Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (C(2019)02530 – 2019/2679(DEA))

P8_TA(2019)0331 B8-0234/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02530),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/397, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/397 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrais nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/397 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/397, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājumiem un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/397;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp. (2) OV L 71, 13.3.2019., 15. lpp. (3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 80I, 22.3.2019., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem (C(2019)02533 – 2019/2680(DEA))

P8_TA(2019)0332 B8-0235/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02533),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/396, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/396 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrs nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/396 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu periods, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/396, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājuma un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/396;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp. (2) OV L 71, 13.3.2019., 11. lpp. (3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 80I, 22.3.2019., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti (2018/2268(IMM))

P8_TA(2019)0333 A8-0185/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Georgios Epitideios uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0185/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Georgios Epitideios imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Georgios Epitideios tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marisijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Georgios Epitideios deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Georgios Epitideios.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti (2018/2269(IMM))

P8_TA(2019)0334 A8-0183/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Lampros Fountoulis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0183/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Lampros Fountoulis imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Lampros Fountoulis tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Lampros Fountoulis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Lampros Fountoulis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti (2018/2270(IMM))

P8_TA(2019)0335 A8-0184/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Eleftherios Synadinos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0184/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Eleftherios Synadinos imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Eleftherios Synadinos tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Eleftherios Synadinos deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Eleftherios Synadinos.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2018)0745 – C8-0483/2018 – 2018/0390(COD))

P8_TA(2019)0336 A8-0047/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0745),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0483/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0047/2019),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/592.)

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2019)0151 – C8-0131/2019 – 2019/0056(NLE))

P8_TA(2019)0337 A8-0177/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2019)0151),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0131/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0177/2019),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa rezolūcija par atkritumu apsaimniekošanu (2019/2557(RSP))

P8_TA(2019)0338 B8-0231/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(1) (Atkritumu pamatdirektīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(4),

–  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013(5) (Klimata rīcības regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(6) un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūciju par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu(11),

–  ņemot vērā pagaidu politisko vienošanos, ko likumdevēji panāca 2018. gada 19. decembrī attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par dažu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. janvāra ziņojumu “Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā” (COM(2017)0034),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032) un saistīto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā vairāk nekā 60 lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu, kurus dažu iepriekšējo gadu laikā Eiropas Parlaments saņēmis no Beļģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējos gados veiktās faktu vākšanas vizītes Bulgārijā, Grieķijā un Itālijā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un jo īpaši turpmāko ziņojumu secinājumus un īpašos ieteikumus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūciju par lūgumraksta iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem attiecībā uz Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas un ar to saistīto direktīvu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A.  tā kā visā ES gūti panākumi atkritumu ietekmes uz vidi un cilvēka veselību samazināšanai, tomēr joprojām pastāv daudzas problēmas un jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz neapstrādātu atkritumu relatīvi lielo daudzumu, kādu daudzās dalībvalstīs joprojām apglabā poligonos;

B.  tā kā divi no galvenajiem nākotnes uzdevumiem ir radīto atkritumu apmēra samazināšana un atkritumu apsaimniekošanas mērķu saskaņošana ar aprites ekonomikas mērķiem, jo īpaši palielinot atkārtotas izmantošanas un pārstrādes rādītājus;

C.  tā kā ar Atkritumu Direktīvā 2008/98/EK atkritumu neradīšana ir noteikta par atkritumu hierarhijas prioritāti;

D.  tā kā neatbilstīga atkritumu apsaimniekošanas prakse ļoti nelabvēlīgi ietekmē vidi, jo tiek piesārņota augsne, ūdens un gaiss; tā kā lūgumrakstu iesniedzēji norādījuši, ka atkritumu poligonus un atkritumu dedzināšanas vietas ir atļauts izvietot un izmantot tiešā dzīvojamo un lauksaimniecības objektu tuvumā un teritorijās, kuru ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus dalībvalstu kompetentās iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā, līdz ar to radot tiešu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

E.  tā kā vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi ir zināmi jau projektēšanas posmā, un līdz ar to svarīgi ir popularizēt atkritumu radīšanas novēršanu un visus aprites ekonomikas aspektus, tādus kā ražojuma ilgizturība, modernizējamība, remontējamību, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

F.  tā kā papildus tādiem ieguvumiem kā ilgtspējīgāka un resursefektīvāka ražojumu izmantošana, sadarbīgās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi var kalpot arī tam, lai Eiropā samazinātu atkritumu radīšanu;

G.  tā kā saistībā ar ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārkāpumiem Komisija ir izskatījusi daudzas pienākumu neizpildes procedūras pret vairākām dalībvalstīm; tā kā vairākas no šīm lietām nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, dažas no tām gluži nesen;

H.  tā kā jaunākais Komisijas ziņojums par ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu, tostarp agrīnās brīdināšanas ziņojums dalībvalstīm, kuru īstenotās darbības ir iekavētas un kuras līdz ar to varētu neizpildīt 2020. gadam izvirzīto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas/ pārstrādes mērķi, kas uzskatāmi parāda, ka steidzami jānovērš būtiski trūkumi, lai Eiropa būtu gatava izmantot priekšrocības, ko videi un ekonomikai sniedz aprites ekonomika;

I.  tā kā jaunākie dati, kas pievienoti daudziem lūgumrakstiem, liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas situācija vairākās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir liela problēma, pārliecinoši norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot Atkritumu pamatdirektīvas, kā arī to pārējo ES tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz atkritumu radīšanas novēršanas un apstrādes pasākumiem;

J.  tā kā ekonomika, kas par prioritāru nosaka remontēšanu, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un materiālu pārstrādi, ir darbietilpīgāka un rada jaunas darbvietas, salīdzinot ar tādu ekonomiku, kura balstīta uz ražojumu izmešanas koncepciju; tā kā, pienācīgi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu radīšanas novēršanu un apsaimniekošanu, varētu tikt stimulēta darbvietu radīšana otrreizējas izmantošanas un pārstrādes nozarēs;

K.  tā kā pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu radīšanas novēršana ir būtiska, lai Eiropā uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu netoksisku vidi,

1.  uzsver, ka daudzi iesniegtie lūgumraksti par to, ka dalībvalstis neīsteno atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus, norāda uz dažādām ar nepiemērotu atkritumu apsaimniekošanas praksi saistītām veselības un vides problēmām, tādām kā slikta gaisa kvalitāte pilsētu teritorijās, pazemes ūdeņu piesārņojums, pārmērīgs trokšņa līmenis un smakojošas emisijas;

2.  uzsver — lai atbalstītu pāreju uz izteiktāku aprites ekonomiku, valsts finansējums atkritumu apsaimniekošanai gan valsts, gan ES līmenī būtu jāsaskaņo ar mērķi virzīties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu; tāpēc uzskata, ka līdzekļi jānovirza atkritumu radīšanas novēršanas, atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas un pārstrādes plāniem un projektiem;

3.  aicina dalībvalstis panākt lielāku progresu efektīvu plānu un projektu izstrādē attiecībā uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu savākšanu un pārstrādi, kas ir būtiski, lai samazinātu atkritumu radīto slogu uz vidi, izmantotu aprites ekonomikas sniegtās saimnieciskās priekšrocības un uzlabotu resursefektivitāti; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu īstenošanas centienus, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību un ES līdzekļus; ierosina pieņemt piemērotus ekonomiskos instrumentus, kā paredzēts Atkritumu pamatdirektīvā, un ieviest efektīvas un rentablas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

4.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu savākšanai un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai (savākšana, šķirošana un pārstrāde) un pieņemt ekonomiskos instrumentus un rīkot izpratnes veidošanas kampaņas, lai novērstu piedrazošanu;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas gatavību saistībā ar aprites ekonomikas/ atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem ierasties augsta līmeņa vizītēs dalībvalstīs, kuras varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzītos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus, un sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējo un reģionālo rīcībspēku apvienībām un Eiropas mēroga organizācijām, kas patiešām veicina nulles atkritumu kultūras un saistītu rīcībpolitiku īstenošanu;

6.  uzsver, ka dalībvalstīm jāmazina atkritumu radīšanas ietekme uz vidi, jo īpaši samazinot sadzīves atkritumu daudzumu; šajā ziņā aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu radīšanas novēršanai, kā noteikts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā;

7.  uzsver, ka valsts, reģionālajiem un vietējiem rīcībspēkiem ir izšķirīga nozīme atkritumu apsaimniekošanā un politikas izstrādē un īstenošanā šajā jomā; atgādina, ka saskaņotu politiku un piemērotas infrastruktūras attīstību saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju var izstrādāt tikai tad, ja koordināciju un sadarbību nodrošina visos ES līmeņos; aicina Komisiju visos līmeņos atalgot par paraugprakses īstenošanu un veicināt šādas prakses apmaiņu, kā arī konkrēti un pienācīgi atbalstīt inovatīvus projektus;

8.  aicina dalībvalstis un nozares, kas ir galvenās atkritumu apsaimniekošanas nozares partneres, uzlabot to iesaistīšanos aprites piegādes ķēžu veicināšanā, lai iegūtu piekļuvi kvalitatīvām otrreizējām izejvielām, kuras bieži vien par konkurētspējīgām cenām un kuras varētu izmantot otrreizēji, kā arī ražošanā;

9.  prasa nodrošināt apmācību un veicināt dažādus nodarbinātības veidus, tostarp sniegt finansiālu atbalstu augsta līmeņa apmācībai un sociālajām darbvietām, jo īpaši jomās, kas saistītas ar remontu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

10.  ir pārliecināts, ka pienācīgi jāveicina un jāatbalsta jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas orientēti uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai efektīvāk veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

11.  uzsver, ka aprites ekonomikas paketes pareiza īstenošana nodrošina iespējas visā ES, tostarp investīcijas, kas palīdzēs racionalizēt dabas resursu izmantošanu;

12.  uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu ar tādiem pasākumiem kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, kas ir lielākais aprites ekonomikas mērķis; uzsver, ka aprites ekonomikā resursi paliek ekonomikā un joprojām ir produktīvi arī pēc ražojuma ekspluatācijas beigām, tādējādi samazinot resursu patēriņu; uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu kontekstā uzlabota aprites ražojuma izstrāde palīdzēs noslēgt ražošanas ciklus un mainīt ražošanas un patēriņa modeļus, tādējādi samazinot toksisko vielu līmeni un kopējo atkritumu daudzumu;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka dažādo atkritumu apstrādes iespēju radīto atlieku daudzumi un galamērķi ir pilnībā pārredzami, jo īpaši attiecībā uz kopienām, kuras varētu skart attiecīgie objekti un jaunie projekti, un apspriesties ar tām lēmumu pieņemšanas procesā; turklāt mudina dalībvalstis pilnībā un rūpīgi īstenot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva)(13) un citos attiecīgos ES tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību;

14.  uzskata, ka individuāla atkritumu dalītā savākšana ir efektīvs veids, kā visā sabiedrībā uzlabot izpratni par aprites ekonomikas stratēģisko nozīmi un efektīvāk panākt kolektīvu iesaistīšanos šajā procesā; uzsver, ka šādas sistēmas ļauj labāk uzskaitīt saražoto mājsaimniecības atkritumu veidus un daudzumus un ar tiem saistītās apstrādes vajadzības, lai maksimāli palielinātu to sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī ļautu ieviest taisnīgākus stimulējošus/ destimulējošus ekonomiskos pasākumus;

15.  atgādina, ka piecpakāpju atkritumu hierarhijā sadedzināšana paliek zemākajā pakāpē, proti, otrajā vietā aiz atkritumu apglabāšanas poligonos;

16.  atgādina, ka bīstamie atkritumi rada īpašas apstrādes problēmas, kuras nevar neņemt vērā un kuras būtu īpaši jārisina; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Atkritumu pamatdirektīvas noteikumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

17.  atbalsta Komisiju tās uzsāktajās pienākumu neizpildes procedūrās pret dalībvalstīm, kuras neievēro tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju pilnībā izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmas potenciālu, kā noteikts pārskatītajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās; ierosina, lai Komisijas iekasētā soda nauda atkārtoti tiktu ieguldīta projektos, kas atbilst augstākajām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pakāpēm;

18.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju sniegto informāciju atkritumu poligoni ir atļauti un atrodas tuvu dzīvojamiem un lauksaimniecības objektiem; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt cilvēku veselības pilnīgu aizsardzību un pieņemt strukturālus pasākumus, kuru mērķis ir rast risinājumu gruntsūdeņu piesārņojumam;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp. (2) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp. (3) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp. (4) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp. (5) OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp. (6) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0352. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0100. (9) OV C 334, 19.9.2018., 151. lpp. (10) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0241. (12) OV C 239 E, 20.08.2013., 60. lpp. (13) OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā (COM(2017)0278 – C8-0170/2017 – 2017/0121(COD))

P8_TA(2019)0339 A8-0206/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0278),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0206/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) .../..., ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) [Gr. 764]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(-1)   Ņemot vērā autotransporta nozares darbaspēka lielo mobilitāti, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus, preču brīvu apriti un transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, palīdzēt saskaņot un veicināt izpildi, novērst nelikumīgas darbības un samazināt administratīvo slogu. [Gr. 765]

(1)  Lai izveidotu drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, pirmkārt, jānodrošina, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir brīva preču aprite un brīvība sniegt pakalpojumus, pienācīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un, otrkārt, transportlīdzekļu vadītājiem un jārada atbilstoši atbilstoša uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļi vide pārvadātājiem, vienlaikus jo īpaši ievērojot Līgumos garantētās pamatbrīvības, preču brīvu apriti un brīvību sniegt pakalpojumus. [Gr. 766]

(1a)   Lai saglabātu vai palielinātu Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, pakalpojumu aprites brīvības, izmantošanu, vienlaikus ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību. [Gr. 767]

(2)  Autotransporta pakalpojumiem ir raksturīga izteikta mobilitāte, tāpēc īpaši jāuzrauga, ka transportlīdzekļu vadītāji var īstenot savas tiesības un ka pārvadātājiem, kas lielākoties ir MVU (90 %) ar mazāk nekā 10 darbiniekiem, netiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs un netiek piemēroti ļaunprātīgi un diskriminējoši kontroles pasākumi, kas pārmērīgi ierobežotu viņu brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. [Gr. 768]

(2a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Savienības konkurētspēju, tostarp attiecībā uz produktu un pakalpojumu izmaksām, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, preču brīvas aprites un pakalpojumus sniegšanas brīvības, izmantošanu, ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību, kā arī šīs nozares īpatnības, ņemot vērā, ka transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti mobili darba ņēmēji, nevis darbā norīkoti darba ņēmēji. [Gr. 769]

(3)  Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgi samērīgi, no vienas puses, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju sociālos un darba apstākļus un, no otras puses, sekmēt brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus godīgas, samērīgas un nediskriminējošas vietējo un ārvalstu pārvadātāju konkurences apstākļos. Tādēļ visiem valsts tiesību aktiem, ko piemēro valsts līmenī, vai valsts politikai, ko īsteno transporta nozarē, jāveicina Eiropas vienotās transporta telpas attīstība un stiprināšana, un šie tiesību akti un politika nedrīkst nekādā veidā veicināt iekšējā tirgus sadrumstalotību. [Gr. 770]

(4)  Spēkā esošo Savienības autotransporta nozares sociālās jomas tiesību aktu efektivitātes un lietderības izvērtējumā tika konstatētas dažas noteikumu nepilnības un trūkumi to izpildes nodrošināšanā, kā arī nelikumīga prakse, piemēram, "pastkastītes uzņēmumu" izmantošana. Papildu uzsvars būtu jāliek uz cīņu pret nedeklarētu darbu transporta nozarē. Turklāt dalībvalstis šos noteikumus vairākos gadījumos interpretē, piemēro un īsteno atšķirīgi,. Tas rada juridisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu attieksmi pret radot smagu administratīvo slogu transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem. Tas rada juridisko nenoteiktību un tādējādi nozarē pasliktina darba, sociālos un konkurences apstākļus. [Gr. 771]

(4a)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK(6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES(7) tiek pareizi piemērota, būtu jāpastiprina Savienības līmeņa kontroles pasākumi un sadarbība ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, un būtu jāveic stingrākas pārbaudes nolūkā nodrošināt, ka sociālās iemaksas par norīkotiem transportlīdzekļu vadītājiem tiek faktiski veiktas. [Gr. 772]

(5)  Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu vadītājiem garantētu paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīgi pienācīgi, sekmīgi un konsekventi uzraudzīt darba un atpūtas laika noteikumu izpildi. Tādēļ ir vēlams esošās Direktīvā 2006/22/EK izklāstītās vienotās izpildes nodrošināšanas prasības attiecināt arī uz Direktīvā 2002/15/EK izklāstīto darba laika noteikumu ievērošanas kontroli. Arī iespējai apvienot pārbaudes par braukšanas laiku un darba laiku ar pārbaudēm par noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā vajadzētu būt pieejamai bez papildu administratīvā sloga. Darba laika ievērošanas pārbaudes būtu jāveic tikai autopārvadātāju telpās līdz brīdim, kad būs pieejama tehnoloģija, kas ļauj pārbaudes par darba laiku efektīvi veikt uz ceļa. [Gr. 773]

(5a)   Ņemot vērā transporta pakalpojumu īpatnības un tiešo ietekmi uz preču brīvu apriti, īpašu uzmanību pievēršot satiksmes drošumam un drošībai, būtu līdz minimumam jāsamazina pārbaužu veikšana uz ceļa. Transportlīdzekļu vadītājiem nevajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgo uzņēmumu papildu administratīvajām saistībām. Noteikumi par darba laiku būtu jāpārbauda tikai autopārvadātāja telpās. [Gr. 774]

(5b)   Lai pārbaudes uz ceļa varētu veikt efektīvāk, ātrāk un biežāk, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu vadītāju administratīvo slogu, pārbaudes attiecībā uz Direktīvas 2002/15/EK noteikumu ievērošanu būtu jāveic uzņēmuma teritorijā, nevis uz ceļa. [Gr. 775]

(6)  Ir konstatēts, ka dalībvalstu administratīvā sadarbība sociālās jomas noteikumu īstenošanā autotransporta nozarē bija nepietiekama, kā rezultātā pārrobežu izpildes nodrošināšana bija apgrūtināta, neefektīva un nekonsekventa. Tādēļ ir jāizveido satvars sekmīgai saziņai un savstarpējai palīdzībai, kā arī apmaiņai ar datiem par pārkāpumiem un informāciju par labu praksi izpildes nodrošināšanā.

(6a)  Lai veicinātu efektīvu administratīvo sadarbību un efektīvu informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsavieno nacionālie elektroniskie reģistri (NER), izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru sistēmu (ERRU), par juridisko pamatu ņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009(8) 16. panta 5. punktu. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi nacionālo elektronisko reģistru savstarpējai savienošanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp ceļu inspektoriem, būtu tieša reāllaika piekļuve ERRU iekļautajiem datiem un informācijai. [Gr. 776]

(6b)  Lai veicinātu labāku un vienotāku minimālo nosacījumu piemērošanu nolūkā īstenot Regulu (EK) Nr. 561/2006, Regulu (ES) Nr. 165/2014 un Direktīvu 2002/15/EK un lai veicinātu to, ka autopārvadātāji, norīkojot darbā transportlīdzekļu vadītājus, ievēro administratīvās prasības, Komisijai būtu jāizstrādā viens vai vairāki IMI moduļi norīkojuma deklarācijas iesniegšanai par norīkošanu darbā un elektronisku programmatūru, kas pārbaužu uz ceļiem laikā inspektoriem nodrošinās tiešu reāllaika piekļuvi ERRU un IMI. [Gr. 777]

(7)  Lai vēl vairāk uzlabotu izpildes nodrošināšanas efektivitāti, lietderību un konsekvenci, būtu vēlams pilnveidot dalībvalstu esošo riska novērtējuma sistēmu iespējas un pielietojumu. Piekļuve riska novērtējuma sistēmu datiem ļautu mērķtiecīgāk organizēt noteikumus neievērojošo pārvadātāju kontroles, savukārt vienota formula autopārvadājumu uzņēmumu riska novērtēšanai sekmētu taisnīgāku attieksmi pret pārvadātājiem kontroles laikā.

(7a)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienlīdzīgos apstākļos darba ņēmējiem un uzņēmumiem, jāgūst progress virzībā uz viedu izpildes nodrošināšanu un pēc iespējas jāatbalsta riska novērtējuma sistēmas pilnīga ieviešana un izmantošana. Šajā nolūkā izpildes nodrošināšanas iestādēm jābūt reāllaika piekļuvei nacionālajiem elektroniskajiem reģistriem (NER), vienlaikus maksimāli izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU). [Gr. 778]

(8)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/22/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011(9).

(8a)   Autopārvadājumu darbībām piemērojamajiem noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā vajadzētu būt līdzsvarotiem, vienkāršiem un ar nelielu administratīvo slogu dalībvalstīm un transporta uzņēmumiem. Tos nevajadzētu izmantot, lai atturētu no darbību veikšanas ārpus valsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību. [Gr. 779]

(9)  Izteikti mobilajā autotransporta nozarē ir arī radušās grūtības tajā, kā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK(10) noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES(11) noteikumi par administratīvajām prasībām. Nepietiekami koordinēti valstu pasākumi attiecībā uz to, kā piemērojami noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā un nodrošināma to izpilde, ir radījuši juridisku nenoteiktību, konkurences kropļojumus pārvadājumu nozarē un lielu administratīvo slogu Savienības pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti. Tā rezultātā ir nevajadzīgi ierobežota brīvība sniegt pārrobežu autotransporta pakalpojumus, kas arī negatīvi atsaucas uz darbvietām un transporta uzņēmumu konkurētspēju. Jāsaskaņo administratīvās prasības un kontroles pasākumi, lai pārvadātājiem novērstu nevajadzīgus vai patvaļīgus kavējumus. [Gr. 780]

(9a)  Lai nodrošinātu pilnīgu noteikumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar datiem un informāciju, jāiesaistās administratīvā sadarbībā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kuras tiesiskais pamats ir noteikts Regulā (ES) Nr. 1024/2012. Tāpat IMI būtu jāizmanto arī norīkojuma paziņojumu iesniegšanai un atjaunināšanai starp autopārvadātājiem un saņēmējdalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, IMI sistēmā būtu jāizveido paralēla autopārvadātājiem pieejama publiska saskarne. [Gr. 781]

(9b)  Visiem preču piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāuzņemas taisnīga daļa atbildības par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. Tam tā būtu jānotiek, ja dalībnieki faktiski ir zinājuši par pārkāpumiem vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, viņiem būtu vajadzējis par tiem zināt. [Gr. 782]

(9c)  Lai nodrošinātu, ka kontroles pasākumi transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē tiek pareizi piemēroti saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES, būtu jāpastiprina kontrole un sadarbība Savienības līmenī nolūkā novērst krāpšanu, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 783]

(9d)  Līgumslēdzēji būtu jāmudina rīkoties sociāli atbildīgi, izmantojot autopārvadātājus, kuri ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Lai līgumslēdzējiem būtu vieglāk atrast šādus autopārvadātājus, Komisijai būtu jāizvērtē spēkā esošie instrumenti un labākā prakse, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un Komisijai tas būtu jādara, lai vajadzības gadījumā izveidotu Eiropas uzticamo transporta uzņēmumu platformu. [Gr. 784]

(9e)  Ja netiek ievēroti starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides noteikumi, rodas atšķirības visā iekšējā tirgū un tiek veicināta negodīga konkurence starp uzņēmumiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides nosacījumi ir stingrāki un to ievērošanu ir vieglāk uzraudzīt, jo īpaši lai apkarotu „pastkastītes” uzņēmumu izveidi. [Gr. 785]

(10)  Savā 2016. gada 8. marta priekšlikumā pārskatīt Direktīvu 96/71/EK(12) Komisija atzina, ka minētās direktīvas īstenošana izteikti mobilajā autotransporta nozarē rada specifiskus juridiska rakstura jautājumus un grūtības, un norādīja, ka būtu pareizāk tos risināt ar īpaši autotransporta nozarei izstrādātiem tiesību aktiem.

(10a)   Eiropā trūkst transportlīdzekļu vadītāju, tāpēc darba apstākļus vajadzētu būtiski uzlabot, lai šī profesija kļūtu pievilcīgāka. [Gr. 786]

(11)  Lai nodrošinātu sekmīgu un samērīgu Direktīvas 96/71/EK īstenošanu autotransporta nozarē, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, kuros būtu ņemta vērā autotransporta nozarē nodarbinātajam darbaspēkam raksturīgā augstā mobilitāte un kuri nodrošinātu līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. Ar šo direktīvu autotransporta nozarei būtu jāpiemēro Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Direktīvas 2014/67/ES noteikumi par to, kā izpildīt minētos Direktīvas 96/71/EK noteikumus. [Gr. 787]

(12)  Šādiem sabalansētiem kritērijiem būtu jābalstās pieņēmumā, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pietiekama saikne ar uzņemošās dalībvalsts teritoriju. Tādēļ būtu jānosaka laika limits, pēc kura pārsniegšanas tiktu piemērota uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums. Šis laika limits nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Šāda pietiekama saikne ir kabotāžas pārvadājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1072/2009(13) un Regulā (EK) Nr. 1073/2009(14), jo viss pārvadājums notiek uzņemošajā dalībvalstī. Līdz ar to kabotāžai būtu jāpiemēro uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums neatkarīgi no transportlīdzekļa vadītāja veikto pārvadājumu biežuma un ilguma. Direktīva 96/71/EK un Direktīva 2014/67/ES. [Gr. 788]

(12a)  Ja tie ir starptautiski pārvadājumi, tad transportlīdzekļa vadītāja galvenā saikne divpusējos starptautiskos pārvadājumos būtu transporta uzņēmuma izveides dalībvalsts, jo transportlīdzekļa vadītājs regulāri atgriežas transporta uzņēmuma izveides dalībvalstī. Transportlīdzekļa vadītājs var veikt vairākus divpusējus pārvadājumus viena brauciena laikā. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja transportlīdzekļa vadītājs veic citu veidu darbības, proti, veic attiecīgajā dalībvalstī starptautiskus pārvadājumus, kas nav divpusēji. [Gr. 789]

(12b)  Lai panāktu transporta resursu lietderīgu izmantošanu, ņemtu vērā faktiskos ekspluatācijas apstākļus un samazinātu tukšbraucienu skaitu, kas ir svarīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, būtu jānodrošina iespēja veikt ierobežotu skaitu papildu pārvadājumu darbību, nepiemērojot darbā norīkošanas noteikumus. Šādi pasākumi ir darbības, ko veic laikposmā, kad tiek īstenots divpusējs starptautisks pārvadājums no uzņēmuma izveides dalībvalsts, vai laikposmā pēc šāda pārvadājuma izpildes un pirms atpakaļbrauciena uz uzņēmuma izveides dalībvalsti. [Gr. 790]

(12c)  Ja transportlīdzekļa vadītājs veic kombinēto pārvadājumu, tad pakalpojumam, kas tiek sniegts autobrauciena sākuma vai beigu posmā, būtībā ir cieša saikne ar uzņēmuma izveides dalībvalsti, ja vien attiecīgais autobrauciena posms pats par sevi ir divpusējs pārvadājums. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja pārvadājums autobrauciena posmā tiek veikts uzņēmējā dalībvalstī vai kā tāds starptautisks pārvadājums, kas nav divpusējs, un tāpēc šādā gadījumā būtu jāpiemēro darbā norīkošanas noteikumi. [Gr. 791]

(12d)   Transportlīdzekļa vadītājam nav pietiekamas saiknes ar tranzīta dalībvalsts teritoriju, tāpēc tranzīta pārvadājumus nedrīkstētu uzskatīt par norīkošanu darbā. Būtu arī jāprecizē, ka tad, ja autobuss ir apstājies un pasažieri no tā izkāpuši ar higiēnu saistītu iemeslu dēļ, tas pārvadājuma klasifikāciju nemaina. [Gr. 792]

(12e)  Autotransports ir ļoti mobila nozare, un ir vajadzīga vienota pieeja dažiem atalgošanas aspektiem šajā nozarē. Transporta uzņēmumiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība attiecībā uz noteikumiem un prasībām, kas tiem jāievēro. Šiem noteikumiem un prasībām vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem un transporta uzņēmumiem viegli pieejamiem un jānodrošina efektīvu pārbaužu iespējas. Svarīgi, lai jaunie noteikumi neradītu lieku administratīvo slogu un lai tajos pienācīgi būtu ņemtas vērā MVU intereses. [Gr. 793]

(12f)  Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi, tostarp ievērojot sociālo partneru autonomiju, Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētos nodarbinātības noteikumus un nosacījumus nosaka koplīgumi saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie noteikumi un nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES pieejamā un pārredzamā veidā tiek darīti pieejami citu dalībvalstu transporta uzņēmumiem un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un šā jautājuma risināšanā būtu jācenšas iesaistīt sociālos partnerus. Attiecīgajā informācijā jo īpaši būtu jānorāda atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošie elementi, tostarp atalgojuma elementi, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos koplīgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metode un attiecīgā gadījumā kritēriji, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/957(15), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nevajadzētu sodīt, ja tie nav ievērojuši prasību attiecībā uz atalgojuma elementiem, metodi, kas izmantota izmaksājamā atalgojuma aprēķinam, un attiecīgā gadījumā kritērijiem, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās, ja minētā informācija nav publiski pieejama. [Gr. 794]

(13)  Lai nodrošinātu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti, autotransporta nozarē būtu jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz tādas kontrolierīces kā digitālie tahogrāfi. Lai iespējami samazinātu šajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK noteikto prasību sarežģītību, būtu jāļauj dalībvalstīm piemērot autopārvadātājiem tikai šajā direktīvā noteiktās administratīvās prasības, kas pielāgotas autotransporta nozarei. [Gr. 795]

(13a)   Lai iespējami samazinātu uz transportlīdzekļu vadītājiem gulstošo administratīvo slogu un dokumentu pārvaldības pienākumus, pārvadātāji pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā tie reģistrēti, uzrāda visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši Direktīvas 2014/67/ES III nodaļas noteikumiem par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību. [Gr. 796]

(13b)   Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izpildes nodrošināšanu, dalībvalstīm vajadzētu izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012(16), lai uzlabotu informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģionālajām un vietējām iestādēm. Turklāt varētu būt lietderīgi paplašināt IMI elementus, iekļaujot vienkāršu paziņojumu iesniegšanu un nosūtīšanu. [Gr. 797]

(13c)   Lai samazinātu administratīvo slogu pārvadātājiem, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi, būtu lietderīgi vienkāršot pārvadātāju sniegto paziņojumu par norīkošanu darbā nosūtīšanas procesu, ieviešot standarta veidlapas, kurās atsevišķi iepriekš noteikti elementi ir tulkoti visās Savienības oficiālajās valodās. [Gr. 798]

(13d)   Noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā vispārēja ieviešana un piemērošana attiecībā uz autotransportu varētu ietekmēt Savienības kravu autopārvadājumu nozares struktūru. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāuzrauga šā procesa ietekme. [Gr. 799]

(13e)   Izpildes nodrošināšanā galvenā uzmanību būtu jāvelta pārbaudēm uzņēmumu telpās. Pārbaudes uz ceļiem nevajadzētu izslēgt, bet tās būtu jāveic nediskriminējošā veidā tikai attiecībā uz preču pavadzīmēm vai to elektroniskajām versijām, apstiprinājumiem par iepriekšēju reģistrāciju un apliecinājumu, lai atgrieztos valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas valstī. Pārbaudēs uz ceļiem vispirms būtu jāpārbauda tahogrāfa rādījumi, kas ir svarīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa darbības četru secīgu nedēļu laikposmā un šo darbību ģeogrāfisko tvērumu. Varētu būt noderīgi reģistrēt valsts kodu. [Gr. 800]

(13f)   Komisijai būtu atkārtoti jānovērtē noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērošanas un izpildes nodrošināšanas ietekme uz autotransporta nozari un jāziņo par to Parlamentam un Padomei, kā arī jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai tos vēl vairāk vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu. [Gr. 801]

(13g)   Atzīstot vajadzību pēc īpaša režīma piemērošanas transporta nozarei, kurā pārvietošanās ir transportlīdzekļu vadītāju darba būtība, Direktīvas 96/71/EK piemērošanai autotransporta nozarē būtu jāsakrīt ar dienu, kad stājas spēkā Direktīvas 2006/22/EK grozījumi, kas attiecas uz izpildes nodrošināšanas prasībām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. [Gr. 802]

(13h)   Lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu paraugprakses attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šo pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(17). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 803]

(-14a)  Informācijas apmaiņai dalībvalstu efektīvas administratīvās sadarbības un savstarpējās palīdzības kontekstā būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu aizsardzību. [Gr. 804]

(-14b)   Visiem piegādes ķēdes partneriem būtu jāievēro noteikumi par pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu visā Eiropas kravas autopārvadājumu tirgū. Lai izveidotu ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu Eiropas iekšējo tirgu, jāizveido un jāīsteno atbildības ķēde, kas aptver visus loģistikas ķēdes dalībniekus. Pārredzamības un atbildības nodrošināšana un aizvien lielāka sociālā un ekonomiskā vienlīdzība palielinās transportlīdzekļa vadītāja profesijas pievilcību un veicinās veselīgu konkurenci. [Gr. 805]

(14)  Tādēļ Direktīva 2006/22/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/22/EK groza šādi:

1)  nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu”;

2)  direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

“Ar šo direktīvu nosaka minimālos nosacījumus Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014* un Direktīvas 2002/15/EK** īstenošanai.

______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).”;

3)  direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Katru gadu pārbauda plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014, kā un, veicot pārbaudes uzņēmumu telpās, arī apkalpes locekļi un transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/15/EK. Dalībvalstis organizē pārbaudes uz ceļiem par Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu tikai pēc tam, kad ir ieviesta tehnoloģija, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Līdz tam minētās pārbaudes veic tikai transporta uzņēmumu telpās.”; [Gr. 806]

b)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai tiktu aptverti vismaz 3 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīva 2002/15/EK. Pēc pārbaudēm uz ceļa un gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar iesniegt vienu vai vairākus pieprasītos dokumentus, transportlīdzekļa vadītājam ļauj turpināt pārvadājumu un pārvadātājam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir pienākums iesniegt pieprasītos dokumentus ar kompetento iestāžu starpniecību.”; [Gr. 807]

c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Informāciju, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantu, veido šādas ziņas: uz ceļiem pārbaudīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaits, uzņēmumu telpās pārbaudīto darba dienu skaits un konstatēto pārkāpumu skaits un veids, un papildus norāda, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.”; [Gr. 808]

3a)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

“5. pants

Saskaņotās pārbaudes

Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa un uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006 vai Regula (ES) Nr. 165/2014. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā. Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.”; [Gr.  809]

4)  direktīvas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, un Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi.”; [Gr. 810]

4a)  direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā;”; [Gr. 811]

5)  direktīvas 7. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“d) nodrošināt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm par to, kā tiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu un Direktīvu 2002/15/EK.”;

6)  direktīvas 8. pantu groza šādi:

-a)  direktīvas 8. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“1. Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 22. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 165/2014 40. pantu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. pantu:”; [Gr. 812]

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) atsevišķos gadījumos pēc kādas dalībvalsts motivēta īpaša pieprasījuma, ja nepieciešamā informācija nav pieejama, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā minēto valstu elektronisko reģistru tiešu apskatīšanu.”; [Gr. 813]

b)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Lietās, kurās jāveic padziļināta izmeklēšana vai kuras ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, dalībvalsts Dalībvalsts sniedz informāciju citām dalībvalstīm, ko tās pieprasījušas atbilstoši šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, 25 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana vai kas ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, termiņš ir 20 darba dienas. Dalībvalstis var savstarpēji vienoties par īsāku termiņu. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešamas tikai ziņas no reģistriem, piemēram, riska novērtējuma sistēmas, prasīto informāciju sniedz trīs darba dienu laikā. [Gr. 814]

Ja pieprasījuma saņēmējdalībvalsts uzskata, ka pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā par to 10 piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Pieprasījuma iesniedzējdalībvalsts sniedz pieprasījuma papildu pamatojumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu. [Gr. 815]

Ja ir grūtības sarežģīti vai nav iespējams apmierināt neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai arī ja nav iespējams veikt pārbaudes, apsekojumus inspekcijas vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts pieprasījuma saņēmējdalībvalsts par to 10 attiecīgi piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot to, kādēļ ir sarežģīti vai neiespējami sniegt attiecīgo informāciju. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai rastu risinājumu konstatētajiem sarežģījumiem. [Gr. 816]

Ja Komisija uzzina, ka nepārtraukti ir problēmas ar informācijas apmaiņu vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai, tostarp vajadzības gadījumā tā var sākt izmeklēšanu un visbeidzot piemērot sankcijas dalībvalstij.”; [Gr. 817]

ba)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 21. panta, informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šā panta 1. un 1.a punktā, īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tieša piekļuve reāllaikā valstu elektronisko reģistru datiem, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā.”; [Gr. 818]

bb)  direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu:"

“2a. Komisija izstrādā visām ES dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas līdz 2020. gadam nodrošina, ka inspektoriem, veicot pārbaudes uz ceļiem un telpās, ir tieša reāllaika piekļuve ERRU un IMI. Šo lietojumprogrammu izstrādā, izmantojot izmēģinājuma projektu.”; [Gr. 819]

7)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis ievieš riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar īstenošanas aktiem nosaka 15.a pantu, lai noteiktu vienotu formulu uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, kā arī to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, un to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; [Gr. 820]

b)  panta 2. punktā svītro otro teikumu;

ba)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“3. Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.”; [Gr. 821]

bb)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ieviest pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās pēc to smaguma.”; [Gr. 822]

bc)  panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.”; [Gr. 823]

c)  pievieno šādus punktus:"

“4. Lai veicinātu mērķtiecīgākas pārbaudes uz ceļa, valsts riska novērtējuma sistēmas dati kontroles pasākuma norises un autotransporta uzņēmumu un darbību valsts reģistri pārbaudes laikā ir pieejami visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām kontroles iestādēm, izmantojot vismaz visām dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas tām nodrošina tiešu piekļuvi reāllaikā Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistriem.; [Gr. 824]

5.  Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju dalībvalstis, pēc lūguma vai izmantojot sadarbspējīgus valstu elektroniskos reģistrus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā, tiešā veidā dara pieejamu visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. saskaņā ar direktīvas 8. pantā noteiktajiem termiņiem.”; Šajā saistībā apmaiņa ar informāciju un datiem par autopārvadātājiem, pārkāpumiem un riska novērtējumu notiek vienuviet, izmantojot savstarpējo savienotību, ko ERRU nodrošina starp dažādiem dalībvalstu valsts reģistriem. [Gr. 825]

8)  direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

“3. Komisija ar īstenošanas aktiem ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko transportlīdzekļa vadītājs pavada, veicot citu darbu, kas definēts Regulas (EK) Nr. 561/2006 4. panta e) punktā, tostarp nosakot reģistrēšanas formu un konkrētus gadījumus, kuros tā veicama, kā arī to, kā tiek reģistrēts un kontrolēts vismaz vienu nedēļu ilgo laikposmu, ilgais laikposms, kad transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pie transportlīdzekļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; un nevar ar šo transportlīdzekli veikt nekādas darbības. [Gr. 826]

8a)  direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

“12. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”; [Gr. 827]

8b)  direktīvas 13. panta b) punktu aizstāj ar šādu:"

“b) veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EK) Nr. 561/2006;” [Gr. 828]

8c)  direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:"

“14. pants

Sarunas ar trešām valstīm

Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Savienība sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantā.”; [Gr. 829]

8d)  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

“15. pants

Pielikumu atjaunināšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un II pielikumu nolūkā ieviest vajadzīgos pielāgojumus saistībā ar labākas prakses attīstību.”; [Gr. 830]

8e)  iekļauj šādu pantu:"

“15.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 831]

9)  direktīvas I pielikumu groza šādi:

-a)  pielikuma A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“(1) transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus; iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un/vai datus, kas saglabāti uz vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, un/vai uz izdrukas;”; [Gr. 832]

-aa)  pielikuma A daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“(2) laikposmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktā, visus gadījumus, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nosaka kā periodus, kas pārsniedz 1 minūti, kuru laikā transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h N3 kategorijas un 105 km/h M3 kategorijas transportlīdzekļiem un (kategorijas N3 un M3, kā tās definētas Direktīvā 2007/46/EK(18)); [Gr. 833]

-ab)  Direktīvas I pielikuma A daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“(4) pārbauda, vai pareizi darbojas reģistrācijas kontrolierīces (konstatē kontrolierīču un/vai vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu), vai – vajadzības gadījumā – pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 16. panta 2. punktā;”; [Gr. 834]

a)  pielikuma A daļā pievieno šādu 6. punktu:"

“6) iknedēļas darba laikus, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4. un 5. pantā, pastāvot nosacījumam, ka tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes.”; [Gr. 835]

b)  pielikuma B daļā pievieno šādu 4. punktu:"

“4) iknedēļas darba laikus, pārtraukumus un prasības attiecībā uz darbu naktī, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4., 5. un 7. pantā.”;

ba)  pielikuma B daļas otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārliecinās par citu provokatoru vai līdzdalībnieku līdzatbildību transportēšanas posmā, piemēram, kravas nosūtītāju, ekspeditoru vai uzņēmēju, ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tostarp pārbauda, vai līgumos paredzētie pārvadājuma organizēšanas noteikumi ļauj nodrošināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006 un Regulai (ES) Nr. 165/2014.”. [Gr. 836]

2. pants

1.  Šajā pantā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz dažiem Direktīvas 96/71/EK aspektiem, kas saistīti ar autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES aspektiem, kas saistīti ar administratīvajām prasībām un kontroles pasākumiem attiecībā uz šādu transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā.

1.a  Minētos īpašos noteikumus piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kurus nodarbina uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura pieņem vienu no Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem starptautiskajiem pasākumiem.

2.  Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu autotransporta nozarē strādājošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas nodarbināti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos uzņēmumos, kad tiek veikti starptautiski pārvadājumi, kas definēti Regulās (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009, ja norīkojuma laikposms šādu pārvadājumu veikšanai vienā kalendārajā mēnesī dalībvalstu teritorijā nepārsniedz trīs dienas.

2.  Transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, kad viņš veic divpusējus pārvadājumus.

Šīs direktīvas izpratnē divpusējs pārvadājums attiecībā uz kravām ir kravu pārvietošana uz pārvadājumu līguma pamata no dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz citu dalībvalsti vai trešo valsti vai no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību.

2.a  No dienas, kad transportlīdzekļa vadītāji reģistrē datus par robežšķērsošanu manuāli, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 7. punktā, dalībvalstis arī attiecībā uz kravu pārvadāšanu piemēro 2. punktā noteikto atkāpi, ja:

–   transportlīdzekļa vadītājs līdztekus divpusējam pārvadājumam veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravas neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Ja divpusējam pārvadājumam, kura sākums ir dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un kura laikā netika veikta neviena papildu darbība, seko divpusējs pārvadājums uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, atkāpi piemēro līdz divām papildu iekraušanas un/vai izkraušanas darbībām, ievērojot iepriekš izklāstītos nosacījumus.

Šo atbrīvojumu piemēro tikai līdz dienai, kurā viedos tahogrāfus, kas nodrošina robežšķērsošanas un citu Regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto darbību reģistrēšanu, uzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstīs reģistrēti pirmo reizi, kā norādīts minētās regulas 8. panta 1. punkta 2. apakšpunktā. No minētās dienas pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro tikai tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts minētās regulas 8., 9. un 10. pantā.

2.b  Transportlīdzekļa vadītāju, kas ir iesaistīts neregulāros vai regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumos, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009, neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK nozīmē, ja:

–   pasažieri iekāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izkāpj citā dalībvalstī vai trešā valstī; vai

–   pasažieri iekāpj dalībvalstī vai trešā valstī un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību; vai

–   pasažieri iekāpj un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai piedalītos vietējās ekskursijas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009.

2.c  Transportlīdzekļa vadītājs, kas veic kabotāžu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, tiek uzskatīts par norīkotu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.

2.d  Neskarot Direktīvas 96/71/EK 2. panta 1. punktu, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu darbā uz tās dalībvalsts teritoriju, kuru transportlīdzekļa vadītājs šķērso tranzītā, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus.

2.e  Ja transportlīdzekļa vadītājs kombinētā pārvadājuma brauciena sākotnējo vai noslēguma daļu veic, kā definēts Direktīvā 92/106/EEK, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, ja attiecīgajā brauciena daļā pašā par sevi ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā definēts 2. punktā.

2.f  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, kas minēti Direktīvas 96/71/EK 3. pantā un kas ir noteikti darba koplīgumos atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktam, ir darīti pieejami transporta uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamā un pārredzamā veidā. Attiecīgajā informācijā jo īpaši iekļauj atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošos elementus, tostarp atalgojuma elementus, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos kolektīvajos līgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metodi un attiecīgā gadījumā kritērijus, pēc kuriem nosaka iedalījumu atšķirīgās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nesoda par neatbilstību atalgojuma elementiem, metodei, kas izmantota, aprēķinot pienākošos atalgojumu, un, attiecīgā gadījumā, kritērijiem attiecībā uz klasifikāciju dažādās algu kategorijās, kas nav publiski pieejamas.

2.g  Attieksme pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpussavienības valstī, nedrīkst būt labvēlīgāka kā pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī.

Dalībvalstis īsteno Direktīvā 96/71/EK un šajā direktīvā [XX/XX] (lex specialis) noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, piešķirot piekļuvi ES tirgum autotransporta uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību šādās trešās valstīs. Dalībvalstis arī cenšas īstenot šādus līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm. Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgos noteikumus, kas iekļauti divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kurus tās noslēgušas ar trešām valstīm.

Lai īstenotu pienācīgu kontroli pār to, kā trešo valstu pārvadātāji ievēro šos līdzvērtīgos pasākumus attiecībā uz norīkošanu darbā, dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) XXX/XXX pārskatītie noteikumi attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu [Regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 165/2014] tiek īstenoti Eiropas Nolīguma par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) ietvaros. [Gr. 837]

Ja norīkojuma laikposms ir ilgāks nekā trīs dienas, dalībvalstis Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu piemēro visam norīkojuma laikposmam to teritorijā šā punkta pirmajā daļā minētā viena kalendārā mēneša periodā. [Gr. 838]

3.  Lai aprēķinātu šā panta 2. punktā minētos norīkojuma laikposmus: [Gr. 839]

a)  ikdienas darba laikposmu, kas nepārsniedz sešas stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pusi dienas; [Gr. 840]

b)  ikdienas darba laikposmu, kas ilgst sešas vai vairāk stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pilnu dienu; [Gr. 841]

c)  pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kā arī darbgatavības laikposmus, kas pavadīti uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par darba laikposmu. [Gr. 842]

4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 9. panta, dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus: [Gr. 843]

a)  pienākumu citā dalībvalstī reģistrētam autopārvadātājam elektroniski nosūtīt elektroniskā veidā, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012, iesniegt deklarāciju un tās atjauninājumus vadītāja norīkojuma paziņojumu valsts galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā līdz norīkojuma laikposma sākumam uzņemošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā, vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, norādot tikai šādu informāciju: [Gr. 844]

i)  autopārvadātāja identitāte, norādot tā Kopienas nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai Kopienas atļaujas numuru; [Gr. 845]

ii)  pārvadājumu vadītāja vai citas(-u) kontaktpersonas(-u) kontaktinformācija uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī, lai sazinātos ar tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek sniegti pakalpojumi, kā arī lai nosūtītu un saņemtu dokumentus un paziņojumus;

iii)  paredzamais informācija par norīkoto transportlīdzekļu transportlīdzekļa vadītāju, skaits un tostarp šāda informācija: identitāte, dzīvesvietas valsts, valsts, kurā tiek veiktas sociālās iemaksas, sociālās apdrošināšanas numurs un vadītāja apliecības numurs; [Gr. 846]

iv)  paredzamais norīkojuma ilgums, plānotais sākuma norīkojuma plānotais sākuma datums, paredzamais ilgums un beigu datums, kā arī darba līgumam piemērojamie tiesību akti; [Gr. 847]

iva)  kravas autopārvadātājiem: saņēmēju identitāte un kontaktinformācija, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 848]

v)  norīkojuma izpildē izmantoto transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuri;

vi)  sniegto autopārvadājumu pakalpojumu veids, proti, kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, starptautiskie pārvadājumi, kabotāžas pārvadājumi;

via)  kravas autopārvadātājiem: kravas iekraušanas un izkraušanas adreses, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR; [Gr. 849]

b)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa var uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā darīt pieejamu norīkojuma paziņojuma deklarācijas kopiju un pierādījumu uzņemošajā dalībvalstī veiktajam pārvadājumam, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā minēto pierādījumu; [Gr. 850]

c)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamus var uzrādīt tahogrāfa datus un jo īpaši to dalībvalstu valsts kodus, kurās transportlīdzekļa vadītājs ir uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus; [Gr. 851]

ca)  laikā, kad notiek šā panta b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes uz ceļa, transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt vajadzīgos dokumentus; [Gr. 852]

d)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamu papīra vai elektroniskā formātā vienā no uzņemošās dalībvalsts oficiālajām valodām vai angļu valodā iztlkota darba līguma vai Padomes Direktīvas 91/533/EEK(19) 3. panta izpratnē līdzvērtīga dokumenta kopiju; [Gr. 854]

e)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamas papīra vai elektroniskā formātā darba algas lapu kopijas par pēdējiem diviem mēnešiem; pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt attiecīgā dokumenta kopiju; [Gr. 855]

f)  pienākumu autopārvadātājam pēc uzņemošās dalībvalsts dalībvalsts, kurā transportlīdzekļa vadītājs ir norīkots, iestāžu pieprasījuma pēc tam, kad ir beidzies norīkojuma laikposms, ar IMI publiskās saskarnes starpniecību saprātīgā termiņā iesniegt šā punkta b), c) un e) apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, papīra kā arī dokumentāciju par norīkoto transportlīdzekļu vadītāju atalgojumu norīkojuma laikā un viņu darba līgumu vai elektroniskā formātā. līdzvērtīgu dokumentu Direktīvas 91/533/EEK(20) 3. panta nozīmē, transportlīdzekļu vadītāju darba laika uzskaites lapas un maksājumu apliecinājumus.

Autopārvadātājs prasīto dokumentāciju sniedz ar IMI publiskās saskarnes starpniecību 2 mēnešu laikā no pieprasījuma dienas.

Ja autopārvadātājs noteiktajā termiņā neiesniedz visus pieprasītos dokumentus ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek norīkošana darbā, saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 6. un 7. pantu var pieprasīt tās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Ja šādu pieprasījumu iesniedz ar IMI starpniecību, pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir piekļuve norīkojuma deklarācijai un citai attiecīgai informācijai, ko pārvadātājs ir iesniedzis, izmantojot IMI publisko saskarni.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, nodrošina, ka dokumenti, ko pieprasījušas dalībvalsts, kurā notiek norīkošana darbā, kompetentās iestādes, tiek iesniegti ar IMI starpniecību 25 darba dienu laikā no pieprasījuma dienas. [Gr. 853]

5.  4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām autopārvadātājs var iesniegt norīkojuma paziņojumu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. [Gr. 856]

5.a  Informāciju no deklarācijām 18 mēnešus glabā IMI repozitorijā pārbaužu nolūkā, un tā ir tieši un reāllaikā pieejama visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 3. pantu, Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pantu un Direktīvas 2006/22/EK 7. pantu.

Valsts kompetentā iestāde var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piekļūt informācijai, ja šī informācija:

–   attiecas uz norīkošanu darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

–   tiek izmantota, lai izpildītu noteikumus par norīkošanu darbā; un

–  datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. [Gr. 857]

5.b  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem visās Savienības oficiālajās valodās izstrādā standartizētas veidlapas, kas jāizmanto deklarāciju iesniegšanai ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, precizē deklarācijas funkcijas IMI un to, kā 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz via) punktā minētā informācija ir deklarācijā jānoformē, un nodrošina, ka informācija no deklarācijām tiek automātiski tulkota uzņēmējas dalībvalsts valodā. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 2.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 858]

5.c   Dalībvalstis kontroles pasākumu īstenošanā izvairās no liekiem kavējumiem, kas var ietekmēt norīkojuma ilgumu un datumus. [Gr. 859]

5.d   Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, sniedz savstarpēju palīdzību un apmainās ar visu būtisko informāciju, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Direktīvā 2014/67/ES un Regulā (EK) Nr. 1071/2009. [Gr. 860]

2.a pants

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 861]

2.b pants

Dalībvalstis paredz sodus nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību šīs direktīvas 2. pantam, ja tie zina vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, preventīvi un nediskriminējoši. [Gr. 862]

2.c pants

Komisija izvērtē spēkā esošos instrumentus un labāko praksi, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un sagatavo tiesību akta priekšlikumu, kas paredz vajadzības gadījumā līdz ...[divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveidot Eiropas uzticības platformu. [Gr. 863]

2.d pants

Pārdomāta izpilde

1.   Neskarot Direktīvu 2014/67/ES un lai panāktu vēl labāku šīs direktīvas 2. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā piemēro saskaņotu valsts izpildes stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par norīkošanu darbā un ka šīs pārbaudes veic bez diskriminācijas, jo īpaši bez diskriminācijas, pamatojoties uz norīkojumā izmantoto transportlīdzekļu numura zīmēm.

3.   Dalībvalstis īpaši pievēršas uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir lielāks risks pārkāpt tiem piemērojamos šīs direktīvas 2. panta noteikumus. Minētajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.

4.   Šā panta 3. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minētais viedais tahogrāfs, šīs direktīvas 2. panta 4. punktā minētās norīkojuma deklarācijas un elektroniskie transporta dokumenti, piemēram, elektroniskas preču pavadzīmes atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR).

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:

a)   sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;

b)   kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;

c)  tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā maksimālo datu glabāšanas ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida.

6.   Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Kad šādi dati minētajiem mērķiem vairāk nav vajadzīgi, tos dzēš.

7.   Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas norīkojumu pārbaudes uz ceļiem, kas var atbilst pārbaudēm, kuras veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi norīkošanas jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.

Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti. [Gr. 864]

2.e pants

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumi

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādus punktus:"

“12.a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu: 8. pants

12.b   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā: 2. panta 5. punkts. [Gr. 865]

3. pants

Ziņojums un pārskatīšana

1.  Komisija līdz [3 gadus pēc Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par šīs direktīvas transponēšanas dienas] izvērtē šīs direktīvas īstenošanu, īstenošanu, jo īpaši 2. panta ietekmi, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu. par 2.d pantā minētās pārdomātās izpildes īstenošanu un izpildes iespējamām grūtībām.

1.   Lai varētu novērtēt izpildes informācijas efektivitāti, ziņojumā iekļauj informāciju par to, cik efektīvi ir:

–   viedais tahogrāfs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā;

–   IMI izmantošana, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 5.a un 5.b punktā;

–   elektronisku transporta dokumentu, piemēram, elektronisku preču pavadzīmju izmantošana atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR);

–   informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm ar ERRU un IMI starpniecību, kā arī informācija par iestāžu efektivitāti, tieši un reāllaikā nodrošinot piekļuvi ERRU un IMI, izmantojot ES lietojumprogrammu, pārbaudēs uz ceļiem, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 8. un 9. pantā; un

–   mācību programmas īstenošana, lai palīdzētu autovadītājiem un visiem pārējiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un inspektoriem, pielāgoties jaunajiem noteikumiem un prasībām, kas tos ietekmē.

2.  Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri izvērtē šo direktīvu un iesniedz izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minēto ziņošanas formātu un pamatnostādnes.

Šajos īstenošanas aktos var iekļaut noteikumus, kas paredz, ka dalībvalstis sniedz Komisijai datus par satiksmes plūsmām un datus par transportlīdzekļu reģistrācijas dalībvalstīm, kurus reģistrē dalībvalstu nodevu iekasēšanas sistēmas, ja šādi dati pastāv, lai novērtētu šīs direktīvas piemērošanas efektivitāti.

3.  Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.

3.   Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par izpildes efektivitāti, tostarp svēršanas sensoru izmantošanas izmaksu un ieguvumu analīzi, lai automātiski reģistrētu iekraušanas/izkraušanas vietas. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ziņojumu publisko. [Gr. 866]

3.a pants

Apmācība

Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, Komisija un dalībvalstis izveido visaptverošu un integrētu apmācības un pielāgošanās programmu par jaunajiem noteikumiem un prasībām, kuras jāievēro gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan procedūras dalībniekiem, uzņēmumiem, pārvaldēm, inspektoriem. [Gr. 867]

4. pants

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz [..] [Transponēšanai tiks atvēlēts pēc iespējas īsāks laiks, kas caurmērā nepārsniegs divus gadus] 2020. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. [Gr. 868]

Transporta nozarei tās atzītā izteikti mobilā rakstura dēļ nepiemēro pasākumus, kas izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz šo direktīvu sāk piemērot. [Gr. 869]

Transporta nozarei nepiemēro pasākumus, kuri izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz stājas spēkā izpildes nodrošināšanas prasības, kuras paredz īpašus noteikumus attiecībā uz transporta nozari, ko reglamentē šī direktīva. [Gr. 870]

Tās piemēro minētos noteikumus no [..].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp. (2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (3) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp. (4) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.). (12) COM(2016)0128. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.). (17) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OJ L 263, 9.10.2007., 1. lpp.). (19) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.). (20) Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (COM(2017)0277 – C8-0167/2017 – 2017/0122(COD))

P8_TA(2019)0340 A8-0205/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0277),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0167/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0205/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Labi darba apstākļi transportlīdzekļu vadītājiem un taisnīgi uzņēmējdarbības nosacījumi autopārvadājumu uzņēmumiem ir īpaši svarīgi, lai izveidotu drošu, efektīvi funkcionējošu, un sociāli atbildīgu un nediskriminējošu autotransporta nozari, kas spēj piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Lai šo procesu veicinātu, ir svarīgi, lai Savienības sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē būtu skaidri, samērīgi, atbilstoši mērķim, viegli piemērojami un kontrolējami, kā arī tiktu sekmīgi un konsekventi īstenoti visā Savienībā. [Gr. 346]

(2)  Izvērtējot autotransporta nozarē spēkā esošo Savienības sociālās jomas noteikumu un konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006(6) īstenošanas efektivitāti un praktiskumu, esošajā tiesiskajā regulējumā tiesiskā regulējuma īstenošanā tika konstatētas dažas nepilnības. Neskaidri un nepiemēroti noteikumi par iknedēļas atpūtas laikposmiem, atpūtas telpām, pārtraukumiem vairāku transportlīdzekļa vadītāju gadījumā un iztrūkstoši noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju iespējām atgriezties mājās vai doties uz citu viņu izraudzītu vietu noved pie tā, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretē šos noteikumus un nodrošina to izpildi. Vairākas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas vienpusējus pasākumus, kas vēl vairāk palielina juridisko nenoteiktību un veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem. No otras puses, Regulā (EK) Nr. 561/2006 noteiktie maksimālie transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi dienā un nedēļā ir efektīvi autotransporta līdzekļu vadītāju sociālo apstākļu un vispārējas ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un tāpēc būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to ievērošanu. [Gr. 347]

(2a)   Ceļu satiksmes drošības un attiecīgo noteikumu izpildes nodrošināšanas nolūkā visiem transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt pilnībā informētiem gan par noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmiem, gan par atpūtas telpu pieejamību. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāstrādā pie tādu norādījumu sagatavošanas, kuros būtu skaidri un vienkārši izklāstīti šīs regulas noteikumi, sniegta noderīga informācija par stāvlaukumiem un atpūtas telpām un uzsvērta noguruma apkarošanas nozīme. [Gr. 348]

(2b)   Ceļu satiksmes drošības nolūkā transporta uzņēmumi būtu jāmudina ieviest tādu drošības kultūru, kas ietver augstākās vadības izstrādātu drošības politiku un procedūras, tiešo vadītāju izrādītu apņemšanos īstenot drošības politiku un darbaspēka demonstrētu gatavību ievērot drošības noteikumus. Īpaša uzmanība skaidri būtu jāpievērš ceļu satiksmes drošības jautājumiem, tostarp nogurumam, atbildībai, brauciena plānošanai, dežūru grafika izstrādei, uz darba rezultātiem balstītai darba samaksai un savlaicīgu piegāžu pārvaldībai. [Gr. 349]

(3)  Regulas (EK) Nr. 561/2006 ex-post izvērtējumā apstiprinājās, ka iemesls Savienības sociālās jomas noteikumu nekonsekventai un nesekmīgai izpildes nodrošināšanai bija galvenokārt neskaidri noteikumi, neefektīvs un nevienāds kontroles rīku pielietojums un nepietiekama dalībvalstu administratīvā sadarbība, kas palielina Eiropas iekšējā tirgus sadrumstalotību. [Gr. 350]

(4)  Skaidri un piemēroti noteikumi un to vienāda izpildes nodrošināšana ir arī izšķirīga, lai sasniegtu politikas mērķus, proti, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un jo īpaši nodrošināt neizkropļotu un godīgu konkurenci starp pārvadātājiem un veicināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem. [Gr. 351]

(4a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem, un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, brīvas preču aprites un pakalpojumu sniegšanas brīvības, izmantošanu. [Gr. 352]

(4b)  Lai nodrošinātu Eiropas mērogā vienlīdzīgus konkurences apstākļus autotransporta nozarē, šī regula būtu jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem ar masu virs 2,4 tonnām, kuri veic starptautiskos pārvadājumus. [Gr. 353/rev]

(5)  Esošā prasība attiecībā uz pārtraukumiem izrādījās nepiemērota un nepraktiska tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri dodas reisā kā komanda. Tādēļ ir lietderīgi pielāgot prasību par pārtraukumu reģistrēšanu tādu autopārvadājumu darbību specifiskajām īpašībām, kurus veic vairāki transportlīdzekļa vadītāji komandā.

(5a)   Kravu pārvadāšana būtiski atšķiras no pasažieru pārvadāšanas. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu būt iespējai elastīgāk izmantot pārtraukumus, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku un nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus. [Gr. 354]

(6)  Transportlīdzekļu vadītāji, kuri iesaistīti starptautiskos tālsatiksmes pārvadājumos, pavada ilgu laiku prom no mājām. Esošās prasības attiecībā uz regulāru iknedēļas atpūtu nevajadzīgi paildzina šos laikposmus. Tādēļ ir vēlams pielāgot noteikumus par regulāro iknedēļas atpūtu tā, lai transportlīdzekļu vadītājiem kļūtu vieglāk veikt pārvadājumus, nepārkāpjot noteikumus, un lai regulāru iknedēļas atpūtu viņi varētu izmantot, sasnieguši mājas, sasniegt savas mājas vai regulārai iknedēļas atpūtai izraudzītu galamērķi, kā arī lai viņiem tiktu pilnībā kompensēti visi saīsinātie iknedēļas atpūtas laikposmi. Ir arī jānodrošina, ka pārvadātāji organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai prom no mājām pavadītais laiks nebūtu pārmērīgi ilgs. Ja transportlīdzekļa vadītājs izvēlas atpūtas laiku pavadīt mājās, transporta uzņēmumam viņam būtu jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami, lai atgrieztos. [Gr. 355]

(6a)   Ja paredzams, ka transportlīdzekļa vadītājam darba devēja uzdevumā būs jāveic darbības, kas nav viņa kā profesionāla transportlīdzekļa vadītāja darbs, piemēram, iekraušanai un izkraušana, stāvvietas atrašana, transportlīdzekļa apkope, maršruta sagatavošana utt., tad šo pienākumu veikšana būtu jāņem vērā, nosakot viņa darba laiku, iespēju pienācīgi atpūsties un atalgojumu. [Gr. 356]

(6b)   Lai nodrošinātu transportlīdzekļu vadītājiem pienācīgus darba apstākļus kravu iekraušanas un izkraušanas vietās, šādu vietu īpašniekiem un operatoriem būtu transportlīdzekļu vadītājiem jānodrošina piekļuve sanitārajām telpām. [Gr. 357]

(6c)  Ātrā tehnikas progresa rezultātā attīstās arvien modernākas transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmas. Nākotnē šādas sistēmas varētu sekmēt transportlīdzekļu diferencētu lietošanu, un tie varēs pārvietoties bez autovadītāja klātbūtnes. Tas varētu radīt jaunas darbības iespējas, piemēram, kravas automašīnu braukšanu saistītās kolonnās. Tā rezultātā spēkā esošie tiesību akti, tostarp noteikumi par braukšanas un atpūtas laiku, būs jāpielāgo, un tam nepieciešams progress ANO/EEK darba grupas līmenī. Komisijai jāpublicē novērtējuma ziņojums par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai ņemtu vērā transportlīdzekļu autonomās vadīšanas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Šāda tiesību akta mērķis būtu sekmēt ceļu satiksmes drošību, pienācīgus darba apstākļus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus dodot iespēju ES ieviest jaunas inovatīvas tehnoloģijas un praksi. [Gr. 358]

(7)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē un īsteno prasības par iknedēļas atpūtu attiecībā uz vietu, kur būtu jāpavada iknedēļas atpūtas laikposms. Tādēļ labu darba apstākļu un transportlīdzekļu vadītāju drošības panākšanai ir lietderīgi precizēt šo prasību, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu vadītājiem, ja tiem liegta iespēja būt mājās, uz regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu tiek piedāvāta pienācīga kvalitatīva un abiem dzimumiem piemērota izmitināšana vai transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta un darba devēja apmaksāta cita vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekami daudz drošu stāvvietu, kas ir pielāgotas transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām. [Gr. 359]

(7a)  Specializētās stāvvietas būtu pienācīgi jāaprīko labai atpūtai, proti, ar sanitārajiem mezgliem, ēdiena gatavošanas iespējām, drošības aprīkojumu u. tml. [Gr. 360]

(7b)  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus nozarē un uzturētu ceļu satiksmes drošību, izšķiroša nozīme ir pienācīgām atpūtas vietām. Tā kā atpūta transportlīdzekļa kabīnē ir raksturīga parādība transporta nozarē, turklāt dažos gadījumos tā ir pat vēlama no drošības un piemērotības viedokļa, transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu ļaut atpūsties transportlīdzeklī, ja tas ir aprīkots ar piemērotu guļamvietu. Tāpēc dalībvalstis nedrīkstētu nesamērīgi kavēt vai traucēt specializēto stāvvietu izveidi. [Gr. 361]

(7c)  Pārskatītās TEN-T pamatnostādnes paredz atpūtas vietu izveidi uz autoceļiem aptuveni ik pa 100 km, lai nodrošinātu atbilstīgi drošas stāvvietas komerciālajiem ceļu lietotājiem, tādēļ dalībvalstis būtu jāmudina īstenot TEN-T pamatnostādnes un pienācīgi atbalstīt drošu un atbilstīgi pielāgotu stāvvietu izveidi un veikt tajās investīcijas. [Gr. 362]

(7d)  Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas atpūtas telpas, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina veidot sociāli, komerciāli, publiski un cita veida uzņēmumi, kuri uzturētu specializētās stāvvietas. [Gr. 363]

(8)  Transportlīdzekļu vadītāji nereti nonāk neparedzamās situācijās, kā rezultātā tie, nepārkāpjot Savienības noteikumus, nevar sasniegt vēlamo galamērķi iknedēļas atpūtas laikposma izmantošanai. Vajadzētu atvieglot transportlīdzekļu vadītāju iespējas risināt šādas situācijas un dot viņiem iespēju sasniegt galamērķi iknedēļas atpūtai, nepārkāpjot prasības par maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laiku.

(8a)  Daudzās autopārvadājumu darbībās Savienībā brauciena daļa ir transportēšana ar prāmi vai vilcienu. Tāpēc attiecībā uz šādām darbībām būtu jāparedz skaidri un atbilstīgi noteikumi par atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem. [Gr. 364]

(9)  Lai mazinātu un novērstu atšķirīgo praksi izpildes nodrošināšanā un uzlabotu pārrobežu izpildes nodrošināšanas efektivitāti un lietderību, ir svarīgi noteikt skaidrus noteikumus par dalībvalstu pastāvīgu administratīvo sadarbību.

(9a)  Efektīvas izpildes garantēšanai ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes pārbaudēs uz ceļiem varētu pārliecināties, ka transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi ir pienācīgi ievēroti gan pārbaudes dienā, gan iepriekšējās 56 dienās. [Gr. 365]

(9b)   Lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri, viegli saprotami un izpildāmi, informācija jādara pieejama transportlīdzekļu vadītājiem. Tas būtu jāpanāk ar Komisijas koordinācijas darbībām. Transportlīdzekļu vadītājiem būtu arī jāsaņem informācija par atpūtas vietām un drošām stāvvietām, lai būtu iespējams labāk plānot braucienus. Turklāt ar Komisijas koordinācijas darbību palīdzību būtu jāizveido bezmaksas palīdzības tālruņa līnija, lai brīdinātu kontroles dienestus gadījumā, ja uz transportlīdzekļu vadītājiem tiek izdarīts neatbilstīgs spiediens vai īstenota krāpšana vai nelikumīga rīcība. [Gr. 366]

(9c)  Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu piemērot vienotu pārkāpumu klasifikāciju, kad tiek novērtēta laba reputācija. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts noteikumi par sankcijām par Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstu piemērotās sankcijas ir nediskriminējošas un samērīgas ar pārkāpuma smagumu. [Gr. 367]

(10)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 561/2006 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu precizēt minētās regulas noteikumus un noteikt vienotu pieeju to piemērošanai un izpildes nodrošināšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).

(11)  Lai uzlabotu sociālās jomas noteikumu izpildes nodrošināšanas izmaksu lietderību, vajadzētu pilnībā izmantot pašreizējās un nākamās paaudzes tahogrāfu sistēmu potenciālu. pašreizējo un viedo tahogrāfu sistēmu izmantošanai starptautiskos pārvadājumos vajadzētu būt obligātai. Tādēļ būtu jāuzlabo tahogrāfu funkcijas, lai būtu iespējams precīzāk noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu., it īpaši starptautiskos pārvadājumos. [Gr. 368]

(11a)   Sakarā ar jauno tehnoloģiju un digitalizācijas straujo attīstību visā Savienības ekonomikā un nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starptautisko autopārvadājumu uzņēmumiem, ir jāsaīsina pārejas periods viedā tahogrāfa ierīkošanai reģistrētajos transportlīdzekļos. Viedie tahogrāfi palīdzēs veikt vienkāršotas kontroles un tādējādi atvieglos valstu iestāžu darbu. [Gr. 369]

(11b)   Ņemot vērā viedtālruņu plašo izmantošanu un to funkciju pastāvīgo pilnveidošanu, kā arī ņemot vērā Galileo ieviešanu, kas piedāvā lielākas iespējas reāllaika lokalizācijai, ko jau izmanto daudzi mobilie lietotāji, Komisijai vajadzētu izpētīt iespēju izstrādāt un sertificēt mobilo lietotni, kas piedāvā tādas pašas priekšrocības kā viedie tahogrāfi un tādas pašās saistītās izmaksas. [Gr. 370]

(11c)  Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu atbilstošus veselības un drošības standartus, ir jāizveido drošas stāvvietas, atbilstoši sanitārie mezgli un kvalitatīvas izmitināšanas vietas vai tie jāmodernizē. Savienībā jābūt pietiekami plašam stāvvietu tīklam. [Gr. 371]

(12)  Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014(8) būtu attiecīgi jāgroza.

(12a)  Atzīst, ka kravu pārvadājumi atšķiras no pasažieru pārvadājumiem. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu nodrošināt piemērotākus apstākļus saskaņā ar šo regulu, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku vai nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus. Tādēļ Komisija izvērtē, vai šajā nozarē var pieņemt konkrētus noteikumus, īpaši neregulāriem pakalpojumiem, kā noteikts 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, [Gr. 372]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza šādi:

-1)  regulas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

"-aa) transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskiem kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,4 tonnas, vai”; [Gr. 373]

-1a)  Regulas 3 panta aa) punktu aizstāj ar šādu:"

“aa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto tādu materiālu, iekārtu vai mehānismu pārvadāšanai, ko transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba veikšanā, vai ar ko piegādā amatniecības uzņēmumā, kas nodarbina vadītāju, ražotās preces, un kurus izmanto tikai 150 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 374]

1)  regulas 3. panta h) punktu aizstāj ar šādu:"

“h) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kas tiek izmantoti nekomerciāliem kravu pārvadājumiem;”;

1a)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“ha) kravu pārvadāšanai izmantojamiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ja pārvadāšana netiek veikta kā komercpārvadājums, bet gan kā uzņēmuma vai transportlīdzekļa vadītāja pašpārvadājums, un ja transportlīdzekļa vadīšana nav tā vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 375]

2)  regulas 4. pantam pievieno šādu r) punktu:"

“r) “nekomerciāli pārvadājumi” ir pārvadājumi ar autotransportu, izņemot komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, par kuriem netiek ņemta samaksa un kuri nerada ieņēmumus vai apgrozījumu.”; [Gr. 376]

2a)   regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:"

“ra) “mājas” nozīmē transportlīdzekļu vadītāja reģistrēto dzīvesvietu kādā no dalībvalstīm.”; [Gr. 377]

[Gr. 378. Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

3)  regulas 6. panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Transportlīdzekļa vadītājs kā citu darbu reģistrē jebkuru laikposmu, kas pavadīts, kā aprakstīts 4. panta e) punktā, kā arī jebkuru laikposmu, kas pavadīts, vadot transportlīdzekli komercpārvadājumos, uz ko neattiecas šī regula, kā arī reģistrē jebkuru darbgatavības laikposmu, kas definēts Direktīvas 2002/15/EK 3. panta b) punktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 5. punkta b) apakšpunkta iii) punktu. Šo ierakstu veic vai nu ar roku reģistrācijas diagrammā vai izdrukā, vai izmantojot manuālās ievadīšanas iespējas, kas ir reģistrācijas kontrolierīcēm.”;

4)  regulas 7. pantam pievieno šādu trešo daļu:"

“Transportlīdzekļa vadītājs, kurš iesaistīts pārvadājumā ar vairākiem transportlīdzekļa vadītājiem, var nolemt ņemt 45 minūtes ilgu pārtraukumu transportlīdzeklī, kuru vada cits transportlīdzekļu vadītājs, ar nosacījumu, ka pārtraukumā esošais transportlīdzekļa vadītājs neasistē tam vadītājam, kurš vada transportlīdzekli.”;

5)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā saīsinātos iknedēļas atpūtas laikposmus kompensē ar līdzvērtīga ilguma atpūtas laikposmu, kas izmantots vienā reizē pirms trešās nedēļas beigām, kura seko attiecīgajai nedēļai.”; [Gr. 379]

b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

“7. Jebkuru atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu, ņem tūlīt pirms izmanto kopā ar vismaz 45 stundu ilga regulārā ilgu regulāro iknedēļas atpūtas laikposma vai uzreiz pēc tā. laikposmu.”; [Gr. 381]

c)  iekļauj šādu 8.a un 8.b punktu:"

8.b  Transporta uzņēmums organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai transportlīdzekļu vadītāji katrā triju četru secīgu nedēļu laikposmā vismaz vienu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vienu vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtu, varētu pavadīt mājās vai citā transportlīdzekļa vadītāja izvēlētā vietā. Transportlīdzekļa vadītājs rakstiski informē pārvadājumu uzņēmumu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms šāda atpūtas laikposma, ja tas tiks pavadīts vietā, kas nav transportlīdzekļa vadītāja mājas. Ja transportlīdzekļa vadītājs šo atpūtu vēlas izmantot mājās, pārvadājumu uzņēmums nodrošina vadītājam nepieciešamos līdzekļus, lai tajās atgrieztos. Uzņēmums dokumentē, kā tas izpilda šo pienākumu, un glabā dokumentus savās telpās, lai varētu tos uzrādīt pēc kontroles iestāžu pieprasījuma. [Gr. 385]

Transportlīdzekļa vadītājs deklarē, ka tas citā paša izvēlētā vietā ir pavadījis regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu. Šo deklarāciju glabā uzņēmuma telpās.”; [Gr. 386]

ca)  pievieno šādu punktu:"

“9.a Komisija ne vēlāk kā … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] izvērtē un ziņo Parlamentam un Padomei, vai var pieņemt atbilstošākus noteikumus autovadītājiem, kas veic neregulāros pasažieru pārvadājumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum 2. panta 1. daļas 4. punktā.”; [Gr. 380]

5a)  iekļauj šādu pantu:"

“8.a pants

1.  Līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai savā teritorijā pieejamo specializēto stāvvietu (DPA) atrašanās vietas un pēc tam ziņo par jebkādām izmaiņām šajā informācijā. Komisija uzskaita visas publiski pieejamās DPA vienā oficiālā tīmekļa vietnē, ko regulāri atjaunina.

2.  Visas stāvvietas, kurās ir vismaz 1. pielikumā minētie objekti un labiekārtojums, un kuras publiskojusi Komisija saskaņā ar 2. punktu, pie iebraukšanas ir tiesīgas norādīt, ka tās ir DPA.

3.  Dalībvalstis nodrošina regulāras pārbaudes pēc nejaušības principa, lai pārliecinātos par stāvvietu raksturlielumu atbilstību pielikumā noteiktajiem DPA kritērijiem.

4.  Dalībvalstis izmeklē sūdzības par sertificētām DPA, kas neatbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

5.  Dalībvalstis veicina specializēto stāvvietu izveidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punktā c) apakšpunkta noteikumiem.

Komisija vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par piemērotu atpūtas telpu un drošu stāvvietu pieejamību transportlīdzekļu vadītājiem. Šim ziņojumam pievieno regulas projektu, ar ko nosaka šā panta 4. punktā minētās DPA sertifikācijas standartus un procedūras. Minēto ziņojumu atjauno reizi gadā, pamatojoties uz Komisijas apkopoto 5. punktā minēto informāciju, un tajā iekļauj sarakstu ar ierosinātajiem pasākumiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamo piemēroto atpūtas telpu un drošo stāvvietu skaita palielināšanai un kvalitātes uzlabošanai.” [Gr. 387]

6)  regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Atkāpjoties no 8. panta, ja transportlīdzekļa vadītājs pavada transportlīdzekli, ko pārvadā ar prāmi vai vilcienu, un viņš izmanto regulāro ikdienas atpūtas laikposmu vai saīsinātu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu, tad šo laikposmu drīkst pārtraukt ne vairāk kā divas reizes sakarā ar citām darbībām, kopā nepārsniedzot vienu stundu. Regulārā ikdienas atpūtas laikposmā vai saīsinātajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei, guļasvietai vai kušetei.”; [Gr. 388]

6a)   regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Šā panta 1. punktā minēto atkāpi var piemērot arī regulārajiem iknedēļas atpūtas laikposmiem, ja pārvadājuma ar prāmi ilgums ir ne mazāk kā 12 stundas. Šajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei.”; [Gr. 389]

6b)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pārvadājumu uzņēmums nedrīkst transportlīdzekļu vadītājiem, kurus tas nodarbina vai kuri ir tā rīcībā, maksāt papildu atalgojumu, pat prēmiju vai algas piemaksu veidā, par rādītajiem, kas saistīti ar nobraukto attālumu, piegādes ātrumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, ja šāda samaksa veicina šīs regulas pārkāpšanu.”; [Gr. 390]

7)  regulas 12. pantam pievieno šādu daļu:"

“Ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļa vadītājs var izņēmuma kārtā atkāpties no 8. panta 2. punkta un 8. panta 6. punkta otrās daļas 6. panta 1. un 2. punkta ar mērķi divu stundu laikā sasniegt piemērotu izmitināšanas vietu, kā minēts 8. panta 8.a punktā, lai tur pavadītu ikdienas vai darba devēja darbības centru, kur ir transportlīdzekļa vadītāja parastā bāzes vieta un kur sāksies viņa iknedēļas atpūtas laikposmu. laikposms, ja viņš pirms tam ir atpūties 30 minūtes. Šādas atkāpes rezultātā nedrīkst pārsniegt ikdienas vai iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikus vai saīsināt ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikposmus. Ne vēlāk kā pēc ierašanās piemērotā izmitināšanas vietā transportlīdzekļa vadītājs manuāli norāda šādas atkāpšanās iemeslus reģistrācijas kontrolierīces reģistrācijas diagrammā vai reģistrācijas kontrolierīces izdrukā., vai savā darba žurnālā. Šo laikposmu līdz divām stundām kompensē ar atbilstoši ilgu atpūtu, kas izmantota vienā reizē ar citu atpūtas laikposmu pirms beigušās attiecīgajai nedēļai sekojošās trīs nedēļas.”; [Gr. 391]

7a)  regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“d) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, kā noteikts 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai piegādātu sūtījumus kā daļu no pasta sūtījuma, kā tas definēts Direktīvas 97/67/EK 2. panta 6. punktā.”; [Gr. 392]

7b)   regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) transportlīdzekļiem, ko izmanto vienīgi uz salām vai no pārējās valsts teritorijas izolētos reģionos, kuru platība nepārsniedz 2300 kvadrātkilometru un kuri nav savienoti ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot mehāniski transportlīdzekļi, un kuri nerobežojas ne ar vienu citu dalībvalsti;”; [Gr. 393]

7c)  regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“pa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 44 tonnas, un kurus celtniecības uzņēmumi izmanto 100 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas, turklāt ar noteikumu, ka attiecīgā transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās;”; [Gr. 394]

8)  regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Steidzamos gadījumos dalībvalstis ārkārtas apstākļos var piešķirt pagaidu izņēmumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, to pienācīgi pamatojot un tūlīt darot zināmu Komisijai.

Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās.”; [Gr. 395]

9)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

“15. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta a) punktā minēto transportlīdzekļu vadītājiem piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību saistībā ar pieļaujamajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, obligātajiem pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem valsts noteikumiem, ko tās piemēro šādu transportlīdzekļu vadītājiem. Transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu, kā arī satiksmes drošības un tiesību aktu izpildes nolūkā dalībvalstīm ir jānodrošina stāvvietas un atpūtas vietas, kas ziemas periodā tiek attīrītas no sniega un ledus, jo īpaši Eiropas Savienības attālākajos un/vai nomaļajos reģionos.”; [Gr. 396]

9a)  regulas 17. pantā iekļauj šādu punktu:"

“3.a Ziņojumā ietver novērtējumu par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs un iespējām transportlīdzekļa vadītājam ierakstīt laikposmu, kurā transportlīdzekļa autonomās vadīšanas sistēma bija aktivēta, turklāt vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, tostarp vajadzīgās prasības transportlīdzekļa vadītājam, lai šie dati tiktu ierakstīti viedajā tahogrāfā.”; [Gr. 397]

10)  regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, un samērīgiem ar pārkāpuma pārkāpumu smagumu, kas noteikts saskaņā ar kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu pielikumā(9), kā arī preventīviem un nediskriminējošiem. Par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem piemēro tikai vienu sodu vai procedūru. Dalībvalstis līdz dienai, kas noteikta 29. panta otrajā daļā, paziņo Komisijai par šiem minētajiem noteikumiem un pasākumiem, un noteikumiem par sodiem līdz datumam, kas noteikts 29. panta otrajā daļā. kā arī valsts līmenī izvēlēto metodi un kritērijiem to samērīguma novērtēšanai. Dalībvalstis nekavējoties ziņo par jebkādiem visiem turpmākiem šādu pasākumu un noteikumu grozījumiem. grozījumiem, kas tos ietekmē. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī par visiem grozījumiem tajos.

Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās, iekļaujot tajā detalizētu aprakstu par minētajiem ES dalībvalstīs piemērotajiem sodiem.”; [Gr. 398]

11)  regulas 22. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis cieši sadarbojas un bez nepamatotas kavēšanās sniedz viena otrai savstarpēju palīdzību, lai sekmētu konsekventu šīs regulas piemērošanu un sekmīgu tās noteikumu izpildes nodrošināšanu atbilstoši Direktīvas 2006/22/EK 8. pantā izklāstītajām prasībām.”;

b)  panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:"

“c) citu konkrētu informāciju, tostarp uzņēmuma riska novērtējumu, kas var radīt sekas attiecībā uz šīs regulas noteikumu ievērošanu.”;

c)  pievieno šādus punktus:"

“3.a Informācijas apmaiņai saistībā ar šo regulu dalībvalstis izmanto par sadarbību Kopienā atbildīgās iestādes, kuras ir norīkotas atbilstoši Direktīvas 2006/22/EK 7. pantam.

3.b Administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību nodrošina bez maksas.”;

12)  regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka vienotu pieeju šīs regulas īstenošanai, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.”; [Gr. 399]

12a)  pievieno šādu pielikumu:"

“Minimālās prasības stāvvietām

2. pants

Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza šādi:

-1)  regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1. Šajā regulā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, kurus izmanto autotransportā, lai pārbaudītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/15/EK(10) un Padomes Direktīvai 92/6/EEK(11), Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Padomes Direktīvai 92/106/EEK(12), Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES, ciktāl runa ir par darba ņēmēju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, un Direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē.”; [Gr. 401]

-1a)  regulas 2. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ha) “viedais tahogrāfs” ir digitāls tahogrāfs, kas saskaņā ar šo regulu izmanto satelītnavigācijas sistēmā balstītu pozicionēšanas pakalpojumu, lai automātiski noteiktu savu atrašanās vietu;”; [Gr. 402]

-1b)  regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

-1c)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“4.a Līdz ... [4 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst I B pielikumam  Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēro kopš 2012. gada 1. oktobra.”; [Gr. 404]

-1d)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:"

“4.b Līdz ... [5 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts viedais tahogrāfs, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/799(14) IC pielikumam.”; [Gr. 405]

-1e)   regulas 4. panta 2. punktā pēc trešā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:"

“– ir aprīkoti ar pietiekamu atmiņas ietilpību visu šajā regulā noteikto datu glabāšanai;”; [Gr. 406]

-1f)  regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde sakarā ar šo regulu notiek tikai nolūkā pārbaudīt atbilstību šai regulai un Regulai (EK) Nr. 561/2006, Direktīvai 2002/15/EK, Padomes Direktīvai 92/6/EEK, Padomes Direktīvai 92/106/EEK, Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, kā arī direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, rīkojoties saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK un Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes uzraudzībā.”; [Gr. 407]

-1g)  regulas 7. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

"2. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, lai personas dati tiktu aizsargāti pret izmantojumu, kas nav izmantojums, kurš ir cieši saistīts ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 561/2006, Direktīvu 2002/15/EK, Padomes Direktīvu 92/6/EEK, Padomes Direktīvu 92/106/EEK, Regulu (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES attiecībā uz autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā arī direktīvu, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz:”; [Gr. 408]

1)  regulas 8. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:"

1a)  regulas 8. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

“Lai kontroles iestādēm atvieglotu atbilstības pārbaudi, viedie tahogrāfi reģistrē arī to, vai transportlīdzeklis ticis izmantots kravu vai pasažieru pārvadāšanai, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 411]

1b)  regulas 8. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

“Transportlīdzekļus, ko pirmo reizi reģistrē pēc ... [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā], aprīko ar tahogrāfu saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu un 8. panta 1. punkta otro daļu.”; [Gr. 412]

1c)  regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Līdz ... [1 gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis piemērotā pakāpē piešķir savām kontroles iestādēm attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtas, kas vajadzīgas šajā pantā minētās datu pārraides veikšanai, ņemot vērā savas īpašās īstenošanas prasības un stratēģijas. Līdz minētajam laikam dalībvalstis var izlemt, vai savas kontroles iestādes aprīkot ar šādām attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtām.”; [Gr. 413/rev]

1d)  regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Šā panta 1. punktā minētā saziņa ar tahogrāfu notiek vienīgi tad, ja to iniciē kontroles iestāžu ierīces. Tā ir aizsargāta, lai nodrošinātu datu integritāti un reģistrācijas un kontroles ierīču autentifikāciju. Piekļuve pārraidītajiem datiem ir tikai kontroles iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt 7. panta 1. punktā minēto Savienības tiesību aktu un šīs regulas pārkāpumus, un darbnīcām, ja tas ir vajadzīgs tahogrāfa pareizas funkcionēšanas pārbaudei.”; [Gr. 414]

1e)  regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“Lai nodrošinātu, ka viedie tahogrāfi atbilst šajā regulā noteiktajiem principiem un prasībām, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi 8., 9. un 10. panta vienādai piemērošanai, izņemot noteikumus, kas paredzētu papildu datu reģistrēšanu tahogrāfā.

Līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt ikvienu robežas šķērsošanas gadījumu, ko veic 8. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā un 8. panta 1. punkta otrajā daļā norādītie transportlīdzekļi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.”; [Gr. 415]

1f)  regulas 34. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“(iv) zem atzīmes : pārtraukumi, atpūta, ikgadējais atvaļinājums vai slimības atvaļinājums, zem atzīmes “prāmis/vilciens”: papildus atzīmei : atpūtas laikposms, kas pavadīts uz prāmja vai vilcienā, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 9. pantā.”; [Gr. 416]

2)  regulas 34. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“7. Ierodoties piemērotā apstāšanās vietā, Ja tahogrāfs nespēj automātiski reģistrēt robežas šķērsošanu, transportlīdzekļa vadītājs digitālajā tahogrāfā pirmajā iespējamajā un pieejamajā apstāšanās vietā ievada to valstu simbolus, kurās viņš uzsāka un pabeidza ikdienas darba laikposmu, kā arī kurā vietā un kad transportlīdzekļa vadītājs ar transportlīdzekli šķērsoja robežu. Pēc robežas šķērsošanas un ierašanās jaunā valstī attiecīgās valsts kodu tahogrāfā ievada zem virsraksta “BEGIN”. Dalībvalstis var pieprasīt transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus to teritorijā, papildus dalībvalsts simbolam ievadīt sīkākus ģeogrāfiskos datus ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis minētos sīkākos ģeogrāfiskos datus ir paziņojušas Komisijai līdz 1998. gada 1. aprīlim.”; [Gr. 417]

2a)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:"

“7a. Transportlīdzekļu vadītājiem nodrošina apmācību par to, kā pareizi izmantot tahogrāfu, lai viņi varētu pilnībā izmantot šo iekārtu. Transportlīdzekļa vadītāji neuzņemas atbildību par tās savas apmācības izmaksu segšanu, kas būtu jānodrošina viņu darba devējam.”; [Gr. 418]

2b)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:"

“7b. Par to, kā pareizi nolasīt tahogrāfa datus un uzraudzīt tā darbību, būtu jāapmāca maksimāli daudz kontroles iestāžu.”; [Gr. 419]

2c)  regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“i) kārtējās darba dienas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 56 dienās;”; [Gr. 420]

2d)  regulas 36. panta 1. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“iii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 421]

2e)  regulas 36. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“ii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”; [Gr. 422]

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp. (2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (3) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp. (4) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.). (11) Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.). (12) Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.). (13) Pieņemot, ka autotransporta pakete stāsies spēkā 2019. gadā un Komisijas īstenošanas tiesību akta par viedajiem tahogrāfiem otrā versija — līdz 2019./2020. gadam (sk. turpmāko 11. pantu), pēc tam piemērojot pakāpenisku pieeju modernizācijai.” (14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 139, 26.5.2016., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 1071/2009 un Regulā (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē (COM(2017)0281 – C8-0169/2017 – 2017/0123(COD))

P8_TA(2019)0341 A8-0204/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0281),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0204/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un Regulu (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Regulu (EK) Nr. 1071/2009(6) un (EK) Nr. 1072/2009(7) īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka tajās paredzētie noteikumi sniedz uzlabojumu iespējas vairākos punktos.

(2)  Pagaidām un ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas, ietverot piekabju masu nepārsniedz minēto ierobežojumu3,5 tonnas. Šādu uzņēmumu, kas aktīvi veic gan iekšzemes, gan starptautiskos pārvadājumus, skaits ir palielinājies. Tāpēc vairākas dalībvalstis ir nolēmušas piemērot šādiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai. Lai novērstu iespējamas nepilnības un nodrošinātu minimālu profesionalizācijas līmeni nozarē, kurā starptautiskiem pārvadājumiem izmanto mehāniskos transportlīdzekļus, kā pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz, ietverot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnas tonnām, pieņemot kopīgus noteikumus, un tādējādi tuvinātu konkurences apstākļus starp visiem pārvadātājiem, šis noteikums jāsvītro, savukārt prasības attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību un atbilstīgu finansiālo stāvokli jānosaka par obligātāmautopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas prasības būtu jāpiemēro vienādi, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga. Tā kā šo regulu piemēro tikai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem, šis noteikums neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus uz pašu rēķina. [Gr. 110]

(2a)  Savā ietekmes novērtējumā Komisija lēš, ka uzņēmumi 2020.–2035. gadā ietaupīs no EUR 2,7 miljardiem līdz EUR 5,2 miljardiem [Gr. 111]

(3)  Pašlaik dalībvalstis ir tiesīgas attiecībā uz piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai piemērot vēl citas prasības papildus Regulā (EK) Nr. 1071/2009 noteiktajām. Nav pierādīts, ka šāda iespēja ir nepieciešama būtisko vajadzību apmierināšanai, un tā ir izraisījusi atšķirības attiecībā uz šādu piekļuvi. Tāpēc tā jāatceļ.

(4)  Jānodrošina, ka Lai cīnītos pret tā dēvētajiem “pastkastīšu uzņēmumiem” un nodrošinātu godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, ir vajadzīgi skaidrāki uzņēmumu reģistrācijas kritēriji, intensīvāka uzraudzība un izpilde un labāka sadarbība starp dalībvalstīm. Autopārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir reāla jābūt reālai un pastāvīga klātbūtne pastāvīgai klātbūtnei attiecīgajā dalībvalstī un ka tie reāli darbojas šādā dalībvalstītiem faktiski jāveic tur sava pārvadājumu uzņēmējdarbība un būtiskas darbības. Tāpēc, ņemot vērā pieredzi, ir jāprecizē un jāpastiprina noteikumi par faktiskas un stabilas uzņēmējdarbības esību, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga. [Gr. 112]

(5)  Ciktāl piekļuve profesionālajai darbībai ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma labas reputācijas, ir jāprecizē, kuru personu rīcība jāņem vērā, administratīvās procedūras, kas jāievēro, un nogaidīšanas termiņš reabilitācijai pēc tam, kad pārvadājumu vadītājs ir zaudējis labu reputāciju.

(6)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi valsts nodokļu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt godīgas konkurences apstākļus kravas autopārvadājumu tirgū, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā.

(7)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi to Savienības noteikumu pārkāpumi, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu norīkošanu un kabotāžu, un smagi līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt kravas autopārvadājumu tirgu, kā arī darbinieku sociālo aizsardzību, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā. [Gr. 113]

(8)  Ņemot vērā godīgas konkurences nozīmīgumu tirgū, ar šo jautājumu saistīto Savienības noteikumu pārkāpumi jāņem vērā pārvadājumu vadītāju un pārvadājumu uzņēmumu labas reputācijas novērtējumā. Attiecīgi jāprecizē Komisijas pilnvaras noteikt attiecīgo pārkāpumu smaguma pakāpi.

(9)  Valsts kompetentajām iestādēm ir bijušas grūtības noteikt, kādus dokumentus pārvadājumu uzņēmumi var iesniegt, lai pierādītu to finansiālo stāvokli, jo īpaši tad, ja nav apstiprinātu gada pārskatu. Jāprecizē noteikumi par finansiālā stāvokļa pierādīšanu.

(10)  Uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas nepārsniedz minēto ierobežojumu,, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus jābūt minimālam finansiālā stāvokļa līmenimfinansiālajam stāvoklim, lai nodrošinātu, ka tiem ir līdzekļi stabilas un ilgstošas darbības veikšanai. Tomēr, tā kā attiecīgās darbības apjoms, ko veic ar šiem transportlīdzekļiem, parasti ir ierobežots, attiecīgajām prasībām jābūt mazāk stingrām nekā tās, kas piemērojamas pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas pārsniedz minēto ierobežojumu. [Gr. 114]

(11)  Valstu elektroniskajos reģistros iekļautajai informācijai par pārvadātājiem jābūt pēc iespējas pilnīgākaivajadzētu būt pilnīgai un atjauninātai, lai valsts iestādēm, kas atbild par attiecīgo noteikumi izpildi, būtu pietiekams priekšstats par pārbaudāmajiem pārvadātājiem. Jo īpaši informācijai par pārvadātāju rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numuriem, to nolīgto darbinieku skaitu un to riska novērtējumu, un finanšu pamatinformācijai par pārvadātājiem vajadzētu uzlabot Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu, kā arī citu attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumu izpildi valstu un pārrobežu mērogā. Turklāt, lai tiesībaizsardzības amatpersonas, tostarp tās, kas veic pārbaudes uz ceļiem, varētu gūt skaidru un pilnīgu pārskatu par pārbaudāmajiem pārvadātājiem, tām vajadzētu būt tiešai piekļuvei reāllaikā visai attiecīgajai informācijai. Tāpēc valstu elektroniskajiem reģistriem vajadzētu būt patiesi sadarbspējīgiem un tajos ietvertajiem datiem vajadzētu būt tieši un reāllaikā pieejamiem visām izraudzītajām tiesībaizsardzības amatpersonām no visām dalībvalstīm. Tāpēc attiecīgi jāgroza noteikumi par valsts elektronisko reģistru. [Gr. 115]

(12)  Vissmagākā pārkāpuma definīcija attiecībā uz ikdienas vadīšanas laika pārsniegšanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1071/2009 IV pielikumā, neatbilst spēkā esošajam attiecīgajam noteikumam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 561/2006(8). Šī neatbilstība rada nenoteiktību un valsts iestāžu prakses atšķirības, kā arī izrietošas grūtības attiecīgo noteikumu izpildē. Tāpēc minētā definīcija jāprecizē, lai nodrošinātu saskaņotību starp abām regulām.

(13)  Noteikumiem par iekšzemes pārvadājumiem, ko ārvalstu pārvadātāji pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī (“kabotāža”), jābūt vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem un viegli izpildāmiem, vienlaikus kopumā saglabājot līdz šim sasniegto liberalizācijas līmeni. [Gr. 116]

(14)  Šajā Lai izvairītos no tukšbraucieniem, kabotāžas pārvadājumi būtu jāatļauj, ievērojot konkrētus ierobežojumus, uzņēmējā dalībvalstī. Šajā nolūkā un lai atvieglotu pārbaužu veikšanu un kliedētu nenoteiktību, jāatceļ ierobežojums attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu skaitu pēc starptautiska pārvadājuma, savukārt šādiem pārvadājumiem pieejamo dienu skaits jāsamazina. [Gr. 117]

(14a)  Lai novērstu, ka kabotāžas darbības tiek veiktas sistemātiski, kas varētu radīt pastāvīgu vai nepārtrauktu darbību, kura kropļo valsts tirgu, pieejamais laikposms kabotāžas pārvadājumiem vienā uzņēmējā dalībvalstī būtu jāsamazina. Turklāt pārvadātāji nedrīkstētu veikt jaunus kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī konkrētu laika periodu un tikmēr, kamēr nav veikts jauns starptautiskais pārvadājums ar izcelsmi no tās dalībvalsts, kurā šis uzņēmums ir reģistrēts. Šis noteikums neskar starptautisko pārvadājumu operācijas. [Gr. 118]

(15)  Jāprecizē, Efektīva un rezultatīva noteikumu izpilde ir priekšnoteikums godīgai konkurencei iekšējā tirgū. Ļoti svarīga ir izpildes procesa turpmāka digitalizācija, lai atbrīvotu izpildes spējas, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu starptautiskajiem pārvadātājiem un jo īpaši MVU, labāk uzraudzītu augsta riska pārvadātājus un atklātu krāpniecisku praksi. Lai attiecībā uz pārvadājumu dokumentiem atteiktos no papīra formāta, nākotnē par normu būtu jākļūst elektronisku dokumentu, it īpaši elektroniskas preču pavadzīmes (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu izmantošanai. Jāprecizē, kādiem līdzekļiem autopārvadātāji var pierādīt atbilstību kabotāžas pārvadājumu noteikumiem. Elektroniskas pārvadājumu informācijas izmantošana un pārsūtīšana jāatzīst kā viens no šādiem līdzekļiem, kam vajadzētu vienkāršot attiecīgo pierādījumu iesniegšanu un to apstrādi, kuru veic kompetentās iestādes. Šim nolūkam izmantotajam formātam jānodrošina uzticamība un autentiskums. Ņemot vērā, ka efektīva informācijas elektroniskas apmaiņas izmantošana pārvadājumu un loģistikas jomā palielinās, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību tiesiskajos regulējumos un noteikumos, kas attiecas uz administratīvo procedūru vienkāršošanu. [Gr. 119]

(15a)  Viedā tahogrāfa straujai ieviešanai ir milzīga nozīme, jo tas dos tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic pārbaudes uz ceļiem, iespēju ātrāk un efektīvāk konstatēt pārkāpumus un novirzes un tas nodrošinātu labāku šīs regulas izpildi. [Gr. 120]

(16)  Uz pārvadājumu uzņēmumiem attiecas noteikumi par starptautiskajiem pārvadājumiem, un tas nozīmē, ka tiem arī jāatbild par jebkuru savu pārkāpumu sekām. Tomēr, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par pārvadājumu pakalpojumiem, dalībvalstīm arī jāparedz sankcijas kravas nosūtītājiem, pārvadātājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un ekspeditoriem apakšuzņēmējiem gadījumā, ja tie apzināti uzdod veikt zina, ka pārvadājumu pakalpojumus, kas pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver Regulas (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu pārkāpumus. Ja uzņēmumi, kas uzdod veikt transporta pakalpojumus, tos pasūta pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, to atbildība būtu jāsamazina. [Gr. 121]

(16a)   Ierosinātās Eiropas Darba iestādes [...] mērķis ir atbalstīt un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm, lai varētu efektīvi izpildīt attiecīgos Savienības tiesību aktus. Šīs regulas izpildes atbalstīšanā un veicināšanā Iestādei var būt nozīmīga loma, atbalstot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, atbalstot dalībvalstu spēju veidošanu, veicot personāla apmaiņu un apmācību, un palīdzot dalībvalstīm organizēt saskaņotas pārbaudes. Tas stiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, uzlabotu efektīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu apkarot krāpšanu un noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu. [Gr. 122]

(16b)   Būtu jāpastiprina tiesību akti autotransporta jomā, lai nodrošinātu pareizu ROME I regulas piemērošanu un izpildi tā, lai darba līgumi atspoguļotu darba ņēmēju pastāvīgo darba vietu. Papildinoši un tieši saistīti ar ROME I regulu ir Regulas (EK) Nr. 1071/2009 pamatnoteikumi, kas paredzēti, lai apkarotu pastkastītes uzņēmumus un nodrošinātu pareizus uzņēmējdarbības veikšanas vietas kritērijus. Nepieciešams nostiprināt šos noteikumus, lai garantētu darba ņēmēju tiesības, kad viņi uz laiku strādā ārpus savas parastās nodarbinātības valsts, un lai nodrošināt godīgu konkurenci transporta uzņēmumu starpā. [Gr. 123]

(17)  Ciktāl minētā regula ievieš noteiktu saskaņotības pakāpi konkrētās jomās, kas līdz šim nav saskaņotas ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz pārvadājumiem, kam izmanto vieglos kravas automobiļus, un izpildes praksi, regulas mērķus, proti, tuvināt konkurences apstākļus un uzlabot izpildi, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami, bet, ņemot vērā izvirzīto mērķu specifiku apvienojumā ar autopārvadājumu pārrobežu dimensiju, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(18)  Lai ņemtu vērā tirgus norises un tehnikas attīstību, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu grozīt Regulas (EK) Nr. 1071/2009 I, II un III pielikumu, papildināt regulu ar sarakstu, norādot to smago pārkāpumu kategorijas, veidus un smaguma pakāpes, kas — papildus Regulas (EK) Nr. 1071/2009 IV pielikumā noteiktajiem pārkāpumiem — var būt par pamatu labas reputācijas zaudēšanai, kā arī grozīt Regulas (EK) Nr. 1072/2009 I, II un III pielikumu. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriežas, tostarp ar ekspertiem, un šādu apspriešanos īsteno atbilstoši principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(9). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)  Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1071/2009 un Regula (EK) Nr. 1072/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1071/2009 groza šādi.

1)  Regulas 1. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktu groza šādi:

i)  svītro punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

ii)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b)  uzņēmumiem, kuri noteiktus pasažieru autopārvadājumus veic tikai bezpeļņas nolūkā vai kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi.

Visi autopārvadājumi, par kuriem nesaņem atlīdzību un kuri nerada ieņēmumuskuru mērķis nav radīt peļņu transportlīdzekļa vadītājam vai citiem, piemēram, personu ja pārvadājumi labdarības nolūkos vai tikai privātām vajadzībāmtiek sniegti labdarības vai filantropiskos nolūkos, jāuzskata par pārvadājumiem, ko veic tikai bezpeļņas nolūkā;nekomerciāliem mērķiem; [Gr. 125]

b)  pievieno šādu 6. punktu:"

“6. Regulas 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 4., 6., 8., 9., 14., 19. un 21. punktu nepiemēro uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

2)  regulas 3. pantā svītro 2. punktu;

3)  regulas 5. pantu groza šādi:

a)  a) punktu aizstāj ar šādu:"

“a) telpasar uzņēmuma veiktajām darbībām samērīgas piemērotas telpas, kurās uzņēmums glabā svarīgākos uzņēmumam ir pieejami savi svarīgākie uzņēmējdarbības dokumentusdokumenti, kas var būt elektroniskā vai jebkurā citā formātā, jo īpaši savus komerclīgumustā komerclīgumi, grāmatvedības dokumentusdokumenti, personālvadības dokumentusdokumenti, darba līgumus, darba un atpūtas laika uzskaites dokumentus un visus citus dokumentuslīgumi, sociālās apdrošināšanas dokumenti, dokumenti, kuros ir dati par kabotāžu, norīkošanu, braukšanas laiku un atpūtas laiku, un visi citi dokumenti, kuriem jābūt kompetentajai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem;”; [Gr. 127]

aa)  iekļauj šādu apakšpunktu:"

‘aa) transportlīdzekļiem, kas minēti b) apakšpunktā, saskaņā ar pārvadājuma līgumu triju nedēļu laikā jāveic vismaz viena preču iekraušana vai izkraušana uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts teritorijā.”; [Gr. 128]

b)  panta c) punktu aizstāj ar šādu:"

“c) efektīvi un pastāvīgi jāveic administratīvā un komerciālā darbība, izmantojot attiecīgo administratīvo aprīkojumu un tehnisko nodrošinājumu telpās, kas atrodas šādā dalībvalstī;”; [Gr. 129]

c)  pievieno šādu d) punktu:"

“d) jāpārvalda efektīvi un pastāvīgi jāpārvalda pārvadājumi, ko veic ar , izmantojot b) punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izmantojot minētos transportlīdzekļus ar attiecīgo tehnisko aprīkojumu, kas atrodas šādā dalībvalstī;”; [Gr. 130]

d)  pievieno šādu e) punktu:"

“e) tur aktīvus un nodarbina darbiniekus samērīgi ar savu uzņēmējdarbību.”;

da)  pievieno šādu f) punktu:"

“f) jābūt skaidrai saiknei starp veiktajiem pārvadājumiem un dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, saimnieciskās darbības centru un pietiekamu stāvvietu pieejamību, lai tās regulāri varētu izmantot b) apakšpunktā minētie transportlīdzekļi.”; [Gr. 131]

db)  pievieno šādu g) apakšpunktu:"

“g) pieņem darbā un nodarbina transportlīdzekļu vadītājus saskaņā ar minētās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz darba līgumiem.”; [Gr. 132]

dc)  pievieno šādu h) apakšpunktu:"

“h) Nodrošina, ka atrašanās vieta ir tur, kur vai no kurienes darbinieki parasti veic savu darbu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008* un/vai Romas Konvenciju.

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).”; [Gr. 133]

4)  regulas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Nosakot, vai uzņēmums atbilst minētajai prasībai, dalībvalstis ņem vērā uzņēmuma, tā pārvadājumu vadītāju, izpilddirektoru, partnerību gadījumā — komplementāru, citu juridisko pārstāvju un jebkuras citas tādas attiecīgas personas rīcību, kā konkrētā dalībvalsts to var būt noteikusi. Jebkura atsauce šajā pantā uz uzņēmuma notiesāšanu, sankcijām vai pārkāpumiem nozīmē, ka tie attiecas uz pašu uzņēmumu, tā pārvadājumu vadītājiem, izpilddirektoriem, partnerību gadījumā — komplementāriem, citiem juridiskajiem pārstāvjiem un jebkuru citu tādu attiecīgu personu, kā konkrētā dalībvalsts to var būt noteikusi.”;

ii)  trešās daļas a) apakšpunktā pievieno šādu vii) punktu:"

“vii)  nodokļu tiesību akti.”;

iii)  trešās daļas b) apakšpunktā pievieno šādu xi) un xii) punktu:"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Piemērojot 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktu, ja pārvadājumu vadītājs vai pārvadājumu uzņēmums vienā vai vairākās dalībvalstīs ir notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par vienu no IV pielikumā noteiktajiem Savienības noteikumu vissmagākajiem pārkāpumiem, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību, atbilstīgi un savlaicīgi īsteno un pabeidz administratīvo procedūru, tostarp, ja vajadzīgs, veicot pārbaudi attiecīgā uzņēmuma telpās.

Administratīvās procedūras laikā attiecīgi pārvadājumu vadītājam vai citiem pārvadājumu uzņēmuma juridiskajiem pārstāvjiem piešķir tiesības iesniegt to argumentus un paskaidrojumus.

Administratīvās procedūras laikā kompetentā iestāde novērtē, vai īpašu apstākļu dēļ labas reputācijas zaudēšana konkrētajā gadījumā būtu nesamērīga reakcija. Minētajā novērtējumā kompetentā iestāde ņem vērā smagu 1. punkta trešajā daļā minēto valsts un Savienības noteikumu pārkāpumu skaitu, kā arī to IV pielikumā noteikto vissmagāko Savienības noteikumu pārkāpumu skaitu, par kuriem pārvadājumu vadītājs vai pārvadājumu uzņēmums ir notiesāts vai par kuriem tiem piemērotas sankcijas. Jebkuri šādi konstatējumi ir pienācīgi pierādīti un pamatoti.

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka labas reputācijas zaudēšana būtu nesamērīga, tā nolemj, ka attiecīgais uzņēmums saglabā labu reputāciju. Šāda lēmuma iemeslus ieraksta valsts reģistrā. Šādu lēmumu skaitu norāda 26. panta 1. punktā minētajā ziņojumā.

Ja kompetentā iestāde secina, ka labas reputācijas zaudējums nav nesamērīgs, tad notiesāšana vai sankcija rada labas reputācijas zaudējumu;”;

c)  iekļauj šādu 2.a punktu:"

“2.a Komisija ir pilnvarota atbilstoši 24. pantam pieņemt deleģētus aktus, kuros iekļauj tādu 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto Savienības noteikumu smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kas papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Dalībvalstis ņem vērā informāciju par minētajiem pārkāpumiem, tostarp informāciju, kas saņemta no citām dalībvalstīm, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

5)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

“Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums pastāvīgi attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis revidents vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 9000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, pārsniedz 3,5 tonnas, un EUR 900 par katru papildu transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām. Uzņēmumi, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnastonnām, pamatojoties uz revidenta vai attiecīgi pilnvarotas personas apstiprinātiem gada pārskatiem, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 1800 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 900 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.”; [Gr. 136]

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav apstiprinātu gada pārskatu, kompetentā iestāde piekrīt, ka uzņēmums pierāda tā finansiālo stāvokli, izmantojot apliecinājumu, piemēram, bankas garantiju, finanšu iestādes izdotu dokumentu, kurā noteikta piekļuve kredītam uzņēmuma vārdā, vai apdrošināšanas apliecinājumu, tostarp profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas, vai citu saistošu dokumentu, kas pierāda, ka uzņēmuma rīcībā ir 1. punkta pirmajā daļā norādītās summas.”; [Gr. 137]

5a)  regulas 8. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"Dalībvalstis var veicināt regulāru (ik pa trim gadiem) apmācību I pielikumā minētajos priekšmetos, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā persona vai personas pietiekami iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē."; [Gr. 138]

6)  regulas 8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

“9. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 24. pantam, lai grozītu I, II un III pielikumu nolūkā tos pielāgot tirgus norisēm un tehnikas attīstībai.”;

7)  regulas 11. panta 4. punktā svītro trešo daļu;

8)  regulas 12. panta 2. punkta svītro otro daļu daļu aizstāj ar šādu: "

"Dalībvalstis veic pārbaudes vismaz reizi trīs gados, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi ievēro 3. pantā paredzētās prasības."; [Gr. 139]

9)  Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām — ne vairāk kā seši mēneši, lai pierādītu, ka šī prasība atkal tiek izpildīta.”;

10)  regulas 14. panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:"

“Kompetentā iestāde reabilitē pārvadājumu vadītāju ne agrāk kā vienu gadu no labas reputācijas zaudēšanas dienas.”;

10a)   regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 8. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem. Komisija izveido sarakstu ar reabilitācijas pasākumiem, kuri jāveic labas reputācijas atjaunošanai.”. [Gr. 140]

11)  regulas 16. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu groza šādi:

-ia)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda 3. pantā noteiktās prasības attiecībā uz labu reputāciju un profesionālo kompetenci, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds;”Gr. 141]

i)  pievieno šādu g), h), i) un j) apakšpunktu:"

ia)  pievieno šādu ja) apakšpunktu:"

“ja) starptautisko pārvadājumu veicēju transportlīdzekļu vadītāju darba līgumi pēdējo sešu mēnešu laikā.”;[Gr. 143]

ii)  punkta otro, trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādām:"

“Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību. [Gr. 144]

Jebkurā gadījumā Pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.”; [Gr. 145]

Regulas (EK) Nr. 1072/2009 14.a panta īstenošanas nolūkos dati, kas minēti j) apakšpunktā, ir pēc pieprasījuma pieejami kravu nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem.”; [Gr. 146]

b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie dati ir atjaunināti un precīzi.”;

ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Lai palielinātu pārrobežu izpildes efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji savienoti un sadarbspējīgi visā Savienībā, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulā (ES) 2016/480, tā, lai 2. punktā minētie dati ir tieši un reāllaikā pieejami visu dalībvalstu visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles struktūrām.”; [Gr. 147]

bb)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai izstrādātu un atjauninātu kopīgos noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji pilnīgi savienoti un sadarbspējīgi tā, ka kompetentā iestāde vai kontroles struktūra jebkurā dalībvalstī var tieši un reāllaikā piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram, kā tas noteikts 5. punktā. Šie kopīgie noteikumi ietver noteikumus par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru sadarbspēju, kā arī īpašus noteikumus par piekļuvi datiem, datu reģistrāciju un uzraudzību.”; [Gr. 148]

c)  panta 7. punktu svītro;

12)  regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:"

“18. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1.  Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu, kas atbild par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis līdz 2018. gada 31. decembrim paziņo Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumus un adreses. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkurām kontaktpunktu izmaiņām.Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un ātri sniedz cita citai palīdzību un jebkādu citu atbilstīgu informāciju, lai veicinātu šīs regulas īstenošanu un izpildi. [Gr. 149]

1.a  Piemērojot 1. punktu, šajā pantā paredzēto administratīvo sadarbību īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012* un kurā visi dalībnieki var sniegt datus katrs savā valodā. [Gr. 150]

2.  Dalībvalsts, kas saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu, par kuru veikta notiesāšana vai piemērota sankcija citā dalībvalstī pēdējo divu gadu laikā, reģistrē šo pārkāpumu savā valsts elektroniskajā reģistrā.

3.  Dalībvalstis atbild uz citu dalībvalstu visu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem un vajadzības gadījumā veic pārbaudes un izmeklēšanu par to, kā autopārvadātāji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību, izpilda 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību. Dalībvalstu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumi ir motivēti un pamatoti. Lai to nodrošinātu, pieprasījumos iekļauj ticamas norādes par iespējamiem 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumiem. [Gr. 151]

4.  Ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, uzskata, ka tas ir nepietiekami pamatots, tā desmit piecu darbdienu laikā par to informē pieprasītāju dalībvalsti. Pieprasītāja dalībvalsts sīkāk pamato pieprasījumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu. [Gr. 152]

5.  Ja ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudes vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts desmit piecu darbdienu laikā iespēju robežās par to informē pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot šo sarežģītību vai neiespējamību. Iesaistītās dalībvalstis apspriežassadarbojas, lai rastu risinājumu jebkurām grūtībām, kas radušās. Ja problēmas attiecībā uz informācijas apmaiņu turpinās vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, nenorādot pienācīgu pamatojumu, tiek informēta Komisija, kura pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai. [Gr. 153]

6.  Atbildot uz pieprasījumiem atbilstoši 3. punktam, dalībvalstis sniedz prasīto informāciju un veic vajadzīgās pārbaudes un izmeklēšanu divdesmit piecu piecpadsmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja vien attiecīgās dalībvalstis savstarpēji nav vienojušās par citu termiņu, vai ja vien tās atbilstoši 4. un 5. punktam nav informējušas pieprasītāju dalībvalsti, ka pieprasījums ir nepietiekami pamatots vai ka ir neiespējami vai sarežģīti to izpildīt. [Gr. 154]

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas tām nosūtīta atbilstoši šim pantam, tiek izmantota tikai attiecībā uz lietu(-ām), par ko tā pieprasīta.

8.  Savstarpēju administratīvu sadarbību un palīdzību nodrošina bez maksas.

9.  Informācijas pieprasījums neliedz kompetentajām iestādēm veikt pasākumus atbilstoši attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, lai izmeklētu un novērstu iespējamus šīs regulas pārkāpumus.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).”;

12a)  Iekļauj šādu 18.a pantu:"

“18.a pants

Papildu pasākumi

1.  Dalībvalstis veic papildu pasākumus, lai izstrādātu, atvieglotu un sekmētu apmaiņu starp ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību, kā arī tiem, kuri ir atbildīgi par šīs regulas piemērojamo noteikumu ievērošanas un izpildes pārraudzību.

2.  Komisija sniedz tehnisku un cita veida atbalstu, lai vēl vairāk uzlabotu administratīvo sadarbību un vairotu savstarpējo uzticēšanos starp dalībvalstīm, tostarp sekmējot personāla apmaiņu un kopīgas mācību programmas, kā arī izstrādājot, atvieglojot un sekmējot labās prakses ierosmes. Komisija, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras budžeta procedūrā, var izmantot pieejamos finansēšanas instrumentus, lai turpinātu stiprināt dalībvalstu spēju veidošanu un administratīvo sadarbību.

3.  Dalībvalstis ievieš salīdzinošas izvērtēšanas programmu, kurā piedalās visas kompetentās izpildiestādes un kuras ietvaros tiek nodrošināta pienācīga izvērtējošo un izvērtējamo kompetento izpildiestāžu rotācija. Dalībvalstis par šīm programmām ziņo Komisijai reizi divos gados, ietverot šo informāciju 26. pantā minētajā ziņojumā par kompetento iestāžu darbību.”; [Gr. 155]

13)  regulas 24. pantu svītro;

14)  iekļauj šādu 24.a pantu:"

“24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 6. panta 2. punktā un 8. panta 9. punktā, Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs (grozījumu) regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā un 8. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts norīkojusi atbilstoši principiem, kuri noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.*

5.  Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Atbilstoši 6. panta 2. punktam un 8. panta 9. punktam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

___________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

15)  regulas 25. panta 3. punktu svītro;

16)  regulas 26. pantā pievieno šādu 3., 4. un 5. punktu:"

4.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā apkopojusi atbilstoši 3. punktam, un uz papildu pierādījumiem, vēlākais 2024. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz, ieskaitot piekabju masu, ir no2,4 līdz 3,5 tonnastonnām, kopējā skaita izmaiņām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi. [Gr. 161]

5.  Katru gadu dalībvalstis ziņo Komisijai par pieteikumiem, ko tās iesniegušas saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktupantu, par saņemtajām atbildēm no citām dalībvalstīm un par pasākumiem, ko tās veikušas, pamatojoties uz saņemto informāciju.”; [Gr. 162]

16a)  pievieno šādu 5.a punktu:"

“5.a Pamatojoties uz Komisijas saskaņā ar 5. punktu iegūto informāciju un papildu pierādījumiem, tā vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu ziņojumu par dalībvalstu administratīvo sadarbību, par iespējamiem trūkumiem šajā sakarībā un par iespējamiem veidiem sadarbības uzlabošanai. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi.”; [Gr. 163]

17)  regulas IV pielikumā 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b)  dienas darba laikā maksimālā ikdienas vadīšanas laika pārsniegšana par 50 % vai vairāk.”;

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1072/2009 groza šādi.

1)  regulas 1. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

“Tukšu konteineru vai paliktņu pārvadājumus uzskata par kravu komercpārvadājumiem, ja par tiem ir noslēgts pārvadājumu līgums.”;

1a)  regulas 1. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu: "

"Šīs regulas 8. panta 2. un 2.a punktā minētos laika ierobežojumus piemēro arī ienākošiem un izejošiem kravu autopārvadājumiem, kas ir kombinētā pārvadājuma sākotnējais iekšzemes un/vai beigu iekšzemes posms, kā ir noteikts Padomes Direktīvā 92/106/EEK."; [Gr. 164]

1b)  regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tomēr šī tranzīta brauciena daļa neietilpst direktīvas par norīkotajiem darba ņēmējiem piemērošanas jomā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.”; [Gr. 165]

1c)  regulas 5. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“(c) kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, ir mazāka nekā 2,4 tonnas;”; [Gr. 166]

2)  regulas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. “kabotāžas pārvadājums” ir iekšzemes komercpārvadājums, ko pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī, sākot no kravas paņemšanas vienā vai vairākos iekraušanas punktos līdz tās piegādei vienā vai vairākos piegādes punktos, kā norādīts preču pavadzīmē;”;

aa)  pievieno šādu punktu: "

“7.a “tranzīts" ir tāds brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic, braucot cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, un kura sākuma vieta un galamērķa vieta nav nevienā no šīm dalībvalstīm vai trešām valstīm;”; [Gr. 167]

3)  regulas 4. pantu groza šādi:

-a)  regulas 1. pantā pievieno šādu apakšpunktu:"

“ba) veic starptautiskos pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014* II nodaļā.”

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”; [Gr. 168]

a)  panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu šo regulu nolūkā pielāgot Kopienas atļaujas maksimālo derīguma termiņu tirgus norisēm.”

b)  panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu I un II pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.”;

4)  regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 14.b pantam, lai grozītu III pielikumu nolūkā to pielāgot tehnikas attīstībai.”;

5)  regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Tiklīdz ir piegādāta krava, kas ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī vai kaimiņos esošās dalībvalstīs. Pēdējai izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā jānotiek 5 dienu laikā no pēdējās izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā saskaņā ar piemērojamo pārvadāšanas līgumu.”; [Gr. 169]

aa)  iekļauj šādu punktu:"

“2.a Pēc 2. punktā minētā 3 dienu laikposma beigām pārvadātāji nedrīkst ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī 60 stundas pēc tam, kad notikusi atgriešanās kravas pārvadātāja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī, un kamēr tie nav veikuši jaunu starptautisko pārvadājumu no uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.”; [Gr. 170]

b)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalsts pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai tikai tad, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par iepriekšējo starptautisko pārvadājumu.”;

c)  iekļauj šādu 4.a punktu:"

“4.a Šā panta 3. punktā minētos pierādījumus iesniedz vai nosūta pilnvarotajam uzņēmējas dalībvalsts kontroles darbiniekam pēc pieprasījuma un uz ceļa veiktās pārbaudes laikā. Tos var iesniegt vai nosūtīt Dalībvalstis pieņem, ka pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, rediģējamā strukturētā formātā, ko var tieši izmantot uzglabāšanai un apstrādei datoros, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR) formātā.* Uz ceļa veiktās pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus.”; [Gr. 171]

_________________

* Elektroniska preču pavadzīme atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu.”;

5a)  regulas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“ea) atlīdzību un apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK* 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).”; [Gr. 172]

6)  regulas 10. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgajiem datiem, un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014* 42. panta 1. punktam, viena mēneša laikā no dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, un pieņem tos, ja tie ir vajadzīgi.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”;

7)  iekļauj šādu 10.a pantu:"

“10.a pants

PārbaudesPārdomāta izpilde [Gr. 173]

1.  Katra dalībvalsts organizē pārbaudes, no 2020. gada 1. janvāra katru kalendāro gadu pārbaudot vismaz 2 % no visiem to teritorijā veiktajiem kabotāžas pārvadājumiem. Sākot no 2022. gada 1. janvāra, tās minēto procentuālo daļu palielina līdz vismaz 3 %. Procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz kopējiem kabotāžas pārvadājumiem dalībvalstī, kas izteikti tonnkilometros t-2. gadā pēc Eurostat datiem. Lai panāktu vēl labāku šajā nodaļā paredzēto prasību ieviešanu, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā īsteno saskaņotu valsts ieviešanas stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā. [Gr. 174]

1.a  Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par kabotāžas pārvadājumiem. [Gr. 175]

2.  Dalībvalstis vēršas pie uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir palielināts tiem piemērojamo šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu risks. Šajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK* 9. pantam un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009** 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.

2.a  Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minēto viedo tahogrāfu un ar elektroniskiem transporta dokumentiem, piemēram, elektroniskām preču pavadzīmēm (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu. [Gr. 176]

2.b  Dalībvalstis sniedz piekļuvi šiem datiem tikai kompetentajām iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt tiesību aktu pārkāpumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis paziņo Komisijai kontaktinformāciju par visām to teritorijā esošajām kompetentajām iestādēm, ko tās norīkojušas piekļūt šiem datiem. Līdz ... [XXX] Komisija sagatavo visu valstu kompetento iestāžu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā. [Gr. 177]

2.c  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:

2.d  Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Līdzko šādi dati minētajiem mērķiem vairs nav vajadzīgi, tos dzēš. [Gr. 179]

3.  Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas kabotāžas pārvadājumu pārbaudes uz ceļiem, kas var sakrist ar pārbaudēm, kuras tiek veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi autopārvadājumu jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Valstu kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009**** 18. panta 1. punktu, apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem. [Gr. 180]

______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).”;

8)  iekļauj šādu 14.a un 14.b pantu:"

“14.a pants

Atbildība

Dalībvalstis paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību II un III nodaļai, ja tie apzināti uzdod veikt apzinās vai tiem pamatoti vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumus, kaspakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.

Ja kravu nosūtītāji, ekspeditori, līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji pasūta transporta pakalpojumus pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā, tiem nepiemēro sankcijas par pārkāpumiem, ja vien netiek pierādīts, ka tie faktiski zināja par minētajiem pārkāpumiem. [Gr. 181]

14.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 4. panta 2. un 4. punktā un 5. panta 4. punktā, Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs (grozījumu) regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. un 4. punktā un 5. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts norīkojusi atbilstoši principiem, kuri noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.*

5.  Pieņemot deleģētu aktu, Komisija vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Atbilstoši 4. panta 2. un 4. punktam un 5. panta 4. punktam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

___________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

9)  regulas 15. pantu svītro;

10)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:"

“17. pants

Ziņošana

1.  Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuru turējumā uz iepriekšējā gada 31. decembri ir Kopienas atļaujas, un par apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst minētajā datumā apritē esošo transportlīdzekļu skaitam.

2.  Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izsniegto transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaitu, kā arī par transportlīdzekļa vadītāja atestātu kopējo skaitu uz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembri.

3.  Katru Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis nosūta Komisijai savu valsts īstenošanas stratēģiju, kas pieņemta saskaņā ar 10.a pantu. Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to kabotāžas pārbaužu skaitu, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gad izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstoši 10.a pantam, tostarp vajadzības gadījumā — veikto pārbaužu skaitu. Šādā informācijā norāda pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu un pārbaudīto tonnkilometru skaitu; [Gr. 182]

3.a  Komisija līdz 2022. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Savienības autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā. [Gr. 183]

3. pants

Pārskatīšana

1.  Komisija līdz [3gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā datuma] novērtē šīs regulas īstenošanu, jo īpaši 2. punkta, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantu, ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.  Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri novērtē šo regulu un novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [xx].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 197, 8.6.2018., 38. lpp. (2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (3) OV C 197, 8.6.2018., 38. lpp. (4) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja. (6) Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.). (7) Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.). (9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (COM(2017)0660 – C8-0394/2017 – 2017/0294(COD))

P8_TA(2019)0342 A8-0143/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0660),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0394/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0143/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/692.)

(1) OV C 262, 25.7.2018., 64. lpp. (2) OV C 361, 5.10.2018., 72. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD))

P8_TA(2019)0343 A8-0176/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0390),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0270/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0176/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Jūrlietu, un zivsaimniecības un akvakultūras fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Ir jāizveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF EJZAF ) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu] Minētajam fondam būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo kopējās zivsaimniecības politiku politikas (KZP) un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (MSFD), Savienības jūrlietu politikas un Savienības starptautisko saistību okeānu pārvaldības jomā īstenošanu. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un, cita starpā jūras bioloģisko resursu un dzīvotņu saglabāšanu, ilgtspējīgu akvakultūru, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, zvejas un akvakultūras kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju un veselīgas, nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. EJZAF atbalstam būtu jāpalīdz apmierināt gan ražotāju, gan patērētāju vajadzības. [Gr. 276]

(1a)   Eiropas Parlaments uzsver savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie horizontālie izdevumi būtu ievērojami jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un tiem pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam būtu jāsasniedz 30 %. [Gr. 4]

(1b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 2018. gada 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra to, cik svarīgi ir horizontālie principi, uz kuriem būtu jābalsta 2021.–2027. gada DFS un visas ar to saistītās Savienības politikas jomas. Šajā saistībā Eiropas Parlaments atkārtoti pauda nostāju, ka Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauda nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā nolūkā; tādēļ Eiropas Parlaments pieprasīja integrēt IAM visās nākamajā DFS paredzētajās Savienības politikas jomās un iniciatīvās. Turklāt Parlaments atkārtoti norādīja, ka Savienība kļūs spēcīgāka un savos mērķos vērienīgāka tikai tad, ja tai tiks nodrošināti papildu finanšu līdzekļi. Tāpēc Eiropas Parlaments aicināja pastāvīgi atbalstīt pašreizējās politikas jomas, jo īpaši Savienības ilgtermiņa politiku, kas nostiprināta Līgumos, proti, kopējo lauksaimniecības politiku, KZP un kohēzijas politiku, jo tā Savienības iedzīvotājiem dod reālus ieguvumus. [Gr. 5]

(1c)   Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā uzsvēra zivsaimniecības nozares, jūras vides un zilās ekonomikas sociālekonomisko un ekoloģisko nozīmību un ieguldījumu Savienības ilgtspējīgas pārtikas apgādes autonomijā Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspējas nodrošināšanas un ietekmes uz vidi mazināšanas ziņā. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja saglabāt konkrētās summas, kas piešķirtas zivsaimniecības nozarei pašreizējā DFS, un palielināt jūrlietām paredzētās finanšu apropriācijas, ja tiek plānoti jauni mērķi saistībā ar intervenci zilajā ekonomikā. [Gr. 6]

(1d)   Turklāt Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās par 2021.–2027. gada DFS uzsvēra, ka diskriminācijas apkarošanai ir būtiska nozīme, lai izpildītu Savienības saistības nodrošināt iekļaujošu Eiropu, un ka tādēļ nākamās DFS darbības jomā visās Savienības politikas jomās un iniciatīvās būtu jāiekļauj konkrētas finanšu saistības attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesību. [Gr. 7]

(1e)   EJZAF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta mazapjoma zvejniecības, lai risinātu minētajam segmentam specifiskus jautājumus un atbalstītu iesaistīto zvejniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību. [Gr. 8]

(2)  Savienībai Savienība kā pasaules mēroga dalībniecei dalībniece okeānu jomā ar lielāko jūras telpu pasaulē, ja tajā iekļauj tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas, ir kļuvusi par pasaulē piektajai lielākajai piekto lielāko jūras produktu ražotājai ražotāju, un Savienībai ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir patiešām būtiska. Tā ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs — ilgtspējīga zilā ekonomika, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstamas un drošas jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un pasaules mēroga cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem jūrā, un tādējādi tiek risināti iedzīvotāju drošības jautājumi. [Gr. 277]

(2a)  Ilgtspējīga zivsaimniecība un jūras un saldūdens akvakultūra dod būtisku ieguldījumu Savienības nodrošinājumā ar pārtiku, darbvietu saglabāšanā un izveidē lauku apvidos un dabiskas vides un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Turpmākajā Savienības zivsaimniecības politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētajam atbalstam un šo nozaru attīstībai. [Gr. 10]

(3)  Lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu dalīti pārvaldīto fondu (“fondi”) atbalsta īstenošanu, ir pieņemta Eiropas Parlamenta un padomes Regula (ES) xx/xx [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] (“Kopīgo noteikumu regula”)(6), kuras galvenais mērķis ir vienkāršot konsekventu politikas īstenošanu. Minētie kopīgie noteikumi ir piemērojami dalīti pārvaldītajai EJZF EJZAF daļai. Fondi tiecas īstenot papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids. Tāpēc Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir noteikta virkne kopīgu vispārīgu mērķu un vispārīgu principu, piemēram, partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība. Tajā ir iekļauti arī kopīgie stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes elementi, tostarp noteikumi par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un izklāstīta vienota pieeja fondu orientēšanai uz rezultātiem. Tādējādi tajā ir ietverti veicinoši nosacījumi, veikuma izvērtēšana un uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas pasākumi. Kopīgi noteikumi ir paredzēti arī attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, un ir noteikta īpaša kārtība attiecībā uz finanšu instrumentiem, InvestEU izmantošanu, sabiedrības virzītu vietējo attīstību un finanšu pārvaldību. Daži pārvaldības un kontroles pasākumi ir kopēji visiem fondiem. Fondu, tai skaitā EJZFEJZAF, un citu Savienības programmu savstarpēja papildināmība būtu jāapraksta partnerības nolīgumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

(4)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) xx/xx [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] (“Finanšu regula”)(7) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izstrādei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(5)  EJZF EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām, kā arī sinerģija starp dalībvalstīm un reģioniem. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) xx/xx [regula par InvestEU](8). [Gr. 11]

(6)  Atbalsts no EJZF EJZAF samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un tam nevajadzētu dublēt vai izstumt privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Atbalstam vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas palīdzot palielināt ienākumus no zvejas, veicināt tiesiski aizsargātas darbvietas nozarē, garantēt taisnīgas cenas ražotājiem, palielināt zvejas radīto pievienoto vērtību un atbalstīt saistītu darbību attīstību augšupēji un lejupēji no zvejas. [Gr. 12]

(7)  Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā nolūkā būtu jāapsver arī iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 125. panta 1. punktā. [Gr. 13]

(8)  Regulā (ES) xx/xx(9) noteiktā daudzgadu finanšu shēma DFS paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika politiku. EJZF EJZAF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000 EUR faktiskajās cenās. budžets būtu jāpalielina vismaz par 10 % salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada EJZF EJZAF. Tā resursi būtu jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR 87 % būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000 EUR 13 % — atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF EJZAF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un zināšanām par jūru, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai un investīcijām kuģos, būtu jāierobežo. [Gr. 14]

(8a)  Ņemot vērā akvakultūras nozares nozīmību, nozarei un jo īpaši saldūdens akvakultūrai paredzēto Savienības līdzekļu apjoms būtu jāsaglabā pašreizējam budžeta periodam noteiktajā līmenī. [Gr. 15]

(9)  Eiropas jūrniecības nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, tā rada gandrīz 500 miljardus EUR gadā un var nodrošināt vēl daudz vairāk darba iespēju. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1,3 triljonu EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt Parīzes CO2 emisiju mērķrādītājus nozīmē, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta būtu jāizmanto rīcībai klimata jomā. Ir nepieciešams arī palielināt resursu efektivitāti un samazināt tādas zilās ekonomikas vidisko pēdas nospiedumu, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura ir bijis bijusi nozīmīgs inovācijas virzītājspēks — un kurai ir tādai jāpaliek — citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģu būves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZFEJZAF . Lai nodrošinātu nozares izaugsmes potenciālu, jāizmanto jauni varētu izmantot jaunus investīciju instrumenti instrumentus, piemēram, InvestEU. [Gr. 16]

(9a)   Investīcijas zilajā ekonomikā būtu jāpamato ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kura apdraud ilgtspēju ilgtermiņā. Ja nav atbilstošas informācijas vai specializēto zināšanu investīciju ietekmes uz vidi novērtēšanai, ir ieteicams, lai gan valsts, gan privātais sektors ievērotu piesardzības pieeju, jo var tikt veiktas darbības ar iespējami kaitīgu ietekmi. [Gr. 17]

(10)  EJZF EJZAF būtu jābalstās uz četrām piecām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, un cita starpā jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; veicināt ilgtspējīgu akvakultūru; ar konkurētspējīgu konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem zivsaimniecības un ilgtspējīgu akvakultūru un akvakultūras tirgiem un pārstrādes nozarēm sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt piekrastes un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. [Gr. 18]

(10a)  Prioritātes varētu konkretizēt, nosakot konkrētus Savienības mērķus, lai sīkāk precizētu fonda iespējamo izmantojumu un palielinātu fonda efektivitāti. [Gr. 19]

(11)  EJZF EJZAF pēc 2020. gada būtu jābalsta uz vienkāršotu struktūru, kurā nav iepriekš noteiktu, pārāk preskriptīvu Savienības līmeņa pasākumu un detalizētu atbilstības noteikumu. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašās atbalsta jomas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā sava programma, norādot tajā visatbilstošākos līdzekļus prioritāšu sasniegšanai. Dažādos pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, var atbalstīt saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] noteikumiem, ja vien uz minētajiem pasākumiem attiecas minētie pasākumi atbilst šajā regulā norādītās atbalsta jomasnorādītajām prioritātēm. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecību saglabāšanas jomāziņā, ir jānosaka saraksts ar neatbilstīgajām neatbilstīgām darbībām, piemēram, vispārējs aizliegums veikt tādas investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti, ar pienācīgi pamatotām atkāpēm. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem. [Gr. 20]

(12)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (14. IAM). Savienība ir pilnīgi pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas ir saskanīga attīstās ekoloģisko iespēju robežās un saskan ar ekosistēmas pieeju jūras telpisko plānošanu, telpiskajā plānošanā, jo īpaši ņemot vērā sugu un dzīvotņu jutīgumu pret cilvēka darbībām jūrā bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Šim rezultātam būtu jāizriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām par zvejniecības subsīdijām. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kas norisinājās 2002. gada Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā un 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas veltīta ilgtspējīgai attīstībai (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu zvejas flotes kapacitāti un pārzveju. Ilgtspējīga Savienības zivsaimniecības un jūras un saldūdens akvakultūras nozare dod būtisku ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. [Gr. 21]

(12a)   EJZAF arī būtu jāveicina citu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana. Šajā regulā jo īpaši ir ņemti vērā šādi mērķi:

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šai regulai būtu jāpalīdz integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķrādītāju — 25 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu atbalstam. Paredzams, ka 30 % no fonda kopējā finansējuma tiks atvēlēti saskaņā ar šo regulu veiktās darbības dos iespēju EJZF EJZAFdarbībām, kas veicina veicināt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanu, neskarot KZP finansējumu, kurš būtu atkārtoti jāizvērtē, to nesamazinot. Sagatavojot un īstenojot EJZFEJZAF, tiks apzinātas attiecīgās darbības, cita starpā projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu audzes un piekrastes mitrājus, kas ir ievērojami oglekļa piesaistītāji, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. [Gr. 23]

(14)  EJZF EJZAF būtu jādod ieguldījums Savienības vidisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar KZP un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, pienācīgi ņemot vērā sociālo kohēziju, un jāievēro Eiropas vides politika, arī ūdens kvalitātes standarti, kas garantē zivsaimniecības perspektīvu uzlabošanai atbilstošu jūras vides kvalitāti. Šis ieguldījums būtu jāuzrauga, izmantojot Savienības vidiskos marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo izvērtējumu un gada veikuma ziņojumu ietvaros. [Gr. 24]

(15)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (“KZP regula”)(10) 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF EJZAF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievēroti KZP noteikumi un attiecīgie Savienības vides tiesību akti. Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir tikai tiem operatoriem un dalībvalstīm, kas pilnībā izpilda savas attiecīgās juridiskās saistības. Pieteikumi no saņēmējiem, kuri neievēro piemērojamos KZP noteikumus, nebūtu pieņemami. [Gr. 25]

(16)  Lai pievērstos KZP īpašajiem nosacījumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu pilnīgu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai saņēmējs nav izpildījuši KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par apliecina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos provizoriski pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu. [Gr. 26]

(17)  Pateicoties KZP, Dažu pēdējo gadu laikā ir panākti labi rezultāti īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanā atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanā palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanāsaglabāšanu. Tomēr, lai sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vidiskos mērķus, arī izpildītu juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visas zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, joprojām ir jārisina būtiskas problēmas. Tam ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kur attīstība ir bijusi lēnāka, sevišķi visizolētākajos baseinos, piemēram, tālākajos reģionos. [Gr. 27]

(17a)  LESD 13. pantā noteikts, ka nosakot un īstenojot Savienības zivsaimniecības politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu. [Gr. 2]

(18)  Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes un salu kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai, piemēram, tālākajos reģionos. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē joprojām ir problemātiska. Tāpēc ir būtiski, lai EJZAF sniegtu atbalstu zivsaimniecības nozares pievilcīguma palielināšanai, nodrošinot profesionālo apmācību un jauniešu iespējas veidot ar zvejniecību saistītu karjeru. [Gr. 28]

(18a)  Tādu kopīgas pārvaldības mehānismu īstenošana profesionālās un atpūtas zvejas un akvakultūras nozarē, tieši piedaloties iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, administrācijai, zvejas un akvakultūras nozarei, zinātnieku kopienai un pilsoniskajai sabiedrībai, kuru funkcionalitāte balstās uz vienlīdzīgu atbildības sadali lēmumu pieņemšanā un adaptīvu pārvaldību, kas ir pamatota ar zināšanām, informāciju un nepastarpinātību, veicina KZP mērķu sasniegšanu. EJZAF būtu jāatbalsta minēto mehānismu īstenošana vietējā līmenī. [Gr. 29]

(19)  EJZF EJZAF būtu jācenšas jāpalīdz sasniegt KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Šādam atbalstam būtu jāgarantē, lai ka zvejas darbības ilgtermiņā būtu ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiktu tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, un tas palīdzēs nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā arī veicināt veselīgas pārtikas pieejamību un vienlaikus garantēs taisnīgus darba apstākļus. Šajā saistībā būtu īpaši jāatzīst un jāatbalsta zvejniecības, kas ir atkarīgas no nelielām piekrastes salām, lai tās varētu izdzīvot un baudīt labklājību. [Gr. 30]

(20)  EJZF EJZAF atbalstam vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu un saglabātu ilgtspējīgu zvejupalīdzēt savlaicīgi izpildīt juridisko pienākumu atjaunot un uzturēt visu zivju krājumu populācijas virs tāda biomasas līmeņa, kas balstīta uz var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), un līdz minimumam samazinātu samazināt un, ja iespējams, novērst neilgtspējīgu un kaitīgu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Minētajam atbalstam būtu jāietver inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos, kā arī paņēmienos, kuru mērķis ir selektīva zveja. [Gr. 31]

(21)  Viens no galvenajiem KZP izaicinājumiem ir nozvejas izkraušanas pienākums. Nozvejas izkraušanas pienākums ir juridisks pienākums un viens no galvenajiem KZP uzdevumiem. Tas šajā nozarē ir noteicis būtiskas ekoloģiski nepieņemamas izmešanas prakses izbeigšanu, kā arī būtiski svarīgas zvejas prakses izmaiņas, kas dažos gadījumos ir radījušas ievērojamas finansiālās izmaksas. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai, dalībvalstīm būtu jāizmanto EJZAF, lai, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi nekā citām darbībām, atbalstīt inovācijas atbalstītu inovāciju un investīcijas, kas veicina pilnīgu un savlaicīgu izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, kā arī pagaidu un telpisko selektivitātes pasākumu piemērošanā, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Tam būtu arī jāpiešķir maksimāla atbalsta intensitāte 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu izkraušanas pienākuma izraisīto “kritiskās sugas” ietekmi. [Gr. 279]

(21a)   Izkraušanas pienākums būtu vienādi jāuzrauga visā flotes spektrā, no mazapjoma līdz lielapjoma zvejas kuģiem, un ikvienā dalībvalstī. [Gr. 33]

(22)  EJZF EJZAFvajadzētu būt iespējai atbalstīt inovācijas un investīcijas zvejas kuģos, lai uzlabotu veselību, drošību un darba apstākļus, vides aizsardzību, energoefektivitāti, dzīvnieku labturību un nozveju kvalitāti, kā arī atbalstīt konkrētus veselības aprūpes jautājumus. Tomēr šāds atbalsts nedrīkstētu palielināt radīt risku, ka palielināsies zvejas kapacitāti kapacitāte vai spēju spēja atrast zivis, un to nedrīkstētu piešķirt vienkārši par Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēto obligāto prasību izpildi. Struktūrā, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzi atbilstības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām un atbalstu. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. [Gr. 34]

(23)  Zvejniecības kontrolei ir būtiska nozīme KZP īstenošanā. Tāpēc EJZF EJZAF dalītās pārvaldības ietvaros būtu jāatbalsta Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrāde un īstenošana, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (“Kontroles regula”)(11). Daži pienākumi, kas paredzēti, pārskatot Kontroles regulu, proti, obligāta kuģu izsekošana un elektroniskās ziņošanas sistēmas mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, obligātas attālās elektroniskās novērošanas sistēmas, kā arī dzinēja jaudas obligāta nepārtraukta mērīšana un reģistrēšana, pamato īpašu EJZF EJZAF atbalstu. Turklāt dalībvalstu investīcijas kontroles līdzekļos var izmantot arī jūras uzraudzībai un sadarbībai krasta apsardzes funkciju izpildē.

(24)  KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un līdz ar to — no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, jāatbalsta tādas datu vākšanas, apstrādes un apmaiņas darbības, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (“Datu vākšanas pamatregula”)(12), un jādod ieguldījums labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Šim atbalstam būtu jānodrošina sinerģija ar citu veidu jūras datu — arī datu par atpūtas zveju — vākšanu un, apstrādi un apmaiņu. [Gr. 35]

(25)  EJZF EJZAF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskos ieteikumus, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās, kā arī panākot labāku Savienības apņemšanos starptautiskās okeānu pārvaldības kontekstā. [Gr. 36]

(26)  Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības. Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem. Lai nodrošinātu flotes strukturālās pielāgošanas atbilstību saglabāšanas mērķiem, atbalstam zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi un tam vajadzētu būt saistītam ar rezultātu sasniegšanu. Tāpēc tas būtu jāīsteno, tikai izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Atbilstīgi šim mehānismam, nosakot Komisijas atlīdzību dalībvalstīm par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāņem vērā nevis faktiskās izmaksas, bet gan nosacījumu izpilde un sasniegtie rezultāti. Šajā nolūkā Komisijai deleģētā aktā būtu jāparedz attiecīgi nosacījumi, kam vajadzētu būt saistītiem ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu. [Gr. 37]

(26a)   Lai izveidotu ilgtspējīgas, vides ziņā ētiskas zvejniecības, kas ļautu samazināt spiedienu uz zvejas resursiem, EJZAF vai nu ar subsīdijām, vai izmantojot finanšu instrumentus, būtu jāatbalsta kuģu modernizācija nolūkā panākt tādu vienību izmantošanu, kuras patērē mazāk enerģijas, tostarp nelīdzsvarotos segmentos. EJZAF arī būtu jāatļauj palīdzēt jauniem zvejniekiem iegādāties darba rīkus, tostarp kuģus, kuru garums pārsniedz 12 m, izņemot nelīdzsvarotos segmentos. [Gr. 38]

(26b)   Tā kā zvejas ostām, izkraušanas vietām, patvēruma vietām un izsoļu namiem ir būtiska loma izkrauto produktu kvalitātes nodrošināšanā, kā arī attiecībā uz drošību un darba apstākļiem, EJZAF būtu prioritārā kārtā jāatbalsta ostu infrastruktūras modernizācija, jo īpaši saistībā ar zvejas produktu tirdzniecību, lai optimizētu izkrauto produktu pievienoto vērtību. [Gr. 39]

(27)  Ņemot vērā zvejas darbību lielo neparedzamību, ārkārtas apstākļi pagaidu pārtraukšana var radīt zvejniekiem ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Lai mazinātu šādas sekas, EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu, proti, daudzgadu plānu, krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķapjomu, pasākumu, ar kuriem zvejas kuģu zvejas kapacitāti pielāgo pieejamajām zvejas iespējām, un tehnisku pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma piemērošanas pārtraukšana vai šāda nolīguma neatjaunošana force majeure dēļ, dabas katastrofa vai vides incidents, arī gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai anomālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja šādu apstākļu ietekme uz zvejniekiem ir ievērojama, t. i., ja attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 120 dienas pēc kārtas un ja darbības izbeigšanas rezultātā radušies ekonomiskie zaudējumi pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada vidējā apgrozījuma noteiktā laikposmāpēdējo divu gadu laikā. Šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumos būtu jāņem vērā zuša zvejniecību specifika. [Gr. 40]

(27a)  Zvejniekiem un jūras un saldūdens akvakultūras produktu ražotājiem vajadzētu būt iespējai saņemt EJZAF atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras tirgu krīzes, dabas katastrofu vai vides incidentu gadījumā. [Gr. 41]

(27b)  Lai veicinātu ūdens resursu labvēlīgu attīstību un zvejniecības uzturēšanu ārpus zvejas aizlieguma sezonas, EJZAF būtu jāspēj atbalstīt bioloģiskās sezonas, ja tās pārklājas ar sugu dzīves cikla kritiskiem periodiem, bet vienlaikus ir nepieciešamas zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. [Gr. 306]

(27c)  Eiropas Parlaments uzsver, ka steidzami jāatbalsta algu kompensācijas fonda izveide, lai uzskaitītu zvejas aizlieguma periodus, un uzsver, ka šādi periodi jāuzskata par faktisko darba laiku izdienas pensijas un citu sociālā nodrošinājuma tiesību noteikšanai. Turklāt Eiropas Parlaments atbalsta minimālās algas ieviešanu, ko noteiktu saskaņā ar vietējo praksi, sarunām un darba koplīgumiem. [Gr. 307]

(28)  Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF EJZAF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi saskaņā ar KZP mērķiem. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei, renovācijai, pārklasificēšanai un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai, kā arī atbalsts jauniem zvejniekiem) būtu jārezervē mazapjoma zvejai, lai nodrošinātu, ka flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji. [Gr. 42 un 308]

(29)  Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(13), tālākie Tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt Lai konkrēti zvejniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī kompensāciju par turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Savienības reģioniem, Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus saistīto papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecības nozarē. Pasākumi, kurus piemēro 2014.–2020. gadā, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014(14). Ir jāturpina sniegt atbalstu, lai atlīdzinātu tās papildu izmaksām, kas izmaksas, ko rada konkrētu zvejniecības un akvakultūras produktu no tālākajiem reģioniem rodas zvejniecība, audzēšana, pārstrāde un tirdzniecība, panākot, ka kompensācija palīdz saglabāt minēto reģionu operatoru ekonomisko dzīvotspēju. Ņemot vērā atšķirīgos tirdzniecības apstākļus tālākajos reģionos, nozvejas, krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to atrašanās vietas un izolētības dēļ. Šāds atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šā kopējā finanšu piešķīruma attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm regulēt attiecīgo zvejas produktu sarakstu un daudzumu, kā arī kompensācijas summu tām piešķirtā vispārējā finansējuma robežās. Turklāt tām būtu jāatļauj pielāgot savus kompensāciju plānus, ja to attaisno izmaiņas apstākļos. Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, kas ļauj pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kuras izraisa tālāko reģionu īpašie nelabvēlīgie apstākļi. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, minētajai summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. [Gr. 43]

(29a)  Lai nodrošinātu mazapjoma piekrastes zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi principiem par atšķirīgu attieksmi pret nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), EJZAF vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz LESD 349. pantu, atbalstīt tādu tālāko reģionu mazapjoma piekrastes zvejas kuģu iegādi un atjaunošanu, kuri visu savu nozveju izkrauj tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, nodrošinātu atbilstību Savienības higiēnas standartiem, apkarotu NNN zveju un sasniegtu lielāku vidisko efektivitāti. Minētajai zvejas flotes atjaunošanai nebūtu jāpārsniedz atļautās kapacitātes robežas un būtu jāatbilst KZP mērķiem. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt saistītus pasākumus, piemēram, tādu kuģu būvētavu būvniecību vai modernizāciju, kuras orientētas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem tālākajos reģionos, infrastruktūras objektu iegādi vai atjaunošanu vai pētījumus. [Gr. 44]

(29b)   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par salu īpašo stāvokli (2015/3014(RSP)) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Salām raksturīgās problēmas” (1229/2011), lauksaimniecība, lopkopība un zivsaimniecība ir svarīgs vietējās salu ekonomikas elements. Eiropas salu reģioni, jo īpaši to MVU, cieš no pieejamības trūkuma un zema produktu diferenciācijas līmeņa un tiem ir vajadzīga stratēģija, kas ļautu izmantot visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Savienības instrumentiem, lai kompensētu salu nelabvēlīgos apstākļus un stimulētu to ekonomikas izaugsmi, darbvietu izveidi un ilgtspējīgu attīstību. Lai gan LESD 174. pantā ir atzīti salām raksturīgie pastāvīgie dabiskie un ģeogrāfiskie nelabvēlīgie apstākļi, Komisijai ir jāizstrādā “Savienības stratēģiskais satvars salām”, lai sasaistītu instrumentus, kuriem var būt liela teritoriāla ietekme. [Gr. 45]

(30)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Šajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts kompensācijām par pazaudēto zvejas rīku un drazu, jo īpaši plastmasas, savākšanu jūrā, ko veic zvejnieki, un investīcijām ostās, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu pieņemšanas iekārtas un uzglabāšanas telpas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”)(15), saskaņā ar minēto direktīvu izveidoto telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai, Natura 2000 teritoriju pārvaldībai, atjaunošanai un uzraudzībai saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”)(16), kā arī sugu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (“Putnu direktīva”)(17), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK(18), kā arī Savienības standartiem komunālo notekūdeņu jomā, un tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecībai, uzstādīšanai, modernizēšanai un zinātniskajai sagatavošanai un izvērtēšanai, kuri paredzēti jūras dzīvnieku un augu aizsardzībai un spēcināšanai. Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZF EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu, kura izstrādāta Komisijas 2016. gada 16. janvāra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai(19). [Gr. 46]

(31)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir noteikts, ka bada novēršana, nodrošināšana ar pārtiku un labāks uzturs ir viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2. IAM). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā saistībā zvejniecība un ilgtspējīga akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota ražotu, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša atbilstošu un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna pārdotu zvejas produktu patēriņu, apgādājot publiskās iestādes, piemēram, slimnīcas vai skolas, ar vietējās mazapjoma zvejas produktiem un izglītības iestādēs uzsākot apmācības un izpratnes veidošanas programmas par to, cik svarīgi ir ēst vietējās zivis. [Gr. 47]

(32)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts Šādu atbalstu būtu jāsniedz, tikai izmantojot vēlams sniegt, izmantojot finanšu instrumentus, un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā un dotācijas. [Gr. 48]

(33)  Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no jūras vides aizsardzības, zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības, efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (“TKO regula”)(20). Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas cita starpā paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, tostarp zvejniecības kooperatīvu un mazapjoma ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, uzglabāšanai, popularizēšanas un informēšanas kampaņām, jauna tirgus noieta veicināšanai, tirgus pētījumu veikšanai, Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) saglabāšanai un nostiprināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai. [Gr. 49 un 280]

(33a)   Savienības jūras produktu kvalitāte un daudzveidība ražotājiem sniedz konkurences priekšrocības, un tas nodrošina būtisku ieguldījumu kultūras un gastronomijas mantojumā un ļauj apvienot kultūras tradīciju saglabāšanu ar jaunas zinātniskās kompetences attīstību un piemērošanu. Iedzīvotāji un patērētāji aizvien vairāk pieprasa kvalitatīvus produktus ar dažādām īpašām iezīmēm, kas saistītas ar produktu ģeogrāfisko izcelsmi. Šajā nolūkā EJZAF varēs sniegt atbalstu jūras produktiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012(21). Tas jo īpaši varēs atbalstīt kvalitatīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un reģistrēšanu saskaņā ar šo regulu. Fonds arī varēs atbalstīt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) pārvaldības struktūras, kā arī to izstrādātās programmas kvalitātes uzlabošanai. Turklāt tas varēs atbalstīt pētniecību, ko šīs pārvaldības struktūras veic nolūkā gūt labāku izpratni par konkrētām ražošanas iekārtām, procesiem un produktiem. [Gr. 50]

(33b)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par Eiropas jūraskraukļu populācijas pārvaldības plānu un 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, EJZAF būtu jāatbalsta zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem. [Gr. 51]

(33c)  Ņemot vērā vajadzību attīstīt akvakultūras nozari un ievērojamos zivju krājumu zaudējumus, ar ko tā saskaras migrējošo putnu dēļ, EJZAF būtu jāietver konkrētas kompensācijas par šiem zaudējumiem, līdz tiek pieņemts Eiropas pārvaldības plāns. [Gr. 52]

(34)  Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai Šādu atbalstu var sniegt ar dotācijām, finanšu instrumentu instrumentiem un InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas. [Gr. 53]

(34a)  Papildus jau minētajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā sniegt atbalstu aizsargājošām medībām vai tādu kaitējošu savvaļas sugu pārvaldībai, kuras apdraud ilgtspējīgus zivju krājumus (jo īpaši roņi un jūraskraukļi). [Gr. 54]

(34b)  Papildus jau minētajiem atbilstīgajiem pasākumiem EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt citas ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītas jomas, cita starpā kompensēt kaitējumu, ko nozvejai nodarījuši ar Savienības tiesību aktiem aizsargāti zīdītāji un putni, jo īpaši roņi un jūraskraukļi. [Gr. 55]

(35)  Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās un atdzīvina šo reģionu, tostarp salu un tālāko reģionu, sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspējība ilgtspēja ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos, bioekonomikā un bioekonomikā biotehnoloģijā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē, jaunos ostas pakalpojumos un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgā attīstībā, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību, kā arī jaunu bioloģiskas izcelsmes jūras produktu izstrādē. Lai gan publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, EJZF EJZAF būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu un tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz, izmantojot dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. [Gr. 56]

(35a)  Saskaņā ar KZP regulas 3. apsvērumu atpūtas zveja var būtiski ietekmēt dalībvalstu zivju resursus, un dalībvalstīm tādēļ būtu jānodrošina, ka to veic atbilstīgi KZP mērķiem. Tomēr atpūtas zveju nevar pienācīgi pārvaldīt, ja netiek regulāri vākti ticami dati par atpūtas zveju, kā to Eiropas Parlaments uzsvēris rezolūcijā par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā (2017/2120(INI)). [Gr. 57]

(35b)   Ilgtspējīgas zilās ekonomikas mērķis ir garantēt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī efektīvu resursu izmantošanu apvienojumā ar jūras ekosistēmu daudzveidības, produktivitātes, izturētspējas, pamatfunkciju un tām piemītošo vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Tās pamatā ir pašreizējo un nākamo paaudžu ilgtermiņa vajadzību izvērtēšana. Tas arī nozīmē, ka ir jānosaka pareiza preču un pakalpojumu cena. [Gr. 58]

(35c)  Ir vajadzīgi atbalsta pasākumi sociālā dialoga veicināšanai un EJZAF izmantošanai ar mērķi palīdzēt apmācīt kvalificētus speciālistus jūrlietu un zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā jūrlietu un zivsaimniecības nozares modernizācijas svarīgumu un inovācijas nozīmi šajā procesā, ir atkārtoti jāizvērtē EJZAF paredzētais finansējums profesionālajai izglītībai un apmācībai. [Gr. 59]

(35d)   Zvejas un jūrlietu darbību konkurētspējas un ekonomiskā snieguma uzlabošanai ļoti svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZAF būtu jāatbalsta konsultāciju pakalpojumi, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, profesionālā apmācība un mūžizglītība un būtu jāstimulē zināšanu izplatīšana, jāpalīdz uzlabot operatoru vispārējo sniegumu un konkurētspēju un jāveicina sociālais dialogs. Atzīstot viņu nozīmi zvejnieku kopienās, atbalsts profesionālajai apmācībai, mūžizglītībai, zināšanu izplatīšanai un tīkla veidošanai, kas sekmē profesionālo attīstību, būtu jāpiešķir arī pašnodarbināto zvejnieku laulātajiem un dzīvesbiedriem, ievērojot konkrētus nosacījumus. [Gr. 60]

(36)  Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes, salu un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju un ilgtspēju. EJZF EJZAF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Šai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšzemes zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. SVVA stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību. [Gr. 61]

(37)  EJZF EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas attīstās ekoloģisko iespēju robežās, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras un saldūdens vides un resursu stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas un zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspējas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu. [Gr. 62]

(38)  EJZF EJZAF tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas tādiem nosacījumiem tādu apstākļu radīšanai, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās un kura veicina veselīgu jūras vidi, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par jūrām un okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu vides un sociālekonomisko datu koplietošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu un salu, uz kurām attiecas LESD 174. pants, īpašā situācija. [Gr. 63]

(39)  Pašlaik 60 % okeānu ir ārpus valstu jurisdikcijas robežām. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, ar kurām saskaras okeāni, būtībā ir pārrobežu problēmas, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, naftas ieguves iespēju izpēte vai zemūdens izrakteņu ieguve, kuru rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība, tāpēc uz tām jāreaģē kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK(22), ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu un jūru noslodzes palielināšanos. [Gr. 64]

(40)  Savienība kā globāla mēroga aktors ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”(23). Savienības okeānu pārvaldības politika ir jauna politika, kas integrēti pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir būtiska ne tikai tādēļ, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”), bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt vadošajam virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu NNN zveju un pēc iespējas samazinātu ietekmi uz jūras vidi, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem okeānu un jūrāmjūru noslodzi, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai ilgtspējīgai zilai ekonomikai, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu. [Gr. 65]

(41)  Ar starptautiskās okeānu pārvaldības sekmēšanas darbībām, ko īsteno EJZF EJZAF ietvaros, paredzēts uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru ar mērķi regulēt un pārvaldīt cilvēka darbību okeānos. EJZF EJZAF būtu jāfinansē starptautiskie nolīgumi, ko Savienība noslēgusi jomās, uz kurām neattiecas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA), kas noslēgti ar dažādām trešām valstīm, kā arī Savienības kā likumīgas dalībnieces ieguldījums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). SFPA un RZPO darbību arī turpmāk finansēs dažādi Savienības budžeta virzieni.

(42)  Drošības un aizsardzības jomā būtiska nozīme ir uzlabotai robežu aizsardzībai un jūras drošībai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju un tās 2014. gada 16. decembrī pieņemto rīcības plānu šo mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir informācijas apmaiņai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes sadarbībai starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tāpēc EJZF EJZAF jūras uzraudzība un krasta apsardzes sadarbība būtu jāatbalsta gan dalītās, gan tiešās pārvaldības ietvaros, tostarp iegādājoties aprīkojumu, kas paredzēts vairākmērķu darbībām jūrā. Tam būtu arī jāļauj attiecīgajām aģentūrām netiešās pārvaldības ietvaros īstenot atbalstu jūras uzraudzības un drošības jomā.

(43)  Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij sadarbībā ar visiem reģioniem būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā veicināt dalībvalstu stratēģiskāku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jāizstrādā katra jūras baseina analīze, kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Šai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības. Novērtējot programmas, Komisijai būtu jāņem vērā KZP vidiskās un sociālekonomiskās problēmas, ilgtspējīgās tādas ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskie rādītāji, kura attīstās ekoloģisko iespēju robežās, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejniecībām, problēmas jūras baseinu līmenī, jūras ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, jūras piedrazojuma samazināšana un savākšana un klimata pārmaiņu apkarošana, mazināšana un pielāgošanās tām. [Gr. 66]

(43a)   Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldības pasākumu īstenošanu reģionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāievieš kopīga pārvaldības shēma, kurā iesaistītas konsultatīvās padomes, zvejnieku organizācijas un kompetentās iestādes nolūkā stiprināt dialogu un pušu iesaistīšanos. [Gr. 67]

(44)  EJZF EJZAF atbalsta rezultāti dalībvalstīs būtu jānovērtē, pamatojoties uz rādītājiem. Dalībvalstīm būtu jāziņo par progresu, ko tās panākušas noteikto starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā, un Komisijai būtu jāveic gada veikuma izvērtēšana, kas balstīta uz dalībvalstu sagatavotajiem gada veikuma ziņojumiem un ļauj savlaicīgi atklāt iespējamās īstenošanas problēmas un noteikt koriģējošus pasākumus. Šim nolūkam būtu jāizveido uzraudzības un izvērtēšanas sistēma.

(44a)  Ar pašreizējo EJZAF saistītā maksājumu procedūra ir atzīta par nepilnīgu, jo pēc četriem piemērošanas gadiem ir izmantoti tikai 11 %. Minētā procedūra būtu jāuzlabo, lai paātrinātu maksājumus saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz fiziskām personām vai ģimenēm. [Gr. 68]

(45)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(24) EJZF EJZAF jāizvērtē, pamatojoties uz ievākto informāciju un nosakot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus, kuri ļauj izvērtēt, kāda ir EJZF EJZAF ietekme uz vietas.

(46)  Komisijai būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi, kas saistīti ar EJZFEJZAF, tā darbībām un rezultātiem. Finanšu resursiem, kas piešķirti EJZFEJZAF, būtu jāveicina arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar EJZFEJZAF prioritātēm.

(46a)   Komisijai arī būtu jānodrošina piemēroti instrumenti sabiedrības informēšanai par zvejas un akvakultūras darbībām un zivju un jūras produktu patēriņa dažādošanas sniegtajām priekšrocībām. [Gr. 69]

(47)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(25), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(26), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(27) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(28) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanubūtu jāveic izmeklēšana, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra Prokuratūrai (EPPO) var veikt izmeklēšanu būtu jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšanu kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(29). Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pārvaldot un īstenojot EJZFEJZAF, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] un Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus]. [Gr. 70]

(48)  Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē konkrēta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZFEJZAF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZFEJZAF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679(30) noteikumi par personas datu aizsardzību. [Gr. 71]

(49)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz nepieņemamības sliekšņa un nepieņemamības laikposma noteikšanu saistībā ar pieteikumu pieņemamības kritērijiem, tādu nosacījumu noteikšanu, kas saistīti ar saglabāšanas pasākumu īstenošanu ar izmaksām nesaistīta finansējuma saņemšanai par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, tādu kritēriju noteikšanu, pēc kuriem aprēķina papildu izmaksas, kas rodas tālākajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, tādu noteikumu neievērošanas gadījumu noteikšanu, kurus pieļāvušas dalībvalstis un kuru dēļ var tikt pārtraukts maksājuma termiņš, tādu nopietnas neievērošanas gadījumu noteikšanu, kurus pieļāvušas dalībvalstis un kuru dēļ var tikt apturēti maksājumi, tādu kritēriju noteikšanu, pēc kādiem nosaka piemērojamo finanšu korekciju līmeni vai piemēro vienotas likmes vai ekstrapolētas finanšu korekcijas, I pielikuma grozīšanu un uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Lai veicinātu sekmīgu pāreju no shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu arī attiecībā uz pārejas nosacījumu noteikšanu.

(50)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darbības programmu apstiprināšanu un grozīšanu, valstu datu vākšanas darba plānu apstiprināšanu un grozīšanu, maksājumu apturēšanu un finanšu korekcijām.

(51)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz valsts datu vākšanas darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem un gada veikuma ziņojumu iesniegšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJS SATVARS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZFEJZAF). Tajā noteiktas EJZF EJZAF prioritātes, budžets 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un īpašie noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai, kuri papildina vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz EJZF EJZAF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus].

2. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

Definīcijas

1.  Neskarot šā panta 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 2. pantā.

2.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, tostarp Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

2)  “vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu vide, kas izstrādāta, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras iesaistītas jūras uzraudzībā, starp nozarēm un pāri robežām un uzlabotu to informētību par jūrā veiktajām darbībām jūrā; [Gr. 72]

3)  “krasta apsardze” ir valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kas ietver kuģošanas drošību, jūras drošību, jūras muitu, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas novēršanu un apkarošanu, vienotu jūras tiesībaizsardzību, jūras robežu kontroli, jūras uzraudzību, jūras vides aizsardzību, meklēšanu un glābšanu, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, zvejniecības kontroli, inspekciju un citas ar šīm funkcijām saistītas darbības; [Gr. 73]

4)  “Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” (EMODnet) ir partnerība, kas apkopo jūras datus un metadatus, lai padarītu šos sadrumstalotos resursus vairāk pieejamus un izmantojamus publiskā un privātā sektora lietotājiem, piedāvājot kvalitatīvus, sadarbspējīgus un saskaņotus jūras datus;

5)  “izpētes zveja” ir zveja krājumos, kuros iepriekšējos desmit gados zvejošana nav notikusi vai nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;

6)  “zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

6a)   “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam; [Gr. 74]

6b)   “atpūtas zvejas nozare” ir visi atpūtas zvejas segmenti, uzņēmumi un darbvietas, kas ir atkarīgi no minētās zvejas vai ko rada minētā zveja; [Gr. 75]

7)  “zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos, izmantojot kuģus vai citas ierīces, tostarp ierīces, ko izmanto zemledus zvejai;

7a)   “no krasta zvejojošs zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības no krasta, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts; [Gr. 76]

8)  “starptautiskā okeānu pārvaldība” ir Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir, izmantojot saskaņotu, transversālu, uz noteikumiem balstītu pieeju, uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, vienošanos, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru, lai nodrošinātu to, ka okeāni ir nebīstami, droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti;

9)  „jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt integrētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju Savienībā, jo īpaši piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī ilgtspējīgās zilās ekonomikas nozarēs, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

10)  “jūras drošība un uzraudzība” ir darbības, kuru mērķis ir izprast, attiecīgos gadījumos novērst un visaptveroši pārvaldīt visus ar jūrniecības jomu saistītos notikumus un darbības, kas varētu ietekmēt jūras satiksmes drošības un drošuma, tiesībaizsardzības, aizsardzības, robežkontroles, jūras vides aizsardzības, zivsaimniecības kontroles, tirdzniecības un Savienības ekonomisko interešu jomas;

11)  “jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā attiecīgās dalībvalsts iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(12)  “produktīvas investīcijas akvakultūrā” ir investīcijas akvakultūras ražošanas iekārtu būvniecībā, paplašināšanā, modernizācijā vai aprīkošanā; [Gr. 77]

13)  “jūras baseina stratēģija” ir integrēts satvars, kurā risina kopīgas problēmas jūras un jūrlietu jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis un attiecīgos gadījumos trešās valstis konkrētā jūras baseinā vai vienā vai vairākos zemjūras baseinos, un veicina sadarbību un koordināciju, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; to pēc vajadzības izstrādā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm, to reģioniem un citām ieinteresētajām personām; [Gr. 78]

14)  “mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006(31) 2. panta 1. punktā, zveja no krasta un čaulgliemju vākšana; [Gr. 79]

14a)   “mazapjoma zvejas flote no tālākajiem reģioniem” ir mazapjoma zvejas flote, kas darbojas tālākajos reģionos, kā noteikts katrā valsts darbības programmā; [Gr. 80]

15)  “ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības salu un tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā, ar tām tiecas nodrošināt pašreizējo un nākamo paaudžu vidisko, sociālo un ekonomisko labbūtību, vienlaikus saglabājot un atjaunojot veselīgas jūras ekosistēmas un aizsargājot neaizsargātus dabas resursus, un tās saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā. [Gr. 81]

15a)   “kopīga pārvaldība” ir partnerattiecību kārtība, saskaņā ar kuru valdība, vietējo resursu lietotāju kopiena (zvejnieki), ārējie aģenti (nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes) un dažkārt citas ieinteresētās personas zivsaimniecības un piekrastes resursu jomā (laivu īpašnieki, zivju tirgotāji, kreditēšanas aģentūras vai naudas aizdevēji, tūrisma nozare utt.) kopīgi uzņemas atbildību un pilnvaras lēmumu pieņemšanā par zivsaimniecības pārvaldību; [Gr. 82]

15b)   “vides incidents” ir dabas vai cilvēka izraisīta nejauša parādība, kas rada kaitējumu videi. [Gr. 83]

4. pants

Prioritātes

EJZF EJZAF palīdz īstenot KZP un jūrlietu politiku. Tas īsteno šādas prioritātes:

1)  veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu aizsardzību, atjaunošanu un saglabāšanu; [Gr. 291/rev]

1a)  veicināt ilgtspējīgu akvakultūru; [Gr. 85]

2)  ar konkurētspējīgu un ar ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu akvakultūru, zivsaimniecību un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; [Gr. 291/rev]

3)  sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību, un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;piekrastes, salu un iekšzemes kopienu labklājību un ekonomisko un sociālo kohēziju; [Gr. 87]

4)  stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Atbalsts no EJZF EJZAF arī palīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minēto palīdzību uzrauga saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodiku. [Gr. 88]

Tiecoties uz minēto mērķu sasniegšanu, netiek palielināta zvejas kapacitāte. [Gr. 281]

4.a pants

Tālākie reģioni

Visos šīs regulas noteikumos jāņem vērā īpašie ierobežojumi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā. [Gr. 89]

II NODAĻA

Finanšu shēma

5. pants

Budžets

1.  Finansējums EJZF EJZAF īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 6 140 000 000 6 867 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 7 739 000 000 EUR faktiskajās cenās). [Gr. 90]

2.  Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZF EJZAF saskaņā ar II sadaļu, izpilda dalītās pārvaldības ietvaros atbilstīgi Regulai (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 63. pantam.

3.  Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZF EJZAF saskaņā ar III sadaļu, vai nu tieši izpilda Komisija atbilstīgi Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 62. panta 1. punkta a) apakšpunktam, vai to izpilda netiešās pārvaldības ietvaros atbilstīgi minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

6. pants

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Dalīti pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts II sadaļā, ir 5 311 000 000 EUR 87 % no EJZAF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā. [Gr. 91]

2.  Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz:

(a)  102 000 000 EUR Azoru salām un Madeirai;

(b)  82 000 000 EUR Kanāriju salām;

(c)  131 000 000 EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai. [Gr. 92]

3.  Kompensācija, kas minēta 21. pantā, nepārsniedz 50 % no katra piešķīruma, kas minēts 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā. [Gr. 93]

4.  Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir 19. un 20. pantā minētajām atbalsta jomām. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz to kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu. Ja saskaņā ar šīs regulas 19. un 20. pantu nodrošinātie piešķīrumi kontrolei un datu vākšanai izmantoti netiek, attiecīgā dalībvalsts var pārvietot atbilstošās summas, lai saskaņā ar tiešo pārvaldību Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tās izmantotu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izveidei un īstenošanai atbilstīgi šīs regulas 40. panta b) punktam. [Gr. 94]

4.a  Vismaz 25 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un jūrlietu zinībām (22. un 27. pants). [Gr. 283 un 315]

4.b  Vismaz 10% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir drošības un apkalpes darba uz dzīves apstākļu uzlabošanai, apmācībai, sociālajam dialogam, prasmēm un nodarbinātībai. Tomēr Savienības finansiālais atbalsts, kas katrai dalībvalstij piešķirts no EJZAF, visām investīcijām zvejas kuģos nepārsniedz 60% no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta. [Gr. 96]

5.  Savienības finansiālais atbalsts no EJZFEJZAF, kas katrai dalībvalstij piešķirts 17. panta 2. punktā un 18. pantā minētajām atbalsta jomām, nepārsniedz augstāko no divām šādām robežvērtībām:

a)  6 000 000 EUR vai

b)  1015 % no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij. [Gr. 97]

6.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 30.–32. pantu EJZF EJZAF pēc dalībvalsts iniciatīvas var atbalstīt tehnisku palīdzību, kas paredzēta efektīvai šā fonda administrēšanai un izmantošanai.

7. pants

Finanšu sadalījums dalītai pārvaldībai

Dalībvalstu saistībām laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pieejamie līdzekļi, kas minēti 6. panta 1. punktā, ir noteikti V pielikuma tabulā.

8. pants

Tieši un netieši pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Tieši un netieši pārvaldītā finansējuma daļa, kā noteikts III sadaļā, ir 829 000 000 13 % no EJZAF finansējuma [EUR xxx] faktiskajās cenās faktiskajās cenās. [Gr. 98]

2.  Šā punkta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas nepieciešama, lai īstenotu EJZFEJZAF, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbības, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

Jo īpaši EJZFEJZAF, nepārsniedzot robežlielumu 1,7 % apmērā no 5. panta 1. punktā minētā finansējuma, pēc Komisijas iniciatīvas var atbalstīt:

a)  tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. pantā;

b)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un izvērtēšanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās;

c)  vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla izveidi.

3.  EJZF EJZAF atbalsta ar šīs regulas īstenošanu saistīto informācijas un komunikācijas darbību izmaksas.

III NODAĻA

Plānošana

9. pants

Dalītā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 16. pantu katra dalībvalsts sagatavo vienotu valsts programmu vai reģionālas darbības programmas 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanai. [Gr. 99]

2.  Atbalstu, kas paredzēts II sadaļā, organizē atbilstīgi II pielikumā noteiktajām atbalsta jomām.

3.  Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 17. pantā, programma ietver:

a)  situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma;

b)  šīs regulas 15. pantā minēto rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai;

c)  attiecīgā gadījumā — 4.29.c punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem; [Gr. 100]

ca)   attiecīgā gadījumā — jūras baseina rīcības plānus pašvaldību un reģionālām iestādēm, kas atbildīgas par zvejniecībām, čaulgliemjiem un jūrlietām. [Gr. 101]

4.  Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

a)  stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

b)  galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

i)  strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

ii)  šīs regulas 21. pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām;

iii)  jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību. [Gr. 102]

5.  Komisija pēc atzinumu saņemšanas no attiecīgajām konsultatīvajām padomēm izstrādā katra jūras baseina analīzi, kurā norāda jūras baseina kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu Attiecīgā gadījumā un Direktīvā 2008/56/EK minētā laba vides stāvokļa sasniegšanu. Šajā analīzē ņem vērā spēkā esošās jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas. [Gr. 103]

6.  Komisija novērtē programmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 18. pantu. Novērtējumā tā jo īpaši ņem vērā:

a)  programmas ieguldījuma maksimālu palielināšanu 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanā;

b)  līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām, par ko katru gadu ziņo dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu;

ba)   attiecīgā gadījumā — vajadzību modernizēt vai atjaunināt floti; [Gr. 104]

c)  attiecīgā gadījumā — daudzgadu pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantu, un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumus, ja tie attiecas uz Savienību;

d)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

da)   tādu invazīvu sugu kontrole, kas ievērojami kaitē zvejas produktivitātei; [Gr. 105]

db)   atbalstu novatorisku selektīvas zvejas rīku pētniecībai un izmantošanai visā Savienībā, tostarp saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27. pantu; [Gr. 106]

e)  jaunākos datus par līdzsvaru starp vides prioritātēm un ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem; [Gr. 107]

f)  attiecīgā gadījumā — 5. punktā minēto analīzi;

g)  līdzsvara panākšanā starp ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem un jūras un saldūdens ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts, kas saistīts ar Natura 2000 teritorijām, ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktam; [Gr. 108]

h)  programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma savākšanā un samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx [direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu](32); [Gr. 109]

i)  to, kā programma veicina cīņu pret klimata pārmaiņu pārmaiņām, to mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp ar degvielas ietaupījumiem samazinot CO2 emisijas; [Gr. 110]

ia)   programmas ieguldījumu NNN zvejas apkarošanā. [Gr. 111]

7.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 18. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina programmu. Ja ir iesniegta vajadzīgā informācija, Komisija ierosināto programmu apstiprina.

8.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 19. pantu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko apstiprina programmas grozījumus.

10. pants

Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

III sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 110. pantā. Darba programmās vajadzības gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta 47. pantā minēto finansējuma apvienošanas darbību veikšanai.

II SADAĻA

ATBALSTS DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

Atbalsta vispārīgie principi

11. pants

Valsts atbalsts

1.  Neskarot 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu.

2.  Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

3.  Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, pārsniedzot šīs regulas noteikumus par 2. punktā minētajiem maksājumiem, izvērtē kopumā, pamatojoties uz 1. punktu.

12. pants

Pieteikumu pieņemamība

1.  Pieteikums, ko saņēmējs pieteikuma iesniedzējs iesniedzis atbalsta saņemšanai no EJZFEJZAF, nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais saņēmējs pieteikuma iesniedzējs: [Gr. 112]

a)  ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008(33) 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos aktos KZP un Savienības vides regulējuma ietvaros; [Gr. 317]

b)  ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā, vai

c)  ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar 23. pantu ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK(34) 3. un 4. pantā. [Gr. 114]

2.  Pēc pieteikuma iesniegšanas saņēmējs 1. punktā minētos pieņemamības nosacījumus turpina ievērot visā darbības īstenošanas laikposmā un divus gadus pēc galīgā maksājuma minētajam saņēmējam.piecus [Gr. 115]

3.  Neskarot tālejošākus valsts noteikumus, kas noteikti ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtā partnerattiecību nolīgumā, saņēmēja iesniegts pieteikums nav pieņemams noteiktu laikposmu, kuru nosaka saskaņā ar 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais saņēmējs ir izdarījis krāpšanu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371(35) 3. pantā.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 52. pantu pieņemt deleģētos aktus:

a)  ar ko nosaka nepieņemamības slieksni un 1. un 3. punktā minēto nepieņemamības laikposmu, kas ir samērīgs ar smago pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai krāpšanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kas ilgst vismaz vienu gadu;

aa)   ar ko paredz jebkādus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek samazināts nepieņemamības laikposms; [Gr. 116]

ab)   ar ko definē nosacījumus, kas jāievēro pēc 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas, un kārtību, kādā atgūstams neatbilstīgi piešķirtais atbalsts, atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpes; [Gr. 117]

b)  ar ko paredz attiecīgās 1. un 3. punktā minētā laikposma sākuma vai beigu dienas.

5.  Dalībvalstis pieprasa saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu EJZFEJZAF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. un 3. punktā norādītos kritērijus. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā minētajos pārkāpumu valsts reģistros vai jebkādiem citiem pieejamiem datiem, pārbauda minētā apliecinājuma patiesumu.

Pirmajā daļā minētās pārbaudes nolūkā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts pieprasījuma sniedz informāciju, kas ir tās pārkāpumu valsts reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā.

5.a  Dalībvalstis nepieņemamības laikposmu var attiecināt arī uz iekšzemes ūdeņos zvejojošu zvejnieku pieteikumiem, ja šie zvejnieki izdarījuši smagus pārkāpumus, kas par tādiem atzīti valsts noteikumos. [Gr. 118]

12.a pants

Atbalsttiesīgas darbības

EJZAF var atbalstīt dažādas darbības, ko dalībvalstis norādījušas savās programmās, ja vien uz tām attiecas viena vai vairākas šajā regulā noteiktās prioritātes. [Gr. 119]

13. pants

Neatbilstīgās darbības

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF EJZAF atbalstu, ir:

a)  darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis, izņemot nolūkā uzlabot apkalpes drošību vai darba vai dzīves apstākļus, kas ietver kuģa stabilitātes korekcijas, vai produkta kvalitāti, ar nosacījumu, ka palielinājums nepārsniedz attiecīgajai dalībvalstij piešķirto limitu, neapdraudot līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām un nepalielinot attiecīgā zvejas kuģa spēju zvejot zivis; [Gr. 120]

b)  zvejas kuģu būve un iegāde vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

c)  zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, tostarp izveidojot kopuzņēmumus ar minēto valstu partneriem;

d)  zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai pilnīga izbeigšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

e)  izpētes zveja;

f)  uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, izņemot uzņēmuma nodošana jauniem zvejniekiem vai jauniem akvakultūras produktu ražotājiem; [Gr. 121]

g)  tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana, vai krājumu atjaunošana saistīta ar procesiem, kuru nolūks ir uzlabot dabiskās vides vidiskos un ražošanas apstākļus; [Gr. 122]

h)   jaunu ostu vai jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecība būvniecība, izņemot mazas ostas un izkraušanas vietas attālos apgabalos, jo īpaši tālākajos reģionos, attālās salās un nomaļos un ārpilsētu piekrastes apvidos; [Gr. 123]

i)  tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas; tas attiecas arī uz loģistikas ķēdē veiktām uzglabāšanas darbībām, kas tīši vai netīši rada tādu pašu ietekmi; [Gr. 124]

j)  izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi — tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā, ja vien šādas investīcijas nerada nesamērīgas izmaksas operatoriem; [Gr. 125]

k)  investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas. [Gr. 126]

ka)  zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja tā rezultātā palielinās jauda Kw; [Gr. 127]

kb)  ģenētiski modificētu organismu ražošana, ja šāda ražošana var nelabvēlīgi ietekmēt dabisko vidi. [Gr. 128]

13.a pants

Atbalsts zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbībām

EJZAF var atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 23. pantā minēto iekļaušanas/izslēgšanas režīmu un minētās regulas II pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti. Dalībvalstis jo īpaši cenšas optimizēt pieejamās zvejas kapacitātes piešķiršanu, ņemot vērā flotes vajadzības, taču nepalielinot kopējo zvejas kapacitāti. [Gr. 323]

II NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un, jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un sociālekonomisko stabilitāti [Gr. 129]

1. iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

14. pants

Vispārīgs atbalsta tvērums

1.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus vides, ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicina sociālo dialogu starp partneriem. [Gr. 130]

2.  Ja šajā nodaļā paredzētais atbalsts ir piešķirts kuģim, vismaz piecus gadus pēc tam, kad saņemts galīgais maksājums par atbalstīto darbību, minēto kuģi nenodod vai tā karogu nemaina ārpus Savienības.

3.  Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas arī uz zveju iekšējos ūdeņos, izņemot 15. un 17. pantu.

2. iedaļa

Mazapjoma piekrastes zveja

15. pants

Rīcības plāns mazapjoma piekrastes zvejai

1.  Dalībvalstis savas programmas ietvaros un pienācīgi sadarbojoties ar attiecīgajām nozarēm sagatavo īpašu rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai, kurā izklāsta stratēģiju rentablas un ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstīšanai. Šajā stratēģijā attiecīgā gadījumā iekļauj šādas iedaļas: [Gr. 131]

a)  zvejas kapacitātes koriģēšana un pārvaldība;

b)  tādu mazietekmējošu, klimatnoturīgu un mazoglekļa zvejas paņēmienu veicināšana, kuri līdz minimumam samazina kaitējumu jūras videi;

c)  nozares vērtību ķēdes stiprināšana un tirgvedības stratēģiju veicināšana, veicinot jebkādus mehānismus, ar ko palielinātu pirmās pārdošanas cenu, lai atbalstītu zvejniekus, palielinot viņu darba atalgojumu, un veicinātu taisnīgu un atbilstīgu pievienotās vērtības sadali visā nozares vērtību veidošanas ķēdē, samazinot starpnieku peļņu, palielinot ražotājiem maksātās cenas un ierobežojot galapatērētāju maksātās cenas; [Gr. 311]

d)  prasmju, zināšanu, inovācijas un spēju veidošanas veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem; [Gr. 132]

e)  veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošana uz zvejas kuģiem, zvejā no krasta un čaulgliemju vākšanā, kā arī uz sauszemes ar tiešo zveju saistītās darbībās; [Gr. 133]

f)  datu vākšanas, izsekojamības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības prasību izpildes uzlabošana;

g)  iesaistīšanās jūras telpas, tostarp aizsargājamo jūras teritoriju un Natura 2000 teritoriju, līdzdalīgā pārvaldībā;

h)  darbību dažādošana plašākā ilgtspējīgā zilā ekonomikā;

i)  lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesu kolektīva organizēšana un dalība tajos.

2.  Rīcības plānā ņem vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās vadlīnijas ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai un — attiecīgā gadījumā — Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas reģionālo rīcības plānu mazapjoma zvejai.

3.  Lai uzraudzītu 1. punktā minētās stratēģijas īstenošanu, rīcības plānā nosaka konkrētus starpposma mērķrādītājus un galīgos mērķrādītājus, kas saistīti ar attiecīgiem rādītājiem, kuri noteikti saskaņā ar 37. pantā minēto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

3.a  Lai mazinātu operatoriem, kuri piesakās uz atbalstu, radīto administratīvo slogu, dalībvalstis attiecībā uz EJZAF pasākumiem cenšas ieviest vienotu Savienības vienkāršotu pieteikuma veidlapu. [Gr. 134]

16. pants

Investīcijas mazapjoma piekrastes zvejas kuģos

1.  Attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, kuri ietilpst tādā flotes segmentā, par kuru jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā, ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam, EJZF EJZAF var atbalstīt šādas investīcijas:

a)  pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic jauns zvejnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 40 gadiem un vismaz piecus gadus ir strādājis par zvejnieku vai ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

aa)  kuģu pārklasificēšana, atjaunošana un izmēra maiņa, ja kuģi nepārprotami novecojuši, kas ļautu uzlabot zvejas apstākļus un paildzināt jūrā pavadīto laiku; [Gr. 312]

b)  galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija;

ba)  aizdevumu, apdrošināšanas un finanšu instrumentu pieejamības veicināšana. [Gr. 136]

2.  Kuģi, kas minēti 1. punktā, ir aprīkoti zvejai jūrā un to vecums ir 5–30 gadi. [Gr. 137]

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)  jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kW nepārsniedz esošā dzinēja jaudu;

b)  jebkādu zvejas kapacitātes samazinājumu kW, kas saistīts ar galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņu vai modernizāciju, neatgriezeniski izņem no Savienības flotes reģistra;

c)  dalībvalsts ir fiziski pārbaudījusi zvejas kuģa dzinēja jaudu, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz zvejas licencē norādīto dzinēja jaudu.

4.  Atbalstu nepiešķir saskaņā ar šo pantu, ja novērtējums par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā ziņojumā par flotes segmentu, kurā ietilpst attiecīgie kuģi, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģa izmantojuma rādītājiem, kuri noteikti minētajā regulā minētajās kopējās pamatnostādnēs.

3. iedaļa

Īpašas atbalsta jomas

17. pants

Zvejniecību un zvejas flotu pārvaldība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības.

2.  Ja 1. punktā minēto atbalstu piešķir var piešķirt, izmantojot kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, ievēro šādus nosacījumusja tiek ievēroti šādi nosacījumi: [Gr. 139]

a)  izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

aa)  izbeigšanas rezultātā neatgriezeniski tiek samazināta zvejas kapacitāte, jo saņemtais atbalsts netiek reinvestēts flotē; [Gr. 140]

b)  izbeigšana ir notikusi ar zvejas kuģa sadalīšanu vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju tādu darbību veikšanai, kas nav komerciāla zveja, ievērojot KZP un daudzgadu plānu mērķus;

c)  zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un katrā no pēdējiem trīs diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 90 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā; [Gr. 141]

d)  līdzvērtīga zvejas kapacitāte ir neatgriezeniski izņemta no Savienības zvejas kuģu reģistra un zvejas licences un atļaujas ir galīgi anulētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 5. un 6. punktu;

e)  saņēmējam turpmākajos piecos gados pēc atbalsta saņemšanas aizliegts reģistrēt jebkādu zvejas kuģi.

Zvejnieki, tostarp zvejas kuģu īpašnieki un apkalpes locekļi, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas galīga darbību pārtraukšana, jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas, arī var saņemt 1. punktā minēto atbalstu; attiecīgie zvejnieki pilnībā pārtrauc visas zvejas darbības; atbalsta saņēmējs sniedz kompetentajai iestādei pierādījumu par pilnīgu zvejas darbību pārtraukšanu; kompensāciju uz pro rata temporis pamata zvejnieks atmaksā, ja attiecīgais zvejnieks atsāk zvejas darbību laikposmā, kas ir mazāks par diviem gadiem, sākot no atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas; [Gr. 143]

3.  Atbalstu 2. punktā minētajai zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai īsteno, izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punktu un 89. pantu, un tas ir balstīts uz šā panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes: [Gr. 144]

a)  atbilstību nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta i) apakšpunktu; [Gr. 145]

b)  rezultātu sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a) punkta ii) apakšpunktu. [Gr. 146]

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka a) apakšpunktā minētos nosacījumus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. pantā minēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu. [Gr. 147]

4.  Atbalstu nepiešķir saskaņā ar 2. punktu, ja novērtējums par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā ziņojumā par flotes segmentu, kurā ietilpst attiecīgie kuģi, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģa izmantojuma rādītājiem, kuri noteikti minētajā regulā minētajās kopējās pamatnostādnēs.

18. pants

Zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšana [Gr. 148]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījuši: [Gr. 149]

a)  saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c), i) un j) apakšpunktā, ietverot bioloģiskās atjaunošanās posmus un izslēdzot KPN un kvotas, vai reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību; [Gr. 150]

b)  Komisijas vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā attiecīgi minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantā; [Gr. 151]

c)  ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļvai neatjaunošana vai [Gr. 152]

d)  dabas katastrofas, vides incidenti, tostarp gadījumi, kas saistīti ar aizliegumiem veselības apsvērumu dēļ vai vides incidenti, ko anormālu zvejas resursu mirstību, negadījumi jūrā zvejas darbību laikā un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tostarp ieilguši nedroši laika apstākļi jūrā, kas ietekmē konkrētu zvejniecību, kā to oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. [Gr. 153]

Piešķirot kompensācijas vai veicot maksājumus saskaņā ar šo pantu, neņem vērā zvejas darbību periodisko sezonālo apturēšanu. [Gr. 154]

2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt tikai tad, ja:

a)  attiecīgā kuģa komerciālās zvejas darbības ir apturētas vismaz 90 30 dienas pēc kārtas; [Gr. 155]

b)  ekonomiskie zaudējumi, kas radušies pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs kalendārajos gados.

3.  Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir tikai:

a)  tādu zvejas kuģu īpašniekiem vai zvejniekiem, kuri zvejo no krasta, kas ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem kas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā, vai [Gr. 157]

b)  zvejniekiem, kuri katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dienas ir strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas ārkārtas pagaidu pārtraukšana. [Gr. 158]

Šajā punktā minēto atsauci uz jūrā pavadāmo dienu skaitu nepiemēro attiecībā uz zuša zvejniecībām.

4.  Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ne ilgāk kā sešu mēnešu garumā par vienu kuģi. [separate vote]

5.  Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi un zvejnieki, periodā, uz kuru attiecas zvejas darbību pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka periodā, uz ko attiecas zvejas darbību ārkārtas pagaidu pārtraukšana, attiecīgais kuģis ir apturējis jebkādas zvejas darbības un netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem. [Gr. 159]

19. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

2.  Atkāpjoties no 13. panta j) punkta, atbalsts, kas minēts 1. punktā, var attiekties arī uz:

a)  tādu komponentu iegādi, un uzstādīšanu un apsaimniekošanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām kuģu izsekošanas un elektroniskās ziņošanas sistēmām, ko izmanto kontroles vajadzībām (tikai mazapjoma piekrastes tādu zvejas kuģu gadījumā, kuru kopējais garums nepārsniedz 12 metrus); [Gr. 160]

b)  tādu komponentu iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgi obligātajām attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, ko izmanto, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu; [Gr. 161]

c)  tādu ierīču iegādi un uzstādīšanu uz kuģiem, kas vajadzīgas dzinēja jaudas obligātai nepārtrauktai mērīšanai un reģistrēšanai. [Gr. 162]

3.  Ar 1. punktā minēto atbalstu var veicināt arī jūras uzraudzību, kā minēts 28. pantā, un Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, kā minēts 29. pantā.

4.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

20. pants

Datu vākšana un, apstrāde un izplatīšana zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem [Gr. 163]

1.  Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZF EJZAF var atbalstīt datu vākšanu, pārvaldību un, apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu zvejniecības un akvakultūras pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, ietverot datus par atpūtas zveju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un 27. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004. [Gr. 164]

2.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valsts darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms tā gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina vai groza 1. punktā minētos valsts darba plānus.

22. pants

Jūras un, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana [Gr. 166]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības jūras un, piekrastes un saldūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, tostarp iekšējos ūdeņos. Šajā nolūkā jāveicina sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas satelītprogrammām, lai iegūtu vairāk datu par jūras piesārņojuma situāciju un jo īpaši par plastmasas atkritumiem ūdeņos. [Gr. 167]

2.  Šā panta 1. punktā minētais atbalsts var aptvert:

a)  kompensācijas zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un drazu pasīvo savākšanu jūrā, ietverot Sargasu aļģu savākšanu skartajos tālākajos reģionos; [Gr. 168]

b)  investīcijas ostās, ko veic, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savākto drazu, kā arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētās nevēlamās nozvejas pieņemšanas, uzglabāšanas un pārstrādes iekārtas; [Gr. 169]

ba)   zvejas rīku un nozveju nodrošināšanu pret zīdītājiem un putniem, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK, ar noteikumu, ka tas neapdraud zvejas rīku selektivitāti. [Gr. 170]

bb)   kompensāciju par ilgtspējīgu zvejas un čaulgliemju ieguves rīku izmantošanu; [Gr. 171]

c)  darbības, ar kurām jūras vidē sasniedz un saglabā labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā;

ca)   pasākumus laba vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai saldūdens vidē; [Gr. 172]

cb)  piesārņojuma, jo īpaši plastmasas piesārņojuma, savākšanas darbības Savienības piekrastes apgabalos, ostās un zvejas vietās; [Gr. 173]

d)  saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu noteikto telpiskās aizsardzības pasākumus īstenošanu;

e)  Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un uzraudzību saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu;

f)  sugu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un, Direktīvu 2009/147/EK un prioritārās rīcības plāniem, kas izveidoti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. pantam, un visu to sugu aizsardzību, kas iekļautas Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un/vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā; [Gr. 174]

fa)   tādu statisku vai mobilu iekārtu būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas paredzētas jūras faunas un floras aizsardzībai un uzlabošanai, ietverot zinātnisko sagatavošanu un novērtēšanu, un — attiecībā uz tālākajiem reģioniem — tādu noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču būvēšanu, uzstādīšanu vai modernizēšanu, kas veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju; [Gr. 175]

fb)   kompensācijas shēmas par nozvejas zudumiem, kurus radījuši zīdītāji un putni, ko aizsargā Direktīva 92/43/EEK un Direktīva 2009/147/EK; [Gr. 176]

fc)   ieguldījumus jūras bioloģisko resursu labākai pārvaldībai vai saglabāšanai; [Gr. 177]

fd)   atbalstu tādu savvaļas sugu selektīvām medībām vai kontrolētai pārvaldībai, kas apdraud ilgtspējīgus zivju krājumu apmērus; [Gr. 178]

fe)   krājumu tiešu atjaunošanu, kas kā saglabāšanas pasākums noteikts Savienības tiesību aktā; [Gr. 179]

ff)   atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai attiecībā uz svešzemju sugu sastopamību, kuras var atstāt katastrofālu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; [Gr. 180]

fg)   zvejnieku apmācību, jo īpaši par selektīvāku zvejas rīku un aprīkojuma izmantošanu, nolūkā veidot izpratni un mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi. [Gr. 181]

2.a  Par zaudējumiem un ieguldījumiem EJZAF var piešķirt finansējumu 100 % apmērā, kā minēts 22. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā. [Gr. 182]

2.b  Panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā iekļautas attiecīgās darbības, ko veic zivaudzētavas un zivkopji. [Gr. 183]

22.a pants

Zinātniskā pētniecība un datu vākšana par migrējošo putnu ietekmi

1.  EJZAF, pamatojoties uz valstu daudzgadu stratēģiskajiem plāniem, var atbalstīt valsts vai pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projektu izstrādi nolūkā labāk izprast migrējošo putnu ietekmi uz akvakultūras nozari un citiem attiecīgajiem Savienības zivju krājumiem. Šo projektu rezultātus publicē agrīnā stadijā, un sniedz ieteikumus par labāku pārvaldību.

2.  Lai varētu saņemt atbalstu valsts zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens valsts vai Savienības atzīts institūts.

3.  Lai varētu saņemt atbalstu pārrobežu zinātniskās pētniecības un datu vākšanas projekta īstenošanai, tajā jāiesaista vismaz viens institūts no vismaz divām dažādām dalībvalstīm. [Gr. 184]

22.b pants

Inovācijas

1.  Lai veicinātu inovāciju zvejniecībā, EJZAF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un iekārtas, jaunus vai uzlabotus procesus un metodes, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, tostarp pārstrādes un tirdzniecības līmenī, pakāpeniski izskaust izmetumus un piezveju, ieviest jaunas tehniskās vai organizatoriskās zināšanas, samazināt zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabot zvejas rīku zvejas paņēmienus un selektivitāti vai ilgtspējīgāk izmantot dzīvos jūras resursus un līdzāspastāvēšanu aizsargājamiem plēsējiem.

2.  Saskaņā ar šo pantu finansētās darbības ierosina individuāli uzņēmēji vai ražotāju organizācijas un to apvienības.

3.  Dalībvalsts publisko saskaņā ar šo pantu finansēto darbību rezultātus. [Gr. 185]

II A NODAĻA

1.a prioritāte. Ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana [Gr. 186]

23. pants

Akvakultūra

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punktā minēto ilgtspējīgas akvakultūras — jūras un saldūdens, tostarp akvakultūras ar slēgtām un ūdens recirkulācijas sistēmām — veicināšanu, un akvakultūras produkcijas pieaugumu, ņemot vērā ekoloģisko ietilpību. Tas var atbalstīt arī dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429(36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014(37). [Gr. 187]

2.  Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir saskanīgs ar valsts stratēģiskajiem akvakultūras attīstības daudzgadu plāniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 2. punktā.

3.  Produktīvas Investīcijas akvakultūrā saskaņā ar šo pantu var atbalstīt, tikai izmantojot dotācijas saskaņā ar Regulas (ES) [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 48. panta 1. punktu un (ieteicams)finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu. [Gr. 188]

23.a pants

Akvakultūras statistikas informācijas tīkls

1.  EJZAF var atbalstīt akvakultūras apsaimniekošanas datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā, 34. panta 5. punktā un 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā, lai izveidotu Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA) un valstu rīcības plānus tā īstenošanai.

2.  Atkāpjoties no 2. panta, šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valstu rīcības plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem, lai izveidotu 1. punktā minēto Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms gada, no kura darba plāns jāpiemēro, apstiprina vai groza 1. punktā minētos valsts darba plānus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā. [Gr. 189]

III NODAĻA

2. prioritāte. Ar Konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru zvejas un akvakultūras tirgu un tirgiem sekmēt pārstrādes nozaru veicināšana, sekmējot pārtikas nodrošinājumu Savienībā [Gr. 190]

24. pants

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība

1.   EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, kas palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. Tas var atbalstīt arī materiālas investīcijas un darbības, ar kurām veicina zvejas un ilgtspējīgas akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību. [Gr. 191]

1.a  Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. pantā minēto ražošanas un tirgvedības plānu sagatavošanu un īstenošanu, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt avansa maksājumu 50 % apmērā no finansiālā atbalsta pēc ražošanas un tirgvedības plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. panta 3. punktu. [Gr. 192]

1.b  Atbalsts, kas saskaņā ar šo pantu gadā piešķirts katrai ražotāju organizācijai, nepārsniedz 3 % no tās produkcijas vidējās gada vērtības, ko attiecīgā ražotāju organizācija laidusi tirgū iepriekšējos trijos kalendārajos gados, vai ko minētajā laikposmā tirgū laiduši attiecīgās organizācijas locekļi. Jebkurai jaunatzītai ražotāju organizācijai minētais atbalsts nepārsniedz 3 % no attiecīgās organizācijas locekļu iepriekšējos trijos kalendārajos gados tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības. [Gr. 193]

1.c  Atbalstu, kas minēts 1.a punktā, piešķir vienīgi ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām. [Gr. 194]

25. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un uzglabāšana [Gr. 195]

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un uzglabāšanā. Ar šādu atbalstu palīdz sasniegt zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā un sīkāk noteikts Regulā (ES) Nr. 1379/2013. [Gr. 196]

1.a   EJZAF var arī atbalstīt investīcijas zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes inovācijai, kā arī partnerību veicināšanai starp ražotāju organizācijām un zinātniskām struktūrām. [Gr. 197]

2.  Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt, tikai izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 52. pantā, un instrumentu InvestEU saskaņā ar minētās regulas 10. pantu. [Gr. 198]

2.a  Dalībvalstis var atbalstīt zvejniecības un akvakultūras pārstrādes uzņēmumu attīstību, piesaistot citu struktūrfondu līdzekļus. [Gr. 198]

25.a pants

Uzglabāšanas atbalsts

1.  EJZAF var atbalstīt kompensāciju izmaksu atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar minētās Regulas 30. un 31. pantu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)  uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

b)  daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražotāju organizācija laidusi pārdošanā;

c)  finansiālais atbalsts gadā nepārsniedz 2 % no ražotāju organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējās vērtības laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Šā punkta piemērošanas nolūkiem gadījumā, ja ražotāju organizācijas locekļi laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam nav laiduši tirgū produkciju, ņem vērā attiecīgo organizācijas locekļu tirgū laistās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trijos ražošanas gados.

2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai tad, kad produkti ir darīti pieejami lietošanai pārtikā.

3.  Tehnisko un finansiālo izmaksu summu, kas piemērojama to teritorijās, dalībvalstis nosaka šādi:

a)  tehniskās izmaksas aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tiešajām izmaksām, kas saistītas ar darbībām, kuras vajadzīgas, lai stabilizētu un uzglabātu attiecīgos produktus;

b)  finansiālās izmaksas aprēķina katru gadu, izmantojot procentu likmi, ko katru gadu nosaka katrā dalībvalstī; šīs tehniskās un finansiālās izmaksas dara publiski pieejamas.

4.  Dalībvalstis veic kontroles, lai pārliecinātos, ka produkti, par kuriem saņem uzglabāšanas atbalstu, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu kontroļu vajadzībām uzglabāšanas atbalsta saņēmēji uztur krājumu uzskaites reģistru par katru produktu kategoriju, kas nodota uzglabāšanā un pēc tam atkal laista tirgū lietošanai pārtikā. [Gr. 200]

IV NODAĻA

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku izaugsmi ekoloģisko iespēju robežās un veicināt pārtikušas piekrastes, salu un piejūras kopienas [Gr. 201]

26. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt vietējās ekonomikas un labvēlīgus nosacījumus, kas vajadzīgi vietējo kopienu ilgtspējīgu attīstībuilgtspējīgai zilajai ekonomikai un labklājībai, kas notiek ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 25. pantā noteiktās sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību. [Gr. 202]

2.  EJZF EJZAF atbalsta vajadzībām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 26. pantā, nodrošina to, ka vietējās kopienas labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un ekoloģisko iespēju robežās gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. [Gr. 203]

2.a  Stratēģijām jāsaskan ar attiecīgajā reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un 4. pantā izklāstītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var būt gan tādas, kas orientētas tieši uz zvejniecību, gan plašākas stratēģijas, kuras paredzētas darbības dažādošanai zvejniecības reģionos. Stratēģijām jābūt kaut kam vairāk, nevis vienkāršam darbību apkopojumam vai dažādu nozares pasākumu uzskaitījumam. [Gr. 204]

2.b   Šajā nozarē veiktajām darbībām jābūt saskaņotām ar reģionālās attīstības stratēģijām, lai panāktu ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un piekrastes teritorijās radītu pievienoto vērtību. [Gr. 205]

2.c   Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, dalībvalstis īsteno kopīgas pārvaldības režīmu, ņemot vērā vietējos zvejas apstākļus. [Gr. 206]

27. pants

Zināšanas par jūru un saldūdeni [Gr. 207]

EJZF EJZAF var atbalstīt arī datu vākšanu, pārvaldību, analīzi, apstrādi un izmantošanu, ko veic, lai uzlabotu zināšanas par jūras un saldūdens vides stāvokli, atpūtas zveju un atpūtas zvejas nozari ar mērķi: [Gr. 208]

a)  izpildīt uzraudzības un teritoriju noteikšanas un apsaimniekošanas prasības saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

aa)   izpildīt datu vākšanas prasības, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 665/2008(38), Komisijas Lēmumā 2010/93/EU(39), Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/1251(40) un Datu vākšanas pamatregulā; [Gr. 209]

b)  atbalstīt jūras telpisko plānošanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/89/ES(41);

ba)   izpildīt KZP regulā noteiktās datu vākšanas prasības; [Gr. 210]

c)  uzlabot datu kvalitāti un koplietošanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), kā arī citus datu tīklus, kas aptver saldūdeni; [Gr. 211]

ca)   palielināt pieejamību uzticamiem datiem par atpūtas zvejas nozveju; [Gr. 212]

cb)   investēt jūras piesārņojuma (jo īpaši piesārņojuma ar plastmasu) analīzē un novērošanā, lai iegūtu vairāk datu par situāciju; [Gr. 213]

cc)   palielināt zināšanas par jūras piedrazojumu ar plastmasu un tā koncentrāciju. [Gr. 214]

V NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus

28. pants

Jūras uzraudzība

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, kas veicina vienotās informācijas apmaiņas vides mērķu sasniegšanu.

2.  Atkāpjoties no 2. panta, šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

2.a   Saskaņā ar mērķi panākt, lai jūras un okeāni būtu droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti, EJZAF palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi. [Gr. 215]

29. pants

Sadarbība krasta apsardzes jomā

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt darbības, ko veic valsts iestādes, veicinot Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624(42) 53. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1625(43) 2.b pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1626(44) 7.a pantā.

2.  Atbalsts darbībām, kas minētas 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles un inspicēšanas sistēmu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. [Gr. 216]

3.  Atkāpjoties no 2. panta, 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas.

29.a pants

Dabas un sugu aizsardzība

EJZAF atbalsta tādu dabas aizsardzības darbību īstenošanu, kas atbilst ANO Pasaules dabas hartai, jo īpaši tās 21., 22., 23. un 24. pantam.

EJZAF arī atbalsta brīvprātīgu sadarbību un koordinēšanu ar un starp starptautiskiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm, lai apvienotu līdzekļus tādu problēmu risināšanai kā NNN zveja, jūras sugu malumedniecība un it kā jūras krājumus apdraudošu sugu iznīcināšana. [Gr. 217 un 301]

Va NODAĻA

Tālākie reģioni [Gr. 218]

29.b pants

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.  Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz(45):

a)  114 000 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 128 566 000 EUR faktiskās cenās) Azoru salām un Madeirai;

b)  91 700 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 103 357 000 EUR faktiskās cenās) Kanāriju salām;

c)  146 500 000 EUR 2018. gada salīdzināmās cenās (t. i., 165 119 000 EUR faktiskās cenās) Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

2.  Katra dalībvalsts nosaka finansējuma daļu, kas minēta 1. punktā, piešķirta 29.d pantā minētajai kompensācijai un kas nepārsniedz 50 % no katra 1. punktā minētā piešķīruma.

3.  Neskarot šīs regulas 9. panta 8. punktu un Regulas (ES) Nr. .../... [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 19. panta 2. punktu un nolūkā ņemt vērā mainīgos apstākļus, dalībvalstis katru gadu var pielāgot sarakstu, atbalsttiesīgo zvejas produktu daudzumus un 29.d pantā minēto kompensācijas līmeni ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šā panta 1. un 2. punktā minētās summas. Šādus pielāgojumus var veikt tikai tādā apmērā, kādā atbilstīgs palielinājums vai samazinājums tiek izdarīts attiecīgās dalībvalsts cita reģiona kompensācijas plānos. Dalībvalstis laikus informē Komisiju par pielāgojumiem. [Gr. 321]

29. c pants

Rīcības plāns

Attiecīgās dalībvalstis savas programmas ietvaros sagatavo rīcības plānu attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu, kas minēti 6. panta 2. punktā, un tajā ietver:

a)   stratēģiju zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

b)   galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

i)   strukturālais atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar II sadaļu;

ii)   šīs regulas 29.d pantā minētā kompensācija par papildu izmaksām, ietverot zvejniecības un akvakultūras produktu saraktu un daudzumus un kompensācijas līmeni;

iii)   jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību. [Gr. 220]

29.d pants

Mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošana un saistītie pasākumi

Neskarot 13. panta a) un b) apakšpunktu un 16. pantu, EJZAF tālākajos reģionos var atbalstīt šādas darbības:

a)  mazapjoma piekrastes zvejas flotu atjaunošanu, ietverot jaunu kuģu būvi un iegādi, attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dienas galvenā darījumdarbības vieta ir tālākajā reģionā, kurā tiks reģistrēts jaunais kuģis, no kura visas nozvejas izkrauj tālāko reģionu ostās, lai tādējādi uzlabotu cilvēku drošību, ievērotu Savienības un valstu noteikumus par higiēnu, veselību un darba apstākļiem uz kuģa, apkarotu NNN zveju un panāktu lielāku vidisko efektivitāti. Kuģim, kas iegūts, izmantojot atbalstu, jāpaliek reģistrētam tālākajā reģionā vismaz 15 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas. Ja šis nosacījums netiek ievērots, atbalsts jāatmaksā tādā apmērā, kas ir samērīgs, ņemot vērā pārkāpuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos. Zvejas flotes atjaunošana nepārsniedz maksimāli atļautās kapacitātes robežas un atbilst KZP mērķiem;

b)  galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija. Jaunā dzinēja vai modernizētā dzinēja jauda var pārsniegt pašreizējo dzinēja jaudu, ja vajadzība pēc lielākas jaudas tiek pienācīgi pamatota ar jūras drošības apsvērumiem, nepalielinot zvejas kuģa nozvejas kapacitāti;

c)  zvejas kuģa koka korpusa daļēja renovācija, ja tā vajadzīga kuģošanas drošības uzlabošanai saskaņā ar objektīviem jūrniecības inženierijas tehniskajiem kritērijiem;

d)  ostu, ostu infrastruktūras, izkraušanas vietu, izsoļu namu, kuģu būvētavu, kuģu būves un remonta darbnīcu būvniecība un modernizācija, ja infrastruktūra veicina ilgtspējīgu zveju. [Gr. 287]

21. 29.e pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

1.  EJZF EJZAF var atbalstīt tādu papildu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saņēmējiem tālāko reģionu, kas minēti 6. 29.b panta 2.1 punktā, dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

1.a  Kompensācija ir samērīga ar papildu izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Papildu izmaksu kompensācijas līmenis pienācīgi tiek pamatots kompensācijas plānā. Tomēr kompensācija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 % no radītajiem izdevumiem.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem kritērijiem sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju.

3.  Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

4.  Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

a)  kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos, saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565(46);

b)  kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no 1. punktā minēto reģionu ostām;

ba)   kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas reģistrēti kāda no 1. punktā minēto tālāko reģionu ostā, taču neveic darbību attiecīgajā reģionā;

c)  kuri importēti no trešām valstīm.

5.  Šā panta 4. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz piegādāto izejvielu daudzumu.

6.  Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, kompensācijā, ko izmaksā saņēmējiem, kuri veic 1. punktā minētās darbības tālākajos reģionos vai kuriem pieder kuģis, kas reģistrēts kādā no šo reģionu ostām, ņem vērā:

a)  attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ;

b)  visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un apstiprina metodikas satvaru kompensācijas atbalsta izmaksai.[Gr. 165]

29.f pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz zvejniecības un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā un kuriem piemēro 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos nozarēm, kas ražo, apstrādā un laiž tirgū zvejniecības un akvakultūras produktus, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un izteiktais nomaļums.

2.   Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 29.d pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo par piešķirto valsts atbalstu, ko Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz šādi paziņotu valsts atbalstu uzskata, ka tas paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē. [Gr. 222]

29.g pants

Pārskats — POSEI

Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu un vajadzības gadījumā pieņem atbilstīgus priekšlikumus. Komisija novērtē iespēju izveidot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) jūrlietu un zvejniecības problēmu risināšanai. [Gr. 223]

VI NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu dalītā pārvaldībā

1. iedaļa

Atbalsts no EJZFEJZAF

30. pants

Papildu izmaksu vai negūto ienākumu aprēķināšana

Atbalstu, ko piešķir, pamatojoties uz papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, piešķir kādā no veidiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 46. panta a), c), d) un e) apakšpunktā.

31. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

EJZF EJZAF līdzfinansējuma maksimālā likme katrai atbalsta jomai ir noteikta II pielikumā.

32. pants

Publiskā atbalsta intensitāte

1.  Dalībvalstis piemēro maksimālo atbalsta intensitātes likmi 50 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dažām atbalsta jomām un konkrētiem darbību veidiem III pielikumā ir noteiktas īpašas atbalsta maksimālās intensitātes likmes.

3.  Ja viena darbība ietilpst vairākās rindās no III pielikuma 2.–16. rindai, piemēro augstāko maksimālo atbalsta intensitātes likmi.

4.  Ja viena darbība ietilpst vienā vai vairākās rindās no III pielikuma 2.–16. rindai un vienlaikus ietilpst minētā pielikuma 1. rindā, piemēro to maksimālo atbalsta intensitātes likmi, kas minēta 1. rindā.

32.a pants

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība

EJZAF atbalsta integrētās jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, attīstot reģionālās platformas inovatīvu projektu finansēšanai. [Gr. 224]

2. iedaļa

Finanšu pārvaldība

33. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 90. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja ir pierādījumi par to, kas apstiprina, ka dalībvalsts nav ievērojusi saskaņā ar KZP vai attiecīgajiem Savienības vides tiesību aktiem piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums. [Gr. 225]

2.  Pirms 1. punktā minētās pārtraukšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par noteikumu neievērošanas pierādījumiem un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt piezīmes.

3.  Šā panta 1. punktā minētā pārtraukšana ir samērīga, ņemot vērā noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka 1. pantā minētos noteikumu neievērošanas gadījumus.

34. pants

Maksājumu apturēšana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 91. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums. [Gr. 226]

2.  Pirms 1. punktā minētās apturēšanas Komisija informē dalībvalsti, ka Komisija uzskata, ka pastāv nopietns KZP piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījums, un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt piezīmes.

3.  Šā panta 1. punktā minētā apturēšana ir samērīga, ņemot vērā nopietnās noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka 1. pantā minētos nopietnos noteikumu neievērošanas gadījumus.

35. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 97. panta 4. punktu dalībvalstis šīs regulas 12. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanas gadījumā piemēro finanšu korekcijas.

2.  Saistībā ar 1. punktā minētajām finanšu korekcijām dalībvalstis nosaka korekcijas summu, kas ir samērīga, ņemot vērā saņēmēja izdarītā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un EJZF EJZAF ieguldījuma ietekmi uz saņēmēja saimniecisko darbību.

36. pants

Komisijas veiktas finanšu korekcijas

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 98. panta 5. punktu Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai daļu no tā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti 12. panta 2. punktā, un dalībvalsts līdz šajā punktā paredzētās korekcijas procedūras uzsākšanai nav tos izlabojusi;

b)  maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo noteikumu ievērošanu un izpildi. [Gr. 227]

2.  Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā dalībvalsts vai saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZF EJZAF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā. [Gr. 228]

3.  Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu vai attiecīgo Savienības vides tiesību aktu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu. [Gr. 229]

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros nosaka piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijus un vienotu likmju vai ekstrapolētu finanšu korekciju piemērošanas kritērijus.

3. iedaļa

Uzraudzība un ziņošana

37. pants

Uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

1.  Rādītāji, kas vajadzīgi, lai ziņotu par EJZF EJZAF progresu 4. pantā minēto prioritāšu sasniegšanā, ir izklāstīti I pielikumā.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par EJZF EJZAF progresu tā prioritāšu sasniegšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja to uzskata par vajadzīgu, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

38. pants

Gada veikuma ziņojums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 36. panta 6. punktu katra dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms gadskārtējās izvērtēšanas sanāksmes iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu. Pirmo ziņojumu iesniedz 2023. gadā un pēdējo ziņojumu — 2029. gadā.

2.  Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, apraksta programmas īstenošanas un Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 12. pantā minēto starpposma mērķrādītāju un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas gaitu. Tajā apraksta arī visas problēmas, kas ietekmē programmas izpildi, un pasākumus, kas veikti, lai šīs problēmas risinātu.

3.  Ziņojumu, kas minēts 1. punktā, izskata gadskārtējā izvērtēšanas sanāksmē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 36. pantu.

3.a  Katra dalībvalsts 1. punktā minēto ziņojumu publicē gan oriģinālvalodā, gan vienā no Eiropas Komisijas darba valodām. [Gr. 230]

3.b  Panta 1. punktā minēto ziņojumu regulāri publicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. [Gr. 231]

3.c  Katra dalībvalsts un Komisija savās tīmekļa vietnēs publicē ziņojumus par paraugpraksi. [Gr. 232]

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.a  Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar 7. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu. [Gr. 233]

III SADAĻA

ATBALSTS TIEŠĀ UN NETIEŠĀ PĀRVALDĪBĀ

39. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

Atkāpjoties no 2. panta, šo sadaļu var piemērot arī darbībām, ko veic ārpus Savienības teritorijas, izņemot tehnisko palīdzību.

I NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu

40. pants

KZP īstenošana

EJZF EJZAF atbalsta KZP īstenošanu, izmantojot:

a)  zinātnisko ieteikumu un informācijas sniegšanu, lai veicinātu stabilus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP, tostarp zinātniskajās struktūrās iesaistot ekspertus;

aa)   pēc iespējas vairāk pētniecības un attīstības programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļu, lai atbalstītu un veicinātu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības zivsaimniecības un akvakultūras nozarē; [Gr. 234]

b)  Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 1224/2009;

c)  saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu izveidoto konsultatīvo padomju darbību, kuru mērķis ir piedalīties KZP veidošanā un atbalstīt to;

d)  brīvprātīgas iemaksas tādu starptautisku organizāciju darbībās, kuras darbojas zivsaimniecības jomā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. pantu un 30. pantu.

41. pants

Tīru un veselīgu jūru veicināšana

1.  EJZF EJZAF atbalsta tīru un veselīgu jūru veicināšanu, tostarp veicot darbības, ar kurām atbalsta Direktīvas 2008/56/EK īstenošanu, un darbības, kas nodrošina atbilstību mērķim sasniegt labu vides stāvokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktu, un īstenojot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā.

2.  Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

II NODAĻA

2. prioritāte. Ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā [Gr. 235]

42. pants

Tirgus izpēte

EJZF EJZAF atbalsta zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu, proti, izstrādājot Akvakultūras statistikas informācijas tīklu (ASIN-RISA). [Gr. 236]

III NODAĻA

3. prioritāte. Sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi Radīt pienācīgus apstākļus ilgtspējīgai zilajai ekonomikai un veicināt pārtikušas veselīgu jūras vidi pārtikušām piekrastes kopienaskopienām [Gr. 237]

43. pants

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, kas attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās [Gr. 238]

EJZF EJZAF atbalsta jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi: [Gr. 239]

a)  veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku, kas nodrošina cilvēka un vides labjutību un attīstās jūras un saldūdens ekoloģisko iespēju robežās; [Gr. 240]

aa)   atjaunojot, aizsargājot un saglabājot jūras sistēmu daudzveidību, produktivitāti, izturētspēju un tām piemītošo vērtību; [Gr. 241]

b)  veicinot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, tostarp izmantojot telpisko plānošanu, jūras baseina stratēģijas, reģionālo sadarbību jūrlietās, Savienības makroreģionālās stratēģijas un pārrobežu sadarbību; [Gr. 242]

ba)   veicinot atbildīgu ražošanu un patēriņu, tīras tehnoloģijas, atjaunojamos energoresursus un aprites materiālu plūsmas; [Gr. 243]

c)  pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju, tostarp Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet), nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kā arī citos datu tīklos, kas aptver saldūdeni, lai nodrošinātu, ka izaugsme nepārmāc tehnoloģijas un efektivitātes sasniegumus, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgām ekonomiskām darbībām, kas atbilst pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzībām, un ka nepieciešamie instrumenti un resursi pārejai uz aprites ekonomiku tiek izstrādāti atbilstoši Savienības stratēģijai attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā; [Gr. 244]

d)  uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un saldūdeni un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko un vidisko datu koplietošanu; [Gr. 245]

e)  izstrādājot projekta plānus un inovatīvus finanšu instrumentus;

ea)  atbalstot pasākumus jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, piešķirot kompensāciju zvejniekiem par nozaudētu zvejas rīku vai drazu savākšanu jūrā. [Gr. 246]

43.a pants

Lēmumi par investīcijām zilajā ekonomikā

Lēmumi par investīcijām ilgtspējīgā zilajā ekonomikā jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nepieļautu tādu kaitīgu ietekmi uz vidi, kas ilgtermiņā var apdraudēt ilgtspēju. Ja nav pietiekamu zināšanu vai informācijas, gan valsts, gan privātajā sektorā piemēro piesardzības pieeju, jo var tikt apstiprinātas darbības ar iespējamu kaitīgu ietekmi. [Gr. 247]

IV NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus

44. pants

Jūras drošība un uzraudzība

EJZF EJZAF atbalsta jūras drošības un uzraudzības veicināšanu, tostarp izmantojot datu koplietošanu, krasta apsardzes un aģentūru sadarbību un cīņu pret noziedzīgām un nelikumīgām darbībām jūrā.

45. pants

Starptautiskā okeānu pārvaldība

EJZF EJZAF atbalsta starptautiskās okeānu pārvaldības politikas īstenošanu, izmantojot:

a)  brīvprātīgas iemaksas starptautiskām organizācijām, kas darbojas okeānu pārvaldības jomā;

b)  brīvprātīgu sadarbību un koordināciju starp starptautiskajiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu attiecīgu starptautisko nolīgumu, vienošanos un partnerību kontekstā;

c)  tādu okeāna partnerību īstenošanu, kas izveidotas starp Savienību un attiecīgajiem okeānu jomas dalībniekiem;

d)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, vienošanos un instrumentu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt okeānu labāku pārvaldību, kā arī tādu darbību, pasākumu, rīku un informācijas izstrādi, kas veicina nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus okeānus;

e)  tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, pasākumu un rīku īstenošanu, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;NNN zveju, un pasākumus un instrumentus, ar ko līdz minimumam samazināt ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši jūras putnu, jūras zīdītāju un jūras bruņurupuču nejaušu nozveju; [Gr. 248]

f)  starptautisku sadarbību okeānu pētniecības un datu jomā un okeānu pētniecības un datu izstrādi.

45.a pants

Okeānu attīrīšana

EJZAF atbalsta pasākumus, kas tiek veikti, lai jūras un okeānus attīrītu no visu veidu piesārņojuma, tostarp par prioritāti nosakot attīrīšanu no plastmasas, “plastmasas kontinentiem” un bīstamiem vai radioaktīviem atkritumiem. [Gr. 249 un 300]

V NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu tiešā un netiešā pārvaldībā

46. pants

Savienības finansējuma veidi

1.  EJZF EJZAF var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam], jo īpaši iepirkuma veidā atbilstīgi minētās regulas VII sadaļai un dotāciju veidā atbilstīgi minētās regulas VIII sadaļai. Tas var sniegt finansējumu arī finanšu instrumentu veidā 47. pantā minēto finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.  Dotāciju priekšlikumu vērtēšanu var veikt neatkarīgi eksperti.

2.a  Ar šo regulu saistītās maksājumu procedūras paātrina, lai samazinātu ekonomisko slogu zvejniekiem. Komisija izvērtē pašreizējo sniegumu, lai uzlabotu un paātrinātu maksājumu procesu. [Gr. 250]

47. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības EJZF EJZAF ietvaros īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [regula par InvestEU] un Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] X sadaļu. Četru mēnešu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī Komisija iesniedz dalībvalstīm sīki izstrādātas pamatnostādnes par finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu valstu darbības programmās saskaņā ar EJZAF, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot finansējuma apvienošanas darbībām, ko vietējās attīstības jomā veic vietējie rīcībspēki. [Gr. 251]

48. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  III sadaļā paredzētā atbalsta vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc atbalsta īstenošanas sākuma. Pēc šīs izvērtēšanas Komisija sagatavo ziņojumu un sniedz detalizētu novērtējumu par visiem konkrētajiem īstenošanas aspektiem. [Gr. 252]

3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc tā Komisija sagatavo galīgo izvērtējuma ziņojumu par III sadaļā paredzēto atbalstu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.sniedz 2. un 3. punktā minētos novērtējuma ziņojumus. [Gr. 253]

4.a  Komisija attiecīgi var ierosināt grozījumus šajā regulā, pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu. [Gr. 254]

49. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

50. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar EJZFEJZAF, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Finanšu resursi, kas piešķirti EJZFEJZAF, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 4. pantā minētajām prioritātēm.

51. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam] 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. līdz 3. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, aizjūras zemē vai teritorijā vai darba programmā minētā trešā valstī, saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem; [Gr. 255]

b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp arodapvienības vai jebkura starptautiska organizācija. [Gr. 256]

3.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, savas dalības izmaksas principā sedz paši.

IV SADAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

52. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. un 55. pantā minētos deleģētos aktus piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. un 55. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 12., 17., 21., 33., 34., 36., 37. vai 55. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

53. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(47) nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4 5. pantu. [Gr. 257]

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Atcelšana

1.  Regulu (ES) Nr. 508/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

55. pants

Pārejas noteikumi

1.  Lai atvieglotu pāreju no atbalsta shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 52. pantu, kuros paredz nosacījumus, ar kādiem atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu.

2.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

3.  Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, paliek spēkā.

56. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas sākuma diena

Šī regula stājas spēkā 20 dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

II PIELIKUMS

ATBALSTA JOMAS SASKAŅĀ AR DALĪTO PĀRVALDĪBU