Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis - Strasbūra
Kopienas statistika attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ***I
 Eiropas Savienības pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam ***
 Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam ***I
 ES un Filipīnu nolīgums par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem ***
 Starptautisks nolīgums par olīveļļu un galda olīvām ***
 Iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā — Viorel Ștefan
 Iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā — Ivana Maletić
 To personu aizsardzība, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem ***I
 Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana (direktīva) ***I
 Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošana (regula) ***I
 Kapitāla prasību regula ***I
 Kapitāla prasību direktīva ***I
 Zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (regula) ***I
 Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja (direktīva) ***I
 Ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri ***I
 Eiropas uzraudzības iestādes un finanšu tirgi ***I
 Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ***I
 Finanšu instrumentu tirgi un uzņēmējdarbības uzsākšana un veikšana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ***I
 Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālā uzraudzība (direktīva) ***I
 Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasības (regula) ***I
 Pārredzami un paredzami darba nosacījumi Eiropas Savienībā ***I
 Eiropas Darba iestāde ***I
 Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem ***I
 Regula par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku ***I
 OLAF veikta izmeklēšana un sadarbība ar Eiropas Prokuratūru ***I
 Finansiālā atbalsta instrumenta muitas kontroles iekārtām izveide ***I
 Programmas “Muita” izveide sadarbībai muitas jomā ***I
 Sprāgstvielu prekursoru tirdzniecība un lietošana ***I
 Vienota sistēma Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām ***I
 ES informācijas sistēmu sadarbspēja robežu un vīzu jomā ***I
 ES informācijas sistēmu sadarbspēja policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā ***I
 Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls ***I
 Prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību ***I

Kopienas statistika attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ***I
PDF 235kWORD 62k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (COM(2018)0307 – C8-0182/2018 – 2018/0154(COD))
P8_TA(2019)0359A8-0395/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0307),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0182/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0395/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei. Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību

P8_TC1-COD(2018)0154


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007(2) nosaka kopēju un salīdzināmu tiesisko regulējumu Eiropas statistikai attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību.

(2)  Lai reaģētu uz jaunām vajadzībām Savienībā attiecībā uz statistiku par patvērumumigrāciju un pārvaldītu migrāciju starptautisko aizsardzību un tā kā migrācijas iezīmes strauji mainās, ir vajadzīgs regulējums, kas ļauj ātri reaģēt uz mainīgajām vajadzībām attiecībā uz statistiku par patvērumu migrāciju un pārvaldītu migrācijustarptautisko aizsardzību. [Am. 1]

(2.a)  Tā kā šā brīža migrācijas plūsmas ir nemitīgi mainīgas un pēc sava rakstura dažādas, ir nepieciešami visaptveroši un salīdzināmi dzimtes griezumā sadalīti statistikas dati par migrantu kontingentu, lai saprastu reālo situāciju, noskaidrotu neaizsargātības faktorus un nevienlīdzības aspektus un politikas izstrādātājiem piedāvātu ticamus datus un informāciju, pamatojoties uz kuriem viņi varētu noteikt turpmākos publiskos politikas virzienus. [Am. 2]

(3)  Lai atbalstītu Savienību, tai efektīvi reaģējot uz migrācijas problēmām un izstrādājot dzimtiski sensitīvus un uz cilvēktiesībām balstītus politikas virzienus, ir nepieciešami tādi dati par patvērumu migrāciju un pārvaldītu migrāciju starptautisko aizsardzību, kas tiek apkopoti biežāk nekā reizi gadā. [Am. 3]

(4)  Statistika par patvērumu migrāciju un pārvaldītu migrāciju starptautisko aizsardzību ir būtiska, pētot, nosakot un izvērtējot plašu politikas jomu spektru, īpaši saistībā ar reakciju uz tādu personu ierašanos, kuras Eiropā meklē aizsardzību, lai nonāktu pie labākajiem risinājumiem. [Am. 4]

(4.a  ) Statistika par migrāciju un starptautisko aizsardzību ir būtiska, lai iegūtu kopainu par migrācijas kustībām Savienībā un dalībvalstis varētu pareizi piemērot Savienības tiesības, ievērojot pamattiesības, kas ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. [Am. 5]

(4.b)  Vajāšana, ko īsteno, balstoties uz attiecīgās personas dzimti, ir uzskatāma par pamatu, lai šī persona starptautisko aizsardzību pieprasītu un šai personai to piešķirtu. Valstu un Savienības statistikas iestādēm būtu jāvāc statistika par starptautiskās aizsardzības piemērošanu ar dzimti saistītu iemeslu, tostarp ar dzimti saistītas vardarbības, dēļ. [Am. 6]

(5)  Lai nodrošinātu dalībvalstu sniegto datu kvalitāti, jo īpaši salīdzināmību, un lai sagatavotu ticamus pārskatus Savienības līmenī, izmantoto datu pamatā vajadzētu būt vienādiem jēdzieniem un tiem būtu jāattiecas uz vienādu pārskata datumu vai periodu.

(6)  Datiem, kas sniegti par patvērumu migrāciju un pārvaldītu migrāciju starptautisko aizsardzību, vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgo informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009(3) nodrošina atsauces regulējumu Eiropas statistikai attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un rentabilitātes principiem.

(8)  Izstrādājot, sagatavojot un izplatot Eiropas statistiku, valsts un Eiropas statistikas iestādēm un attiecīgos gadījumos citām attiecīgām valsts un reģionālā līmeņa iestādēm būtu jāņem vērā to principu kopums, kuri izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, ko Eiropas Statistikas sistēmas komiteja pārskatīja un atjaunināja 2011. gada 28. septembrī.

(9)  Ņrmot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pārskatīt un papildināt spēkā esošos kopīgos noteikumus par Eiropas statistikas par migrāciju un starptautisko aizsardzību vākšanu un apkopošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas un salīdzināmības iemeslu dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(9.a)  Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 862/2007 mērķus, valstu un Savienības augsti kvalitatīvas statistikas par migrāciju un starptautisko aizsardzību vākšanas, analīzes un izplatīšanas nolūkā, būtu jāpiešķir pietiekami daudz finanšu resursu, jo īpaši atbalstot darbības, kas tiek veiktas šajā virzienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014(4). [Am. 7]

(10)  Šī regula garantē tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, un personas datu aizsardzību, kas noteiktas diskriminācijas aizliegumu un dzimumu līdztiesību, kā ir noteikts Hartas 7., 8., 21. un 8.23. pantā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(5). [Am. 8]

(10.a)  Datu sadalīšanai dzimtes griezumā būtu jānodrošina iespēja identificēt un analizēt īpašus neaizsargātības faktorus un sieviešu un vīriešu spējas, pateicoties kurām var konstatēt atšķirības un nevienlīdzības aspektus. Dzimtiski sensitīvi dati par migrāciju var sekmēt lielāku vienlīdzību un piedāvāt iespējas nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām. Migrācijas statistikā būtu jāņem vērā arī tādi mainīgie kā dzimtiskā identitāte un seksuālā orientācija, kas ir svarīgi, vācot datus par LGBTQI+ personu pieredzi un nevienlīdzību migrācijas un patvēruma meklēšanas procesā. [Am. 9]

(11)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 862/2007 īstenošanas nosacījumusīstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz sadalījumu precizēšanunoteikumu pieņemšanu par datu nosūtīšanai piemērotiem formātiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011((6)). [Am. 10]

(11.a)  Lai Regulu (EK) Nr. 862/2007 pielāgotu tehnoloģiju un ekonomikas attīstībai, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 862/2007 grozīšanu nolūkā atjaunināt konkrētas definīcijas un attiecībā uz tās papildināšanu nolūkā noteikt datu grupēšanu un papildu sadalījumu, kā arī paredzēt noteikumus par precizitātes un kvalitātes standartiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas ir noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās deleģētie akti tiek sagatavoti. [Am. 11]

(11.b)  Lai efektīvi pārraudzītu Regulas (EK) Nr. 862/2007 piemērošanu, tā ir regulāri jāizvērtē. Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē statistika, kas ir apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007, tās kvalitāte un savlaicīga nodrošināšana nolūkā sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Būtu rūpīgi jāapspriežas ar visiem dalībniekiem, kas ir iesaistīti patvēruma datu vākšanā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un citām attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām. [Am. 12]

(12)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 862/2007.

(13)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 862/2007 groza šādi:

(-1)  regulas 1. panta c) punktu aizstāj ar šādu:"

“(c) administratīvām un juridiskām procedūrām un procesiem dalībvalstīs attiecībā uz imigrāciju, uzturēšanās atļaujas, valstspiederības, patvēruma un citu starptautiskās aizsardzības veidu piešķiršanu, neatbilstīgu ieceļošanu, uzturēšanos un atgriešanos.”; [Am. 13]

"

(-1a)  regulas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:"

“j) “starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības pieteikums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES(8) 2. panta h) punktā;”; [Am. 14]

"

b)  panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“k) “bēgļa statuss” ir bēgļa statuss, kā definēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta e) punktā;”; [Am. 15]

"

c)  panta 1. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“l) “alternatīvais aizsardzības statuss” ir alternatīvais aizsardzības statuss, kā definēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta g) punktā;”; [Am. 16]

"

d)  panta 1. punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“m) “ģimenes locekļi” ir ģimenes locekļi kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013(9) 2. panta g) punktā;”; [Am. 17]

"

e)  panta 1. punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“o) “nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais bez pavadības, kā noteikts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta l) punktā;”; [Am. 18]

"

f)  panta 1. punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“p) “ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399(10) 2. panta 2. punktā;”; [Am. 19]

"

g)  panta 1. punkta q) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“q) “trešo valstu valstspiederīgie, kam atteikta ieceļošana” ir trešo valstu valstspiederīgie, kuriem pie ārējās robežas atsaka ieceļošanu valstī, jo viņi neatbilst visiem Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punktā paredzētajiem ieceļošanas nosacījumiem un nepieder ne pie vienas no personu kategorijām, kuras noteiktas minētās regulas 6. panta 5. punktā;”; [Am. 20]

"

h)  panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

“sa) “izraidīšana” ir izraidīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK(11) 3. panta 5. punktā noteikto definīciju;”; [Am. 21]

"

i)  panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

“sb) “brīvprātīga izceļošana” ir brīvprātīga izceļošana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 8. punktā;”; [Am. 22]

"

j)  panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

“sc) “atbalstīta brīvprātīga atgriešanās” ir brīvprātīga atgriešanās, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 8. punktā un ko atbalsta ar loģistiskiem, finansiāliem vai citiem materiāliem līdzekļiem.”; [Am. 23]

"

k)  panta 3. punktu svītro. [Am. 24]

(-1b)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

“3. pants

Statistika par starptautisko migrāciju, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un valstspiederības iegūšanu

1.  Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) statistiku par:

   a) imigrantu skaitu, kas pārceļas uz dalībvalsts teritoriju, sadalītu:
   i) valstspiederības grupās pēc vecuma un dzimtes;
   ii) dzimšanas valsts grupās pēc vecuma un dzimtes;
   iii) iepriekšējās parastās dzīvesvietas valsts grupās pēc vecuma un dzimtes;
   b) emigrantu skaitu, kas izbrauc no dalībvalsts teritorijas, sadalītu:
   i) valstspiederības grupās;
   ii) vecuma;
   iii) dzimte;
   iv) nākamās parastās dzīvesvietas valsts grupās;
   c) to personu skaitu, kuru parastās dzīvesvietas valsts pārskata perioda beigās ir dalībvalsts, sadalītu:
   i) valstspiederības grupās pēc vecuma un dzimtes;
   ii) dzimšanas valsts grupās pēc vecuma un dzimtes;
   d) personu skaitu, kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā un kas pārskata periodā ieguvušas dalībvalsts valstspiederību, un kas iepriekš bijušas citas dalībvalsts vai trešās valsts valstspiederīgie, vai kas iepriekš bijušas bezvalstnieki, sadalītu pēc vecuma un dzimtes un pēc attiecīgo personu iepriekšējās valstspiederības, un pēc tā, vai personas agrāk bijušas bezvalstnieki;
   da) personu skaitu, kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā un kas pārskata gadā ir ieguvušas ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, šo skaitu sadalot pēc vecuma un dzimtes.

2.  Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.”; [Am. 25]

"

1)  regulas 4. pantu groza šādi:

-a)  panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) pārskata periodā atcelto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaitu, kas ir sadalīts pēc atcelšanas veidiem;”; [Am. 26]

"

a)  panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:"

“d) personu skaitu, kas pārskata periodā iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu pirmo reizi;

   da) personu skaitu, kas ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kuru pieteikums ir apstrādāts saskaņā ar paātrināto procedūru, kura ir minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES(12) 31. panta 8. punktā;[Am. 27]
   db) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kuru pieteikums ir apstrādāts saskaņā ar robežprocedūru, kura ir minēta Direktīvas 2013/32/ES 43. pantā; [Am. 28]
   dc) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kas ir atbrīvotas no paātrinātās procedūras vai robežprocedūras saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 24. panta 3. punktu un 25. panta 6. punktu; [Am. 29]
   dd) personu skaitu, kuras ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, bet nav reģistrētas Eurodac, kā minēts Eiropas Parlamenta Regulas (ES) Nr. 603/2013 14. pantā(13);[Am. 30]
   de) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kuras spēj nodrošināt dokumentālus pierādījumus, kas var palīdzēt viņu identitātes noteikšanā; [Am. 31]
   df) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas Direktīvas 2013/32/ES 40. pantā minēto turpmāko starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi; [Am. 32]
   dg) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kas pārskata perioda beigās ir aizturētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/33/ES(14), šo skaitu sadalot pēc mēneša, kurā minētās personas ir aizturētas, un aizturēšanas iemesla; [Am. 33]
   dh) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un par kurām ir pieņemts administratīvs vai tiesas nolēmums vai akts, ar kuru ir uzdota viņu aizturēšana saskaņā ar Direktīvu 2013/33/ES; [Am. 34]
   di) personu skaitu, kas ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un par kurām pārskata periodā ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar kuru ir uzdots piemērot alternatīvu aizturēšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/33/ES, šo skaitu sadalot pēc alternatīvu veidiem šādi:
   i) ziņošana;
   ii) finansiāla nodrošinājuma iemaksāšana;
   iii) pienākums nepamest noteiktu vietu;
   iv) citi apcietināšanas alternatīvu veidi; [Am. 35]
   dj) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un par kurām ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar kuru ir uzdots pārskata perioda beigās piemērot alternatīvu aizturēšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/33/ES, šo skaitu sadalot tā mēneša griezumā, kurā attiecībā uz šīm personām tika pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, un to sīkāk sadalot pēc šādām alternatīvām:
   i) ziņošana;
   ii) finansiāla nodrošinājuma iemaksāšana;
   iii) pienākums nepamest noteiktu vietu;
   iv) citi apcietināšanas alternatīvu veidi; [Am. 36]
   dk) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu un attiecībā uz kurām ir veikta vecuma novērtēšana; [Am. 37]
   dl) par pieteikumu iesniedzēju vecuma novērtējumiem pieņemto lēmumu skaitu, to sadalot šādi:
   i) novērtējumi ar konstatējumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs;
   ii) novērtējumi ar konstatējumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir pilngadīgs;
   iii) nepilnīgi vai pārtraukti novērtējumi; [Am. 38]
   dm) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kas ir identificētas kā tādas, kam ir vajadzīgas īpašas procesuālas garantijas, saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 24. pantu vai kā pieteikumu iesniedzēji ar īpašām uzņemšanas vajadzībām Direktīvas 2013/33/ES 2. panta k) punkta izpratnē; [Am. 39]
   dn) personu skaitu, kas pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kuras ir izmantojušas Direktīvas 2013/32/ES 20. pantā paredzēto bezmaksas juridisko palīdzību, šo skaitu sadalot pēc pirmās un otrās instances procesiem; [Am. 40]
   do) personu skaitu, kas pārskata perioda beigās ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi un kas saskaņā ar Direktīvas 2013/33/ES 17. pantu ir izmantojušas uzņemšanas materiālos nosacījumus, ar kuriem pieteikuma iesniedzējiem nodrošina pienācīgu dzīves līmeni; [Am. 41]
   dp) personu skaitu, kas pārskata periodā vārdā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu kā nepilngadīgie bez pavadības un kurām ir iecelti pārstāvji saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 25. pantu; [Am. 42]
   dq) personu skaitu, kuras pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu un kuras ir atzītas par nepilngadīgajiem bez pavadības, un kurām ir piešķirta piekļuve izglītības sistēmai saskaņā ar Direktīvas 2013/33/ES 14. pantu; [Am. 43]
   dr) personu skaitu, kuras pārskata periodā ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu un kuras ir atzītas par nepilngadīgajiem bez pavadības, kā arī ir izvietotas saskaņā ar Direktīvas 2011/95/ES 31. panta 3. punktu, šo skaitu sadalot pēc izvietošanas iemesliem; [Am. 44]
   ds) vidējo nepilngadīgo bez pavadības skaitu uz vienu aizbildni pārskata periodā.”;[Am. 45]

"

b)  panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"

“Šo statistiku sadala pēc vecuma un dzimuma dzimtes un pēc attiecīgo personu pilsonībasvalstspiederības, un pēc nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tā attiecas uz viena kalendārā mēneša pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) divu mēnešu laikā pēc pārskata mēneša beigām. Pirmais pārskata mēnesis ir 2020. gada janvāris.”; [Am. 46]

"

ba)  panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

a) personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemts pirmās instances lēmums noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko ir pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, šo skaitu sadalot šādi:

   i) lēmumi, ar ko pieteikumus atzīst par nepieņemamiem, tos sīkāk sadalot pēc nepieņemamības iemesla;
   ii) lēmumi, ar ko pieteikumus noraida kā nepamatotus;
   iii) lēmumi, ar ko pieteikumus parastajā procedūrā noraida kā acīmredzami nepamatotus, tos sīkāk sadalot pēc noraidīšanas iemesla;
   iv) lēmumi, ar ko pieteikumus paātrinātajā procedūrā noraida kā acīmredzami nepamatotus, tos sīkāk sadalot pēc paātrinātās procedūras iemesla un noraidīšanas iemesla;
   v) lēmumi, ar ko pieteikumus noraida tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs var izmantot aizsardzību savā izcelsmes valstī saskaņā ar Direktīvas 2011/95/ES 8. pantu;”; [Am. 47]

"

bb)  panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums piešķirt, atsaukt, izbeigt vai noraidīt lūgumu atjaunot bēgļa statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, pamatojoties uz statusa zaudēšanu, izslēgšanu vai citiem iemesliem; lēmumus par statusa zaudēšanu vai izslēgšanu sadala sīkāk pēc konkrētā statusa zaudēšanas vai izslēgšanas iemesla;”; [Am. 48]

"

bc)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums piešķirt, atsaukt, izbeigt vai noraidīt lūgumu atjaunot alternatīvās aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, pamatojoties uz statusa zaudēšanu, izslēgšanu vai citiem iemesliem; lēmumus par statusa zaudēšanu vai izslēgšanu sadala sīkāk pēc konkrētā statusa zaudēšanas vai izslēgšanas iemesla;”; [Am. 49]

"

bd)  panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“ea) personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums pasliktināt vai atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, šo skaitu sadalot pēc lēmuma veida, pasliktināšanas vai atteikšanas ilguma un pamata.” ;[Am. 50]

"

c)  panta 2. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"

“Šo statistiku sadala pēc vecuma un dzimuma dzimtes un pēc attiecīgo personu pilsonības, un pēc nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tā attiecas uz trīs kalendāro mēnešu pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Pirmais pārskata periods ir no 2020. gada janvāra līdz martam.

Šos statistikas datus sadala sīkāk lēmumos, kas ir pieņemti pēc personīgas intervijas, un lēmumos, kas ir pieņemti bez personīgas intervijas. Statistiku par lēmumiem, kas ir pieņemti pēc personiskās intervijas veikšanas, sadala sīkāk personiskās intervijās, kurās pieteikuma iesniedzējs izmantoja tulka pakalpojumus, un personiskās intervijās, kurās pieteikuma iesniedzējs tulka pakalpojumus neizmantoja.’; [Am. 51]

"

d)  panta 3. punkta a) apakšpunktu svītro;

da)  panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

b) personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi atteikt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru, šo skaitu sadalot šādi:

   i) lēmumi, ar ko pieteikumus atzīst par nepieņemamiem, tos sīkāk sadalot pēc nepieņemamības iemesla;
   ii) lēmumi, ar ko pieteikumus noraida kā nepamatotus;
   iii) lēmumi, ar ko pieteikumus parastajā procedūrā noraida kā acīmredzami nepamatotus, tos sīkāk sadalot pēc noraidīšanas iemesla;
   iv) lēmumi, ar ko pieteikumus paātrinātajā procedūrā noraida kā acīmredzami nepamatotus, tos sīkāk sadalot pēc paātrinātās procedūras iemesla un noraidīšanas iemesla;
   v) lēmumi, ar ko pieteikumus noraida tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs var izmantot aizsardzību savā izcelsmes valstī saskaņā ar Direktīvas 2011/95/ES 8. pantu;”; [Am. 52]

"

db)  panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi piešķirt, atsaukt, izbeigt vai noraidīt lūgumu atjaunot bēgļa statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, pamatojoties uz statusa zaudēšanu, izslēgšanu vai citiem iemesliem; lēmumus par statusa zaudēšanu vai izslēgšanu sadala sīkāk pēc konkrētā zaudēšanas vai izslēgšanas iemesla;”; [Am. 53]

"

dc)  panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“d) personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi piešķirt, atsaukt, izbeigt vai noraidīt lūgumu atjaunot alternatīvās aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, pamatojoties uz statusa zaudēšanu, izslēgšanu vai citiem iemesliem; lēmumus par statusa zaudēšanu vai izslēgšanu sadala sīkāk pēc konkrētā statusa zaudēšanas vai izslēgšanas iemesla;”; [Am. 54]

"

dd)  panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“ga) personu skaitu, par kurām administratīvās vai tiesu iestādes pārskata periodā pieņēmušas galīgos lēmumus pasliktināt vai atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, šo skaitu sadalot pēc lēmuma veida, pasliktināšanas vai atteikšanas ilguma un pamata.”; [Am. 55]

"

e)  panta 3. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"

“Statistiku b), c), d), e), f) un g) apakšpunktā sadala pēc vecuma un dzimuma dzimtes un pēc attiecīgo personu pilsonības, un pēc nepavadītiem nepilngadīgajiem. Turklāt attiecībā uz g) apakšpunktu statistiku sadala pēc pastāvīgās dzīvesvietas valsts un pēc patvēruma lēmuma veida. Tā attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.”; [Am. 56]

"

ea)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“3.a Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) sniedz statistiku par apelācijas procesu ilgumu, izteiktu kalendārās dienās, sākot ar apelācijas sūdzības iesniegšanas dienu, līdz dienai, kad apelācijas lietā tiek pieņemts pirmās instances lēmums.”; [Am. 57]

"

f)  panta 4. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“d) to pārvietošanas gadījumu skaits, kuru pamatā ir c) un h) apakšpunktā minētie lēmumi;”;

"

g)  panta 4. punktā pievieno šādu f), g) un h) apakšpunktu:"

“f) atkārtotas izskatīšanas pieprasījumu skaits, kuros izteikta prasība uzņemt atpakaļ patvēruma meklētāju un uzņemties atbildību par viņu;

   g) noteikumi, ar kuriem ir pamatoti f) apakšpunktā minētie pieprasījumi;
   h) lēmumi, kuri pieņemti, atbildot uz f) apakšpunktā minētajiem pieprasījumiem.”;

"

h)  panta 4. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"

Šo statistiku sadala pēc vecuma un dzimuma un pēc attiecīgo personu pilsonības, un pēc nepilngadīgajiem bez pavadības. Šī statistika attiecas uz viena kalendārā gada mēneša pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads periods ir 2020. gadsgada janvāris.”; [Am. 58]

"

ha)  pantam pievieno šādu punktu:"

“4.a Statistiku, kas ir minēta 1.–4. punktā, sadala pēc pieteikuma iesniegšanas mēneša.”; [Am. 59]

"

(1a)  regulas 5. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Statistika par neatbilstīgas iebraukšanas un uzturēšanās novēršanu”;[Am. 60]

"

b)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kam atteikta ieceļošana dalībvalsts teritorijā uz ārējās robežas, šo skaitu sadalot pēc vecuma, dzimtes un valstspiederības;”; [Am. 61]

"

c)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas neatbilstīgi uzturas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar valsts imigrācijas likumiem.”; [Am. 62]

"

d)  panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Statistikas datus, kas minēti b) apakšpunktā, sadala pēc vecuma un dzimtes, pēc attiecīgo personu valstspiederības, viņu aizturēšanas pamatojuma un vietas.”; [Am. 63]

"

2)  regulas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) statistiku par:

   -a) pirmās uzturēšanās atļaujas pieteikumu skaitu, ko ir iesnieguši trešo valstu valstspiederīgie, šo skaitu sadalot pēc pilsonības, atļaujas pieprasījuma iemesla, vecuma un dzimtes; [Am. 64]
   -aa) noraidīto pirmās uzturēšanās atļaujas pieteikumu skaitu, ko ir iesnieguši trešo valstu valstspiederīgie, šo skaitu sadalot pēc pilsonības, atļaujas prasīšanas iemesla, vecuma un dzimtes; [Am. 65]
   -ab) pārskata periodā noraidīto uzturēšanās atļaujas pieteikumu skaitu, nomainot imigrācijas statusu vai uzturēšanās iemeslus, šo skaitu sadalot pēc valstspiederības, atļaujas atteikšanas iemesla, vecuma un dzimtes; [Am. 66]
   a) uzturēšanās atļauju skaitu, kas izsniegtas trešo valstu valstspiederīgajiem, sadalītu šādi:
   i) atļaujas, kas izsniegtas pārskata perioda laikā un ar kurām pirmo reizi atļauj personai uzturēties valstī, un kas sadalītas pēc pilsonībasvalstspiederības, pēc pamatojuma atļaujas piešķiršanai, pēc atļaujas derīguma termiņa, pēc vecuma un pēc dzimumadzimtes; [Am. 67]
   ii) atļaujas, kas izsniegtas pārskata perioda laikā un piešķirtas personai, nomainot imigrācijas statusu vai uzturēšanās iemeslus, un kas sadalītas pēc pilsonībasvalstspiederības, pēc pamatojuma atļaujas piešķiršanai, pēc atļaujas derīguma termiņa, pēc vecuma un pēc dzimumadzimtes; [Am. 68]
   iii) pārskata perioda beigās spēkā esošās atļaujas (to izsniegto atļauju skaits, kuras nav atsauktas un nederīgas ar notecējušiem termiņiem), un kas sadalītas pēc pilsonībasvalstspiederības, atļaujas izsniegšanas pamatojuma un pēc atļaujas derīguma termiņa, pēc vecuma un pēc dzimumadzimtes; [Gr. 69]
   b) par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pārskata perioda beigās, kas sadalīts pēc pilsonībasvalstspiederības, pēc ilgtermiņa statusa veida, pēc vecuma un pēc dzimumadzimtes.”; [Gr. 70]

Šā punkta -a), -aa) and a) apakšpunktā prasītajā statistikā ģimenes iemeslu dēļ piešķirtās atļaujas sadala sīkāk pēc iemesla un pēc trešās valsts valstspiederīgā apgādnieka statusa.”; [Gr. 71]

"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.”;

"

3)  regulas 7. pantu groza šādi:

-a)  panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas dalībvalstī atrodas neatbilstoši un par kuriem ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko paziņo vai deklarē, ka viņu uzturēšanās ir neatbilstoša un ka viņiem jāatstāj dalībvalsts teritorija, sniedzot šo datu sadalījumu pēc minēto personu valstspiederības un lēmuma pamatojumiem;”; [Gr. 72]

"

-aa)  panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“aa) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas ir minēti šā punkta a) apakšpunktā un par kuriem pārskata perioda beigās ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts par ieceļošanas aizliegumu, kas ir paredzēts Direktīvas 2008/115/EK 11. pantā, šo skaitu sadalot pēc attiecīgo personu valstspiederības;”; [Gr. 73]

"

-ab)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ab) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, par kuriem pārskata periodā ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko ir uzdota viņu aizturēšana saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;”; [Gr. 74]

"

-ac)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ac) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, par kuriem pārskata perioda beigās ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko ir uzdota viņu aizturēšana saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, šo skaitu sadalot pēc mēneša, kurā minētie trešo valstu valstspiederīgie ir aizturēti;”; [Gr. 75]

"

-ad)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ad) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, par kuriem pārskata periodā ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko ir uzdots piemērot alternatīvu aizturēšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, šo skaitu sadalot pēc alternatīvas veida šādi:

   i) ziņošana;
   ii) finansiāla nodrošinājuma iemaksāšana;
   iii) pienākums nepamest noteiktu vietu;
   iv) citi apcietināšanas alternatīvu veidi;”; [Gr. 76]

"

-ae)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“ae) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, par kuriem pārskata perioda beigās ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko ir uzdots piemērot alternatīvu aizturēšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, šo skaitu sadalot pēc mēneša, kurā attiecībā uz minētajām personām tika pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, un to sīkāk sadalot pēc alternatīvu veida:

   i) ziņošana;
   ii) finansiāla nodrošinājuma iemaksāšana;
   iii) pienākums nepamest noteiktu vietu;
   iv) citi apcietināšanas alternatīvu veidi;”; [Gr. 77]

"

-af)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

“af) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, par kuriem pārskata periodā ir pieņemts lēmums atlikt viņu izraidīšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 9. pantu, šo skaitu sadalot pēc atlikšanas iemesla un attiecīgo personu valstspiederības;”; [Gr. 78]

"

-ag)  panta 1. punktā iekļauj šādu tekstu:"

“ag) trešo valstu valstspiederīgo ģimeņu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts administratīvs vai tiesu lēmums vai akts, ar ko ir uzdots tās turēt apsardzībā, un kuras ir sākušas tiesu pārskatīšanas procesu saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 15. panta 2. punktu;”; [Gr. 79]

"

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

b) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri faktiski ir atstājuši dalībvalsts teritoriju pēc administratīva vai tiesas lēmuma vai akta, kā minēts a) apakšpunktā, sniedzot sadalījumu šo skaitu sadalot pēc atgriezto personu pilsonības, pēc atgriešanas un saņemtās palīdzības veida un pēc galamērķa valsts, un to sīkāk sadalot pēc trešo valstu valstspiederīgo atgriešanām uz izcelsmes valsti.”; [Gr. 80]

"

aa)  panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

“ba) trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri ir pametuši dalībvalsts teritoriju pēc tam, kad ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, šo skaitu sadalot pēc lēmuma vai akta veida:

   i) saskaņā ar oficiālu Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumu;
   ii) saskaņā ar neoficiālu Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumu;
   iii) saskaņā ar dalībvalsts atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

Šo statistiku sadala sīkāk pēc galamērķa valsts un attiecīgās personas valstspiederības.” [Gr. 81]

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Šā panta 1. punktā minētā statistika minēto statistiku sadala pēc attiecīgās personas vecuma un dzimuma un pēc nepilngadīgajiem bez pavadības. Tā attiecas uz trīs kalendāro mēnešu viena kalendārā mēneša pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai (Eurostat) divu mēnešu nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām. Pirmais pārskata periods ir no 2020. gada janvāra līdz martamjanvāris.”; [Gr. 82]

"

4)  regulas 8. pantu svītro;

(4.a  ) regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Dalībvalstis ziņo Komisijai (Eurostat) par izmantotajiem datu avotiem, šo avotu izvēles iemesliem, izvēlēto datu avotu ietekmi uz statistikas kvalitāti, mehānismiem, kas tiek izmantoti personas datu aizsardzības nodrošināšanai, un izmantotajām statistiskā novērtējuma metodēm, kā arī regulāri informē Komisiju (Eurostat) par turpmākajām izmaiņām.”; [Gr. 83]

"

(4.b)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“9.a pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, ar ko groza 2. panta 1. punktā noteiktās definīcijas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, ar ko groza šo regulu,

   a) nosakot dzimšanas valsts grupu, iepriekšējās un nākamās parastās dzīvesvietas valsts grupu un valstspiederības grupu kategorijas, kas ir paredzētas 3. panta 1. punktā;
   b) nosakot uzturēšanās atļauju izsniegšanas iemeslu kategorijas, kas ir paredzētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
   c) nosakot papildu sadalījumus;
   d) paredzot noteikumus par precizitātes un kvalitātes standartiem.”; [Gr. 84]

"

5)  regulas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Komisija ir pilnvarota pieņemt pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu sadalījumus saskaņā ar 4., 5., 6. un 7. pantu un lai paredzētu noteikumus attiecībā uz piemērotiem formātiem datu nosūtīšanaikuros paredz noteikumus par piemērotiem formātiem datu nosūtīšanai, kā paredzēts 9. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.”; [Gr. 85]

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

"

b)  panta 2. punkta d) apakšpunktu punktu svītro. [Gr. 86]

(5a)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 9.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no .. [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts ir iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 9.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 87]

"

(5.b)  regulas 11. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Komitejas procedūra”; [Gr. 88]

"

b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir uzskatāma par komiteju Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.”; [Gr. 89]

"

c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. un 10. pantu, ievērojot minētās regulas 11. panta noteikumus.”; [Gr. 90]

"

d)  panta 3. punktu svītro. [Gr. 91]

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas (EK) Nr. 862/2007 4. panta 1. un 2. punktu un 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu piemēro no 2020. gada 1. marta.

Regulas (EK) Nr. 862/2007 4. panta 3. un 4. punktu un 6. panta 1. un 3. punktu piemēro no 2020. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(4) Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(7) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.);
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).


Eiropas Savienības pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam ***
PDF 114kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (06929/2019 – C8-0133/2019 – 2018/0214(NLE))
P8_TA(2019)0360A8-0187/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06929/2019),

–  ņemot vērā Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kurš tika parakstīts 2015. gada 20. maijā Ženēvā (11510/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0133/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0187/2019),

1.  sniedz piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība pievienojas minētajam aktam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Savienības rīcība pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam ***I
PDF 140kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (COM(2018)0365 – C8-0383/2018 – 2018/0189(COD))
P8_TA(2019)0361A8-0036/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0365),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskā komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0036/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  ņem vērā trīs Komisijas paziņojumus, kuri pievienoti šīs rezolūcijas pielikumā un no kuriem pirmais un otrais kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

P8_TC1-COD(2018)0189


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1753.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

Komisija, papildinot 2013. gada pētījumu, 2018. gada novembrī uzsāka pētījumu nolūkā iegūt jaunus ekonomiskos un juridiskos pierādījumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vienotajā tirgū un papildu datus par tādiem jautājumiem kā konkurētspēja, negodīga konkurence, viltošana, patērētāju uztvere, izmaksas un ieguvumi, kā arī par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļu efektivitāti proporcionalitātes principa aspektā.

Saskaņā ar labāka regulējuma principiem un saistībām, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisija pārbaudīs šo pētījumu, kā arī ziņojumu par Savienības līdzdalību Ženēvas aktā, kā norādīts Regulas par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam pantā par uzraudzību un pārskatīšanu, un apsvērs iespējamos turpmākos pasākumus.

Komisijas paziņojums par regulas 9.a panta 3. punktā izklāstīto procedūru

Komisija norāda, ka, ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci, regulas 9.a panta 3. punktā izklāstītā procedūra ir juridiska nepieciešamība, tomēr apliecina, ka saskaņā ar ES pašreizējo acquis jebkāda šāda Komisijas iesaistīšanās notiktu izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos. Apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija darīs visu iespējamo, lai kopā ar to atrisinātu visas problēmas un izvairītos no negatīva atzinuma sniegšanas. Komisija norāda, ka ikviens negatīvs atzinums attiecīgajai dalībvalstij tiks paziņots rakstiski, un saskaņā ar LESD 296. pantu tajā tiks norādīti šādas rīcības iemesli. Komisija arī norāda, ka negatīvs atzinums nebūs šķērslis papildu pieteikuma iesniegšanai par to pašu cilmes vietas nosaukumu, ja negatīvā atzinuma iemesli pēc tam tiek pienācīgi novērsti vai vairs nav attiecināmi.

Komisijas paziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

Komisija norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē un ka Savienība pievienojas Lisabonas Vienošanās Ženēvas aktam kā pilntiesīga puse. Tas izriet no Eiropas Tiesas 2017. gada 25. oktobra nolēmuma (lieta C-389/15- Komisija/Padome). Tā kā ES ir ekskluzīva ārējā kompetence, dalībvalstīm ir liegts pievienoties Ženēvas aktam kā pilntiesīgām pusēm un tām vairs nevajadzētu pašām aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras no jauna reģistrējušas trešās valstis, kas ir Lisabonas sistēmas locekles. Komisija, ņemot vērā to, ka septiņas dalībvalstis jau sen ir Lisabonas Vienošanās puses, ka tām šajā sistēmā reģistrēts iespaidīgs intelektuālais īpašums un ka pārejai ir jānorit netraucēti, ir izņēmuma kārtā gatava piekrist tam, ka šajā konkrētajā gadījumā varētu atļaut BG, CZ, SK, FR, HU, IT, PT pievienoties Ženēvas aktam ES interesēs.

Komisija stingri iebilst pret to, ka Padome vēl aizvien uzstāj, ka vajadzētu atļaut visām ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, Ženēvas aktu ratificēt vai tam pievienoties kopā ar Savienību; tam par iemeslu tiek minēti nevis šie izņēmuma apstākļi, bet gan nepieciešamība legalizēt Savienības balsošanas tiesības, ņemot vērā Ženēvas akta 22. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

Tāpat Komisija vēlas atgādināt: Savienība ir īstenojusi iekšējo kompetenci pār lauksaimnieciskajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tāpēc ES dalībvalstis vairs nevar veidot pašas savas nacionālās lauksaimniecisko ĢIN aizsardzības sistēmas.

Tāpēc Komisija patur savas tiesības, tostarp tiesības pret Padomes lēmumu izmanot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un uzskata, ka šo gadījumu nevar uzskatīt par precedentu saistībā ar jebkādiem pastāvošiem vai nākotnē noslēgtiem starptautiskiem/WIPO nolīgumiem, jo īpaši (bet ne tikai) gadījumos, kad ES starptautiskos nolīgumus jau ir ratificējusi, pamatojoties uz savu ekskluzīvo kompetenci.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 55. lpp.


ES un Filipīnu nolīgums par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (15056/2018 – C8-0051/2019 – 2016/0156(NLE))
P8_TA(2019)0362A8-0191/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15056/2018),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0051/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0191/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Filipīnu Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 322, 18.12.2018., 3. lpp.


Starptautisks nolīgums par olīveļļu un galda olīvām ***
PDF 111kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2015. gada Starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām (06781/2019 – C8-0134/2019 –2017/0107(NLE))
P8_TA(2019)0363A8-0186/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06781/2019),

–  ņemot vērā projektu 2015. gada Starptautiskajam nolīgumam par olīveļļu un galda olīvām (11178/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0134/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0186/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā — Viorel Ștefan
PDF 125kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa lēmums par priekšlikumu iecelt Viorel Ştefan par Revīzijas palātas locekli (C8-0049/2019 – 2019/0802(NLE))
P8_TA(2019)0364A8-0194/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0049/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0194/2019),

A.  tā kā Padome, 2019. gada 14. februārī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Viorel Ştefan iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

C.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2019. gada 8. aprīlī rīkoja Padomes ierosinātā Revīzijas palātas locekļa kandidāta uzklausīšanu,

1.  sniedz nelabvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Viorel Ştefan par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā — Ivana Maletić
PDF 125kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa lēmums par priekšlikumu iecelt Ivana Maletić par Revīzijas palātas locekli (C8-0116/2019 – 2019/0803(NLE))
P8_TA(2019)0365A8-0195/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0116/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0195/2019),

A.  tā kā Padome, 2019. gada 5. martā nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Ivana Maletić iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

C.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2019. gada 8. aprīļa sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Ivana Maletić par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


To personu aizsardzība, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem ***I
PDF 129kWORD 54k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218 – C8-0159/2018 – 2018/0106(COD))
P8_TA(2019)0366A8-0398/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0218),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16., 33., 43., 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62., 91., 100., 103., 109., 114., 168., 169., 192., 207. pantu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0159/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 16. pantu, 43. panta 2. punktu, 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 91., 100., 114., pantu, 168. panta 4. punktu, 169. pantu, 192. panta 1. punktu un 325. panta 4. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. pantu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 26. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(2),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0398/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

P8_TC1-COD(2018)0106


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1937.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem

Pārskatīšanas brīdī, kura ir jāīsteno saskaņā ar direktīvas 27. pantu, Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un vajadzības gadījumā saskaņā ar LESD 154. pantu apsvērs iespēju nākt klajā ar priekšlikumu par tās darbības jomas attiecināšanu arī uz dažiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir LESD 153. pants un 157. pants.

(1) OV C 405, 9.11.2018., 1. lpp.
(2) OV C 62, 15.2.2019., 155. lpp.


Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana (direktīva) ***I
PDF 125kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu (COM(2018)0092 – C8-0111/2018 – 2018/0041(COD))
P8_TA(2019)0367A8-0430/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0092),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0111/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0430/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko Direktīvas 2009/65/EK un 2011/61/ES groza attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu

P8_TC1-COD(2018)0041


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1160.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 50. lpp.


Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošana (regula) ***I
PDF 125kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013 (COM(2018)0110 – C8-0110/2018 – 2018/0045(COD))
P8_TA(2019)0368A8-0431/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0110),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0110/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0431/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 345/2013, (ES) Nr. 346/2013 un (ES) Nr. 1286/2014

P8_TC1-COD(2018)0045


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1156.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 50. lpp.


Kapitāla prasību regula ***I
PDF 135kWORD 60k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (COM(2016)0850 – C8-0480/2016 – 2016/0360A(COD))
P8_TA(2019)0369A8-0242/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0850),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0480/2016),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 18. maija lēmumu atļaut Ekonomikas un monetārajai komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0242/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012

P8_TC1-COD(2016)0360A


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/876.)

(1) OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.
(2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.


Kapitāla prasību direktīva ***I
PDF 125kWORD 58k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (COM(2016)0854 – C8-0474/2016 – 2016/0364(COD))
P8_TA(2019)0370A8-0243/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0854),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0474/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0243/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

P8_TC1-COD(2016)0364


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/878.)

(1) OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.
(2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.


Zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (regula) ***I
PDF 125kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (COM(2016)0851 – C8-0478/2016 – 2016/0361(COD))
P8_TA(2019)0371A8-0216/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0851),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0478/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0216/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

P8_TC1-COD(2016)0361


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/877.)

(1) OV C 34, 31.1.2018., 17. lpp.
(2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.


Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja (direktīva) ***I
PDF 125kWORD 56k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK (COM(2016)0852 – C8-0481/2016 – 2016/0362(COD))
P8_TA(2019)0372A8-0218/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0852),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0481/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0218/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK

P8_TC1-COD(2016)0362


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/879.)

(1) OV C 34, 31.1.2018., 17. lpp.
(2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.


Ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri ***I
PDF 242kWORD 68k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (COM(2018)0339 – C8-0206/2018 – 2018/0171(COD))
P8_TA(2019)0373A8-0180/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0339),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0206/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0180/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem

P8_TC1-COD(2018)0171


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri („SBBS”) varētu novērst vairākas vājās vietas, kas atklājās vai radās 2007.–2008. gada krīzes iespaidā. Konkrētāk, SBBS varētu palīdzēt bankām un citām finanšu iestādēm labāk diversificēt savus riska darījumus ar centrālo valdību, vājināt banku un valsts saikni un uzlabot zema riska, euro denominēto aktīvu piedāvājumu, tādējādi atvieglojot monetārās politikas īstenošanu. Turklāt SBBS varētu obligācijas, kas emitētas mazos un mazāk likvīdos nacionālajos tirgos, padarīt pievilcīgākas starptautiskajiem ieguldītājiem, un tas var veicināt riska dalīšanu un samazināšanu privātajā sektorā, kā arī sekmēt efektīvāku risku sadali starp finanšu operatoriem.

(2)  Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu SBBS tiktu uzskatīti par vērtspapīrošanas produktiem, un līdz ar to tiem tiktu piemērotas papildu prasības un diskonti salīdzinājumā ar tām, ko piemēro pamatā esošajā portfelī iekļautajām eurozonas valsts obligācijām. Šīs papildu prasības un diskonti kavētu SBBS izlaišanu un izmantošanu privātajā sektorā, neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar citiem vērtspapīrošanas veidiem ar SBBS saistītie riski ir mazāki. Tomēr daži riski, piemēram, ar uzglabāšanu un ar ĪNDS darbinieku krāpniecisku rīcību saistīti riski, joprojām ir aktuāli. Tāpēc SBBS būtu jāpiemēro tāds tiesiskais regulējums, kurā ir labāk ņemtas vērā SBBS unikālās iezīmes un īpašības, lai produkts varētu ieņemt savu vietu tirgū.

(2a)  SBBS ir vērtspapīrošanas veids, kas pakļauts specifiskiem produkta riskiem, kuri saistīti ar ĪNDS, jo tā ir atsevišķa, patstāvīga juridiskā persona, kas izveidota SBBS emitēšanas nolūkā. Ar banku sistēmu nesaistītam pirmās kārtas zaudējumu laidienam būs banku un valsts saiknes vājināšanai izšķiroša nozīme. Tādēļ preferenciālais regulējuma režīms, kas noteikts SBBS pamatā esošajiem aktīviem, būtu jāpiemēro plašāk, to attiecinot arī uz SBBS augstākas prioritātes laidienu, kura turētājas ir bankas.

(3)  Radīt labvēlīgus apstākļus tirgvirzītai SBBS attīstībai ir daļa no Komisijas pūliņiem, kas veltīti finansiālo stabilitāti apdraudošo risku mazināšanai un virzībai uz banku savienības izveides pabeigšanu. SBBS palīdzētu vēl vairāk diversificēt portfeļus banku sektorā, un tajā pašā laikā tie būtu arī jauns avots kvalitatīvam nodrošinājumam, kas ir īpaši piemērots izmantošanai pārrobežu finanšu darījumos, kā arī Eurosistēmas centrālo banku un centrālo darījumu partneru darbībai. Bez tam, pateicoties SBBS, vairotos arī pārrobežu ieguldījumiem un privātā sektora veiktai riska dalīšanai pieejamo instrumentu skaits, un tas sasaucas ar Komisijas pūliņiem pabeigt banku savienības izveidi un Kapitāla tirgu savienības ietvaros dziļāk un ciešāk integrēt Eiropas kapitāla tirgus.

(4)  SBBS nerada nekādu risku un zaudējumu dalīšanu dalībvalstu starpā, jo dalībvalstis savstarpēji negarantēs savas attiecīgas saistības, kas izriet no SBBS pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa. SBBS labvēlīgu apstākļu radīšana neprasa mainīt riska darījumiem pašlaik piemēroto regulatīvo režīmu.

(5)  Lai sasniegtu mērķus — riska ģeogrāfisko diversifikāciju banku savienībā un iekšējā tirgū —, SBBS pamatā esošajam portfelim vajadzētu sastāvēt no to dalībvalstu valsts obligācijām, kuru valūta ir euro. Lai novērstu valūtas riskus, SBBS pamatā esošajā portfelī drīkstētu iekļaut tikai euro denominētas valsts obligācijas, ko emitējušas dalībvalstis, kuru valūta ir euro. Lai nodrošinātu, ka katras eurozonas dalībvalsts valsts obligācijas ir iesaistītas SBBS izlaišanā atbilstīgi tam, cik liela ir katras dalībvalsts nozīme visas eurozonas stabilitātes saglabāšanā, nacionālo valsts obligāciju relatīvajam īpatsvaram SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu būt ļoti tuvam tam, kāds ir attiecīgo dalībvalstu nacionālo centrālo banku relatīvais īpatsvars Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā.

(6)  Lai nodrošinātu augstas kvalitātes un zema riska aktīvus un tajā pašā laikā ievērotu ieguldītāju atšķirīgo vēlmi uzņemties risku, SBBS emisijai vajadzētu sastāvēt no augstākas prioritātes laidiena un no viena vai vairākiem subordinētiem laidieniem. Augstākas prioritātes laidiens, kas atbilstu 70 % no SBBS emisijas nominālvērtības, ļautu SBBS emisijas paredzamo zaudējumu koeficientu uzturēt līdzvērtīgu pašām drošākajām eurozonas valsts obligācijām, ņemot vērā to valsts obligāciju risku un korelāciju, kuras iekļautas SBBS pamatā esošajā valsts obligāciju portfelī. Subordinētie laidieni kalpotu augstākas prioritātes laidiena aizsardzībai. ▌ Lai ierobežotu risku zemākas prioritātes laidienam (laidienam, kas cieš zaudējumus pirms visiem citiem laidieniem) ▌, zemākas prioritātes laidiena nominālvērtībai vajadzētu būt vismaz 5 % no visas SBBS emisijas atlikušās nominālvērtības. Tas ir īpaši komplicēts produkts, tāpēc iespēja to piedāvāt privātiem patērētājiem būtu jāapsver tikai attiecībā uz augstākas prioritātes laidienu, nevis zemākas prioritātes laidienu.

(7)  Lai nodrošinātu SBBS emisijas integritāti un pēc iespējas ierobežotu riskus, kas saistīti ar pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa turēšanu un pārvaldīšanu, pamatā esošo valsts obligāciju termiņu vajadzētu cieši pieskaņot SBBS termiņam, savukārt pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa sastāvs būtu jāfiksē visam SBBS dzīves ciklam.

(8)  Tā kā SBBS pamatā esošā portfeļa sastāvs ir standartizēts, tas varētu apgrūtināt vai kavēt SBBS emisijas emitēšanu gadījumos, kad vienas vai vairāku dalībvalstu valsts obligācijas nav pieejamas tirgū. Tālab vajadzētu paredzēt iespēju, ka konkrētas dalībvalsts valsts obligācijas var izslēgt no SBBS turpmākām emitēšanām, ja un kamēr vien šīs dalībvalsts valsts obligāciju emitēšana ir būtiski ierobežota, jo nav lielas vajadzības pēc valsts parāda vai arī ir apgrūtināta piekļuve tirgum.

(9)  Lai nodrošinātu, ka SBBS ir pietiekami viendabīgi, konkrētas dalībvalsts valsts obligāciju izslēgšana no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa un atkaliekļaušana tajā būtu pieļaujama tikai tad, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu, ar ko nodrošina, ka visu vienlaikus emitēto SBBS pamatā ir tas pats valsts obligāciju portfelis. SBBS ir jauni produkti, un, lai nodrošinātu to nepārtrauktu emitēšanu tirgū, noteikti ir vajadzīgs lēmumu savlaicīgas pieņemšanas mehānisms, kas SBBS pamatā esošo portfeli ļauj pielāgot situācijās, kad dalībvalstij vairs nav piekļuves tirgum. Turklāt komentētāji un ieinteresētās personas ir pauduši bažas par to, ka šis vērtspapīrošanas produkts varētu nelabvēlīgi ietekmēt pamatā esošo valsts obligāciju tirgu likviditāti, un ar šādiem apsvērumiem ir nopietni jārēķinās. Tādēļ ar šo regulu Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei — EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(5), ir uzticēts pienākums īstenot SBBS tirgu un pamatā esošo valsts obligāciju tirgu uzraudzību, lai konstatētu traucējumu pazīmes.

(9a)  Pamatojoties uz EVTI konstatētajiem faktiem un ziņojumiem, kuri tos apstiprina, Komisija būtu jāpilnvaro precīzi definēt jēdzienu „tirgus likviditāte” un izstrādāt tās aprēķināšanas metodi, kā arī noteikt kritērijus, pēc kuriem EVTI būtu jāvērtē, vai piekļuve tirgum šīs regulas izpratnē dalībvalstij vēl ir iespējama. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot šādu deleģēto aktu, būtu jānodrošina, lai attiecīgais dokuments savlaicīgi un pienācīgi būtu iesniegts vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)  Katras SBBS emisijas augstākas prioritātes laidiena fiksēto lielumu nākamajās SBBS emitēšanās var samazināt, ja tādu nelabvēlīgu tirgus norišu dēļ, kas smagi ietekmē valsts obligāciju tirgu darbību dalībvalstī vai Savienībā, ir nepieciešams mazāks lielums, lai nodrošinātu, ka augstākas prioritātes laidienam piemīt pastāvīga augsta kredītkvalitāte un zems risks. Kad šādas nelabvēlīgas tirgus norises beidzas, nākamajās SBBS emitēšanās augstākas prioritātes laidienu var atjaunot sākotnējā lielumā, proti, 70 % apmērā. ▌

(11)  Ciktāl vien iespējams, ieguldītājus vajadzētu pasargāt no riska, ka iestāde, kas SBBS pamatā esošā portfeļa sastādīšanas vajadzībām iepērk valsts obligācijas („sākotnējais pircējs”), kļūst maksātnespējīga. Šī iemesla dēļ SBBS drīkstētu emitēt tikai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības („ĪNDS”), kas nodarbojas tikai ar SBBS emitēšanu un pārvaldīšanu, nevis ar kādiem citiem uzdevumiem, piemēram, kredītu izsniegšanu. Šā paša iemesla dēļ uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām būtu jāattiecina stingras prasības par aktīvu nošķiršanu.

(12)  Lai pārvaldītu ierobežotu termiņu nesakritību periodā starp brīdi, kad tiek gūti ieņēmumi no parāda apkalpošanas par pamatā esošo portfeli, un brīdi, kad tie tiek izmaksāti SBBS ieguldītājiem, vajadzētu paredzēt, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ieņēmumus no parāda apkalpošanas par SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām drīkst ieguldīt tikai skaidrā naudā un augsti likvīdos finanšu instrumentos ar zemu tirgus risku un kredītrisku.

(12a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina ĪNDS turētām valsts obligācijām un citai tādu pašu valsts obligāciju vai citu ar tādiem pašiem nosacījumiem emitētu valsts obligāciju turēšanai vienāda režīma piemērošanu.

(13)  Tikai tādiem produktiem, kas atbilst šīs regulas prasībām ▌par pamatā esošā portfeļa sastāvu un termiņiem un par augstākas prioritātes laidienu un subordinēto laidienu lielumu un kas emitēti, ievērojot uzraudzības režīmu, būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētais regulatīvais režīms.

(14)  Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sertifikācijai, ko veic EVTI, būtu jānodrošina, ka SBBS emisija atbilst šīs regulas prasībām. Tāpēc EVTI vajadzētu uzturēt sertificēto SBBS sarakstu, jo tas dotu iespēju ieguldītājiem pārliecināties, ka produkts, ko pārdošanā piedāvā kā SBBS, patiešām ir SBBS. Šā paša iemesla dēļ EVTI šajā sarakstā būtu jānorāda, vai ir uzliktas jebkādas sankcijas saistībā ar SBBS, un jāsvītro no šā saraksta tie produkti, par kuriem konstatēts, ka tie neatbilst šai regulai.

(15)  Ieguldītājiem būtu jāspēj paļauties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sertifikāciju, ko veikusi EVTI, ▌un uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību sniegto informāciju. Informācijai par SBBS un valsts obligācijām SBBS pamatā esošajā portfelī vajadzētu palīdzēt ieguldītājiem pašiem izprast, novērtēt un salīdzināt SBBS darījumus, nevis paļauties tikai uz trešām personām, tostarp kredītreitingu aģentūrām. Tas ļautu ieguldītājiem rīkoties apdomīgi un efektīvi veikt uzticamības pārbaudi. Tāpēc informācijai par SBBS vajadzētu būt ieguldītājiem brīvi pieejamai standartizētu veidņu formā tīmekļa vietnē, kurai tiek nodrošināta pastāvīga piekļuve.

(16)  Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un nodrošinātu, ka uzticēšanās SBBS nemazinās, EVTI būtu jāparedz noteikumi par atbilstošiem administratīviem sodiem un korektīviem pasākumiem, ko piemēro gadījumos, kad nolaidības dēļ vai tīšuprāt ir noticis paziņojuma vai produktam izvirzīto prasību pārkāpums saistībā ar SBBS.

(17)  Ieguldītājiem dažādos finanšu sektoros vajadzētu spēt ieguldīt SBBS, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie iegulda pamatā esošajās eurozonas valsts obligācijās, ja vien tie nav ieguldījumi SBBS subordinētajos laidienos, kuru turētājas ir bankas. Tāpēc būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013(7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341(9), lai nodrošinātu, ka SBBS tiek piemērots tāds pats regulējuma režīms, kādu piemēro to pamatā esošajiem aktīviem dažādos regulētos finanšu sektoros.

(18)  Lai nosargātu finanšu stabilitāti, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un veicinātu likviditāti, ir svarīgi pienācīgi un efektīvi uzraudzīt SBBS tirgus. Tālab EVTI vajadzētu būt informētai par SBBS emitēšanu un ▌būtu jāsaņem no īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām visa būtiskā informācija, kas tai ir nepieciešama uzraudzības funkciju pildīšanai. Šīs regulas ievērošana būtu jāuzrauga pirmām kārtām ar mērķi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, un attiecīgā gadījumā uzraudzībai vajadzētu skart aspektus, kas var būt saistīti ar regulētu finanšu sektora sabiedrību veiktu SBBS emitēšanu un turēšanu.

(19)  Valstu kompetentajām iestādēm, kuru pārziņā ir SBBS sastādīšanā vai SBBS tirgū iesaistītas sabiedrības, un EVTI uzraudzība būtu cieši jākoordinē un jānodrošina, ka to lēmumi ir konsekventi. ▌

(20)  Tā kā SBBS ir jauni produkti, kuru ietekme uz pamatā esošo valsts parāda vērtspapīru tirgiem nav zināma, ir lietderīgi, ka SBBS tirgu pārrauga Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) un valstu kompetentās un norīkotās iestādes makroprudenciālo instrumentu jomā. Tādēļ ESRK būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai ir piešķirtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010(10), un attiecīgā gadījumā jāizziņo brīdinājumi un jāsniedz ieteikumi kompetentajām iestādēm par korektīviem pasākumiem.

(21)  Tā kā EVTI ir struktūra ar ļoti specializētām zināšanām par vērtspapīru tirgiem, ir lietderīgi tai uzticēt regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi šādos jautājumos: kāda veida ieguldījumus īpašam nolūkam dibināta sabiedrība drīkst veikt ar ieņēmumiem no SBBS pamatā esošā portfeļa pamatsummas vai procentu maksājumiem; informācija, kas īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai informēšanas un sertifikācijas vajadzībām jāsniedz ▌EVTI par SBBS emisiju emitēšanu; informācija, kas jāsniedz pirms SBBS nodošanas; kompetento iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas pienākumi. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt šādus standartus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(22)  Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību paziņošanas pienākumiem pirms SBBS emisijas emitēšanas.

(23)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras lemt par to, vai kādas dalībvalsts valsts obligācijas ir iekļaujamas SBBS pamatā esošajā portfelī vai no tā izslēdzamas, un par to, vai nākotnē emitējamo SBBS augstākas prioritātes laidiena lielums būtu jāmaina. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(11).

(24)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nospraust SBBS satvaru, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, jo SBBS tirgus rašanās ir atkarīga no to šķēršļu novēršanas, kuri izriet no Savienības tiesību aktu piemērošanas, un to, ka vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū visiem institucionālajiem ieguldītājiem un SBBS darbībā iesaistītajām struktūrām var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka vispārēju satvaru ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (SBBS).

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz sākotnējiem pircējiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, ieguldītājiem un jebkādām citām SBBS emitēšanā vai turēšanā iesaistītām struktūrām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  „kompetentā iestāde” ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kuru valsts vai Savienības tiesību akti pilnvarojuši veikt šajā regulā aprakstītos uzdevumus;

(2)  „valsts obligācija” ir parāda instruments, ko emitējusi dalībvalsts centrālā valdība, kas ir denominēts un finansēts attiecīgās dalībvalsts valūtā un kam ir vienu gadu ilgs vai ilgāks sākotnējais termiņš;

(3)  „ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb „SBBS” ir euro denominēts finanšu instruments, kura kredītrisks ir saistīts ar riska darījumiem ar kādu valsts obligāciju portfeli un kurš atbilst šīs regulas prasībām;

(4)  „īpašam nolūkam dibināta sabiedrība” jeb „ĪNDS” ir no sākotnējā pircēja atšķirīga juridiska persona, kura saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu emitē SBBS un veic ar pamatā esošo valsts obligāciju portfeli saistītas darbības;

(5)  „sākotnējais pircējs” ir juridiska persona, kas pērk valsts obligācijas savā vārdā, pēc tam tās nododams īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai SBBS emitēšanas vajadzībām;

(6)  „ieguldītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir SBBS turētāja;

(7)  „laidiens” ir līgumā noteikts kredītriska segments, kurš saistīts ar SBBS pamatā esošo valsts obligāciju portfeli un kurš uzņemas lielāku vai mazāku kredītzaudējumu risku nekā tāda paša apmēra pozīcija citā šā kredītriska segmentā;

(8)  „augstākas prioritātes laidiens” ir SBBS emisijas laidiens, kurš zaudējumus sāk ciest pēc tam, kad zaudējumus jau cietuši visi attiecīgās SBBS emisijas subordinētie laidieni;

(9)  „subordinēts laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms attiecīgā augstākas prioritātes laidiena;

(10)  „zemākas prioritātes laidiens” ir jebkurš SBBS emisijas laidiens, kurš sāk ciest zaudējumus pirms jebkura cita laidiena.

2. nodaļa.

SBBS sastāvs, termiņš un struktūra

4. pants

Pamatā esošā portfeļa sastāvs

1.  SBBS emisijas pamatā esošajā portfelī ir tikai:

(a)  tādu dalībvalstu valsts obligācijas, kuru valūta ir euro;

(b)  šo valsts obligāciju izpirkšanā gūtie ieņēmumi.

2.  SBBS pamatā esošā portfelī katras dalībvalsts valsts obligāciju īpatsvars („pamatīpatsvars”) ir vienāds ar relatīvo īpatsvaru, kāds saskaņā ar kapitāla parakstīšanas atslēgu — to, kā dalībvalstu centrālās bankas atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā protokola „Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” 29. pantam paraksta ECB apmaksāto kapitālu, — ir attiecīgās dalībvalsts ieguldījumam Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Tomēr īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības no katras dalībvalsts valsts obligāciju nominālvērtības, kuru iegūst, piemērojot pamatīpatsvaru, var atkāpties, bet ne vairāk kā par desmit procentiem.

3.  Pēc paša pirmā SBBS sertificēšanas EVTI bez liekas kavēšanās sāk īstenot pastāvīgu uzraudzību un vērtēšanu, lai noteiktu, vai ir konstatējama kāda no šīm situācijām:

(a)  pēdējo divpadsmit mēnešu („atsauces perioda”) laikā dalībvalsts valsts obligācijas ir emitējusi tādā apjomā, kas mazāks par pusi no apjoma, kuru iegūst, tās relatīvo īpatsvaru, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, reizinot ar divpadsmit mēnešos pirms atsauces perioda emitēto SBBS kopējo daudzumu;

(aa)   SBBS emitēšana ir stipri nelabvēlīgi ietekmējusi kādu pamatā esošajā portfelī ietverto valsts obligāciju tirgus likviditāti;

(b)  pēdējo divpadsmit mēnešu laikā dalībvalsts vismaz pusi savu ikgadējo finansēšanas vajadzību ir finansējusi ar oficiālu atbalstu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013(12) 7. pantā norādītās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanai, vai arī dalībvalstij kāda iemesla dēļ vairs nav piekļuves tirgum.

Tirgus likviditāti šā punkta pirmās daļas aa) apakšpunkta izpratnē nosaka, kā minimuma kritērijus ņemot vērā tirgus plašumu un dziļumu iepriekšējos trijos mēnešos, ko pierāda pirkšanas un pārdošanas likmju mazās starpības, liels tirdzniecības apjoms un liels skaits dažādu tirgus dalībnieku.

Šā punkta pirmās daļas aa) apakšpunkta izpildei Komisija saskaņā ar 24.a pantu līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētu aktu, ar ko šīs regulas izpratnē skaidri definē jēdzienu „tirgus likviditāte” un nosaka tās aprēķināšanas metodi.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpildei Komisija saskaņā ar 24.a pantu līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, nosakot kritērijus, pēc kuriem EVTI vērtē, vai dalībvalstij vēl ir piekļuve tirgum.

3.a  EVTI pastāvīgi uzrauga un vērtē, vai dalībvalstij, kuras valsts obligācijas ir iekļautas SBBS pamatā esošajā portfelī, vēl ir piekļuve tirgum, vai arī attiecībā uz šo valsti ir sākusies makroekonomikas korekciju programmas īstenošana, jo SBBS emitēšana ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi tirgus likviditāti, un vai ierobežotas valsts obligāciju pieejamības dalībvalstu pamatīpatsvars ir šķērslis jaunu SBBS emitēšanai, vai arī attiecīgā no minētajām situācijām vairs nepastāv.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka ir izveidojusies 3. punkta pirmās daļas a) vai aa) apakšpunktā minētā situācija, EVTI var pieprasīt Komisijai pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka ir izveidojusies 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā situācija, EVTI var pieprasīt Komisijai vai nu izslēgt attiecīgo dalībvalsti no SBBS pamatā esošā portfeļa, vai arī pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ja EVTI, apspriežoties ar ESRK, konstatē, ka 3. punkta pirmās daļas a) līdz b) apakšpunktā minētā situācija vairs nepastāv, EVTI var pieprasīt Komisijai no jauna iekļaut attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas SBBS pamatā esošajā portfelī un pielāgot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kas iekļautas pamatā esošajā portfelī.

Ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc šā punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas un balstoties uz EVTI sniegto pamatojumu un pierādījumiem, Komisija:

(a)  vai nu pieņem īstenošanas aktu, ar ko izslēdz attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas no SBBS pamatā esošā portfeļa, vai arī pielāgo attiecīgo dalībvalstu pamatīpatsvaru,

(b)  vai pieņem īstenošanas aktu, ar ko izslēgšanas vai attiecīgo dalībvalstu pamatīpatsvara pielāgošanas pieprasījumu noraida, vai

(c)  pieņem īstenošanas aktu, ar ko no jauna iekļauj attiecīgās dalībvalsts valsts obligācijas SBBS pamatā esošajā portfelī, attiecīgi pielāgojot dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru, kuras iekļautas pamatā esošajā portfelī.

3.b  Ja īstenošanas akts tiek pieņemts, ievērojot šā panta 3.a punktu, šāda akta pieņemšana notiek saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja dalībvalsts tiek izslēgta no SBBS pamatā esošā portfeļa, jo ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot šā panta 3.a punktu, tad atlikušo dalībvalstu valsts obligāciju pamatīpatsvaru nosaka, ar šā panta 2. punktā izklāstīto aprēķina metodi no tā izslēdzot šā panta 3.a punktā minētās dalībvalsts valsts obligācijas. Ja ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot šā panta 3.a punktu, un tiek pielāgots pamatīpatsvars, pamatīpatsvara lielumus piemēro saskaņā ar īstenošanas aktu.

Izslēgšana vai pielāgojums sākotnēji ir spēkā vienu mēnesi. Komisija pēc apspriešanās ar EVTI var izslēgšanas vai šajā pantā minētās pamatīpatsvara pielāgošanas termiņu vairākas reizes pagarināt vēl uz vienu mēnesi, ikreiz pieņemot attiecīgu īstenošanas aktu. Ja līdz sākotnējā laikposma vai jebkura turpmākā atjaunināšanas laikposma beigām izslēgšanas vai pielāgošanas termiņš netiek atjaunināts, tas automātiski beidzas.

3.c   ECB tiek savlaicīgi informēta par ikvienu lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu.

5. pants

Pamatā esošo aktīvu termiņš

1.  Vienas un tās pašas emisijas SBBS laidieniem ir viens un tas pats sākotnējais termiņš. Minētais termiņš ir vienāds ar tādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušo termiņu, kurai tas ir visilgākais, vai to pārsniedz, bet ne vairāk kā par vienu dienu.

2.  Nevienas SBBS pamatā esošā portfeļa valsts obligācijas atlikušais termiņš nav vairāk kā sešus mēnešus īsāks par termiņu, kāds ir attiecīgā portfeļa valsts obligācijai, kurai atlikušais termiņš ir visilgākais.

6. pants

Laidienu, maksājumu un zaudējumu struktūra

1.  SBBS emisiju veido viens augstākas prioritātes laidiens un viens vai vairāki subordinēti laidieni. Augstākās prioritātes laidiena neatmaksātā nominālvērtība ir septiņdesmit procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības. Subordinēto laidienu skaitu un neatmaksātās nominālvērtības nosaka ĪNDS ar ierobežojošu nosacījumu, ka zemākās prioritātes laidiena nominālvērtība ir vismaz pieci procenti no visas SBBS emisijas neatmaksātās nominālvērtības.

2.  Ja kādā dalībvalstī vai Savienībā valsts parāda vērtspapīru tirgu darbību nopietni traucē nelabvēlīgas norises un ja Komisija saskaņā ar 4. punktu šādu traucējumu ir apstiprinājusi, īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības visu pēc šāda paziņojuma emitēto SBBS emisiju augstākās prioritātes laidienu neatmaksāto nominālvērtību pazemina līdz sešdesmit procentiem.

Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu ir apstiprinājusi, ka minētā traucējuma vairs nav, visām pēc šāda apstiprinājuma emitētām SBBS emisijām piemēro 1. punktu.

3.  EVTI pārrauga un novērtē, vai 2. punktā minētā situācija joprojām pastāv vai ir beigusies, un par to informē Komisiju.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurš nosaka, ka 2. punktā minētais traucējums joprojām pastāv vai ka tas beidzies. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

5.  Uz SBBS pamata izdarīti maksājumi ir atkarīgi no pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa maksājumiem.

6.  Zaudējumu sadalījums un maksājumu kārtība ir atkarīgi no SBBS emisijas laidiena un ir fiksēti visam SBBS emisijas dzīvesciklam.

Zaudējumi tiek atzīti un piešķirti to rašanās kārtībā.

7. pants

SBBS emitēšana un īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pienākumi

1.  ĪNDS atbilst visām šādām prasībām:

(a)  ir nodibināta Savienībā;

(b)  tās vienīgās darbības ir saskaņā ar 4., 5., 6. un 8. pantu emitēt un apkalpot SBBS emisijas, un pārvaldīt šo emisiju pamatā esošos portfeļus;

(c)  tā vienpersonīgi atbild par b) punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un darbību izpildi.

2.  Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām ir pilnas īpašumtiesības uz jebkuras SBBS emisijas pamatā esošo portfeli.

SBBS emisijas pamatā esošais portfelis ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK(13) 2. panta c) punktā definētais vērtspapīru finanšu nodrošinājuma līgums un nodrošina attiecīgās ĪNDS finanšu saistības attiecībā uz minētās SBBS emisijas ieguldītājiem.

Tas, ka tiek turēts konkrētas SBBS emisijas SBBS, nav pamats tādām tiesībām uz vai prasījumiem pret minēto SBBS emisiju emitējušās ĪNDS aktīviem, kas neattiecas uz minētās emisijas pamatā esošo portfeli un no minētā SBBS turēšanas gūtajiem ienākumiem.

Pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa vērtības vai ienākumu samazinājums ieguldītājiem nedod pamatu celt prasību par saistībām.

3.  ĪNDS lietvedību un grāmatvedību kārto tā, lai:

(a)  pašu aktīvi un finanšu resursi būtu nodalīti no SBBS emisijas pamatā esošā portfeļa aktīviem un resursiem un no saistītajiem ieņēmumiem;

(b)  atsevišķi nodalīti būtu dažādu SBBS emisiju pamatā esošie portfeļi un no tiem gūtie ieņēmumi;

(c)  atsevišķi nodalītas būtu dažādu ieguldītāju vai starpnieku turētās pozīcijas;

(d)  verificētu, ka jebkurā laika brīdī vienas emisijas SBBS skaits ir vienlīdzīgs visu minētās emisijas ieguldītāju vai starpnieku turēto SBBS kopskaitam;

(e)  verificētu, ka vienas emisijas SBBS neatmaksātā nominālvērtība ir vienlīdzīga minētās emisijas pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa neatmaksātajai nominālvērtībai.

4.  ĪNDS 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās valsts obligācijas tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES(14) I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014(15) pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

4.a   Dalībvalstis nodrošina ĪNDS turētām valsts obligācijām un citai tādu pašu valsts obligāciju vai citu ar tādiem pašiem nosacījumiem emitētu valsts obligāciju turēšanai vienāda režīma piemērošanu.

8. pants

Ieguldījumu politika

1.  No 4. punkta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām valsts obligācijām izrietošus pamatsummas vai procentu maksājumus, kas jāatmaksā pirms no SBBS izrietošajiem pamatsummas vai procentu maksājumiem, ĪNDS iegulda tikai skaidrā naudā vai ▌euro denominētos skaidras naudas ekvivalentos, kas ir likvidējami vienas dienas laikā ar minimālu negatīvu ietekmi uz cenu.

Pirmajā daļā minētos maksājumus ĪNDS tur, kā tas atļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā, tikai centrālās bankās, centrālos vērtspapīru depozitārijos, atļauju saņēmušās kredītiestādēs vai atļauju saņēmušās ieguldījumu sabiedrībās.

2.  ĪNDS ar valsts obligācijām nodrošināta vērtspapīra pamatā esošo portfeli nedrīkst mainīt pirms minētā SBBS termiņa.

3.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizēts, kādus finanšu instrumentus var uzskatīt par 1. punktā minētajiem augsti likvīdajiem finanšu instrumentiem ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. nodaļa

Apzīmējuma „SBBS” izmantošana un prasības par paziņošanu, pārredzamību un informāciju

9. pants

Apzīmējuma „SBBS” izmantošana

Apzīmējumu „ar valsts obligācijām nodrošināts vērtspapīrs” jeb „SBBS” izmanto tikai tādiem finanšu produktiem, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)  finanšu produkts pastāvīgi atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(aa)  ĪNDS pastāvīgi atbilst 7. un 8. panta prasībām;

(b)  ▌šo finanšu produktu saskaņā ar 10. panta 1. punktu ir sertificējusi EVTI, un šis finanšu produkts ir iekļauts 10. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

10. pants

Prasības par SBBS paziņošanu

1.  Pirms emitēt SBBS emisiju, ĪNDS ar šā panta 5. punktā minētās veidnes starpniecību vismaz vienu nedēļu iepriekš iesniedz pieteikumu sertificēt SBBS emisiju, paziņojot EVTI, ka SBBS emisija atbilst 4., 5. un 6. panta prasībām. EVTI par to bez liekas kavēšanās informē šīs ĪNDS kompetento iestādi.

1.a  Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā ĪNDS paskaidro, kā ir izpildījusi katru no 4., 5., 6., 7. un 8. pantā izklāstītajām prasībām.

1.b  SBBS emisiju EVTI sertificē tikai tad, ja ir pilnīgi pārliecināta, ka gan pieteikuma iesniedzēja ĪNDS, gan SBBS emisija atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām. EVTI bez liekas kavēšanās informē pieteikuma iesniedzēju ĪNDS par to, vai ir apmierinājusi sertifikācijas pieteikumu vai to noraidījusi.

2.  EVTI savā oficiālajā tīmekļvietnē uztur sarakstu ar visām EVTI sertificētajām SBBS emisijām. Šo sarakstu EVTI atjaunina, nevilcinoties svītrojot SBBS emisijas, kuras pēc 15. pantam atbilstoša EVTI lēmuma vairs nav uzskatāmas par SBBS emisijām.

3.  ▌Ja attiecīgo SBBS sakarā EVTI ir uzlikusi 16. pantā minētos administratīvos sodus, kas vairs nav pārsūdzami, EVTI to uzreiz norāda šā panta 2. punktā minētajā sarakstā.

3.a  EVTI anulē SBBS emisijas sertifikāciju gadījumos, kad ir spēkā kāds no šiem nosacījumiem:

(a)  ĪNDS ir nepārprotami atteikusies no sertifikācijas vai sešu mēnešu laikā pēc sertifikācijas piešķiršanas nav to izmantojusi;

(b)  sertifikāciju ĪNDS ir saņēmusi, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

(c)  SBBS emisija vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem tā tika sertificēta.

Sertifikācijas anulēšana nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā.

4.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā nosaka 1. punktā minētās informācijas sniegšanai lietojamās veidnes.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11. pants

Prasības par pārredzamību

1.  ĪNDS ieguldītājiem un EVTI bez liekas kavēšanās sniedz šādu informāciju:

(a)  tādu informāciju par pamatā esošo portfeli, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai finanšu produkts atbilst 4., 5. un 6. pantam;

(b)  detalizētu aprakstu par SBBS emisijas laidienu maksājumu prioritāti;

(c)  ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129(16) 1. panta 4. punkta, 1. panta 5. punkta vai 3. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos nav sagatavots prospekts — pārskatu par SBBB galvenajām iezīmēm, attiecīgā gadījumā arī detalizētu informāciju par riska darījuma iezīmēm, naudas plūsmām un zaudējumu attiecināšanas hierarhiju;

(d)  10. panta 1. punktā minēto paziņojumu un sertifikācijas pieteikumu, uz kuru norādīts 10. panta 1.b punktā.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā informācija ir pieejama ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc SBBS procentu maksājuma termiņa.

2.  ĪNDS 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu tīmekļvietnē:

(a)  kam ir labi funkcionējoša datu kvalitātes kontroles sistēma;

(b)  uz ko attiecas atbilstīgi pārvaldības standarti un ko uztur un ekspluatē saskaņā ar organizatorisku struktūru, kura nodrošina tīmekļvietnes nepārtrauktu un pareizu darbību;

(c)  kam izmanto sistēmas, kontroles un procedūras, kuras identificē visus attiecīgos operacionālā riska avotus;

(d)  kas ietver sistēmas, kuras nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, integritāti un tūlītēju reģistrāciju;

(e)  kas dara iespējamu reģistrēt un glabāt informāciju vismaz piecus gadus pēc katras SBBS emisijas termiņa.

1. punktā minēto informāciju un to, kur šī informācija pieejama, ĪNDS norāda ieguldītājiem sniegtajos dokumentos par SBBS.

12. pants

Prasības attiecībā uz informāciju

1.  Pirms pārvest kādu SBBS, pārvedējs pārveduma saņēmējam pilnā apjomā sniedz šādu informāciju:

(a)  kāda ir procedūra pamatā esošā valsts obligāciju portfeļa ieņēmumu sadalīšanai pa SBBS emisijas dažādajiem laidieniem, arī pēc nemaksāšanas par pamatā esošajiem aktīviem vai gatavojoties uz šādu nemaksāšanu;

(b)  kā ieguldītājiem piešķir balsstiesības attiecībā uz maiņas piedāvājumu, kas izteikts pēc tam, kad kādas pamatā esošā portfeļa valsts obligācijām nav apmaksātas vai kad gaidāma šāda nemaksāšana, un kā pa dažādajiem SBBS emisijas laidieniem sadalīt parāda nemaksāšanas radītus zaudējumus.

2.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisku standartu projektu, kurā precizē 1. punktā minēto informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI ne vēlāk kā ... [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. nodaļa

Produktu pārraudzība

13. pants

EVTI īstenota uzraudzība

1.  EVTI ir kompetentā iestāde, kas uzrauga, kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības pilda šajā regulā noteiktās prasības.

2.  EVTI ir ▌uzraudzības, izmeklēšanas un sodu piemērošanas pilnvaras, kas ļauj tai pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

EVTI ir tiesības vismaz:

(a)  piekļūt jebkādiem dokumentiem jebkādā formātā, ciktāl tie attiecas uz SBBS, un saņemt vai izgatavot to kopiju;

(b)  pieprasīt īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai nekavējoties sniegt informāciju;

(c)  no jebkuras personas pieprasīt informāciju, kas saistīta ar šīs ĪNDS darbībām;

(d)  veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

(e)  veikt atbilstīgus pasākumus, kas nodrošinātu, ka ĪNDS joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

(f)  izdot rīkojumu, kas nodrošinātu, ka ĪNDS atbilst šīs regulas prasībām un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas pārkāpj šo regulu.

14. pants

Kompetento iestāžu un EVTI sadarbība

1.  Kompetentās iestādes, kuru pārziņā ir SBBS sastādīšanā vai SBBS tirgū citādi iesaistītas sabiedrības, un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar savu pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju. Konkrētāk, tās cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un jebkādu domstarpību gadījumā nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus.

Lai atvieglotu kompetento iestāžu pilnvaru izmantošanu un lai nodrošinātu šajā regulā izklāstīto saistību piemērošanu un izpildi, EVTI rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentā iestāde, kurai ir nepārprotams un pierādāms pamatojums tam, ka kāda ĪNDS pārkāpj šo regulu, uzreiz un detalizēti informē EVTI. EVTI veic atbilstošus pasākumus, cita starpā arī pieņemot 15. pantā minēto lēmumu.

3.  Ja EVTI ir veikusi attiecīgus pasākumus, bet ĪNDS ar savu rīcību joprojām nepārprotami pārkāpj šo regulu, tad EVTI var veikt visus ieguldītāju aizsargāšanai piemērotos pasākumus un cita starpā var aizliegt īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai savā teritorijā turpmāk tirgot SBBS, un var pieņemt 15. pantā minēto lēmumu.

15. pants

Apzīmējuma SBBS ļaunprātīga izmantošana

1.  Ja ir pamats uzskatīt, ka kāda ĪNDS, pārkāpdama 9. pantu, apzīmējumu „SBBS” ir izmantojusi tāda produkta tirgošanai, kas neatbilst minētajā pantā izklāstītajām prasībām, EVTI īsteno 2. punktā paredzēto procedūru.

2.  Kad EVTI ir uzzinājusi par 1. punktā minēto iespējamo pārkāpumu, tā 15 dienu laikā izlemj, vai 9. pants ir pārkāpts, un par to informē citas attiecīgās kompetentās iestādes, arī ieguldītāju kompetentās iestādes, ja tās ir zināmas. ▌

Ja EVTI konstatē, ka ĪNDS izdarītais pārkāpums ir saistīts ar labā ticībā pieļautu neatbilstību 9. pantam, var nolemt, ka īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai tiek atvēlēts laikposms, kurš nepārsniedz vienu mēnesi un kura laikā ĪNDS var konstatēto pārkāpumu labot; laikposms sākas dienā, kad EVTI īpašam nolūkam dibināto sabiedrību ir informējusi par šo pārkāpumu. Minētajā laikposmā SBBS, kas ir iekļauti sarakstā, ko EVTI uztur uz 10. panta 2. punkta pamata, joprojām tiek uzskatīti par SBBS un joprojām tiek paturēti šajā sarakstā.

3.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizēti sadarbības pienākumi un informācija, ar ko jāapmainās saskaņā ar 1. un 2. punktu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā [6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

16. pants

Pārkāpumu novēršanas pasākumi un administratīvie sodi

1.  Neskarot dalībvalstu tiesības uz 17. panta pamata noteikt kriminālsodus, ▌īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai fiziskajai personai, kura īpašam nolūkam dibināto sabiedrību pārvalda, EVTI nosaka attiecīgus pārkāpumu novēršanas pasākumus, tostarp piemēro 15. pantā minēto lēmumu, un 3. punktā izklāstītos atbilstīgos administratīvos sodus, gadījumos, kad ĪNDS:

(a)  nav izpildījušas 7. un 8. pantā izklāstītās saistības;

(b)  nav izpildījušas 9. panta prasības, tostarp arī nav saskaņā ar 10. panta 1. punktu EVTI sniegušas paziņojumu vai paziņojums bijis maldinošs;

(c)  nav ievērojušas 11. panta prasības attiecībā uz pārredzamību.

2.  1. punktā minētie administratīvie sodi ir vismaz šādi:

(a)  publisks paziņojums, kurā pārkāpumu izdarījusī fiziskā vai juridiskā persona ir identificēta un ir norādīta pārkāpuma daba;

(b)  rīkojums, kas pārkāpumu izdarījušajai fiziskajai vai juridiskajai personai pieprasa šādu rīcību pārtraukt un to neatkārtot;

(c)  pagaidu aizliegums, kas kādam ĪNDS pārvaldības loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, liedz īstenot ĪNDS pārvaldības funkcijas;

(d)  ja noticis kāds no 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, šai ĪNDS noteikts pagaidu aizliegums izdarīt 10. panta 1. punktā minēto paziņošanu;

(e)  administratīvs naudassods, kas nepārsniedz EUR 5 000 000 vai — dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — attiecīgo [šīs regulas spēkā stāšanās datums] vērtību nacionālajā valūtā, vai nepārsniedz 10 % no šīs ĪNDS gada kopējā neto apgrozījuma, kā tas noteikts jaunākajos pieejamajos pārskatos, ko apstiprinājusi ĪNDS pārvaldība;

(f)  administratīvs naudassods, kas ne vairāk kā divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja labums pārsniedz e) apakšpunktā minētās maksimālās summas.

3.  Lemjot par administratīvo sodu veidu un līmeni, EVTI ņem vērā to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīšām vai nolaidības dēļ, un ņem vērā visus pārējos attiecīgos apstākļus, attiecīgā gadījumā arī:

(a)  pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

(b)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

(c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli;

(d)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var konstatēt;

(e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām;

(f)  to, kādā līmenī atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

(g)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

4.  EVTI nodrošina, lai ikviens lēmums, ar ko nosaka pārkāpumu novēršanas pasākumus vai administratīvos sodus, būtu pienācīgi pamatots un lai to varētu pārsūdzēt.

17. pants

Mijiedarbība ar kriminālsodiem

Dalībvalstis, kas par 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu noteikušas kriminālsodus, ļauj EVTI uzturēt sakarus ar tiesu, prokuratūras vai krimināltiesību aizsardzības iestādēm, kuras ir dalībvalstu jurisdikcijā, un no attiecīgajām iestādēm saņemt un tām sniegt konkrētu informāciju par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta attiecībā uz 16. panta 1. punktā minēto pārkāpumu.

18. pants

Administratīvo sodu publicēšana

1.  EVTI savā tīmekļvietnē publicē visus lēmumus par administratīviem sodiem, uz kuriem vairs neattiecas pārsūdzības tiesības un kuri bez liekas kavēšanās un pēc attiecīgās personas informēšanas noteikti par kādu no 16. panta 1. pantā minētajiem pārkāpumiem.

Pirmajā daļā minētā publikācija informē par pārkāpuma veidu un dabu un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai uzlikts administratīvais sods.

2.  EVTI, ievērojot anonimitāti ▌, administratīvo sodu publicē šādos gadījumos:

(a)  ja administratīvo sodu piemēro fiziskai personai un obligāti veicamā iepriekšējā novērtēšanā secināts, ka personas datus publicēt nav samērīgi;

(b)  ja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

(c)  ja publicēšana īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai vai attiecīgajām fiziskajām personām radītu neproporcionālu kaitējumu.

Savukārt, ja paredzams, ka pirmajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā varētu beigt pastāvēt, publicēšanu saskaņā ar 1. punktu uz šādu laikposmu var atlikt.

3.  EVTI nodrošina, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu publicētā informācija tās oficiālajā tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus. Personas dati EVTI oficiālajā tīmekļvietnē tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs.

18.a pants

Uzraudzības maksa

1.  EVTI iekasē no ĪNDS maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2. punktu. Šī maksa ir samērīga attiecībā pret konkrētās ĪNDS apgrozījumu un sedz visus EVTI izdevumus, kas rodas saistībā ar SBBS licencēšanu un ĪNDS uzraudzību.

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, sīkāk precizējot maksas veidu, pakalpojumus, par kuriem maksa tiek iekasēta, maksas summu un maksāšanas kārtību.

19. pants

SBBS tirgus makroprudenciālā uzraudzība

Nepārkāpjot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktās pilnvaras, par Savienības SBBS tirgus makroprudenciālo uzraudzību ir atbildīga ESRK, kura rīkojas saskaņā ar minētajā regulā izklāstītajām pilnvarām. Ja ESRK konstatē, ka SBBS tirgi nopietni apdraud eurozonas dalībvalstu valsts parāda vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību, ESRK var izmantot pilnvaras, kas tai ir noteiktas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16., 17. un 18. pantā.

4. nodaļa

Īstenošanas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

21. pants

Direktīvas 2009/65/EK grozījums

Direktīvā 2009/65/EK pievieno šādu 54.a pantu:"

„54.a pants

1.  Ja dalībvalstis piemēro 54. pantā minēto atkāpi vai piešķir 56. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, PVKIU piederības dalībvalsts kompetentās iestādes:

   a) ja tās uzskata, ka PVKIU sertifikātu turētāju aizsardzība ir līdzvērtīga tādu PVKIU sertifikātu turētāju aizsardzībai, kuras atbilst 52. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, PVKIU piemēro to pašu atkāpi vai piešķir to pašu atbrīvojumu saskaņā ar riska sadalīšanas principu līdz pat 100 % savu aktīvu ieguldīt Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajos ar valsts obligācijām nodrošinātajos vērtspapīros;
   b) nosaka atbrīvojumu no 56. panta 1. un 2. panta piemērošanas.

2.  1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].”

"

22. pants

Direktīvas 2009/138/EK grozījums

Direktīvas 2009/138/EK 104. pantā pievieno šādu 8. punktu:"

„8. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai riska darījumus ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem uzskata par attiecīgo valstu valūtā denominētiem riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām.

Pirmās daļas izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].”

"

23. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)  regulas 268. pantam pievieno šādu 5. daļu:"

„5. Atkāpjoties no pirmā punkta, saskaņā ar šā panta pirmo punktu vienmēr var rīkoties ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 8. punktā definētajiem augstākas prioritātes laidiena ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”;

"

(2)  regulas 325. pantam pievieno šādu 4. punktu:"

„4. Šajā sadaļā iestādes riska darījumus, kas ir Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 8. punktā definētie augstākas prioritātes laidiena ar valsts obligācijām nodrošinātie vērtspapīri, uzskata par riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību.”;

"

(3)  regulas 390. panta 7. punktā pievieno šādu daļu:"

„Pirmo daļu piemēro riska darījumiem ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem.”.

"

24. pants

Direktīvas (ES) 2016/2341 grozījumi

Direktīvā (ES) 2016/2341 iekļauj šādu 18.a pantu:"

„18.a pants

Ar valsts obligācijām nodrošināti vērtspapīri

1.  Savos noteikumos par AKUI aktīvu novērtēšanu un AKUI pašu kapitāla un maksātspējas normas aprēķināšanu dalībvalstis ar Regulas [ievietot atsauci uz SBBS regulu] 3. panta 3. punktā definētajiem ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem rīkojas tāpat kā eurozonas valsts parāda instrumentiem.

2.  1. punkta izpildei nepieciešamos pasākumus dalībvalstis pieņem, publicē un Komisijai un EVTI paziņo līdz [6 mēneši no SBBS regulas stāšanās spēkā].

"

24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 18.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 18.a panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 3. punkta trešo vai ceturto daļu vai 18.a panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

25. pants

Izvērtēšanas klauzula

Ne agrāk kā piecus gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā, un pēc tam, kad kļuvuši pieejami pietiekami dati, Komisija šo regulu izvērtē, novērtējot, vai tā ir sasniegusi savu mērķi — novērst nepamatotus regulatīvus šķēršļus ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru izveidei.

26. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK(17) izveidotā Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 62, 15.2.2019., 113. lpp.
(2) OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3) OV C 62, 15.2.2019., 113. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
(17) Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).


Eiropas uzraudzības iestādes un finanšu tirgi ***I
PDF 137kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (COM(2018)0646 – C8-0409/2018 – 2017/0230(COD))
P8_TA(2019)0374A8-0013/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0646),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0409/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 11. aprīļa atzinumu(1) un 2018. gada 7. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 15. februāra atzinumu(3) un 2018. gada 12. decembra atzinumu(4),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 1. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0013/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju.

P8_TC1-COD(2017)0230


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2175.)

(1) OV C 255, 20.7.2018., 2. lpp.
(2) OV C 37, 30.1.2019., 1. lpp.
(3) OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.
(4) OV C 110, 22.3.2019., 58. lpp.


Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ***I
PDF 126kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (COM(2017)0538 – C8-0317/2017 – 2017/0232(COD))
P8_TA(2019)0375A8-0011/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0538),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0317/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2018. gada 2. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 15. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 1. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0011/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

P8_TC1-COD(2017)0232


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2176.)

(1) OV C 120, 6.4.2018., 2. lpp.
(2) OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.


Finanšu instrumentu tirgi un uzņēmējdarbības uzsākšana un veikšana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ***I
PDF 129kWORD 41k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (COM(2017)0537 – C8-0318/2017 – 2017/0231(COD))
P8_TA(2019)0376A8-0012/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2017)0537),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0318/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 11. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 15. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 1. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0012/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

P8_TC1-COD(2017)0231


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/2177.)

(1) OV C 251,18.7.2018., 2. lpp.
(2) OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.


Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālā uzraudzība (direktīva) ***I
PDF 124kWORD 60k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un grozījumiem Direktīvās 2013/36/ES un 2014/65/ES (COM(2017)0791 – C8-0452/2017 – 2017/0358(COD))
P8_TA(2019)0377A8-0295/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0791),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0452/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0295/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES

P8_TC1-COD(2017)0358


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/2034.)

(1) OV C 378, 19.10.2018., 5. lpp.
(2) OV C 262, 25.7.2018., 35. lpp.


Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasības (regula) ***I
PDF 125kWORD 61k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasībām un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2017)0790 – C8-0453/2017 – 2017/0359(COD))
P8_TA(2019)0378A8-0296/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0790),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0453/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0296/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014

P8_TC1-COD(2017)0359


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2033.)

(1) OV C 378, 19.10.2018., 5. lpp.
(2) OV C 262, 25.7.2018., 35. lpp.


Pārredzami un paredzami darba nosacījumi Eiropas Savienībā ***I
PDF 127kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā (COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD))
P8_TA(2019)0379A8-0355/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0797),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0006/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 18. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0355/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā

P8_TC1-COD(2017)0355


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2019/1152.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums

Saskaņā ar direktīvas 23. pantu Komisija pārskatīs šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 8 gadus pēc tās stāšanās spēkā, nolūkā vajadzības gadījumā ierosināt nepieciešamos grozījumus. Komisija savā ziņojumā apņemas pievērst īpašu uzmanību tam, kā dalībvalstis piemēro 1. un 14. pantu. Izvērtējot, vai dalībvalstis ir pilnībā un pareizi transponējušas direktīvu savās valsts tiesību sistēmās, Komisija pārbaudīs arī atbilstību 14. pantam.

(1) OV C 283, 10.8.2018., 39. lpp.
(2) OV C 387, 25.10.2018., 53. lpp.


Eiropas Darba iestāde ***I
PDF 131kWORD 55k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi (COM(2018)0131 – C8-0118/2018 – 2018/0064(COD))
P8_TA(2019)0380A8-0391/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0131),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 46. un 48. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0118/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 46. un 48. pantu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 20. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 21. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0391/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā un kurš tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā, kas sekos izdevumam, kurā tiks publicēts galīgais leģislatīvais akts;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344

P8_TC1-COD(2018)0064


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1149.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīmē, ka Eiropas Darba iestādes (EDI) mītnes atrašanās vietas izraudzīšanās process šīs iestādes izveides regulas pieņemšanas laikā netika pabeigts.

Atgādinot apņemšanos nodrošināt patiesu un pārredzamu sadarbību un atgādinot par Līgumiem, trīs iestādes atzīst, ka ir ļoti svarīgi veikt informācijas apmaiņu jau sākotnējos EDI mītnes atrašanās vietas izraudzīšanās procesa posmos.

Šāda agrīna informācijas apmaiņa trim iestādēm atvieglotu to tiesību īstenošanu saskaņā ar Līgumiem un izmantojot attiecīgās procedūras.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas nodomu veikt jebkādus atbilstošus pasākumus, lai dibināšanas regulā paredzētu noteikumus par EDI mītnes atrašanās vietu, un nodrošināt, ka EDI darbojas autonomi saskaņā ar minēto regulu.

(1)OV C 440, 6.12.2018., 128. lpp.
(2)OV C 461, 21.12.2018., 16. lpp.


Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem ***I
PDF 129kWORD 61k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD))
P8_TA(2019)0381A8-0381/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2016)0134),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0117/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 22. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0381/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

P8_TC1-COD(2016)0074


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1241.)

(1) OV C 389, 21.10.2016., 67. lpp.2 OV C 185, 9.6.2017., 82. lpp.
(2) OV C 185, 9.6.2017., 82. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 16. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0003).


Regula par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku ***I
PDF 124kWORD 64k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (COM(2017)0114 – C8-0099/2017 – 2017/0048(COD))
P8_TA(2019)0382A8-0094/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0114),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0099/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 2. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0094/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

P8_TC1-COD(2017)0048


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2152.)

(1) OV C 77, 1.3.2018., 2. lpp.


OLAF veikta izmeklēšana un sadarbība ar Eiropas Prokuratūru ***I
PDF 351kWORD 80k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (COM(2018)0338 – C8-0214/2018 – 2018/0170(COD))
P8_TA(2019)0383A8-0179/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0338),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0214/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 8/2018(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0179/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti

P8_TC1-COD(2018)0170


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371(4) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(5), Savienība ir ievērojami pastiprinājusi līdzekļusnostiprinājusi saskaņota tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz līdzekļiem, kas pieejami Savienības finanšu interešu aizsardzībai, izmantojot krimināltiesības. Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir būtiska prioritāte krimināltiesību un krāpšanas apkarošanas politikas jomā, un tā būs pilnvarota iesaistītajās dalībvalstīs veikt kriminālizmeklēšanu un izvirzīt apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības budžetu, kā noteikts Direktīvā (ES) 2017/1371. [Gr. 1]

(2)  Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) veic administratīvu izmeklēšanu par administratīviem pārkāpumiem, kā arī par noziedzīgu rīcību. Izmeklēšanai noslēdzoties, tas var sniegt valstu kriminālvajāšanas iestādēm ar tiesvedību saistītus ieteikumus, kuru mērķis ir dot iespēju izvirzīt apsūdzības un veikt kriminālvajāšanu dalībvalstīs. Turpmāk par aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem dalībvalstīs, kas piedalās EPPO, tas ziņos EPPO un sadarbosies ar to saistībā ar EPPO veikto izmeklēšanu. [Gr. 2]

(3)  Tāpēc pēc Regulas (ES) 2017/1939 pieņemšanas būtu jāgroza un atbilstoši jāpielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013(6). Noteikumi, kas Regulā (ES) 2017/1939 reglamentē attiecības starp EPPO un Biroju, būtu jāatspoguļo un jāpapildina Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumos, lai, izmantojot sinerģiju starp šīm divām struktūrām, proti, īstenojot ciešas sadarbības, informācijas apmaiņas un papildināmības principus un tiecoties nepieļaut darbību dubultošanos, nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzības visaugstāko līmeni. [Gr. 3]

(4)  Ņemot vērā kopīgo mērķi saglabāt Savienības budžeta integritāti, Birojam un EPPO būtu jāizveido un jāuztur ciešas attiecības, kuru pamatā ir patiesa sadarbība un kuru mērķis ir nodrošināt to attiecīgo pilnvaru papildināmību un darbības koordinēšanu, jo īpaši attiecībā uz ciešākas sadarbības jomu EPPO izveidei. Visbeidzot, šīm attiecībām būtu jāpalīdz nodrošināt, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi līdzekļi, un izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.

(5)  Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka Birojam, kā arī visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un valstu kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās ir jāziņo EPPO par aizdomām par noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē. Tā kā Birojs ir pilnvarots veikt krāpšanas, korupcijas un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, administratīvu izmeklēšanu, tam ir vislabākās iespējas un viss vajadzīgais, lai darbotos kā dabisks EPPO partneris un privileģēts informācijas avots. [Gr. 4]

(6)  Elementi, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu rīcību, kura ir EPPO kompetencē, praksē var būt sākotnējos apgalvojumos, ko saņem Birojs, vai arī atklāties tikai administratīvajā izmeklēšanā, ko Birojs sācis, pamatojoties uz aizdomām par administratīvu pārkāpumu. Lai izpildītu pienākumu ziņot EPPO, Birojam tāpēc būtu attiecīgā gadījumā jāziņo par noziedzīgu rīcību jebkurā posmā pirms izmeklēšanas vai tās gaitā.

(7)  Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts elementu minimālais kopums, kas parasti būtu jāietver ziņojumos. Lai pārliecinātos par šiem elementiem un savāktu nepieciešamo informāciju, Birojam var nākties veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtējumu. Birojam šī izvērtēšana būtu jāveic ātri un izmantojot līdzekļus, kas nerada apdraudējumu iespējamai turpmākai kriminālizmeklēšanai. Ja rodas aizdomas par nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē, Birojam izvērtēšanas beigās par to būtu jāziņo EPPO.

(8)  Ņemot vērā Biroja īpašās zināšanas, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām vajadzētu būt iespējai izmantot Biroju šādas sākotnējas izvērtēšanas veikšanai par tām ziņotajiem apgalvojumiem.

(9)  Atbilstoši Regulai (ES) 2017/1939 Birojam principā nevajadzētu sākt paralēlu administratīvu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, par kuriem izmeklēšanu veic EPPO. Tomēr dažos gadījumos Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā pirms EPPO sāktā kriminālprocesa pabeigšanas Birojam var būt nepieciešams veikt papildu administratīvu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir vajadzīgi piesardzības pasākumi vai arī būtu jāsauc pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Šī papildu izmeklēšana cita starpā var būt lietderīga, lai atgūtu Savienības budžetā maksājamās summas, uz kurām attiecas īpaši noteikumi par noilgumu, ja riskam pakļautās summas ir ļoti lielas vai riska situācijās ir jāizvairās no papildu izdevumiem, veicot administratīvus pasākumus.

(10)  Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka EPPO var lūgt Biroju veikt šādu papildu izmeklēšanu. Gadījumos, kad EPPO to nelūdz, noteiktos apstākļos pēc konsultēšanās ar EPPO šādai papildu izmeklēšanai vajadzētu būt iespējamai arī pēc Biroja iniciatīvas. Konkrēti, EPPO būtu jāvar iebilst pret to, ka Birojs sāk vai turpina izmeklēšanu vai veic konkrētas izmeklēšanas darbības. Šo iebildumu pamatā vajadzētu būt nepieciešamībai aizsargāt EPPO izmeklēšanas efektivitāti, un tiem vajadzētu būt proporcionāliem šim mērķim. Birojam būtu jāatturas veikt darbību, pret kuru ir iebildusi EPPO. Ja EPPO piekrīt lūgumam, Birojam izmeklēšana būtu jāveic, cieši konsultējoties ar EPPO. [Gr. 6]

(11)  Birojam būtu aktīvi jāatbalsta EPPO tās veiktajā izmeklēšanā. Šajā saistībā EPPO var lūgt Biroju atbalstīt vai papildināt tās kriminālizmeklēšanu, īstenojot šajā regulā noteiktās pilnvaras. Šajos gadījumos Birojam šīs operācijas būtu jāveic saskaņā ar savām pilnvarām un šajā regulā noteikto regulējumu.

(12)  Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, sadarbību un pārredzamību starp Biroju un EPPO, tiem būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju. Informācijas apmaiņa posmos, pirms Birojs un EPPO sāk izmeklēšanu, ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu attiecīgo darbību pienācīgu koordināciju, garantētu papildināmību un izvairītos no dublēšanās. Šai nolūkā Birojam un EPPO būtu jāizmanto savu attiecīgo lietu pārvaldības sistēmu “informācija ir/nav atrasta” funkcijas. Birojam un EPPO savā darba vienošanās dokumentā būtu jāprecizē šīs informācijas apmaiņas kārtība un nosacījumi. [Gr. 7]

(13)  Komisijas ziņojumā “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013”(7), kas pieņemts 2017. gada 2. oktobrī, secināts, ka 2013. gadā izdarītās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir nodrošinājušas acīmredzamus uzlabojumus attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, sadarbību ar partneriem un attiecīgo personu tiesībām. Vienlaikus novērtējumā norādīts uz dažām nepilnībām, kas ietekmē izmeklēšanas lietderību un efektivitāti.

(14)  Grozot Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ir jāpievēršas pašiem nepārprotamākajiem konstatējumiem, kas ietverti Komisijas novērtējumā. Tās ir būtiskas izmaiņas, kas nepieciešamas īstermiņā, lai stiprinātu Biroja izmeklēšanas satvaru nolūkā saglabāt spēcīgu un pilnībā darbspējīgu Biroju, kurš papildina EPPO krimināltiesisko pieeju ar administratīvu izmeklēšanu, bet kas nemaina ne uzdevumus, ne pilnvaras. Tās galvenokārt attiecas uz jomām, kurās skaidrības trūkums regulā pašlaik mazina Biroja spēju efektīvi veikt izmeklēšanu, tādām kā pārbaužu veikšana uz vietas, iespēja piekļūt bankas kontu informācijai vai lietās sagatavoto Biroja ziņojumu kā pierādījumu pieņemamība. Ne vēlāk kā divus gadus pēc EPPO un Biroja darbības un to sadarbības novērtēšanas Komisijai būtu jāiesniedz jauns un visaptverošs priekšlikums. [Gr. 8]

(15)  Šīs izmaiņas neskar procesuālās garantijas, ko piemēro izmeklēšanas ietvaros. Birojam ir pienākums piemērot procesuālās garantijas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(8) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šajā regulējumā ir noteikts, ka Birojs izmeklēšanu veic objektīvi, neitrāli un konfidenciāli, vācot pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu, un veic izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz rakstisku pilnvaru un pēc likumības pārbaudes. Birojam ir jānodrošina, ka tiek ievērotas to personu tiesības, uz kurām attiecas tā veiktā izmeklēšana, tostarp nevainīguma prezumpcija un tiesības neliecināt pret sevi. Iztaujāšanā attiecīgajām personām cita starpā ir tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas, apstiprināt iztaujāšanas protokolu un lietot jebkuru no Savienības oficiālajām valodām. Attiecīgajām personām arī ir tiesības komentēt lietas faktus, pirms tiek sagatavoti secinājumi.

(16)  Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras izmeklēšanā saistībā ar aizdomām par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ļauj tam piekļūt uzņēmēju telpām un dokumentiem. Tās veic saskaņā ar šo regulu un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kurās dažos gadījumos ir noteikts, ka uz šo pilnvaru piemērošanu attiecas valsts tiesību aktu nosacījumi. Komisijas novērtējumā konstatēts, ka ne vienmēr ir precizēts, ciktāl būtu piemērojami valsts tiesību akti, un tas mazina Biroja izmeklēšanas darbību efektivitāti.

(17)  Tāpēc ir lietderīgi precizēt gadījumus, kad Biroja veiktās izmeklēšanas gaitā būtu piemērojami valsts tiesību akti, tomēr nemainot Birojam pieejamās pilnvaras vai to, kā regula darbojas attiecībā uz dalībvalstīm. Šis precizējums atspoguļo Vispārējās tiesas neseno nolēmumu lietā T-48/16, Sigma Orionis SA/Eiropas Komisija.

(18)  Pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko Birojs veic situācijās, kad attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei, būtu jāpiemēro vienīgi Savienības tiesību akti. Tādējādi Birojam vajadzētu būt iespējai efektīvi un saskaņoti īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras visās dalībvalstīs, lai sekmētu Savienības finanšu interešu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantā.

(19)  Situācijās, kad Birojam ir jāpaļaujas uz valsts kompetento iestāžu palīdzību, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, dalībvalstīm būtu jānodrošina Biroja darbības efektivitāte un būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība saskaņā ar valsts procesuālo tiesību attiecīgajiem noteikumiem.

(20)  Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāievieš pienākums uzņēmējiem sadarboties ar Biroju. Tas atbilst Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 tiem noteiktajam pienākumam pārbaužu uz vietas un inspekciju veikšanas vajadzībām nodrošināt piekļuvi telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām teritorijām, ko izmanto darba nolūkā, un Finanšu regulas 129. pantā(9) minētajam pienākumam ikvienai personai un subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar izmeklēšanu, ko veic Birojs.

(21)  Šā sadarbības pienākuma ietvaros Birojam būtu jāvar pieprasīt, lai uzņēmēji, kuri varētu būt iesaistīti izmeklējamajā lietā vai kuru rīcībā varētu būt svarīga informācija, sniedz attiecīgu informāciju. Pildot šādus pieprasījumus, uzņēmējiem nav pienākuma atzīt, ka tie ir izdarījuši prettiesisku darbību, bet ir pienākums atbildēt uz jautājumiem par faktiem un iesniegt dokumentus, pat ja šo informāciju var izmantot, lai konstatētu, ka tie vai kāds cits uzņēmējs rīkojies prettiesiski.

(22)  Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai lietot jebkuru no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude, un tiesībām pārbaužu uz vietas un inspekciju gaitā saņemt palīdzību no pašu izvēlētas personas, tostarp ārēja juridiskā konsultanta. Juridiskā konsultanta klātbūtnei tomēr nevajadzētu būt pārbaužu uz vietas un inspekciju spēkā esības juridiskam nosacījumam. Lai nodrošinātu pārbaužu uz vietas un inspekciju efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu pazušanas risku, Birojam vajadzētu būt iespējai piekļūt telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām darba nolūkā izmantotām teritorijām, negaidot, kamēr uzņēmējs apspriedīsies ar juridisko konsultantu. Pirms sāk pārbaudi, tam būtu jāpieņem vienīgi īsa, pamatota kavēšanās, kamēr notiek apspriešanās ar juridisko konsultantu. Jebkura šāda kavēšanās ir jāsamazina līdz minimumam.

(23)  Lai nodrošinātu pārredzamību, Birojam, veicot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, būtu jāsniedz uzņēmējiem attiecīga informācija par viņu pienākumu sadarboties un sekām, ko izraisa atteikšanās to darīt, un par procedūru, ko piemēro pārbaudei, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām.

(24)  Iekšējā izmeklēšanā un vajadzības gadījumā ārējā izmeklēšanā Birojam ir piekļuve jebkādai būtiskai informācijai, ko glabā iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Kā ierosināts Komisijas novērtējumā, lai atspoguļotu nepārtraukto tehnikas progresu, ir jāprecizē, ka šai piekļuvei vajadzētu būt iespējamai neatkarīgi no nesēja veida, kurā šī informācija vai dati tiek glabāti. [Gr. 9]

(25)  Lai Biroja veiktajai izmeklēšanai nodrošinātu saskaņotāku satvaru un novērstu dažas Komisijas novērtējumā konstatētās neatbilstības, ja atšķirīgu noteikumu piemērošana nav pamatota, būtu vēl vairāk jāsaskaņo noteikumi, kas piemērojami iekšējai un ārējai izmeklēšanai. Tā būtu jārīkojas, piemēram, lai noteiktu, ka ziņojumus un ieteikumus, kas sagatavoti pēc ārējas izmeklēšanas, var nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā veiktu atbilstīgus pasākumus, kā tas notiek iekšējā izmeklēšanā. Ja tas ir iespējams saskaņā ar Biroja pilnvarām, tam būtu jāatbalsta attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra Biroja ieteikumu īstenošanā. Lai turpmāk nodrošinātu sadarbību starp Biroju un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, Birojam vajadzības gadījumā būtu jāinformē attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ja tas nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, piemēram, gadījumos, kad sākotnējās informācijas avots ir bijusi Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.

(26)  Biroja rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmai nolūkā atklāt modus operandi, kas raksturīgs daudzām krāpnieciskām darbībām. Sadarbojoties ar valstu iestādēm un saņemot to palīdzību, pašlaik Birojs var iegūt vairāku dalībvalstu kredītiestāžu rīcībā esošo banku informāciju, kas ir būtiska tā izmeklēšanas darbībai. Lai visā Savienībā nodrošinātu efektīvu pieeju, regulā būtu jāprecizē valstu kompetento iestāžu pienākums sniegt Birojam informāciju par banku un maksājumu kontiem kā daļa no to vispārīgā pienākuma palīdzēt Birojam. Šai sadarbībai parasti būtu jānotiek ar dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību starpniecību. Sniedzot Birojam šo palīdzību, valsts iestādēm būtu jārīkojas saskaņā ar atbilstošajiem procesuālo tiesību noteikumiem, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.

(26.a)   Lai pievērstu uzmanību procesuālo tiesību un garantiju aizsardzībai un ievērošanai, Birojam būtu jāizveido iekšēja struktūrvienība — procesuālo garantiju kontrolieris — un jānodrošina šai struktūrvienībai pienācīgi resursi. Procesuālo garantiju kontrolierim vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei. [Gr. 10]

(26.b)   Ar šo regulu jāizveido sūdzību mehānisms, lai Birojs sadarbībā ar procesuālo garantiju kontrolieri aizsargātu procesuālo tiesību un garantiju ievērošanu visās Biroja darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, kas paredzētu kontrolierim atbildību par Biroja saņemto sūdzību apstrādi atbilstīgi tiesībām uz labu pārvaldību. Mehānismam vajadzētu būt efektīvam un nodrošināt, ka uz sūdzībām tiek pienācīgi reaģēts. Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, Biroja gada ziņojumā būtu jāsniedz ziņas par sūdzību mehānismu. Tajā būtu jo īpaši jānorāda saņemto sūdzību skaits, procesuālo tiesību un procesuālo garantiju pārkāpumu veidi, attiecīgās darbības un, ja iespējams, arī Biroja veiktie pēcpasākumi. [Gr. 11]

(27)  Informācijas agrīna nosūtīšana, ko Birojs veic piesardzības pasākumu pieņemšanas nolūkā, ir būtisks instruments Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Lai šajā saistībā nodrošinātu ciešu sadarbību starp Biroju un Savienības iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, ir lietderīgi tām sniegt iespēju jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai lemtu par piemērotiem piesardzības pasākumiem, tostarp pierādījumu aizsardzības pasākumiem.

(28)  Biroja sagatavotie ziņojumi pašreizējā situācijā ir atzīstami par pierādījumu administratīvā procesā vai tiesvedībā tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Komisijas novērtējumā ir konstatēts, ka dažās dalībvalstīs šis noteikums pietiekami nenodrošina Biroja darbības efektivitāti. Lai uzlabotu Biroja ziņojumu efektivitāti un konsekventu izmantošanu, Regulā būtu jāparedz šādu ziņojumu pieņemamība valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, kā arī administratīvajā procesā dalībvalstīs. Krimināltiesvedības gadījumā valstu tiesās būtu jāturpina piemērot noteikumu par līdzvērtību ar valsts administratīvo inspektoru ziņojumiem. Regulā arī būtu jāparedz Biroja sagatavoto ziņojumu pieņemamība administratīvajā procesā un tiesvedībā, kas norisinās Savienības līmenī.

(29)  Biroja pilnvaras ietver no PVN pašu resursiem gūtu Savienības budžeta ieņēmumu aizsardzību. Šajā jomā Birojam būtu jāvar atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības, veicot izmeklēšanu saskaņā ar tā pilnvarām, koordinējot valstu kompetentās iestādes sarežģītās transnacionālās lietās un sniedzot atbalstu un palīdzību dalībvalstīm un EPPO. Šai nolūkā, lai sekmētu un veicinātu sadarbību krāpšanas apkarošanā PVN jomā, Birojam būtu jāvar apmainīties ar informāciju, izmantojot Eurofisc tīklu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010(10), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725(11) noteikumus. [Gr. 12]

(30)  Dalībvalstu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti tika ieviesti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai veicinātu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīvas informācijas, apmaiņu starp Biroju un dalībvalstīm. Novērtējumā secināts, ka tie ir devuši pozitīvu ieguldījumu Biroja darbā. Tajā arī konstatēts, ka ir sīkāk jāprecizē to loma, lai sniegtu Birojam nepieciešamo palīdzību tā izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanai, atstājot krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu organizāciju un pilnvaras katras dalībvalsts kompetencē. Šajā saistībā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem būtu jāvar sniegt, saņemt un koordinēt palīdzību, kas Birojam ir vajadzīga, lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, pirms ārējas vai iekšējas izmeklēšanas, tās gaitā vai pēc tās.

(31)  Pienākums sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai koordinētu to darbību Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, ir svarīgs Biroja uzdevuma atbalstīt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm elements. Būtu jāparedz sīkāk izstrādāti noteikumi, kas veicinātu Biroja īstenotos koordinēšanas pasākumus un ar tiem saistīto Biroja sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras uzticētas Komisijai īpašos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju, jo īpaši tiem nevajadzētu skart Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97(12).

(32)  Turklāt Birojam vajadzētu būt iespējai lūgt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu palīdzību saistībā ar koordinēšanas pasākumiem, un krāpšanas apkarošanas dienestiem vajadzētu būt iespējai sadarboties savā starpā, lai vēl vairāk pastiprinātu pieejamos sadarbības mehānismus cīņā pret krāpšanu.

(32.a)   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Birojam nepieciešamo palīdzību tā uzdevumu veikšanā. Ja Birojs kādas dalībvalsts prokuratūras iestādēm sniedz tieslietu jomas ieteikumus, bet nekādi pēcpasākumi netiek veikti, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpamato Birojam savs lēmums. Reizi gadā Birojam būtu jāsagatavo ziņojums, lai sniegtu pārskatu par dalībvalstu sniegto palīdzību un par veiktajiem pēcpasākumiem saistībā ar tieslietu jomas ieteikumiem. [Gr. 13]

(32.b)   Lai papildinātu šajā regulā izklāstītos procesuālos izmeklēšanas noteikumus, Birojam būtu jāizveido izmeklēšanas procedūras kodekss, kas jāievēro Biroja darbiniekiem. Tādēļ būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šāda procedūras kodeksa izveidi, neskarot Biroja neatkarību tā kompetenču īstenošanā. Šiem deleģētajiem aktiem jo īpaši būtu jāaptver: praksi, kas jāievēro Biroja pilnvaru un statūtu īstenošanā; sīki izstrādātus noteikumus par izmeklēšanas procedūrām, kā arī par atļautajām izmeklēšanas darbībām; attiecīgo personu likumīgās tiesības; procesuālās garantijas; datu aizsardzības noteikumus, kā arī saziņas un dokumentu pieejamības politiku; noteikumus par likumības pārbaudēm un attiecīgajām personām pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; attiecības ar EPPO. Ir īpaši būtiski, lai Birojs, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 14]

(32.c)   Ne vēlāk kā piecu gadu laikā no dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un jo īpaši Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti. [Gr. 15]

(33)  Tā kā šīs regulas mērķi stiprināt Savienības finanšu interešu aizsardzību, pielāgojot Biroja darbību EPPO izveidei un uzlabojot Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, pieņemot noteikumus, kas reglamentē attiecības starp diviem Savienības birojiem un visā Savienībā palielina Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses.

(34)  Šī regula nemaina dalībvalstu pilnvaras un pienākumus veikt pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(35)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(13) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [datums] sniedza atzinumu(14).

(36)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 groza šādi:

(-1)  regulas 1. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“1. Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk abas kopā “Savienība”, ja tas kontekstuāli nepieciešams) finanšu intereses, ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom izveidotais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar:”; [Gr. 16]

"

(-1a)  regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Birojs sniedz dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to rīcību Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un visas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Birojs veicina un koordinē operatīvās pieredzes un labākās procesuālās prakses apmaiņu ar dalībvalstīm un to starpā par Savienības finanšu interešu aizsardzības jomu, un atbalsta kopīgas krāpšanas apkarošanas darbības, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis.”; [Gr. 17]

"

(-1b)   regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) Regulu (ES) 2018/1725;". [Gr. 18]

"

(-1c)  regulas 1. panta 3. punktam pievieno šādu da) apakšpunktu: "

“da) Regulu (ES) 2016/679;" [Gr. 19]

"

(-1d)  regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), neskarot 12.d pantu, Birojs veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas rada ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un struktūru locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru personāla locekļi, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi (turpmāk kopā “ierēdņi, citi darbinieki, iestāžu vai struktūru locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai personāla locekļi”).” [Gr. 20]

"

(1)  regulas 1. pantā iekļauj šādu punktu:"

“4.a Birojs izveido un uztur ciešas attiecības ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939(15) ciešākas sadarbības rezultātā. Šo attiecību pamatā ir savstarpēja sadarbība, papildināmība, dublēšanās novēršana un informācijas apmaiņa. Šo attiecību mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka, izmantojot to attiecīgo pilnvaru papildināmību un Birojam sniedzot atbalstu EPPO, Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi. [Gr. 21]

Sadarbību starp Biroju un EPPO reglamentē 12.c līdz 12.f pants.”;

"

(1a)  regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras ar Biroju var noslēgt administratīvas vienošanās. Minētās administratīvās vienošanās var jo īpaši attiekties uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un izmeklēšanas pēcpasākumiem.” [Gr. 22]

"

(1b)   regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2) “pārkāpums” ir “pārkāpums”, kā tas definēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, tostarp pārkāpums, kas ietekmē ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa;” [Gr. 23]

"

(1c)  regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3) “krāpšana, korupcija un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” ir lietots tādā nozīmē, kāda tam piešķirta attiecīgajos Savienības tiesību aktos;” [Gr. 24]

"

(2)  regulas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4) “administratīva izmeklēšana” (“izmeklēšana”) ir visas inspekcijas, pārbaudes un citi pasākumi, ko Birojs veic saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību; minētā izmeklēšana neietekmē EPPO vai dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu.”;

"

(2a)  regulas 2. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5) “attiecīgā persona” ir jebkura persona vai uzņēmējs, kuru tur aizdomās par krāpšanas, korupcijas vai jebkādu citu nelikumīgu darbību vai pārkāpumu veikšanu, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz kuru Birojs veic izmeklēšanu.” [Gr. 25]

"

(2b)  regulas 2. pantam pievieno šādu 7.a punktu:"

“7a) “iestādes loceklis” ir attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis, Eiropadomes loceklis, dalībvalsts ministra līmeņa pārstāvis Padomē, Eiropas Komisijas loceklis, Eiropas Savienības Tiesas loceklis, Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis vai Revīzijas palātas loceklis;”; [Gr. 26]

"

(2c)  regulas 2. pantam pievieno šādu 7.b punktu:"

“7b) “vieni un tie paši fakti” nozīmē, ka būtiski fakti ir identiski, ar būtiskiem faktiem saprotot to, ka pastāv vairāki konkrēti apstākļi, kas ir nesaraujami saistīti kopā un kas kopumā var noteikt, ka tiek veikta neatļauta izmeklēšana, kas ir Biroja vai EPPO kompetencē.” [Gr. 27]

"

(3)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

“3. pants

Ārēja izmeklēšanaPārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un trešās valstīs [Gr. 28]

1.  Regulas 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā definētajā darbības jomā Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās. [Gr. 29]

2.  Pārbaudes uz vietas un inspekcijas veic saskaņā ar šo regulu un — ciktāl jautājums nav ietverts šīs regulas darbības jomā — saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.  Izmeklēšanas gaitā uzņēmēji sadarbojas ar Biroju. Birojs var pieprasīt uzņēmējiem mutisku un rakstisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informācijusaskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 30]

4.  Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, uzrādot rakstisku pilnvaru, kā noteikts šīs regulas 7. panta 2. punktā un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/1996 6. panta 1. punktā. Tas informē attiecīgo uzņēmēju par procedūru, ko piemēro pārbaudei, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām, un attiecīgā uzņēmēja pienākumu sadarboties.

5.  Īstenojot šīs pilnvaras, Birojs ievēro procesuālās garantijas, kas paredzētas šajā regulā un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Pārbaudē uz vietas un inspekcijā attiecīgajam uzņēmējam ir tiesības nesniegt sevi apsūdzošas liecības un saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas. Uzņēmējam nodrošina iespēju pārbaužu uz vietas gaitā sniegt liecību jebkurā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tas atrodas. Tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas neliedz Birojam piekļuvi uzņēmēja telpām un lieki nekavē pārbaudes sākšanu.

6.  Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, kuri norādīti 7. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarā. [Gr. 31]

Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 nodrošina, ka Biroja darbinieki var piekļūt visai informācijai, dokumentiem un dokumentiemdatiem, kas saistīti ar izmeklējamo lietu un kas izrādās nepieciešami, lai pārbaudes uz vietas un inspekciju varētu veikt efektīvi un lietderīgi, un ka viņi var uzņemties dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju. Ja darbam izmanto privātas ierīces, Birojs šādas ierīces izmeklē tikai tad, ja Birojam ir pamats aizdomām, ka to saturs var būt nozīmīgs izmeklēšanas veikšanai. [Gr. 32]

7.  Ja attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta saskaņā ar šo regulu, Regulas (Euratom, EK) Nr. 2988/95 2. panta 4. punktu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6. panta 1. punkta trešo daļu un 7. panta 1. punktu nepiemēro, ciktāl minētajos noteikumos ir prasīts ievērot valsts tiesību aktus un ciktāl tie var ierobežot Biroja piekļuvi informācijai un dokumentācijai tā, ka tā ir iespējama tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko piemēro valsts administratīvajiem inspektoriem.

Ja Biroja darbinieki konstatē, ka uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, kas ir atļauta saskaņā ar šo regulu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina viņam tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību, kas nepieciešama, lai Birojs varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

Sniedzot palīdzību saskaņā ar šo punktu vai 6. punktu, valsts kompetentās iestādes rīkojas atbilstoši valsts procesuālajiem noteikumiem, kas ir piemērojami attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās palīdzības sniegšanai nepieciešams tiesu iestādes pilnvarojums, to lūdz izsniegt.

7a.  Ja ir pierādīts, ka dalībvalsts nepilda savu pienākumu sadarboties saskaņā ar 6. un 7. punktu, Savienībai ir tiesības atgūt summu, kas saistīta ar attiecīgo pārbaudi uz vietas vai inspekciju. [Gr. 33]

8.  Kā daļu no izmeklēšanas funkcijas Birojs veic pārbaudes un inspekcijas dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un nozaru noteikumos, kas minēti tās pašas regulas 9. panta 2. punktā, kā arī — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

9.  Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā un ir saistīti ar izmeklējamo lietu, neatkarīgi no nesēja, kurā tie tiek glabāti, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro 4. panta 2. un 4. punktu. [Gr. 34]

10.  Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums sākt vai nesākt ārēju izmeklēšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, attiecīgās iestādes, struktūras, birojus un aģentūras.

Neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un atzinumiem, kas balstīti uz informāciju, kura minēta šā punkta pirmajā daļā.”; [Gr. 35]

"

(4)  regulas 4. pantu groza šādi:

-a)  regulas 4. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Citi noteikumi par izmeklēšanu”; [Gr. 36]

"

-aa)  regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Administratīvu izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās 1. pantā minētajās jomās veic saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un lēmumos, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.” [Gr. 37]

"

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Iekšējās izmeklēšanas Izmeklēšanas gaitā: [Gr. 38]

   a) Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem, kas saistīti ar izmeklējamo lietu, — neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti, veida —, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā, un to telpām, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses. Ja darbam izmanto privātas ierīces, Birojs šādas ierīces izmeklē tikai tad, ja Birojam ir pamats aizdomām, ka to saturs var būt nozīmīgs izmeklēšanas veikšanai. Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var saņemt visu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā esošo dokumentu vai datu nesēju satura kopijas un izrakstus un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju; [Gr. 39]
   b) Birojs uzņēmējiem, ierēdņiem, citiem darbiniekiem, iestāžu vai struktūru locekļiem, biroju vai aģentūru vadītājiem vai personāla locekļiem var pieprasīt mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informāciju, kas tiek rūpīgi dokumentēta saskaņā ar parastajiem konfidencialitātes un Savienības datu aizsardzības standartiem. Uzņēmēji sadarbojas ar Biroju.”; [Gr. 40]

"

b)  šā panta 3. punktu aizstāj ar šādusvītro:"

“3. Saskaņā ar 3. pantu Birojs var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas lietu.”; [Gr. 41]

"

ba)  regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4 Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru telpās vai izskata dokumentu vai datus vai pieprasa informāciju, kas ir to rīcībā, viņi tās par to informē. Neskarot 10. un 11. pantu, Birojs var jebkurā laikā nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.”; [Gr. 42]

"

bb)  regulas 4. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izveido atbilstīgas procedūras un veic nepieciešamos pasākumus, lai visos posmos nodrošinātu izmeklēšanas konfidencialitāti.”; [Gr. 43]

"

bc)  regulas 4. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Ja izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs, vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, par to informē to iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai minētā persona ir piederīga.” [Gr. 44]

"

bd)  regulas 4. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Gadījumos, kad, izmantojot parastos saziņas kanālus, nevar nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti, Birojs informācijas nodošanai izmanto atbilstīgus alternatīvus kanālus.” [Gr. 45]

"

be)  regulas 4. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

“7. Lēmumā, kuru paredzēts pieņemt katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kā noteikts 1. punktā, jo īpaši ietver noteikumu par ierēdņu, citu darbinieku, iestāžu vai struktūru locekļu, biroju vai aģentūru vadītāju vai personāla locekļu pienākumu sadarboties ar Biroju un sniegt tam informāciju, vienlaikus nodrošinot izmeklēšanas konfidencialitāti.” [Gr. 46]

"

c)  panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums par ārējās izmeklēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses, tas attiecīgi var informēt attiecīgo iestādi, struktūru, biroju attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un attiecīgās iesaistītās iestādes, struktūras, birojus vai aģentūruaģentūras.

Pēc pieprasījuma attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē Biroju par jebkādu veikto rīcību un gūtajiem atzinumiem, kas balstīti uz šādu informāciju.”; [Gr. 47]

"

ca)  šā panta 8. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Veicot izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, ja Birojs informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro 9. panta 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procesuālās prasības. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu uzsākt jebkādus pasākumus, balstoties uz tām nodoto informāciju, tās pēc pieprasījuma attiecīgi informē Biroju.” [Gr. 48]

"

cb)  panta 8. punktā pievieno šādu daļu:"

“Kas attiecas uz pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko veic saskaņā ar 3. pantu, neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un konstatējumiem, kas balstās uz šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.” [Gr. 49]

"

(5)  regulas 5. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.”; [Gr. 50]

"

aa)   šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses. Novērtējuma periods pirms lēmuma pieņemšanas nepārsniedz divus mēnešus. Ja persona, kas sniegusi pamatinformāciju, ir zināma, šo personu atbilstīgi informē.” [Gr. 51]

"

ab)  šā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Lēmumu sākt ārēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vai arī no dalībvalsts.” [Gr. 52]

"

ac)  šā panta 2. punkta otro daļu svītro; [Gr. 53]

ad)  šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, un/vai kamēr Birojs veic šādu izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar Biroju nav vienojušās citādi. Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.”; [Gr. 54]

"

(b)  panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:"

“Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.”; [Gr. 55]

"

ba)   regulas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses, viņš jebkādu būtisku informāciju nekavējoties nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar šai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai piemērojamajiem noteikumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs ar minēto iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienojas par piemērotiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētās informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā prasa, lai Birojam tiktu sniegta informāciju par veikto rīcību.”; [Gr. 56]

"

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt ārēju izmeklēšanuneveikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju saskaņā ar 3. pantu, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses, viņš jebkādu būtisku informāciju var nekavējoties nosūtīt nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās attiecīgos gadījumos varētu rīkoties saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Ja nepieciešams, Birojs informē arī attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru.”; [Gr. 57]

"

ca)  pantam pievieno šādu 6.a punktu"

“6.a Ģenerāldirektors saskaņā ar 17. panta 5. punktu periodiski informē Uzraudzības komiteju par gadījumiem, kad viņš ir nolēmis nesākt izmeklēšanu, norādot šāda lēmuma iemeslus.” [Gr. 58]

"

(6)  regulas 7. pantu groza šādi:

-a)  regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Ģenerāldirektors vada izmeklēšanas gaitu, attiecīgos gadījumos sagatavojot rakstiskus norādījumus. Izmeklēšanu ģenerāldirektora vadībā veic viņa norīkoti Biroja darbinieki. Ģenerāldirektors pats izmeklēšanu neveic.” [Gr. 59]

"

a)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus.”;

"

b)  panta 3. punktā iekļauj šādu otro daļu:"

“Pēc Biroja pieprasījuma saistībā ar izmeklējamajām lietām finanšu ziņu vākšanas vienības, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849(16), un citas attiecīgas dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz tam:

   a) informāciju, kas minēta Direktīvas (ES) 2015/849 [32.a panta 3. punktā](17);
   b) darījumu reģistru, ja tas ir stingri nepieciešams izmeklēšanas mērķiem.”;

"

c)  panta 3. punktā pievieno šādu trešo daļu:"

“Sniedzot palīdzību saskaņā ar iepriekšējām daļām, valsts kompetentās iestādes rīkojas atbilstoši valsts procesuālajiem noteikumiem, ko piemēro attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.”;

"

ca)   panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka to ierēdņi, citi darbinieki, locekļi, vadītāji un personāla locekļi sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu un bez liekas kavēšanās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.” [Gr. 60]

"

cb)  šā panta 4. punktu svītro; [Gr. 61]

cc)  šā panta 6. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“6. Ja izmeklēšana rāda, ka varētu būt lietderīgi veikt administratīvus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Birojs par notiekošo izmeklēšanu nekavējoties informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru un iesaka veicamos pasākumus. Sniegtajā informācijā norāda:” [Gr. 62]

"

cd)  šā panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) visu informāciju, kas varētu palīdzēt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai pieņemt lēmumu par veicamajiem pienācīgiem administratīviem piesardzības pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;”; [Gr. 63]

"

ce)  šā panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) jebkādus īpašus konfidencialitātes pasākumus, kas jo īpaši ieteicami gadījumos, kad paredzēts izmantot tādus izmeklēšanas pasākumus, kas saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts noteikumiem ir valsts tiesu iestāžu vai citu valsts iestāžu kompetencē.”; [Gr. 64]

"

d)  panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Papildus pirmajā daļā minētajam attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var jebkurā laikā apspriesties ar nekavējoties informē Biroju, lai nolemtu ciešā sadarbībā ar to veikt piemērotus par jebkādām atkāpēm no ierosinātajiem piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus, pasākumiem un par šādu lēmumu nekavējoties informē Biroju.atkāpju iemesliem”; [Gr. 65]

"

e)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"

“8. Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un attiecīgā gadījumā plānotos sīki izklāstot kavēšanās iemeslus un veiktos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”; [Gr. 66]

"

ea)   pantam pievieno šādu 8.a punktu:"

“8.a Ziņojumos iekļauj vismaz faktu īsu izklāstu, to juridisko kvalifikāciju, novērtējumu par radīto kaitējumu vai iespējamo kaitējumu, tiesību aktos paredzētā noilguma termiņu, kā arī norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ievērot divpadsmit mēnešu periodu, un attiecīgā gadījumā plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”; [Gr. 67]

"

(7)  regulas 8. pantu groza šādi:

-a)  šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nekavējoties nodod Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem vai pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šo pantu piemēro EPPO tad, ja attiecīgas lietas neietilpst tā kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu.” [Gr. 68]

"

a)  panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

“Ja iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ziņo EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. pantu, tā vietā tie tās savu pirmajā daļā izklāstīto pienākumu var nodot izpildīt, nododot Birojam EPPO nosūtītā ziņojuma kopiju.”; [Gr. 69]

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un — ja to neliedz valsts tiesību akti — dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Biroja pieprasījumu vai pēc savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz Biroja veikto izmeklēšanu. [Gr. 70]

Pirms izmeklēšanas sākšanas tās pēc Biroja pieprasījuma nosūta ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu apgalvojumus vai piemērotu izmeklēšanas sākšanai noteiktos kritērijus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.”;

"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un — ja to neliedz valsts tiesību akti — dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu citu to rīcībā esošu dokumentu vai informāciju, ko tās uzskata par noderīgiem cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām kuras ietekmē vai pārkāpumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.”; [Gr. 71]

"

d)  pievieno šādu 4. punktu:"

“4. Šo pantu nepiemēro EPPO attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 22. un 25. pantuIV nodaļu. [Gr. 72]

Tas neskar EPPO iespēju sniegt Birojam būtisku informāciju par lietām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 34. panta 8. punktu, 36. panta 6. punktu, 39. panta 4. punktu un 101. panta 3. un 4 punktu.”;

"

(8)  regulas 9. pantu groza šādi:

-a)   šā panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:"

“Šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās prasības neattiecas uz liecību uzklausīšanu, ko veic saistībā ar pārbaudēm uz vietas un inspekcijām. Attiecīgā persona pirms liecības sniegšanas tiek informēta par tās tiesībām, jo īpaši par tiesībām saņemt palīdzību no pašas izvēlētas personas.”; [Gr. 73]

"

-aa)   šā panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Šajā nolūkā Birojs attiecīgajai personai nosūta uzaicinājumu sniegt savus komentārus vai nu rakstiski, vai arī iztaujāšanā, kuru veic Biroja norīkoti darbinieki. Minētajā uzaicinājumā iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas skar attiecīgo personu, un informāciju, kas jānorāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 15. un 16. pantu, kā arī dara zināmu komentāru iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par desmit darbdienām, skaitot no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums sniegt komentārus. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Atsauci uz šādiem komentāriem iekļauj izmeklēšanas galīgajā ziņojumā.” [Gr. 74]

"

a)  panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti un/vai izmanto izmeklēšanas procedūras, kuras ir EPPO vai valsts tiesu iestāžu kompetencē, ģenerāldirektors var nolemt pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk.”;

"

aa)   pantam pievieno šādu 5.a punktu:"

“5.a Gadījumos, kad Birojs iesaka uzsākt tiesvedību, un, neskarot trauksmes cēlēju un informācijas sniedzēju tiesības uz konfidencialitāti, attiecīgajai personai ir pieejams ziņojums, ko Birojs sagatavojis saskaņā ar 11. pantu pēc izmeklēšanas veikšanas, kā arī visi attiecīgie dokumenti, ciktāl tie attiecas uz šo personu, ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā sešu mēnešu laikā pret to neiebilst nedz EPPO, nedz arī valsts tiesu iestādes. Kompetentā tiesu iestāde atļauju var piešķirt arī pirms šā termiņa beigām.” [Gr. 75]

"

(8a)   regulā iekļauj šādu 9.a pantu:"

“9.a pants

Procesuālo garantiju kontrolieris

1.   Saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru uz piecu gadu termiņu, kas nav pagarināms, Procesuālo garantiju kontrolieri (“Kontrolieris”) ieceļ Komisija. Beidzoties pilnvaru termiņam, Kontrolieris turpina pildīt savus amata pienākumus, līdz tiek iecelts pēcnācējs.

2.   Pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija sagatavo atbilstoši kvalificēto Kontroliera amata kandidātu sarakstu. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi Kontrolieri ieceļ Komisija.

3.   Kontrolierim ir vajadzīgā kvalifikācija un pieredze procesuālo tiesību un garantiju jomā.

4.   Kontrolieris pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un savu pienākumu izpildē nevienam nelūdz un ne no viena nepieņem nekādus norādījumus.

5.   Kontrolieris uzrauga, kā Birojs ievēro procesuālās tiesības un garantijas. Kontrolieris ir atbildīgs par Biroja saņemto sūdzību izskatīšanu.

6.   Kontrolieris ik gadu ziņo par savu darbību Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Uzraudzības komitejai un Birojam. Kontroliera ziņojumos neiekļauj informāciju par atsevišķiem gadījumiem, kas tiek izmeklēti, un tiek nodrošināta izmeklēšanu konfidencialitāti pat pēc to pabeigšanas.” [Gr. 76]

"

(8b)   regulā iekļauj šādu 9.b pantu:"

“9.b pants

Sūdzību mehānisms

1.   Sadarbībā ar Kontrolieri Birojs veic pasākumus, kas nepieciešami, lai izveidotu sūdzību mehānismu saskaņā, ar ko uzraudzīt un panākt, lai visās Biroja darbībās tiktu ievērotas procesuālas garantijas.

2.   Ikviena persona, kas iesaistīta Biroja veiktā izmeklēšanā, ir tiesīga iesniegt sūdzību Kontrolierim par to, kā Birojs ievēro 9. pantā paredzētās procesuālās garantijas. Sūdzības iesniegšana neaptur uzsākto izmeklēšanu.

3.   Sūdzības var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, kas ir viņa procesuālo tiesību iespējamā pārkāpuma pamatā. Kad pagājis mēnesis pēc izmeklēšanas pabeigšanas, sūdzību iesniegt vairs nevar. Sūdzības, kas saistītas ar 9. panta 2. punktā un 9. panta 4. punktā minēto paziņošanas laikposmu, jāiesniedz, pirms ir beidzies šajos noteikumos minētais paziņošanas laikposms.

4.   Pēc sūdzības saņemšanas Kontrolieris nekavējoties informē Biroja ģenerāldirektoru un dod Birojam iespēju 15 darba dienu laikā atrisināt jautājumu, uz kuru norādījis sūdzības iesniedzējs.

5.   Neskarot šīs regulas 10. pantu, Birojs iesniedz Kontrolierim visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama ieteikuma sagatavošanai.

6.   Kontrolieris sniedz ieteikumu bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Birojs ir paziņojis par veiktajiem pasākumiem sūdzībā minētā jautājuma atrisināšanai, vai pēc 3. punktā minētā laikposma beigām. Ieteikumu iesniedz Birojam un paziņo sūdzības iesniedzējam. Izņēmuma gadījumos Kontrolieris var pieņemt lēmumu ieteikuma pieņemšanas termiņu pagarināt par 15 dienām. Kontrolieris ar vēstuli informē ģenerāldirektoru par termiņa pagarināšanas iemesliem. Ja šajā daļā noteiktajā termiņā Kontrolieris nav pieņēmis ieteikumu, uzskatāms, ka sūdzības izskatīšana ir slēgta bez ieteikuma.

7.   Neiejaucoties uzsāktās izmeklēšanas darbībās, Kontrolieris izskata sūdzību, uzklausīdams abas puses. Ar viņu piekrišanu Kontrolieris var lūgt lieciniekiem sniegt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus, kurus viņš uzskata par nepieciešamiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus.

8.   Ģenerāldirektors izpilda Kontroliera ieteikumu attiecībā uz sūdzību, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad ģenerāldirektors ieteikumu var neievērot. Ja ģenerāldirektors neizpilda Kontroliera ieteikumu, viņš paziņo sūdzības iesniedzējam un Kontrolierim šā lēmuma galvenos iemeslus, ciktāl tas neietekmē uzsākto izmeklēšanu. Ģenerāldirektors norāda iemeslus Kontroliera ieteikuma neizpildīšanai paskaidrojumā, kas pievienojams izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

9.   Ģenerāldirektors var prasīt Kontroliera viedokli par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar viņa kompetencē ietilpstošu procesuālo garantiju ievērošanu, tostarp par lēmumu atlikt informācijas sniegšanu par tādu attiecīgo personu, kas minēta 9. panta 3. punktā. Ģenerāldirektors katrā šādā pieprasījumā norāda termiņu, kādā Kontrolierim jāsniedz atbilde.

10.   Neskarot termiņus, kas noteikti Civildienesta noteikumu 90.a pantā, ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks iesniedz sūdzību ģenerāldirektoram saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90.a pantu un ja ierēdnis vai cits darbinieks ir iesniedzis sūdzību Kontrolierim par to pašu jautājumu, ģenerāldirektors pirms atbildes sniegšanas sūdzības iesniedzējam sagaida Kontroliera ieteikumu.”; [Gr. 77]

"

(9)  regulas 10. pantu groza šādi:

-a)   šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Tādas izmeklēšanas gaitā nodotu vai iegūtu informāciju, kas veikta ārpus iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neatkarīgi no tās veida, aizsargā attiecīgi noteikumi, ko paredz valsts un Savienības tiesību akti."; [Gr. 78]

"

-aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās veiktas izmeklēšanas gaitā nodota vai iegūta informācija, neatkarīgi no tās veida, ir dienesta noslēpums, un to aizsargā noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm.”; [Gr. 79]

"

-ab)   pievieno šādu 3.a punktu:"

“3.a Birojs atklāj savus ziņojumus un ieteikumus pēc tam, kad atbildīgās iestādes ir noslēgušas visas attiecīgās valsts un Savienības procedūras un informācijas atklāšana vairs neietekmē izmeklēšanu. Informācijas izpaušana notiek saskaņā ar šajā pantā un 1. pantā izklāstītajiem datu aizsardzības noteikumiem un principiem.” [Gr. 80]

"

a)  panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Saskaņā ar Regulas (EKES) Nr. 45/2001 242018/1725 43. pantu Birojs ieceļ datu aizsardzības inspektoru.”; [Gr. 81]

"

aa)   pantam pievieno šādu 5.a punktu:"

"5.a Personām, kuras ziņo Birojam par noziegumiem un pārkāpumiem, kas saistīti ar Savienības finanšu interesēm, ir nodrošināta pilnīga aizsardzība, jo īpaši ar Savienības tiesību aktiem par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.” [Gr. 82]

"

(10)  regulas 11. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Ziņojumam var pievienot pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz veicamajām darbībām. Piemērotos gadījumos minētajos ieteikumos norāda disciplinārus, administratīvus, finanšu un/vai tiesvedības pasākumus, kas būtu jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas, kā arī konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju.”; [Gr. 83]

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Sagatavojot šādus ziņojumus un ieteikumus, ņem vērā attiecīgos Savienības tiesību aktu un — ciktāl tie ir piemērojami — attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumus.

Birojs veic pienācīgus iekšējos pasākumus, lai nodrošinātu vienmērīgu galīgo ziņojumu un ieteikumu kvalitāti, un apsver, vai ir nepieciešams pārskatīt izmeklēšanas procedūru pamatnostādnes, lai novērstu jebkādu iespējamu neatbilstību. [Gr. 84]

Pēc vienkāršas to autentiskuma pārbaudes šādi sagatavoti ziņojumi, tostarp visi pierādījumi, uz kuriem balstās ziņojumi un kas pievienoti tiem pielikumā, ir atzīstami par pieņemamu pierādījumu valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs. Šī regula neskar valstu tiesu tiesības brīvi novērtēt pierādījumus. [Gr. 85]

Biroja sagatavotie ziņojumi ir atzīstami par pieņemamu pierādījumu kriminālprocesā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Šo ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks. [Gr. 86]

Dalībvalstis paziņo Birojam par visiem valstu tiesību aktu noteikumiem, kas ir būtiski trešās pirmās daļas mērķiem. [Gr. 87]

Valstu tiesas paziņo Birojam par pierādījumu noraidīšanu saskaņā ar šo punktu. Paziņojumā ietver juridisko pamatu un detalizētu noraidījuma pamatojumu. Ģenerāldirektors savos gada ziņojumos saskaņā ar 17. panta 4. punktu novērtē pierādījumu pieņemamību dalībvalstīs. [Gr. 88]

Ziņojumi, ko sagatavojis Birojs, ir pieņemams pierādījums tiesvedībā Savienības tiesās un administratīvajā procesā Savienībā.”;

"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus attiecīgā gadījumā nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā arī attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, jo īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kas izriet no ārējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu un turklāt pēc Biroja pieprasījuma. Dalībvalstu kompetentās iestādes deviņu mēnešu laikā atbild Birojam, ziņojot par veiktajām darbībām saistībā ar lietas ziņojumu.”; [Gr. 89]

"

ca)  šā panta 4. punktu svītro; [Gr. 90]

cb)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu: "

“5. Ja pēc izmeklēšanas sagatavotā ziņojumā ir atklāts, ka pastāv fakti, kas varētu būt pamats kriminālprocesa ierosināšanai, minēto informāciju nekavējoties nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, neskarot 12.c un 12.d pantu.”; [Gr. 91]

"

cc)    pantā iekļauj šādu 6.a punktu:"

“6.a Dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka tiek izpildīti ieteikumi attiecībā uz disciplināriem, administratīviem, finanšu un/vai tiesvedības pasākumiem, ko ģenerāldirektors sniedzis saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, un līdz katra gada 31. martam iesniedz Birojam sīki izstrādātu ziņojumu par veiktajām darbībām, attiecīgā gadījumā norādot iemeslus, kādēļ Birojs nav īstenojis ieteikumus.”; [Gr. 92]

"

cd)  panta 8. punktu groza šādi:"

“8. Ja informācijas sniedzējs Birojam ir sniedzis informāciju, kura ir pamats izmeklēšanas sākšanai, Birojs minēto informācijas sniedzēju informē par izmeklēšanas pabeigšanu. Tomēr Birojs var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tas uzskata, ka tas var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām interesēm, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.”; [Gr. 93]

"

(10a)  pēc 11. panta iekļauj šādu jaunu pantu:"

“11.a pants

Prasījumi Vispārējā tiesā

Ikviena iesaistītā persona var celt prasību pret Komisiju par dalībvalstu iestādēm vai iestādēm saskaņā ar 11. panta 3. punktu nodotā izmeklēšanas ziņojuma anulēšanu, pamatojoties uz kompetences trūkumu, būtisku procesuālo prasību pārkāpumiem, Līgumu pārkāpumiem, tostarp Hartas pārkāpumiem, vai pamatojoties uz ļaunprātīgu varas izmantošanu.”; [Gr. 94]

"

(11)  regulas 12. pantu groza šādi:

-a)  šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "

“1. Neskarot šīs regulas 10. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs saskaņā ar 3. pantu veiktu pārbaužu uz vietas vai inspekciju gaitā iegūto informāciju var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas arī var nodot informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.”; [Gr. 95]

"

a)  panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:"

“Tas arī var nodot informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.”; [Gr. 96]

"

aa)  šā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Neskarot 10. un 11. pantu, ģenerāldirektors informāciju, ko Birojs ieguvis iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās veiktas izmeklēšanas gaitā un kas skar faktus, kuri ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm.”; [Gr. 97]

"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Ja to neliedz valsts tiesību akti, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas vai Biroja pieprasījuma savlaicīgi viena mēneša laikā informē Biroju par rīcību, kas veikta pēc tam, kad tām saskaņā ar šo pantu tika nodota informācija.”; [Gr. 98]

"

c)  pievieno šādu 5. punktu:"

“5. Birojs var pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma apmainīties ar attiecīgo informāciju ar Eurofisc tīklu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010(18).”;

"

(12)  iekļauj šādus pantus:"

“12.a pants

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti dalībvalstīs

1.  Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām norīko dienestu (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Biroju. Ja nepieciešams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu šīs regulas vajadzībām var uzskatīt par kompetentu iestādi.

2.  Pirms tiek pieņemts lēmums par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu, kā arī izmeklēšanas gaitā vai pēc tās pēc Biroja pieprasījuma krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz, saņem vai koordinē palīdzību, kas ir vajadzīga, lai Birojs varētu efektīvi veikt savus uzdevumus. Minētā palīdzība jo īpaši ietver palīdzību, ko valstu kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 3. panta 6. un 7. punktu, 7. panta 3. punktu un 8. panta 2. un 3. punktu.

3.  Veicot koordinēšanas pasākumus saskaņā ar 12.b pantu, Birojs var lūgt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu palīdzību, tostarp atbilstošā gadījumā horizontālu sadarbību un informācijas apmaiņu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu starpā.

12.b pants

Koordinēšanas pasākumi

1.  Saskaņā ar 1. panta 2. punktu Birojs var organizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Iesaistītās iestādes un Birojs šajā nolūkā var vākt un analizēt informāciju, tostarp operatīvu informāciju, un apmainīties ar to. Pēc to kompetento iestāžu lūguma, kuras veic izmeklēšanas darbības, Biroja darbinieki var piedalīties minēto iestāžu veiktajās darbībās. Piemēro 6. pantu, 7. panta 6. un 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. pantu.

2.  Birojs var sagatavot ziņojumu par veiktajiem koordinēšanas pasākumiem un piemērotā gadījumā nodot to attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

3.  Šo pantu piemēro, neskarot to Biroja pilnvaru īstenošanu, kuras piešķirtas Komisijai īpašos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju.

3a.   Saskaņā ar šo pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97(19) un Regulā (ES) Nr. 608/2013(20) noteiktais savstarpējas administratīvās palīdzības sniegšanas pienākums attiecas arī uz tādu darbību koordināciju, kas saistītas ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. [Gr. 99]

4.  Birojs var piedalīties kopīgās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, un šajā kontekstā apmainīties ar operatīvu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu.

12.c pants

Ziņošana EPPO par noziedzīgu rīcību, kas varētu būt tās kompetencē

1.  Birojs bez liekas kavēšanās ziņo EPPO par ikvienu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 22. pantu un 25. panta 2. un 3. punktuIV nodaļu. Ziņojumu nosūta pēc iespējas ātri jebkurā posmā pirms Biroja veiktās izmeklēšanas vai tās gaitā. [Gr. 100]

2.  Ziņojumā ietver vismaz faktu aprakstu un Biroja rīcībā esošo informāciju, tostarp izvērtējumu par kaitējumu, kas ir vai varētu tikt radīts, ja Birojam ir šāda informācija, iespējamo juridisko kvalifikāciju un jebkādu pieejamu informāciju par varbūtējiem cietušajiem, aizdomās turētajiem un jebkādām citām iesaistītām personām. Ziņojumu Birojs nodod EPPO kopā ar visu pārējo tā rīcībā esošo būtisko informāciju par lietu. [Gr. 101]

3.  Birojam nav pienākuma ziņot EPPO par acīmredzami nepamatotiem apgalvojumiem.

Gadījumos, kad Biroja saņemtā informācija neietver 2. punktā norādītos elementus un Birojs neveic izmeklēšanu, Birojs var veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtēšanu. Izvērtēšanu veic bez kavēšanās un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc tam, kad saņemta informācija. Šīs izvērtēšanas gaitā piemēro 6. pantu un 8. panta 2. punktu. Birojs atturas veikt jebkādus pasākumus, kas var apdraudēt iespējamas EPPO turpmākas izmeklēšanas. [Gr. 102]

Ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, pēc šīs sākotnējās izvērtēšanas Birojs ziņo EPPO.

4.  Ja Biroja veiktas izmeklēšanas gaitā atklājas 1. punktā minētā rīcība un pēc ziņojuma saņemšanas EPPO sāk izmeklēšanu, Birojs neturpina izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem citādi, kā vien saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO sniedz atbildi uz šādu pieprasījumu 10 darbdienās.

5.  Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lūgt Biroju veikt sākotnēju izvērtēšanu par tām ziņotajiem apgalvojumiem. Saistībā ar minētajiem lūgumiem piemēro 1.–4. punktu mutatis mutandis. Birojs informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par sākotnējās novērtēšanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana var apdraudēt Biroja vai EPPO veikto izmeklēšanu. [Gr. 103]

6.  Ja Birojs beidz izmeklēšanu pēc tam, kad EPPO ir iesniegts ziņojums saskaņā ar šo pantu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

12.d pants

Izmeklēšanas nedublēšanās

1.  Ja EPPO veic izmeklēšanu, ģenerāldirektors Ģenerāldirektors nesāk sāk izmeklēšanu saskaņā ar 5. pantu un pārtrauc uzsākto izmeklēšanu, ja EPPO veic izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, izņemot vienīgi saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu. Ģenerāldirektors informē EPPO par visiem lēmumiem par izmeklēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu šādu iemeslu dēļ. [Gr. 104]

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO sniedz atbildi uz šādu pieprasījumu 10 darbdienās. Šo termiņu izņēmuma gadījumos var pagarināt saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka 12.g panta 1. punktā minētajā darba vienošanās dokumentā. [Gr. 105]

Ja Birojs pabeidz izmeklēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro. [Gr. 106]

1a.  Pēc EPPO pieprasījuma Birojs atturas no konkrētu darbību vai pasākumu veikšanas, kas var apdraudēt EPPO veiktu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu. EPPO bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad pamata šādai prasībai vairs nav. [Gr. 107]

1b.   Ja EPPO pabeidz vai pārtrauc izmeklēšanu, par kuru tā ir saņēmusi informāciju no ģenerāldirektora saskaņā ar 1. punktu un kura attiecas uz Biroja pilnvaru īstenošanu, tā bez liekas kavēšanās informē Biroju un var sniegt ieteikumus par papildu administratīvo izmeklēšanu. [Gr. 108]

12.e pants

Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO

1.  EPPO veiktas izmeklēšanas gaitā un pēc EPPO lūguma saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 101. panta 3. punktu Birojs atbilstoši savām pilnvarām atbalsta vai papildina EPPO darbību, jo īpaši:

   a) sniedzot informāciju, analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;
   b) atvieglojot valsts kompetento administratīvo iestāžu un Savienības struktūru konkrētu darbību koordinēšanu;
   c) veicot administratīvu izmeklēšanu.

2.  Saskaņā Lūgumu saskaņā ar 1. punktu lūgumu nodod rakstiski, un tajā norāda vismaz

   a) informāciju par EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem;
   b) pasākumu vai pasākumus, kurus EPPO lūdz veikt Birojam, un
   c) attiecīgā gadījumā to izpildei paredzēto termiņu. Tajā ietver informāciju par EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem. Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju.
   d) visus norādījumus saskaņā ar 2.a punktu.

Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju. [Gr. 109]

2a.  Lai aizsargātu pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas gadījumos, kad Birojs pēc EPPO pieprasījuma saskaņā ar šo pantu veic atbalsta vai papildu pasākumus, EPPO var uzdot Birojam piemērot pamattiesību, procesuālo garantiju un datu aizsardzības standartus, kas ir augstāki par šajā regulā paredzētajiem standartiem. To darot, EPPO nosaka sīki izstrādātas oficiālās prasības un piemērojamās procedūras.

Ja EPPO šādas konkrētas norādes nesniedz, pasākumiem, ko Birojs veic saskaņā ar šo pantu, mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2017/1939 VI (procesuālās garantijas) un VIII (datu aizsardzība) nodaļu. [Gr. 110]

12.f pants

Papildu izmeklēšana

1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad EPPO veic vai turpina izmeklēšanu un ģenerāldirektors uzskata, ka nolūkā atvieglot piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības būtu jāsāk izmeklēšana saskaņā ar Biroja pilnvarām, Birojs rakstiski informē EPPO, norādot izmeklēšanas būtību un mērķi, kā arī prasa EPPO rakstisku piekrišanu papildu izmeklēšanas uzsākšanai. [Gr. 111]

EPPO 30 20 darbadienās pēc šīs informācijas saņemšanas var vai nu sniedz piekrišanu izmeklēšanas sākšanai vai iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai noteiktu izmeklēšanas darbību turpināšanu vai pret kādas ar izmeklēšanu saistītas darbības veikšanu, ja tas ir vajadzīgs, lai neapdraudētu tās veikto izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, un uz tik ilgu laiku, cik ilgi šis pamats ir spēkā. Pienācīgi pamatotos gadījumos EPPO var pagarināt termiņu vēl par 10 darba dienām. Tā attiecīgi informē Biroju.

Ja EPPO iebilst, Birojs neuzsāk papildu izmeklēšanu. Tādā gadījumā EPPO bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad pamata iebildumiem vairs nav. [Gr. 112]

Ja EPPO neiebilst iepriekšējā daļā minētajā laikposmādod piekrišanu, Birojs var sākt vai turpināt izmeklēšanu, un tas to veic, cieši konsultējoties ar EPPO. [Gr. 113]

Ja šā punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā EPPO atbildi nesniedz, Birojs var sākt apspriešanos ar EPPO, lai 10 dienu laikā pieņemtu lēmumu. [Gr. 114]

Ja EPPO vēlāk pret to iebilst, pamatojoties uz tādiem pašiem iemesliem kā otrajā daļā minētie, Birojs aptur vai izbeidz izmeklēšanu vai atturas no noteiktu izmeklēšanas darbību veikšanas.

2.  Ja, atbildot uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 12.d pantu, EPPO informē Biroju, ka tā neveic izmeklēšanu, bet vēlāk sāk izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, tā nekavējoties informē Biroju. Ja pēc šīs informācijas saņemšanas ģenerāldirektors uzskata, ka izmeklēšana, ko sācis Birojs, būtu jāturpina, lai atvieglotu piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības, piemēro 1. punktu.

12.g pants

Darba vienošanās un informācijas apmaiņa ar EPPO

1.  Ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu sadarbību ar EPPO, kā noteikts 1. panta 4.a punktā, Birojs noslēdz administratīvu vienošanos ar EPPO. Šādā darba vienošanās dokumentā var noteikt informācijas, tostarp personas datu, operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas un klasificētas informācijas, apmaiņas praktiskos aspektus, kā arī paredzēt informācijas tehnoloģiju platformu izveidi, tostarp kopīgu pieeju atjauninājumiem un programmatūras saderības nodrošināšanai. Tajā sīki apraksta kārtību, kādā notiek pastāvīga informācijas apmaiņa laikā, kad abi biroji saņem un pārbauda apgalvojumus, lai noteiktu abu biroju kompetenci izmeklēšanā. Tajā apraksta arī kārtību, kādā notiek pierādījumu apmaiņa Biroja un EPPO starpā, kā arī kārtība, kādā sadala izmaksas.

Pirms darba vienošanās dokumenta pieņemšanas kopā ar EPPO ģenerāldirektors nosūta tā projektu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Uzraudzības komitejai un Eiropas Parlamentam informācijai. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Uzraudzības komiteja bez kavēšanās sniedz savus atzinumus. [Gr. 115]

2.  Birojam ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas EPPO lietu pārvaldības sistēmā, atbilstoši principam “informācija ir/nav atrasta”. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījis Birojs, un datiem, kas ir EPPO rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan EPPO, gan Birojam. Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai EPPO, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas tā lietu pārvaldības sistēmā.

Birojs netieši piekļūst informācijai EPPO lietu pārvaldības sistēmā tikai tādā mērā, kāds vajadzīgs Biroja funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, un šāda piekļuve tiek pienācīgi pamatota un apstiprināta, piemērojot Biroja izveidotu iekšēju procedūru. Birojs uztur reģistru, kurā fiksēti visi gadījumi, kad notiek piekļuve EPPO lietu pārvaldības sistēmai. [Gr. 116]

2a.   Biroja ģenerāldirektors un Eiropas ģenerālprokurors tiekas vismaz reizi gadā, lai apspriestu jautājumus, kas ir abu iestāžu interesēs. [Gr. 117]

"

(12.a)  regulas 15. pantu groza šādi:

a)  šā panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: "

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārrauga norises, kas ir saistītas ar procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu.”; [Gr. 118]

"

b)  šā panta 1. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu: "

“Uzraudzības komitejai piešķir pieeju visai informācijai un dokumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem savu uzdevumu veikšanai, tostarp ziņojumiem un ieteikumiem, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, un lietām, kuru izskatīšana tikusi noraidīta, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu un pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības prasības.”; [Gr. 119]

"

c)  šā panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā pieņem savu reglamentu, kuru pirms pieņemšanas informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas. Tā rīko vismaz 10 sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar kompetento locekļu balsu vairākumu. Tās sekretariātu nodrošina Komisija ciešā sadarbībā ar Uzraudzības komiteju. Pirms ikviena darbinieka iecelšanas amatā sekretariātā notiek apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sekretariāts rīkojas saskaņā ar Uzraudzības komitejas norādījumiem un neatkarīgi no Komisijas. Komisija, neskarot tās kontroli pār Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta budžetu, neiejaucas Uzraudzības komitejas pārraudzības funkcijās.”; [Gr. 120]

"

(13)  regulas 16. pantu groza šādi:

-a)  šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Reizi gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija rīko tikšanos ar ģenerāldirektoru, lai politiska līmeņa viedokļu apmaiņā pārrunātu Biroja politiku attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Viedokļu apmaiņā piedalās Uzraudzības komiteja. Eiropas ģenerālprokurors ir aicināts piedalīties viedokļu apmaiņā. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas pieprasījuma viedokļu apmaiņā īpašos gadījumos var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.”; [Gr. 121]

"

a)  panta 1. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas pieprasījuma viedokļu apmaiņā īpašos gadījumos var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, EPPO, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.”; [Gr. 122]

"

aa)  šā panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“2. Viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar jautājumiem, par ko vienojas Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Jo īpaši viedokļu apmaiņa var būs saistīta ar šādiem jautājumiem:”; [Gr. 123]

"

b)  panta 2. panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“d) satvars Biroja attiecībām ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši EPPO, un pasākumi kas veikti saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem un citu informāciju, ko ir nosūtījis Birojs;”; [Gr. 124]

"

ba)  panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) satvars Biroja attiecībām ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pasākumi, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veikušas saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem un citu informāciju, ko ir nosūtījis Birojs”; [Gr. 125]

"

bb)  pievieno jaunu punktu:"

“4.a Viedokļu apmaiņu rotācijas kārtībā vada Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.”; [Gr. 126]

"

(14)  regulas 17. pantu groza šādi:

-a)  šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Biroju vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru ieceļ Komisija saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams. Ģenerāldirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”; [Gr. 127]

"

-aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē aicinājumu pieteikties konkursam. Šādu aicinājumu publicē vismaz sešus mēnešus pirms amatā esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Pēc tam, kad Uzraudzības komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par Komisijas piemēroto atlases procedūru, Komisija sagatavo sarakstu, kurā iekļauj kandidātus ar atbilstošu kvalifikāciju. Ģenerāldirektora kandidātu, kopīgi vienojoties, nominē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un pēc tam ieceļ Komisija.”; [Gr. 128]

"

a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus ne attiecībā uz ārējas un iekšējas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumu sākšanu un veikšanu, ne attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu pēc šādas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumiem. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju un izlemj, vai Tiesā celt prasību pret Komisiju.”; [Gr. 129]

"

aa)  šā panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Ģenerāldirektors regulāri — vismaz vienu reizi gadā — ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajām darbībām, konstatētajām problēmām un to, kā Birojs izpilda Uzraudzības komitejas sniegtos ieteikumus saskaņā ar 15. pantu, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu un informācijas sniedzēju likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā valsts tiesību aktus, kas piemērojami tiesvedībai.

Gada ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par sadarbības ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām līmeni, jo īpaši saistībā ar 11. panta 2. punkta un 6.punkta a) apakšpunkta īstenošanu.”; [Gr. 130]

"

ab)  pantā pievieno šādu 4.a punktu:"

“4.a Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, tam īstenojot savas budžeta kontroles tiesības, ģenerāldirektors var sniegt informāciju par Biroja darbību, ievērojot izmeklēšanas un pēc to pabeigšanas veikto procedūru konfidencialitāti. Eiropas Parlaments nodrošina saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas konfidencialitāti. [Gr. 131]

"

ac)  šā panta 5. punkta pirmo daļu svītro; [Gr. 132]

b)  panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) gadījumiem, kad informācija ir nodota dalībvalstu tiesu iestādēm un vai EPPO;”; [Gr. 133]

"

ba)  šā panta 5. punkta trešajā daļā iekļauj šādu jaunu apakšpunktu:"

“ba) slēgtajām lietām;”; [Gr. 134]

"

bb)  šā panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

“7. Ģenerāldirektors izveido iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas ir saistīta ar inter alia procesuālu garantiju un attiecīgo personu un liecinieku pamattiesību, kā arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā 11. panta 2. punkta noteikumus. Likumības pārbaudi veic Biroja eksperti tiesību un izmeklēšanas procedūru jomā, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, lai ieņemtu ar tieslietām saistītu amatu dalībvalstī. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.”; [Gr. 135]

"

bc)  šā panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"

“8. Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izmeklēšanas procedūras kodeksa, kas jāievēro Biroja darbiniekiem, pieņemšanu. Deleģētajos aktos jo īpaši nosaka:

   a) praksi, kas jāievēro Biroja pilnvaru un statūtu īstenošanā;
   b) sīki izstrādātus noteikumus par izmeklēšanas procedūrām, kā arī par atļautajām izmeklēšanas darbībām;
   c) attiecīgo personu likumīgās tiesības;
   d) procesuālās garantijas;
   da) datu aizsardzības noteikumus, kā arī komunikācijas un dokumentu pieejamības politiku;
   db) noteikumus par likumības pārbaudēm un attiecīgajām personām pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;
   dc) attiecības ar EPPO.

Komisija, veicot sagatavošanas darbus, apspriežas ar Uzraudzības komiteju un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, informācijas nolūkā visās Savienības oficiālajās valodās publicē Biroja interneta vietnē.”; [Gr. 136]

"

c)  panta 8. punkta pirmajā daļā pievieno šādu e) apakšpunktu:"

“e) attiecības ar EPPO.”. [Gr. 137]

"

ca)  šā panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Pirms ģenerāldirektoram uzliek disciplinārsodu vai pirms atceļ ģenerāldirektora imunitāti, Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju.”; [Gr. 138]

"

(14.a)  regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:"

“19. pants

Novērtējuma ziņojums un pārskatīšana

Ne vēlāk kā piecus gadu laikā pēc dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti un lietderību. Minētajam ziņojumam pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu.

Ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad saskaņā ar pirmo daļu ir iesniegts novērtējuma ziņojums, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kas paredz modernizēt Biroja darbības satvaru, tostarp papildu vai sīkāk izstrādātus noteikumus par Biroja izveidi, tā funkcijām vai procedūrām, kas piemērojamas tā darbībām, jo īpaši attiecībā uz tā sadarbību ar EPPO, pārrobežu izmeklēšanas lietās un izmeklēšanas lietās dalībvalstīs, kuras nepiedalās EPPO.” [Gr. 139]

"

(14.b)  regulā iekļauj šādu jaunu 19.a pantu:"

“19.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 17. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no ... (šīs regulas spēkā stāšanās diena). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 17. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 140]

"

2. pants

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Regulas 1. panta 12. punktā minēto 12.c–12.f pantu piemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) ERP atzinums Nr. 8/2018.
(2)OV C 42, 1.2.2019., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(5)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(7)COM(2017)0589. Ziņojumam ir pievienots izvērtējošs dienestu darba dokuments (SWD(2017)0332) un Biroja Uzraudzības komitejas atzinums Nr. 2/2017.
(8)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(9)129. pants tiks iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XX (jaunajā Finanšu regulā), par kuru ir panākta politiska vienošanās un kuru paredzēts pieņemt tuvākajos mēnešos.
(10)Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(12)Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(14)OV C ...
(15)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
(17)Direktīvā (ES) 2015/849 32.a panta 3. punkts tiks iekļauts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/XX, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849; politiska vienošanās par to tika panākta 2017. gada 19. decembrī, un to paredzēts pieņemt tuvākajos mēnešos.
(18)Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).
(19) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 082, 22.3.1997., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.)


Finansiālā atbalsta instrumenta muitas kontroles iekārtām izveide ***I
PDF 261kWORD 80k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām (COM(2018)0474 – C8-0273/2018 – 2018/0258(COD))
P8_TA(2019)0384A8-0460/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0474),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0273/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0460/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

P8_TC1-COD(2018)0258


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Pie Eiropas Savienības ārējām robežām pastāvošās 2140 muitas iestādes(5) ir pienācīgi jāaprīko, lai nodrošinātu efektīvu un reālu muitas savienības darbību. Arvien pieaug nepieciešamība pēc atbilstīgas un līdzvērtīgas muitas kontroles, turklāt tas sakāms ne tikai par tradicionālo muitas funkciju – iekasēt ieņēmumus, bet arvien vairāk arī par ievērojami pastiprinātu kontroli pār precēm, kas tiek ievestas un izvestas pāri Savienības ārējām robežām, lai nodrošinātu gan drošumu, gan drošību. Tomēr vienlaikus šādai kontrolei pār preču kustību pāri ārējām robežām nevajadzētu negatīvi ietekmēt, bet gan drīzāk atvieglot tiesiski pamatotu tirdzniecību ar trešām valstīm, ievērojot drošības un drošuma nosacījumus. [Gr. 1]

(1a)  Muitas savienība ir viens no Eiropas Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmeņiem un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan ES uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā(6) pauda īpašas bažas par muitas jomā vērojamo krāpšanu, kuras dēļ Savienības budžetā zaudēti ievērojami ieņēmumi. Eiropas Parlaments atkārtoti uzsvēra, ka spēcīgāku Eiropu, kas nosprauž vērienīgākus mērķus, var izveidot tikai tad, ja šim mērķim piešķir lielākus finanšu līdzekļus, un tāpēc aicināja sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām politikas nostādnēm, palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem paredzēt atbilstošus papildu finanšu līdzekļus. [Gr. 2]

(2)  Pašlaik pastāv nelīdzsvarotība dažādu dalībvalstu muitas kontroles darbības rezultātos. Šīs nelīdzsvarotības iemesli ir gan ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm, gan to attiecīgās spējas un resursi, kā arī standartizētu muitas kontroles darbību trūkums. Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, kuras izraisījušas pastāvīgās izmaiņas pasaules komercdarbības modeļos un piegādes ķēdēs, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu elementa, bet arī no modernu un uzticamu muitas kontroles iekārtu pieejamības un atbilstīgas to darbības. Citas problēmas, piemēram, e-komercijas straujais pieaugums, kontroļu un pārbaužu rezultātu digitalizācija, kā arī noturība pret kiberuzbrukumiem, sabotāžu, rūpniecisko spiegošanu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, arī palielinās pieprasījumu pēc muitas procedūru labākas darbības. Tādēļ līdzvērtīgu muitas kontroles iekārtu nodrošināšana ir svarīgs elements pašreizējās nelīdzsvarotības problēmas risināšanā. Tā uzlabos muitas kontroles darbības rezultātu līdzvērtību visās dalībvalstīs un tādējādi novērsīs preču plūsmu novirzīšanu uz vismazāk attīstītajām vietām. Visas preces, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, būtu rūpīgi jāpārbauda, lai nepieļautu, ka muitas krāpnieki meklē izdevīgāko importēšanas vietu. Lai nodrošinātu, ka tiek palielināta kopējā kapacitāte un dalībvalstu muitas kontroles darbību konverģence, ir nepieciešama skaidra stratēģija attiecībā uz “vājākajiem punktiem”. [Gr. 3]

(3)  Kopš tā laika vairākas dalībvalstis atkārtoti ir paudušas, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts muitas kontroles iekārtām, un pieprasījušas nepieciešamo iekārtu padziļinātu izvērtēšanu. Padome savos 2017. gada 23. marta secinājumos(7) par muitas finansēšanu aicināja Komisija “izvērtēt iespēju finansēt vajadzības pēc tehniskām iekārtām no turpmākām Komisija finanšu programmām un uzlabot koordināciju un [..] sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos”. [Gr. 4]

(4)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013(8) muitas kontrole ir jāsaprot ne tikai kā uzraudzība pār muitas tiesību aktiem, bet arī pār citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Šādi citi tiesību akti, kas pilnvaro muitas dienestus veikt konkrētus kontroles uzdevumus, ietver nodokļu tiesību normas, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, normas par iekšējā tirgus ārējiem aspektiem, kopīgo tirdzniecība politiku un citām kopīgām Savienības politikām, kuras var ietekmēt tirdzniecību, par piegādes ķēdes vispārējo drošību, kā arī Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību.

(5)  Atbalsts atbilstīga un līdzvērtīga līmeņa muitas kontroles izveidei pie Savienības ārējām robežām dod iespēju maksimālu palielināt ieguvumu no muitas savienības. Speciāla, ar muitas kontroles iekārtam saistīta Savienības iesaistīšanās, kas paredz izlabot pašreizējo nelīdzsvarotību, veicinātu arī vispārējo kohēziju starp dalībvalstīm. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, un īpaši nepieciešamība arī turpmāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotas tirdzniecības plūsmas, būtiska ir modernu un uzticamu kontroles iekārtu pieejamība pie ārējām robežām.

(6)  Tādēļ ir īstais brīdis izveidot jaunu finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kam būtu jānodrošina pretlikumīgi darbību, piemēram, preču viltošanas un citu pretlikumīgas komercprakses darbību, atklāšanu. Būtu jāapsver jau pastāvošu finansiālā atbalsta formulu izmantošana. [Gr. 5]

(7)  Tā kā dalībvalstu muitas dienesti ir uzņēmušies arvien lielāku skaitu pienākumu, kas bieži vien iesniedzas apsardzes jomā un notiek pie ārējās robežas, būtu jāizskata jautājums par to, kā nodrošinot līdzvērtību robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām, sniedzot dalībvalstīm atbilstīgu Savienības finansiālo atbalstu. Tikpat svarīgi ir veicināt starpaģentūru sadarbību, tostarp ņemot vērā arī kiberdrošību, pie Savienības robežām saistībā ar preču un personu kontrolēšanu dalībvalstu iestāžu vidū katrā dalībvalstī, kas ir atbildīga par robežu kontroli vai citiem uzdevumiem, kas tiek veikti pie robežas. [Gr. 6]

(8)  Tādēļ ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu (turpmāk “fonds”).

(9)  LESD V sadaļas juridiskās specifikas un dažāda piemērojamā tiesiskā pamata dēļ attiecībā uz politiku par ārējām robežām un muitas kontroli, juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienu vienotu instrumentu.

(10)  Tādēļ būtu jāveido fonds kā visaptverošs ietvars Savienības finansiālajam atbalstam robežu pārvaldības jomā, kas sastāvētu no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”), kurš izveidots ar šo regulu, kā arī no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../...(9).

(11)  Šajā regulā ir noteikts instrumenta finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(10). Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, nosacījumiem par to, kā dotācijām tiks piešķirta prioritāte, vajadzētu būt skaidriem, definētiem un balstītiem uz noteiktajām vajadzībām, kas rodas muitas punktiem, tiem veicot savus uzdevumus. [Gr. 7]

(12)  Uz šo instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/XXX(11) (turpmāk “Finanšu regula”). Tajā izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām.

(13)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX](12) tiek izveidota programma “Muita” sadarbībai muitas jomā, lai atbalstītu muitas savienība un muitas dienestus. Lai saglabātu saskaņotību un horizontālo koordināciju attiecībā uz sadarbības pasākumiem, ir lietderīgi tos visus īstenot, pieņemot vienu vienotu tiesību aktu un noteikumu kopumu. Tādēļ ar šo instrumentu būtu atbalstāma vienīgi atbalstāmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana, savukārt Muitas programmai sadarbībai muitas jomā būtu jāatbalsta saistīti pasākumi, piemēram, sadarbības pasākumi vajadzību novērtēšanai vai apmācībai saistībā ar attiecīgajām iekārtām.

(13a)  Muitas kontroles aprīkojumam, ko finansē no šā instrumenta, būtu jāatbilst optimāliem drošības, tostarp kiberdrošības, drošuma, vides un veselības standartiem. [Gr. 8]

(13b)  Datiem, ko sniedz muitas kontroles ierīces, kuras finansē ar šo instrumentu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus būtu pienācīgi jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu. Šiem datiem vajadzētu būt pilnīgā dalībvalstu kontrolē. [Gr. 9]

(13c)  Saskaņā ar šo instrumentu finansētajām muitas kontroles iekārtām būtu jāpalīdz nodrošināt muitas risku optimālu pārvaldību. [Gr. 10]

(13d)  Ar šā instrumenta palīdzību aizstājot vecās muitas kontroles ierīces, dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai šīs iekārtas tiktu likvidētas videi draudzīgā veidā. [Gr. 11]

(14)  Papildus tam un attiecīgā gadījumā, instrumentam būtu jāatbalsta arī muitas kontroles iekārtu iegāde vai atjaunināšana, lai varētu testēt jaunas iekārtas vai jaunu funkcionalitāti parastos ekspluatācijas apstākļos, pirms dalībvalstis sāk šādu jauno iekārtu iepirkšanu lielā daudzumā. Parasto ekspluatācijas apstākļu testēšana būtu jāatkārto, it īpaši attiecībā uz pētījumu rezultātiem par muitas kontroles iekārtām Regulas (ES) [2018/XXX](13) ietvaros.

(15)  Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu var tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos tikt izmantoti pārbaudēm saistībā ar atbilstības nodrošināšanu citās tiesību nozarēs, piemēram, robežu pārvaldības, vīzu vai policijas sadarbības jomā. Tādēļ Integrētās robežu pārvaldības fonds tiek izveidots kā divi savstarpēji papildinoši iekārtu iegādes instrumenti ar atsevišķu, bet saskanīgu tvērumu. No vienas puses, no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kas izveidots ar Regulu [2018/XXX](14), ir izslēgtas iekārtas, kas var tikt izmantotas gan robežu pārvaldībai, gan muitas kontrolei. No otras puses, ar šo regulu izveidotais finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām ne tikai finansiāli atbalstīs muitas kontrolei kā galvenajam nolūkam paredzētas iekārtas, bet arī dos iespēju tās izmantot arī papildu saistītiem nolūkiem, piemēram, robežkontrolei, kā arī drošumam un apsardzei. drošībai. Šis lomu sadalījums veicinās sadarbību starp aģentūrām kā vienu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas elementiem, kas minēts Regulas (ES) 2016/1624(15) 4. panta e) punktā, tādējādi dodot muitas un robežsardzes iestādēm iespēju sadarboties un maksimāli palielinot Savienības budžeta ietekmi, izmantojot kontroles iekārtu koplietošanu un sadarbspēju. Lai nodrošinātu, ka visi fonda finansētie instrumenti vai iekārtas pastāvīgi atrodas norādītajā muitas punktā, kuram pieder šis aprīkojums, būtu jānosaka, ka kopīga izmantošana un savietojamība starp muitas un robežsardzes iestādēm ir nesistemātiska un neregulāra. [Gr. 12]

(16)  Atkāpjoties no Finanšu regulas noteikumiem, vienu pasākumu var finansēt no vairākām Savienības programmām vai instrumentiem, lai dotu iespēju veikt un attiecīgā gadījumā lai atbalstītu sadarbību un sadarbspēju dažādās jomās. Tomēr, šādos gadījumos saskaņā ar Finanšu regulā nostiprināto finansējuma dublēšanas aizlieguma principu dažādu atbalsta avotu līdzekļi nedrīkst segt vienas un tās pašas izmaksas. Ja dalībvalstij jau ir piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no Savienības fonda vai ja tā ir saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu tāda paša aprīkojuma iegādei, minēto finansējumu vai atbalstu būtu jānorāda pieteikumā. [Gr. 13]

(16a)   Komisijai būtu jāstimulē, ka dalībvalstis kopīgi iegādājas un testē muitas kontroles iekārtas. [Gr. 14]

(17)  Ņemot vērā straujo attīstību muitas prioritāšu, apdraudējumu un tehnoloģiju ziņā, vienas darba programmas darbībai nevajadzētu norisināties ilgākā laikposmā. Vienlaikus nepieciešamību izveidot attiecīgā gada darba programmas palielina administratīvo slogu gan Komisijai, gan dalībvalstīm, lai gan instrumenta īstenošanai tas nav nepieciešams. Ņemot to vērā, darba programmām principā būtu jāattiecas uz vairāk nekā vienu budžeta gadu. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta Savienības stratēģisko interešu integritāte, dalībvalstis tiek mudinātas rūpīgi apsvērt kiberdrošību un riskus saistībā jutīgu datu potenciālo eksponētību ārpus Savienības laikā, kad tiek izsludināti konkursi par jaunu muitas kontroles aprīkojumu. [Gr. 15]

(18)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu saistītās darba programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(16). [Gr. 16]

(19)  Lai gan centralizēta īstenošana ir neatņemami svarīgi, lai sasniegtu speciālo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu muitas kontroli, ņemot vērā šā instrumenta tehnisko būtību, ir nepieciešams tehnisks sagatavošanas darbs. Tādēļ īstenošana būtu jāatbalsta ar individuāliem vajadzību novērtējumiem, kas ir atkarīgi speciālajām zināšanām un pieredzi dalībvalstīs, iesaistot dalībvalstu muitas dienestus. Šie vajadzību novērtējumi būtu jābalsta uz skaidru metodiku, tai skaitā pasākumu minimumu, kas nodrošina nepieciešamās atbilstīgās informācijas vākšanu. [Gr. 17]

(20)  Lai nodrošinātu regulāru uzraudzīšanu un pārskatu sniegšanu, būtu jāievieš pienācīgs satvars ar instrumentu sasniegto darbības rezultātu uzraudzīšanai un attiecīgi pasākumi. Šāda uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas būtu jābalsta uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta ar instrumentu atbalstīto pasākumu iedarbība. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pārredzama un skaidra iepirkuma procedūra. Pārskatu sniegšanas prasībās būtu jāiekļauj detalizēta informācija par muitas kontroles iekārtām un publiskā iepirkuma procedūru, ja pārsniegta konkrēta izmaksu robežvērtība, un izdevumu pamatojums. [Gr. 18]

(21)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(17) 22. un 23. punktu šo instrumentu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu instrumenta ietekmes uz vietas izvērtēšanai.

(22)  Lai pienācīgi reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm, apdraudējumiem un tehnoloģijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, lai izstrādātu darba programmas, muitas kontroles nolūka nolūku grozīšanu tādiem pasākumiem, kuriem pieejams instrumenta finansējums, un speciālo mērķu sasniegšanas rādītāju saraksta grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai priekšdarbu laikā Komisija sarīko pienācīgas konsultācijas, arī ar ekspertiem, Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas un pilnībā pārredzamas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās tiek rīkotas notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu izstrāde. [Gr. 19]

(23)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(19), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(20) un Regulu (ES) 2017/1939(21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Piemēram, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam. Ar šo instrumentu piešķirot finansējumu, būtu jāievēro pārredzamības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi. [Gr. 20]

(25)  Šajā regulā paredzētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, balstoties uz iespējām ar tiem sasniegt pasākumu konkrēto mērķi un gūt rezultātus, it īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un prasību neievērošanas risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Šā instrumenta mērķu sasniegšanas pamatprincipam vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, bet vienlaikus būtu jānodrošina arī optimāls finanšu resursu izlietojums. [Gr. 21]

(26)  Dalībvalstis atsevišķi nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi – izveidot instrumentu, kas atbalsta muitas savienību un muitas dienestus, turklāt to vidū ģeogrāfiskā ziņā objektīvi pastāv nelīdzsvarotība, tādēļ ņemot vērā muitas kontroles līdzvērtīgumu un kvalitāti, ko palīdzēs sasniegt koordinēta pieeja un centralizēts finansējums, to var labāk sasniegt ar Savienības mēroga rīcību, tāpēc Savienība var apstiprināt pasākumus pēc subsidiaritātes principa, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I  NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido instrumentu attiecībā uz finansiālo atbalstu muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”) Integrētās robežu pārvaldības fonda (turpmāk “fonds”) ietvaros, ar ko paredzēts sniegt finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un atjaunināšanai.

2.  Vienlaikus ar Regulu [2018/XXX], ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzām(23), ar šo regulu izveido fondu.

3.  Tajā ir izklāstīti instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi par šāda finansējuma sniegšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietoti šādi definēti termini:

1)  “muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

2)  “muitas kontrole” ir īpašās darbības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 3. punktā;

3)  “muitas kontroles iekārta” ir iekārta, kas paredzēta galvenokārt muitas kontroles veikšanai;

4)  “mobilā muitas kontroles iekārta” ir transportlīdzeklis, kas papildus tā spējai pārvietoties ir paredzēts kā muitas kontroles iekārta vai ir pilnīgi aprīkots ar muitas kontroles iekārtu;

5)  “uzturēšana” ir profilaktiska, koriģējoša un prognostiska intervence, tai skaitā pārbaudes par darbību un veiktajām funkcijām, apkalpošana, remonts un kapitālais remonts, tomēr izņemot atjaunināšanu, kas nepieciešama, lai saglabātu vai atjaunotu muitas kontroles iekārtas paredzēto darbstāvokli, kas dotu iespēju maksimāli paildzināt tās ekspluatācijas laiku;

6)  “atjaunināšana” ir tālākattīstoša intervence, kas nepieciešama, lai modernizētu muitas kontroles iekārtu, kuras paredzētais darbstāvoklis ir novecojis.

3. pants

Instrumenta mērķi

1.  Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā un ņemot vērā ilgtermiņa mērķi panākt to, lai visas muitas kontroles darbības Savienībā būtu standartizētas, Instrumenta vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, lai Savienības robežās veicinātu aģentūru savstarpējo sadarbību attiecībā uz preču un personu kontroli, Savienībā nodrošinātu drošību un drošumu un aizsargātu Savienības to pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotu komercdarbību. likumīgu darījumdarbību. [Gr. 22]

2.  Instruments speciālais mērķis ir veicināt pienācīgu un līdzvērtīgu muitas kontroli ar nozīmīgu, mūsdienīgu pilnīgi pārredzamu procedūru palīdzību iegādājoties, uzturot un atjauninot atbilstīgas, mūsdienīgas, drošas, pret kiberuzbrukumiem noturīgas, videi draudzīgas un uzticamu muitas kontroles iekārtu iegādes, uzturēšanas un atjaunināšanas palīdzību. uzticamas muitas kontroles iekārtas. Papildu mērķis ir visās dalībvalstīs uzlabot muitas kontroles darbību kvalitāti, lai novērstu preču plūsmu novirzīšanu uz vājākajiem punktiem Savienības teritorijā. [Gr. 23]

2.a  Šis instruments dos ieguldījumu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā, atbalstot aģentūru sadarbību un ar tā palīdzību iegūtu jaunu iekārtu kopīgu izmantošanu un savietojamību. [Gr. 24]

4. pants

Budžets

1.  Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums ir 1 149 175 000 EUR 2018. gada cenās (1 300 000 000 EUR pašreizējās cenās). [Gr. 25]

2.  Summa, kas minēta Šā panta 1. punktā minēto summu var attiekties izmantot arī uz izdevumiem saistībā ar instrumenta pārvaldības sagatavošanu, uzraudzīšanu, kontrolēšanu, revīziju, izvērtēšanu un citiem pasākumiem tādu likumīgu un pārbaudītu izdevumu segšanai, kas rodas, veicot ar instrumenta pārvaldību un tā darbības rezultātu un mērķu sasniegumu izpildes izvērtēšanu saistītas sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citas darbības. Turklāt tā var attiekties arī uz tikpat likumīgiem un pārbaudītiem izdevumiem saistībā ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas pasākumiem, datu apmaiņu starp iesaistītajām dalībvalstīm, ciktāl tie saistīti ar instrumenta specifiskajiem mērķiem vispārējā mērķa atbalstam, kā arī izdevumiem saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, tostarp uzņēmuma iekšējiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, kā arī citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar instrumenta pārvaldību. [Gr. 26]

5. pants

Īstenošana un ES finansējuma veidi

1.  Instrumentu īsteno ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu.

1.a   Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido atbilstošus aizsardzības pasākumus un ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie muitas dienesti visos atbilstīgajos gadījumos izmanto visas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu iegādātās iekārtas. [Gr. 27]

2.  Instruments var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, piemēram, dotāciju veidā.

3.  Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina efektivitāti un sadarbspēju starp visām iekārtām, kuras iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu, un līdz ar to sniedz iespēju apspriesties ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kā arī nodrošina tām iespēju piedalīties. Koordinācijas mehānisms ietvers Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dalību un konsultēšanos ar to, lai maksimāli palielinātu Savienības pievienoto vērtību robežu pārvaldības jomā. [Gr. 28]

3.a   Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido atbilstošus aizsardzības pasākumus un ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas iekārtas, kas iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu, atbilst saskaņotiem regulāras uzturēšanas standartiem. [Gr. 29]

II  NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA (ATBALSTĀMĪBA)

6. pants

Atbalstāmie pasākumi

1.  Lai par kādu pasākumu varētu saņemt finansiālo atbalstu no šā instrumenta, tam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)  ir paredzēts 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai;

b)  atbalsta tādu muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas ar vienu vai vairākiem šādiem muitas kontroles nolūkiem:

1)  neintruzīva pārbaude;

2)  signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem;

3)  radiācijas konstatēšana un nuklīdu identifikācija;

4)  paraugu analīze laboratorijās;

5)  paraugu ņemšana un analīze uz vietas;

6)  meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm.

1. pielikums ietver indikatīvu sarakstu ar muitas kontroles iekārtām, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkiem, kas minēti 1.–6. apakšpunktā.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta pienācīgi pamatotos gadījumos, pasākumi var attiekties arī uz tādu muitas kontroles iekārtu pilnīgi pārredzamu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas jaunas tehnikas vai jaunu funkciju testēšanai parastos darbības apstākļos. [Gr. 30]

3.  Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punkta b) apakšpunktā un 1. pielikumā minētos muitas kontroles nolūkus, ja tā šādu pārskatīšanu uzskata par nepieciešamu, un lai nodrošinātu atbilstību tehnoloģiju attīstībai, mainīgajiem preču kontrabandas veidiem, kā arī jauniem, pārdomātiem un novatoriskiem muitas kontroles vajadzībām atbilstošiem risinājumiem. [Gr. 31]

4.  Muitas kontroles iekārtas, kas finansētas ar šo instrumentu, var tikt izmantotas ne tikai muitas kontrolei, būtu jāizmanto galvenokārt muitas kontroles darbībām, bet tās var izmantot arī citiem muitas kontroles nolūkiem, tostarp personu kontrolēšanai, atbalstot dalībvalstu robežu pārvaldības iestādes, un izmeklēšanai, lai izpildītu instrumenta vispārīgos un konkrētos mērķus, kas izklāstīti 3. pantā. [Gr. 32]

4.a   Komisija stimulē muitas kontroles iekārtu kopīgu iepirkumu un testēšanu starp dalībvalstīm. [Gr. 33]

7. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

Atkāpjoties no Finanšu regulas 197. panta, atbalsttiesīgie subjekti ir arī dalībvalstu muitas dienesti, ja tie sniedz informāciju, kas nepieciešama 11. panta 3. punktā minētajai vajadzību novērtēšanai.

8. pants

Līdzfinansējuma daļa

1.  Ar instrumentu var finansēt līdz pat 80 % no pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummas.

2.  Finansējumu virs šā limita var piešķirt vienīgi pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

2.a   Finansējumu, kas pārsniedz šo limitu, var piešķirt gadījumos, kad dalībvalstis rīko kopīgu muitas kontroles aprīkojuma iepirkumu un kopīgi testē šo aprīkojumu. [Gr. 34]

2.b   Šā panta 2. punktā minētie ārkārtas apstākļi var ietvert jaunu muitas kontroles iekārtu iegādi un nodošanu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko iekārtu rezervē. Muitas kontroles iekārtas pieņemamība tehnisko iekārtu rezervei tiek apstiprināta saskaņā ar 5. panta 3. punktu. [Gr. 35]

9. pants

Attiecināmās izmaksas

Instrumenta finansējuma saņemšanas vajadzībām par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas: Visas izmaksas, kas saistītas ar 6. pantā minētajām darbībām, ir atbilstīgas instrumenta finansējuma saņemšanas vajadzībām, izņemot: [Gr. 36]

a)  izmaksas saistībā ar zemesgabalu pirkšanu;

aa)  izmaksas, kas saistītas ar apmācību vai tādu prasmju uzlabošanu, kādas nepieciešamas konkrētās iekārtas lietošanai; [Gr. 37]

b)  izmaksas saistībā ar infrastruktūru, piemēram, ēkām vai brīvdabas ietaisēm, kā arī mēbelēm;

c)  izmaksas saistībā ar elektroniskām sistēmām, izņemot datorprogrammatūru un tās atjauninājumus, kas tieši nepieciešama, nepieciešami, lai varētu izmantot muitas kontroles iekārtu, un izņemot elektronisko programmatūru un programmēšanu, kas vajadzīga, lai ar muitas kontroles iekārtas sasaistītu ar esošo programmatūru; [Gr. 38]

d)  izmaksas saistībā ar tīkliem, piemēram, nodrošinātiem vai nenodrošinātiem sakaru kanāliem, vai abonementiem, izņemot tīklus vai abonementus, kas tieši vajadzīgi, lai izmantotu šīs muitas kontroles iekārtas; [Gr. 39]

e)  izmaksas saistībā ar transportlīdzekļiem, piemēram, automašīnām, lidmašīnām vai kuģiem, izņemot mobilās muitas kontroles iekārtas;

f)  izmaksas saistībā ar muitas kontroles iekārtām nepieciešamām patēriņa precēm, tostarp atsauces vai kalibrēšanas materiāliem;

g)  izmaksas saistībā ar individuālais aizsardzības līdzekļiem.

III  NODAĻA

DOTĀCIJAS

10. pants

Piešķiršana, papildināmība un kopīgs finansējums

1.  Instrumenta dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta f) punktu dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas adresēts 7. pantā minētajiem atbalsttiesīgajiem subjektiem.

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 191. panta, pasākumam, kas saņēmis atbalstu no Muitas programmas sadarbībai muitas jomā, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX](24), vai no kādas citas Savienības programmas, var piešķirt arī atbalstu no šā instrumenta, ja vien šie maksājumi nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Katras atbalstošās Savienības programmas noteikumi ir piemērojami tās attiecīgajam ieguldījumam pasākumā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummu, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalstīšanas nosacījumi.

IV  NODAĻA

PROGRAMMU PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

11. pants

Darba programma

1.  Instrumenta īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

2.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru. tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, ar kuriem groza II.a pielikumu, lai izstrādātu darba programmas. [Gr. 40]

3.  Regulas 1. punktā minēto darba programmu sagatavošanu atbalsta ar vajadzību individuālu novērtēšanu, kas sastāv vismaz no: [Gr. 41]

a)  kopīgas robežšķēršošanas vietu kategoriju noteikšanas;

b)  izsmeļoša pieejamo un funkcionālo muitas kontroles iekārtu uzskaitījuma; [Gr. 42]

c)  kopīgas definīcija definīcijas par muitas kontroles iekārtu minimuma standartu un optimālo minimālo tehnisko standartu, kas ietver norādi uz robežšķēršošanas vietas kategoriju; un [Gr. 43]

ca)  muitas kontroles iekārtu optimālā līmeņa novērtējuma, kas ietver norādi uz robežšķēršošanas vietu kategoriju; kā arī [Gr. 44]

d)  detalizētas aplēses par finansiālajām vajadzībām atkarībā no muitas darbību apjoma un relatīvās darba slodzes. [Gr. 45]

Vajadzību novērtējumu sagatavo, balstoties uz ziņām par pasākumiem, kuri veikti programmas “Muita 2020” ietvaros, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1294/2013(25), vai Muitas programmas sadarbībai muitas jomā ietvaros, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX](26), un to regulāri atjaunina (vismaz reizi trīs gados).

12. pants

Uzraudzīšana un pārskatu sniegšana

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem sniedz pārskatus par instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto speciālo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar ziņošanas prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 38. panta 3) punkta e) apakšpunkta i) daļā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas darbības rezultātiem. Komisija, ziņojot par darbības rezultātiem, sniedz arī informāciju gan par panākto progresu, gan izpildes trūkumiem. [Gr. 46]

2.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, saskaņā ar kuriem ziņo par instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto vispārīgo un speciālo mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta instrumenta virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai, grozītu grozot 2. pielikumu, nolūkā vajadzības gadījumā pārskatīt pārskatītu vai papildināt papildinātu rādītājus un papildināt šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par Programmas darbības rezultātiem. [Gr. 47]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka instrumenta īstenošanas un rezultātu uzraudzīšanai nepieciešamie dati ir salīdzināmi un pilnīgi un ka tie tiek savākti efektīvi, iedarbīgi un laikus. savlaicīgi. Šajā nolūkā attiecībā uz Savienības naudas līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas pārskatu sniegšanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie veikuma dati. [Gr. 48]

4.  Pārskatu sniegšanas prasības, kas minētas 3. punktā, ietver vismaz ikgadēju šādas informācijas sniegšanu Komisijai, ja muitas kontroles iekārtas izmaksas (pirms nodokļiem) pārsniedz 10 000 EUR:

a)  muitas kontroles iekārtas nodošana ekspluatācijā un ekspluatācijas izbeigšana (datumi);

b)  statistika par muitas kontroles iekārtu izmantošanu;

c)  informācija par muitas kontroles iekārtu izmantošanas rezultātiem;

ca)   no Savienības budžeta finansēto iekārtu klātbūtne un stāvoklis piecus gadus pēc tam, kad tās tika nodotas ekspluatācijā; [Gr. 49]

cb)   informācija par muitas kontroles iekārtu uzturēšanas prasībām; [Gr. 50]

cc)   informācija par iepirkuma procedūru; [Gr. 51]

cd)   izdevumu pamatojums. [Gr. 52]

13. pants

Izvērtēšana

1.  Novērtējumus Saskaņā ar instrumentu finansēto un 6. pantā minēto instrumenta darbību izvērtējumos novērtē instrumenta sasniegtos rezultātu, ietekmei un lietderīgumu un tos veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā nodrošinātu šo izvērtējumu efektīvu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 53]

2.  Instrumenta starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par instrumenta īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus trīs gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma. [Gr. 54]

Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par turpmākajiem pasākumiem, kādi veicami saistībā ar Programmu pēc 2027. gada un ar tās mērķiem. [Gr. 55]

3.  Instrumenta īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic instrumenta galīgo izvērtēšanu. [Gr. 56]

4.  Izvērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus un informāciju par gūto pieredzi. [Gr. 57]

4.a  Ikgadējos daļējos izvērtējumus Komisija iekļauj savā ziņojumā “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – krāpšanas apkarošana”. [Gr. 58]

V  NODAĻA

DELEĢĒTO PILNVARU IZMANTOŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

14. pants

Deleģējuma īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 59]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums iegūst spēku nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā dienā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 60]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu, 11. panta 2. punktu un 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 61]

15. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdzību sniedz “Muitas programmu komiteja”, kas minēta Regulas (ES) [2018/XXX](27) 18. pantā.

2.  Ja izmanto atsauci uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 62]

VI  NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Informācija, saziņa un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai tās īstenotajos datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību. [Gr. 63]

2.  Saistībā ar instrumentu, tā pasākumiem un rezultātiem Komisija rīko informācijas un plašsaziņas pasākumus. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. nolūkā nodrošināt pārredzamību, Komisija regulāri sniedz sabiedrībai informāciju par instrumentu, tā darbībām un rezultātiem, cita starpā atsaucoties arī uz 11. pantā minētajiem mērķiem. minētajām darba programmām. [Gr. 64]

17. pants

Pārejas noteikumi

Vajadzības gadījumā budžetā laikposmam pēc 2027. gada var iekļaut apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izdevumu segšanai, lai nodrošinātu līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigto pasākumu pārvaldību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1.  PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar muitas kontroles iekārtām un attiecīgo muitas kontroles nolūku, minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā

MUITAS KONTROLES NOLŪKS

MUITAS KONTROLES IEKĀRTA

KATEGORIJA

PIELIETOJUMS

Neintruzīva pārbaude

Rentgena skeneris (augsts enerģijas patēriņš)

Konteineri, kravas automobiļi, dzelzceļa vagoni un transportlīdzekļi

Rentgena skeneris (zems enerģijas patēriņš)

Paliktņi, kastes un pakas

Pasažieru bagāža

Transportlīdzekļi

Rentgena kliedētā atstarojuma ierīce

Konteineri

Kravas automobiļi

Transportlīdzekļi

Citi

Numura zīmju/ konteineru automātiskās atpazīšanas sistēmas

Transportlīdzekļu svari

Autokrāvēji un līdzīgas pārvietojamas muitas kontroles iekārtas

Signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem(28)

Rentgena Uz rentgenu balstīts kliedētā atstarojuma portālskeneris

Izmanto galvenokārt lidostās, lai atklātu cilvēka ķermenī (ap to) noslēptus priekšmetus (narkotikas, sprāgstvielas, naudu)

Ķermeņa skeneris

Milimetru viļņu drošības skeneris

Radiācijas konstatēšana un nuklīdu identificēšana

Radioloģiskā un nukleārā konstatēšana

Personīgais radiācijas monitors/detektors

Pārnēsājams radiācijas detektors

Izotopu identifikācijas ierīce

Radiācijas portālmonitors

 

 

Spektrometrijas portālmonitors izotopu identificēšanai

Paraugu analīze laboratorijās

Visu iespējamo preču identificēšana, kvantificēšana un verificēšana

Gāzu un šķidrumu hromatogrāfija (GC, LC, HPLC u. c.)

Spektrometrija un ar to apvienoti paņēmieni (IR, Ramana, UV-VIS, fluorescence, GC-MS, u. c.)

Rentgena iekārtas (rentgenstaru fluorescence u. c.)

NMR spektrometrija un stabilu izotopu analīze

Citas laboratorijas iekārtas (atomabsorbcijas spektrometrs, destilācijas analizētājs, diferenciālais skenējošais kalorimetrs, elektroforēzes ierīce, mikroskops, šķidruma scintilāciju skaitītājs, smēķējamā mašīna u. c.)

[Gr. 65, 66, 67 un 68]

MUITAS KONTROLES NOLŪKS

MUITAS KONTROLES IEKĀRTA

KATEGORIJA

PIELIETOJUMS

Paraugu ņemšana un analīze uz vietas

Palieku/nospiedumu konstatēšana ar jonu kustīguma spektrometriju

Portatīvas iekārtas konkrētu bīstamu materiālu palieku pārbaudei

Palieku/nospiedumu atklāšana ar suņiem

Izmanto attiecībā uz virkni ar maziem un lielākiem priekšmetiem saistītu risku

Paraugu ņemšana

Instrumenti paraugu ņemšanai, velkmes skapis, cimdkaste

Mobilās laboratorijas

Transportlīdzekļi, kuros pilnīgi ierīkotas iekārtas paraugu analizēšanai uz vietas

[Organisku materiālu, metālu un sakausējumu analīze] Pārnēsājami detektori

Ķīmiskās kolorimetrijas testi

Ramana spektroskopija

Infrasarkanā spektroskopija

Rentgenfluorescence

Konteineriem paredzēti gāzes detektori

Meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm

Personīgi pārnēsājami instrumenti

Kabatas formāta instrumenti

Mehānisku rīku komplekts

Teleskopspogulis

Ierīces

Endoskops

Stacionārs vai pārnēsājams metāla detektors

Kameras, ar kurām pārbauda transportlīdzekļu apakšpusi

Ultraskaņas ierīce

Blīvuma mērītājs

Citi

Zemūdens meklētājs

2.  PIELIKUMS

Rādītāji

Speciālais mērķis: veicināt līdzvērtīgu un pienācīgu muitas kontroli, iegādājoties, uzturot un atjauninot nozīmīgas, mūsdienīgas un uzticamas muitas kontroles iekārtas

1.  Pieejamās iekārtas

a)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība sauszemes robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

b)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība jūras (ostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

c)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība gaisa (lidostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

d)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība pastam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

e)  Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība dzelzceļam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

1.a  Drošība un drošums

a)  Muitas kontroles iekārtu drošības, tostarp kiberdrošības, standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās

b)  Muitas kontroles iekārtu drošuma standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās [Gr. 69]

1.b  Veselība un vide

a)  Muitas kontroles iekārtu veselības aizsardzības standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās

b)  Muitas kontroles iekārtu vides aizsardzības standartu ievērošanas pakāpe visās robežšķērsošanas vietās [Gr. 70]

2.a PIELIKUMS

Darba programmas [Gr. 71]

2.b PIELIKUMS

Ārkārtas apstākļi, kādos var piešķirt papildu finansējumu [Gr. 72]

(1) OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.
(2) Šī nostāja aizstāj 2019. gada 15. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0001).
(3)OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(5)2016. gada ziņojuma par muitas savienības darbības rezultātiem pielikums, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-report-2016-taxation-and-customs-union_lv.
(6) P8_TA(2018)0075: Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada.
(7)https://www.consilium.europa.eu/media/22301/st09581en17-vf.pdf un http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7586-2017-INIT/lv/pdf
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(9)COM(2018)0473.
(10)2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).
(11)COM(2016)0605.
(12)COM(2018)0442.
(13)COM(2018)0435.
(14)COM(2018)0473.
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(17)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(19)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(20)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(21)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(23)COM(2018)0473.
(24)COM(2018)0442.
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).
(26)COM(2018)0442.
(27)COM(2018)0442.
(28)Piemērojamas tiesību normas un citi ieteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un privātuma ievērošanu.


Programmas “Muita” izveide sadarbībai muitas jomā ***I
PDF 265kWORD 67k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita” (COM(2018)0442 – C8-0261/2018 – 2018/0232(COD))
P8_TA(2019)0385A8-0464/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0442),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33., 114. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0261/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0464/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

P8_TC1-COD(2018)0232


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013(5), un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā Daudzas muitas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī mēroga muitas programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, nodrošina dalībvalstīm Savienības līmeņa satvaru šādu sadarbības pasākumu izstrādei, kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, rentablāk nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem divpusējā vai daudzpusējiem pamatiem. daudzpusējā līmenī. Muitas programmai ir arī ļoti svarīga loma Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībā, jo tā nodrošina muitas nodokļa efektīvu iekasēšanu un līdz ar to ir nozīmīgs Savienības un valstu budžetu ieņēmumu avots, arī veltot īpašu uzmanību IT spēju veidošanai un ciešākai sadarbībai muitas jomā. Turklāt saskaņota un standartizēta kontrole ir nepieciešama, lai izsekotu nelikumīgas pārrobežu preču plūsmas un apkarotu krāpšanu. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, Tāpēc ir lietderīgi šajā pašā — tostarp, lai palielinātu efektivitāti, — nodrošināt Savienības finansēšanas darbību nepārtrauktību muitas sadarbības jomā, izveidot izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā, proti, programmu “Muita” (turpmāk “Programma”). [Gr. 1]

(1a)  Piecdesmit gadus dalībvalstu muitas dienestu īstenotā muitas savienība ir bijusi Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmens. Muitas savienība ir būtisks piemērs veiksmīgai Savienības integrācijai un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments savā 2018. gada 14. martā pieņemtajā rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada īpašas bažas paudis par krāpšanu muitas jomā. Savienība varēs kļūt spēcīgāka un izvirzīt vērienīgākus mērķus tikai tad, ja tai tiks nodrošināti lielāki finanšu līdzekļi, pastāvīgs atbalsts esošajām politikām un palielināti resursi. [Gr. 2]

(2)  Pēdējo piecdesmit 50 gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. sekmīgi pilda plašu klāstu ar robežām saistītu uzdevumu. Strādājot kopā, tās strādā saliedēti, lai atvieglotu cenšas atvieglot ētisku un godīgu tirdzniecību un mazinātu mazināt birokrātiju, iekasētu iekasēt ieņēmumus valstu un Savienības budžetam budžetiem un aizsargātu sabiedrību aizsargāt iedzīvotājus no terorisma draudiem, veselības, un videi, kā arī un citiem apdraudējuma. apdraudējumiem. Jo īpaši, kopš izveidota ES mēroga kopējā ieviešot kopēju satvaru(6) riska pārvaldības sistēma pārvaldībai ES līmenī un sākta kontrolējot lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, plūsmas, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, muitas dienesti ir uzņēmušies vadošu lomu cīņā pret terorismu, un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. un negodīgu konkurenci. Ņemot vērā šīs muitas dienestu plašās pilnvaras, muita tie tagad faktiski ir vadošā iestāde, svarīgākās iestādes, kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver Ņemot vērā iepriekš minēto, programmai “Muita” būtu jāaptver ne tikai sadarbību sadarbība muitas jomā, bet atbalsta arī arī jānodrošina atbalsts plašākajam Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto paredzētajam muitas dienestu jomas uzdevumu kopumā, kopumam, proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, uzraudzībai, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, īstenošanai, kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību Tādēļ šīs regulas juridiskajam pamatam būtu jāaptver sadarbība muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu iekšējais tirgus (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku politika (LESD 207. pants). [Gr. 3]

(3)  Programmai, kura nodrošina Programmai saskaņā ar vispārējiem mērķiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai, nodrošinot satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, būtu jāpalīdz aizsargāt saistībā ar ilgtermiņa mērķi panākt to, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk; jāveicina Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt ekonomisko interešu aizsardzību; jāaizsargā Savienību pret negodīgu no negodīgas un nelikumīgu tirdzniecību, nelikumīgas tirdzniecības prakses, vienlaikus atbalstot veicinot likumīgu darījumdarbību, garantējot nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu un tādējādi uzlabojot patērētāju aizsardzību; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, jāatvieglo likumīga tirdzniecība, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām. tirdzniecība. [Gr. 4]

(3a)  Tā kā ir kļuvis skaidrs, ka dažas no Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minētajām sistēmām līdz 2020. gada 31. decembrim būs iespējams nodot ekspluatācijā tikai daļēji — kas nozīmē to, ka neelektroniskas sistēmas tiks izmantotas arī pēc minētā datuma, — un tā kā, neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām, vienam no galvenajiem Programmas konkrētajiem mērķiem vajadzētu būt palīdzēšanai dalībvalstīm un Komisijai izveidot šādu elektronisku sistēmu. [Gr. 5]

(3b)  Muitas pārvaldība un kontrole ir dinamiska politikas joma, kas saskaras ar jauniem sarežģītiem uzdevumiem, kurus rada pastāvīgi mainīgie globālie darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, kā arī mainīgie patēriņa modeļi un digitalizācija, piemēram, e-komercija, tostarp lietu internets, datu analīze, mākslīgais intelekts un blokķēdes tehnoloģija. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta muitas pārvaldība šādās situācijās un jādara iespējama inovatīvu risinājumu izmantošana. Šādi sarežģīti uzdevumi vēl vairāk uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp muitas dienestiem un vienādi interpretēt un īstenot muitas jomas tiesību aktus. Laikā, kad publiskās finanses ir pakļautas spiedienam, pasaules tirdzniecības apjoms palielinās un krāpšana un kontrabanda rada aizvien lielākas bažas, Programmai būtu jāpalīdz risināt minētās problēmas. [Gr. 6]

(3c)  Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un izvairītos no pārklāšanās, Komisijai Programmas īstenošana būtu jākoordinē ar saistītajām Savienības programmām un fondiem. Tas jo īpaši attiecas uz Fiscalis programmu, ES Krāpšanas apkarošanas programmu un Vienotā tirgus programmu, kā arī uz Iekšējās drošības fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, Reformu atbalsta programmu, programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kā arī īstenošanas regulām un pasākumiem. [Gr. 7]

(3d)  Attiecībā uz iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Programmai paredzētajā finansējumā nav ņemtas vērā izstāšanās līguma parakstīšanas radītās izmaksas un iespējamās turpmākās attiecības starp Apvienoto Karalisti un Savienību. Minētā līguma parakstīšana, Apvienotās Karalistes izstāšanās no visām pastāvošajām muitas sistēmām un sadarbības un tas, ka spēku zaudēs tās juridiskās saistības šajā jomā, varētu radīt papildu izmaksas, ko šīs Programmas izstrādes brīdī nebija iespējams precīzi aplēst. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja atstāt rezervē pietiekamus līdzekļus, lai sagatavotos šo potenciālo izmaksu segšanai. Tomēr šīs izmaksas nevajadzētu segt no Programmai atvēlētā finansējuma, jo ar Programmā paredzēto budžetu pietiks tikai to izmaksu segšanai, kuras bija iespējams reāli paredzēt Programmas izstrādes laikā. [Gr. 8]

(4)  Šajā regulā paredzēts programmas finansējums, kam Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā jābūt par galveno atsauces summu 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību(7).

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām attiecīgajām valstīm, ja šāda dalība ir Savienības interesēs un ja tai ir labvēlīga ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus negatīvi neietekmējot patērētāju aizsardzību. [Gr. 9]

(6)  Uz šo programmu attiecas Programmai būtu jāietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Regulas (ES, Euratom) [2018/XXX] 2018/1046(8) (turpmāk “Finanšu regula”) darbības jomā. Finanšu regula paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, izpildei, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu. [Gr. 10]

(7)  Atzīts, ka programmā Tādēļ būtu jāsaglabā tās darbības, kas tiek piemērotas programmas “Muita 2020” piemērojamās darbības bijušas ietvaros un kas ir izrādījušās adekvātas, un tāpēc tās savukārt citas darbības — kas izrādījušās neadekvātas — būtu jāsaglabā. jāizbeidz. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes. [Gr. 11]

(8)  Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu(9) (“CCE instruments”), kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, ar šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām. [Gr. 12]

(9)  Muitas informācijas un saistītās informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga netraucētai muitas darbībai, un šāda apmaiņa ievērojami pārsniedz apmaiņu muitas savienībā. Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai paplašināšana attiecībā uz trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un starptautiskām organizācijām varētu patiešām būt Savienības vai dalībvalstu interesēs. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka saskaņā ar programmu Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošanu vai paplašināšanu sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām uzskata par attiecināmām izmaksām.

(10)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina paredz iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. [Gr. 13]

(11)  Saskaņā ar Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”(10), pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmas ietvaros veicamajām darbībām paredzēts īstenot mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, ņemot vērā to, ka Programmai piešķirtā summa tika aprēķināta, neņemot vērā neparedzētu izdevumu iespējamību, un vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi. [Gr. 14]

(11a)   Tādas programmatūras iegādei, kura ir nepieciešama, lai veiktu stingru robežkontroli, vajadzētu būt iespējai tikt finansētai Programmas ietvaros. Turklāt, lai atvieglotu datu apmaiņu, būtu jāveicina tādas programmatūras iegāde, kuru var izmantot visās dalībvalstīs. [Gr. 15]

(12)  Lielākā Lielāka programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz tas, ka Komisija izstrādā un atjaunina stratēģisku daudzgadu muitas plānu (“MASP-C”) nolūkā izveidot elektronisku vidi, kas nodrošina Savienības muitas sistēmu saskaņotību un savietojamību. [Gr. 16]

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 70/2008/EK(11) aicina Komisiju sagatavot daudzgadu stratēģisku plānu, lai radītu saskaņotu un mijiedarbīgu elektronisku muitas vidi Savienībā. Daudzgadu stratēģiskajā plānā iekļauto elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju galvenokārt finansē ar programmas līdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka programma un daudzgadu stratēģiskais plāns ir atbilstīgi un savstarpēji koordinēti, šajā regulā tiks iestrādāti attiecīgie lēmuma noteikumi. Visas attiecīgās Lēmuma Nr. 70/2008/EK normas tagad ir pārņemtas vai nu ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, vai ar šo regulu, tādēļ Lēmums Nr. 70/2008/EK būtu jāatceļ.

(14)  Šī regula Šīs regulas īstenošanas nolūkā Komisijai būtu jāīsteno, izmantojot jāpieņem darba programmas. Izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un, lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm. [Gr. 62]

(14a)  Saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti divos īpašajos ziņojumos, kurus muitas jomā nesen pieņēmusi Eiropas Revīzijas palāta, proti, 2017. gada 5. decembra īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 2018. gada 10. oktobra īpašajā ziņojumā Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”, darbībām, kas programmas “Muita” ietvaros tiek veiktas attiecībā uz sadarbību muitas jomā, vajadzētu būt vērstām uz paziņoto trūkumu novēršanu. [Gr. 17]

(14b)  Eiropas Parlaments 2018. gada 4. oktobrī pieņēma rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību. Rezolūcijā iekļautie secinājumi būtu jāņem vērā, kad tiks veiktas Programmas ietvaros īstenojamās darbības. [Gr. 18]

(15)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(12). [Gr. 63]

(16)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(13) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu izvērtēšanai par instrumenta ietekmi uz vietas.

(17)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu programmas mērķu sasniegšanu, attiecībā uz daudzgadu stratēģiskā plāna muitas jomā izstrādi un atjaunināšanu un attiecībā uz daudzgadu darba programmu noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 64]

(18)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(19). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(20)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt vislabākos rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. [Gr. 19]

(21)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)  Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) Nr. 1294/2013/EK, kurš tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita” (“Programma”).

2.  Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

2)  “Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas vajadzīgas muitas savienībai un muitas iestāžu uzdevuma izpildei;

3)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, proti, panākt to, ka visi muitas savienību un muitas dienestus, dienesti Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk, lai garantētu dalībvalstu drošību un drošumu, lai aizsargātu Savienības Savienību pret krāpšanu un tās dalībvalstu finanšu negodīgu un nelikumīgu komercpraksi un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību vienlaikus veicinātu likumīgu uzņēmējdarbību un drošumu Savienībā un aizsargātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas Savienību pret negodīgu un muitas dienestus Savienības un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību. tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsargāšanā. [Gr. 20]

2.  Programmas konkrētais mērķis specifiskie mērķi ir šādi:

1)   atbalstīt muitas jomas tiesību aktu un politikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā;

2)   palīdzēt IT spēju veidošanā, kas izpaužas kā Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minēto elektronisko sistēmu izstrāde, uzturēšana un ekspluatācija un gludas pārejas uz bezpapīra vidi un tirdzniecību nodrošināšana saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

3)   finansēt kopīgas darbības, kas izpaužas kā sadarbības mehānismi, kuri ierēdņiem ļauj veikt kopīgas operatīvas darbības atbilstoši saviem pamatpienākumiem, dalīties pieredzē muitas jomā un apvienot centienus muitas politikas īstenošanā;

4)   uzlabot cilvēku kompetenci, atbalstot muitas ierēdņu profesionālās iemaņas un nodrošinot viņiem iespējas pildīt savus pienākumus, balstoties uz vienotu kārtību;

5)   atbalstīt inovāciju muitas politikas jomā. [Gr. 21]

2.a  Programma ir savienojama ar jebkādu sinerģiju ar citām Savienības rīcības programmām un fondiem, kam ir līdzīgi mērķi attiecīgajās jomās, un tajā tiek izmantota šāda sinerģija. [Gr. 22]

2.b  Programmas īstenošanā ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu. [Gr. 23]

2.c  Ar šo programmu atbalsta arī pastāvīgu muitas dienestu savstarpējas sadarbības attīstību un uzraudzību, lai identificētu vājos punktus un iespējamus uzlabojumus. [Gr. 24]

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās (950 000 000 EUR faktiskajās cenās). [Gr. 25]

2.  Attiecīgos pienācīgi pamatotos gadījumos šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību īstenošanas rezultātu un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, Komisijas veiktajām informācijas un komunikācijas darbībām, kas paredzētas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību, ciktāl šādas darbības ir nepieciešamas Programmas mērķu sasniegšanai. [Gr. 26]

2.a  Programmu neizmanto, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Komisija atbilstoši pašas veiktajām aplēsēm iekļauj rezervē līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu izmaksas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no visām muitas savienības sistēmām un sadarbības, un ar to, ka spēku zaudē tās juridiskās saistības šajā jomā.

Pirms minēto līdzekļu iekļaušanas rezervē Komisija aplēš iespējamās izmaksas un informē Eiropas Parlamentu, tiklīdz ir pieejami dati, kas attiecas uz šo aplēsi. [Gr. 27]

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

b)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to paredzēti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību Savienības programmās, paredzēti konkrētajos nolīgumos: ar noteikumu, ka minētais nolīgums: [Gr. 28]

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru to trešo valstu starp iemaksām un ieguvumiem, kuras piedalās Savienības programmās;

–  izklāsta paredz nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas [2018/XXX] [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu]; [Gr. 29]

–  trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1.  Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

Attiecināmība

7. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], un darbības, kas papildina vai ar ko atbalsta darbības, ar kurām īsteno Regulas (ES) [2018/XXXX] [Krāpšanas apkarošanas programma] 2. pantā minētos mērķus, arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu. [Gr. 30]

3.  Šādas ir 1. un 2. punktā minētās darbības.

a)  Sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

b)  strukturēta sadarbība projektu veidā, piemēram, dalībvalstu grupas veikta uz sadarbību balstīta IT izstrāde; [Gr. 31]

c)  IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija;

d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības, tostarp apmācība un labākās prakses apmaiņa; [Gr. 32]

e)  atbalsts un citas darbības, ieskaitot:

1)  pētījumi;

2)  inovācijas aktivitātes, jo īpaši koncepcijas pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrāde;

3)  kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

3a)   uzraudzīšanas darbības; [Gr. 33]

4)  citas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Iespējamie a), b) un d) apakšpunktā minēto darbību veidi norādīti nepilnīgā sarakstā 1. pielikumā.

4.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības. [Gr. 34]

5.  Ja 3. punkta c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējie eksperti

1.  Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, akadēmisko aprindu pārstāvjus, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi. [Gr. 35]

2.  Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, kompetenci, pieredzi šīs regulas piemērošanas jomā un atbilstošajām zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai par konkrēto veicamo darbību un izvairoties no iespējama interešu konflikta. Veicot minēto atlasi, nodrošina līdzsvaru starp uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kā arī ņem vērā dzimumu līdztiesības principu. Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu. [Gr. 36]

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1.  Programmā paredzētās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un konkrētāk — atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principam. [Gr. 37]

2.  Darbība, kurai šajā Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu muitas dienesti, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, no Programmai paredzētajiem līdzekļiem var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām atbilstoši šīs darbības nozīmīgumam un aplēstajai ietekmei. [Gr. 38]

2.  Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT SPĒJU VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot to projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, modernizāciju, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli., kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā. [Gr. 39]

2.  Komisija jo īpaši nodrošina:

a)  kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to drošu izmantojamību, kibernoturību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu; [Gr. 40]

c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

d)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

e)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī;

ea)   efektīvu un ātru komunikāciju ar un starp dalībvalstīm, lai racionalizētu Savienības elektronisko sistēmu pārvaldību; [Gr. 41]

eb)   savlaicīgu un pārredzamu komunikāciju ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas IT sistēmu ieviešana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši par kavējumiem Savienības un valstu komponentu īstenošanā un par izdevumiem, kas saistīti ar šiem komponentiem.  [Gr. 42]

3.  Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

a)  valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

b)  Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā un efektīvi izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas; [Gr. 43]

e)  Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā (MASP-C)

1.  Komisija izstrādā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, izstrādājot un atjaunina atjauninot daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās sistēmas daļa tiek klasificēta kā: [Gr. 65]

a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, racionalizācijas drošības un racionalizācijas uzticamības nolūkā atzinusi par kopīgu; [Gr. 45]

b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi, piemēram, dalībvalstu grupas veiktas uz sadarbību balstītas IT izstrādes projekta ietvaros; [Gr. 46]

c)  vai abu veidu kombinācija.

2.  Daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu un attiecīgā gadījumā par paredzamiem kavējumiem to veikšanā. [Gr. 47]

4.  Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formā.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un iekļauta informācija par nepieciešamajām plāna korekcijām vai kavējumiem tā īstenošanā, un šo ziņojumu publisko. [Gr. 48]

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Programmas īstenošanas nolūkā pieņem Finanšu regulas 108. pantā minētās daudzgadu darba programmas. Daudzgadu darba programmās jo īpaši izklāsta īstenojamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajās iekļauj arī sīki izstrādātu aprakstu par finansējamām darbībām, norādi par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. [Gr. 66]

2.  Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot daudzgadu darba programmas. pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru. [Gr. 67]

2.a   Daudzgadu darba programmu sagatavošana balstās uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējām programmām. [Gr. 51]

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo Saskaņā ar Finanšu regulas 41panta 3. punkta h) apakšpunktā noteiktajām ziņošanas prasībām Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. īstenošanas rezultātiem. Ziņošana par īstenošanas rezultātiem ietver informēšanu gan par progresu, gan par neizpildi. [Gr. 52]

2.  Rādītāji ziņošanai par Programmas īstenošanas rezultātiem 3. pantā paredzēto konkrēto mērķu sasniegšanā ir izklāstīti 2. pielikumā. Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu, kā arī kvantitatīvu informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem. [Gr. 53]

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas gaitas uzraudzībai un tās īstenošanas rezultātu uzraudzībai izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, ir salīdzināmi un pilnīgi, kā arī to, ka tie tiek vākti efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas un atbilstošas ziņošanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to datu kvalitāti, kas izmantoti īstenošanas rezultātu raksturošanai. [Gr. 54]

15. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no programmas īstenošanas sākuma. [Gr. 55]

2.a   Starpposma novērtējumā izklāsta konstatējumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un par tās mērķiem. [Gr. 56]

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no 1. pantā norādītā minētā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu. [Gr. 57]

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izklāsta un paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi. [Gr. 58]

16. pants

Revīzijas un izmeklēšana

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF un EPPO gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (ES) 2017/1939(20). [Gr. 59]

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12. panta 1. punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 68]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 1. punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 69]

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 12. panta 1. punktu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 70]

18. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Muitas programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr.71 ]

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga. [Gr. 60]

2.  Saistībā Komisija veic darbības, kuras saistītas ar informēšanu un komunikāciju par programmu, tās saskaņā ar to finansētajām darbībām un rezultātiem, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. kas sasniegti ar šo darbību palīdzību. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo institucionālo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā minētajiem izklāstītājiem mērķiem. [Gr. 61]

20. pants

Atcelšana

1.  Regula (ES) Nr. 1294/2013 tiek atcelta, atcelšanai stājoties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

2.  Lēmumu Nr. 70/2008/EK atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1294/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā

minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

a)  sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

–  semināri un darbsemināri, parasti piedalās visas valstis, un tajos par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

–  darba vizītes, ko organizē, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas muitas jautājumos;

b)  strukturēta sadarbība projektu veidā:

–  projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

–  ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

–  pārraudzības pasākums, ko īsteno Komisijas un attiecināmo iestāžu ierēdņu kopīgās komandas, lai analizētu muitas prakses, noteiktu grūtības īstenošanas noteikumos un vajadzības gadījumā izteiktu ieteikumus Savienības noteikumu un darba metožu pielāgošanai;

c)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības:

–  vispārēja apmācība vai e-mācīšanās izstrāde, kas palīdz uzkrāt nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz muitas jomu;

–  tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot muitas dienestu darbu un operācijas.

2. PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt muitas tiesību aktu un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju muitas jomā.

1.  Spēju veidošana (administratīvo, cilvēkresursu un IT)

1.  Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2.  mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto ierēdņu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.  Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.  Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.  Svarīgāko Eiropas elektronisko sistēmu izmantošana, lai palielinātu starpsavienojamību un pārietu uz elektronisko muitas savienību (nosūtīto ziņojumu un notikušo konsultāciju skaits)

6.  SMK ieviešanas rādītājs (SMK īstenošanā sasniegto starpposma mērķu procents)

2.  Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

1.  Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

2.  Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; dalībnieku procents, kas izmantojuši ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)

(1) OV C 62, 15.2.2019., 45. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2019. gada 15. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0008).
(3)OV C 62, 15.2.2019., 45. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).
(6)https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en
(7)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(8)COM(2016)0605 final Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(9)Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām
(10)COM(2010)0700
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(13)2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(14) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(16)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(17)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(18)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(20) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).


Sprāgstvielu prekursoru tirdzniecība un lietošana ***I
PDF 126kWORD 55k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (COM(2018)0209 – C8-0151/2018 – 2018/0103(COD))
P8_TA(2019)0386A8-0473/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0209),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0151/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0473/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013

P8_TC1-COD(2018)0103


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1148.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 35. lpp.


Vienota sistēma Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām ***I
PDF 128kWORD 60k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī (COM(2016)0551 – C8-0345/2016 – 2016/0264(COD))
P8_TA(2019)0387A8-0247/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0551),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0345/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 29. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0247/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98

P8_TC1-COD(2016)0264


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1700.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums attiecībā uz 14. panta 2. punktu par sadarbību ar Savienības aģentūrām

Lai nodrošinātu Eiropas sociālās statistikas saskaņotību un salīdzināmību, Komisija pastiprinās sadarbību ar Savienības aģentūrām atbilstoši 14. panta 2. punktam un saistītajiem apsvērumiem (12. un 33.). Tas ietvers pastiprinātu sadarbību statistikas metožu, metodikas, kvalitātes, jaunu instrumentu un datu avotu jomā.


ES informācijas sistēmu sadarbspēja robežu un vīzu jomā ***I
PDF 138kWORD 53k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/TI, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2018/XX [ETIAS regula], Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS robežpārbaužu jomā] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula] (COM(2018)0478 – C8-0294/2018 – 2017/0351(COD))
P8_TA(2019)0388A8-0347/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0793) un grozīto priekšlikumu (COM(2018)0478),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 16. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0294/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0347/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI

P8_TC1-COD(2017)0351


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/817.)

(1) OV C 283, 10.8.2018., 48. lpp.


ES informācijas sistēmu sadarbspēja policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā ***I
PDF 139kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija) un groza [Regulu (ES) 2018/XX [Eurodac regula],] Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS tiesībaizsardzības jomā], Regulu (ES) 2018/XX [ECRIS-TCN regula] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula] (COM(2018)0480 – C8-0293/2018 – 2017/0352(COD))
P8_TA(2019)0389A8-0348/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0794) un grozīto priekšlikumu (COM(2018)0480),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 16. panta 2. punktu, 74. pantu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C8-0293/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0348/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816

P8_TC1-COD(2017)0352


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/818.)

(1) OV C 283, 10.8.2018., 48. lpp.


Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls ***I
PDF 128kWORD 45k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0303 – C8-0184/2018 – 2018/0153(COD))
P8_TA(2019)0390A8-0040/2019

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0303),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 74. pantu un 79. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0184/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 28. novembra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0040/2019),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2018)0153


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1240.)

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību ***I
PDF 135kWORD 65k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un braucēju un neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Regulu (ES) 2018/... un atceļ Regulu (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 (COM(2018)0286 – C8-0194/2018 – 2018/0145(COD))
P8_TA(2019)0391A8-0151/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0286),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0194/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 29. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0151/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166

P8_TC1-COD(2018)0145


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2144.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par lietotām riepām

Ņemot vērā ceļu satiksmes drošību, patērētāju aizsardzību, atkritumu samazināšanu un aprites ekonomiku, Komisija uzskata, ka svarīgi ir testēt ne tikai jaunas, bet arī lietotas riepas. Šajā nolūkā Komisija atbalstīs atbilstošu testēšanas protokolu izstrādi ANO Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules foruma kontekstā. Tomēr, ja šis process netiks pabeigts līdz 2023. gada jūlijam, Komisija plāno ierosināt ES tiesību aktus, kas konkrēti attieksies uz lietotu riepu testēšanu.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 90. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika