Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis - BriseleGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris .
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
 Pieprasījums atcelt Georgios Epitideios imunitāti
 Pieprasījums atcelt Lampros Fountoulis imunitāti
 Pieprasījums atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti
 To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
 Atkritumu apsaimniekošana
 Izpildes nodrošināšanas prasības un īpaši noteikumi autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā ***I
 Ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laiki, minimālie pārtraukumi un atpūtas laikposmi un pozicionēšana ar tahogrāfu palīdzību ***I
 Pielāgošanās norisēm autotransporta nozarē ***I
 Kopīgi noteikumi attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ***I
 Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ***I
 Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā ***I
 Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana ***I
 Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība ***I
 Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) ***I
 Darba un privātās dzīves līdzsvars vecākiem un aprūpētājiem ***I
 Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***I
 Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I
 Datorizētas sistēmas ieviešana akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai ***I
 Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija) ***I
 Daudzgadu plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā ***I
 Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis ***I
 Ikgadējā priekšfinansējuma korekcija 2021.–2023. gadam ***I
 Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ***I
 Lūgums Tiesai sniegt atzinumu par ES pievienošanos Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
 Privāto pensiju produktiem, tostarp Viseiropas privāto pensiju produktam, piemērojamais nodokļu režīms

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris .
PDF 119kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (C(2019)02530 – 2019/2679(DEA))
P8_TA(2019)0331B8-0234/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02530),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/397, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/397 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrais nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/397 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/397, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājumiem un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/397;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 71, 13.3.2019., 15. lpp.
(3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 80I, 22.3.2019., 1. lpp.).


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
PDF 119kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem (C(2019)02533 – 2019/2680(DEA))
P8_TA(2019)0332B8-0235/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02533),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/396, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/396 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrs nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/396 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu periods, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/396, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājuma un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/396;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 71, 13.3.2019., 11. lpp.
(3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 80I, 22.3.2019., 1. lpp.).


Pieprasījums atcelt Georgios Epitideios imunitāti
PDF 135kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti (2018/2268(IMM))
P8_TA(2019)0333A8-0185/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Georgios Epitideios uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0185/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Georgios Epitideios imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Georgios Epitideios tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marisijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Georgios Epitideios deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Georgios Epitideios.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Lampros Fountoulis imunitāti
PDF 135kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti (2018/2269(IMM))
P8_TA(2019)0334A8-0183/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Lampros Fountoulis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0183/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Lampros Fountoulis imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Lampros Fountoulis tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Lampros Fountoulis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Lampros Fountoulis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti
PDF 137kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti (2018/2270(IMM))
P8_TA(2019)0335A8-0184/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Eleftherios Synadinos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0184/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Eleftherios Synadinos imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Eleftherios Synadinos tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Eleftherios Synadinos deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Eleftherios Synadinos.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 126kWORD 40k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2018)0745 – C8-0483/2018 – 2018/0390(COD))
P8_TA(2019)0336A8-0047/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0745),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0483/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0047/2019),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas

P8_TC1-COD(2018)0390


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/592.)


Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2019)0151 – C8-0131/2019 – 2019/0056(NLE))
P8_TA(2019)0337A8-0177/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2019)0151),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0131/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0177/2019),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.


Atkritumu apsaimniekošana
PDF 132kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa rezolūcija par atkritumu apsaimniekošanu (2019/2557(RSP))
P8_TA(2019)0338B8-0231/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(1) (Atkritumu pamatdirektīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(4),

–  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013(5) (Klimata rīcības regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(6) un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūciju par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu(11),

–  ņemot vērā pagaidu politisko vienošanos, ko likumdevēji panāca 2018. gada 19. decembrī attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par dažu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. janvāra ziņojumu “Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā” (COM(2017)0034),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032) un saistīto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā vairāk nekā 60 lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu, kurus dažu iepriekšējo gadu laikā Eiropas Parlaments saņēmis no Beļģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējos gados veiktās faktu vākšanas vizītes Bulgārijā, Grieķijā un Itālijā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un jo īpaši turpmāko ziņojumu secinājumus un īpašos ieteikumus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūciju par lūgumraksta iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem attiecībā uz Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas un ar to saistīto direktīvu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A.  tā kā visā ES gūti panākumi atkritumu ietekmes uz vidi un cilvēka veselību samazināšanai, tomēr joprojām pastāv daudzas problēmas un jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz neapstrādātu atkritumu relatīvi lielo daudzumu, kādu daudzās dalībvalstīs joprojām apglabā poligonos;

B.  tā kā divi no galvenajiem nākotnes uzdevumiem ir radīto atkritumu apmēra samazināšana un atkritumu apsaimniekošanas mērķu saskaņošana ar aprites ekonomikas mērķiem, jo īpaši palielinot atkārtotas izmantošanas un pārstrādes rādītājus;

C.  tā kā ar Atkritumu Direktīvā 2008/98/EK atkritumu neradīšana ir noteikta par atkritumu hierarhijas prioritāti;

D.  tā kā neatbilstīga atkritumu apsaimniekošanas prakse ļoti nelabvēlīgi ietekmē vidi, jo tiek piesārņota augsne, ūdens un gaiss; tā kā lūgumrakstu iesniedzēji norādījuši, ka atkritumu poligonus un atkritumu dedzināšanas vietas ir atļauts izvietot un izmantot tiešā dzīvojamo un lauksaimniecības objektu tuvumā un teritorijās, kuru ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus dalībvalstu kompetentās iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā, līdz ar to radot tiešu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

E.  tā kā vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi ir zināmi jau projektēšanas posmā, un līdz ar to svarīgi ir popularizēt atkritumu radīšanas novēršanu un visus aprites ekonomikas aspektus, tādus kā ražojuma ilgizturība, modernizējamība, remontējamību, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

F.  tā kā papildus tādiem ieguvumiem kā ilgtspējīgāka un resursefektīvāka ražojumu izmantošana, sadarbīgās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi var kalpot arī tam, lai Eiropā samazinātu atkritumu radīšanu;

G.  tā kā saistībā ar ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārkāpumiem Komisija ir izskatījusi daudzas pienākumu neizpildes procedūras pret vairākām dalībvalstīm; tā kā vairākas no šīm lietām nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, dažas no tām gluži nesen;

H.  tā kā jaunākais Komisijas ziņojums par ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu, tostarp agrīnās brīdināšanas ziņojums dalībvalstīm, kuru īstenotās darbības ir iekavētas un kuras līdz ar to varētu neizpildīt 2020. gadam izvirzīto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas/ pārstrādes mērķi, kas uzskatāmi parāda, ka steidzami jānovērš būtiski trūkumi, lai Eiropa būtu gatava izmantot priekšrocības, ko videi un ekonomikai sniedz aprites ekonomika;

I.  tā kā jaunākie dati, kas pievienoti daudziem lūgumrakstiem, liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas situācija vairākās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir liela problēma, pārliecinoši norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot Atkritumu pamatdirektīvas, kā arī to pārējo ES tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz atkritumu radīšanas novēršanas un apstrādes pasākumiem;

J.  tā kā ekonomika, kas par prioritāru nosaka remontēšanu, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un materiālu pārstrādi, ir darbietilpīgāka un rada jaunas darbvietas, salīdzinot ar tādu ekonomiku, kura balstīta uz ražojumu izmešanas koncepciju; tā kā, pienācīgi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu radīšanas novēršanu un apsaimniekošanu, varētu tikt stimulēta darbvietu radīšana otrreizējas izmantošanas un pārstrādes nozarēs;

K.  tā kā pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu radīšanas novēršana ir būtiska, lai Eiropā uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu netoksisku vidi,

1.  uzsver, ka daudzi iesniegtie lūgumraksti par to, ka dalībvalstis neīsteno atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus, norāda uz dažādām ar nepiemērotu atkritumu apsaimniekošanas praksi saistītām veselības un vides problēmām, tādām kā slikta gaisa kvalitāte pilsētu teritorijās, pazemes ūdeņu piesārņojums, pārmērīgs trokšņa līmenis un smakojošas emisijas;

2.  uzsver — lai atbalstītu pāreju uz izteiktāku aprites ekonomiku, valsts finansējums atkritumu apsaimniekošanai gan valsts, gan ES līmenī būtu jāsaskaņo ar mērķi virzīties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu; tāpēc uzskata, ka līdzekļi jānovirza atkritumu radīšanas novēršanas, atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas un pārstrādes plāniem un projektiem;

3.  aicina dalībvalstis panākt lielāku progresu efektīvu plānu un projektu izstrādē attiecībā uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu savākšanu un pārstrādi, kas ir būtiski, lai samazinātu atkritumu radīto slogu uz vidi, izmantotu aprites ekonomikas sniegtās saimnieciskās priekšrocības un uzlabotu resursefektivitāti; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu īstenošanas centienus, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību un ES līdzekļus; ierosina pieņemt piemērotus ekonomiskos instrumentus, kā paredzēts Atkritumu pamatdirektīvā, un ieviest efektīvas un rentablas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

4.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu savākšanai un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai (savākšana, šķirošana un pārstrāde) un pieņemt ekonomiskos instrumentus un rīkot izpratnes veidošanas kampaņas, lai novērstu piedrazošanu;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas gatavību saistībā ar aprites ekonomikas/ atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem ierasties augsta līmeņa vizītēs dalībvalstīs, kuras varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzītos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus, un sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējo un reģionālo rīcībspēku apvienībām un Eiropas mēroga organizācijām, kas patiešām veicina nulles atkritumu kultūras un saistītu rīcībpolitiku īstenošanu;

6.  uzsver, ka dalībvalstīm jāmazina atkritumu radīšanas ietekme uz vidi, jo īpaši samazinot sadzīves atkritumu daudzumu; šajā ziņā aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu radīšanas novēršanai, kā noteikts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā;

7.  uzsver, ka valsts, reģionālajiem un vietējiem rīcībspēkiem ir izšķirīga nozīme atkritumu apsaimniekošanā un politikas izstrādē un īstenošanā šajā jomā; atgādina, ka saskaņotu politiku un piemērotas infrastruktūras attīstību saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju var izstrādāt tikai tad, ja koordināciju un sadarbību nodrošina visos ES līmeņos; aicina Komisiju visos līmeņos atalgot par paraugprakses īstenošanu un veicināt šādas prakses apmaiņu, kā arī konkrēti un pienācīgi atbalstīt inovatīvus projektus;

8.  aicina dalībvalstis un nozares, kas ir galvenās atkritumu apsaimniekošanas nozares partneres, uzlabot to iesaistīšanos aprites piegādes ķēžu veicināšanā, lai iegūtu piekļuvi kvalitatīvām otrreizējām izejvielām, kuras bieži vien par konkurētspējīgām cenām un kuras varētu izmantot otrreizēji, kā arī ražošanā;

9.  prasa nodrošināt apmācību un veicināt dažādus nodarbinātības veidus, tostarp sniegt finansiālu atbalstu augsta līmeņa apmācībai un sociālajām darbvietām, jo īpaši jomās, kas saistītas ar remontu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

10.  ir pārliecināts, ka pienācīgi jāveicina un jāatbalsta jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas orientēti uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai efektīvāk veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

11.  uzsver, ka aprites ekonomikas paketes pareiza īstenošana nodrošina iespējas visā ES, tostarp investīcijas, kas palīdzēs racionalizēt dabas resursu izmantošanu;

12.  uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu ar tādiem pasākumiem kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, kas ir lielākais aprites ekonomikas mērķis; uzsver, ka aprites ekonomikā resursi paliek ekonomikā un joprojām ir produktīvi arī pēc ražojuma ekspluatācijas beigām, tādējādi samazinot resursu patēriņu; uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu kontekstā uzlabota aprites ražojuma izstrāde palīdzēs noslēgt ražošanas ciklus un mainīt ražošanas un patēriņa modeļus, tādējādi samazinot toksisko vielu līmeni un kopējo atkritumu daudzumu;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka dažādo atkritumu apstrādes iespēju radīto atlieku daudzumi un galamērķi ir pilnībā pārredzami, jo īpaši attiecībā uz kopienām, kuras varētu skart attiecīgie objekti un jaunie projekti, un apspriesties ar tām lēmumu pieņemšanas procesā; turklāt mudina dalībvalstis pilnībā un rūpīgi īstenot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva)(13) un citos attiecīgos ES tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību;

14.  uzskata, ka individuāla atkritumu dalītā savākšana ir efektīvs veids, kā visā sabiedrībā uzlabot izpratni par aprites ekonomikas stratēģisko nozīmi un efektīvāk panākt kolektīvu iesaistīšanos šajā procesā; uzsver, ka šādas sistēmas ļauj labāk uzskaitīt saražoto mājsaimniecības atkritumu veidus un daudzumus un ar tiem saistītās apstrādes vajadzības, lai maksimāli palielinātu to sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī ļautu ieviest taisnīgākus stimulējošus/ destimulējošus ekonomiskos pasākumus;

15.  atgādina, ka piecpakāpju atkritumu hierarhijā sadedzināšana paliek zemākajā pakāpē, proti, otrajā vietā aiz atkritumu apglabāšanas poligonos;

16.  atgādina, ka bīstamie atkritumi rada īpašas apstrādes problēmas, kuras nevar neņemt vērā un kuras būtu īpaši jārisina; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Atkritumu pamatdirektīvas noteikumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

17.  atbalsta Komisiju tās uzsāktajās pienākumu neizpildes procedūrās pret dalībvalstīm, kuras neievēro tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju pilnībā izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmas potenciālu, kā noteikts pārskatītajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās; ierosina, lai Komisijas iekasētā soda nauda atkārtoti tiktu ieguldīta projektos, kas atbilst augstākajām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pakāpēm;

18.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju sniegto informāciju atkritumu poligoni ir atļauti un atrodas tuvu dzīvojamiem un lauksaimniecības objektiem; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt cilvēku veselības pilnīgu aizsardzību un pieņemt strukturālus pasākumus, kuru mērķis ir rast risinājumu gruntsūdeņu piesārņojumam;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.
(2) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.
(3) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.
(4) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.
(5) OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.
(6) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0352.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0100.
(9) OV C 334, 19.9.2018., 151. lpp.
(10) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0241.
(12) OV C 239 E, 20.08.2013., 60. lpp.
(13) OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.


Izpildes nodrošināšanas prasības un īpaši noteikumi autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā ***I
PDF 286kWORD 76k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā (COM(2017)0278 – C8-0170/2017 – 2017/0121(COD))
P8_TA(2019)0339A8-0206/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0278),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0206/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) .../..., ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) [Gr. 764]

P8_TC1-COD(2017)0121


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(-1)   Ņemot vērā autotransporta nozares darbaspēka lielo mobilitāti, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus, preču brīvu apriti un transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, palīdzēt saskaņot un veicināt izpildi, novērst nelikumīgas darbības un samazināt administratīvo slogu. [Gr. 765]

(1)  Lai izveidotu drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, pirmkārt, jānodrošina, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir brīva preču aprite un brīvība sniegt pakalpojumus, pienācīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un, otrkārt, transportlīdzekļu vadītājiem un jārada atbilstoši atbilstoša uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļi vide pārvadātājiem, vienlaikus jo īpaši ievērojot Līgumos garantētās pamatbrīvības, preču brīvu apriti un brīvību sniegt pakalpojumus. [Gr. 766]

(1a)   Lai saglabātu vai palielinātu Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, pakalpojumu aprites brīvības, izmantošanu, vienlaikus ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību. [Gr. 767]

(2)  Autotransporta pakalpojumiem ir raksturīga izteikta mobilitāte, tāpēc īpaši jāuzrauga, ka transportlīdzekļu vadītāji var īstenot savas tiesības un ka pārvadātājiem, kas lielākoties ir MVU (90 %) ar mazāk nekā 10 darbiniekiem, netiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs un netiek piemēroti ļaunprātīgi un diskriminējoši kontroles pasākumi, kas pārmērīgi ierobežotu viņu brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. [Gr. 768]

(2a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Savienības konkurētspēju, tostarp attiecībā uz produktu un pakalpojumu izmaksām, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, preču brīvas aprites un pakalpojumus sniegšanas brīvības, izmantošanu, ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību, kā arī šīs nozares īpatnības, ņemot vērā, ka transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti mobili darba ņēmēji, nevis darbā norīkoti darba ņēmēji. [Gr. 769]

(3)  Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgi samērīgi, no vienas puses, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju sociālos un darba apstākļus un, no otras puses, sekmēt brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus godīgas, samērīgas un nediskriminējošas vietējo un ārvalstu pārvadātāju konkurences apstākļos. Tādēļ visiem valsts tiesību aktiem, ko piemēro valsts līmenī, vai valsts politikai, ko īsteno transporta nozarē, jāveicina Eiropas vienotās transporta telpas attīstība un stiprināšana, un šie tiesību akti un politika nedrīkst nekādā veidā veicināt iekšējā tirgus sadrumstalotību. [Gr. 770]

(4)  Spēkā esošo Savienības autotransporta nozares sociālās jomas tiesību aktu efektivitātes un lietderības izvērtējumā tika konstatētas dažas noteikumu nepilnības un trūkumi to izpildes nodrošināšanā, kā arī nelikumīga prakse, piemēram, "pastkastītes uzņēmumu" izmantošana. Papildu uzsvars būtu jāliek uz cīņu pret nedeklarētu darbu transporta nozarē. Turklāt dalībvalstis šos noteikumus vairākos gadījumos interpretē, piemēro un īsteno atšķirīgi,. Tas rada juridisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu attieksmi pret radot smagu administratīvo slogu transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem. Tas rada juridisko nenoteiktību un tādējādi nozarē pasliktina darba, sociālos un konkurences apstākļus. [Gr. 771]

(4a)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK(6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES(7) tiek pareizi piemērota, būtu jāpastiprina Savienības līmeņa kontroles pasākumi un sadarbība ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, un būtu jāveic stingrākas pārbaudes nolūkā nodrošināt, ka sociālās iemaksas par norīkotiem transportlīdzekļu vadītājiem tiek faktiski veiktas. [Gr. 772]

(5)  Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu vadītājiem garantētu paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīgi pienācīgi, sekmīgi un konsekventi uzraudzīt darba un atpūtas laika noteikumu izpildi. Tādēļ ir vēlams esošās Direktīvā 2006/22/EK izklāstītās vienotās izpildes nodrošināšanas prasības attiecināt arī uz Direktīvā 2002/15/EK izklāstīto darba laika noteikumu ievērošanas kontroli. Arī iespējai apvienot pārbaudes par braukšanas laiku un darba laiku ar pārbaudēm par noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā vajadzētu būt pieejamai bez papildu administratīvā sloga. Darba laika ievērošanas pārbaudes būtu jāveic tikai autopārvadātāju telpās līdz brīdim, kad būs pieejama tehnoloģija, kas ļauj pārbaudes par darba laiku efektīvi veikt uz ceļa. [Gr. 773]

(5a)   Ņemot vērā transporta pakalpojumu īpatnības un tiešo ietekmi uz preču brīvu apriti, īpašu uzmanību pievēršot satiksmes drošumam un drošībai, būtu līdz minimumam jāsamazina pārbaužu veikšana uz ceļa. Transportlīdzekļu vadītājiem nevajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgo uzņēmumu papildu administratīvajām saistībām. Noteikumi par darba laiku būtu jāpārbauda tikai autopārvadātāja telpās. [Gr. 774]

(5b)   Lai pārbaudes uz ceļa varētu veikt efektīvāk, ātrāk un biežāk, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu vadītāju administratīvo slogu, pārbaudes attiecībā uz Direktīvas 2002/15/EK noteikumu ievērošanu būtu jāveic uzņēmuma teritorijā, nevis uz ceļa. [Gr. 775]

(6)  Ir konstatēts, ka dalībvalstu administratīvā sadarbība sociālās jomas noteikumu īstenošanā autotransporta nozarē bija nepietiekama, kā rezultātā pārrobežu izpildes nodrošināšana bija apgrūtināta, neefektīva un nekonsekventa. Tādēļ ir jāizveido satvars sekmīgai saziņai un savstarpējai palīdzībai, kā arī apmaiņai ar datiem par pārkāpumiem un informāciju par labu praksi izpildes nodrošināšanā.

(6a)  Lai veicinātu efektīvu administratīvo sadarbību un efektīvu informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsavieno nacionālie elektroniskie reģistri (NER), izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru sistēmu (ERRU), par juridisko pamatu ņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009(8) 16. panta 5. punktu. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi nacionālo elektronisko reģistru savstarpējai savienošanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp ceļu inspektoriem, būtu tieša reāllaika piekļuve ERRU iekļautajiem datiem un informācijai. [Gr. 776]

(6b)  Lai veicinātu labāku un vienotāku minimālo nosacījumu piemērošanu nolūkā īstenot Regulu (EK) Nr. 561/2006, Regulu (ES) Nr. 165/2014 un Direktīvu 2002/15/EK un lai veicinātu to, ka autopārvadātāji, norīkojot darbā transportlīdzekļu vadītājus, ievēro administratīvās prasības, Komisijai būtu jāizstrādā viens vai vairāki IMI moduļi norīkojuma deklarācijas iesniegšanai par norīkošanu darbā un elektronisku programmatūru, kas pārbaužu uz ceļiem laikā inspektoriem nodrošinās tiešu reāllaika piekļuvi ERRU un IMI. [Gr. 777]

(7)  Lai vēl vairāk uzlabotu izpildes nodrošināšanas efektivitāti, lietderību un konsekvenci, būtu vēlams pilnveidot dalībvalstu esošo riska novērtējuma sistēmu iespējas un pielietojumu. Piekļuve riska novērtējuma sistēmu datiem ļautu mērķtiecīgāk organizēt noteikumus neievērojošo pārvadātāju kontroles, savukārt vienota formula autopārvadājumu uzņēmumu riska novērtēšanai sekmētu taisnīgāku attieksmi pret pārvadātājiem kontroles laikā.

(7a)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienlīdzīgos apstākļos darba ņēmējiem un uzņēmumiem, jāgūst progress virzībā uz viedu izpildes nodrošināšanu un pēc iespējas jāatbalsta riska novērtējuma sistēmas pilnīga ieviešana un izmantošana. Šajā nolūkā izpildes nodrošināšanas iestādēm jābūt reāllaika piekļuvei nacionālajiem elektroniskajiem reģistriem (NER), vienlaikus maksimāli izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU). [Gr. 778]

(8)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/22/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011(9).

(8a)   Autopārvadājumu darbībām piemērojamajiem noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā vajadzētu būt līdzsvarotiem, vienkāršiem un ar nelielu administratīvo slogu dalībvalstīm un transporta uzņēmumiem. Tos nevajadzētu izmantot, lai atturētu no darbību veikšanas ārpus valsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību. [Gr. 779]

(9)  Izteikti mobilajā autotransporta nozarē ir arī radušās grūtības tajā, kā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK(10) noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES(11) noteikumi par administratīvajām prasībām. Nepietiekami koordinēti valstu pasākumi attiecībā uz to, kā piemērojami noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā un nodrošināma to izpilde, ir radījuši juridisku nenoteiktību, konkurences kropļojumus pārvadājumu nozarē un lielu administratīvo slogu Savienības pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti. Tā rezultātā ir nevajadzīgi ierobežota brīvība sniegt pārrobežu autotransporta pakalpojumus, kas arī negatīvi atsaucas uz darbvietām un transporta uzņēmumu konkurētspēju. Jāsaskaņo administratīvās prasības un kontroles pasākumi, lai pārvadātājiem novērstu nevajadzīgus vai patvaļīgus kavējumus. [Gr. 780]

(9a)  Lai nodrošinātu pilnīgu noteikumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar datiem un informāciju, jāiesaistās administratīvā sadarbībā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kuras tiesiskais pamats ir noteikts Regulā (ES) Nr. 1024/2012. Tāpat IMI būtu jāizmanto arī norīkojuma paziņojumu iesniegšanai un atjaunināšanai starp autopārvadātājiem un saņēmējdalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, IMI sistēmā būtu jāizveido paralēla autopārvadātājiem pieejama publiska saskarne. [Gr. 781]

(9b)  Visiem preču piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāuzņemas taisnīga daļa atbildības par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. Tam tā būtu jānotiek, ja dalībnieki faktiski ir zinājuši par pārkāpumiem vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, viņiem būtu vajadzējis par tiem zināt. [Gr. 782]

(9c)  Lai nodrošinātu, ka kontroles pasākumi transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē tiek pareizi piemēroti saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES, būtu jāpastiprina kontrole un sadarbība Savienības līmenī nolūkā novērst krāpšanu, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 783]

(9d)  Līgumslēdzēji būtu jāmudina rīkoties sociāli atbildīgi, izmantojot autopārvadātājus, kuri ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Lai līgumslēdzējiem būtu vieglāk atrast šādus autopārvadātājus, Komisijai būtu jāizvērtē spēkā esošie instrumenti un labākā prakse, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un Komisijai tas būtu jādara, lai vajadzības gadījumā izveidotu Eiropas uzticamo transporta uzņēmumu platformu. [Gr. 784]

(9e)  Ja netiek ievēroti starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides noteikumi, rodas atšķirības visā iekšējā tirgū un tiek veicināta negodīga konkurence starp uzņēmumiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides nosacījumi ir stingrāki un to ievērošanu ir vieglāk uzraudzīt, jo īpaši lai apkarotu „pastkastītes” uzņēmumu izveidi. [Gr. 785]

(10)  Savā 2016. gada 8. marta priekšlikumā pārskatīt Direktīvu 96/71/EK(12) Komisija atzina, ka minētās direktīvas īstenošana izteikti mobilajā autotransporta nozarē rada specifiskus juridiska rakstura jautājumus un grūtības, un norādīja, ka būtu pareizāk tos risināt ar īpaši autotransporta nozarei izstrādātiem tiesību aktiem.

(10a)   Eiropā trūkst transportlīdzekļu vadītāju, tāpēc darba apstākļus vajadzētu būtiski uzlabot, lai šī profesija kļūtu pievilcīgāka. [Gr. 786]

(11)  Lai nodrošinātu sekmīgu un samērīgu Direktīvas 96/71/EK īstenošanu autotransporta nozarē, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, kuros būtu ņemta vērā autotransporta nozarē nodarbinātajam darbaspēkam raksturīgā augstā mobilitāte un kuri nodrošinātu līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. Ar šo direktīvu autotransporta nozarei būtu jāpiemēro Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Direktīvas 2014/67/ES noteikumi par to, kā izpildīt minētos Direktīvas 96/71/EK noteikumus. [Gr. 787]

(12)  Šādiem sabalansētiem kritērijiem būtu jābalstās pieņēmumā, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pietiekama saikne ar uzņemošās dalībvalsts teritoriju. Tādēļ būtu jānosaka laika limits, pēc kura pārsniegšanas tiktu piemērota uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums. Šis laika limits nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Šāda pietiekama saikne ir kabotāžas pārvadājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1072/2009(13) un Regulā (EK) Nr. 1073/2009(14), jo viss pārvadājums notiek uzņemošajā dalībvalstī. Līdz ar to kabotāžai būtu jāpiemēro uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums neatkarīgi no transportlīdzekļa vadītāja veikto pārvadājumu biežuma un ilguma. Direktīva 96/71/EK un Direktīva 2014/67/ES. [Gr. 788]

(12a)  Ja tie ir starptautiski pārvadājumi, tad transportlīdzekļa vadītāja galvenā saikne divpusējos starptautiskos pārvadājumos būtu transporta uzņēmuma izveides dalībvalsts, jo transportlīdzekļa vadītājs regulāri atgriežas transporta uzņēmuma izveides dalībvalstī. Transportlīdzekļa vadītājs var veikt vairākus divpusējus pārvadājumus viena brauciena laikā. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja transportlīdzekļa vadītājs veic citu veidu darbības, proti, veic attiecīgajā dalībvalstī starptautiskus pārvadājumus, kas nav divpusēji. [Gr. 789]

(12b)  Lai panāktu transporta resursu lietderīgu izmantošanu, ņemtu vērā faktiskos ekspluatācijas apstākļus un samazinātu tukšbraucienu skaitu, kas ir svarīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, būtu jānodrošina iespēja veikt ierobežotu skaitu papildu pārvadājumu darbību, nepiemērojot darbā norīkošanas noteikumus. Šādi pasākumi ir darbības, ko veic laikposmā, kad tiek īstenots divpusējs starptautisks pārvadājums no uzņēmuma izveides dalībvalsts, vai laikposmā pēc šāda pārvadājuma izpildes un pirms atpakaļbrauciena uz uzņēmuma izveides dalībvalsti. [Gr. 790]

(12c)  Ja transportlīdzekļa vadītājs veic kombinēto pārvadājumu, tad pakalpojumam, kas tiek sniegts autobrauciena sākuma vai beigu posmā, būtībā ir cieša saikne ar uzņēmuma izveides dalībvalsti, ja vien attiecīgais autobrauciena posms pats par sevi ir divpusējs pārvadājums. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja pārvadājums autobrauciena posmā tiek veikts uzņēmējā dalībvalstī vai kā tāds starptautisks pārvadājums, kas nav divpusējs, un tāpēc šādā gadījumā būtu jāpiemēro darbā norīkošanas noteikumi. [Gr. 791]

(12d)   Transportlīdzekļa vadītājam nav pietiekamas saiknes ar tranzīta dalībvalsts teritoriju, tāpēc tranzīta pārvadājumus nedrīkstētu uzskatīt par norīkošanu darbā. Būtu arī jāprecizē, ka tad, ja autobuss ir apstājies un pasažieri no tā izkāpuši ar higiēnu saistītu iemeslu dēļ, tas pārvadājuma klasifikāciju nemaina. [Gr. 792]

(12e)  Autotransports ir ļoti mobila nozare, un ir vajadzīga vienota pieeja dažiem atalgošanas aspektiem šajā nozarē. Transporta uzņēmumiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība attiecībā uz noteikumiem un prasībām, kas tiem jāievēro. Šiem noteikumiem un prasībām vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem un transporta uzņēmumiem viegli pieejamiem un jānodrošina efektīvu pārbaužu iespējas. Svarīgi, lai jaunie noteikumi neradītu lieku administratīvo slogu un lai tajos pienācīgi būtu ņemtas vērā MVU intereses. [Gr. 793]

(12f)  Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi, tostarp ievērojot sociālo partneru autonomiju, Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētos nodarbinātības noteikumus un nosacījumus nosaka koplīgumi saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie noteikumi un nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES pieejamā un pārredzamā veidā tiek darīti pieejami citu dalībvalstu transporta uzņēmumiem un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un šā jautājuma risināšanā būtu jācenšas iesaistīt sociālos partnerus. Attiecīgajā informācijā jo īpaši būtu jānorāda atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošie elementi, tostarp atalgojuma elementi, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos koplīgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metode un attiecīgā gadījumā kritēriji, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/957(15), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nevajadzētu sodīt, ja tie nav ievērojuši prasību attiecībā uz atalgojuma elementiem, metodi, kas izmantota izmaksājamā atalgojuma aprēķinam, un attiecīgā gadījumā kritērijiem, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās, ja minētā informācija nav publiski pieejama. [Gr. 794]

(13)  Lai nodrošinātu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti, autotransporta nozarē būtu jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz tādas kontrolierīces kā digitālie tahogrāfi. Lai iespējami samazinātu šajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK noteikto prasību sarežģītību, būtu jāļauj dalībvalstīm piemērot autopārvadātājiem tikai šajā direktīvā noteiktās administratīvās prasības, kas pielāgotas autotransporta nozarei. [Gr. 795]

(13a)   Lai iespējami samazinātu uz transportlīdzekļu vadītājiem gulstošo administratīvo slogu un dokumentu pārvaldības pienākumus, pārvadātāji pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā tie reģistrēti, uzrāda visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši Direktīvas 2014/67/ES III nodaļas noteikumiem par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību. [Gr. 796]

(13b)   Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izpildes nodrošināšanu, dalībvalstīm vajadzētu izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012(16), lai uzlabotu informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģionālajām un vietējām iestādēm. Turklāt varētu būt lietderīgi paplašināt IMI elementus, iekļaujot vienkāršu paziņojumu iesniegšanu un nosūtīšanu. [Gr. 797]

(13c)   Lai samazinātu administratīvo slogu pārvadātājiem, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi, būtu lietderīgi vienkāršot pārvadātāju sniegto paziņojumu par norīkošanu darbā nosūtīšanas procesu, ieviešot standarta veidlapas, kurās atsevišķi iepriekš noteikti elementi ir tulkoti visās Savienības oficiālajās valodās. [Gr. 798]

(13d)   Noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā vispārēja ieviešana un piemērošana attiecībā uz autotransportu varētu ietekmēt Savienības kravu autopārvadājumu nozares struktūru. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāuzrauga šā procesa ietekme. [Gr. 799]

(13e)   Izpildes nodrošināšanā galvenā uzmanību būtu jāvelta pārbaudēm uzņēmumu telpās. Pārbaudes uz ceļiem nevajadzētu izslēgt, bet tās būtu jāveic nediskriminējošā veidā tikai attiecībā uz preču pavadzīmēm vai to elektroniskajām versijām, apstiprinājumiem par iepriekšēju reģistrāciju un apliecinājumu, lai atgrieztos valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas valstī. Pārbaudēs uz ceļiem vispirms būtu jāpārbauda tahogrāfa rādījumi, kas ir svarīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa darbības četru secīgu nedēļu laikposmā un šo darbību ģeogrāfisko tvērumu. Varētu būt noderīgi reģistrēt valsts kodu. [Gr. 800]

(13f)   Komisijai būtu atkārtoti jānovērtē noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērošanas un izpildes nodrošināšanas ietekme uz autotransporta nozari un jāziņo par to Parlamentam un Padomei, kā arī jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai tos vēl vairāk vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu. [Gr. 801]

(13g)   Atzīstot vajadzību pēc īpaša režīma piemērošanas transporta nozarei, kurā pārvietošanās ir transportlīdzekļu vadītāju darba būtība, Direktīvas 96/71/EK piemērošanai autotransporta nozarē būtu jāsakrīt ar dienu, kad stājas spēkā Direktīvas 2006/22/EK grozījumi, kas attiecas uz izpildes nodrošināšanas prasībām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 802]

(13h)   Lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu paraugprakses attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šo pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(17). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 803]

(-14a)  Informācijas apmaiņai dalībvalstu efektīvas administratīvās sadarbības un savstarpējās palīdzības kontekstā būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu aizsardzību. [Gr. 804]

(-14b)   Visiem piegādes ķēdes partneriem būtu jāievēro noteikumi par pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu visā Eiropas kravas autopārvadājumu tirgū. Lai izveidotu ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu Eiropas iekšējo tirgu, jāizveido un jāīsteno atbildības ķēde, kas aptver visus loģistikas ķēdes dalībniekus. Pārredzamības un atbildības nodrošināšana un aizvien lielāka sociālā un ekonomiskā vienlīdzība palielinās transportlīdzekļa vadītāja profesijas pievilcību un veicinās veselīgu konkurenci. [Gr. 805]

(14)  Tādēļ Direktīva 2006/22/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/22/EK groza šādi:

1)  nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu”;

"

2)  direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

“Ar šo direktīvu nosaka minimālos nosacījumus Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014* un Direktīvas 2002/15/EK** īstenošanai.

______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).”;

"

3)  direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Katru gadu pārbauda plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014, un, veicot pārbaudes uzņēmumu telpās, arī apkalpes locekļi un transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/15/EK. Dalībvalstis organizē pārbaudes uz ceļiem par Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu tikai pēc tam, kad ir ieviesta tehnoloģija, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Līdz tam minētās pārbaudes veic tikai transporta uzņēmumu telpās.”; [Gr. 806]

"

b)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai tiktu aptverti vismaz 3 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīva 2002/15/EK. Pēc pārbaudēm uz ceļa un gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar iesniegt vienu vai vairākus pieprasītos dokumentus, transportlīdzekļa vadītājam ļauj turpināt pārvadājumu un pārvadātājam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir pienākums iesniegt pieprasītos dokumentus ar kompetento iestāžu starpniecību.”; [Gr. 807]

"

c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Informāciju, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantu, veido šādas ziņas: uz ceļiem pārbaudīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaits, uzņēmumu telpās pārbaudīto darba dienu skaits un konstatēto pārkāpumu skaits un veids, un papildus norāda, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.”; [Gr. 808]

"

3a)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

“5. pants

Saskaņotās pārbaudes

Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa un uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006 vai Regula (ES) Nr. 165/2014. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā. Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.”; [Gr.  809]

"

4)  direktīvas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, un Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi.”; [Gr. 810]

"

4a)  direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā;”; [Gr. 811]

"

5)  direktīvas 7. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“d) nodrošināt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm par to, kā tiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu un Direktīvu 2002/15/EK.”;

"

6)  direktīvas 8. pantu groza šādi:

-a)  direktīvas 8. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“1. Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 22. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 165/2014 40. pantu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. pantu:”; [Gr. 812]

"

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) atsevišķos gadījumos pēc kādas dalībvalsts motivēta īpaša pieprasījuma, ja nepieciešamā informācija nav pieejama, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā minēto valstu elektronisko reģistru tiešu apskatīšanu.”; [Gr. 813]

"

b)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Lietās, kurās jāveic padziļināta izmeklēšana vai kuras ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, dalībvalsts Dalībvalsts sniedz informāciju citām dalībvalstīm, ko tās pieprasījušas atbilstoši šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, 25 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana vai kas ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, termiņš ir 20 darba dienas. Dalībvalstis var savstarpēji vienoties par īsāku termiņu. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešamas tikai ziņas no reģistriem, piemēram, riska novērtējuma sistēmas, prasīto informāciju sniedz trīs darba dienu laikā. [Gr. 814]

Ja pieprasījuma saņēmējdalībvalsts uzskata, ka pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā par to 10 piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Pieprasījuma iesniedzējdalībvalsts sniedz pieprasījuma papildu pamatojumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu. [Gr. 815]

Ja ir grūtības sarežģīti vai nav iespējams apmierināt neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai arī ja nav iespējams veikt pārbaudes, apsekojumus inspekcijas vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts pieprasījuma saņēmējdalībvalsts par to 10 attiecīgi piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot to, kādēļ ir sarežģīti vai neiespējami sniegt attiecīgo informāciju. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai rastu risinājumu konstatētajiem sarežģījumiem. [Gr. 816]

Ja Komisija uzzina, ka nepārtraukti ir problēmas ar informācijas apmaiņu vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai, tostarp vajadzības gadījumā tā var sākt izmeklēšanu un visbeidzot piemērot sankcijas dalībvalstij.”; [Gr. 817]

"

ba)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 21. panta, informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šā panta 1. un 1.a punktā, īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tieša piekļuve reāllaikā valstu elektronisko reģistru datiem, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā.”; [Gr. 818]

"

bb)  direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu:"

“2a. Komisija izstrādā visām ES dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas līdz 2020. gadam nodrošina, ka inspektoriem, veicot pārbaudes uz ceļiem un telpās, ir tieša reāllaika piekļuve ERRU un IMI. Šo lietojumprogrammu izstrādā, izmantojot izmēģinājuma projektu.”; [Gr. 819]

"

7)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis ievieš riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem nosaka 15.a pantu, lai noteiktu vienotu formulu uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, kā arī to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, un to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; [Gr. 820]

"

b)  panta 2. punktā svītro otro teikumu;

ba)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“3. Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.”; [Gr. 821]

"

bb)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ieviest pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās pēc to smaguma.”; [Gr. 822]

"

bc)  panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.”; [Gr. 823]

"

c)  pievieno šādus punktus:"

“4. Lai veicinātu mērķtiecīgākas pārbaudes uz ceļa, valsts riska novērtējuma sistēmas dati kontroles pasākuma norises un autotransporta uzņēmumu un darbību valsts reģistri pārbaudes laikā ir pieejami visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām kontroles iestādēm, izmantojot vismaz visām dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas tām nodrošina tiešu piekļuvi reāllaikā Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistriem.; [Gr. 824]

5.  Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju dalībvalstis, pēc lūguma vai izmantojot sadarbspējīgus valstu elektroniskos reģistrus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā, tiešā veidā dara pieejamu visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. saskaņā ar direktīvas 8. pantā noteiktajiem termiņiem.”; Šajā saistībā apmaiņa ar informāciju un datiem par autopārvadātājiem, pārkāpumiem un riska novērtējumu notiek vienuviet, izmantojot savstarpējo savienotību, ko ERRU nodrošina starp dažādiem dalībvalstu valsts reģistriem. [Gr. 825]

"

8)  direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

“3. Komisija ar īstenošanas aktiem ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko transportlīdzekļa vadītājs pavada, veicot citu darbu, kas definēts Regulas (EK) Nr. 561/2006 4. panta e) punktā, tostarp nosakot reģistrēšanas formu un konkrētus gadījumus, kuros tā veicama, kā arī to, kā tiek reģistrēts un kontrolēts vismaz vienu nedēļu ilgo laikposmu, ilgais laikposms, kad transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pie transportlīdzekļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; un nevar ar šo transportlīdzekli veikt nekādas darbības. [Gr. 826]

"

8a)  direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

“12. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”; [Gr. 827]

"

8b)  direktīvas 13. panta b) punktu aizstāj ar šādu:"

“b) veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EK) Nr. 561/2006;” [Gr. 828]

"

8c)  direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:"

“14. pants

Sarunas ar trešām valstīm

Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Savienība sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā.”; [Gr. 829]

"

8d)  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

“15. pants

Pielikumu atjaunināšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un II pielikumu nolūkā ieviest vajadzīgos pielāgojumus saistībā ar labākas prakses attīstību.”; [Gr. 830]

"

8e)  iekļauj šādu pantu:"

“15.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 831]

"

9)  direktīvas I pielikumu groza šādi:

-a)  pielikuma A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“(1) transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus; iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un/vai datus, kas saglabāti uz vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, un/vai uz izdrukas;”; [Gr. 832]

"

-aa)  pielikuma A daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“(2) laikposmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktā, visus gadījumus, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nosaka kā periodus, kas pārsniedz 1 minūti, kuru laikā transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h N3 kategorijas un 105 km/h M3 kategorijas transportlīdzekļiem un (kategorijas N3 un M3, kā tās definētas Direktīvā 2007/46/EK(18)); [Gr. 833]

"

-ab)  Direktīvas I pielikuma A daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“(4) pārbauda, vai pareizi darbojas reģistrācijas kontrolierīces (konstatē kontrolierīču un/vai vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu), vai – vajadzības gadījumā – pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 16. panta 2. punktā;”; [Gr. 834]

"

a)  pielikuma A daļā pievieno šādu 6. punktu:"

“6) iknedēļas darba laikus, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4. un 5. pantā, pastāvot nosacījumam, ka tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes.”; [Gr. 835]

"

b)  pielikuma B daļā pievieno šādu 4. punktu:"

“4) iknedēļas darba laikus, pārtraukumus un prasības attiecībā uz darbu naktī, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4., 5. un 7. pantā.”;

"

ba)  pielikuma B daļas otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārliecinās par citu provokatoru vai līdzdalībnieku līdzatbildību transportēšanas posmā, piemēram, kravas nosūtītāju, ekspeditoru vai uzņēmēju, ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tostarp pārbauda, vai līgumos paredzētie pārvadājuma organizēšanas noteikumi ļauj nodrošināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006 un Regulai (ES) Nr. 165/2014.”. [Gr. 836]

"

2. pants

1.  Šajā pantā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz dažiem Direktīvas 96/71/EK aspektiem, kas saistīti ar autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES aspektiem, kas saistīti ar administratīvajām prasībām un kontroles pasākumiem attiecībā uz šādu transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā.

1.a  Minētos īpašos noteikumus piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kurus nodarbina uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura pieņem vienu no Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem starptautiskajiem pasākumiem.

2.  Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu autotransporta nozarē strādājošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas nodarbināti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos uzņēmumos, kad tiek veikti starptautiski pārvadājumi, kas definēti Regulās (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009, ja norīkojuma laikposms šādu pārvadājumu veikšanai vienā kalendārajā mēnesī dalībvalstu teritorijā nepārsniedz trīs dienas.

2.  Transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, kad viņš veic divpusējus pārvadājumus.

Šīs direktīvas izpratnē divpusējs pārvadājums attiecībā uz kravām ir kravu pārvietošana uz pārvadājumu līguma pamata no dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz citu dalībvalsti vai trešo valsti vai no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību.

2.a  No dienas, kad transportlīdzekļa vadītāji reģistrē datus par robežšķērsošanu manuāli, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 7. punktā, dalībvalstis arī attiecībā uz kravu pārvadāšanu piemēro 2. punktā noteikto atkāpi, ja:

–   transportlīdzekļa vadītājs līdztekus divpusējam pārvadājumam veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravas neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Ja divpusējam pārvadājumam, kura sākums ir dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un kura laikā netika veikta neviena papildu darbība, seko divpusējs pārvadājums uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, atkāpi piemēro līdz divām papildu iekraušanas un/vai izkraušanas darbībām, ievērojot iepriekš izklāstītos nosacījumus.

Šo atbrīvojumu piemēro tikai līdz dienai, kurā viedos tahogrāfus, kas nodrošina robežšķērsošanas un citu Regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto darbību reģistrēšanu, uzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstīs reģistrēti pirmo reizi, kā norādīts minētās regulas 8. panta 1. punkta 2. apakšpunktā. No minētās dienas pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro tikai tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts minētās regulas 8., 9. un 10. pantā.

2.b  Transportlīdzekļa vadītāju, kas ir iesaistīts neregulāros vai regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumos, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009, neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK nozīmē, ja:

–   pasažieri iekāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izkāpj citā dalībvalstī vai trešā valstī; vai

–   pasažieri iekāpj dalībvalstī vai trešā valstī un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību; vai

–   pasažieri iekāpj un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai piedalītos vietējās ekskursijas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009.

2.c  Transportlīdzekļa vadītājs, kas veic kabotāžu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, tiek uzskatīts par norīkotu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.

2.d  Neskarot Direktīvas 96/71/EK 2. panta 1. punktu, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu darbā uz tās dalībvalsts teritoriju, kuru transportlīdzekļa vadītājs šķērso tranzītā, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus.

2.e  Ja transportlīdzekļa vadītājs kombinētā pārvadājuma brauciena sākotnējo vai noslēguma daļu veic, kā definēts Direktīvā 92/106/EEK, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, ja attiecīgajā brauciena daļā pašā par sevi ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā definēts 2. punktā.

2.f  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, kas minēti Direktīvas 96/71/EK 3. pantā un kas ir noteikti darba koplīgumos atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktam, ir darīti pieejami transporta uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamā un pārredzamā veidā. Attiecīgajā informācijā jo īpaši iekļauj atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošos elementus, tostarp atalgojuma elementus, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos kolektīvajos līgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metodi un attiecīgā gadījumā kritērijus, pēc kuriem nosaka iedalījumu atšķirīgās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nesoda par neatbilstību atalgojuma elementiem, metodei, kas izmantota, aprēķinot pienākošos atalgojumu, un, attiecīgā gadījumā, kritērijiem attiecībā uz klasifikāciju dažādās algu kategorijās, kas nav publiski pieejamas.

2.g  Attieksme pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpussavienības valstī, nedrīkst būt labvēlīgāka kā pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī.

Dalībvalstis īsteno Direktīvā 96/71/EK un šajā direktīvā [XX/XX] (lex specialis) noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, piešķirot piekļuvi ES tirgum autotransporta uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību šādās trešās valstīs. Dalībvalstis arī cenšas īstenot šādus līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm. Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgos noteikumus, kas iekļauti divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kurus tās noslēgušas ar trešām valstīm.

Lai īstenotu pienācīgu kontroli pār to, kā trešo valstu pārvadātāji ievēro šos līdzvērtīgos pasākumus attiecībā uz norīkošanu darbā, dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) XXX/XXX pārskatītie noteikumi attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu [Regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 165/2014] tiek īstenoti Eiropas Nolīguma par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) ietvaros. [Gr. 837]

Ja norīkojuma laikposms ir ilgāks nekā trīs dienas, dalībvalstis Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu piemēro visam norīkojuma laikposmam to teritorijā šā punkta pirmajā daļā minētā viena kalendārā mēneša periodā. [Gr. 838]

3.  Lai aprēķinātu šā panta 2. punktā minētos norīkojuma laikposmus: [Gr. 839]

a)  ikdienas darba laikposmu, kas nepārsniedz sešas stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pusi dienas; [Gr. 840]

b)  ikdienas darba laikposmu, kas ilgst sešas vai vairāk stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pilnu dienu; [Gr. 841]

c)  pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kā arī darbgatavības laikposmus, kas pavadīti uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par darba laikposmu. [Gr. 842]

4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 9. panta, dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus: [Gr. 843]

a)  pienākumu citā dalībvalstī reģistrētam autopārvadātājam elektroniski nosūtīt elektroniskā veidā, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012, iesniegt deklarāciju un tās atjauninājumus vadītāja norīkojuma paziņojumu valsts galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā līdz norīkojuma laikposma sākumam uzņemošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā, vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, norādot tikai šādu informāciju: [Gr. 844]

i)  autopārvadātāja identitāte, norādot tā Kopienas nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai Kopienas atļaujas numuru; [Gr. 845]

ii)  pārvadājumu vadītāja vai citas(-u) kontaktpersonas(-u) kontaktinformācija uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī, lai sazinātos ar tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek sniegti pakalpojumi, kā arī lai nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;

iii)  paredzamais informācija par norīkoto transportlīdzekļu transportlīdzekļa vadītāju, skaits un tostarp šāda informācija: identitāte, dzīvesvietas valsts, valsts, kurā tiek veiktas sociālās iemaksas, sociālās apdrošināšanas numurs un vadītāja apliecības numurs; [Gr. 846]

iv)  paredzamais norīkojuma ilgums, plānotais sākuma norīkojuma plānotais sākuma datums, paredzamais ilgums un beigu datums, kā arī darba līgumam piemērojamie tiesību akti; [Gr. 847]

iva)  kravas autopārvadātājiem: saņēmēju identitāte un kontaktinformācija, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 848]

v)  norīkojuma izpildē izmantoto transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuri;

vi)  sniegto autopārvadājumu pakalpojumu veids, proti, kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi, kabotāžas pārvadājumi;

via)  kravas autopārvadātājiem: kravas iekraušanas un izkraušanas adreses, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 849]

b)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa var uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā darīt pieejamu norīkojuma paziņojuma deklarācijas kopiju un pierādījumu uzņemošajā dalībvalstī veiktajam pārvadājumam, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā minēto pierādījumu; [Gr. 850]

c)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamus var uzrādīt tahogrāfa datus un jo īpaši to dalībvalstu valsts kodus, kurās transportlīdzekļa vadītājs ir uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus; [Gr. 851]

ca)  laikā, kad notiek šā panta b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes uz ceļa, transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt vajadzīgos dokumentus; [Gr. 852]

d)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamu papīra vai elektroniskā formātā vienā no uzņemošās dalībvalsts oficiālajām valodām vai angļu valodā iztlkota darba līguma vai Padomes Direktīvas 91/533/EEK(19) 3. panta izpratnē līdzvērtīga dokumenta kopiju; [Gr. 854]

e)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamas papīra vai elektroniskā formātā darba algas lapu kopijas par pēdējiem diviem mēnešiem; pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt attiecīgā dokumenta kopiju; [Gr. 855]

f)  pienākumu autopārvadātājam pēc uzņemošās dalībvalsts dalībvalsts, kurā transportlīdzekļa vadītājs ir norīkots, iestāžu pieprasījuma pēc tam, kad ir beidzies norīkojuma laikposms, ar IMI publiskās saskarnes starpniecību saprātīgā termiņā iesniegt šā punkta b), c) un e) apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, papīra kā arī dokumentāciju par norīkoto transportlīdzekļu vadītāju atalgojumu norīkojuma laikā un viņu darba līgumu vai elektroniskā formātā. līdzvērtīgu dokumentu Direktīvas 91/533/EEK(20) 3. panta nozīmē, transportlīdzekļu vadītāju darba laika uzskaites lapas un maksājumu apliecinājumus.

Autopārvadātājs prasīto dokumentāciju sniedz ar IMI publiskās saskarnes starpniecību 2 mēnešu laikā no pieprasījuma dienas.

Ja autopārvadātājs noteiktajā termiņā neiesniedz visus pieprasītos dokumentus ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek norīkošana darbā, saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 6. un 7. pantu var pieprasīt tās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Ja šādu pieprasījumu iesniedz ar IMI starpniecību, pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir piekļuve norīkojuma deklarācijai un citai attiecīgai informācijai, ko pārvadātājs ir iesniedzis, izmantojot IMI publisko saskarni.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, nodrošina, ka dokumenti, ko pieprasījušas dalībvalsts, kurā notiek norīkošana darbā, kompetentās iestādes, tiek iesniegti ar IMI starpniecību 25 darba dienu laikā no pieprasījuma dienas. [Gr. 853]

5.  4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām autopārvadātājs var iesniegt norīkojuma paziņojumu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. [Gr. 856]

5.a  Informāciju no deklarācijām 18 mēnešus glabā IMI repozitorijā pārbaužu nolūkā, un tā ir tieši un reāllaikā pieejama visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 3. pantu, Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pantu un Direktīvas 2006/22/EK 7. pantu.

Valsts kompetentā iestāde var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piekļūt informācijai, ja šī informācija:

–   attiecas uz norīkošanu darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

–   tiek izmantota, lai izpildītu noteikumus par norīkošanu darbā; un

–  datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. [Gr. 857]

5.b  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem visās Savienības oficiālajās valodās izstrādā standartizētas veidlapas, kas jāizmanto deklarāciju iesniegšanai ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, precizē deklarācijas funkcijas IMI un to, kā 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz via) punktā minētā informācija ir deklarācijā jānoformē, un nodrošina, ka informācija no deklarācijām tiek automātiski tulkota uzņēmējas dalībvalsts valodā. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 2.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 858]

5.c   Dalībvalstis kontroles pasākumu īstenošanā izvairās no liekiem kavējumiem, kas var ietekmēt norīkojuma ilgumu un datumus. [Gr. 859]

5.d   Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, sniedz savstarpēju palīdzību un apmainās ar visu būtisko informāciju, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Direktīvā 2014/67/ES un Regulā (EK) Nr. 1071/2009. [Gr. 860]

2.a pants

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 861]

2.b pants

Dalībvalstis paredz sodus nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību šīs direktīvas 2. pantam, ja tie zina vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, preventīvi un nediskriminējoši. [Gr. 862]

2.c pants

Komisija izvērtē spēkā esošos instrumentus un labāko praksi, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un sagatavo tiesību akta priekšlikumu, kas paredz vajadzības gadījumā līdz ...[divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveidot Eiropas uzticības platformu. [Gr. 863]

2.d pants

Pārdomāta izpilde

1.   Neskarot Direktīvu 2014/67/ES un lai panāktu vēl labāku šīs direktīvas 2. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā piemēro saskaņotu valsts izpildes stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par norīkošanu darbā un ka šīs pārbaudes veic bez diskriminācijas, jo īpaši bez diskriminācijas, pamatojoties uz norīkojumā izmantoto transportlīdzekļu numura zīmēm.

3.   Dalībvalstis īpaši pievēršas uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir lielāks risks pārkāpt tiem piemērojamos šīs direktīvas 2. panta noteikumus. Minētajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.

4.   Šā panta 3. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minētais viedais tahogrāfs, šīs direktīvas 2. panta 4. punktā minētās norīkojuma deklarācijas un elektroniskie transporta dokumenti, piemēram, elektroniskas preču pavadzīmes atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR).

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:

a)   sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;

b)   kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;

c)  tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā maksimālo datu glabāšanas ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida.

6.   Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Kad šādi dati minētajiem mērķiem vairāk nav vajadzīgi, tos dzēš.

7.   Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas norīkojumu pārbaudes uz ceļiem, kas var atbilst pārbaudēm, kuras veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi norīkošanas jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.

Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti. [Gr. 864]

2.e pants

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumi

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādus punktus:"

“12.a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu: 8. pants

12.b   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā: 2. panta 5. punkts. [Gr. 865]

"

3. pants

Ziņojums un pārskatīšana

1.  Komisija līdz [3 gadus pēc Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par šīs direktīvas transponēšanas dienas] izvērtē šīs direktīvas īstenošanu, īstenošanu, jo īpaši 2. panta ietekmi, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu. par 2.d pantā minētās pārdomātās izpildes īstenošanu un izpildes iespējamām grūtībām.

1.   Lai varētu novērtēt izpildes informācijas efektivitāti, ziņojumā iekļauj informāciju par to, cik efektīvi ir:

–   viedais tahogrāfs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā;

–   IMI izmantošana, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 5.a un 5.b punktā;

–   elektronisku transporta dokumentu, piemēram, elektronisku preču pavadzīmju izmantošana atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR);

–   informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm ar ERRU un IMI starpniecību, kā arī informācija par iestāžu efektivitāti, tieši un reāllaikā nodrošinot piekļuvi ERRU un IMI, izmantojot ES lietojumprogrammu, pārbaudēs uz ceļiem, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 8. un 9. pantā; un

–   mācību programmas īstenošana, lai palīdzētu autovadītājiem un visiem pārējiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un inspektoriem, pielāgoties jaunajiem noteikumiem un prasībām, kas tos ietekmē.

2.  Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri izvērtē šo direktīvu un iesniedz izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minēto ziņošanas formātu un pamatnostādnes.

Šajos īstenošanas aktos var iekļaut noteikumus, kas paredz, ka dalībvalstis sniedz Komisijai datus par satiksmes plūsmām un datus par transportlīdzekļu reģistrācijas dalībvalstīm, kurus reģistrē dalībvalstu nodevu iekasēšanas sistēmas, ja šādi dati pastāv, lai novērtētu šīs direktīvas piemērošanas efektivitāti.

3.  Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.

3.   Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par izpildes efektivitāti, tostarp svēršanas sensoru izmantošanas izmaksu un ieguvumu analīzi, lai automātiski reģistrētu iekraušanas/izkraušanas vietas. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ziņojumu publisko. [Gr. 866]

3.a pants

Apmācība

Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, Komisija un dalībvalstis izveido visaptverošu un integrētu apmācības un pielāgošanās programmu par jaunajiem noteikumiem un prasībām, kuras jāievēro gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan procedūras dalībniekiem, uzņēmumiem, pārvaldēm, inspektoriem. [Gr. 867]

4. pants

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz [..] [Transponēšanai tiks atvēlēts pēc iespējas īsāks laiks, kas caurmērā nepārsniegs divus gadus] 2020. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. [Gr. 868]

Transporta nozarei tās atzītā izteikti mobilā rakstura dēļ nepiemēro pasākumus, kas izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz šo direktīvu sāk piemērot. [Gr. 869]

Transporta nozarei nepiemēro pasākumus, kuri izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz stājas spēkā izpildes nodrošināšanas prasības, kuras paredz īpašus noteikumus attiecībā uz transporta nozari, ko reglamentē šī direktīva. [Gr. 870]

Tās piemēro minētos noteikumus no [..].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.
(2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(3)OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.
(4)OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
(12)COM(2016)0128.
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
(17) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OJ L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
(19)Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).
(20) Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);


Ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laiki, minimālie pārtraukumi un atpūtas laikposmi un pozicionēšana ar tahogrāfu palīdzību ***I
PDF 254kWORD 79k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (COM(2017)0277 – C8-0167/2017 – 2017/0122(COD))
P8_TA(2019)0340A8-0205/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0277),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0167/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0205/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību

P8_TC1-COD(2017)0122


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Labi darba apstākļi transportlīdzekļu vadītājiem un taisnīgi uzņēmējdarbības nosacījumi autopārvadājumu uzņēmumiem ir īpaši svarīgi, lai izveidotu drošu, efektīvi funkcionējošu, un sociāli atbildīgu un nediskriminējošu autotransporta nozari, kas spēj piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Lai šo procesu veicinātu, ir svarīgi, lai Savienības sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē būtu skaidri, samērīgi, atbilstoši mērķim, viegli piemērojami un kontrolējami, kā arī tiktu sekmīgi un konsekventi īstenoti visā Savienībā. [Gr. 346]

(2)  Izvērtējot autotransporta nozarē spēkā esošo Savienības sociālās jomas noteikumu un konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006(6) īstenošanas efektivitāti un praktiskumu, esošajā tiesiskajā regulējumā tiesiskā regulējuma īstenošanā tika konstatētas dažas nepilnības. Neskaidri un nepiemēroti noteikumi par iknedēļas atpūtas laikposmiem, atpūtas telpām, pārtraukumiem vairāku transportlīdzekļa vadītāju gadījumā un iztrūkstoši noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju iespējām atgriezties mājās vai doties uz citu viņu izraudzītu vietu noved pie tā, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretē šos noteikumus un nodrošina to izpildi. Vairākas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas vienpusējus pasākumus, kas vēl vairāk palielina juridisko nenoteiktību un veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem. No otras puses, Regulā (EK) Nr. 561/2006 noteiktie maksimālie transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi dienā un nedēļā ir efektīvi autotransporta līdzekļu vadītāju sociālo apstākļu un vispārējas ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un tāpēc būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to ievērošanu. [Gr. 347]

(2a)   Ceļu satiksmes drošības un attiecīgo noteikumu izpildes nodrošināšanas nolūkā visiem transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt pilnībā informētiem gan par noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmiem, gan par atpūtas telpu pieejamību. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāstrādā pie tādu norādījumu sagatavošanas, kuros būtu skaidri un vienkārši izklāstīti šīs regulas noteikumi, sniegta noderīga informācija par stāvlaukumiem un atpūtas telpām un uzsvērta noguruma apkarošanas nozīme. [Gr. 348]

(2b)   Ceļu satiksmes drošības nolūkā transporta uzņēmumi būtu jāmudina ieviest tādu drošības kultūru, kas ietver augstākās vadības izstrādātu drošības politiku un procedūras, tiešo vadītāju izrādītu apņemšanos īstenot drošības politiku un darbaspēka demonstrētu gatavību ievērot drošības noteikumus. Īpaša uzmanība skaidri būtu jāpievērš ceļu satiksmes drošības jautājumiem, tostarp nogurumam, atbildībai, brauciena plānošanai, dežūru grafika izstrādei, uz darba rezultātiem balstītai darba samaksai un savlaicīgu piegāžu pārvaldībai. [Gr. 349]

(3)  Regulas (EK) Nr. 561/2006 ex-post izvērtējumā apstiprinājās, ka iemesls Savienības sociālās jomas noteikumu nekonsekventai un nesekmīgai izpildes nodrošināšanai bija galvenokārt neskaidri noteikumi, neefektīvs un nevienāds kontroles rīku pielietojums un nepietiekama dalībvalstu administratīvā sadarbība, kas palielina Eiropas iekšējā tirgus sadrumstalotību. [Gr. 350]

(4)  Skaidri un piemēroti noteikumi un to vienāda izpildes nodrošināšana ir arī izšķirīga, lai sasniegtu politikas mērķus, proti, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un jo īpaši nodrošināt neizkropļotu un godīgu konkurenci starp pārvadātājiem un veicināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem. [Gr. 351]

(4a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem, un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, brīvas preču aprites un pakalpojumu sniegšanas brīvības, izmantošanu. [Gr. 352]

(4b)  Lai nodrošinātu Eiropas mērogā vienlīdzīgus konkurences apstākļus autotransporta nozarē, šī regula būtu jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem ar masu virs 2,4 tonnām, kuri veic starptautiskos pārvadājumus. [Gr. 353/rev]

(5)  Esošā prasība attiecībā uz pārtraukumiem izrādījās nepiemērota un nepraktiska tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri dodas reisā kā komanda. Tādēļ ir lietderīgi pielāgot prasību par pārtraukumu reģistrēšanu tādu autopārvadājumu darbību specifiskajām īpašībām, kurus veic vairāki transportlīdzekļa vadītāji komandā.

(5a)   Kravu pārvadāšana būtiski atšķiras no pasažieru pārvadāšanas. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu būt iespējai elastīgāk izmantot pārtraukumus, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku un nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus. [Gr. 354]

(6)  Transportlīdzekļu vadītāji, kuri iesaistīti starptautiskos tālsatiksmes pārvadājumos, pavada ilgu laiku prom no mājām. Esošās prasības attiecībā uz regulāru iknedēļas atpūtu nevajadzīgi paildzina šos laikposmus. Tādēļ ir vēlams pielāgot noteikumus par regulāro iknedēļas atpūtu tā, lai transportlīdzekļu vadītājiem kļūtu vieglāk veikt pārvadājumus, nepārkāpjot noteikumus, un lai regulāru iknedēļas atpūtu viņi varētu izmantot, sasnieguši mājas, sasniegt savas mājas vai regulārai iknedēļas atpūtai izraudzītu galamērķi, kā arī lai viņiem tiktu pilnībā kompensēti visi saīsinātie iknedēļas atpūtas laikposmi. Ir arī jānodrošina, ka pārvadātāji organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai prom no mājām pavadītais laiks nebūtu pārmērīgi ilgs. Ja transportlīdzekļa vadītājs izvēlas atpūtas laiku pavadīt mājās, transporta uzņēmumam viņam būtu jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami, lai atgrieztos. [Gr. 355]

(6a)   Ja paredzams, ka transportlīdzekļa vadītājam darba devēja uzdevumā būs jāveic darbības, kas nav viņa kā profesionāla transportlīdzekļa vadītāja darbs, piemēram, iekraušanai un izkraušana, stāvvietas atrašana, transportlīdzekļa apkope, maršruta sagatavošana utt., tad šo pienākumu veikšana būtu jāņem vērā, nosakot viņa darba laiku, iespēju pienācīgi atpūsties un atalgojumu. [Gr. 356]

(6b)   Lai nodrošinātu transportlīdzekļu vadītājiem pienācīgus darba apstākļus kravu iekraušanas un izkraušanas vietās, šādu vietu īpašniekiem un operatoriem būtu transportlīdzekļu vadītājiem jānodrošina piekļuve sanitārajām telpām. [Gr. 357]

(6c)  Ātrā tehnikas progresa rezultātā attīstās arvien modernākas transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmas. Nākotnē šādas sistēmas varētu sekmēt transportlīdzekļu diferencētu lietošanu, un tie varēs pārvietoties bez autovadītāja klātbūtnes. Tas varētu radīt jaunas darbības iespējas, piemēram, kravas automašīnu braukšanu saistītās kolonnās. Tā rezultātā spēkā esošie tiesību akti, tostarp noteikumi par braukšanas un atpūtas laiku, būs jāpielāgo, un tam nepieciešams progress ANO/EEK darba grupas līmenī. Komisijai jāpublicē novērtējuma ziņojums par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai ņemtu vērā transportlīdzekļu autonomās vadīšanas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Šāda tiesību akta mērķis būtu sekmēt ceļu satiksmes drošību, pienācīgus darba apstākļus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus dodot iespēju ES ieviest jaunas inovatīvas tehnoloģijas un praksi. [Gr. 358]

(7)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē un īsteno prasības par iknedēļas atpūtu attiecībā uz vietu, kur būtu jāpavada iknedēļas atpūtas laikposms. Tādēļ labu darba apstākļu un transportlīdzekļu vadītāju drošības panākšanai ir lietderīgi precizēt šo prasību, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu vadītājiem, ja tiem liegta iespēja būt mājās, uz regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu tiek piedāvāta pienācīga kvalitatīva un abiem dzimumiem piemērota izmitināšana vai transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta un darba devēja apmaksāta cita vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekami daudz drošu stāvvietu, kas ir pielāgotas transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām. [Gr. 359]

(7a)  Specializētās stāvvietas būtu pienācīgi jāaprīko labai atpūtai, proti, ar sanitārajiem mezgliem, ēdiena gatavošanas iespējām, drošības aprīkojumu u. tml. [Gr. 360]

(7b)  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus nozarē un uzturētu ceļu satiksmes drošību, izšķiroša nozīme ir pienācīgām atpūtas vietām. Tā kā atpūta transportlīdzekļa kabīnē ir raksturīga parādība transporta nozarē, turklāt dažos gadījumos tā ir pat vēlama no drošības un piemērotības viedokļa, transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu ļaut atpūsties transportlīdzeklī, ja tas ir aprīkots ar piemērotu guļamvietu. Tāpēc dalībvalstis nedrīkstētu nesamērīgi kavēt vai traucēt specializēto stāvvietu izveidi. [Gr. 361]

(7c)  Pārskatītās TEN-T pamatnostādnes paredz atpūtas vietu izveidi uz autoceļiem aptuveni ik pa 100 km, lai nodrošinātu atbilstīgi drošas stāvvietas komerciālajiem ceļu lietotājiem, tādēļ dalībvalstis būtu jāmudina īstenot TEN-T pamatnostādnes un pienācīgi atbalstīt drošu un atbilstīgi pielāgotu stāvvietu izveidi un veikt tajās investīcijas. [Gr. 362]

(7d)  Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas atpūtas telpas, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina veidot sociāli, komerciāli, publiski un cita veida uzņēmumi, kuri uzturētu specializētās stāvvietas. [Gr. 363]

(8)  Transportlīdzekļu vadītāji nereti nonāk neparedzamās situācijās, kā rezultātā tie, nepārkāpjot Savienības noteikumus, nevar sasniegt vēlamo galamērķi iknedēļas atpūtas laikposma izmantošanai. Vajadzētu atvieglot transportlīdzekļu vadītāju iespējas risināt šādas situācijas un dot viņiem iespēju sasniegt galamērķi iknedēļas atpūtai, nepārkāpjot prasības par maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laiku.

(8a)  Daudzās autopārvadājumu darbībās Savienībā brauciena daļa ir transportēšana ar prāmi vai vilcienu. Tāpēc attiecībā uz šādām darbībām būtu jāparedz skaidri un atbilstīgi noteikumi par atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem. [Gr. 364]

(9)  Lai mazinātu un novērstu atšķirīgo praksi izpildes nodrošināšanā un uzlabotu pārrobežu izpildes nodrošināšanas efektivitāti un lietderību, ir svarīgi noteikt skaidrus noteikumus par dalībvalstu pastāvīgu administratīvo sadarbību.

(9a)  Efektīvas izpildes garantēšanai ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes pārbaudēs uz ceļiem varētu pārliecināties, ka transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi ir pienācīgi ievēroti gan pārbaudes dienā, gan iepriekšējās 56 dienās. [Gr. 365]

(9b)   Lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri, viegli saprotami un izpildāmi, informācija jādara pieejama transportlīdzekļu vadītājiem. Tas būtu jāpanāk ar Komisijas koordinācijas darbībām. Transportlīdzekļu vadītājiem būtu arī jāsaņem informācija par atpūtas vietām un drošām stāvvietām, lai būtu iespējams labāk plānot braucienus. Turklāt ar Komisijas koordinācijas darbību palīdzību būtu jāizveido bezmaksas palīdzības tālruņa līnija, lai brīdinātu kontroles dienestus gadījumā, ja uz transportlīdzekļu vadītājiem tiek izdarīts neatbilstīgs spiediens vai īstenota krāpšana vai nelikumīga rīcība. [Gr. 366]

(9c)  Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu piemērot vienotu pārkāpumu klasifikāciju, kad tiek novērtēta laba reputācija. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts noteikumi par sankcijām par Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstu piemērotās sankcijas ir nediskriminējošas un samērīgas ar pārkāpuma smagumu. [Gr. 367]

(10)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 561/2006 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu precizēt minētās regulas noteikumus un noteikt vienotu pieeju to piemērošanai un izpildes nodrošināšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).

(11)  Lai uzlabotu sociālās jomas noteikumu izpildes nodrošināšanas izmaksu lietderību, vajadzētu pilnībā izmantot pašreizējās un nākamās paaudzes tahogrāfu sistēmu potenciālu. pašreizējo un viedo tahogrāfu sistēmu izmantošanai starptautiskos pārvadājumos vajadzētu būt obligātai. Tādēļ būtu jāuzlabo tahogrāfu funkcijas, lai būtu iespējams precīzāk noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu., it īpaši starptautiskos pārvadājumos. [Gr. 368]

(11a)   Sakarā ar jauno tehnoloģiju un digitalizācijas straujo attīstību visā Savienības ekonomikā un nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starptautisko autopārvadājumu uzņēmumiem, ir jāsaīsina pārejas periods viedā tahogrāfa ierīkošanai reģistrētajos transportlīdzekļos. Viedie tahogrāfi palīdzēs veikt vienkāršotas kontroles un tādējādi atvieglos valstu iestāžu darbu. [Gr. 369]

(11b)   Ņemot vērā viedtālruņu plašo izmantošanu un to funkciju pastāvīgo pilnveidošanu, kā arī ņemot vērā Galileo ieviešanu, kas piedāvā lielākas iespējas reāllaika lokalizācijai, ko jau izmanto daudzi mobilie lietotāji, Komisijai vajadzētu izpētīt iespēju izstrādāt un sertificēt mobilo lietotni, kas piedāvā tādas pašas priekšrocības kā viedie tahogrāfi un tādas pašās saistītās izmaksas. [Gr. 370]

(11c)  Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu atbilstošus veselības un drošības standartus, ir jāizveido drošas stāvvietas, atbilstoši sanitārie mezgli un kvalitatīvas izmitināšanas vietas vai tie jāmodernizē. Savienībā jābūt pietiekami plašam stāvvietu tīklam. [Gr. 371]

(12)  Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014(8) būtu attiecīgi jāgroza.

(12a)  Atzīst, ka kravu pārvadājumi atšķiras no pasažieru pārvadājumiem. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu nodrošināt piemērotākus apstākļus saskaņā ar šo regulu, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku vai nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus. Tādēļ Komisija izvērtē, vai šajā nozarē var pieņemt konkrētus noteikumus, īpaši neregulāriem pakalpojumiem, kā noteikts 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, [Gr. 372]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza šādi:

-1)  regulas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

"-aa) transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskiem kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,4 tonnas, vai”; [Gr. 373]

"

-1a)  Regulas 3 panta aa) punktu aizstāj ar šādu:"

“aa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto tādu materiālu, iekārtu vai mehānismu pārvadāšanai, ko transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba veikšanā, vai ar ko piegādā amatniecības uzņēmumā, kas nodarbina vadītāju, ražotās preces, un kurus izmanto tikai 150 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 374]

"

1)  regulas 3. panta h) punktu aizstāj ar šādu:"

“h) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kas tiek izmantoti nekomerciāliem kravu pārvadājumiem;”;

"

1a)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“ha) kravu pārvadāšanai izmantojamiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ja pārvadāšana netiek veikta kā komercpārvadājums, bet gan kā uzņēmuma vai transportlīdzekļa vadītāja pašpārvadājums, un ja transportlīdzekļa vadīšana nav tā vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 375]

"

2)  regulas 4. pantam pievieno šādu r) punktu:"

“r) “nekomerciāli pārvadājumi” ir pārvadājumi ar autotransportu, izņemot komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, par kuriem netiek ņemta samaksa un kuri nerada ieņēmumus vai apgrozījumu.”; [Gr. 376]

"

2a)   regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:"

“ra) “mājas” nozīmē transportlīdzekļu vadītāja reģistrēto dzīvesvietu kādā no dalībvalstīm.”; [Gr. 377]

[Gr. 378. Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

"

3)  regulas 6. panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Transportlīdzekļa vadītājs kā citu darbu reģistrē jebkuru laikposmu, kas pavadīts, kā aprakstīts 4. panta e) punktā, kā arī jebkuru laikposmu, kas pavadīts, vadot transportlīdzekli komercpārvadājumos, uz ko neattiecas šī regula, kā arī reģistrē jebkuru darbgatavības laikposmu, kas definēts Direktīvas 2002/15/EK 3. panta b) punktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 5. punkta b) apakšpunkta iii) punktu. Šo ierakstu veic vai nu ar roku reģistrācijas diagrammā vai izdrukā, vai izmantojot manuālās ievadīšanas iespējas, kas ir reģistrācijas kontrolierīcēm.”;

"

4)  regulas 7. pantam pievieno šādu trešo daļu:"

“Transportlīdzekļa vadītājs, kurš iesaistīts pārvadājumā ar vairākiem transportlīdzekļa vadītājiem, var nolemt ņemt 45 minūtes ilgu pārtraukumu transportlīdzeklī, kuru vada cits transportlīdzekļu vadītājs, ar nosacījumu, ka pārtraukumā esošais transportlīdzekļa vadītājs neasistē tam vadītājam, kurš vada transportlīdzekli.”;

"

5)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“6. Jebkurās četrās secīgās nedēļās transportlīdzekļa vadītājs izmanto vismaz:

   a) četrus regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus vai
   b) divus regulāros vismaz 45 stundas ilgus iknedēļas atpūtas laikposmus un divus saīsinātos iknedēļas atpūtas laikposmus, kas ir vismaz 24 stundas ilgi.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā saīsinātos iknedēļas atpūtas laikposmus kompensē ar līdzvērtīga ilguma atpūtas laikposmu, kas izmantots vienā reizē pirms trešās nedēļas beigām, kura seko attiecīgajai nedēļai.”; [Gr. 379]

"

b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

“7. Jebkuru atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu, ņem tūlīt pirms izmanto kopā ar vismaz 45 stundu ilga regulārā ilgu regulāro iknedēļas atpūtas laikposma vai uzreiz pēc tā. laikposmu.”; [Gr. 381]

"

c)  iekļauj šādu 8.a un 8.b punktu:"

“8.a Regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus un jebkuru iknedēļas atpūtas laikposmu, kas ir ilgāks par 45 stundām un ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu, nepavada transportlīdzeklī. Šos laikposmus transportlīdzekļa vadītājs pavada piemērotā ārpus transportlīdzekļa kabīnes, kvalitatīvā un abiem dzimumiem derīgā izmitināšanas vietā, kurā ir pienācīgas pienācīgi sanitārie mezgli un guļasvietas un sanitārie mezgli; tā transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām. Šāda izmitināšanas vieta ir: [Gr. 382]

   a) vai nu darba devēja nodrošināta vai apmaksāta vieta; vai [Gr. 383]
   b) mājas transportlīdzekļa vadītāja mājas vai cita transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta privāta vieta. [Gr. 384]

8.b  Transporta uzņēmums organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai transportlīdzekļu vadītāji katrā triju četru secīgu nedēļu laikposmā vismaz vienu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vienu vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtu, varētu pavadīt mājās vai citā transportlīdzekļa vadītāja izvēlētā vietā. Transportlīdzekļa vadītājs rakstiski informē pārvadājumu uzņēmumu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms šāda atpūtas laikposma, ja tas tiks pavadīts vietā, kas nav transportlīdzekļa vadītāja mājas. Ja transportlīdzekļa vadītājs šo atpūtu vēlas izmantot mājās, pārvadājumu uzņēmums nodrošina vadītājam nepieciešamos līdzekļus, lai tajās atgrieztos. Uzņēmums dokumentē, kā tas izpilda šo pienākumu, un glabā dokumentus savās telpās, lai varētu tos uzrādīt pēc kontroles iestāžu pieprasījuma. [Gr. 385]

Transportlīdzekļa vadītājs deklarē, ka tas citā paša izvēlētā vietā ir pavadījis regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu. Šo deklarāciju glabā uzņēmuma telpās.”; [Gr. 386]

"

ca)  pievieno šādu punktu:"

“9.a Komisija ne vēlāk kā … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] izvērtē un ziņo Parlamentam un Padomei, vai var pieņemt atbilstošākus noteikumus autovadītājiem, kas veic neregulāros pasažieru pārvadājumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum 2. panta 1. daļas 4. punktā.”; [Gr. 380]

"

5a)  iekļauj šādu pantu:"

“8.a pants

1.  Līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai savā teritorijā pieejamo specializēto stāvvietu (DPA) atrašanās vietas un pēc tam ziņo par jebkādām izmaiņām šajā informācijā. Komisija uzskaita visas publiski pieejamās DPA vienā oficiālā tīmekļa vietnē, ko regulāri atjaunina.

2.  Visas stāvvietas, kurās ir vismaz 1. pielikumā minētie objekti un labiekārtojums, un kuras publiskojusi Komisija saskaņā ar 2. punktu, pie iebraukšanas ir tiesīgas norādīt, ka tās ir DPA.

3.  Dalībvalstis nodrošina regulāras pārbaudes pēc nejaušības principa, lai pārliecinātos par stāvvietu raksturlielumu atbilstību pielikumā noteiktajiem DPA kritērijiem.

4.  Dalībvalstis izmeklē sūdzības par sertificētām DPA, kas neatbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

5.  Dalībvalstis veicina specializēto stāvvietu izveidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punktā c) apakšpunkta noteikumiem.

Komisija vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par piemērotu atpūtas telpu un drošu stāvvietu pieejamību transportlīdzekļu vadītājiem. Šim ziņojumam pievieno regulas projektu, ar ko nosaka šā panta 4. punktā minētās DPA sertifikācijas standartus un procedūras. Minēto ziņojumu atjauno reizi gadā, pamatojoties uz Komisijas apkopoto 5. punktā minēto informāciju, un tajā iekļauj sarakstu ar ierosinātajiem pasākumiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamo piemēroto atpūtas telpu un drošo stāvvietu skaita palielināšanai un kvalitātes uzlabošanai.” [Gr. 387]

"

6)  regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Atkāpjoties no 8. panta, ja transportlīdzekļa vadītājs pavada transportlīdzekli, ko pārvadā ar prāmi vai vilcienu, un viņš izmanto regulāro ikdienas atpūtas laikposmu vai saīsinātu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu, tad šo laikposmu drīkst pārtraukt ne vairāk kā divas reizes sakarā ar citām darbībām, kopā nepārsniedzot vienu stundu. Regulārā ikdienas atpūtas laikposmā vai saīsinātajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei, guļasvietai vai kušetei.”; [Gr. 388]

"

6a)   regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Šā panta 1. punktā minēto atkāpi var piemērot arī regulārajiem iknedēļas atpūtas laikposmiem, ja pārvadājuma ar prāmi ilgums ir ne mazāk kā 12 stundas. Šajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei.”; [Gr. 389]

"

6b)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1. Pārvadājumu uzņēmums nedrīkst transportlīdzekļu vadītājiem, kurus tas nodarbina vai kuri ir tā rīcībā, maksāt papildu atalgojumu, pat prēmiju vai algas piemaksu veidā, par rādītajiem, kas saistīti ar nobraukto attālumu, piegādes ātrumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, ja šāda samaksa veicina šīs regulas pārkāpšanu.”; [Gr. 390]

"

7)  regulas 12. pantam pievieno šādu daļu:"

“Ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļa vadītājs var izņēmuma kārtā atkāpties no 8. panta 2. punkta un 8. panta 6. punkta otrās daļas 6. panta 1. un 2. punkta ar mērķi divu stundu laikā sasniegt piemērotu izmitināšanas vietu, kā minēts 8. panta 8.a punktā, lai tur pavadītu ikdienas vai darba devēja darbības centru, kur ir transportlīdzekļa vadītāja parastā bāzes vieta un kur sāksies viņa iknedēļas atpūtas laikposmu. laikposms, ja viņš pirms tam ir atpūties 30 minūtes. Šādas atkāpes rezultātā nedrīkst pārsniegt ikdienas vai iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikus vai saīsināt ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikposmus. Ne vēlāk kā pēc ierašanās piemērotā izmitināšanas vietā transportlīdzekļa vadītājs manuāli norāda šādas atkāpšanās iemeslus reģistrācijas kontrolierīces reģistrācijas diagrammā vai reģistrācijas kontrolierīces izdrukā., vai savā darba žurnālā. Šo laikposmu līdz divām stundām kompensē ar atbilstoši ilgu atpūtu, kas izmantota vienā reizē ar citu atpūtas laikposmu pirms beigušās attiecīgajai nedēļai sekojošās trīs nedēļas.”; [Gr. 391]

"

7a)  regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

d) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, kā noteikts 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai piegādātu sūtījumus kā daļu no pasta sūtījuma, kā tas definēts Direktīvas 97/67/EK 2. panta 6. punktā.”; [Gr. 392]

"

7b)   regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

e) transportlīdzekļiem, ko izmanto vienīgi uz salām vai no pārējās valsts teritorijas izolētos reģionos, kuru platība nepārsniedz 2300 kvadrātkilometru un kuri nav savienoti ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot mehāniski transportlīdzekļi, un kuri nerobežojas ne ar vienu citu dalībvalsti;”; [Gr. 393]

"

7c)  regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“pa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 44 tonnas, un kurus celtniecības uzņēmumi izmanto 100 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas, turklāt ar noteikumu, ka attiecīgā transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 394]

"

8)  regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Steidzamos gadījumos dalībvalstis ārkārtas apstākļos var piešķirt pagaidu izņēmumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, to pienācīgi pamatojot un tūlīt darot zināmu Komisijai.

Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās.”; [Gr. 395]

"

9)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

“15. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta a) punktā minēto transportlīdzekļu vadītājiem piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību saistībā ar pieļaujamajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, obligātajiem pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem valsts noteikumiem, ko tās piemēro šādu transportlīdzekļu vadītājiem. Transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu, kā arī satiksmes drošības un tiesību aktu izpildes nolūkā dalībvalstīm ir jānodrošina stāvvietas un atpūtas vietas, kas ziemas periodā tiek attīrītas no sniega un ledus, jo īpaši Eiropas Savienības attālākajos un/vai nomaļajos reģionos.”; [Gr. 396]

"

9a)  regulas 17. pantā iekļauj šādu punktu:"

“3.a Ziņojumā ietver novērtējumu par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs un iespējām transportlīdzekļa vadītājam ierakstīt laikposmu, kurā transportlīdzekļa autonomās vadīšanas sistēma bija aktivēta, turklāt vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, tostarp vajadzīgās prasības transportlīdzekļa vadītājam, lai šie dati tiktu ierakstīti viedajā tahogrāfā.”; [Gr. 397]

"

10)  regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, un samērīgiem ar pārkāpuma pārkāpumu smagumu, kas noteikts saskaņā ar kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu pielikumā(9), kā arī preventīviem un nediskriminējošiem. Par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem piemēro tikai vienu sodu vai procedūru. Dalībvalstis līdz dienai, kas noteikta 29. panta otrajā daļā, paziņo Komisijai par šiem minētajiem noteikumiem un pasākumiem, un noteikumiem par sodiem līdz datumam, kas noteikts 29. panta otrajā daļā. kā arī valsts līmenī izvēlēto metodi un kritērijiem to samērīguma novērtēšanai. Dalībvalstis nekavējoties ziņo par jebkādiem visiem turpmākiem šādu pasākumu un noteikumu grozījumiem. grozījumiem, kas tos ietekmē. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī par visiem grozījumiem tajos.

Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās, iekļaujot tajā detalizētu aprakstu par minētajiem ES dalībvalstīs piemērotajiem sodiem.”; [Gr. 398]

"

11)  regulas 22. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis cieši sadarbojas un bez nepamatotas kavēšanās sniedz viena otrai savstarpēju palīdzību, lai sekmētu konsekventu šīs regulas piemērošanu un sekmīgu tās noteikumu izpildes nodrošināšanu atbilstoši Direktīvas 2006/22/EK 8. pantā izklāstītajām prasībām.”;

"

b)  panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:"

“c) citu konkrētu informāciju, tostarp uzņēmuma riska novērtējumu, kas var radīt sekas attiecībā uz šīs regulas noteikumu ievērošanu.”;

"

c)  pievieno šādus punktus:"

“3.a Informācijas apmaiņai saistībā ar šo regulu dalībvalstis izmanto par sadarbību Kopienā atbildīgās iestādes, kuras ir norīkotas atbilstoši Direktīvas 2006/22/EK 7. pantam.

3.b Administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību nodrošina bez maksas.”;

"

12)  regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka vienotu pieeju šīs regulas īstenošanai, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.”; [Gr. 399]

"

12a)  pievieno šādu pielikumu:"

“Minimālās prasības stāvvietām

A daļa. Aprīkojums pakalpojumu sniegšanai

   1) Tualetes ar ūdens krāniem, tīras, darba kārtībā un regulāri pārbaudītas:
   līdz 10 vietām — vismaz viens tualetes bloks ar četrām tualetēm;
   no 10 līdz 25 vietām — vismaz viens tualetes bloks ar astoņām tualetēm;
   no 25 līdz 50 vietām — vismaz divi tualetes bloki ar 10 tualetēm katrā;
   no 50 līdz 75 vietām — vismaz divi tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā;
   no 75 līdz 125 vietām — vismaz četri tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā;
   virs 125 vietām — vismaz seši tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā.
   2) Dušas, tīras, darba kārtībā un regulāri pārbaudītas:
   līdz 10 vietām — vismaz viens dušas bloks ar divām dušām;
   no 25 līdz 50 vietām — vismaz divi dušas bloki ar piecām dušām katrā;
   no 50 līdz 75 vietām — vismaz divi dušas bloki ar 10 dušām katrā;
   no 75 līdz 125 vietām — vismaz četri dušas bloki ar 12 dušām katrā;
   virs 125 vietām — vismaz seši dušas bloki ar 15 dušām katrā.
   3) Pienācīga piekļuve dzeramajam ūdenim.
   4) Piemērotas ēdiena gatavošanas telpas, uzkožamo bārs vai restorāns.
   5) Veikals ar dažādu pārtiku, dzērieniem u. tml., pašā stāvvietā vai tās tuvumā.
   6) Pietiekami daudz pietiekamas ietilpības atkritumu tvertņu.
   7) Pārsegums pret lietu vai sauli līdzās stāvvietai.
   8) Ārkārtas situācijas rīcības plāns / pārvaldes personāla pieejamība / personālam ir zināma kontaktinformācija, kas izmantojama ārkārtas situācijās.
   9) Piknika galdi ar soliem vai alternatīvi risinājumi, pieejami pienācīgā skaitā.
   10) Atsevišķs Wi-Fi pakalpojums.
   11) Bezskaidras naudas rezervācijas, maksājumu un rēķinu sistēma.
   12) Brīvo vietu norāžu sistēma gan pašā stāvvietā, gan tiešsaistē.
   13) Aprīkojums pakalpojumu sniegšanai ir piemērots abiem dzimumiem.

B daļa Drošības elementi

   1) Stāvvieta ir pastāvīgi nodalīta no tās apkārtnes, piemēram, ar žogiem vai citiem šķēršļiem, kas novērš nejaušu iekļūšanu un apzinātu, nelikumīgu iekļūšanu vai kavē šādu iekļūšanu.
   2) Kravas automobiļu stāvvietā var iekļūt vienīgi tās lietotāji un stāvvietas darbinieki.
   3) Darbojas digitālā videoreģistrācija (vismaz 25 kadri sekundē). Sistēma visu fiksē nepārtraukti vai arī reaģējot uz kustībām.
   4) Ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, kas var aptvert visu žogu un nodrošināt, ka visas darbības žoga tuvumā vai pie žoga var skaidri fiksēt (videonovērošanas ieraksta režīms).
   5) Teritoriju uzrauga ar patruļām vai citā veidā.
   6) Par visiem noziedzīgiem nodarījumiem ziņo kravas automobiļu stāvvietas darbiniekiem un policijai. Ja iespējams, transportlīdzeklis netiek kustināts, gaidot norādījumus no policijas.
   7) Pastāvīgi izgaismotas brauktuves un gājēju celiņi.
   8) Gājēju drošība specializētajās stāvvietās.
   9) Stāvlaukuma uzraudzība ar atbilstīgām un samērīgām drošības pārbaudēm.
   10) Skaidri norādīts(-i) ārkārtas palīdzības dienestu tālruņa numurs(-i).” [Gr. 400]

"

2. pants

Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza šādi:

-1)  regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1. Šajā regulā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, kurus izmanto autotransportā, lai pārbaudītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/15/EK(10) un Padomes Direktīvai 92/6/EEK(11), Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Padomes Direktīvai 92/106/EEK(12), Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES, ciktāl runa ir par darba ņēmēju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, un Direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē.”; [Gr. 401]

"

-1a)  regulas 2. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ha) “viedais tahogrāfs” ir digitāls tahogrāfs, kas saskaņā ar šo regulu izmanto satelītnavigācijas sistēmā balstītu pozicionēšanas pakalpojumu, lai automātiski noteiktu savu atrašanās vietu;”; [Gr. 402]

"

-1b)  regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Ne vēlāk kā(13)... [3 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko šādus transportlīdzekļus:

   a) transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts analogais tahogrāfs;
   b) transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst specifikācijām IB pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēroja līdz 2011. gada 30. septembrim; or
   c) transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst specifikācijām IB pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēro no 2011. gada 1. oktobra.”; [Gr. 403]

"

-1c)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“4.a Līdz ... [4 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst I B pielikumam  Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēro kopš 2012. gada 1. oktobra.”; [Gr. 404]

"

-1d)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“4.b Līdz ... [5 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts viedais tahogrāfs, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/799(14) IC pielikumam.”; [Gr. 405]

"

-1e)   regulas 4. panta 2. punktā pēc trešā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:"

“– ir aprīkoti ar pietiekamu atmiņas ietilpību visu šajā regulā noteikto datu glabāšanai;”; [Gr. 406]

"

-1f)  regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde sakarā ar šo regulu notiek tikai nolūkā pārbaudīt atbilstību šai regulai un Regulai (EK) Nr. 561/2006, Direktīvai 2002/15/EK, Padomes Direktīvai 92/6/EEK, Padomes Direktīvai 92/106/EEK, Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, kā arī direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, rīkojoties saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK un Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes uzraudzībā.”; [Gr. 407]

"

-1g)  regulas 7. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

"2. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, lai personas dati tiktu aizsargāti pret izmantojumu, kas nav izmantojums, kurš ir cieši saistīts ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 561/2006, Direktīvu 2002/15/EK, Padomes Direktīvu 92/6/EEK, Padomes Direktīvu 92/106/EEK, Regulu (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES attiecībā uz autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā arī direktīvu, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz:”; [Gr. 408]

"

1)  regulas 8. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:"

“– ik pēc trim uzkrātām transportlīdzekļa vadīšanas stundām un ikreiz, kad transportlīdzeklis šķērso kādas dalībvalsts robežu; [Gr. 409]

   ikreiz, kad transportlīdzeklis iesaistīts iekraušanas vai izkraušanas darbībās;”; [Gr. 410]

"

1a)  regulas 8. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

“Lai kontroles iestādēm atvieglotu atbilstības pārbaudi, viedie tahogrāfi reģistrē arī to, vai transportlīdzeklis ticis izmantots kravu vai pasažieru pārvadāšanai, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 411]

"

1b)  regulas 8. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

“Transportlīdzekļus, ko pirmo reizi reģistrē pēc ... [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā], aprīko ar tahogrāfu saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu un 8. panta 1. punkta otro daļu.”; [Gr. 412]

"

1c)  regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2. Līdz ... [1 gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis piemērotā pakāpē piešķir savām kontroles iestādēm attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtas, kas vajadzīgas šajā pantā minētās datu pārraides veikšanai, ņemot vērā savas īpašās īstenošanas prasības un stratēģijas. Līdz minētajam laikam dalībvalstis var izlemt, vai savas kontroles iestādes aprīkot ar šādām attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtām.”; [Gr. 413/rev]

"

1d)  regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Šā panta 1. punktā minētā saziņa ar tahogrāfu notiek vienīgi tad, ja to iniciē kontroles iestāžu ierīces. Tā ir aizsargāta, lai nodrošinātu datu integritāti un reģistrācijas un kontroles ierīču autentifikāciju. Piekļuve pārraidītajiem datiem ir tikai kontroles iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt 7. panta 1punktā minēto Savienības tiesību aktu un šīs regulas pārkāpumus, un darbnīcām, ja tas ir vajadzīgs tahogrāfa pareizas funkcionēšanas pārbaudei.”; [Gr. 414]

"

1e)  regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

Lai nodrošinātu, ka viedie tahogrāfi atbilst šajā regulā noteiktajiem principiem un prasībām, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi 8., 9. un 10. panta vienādai piemērošanai, izņemot noteikumus, kas paredzētu papildu datu reģistrēšanu tahogrāfā.

Līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt ikvienu robežas šķērsošanas gadījumu, ko veic 8. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā un 8. panta 1. punkta otrajā daļā norādītie transportlīdzekļi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.”; [Gr. 415]

"

1f)  regulas 34. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

(iv) zem atzīmes 20190404-P8_TA(2019)0340_LV-p0000002.png: pārtraukumi, atpūta, ikgadējais atvaļinājums vai slimības atvaļinājums, zem atzīmes “prāmis/vilciens”: papildus atzīmei 20190404-P8_TA(2019)0340_LV-p0000003.png: atpūtas laikposms, kas pavadīts uz prāmja vai vilcienā, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 9. pantā.”; [Gr. 416]

"

2)  regulas 34. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“7. Ierodoties piemērotā apstāšanās vietā, Ja tahogrāfs nespēj automātiski reģistrēt robežas šķērsošanu, transportlīdzekļa vadītājs digitālajā tahogrāfā pirmajā iespējamajā un pieejamajā apstāšanās vietā ievada to valstu simbolus, kurās viņš uzsāka un pabeidza ikdienas darba laikposmu, kā arī kurā vietā un kad transportlīdzekļa vadītājs ar transportlīdzekli šķērsoja robežu. Pēc robežas šķērsošanas un ierašanās jaunā valstī attiecīgās valsts kodu tahogrāfā ievada zem virsraksta “BEGIN”. Dalībvalstis var pieprasīt transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus to teritorijā, papildus dalībvalsts simbolam ievadīt sīkākus ģeogrāfiskos datus ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis minētos sīkākos ģeogrāfiskos datus ir paziņojušas Komisijai līdz 1998. gada 1. aprīlim.”; [Gr. 417]

"

2a)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:"

“7a. Transportlīdzekļu vadītājiem nodrošina apmācību par to, kā pareizi izmantot tahogrāfu, lai viņi varētu pilnībā izmantot šo iekārtu. Transportlīdzekļa vadītāji neuzņemas atbildību par tās savas apmācības izmaksu segšanu, kas būtu jānodrošina viņu darba devējam.”; [Gr. 418]

"

2b)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:"

“7b. Par to, kā pareizi nolasīt tahogrāfa datus un uzraudzīt tā darbību, būtu jāapmāca maksimāli daudz kontroles iestāžu.”; [Gr. 419]

"

2c)  regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

i) kārtējās darba dienas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 56 dienās;”; [Gr. 420]

"

2d)  regulas 36. panta 1. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

iii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 421]

"

2e)  regulas 36. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

ii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 422]

"

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.
(2)OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(3)OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.
(4)OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).
(11) Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).
(12) Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).
(13) Pieņemot, ka autotransporta pakete stāsies spēkā 2019. gadā un Komisijas īstenošanas tiesību akta par viedajiem tahogrāfiem otrā versija — līdz 2019./2020. gadam (sk. turpmāko 11. pantu), pēc tam piemērojot pakāpenisku pieeju modernizācijai.”
(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 139, 26.5.2016., 1. lpp.).


Pielāgošanās norisēm autotransporta nozarē ***I
PDF 274kWORD 70k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 1071/2009 un Regulā (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē (COM(2017)0281 – C8-0169/2017 – 2017/0123(COD))
P8_TA(2019)0341A8-0204/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0281),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0204/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un Regulu (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē

P8_TC1-COD(2017)0123


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Regulu (EK) Nr. 1071/2009(6) un (EK) Nr. 1072/2009(7) īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka tajās paredzētie noteikumi sniedz uzlabojumu iespējas vairākos punktos.

(2)  Pagaidām un ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas, ietverot piekabju masu nepārsniedz minēto ierobežojumu3,5 tonnas. Šādu uzņēmumu, kas aktīvi veic gan iekšzemes, gan starptautiskos pārvadājumus, skaits ir palielinājies. Tāpēc vairākas dalībvalstis ir nolēmušas piemērot šādiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai. Lai novērstu iespējamas nepilnības un nodrošinātu minimālu profesionalizācijas līmeni nozarē, kurā starptautiskiem pārvadājumiem izmanto mehāniskos transportlīdzekļus, kā pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz, ietverot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnas tonnām, pieņemot kopīgus noteikumus, un tādējādi tuvinātu konkurences apstākļus starp visiem pārvadātājiem, šis noteikums jāsvītro, savukārt prasības attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību un atbilstīgu finansiālo stāvokli jānosaka par obligātāmautopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības būtu jāpiemēro vienādi, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga. Tā kā šo regulu piemēro tikai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem, šis noteikums neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus uz pašu rēķina. [Gr. 110]

(2a)  Savā ietekmes novērtējumā Komisija lēš, ka uzņēmumi 2020.–2035. gadā ietaupīs no EUR 2,7 miljardiem līdz EUR 5,2 miljardiem [Gr. 111]

(3)  Pašlaik dalībvalstis ir tiesīgas attiecībā uz piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai piemērot vēl citas prasības papildus Regulā (EK) Nr. 1071/2009 noteiktajām. Nav pierādīts, ka šāda iespēja ir nepieciešama būtisko vajadzību apmierināšanai, un tā ir izraisījusi atšķirības attiecībā uz šādu piekļuvi. Tāpēc tā jāatceļ.

(4)  Jānodrošina, ka Lai cīnītos pret tā dēvētajiem “pastkastīšu uzņēmumiem” un nodrošinātu godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, ir vajadzīgi skaidrāki uzņēmumu reģistrācijas kritēriji, intensīvāka uzraudzība un izpilde un labāka sadarbība starp dalībvalstīm. Autopārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir reāla jābūt reālai un pastāvīga klātbūtne pastāvīgai klātbūtnei attiecīgajā dalībvalstī un ka tie reāli darbojas šādā dalībvalstītiem faktiski jāveic tur sava pārvadājumu uzņēmējdarbība un būtiskas darbības. Tāpēc, ņemot vērā pieredzi, ir jāprecizē un jāpastiprina noteikumi par faktiskas un stabilas uzņēmējdarbības esību, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga. [Gr. 112]

(5)  Ciktāl piekļuve profesionālajai darbībai ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma labas reputācijas, ir jāprecizē, kuru personu rīcība jāņem vērā, administratīvās procedūras, kas jāievēro, un nogaidīšanas termiņš reabilitācijai pēc tam, kad pārvadājumu vadītājs ir zaudējis labu reputāciju.

(6)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi valsts nodokļu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt godīgas konkurences apstākļus kravas autopārvadājumu tirgū, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā.

(7)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi to Savienības noteikumu pārkāpumi, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu norīkošanu un kabotāžu, un smagi līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt kravas autopārvadājumu tirgu, kā arī darbinieku sociālo aizsardzību, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā. [Gr. 113]

(8)  Ņemot vērā godīgas konkurences nozīmīgumu tirgū, ar šo jautājumu saistīto Savienības noteikumu pārkāpumi jāņem vērā pārvadājumu vadītāju un pārvadājumu uzņēmumu labas reputācijas novērtējumā. Attiecīgi jāprecizē Komisijas pilnvaras noteikt attiecīgo pārkāpumu smaguma pakāpi.

(9)  Valsts kompetentajām iestādēm ir bijušas grūtības noteikt, kādus dokumentus pārvadājumu uzņēmumi var iesniegt, lai pierādītu to finansiālo stāvokli, jo īpaši tad, ja nav apstiprinātu gada pārskatu. Jāprecizē noteikumi par finansiālā stāvokļa pierādīšanu.

(10)  Uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas nepārsniedz minēto ierobežojumu,, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus jābūt minimālam finansiālā stāvokļa līmenimfinansiālajam stāvoklim, lai nodrošinātu, ka tiem ir līdzekļi stabilas un ilgstošas darbības veikšanai. Tomēr, tā kā attiecīgās darbības apjoms, ko veic ar šiem transportlīdzekļiem, parasti ir ierobežots, attiecīgajām prasībām jābūt mazāk stingrām nekā tās, kas piemērojamas pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas pārsniedz minēto ierobežojumu. [Gr. 114]

(11)  Valstu elektroniskajos reģistros iekļautajai informācijai par pārvadātājiem jābūt pēc iespējas pilnīgākaivajadzētu būt pilnīgai un atjauninātai, lai valsts iestādēm, kas atbild par attiecīgo noteikumi izpildi, būtu pietiekams priekšstats par pārbaudāmajiem pārvadātājiem. Jo īpaši informācijai par pārvadātāju rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numuriem, to nolīgto darbinieku skaitu un to riska novērtējumu, un finanšu pamatinformācijai par pārvadātājiem vajadzētu uzlabot Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu, kā arī citu attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumu izpildi valstu un pārrobežu mērogā. Turklāt, lai tiesībaizsardzības amatpersonas, tostarp tās, kas veic pārbaudes uz ceļiem, varētu gūt skaidru un pilnīgu pārskatu par pārbaudāmajiem pārvadātājiem, tām vajadzētu būt tiešai piekļuvei reāllaikā visai attiecīgajai informācijai. Tāpēc valstu elektroniskajiem reģistriem vajadzētu būt patiesi sadarbspējīgiem un tajos ietvertajiem datiem vajadzētu būt tieši un reāllaikā pieejamiem visām izraudzītajām tiesībaizsardzības amatpersonām no visām dalībvalstīm. Tāpēc attiecīgi jāgroza noteikumi par valsts elektronisko reģistru. [Gr. 115]

(12)  Vissmagākā pārkāpuma definīcija attiecībā uz ikdienas vadīšanas laika pārsniegšanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1071/2009 IV pielikumā, neatbilst spēkā esošajam attiecīgajam noteikumam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 561/2006(8). Šī neatbilstība rada nenoteiktību un valsts iestāžu prakses atšķirības, kā arī izrietošas grūtības attiecīgo noteikumu izpildē. Tāpēc minētā definīcija jāprecizē, lai nodrošinātu saskaņotību starp abām regulām.

(13)  Noteikumiem par iekšzemes pārvadājumiem, ko ārvalstu pārvadātāji pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī (“kabotāža”), jābūt vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem un viegli izpildāmiem, vienlaikus kopumā saglabājot līdz šim sasniegto liberalizācijas līmeni. [Gr. 116]

(14)  Šajā Lai izvairītos no tukšbraucieniem, kabotāžas pārvadājumi būtu jāatļauj, ievērojot konkrētus ierobežojumus, uzņēmējā dalībvalstī. Šajā nolūkā un lai atvieglotu pārbaužu veikšanu un kliedētu nenoteiktību, jāatceļ ierobežojums attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu skaitu pēc starptautiska pārvadājuma, savukārt šādiem pārvadājumiem pieejamo dienu skaits jāsamazina. [Gr. 117]

(14a)  Lai novērstu, ka kabotāžas darbības tiek veiktas sistemātiski, kas varētu radīt pastāvīgu vai nepārtrauktu darbību, kura kropļo valsts tirgu, pieejamais laikposms kabotāžas pārvadājumiem vienā uzņēmējā dalībvalstī būtu jāsamazina. Turklāt pārvadātāji nedrīkstētu veikt jaunus kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī konkrētu laika periodu un tikmēr, kamēr nav veikts jauns starptautiskais pārvadājums ar izcelsmi no tās dalībvalsts, kurā šis uzņēmums ir reģistrēts. Šis noteikums neskar starptautisko pārvadājumu operācijas. [Gr. 118]

(15)  Jāprecizē, Efektīva un rezultatīva noteikumu izpilde ir priekšnoteikums godīgai konkurencei iekšējā tirgū. Ļoti svarīga ir izpildes procesa turpmāka digitalizācija, lai atbrīvotu izpildes spējas, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu starptautiskajiem pārvadātājiem un jo īpaši MVU, labāk uzraudzītu augsta riska pārvadātājus un atklātu krāpniecisku praksi. Lai attiecībā uz pārvadājumu dokumentiem atteiktos no papīra formāta, nākotnē par normu būtu jākļūst elektronisku dokumentu, it īpaši elektroniskas preču pavadzīmes (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu izmantošanai. Jāprecizē, kādiem līdzekļiem autopārvadātāji var pierādīt atbilstību kabotāžas pārvadājumu noteikumiem. Elektroniskas pārvadājumu informācijas izmantošana un pārsūtīšana jāatzīst kā viens no šādiem līdzekļiem, kam vajadzētu vienkāršot attiecīgo pierādījumu iesniegšanu un to apstrādi, kuru veic kompetentās iestādes. Šim nolūkam izmantotajam formātam jānodrošina uzticamība un autentiskums. Ņemot vērā, ka efektīva informācijas elektroniskas apmaiņas izmantošana pārvadājumu un loģistikas jomā palielinās, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību tiesiskajos regulējumos un noteikumos, kas attiecas uz administratīvo procedūru vienkāršošanu. [Gr. 119]

(15a)  Viedā tahogrāfa straujai ieviešanai ir milzīga nozīme, jo tas dos tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic pārbaudes uz ceļiem, iespēju ātrāk un efektīvāk konstatēt pārkāpumus un novirzes un tas nodrošinātu labāku šīs regulas izpildi. [Gr. 120]

(16)  Uz pārvadājumu uzņēmumiem attiecas noteikumi par starptautiskajiem pārvadājumiem, un tas nozīmē, ka tiem arī jāatbild par jebkuru savu pārkāpumu sekām. Tomēr, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par pārvadājumu pakalpojumiem, dalībvalstīm arī jāparedz sankcijas kravas nosūtītājiem, pārvadātājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un ekspeditoriem apakšuzņēmējiem gadījumā, ja tie apzināti uzdod veikt zina, ka pārvadājumu pakalpojumus, kas pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver Regulas (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu pārkāpumus. Ja uzņēmumi, kas uzdod veikt transporta pakalpojumus, tos pasūta pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, to atbildība būtu jāsamazina. [Gr. 121]

(16a)   Ierosinātās Eiropas Darba iestādes [...] mērķis ir atbalstīt un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm, lai varētu efektīvi izpildīt attiecīgos Savienības tiesību aktus. Šīs regulas izpildes atbalstīšanā un veicināšanā Iestādei var būt nozīmīga loma, atbalstot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, atbalstot dalībvalstu spēju veidošanu, veicot personāla apmaiņu un apmācību, un palīdzot dalībvalstīm organizēt saskaņotas pārbaudes. Tas stiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, uzlabotu efektīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu apkarot krāpšanu un noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu. [Gr. 122]

(16b)   Būtu jāpastiprina tiesību akti autotransporta jomā, lai nodrošinātu pareizu ROME I regulas piemērošanu un izpildi tā, lai darba līgumi atspoguļotu darba ņēmēju pastāvīgo darba vietu. Papildinoši un tieši saistīti ar ROME I regulu ir Regulas (EK) Nr. 1071/2009 pamatnoteikumi, kas paredzēti, lai apkarotu pastkastītes uzņēmumus un nodrošinātu pareizus uzņēmējdarbības veikšanas vietas kritērijus. Nepieciešams nostiprināt šos noteikumus, lai garantētu darba ņēmēju tiesības, kad viņi uz laiku strādā ārpus savas parastās nodarbinātības valsts, un lai nodrošināt godīgu konkurenci transporta uzņēmumu starpā. [Gr. 123]

(17)  Ciktāl minētā regula ievieš noteiktu saskaņotības pakāpi konkrētās jomās, kas līdz šim nav saskaņotas ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz pārvadājumiem, kam izmanto vieglos kravas automobiļus, un izpildes praksi, regulas mērķus, proti, tuvināt konkurences apstākļus un uzlabot izpildi, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami, bet, ņemot vērā izvirzīto mērķu specifiku apvienojumā ar autopārvadājumu pārrobežu dimensiju, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(18)  Lai ņemtu vērā tirgus norises un tehnikas attīstību, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu grozīt Regulas (EK) Nr. 1071/2009 I, II un III pielikumu, papildināt regulu ar sarakstu, norādot to smago pārkāpumu kategorijas, veidus un smaguma pakāpes, kas — papildus Regulas (EK) Nr. 1071/2009 IV pielikumā noteiktajiem pārkāpumiem — var būt par pamatu labas reputācijas zaudēšanai, kā arī grozīt Regulas (EK) Nr. 1072/2009 I, II un III pielikumu. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriežas, tostarp ar ekspertiem, un šādu apspriešanos īsteno atbilstoši principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(9). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)  Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1071/2009 un Regula (EK) Nr. 1072/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1071/2009 groza šādi.

1)  Regulas 1. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktu groza šādi:

i)  svītro punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, nesasniedz 2,4 tonnas;

   aa) uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, nesasniedz 3,5 tonnas un kas nodarbojas vienīgi ar pārvadājumiem valsts teritorijā;” [Gr. 124]

"

ii)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b)  uzņēmumiem, kuri noteiktus pasažieru autopārvadājumus veic tikai bezpeļņas nolūkā vai kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi.

Visi autopārvadājumi, par kuriem nesaņem atlīdzību un kuri nerada ieņēmumuskuru mērķis nav radīt peļņu transportlīdzekļa vadītājam vai citiem, piemēram, personu ja pārvadājumi labdarības nolūkos vai tikai privātām vajadzībāmtiek sniegti labdarības vai filantropiskos nolūkos, jāuzskata par pārvadājumiem, ko veic tikai bezpeļņas nolūkā;nekomerciāliem mērķiem; [Gr. 125]

"

b)  pievieno šādu 6. punktu:"

“6. Regulas 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 4., 6., 8., 9., 14., 19. un 21. punktu nepiemēro uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

Tomēr dalībvalstis var:

   a) pieprasīt, lai minētie uzņēmumi piemēro dažus vai visus pirmajā daļā minētos noteikumus;
   b) samazināt pirmajā daļā minēto ierobežojumu visām vai dažām autopārvadājumu kategorijām.”; [Gr. 126]

"

2)  regulas 3. pantā svītro 2. punktu;

3)  regulas 5. pantu groza šādi:

a)  a) punktu aizstāj ar šādu:"

“a) telpasar uzņēmuma veiktajām darbībām samērīgas piemērotas telpas, kurās uzņēmums glabā svarīgākos uzņēmumam ir pieejami savi svarīgākie uzņēmējdarbības dokumentusdokumenti, kas var būt elektroniskā vai jebkurā citā formātā, jo īpaši savus komerclīgumustā komerclīgumi, grāmatvedības dokumentusdokumenti, personālvadības dokumentusdokumenti, darba līgumus, darba un atpūtas laika uzskaites dokumentus un visus citus dokumentuslīgumi, sociālās apdrošināšanas dokumenti, dokumenti, kuros ir dati par kabotāžu, norīkošanu, braukšanas laiku un atpūtas laiku, un visi citi dokumenti, kuriem jābūt kompetentajai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem;”; [Gr. 127]

"

aa)  iekļauj šādu apakšpunktu:"

‘aa) transportlīdzekļiem, kas minēti b) apakšpunktā, saskaņā ar pārvadājuma līgumu triju nedēļu laikā jāveic vismaz viena preču iekraušana vai izkraušana uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts teritorijā.”; [Gr. 128]

"

b)  panta c) punktu aizstāj ar šādu:"

“c) efektīvi un pastāvīgi jāveic administratīvā un komerciālā darbība, izmantojot attiecīgo administratīvo aprīkojumu un tehnisko nodrošinājumu telpās, kas atrodas šādā dalībvalstī;”; [Gr. 129]

"

c)  pievieno šādu d) punktu:"

“d) jāpārvalda efektīvi un pastāvīgi jāpārvalda pārvadājumi, ko veic ar , izmantojot b) punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izmantojot minētos transportlīdzekļus ar attiecīgo tehnisko aprīkojumu, kas atrodas šādā dalībvalstī;; [Gr. 130]

"

d)  pievieno šādu e) punktu:"

“e) tur aktīvus un nodarbina darbiniekus samērīgi ar savu uzņēmējdarbību.”;

"

da)  pievieno šādu f) punktu:"

“f) jābūt skaidrai saiknei starp veiktajiem pārvadājumiem un dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, saimnieciskās darbības centru un pietiekamu stāvvietu pieejamību, lai tās regulāri varētu izmantot b) apakšpunktā minētie transportlīdzekļi.”; [Gr. 131]

"

db)  pievieno šādu g) apakšpunktu:"

“g) pieņem darbā un nodarbina transportlīdzekļu vadītājus saskaņā ar minētās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz darba līgumiem.”; [Gr. 132]

"

dc)  pievieno šādu h) apakšpunktu:"

“h) Nodrošina, ka atrašanās vieta ir tur, kur vai no kurienes darbinieki parasti veic savu darbu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008* un/vai Romas Konvenciju.

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).”; [Gr. 133]

"

4)  regulas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Nosakot, vai uzņēmums atbilst minētajai prasībai, dalībvalstis ņem vērā uzņēmuma, tā pārvadājumu vadītāju, izpilddirektoru, partnerību gadījumā — komplementāru, citu juridisko pārstāvju un jebkuras citas tādas attiecīgas personas rīcību, kā konkrētā dalībvalsts to var būt noteikusi. Jebkura atsauce šajā pantā uz uzņēmuma notiesāšanu, sankcijām vai pārkāpumiem nozīmē, ka tie attiecas uz pašu uzņēmumu, tā pārvadājumu vadītājiem, izpilddirektoriem, partnerību gadījumā — komplementāriem, citiem juridiskajiem pārstāvjiem un jebkuru citu tādu attiecīgu personu, kā konkrētā dalībvalsts to var būt noteikusi.”;

"

ii)  trešās daļas a) apakšpunktā pievieno šādu vii) punktu:"

“vii)  nodokļu tiesību akti.”;

"

iii)  trešās daļas b) apakšpunktā pievieno šādu xi) un xii) punktu:"

“xi) darbinieku nosūtīšanu;

   xii) tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām;
   xiii) kabotāžu.”; [Gr. 134]

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Piemērojot 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktu, ja pārvadājumu vadītājs vai pārvadājumu uzņēmums vienā vai vairākās dalībvalstīs ir notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par vienu no IV pielikumā noteiktajiem Savienības noteikumu vissmagākajiem pārkāpumiem, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību, atbilstīgi un savlaicīgi īsteno un pabeidz administratīvo procedūru, tostarp, ja vajadzīgs, veicot pārbaudi attiecīgā uzņēmuma telpās.

Administratīvās procedūras laikā attiecīgi pārvadājumu vadītājam vai citiem pārvadājumu uzņēmuma juridiskajiem pārstāvjiem piešķir tiesības iesniegt to argumentus un paskaidrojumus.

Administratīvās procedūras laikā kompetentā iestāde novērtē, vai īpašu apstākļu dēļ labas reputācijas zaudēšana konkrētajā gadījumā būtu nesamērīga reakcija. Minētajā novērtējumā kompetentā iestāde ņem vērā smagu 1. punkta trešajā daļā minēto valsts un Savienības noteikumu pārkāpumu skaitu, kā arī to IV pielikumā noteikto vissmagāko Savienības noteikumu pārkāpumu skaitu, par kuriem pārvadājumu vadītājs vai pārvadājumu uzņēmums ir notiesāts vai par kuriem tiem piemērotas sankcijas. Jebkuri šādi konstatējumi ir pienācīgi pierādīti un pamatoti.

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka labas reputācijas zaudēšana būtu nesamērīga, tā nolemj, ka attiecīgais uzņēmums saglabā labu reputāciju. Šāda lēmuma iemeslus ieraksta valsts reģistrā. Šādu lēmumu skaitu norāda 26. panta 1. punktā minētajā ziņojumā.

Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums nav nesamērīgs, tad notiesāšana vai sankcija rada labas reputācijas zaudējumu;”;

"

c)  iekļauj šādu 2.a punktu:"

“2.a Komisija ir pilnvarota atbilstoši 24. pantam pieņemt deleģētus aktus, kuros iekļauj tādu 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto Savienības noteikumu smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kas papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Dalībvalstis ņem vērā informāciju par minētajiem pārkāpumiem, tostarp informāciju, kas saņemta no citām dalībvalstīm, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

Šajā nolūkā Komisija:

   a) nosaka visbiežāk izdarīto pārkāpumu kategorijas un veidus;
   b) nosaka pārkāpumu smaguma pakāpi, ņemot vērā to potenciālu radīt risku, kura rezultātā var tikt nopietni apdraudēta dzīvība vai nodarīti smagi miesas bojājumi un vai izkropļota konkurence autopārvadājumu tirgū, tostarp pasliktinot pārvadājumu jomā strādājošo darba apstākļus; [Gr. 135]
   c) norāda biežumu, lai pārkāpumus, ja tie atkārtojas biežāk, kvalificētu par smagākiem pārkāpumiem, ņemot vērā transportlīdzekļa vadītāju skaitu, kas iesaistīti to pārvadājumu veikšanā, kurus vada pārvadājumu vadītājs.”;

"

5)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

“Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums pastāvīgi attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis revidents vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 9000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, pārsniedz 3,5 tonnas, un EUR 900 par katru papildu transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām. Uzņēmumi, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnastonnām, pamatojoties uz revidenta vai attiecīgi pilnvarotas personas apstiprinātiem gada pārskatiem, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 1800 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 900 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.”; [Gr. 136]

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav apstiprinātu gada pārskatu, kompetentā iestāde piekrīt, ka uzņēmums pierāda tā finansiālo stāvokli, izmantojot apliecinājumu, piemēram, bankas garantiju, finanšu iestādes izdotu dokumentu, kurā noteikta piekļuve kredītam uzņēmuma vārdā, vai apdrošināšanas apliecinājumu, tostarp profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas, vai citu saistošu dokumentu, kas pierāda, ka uzņēmuma rīcībā ir 1. punkta pirmajā daļā norādītās summas.”; [Gr. 137]

"

5a)  regulas 8. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis var veicināt regulāru (ik pa trim gadiem) apmācību I pielikumā minētajos priekšmetos, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā persona vai personas pietiekami iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē."; [Gr. 138]

"

6)  regulas 8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

“9. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 24. pantam, lai grozītu I, II un III pielikumu nolūkā tos pielāgot tirgus norisēm un tehnikas attīstībai.”;

"

7)  regulas 11. panta 4. punktā svītro trešo daļu;

8)  regulas 12. panta 2. punkta svītro otro daļu daļu aizstāj ar šādu: "

"Dalībvalstis veic pārbaudes vismaz reizi trīs gados, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi ievēro 3. pantā paredzētās prasības."; [Gr. 139]

"

9)  Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām — ne vairāk kā seši mēneši, lai pierādītu, ka šī prasība atkal tiek izpildīta.”;

"

10)  regulas 14. panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:"

“Kompetentā iestāde reabilitē pārvadājumu vadītāju ne agrāk kā vienu gadu no labas reputācijas zaudēšanas dienas.”;

"

10a)   regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 8. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem. Komisija izveido sarakstu ar reabilitācijas pasākumiem, kuri jāveic labas reputācijas atjaunošanai.”. [Gr. 140]

"

11)  regulas 16. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu groza šādi:

-ia)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda 3. pantā noteiktās prasības attiecībā uz labu reputāciju un profesionālo kompetenci, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds;”Gr. 141]

"

i)  pievieno šādu g), h), i) un j) apakšpunktu:"

“g)  to transportlīdzekļu reģistrācijas numuri, kas ir uzņēmuma rīcībā atbilstoši 5. panta b) punktam;

   h) uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits iepriekšējā kalendārajā gadā; [Gr. 142]
   i) aktīvu, saistību un apgrozījuma vērtība pēdējos divos gados;
   j) uzņēmuma riska novērtējums atbilstoši Direktīvas 2006/22/EK 9. pantam.”;

"

ia)  pievieno šādu ja) apakšpunktu:"

“ja) starptautisko pārvadājumu veicēju transportlīdzekļu vadītāju darba līgumi pēdējo sešu mēnešu laikā.”;[Gr. 143]

"

ii)  punkta otro, trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādām:"

“Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību. [Gr. 144]

Jebkurā gadījumā Pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.”; [Gr. 145]

Regulas (EK) Nr. 1072/2009 14.a panta īstenošanas nolūkos dati, kas minēti j) apakšpunktā, ir pēc pieprasījuma pieejami kravu nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem.”; [Gr. 146]

"

b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie dati ir atjaunināti un precīzi.”;

"

ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Lai palielinātu pārrobežu izpildes efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji savienoti un sadarbspējīgi visā Savienībā, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulā (ES) 2016/480, tā, lai 2. punktā minētie dati ir tieši un reāllaikā pieejami visu dalībvalstu visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles struktūrām.”; [Gr. 147]

"

bb)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai izstrādātu un atjauninātu kopīgos noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji pilnīgi savienoti un sadarbspējīgi tā, ka kompetentā iestāde vai kontroles struktūra jebkurā dalībvalstī var tieši un reāllaikā piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram, kā tas noteikts 5. punktā. Šie kopīgie noteikumi ietver noteikumus par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru sadarbspēju, kā arī īpašus noteikumus par piekļuvi datiem, datu reģistrāciju un uzraudzību.”; [Gr. 148]

"

c)  panta 7. punktu svītro;

12)  regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:"

“18. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1.  Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu, kas atbild par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis līdz 2018. gada 31. decembrim paziņo Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumus un adreses. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkurām kontaktpunktu izmaiņām.Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un ātri sniedz cita citai palīdzību un jebkādu citu atbilstīgu informāciju, lai veicinātu šīs regulas īstenošanu un izpildi. [Gr. 149]

1.a  Piemērojot 1. punktu, šajā pantā paredzēto administratīvo sadarbību īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012* un kurā visi dalībnieki var sniegt datus katrs savā valodā. [Gr. 150]

2.  Dalībvalsts, kas saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu, par kuru veikta notiesāšana vai piemērota sankcija citā dalībvalstī pēdējo divu gadu laikā, reģistrē šo pārkāpumu savā valsts elektroniskajā reģistrā.

3.  Dalībvalstis atbild uz citu dalībvalstu visu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem un vajadzības gadījumā veic pārbaudes un izmeklēšanu par to, kā autopārvadātāji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību, izpilda 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību. Dalībvalstu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumi ir motivēti un pamatoti. Lai to nodrošinātu, pieprasījumos iekļauj ticamas norādes par iespējamiem 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumiem. [Gr. 151]

4.  Ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, uzskata, ka tas ir nepietiekami pamatots, tā desmit piecu darbdienu laikā par to informē pieprasītāju dalībvalsti. Pieprasītāja dalībvalsts sīkāk pamato pieprasījumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu. [Gr. 152]

5.  Ja ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudes vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts desmit piecu darbdienu laikā iespēju robežās par to informē pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot šo sarežģītību vai neiespējamību. Iesaistītās dalībvalstis apspriežassadarbojas, lai rastu risinājumu jebkurām grūtībām, kas radušās. Ja problēmas attiecībā uz informācijas apmaiņu turpinās vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, nenorādot pienācīgu pamatojumu, tiek informēta Komisija, kura pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai. [Gr. 153]

6.  Atbildot uz pieprasījumiem atbilstoši 3. punktam, dalībvalstis sniedz prasīto informāciju un veic vajadzīgās pārbaudes un izmeklēšanu divdesmit piecu piecpadsmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja vien attiecīgās dalībvalstis savstarpēji nav vienojušās par citu termiņu, vai ja vien tās atbilstoši 4. un 5. punktam nav informējušas pieprasītāju dalībvalsti, ka pieprasījums ir nepietiekami pamatots vai ka ir neiespējami vai sarežģīti to izpildīt. [Gr. 154]

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas tām nosūtīta atbilstoši šim pantam, tiek izmantota tikai attiecībā uz lietu(-ām), par ko tā pieprasīta.

8.  Savstarpēju administratīvu sadarbību un palīdzību nodrošina bez maksas.

9.  Informācijas pieprasījums neliedz kompetentajām iestādēm veikt pasākumus atbilstoši attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, lai izmeklētu un novērstu iespējamus šīs regulas pārkāpumus.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).”;

"

12a)  Iekļauj šādu 18.a pantu:"

“18.a pants

Papildu pasākumi

1.  Dalībvalstis veic papildu pasākumus, lai izstrādātu, atvieglotu un sekmētu apmaiņu starp ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību, kā arī tiem, kuri ir atbildīgi par šīs regulas piemērojamo noteikumu ievērošanas un izpildes pārraudzību.

2.  Komisija sniedz tehnisku un cita veida atbalstu, lai vēl vairāk uzlabotu administratīvo sadarbību un vairotu savstarpējo uzticēšanos starp dalībvalstīm, tostarp sekmējot personāla apmaiņu un kopīgas mācību programmas, kā arī izstrādājot, atvieglojot un sekmējot labās prakses ierosmes. Komisija, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras budžeta procedūrā, var izmantot pieejamos finansēšanas instrumentus, lai turpinātu stiprināt dalībvalstu spēju veidošanu un administratīvo sadarbību.

3.  Dalībvalstis ievieš salīdzinošas izvērtēšanas programmu, kurā piedalās visas kompetentās izpildiestādes un kuras ietvaros tiek nodrošināta pienācīga izvērtējošo un izvērtējamo kompetento izpildiestāžu rotācija. Dalībvalstis par šīm programmām ziņo Komisijai reizi divos gados, ietverot šo informāciju 26. pantā minētajā ziņojumā par kompetento iestāžu darbību.”; [Gr. 155]

"

13)  regulas 24. pantu svītro;

14)  iekļauj šādu 24.a pantu:"

“24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 6. panta 2. punktā un 8. panta 9. punktā, Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs (grozījumu) regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā un 8. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts norīkojusi atbilstoši principiem, kuri noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.*

5.  Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Atbilstoši 6. panta 2. punktam un 8. panta 9. punktam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

___________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

"

15)  regulas 25. panta 3. punktu svītro;

16)  regulas 26. pantā pievieno šādu 3., 4. un 5. punktu:"

“3. Katru gadu dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to teritorijā reģistrētajiem un izmantotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnastonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus, un nosūta to Komisijai vēlākais 30. jūnijā nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām. Minētajā ziņojumā norāda: [Gr. 156]

   a) to atļauju skaitu, kas piešķirtas pārvadātājiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus; [Gr. 157]
   b) to katrā kalendārajā gadā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus; [Gr. 158]
   c) to mehānisko transportlīdzekļu kopējo skaitu, kuri dalībvalstī ir reģistrēti uz katra gada 31. decembri, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām unar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus; [Gr. 159]
   d) kāds ir aplēstais mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, kā arī to, kas nesasniedz 2,4 tonnas, īpatsvars no visiem dalībvalstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem, ko izmanto vispārējiem autopārvadājumiem, atsevišķi izdalot iekšzemes, starptautiskos un kabotāžas pārvadājumus. [Gr. 160]

4.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā apkopojusi atbilstoši 3. punktam, un uz papildu pierādījumiem, vēlākais 2024. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz, ieskaitot piekabju masu, ir no2,4 līdz 3,5 tonnastonnām, kopējā skaita izmaiņām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi. [Gr. 161]

5.  Katru gadu dalībvalstis ziņo Komisijai par pieteikumiem, ko tās iesniegušas saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktupantu, par saņemtajām atbildēm no citām dalībvalstīm un par pasākumiem, ko tās veikušas, pamatojoties uz saņemto informāciju.”; [Gr. 162]

"

16a)  pievieno šādu 5.a punktu:"

“5.a Pamatojoties uz Komisijas saskaņā ar 5. punktu iegūto informāciju un papildu pierādījumiem, tā vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu ziņojumu par dalībvalstu administratīvo sadarbību, par iespējamiem trūkumiem šajā sakarībā un par iespējamiem veidiem sadarbības uzlabošanai. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi.”; [Gr. 163]

"

17)  regulas IV pielikumā 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b)  dienas darba laikā maksimālā ikdienas vadīšanas laika pārsniegšana par 50 % vai vairāk.”;

"

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1072/2009 groza šādi.

1)  regulas 1. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

“Tukšu konteineru vai paliktņu pārvadājumus uzskata par kravu komercpārvadājumiem, ja par tiem ir noslēgts pārvadājumu līgums.”;

"

1a)  regulas 1. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu: "

"Šīs regulas 8. panta 2. un 2.a punktā minētos laika ierobežojumus piemēro arī ienākošiem un izejošiem kravu autopārvadājumiem, kas ir kombinētā pārvadājuma sākotnējais iekšzemes un/vai beigu iekšzemes posms, kā ir noteikts Padomes Direktīvā 92/106/EEK."; [Gr. 164]

"

1b)  regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tomēr šī tranzīta brauciena daļa neietilpst direktīvas par norīkotajiem darba ņēmējiem piemērošanas jomā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.”; [Gr. 165]

"

1c)  regulas 5. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“(c) kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, ir mazāka nekā 2,4 tonnas;”; [Gr. 166]

"

2)  regulas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. “kabotāžas pārvadājums” ir iekšzemes komercpārvadājums, ko pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī, sākot no kravas paņemšanas vienā vai vairākos iekraušanas punktos līdz tās piegādei vienā vai vairākos piegādes punktos, kā norādīts preču pavadzīmē;”;

"

aa)  pievieno šādu punktu: "

“7.a “tranzīts" ir tāds brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic, braucot cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, un kura sākuma vieta un galamērķa vieta nav nevienā no šīm dalībvalstīm vai trešām valstīm;”; [Gr. 167]

"

3)  regulas 4. pantu groza šādi:

-a)  regulas 1. pantā pievieno šādu apakšpunktu:"

“ba) veic starptautiskos pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014* II nodaļā.”

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”; [Gr. 168]

"

a)  panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu šo regulu nolūkā pielāgot Kopienas atļaujas maksimālo derīguma termiņu tirgus norisēm.”

"

b)  panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu I un II pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.”;

"

4)  regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu III pielikumu nolūkā to pielāgot tehnikas attīstībai.”;

"

5)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Tiklīdz ir piegādāta krava, kas ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī vai kaimiņos esošās dalībvalstīs. Pēdējai izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā jānotiek 5 dienu laikā no pēdējās izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā saskaņā ar piemērojamo pārvadāšanas līgumu.”; [Gr. 169]

"

aa)  iekļauj šādu punktu:"

“2.a Pēc 2. punktā minētā 3 dienu laikposma beigām pārvadātāji nedrīkst ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī 60 stundas pēc tam, kad notikusi atgriešanās kravas pārvadātāja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī, un kamēr tie nav veikuši jaunu starptautisko pārvadājumu no uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.”; [Gr. 170]

"

b)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalsts pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai tikai tad, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par iepriekšējo starptautisko pārvadājumu.”;

"

c)  iekļauj šādu 4.a punktu:"

“4.a Šā panta 3. punktā minētos pierādījumus iesniedz vai nosūta pilnvarotajam uzņēmējas dalībvalsts kontroles darbiniekam pēc pieprasījuma un uz ceļa veiktās pārbaudes laikā. Tos var iesniegt vai nosūtīt Dalībvalstis pieņem, ka pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, rediģējamā strukturētā formātā, ko var tieši izmantot uzglabāšanai un apstrādei datoros, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR) formātā.* Uz ceļa veiktās pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus.”; [Gr. 171]

_________________

* Elektroniska preču pavadzīme atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu.”;

"

5a)  regulas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“ea) atlīdzību un apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK* 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).”; [Gr. 172]

"

6)  regulas 10. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgajiem datiem, un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014* 42. panta 1. punktam, viena mēneša laikā no dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, un pieņem tos, ja tie ir vajadzīgi.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).;

"

7)  iekļauj šādu 10.a pantu:"

“10.a pants

PārbaudesPārdomāta izpilde [Gr. 173]

1.  Katra dalībvalsts organizē pārbaudes, no 2020. gada 1. janvāra katru kalendāro gadu pārbaudot vismaz 2 % no visiem to teritorijā veiktajiem kabotāžas pārvadājumiem. Sākot no 2022. gada 1. janvāra, tās minēto procentuālo daļu palielina līdz vismaz 3 %. Procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz kopējiem kabotāžas pārvadājumiem dalībvalstī, kas izteikti tonnkilometros t-2. gadā pēc Eurostat datiem. Lai panāktu vēl labāku šajā nodaļā paredzēto prasību ieviešanu, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā īsteno saskaņotu valsts ieviešanas stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9pantā. [Gr. 174]

1.a  Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par kabotāžas pārvadājumiem. [Gr. 175]

2.  Dalībvalstis vēršas pie uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir palielināts tiem piemērojamo šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu risks. Šajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK* 9. pantam un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009** 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.

2.a  Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minēto viedo tahogrāfu un ar elektroniskiem transporta dokumentiem, piemēram, elektroniskām preču pavadzīmēm (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu. [Gr. 176]

2.b  Dalībvalstis sniedz piekļuvi šiem datiem tikai kompetentajām iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt tiesību aktu pārkāpumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis paziņo Komisijai kontaktinformāciju par visām to teritorijā esošajām kompetentajām iestādēm, ko tās norīkojušas piekļūt šiem datiem. Līdz ... [XXX] Komisija sagatavo visu valstu kompetento iestāžu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā. [Gr. 177]

2.c  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:

   a) sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;
   b) kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;
   c) tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā datu glabāšanas maksimālo ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida. [Gr. 178]

2.d  Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Līdzko šādi dati minētajiem mērķiem vairs nav vajadzīgi, tos dzēš. [Gr. 179]

3.  Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas kabotāžas pārvadājumu pārbaudes uz ceļiem, kas var sakrist ar pārbaudēm, kuras tiek veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi autopārvadājumu jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Valstu kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009**** 18. panta 1. punktu, apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem. [Gr. 180]

______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).”;

"

8)  iekļauj šādu 14.a un 14.b pantu:"

“14.a pants

Atbildība

Dalībvalstis paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību II un III nodaļai, ja tie apzināti uzdod veikt apzinās vai tiem pamatoti vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumus, kaspakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.

Ja kravu nosūtītāji, ekspeditori, līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji pasūta transporta pakalpojumus pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā, tiem nepiemēro sankcijas par pārkāpumiem, ja vien netiek pierādīts, ka tie faktiski zināja par minētajiem pārkāpumiem. [Gr. 181]

14.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 4. panta 2. un 4. punktā un 5. panta 4. punktā, Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs (grozījumu) regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. un 4. punktā un 5. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts norīkojusi atbilstoši principiem, kuri noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.*

5.  Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Atbilstoši 4. panta 2. un 4. punktam un 5. panta 4. punktam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

___________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

"

9)  regulas 15. pantu svītro;

10)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:"

“17. pants

Ziņošana

1.  Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuru turējumā uz iepriekšējā gada 31. decembri ir Kopienas atļaujas, un par apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst minētajā datumā apritē esošo transportlīdzekļu skaitam.

2.  Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izsniegto transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaitu, kā arī par transportlīdzekļa vadītāja atestātu kopējo skaitu uz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembri.

3.  Katru Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis nosūta Komisijai savu valsts īstenošanas stratēģiju, kas pieņemta saskaņā ar 10.a pantu. Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to kabotāžas pārbaužu skaitu, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gad izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstoši 10.a pantam, tostarp vajadzības gadījumā — veikto pārbaužu skaitu. Šādā informācijā norāda pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu un pārbaudīto tonnkilometru skaitu; [Gr. 182]

3.a  Komisija līdz 2022. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Savienības autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā. [Gr. 183]

"

3. pants

Pārskatīšana

1.  Komisija līdz [3gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā datuma] novērtē šīs regulas īstenošanu, jo īpaši 2. punkta, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantu, ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.  Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri novērtē šo regulu un novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [xx].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 38. lpp.
(2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(3)OV C 197, 8.6.2018., 38. lpp.
(4)OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(6)Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
(7)Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).
(9)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.


Kopīgi noteikumi attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ***I
PDF 124kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (COM(2017)0660 – C8-0394/2017 – 2017/0294(COD))
P8_TA(2019)0342A8-0143/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0660),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0394/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0143/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

P8_TC1-COD(2017)0294


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/692.)

(1) OV C 262, 25.7.2018., 64. lpp.
(2) OV C 361, 5.10.2018., 72. lpp.


Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ***I
PDF 508kWORD 140k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD))
P8_TA(2019)0343A8-0176/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0390),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0270/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0176/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Jūrlietu, un zivsaimniecības un akvakultūras fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu]

P8_TC1-COD(2018)0210


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF EJZAF ) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu] Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo kopējās zivsaimniecības politiku politikas (KZP) un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (MSFD), Savienības jūrlietu politikas un Savienības starptautisko saistību okeānu pārvaldības jomā īstenošanu. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un, cita starpā jūras bioloģisko resursu un dzīvotņu saglabāšanu, ilgtspējīgu akvakultūru, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, zvejas un akvakultūras kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. EJZAF atbalstam būtu jāpalīdz apmierināt gan ražotāju, gan patērētāju vajadzības. [Gr. 276]

(1a)   Eiropas Parlaments uzsver savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi būtu ievērojami jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un tiem pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam būtu jāsasniedz 30 %. [Gr. 4]

(1b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 2018. gada 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra to, cik svarīgi ir horizontālie principi, uz kuriem būtu jābalsta 2021.–2027. gada DFS un visas ar to saistītās Savienības politikas jomas. Šajā saistībā Eiropas Parlaments atkārtoti pauda nostāju, ka Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauda nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā nolūkā; tādēļ Eiropas Parlaments pieprasīja integrēt IAM visās nākamajā DFS paredzētajās Savienības politikas jomās un iniciatīvās. Turklāt Parlaments atkārtoti norādīja, ka Savienība kļūs spēcīgāka un savos mērķos vērienīgāka tikai tad, ja tai tiks nodrošināti papildu finanšu līdzekļi. Tāpēc Eiropas Parlaments aicināja pastāvīgi atbalstīt pašreizējās politikas jomas, jo īpaši Savienības ilgtermiņa politiku, kas nostiprināta Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, KZP un kohēzijas politiku, jo tā Savienības iedzīvotājiem dod reālus ieguvumus. [Gr. 5]

(1c)   Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā uzsvēra zivsaimniecības nozares, jūras vides un zilās ekonomikas sociālekonomisko un ekoloģisko nozīmību un ieguldījumu Savienības ilgtspējīgas pārtikas apgādes autonomijā Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspējas nodrošināšanas un ietekmes uz vidi mazināšanas ziņā. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja saglabāt konkrētās summas, kas piešķirtas zivsaimniecības nozarei pašreizējā DFS, un palielināt jūrlietām paredzētās finanšu apropriācijas, ja tiek plānoti jauni mērķi saistībā ar intervenci zilajā ekonomikā. [Gr. 6]

(1d)   Turklāt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra, ka diskriminācijas apkarošanai ir būtiska nozīme, lai izpildītu Savienības saistības nodrošināt iekļaujošu Eiropu, un ka tādēļ nākamās DFS darbības jomā visās Savienības politikas jomās un iniciatīvās būtu jāiekļauj konkrētas finanšu saistības attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesību. [Gr. 7]

(1e)   EJZAF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta mazapjoma zvejniecības, lai risinātu minētajam segmentam specifiskus jautājumus un atbalstītu iesaistīto zvejniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību. [Gr. 8]

(2)  Savienībai Savienība kā pasaules mēroga dalībniecei dalībniece okeānu jomā ar lielāko jūras telpu pasaulē, ja tajā iekļauj tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas, ir kļuvusi par pasaulē piektajai lielākajai piekto lielāko jūras produktu ražotājai ražotāju, un Savienībai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, un tādējādi tiek risināti iedzīvotāju drošības jautājumi. [Gr. 277]

(2a)  Ilgtspējīga zivsaimniecība un jūras un saldūdens akvakultūra dod būtisku ieguldījumu Savienības nodrošinājumā ar pārtiku, darbvietu saglabāšanā un izveidē lauku apvidos un dabiskas vides un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Turpmākajā Savienības zivsaimniecības politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētajam atbalstam un šo nozaru attīstībai. [Gr. 10]

(3)  Lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu dalīti pārvaldīto fondu (“fondi”) atbalsta īstenošanu, ir pieņemta Eiropas Parlamenta un padomes Regula (ES) xx/xx [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] (“Kopīgo noteikumu regula”)(6), kuras galvenais mērķis ir vienkāršot konsekventu politikas īstenošanu. Minētie kopīgie noteikumi ir piemērojami dalīti pārvaldītajai EJZF EJZAF daļai. Fondi tiecas īstenot papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids. Tāpēc Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir noteikta virkne kopīgu vispārīgu mērķu un vispārīgu principu, piemēram, partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība. Tajā ir iekļauti arī kopīgie stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes elementi, tostarp noteikumi par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un izklāstīta vienota pieeja fondu orientēšanai uz rezultātiem. Tādējādi tajā ir ietverti veicinoši nosacījumi, veikuma izvērtēšana un uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas pasākumi. Kopīgi noteikumi ir paredzēti arī attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, un ir noteikta īpaša kārtība attiecībā uz finanšu instrumentiem, InvestEU izmantošanu, sabiedrības virzītu vietējo attīstību un finanšu pārvaldību. Daži pārvaldības un kontroles pasākumi ir kopēji visiem fondiem. Fondu, tai skaitā EJZFEJZAF, un citu Savienības programmu savstarpēja papildināmība būtu jāapraksta partnerības nolīgumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

(4)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) xx/xx [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] (“Finanšu regula”)(7) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izstrādei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(5)  EJZF EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām, kā arī sinerģija starp dalībvalstīm un reģioniem. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) xx/xx [regula par InvestEU](8). [Gr. 11]

(6)  Atbalsts no EJZF EJZAF samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un tam nevajadzētu dublēt vai izstumt privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Atbalstam vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas palīdzot palielināt ienākumus no zvejas, veicināt tiesiski aizsargātas darbvietas nozarē, garantēt taisnīgas cenas ražotājiem, palielināt zvejas radīto pievienoto vērtību un atbalstīt saistītu darbību attīstību augšupēji un lejupēji no zvejas. [Gr. 12]

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā. [Gr. 13]

(8)  Regulā (ES) xx/xx(9) noteiktā daudzgadu finanšu shēma DFS paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika politiku. EJZF EJZAF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. budžets būtu jāpalielina vismaz par 10 % salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada EJZF EJZAF. resursi būtu jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR 87 % būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR 13 % — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF EJZAF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un zināšanām par jūru, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai un investīcijām kuģos, būtu jāierobežo. [Gr. 14]

(8a)  Ņemot vērā akvakultūras nozares nozīmību, nozarei un jo īpaši saldūdens akvakultūrai paredzēto Savienības līdzekļu apjoms būtu jāsaglabā pašreizējam budžeta periodam noteiktajā līmenī. [Gr. 15]

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt Parīzes CO2 emisiju mērķrādītājus nozīmē, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta būtu jāizmanto rīcībai klimata jomā. Ir nepieciešams arī palielināt resursu efektivitāti un samazināt tādas zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura ir bijis bijusi nozīmīgs inovācijas virzītājspēks — un kurai ir tādai jāpaliek — citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZFEJZAF . Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, jāizmanto jauni varētu izmantot jaunus investīciju instrumenti instrumentus, piemēram, InvestEU. [Gr. 16]

(9a)   Investīcijas zilajā ekonomikā būtu jāpamato ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kura apdraud ilgtspēju ilgtermiņā. Ja nav atbilstošas informācijas vai specializēto zināšanu investīciju ietekmes uz vidi novērtēšanai, ir ieteicams, lai gan valsts, gan privātais sektors ievērotu piesardzības pieeju, jo var tikt veiktas darbības ar iespējami kaitīgu ietekmi. [Gr. 17]

(10)  EJZF EJZAF būtu jābalstās uz četrām piecām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, un cita starpā jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; veicināt ilgtspējīgu akvakultūru; ar konkurētspējīgu konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem zivsaimniecības un ilgtspējīgu akvakultūru un akvakultūras tirgiem un pārstrādes nozarēm sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt piekrastes un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. [Gr. 18]

(10a)  Prioritātes varētu konkretizēt, nosakot konkrētus Savienības mērķus, lai sīkāk precizētu fonda iespējamo izmantojumu un palielinātu fonda efektivitāti. [Gr. 19]

(11)  EJZF EJZAF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien uz minētajiem pasākumiem attiecas minētie pasākumi atbilst šajā regulā norādītās atbalsta jomasnorādītajām prioritātēm. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas jomāziņā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgajām neatbilstīgām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti, ar pienācīgi pamatotām atkāpēm. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem. [Gr. 20]

(12)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (14. IAM). Savienība ir pilnīgi pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas ir saskanīga attīstās ekoloģisko iespēju robežās un saskan ar ekosistēmas pieeju jūras telpisko plānošanu, telpiskajā plānošanā, jo īpaši ņemot vērā sugu un dzīvotņu jutīgumu pret cilvēka darbībām jūrā bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Šim rezultātam būtu jāizriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām par zvejniecības subsīdijām. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kas norisinājās 2002. gada Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā un 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas veltīta ilgtspējīgai attīstībai (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu zvejas flotes kapacitāti un pārzveju. Ilgtspējīga Savienības zivsaimniecības un jūras un saldūdens akvakultūras nozare dod būtisku ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. [Gr. 21]

(12a)   EJZAF arī būtu jāveicina citu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana. Šajā regulā jo īpaši ir ņemti vērā šādi mērķi:

   1. IAM — nabadzības izskaušana: EJZAF palīdzēs uzlabot dzīves apstākļus visneaizsargātākajām piekrastes kopienām, jo īpaši tām, kuras atkarīgas no tādiem zvejas resursiem, kurus apdraud pārzveja, vispārējas pārmaiņas vai vides problēmas;
   3. IAM — laba veselība un labbūtība: EJZAF palīdzēs cīnīties pret piekrastes ūdeņu piesārņojumu, kas izraisa endēmiskas slimības, un nodrošināt kvalitatīvus zivsaimniecības un akvakultūras pārtikas produktus;
   7. IAM — tīra enerģija: EJZAF veicinās atjaunojamās jūras enerģijas attīstību, kopā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļiem finansējot zilo ekonomiku, un nodrošinās šīs attīstības atbilstību jūras vides aizsardzībai un zvejas resursu saglabāšanai;
   8. IAM — pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme: EJZAF kopā ar ESF veicinās zilās ekonomikas attīstību, kas ir ekonomikas izaugsmes faktors. Tas arī nodrošinās, ka šī ekonomikas izaugsme ir pienācīgs nodarbinātības avots piekrastes kopienās. Turklāt EJZAF palīdzēs uzlabot zvejnieku darba apstākļus;
   12. IAM — atbildīgs patēriņš un ražošana: EJZAF veicinās dabas resursu atbildīgu izmantošanu un ierobežos dabas resursu un enerģijas izšķiešanu;
   13. IAM — klimata pasākumi: EJZAF sniegs norādījumus par tā budžeta izmantošanu klimata pārmaiņu apkarošanai. [Gr. 22]

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju — 25 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti saskaņā ar šo regulu veiktās darbības dos iespēju EJZF EJZAFdarbībām, kas veicina veicināt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu, neskarot KZP finansējumu, kurš būtu atkārtoti jāizvērtē, to nesamazinot. Sagatavojot un īstenojot EJZFEJZAF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, cita starpā projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu audzes un piekrastes mitrājus, kas ir ievērojami oglekļa piesaistītāji, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. [Gr. 23]

(14)  EJZF EJZAF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar KZP un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, pienācīgi ņemot vērā sociālo kohēziju, un jāievēro Eiropas vides politika, arī ūdens kvalitātes standarti, kas garantē zivsaimniecības perspektīvu uzlabošanai atbilstošu jūras vides kvalitāti. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros. [Gr. 24]

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)(10) 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF EJZAF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievēroti KZP noteikumi un attiecīgie Savienības vides tiesību akti. Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir tikai tiem operatoriem un dalībvalstīm, kas pilnībā izpilda savas attiecīgās juridiskās saistības. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami. [Gr. 25]

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu pilnīgu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par apliecina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos provizoriski pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu. [Gr. 26]

(17)  Pateicoties KZP, Dažu pēdējo gadu laikā ir panākti labi rezultāti īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanā atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanā palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanāsaglabāšanu. Tomēr, lai sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, arī izpildītu juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visas zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tam ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka, sevišķi visizolētākajos baseinos, piemēram, tālākajos reģionos. [Gr. 27]

(17a)  LESD 13. pantā noteikts, ka nosakot un īstenojot Savienības zivsaimniecības politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu. [Gr. 2]

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes un salu kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai, piemēram, tālākajos reģionos. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē joprojām ir problemātiska. Tāpēc ir būtiski, lai EJZAF sniegtu atbalstu zivsaimniecības nozares pievilcīguma palielināšanai, nodrošinot profesionālo apmācību un jauniešu iespējas veidot ar zvejniecību saistītu karjeru. [Gr. 28]

(18a)  Tādu kopīgas pārvaldības mehānismu īstenošana profesionālās un atpūtas zvejas un akvakultūras nozarē, tieši piedaloties iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, administrācijai, zvejas un akvakultūras nozarei, zinātnieku kopienai un pilsoniskajai sabiedrībai, kuru funkcionalitāte balstās uz vienlīdzīgu atbildības sadali lēmumu pieņemšanā un adaptīvu pārvaldību, kas ir pamatota ar zināšanām, informāciju un nepastarpinātību, veicina KZP mērķu sasniegšanu. EJZAF būtu jāatbalsta minēto mehānismu īstenošana vietējā līmenī. [Gr. 29]

(19)  EJZF EJZAF būtu jācenšas jāpalīdz sasniegt KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, lai ka zvejas darbības ilgtermiņā būtu ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiktu tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, un tas palīdzēs nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt veselīgas pārtikas pieejamību un vienlaikus garantēs taisnīgus darba apstākļus. Šajā saistībā būtu īpaši jāatzīst un jāatbalsta zvejniecības, kas ir atkarīgas no nelielām piekrastes salām, lai tās varētu izdzīvot un baudīt labklājību. [Gr. 30]

(20)  EJZF EJZAF atbalstam vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu un saglabātu ilgtspējīgu zvejupalīdzēt savlaicīgi izpildīt juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visu zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas balstīta uz var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), un līdz minimumam samazinātu samazināt un, ja iespējams, novērst neilgtspējīgu un kaitīgu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos, kā arī paņēmienos, kuru mērķis ir selektīva zveja. [Gr. 31]

(21)  Viens no galvenajiem KZP izaicinājumiem ir nozvejas izkraušanas pienākums. Nozvejas izkraušanas pienākums ir juridisks pienākums un viens no galvenajiem KZP uzdevumiem. Tas šajā nozarē ir noteicis būtiskas ekoloģiski nepieņemamas izmešanas prakses izbeigšanu, kā arī būtiski svarīgas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai, dalībvalstīm būtu jāizmanto EJZAF, lai, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, atbalstīt inovācijas atbalstītu inovāciju un investīcijas, kas veicina pilnīgu un savlaicīgu izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, kā arī pagaidu un telpisko selektivitātes pasākumu piemērošanā, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi. [Gr. 279]

(21a)   Izkraušanas pienākums būtu vienādi jāuzrauga visā flotes spektrā, no mazapjoma līdz lielapjoma zvejas kuģiem, un ikvienā dalībvalstī. [Gr. 33]

(22)  EJZF EJZAFvajadzētu būt iespējai atbalstīt inovācijas un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, vides aizsardzību, energoefektivitāti, dzīvnieku labturību un nozveju kvalitāti, kā arī atbalstīt konkrētus veselības aprūpes jautājumus. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu palielināt radīt risku, ka palielināsies zvejas kapacitāti kapacitāte vai spēju spēja atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām un atbalstu. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. [Gr. 34]

(23)  Zvejniecības kontrolei ir būtiska nozīme KZP īstenošanā. Tāpēc EJZF EJZAF dalītās pārvaldības ietvaros būtu jāatbalsta Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrāde un īstenošana, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (“Kontroles regula”)(11). Daži pienākumi, kas paredzēti, pārskatot Kontroles regulu, proti, obligāta kuģu izsekošana un elektroniskās ziņošanas sistēmas mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, obligātas attālās elektroniskās novērošanas sistēmas, kā arī dzinēja jaudas obligāta nepārtraukta mērīšana un reģistrēšana, pamato īpašu EJZF EJZAF atbalstu. Turklāt dalībvalstu investīcijas kontroles līdzekļos var izmantot arī jūras uzraudzībai un sadarbībai krasta apsardzes funkciju izpildē.

(24)  KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un līdz ar to — no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, jāatbalsta tādas datu vākšanas, apstrādes un apmaiņas darbības, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (“Datu vākšanas pamatregula”)(12), un jādod ieguldījums labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Šim atbalstam būtu jānodrošina sinerģija ar citu veidu jūras datu — arī datu par atpūtas zveju — vākšanu un, apstrādi un apmaiņu. [Gr. 35]

(25)  EJZF EJZAF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskos ieteikumus, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās, kā arī panākot labāku Savienības apņemšanos starptautiskās okeānu pārvaldības kontekstā. [Gr. 36]

(26)  Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības. Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem. Lai nodrošinātu flotes strukturālās pielāgošanas atbilstību saglabāšanas mērķiem, atbalstam zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi un tam vajadzētu būt saistītam ar rezultātu sasniegšanu. Tāpēc tas būtu jāīsteno, tikai izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Atbilstīgi šim mehānismam, nosakot Komisijas atlīdzību dalībvalstīm par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāņem vērā nevis faktiskās izmaksas, bet gan nosacījumu izpilde un sasniegtie rezultāti. Šajā nolūkā Komisijai deleģētā aktā būtu jāparedz attiecīgi nosacījumi, kam vajadzētu būt saistītiem ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu. [Gr. 37]

(26a)   Lai izveidotu ilgtspējīgas, vides ziņā ētiskas zvejniecības, kas ļautu samazināt spiedienu uz zvejas resursiem, EJZAF vai nu ar subsīdijām, vai izmantojot finanšu instrumentus, būtu jāatbalsta kuģu modernizācija nolūkā panākt tādu vienību izmantošanu, kuras patērē mazāk enerģijas, tostarp nelīdzsvarotos segmentos. EJZAF arī būtu jāatļauj palīdzēt jauniem zvejniekiem iegādāties darba rīkus, tostarp kuģus, kuru garums pārsniedz 12 m, izņemot nelīdzsvarotos segmentos. [Gr. 38]

(26b)   Tā kā zvejas ostām, izkraušanas vietām, patvēruma vietām un izsoļu namiem ir būtiska loma izkrauto produktu kvalitātes nodrošināšanā, kā arī attiecībā uz drošību un darba apstākļiem, EJZAF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta ostu infrastruktūras modernizācija, jo īpaši saistībā ar zvejas produktu tirdzniecību, lai optimizētu izkrauto produktu pievienoto vērtību. [Gr. 39]

(27)  Ņemot vērā zvejas darbību lielo neparedzamību, ārkārtas apstākļi pagaidu pārtraukšana var radīt zvejniekiem ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Lai mazinātu šādas sekas, EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu, proti, daudzgadu plānu, krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķapjomu, pasākumu, ar kuriem zvejas kuģu zvejas kapacitāti pielāgo pieejamajām zvejas iespējām, un tehnisku pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma piemērošanas pārtraukšana vai šāda nolīguma neatjaunošana force majeure dēļ, dabas katastrofa vai vides incidents, arī gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai anomālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja šādu apstākļu ietekme uz zvejniekiem ir ievērojama, t. i., ja attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 120 dienas pēc kārtas un ja darbības izbeigšanas rezultātā radušies ekonomiskie zaudējumi pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada vidējā apgrozījuma noteiktā laikposmāpēdējo divu gadu laikā. Šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumos būtu jāņem vērā zuša zvejniecību specifika. [Gr. 40]

(27a)  Zvejniekiem un jūras un saldūdens akvakultūras produktu ražotājiem vajadzētu būt iespējai saņemt EJZAF atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras tirgu krīzes, dabas katastrofu vai vides incidentu gadījumā. [Gr. 41]

(27b)  Lai veicinātu ūdens resursu labvēlīgu attīstību un zvejniecības uzturēšanu ārpus zvejas aizlieguma sezonas, EJZAF būtu jāspēj atbalstīt bioloģiskās sezonas, ja tās pārklājas ar sugu dzīves cikla kritiskiem periodiem, bet vienlaikus ir nepieciešamas zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. [Gr. 306]

(27c)  Eiropas Parlaments uzsver, ka steidzami jāatbalsta algu kompensācijas fonda izveide, lai uzskaitītu zvejas aizlieguma periodus, un uzsver, ka šādi periodi jāuzskata par faktisko darba laiku izdienas pensijas un citu sociālā nodrošinājuma tiesību noteikšanai. Turklāt Eiropas Parlaments atbalsta minimālās algas ieviešanu, ko noteiktu saskaņā ar vietējo praksi, sarunām un darba koplīgumiem. [Gr. 307]

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF EJZAF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi saskaņā ar KZP mērķiem. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei, renovācijai, pārklasificēšanai un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai, kā arī atbalsts jauniem zvejniekiem) būtu jārezervē mazapjoma zvejai, lai nodrošinātu, ka flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji. [Gr. 42 un 308]

(29)  Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(13), tālākie Tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt Lai konkrēti zvejniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī kompensāciju par turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Savienības reģioniem, Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus saistīto papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecības nozarē. Pasākumi, kurus piemēro 2014.–2020. gadā, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014(14). Ir jāturpina sniegt atbalstu, lai atlīdzinātu tās papildu izmaksām, kas izmaksas, ko rada konkrētu zvejniecības un akvakultūras produktu no tālākajiem reģioniem rodas zvejniecība, audzēšana, pārstrāde un tirdzniecība, panākot, ka kompensācija palīdz saglabāt minēto reģionu operatoru ekonomisko dzīvotspēju. Ņemot vērā atšķirīgos tirdzniecības apstākļus tālākajos reģionos, nozvejas, krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to atrašanās vietas un izolētības dēļ. Šāds atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šā kopējā finanšu piešķīruma attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm regulēt attiecīgo zvejas produktu sarakstu un daudzumu, kā arī kompensācijas summu tām piešķirtā vispārējā finansējuma robežās. Turklāt tām būtu jāatļauj pielāgot savus kompensāciju plānus, ja to attaisno izmaiņas apstākļos. Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, kas ļauj pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kuras izraisa tālāko reģionu īpašie nelabvēlīgie apstākļi. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, minētajai summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. [Gr. 43]

(29a)  Lai nodrošinātu mazapjoma piekrastes zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi principiem par atšķirīgu attieksmi pret nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), EJZAF vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz LESD 349. pantu, atbalstīt tādu tālāko reģionu mazapjoma piekrastes zvejas kuģu iegādi un atjaunošanu, kuri visu savu nozveju izkrauj tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, nodrošinātu atbilstību Savienības higiēnas standartiem, apkarotu NNN zveju un sasniegtu lielāku vidisko efektivitāti. Minētajai zvejas flotes atjaunošanai nebūtu jāpārsniedz atļautās kapacitātes robežas un būtu jāatbilst KZP mērķiem. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt saistītus pasākumus, piemēram, tādu kuģu būvētavu būvniecību vai modernizāciju, kuras orientētas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem tālākajos reģionos, infrastruktūras objektu iegādi vai atjaunošanu vai pētījumus. [Gr. 44]

(29b)   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par salu īpašo stāvokli (2015/3014(RSP)) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Salām raksturīgās problēmas” (1229/2011), lauksaimniecība, lopkopība un zivsaimniecība ir svarīgs vietējās salu ekonomikas elements. Eiropas salu reģioni, jo īpaši to MVU, cieš no pieejamības trūkuma un zema produktu diferenciācijas līmeņa un tiem ir vajadzīga stratēģija, kas ļautu izmantot visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Savienības instrumentiem, lai kompensētu salu nelabvēlīgos apstākļus un stimulētu to ekonomikas izaugsmi, darbvietu izveidi un ilgtspējīgu attīstību. Lai gan LESD 174. pantā ir atzīti salām raksturīgie pastāvīgie dabiskie un ģeogrāfiskie nelabvēlīgie apstākļi, Komisijai ir jāizstrādā “Savienības stratēģiskais satvars salām”, lai sasaistītu instrumentus, kuriem var būt liela teritoriāla ietekme. [Gr. 45]

(30)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts kompensācijām par pazaudēto zvejas rīku un drazu, jo īpaši plastmasas, savākšanu jūrā, ko veic zvejnieki, un investīcijām ostās, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu pieņemšanas iekārtas un uzglabāšanas telpas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”)(15), saskaņā ar minēto direktīvu izveidoto telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai, Natura 2000 teritoriju pārvaldībai, atjaunošanai un uzraudzībai saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”)(16), kā arī sugu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (“Putnu direktīva”)(17), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK(18), kā arī Savienības standartiem komunālo notekūdeņu jomā, un tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecībai, uzstādīšanai, modernizēšanai un zinātniskajai sagatavošanai un izvērtēšanai, kuri paredzēti jūras dzīvnieku un augu aizsardzībai un spēcināšanai. Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZF EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu, kura izstrādāta Komisijas 2016. gada 16. janvāra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai(19). [Gr. 46]

(31)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir noteikts, ka bada novēršana, nodrošināšana ar pārtiku un labāks uzturs ir viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā saistībā zvejniecība un ilgtspējīga akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota ražotu, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša atbilstošu un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna pārdotu zvejas produktu patēriņu, apgādājot publiskās iestādes, piemēram, slimnīcas vai skolas, ar vietējās mazapjoma zvejas produktiem un izglītības iestādēs uzsākot apmācības un izpratnes veidošanas programmas par to, cik svarīgi ir ēst vietējās zivis. [Gr. 47]

(32)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts Šādu atbalstu būtu jāsniedz, tikai izmantojot vēlams sniegt, izmantojot finanšu instrumentus, un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā un dotācijas. [Gr. 48]

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no jūras vides aizsardzības, zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības, efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)(20). Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas cita starpā paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, tostarp zvejniecības kooperatīvu un mazapjoma ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, uzglabāšanai, popularizēšanas un informēšanas kampaņām, jauna tirgus noieta veicināšanai, tirgus pētījumu veikšanai, Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) saglabāšanai un nostiprināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai. [Gr. 49 un 280]

(33a)   Savienības jūras produktu kvalitāte un daudzveidība ražotājiem sniedz konkurences priekšrocības, un tas nodrošina būtisku ieguldījumu kultūras un gastronomijas mantojumā un ļauj apvienot kultūras tradīciju saglabāšanu ar jaunas zinātniskās kompetences attīstību un piemērošanu. Iedzīvotāji un patērētāji aizvien vairāk pieprasa kvalitatīvus produktus ar dažādām īpašām iezīmēm, kas saistītas ar produktu ģeogrāfisko izcelsmi. Šajā nolūkā EJZAF varēs sniegt atbalstu jūras produktiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012(21). Tas jo īpaši varēs atbalstīt kvalitatīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un reģistrēšanu saskaņā ar šo regulu. Fonds arī varēs atbalstīt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) pārvaldības struktūras, kā arī to izstrādātās programmas kvalitātes uzlabošanai. Turklāt tas varēs atbalstīt pētniecību, ko šīs pārvaldības struktūras veic nolūkā gūt labāku izpratni par konkrētām ražošanas iekārtām, procesiem un produktiem. [Gr. 50]

(33b)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par Eiropas jūraskraukļu populācijas pārvaldības plānu un 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, EJZAF būtu jāatbalsta zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem. [Gr. 51]

(33c)  Ņemot vērā vajadzību attīstīt akvakultūras nozari un ievērojamos zivju krājumu zaudējumus, ar ko tā saskaras migrējošo putnu dēļ, EJZAF būtu jāietver konkrētas kompensācijas par šiem zaudējumiem, līdz tiek pieņemts Eiropas pārvaldības plāns. [Gr. 52]

(34)  Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai Šādu atbalstu var sniegt ar dotācijām, finanšu instrumentu instrumentiem un InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas. [Gr. 53]

(34a)  Papildus jau minētajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā sniegt atbalstu aizsargājošām medībām vai tādu kaitējošu savvaļas sugu pārvaldībai, kuras apdraud ilgtspējīgus zivju krājumus (jo īpaši roņi un jūraskraukļi). [Gr. 54]

(34b)  Papildus jau minētajiem atbilstīgajiem pasākumiem EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā kompensēt kaitējumu, ko nozvejai nodarījuši ar Savienības tiesību aktiem aizsargāti zīdītāji un putni, jo īpaši roņi un jūraskraukļi. [Gr. 55]

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās un atdzīvina šo reģionu, tostarp salu un tālāko reģionu, sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ilgtspēja ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos, bioekonomikā un bioekonomikā biotehnoloģijā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē, jaunos ostas pakalpojumos un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgā attīstībā, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību, kā arī jaunu bioloģiskas izcelsmes jūras produktu izstrādē. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF EJZAF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. [Gr. 56]

(35a)  Saskaņā ar KZP regulas 3. apsvērumu atpūtas zveja var būtiski ietekmēt dalībvalstu zivju resursus, un dalībvalstīm tādēļ būtu jānodrošina, ka to veic atbilstīgi KZP mērķiem. Tomēr atpūtas zveju nevar pienācīgi pārvaldīt, ja netiek regulāri vākti ticami dati par atpūtas zveju, kā to Eiropas Parlaments uzsvēris rezolūcijā par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā (2017/2120(INI)). [Gr. 57]

(35b)   Ilgtspējīgas zilās ekonomikas mērķis ir garantēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī efektīvu resursu izmantošanu apvienojumā ar jūras ekosistēmu daudzveidības, produktivitātes, izturētspējas, pamatfunkciju un tām piemītošo vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Tās pamatā ir pašreizējo un nākamo paaudžu ilgtermiņa vajadzību izvērtēšana. Tas arī nozīmē, ka ir jānosaka pareiza preču un pakalpojumu cena. [Gr. 58]

(35c)  Ir vajadzīgi atbalsta pasākumi sociālā dialoga veicināšanai un EJZAF izmantošanai ar mērķi palīdzēt apmācīt kvalificētus speciālistus jūrlietu un zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā jūrlietu un zivsaimniecības nozares modernizācijas svarīgumu un inovācijas nozīmi šajā procesā, ir atkārtoti jāizvērtē EJZAF paredzētais finansējums profesionālajai izglītībai un apmācībai. [Gr. 59]

(35d)   Zvejas un jūrlietu darbību konkurētspējas un ekonomiskā snieguma uzlabošanai ļoti svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZAF būtu jāatbalsta konsultāciju pakalpojumi, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, profesionālā apmācība un mūžizglītība un būtu jāstimulē zināšanu izplatīšana, jāpalīdz uzlabot operatoru vispārējo sniegumu un konkurētspēju un jāveicina sociālais dialogs. Atzīstot viņu nozīmi zvejnieku kopienās, atbalsts profesionālajai apmācībai, mūžizglītībai, zināšanu izplatīšanai un tīkla veidošanai, kas sekmē profesionālo attīstību, būtu jāpiešķir arī pašnodarbināto zvejnieku laulātajiem un dzīvesbiedriem, ievērojot konkrētus nosacījumus. [Gr. 60]

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes, salu un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju un ilgtspēju. EJZF EJZAF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību. [Gr. 61]

(37)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras un saldūdens vides un resursu stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu. [Gr. 62]

(38)  EJZF EJZAF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādiem nosacījumiem tādu apstākļu radīšanai, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura veicina veselīgu jūras vidi, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par jūrām un okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu vides un sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu un salu, uz kurām attiecas LESD 174. pants, īpašā situācija. [Gr. 63]

(39)  Pašlaik 60 % okeānu ir ārpus valstu jurisdikcijas robežām. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, ar kurām saskaras okeāni, būtībā ir pārrobežu problēmas, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, naftas ieguves iespēju izpēte vai zemūdens izrakteņu ieguve, kuru rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība, tāpēc uz tām jāreaģē kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK(22), ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu un jūru noslodzes palielināšanos. [Gr. 64]

(40)  Savienība kā globāla mēroga aktors ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”(23). Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas integrēti pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt vadošajam virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu NNN zveju un pēc iespējas samazinātu ietekmi uz jūras vidi, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem okeānu un jūrāmjūru noslodzi, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai ilgtspējīgai zilai ekonomikai, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu. [Gr. 65]

(41)  Ar starptautiskās okeānu pārvaldības sekmēšanas darbībām, ko īsteno EJZF EJZAF ietvaros, paredzēts uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru ar mērķi regulēt un pārvaldīt cilvēka darbību okeānos. EJZF EJZAF būtu jāfinansē starptautiskie nolīgumi, ko Savienība noslēgusi jomās, uz kurām neattiecas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA), kas noslēgti ar dažādām trešām valstīm, kā arī Savienības kā likumīgas dalībnieces ieguldījums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). SFPA un RZPO darbību arī turpmāk finansēs dažādi Savienības budžeta virzieni.

(42)  Drošības un aizsardzības jomā būtiska nozīme ir uzlabotai robežu aizsardzībai un jūras drošībai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju un tās 2014. gada 16. decembrī pieņemto rīcības plānu šo mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir informācijas apmaiņai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes sadarbībai starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tāpēc EJZF EJZAF jūras uzraudzība un krasta apsardzes sadarbība būtu jāatbalsta gan dalītās, gan tiešās pārvaldības ietvaros, tostarp iegādājoties aprīkojumu, kas paredzēts vairākmērķu darbībām jūrā. Tam būtu arī jāļauj attiecīgajām aģentūrām netiešās pārvaldības ietvaros īstenot atbalstu jūras uzraudzības un drošības jomā.

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij sadarbībā ar visiem reģioniem būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, ilgtspējīgās tādas ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejniecībām, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un savākšana un klimata pārmaiņu apkarošana, mazināšana un pielāgošanās tām. [Gr. 66]

(43a)   Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldības pasākumu īstenošanu reģionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāievieš kopīga pārvaldības shēma, kurā iesaistītas konsultatīvās padomes, zvejnieku organizācijas un kompetentās iestādes nolūkā stiprināt dialogu un pušu iesaistīšanos. [Gr. 67]

(44)  EJZF EJZAF atbalsta rezultāti dalībvalstīs būtu jānovērtē, pamatojoties uz rādītājiem. Dalībvalstīm būtu jāziņo par progresu, ko tās panākušas noteikto starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā, un Komisijai būtu jāveic gada veikuma izvērtēšana, kas balstīta uz dalībvalstu sagatavotajiem gada veikuma ziņojumiem un ļauj savlaicīgi atklāt iespējamās īstenošanas problēmas un noteikt koriģējošus pasākumus. Šim nolūkam būtu jāizveido uzraudzības un izvērtēšanas sistēma.

(44a)  Ar pašreizējo EJZAF saistītā maksājumu procedūra ir atzīta par nepilnīgu, jo pēc četriem piemērošanas gadiem ir izmantoti tikai 11 %. Minētā procedūra būtu jāuzlabo, lai paātrinātu maksājumus saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz fiziskām personām vai ģimenēm. [Gr. 68]

(45)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(24) EJZF EJZAF jāizvērtē, pamatojoties uz ievākto informāciju un nosakot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus, kuri ļauj izvērtēt, kāda ir EJZF EJZAF ietekme uz vietas.

(46)  Komisijai būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi, kas saistīti ar EJZFEJZAF, tā darbībām un rezultātiem. Finanšu resursiem, kas piešķirti EJZFEJZAF, būtu jāveicina arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar EJZFEJZAF prioritātēm.

(46a)   Komisijai arī būtu jānodrošina piemēroti instrumenti sabiedrības informēšanai par zvejas un akvakultūras darbībām un zivju un jūras produktu patēriņa dažādošanas sniegtajām priekšrocībām. [Gr. 69]

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(25), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(26), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(27) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(28) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanubūtu jāveic izmeklēšana, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra Prokuratūrai (EPPO) var veikt izmeklēšanu būtu jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšanu kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(29). Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZFEJZAF, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. [Gr. 70]

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē konkrēta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZFEJZAF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZFEJZAF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679(30) noteikumi par personas datu aizsardzību. [Gr. 71]

(49)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz nepieņemamības sliekšņa un nepieņemamības laikposma noteikšanu saistībā ar pieteikumu pieņemamības kritērijiem, tādu nosacījumu noteikšanu, kas saistīti ar saglabāšanas pasākumu īstenošanu ar izmaksām nesaistīta finansējuma saņemšanai par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, tādu kritēriju noteikšanu, pēc kuriem aprēķina papildu izmaksas, kas rodas tālākajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, tādu noteikumu neievērošanas gadījumu noteikšanu, kurus pieļāvušas dalībvalstis un kuru dēļ var tikt pārtraukts maksājuma termiņš, tādu nopietnas neievērošanas gadījumu noteikšanu, kurus pieļāvušas dalībvalstis un kuru dēļ var tikt apturēti maksājumi, tādu kritēriju noteikšanu, pēc kādiem nosaka piemērojamo finanšu korekciju līmeni vai piemēro vienotas likmes vai ekstrapolētas finanšu korekcijas, I pielikuma grozīšanu un uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Lai veicinātu sekmīgu pāreju no shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu arī attiecībā uz pārejas nosacījumu noteikšanu.

(50)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darbības programmu apstiprināšanu un grozīšanu, valstu datu vākšanas darba plānu apstiprināšanu un grozīšanu, maksājumu apturēšanu un finanšu korekcijām.

(51)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz valsts datu vākšanas darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem un gada veikuma ziņojumu iesniegšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJS SATVARS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZFEJZAF). Tajā noteiktas EJZF EJZAF prioritātes, budžets 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un īpašie noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai, kuri papildina vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz EJZF EJZAF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

2. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

Definīcijas

1.  Neskarot šā panta 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 2. pantā.

2.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, tostarp Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

2)  “vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu vide, kas izstrādāta, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras iesaistītas jūras uzraudzībā, starp nozarēm un pāri robežām un uzlabotu to informētību par jūrā veiktajām darbībām jūrā; [Gr. 72]

3)  “krasta apsardze” ir valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kas ietver kuģošanas drošību, jūras drošību, jūras muitu, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas novēršanu un apkarošanu, vienotu jūras tiesībaizsardzību, jūras robežu kontroli, jūras uzraudzību, jūras vides aizsardzību, meklēšanu un glābšanu, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, zvejniecības kontroli, inspekciju un citas ar šīm funkcijām saistītas darbības; [Gr. 73]

4)  “Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” (EMODnet) ir partnerība, kas apkopo jūras datus un metadatus, lai padarītu šos sadrumstalotos resursus vairāk pieejamus un izmantojamus publiskā un privātā sektora lietotājiem, piedāvājot kvalitatīvus, sadarbspējīgus un saskaņotus jūras datus;

5)  “izpētes zveja” ir zveja krājumos, kuros iepriekšējos desmit gados zvejošana nav notikusi vai nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;

6)  “zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

6a)   “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam; [Gr. 74]

6b)   “atpūtas zvejas nozare” ir visi atpūtas zvejas segmenti, uzņēmumi un darbvietas, kas ir atkarīgi no minētās zvejas vai ko rada minētā zveja; [Gr. 75]

7)  “zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos, izmantojot kuģus vai citas ierīces, tostarp ierīces, ko izmanto zemledus zvejai;

7a)   “no krasta zvejojošs zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības no krasta, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts; [Gr. 76]

8)  “starptautiskā okeānu pārvaldība” ir Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir, izmantojot saskaņotu, transversālu, uz noteikumiem balstītu pieeju, uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, vienošanos, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru, lai nodrošinātu to, ka okeāni ir nebīstami, droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti;

9)  „jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt integrētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju Savienībā, jo īpaši piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī ilgtspējīgās zilās ekonomikas nozarēs, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

10)  “jūras drošība un uzraudzība” ir darbības, kuru mērķis ir izprast, attiecīgos gadījumos novērst un visaptveroši pārvaldīt visus ar jūrniecības jomu saistītos notikumus un darbības, kas varētu ietekmēt jūras satiksmes drošības un drošuma, tiesībaizsardzības, aizsardzības, robežkontroles, jūras vides aizsardzības, zivsaimniecības kontroles, tirdzniecības un Savienības ekonomisko interešu jomas;

11)  “jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā attiecīgās dalībvalsts iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(12)  “produktīvas investīcijas akvakultūrā” ir investīcijas akvakultūras ražošanas iekārtu būvniecībā, paplašināšanā, modernizācijā vai aprīkošanā; [Gr. 77]

13)  “jūras baseina stratēģija” ir integrēts satvars, kurā risina kopīgas problēmas jūras un jūrlietu jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis un attiecīgos gadījumos trešās valstis konkrētā jūras baseinā vai vienā vai vairākos zemjūras baseinos, un veicina sadarbību un koordināciju, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; to pēc vajadzības izstrādā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm, to reģioniem un citām ieinteresētajām personām; [Gr. 78]

14)  “mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006(31) 2. panta 1. punktā, zveja no krasta un čaulgliemju vākšana; [Gr. 79]

14a)   “mazapjoma zvejas flote no tālākajiem reģioniem” ir mazapjoma zvejas flote, kas darbojas tālākajos reģionos, kā noteikts katrā valsts darbības programmā; [Gr. 80]

15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības salu un tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā, ar tām tiecas nodrošināt pašreizējo un nākamo paaudžu vidisko, sociālo un ekonomisko labbūtību, vienlaikus saglabājot un atjaunojot veselīgas jūras ekosistēmas un aizsargājot neaizsargātus dabas resursus, un tās saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā. [Gr. 81]

15a)   “kopīga pārvaldība” ir partnerattiecību kārtība, saskaņā ar kuru valdība, vietējo resursu lietotāju kopiena (zvejnieki), ārējie aģenti (nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes) un dažkārt citas ieinteresētās personas zivsaimniecības un piekrastes resursu jomā (laivu īpašnieki, zivju tirgotāji, kreditēšanas aģentūras vai naudas aizdevēji, tūrisma nozare utt.) kopīgi uzņemas atbildību un pilnvaras lēmumu pieņemšanā par zivsaimniecības pārvaldību; [Gr. 82]

15b)   “vides incidents” ir dabas vai cilvēka izraisīta nejauša parādība, kas rada kaitējumu videi. [Gr. 83]

4. pants

Prioritātes

EJZF EJZAF palīdz īstenot KZP un jūrlietu politiku. Tas īsteno šādas prioritātes:

1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu aizsardzību, atjaunošanu un saglabāšanu; [Gr. 291/rev]

1a)  veicināt ilgtspējīgu akvakultūru; [Gr. 85]

2)  ar konkurētspējīgu un ar ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu akvakultūru, zivsaimniecību un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; [Gr. 291/rev]

3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;piekrastes, salu un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju; [Gr. 87]

4)  stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Atbalsts no EJZF EJZAF arī palīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minēto palīdzību uzrauga saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodiku. [Gr. 88]

Tiecoties uz minēto mērķu sasniegšanu, netiek palielināta zvejas kapacitāte. [Gr. 281]

4.a pants

Tālākie reģioni

Visos šīs regulas noteikumos jāņem vērā īpašie ierobežojumi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā. [Gr. 89]

II NODAĻA

Finanšu shēma

5. pants

Budžets

1.  Finansējums EJZF EJZAF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 6 867 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 7 739 000 000 EUR faktiskajās cenās). [Gr. 90]

2.  Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZF EJZAF saskaņā ar II sadaļu, izpilda dalītās pārvaldības ietvaros atbilstīgi Regulai (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 63. pantam.

3.  Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZF EJZAF saskaņā ar III sadaļu, vai nu tieši izpilda Komisija atbilstīgi Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 62. panta 1. punkta a) apakšpunktam, vai to izpilda netiešās pārvaldības ietvaros atbilstīgi minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

6. pants

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 5 311 000 000 EUR 87 % no EJZAF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā. [Gr. 91]

2.  Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz:

(a)  102 000 000 EUR Azoru salām un Madeirai;

(b)  82 000 000 EUR Kanāriju salām;

(c)  131 000 000 EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai. [Gr. 92]

3.  Kompensācija, kas minēta 21. pantā, nepārsniedz 50 % no katra piešķīruma, kas minēts 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā. [Gr. 93]

4.  Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir 19. un 20. pantā minētajām atbalsta jomām. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz to kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu. Ja saskaņā ar šīs regulas 19. un 20. pantu nodrošinātie piešķīrumi kontrolei un datu vākšanai izmantoti netiek, attiecīgā dalībvalsts var pārvietot atbilstošās summas, lai saskaņā ar tiešo pārvaldību Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tās izmantotu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izveidei un īstenošanai atbilstīgi šīs regulas 40. panta b) punktam. [Gr. 94]

4.a  Vismaz 25 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un jūrlietu zinībām (22. un 27. pants). [Gr. 283 un 315]

4.b  Vismaz 10% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir drošības un apkalpes darba uz dzīves apstākļu uzlabošanai, apmācībai, sociālajam dialogam, prasmēm un nodarbinātībai. Tomēr Savienības finansiālais atbalsts, kas katrai dalībvalstij piešķirts no EJZAF, visām investīcijām zvejas kuģos nepārsniedz 60% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta. [Gr. 96]

5.  Savienības finansiālais atbalsts no EJZFEJZAF, kas katrai dalībvalstij piešķirts 17. panta 2. punktā un 18. pantā minētajām atbalsta jomām, nepārsniedz augstāko no divām šādām robežvērtībām:

a)  6 000 000 EUR vai

b)  1015 % no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij. [Gr. 97]

6.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 30.–32. pantu EJZF EJZAF pēc dalībvalsts iniciatīvas var atbalstīt tehnisku palīdzību, kas paredzēta efektīvai šā fonda administrēšanai un izmantošanai.

7. pants

Finanšu sadalījums dalītai pārvaldībai

Dalībvalstu saistībām laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pieejamie līdzekļi, kas minēti 6. panta 1. punktā, ir noteikti V pielikuma tabulā.

8. pants

Tieši un netieši pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 829 000 000 13 % no EJZAF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās faktiskajās cenās. [Gr. 98]

2.  Šā punkta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas nepieciešama, lai īstenotu EJZFEJZAF, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbības, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

Jo īpaši EJZFEJZAF, nepārsniedzot robežlielumu 1,7 % apmērā no 5. panta 1. punktā minētā finansējuma, pēc Komisijas iniciatīvas var atbalstīt:

a)  tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. pantā;

b)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un izvērtēšanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās;

c)  vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla izveidi.

3.  EJZF EJZAF atbalsta ar šīs regulas īstenošanu saistīto informācijas un komunikācijas darbību izmaksas.

III NODAĻA

Plānošana

9. pants

Dalītā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 16. pantu katra dalībvalsts sagatavo vienotu valsts programmu vai reģionālas darbības programmas 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanai. [Gr. 99]

2.  Atbalstu, kas paredzēts II sadaļā, organizē atbilstīgi II pielikumā noteiktajām atbalsta jomām.

3.  Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 17. pantā, programma ietver:

a)  situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma;

b)  šīs regulas 15. pantā minēto rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai;

c)  attiecīgā gadījumā — 4.29.c punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem; [Gr. 100]

ca)   attiecīgā gadījumā — jūras baseina rīcības plānus pašvaldību un reģionālām iestādēm, kas atbildīgas par zvejniecībām, čaulgliemjiem un jūrlietām. [Gr. 101]

4.  Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

a)  stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

b)  galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

i)  strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

ii)  šīs regulas 21. pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām;

iii)  jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību. [Gr. 102]

5.  Komisija pēc atzinumu saņemšanas no attiecīgajām konsultatīvajām padomēm izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu Attiecīgā gadījumā un Direktīvā 2008/56/EK minētā laba vides stāvokļa sasniegšanu. Šajā analīzē ņem vērā spēkā esošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas. [Gr. 103]

6.  Komisija novērtē programmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 18. pantu. Novērtējumā tā jo īpaši ņem vērā:

a)  programmas ieguldījuma maksimālu palielināšanu 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanā;

b)  līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām, par ko katru gadu ziņo dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu;

ba)   attiecīgā gadījumā — vajadzību modernizēt vai atjaunināt floti; [Gr. 104]

c)  attiecīgā gadījumā — daudzgadu pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantu, un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumus, ja tie attiecas uz Savienību;

d)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

da)   tādu invazīvu sugu kontrole, kas ievērojami kaitē zvejas produktivitātei; [Gr. 105]

db)   atbalstu novatorisku selektīvas zvejas rīku pētniecībai un izmantošanai visā Savienībā, tostarp saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27. pantu; [Gr. 106]

e)  jaunākos datus par līdzsvaru starp vides prioritātēm un ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem; [Gr. 107]

f)  attiecīgā gadījumā — 5. punktā minēto analīzi;

g)  līdzsvara panākšanā starp ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem un jūras un saldūdens ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts, kas saistīts ar Natura 2000 teritorijām, ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktam; [Gr. 108]

h)  programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma savākšanā un samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx [direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu](32); [Gr. 109]

i)  to, kā programma veicina cīņu pret klimata pārmaiņu pārmaiņām, to mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp ar degvielas ietaupījumiem samazinot CO2 emisijas; [Gr. 110]

ia)   programmas ieguldījumu NNN zvejas apkarošanā. [Gr. 111]

7.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 18. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina programmu. Ja ir iesniegta vajadzīgā informācija, Komisija ierosināto programmu apstiprina.

8.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 19. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina programmas grozījumus.

10. pants

Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

III sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 110. pantā. Darba programmās vajadzības gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta 47. pantā minēto finansējuma apvienošanas darbību veikšanai.

II SADAĻA

ATBALSTS DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

Atbalsta vispārīgie principi

11. pants

Valsts atbalsts

1.  Neskarot 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.

2.  Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

3.  Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, pārsniedzot šīs regulas noteikumus par 2. punktā minētajiem maksājumiem, izvērtē kopumā, pamatojoties uz 1. punktu.

12. pants

Pieteikumu pieņemamība

1.  Pieteikums, ko saņēmējs pieteikuma iesniedzējs iesniedzis atbalsta saņemšanai no EJZFEJZAF, nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais saņēmējs pieteikuma iesniedzējs: [Gr. 112]

a)  ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008(33) 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos aktos KZP un Savienības vides regulējuma ietvaros; [Gr. 317]

b)  ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā, vai

c)  ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar 23. pantu ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK(34) 3. un 4. pantā. [Gr. 114]

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un divus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.piecus [Gr. 115]

3.  Neskarot tālejošākus valsts noteikumus, kas noteikti ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtā partnerattiecību nolīgumā, saņēmēja iesniegts pieteikums nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais saņēmējs ir izdarījis krāpšanu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371(35) 3. pantā.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 52. pantu pieņemt deleģētos aktus:

a)  ar ko nosaka nepieņemamības slieksni un 1. un 3. punktā minēto nepieņemamības laikposmu, kas ir samērīgs ar smago pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai krāpšanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

aa)   ar ko paredz jebkādus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek samazināts nepieņemamības laikposms; [Gr. 116]

ab)   ar ko definē nosacījumus, kas jāievēro pēc 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas, un kārtību, kādā atgūstams neatbilstīgi piešķirtais atbalsts, atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpes; [Gr. 117]

b)  ar ko paredz attiecīgās 1. un 3. punktā minētā laikposma sākuma vai beigu dienas.

5.  Dalībvalstis pieprasa saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu EJZFEJZAF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. un 3. punktā norādītos kritērijus. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā minētajos pārkāpumu valsts reģistros vai jebkādiem citiem pieejamiem datiem, pārbauda minētā apliecinājuma patiesumu.

Pirmajā daļā minētās pārbaudes nolūkā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts pieprasījuma sniedz informāciju, kas ir tās pārkāpumu valsts reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā.

5.a  Dalībvalstis nepieņemamības laikposmu var attiecināt arī uz iekšzemes ūdeņos zvejojošu zvejnieku pieteikumiem, ja šie zvejnieki izdarījuši smagus pārkāpumus, kas par tādiem atzīti valsts noteikumos. [Gr. 118]

12.a pants

Atbalsttiesīgas darbības

EJZAF var atbalstīt dažādas darbības, ko dalībvalstis norādījušas savās programmās, ja vien uz tām attiecas viena vai vairākas šajā regulā noteiktās prioritātes. [Gr. 119]

13. pants

Neatbilstīgās darbības

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF EJZAF atbalstu, ir:

a)  darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis, izņemot nolūkā uzlabot apkalpes drošību vai darba vai dzīves apstākļus, kas ietver kuģa stabilitātes korekcijas, vai produkta kvalitāti, ar nosacījumu, ka palielinājums nepārsniedz attiecīgajai dalībvalstij piešķirto limitu, neapdraudot līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām un nepalielinot attiecīgā zvejas kuģa spēju zvejot zivis; [Gr. 120]

b)  zvejas kuģu būve un iegāde vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

c)  zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, tostarp izveidojot kopuzņēmumus ar minēto valstu partneriem;

d)  zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai pilnīga izbeigšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

e)  izpētes zveja;

f)  uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, izņemot uzņēmuma nodošana jauniem zvejniekiem vai jauniem akvakultūras produktu ražotājiem; [Gr. 121]

g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana, vai krājumu atjaunošana saistīta ar procesiem, kuru nolūks ir uzlabot dabiskās vides vidiskos un ražošanas apstākļus; [Gr. 122]

h)   jaunu ostu vai jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecība būvniecība, izņemot mazas ostas un izkraušanas vietas attālos apgabalos, jo īpaši tālākajos reģionos, attālās salās un nomaļos un ārpilsētu piekrastes apvidos; [Gr. 123]

i)  tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas; tas attiecas arī uz loģistikas ķēdē veiktām uzglabāšanas darbībām, kas tīši vai netīši rada tādu pašu ietekmi; [Gr. 124]

j)  izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi — tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā, ja vien šādas investīcijas nerada nesamērīgas izmaksas operatoriem; [Gr. 125]

k)  investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas. [Gr. 126]

ka)  zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja tā rezultātā palielinās jauda Kw; [Gr. 127]

kb)  ģenētiski modificētu organismu ražošana, ja šāda ražošana var nelabvēlīgi ietekmēt dabisko vidi. [Gr. 128]

13.a pants

Atbalsts zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbībām

EJZAF var atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 23. pantā minēto iekļaušanas/izslēgšanas režīmu un minētās regulas II pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti. Dalībvalstis jo īpaši cenšas optimizēt pieejamās zvejas kapacitātes piešķiršanu, ņemot vērā flotes vajadzības, taču nepalielinot kopējo zvejas kapacitāti. [Gr. 323]

II NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un, jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un sociālekonomisko stabilitāti [Gr. 129]

1. iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

14. pants

Vispārīgs atbalsta tvērums

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicina sociālo dialogu starp partneriem. [Gr. 130]

2.  Ja šajā nodaļā paredzētais atbalsts ir piešķirts kuģim, vismaz piecus gadus pēc tam, kad saņemts galīgais maksājums par atbalstīto darbību, minēto kuģi nenodod vai tā karogu nemaina ārpus Savienības.

3.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas arī uz zveju iekšējos ūdeņos, izņemot 15. un 17. pantu.

2. iedaļa

Mazapjoma piekrastes zveja

15. pants

Rīcības plāns mazapjoma piekrastes zvejai

1.  Dalībvalstis savas programmas ietvaros un pienācīgi sadarbojoties ar attiecīgajām nozarēm sagatavo īpašu rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai, kurā izklāsta stratēģiju rentablas un ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstīšanai. Šajā stratēģijā attiecīgā gadījumā iekļauj šādas iedaļas: [Gr. 131]

a)  zvejas kapacitātes koriģēšana un pārvaldība;

b)  tādu mazietekmējošu, klimatnoturīgu un mazoglekļa zvejas paņēmienu veicināšana, kuri līdz minimumam samazina kaitējumu jūras videi;

c)  nozares vērtību ķēdes stiprināšana un tirgvedības stratēģiju veicināšana, veicinot jebkādus mehānismus, ar ko palielinātu pirmās pārdošanas cenu, lai atbalstītu zvejniekus, palielinot viņu darba atalgojumu, un veicinātu taisnīgu un atbilstīgu pievienotās vērtības sadali visā nozares vērtību veidošanas ķēdē, samazinot starpnieku peļņu, palielinot ražotājiem maksātās cenas un ierobežojot galapatērētāju maksātās cenas; [Gr. 311]

d)  prasmju, zināšanu, inovācijas un spēju veidošanas veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem; [Gr. 132]

e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, zvejā no krasta un čaulgliemju vākšanā, kā arī uz sauszemes ar tiešo zveju saistītās darbībās; [Gr. 133]

f)  datu vākšanas, izsekojamības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības prasību izpildes uzlabošana;

g)  iesaistīšanās jūras telpas, tostarp aizsargājamo jūras teritoriju un Natura 2000 teritoriju, līdzdalīgā pārvaldībā;

h)  darbību dažādošana plašākā ilgtspējīgā zilā ekonomikā;

i)  lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesu kolektīva organizēšana un dalība tajos.

2.  Rīcības plānā ņem vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās vadlīnijas ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai un — attiecīgā gadījumā — Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas reģionālo rīcības plānu mazapjoma zvejai.

3.  Lai uzraudzītu 1. punktā minētās stratēģijas īstenošanu, rīcības plānā nosaka konkrētus starpposma mērķrādītājus un galīgos mērķrādītājus, kas saistīti ar attiecīgiem rādītājiem, kuri noteikti saskaņā ar 37. pantā minēto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

3.a  Lai mazinātu operatoriem, kuri piesakās uz atbalstu, radīto administratīvo slogu, dalībvalstis attiecībā uz EJZAF pasākumiem cenšas ieviest vienotu Savienības vienkāršotu pieteikuma veidlapu. [Gr. 134]

16. pants

Investīcijas mazapjoma piekrastes zvejas kuģos

1.  Attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, kuri ietilpst tādā flotes segmentā, par kuru jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā, ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam, EJZF EJZAF var atbalstīt šādas investīcijas:

a)  pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic jauns zvejnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 40 gadiem un vismaz piecus gadus ir strādājis par zvejnieku vai ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

aa)  kuģu pārklasificēšana, atjaunošana un izmēra maiņa, ja kuģi nepārprotami novecojuši, kas ļautu uzlabot zvejas apstākļus un paildzināt jūrā pavadīto laiku; [Gr. 312]

b)  galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija;

ba)  aizdevumu, apdrošināšanas un finanšu instrumentu pieejamības veicināšana. [Gr. 136]

2.  Kuģi, kas minēti 1. punktā, ir aprīkoti zvejai jūrā un to vecums ir 5–30 gadi. [Gr. 137]

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)  jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kW nepārsniedz esošā dzinēja jaudu;

b)  jebkādu zvejas kapacitātes samazinājumu kW, kas saistīts ar galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņu vai modernizāciju, neatgriezeniski izņem no Savienības flotes reģistra;

c)  dalībvalsts ir fiziski pārbaudījusi zvejas kuģa dzinēja jaudu, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz zvejas licencē norādīto dzinēja jaudu.

4.  Atbalstu nepiešķir saskaņā ar šo pantu, ja novērtējums par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā ziņojumā par flotes segmentu, kurā ietilpst attiecīgie kuģi, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģa izmantojuma rādītājiem, kuri noteikti minētajā regulā minētajās kopējās pamatnostādnēs.

3. iedaļa

Īpašas atbalsta jomas

17. pants

Zvejniecību un zvejas flotu pārvaldība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības.

2.  Ja 1. punktā minēto atbalstu piešķir var piešķirt, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ievēro šādus nosacījumusja tiek ievēroti šādi nosacījumi: [Gr. 139]

a)  izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

aa)  izbeigšanas rezultātā neatgriezeniski tiek samazināta zvejas kapacitāte, jo saņemtais atbalsts netiek reinvestēts flotē; [Gr. 140]

b)  izbeigšana ir notikusi ar zvejas kuģa sadalīšanu vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju tādu darbību veikšanai, kas nav komerciāla zveja, ievērojot KZP un daudzgadu plānu mērķus;

c)  zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un katrā no pēdējiem trīs diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 90 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā; [Gr. 141]

d)  līdzvērtīga zvejas kapacitāte ir neatgriezeniski izņemta no Savienības zvejas kuģu reģistra un zvejas licences un atļaujas ir galīgi anulētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 5. un 6. punktu;

e)  saņēmējam turpmākajos piecos gados pēc atbalsta saņemšanas aizliegts reģistrēt jebkādu zvejas kuģi.

Zvejnieki, tostarp zvejas kuģu īpašnieki un apkalpes locekļi, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas galīga darbību pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas, arī var saņemt 1. punktā minēto atbalstu; attiecīgie zvejnieki pilnībā pārtrauc visas zvejas darbības; atbalsta saņēmējs sniedz kompetentajai iestādei pierādījumu par pilnīgu zvejas darbību pārtraukšanu; kompensāciju uz pro rata temporis pamata zvejnieks atmaksā, ja attiecīgais zvejnieks atsāk zvejas darbību laikposmā, kas ir mazāks par diviem gadiem, sākot no atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas; [Gr. 143]

3.  Atbalstu 2. punktā minētajai zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai īsteno, izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punktu un 89. pantu, un tas ir balstīts uz šā panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes: [Gr. 144]

a)  atbilstību nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta i) apakšpunktu; [Gr. 145]

b)  rezultātu sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta ii) apakšpunktu. [Gr. 146]

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka a) apakšpunktā minētos nosacījumus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. pantā minēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu. [Gr. 147]

4.  Atbalstu nepiešķir saskaņā ar 2. punktu, ja novērtējums par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā ziņojumā par flotes segmentu, kurā ietilpst attiecīgie kuģi, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģa izmantojuma rādītājiem, kuri noteikti minētajā regulā minētajās kopējās pamatnostādnēs.

18. pants

Zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšana [Gr. 148]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījuši: [Gr. 149]

a)  saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c), i) un j) apakšpunktā, ietverot bioloģiskās atjaunošanās posmus un izslēdzot KPN un kvotas, vai reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību; [Gr. 150]

b)  Komisijas vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā attiecīgi minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā; [Gr. 151]

c)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļvai neatjaunošana vai [Gr. 152]

d)  dabas katastrofas, vides incidenti, tostarp gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai vides incidenti, ko anormālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tostarp ieilguši nedroši laika apstākļi jūrā, kas ietekmē konkrētu zvejniecību, kā to oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. [Gr. 153]

Piešķirot kompensācijas vai veicot maksājumus saskaņā ar šo pantu, neņem vērā zvejas darbību periodisko sezonālo apturēšanu. [Gr. 154]

2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt tikai tad, ja:

a)  attiecīgā kuģa komerciālās zvejas darbības ir apturētas vismaz 90 30 dienas pēc kārtas; [Gr. 155]

b)  ekonomiskie zaudējumi, kas radušies pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs kalendārajos gados.

3.  Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai:

a)  tādu zvejas kuģu īpašniekiem vai zvejniekiem, kuri zvejo no krasta, kas ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem kas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā, vai [Gr. 157]

b)  zvejniekiem, kuri katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas ārkārtas pagaidu pārtraukšana. [Gr. 158]

Šajā punktā minēto atsauci uz jūrā pavadāmo dienu skaitu nepiemēro attiecībā uz zuša zvejniecībām.

4.  Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ne ilgāk kā sešu mēnešu garumā par vienu kuģi. [separate vote]

5.  Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki, periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem. [Gr. 159]

19. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

2.  Atkāpjoties no 13. panta j) punkta, atbalsts, kas minēts 1. punktā, var attiekties arī uz:

a)  tādu komponentu iegādi, un uzstādīšanu un apsaimniekošanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām kuģu izsekošanas un elektroniskās ziņošanas sistēmām, ko izmanto kontroles vajadzībām (tikai mazapjoma piekrastes tādu zvejas kuģu gadījumā, kuru kopējais garums nepārsniedz 12 metrus); [Gr. 160]

b)  tādu komponentu iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, ko izmanto, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu; [Gr. 161]

c)  tādu ierīču iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgas dzinēja jaudas obligātai nepārtrauktai mērīšanai un reģistrēšanai. [Gr. 162]

3.  Ar 1. punktā minēto atbalstu var veicināt arī jūras uzraudzību, kā minēts 28. pantā, un Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, kā minēts 29. pantā.

4.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

20. pants

Datu vākšana un, apstrāde un izplatīšana zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem [Gr. 163]

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF EJZAF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un, apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, ietverot datus par atpūtas zveju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004. [Gr. 164]

2.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valsts darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms tā gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina vai groza 1. punktā minētos valsts darba plānus.

22. pants

Jūras un, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana [Gr. 166]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības jūras un, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos. Šajā nolūkā jāveicina sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas satelītprogrammām, lai iegūtu vairāk datu par jūras piesārņojuma situāciju un jo īpaši par plastmasas atkritumiem ūdeņos. [Gr. 167]

2.  Šā panta 1. punktā minētais atbalsts var aptvert:

a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un drazu pasīvo savākšanu jūrā, ietverot Sargasu aļģu savākšanu skartajos tālākajos reģionos; [Gr. 168]

b)  investīcijas ostās, ko veic, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu, kā arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētās nevēlamās nozvejas pieņemšanas, uzglabāšanas un pārstrādes iekārtas; [Gr. 169]

ba)   zvejas rīku un nozveju nodrošināšanu pret zīdītājiem un putniem, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK, ar noteikumu, ka tas neapdraud zvejas rīku selektivitāti. [Gr. 170]

bb)   kompensāciju par ilgtspējīgu zvejas un čaulgliemju ieguves rīku izmantošanu; [Gr. 171]

c)  darbības, ar kurām jūras vidē sasniedz un saglabā labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā;

ca)   pasākumus laba vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai saldūdens vidē; [Gr. 172]

cb)  piesārņojuma, jo īpaši plastmasas piesārņojuma, savākšanas darbības Savienības piekrastes apgabalos, ostās un zvejas vietās; [Gr. 173]

d)  saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu noteikto telpiskās aizsardzības pasākumus īstenošanu;

e)  Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un uzraudzību saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu;

f)  sugu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un, Direktīvu 2009/147/EK un prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. pantam, un visu to sugu aizsardzību, kas iekļautas Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un/vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā; [Gr. 174]

fa)   tādu statisku vai mobilu iekārtu būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas paredzētas jūras faunas un floras aizsardzībai un uzlabošanai, ietverot zinātnisko sagatavošanu un novērtēšanu, un — attiecībā uz tālākajiem reģioniem — tādu noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju; [Gr. 175]

fb)   kompensācijas shēmas par nozvejas zudumiem, kurus radījuši zīdītāji un putni, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK un Direktīva 2009/147/EK; [Gr. 176]

fc)   ieguldījumus jūras bioloģisko resursu labākai pārvaldībai vai saglabāšanai; [Gr. 177]

fd)   atbalstu tādu savvaļas sugu selektīvām medībām vai kontrolētai pārvaldībai, kas apdraud ilgtspējīgus zivju krājumu apmērus; [Gr. 178]

fe)   krājumu tiešu atjaunošanu, kas kā saglabāšanas pasākums noteikts Savienības tiesību aktā; [Gr. 179]

ff)   atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai attiecībā uz svešzemju sugu sastopamību, kuras var atstāt katastrofālu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; [Gr. 180]

fg)   zvejnieku apmācību, jo īpaši par selektīvāku zvejas rīku un aprīkojuma izmantošanu, nolūkā veidot izpratni un mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi. [Gr. 181]

2.a  Par zaudējumiem un ieguldījumiem EJZAF var piešķirt finansējumu 100 % apmērā, kā minēts 22. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā. [Gr. 182]

2.b  Panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā iekļautas attiecīgās darbības, ko veic zivaudzētavas un zivkopji. [Gr. 183]

22.a pants

Zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi

1.  EJZAF, pamatojoties uz valstu daudzgadu stratēģiskajiem plāniem, var atbalstīt valsts vai pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projektu izstrādi nolūkā labāk izprast migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un citiem attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem. Šo projektu rezultātus publicē agrīnā stadijā, un sniedz ieteikumus par labāku pārvaldību.

2.  Lai varētu saņemt atbalstu valsts zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens valsts vai Savienības atzīts institūts.

3.  Lai varētu saņemt atbalstu pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens institūts no vismaz divām dažādām dalībvalstīm. [Gr. 184]

22.b pants

Inovācijas

1.  Lai veicinātu inovāciju zvejniecībā, EJZAF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un iekārtas, jaunus vai uzlabotus procesus un metodes, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, tostarp pārstrādes un tirdzniecības līmenī, pakāpeniski izskaust izmetumus un piezveju, ieviest jaunas tehniskās vai organizatoriskās zināšanas, samazināt zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabot zvejas rīku zvejas paņēmienus un selektivitāti vai ilgtspējīgāk izmantot dzīvos jūras resursus un līdzāspastāvēšanu aizsargājamiem plēsējiem.

2.  Saskaņā ar šo pantu finansētās darbības ierosina individuāli uzņēmēji vai ražotāju organizācijas un to apvienības.

3.  Dalībvalsts publisko saskaņā ar šo pantu finansēto darbību rezultātus. [Gr. 185]

II A NODAĻA

1.a prioritāte. Ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana [Gr. 186]

23. pants

Akvakultūra

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras — jūras un saldūdens, tostarp akvakultūras ar slēgtām un ūdens recirkulācijas sistēmām — veicināšanu, un akvakultūras produkcijas pieaugumu, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību. Tas var atbalstīt arī dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429(36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014(37). [Gr. 187]

2.  Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir saskanīgs ar valsts stratēģiskajiem akvakultūras attīstības daudzgadu plāniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 2. punktā.

3.  Produktīvas Investīcijas akvakultūrā saskaņā ar šo pantu var atbalstīt, tikai izmantojot dotācijas saskaņā ar Regulas (ES) [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 48. panta 1. punktu un (ieteicams)finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu. [Gr. 188]

23.a pants

Akvakultūras statistikas informācijas tīkls

1.  EJZAF var atbalstīt akvakultūras apsaimniekošanas datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā, 34. panta 5. punktā un 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā, lai izveidotu Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA) un valstu rīcības plānus tā īstenošanai.

2.  Atkāpjoties no 2. panta, šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valstu rīcības plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem, lai izveidotu 1. punktā minēto Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina vai groza 1. punktā minētos valsts darba plānus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā. [Gr. 189]

III NODAĻA

2. prioritāte. Ar Konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru zvejas un akvakultūras tirgu un tirgiem sekmēt pārstrādes nozaru veicināšana, sekmējot pārtikas nodrošinājumu Savienībā [Gr. 190]

24. pants

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība

1.   EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī materiālas investīcijas un darbības, ar kurām veicina zvejas un ilgtspējīgas akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību. [Gr. 191]

1.a  Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. pantā minēto ražošanas un tirgvedības plānu sagatavošanu un īstenošanu, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt avansa maksājumu 50 % apmērā no finansiālā atbalsta pēc ražošanas un tirgvedības plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 3. punktu. [Gr. 192]

1.b  Atbalsts, kas saskaņā ar šo pantu gadā piešķirts katrai ražotāju organizācijai, nepārsniedz 3 % no tās produkcijas vidējās gada vērtības, ko attiecīgā ražotāju organizācija laidusi tirgū iepriekšējos trijos kalendārajos gados, vai ko minētajā laikposmā tirgū laiduši attiecīgās organizācijas locekļi. Jebkurai jaunatzītai ražotāju organizācijai minētais atbalsts nepārsniedz 3 % no attiecīgās organizācijas locekļu iepriekšējos trijos kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības. [Gr. 193]

1.c  Atbalstu, kas minēts 1.a punktā, piešķir vienīgi ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām. [Gr. 194]

25. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un uzglabāšana [Gr. 195]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un uzglabāšanā. Ar šādu atbalstu palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. [Gr. 196]

1.a   EJZAF var arī atbalstīt investīcijas zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes inovācijai, kā arī partnerību veicināšanai starp ražotāju organizācijām un zinātniskām struktūrām. [Gr. 197]

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt, tikai izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu. [Gr. 198]

2.a  Dalībvalstis var atbalstīt zvejniecības un akvakultūras pārstrādes uzņēmumu attīstību, piesaistot citu struktūrfondu līdzekļus. [Gr. 198]

25.a pants

Uzglabāšanas atbalsts

1.  EJZAF var atbalstīt kompensāciju izmaksu atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar minētās Regulas 30. un 31. pantu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)  uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

b)  daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;

c)  finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 2 % no ražotāju organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Šā punkta piemērošanas nolūkiem gadījumā, ja ražotāju organizācijas locekļi laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam nav laiduši tirgū produkciju, ņem vērā attiecīgo organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trijos ražošanas gados.

2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai tad, kad produkti ir darīti pieejami lietošanai pārtikā.

3.  Tehnisko un finansiālo izmaksu summu, kas piemērojama to teritorijās, dalībvalstis nosaka šādi:

a)  tehniskās izmaksas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tiešajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kuras vajadzīgas, lai stabilizētu un uzglabātu attiecīgos produktus;

b)  finansiālās izmaksas aprēķina katru gadu, izmantojot procentu likmi, ko katru gadu nosaka katrā dalībvalstī; šīs tehniskās un finansiālās izmaksas dara publiski pieejamas.

4.  Dalībvalstis veic kontroles, lai pārliecinātos, ka produkti, par kuriem saņem uzglabāšanas atbalstu, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu kontroļu vajadzībām uzglabāšanas atbalsta saņēmēji uztur krājumu uzskaites reģistru par katru produktu kategoriju, kas nodota uzglabāšanā un pēc tam atkal laista tirgū lietošanai pārtikā. [Gr. 200]

IV NODAĻA

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku izaugsmi ekoloģisko iespēju robežās un veicināt pārtikušas piekrastes, salu un piejūras kopienas [Gr. 201]

26. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt vietējās ekonomikas un labvēlīgus nosacījumus, kas vajadzīgi vietējo kopienu ilgtspējīgu attīstībuilgtspējīgai zilajai ekonomikai un labklājībai, kas notiek ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 25. pantā noteiktās sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību. [Gr. 202]

2.  EJZF EJZAF atbalsta vajadzībām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 26. pantā, nodrošina to, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un ekoloģisko iespēju robežās gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. [Gr. 203]

2.a  Stratēģijām jāsaskan ar attiecīgajā reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un 4. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var būt gan tādas, kas orientētas tieši uz zvejniecību, gan plašākas stratēģijas, kuras paredzētas darbības dažādošanai zvejniecības reģionos. Stratēģijām jābūt kaut kam vairāk, nevis vienkāršam darbību apkopojumam vai dažādu nozares pasākumu uzskaitījumam. [Gr. 204]

2.b   Šajā nozarē veiktajām darbībām jābūt saskaņotām ar reģionālās attīstības stratēģijām, lai panāktu ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un piekrastes teritorijās radītu pievienoto vērtību. [Gr. 205]

2.c   Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, dalībvalstis īsteno kopīgas pārvaldības režīmu, ņemot vērā vietējos zvejas apstākļus. [Gr. 206]

27. pants

Zināšanas par jūru un saldūdeni [Gr. 207]

EJZF EJZAF var atbalstīt arī datu vākšanu, pārvaldību, analīzi, apstrādi un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras un saldūdens vides stāvokli, atpūtas zveju un atpūtas zvejas nozari ar mērķi: [Gr. 208]

a)  izpildīt uzraudzības un teritoriju noteikšanas un apsaimniekošanas prasības saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

aa)   izpildīt datu vākšanas prasības, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 665/2008(38), Komisijas Lēmumā 2010/93/EU(39), Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/1251(40) un Datu vākšanas pamatregulā; [Gr. 209]

b)  atbalstīt jūras telpisko plānošanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/89/ES(41);

ba)   izpildīt KZP regulā noteiktās datu vākšanas prasības; [Gr. 210]

c)  uzlabot datu kvalitāti un koplietošanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), kā arī citus datu tīklus, kas aptver saldūdeni; [Gr. 211]

ca)   palielināt pieejamību uzticamiem datiem par atpūtas zvejas nozveju; [Gr. 212]

cb)   investēt jūras piesārņojuma (jo īpaši piesārņojuma ar plastmasu) analīzē un novērošanā, lai iegūtu vairāk datu par situāciju; [Gr. 213]

cc)   palielināt zināšanas par jūras piedrazojumu ar plastmasu un tā koncentrāciju. [Gr. 214]

V NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus

28. pants

Jūras uzraudzība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, kas veicina vienotās informācijas apmaiņas vides mērķu sasniegšanu.

2.  Atkāpjoties no 2. panta, šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

2.a   Saskaņā ar mērķi panākt, lai jūras un okeāni būtu droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti, EJZAF palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi. [Gr. 215]

29. pants

Sadarbība krasta apsardzes jomā

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, ko veic valsts iestādes, veicinot Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624(42) 53. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1625(43) 2.b pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1626(44) 7.a pantā.

2.  Atbalsts darbībām, kas minētas 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles un inspicēšanas sistēmu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. [Gr. 216]

3.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

29.a pants

Dabas un sugu aizsardzība

EJZAF atbalsta tādu dabas aizsardzības darbību īstenošanu, kas atbilst ANO Pasaules dabas hartai, jo īpaši tās 21., 22., 23. un 24. pantam.

EJZAF arī atbalsta brīvprātīgu sadarbību un koordinēšanu ar un starp starptautiskiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm, lai apvienotu līdzekļus tādu problēmu risināšanai kā NNN zveja, jūras sugu malumedniecība un it kā jūras krājumus apdraudošu sugu iznīcināšana. [Gr. 217 un 301]

Va NODAĻA

Tālākie reģioni [Gr. 218]

29.b pants

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz(45):

a)  114 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 128 566 000 EUR faktiskās cenās) Azoru salām un Madeirai;

b)  91 700 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 103 357 000 EUR faktiskās cenās) Kanāriju salām;

c)  146 500 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 165 119 000 EUR faktiskās cenās) Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

2.  Katra dalībvalsts nosaka finansējuma daļu, kas minēta 1. punktā, piešķirta 29.d pantā minētajai kompensācijai un kas nepārsniedz 50 % no katra 1. punktā minētā piešķīruma.

3.  Neskarot šīs regulas 9. panta 8. punktu un Regulas (ES) Nr. .../... [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 19. panta 2. punktu un nolūkā ņemt vērā mainīgos apstākļus, dalībvalstis katru gadu var pielāgot sarakstu, atbalsttiesīgo zvejas produktu daudzumus un 29.d pantā minēto kompensācijas līmeni ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šā panta 1. un 2. punktā minētās summas. Šādus pielāgojumus var veikt tikai tādā apmērā, kādā atbilstīgs palielinājums vai samazinājums tiek izdarīts attiecīgās dalībvalsts cita reģiona kompensācijas plānos. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par pielāgojumiem. [Gr. 321]

29. c pants

Rīcības plāns

Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

a)   stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

b)   galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

i)   strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

ii)   šīs regulas 29.d pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām, ietverot zvejniecības un akvakultūras produktu saraktu un daudzumus un kompensācijas līmeni;

iii)   jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību. [Gr. 220]

29.d pants

Mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošana un saistītie pasākumi

Neskarot 13. panta a) un b) apakšpunktu un 16. pantu, EJZAF tālākajos reģionos var atbalstīt šādas darbības:

a)  mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošanu, ietverot jaunu kuģu būvi un iegādi, attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dienas galvenā darījumdarbības vieta ir tālākajā reģionā, kurā tiks reģistrēts jaunais kuģis, no kura visas nozvejas izkrauj tālāko reģionu ostās, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, ievērotu Savienības un valstu noteikumus par higiēnu, veselību un darba apstākļiem uz kuģa, apkarotu NNN zveju un panāktu lielāku vidisko efektivitāti. Kuģim, kas iegūts, izmantojot atbalstu, jāpaliek reģistrētam tālākajā reģionā vismaz 15 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas. Ja šis nosacījums netiek ievērots, atbalsts jāatmaksā tādā apmērā, kas ir samērīgs, ņemot vērā pārkāpuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos. Zvejas flotes atjaunošana nepārsniedz maksimāli atļautās kapacitātes robežas un atbilst KZP mērķiem;

b)  galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija. Jaunā dzinēja vai modernizētā dzinēja jauda var pārsniegt pašreizējo dzinēja jaudu, ja vajadzība pēc lielākas jaudas tiek pienācīgi pamatota ar jūras drošības apsvērumiem, nepalielinot zvejas kuģa nozvejas kapacitāti;

c)  zvejas kuģa koka korpusa daļēja renovācija, ja tā vajadzīga kuģošanas drošības uzlabošanai saskaņā ar objektīviem jūrniecības inženierijas tehniskajiem kritērijiem;

d)  ostu, ostu infrastruktūras, izkraušanas vietu, izsoļu namu, kuģu būvētavu, kuģu būves un remonta darbnīcu būvniecība un modernizācija, ja infrastruktūra veicina ilgtspējīgu zveju. [Gr. 287]

21. 29.pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem tālāko reģionu, kas minēti 629.b panta 2.1 punktā, dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

1.a  Kompensācija ir samērīga ar papildu izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Papildu izmaksu kompensācijas līmenis pienācīgi tiek pamatots kompensācijas plānā. Tomēr kompensācija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 % no radītajiem izdevumiem.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem kritērijiem sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

4.  Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

a)  kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos, saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565(46);

b)  kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

ba)   kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas reģistrēti kāda no 1. punktā minēto tālāko reģionu ostā, taču neveic darbību attiecīgajā reģionā;

c)  kuri importēti no trešām valstīm.

5.  Šā panta 4. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz piegādāto izejvielu daudzumu.

6.  Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, kompensācijā, ko izmaksā saņēmējiem, kuri veic 1. punktā minētās darbības tālākajos reģionos vai kuriem pieder kuģis, kas reģistrēts kādā no šo reģionu ostām, ņem vērā:

a)  attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ;

b)  visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un apstiprina metodikas satvaru kompensācijas atbalsta izmaksai.[Gr. 165]

29.f pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz zvejniecības un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā un kuriem piemēro 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos nozarēm, kas ražo, apstrādā un laiž tirgū zvejniecības un akvakultūras produktus, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un izteiktais nomaļums.

2.   Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 29.d pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo par piešķirto valsts atbalstu, ko Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz šādi paziņotu valsts atbalstu uzskata, ka tas paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē. [Gr. 222]

29.g pants

Pārskats — POSEI

Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu un vajadzības gadījumā pieņem atbilstīgus priekšlikumus. Komisija novērtē iespēju izveidot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) jūrlietu un zvejniecības problēmu risināšanai. [Gr. 223]

VI NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu dalītā pārvaldībā

1. iedaļa

Atbalsts no EJZFEJZAF

30. pants

Papildu izmaksu vai negūto ienākumu aprēķināšana

Atbalstu, ko piešķir, pamatojoties uz papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, piešķir kādā no veidiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a), c), d) un e) apakšpunktā.

31. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

EJZF EJZAF līdzfinansējuma maksimālā likme katrai atbalsta jomai ir noteikta II pielikumā.

32. pants

Publiskā atbalsta intensitāte

1.  Dalībvalstis piemēro maksimālo atbalsta intensitātes likmi 50 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dažām atbalsta jomām un konkrētiem darbību veidiem III pielikumā ir noteiktas īpašas atbalsta maksimālās intensitātes likmes.

3.  Ja viena darbība ietilpst vairākās rindās no III pielikuma 2.–16. rindai, piemēro augstāko maksimālo atbalsta intensitātes likmi.

4.  Ja viena darbība ietilpst vienā vai vairākās rindās no III pielikuma 2.–16. rindai un vienlaikus ietilpst minētā pielikuma 1. rindā, piemēro to maksimālo atbalsta intensitātes likmi, kas minēta 1. rindā.

32.a pants

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība

EJZAF atbalsta integrētās jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, attīstot reģionālās platformas inovatīvu projektu finansēšanai. [Gr. 224]

2. iedaļa

Finanšu pārvaldība

33. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi par to, kas apstiprina, ka dalībvalsts nav ievērojusi saskaņā ar KZP vai attiecīgajiem Savienības vides tiesību aktiem piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums. [Gr. 225]

2.  Pirms 1. punktā minētās pārtraukšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par noteikumu neievērošanas pierādījumiem un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt piezīmes.

3.  Šā panta 1. punktā minētā pārtraukšana ir samērīga, ņemot vērā noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka 1. pantā minētos noteikumu neievērošanas gadījumus.

34. pants

Maksājumu apturēšana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums. [Gr. 226]

2.  Pirms 1. punktā minētās apturēšanas Komisija informē dalībvalsti, ka Komisija uzskata, ka pastāv nopietns KZP piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījums, un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt piezīmes.

3.  Šā panta 1. punktā minētā apturēšana ir samērīga, ņemot vērā nopietnās noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka 1. pantā minētos nopietnos noteikumu neievērošanas gadījumus.

35. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 97. panta 4. punktu dalībvalstis šīs regulas 12. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanas gadījumā piemēro finanšu korekcijas.

2.  Saistībā ar 1. punktā minētajām finanšu korekcijām dalībvalstis nosaka korekcijas summu, kas ir samērīga, ņemot vērā saņēmēja izdarītā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un EJZF EJZAF ieguldījuma ietekmi uz saņēmēja saimniecisko darbību.

36. pants

Komisijas veiktas finanšu korekcijas

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 98. panta 5. punktu Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai daļu no tā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti 12. panta 2. punktā, un dalībvalsts līdz šajā punktā paredzētās korekcijas procedūras uzsākšanai nav tos izlabojusi;

b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi. [Gr. 227]

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF EJZAF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā. [Gr. 228]

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu. [Gr. 229]

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijus un vienotu likmju vai ekstrapolētu finanšu korekciju piemērošanas kritērijus.

3. iedaļa

Uzraudzība un ziņošana

37. pants

Uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

1.  Rādītāji, kas vajadzīgi, lai ziņotu par EJZF EJZAF progresu 4. pantā minēto prioritāšu sasniegšanā, ir izklāstīti I pielikumā.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par EJZF EJZAF progresu tā prioritāšu sasniegšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja to uzskata par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

38. pants

Gada veikuma ziņojums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 36. panta 6. punktu katra dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms gadskārtējās izvērtēšanas sanāksmes iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu. Pirmo ziņojumu iesniedz 2023. gadā un pēdējo ziņojumu — 2029. gadā.

2.  Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, apraksta programmas īstenošanas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 12. pantā minēto starpposma mērķrādītāju un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas gaitu. Tajā apraksta arī visas problēmas, kas ietekmē programmas izpildi, un pasākumus, kas veikti, lai šīs problēmas risinātu.

3.  Ziņojumu, kas minēts 1. punktā, izskata gadskārtējā izvērtēšanas sanāksmē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 36. pantu.

3.a  Katra dalībvalsts 1. punktā minēto ziņojumu publicē gan oriģinālvalodā, gan vienā no Eiropas Komisijas darba valodām. [Gr. 230]

3.b  Panta 1. punktā minēto ziņojumu regulāri publicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. [Gr. 231]

3.c  Katra dalībvalsts un Komisija savās tīmekļa vietnēs publicē ziņojumus par paraugpraksi. [Gr. 232]

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.a  Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar 7. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu. [Gr. 233]

III SADAĻA

ATBALSTS TIEŠĀ UN NETIEŠĀ PĀRVALDĪBĀ

39. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Atkāpjoties no 2. panta, šo sadaļu var piemērot arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas, izņemot tehnisko palīdzību.

I NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu

40. pants

KZP īstenošana

EJZF EJZAF atbalsta KZP īstenošanu, izmantojot:

a)  zinātnisko ieteikumu un informācijas sniegšanu, lai veicinātu stabilus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP, tostarp zinātniskajās struktūrās iesaistot ekspertus;

aa)   pēc iespējas vairāk pētniecības un attīstības programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļu, lai atbalstītu un veicinātu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības zivsaimniecības un akvakultūras nozarē; [Gr. 234]

b)  Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 1224/2009;

c)  saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu izveidoto konsultatīvo padomju darbību, kuru mērķis ir piedalīties KZP veidošanā un atbalstīt to;

d)  brīvprātīgas iemaksas tādu starptautisku organizāciju darbībās, kuras darbojas zivsaimniecības jomā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. pantu un 30. pantu.

41. pants

Tīru un veselīgu jūru veicināšana

1.  EJZF EJZAF atbalsta tīru un veselīgu jūru veicināšanu, tostarp veicot darbības, ar kurām atbalsta Direktīvas 2008/56/EK īstenošanu, un darbības, kas nodrošina atbilstību mērķim sasniegt labu vides stāvokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktu, un īstenojot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā.

2.  Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

II NODAĻA

2. prioritāte. Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā [Gr. 235]

42. pants

Tirgus izpēte

EJZF EJZAF atbalsta zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu, proti, izstrādājot Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA). [Gr. 236]

III NODAĻA

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi Radīt pienācīgus apstākļus ilgtspējīgai zilajai ekonomikai un veicināt pārtikušas veselīgu jūras vidi pārtikušām piekrastes kopienaskopienām [Gr. 237]

43. pants

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, kas attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās [Gr. 238]

EJZF EJZAF atbalsta jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi: [Gr. 239]

a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku, kas nodrošina cilvēka un vides labjutību un attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās; [Gr. 240]

aa)   atjaunojot, aizsargājot un saglabājot jūras sistēmu daudzveidību, produktivitāti, izturētspēju un tām piemītošo vērtību; [Gr. 241]

b)  veicinot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, tostarp izmantojot telpisko plānošanu, jūras baseina stratēģijas, reģionālo sadarbību jūrlietās, Savienības makroreģionālās stratēģijas un pārrobežu sadarbību; [Gr. 242]

ba)   veicinot atbildīgu ražošanu un patēriņu, tīras tehnoloģijas, atjaunojamos energoresursus un aprites materiālu plūsmas; [Gr. 243]

c)  pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju, tostarp Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet), nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kā arī citos datu tīklos, kas aptver saldūdeni, lai nodrošinātu, ka izaugsme nepārmāc tehnoloģijas un efektivitātes sasniegumus, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgām ekonomiskām darbībām, kas atbilst pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzībām, un ka nepieciešamie instrumenti un resursi pārejai uz aprites ekonomiku tiek izstrādāti atbilstoši Savienības stratēģijai attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā; [Gr. 244]

d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un saldūdeni un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko un vidisko datu koplietošanu; [Gr. 245]

e)  izstrādājot projekta plānus un inovatīvus finanšu instrumentus;

ea)  atbalstot pasākumus jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, piešķirot kompensāciju zvejniekiem par nozaudētu zvejas rīku vai drazu savākšanu jūrā. [Gr. 246]

43.a pants

Lēmumi par investīcijām zilajā ekonomikā

Lēmumi par investīcijām ilgtspējīgā zilajā ekonomikā jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kas ilgtermiņā var apdraudēt ilgtspēju. Ja nav pietiekamu zināšanu vai informācijas, gan valsts, gan privātajā sektorā piemēro piesardzības pieeju, jo var tikt apstiprinātas darbības ar iespējamu kaitīgu ietekmi. [Gr. 247]

IV NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus

44. pants

Jūras drošība un uzraudzība

EJZF EJZAF atbalsta jūras drošības un uzraudzības veicināšanu, tostarp izmantojot datu koplietošanu, krasta apsardzes un aģentūru sadarbību un cīņu pret noziedzīgām un nelikumīgām darbībām jūrā.

45. pants

Starptautiskā okeānu pārvaldība

EJZF EJZAF atbalsta starptautiskās okeānu pārvaldības politikas īstenošanu, izmantojot:

a)  brīvprātīgas iemaksas starptautiskām organizācijām, kas darbojas okeānu pārvaldības jomā;

b)  brīvprātīgu sadarbību un koordināciju starp starptautiskajiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu attiecīgu starptautisko nolīgumu, vienošanos un partnerību kontekstā;

c)  tādu okeāna partnerību īstenošanu, kas izveidotas starp Savienību un attiecīgajiem okeānu jomas dalībniekiem;

d)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, vienošanos un instrumentu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt okeānu labāku pārvaldību, kā arī tādu darbību, pasākumu, rīku un informācijas izstrādi, kas veicina nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus okeānus;

e)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, pasākumu un rīku īstenošanu, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;NNN zveju, un pasākumus un instrumentus, ar ko līdz minimumam samazināt ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši jūras putnu, jūras zīdītāju un jūras bruņurupuču nejaušu nozveju; [Gr. 248]

f)  starptautisku sadarbību okeānu pētniecības un datu jomā un okeānu pētniecības un datu izstrādi.

45.a pants

Okeānu attīrīšana

EJZAF atbalsta pasākumus, kas tiek veikti, lai jūras un okeānus attīrītu no visu veidu piesārņojuma, tostarp par prioritāti nosakot attīrīšanu no plastmasas, “plastmasas kontinentiem” un bīstamiem vai radioaktīviem atkritumiem. [Gr. 249 un 300]

V NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu tiešā un netiešā pārvaldībā

46. pants

Savienības finansējuma veidi

1.  EJZF EJZAF var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], jo īpaši iepirkuma veidā atbilstīgi minētās regulas VII sadaļai un dotāciju veidā atbilstīgi minētās regulas VIII sadaļai. Tas var sniegt finansējumu arī finanšu instrumentu veidā 47. pantā minēto finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.  Dotāciju priekšlikumu vērtēšanu var veikt neatkarīgi eksperti.

2.a  Ar šo regulu saistītās maksājumu procedūras paātrina, lai samazinātu ekonomisko slogu zvejniekiem. Komisija izvērtē pašreizējo sniegumu, lai uzlabotu un paātrinātu maksājumu procesu. [Gr. 250]

47. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības EJZF EJZAF ietvaros īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par InvestEU] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] X sadaļu. Četru mēnešu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī Komisija iesniedz dalībvalstīm sīki izstrādātas pamatnostādnes par finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu valstu darbības programmās saskaņā ar EJZAF, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot finansējuma apvienošanas darbībām, ko vietējās attīstības jomā veic vietējie rīcībspēki. [Gr. 251]

48. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  III sadaļā paredzētā atbalsta vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc atbalsta īstenošanas sākuma. Pēc šīs izvērtēšanas Komisija sagatavo ziņojumu un sniedz detalizētu novērtējumu par visiem konkrētajiem īstenošanas aspektiem. [Gr. 252]

3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc tā Komisija sagatavo galīgo izvērtējuma ziņojumu par III sadaļā paredzēto atbalstu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.sniedz 2. un 3. punktā minētos novērtējuma ziņojumus. [Gr. 253]

4.a  Komisija attiecīgi var ierosināt grozījumus šajā regulā, pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu. [Gr. 254]

49. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

50. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar EJZFEJZAF, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Finanšu resursi, kas piešķirti EJZFEJZAF, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 4. pantā minētajām prioritātēm.

51. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. līdz 3. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, aizjūras zemē vai teritorijā vai darba programmā minētā trešā valstī, saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem; [Gr. 255]

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp arodapvienības vai jebkura starptautiska organizācija. [Gr. 256]

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, savas dalības izmaksas principā sedz paši.

IV SADAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

52. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. un 55. pantā minētos deleģētos aktus piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. un 55. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. vai 55. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

53. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(47) nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4 5. pantu. [Gr. 257]

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Atcelšana

1.  Regulu (ES) Nr. 508/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

55. pants

Pārejas noteikumi

1.  Lai atvieglotu pāreju no atbalsta shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros paredz nosacījumus, ar kādiem atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu.

2.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

3.  Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, paliek spēkā.

56. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas sākuma diena

Šī regula stājas spēkā 20 dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

PRIORITĀTE

RĀDĪTĀJS

Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu

To izkrāvumu apjoma dinamika, kas veikti no krājumiem, kuri novērtēti MSY apjomā

Savienības zvejas flotes rentabilitātes un nodarbinātības dinamika [Gr. 260]

Rīcības plānā jūras vides aizsardzībai noteikto vides mērķu ievērošanas līmenis saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu vai, ja tādu nav, būtiski pozitīvi rezultāti Natura 2000 teritoriju teritorijās un citu citās saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu aizsargājamo aizsargājamās jūras teritoriju teritorijās, uz kurām attiecas aizsardzības, uzturēšanas un atjaunošanas pasākumi, platība (ha) [Gr. 261]

To zvejas kuģu daudzums procentos, kuri aprīkoti ar elektronisko pozīcijas un nozvejas ziņošanas ierīci

Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā [Gr. 258]

Akvakultūras ražošanas vērtības un apjoma dinamika Savienībā

Savienības zvejas flotes rentabilitātes un nodarbinātības dinamika [Gr. 262]

Izkrāvumu vērtības un apjoma dinamika

Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes un salu kopienas [Gr. 259]

IKP dinamika NUTS 3. līmeņa piejūras reģionos

Darbvietu skaita dinamika (pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē) ilgtspējīgā zilajā ekonomikā

Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus

To kopīgo darbību skaits, kas veicina Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā

II PIELIKUMS

ATBALSTA JOMAS SASKAŅĀ AR DALĪTO PĀRVALDĪBU

PRIORITĀTE

ATBALSTA JOMA

ATBALSTA JOMAS VEIDS (finansēšanas plānā izmantojamā nomenklatūra)

MAKSIMĀLĀ LĪDZFINANSĒJUMA LIKME

(% no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem)

1

14. panta 1. punkts

KZP vidisko, ekonomisko, sociālo un nodarbinātības mērķu sasniegšana

1.1

75 %

1

16. pants

Investīcijas mazapjoma piekrastes zvejas kuģos

1.1

75 %

1

17. panta 1. punkts

Zvejniecību un zvejas flotu pārvaldība

1.1

75 85% [Gr. 263]

1

17. panta 2. punkts

Zvejas darbību izbeigšana

1.2

50 %

1

18. pants

Zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana

1.2

50 %

1

19. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1.3

85 %

1

20. pants

Datu vākšana un apstrāde zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem

1.3

85 %

1

21. pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

1.4

100 %

1

22. pants

Jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana

1.5

85 %

2

23. pants

Akvakultūra

2.1

75 % 85 %

2

Zivsaimniecība

2.1

75 % [Gr. 264]

 

23.a pants

Akvakultūras statistikas informācijas tīkls

X

75% [Gr. 265]

2 3

24. pants

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība

2.13.1

75 % [Gr. 266]

2 3

25. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

2.13.1

75 % [Gr. 267]

3

26. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

3.1

75 %

3

27. pants

Zināšanas par jūru

3.1

75 %

4

28. pants

Jūras uzraudzība

4.1

75 %

4

29. pants

Sadarbība krasta apsardzes jomā

4.1

75 %

 

Tehniskā palīdzība

5.1

75 %

III PIELIKUMS

ĪPAŠAS MAKSIMĀLĀS ATBALSTA INTENSITĀTES LIKMES SASKAŅĀ AR DALĪTO PĀRVALDĪBU

RINDAS NUMURS

ATBALSTA JOMA VAI DARBĪBAS VEIDS

ATBALSTA MAKSIMĀLĀ INTENSITĀTES LIKME

1

16. pants

Investīcijas mazapjoma piekrastes zvejas kuģos

30 %55 % [Gr. 268]

2

Darbības, kas veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu:

—  darbības, ar kurām uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

—  darbības, ar kurām uzlabo zvejas ostu, izsoles namu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu infrastruktūru, lai atvieglotu nevēlamu nozveju izkraušanu un uzglabāšanu;

—  darbības, ar kurām atvieglo tādu nevēlamu nozveju tirdzniecību, kas gūtas no komerciāliem krājumiem un izkrautas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

75 %

3

Darbības, ar kurām uzlabo veselību, drošību un darba apstākļus uz zvejas kuģiem

75 %

4

Darbības, ko veic tālākajos reģionos

85 %

5

Darbības, ko veic nomaļajās Īrijas salās, Grieķijas salās un Horvātijas salās – Dugi Otokā (Dugi Otok), Visā (Vis), Mļetā (Mljet) un Lastovā (Lastovo) [Gr. 269]

85 %

6

19. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

85 %

7

Darbības, kas saistītas ar mazapjoma piekrastes zveju (tostarp kontroli un noteikumu izpildi)

100 %

8

Ja saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai uzņēmums, kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 106. panta 2. punktā, ja atbalstu piešķir šādu pakalpojumu sniegšanai.

100 %

9

17. panta 2. punkts

Zvejas darbību izbeigšana

100 %

10

18. pants

Zvejas darbību ārkārtas pārtraukšana

100 %

11

20. pants

Datu vākšana un apstrāde zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem

100 %

12

21. pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

100 %

13

27. pants

Zināšanas par jūru

100 %

14

28. pants

Jūras uzraudzība

100 %

15

29. pants

Sadarbība krasta apsardzes jomā

100 %

16

Darbības, kas saistītas ar tādu pārredzamu sistēmu projektēšanu, izstrādi, uzraudzību, izvērtēšanu vai pārvaldību, kas paredzētas, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu

100 %

16.a

Darbības, ko veic kolektīvo projektu labumguvēji

60% [Gr. 270]

16.b

Darbības, ko veic starpnozaru organizācija, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība

75% [Gr. 271]

IV PIELIKUMS

KOEFICIENTI, KO IZMANTO, LAI APRĒĶINĀTU ATBALSTA APJOMU AR VIDI UN KLIMATA PĀRMAIŅĀM SAISTĪTIEM MĒRĶIEM

* Dalībvalsts savā programmā var ierosināt 40 % koeficientu piešķirt atbalsta jomai, kas tabulā apzīmēta ar *, ja tā var pierādīt minētās atbalsta jomas nozīmīgumu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām vai — attiecīgā gadījumā — ar vidi saistītiem mērķiem.

V PIELIKUMS

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA KOPĒJIE RESURSI PA DALĪBVALSTĪM 2021.–2027. GADA PERIODĀ

 

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

BE

5 420 528

5 528 939

5 639 520

5 752 311

5 867 358

5 984 701

6 072 814

40 266 171

BG

11 435 037

11 663 737

11 897 017

12 134 959

12 377 660

12 625 203

12 811 085

84 944 698

CZ

4 039 229

4 120 014

4 202 416

4 286 465

4 372 195

4 459 635

4 525 295

30 005 249

DK

27 053 971

27 595 050

28 146 963

28 709 906

29 284 109

29 869 767

30 309 543

200 969 309

DE

28 513 544

29 083 814

29 665 502

30 258 817

30 863 998

31 481 253

31 944 754

211 811 682

EE

13 110 534

13 372 744

13 640 205

13 913 011

14 191 273

14 475 087

14 688 206

97 391 060

IE

19 165 423

19 548 731

19 939 714

20 338 511

20 745 284

21 160 173

21 471 716

142 369 552

EL

50 480 983

51 490 602

52 520 436

53 570 852

54 642 278

55 735 079

56 555 673

374 995 903

ES

150 831 009

153 847 625

156 924 643

160 063 158

163 264 447

166 529 604

168 981 438

1 120 441 924

FR

76 346 460

77 873 387

79 430 888

81 019 517

82 639 920

84 292 652

85 533 702

567 136 526

HR

32 804 523

33 460 613

34 129 839

34 812 441

35 508 695

36 218 841

36 752 095

243 687 047

IT

69 761 016

71 156 235

72 579 390

74 030 988

75 511 619

77 021 791

78 155 791

518 216 830

CY

5 156 833

5 259 970

5 365 171

5 472 475

5 581 926

5 693 560

5 777 387

38 307 322

LV

18 156 754

18 519 888

18 890 294

19 268 103

19 653 468

20 046 521

20 341 668

134 876 696

LT

8 236 376

8 401 103

8 569 129

8 740 512

8 915 324

9 093 623

9 227 510

61 183 577

LU

—  

—  

—  

—  

—  

—  

—  

—  

HU

5 076 470

5 177 999

5 281 561

5 387 193

5 494 938

5 604 832

5 687 353

37 710 346

MT

2 938 064

2 996 826

3 056 763

3 117 899

3 180 258

3 243 860

3 291 620

21 825 290

NL

13 182 316

13 445 962

13 714 887

13 989 186

14 268 972

14 554 340

14 768 625

97 924 288

AT

904 373

922 460

940 910

959 728

978 923

998 500

1 013 200

6 718 094

PL

68 976 348

70 355 873

71 763 020

73 198 291

74 662 268

76 155 454

77 276 699

512 387 953

PT

50 962 391

51 981 638

53 021 293

54 081 726

55 163 369

56 266 592

57 095 013

378 572 022

RO

21 868 723

22 306 097

22 752 228

23 207 276

23 671 425

24 144 835

24 500 321

162 450 905

SI

3 221 347

3 285 774

3 351 490

3 418 521

3 486 892

3 556 627

3 608 990

23 929 641

SK

2 049 608

2 090 600

2 132 413

2 175 061

2 218 563

2 262 933

2 296 250

15 225 428

FI

9 659 603

9 852 795

10 049 855

10 250 853

10 455 872

10 664 981

10 822 003

71 755 962

SE

15 601 692

15 913 725

16 232 007

16 556 649

16 887 785

17 225 527

17 479 140

115 896 525

KOPĀ

714 953 155

729 252 201

743 837 554

758 714 409

773 888 819

789 365 971

800 987 891

5 311 000 000

(1) OV C 110, 22.3.2019., 104. lpp.
(2) OV C 361, 5.10.2018., 9. lpp.
(3)OV C 110, 22.3.2019., 104. lpp.
(4)OV C 361, 5.10.2018., 9. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(6)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(7)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(8)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(9)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(11)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
(13)COM(2017)0623.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.)..
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(16)Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(19)COM(2018)0028.
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) ar zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
(22)Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).
(23)JOIN(2016)0049.
(24)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(26)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(27)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(28)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(31)Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(32)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(33)Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).
(35)Eiropas Parlamenta un Direktīva (ES) 2017/1371 Padomes (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(36)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts)par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).
(37)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).
(38) Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2008 (2008. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.).
(39) Komisijas Lēmums 2010/93/ES (2009. gada 18. decembris), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009)10121) (OV L 41, 16.2.2010., 8. lpp.).
(40) Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251, ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).
(41)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).
(42)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(43)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1625 (2016. gada 14. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 251, 16.9.2016., 77. lpp.).
(44)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1626 (2016. gada 14. septembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 251, 16.9.2016., 80. lpp.).
(45) Šīs summas būs jāpielāgo, ievērojot 5. panta 1. punktā noteiktās summas.
(46)Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 14.9.2015., 55. lpp.).
(47)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā ***I
PDF 129kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā (COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD))
P8_TA(2019)0344A8-0005/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0115),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0104/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0005/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

P8_TC1-COD(2018)0050


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1022.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem, kurā ietvertas pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 103. lpp.


Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana ***I
PDF 125kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (COM(2018)0212 – C8-0153/2018 – 2018/0104(COD))
P8_TA(2019)0345A8-0436/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0212),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0153/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0436/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu

P8_TC1-COD(2018)0104


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1157.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 78. lpp.


Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība ***I
PDF 125kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (COM(2018)0274 – C8-0196/2018 – 2018/0129(COD))
P8_TA(2019)0346A8-0008/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0274),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0196/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0008/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību

P8_TC1-COD(2018)0129


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1936.)

(1) OV C 62, 15.2.2019., 261. lpp.
(2) OV C 168, 16.5.2019., 81. lpp.


Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) ***I
PDF 132kWORD 55k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (COM(2017)0343 – C8-0219/2017 – 2017/0143(COD))
P8_TA(2019)0347A8-0278/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0343),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0219/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0278/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP)

P8_TC1-COD(2017)0143


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1238.)

(1) OV C 81, 2.3.2018., 139. lpp.


Darba un privātās dzīves līdzsvars vecākiem un aprūpētājiem ***I
PDF 125kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (COM(2017)0253 – C8-0137/2017 – 2017/0085(COD))
P8_TA(2019)0348A8-0270/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0253),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 153. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0137/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Parlaments, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta, Polijas Sejms un Polijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 6. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 30. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 18. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0270/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

P8_TC1-COD(2017)0085


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1158.)

(1) OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.
(2) OV C 164, 8.5.2018., 62. lpp.


Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***I
PDF 240kWORD 62k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324 – C8-0178/2018 – 2018/0136(COD))
P8_TA(2019)0349A8-0469/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0178/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 17. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas apvienotās sanāksmes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0469/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs

P8_TC1-COD(2018)0136


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kā balstās Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības,atgādināts tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un dalībai Savienībā izvirzītajos kritērijos. Kā atkārtoti norādīts LES 2. pantā, minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. [Gr. 1]

(1.a)  Dalībvalstīm būtu jāstiprina savi pienākumi un jārāda piemērs, tos patiešām izpildot, kā arī jātiecas izveidot kopēju tiesiskuma kultūru, kurā tiesiskumu kā vispārēju vērtību vienādi piemēro visas iesaistītās puses. Minēto principu pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtisks priekšnosacījums Eiropas projekta leģitimitātei kopumā un pamatnosacījums, lai veidotu iedzīvotāju uzticību Savienībai un nodrošinātu tās politikas efektīvu īstenošanu. [Gr. 2]

(1.b)  Saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās konstitucionālo kodolu un kopējās vērtības, kas ir tās pamatā, tostarp budžeta veidošanas principus. Dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un kandidātvalstīm ir pienākums ievērot, aizsargāt un popularizēt minētos principus un vērtības un lojāli sadarboties. [Gr. 3]

(2)  Tiesiskums nodrošina, ka visi publiskās varas turētāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībāmpamattiesību ievērošanu, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas. Tas it īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti likumības(5), principi, tostarp pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskie procesi tiesību aktu ieviešanai juridiskās noteiktības(6), izpildvaras patvaļīguma aizlieguma(7), varas dalīšanas(8), tiesu pieejamības un neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošinātas efektīvas tiesību aizsardzības tiesā(9) principi(10). Minētie principi cita starpā ir atspoguļoti Eiropas Padomes Venēcijas komisijas līmenī un noteikti, arī pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo judikatūru(11). [Gr. 4]

(2.a)  Pievienošanās kritēriji jeb Kopenhāgenas kritēriji, ko Kopenhāgenas Eiropadome pieņēma 1993. gadā un Madrides Eiropadome nostiprināja 1995. gadā, ir būtiski nosacījumi, kas jāizpilda visām kandidātvalstīm, lai tās kļūtu par dalībvalstīm. Minētie kritēriji ir iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskums, cilvēktiesības, kā arī cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība, funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kā arī spēja uzņemties dalības Savienībā pienākumus. [Gr. 5]

(2.b)  Ja kandidātvalsts nevar nodrošināt prasīto standartu, vērtību un demokrātijas principu ievērošanu, kavējas pievienošanās Savienībai, līdz tā pilnībā izpilda attiecīgos standartus. Kopenhāgenas kritērijos noteiktās saistības kandidātvalstīm tiek piemērotas arī dalībvalstīm pēc to pievienošanās Savienībai saskaņā ar LES 2. pantu un lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 4. pantā. Tādēļ dalībvalstis būtu regulāri jāizvērtē, lai pārbaudītu, vai to tiesību akti un prakse joprojām atbilst minētajiem kritērijiem un kopīgajām vērtībām, uz kurām balstās Savienība, tādējādi nodrošinot atbilstīgu tiesisko regulējumu un administratīvo satvaru Savienības politikas īstenošanai. [Gr. 6]

(3)  Tiesiskums Lai gan Savienības vērtībām netiek piemērota hierarhija, tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas citas pamatvērtības, uz kā balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu: nav iespējama demokrātijas un pamattiesību ievērošana, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi. Iekšējās un ārējās demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību politikas saskaņotībai un konsekvencei ir galvenā nozīme uzticības Savienībai nodrošināšanā. [Gr. 7]

(4)  Kad dalībvalstis pilda Savienības budžetu un neatkarīgi no to izmantotās īstenošanas metodes tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantā.

(5)  Pareizu finanšu pārvaldību var nodrošināt tikai dalībvalstis, ja publiskās iestādes rīkojas saskaņā ar likumu un ja pret tā pārkāpumiem efektīvi apsūdzību ceļ izmeklēšanas dienesti un prokuratūra, un ja publisko iestāžu lēmumi var tikt pakļauti efektīvai izskatīšanai tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas un Eiropas Savienības Tiesa.

(6)  Tiesu iestādēmVienmēr būtu jādarbojas neatkarīgi jāgarantē tiesu iestāžu neatkarība un objektīviobjektivitāte, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas dienestiem būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiem būtu jāpiešķir pietiekami resursi un procedūras, lai darbotos efektīvi un pilnībā ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu. Šie nosacījumi ir nepieciešami kā minimāla garantija pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt šiem pamatprincipiem un Savienības finanšu interesēm. [Gr. 8]

(7)  Tiesu iestāžu neatkarība it īpaši paredz, ka attiecīgā iestāde spēj pildīt savas tiesneša funkcijas pilnīgi neatkarīgi un bez hierarhiska ierobežojuma vai pakļautības citai iestādei, un neievērojot rīkojumus vai norādījumus no nekāda avota, un ka tādējādi tā ir aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas varētu apdraudēt tās locekļu neatkarīgu spriedumu un ietekmēt to lēmumus. Neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz iestādes sastāvu un tās locekļu iecelšanu amatā, pilnvaru termiņu un noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu pamatotas cilvēku bažas par minētās iestādes spēju pretoties ārējiem faktoriem un tās neitralitāti attiecībā uz tajā aizstāvētajām interesēm.

(7.a)   Prokuratūras un tiesu neatkarība ietver gan oficiālu (de jure), gan faktisku (de facto) prokuratūras un tiesu, kā arī atsevišķu prokuroru un tiesnešu neatkarību. [Gr. 9]

(8)  Tiesiskuma ievērošana ir svarīga ļoti būtiska ne tikai Savienības iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks ilgtspējīgi tikai tad, ja būs stabils tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma. [Gr. 10]

(8.a)  Esošo Savienības uzraudzības mehānismu, tādu kā sadarbības un pārbaudes mehānisms, rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un ziņojumi par korupcijas apkarošanu, integrēšana plašākā tiesiskuma uzraudzības satvarā varētu nodrošināt iedarbīgākus un efektīvākus kontroles mehānismus Savienības finanšu interešu aizsardzībai. [Gr. 11]

(8.b)   Pārredzamības trūkums, patvaļīga diskriminācija, konkurences kropļošana un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū un ārpus tā, ietekme uz vienotā tirgus integritāti un nodokļu sistēmas taisnīgumu, stabilitāti un leģitimitāti, ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanās, negodīga konkurence valstu starpā, sociālā neapmierinātība, neuzticēšanās un demokrātijas trūkums ir tikai daži negodīgas nodokļu prakses negatīvās ietekmes piemēri. [Gr. 12]

(9)  LES 19. pants, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā noteiktā tiesiskuma vērtība, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tajās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, tostarp attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tas, ka pastāv efektīva izskatīšana tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, ir tiesiskuma būtība, un tam nepieciešamas neatkarīgas tiesas(12). Saglabāt tiesu neatkarību ir būtiski, kā apstiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas(13) 47. panta otrajā daļā. Tas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu, līgumu vai citu instrumentu pamatotības izskatīšanu tiesā, kas rada publiskos izdevumus vai parādus, inter alia saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, pret kurām arī var tikt celta prasība tiesās.

(10)  Tādējādi pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

(10.a)  Savienības rīcībā ir dažādi instrumenti un procesi, lai nodrošinātu LES noteikto principu un vērtību pilnīgu un atbilstīgu piemērošanu, taču patlaban Savienības iestādes nereaģē ātri un efektīvi, it īpaši, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību. Esošie instrumenti būtu jāuzlabo, jāizvērtē un jāpapildina, lai nodrošinātu, ka tiesiskuma mehānisms ir atbilstīgs un efektīvs. [Gr. 13]

(11)  Vispārēji trūkumi dalībvalstīs attiecībā uz tiesiskumu, kas jo īpaši ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm. Ir jāveic šādu trūkumu efektīva izmeklēšana un, konstatējot vispārēju trūkumu, jāpiemēro efektīvi un samērīgi pasākumi ne tikai, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tostarp nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu, bet arī lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos Savienībai un tās iestādēm. Tikai neatkarīgas tiesas, kas atbalsta tiesiskumu un juridisko noteiktību visās dalībvalstīs, var galu galā garantēt to, ka Savienības budžeta līdzekļi ir pietiekami aizsargāti. [Gr. 14]

(11.a)   Komisija ir aplēsusi, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apmērs ir 1 triljons EUR gadā. Šādas prakses radītā nelabvēlīgā ietekme uz dalībvalstu un Savienības budžetu un iedzīvotājiem ir acīmredzama un varētu mazināt uzticēšanos demokrātijai. [Gr. 15]

(11.b)   Izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas tieši ietekmē dalībvalstu un Savienības budžetu un šā nodokļa sloga sadalījumu starp nodokļu maksātāju kategorijām, kā arī starp ekonomikas faktoriem. [Gr. 16]

(11.c)   Dalībvalstīm nodokļu konkurences jautājumos pilnībā būtu jāpiemēro lojālas sadarbības princips. [Gr. 17]

(11.d)   Komisijai kā līgumu sargātājai būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek ievēroti Savienības tiesību akti un dalībvalstu lojālas sadarbības princips. [Gr. 18]

(11.e)   Savienības līmenī novērtējot un uzraugot dalībvalstu nodokļu politiku, būtu nodrošināts, ka dalībvalstis nodokļu jomā neievieš jaunus nelabvēlīgus pasākumus. Uzraugot, kā dalībvalstis, to jurisdikcijas, reģioni vai citas administratīvās struktūras ievēro Savienības kopējo sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, būtu aizsargāts vienotais tirgus un nodrošināta tā pareiza un konsekventa darbība. [Gr. 19]

(12)  Lai identificētu vispārēju trūkumu, ir nepieciešama rūpīga kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minēto novērtējumu varētu balstīt uz informāciju Minētajam novērtējumam ir jābūt objektīvam, taisnīgam un pārredzamam, un tā pamatā jābūt informācijai no visiem attiecīgajiem avotiem, ņemot vērā kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību un finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņemot vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu, un informācijai no atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, Eiropas Parlamenta rezolūcijām, Revīzijas palātas ziņojumiem, attiecīgo starptautisko organizāciju, un tīklu piemēram, Eiropas Padomes struktūru, secinājumiem un ieteikumiem, tostarp it īpaši Venēcijas komisijas tiesiskas valsts kritēriju sarakstam, kā arī attiecīgo starptautisko tīklu, piemēram, augstāko tiesu un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu, secinājumiem un ieteikumiem. [Gr. 20]

(12.a)  Būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu grupa konstitucionālo tiesību, finanšu un budžeta jautājumos, lai tā palīdzētu Komisijai vispārēju trūkumu izvērtēšanā. Minētajai grupai ik gadu būtu neatkarīgi jāizvērtē tādi jautājumi saistībā ar tiesiskumu visās dalībvalstīs, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, ņemot vērā visu attiecīgo avotu un atzīto iestāžu sniegto informāciju. Pieņemot lēmumu par iespējamo pasākumu pieņemšanu vai atcelšanu, Komisijai būtu jāņem vērā minētās grupas paustie atzinumi. [Gr. 21]

(13)  Būtu jānosaka iespējamie pasākumi, kas jāpieņem vispārēju trūkumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro to pieņemšanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, finansējuma sasmazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums slēgt jaunas saistības ar saņēmējiem. [Gr. 22]

(14)  Proporcionalitātes princips būtu jāpiemēro, nosakot pasākumus, kas jāpieņem, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu un attiecīgās dalībvalsts sadarbības līmeni, lai izbeigtu vispārējo trūkumu saistībā ar tiesiskumu, un minētā trūkuma ietekmi uz attiecīgajiem Savienības līdzekļiem.

(14.a)  Ir ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus vispārēju trūkumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un saņēmēju likumīgās intereses. Apsverot pieņemamos pasākumus, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un saņēmējiem. Lai uzlabotu galasaņēmēju vai saņēmēju aizsardzību, Komisijai tīmekļa vietnē vai interneta portālā būtu jāsniedz informācija un norādījumi, kā arī atbilstīgi instrumenti, lai informētu Komisiju par visiem gadījumiem, kad valsts pārvaldes iestādes un dalībvalstis ir pārkāpušas juridisko pienākumu turpināt veikt maksājumus pēc pasākumu pieņemšanas saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu, ka summa, kuru valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir pienākums izmaksāt, tiek faktiski izmaksāta galasaņēmējiem vai saņēmējiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai atgūt maksājumus, kas veikti šīm iestādēm, vai attiecīgā gadījumā veikt finanšu korekciju, samazinot atbalstu programmai, un pārvietot līdzvērtīgu summu uz Savienības rezervi, kas tiks izmantota galasaņēmēju vai saņēmēju vajadzībām. [Gr. 23]

(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek noteikti saskaņā ar šo regulu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojumsKomisijai. [Gr. 24]

(15.a)  Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu noteikto pasākumu ietekmi uz Savienības budžetu, tiem būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši summas, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai, pārvietojumu uz budžeta rezervi. Lai veicinātu tādu lēmumu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāapsver iespēja apstiprināt šādus pārvietojumus, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome noteiktā termiņā ar kvalificētu balsu vairākumu tos negroza vai nenoraida. [Gr. 25]

(16)  Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu. Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā šie apsvērumi. [Gr. 26]

(17)  Padomei Komisijai būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu pēc Komisijas priekšlikumaun jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei pilnībā vai daļēji atcelt attiecīgajiem pasākumiem paredzēto budžeta rezervi, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti. [Gr. 27]

(18)  Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, kas ierosināti un pieņemti saskaņā ar šo regulu, [Gr. 28]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus, kas ir nepieciešami Savienības budžeta aizsardzībai vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  “tiesiskums” attiecas ir jāsaprot kā atsauce uz Savienības vērtībuvērtībām, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 2noteiktas LES 2. pantā un LES 49. pantā kurā ir ietverti likumības paredzētajos kritērijos attiecībā uz dalību Savienībā; tas ietver tādus principus kā likumība, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesiskās noteiktības tiesiskā noteiktība, izpildvaras patvaļīguma aizlieguma aizliegums; tiesu pieejamība un neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošinātas efektīvas nodrošināta efektīva tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzībasaizsardzība tiesā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautisko cilvēktiesību nolīgumos; varas dalīšanas dalīšana; diskriminācijas aizliegums un vienlīdzības vienlīdzība likuma priekšā principi; [Gr. 29]

b)  “vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu” ir plaši izplatīta vai atkārtota prakse vai bezdarbība, vai publisku iestāžu veikts pasākums, kas ietekmē tiesiskumu, ja tas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu var izraisīt arī sistēmisks LES 2. pantā paredzēto Savienības vērtību apdraudējums, kas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; [Gr. 30]

c)  “valsts pārvaldes iestāde” ir visas publiskās iestādes jebkura publiskā iestāde visos valdības līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijām organizācijas Eiropas Parlamenta un Padome Regulas (ES, Euratom) Nr. [...] (“Finanšu regula”) [2018/1046(14) ("Finanšu regula") 2. panta 42. punkta] nozīmē. [Gr. 31]

2.a pants

Vispārēji trūkumi

Gadījumā, ja vispārēji trūkumi ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, uzskata, ka vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu jo īpaši ir:

a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana, tostarp spējas neatkarīgi pildīt tiesneša funkcijas jebkāda veida ierobežošana, radot ārējo ietekmi uz neatkarības garantijām, ierobežojot spriedumus ar ārējiem rīkojumiem, patvaļīgi pārskatot noteikumus par tiesu darbinieku iecelšanu vai pilnvaru laiku vai ietekmējot tiesu darbiniekus tādā veidā, kas apdraud to objektivitāti, vai iejaucoties advokātu neatkarībā;

b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;

c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana;

d)  dalībvalstu administratīvās spējas izpildīt dalības Savienībā pienākumus apdraudēšana, tostarp spējas efektīvi īstenot noteikumus, standartus un politiku, kas ir Savienības tiesību aktu pamatā, apdraudēšana;

e)  pasākumi, kas vājina advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzību. [Gr. 32]

3. pants

PasākumiRiski Savienības finanšu interesēm [Gr. 33]

1.  Veic attiecīgus pasākumus, ja Vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības var tik konstatēts, ja jo īpaši tiek ietekmēta vai Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, jo īpašipastāv risks, ka var tikt ietekmēta kāda no šīm jomām: [Gr. 34]

a)  to minētās dalībvalsts iestāžu pienācīga darbība, kas īsteno Savienības budžetu, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrām, un veicot uzraudzību un kontroli; [Gr. 35]

aa)  tirgus ekonomikas pienācīga darbība, tādējādi nodrošinot konkurenci un tirgus spēkus Savienībā, kā arī dalības pienākumu efektīva izpilde, tostarp virzība uz mērķi izveidot politisku, ekonomisku un monetāru savienību; [Gr. 36]

ab)  to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību, kā arī iekšējo un ārējo revīziju, un efektīvu un pārredzamu finanšu pārvaldības un pārskatatbildības sistēmu pienācīga darbība; [Gr. 37]

b)  izmeklēšanas dienestu un prokuratūras pareiza darbība saistībā ar apsūdzību krāpšanā, korupcijā, tostarp krāpšanā nodokļu jomā, vai citos Savienības tiesību aktu pārkāpumos, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildi; [Gr. 38]

c)  a), ab) un b) punktā minēto iestāžu darbību vai bezdarbības efektīva pārskatīšana tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas; [Gr. 39]

d)  krāpšanas, tostarp krāpšanas nodokļu jomā, korupcijas vai citu Savienības tiesību aktu pārkāpumu saistībā ar Savienības budžeta izpildi novēršana un sodīšana un efektīvu un preventīvu sodu piemērošana saņēmējiem, ko veic valsts tiesas vai administratīvās iestādes; [Gr. 40]

e)  nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšana;

ea)   izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu konkurences novēršana un sodīšana un to iestāžu pienācīga darbība, kuras palīdz īstenot administratīvo sadarbību nodokļu jomā; [Gr. 41]

f)  efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un — ar nosacījumu, ka piedalās attiecīgā dalībvalsts, — Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu. [Gr. 42]

fa)  Savienības budžeta pienācīga īstenošana pēc sistēmiska pamattiesību pārkāpuma. [Gr. 43]

2.  Par vispārējiem trūkumiem saistībā ar tiesiskumu jo īpaši var uzskatīt

a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana;

b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;

c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana. [Gr. 44]

3.a pants

Neatkarīgu ekspertu grupa

1.  Komisija izveido neatkarīgu ekspertu grupu (“grupa”).

Grupā ir neatkarīgi konstitucionālo tiesību un finanšu un budžeta jautājumu eksperti. Vienu ekspertu ieceļ katras dalībvalsts parlaments, un piecus — Eiropas Parlaments. Grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.

Vajadzības gadījumā attiecīgo organizāciju un tīklu, piemēram, Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas, Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas tiesiskuma efektivitātes jomas struktūru, Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes, Fiskālā taisnīguma tīkla, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties grupā kā novērotāji saskaņā ar 6. punktā minētajiem procedūru noteikumiem.

2.  Grupas konsultatīvā uzdevuma mērķis ir palīdzēt Komisijai konstatēt vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Grupa katru gadu izvērtē situāciju visās dalībvalstīs, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un informāciju, pienācīgi ņemot vērā 5. panta 2. punktā minēto informāciju.

3.  Katru gadu grupa publisko tās konstatējumu kopsavilkumu.

4.  Pildot savu konsultatīvo uzdevumu un ņemot vērā 2. punktā noteiktās izskatīšanas iznākumu, grupa var sniegt atzinumu par vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī.

Sniedzot atzinumu, grupa cenšas panākt vienprātību. Ja šādu vienprātību nevar panākt, grupa sniedz atzinumu ar tās dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu.

5.  Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 5. panta 6. punktu un 6. panta 2. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos atzinumus, ko grupa sniegusi saskaņā ar šā panta 4. punktu.

6.  Grupa no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Grupa pieņem savu reglamentu. [Gr. 45]

4. pants

Pasākumu satursSavienības budžeta aizsardzības pasākumi [Gr. 46]

1.  Var Ja ir izpildīti 3. panta noteikumi, var pieņemt vienu vai vairākus šādus attiecīgus pasākumus, [Gr. 47]

a)  ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta a) un c) apakšpunktu un ja valsts pārvaldes iestāde ir saņēmējs:

1)  maksājumu vai juridisko saistību izpildes apturēšana vai juridisko saistību izbeigšana saskaņā ar Finanšu regulas [131. panta 3. punktu];

2)  aizliegums uzņemties jaunas juridiskas saistības;

b)  ja Komisija izpilda Savienības budžetu dalītā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta b) punktu]:

1)  vienas vai vairāku programmu vai to grozījuma apstiprinājuma apturēšana;

2)  saistību apturēšana;

3)  saistību samazināšana, tostarp izmantojot finanšu korekcijas vai nodošanu citām izdevumu programmām;

4)  priekšfinansējuma samazināšana;

5)  maksājumu termiņu pārtraukšana;

6)  maksājumu apturēšana.

2.  Ja vien lēmumā, ar kuru pieņem pasākumus, nav noteikts citādi, atbilstošu pasākumu noteikšana neskar 1. punkta a) apakšpunktā minēto valsts pārvaldes iestāžu pienākumu vai 1. punkta b) apakšpunktā minēto dalībvalstu pienākumu īstenot programmu vai fondu, kuru skar pasākums, un jo īpaši pienākums veikt maksājumus galasaņēmējiem vai saņēmējiem.

3.  Veiktie pasākumi ir samērīgi ar vispārējā trūkuma saistībā ar tiesiskumu būtību, smagumu, ilgumu un apmēru. Tie iespēju robežās vērsti uz Savienības darbībām, kuras skar vai var skart minētais trūkums. [Gr. 48]

3.a  Komisija, izmantojot tīmekļa vietni vai interneta portālu, galasaņēmēju un saņēmēju vajadzībām sniedz informāciju un norādījumus par 2. punktā noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem.

Komisija tajā pašā tīmekļa vietnē vai portālā arī sniedz galasaņēmējiem vai saņēmējiem atbilstīgus instrumentus Komisijas informēšanai par jebkādiem šo pienākumu pārkāpumiem, kas pēc galasaņēmēju vai saņēmēju domām tos tieši ietekmē. Šo punktu piemēro tā, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvā XXX (Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem) noteiktajiem principiem. Komisija galasaņēmēju un saņēmēju saskaņā ar šo punktu sniegto informāciju var ņemt vērā tikai tad, ja tai ir pievienots apliecinājums par to, ka attiecīgais galasaņēmējs vai saņēmējs ir iesniedzis kompetentajai iestādei oficiālu sūdzību. [Gr. 49]

3.b  Pamatojoties uz galasaņēmēju vai saņēmēju saskaņā ar 3.a punktu sniegto informāciju Komisija nodrošina, ka visas summas, kas valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir jāizmaksā saskaņā ar 2. punktu, tiek faktiski izmaksātas galasaņēmējiem vai saņēmējiem.

Vajadzības gadījumā:

a)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija:

i)  atgūst maksājumu, kas veikts jebkurai Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) līdz vii) daļā minētajai struktūrai par summu, kas līdzvērtīga galasaņēmējiem vai saņēmējiem neizmaksātajai summai, ja tiek pārkāpts šā panta 2. punkts;

ii)  ieskaita Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. pantā minētajā Savienības rezervē summu, kas līdzvērtīga iepriekšējā punktā minētajai summai. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs;

b)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

i)  šā panta 2. punktā minēto valsts pārvaldes iestāžu vai dalībvalstu pienākumu uzskata par dalībvalstu pienākumu Regulas XXX (KNR regulas) [63. panta] nozīmē. Jebkuru šāda pienākuma pārkāpumu izskata saskaņā ar Regulas XXX (KNR regulas) 98. pantu;

ii)  summu, kas radusies sakarā ar to, ka, piemērojot Regulas XXX (KNR regulas) [98. pantu], no fondiem tiek piešķirts atbalsts programmai, Komisija pārvieto uz Savienības rezervi, kas minēta Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. panta 1. punktā. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXC (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs; [Gr. 50]

5. pants

Procedūra

1.  Ja Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, konstatē, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka 3. panta nosacījumi ir izpildīti, tā minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu, kurā norāda pamatojumu, uz ko tā ir balstījusi savu konstatējumu. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. [Gr. 51]

2.  Komisija var ņemt, izvērtējot, vai ir izpildīti 3. panta nosacījumi, ņem vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp grupas atzinumus, Eiropas Savienības Tiesas lēmumus, Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Revīzijas palātas ziņojumus un attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu secinājumus un ieteikumus. Komisija ņem vērā arī kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību, finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņem vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu. [Gr. 52]

3.  Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama tās vērtējumam, gan pirms, gan pēc konstatējuma izdarīšanas saskaņā ar 1. punktu.

4.  Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu vajadzīgo informāciju un var sniegt apsvērumus Komisijas noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par 1 mēnesi vienu mēnesi, taču nepārsniedz trīs mēnešus no konstatējuma paziņošanas dienas. Savos apsvērumos dalībvalsts var ierosināt novēršanas pasākumu pieņemšanu. [Gr. 53]

5.  Komisija ņem vērā saņemto informāciju un attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, kā arī ierosināto novēršanas pasākumu piemērotību, pieņemot lēmumu par to, vai iesniegt priekšlikumu lēmumam par atbilstīgiem pasākumiem.pieņemt lēmumu par jebkuru 4. pantā minēto pasākumu. Komisija lēmumu par saņemtās informācijas turpmāko pārbaudi pieņem orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad attiecīgā informācija saņemta. [Gr. 54]

5.a  Komisija, izvērtējot piemērojamo pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minēto informāciju un ieteikumus. [Gr. 55]

6.  Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā Padomei iesniedz priekšlikumu īstenošanas aktam ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par attiecīgiem 4. pantā minētajiem pasākumiem. [Gr. 56]

6.a  Komisija, pieņemot lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pārvietot uz budžeta rezervi summu, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai. [Gr. 57]

6.b  Atkāpjoties no Finanšu regulas 31. panta 4. un 6. punkta, Eiropas Parlaments un Padome izskata priekšlikumu par pārvietojumu četru nedēļu laikā pēc tam, kad to saņēmušas abas iestādes. Priekšlikumu par pārvietojumu uzskata par apstiprinātu, izņemot, ja četru nedēļu laikā Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu vai Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to groza vai noraida. Ja Eiropas Parlaments vai Padome groza priekšlikumu par pārvietojumu, piemēro Finanšu regulas 31. panta 8. punktu. [Gr. 58]

6.c  Šā panta 6. punktā minētais lēmums stājas spēkā, ja nedz Eiropas Parlaments, nedz arī Padome šā panta 6.b punktā minētajā termiņā nenoraida priekšlikumu par pārvietojumu. [Gr. 59]

7.  Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nenolemj noraidīt Komisijas priekšlikumu viena mēneša laikā kopš dienas, kad Komisija to pieņēmusi. [Gr. 60]

8.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un pieņemt grozīto tekstu kā Padomes lēmumu. [Gr. 61]

6. pants

Pasākumu atcelšana

1.  Attiecīgā dalībvalsts var jebkurā laikā var iesniegt Komisijai oficiālu paziņojumu, kas ietver pierādījumus par to, ka vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu ir novērsts vai vairs nepastāv. [Gr. 62]

2.  KomisijaPēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai savas iniciatīvas Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad saņemts oficiālais paziņojums. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti atbilstošie 4. pantā minētie pasākumi, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu nekavējoties pieņem lēmumu lēmumam pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Komisija, pieņemot savu lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pilnībā vai daļēji atcelt 5. panta 6.a punktā minēto budžeta rezervi. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6.., 6.b un 7.., 6.c punktā. [Gr. 63]

3.  Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 7. pantu. N gada atliktās saistības nevar iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu summu, kas atbilst atliktajām saistībām, iekļauj Savienības saistību rezervē, kas noteikta Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 12. pantā. [Gr. 64]

7. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par jebkādiem pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar 4. un 5. pantu. [Gr. 65]

7.a pants

Ziņošana

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pieņemto pasākumu efektivitāti, ja tādi ir, vēlākais piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus. [Gr. 66]

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra. [Gr. 67]

8.a pants

Iekļaušana Finanšu regulā

Šīs regulas saturu iekļauj Finanšu regulā tās nākamās pārskatīšanas laikā. [Gr. 68]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp.
(2) Šī nostāja atbilst grozījumiem, kas pieņemti 2019. gada 17. janvārī (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0038).
(3)OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(5)Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums, CAS Succhi di Frutta, C-496/99 PECLI:EU:C:2004:236, 63. punkts.
(6)Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedums, Amministrazione delle finanze dello Stato/Srl Meridionale Industria Salumi un citi Ditta Italo Orlandi & Figlio un Ditta Vincenzo Divella/Amministrazione delle finanze dello Stato. Apvienotās lietas 212 līdz 217/80, ECLI:EU:C:1981:270, 10. punkts.
(7)Tiesas 1989. gada 21. septembra spriedums, Hoechst, apvienotās lietas 46/87 un 227/88, ECLI:EU:C:1989:337, 19. punkts.
(8)Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, Kovalkovas, C-477/16, ECLI:EU:C:2016:861, 36. punkts; Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, PPU Poltorak, C-452/16, ECLI:EU:C:2016:858, 35. punkts, un Tiesas 2010. gada 22. decembra spriedums, DEB, C-279/09, ECLI:EU:C:2010:811, 58. punkts.
(9)Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums, Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas C-64/16, ECLI:EU:C:2018:117, 31., 40.–41. punkts; Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums, LM, lietā C-216/18 PPU, ECLI:EU:C:2018:586, 63.-67. punkts.
(10)Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014)0158, I pielikums.
(11) Venēcijas komisijas 2011. gada 4. aprīļa ziņojums par Pētījumu Nr. 512/2009 (CDL-AD(2011)003rev).
(12)Lieta C-64/16, 32.–36. punkts.
(13)Lieta C-64/16, 40.–41. punkts.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I
PDF 472kWORD 137k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))
P8_TA(2019)0350A8-0461/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0382),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0232/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0461/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

P8_TC1-COD(2018)0206


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(-1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu Savienība iekšējā tirgus izveidē tiecas panākt īpaši konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress; līdztiesības veicināšana starp sievietēm un vīriešiem, solidaritāte starp paaudzēm un bērna tiesību aizsardzība; kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošana. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas cita starpā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. [Gr. 1]

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, sabiedriskie pakalpojumi, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu. Visās darbībās, kuras tiek atbalstītas ar ESF+, būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir puses. [Gr. 2]

(2)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu partnerībā, tajās būtu jāietver dzimumu perspektīva un tās būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU. [Gr. 3]

(3)  Pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 148. panta 2. punktu, proti, lielāks pieprasījums pēc darbaspēka, spēcīgāks darbaspēka piedāvājums, piekļuve darba tirgum, prasmes un kompetences, darba tirgu funkcionēšanas un sociālā dialoga efektivitātes uzlabošana un vienādu iespēju visiem veicināšana, sekmējot sociālo iekļautību un apkarojot nabadzību, tostarp uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus veselības un citās nozarēs, kopā ar plašām saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu pieņemtajām ekonomikas pamatnostādnēm veido daļu no integrētajām pamatnostādnēm, kas ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatā. Padome [....] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu tās saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai stimulētu darbvietu izveidi un veicinātu sociālo kohēziju, tādējādi uzlabotu uzlabojot Eiropas konkurētspēju un veidotu to veidojot Savienību par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem amatnostādņu mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ nodarbinātības politiku, dalībvalstīm būtu jāsniedz jāplāno tām paredzētais atbalsts dalībvalstīmno ESF+, ņemot vērā attiecīgās integrētās minētās pamatnostādnes, kā arī konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmasprogrammu, kas pamatojas uz valstu stratēģijām, nodarbinātības un sociālie aspekti. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, "Garantija jauniešiem" un citi attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”,"Ieguldīšana bērnos: trūkuma apburtā loka pārraušana", “Prasmju pilnveides ceļi” un, ilgstošo bezdarbnieku integrēšana, kvalitatīva stažēšanās un māceklības sistēma un rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai. [Gr. 4]

(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. mērķis), veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. mērķis), veicinot dzimumu līdztiesību (5. mērķis), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem (8. mērķis), kā arī mazinot nevienlīdzību (10. mērķis). [Gr. 5]

(4a)  Savienībai un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, kas parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, savos mērķos vajadzētu iekļaut nodarbinātības veicināšanu, uzlabotus dzīves un darba apstākļus nolūkā panākt ilgstošu augstu nodarbinātības līmeni un atstumtības apkarošanu saskaņā ar LESD 151. pantu. [Gr. 6]

(4b)  Eiropas sabiedrība joprojām saskaras ar dažāda veida sociālajām problēmām. Vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis, un ir nepieciešama labāka trešo valstu valstspiederīgo integrācija. Šīs problēmas ne vien apdraud to cilvēku labklājību, kurus tās skārušas tiešā veidā, bet arī rada ekonomisku un sociālu spiedienu uz visu Eiropas sabiedrību. [Gr. 7]

(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi kas izriet no ekonomikas globalizācijaglobalizācijas, sociālās nevienlīdzības, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja pārvaldības un ar to saistītās integrācijas izaicinājumiem, tīras enerģijas un taisnīgas pārejas uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks attīstības, demogrāfiskās lejupslīdes, kopējā bezdarba un jauniešu bezdarba un sabiedrības un darbaspēka straujākās novecošanas un arvien lielākā prasmju un darbaspēka trūkums trūkuma atsevišķās nozarēs un reģionos, ar ko jo īpaši saskaras MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot kompetences un zināšanu, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar Savienības pilsoņu darbaspēka mobilitāti, kā arī novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm un tajās. [Gr. 8]

(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un tā koordinācija ar citiem fondiem un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+. [Gr. 9]

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046(7) (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un finanšu instrumentu savstarpējo sinerģiju. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+. Šajā regulā būtu jāprecizē darbības mērķi un jāparedz īpaši noteikumi par attiecināmajām darbībām, kuru sakarā ir tiesības saņemt ESF+ finansējumu, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu. [Gr. 10]

(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrācijuiekļaušanu, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas [“jaunā KNR”] [88.] pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus. [Gr. 11]

(9)  Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un pārvaldībā īstenota Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldībpārvaldību, jo īpaši dalībvalstīsdalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana. [Gr. 12]

(10)  Savienībai būtu jāveicina dalībvalstu nodarbinātības politika, sekmējot sadarbību un papildinot to darbības. Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi — uzlabot iekļaujoša, atvērta un taisnīga darba tirgus visiem dzimumiem efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, palīdzību atkāroti integrēties izglītības sistēmās un veicināt mūžizglītību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt izskaust nabadzību — Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā arī turpmāk tiek īstenoti ne vien galvenokārt pēc dalītās pārvaldības principa, bet arī un vajadzības gadījumā tiek papildināti pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa. [Gr. 13]

(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus. [Gr. 14]

(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Daļa no šā finansējuma būtu jāizmanto Tajā būtu jāprecizē piešķīrumi darbībām, kuras Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiks īstenotas jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno tiešā un netiešā pārvaldībā. [Gr. 15]

(13)  ESF+ ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, aprūpētāju, ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrēšanai un reintegrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību, uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot nodarbinātības politiku un darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas un, ja tas ir piemēroti, personalizētas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejā uz nodarbinātību, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un lielāku atvieglotu darba ņēmēju mobilitāti, un sniegtu pakalpojumus nediskriminējošā veidā. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku kvalitatīvas aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu vai atbalsta vieglu pieejamību par pieņemamām cenām vai bez maksas. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī drošas, stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darbu, kā arī ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām. ESF+ būtu jāatbalsta arī pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību. [Gr. 16]

(13a)  Lai atbalstītu un atraisītu potenciālu radīt darbvietas sociālajā ekonomikā, ESF+ vajadzētu veicināt sociālās ekonomikas uzņēmumu integrāciju valstu plānos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo inovāciju, kā arī valstu reformu programmās. Sociālās ekonomikas uzņēmumi būtu jādefinē kā uzņēmumi, kas noteikti dažādu dalībvalstu sociālās ekonomikas tiesību aktos, kā arī Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos "Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā". [Gr. 17]

(14)  Tā kā ESF+ ir galvenais Savienības instruments, kas vērsts uz nodarbinātību, prasmēm un sociālo iekļaušanu, ir būtiski, lai tas spētu veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. Šajā nolūkā tam būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, diskriminācijas novēršanu, pieejamību, iekļaujamību, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši valodu prasmju un digitālo prasmju apguvusi, tostarp datu aizsardzības un informācijas pārvaldības prasmju, apguvi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ilgstošu bezdarbnieku un cilvēku, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, gadījumā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai dotu viņiem iespējas. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, un reintegrāciju darbā, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum nodarbināmību visiem un veicināt iekļautību, konkurētspēju, horizontālās un vertikālās segregācijas mazināšanu un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot ieguldījumus arodapmācībā, mācīšanos darbavietā un māceklību, īpaši koncentrējoties uz veiksmīgo duālās izglītības pieeju, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem sociālajiem partneriem, atjauninātus mācību materiāliem materiālus, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, atbalstu ikdienējās un neformālās mācīšanās iespējām, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu. ESF + būtu arī jāveicina minoritāšu piekļuve skolotāja profesijai, lai labāk integrētu nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienas, piemēram, romus, minoritātes un migrantus. [Gr. 18]

(14a)  ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu nacionālajos plānos iekļautajiem pasākumiem, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un veicinātu mājokļu energoefektivitāti neaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp tiem, ko skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālajiem mājokļiem, atbilstīgi Komisijas paziņojumam "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai" un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2018/2002(9). [Gr. 19]

(14b)  Lai saņemtu ESF+ finanšu līdzekļus, dalībvalstīm turpmāk vajadzētu pierādīt, ka notiek efektīvs darbs pie projektiem, kuru mērķis ir ieviest vai stiprināt duālo izglītību, saskaņā ar nodarbinātības garantiju jauniešiem. [Gr. 20]

(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgas sociālās vides, piemēram, bērnunamu audzēkņiem un bērniem bezpajumtniekiem, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, reintegrāciju izglītības sistēmā, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no vienas paaudzes otrā, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, samazinot un novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Ar šiem neformālās mācīšanās veidiem nevajadzētu aizstāt piekļuvi formālajai izglītībai, jo īpaši pirmsskolas un pamatskolas izglītībai. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta jāveido sinerģija, papildināmība un politikas saskaņotība ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt, lai pienācīgi un aktīvi iesaistītu nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību esošus izglītojamos un sagatavotu mobilitātei ārvalstīs, un palielinātu viņu iespējas piedalīties pārrobežu mācību mobilitātē. [Gr. 21].

(15a)   Atbalsts, kas paredzēts saistībā ar investīciju prioritāti „kopienu virzīta vietējā attīstība”, veicina visu šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu. ESF+ atbalstītām kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijām vajadzētu būt iekļaujošām attiecībā uz to teritorijā dzīvojošām nelabvēlīgā situācijā esošām personām, gan attiecībā uz vietējo rīcības grupu pārvaldību, gan attiecībā uz stratēģijas saturu. ESF būtu jāspēj atbalstīt kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas pilsētu un lauku rajonos, kā arī integrētus teritoriālos ieguldījumus. [Gr. 22]

(15b)  Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību galvenokārt rada konkrētai vietai paredzēta teritoriālās dimensijas pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība, daudzgadu plānošana, vienoti un izmērāmi mērķi, integrētas attīstības pieeja un konverģence ar Eiropas standartiem administratīvo spēju jomā. [Gr. 23]

(15c)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana būtu saistošs princips visos plānošanas posmos, sākot no darbības programmu prioritāšu noteikšanas līdz to īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, un lai būtiskākie pasākumi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā saņemtu atbalstu. [Gr. 24]

(15d)   ESF+ būtu jāatbalsta izglītojošas shēmas, kas nodrošina pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni iespēju iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni saskaņā ar Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem“(10). [Gr. 25]

(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā dažādu nelabvēlīgākā situācijā esošu sociālo grupu problēmas, jo īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguvi, lai sniegtu cilvēkiem un vietējām kopienām prasmes, kompetences un zināšanas, kā pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, piemēram, pārmaiņām, ko izraisījusi pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, veicinot pāreju no izglītības apguves uz nodarbinātību, mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas personas, personas ar invaliditāti un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem mazkvalificētus pieaugušos saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai un nodrošinot koordināciju un papildināmību ar programmu "Digitālā Eiropa". [Gr. 26]

(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas darbiniekiem nākotnēviņu personiskajai un profesionālajai attīstībai un nākotnes darbvietām, un pievērstos pašreizējiem un turpmākajiem sociālajiem izaicinājumiem. Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp veselības sadaļu un programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu labākus rezultātus veselības aizsardzības un slimību profilakses jomā. [Gr. 27]

(17a)   Sinerģijai ar programmu “Tiesības un vērtības” būtu jānodrošina, ka ESF + var iekļaut un paplašināt darbības, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islamofobiju un citas neiecietības izpausmes, kā arī veltīt īpašu rīcību, lai novērstu naidu, segregāciju un stigmatizāciju, tostarp iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu attieksmi. [Gr. 28]

(17b)   Tās sinerģijas rezultātā, kas tika izveidota, pateicoties Eiropas teritoriālajai sadarbībai reģionālā un pārrobežu līmenī, tika īstenoti arī sadarbības projekti nolūkā uzlabot nodarbinātību, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu, novērst demogrāfiskās problēmas, sekmēt veselību un izglītību ne tikai Savienībā, bet arī pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kur sadarbība ar Savienību nodrošina pievienoto vērtību. Ar ESF+ vajadzētu uzlabot šāda veida projektu finansēšanu un nodrošināt zināšanu pārnesi starp tiem un likumdošanas procesu, lai uzlabotu Eiropas tiesisko regulējumu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp Savienības teritorijām. [Gr. 29]

(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā to paredz Regula (ES) 2018/1999, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā un sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē arī — bet neaprobežojas tikai ar to — mobilizēt virkni proaktīvu un reaģējošu politikas pasākumu un stratēģiju, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp migrantiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot mērķtiecīgu atbalstu sociālajai ekonomikai. Dalībvalstīm būtu jāveicina ESF+ darbības, kas papildina valsts pasākumus atbilstoši Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumam par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus1a(11), tostarp pasākumus attiecībā uz pienācīgu ienākumu atbalstu. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei, saistītajai aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas veicina piekļuvi atbilstīgiem sociālajiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļu pakalpojumiem. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību, iekļautību un efektivitāti, reaģējot uz mainīgo situāciju darba tirgū. ESF būtu arī jāpievēršas lauku nabadzībai, kas izriet no tādiem īpašiem lauku rajonu trūkumiem kā nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, vājš darba tirgus, ierobežota piekļuve izglītības un apmācības pakalpojumiem vai veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. [Gr. 30]

(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanuizskaušanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus kuras dzīvo nabadzībā vai kuras apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % 3%no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu apkarotu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību, vecuma nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki pēc iespējas vienkāršākienoteikumi. [Gr. 31]

(19a)   ESF+ mērķim vajadzētu būt vecāku sieviešu nabadzības novēršanai visā Savienībā, ņemot vērā to, ka vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība (40%) rada akūtu risku, ka pieaug vecāku sieviešu, jo īpaši to, kuras dzīvo bez partnera, nabadzība, lai tā varētu pildīt saistības, kas noteiktas 2015. gada Padomes secinājumos par vienlīdzīgām ienākumu gūšanas iespējām sievietēm un vīriešiem — sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības novēršana”1a(12). Vecāko sieviešu nabadzību palielina arī pieaugošās tiešās izmaksas par veselības aprūpi un zālēm, kas jāsedz vecākiem pacientiem, jo īpaši sievietēm, kurām ilgākā mūža dēļ lielāku dzīves daļu nekā vīriešiem nākas pavadīt, cīnoties ar veselības problēmām. [Gr. 32]

(19b)  Lai apkarotu nabadzību un uzlabotu sociālo iekļautību, ESF+ vajadzētu sekmēt specializēto NVO, kā arī nabadzībā dzīvojošo cilvēku organizāciju aktīvu līdzdalību īpašo programmu sagatavošanā un īstenošanā. [Gr. 33]

(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgas un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām, ko finansē ar Patvēruma un migrācijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un tiem fondiem, kam var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu. [Gr. 34]

(20a)   Dalībvalstu iestādēm, kas atbild par ESF + plānošanu un īstenošanu, būtu jāveic koordinācija ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm, kas pārvalda Patvēruma un migrācijas fonda intervences, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju visos līmeņos pēc iespējas labākā veidā, izmantojot stratēģijas, ko galvenokārt īsteno vietējās un reģionālās iestādes un nevalstiskās organizācijas, un vispiemērotākos pasākumus, kas pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo konkrētajai situācijai. Integrācijas pasākumu darbības jomā galvenā uzmanība būtu jāpievērš trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā likumīgas uzturēšanās iegūšanas procesā dalībvalstī, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. [Gr. 35]

(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, nabadzības izskaušanas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiesaista vietējās un reģionālās iestādes un jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību, ņemot vērā principus un tiesības, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, Eiropas pusgadā paredzēto sociālo rezultātu pārskatu, SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus saistībā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu. [Gr. 36]

(21a)  Ņemot vērā reģionu attīstības līmeņa atšķirības un atšķirīgos sociālos apstākļus Savienībā, ESF+ elastīguma līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai ņemtu vērā reģionālās un teritoriālās īpatnības. [Gr. 37]

(22)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25% 27% no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības un nabadzības izskaušanas veicināšanai. Šai procentuālajai daļai būtu jāpapildina valsts līdzekļi, lai risinātu galējas nabadzības problēmas. [Gr. 38]

(22a)  Visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC), kas ir standarts bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā. Bērnu tiesību veicināšana ir skaidrs mērķis, kas iekļauts Savienības politikas virzienos (Lisabonas līguma 3. pants), un Hartā ir noteikts, ka visās Savienības darbībās vispirms jāņem vērā bērna intereses. Savienībai un dalībvalstīm būtu pienācīgi jāizmanto ESF+, lai bērniem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti, pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, kā noteikts Komisijas 2013. gada ieteikumā "Ieguldījums bērnos". ESF+ būtu jāatbalsta darbības, ar ko veicina efektīvas intervences pasākumus, kuri palīdz īstenot bērnu tiesības. [Gr. 39]

(22b)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni ES (26,4 % 2017. gadā) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai, dalībvalstīm vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem būtu jāpiešķir Eiropas Garantijas bērniem shēmai, lai veicinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ieguldījumi bērnos jau agrīnā vecumā rada ievērojamu atdevi šiem bērniem un sabiedrībai kopumā un ir izšķiroši, lai jau agrīnā vecumā pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku. Atbalstot bērnu prasmju un iemaņu pilnveidi, viņi spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, nodrošinot vislabākos rezultātus izglītības un veselības jomā, lai viņi varētu kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt savas kā jauniešu iespējas darba tirgū. [Gr. 40]

(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, (NEET), un šis līmenis ir vēl augstāks starp jauniešiem no nelabvēlīgas sociālās vides,šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus pienācīgus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp jo īpaši — īstenojot Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.— 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina augstas kvalitātes jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un efektīvi iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tādiem jauniešiem, kurus visgrūtāk sasniegt, un neaizsargātā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem Tāpēc attiecīgajām un sniegtu savus pakalpojumus bez jebkādas diskriminācijas. Dlībvalstīm vismaz 10 % 3 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu atbalstītu rīcībpolitikas attiecībā uz jauniešu piemērotību darba tirgum, izglītības nepārtrauktību, kvalitatīvu nodarbinātību, māceklību un stažēšanos. Dalībvalstīm, kurās NEET rādītājs ir augstāks par Savienības vidējo radītāju vai pārsniedz 15 %, būtu vismaz 15 % no saviem valsts ESF+ līdzekļiem būtu jāatvēl rīcībpolitiku atbalstam šajā jomā, rīkojoties pienācīgajā teritoriālajā līmenī. [Gr. 41]

(23a)  Palielinās atšķirības reģionos, tostarp labklājīgākajos reģionos, kuros ir nabadzīgi rajoni. [Gr. 42]

(23b)   Ņemot vērā ESF+ darbības jomas paplašināšanu, papildu uzdevumu sakarā būtu jāpiešķir lielāks budžets, lai sasniegtu programmas mērķus. Ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai cīnītos pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, nabadzību, un nodrošinātu atbalstu profesionālajai izaugsmei un apmācībai, jo īpaši digitālajā darbvietā, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem. [Gr. 43]

(23c)  Vajadzētu ilgtspējīgi stiprināt EURES, jo īpaši — visaptveroši attīstot interneta platformu un veicinot dalībvalstu aktīvu līdzdalību. Dalībvalstīm vajadzētu efektīvāk izmantot pašreizējo modeli un visas dalībvalstīs pieejamās brīvās darbvietas publicēt EURES sistēmā. [Gr. 44]

(24)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība un jāliek lietā sinerģija starp darbībām, ko atbalsta ESF+ un pārējās Savienības programmas un instrumenti, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fonds, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Digitālās Eiropas programma, InvestEU, Radošā Eiropa vai Eiropas Solidaritātes korpuss. [Gr. 45]

(25)  Saskaņā ar LESD 349. un 174. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos un mazapdzīvotos attālākajiem reģioniem, mazapdzīvotiem ziemeļu reģionos reģioniem un salām ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts, jo tie cieš no smagiem un pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem. [Gr. 46]

(25a)  Saskaņā ar LESD 174. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ palīdz izstrādāt un īstenot īpašas politikas, lai pievērstos tādu reģionu šķēršļiem un grūtībām, kuri cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem demogrāfiskajiem apstākļiem, piemēram, depopulācijas ietekmēti reģioni un mazapdzīvoti reģioni. [Gr. 47]

(26)  Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem Savienības iestādēm un vietējām, reģionālajām un valstu iestādēm un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta — partnerībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm — nodrošinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības iestāžu, valstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu līdzdalību ESF+ plānošanā un īstenošanā — gan darbības programmu prioritāšu izvirzīšanā, gan īstenošanas, uzraudzības un rezultātu un ietekmes novērtēšanā saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014(13). Turklāt, lai nodrošinātu nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, visos posmos vajadzētu iesaistīt arī līdztiesības iestādes un valstu cilvēktiesību institūcijas. [Gr. 48]

(26a)  Lai nodrošinātu labu pārvaldību un partnerattiecības starp vadošajām iestādēm un partneriem, lietderīgi un efektīvi jāveido ieinteresēto personu spējas, un šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams daudzums ESF+ līdzekļu. Tā kā ieguldījumi institucionālās spējas un valsts pārvaldes, un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes palielināšanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību, vairs nav iekļauti dalīti pārvaldīta ESF+ darbības mērķos, taču ir iekļauti Strukturālo reformu atbalsta programmā, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva koordinācija starp abiem instrumentiem. [Gr. 49]

(27)  Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā mērogā, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju un sociālo ekonomiku. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas. [Gr. 50]

(27a)  Lai pilnībā izmantotu starpnozaru sadarbības potenciālu, uzlabotu sinerģiju un saskaņotību ar citām politikas jomām un sasniegtu tās vispārējos mērķus, ESF + būtu jāatbalsta inovatīvas darbības, kas ar sportu un fiziskām aktivitātēm, kā arī ar kultūru tiecas veicināt sociālo integrāciju, cīnīties pret jauniešu bezdarbu, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, uzlabo marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, kā arī veicina veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi. [Gr. 51]

(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām Dzimumu aspekti būt jāņem vērā visās īstenotajās programmās visā to sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Turklāt ESF+ būtu jo īpaši jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam, kas nosaka, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija jebkura iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; turklāt būtu jāaizliedz arī jebkāda diskriminācija dzimumīpašību vai dzimtiskās identitātes dēļ, kā arī valstspiederības dēļ. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām cita starpā attiecībā uz izglītību, darbu, nodarbinātību un vispārējo piekļūstamību. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju pāreja no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju un intersekcionālu diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību.Regula (ES) .../... [jaunā KNR] paredz noteikumus, ka noteikumiem par izdevumu attiecināmību izstrādāt jāatbilst Hartai un jābūt noteiktiem valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu. [Gr. 52]

(28a)  Būtu jāapsver reģionālo rādītāju izmantošana, lai varētu labāk ņemt vērā reģionālās atšķirības. [Gr. 53]

(28b)   ESF + būtu jāatbalsta pētījums par valodām, lai veicinātu savstarpējo sapratni un veidotu iekļaujošu sabiedrību, arī dalībvalstīm plašāk pieņemot instrumentu kopumu bēgļiem paredzētajam valodu atbalstam, ko izstrādājusi Eiropas Padome. [Gr. 54]

(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati, pēc iespējas sadalīti pēc dzimuma, ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem šādiem reģistriem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(14). Ir ieteicams stimulēt datu elektroniskās nosūtīšanas turpināšanu, jo tas palīdz samazināt administratīvo slogu. [Gr. 55]

(30)  Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem šīs regulas nolūkiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(31)  Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka tiek atbalstīta iespēja izmēģināt idejas vietējā līmenī un veiksmīgas idejas iespējams attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, ar izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai no kopā ar citiem avotiem. [Gr. 56]

(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem valsts nodarbinātības dienestiem, Komisiju un sociālajiem partneriem. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam, iesaistot sociālos partnerus, būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības. ESF+ aptver pārrobežu partnerattiecības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem un to darbību, lai veicinātu mobilitāti, kā arī pārredzamību un pārrobežu darba tirgu integrāciju, sniedzot informāciju, konsultācijas un nodrošinot iekārtošanu darbā. Daudzos pierobežas reģionos tiem ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā. [Gr. 57]

(33)  Mikrouzņēmumiem, sociālajai ekonomikai un sociālās ekonomikas un sociālajiem uzņemumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālo sociālās ekonomikas uzņēmumu, tostarp kultūras un radošajā nozarē, piekļuvi finansējumam un atbalsta pakalpojumiem, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātiem cilvēkiemnelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā. [Gr. 58]

(33a)  Komisijai vajadzētu Savienības līmenī sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ieviest Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, balstoties uz skaidriem kritērijiem, kas izstrādāti tā, lai uzsvērtu šo uzņēmumu īpašās iezīmes un to sociālo ietekmi, palielinātu to atpazīstamību, sekmētu ieguldījumus, atvieglotu piekļuvi finansējumam un vienotajam tirgum tiem, kuri vēlas paplašināties savas valsts tirgū vai iziet uz citām dalībvalstīm, bet vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos juridiskos veidus un sistēmas šajā nozarē un dalībvalstīs. [Gr. 59]

(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, ciktāl to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu. [Gr. 60]

(34a)  Būtiska pievienotā vērtība ir starpvalstu sadarbībai, tādēļ tā būtu jāatbalsta visām dalībvalstīm, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, kad ņemts vērā proporcionalitātes princips. Tā ir arī nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas lomu pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā. [Gr. 61]

(35)  LESD 168. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par to veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.

(35a)   Komisijai būtu jāpalielina dalībvalstu un nepietiekami pārstāvēto organizāciju līdzdalība, pēc iespējas samazinot šķēršļus līdzdalībai, tostarp administratīvo slogu, kas saistīts ar finansējuma pieprasīšanu un saņemšanu. [Gr. 62]

(35b)   Viens no galvenajiem Savienības mērķiem ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, atbalstot veselības un pacientu aprūpes digitālo pārveidi un attīstot ilgtspējīgu veselības informācijas sistēmu, kā arī atbalstot dalībvalstu reformas, lai veselības aprūpes sistēmas padarītu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas. [Gr. 63]

(36)  Ilgāk Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Saglabājot visu cilvēku veselību un aktivitāti bez diskriminācijas un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, tostarp sociālajai inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana palīdz risināt ilgtspējas problēmas veselības aprūpes nozarē, vienlaikus risinot arī demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Turklāt, lai panāktu “integrējošu izaugsmi”, ir svarīgas darbības, ar kurām samazina nevienlīdzību veselības jomā. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”(15). [Gr. 64]

(36a)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju “ veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”. Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz fizisko veselību un sociālo labklājību. Saskaņā ar PVO datiem personas ar invaliditāti gandrīz 40 % savas dzīves laika cieš no garīgās veselības problēmām. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori. [Gr. 65]

(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei un saistītajai aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. [Gr. 66]

(37a)  Savienības iepriekšējās rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK(16), Lēmumu Nr. 1350/2007/EK(17) un Regulu (ES) Nr. 282/2014(18) (“iepriekšējās veselības programmas”), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. ESF+ Veselības sadaļai būtu jābalstās uz iepriekšējo veselības aprūpes programmu sasniegumiem. [Gr. 67]

(37b)   ESF+ Veselības sadaļai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās Savienības rīcībai ir pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz tādām darbībām kā labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un reģioniem; atbalsts zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; atbalsts veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijai; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, un finanšu resursu izmantošanas optimizācija. [Gr. 68]

(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt Savienībā dzīvojošo cilvēku slimību profilaksi visu ikviena Savienības pilsoņa dzīvi agrīno diagnosticēšanu visa mūža garumā un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai, smēķēšanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, vides veselības riska faktoriem, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, aptaukošanās problēmai un neveselīgiem uztura paradumiem, kas ir saistīti arī ar nabadzību, un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam, lielāku sabiedrības informētību par riska faktoriem, labi izstrādātus sabiedrības veselības pasākumus nolūkā samazināt infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu, tostarp ar vakcināciju, un ietekmi uz vispārējo veselību mūža garumā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības izglītībai, jo tā palīdz indivīdiem un kopienām uzlabot savu veselību, vairot zināšanas un mainīt attieksmi. Pašreizējās veselības problēmas var efektīvi risināt tikai tad, ja Savienības līmenī tiek īstenota sadarbība un tiek turpinātas Savienības darbības veselības jomā. ESF+ Veselības sadaļai būtu jāatbalsta attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešana un informēšana par tiem, tā jāintegrē efektīvas novēršanas un informētības veicināšanas modeļos, kuri uzrunā visus, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, pieejamās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei Eiropas iedzīvotājiem cilvēkiem, kuri dzīvo Savienības pilsētu vai lauku teritorijās. [Gr. 69]

(38a)   Lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti Veselības sadaļā, Komisijai būtu jāatbalsta Veselības nozares valdes izveide. Turklāt Komisijai būtu jāierosina veidi un metodes, lai ar veselību saistītas darbības saskaņotu ar Eiropas pusgada procesu, kam tagad ir kompetence ieteikt veselības aprūpes sistēmu (un de facto citu veselības sociālo faktoru) reformas, lai uzlabotu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamību un ilgtspēju dalībvalstīs. [Gr. 70]

(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīvai slimību profilakse paredz daudz daudzas un dažādus dažādas pārnozaru darbības un pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, negaidītas un kumulatīvas vides emisijas un piesārņojums, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu. [Gr. 71]

(39a)   Pastāvīgi ieguldījumi inovatīvās un uz kopienu balstītās pieejās, ar kurām novērst pārrobežu slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozes un vīrushepatīta epidēmijas, ir būtiski svarīgi, jo slimību sociālā dimensija ir galvenais faktors, kas ietekmē spēju šādas epidēmijas novērst Savienībā un kaimiņvalstīs. Vērienīgākai politiskajai vadībai un atbilstošiem tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ilgtspējīgu reģionālo reakciju cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu Eiropā, būs būtiska nozīme, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus šo slimību izskaušanai. [Gr. 72]

(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību, vienlaikus arī samazinot to lietošanu, lai palīdzētu novērst antimikrobiālo vielu rezistenci. [Gr. 73]

(41)  Komisija nesen iesniedza priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu(19), ar ko Eiropas Savienības līmenī tiks atbalstīta sadarbība veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā un tiks uzlabota inovatīvu veselības aprūpes tehnoloģiju pieejamība pacientiem visā Savienībā, labāk izmantoti pieejamie finanšu līdzekļi un uzlabota uzņēmējdarbības paredzamība.

(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai ar aktīvas pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem Finanšu regulas [195.] panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. [Gr. 74]

(42a)   Lai uzlabotu programmas efektivitāti nepilnību un neatbilstību uzraudzības jomā, Komisijai būtu jāievieš un jāizmanto programmatiski un darbībām atbilstoši rādītāji, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu. [Gr. 75]

(42b)   ESF+ programmai būtu jānovērš esošie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, piemēram, atvieglojot pieteikšanās procedūras, vienkāršojot finanšu kritērijus, dažos gadījumos atceļot līdzfinansējuma procentuālo daļu, kā arī palielinot pacientu, viņu organizāciju un citu ieinteresēto personu iesaistīšanās spēju, nodrošinot apmācību un izglītību. Programmas mērķis ir arī nodrošināt tādu pilsoniskās sabiedrības tīklu un organizāciju darbību Savienības līmenī, kas palīdz sasniegt tās mērķus, tostarp Savienības līmeņa organizācijās. [Gr. 76]

(42c)   ESF+ Veselības sadaļas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Ievērojot Līgumā noteiktos pienākumus un dalībvalstu kā galvenā partnera Savienības lēmumu pieņemšanas procesā lomu, būtu jāiesaista vietējā līmeņa kompetentās iestādes, lai nodrošinātu Savienības veselības politikas nostādņu efektīvu un ilgstošu ietekmi, tās integrējot vietējā līmeņa sociālajā politikā [Gr. 77]

(43)  Eiropas references tīkli ir tīkli, kuros veselības aprūpes sniedzēji no visas Eiropas sadarbojas, lai ārstētu retas un sarežģītas ierobežotas izplatības slimības un stāvokļus, kuriem vajadzīga ļoti specifiska ārstēšana, koncentrētas zināšanas un ievērojami finanšu līdzekļi. Eiropas references tīkli ir tīkli, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES(20). Tāpēc minētie tīkli būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem Finanšu regulas [195.] panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Turklāt daudziem citiem Savienības tiesību aktiem ir būtiska ietekme uz veselību, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārtiku un pārtikas marķēšanu, gaisa piesārņojumu, endokrīnajiem disruptoriem un pesticīdiem. Dažos gadījumos vides riska faktoru kumulatīvā ietekme netiek skaidri izprasta, kas var radīt nepieņemamu risku iedzīvotāju veselībai. [Gr. 78]

(44a)   Regulai ar ietekmi uz veselības jomu, kā arī tās īstenošanai un izpildei būtu jāiet kopsolī ar inovācijas un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot piesardzības principa ievērošanu, kā to paredz līgumi. Tādēļ ir nepieciešams pastāvīgi attīstīt pierādījumu bāzi, kas nepieciešama šādu zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai, un būtu jāgarantē visaugstākais pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu neatkarīgas pārbaudes iespējas nolūkā atgūt sabiedrības uzticību Savienības procesiem un tāpēc, ka šādu pierādījumu kopīga izmantošana pēc būtības ir sabiedrības interesēs. [Gr. 79]

(44b)   Ar veselības aprūpi saistītās problēmas nevar atrisināt tikai veselības aprūpes nozare viena pati, jo veselību nosaka vairāki ar nozari nesaistīti faktori. Tādējādi, kā noteikts Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, veselības aspekts ir svarīgs visās politikas jomās, lai Savienība spētu risināt turpmākos uzdevumus. Tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas veselības nozare, ir likt citām nozarēm apzināties savu lēmumu ietekmi uz veselību un integrēt veselības aspektu savā politikā. Svarīgs progress veselības aizsardzības jomā līdz šim ir panākts ar politikas pasākumiem tādās jomās kā izglītība, satiksme, uzturs, lauksaimniecība, darbaspēks vai plānošana. Piemēram, būtiski uzlabojumi sirds veselības jomā ir konstatēti, pateicoties izmaiņām politikā un noteikumos attiecībā uz pārtikas kvalitāti, lielāku fizisko aktivitāti un smēķēšanas samazināšanu. [Gr. 80]

(45)  Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību un lai īstenotu Veselības sadaļu, būtu jāattīsta sadarbība ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO).

(46)  AtspoguļojotŅemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs palīdzēs Savienības politikas virzienos integrēt rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt kopējo vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu izpildeisasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas [Gr. 81].

(47)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES(21) 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būs jāņem vērā īpašie ierobežojumi, ar kādiem saskaras fiziskās personas un tiesību subjekti no šādām teritorijām, lai tiem sniegtu faktisku piekļuvi minētajām sadaļām. [Gr. 82]

(48)  Ja tiek ievēroti visi attiecīgie noteikumi un regulējums, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. [Gr. 83]

(49)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(22), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(23), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(24) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(25) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus, ievērojot Finanšu regulu un citus piemērojamo noteikumus. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) drīkst izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ES mēroga krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(26). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzību, piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūra un Eiropas Revīzijas palātai (ERP), un nodrošināt, lai trešām personām, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā grand līdzvērtīgas tiesības.

(50)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz 322. pantu LESD, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izveides un izpildes procedūru, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešo izpildi, un nodrošina finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību tad, ja pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, tā kā tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvai ES finansējuma izpildei.

(50a)   Ir svarīgi nodrošināt finanšu līdzekļu saprātīgu un taisnīgu pārvaldību, lai nodrošinātu to izmantošanu iespējami skaidrā, efektīvā un vienkāršā veidā, vienlaikus garantējot juridisko noteiktību un nodrošinot tā pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā ESF+ darbības tiek īstenotas saskaņā ar dalītu pārvaldību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt papildu noteikumus vai grozīt pastāvošos noteikumus, jo tas saņēmējiem sarežģītu līdzekļu izmantošanu un var aizkavēt rēķinu apmaksu. [Gr. 84]

(51)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un taisnīgumu un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības un apmācības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību vienlīdzīgas iespējas un veselību un mazināt izskaust nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. [Gr. 85]

(52)  Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus, kas groza un papildina pielikumus par rādītājiem, saskaņā ar 290. pantu LESD būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(27). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(53)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma modeli, ņemot vērā šā modeļa raksturu, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(28) 4. pantā paredzēto konsultēšanās procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I daļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). ESF+ sastāv no trijām sadaļām: dalītā pārvaldībā īstenotā sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa.

Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, ar kuriem papildina vispārējos noteikumus, ko piemēro ESF+ saskaņā ar Regulu (ES) .../.... [jaunā KNR] [Gr. 86]

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  "papildpasākumi" ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību un izskaust nabadzību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu, nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;

2)  “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;

3)  “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

4)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

5)  “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);

6)  “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu un 12 mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;

7)  “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;

(7a)  “pārrobežu partnerības” Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā ir valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības vai sociālo partneru, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, pastāvīgas sadarbības struktūras;

8)  “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;

9)  “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;

10)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

11)  “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;

12)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;

13)  “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki, ieskaitot bērnus un bezpajumtniekus —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;

14)  “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;

15)  “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – sociālās ekonomikas uzņēmums:

a)  kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo, tostarp ekoloģisko, ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,

b)  kurš, pirmkārt un galvenokārt, savu peļņu izmanto lielāko daļu savas peļņas atkārtoti iegulda galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,

c)  kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, demokrātiskā, iesaistošā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;

(15a)  “sociālās ekonomikas uzņēmums” ir tāds sociālajā ekonomikā ietverts dažāda veida uzņēmums un sabiedrība kā kooperatīvs, savstarpējā sabiedrība, asociācija, fonds, sociālais uzņēmums un cita veida uzņēmums, kura regulējums noteikts dalībvalstu tiesību aktos un kura darbība balstīta uz principu, ka cilvēks un sociālais mērķis ir svarīgāks par kapitālu, uz demokrātisku pārvaldību, solidaritāti un peļņas lielākās daļas vai pārpalikumu atkārtotu ieguldīšanu;

16)  “sociālās inovācijas” ir darbības, tostarp kolektīvās darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, praksi un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tostarp starp sabiedrību, trešās nozares organizācijām, piemēram, brīvprātīgo un kopienas organizācijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

17)  “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā, tostarp ģeogrāfiskā un sektorālā, sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;

18)  ““galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, (savstarpējās) kultūras izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;

19)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

(19a)  “nelabvēlīgā situācijā esošie” ir mērķa grupas, no kurām lielā mērā personas saskaras ar nabadzību, diskrimināciju vai sociālo atstumtību vai ar risku saskarties ar tām, tostarp etniskās minoritātes, piemēram, romi, trešo valsts valstspiederīgie, tostarp migranti, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, vientuļie vecāki, personas ar invaliditāti vai personas ar hroniskām saslimšanām;

(19b)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas zināšanas, prasmes, kompetences un iespējas piedalīties sabiedrībā.

2.  Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [2.] pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.

2.a  Regulas (ES) 2018/1046 2. panta definīcijas piemēro arī Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu. [Gr. 87]

3. pants

Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes

ESF+ mērķis ir palīdzēt palīdz dalībvalstīm panākt valsts, reģionālā un vietējā līmenī — un Savienībai sasniegt iekļaujošu sabiedrību, augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni, taisnīgu darbvietu radīšanu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību, vienlīdzīgas iespējas, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, sociālo iekļaušanu un integrāciju, sociālo kohēziju, sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēkuto, lai būtu prasmīgs un noturīgs darbaspēks, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē.

ESF+ atbilst Eiropas Savienības Līgumiem un Hartai atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības mērķiem attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu saskaņā ar LESD 174. pantu un Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un apņemšanās, kas paustas saskaņā ar Parīzes nolīgumu..

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgus pieejamību, taisnīgus tirgum, mūžizglītībai, augstas kvalitātes darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo integrāciju un iekļautību, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, bērniem un jauniešiem veltītus ieguldījumus, diskriminācijas nepieļaušanu, dzimumu līdztiesību, pamatpakalpojumu pieejamību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. [Gr. 88]

To īsteno:

a)  ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un

b)  ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”). [Gr. 88]

4. pants

Konkrētie mērķi

1.  ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, mobilitāte, sociālā iekļautība, nabadzības izskaušana un veselība un tādējādi veicina arī palīdz īstenot politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [4.] pantā:

i)  uzlabot kvalitatīvu darbvietu un nodarbinātības pasākumu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši veikt īpašus pasākumus, kas ir domāti jauniešiem, ilgstošajiem sevišķi, īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu, ilgstošiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, galveno vērību pievēršot no darba tirgus visattālinātākajām personām, sekmējot nodarbinātību, un veicināt, uzņēmējdarbības garu un sociālo ekonomiku;

ii)  modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas būtu individuāli pielāgots pielāgoti darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, un karjeras izaugsmi, atbalstot principu, saskaņā ar kuru par vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, īpašu vērību pievēršot vientuļajiem vecākiem, tostarp uzlabot bērnu aprūpes un tādas veselīgas sekmēt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamai, iekļaujošai un kvalitatīvai bērnu aprūpei, agrīnās bērnības izglītībai, vecāka gadagājuma personu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem un atbalstam, un vairot veselīgu un labi pielāgotas pielāgotu darba vides pieejamību, kurā ņemti vērā veselības apdraudējumi, darbinieku, vidi, novēršot veselības un saslimšanas riskus un nodrošinot darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un aktīvas un veselīgas vecumdienas, profesionālo pārorientāciju, kā arī aktīvu un veselīgu novecošanu;

iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, universālumu, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, uzlabot e-iekļautību un atvieglot pāreju no izglītības uz darbu, lai ņemtu vērā sociālās un ekonomiskās prasības;

v)  sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā nelabvēlīgākā situācijā esošajiem un aprūpētājiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama ļoti kvalitatīva, izmaksu ziņā pieejama un iekļaujoša izglītība un apmācība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sekmējot duālās apmācības sistēmas un māceklības ieviešanu, mācību mobilitāti visiem un pieejamību personām ar invaliditāti;

vi)  veicināt mūžizglītību, galvenokārt jo īpaši piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās elastīgas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti un pilnvērtīgu dalību sabiedrībā;

vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgumnodarbinātību — jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu nodarbinātību;

viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo un sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, tostarp migrantu, efektīvu sociālekonomisko ilgtermiņa integrāciju;

(viiia)  apkarot diskrimināciju un sekmēt sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina mājokļa pieejamību, un uz pacientu vērstiem veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumiem; modernizēt sociālā nodrošinājuma iestādes, publiskos nodarbinātības pakalpojumus, sociālo aizsardzību un sociālās aizsardzības iekļautības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, sekmēt piekļuvi vienlīdzīgai sociālai aizsardzībai, īpašu vērību pievēršot bērniem un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, un vistrūcīgākajām personām; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, tostarp personām ar invaliditāti, un šo sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;

(ixa)  palielināt pieejamību no personu ar invaliditāti viedokļa, lai uzlabotu viņu iekļautību nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā;

x)  veicināt nabadzībā dzīvojošu un/vai sociālo atstumtu personu vai nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļauto pakļautu personu sociālo iekļautību, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu sociālo integrāciju;

xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus, ar kuriem nodrošina minēto personu sociālo iekļautību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem neaizsargātās situācijās.

2.  Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ar ESF+ līdzekļiem cenšas veicināt pārējos politikas mērķus, kas norādīti Regulas (ES) .../... [jaunās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:

1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, medicīnas un veselības aprūpes centriem un uzņēmumiem, un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošos sociālās ekonomikas likumus un tajās un izveidotos sociālā ekonomikas satvarus;

2.  zaļāku mazoglekļa Eiropas ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanaisekmējot iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, ceļot visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikāciju un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku.

2.a  Savienības tuvināšanu iedzīvotājiem, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai risinātu sociālekonomiskās atšķirības problēmu pilsētās un reģionos;

2.b  saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu ESF+ sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskām un privātām struktūrām atbalsta Savienības instrumentu, politikas virzienu un attiecīgo tiesību aktu izstrādi un novērtēšanu un sekmē uz pierādījumiem balstītu politikas izstrādi, sociālo inovāciju un sociālo progresu (konkrētais 1. mērķis); tas atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti taisnīgā veidā un sekmē nodarbinātības iespējas (konkrētais mērķis Nr. 2); tas sekmē nodarbinātību un sociālo iekļautību, palielinot mikrouzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātām personām, paredzēta mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to apgūt (konkrētais mērķis Nr. 3);

3.  Veselības sadaļā saskaņā ar Veselības sadaļu ESF+ veicina cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un slimību profilaksi, tostarp veicinot fizisko aktivitāti un veselības izglītību, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina nevienlīdzību veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, palielina jaundzimušo dzīves ilgumu, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, atbalsta slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku un veselības uzturēšanu visa mūža garumā un stiprina un atbalsta ES jomas tiesību aktus tiesību aktus veselības jomā, tostarp vides veselības jomā, un veicina veselības aspektu vērā ņemšanu visos Savienības politikas virzienos. Savienības veselības politikas pamatā ir IAM, ar kuriem nodrošina, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”. [Gr. 89]

5. pants

Budžets

1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 106 781 000 000 EUR 2018. gada cenās (120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās).

2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 105 686 000 000 EUR pašreizējās 2018. gada cenās jeb 88 646 194 590 (119 222 000 000 EUR pašreizējās gada cenās), no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, 5 900 000 000 EUR piešķir pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Garantijas bērniem shēmu un kuri ir paredzēti 10.a pantā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174095 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 234 000 000 EUR pašreizējās cenās).

4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:

a)  675 000 000 EUR 2018. gada cenās (761 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;

b)  420 000 000 EUR 2018. gada cenās (473 000 000 EUR pašreizējās cenās; vai 0,36 % no DFS 2021.-2027. gadam) – Veselības sadaļas īstenošanai.

5.  Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. [Gr. 90]

6. pants

Vīriešu un sieviešu Dzimumu līdztiesība, un vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

1.  Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un proti, to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas procesā nodrošina dzimumu līdztiesību. Turklāt ar tām atbalsta īpašas darbības, ar kurām uzlabo sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās dalību darba dzīvē un viņu profesionālo izaugsmi un palīdz salāgot darba un personīgo dzīvi, veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un nepieļauj nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vai veselības stāvokļa, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tostarp pieejamību personām ar invaliditāti attiecībā uz IKT visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas uzraudzības un novērtējuma laikā, tādējādi veicinot sociālo iekļautību un mazinot nevienlīdzību.

2.  Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē un vispārējās pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. [Gr. 91]

II daļa

Īstenošana ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu

I nodaļa

Kopīgie noteikumi, ko piemēro plānošanai

7. pants

Konsekvence un tematiskā koncentrācija

1.  Dalībvalstis dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt ar kuriem risina problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus, sociālo rezultātu pārskatu un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus, ar kuriem stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un kas pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu InvestEU, Radošā Eiropa, Tiesību un vērtību instrumentu, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo, ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada un reformu atbalsta programmu, tostarp ieskaitot reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiemtām pārvaldības iestādēm, kas ir atbildīgi atbildīgas par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir integrētas pieejas un saskaņotas un racionālas atbalsta sniegšanas darbības.

2.  Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no saviem ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts šīs regulas 4. pantā.

3.  Dalībvalstis vismaz 25 % 27%no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz xi) x) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.

3.a  Īstenojot sociālās iekļautības jomā nospraustos konkrētos mērķus, kas izklāstīti 4. panta 1. punktā vii) līdz x) apakšpunktā, dalībvalstis vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem piešķir mērķdarbībām, ar kurām īsteno Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumiem, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.

4.  Dalībvalstis Papildus minimālajam piešķīrumam vismaz 2 % 27 % apmērā no dalīti pārvaldītajiemESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunkta konkrētos mērķus, dalībvalstis vismaz 3% no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem iedala konkrētajam mērķim –, proti, risināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību un/vai samazināt materiālo nenodrošinātību, kas noteikts 4. panta 1. punkta punkta x) un xi) apakšpunktā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu līdzekļus, kas piešķirti 4. panta 1. punkta x) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim vistrūcīgāko personu atbalstam, var ņemt vērā, pārbaudot, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā prasība par vismaz 2 % piešķiršanu.

5.  Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem mērķdarbībām un strukturālām reformām, kas atbalstīta ar kurām atbalsta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanas sakarā.

Dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, vai arī, ja to NEET rādītājs ir lielāks par 15 %, no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam plānošanas periodam iepriekš minētajām darbībām un strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 %, īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurās minētās parādības ir novērojamas vairāk un ņemot vērā to savstarpējās atšķirības.

Vidējā termiņā plānojot dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā vai kurās saskaņā ar šiem datiem NEET īpatsvars pārsniedz 15 %,, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām vai strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās otrās un otrās trešās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā. Šis piešķīrums neaizstāj finansējumu, kas ir nepieciešams infrastruktūrai un attālāko reģionu attīstībai.

Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.

6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

7.  Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību. [Gr. 92]

7.a pants

Pamattiesību ievērošana

Dalībvalstis un Komisija līdzekļu izmantošanā nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.

Jebkuras izmaksas, kas radušās, veicot darbības, kas neatbilst Hartai, neuzskata par attiecināmām saskaņā ar Kopīgo noteikumu Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [58. panta 2. punktu] un Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014. [Gr. 93]

8. pants

Partnerība

1.  Katra Saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [6. pantu] un ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 katra dalībvalsts partnerībā ar vietējām un reģionālām pašvaldībām nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības nodrošināšanas iestāžu, dalībvalstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju pienācīgu jēgpilnu dalību to nodarbinātības, izglītības, diskriminācijas apkarošanas un sociālās iekļautības politikas virzienu un iniciatīvu plānošanā īstenošanā, kas tiek atbalstīti kuras atbalsta ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principusadaļas līdzekļiem. Šāda jēgpilna dalība ir iekļaujoša un pieejama personām ar invaliditāti.

2.  Dalībvalstis katrā programmā atvēl pienācīgu summu piešķir vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu,sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai Savienības un valstu līmenī, rīkojot apmācību, īstenojot tīklu veidošanas pasākumus un stiprinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanaidialogu, un kopīgi ar sociālajiem partneriem īstenotajām darbībām. [Gr. 94]

9. pants

Materiālās nenodrošinātības mazināšana

Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā un kas attiecas uz sociālo iekļautību un/vai materiālo nenodrošinātību, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu. Līdzfinansējuma likme minētajai prioritātei vai programmai tiek noteikta vismaz 85 % līmenī. [Gr. 95]

10. pants

Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana

Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno, ņemot vērā saskaņā ar konkrēto prioritāti vai programmu, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.[Gr. 96]

10.a pants

Atbalsts Eiropas Garantijas bērniem shēmai

Atbalstu saskaņā ar 7. panta 3.a punkta ieplāno atbilstīgi konkrētajai prioritātei vai programmai, kurā ir atspoguļots 2013. gada Eiropas Komisijas Ieteikums par ieguldījumu bērnos. Ar to veicina cīņu pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, īstenojot 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus. [Gr. 97]

11. pants

Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas konkrētās prioritātes saistībā ar visiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 4. panta 1. punktā. Dalībvalstis nodrošina papildināmību, saskanību, koordināciju un sinerģiju ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Vadošās iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu prioritātes un jomas ESF+ ieguldījumiem atbilstīgi konkrētām vietējām vai reģionālām problēmām. [Gr. 98]

11.a pants

Integrēta teritoriālā attīstība

1.  ESF+ drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmu ietvaros saskaņā ar minētās regulas III sadaļas II nodaļu.

2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta ESF+, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus. [Gr. 99]

11.b pants

Starpvalstu sadarbība

1.  Dalībvalstis kā konkrētu prioritāti var atbalstīt starpvalstu sadarbības darbības.

2.  Transnacionālās sadarbības darbības drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

3.  Šai prioritātei maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kuri dalībvalstīm ir atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. [Gr. 100]

II nodaļa

Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

12. pants

Tvērums

Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”). Turklāt 13. pants attiecas arī uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu. [Gr. 101]

13. pants

Inovatīvas darbības

1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un/vai sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina, tostarp darbības ar sociāli kulturālu aspektu, izmantojot augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.sociālie partneri, sociālās ekonomikas uzņēmumi, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība.

1.a  Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.

2.  Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu tādu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tostarp eksperimentus ar sociāli kulturālu aspektu), kuras izstrādātas askaņā ar Nodarbinātības sadaļu un sociālās inovācijas sadaļā un citās citām Savienības programmāsprogrammām.

3.  Inovatīvas darbības un pieejas drīkt drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā punktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.

4.  Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. [Gr. 102]

14. pants

Attiecināmība

1.  Papildus Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

a)  par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu pirkumu un

b)  par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde ir viennozīmīgi vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.

2.  Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.

3.  Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu šīš regulas 4. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus minēto konkrēto mērķu sasniegšanu.

4.  Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu nodalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas vispārējā atbalsta dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai, ja to līmenis nepārsniedz. Ja ir spēkā koplīgums, tās nosaka saskaņā ar koplīgumu. Ja koplīgums noslēgts nav, to apjoms nedrīkst pārsniegt 100 % no parastā atalgojuma attiecīgās darbības veikšanai dalībvalstī, kā liecina atlīdzības, ko konkrētā dalībvalstī vai reģionā parasti maksā par darbu attiecīgajā profesijā vai par īpašu kompetenci un ko apliecina attiecīgs dokuments, kuru izsniedz konkrētā vadošā iestāde, un/vai Eurostat dati. [Gr. 103]

15. pants

Rādītāji un ziņošana

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts izklāstīti šīs regulas I pielikumā vai IIa pielikumā attiecībā uz darbībām, ar kurām cenšas panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību 4. panta 1. punkta x) apakšpunkta nozīmē. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus un tikai darbībām raksturīgos rādītājus.

2.  Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļusskaitļos. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

3.  Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.

4.  Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.

4.a  Šā panta 3. punktā minētie dati satur ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, ar kura palīdzību uzrauga ESF+ programmu īstenošanu attiecībā uz dzimumu līdztiesību, un tos strukturē dzimumu griezumā.

5.  Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis ļauj vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā un IIa pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai. [Gr. 104]

III nodaļa

ESF+ atbalsts materiālās nenodrošinātības mazināšanai

16. pants

Tvērums

Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu.

17. pants

Principi

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.

2.  Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, jo īpaši tiecoties mazināt pārtikas atkritumu un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.

Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un ka tie neaizstāj nekādus esošus sociālos pabalstus.

Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013(29) 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.

Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.

3.  Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.

4.  Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām drīkst papildināt papildina ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība. [Gr. 105]

18. pants

Prioritātes saturs

Prioritātē attiecībā uz atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu, nosaka:

a)  atbalsta veidu,

b)  galvenās mērķgrupas,

c)  atbalsta nacionālās vai reģionālās shēmas aprakstu.

Ja programmas attiecas tikai uz šo atbalsta veidu un ar to saistīto tehnisko palīdzību, prioritātē norāda arī darbību atlases kritērijus.

19. pants

Darbību atbilstība

1.  Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, ko sniedz vistrūcīgākajām personām, drīkst iegādāties atbalsta saņēmējs vai viņa vārdā vai arī to var bez maksas darīt pieejamu atbalsta saņēmējam.

2.  Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām izdala bez maksas.

20. pants

Izdevumu attiecināmība

1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:

a)  pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;

b)  ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;

c)  administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;

d)  pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;

e)  tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.

2.  Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.

3.  Attiecināmas nav šādas izmaksas:

a)  aizdevuma atmaksas procenti;

b)  infrastruktūras nodrošināšanaiegāde;

c)  lietotu zemākas kvalitātes lietotu preču izmaksas. [Gr. 106]

21. pants

Rādītāji un ziņošana

1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.

2.  Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības Ziņošanas prasības tiek noteiktas pēc iespējas vienkāršākas.

3.  Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā anonīmā apsekojuma rezultātus, kurā uzmanība cita starpā ir pievērsta viņu dzīves apstākļiem un viņu materiālās nenodrošinātības raksturam. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.

4.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai. [Gr. 107]

22. pants

Revīzija

Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks. Darbību revīzija ietver lielāku skaitu kontroles pasākumu īstenošanas sākumposmā, lai krāpšanas riska gadījumā līdzekļus varētu novirzīt citiem projektiem. [Gr. 108]

III daļa

Īstenošana, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu

I nodaļa

Īpašie noteikumi, ko piemēro Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai

I iedaļa

Vispārīgie noteikumi

23. pants

Darbības mērķi

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:

a)  izstrādāt iegūt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;

b)  veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;

c)  atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas sagatavot, izstrādāt un īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvērstu vietējos projektus, kurus pilsētas un vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālekonomiskie dalībnieki ir izstrādājuši uzņemšanas un sociālās iekļaušanas, un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas nolūkā;

d)  nodrošināt izstrādāt un nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izstrādāt izveidot integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, neaizsargātām personāmcilvēkiem neaizsargātības situācijā);

(da)  atbalstīt valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārrobežu partnerības, lai veicinātu pārrobežu darba tirgu un pārrobežu mobilitāti ar pienācīgiem nosacījumiem;

(db)  atbalstīt EURES pakalpojumu sniegšanu darba ņēmēju atlases un iekārtošanas pakalpojumus kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot starpniecību starp vakancēm un darba meklētājiem, cita starpā īstenojot pārrobežu partnerības;

dc)  veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti ar kvalitatīviem sociālajiem nosacījumiem un palielināt nodarbinātības iespējas, attīstot kvalitatīvus un iekļaujošus Savienības darba tirgus, kas būtu atvērti un visiem pieejami, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības visā Savienībā.

e)  atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu, kā arī ar šā finansējuma juridisko un fizisko pieejamību mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un neaizsargātiem cilvēkiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevisķi sevišķi tiem, kuri nodarbina mazāk aizsargātās personascilvēkus neaizsargātības situācijā, tostarp nelabvēlīgākā stāvoklī esošu personu grupas;

f)  atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālajiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem un sociālo ekonomikusociālajai ekonomikai;

g)  atbalstīt sociālo sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;

h)  sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu agrīnas izglītības un aprūpes, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, pieejamības prasību un pārejas no iestādes sniegtiem aprūpes pakalpojumiem uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, tostarp pieejamības prasības personām ar invaliditāti, bērnu aprūpes, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

i)  atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nabadzības apkarošanas, nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;

j)  atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā. [Gr. 109]

23.a pants

Tematiskā koncentrācija un finansējums

Daļu finansējuma no ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas, kas minēta 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā, visā attiecīgajā laikposmā piešķir konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 4. panta 2.b punktā, ievērojot šādas aptuvenas procentuālās daļas:

(a)  55 % konkrētajam mērķim Nr. 1;

(b)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 2;

(c)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 3. [Gr. 110]

II iedaļa

Attiecināmība

24. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:

a)  analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:

i)  apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, microsimulācijasmikrosimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,

ii)  sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,

iii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;

b)  politikas īstenošanu, jo īpaši:

i)  pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,

ii)  ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,

iii)  atbalstu mikrofinansēšanai un sociālajiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,

iv)  atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un paplašināt izvērst inovatīvus risinājumus;

c)  spēju veidošanu, jo īpaši:

i)  tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

ii)  valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,

iii)  iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālās drošības sociālā nodrošinājuma iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem ekonomikas uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,

iv)  ieinteresētajām sociālo partneru un ieinteresēto personām, lai sekmētu starpvalstu sadarbību;

d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:

i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītisko darbību rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,

ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,

iv)  Padomes prezidentūras pasākumus, konferences un seminārus.tehnisko un administratīvo atbalstu darba programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmām. [Gr. 111]

25. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas [197.] pantā noteiktajiem kritērijiem uz piedalīties tiesīgajiem subjektiem attiecas šādi kritēriji:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta,

ii)  asociētā valsts,

iii)  darba programmā iekļautā trešā valsts, ievērojot 2. un 3. punktā minētos nosacījumus;

b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura atbilstoša starptautiska organizācija. [Gr. 112]

2.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociētā valsts, ir tiesīgi piedalīties tikai tad, ja tas nepieciešams konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

3.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

25.a pants

Pārvaldība

1.  Komisija apspriežas ar Savienības ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, par nodarbinātības un sociālās inovācijas darba programmām, to prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.

2.  Komisija izveido nepieciešamās attiecības ar Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Rūpniecisko attiecību ģenerāldirektoru grupu un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu, ka tās tiek regulāri un pienācīgi informētas par šo programmu īstenošanas gaitu. Komisija informē arī citas komitejas, kuras nodarbojas ar rīcībpolitiku, instrumentiem un darbībām, kas attiecas uz Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu. [Gr. 113]

II nodaļa

Īpašie noteikumi, ko piemēro Veselības sadaļai

I iedaļa

Vispārīgie noteikumi

26. pants

Darbības mērķi

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.

2.  Veselības sadaļas darbības mērķi ir šādi:

-a)   atbalstīt Savienības sabiedrības veselības stratēģiju, kuras mērķis ir:

i)  atbalsts dalībvalstīm to centienos aizsargāt un uzlabot sabiedrības veselību un

ii)  Savienības misijas veicināšana veselības jomā saskaņā ar LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas virzienus un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. [Gr. 114]

a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai aizsargātu pilsoņus pret novērstu pārrobežu veselības apdraudējumiemapdraudējumus: [Gr. 115]

i)  veikt spēju veidošanas pasākumus gatavībai krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldībai un reaģētspējai,

ii)  reaģēt uz pārrobežu veselības apdraudējumiem krīžu laikā,

iii)  atbalstīt laboratoriju kapacitāti,

iv)  novērst rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

(iva)   optimāli izstrādāt sabiedrības veselības intervences pasākumus, lai mazinātu infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu un ietekmi, [Gr. 116]

(ivb)   atbalstīt tādu prasmju un instrumentu pilnveidošanu, kas saistīti ar efektīvu paziņošanu par riskiem; [Gr. 117]

b)  stiprināt veselības sistēmas:

i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tostarp izmantojot veselībpratības un izglītības programmas, kā arī veicinot fiziskās aktivitātes, [Gr. 118]

(ia)  ieguldīt agrīnā diagnostikā un skrīningā, [Gr. 119]

ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi tā, lai apmierinātu pacientu un iedzīvotāju vajadzības un novērstu viņu bažas, jo īpaši, veidojot saikni ar programmām, kas atbalsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes, [Gr. 120]

(iia)   veicināt digitālos sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā veselība, [Gr. 121]

(iib)   pastiprināt veselības informācijas drošību un kvalitāti, [Gr. 122]

iii)  , pārredzamas un pieejamas Savienības veselības informācijas sistēmas izveidi izstrādi, vienlaikus nodrošinot privāto datu aizsardzību, [Gr. 123]

iv)  atbalstīt dalībvalstis, pārnesot zināšanas un atbalstot īstenošanu, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas, nediskriminējošākas, iekļaujošākas un taisnīgākas veselības sistēmas, ar kurām novērš sociālo netaisnību, un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām; tas attiecas arī uz atbalstu augstas kvalitātes valsts reģistriem, kas arī sniedz salīdzināmus datus, [Gr. 124]

v)  izstrādāt un īstenot tādas pieejas, kurās ņemti vērā turpmākie veselības sistēmām risināmie izaicinājumi;

va)   atbalstīt pāreju uz aprūpi, kas ir vērsta uz pacientu, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un uz kopienā balstītu integrēto aprūpi, jo īpaši, veicinot organizatoriskus modeļus, kuru pamatā ir starpnozaru darbs komandā un daudzu ieinteresēto personu tīklu veidošana, [Gr. 125]

vb)   nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos iepriekš minētajos pasākumos attiecīgi Savienības un/vai valsts līmenī, [Gr. 126]

vc)   izstrādāt un īstenot instrumentus un stratēģijas, ar kurām nepieļauj un novērš nevienlīdzību veselības jomā un veicina sociālo iekļautību, iedzīvotāju iespēcināšanu un līdzdalību kopienas dzīvē; [Gr. 127]

c)  atbalstīt Savienības veselības jomas tiesību aktu īstenošanu:

i)  atbalstīt zāļu un medicīnas ierīču tiesību aktu tiesību aktu par zālēm, piekļuvi šādiem produktiem visā Savienībā un medicīnas ierīcēm, īstenošanu, [Gr. 128]

ii)  atbalstīt Savienības veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas tiesību aktu īstenošanu(30),

iii)  uzraudzīt un atbalstīt dalībvalstis cilvēka izcelsmes vielu jomas tiesību aktu īstenošanā,

iv)  atbalstīt tabakas jomas tiesību aktu īstenošanu,

v)  atbalstīt Savienības pārrobežu veselības aprūpes jomas tiesību aktu īstenošanu,

vi)  atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju pieejas “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” izstrādi un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komitejuizveidot procesus, ar kuriem ietekmi uz veselību var apsvērt un ņemt vērā visos politikas virzienos; [Gr. 129]

ca)   atbalstīt citu, veselību ietekmējošu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu uzraudzību, īstenošanu un nostiprināšanu, lai palīdzētu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar:

i)  gaisa piesārņojumu,

ii)  endokrīnajiem disruptoriem un citām ķīmiskajām vielām ar kaitīgām īpašībām,

iii)  pesticīdu atliekām pārtikā, ūdenī un gaisā,

iv)  pārtikas un pārtikas produktu marķēšanu, tostarp attiecībā uz trans-taukskābēm, alkohola etiķetēšanu, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; [Gr. 130]

d)  atbalstīt integrēto darbu (piem., Eiropas references tīklus, veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un veselības veicināšanas, profilakses un slimību pārvaldības paraugprakses ieviešanu):

i)  turpināt Eiropas references tīklu atbalstīšanu,

ii)  intensīvāk izvērst sadarbību atbalstīt sadarbības attīstību attiecībā uz spēju veidošanu un pašu spēju veidošanu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus, [Gr. 131]

iii)  atbalstīt tādas paraugprakses ieviešanu, kas sekmēs inovācijas sabiedrības veselībā.

(iiia)   atbalstīt programmu un paraugprakses īstenošanu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā un jauniešiem paredzētu kampaņu īstenošanu, [Gr. 132]

(iiib)   atbalstīt Savienības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar veselības un ar veselību saistītiem jautājumiem, [Gr. 133]

(iiic)  atbalstīt Veselības nozares valdes izveidi, lai īstenotu Veselības sadaļas darbības. [Gr. 134]

II iedaļa

Attiecināmība

27. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi ar veselību jomu saistītas darbības, ar kurām īsteno 3., 4. un 26. pantā minētos mērķus. [Gr. 135]

2.  Veselības sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:

a)  analītiskās darbības, jo īpaši:

i)  aptaujas, pētījumus, datu vākšanu, metodikas, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītāju izstrādi un salīdzinošo novērtēšanu,

ia)   darbības, kas paredzētas, lai uzraudzītu vides riska faktoru kumulatīvo ietekmi uz veselību, tostarp tādu faktoru ietekmi uz veselību, kas rodas no piesārņotājiem pārtikā, ūdenī, gaisā un citos avotos, [Gr. 136]

ib)   darbības, ar kuru palīdzību uzrauga Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilanci reglamentējošu un līdzīgu tiesību aktu, ietekmi uz veselību; [Gr. 137]

ii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;

Analītisko darbību rezultāti pēc to pabeigšanas tiek darīti publiski pieejami; [Gr. 138]

b)  politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:

i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos un tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu un citu pārrobežu vides piesārņojumu, [Gr. 139]

ii)  atbalstīt starpvalstu sadarbību un partnerību nolūkā pārnest un paplašināt inovatīvus risinājumus,

iii)  gatavību veselības krīzēm;

c)  spēju veidošanu, jo īpaši:

i)  tādas paraugprakses apmaiņu, nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība, [Gr. 140]

ii)  ES līmeņa tīkliem saistībā, kas saistīti ar 26. pantā minētajām jomām, pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošinot aktīvas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni Eiropas līmenī, [Gr. 141]

iii)  atbalstu datu apmaiņai paredzētas IT infrastruktūras izvēršanai, ekspluatēšanai un uzturēšanai,

iv)  nacionālajiem reģionālajiem, subnacionālajiem un nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu, [Gr. 142]

v)  ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,

vi)  palīdzību, ko īsteno sadarbībā ar trešām valstīm,

vii)  nodrošinot pakalpojumus un preces veselības krīžu gadījumā;

d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:

i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,

ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvos materiālus un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,

iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,

iv)  Padomes prezidentūras pasākumus un to attiecīgos sagatavošanas pasākumus, konferences un seminārus.

3.  Darbības, kas minētas šā panta otrajā daļā, uz finansējumu var pretendēt tikai tad, ja tās atbalsta apjomradītu ietaupījumu gūšanu, labāky sagatavotību krīzes situācijām, apzinātas augstas pievienotās vērtības paraugprakses izvēršanu vai mērķi nodrošināt, lai Savienības noteikumi tiktu īstenoti, piemēroti, izvērtēti un vajadzības gadījumā pārskatīti jomās, kas minētas 26. panta 3. punktā.

28. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties, un izmaksas

1.  Papildus Finanšu regulas [197.] pantā noteiktajiem kritērijiem uz piedalīties tiesīgajiem subjektiem attiecas šādi kritēriji:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

i)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta,

ii)  asociētā valsts,

iii)  darba programmā iekļautā trešā valsts, ievērojot 3. un 4. punktā minētos nosacījumus;

b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties.

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociētā valsts, ir tiesīgi piedalīties tikai tad, ja tas nepieciešams konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

5.  Izņēmuma gadījumos tādas krīzes laikā, ko izraisījis nopietns pārrobežu veselības apdraudējums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES(31), izmaksas, kas radušās valstīm, kuras nav asociētās valstis, izņēmuma kārtā drīkst uzskatīt par attiecināmajām izmaksām, ja tās ir pienācīgi pamatotas risku izplatības apkarošanai, lai aizsargātu ES iedzīvotāju veselību.

29. pants

Pārvaldība

Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās, piemēram, veselības nozares profesionālajās struktūrās, par Veselības sadaļā noteiktajiem ikgadējiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību. Stingra politiskā vadība un pienācīga pārvaldības struktūra veselības jomā nodrošinās, ka veselības aizsardzība un veicināšana tiek garantēta visos Komisijas dokumentu portfeļos saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu. [Gr. 143]

29.a pants

Veselības nozares valde

1.  Komisija izveido Veselības nozares valdi (Valde), lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.

2.  Valde galveno uzmanību pievērš sinerģijas veidošanai starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija, koordinējot un sadarbojoties, veicinot pacientu un sabiedrības iesaisti un sniedzot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētās darbības nodrošina uz vērtībām orientētas veselības aizsardzības darbības, ilgtspēju, labākus veselības aizsardzības risinājumus, veicina piekļuvi un samazina nevienlīdzību veselības jomā. 

3.  Valde nodrošina visaptverošu stratēģiju un vadību, izstrādājot darba plānus saskaņā ar Veselības sadaļu. 

4.  Valde ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru veido attiecīgo nozaru pārstāvji, kas darbojas sabiedrības veselības, labklājības un sociālās aizsardzības jomā, piedaloties arī reģionu un vietējo veselības aizsardzības iestāžu, pacientu pārstāvjiem un iedzīvotājiem. 

5.  Valde sastāv no 15 līdz 20 augsta līmeņa pārstāvjiem, kas izraudzīti no visām 4. punktā minētajām disciplīnām un darbībām. Valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta aicinājuma izvirzīt kandidātus vai paust interesi vai pēc abiem aicinājumiem kopā. 

6.  Valdes priekšsēdētāju Komisija ieceļ no tās locekļu vidus. 

7.  Valde: 

a)  pēc Komisijas priekšlikuma sniedz ieguldījumu Veselības sadaļas gada darba plānos,

b)  izstrādā plānu, kā veidot koordināciju un sadarbību starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija.

Ar plānu sekmē visu esošo, no veselības nozares viedokļa nozīmīgo finanšu mehānismu atpazīstamību un koordinēšanu un palīdz pārzināt koordināciju un sadarbību. [Gr. 144]

29.b pants

Starptautiskā sadarbība

Komisija nolūkā īstenot Veselības sadaļu attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību. [Gr. 145]

III nodaļa

Kopīgie noteikumi, ko piemēro Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai

30. pants

Asociēto trešo valstu dalība Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā

1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā var piedalīties šādas asociētās valstis:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem,

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un noteikumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās un saskaņā ar nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem;

c)  trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā par šādu valstu dalību minētajā sadaļā ar noteikumu, ka nolīgums

i)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp ieguldījumu un labumu, ko gūst šāda trešā valsts, kura piedalās Savienības programmās;

ii)  paredz nosacījumus dalībai programmās, tostarp ietver aprēķinu, kādas finanšu iemaksas jāveic atsevišķās programmās vai to sadaļās, un to administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu].

iii)  šai trešajai valstij nepiešķir tiesības pieņemt lēmumus par attiecīgo sadaļu;

iv)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt tās finanšu intereses.

2.  Turklāt Veselības sadaļā var piedalīties valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un noteikumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās un saskaņā ar nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem.

31. pants

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā: jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkums, atbalsts un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.[Gr. 146]

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.

4.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

5.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome tādas apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.

32. pants

Darba programma un koordinācija

Nodarbinātības Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu nolūkā papildināt nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas, izveidojot darba programmas, kā ir minēts Finanšu regulas [108.] pantā. Minētajās darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. [Gr. 147]

33. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.

2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.

3.a  Lai īstenotu sadaļu īstenošanas regulāru uzraudzību un veiktu visus to politikas un finansēšanas prioritāšu pielāgojumus, Komisija sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu par pirmo gadu un pēc tam trīs ziņojumus par nākamajiem divu gadu laikposmiem un nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus informācijas nolūkā iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumos iekļauj sadaļu īstenošanas rezultātus un to, kādā mērā ar sadaļās paredzēto darbību palīdzību ir ievēroti sieviešu un vīriešu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas principi, kā arī to, kā ir risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tostarp jautājumi attiecībā uz pieejamību. Sadaļu labākas pārredzamības nolūkā ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai. [Gr. 148]

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts piedalās programmā atbilstoši kādā starptautiskā nolīgumā paredzētam lēmumam, šāda trešā valsts piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

35. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Sadaļu starpposma izvērtēšanu drīkst veikt, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc sadaļu īstenošanas sākuma.Komisija veic sadaļu termiņa vidusposma izvērtēšanu līdz 2024. gada 31. decembrim, lai:

(a)  no kvalitatīvā un kvantitatīvā viedokļa noteiktu panākumus, kas gūti konkrētās sadaļas mērķu sasniegšanā,

(b)  risinātu Savienībā sociālo vidi un ar Savienības tiesību aktiem panāktu ievērojamas izmaiņas,

(c)  noteiktu, vai sadaļu resursi ir izmantoti lietderīgi, un noskaidrotu to Savienības pievienoto vērtību.

Minētos vidusposma izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 149]

3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

36. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

37. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 150]

IV daļa

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 151]

39. pants

Komiteju procedūra dalīti pārvaldītai ESF+ sadaļai

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [109. panta 1. punktā].

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

40. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).

2.  Katra daībvalsts dalībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi, vienu pilsoniskās sabiedrības, vienu līdztiesības nodrošināšanas struktūru vai citu neatkarīgu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vienu pārstāvi saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [6. panta 1.] punktu c) apakšpunktu un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

3.  ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas, darba devēju organizācijas un darba devēju pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.a  ESF+ komiteja uz savām sanāksmēm var aicināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus.

3.b  ESF+ komitejā nodrošina dzimumu līdzsvaru un minoritāšu un citu atstumto grupu pienācīgu pārstāvību.

4.  Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.

5.  ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:

a)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;

b)  jautājumiem, kas attiecas uz Regulu (ES) .../... [jaunā KNR] saistībā ar ESF+;

c)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.

ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus. Komisija rakstiski informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

6.  ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.

41. pants

Pārejas noteikumi dalītā pārvaldībā īstenotam ESF+

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013(32), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014(33) vai jebkuru citu attiecīgi pieņemtu aktu turpina piemērot programmām un darbībām, ko atbalsta no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.— 2020. gada plānošanas periodā.

42. pants

Pārejas noteikumi, ko piemēro Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013(34) un Regulu (ES) Nr. 282/2014 no 2021. gada 1. janvāra atceļ.

2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai paredzētais finansējums drīkst segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar iepriekšējām programmām: Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas un Savienības programmas “Veselība izaugsmei” uz ESF+.

3.  Vajadzības gadījumā apropriācijas 5. panta 6. punktā paredzēto [tehniskās un administratīvās palīdzības] izdevumu segšanai drīkst iekļaut budžetā pēc 2027. gada, lai nodrošinātu līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigto darbību pārvaldību.

4.  Atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI 2014–2020) ietvaros, iegulda ar Regulu (ES) .../...izveidotā fonda InvestEU sociālās daļas finanšu instrumentos.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS(35)

Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja dažu rezultātu iegūšana daži rezultāti pieejami nav iespējama, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama. Sensitīvus personas datus var apsekot anonīmi.

1)  Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:

1a)  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem

–  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:

–  bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,

–  ilgstošie bezdarbnieki*,

–  ekonomiski neaktīvās personas*,s

–  nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,

–  izglītībā vai apmācībā neiesaistīti (NEET)*,

–  personas bērni vecumā līdz 30 18 gadiem*,

–  jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem*,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem*,

–  personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,

–  personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,

–  personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.

Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.

1b)  Citi kopējie izlaides rādītāji

Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs. Dalībnieki datus vienmēr sniedz pēc brīvprātības principa.

–  personas ar invaliditāti**,

–  dalībnieki vecumā līdz 18 gadiem*,

–  trešo valstu valstspiederīgie*,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi*,

–  minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi kas nav romu kopienas locekļi)**,

–  romu kopienas locekļi**,

—   bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,

–  personas no lauku apvidiem*

–  dalībnieki no ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar augstu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni*,

–  dalībnieki, kas pāriet no iestādē veiktas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi**,

2)  Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:

–  to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa publisko dienestu sabiedrisko pakalpojumu skaits, kuri saņem atbalstu,

–  to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.

3)  Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:

–  dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,

–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc darba pārtraukšanas*.

4)  Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:

–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,

–  dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.

Obligātā prasība – šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī izmantojot veicot reprezentatīvu dalībnieku izlasi. Izlases atlasi. Atlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī. [Gr. 153]

II PIELIKUMS

Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai

1)  Izlaides rādītāji

a)  Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē

i)  Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:

ia)  bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

ib)  bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,

ic)  citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.

ii)  Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:

iia)  bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

iib)  bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,

iic)  citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

b)  Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)

(36):

a)  pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

b)  ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).

2)  Kopējie rezultātu rādītāji(37)

Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas ar invaliditāti,

–  trešo valstu valstspiederīgie,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kas nav romu kopienas, piemēram, romilocekļi),

–  romu kopienas locekļi,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.

Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:

–  bērni līdz 18 gadu vecumam,

–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,

–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,

–  personas ar invaliditāti,

–  trešo valstu valstspiederīgie,

–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kuri nav romu kopienas, piemēram, romilocekļi),

–  romu kopienas locekļi,

–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas. [Gr. 154]

IIa PIELIKUMS

Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu vistrūcīgāko cilvēku sociālās iekļautības veicināšanai

Izlaides rādītāji

(1)  Kopējais to cilvēku skaits, kuri saņem palīdzību sociālās iekļautības veicināšanai.

Tajā skaitā:

a)  tādu bērnu skaits, kuru vecums nepārsniedz 15 gadus,

b)  personu vecumā no 65 gadiem skaits,

c)  sieviešu skaits,

d)  personu ar ārvalstu izcelsmi skaits un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),

e)  romu kopienas locekļi,

f)  bezpajumtnieku skaits. [Gr. 155]

IIb PIELIKUMS

Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai piemērojamie rādītāji

1.  Deklarētais ieguvums no labākas izpratnes par Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem:

(1)  analītisko darbību skaits,

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbības,

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

2.  Aktīvas sadarbības un partnerības līmenis starp Savienības, dalībvalstu un asociēto valstu valsts pārvaldes iestādēm:

(1)  analītisko darbību skaits,

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

3.  Sociālās politikas inovācijas deklarētais izmantojums sociālo KVAI īstenošanā un politikas izstrādei paredzēto sociālās politikas eksperimentu rezultāti:

(1)  analītisko darbību skaits,

(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,

(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;

4.  EURES platformas apmeklējumus skaits

5.  To jauniešu skaits, kas ir iekārtoti darbā vai saņēmuši atbalstu saskaņā ar sagatavošanas darbību “Tava pirmā EURES darbavieta”, kā arī saskaņā ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām

6.  EURES padomdevēju individuālo tikšanos ar darba meklētājiem, darba mainītājiem un darba devējiem skaits

7.  To izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši Savienības atbalstu

8.  Bez darba vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgo personu īpatsvars, kas ir saņēmuši atbalstu un izveidojuši vai tālāk attīstījuši uzņēmumu, izmantojot Savienības mikrofinansējumu. [Gr. 156]

III PIELIKUMS

Rādītāji par Veselības sadaļu

Līmenis, kas raksturo veselības jomā veikto integrēto darbu un programmas rezultātu izmantošanu valstu veselības politikā

1.  To pacientu skaits, kuri saņem Eiropas references tīklu atbalstu

2.  Veselības aprūpes tehnoloģijām veikto kopīgo klīnisko novērtējumu skaits To atbalsta saņēmēju (profesionāļu, iedzīvotāju, pacientu) skaits, kurus ir ietekmējuši programmas rezultāti

3.  Nodotās paraugprakses gadījumu Veselības aprūpes tehnoloģiju kopīgo klīnisko novērtējumu skaits

4.  Līmenis, kas raksturo programmas rezultātu izmantošanu valstu veselības politikā, ko nosaka ar sākotnējo un beigu stāvokli raksturojošas anketu palīdzību Nodotās paraugprakses gadījumu skaits.

4.a   Programmas rezultātu izmantošanas pakāpe reģionālajās un valsts veselības politikas virzienos vai instrumentos, ko mēra ar validētām metodēm. [Gr. 160]

(1) OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 84. lpp.
(3) Šī nostāja atbilst 2019. gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0020).
(4)OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.
(5)OV C 86, 7.3.2019., 84. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.)
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).
(10) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(11) Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).
(12) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9302-2015-INIT/en/pdf.
(13) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
(15) COM(2016)0739.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
(19)COM(2018)0051.
(20) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/287/ES (2014. gada 10. marts), ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu (OV L 147, 17.5.2014., 79. lpp.).
(21) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(23)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(24)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(25)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(27) OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(30) COM(2018)0051.
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).
(32)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).
(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembrus) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai ( OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).
(35)Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas dati Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta nozīmē. Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.
(36)Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.
(37)Turpat.


Datorizētas sistēmas ieviešana akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai ***I
PDF 125kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0341 – C8-0215/2018 – 2018/0187(COD))
P8_TA(2019)0351A8-0010/2019

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0341),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0215/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra(1) atzinumu,

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 18. decembra vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai, kura iesniegta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0010/2019),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/... par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2018)0187


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2020/263.)

(1) OV C 62, 15.2.2019., 108. lpp.
(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija) ***I
PDF 126kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0234 – C8-0169/2018 – 2018/0111(COD))
P8_TA(2019)0352A8-0438/2018

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0234),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 14. jūnija vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 6. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0438/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2018)0111


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1024.)

(1) OV C 62, 15.2.2019., 238. lpp.
(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Daudzgadu plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā ***I
PDF 125kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
<
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107 (COM(2018)0229 – C8-0162/2018 – 2018/0109(COD))
P8_TA(2019)0353A8-0389/2018