Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrādi (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija) (2019/2020(REG))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 3. aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretāciju:"“Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā saskaņā ar 123., 128. vai 135. pantu, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde nerada izmaiņas darba kārtībā ar noteikumu, ka nosaukums joprojām ir tās pašas tēmas tvērumā, par kuru notiek debates.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par politisko deklarāciju politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija) (2019/2019(REG))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 3 . aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretāciju:"“Grupas politiskajā deklarācijā izklāsta vērtības, par kurām grupa iestājas, un galvenos politiskos mērķus, kurus tās locekļi plāno kopīgi sasniegt, īstenojot savas pilnvaras. Deklarācijā apraksta grupas kopīgo politisko orientāciju būtiskā, atšķirīgā un patiesā veidā.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15822/2018 – C8-0151/2019 – 2018/0423(NLE))

P8_TA(2019)0394 A8-0196/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15822/2018),

–  ņemot vērā Protokola projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15823/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 88. panta 2. punkta pirmās daļas a) punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0151/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0196/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Dānijas Karalistes un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435 – C8-0252/2018 – 2018/0224(COD))

P8_TA(2019)0395 A8-0401/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0435),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. punktu, 183. un 188. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0252/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0401/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātniskās izcilības un tehnoloģisko bāzi, kurām raksturīga zinātnieku, zinātnisko atziņu un tehnoloģijas brīva aprite, un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, stiprināt Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus veicinot visus pētniecības un inovācijas pasākumus, lai īstenotu ES stratēģiskās prioritātes un izpildītu saistības, kuru galējais mērķis ir veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību.

(2)  Lai vispārējā mērķa īstenošanā nodrošinātu zinātnisku, ekonomisku un sabiedrisku ietekmi un pēc iespējas lielāku Savienības pievienoto vērtību tās pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu jomā, Savienībai būtu jāiegulda pētniecībā un inovācijā ar 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) palīdzību, lai atbalstītu augstas kvalitātes zināšanu un tehnoloģiju radīšanu, izplatīšanu un nodošanu Savienībā, stiprinātu pētniecības un inovācijas ietekmi globālu problēmu, tostarp ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata pārmaiņām saistītu problēmu, risināšanā un Savienības rīcībpolitiku izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, lai atbalstītu novatorisku un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu Savienības rūpniecībā un sabiedrībā, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju. Programmai būtu jāveicina visu veidu inovācija, jāstiprina inovatīvu risinājumu ieviešana tirgū un jāoptimizē ieguldījumu ražīgums.

(2a)  Programmai būtu jāpalīdz palielināt publiskos un privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā dalībvalstīs, tādējādi palīdzot sasniegt pētniecībā un attīstībā veikto vispārējo ieguldījumu līmeni vismaz 3 % apmērā no Savienības IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm un privātajam sektoram būs jāpapildina programma ar savām pastiprinātām ieguldījumu darbībām pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

(2b)  Lai sasniegtu Programmas mērķus un vienlaikus ievērotu izcilības principu, vienam no Programmas mērķiem vajadzētu būt stiprināt sadarbības saiknes Eiropā, tādējādi veicinot pētniecības un inovācijas plaisas mazināšanu.

(3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai palīdzētu īstenot Savienības politikas mērķus, būtu jāņem vērā inovācijas princips, kas ir galvenais dzinulis tam, lai Savienības ievērojamos zināšanu aktīvus ātrāk un intensīvāk pārvērstu par inovācijām.

(4)  Principa “Atvērta zinātne, atvērta inovācija un atvērtība pasaulei” turpmākai izmantošanai, vienlaikus aizsargājot Savienības zinātniskās un sociālekonomiskās intereses, būtu jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu pētniecībā un inovācijā ietekme un jāstiprina visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas kapacitāte. Tam būtu jānoved pie Programmas līdzsvarotas īstenošanas.

(5)  Atvērta zinātne ▌var palielināt zinātnes kvalitāti, ietekmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to ticamāku, efektīvāku, precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sociāliem problēmjautājumiem. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji nodrošina atvērtu bezmaksas piekļuvi ekspertu izvērtētām zinātniskām publikācijām, pētniecības datiem un citiem pētniecības rezultātiem atklātā un nediskriminējošā veidā pēc iespējas agrāk izplatīšanas procesā un lai darītu iespējamu to pēc iespējas plašāku izmantošanu un atkalizmantošanu. Attiecībā uz pētniecības datiem būtu jāizmanto princips “tik atvērts, cik vien iespējams, un tik slēgts, cik nepieciešams”, tādējādi izņēmumu pieļaušanā ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar Savienības sociālekonomiskajām interesēm, intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzību un konfidencialitāti, drošību un citām leģitīmām interesēm. Lielāka uzmanība būtu jāveltī pētniecības datu atbildīgai pārvaldībai, kam būtu jāatbilst FAIR principiem “sameklējamība”, “piekļūstamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība”, jo īpaši racionalizējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis un Eiropas datu infrastruktūra, un jāievēro citi atvērtas zinātnes principi un prakse. Savstarpēji atvērta piekļuve būtu jāveicina starptautiskos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības nolīgumos un attiecīgos asociācijas nolīgumos.

(5a)  Atbalsta saņēmēji MVU tiek mudināti izmantot pastāvošos instrumentus, tādus kā Palīdzības dienests IĪT jautājumos MVU, kas nodrošina atbalstu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā un izmantošanā, sniedzot bezmaksas informāciju un pakalpojumus konfidenciālas konsultēšanas veidā par intelektuālo īpašumu un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī nodrošinot apmācību, materiālus un tiešsaistes resursus.

(6)  Programmas koncepcijai un projektam būtu jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto pasākumu kritisko masu visā Savienībā ar starptautiskas sadarbības palīdzību, vienlaikus mudinot visas dalībvalstis piedalīties Programmā, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu. Programmas īstenošanai būtu jāstiprina šā mērķa sasniegšana.

(7)  Programmas ietvaros atbalstītajiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības un Programmas mērķu, prioritāšu un saistību īstenošana, šo mērķu un prioritāšu īstenošanā un saistību izpildē sasniegtā progresa uzraudzīšana un izvērtēšana un pārskatītu vai jaunu prioritāšu izstrāde.

(7a)   Programma būtu jāsaskaņo ar jau pastāvošajiem Eiropas pētniecības un inovācijas ceļvežiem un stratēģijām.

(8)  Pamatprogrammai būtu jāsaglabā līdzsvars starp augšupēju (uz pētnieka un novatora iniciatīvu balstītu) un lejupēju (stratēģiski izvirzītu prioritāšu noteiktu) finansēšanu atbilstoši visā Savienībā iesaistīto pētniecības un inovācijas kopienu veidam, veiksmīgas īstenošanas līmenim pēc intervences jomas, veicamo pasākumu veidiem un mērķim un iecerētājai ietekmei. Šo faktoru kopumam būtu jānosaka tas, kādu pieeju izvēlēties attiecībā uz attiecīgajām Programmas daļām, kuras visas veicina visu Programmas vispārējā mērķa un specifisko mērķu īstenošanu.

(8-a)   Pamatrogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļai “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” atvēlētajam kopējam budžetam vajadzētu būt vismaz 3,3 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopējā budžeta. No šā budžeta atbalsts būtu sniedzams galvenokārt tiesiskiem subjektiem dalības paplašināšanas valstīs.

(8-b)  Izcilības iniciatīvu mērķim vajadzētu būt stiprināt pētniecības un inovācijas izcilību kritērijiem atbilstošajās valstīs, tostarp, piemēram, atbalstot apmācību, lai uzlabotu pārvaldības prasmes pētniecības un inovācijas jomā, piešķirot godalgas, stiprinot inovācijas ekosistēmas, kā arī izveidojot pētniecības un inovācijas tīklus, tostarp balstoties uz ES finansētām pētniecības infrastruktūrām. Lai varētu pieteikties finansējuma saņemšanai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros, pieteikuma iesniedzējiem būtu skaidri jānorāda, ka projekti ir saistīti ar valsts un/vai reģionālām pētniecības un inovācijas stratēģijām.

(8a)  Attiecībā uz daudzām pētniecības un inovācijas darbībām būtu jāpiemēro loģika “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju”, kas paredz, ka laikam līdz dotācijas piešķiršanai nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus. Tam būtu jāatļauj ātrāka un augšupēja piekļuve finansējumam maziem sadarbības konsorcijiem, aptverot darbības no fundamentālās pētniecības līdz izmantošanai komerciāliem nolūkiem.

(8b)  Ar programmu būtu jāatbalsta visas pētniecības un inovācijas stadijas, jo īpaši kopdarbības projektu ietvaros. Fundamentālā pētniecība ir svarīgs aktīvs un būtisks nosacījums tam, lai palielinātu Savienības spēju piesaistīt labākos zinātniekus un tādējādi kļūt par pasaules mēroga izcilības centru. Būtu jānodrošina līdzsvars starp fundamentālo un lietišķo pētniecību. Tas apvienojumā ar inovāciju veicinās Savienības ekonomikas konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(8c)  Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš daudzdisciplinārām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām pieejām kā elementiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu būtisku zinātnisko progresu.

(8d)  Mijiedarbība ar sabiedrību būtu jāatbalsta, izmantojot atbildīgu pētniecību un inovāciju kā transversālu elementu, lai veidotu efektīvu sadarbību starp zinātniskajām aprindām un sabiedrību. Tas ļautu visiem sabiedrības locekļiem (pētniekiem, iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, uzņēmumiem, trešā sektora organizācijām utt.) strādāt kopā visā pētniecības un inovācijas procesā, lai pašu procesu un tā iznākumu labāk saskaņotu ar Eiropas sabiedrības vērtībām, vajadzībām un iecerētajiem rezultātiem.

(9)  Pīlāra “Izcila un atvērta zinātne” ietvaros veiktie pētniecības pasākumi būtu jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniskajām aprindām, un tai būtu jāietver uzsvars uz jaunu pētniecības un inovācijas jomas talantu un pētnieku piesaistīšanu, vienlaikus stiprinot ERA un izvairoties no darbaspēka emigrāciju. Pētniecība būtu jāfinansē, balstoties uz izcilību.

(10)  Pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” būtu jāveido, izmantojot pētniecības un inovācijas pasākumu kopas, lai panāktu pēc iespējas lielāku integrāciju attiecīgajās darba jomās, vienlaikus Savienībai nodrošinot augstu ilgtspējīgu ietekmes līmeni, ņemot vērā izlietotos resursus. Tas mudinās uz starpdisciplīnu, starpnozaru, starppolitiku un pārrobežu sadarbību ANO IAM un Savienības saistību, ko tā uzņēmusies Parīzes nolīgumā, īstenošanā un nepieciešamības gadījumā uz sabiedrības problēmu risināšanu un Savienības nozaru konkurētspējas palielināšanu. Šā pīlāra pasākumiem būtu jāaptver pilns pētniecības un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pētniecība un attīstība, izmēģinājumu veikšana, demonstrēšana, atbalsts publiskajam iepirkumam, pirmsnormatīvā izpēte, standartu noteikšana un inovāciju ieviešana tirgū, lai nodrošinātu, ka Eiropa zinātnes jomā saglabā savas līderpozīcijas attiecībā uz stratēģiski noteiktām prioritātēm.

(11)  Rūpniecības pilnīgai un savlaicīgai iesaistīšanai Programmā visos līmeņos no individuāliem uzņēmējiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem līdz lieliem uzņēmumiem konkrēti būtu jāveicina ilgtspējīga darbvietu radīšana un izaugsme. ▌

(12)  Ir svarīgi atbalstīt Savienības rūpniecību, lai pasaules mērogā saglabātu vai iegūtu līderpozīcijas inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, jo īpaši veicot ieguldījumus svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs nākotnes uzņēmējdarbības pamatā. Svarīgām pamattehnoloģijām (KET) ir paredzēta būtiska loma II pīlārā “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tās būtu vēl ciešāk jāsaista ar nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvām, lai pētniecības projekti varētu aptvert visu inovācijas ķēdi. Pamatprogrammas darbībām būtu jāatspoguļo Savienības rūpniecības politikas stratēģija, lai novērstu tirgus darbības traucējumus un neoptimālu ieguldījumu situācijas, samērīgi, pārredzami, bez dublēšanās un privātā finansējuma izspiešanas palielinātu ieguldījumus un nodrošinātu skaidru Eiropas pievienoto vērtību un ieguldījumu publisku atdevi. Tas nodrošinās konsekvenci starp Programmas darbībām un ES pētniecības, attīstības un inovācijas valsts atbalsta noteikumiem, kas būtu jāpārskata, lai stimulētu inovāciju.

(13)  Programmai būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija integrētā veidā, ievērojot visus attiecīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas ietver eksperimentālu izstrādi, būtu jālieto saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens būtu jālieto saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, izmantojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju, projektēšanu un radošumu. ▌Tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, būtu jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības līmeni (TGL) ▌. ▌Darba programma, kas attiecas uz konkrētu uzaicinājumu pīlārā “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, varētu pieļaut dotācijas plaša mēroga produktu validēšanai un pirmās izmantošanas tirgū atbalstīšanai.

(14)  Komisijas paziņojumā par programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējumu (COM(2018)0002) un Eiropas Parlamenta ziņojumā par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI)), balstoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējo pamatprogrammu, kā arī ES institūciju un ieinteresēto personu ieguldījumu, ir sniegta virkne ieteikumu attiecībā uz šo programmu, tostarp tās noteikumiem par dalību un izplatīšanu. Minētie ieteikumi ietver šādus ieteikumus: ieguldīt vērienīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un pēc iespējas palielinātu ietekmi; atbalstīt radikālu inovāciju; par prioritāti noteikt Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, jo īpaši izmantojot orientēšanos uz uzdevumu, pilnīgu, uz augsta līmeņa informētību balstītu un savlaicīgu iedzīvotāju iesaisti un plašu komunikāciju; racionalizēt Savienības finansēšanas satvaru, lai pilnībā izmantotu visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciālu, tostarp padarot efektīvākas virkni partnerības iniciatīvu un līdzfinansēšanas shēmu; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, jo īpaši lai palīdzētu visā Savienībā mobilizēt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; Programmas projektiem labāk piesaistīt Savienības — jo īpaši no ERAF — finansētas pētniecības infrastruktūras; stiprināt starptautisko sadarbību un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses un paplašinot visu dalībvalstu dalību Programmā; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā gūto pieredzi.

(15)  Kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāveicina pētniecība un inovācija. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš abu Savienības politiku koordinācijai un savstarpējai papildināmībai. Ar Programmas palīdzību būtu jācenšas panākt noteikumu saskaņotību un sinerģiju ar citām šīs regulas IV pielikumā minētajām Savienības programmām — no to projektēšanas un stratēģiskās plānošanas līdz projektu atlasei, vadībai, komunikācijai, rezultātu izplatīšanai un izmantošanai un pēc tam līdz uzraudzībai, revīzijai un pārvaldībai. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un palielinātu Savienības finansējuma atdevi, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, attiecībā uz jebkāda veida sinerģiju būtu jāievēro princips “viena darbība — viens noteikumu kopums”:

(16)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu un saistību īstenošanā, Programma var tikt iekļauta Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem, balstoties uz stratēģiskās plānošanas iznākumu. Šādi partneri ietver publiskas un privātas ieinteresētās personas no pētniecības un inovācijas jomas, kompetences centrus, biznesa inkubatorus, zinātnes un tehnoloģijas parkus, struktūras, kurām uzticēts veikt sabiedriskus pakalpojumus, ▌pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attiecīgā gadījumā reģionālās inovācijas ekosistēmas, ▌kas atbalsta un/vai veic pētniecību un inovāciju, ar nosacījumu, ka vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā nekā Savienībai vienai pašai.

(17)  Programmai būtu jāstiprina starptautiska līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, tostarp apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kas sniedz abpusēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot Savienībai iespēju aizstāvēt savas intereses.

(17a)  NJT pamatiniciatīvas ir apliecinājušas sevi kā efektīvu un lietderīgu instrumentu, kas, Savienībai un tās dalībvalstīm apvienojot un koordinējot centienus, sniedz labumu sabiedrībai. Pasākumi, kas saistībā ar NJT pamatiniciatīvām tiek veikti Grafēna, Cilvēka smadzeņu projekta un Kvantu tehnoloģijas jomā un atbalstīti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, arī turpmāk tiks atbalstīti pamatporgrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, izmantojot darba programmā iekļautos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Sagatavošanas darbības, kas tiek atbalstītas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” NJT pamatiniciatīvu daļas ietvaros, tiks izmantotas stratēģiskajā plānošanas procesā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un galvenā uzmanība tajās tiks veltīta darbam pie uzdevumiem, līdzfinansētām/ kopīgi plānotām partnerībām un regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina visā politikas ciklā Savienības rīcībpolitikas nodrošināt ar neatkarīgiem un uz patērētāju orientētiem zinātniskiem pierādījumiem un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju attiecīgās vajadzības, budžeta ierobežojumus un Savienības politikas vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC būtu jāturpina radīt papildu resursi.

(19)  Pīlāram “Inovatīva Eiropa” būtu jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un pētniecības virzītas uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai, kuru mērķis būtu realizēt un paātrināt radikālu inovāciju ātras tirgus izaugsmes veicināšanai, kā arī veicināt Savienības tehnoloģisko autonomiju stratēģiskās jomās. Tam būtu jāpiesaista inovatīvi uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, kuriem piemīt potenciāls paplašināt darbību pasaules un Savienības mērogā un piedāvāt ātras un elastīgas dotācijas un līdzieguldījumus, tostarp kopā ar privātiem ieguldītājiem. Šie mērķi būtu jāīsteno, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIC). Šim pīlāram arī būtu jāatbalsta Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT), EIT reģionālās inovācijas shēma un Eiropas inovācijas ekosistēmas kopumā visā Savienībā, it īpaši līdzfinansējot partnerības ar valsts un reģionālajiem inovācijas atbalstītājiem — gan publiskajiem, gan privātajiem.

(20)  Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākos un nelineāros pasākumos, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir ļoti svarīgi, lai pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši EIC, kā arī EIT ar savām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), darbotos sinerģijā ar finanšu produktiem, kas izmantojami InvestEU ietvaros. Šajā sakarā pieredze, kas gūta saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izmantotiem finanšu instrumentiem, tādiem kā InnovFin un aizdevumu garantija MVU, būtu jāizmanto kā spēcīgs pamats konkrētam mērķim paredzēta atbalsta sniegšanai. EIC būtu jāizstrādā stratēģiskās izlūkošanas un reāllaika izvērtēšanas pasākumi, lai laikus pārvaldītu un koordinētu savas dažādās darbības.

(21)  EIC kopā ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām būtu jāveicina visu veidu inovācija, sākot no pakāpeniskas līdz radikālai un revolucionārai inovācijai, īpašu uzmanību pievēršot tirgu radošai inovācijai. EIC ar savu instrumentu Pathfinder un Accelerator palīdzību būtu jātiecas identificēt, attīstīt un izmantot jebkāda veida augsta riska inovācijas, tai skaitā pakāpeniskas inovācijas, galveno uzmanību veltot radikālām, revolucionārām un uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītām (deep-tech) inovācijām, kam piemīt potenciāls kļūt par tirgu radošām inovācijām. Ar saskaņota un racionalizēta atbalsta palīdzību EIC būtu jānovērš publiskā atbalsta un privāto ieguldījumu trūkums radikālā inovācijā. EIC instrumentiem ir nepieciešamas šim nolūkam īpaši paredzētas juridiskās un pārvaldības funkcijas, lai atspoguļotu tās mērķus, jo īpaši tirgū ieviešanas pasākumus.

(21a)  Šīs regulas nozīmē un jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, ko veic EIC ietvaros, jaunuzņēmums ir MVU tā dzīves cikla agrīnā posmā (tostarp uz augstskolas bāzes veidots uzņēmums), kura mērķis ir inovatīvi risinājumi un uz attīstību virzīts uzņēmējdarbības modelis un kurš ir autonoms Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(5) pielikuma 3. panta nozīmē; vidējas kapitalizācijas uzņēmums ir uzņēmums, kurš nav nedz Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK definēts mikrouzņēmums, nedz mazais vai vidējais uzņēmums un kurā strādā 250 līdz 3000 darbinieku (darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu); mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums ir vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kurā strādā ne vairāk kā 499 darbinieki.

(22)  Ar EIC apvienotās finansēšanas palīdzību EIC Accelerator būtu jāpārvar “nāves ieleja” starp pētniecību, posmu pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu darbības paplašināšanu. Accelerator jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts operācijām, kas rada tādu tehnoloģisku vai ar tirgu saistītu risku, ka tās neuzskata par rentablām un tās nespēj tirgū piesaistīt ievērojamus ieguldījumus, un līdz ar to jāpapildina InvestEU programma, kas izveidota ar Regulu ...(6).

(22a)  MVU ir būtisks inovācijas un izaugsmes avots Eiropā. Tādēļ ir nepieciešama Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK definēto MVU aktīva dalība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Balstoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā gūto labāko praksi, arī pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” būtu jāmudina MVU integrēti piedalīties šajā pamatprogrammā.

(22b)   Lai gan apvienotai finansēšanai vajadzētu būt galvenajam EIC Accelerator budžeta līdzekļu izlietošanas veidam 43. panta nolūkā, MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētajam EIC Accelerator atbalstam, ko sniedz tikai dotāciju veidā, būtu jāatbilst atbalstam, kuru sniedz iepriekšējās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” — kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013(7) — MVU instrumenta budžeta ietvaros.

(22c)   Ciešā sinerģijā ar InvestEU EIC Accelerator, izmantojot tādus atbalsta veidus kā apvienotais finansējums un pašu kapitāla finansējums, būtu jāfinansē MVU, tostarp jaunuzņēmumi, un izņēmuma gadījumos projekti, ko vada mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, kuri vēl nespēj radīt ienākumus, nenes peļņu vai nespēj piesaistīt pietiekamus ieguldījumus, lai pilnībā īstenotu savu projektu uzņēmējdarbības plānu. Šādi kritērijiem atbilstoši subjekti tiks uzskatīti par nerentabliem, lai gan daļu no tiem nepieciešamajiem ieguldījumiem būtu varējuši vai varētu nodrošināt viens vai vairāki ieguldītāji, tādi kā privāta vai publiska banka, ģimenes birojs, riska kapitāla fonds, komerceņģelis u. c. Šādā veidā, pārvarot tirgus darbības traucējumus, EIC Accelerator finansēs daudzsološus, bet vēl nerentablus subjektus, kas īsteno radikālas tirgu veidojošas inovācijas projektus. Tiklīdz šie projekti kļūs rentabli, tie izstrādes vēlākā posmā var tikt finansēti InvestEU ietvaros.

(23)  EIT, veicinot komercdarbības, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanu, galvenokārt ar savu ZIK un EIT reģionālās inovācijas shēmu palīdzību būtu jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas Savienības vispārējās inovācijas kapacitātes attīstībai, kuras risina globālās problēmas. Saskaņā ar tās izveides aktu, EIT regulu(8) un EIT stratēģisko inovāciju programmu(9) EIT savos pasākumos būtu jāveicina inovācija un jāatbalsta augstākās izglītības integrācija inovācijas ekosistēmā, jo īpaši: stimulējot izglītošanu uzņēmējdarbības jomā, šajā nolūkā veicinot spēcīgu nedisciplināru sadarbību starp rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām, un identificējot paredzamās topošo novatoru prasmes, kas būs nepieciešamas globālu problēmu risināšanai, tostarp augstākā līmeņa digitālās un inovācijas prasmes. EIT nodrošinātām atbalsta shēmām būtu jāsniedz labums EIC atbalsta saņēmējiem, savukārt jaunuzņēmumiem, kas rodas no EIT ZIK, vajadzētu būt ātrai piekļuvei EIT darbībām. Lai gan, ņemot vērā to, ka EIT galveno uzmanību veltī inovācijas ekosistēmām, tam organiski būtu jāiekļaujas pīlārā “Inovatīva Eiropa”, EIT attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī visi pārējie pīlāri un tā ZIK plānošana, izmantojot stratēģiskās plānošanas procesu, būtu jāsaskaņo ar pīlāru “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”. Būtu jāizvairās no ZIK un citu šīs jomas instrumentu, jo īpaši citu partnerību, dublēšanās.

(24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai un saglabāšanai uzņēmumiem, kas konkurē konkrētā tirgū, vajadzētu būt pamatnosacījumam radikālas vai revolucionāras inovācijas uzplaukumam, kas ļauj — jo īpaši maziem un vidējiem novatoriem — gūt labumu no saviem ieguldījumiem un iekarot tirgus daļu. Līdzīgā veidā zināma atvērtības pakāpe attiecībā uz inovācijas jomā finansētu darbību mērogu, vēršoties pie liela atbalsta saņēmēju tīkla, var būtiski veicināt MVU kapacitātes veidošanu, jo tā tiem nodrošina ieguldījumu piesaistīšanai un uzplaukumam nepieciešamos līdzekļus.

(25)  Programmai būtu jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvas, kas balstās uz Savienības interesēm, savstarpēju labumu un globālu apņemšanos īstenot ANO IAM. Starptautiskās sadarbības mērķim vajadzētu būt stiprināt Savienības izcilību pētniecībā un inovācijā, pievilcību un ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO IAM ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Būtu jāievēro pieeja, kas paredz vispārēju atvērtību izcilībai starptautiskai līdzdalībai un konkrētu mērķu sasniegšanai paredzētām starptautiskas sadarbības darbībām un zemu vai vidēju ienākumu valstīs iedibinātu subjektu finansēšanai būtu jāpiemēro atbilstoši atbilstības kritēriji, ņemot vērā atšķirīgo pētniecības un inovācijas kapacitātes līmeni. Vienlaikus būtu jāveicina trešo valstu iesaistīšanās Programmā, ja ir paredzēts savstarpīgums, ja tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses un ja tiek veicināta visu dalībvalstu līdzdalība Programmā.

(26)  Par mērķi izvirzot savstarpējo attiecību starp zinātni un sabiedrību nostiprināšanu un pēc iespējas lielāka labuma gūšanu no to mijiedarbības, Programmai būtu jāiesaista iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tādu atbildīgu pētniecības un inovācijas (API) darba programmu un satura kopīgā projektēšanā un izveidē, kuri reaģē uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības bažām un apmierina to vajadzības un gaidas, šajā nolūkā veicinot izglītošanu zinātnes jomā, padarot publiski pieejamas zinātniskās atziņas un atvieglojot iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību tās pasākumos. Būtu jāuzrauga pasākumi, kas tiek veikti, lai uzlabotu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.

(26a)  Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” būtu jāatbalsta jaunas tehnoloģijas, kas palīdz pārvarēt šķēršļus, kuri personām ar invaliditāti liedz piekļuvi un viņu pilnvērtīgu līdzdalību un kuri līdz ar to kavē patiesi iekļaujošas sabiedrības attīstību.

(27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju) attiecībā uz Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu īpatnības atbilstoši Komisijas paziņojumam “Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī, un pēc iespējas jāveicina to līdzdalība Programmā.

(28)  Ar Programmas ietvaros īstenotajiem pasākumiem būtu jātiecas likvidēt dzimumu nevienlīdzību, izvairoties no aizspriedumiem, kas saistīti ar dzimumu, atbilstoši integrējot dzimuma dimensiju pētniecības un inovācijas saturā, par mērķi izvirzot darba un personīgās dzīves līdzsvara uzlabošanu, sekmējot sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp vienādas darba samaksas principu, kas minēts LESD 141. panta 3. punktā un Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, kā arī nodrošinot pētnieku ar invaliditāti piekļuvi pētniecībai un inovācijai. ▌

(29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares īpatnības, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu pētniecības projektiem aizsardzības jomā būtu jānosaka Regulā ..., ar ko izveido Eiropas aizsardzības fondu(10), kas paredz līdzdalības noteikumus attiecībā uz pētniecību aizsardzības jomā. Lai gan sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Aizsardzības fondu varētu veicināt, vienlaikus izvairoties no dublēšanās, darbībās, kas tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāpievēršas tikai civiliem lietojumiem.

(30)  Šī regula nosaka Programmas finansējumu. Regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai norādītā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa visā ikgadējās budžeta procedūras laikā [atsauce ir attiecīgi atjaunināma atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(11) 17. punkta] nozīmē.

(31)  Ja nav noteikts citādi, šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Tā paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu īstenošanu, finanšu palīdzību, finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām.

(31a)  Visā Programmā būtu pastāvīgi jācenšas nodrošināt administratīvo vienkāršošanu, jo īpaši administratīvā sloga mazināšanu atbalsta saņēmējiem. Komisijai būtu vēl vairāk jāvienkāršo savi instrumenti un norādījumi tā, lai tie radītu minimālu slogu atbalsta saņēmējiem. Komisijai jo īpaši būtu jāapsver iespēja izdot norādījumu saīsinātu versiju.

(31b)  Lai nodrošinātu to, ka Eiropa globālajā pētniecībā un inovācijā saglabā līderpozīcijas digitālajā jomā, un lai ņemtu vērā nepieciešamību palielināt ieguldījumus nolūkā gūt labumu no augošajām digitālo tehnoloģiju iespējām, pietiekami budžeta līdzekļi būtu jāpiešķir digitālajām pamatprioritātēm.

(32)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(15) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp ar pārkāpumu, tajā skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu līdzekļu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izlietotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā ar administratīvu sankciju piemērošanu. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 jo īpaši var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un saukt pie atbildības par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai un jānodrošina, ka ikviena Savienības fondu izmantošanā iesaistīta trešā persona piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(18) 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamai kārtībai, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būtu pienācīgi jāņem vērā šo teritoriju īpatnības, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību un atbalstītu sadarbību un sinerģiju, jo īpaši tālākajos reģionos, kā arī ar trešām valstīm, kas ir to kaimiņvalstis.

(34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo Programmu ir nepieciešams izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un Programmas atbalsta saņēmējiem. Minētās prasības attiecīgā gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu Programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

(35)  Lai Komisija nepieciešamības gadījumā varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļu rādītājus, tai jābūt deleģētām pilnvarām pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Jo īpaši būtiski ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstošas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(36)  Saskaņotība un sinerģija starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un ES kosmosa programmu veicinās globāli konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari, pastiprinās Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā aizsargātā un drošā vidē un stiprinās Eiropas lomu pasaulē. Radikālus risinājumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs ar datiem un pakalpojumiem, ko darīs pieejamus ar kosmosa programmas palīdzību.

(36a)  Attiecībā uz konkrētu finansējamo darbību darba programmā būtu jāņem vērā konkrētu iepriekšējo projektu iznākums un situācija zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī norises, kas saistītas ar attiecīgo politiku, tirgu un sabiedrību.

(37)  Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem ir pienācīgi jāatspoguļo Programmas vajadzības, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu paustās bažas un ieteikumus.

(38)  Kopēju noteikumu un prasību piemērošanai visā Programmā būtu jānodrošina vienkāršoti un kopēji instrumenti, tostarp uzraudzībai un ziņošanai, un saskaņots satvars, kas atvieglo dalību programmās, kuras finansiāli atbalsta no Programmas budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda finansēšanas struktūras, tādas kā EIT, kopuzņēmumi un jebkādas citas struktūras saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, kuras dalībvalstis īsteno saskaņā ar LESD 185. pantu. Īpašu noteikumu pieņemšanai vajadzētu būt atļautai, taču izņēmumi būtu pieļaujami tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams un kad šāda nepieciešamība ir pienācīgi pamatota.

(39)  Darbībās, kas ietilpst Programmas darbības jomā, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar jebkādiem juridiskiem pienākumiem, tostarp starptautiskām tiesībām, un ar attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums(19), kā arī ētikas principiem, kas ietver izvairīšanos no jebkādas pētniecības integritātes neievērošanas. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu jāņem vērā arī LESD 13. pants, un būtu jāmazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai galu galā to izbeigtu pavisam, aizstājot ar citām metodēm.

(40)  Atbilstoši LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem būtu jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība Savienības zinātniskajās, sabiedrības, ekonomiskajās un tehnoloģiskajās interesēs. Programmas īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam un būtu jāatbilst starptautiskajām tiesībām. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību konkrētās Programmas darbībās var ierobežot, to atļaujot tikai subjektiem, kuri iedibināti tikai dalībvalstīs vai dalībvalstīs un noteiktās asociētās valstīs vai citās trešās valstīs.

(41)  Atzīstot, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem un sociālajiem problēmjautājumiem un atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs racionalizēt klimata politikas darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2021.–2027. gada DFS laikposmā vismaz 25 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomas mērķu īstenošanai un ikgadējo 30 % mērķi sasniegt pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2027. gadā. Klimata aspektu integrēšana būtu pienācīgi jāiekļauj pētniecības un inovācijas saturā un jāpiemēro visos pētniecības cikla posmos.

(41a)  Ar klimatu saistīto ietekmes ceļa rādītāju kontekstā Komisija ziņos par to projektu iznākumu, inovācijām un lēsto apkopoto ietekmi, kuri attiecas uz klimatu, tostarp pa Programmas daļām un īstenošanas veidiem. Šajā analīzē Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas iedzīvotāju ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un ar vidi saistītās izmaksas un ieguvumi, kas izriet no Programmas pasākumiem, tostarp inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumu izmantošana, paredzamā ietekme uz darbvietu radīšanu un uzņēmumu dibināšanu, ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, tīra enerģija, veselība un labjutība (tostarp gaisa, augsnes un ūdens kvalitāte). Šīs ietekmes analīzes rezultāti būtu jāpublisko, jāizvērtē saistībā ar Eiropas mērķiem klimata un enerģētikas jomā un jāņem vērā turpmākajā stratēģiskās plānošanas procesā un turpmākajās darba programmās.

(42)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta sagatavošanai un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, balstoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvai ES veiktai finansēšanai.

(43)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana vai personu, kurām tas nav atļauts, piekļuve sensitīviem rezultātiem un pētniecības datiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādēļ konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, tādiem kā Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444(20), kas paredz drošības noteikumus ES klasificētās informācijas aizsardzībai.

▌

(45)  Ir nepieciešams paredzēt noteikumus un nosacījumus par Savienības finansējuma nodrošināšanu Programmas ietvaros veiktu darbību dalībniekiem. Programmas ietvaros dotācijas būs vienīgais finansēšanas veids. Citi finansēšanas veidi būtu jāizvēlas, balstoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām, veicot iepriekš minētās darbības, būtu jāapsver iespēja izmantot Finanšu regulā paredzētās fiksētās summas, vienotās likmes un vienības izmaksu standarta likmes apsvēršana, lai nodrošinātu turpmāku vienkāršošanu. Pirms jebkādu jaunu izmaksu atlīdzināšanas sistēmu uzskatīt par patiesu vienkāršošanu atbalsta saņēmēju labā, būtu jāveic plaša un pozitīva izvērtēšana.

▌

(47)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(21) (“Finanšu regula”) Programmai būtu jānodrošina pamats atbalsta saņēmēju parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses plašākai akceptēšanai attiecībā uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotām preču un pakalpojumu vienības izmaksām (tostarp attiecībā uz lieliem pētniecības infrastruktūras pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” nozīmē). Iekšējos norēķinos izmantotām preču un pakalpojumu vienības izmaksām, ko aprēķina saskaņā ar atbalsta saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, apvienojot faktiskās tiešās un netiešās izmaksas, vajadzētu būt iespējai, kuru var izvēlēties visi atbalsta saņēmēji. Šajā sakarā atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai iekļaut faktiskās netiešās izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz iemaksu sadales skalu šādās iekšējos norēķinos izmantotās preču un pakalpojumu vienības izmaksās.

(48)  Pašreizējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma būtu jāvienkāršo vēl vairāk, izmantojot uz projektu balstītu atalgojuma pieeju, kas izstrādāta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un vēl vairāk jāsaskaņo ar Finanšu regulu, lai samazinātu Programmā iesaistīto ES pētnieku atalgojuma starpību.

(49)  Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izveidotais un Komisijas pārvaldītais Dalībnieku garantiju fonds ir apliecinājis sevi kā svarīgs aizsardzības mehānisms, kas mazina riskus, kuri saistīti ar saistības nepildošu dalībnieku neatlīdzinātām summām. Tādēļ Atbalsta saņēmēju garantiju fondam, kas pārdēvēts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu (“Mehānisms”) būtu jāturpina darboties un būtu jāpaplašina tā darbības jomā, tajā iekļaujot citas finansēšanas struktūras, jo īpaši iniciatīvas saskaņā ar LESD 185. pantu. Mehānismam vajadzētu būt atvērtam jebkuras citas tieši pārvaldītas Savienības programmas atbalsta saņēmējiem.

(50)   Būtu jāparedz noteikumi par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji šos rezultātus attiecīgi aizsargā, izmanto un izplata un nodrošina to pieejamību. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz rezultātu izmantošanu, un Komisijai būtu jāidentificē atbalsta saņēmēju iespējas izmantot rezultātus un maksimāli jāpalielina tās, jo īpaši Savienībā. Izmantošanā būtu jāņem vērā Programmas principi, tostarp inovācijas veicināšana Savienībā un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana.

(51)  Būtu jāsaglabā iepriekšējās pamatprogrammas — “Apvārsnis 2020”— priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašas uzmanības veltīšana izcilībai un ietekmes un īstenošanas kvalitātes un efektivitātes kritēriji. Priekšlikumi arī turpmāk būtu jāatlasa, balstoties uz neatkarīgu ekspertu — kas pārstāv pēc iespējas vairāk dalībvalstu — veiktu izvērtējumu. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāorganizē anonīma izvērtēšana un jāanalizē tās rezultāti, lai nepieļautu novirzes atlases procesā. Attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskaņotību ar projektu portfeli.

(52)  Lai Savienības atbalsta saņēmējiem mazinātu administratīvo slogu, attiecībā uz visām Programmas daļām saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu būtu jāīsteno sistemātiska savstarpēja paļaušanās uz revīziju un izvērtēšanu ▌ar citām Savienības programmām. Šāda savstarpēja paļaušanās būtu skaidri jāparedz, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, tādus kā sistēmu un procesu revīzija.

(53)  Specifiskas problēmas pētniecības un inovācijas jomā būtu jārisina, izmantojot godalgas, tostarp attiecīgā gadījumā kopējas vai apvienotas godalgas, kuru piešķiršanu organizē Komisija vai finansēšanas struktūra kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. Godalgas jo īpaši būtu jāpiešķir projektiem, kas piesaista zinātniekus paplašināšanas valstīm, kā arī veiksmīgiem projektiem, lai palielinātu to redzamību un ļautu pastiprināt Savienības finansēto darbību popularizēšanu.

(54)  Finansēšanas veidus un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. ▌Šajā procesā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”), paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu Programmas ietvaros veicamās netiešās darbībās un nosaka satvaru pētniecības un inovācijas pasākumiem sniegta Savienības atbalsta pārvaldībai.

2.  Regula nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

3.  Programmu īsteno, izmantojot:

(a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES(22) ▌;

(aa)  finanšu iemaksu EIT, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 294/2008;

(b)  īpašo pētniecības programmu aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu).

4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” attiecas uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu.

EIT īsteno Programmu saskaņā ar saviem stratēģiskajiem mērķiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kas noteikti EIT stratēģiskajā inovācijas programmā, un ņemot vērā stratēģisko plānošanu.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas piemērošanas nolūkā izmanto šādas definīcijas:

(1)  “pētniecības infrastruktūras” ir iekārtas un spējas, kas nodrošina resursus un pakalpojumus pētniecības kopienām, lai tās varētu veikt pētniecību un veicināt inovāciju savā darbības jomā. Šī definīcija ietver saistītos cilvēkresursus un svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopumus; ar zināšanām saistītus objektus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai zinātnisko datu infrastruktūras; unikālas un ārējiem lietotājiem atvērtas datorizētas informācijas sistēmas, sakaru tīklus un jebkādas citas infrastruktūras, kam ir liela nozīme izcilības sasniegšanā pētniecības un inovācijas jomā. Attiecīgā gadījumā infrastruktūru var izmantot arī ārpus pētniecības jomas, piemēram, izglītībā vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, un tā var būt tāda, kas atrodas vienuviet, virtuāla vai izkliedēta;

(2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013(23) un kas atbilst Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītajiem izpildāmajiem nosacījumiem;

(3)  “Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība, agrīnā posmā iesaistoties arī dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm, kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (tādiem kā rūpniecība, augstskolas, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā fondi un NVO) apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas pasākumu — tostarp ar tirgus apguvi un regulējuma vai politikas ieviešanu saistītu pasākumu — programmas izstrādi un īstenošanu;

(4)  “atvērta piekļuve” ir piekļuves Programmas ietvaros finansētu darbību pētniecības izlaidi ▌bezmaksas nodrošināšana tiešsaistē galalietotājiem saskaņā ar šīs regulas 10. pantu un 35. panta 3. punktu;

(4a)   “atvērta zinātne” ir pieeja zinātniskajam procesam, kura balstās uz atvērtu sadarbību, instrumentiem un zināšanu izplatīšanu, tostarp uz 10. pantā minētajiem elementiem;

(5)  “uzdevums” ir uz izcilību balstītu un ietekmes virzītu starpdisciplināru un starpnozaru pētniecības un inovācijas darbību portfelis, kas paredzēts, lai:

–  noteiktā termiņā sasniegtu izmērāmu mērķi ▌, ko nebūtu iespējams sasniegt ar individuālām darbībām,

–  ar zinātnes un tehnoloģijas palīdzību nodrošinātu ietekmi uz sabiedrību un lēmumu pieņemšanu,

–  būtu svarīgs ievērojamai Eiropas iedzīvotāju daļai un plašam Eiropas pilsoņu lokam;

(6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un attīstības pakalpojumu iepirkums, kuri ir saistīti ar riska un ieguvumu dalīšanu tirgus apstākļos un konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja tiek skaidri nošķirti pētniecības un attīstības pakalpojumi, kas tiek iepirkti, izmantojot gatavo izstrādājumu laišanu apgrozībā komerciālos apjomos;

(7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un kuri var ietvert atbilstības pārbaudi;

(8)  “piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai pamatinformāciju ar noteikumiem un nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu;

(9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir jebkādi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida — materiāla vai nemateriāla rakstura —, tostarp jebkādas tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kas: (i) ir atbalsta saņēmēju rīcībā pirms to iesaistīšanās attiecīgajā darbībā, un, (ii) par ko atbalsta saņēmēji rakstiski vienojušies kā par nepieciešamu darbības īstenošanai vai tās rezultātu izmantošanai;

(10)  “izplatīšana” ir publiska rezultātu atklāšana ar atbilstošiem līdzekļiem (kas neizriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), tostarp, izmantojot zinātniskas publikācijas jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

(11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgās darbības aptverti pētniecības un inovācijas pasākumi, tostarp komerciāla izmantošana, tāda kā produkta vai procesa izstrāde, izveide, ražošana un tirgvedība vai pakalpojuma radīšana un sniegšana, vai standartizācijas pasākumos;

(12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstoši nosacījumi, tostarp iespējami finanšu noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai pamatinformācijas faktisko vai iespējamo vērtību, kuriem tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citas raksturīgas iezīmes;

(13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā struktūra vai organizācija, kas nav Komisija, bet kam Komisija ir uzticējusi budžeta izpildes uzdevumus Programmas ietvaros;

(14)  “starptautiska Eiropas līmeņa pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību Eiropā;

(15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona un kas par tādu atzīta saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskiem tiesību aktiem, kam ir juridiskas personas statuss un kas, rīkojoties savā vārdā, var izmantot tiesības un būt pakļauta pienākumu izpildei, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(15a)  “paplašināšanas valstis”/ “valstis ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā” ir valstis, kurās ir jāizveido tiesību subjekti, lai tās atbilstu koordinatora statusam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros. Visā Programmas darbības laikā šādas ES dalībvalstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Attiecībā uz asociētajām valstīm kritērijiem atbilstošo valstu sarakstu noteiks, pamatojoties uz rādītāju, un to publicēs darba programmā. Pamatojoties uz LESD 349. pantu par koordinatora kritērijiem atbilstošiem šīs daļas ietvaros tiks atzīti arī tiesību subjekti no tālākajiem reģioniem.

(16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kas pēc savas juridiskās formas ir bezpeļņas subjekts vai kam ir juridisks vai statūtos noteikts pienākums nesadalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem locekļiem;

(16a)  “MVU” ir mikrouzņēmums vai mazais vai vidējais uzņēmums, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

(17)  “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir subjekts, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un kurā strādā ne vairāk kā 499 darbinieki, kuru skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;

(18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija, neatkarīgi no to veida vai rakstura un no to aizsargāšanas iespējas, kā arī jebkādas ar tām saistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(18a)  “pētniecības izlaide” ir darbības rezultāti, kam var piešķirt piekļuvi zinātnisku publikāciju, datu vai cita inženierijas iznākuma un procesu, tādu kā programmatūra, algoritmi, protokoli un elektroniskas piezīmju grāmatiņas, veidā;

(19)  “izcilības zīmogs” ir sertificēts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kurš ticis iesniegts saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas vērtēšanas robežvērtības, bet kuru nav bijis iespējams finansēt tāpēc, ka darba programmā attiecīgajam uzaicinājumam trūka līdzekļu, bet kuram var piešķirt atbalstu no citiem Savienības vai valstu finansējuma avotiem;

(19a)  “stratēģiskais pētniecības un inovācijas plāns” ir īstenošanas akts, kas nosaka stratēģiju satura īstenošanai darba programmā, kas aptver ne vairāk kā četrus gadus, pēc plašas, obligātas apspriešanās ar lielu skaitu ieinteresēto personu. Tas nosaka prioritātes, piemērotus darbības veidus un izmantojamos īstenošanas veidus;

(20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas(24) īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, kuru pieņēmusi finansēšanas struktūra;

(21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma, kura atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, taču kuru tiešā veidā un atbilstoši bezpeļņas principam piešķir Savienība, lai segtu inovācijas darbībai atbilstošu pasākumu izmaksas, un kura tās saņēmējam ir jāatmaksā Savienībai saskaņā ar līguma nosacījumiem;

(22)  “līgums” ir vienošanās starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kas īsteno inovācijas un tirgū ieviešanas darbību un kas tiek atbalstīta, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienoto finansējumu;

(23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificētā informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu;

(24)  “apvienošanas operācija” ir no ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, ar kurām apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu veidus ar atmaksājama atbalsta veidiem, ko saņem no attīstības vai citām publiskām finanšu institūcijām, kā arī no komerciālām finanšu institūcijām un ieguldītājiem.

(25)  “pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ▌apvienotais finansējums” ir finansiāls atbalsts programmai, lai sniegtu atbalstu inovācijas un tirgū ieviešanas pasākumiem, kas izpaužas kā īpaša dotācijas vai atmaksājama avansa kombinācija ar ieguldījumu pašu kapitālā vai jebkādu citu atmaksājama atbalsta veidu;

(25-a)  “EIC apvienotais finansējums” ir tiešs finansiāls atbalsts, ko EIC ietvaros sniedz inovācijas un tirgū ieviešanas darbībai un kas izpaužas kā īpaša dotācijas vai atmaksājama avansa kombinācija ar ieguldījumu pašu kapitālā vai jebkādu citu atmaksājama atbalsta veidu;”

(25a)  “pētniecības un inovācijas darbība” ir darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuru mērķis ir radīt jaunas zināšanas un/vai izpētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma izmantošanas iespējamību. Tā var ietvert fundamentālu un lietišķu pētniecību, tehnoloģiju ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, demonstrēšanu un validēšanu maza mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē;

(25b)  “inovācijas darbība” ir darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tieši ir vērsti uz jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu ražošanas plāniem un kārtību vai projektiem, un kas, iespējams, ietver prototipu izstrādi, testēšanu, demonstrēšanu, izmēģināšanu, produkta plaša mēroga validēšanu un laišanu tirgū;

(25c)  “ERC progresīvā pētniecība (tostarp ERC koncepcijas pamatojums)” ir galvenā pētnieka vadītas pētniecības darbības, ko ERC ietvaros uzņem viens vienīgs vai vairāki atbalsta saņēmēji;

(25d)  “apmācības un mobilitātes darbība” ir darbība, kas vērsta uz pētnieku prasmju, zināšanu un karjeras izredžu uzlabošanu, pamatojoties uz mobilitāti starp valstīm un attiecīgā gadījumā starp nozarēm vai disciplīnām;

(25e)  “programmas līdzfinansēšanas darbība” ir darbība, ar ko nodrošina daudzgadu līdzfinansēšanas pasākumu programmai, kuru izstrādājuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Savienības finansēšanas struktūras. Ar šādu pasākumu programmu var atbalstīt tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, izmēģinājuma darbības, inovācijas un tirgū ieviešanas darbības, mācību un mobilitātes darbības, informētības palielināšanu, komunikāciju, izplatīšanu, izmantošanu un jebkādu attiecīgu finansiālu atbalstu, tādu kā dotācijas, godalgas, iepirkums, kā arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu vai to kombināciju. Programmas līdzfinansēšanas darbību var īstenot minētie subjekti tieši vai to vārdā trešās personas;

(25f)  “pirmskomercializācijas iepirkuma darbība” ir darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot pirmskomercializācijas iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti;

(25g)  “inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbība” ir darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot inovatīvu risinājumu kopīgu vai koordinētu publisko iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti;

(25h)  “koordinēšanas un atbalsta darbība” ir darbība, kas veicina Programmas mērķu īstenošanu un kas neietver pētniecības un inovācijas pasākumus, izņemot gadījumus, kad tie tiek veikti daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros; un augšupējā koordinēšana bez pētniecības pasākumu līdzfinansēšanas no ES, kas dod iespēju sadarboties tiesību subjektiem no dalībvalstīm un asociētām valstīm, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;

(25i)  “veicināšanas godalga” ir godalga, lai stimulētu ieguldīšanu konkrētā virzienā, pirms darba izpildes precizējot mērķi;

(25j)  “atzinības godalga” ir godalga, ko piešķir, lai atlīdzinātu par pagātnes sasniegumiem un izcilu darbu pēc tā izpildes;

(25k)  “inovācijas un tirgū ieviešanas darbība” ir inovācijas darbība, kas ietver inovācijas darbību un citus pasākumus, kuri nepieciešami inovācijas laišanai tirgū, tostarp uzņēmumu darbības paplašināšanai, nodrošinot pamatporgrammas “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu (dotācijas tipa finansējuma un privātā finansējuma kombināciju);

(25l)  “netiešas darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus veic Programmas dalībnieki;

(25m)  “tiešas darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic ar sava Kopīgā pētniecības centra (JRC) palīdzību;

(27)  “iepirkums” ir Finanšu regulas 2. panta 49. punktā definētais iepirkums;

(28)  “saistīts subjekts” ir jebkurš tiesību subjekts, kas definēts Finanšu regulas 187. panta 1. punktā;

(30)  “inovācijas ekosistēma” ir ekosistēma, kas pulcē kopā ES līmeņa dalībniekus vai subjektus, kuru funkcionālais mērķis ir darīt iespējamu tehnoloģisko attīstību un inovāciju. Tā ietver attiecības starp materiāliem resursiem (tādiem kā fondi, aprīkojums un iekārtas), institucionāliem subjektiem (tādus kā augstskolas, atbalsta dienesti, pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, uzņēmumi, ieguldītāji riska kapitālā un finanšu starpnieki) un valsts, reģionālās un vietējās politikas veidošanas un finansēšanas subjektiem.

▌

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi visās dalībvalstīs stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, tostarp rūpniecības jomā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes, palīdzēt īstenot ES mērķus un politikas, risināt globālas problēmas, tostarp īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus, un stiprināt Eiropas pētniecības telpu. Tādējādi Programma maksimāli palielina Savienības pievienoto vērtību, īpašu uzmanību veltot mērķiem un pasākumiem, kurus dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi īstenot, bet kurus var īstenot sadarbojoties.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  izstrādāt, veicināt un virzīt uz priekšu zinātnisko izcilību, atbalstīt ▌kvalitatīvu jaunu fundamentālu un lietišķu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu un pētnieku apmācību un mobilitāti, piesaistīt talantus visos līmeņos un veicināt Savienības talantu kopuma pilnīgu iesaisti darbībās, kas tiek atbalstītas Programmas ietvaros;

(b)  radīt zināšanas, stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā un atbalstīt piekļuvi inovatīviem risinājumiem un to izmantošanu Eiropas rūpniecībā, jo īpaši MVU, un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

(c)  veicināt visu veidu inovāciju, atvieglot tehnoloģisko attīstību, demonstrēšanu un zināšanu un tehnoloģijas nodošanu un stiprināt inovatīvu risinājumu izplatīšanu un izmantošanu;

(d)   optimizēt Programmas sniegumu Eiropas pētniecības telpas ietekmes un pievilcīguma stiprināšanā un palielināšanā, veicināt visu dalībvalstu, tostarp valstu ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā, uz izcilību balstītu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atvieglot sadarbības saikņu veidošanu Eiropas pētniecības un inovācijas jomā.

4. pants

Programmas uzbūve

1.  Programma sastāv no šādām daļām, kas veicina 3. pantā minētā vispārējā mērķa un konkrēto mērķu īstenošanu:

(1)  I pīlārs “Zinātnes izcilība”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC),

(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA),

(c)  pētniecības infrastruktūras;

(2)  II pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas — ņemot vērā to, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm (SHZ) ir būtiska loma visās kopās, — ietver šādus komponentus:

(a)  kopa “Veselība”;

(b)  kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”;

(ba)  kopa “Civilā drošība sabiedrībai”;

(c)   kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”;

(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(f)   kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”;

(g)   ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.

(3)  III pīlārs “Inovatīva Eiropa”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC);

(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas;

(c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 294/2008.

(4)  daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana;

(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.

2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā.

5. pants(25)

Pētniecība aizsardzības un attīstības jomā

1.  Pasākumos, kas veicami 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā ..., ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, uzmanība tiek veltīta tikai pētniecībai un attīstībai aizsardzības jomā, un to mērķi un pamatvirzieni ir šādi:

—  pasākumi, kas vērsti uz Eiropas aizsardzības, tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes konkurētspējas, efektivitātes un inovācijas spējas veicināšanu.

2.  Izņemot šo pantu, 1. pantu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.

6. pants(26)

Stratēģiskā plānošana, īstenošana un ES finansējuma veidi

1.  Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu vai netiešā pārvaldībā kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Netiešajām darbībām no Programmas var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju — kas Programmā ir galvenais atbalsta veids — veidā. Programmas ietvaros finansējumu var nodrošināt godalgu, iepirkuma un finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas operāciju ietvaros un kā pašu kapitāla atbalstu EIC Accelerator ietvaros.

3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.

4.  Galvenie Programmas ietvaros izmantojamie darbības veidi ir izklāstīti un definēti 2. pantā. Panta 2. punktā minētos finansējuma veidus izmanto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi vajadzībām un attiecīgo mērķu raksturīgajām iezīmēm.

5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja šīs darbības sniedz ieguldījumu iniciatīvās, kas noteiktas saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, šo ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām iniciatīvām piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

6.  Īpašās programmas un EIT ZIK īstenošanu atbalsta ar īpašajā programmā noteikto pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku ▌plānošanu, jo īpaši attiecībā uz pīlāru “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tā aptver arī citu pīlāru un Programmas daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” attiecīgos pasākumus.

Komisija nodrošina dalībvalstu agrīnu iesaisti un plašu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu un šādu viedokļu apmaiņu papildina ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām un sabiedrību kopumā.

Stratēģiskā plānošana nodrošina saskaņotību ar citām attiecīgajām Savienības programmām un konsekvenci ar ES prioritātēm un saistībām un palielina papildināmību un sinerģiju ar valstu un reģionālajām finansēšanas programmām un prioritātēm, tādējādi stiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Iespējamo uzdevumu un iespējamo institucionalizēto Eiropas partnerību jomas nosaka V.a pielikumā.

6.a  Attiecīgā gadījumā, lai maziem sadarbības konsorcijiem nodrošinātu ātrāku piekļuvi finansējumam, saistībā ar dažiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti, lai atlasītu pētniecības un/vai inovācijas darbības Programmas daļu “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” un “EIC Pathfinder” ietvaros, var tikt ierosināts izmantot procedūru “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju” (ĀCPI).

Uzaicinājumam ĀCPI procedūras ietvaros piemīt šādas kumulatīvas raksturīgās iezīmes:

–  augšupēji uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus;

–  īsāks laiks līdz dotāciju piešķiršanai, kurš nepārsniedz 6 mēnešus;

–  atbalsts tiek sniegts tikai maziem sadarbības konsorcijiem, kuru sastāvā ietilpst ne vairāk kā 6 dažādi un neatkarīgi kritērijiem atbilstoši tiesību subjekti;

–  maksimālais finanšu atbalsts uz vienu konsorciju nepārsniedz 2,5 miljonus EUR.

Darba programmā norāda uzaicinājumus, kuros izmanto ĀCPI procedūru.

7.  Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumi ▌ tiek īstenoti, izmantojot atvērtus un konkurētspējīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tostarp uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros, izņemot pasākumus, kuri minēti 39. pantā "Godalgas".

.▌

6.a pants

Programmas principi

1.  Pētniecības un inovācijas pasākumos, ko veic 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un EIT ietvaros, uzmanība tiek veltīta tikai civiliem lietojumiem. Nav atļauti budžeta pārvietojumi starp 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai piešķirto summu un 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai piešķirto summu, un netiek pieļauta nevajadzīga dublēšanā starp abām programmām.

2.  Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” nodrošina daudzdisciplināru pieeju un attiecīgā gadījumā paredz sociālo un humanitāro zinātņu integrēšanu visās kopās un pasākumos, kas tiek īstenoti Programmas ietvaros, tostarp specifiskus uzaicinājumus par tematiem, kas saistīti ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

3.  Programmas ar sadarbību saistītās daļas nodrošina līdzsvaru starp zemākiem un augstākiem TGL, tādējādi aptverot visu vērtības ķēdi.

3.a  Programma nodrošina sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvu efektīvu veicināšanu un integrāciju, pamatojoties uz savstarpēju ieguvumu, ES interesēm, starptautiskajām saistībām un attiecīgā gadījumā savstarpīgumu.

4.  Programma palīdz paplašināšanas valstīm palielināt dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un sadarbības projektos veicināt plašu ģeogrāfisko tvērumu, tostarp izplatot zinātnisko izcilību, veicinot jaunas sadarbības saiknes, stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti, kā arī īstenojot 20. panta 3. punktu un 45. panta 4. punktu. Šos centienus atspoguļo dalībvalstu veikti samērīgi pasākumi, tostarp pievilcīgas darba samaksas noteikšana pētniekiem, izmantojot Savienības, valstu un reģionālo fondu atbalstu. Atkarībā no situācijas attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība tiek veltīta ģeogrāfiskajam līdzsvaram izvērtēšanas grupās un tādās struktūrās kā valdes un ekspertu grupas, vienlaikus neapdraudot izcilības kritērijus.

5.  Programma nodrošina visiem vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimuma dimensijas iekļaušanu pētniecības un inovācijas saturā, un tās mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdzsvara trūkuma cēloņiem. Īpaša uzmanība tiek veltīta tam, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku dzimumu līdzsvaru izvērtēšanas darba grupās un citās attiecīgās konsultatīvās struktūrās, tādās kā valdes un ekspertu grupas.

5.a  Pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus cenšoties nodrošināt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā.

5.b  Programma veicina publisko un privāto ieguldījumu pētniecībā un inovācijā palielināšanu dalībvalstīs, tādējādi palīdzot sasniegt pētniecībā un attīstībā veikto vispārējo ieguldījumu līmeni vismaz 3 % apmērā no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP).

6.  Īstenojot Programmu, Komisija tiecas pastāvīgi nodrošināt administratīvo vienkāršošanu un sloga mazināšanu pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

7.  Saistībā ar Savienības vispārējo mērķi, proti, integrēt darbības klimata politikas jomā ES nozaru politikās un ES fondos, šīs Programmas ietvaros veicamās darbības palīdz īstenot klimata politikas mērķus, attiecīgā gadījumā tiem izlietojot vismaz 35 % no kopējiem izdevumiem. Klimata politikas aspektus atbilstoši integrē pētniecības un inovācijas saturā.

8.  Programma veicina līdzradīšanu un līdzprojektēšanu, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību.

9.  Programma nodrošina publiskā finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses.

10.  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka visiem iespējamajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek darīti pieejami pietiekami norādījumi un informācija, jo īpaši izmantojamā dotācijas nolīguma paraugs.

7. pants

Uzdevumi

1.  Uzdevumus plāno pīlāra “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, taču tiem var izmantot arī darbības, ko veic citu Programmas daļu ietvaros, kā arī papildu darbības, kuras veic citu Savienības finansēšanas programmu ietvaros. Uzdevumi ļauj rast konkurējošus risinājumus, kas rada Eiropas mēroga pievienoto vērtību un ietekmi.

2.  Uzdevumus definē un īsteno saskaņā ar šo regulu un īpašo programmu, nodrošinot dalībvalstu aktīvu un agrīnu iesaisti un plašu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu. Uzdevumus, to mērķus, budžetu, tvērumu, rādītājus un atskaites punktus norāda attiecīgi pētniecības un inovācijas stratēģiskajos plānos vai darba programmās. Priekšlikumu izvērtēšanu uzdevumu ietvaros veic saskaņā ar 26. pantu.

2.a  Programmas īstenošanas pirmajos trīs gados ne vairāk kā 10 % no II pīlāra gada budžeta plāno, izsludinot īpašus uzaicinājumus izpildīt uzdevumus. Attiecībā uz Programmas atlikušo daļu un tikai pēc uzdevumu atlases un pārvaldības procesa apmierinoša novērtējuma saņemšanas šo īpatsvaru var palielināt. Komisija paziņo katras uzdevumiem atvēlētās darba programmas kopējo daļu budžetā.

3.  Uzdevumiem ir raksturīgas šādas iezīmes:

(a)  izmantojot IAM kā uzdevumu izstrādes un īstenošanas avotu, tiem ir skaidrs pētniecības un inovācijas saturs un ES pievienotā vērtība, un tie veicina Savienības prioritāšu īstenošanu, kā arī saistību un 3. pantā noteikto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu izpildi;

(aa)  tie aptver vispārējas Eiropas nozīmes jomas, ir iekļaujoši, veicina publisko un privāto sektoru pārstāvošu dažāda veida ieinteresēto personu, tostarp iedzīvotāju un tiešo lietotāju, plašu iesaisti un aktīvu dalību un nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātus, no kuriem labumu var gūt visas dalībvalstis;

(b)  tie balstās uz drosmīgām idejām, ir iedvesmojoši, un līdz ar to tiem ir būtiska zinātniska, tehnoloģiska, sabiedriska, ekonomiska un ar vidi saistīta nozīme un ietekme;

(c)  tie norāda skaidru virzienu un mērķus, ir paredzēti konkrēta mērķa sasniegšanai, izmērāmi, izpildāmi noteiktā laikā un tiem ir skaidrs budžeta satvars;

(d)  tie ir atlasīti pārredzamā veidā un vērsti uz vērienīgiem, uz izcilību balstītiem un ietekmes virzītiem, bet reālistiskiem mērķiem un pētniecības, attīstības un inovācijas pasākumiem;

(da)  tiem ir nepieciešamā darbības joma, mērogs, resursu mobilizācija un uzdevuma izpildes rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo papildu publisko un privāto līdzekļu radītais sviras efekts;

(e)  tie stimulē aktivitāti dažādās disciplīnās (tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs) un ietver plaša TGL klāsta, tostarp zemāku TGL, pasākumus;

(f)  tie ir atvērti daudzējādām, augšupējām pieejām un risinājumiem, ņemot vērā cilvēka un sabiedrības vajadzības un tiem sniedzamo labumu un atzīstot dažādo ieguldījumu šo uzdevumu sasniegšanā;

(fa)  tie pārredzamā veidā izmanto sinerģiju ar citām Savienības programmām, kā arī ar valstu un attiecīgā gadījumā reģionālām inovācijas ekosistēmām.

4.  Komisija uzrauga un izvērtē katru uzdevumu saskaņā ar šīs regulas 45. un 47. pantu un V pielikumu, tostarp progresu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu īstenošanā, un šis process ietver uzdevumu īstenošanu, pārraudzību un pakāpenisku izbeigšanu. Pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros noteikto uzdevumu izvērtēšana notiek ne vēlāk kā 2023. gadā un pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi par jaunu uzdevumu noteikšanu un pastāvošo uzdevumu turpināšanu, izbeigšanu vai to mērķa maiņu. Šīs izvērtēšanas rezultātus publisko, un tie cita starpā ietver to atlases procesa, pārvaldības, budžeta, tajos veltītās galvenās uzmanības un sasniegtā progresa analīzi.

7.a pants

Eiropas Inovācijas padome

1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (EIC) kā centrāli pārvaldītu vienotu kontaktpunktu, lai īstenotu III pīlāra “Inovatīva Eiropa” darbības, kas attiecas uz EIC. EIC galveno uzmanību veltī radikālai un revolucionārai inovācijai, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu, tostarp pakāpenisku, inovāciju. EIC darbojas saskaņā ar šādiem principiem: skaidra ES pievienotā vērtība, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība.

2.  EIC ir atvērta visu veidu novatoriem — no privātpersonām līdz augstskolām, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem (MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un izņēmuma gadījumos maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem) un no individuāliem atbalsta saņēmējiem līdz daudznozaru konsorcijiem. Vismaz 70 % no EIC budžeta tiek atvēlēti inovatīviem MVU, tostarp jaunuzņēmumiem.

3.  EIC valde un pārvaldības iezīmes ir definētas Lēmumā (ES) ... [īpašā programma] un tā pielikumos.

8. pants

Eiropas partnerības

1.  Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas, izmantojot Eiropas partnerības. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var izpausties jebkurā no šādiem veidiem:

(a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, attiecīgajos līguma noteikumos norādot partnerības mērķus, visu iesaistīto pušu attiecīgās saistības attiecībā uz partneru finanšu iemaksām un/vai ieguldījumu natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī nodrošināmo izlaidi un ziņošanas kārtību. Tie ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus Programmas ietvaros īsteno partneri (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);

(b)  dalība un finanšu iemaksa pētniecības un inovācijas pasākumu programmā — kurā precizēti mērķi, galvenie snieguma un ietekmes rādītāji un nodrošināmā izlaide —, pamatojoties uz partneru apņemšanos veikt finanšu iemaksas un/vai ieguldījumu natūrā un integrēt savus attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības);

(c)  dalība un finanšu iemaksa pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar EIT regulu (institucionalizētās Eiropas partnerības). Šādas partnerības īsteno tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp ar cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai radīt cerēto ietekmi un ja tas ir pamatoti, raugoties no ilgtermiņa perspektīvas un ņemot vērā augsto integrācijas ▌pakāpi. Partnerības saskaņā ar LESD 185. pantu vai 187. pantu īsteno visu finanšu iemaksu centralizētu pārvaldību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Centralizētas finanšu pārvaldības gadījumā projekta līmeņa iemaksas no vienas iesaistītās valsts tiek veiktas, pamatojoties uz finansējumu, kas pieprasīts šajā valstī iedibinātu struktūru priekšlikumos, ja vien visas attiecīgās iesaistītās valstis nav vienojušās citādi.

Noteikumos par šādām partnerībām cita starpā precizē mērķus, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, nodrošināmo izlaidi, kā arī attiecīgās partneru saistības attiecībā uz finanšu iemaksām un/vai ieguldījumu natūrā.

2.  Eiropas partnerībām ir raksturīgas šādas iezīmes:

(a)  tās izveido Eiropas līmeņa vai globālu problēmu risināšanai tikai gadījumos, kad ar to palīdzību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķus var sasniegt efektīvāk nekā Savienība viena pati un salīdzinājumā ar citiem pamatprogrammas atbalsta veidiem. Šīm daļām paredz atbilstošu programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta daļu. Lielāko II pīlāra budžeta daļu piešķir darbībām ārpus Eiropas partnerībām;

(b)  ievēro šādus principus: Savienības pievienotā vērtība, pārredzamība, atklātība, ietekme Eiropā un tās labā, spēcīgs sviras efekts pietiekami lielā mērogā, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa ▌saistības, elastīgums īstenošanā, saskaņotība un komplementaritāte ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskām iniciatīvām vai citām partnerībām un uzdevumiem;

(c)  tām ir skaidra dzīves cikla pieeja, tās ir ierobežotas laikā un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

2.a  Eiropas partnerības pirms to īstenošanas darba programmās saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu norāda stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānos.

Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā.

8.a pants

Uzdevumu un partnerības jomu pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2023. gadā Komisija saistībā ar Programmas vispārējo uzraudzību pārskata V.a pielikumu, tostarp uzdevumus un institucionalizētās Eiropas partnerības, pamatojoties uz LESD 185. pantu vai 187. pantu, un sniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem Padomei un Eiropas Parlamentam.

9. pants

Budžets

1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 120 000 000 000 EUR 2018. gada cenās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un papildus tam summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.

2.  Indikatīvais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)  27,42 % — I pīlāram “Izcilība un atvērtā zinātne” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  17,64 % — Eiropas Pētniecības padomei;

(2)  7,23 % — Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;

(3)  2,55 % — pētniecības infrastruktūrām;

(b)  55,48 % — II pīlāram “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  8,16 % — kopai “Veselība”;

(2)  2,50 % — kopai “Iekļaujoša un radoša sabiedrība”;

(2a)  2,00 % — kopai “Drošas sabiedrības”;

(3)  15,94 % — kopai “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”;

(4)  15,84 % — kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(5)  9,00 % — kopai “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”;

(6)  2,04 % — ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām;

(c)  12,71 % — III pīlāram “Inovatīva Eiropa” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  8,71 % — Eiropas Inovācijas padomei (EIC), no kuriem līdz 0,53 % — Eiropas inovācijas ekosistēmām;

(2)  4,00 % — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

(d)  4,39 % — daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, tajā skaitā:

(1)  4,00 % — izcilības izplatīšanai un dalības paplašināšanai visā Savienībā;

(2)  0,39 % — Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai.

3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējās budžeta procedūras ietvaros var novirzīties no 2. punktā minētajām summām ne vairāk kā 10 % apmērā, ieskaitot asociēto valstu iemaksu piešķiršanu.

3.c  45 % no kopas “Iekļaujoša un radošā sabiedrība” budžeta izmanto, lai atbalstītu pētniecību kultūras un radošajās nozarēs, tostarp Savienības kultūras mantojumu, un šajā summā ietilpst 300 miljoni EUR, kas paredzēti Eiropas kultūras mantojuma mākoņa izveidei, kā izklāstīts īpašās programmas I pielikumā, pēc tam, kad ir veikts ietekmes izvērtējums, kurš ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam.

3.d  Vismaz 1 miljards EUR tiek atvēlēts kvantu pētniecībai kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” II pīlāra ietvaros.

4.  Panta 1. punktā minēto summu, kas paredzēta 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT, var izmantot arī sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izdevumu un Programmas pārvaldībai un īstenošanai nepieciešamo izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta. Turklāt no šīs summas var segt izdevumus, kas saistīti ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm un informēšanas un komunikācijas darbībām tiktāl, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri īpaši paredzēti informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, tostarp ar korporatīviem informācijas tehnoloģijas rīkiem un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar Programmas pārvaldību.

5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 4. punktā paredzēto izdevumu segšanai budžetā nepieciešamības gadījumā var iekļaut apropriācijas laikposmam pēc 2027. gada.

6.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi darbībām, kas izriet no pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi, sākot no 2021. gada 1. janvāra.

▌

▌

10. pants

Atvērtā zinātne

1.  Programma veicina atvērtu zinātni kā pieeju zinātnes procesam, kas balstās uz sadarbību un zināšanu izplatīšanu, jo īpaši saskaņā ar šādiem elementiem:

–  atvērta piekļuve Programmas ietvaros finansētas pētniecības rezultātā sagatavotām zinātniskām publikācijām;

–  atvērta piekļuve pētniecības datiem, tostarp tiem, kas ir pamatā zinātniskām publikācijām.

Minētos elementus nodrošina saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu. Minētās piekļuves nodrošināšana atbilst arī principam “tik atvērts, cik iespējams, un tik slēgts, cik nepieciešams”.

1.a  Savstarpīguma principu atvērtā zinātnē veicina un atbalsta visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp nolīgumos, kas parakstīti ar finansēšanas struktūrām, kurām uzticēta Programmas netieša pārvaldība.

2.  Pētniecības datu atbildīgu pārvaldību nodrošina saskaņā ar principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība” (FAIR). Uzmanību pievērš arī datu ilgtermiņa saglabāšanai.

3.  Tiek veicināta un atbalstīta cita veida atvērtās zinātnes prakse, tostarp MVU labā.

11. pants

Komplementārais, kombinētais un kumulatīvais finansējums

1.   Pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus cenšoties nodrošināt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā. Līdzfinansētām pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām piemēro vienotu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumu kopumu.

2.   Izcilības zīmogu piešķir attiecībā uz visām Programmas daļām. Darbības, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem un salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)  tās ir izvērtētas Programmas ietvaros sagatavotā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus,

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām,

(c)  tās nav iespējams finansēt minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros budžeta ierobežojumu dēļ,

var saņemt atbalstu no valsts vai reģionāliem fondiem, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu bez nepieciešamības iesniegt papildu pieteikumu vai veikt papildu izvērtēšanu ar nosacījumu, ka šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Izņemot valsts atbalsta noteikumus, piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.

2.a   Saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu vadošā iestāde pēc brīvprātības principa var pieprasīt daļu no finanšu piešķīrumiem novirzīt programmai “Apvārsnis Eiropa”. Novirzītos līdzekļus izmanto saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt Komisija nodrošina, ka šādi novirzītie līdzekļi tiek pilnībā paredzēti programmām un/vai projektiem, kurus īstenos attiecīgi dalībvalstī vai reģionā, kas ir to izcelsmes vieta.

2.b   Komisija, iepriekš saņemot pieteikuma iesniedzēju atļauju, šajā pantā minētos piešķīrumus iekļauj atlasīto projektu informācijas sistēmā, lai varētu veikt ātru informācijas apmaiņu un finansēšanas iestādēm ļautu nodrošināt finansējumu atlasītajām darbībām.

Darbība, kas saņēmusi iemaksu no citas Savienības programmas, var saņemt iemaksu arī Programmas ietvaros ar nosacījumu, ka šī iemaksa nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

12. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar EEZ nolīgumā noteiktajiem nosacījumiem;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)  laba kapacitāte zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā;

ii)  apņemšanās strādāt atvērtas un uz noteikumiem balstītas tirgus ekonomikas panākšanas virzienā, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un ievērot cilvēktiesības, ko atbalsta demokrātiskas institūcijas;

iii)  aktīva rīcībpolitiku veicināšana, lai paaugstinātu iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās labklājības līmeni.

Pilna vai daļēja ikvienas d) apakšpunktā minētās trešās valsts iesaistīšanās Programmā balstās uz to ieguvumu izvērtēšanu, kurus šāda dalība sniedz Savienībai. Tā jo īpaši atbilst nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver attiecīgās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka šis nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un gūto labumu;

–  piešķir tiesības koordinēt darbību Programmas ietvaros ar nosacījumu, ka Savienība no tā gūst labumu un ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība;

–  paredz nosacījumus, ar kādiem valstis iesaistās Programmā, tostarp individuālās (apakš-)programmās veicamo finanšu iemaksu un šo programmu administratīvo izmaksu aprēķināšanu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

–  nepiešķir trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

2.  Nosakot apmēru, kādā ikviena trešā valsts iesaistās Programmā, ņem vērā mērķi ar inovācijas palīdzību veicināt ekonomisko izaugsmi Savienībā un izvairās no intelektuālā darbaspēka emigrācijas no Savienības. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, konkrētas valsts asociācijas nolīgumā var neiekļaut ar vienu atbalsta saņēmēju saistītas Programmas daļas, jo īpaši tās daļas, kas paredzētas privātiem subjektiem.

3.  Attiecīgā gadījumā asociācijas nolīgumā paredz un nodrošina Savienībā iedibinātu tiesību subjektu savstarpēju dalību asociēto valstu līdzvērtīgās programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.

4.  Asociācijas nolīgumu nosacījumi, kas nosaka finanšu iemaksas apmēru, nodrošina, ka ik pēc diviem gadiem tiek automātiski labota jebkura ▌nelīdzsvarotība salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī iedibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā procedūrā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.

4.a  Visu asociēto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās ar nosacījumu, ka tiek ievērots 9. panta 2. punktā izklāstītais budžeta sadalījums. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot ikvienu asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.

II SADAĻA

DALĪBAS UN REZULTĀTU IZPLATĪŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

13. pants

Finansēšanas struktūras un JRC tiešās darbības

1.  Finansēšanas struktūras pienācīgi pamatotos gadījumos var atkāpties no šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, izņemot 14., 15. un 16. panta noteikumus, tikai tad, ja tas ir paredzēts pamataktā, ar kuru izveido finansēšanas struktūru vai kurā tai uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vai — attiecībā uz finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) vai v) punktā, — ja tas ir paredzēts iemaksu nolīgumā un ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā to īpašās operatīvās vajadzības vai darbības veidu.

2.  Šajā sadaļā izklāstītos noteikumus nepiemēro tiešajām darbībām, ko veic JRC.

14. pants

Kritērijiem atbilstošās darbības un ētikas principi

1.  Neskarot šā panta 2. ▌punktu, uz finansējuma saņemšanas kritērijiem atbilst tikai darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

Nefinansē šādas pētniecības jomas:

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(b)  pasākumi, kas paredzēti, lai pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, un kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas(27);

(c)  pasākumi, kas paredzēti, lai radītu cilvēka embrijus tikai pētniecības vai cilmes šūnu ieguves nolūkā, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2.  Var finansēt cilvēka — gan pieaugušā, gan embrija — cilmes šūnu pētniecību atkarībā no zinātniskā priekšlikuma satura un iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Finansējumu nepiešķir — nedz Eiropas Savienībā, nedz ārpus tās — pētniecības pasākumiem, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Nefinansē nekādus pasākumus dalībvalstī, kurā šādi pasākumi ir aizliegti.

▌

15. pants

Ētika(28)

1.  Darbībās, ko veic Programmas ietvaros, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskriminēšanu un nepieciešamībai nodrošināt vides aizsardzību un augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzību.

2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:

(a)  ētikas pašizvērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta;

(b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Zinātņu akadēmiju federācijas publicētajam Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti un ka netiks veikti no finansēšanas izslēgti pasākumi;

(c)  attiecībā uz pasākumiem, ko veic ārpus Savienības, — apstiprinājumu, ka tādi paši pasākumi tiktu atļauti dalībvalstī;

(d)  attiecībā uz pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas, attiecīgā gadījumā — sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas.

3.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai konstatētu, kuras darbības rada sarežģītus vai nopietnus ar ētiku saistītus problēmjautājumus, un tos iesniedz ētikas izvērtēšanai. Ētikas izvērtēšanu veic Komisija, ja vien šāda izvērtēšana nav deleģēta finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embrija cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas izvērtēšana ir obligāta. Ētikas pārbaudē un izvērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras ▌nodrošina ētikas procedūru pārredzamību, neskarot procedūras satura konfidencialitāti.

4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas subjekti, kas piedalās attiecīgajā darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts un vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā lietā un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai.

5.  Attiecīgā gadījumā ētikas pārbaudes veic Komisija vai finansēšanas struktūra. Sarežģītu vai nopietnu ar ētiku saistītu problēmjautājumu gadījumā pārbaudi veic Komisija, ja vien šādas pārbaudes veikšana nav deleģēta finansēšanas struktūrai.

Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.

6.  Darbības, kas neatbilst 1. līdz 4. punktā minētajām ētikas prasībām un līdz ar to nav ētiski pieņemamas, tiek noraidītas vai izbeigtas, tiklīdz ir konstatēta to ētiskā nepieņemamība.

16. pants

Drošība

1.  Programmas ietvaros veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu atklāšanu, tostarp visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētniecība tiek veikta ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei tiek noslēgts drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība.

2.  Attiecīgā gadījumā priekšlikumi ietver drošības pašizvērtēšanu, kurā identificē visus ar drošību saistītos problēmjautājumus un sīki izklāsta, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.

3.  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada ar drošību saistītas problēmas.

4.  Attiecīgā gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

5.  Subjekti, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas atklāšanu, kuru izmanto šajā darbībā un/vai ko šī darbība rada. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas subjekti uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes.

6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms viņu iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.

7.  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.

▌Darbības, kas neatbilst šajā regulām minētajiem drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.

II NODAĻA

Dotācijas

17. pants

Dotācijas

Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, dotācijas Programmas ietvaros piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

18. pants

Subjekti, kas atbilst dalības kritērijiem

1.  Programmas ietvaros veiktās darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas, tostarp tiesību subjekti no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi un jebkādi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi.

2.  Subjekti ir daļa no konsorcija, kas ietver vismaz trīs neatkarīgus tiesību subjektus, no kuriem katrs ir iedibināts atšķirīgā dalībvalstī vai asociētā valstī, un vismaz viens no tiem ir iedibināts dalībvalstī, ja vien:

(a)  pienācīgi pamatojot, darba programmā nav noteikts citādi;

3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, apmācības un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai asociētā valstī, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar 12. pantu.

4.  Koordinēšanas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kas var būt iedibināti dalībvalstī, asociētā valstī vai citā trešā valstī.

5.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, darba programmā var noteikt dalības ierobežojumus, paredzot, ka šajās darbībās var piedalīties tikai tie tiesību subjekti, kuri ir iedibināti dalībvalstīs, vai ka tajās papildus dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem var piedalīties tiesību subjekti, kas ir iedibināti konkrētās asociētās vai citās trešās valstīs.

6.  Attiecīgos pienācīgi pamatots gadījumos darba programmā papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem var noteikt atbilstības kritērijus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības raksturam un mērķiem, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu.

7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta citāda vienošanās un ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, darbībās, kas tiek finansētas saskaņā ar 11. pantu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

8.  Darba programmā norādītos gadījumos darbībās var piedalīties JRC.

9.  JRC, starptautiska līmeņa Eiropas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir iedibināti citi tiesību subjekti, kuri piedalās attiecīgajā darbībā.

10.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbību un apmācības un mobilitātes darbību gadījumā un ja tas ir paredzēts darba programmā, starptautiskas organizācijas, kuru mītnes vieta atrodas kādā dalībvalstī vai asociētā valstī, tiek uzskatītas par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī.

Attiecībā uz citām Programmas daļām starptautiskas organizācijas, kas nav starptautiska līmeņa Eiropas pētniecības organizācijas, tiek uzskatītas par iedibinātām trešā valstī, kas nav asociētā valsts.

19. pants

Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu

1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai 12. pantā minētā asociētā valstī.

Attiecībā uz darbībām, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. panta 3. punktu, tiesības saņemt finansējumu no šīm summām ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

1.b  Valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbības ietvaros, ja:

(a)  attiecīgā trešā valsts ir norādīta darba programmā, un

(b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka to dalība ir svarīga darbības īstenošanai.

2.  Subjektiem, kas ir iedibināti citā trešā valstī, kas nav asociētā valsts, ▌būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Pētniecības un attīstības nolīgumi starp šādām trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, un Savienību var tikt slēgti, kad vien to uzskata par lietderīgu, un var tikt izveidots līdzfinansēšanas mehānisms, kas ir līdzīgs mehānismiem, par kuriem panākta vienošanās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Šīs valstis Savienības tiesību subjektiem nodrošina savstarpēju piekļuvi savām pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmām, kā arī savstarpīgumu atvērtā piekļuvē zinātnisko pētījumu rezultātiem un datiem, kā arī taisnīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

▌

▌

3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbības ietvaros, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētā valstī ▌.

3.a  Komisija iesniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei, par katru trešo valsti, kas nav asociētā valsts, norādot Savienības finanšu iemaksas summu, kura piešķirta iesaistītajiem subjektiem, un finanšu iemaksas summu, ko tā pati valsts piešķīrusi Savienības tiesību subjektiem, kuri piedalās to darbībās.

20. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.  Attiecībā uz visām darbībām ▌uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.

▌

3.  Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķus, tos izņēmuma gadījumos var ierobežot, paredzot tikai papildu pasākumu ieviešanu vai papildu partneru pievienošanu. Turklāt darba programmā tiesību subjektiem no dalībvalstīm ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā var paredzēt iespēju iesaistīties jau atlasītās sadarbīgās pētniecības un inovācijas darbībās, ja tam piekrīt attiecīgais konsorcijs un ar nosacījumu, ka tajās jau nepiedalās subjekti no šādām dalībvalstīm.

4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinēšanas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kuras:

(a)  ir jāveic JRC vai tiesību subjektiem, kas norādīti darba programmā, un

(b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības jomā saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu.

5.   Darba programmā norāda uzaicinājumus, attiecībā uz kuriem tiks piešķirti izcilības zīmogi. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm ar nosacījumu, ka tiek noslēgts konfidencialitātes līgums.

21. pants

Kopīgie uzaicinājumi

Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar:

(a)  trešām valstīm, tostarp to zinātniskajām un tehnoloģiskajām organizācijām vai aģentūrām;

(b)  starptautiskām organizācijām;

(c)  bezpeļņas tiesību subjektiem.

Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, pieteikuma iesniedzēji izpilda šīs regulas 18. pantā minētās prasības, un tiek noteiktas kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Šajās procedūrās piedalās līdzsvaroti izveidota katras puses ieceltu ekspertu grupa.

22. pants

Pirmskomercializācijas iepirkums un inovatīvu risinājumu iepirkums

1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES(29), 2014/25/ES(30) un 2009/81/EK(31).

2.  Iepirkuma procedūras:

(a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;

(b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu, vajadzības gadījumā un neskarot a) apakšpunktā uzskaitītos principus, var izmantot vienkāršoto un/vai paātrināto procedūru un var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā;

(c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un

(d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta.

3.  Darbuzņēmējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie darbuzņēmēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja darbuzņēmējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes, iepriekš apspriedušās ar darbuzņēmēju par neizmantošanas iemesliem, tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm.

▌

24. pants

Pieteikuma iesniedzēju finansiālās spējas

1.  Papildus izņēmumiem, kas minēti Finanšu regulas 198. panta 5. punktā, finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja darbībai no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai vairāk.

2.  Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas vai ja lielāku risku rada dalība vairākās Savienības pētniecības un inovācijas programmu finansētās darbībās, Komisija vai finansēšanas struktūra pārbauda arī citu to pieteikumu iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, kuru pieprasītais finansējums nepārsniedz 1. punktā minēto slieksni.

3.  Ja finansiālās spējas atbilstoši iepriekš plānotajam garantējis cits tiesību subjekts, tad pārbauda viņa finansiālās spējas.

4.  Ja finansiālās spējas ir vājas, Komisija vai finansēšanas struktūra var noteikt, ka pieteikuma iesniedzēja dalība ir atkarīga no tā, vai saistītais subjekts ir iesniedzis deklarāciju par solidāru atbildību.

5.  Ieguldījumu 33. pantā aprakstītajā savstarpējās apdrošināšanas mehānismā uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi Finanšu regulas 152. pantam. No atbalsta saņēmējiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu.

25. pants

Piešķiršanas un atlases kritēriji

1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

(a)  izcilība;

(b)  ietekme;

(c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju.

3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu, tostarp jebkādus svērumus, sliekšņa vērtības un vajadzības gadījumā noteikumus par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus. Nosacījumi par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā citu starpā var ietvert šādus kritērijus: MVU, dzimums, ģeogrāfiskā daudzveidība.

3.a  Komisija un citas finansēšanas struktūras ņem vērā iespēju izmantot divpakāpju iesniegšanas procedūru un vajadzības gadījumā var novērtēt anonimizētus priekšlikumus pirmajā novērtēšanas posmā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā.

26. pants

Izvērtēšana

1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja, kura sastāv no ārējiem neatkarīgiem ekspertiem.

Attiecībā uz EIC darbībām, uzdevumiem un pienācīgi pamatotos Komisijas pieņemtā darba programmā paredzētos gadījumos vērtēšanas komiteja var daļēji vai – koordinācijas un atbalsta darbību gadījumā – pilnībā sastāvēt no Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvjiem, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.

▌

Izvērtēšanas procesam var sekot neatkarīgie novērotāji.

2.  Attiecīgā gadījumā vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:

(a)   izvērtējuma punktu skaitu,

(b)   ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē, jo īpaši attiecībā uz EIC “Pathfinder” darbībām, uzdevumiem un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā detalizēti izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā.

Attiecībā uz EIC darbībām, uzdevumiem un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā detalizēti izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā, vērtēšanas komiteja var arī ierosināt ▌priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci. Minētie pielāgojumi atbilst dalības nosacījumiem un vienlīdzīgas attieksmes principam. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju.

2.a  Izvērtēšanas procesu izstrādā tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem un neobjektivitātes. Nodrošina, lai izvērtēšanas kritēriji un punktu piešķiršana priekšlikumam būtu pārredzami.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 200. panta 7. punktu pieteikumu iesniedzēji visos izvērtēšanas posmos saņem informāciju par izvērtēšanas gaitu un attiecīgā gadījumā par noraidījuma iemesliem.

4.  Tiesību subjekti, kas iedibināti dalībvalstīs ar vāju pētniecības un inovācijas veiktspēju un kas veiksmīgi piedalījušies komponentā “Dalības paplašināšana un izcilas pieredzes apmaiņa”, pēc pieprasījuma saņem izziņu par šādu dalību, kuru var pievienot tām viņu koordinētās programmas daļām, par kurām notikusi sadarbība.

27. pants

Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra, informācijas pieprasījumi un sūdzības

1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu(32).

2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

2.a  Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu un to iesniedz 30 dienu laikā pēc izvērtējuma rezultātu paziņošanas.

Izvērtēšanas pārskatīšanas komiteja sniedz atzinumu par procesuālajiem aspektiem, un to vada un tajā ietilpst Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbinieki, kas nav bijuši iesaistīti priekšlikumu izvērtēšanā. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

(a)  atkārtoti izvērtēt priekšlikumu – to veic galvenokārt tādi vērtētāji, kuri nav bijuši iesaistīti iepriekšējā izvērtēšanā;

(b  apstiprināt sākotnējo izvērtējumu.

▌

▌

3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana.

3.a  Komisija nodrošina, ka ir ieviesta dalībniekiem paredzēta procedūra, lai tie tieši varētu pieprasīt informāciju un iesniegt sūdzības saistībā ar dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Informāciju par to, kā reģistrēt informācijas pieprasījumus vai sūdzības, dara pieejamu tiešsaistē.

28. pants

Laiks līdz dotācijas piešķiršanai

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:

(a)  visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;

(b)  dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas.

▌

▌

2.  ▌Darba programmā var noteikt īsākus termiņus.

3.  Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt ERC darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums.

29. pants

Dotācijas īstenošana

1.  Ja atbalsta saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie atbalsta saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs atbalsta saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu.

2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai – pienācīgi argumentētos gadījumos – izbeigt.

3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku vai tehnoloģisku iemeslu dēļ, vai – EIC accelerator gadījumā – arī ekonomisku iemeslu dēļ, vai saistībā ar EIC un uzdevumiem dēļ to ietilpšanas darbību portfeļa ietvaros. Pirms Komisija pieņem lēmuma par darbības pārtraukšanu, tā saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu veic procedūru, iesaistot darbības koordinatoru un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus.

29.a pants

Dotāciju nolīguma paraugs

1.  Saskaņā ar šo regulu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīgumu paraugu starp Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un atbalsta saņēmējiem. Ja dotāciju nolīguma paraugā vajadzīgi būtiski grozījumi, inter alia nolūkā nodrošināt turpmākus vienkāršojumus atbalsta saņēmējiem, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm to attiecīgi pārskata.

2.  Dotāciju nolīgumā nosaka atbalsta saņēmēju un vai nu Komisijas, vai arī attiecīgās finansēšanas struktūras tiesības un pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tajā arī nosaka to tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kuri kļūst par atbalsta saņēmējiem darbības īstenošanas laikā, kā arī konsorcija koordinatora pienākumus un uzdevumus.

30. pants

Finansējuma likmes

1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi katrai darbībai nosaka darba programmā.

2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

(a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

(b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

31. pants

Netiešās izmaksas

1.  Netiešās attaisnotās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot tiešās attaisnotās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.

Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.

2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.

32. pants

Attaisnotās izmaksas

1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 186. pantā, atbalsta saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attaisnotās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņemtu par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos pētniecības un inovācijas projektos, tostarp sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kuras iekļautas atalgojumā personālam, kas norīkots darbības īstenošanai, kuras izriet no valsts tiesību aktiem vai darba līguma.

Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no atbalsta saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts.

2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attaisnotās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attaisnotās izmaksas.

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.

3.a  Atbalsta saņēmēji var izmantot savu parasto grāmatvedības praksi, lai noteiktu un deklarētu izmaksas, kas radušās saistībā ar darbību, kura atbilst visiem dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulas 186. pantu.

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir 325 000 EUR vai lielāka.

Atzinumus par finanšu pārskatiem var sagatavot apstiprināts ārējais revidents vai — valsts struktūru gadījumā — izdot kompetenta un neatkarīga valsts amatpersona saskaņā ar Finanšu regulas 203. panta 4. punktu.

4.a  Attiecīgā gadījumā saistībā ar MSCA apmācības un mobilitātes dotācijām ES ieguldījumā pienācīgi ņem vērā visas atbalsta saņēmēja papildu izmaksas, kas saistītas ar grūtniecības un dzemdību vai vecāku atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ vai pētnieku darbā pieņēmušās organizācijas vai ģimenes statusa maiņas dēļ dotācijas nolīguma darbības laikā.

4.b  Izmaksas, kas saistītas ar atklātu piekļuvi, tostarp datu pārvaldības plāniem, ir kompensējamas attaisnotās izmaksas, kā izklāstīts dotācijas nolīgumā.

33. pants

Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms

1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras atbalsta saņēmējiem jāatmaksā:

(a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK;

(b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

(c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu.

Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.

2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību.

3.  Atbalsta saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz pārredzamiem periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā atskaita no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksā Mehānismā saņēmēju vārdā, un tas nekādā gadījumā nepārsniedz sākotnējā priekšfinansējuma summu.

4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.

5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no atbalsta saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā.

6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem.

7.  Mehānismu var attiecināt uz visiem citiem tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmējiem. Komisija pieņem kārtību atbalsta saņēmēju dalībai citās programmās.

34. pants

Īpašumtiesības un aizsardzība

1.  Atbalsta saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar atbalsta saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos.

Rezultāti ir divu vai vairāku atbalsta saņēmēju kopīpašums, ja:

(a)  tie ir kopīgi radīti un

(b)  nav iespējams:

(i)  noteikt katra atbalsta saņēmēja attiecīgo ieguldījumu

vai

(ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību.

Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās konsorcija līgumā vai kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.

2.  Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas un jebkādas citas likumīgas intereses. Lemjot par aizsardzību, atbalsta saņēmēji ņem vērā arī citu darbības atbalsta saņēmēju likumīgās intereses.

35. pants

Izmantošana un izplatīšana

1.  Katrs dalībnieks, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus vai nodrošina, lai tos izmantotu cits tiesību subjekts. Rezultātus var izmantot tiešā veidā atbalsta saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu.

Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.

Ja, neraugoties uz to, ka atbalsta saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, atbalsta saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc atbalsta saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.

2.  Savus rezultātus atbalsta saņēmēji izplata publiski pieejamā formātā un pēc iespējas drīz, ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības ▌.

Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomisko un zinātnisko interešu aizsardzību.

3.  Atbalsta saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši atbalsta saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības.

Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, nodrošinot iespēju piemērot izņēmumus saskaņā ar principu “tik atvērts, cik vien iespējams, un tik slēgts, cik vajadzīgs”, ņemot vērā atbalsta saņēmēju likumīgās intereses, tostarp komerciālu pielietojumu, un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, konfidencialitāti, komercnoslēpumus, Savienības konkurētspējas intereses, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Darba programmā var paredzēt papildu stimulus vai pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā.

4.  Atbalsta saņēmēji visus pētījumu datus, kas gūti “Apvārsnis Eiropa” darbībā, pārvalda saskaņā ar FAIR principiem un dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu.

Pamatotos gadījumos darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.

5.  Atbalsta saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem atbalsta saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.

6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm.

Atbalsta saņēmēji saskaņā ar dotācijas nolīgumu plānu atjaunina darbības laikā un arī pēc tās.

7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, atbalsta saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot atbalsta saņēmēju likumīgās intereses.

36. pants

Nodošana un licencēšana

1.  Atbalsta saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Atbalsta saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.

2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, atbalsta saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam atbalsta saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai atbalsta saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.

Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās, atbalsta saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem. Šajā sakarībā dotācijas nolīgumā nosaka termiņus.

3.  Atbalsta saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, tostarp uz ekskluzīva pamata, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi. Ekskluzīvas licences rezultātiem var piešķirt, ja visi citi attiecīgie atbalsta saņēmēji sniedz piekrišanu atteikties no savām piekļuves tiesībām.

4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības Komisijai vai finansēšanas struktūrai iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:

(a)  atbalsta saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums;

(b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un

(c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm.

Ja piemērojamas tiesības iebilst, atbalsta saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.

37. pants

Piekļuves tiesības

1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus:

(a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski;

(b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci;

(c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam atbalsta saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām;

(d)  ja atbalsta saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē atbalsta saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi;

(e)  ja atbalsta saņēmējs nepilda savus pienākumus, atbalsta saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību.

2.  Atbalsta saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi:

(a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei;

(b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien atbalsta saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi;

(c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

3.  Ja vien atbalsta saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam,

(a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī;

(b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais atbalsta saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto atbalsta saņēmēju, un

(c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā atbalsta saņēmēja rezultātu izmantošanai saskaņā ar rezultātu izmantošanas pienākumiem, kas noteikti atbalsta saņēmējam.

Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien atbalsta saņēmēji nevienojas par citu termiņu.

5.  Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos.

Šādas piekļuves tiesības neattiecina uz atbalsta saņēmēju pagātnē gūtajiem rezultātiem.

Darbībās, kas ietilpst kopā “Civilā drošība sabiedrībai”, Savienības finansējumu atbalsta saņēmēji piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir arī dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.

6.  Vajadzības gadījumā darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.

38. pants

Konkrēti noteikumi ▌

Konkrētus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām.

Šie konkrētie noteikumi tiek izklāstīti dotācijas nolīgumā un tie nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos principus un pienākumus.

▌

39. pants

Godalgas

1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.

2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas.

3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar:

(a)  citām Savienības struktūrām;

(b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;

(c)  starptautiskām organizācijām; vai

(d)  bezpeļņas tiesību subjektiem.

4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā nosaka pienākumus attiecībā uz komunikāciju un vajadzības gadījumā attiecībā uz izmantošanu un izplatīšanu, īpašumtiesībām un piekļuves tiesībām, tostarp licencēšanas noteikumiem.

IV NODAĻA

Iepirkums

40. pants

Iepirkums

1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iepirkuma tiesības Programmā piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VII sadaļu.

2.  Iepirkums var būt pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šādā gadījumā piemēro 22. pantā izklāstītos noteikumus.

V NODAĻA

Finansējuma apvienošanas darbības un apvienotais finansējums

41. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo Programmu, īsteno atbilstoši InvestEU programmai un Finanšu regulas X sadaļai.

42. pants

“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums

1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants.

2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu kā EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums.

3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 11., 19., 20., 24., 25. un 26. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un pamatotiem papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.

4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.

5.  “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai tiktu veicināta Savienības konkurētspēja, taču vienlaikus netiktu kropļota konkurence iekšējā tirgū.

42.a pants

“Pathfinder”

1.  No “Pathfinder” piešķir dotācijas augsta riska progresīviem projektiem, ko īsteno konsorciji vai vienīgie saņēmēji ar mērķi izstrādāt radikālas inovācijas un jaunas tirgus iespējas. No “Pathfinder” piešķir atbalstu agrīnākajiem zinātniskās, tehnoloģiskās vai plašietekmes tehnoloģiju (deep-tech) izpētes un izstrādes posmiem, tostarp koncepcijas pierādīšanai un prototipu izveidei tehnoloģijas apstiprināšanai.

“Pathfinder” galvenokārt īsteno, rīkojot atklātu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus, paredzot noteiktus piedāvājumu iesniegšanas termiņus gadā, kā arī ar to risina konkurētspējas uzdevumus, proti, izstrādāt stratēģiskos pamatmērķus, kam vajadzīgas plašietekmes tehnoloģijas un radikālu domāšanu.

2.  “Pathfinder” pārejas darbības palīdzēs visu jomu pētniekiem un inovatoriem uzlabot komerciālās attīstības ceļu Savienībā, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās darījumdarbības iespējas un atbalstītu nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu un jaunuzņēmumu radīšanu.

(a)  Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli.

(b)  Papildu dotācijas par fiksētu summu, kura nepārsniedz 50 000 EUR, var piešķirt katram priekšlikumam, kas jau atlasīts EIC “Pathfinder” uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procedūrā, lai veiktu papildu pasākumus, tostarp steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas atbalsta saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai, piemēram, iespējamo nošķirto jauno uzņēmumu un tirgu radošu inovāciju potenciāla novērtēšanai vai uzņēmējdarbības plāna izstrādei. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju, kas izveidota saskaņā ar Īpašo programmu.

3.  Uz EIC “Pathfinder” attiecas piešķiršanas kritēriji, kas definēti 25. pantā.

43. pants

“Accelerator”

1.  EIC “Accelerator” mērķis ir galvenokārt atbalstīt tirgu radošas inovācijas. No tā jāatbalsta tikai vienīgie saņēmēji un galvenokārt jānodrošina apvienots finansējums. Ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, no tā var sniegt arī atbalstu, ko piešķir tikai kā dotācijas vai tikai kā pašu kapitālu.

No EIC “Accelerator” piedāvā divu veidu atbalstu:

—  apvienotais finanšu atbalsts MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un (izņēmuma gadījumos) maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri veic radikālu un revolucionāru nerentablu inovāciju;

—  atbalsts, ko tikai kā dotācijas piešķir MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, kuri veic jebkādu veidu inovāciju, sākot no inkrementālas līdz radikālai un revolucionārai inovācijai, un kuru mērķis ir vēlāk izvērst plašu darbību.

Atbalstu, ko tikai kā pašu kapitālu piešķir nerentabliem MVU, tostarp jaunzņēmumiem, var piešķirt arī tiem uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši atbalstu, ko piešķir tikai kā dotācijas.

No EIC “Accelerator” atbalstu tikai kā dotācijas piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)  projektā ir iekļauta informācija par pieteikuma iesniedzēja spējām un vēlmi izvērst plašu darbību;

b)  saņēmējs var būt tikai jaunuzņēmums vai MVU;

c)  pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā atbalstu tikai kā dotācijas no EIC “Accelerator” atbalsta saņēmējs var saņemt tikai vienreiz, un atbalsts nepārsniedz 2,5 miljonus EUR.

1.a  EIC “Accelerator” atbalsta saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai (izņēmuma gadījumos) mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas vēlas izvērst plašu darbību, iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt vai nu atbalsta saņēmējs vai, ja atbalsta saņēmējs sniedzis iepriekšēju piekrišanu, viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto atbalsta saņēmēju. Pēdējā gadījumā finansēšanas nolīgumu paraksta tikai ar atbalsta saņēmēju.

2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē ārējie neatkarīgie eksperti un atlasa pastāvīgi atklātā uzaicinājumā, kurā ir noteikti robeždatumi, pamatojoties uz 24. un 26. pantu un atbilstoši 4. punktam.

4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

(a)   izcilība;

(b)   ietekme;

(c)   darbības riska pakāpe, proti, kas varētu kavēt ieguldījumus, kvalitatīvu un efektīvu īstenošanu, un vajadzība pēc Savienības atbalsta.

5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa” (tostarp EIT ZIK), var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo piešķiršanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus:

(a)   priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” no šīs Programmas; vai, ievērojot pilotprojektu pirmajā “Apvārsnis Eiropa” darba programmā, no valsts un/vai reģionālajām programmām, sākot ar to, ka tiek apzināts pieprasījums pēc šādas programmas. Detalizētus noteikumus paredz Īpašajā programmā.

(b)   tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurš nav vecāks par 2 gadiem un kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā.

6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a)   atbalsta saņēmējs ir jaunuzņēmums, MVU vai mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums,

(b)   priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem,

(c)   attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā.

7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmis pozitīvu vērtējumu, ārējie neatkarīgie eksperti ierosina atbilstīgu EIC “Accelerator” atbalstu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.

Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā neatbilstību Savienības rīcībpolitiku mērķiem, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko ārējie neatkarīgie eksperti novērtējuši atzinīgi. Par šādu noraidījumu iemesliem informē Programmas komiteju.

8.  EIC “Accelerator” atbalsts vai atmaksājamā avansa komponents nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības kopējām attaisnotajām izmaksām.

9.  EIC “Accelerator” atbalsta pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma].

10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus izmērāmus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC “Accelerator” atbalsta.

EIC apvienotā finansējuma gadījumā pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus.

11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai, pienācīgi pamatojot, izbeidz, ja izmērāmie starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū.

Izņēmuma gadījumos un ja to iesaka EIC valde, Komisija var nolemt palielināt EIC “Accelerator” atbalstu, ja projektu ir pārskatījuši ārējie neatkarīgie eksperti. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju.

VI nodaļa

Eksperti

44. pants

Neatkarīgo ārējo ekspertu iecelšana

1.  Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ārējos ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus un uzaicinājumus attiecīgām organizācijām, piemēram, pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, universitātēm, standartizācijas organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai uzņēmumiem.

Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, pārredzamā veidā var izraudzīties jebkuru datubāzē neiekļautu individuālu ekspertu ar atbilstošām prasmēm, ja uzaicinājumā izteikt ieinteresētību piemēroti ārējie neatkarīgie eksperti nav konstatēti.

Šiem ekspertiem jāapliecina sava neatkarība un spēja atbalstīt “Apvārsnis Eiropa” mērķus.

2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu neatkarīgie ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti un izņēmuma gadījumos, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem.

3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to neatkarīgo ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.

3.a  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecībā uz neatkarīgo ārējo ekspertu iesaistīšanu novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu un 150. pantu 5. punktu.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.

3.-b  Ieceļot ārējos neatkarīgos ekspertus, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka ekspertu grupu un izvērtēšanas komisiju sastāvs ir līdzsvarots prasmju, pieredzes un zināšanu ziņā, tostarp specializācijas jautājumos, jo īpaši saistībā ar SHZ, ģeogrāfisko pārstāvību un dzimumu, ņemot vērā situāciju attiecīgās darbības jomā.

3.b  Vajadzības gadījumā katra priekšlikuma vērtēšanai tiek nodrošināts pietiekams skaits neatkarīgo ekspertu, lai garantētu, ka novērtējums ir kvalitatīvs.

3.c  Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par visu neatkarīgo un ārējo ekspertu atlīdzības līmeni. To sedz no Programmas izdevumiem.

III SADAĻA

PROGRAMMAS UZRAUDZĪBA, KOMUNIKĀCIJA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

45. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija pastāvīgi uzrauga “Apvārsnis Eiropa”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu pārvaldību un īstenošanu. Lai uzlabotu pārredzamību, šo datu pēdējos atjauninājumus pieejamā veidā dara publiski pieejamus arī Komisijas tīmekļa vietnē.

Jo īpaši vienā un tajā pašā datubāzē iekļauj datus par projektiem, ko finansē saskaņā ar ERC, Eiropas partnerībām, uzdevumiem, EIC un EIT.

Tajā ietilpst šādi elementi:

(i)  “papildus ietekmes ceļu rādītājiem noteiktie laikā ierobežotie rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību 3. pantā noteikto un V pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā;”

(ii)  informācija par sociālo un humanitāro zinātņu integrācijas līmeni, attiecība starp zemāko un augstāko TRL sadarbīgajā pētniecībā, valstu līdzdalības paplašināšanā panāktais progress, konsorciju ģeogrāfiskais sastāvs sadarbīgajos projektos, pētnieku atalgojuma dinamika, divposmu iesniegšanas un novērtēšanas procedūras izmantošana, pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbības saites Eiropas pētniecībā un inovācijā, novērtējumu pārskatīšanas iespēju izmantošana un sūdzību skaits un veidi, klimata jautājumu integrācijas līmenis un ar to saistītās izmaksas, MVU līdzdalība, privātā sektora līdzdalība, dzimumu aspekta ņemšana vērā finansētajās darbībās, novērtēšanas komisijas, padomes un konsultatīvās grupas, izcilības zīmogi, Eiropas partnerības, kā arī līdzfinansējuma likme, papildu un apvienotais finansējums no citiem Savienības fondiem, pētniecības infrastruktūras, dotāciju piešķiršanas termiņš, starptautiskās sadarbības līmenis, pilsoņu iesaistīšana un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība;

(iii)  izdevumu līmeņi, kas sadalīti projekta līmenī, lai varētu veikt konkrētu analīzi, tostarp katrai intervences jomai;

(iv)  pārmērīga priekšlikumu skaita līmenis, jo īpaši priekšlikumu skaits un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus skaits, vidējais punktu skaits, priekšlikumu īpatsvars, kāds ir virs un kāds zem kvalitātes sliekšņa vērtībām.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus.

3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi, nepaaugstinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības, tostarp attiecībā uz darbībās iesaistītajiem pētniekiem, lai varētu izsekot viņu karjeru un mobilitāti(33).

3.a  Kvantitatīvos datus, cik vien iespējams, papildina ar Komisijas un Savienības vai valstu finansēšanas struktūru sagatavotu kvalitatīvu analīzi.

4.  Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbības saites Eiropas pētniecībā un inovācijā, tiek pārraudzīti un pārskatīti darba programmu kontekstā.

46. pants

Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, tostarp attiecībā uz godalgām), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Turklāt tā sniedz savlaicīgu un pilnīgu informāciju dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem. Lai kopdarbības projektu īstenošanas nolūkā veidotu konsorcijus, interesētajiem subjektiem sniedz partneru piemeklēšanas pakalpojumus, kas ir balstīti uz faktiem un kuros tiek izmantoti analītiski dati un tīkla iespējas, īpašu uzmanību veltot to tiesību subjektu tīklošanas iespēju apzināšanai, kuri ir no dalībvalstīm, kam ir vāji rezultāti pētniecībā un inovācijā. Balstoties uz šādu analīzi, saistībā ar konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus var rīkot mērķtiecīgus partneru piemeklēšanas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

47. pants

Programmas izvērtēšana

1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.

2.  Programmas starpposma izvērtēšanu veic ar pārredzamā procesā atlasītu neatkarīgu ekspertu palīdzību, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver portfeļa analīzi un novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu un/vai pārskatītu Programmu. Tajā novērtē Programmas efektivitāti, iedarbīgumu, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.

4.  Komisija publicē un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi.

48. pants

Revīzijas

1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām atbalsta saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK(34). Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.

4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas neatkarīgas un kompetentas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.

5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

5.a  Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā programmas darbības laikā.

49. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistītā ar Savienības finansējumu vai budžeta garantijām atbilstīgi šai regulai.

3.  Saskaņā ar savstarpējas tiesiskās palīdzības nolīgumiem trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm var būt jāsadarbojas arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), ja tā veic tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir tās kompetencē atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1939.

4.  Neskarot 1. un 2. punktu, no šīs regulas īstenošanas izrietošajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un citos juridisko saistību dokumentos, kā arī nolīgumos, ar ko izveido budžeta garantiju, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas. Tajos ietilpst noteikumi, kas nodrošina, lai Savienības līdzekļu apgūšanā vai atbalstīto finansēšanas darījumu, ko pilnībā vai daļēji atbalsta ar budžeta garantiju, īstenošanā iesaistītās trešās puses piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 45. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 45. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 45. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IV SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

52. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Uz darba plāniem un darbībām, kas paredzētas darba plānos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un attiecīgo finansēšanas struktūru pamataktiem, arī turpmāk attieksies Regula (ES) Nr. 1290/2013 un minētie pamatakti, kamēr šie plāni tiks pabeigti.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo regulu, proti, Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PASĀKUMU PAMATVIRZIENI

Regulas 3. pantā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus īsteno šīs Programmas izpildes gaitā un šajā pielikumā un īpašās programmas I pielikumā raksturotajās intervences jomās un pamatvirzienos.

(1)  I pīlārs. “Zinātnes izcilība”

Šajā pīlārā ar turpmākajiem pasākumiem atbilstīgi 4. pantam veicina zinātnes izcilību, piesaista Eiropai vislielākos talantus, sniedz pienācīgu atbalstu agrīnā posma pētniekiem un atbalsta zinātnes izcilības, augstas kvalitātes zināšanu, metožu un prasmju, tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu un to, ka tiek rasti un izplatīti risinājumi globālām sociālām, vides un ekonomikas problēmām. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu.

(a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki, jo īpaši agrīnā posma pētnieki, un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, neatkarīgi no to valstiskās piederības un izcelsmes valsts un pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci, kuras pamatā ir vienīgi izcilības kritērijs.

Intervences joma: visprogresīvākā zinātne

(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, pateicoties mobilitātei un saskarsmei pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, uzlabo mācību un karjeras izaugsmes sistēmas, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanu darbā institūciju un valstu līmenī, ņemot vērā Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu visā Eiropā, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā.

Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana.

(c)  Pētniecības infrastruktūra: Eiropas nodrošināšana ar pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama vislabākajiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās. Tiek veicināta esošo, arī ESIF finansēto, pētniecības infrastruktūru izmantošanu. Šādi – papildus pasākumiem attiecīgās Savienības politikas un starptautiskās sadarbības jomās – tiks vairota pētniecības infrastruktūras spēja atbalstīt zinātnes sasniegumus un inovāciju un veidot atvērtu un izcilu zinātni saskaņā ar FAIR principiem.

Intervences jomas: Eiropas pētniecības infrastruktūras vides stiprināšana un pilnveidošana; pētniecības infrastruktūru pieejamības, integrēšanas un savstarpējās savienošanas nodrošināšana; Eiropas pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciāls un pasākumi inovācijas un apmācības jomā; Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības stiprināšana.

(2)  II pīlārs. “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

Šajā pīlārā ar turpmākajiem pasākumiem atbilstīgi 4. pantam atbalsta kvalitatīvu jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu radīšanu un labāku izplatīšanu, stiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju, stiprina pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādāšanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalsta inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā, īpaši MVU un jaunuzņēmumos, un atbalsta globālu problēmu risināšanu sabiedrībā. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu.

SHZ pilnībā integrē visās kopās, tostarp konkrētos un specializētos pasākumos.

Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumus organizē sešās kopās, kas savstarpēju sasaistītas Eiropas pētniecības infrastruktūrā un kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību. Šajā “Apvārsnis Eiropa” pīlārā tiks aptverti pasākumi no dažādām TRL, tostarp zemākām TRL.

Ar katru kopu tiks sekmēti vairāki IAM; un daudzus IAM atbalsta vairāk nekā viena kopa.

Pētniecības un inovācijas pasākumus īsteno turpmāk norādītajās kopās un starp tām.

(a)  Kopa “Veselība”: visu vecumu iedzīvotāju veselības un labjutības uzlabošana un aizsardzība, radot jaunas zināšanas, izstrādājot inovatīvus risinājumus un nodrošinot, ka attiecīgā gadījumā tiek iekļauta dzimumperspektīva, slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai, kā arī veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādei; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību un labjutību, arī darbvietā; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; ar nabadzību saistītu slimību profilakse un ārstēšana; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana.

Intervences jomas: veselība visas dzīves laikā; vides un sociālie faktori veselībā; neinfekcijas un retās slimības; infekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības; veselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi, tostarp personalizētā medicīna; veselības aprūpes sistēmas.

(b)  Kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”: ▌Demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras un radošo nozaru potenciāla apzināšana un tādu sociālekonomisko pārmaiņu veicināšana, kas sekmē iekļaušanu un izaugsmi ▌, tostarp migrācijas pārvaldība un migrantu integrēšana.

Intervences jomas: demokrātija un pārvaldība; kultūra, kultūras mantojums un radošums; sociālas un ekonomiskas izmaiņas ▌.

(c)   Kopa “Civilā drošība sabiedrībai”: tādu problēmu risināšana, ko rada pastāvīgi drošības apdraudējumi, tostarp kibernoziegumi, kā arī dabas un cilvēka izraisītas katastrofas.

Intervences jomas: pret katastrofām noturīga sabiedrība; aizsardzība un drošība; kiberdrošība.

d)   Kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”: spēju stiprināšana un Eiropas suverenitātes nodrošināšana, galvenokārt panākot tehnoloģiju izmantošanu digitalizācijas un ražošanas nolūkiem un kosmosa tehnoloģijās, visā vērtības veidošanas ķēdē, veidojot konkurētspējīgu, digitālu, zemas oglekļa emisijas un aprites nozari; ilgtspējīgu izejvielu piegādes nodrošināšana; progresīvu materiālu izstrāde un sasniegumu un inovācijas pamata nodrošināšana ▌globālo sabiedrības problēmu risināšanā.

Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās pamattehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas; jaunās pamattehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; progresīva datošana un lielie dati; aprites nozares; mazoglekļa un “tīras” nozares; kosmoss, tostarp Zemes novērošana.

(e)  Kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”: cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas, padarot enerģētikas un transporta nozari klimatam un videi draudzīgāku, efektīvāku, konkurētspējīgāku, viedāku, drošāku un izturētspējīgāku, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, uzlabojot Savienības noturību pret ārējiem satricinājumiem un pielāgojot sociālo uzvedību atbilstīgi IAM.

Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un energotīkli; dzīvojamās ēkas un rūpniecības objekti enerģijas pārkārtošanas procesā; kopienas un pilsētas; rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē; tīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte; viedā mobilitāte; enerģijas uzglabāšana.

(f)   Kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”: vides aizsardzība, zemes, iekšējo ūdeņu un jūras dabas un bioloģisko resursu atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana nolūkā apturēt bioloģiskās daudzveidības eroziju, lai sagādātu pārtikas un uztura drošību visiem un pārietu uz mazoglekļa, resursefektīvu un aprites ekonomiku un ilgtspējīgu bioekonomiku.

Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas resursi; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūras, okeāni un iekšzemes ūdeņi; pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas ES bioekonomikā; aprites sistēmas.

(g)   Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības: kvalitatīvu zinātnisko pierādījumu radīšana efektīvai un cenas ziņā pieejamai labai publiskajai politikai. Jaunām iniciatīvām un priekšlikumiem ES tiesību aktiem ir nepieciešami pārredzamas, visaptverošas un līdzsvarotas liecības, kas ir saprātīgi izstrādātas, savukārt politikas īstenošanā nepieciešams novērtēt un uzraudzīt liecības. JRC nodrošinās Eiropas Savienības politikai neatkarīgas zinātniskās liecības un tehnisko atbalstu visā politikas veidošanas ciklā. JRC arī koncentrēs savu pētniecisko darbību uz ES politikas prioritātēm.

Intervences jomas: veselība; kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība; civilā drošība sabiedrībai; digitālā joma, rūpniecība un kosmoss; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem.

(3)  III pīlārs. “Inovatīva Eiropa”

Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicina visu veidu inovāciju, tostarp netehnoloģisku inovāciju, galvenokārt MVU ietvaros, kas ietver jaunuzņēmumus, sekmējot tehnoloģijas attīstību, demonstrējumus un zināšanu pārnesi, un stiprina inovatīvu risinājumu izmantošanu ▌. Tas arī veicina citu 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu. EIC tiks īstenota, galvenokārt izmantojot divus instrumentus, proti, “Pathfinder”, ko lielākoties īsteno, izmantojot sadarbīgo pētniecību, un “Accelerator”.

(a)  Eiropas Inovācijas padome: koncentrējas galvenokārt uz revolucionāru un radikālu inovāciju, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu inovācijas, tostarp inkrementālu inovāciju.

Intervences jomas: “Pathfinder” progresīvai pētniecībai, kas atbalsta nākotnes un jaunas radikālas, tirgu radošas un/vai plašietekmes tehnoloģijas; “Accelerator”, kas nodrošina finansējumu starp pētniecības un inovācijas pasākumu beigu posmiem un tirgus darbības uzsākšanas brīdi, lai efektīvi izmantotu tirgu radošu revolucionāro inovāciju un izvērstu uzņēmumus, kad tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu; papildu EIC pasākumi, piemēram, godalgas, stipendijas un darījumdarbības pakalpojumi ar pievienoto vērtību.

(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas

Intervences jomas: attiecīgā gadījumā sadarbībā ar EIT saiknes veidošana ar ▌valstu un reģionāliem inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic dalībvalstis, reģioni un asociētās valstis, no prakses un zināšanu apmaiņas par inovācijas regulējumu līdz vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai un pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp atvērtajai vai lietotāju virzītai inovācijai, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas būtu jāīsteno inter alia sinerģijā ar ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

(c)  Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts

Intervences jomas: ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā; inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, tostarp visā Eiropā palielinot augstākās izglītības iestāžu spējas; jauni tirgus risinājumi globālo ▌problēmu risināšanai; sinerģija un pievienotā vērtība programmā “Apvārsnis Eiropa”.

(4)  Daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”

Ar turpmāk minētajiem pasākumiem šajā pīlārā tiecas sasniegt ▌3. panta 2. punkta d) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs savu ieguldījumu, lai veicinātu talantu piesaisti, sekmētu intelektuālā darbaspēka apriti un novērtu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, vairāk zināšanās balstītai, inovatīvai un dzimumlīdztiesīgai Eiropai, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas, veicinot transnacionālo sadarbību, un tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visas Eiropas mērogā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi un līdzsvaroti, kur pētniecības un inovācijas iznākumi tiek plaši izplatīti informētiem iedzīvotājiem, kā arī viņi tos izprot un uzticas tiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem.

Tā arī atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot to priekšlikumu kvalitāti, ko iesniedz juridiskas personas no dalībvalstīm, kam pētniecībā un inovācijā ir vāji rezultāti, piemēram, profesionālas priekšlikumu iepriekšējas pārbaudes un konsultācijas, un veicināt valstu kontaktpunktu pasākumus nolūkā atbalstīt starptautisku tīklu veidošanu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt juridiskas personas no dalībvalstīm, kam pētniecībā un inovācijā ir vāji rezultāti, un kas pievienojas jau atlasītiem kopdarbības projektiem, kuros juridiskas personas no šādām dalībvalstīm nepiedalās.

Intervences jomas: dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, tostarp izmantojot komandsadarbību, mērķsadarbību, EPT katedras, COST, izcilības iniciatīvas un pasākumus intelektuālā darbaspēka aprites sekmēšanai; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana, tostarp atbalstot, piemēram, valsts pētniecības un inovācijas politikas reformu, nodrošinot pievilcīgu karjeras vidi un atbalstot dzimumu līdztiesību un amatierzinātni.

Ia PIELIKUMS

EIROPAS INOVĀCIJAS UN TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS (EIT)

Īstenojot EIT programmas pasākumus, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

1.  Pamatojums

Kā skaidri noteikts augsta līmeņa grupas ziņojumā par ES pētniecības un inovācijas ietekmes vairošanu (Lamī augsta līmeņa grupa), turpmākās virzības pamatā ir mērķis “izglītot cilvēkus nākotnei, kā arī ieguldīt cilvēkos, kas radīs pārmaiņas”. Jo īpaši Eiropas augstākās izglītības iestādes tiek aicinātas stimulēt uzņēmējdarbību, nojaukt disciplinārās robežas un institucionalizēt spēcīgu, starpdisciplināru akadēmiskās un rūpniecības nozares sadarbību. Saskaņā ar neseniem pētījumiem piekļuve talantīgiem cilvēkiem ir vissvarīgākais faktors, kas ietekmē vietas izvēli Eiropas jaunuzņēmumu dibinātāju vidū. Uzņēmējdarbības izglītībai, apmācības iespējām un radošo spēju attīstībai ir izšķiroša loma nākotnes inovatoru audzināšanā un pašreizējo inovatoru spēju izkopšanā, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību un gūtu lielākus panākumus. Pieeja uzņēmējdarbības nozares talantiem, kā arī piekļuve profesionāliem pakalpojumiem, kapitālam un tirgiem ES līmenī, kā arī galveno inovācijas dalībnieku apvienošana kopīgā mērķa sasniegšanai ir galvenās sastāvdaļas inovācijas ekosistēmas atbalstīšanai. Ir nepieciešams saskaņot centienus visā ES, lai radītu spēju pastāvēt savstarpēji saistītām ES mēroga uzņēmējdarbības kopām un ekosistēmām.

Šodien EIT ir Eiropas lielākā integrētā inovācijas ekosistēma, kurā satiekas partneri no uzņēmējdarbības, pētniecības, izglītības un citām jomām. EIT turpinās atbalstīt zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), kas ir liela mēroga Eiropas partnerības, risinot konkrētas globālās problēmas, un stiprinās inovācijas ekosistēmas ap tām. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi radot inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot uzņēmēju jauno paaudzi, kā arī ciešā sinerģijā un papildus EIC darbībai stimulējot inovatīvu uzņēmumu radīšanu.

Visā Eiropā joprojām jāpūlas attīstīt ekosistēmas, kurās pētnieki, inovatori, nozares un valdības spētu viegli sadarboties. Patiesībā inovācijas ekosistēmas joprojām nedarbojas optimāli vairāku iemeslu dēļ, piemēram:

–  inovācijas dalībnieku mijiedarbību joprojām kavē organizatoriskie, regulatīvie un kultūras šķēršļi starp tiem;

–  inovācijas sistēmas stiprināšanas centieniem jāgūst labums no koordinācijas un skaidras orientēšanās uz konkrētiem mērķiem un ietekmes panākšanu.

Lai risinātu nākotnes sabiedriskās problēmas, izmantotu jauno tehnoloģiju radītās iespējas un veicinātu videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, konkurētspēju un Eiropas pilsoņu labklājību, jāturpina stiprināt Eiropas inovēšanas spējas: stiprinot pašreizējās un radot jaunas vides, kuras veicina sadarbību un inovāciju; stiprinot akadēmisko aprindu un pētniecības nozares inovatīvās spējas; atbalstot jaunās paaudzes uzņēmējus; stimulējot inovatīvu uzņēmumu izveidi un attīstību, kā arī stiprinot ES finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu redzamību un atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz EIT finansēšanu, lai par šiem pasākumiem uzzinātu plaša sabiedrība.

Inovācijas problēmu būtība un mērogs pieprasa dalībnieku un resursu sakaru veidošanu, kā arī mobilizāciju Eiropas mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību. Ir jānojauc robežas starp disciplīnām un vērtības ķēdēs un jārada labvēlīga vide efektīvai zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā arī uzņēmējdarbības talantu attīstībai un piesaistei. EIT stratēģiskā inovāciju programma ir saskaņota ar “Apvārsnis Eiropa” uzdevumiem, kā arī papildināma ar EIC.

2.  Intervences jomas

2.1.  Ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā

Saskaņā ar EIT regulējumu un EIT stratēģisko inovāciju programmu EIT būs arvien nozīmīgāka loma ilgtspējīgu, uz problēmu risināšanu balstītu inovācijas ekosistēmu stiprināšanā visā Eiropā. Konkrētāk, EIT turpinās savu darbību galvenokārt zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK), kas ir Eiropas lielapmēra partnerības, kurās tiek risinātas konkrētas problēmas sabiedrībā. Tas turpinās stiprināt to apkārtējās inovācijas ekosistēmas, padarot tās atvērtas un sekmējot pētniecības, inovācijas un izglītības integrāciju. Vēl jo vairāk, EIT stiprinās inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, paplašinot reģionālās inovācijas shēmu (EIT RIS). EIT sadarbosies ar inovācijas ekosistēmām ar lielu inovācijas potenciālu, kas balstīts uz stratēģiju, tematisku saskaņotību un paredzamu ietekmi, cieši sadarbojoties ar viedās specializācijas stratēģijām un platformām.

–  Tiks pastiprināta esošo ZIK efektivitāte un atvērtību jauniem partneriem, ļaujot ilgtermiņā pāriet uz pašilgtspēju, un analizēta vajadzība izveidot jaunas ZIK, lai risinātu globālas problēmas. Konkrētas tematiskās jomas tiks noteiktas stratēģiskajā inovāciju programmā, ņemot vērā stratēģisko plānošanu.

–  Tiks paātrināta reģionu virzība uz izcilību valstīs, kas noteiktas stratēģiskajā inovāciju programmā, cieši sadarbojoties ar struktūrfondiem un vajadzības gadījumā ar citām attiecīgajām ES finansēšanas programmām.

2.2.  Inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, tostarp visā Eiropā palielinot augstākās izglītības iestāžu spējas.

EIT darbības izglītības jomā tiks pastiprinātas, lai veicinātu inovāciju un uzņēmējdarbību, nodrošinot mērķtiecīgu izglītību un apmācību. Lielāks uzsvars tiks likts uz cilvēkkapitāla attīstību, kas balstīsies uz esošo EIT ZIK izglītības programmu paplašināšanu, lai turpinātu piedāvāt studentiem un profesionāļiem augstas kvalitātes mācību programmas, kuru pamatā ir inovācija, radošums un uzņēmējdarbība, īpašā saskaņā ar ES rūpniecības un prasmju stratēģiju. Tas var ietvert pētniekus un inovatorus, ko atbalsta citas “Apvārsnis Eiropa” daļas, īpaši MSCA. EIT atbalstīs arī augstākās izglītības iestāžu modernizāciju visā Eiropā un integrāciju inovācijas ekosistēmās, stimulējot un palielinot to uzņēmējdarbības potenciālu un spējas un rosinot tās veiksmīgāk paredzēt jaunās prasības attiecībā uz prasmēm.

–  Inovatīvu mācību programmu, ņemot vērā sabiedrības un nozares nākotnes vajadzības, un starpnozaru programmu izstrāde, lai piedāvātu tās studentiem, uzņēmējiem un profesionāļiem visā Eiropā un ārpus tās, un kurās īpašās un nozarei raksturīgās zināšanas tiek apvienotas ar prasmēm, kas vērstas uz inovāciju un uzņēmējdarbību ▌, piemēram, augsti tehniskām prasmēm, kas saistītas ar digitālām un ilgtspējīgām pamattehnoloģijām;

–  EIT marķējuma stiprināšana un paplašināšana, lai uzlabotu EIT izglītības programmu redzamību un atzīšanu, balstoties uz partnerību starp dažādām augstākās izglītības iestādēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem, kas vienlaikus uzlabotu tās vispārējo kvalitāti, piedāvājot mācību programmas un mērķtiecīgu izglītību uzņēmējdarbības jomā, kā arī starptautisku, starporganizāciju un starpnozaru mobilitāti.

–  Augstākās izglītības nozares inovācijas un uzņēmējdarbības spēju attīstīšana, palielinot un veicinot EIT kopienas pieredzi izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības saiknes nodrošināšanā.

–  EIT Absolventu kopienas lomas pastiprināšana kā paraugs jaunajiem studentiem un spēcīgs EIT ietekmes instruments.

2.3.  Jauni tirgus risinājumi globālo problēmu risināšanai.

EIT iedrošinās un sniegs pilnvērtīgas iespējas un atalgojumu uzņēmējiem, inovatoriem, pētniekiem, pedagogiem, studentiem un citiem inovācijas rīcībspēkiem, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, lai tie kopīgi strādātu starpnozaru komandās, ģenerētu idejas un pārveidotu tās gan inkrementālās, gan kardināli jaunās inovācijās. Pasākumus raksturos atvērta inovācija un pārrobežu pieeja, kurā galvenā uzmanība pievērsta attiecīgajiem zināšanu triādes pasākumiem, kas veicinātu to sekmīgu izmantošanu (piemēram, projektu veicinātāji var uzlabot piekļuvi: īpaši kvalificētiem absolventiem, galvenajiem lietotājiem, jaunuzņēmumiem ar inovatīvām idejām, ārvalstu uzņēmumiem ar attiecīgiem komplementāriem aktīviem utt.).

–  Atbalsts jaunu produktu, pakalpojumu un tirgus iespēju radīšanā, kurās zināšanu triādes rīcībspēki sadarbosies, lai rastu risinājumus globālām problēmām.

–  Pilnīga visas inovācijas vērtības ķēdes integrācija: no studenta līdz uzņēmējam, no idejas līdz produktam, no laboratorijas līdz klientam. Tas ietver atbalstu jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem.

–  Augsta līmeņa pakalpojumu nodrošināšana un atbalsts inovatīviem uzņēmumiem, arī tehniskā palīdzība produktu vai pakalpojumu pielāgošanai, konsultēšana svarīgos jautājumos, atbalsts mērķauditorijas sasniegšanai un kapitāla piesaistīšanai, lai tie ātri sasniegtu tirgu un paātrinātu savas izaugsmes procesu.

2.4.  Sinerģija un pievienotā vērtība programmā “Apvārsnis Eiropa”.

EIT pastiprinās centienus izmantot sinerģiju un komplementaritāti starp esošajām ZIK un ar dažādiem rīcībspēkiem un iniciatīvām ES un pasaules mērogā, kā arī paplašināt sadarbības organizāciju tīklu gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī, vienlaikus nepieļaujot dublēšanos.

–  Cieša sadarbība ar EIC un InvestEU, racionalizējot atbalstu (t. i., finansējumu un pakalpojumus), kas tiek piedāvāts ▌inovatīvām idejām gan to sākuma, gan paplašināšanās posmos, jo īpaši ar ZIK starpniecību.

–  EIT pasākumu plānošana un īstenošana, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un komplementaritāti ar citām Programmas daļām.

–  Sadarbība ar ES dalībvalstīm gan valstu, gan reģionālā līmenī, izveidojot strukturētu dialogu un koordinējot centienus, nolūkā nodrošināt sinerģiju ar valstu un reģionālām iniciatīvām, tostarp pārdomātām specializācijas stratēģijām, kas apzinātas arī “Eiropas inovācijas ekosistēmu” īstenošanā, lai noteiktu, nodotu tālāk un izplatītu paraugpraksi un zināšanas.

–  Inovatīvas prakses un zināšanu nodošana tālāk un izplatīšana visā Eiropā un ārpus tās, lai veicinātu inovācijas politiku Eiropā, nodrošinot koordināciju ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām.

–  Ieguldīšana inovācijas politikas diskusijās un ES politikas prioritāšu izstrādes un īstenošanas veicināšana, pastāvīgi sadarbojoties ar visiem attiecīgajiem Eiropas Komisijas dienestiem, citām ES programmām un to ieinteresētajām personām, kā arī turpinot izpētīt iespējas, kā īstenot politikas iniciatīvas.

–  Sinerģijas ar citām ES programmām izmantošana, ietverot tās, kas atbalsta cilvēkkapitāla attīstīšanu un inovāciju (piemēram, COST, ESF+, ERAF, “Erasmus”, Radošā Eiropa un COSME Plus/vienotais tirgus, InvestEU);

–  Stratēģiskas alianses izveidošana ar galvenajiem inovācijas rīcībspēkiem ES un starptautiskā līmenī, kā arī atbalsta sniegšana ZIK, lai attīstītu sadarbību un saiknes ar galvenajiem zināšanu triādes partneriem no trešām valstīm, kā arī atvērtu jaunus tirgus ZIK atbalstītiem risinājumiem un piesaistītu finansējumu un talantus no ārvalstīm. Jāveicina trešo valstu līdzdalība, ņemot vērā savstarpīguma un savstarpēja izdevīguma principus.

▌

III PIELIKUMS

PARTNERĪBAS

Eiropas partnerības atlasa un īsteno, uzrauga, izvērtē, pakāpeniski izbeidz vai atjauno, balstoties uz turpmāk norādītajiem kritērijiem.

1)  Atlase:

a)   apliecinājums tam, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā, izmantojot partneru iesaisti un apņemšanos, un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un attiecīgā gadījumā starptautiskajās saistībās;

saskaņā ar LESD 185. pantu izveidotas institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā vismaz 40 % ES dalībvalstu līdzdalība ir obligāta;

b)  Eiropas partnerības saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē, ciktāl iespējams ievērojot “Apvārsnis Eiropa” noteikumus;

c)  Eiropas partnerības pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu gaidāmo rezultātu un ietekmes ziņā un attiecībā uz partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanu no visas vērtības ķēdes, no dažādām nozarēm, profesijām un disciplīnām, attiecīgā gadījumā (un ja tas neietekmē Eiropas konkurētspēju) iesaistot arī starptautiskus partnerus un ieinteresētās personas; skaidra kārtība, kādā veicina MVU dalību un izplata un izmanto rezultātus, jo īpaši attiecībā uz MVU, tostarp izmantojot starpnieku organizācijas;

d)  Eiropas partnerības papildināmības un virzieniskuma ex ante demonstrējums, iekļaujot kopīgu stratēģisku redzējumu par Eiropas partnerības mērķi. Šajā redzējumā jo īpaši iekļaus:

–  izmērāmus sagaidāmos nodevumus, iznākumus un ietekmi konkrētos termiņos, tostarp būtisku ekonomisko un/vai sociālo vērtību Savienībai;

–  sagaidāmo kvalitatīvo un būtisku kvantitatīvo sviras efektu demonstrējumu, tostarp snieguma pamatrādītāju noteikšanas metodi;

–  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas, sabiedrības un/vai tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem, lai palielinātu politikas saskaņotību reģionālā, valstu un ES līmenī;

–  Programmas atbalsta pārtraukšanas stratēģiju un pakāpeniskas izbeigšanas pasākumus;

e)  Partneru ilgtermiņa saistību ex ante demonstrējums, iekļaujot publisko un/vai privāto investīciju minimālo daļu.

Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā, kas izveidota saskaņā ar LESD 185 vai 187. pantu, finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā, un tās var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Katrai šādai institucionalizētai Eiropas partnerībai ieguldījumu daļa, kas saņemta no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, tiks nodrošināta finansiālu iemaksu veidā. Attiecībā uz partneriem, kuri nav Savienība un iesaistās valstis, finansiālās iemaksas galvenokārt jātērē tam, lai segtu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar koordinēšanu un atbalstu, kā arī pārējās ar konkurenci nesaistītās izmaksas.

ea)  Vienojoties ar reģionālajām iestādēm, ERAF pieņem kā daļēju valsts ieguldījumu tajās Programmas līdzfinansēšanas darbībās, kurās iesaistītas dalībvalstis.

2)  Īstenošana:

a)  sistēmiska pieeja, kas nodrošina dalībvalstu aktīvu un agrīnu iesaisti un Eiropas partnerības sagaidāmās ietekmes panākšanu, elastīgā veidā īstenojot kopīgās darbības, kam ir augsta Eiropas pievienotā vērtība un kas pārsniedz kopīgos uzaicinājumus, kuri attiecas uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp saistībā ar tirgus, regulējuma vai politikas pārņemšanu;

b)  piemēroti pasākumi, kas nodrošina pastāvīgu iniciatīvas atvērtību un pārredzamību īstenošanas laikā un jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un līdzdalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, informēšanu par pārvaldības darbību, Savienības redzamību, komunikācijas un informēšanas pasākumiem, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, arī skaidru atvērtas piekļuves/lietotāja stratēģiju visā pievienotās vērtības ķēdē; piemēroti pasākumi MVU informēšanai un to līdzdalības veicināšanai;

c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina optimālu savstarpējo savienotību un panāk efektīvu sinerģiju, inter alia nolūkā pārvarēt iespējamos īstenošanas šķēršļus valsts līmenī un palielināt rentabilitāti;

d)  katra partnera ▌apņemšanās ▌saskaņā ar valsts noteikumiemveikt finansiālas iemaksas visā iniciatīvas darbības laikā;

e)  institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā piekļuve rezultātiem un citai ar darbību saistītajai informācijai ir nodrošināma Komisijai ES politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkā.

3)  Uzraudzība:

a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē virzību uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, nodevumus un galvenos snieguma rādītājus, kuri ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc koriģējošiem pasākumiem;

b)  regulāri īpaši ziņojumi par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem sviras efektiem, kā arī par uzņemtām un faktiski veiktām finansiālām iemaksām un iemaksām natūrā, redzamību un pozicionēšanu starptautiskā kontekstā, ietekmi uz pētniecību un ar inovāciju saistītiem privātā sektora investīciju riskiem;

c)  sīkāka informācija par vērtēšanas procesu un saistībā ar partnerību izsludināto visu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti laikus jādara pieejami kopējā datubāzē.

4)  Izvērtēšana, pakāpeniska izbeigšana un atjaunošana:

a)  Savienības un valstu līmenī panāktās ietekmes novērtējums saistībā ar definētajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas tiks izmantoti Programmas izvērtēšanā, kas paredzēta 47. pantā, iekļaujot efektīvākā politikas intervences veida novērtējumu jebkādām turpmākām darbībām; jebkādas iespējamās Eiropas partnerības atjaunošanas pozicionēšana vispārējā Eiropas partnerības vidē un tās politikas prioritātēs;

b)  ja nenotiek atjaunināšana, atbilstīgi pasākumi nodrošina pamatprogrammas finansējuma pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši ▌nosacījumiem un laika grafikam, par ko ex ante panākta vienošanās ar partneriem, kas uzņēmušies juridiskas saistības, neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu, kā arī neskarot privātos ieguldījumus un iesāktos projektus.

IV PIELIKUMS

SINERĢIJA AR CITĀM PROGRAMMĀM

1.  Sinerģija ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (kopējā lauksaimniecības politika — KLP) nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES lauksaimniecības nozarē un lauku teritorijās tiek noteiktas īpaši Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” ietvaros(35) un ņemtas vērā Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa un darba programmu ietvaros;

b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un attiecīgās EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK);

c)  ELFLA atbalsta no Programmas rezultātiem izrietošu zināšanu un risinājumu pārņemšanu un izplatīšanu, kas uzlabo lauksaimniecības nozares dinamiskumu un nodrošina jaunas iespējas lauku teritoriju attīstībai.

2.  Sinerģija ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) nodrošinās, ka:

a)  šī Programma un EJZF ir savstarpēji cieši saistīti, jo ES pētniecības un inovācijas vajadzības jūras un jūrlietu politikas jomā tiks skaidrotas visā programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas, starptautiskās okeāna pārvaldības un starptautisko saistību īstenošanā.

3.  Sinerģija ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) nodrošinās, ka:

a)  ERAF un “Apvārsnis Eiropa” apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp reģionālajām darbības programmām, pārdomātām specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;

aa)  ERAF līdzekļus var brīvprātīgi pārnest, lai atbalstītu Programmas darbības, jo īpaši izcilības zīmogu;

b)  ERAF cita starpā koncentrējas uz reģionālo un vietējo pētniecību un inovācijas ekosistēmu attīstību un stiprināšanu un izmaiņām rūpniecībā, iekļaujot atbalstu pamatprogrammu rezultātu izmantošanas uzsākšanai un jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu izstrādei pētniecības un inovācijas nolūkiem visā ERAF;

ba)  tiek paplašinātas esošās reģionālās ekosistēmas, platformu tīkli un reģionālās stratēģijas.

4.  Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

a)  ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu vai reģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var brīvprātīgi izmantot, lai atbalstītu tādus Programmas pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu; [Gr. Nr. 148]

c)  Eiropas Sociālā fonda+ veselības sadaļa izplata inovatīvas tehnoloģijas un jaunus darījumdarbības modeļus un risinājumus, īpaši no programmām izrietošos, lai sniegtu savu ieguldījumu dalībvalstu inovatīvām, efektīvām un ilgtspējīgām veselības sistēmām un veicinātu piekļuvi labākai un drošākai Eiropas iedzīvotāju veselības aprūpei.

5.  Sinerģija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  EISI atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu liela mēroga izstrādi un izmantošanu transporta, enerģētikas un digitālās jomas fiziskās infrastruktūrās, īpaši, ja tās izriet no pētniecības un inovāciju pamatprogrammām;

c)  informācijas un datu apmaiņa starp pamatprogrammām un EISI projektiem tiks veicināta, piemēram, izceļot pamatprogrammas tehnoloģijas ar augstu gatavības tirgum līmeni, ko būtu iespējams tālāk izmantot, izmantojot EISI.

6.  Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

a)  tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, kvantu tehnoloģijām, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš radikālas inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visās Eiropā sabiedrības interešu jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); programma “Digitālā Eiropa” galvenokārt īsteno kopā ar dalībvalstīm ar saskaņotiem un stratēģiskiem ieguldījumiem, īpaši ar kopīgiem publiskiem iepirkumiem, ar Eiropā izplatāmām digitālajām jaudām un ES mēroga pasākumiem, kas atbalsta sadarbspēju un standartizāciju kā daļu no digitālā vienotā tirgus izveides;

d)  programmas “Digitālā Eiropa” jauda un infrastruktūra ir padarītas pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai un Programmas ietvaros atbalstītajiem pasākumiem, ietverot testēšanu, eksperimentus un demonstrējumus visās nozarēs un disciplīnās;

e)  Programmas īstenošanas ietvaros izstrādātās jaunās digitālās tehnoloģijas programma “Digitālā Eiropa” progresīvi pārņem un izmanto;

f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju institūta un tehnoloģiju zināšanu un inovācijas kopienu līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs;

g)  spēcīgi stratēģiskā plāna un darba procedūru koordinēšanas mehānismi abām programmām ir saskaņoti, un to pārvaldības struktūrā ir iekļauti atbilstīgie Komisijas dienesti un citas institūcijas, uz ko attiecas atbilstīgo programmu atsevišķas daļas.

7.  Sinerģija ar Vienotā tirgus programmu nodrošinās, ka:

a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un gan EIT, gan turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu;

b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti, inovācijas aģentūras, DIH, kompetenču centri, sertificēti inkubatori), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi.

8.  Sinerģija ar LIFE — vides un klimata pasākumu programmu — nodrošinās, ka:

pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas EIT un nākotnē izveidojamā Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas.

9.  Sinerģija ar programmu “Erasmus” nodrošinās, ka:

a)  Programmas un programmas “Erasmus” apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās programmas “Erasmus” nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu triādi par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei; EIT izglītības darbības var gan iedvesmot Eiropas universitāšu iniciatīvu, gan būt ar to saistītas.

b)  Programma un programma “Erasmus” sekmē izglītības un pētniecības integrāciju, uzlabojot augstākās izglītības iestāžu spēju formulēt un izveidot kopīgas izglītības, pētniecības un inovācijas stratēģijas, papildināt mācības ar jaunākajiem atklājumiem un praksēm pētniecībā, lai nodrošinātu visiem studentiem un augstākās izglītības personālam, īpaši pētniekiem, aktīvu pētniecības pieredzi un atbalstītu citus pasākumus, kas integrē augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju.

10.  Sinerģija ar Eiropas kosmosa programmu nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES kosmosa ieguves un apgādes jomā tiek konstatētas un noteiktas kā daļa no Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa; kosmosa izpētes darbības, kas īstenotas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tiks izpildītas attiecībā uz subjektu iepirkumiem un attiecināmību atbilstīgi kosmosa programmas noteikumiem, ja tādi ir attiecināmi;

b)  kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas kosmosa programma padara pieejamus kā sabiedriskos labumus, tiek izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību izstrādātu revolucionārus risinājumus, tostarp pamatprogrammā, un īpaši ilgtspējīgiem pārtikas un dabas resursiem, klimata novērošanai, viedajām pilsētām, automatizētajiem transportlīdzekļiem, drošībai un katastrofu pārvarēšanai;

c)  Copernicus datu un informācijas piekļuves pakalpojumi sniedz savu ieguldījumu Eiropas atvērtās zinātnes mākonim un tādējādi uzlabo pētnieku un zinātnieku piekļuvi Copernicus datiem; pētniecības infrastruktūra, īpaši in situ novērošanas tīkli, būs būtiski in situ novērošanas infrastruktūras elementi, kas ļaus izmantot Copernicus pakalpojumus, un, no otras puses, tie arī gūs labumu no Copernicus pakalpojumiem izveidotās informācijas.

11.  Sinerģija ar Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (ārējo instrumentu) nodrošinās, ka Programmas pētniecības un inovācijas pasākumi ar trešo valstu līdzdalību un mērķorientētām starptautiskās sadarbības darbībām tiecas uz saskaņotību un saskanību ar paralēlo tirgus pārņemšanu un spēju veidošanas darbību sadaļām atbilstoši ārējiem instrumentiem, pamatojoties uz kopīgo vajadzību definīciju un intervences jomām, kas kopīgi definētas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā.

12.  Sinerģija ar Iekšējās drošības fondu un robežu pārvaldības instrumentu Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības drošības un integrētas robežu pārvaldības jomās tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  Iekšējās drošības fonds un Integrētas robežu pārvaldības fonds atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, īpaši, ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammām drošības pētniecības jomā.

13.  Sinerģija ar fondu InvestEU nodrošinās, ka:

a)  Programma no sava budžeta nodrošinās “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu inovāciju izstrādātājiem, kam raksturīgs augsts riska līmenis un kam tirgus vajadzības gadījumā nenodrošina dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu finansējumu, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo koordinēšanu, lai atbalstītu efektīvu privātās finansējuma daļas no apvienotā finansējuma izsniegšanu un pārvaldību caur InvestEU atbalstītajiem fondiem un starpniekiem;

b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp InvestEU un “Apvārsni Eiropa”.

14.  Sinerģija ar Inovācijas fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“Inovācijas fonds”) ietvaros nodrošinās, ka:

a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas; Tiks izveidots piemērots satvars, lai mudinātu un stimulētu izstrādāt zaļākus ražojumus, kas nodrošina ilgtspējīgu pievienoto vērtību klientiem/galalietotājiem.

b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju, arī kardinālu risinājumu, izstrādi, demonstrējumus un īstenošanu, kas atbilst mazoglekļa ekonomikas un Savienības dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos un izmantojot EIT.

(c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus. Projektiem, kas saņem atbalstu no Inovācijas fonda, var piešķirt atbalstu no pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai, un otrādi. Lai papildinātu programmu “Apvārsnis Eiropa”, Inovācijas fonds var koncentrēties uz tirgum pietuvinātām inovācijām, kas ļauj būtiski un ātri samazināt CO2 emisijas. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp Inovācijas fondu un “Apvārsnis Eiropa”.

15.  Sinerģija ar Euratom pētniecības un mācību programmu nodrošinās, ka:

a)  Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā visaptverošas darbības izglītības un mācību atbalstam (arī Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības), lai Eiropā saglabātu un attīstītu svarīgās prasmes;

b)  Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā kopīgas izpētes darbības, kas koncentrējas uz jonizējošā starojuma drošas izmantošanas ne-enerģētikas jomā transversālajiem aspektiem tādās nozarēs kā medicīna, rūpniecība, lauksaimniecība, kosmoss, klimata pārmaiņas, drošība un gatavība ārkārtas situācijām un kodolzinātnes ieguldījums.

16.  Potenciālā sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu palīdzēs izvairīties no dublēšanās.

16.a  Sinerģija ar programmu “Radošā Eiropa” atbalstīs konkurētspēju un inovāciju, veicinot ekonomisko un sociālo izaugsmi un publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu.

16.b  Var paredzēt sinerģiju ar jebkuru svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI).

V PIELIKUMS

GALVENIE IETEKMES CEĻU RĀDĪTĀJI

Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas progresa uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā, kā norādīts 3. pantā. Ietekmes ceļiem svarīgs ir laika faktors, un tie atspoguļo trīs savstarpēji papildinošas ietekmes kategorijas, kas norāda uz pētniecības un inovācijas ieguldījuma nelineāro būtību: zinātne, sabiedrība un tehnoloģija/ekonomika. Katrā no minētajām ietekmes kategorijām tiks izmantotas aizstājējvērtības, lai sekotu līdzi progresam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp pēc Programmas darbības beigām, paredzot iespēju veikt sīkāku iedalījumu, tostarp pa dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šos rādītājus izveido, izmantojot kvantitatīvu un kvalitatīvu metodiku. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas.

Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu atbalsta saņēmējiem.

Papildus galvenajiem ietekmes ceļu rādītājiem tiks vākti dati par optimizētu Programmas sniegumu attiecībā uz Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu, visu dalībvalstu līdzdalības Programmā sekmēšanu, balstoties uz izcilību, kā arī sadarbības saikņu veicināšanu Eiropas pētniecībā un inovācijā, un šos datus paziņos tuvu reāllaikam, kas būs daļa no 45. pantā minētajiem īstenošanas un pārvaldības datiem. Tas inter alia ietvers sadarbības saikņu uzraudzību, tīkla analīzi, datus par priekšlikumiem, pieteikumiem, dalību un projektiem; pieteikuma iesniedzējus un dalībniekus (tostarp organizācijas veidu (piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, MVU un privātais sektors), valsti (piemēram, īpaša klasifikācija katrai valstu grupai, piemēram, dalībvalstīm, asociētajām valstīm un trešām valstīm), dzimumu, lomu projektā, zinātnisko disciplīnu/nozari, tostarp SHZ); un klimata jautājumu integrācijas līmeni un ar to saistītās izmaksas.

Uz zinātni radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz zinātni, radot kvalitatīvas jaunas zināšanas, stiprinot cilvēkkapitālu pētniecībā un inovācijā un veicinot zināšanu un atvērtas zinātnes izplatību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

Uz sabiedrību radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot ES politikas prioritātes un globālās problēmas, arī saistībā ar ANO IAM, ievērojot Programmas 2030. gadam principus un Parīzes nolīguma mērķus, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un Eiropas partnerībām un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā, tādējādi sekmējot iedzīvotāju labklājību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar turpmāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

▌Tehnoloģiskās/ ekonomiskās ▌ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta tāda tehnoloģiskā/ ekonomiskā ietekme ▌, jo īpaši Savienībā, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu un jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu radīšanu un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību, jo īpaši Savienībā, un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar turpmāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

V pielikums – 1. tabula

V pielikums – 2. tabula

V pielikums – 3. tabula

Va PIELIKUMS

Iespējamo uzdevumu jomas un iespējamo institucionalizētu Eiropas partnerību jomas, kas jāizveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu

Saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu iespējamo uzdevumu un iespējamo Eiropas partnerību jomas, kas jāizveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, ir izklāstītas šajā pielikumā.

I.  Iespējamo uzdevumu jomas

1. uzdevumu joma: pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide

2. uzdevumu joma: vēzis

3. uzdevumu joma: veselīgi okeāni, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņi

4. uzdevumu joma: klimatneitrālas un viedas pilsētas

5. uzdevumu joma: augsnes veselība un pārtika

Katrā uzdevumā tiks ņemti vērā šīs regulas 7. panta 3. punktā izklāstītie principi

II.  Iespējamo institucionalizētu Eiropas partnerību jomas, balstoties uz LESD 185. vai 187. pantu

1. partnerības joma: straujāka veselības inovāciju izstrāde un drošāka lietošana attiecībā uz Eiropas pacientiem un vispārējā veselība.

2. partnerības joma: progresīvu digitālo tehnoloģiju un pamattehnoloģiju — tostarp, bet ne tikai jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, fotonikas un kvantu tehnoloģiju — attīstīšana un lietošana.

3. partnerības joma: Eiropas līderība metroloģijā, tostarp integrēta metroloģijas sistēma.

4. partnerības joma: ES gaisa satiksmes, aviācijas un dzelzceļa konkurētspējas, drošuma un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana.

5. partnerības joma: ilgtspējīgi, iekļaujoši un cirkulāri biobāzēti risinājumi.

6. partnerības joma: ūdeņraža un ilgtspējīgas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, kurām ir mazāks vides pēdas nospiedums un kuru ražošanai ir vajadzīgs mazāks enerģijas patēriņš.

7. partnerības joma: tīri, savienoti, sadarbīgi, autonomi un automatizēti risinājumi, kuru mērķis ir apmierināt cilvēku un ar precēm saistītās nākotnes vajadzības mobilitātes jomā.

8. partnerības joma: inovatīvi mazie un vidējie uzņēmumi, kuri intensīvi strādā pētniecības un izstrādes jomā.

Izvērtējot to, vai ir nepieciešama institucionalizēta Eiropas partnerība kādā no iepriekš minētajām partnerības jomām, saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesībām var tikt izstrādāts priekšlikums, kura pamatā ir LESD 185. vai 187. pants. Pretējā gadījumā attiecīgā partnerības joma var arī aptvert partnerību saskaņā ar pamatprogrammas 8. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu vai to var īstenot, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” satvarā.

Tā kā iespējamās institucionalizēto Eiropas partnerību jomas aptver daudzus tematiskos virzienus, tās, pamatojoties uz vajadzību izvērtējumu, var īstenot, izmantojot vairāk kā vienu partnerību.

(1) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0509). (2) OV C , , . lpp. (3) OV C , , . lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā. (5) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). (6) (7) Tiklīdz būs pieņemts regulas galīgais teksts, ir paredzēts, ka OV C sērijā tiks publicēts šāds Komisijas paziņojums: “Komisija plāno izpildīt EIC Accelerator budžetu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētais atbalsts, ko sniedz tikai dotāciju veidā, atbilst atbalstam, kuru sniedz iepriekšējās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta budžeta ietvaros saskaņā ar regulas “Apvārsnis Eiropa” 43. panta 1. punktā un X apsvērumā minētajiem nosacījumiem.”. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris) (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES). (10) (11) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (14) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.). (15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp). (16) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.). (18) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.). (19) OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp. (20) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES, un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.). (22) (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006. (24) OV… (25) Tiklīdz būs pieņemts šīs regulas galīgais teksts, OV C sērijā ir paredzēts publicēt šādu Komisijas paziņojumu:”Komisija ņem vērā abu likumdevēju panākto kompromisu attiecībā uz 5. panta formulējumu. Komisijas izpratnē 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā pētniecības programma aizsardzības jomā attiecas tikai uz pētniecības darbībām izveidojamā Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, savukārt attīstības darbības tiek uzskatītas par tādām, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā”. (26) Tiklīdz būs pieņemts šīs regulas galīgais teksts, OV C sērijā ir paredzēts publicēt šādu Komisijas paziņojumu: “Pēc pieprasījuma Komisija plāno apmainīties ar viedokļiem ar Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju par: i) potenciālo partnerattiecību kandidātu sarakstu — pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu —, uz kuru attieksies (sākotnēji) ietekmes izvērtējumi; ii) uzdevumu padomju noteikto provizorisko uzdevumu sarakstu; iii) stratēģiskā plāna rezultātiem pirms tā oficiālās pieņemšanas, un iv) tā iepazīstinās ar dokumentiem, kas saistīti ar darba programmām, un darīs tos pieejamus”. (27) Var finansēt pētniecību, kas saistīta ar dzimumdziedzeru vēža ārstēšanu. (28) Atkarībā no tiesību akta galīgās redakcijas Komisija izdos paziņojumu par cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecību, tāpat kā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” gadījumā (paziņojums 2013/C0373/02). (29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. (30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.). (31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.). (32) Šī procedūra tiks izskaidrota dokumentā, kuru publicē pirms izvērtēšanas procesa sākuma. (33) Eiropas partnerību uzraudzības noteikumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā. (34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.). (35) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (COM(2012)0079).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))

P8_TA(2019)0396 A8-0410/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0436),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0253/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0410/2018),

A.  tā kā tika panākta daļēja politiska vienošanās par īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”; tā kā šī vienošanās pamatojas uz ievērojami grozītu Komisijas priekšlikuma tekstu; tā kā tas ietekmē juridisko pamatu; tā kā iestādes par to apmainījās viedokļiem saskaņā ar Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1) un tā kā tādēļ jautājums par juridisko pamatu būtu jārisina vēlākā šā dokumenta procedūras posmā;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) .../..., ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu saistībā ar tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai;

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 182. panta 3. punktu pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”), ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulu (ES) Nr. ...(6), ir jāīsteno ar īpašām programmām, kurās izklāstīti detalizēti īstenošanas noteikumi, noteikts to ilgums un par vajadzīgiem uzskatītie līdzekļi.

(2)  Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulā (ES) Nr. ... ir izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārīgie un konkrētie mērķi, struktūra un veicamo pasākumu pamatvirzieni, bet šajā īpašajā programmā, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“īpašā programma”), būtu jānosaka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atsevišķu daļu darbības mērķi un pasākumi. Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulā (ES) Nr. ... izklāstītie īstenošanas noteikumi, tostarp tie, kas saistīti ar ētiskajiem principiem, pilnībā attiecas arī uz šo īpašo programmu.

(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).

(4)  Attiecībā uz zinātnisko un tehnoloģisko saturu, kas iekļauts īpašās programmas daļā, kura aptver Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, ir notikusi apspriešanās ar JRC valdi, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 96/282/Euratom(8).

(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ar vismaz 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt 30 % ikgadējo mērķi. Ar īpašās programmas darbībām vismaz 35 % no īpašās programmas kopējā finansējuma tiks atvēlēti klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Uzmanība tiks pievērsta pārejas procesā esošiem Savienības apgabaliem, kuros intensīvi izmanto ogles un kuri rada lielas oglekļa emisijas.

(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas situācijas investīciju jomā, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam saņems atbalstu šim nolūkam paredzētā kopā “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide” ▌.

(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai ir nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos(9). Šim nolūkam tajā ir paredzēta kopa, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienība digitālajā jomā saglabā savu vietu pasaules pētniecības un inovācijas avangardā.

(9)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo lēmumu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanas apsvēršanu.

(10)  Dalībvalstis būtu jāiesaista uzdevumu noteikšanas procesa agrīnā posmā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“īpašā programma”), kas minēta Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulas .../.../ES 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Tajā izklāstīti īpašās programmas darbības mērķi, budžets 2021.–2027. gadam, noteikumi par īpašās programmas īstenošanu un pasākumi, kas jāveic saskaņā ar īpašo programmu.

2. pants

Darbības mērķi

1.  Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

a)   stiprināt izcilus fundamentālos un progresīvos pētījumus, stiprināt un vērst plašumā izcilību, tostarp visā Savienībā veicinot plašāku līdzdalību;

b)   stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un attiecīgā gadījumā izglītību un citām politikas jomām, tostarp papildināmību ar valsts, reģionālām un ES pētniecības un inovācijas politikas nostādnēm un pasākumiem;

ba)   atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu, tostarp jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma īstenošanu;

c)   veicināt atbildīgu pētniecību un inovāciju, ņemot vērā piesardzības principu;

ca)   stiprināt dzimumu dimensiju visā pamatprogrammā;

cb)   palielināt sadarbības saiknes Eiropas pētniecībā un inovācijā un starp nozarēm un disciplīnām, tostarp sociālajām zinātnēm un humanitārajām zinātnēm;

d)   stiprināt starptautisko sadarbību;

da)   savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā un nodrošināt transnacionālu piekļuvi;

e)   piesaistīt talantus, apmācīt un noturēt pētniekus un novatorus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar ▌mobilitātes palīdzību;

f)   sekmēt atvērto zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībā un atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām un pētījumu datiem, tostarp ar attiecīgiem izņēmumiem;

g)  stimulēt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu un aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, jo īpaši privāto investīciju piesaistīšanai un politikas attīstībai;

▌

▌

j)   izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

k)   uzlabot saikni un mijiedarbību starp zinātni un sabiedrību, tostarp zinātnes popularitāti sabiedrībā un ar zinātni saistītu komunikāciju, un veicināt iedzīvotāju un galalietotāju iesaisti kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

▌

m)  paātrināt rūpniecības pārveidi, tostarp uzlabojot inovācijai nepieciešamās prasmes;

▌

o)  stimulēt pētniecības un inovācijas darbības mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU un izņēmuma gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, izveidi un izvēršanos;

p)   uzlabot piekļuvi riska finansējumam, tostarp sinerģijā ar programmu “InvestEU”, jo īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu.

3.  Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī reaģēšanu uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.

3. pants

Struktūra

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:

(1)  I pīlārs “Zinātnes izcilība”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;

b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;

c)  pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;

(2)  II pīlārs “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;

b)  kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša ▌sabiedrība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;

c)  kopa “Civilā drošība sabiedrībai”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;

d)   kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;

e)   kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;

f)   kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;

g)   Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 7. sadaļā;

(3)  III pīlārs “Inovatīvā Eiropa”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā;

b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;

▌

(4)  daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  līdzdalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;

b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.

2.  Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir aprakstīti I pielikumā.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 120 000 000 000 EUR 2018. gada cenās.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANA UN PLĀNOŠANA

4.a pants

Stratēģiskais plāns

1.  Saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 6. panta 6. punktu īpašās programmas īstenošanu veicina ar daudzgadu stratēģisko plānu par pētniecības un inovācijas darbībām, kurš sekmē arī saskaņotību starp darba programmām un ES un valstu prioritātēm. Stratēģiskās plānošanas procesa rezultātu izklāsta daudzgadu stratēģiskajā plānā nolūkā sagatavot saturu darba programmām (kā izklāstīts 11. pantā), kuras aptver maksimālo četru gadu laikposmu, vienlaikus saglabājot pietiekamu elastību, lai strauji reaģētu uz jauniem un nākotnes izaicinājumiem, negaidītām iespējām un krīzēm.

2.  Stratēģiskās plānošanas procesā galvenā uzmanība jo īpaši tiek pievērsta pīlāram “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tas aptver arī attiecīgus pasākumus citos pīlāros un daļu “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”.

Komisija nodrošina dalībvalstu agrīnu iesaisti un plašas viedokļu apmaiņas ar tām un ar Eiropas Parlamentu, kuras papildina apspriešanās ar ieinteresētajām personām un sabiedrību kopumā. Tas veicinās spēcīgāku iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti.

Dalībvalstis var atbalstīt stratēģiskās plānošanas procesu, arī sniedzot pārskatu par apspriešanos valsts līmenī/iedzīvotāju ieguldījumu, kas tiek izmantots stratēģiskajā plānā.

3.  Stratēģisko plānu pieņem Komisija ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Stratēģiskais plāns atbilst I pielikumā aprakstītajiem mērķiem un pasākumiem. Šajā īstenošanas aktā iekļauj šādus ar aptverto laikposmu saistītus elementus:

a)  galvenie stratēģiskie virzieni attiecībā uz atbalstu pētniecībai un inovācijai, tostarp apraksts par gaidāmo ietekmi, starpkopu jautājumi un attiecīgās palīdzības jomas;

b)  Eiropas partnerību noteikšana saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

ba)  uzdevumu noteikšana saskaņā ar īpašās programmas 5. pantu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveides regulas 7. pantu un V.a pielikumu.

c)  starptautiskās sadarbības jomas, darbības, kas plašā mērogā ir jāsaskaņo ar citu valstu un pasaules reģionu pētniecības un inovācijas darbībām, vai darbības, kas jāveic, sadarbojoties ar organizācijām trešās valstīs;

d)  īpaši jautājumi, piemēram, līdzsvars starp pētniecību un inovāciju, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu integrēšana, svarīgu pamattehnoloģiju un stratēģisko vērtības ķēžu loma, dzimumu līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesības dimensijas integrēšana pētniecības un inovācijas saturā, visaugstāko ētikas un integritātes standartu ievērošana, prioritātes attiecībā uz izplatīšanu un izmantošanu.

4.  Stratēģiskajā plānā ņem vērā analīzi, kas aptver vismaz šādus elementus:

a)  politiskie, sociālekonomiskie un vides faktori, kas ir būtiski ES un dalībvalstu politikas prioritātēm;

b)  pētniecības un inovācijas ieguldījums ES politikas mērķu īstenošanā, izmantojot pētījumus, citus zinātniskos pierādījumus un attiecīgas iniciatīvas ES un valstu līmenī, tostarp institucionalizētas partnerības saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)  pierādījumu bāze, kas izriet no prognozēšanas pasākumiem, zinātnes un tehnikas, un inovācijas indikatoriem, starptautiskām norisēm, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas un īstenošanā gūtās atgriezeniskās saites, tostarp īpašu pasākumu īstenošanas uzraudzības saistībā ar līdzdalības paplašināšanu un izcilības izplatīšanu, un MVU līdzdalības;

d)  prioritātes, kurām ir potenciāls tikt īstenotām sinerģijā ar citām ES programmām;

e)  apraksts par dažādajām pieejām attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un iedzīvotāju iesaistīšana kā daļa no darba programmu izstrādē ieguldītā darba;

f)  papildināmība un sinerģijas ar EIT zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) plānošanu saskaņā ar Regulu Nr. 294/2008/EK.

5.  Stratēģiskās plānošanas procesu papildina Eiropas partnerību stratēģiskās koordinēšanas process, kurā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalās dalībvalstis un Komisija. Tas darbojas kā sākumpunkts prognožu analīzei, analīzei un konsultēšanai par pētniecības un inovācijas partnerību portfeļu attīstību, iespējamo izveidi, īstenošanu, uzraudzību un pakāpenisku izbeigšanu, un tajā tiek ievērota visaptveroša kritēriju sistēma, kas balstīta uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumu.

5. pants

Uzdevumi

1.  Pētniecības un inovācijas uzdevumus var noteikt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveides regulas V.a pielikumā noteiktajās uzdevumu jomās.

2.   Katram uzdevumam izveido uzdevumu padomi, ja vien nevar izmantot esošās padomdevējas struktūras, un šādā gadījumā par to iepriekš informē programmas komiteju. Uzdevumu padomi veido, ne vairāk kā 15 neatkarīgas augsta ranga personas, kam ir plašas speciālās zināšanas, attiecīgā gadījumā arī sociālo un humanitāro zinātņu eksperti, no visas Eiropas un ārpus tās, tostarp attiecīgi galalietotāju pārstāvji. Uzdevumu padomju locekļus ieceļ Komisija, ievērojot pārredzamu procedūru viņu apzināšanai, tostarp atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Ar programmas komiteju savlaicīgi apspriežas par apzināšanas un atlases procedūrām, tostarp izmantotajiem kritērijiem. Uzdevumu padomes locekļu pilnvaru laiks ir līdz pieciem gadiem, un to var atjaunot vienu reizi.

3.   Papildu lēmumu pieņemšanas pilnvarām uzdevumu padome konsultē Komisiju šādos jautājumos:

a)  viena vai vairāku uzdevumu noteikšana un izstrāde attiecīgajā uzdevumu jomā saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 7. pantā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem;

b)   darba programmu saturs un to pārskatīšana, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, ▌ar ieinteresēto personu un attiecīgā gadījumā sabiedrības ieguldījumu;

c)   uzdevumu projektu portfeļu raksturojums;

d)   pielāgošanas darbības vai attiecīgā gadījumā darbības izbeigšana, pamatojoties uz īstenošanas novērtējumu saskaņā ar izvirzītajiem uzdevuma mērķiem;

e)  neatkarīgu novērtēšanas ekspertu atlase saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 44. panta noteikumiem, novērtēšanas ekspertu instruktāža, vērtēšanas kritēriji un to svērums;

f)   pamatnosacījumi, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus;

g)   komunikācija, tostarp par sniegumu un uzdevuma izpildi;

h)  politikas saskaņošana starp attiecīgajiem dalībniekiem dažādos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz sinerģiju ar citām Savienības politikas nostādnēm;

i)  galvenie darbības rādītāji.

Uzdevumu padomju sniegtās konsultācijas publisko.

▌

4.  Katrai uzdevumu jomai programmas komiteja ir iesaistīta uzdevumu sagatavošanā un aprites ciklā, ņemot vērā attiecīgos jautājumus valstu kontekstā un iespējas uzlabot saskaņotību ar darbībām valsts līmenī. Mijiedarbība ar uzdevumu padomēm notiek savlaicīgi un visaptverošā veidā.

5.  Darba programmā, kas paredzēta 11. pantā, attiecībā uz katru stratēģiskajā plānā noteikto uzdevumu ietver uzdevuma izstrādi, projektu portfeļu raksturojumus un īpašus noteikumus, kas ļauj piemērot efektīvu portfeļa pieeju.

6. pants

Eiropas Pētniecības padome

1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi (ERC), kuras uzdevums ir īstenot tās darbības saskaņā ar I pīlāru “Zinātnes izcilība”, kas ir saistītas ar ERC. Šī ERC ir ar Lēmumu C(2013) 1895(10) izveidotās Eiropas Pētniecības padomes pēctece.

2.  ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.

3.  ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.

Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.

Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.

4.  ERC darbojas atbilstoši saviem pamatprincipiem – zinātnes izcilība, atvērtā zinātne, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība, pārskatatbildība un pētniecības integritāte. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.

5.  Ar ERC pasākumiem, izmantojot augšupēju pieeju, atbalsta progresīvos pētījumus▌, kurus visās jomās veic vadošie pētnieki un viņu komandas, kas savstarpēji konkurē Eiropas līmenī, tostarp pētnieki karjeras sākumposmā.

6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.

Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.

7. pants

ERC Zinātniskā padome

1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir neatkarīgi zinātnieki, inženieri un akadēmiskie darbinieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošām speciālajām zināšanām — dažādu vecuma grupu sievietes un vīrieši, kuru atlasē nodrošināta daudzu un dažādu pētniecības jomu pārstāvība un ģeogrāfiskās izcelsmes daudzveidība un kuras darbojas privātpersonas statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.

Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu apzināšanas procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver atklātu apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

2.  Zinātniskā padome izstrādā:

a)  ERC vispārējo stratēģiju;

b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;

c)  metodes un procedūras salīdzinošajai izvērtēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;

d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;

e)  rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums.

No nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), d) un e) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.

3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

4.  Zinātniskā padome rīkojas vienīgi ERC interesēs saskaņā ar 6. pantā izklāstītajiem principiem. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību.

8. pants

Īpaši izveidota ERC īstenošanas struktūra

1.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra ir atbildīga par administratīvo īstenošanu un programmas izpildi, kā aprakstīts I pielikuma I pīlāra 1.3.2. iedaļā, un tā palīdz Zinātniskajai padomei veikt visus tās uzdevumus.

2.  Komisija nodrošina, ka īpaši izveidotā īstenošanas struktūra stingri, efektīvi un pietiekami elastīgi ievēro tikai un vienīgi ERC mērķus un prasības.

9. pants

Eiropas Inovācijas padome

1.  Eiropas Inovācijas padomē (EIC), kas izveidota saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 7.a pantu, ietilpst augsta līmeņa valde (“EIC valde”), kas minēta 10. pantā.

2.   Komisija nodrošina, ka EIC īstenošana:

a)  saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIC valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIC vispārējo stratēģiju, un

b)  nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

3.   EIC apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija izmanto netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, tā var izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kura jāpārvalda saskaņā ar piemērojamiem pārskatatbildības noteikumiem. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.

4.   Komisija nodrošina EIC, EIT un programmas “InvestEU” faktisku savstarpējo papildināmību.

10. pants

EIC valde

1.  EIC valde Komisiju konsultē par

a)  III pīlāra “Inovatīvā Eiropa” EIC komponenta vispārējo stratēģiju;

b)  darba programmu, kas paredzēta EIC darbību īstenošanai;

c)  priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanas kritērijiem un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIC instrumentu Accelerator;

d)  stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;

e)  programmu vadītāju profilu.

2.  EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

a)  par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

b)  attiecībā uz to, lai sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un attiecīgā gadījumā valsts un reģionālām iestādēm un citām attiecīgām struktūrām, piemēram, EIT valdi, noteiktu iespējamos regulatīvos šķēršļus, ar kuriem saskaras uzņēmēji, jo īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIC komponenta;

c)  jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIC portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;

d)  attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIC valdes konsultācija.

EIC valdes darbības nolūks ir sasniegt EIC komponenta mērķus. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pārredzamību.

EIC valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

3.  EIC valdē ir 15–20 neatkarīgas augsta ranga personas no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmas daļām, tostarp uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, investori, publiskās pārvaldes iestāžu eksperti un pētnieki, tostarp akadēmiskie eksperti inovācijas jomā. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

EIC valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā speciālo zināšanu, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.

Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).

4.  EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu un kam ir pamatīga izpratne par pētniecību un izstrādi.

Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Priekšsēdētājs pārstāv EIC inovācijas vidē. Priekšsēdētājs arī popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un, izmantojot attiecīgās programmas komitejas, ar dalībvalstīm. Komisija nodrošinās administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā cita starpā izskatīts arī interešu konfliktu novēršanas un konfidencialitātes noteikumu pārkāpumu jautājums. EIC valdes locekļi, stājoties amatā, akceptēs rīcības kodeksu.

11. pants

Darba programmas

1.  Pamatprogrammu īsteno ar darba programmām, kas minētas 2. punktā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES, Euratom) 2018/1046(11) (Finanšu regula) 110. pantu. Tajās izklāsta gaidāmo ietekmi, un tās sagatavo pēc stratēģiskās plānošanas procesa, kas aprakstīts šā lēmuma I pielikumā. Komisija regulāri un jau no agrīna posma informē 12. pantā minēto komiteju par īpašās programmas netiešo darbību, tostarp uzdevumu, īstenošanas vispārējo progresu, arī tāpēc, lai komiteja laikus varētu sniegt attiecīgu ieguldījumu stratēģiskās plānošanas procesā un darba programmu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz uzdevumiem.

Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:

a)  ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanās procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;

b)  visas pīlāra “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts inovācijas ekosistēmām, līdzdalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, un Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;

c)  EIC, ja darba programmu sagatavo pēc EIC valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;

d)  JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.

3.  Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:

a)  katrai darbībai un uzdevumam piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku;

b)  attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;

c)  summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 41.–43. pantu;

d)  jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)  lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saistībā ar īpašo programmu ir 2,5 miljoni EUR vai vairāk, izņemot darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “Eiropas Pētniecības padome (ERC)”; attiecībā uz netiešām darbībām 2. kopā – lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saistībā ar īpašo programmu ir 1 miljons EUR vai vairāk;

b)  lēmumu par finansējuma apstiprināšanu darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju un cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu, un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās kopas “Civilā drošība sabiedrībai” darbībām.

12. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja(12). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Komiteja sanāk dažādos sastāvos, kas izklāstīti II pielikumā, atbilstoši apspriežamā jautājuma tematam.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5.  Ja komitejas atzinumu plānots saņemt rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

6.  Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas jāpieņem saskaņā ar 4.a panta 3. punktu, – ja Komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

7.  Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas īstenošanas vispārējo progresu un savlaicīgi sniedz informāciju par visām darbībām un komponentiem, kas ierosināti vai ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tās eksternalizētajām daļām, kā precizēts III pielikumā, tostarp sīku informāciju/analīzi par katra atsevišķa uzaicinājuma statistiku.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Atcelšana

No 2021. gada 1. janvāra Lēmumu 2013/743/ES atceļ.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šis lēmums neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Lēmumu 2013/743/ES, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

Vajadzības gadījumā visus uzdevumus, kurus nav pabeigusi ar Lēmumu 2013/743/ES izveidotā komiteja, pārņem šā lēmuma 12. pantā minētā komiteja.

2.  No īpašās programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp īpašo programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo lēmumu – Lēmumu 2013/743/ES.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA UN PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

Pamatprogrammas īstenošanā ievēro šādus noteikumus.

Stratēģiskā plānošana

Kā noteikts 4.a pantā, īpašās programmas īstenošanu veicina pētniecības un inovācijas pasākumu daudzgadu stratēģiskā plānošana. Stratēģiskās plānošanas procesā galvenā uzmanība jo īpaši tiek pievērsta pīlāram “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, tostarp attiecīgajiem pasākumiem citos pīlāros un daļai “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, arī ciešā sadarbībā un sinerģijā ar EIT ZIK plānošanu, kas izveidotas ar Regulu 294/2008/EK.

Stratēģiskās plānošanas procesa rezultātu izklāsta stratēģiskajā plānā, kura nolūks ir īstenot darba programmas saturu.

▌

▌

Stratēģiskā plānošanas procesa mērķi ir

–  integrētā veidā īstenot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līmeņa mērķus un nodrošināt to, ka galvenais uzsvars tiek likts uz vispārējo programmas ietekmi un dažādu tās pīlāru saskaņotību;

–  veicināt sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām, tostarp [kohēzijas fondiem] un Euratom programmu, tādējādi tai kļūstot par atskaites punktu pētniecībai un inovācijai visās saistītajās programmās ES budžetā un nefinansējošos instrumentos; ▌

–  palīdzēt izstrādāt un īstenot ES politiku attiecīgajās jomās un papildināt politikas attīstību un īstenošanu dalībvalstīs;

–  samazināt centienu fragmentāciju un izvairīties no finansējuma iespēju dublēšanās un savstarpējas pārklāšanās;

–  nodrošināt satvaru Kopīgā pētniecības centra tiešo pētniecības darbību sasaistei ar citām darbībām, kas saņem pamatprogrammas atbalstu, tostarp rezultātu un datu izmantošanu politikas atbalstīšanai;

–  nodrošināt līdzsvarotu un plašu pieeju pētniecībai un inovācijai visos attīstības posmos, proti, aptverot ne tikai progresīvo pētījumu veicināšanu, jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādi uz zinātnisku un tehnoloģisku zināšanu un radikālu sasniegumu pamata, bet arī ietverot esošo tehnoloģiju izmantošanu jaunos lietojumos un pastāvīgus uzlabojumus, un netehnoloģisku un sociālu inovāciju;

–  nodrošināt sistēmisku un attiecībā uz disciplīnām, nozarēm un politikām transversālu pieeju pētniecībai un inovācijai, lai pievērstos izaicinājumiem, vienlaikus ļaujot radīt jaunus konkurētspējīgus uzņēmumus un nozares, veicinot konkurenci, stimulējot privātās investīcijas un iekšējā tirgū saglabājot vienādus konkurences noteikumus.

▌

▌

CITI PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

Pīlārā “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” un pīlārā “Inovatīvā Eiropa” pētniecība un inovācija tiek papildināta ar pasākumiem, kuri notiek ciešā saistībā ar galalietotājiem un tirgu, piemēram, demonstrējumiem, izmēģinājuma projektiem vai koncepcijas pierādīšanu, izņemot komercializācijas pasākumus pēc pētniecības un inovācijas posma. Tas ietver arī atbalstu tiem pieprasījuma puses pasākumiem, kas palīdz paātrināt plaša inovāciju klāsta izmantošanu un izplatīšanu. Uzsvars tiek likts uz nestandartizētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Pīlārā “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas balstās uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pieredzi, visās kopās, tostarp īpašos un specializētos pasākumos, tiek pilnībā integrētas sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Arī pasākumi, kas saistīti ar jūras un jūrlietu pētniecību un inovāciju, tiek īstenoti stratēģiskā un integrētā veidā saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku, kopīgo zivsaimniecības politiku un starptautiskajām saistībām.

Pasākumi, kas tiek veikti to NJT pamatiniciatīvu ietvaros, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Grafēna, Cilvēka smadzeņu projekta un Kvantu tehnoloģijas jomā, arī turpmāk atbalstīs saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, izmantojot darba programmā iekļautos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Sagatavošanas darbības, ko atbalsta saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” NJT pamatiniciatīvas daļu, tiks izmantotas stratēģiskajā plānošanas procesā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tiks ņemtas vērā darbā pie uzdevumiem, līdzfinansētām/kopīgi plānotām partnerībām un regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicina sadarbības iespēju sistemātisku noteikšanu, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļauj labāk noteikt prioritātes. Arī turpmāk tiks lūgtas savlaicīgas konsultācijas ar EPT saistītai padomdevējai struktūrai.

▌

Izplatīšana un izziņošana

Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” sniegs specializētu atbalstu, lai nodrošinātu atklātu piekļuvi zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un iedzīvotāju tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formātos. Šim nolūkam “Apvārsnis Eiropa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehānismiem, ar kuriem iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem tiks paziņots par programmu (piemēram, valstu kontaktpunkti).

Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai popularizētu to, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs arī labuma guvējus, lai par viņu darbu un tā ietekmi informētu sabiedrību kopumā.

Izmantošana un ieviešana tirgū

Komisija izveidos visaptverošus pasākumus programmas “Apvārsnis Eiropa” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai. Tas veicinās plašu ieviešanu tirgū un palielinās pamatprogrammas ietekmi.

Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs programmas satvarā veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā.

Starptautiskā sadarbība

Lielāka ietekme tiks panākta, saskaņojot darbības ar citām valstīm un pasaules reģioniem pastiprinātas starptautiskās sadarbības centienu ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos, veidojot neatņemamu daļu iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā.

Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu sabiedrības problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, speciālajām zināšanām un resursiem, kā arī vairos inovatīvu risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu.

Izvērtēšanas metodoloģija

Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.

Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu. Tā arī centīsies izvērtēšanas komiteju, ekspertu un padomdevēju grupu sastāvā panākt ģeogrāfisko daudzveidību

Izņēmuma gadījumos, kuros pamatojums ir vajadzība iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai kvalificētu ekspertu skaita ierobežotība, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, paredzot tajā posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā konkrētos apstākļus.

I PĪLĀRS

ZINĀTNES IZCILĪBA

Zinātniskais, ekonomiskais, sociālais un kultūras progress visos tā veidos ir atkarīgs no pietiekama izcilu pētnieku daudzuma, meklējumiem pēc radikāliem risinājumiem izpratnē un visos zināšanu ieguves līmeņos, pasaules klases objektiem, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, tostarp pētniecībai un inovācijai nepieciešamām fiziskām un zināšanu infrastruktūrām, kā arī līdzekļiem, kas vajadzīgi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai (atvērtai zinātnei), metodoloģiju un prasmēm.

Pasaules vadošie inovācijas sasniegumi ir saistīti ar atvērtās zinātnes un zinātnes izcilības attīstību. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa var būt svarīgs ražīguma pieauguma, konkurētspējas, labklājības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās attīstības virzītājspēks. Vēsturiski šāda paradigmas maiņa parasti rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms tiek likti pamati pilnīgi jaunām industrijām un nozarēm, un visaptverošam sociālajam progresam.

Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi ar augstskolu un publisko pētniecības iestāžu (PRI) un pētniecības struktūru starpniecību, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kurā ir augstāks risks, un papildus privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada augsti kvalificētus cilvēkresursus, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodoloģiju, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.

Eiropas zinātne un Eiropā bāzēti pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. ▌Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija un jo īpaši pasaules jaunattīstības daļas un visas valstis, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.

1.  EIROPAS PĒTNIECĪBAS PADOME (ERC)

1.1.   Pamatojums

Lai arī ES joprojām ir lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē, attiecībā pret tās izmēru tai ir salīdzinoši maz izcilības centru, kas izceļas pasaules mērogā, bet ir plašas jomas, kurās ir vidējs un zems sniegums. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES ▌seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Pievilcīgu apstākļu radīšana labākajiem pētniekiem palīdzēs Eiropai palielināt savu pievilcību globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.

Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja.

ERC atbalsta labākos pētniekus, tostarp talantīgus pētniekus karjeras sākumposmā, ar elastīgu, ilgtermiņa finansējumu, lai viņi progresīvus pētījumus ar lielu sasniegumu un liela riska potenciālu varētu veikt galvenokārt Eiropā. Tā darbojas autonomi, un to vada neatkarīga zinātniskā padome, ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošām speciālajām zināšanām, un daudzveidību. ERC spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, nodrošinot izcilību tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.

Ir pierādīts, ka ERC finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme, kas izpaužas kā zināšanu robežu paplašināšana, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem un tehnoloģiskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas, savukārt, rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. ERC ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā stimulē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī sekmē Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. ERC finansētās darbības un pētnieki nosaka iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku darba vietu un sadarbības partneri. Prestižs, ko rada ERC dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.

▌ERC finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču panāk ▌lielu zinātnisko ietekmi. ERC atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. ERC pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. ERC finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, uz kuriem atsaucas visvairāk, tostarp strauji augošās jomās. Lai arī ERC finansējums ir galvenokārt paredzēts progresīvajiem pētījumiem, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.

Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka ERC savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka ERC darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina radikālus sasniegumus un būtisku progresu. ERC dotāciju saņēmēju darbs ir arī ļoti starpdisciplinārs, un ERC dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, tostarp sociālajās zinātnēs, mākslas jomā un humanitārajās zinātnes.

Jau ir pierādīta arī ERC dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru, ▌augsti kvalificētu, atzītu pētnieku un personu, kam ir doktora grāds, apmācību, Eiropas pētniecības arvien lielāko pamanāmību pasaulē un prestižu un valstu pētniecības sistēmām, pateicoties spēcīgai salīdzinošai vērtēšanai. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo ERC finansējuma ieguvēja statuss var aizvietot un kalpot par precīzāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu. Tas ļauj apņēmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.

1.2.  Palīdzības jomas

1.2.1.  Augstākā līmeņa zinātne

Paredzēts, ka ERC finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām, lai iegūtu pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sociālekonomisko ietekmi, un ka ERC noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi progresīvajai pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem ERC mērķis ir panākt izmērāmu uzlabojumu, proti, lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules visvairāk citēto publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, tostarp no valstīm ārpus Eiropas.

ERC finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas ERC dotācijas, ir zinātnes izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.

Pamatvirzieni

–  Ilgtermiņa finansējums visu vecumu un dzimumu pētnieku no jebkuras pasaules valsts izcilām idejām un viņu pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt progresīvus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.

–  Iespēju došana jaunajiem pētniekiem un pētniekiem karjeras sākumposmā, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt par neatkarīgiem un patstāvīgiem nozīmīgiem pētniekiem, nodrošinot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā posmā, kad viņi veido vai nostiprina savu pētniecības grupu vai programmu.

–  Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē, tostarp atvērtās zinātnes pieeja, ar potenciālu radīt radikālus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.

–  Pieredzes un paraugprakses apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām un saikņu veidošana ar citām pamatprogrammas daļām, jo īpaši MSCA, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.

–  Progresīvās pētniecības tēla uzlabošana Eiropā un ERC programmu pamanāmības veicināšana pētniekiem visā Eiropā un starptautiskā līmenī.

1.3.  Īstenošana

1.3.1.  Zinātniskā padome

Zinātniskā padome garantē attiecīgā pasākuma kvalitāti no zinātniskā viedokļa un pilnīgi patstāvīgi lemj par to, kāda veida pētījumus finansēt.

Lai īstenotu tās 7. pantā noteiktos uzdevumus, Zinātniskā padome saistībā ar pamatprogrammas īstenošanu veiks šādas darbības:

1)  Zinātniskā stratēģija:

–  izveidos ERC vispārējo zinātnisko stratēģiju, ņemot vērā zinātnes iespējas un Eiropas zinātnes vajadzības;

–  izveidos darba programmu un izstrādās ERC atbalsta pasākumu kopumu saskaņā ar tās zinātnisko stratēģiju;

–  izstrādās vajadzīgās iniciatīvas starptautiskās sadarbības jomā, kā arī sagatavos informatīvus pasākumus, lai labākie pētnieki citās pasaules daļās uzzinātu par ERC, atbilstīgi zinātniskajai stratēģijai.

2)  Zinātniskā pārvaldība, uzraudzība un kvalitātes kontrole:

–  nodrošinās pasaules klases salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kas balstīta uz zinātnes izcilību un pilnībā pārredzamu, taisnīgu un neatkarīgu priekšlikumu izvērtēšanu, nosakot nostājas jautājumos par to, kā īstenojami un pārvaldāmi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kā arī par novērtēšanas kritērijiem, salīdzinošās izvērtēšanas procesiem, tostarp ekspertu izvēli, salīdzinošās izvērtēšanas un priekšlikumu izvērtēšanas metodēm, kā arī vajadzīgajiem īstenošanas noteikumiem un vadlīnijām, uz kuru pamata Zinātniskās padomes pārraudzībā tiks izvēlēti finansējamie priekšlikumi;

–  ERC progresīvo pētniecības darbību gadījumā eksperti tiks piesaistīti, balstoties uz ERC Zinātniskās padomes priekšlikumu;

–  nodrošinās, ka ERC dotācijas tiek piešķirtas un pārvaldītas vienkāršās un pārredzamās procedūrās, galveno uzmanību pievēršot izcilībai, veicinot iniciatīvu un apvienojot elastīgumu un atbildību, nepārtraukti uzraugot darbību un īstenošanas kvalitāti;

–  pārskatīs un izvērtēs ERC sasniegumus un ERC finansēto pētījumu kvalitāti un ietekmi, un attiecīgi sniegs ieteikumus un norādījumus korektīvām vai turpmākām darbībām;

–  formulēs nostājas par visiem pārējiem jautājumiem, kuri varētu skart ERC pasākumu sasniegumus un to ietekmi, kā arī veiktās pētniecības kvalitāti.

3)  Izziņošana un izplatīšana:

–  uzlabos ERC tēlu un pamanāmību pasaulē, organizējot izziņošanu un informatīvus pasākumus, arī zinātniskas konferences, lai popularizētu ERC pasākumus un sasniegumus un ERC finansēto projektu rezultātus zinātnieku un galveno ieinteresēto personu vidū un plašā sabiedrībā;

–  attiecīgā gadījumā konsultēsies ar zinātniekiem, inženieriem un mācībspēkiem, kā arī reģionu un valstu finansēšanas aģentūrām un citām ieinteresētajām personām;

–  regulāri ziņos Komisijai par veiktajiem pasākumiem.

Zinātniskās padomes locekļi par uzdevumu izpildi saņem honorāru, un attiecīgā gadījumā tiek atlīdzināti arī viņu ceļa un uzturēšanās izdevumi.

ERC priekšsēdētājs pilnvaru termiņa laikā dzīvo Briselē un lielāko daļu laika velta(13) ERC darbībai. Viņš saņem atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs Komisijas augstākā līmeņa vadītāja atalgojumam, un īpaši izveidotā īstenošanas struktūra nodrošina atbalstu, kas nepieciešams priekšsēdētāja funkciju izpildei.

Zinātniskā padome no sava vidus ievēlē trīs priekšsēdētāja vietniekus, kas palīdz priekšsēdētājam to pārstāvēt un organizēt tās darbu. Viņi var ieņemt arī ERC priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Minētos trīs priekšsēdētāja vietniekus atbalsta, lai viņi savās pamatdarba pētniecības iestādēs saņemtu atbilstošu administratīvo palīdzību vietējā līmenī.

1.3.2.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra

Īpaši izveidotās īstenošanas struktūras kompetencē būs visi programmas īstenošanas administratīvie aspekti un programmas izpilde atbilstīgi ERC darba programmai. Struktūra jo īpaši ieviesīs vērtēšanas procedūras, salīdzinošās izvērtēšanas un atlases procedūras atbilstoši Zinātniskās padomes izstrādātajai stratēģijai un nodrošinās dotāciju finansiālo un zinātnisko pārvaldību. Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbalstīs Zinātnisko padomi visu minēto uzdevumu izpildē, tostarp zinātniskās stratēģijas izstrādē, darbību pārraudzīšanā un ERC sasniegumu pārlūkošanā un izvērtēšanā, kā arī tās informatīvo un saziņas pasākumu organizēšanā, nodrošinās piekļuvi vajadzīgajiem dokumentiem un datiem, kas ir tās rīcībā, kā arī informēs Zinātnisko padomi par saviem pasākumiem.

Lai ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru nodrošinātu efektīvu saziņu par stratēģijas un darbības jautājumiem, Zinātniskās padomes vadība un īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktors regulāri rīkos koordinācijas sanāksmes.

ERC pārvaldību veiks tam īpaši izveidots personāls, ko vajadzības gadījumā papildinās ES iestāžu ierēdņi, un pārvaldība aptvers tikai reālās administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu efektīvai pārvaldībai vajadzīgo stabilitāti un nepārtrauktību.

1.3.3.  Komisijas loma

Lai izpildītu 6., 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus, Komisija saistībā ar saviem budžeta izpildes pienākumiem:

–  nodrošinās Zinātniskās padomes darbības nepārtrauktību un atjaunināšanu, kā arī atbalstīs pastāvīgo Apzināšanas komiteju, lai apzinātu nākamos Zinātniskās padomes locekļus;

–  nodrošinās īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darba nepārtrauktību, kā arī uzdevumu un pienākumu deleģēšanu, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  nodrošinās, ka īpaši izveidotā īstenošanas struktūra īsteno visus savus uzdevumus un pienākumus;

–  iecels īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktoru un vadības locekļus, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  nodrošinās, ka savlaicīgi tiek pieņemta darba programma, nostājas par īstenošanas metodoloģija un vajadzīgie īstenošanas noteikumi, to vidū ERC noteikumi par priekšlikumu iesniegšanu un ERC dotācijas paraugnolīgums, ņemot vērā Zinātniskās padomes nostājas;

–  regulāri un savlaicīgi informēs programmas komiteju par ERC pasākumu īstenošanu un apspriedīsies ar to;

–  atbildot par vispārējo Pētniecības pamatprogrammas īstenošanu, pārraudzīs īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un izvērtēs tās sniegumu.

2.  MARIJAS SKLODOVSKAS-KIRĪ VĀRDĀ NOSAUKTĀS DARBĪBAS (MSCA)

2.1.  Pamatojums

Eiropai ir nepieciešama augsti kvalificēta un noturīga cilvēkkapitāla bāze pētniecībā un inovācijā, kas var viegli pielāgoties un rast ilgtspējīgus risinājumus pašreizējām un nākotnes problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.

Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un ▌uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla ārpus akadēmiskā sektora (piemēram, rūpniecībā un darījumdarbībā, tostarp MVU, valdības, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kultūras iestāžu, slimnīcu u. c. darbībā), un tam nepieciešama sadarbība starp dažādām nozarēm, lai nodrošinātu pienācīgi apmācītus jaunus pētniekus. ES ir jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjerai pētniecībā, būt iekļaujošākai un veicināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, piesaistīt pētniekus no trešām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur, atpakaļ Eiropā. Papildus, lai veicinātu izcilību plašākā mērogā, jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).

Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības un inovācijas jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros var meklēt saiknes ar konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem), pētniecības veidiem un inovācijas iestādēm vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.

Eiropas līmenī MSCA ir galvenais instruments, ar ko piesaistīt Eiropai trešo valstu pētniekus, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir pierādījies, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod radikālus pētniecības rezultātus ar lielu ietekmi, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.

Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. Tas tiek sasniegts, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, tostarp, sekmējot pāreju uz citiem programmas komponentiem, piemēram, ERC un EIT, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, sekmējot sadarbību starp pētniecību veicošajām organizācijām un publicējot saskaņā ar atvērtās zinātnes un FAIR (atrodams, piekļūstams, savietojams, atkalizmantojams) principiem, un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai, pārredzamai un uz nopelniem balstītai pieņemšanai darbā saskaņā ar Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā.

2.2.  Palīdzības jomas

2.2.1.  Izcilības veicināšana ar pētnieku pārrobežu un visu nozaru un disciplīnu mobilitāti

Eiropas Savienībai jāturpina būt izcilas pētniecības atskaites punktam un tādējādi pievilcīgai daudzsološākajiem pētniekiem visos karjeras posmos gan no Eiropas, gan ārpus tās. To var sasniegt, ļaujot pētniekiem un ar pētniecību saistītiem darbiniekiem pārvietoties un sadarboties starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, un tādējādi savā labā izmantot kvalitatīvas apmācības un karjeras iespējas. Tas padarīs vieglāku karjeras maiņu starp akadēmisko un citiem sektoriem, kā arī stimulēs uzņēmējdarbības aktivitāti.

Pamatvirzieni

–  Mobilitātes pieredze Eiropā vai ārpus tās labākajiem vai daudzsološākajiem pētniekiem neatkarīgi no to valstspiederības, lai īstenotu izcilu pētniecību un attīstītu pētnieku prasmes, kā arī karjeru un paplašinātu viņu tīklu akadēmiskajā un citos sektoros (tostarp pētniecības infrastruktūrās).

2.2.2.  Jaunu prasmju veicināšana, nodrošinot izcilu apmācību pētniekiem

Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot ekonomisku un sociālu labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības kompetences, kā arī uzlabot savas transversālās prasmes, piemēram, radošu, atbildīgu, sabiedrībai atvērtu un uzņēmīgu garu, un informētību par ilgtspējīgu attīstību. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas, kas nodrošina pētniekus ar dažādām prasmēm, kuras noderīgas tagadējo un nākamo problēmu risināšanai.

2.2.3.  Cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā

Lai sekmētu izcilību, veicinātu sadarbību starp pētniecību veicošām iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāievieš kvalitatīvas apmācības un mentorēšanas standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Attiecīgā gadījumā, ja tas pamatots ar pētījumu, atbalstu pētniekiem atgriezties savā izcelsmes valstī Savienības robežās sniedz saistībā ar esošajiem pamatvirzieniem. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības apmācības programmas un sistēmas, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas izcilības veicināšanai un paraugprakses izplatīšanai iestādēs, pētniecības infrastruktūrās un pētniecības un inovācijas sistēmās.

–  Starpdisciplīnu un transdisciplīnu sadarbība, zināšanu producēšana un izplatīšana ES un trešās valstīs.

2.2.4.  Sinerģijas uzlabošana un atvieglošana

Jāturpina attīstīt sinerģijas starp pētniecības un inovācijas sistēmām un programmām ES, reģionālā un valsts līmenī. To ir iespējams panākt, jo īpaši izmantojot sinerģijas, papildināmību ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) un citām ES programmām, sevišķi “Erasmus”, ESF+, tostarp, izmantojot izcilības zīmogu.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas un tamlīdzīgas pētniecības karjeras attīstības iniciatīvas, ko atbalsta ar komplementāru valsts vai privātu finansējuma avotu reģiona, valsts un ES līmenī.

2.2.5.  Saiknes ar sabiedrību veicināšana

Informētība par programmas pasākumiem un pētnieku atpazīstamību sabiedrībā ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai padarītu redzamāku MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus sākt karjeru pētniecībā. To var panākt, strādājot saskaņā ar atvērtās zinātnes principu, kas nodrošina zināšanu un prakses labāku izmantošanu un izplatīšanu. Nozīmīga loma var būt arī amatierzinātnei.

Pamatvirzieni

–  Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi dažādas izcelsmes jauniešu vidū.

–  Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības par to uzlabošanai.

–  Zināšanu izplatīšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem, izmantojot valsts kontaktpunktu projektus un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus.

3.  PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

3.1.  Pamatojums

Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, būtiski palīdzot paplašināt zināšanu robežas un liekot pamatu pētniecības un inovācijas ieguldījumiem globālo izaicinājumu risināšanā un rūpniecības konkurētspējā. Atbalsts pētniecības infrastruktūrām ES līmenī palīdz mazināt valsts un reģionālu pētniecības infrastruktūru un zinātniskās izcilības punktu izkliedētību un tādējādi stiprina EPT, kā arī paātrina zināšanu ▌apriti starp izolētām sistēmām. Zinātnes progress ir arvien vairāk atkarīgs no pētniecības infrastruktūru sadarbības ar nozari, kuras ietvaros izstrādā nepieciešamos instrumentus, balstoties uz jaunām svarīgām pamattehnoloģijām un citām jaunām tehnoloģijām.

Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras, kas ir atvērtas un pieejamas visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, izvairoties no centienu dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūru, tostarp to, kas finansētas no ERAF, izstrādi, attīstību, pieejamību un izmantošanu. Ir būtiski atbalstīt to, lai visiem Eiropas pētniekiem būtu atvērta piekļuve pētniecības infrastruktūrai, kā arī, cita starpā pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpaši stimulējot atvērtās zinātnes un atvērto datu izmantošanu.

Svarīgi ir arī uzlabot pētniecības infrastruktūru ilgtspējību ilgtermiņā, jo tās parasti ir operacionālas vairākus gadu desmitus, un tāpēc būtu jāizstrādā plāni, lai nodrošinātu tām nepārtrauktu un stabilu atbalstu.

Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūrām. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas un inovācijas spējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus inovatīvu risinājumu izstrādei.

Iepriekšējās pamatprogrammas ir būtiski sekmējušas efektīvāku un lietderīgāku valsts pētniecības infrastruktūru izmantošanu, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu. Pētniecības mobilitātei ir svarīga nozīme pētniecības infrastruktūru izmantošanas sekmēšanā, tāpēc ir jāizvērtē sinerģijas starp valsts un Eiropas mobilitātes shēmām.

ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošo pētniecības infrastruktūru vidi Eiropā līdztekus centieniem izstrādāt jaunas pētniecības infrastruktūras, kas ir nozīmīgas visai Eiropai un kam ir Eiropas mēroga ietekme, nodrošinot, ka līdzīgi pētniecības infrastruktūru kopumi sadarbojas, lai risinātu stratēģiskus jautājumus, kas ietekmē lietotāju kopienas, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, nodrošinot valsts un reģionālo pētniecības un izglītības tīklu starpsavienojumu, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, veicinot izkliedēto pētniecības infrastruktūru pārklājumu Eiropas mērogā, lai arī nodrošinātu pētniecības datu salīdzināšanu starp valstīm, piemēram, sociālo un humanitāro zinātņu un vides jomās, sekmējot pētniecības infrastruktūru sadarbspēju, uzlabojot un pastiprinot zināšanu pārnesi un augsti kvalificētu cilvēkresursu apmācību, sekmējot esošo pasaules klases Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru izmantošanu visā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un attiecīgā gadījumā to modernizējot, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem Eiropā, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūru plašāku izmantošanu rūpniecībā.

Tāpat arī ir jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: 3. IAM — Laba veselība un labklājība ikvienam, 7. IAM — Pieejama un tīra enerģija, 9. IAM — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, 13. IAM — Klimatiskā rīcība.

3.2.  Palīdzības jomas

3.2.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūras vides stiprināšana un pilnveidošana

ESFRI noteikto pētniecības infrastruktūru un citu pasaules klases pētniecības infrastruktūru, kam ir Eiropas mēroga nozīme, veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja ir svarīga, lai ES nodrošinātu vadošu pozīciju progresīvās pētniecības, pētnieku apmācības un prasmju pilnveidošanas, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jānodrošina Eiropas pētniecības kopienas ar nākamās paaudzes datu pakalpojumiem lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (piemēram, analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai saskaņā ar FAIR principiem. EAZM arī jānodrošina pētniekiem Eiropā piekļuve lielākajai daļai datu, ko ieguvušas un ievākušas pētniecības infrastruktūras, kā arī augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, tostarp tiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI) ietvaros(14).

Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.

Pamatvirzieni

–  Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, izstrādājot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāze, to sākuma fāzes darbība papildinājumā ar citiem finansējuma avotiem, ja pētniecības infrastruktūras atbalsta ar struktūrfondiem, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, racionalizējot uzraudzības praksi ESFRI orientieriem un citām Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūrām un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos, Eiropas mēroga pārklājumu vai ekspluatācijas izbeigšanu.

–  Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kurā ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība FAIR principiem; un plaša lietotāju bāze;

–  Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kura spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.

3.2.2.  Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana

Pētniecības vide tiks ▌uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valsts un reģionālo pētniecības infrastruktūru atvērtību visiem Eiropas pētniekiem un nepieciešamības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai ar inovācijas darbībām saskaņotu piekļuves nosacījumus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un veicinātu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu kopīgu attīstības stratēģiju.

Pamatvirzieni

–  Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.

–  Eiropas mēroga, valstu un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, kas pievēršas globāliem izaicinājumiem attiecībā uz pētnieku piekļuves nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanu un uzlabošanu.

3.2.2.a  Eiropas pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciāls un pasākumi inovācijas un apmācības jomā

Lai stimulētu inovāciju gan pašās pētniecības infrastruktūrās, gan rūpniecībā, tiks veicināta pētniecības un izpētes sadarbība ar rūpniecību nolūkā attīstīt Savienības spējas un pieprasījumu pēc rūpnieciskas piegādes tādās augsto tehnoloģiju jomās kā zinātniskie instrumenti. Turklāt tiks sekmēts tas, lai rūpniecībā izmantotu pētniecības infrastruktūras, piemēram, kā eksperimentālus testēšanas objektus vai uz zināšanām balstītus centrus. Lai attīstītu un izmantotu pētniecības infrastruktūras, to vadītājiem, pētniekiem, inženieriem un tehniķiem, kā arī lietotājiem būs vajadzīgas atbilstošas prasmes. Šajā nolūkā ar Savienības finansējumu atbalstīs to darbinieku apmācību, kuri vada Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras un nodrošina to darbību, personāla un paraugprakses apmaiņu starp struktūrām un atbilstošu cilvēkresursu nodrošinājumu svarīgākajās jomās, tostarp īpašu mācību programmu izveidi. Tiks mudināta sinerģijas veidošana ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Pamatvirzieni

–  Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, kuru nolūks ir sagatavot un īstenot kopīgu tehnoloģiskās attīstības un instrumentalizācijas stratēģiju/ceļvedi.

–  Apmācība personālam, kas vada Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras un nodrošina to darbību.

3.2.2.b  Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības stiprināšana

Nepieciešams atbalsts, lai politikas veidotāji, finansēšanas struktūras vai padomdevēju grupas, piemēram, ESFRI, būtu līdzīgi noskaņoti izstrādāt un īstenot skaidru un ilgtspējīgu Eiropas ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz pētniecības infrastruktūrām.

Līdzīgi, stratēģiskas starptautiskas sadarbības nodrošināšana stiprinās Eiropas pētniecības infrastruktūru pozīciju starptautiskā līmenī, nodrošinot to globālu tīklošanu, sadarbspēju un ietekmes sfēru.

Pamatvirzieni

–  Pētniecības infrastruktūru apsekošana, uzraudzība un novērtēšana ES līmenī, kā arī attiecīgās politikas izpēte, darbības komunikācijas un apmācības jomā, stratēģiskas starptautiskās sadarbības darbības pētniecības infrastruktūru jomā un īpaši attiecīgo politikas un padomdevēju struktūru pasākumi.

II PĪLĀRS

GLOBĀLIE IZAICINĀJUMI UN EIROPAS RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA

Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem, no kuriem daži ir arī globāli izaicinājumi. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti plaša, un to risināšanai ir nepieciešams pievērsties kopīgiem spēkiem, atvēlot šim uzdevumam pienācīgus, attiecīgi apmācītus un prasmīgus cilvēkresursus, pienācīgus finanšu resursus un samērīgus centienus. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā – gudri, elastīgi un saliedēti visu mūsu iedzīvotāju un viņu labklājības labā.

Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citām valstīm un pasaules reģioniem ▌starptautiskas sadarbības ietvaros saskaņā ar vadlīnijām, kas norādītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī Parīzes klimata nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES centieniem, veidojot neatņemamu daļu no pētniecības un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai.

Pētniecība un inovācija ir svarīgi ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un tehnoloģiskās un rūpniecības konkurētspējas virzītājspēki. Tās palīdzēs rast risinājumus pašreizējām un nākotnes problēmām, lai pēc iespējas ātri pavērstu pretējā virzienā negatīvo un bīstamo tendenci, kas patlaban ekonomisko attīstību sasaista ar arvien lielāku dabas resursu izmantošanu un arvien lielākām sociālajām problēmām. Tas savukārt izaicinājumus vērsīs jaunās darījumdarbības iespējās un ātri nesīs labumu sabiedrībai.

ES gūs labumu kā zināšanu, tehnoloģiju un rūpniecības izmantotāja un veidotāja, uzskatāmi parādot, kā moderna industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša, radoša, noturīga, atvērta un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas ▌ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; noturīgas, radošas un iekļaujošas ▌sabiedrības; sabiedrības, ko stiprina civilā drošība; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplīnu un radoša rūpniecība; risinājumi, kas saistīti ar kosmosu, jūru vai sauszemi; labi funkcionējoša bioekonomika, tostarp pārtikas un uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, dabas aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām – tas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darbvietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs ļoti svarīgas, tāpat kā ES inovatīvo rūpniecības vērtības ķēžu attīstīšana.

Jaunās tehnoloģijas ietekmē praktiski visas politikas jomas. Attiecībā uz katru atsevišķu tehnoloģiju bieži vien apvienojumā pastāv sociālās un ekonomiskās iespējas, iespējas uzlabot efektivitāti un kvalitāti un uzlabot publisko pārvaldi, ietekme uz nodarbinātību un izglītību, bet arī iespējamie riski attiecībā uz drošumu, privātumu un ētiku. Tāpēc tehnoloģiju politikā noteikti ir jāveic interešu līdzsvarošana un starpnozaru sadarbība un stratēģiju noteikšana.

Pētniecība un inovācija atbilstoši šim pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlāram ir sagrupēta integrētās, nenoslēgtās, plašās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, zinātniekus, tehnologus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, izglītotājus, politikas veidotājus, iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no ▌ kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam, un visi pasākumi galvenokārt tiks īstenoti, izmantojot kopdarbīgu pētniecību un inovācijas projektus, kas atlasīti, pamatojoties uz uzaicinājumiem konkursa kārtībā iesniegt priekšlikumus.

Papildus globālu izaicinājumu risināšanai, pasākumi kopās – kā daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā un sociālajā jomā, – arī tiks izstrādāti un piemēroti svarīgām un jaunām pamattehnoloģijām (gan digitālām, gan nedigitālām pamattehnoloģijām). Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES dati un pakalpojumi, kas iegūti no kosmosa tehnoloģijām. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” aptvers visus tehnoloģiskās gatavības līmeņus līdz 8. līmenim, neskarot Savienības konkurences tiesības.

Pasākumi radīs jaunas zināšanas un attīstīs tehnoloģiskus un netehnoloģiskus risinājumus, ļaus tehnoloģijai no laboratorijas nokļūt tirgū un izstrādās lietojumus, tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, un iekļaus pasākumus, ar kuriem tiks stimulēta ieviešana tirgū un veicināta privātā sektora apņemšanās un stimuli attiecībā uz standartizācijas darbībām Savienībā. Tehnoloģijām ir nepieciešama Eiropas pētnieku un rūpniecības kritiskā masa, lai izveidotu pasaulē vadošās ekosistēmas, kas ietver modernas tehnoloģijas infrastruktūras, piemēram, testēšanai. Tiks panāktas maksimālas sinerģijas ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām un EIT, kā arī citām programmām.

Kopas veicinās strauju pirmās šāda veida inovācijas ieviešanu ES ar plašu iestrādāto pasākumu klāstu, ieskaitot saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu netehnoloģiskai inovācijai un inovatīviem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Tiks izveidoti inovatīvu risinājumu plānojumi, kuru pamatā ir pētniecības un inovācijas darbības, un tie tiks vērsti uz publiskiem un privātiem investoriem, kā arī citām atbilstošām ES un valstu vai reģionālajām programmām. Šajā sakarībā tiks veidotas sinerģijas ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” trešo pīlāru.

Dzimumu līdztiesība ir būtisks faktors ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai. Tādēļ ir svarīgi visos globālajos izaicinājumos integrēt dzimumperspektīvu.

1.  KOPA “VESELĪBA”

1.1.  Pamatojums

ES sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka ikvienam ir tiesības savlaicīgi piekļūt cenas ziņā pieejamai, profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei, kas ir droša un kvalitatīva. Tas akcentē ES apņemšanos attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas paredz līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju veselības aprūpi visiem un visās vecuma grupās, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.

Veselīgi iedzīvotāji ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības mazināšanai, ar Eiropas sabiedrības novecošanu saistītu jautājumu risināšanai, sociālā progresa un pārticības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir ▌saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES izveidošanas paredzamais mūža ilgums ES ir pieaudzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, vidi, izglītību, veselību un rūpēm par cilvēkiem. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gados ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu. Papildus šiem uzlabojumiem starp konkrētām grupām un dažādās Eiropas valstīs ir vērojamas sociālas un ar dzimumu saistītas atšķirības paredzamajā mūža ilgumā.

Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes ražīguma un kvalitātes paaugstināšanā. Tomēr ES turpina risināt jaunas un noturīgas problēmas, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: veselības un aprūpes pakalpojumu piekļūstamība un pieejamība cenas ziņā; efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, saslimšanas ar vēzi gadījumu pieaugums, saslimstības ar garīgām slimībām palielināšanās, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga nevienlīdzība veselības aprūpes jomā starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku, tostarp ar nabadzību saistītu aspektu, konstatēšana, izprašana, kontrole, profilakse un mazināšana ātri mainīgajā sociālajā, urbānajā, lauku un dabiskajā vidē, demogrāfiskās pārmaiņas, tostarp ar novecošanu saistīti jautājumi, Eiropas veselības aprūpes sistēmu arvien lielākās izmaksas ▌un augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt inovāciju izstrādē veselības jomā ar jauniem globāliem spēlētājiem. Turklāt vilcināšanās vakcinēties var samazināt imunizācijas īpatsvaru konkrētās iedzīvotāju grupās.

Šie izaicinājumi veselības jomā ir sarežģīti, savstarpēji saistīti un globāli, un to risināšanai nepieciešama daudzdisciplināra, tehniska un netehniska, starpnozaru un transnacionāla sadarbība. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem, klīniskiem, praktiskiem epidemioloģiskiem, ētikas, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Ar tiem risinās tādas neapmierinātas klīniskās vajadzības kā retu vai grūti ārstējamu slimību (dažādu vēža veidu, piemēram, bērnu saslimšanas ar vēzi un plaušu vēža) ārstēšana. Tie apvienos akadēmisko aprindu, ārstu, regulatīvo iestāžu un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem dienestiem, pacientiem, politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās, ņemot vērā dalībvalstu kompetences attiecībā uz to veselības aprūpes sistēmu organizāciju un finansēšanu. Pilnībā tiks izmantoti progresīvie pētījumi genomikas un citās multiomikas jomās, kā arī pakāpeniska personalizētu medicīnisku pieeju ieviešana, kas ir svarīgi, lai pievērstos dažādu neinfekciozu slimību ārstēšanai un digitalizētu veselības un veselības aprūpes jomu.

Pētniecība un inovācija sekmēs stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī nolūkā apvienot speciālās zināšanas, spējas un resursus, kas vajadzīgi, lai radītu darbības vērienu, ātrumu un apjomradītus ietaupījumus, kā arī izmantotu sinerģijas, izvairītos no centienu dublēšanas un dalītos gaidāmajos labumos un saistītajos finanšu riskos. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” sinerģijas pētniecībā un inovācijā veselības jomā tiek veicinātas jo īpaši Eiropas Sociālā fonda Plus veselības sadaļas ietvaros.

Digitālie risinājumi veselības jomā ir radījuši daudzas iespējas atrisināt aprūpes pakalpojumu problēmas un risināt citus aktuālus ar novecojošu sabiedrību saistītus jautājumus. Pilnībā būtu jāizmanto iespējas, ko var sniegt digitalizācija veselības un aprūpes jomā, neapdraudot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Ir izstrādātas digitālās ierīces un programmatūra, ar kuru diagnosticē, ārstē un atvieglo pacientu pašpārvaldi slimību, tostarp hronisku slimību, gadījumā. Digitālās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas arī medicīniskajā apmācībā un izglītībā, un pacientiem un citiem veselības aprūpes patērētājiem ir iespēja piekļūt informācijai par veselību, dalīties ar to un to izstrādāt.

Pētniecības un inovācijas pasākumi saistībā ar šo globālo izaicinājumu attīstīs zināšanu bāzi, izmantos esošās zināšanas un tehnoloģijas, apvienos un radīs pētniecības un inovācijas spēju un izstrādās risinājumus, kas vajadzīgi efektīvākai veselības ▌ un integrētas slimību profilakses, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas, rehabilitācijas, izārstēšanas un (ilgstošas un paliatīvās) aprūpes veicināšanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu ieteikumus rīcībai un paziņoti attiecīgajām ieinteresētajām personām. Savukārt, uzlabojot rezultātus veselības jomā tiks panākta lielāka labklājība un paredzamais dzīves ilgums, veselīga, aktīva dzīve, labākā dzīves kvalitāte un ražīgums, vairāk veselīgu dzīves gadu un veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja. Saskaņā ar Regulas 14. un 15. pantu un Cilvēktiesību un Pamattiesību hartu īpaša uzmanība tiks pievērsta ētikai, cilvēka cieņas aizsardzībai, dzimumu un etniskajiem aspektiem un nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu personu vajadzībām.

Pievēršanās galvenajiem izaicinājumiem veselības jomā palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, tostarp Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālajām stratēģijām un rīcības plāniem. Tas sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā.▌

Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: 3. IAM — Laba veselība un labklājība ikvienam, 13. IAM — Klimatiskā rīcība.

1.2.  Palīdzības jomas

1.2.1.  Veselība visu mūžu

Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (perinatālajā posmā, dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), tostarp invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kam nepieciešama labāka izpratne un individuāla pieeja, ņemot vērā dzimumu un ētikas aspektus. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām visas dzīves laikā, tostarp ar veselīgu dzīves sākumu un uzturu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē. Profilaksē un komunikācijā ņems vērā konkrētu auditoriju īpašības.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par agrīno attīstību un novecošanas procesu visas dzīves laikā.

–  Prenatālā, neonatālā, mātes, tēva, zīdaiņa un bērna veselība, kā arī vecāku, ģimenes un izglītotāju loma.

–  Pusaudžu veselības vajadzības, tostarp faktori, kas ietekmē garīgo veselību.

–  Invaliditātes un traumu radītās veselības sekas.

–  Pētījumi par pasākumiem, kā plānot, īstenot un uzraudzīt rehabilitāciju visa dzīves laikā, un jo īpaši par agrīnās individuālās rehabilitācijas programmu (EIRP) bērniem, kurus skārušas invaliditāti izraisošas patoloģijas.

–  Veselīga novecošana, neatkarīga un aktīva dzīve, tostarp sociāla līdzdalība vecāka gadagājuma cilvēkiem un/vai invalīdiem.

–  Veselības izglītība un veselībpratība, tostarp digitālā.

1.2.2.  Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori

Labāka izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, kultūras, ekonomiskā un fiziskā vide, tostarp digitalizācijas, cilvēku mobilitātes (piemēram, migrācijas un ceļošanas) ietekme uz veselību, piesārņojums, uzturs, klimata pārmaiņas un citi vides jautājumi, dos savu ieguldījumu, lai noteiktu, novērstu un mazinātu veselības riskus un apdraudējumu; samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt drošu, videi draudzīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību. Tā pamatā būs arī uz iedzīvotāju grupām balstīti pētījumi, cilvēku biomonitorings un epidemioloģiski pētījumi.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un metodikas, ar kurām izvērtē ķīmisku vielu, iekštelpu un āra piesārņojošu vielu un citu ar klimata pārmaiņām, darba vietu, dzīvesveidu vai vidi saistītu faktoru radītus apdraudējumus, iedarbību un ietekmi uz veselību un vairāku šādu faktoru kombinēto ietekmi;

–  vides, profesionālie, sociālekonomiskie, kultūras, ģenētiskie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labklājību, kā arī to savstarpējā mijiedarbība, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām un nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, attiecīgā gadījumā ar dzimumu un vecumu saistītiem īpašiem jautājumiem un ietverot to, kādu ietekmi uz veselību atstāj ēku, produktu un pakalpojumu projektēšana un izstrāde;

–  riska novērtējums, pārvaldība un komunikācija, kas attiecīgā gadījumā tiek atbalstīta ar transdisciplinārām pieejām, un uzlaboti rīki uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, tostarp izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšana un to alternatīvas;

–  spējas un infrastruktūras, kas paredzētas tam, lai droši savāktu, kopīgotu, izmantotu, atkārtoti izmantotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošiem faktoriem, tostarp par iedarbību uz cilvēkiem, un nodrošinātu to savienojumu ar vides parametru, dzīvesveidu, veselības stāvokļa un slimību datubāzēm ES un starptautiskā līmenī;

–  veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi, tostarp profesionālie aspekti.

1.2.3.  Neinfekciozas un retas slimības

Neinfekciozas slimības, tostarp vēzis un retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un attiecībā uz tām nepieciešama labāka izpratne un taksonomija, kā arī efektīvākas pieejas ▌, tostarp personalizētas medicīnas (saukta arī par “precīzijas medicīnu”) pieejas, multimorbiditātes profilaksē, diagnostikā, uzraudzībā, ārstēšanā, rehabilitācijā un izārstēšanā, kā arī izpratnē par to.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par mehānismiem, kuri ir neinfekciozu slimību, tostarp sirds un asinsvadu slimību, attīstības pamatā;

–  ilgstoši iedzīvotāju pētījumi ar mērķi atbalstīt izpratni par veselības un slimību parametriem un palīdzēt stratificēt iedzīvotājus, lai veicinātu profilaktiskās medicīnas attīstību;

–   diagnostikas instrumenti un metodes agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un laicīgai pacientam pielāgotai ārstēšanai, kas ļauj aizkavēt slimības attīstību un/vai panākt tās atkāpšanos;

–   profilakses un skrīninga programmas, ievērojot PVO, ANO un ES ieteikumus vai pārsniedzot tos;

–   integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko slimību un multimorbiditātes, tostarp neirodeģeneratīvu slimību un sirds un asinsvadu slimību, pārvaldībai;

–   ārstēšana, ▌atveseļošana vai citi terapeitiski pasākumi, tostarp gan farmakoloģiska, gan nefarmakoloģiska ārstēšana;

–   paliatīvā aprūpe;

–  augstu neapmierinātu klīnisko vajadzību jomas, piemēram, retas slimības, tostarp pediatriskā onkoloģija;

–   ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes izvērtēšana, tostarp balstoties uz klīniskās prakses datu reģistriem;

–   piemērošanas izpēte ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pasākumus un atbalstīt to ieviešanu veselības politikās un sistēmās;

–  pētniecības attīstīšana un informācijas, aprūpes un ārstēšanas, tostarp personalizētās medicīnas, uzlabošana retu slimību jomā.

1.2.4.  Infekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības

Milzīgs pārbaudījums sabiedrības veselības un globālās veselības jomā ir cilvēku aizsargāšana no pārrobežu veselības apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasīs izpratni par infekcijas slimībām, tostarp ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām slimībām, un to profilaksi, gatavību tām, agrīnu atklāšanu un pētniecisko reakciju uz uzliesmojumiem, ārstēšanu un izārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par to, kā darbojas ar infekciju saistīti mehānismi;

–  infekcijas slimību parādīšanās vai atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, tostarp pārneses mehānismi no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem, kā arī klimata pārmaiņu un ekosistēmu attīstības ietekme uz infekcijas slimību dinamiku;

–  infekcijas slimību, ▌ar veselības aprūpi saistītu infekciju un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna un ātra atklāšana, kontrole un uzraudzība;

–  mikrobu rezistences apkarošana, tostarp epidemioloģija, profilakse, diagnostika, kā arī jaunu antimikrobiālo līdzekļu un vakcīnu izstrāde;

–  vakcīnas, tostarp vakcīnu platformu tehnoloģijas, infekcijas slimību, tostarp komorbiditātes un blakusinfekciju, diagnostika, ārstēšana un izārstēšana;

–  pievēršanās zemiem vakcinēšanās rādītājiem, izprotot vilcināšanos vakcinēties un veidojot uzticēšanos vakcīnām;

–  efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanas pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas, un to koordinēšana reģionālā, valstu un ES līmenī;

–  šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;

–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piemēram, AIDS, tuberkuloze un tropu slimības, tostarp malārija, arī saistībā ar migrācijas plūsmām un intensīvāku cilvēku mobilitāti kopumā.

1.2.5.  Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi, tostarp personalizētā medicīna

Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izstrādāt, attīstīt, realizēt▌, ieviest un izvērtēt piemērotus, uzticamus, drošus, lietotājiem draudzīgus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, pienācīgi ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver svarīgas pamattehnoloģijas no jauniem biomateriāliem līdz biotehnoloģijām, kā arī atsevišķu šūnu metodes, multiomiku un sistēmu medicīnas pieejas, mākslīgo intelektu un citas digitālās tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darbvietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus cilvēku. Pēc iespējas agri ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, un tiks ņemts vērā netehnoloģiskais aspekts, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju, metodoloģiju un instrumentu pieņemamību. Tas ietver iedzīvotājus, veselības aprūpes sniedzējus un speciālistus.

Pamatvirzieni

–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;

–  integrēti instrumenti, tehnoloģijas, medicīniskas ierīces, medicīniskā attēlveidošana, biotehnoloģija, nanomedicīna un progresīvi terapijas veidi (tostarp šūnu un gēnu terapija) un digitālie risinājumi cilvēka veselībai un aprūpei, tostarp mākslīgais intelekts, mobilie risinājumi un tālveselība, vienlaikus attiecīgā gadījumā pievēršoties rentablas ražošanas aspektiem agrīnā posmā (lai optimizētu industrializācijas stadiju un inovācijas potenciālu kļūt par cenas ziņā pieejamām zālēm);

–  veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovatīvu risinājumu iepirkums lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus, kā arī piemērošanas izpēti, tostarp uz personalizētu medicīnu balstītu diagnostiku;

–  novatoriski procesi un pakalpojumi veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;

–  veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošums, efektivitāte, rentabilitāte, sadarbspēja un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme, tostarp sabiedrības atbalsta jautājumi;

–  regulatīvā zinātne un standarti veselības un aprūpes tehnoloģijām un instrumentiem;

–  veselības datu pārvaldība, tostarp datu sadarbspēja, integrēšana, analītiskās un vizualizācijas metodes, lēmumu pieņemšanas procesi, pamatojoties uz mākslīgo intelektu, datizraci, lielo datu tehnoloģiju, bioinformātiku un augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām ar mērķi veicināt personalizētu medicīnu, tostarp profilaksi, un optimizēt veselības uzturēšanu.

1.2.6.  Veselības aprūpes sistēmas

Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā veselības un sociālā darba nozarēs bija nodarbināti 24 miljoni cilvēku. Viena no dalībvalstu galvenajām prioritātēm ir veselības aprūpes sistēmas padarīt drošas, pieejamas visiem, integrētas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas ar laikā sniegtiem un atbilstošiem pakalpojumiem, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un uz cilvēku centrētai aprūpei, kas balstīta uz atklātām un drošām Eiropas datu infrastruktūrām. Veselības un aprūpes digitālo pāreju veicinās tādas jaunas iespējas kā 5G izvēršana, “digitālo dvīņu” koncepcija un lietu internets.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāzes atbalstīšana veselības aprūpes sistēmu un politikas reformām Eiropā un ārpus tās;

–  jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei, tostarp personalizētās medicīnas pieejas, pārvaldības un organizatoriskie aspekti, un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;

–  veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;

–  veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;

–  nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības, tostarp digitālās prasmes;

–  laikus sniegtas, ticamas, drošas un uzticamas veselības informācijas uzlabošana un veselības datu labāka izmantošana/atkārtota izmantošana, tostarp attiecībā uz elektroniskiem veselības datu reģistriem, pienācīgi ievērojot datu aizsardzību (tostarp nepieļaujot personiskā dzīvesveida un veselības informācijas ļaunprātīgu izmantošanu), drošību, pieejamību, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;

–  veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;

–  risinājumi iedzīvotāju un pacientu tiesību nostiprināšanai, pašuzraudzībai un mijiedarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem integrētākas aprūpes un uz lietotāju vērstas pieejas nolūkos, vienlaikus apsverot vienlīdzīgu piekļuvi;

–  dati, informācija, zināšanas un paraugprakse no ES un globāla mēroga veselības aprūpes sistēmu pētījumiem, kas pamatojas uz pastāvošām zināšanām un datubāzēm.

2.  KOPA “KULTŪRA, JAUNRADE UN ▌IEKĻAUJOŠA SABIEDRĪBA”

2.1.  Pamatojums

Eiropas Savienībā unikālā veidā ekonomiskā izaugsme tiek kombinēta ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sociālo politiku, ar augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas godā demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu vienlīdzību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina izaicinājumi, kas cita starpā saistīti ar globalizāciju un tehnoloģiskajām pārmaiņām un aizvien pieaugošu nevienlīdzību. ▌

Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, veicinot demokrātiskas pārvaldības inovāciju un nostiprinot uzticēšanos tai, sekmējot izglītību, apkarojot nevienlīdzību, bezdarbu, marginalizāciju, diskrimināciju un radikalizāciju, garantējot cilvēktiesības, veicinot kultūru daudzveidību un Eiropas kultūras mantojumu un sociālās inovācijas ceļā nodrošinot iespējas iedzīvotājiem. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija. Pētniecībai un inovācijai ir būtiski svarīga loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs un mākslas jomās, kā arī kultūras un radošajās nozarēs attiecībā uz šo problēmu risināšanu un ES mērķu sasniegšanu. Visās šīs kopas palīdzības jomās jo īpaši ir iekļauti sociālo un humanitāro zinātņu aspekti.

▌

Šo problēmjautājumu apmēra, sarežģītības, starppaaudžu un pārrobežu rakstura dēļ nepieciešama daudzslāņaina ES rīcība. Šādu kritisku sociālu, politisku, kultūras un ekonomisku problēmu ▌risināšana tikai valstiskā līmenī radītu neefektīvas resursu izmantošanas, fragmentētas pieejas un atšķirīgu zināšanu un spēju standartu piemērošanas risku.

▌

Pētniecības un inovācijas pasākumi šīs globālās problēmas risināšanai tiks kopumā saskaņoti ar ES prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. ▌Tiks izmantotas sinerģijas ar programmu “Tiesiskums” un programmu “Tiesības un vērtības”, kas atbalsta pasākumus tiesu iestāžu pieejamības, cietušo tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminēšanas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomās, kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, “Erasmus”, “Erasmus+” un Eiropas Sociālo fondu Plus.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM 5 — Dzimumu līdztiesība; IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

2.2.  Palīdzības jomas

2.2.1.  Demokrātija un pārvaldība

Uzticība demokrātijai un iedibinātām politiskām institūcijām, šķiet, mazinās. Vilšanos politikā arvien skaidrāk pauž pret pastāvošo iekārtu vērstas un populistiskas partijas un atdzimstošs natīvisms. To cita starpā pastiprina sociālekonomiska nevienlīdzība, lielas migrācijas plūsmas un drošības problēmas. Pastāvošo un nākotnes problēmu risināšanai nepieciešama jauna veida domāšana par to, kā visu līmeņu demokrātiskajām iestādēm pielāgoties lielākas daudzveidības, globālas ekonomiskās konkurētspējas, strauju tehnoloģisko sasniegumu un digitalizācijas situācijai, kurā liela nozīme ir iedzīvotāju pieredzei ar demokrātisku diskursu, praksi un iestādēm.

Pamatvirzieni

–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; ▌nozīme, kāda izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai ir kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;

–  nozīme, kāda sociālajam kapitālam un piekļuvei kultūrai ir demokrātiska dialoga un aktīva pilsoniskuma, atvērtu un uzticības pilnu sabiedrību stiprināšanā;

–  inovatīvas un atbildīgas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, pieejamības, reaģētspējas, pārskatatbildības, uzticamības, noturības, efektivitātes un leģitimitātes stiprināšanā, pilnīgi ievērojot pamattiesības un cilvēktiesības un tiesiskumu;

–  stratēģijas populisma, rasisma, polarizācijas, korupcijas, ekstrēmisma, radikalizācijas un terorisma problēmu risināšanai un ▌iedzīvotāju iekļaušanai, viņu iespēju nodrošināšanai un iesaistīšanai;

–  sociālās, ekonomiskās un politiskās iekļaušanas un starpkultūru dinamikas analīze un attīstība Eiropā un ārpus tās;

–  labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;

–  nozīme, kāda ir multikulturālām, tostarp garīgām, identitātēm attiecībā uz demokrātiju, pilsoniskumu un politisko iesaisti, kā arī tādām ES pamatvērtībām kā cieņa, tolerance, dzimumu līdztiesība, sadarbība un dialogs;

–  atbalsts pētījumiem ar mērķi izprast identitāti un piederību kopienām, reģioniem un tautām;

–  tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju, privātumu un vārda brīvību;

–  uz apspriešanos un dalību balstīta un tieša demokrātija un pārvaldība un aktīvs un iekļaujošs pilsoniskums, ietverot digitālo dimensiju;

–  ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātisku pārvaldību, kā arī pētījumi par to, cik lielā mērā nevienlīdzības mazināšana un visu diskriminācijas veidu, tostarp uz dzimumu balstītas diskriminācijas, apkarošana var veicināt noturīgāku demokrātiju;

–  noziedzības, dogmatisma un radikalizācijas cilvēciskās, sociālās un politiskās dimensijas attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest;

–  dezinformācijas, viltus ziņu un naida runas apkarošana un to ietekme uz publiskās sfēras veidošanu;

–  ES kā starptautisks un reģionāls rīcībspēks multilaterālā pārvaldībā, tostarp jaunas pieejas zinātnes diplomātijai;

–  justīcijas sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesu iestādēm, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm gan civillietās, gan krimināllietās.

2.2.2.  Kultūras mantojums

Eiropas kultūras un radošās nozares veido tiltu starp mākslu, kultūru, garīgo pārliecību un pieredzi, kā arī kultūras mantojumu, darījumdarbības aprindām un tehnoloģijām. Turklāt kultūras un radošajām industrijām (CCI) ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializēšanā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un atrodas stratēģiskā pozīcijā, lai radītu inovatīvu pārnesi citās industriālajās nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā, plašsaziņas līdzekļu un digitālajās tehnoloģijās un inženierijā. Kultūras mantojums ir neatņemama kultūras un radošo nozaru sastāvdaļa un ir mūsu dzīves pamats, un tas ir svarīgs kopienām, grupām un sabiedrībām, piešķirot piederības sajūtu. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Labāka izpratne par kultūras mantojumu un to, kā tas tiek uztverts un interpretēts, ir būtiski svarīga iekļaujošas sabiedrības radīšanai Eiropā un visā pasaulē. Tas ir arī Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajām un kultūras nozarēm. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums – kā taustāmais, tā netaustāmais – ir svarīgs resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, radošajām un uzņēmējdarbības ▌nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darbvietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji. Tādējādi gan kultūras mantojuma inovācija, gan noturība ir jāapsver sadarbībā ar vietējām kopienām un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas var kalpot kā kultūras diplomātijas līdzeklis un kā identitātes veidošanas un kulturālās un sociālās kohēzijas faktors.

Pamatvirzieni

–  Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām un inovatīvām metodoloģijām, tostarp digitālās tehnoloģijas;

–  piekļuve kultūras mantojumam un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;

–  pētījumi par kultūras mantojuma pieejamību, izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākoņpakalpojumus, tostarp, bet ne tikai Eiropas kultūras mantojuma sadarbības telpu, kā arī veicinot un atvieglojot zinātības un prasmju nodošanu. Vispirms tiks veikts ietekmes novērtējums;

–  ilgtspējīgi darījumdarbības modeļi, kuru mērķis ir nostiprināt kultūras mantojuma nozares finansiālo pamatu;

–  kultūras mantojuma sasaiste ar jaunām radošām nozarēm, tostarp interaktīviem plašsaziņas līdzekļiem, un sociālo inovāciju;

–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un ilgtspējīgs kultūrtūrisms;

–  kultūras mantojuma un valodu saglabāšana, aizsardzība, veicināšana, ▌ atjaunošana un ilgtspējīga pārvaldība, tostarp izmantojot tradicionālās prasmes un amatniecību vai pašas attīstītākās tehnoloģijas, ieskaitot digitālās tehnoloģijas;

–  kultūras atmiņu, tradīciju, uzvedības modeļu, uztveres, pārliecības, vērtību, piederības sajūtas un identitātes ietekme. Kultūras un kultūras mantojuma loma multikulturālā sabiedrībā un kulturālās iekļaušanas un izstumšanas modeļi.

2.2.3.  Sociālās un ekonomiskās pārmaiņas

Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām un kultūras pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģisko inovāciju rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu(15). Ir nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, dzimumu līdztiesību, labklājību un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu), novērst sociāli teritoriālu nevienlīdzību un veicināt cilvēkkapitālu, izprast un risināt migrācijas un integrācijas problēmjautājumus un atbalstīt paaudžu solidaritāti, kultūru dialogu un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušākai nākotnei ir nepieciešamas pieejamas, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un mācību sistēmas.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. Izglītības un mācību loma nolūkā mazināt nevienlīdzību un atbalstīt iekļaušanu, tostarp mācību nesekmības novēršanu;

–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām;

–  statistikas un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna ražīguma pieauguma un/vai strukturālu ekonomisku pārmaiņu kontekstā;

–  jauni pārvaldības modeļi jaunās ekonomikas jomās un tirgus iestādēs;

–  jauni darba veidi, darba, kvalifikācijas celšanas, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba vidi, nediskriminēšanu, tostarp dzimumu līdztiesību un sociālo iekļaušanu;

–  lielāka izpratne par sociālajām pārmaiņām Eiropā un to ietekmi;

–  sociālo, tehnoloģisko un ekonomisko pārmaiņu ietekme uz droša, veselīga, cenas ziņā pieejama un ilgtspējīga mājokļa pieejamību;

–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir taisnīgā un ilgtspējīgā veidā mazināt nevienlīdzību un ▌pievērsties tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības ietekmei;

–  iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes modeļi pilsētvidei, daļējai pilsētvidei un lauku videi;

–  izpratne par cilvēku mobilitāti un tās ietekmi sociālu un ekonomisku pārmaiņu kontekstā, labākas migrācijas pārvaldības nolūkos to apsverot globālā un vietējā mērogā, atšķirību respektēšana, migrantu, tostarp bēgļu, ilgtermiņa integrēšana un saistītu politikas pasākumu ietekme; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana un attīstības palīdzības un sadarbības jautājumi; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, darba tirgum, kultūrai, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem, tostarp migrantiem;

–  galveno problēmu risināšana saistībā ar Eiropas sociālās kohēzijas, imigrācijas, integrācijas, demogrāfisko pārmaiņu, novecošanas, invaliditātes, izglītības, nabadzības un sociālās atstumtības modeļiem;

–   progresīvas stratēģijas un inovatīvas metodes dzimumu līdztiesības veicināšanai visās sociālās, ekonomikas un kultūras jomās, kā arī lai risinātu ar dzimumu saistītu aizspriedumu un ar dzimumu saistītas vardarbības problēmu;

–  izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiskās inovācijas, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;

–  valsts iestāžu pārvaldības un vadības sistēmu modernizācija ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus un īstenot viņu cerības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, pārskatatbildību un lietotāja centrālo lomu.

▌

3.  KOPA “CIVILĀ DROŠĪBA SABIEDRĪBAI”

3.1.  Pamatojums

Eiropas sadarbība ir sekmējusi to, ka Eiropas kontinentā valda iepriekš nepiedzīvots miera, stabilitātes un pārticības laikmets. Tomēr Eiropai ir jāreaģē uz izaicinājumiem, ko rada pastāvīgie draudi mūsu aizvien sarežģītākās un digitalizētākās sabiedrības drošībai. Teroristu uzbrukumi un radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai. Uzmanība ir jāpievērš arī jauniem drošības draudiem, ko tuvākajā nākotnē radīs jaunas tehnoloģijas. Nākotnes drošība un pārticība ir atkarīga no tā, vai uzlabosim savas spējas aizsargāt Eiropu pret tādiem draudiem. Tos nevar novērst vienīgi ar tehniskiem līdzekļiem, ir vajadzīgas zināšanas par cilvēkiem, viņu vēsturi, kultūru un uzvedību, un tie ietver ētiskus apsvērumus attiecībā uz līdzsvaru starp drošību un brīvību. Turklāt Eiropai ir jānodrošina sava neatkarība no drošībai būtiskām tehnoloģijām un jānodrošina atbalsts kardinālu drošības tehnoloģiju izstrādei.

Eiropas iedzīvotāji, valsts iestādes, ES iestādes un ekonomika jāaizsargā pret pastāvīgajiem terorisma un organizētās noziedzības draudiem, tostarp šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības, narkotiku tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības, kā arī kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības. Lai uzlabotu valsts politiku drošības jomā, ir labāk jāizprot noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēciskais un sociālais aspekts. Būtiska ir arī aizsardzības un drošības stiprināšana ar labāku robežu, tostarp jūras un sauszemes robežu, pārvaldību. Aizvien populārāka kļūst kibernoziedzība un ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas dēļ kļūst dažādāki arī ar to saistītie riski. Eiropai ir jāturpina centieni palielināt kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanu, lai aizsargātu demokrātisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti. Papildu pūles jāpieliek, lai samazinātu tādu ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz dzīvi un iztiku, kuri arvien biežāk vērojami klimata pārmaiņu dēļ, piemēram, plūdi, vētras, karstuma viļņi vai sausums, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, zemes postījumus un citas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces. Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas var apdraudēt nozīmīgas sabiedrības funkcijas un kritiskas infrastruktūras, piemēram, komunikācijas, veselību, pārtiku, dzeramo ūdeni, energoapgādi, transportu, drošību un pārvaldi.

Lai uzlabotu noturību pret katastrofām, ir vajadzīga gan tehniska izpēte, gan iesaistīto cilvēka faktoru izpēte, tostarp attiecīgā gadījumā testējot lietojumus, apmācības, kā arī kiberhigiēnu un kiberizglītību. Ir jāpieliek vairāk pūļu, lai izvērtētu drošības pētniecības rezultātus un veicinātu to īstenošanu praksē.

Ar šo kopu tieksies panākt sinerģijas, jo īpaši ar šādām programmām: Iekšējās drošības fonds, Integrētās robežu pārvaldības fonds un programma “Digitālā Eiropa”, kā arī uzlabota sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starpvaldību aģentūru un organizāciju starpā, tostarp izmantojot apmaiņas un konsultāciju mehānismus, piemēram, palīdzības jomā “Aizsardzība un drošība”.

Drošības pētniecība ir daļa no plašākas visaptverošas ES reakcijas uz drošības draudiem. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot ar nākotnes tehnoloģiju, metožu un lietojumu pieejamību novērst politikas veidotāju, praktiķu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atklātos spēju trūkumus. Jau šobrīd saskaņā ar ES pamatprogrammu sniegtais finansējums pētniecībai sasniedz apmēram 50 % no kopējā ES publiskā finansējuma drošības pētniecībai. Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari). Tā kā pētniecības un inovācijas pasākumi saskaņā ar šo programmu būs paredzēti tikai un vienīgi civilajām vajadzībām, tiks mēģināts panākt koordināciju ar ES finansētiem aizsardzības pētījumiem, lai stiprinātu sinerģijas, atzīstot, ka pastāv jomas, kurās tehnoloģiju var lietot divējādi. Finansējuma dublēšanās tiek novērsta. Pārrobežu sadarbība veicina Eiropas vienotā drošības tirgus attīstību un uzlabo rūpniecisko darbību, kā arī ir ES autonomijas pamatā. Pienācīga uzmanība tiks veltīta cilvēku izpratnei par drošību un tās uztverei.

Drošības pētniecība atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot īstu un efektīvu drošības savienību.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

3.1.1.   Pret katastrofām noturīgas sabiedrības

Katastrofas var izraisīt daudzi avoti, gan daba, gan cilvēks: teroristu uzbrukumi, ar klimatu saistītas dabas parādības un citi ārkārtas gadījumi (arī jūras līmeņa celšanās), meža ugunsgrēki, karstuma viļņi, plūdi, sausums, pārtuksnešošanās, zemestrīces, cunami un vulkānu aktivitāte, ūdeņu krīzes, kosmiskie laikapstākļi, rūpniecības un transporta katastrofas, kodoliski, radioloģiski, bioloģiski un ķīmiski (CBRN) atgadījumi, kā arī kaskādveida riski. Mērķis ir novērst un mazināt katastrofu izraisīto nāves gadījumu skaitu, kaitējumu veselībai un videi, psiholoģiskus kaitējumus, kā arī ekonomiskos un materiālos zaudējumus, nodrošināt apgādi ar pārtiku, medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem un ūdeni, kā arī uzlabot izpratni par katastrofu riskiem, mazināt tos un uzlabot atkopšanos pēc katastrofām. Tas nozīmē, ka ir jāaptver viss krīžu pārvarēšanas spektrs — no profilakses un mācībām līdz krīzes pārvarēšanai un pēckrīzes pārvaldībai un noturībai.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas, spējas un pārvaldība pirmās palīdzības sniedzējiem, lai varētu sniegt ārkārtas palīdzību krīzes, katastrofas un pēckatastrofas situācijās un sākotnējā atkopšanās posmā;

–  sabiedrības spējas labāk novērst, pārvaldīt un samazināt katastrofu risku, tostarp ar dabā balstītiem risinājumiem, uzlabojot prognozēšanas spējas, profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu uz pastāvošiem un jauniem riskiem un domino efektiem, ietekmes novērtējums un labāka izpratne par cilvēka faktoru riska pārvaldībā un riska komunikācijas stratēģijās;

–  efektīvāk atbalstīt Sendai pamatprogrammas filozofiju par atjaunošanu, veidojot labāk (“build-back-better”), ar labāku izpratni par pēckatastrofas atkopšanās procesu un pētot, kā efektīvāk novērtēt pēckatastrofas risku;

–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu sadarbību pārrobežu operācijās un integrētu ES tirgu.

3.1.2.   Aizsardzība un drošība

Nepieciešams aizsargāt iedzīvotājus pret drošības apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas, arī teroristiskas, darbības un hibrīddraudi, kā arī reaģēt uz šiem draudiem; aizsargāt cilvēkus, publiskas vietas un kritisko infrastruktūru pret fiziskiem (ieskaitot ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus, kodolmateriālu un sprāgstvielu (CBRN-E)) uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem; cīnīties pret terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, tostarp veidojot izpratni par teroristu idejām un uzskatiem un apkarojot tos; novērst smagus noziegumus, tostarp kibernoziegumus un organizēto noziedzību (piemēram, produktu viltošanu un pirātismu), un cīnīties pret tiem; sniegt atbalstu upuriem; izsekot noziedzīgas finanšu plūsmas; veidot jaunas tiesu ekspertīzes spējas; atbalstīt datu izmantošanu tiesībaizsardzībai un nodrošināt personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības pasākumos; nostiprināt robežaizsardzības spējas, lai atbalstītu ES gaisa, sauszemes un jūras robežu pārvaldību cilvēku un preču plūsmu vajadzībām, un labāk izprast cilvēka faktoru visos minētajos drošības draudos un to novēršanā un mazināšanā. Ir svarīgi saglabāt elastīgumu, lai ātri risinātu jaunas un neparedzētas drošības problēmas, kas var rasties.

Pamatvirzieni

–  Inovatīvas pieejas un tehnoloģijas drošības darbiniekiem (piemēram, policijai, ugunsdzēsējiem, medicīnas dienestiem, robežsardzei un krasta apsardzei, muitniekiem), jo īpaši saistībā ar drošības spēku, infrastruktūras apsaimniekotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un atklāto vietu pārvaldītāju digitālo pāreju un sadarbspēju;

–  pārrobežu noziedzības izpausmju analīze, progresīvas metodes ātrai, uzticamai, standartizētai datu apmaiņai un vākšanai ar uzlabotu privātumu, kā arī paraugprakse;

—  noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēciskā un sociālekonomiskā dimensija attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest, tostarp izpratne par teroristu idejām un uzskatiem un noziegumiem, kas balstīti uz dzimumu, seksuālo orientāciju vai rasu diskrimināciju, un to apkarošana;

—  tādu jaunu tehnoloģiju drošības aspektu analīze kā DNS sekvencēšana, genoma rediģēšana, nanomateriāli un funkcionāli materiāli, mākslīgais intelekts, autonomas sistēmas, droni, robotika, kvantu skaitļošana, kriptovalūtas, 3D drukāšana un valkājamas ierīces, blokķēde, kā arī iedzīvotāju, publisko iestāžu un industrijas izpratnes uzlabošana, lai novērstu jaunu drošības risku rašanos un mazinātu esošos riskus, tostarp tādus, ko rada minētās jaunās tehnoloģijas▌;

–  uzlabotas prognozēšanas un analīzes spējas politikas veidošanai un stratēģiskā līmenī par drošības draudiem;

–  kritisko infrastruktūru aizsardzība, kā arī atklātu un publisku vietu aizsardzība pret fiziskiem un digitāliem draudiem un hibrīddraudiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmes;

–  dezinformācijas un tādu viltus ziņu uzraudzīšana un apkarošana, kas ietekmē drošību, tostarp attīstot spējas atklāt manipulācijas avotus;

–  tehnoloģiju attīstība civilām vajadzībām ar iespēju attiecīgā gadījumā uzlabot civilās aizsardzības un militāro spēku sadarbspēju;

–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu pārrobežu, starpvaldību un starpaģentūru operatīvo sadarbību un veidotu integrētu ES tirgu;

–  instrumentu un metožu izstrāde efektīvai un iedarbīgai integrētai robežu pārvaldībai, jo īpaši, lai palielinātu reaģēšanas spējas un uzlabotu spējas uzraudzīt kustības pāri ārējām robežām nolūkā uzlabot risku atklāšanu, reaģēšanu uz incidentiem un noziedzības novēršanu;

–  krāpniecisku darbību atklāšana robežšķērsošanas vietās un visā piegādes ķēdē, tostarp viltotu vai citādi manipulētu dokumentu identificēšana un cilvēku tirdzniecības un preču kontrabandas atklāšana;

–  personas datu aizsardzības nodrošināšana tiesībaizsardzības pasākumos, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, tostarp informācijas konfidencialitātes vai integritātes un visu darījumu un to apstrādes izsekojamības nodrošināšana;

–  paņēmienu izstrāde viltotu produktu identificēšanai, oriģinālo daļu un preču aizsardzības uzlabošanai un transportēto produktu kontrolei.

3.1.3.   Kiberdrošība

Ļaunprātīgas kiberdarbības ne tikai apdraud mūsu ekonomiku, bet arī mūsu demokrātiju, brīvību un vērtību funkcionēšanu. Kiberdraudi bieži ir noziedzīgi un vērsti uz finansiāla labuma gūšanu, taču tie var būt arī politiski un stratēģiski. Mūsu turpmākā drošība, brīvība, demokrātija un pārticība ir atkarīga no mūsu spējas aizsargāt ES pret kiberdraudiem. Digitālā pāreja prasa būtiski uzlabot kiberdrošību, lai nodrošinātu aizsardzību daudzajām lietu interneta (IoT) ierīcēm, kuras paredzēts pieslēgt internetam, un tīkla un informācijas sistēmu drošu darbību, tostarp attiecībā uz elektrotīkliem, dzeramā ūdens piegādi un izplatīšanu, transportlīdzekļiem un transporta sistēmām, slimnīcām, finanšu iestādēm, publiskām iestādēm, rūpnīcām, mājokļiem. Eiropai ir jāveido noturība pret kiberuzbrukumiem un jāizveido efektīva kiberatturēšana, vienlaikus nodrošinoties, ka tiek stiprināta datu aizsardzība un iedzīvotāju brīvība. Savienības interesēs ir nodrošināt, ka tā attīsta un uztur būtiskas kiberdrošības stratēģiskās spējas, lai aizsargātu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai garantētu kritisko tīklu un informācijas sistēmu aizsardzību, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus. Savienībai ir jābūt spējīgai patstāvīgi nodrošināt savu digitālo aktīvu aizsardzību un konkurēt pasaules kiberdrošības tirgū.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas digitālajā vērtības ķēdē (no drošības komponentēm un kvantizturīgas kriptogrāfijas līdz pašdziedējošai programmatūrai un tīkliem);

–  tehnoloģijas, metodes, standarti un paraugprakse ▌kiberdrošības draudu novēršanai, nākotnes vajadzību paredzēšanai un konkurētspējīgas Eiropas rūpniecības uzturēšanai, tostarp instrumenti elektroniskai identifikācijai, draudu noteikšanai, kiberhigiēnai, kā arī mācību un izglītības resursi;

–  atvērta sadarbība attiecībā uz Eiropas kiberdrošības kompetences tīklu un kompetences centru.

4.   KOPA “DIGITĀLĀ JOMA, RŪPNIECĪBA UN KOSMOSS”

4.1.   Pamatojums

Lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju un spēju risināt gaidāmās globālās problēmas, ES ir jāpalielina sava tehnoloģiskā suverenitāte un savas zinātniskās, tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas būtiskākajās jomās, kuras ir mūsu ekonomikas, darba vietas un sabiedrības pārmaiņu pamatā.

ES rūpniecība nodrošina vienu no piecām darba vietām un divas trešdaļas no privātā sektora pētniecības un izstrādes investīcijām, kā arī veido 80 % no ES eksporta. Jauns inovācijas vilnis, kas ietver fizisko un digitālo tehnoloģiju apvienošanu, pavērs lielas iespējas ES rūpniecībai un uzlabos ES pilsoņu dzīves kvalitāti.

Digitalizācija ir būtisks virzītājspēks. Ņemot vērā to, ka tā strauji turpinās visās nozarēs, investēšana prioritārajās jomās – no uzticama mākslīgā intelekta līdz nākamās paaudzes internetam, augstas veiktspējas datošanai, fotonikai, kvantu tehnoloģijām, robotikai un mikro-/nanoelektronikai – kļūst būtiska mūsu ekonomikas un mūsu sabiedrības ilgtspējas nodrošināšanai. Investēšana digitālās tehnoloģijās, to ražošana un lietošana būtiski sekmē ES ekonomikas izaugsmi, laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam vien nodrošinot 30 % pieaugumu. Šajā sakarā Eiropas Savienībā joprojām fundamentāla ir MVU loma — gan no izaugsmes, gan darbvietu viedokļa. Digitalizēšanās MVU vidū veicina konkurētspēju un ilgtspēju.

Galvenās pamattehnoloģijas(16) nodrošina digitālās un fiziskās pasaules saplūšanai, kas ir šā globālā inovācijas viļņa būtiska sastāvdaļa. Investīcijas galveno pamattehnoloģiju pētniecībā, izstrādē, demonstrējumos un ieviešanā, kā arī droša, ilgtspējīga un cenu ziņā pieejama izejvielu un progresīvu materiālu piegāde nodrošinās ES stratēģisku autonomiju un palīdzēs ES rūpniecībai būtiski samazināt oglekļa pēdu un vides pēdu.

Pēc nepieciešamības tiks ieviestas arī īpašas nākotnes un jaunās tehnoloģijas.

Stratēģiski nozīmīgs ir arī kosmoss — apmēram 10 % ES IKP ir atkarīgi no kosmosa pakalpojumu izmantošanas. Eiropas Savienībai ir pasaules līmeņa kosmiskā nozare ar spēcīgu satelītu ražošanas nozari un dinamisku lejupējo pakalpojumu nozari. Kosmoss nodrošina svarīgus uzraudzības, saziņas, navigācijas un novērošanas instrumentus un paver daudzas darījumdarbības iespējas, jo sevišķi apvienojumā ar digitālajām tehnoloģijām un citiem datu avotiem. Eiropas Savienībai jāgūst maksimāls labums no šīm iespējām, pilnībā izmantojot tās kosmosa programmu Copernicus, EGNOS un Galileo potenciālu un aizsargājot kosmosa un zemes infrastruktūras pret draudiem no kosmosa.

Eiropas Savienībai ir unikāla iespēja būt pasaules līderei un palielināt tās īpatsvaru pasaules tirgos, parādot, kā digitālas pārmaiņas, līderība pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju jomā, pāreja uz aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu un konkurētspēja var papildināt viena otru, nodrošinot zinātnisku un tehnoloģisku izcilību.

Lai ieviestu digitalizēto aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu realitātē, nepieciešamas ES līmeņa darbības vērtības ķēžu sarežģītības, tehnoloģiju sistēmiskā un daudznozaru rakstura un to augsto attīstības izmaksu, kā arī risināmo problēmu starpnozaru specifikas dēļ. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visi rūpniecības dalībnieki un sabiedrība kopumā var gūt labumu no modernām un tīrām tehnoloģijām un digitalizācijas. Ar tehnoloģiju attīstību vien nepietiks. Ir būtiski panākt sabiedrības izpratni par minētajām tehnoloģijām un attīstību, lai iesaistītu tiešos lietotājus un mainītu uzvedību.

Uz rūpniecību orientētas infrastruktūras, arī izmēģinājuma ražošanas līnijas, palīdzēs ES uzņēmumiem, jo sevišķi MVU, ieviest šīs tehnoloģijas un uzlabot savas inovatīvās darbības rezultātus, un tās var veicināt arī ar citām ES programmām.

Spēcīga rūpniecības nozares un pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir svarīga, lai noteiktu prioritātes un izstrādātu pētniecības un inovācijas programmas, ar privāto un publisko investīciju palīdzību palielinātu publiskā finansējuma īpatsvaru un nodrošinātu rezultātu labāku ieviešanu. Būtiski panākumu priekšnoteikumi ir sabiedrības izpratne un pieņemšana, tostarp produktu, preču un pakalpojumu projektēšanas apsvērumi, kā arī jauns plāns saistībā ar rūpniecībā nozīmīgām prasmēm un standartizāciju.

Ciparu tehnoloģiju, galveno pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju apvienošana ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi ļaus piemērot sistēmiskāku pieeju, kā arī veicinās ātrākas un dziļākas pārmaiņas rūpniecībā. Tas nodrošinās, ka pētniecība un inovācija šajās jomās veicina ES politiku piemērošanu attiecībā uz rūpniecību, digitalizāciju, vidi, enerģiju un klimatu, aprites ekonomiku, izejvielām un progresīviem materiāliem un kosmosu.

Papildināmību nodrošinās konkrēti ar programmas “Digitālā Eiropa” un Kosmosa programmas pasākumiem, vienlaikus ievērojot ▌programmu robežlīnijas un izvairoties no pārklāšanās.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

4.2.   Palīdzības jomas

4.2.1.   Ražošanas tehnoloģijas

Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaules līmenī, izmantojot viedākus un vairāk individualizētus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ražoti ar daudz zemākām enerģijas un materiālo resursu izmaksām, kā arī ar samazinātu oglekļa pēdu un vides pēdu. Kultūras un jaunrades ieguldījums, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu skatījums uz tehnoloģijas un cilvēku attiecībām ražošanā, būs neatsverams, palīdzot radīt pievienoto vērtību. Tiks pētīta arī ietekme uz darba dzīvi un nodarbinātību.

Pamatvirzieni

–  Kardinālas ražošanas tehnoloģijas, piemēram, biotehnoloģiskā ražošana, aditīvā ražošana, rūpnieciskā, sadarbīgā, elastīgā un intelektiskā robotika, cilvēku un mašīnu integrētās ražošanas sistēmas, ko arī sekmē, izmantojot ES tīklu ar rūpnieciski orientētām infrastruktūrām, kas sniedz pakalpojumus ar nolūku paātrināt tehnoloģisko pāreju un tehnoloģiju izmantošanu ES rūpniecībā;

–  radikālas inovācijas, kas izmanto dažādas pamattehnoloģijas visā vērtības ķēdē. Piemēri ir konverģējošas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, digitālais dvīnis, datu analīze, kontroles tehnoloģijas, sensoru tehnoloģijas, rūpnieciskā, sadarbīgā un intelektiskā robotika, uz cilvēku vērstas sistēmas, biotehnoloģiskā ražošana, progresīvu bateriju, ūdeņraža, tostarp atjaunojama ūdeņraža, un kurināmā elementa tehnoloģijas, progresīvas plazmas un lāzertehnoloģijas;

–  prasmes, darba vietas un uzņēmumi, kas pilnībā pielāgoti jaunajām tehnoloģijām, ievērojot Eiropas sociālās vērtības;

–  elastīgas, augstas precizitātes, bezdefektu, ar mazu piesārņojumu un ▌atkritumiem, ilgtspējīgas un klimatneitrālas kognitīvās rūpnīcas, kas ir atbilstīgas aprites ekonomikas pieejai, viedas un energoefektīvas ražošanas sistēmas, kas atbilst klientu vajadzībām;

–  radikālas inovācijas būvlaukumu izpētē, pilnīgai objektu montāžas automatizācijai, kā arī saliekamie komponenti.

4.2.2.   Galvenās digitālās tehnoloģijas

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu, uz iedzīvotājiem vērstu un sociālu ES, būs svarīgi uzturēt un autonomi attīstīt spēcīgas projektēšanas un ražošanas spējas attiecībā uz būtiskām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mikroelektroniku un nanoelektroniku, mikrosistēmām, fotoniku, programmatūru un kiberfiziskām sistēmām, un tās integrēt, kā arī būs svarīgi progresīvi materiāli, kas nepieciešami šiem lietojumiem.

Pamatvirzieni

–  Mikroelektronikas un nanoelektronikas, tostarp projektēšanas un apstrādes koncepcijas, komponenti un ražošanas iekārtas, kas atbilst konkrētajām digitālās pārejas prasībām un globālajiem izaicinājumiem veiktspējas funkcionalitātes, enerģijas un materiālu patēriņa un integrācijas ziņā;

–  efektīvas un drošas sensoru un iedarbes tehnoloģijas un to līdzintegrācija procesoru vienībās kā faktors, kas veicina rūpniecību un lietu internetu, tostarp inovatīvi risinājumi elastīgiem un pielāgoties spējīgiem materiāliem, lai radītu cilvēkiem draudzīgus mijiedarbības objektus;

–  tādas tehnoloģijas kā nanoelektronikas papildinājumi vai alternatīvas, piemēram, ▌integrēta kvantu datošana, pārraide un sensori, kā arī neiromorfiskās datošanas komponenti un spintronika;

–  datošanas tehnikas arhitektūras un paātrinātāji, mazjaudas procesori plaša spektra lietojumiem, tostarp neiromorfiskā datošana mākslīgā intelekta lietojumiem, perifērdatošana, rūpniecības nozares digitalizācija, lielie dati un mākoņdatošana, viedā enerģija un satīklota un automatizēta mobilitāte;

–  datošanas tehnikas projekti, kas piedāvā spēcīgas garantijas uzticamai izpildei ar iebūvētiem privātuma un drošības aizsardzības līdzekļiem ievades/izvades datiem, kvantu skaitļošanai, kā arī apstrādes instrukcijām un pienācīgām cilvēka un mašīnas saskarnēm;

–  fotonikas tehnoloģijas, kas ļauj veidot lietojumus ar revolucionāriem sasniegumiem funkcionalitātes, integrācijas un veiktspējas ziņā;

–  sistēmu un kontroles inženiertehnoloģijas, kuru mērķis ir pilnībā atbalstīt elastīgas, attīstāmas un pilnīgi autonomas sistēmas uzticamiem lietojumiem, kas mijiedarbojas ar fizisko pasauli un cilvēkiem, arī rūpnieciskās un drošuma ziņā būtiskās jomās;

–  programmatūras tehnoloģijas, kas uzlabo programmatūras kvalitāti, kiberdrošību un uzticamību, palielinot kalpošanas laiku, uzlabojot attīstības ražīgumu un ieviešot programmatūrā un to arhitektūrā iebūvētu mākslīgo intelektu un izturētspēju;

–  jaunas tehnoloģijas, kas paplašina digitālās tehnoloģijas ▌.

4.2.3.  Jaunās pamattehnoloģijas

Svarīgas pamattehnoloģijas ir pierādījušas savu potenciālu stimulēt inovāciju daudzās nozarēs un starp tām(17). Lai atvieglotu jauno pamattehnoloģiju attīstību un veicinātu turpmākas inovācijas, ir jāidentificē un jāatbalsta transformējoši pētniecības virzieni no agrīna izpētes posma līdz demonstrācijām izmēģinājuma lietojumos. Turklāt ir jāpalīdz jaunām, nereti starpdisciplinārām kopienām panākt kritisko masu, kas tām ļautu sistemātiski izstrādāt un pabeigt daudzsološas tehnoloģijas. Mērķis ir jaunas pamattehnoloģijas izvērst tādā gatavības pakāpē, kas ļautu tās iekļaut rūpnieciskās pētniecības un inovācijas ceļvežos.

Pamatvirzieni

—  Atbalsts nākotnes un jaunām tendencēm svarīgo pamattehnoloģiju jomā;

—  atbalsts jaunām kopienām, kurās jau no paša sākuma tiek izmantota uz cilvēku vērsta pieeja;

—  jaunu rūpniecisko tehnoloģiju revolucionārā potenciāla un to ietekmes uz cilvēkiem, rūpniecības nozari, sabiedrību un vidi izvērtēšana, saskarņu veidošana ar rūpniecības ceļvežiem;

—  rūpnieciskās bāzes paplašināšana nolūkā pieņemt tehnoloģijas un inovāciju ar kardinālu sasniegumu potenciālu, ietverot cilvēkresursu attīstīšanu un globālo kontekstu.

4.2.4.   Progresīvi materiāli

Eiropas Savienība ir pasaules līderis attiecībā uz progresīvajiem materiāliem un ar tiem saistītajiem procesiem, kas veido 20 % no rūpniecības bāzes un ir gandrīz visu vērtību ķēžu pamatā, pateicoties izejvielu pārveidošanai. Lai saglabātu konkurētspēju un apmierinātu iedzīvotāju vajadzības pēc ilgtspējīgiem, drošiem un progresīviem materiāliem, ES ir jāiegulda pētniecībā saistībā ar jauniem materiāliem, tostarp biobāzētiem materiāliem un resursu ziņā efektīviem inovatīviem celtniecības materiāliem, un jāuzlabo materiālu izturība un pārstrādājamība, jāsamazina oglekļa pēda un vides pēda, un jāveicina starpnozaru rūpniecības inovācija, atbalstot jaunus lietojumus visās rūpniecības nozarēs. Turklāt progresīviem materiāliem ir milzīga ietekme attiecībā uz iedzīvotāju vajadzībām.

Pamatvirzieni

–  Materiāli (arī polimēri, biomateriāli, nanomateriāli, divdimensiju, viedi un dažāda sastāva materiāli (tostarp lignocelulozes materiāli), kompozītmateriāli, metāli un sakausējumi) un progresīvi materiāli (piemēram, kvantu, viedi, fotoniski un supravadoši materiāli), kas veidoti ar jaunām īpašībām un funkcionalitāti un kas atbilst regulatīvajām prasībām (vienlaikus nepastiprinot ietekmi uz vidi visa to aprites cikla garumā, no ražošanas līdz izmantošanai vai aprites beigām);

–  integrēti materiālu procesi un ražošana, izmantojot uz klientu orientētu un ētisku pieeju, ieskaitot pirmsnormatīvus pasākumus un aprites cikla novērtējumu, izejvielu iegūšanu un pārvaldību, izturību, atkalizmantojamību un pārstrādi, drošumu, riska novērtēšanu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi un riska pārvaldību;

–  tādi progresīvu materiālu veicinātāji kā raksturošana (piemēram, kvalitātes nodrošināšanai), modelēšana un simulācija, izmēģināšana un uzlabošana;

–  ES inovācijas ekosistēma, kuru veido satīklotas un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām pieejamas tehnoloģiskās infrastruktūras(18), kas identificētas un prioritizētas saskaņā ar dalībvalstu vienošanos un kas sniedz pakalpojumus ar mērķi paātrināt ES rūpniecības, jo īpaši MVU, tehnoloģisko pāreju un tehnoloģiju izmantošanu; tā aptvers visas svarīgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu inovācijas materiālu jomā;

–  risinājumi, kas balstīti uz progresīviem materiāliem kultūras mantojumam, dizainam, arhitektūrai un vispārējai jaunradei, ar spēcīgu orientāciju uz lietotāju, lai radītu pievienoto vērtību rūpniecības nozarēm un radošajām industrijām.

4.2.5.   Mākslīgais intelekts un robotika

Viena no dominējošām tendencēm ir padarīt jebkuru objektu un ierīci par intelektisku un savienotu. Pētnieki un novatori, kas attīsta mākslīgo intelektu (MI) un piedāvā lietojumus robotikā un citās jomās, būs galvenie nākotnes ekonomikas un ražīguma pieauguma virzītāji. Daudzas nozares, to vidū veselības aprūpe, ražošana, kuģubūve, būvniecība, pakalpojumu nozares un lauksaimniecība, izmantos un pilnveidos šo svarīgo pamattehnoloģiju citās pamatprogrammas daļās. MI attīstība ir jāveic atklāti visā ES, jānodrošina MI balstītu lietojumu drošums, nekaitīgums sabiedrībai un videi, no paša sākuma jāapsver ētiskie aspekti, jānovērtē riski un jāsamazina to ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls un netīša diskriminācija dzimuma, rases vai invaliditātes dēļ. Ir arī jānodrošina, ka MI tiek izstrādāts labi koordinētā sistēmā, kas ievēro ES vērtības, ētikas principus un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Šo programmu papildinās ar darbībām, kuras izklāstītas programmā “Digitālā Eiropa”.

Pamatvirzieni

–  Tādu MI tehnoloģiju veicināšana kā, piemēram, izskaidrojams MI, ētisks MI, cilvēka kontrolēts MI, nepārraudzīta mašīnmācīšanās un datu efektivitāte, kā arī uzlabota mijiedarbība starp cilvēkiem un mašīnām un mašīnām un mašīnām;

–  droša, vieda, sadarbīga un efektīva robotika un sarežģītas iebūvētas un autonomas sistēmas;

–  cilvēkorientētas MI tehnoloģijas MI bāzētiem risinājumiem;

–  MI jomas pētniecības kompetences ▌attīstīšana un tīklošana visā Eiropā, ievērojot atvērtu sadarbīgu perspektīvu un vienlaikus arī attīstot slēgtās testēšanas spējas;

–  MI un robotikas izmantošana, lai atbalstītu cilvēkus, kuri cieš no invaliditātes, un iekļautu marginalizētas personas;

–  atklātu MI platformu tehnoloģijas, tostarp programmatūras algoritmi, datu krātuves, uz aģentiem balstītas sistēmas, robotika un autonomu sistēmu platformas.

4.2.6.   Nākamās paaudzes internets

Internets ir kļuvis par galveno sabiedrības un ekonomikas pārmaiņu veicinātāju visās mūsu ekonomikas un sabiedrības nozarēs. Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība, veidojot nākamās paaudzes internetu, lai tiktu radīta uz cilvēku vērsta ekosistēma, kas atbilst mūsu sociālajām un ētiskajām vērtībām. Ieguldījumi nākamās paaudzes interneta tehnoloģijās un programmatūrā uzlabos ES rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Eiropas Savienības mēroga optimizēšanai būs vajadzīga plaša sadarbība ieinteresēto personu vidū. Būtu jāapsver arī ētikas normas nākamās paaudzes interneta reglamentēšanai.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un sistēmas uzticamam un energoefektīvam viedtīklam un pakalpojumu infrastruktūrām (savienojamībai pēc 5G, programmatūras noteiktām infrastruktūrām, lietu internetam, sistēmu sistēmām, mākoņu infrastruktūrām, nākamās paaudzes optiskajiem tīkliem, kvantu tehnoloģijām, kognitīvajiem mākoņiem un kvantu internetam, satelītsakaru integrācijai), kas nodrošina reāllaika spējas, virtualizāciju un decentralizētu pārvaldību (īpaši ātrdarbīgu un elastīgu radio, perifērdatošanu, koplietojamu kontekstu un zināšanas), lai nodrošinātu pielāgojamu, efektīvu, ticamu un uzticamu tīklu veiktspēju, kas ir piemērota pakalpojumu masveida izvēršanai;

–  nākamās paaudzes interneta lietojumi un pakalpojumi patērētājiem, rūpniecībai un sabiedrībai, kas balstīti uz uzticēšanos, godīgumu, sadarbspēju, uzlabotu lietotāju kontroli pār datiem, pārredzamu valodu piekļuvi, jauniem multimodālās mijiedarbības konceptiem, iekļaujošu un strikti personalizētu piekļuvi vienumiem, informācijai un saturam, iekļaujot iesaistošus un uzticamus plašsaziņas līdzekļus, sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālo tīklošanu, kā arī darījumdarbības modeļus darījumiem un pakalpojumiem kopīgās infrastruktūrās;

–  programmatūrā balstīta starpprogrammatūra, arī izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijas, piemēram, blokķēdes, kas darbojas ļoti izkliedētā vidē, atvieglo datu apzināšanu un datu nosūtīšanu hibrīdinfrastruktūrās ar iekļautu datu aizsardzību, integrējot mākslīgo intelektu, datu analītiku, drošību un kontroli interneta lietojumos un pakalpojumos, kas vērsti uz datu un zināšanu brīvu plūsmu.

4.2.7.  Progresīva datošana un lielie dati

Augstas veiktspējas datošana un lielie dati ir kļuvuši neaizstājami jaunajā globālajā datu ekonomikā, kurā pārsvars datošanas jomā nozīmē pārsvaru citās jomās. Visā ES ir jāveicina augstas veiktspējas datošana un lielo datu analīze, kas ir būtiskas, lai veicinātu politikas veidošanu, zinātnisko vadību, inovāciju un rūpniecības konkurētspēju, kā arī lai saglabātu valstu suverenitāti, vienlaikus ievērojot ētikas jautājumus. Minētās darbības papildinās ar darbībām saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

Pamatvirzieni

–  Augstas veiktspējas datošana (HPC): nākamās paaudzes galvenās eksalīmeņa un pēceksalīmeņa tehnoloģijas un sistēmas (piemēram, mazjaudas mikroprocesori, programmatūra, sistēmu arhitektūra); algoritmi, kodi un lietotnes, analītiskie rīki un eksperimentālās platformas; rūpnieciskās izmēģinājuma eksperimentālās vietnes un pakalpojumi; atbalsts pētniecībai un inovācijai, vēlams, piedaloties visām dalībvalstīm, saistībā ar pasaules klases HPC infrastruktūru, tostarp pirmo HPC/kvantu datošanas hibrīdinfrastruktūru, kā arī saistībā ar koplietošanas pakalpojumiem ES;

–  Lielie dati: padziļinātas veiktspējas datu analīze; mērķis “Konfidencialitāte kā daļa no dizaina”, analizējot personīgos un konfidenciālus lielos datus; pilna mēroga datu platformu tehnoloģijas, lai atkārtoti izmantotu rūpnieciskos, personīgos un atvērtos datus; datu pārvaldība, savietojamības un sasaistes instrumenti; datu lietojumi attiecībā uz globālām problēmām; datu zinātnes metodes;

–  samazināta oglekļa pēda IKT procesos, aptverot aparatūru, arhitektūru, komunikācijas protokolus, programmatūru, sensorus, tīklus, datu glabāšanas un datu centrus un ietverot standartizētus novērtējumus.

4.2.8.  Aprites rūpniecība

Eiropa ir viena no līderēm globālajā pārejā uz aprites ekonomiku. Eiropas rūpniecībai vajadzētu kļūt par aprites rūpniecību — resursu, materiālu un produktu vērtība jāsaglabā daudz ilgāk nekā šobrīd, pat ja tiek atvērtas jaunas vērtību ķēdes. Ļoti būtiski ir iesaistīt iedzīvotājus.

Primārās izejvielas joprojām saglabās būtisku lomu aprites ekonomikā, un uzmanība ir jāpievērš to ilgtspējīgai ieguvei, izmantošanai un ražošanai. Ir jānodrošina droši un ilgtspējīgi materiālu cikli. Turklāt aprites vajadzībām būtu jāizstrādā pilnīgi jauni materiāli, tostarp biobāzēti materiāli, produkti un procesi. Aprites rūpniecība sniedz vairākas priekšrocības Eiropai — tā nodrošinās drošu, ilgtspējīgu un pieejamu izejvielu piedāvājumu, kas, savukārt, pasargā rūpniecību no resursu nepietiekamības un cenu svārstībām. Tā arī radīs jaunas darījumdarbības iespējas un inovatīvus, resursu un enerģijas ziņā efektīvākus ražošanas veidus. Tiks veicināta un stimulēta tāda pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz mazāk bīstamu vielu izstrādi.

Mērķis ir izstrādāt pieejamas radikālas inovācijas un izmantot moderno tehnoloģiju un procesu kombināciju, lai iegūtu maksimālu vērtību no visiem resursiem.

Pamatvirzieni

–  Rūpniecības simbioze ar resursu plūsmām starp iekārtām, nozarēm un pilsētas sabiedrību; procesi un materiāli resursu transportēšanai, pārveidošanai, atkārtotai izmantošanai un glabāšanai, apvienojot blakusproduktu, atkritumu, notekūdeņu un CO2 valorizāciju;

–  materiālu un produktu plūsmas valorizācija un dzīves cikla novērtējums, izmantojot jaunas, alternatīvas izejvielas, resursu kontroli, materiālu izsekošanu un šķirošanu (tostarp validētas testēšanas metodes un instrumentus riska analīzei attiecībā uz cilvēku veselību un vidi);

–  ekodizaina ražojumi, pakalpojumi un jauni darījumdarbības modeļi uzlabotai aprites cikla veiktspējai, noturībai, uzlabošanas iespējām un vienkārsākam remontam, demontāžai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei;

–  efektīva pārstrādes nozare, sekundāro materiālu potenciāla un drošuma maksimāla palielināšana un piesārņojuma mazināšana līdz minimumam (netoksisku materiālu aprites cikli), līdz minimumam samazinot arī kvalitātes zudumu un daudzuma kritumu pēc apstrādes;

–  vielu, kas rada bažas ražošanas un ekspluatācijas beigu fāzēs, izskaušana vai, ja nepastāv alternatīvas, droša rīkošanās ar tām; droši aizstājēji un drošas un rentablas ražošanas tehnoloģijas;

–  izejvielu, arī būtiskāko izejvielu, ilgtspējīga piegāde un aizvietošana visā vērtības ķēdē.

4.2.9.  Mazoglekļa rūpniecība un tīra rūpniecība

Rūpniecības nozares, arī energoietilpīga rūpniecība, piemēram, tērauda rūpniecība, nodrošina miljoniem darbvietu, un to konkurētspēja ir svarīga mūsu sabiedrību pārticībai. Tomēr tās rada 20 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tām ir liela ietekme uz vidi (jo īpaši attiecībā uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņotājiem).

Kardinālas tehnoloģijas, kas radītas, lai panāktu ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņotāju un ES enerģijas pieprasījuma samazinājumu, nereti apvienojumā ar tehnoloģijām, kas paredzētas iepriekš minētajai aprites rūpniecībai, radīs spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, kardināli mainīs ražošanas jaudas un uzlabos rūpniecības globālo konkurētspēju, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu ar klimatisko politiku un vides kvalitāti saistīto mērķu sasniegšanā.

Pamatvirzieni

–  Apstrādes tehnoloģijas, tostarp apkures un dzesēšanas tehnoloģijas, digitāli rīki, automatizācija un liela mēroga apstrādes veiktspējas un resursu efektivitātes un energoefektivitātes demonstrējumi; būtisks samazinājums vai izvairīšanās no rūpniecības siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijām, arī cietajām daļiņām;

–  ▌rūpniecībā un citās nozarēs radītā CO2 valorizācija;

–  pārveidošanas tehnoloģijas ilgtspējīgai oglekļa avotu izmantošanai, lai palielinātu resursu efektivitāti un samazinātu emisijas, tostarp rūpniecības un enerģētikas nozares hibrīdās energosistēmas, kam piemīt dekarbonizācijas potenciāls;

–  elektrifikācija un netradicionālu enerģijas avotu izmantošana rūpniecības iekārtās un enerģijas un resursu apmaiņas starp rūpniecības iekārtām (piemēram, rūpniecības simbiozē);

–  rūpniecības produkti, kam nepieciešami zemas vai nulles oglekļa emisijas ražošanas procesi to aprites ciklā.

4.2.10.   Kosmoss, tostarp Zemes novērošana

ES kosmosa sistēmas un pakalpojumi samazina izmaksas un uzlabo efektivitāti, piedāvā risinājumus sabiedrības problēmām, uzlabo sabiedrības izturētspēju, palīdz veikt uzraudzību un apkarot klimata pārmaiņas un veicina konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku. Šo ieguvumu un ietekmju īstenošanā būtiska loma bijusi ES atbalstam. Ar pētniecības un inovācijas darbībām vajadzētu atbalstīt arī Savienības kosmosa programmas attīstību, kurai ▌ir jāpaliek izvirzītai priekšplānā.

ES atbalstīs sinerģijas starp kosmiskajām tehnoloģijām un galvenajām pamattehnoloģijām (▌progresīva ražošana, lietu internets, lielie dati, fotonika, kvantu tehnoloģija, robotika un mākslīgais intelekts); veicinās plaukstošu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu un konkurētspējīgu augšupēju un lejupēju kosmosa nozari, tostarp rūpniecību un MVU; veicinās kosmosa tehnoloģiju, datu un pakalpojumu piemērošanu citās nozarēs un palīdzēs nodrošināt tehnoloģisko neatkarību, izvērtējot un izmantojot kosmosu stratēģiskā un drošā veidā, un veicinās spēju veidošanas pasākumus. Pasākumu īstenošanai kopumā tiks nodrošināts ceļvedis, ievērojot EKA saskaņošanas procesu un attiecīgo dalībvalstu iniciatīvas, un vajadzības gadījumā tie tiks īstenoti kopā ar EKA un ES Kosmosa programmas aģentūru saskaņā ar regulu, ar ko izveido Eiropas Savienības kosmosa programmu. Tomēr kosmosa daļa atbalstīs arī augšupējos uzaicinājumus, lai dotu iespēju rasties nākotnes kosmosa tehnoloģijām.

Ir plašāk jāievieš, jāizmanto un jāatjaunina jaunas tehnoloģijas, vajadzīgi turpmāki pētījumi un inovācijas, lai novērstu Zemes novērošanas nepilnības uz sauszemes un jūrās, kā arī atmosfērā (piem., veselīgu okeānu un jūru, ekosistēmas aizsardzība), izmantojot priekšrocības, ko dod tādi būtiski avoti kā Copernicus un citas atbilstīgas Eiropas programmas, un īstenojot koordināciju ar Zemes novērošanas sistēmu globālā tīkla (GEOSS) un tā Eiropas sastāvdaļas — EuroGEOSS — starpniecību.

Pamatvirzieni

–  Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (Galileo un EGNOS): inovatīvi lietojumi, globāla pieņemšana, ietverot starptautiskus partnerus, risinājumi, kas uzlabo stabilitāti, autentifikāciju, pakalpojumu integritāti, tādu pamatelementu kā mikroshēmas, uztvērēji un antenas izstrādi, piegādes ķēžu ilgtspēju ar izmaksu ziņā efektīviem un pieejamiem nosacījumiem, jaunas tehnoloģijas (piemēram, kvantu tehnoloģijas, optiskās saites, pārprogrammējamas lietderīgās kravas), lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības problēmu risināšanai. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, drošības vai autonomas braukšanas, risināšanai;

–  Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus): pilnīgas, brīvas un atvērtas datu politikas izmantošana, inovatīvu lietojumu izstrāde, pieņemšana Eiropā un pasaulē, ietverot arī dalībniekus, kas nav saistīti ar kosmosu, un starptautiskas partnerības, pētniecība, kas vajadzīga, lai uzturētu, uzlabotu un paplašinātu pamatpakalpojumus un pētniecību kosmosa datu asimilācijai un izmantošanai, pakalpojumu stabilitātei un attīstībai, piegādes ķēžu, sensoru, sistēmu un misiju koncepciju ilgtspējai (piemēram, liela augstuma platformas, droni, mazsvara pavadoņi); kalibrēšana un validēšana; ilgstoša pakalpojumu izmantošana sabiedrības problēmu risināšanai; Zemes novērošanas datu apstrādes metodes, tostarp lielie dati, datošanas resursi un algoritmiskie rīki. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde ▌problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu, polāro un drošības problēmu, risināšanai; Copernicus produktu un pakalpojumu portfeļa paplašināšana;

–  Kosmosa situācijas apzināšanās: virzība uz to, lai atbalstītu stabilas ES iespējas pārraudzīt un paredzēt kosmosa vides stāvokli, t. i., laikapstākļus kosmosā, tostarp radiācijas apdraudējumu, kosmiskos atkritumus un Zemei tuvus objektus. Sensoru tehnoloģiju un jaunu pakalpojumu koncepciju, piemēram, kosmiskās satiksmes pārvaldības, lietojumu un pakalpojumu izstrāde, lai nodrošinātu kritisko infrastruktūru kosmosā un uz Zemes;

–  Droši satelītsakari ES valstu dalībniekiem: risinājumi, ar ko ▌lietotājiem no valdībām nostiprina ES autonomiju, tostarp saistīto lietotāju aprīkojums un strukturāli, tehnoloģiski un sistēmu risinājumi kosmosa un zemes infrastruktūrai;

–  satelītsakari iedzīvotājiem un uzņēmumiem: izmaksu ziņā efektīvu un augsti attīstītu satelītsakaru integrācija zemes tīklos aktīvu un cilvēku savienošanai nepietiekami apkalpotos apgabalos kā daļa no 5G iespējotas visaptverošas savienojamības, ▌lietu internets, un ieguldījums nākamās paaudzes interneta (NGI) infrastruktūrai. Zemes segmenta un lietotāju aprīkojuma uzlabošana, standartizācija un sadarbspēja, saziņas caur satelītiem, izmantojot kvantizturīgu kriptogrāfiju, sagatavošana, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā;

–  piegādes ķēdes neatkarība un ilgtspēja: paaugstināta tehnoloģiju gatavības pakāpe satelītu un palaišanas ierīču jomās; saistīti kosmosa un zemes segmenti un ražošanas un testēšanas aprīkojums — papildināmībā ar EKA. Lai nodrošinātu ES vadošo lomu tehnoloģiju jomā un autonomiju, uzlabotu piegādes ķēdes ilgtspēju ar izmaksu ziņā efektīviem un pieejamiem nosacījumiem, samazinātu atkarību no būtiskām kosmosa tehnoloģijām ārpus ES un uzlabotu zināšanas par to, kā kosmosa tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus citām rūpniecības nozarēm un otrādi;

–  kosmiskās sistēmas: apstiprināšanas un demonstrēšanas pakalpojumi orbītā, tai skaitā koplietojuma pakalpojumi vieglajiem satelītiem; kosmosa demonstrējumi tādās jomās kā hibrīdie, viedie vai pārkonfigurējamie satelīti, to apkope, ražošana un montāža orbītā, enerģijas piegāde, izmantojot daudzveidīgus avotus; jauni industriāli procesi un ražošanas instrumenti; zemes sistēmas; radikālu inovāciju un tehnoloģiju nodošana tādās jomās kā pārstrāde, zaļais kosmoss, ilgtspējīga un miermīlīga kosmosa resursu izmantošana, mākslīgais intelekts, robotika, digitalizācija, izmaksu lietderība, miniaturizācija;

–  piekļuve kosmosam: inovatīvas tehnoloģijas Eiropas kosmosā palaišanas sistēmu tehniskajai savietojamībai un ekonomiskajai efektivitātei attiecībā uz Eiropas Savienības satelītu palaišanu: zemu izmaksu ražošanas procesi, palaišanas iekārtu vairākkārtējas izmantošanas tehnoloģijas un izmaksu samazināšanas koncepcijas; koncepcijas nākotnes palaišanas sistēmu zemes segmentiem un esošo zemes infrastruktūru pielāgojumi (piemēram, digitalizācija, progresīva datu pārvalde); inovatīvi kosmosa transporta pakalpojumi/koncepcijas, tostarp palaišanas sistēmas, kas paredzētas vieglajiem satelītiem (piem., mikronesējraķetes) – papildināmībā ar EKA;

–  kosmosa zinātne: zinātnisko un izpētes misiju sagādāto zinātnisko datu izmantošana kopā ar inovatīvu instrumentu izstrādi starptautiskā un starpdisciplinārā vidē; ieguldījums “priekšgājēju” zinātniskajos lidojumos kosmosa programmas attīstības nolūkā.

5.   KOPA “KLIMATS, ENERĢĒTIKA UN MOBILITĀTE”

5.1.   Pamatojums

Pētniecībai un inovācijai caurvijoties ar klimata, enerģijas un mobilitātes jomām, ļoti integrētā un efektīvā veidā tiks risināta viena no svarīgākajām globālajām problēmām, kas skar mūsu vides, ekonomikas un dzīvesveida ilgtspēju un nākotni.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ES būs jāpāriet uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un noturīgu ekonomiku un sabiedrību. Tas būs saistīts ar dziļām pārmaiņām tehnoloģijās, procesos, produktos un pakalpojumos, uzņēmumu un patērētāju uzvedības veidos. Enerģijas tirgus pārveide notiks tehnoloģiju, infrastruktūras, tirgus, politikas un tiesiskā regulējuma, tostarp jaunu pārvaldības veidu, mijiedarbības ceļā. Lai īstenotu centienus ierobežot temperatūras pieaugumu zem 1,5 °C, ir nepieciešams straujš progress enerģētikas ▌, transporta, ēku, rūpniecības un lauksaimniecības nozaru dekarbonizēšanā. Ir vajadzīgs jauns impulss, lai paātrinātu nākamās paaudzes sasniegumu izstrādes, kā arī rentablu, inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu demonstrēšanas un izvēršanas tempu, izmantojot arī iespējas, ko dod digitālās, bioloģiskās un kosmiskās tehnoloģijas, kā arī svarīgas pamattehnoloģijas un progresīvi materiāli. To pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” centīsies panākt ar integrētu pieeju, kas ietver dekarbonizāciju, resursu efektivitāti, uzlabotu atguvi, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, gaisa piesārņojuma samazināšanu, piekļuvi izejmateriāliem un aprites ekonomiku.

Lai panāktu progresu šajās nozarēs, kā arī visā ES rūpniecības jomu klāstā, tostarp enerģētikas infrastruktūrās, transportā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā, ēkās, rūpniecības procesos un produktu lietošanā, ▌atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē(19), būtu nepieciešami nepārtraukti centieni labāk izprast klimata pārmaiņu mehānismus un dinamiku un ar to saistīto ietekmi uz visu ekonomiku un sabiedrību, izpētot sinerģijas ar reģionālām un valsts darbībām, citiem ES darbību veidiem un starptautisku sadarbību, tostarp izmantojot inovācijas misiju.

Pēdējo desmitgažu laikā daudz sasniegts klimata zinātnē, jo sevišķi attiecībā uz novērojumiem un datu asimilāciju, un klimata modelēšanu. Tomēr klimata sistēmas sarežģītība un nepieciešamība atbalstīt Parīzes nolīguma, ilgtspējīgas attīstības mērķu un ES politikas īstenošanu rada vajadzību pēc pastiprinātiem centieniem, lai novērstu atlikušās zināšanu nepilnības, turpinātu uzlabot klimata zinātnes detalizāciju telpas un laika ziņā, vienlaikus nodrošinot adekvātu mijiedarbību ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām.

Eiropas Savienība ir izveidojusi visaptverošu politikas sistēmu enerģijas savienības stratēģijas ietvaros ar saistošiem mērķiem, tiesību aktiem un pētniecības un inovācijas darbībām, kuru mērķis ir virzīties uz atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem(20) balstītu efektīvu enerģijas ražošanas sistēmu izveidi un ieviešanu.

Transports, tostarp automašīnas, nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum, teritoriālajai kohēzijai un atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai. Tajā pašā laikā transportam var būt būtiska ▌ietekme uz cilvēku veselību, sastrēgumiem, zemi, ūdeni, klimatu, gaisa kvalitāti un troksni, kā arī drošumu, un tādējādi saistībā ar transportu var būt daudzi priekšlaicīgas nāves gadījumi un palielināties sociālekonomiskās izmaksas. Pieprasījums pēc precēm un mobilitātes turpinās augt. Tādēļ augošo pieprasījumu būs jāpalīdz nodrošināt ar inovāciju, panākot tīrākas un efektīvākas mobilitātes un transporta sistēmas, kurām ir jābūt arī drošām, viedām, klusām, uzticamām, piekļūstamām, iekļaujošām un cenu ziņā pieejamām, visiem nodrošinot nepārtrauktu integrētu pakalpojumu “no durvīm līdz durvīm”.

Abas nozares ir lieli Eiropas ekonomiskās konkurētspējas un izaugsmes virzītājspēki. Transports ir būtiska nozare ekonomikai un būtiska ekonomikas nozare, jo ES ir pasaulē vadošā loma automašīnu, dzelzceļa transportlīdzekļu, lidaparātu un kuģu projektēšanā un ražošanā. Tā aptver komplicētu tīklu, kurā ietilpst aptuveni 1,2 miljoni privātu un publisku ES uzņēmumu, kas nodarbina ap 10,5 miljoniem cilvēku. Šai nozarei ir arī būtiska loma ES starptautiskajā tirdzniecībā — 2016. gadā 17,2 % no kopējā ES pakalpojumu eksporta bija saistīti ar transportu. Vairāk nekā 2 miljoni cilvēku ES strādā atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā, savukārt inovatīvu tīras enerģijas tehnoloģiju patentēšanā ES ieņem otro vietu pasaulē.

Tādēļ enerģētikas un transporta ▌nozarēs novērotās problēmas neaprobežojas ar nepieciešamību pēc emisiju samazināšanas. Ir vajadzīgi efektīvi risinājumi, lai reaģētu uz lietotāju uzvedības un mobilitātes tendenču izmaiņām ▌, globalizāciju, augošu starptautisko konkurenci un vecāku, pilsētiskāku un aizvien daudzveidīgāku populāciju.Vienlaikus aizvien lielāka digitālo, automatizēto un kosmosā balstīto tehnoloģiju ienākšana, automatizēti transportlīdzekļi, mākslīgais intelekts, robotika, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, revolucionāri darījumdarbības modeļi un nepieciešamība pēc lielākas sistēmas noturības pret dažādiem apdraudējumiem (tostarp kiberdraudiem) izraisa būtisku pārveidošanos un rada papildu izaicinājumus un iespējas Eiropas transporta un enerģētikas nozares konkurētspējai.

▌

Pilsētu spēja funkcionēt kļūs atkarīga no tehnoloģijām un to apdzīvojamība koncentrēsies uz mobilitāti, enerģijas un resursu efektivitāti, telpisko plānošanu un konkurenci telpas izmantošanā. Attīstība radīs problēmas arī esošo sociālo modeļu un sociālās līdzdalības ilgtspējai, iekļaušanas un piekļūstamības aspektiem, kā arī pieejamībai izmaksu ziņā.

Lielāks pieprasījums pēc inovācijas ir arī tādēļ, lai rastu jaunus veidus, kā paātrināt uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu un energoefektīvu tehnoloģiju (tostarp, izmantojot enerģijas starpnieknesējus, piemēram, enerģijas pārvēršanu gāzē un ūdeņradī) un citu netehnoloģisku risinājumu ieviešanu ar mērķi panākt Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju. To var stimulēt ar iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem, publiskā iepirkuma zaļināšanu, kā arī ar sociālekonomisku un publiskā sektora inovāciju, un tas radīs pieejas, kas būs plašākas nekā tehnoloģiju virzīta inovācija. Sociālekonomiski pētījumi, kuros cita starpā aplūkotas lietotāju vajadzības un modeļi, prognozēšanas pasākumi, vidiskie, regulatīvie, ekonomiskie, sociālie, kultūras un uzvedības aspekti, komerciālais izdevīgums un modeļi un pirmsnormatīvā izpēte par standarta modeļiem un inovācijas ieviešanu tirgū, arī sekmēs darbības, kas veicinās regulatīvo, finansēšanas un sociālo inovāciju, prasmes, kā arī tirgus dalībnieku, patērētāju un iedzīvotāju iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem. Labāka koordinācija, papildināmība un sinerģija starp valstu un Eiropas pētniecības un inovācijas centieniem, veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību starp ES valstīm, nozarēm un pētniecības iestādēm, balstīsies, piemēram, uz SET plānu un stratēģiskās transporta pētniecības un inovācijas programmas (STRIA) sasniegumiem. Tiks nodrošināta papildināmība starp šo kopu un ES ETS inovācijas fondu.

Darbības šajā kopā jo īpaši palīdz sasniegt enerģētikas savienības mērķus, pildīt Parīzes nolīguma saistības, kā arī īstenot digitālā vienotā tirgus un Nodarbinātības, izaugsmes un investīciju programmas mērķus, stiprināt ES kā pasaules mēroga dalībnieci, īstenot jauno ES rūpniecības politikas stratēģiju, bioekonomikas stratēģiju, aprites ekonomikas rīcības plānu, Eiropas akumulatoru alianses iniciatīvu, izejvielu iniciatīvu, drošības savienības un pilsētprogrammas mērķus, kā arī ES kopējo lauksaimniecības politiku un ES tiesību normas trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 6 – Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi; IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 – Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

5.2.   Palīdzības jomas

5.2.1.   Klimata zinātne un risinājumi

Parīzes nolīguma efektīva īstenošana jābalsta uz zinātni, kas prasa nepārtraukti uzlabot mūsu zināšanas par sistēmu klimats–zeme, kā arī pieejamām seku mazināšanas un pielāgošanās iespējām, ļaujot sistemātiski un visaptveroši atspoguļot ES ekonomikas un sabiedrības problēmas un klimatatbildīgas iespējas. Pamatojoties uz minēto, tiks izstrādāti uz zinātnes atziņām balstīti risinājumi rentablai pārejai uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu un resursu ziņā efektīvu sabiedrību, ņemot vērā uzvedības, regulatīvos, sociālekonomiskos un pārvaldības aspektus.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāze par Zemes klimata un dzīvās dabas sistēmas pašreizējo darbību un turpmāko attīstību, kā arī ar to saistīto ietekmi, riskiem un klimatatbildīgām iespējām; dažādu klimata seku mazināšanas un pielāgošanās risinājumu efektivitāte;

–  integrēti klimatneitrāli ceļi, ietekmes mazināšanas darbības un politikas pasākumi, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm un ir saderīgi ar Zemes sistēmu analīzi, Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

–  klimata modeļi, prognozes un metodes, kuru mērķis ir uzlabot prognozēšanas spēju un klimata jomas pakalpojumus uzņēmumiem, valsts iestādēm un iedzīvotājiem, tostarp transversāli aspekti, kas ir saistīti ar gaisa kvalitātes uzlabošanu;

–  adaptācijas ceļi un atbalsta politikas pasākumi neaizsargātu ekosistēmu, pilsētu teritoriju, kritisko tautsaimniecības nozaru un infrastruktūras jomā Eiropas Savienībā (vietējā / reģionālā / valsts līmenī), arī uzlaboti risku novērtēšanas instrumenti; ūdens cikls un pielāgošanās klimata pārmaiņām, piemēram, plūdiem un ūdens trūkumam.

5.2.2.   Elektroapgāde

Eiropas Savienība tiecas kļūt par pasaules līderi pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģijas tehnoloģiju jomā, uzlabojot konkurētspēju pasaules vērtību ķēdēs, kā arī pozīciju izaugsmes tirgos. Eiropas Savienības daudzveidīgie klimatiskie, ģeogrāfiskie, vidiskie un sociālekonomiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība nodrošināt klimatnoturību, energoapgādes drošību un piekļuvi izejvielām nosaka plašu enerģētikas risinājumu kopumu, arī tādu, kas nav tehniska rakstura. Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām izmaksām jāturpina samazināties, sniegumam jāuzlabojas, integrācija enerģētikas sistēmā jāuzlabo, jāizstrādā radikālas tehnoloģijas, izmantojot arī priekšrocības, ko dod fotonikas attīstība, un būtu jāizskata hibrīdrisinājumi (piemēram, atsāļošanai). Attiecībā uz fosilajiem kurināmajiem to izmantošanas dekarbonizācijai ir būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā.

Pamatvirzieni

–  Atjaunojamo energoresursu un energotaupības tehnoloģijas un risinājumi enerģijas ražošanai, apkurei un dzesēšanai, ilgtspējīgām transporta degvielām un enerģijas starpnieknesējiem dažādos mērogos un attīstības stadijās, kas pielāgoti ģeogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem apstākļiem un tirgiem gan ES, gan visā pasaulē;

–  revolucionāras atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas gan esošajiem, gan jauniem lietojumiem un radikāliem risinājumiem, tostarp to vidiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme;

–  tehnoloģijas un risinājumi, ar ko samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot pieejas, kas balstās uz fosilajiem kurināmajiem, kā arī bio pieejas un atkritumu pārvēršanu enerģijā, ko izmanto enerģijas ražošanai, apkurei, dzesēšanai, vai biodegvielas, ietverot oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu, un pētījumi par sociālekonomisko un ekoloģisko iespējamību.

5.2.3.   Energosistēmas un energotīkli

Gaidāmais mainīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugums un pāreja uz plašāku elektrisko apkuri, dzesēšanu un transportu nosaka nepieciešamību pēc jaunām energotīklu pārvaldības pieejām. Papildus dekarbonizācijai ir jānodrošina arī enerģija par pieejamām cenām, drošība, klimatnoturība un piegādes stabilitāte, ko panāk, ieguldot inovatīvās tīklu infrastruktūras tehnoloģijās, palielinot tirgojamas elektroenerģijas ražošanas elastīgumu, jo īpaši no atjaunojamiem energoresursiem un ar inovatīvu sistēmas pārvaldību, kā arī sekmējot pasākumus, kas veicina regulatīvo un sociālo inovāciju, prasmes un tirgus dalībnieku, patērētāju un kopienu iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem. Enerģijas uzglabāšanai dažādos veidos būs būtiska nozīme, sniedzot pakalpojumus tīklam, kā arī uzlabojot un pastiprinot tīkla jaudas un sistēmas elastību. Sinerģijas izmantošanai starp dažādiem tīkliem (piemēram, elektrotīkliem, apkures un dzesēšanas, gāzes tīkliem, transporta uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūru, ūdeņradi, tostarp tā infrastruktūru, un telesakaru tīkliem) un dalībniekiem (piemēram, rūpnieciskajām teritorijām, tīklu operatoriem, datu centriem, pašražotājiem, patērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām), kā arī pieprasījumreakcijai un Eiropas un starptautisko standartu izstrādei un integrācijai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu viedu un integrētu attiecīgo infrastruktūru darbību.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un instrumenti ▌tīkliem ar mērķi integrēt atjaunojamos resursus, glabāšanas risinājumus un jaunu noslodzi, piemēram, elektromobilitāti un siltumsūkņus, kā arī industriālo procesu elektrifikācija;

–  multidisciplināras pieejas no reģiona atkarīgai ar klimata pārmaiņām saistītai ietekmei uz energoapgādes drošību, tostarp esošo tehnoloģiju pielāgošana, kā arī pāreja uz jaunām energoapgādes paradigmām;

–  Eiropas mēroga energotīklu pieejas uzticamai energoapgādei, pārejai un sadalei;

–  integrētas pieejas, kurām jāatbilst atjaunojamo energoresursu ražošanai un patērēšanai vietējā līmenī, arī salās vai tālākajos reģionos, pamatojoties uz jauniem pakalpojumiem un vietējās sabiedrības iniciatīvām;

–  ražošanas un tīklu elastīgums, sadarbspēja un sinerģijas starp dažādiem energoavotiem, tīkliem, infrastruktūrām un dalībniekiem, arī specifisku tehnoloģiju izmantošana;

—  tehnoloģijas, pakalpojumi un risinājumi, kas patērētājiem dod iespēju kļūt par aktīvu tirgus dalībnieku.

5.2.4.   Dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģijas pārejas procesā

Ēkām un rūpniecības objektiem ir arvien aktīvāka loma to mijiedarbībā ar energosistēmu. Tādēļ tie ir būtiski elementi pārejā uz oglekļa ziņā neitrālu sabiedrību, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem un palielinātu energoefektivitāti.

Ēkas ir svarīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Kas attiecas uz dažādu tehnoloģiju, ierīču un sistēmu integrēšanu un dažādu enerģijas veidu izmantošanas savienošanu, ēkām, kā arī to iedzīvotājiem un lietotājiem ir ļoti liels klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas, enerģijas ražošanas, enerģijas ietaupījuma, glabāšanas, sistēmas elastības, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Rūpniecības nozares un jo īpaši energoietilpīgās nozares varētu vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti un samazināt enerģijas patēriņu, kā arī dot priekšroku atjaunojamo energoresursu integrācijai. Rūpniecisko ēku nozīme energosistēmā mainās, ko nosaka vajadzība samazināt emisijas, pamatojoties uz tiešu vai netiešu elektrifikāciju, kā arī ražošanas procesu materiālu avots (piemēram, ūdeņradis). Rūpnieciskie un ražošanas kompleksi, kur dažādi procesi notiek netālu viens no otra, var optimizēt enerģijas un citu resursu (izejvielu) plūsmu starp šiem procesiem.

Pamatvirzieni

–  Uzlabot nozaru sasaisti: procesi, sistēmas un darījumdarbības modeļi, kas atbalsta elektrības un siltuma plūsmu elastību un efektivitāti starp rūpnīcu vai rūpnieciskajām kopām un energosistēmu, kā arī transporta sistēmu ▌;

–  ražošanas procesu kontroles instrumenti un infrastruktūra ražošanas objektos, lai optimizētu enerģijas plūsmas un materiālus mijiedarbībā ar energosistēmu;

–  attiecīgie procesi, projektēšana un materiāli, tostarp mazemisiju un bezemisiju rūpniecības procesi;

–  elektroenerģijas, izejvielu un siltuma elastība un efektivitāte rūpniecības iekārtās un energosistēmā;

–  uzlaboti vai jauni procesi, projektēšana un materiāli nolūkā efektīvi izmantot, ražot vai uzglabāt enerģiju (tostarp siltumu un aukstumu) nozarēs, kuras nav aptvertas kopā “Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss”;

–  stratēģijas un mazemisiju tehnoloģijas, lai atdzīvinātu pārejas procesā esošos apgabalus, kur ir liels ogļu patēriņš un kas rada lielas oglekļa emisijas;

–  energoviedas ēkas un lieli mobilitātes mezgli (ostas, lidostas, loģistikas centri) kā aktīvi elementi plašākos enerģijas tīklos un novatoriskos mobilitātes risinājumos;

–  ēku aprites cikla projektēšana, konstrukcija, darbināšana, tostarp sildīšana un dzesēšana, un demontāža, ņemot vērā apriti, enerģijas un vidisko sniegumu, kā arī iekštelpu vides kvalitāti, enerģijas un resursu efektivitāti, iedzīvotāju labklājību un ietekmi uz veselību, klimatnoturību, oglekļa pēdu un pārstrādi; jaunu progresīvu materiālu izstrāde un optimizācija ar mērķi uzlabot ēku sniegumu enerģijas, oglekļa un vides jomā visā to aprites cikla laikā;

–  jauni darījumdarbības modeļi, pieejas un pakalpojumi renovācijas finansēšanai, būvniecības prasmju uzlabošanai un ēku iedzīvotāju un citu tirgus dalībnieku iesaistīšanai, pievēršoties enerģētiskajai nabadzībai un pirmsnormatīvām darbībām;

–  ēku energoefektivitātes uzraudzības un kontroles tehnoloģijas, kas paredzētas, lai optimizētu ēku enerģijas patēriņu un ražošanu, kā arī to mijiedarbību ar kopīgo energosistēmu;

–  rīki un viedas ierīces energoefektivitātes uzlabošanai ēkās;

–  esošo ēku renovācijas process, virzoties uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un inovatīvām tehnoloģijām, tostarp sociālie aspekti, piemēram, iedzīvotāju tiesību nostiprināšana un patērētāju informētība un iesaiste;

5.2.5.   Kopienas un pilsētas

Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijās, patērējot lielāko pieejamo resursu daļu, arī enerģiju, un šīs teritorijas būs kļuvušas īpaši neaizsargātas pret nelabvēlīgo meteoroloģisko izmaiņu ietekmi, ko pastiprina klimata pašreizējās pārmaiņas un dabas katastrofas, kas nākotnē tikai pieaugs. Būtiska problēma ir nozīmīgā mērā palielināt kopīgo energoefektivitāti un resursu efektivitāti, kā arī Eiropas kopienu un pilsētu klimatnoturību, īstenojot sistemātisku un holistisku pieeju, pievēršoties ēku fondam, energosistēmām, mobilitātei, klimata pārmaiņām, migrācijai, kā arī ūdens, augsnes, gaisa kvalitātei, atkritumiem un troksnim, ņemot vērā Eiropas kultūras mantojumu, ilgtspējīgu tūrisma pārvaldību, sociālās zinātnes, humanitāros un mākslas aspektus, tostarp dzīvesveidu. Ir jāapzina un jāizmanto sinerģijas ar ERAF finansētu pilsētpolitiku un darbībām.

Pamatvirzieni

–  Pilsētu/rajonu energosistēmas / mobilitātes sistēmas ar mērķi līdz 2050. gadam visā ES izveidot ▌oglekļa neitrālus, pozitīvus enerģijas apgabalus un bezemisiju mobilitāti un loģistiku, veicinot integrēto ES risinājumu konkurētspēju pasaulē;

–  sistemātiska pilsētplānošana, infrastruktūras ▌sistēmas un pakalpojumi, tostarp savstarpējas saskarnes un sadarbspēja, standartizācija, dabā balstīti risinājumi un digitālo tehnoloģiju un kosmosā balstīto pakalpojumu un datu izmantošana, ņemot vērā paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi un integrējot klimata noturību un ietekmi uz gaisa un ūdens kvalitāti;

–  dzīves kvalitāte iedzīvotājiem, droša, elastīga, pieejama un cenas ziņā pieejama enerģija un multimodāla mobilitāte, pilsētu sociālā inovācija un iedzīvotāju iesaiste, pilsētu aprites un atjaunošanās spējas princips, pilsētu metabolisms un samazināta vides pēda un piesārņojums;

–  globālā pilsētu pētniecības darbu programma; seku mazināšanas, pielāgošanās un izturētspējas stratēģijas izstrāde, telpiskā plānošana un citi atbilstīgi plānošanas procesi.

5.2.6.   Rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē

Pāreja uz tīrām tehnoloģijām, savienojamību un automatizāciju būs atkarīga no savlaicīgas tādu gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu projektēšanas un ražošanas, kuros izmantotas jaunas radikālas tehnoloģijas un koncepcijas un integrētas dažādas tehnoloģijas un veicināta to ieviešana un tirgspēja. Joprojām ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums ir nodrošināt komfortu, efektivitāti un pieejamību, vienlaikus samazinot aprites cikla ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un enerģijas patēriņu. Inovatīva un spējīga transporta infrastruktūra ir būtiska, lai apstākļos, kad palielinās pieprasījums pēc mobilitātes un strauji mainās tehnoloģiskie režīmi, varētu pienācīgi funkcionēt visi transporta veidi. Īpaša uzmanība jāpievērš integrētai pieejai infrastruktūras un transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu attīstībai arī tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilitātes pakalpojumus un samazinātu ietekmi uz enerģētiku ▌, vidi, ekonomiku un sociālo jomu.

Pamatvirzieni

–  Fizisko un digitālo transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu projektēšanas, izstrādes un demonstrēšanas, ražošanas, ekspluatācijas, standartizācijas, sertifikācijas un noteikumu apvienošana un to integrācija (ieskaitot digitālās projektēšanas un digitālās ražošanas integrāciju);

–  transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu koncepcijas un projekti, tostarp to rezerves daļas un programmatūras un tehnoloģijas atjauninājumi, programmatūras risinājumi; uzlabotu materiālu un struktūru izmantošana, materiālu pārstrāde/atkārtota izmantošana; efektivitāte, enerģijas uzglabāšana un atgūšana, drošības un drošuma īpašības, ņemot vērā lietotāju vajadzības, ar mazāku ietekmi uz klimatu, vidi un veselību, tostarp troksni un gaisa kvalitāti;

–  iebūvētās tehnoloģijas un apakšsistēmas, arī automatizētas funkcijas, visiem transporta veidiem, ņemot vērā attiecīgās infrastruktūras saskarnes vajadzības un izpēti; tehnoloģiskās sinerģijas starp režīmiem; multimodālas transporta sistēmas; drošības sistēmas, palīgsistēmas un kiberdrošības uzlabošana; progresa palielināšana saistībā ar informācijas tehnoloģijām un mākslīgo intelektu; cilvēka un mašīnas saskarnes attīstīšana;

–  jauni būvniecības materiāli, paņēmieni un metodes, infrastruktūru ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina uzticamu tīkla pieejamību, starpmodālas saskarnes un multimodālu sadarbspēju, darbaspēka drošumu un pilna aprites cikla pieeju;

–  pievēršanās jautājumiem par fiziskās un digitālās infrastruktūras projektēšanas un izstrādes apvienošanu, infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un transporta integrācijas uzlabošana, sadarbspēja un intermodalitāte, noturība ekstrēmos laikapstākļos, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām.

5.2.7.  Tīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte

Lai ES sasniegtu savus gaisa kvalitātes, klimata jomas un enerģētikas mērķus, tostarp līdz 2050. gadam panākt emisiju nulles līmeni, kā arī lai samazinātu troksni, būs nepieciešams pārskatīt visu mobilitātes sistēmu, arī tās lietotāju vajadzības un uzvedību, transportlīdzekļus, degvielas un infrastruktūras, kā arī būs vajadzīgi jauni mobilitātes risinājumi. Būs nepieciešams arī izmantot alternatīvu enerģiju ar zemu oglekļa emisiju un ieviest tirgū nulles emisiju lidmašīnas/kuģus/autotransportu. Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju ▌ietekmei transporta nozare ievērojami pasliktina gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni Eiropā, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību un ekosistēmas. Balstoties uz elektrifikācijā gūto progresu un akumulatoru un degvielas elementu izmantošanu automobiļiem, autobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā arī pienācīgus standartus, ir būtiski paātrināt pētniecību un inovāciju, zemu emisiju risinājumus citiem ceļu lietojumiem (tālsatiksmes autobusiem, smagajiem automobiļiem, kravas automobiļiem) un citām transporta nozarēm, piemēram, aviācijai,dzelzceļam, jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem ▌. Transporta drošuma pētniecības mērķis ir samazināt negadījumu, nāves gadījumu un cietušo skaitu katrā transporta veidā un visā transporta sistēmā, vairojot zināšanas un informētību un attīstot tehnoloģijas, ražojumus, pakalpojumus un risinājumus, kuros ņemts vērā drošums, efektivitāte, ērts lietojums un klimata pārmaiņas.