pants

Laidienu, maksājumu un zaudējumu struktūra

1.  SBBS emisiju veido viens augstākas prioritātes laidiens un viens vai vairāki subordinēti laidieni. Augstākās prioritātes laidiena neatmaksātā nominālvērtība ir septiņdesmit procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības. Subordinēto laidienu skaitu un neatmaksātās nominālvērtības nosaka ĪNDS ar ierobežojošu nosacījumu, ka zemākās prioritātes laidiena nominālvērtība ir vismaz pieci procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības.

2.  Ja kādā dalībvalstī vai Savienībā valsts parāda vērtspapīru tirgu darbību nopietni traucē nelabvēlīgas norises un ja Komisija saskaņā ar 4. punktu šādu traucējumu ir apstiprinājusi, īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības visu pēc šāda paziņojuma emitēto SBBS emisiju augstākās prioritātes laidienu neatmaksāto nominālvērtību pazemina līdz sešdesmit procentiem.

Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu ir apstiprinājusi, ka minētā traucējuma vairs nav, visām pēc šāda apstiprinājuma emitētām SBBS emisijām piemēro 1. punktu.

3.  EVTI pārrauga un novērtē, vai 2. punktā minētā situācija joprojām pastāv vai ir beigusies, un par to informē Komisiju.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurš nosaka, ka 2. punktā minētais traucējums joprojām pastāv vai ka tas beidzies. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

5.  Uz SBBS pamata izdarīti maksājumi ir atkarīgi no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa maksājumiem.

6.  Zaudējumu sadalījums un maksājumu kārtība ir atkarīgi no SBBS emisijas laidiena un ir fiksēti visam SBBS emisijas dzīvesciklam.

Zaudējumi tiek atzīti un piešķirti to rašanās kārtībā.

7. pants

SBBS emitēšana un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pienākumi

1.  ĪNDS atbilst visām šādām prasībām:

(a)  ir nodibināta Savienībā;

(b)  tās vienīgās darbības ir saskaņā ar 4., 5., 6. un 8. pantu emitēt un apkalpot SBBS emisijas, un pārvaldīt šo emisiju pamatā esošos portfeļus;

(c)  tā vienpersonīgi atbild par b) punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un darbību izpildi.

2.  Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām ir pilnas īpašumtiesības uz jebkuras SBBS emisijas pamatā esošo portfeli.

SBBS emisijas pamatā esošais portfelis ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK(12) 2. panta c) punktā definētais vērtspapīru finanšu nodrošinājuma līgums un nodrošina attiecīgās ĪNDS finanšu saistības attiecībā uz minētās SBBS emisijas ieguldītājiem.

Tas, ka tiek turēts konkrētas SBBS emisijas SBBS, nav pamats tādām tiesībām uz vai prasījumiem pret minēto SBBS emisiju emitējušās ĪNDS aktīviem, kas neattiecas uz minētās emisijas pamatā esošo portfeli un no minētā SBBS turēšanas gūtajiem ienākumiem.

Pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa vērtības vai ienākumu samazinājums ieguldītājiem nedod pamatu celt prasību par saistībām.

3.  ĪNDS lietvedību un grāmatvedību kārto tā, lai:

(a)  pašu aktīvi un finanšu resursi būtu nodalīti no SBBS emisijas pamatā esošā portfeļa aktīviem un resursiem un no saistītajiem ieņēmumiem;

(b)  atsevišķi nodalīti būtu dažādu SBBS emisiju pamatā esošie portfeļi un no tiem gūtie ieņēmumi;

(c)  atsevišķi nodalītas būtu dažādu ieguldītāju vai starpnieku turētās pozīcijas;

(d)  verificētu, ka jebkurā laika brīdī vienas emisijas SBBS skaits ir vienlīdzīgs visu minētās emisijas ieguldītāju vai starpnieku turēto SBBS kopskaitam;

(e)  verificētu, ka vienas emisijas SBBS neatmaksātā nominālvērtība ir vienlīdzīga minētās emisijas pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa neatmaksātajai nominālvērtībai.

4.  ĪNDS 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās valsts obligācijas tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES(13) I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014(14) pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

4.a   Dalībvalstis nodrošina ĪNDS turētām valsts obligācijām un citai tādu pašu valsts obligāciju vai citu ar tādiem pašiem nosacījumiem emitētu valsts obligāciju turēšanai vienāda režīma piemērošanu.

8. pants

Ieguldījumu politika

1.  No 4. punkta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām valsts obligācijām izrietošus pamatsummas vai procentu maksājumus, kas jāatmaksā pirms no SBBS izrietošajiem pamatsummas vai procentu maksājumiem, ĪNDS iegulda tikai skaidrā naudā vai ▌euro denominētos skaidras naudas ekvivalentos, kas ir likvidējami vienas dienas laikā ar minimālu negatīvu ietekmi uz cenu.

Pirmajā daļā minētos maksājumus ĪNDS tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

2.  ĪNDS ar valsts obligācijām nodrošināta vērtspapīra pamatā esošo portfeli nedrīkst mainīt pirms minētā SBBS termiņa.

3.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizēts, kādus finanšu instrumentus var uzskatīt par 1. punktā minētajiem augsti likvīdajiem finanšu instrumentiem ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. nodaļa

Apzīmējuma „SBBS” izmantošana un prasības par paziņošanu, pārredzamību un informāciju

9. pants

Apzīmējuma „SBBS” izmantošana

Apzīmējumu „ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb „SBBS” izmanto tikai tādiem finanšu produktiem, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)  finanšu produkts pastāvīgi atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(aa)  ĪNDS pastāvīgi atbilst 7. un 8. panta prasībām;

(b)  ▌šo finanšu produktu saskaņā ar 10. panta 1. punktu ir sertificējusi EVTI, un šis finanšu produkts ir iekļauts 10. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

10. pants

Prasības par SBBS paziņošanu

1.  Pirms emitēt SBBS emisiju, ĪNDS ar šā panta 5. punktā minētās veidnes starpniecību vismaz vienu nedēļu iepriekš iesniedz pieteikumu sertificēt SBBS emisiju, paziņojot EVTI, ka SBBS emisija atbilst 4., 5. un 6. panta prasībām. EVTI par to bez liekas kavēšanās informē šīs ĪNDS kompetento iestādi.

1.a  Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ĪNDS paskaidro, kā ir izpildījusi katru no 4., 5., 6., 7. un 8. pantā izklāstītajām prasībām.

1.b  SBBS emisiju EVTI sertificē tikai tad, ja ir pilnīgi pārliecināta, ka gan pieteikuma iesniedzēja ĪNDS, gan SBBS emisija atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām. EVTI bez liekas kavēšanās informē pieteikuma iesniedzēju ĪNDS par to, vai ir apmierinājusi sertifikācijas pieteikumu vai to noraidījusi.

2.  EVTI savā oficiālajā tīmekļvietnē uztur sarakstu ar visām EVTI sertificētajām SBBS emisijām. Šo sarakstu EVTI atjaunina, nevilcinoties svītrojot SBBS emisijas, kuras pēc 15. pantam atbilstoša EVTI lēmuma vairs nav uzskatāmas par SBBS emisijām.

3.  ▌Ja attiecīgo SBBS sakarā EVTI ir uzlikusi 16. pantā minētos administratīvos sodus, kas vairs nav pārsūdzami, EVTI to uzreiz norāda šā panta 2. punktā minētajā sarakstā.

3.a  EVTI anulē SBBS emisijas sertifikāciju gadījumos, kad ir spēkā kāds no šiem nosacījumiem:

(a)  ĪNDS ir nepārprotami atteikusies no sertifikācijas vai sešu mēnešu laikā pēc sertifikācijas piešķiršanas nav to izmantojusi;

(b)  sertifikāciju ĪNDS ir saņēmusi, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

(c)  SBBS emisija vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem tā tika sertificēta.

Sertifikācijas anulēšana nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā.

4.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā nosaka 1. punktā minētās informācijas sniegšanai lietojamās veidnes.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11. pants

Prasības par pārredzamību

1.  ĪNDS ieguldītājiem un EVTI bez liekas kavēšanās sniedz šādu informāciju:

(a)  tādu informāciju par pamatā esošo portfeli, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai finanšu produkts atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(b)  detalizētu aprakstu par SBBS emisijas laidienu maksājumu prioritāti;

(c)  ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129(15) 1. panta 4. punkta, 1. panta 5. punkta vai 3. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos nav sagatavots prospekts — pārskatu par SBBB galvenajām iezīmēm, attiecīgā gadījumā arī detalizētu informāciju par riska darījuma iezīmēm, naudas plūsmām un zaudējumu attiecināšanas hierarhiju;

(d)  10. panta 1. punktā minēto paziņojumu un sertifikācijas pieteikumu, uz kuru norādīts 10. panta 1.b punktā.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā informācija ir pieejama ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc SBBS procentu maksājuma termiņa.

2.  ĪNDS 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu tīmekļvietnē:

(a)  kam ir labi funkcionējoša datu kvalitātes kontroles sistēma;

(b)  uz ko attiecas atbilstīgi pārvaldības standarti un ko uztur un ekspluatē saskaņā ar organizatorisku struktūru, kura nodrošina tīmekļvietnes nepārtrauktu un pareizu darbību;

(c)  kam izmanto sistēmas, kontroles un procedūras, kuras identificē visus attiecīgos operacionālā riska avotus;

(d)  kas ietver sistēmas, kuras nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, integritāti un tūlītēju reģistrāciju;

(e)  kas dara iespējamu reģistrēt un glabāt informāciju vismaz piecus gadus pēc katras SBBS emisijas termiņa.

1. punktā minēto informāciju un to, kur šī informācija pieejama, ĪNDS norāda ieguldītājiem sniegtajos dokumentos par SBBS.

12. pants

Prasības attiecībā uz informāciju

1.  Pirms pārvest kādu SBBS, pārvedējs pārveduma saņēmējam pilnā apjomā sniedz šādu informāciju:

(a)  kāda ir procedūra pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa ieņēmumu sadalīšanai pa SBBS emisijas dažādajiem laidieniem, arī pēc nemaksāšanas par pamatā esošajiem aktīviem vai gatavojoties uz šādu nemaksāšanu;

(b)  kā ieguldītājiem piešķir balsstiesības attiecībā uz maiņas piedāvājumu, kas izteikts pēc tam, kad kādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām nav apmaksātas vai kad gaidāma šāda nemaksāšana, un kā pa dažādajiem SBBS emisijas laidieniem sadalīt parāda nemaksāšanas radītus zaudējumus.

2.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. nodaļa

Produktu pārraudzība

13. pants

EVTI īstenota uzraudzība

1.  EVTI ir kompetentā iestāde, kas uzrauga, kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības pilda šajā regulā noteiktās prasības.

2.  EVTI ir ▌uzraudzības, izmeklēšanas un sodu piemērošanas pilnvaras, kas ļauj tai pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

EVTI ir tiesības vismaz:

(a)  piekļūt jebkādiem dokumentiem jebkādā formātā, ciktāl tie attiecas uz SBBS, un saņemt vai izgatavot to kopiju;

(b)  pieprasīt īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai nekavējoties sniegt informāciju;

(c)  no jebkuras personas pieprasīt informāciju, kas saistīta ar šīs ĪNDS darbībām;

(d)  veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

(e)  veikt atbilstīgus pasākumus, kas nodrošinātu, ka ĪNDS joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

(f)  izdot rīkojumu, kas nodrošinātu, ka ĪNDS atbilst šīs regulas prasībām un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas pārkāpj šo regulu.

▌

14. pants

Kompetento iestāžu un EVTI sadarbība

1.  Kompetentās iestādes, kuru pārziņā ir SBBS sastādīšanā vai SBBS tirgū citādi iesaistītas sabiedrības, un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar savu pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju. Konkrētāk, tās cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un jebkādu domstarpību gadījumā nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus.

Lai atvieglotu kompetento iestāžu pilnvaru izmantošanu un lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto saistību piemērošanu un izpildi, EVTI rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentā iestāde, kurai ir nepārprotams un pierādāms pamatojums tam, ka kāda ĪNDS pārkāpj šo regulu, uzreiz un detalizēti informē EVTI. EVTI veic atbilstošus pasākumus, cita starpā arī pieņemot 15. pantā minēto lēmumu.

3.  Ja EVTI ir veikusi attiecīgus pasākumus, bet ĪNDS ar savu rīcību joprojām nepārprotami pārkāpj šo regulu, tad EVTI var veikt visus ieguldītāju aizsargāšanai piemērotos pasākumus un cita starpā var aizliegt īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai savā teritorijā turpmāk tirgot SBBS, un var pieņemt 15. pantā minēto lēmumu.

15. pants

Apzīmējuma SBBS ļaunprātīga izmantošana

1.  Ja ir pamats uzskatīt, ka kāda ĪNDS, pārkāpdama 9. pantu, apzīmējumu „SBBS” ir izmantojusi tāda produkta tirgošanai, kas neatbilst minētajā pantā izklāstītajām prasībām, EVTI īsteno 2. punktā paredzēto procedūru.

2.  Kad EVTI ir uzzinājusi par 1. punktā minēto iespējamo pārkāpumu, tā 15 dienu laikā izlemj, vai 9. pants ir pārkāpts, un par to informē citas attiecīgās kompetentās iestādes, arī ieguldītāju kompetentās iestādes, ja tās ir zināmas. ▌

▌

Ja EVTI konstatē, ka ĪNDS izdarītais pārkāpums ir saistīts ar labā ticībā pieļautu neatbilstību 9. pantam, tā var nolemt, ka īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai tiek atvēlēts laikposms, kurš nepārsniedz vienu mēnesi un kura laikā ĪNDS var konstatēto pārkāpumu labot; laikposms sākas dienā, kad EVTI īpašam nolūkam dibināto sabiedrību ir informējusi par šo pārkāpumu. Minētajā laikposmā SBBS, kas ir iekļauti sarakstā, ko EVTI uztur uz 10. panta 2. punkta pamata, joprojām tiek uzskatīti par SBBS un joprojām tiek paturēti šajā sarakstā.

3.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizēti sadarbības pienākumi un informācija, ar ko jāapmainās saskaņā ar 1. un 2. punktu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

16. pants

Pārkāpumu novēršanas pasākumi un administratīvie sodi

1.  Neskarot dalībvalstu tiesības uz 17. panta pamata noteikt kriminālsodus, ▌īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai fiziskajai personai, kura īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pārvalda, EVTI nosaka attiecīgus pārkāpumu novēršanas pasākumus, tostarp piemēro 15. pantā minēto lēmumu, un 3. punktā izklāstītos atbilstīgos administratīvos sodus, gadījumos, kad ĪNDS:

(a)  nav izpildījušas 7. un 8. pantā izklāstītās saistības;

(b)  nav izpildījušas 9. panta prasības, tostarp arī nav saskaņā ar 10. panta 1. punktu EVTI sniegušas paziņojumu vai paziņojums bijis maldinošs;

(c)  nav ievērojušas 11. panta prasības attiecībā uz pārredzamību.

2.  1. punktā minētie administratīvie sodi ir vismaz šādi:

(a)  publisks paziņojums, kurā pārkāpumu izdarījusī fiziskā vai juridiskā persona ir identificēta un ir norādīta pārkāpuma daba;

(b)  rīkojums, kas pārkāpumu izdarījušajai fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa šādu rīcību pārtraukt un to neatkārtot;

(c)  pagaidu aizliegums, kas kādam ĪNDS pārvaldības loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, liedz īstenot ĪNDS pārvaldības funkcijas;

(d)  ja noticis kāds no 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, šai ĪNDS noteikts pagaidu aizliegums izdarīt 10. panta 1. punktā minēto paziņošanu;

(e)  administratīvs naudassods, kas nepārsniedz EUR 5 000 000 vai — dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — attiecīgo [šīs regulas spēkā stāšanās datums] vērtību nacionālajā valūtā, vai nepārsniedz 10 % no šīs ĪNDS gada kopējā neto apgrozījuma, kā tas noteikts jaunākajos pieejamajos pārskatos, ko apstiprinājusi ĪNDS pārvaldība;

(f)  administratīvs naudassods, kas ne vairāk kā divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja labums pārsniedz e) apakšpunktā minētās maksimālās summas.

3.  Lemjot par administratīvo sodu veidu un līmeni, EVTI ņem vērā to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīšām vai nolaidības dēļ, un ņem vērā visus pārējos attiecīgos apstākļus, attiecīgā gadījumā arī:

(a)  pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

(b)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

(c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli;

(d)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var konstatēt;

(e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām;

(f)  to, kādā līmenī atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

(g)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

4.  EVTI nodrošina, lai ikviens lēmums, ar ko nosaka pārkāpumu novēršanas pasākumus vai administratīvos sodus, būtu pienācīgi pamatots un lai to varētu pārsūdzēt.

17. pants

Mijiedarbība ar kriminālsodiem

Dalībvalstis, kas par 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu noteikušas kriminālsodus, ļauj EVTI uzturēt sakarus ar tiesu, prokuratūras vai krimināltiesību aizsardzības iestādēm, kuras ir dalībvalstu jurisdikcijā, un no attiecīgajām iestādēm saņemt un tām sniegt konkrētu informāciju par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta attiecībā uz 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu.

18. pants

Administratīvo sodu publicēšana

1.  EVTI savā tīmekļvietnē publicē visus lēmumus par administratīviem sodiem, uz kuriem vairs neattiecas pārsūdzības tiesības un kuri bez liekas kavēšanās un pēc attiecīgās personas informēšanas noteikti par kādu no 16. panta 1. pantā minētajiem pārkāpumiem.

Pirmajā daļā minētā publikācija informē par pārkāpuma veidu un dabu un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai uzlikts administratīvais sods.

2.  EVTI, ievērojot anonimitāti ▌, administratīvo sodu publicē šādos gadījumos:

(a)  ja administratīvo sodu piemēro fiziskai personai un obligāti veicamā iepriekšējā novērtēšanā secināts, ka personas datus publicēt nav samērīgi;

(b)  ja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

(c)  ja publicēšana īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai attiecīgajām fiziskajām personām radītu neproporcionālu kaitējumu.

Savukārt, ja paredzams, ka pirmajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā varētu beigt pastāvēt, publicēšanu saskaņā ar 1. punktu uz šādu laikposmu var atlikt.

3.  EVTI nodrošina, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu publicētā informācija tās oficiālajā tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus. Personas dati EVTI oficiālajā tīmekļvietnē tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs.

18.a pants

Uzraudzības maksa

1.  EVTI iekasē no ĪNDS maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2. punktu. Šī maksa ir samērīga attiecībā pret konkrētās ĪNDS apgrozījumu un sedz visus EVTI izdevumus, kas rodas saistībā ar SBBS licencēšanu un ĪNDS uzraudzību.

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, sīkāk precizējot maksas veidu, pakalpojumus, par kuriem maksa tiek iekasēta, maksas summu un maksāšanas kārtību.

19. pants

SBBS tirgus makroprudenciālā uzraudzība

Nepārkāpjot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktās pilnvaras, par Savienības SBBS tirgus makroprudenciālo uzraudzību ir atbildīga ESRK, kura rīkojas saskaņā ar minētajā regulā izklāstītajām pilnvarām. Ja ESRK konstatē, ka SBBS tirgi nopietni apdraud eurozonas dalībvalstu valsts parāda vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību, ESRK var izmantot pilnvaras, kas tai ir noteiktas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16., 17. un 18. pantā.

▌

4. nodaļa

Īstenošanas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

21. pants

Direktīvas 2009/65/EK grozījums

Direktīvā 2009/65/EK pievieno šādu 54.a pantu:"

„54.a pants

1.  Ja dalībvalstis piemēro 54. pantā minēto atkāpi vai piešķir 56. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, PVKIU piederības dalībvalsts kompetentās iestādes:

2.  1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].”

22. pants

Direktīvas 2009/138/EK grozījums

Direktīvas 2009/138/EK 104. pantā pievieno šādu 8. punktu:"

„8. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai riska darījumus ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem uzskata par attiecīgo valstu valūtā denominētiem riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām.

Pirmās daļas izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].”

23. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)  regulas 268. pantam pievieno šādu 5. daļu:"

„5. Atkāpjoties no pirmā punkta, saskaņā ar šā panta pirmo punktu vienmēr var rīkoties ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 8. punktā definētajiem augstākas prioritātes laidiena ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”;

(2)  regulas 325. pantam pievieno šādu 4. punktu:"

„4. Šajā sadaļā iestādes riska darījumus, kas ir Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 8. punktā definētie augstākas prioritātes laidiena ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri, uzskata par riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību.”;

(3)  regulas 390. panta 7. punktā pievieno šādu daļu:"

„Pirmo daļu piemēro riska darījumiem ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”.

24. pants

Direktīvas (ES) 2016/2341 grozījumi

Direktīvā (ES) 2016/2341 iekļauj šādu 18.a pantu:"

„18.a pants

Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri

1.  Savos noteikumos par AKUI aktīvu novērtēšanu un AKUI pašu kapitāla un maksātspējas normas aprēķināšanu dalībvalstis ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem rīkojas tāpat kā eurozonas valsts parāda instrumentiem.

2.  1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].

24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 18.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 18.a panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 3. punkta trešo vai ceturto daļu vai 18.a panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

25. pants

Izvērtēšanas klauzula

Ne agrāk kā piecus gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā, un pēc tam, kad kļuvuši pieejami pietiekami dati, Komisija šo regulu izvērtē, novērtējot, vai tā ir sasniegusi savu mērķi — novērst nepamatotus regulatīvus šķēršļus ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru izveidei.

26. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK(16) izveidotā Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C [...], [...], [...]. lpp. (2) OV C 62, 15.2.2019., 113. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.). (16) Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).