Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0258(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0460/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0460/2018

Debates :

PV 03/04/2019 - 18
CRE 03/04/2019 - 18

Balsojumi :

PV 15/01/2019 - 8.1
CRE 15/01/2019 - 8.1
PV 16/04/2019 - 8.26

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0001
P8_TA(2019)0384

Pieņemtie teksti
PDF 261kWORD 80k
Otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis - Strasbūra
Finansiālā atbalsta instrumenta muitas kontroles iekārtām izveide ***I
P8_TA(2019)0384A8-0460/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām (COM(2018)0474 – C8-0273/2018 – 2018/0258(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0474),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0273/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0460/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.
(2) Šī nostāja aizstāj 2019. gada 15. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0001).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām
P8_TC1-COD(2018)0258

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Pie Eiropas Savienības ārējām robežām pastāvošās 2140 muitas iestādes(3) ir pienācīgi jāaprīko, lai nodrošinātu efektīvu un reālu muitas savienības darbību. Arvien pieaug nepieciešamība pēc atbilstīgas un līdzvērtīgas muitas kontroles, turklāt tas sakāms ne tikai par tradicionālo muitas funkciju – iekasēt ieņēmumus, bet arvien vairāk arī par ievērojami pastiprinātu kontroli pār precēm, kas tiek ievestas un izvestas pāri Savienības ārējām robežām, lai nodrošinātu gan drošumu, gan drošību. Tomēr vienlaikus šādai kontrolei pār preču kustību pāri ārējām robežām nevajadzētu negatīvi ietekmēt, bet gan drīzāk atvieglot tiesiski pamatotu tirdzniecību ar trešām valstīm, ievērojot drošības un drošuma nosacījumus. [Gr. 1]

(1a)  Muitas savienība ir viens no Eiropas Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmeņiem un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan ES uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā(4) pauda īpašas bažas par muitas jomā vērojamo krāpšanu, kuras dēļ Savienības budžetā zaudēti ievērojami ieņēmumi. Eiropas Parlaments atkārtoti uzsvēra, ka spēcīgāku Eiropu, kas nosprauž vērienīgākus mērķus, var izveidot tikai tad, ja šim mērķim piešķir lielākus finanšu līdzekļus, un tāpēc aicināja sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām politikas nostādnēm, palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem paredzēt atbilstošus papildu finanšu līdzekļus. [Gr. 2]

(2)  Pašlaik pastāv nelīdzsvarotība dažādu dalībvalstu muitas kontroles darbības rezultātos. Šīs nelīdzsvarotības iemesli ir gan ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm, gan to attiecīgās spējas un resursi, kā arī standartizētu muitas kontroles darbību trūkums. Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, kuras izraisījušas pastāvīgās izmaiņas pasaules komercdarbības modeļos un piegādes ķēdēs, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu elementa, bet arī no modernu un uzticamu muitas kontroles iekārtu pieejamības un atbilstīgas to darbības. Citas problēmas, piemēram, e-komercijas straujais pieaugums, kontroļu un pārbaužu rezultātu digitalizācija, kā arī noturība pret kiberuzbrukumiem, sabotāžu, rūpniecisko spiegošanu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, arī palielinās pieprasījumu pēc muitas procedūru labākas darbības. Tādēļ līdzvērtīgu muitas kontroles iekārtu nodrošināšana ir svarīgs elements pašreizējās nelīdzsvarotības problēmas risināšanā. Tā uzlabos muitas kontroles darbības rezultātu līdzvērtību visās dalībvalstīs un tādējādi novērsīs preču plūsmu novirzīšanu uz vismazāk attīstītajām vietām. Visas preces, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, būtu rūpīgi jāpārbauda, lai nepieļautu, ka muitas krāpnieki meklē izdevīgāko importēšanas vietu. Lai nodrošinātu, ka tiek palielināta kopējā kapacitāte un dalībvalstu muitas kontroles darbību konverģence, ir nepieciešama skaidra stratēģija attiecībā uz “vājākajiem punktiem”. [Gr. 3]

(3)  Kopš tā laika vairākas dalībvalstis atkārtoti ir paudušas, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts muitas kontroles iekārtām, un pieprasījušas nepieciešamo iekārtu padziļinātu izvērtēšanu. Padome savos 2017. gada 23. marta secinājumos(5) par muitas finansēšanu aicināja Komisija “izvērtēt iespēju finansēt vajadzības pēc tehniskām iekārtām no turpmākām Komisija finanšu programmām un uzlabot koordināciju un [..] sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos”. [Gr. 4]

(4)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013(6) muitas kontrole ir jāsaprot ne tikai kā uzraudzība pār muitas tiesību aktiem, bet arī pār citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Šādi citi tiesību akti, kas pilnvaro muitas dienestus veikt konkrētus kontroles uzdevumus, ietver nodokļu tiesību normas, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, normas par iekšējā tirgus ārējiem aspektiem, kopīgo tirdzniecība politiku un citām kopīgām Savienības politikām, kuras var ietekmēt tirdzniecību, par piegādes ķēdes vispārējo drošību, kā arī Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību.

(5)  Atbalsts atbilstīga un līdzvērtīga līmeņa muitas kontroles izveidei pie Savienības ārējām robežām dod iespēju maksimālu palielināt ieguvumu no muitas savienības. Speciāla, ar muitas kontroles iekārtam saistīta Savienības iesaistīšanās, kas paredz izlabot pašreizējo nelīdzsvarotību, veicinātu arī vispārējo kohēziju starp dalībvalstīm. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, un īpaši nepieciešamība arī turpmāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotas tirdzniecības plūsmas, būtiska ir modernu un uzticamu kontroles iekārtu pieejamība pie ārējām robežām.

(6)  Tādēļ ir īstais brīdis izveidot jaunu finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kam būtu jānodrošina pretlikumīgi darbību, piemēram, preču viltošanas un citu pretlikumīgas komercprakses darbību, atklāšanu. Būtu jāapsver jau pastāvošu finansiālā atbalsta formulu izmantošana. [Gr. 5]

(7)  Tā kā dalībvalstu muitas dienesti ir uzņēmušies arvien lielāku skaitu pienākumu, kas bieži vien iesniedzas apsardzes jomā un notiek pie ārējās robežas, būtu jāizskata jautājums par to, kā nodrošinot līdzvērtību robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām, sniedzot dalībvalstīm atbilstīgu Savienības finansiālo atbalstu. Tikpat svarīgi ir veicināt starpaģentūru sadarbību, tostarp ņemot vērā arī kiberdrošību, pie Savienības robežām saistībā ar preču un personu kontrolēšanu dalībvalstu iestāžu vidū katrā dalībvalstī, kas ir atbildīga par robežu kontroli vai citiem uzdevumiem, kas tiek veikti pie robežas. [Gr. 6]

(8)  Tādēļ ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu (turpmāk “fonds”).

(9)  LESD V sadaļas juridiskās specifikas un dažāda piemērojamā tiesiskā pamata dēļ attiecībā uz politiku par ārējām robežām un muitas kontroli, juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienu vienotu instrumentu.

(10)  Tādēļ būtu jāveido fonds kā visaptverošs ietvars Savienības finansiālajam atbalstam robežu pārvaldības jomā, kas sastāvētu no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”), kurš izveidots ar šo regulu, kā arī no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../...(7).

(11)  Šajā regulā ir noteikts instrumenta finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(8). Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, nosacījumiem par to, kā dotācijām tiks piešķirta prioritāte, vajadzētu būt skaidriem, definētiem un balstītiem uz noteiktajām vajadzībām, kas rodas muitas punktiem, tiem veicot savus uzdevumus. [Gr. 7]

(12)  Uz šo instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/XXX(9) (turpmāk “Finanšu regula”). Tajā izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām.

(13)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX](10) tiek izveidota programma “Muita” sadarbībai muitas jomā, lai atbalstītu muitas savienība un muitas dienestus. Lai saglabātu saskaņotību un horizontālo koordināciju attiecībā uz sadarbības pasākumiem, ir lietderīgi tos visus īstenot, pieņemot vienu vienotu tiesību aktu un noteikumu kopumu. Tādēļ ar šo instrumentu būtu atbalstāma vienīgi atbalstāmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana, savukārt Muitas programmai sadarbībai muitas jomā būtu jāatbalsta saistīti pasākumi, piemēram, sadarbības pasākumi vajadzību novērtēšanai vai apmācībai saistībā ar attiecīgajām iekārtām.

(13a)  Muitas kontroles aprīkojumam, ko finansē no šā instrumenta, būtu jāatbilst optimāliem drošības, tostarp kiberdrošības, drošuma, vides un veselības standartiem. [Gr. 8]

(13b)  Datiem, ko sniedz muitas kontroles ierīces, kuras finansē ar šo instrumentu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus būtu pienācīgi jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu. Šiem datiem vajadzētu būt pilnīgā dalībvalstu kontrolē. [Gr. 9]

(13c)  Saskaņā ar šo instrumentu finansētajām muitas kontroles iekārtām būtu jāpalīdz nodrošināt muitas risku optimālu pārvaldību. [Gr. 10]

(13d)  Ar šā instrumenta palīdzību aizstājot vecās muitas kontroles ierīces, dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai šīs iekārtas tiktu likvidētas videi draudzīgā veidā. [Gr. 11]

(14)  Papildus tam un attiecīgā gadījumā, instrumentam būtu jāatbalsta arī muitas kontroles iekārtu iegāde vai atjaunināšana, lai varētu testēt jaunas iekārtas vai jaunu funkcionalitāti parastos ekspluatācijas apstākļos, pirms dalībvalstis sāk šādu jauno iekārtu iepirkšanu lielā daudzumā. Parasto ekspluatācijas apstākļu testēšana būtu jāatkārto, it īpaši attiecībā uz pētījumu rezultātiem par muitas kontroles iekārtām Regulas (ES) [2018/XXX](11) ietvaros.

(15)  Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu var tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos tikt izmantoti pārbaudēm saistībā ar atbilstības nodrošināšanu citās tiesību nozarēs, piemēram, robežu pārvaldības, vīzu vai policijas sadarbības jomā. Tādēļ Integrētās robežu pārvaldības fonds tiek izveidots kā divi savstarpēji papildinoši iekārtu iegādes instrumenti ar atsevišķu, bet saskanīgu tvērumu. No vienas puses, no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kas izveidots ar Regulu [2018/XXX](12), ir izslēgtas iekārtas, kas var tikt izmantotas gan robežu pārvaldībai, gan muitas kontrolei. No otras puses, ar šo regulu izveidotais finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām ne tikai finansiāli atbalstīs muitas kontrolei kā galvenajam nolūkam paredzētas iekārtas, bet arī dos iespēju tās izmantot arī papildu saistītiem nolūkiem, piemēram, robežkontrolei, kā arī drošumam un apsardzei. drošībai. Šis lomu sadalījums veicinās sadarbību starp aģentūrām kā vienu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas elementiem, kas minēts Regulas (ES) 2016/1624(13) 4. panta e) punktā, tādējādi dodot muitas un robežsardzes iestādēm iespēju sadarboties un maksimāli palielinot Savienības budžeta ietekmi, izmantojot kontroles iekārtu koplietošanu un sadarbspēju. Lai nodrošinātu, ka visi fonda finansētie instrumenti vai iekārtas pastāvīgi atrodas norādītajā muitas punktā, kuram pieder šis aprīkojums, būtu jānosaka, ka kopīga izmantošana un savietojamība starp muitas un robežsardzes iestādēm ir nesistemātiska un neregulāra. [Gr. 12]

(16)  Atkāpjoties no Finanšu regulas noteikumiem, vienu pasākumu var finansēt no vairākām Savienības programmām vai instrumentiem, lai dotu iespēju veikt un attiecīgā gadījumā lai atbalstītu sadarbību un sadarbspēju dažādās jomās. Tomēr, šādos gadījumos saskaņā ar Finanšu regulā nostiprināto finansējuma dublēšanas aizlieguma principu dažādu atbalsta avotu līdzekļi nedrīkst segt vienas un tās pašas izmaksas. Ja dalībvalstij jau ir piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no Savienības fonda vai ja tā ir saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu tāda paša aprīkojuma iegādei, minēto finansējumu vai atbalstu būtu jānorāda pieteikumā. [Gr. 13]

(16a)   Komisijai būtu jāstimulē, ka dalībvalstis kopīgi iegādājas un testē muitas kontroles iekārtas. [Gr. 14]

(17)  Ņemot vērā straujo attīstību muitas prioritāšu, apdraudējumu un tehnoloģiju ziņā, vienas darba programmas darbībai nevajadzētu norisināties ilgākā laikposmā. Vienlaikus nepieciešamību izveidot attiecīgā gada darba programmas palielina administratīvo slogu gan Komisijai, gan dalībvalstīm, lai gan instrumenta īstenošanai tas nav nepieciešams. Ņemot to vērā, darba programmām principā būtu jāattiecas uz vairāk nekā vienu budžeta gadu. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta Savienības stratēģisko interešu integritāte, dalībvalstis tiek mudinātas rūpīgi apsvērt kiberdrošību un riskus saistībā jutīgu datu potenciālo eksponētību ārpus Savienības laikā, kad tiek izsludināti konkursi par jaunu muitas kontroles aprīkojumu. [Gr. 15]

(18)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu saistītās darba programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(14). [Gr. 16]

(19)  Lai gan centralizēta īstenošana ir neatņemami svarīgi, lai sasniegtu speciālo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu muitas kontroli, ņemot vērā šā instrumenta tehnisko būtību, ir nepieciešams tehnisks sagatavošanas darbs. Tādēļ īstenošana būtu jāatbalsta ar individuāliem vajadzību novērtējumiem, kas ir atkarīgi speciālajām zināšanām un pieredzi dalībvalstīs, iesaistot dalībvalstu muitas dienestus. Šie vajadzību novērtējumi būtu jābalsta uz skaidru metodiku, tai skaitā pasākumu minimumu, kas nodrošina nepieciešamās atbilstīgās informācijas vākšanu. [Gr. 17]

(20)  Lai nodrošinātu regulāru uzraudzīšanu un pārskatu sniegšanu, būtu jāievieš pienācīgs satvars ar instrumentu sasniegto darbības rezultātu uzraudzīšanai un attiecīgi pasākumi. Šāda uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas būtu jābalsta uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta ar instrumentu atbalstīto pasākumu iedarbība. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pārredzama un skaidra iepirkuma procedūra. Pārskatu sniegšanas prasībās būtu jāiekļauj detalizēta informācija par muitas kontroles iekārtām un publiskā iepirkuma procedūru, ja pārsniegta konkrēta izmaksu robežvērtība, un izdevumu pamatojums. [Gr. 18]

(21)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(15) 22. un 23. punktu šo instrumentu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu instrumenta ietekmes uz vietas izvērtēšanai.

(22)  Lai pienācīgi reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm, apdraudējumiem un tehnoloģijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, lai izstrādātu darba programmas, muitas kontroles nolūka nolūku grozīšanu tādiem pasākumiem, kuriem pieejams instrumenta finansējums, un speciālo mērķu sasniegšanas rādītāju saraksta grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai priekšdarbu laikā Komisija sarīko pienācīgas konsultācijas, arī ar ekspertiem, Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas un pilnībā pārredzamas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās tiek rīkotas notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu izstrāde. [Gr. 19]

(23)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(18) un Regulu (ES) 2017/1939(19) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Piemēram, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. Ar šo instrumentu piešķirot finansējumu, būtu jāievēro pārredzamības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi. [Gr. 20]

(25)  Šajā regulā paredzētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, balstoties uz iespējām ar tiem sasniegt pasākumu konkrēto mērķi un gūt rezultātus, it īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un prasību neievērošanas risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šā instrumenta mērķu sasniegšanas pamatprincipam vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, bet vienlaikus būtu jānodrošina arī optimāls finanšu resursu izlietojums. [Gr. 21]

(26)  Dalībvalstis atsevišķi nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi – izveidot instrumentu, kas atbalsta muitas savienību un muitas dienestus, turklāt to vidū ģeogrāfiskā ziņā objektīvi pastāv nelīdzsvarotība, tādēļ ņemot vērā muitas kontroles līdzvērtīgumu un kvalitāti, ko palīdzēs sasniegt koordinēta pieeja un centralizēts finansējums, to var labāk sasniegt ar Savienības mēroga rīcību, tāpēc Savienība var apstiprināt pasākumus pēc subsidiaritātes principa, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I  NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido instrumentu attiecībā uz finansiālo atbalstu muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”) Integrētās robežu pārvaldības fonda (turpmāk “fonds”) ietvaros, ar ko paredzēts sniegt finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un atjaunināšanai.

2.  Vienlaikus ar Regulu [2018/XXX], ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzām(21), ar šo regulu izveido fondu.

3.  Tajā ir izklāstīti instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi par šāda finansējuma sniegšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietoti šādi definēti termini:

1)  “muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

2)  “muitas kontrole” ir īpašās darbības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 3. punktā;

3)  “muitas kontroles iekārta” ir iekārta, kas paredzēta galvenokārt muitas kontroles veikšanai;

4)  “mobilā muitas kontroles iekārta” ir transportlīdzeklis, kas papildus tā spējai pārvietoties ir paredzēts kā muitas kontroles iekārta vai ir pilnīgi aprīkots ar muitas kontroles iekārtu;

5)  “uzturēšana” ir profilaktiska, koriģējoša un prognostiska intervence, tai skaitā pārbaudes par darbību un veiktajām funkcijām, apkalpošana, remonts un kapitālais remonts, tomēr izņemot atjaunināšanu, kas nepieciešama, lai saglabātu vai atjaunotu muitas kontroles iekārtas paredzēto darbstāvokli, kas dotu iespēju maksimāli paildzināt tās ekspluatācijas laiku;

6)  “atjaunināšana” ir tālākattīstoša intervence, kas nepieciešama, lai modernizētu muitas kontroles iekārtu, kuras paredzētais darbstāvoklis ir novecojis.

3. pants

Instrumenta mērķi

1.  Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā un ņemot vērā ilgtermiņa mērķi panākt to, lai visas muitas kontroles darbības Savienībā būtu standartizētas, Instrumenta vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, lai Savienības robežās veicinātu aģentūru savstarpējo sadarbību attiecībā uz preču un personu kontroli, Savienībā nodrošinātu drošību un drošumu un aizsargātu Savienības to pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotu komercdarbību. likumīgu darījumdarbību. [Gr. 22]

2.  Instruments speciālais mērķis ir veicināt pienācīgu un līdzvērtīgu muitas kontroli ar nozīmīgu, mūsdienīgu pilnīgi pārredzamu procedūru palīdzību iegādājoties, uzturot un atjauninot atbilstīgas, mūsdienīgas, drošas, pret kiberuzbrukumiem noturīgas, videi draudzīgas un uzticamu muitas kontroles iekārtu iegādes, uzturēšanas un atjaunināšanas palīdzību. uzticamas muitas kontroles iekārtas. Papildu mērķis ir visās dalībvalstīs uzlabot muitas kontroles darbību kvalitāti, lai novērstu preču plūsmu novirzīšanu uz vājākajiem punktiem Savienības teritorijā. [Gr. 23]

2.a  Šis instruments dos ieguldījumu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā, atbalstot aģentūru sadarbību un ar tā palīdzību iegūtu jaunu iekārtu kopīgu izmantošanu un savietojamību. [Gr. 24]

4. pants

Budžets

1.  Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums ir 1 149 175 000 EUR 2018. gada cenās (1 300 000 000 EUR pašreizējās cenās). [Gr. 25]

2.  Summa, kas minēta Šā panta 1. punktā minēto summu var attiekties izmantot arī uz izdevumiem saistībā ar instrumenta pārvaldības sagatavošanu, uzraudzīšanu, kontrolēšanu, revīziju, izvērtēšanu un citiem pasākumiem tādu likumīgu un pārbaudītu izdevumu segšanai, kas rodas, veicot ar instrumenta pārvaldību un tā darbības rezultātu un mērķu sasniegumu izpildes izvērtēšanu saistītas sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citas darbības. Turklāt tā var attiekties arī uz tikpat likumīgiem un pārbaudītiem izdevumiem saistībā ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas pasākumiem, datu apmaiņu starp iesaistītajām dalībvalstīm, ciktāl tie saistīti ar instrumenta specifiskajiem mērķiem vispārējā mērķa atbalstam, kā arī izdevumiem saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, tostarp uzņēmuma iekšējiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, kā arī citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar instrumenta pārvaldību. [Gr. 26]

5. pants

Īstenošana un ES finansējuma veidi

1.  Instrumentu īsteno ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu.

1.a   Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido atbilstošus aizsardzības pasākumus un ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie muitas dienesti visos atbilstīgajos gadījumos izmanto visas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu iegādātās iekārtas. [Gr. 27]

2.  Instruments var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, piemēram, dotāciju veidā.

3.  Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina efektivitāti un sadarbspēju starp visām iekārtām, kuras iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu, un līdz ar to sniedz iespēju apspriesties ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kā arī nodrošina tām iespēju piedalīties. Koordinācijas mehānisms ietvers Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dalību un konsultēšanos ar to, lai maksimāli palielinātu Savienības pievienoto vērtību robežu pārvaldības jomā. [Gr. 28]

3.a   Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido atbilstošus aizsardzības pasākumus un ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas iekārtas, kas iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu, atbilst saskaņotiem regulāras uzturēšanas standartiem. [Gr. 29]

II  NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA (ATBALSTĀMĪBA)

6. pants

Atbalstāmie pasākumi

1.  Lai par kādu pasākumu varētu saņemt finansiālo atbalstu no šā instrumenta, tam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)  ir paredzēts 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai;

b)  atbalsta tādu muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas ar vienu vai vairākiem šādiem muitas kontroles nolūkiem:

1)  neintruzīva pārbaude;

2)  signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem;

3)  radiācijas konstatēšana un nuklīdu identifikācija;

4)  paraugu analīze laboratorijās;

5)  paraugu ņemšana un analīze uz vietas;

6)  meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm.

1. pielikums ietver indikatīvu sarakstu ar muitas kontroles iekārtām, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkiem, kas minēti 1.–6. apakšpunktā.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta pienācīgi pamatotos gadījumos, pasākumi var attiekties arī uz tādu muitas kontroles iekārtu pilnīgi pārredzamu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas jaunas tehnikas vai jaunu funkciju testēšanai parastos darbības apstākļos. [Gr. 30]

3.  Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punkta b) apakšpunktā un 1. pielikumā minētos muitas kontroles nolūkus, ja tā šādu pārskatīšanu uzskata par nepieciešamu, un lai nodrošinātu atbilstību tehnoloģiju attīstībai, mainīgajiem preču kontrabandas veidiem, kā arī jauniem, pārdomātiem un novatoriskiem muitas kontroles vajadzībām atbilstošiem risinājumiem. [Gr. 31]

4.  Muitas kontroles iekārtas, kas finansētas ar šo instrumentu, var tikt izmantotas ne tikai muitas kontrolei, būtu jāizmanto galvenokārt muitas kontroles darbībām, bet tās var izmantot arī citiem muitas kontroles nolūkiem, tostarp personu kontrolēšanai, atbalstot dalībvalstu robežu pārvaldības iestādes, un izmeklēšanai, lai izpildītu instrumenta vispārīgos un konkrētos mērķus, kas izklāstīti 3. pantā. [Gr. 32]

4.a   Komisija stimulē muitas kontroles iekārtu kopīgu iepirkumu un testēšanu starp dalībvalstīm. [Gr. 33]

7. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

Atkāpjoties no Finanšu regulas 197. panta, atbalsttiesīgie subjekti ir arī dalībvalstu muitas dienesti, ja tie sniedz informāciju, kas nepieciešama 11. panta 3. punktā minētajai vajadzību novērtēšanai.

8. pants

Līdzfinansējuma daļa

1.  Ar instrumentu var finansēt līdz pat 80 % no pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummas.

2.  Finansējumu virs šā limita var piešķirt vienīgi pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

2.a   Finansējumu, kas pārsniedz šo limitu, var piešķirt gadījumos, kad dalībvalstis rīko kopīgu muitas kontroles aprīkojuma iepirkumu un kopīgi testē šo aprīkojumu. [Gr. 34]

2.b   Šā panta 2. punktā minētie ārkārtas apstākļi var ietvert jaunu muitas kontroles iekārtu iegādi un nodošanu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko iekārtu rezervē. Muitas kontroles iekārtas pieņemamība tehnisko iekārtu rezervei tiek apstiprināta saskaņā ar 5. panta 3. punktu. [Gr. 35]

9. pants

Attiecināmās izmaksas

Instrumenta finansējuma saņemšanas vajadzībām par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas: Visas izmaksas, kas saistītas ar 6. pantā minētajām darbībām, ir atbilstīgas instrumenta finansējuma saņemšanas vajadzībām, izņemot: [Gr. 36]

a)  izmaksas saistībā ar zemesgabalu pirkšanu;

aa)  izmaksas, kas saistītas ar apmācību vai tādu prasmju uzlabošanu, kādas nepieciešamas konkrētās iekārtas lietošanai; [Gr. 37]

b)  izmaksas saistībā ar infrastruktūru, piemēram, ēkām vai brīvdabas ietaisēm, kā arī mēbelēm;

c)  izmaksas saistībā ar elektroniskām sistēmām, izņemot datorprogrammatūru un tās atjauninājumus, kas tieši nepieciešama, nepieciešami, lai varētu izmantot muitas kontroles iekārtu, un izņemot elektronisko programmatūru un programmēšanu, kas vajadzīga, lai ar muitas kontroles iekārtas sasaistītu ar esošo programmatūru; [Gr. 38]

d)  izmaksas saistībā ar tīkliem, piemēram, nodrošinātiem vai nenodrošinātiem sakaru kanāliem, vai abonementiem, izņemot tīklus vai abonementus, kas tieši vajadzīgi, lai izmantotu šīs muitas kontroles iekārtas; [Gr. 39]

e)  izmaksas saistībā ar transportlīdzekļiem, piemēram, automašīnām, lidmašīnām vai kuģiem, izņemot mobilās muitas kontroles iekārtas;

f)  izmaksas saistībā ar muitas kontroles iekārtām nepieciešamām patēriņa precēm, tostarp atsauces vai kalibrēšanas materiāliem;

g)  izmaksas saistībā ar individuālais aizsardzības līdzekļiem.

III  NODAĻA

DOTĀCIJAS

10. pants

Piešķiršana, papildināmība un kopīgs finansējums

1.  Instrumenta dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta f) punktu dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas adresēts 7. pantā minētajiem atbalsttiesīgajiem subjektiem.

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 191. panta, pasākumam, kas saņēmis atbalstu no Muitas programmas sadarbībai muitas jomā, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX](22), vai no kādas citas Savienības programmas, var piešķirt arī atbalstu no šā instrumenta, ja vien šie maksājumi nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Katras atbalstošās Savienības programmas noteikumi ir piemērojami tās attiecīgajam ieguldījumam pasākumā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummu, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalstīšanas nosacījumi.

IV  NODAĻA

PROGRAMMU PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

11. pants

Darba programma

1.  Instrumenta īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

2.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru. tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, ar kuriem groza II.a pielikumu, lai izstrādātu darba programmas. [Gr. 40]

3.  Regulas 1. punktā minēto darba programmu sagatavošanu atbalsta ar vajadzību individuālu novērtēšanu, kas sastāv vismaz no: [Gr. 41]

a)  kopīgas robežšķēršošanas vietu kategoriju noteikšanas;

b)  izsmeļoša pieejamo un funkcionālo muitas kontroles iekārtu uzskaitījuma; [Gr. 42]

c)  kopīgas definīcija definīcijas par muitas kontroles iekārtu minimuma standartu un optimālo minimālo tehnisko standartu, kas ietver norādi uz robežšķēršošanas vietas kategoriju; un [Gr. 43]

ca)  muitas kontroles iekārtu optimālā līmeņa novērtējuma, kas ietver norādi uz robežšķēršošanas vietu kategoriju; kā arī [Gr. 44]

d)  detalizētas aplēses par finansiālajām vajadzībām atkarībā no muitas darbību apjoma un relatīvās darba slodzes. [Gr. 45]

Vajadzību novērtējumu sagatavo, balstoties uz ziņām par pasākumiem, kuri veikti programmas “Muita 2020” ietvaros, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1294/2013(23), vai Muitas programmas sadarbībai muitas jomā ietvaros, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX](24), un to regulāri atjaunina (vismaz reizi trīs gados).

12. pants

Uzraudzīšana un pārskatu sniegšana

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem sniedz pārskatus par instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto speciālo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar ziņošanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 38. panta 3) punkta e) apakšpunkta i) daļā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas darbības rezultātiem. Komisija, ziņojot par darbības rezultātiem, sniedz arī informāciju gan par panākto progresu, gan izpildes trūkumiem. [Gr. 46]

2.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, saskaņā ar kuriem ziņo par instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto vispārīgo un speciālo mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta instrumenta virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai, grozītu grozot 2. pielikumu, nolūkā vajadzības gadījumā pārskatīt pārskatītu vai papildināt papildinātu rādītājus un papildināt šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par Programmas darbības rezultātiem. [Gr. 47]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka instrumenta īstenošanas un rezultātu uzraudzīšanai nepieciešamie dati ir salīdzināmi un pilnīgi un ka tie tiek savākti efektīvi, iedarbīgi un laikus. savlaicīgi. Šajā nolūkā attiecībā uz Savienības naudas līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas pārskatu sniegšanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie veikuma dati. [Gr. 48]

4.  Pārskatu sniegšanas prasības, kas minētas 3. punktā, ietver vismaz ikgadēju šādas informācijas sniegšanu Komisijai, ja muitas kontroles iekārtas izmaksas (pirms nodokļiem) pārsniedz 10 000 EUR:

a)  muitas kontroles iekārtas nodošana ekspluatācijā un ekspluatācijas izbeigšana (datumi);

b)  statistika par muitas kontroles iekārtu izmantošanu;

c)  informācija par muitas kontroles iekārtu izmantošanas rezultātiem;

ca)   no Savienības budžeta finansēto iekārtu klātbūtne un stāvoklis piecus gadus pēc tam, kad tās tika nodotas ekspluatācijā; [Gr. 49]

cb)   informācija par muitas kontroles iekārtu uzturēšanas prasībām; [Gr. 50]

cc)   informācija par iepirkuma procedūru; [Gr. 51]

cd)   izdevumu pamatojums. [Gr. 52]

13. pants

Izvērtēšana

1.  Novērtējumus Saskaņā ar instrumentu finansēto un 6. pantā minēto instrumenta darbību izvērtējumos novērtē instrumenta sasniegtos rezultātu, ietekmei un lietderīgumu un tos veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā nodrošinātu šo izvērtējumu efektīvu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 53]

2.  Instrumenta starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par instrumenta īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus trīs gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma. [Gr. 54]

Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par turpmākajiem pasākumiem, kādi veicami saistībā ar Programmu pēc 2027. gada un ar tās mērķiem. [Gr. 55]

3.  Instrumenta īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic instrumenta galīgo izvērtēšanu. [Gr. 56]

4.  Izvērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus un informāciju par gūto pieredzi. [Gr. 57]

4.a  Ikgadējos daļējos izvērtējumus Komisija iekļauj savā ziņojumā “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – krāpšanas apkarošana”. [Gr. 58]

V  NODAĻA

DELEĢĒTO PILNVARU IZMANTOŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

14. pants

Deleģējuma īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 59]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums iegūst spēku nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā dienā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 60]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu, 11. panta 2. punktu un 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 61]

15. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdzību sniedz “Muitas programmu komiteja”, kas minēta Regulas (ES) [2018/XXX](25) 18. pantā.

2.  Ja izmanto atsauci uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 62]

VI  NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Informācija, saziņa un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai tās īstenotajos datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību. [Gr. 63]

2.  Saistībā ar instrumentu, tā pasākumiem un rezultātiem Komisija rīko informācijas un plašsaziņas pasākumus. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. nolūkā nodrošināt pārredzamību, Komisija regulāri sniedz sabiedrībai informāciju par instrumentu, tā darbībām un rezultātiem, cita starpā atsaucoties arī uz 11. pantā minētajiem mērķiem. minētajām darba programmām. [Gr. 64]

17. pants

Pārejas noteikumi

Vajadzības gadījumā budžetā laikposmam pēc 2027. gada var iekļaut apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izdevumu segšanai, lai nodrošinātu līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigto pasākumu pārvaldību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1.  PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar muitas kontroles iekārtām un attiecīgo muitas kontroles nolūku, minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā

MUITAS KONTROLES NOLŪKS

MUITAS KONTROLES IEKĀRTA

KATEGORIJA

PIELIETOJUMS

Neintruzīva pārbaude

Rentgena skeneris (augsts enerģijas patēriņš)

Konteineri, kravas automobiļi, dzelzceļa vagoni un transportlīdzekļi

Rentgena skeneris (zems enerģijas patēriņš)

Paliktņi, kastes un pakas

Pasažieru bagāža

Transportlīdzekļi

Rentgena kliedētā atstarojuma ierīce

Konteineri

Kravas automobiļi

Transportlīdzekļi

Citi

Numura zīmju/ konteineru automātiskās atpazīšanas sistēmas

Transportlīdzekļu svari

Autokrāvēji un līdzīgas pārvietojamas muitas kontroles iekārtas

Signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem(26)

Rentgena Uz rentgenu balstīts kliedētā atstarojuma portālskeneris

Izmanto galvenokārt lidostās, lai atklātu cilvēka ķermenī (ap to) noslēptus priekšmetus (narkotikas, sprāgstvielas, naudu)

Ķermeņa skeneris

Milimetru viļņu drošības skeneris

Radiācijas konstatēšana un nuklīdu identificēšana

Radioloģiskā un nukleārā konstatēšana

Personīgais radiācijas monitors/detektors

Pārnēsājams radiācijas detektors

Izotopu identifikācijas ierīce

Radiācijas portālmonitors

 

 

Spektrometrijas portālmonitors izotopu identificēšanai

Paraugu analīze laboratorijās

Visu iespējamo preču identificēšana, kvantificēšana un verificēšana

Gāzu un šķidrumu hromatogrāfija (GC, LC, HPLC u. c.)

Spektrometrija un ar to apvienoti paņēmieni (IR, Ramana, UV-VIS, fluorescence, GC-MS, u. c.)

Rentgena iekārtas (rentgenstaru fluorescence u. c.)

NMR spektrometrija un stabilu izotopu analīze

Citas laboratorijas iekārtas (atomabsorbcijas spektrometrs, destilācijas analizētājs, diferenciālais skenējošais kalorimetrs, elektroforēzes ierīce, mikroskops, šķidruma scintilāciju skaitītājs, smēķējamā mašīna u. c.)

[Gr. 65, 66, 67 un 68]

MUITAS KONTROLES NOLŪKS

MUITAS KONTROLES IEKĀRTA

KATEGORIJA

PIELIETOJUMS

Paraugu ņemšana un analīze uz vietas

Palieku/nospiedumu konstatēšana ar jonu kustīguma spektrometriju

Portatīvas iekārtas konkrētu bīstamu materiālu palieku pārbaudei

Palieku/nospiedumu atklāšana ar suņiem

Izmanto attiecībā uz virkni ar maziem un lielākiem priekšmetiem saistītu risku

Paraugu ņemšana

Instrumenti paraugu ņemšanai, velkmes skapis, cimdkaste

Mobilās laboratorijas

Transportlīdzekļi, kuros pilnīgi ierīkotas iekārtas paraugu analizēšanai uz vietas

[Organisku materiālu, metālu un sakausējumu analīze] Pārnēsājami detektori

Ķīmiskās kolorimetrijas testi

Ramana spektroskopija

Infrasarkanā spektroskopija

Rentgenfluorescence

Konteineriem paredzēti gāzes detektori

Meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm

Personīgi pārnēsājami instrumenti

Kabatas formāta instrumenti

Mehānisku rīku komplekts

Teleskopspogulis

Ierīces

Endoskops

Stacionārs vai pārnēsājams metāla detektors

Kameras, ar kurām pārbauda transportlīdzekļu apakšpusi

Ultraskaņas ierīce

Blīvuma mērītājs

Citi

Zemūdens meklētājs

2.  PIELIKUMS

Rādītāji

Speciālais mērķis: veicināt līdzvērtīgu un pienācīgu muitas kontroli, iegādājoties, uzturot un atjauninot nozīmīgas, mūsdienīgas un uzticamas muitas kontroles iekārtas

1.  Pieejamās iekārtas

a)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība sauszemes robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

b)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība jūras (ostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

c)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība gaisa (lidostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

d)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība pastam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

e)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība dzelzceļam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

1.a  Drošība un drošums

a)  Muitas kontroles iekārtu drošības, tostarp kiberdrošības, standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās

b)  Muitas kontroles iekārtu drošuma standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās [Gr. 69]

1.b  Veselība un vide

a)  Muitas kontroles iekārtu veselības aizsardzības standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās

b)  Muitas kontroles iekārtu vides aizsardzības standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās [Gr. 70]

2.a PIELIKUMS

Darba programmas [Gr. 71]

2.b PIELIKUMS

Ārkārtas apstākļi, kādos var piešķirt papildu finansējumu [Gr. 72]

(1)OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(3)2016. gada ziņojuma par muitas savienības darbības rezultātiem pielikums, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-report-2016-taxation-and-customs-union_lv.
(4) P8_TA(2018)0075: Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada.
(5)https://www.consilium.europa.eu/media/22301/st09581en17-vf.pdf un http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7586-2017-INIT/lv/pdf
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(7)COM(2018)0473.
(8)2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).
(9)COM(2016)0605.
(10)COM(2018)0442.
(11)COM(2018)0435.
(12)COM(2018)0473.
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(15)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(17)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(18)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(19)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(21)COM(2018)0473.
(22)COM(2018)0442.
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).
(24)COM(2018)0442.
(25)COM(2018)0442.
(26)Piemērojamas tiesību normas un citi ieteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un privātuma ievērošanu.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 29. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika