Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija)
 Politiskā deklarācija politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija)
 Protokols ES un Dānijas nolīgumam par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu un Eurodac ***
 Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
 Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programma ***I
 Tirgus uzraudzība un produktu atbilstība ***I
 Taisnīguma un pārredzamības veicināšana komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos ***I
 ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāka izpilde un modernizēšana ***I
 ES riska novērtēšanas pārredzamība un ilgtspēja pārtikas aprites ķēdē ***I
 Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm ***I
 Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra ***I
 Digitālās Eiropas programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
 Programma “Fiscalis” sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
 Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
 Programma “Tiesiskums” ***I
 Programma “Tiesības un vērtības” ***I
 Parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās starpparlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaits
 Vairāku tiesību aktu, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam — II daļa ***I
 Vairāku tiesību aktu, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana LESD 290. un 291. pantam - I daļa ***I
 Vairāku tiesību aktu tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam ***I
 ES vispārējā budžeta izpilde un finansēšana 2019. gadā saistībā ar AK izstāšanos no Savienības ***
 ES un Krievijas nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā ***
 EIB Statūtu grozīšana *
 Eiropas Robežu un krasta apsardze ***I
 Vīzu kodekss ***I
 Saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā ***I
 Noteikumi, kas atvieglo finanšu un citas informācijas izmantošanu ***I
 Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ***I
 Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ***I
 Teroristiska satura izplatīšanas tiešsaistē novēršana ***I

Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija)
PDF 112kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrādi (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija) (2019/2020(REG))
P8_TA(2019)0392

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 3. aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretāciju:"“Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā saskaņā ar 123., 128. vai 135. pantu, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde nerada izmaiņas darba kārtībā ar noteikumu, ka nosaukums joprojām ir tās pašas tēmas tvērumā, par kuru notiek debates.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Politiskā deklarācija politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija)
PDF 112kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par politisko deklarāciju politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija) (2019/2019(REG))
P8_TA(2019)0393

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 3 . aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretāciju:"“Grupas politiskajā deklarācijā izklāsta vērtības, par kurām grupa iestājas, un galvenos politiskos mērķus, kurus tās locekļi plāno kopīgi sasniegt, īstenojot savas pilnvaras. Deklarācijā apraksta grupas kopīgo politisko orientāciju būtiskā, atšķirīgā un patiesā veidā.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Protokols ES un Dānijas nolīgumam par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu un Eurodac ***
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15822/2018 – C8-0151/2019 – 2018/0423(NLE))
P8_TA(2019)0394A8-0196/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15822/2018),

–  ņemot vērā Protokola projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15823/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 88. panta 2. punkta pirmās daļas a) punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0151/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0196/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Dānijas Karalistes un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
PDF 784kWORD 170k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435 – C8-0252/2018 – 2018/0224(COD))
P8_TA(2019)0395A8-0401/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0435),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. punktu, 183. un 188. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0252/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0401/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

P8_TC1-COD(2018)0224


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātniskās izcilības un tehnoloģisko bāzi, kurām raksturīga zinātnieku, zinātnisko atziņu un tehnoloģijas brīva aprite, un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, stiprināt Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus veicinot visus pētniecības un inovācijas pasākumus, lai īstenotu ES stratēģiskās prioritātes un izpildītu saistības, kuru galējais mērķis ir veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību.

(2)  Lai vispārējā mērķa īstenošanā nodrošinātu zinātnisku, ekonomisku un sabiedrisku ietekmi un pēc iespējas lielāku Savienības pievienoto vērtību tās pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu jomā, Savienībai būtu jāiegulda pētniecībā un inovācijā ar 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) palīdzību, lai atbalstītu augstas kvalitātes zināšanu un tehnoloģiju radīšanu, izplatīšanu un nodošanu Savienībā, stiprinātu pētniecības un inovācijas ietekmi globālu problēmu, tostarp ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata pārmaiņām saistītu problēmu, risināšanā un Savienības rīcībpolitiku izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, lai atbalstītu novatorisku un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu Savienības rūpniecībā un sabiedrībā, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju. Programmai būtu jāveicina visu veidu inovācija, jāstiprina inovatīvu risinājumu ieviešana tirgū un jāoptimizē ieguldījumu ražīgums.

(2a)  Programmai būtu jāpalīdz palielināt publiskos un privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā dalībvalstīs, tādējādi palīdzot sasniegt pētniecībā un attīstībā veikto vispārējo ieguldījumu līmeni vismaz 3 % apmērā no Savienības IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm un privātajam sektoram būs jāpapildina programma ar savām pastiprinātām ieguldījumu darbībām pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

(2b)  Lai sasniegtu Programmas mērķus un vienlaikus ievērotu izcilības principu, vienam no Programmas mērķiem vajadzētu būt stiprināt sadarbības saiknes Eiropā, tādējādi veicinot pētniecības un inovācijas plaisas mazināšanu.

(3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai palīdzētu īstenot Savienības politikas mērķus, būtu jāņem vērā inovācijas princips, kas ir galvenais dzinulis tam, lai Savienības ievērojamos zināšanu aktīvus ātrāk un intensīvāk pārvērstu par inovācijām.

(4)  Principa “Atvērta zinātne, atvērta inovācija un atvērtība pasaulei” turpmākai izmantošanai, vienlaikus aizsargājot Savienības zinātniskās un sociālekonomiskās intereses, būtu jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu pētniecībā un inovācijā ietekme un jāstiprina visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas kapacitāte. Tam būtu jānoved pie Programmas līdzsvarotas īstenošanas.

(5)  Atvērta zinātne ▌var palielināt zinātnes kvalitāti, ietekmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to ticamāku, efektīvāku, precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sociāliem problēmjautājumiem. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji nodrošina atvērtu bezmaksas piekļuvi ekspertu izvērtētām zinātniskām publikācijām, pētniecības datiem un citiem pētniecības rezultātiem atklātā un nediskriminējošā veidā pēc iespējas agrāk izplatīšanas procesā un lai darītu iespējamu to pēc iespējas plašāku izmantošanu un atkalizmantošanu. Attiecībā uz pētniecības datiem būtu jāizmanto princips “tik atvērts, cik vien iespējams, un tik slēgts, cik nepieciešams”, tādējādi izņēmumu pieļaušanā ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar Savienības sociālekonomiskajām interesēm, intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzību un konfidencialitāti, drošību un citām leģitīmām interesēm. Lielāka uzmanība būtu jāveltī pētniecības datu atbildīgai pārvaldībai, kam būtu jāatbilst FAIR principiem “sameklējamība”, “piekļūstamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība”, jo īpaši racionalizējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis un Eiropas datu infrastruktūra, un jāievēro citi atvērtas zinātnes principi un prakse. Savstarpēji atvērta piekļuve būtu jāveicina starptautiskos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības nolīgumos un attiecīgos asociācijas nolīgumos.

(5a)  Atbalsta saņēmēji MVU tiek mudināti izmantot pastāvošos instrumentus, tādus kā Palīdzības dienests IĪT jautājumos MVU, kas nodrošina atbalstu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā un izmantošanā, sniedzot bezmaksas informāciju un pakalpojumus konfidenciālas konsultēšanas veidā par intelektuālo īpašumu un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī nodrošinot apmācību, materiālus un tiešsaistes resursus.

(6)  Programmas koncepcijai un projektam būtu jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto pasākumu kritisko masu visā Savienībā ar starptautiskas sadarbības palīdzību, vienlaikus mudinot visas dalībvalstis piedalīties Programmā, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu. Programmas īstenošanai būtu jāstiprina šā mērķa sasniegšana.

(7)  Programmas ietvaros atbalstītajiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības un Programmas mērķu, prioritāšu un saistību īstenošana, šo mērķu un prioritāšu īstenošanā un saistību izpildē sasniegtā progresa uzraudzīšana un izvērtēšana un pārskatītu vai jaunu prioritāšu izstrāde.

(7a)   Programma būtu jāsaskaņo ar jau pastāvošajiem Eiropas pētniecības un inovācijas ceļvežiem un stratēģijām.

(8)  Pamatprogrammai būtu jāsaglabā līdzsvars starp augšupēju (uz pētnieka un novatora iniciatīvu balstītu) un lejupēju (stratēģiski izvirzītu prioritāšu noteiktu) finansēšanu atbilstoši visā Savienībā iesaistīto pētniecības un inovācijas kopienu veidam, veiksmīgas īstenošanas līmenim pēc intervences jomas, veicamo pasākumu veidiem un mērķim un iecerētājai ietekmei. Šo faktoru kopumam būtu jānosaka tas, kādu pieeju izvēlēties attiecībā uz attiecīgajām Programmas daļām, kuras visas veicina visu Programmas vispārējā mērķa un specifisko mērķu īstenošanu.

(8-a)   Pamatrogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļai “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” atvēlētajam kopējam budžetam vajadzētu būt vismaz 3,3 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopējā budžeta. No šā budžeta atbalsts būtu sniedzams galvenokārt tiesiskiem subjektiem dalības paplašināšanas valstīs.

(8-b)  Izcilības iniciatīvu mērķim vajadzētu būt stiprināt pētniecības un inovācijas izcilību kritērijiem atbilstošajās valstīs, tostarp, piemēram, atbalstot apmācību, lai uzlabotu pārvaldības prasmes pētniecības un inovācijas jomā, piešķirot godalgas, stiprinot inovācijas ekosistēmas, kā arī izveidojot pētniecības un inovācijas tīklus, tostarp balstoties uz ES finansētām pētniecības infrastruktūrām. Lai varētu pieteikties finansējuma saņemšanai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros, pieteikuma iesniedzējiem būtu skaidri jānorāda, ka projekti ir saistīti ar valsts un/vai reģionālām pētniecības un inovācijas stratēģijām.

(8a)  Attiecībā uz daudzām pētniecības un inovācijas darbībām būtu jāpiemēro loģika “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju”, kas paredz, ka laikam līdz dotācijas piešķiršanai nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus. Tam būtu jāatļauj ātrāka un augšupēja piekļuve finansējumam maziem sadarbības konsorcijiem, aptverot darbības no fundamentālās pētniecības līdz izmantošanai komerciāliem nolūkiem.

(8b)  Ar programmu būtu jāatbalsta visas pētniecības un inovācijas stadijas, jo īpaši kopdarbības projektu ietvaros. Fundamentālā pētniecība ir svarīgs aktīvs un būtisks nosacījums tam, lai palielinātu Savienības spēju piesaistīt labākos zinātniekus un tādējādi kļūt par pasaules mēroga izcilības centru. Būtu jānodrošina līdzsvars starp fundamentālo un lietišķo pētniecību. Tas apvienojumā ar inovāciju veicinās Savienības ekonomikas konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(8c)  Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš daudzdisciplinārām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām pieejām kā elementiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu būtisku zinātnisko progresu.

(8d)  Mijiedarbība ar sabiedrību būtu jāatbalsta, izmantojot atbildīgu pētniecību un inovāciju kā transversālu elementu, lai veidotu efektīvu sadarbību starp zinātniskajām aprindām un sabiedrību. Tas ļautu visiem sabiedrības locekļiem (pētniekiem, iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, uzņēmumiem, trešā sektora organizācijām utt.) strādāt kopā visā pētniecības un inovācijas procesā, lai pašu procesu un tā iznākumu labāk saskaņotu ar Eiropas sabiedrības vērtībām, vajadzībām un iecerētajiem rezultātiem.

(9)  Pīlāra “Izcila un atvērta zinātne” ietvaros veiktie pētniecības pasākumi būtu jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniskajām aprindām, un tai būtu jāietver uzsvars uz jaunu pētniecības un inovācijas jomas talantu un pētnieku piesaistīšanu, vienlaikus stiprinot ERA un izvairoties no darbaspēka emigrāciju. Pētniecība būtu jāfinansē, balstoties uz izcilību.

(10)  Pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” būtu jāveido, izmantojot pētniecības un inovācijas pasākumu kopas, lai panāktu pēc iespējas lielāku integrāciju attiecīgajās darba jomās, vienlaikus Savienībai nodrošinot augstu ilgtspējīgu ietekmes līmeni, ņemot vērā izlietotos resursus. Tas mudinās uz starpdisciplīnu, starpnozaru, starppolitiku un pārrobežu sadarbību ANO IAM un Savienības saistību, ko tā uzņēmusies Parīzes nolīgumā, īstenošanā un nepieciešamības gadījumā uz sabiedrības problēmu risināšanu un Savienības nozaru konkurētspējas palielināšanu. Šā pīlāra pasākumiem būtu jāaptver pilns pētniecības un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp pētniecība un attīstība, izmēģinājumu veikšana, demonstrēšana, atbalsts publiskajam iepirkumam, pirmsnormatīvā izpēte, standartu noteikšana un inovāciju ieviešana tirgū, lai nodrošinātu, ka Eiropa zinātnes jomā saglabā savas līderpozīcijas attiecībā uz stratēģiski noteiktām prioritātēm.

(11)  Rūpniecības pilnīgai un savlaicīgai iesaistīšanai Programmā visos līmeņos no individuāliem uzņēmējiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem līdz lieliem uzņēmumiem konkrēti būtu jāveicina ilgtspējīga darbvietu radīšana un izaugsme. ▌

(12)  Ir svarīgi atbalstīt Savienības rūpniecību, lai pasaules mērogā saglabātu vai iegūtu līderpozīcijas inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, jo īpaši veicot ieguldījumus svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs nākotnes uzņēmējdarbības pamatā. Svarīgām pamattehnoloģijām (KET) ir paredzēta būtiska loma II pīlārā “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tās būtu vēl ciešāk jāsaista ar nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvām, lai pētniecības projekti varētu aptvert visu inovācijas ķēdi. Pamatprogrammas darbībām būtu jāatspoguļo Savienības rūpniecības politikas stratēģija, lai novērstu tirgus darbības traucējumus un neoptimālu ieguldījumu situācijas, samērīgi, pārredzami, bez dublēšanās un privātā finansējuma izspiešanas palielinātu ieguldījumus un nodrošinātu skaidru Eiropas pievienoto vērtību un ieguldījumu publisku atdevi. Tas nodrošinās konsekvenci starp Programmas darbībām un ES pētniecības, attīstības un inovācijas valsts atbalsta noteikumiem, kas būtu jāpārskata, lai stimulētu inovāciju.

(13)  Programmai būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija integrētā veidā, ievērojot visus attiecīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas ietver eksperimentālu izstrādi, būtu jālieto saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens būtu jālieto saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, izmantojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju, projektēšanu un radošumu. ▌Tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, būtu jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības līmeni (TGL) ▌. ▌Darba programma, kas attiecas uz konkrētu uzaicinājumu pīlārā “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, varētu pieļaut dotācijas plaša mēroga produktu validēšanai un pirmās izmantošanas tirgū atbalstīšanai.

(14)  Komisijas paziņojumā par programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējumu (COM(2018)0002) un Eiropas Parlamenta ziņojumā par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI)), balstoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējo pamatprogrammu, kā arī ES institūciju un ieinteresēto personu ieguldījumu, ir sniegta virkne ieteikumu attiecībā uz šo programmu, tostarp tās noteikumiem par dalību un izplatīšanu. Minētie ieteikumi ietver šādus ieteikumus: ieguldīt vērienīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un pēc iespējas palielinātu ietekmi; atbalstīt radikālu inovāciju; par prioritāti noteikt Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, jo īpaši izmantojot orientēšanos uz uzdevumu, pilnīgu, uz augsta līmeņa informētību balstītu un savlaicīgu iedzīvotāju iesaisti un plašu komunikāciju; racionalizēt Savienības finansēšanas satvaru, lai pilnībā izmantotu visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciālu, tostarp padarot efektīvākas virkni partnerības iniciatīvu un līdzfinansēšanas shēmu; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, jo īpaši lai palīdzētu visā Savienībā mobilizēt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; Programmas projektiem labāk piesaistīt Savienības — jo īpaši no ERAF — finansētas pētniecības infrastruktūras; stiprināt starptautisko sadarbību un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses un paplašinot visu dalībvalstu dalību Programmā; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā gūto pieredzi.

(15)  Kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāveicina pētniecība un inovācija. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš abu Savienības politiku koordinācijai un savstarpējai papildināmībai. Ar Programmas palīdzību būtu jācenšas panākt noteikumu saskaņotību un sinerģiju ar citām šīs regulas IV pielikumā minētajām Savienības programmām — no to projektēšanas un stratēģiskās plānošanas līdz projektu atlasei, vadībai, komunikācijai, rezultātu izplatīšanai un izmantošanai un pēc tam līdz uzraudzībai, revīzijai un pārvaldībai. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un palielinātu Savienības finansējuma atdevi, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, attiecībā uz jebkāda veida sinerģiju būtu jāievēro princips “viena darbība — viens noteikumu kopums”:

   līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumiem var notikt brīvprātīgi. Šādos gadījumos ievēro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus, taču tos izmanto tikai par labu attiecīgi dalībvalstij vai vadošajai iestādei, kura nolemj veikt šādu pārvietošanu;
   varētu paredzēt arī darbības līdzfinansēšanu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un no citas Savienības programmas, taču nepārsniedzot attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādos gadījumos tiktu piemēroti tikai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumi, un būtu jāizvairās no dubultas revīzijas;
   izcilības zīmogi būtu jāpiešķir visiem priekšlikumiem, kuri atbilst pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” noteiktajam izcilības slieksnim, bet kurus nav iespējams finansēt budžeta ierobežojumu dēļ. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro tā fonda noteikumi, no kura piešķir atbalstu, izņemot valsts atbalsta noteikumus.

(16)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu un saistību īstenošanā, Programma var tikt iekļauta Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem, balstoties uz stratēģiskās plānošanas iznākumu. Šādi partneri ietver publiskas un privātas ieinteresētās personas no pētniecības un inovācijas jomas, kompetences centrus, biznesa inkubatorus, zinātnes un tehnoloģijas parkus, struktūras, kurām uzticēts veikt sabiedriskus pakalpojumus, ▌pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attiecīgā gadījumā reģionālās inovācijas ekosistēmas, ▌kas atbalsta un/vai veic pētniecību un inovāciju, ar nosacījumu, ka vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā nekā Savienībai vienai pašai.

(17)  Programmai būtu jāstiprina starptautiska līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, tostarp apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kas sniedz abpusēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot Savienībai iespēju aizstāvēt savas intereses.

(17a)  NJT pamatiniciatīvas ir apliecinājušas sevi kā efektīvu un lietderīgu instrumentu, kas, Savienībai un tās dalībvalstīm apvienojot un koordinējot centienus, sniedz labumu sabiedrībai. Pasākumi, kas saistībā ar NJT pamatiniciatīvām tiek veikti Grafēna, Cilvēka smadzeņu projekta un Kvantu tehnoloģijas jomā un atbalstīti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, arī turpmāk tiks atbalstīti pamatporgrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, izmantojot darba programmā iekļautos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Sagatavošanas darbības, kas tiek atbalstītas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” NJT pamatiniciatīvu daļas ietvaros, tiks izmantotas stratēģiskajā plānošanas procesā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un galvenā uzmanība tajās tiks veltīta darbam pie uzdevumiem, līdzfinansētām/ kopīgi plānotām partnerībām un regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina visā politikas ciklā Savienības rīcībpolitikas nodrošināt ar neatkarīgiem un uz patērētāju orientētiem zinātniskiem pierādījumiem un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju attiecīgās vajadzības, budžeta ierobežojumus un Savienības politikas vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC būtu jāturpina radīt papildu resursi.

(19)  Pīlāram “Inovatīva Eiropa” būtu jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un pētniecības virzītas uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai, kuru mērķis būtu realizēt un paātrināt radikālu inovāciju ātras tirgus izaugsmes veicināšanai, kā arī veicināt Savienības tehnoloģisko autonomiju stratēģiskās jomās. Tam būtu jāpiesaista inovatīvi uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, kuriem piemīt potenciāls paplašināt darbību pasaules un Savienības mērogā un piedāvāt ātras un elastīgas dotācijas un līdzieguldījumus, tostarp kopā ar privātiem ieguldītājiem. Šie mērķi būtu jāīsteno, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIC). Šim pīlāram arī būtu jāatbalsta Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT), EIT reģionālās inovācijas shēma un Eiropas inovācijas ekosistēmas kopumā visā Savienībā, it īpaši līdzfinansējot partnerības ar valsts un reģionālajiem inovācijas atbalstītājiem — gan publiskajiem, gan privātajiem.

(20)  Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākos un nelineāros pasākumos, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir ļoti svarīgi, lai pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši EIC, kā arī EIT ar savām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), darbotos sinerģijā ar finanšu produktiem, kas izmantojami InvestEU ietvaros. Šajā sakarā pieredze, kas gūta saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izmantotiem finanšu instrumentiem, tādiem kā InnovFin un aizdevumu garantija MVU, būtu jāizmanto kā spēcīgs pamats konkrētam mērķim paredzēta atbalsta sniegšanai. EIC būtu jāizstrādā stratēģiskās izlūkošanas un reāllaika izvērtēšanas pasākumi, lai laikus pārvaldītu un koordinētu savas dažādās darbības.

(21)  EIC kopā ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām būtu jāveicina visu veidu inovācija, sākot no pakāpeniskas līdz radikālai un revolucionārai inovācijai, īpašu uzmanību pievēršot tirgu radošai inovācijai. EIC ar savu instrumentu Pathfinder un Accelerator palīdzību būtu jātiecas identificēt, attīstīt un izmantot jebkāda veida augsta riska inovācijas, tai skaitā pakāpeniskas inovācijas, galveno uzmanību veltot radikālām, revolucionārām un uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītām (deep-tech) inovācijām, kam piemīt potenciāls kļūt par tirgu radošām inovācijām. Ar saskaņota un racionalizēta atbalsta palīdzību EIC būtu jānovērš publiskā atbalsta un privāto ieguldījumu trūkums radikālā inovācijā. EIC instrumentiem ir nepieciešamas šim nolūkam īpaši paredzētas juridiskās un pārvaldības funkcijas, lai atspoguļotu tās mērķus, jo īpaši tirgū ieviešanas pasākumus.

(21a)  Šīs regulas nozīmē un jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, ko veic EIC ietvaros, jaunuzņēmums ir MVU tā dzīves cikla agrīnā posmā (tostarp uz augstskolas bāzes veidots uzņēmums), kura mērķis ir inovatīvi risinājumi un uz attīstību virzīts uzņēmējdarbības modelis un kurš ir autonoms Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(5) pielikuma 3. panta nozīmē; vidējas kapitalizācijas uzņēmums ir uzņēmums, kurš nav nedz Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK definēts mikrouzņēmums, nedz mazais vai vidējais uzņēmums un kurā strādā 250 līdz 3000 darbinieku (darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu); mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums ir vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kurā strādā ne vairāk kā 499 darbinieki.

(22)  Ar EIC apvienotās finansēšanas palīdzību EIC Accelerator būtu jāpārvar “nāves ieleja” starp pētniecību, posmu pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu darbības paplašināšanu. Accelerator jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts operācijām, kas rada tādu tehnoloģisku vai ar tirgu saistītu risku, ka tās neuzskata par rentablām un tās nespēj tirgū piesaistīt ievērojamus ieguldījumus, un līdz ar to jāpapildina InvestEU programma, kas izveidota ar Regulu ...(6).

(22a)  MVU ir būtisks inovācijas un izaugsmes avots Eiropā. Tādēļ ir nepieciešama Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK definēto MVU aktīva dalība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Balstoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā gūto labāko praksi, arī pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” būtu jāmudina MVU integrēti piedalīties šajā pamatprogrammā.

(22b)   Lai gan apvienotai finansēšanai vajadzētu būt galvenajam EIC Accelerator budžeta līdzekļu izlietošanas veidam 43. panta nolūkā, MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētajam EIC Accelerator atbalstam, ko sniedz tikai dotāciju veidā, būtu jāatbilst atbalstam, kuru sniedz iepriekšējās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” — kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013(7) — MVU instrumenta budžeta ietvaros.

(22c)   Ciešā sinerģijā ar InvestEU EIC Accelerator, izmantojot tādus atbalsta veidus kā apvienotais finansējums un pašu kapitāla finansējums, būtu jāfinansē MVU, tostarp jaunuzņēmumi, un izņēmuma gadījumos projekti, ko vada mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, kuri vēl nespēj radīt ienākumus, nenes peļņu vai nespēj piesaistīt pietiekamus ieguldījumus, lai pilnībā īstenotu savu projektu uzņēmējdarbības plānu. Šādi kritērijiem atbilstoši subjekti tiks uzskatīti par nerentabliem, lai gan daļu no tiem nepieciešamajiem ieguldījumiem būtu varējuši vai varētu nodrošināt viens vai vairāki ieguldītāji, tādi kā privāta vai publiska banka, ģimenes birojs, riska kapitāla fonds, komerceņģelis u. c. Šādā veidā, pārvarot tirgus darbības traucējumus, EIC Accelerator finansēs daudzsološus, bet vēl nerentablus subjektus, kas īsteno radikālas tirgu veidojošas inovācijas projektus. Tiklīdz šie projekti kļūs rentabli, tie izstrādes vēlākā posmā var tikt finansēti InvestEU ietvaros.

(23)  EIT, veicinot komercdarbības, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanu, galvenokārt ar savu ZIK un EIT reģionālās inovācijas shēmu palīdzību būtu jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas Savienības vispārējās inovācijas kapacitātes attīstībai, kuras risina globālās problēmas. Saskaņā ar tās izveides aktu, EIT regulu(8) un EIT stratēģisko inovāciju programmu(9) EIT savos pasākumos būtu jāveicina inovācija un jāatbalsta augstākās izglītības integrācija inovācijas ekosistēmā, jo īpaši: stimulējot izglītošanu uzņēmējdarbības jomā, šajā nolūkā veicinot spēcīgu nedisciplināru sadarbību starp rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām, un identificējot paredzamās topošo novatoru prasmes, kas būs nepieciešamas globālu problēmu risināšanai, tostarp augstākā līmeņa digitālās un inovācijas prasmes. EIT nodrošinātām atbalsta shēmām būtu jāsniedz labums EIC atbalsta saņēmējiem, savukārt jaunuzņēmumiem, kas rodas no EIT ZIK, vajadzētu būt ātrai piekļuvei EIT darbībām. Lai gan, ņemot vērā to, ka EIT galveno uzmanību veltī inovācijas ekosistēmām, tam organiski būtu jāiekļaujas pīlārā “Inovatīva Eiropa, EIT attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī visi pārējie pīlāri un tā ZIK plānošana, izmantojot stratēģiskās plānošanas procesu, būtu jāsaskaņo ar pīlāru “Globālas problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”. Būtu jāizvairās no ZIK un citu šīs jomas instrumentu, jo īpaši citu partnerību, dublēšanās.

(24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai un saglabāšanai uzņēmumiem, kas konkurē konkrētā tirgū, vajadzētu būt pamatnosacījumam radikālas vai revolucionāras inovācijas uzplaukumam, kas ļauj — jo īpaši maziem un vidējiem novatoriem — gūt labumu no saviem ieguldījumiem un iekarot tirgus daļu. Līdzīgā veidā zināma atvērtības pakāpe attiecībā uz inovācijas jomā finansētu darbību mērogu, vēršoties pie liela atbalsta saņēmēju tīkla, var būtiski veicināt MVU kapacitātes veidošanu, jo tā tiem nodrošina ieguldījumu piesaistīšanai un uzplaukumam nepieciešamos līdzekļus.

(25)  Programmai būtu jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvas, kas balstās uz Savienības interesēm, savstarpēju labumu un globālu apņemšanos īstenot ANO IAM. Starptautiskās sadarbības mērķim vajadzētu būt stiprināt Savienības izcilību pētniecībā un inovācijā, pievilcību un ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO IAM ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Būtu jāievēro pieeja, kas paredz vispārēju atvērtību izcilībai starptautiskai līdzdalībai un konkrētu mērķu sasniegšanai paredzētām starptautiskas sadarbības darbībām un zemu vai vidēju ienākumu valstīs iedibinātu subjektu finansēšanai būtu jāpiemēro atbilstoši atbilstības kritēriji, ņemot vērā atšķirīgo pētniecības un inovācijas kapacitātes līmeni. Vienlaikus būtu jāveicina trešo valstu iesaistīšanās Programmā, ja ir paredzēts savstarpīgums, ja tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses un ja tiek veicināta visu dalībvalstu līdzdalība Programmā.

(26)  Par mērķi izvirzot savstarpējo attiecību starp zinātni un sabiedrību nostiprināšanu un pēc iespējas lielāka labuma gūšanu no to mijiedarbības, Programmai būtu jāiesaista iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tādu atbildīgu pētniecības un inovācijas (API) darba programmu un satura kopīgā projektēšanā un izveidē, kuri reaģē uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības bažām un apmierina to vajadzības un gaidas, šajā nolūkā veicinot izglītošanu zinātnes jomā, padarot publiski pieejamas zinātniskās atziņas un atvieglojot iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību tās pasākumos. Būtu jāuzrauga pasākumi, kas tiek veikti, lai uzlabotu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.

(26a)  Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” būtu jāatbalsta jaunas tehnoloģijas, kas palīdz pārvarēt šķēršļus, kuri personām ar invaliditāti liedz piekļuvi un viņu pilnvērtīgu līdzdalību un kuri līdz ar to kavē patiesi iekļaujošas sabiedrības attīstību.

(27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju) attiecībā uz Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu īpatnības atbilstoši Komisijas paziņojumam “Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī, un pēc iespējas jāveicina to līdzdalība Programmā.

(28)  Ar Programmas ietvaros īstenotajiem pasākumiem būtu jātiecas likvidēt dzimumu nevienlīdzību, izvairoties no aizspriedumiem, kas saistīti ar dzimumu, atbilstoši integrējot dzimuma dimensiju pētniecības un inovācijas saturā, par mērķi izvirzot darba un personīgās dzīves līdzsvara uzlabošanu, sekmējot sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp vienādas darba samaksas principu, kas minēts LESD 141. panta 3. punktā un Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, kā arī nodrošinot pētnieku ar invaliditāti piekļuvi pētniecībai un inovācijai. ▌

(29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares īpatnības, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu pētniecības projektiem aizsardzības jomā būtu jānosaka Regulā ..., ar ko izveido Eiropas aizsardzības fondu(10), kas paredz līdzdalības noteikumus attiecībā uz pētniecību aizsardzības jomā. Lai gan sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Aizsardzības fondu varētu veicināt, vienlaikus izvairoties no dublēšanās, darbībās, kas tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāpievēršas tikai civiliem lietojumiem.

(30)  Šī regula nosaka Programmas finansējumu. Regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai norādītā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa visā ikgadējās budžeta procedūras laikā [atsauce ir attiecīgi atjaunināma atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(11) 17. punkta] nozīmē.

(31)  Ja nav noteikts citādi, šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Tā paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu īstenošanu, finanšu palīdzību, finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām.

(31a)  Visā Programmā būtu pastāvīgi jācenšas nodrošināt administratīvo vienkāršošanu, jo īpaši administratīvā sloga mazināšanu atbalsta saņēmējiem. Komisijai būtu vēl vairāk jāvienkāršo savi instrumenti un norādījumi tā, lai tie radītu minimālu slogu atbalsta saņēmējiem. Komisijai jo īpaši būtu jāapsver iespēja izdot norādījumu saīsinātu versiju.

(31b)  Lai nodrošinātu to, ka Eiropa globālajā pētniecībā un inovācijā saglabā līderpozīcijas digitālajā jomā, un lai ņemtu vērā nepieciešamību palielināt ieguldījumus nolūkā gūt labumu no augošajām digitālo tehnoloģiju iespējām, pietiekami budžeta līdzekļi būtu jāpiešķir digitālajām pamatprioritātēm.

(32)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(15) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp ar pārkāpumu, tajā skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu līdzekļu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izlietotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā ar administratīvu sankciju piemērošanu. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 jo īpaši var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un saukt pie atbildības par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai un jānodrošina, ka ikviena Savienības fondu izmantošanā iesaistīta trešā persona piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(18) 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamai kārtībai, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būtu pienācīgi jāņem vērā šo teritoriju īpatnības, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību un atbalstītu sadarbību un sinerģiju, jo īpaši tālākajos reģionos, kā arī ar trešām valstīm, kas ir to kaimiņvalstis.

(34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo Programmu ir nepieciešams izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un Programmas atbalsta saņēmējiem. Minētās prasības attiecīgā gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu Programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

(35)  Lai Komisija nepieciešamības gadījumā varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļu rādītājus, tai jābūt deleģētām pilnvarām pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Jo īpaši būtiski ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstošas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(36)  Saskaņotība un sinerģija starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un ES kosmosa programmu veicinās globāli konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari, pastiprinās Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā aizsargātā un drošā vidē un stiprinās Eiropas lomu pasaulē. Radikālus risinājumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs ar datiem un pakalpojumiem, ko darīs pieejamus ar kosmosa programmas palīdzību.

(36a)  Attiecībā uz konkrētu finansējamo darbību darba programmā būtu jāņem vērā konkrētu iepriekšējo projektu iznākums un situācija zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī norises, kas saistītas ar attiecīgo politiku, tirgu un sabiedrību.

(37)  Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem ir pienācīgi jāatspoguļo Programmas vajadzības, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu paustās bažas un ieteikumus.

(38)  Kopēju noteikumu un prasību piemērošanai visā Programmā būtu jānodrošina vienkāršoti un kopēji instrumenti, tostarp uzraudzībai un ziņošanai, un saskaņots satvars, kas atvieglo dalību programmās, kuras finansiāli atbalsta no Programmas budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda finansēšanas struktūras, tādas kā EIT, kopuzņēmumi un jebkādas citas struktūras saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, kuras dalībvalstis īsteno saskaņā ar LESD 185. pantu. Īpašu noteikumu pieņemšanai vajadzētu būt atļautai, taču izņēmumi būtu pieļaujami tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams un kad šāda nepieciešamība ir pienācīgi pamatota.

(39)  Darbībās, kas ietilpst Programmas darbības jomā, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar jebkādiem juridiskiem pienākumiem, tostarp starptautiskām tiesībām, un ar attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums(19), kā arī ētikas principiem, kas ietver izvairīšanos no jebkādas pētniecības integritātes neievērošanas. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu jāņem vērā arī LESD 13. pants, un būtu jāmazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai galu galā to izbeigtu pavisam, aizstājot ar citām metodēm.

(40)  Atbilstoši LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem būtu jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība Savienības zinātniskajās, sabiedrības, ekonomiskajās un tehnoloģiskajās interesēs. Programmas īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam un būtu jāatbilst starptautiskajām tiesībām. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību konkrētās Programmas darbībās var ierobežot, to atļaujot tikai subjektiem, kuri iedibināti tikai dalībvalstīs vai dalībvalstīs un noteiktās asociētās valstīs vai citās trešās valstīs.

(41)  Atzīstot, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem un sociālajiem problēmjautājumiem un atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs racionalizēt klimata politikas darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2021.–2027. gada DFS laikposmā vismaz 25 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata jomas mērķu īstenošanai un ikgadējo 30 % mērķi sasniegt pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2027. gadā. Klimata aspektu integrēšana būtu pienācīgi jāiekļauj pētniecības un inovācijas saturā un jāpiemēro visos pētniecības cikla posmos.

(41a)  Ar klimatu saistīto ietekmes ceļa rādītāju kontekstā Komisija ziņos par to projektu iznākumu, inovācijām un lēsto apkopoto ietekmi, kuri attiecas uz klimatu, tostarp pa Programmas daļām un īstenošanas veidiem. Šajā analīzē Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas iedzīvotāju ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un ar vidi saistītās izmaksas un ieguvumi, kas izriet no Programmas pasākumiem, tostarp inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumu izmantošana, paredzamā ietekme uz darbvietu radīšanu un uzņēmumu dibināšanu, ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, tīra enerģija, veselība un labjutība (tostarp gaisa, augsnes un ūdens kvalitāte). Šīs ietekmes analīzes rezultāti būtu jāpublisko, jāizvērtē saistībā ar Eiropas mērķiem klimata un enerģētikas jomā un jāņem vērā turpmākajā stratēģiskās plānošanas procesā un turpmākajās darba programmās.

(42)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta sagatavošanai un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, balstoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvai ES veiktai finansēšanai.

(43)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana vai personu, kurām tas nav atļauts, piekļuve sensitīviem rezultātiem un pētniecības datiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādēļ konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, tādiem kā Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444(20), kas paredz drošības noteikumus ES klasificētās informācijas aizsardzībai.

(45)  Ir nepieciešams paredzēt noteikumus un nosacījumus par Savienības finansējuma nodrošināšanu Programmas ietvaros veiktu darbību dalībniekiem. Programmas ietvaros dotācijas būs vienīgais finansēšanas veids. Citi finansēšanas veidi būtu jāizvēlas, balstoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām, veicot iepriekš minētās darbības, būtu jāapsver iespēja izmantot Finanšu regulā paredzētās fiksētās summas, vienotās likmes un vienības izmaksu standarta likmes apsvēršana, lai nodrošinātu turpmāku vienkāršošanu. Pirms jebkādu jaunu izmaksu atlīdzināšanas sistēmu uzskatīt par patiesu vienkāršošanu atbalsta saņēmēju labā, būtu jāveic plaša un pozitīva izvērtēšana.

(47)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(21) (“Finanšu regula”) Programmai būtu jānodrošina pamats atbalsta saņēmēju parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses plašākai akceptēšanai attiecībā uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotām preču un pakalpojumu vienības izmaksām (tostarp attiecībā uz lieliem pētniecības infrastruktūras pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” nozīmē). Iekšējos norēķinos izmantotām preču un pakalpojumu vienības izmaksām, ko aprēķina saskaņā ar atbalsta saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, apvienojot faktiskās tiešās un netiešās izmaksas, vajadzētu būt iespējai, kuru var izvēlēties visi atbalsta saņēmēji. Šajā sakarā atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai iekļaut faktiskās netiešās izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz iemaksu sadales skalu šādās iekšējos norēķinos izmantotās preču un pakalpojumu vienības izmaksās.

(48)  Pašreizējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma būtu jāvienkāršo vēl vairāk, izmantojot uz projektu balstītu atalgojuma pieeju, kas izstrādāta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un vēl vairāk jāsaskaņo ar Finanšu regulu, lai samazinātu Programmā iesaistīto ES pētnieku atalgojuma starpību.

(49)  Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izveidotais un Komisijas pārvaldītais Dalībnieku garantiju fonds ir apliecinājis sevi kā svarīgs aizsardzības mehānisms, kas mazina riskus, kuri saistīti ar saistības nepildošu dalībnieku neatlīdzinātām summām. Tādēļ Atbalsta saņēmēju garantiju fondam, kas pārdēvēts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu (“Mehānisms”) būtu jāturpina darboties un būtu jāpaplašina tā darbības jomā, tajā iekļaujot citas finansēšanas struktūras, jo īpaši iniciatīvas saskaņā ar LESD 185. pantu. Mehānismam vajadzētu būt atvērtam jebkuras citas tieši pārvaldītas Savienības programmas atbalsta saņēmējiem.

(50)   Būtu jāparedz noteikumi par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji šos rezultātus attiecīgi aizsargā, izmanto un izplata un nodrošina to pieejamību. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz rezultātu izmantošanu, un Komisijai būtu jāidentificē atbalsta saņēmēju iespējas izmantot rezultātus un maksimāli jāpalielina tās, jo īpaši Savienībā. Izmantošanā būtu jāņem vērā Programmas principi, tostarp inovācijas veicināšana Savienībā un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana.

(51)  Būtu jāsaglabā iepriekšējās pamatprogrammas — “Apvārsnis 2020”— priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašas uzmanības veltīšana izcilībai un ietekmes un īstenošanas kvalitātes un efektivitātes kritēriji. Priekšlikumi arī turpmāk būtu jāatlasa, balstoties uz neatkarīgu ekspertu — kas pārstāv pēc iespējas vairāk dalībvalstu — veiktu izvērtējumu. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāorganizē anonīma izvērtēšana un jāanalizē tās rezultāti, lai nepieļautu novirzes atlases procesā. Attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskaņotību ar projektu portfeli.

(52)  Lai Savienības atbalsta saņēmējiem mazinātu administratīvo slogu, attiecībā uz visām Programmas daļām saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu būtu jāīsteno sistemātiska savstarpēja paļaušanās uz revīziju un izvērtēšanu ▌ar citām Savienības programmām. Šāda savstarpēja paļaušanās būtu skaidri jāparedz, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, tādus kā sistēmu un procesu revīzija.

(53)  Specifiskas problēmas pētniecības un inovācijas jomā būtu jārisina, izmantojot godalgas, tostarp attiecīgā gadījumā kopējas vai apvienotas godalgas, kuru piešķiršanu organizē Komisija vai finansēšanas struktūra kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. Godalgas jo īpaši būtu jāpiešķir projektiem, kas piesaista zinātniekus paplašināšanas valstīm, kā arī veiksmīgiem projektiem, lai palielinātu to redzamību un ļautu pastiprināt Savienības finansēto darbību popularizēšanu.

(54)  Finansēšanas veidus un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. ▌Šajā procesā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”), paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu Programmas ietvaros veicamās netiešās darbībās un nosaka satvaru pētniecības un inovācijas pasākumiem sniegta Savienības atbalsta pārvaldībai.

2.  Regula nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

3.  Programmu īsteno, izmantojot:

(a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES(22) ▌;

(aa)  finanšu iemaksu EIT, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 294/2008;

(b)  īpašo pētniecības programmu aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES (Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu).

4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” attiecas uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu.

EIT īsteno Programmu saskaņā ar saviem stratēģiskajiem mērķiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kas noteikti EIT stratēģiskajā inovācijas programmā, un ņemot vērā stratēģisko plānošanu.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas piemērošanas nolūkā izmanto šādas definīcijas:

(1)  “pētniecības infrastruktūras” ir iekārtas un spējas, kas nodrošina resursus un pakalpojumus pētniecības kopienām, lai tās varētu veikt pētniecību un veicināt inovāciju savā darbības jomā. Šī definīcija ietver saistītos cilvēkresursus un svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopumus; ar zināšanām saistītus objektus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai zinātnisko datu infrastruktūras; unikālas un ārējiem lietotājiem atvērtas datorizētas informācijas sistēmas, sakaru tīklus un jebkādas citas infrastruktūras, kam ir liela nozīme izcilības sasniegšanā pētniecības un inovācijas jomā. Attiecīgā gadījumā infrastruktūru var izmantot arī ārpus pētniecības jomas, piemēram, izglītībā vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, un tā var būt tāda, kas atrodas vienuviet, virtuāla vai izkliedēta;

(2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013(23) un kas atbilst Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītajiem izpildāmajiem nosacījumiem;

(3)  “Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība, agrīnā posmā iesaistoties arī dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm, kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (tādiem kā rūpniecība, augstskolas, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā fondi un NVO) apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas pasākumu — tostarp ar tirgus apguvi un regulējuma vai politikas ieviešanu saistītu pasākumu — programmas izstrādi un īstenošanu;

(4)  “atvērta piekļuve” ir piekļuves Programmas ietvaros finansētu darbību pētniecības izlaidi ▌bezmaksas nodrošināšana tiešsaistē galalietotājiem saskaņā ar šīs regulas 10. pantu un 35. panta 3. punktu;

(4a)   “atvērta zinātne” ir pieeja zinātniskajam procesam, kura balstās uz atvērtu sadarbību, instrumentiem un zināšanu izplatīšanu, tostarp uz 10. pantā minētajiem elementiem;

(5)  “uzdevums” ir uz izcilību balstītu un ietekmes virzītu starpdisciplināru un starpnozaru pētniecības un inovācijas darbību portfelis, kas paredzēts, lai:

–  noteiktā termiņā sasniegtu izmērāmu mērķi ▌, ko nebūtu iespējams sasniegt ar individuālām darbībām,

–  ar zinātnes un tehnoloģijas palīdzību nodrošinātu ietekmi uz sabiedrību un lēmumu pieņemšanu,

–  būtu svarīgs ievērojamai Eiropas iedzīvotāju daļai un plašam Eiropas pilsoņu lokam;

(6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un attīstības pakalpojumu iepirkums, kuri ir saistīti ar riska un ieguvumu dalīšanu tirgus apstākļos un konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja tiek skaidri nošķirti pētniecības un attīstības pakalpojumi, kas tiek iepirkti, izmantojot gatavo izstrādājumu laišanu apgrozībā komerciālos apjomos;

(7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un kuri var ietvert atbilstības pārbaudi;

(8)  “piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai pamatinformāciju ar noteikumiem un nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu;

(9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir jebkādi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida — materiāla vai nemateriāla rakstura —, tostarp jebkādas tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kas: (i) ir atbalsta saņēmēju rīcībā pirms to iesaistīšanās attiecīgajā darbībā, un, (ii) par ko atbalsta saņēmēji rakstiski vienojušies par nepieciešamu darbības īstenošanai vai tās rezultātu izmantošanai;

(10)  “izplatīšana” ir publiska rezultātu atklāšana ar atbilstošiem līdzekļiem (kas neizriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), tostarp, izmantojot zinātniskas publikācijas jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

(11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgās darbības aptverti pētniecības un inovācijas pasākumi, tostarp komerciāla izmantošana, tāda kā produkta vai procesa izstrāde, izveide, ražošana un tirgvedība vai pakalpojuma radīšana un sniegšana, vai standartizācijas pasākumos;

(12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstoši nosacījumi, tostarp iespējami finanšu noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai pamatinformācijas faktisko vai iespējamo vērtību, kuriem tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citas raksturīgas iezīmes;

(13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā struktūra vai organizācija, kas nav Komisija, bet kam Komisija ir uzticējusi budžeta izpildes uzdevumus Programmas ietvaros;

(14)  “starptautiska Eiropas līmeņa pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību Eiropā;

(15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona un kas par tādu atzīta saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskiem tiesību aktiem, kam ir juridiskas personas statuss un kas, rīkojoties savā vārdā, var izmantot tiesības un būt pakļauta pienākumu izpildei, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(15a)  “paplašināšanas valstis”/ “valstis ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā” ir valstis, kurās ir jāizveido tiesību subjekti, lai tās atbilstu koordinatora statusam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros. Visā Programmas darbības laikā šādas ES dalībvalstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Attiecībā uz asociētajām valstīm kritērijiem atbilstošo valstu sarakstu noteiks, pamatojoties uz rādītāju, un to publicēs darba programmā. Pamatojoties uz LESD 349. pantu par koordinatora kritērijiem atbilstošiem šīs daļas ietvaros tiks atzīti arī tiesību subjekti no tālākajiem reģioniem.

(16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kas pēc savas juridiskās formas ir bezpeļņas subjekts vai kam ir juridisks vai statūtos noteikts pienākums nesadalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem locekļiem;

(16a)  “MVU” ir mikrouzņēmums vai mazais vai vidējais uzņēmums, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

(17)  “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir subjekts, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un kurā strādā ne vairāk kā 499 darbinieki, kuru skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;

(18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija, neatkarīgi no to veida vai rakstura un no to aizsargāšanas iespējas, kā arī jebkādas ar tām saistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(18a)  “pētniecības izlaide” ir darbības rezultāti, kam var piešķirt piekļuvi zinātnisku publikāciju, datu vai cita inženierijas iznākuma un procesu, tādu kā programmatūra, algoritmi, protokoli un elektroniskas piezīmju grāmatiņas, veidā;

(19)  “izcilības zīmogs” ir sertificēts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kurš ticis iesniegts saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas vērtēšanas robežvērtības, bet kuru nav bijis iespējams finansēt tāpēc, ka darba programmā attiecīgajam uzaicinājumam trūka līdzekļu, bet kuram var piešķirt atbalstu no citiem Savienības vai valstu finansējuma avotiem;

(19a)  “stratēģiskais pētniecības un inovācijas plāns” ir īstenošanas akts, kas nosaka stratēģiju satura īstenošanai darba programmā, kas aptver ne vairāk kā četrus gadus, pēc plašas, obligātas apspriešanās ar lielu skaitu ieinteresēto personu. Tas nosaka prioritātes, piemērotus darbības veidus un izmantojamos īstenošanas veidus;

(20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas(24) īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, kuru pieņēmusi finansēšanas struktūra;

(21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma, kura atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, taču kuru tiešā veidā un atbilstoši bezpeļņas principam piešķir Savienība, lai segtu inovācijas darbībai atbilstošu pasākumu izmaksas, un kura tās saņēmējam ir jāatmaksā Savienībai saskaņā ar līguma nosacījumiem;

(22)  “līgums” ir vienošanās starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kas īsteno inovācijas un tirgū ieviešanas darbību un kas tiek atbalstīta, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienoto finansējumu;

(23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificētā informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu;

(24)  “apvienošanas operācija” ir no ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, ar kurām apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu veidus ar atmaksājama atbalsta veidiem, ko saņem no attīstības vai citām publiskām finanšu institūcijām, kā arī no komerciālām finanšu institūcijām un ieguldītājiem.

(25)  “pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ▌apvienotais finansējums” ir finansiāls atbalsts programmai, lai sniegtu atbalstu inovācijas un tirgū ieviešanas pasākumiem, kas izpaužas kā īpaša dotācijas vai atmaksājama avansa kombinācija ar ieguldījumu pašu kapitālā vai jebkādu citu atmaksājama atbalsta veidu;

(25-a)  “EIC apvienotais finansējums” ir tiešs finansiāls atbalsts, ko EIC ietvaros sniedz inovācijas un tirgū ieviešanas darbībai un kas izpaužas kā īpaša dotācijas vai atmaksājama avansa kombinācija ar ieguldījumu pašu kapitālā vai jebkādu citu atmaksājama atbalsta veidu;”

(25a)  “pētniecības un inovācijas darbība” ir darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuru mērķis ir radīt jaunas zināšanas un/vai izpētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma izmantošanas iespējamību. Tā var ietvert fundamentālu un lietišķu pētniecību, tehnoloģiju ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, demonstrēšanu un validēšanu maza mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē;

(25b)  “inovācijas darbība” ir darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tieši ir vērsti uz jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu ražošanas plāniem un kārtību vai projektiem, un kas, iespējams, ietver prototipu izstrādi, testēšanu, demonstrēšanu, izmēģināšanu, produkta plaša mēroga validēšanu un laišanu tirgū;

(25c)  “ERC progresīvā pētniecība (tostarp ERC koncepcijas pamatojums)” ir galvenā pētnieka vadītas pētniecības darbības, ko ERC ietvaros uzņem viens vienīgs vai vairāki atbalsta saņēmēji;

(25d)  “apmācības un mobilitātes darbība” ir darbība, kas vērsta uz pētnieku prasmju, zināšanu un karjeras izredžu uzlabošanu, pamatojoties uz mobilitāti starp valstīm un attiecīgā gadījumā starp nozarēm vai disciplīnām;

(25e)  “programmas līdzfinansēšanas darbība” ir darbība, ar ko nodrošina daudzgadu līdzfinansēšanas pasākumu programmai, kuru izstrādājuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Savienības finansēšanas struktūras. Ar šādu pasākumu programmu var atbalstīt tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, izmēģinājuma darbības, inovācijas un tirgū ieviešanas darbības, mācību un mobilitātes darbības, informētības palielināšanu, komunikāciju, izplatīšanu, izmantošanu un jebkādu attiecīgu finansiālu atbalstu, tādu kā dotācijas, godalgas, iepirkums, kā arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu vai to kombināciju. Programmas līdzfinansēšanas darbību var īstenot minētie subjekti tieši vai to vārdā trešās personas;

(25f)  “pirmskomercializācijas iepirkuma darbība” ir darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot pirmskomercializācijas iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti;

(25g)  “inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbība” ir darbība, kuras galvenais mērķis ir īstenot inovatīvu risinājumu kopīgu vai koordinētu publisko iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti;

(25h)  “koordinēšanas un atbalsta darbība” ir darbība, kas veicina Programmas mērķu īstenošanu un kas neietver pētniecības un inovācijas pasākumus, izņemot gadījumus, kad tie tiek veikti daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” sadaļas “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros; un augšupējā koordinēšana bez pētniecības pasākumu līdzfinansēšanas no ES, kas dod iespēju sadarboties tiesību subjektiem no dalībvalstīm un asociētām valstīm, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;

(25i)  “veicināšanas godalga” ir godalga, lai stimulētu ieguldīšanu konkrētā virzienā, pirms darba izpildes precizējot mērķi;

(25j)  “atzinības godalga” ir godalga, ko piešķir, lai atlīdzinātu par pagātnes sasniegumiem un izcilu darbu pēc tā izpildes;

(25k)  “inovācijas un tirgū ieviešanas darbība” ir inovācijas darbība, kas ietver inovācijas darbību un citus pasākumus, kuri nepieciešami inovācijas laišanai tirgū, tostarp uzņēmumu darbības paplašināšanai, nodrošinot pamatporgrammas “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu (dotācijas tipa finansējuma un privātā finansējuma kombināciju);

(25l)  “netiešas darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kurus veic Programmas dalībnieki;

(25m)  “tiešas darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija veic ar sava Kopīgā pētniecības centra (JRC) palīdzību;

(27)  “iepirkums” ir Finanšu regulas 2. panta 49. punktā definētais iepirkums;

(28)  “saistīts subjekts” ir jebkurš tiesību subjekts, kas definēts Finanšu regulas 187. panta 1. punktā;

(30)  “inovācijas ekosistēma” ir ekosistēma, kas pulcē kopā ES līmeņa dalībniekus vai subjektus, kuru funkcionālais mērķis ir darīt iespējamu tehnoloģisko attīstību un inovāciju. Tā ietver attiecības starp materiāliem resursiem (tādiem kā fondi, aprīkojums un iekārtas), institucionāliem subjektiem (tādus kā augstskolas, atbalsta dienesti, pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, uzņēmumi, ieguldītāji riska kapitālā un finanšu starpnieki) un valsts, reģionālās un vietējās politikas veidošanas un finansēšanas subjektiem.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi visās dalībvalstīs stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, tostarp rūpniecības jomā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes, palīdzēt īstenot ES mērķus un politikas, risināt globālas problēmas, tostarp īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus, un stiprināt Eiropas pētniecības telpu. Tādējādi Programma maksimāli palielina Savienības pievienoto vērtību, īpašu uzmanību veltot mērķiem un pasākumiem, kurus dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi īstenot, bet kurus var īstenot sadarbojoties.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  izstrādāt, veicināt un virzīt uz priekšu zinātnisko izcilību, atbalstīt ▌kvalitatīvu jaunu fundamentālu un lietišķu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu un pētnieku apmācību un mobilitāti, piesaistīt talantus visos līmeņos un veicināt Savienības talantu kopuma pilnīgu iesaisti darbībās, kas tiek atbalstītas Programmas ietvaros;

(b)  radīt zināšanas, stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā un atbalstīt piekļuvi inovatīviem risinājumiem un to izmantošanu Eiropas rūpniecībā, jo īpaši MVU, un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

(c)  veicināt visu veidu inovāciju, atvieglot tehnoloģisko attīstību, demonstrēšanu un zināšanu un tehnoloģijas nodošanu un stiprināt inovatīvu risinājumu izplatīšanu un izmantošanu;

(d)   optimizēt Programmas sniegumu Eiropas pētniecības telpas ietekmes un pievilcīguma stiprināšanā un palielināšanā, veicināt visu dalībvalstu, tostarp valstu ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā, uz izcilību balstītu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un atvieglot sadarbības saikņu veidošanu Eiropas pētniecības un inovācijas jomā.

4. pants

Programmas uzbūve

1.  Programma sastāv no šādām daļām, kas veicina 3. pantā minētā vispārējā mērķa un konkrēto mērķu īstenošanu:

(1)  I pīlārs “Zinātnes izcilība”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC),

(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA),

(c)  pētniecības infrastruktūras;

(2)  II pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas — ņemot vērā to, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm (SHZ) ir būtiska loma visās kopās, — ietver šādus komponentus:

(a)  kopa “Veselība”;

(b)  kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”;

(ba)  kopa “Civilā drošība sabiedrībai”;

(c)   kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”;

(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(f)   kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”;

(g)   ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.

(3)  III pīlārs “Inovatīva Eiropa”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC);

(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas;

(c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 294/2008.

(4)  daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas ▌ietver šādus komponentus:

(a)  dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana;

(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.

2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā.

5. pants(25)

Pētniecība aizsardzības un attīstības jomā

1.  Pasākumos, kas veicami 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā ..., ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, uzmanība tiek veltīta tikai pētniecībai un attīstībai aizsardzības jomā, un to mērķi un pamatvirzieni ir šādi:

—  pasākumi, kas vērsti uz Eiropas aizsardzības, tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes konkurētspējas, efektivitātes un inovācijas spējas veicināšanu.

2.  Izņemot šo pantu, 1. pantu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.

6. pants(26)

Stratēģiskā plānošana, īstenošana un ES finansējuma veidi

1.  Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu vai netiešā pārvaldībā kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.  Netiešajām darbībām no Programmas var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju — kas Programmā ir galvenais atbalsta veids — veidā. Programmas ietvaros finansējumu var nodrošināt godalgu, iepirkuma un finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas operāciju ietvaros un kā pašu kapitāla atbalstu EIC Accelerator ietvaros.

3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.

4.  Galvenie Programmas ietvaros izmantojamie darbības veidi ir izklāstīti un definēti 2. pantā. Panta 2. punktā minētos finansējuma veidus izmanto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi vajadzībām un attiecīgo mērķu raksturīgajām iezīmēm.

5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja šīs darbības sniedz ieguldījumu iniciatīvās, kas noteiktas saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, šo ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām iniciatīvām piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

6.  Īpašās programmas un EIT ZIK īstenošanu atbalsta ar īpašajā programmā noteikto pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku plānošanu, jo īpaši attiecībā uz pīlāru “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tā aptver arī citu pīlāru un Programmas daļas “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” attiecīgos pasākumus.

Komisija nodrošina dalībvalstu agrīnu iesaisti un plašu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu un šādu viedokļu apmaiņu papildina ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām un sabiedrību kopumā.

Stratēģiskā plānošana nodrošina saskaņotību ar citām attiecīgajām Savienības programmām un konsekvenci ar ES prioritātēm un saistībām un palielina papildināmību un sinerģiju ar valstu un reģionālajām finansēšanas programmām un prioritātēm, tādējādi stiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Iespējamo uzdevumu un iespējamo institucionalizēto Eiropas partnerību jomas nosaka V.a pielikumā.

6.a  Attiecīgā gadījumā, lai maziem sadarbības konsorcijiem nodrošinātu ātrāku piekļuvi finansējumam, saistībā ar dažiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti, lai atlasītu pētniecības un/vai inovācijas darbības Programmas daļu “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” un “EIC Pathfinder” ietvaros, var tikt ierosināts izmantot procedūru “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju” (ĀCPI).

Uzaicinājumam ĀCPI procedūras ietvaros piemīt šādas kumulatīvas raksturīgās iezīmes:

–  augšupēji uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus;

–  īsāks laiks līdz dotāciju piešķiršanai, kurš nepārsniedz 6 mēnešus;

–  atbalsts tiek sniegts tikai maziem sadarbības konsorcijiem, kuru sastāvā ietilpst ne vairāk kā 6 dažādi un neatkarīgi kritērijiem atbilstoši tiesību subjekti;

–  maksimālais finanšu atbalsts uz vienu konsorciju nepārsniedz 2,5 miljonus EUR.

Darba programmā norāda uzaicinājumus, kuros izmanto ĀCPI procedūru.

7.  Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumi tiek īstenoti, izmantojot atvērtus un konkurētspējīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tostarp uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros, izņemot pasākumus, kuri minēti 39. pantā "Godalgas".

.

6.a pants

Programmas principi

1.  Pētniecības un inovācijas pasākumos, ko veic 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un EIT ietvaros, uzmanība tiek veltīta tikai civiliem lietojumiem. Nav atļauti budžeta pārvietojumi starp 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai piešķirto summu un 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai piešķirto summu, un netiek pieļauta nevajadzīga dublēšanā starp abām programmām.

2.  Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” nodrošina daudzdisciplināru pieeju un attiecīgā gadījumā paredz sociālo un humanitāro zinātņu integrēšanu visās kopās un pasākumos, kas tiek īstenoti Programmas ietvaros, tostarp specifiskus uzaicinājumus par tematiem, kas saistīti ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

3.  Programmas ar sadarbību saistītās daļas nodrošina līdzsvaru starp zemākiem un augstākiem TGL, tādējādi aptverot visu vērtības ķēdi.

3.a  Programma nodrošina sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvu efektīvu veicināšanu un integrāciju, pamatojoties uz savstarpēju ieguvumu, ES interesēm, starptautiskajām saistībām un attiecīgā gadījumā savstarpīgumu.

4.  Programma palīdz paplašināšanas valstīm palielināt dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un sadarbības projektos veicināt plašu ģeogrāfisko tvērumu, tostarp izplatot zinātnisko izcilību, veicinot jaunas sadarbības saiknes, stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti, kā arī īstenojot 20. panta 3. punktu un 45. panta 4. punktu. Šos centienus atspoguļo dalībvalstu veikti samērīgi pasākumi, tostarp pievilcīgas darba samaksas noteikšana pētniekiem, izmantojot Savienības, valstu un reģionālo fondu atbalstu. Atkarībā no situācijas attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība tiek veltīta ģeogrāfiskajam līdzsvaram izvērtēšanas grupās un tādās struktūrās kā valdes un ekspertu grupas, vienlaikus neapdraudot izcilības kritērijus.

5.  Programma nodrošina visiem vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimuma dimensijas iekļaušanu pētniecības un inovācijas saturā, un tās mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdzsvara trūkuma cēloņiem. Īpaša uzmanība tiek veltīta tam, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku dzimumu līdzsvaru izvērtēšanas darba grupās un citās attiecīgās konsultatīvās struktūrās, tādās kā valdes un ekspertu grupas.

5.a  Pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus cenšoties nodrošināt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā.

5.b  Programma veicina publisko un privāto ieguldījumu pētniecībā un inovācijā palielināšanu dalībvalstīs, tādējādi palīdzot sasniegt pētniecībā un attīstībā veikto vispārējo ieguldījumu līmeni vismaz 3 % apmērā no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP).

6.  Īstenojot Programmu, Komisija tiecas pastāvīgi nodrošināt administratīvo vienkāršošanu un sloga mazināšanu pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

7.  Saistībā ar Savienības vispārējo mērķi, proti, integrēt darbības klimata politikas jomā ES nozaru politikās un ES fondos, šīs Programmas ietvaros veicamās darbības palīdz īstenot klimata politikas mērķus, attiecīgā gadījumā tiem izlietojot vismaz 35 % no kopējiem izdevumiem. Klimata politikas aspektus atbilstoši integrē pētniecības un inovācijas saturā.

8.  Programma veicina līdzradīšanu un līdzprojektēšanu, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību.

9.  Programma nodrošina publiskā finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses.

10.  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka visiem iespējamajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek darīti pieejami pietiekami norādījumi un informācija, jo īpaši izmantojamā dotācijas nolīguma paraugs.

7. pants

Uzdevumi

1.  Uzdevumus plāno pīlāra “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, taču tiem var izmantot arī darbības, ko veic citu Programmas daļu ietvaros, kā arī papildu darbības, kuras veic citu Savienības finansēšanas programmu ietvaros. Uzdevumi ļauj rast konkurējošus risinājumus, kas rada Eiropas mēroga pievienoto vērtību un ietekmi.

2.  Uzdevumus definē un īsteno saskaņā ar šo regulu un īpašo programmu, nodrošinot dalībvalstu aktīvu un agrīnu iesaisti un plašu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu. Uzdevumus, to mērķus, budžetu, tvērumu, rādītājus un atskaites punktus norāda attiecīgi pētniecības un inovācijas stratēģiskajos plānos vai darba programmās. Priekšlikumu izvērtēšanu uzdevumu ietvaros veic saskaņā ar 26. pantu.

2.a  Programmas īstenošanas pirmajos trīs gados ne vairāk kā 10 % no II pīlāra gada budžeta plāno, izsludinot īpašus uzaicinājumus izpildīt uzdevumus. Attiecībā uz Programmas atlikušo daļu un tikai pēc uzdevumu atlases un pārvaldības procesa apmierinoša novērtējuma saņemšanas šo īpatsvaru var palielināt. Komisija paziņo katras uzdevumiem atvēlētās darba programmas kopējo daļu budžetā.

3.  Uzdevumiem ir raksturīgas šādas iezīmes:

(a)  izmantojot IAM kā uzdevumu izstrādes un īstenošanas avotu, tiem ir skaidrs pētniecības un inovācijas saturs un ES pievienotā vērtība, un tie veicina Savienības prioritāšu īstenošanu, kā arī saistību un 3. pantā noteikto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu izpildi;

(aa)  tie aptver vispārējas Eiropas nozīmes jomas, ir iekļaujoši, veicina publisko un privāto sektoru pārstāvošu dažāda veida ieinteresēto personu, tostarp iedzīvotāju un tiešo lietotāju, plašu iesaisti un aktīvu dalību un nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātus, no kuriem labumu var gūt visas dalībvalstis;

(b)  tie balstās uz drosmīgām idejām, ir iedvesmojoši, un līdz ar to tiem ir būtiska zinātniska, tehnoloģiska, sabiedriska, ekonomiska un ar vidi saistīta nozīme un ietekme;

(c)  tie norāda skaidru virzienu un mērķus, ir paredzēti konkrēta mērķa sasniegšanai, izmērāmi, izpildāmi noteiktā laikā un tiem ir skaidrs budžeta satvars;

(d)  tie ir atlasīti pārredzamā veidā un vērsti uz vērienīgiem, uz izcilību balstītiem un ietekmes virzītiem, bet reālistiskiem mērķiem un pētniecības, attīstības un inovācijas pasākumiem;

(da)  tiem ir nepieciešamā darbības joma, mērogs, resursu mobilizācija un uzdevuma izpildes rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo papildu publisko un privāto līdzekļu radītais sviras efekts;

(e)  tie stimulē aktivitāti dažādās disciplīnās (tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs) un ietver plaša TGL klāsta, tostarp zemāku TGL, pasākumus;

(f)  tie ir atvērti daudzējādām, augšupējām pieejām un risinājumiem, ņemot vērā cilvēka un sabiedrības vajadzības un tiem sniedzamo labumu un atzīstot dažādo ieguldījumu šo uzdevumu sasniegšanā;

(fa)  tie pārredzamā veidā izmanto sinerģiju ar citām Savienības programmām, kā arī ar valstu un attiecīgā gadījumā reģionālām inovācijas ekosistēmām.

4.  Komisija uzrauga un izvērtē katru uzdevumu saskaņā ar šīs regulas 45. un 47. pantu un V pielikumu, tostarp progresu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu īstenošanā, un šis process ietver uzdevumu īstenošanu, pārraudzību un pakāpenisku izbeigšanu. Pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros noteikto uzdevumu izvērtēšana notiek ne vēlāk kā 2023. gadā un pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi par jaunu uzdevumu noteikšanu un pastāvošo uzdevumu turpināšanu, izbeigšanu vai to mērķa maiņu. Šīs izvērtēšanas rezultātus publisko, un tie cita starpā ietver to atlases procesa, pārvaldības, budžeta, tajos veltītās galvenās uzmanības un sasniegtā progresa analīzi.

7.a pants

Eiropas Inovācijas padome

1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (EIC) kā centrāli pārvaldītu vienotu kontaktpunktu, lai īstenotu III pīlāra “Inovatīva Eiropa” darbības, kas attiecas uz EIC. EIC galveno uzmanību veltī radikālai un revolucionārai inovācijai, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu, tostarp pakāpenisku, inovāciju. EIC darbojas saskaņā ar šādiem principiem: skaidra ES pievienotā vērtība, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība.

2.  EIC ir atvērta visu veidu novatoriem — no privātpersonām līdz augstskolām, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem (MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un izņēmuma gadījumos maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem) un no individuāliem atbalsta saņēmējiem līdz daudznozaru konsorcijiem. Vismaz 70 % no EIC budžeta tiek atvēlēti inovatīviem MVU, tostarp jaunuzņēmumiem.

3.  EIC valde un pārvaldības iezīmes ir definētas Lēmumā (ES) ... [īpašā programma] un tā pielikumos.

8. pants

Eiropas partnerības

1.  Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas, izmantojot Eiropas partnerības. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var izpausties jebkurā no šādiem veidiem:

(a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, attiecīgajos līguma noteikumos norādot partnerības mērķus, visu iesaistīto pušu attiecīgās saistības attiecībā uz partneru finanšu iemaksām un/vai ieguldījumu natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī nodrošināmo izlaidi un ziņošanas kārtību. Tie ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus Programmas ietvaros īsteno partneri (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);

(b)  dalība un finanšu iemaksa pētniecības un inovācijas pasākumu programmā — kurā precizēti mērķi, galvenie snieguma un ietekmes rādītāji un nodrošināmā izlaide —, pamatojoties uz partneru apņemšanos veikt finanšu iemaksas un/vai ieguldījumu natūrā un integrēt savus attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības);

(c)  dalība un finanšu iemaksa pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar EIT regulu (institucionalizētās Eiropas partnerības). Šādas partnerības īsteno tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp ar cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai radīt cerēto ietekmi un ja tas ir pamatoti, raugoties no ilgtermiņa perspektīvas un ņemot vērā augsto integrācijas ▌pakāpi. Partnerības saskaņā ar LESD 185. pantu vai 187. pantu īsteno visu finanšu iemaksu centralizētu pārvaldību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Centralizētas finanšu pārvaldības gadījumā projekta līmeņa iemaksas no vienas iesaistītās valsts tiek veiktas, pamatojoties uz finansējumu, kas pieprasīts šajā valstī iedibinātu struktūru priekšlikumos, ja vien visas attiecīgās iesaistītās valstis nav vienojušās citādi.

Noteikumos par šādām partnerībām cita starpā precizē mērķus, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, nodrošināmo izlaidi, kā arī attiecīgās partneru saistības attiecībā uz finanšu iemaksām un/vai ieguldījumu natūrā.

2.  Eiropas partnerībām ir raksturīgas šādas iezīmes:

(a)  tās izveido Eiropas līmeņa vai globālu problēmu risināšanai tikai gadījumos, kad ar to palīdzību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķus var sasniegt efektīvāk nekā Savienība viena pati un salīdzinājumā ar citiem pamatprogrammas atbalsta veidiem. Šīm daļām paredz atbilstošu programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta daļu. Lielāko II pīlāra budžeta daļu piešķir darbībām ārpus Eiropas partnerībām;

(b)  ievēro šādus principus: Savienības pievienotā vērtība, pārredzamība, atklātība, ietekme Eiropā un tās labā, spēcīgs sviras efekts pietiekami lielā mērogā, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa ▌saistības, elastīgums īstenošanā, saskaņotība un komplementaritāte ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskām iniciatīvām vai citām partnerībām un uzdevumiem;

(c)  tām ir skaidra dzīves cikla pieeja, tās ir ierobežotas laikā un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

2.a  Eiropas partnerības pirms to īstenošanas darba programmās saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu norāda stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānos.

Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā.

8.a pants

Uzdevumu un partnerības jomu pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2023. gadā Komisija saistībā ar Programmas vispārējo uzraudzību pārskata V.a pielikumu, tostarp uzdevumus un institucionalizētās Eiropas partnerības, pamatojoties uz LESD 185. pantu vai 187. pantu, un sniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem Padomei un Eiropas Parlamentam.

9. pants

Budžets

1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 120 000 000 000 EUR 2018. gada cenās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un papildus tam summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.

2.  Indikatīvais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)  27,42 % I pīlāram “Izcilība un atvērtā zinātne” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  17,64 % Eiropas Pētniecības padomei;

(2)  7,23 % Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;

(3)  2,55 % pētniecības infrastruktūrām;

(b)  55,48 % II pīlāram “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  8,16 % kopai “Veselība”;

(2)  2,50 % kopai “Iekļaujoša un radoša sabiedrība”;

(2a)  2,00 % — kopai “Drošas sabiedrības”;

(3)  15,94 % kopai “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”;

(4)  15,84 % kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;

(5)  9,00 % kopai “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”;

(6)  2,04 % ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām;

(c)  12,71 % III pīlāram “Inovatīva Eiropa” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tajā skaitā:

(1)  8,71 % Eiropas Inovācijas padomei (EIC), no kuriem līdz 0,53 % — Eiropas inovācijas ekosistēmām;

(2)  4,00 % Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

(d)  4,39 % daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, tajā skaitā:

(1)  4,00 % izcilības izplatīšanai un dalības paplašināšanai visā Savienībā;

(2)  0,39 % Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai.

3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējās budžeta procedūras ietvaros var novirzīties no 2. punktā minētajām summām ne vairāk kā 10 % apmērā, ieskaitot asociēto valstu iemaksu piešķiršanu.

3.c  45 % no kopas “Iekļaujoša un radošā sabiedrība” budžeta izmanto, lai atbalstītu pētniecību kultūras un radošajās nozarēs, tostarp Savienības kultūras mantojumu, un šajā summā ietilpst 300 miljoni EUR, kas paredzēti Eiropas kultūras mantojuma mākoņa izveidei, kā izklāstīts īpašās programmas I pielikumā, pēc tam, kad ir veikts ietekmes izvērtējums, kurš ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam.

3.d  Vismaz 1 miljards EUR tiek atvēlēts kvantu pētniecībai kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” II pīlāra ietvaros.

4.  Panta 1. punktā minēto summu, kas paredzēta 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT, var izmantot arī sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izdevumu un Programmas pārvaldībai un īstenošanai nepieciešamo izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta. Turklāt no šīs summas var segt izdevumus, kas saistīti ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm un informēšanas un komunikācijas darbībām tiktāl, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri īpaši paredzēti informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, tostarp ar korporatīviem informācijas tehnoloģijas rīkiem un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar Programmas pārvaldību.

5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 4. punktā paredzēto izdevumu segšanai budžetā nepieciešamības gadījumā var iekļaut apropriācijas laikposmam pēc 2027. gada.

6.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi darbībām, kas izriet no pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi, sākot no 2021. gada 1. janvāra.

10. pants

Atvērtā zinātne

1.  Programma veicina atvērtu zinātni kā pieeju zinātnes procesam, kas balstās uz sadarbību un zināšanu izplatīšanu, jo īpaši saskaņā ar šādiem elementiem:

–  atvērta piekļuve Programmas ietvaros finansētas pētniecības rezultātā sagatavotām zinātniskām publikācijām;

–  atvērta piekļuve pētniecības datiem, tostarp tiem, kas ir pamatā zinātniskām publikācijām.

Minētos elementus nodrošina saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu. Minētās piekļuves nodrošināšana atbilst arī principam “tik atvērts, cik iespējams, un tik slēgts, cik nepieciešams”.

1.a  Savstarpīguma principu atvērtā zinātnē veicina un atbalsta visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp nolīgumos, kas parakstīti ar finansēšanas struktūrām, kurām uzticēta Programmas netieša pārvaldība.

2.  Pētniecības datu atbildīgu pārvaldību nodrošina saskaņā ar principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība” (FAIR). Uzmanību pievērš arī datu ilgtermiņa saglabāšanai.

3.  Tiek veicināta un atbalstīta cita veida atvērtās zinātnes prakse, tostarp MVU labā.

11. pants

Komplementārais, kombinētais un kumulatīvais finansējums

1.   Pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus cenšoties nodrošināt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā. Līdzfinansētām pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām piemēro vienotu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumu kopumu.

2.   Izcilības zīmogu piešķir attiecībā uz visām Programmas daļām. Darbības, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem un salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)  tās ir izvērtētas Programmas ietvaros sagatavotā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus,

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām,

(c)  tās nav iespējams finansēt minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros budžeta ierobežojumu dēļ,

var saņemt atbalstu no valsts vai reģionāliem fondiem, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu bez nepieciešamības iesniegt papildu pieteikumu vai veikt papildu izvērtēšanu ar nosacījumu, ka šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Izņemot valsts atbalsta noteikumus, piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.

2.a   Saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu vadošā iestāde pēc brīvprātības principa var pieprasīt daļu no finanšu piešķīrumiem novirzīt programmai “Apvārsnis Eiropa”. Novirzītos līdzekļus izmanto saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt Komisija nodrošina, ka šādi novirzītie līdzekļi tiek pilnībā paredzēti programmām un/vai projektiem, kurus īstenos attiecīgi dalībvalstī vai reģionā, kas ir to izcelsmes vieta.

2.b   Komisija, iepriekš saņemot pieteikuma iesniedzēju atļauju, šajā pantā minētos piešķīrumus iekļauj atlasīto projektu informācijas sistēmā, lai varētu veikt ātru informācijas apmaiņu un finansēšanas iestādēm ļautu nodrošināt finansējumu atlasītajām darbībām.

Darbība, kas saņēmusi iemaksu no citas Savienības programmas, var saņemt iemaksu arī Programmas ietvaros ar nosacījumu, ka šī iemaksa nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

12. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar EEZ nolīgumā noteiktajiem nosacījumiem;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)  laba kapacitāte zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā;

ii)  apņemšanās strādāt atvērtas un uz noteikumiem balstītas tirgus ekonomikas panākšanas virzienā, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un ievērot cilvēktiesības, ko atbalsta demokrātiskas institūcijas;

iii)  aktīva rīcībpolitiku veicināšana, lai paaugstinātu iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās labklājības līmeni.

Pilna vai daļēja ikvienas d) apakšpunktā minētās trešās valsts iesaistīšanās Programmā balstās uz to ieguvumu izvērtēšanu, kurus šāda dalība sniedz Savienībai. Tā jo īpaši atbilst nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver attiecīgās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ar nosacījumu, ka šis nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un gūto labumu;

–  piešķir tiesības koordinēt darbību Programmas ietvaros ar nosacījumu, ka Savienība no tā gūst labumu un ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība;

–  paredz nosacījumus, ar kādiem valstis iesaistās Programmā, tostarp individuālās (apakš-)programmās veicamo finanšu iemaksu un šo programmu administratīvo izmaksu aprēķināšanu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

–  nepiešķir trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

2.  Nosakot apmēru, kādā ikviena trešā valsts iesaistās Programmā, ņem vērā mērķi ar inovācijas palīdzību veicināt ekonomisko izaugsmi Savienībā un izvairās no intelektuālā darbaspēka emigrācijas no Savienības. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, konkrētas valsts asociācijas nolīgumā var neiekļaut ar vienu atbalsta saņēmēju saistītas Programmas daļas, jo īpaši tās daļas, kas paredzētas privātiem subjektiem.

3.  Attiecīgā gadījumā asociācijas nolīgumā paredz un nodrošina Savienībā iedibinātu tiesību subjektu savstarpēju dalību asociēto valstu līdzvērtīgās programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.

4.  Asociācijas nolīgumu nosacījumi, kas nosaka finanšu iemaksas apmēru, nodrošina, ka ik pēc diviem gadiem tiek automātiski labota jebkura ▌nelīdzsvarotība salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī iedibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā procedūrā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.

4.a  Visu asociēto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās ar nosacījumu, ka tiek ievērots 9. panta 2. punktā izklāstītais budžeta sadalījums. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot ikvienu asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.

II SADAĻA

DALĪBAS UN REZULTĀTU IZPLATĪŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

13. pants

Finansēšanas struktūras un JRC tiešās darbības

1.  Finansēšanas struktūras pienācīgi pamatotos gadījumos var atkāpties no šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, izņemot 14., 15. un 16. panta noteikumus, tikai tad, ja tas ir paredzēts pamataktā, ar kuru izveido finansēšanas struktūru vai kurā tai uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vai — attiecībā uz finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) vai v) punktā, — ja tas ir paredzēts iemaksu nolīgumā un ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā to īpašās operatīvās vajadzības vai darbības veidu.

2.  Šajā sadaļā izklāstītos noteikumus nepiemēro tiešajām darbībām, ko veic JRC.

14. pants

Kritērijiem atbilstošās darbības un ētikas principi

1.  Neskarot šā panta 2. ▌punktu, uz finansējuma saņemšanas kritērijiem atbilst tikai darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

Nefinansē šādas pētniecības jomas:

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

(b)  pasākumi, kas paredzēti, lai pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, un kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas(27);

(c)  pasākumi, kas paredzēti, lai radītu cilvēka embrijus tikai pētniecības vai cilmes šūnu ieguves nolūkā, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2.  Var finansēt cilvēka — gan pieaugušā, gan embrija — cilmes šūnu pētniecību atkarībā no zinātniskā priekšlikuma satura un iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Finansējumu nepiešķir — nedz Eiropas Savienībā, nedz ārpus tās — pētniecības pasākumiem, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Nefinansē nekādus pasākumus dalībvalstī, kurā šādi pasākumi ir aizliegti.

15. pants

Ētika(28)

1.  Darbībās, ko veic Programmas ietvaros, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskriminēšanu un nepieciešamībai nodrošināt vides aizsardzību un augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzību.

2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:

(a)  ētikas pašizvērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta;

(b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Zinātņu akadēmiju federācijas publicētajam Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti un ka netiks veikti no finansēšanas izslēgti pasākumi;

(c)  attiecībā uz pasākumiem, ko veic ārpus Savienības, — apstiprinājumu, ka tādi paši pasākumi tiktu atļauti dalībvalstī;

(d)  attiecībā uz pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embrija cilmes šūnas, attiecīgā gadījumā — sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas.

3.  Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai konstatētu, kuras darbības rada sarežģītus vai nopietnus ar ētiku saistītus problēmjautājumus, un tos iesniedz ētikas izvērtēšanai. Ētikas izvērtēšanu veic Komisija, ja vien šāda izvērtēšana nav deleģēta finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embrija cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas izvērtēšana ir obligāta. Ētikas pārbaudē un izvērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras ▌nodrošina ētikas procedūru pārredzamību, neskarot procedūras satura konfidencialitāti.

4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas subjekti, kas piedalās attiecīgajā darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts un vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā lietā un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai.

5.  Attiecīgā gadījumā ētikas pārbaudes veic Komisija vai finansēšanas struktūra. Sarežģītu vai nopietnu ar ētiku saistītu problēmjautājumu gadījumā pārbaudi veic Komisija, ja vien šādas pārbaudes veikšana nav deleģēta finansēšanas struktūrai.

Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.

6.  Darbības, kas neatbilst 1. līdz 4. punktā minētajām ētikas prasībām un līdz ar to nav ētiski pieņemamas, tiek noraidītas vai izbeigtas, tiklīdz ir konstatēta to ētiskā nepieņemamība.

16. pants

Drošība

1.  Programmas ietvaros veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu atklāšanu, tostarp visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētniecība tiek veikta ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei tiek noslēgts drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība.

2.  Attiecīgā gadījumā priekšlikumi ietver drošības pašizvērtēšanu, kurā identificē visus ar drošību saistītos problēmjautājumus un sīki izklāsta, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.

3.  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada ar drošību saistītas problēmas.

4.  Attiecīgā gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

5.  Subjekti, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas atklāšanu, kuru izmanto šajā darbībā un/vai ko šī darbība rada. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas subjekti uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes.

6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms viņu iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.

7.  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.

▌Darbības, kas neatbilst šajā regulām minētajiem drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.

II NODAĻA

Dotācijas

17. pants

Dotācijas

Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, dotācijas Programmas ietvaros piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

18. pants

Subjekti, kas atbilst dalības kritērijiem

1.  Programmas ietvaros veiktās darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas, tostarp tiesību subjekti no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi un jebkādi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi.

2.  Subjekti ir daļa no konsorcija, kas ietver vismaz trīs neatkarīgus tiesību subjektus, no kuriem katrs ir iedibināts atšķirīgā dalībvalstī vai asociētā valstī, un vismaz viens no tiem ir iedibināts dalībvalstī, ja vien:

(a)  pienācīgi pamatojot, darba programmā nav noteikts citādi;

3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, apmācības un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai asociētā valstī, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar 12. pantu.

4.  Koordinēšanas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kas var būt iedibināti dalībvalstī, asociētā valstī vai citā trešā valstī.

5.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, darba programmā var noteikt dalības ierobežojumus, paredzot, ka šajās darbībās var piedalīties tikai tie tiesību subjekti, kuri ir iedibināti dalībvalstīs, vai ka tajās papildus dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem var piedalīties tiesību subjekti, kas ir iedibināti konkrētās asociētās vai citās trešās valstīs.

6.  Attiecīgos pienācīgi pamatots gadījumos darba programmā papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem var noteikt atbilstības kritērijus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības raksturam un mērķiem, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu.

7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta citāda vienošanās un ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, darbībās, kas tiek finansētas saskaņā ar 11. pantu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

8.  Darba programmā norādītos gadījumos darbībās var piedalīties JRC.

9.  JRC, starptautiska līmeņa Eiropas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir iedibināti citi tiesību subjekti, kuri piedalās attiecīgajā darbībā.

10.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbību un apmācības un mobilitātes darbību gadījumā un ja tas ir paredzēts darba programmā, starptautiskas organizācijas, kuru mītnes vieta atrodas kādā dalībvalstī vai asociētā valstī, tiek uzskatītas par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī.

Attiecībā uz citām Programmas daļām starptautiskas organizācijas, kas nav starptautiska līmeņa Eiropas pētniecības organizācijas, tiek uzskatītas par iedibinātām trešā valstī, kas nav asociētā valsts.

19. pants

Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu

1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai 12. pantā minētā asociētā valstī.

Attiecībā uz darbībām, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. panta 3. punktu, tiesības saņemt finansējumu no šīm summām ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

1.b  Valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbības ietvaros, ja:

(a)  attiecīgā trešā valsts ir norādīta darba programmā, un

(b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka to dalība ir svarīga darbības īstenošanai.

2.  Subjektiem, kas ir iedibināti citā trešā valstī, kas nav asociētā valsts, ▌būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Pētniecības un attīstības nolīgumi starp šādām trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, un Savienību var tikt slēgti, kad vien to uzskata par lietderīgu, un var tikt izveidots līdzfinansēšanas mehānisms, kas ir līdzīgs mehānismiem, par kuriem panākta vienošanās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Šīs valstis Savienības tiesību subjektiem nodrošina savstarpēju piekļuvi savām pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmām, kā arī savstarpīgumu atvērtā piekļuvē zinātnisko pētījumu rezultātiem un datiem, kā arī taisnīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbības ietvaros, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētā valstī ▌.

3.a  Komisija iesniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei, par katru trešo valsti, kas nav asociētā valsts, norādot Savienības finanšu iemaksas summu, kura piešķirta iesaistītajiem subjektiem, un finanšu iemaksas summu, ko tā pati valsts piešķīrusi Savienības tiesību subjektiem, kuri piedalās to darbībās.

20. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.  Attiecībā uz visām darbībām ▌uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.

3.  Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķus, tos izņēmuma gadījumos var ierobežot, paredzot tikai papildu pasākumu ieviešanu vai papildu partneru pievienošanu. Turklāt darba programmā tiesību subjektiem no dalībvalstīm ar zemu sniegumu pētniecības un inovācijas jomā var paredzēt iespēju iesaistīties jau atlasītās sadarbīgās pētniecības un inovācijas darbībās, ja tam piekrīt attiecīgais konsorcijs un ar nosacījumu, ka tajās jau nepiedalās subjekti no šādām dalībvalstīm.

4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinēšanas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kuras:

(a)  ir jāveic JRC vai tiesību subjektiem, kas norādīti darba programmā, un

(b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības jomā saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu.

5.   Darba programmā norāda uzaicinājumus, attiecībā uz kuriem tiks piešķirti izcilības zīmogi. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm ar nosacījumu, ka tiek noslēgts konfidencialitātes līgums.

21. pants

Kopīgie uzaicinājumi

Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar:

(a)  trešām valstīm, tostarp to zinātniskajām un tehnoloģiskajām organizācijām vai aģentūrām;

(b)  starptautiskām organizācijām;

(c)  bezpeļņas tiesību subjektiem.

Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, pieteikuma iesniedzēji izpilda šīs regulas 18. pantā minētās prasības, un tiek noteiktas kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Šajās procedūrās piedalās līdzsvaroti izveidota katras puses ieceltu ekspertu grupa.

22. pants

Pirmskomercializācijas iepirkums un inovatīvu risinājumu iepirkums

1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES(29), 2014/25/ES(30) un 2009/81/EK(31).

2.  Iepirkuma procedūras:

(a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;

(b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu, vajadzības gadījumā un neskarot a) apakšpunktā uzskaitītos principus, var izmantot vienkāršoto un/vai paātrināto procedūru un var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā;

(c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un

(d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta.

3.  Darbuzņēmējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie darbuzņēmēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja darbuzņēmējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes, iepriekš apspriedušās ar darbuzņēmēju par neizmantošanas iemesliem, tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm.

24. pants

Pieteikuma iesniedzēju finansiālās spējas

1.  Papildus izņēmumiem, kas minēti Finanšu regulas 198. panta 5. punktā, finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja darbībai no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai vairāk.

2.  Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas vai ja lielāku risku rada dalība vairākās Savienības pētniecības un inovācijas programmu finansētās darbībās, Komisija vai finansēšanas struktūra pārbauda arī citu to pieteikumu iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, kuru pieprasītais finansējums nepārsniedz 1. punktā minēto slieksni.

3.  Ja finansiālās spējas atbilstoši iepriekš plānotajam garantējis cits tiesību subjekts, tad pārbauda viņa finansiālās spējas.

4.  Ja finansiālās spējas ir vājas, Komisija vai finansēšanas struktūra var noteikt, ka pieteikuma iesniedzēja dalība ir atkarīga no tā, vai saistītais subjekts ir iesniedzis deklarāciju par solidāru atbildību.

5.  Ieguldījumu 33. pantā aprakstītajā savstarpējās apdrošināšanas mehānismā uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi Finanšu regulas 152. pantam. No atbalsta saņēmējiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu.

25. pants

Piešķiršanas un atlases kritēriji

1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

(a)  izcilība;

(b)  ietekme;

(c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju.

3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu, tostarp jebkādus svērumus, sliekšņa vērtības un vajadzības gadījumā noteikumus par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus. Nosacījumi par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā citu starpā var ietvert šādus kritērijus: MVU, dzimums, ģeogrāfiskā daudzveidība.

3.a  Komisija un citas finansēšanas struktūras ņem vērā iespēju izmantot divpakāpju iesniegšanas procedūru un vajadzības gadījumā var novērtēt anonimizētus priekšlikumus pirmajā novērtēšanas posmā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā.

26. pants

Izvērtēšana

1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja, kura sastāv no ārējiem neatkarīgiem ekspertiem.

Attiecībā uz EIC darbībām, uzdevumiem un pienācīgi pamatotos Komisijas pieņemtā darba programmā paredzētos gadījumos vērtēšanas komiteja var daļēji vai – koordinācijas un atbalsta darbību gadījumā – pilnībā sastāvēt no Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvjiem, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.

Izvērtēšanas procesam var sekot neatkarīgie novērotāji.

2.  Attiecīgā gadījumā vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:

(a)   izvērtējuma punktu skaitu,

(b)   ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē, jo īpaši attiecībā uz EIC “Pathfinder” darbībām, uzdevumiem un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā detalizēti izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā.

Attiecībā uz EIC darbībām, uzdevumiem un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā detalizēti izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā, vērtēšanas komiteja var arī ierosināt ▌priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci. Minētie pielāgojumi atbilst dalības nosacījumiem un vienlīdzīgas attieksmes principam. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju.

2.a  Izvērtēšanas procesu izstrādā tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem un neobjektivitātes. Nodrošina, lai izvērtēšanas kritēriji un punktu piešķiršana priekšlikumam būtu pārredzami.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 200. panta 7. punktu pieteikumu iesniedzēji visos izvērtēšanas posmos saņem informāciju par izvērtēšanas gaitu un attiecīgā gadījumā par noraidījuma iemesliem.

4.  Tiesību subjekti, kas iedibināti dalībvalstīs ar vāju pētniecības un inovācijas veiktspēju un kas veiksmīgi piedalījušies komponentā “Dalības paplašināšana un izcilas pieredzes apmaiņa”, pēc pieprasījuma saņem izziņu par šādu dalību, kuru var pievienot tām viņu koordinētās programmas daļām, par kurām notikusi sadarbība.

27. pants

Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra, informācijas pieprasījumi un sūdzības

1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu(32).

2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

2.a  Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu un to iesniedz 30 dienu laikā pēc izvērtējuma rezultātu paziņošanas.

Izvērtēšanas pārskatīšanas komiteja sniedz atzinumu par procesuālajiem aspektiem, un to vada un tajā ietilpst Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbinieki, kas nav bijuši iesaistīti priekšlikumu izvērtēšanā. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

(a)  atkārtoti izvērtēt priekšlikumu – to veic galvenokārt tādi vērtētāji, kuri nav bijuši iesaistīti iepriekšējā izvērtēšanā;

(b  apstiprināt sākotnējo izvērtējumu.

3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana.

3.a  Komisija nodrošina, ka ir ieviesta dalībniekiem paredzēta procedūra, lai tie tieši varētu pieprasīt informāciju un iesniegt sūdzības saistībā ar dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Informāciju par to, kā reģistrēt informācijas pieprasījumus vai sūdzības, dara pieejamu tiešsaistē.

28. pants

Laiks līdz dotācijas piešķiršanai

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:

(a)  visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;

(b)  dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas.

2.  ▌Darba programmā var noteikt īsākus termiņus.

3.  Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt ERC darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums.

29. pants

Dotācijas īstenošana

1.  Ja atbalsta saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie atbalsta saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs atbalsta saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu.

2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai – pienācīgi argumentētos gadījumos – izbeigt.

3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku vai tehnoloģisku iemeslu dēļ, vai – EIC accelerator gadījumā – arī ekonomisku iemeslu dēļ, vai saistībā ar EIC un uzdevumiem dēļ to ietilpšanas darbību portfeļa ietvaros. Pirms Komisija pieņem lēmuma par darbības pārtraukšanu, tā saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu veic procedūru, iesaistot darbības koordinatoru un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus.

29.a pants

Dotāciju nolīguma paraugs

1.  Saskaņā ar šo regulu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīgumu paraugu starp Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un atbalsta saņēmējiem. Ja dotāciju nolīguma paraugā vajadzīgi būtiski grozījumi, inter alia nolūkā nodrošināt turpmākus vienkāršojumus atbalsta saņēmējiem, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm to attiecīgi pārskata.

2.  Dotāciju nolīgumā nosaka atbalsta saņēmēju un vai nu Komisijas, vai arī attiecīgās finansēšanas struktūras tiesības un pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tajā arī nosaka to tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kuri kļūst par atbalsta saņēmējiem darbības īstenošanas laikā, kā arī konsorcija koordinatora pienākumus un uzdevumus.

30. pants

Finansējuma likmes

1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi katrai darbībai nosaka darba programmā.

2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

(a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

(b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

31. pants

Netiešās izmaksas

1.  Netiešās attaisnotās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot tiešās attaisnotās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.

Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.

2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.

32. pants

Attaisnotās izmaksas

1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 186. pantā, atbalsta saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attaisnotās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņemtu par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos pētniecības un inovācijas projektos, tostarp sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kuras iekļautas atalgojumā personālam, kas norīkots darbības īstenošanai, kuras izriet no valsts tiesību aktiem vai darba līguma.

Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no atbalsta saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts.

2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attaisnotās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attaisnotās izmaksas.

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.

3.a  Atbalsta saņēmēji var izmantot savu parasto grāmatvedības praksi, lai noteiktu un deklarētu izmaksas, kas radušās saistībā ar darbību, kura atbilst visiem dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulas 186. pantu.

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir 325 000 EUR vai lielāka.

Atzinumus par finanšu pārskatiem var sagatavot apstiprināts ārējais revidents vai — valsts struktūru gadījumā — izdot kompetenta un neatkarīga valsts amatpersona saskaņā ar Finanšu regulas 203. panta 4. punktu.

4.a  Attiecīgā gadījumā saistībā ar MSCA apmācības un mobilitātes dotācijām ES ieguldījumā pienācīgi ņem vērā visas atbalsta saņēmēja papildu izmaksas, kas saistītas ar grūtniecības un dzemdību vai vecāku atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ vai pētnieku darbā pieņēmušās organizācijas vai ģimenes statusa maiņas dēļ dotācijas nolīguma darbības laikā.

4.b  Izmaksas, kas saistītas ar atklātu piekļuvi, tostarp datu pārvaldības plāniem, ir kompensējamas attaisnotās izmaksas, kā izklāstīts dotācijas nolīgumā.

33. pants

Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms

1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras atbalsta saņēmējiem jāatmaksā:

(a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK;

(b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

(c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu.

Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.

2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību.

3.  Atbalsta saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz pārredzamiem periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā atskaita no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksā Mehānismā saņēmēju vārdā, un tas nekādā gadījumā nepārsniedz sākotnējā priekšfinansējuma summu.

4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.

5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no atbalsta saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā.

6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem.

7.  Mehānismu var attiecināt uz visiem citiem tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmējiem. Komisija pieņem kārtību atbalsta saņēmēju dalībai citās programmās.

34. pants

Īpašumtiesības un aizsardzība

1.  Atbalsta saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar atbalsta saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos.

Rezultāti ir divu vai vairāku atbalsta saņēmēju kopīpašums, ja:

(a)  tie ir kopīgi radīti un

(b)  nav iespējams:

(i)  noteikt katra atbalsta saņēmēja attiecīgo ieguldījumu

vai

(ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību.

Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās konsorcija līgumā vai kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.

2.  Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas un jebkādas citas likumīgas intereses. Lemjot par aizsardzību, atbalsta saņēmēji ņem vērā arī citu darbības atbalsta saņēmēju likumīgās intereses.

35. pants

Izmantošana un izplatīšana

1.  Katrs dalībnieks, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus vai nodrošina, lai tos izmantotu cits tiesību subjekts. Rezultātus var izmantot tiešā veidā atbalsta saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu.

Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.

Ja, neraugoties uz to, ka atbalsta saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, atbalsta saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc atbalsta saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.

2.  Savus rezultātus atbalsta saņēmēji izplata publiski pieejamā formātā un pēc iespējas drīz, ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības ▌.

Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomisko un zinātnisko interešu aizsardzību.

3.  Atbalsta saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši atbalsta saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības.

Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, nodrošinot iespēju piemērot izņēmumus saskaņā ar principu “tik atvērts, cik vien iespējams, un tik slēgts, cik vajadzīgs”, ņemot vērā atbalsta saņēmēju likumīgās intereses, tostarp komerciālu pielietojumu, un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, konfidencialitāti, komercnoslēpumus, Savienības konkurētspējas intereses, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Darba programmā var paredzēt papildu stimulus vai pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā.

4.  Atbalsta saņēmēji visus pētījumu datus, kas gūti “Apvārsnis Eiropa” darbībā, pārvalda saskaņā ar FAIR principiem un dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu.

Pamatotos gadījumos darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.

5.  Atbalsta saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem atbalsta saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.

6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm.

Atbalsta saņēmēji saskaņā ar dotācijas nolīgumu plānu atjaunina darbības laikā un arī pēc tās.

7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, atbalsta saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot atbalsta saņēmēju likumīgās intereses.

36. pants

Nodošana un licencēšana

1.  Atbalsta saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Atbalsta saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.

2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, atbalsta saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam atbalsta saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai atbalsta saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.

Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās, atbalsta saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem. Šajā sakarībā dotācijas nolīgumā nosaka termiņus.

3.  Atbalsta saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, tostarp uz ekskluzīva pamata, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi. Ekskluzīvas licences rezultātiem var piešķirt, ja visi citi attiecīgie atbalsta saņēmēji sniedz piekrišanu atteikties no savām piekļuves tiesībām.

4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības Komisijai vai finansēšanas struktūrai iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:

(a)  atbalsta saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums;

(b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un

(c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm.

Ja piemērojamas tiesības iebilst, atbalsta saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.

37. pants

Piekļuves tiesības

1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus:

(a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski;

(b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci;

(c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam atbalsta saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām;

(d)  ja atbalsta saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē atbalsta saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi;

(e)  ja atbalsta saņēmējs nepilda savus pienākumus, atbalsta saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību.

2.  Atbalsta saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi:

(a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei;

(b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien atbalsta saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi;

(c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam atbalsta saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

3.  Ja vien atbalsta saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam,

(a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī;

(b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais atbalsta saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto atbalsta saņēmēju, un

(c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā atbalsta saņēmēja rezultātu izmantošanai saskaņā ar rezultātu izmantošanas pienākumiem, kas noteikti atbalsta saņēmējam.

Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien atbalsta saņēmēji nevienojas par citu termiņu.

5.  Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos.

Šādas piekļuves tiesības neattiecina uz atbalsta saņēmēju pagātnē gūtajiem rezultātiem.

Darbībās, kas ietilpst kopā “Civilā drošība sabiedrībai”, Savienības finansējumu atbalsta saņēmēji piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir arī dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.

6.  Vajadzības gadījumā darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.

38. pants

Konkrēti noteikumi ▌

Konkrētus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām.

Šie konkrētie noteikumi tiek izklāstīti dotācijas nolīgumā un tie nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos principus un pienākumus.

39. pants

Godalgas

1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.

2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas.

3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar:

(a)  citām Savienības struktūrām;

(b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;

(c)  starptautiskām organizācijām; vai

(d)  bezpeļņas tiesību subjektiem.

4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā nosaka pienākumus attiecībā uz komunikāciju un vajadzības gadījumā attiecībā uz izmantošanu un izplatīšanu, īpašumtiesībām un piekļuves tiesībām, tostarp licencēšanas noteikumiem.

IV NODAĻA

Iepirkums

40. pants

Iepirkums

1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iepirkuma tiesības Programmā piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VII sadaļu.

2.  Iepirkums var būt pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šādā gadījumā piemēro 22. pantā izklāstītos noteikumus.

V NODAĻA

Finansējuma apvienošanas darbības un apvienotais finansējums

41. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo Programmu, īsteno atbilstoši InvestEU programmai un Finanšu regulas X sadaļai.

42. pants

“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums

1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants.

2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu kā EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums.

3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 11., 19., 20., 24., 25. un 26. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un pamatotiem papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.

4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.

5.  “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai tiktu veicināta Savienības konkurētspēja, taču vienlaikus netiktu kropļota konkurence iekšējā tirgū.

42.a pants

“Pathfinder”

1.  No “Pathfinder” piešķir dotācijas augsta riska progresīviem projektiem, ko īsteno konsorciji vai vienīgie saņēmēji ar mērķi izstrādāt radikālas inovācijas un jaunas tirgus iespējas. No “Pathfinder” piešķir atbalstu agrīnākajiem zinātniskās, tehnoloģiskās vai plašietekmes tehnoloģiju (deep-tech) izpētes un izstrādes posmiem, tostarp koncepcijas pierādīšanai un prototipu izveidei tehnoloģijas apstiprināšanai.

“Pathfinder” galvenokārt īsteno, rīkojot atklātu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus, paredzot noteiktus piedāvājumu iesniegšanas termiņus gadā, kā arī ar to risina konkurētspējas uzdevumus, proti, izstrādāt stratēģiskos pamatmērķus, kam vajadzīgas plašietekmes tehnoloģijas un radikālu domāšanu.

2.  “Pathfinder” pārejas darbības palīdzēs visu jomu pētniekiem un inovatoriem uzlabot komerciālās attīstības ceļu Savienībā, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās darījumdarbības iespējas un atbalstītu nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu un jaunuzņēmumu radīšanu.

(a)  Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli.

(b)  Papildu dotācijas par fiksētu summu, kura nepārsniedz 50 000 EUR, var piešķirt katram priekšlikumam, kas jau atlasīts EIC “Pathfinder” uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procedūrā, lai veiktu papildu pasākumus, tostarp steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas atbalsta saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai, piemēram, iespējamo nošķirto jauno uzņēmumu un tirgu radošu inovāciju potenciāla novērtēšanai vai uzņēmējdarbības plāna izstrādei. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju, kas izveidota saskaņā ar Īpašo programmu.

3.  Uz EIC “Pathfinder” attiecas piešķiršanas kritēriji, kas definēti 25. pantā.

43. pants

“Accelerator”

1.  EIC “Accelerator” mērķis ir galvenokārt atbalstīt tirgu radošas inovācijas. No tā jāatbalsta tikai vienīgie saņēmēji un galvenokārt jānodrošina apvienots finansējums. Ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, no tā var sniegt arī atbalstu, ko piešķir tikai kā dotācijas vai tikai kā pašu kapitālu.

No EIC “Accelerator” piedāvā divu veidu atbalstu:

—  apvienotais finanšu atbalsts MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un (izņēmuma gadījumos) maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri veic radikālu un revolucionāru nerentablu inovāciju;

—  atbalsts, ko tikai kā dotācijas piešķir MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, kuri veic jebkādu veidu inovāciju, sākot no inkrementālas līdz radikālai un revolucionārai inovācijai, un kuru mērķis ir vēlāk izvērst plašu darbību.

Atbalstu, ko tikai kā pašu kapitālu piešķir nerentabliem MVU, tostarp jaunzņēmumiem, var piešķirt arī tiem uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši atbalstu, ko piešķir tikai kā dotācijas.

No EIC “Accelerator” atbalstu tikai kā dotācijas piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)  projektā ir iekļauta informācija par pieteikuma iesniedzēja spējām un vēlmi izvērst plašu darbību;

b)  saņēmējs var būt tikai jaunuzņēmums vai MVU;

c)  pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā atbalstu tikai kā dotācijas no EIC “Accelerator” atbalsta saņēmējs var saņemt tikai vienreiz, un atbalsts nepārsniedz 2,5 miljonus EUR.

1.a  EIC “Accelerator” atbalsta saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai (izņēmuma gadījumos) mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas vēlas izvērst plašu darbību, iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt vai nu atbalsta saņēmējs vai, ja atbalsta saņēmējs sniedzis iepriekšēju piekrišanu, viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto atbalsta saņēmēju. Pēdējā gadījumā finansēšanas nolīgumu paraksta tikai ar atbalsta saņēmēju.

2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē ārējie neatkarīgie eksperti un atlasa pastāvīgi atklātā uzaicinājumā, kurā ir noteikti robeždatumi, pamatojoties uz 24. un 26. pantu un atbilstoši 4. punktam.

4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

(a)   izcilība;

(b)   ietekme;

(c)   darbības riska pakāpe, proti, kas varētu kavēt ieguldījumus, kvalitatīvu un efektīvu īstenošanu, un vajadzība pēc Savienības atbalsta.

5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa” (tostarp EIT ZIK), var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo piešķiršanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus:

(a)   priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” no šīs Programmas; vai, ievērojot pilotprojektu pirmajā “Apvārsnis Eiropa” darba programmā, no valsts un/vai reģionālajām programmām, sākot ar to, ka tiek apzināts pieprasījums pēc šādas programmas. Detalizētus noteikumus paredz Īpašajā programmā.

(b)   tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurš nav vecāks par 2 gadiem un kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā.

6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a)   atbalsta saņēmējs ir jaunuzņēmums, MVU vai mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums,

(b)   priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem,

(c)   attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā.

7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmis pozitīvu vērtējumu, ārējie neatkarīgie eksperti ierosina atbilstīgu EIC “Accelerator” atbalstu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.

Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā neatbilstību Savienības rīcībpolitiku mērķiem, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko ārējie neatkarīgie eksperti novērtējuši atzinīgi. Par šādu noraidījumu iemesliem informē Programmas komiteju.

8.  EIC “Accelerator” atbalsts vai atmaksājamā avansa komponents nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības kopējām attaisnotajām izmaksām.

9.  EIC “Accelerator” atbalsta pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma].

10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus izmērāmus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC “Accelerator” atbalsta.

EIC apvienotā finansējuma gadījumā pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus.

11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai, pienācīgi pamatojot, izbeidz, ja izmērāmie starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū.

Izņēmuma gadījumos un ja to iesaka EIC valde, Komisija var nolemt palielināt EIC “Accelerator” atbalstu, ja projektu ir pārskatījuši ārējie neatkarīgie eksperti. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju.

VI nodaļa

Eksperti

44. pants

Neatkarīgo ārējo ekspertu iecelšana

1.  Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ārējos ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus un uzaicinājumus attiecīgām organizācijām, piemēram, pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, universitātēm, standartizācijas organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai uzņēmumiem.

Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, pārredzamā veidā var izraudzīties jebkuru datubāzē neiekļautu individuālu ekspertu ar atbilstošām prasmēm, ja uzaicinājumā izteikt ieinteresētību piemēroti ārējie neatkarīgie eksperti nav konstatēti.

Šiem ekspertiem jāapliecina sava neatkarība un spēja atbalstīt “Apvārsnis Eiropa” mērķus.

2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu neatkarīgie ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti un izņēmuma gadījumos, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem.

3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to neatkarīgo ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.

3.a  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecībā uz neatkarīgo ārējo ekspertu iesaistīšanu novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu un 150. pantu 5. punktu.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.

3.-b  Ieceļot ārējos neatkarīgos ekspertus, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka ekspertu grupu un izvērtēšanas komisiju sastāvs ir līdzsvarots prasmju, pieredzes un zināšanu ziņā, tostarp specializācijas jautājumos, jo īpaši saistībā ar SHZ, ģeogrāfisko pārstāvību un dzimumu, ņemot vērā situāciju attiecīgās darbības jomā.

3.b  Vajadzības gadījumā katra priekšlikuma vērtēšanai tiek nodrošināts pietiekams skaits neatkarīgo ekspertu, lai garantētu, ka novērtējums ir kvalitatīvs.

3.c  Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par visu neatkarīgo un ārējo ekspertu atlīdzības līmeni. To sedz no Programmas izdevumiem.

III SADAĻA

PROGRAMMAS UZRAUDZĪBA, KOMUNIKĀCIJA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

45. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija pastāvīgi uzrauga “Apvārsnis Eiropa”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu pārvaldību un īstenošanu. Lai uzlabotu pārredzamību, šo datu pēdējos atjauninājumus pieejamā veidā dara publiski pieejamus arī Komisijas tīmekļa vietnē.

Jo īpaši vienā un tajā pašā datubāzē iekļauj datus par projektiem, ko finansē saskaņā ar ERC, Eiropas partnerībām, uzdevumiem, EIC un EIT.

Tajā ietilpst šādi elementi:

(i)  “papildus ietekmes ceļu rādītājiem noteiktie laikā ierobežotie rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību 3. pantā noteikto un V pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā;”

(ii)  informācija par sociālo un humanitāro zinātņu integrācijas līmeni, attiecība starp zemāko un augstāko TRL sadarbīgajā pētniecībā, valstu līdzdalības paplašināšanā panāktais progress, konsorciju ģeogrāfiskais sastāvs sadarbīgajos projektos, pētnieku atalgojuma dinamika, divposmu iesniegšanas un novērtēšanas procedūras izmantošana, pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbības saites Eiropas pētniecībā un inovācijā, novērtējumu pārskatīšanas iespēju izmantošana un sūdzību skaits un veidi, klimata jautājumu integrācijas līmenis un ar to saistītās izmaksas, MVU līdzdalība, privātā sektora līdzdalība, dzimumu aspekta ņemšana vērā finansētajās darbībās, novērtēšanas komisijas, padomes un konsultatīvās grupas, izcilības zīmogi, Eiropas partnerības, kā arī līdzfinansējuma likme, papildu un apvienotais finansējums no citiem Savienības fondiem, pētniecības infrastruktūras, dotāciju piešķiršanas termiņš, starptautiskās sadarbības līmenis, pilsoņu iesaistīšana un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība;

(iii)  izdevumu līmeņi, kas sadalīti projekta līmenī, lai varētu veikt konkrētu analīzi, tostarp katrai intervences jomai;

(iv)  pārmērīga priekšlikumu skaita līmenis, jo īpaši priekšlikumu skaits un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus skaits, vidējais punktu skaits, priekšlikumu īpatsvars, kāds ir virs un kāds zem kvalitātes sliekšņa vērtībām.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus.

3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi, nepaaugstinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības, tostarp attiecībā uz darbībās iesaistītajiem pētniekiem, lai varētu izsekot viņu karjeru un mobilitāti(33).

3.a  Kvantitatīvos datus, cik vien iespējams, papildina ar Komisijas un Savienības vai valstu finansēšanas struktūru sagatavotu kvalitatīvu analīzi.

4.  Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbības saites Eiropas pētniecībā un inovācijā, tiek pārraudzīti un pārskatīti darba programmu kontekstā.

46. pants

Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, tostarp attiecībā uz godalgām), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Turklāt tā sniedz savlaicīgu un pilnīgu informāciju dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem. Lai kopdarbības projektu īstenošanas nolūkā veidotu konsorcijus, interesētajiem subjektiem sniedz partneru piemeklēšanas pakalpojumus, kas ir balstīti uz faktiem un kuros tiek izmantoti analītiski dati un tīkla iespējas, īpašu uzmanību veltot to tiesību subjektu tīklošanas iespēju apzināšanai, kuri ir no dalībvalstīm, kam ir vāji rezultāti pētniecībā un inovācijā. Balstoties uz šādu analīzi, saistībā ar konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus var rīkot mērķtiecīgus partneru piemeklēšanas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

47. pants

Programmas izvērtēšana

1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.

2.  Programmas starpposma izvērtēšanu veic ar pārredzamā procesā atlasītu neatkarīgu ekspertu palīdzību, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver portfeļa analīzi un novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu un/vai pārskatītu Programmu. Tajā novērtē Programmas efektivitāti, iedarbīgumu, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.

4.  Komisija publicē un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi.

48. pants

Revīzijas

1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām atbalsta saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK(34). Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.

4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas neatkarīgas un kompetentas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.

5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

5.a  Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā programmas darbības laikā.

49. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistītā ar Savienības finansējumu vai budžeta garantijām atbilstīgi šai regulai.

3.  Saskaņā ar savstarpējas tiesiskās palīdzības nolīgumiem trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm var būt jāsadarbojas arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), ja tā veic tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir tās kompetencē atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1939.

4.  Neskarot 1. un 2. punktu, no šīs regulas īstenošanas izrietošajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un citos juridisko saistību dokumentos, kā arī nolīgumos, ar ko izveido budžeta garantiju, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas. Tajos ietilpst noteikumi, kas nodrošina, lai Savienības līdzekļu apgūšanā vai atbalstīto finansēšanas darījumu, ko pilnībā vai daļēji atbalsta ar budžeta garantiju, īstenošanā iesaistītās trešās puses piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 45. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 45. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 45. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IV SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

52. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Uz darba plāniem un darbībām, kas paredzētas darba plānos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un attiecīgo finansēšanas struktūru pamataktiem, arī turpmāk attieksies Regula (ES) Nr. 1290/2013 un minētie pamatakti, kamēr šie plāni tiks pabeigti.

2.  No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo regulu, proti, Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PASĀKUMU PAMATVIRZIENI

Regulas 3. pantā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus īsteno šīs Programmas izpildes gaitā un šajā pielikumā un īpašās programmas I pielikumā raksturotajās intervences jomās un pamatvirzienos.

(1)  I pīlārs. “Zinātnes izcilība

Šajā pīlārā ar turpmākajiem pasākumiem atbilstīgi 4. pantam veicina zinātnes izcilību, piesaista Eiropai vislielākos talantus, sniedz pienācīgu atbalstu agrīnā posma pētniekiem un atbalsta zinātnes izcilības, augstas kvalitātes zināšanu, metožu un prasmju, tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu un to, ka tiek rasti un izplatīti risinājumi globālām sociālām, vides un ekonomikas problēmām. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu.

(a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki, jo īpaši agrīnā posma pētnieki, un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, neatkarīgi no to valstiskās piederības un izcelsmes valsts un pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci, kuras pamatā ir vienīgi izcilības kritērijs.

Intervences joma: visprogresīvākā zinātne

(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, pateicoties mobilitātei un saskarsmei pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, uzlabo mācību un karjeras izaugsmes sistēmas, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanu darbā institūciju un valstu līmenī, ņemot vērā Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu visā Eiropā, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā.

Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana.

(c)  Pētniecības infrastruktūra: Eiropas nodrošināšana ar pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama vislabākajiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās. Tiek veicināta esošo, arī ESIF finansēto, pētniecības infrastruktūru izmantošanu. Šādi – papildus pasākumiem attiecīgās Savienības politikas un starptautiskās sadarbības jomās – tiks vairota pētniecības infrastruktūras spēja atbalstīt zinātnes sasniegumus un inovāciju un veidot atvērtu un izcilu zinātni saskaņā ar FAIR principiem.

Intervences jomas: Eiropas pētniecības infrastruktūras vides stiprināšana un pilnveidošana; pētniecības infrastruktūru pieejamības, integrēšanas un savstarpējās savienošanas nodrošināšana; Eiropas pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciāls un pasākumi inovācijas un apmācības jomā; Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības stiprināšana.

(2)  II pīlārs. “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

Šajā pīlārā ar turpmākajiem pasākumiem atbilstīgi 4. pantam atbalsta kvalitatīvu jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu radīšanu un labāku izplatīšanu, stiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju, stiprina pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādāšanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalsta inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā, īpaši MVU un jaunuzņēmumos, un atbalsta globālu problēmu risināšanu sabiedrībā. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu.

SHZ pilnībā integrē visās kopās, tostarp konkrētos un specializētos pasākumos.

Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumus organizē sešās kopās, kas savstarpēju sasaistītas Eiropas pētniecības infrastruktūrā un kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību. Šajā “Apvārsnis Eiropa” pīlārā tiks aptverti pasākumi no dažādām TRL, tostarp zemākām TRL.

Ar katru kopu tiks sekmēti vairāki IAM; un daudzus IAM atbalsta vairāk nekā viena kopa.

Pētniecības un inovācijas pasākumus īsteno turpmāk norādītajās kopās un starp tām.

(a)  Kopa “Veselība”: visu vecumu iedzīvotāju veselības un labjutības uzlabošana un aizsardzība, radot jaunas zināšanas, izstrādājot inovatīvus risinājumus un nodrošinot, ka attiecīgā gadījumā tiek iekļauta dzimumperspektīva, slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai, kā arī veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādei; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību un labjutību, arī darbvietā; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; ar nabadzību saistītu slimību profilakse un ārstēšana; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana.

Intervences jomas: veselība visas dzīves laikā; vides un sociālie faktori veselībā; neinfekcijas un retās slimības; infekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības; veselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi, tostarp personalizētā medicīna; veselības aprūpes sistēmas.

(b)  Kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”: ▌Demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras un radošo nozaru potenciāla apzināšana un tādu sociālekonomisko pārmaiņu veicināšana, kas sekmē iekļaušanu un izaugsmi ▌, tostarp migrācijas pārvaldība un migrantu integrēšana.

Intervences jomas: demokrātija un pārvaldība; kultūra, kultūras mantojums un radošums; sociālas un ekonomiskas izmaiņas ▌.

(c)   Kopa “Civilā drošība sabiedrībai”: tādu problēmu risināšana, ko rada pastāvīgi drošības apdraudējumi, tostarp kibernoziegumi, kā arī dabas un cilvēka izraisītas katastrofas.

Intervences jomas: pret katastrofām noturīga sabiedrība; aizsardzība un drošība; kiberdrošība.

d)   Kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”: spēju stiprināšana un Eiropas suverenitātes nodrošināšana, galvenokārt panākot tehnoloģiju izmantošanu digitalizācijas un ražošanas nolūkiem un kosmosa tehnoloģijās, visā vērtības veidošanas ķēdē, veidojot konkurētspējīgu, digitālu, zemas oglekļa emisijas un aprites nozari; ilgtspējīgu izejvielu piegādes nodrošināšana; progresīvu materiālu izstrāde un sasniegumu un inovācijas pamata nodrošināšana ▌globālo sabiedrības problēmu risināšanā.

Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās pamattehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas; jaunās pamattehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; progresīva datošana un lielie dati; aprites nozares; mazoglekļa un “tīras” nozares; kosmoss, tostarp Zemes novērošana.

(e)  Kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”: cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas, padarot enerģētikas un transporta nozari klimatam un videi draudzīgāku, efektīvāku, konkurētspējīgāku, viedāku, drošāku un izturētspējīgāku, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, uzlabojot Savienības noturību pret ārējiem satricinājumiem un pielāgojot sociālo uzvedību atbilstīgi IAM.

Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un energotīkli; dzīvojamās ēkas un rūpniecības objekti enerģijas pārkārtošanas procesā; kopienas un pilsētas; rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē; tīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte; viedā mobilitāte; enerģijas uzglabāšana.

(f)   Kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”: vides aizsardzība, zemes, iekšējo ūdeņu un jūras dabas un bioloģisko resursu atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana nolūkā apturēt bioloģiskās daudzveidības eroziju, lai sagādātu pārtikas un uztura drošību visiem un pārietu uz mazoglekļa, resursefektīvu un aprites ekonomiku un ilgtspējīgu bioekonomiku.

Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas resursi; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūras, okeāni un iekšzemes ūdeņi; pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas ES bioekonomikā; aprites sistēmas.

(g)   Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības: kvalitatīvu zinātnisko pierādījumu radīšana efektīvai un cenas ziņā pieejamai labai publiskajai politikai. Jaunām iniciatīvām un priekšlikumiem ES tiesību aktiem ir nepieciešami pārredzamas, visaptverošas un līdzsvarotas liecības, kas ir saprātīgi izstrādātas, savukārt politikas īstenošanā nepieciešams novērtēt un uzraudzīt liecības. JRC nodrošinās Eiropas Savienības politikai neatkarīgas zinātniskās liecības un tehnisko atbalstu visā politikas veidošanas ciklā. JRC arī koncentrēs savu pētniecisko darbību uz ES politikas prioritātēm.

Intervences jomas: veselība; kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība; civilā drošība sabiedrībai; digitālā joma, rūpniecība un kosmoss; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem.

(3)  III pīlārs. “Inovatīva Eiropa

Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicina visu veidu inovāciju, tostarp netehnoloģisku inovāciju, galvenokārt MVU ietvaros, kas ietver jaunuzņēmumus, sekmējot tehnoloģijas attīstību, demonstrējumus un zināšanu pārnesi, un stiprina inovatīvu risinājumu izmantošanu ▌. Tas arī veicina citu 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu. EIC tiks īstenota, galvenokārt izmantojot divus instrumentus, proti, “Pathfinder”, ko lielākoties īsteno, izmantojot sadarbīgo pētniecību, un “Accelerator”.

(a)  Eiropas Inovācijas padome: koncentrējas galvenokārt uz revolucionāru un radikālu inovāciju, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu inovācijas, tostarp inkrementālu inovāciju.

Intervences jomas: “Pathfinder” progresīvai pētniecībai, kas atbalsta nākotnes un jaunas radikālas, tirgu radošas un/vai plašietekmes tehnoloģijas; “Accelerator”, kas nodrošina finansējumu starp pētniecības un inovācijas pasākumu beigu posmiem un tirgus darbības uzsākšanas brīdi, lai efektīvi izmantotu tirgu radošu revolucionāro inovāciju un izvērstu uzņēmumus, kad tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu; papildu EIC pasākumi, piemēram, godalgas, stipendijas un darījumdarbības pakalpojumi ar pievienoto vērtību.

(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas

Intervences jomas: attiecīgā gadījumā sadarbībā ar EIT saiknes veidošana ar ▌valstu un reģionāliem inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic dalībvalstis, reģioni un asociētās valstis, no prakses un zināšanu apmaiņas par inovācijas regulējumu līdz vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai un pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp atvērtajai vai lietotāju virzītai inovācijai, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas būtu jāīsteno inter alia sinerģijā ar ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

(c)  Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts

Intervences jomas: ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā; inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, tostarp visā Eiropā palielinot augstākās izglītības iestāžu spējas; jauni tirgus risinājumi globālo ▌problēmu risināšanai; sinerģija un pievienotā vērtība programmā “Apvārsnis Eiropa”.

(4)  Daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”

Ar turpmāk minētajiem pasākumiem šajā pīlārā tiecas sasniegt3. panta 2. punkta d) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus. Tas arī veicina pārējo 3. pantā aprakstīto Programmas konkrēto mērķu īstenošanu. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs savu ieguldījumu, lai veicinātu talantu piesaisti, sekmētu intelektuālā darbaspēka apriti un novērtu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, vairāk zināšanās balstītai, inovatīvai un dzimumlīdztiesīgai Eiropai, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas, veicinot transnacionālo sadarbību, un tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visas Eiropas mērogā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi un līdzsvaroti, kur pētniecības un inovācijas iznākumi tiek plaši izplatīti informētiem iedzīvotājiem, kā arī viņi tos izprot un uzticas tiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem.

Tā arī atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot to priekšlikumu kvalitāti, ko iesniedz juridiskas personas no dalībvalstīm, kam pētniecībā un inovācijā ir vāji rezultāti, piemēram, profesionālas priekšlikumu iepriekšējas pārbaudes un konsultācijas, un veicināt valstu kontaktpunktu pasākumus nolūkā atbalstīt starptautisku tīklu veidošanu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt juridiskas personas no dalībvalstīm, kam pētniecībā un inovācijā ir vāji rezultāti, un kas pievienojas jau atlasītiem kopdarbības projektiem, kuros juridiskas personas no šādām dalībvalstīm nepiedalās.

Intervences jomas: dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, tostarp izmantojot komandsadarbību, mērķsadarbību, EPT katedras, COST, izcilības iniciatīvas un pasākumus intelektuālā darbaspēka aprites sekmēšanai; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana, tostarp atbalstot, piemēram, valsts pētniecības un inovācijas politikas reformu, nodrošinot pievilcīgu karjeras vidi un atbalstot dzimumu līdztiesību un amatierzinātni.

Ia PIELIKUMS

EIROPAS INOVĀCIJAS UN TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS (EIT)

Īstenojot EIT programmas pasākumus, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

1.  Pamatojums

Kā skaidri noteikts augsta līmeņa grupas ziņojumā par ES pētniecības un inovācijas ietekmes vairošanu (Lamī augsta līmeņa grupa), turpmākās virzības pamatā ir mērķis “izglītot cilvēkus nākotnei, kā arī ieguldīt cilvēkos, kas radīs pārmaiņas”. Jo īpaši Eiropas augstākās izglītības iestādes tiek aicinātas stimulēt uzņēmējdarbību, nojaukt disciplinārās robežas un institucionalizēt spēcīgu, starpdisciplināru akadēmiskās un rūpniecības nozares sadarbību. Saskaņā ar neseniem pētījumiem piekļuve talantīgiem cilvēkiem ir vissvarīgākais faktors, kas ietekmē vietas izvēli Eiropas jaunuzņēmumu dibinātāju vidū. Uzņēmējdarbības izglītībai, apmācības iespējām un radošo spēju attīstībai ir izšķiroša loma nākotnes inovatoru audzināšanā un pašreizējo inovatoru spēju izkopšanā, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību un gūtu lielākus panākumus. Pieeja uzņēmējdarbības nozares talantiem, kā arī piekļuve profesionāliem pakalpojumiem, kapitālam un tirgiem ES līmenī, kā arī galveno inovācijas dalībnieku apvienošana kopīgā mērķa sasniegšanai ir galvenās sastāvdaļas inovācijas ekosistēmas atbalstīšanai. Ir nepieciešams saskaņot centienus visā ES, lai radītu spēju pastāvēt savstarpēji saistītām ES mēroga uzņēmējdarbības kopām un ekosistēmām.

Šodien EIT ir Eiropas lielākā integrētā inovācijas ekosistēma, kurā satiekas partneri no uzņēmējdarbības, pētniecības, izglītības un citām jomām. EIT turpinās atbalstīt zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), kas ir liela mēroga Eiropas partnerības, risinot konkrētas globālās problēmas, un stiprinās inovācijas ekosistēmas ap tām. Tas tiks darīts, veicinot visaugstākajiem standartiem atbilstošas izglītības, pētniecības un inovācijas integrāciju, tādējādi radot inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot uzņēmēju jauno paaudzi, kā arī ciešā sinerģijā un papildus EIC darbībai stimulējot inovatīvu uzņēmumu radīšanu.

Visā Eiropā joprojām jāpūlas attīstīt ekosistēmas, kurās pētnieki, inovatori, nozares un valdības spētu viegli sadarboties. Patiesībā inovācijas ekosistēmas joprojām nedarbojas optimāli vairāku iemeslu dēļ, piemēram:

–  inovācijas dalībnieku mijiedarbību joprojām kavē organizatoriskie, regulatīvie un kultūras šķēršļi starp tiem;

–  inovācijas sistēmas stiprināšanas centieniem jāgūst labums no koordinācijas un skaidras orientēšanās uz konkrētiem mērķiem un ietekmes panākšanu.

Lai risinātu nākotnes sabiedriskās problēmas, izmantotu jauno tehnoloģiju radītās iespējas un veicinātu videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, konkurētspēju un Eiropas pilsoņu labklājību, jāturpina stiprināt Eiropas inovēšanas spējas: stiprinot pašreizējās un radot jaunas vides, kuras veicina sadarbību un inovāciju; stiprinot akadēmisko aprindu un pētniecības nozares inovatīvās spējas; atbalstot jaunās paaudzes uzņēmējus; stimulējot inovatīvu uzņēmumu izveidi un attīstību, kā arī stiprinot ES finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu redzamību un atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz EIT finansēšanu, lai par šiem pasākumiem uzzinātu plaša sabiedrība.

Inovācijas problēmu būtība un mērogs pieprasa dalībnieku un resursu sakaru veidošanu, kā arī mobilizāciju Eiropas mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību. Ir jānojauc robežas starp disciplīnām un vērtības ķēdēs un jārada labvēlīga vide efektīvai zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā arī uzņēmējdarbības talantu attīstībai un piesaistei. EIT stratēģiskā inovāciju programma ir saskaņota ar “Apvārsnis Eiropa” uzdevumiem, kā arī papildināma ar EIC.

2.  Intervences jomas

2.1.  Ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā

Saskaņā ar EIT regulējumu un EIT stratēģisko inovāciju programmu EIT būs arvien nozīmīgāka loma ilgtspējīgu, uz problēmu risināšanu balstītu inovācijas ekosistēmu stiprināšanā visā Eiropā. Konkrētāk, EIT turpinās savu darbību galvenokārt zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK), kas ir Eiropas lielapmēra partnerības, kurās tiek risinātas konkrētas problēmas sabiedrībā. Tas turpinās stiprināt to apkārtējās inovācijas ekosistēmas, padarot tās atvērtas un sekmējot pētniecības, inovācijas un izglītības integrāciju. Vēl jo vairāk, EIT stiprinās inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, paplašinot reģionālās inovācijas shēmu (EIT RIS). EIT sadarbosies ar inovācijas ekosistēmām ar lielu inovācijas potenciālu, kas balstīts uz stratēģiju, tematisku saskaņotību un paredzamu ietekmi, cieši sadarbojoties ar viedās specializācijas stratēģijām un platformām.

–  Tiks pastiprināta esošo ZIK efektivitāte un atvērtību jauniem partneriem, ļaujot ilgtermiņā pāriet uz pašilgtspēju, un analizēta vajadzība izveidot jaunas ZIK, lai risinātu globālas problēmas. Konkrētas tematiskās jomas tiks noteiktas stratēģiskajā inovāciju programmā, ņemot vērā stratēģisko plānošanu.

–  Tiks paātrināta reģionu virzība uz izcilību valstīs, kas noteiktas stratēģiskajā inovāciju programmā, cieši sadarbojoties ar struktūrfondiem un vajadzības gadījumā ar citām attiecīgajām ES finansēšanas programmām.

2.2.  Inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, tostarp visā Eiropā palielinot augstākās izglītības iestāžu spējas.

EIT darbības izglītības jomā tiks pastiprinātas, lai veicinātu inovāciju un uzņēmējdarbību, nodrošinot mērķtiecīgu izglītību un apmācību. Lielāks uzsvars tiks likts uz cilvēkkapitāla attīstību, kas balstīsies uz esošo EIT ZIK izglītības programmu paplašināšanu, lai turpinātu piedāvāt studentiem un profesionāļiem augstas kvalitātes mācību programmas, kuru pamatā ir inovācija, radošums un uzņēmējdarbība, īpašā saskaņā ar ES rūpniecības un prasmju stratēģiju. Tas var ietvert pētniekus un inovatorus, ko atbalsta citas “Apvārsnis Eiropa” daļas, īpaši MSCA. EIT atbalstīs arī augstākās izglītības iestāžu modernizāciju visā Eiropā un integrāciju inovācijas ekosistēmās, stimulējot un palielinot to uzņēmējdarbības potenciālu un spējas un rosinot tās veiksmīgāk paredzēt jaunās prasības attiecībā uz prasmēm.

–  Inovatīvu mācību programmu, ņemot vērā sabiedrības un nozares nākotnes vajadzības, un starpnozaru programmu izstrāde, lai piedāvātu tās studentiem, uzņēmējiem un profesionāļiem visā Eiropā un ārpus tās, un kurās īpašās un nozarei raksturīgās zināšanas tiek apvienotas ar prasmēm, kas vērstas uz inovāciju un uzņēmējdarbību ▌, piemēram, augsti tehniskām prasmēm, kas saistītas ar digitālām un ilgtspējīgām pamattehnoloģijām;

–  EIT marķējuma stiprināšana un paplašināšana, lai uzlabotu EIT izglītības programmu redzamību un atzīšanu, balstoties uz partnerību starp dažādām augstākās izglītības iestādēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem, kas vienlaikus uzlabotu tās vispārējo kvalitāti, piedāvājot mācību programmas un mērķtiecīgu izglītību uzņēmējdarbības jomā, kā arī starptautisku, starporganizāciju un starpnozaru mobilitāti.

–  Augstākās izglītības nozares inovācijas un uzņēmējdarbības spēju attīstīšana, palielinot un veicinot EIT kopienas pieredzi izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības saiknes nodrošināšanā.

–  EIT Absolventu kopienas lomas pastiprināšana kā paraugs jaunajiem studentiem un spēcīgs EIT ietekmes instruments.

2.3.  Jauni tirgus risinājumi globālo problēmu risināšanai.

EIT iedrošinās un sniegs pilnvērtīgas iespējas un atalgojumu uzņēmējiem, inovatoriem, pētniekiem, pedagogiem, studentiem un citiem inovācijas rīcībspēkiem, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, lai tie kopīgi strādātu starpnozaru komandās, ģenerētu idejas un pārveidotu tās gan inkrementālās, gan kardināli jaunās inovācijās. Pasākumus raksturos atvērta inovācija un pārrobežu pieeja, kurā galvenā uzmanība pievērsta attiecīgajiem zināšanu triādes pasākumiem, kas veicinātu to sekmīgu izmantošanu (piemēram, projektu veicinātāji var uzlabot piekļuvi: īpaši kvalificētiem absolventiem, galvenajiem lietotājiem, jaunuzņēmumiem ar inovatīvām idejām, ārvalstu uzņēmumiem ar attiecīgiem komplementāriem aktīviem utt.).

–  Atbalsts jaunu produktu, pakalpojumu un tirgus iespēju radīšanā, kurās zināšanu triādes rīcībspēki sadarbosies, lai rastu risinājumus globālām problēmām.

–  Pilnīga visas inovācijas vērtības ķēdes integrācija: no studenta līdz uzņēmējam, no idejas līdz produktam, no laboratorijas līdz klientam. Tas ietver atbalstu jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem.

–  Augsta līmeņa pakalpojumu nodrošināšana un atbalsts inovatīviem uzņēmumiem, arī tehniskā palīdzība produktu vai pakalpojumu pielāgošanai, konsultēšana svarīgos jautājumos, atbalsts mērķauditorijas sasniegšanai un kapitāla piesaistīšanai, lai tie ātri sasniegtu tirgu un paātrinātu savas izaugsmes procesu.

2.4.  Sinerģija un pievienotā vērtība programmā “Apvārsnis Eiropa”.

EIT pastiprinās centienus izmantot sinerģiju un komplementaritāti starp esošajām ZIK un ar dažādiem rīcībspēkiem un iniciatīvām ES un pasaules mērogā, kā arī paplašināt sadarbības organizāciju tīklu gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī, vienlaikus nepieļaujot dublēšanos.

–  Cieša sadarbība ar EIC un InvestEU, racionalizējot atbalstu (t. i., finansējumu un pakalpojumus), kas tiek piedāvāts ▌inovatīvām idejām gan to sākuma, gan paplašināšanās posmos, jo īpaši ar ZIK starpniecību.

–  EIT pasākumu plānošana un īstenošana, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un komplementaritāti ar citām Programmas daļām.

–  Sadarbība ar ES dalībvalstīm gan valstu, gan reģionālā līmenī, izveidojot strukturētu dialogu un koordinējot centienus, nolūkā nodrošināt sinerģiju ar valstu un reģionālām iniciatīvām, tostarp pārdomātām specializācijas stratēģijām, kas apzinātas arī “Eiropas inovācijas ekosistēmu” īstenošanā, lai noteiktu, nodotu tālāk un izplatītu paraugpraksi un zināšanas.

–  Inovatīvas prakses un zināšanu nodošana tālāk un izplatīšana visā Eiropā un ārpus tās, lai veicinātu inovācijas politiku Eiropā, nodrošinot koordināciju ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām.

–  Ieguldīšana inovācijas politikas diskusijās un ES politikas prioritāšu izstrādes un īstenošanas veicināšana, pastāvīgi sadarbojoties ar visiem attiecīgajiem Eiropas Komisijas dienestiem, citām ES programmām un to ieinteresētajām personām, kā arī turpinot izpētīt iespējas, kā īstenot politikas iniciatīvas.

–  Sinerģijas ar citām ES programmām izmantošana, ietverot tās, kas atbalsta cilvēkkapitāla attīstīšanu un inovāciju (piemēram, COST, ESF+, ERAF, “Erasmus”, Radošā Eiropa un COSME Plus/vienotais tirgus, InvestEU);

–  Stratēģiskas alianses izveidošana ar galvenajiem inovācijas rīcībspēkiem ES un starptautiskā līmenī, kā arī atbalsta sniegšana ZIK, lai attīstītu sadarbību un saiknes ar galvenajiem zināšanu triādes partneriem no trešām valstīm, kā arī atvērtu jaunus tirgus ZIK atbalstītiem risinājumiem un piesaistītu finansējumu un talantus no ārvalstīm. Jāveicina trešo valstu līdzdalība, ņemot vērā savstarpīguma un savstarpēja izdevīguma principus.

III PIELIKUMS

PARTNERĪBAS

Eiropas partnerības atlasa un īsteno, uzrauga, izvērtē, pakāpeniski izbeidz vai atjauno, balstoties uz turpmāk norādītajiem kritērijiem.

1)  Atlase:

a)   apliecinājums tam, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā, izmantojot partneru iesaisti un apņemšanos, un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un attiecīgā gadījumā starptautiskajās saistībās;

saskaņā ar LESD 185. pantu izveidotas institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā vismaz 40 % ES dalībvalstu līdzdalība ir obligāta;

b)  Eiropas partnerības saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē, ciktāl iespējams ievērojot “Apvārsnis Eiropa” noteikumus;

c)  Eiropas partnerības pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu gaidāmo rezultātu un ietekmes ziņā un attiecībā uz partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanu no visas vērtības ķēdes, no dažādām nozarēm, profesijām un disciplīnām, attiecīgā gadījumā (un ja tas neietekmē Eiropas konkurētspēju) iesaistot arī starptautiskus partnerus un ieinteresētās personas; skaidra kārtība, kādā veicina MVU dalību un izplata un izmanto rezultātus, jo īpaši attiecībā uz MVU, tostarp izmantojot starpnieku organizācijas;

d)  Eiropas partnerības papildināmības un virzieniskuma ex ante demonstrējums, iekļaujot kopīgu stratēģisku redzējumu par Eiropas partnerības mērķi. Šajā redzējumā jo īpaši iekļaus:

–  izmērāmus sagaidāmos nodevumus, iznākumus un ietekmi konkrētos termiņos, tostarp būtisku ekonomisko un/vai sociālo vērtību Savienībai;

–  sagaidāmo kvalitatīvo un būtisku kvantitatīvo sviras efektu demonstrējumu, tostarp snieguma pamatrādītāju noteikšanas metodi;

–  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas, sabiedrības un/vai tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem, lai palielinātu politikas saskaņotību reģionālā, valstu un ES līmenī;

–  Programmas atbalsta pārtraukšanas stratēģiju un pakāpeniskas izbeigšanas pasākumus;

e)  Partneru ilgtermiņa saistību ex ante demonstrējums, iekļaujot publisko un/vai privāto investīciju minimālo daļu.

Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā, kas izveidota saskaņā ar LESD 185 vai 187. pantu, finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā, un tās var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Katrai šādai institucionalizētai Eiropas partnerībai ieguldījumu daļa, kas saņemta no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, tiks nodrošināta finansiālu iemaksu veidā. Attiecībā uz partneriem, kuri nav Savienība un iesaistās valstis, finansiālās iemaksas galvenokārt jātērē tam, lai segtu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar koordinēšanu un atbalstu, kā arī pārējās ar konkurenci nesaistītās izmaksas.

ea)  Vienojoties ar reģionālajām iestādēm, ERAF pieņem kā daļēju valsts ieguldījumu tajās Programmas līdzfinansēšanas darbībās, kurās iesaistītas dalībvalstis.

2)  Īstenošana:

a)  sistēmiska pieeja, kas nodrošina dalībvalstu aktīvu un agrīnu iesaisti un Eiropas partnerības sagaidāmās ietekmes panākšanu, elastīgā veidā īstenojot kopīgās darbības, kam ir augsta Eiropas pievienotā vērtība un kas pārsniedz kopīgos uzaicinājumus, kuri attiecas uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp saistībā ar tirgus, regulējuma vai politikas pārņemšanu;

b)  piemēroti pasākumi, kas nodrošina pastāvīgu iniciatīvas atvērtību un pārredzamību īstenošanas laikā un jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un līdzdalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, informēšanu par pārvaldības darbību, Savienības redzamību, komunikācijas un informēšanas pasākumiem, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, arī skaidru atvērtas piekļuves/lietotāja stratēģiju visā pievienotās vērtības ķēdē; piemēroti pasākumi MVU informēšanai un to līdzdalības veicināšanai;

c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina optimālu savstarpējo savienotību un panāk efektīvu sinerģiju, inter alia nolūkā pārvarēt iespējamos īstenošanas šķēršļus valsts līmenī un palielināt rentabilitāti;

d)  katra partnera ▌apņemšanās ▌saskaņā ar valsts noteikumiemveikt finansiālas iemaksas visā iniciatīvas darbības laikā;

e)  institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā piekļuve rezultātiem un citai ar darbību saistītajai informācijai ir nodrošināma Komisijai ES politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkā.

3)  Uzraudzība:

a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē virzību uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, nodevumus un galvenos snieguma rādītājus, kuri ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc koriģējošiem pasākumiem;

b)  regulāri īpaši ziņojumi par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem sviras efektiem, kā arī par uzņemtām un faktiski veiktām finansiālām iemaksām un iemaksām natūrā, redzamību un pozicionēšanu starptautiskā kontekstā, ietekmi uz pētniecību un ar inovāciju saistītiem privātā sektora investīciju riskiem;

c)  sīkāka informācija par vērtēšanas procesu un saistībā ar partnerību izsludināto visu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti laikus jādara pieejami kopējā datubāzē.

4)  Izvērtēšana, pakāpeniska izbeigšana un atjaunošana:

a)  Savienības un valstu līmenī panāktās ietekmes novērtējums saistībā ar definētajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas tiks izmantoti Programmas izvērtēšanā, kas paredzēta 47. pantā, iekļaujot efektīvākā politikas intervences veida novērtējumu jebkādām turpmākām darbībām; jebkādas iespējamās Eiropas partnerības atjaunošanas pozicionēšana vispārējā Eiropas partnerības vidē un tās politikas prioritātēs;

b)  ja nenotiek atjaunināšana, atbilstīgi pasākumi nodrošina pamatprogrammas finansējuma pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši ▌nosacījumiem un laika grafikam, par ko ex ante panākta vienošanās ar partneriem, kas uzņēmušies juridiskas saistības, neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu, kā arī neskarot privātos ieguldījumus un iesāktos projektus.

IV PIELIKUMS

SINERĢIJA AR CITĀM PROGRAMMĀM

1.  Sinerģija ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (kopējā lauksaimniecības politika — KLP) nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES lauksaimniecības nozarē un lauku teritorijās tiek noteiktas īpaši Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” ietvaros(35) un ņemtas vērā Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa un darba programmu ietvaros;

b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un attiecīgās EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK);

c)  ELFLA atbalsta no Programmas rezultātiem izrietošu zināšanu un risinājumu pārņemšanu un izplatīšanu, kas uzlabo lauksaimniecības nozares dinamiskumu un nodrošina jaunas iespējas lauku teritoriju attīstībai.

2.  Sinerģija ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) nodrošinās, ka:

a)  šī Programma un EJZF ir savstarpēji cieši saistīti, jo ES pētniecības un inovācijas vajadzības jūras un jūrlietu politikas jomā tiks skaidrotas visā programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas, starptautiskās okeāna pārvaldības un starptautisko saistību īstenošanā.

3.  Sinerģija ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) nodrošinās, ka:

a)  ERAF un “Apvārsnis Eiropa” apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp reģionālajām darbības programmām, pārdomātām specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;

aa)  ERAF līdzekļus var brīvprātīgi pārnest, lai atbalstītu Programmas darbības, jo īpaši izcilības zīmogu;

b)  ERAF cita starpā koncentrējas uz reģionālo un vietējo pētniecību un inovācijas ekosistēmu attīstību un stiprināšanu un izmaiņām rūpniecībā, iekļaujot atbalstu pamatprogrammu rezultātu izmantošanas uzsākšanai un jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu izstrādei pētniecības un inovācijas nolūkiem visā ERAF;

ba)  tiek paplašinātas esošās reģionālās ekosistēmas, platformu tīkli un reģionālās stratēģijas.

4.  Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

a)  ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu vai reģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var brīvprātīgi izmantot, lai atbalstītu tādus Programmas pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu; [Gr. Nr. 148]

c)  Eiropas Sociālā fonda+ veselības sadaļa izplata inovatīvas tehnoloģijas un jaunus darījumdarbības modeļus un risinājumus, īpaši no programmām izrietošos, lai sniegtu savu ieguldījumu dalībvalstu inovatīvām, efektīvām un ilgtspējīgām veselības sistēmām un veicinātu piekļuvi labākai un drošākai Eiropas iedzīvotāju veselības aprūpei.

5.  Sinerģija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  EISI atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu liela mēroga izstrādi un izmantošanu transporta, enerģētikas un digitālās jomas fiziskās infrastruktūrās, īpaši, ja tās izriet no pētniecības un inovāciju pamatprogrammām;

c)  informācijas un datu apmaiņa starp pamatprogrammām un EISI projektiem tiks veicināta, piemēram, izceļot pamatprogrammas tehnoloģijas ar augstu gatavības tirgum līmeni, ko būtu iespējams tālāk izmantot, izmantojot EISI.

6.  Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

a)  tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, kvantu tehnoloģijām, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš radikālas inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visās Eiropā sabiedrības interešu jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); programma “Digitālā Eiropa” galvenokārt īsteno kopā ar dalībvalstīm ar saskaņotiem un stratēģiskiem ieguldījumiem, īpaši ar kopīgiem publiskiem iepirkumiem, ar Eiropā izplatāmām digitālajām jaudām un ES mēroga pasākumiem, kas atbalsta sadarbspēju un standartizāciju kā daļu no digitālā vienotā tirgus izveides;

d)  programmas “Digitālā Eiropa” jauda un infrastruktūra ir padarītas pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai un Programmas ietvaros atbalstītajiem pasākumiem, ietverot testēšanu, eksperimentus un demonstrējumus visās nozarēs un disciplīnās;

e)  Programmas īstenošanas ietvaros izstrādātās jaunās digitālās tehnoloģijas programma “Digitālā Eiropa” progresīvi pārņem un izmanto;

f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju institūta un tehnoloģiju zināšanu un inovācijas kopienu līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs;

g)  spēcīgi stratēģiskā plāna un darba procedūru koordinēšanas mehānismi abām programmām ir saskaņoti, un to pārvaldības struktūrā ir iekļauti atbilstīgie Komisijas dienesti un citas institūcijas, uz ko attiecas atbilstīgo programmu atsevišķas daļas.

7.  Sinerģija ar Vienotā tirgus programmu nodrošinās, ka:

a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un gan EIT, gan turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu;

b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti, inovācijas aģentūras, DIH, kompetenču centri, sertificēti inkubatori), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi.

8.  Sinerģija ar LIFE — vides un klimata pasākumu programmu — nodrošinās, ka:

pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas EIT un nākotnē izveidojamā Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas.

9.  Sinerģija ar programmu “Erasmus” nodrošinās, ka:

a)  Programmas un programmas “Erasmus” apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās programmas “Erasmus” nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu triādi par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei; EIT izglītības darbības var gan iedvesmot Eiropas universitāšu iniciatīvu, gan būt ar to saistītas.

b)  Programma un programma “Erasmus” sekmē izglītības un pētniecības integrāciju, uzlabojot augstākās izglītības iestāžu spēju formulēt un izveidot kopīgas izglītības, pētniecības un inovācijas stratēģijas, papildināt mācības ar jaunākajiem atklājumiem un praksēm pētniecībā, lai nodrošinātu visiem studentiem un augstākās izglītības personālam, īpaši pētniekiem, aktīvu pētniecības pieredzi un atbalstītu citus pasākumus, kas integrē augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju.

10.  Sinerģija ar Eiropas kosmosa programmu nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības ES kosmosa ieguves un apgādes jomā tiek konstatētas un noteiktas kā daļa no Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesa; kosmosa izpētes darbības, kas īstenotas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, tiks izpildītas attiecībā uz subjektu iepirkumiem un attiecināmību atbilstīgi kosmosa programmas noteikumiem, ja tādi ir attiecināmi;

b)  kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas kosmosa programma padara pieejamus kā sabiedriskos labumus, tiek izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību izstrādātu revolucionārus risinājumus, tostarp pamatprogrammā, un īpaši ilgtspējīgiem pārtikas un dabas resursiem, klimata novērošanai, viedajām pilsētām, automatizētajiem transportlīdzekļiem, drošībai un katastrofu pārvarēšanai;

c)  Copernicus datu un informācijas piekļuves pakalpojumi sniedz savu ieguldījumu Eiropas atvērtās zinātnes mākonim un tādējādi uzlabo pētnieku un zinātnieku piekļuvi Copernicus datiem; pētniecības infrastruktūra, īpaši in situ novērošanas tīkli, būs būtiski in situ novērošanas infrastruktūras elementi, kas ļaus izmantot Copernicus pakalpojumus, un, no otras puses, tie arī gūs labumu no Copernicus pakalpojumiem izveidotās informācijas.

11.  Sinerģija ar Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (ārējo instrumentu) nodrošinās, ka Programmas pētniecības un inovācijas pasākumi ar trešo valstu līdzdalību un mērķorientētām starptautiskās sadarbības darbībām tiecas uz saskaņotību un saskanību ar paralēlo tirgus pārņemšanu un spēju veidošanas darbību sadaļām atbilstoši ārējiem instrumentiem, pamatojoties uz kopīgo vajadzību definīciju un intervences jomām, kas kopīgi definētas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā.

12.  Sinerģija ar Iekšējās drošības fondu un robežu pārvaldības instrumentu Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros nodrošinās, ka:

a)  pētniecības un inovācijas vajadzības drošības un integrētas robežu pārvaldības jomās tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā;

b)  Iekšējās drošības fonds un Integrētas robežu pārvaldības fonds atbalsta inovatīvu jaunu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, īpaši, ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammām drošības pētniecības jomā.

13.  Sinerģija ar fondu InvestEU nodrošinās, ka:

a)  Programma no sava budžeta nodrošinās “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu inovāciju izstrādātājiem, kam raksturīgs augsts riska līmenis un kam tirgus vajadzības gadījumā nenodrošina dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu finansējumu, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo koordinēšanu, lai atbalstītu efektīvu privātās finansējuma daļas no apvienotā finansējuma izsniegšanu un pārvaldību caur InvestEU atbalstītajiem fondiem un starpniekiem;

b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp InvestEU un “Apvārsni Eiropa”.

14.  Sinerģija ar Inovācijas fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“Inovācijas fonds”) ietvaros nodrošinās, ka:

a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas; Tiks izveidots piemērots satvars, lai mudinātu un stimulētu izstrādāt zaļākus ražojumus, kas nodrošina ilgtspējīgu pievienoto vērtību klientiem/galalietotājiem.

b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju, arī kardinālu risinājumu, izstrādi, demonstrējumus un īstenošanu, kas atbilst mazoglekļa ekonomikas un Savienības dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos un izmantojot EIT.

(c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus. Projektiem, kas saņem atbalstu no Inovācijas fonda, var piešķirt atbalstu no pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai, un otrādi. Lai papildinātu programmu “Apvārsnis Eiropa”, Inovācijas fonds var koncentrēties uz tirgum pietuvinātām inovācijām, kas ļauj būtiski un ātri samazināt CO2 emisijas. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp Inovācijas fondu un “Apvārsnis Eiropa”.

15.  Sinerģija ar Euratom pētniecības un mācību programmu nodrošinās, ka:

a)  Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā visaptverošas darbības izglītības un mācību atbalstam (arī Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības), lai Eiropā saglabātu un attīstītu svarīgās prasmes;

b)  Programma un Euratom pētniecības un mācību programma izstrādā kopīgas izpētes darbības, kas koncentrējas uz jonizējošā starojuma drošas izmantošanas ne-enerģētikas jomā transversālajiem aspektiem tādās nozarēs kā medicīna, rūpniecība, lauksaimniecība, kosmoss, klimata pārmaiņas, drošība un gatavība ārkārtas situācijām un kodolzinātnes ieguldījums.

16.  Potenciālā sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu palīdzēs izvairīties no dublēšanās.

16.a  Sinerģija ar programmu “Radošā Eiropa” atbalstīs konkurētspēju un inovāciju, veicinot ekonomisko un sociālo izaugsmi un publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu.

16.b  Var paredzēt sinerģiju ar jebkuru svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI).

V PIELIKUMS

GALVENIE IETEKMES CEĻU RĀDĪTĀJI

Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas progresa uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā, kā norādīts 3. pantā. Ietekmes ceļiem svarīgs ir laika faktors, un tie atspoguļo trīs savstarpēji papildinošas ietekmes kategorijas, kas norāda uz pētniecības un inovācijas ieguldījuma nelineāro būtību: zinātne, sabiedrība un tehnoloģija/ekonomika. Katrā no minētajām ietekmes kategorijām tiks izmantotas aizstājējvērtības, lai sekotu līdzi progresam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp pēc Programmas darbības beigām, paredzot iespēju veikt sīkāku iedalījumu, tostarp pa dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šos rādītājus izveido, izmantojot kvantitatīvu un kvalitatīvu metodiku. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas.

Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu atbalsta saņēmējiem.

Papildus galvenajiem ietekmes ceļu rādītājiem tiks vākti dati par optimizētu Programmas sniegumu attiecībā uz Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu, visu dalībvalstu līdzdalības Programmā sekmēšanu, balstoties uz izcilību, kā arī sadarbības saikņu veicināšanu Eiropas pētniecībā un inovācijā, un šos datus paziņos tuvu reāllaikam, kas būs daļa no 45. pantā minētajiem īstenošanas un pārvaldības datiem. Tas inter alia ietvers sadarbības saikņu uzraudzību, tīkla analīzi, datus par priekšlikumiem, pieteikumiem, dalību un projektiem; pieteikuma iesniedzējus un dalībniekus (tostarp organizācijas veidu (piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, MVU un privātais sektors), valsti (piemēram, īpaša klasifikācija katrai valstu grupai, piemēram, dalībvalstīm, asociētajām valstīm un trešām valstīm), dzimumu, lomu projektā, zinātnisko disciplīnu/nozari, tostarp SHZ); un klimata jautājumu integrācijas līmeni un ar to saistītās izmaksas.

Uz zinātni radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz zinātni, radot kvalitatīvas jaunas zināšanas, stiprinot cilvēkkapitālu pētniecībā un inovācijā un veicinot zināšanu un atvērtas zinātnes izplatību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

Uz sabiedrību radītās ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot ES politikas prioritātes un globālās problēmas, arī saistībā ar ANO IAM, ievērojot Programmas 2030. gadam principus un Parīzes nolīguma mērķus, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un Eiropas partnerībām un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā, tādējādi sekmējot iedzīvotāju labklājību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar turpmāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

Tehnoloģiskās/ ekonomiskās ▌ietekmes ceļu rādītāji

No Programmas tiek sagaidīta tāda tehnoloģiskā/ ekonomiskā ietekme ▌, jo īpaši Savienībā, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu un jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu radīšanu un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību, jo īpaši Savienībā, un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar turpmāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.

V pielikums – 1. tabula

Gaidāmā ietekme uz zinātni

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

Kvalitatīvu jaunu zināšanu radīšana

Publikācijas —

pamatprogrammas zinātniski recenzēto zinātnisko publikāciju skaits

Citēšana —

pamatprogrammas zinātniski recenzēto zinātnisko publikāciju nozares relatīvais citēšanas indekss

Pasaules līmeņa zinātne —

tādu pamatprogrammas projektu zinātniski recenzēto publikāciju skaits un īpatsvars, kas ir pamatieguldījums zinātnes nozarēs

Cilvēkkapitāla stiprināšana pētniecībā un inovācijā

Prasmes —

tādu pētnieku skaits, kas iesaistīti pamatprogrammas prasmju pilnveides pasākumos (mācības, darbaudzināšana/apmācīšana, mobilitāte un piekļuve pētniecības un inovācijas infrastruktūrai)

Karjeras —

tādu prasmes ieguvušo

pamatprogrammas pētnieku skaits un īpatsvars, kuriem ir lielāka personīgā ietekme viņu pētniecības un inovācijas jomā

Darba apstākļi —

tādu prasmes ieguvušo pamatprogrammas pētnieku skaits un īpatsvars, kuriem ir uzlabojušies darba apstākļi, ietverot pētnieku atalgojumu

Zināšanu un atvērtas zinātnes izplatības veicināšana

Kopīgās zināšanas —

Pamatprogrammas pētnieciskās izlaides (atvērti dati/ publikācijas/ programmatūra u. c.) īpatsvars, kas kopīgota atvērto zināšanu infrastruktūrā

Zināšanu izplatīšana —

pamatprogrammas atvērtas piekļuves pētnieciskās izlaides īpatsvars, kas ir aktīvi izmantota/citēta

Jauna sadarbība —

tādu pamatprogrammas saņēmēju īpatsvars, kas attīstījuši jaunus starpdisciplināru /starpnozaru sadarbības veidus ar savas pamatprogrammas atvērtās pētniecības un inovācijas izlaides lietotājiem

V pielikums – 2. tabula

Gaidāmā ietekme uz sabiedrību

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

Pievēršanās ES politikas prioritātēm un globālām problēmām, izmantojot pētniecību un inovāciju

Izlaide —

tādu izlaižu skaits un īpatsvars, kuru mērķis ir risināt noteiktās ES politikas prioritātes un globālās problēmas (arī saistībā ar IAM) (daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto prioritāti)

Cita starpā: tādu ar klimatu saistītu izlaižu skaits un īpatsvars, kuru mērķis ir izpildīt saistības, ko ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu

Risinājumi —

Risinājumi – tādu inovāciju un pētniecības rezultātu skaits un īpatsvars, kas risina noteiktās ES politikas prioritātes un globālās problēmas (arī saistībā ar IAM) (daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto prioritāti)

Cita starpā: tādu ar klimatu saistītu inovāciju un pētniecības rezultātu skaits un īpatsvars, kuru mērķis ir izpildīt saistības, ko ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu

Ieguvumi —

pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošanas/ lietošanas apkopotā aplēstā ietekme uz noteikto ES politikas prioritāšu un globālo problēmu risināšanu (arī saistībā ar IAM), tostarp ieguldījums politikas un tiesību aktu (piemēram, normu un standartu) izstrādes procesā (daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto prioritāti)

Cita starpā: pamatprogrammas finansēto ar klimatu saistīto rezultātu izmantošanas/ lietošanas apkopotā aplēstā ietekme uz to saistību izpildi, ko ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, tostarp ieguldījums politikas un tiesību aktu (piemēram, normu un standartu) izstrādes procesā

Ieguvumu un ietekmes nodrošināšana, izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus

Pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide —

konkrētas pētniecības un inovācijas izlaide

Uzdevumi

(daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto uzdevumu)

Pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti —

konkrētas pētniecības un inovācijas rezultāti

Uzdevumi

(daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto uzdevumu)

Īstenotie pētniecības un inovācijas uzdevumu mērķi —

konkrētos pētniecības un inovācijas uzdevumos īstenotie mērķi

(daudzdimensionāli: attiecībā uz katru noteikto uzdevumu)

Pētniecības un inovācijas pārņemšanas sabiedrībā stiprināšana

Līdzradīšana —

tādu pamatprogrammas projektu skaits un īpatsvars, kuros ES iedzīvotāji un galalietotāji palīdz līdzradīt pētniecības un inovācijas saturu

Iesaistīšana —

tādu pamatprogrammas saņēmējsubjektu skaits un īpatsvars, kuriem ir pēc pamatprogrammas projekta īstenojamas iedzīvotāju un galalietotāju iesaistīšanas mehānisms

Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā

Pamatprogrammas līdzradīto zinātnisko rezultātu un inovatīvo risinājumu pārņemšana un informēšana par tiem

V pielikums – 3. tabula

Gaidāmā ietekme uz tehnoloģiju/ ekonomiku

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

Uz inovāciju balstītas izaugsmes radīšana

Inovatīva izlaide

tādu inovatīvu produktu, procesu vai metožu skaits, kas izstrādāti pamatprogrammā (pēc inovācijas veida), un ar tiem saistītie intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumi

Inovācijas

tādu inovāciju skaits, kas izstrādātas pamatprogrammas projektos (pēc inovācijas veida), tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības

Ekonomikas izaugsme

uzņēmumu, kas izstrādājuši pamatprogrammas inovācijas, izveide, izaugsme un tirgus daļas

Vairāk un labāku darbavietu radīšana

Atbalstītā nodarbinātība

kopējais izveidoto un saglabāto pilna laika darbvietu skaits saņēmējsubjektos pamatprogrammas projektam (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātības saglabāšana

pilna laika darbvietu skaita palielināšanās saņēmējsubjektos pēc pamatprogrammas projekta (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātība kopumā

tādu tiešo un netiešo darbavietu skaits, kas izveidotas vai saglabātas pamatprogrammas rezultātu izplatīšanas rezultātā (pēc darbvietas veida)

Ieguldījumu kāpināšana pētniecībā un inovācijā

Kolektīvie ieguldījumi

publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta sākotnējam pamatprogrammas ieguldījumam

Izvēršana — publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta, lai izmantotu vai izvērstu pamatprogrammas rezultātus (ietverot ārvalstu tiešos ieguldījumus)

Ieguldījums mērķī “3 %” — pamatprogrammas nodrošinātais ES progress virzībā uz 3 % IKP mērķa sasniegšanu

Va PIELIKUMS

Iespējamo uzdevumu jomas un iespējamo institucionalizētu Eiropas partnerību jomas, kas jāizveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu

Saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu iespējamo uzdevumu un iespējamo Eiropas partnerību jomas, kas jāizveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, ir izklāstītas šajā pielikumā.

I.  Iespējamo uzdevumu jomas

1. uzdevumu joma: pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide

2. uzdevumu joma: vēzis

3. uzdevumu joma: veselīgi okeāni, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņi

4. uzdevumu joma: klimatneitrālas un viedas pilsētas

5. uzdevumu joma: augsnes veselība un pārtika

Katrā uzdevumā tiks ņemti vērā šīs regulas 7. panta 3. punktā izklāstītie principi

II.  Iespējamo institucionalizētu Eiropas partnerību jomas, balstoties uz LESD 185. vai 187. pantu

1. partnerības joma: straujāka veselības inovāciju izstrāde un drošāka lietošana attiecībā uz Eiropas pacientiem un vispārējā veselība.

2. partnerības joma: progresīvu digitālo tehnoloģiju un pamattehnoloģiju — tostarp, bet ne tikai jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, fotonikas un kvantu tehnoloģiju — attīstīšana un lietošana.

3. partnerības joma: Eiropas līderība metroloģijā, tostarp integrēta metroloģijas sistēma.

4. partnerības joma: ES gaisa satiksmes, aviācijas un dzelzceļa konkurētspējas, drošuma un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana.

5. partnerības joma: ilgtspējīgi, iekļaujoši un cirkulāri biobāzēti risinājumi.

6. partnerības joma: ūdeņraža un ilgtspējīgas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, kurām ir mazāks vides pēdas nospiedums un kuru ražošanai ir vajadzīgs mazāks enerģijas patēriņš.

7. partnerības joma: tīri, savienoti, sadarbīgi, autonomi un automatizēti risinājumi, kuru mērķis ir apmierināt cilvēku un ar precēm saistītās nākotnes vajadzības mobilitātes jomā.

8. partnerības joma: inovatīvi mazie un vidējie uzņēmumi, kuri intensīvi strādā pētniecības un izstrādes jomā.

Izvērtējot to, vai ir nepieciešama institucionalizēta Eiropas partnerība kādā no iepriekš minētajām partnerības jomām, saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesībām var tikt izstrādāts priekšlikums, kura pamatā ir LESD 185. vai 187. pants. Pretējā gadījumā attiecīgā partnerības joma var arī aptvert partnerību saskaņā ar pamatprogrammas 8. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu vai to var īstenot, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” satvarā.

Tā kā iespējamās institucionalizēto Eiropas partnerību jomas aptver daudzus tematiskos virzienus, tās, pamatojoties uz vajadzību izvērtējumu, var īstenot, izmantojot vairāk kā vienu partnerību.

(1) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0509).
(2)OV C , , . lpp.
(3)OV C , , . lpp.
(4)Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(5) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(6)
(7) Tiklīdz būs pieņemts regulas galīgais teksts, ir paredzēts, ka OV C sērijā tiks publicēts šāds Komisijas paziņojums: “Komisija plāno izpildīt EIC Accelerator budžetu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētais atbalsts, ko sniedz tikai dotāciju veidā, atbilst atbalstam, kuru sniedz iepriekšējās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta budžeta ietvaros saskaņā ar regulas “Apvārsnis Eiropa” 43. panta 1. punktā un X apsvērumā minētajiem nosacījumiem.”.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris) (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES).
(10)
(11)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(14)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(15)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp).
(16)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(18)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(19)OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.
(20)Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES, un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(22)
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
(24)OV…
(25)Tiklīdz būs pieņemts šīs regulas galīgais teksts, OV C sērijā ir paredzēts publicēt šādu Komisijas paziņojumu:”Komisija ņem vērā abu likumdevēju panākto kompromisu attiecībā uz 5. panta formulējumu. Komisijas izpratnē 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā pētniecības programma aizsardzības jomā attiecas tikai uz pētniecības darbībām izveidojamā Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, savukārt attīstības darbības tiek uzskatītas par tādām, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā”.
(26) Tiklīdz būs pieņemts šīs regulas galīgais teksts, OV C sērijā ir paredzēts publicēt šādu Komisijas paziņojumu: “Pēc pieprasījuma Komisija plāno apmainīties ar viedokļiem ar Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju par: i) potenciālo partnerattiecību kandidātu sarakstu — pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu —, uz kuru attieksies (sākotnēji) ietekmes izvērtējumi; ii) uzdevumu padomju noteikto provizorisko uzdevumu sarakstu; iii) stratēģiskā plāna rezultātiem pirms tā oficiālās pieņemšanas, un iv) tā iepazīstinās ar dokumentiem, kas saistīti ar darba programmām, un darīs tos pieejamus”.
(27) Var finansēt pētniecību, kas saistīta ar dzimumdziedzeru vēža ārstēšanu.
(28) Atkarībā no tiesību akta galīgās redakcijas Komisija izdos paziņojumu par cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecību, tāpat kā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” gadījumā (paziņojums 2013/C0373/02).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(32) Šī procedūra tiks izskaidrota dokumentā, kuru publicē pirms izvērtēšanas procesa sākuma.
(33) Eiropas partnerību uzraudzības noteikumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
(35)Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (COM(2012)0079).


Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programma ***I
PDF 679kWORD 217k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))
P8_TA(2019)0396A8-0410/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0436),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0253/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0410/2018),

A.  tā kā tika panākta daļēja politiska vienošanās par īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”; tā kā šī vienošanās pamatojas uz ievērojami grozītu Komisijas priekšlikuma tekstu; tā kā tas ietekmē juridisko pamatu; tā kā iestādes par to apmainījās viedokļiem saskaņā ar Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1) un tā kā tādēļ jautājums par juridisko pamatu būtu jārisina vēlākā šā dokumenta procedūras posmā;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) .../..., ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

P8_TC1-COD(2018)0225


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu saistībā ar tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai;

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 182. panta 3. punktu pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”), ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulu (ES) Nr. ...(6), ir jāīsteno ar īpašām programmām, kurās izklāstīti detalizēti īstenošanas noteikumi, noteikts to ilgums un par vajadzīgiem uzskatītie līdzekļi.

(2)  Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulā (ES) Nr. ... ir izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārīgie un konkrētie mērķi, struktūra un veicamo pasākumu pamatvirzieni, bet šajā īpašajā programmā, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“īpašā programma”), būtu jānosaka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atsevišķu daļu darbības mērķi un pasākumi. Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulā (ES) Nr. ... izklāstītie īstenošanas noteikumi, tostarp tie, kas saistīti ar ētiskajiem principiem, pilnībā attiecas arī uz šo īpašo programmu.

(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).

(4)  Attiecībā uz zinātnisko un tehnoloģisko saturu, kas iekļauts īpašās programmas daļā, kura aptver Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, ir notikusi apspriešanās ar JRC valdi, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 96/282/Euratom(8).

(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ar vismaz 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt 30 % ikgadējo mērķi. Ar īpašās programmas darbībām vismaz 35 % no īpašās programmas kopējā finansējuma tiks atvēlēti klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Uzmanība tiks pievērsta pārejas procesā esošiem Savienības apgabaliem, kuros intensīvi izmanto ogles un kuri rada lielas oglekļa emisijas.

(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas situācijas investīciju jomā, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam saņems atbalstu šim nolūkam paredzētā kopā “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide” ▌.

(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai ir nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos(9). Šim nolūkam tajā ir paredzēta kopa, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienība digitālajā jomā saglabā savu vietu pasaules pētniecības un inovācijas avangardā.

(9)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo lēmumu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanas apsvēršanu.

(10)  Dalībvalstis būtu jāiesaista uzdevumu noteikšanas procesa agrīnā posmā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“īpašā programma”), kas minēta Pamatprogrammas/dalības noteikumu Regulas .../.../ES 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Tajā izklāstīti īpašās programmas darbības mērķi, budžets 2021.–2027. gadam, noteikumi par īpašās programmas īstenošanu un pasākumi, kas jāveic saskaņā ar īpašo programmu.

2. pants

Darbības mērķi

1.  Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

a)   stiprināt izcilus fundamentālos un progresīvos pētījumus, stiprināt un vērst plašumā izcilību, tostarp visā Savienībā veicinot plašāku līdzdalību;

b)   stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un attiecīgā gadījumā izglītību un citām politikas jomām, tostarp papildināmību ar valsts, reģionālām un ES pētniecības un inovācijas politikas nostādnēm un pasākumiem;

ba)   atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu, tostarp jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma īstenošanu;

c)   veicināt atbildīgu pētniecību un inovāciju, ņemot vērā piesardzības principu;

ca)   stiprināt dzimumu dimensiju visā pamatprogrammā;

cb)   palielināt sadarbības saiknes Eiropas pētniecībā un inovācijā un starp nozarēm un disciplīnām, tostarp sociālajām zinātnēm un humanitārajām zinātnēm;

d)   stiprināt starptautisko sadarbību;

da)   savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā un nodrošināt transnacionālu piekļuvi;

e)   piesaistīt talantus, apmācīt un noturēt pētniekus un novatorus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar ▌mobilitātes palīdzību;

f)   sekmēt atvērto zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībā un atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām un pētījumu datiem, tostarp ar attiecīgiem izņēmumiem;

g)  stimulēt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu un aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, jo īpaši privāto investīciju piesaistīšanai un politikas attīstībai;

j)   izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

k)   uzlabot saikni un mijiedarbību starp zinātni un sabiedrību, tostarp zinātnes popularitāti sabiedrībā un ar zinātni saistītu komunikāciju, un veicināt iedzīvotāju un galalietotāju iesaisti kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

m)  paātrināt rūpniecības pārveidi, tostarp uzlabojot inovācijai nepieciešamās prasmes;

o)  stimulēt pētniecības un inovācijas darbības mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU un izņēmuma gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, izveidi un izvēršanos;

p)   uzlabot piekļuvi riska finansējumam, tostarp sinerģijā ar programmu “InvestEU”, jo īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu.

3.  Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī reaģēšanu uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.

3. pants

Struktūra

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:

(1)  I pīlārs “Zinātnes izcilība”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;

b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;

c)  pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;

(2)  II pīlārs “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;

b)  kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša ▌sabiedrība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;

c)  kopa “Civilā drošība sabiedrībai”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;

d)   kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;

e)   kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;

f)   kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;

g)   Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 7. sadaļā;

(3)  III pīlārs “Inovatīvā Eiropa”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā;

b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;

(4)  daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:

a)  līdzdalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;

b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.

2.  Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir aprakstīti I pielikumā.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 120 000 000 000 EUR 2018. gada cenās.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANA UN PLĀNOŠANA

4.a pants

Stratēģiskais plāns

1.  Saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 6. panta 6. punktu īpašās programmas īstenošanu veicina ar daudzgadu stratēģisko plānu par pētniecības un inovācijas darbībām, kurš sekmē arī saskaņotību starp darba programmām un ES un valstu prioritātēm. Stratēģiskās plānošanas procesa rezultātu izklāsta daudzgadu stratēģiskajā plānā nolūkā sagatavot saturu darba programmām (kā izklāstīts 11. pantā), kuras aptver maksimālo četru gadu laikposmu, vienlaikus saglabājot pietiekamu elastību, lai strauji reaģētu uz jauniem un nākotnes izaicinājumiem, negaidītām iespējām un krīzēm.

2.  Stratēģiskās plānošanas procesā galvenā uzmanība jo īpaši tiek pievērsta pīlāram “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tas aptver arī attiecīgus pasākumus citos pīlāros un daļu “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”.

Komisija nodrošina dalībvalstu agrīnu iesaisti un plašas viedokļu apmaiņas ar tām un ar Eiropas Parlamentu, kuras papildina apspriešanās ar ieinteresētajām personām un sabiedrību kopumā. Tas veicinās spēcīgāku iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti.

Dalībvalstis var atbalstīt stratēģiskās plānošanas procesu, arī sniedzot pārskatu par apspriešanos valsts līmenī/iedzīvotāju ieguldījumu, kas tiek izmantots stratēģiskajā plānā.

3.  Stratēģisko plānu pieņem Komisija ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Stratēģiskais plāns atbilst I pielikumā aprakstītajiem mērķiem un pasākumiem. Šajā īstenošanas aktā iekļauj šādus ar aptverto laikposmu saistītus elementus:

a)  galvenie stratēģiskie virzieni attiecībā uz atbalstu pētniecībai un inovācijai, tostarp apraksts par gaidāmo ietekmi, starpkopu jautājumi un attiecīgās palīdzības jomas;

b)  Eiropas partnerību noteikšana saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

ba)  uzdevumu noteikšana saskaņā ar īpašās programmas 5. pantu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveides regulas 7. pantu un V.a pielikumu.

c)  starptautiskās sadarbības jomas, darbības, kas plašā mērogā ir jāsaskaņo ar citu valstu un pasaules reģionu pētniecības un inovācijas darbībām, vai darbības, kas jāveic, sadarbojoties ar organizācijām trešās valstīs;

d)  īpaši jautājumi, piemēram, līdzsvars starp pētniecību un inovāciju, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu integrēšana, svarīgu pamattehnoloģiju un stratēģisko vērtības ķēžu loma, dzimumu līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesības dimensijas integrēšana pētniecības un inovācijas saturā, visaugstāko ētikas un integritātes standartu ievērošana, prioritātes attiecībā uz izplatīšanu un izmantošanu.

4.  Stratēģiskajā plānā ņem vērā analīzi, kas aptver vismaz šādus elementus:

a)  politiskie, sociālekonomiskie un vides faktori, kas ir būtiski ES un dalībvalstu politikas prioritātēm;

b)  pētniecības un inovācijas ieguldījums ES politikas mērķu īstenošanā, izmantojot pētījumus, citus zinātniskos pierādījumus un attiecīgas iniciatīvas ES un valstu līmenī, tostarp institucionalizētas partnerības saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)  pierādījumu bāze, kas izriet no prognozēšanas pasākumiem, zinātnes un tehnikas, un inovācijas indikatoriem, starptautiskām norisēm, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas un īstenošanā gūtās atgriezeniskās saites, tostarp īpašu pasākumu īstenošanas uzraudzības saistībā ar līdzdalības paplašināšanu un izcilības izplatīšanu, un MVU līdzdalības;

d)  prioritātes, kurām ir potenciāls tikt īstenotām sinerģijā ar citām ES programmām;

e)  apraksts par dažādajām pieejām attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un iedzīvotāju iesaistīšana kā daļa no darba programmu izstrādē ieguldītā darba;

f)  papildināmība un sinerģijas ar EIT zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) plānošanu saskaņā ar Regulu Nr. 294/2008/EK.

5.  Stratēģiskās plānošanas procesu papildina Eiropas partnerību stratēģiskās koordinēšanas process, kurā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalās dalībvalstis un Komisija. Tas darbojas kā sākumpunkts prognožu analīzei, analīzei un konsultēšanai par pētniecības un inovācijas partnerību portfeļu attīstību, iespējamo izveidi, īstenošanu, uzraudzību un pakāpenisku izbeigšanu, un tajā tiek ievērota visaptveroša kritēriju sistēma, kas balstīta uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumu.

5. pants

Uzdevumi

1.  Pētniecības un inovācijas uzdevumus var noteikt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveides regulas V.a pielikumā noteiktajās uzdevumu jomās.

2.   Katram uzdevumam izveido uzdevumu padomi, ja vien nevar izmantot esošās padomdevējas struktūras, un šādā gadījumā par to iepriekš informē programmas komiteju. Uzdevumu padomi veido, ne vairāk kā 15 neatkarīgas augsta ranga personas, kam ir plašas speciālās zināšanas, attiecīgā gadījumā arī sociālo un humanitāro zinātņu eksperti, no visas Eiropas un ārpus tās, tostarp attiecīgi galalietotāju pārstāvji. Uzdevumu padomju locekļus ieceļ Komisija, ievērojot pārredzamu procedūru viņu apzināšanai, tostarp atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Ar programmas komiteju savlaicīgi apspriežas par apzināšanas un atlases procedūrām, tostarp izmantotajiem kritērijiem. Uzdevumu padomes locekļu pilnvaru laiks ir līdz pieciem gadiem, un to var atjaunot vienu reizi.

3.   Papildu lēmumu pieņemšanas pilnvarām uzdevumu padome konsultē Komisiju šādos jautājumos:

a)  viena vai vairāku uzdevumu noteikšana un izstrāde attiecīgajā uzdevumu jomā saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 7. pantā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem;

b)   darba programmu saturs un to pārskatīšana, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, ▌ar ieinteresēto personu un attiecīgā gadījumā sabiedrības ieguldījumu;

c)   uzdevumu projektu portfeļu raksturojums;

d)   pielāgošanas darbības vai attiecīgā gadījumā darbības izbeigšana, pamatojoties uz īstenošanas novērtējumu saskaņā ar izvirzītajiem uzdevuma mērķiem;

e)  neatkarīgu novērtēšanas ekspertu atlase saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 44. panta noteikumiem, novērtēšanas ekspertu instruktāža, vērtēšanas kritēriji un to svērums;

f)   pamatnosacījumi, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus;

g)   komunikācija, tostarp par sniegumu un uzdevuma izpildi;

h)  politikas saskaņošana starp attiecīgajiem dalībniekiem dažādos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz sinerģiju ar citām Savienības politikas nostādnēm;

i)  galvenie darbības rādītāji.

Uzdevumu padomju sniegtās konsultācijas publisko.

4.  Katrai uzdevumu jomai programmas komiteja ir iesaistīta uzdevumu sagatavošanā un aprites ciklā, ņemot vērā attiecīgos jautājumus valstu kontekstā un iespējas uzlabot saskaņotību ar darbībām valsts līmenī. Mijiedarbība ar uzdevumu padomēm notiek savlaicīgi un visaptverošā veidā.

5.  Darba programmā, kas paredzēta 11. pantā, attiecībā uz katru stratēģiskajā plānā noteikto uzdevumu ietver uzdevuma izstrādi, projektu portfeļu raksturojumus un īpašus noteikumus, kas ļauj piemērot efektīvu portfeļa pieeju.

6. pants

Eiropas Pētniecības padome

1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi (ERC), kuras uzdevums ir īstenot tās darbības saskaņā ar I pīlāru “Zinātnes izcilība”, kas ir saistītas ar ERC. Šī ERC ir ar Lēmumu C(2013) 1895(10) izveidotās Eiropas Pētniecības padomes pēctece.

2.  ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.

3.  ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.

Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.

Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.

4.  ERC darbojas atbilstoši saviem pamatprincipiem – zinātnes izcilība, atvērtā zinātne, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība, pārskatatbildība un pētniecības integritāte. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.

5.  Ar ERC pasākumiem, izmantojot augšupēju pieeju, atbalsta progresīvos pētījumus▌, kurus visās jomās veic vadošie pētnieki un viņu komandas, kas savstarpēji konkurē Eiropas līmenī, tostarp pētnieki karjeras sākumposmā.

6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.

Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.

7. pants

ERC Zinātniskā padome

1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir neatkarīgi zinātnieki, inženieri un akadēmiskie darbinieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošām speciālajām zināšanām — dažādu vecuma grupu sievietes un vīrieši, kuru atlasē nodrošināta daudzu un dažādu pētniecības jomu pārstāvība un ģeogrāfiskās izcelsmes daudzveidība un kuras darbojas privātpersonas statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.

Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu apzināšanas procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver atklātu apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

2.  Zinātniskā padome izstrādā:

a)  ERC vispārējo stratēģiju;

b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;

c)  metodes un procedūras salīdzinošajai izvērtēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;

d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;

e)  rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums.

No nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), d) un e) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.

3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

4.  Zinātniskā padome rīkojas vienīgi ERC interesēs saskaņā ar 6. pantā izklāstītajiem principiem. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību.

8. pants

Īpaši izveidota ERC īstenošanas struktūra

1.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra ir atbildīga par administratīvo īstenošanu un programmas izpildi, kā aprakstīts I pielikuma I pīlāra 1.3.2. iedaļā, un tā palīdz Zinātniskajai padomei veikt visus tās uzdevumus.

2.  Komisija nodrošina, ka īpaši izveidotā īstenošanas struktūra stingri, efektīvi un pietiekami elastīgi ievēro tikai un vienīgi ERC mērķus un prasības.

9. pants

Eiropas Inovācijas padome

1.  Eiropas Inovācijas padomē (EIC), kas izveidota saskaņā ar [Pamatprogrammas regulas] 7.a pantu, ietilpst augsta līmeņa valde (“EIC valde”), kas minēta 10. pantā.

2.   Komisija nodrošina, ka EIC īstenošana:

a)  saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIC valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIC vispārējo stratēģiju, un

b)  nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

3.   EIC apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija izmanto netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, tā var izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kura jāpārvalda saskaņā ar piemērojamiem pārskatatbildības noteikumiem. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.

4.   Komisija nodrošina EIC, EIT un programmas “InvestEU” faktisku savstarpējo papildināmību.

10. pants

EIC valde

1.  EIC valde Komisiju konsultē par

a)  III pīlāra “Inovatīvā EiropaEIC komponenta vispārējo stratēģiju;

b)  darba programmu, kas paredzēta EIC darbību īstenošanai;

c)  priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanas kritērijiem un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIC instrumentu Accelerator;

d)  stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;

e)  programmu vadītāju profilu.

2.  EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

a)  par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

b)  attiecībā uz to, lai sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un attiecīgā gadījumā valsts un reģionālām iestādēm un citām attiecīgām struktūrām, piemēram, EIT valdi, noteiktu iespējamos regulatīvos šķēršļus, ar kuriem saskaras uzņēmēji, jo īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIC komponenta;

c)  jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIC portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;

d)  attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIC valdes konsultācija.

EIC valdes darbības nolūks ir sasniegt EIC komponenta mērķus. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pārredzamību.

EIC valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.

3.  EIC valdē ir 15–20 neatkarīgas augsta ranga personas no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmas daļām, tostarp uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, investori, publiskās pārvaldes iestāžu eksperti un pētnieki, tostarp akadēmiskie eksperti inovācijas jomā. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

EIC valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā speciālo zināšanu, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.

Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).

4.  EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu un kam ir pamatīga izpratne par pētniecību un izstrādi.

Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Priekšsēdētājs pārstāv EIC inovācijas vidē. Priekšsēdētājs arī popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un, izmantojot attiecīgās programmas komitejas, ar dalībvalstīm. Komisija nodrošinās administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā cita starpā izskatīts arī interešu konfliktu novēršanas un konfidencialitātes noteikumu pārkāpumu jautājums. EIC valdes locekļi, stājoties amatā, akceptēs rīcības kodeksu.

11. pants

Darba programmas

1.  Pamatprogrammu īsteno ar darba programmām, kas minētas 2. punktā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES, Euratom) 2018/1046(11) (Finanšu regula) 110. pantu. Tajās izklāsta gaidāmo ietekmi, un tās sagatavo pēc stratēģiskās plānošanas procesa, kas aprakstīts šā lēmuma I pielikumā. Komisija regulāri un jau no agrīna posma informē 12. pantā minēto komiteju par īpašās programmas netiešo darbību, tostarp uzdevumu, īstenošanas vispārējo progresu, arī tāpēc, lai komiteja laikus varētu sniegt attiecīgu ieguldījumu stratēģiskās plānošanas procesā un darba programmu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz uzdevumiem.

Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:

a)  ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanās procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;

b)  visas pīlāra “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts inovācijas ekosistēmām, līdzdalības paplašināšana un izcilības izplatīšana, un Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;

c)  EIC, ja darba programmu sagatavo pēc EIC valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;

d)  JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.

3.  Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:

a)  katrai darbībai un uzdevumam piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku;

b)  attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;

c)  summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 41.–43. pantu;

d)  jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)  lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saistībā ar īpašo programmu ir 2,5 miljoni EUR vai vairāk, izņemot darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “Eiropas Pētniecības padome (ERC)”; attiecībā uz netiešām darbībām 2. kopā – lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saistībā ar īpašo programmu ir 1 miljons EUR vai vairāk;

b)  lēmumu par finansējuma apstiprināšanu darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju un cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu, un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās kopas “Civilā drošība sabiedrībai” darbībām.

12. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja(12). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Komiteja sanāk dažādos sastāvos, kas izklāstīti II pielikumā, atbilstoši apspriežamā jautājuma tematam.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5.  Ja komitejas atzinumu plānots saņemt rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

6.  Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas jāpieņem saskaņā ar 4.a panta 3. punktu, – ja Komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

7.  Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas īstenošanas vispārējo progresu un savlaicīgi sniedz informāciju par visām darbībām un komponentiem, kas ierosināti vai ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tās eksternalizētajām daļām, kā precizēts III pielikumā, tostarp sīku informāciju/analīzi par katra atsevišķa uzaicinājuma statistiku.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Atcelšana

No 2021. gada 1. janvāra Lēmumu 2013/743/ES atceļ.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šis lēmums neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Lēmumu 2013/743/ES, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

Vajadzības gadījumā visus uzdevumus, kurus nav pabeigusi ar Lēmumu 2013/743/ES izveidotā komiteja, pārņem šā lēmuma 12. pantā minētā komiteja.

2.  No īpašās programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp īpašo programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo lēmumu – Lēmumu 2013/743/ES.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA UN PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

Pamatprogrammas īstenošanā ievēro šādus noteikumus.

Stratēģiskā plānošana

Kā noteikts 4.a pantā, īpašās programmas īstenošanu veicina pētniecības un inovācijas pasākumu daudzgadu stratēģiskā plānošana. Stratēģiskās plānošanas procesā galvenā uzmanība jo īpaši tiek pievērsta pīlāram “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, tostarp attiecīgajiem pasākumiem citos pīlāros un daļai “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, arī ciešā sadarbībā un sinerģijā ar EIT ZIK plānošanu, kas izveidotas ar Regulu 294/2008/EK.

Stratēģiskās plānošanas procesa rezultātu izklāsta stratēģiskajā plānā, kura nolūks ir īstenot darba programmas saturu.

Stratēģiskā plānošanas procesa mērķi ir

–  integrētā veidā īstenot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līmeņa mērķus un nodrošināt to, ka galvenais uzsvars tiek likts uz vispārējo programmas ietekmi un dažādu tās pīlāru saskaņotību;

–  veicināt sinerģiju starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām, tostarp [kohēzijas fondiem] un Euratom programmu, tādējādi tai kļūstot par atskaites punktu pētniecībai un inovācijai visās saistītajās programmās ES budžetā un nefinansējošos instrumentos;

–  palīdzēt izstrādāt un īstenot ES politiku attiecīgajās jomās un papildināt politikas attīstību un īstenošanu dalībvalstīs;

–  samazināt centienu fragmentāciju un izvairīties no finansējuma iespēju dublēšanās un savstarpējas pārklāšanās;

–  nodrošināt satvaru Kopīgā pētniecības centra tiešo pētniecības darbību sasaistei ar citām darbībām, kas saņem pamatprogrammas atbalstu, tostarp rezultātu un datu izmantošanu politikas atbalstīšanai;

–  nodrošināt līdzsvarotu un plašu pieeju pētniecībai un inovācijai visos attīstības posmos, proti, aptverot ne tikai progresīvo pētījumu veicināšanu, jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādi uz zinātnisku un tehnoloģisku zināšanu un radikālu sasniegumu pamata, bet arī ietverot esošo tehnoloģiju izmantošanu jaunos lietojumos un pastāvīgus uzlabojumus, un netehnoloģisku un sociālu inovāciju;

–  nodrošināt sistēmisku un attiecībā uz disciplīnām, nozarēm un politikām transversālu pieeju pētniecībai un inovācijai, lai pievērstos izaicinājumiem, vienlaikus ļaujot radīt jaunus konkurētspējīgus uzņēmumus un nozares, veicinot konkurenci, stimulējot privātās investīcijas un iekšējā tirgū saglabājot vienādus konkurences noteikumus.

CITI PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI

Pīlārā “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” un pīlārā “Inovatīvā Eiropa” pētniecība un inovācija tiek papildināta ar pasākumiem, kuri notiek ciešā saistībā ar galalietotājiem un tirgu, piemēram, demonstrējumiem, izmēģinājuma projektiem vai koncepcijas pierādīšanu, izņemot komercializācijas pasākumus pēc pētniecības un inovācijas posma. Tas ietver arī atbalstu tiem pieprasījuma puses pasākumiem, kas palīdz paātrināt plaša inovāciju klāsta izmantošanu un izplatīšanu. Uzsvars tiek likts uz nestandartizētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Pīlārā “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas balstās uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pieredzi, visās kopās, tostarp īpašos un specializētos pasākumos, tiek pilnībā integrētas sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes. Arī pasākumi, kas saistīti ar jūras un jūrlietu pētniecību un inovāciju, tiek īstenoti stratēģiskā un integrētā veidā saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku, kopīgo zivsaimniecības politiku un starptautiskajām saistībām.

Pasākumi, kas tiek veikti to NJT pamatiniciatīvu ietvaros, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Grafēna, Cilvēka smadzeņu projekta un Kvantu tehnoloģijas jomā, arī turpmāk atbalstīs saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, izmantojot darba programmā iekļautos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Sagatavošanas darbības, ko atbalsta saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” NJT pamatiniciatīvas daļu, tiks izmantotas stratēģiskajā plānošanas procesā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tiks ņemtas vērā darbā pie uzdevumiem, līdzfinansētām/kopīgi plānotām partnerībām un regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicina sadarbības iespēju sistemātisku noteikšanu, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļauj labāk noteikt prioritātes. Arī turpmāk tiks lūgtas savlaicīgas konsultācijas ar EPT saistītai padomdevējai struktūrai.

Izplatīšana un izziņošana

Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” sniegs specializētu atbalstu, lai nodrošinātu atklātu piekļuvi zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un iedzīvotāju tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formātos. Šim nolūkam “Apvārsnis Eiropa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehānismiem, ar kuriem iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem tiks paziņots par programmu (piemēram, valstu kontaktpunkti).

Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai popularizētu to, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs arī labuma guvējus, lai par viņu darbu un tā ietekmi informētu sabiedrību kopumā.

Izmantošana un ieviešana tirgū

Komisija izveidos visaptverošus pasākumus programmas “Apvārsnis Eiropa” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai. Tas veicinās plašu ieviešanu tirgū un palielinās pamatprogrammas ietekmi.

Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs programmas satvarā veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā.

Starptautiskā sadarbība

Lielāka ietekme tiks panākta, saskaņojot darbības ar citām valstīm un pasaules reģioniem pastiprinātas starptautiskās sadarbības centienu ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos, veidojot neatņemamu daļu iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā.

Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu sabiedrības problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, speciālajām zināšanām un resursiem, kā arī vairos inovatīvu risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu.

Izvērtēšanas metodoloģija

Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.

Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu. Tā arī centīsies izvērtēšanas komiteju, ekspertu un padomdevēju grupu sastāvā panākt ģeogrāfisko daudzveidību

Izņēmuma gadījumos, kuros pamatojums ir vajadzība iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai kvalificētu ekspertu skaita ierobežotība, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, paredzot tajā posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā konkrētos apstākļus.

I PĪLĀRS

ZINĀTNES IZCILĪBA

Zinātniskais, ekonomiskais, sociālais un kultūras progress visos tā veidos ir atkarīgs no pietiekama izcilu pētnieku daudzuma, meklējumiem pēc radikāliem risinājumiem izpratnē un visos zināšanu ieguves līmeņos, pasaules klases objektiem, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, tostarp pētniecībai un inovācijai nepieciešamām fiziskām un zināšanu infrastruktūrām, kā arī līdzekļiem, kas vajadzīgi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai (atvērtai zinātnei), metodoloģiju un prasmēm.

Pasaules vadošie inovācijas sasniegumi ir saistīti ar atvērtās zinātnes un zinātnes izcilības attīstību. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa var būt svarīgs ražīguma pieauguma, konkurētspējas, labklājības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās attīstības virzītājspēks. Vēsturiski šāda paradigmas maiņa parasti rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms tiek likti pamati pilnīgi jaunām industrijām un nozarēm, un visaptverošam sociālajam progresam.

Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi ar augstskolu un publisko pētniecības iestāžu (PRI) un pētniecības struktūru starpniecību, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kurā ir augstāks risks, un papildus privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada augsti kvalificētus cilvēkresursus, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodoloģiju, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.

Eiropas zinātne un Eiropā bāzēti pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. ▌Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija un jo īpaši pasaules jaunattīstības daļas un visas valstis, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.

1.  EIROPAS PĒTNIECĪBAS PADOME (ERC)

1.1.   Pamatojums

Lai arī ES joprojām ir lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē, attiecībā pret tās izmēru tai ir salīdzinoši maz izcilības centru, kas izceļas pasaules mērogā, bet ir plašas jomas, kurās ir vidējs un zems sniegums. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES ▌seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Pievilcīgu apstākļu radīšana labākajiem pētniekiem palīdzēs Eiropai palielināt savu pievilcību globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.

Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja.

ERC atbalsta labākos pētniekus, tostarp talantīgus pētniekus karjeras sākumposmā, ar elastīgu, ilgtermiņa finansējumu, lai viņi progresīvus pētījumus ar lielu sasniegumu un liela riska potenciālu varētu veikt galvenokārt Eiropā. Tā darbojas autonomi, un to vada neatkarīga zinātniskā padome, ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošām speciālajām zināšanām, un daudzveidību. ERC spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, nodrošinot izcilību tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.

Ir pierādīts, ka ERC finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme, kas izpaužas kā zināšanu robežu paplašināšana, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem un tehnoloģiskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas, savukārt, rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. ERC ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā stimulē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī sekmē Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. ERC finansētās darbības un pētnieki nosaka iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku darba vietu un sadarbības partneri. Prestižs, ko rada ERC dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.

ERC finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču panāk ▌lielu zinātnisko ietekmi. ERC atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. ERC pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. ERC finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, uz kuriem atsaucas visvairāk, tostarp strauji augošās jomās. Lai arī ERC finansējums ir galvenokārt paredzēts progresīvajiem pētījumiem, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.

Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka ERC savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka ERC darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina radikālus sasniegumus un būtisku progresu. ERC dotāciju saņēmēju darbs ir arī ļoti starpdisciplinārs, un ERC dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, tostarp sociālajās zinātnēs, mākslas jomā un humanitārajās zinātnes.

Jau ir pierādīta arī ERC dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru, ▌augsti kvalificētu, atzītu pētnieku un personu, kam ir doktora grāds, apmācību, Eiropas pētniecības arvien lielāko pamanāmību pasaulē un prestižu un valstu pētniecības sistēmām, pateicoties spēcīgai salīdzinošai vērtēšanai. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo ERC finansējuma ieguvēja statuss var aizvietot un kalpot par precīzāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu. Tas ļauj apņēmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.

1.2.  Palīdzības jomas

1.2.1.  Augstākā līmeņa zinātne

Paredzēts, ka ERC finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām, lai iegūtu pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sociālekonomisko ietekmi, un ka ERC noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi progresīvajai pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem ERC mērķis ir panākt izmērāmu uzlabojumu, proti, lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules visvairāk citēto publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, tostarp no valstīm ārpus Eiropas.

ERC finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas ERC dotācijas, ir zinātnes izcilība. ERC darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.

Pamatvirzieni

–  Ilgtermiņa finansējums visu vecumu un dzimumu pētnieku no jebkuras pasaules valsts izcilām idejām un viņu pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt progresīvus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.

–  Iespēju došana jaunajiem pētniekiem un pētniekiem karjeras sākumposmā, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt par neatkarīgiem un patstāvīgiem nozīmīgiem pētniekiem, nodrošinot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā posmā, kad viņi veido vai nostiprina savu pētniecības grupu vai programmu.

–  Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē, tostarp atvērtās zinātnes pieeja, ar potenciālu radīt radikālus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.

–  Pieredzes un paraugprakses apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām un saikņu veidošana ar citām pamatprogrammas daļām, jo īpaši MSCA, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.

–  Progresīvās pētniecības tēla uzlabošana Eiropā un ERC programmu pamanāmības veicināšana pētniekiem visā Eiropā un starptautiskā līmenī.

1.3.  Īstenošana

1.3.1.  Zinātniskā padome

Zinātniskā padome garantē attiecīgā pasākuma kvalitāti no zinātniskā viedokļa un pilnīgi patstāvīgi lemj par to, kāda veida pētījumus finansēt.

Lai īstenotu tās 7. pantā noteiktos uzdevumus, Zinātniskā padome saistībā ar pamatprogrammas īstenošanu veiks šādas darbības:

1)  Zinātniskā stratēģija:

–  izveidos ERC vispārējo zinātnisko stratēģiju, ņemot vērā zinātnes iespējas un Eiropas zinātnes vajadzības;

–  izveidos darba programmu un izstrādās ERC atbalsta pasākumu kopumu saskaņā ar tās zinātnisko stratēģiju;

–  izstrādās vajadzīgās iniciatīvas starptautiskās sadarbības jomā, kā arī sagatavos informatīvus pasākumus, lai labākie pētnieki citās pasaules daļās uzzinātu par ERC, atbilstīgi zinātniskajai stratēģijai.

2)  Zinātniskā pārvaldība, uzraudzība un kvalitātes kontrole:

–  nodrošinās pasaules klases salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu, kas balstīta uz zinātnes izcilību un pilnībā pārredzamu, taisnīgu un neatkarīgu priekšlikumu izvērtēšanu, nosakot nostājas jautājumos par to, kā īstenojami un pārvaldāmi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kā arī par novērtēšanas kritērijiem, salīdzinošās izvērtēšanas procesiem, tostarp ekspertu izvēli, salīdzinošās izvērtēšanas un priekšlikumu izvērtēšanas metodēm, kā arī vajadzīgajiem īstenošanas noteikumiem un vadlīnijām, uz kuru pamata Zinātniskās padomes pārraudzībā tiks izvēlēti finansējamie priekšlikumi;

–  ERC progresīvo pētniecības darbību gadījumā eksperti tiks piesaistīti, balstoties uz ERC Zinātniskās padomes priekšlikumu;

–  nodrošinās, ka ERC dotācijas tiek piešķirtas un pārvaldītas vienkāršās un pārredzamās procedūrās, galveno uzmanību pievēršot izcilībai, veicinot iniciatīvu un apvienojot elastīgumu un atbildību, nepārtraukti uzraugot darbību un īstenošanas kvalitāti;

–  pārskatīs un izvērtēs ERC sasniegumus un ERC finansēto pētījumu kvalitāti un ietekmi, un attiecīgi sniegs ieteikumus un norādījumus korektīvām vai turpmākām darbībām;

–  formulēs nostājas par visiem pārējiem jautājumiem, kuri varētu skart ERC pasākumu sasniegumus un to ietekmi, kā arī veiktās pētniecības kvalitāti.

3)  Izziņošana un izplatīšana:

–  uzlabos ERC tēlu un pamanāmību pasaulē, organizējot izziņošanu un informatīvus pasākumus, arī zinātniskas konferences, lai popularizētu ERC pasākumus un sasniegumus un ERC finansēto projektu rezultātus zinātnieku un galveno ieinteresēto personu vidū un plašā sabiedrībā;

–  attiecīgā gadījumā konsultēsies ar zinātniekiem, inženieriem un mācībspēkiem, kā arī reģionu un valstu finansēšanas aģentūrām un citām ieinteresētajām personām;

–  regulāri ziņos Komisijai par veiktajiem pasākumiem.

Zinātniskās padomes locekļi par uzdevumu izpildi saņem honorāru, un attiecīgā gadījumā tiek atlīdzināti arī viņu ceļa un uzturēšanās izdevumi.

ERC priekšsēdētājs pilnvaru termiņa laikā dzīvo Briselē un lielāko daļu laika velta(13) ERC darbībai. Viņš saņem atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs Komisijas augstākā līmeņa vadītāja atalgojumam, un īpaši izveidotā īstenošanas struktūra nodrošina atbalstu, kas nepieciešams priekšsēdētāja funkciju izpildei.

Zinātniskā padome no sava vidus ievēlē trīs priekšsēdētāja vietniekus, kas palīdz priekšsēdētājam to pārstāvēt un organizēt tās darbu. Viņi var ieņemt arī ERC priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Minētos trīs priekšsēdētāja vietniekus atbalsta, lai viņi savās pamatdarba pētniecības iestādēs saņemtu atbilstošu administratīvo palīdzību vietējā līmenī.

1.3.2.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra

Īpaši izveidotās īstenošanas struktūras kompetencē būs visi programmas īstenošanas administratīvie aspekti un programmas izpilde atbilstīgi ERC darba programmai. Struktūra jo īpaši ieviesīs vērtēšanas procedūras, salīdzinošās izvērtēšanas un atlases procedūras atbilstoši Zinātniskās padomes izstrādātajai stratēģijai un nodrošinās dotāciju finansiālo un zinātnisko pārvaldību. Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbalstīs Zinātnisko padomi visu minēto uzdevumu izpildē, tostarp zinātniskās stratēģijas izstrādē, darbību pārraudzīšanā un ERC sasniegumu pārlūkošanā un izvērtēšanā, kā arī tās informatīvo un saziņas pasākumu organizēšanā, nodrošinās piekļuvi vajadzīgajiem dokumentiem un datiem, kas ir tās rīcībā, kā arī informēs Zinātnisko padomi par saviem pasākumiem.

Lai ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru nodrošinātu efektīvu saziņu par stratēģijas un darbības jautājumiem, Zinātniskās padomes vadība un īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktors regulāri rīkos koordinācijas sanāksmes.

ERC pārvaldību veiks tam īpaši izveidots personāls, ko vajadzības gadījumā papildinās ES iestāžu ierēdņi, un pārvaldība aptvers tikai reālās administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu efektīvai pārvaldībai vajadzīgo stabilitāti un nepārtrauktību.

1.3.3.  Komisijas loma

Lai izpildītu 6., 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus, Komisija saistībā ar saviem budžeta izpildes pienākumiem:

–  nodrošinās Zinātniskās padomes darbības nepārtrauktību un atjaunināšanu, kā arī atbalstīs pastāvīgo Apzināšanas komiteju, lai apzinātu nākamos Zinātniskās padomes locekļus;

–  nodrošinās īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darba nepārtrauktību, kā arī uzdevumu un pienākumu deleģēšanu, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  nodrošinās, ka īpaši izveidotā īstenošanas struktūra īsteno visus savus uzdevumus un pienākumus;

–  iecels īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktoru un vadības locekļus, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  nodrošinās, ka savlaicīgi tiek pieņemta darba programma, nostājas par īstenošanas metodoloģija un vajadzīgie īstenošanas noteikumi, to vidū ERC noteikumi par priekšlikumu iesniegšanu un ERC dotācijas paraugnolīgums, ņemot vērā Zinātniskās padomes nostājas;

–  regulāri un savlaicīgi informēs programmas komiteju par ERC pasākumu īstenošanu un apspriedīsies ar to;

–  atbildot par vispārējo Pētniecības pamatprogrammas īstenošanu, pārraudzīs īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un izvērtēs tās sniegumu.

2.  MARIJAS SKLODOVSKAS-KIRĪ VĀRDĀ NOSAUKTĀS DARBĪBAS (MSCA)

2.1.  Pamatojums

Eiropai ir nepieciešama augsti kvalificēta un noturīga cilvēkkapitāla bāze pētniecībā un inovācijā, kas var viegli pielāgoties un rast ilgtspējīgus risinājumus pašreizējām un nākotnes problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.

Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un ▌uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla ārpus akadēmiskā sektora (piemēram, rūpniecībā un darījumdarbībā, tostarp MVU, valdības, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kultūras iestāžu, slimnīcu u. c. darbībā), un tam nepieciešama sadarbība starp dažādām nozarēm, lai nodrošinātu pienācīgi apmācītus jaunus pētniekus. ES ir jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jaunu sieviešu un vīriešu karjerai pētniecībā, būt iekļaujošākai un veicināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, piesaistīt pētniekus no trešām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur, atpakaļ Eiropā. Papildus, lai veicinātu izcilību plašākā mērogā, jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).

Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības un inovācijas jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros var meklēt saiknes ar konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem), pētniecības veidiem un inovācijas iestādēm vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.

Eiropas līmenī MSCA ir galvenais instruments, ar ko piesaistīt Eiropai trešo valstu pētniekus, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir pierādījies, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod radikālus pētniecības rezultātus ar lielu ietekmi, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.

Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. Tas tiek sasniegts, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, tostarp, sekmējot pāreju uz citiem programmas komponentiem, piemēram, ERC un EIT, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, sekmējot sadarbību starp pētniecību veicošajām organizācijām un publicējot saskaņā ar atvērtās zinātnes un FAIR (atrodams, piekļūstams, savietojams, atkalizmantojams) principiem, un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai, pārredzamai un uz nopelniem balstītai pieņemšanai darbā saskaņā ar Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā.

2.2.  Palīdzības jomas

2.2.1.  Izcilības veicināšana ar pētnieku pārrobežu un visu nozaru un disciplīnu mobilitāti

Eiropas Savienībai jāturpina būt izcilas pētniecības atskaites punktam un tādējādi pievilcīgai daudzsološākajiem pētniekiem visos karjeras posmos gan no Eiropas, gan ārpus tās. To var sasniegt, ļaujot pētniekiem un ar pētniecību saistītiem darbiniekiem pārvietoties un sadarboties starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, un tādējādi savā labā izmantot kvalitatīvas apmācības un karjeras iespējas. Tas padarīs vieglāku karjeras maiņu starp akadēmisko un citiem sektoriem, kā arī stimulēs uzņēmējdarbības aktivitāti.

Pamatvirzieni

–  Mobilitātes pieredze Eiropā vai ārpus tās labākajiem vai daudzsološākajiem pētniekiem neatkarīgi no to valstspiederības, lai īstenotu izcilu pētniecību un attīstītu pētnieku prasmes, kā arī karjeru un paplašinātu viņu tīklu akadēmiskajā un citos sektoros (tostarp pētniecības infrastruktūrās).

2.2.2.  Jaunu prasmju veicināšana, nodrošinot izcilu apmācību pētniekiem

Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot ekonomisku un sociālu labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības kompetences, kā arī uzlabot savas transversālās prasmes, piemēram, radošu, atbildīgu, sabiedrībai atvērtu un uzņēmīgu garu, un informētību par ilgtspējīgu attīstību. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas, kas nodrošina pētniekus ar dažādām prasmēm, kuras noderīgas tagadējo un nākamo problēmu risināšanai.

2.2.3.  Cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā

Lai sekmētu izcilību, veicinātu sadarbību starp pētniecību veicošām iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāievieš kvalitatīvas apmācības un mentorēšanas standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Attiecīgā gadījumā, ja tas pamatots ar pētījumu, atbalstu pētniekiem atgriezties savā izcelsmes valstī Savienības robežās sniedz saistībā ar esošajiem pamatvirzieniem. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības apmācības programmas un sistēmas, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas izcilības veicināšanai un paraugprakses izplatīšanai iestādēs, pētniecības infrastruktūrās un pētniecības un inovācijas sistēmās.

–  Starpdisciplīnu un transdisciplīnu sadarbība, zināšanu producēšana un izplatīšana ES un trešās valstīs.

2.2.4.  Sinerģijas uzlabošana un atvieglošana

Jāturpina attīstīt sinerģijas starp pētniecības un inovācijas sistēmām un programmām ES, reģionālā un valsts līmenī. To ir iespējams panākt, jo īpaši izmantojot sinerģijas, papildināmību ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) un citām ES programmām, sevišķi “Erasmus”, ESF+, tostarp, izmantojot izcilības zīmogu.

Pamatvirzieni

–  Mācību programmas un tamlīdzīgas pētniecības karjeras attīstības iniciatīvas, ko atbalsta ar komplementāru valsts vai privātu finansējuma avotu reģiona, valsts un ES līmenī.

2.2.5.  Saiknes ar sabiedrību veicināšana

Informētība par programmas pasākumiem un pētnieku atpazīstamību sabiedrībā ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai padarītu redzamāku MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus sākt karjeru pētniecībā. To var panākt, strādājot saskaņā ar atvērtās zinātnes principu, kas nodrošina zināšanu un prakses labāku izmantošanu un izplatīšanu. Nozīmīga loma var būt arī amatierzinātnei.

Pamatvirzieni

–  Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi dažādas izcelsmes jauniešu vidū.

–  Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības par to uzlabošanai.

–  Zināšanu izplatīšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem, izmantojot valsts kontaktpunktu projektus un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus.

3.  PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

3.1.  Pamatojums

Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, būtiski palīdzot paplašināt zināšanu robežas un liekot pamatu pētniecības un inovācijas ieguldījumiem globālo izaicinājumu risināšanā un rūpniecības konkurētspējā. Atbalsts pētniecības infrastruktūrām ES līmenī palīdz mazināt valsts un reģionālu pētniecības infrastruktūru un zinātniskās izcilības punktu izkliedētību un tādējādi stiprina EPT, kā arī paātrina zināšanu ▌apriti starp izolētām sistēmām. Zinātnes progress ir arvien vairāk atkarīgs no pētniecības infrastruktūru sadarbības ar nozari, kuras ietvaros izstrādā nepieciešamos instrumentus, balstoties uz jaunām svarīgām pamattehnoloģijām un citām jaunām tehnoloģijām.

Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras, kas ir atvērtas un pieejamas visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, izvairoties no centienu dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūru, tostarp to, kas finansētas no ERAF, izstrādi, attīstību, pieejamību un izmantošanu. Ir būtiski atbalstīt to, lai visiem Eiropas pētniekiem būtu atvērta piekļuve pētniecības infrastruktūrai, kā arī, cita starpā pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpaši stimulējot atvērtās zinātnes un atvērto datu izmantošanu.

Svarīgi ir arī uzlabot pētniecības infrastruktūru ilgtspējību ilgtermiņā, jo tās parasti ir operacionālas vairākus gadu desmitus, un tāpēc būtu jāizstrādā plāni, lai nodrošinātu tām nepārtrauktu un stabilu atbalstu.

Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūrām. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas un inovācijas spējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus inovatīvu risinājumu izstrādei.

Iepriekšējās pamatprogrammas ir būtiski sekmējušas efektīvāku un lietderīgāku valsts pētniecības infrastruktūru izmantošanu, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu. Pētniecības mobilitātei ir svarīga nozīme pētniecības infrastruktūru izmantošanas sekmēšanā, tāpēc ir jāizvērtē sinerģijas starp valsts un Eiropas mobilitātes shēmām.

ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošo pētniecības infrastruktūru vidi Eiropā līdztekus centieniem izstrādāt jaunas pētniecības infrastruktūras, kas ir nozīmīgas visai Eiropai un kam ir Eiropas mēroga ietekme, nodrošinot, ka līdzīgi pētniecības infrastruktūru kopumi sadarbojas, lai risinātu stratēģiskus jautājumus, kas ietekmē lietotāju kopienas, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, nodrošinot valsts un reģionālo pētniecības un izglītības tīklu starpsavienojumu, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, veicinot izkliedēto pētniecības infrastruktūru pārklājumu Eiropas mērogā, lai arī nodrošinātu pētniecības datu salīdzināšanu starp valstīm, piemēram, sociālo un humanitāro zinātņu un vides jomās, sekmējot pētniecības infrastruktūru sadarbspēju, uzlabojot un pastiprinot zināšanu pārnesi un augsti kvalificētu cilvēkresursu apmācību, sekmējot esošo pasaules klases Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru izmantošanu visā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un attiecīgā gadījumā to modernizējot, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem Eiropā, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūru plašāku izmantošanu rūpniecībā.

Tāpat arī ir jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: 3. IAM — Laba veselība un labklājība ikvienam, 7. IAM — Pieejama un tīra enerģija, 9. IAM — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, 13. IAM — Klimatiskā rīcība.

3.2.  Palīdzības jomas

3.2.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūras vides stiprināšana un pilnveidošana

ESFRI noteikto pētniecības infrastruktūru un citu pasaules klases pētniecības infrastruktūru, kam ir Eiropas mēroga nozīme, veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja ir svarīga, lai ES nodrošinātu vadošu pozīciju progresīvās pētniecības, pētnieku apmācības un prasmju pilnveidošanas, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jānodrošina Eiropas pētniecības kopienas ar nākamās paaudzes datu pakalpojumiem lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (piemēram, analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai saskaņā ar FAIR principiem. EAZM arī jānodrošina pētniekiem Eiropā piekļuve lielākajai daļai datu, ko ieguvušas un ievākušas pētniecības infrastruktūras, kā arī augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, tostarp tiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI) ietvaros(14).

Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.

Pamatvirzieni

–  Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, izstrādājot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāze, to sākuma fāzes darbība papildinājumā ar citiem finansējuma avotiem, ja pētniecības infrastruktūras atbalsta ar struktūrfondiem, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, racionalizējot uzraudzības praksi ESFRI orientieriem un citām Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūrām un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos, Eiropas mēroga pārklājumu vai ekspluatācijas izbeigšanu.

–  Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kurā ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība FAIR principiem; un plaša lietotāju bāze;

–  Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kura spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.

3.2.2.  Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana

Pētniecības vide tiks ▌uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valsts un reģionālo pētniecības infrastruktūru atvērtību visiem Eiropas pētniekiem un nepieciešamības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai ar inovācijas darbībām saskaņotu piekļuves nosacījumus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un veicinātu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu kopīgu attīstības stratēģiju.

Pamatvirzieni

–  Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.

–  Eiropas mēroga, valstu un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, kas pievēršas globāliem izaicinājumiem attiecībā uz pētnieku piekļuves nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz pētniecības infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanu un uzlabošanu.

3.2.2.a  Eiropas pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciāls un pasākumi inovācijas un apmācības jomā

Lai stimulētu inovāciju gan pašās pētniecības infrastruktūrās, gan rūpniecībā, tiks veicināta pētniecības un izpētes sadarbība ar rūpniecību nolūkā attīstīt Savienības spējas un pieprasījumu pēc rūpnieciskas piegādes tādās augsto tehnoloģiju jomās kā zinātniskie instrumenti. Turklāt tiks sekmēts tas, lai rūpniecībā izmantotu pētniecības infrastruktūras, piemēram, kā eksperimentālus testēšanas objektus vai uz zināšanām balstītus centrus. Lai attīstītu un izmantotu pētniecības infrastruktūras, to vadītājiem, pētniekiem, inženieriem un tehniķiem, kā arī lietotājiem būs vajadzīgas atbilstošas prasmes. Šajā nolūkā ar Savienības finansējumu atbalstīs to darbinieku apmācību, kuri vada Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras un nodrošina to darbību, personāla un paraugprakses apmaiņu starp struktūrām un atbilstošu cilvēkresursu nodrošinājumu svarīgākajās jomās, tostarp īpašu mācību programmu izveidi. Tiks mudināta sinerģijas veidošana ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Pamatvirzieni

–  Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, kuru nolūks ir sagatavot un īstenot kopīgu tehnoloģiskās attīstības un instrumentalizācijas stratēģiju/ceļvedi.

–  Apmācība personālam, kas vada Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras un nodrošina to darbību.

3.2.2.b  Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas un starptautiskās sadarbības stiprināšana

Nepieciešams atbalsts, lai politikas veidotāji, finansēšanas struktūras vai padomdevēju grupas, piemēram, ESFRI, būtu līdzīgi noskaņoti izstrādāt un īstenot skaidru un ilgtspējīgu Eiropas ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz pētniecības infrastruktūrām.

Līdzīgi, stratēģiskas starptautiskas sadarbības nodrošināšana stiprinās Eiropas pētniecības infrastruktūru pozīciju starptautiskā līmenī, nodrošinot to globālu tīklošanu, sadarbspēju un ietekmes sfēru.

Pamatvirzieni

–  Pētniecības infrastruktūru apsekošana, uzraudzība un novērtēšana ES līmenī, kā arī attiecīgās politikas izpēte, darbības komunikācijas un apmācības jomā, stratēģiskas starptautiskās sadarbības darbības pētniecības infrastruktūru jomā un īpaši attiecīgo politikas un padomdevēju struktūru pasākumi.

II PĪLĀRS

GLOBĀLIE IZAICINĀJUMI UN EIROPAS RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA

Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem, no kuriem daži ir arī globāli izaicinājumi. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti plaša, un to risināšanai ir nepieciešams pievērsties kopīgiem spēkiem, atvēlot šim uzdevumam pienācīgus, attiecīgi apmācītus un prasmīgus cilvēkresursus, pienācīgus finanšu resursus un samērīgus centienus. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā – gudri, elastīgi un saliedēti visu mūsu iedzīvotāju un viņu labklājības labā.

Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citām valstīm un pasaules reģioniem ▌starptautiskas sadarbības ietvaros saskaņā ar vadlīnijām, kas norādītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī Parīzes klimata nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES centieniem, veidojot neatņemamu daļu no pētniecības un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai.

Pētniecība un inovācija ir svarīgi ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un tehnoloģiskās un rūpniecības konkurētspējas virzītājspēki. Tās palīdzēs rast risinājumus pašreizējām un nākotnes problēmām, lai pēc iespējas ātri pavērstu pretējā virzienā negatīvo un bīstamo tendenci, kas patlaban ekonomisko attīstību sasaista ar arvien lielāku dabas resursu izmantošanu un arvien lielākām sociālajām problēmām. Tas savukārt izaicinājumus vērsīs jaunās darījumdarbības iespējās un ātri nesīs labumu sabiedrībai.

ES gūs labumu kā zināšanu, tehnoloģiju un rūpniecības izmantotāja un veidotāja, uzskatāmi parādot, kā moderna industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša, radoša, noturīga, atvērta un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas ▌ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; noturīgas, radošas un iekļaujošas ▌sabiedrības; sabiedrības, ko stiprina civilā drošība; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplīnu un radoša rūpniecība; risinājumi, kas saistīti ar kosmosu, jūru vai sauszemi; labi funkcionējoša bioekonomika, tostarp pārtikas un uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, dabas aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām – tas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darbvietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs ļoti svarīgas, tāpat kā ES inovatīvo rūpniecības vērtības ķēžu attīstīšana.

Jaunās tehnoloģijas ietekmē praktiski visas politikas jomas. Attiecībā uz katru atsevišķu tehnoloģiju bieži vien apvienojumā pastāv sociālās un ekonomiskās iespējas, iespējas uzlabot efektivitāti un kvalitāti un uzlabot publisko pārvaldi, ietekme uz nodarbinātību un izglītību, bet arī iespējamie riski attiecībā uz drošumu, privātumu un ētiku. Tāpēc tehnoloģiju politikā noteikti ir jāveic interešu līdzsvarošana un starpnozaru sadarbība un stratēģiju noteikšana.

Pētniecība un inovācija atbilstoši šim pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlāram ir sagrupēta integrētās, nenoslēgtās, plašās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, zinātniekus, tehnologus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, izglītotājus, politikas veidotājus, iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no ▌ kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam, un visi pasākumi galvenokārt tiks īstenoti, izmantojot kopdarbīgu pētniecību un inovācijas projektus, kas atlasīti, pamatojoties uz uzaicinājumiem konkursa kārtībā iesniegt priekšlikumus.

Papildus globālu izaicinājumu risināšanai, pasākumi kopās – kā daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā un sociālajā jomā, – arī tiks izstrādāti un piemēroti svarīgām un jaunām pamattehnoloģijām (gan digitālām, gan nedigitālām pamattehnoloģijām). Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES dati un pakalpojumi, kas iegūti no kosmosa tehnoloģijām. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” aptvers visus tehnoloģiskās gatavības līmeņus līdz 8. līmenim, neskarot Savienības konkurences tiesības.

Pasākumi radīs jaunas zināšanas un attīstīs tehnoloģiskus un netehnoloģiskus risinājumus, ļaus tehnoloģijai no laboratorijas nokļūt tirgū un izstrādās lietojumus, tostarp izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, un iekļaus pasākumus, ar kuriem tiks stimulēta ieviešana tirgū un veicināta privātā sektora apņemšanās un stimuli attiecībā uz standartizācijas darbībām Savienībā. Tehnoloģijām ir nepieciešama Eiropas pētnieku un rūpniecības kritiskā masa, lai izveidotu pasaulē vadošās ekosistēmas, kas ietver modernas tehnoloģijas infrastruktūras, piemēram, testēšanai. Tiks panāktas maksimālas sinerģijas ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām un EIT, kā arī citām programmām.

Kopas veicinās strauju pirmās šāda veida inovācijas ieviešanu ES ar plašu iestrādāto pasākumu klāstu, ieskaitot saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu netehnoloģiskai inovācijai un inovatīviem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Tiks izveidoti inovatīvu risinājumu plānojumi, kuru pamatā ir pētniecības un inovācijas darbības, un tie tiks vērsti uz publiskiem un privātiem investoriem, kā arī citām atbilstošām ES un valstu vai reģionālajām programmām. Šajā sakarībā tiks veidotas sinerģijas ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” trešo pīlāru.

Dzimumu līdztiesība ir būtisks faktors ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai. Tādēļ ir svarīgi visos globālajos izaicinājumos integrēt dzimumperspektīvu.

1.  KOPA “VESELĪBA”

1.1.  Pamatojums

ES sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka ikvienam ir tiesības savlaicīgi piekļūt cenas ziņā pieejamai, profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei, kas ir droša un kvalitatīva. Tas akcentē ES apņemšanos attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas paredz līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju veselības aprūpi visiem un visās vecuma grupās, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.

Veselīgi iedzīvotāji ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības mazināšanai, ar Eiropas sabiedrības novecošanu saistītu jautājumu risināšanai, sociālā progresa un pārticības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir ▌saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES izveidošanas paredzamais mūža ilgums ES ir pieaudzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, vidi, izglītību, veselību un rūpēm par cilvēkiem. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gados ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu. Papildus šiem uzlabojumiem starp konkrētām grupām un dažādās Eiropas valstīs ir vērojamas sociālas un ar dzimumu saistītas atšķirības paredzamajā mūža ilgumā.

Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes ražīguma un kvalitātes paaugstināšanā. Tomēr ES turpina risināt jaunas un noturīgas problēmas, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: veselības un aprūpes pakalpojumu piekļūstamība un pieejamība cenas ziņā; efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, saslimšanas ar vēzi gadījumu pieaugums, saslimstības ar garīgām slimībām palielināšanās, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga nevienlīdzība veselības aprūpes jomā starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku, tostarp ar nabadzību saistītu aspektu, konstatēšana, izprašana, kontrole, profilakse un mazināšana ātri mainīgajā sociālajā, urbānajā, lauku un dabiskajā vidē, demogrāfiskās pārmaiņas, tostarp ar novecošanu saistīti jautājumi, Eiropas veselības aprūpes sistēmu arvien lielākās izmaksas ▌un augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt inovāciju izstrādē veselības jomā ar jauniem globāliem spēlētājiem. Turklāt vilcināšanās vakcinēties var samazināt imunizācijas īpatsvaru konkrētās iedzīvotāju grupās.

Šie izaicinājumi veselības jomā ir sarežģīti, savstarpēji saistīti un globāli, un to risināšanai nepieciešama daudzdisciplināra, tehniska un netehniska, starpnozaru un transnacionāla sadarbība. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem, klīniskiem, praktiskiem epidemioloģiskiem, ētikas, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Ar tiem risinās tādas neapmierinātas klīniskās vajadzības kā retu vai grūti ārstējamu slimību (dažādu vēža veidu, piemēram, bērnu saslimšanas ar vēzi un plaušu vēža) ārstēšana. Tie apvienos akadēmisko aprindu, ārstu, regulatīvo iestāžu un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem dienestiem, pacientiem, politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās, ņemot vērā dalībvalstu kompetences attiecībā uz to veselības aprūpes sistēmu organizāciju un finansēšanu. Pilnībā tiks izmantoti progresīvie pētījumi genomikas un citās multiomikas jomās, kā arī pakāpeniska personalizētu medicīnisku pieeju ieviešana, kas ir svarīgi, lai pievērstos dažādu neinfekciozu slimību ārstēšanai un digitalizētu veselības un veselības aprūpes jomu.

Pētniecība un inovācija sekmēs stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī nolūkā apvienot speciālās zināšanas, spējas un resursus, kas vajadzīgi, lai radītu darbības vērienu, ātrumu un apjomradītus ietaupījumus, kā arī izmantotu sinerģijas, izvairītos no centienu dublēšanas un dalītos gaidāmajos labumos un saistītajos finanšu riskos. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” sinerģijas pētniecībā un inovācijā veselības jomā tiek veicinātas jo īpaši Eiropas Sociālā fonda Plus veselības sadaļas ietvaros.

Digitālie risinājumi veselības jomā ir radījuši daudzas iespējas atrisināt aprūpes pakalpojumu problēmas un risināt citus aktuālus ar novecojošu sabiedrību saistītus jautājumus. Pilnībā būtu jāizmanto iespējas, ko var sniegt digitalizācija veselības un aprūpes jomā, neapdraudot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Ir izstrādātas digitālās ierīces un programmatūra, ar kuru diagnosticē, ārstē un atvieglo pacientu pašpārvaldi slimību, tostarp hronisku slimību, gadījumā. Digitālās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas arī medicīniskajā apmācībā un izglītībā, un pacientiem un citiem veselības aprūpes patērētājiem ir iespēja piekļūt informācijai par veselību, dalīties ar to un to izstrādāt.

Pētniecības un inovācijas pasākumi saistībā ar šo globālo izaicinājumu attīstīs zināšanu bāzi, izmantos esošās zināšanas un tehnoloģijas, apvienos un radīs pētniecības un inovācijas spēju un izstrādās risinājumus, kas vajadzīgi efektīvākai veselības ▌ un integrētas slimību profilakses, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas, rehabilitācijas, izārstēšanas un (ilgstošas un paliatīvās) aprūpes veicināšanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu ieteikumus rīcībai un paziņoti attiecīgajām ieinteresētajām personām. Savukārt, uzlabojot rezultātus veselības jomā tiks panākta lielāka labklājība un paredzamais dzīves ilgums, veselīga, aktīva dzīve, labākā dzīves kvalitāte un ražīgums, vairāk veselīgu dzīves gadu un veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja. Saskaņā ar Regulas 14. un 15. pantu un Cilvēktiesību un Pamattiesību hartu īpaša uzmanība tiks pievērsta ētikai, cilvēka cieņas aizsardzībai, dzimumu un etniskajiem aspektiem un nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu personu vajadzībām.

Pievēršanās galvenajiem izaicinājumiem veselības jomā palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, tostarp Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālajām stratēģijām un rīcības plāniem. Tas sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā.▌

Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: 3. IAM — Laba veselība un labklājība ikvienam, 13. IAM — Klimatiskā rīcība.

1.2.  Palīdzības jomas

1.2.1.  Veselība visu mūžu

Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (perinatālajā posmā, dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), tostarp invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kam nepieciešama labāka izpratne un individuāla pieeja, ņemot vērā dzimumu un ētikas aspektus. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām visas dzīves laikā, tostarp ar veselīgu dzīves sākumu un uzturu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē. Profilaksē un komunikācijā ņems vērā konkrētu auditoriju īpašības.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par agrīno attīstību un novecošanas procesu visas dzīves laikā.

–  Prenatālā, neonatālā, mātes, tēva, zīdaiņa un bērna veselība, kā arī vecāku, ģimenes un izglītotāju loma.

–  Pusaudžu veselības vajadzības, tostarp faktori, kas ietekmē garīgo veselību.

–  Invaliditātes un traumu radītās veselības sekas.

–  Pētījumi par pasākumiem, kā plānot, īstenot un uzraudzīt rehabilitāciju visa dzīves laikā, un jo īpaši par agrīnās individuālās rehabilitācijas programmu (EIRP) bērniem, kurus skārušas invaliditāti izraisošas patoloģijas.

–  Veselīga novecošana, neatkarīga un aktīva dzīve, tostarp sociāla līdzdalība vecāka gadagājuma cilvēkiem un/vai invalīdiem.

–  Veselības izglītība un veselībpratība, tostarp digitālā.

1.2.2.  Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori

Labāka izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, kultūras, ekonomiskā un fiziskā vide, tostarp digitalizācijas, cilvēku mobilitātes (piemēram, migrācijas un ceļošanas) ietekme uz veselību, piesārņojums, uzturs, klimata pārmaiņas un citi vides jautājumi, dos savu ieguldījumu, lai noteiktu, novērstu un mazinātu veselības riskus un apdraudējumu; samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt drošu, videi draudzīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību. Tā pamatā būs arī uz iedzīvotāju grupām balstīti pētījumi, cilvēku biomonitorings un epidemioloģiski pētījumi.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un metodikas, ar kurām izvērtē ķīmisku vielu, iekštelpu un āra piesārņojošu vielu un citu ar klimata pārmaiņām, darba vietu, dzīvesveidu vai vidi saistītu faktoru radītus apdraudējumus, iedarbību un ietekmi uz veselību un vairāku šādu faktoru kombinēto ietekmi;

–  vides, profesionālie, sociālekonomiskie, kultūras, ģenētiskie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labklājību, kā arī to savstarpējā mijiedarbība, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām un nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, attiecīgā gadījumā ar dzimumu un vecumu saistītiem īpašiem jautājumiem un ietverot to, kādu ietekmi uz veselību atstāj ēku, produktu un pakalpojumu projektēšana un izstrāde;

–  riska novērtējums, pārvaldība un komunikācija, kas attiecīgā gadījumā tiek atbalstīta ar transdisciplinārām pieejām, un uzlaboti rīki uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, tostarp izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšana un to alternatīvas;

–  spējas un infrastruktūras, kas paredzētas tam, lai droši savāktu, kopīgotu, izmantotu, atkārtoti izmantotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošiem faktoriem, tostarp par iedarbību uz cilvēkiem, un nodrošinātu to savienojumu ar vides parametru, dzīvesveidu, veselības stāvokļa un slimību datubāzēm ES un starptautiskā līmenī;

–  veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi, tostarp profesionālie aspekti.

1.2.3.  Neinfekciozas un retas slimības

Neinfekciozas slimības, tostarp vēzis un retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un attiecībā uz tām nepieciešama labāka izpratne un taksonomija, kā arī efektīvākas pieejas ▌, tostarp personalizētas medicīnas (saukta arī par “precīzijas medicīnu”) pieejas, multimorbiditātes profilaksē, diagnostikā, uzraudzībā, ārstēšanā, rehabilitācijā un izārstēšanā, kā arī izpratnē par to.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par mehānismiem, kuri ir neinfekciozu slimību, tostarp sirds un asinsvadu slimību, attīstības pamatā;

–  ilgstoši iedzīvotāju pētījumi ar mērķi atbalstīt izpratni par veselības un slimību parametriem un palīdzēt stratificēt iedzīvotājus, lai veicinātu profilaktiskās medicīnas attīstību;

–   diagnostikas instrumenti un metodes agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un laicīgai pacientam pielāgotai ārstēšanai, kas ļauj aizkavēt slimības attīstību un/vai panākt tās atkāpšanos;

–   profilakses un skrīninga programmas, ievērojot PVO, ANO un ES ieteikumus vai pārsniedzot tos;

–   integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko slimību un multimorbiditātes, tostarp neirodeģeneratīvu slimību un sirds un asinsvadu slimību, pārvaldībai;

–   ārstēšana,atveseļošana vai citi terapeitiski pasākumi, tostarp gan farmakoloģiska, gan nefarmakoloģiska ārstēšana;

–   paliatīvā aprūpe;

–  augstu neapmierinātu klīnisko vajadzību jomas, piemēram, retas slimības, tostarp pediatriskā onkoloģija;

–   ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes izvērtēšana, tostarp balstoties uz klīniskās prakses datu reģistriem;

–   piemērošanas izpēte ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pasākumus un atbalstīt to ieviešanu veselības politikās un sistēmās;

–  pētniecības attīstīšana un informācijas, aprūpes un ārstēšanas, tostarp personalizētās medicīnas, uzlabošana retu slimību jomā.

1.2.4.  Infekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības

Milzīgs pārbaudījums sabiedrības veselības un globālās veselības jomā ir cilvēku aizsargāšana no pārrobežu veselības apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasīs izpratni par infekcijas slimībām, tostarp ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām slimībām, un to profilaksi, gatavību tām, agrīnu atklāšanu un pētniecisko reakciju uz uzliesmojumiem, ārstēšanu un izārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”.

Pamatvirzieni

–  Izpratne par to, kā darbojas ar infekciju saistīti mehānismi;

–  infekcijas slimību parādīšanās vai atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, tostarp pārneses mehānismi no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem, kā arī klimata pārmaiņu un ekosistēmu attīstības ietekme uz infekcijas slimību dinamiku;

–  infekcijas slimību, ▌ar veselības aprūpi saistītu infekciju un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna un ātra atklāšana, kontrole un uzraudzība;

–  mikrobu rezistences apkarošana, tostarp epidemioloģija, profilakse, diagnostika, kā arī jaunu antimikrobiālo līdzekļu un vakcīnu izstrāde;

–  vakcīnas, tostarp vakcīnu platformu tehnoloģijas, infekcijas slimību, tostarp komorbiditātes un blakusinfekciju, diagnostika, ārstēšana un izārstēšana;

–  pievēršanās zemiem vakcinēšanās rādītājiem, izprotot vilcināšanos vakcinēties un veidojot uzticēšanos vakcīnām;

–  efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanas pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas, un to koordinēšana reģionālā, valstu un ES līmenī;

–  šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;

–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piemēram, AIDS, tuberkuloze un tropu slimības, tostarp malārija, arī saistībā ar migrācijas plūsmām un intensīvāku cilvēku mobilitāti kopumā.

1.2.5.  Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi, tostarp personalizētā medicīna

Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izstrādāt, attīstīt, realizēt▌, ieviest un izvērtēt piemērotus, uzticamus, drošus, lietotājiem draudzīgus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, pienācīgi ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver svarīgas pamattehnoloģijas no jauniem biomateriāliem līdz biotehnoloģijām, kā arī atsevišķu šūnu metodes, multiomiku un sistēmu medicīnas pieejas, mākslīgo intelektu un citas digitālās tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darbvietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus cilvēku. Pēc iespējas agri ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, un tiks ņemts vērā netehnoloģiskais aspekts, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju, metodoloģiju un instrumentu pieņemamību. Tas ietver iedzīvotājus, veselības aprūpes sniedzējus un speciālistus.

Pamatvirzieni

–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;

–  integrēti instrumenti, tehnoloģijas, medicīniskas ierīces, medicīniskā attēlveidošana, biotehnoloģija, nanomedicīna un progresīvi terapijas veidi (tostarp šūnu un gēnu terapija) un digitālie risinājumi cilvēka veselībai un aprūpei, tostarp mākslīgais intelekts, mobilie risinājumi un tālveselība, vienlaikus attiecīgā gadījumā pievēršoties rentablas ražošanas aspektiem agrīnā posmā (lai optimizētu industrializācijas stadiju un inovācijas potenciālu kļūt par cenas ziņā pieejamām zālēm);

–  veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovatīvu risinājumu iepirkums lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus, kā arī piemērošanas izpēti, tostarp uz personalizētu medicīnu balstītu diagnostiku;

–  novatoriski procesi un pakalpojumi veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;

–  veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošums, efektivitāte, rentabilitāte, sadarbspēja un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme, tostarp sabiedrības atbalsta jautājumi;

–  regulatīvā zinātne un standarti veselības un aprūpes tehnoloģijām un instrumentiem;

–  veselības datu pārvaldība, tostarp datu sadarbspēja, integrēšana, analītiskās un vizualizācijas metodes, lēmumu pieņemšanas procesi, pamatojoties uz mākslīgo intelektu, datizraci, lielo datu tehnoloģiju, bioinformātiku un augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām ar mērķi veicināt personalizētu medicīnu, tostarp profilaksi, un optimizēt veselības uzturēšanu.

1.2.6.  Veselības aprūpes sistēmas

Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā veselības un sociālā darba nozarēs bija nodarbināti 24 miljoni cilvēku. Viena no dalībvalstu galvenajām prioritātēm ir veselības aprūpes sistēmas padarīt drošas, pieejamas visiem, integrētas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas ar laikā sniegtiem un atbilstošiem pakalpojumiem, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un uz cilvēku centrētai aprūpei, kas balstīta uz atklātām un drošām Eiropas datu infrastruktūrām. Veselības un aprūpes digitālo pāreju veicinās tādas jaunas iespējas kā 5G izvēršana, “digitālo dvīņu” koncepcija un lietu internets.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāzes atbalstīšana veselības aprūpes sistēmu un politikas reformām Eiropā un ārpus tās;

–  jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei, tostarp personalizētās medicīnas pieejas, pārvaldības un organizatoriskie aspekti, un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;

–  veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;

–  veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;

–  nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības, tostarp digitālās prasmes;

–  laikus sniegtas, ticamas, drošas un uzticamas veselības informācijas uzlabošana un veselības datu labāka izmantošana/atkārtota izmantošana, tostarp attiecībā uz elektroniskiem veselības datu reģistriem, pienācīgi ievērojot datu aizsardzību (tostarp nepieļaujot personiskā dzīvesveida un veselības informācijas ļaunprātīgu izmantošanu), drošību, pieejamību, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;

–  veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;

–  risinājumi iedzīvotāju un pacientu tiesību nostiprināšanai, pašuzraudzībai un mijiedarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem integrētākas aprūpes un uz lietotāju vērstas pieejas nolūkos, vienlaikus apsverot vienlīdzīgu piekļuvi;

–  dati, informācija, zināšanas un paraugprakse no ES un globāla mēroga veselības aprūpes sistēmu pētījumiem, kas pamatojas uz pastāvošām zināšanām un datubāzēm.

2.  KOPA “KULTŪRA, JAUNRADE UN ▌IEKĻAUJOŠA SABIEDRĪBA”

2.1.  Pamatojums

Eiropas Savienībā unikālā veidā ekonomiskā izaugsme tiek kombinēta ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sociālo politiku, ar augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas godā demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu vienlīdzību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina izaicinājumi, kas cita starpā saistīti ar globalizāciju un tehnoloģiskajām pārmaiņām un aizvien pieaugošu nevienlīdzību. ▌

Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, veicinot demokrātiskas pārvaldības inovāciju un nostiprinot uzticēšanos tai, sekmējot izglītību, apkarojot nevienlīdzību, bezdarbu, marginalizāciju, diskrimināciju un radikalizāciju, garantējot cilvēktiesības, veicinot kultūru daudzveidību un Eiropas kultūras mantojumu un sociālās inovācijas ceļā nodrošinot iespējas iedzīvotājiem. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija. Pētniecībai un inovācijai ir būtiski svarīga loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs un mākslas jomās, kā arī kultūras un radošajās nozarēs attiecībā uz šo problēmu risināšanu un ES mērķu sasniegšanu. Visās šīs kopas palīdzības jomās jo īpaši ir iekļauti sociālo un humanitāro zinātņu aspekti.

Šo problēmjautājumu apmēra, sarežģītības, starppaaudžu un pārrobežu rakstura dēļ nepieciešama daudzslāņaina ES rīcība. Šādu kritisku sociālu, politisku, kultūras un ekonomisku problēmu ▌risināšana tikai valstiskā līmenī radītu neefektīvas resursu izmantošanas, fragmentētas pieejas un atšķirīgu zināšanu un spēju standartu piemērošanas risku.

Pētniecības un inovācijas pasākumi šīs globālās problēmas risināšanai tiks kopumā saskaņoti ar ES prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. ▌Tiks izmantotas sinerģijas ar programmu “Tiesiskums” un programmu “Tiesības un vērtības”, kas atbalsta pasākumus tiesu iestāžu pieejamības, cietušo tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminēšanas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomās, kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, “Erasmus”, “Erasmus+” un Eiropas Sociālo fondu Plus.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM 5 — Dzimumu līdztiesība; IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

2.2.  Palīdzības jomas

2.2.1.  Demokrātija un pārvaldība

Uzticība demokrātijai un iedibinātām politiskām institūcijām, šķiet, mazinās. Vilšanos politikā arvien skaidrāk pauž pret pastāvošo iekārtu vērstas un populistiskas partijas un atdzimstošs natīvisms. To cita starpā pastiprina sociālekonomiska nevienlīdzība, lielas migrācijas plūsmas un drošības problēmas. Pastāvošo un nākotnes problēmu risināšanai nepieciešama jauna veida domāšana par to, kā visu līmeņu demokrātiskajām iestādēm pielāgoties lielākas daudzveidības, globālas ekonomiskās konkurētspējas, strauju tehnoloģisko sasniegumu un digitalizācijas situācijai, kurā liela nozīme ir iedzīvotāju pieredzei ar demokrātisku diskursu, praksi un iestādēm.

Pamatvirzieni

–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; ▌nozīme, kāda izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai ir kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;

–  nozīme, kāda sociālajam kapitālam un piekļuvei kultūrai ir demokrātiska dialoga un aktīva pilsoniskuma, atvērtu un uzticības pilnu sabiedrību stiprināšanā;

–  inovatīvas un atbildīgas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, pieejamības, reaģētspējas, pārskatatbildības, uzticamības, noturības, efektivitātes un leģitimitātes stiprināšanā, pilnīgi ievērojot pamattiesības un cilvēktiesības un tiesiskumu;

–  stratēģijas populisma, rasisma, polarizācijas, korupcijas, ekstrēmisma, radikalizācijas un terorisma problēmu risināšanai un ▌iedzīvotāju iekļaušanai, viņu iespēju nodrošināšanai un iesaistīšanai;

–  sociālās, ekonomiskās un politiskās iekļaušanas un starpkultūru dinamikas analīze un attīstība Eiropā un ārpus tās;

–  labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;

–  nozīme, kāda ir multikulturālām, tostarp garīgām, identitātēm attiecībā uz demokrātiju, pilsoniskumu un politisko iesaisti, kā arī tādām ES pamatvērtībām kā cieņa, tolerance, dzimumu līdztiesība, sadarbība un dialogs;

–  atbalsts pētījumiem ar mērķi izprast identitāti un piederību kopienām, reģioniem un tautām;

–  tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju, privātumu un vārda brīvību;

–  uz apspriešanos un dalību balstīta un tieša demokrātija un pārvaldība un aktīvs un iekļaujošs pilsoniskums, ietverot digitālo dimensiju;

–  ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātisku pārvaldību, kā arī pētījumi par to, cik lielā mērā nevienlīdzības mazināšana un visu diskriminācijas veidu, tostarp uz dzimumu balstītas diskriminācijas, apkarošana var veicināt noturīgāku demokrātiju;

–  noziedzības, dogmatisma un radikalizācijas cilvēciskās, sociālās un politiskās dimensijas attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest;

–  dezinformācijas, viltus ziņu un naida runas apkarošana un to ietekme uz publiskās sfēras veidošanu;

–  ES kā starptautisks un reģionāls rīcībspēks multilaterālā pārvaldībā, tostarp jaunas pieejas zinātnes diplomātijai;

–  justīcijas sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesu iestādēm, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm gan civillietās, gan krimināllietās.

2.2.2.  Kultūras mantojums

Eiropas kultūras un radošās nozares veido tiltu starp mākslu, kultūru, garīgo pārliecību un pieredzi, kā arī kultūras mantojumu, darījumdarbības aprindām un tehnoloģijām. Turklāt kultūras un radošajām industrijām (CCI) ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializēšanā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un atrodas stratēģiskā pozīcijā, lai radītu inovatīvu pārnesi citās industriālajās nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā, plašsaziņas līdzekļu un digitālajās tehnoloģijās un inženierijā. Kultūras mantojums ir neatņemama kultūras un radošo nozaru sastāvdaļa un ir mūsu dzīves pamats, un tas ir svarīgs kopienām, grupām un sabiedrībām, piešķirot piederības sajūtu. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Labāka izpratne par kultūras mantojumu un to, kā tas tiek uztverts un interpretēts, ir būtiski svarīga iekļaujošas sabiedrības radīšanai Eiropā un visā pasaulē. Tas ir arī Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajām un kultūras nozarēm. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums – kā taustāmais, tā netaustāmais – ir svarīgs resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, radošajām un uzņēmējdarbības ▌nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darbvietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji. Tādējādi gan kultūras mantojuma inovācija, gan noturība ir jāapsver sadarbībā ar vietējām kopienām un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas var kalpot kā kultūras diplomātijas līdzeklis un kā identitātes veidošanas un kulturālās un sociālās kohēzijas faktors.

Pamatvirzieni

–  Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām un inovatīvām metodoloģijām, tostarp digitālās tehnoloģijas;

–  piekļuve kultūras mantojumam un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;

–  pētījumi par kultūras mantojuma pieejamību, izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākoņpakalpojumus, tostarp, bet ne tikai Eiropas kultūras mantojuma sadarbības telpu, kā arī veicinot un atvieglojot zinātības un prasmju nodošanu. Vispirms tiks veikts ietekmes novērtējums;

–  ilgtspējīgi darījumdarbības modeļi, kuru mērķis ir nostiprināt kultūras mantojuma nozares finansiālo pamatu;

–  kultūras mantojuma sasaiste ar jaunām radošām nozarēm, tostarp interaktīviem plašsaziņas līdzekļiem, un sociālo inovāciju;

–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un ilgtspējīgs kultūrtūrisms;

–  kultūras mantojuma un valodu saglabāšana, aizsardzība, veicināšana, atjaunošana un ilgtspējīga pārvaldība, tostarp izmantojot tradicionālās prasmes un amatniecību vai pašas attīstītākās tehnoloģijas, ieskaitot digitālās tehnoloģijas;

–  kultūras atmiņu, tradīciju, uzvedības modeļu, uztveres, pārliecības, vērtību, piederības sajūtas un identitātes ietekme. Kultūras un kultūras mantojuma loma multikulturālā sabiedrībā un kulturālās iekļaušanas un izstumšanas modeļi.

2.2.3.  Sociālās un ekonomiskās pārmaiņas

Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām un kultūras pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģisko inovāciju rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu(15). Ir nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, dzimumu līdztiesību, labklājību un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu), novērst sociāli teritoriālu nevienlīdzību un veicināt cilvēkkapitālu, izprast un risināt migrācijas un integrācijas problēmjautājumus un atbalstīt paaudžu solidaritāti, kultūru dialogu un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušākai nākotnei ir nepieciešamas pieejamas, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un mācību sistēmas.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. Izglītības un mācību loma nolūkā mazināt nevienlīdzību un atbalstīt iekļaušanu, tostarp mācību nesekmības novēršanu;

–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām;

–  statistikas un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna ražīguma pieauguma un/vai strukturālu ekonomisku pārmaiņu kontekstā;

–  jauni pārvaldības modeļi jaunās ekonomikas jomās un tirgus iestādēs;

–  jauni darba veidi, darba, kvalifikācijas celšanas, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba vidi, nediskriminēšanu, tostarp dzimumu līdztiesību un sociālo iekļaušanu;

–  lielāka izpratne par sociālajām pārmaiņām Eiropā un to ietekmi;

–  sociālo, tehnoloģisko un ekonomisko pārmaiņu ietekme uz droša, veselīga, cenas ziņā pieejama un ilgtspējīga mājokļa pieejamību;

–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir taisnīgā un ilgtspējīgā veidā mazināt nevienlīdzību un ▌pievērsties tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības ietekmei;

–  iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes modeļi pilsētvidei, daļējai pilsētvidei un lauku videi;

–  izpratne par cilvēku mobilitāti un tās ietekmi sociālu un ekonomisku pārmaiņu kontekstā, labākas migrācijas pārvaldības nolūkos to apsverot globālā un vietējā mērogā, atšķirību respektēšana, migrantu, tostarp bēgļu, ilgtermiņa integrēšana un saistītu politikas pasākumu ietekme; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana un attīstības palīdzības un sadarbības jautājumi; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, darba tirgum, kultūrai, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem, tostarp migrantiem;

–  galveno problēmu risināšana saistībā ar Eiropas sociālās kohēzijas, imigrācijas, integrācijas, demogrāfisko pārmaiņu, novecošanas, invaliditātes, izglītības, nabadzības un sociālās atstumtības modeļiem;

–   progresīvas stratēģijas un inovatīvas metodes dzimumu līdztiesības veicināšanai visās sociālās, ekonomikas un kultūras jomās, kā arī lai risinātu ar dzimumu saistītu aizspriedumu un ar dzimumu saistītas vardarbības problēmu;

–  izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiskās inovācijas, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;

–  valsts iestāžu pārvaldības un vadības sistēmu modernizācija ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus un īstenot viņu cerības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, pārskatatbildību un lietotāja centrālo lomu.

3.  KOPA “CIVILĀ DROŠĪBA SABIEDRĪBAI”

3.1.  Pamatojums

Eiropas sadarbība ir sekmējusi to, ka Eiropas kontinentā valda iepriekš nepiedzīvots miera, stabilitātes un pārticības laikmets. Tomēr Eiropai ir jāreaģē uz izaicinājumiem, ko rada pastāvīgie draudi mūsu aizvien sarežģītākās un digitalizētākās sabiedrības drošībai. Teroristu uzbrukumi un radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai. Uzmanība ir jāpievērš arī jauniem drošības draudiem, ko tuvākajā nākotnē radīs jaunas tehnoloģijas. Nākotnes drošība un pārticība ir atkarīga no tā, vai uzlabosim savas spējas aizsargāt Eiropu pret tādiem draudiem. Tos nevar novērst vienīgi ar tehniskiem līdzekļiem, ir vajadzīgas zināšanas par cilvēkiem, viņu vēsturi, kultūru un uzvedību, un tie ietver ētiskus apsvērumus attiecībā uz līdzsvaru starp drošību un brīvību. Turklāt Eiropai ir jānodrošina sava neatkarība no drošībai būtiskām tehnoloģijām un jānodrošina atbalsts kardinālu drošības tehnoloģiju izstrādei.

Eiropas iedzīvotāji, valsts iestādes, ES iestādes un ekonomika jāaizsargā pret pastāvīgajiem terorisma un organizētās noziedzības draudiem, tostarp šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības, narkotiku tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības, kā arī kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības. Lai uzlabotu valsts politiku drošības jomā, ir labāk jāizprot noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēciskais un sociālais aspekts. Būtiska ir arī aizsardzības un drošības stiprināšana ar labāku robežu, tostarp jūras un sauszemes robežu, pārvaldību. Aizvien populārāka kļūst kibernoziedzība un ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas dēļ kļūst dažādāki arī ar to saistītie riski. Eiropai ir jāturpina centieni palielināt kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanu, lai aizsargātu demokrātisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti. Papildu pūles jāpieliek, lai samazinātu tādu ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz dzīvi un iztiku, kuri arvien biežāk vērojami klimata pārmaiņu dēļ, piemēram, plūdi, vētras, karstuma viļņi vai sausums, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, zemes postījumus un citas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces. Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas var apdraudēt nozīmīgas sabiedrības funkcijas un kritiskas infrastruktūras, piemēram, komunikācijas, veselību, pārtiku, dzeramo ūdeni, energoapgādi, transportu, drošību un pārvaldi.

Lai uzlabotu noturību pret katastrofām, ir vajadzīga gan tehniska izpēte, gan iesaistīto cilvēka faktoru izpēte, tostarp attiecīgā gadījumā testējot lietojumus, apmācības, kā arī kiberhigiēnu un kiberizglītību. Ir jāpieliek vairāk pūļu, lai izvērtētu drošības pētniecības rezultātus un veicinātu to īstenošanu praksē.

Ar šo kopu tieksies panākt sinerģijas, jo īpaši ar šādām programmām: Iekšējās drošības fonds, Integrētās robežu pārvaldības fonds un programma “Digitālā Eiropa”, kā arī uzlabota sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starpvaldību aģentūru un organizāciju starpā, tostarp izmantojot apmaiņas un konsultāciju mehānismus, piemēram, palīdzības jomā “Aizsardzība un drošība”.

Drošības pētniecība ir daļa no plašākas visaptverošas ES reakcijas uz drošības draudiem. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot ar nākotnes tehnoloģiju, metožu un lietojumu pieejamību novērst politikas veidotāju, praktiķu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atklātos spēju trūkumus. Jau šobrīd saskaņā ar ES pamatprogrammu sniegtais finansējums pētniecībai sasniedz apmēram 50 % no kopējā ES publiskā finansējuma drošības pētniecībai. Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari). Tā kā pētniecības un inovācijas pasākumi saskaņā ar šo programmu būs paredzēti tikai un vienīgi civilajām vajadzībām, tiks mēģināts panākt koordināciju ar ES finansētiem aizsardzības pētījumiem, lai stiprinātu sinerģijas, atzīstot, ka pastāv jomas, kurās tehnoloģiju var lietot divējādi. Finansējuma dublēšanās tiek novērsta. Pārrobežu sadarbība veicina Eiropas vienotā drošības tirgus attīstību un uzlabo rūpniecisko darbību, kā arī ir ES autonomijas pamatā. Pienācīga uzmanība tiks veltīta cilvēku izpratnei par drošību un tās uztverei.

Drošības pētniecība atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot īstu un efektīvu drošības savienību.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

3.1.1.   Pret katastrofām noturīgas sabiedrības

Katastrofas var izraisīt daudzi avoti, gan daba, gan cilvēks: teroristu uzbrukumi, ar klimatu saistītas dabas parādības un citi ārkārtas gadījumi (arī jūras līmeņa celšanās), meža ugunsgrēki, karstuma viļņi, plūdi, sausums, pārtuksnešošanās, zemestrīces, cunami un vulkānu aktivitāte, ūdeņu krīzes, kosmiskie laikapstākļi, rūpniecības un transporta katastrofas, kodoliski, radioloģiski, bioloģiski un ķīmiski (CBRN) atgadījumi, kā arī kaskādveida riski. Mērķis ir novērst un mazināt katastrofu izraisīto nāves gadījumu skaitu, kaitējumu veselībai un videi, psiholoģiskus kaitējumus, kā arī ekonomiskos un materiālos zaudējumus, nodrošināt apgādi ar pārtiku, medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem un ūdeni, kā arī uzlabot izpratni par katastrofu riskiem, mazināt tos un uzlabot atkopšanos pēc katastrofām. Tas nozīmē, ka ir jāaptver viss krīžu pārvarēšanas spektrs — no profilakses un mācībām līdz krīzes pārvarēšanai un pēckrīzes pārvaldībai un noturībai.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas, spējas un pārvaldība pirmās palīdzības sniedzējiem, lai varētu sniegt ārkārtas palīdzību krīzes, katastrofas un pēckatastrofas situācijās un sākotnējā atkopšanās posmā;

–  sabiedrības spējas labāk novērst, pārvaldīt un samazināt katastrofu risku, tostarp ar dabā balstītiem risinājumiem, uzlabojot prognozēšanas spējas, profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu uz pastāvošiem un jauniem riskiem un domino efektiem, ietekmes novērtējums un labāka izpratne par cilvēka faktoru riska pārvaldībā un riska komunikācijas stratēģijās;

–  efektīvāk atbalstīt Sendai pamatprogrammas filozofiju par atjaunošanu, veidojot labāk (“build-back-better”), ar labāku izpratni par pēckatastrofas atkopšanās procesu un pētot, kā efektīvāk novērtēt pēckatastrofas risku;

–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu sadarbību pārrobežu operācijās un integrētu ES tirgu.

3.1.2.   Aizsardzība un drošība

Nepieciešams aizsargāt iedzīvotājus pret drošības apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas, arī teroristiskas, darbības un hibrīddraudi, kā arī reaģēt uz šiem draudiem; aizsargāt cilvēkus, publiskas vietas un kritisko infrastruktūru pret fiziskiem (ieskaitot ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus, kodolmateriālu un sprāgstvielu (CBRN-E)) uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem; cīnīties pret terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, tostarp veidojot izpratni par teroristu idejām un uzskatiem un apkarojot tos; novērst smagus noziegumus, tostarp kibernoziegumus un organizēto noziedzību (piemēram, produktu viltošanu un pirātismu), un cīnīties pret tiem; sniegt atbalstu upuriem; izsekot noziedzīgas finanšu plūsmas; veidot jaunas tiesu ekspertīzes spējas; atbalstīt datu izmantošanu tiesībaizsardzībai un nodrošināt personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības pasākumos; nostiprināt robežaizsardzības spējas, lai atbalstītu ES gaisa, sauszemes un jūras robežu pārvaldību cilvēku un preču plūsmu vajadzībām, un labāk izprast cilvēka faktoru visos minētajos drošības draudos un to novēršanā un mazināšanā. Ir svarīgi saglabāt elastīgumu, lai ātri risinātu jaunas un neparedzētas drošības problēmas, kas var rasties.

Pamatvirzieni

–  Inovatīvas pieejas un tehnoloģijas drošības darbiniekiem (piemēram, policijai, ugunsdzēsējiem, medicīnas dienestiem, robežsardzei un krasta apsardzei, muitniekiem), jo īpaši saistībā ar drošības spēku, infrastruktūras apsaimniekotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un atklāto vietu pārvaldītāju digitālo pāreju un sadarbspēju;

–  pārrobežu noziedzības izpausmju analīze, progresīvas metodes ātrai, uzticamai, standartizētai datu apmaiņai un vākšanai ar uzlabotu privātumu, kā arī paraugprakse;

—  noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēciskā un sociālekonomiskā dimensija attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest, tostarp izpratne par teroristu idejām un uzskatiem un noziegumiem, kas balstīti uz dzimumu, seksuālo orientāciju vai rasu diskrimināciju, un to apkarošana;

—  tādu jaunu tehnoloģiju drošības aspektu analīze kā DNS sekvencēšana, genoma rediģēšana, nanomateriāli un funkcionāli materiāli, mākslīgais intelekts, autonomas sistēmas, droni, robotika, kvantu skaitļošana, kriptovalūtas, 3D drukāšana un valkājamas ierīces, blokķēde, kā arī iedzīvotāju, publisko iestāžu un industrijas izpratnes uzlabošana, lai novērstu jaunu drošības risku rašanos un mazinātu esošos riskus, tostarp tādus, ko rada minētās jaunās tehnoloģijas▌;

–  uzlabotas prognozēšanas un analīzes spējas politikas veidošanai un stratēģiskā līmenī par drošības draudiem;

–  kritisko infrastruktūru aizsardzība, kā arī atklātu un publisku vietu aizsardzība pret fiziskiem un digitāliem draudiem un hibrīddraudiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmes;

–  dezinformācijas un tādu viltus ziņu uzraudzīšana un apkarošana, kas ietekmē drošību, tostarp attīstot spējas atklāt manipulācijas avotus;

–  tehnoloģiju attīstība civilām vajadzībām ar iespēju attiecīgā gadījumā uzlabot civilās aizsardzības un militāro spēku sadarbspēju;

–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu pārrobežu, starpvaldību un starpaģentūru operatīvo sadarbību un veidotu integrētu ES tirgu;

–  instrumentu un metožu izstrāde efektīvai un iedarbīgai integrētai robežu pārvaldībai, jo īpaši, lai palielinātu reaģēšanas spējas un uzlabotu spējas uzraudzīt kustības pāri ārējām robežām nolūkā uzlabot risku atklāšanu, reaģēšanu uz incidentiem un noziedzības novēršanu;

–  krāpniecisku darbību atklāšana robežšķērsošanas vietās un visā piegādes ķēdē, tostarp viltotu vai citādi manipulētu dokumentu identificēšana un cilvēku tirdzniecības un preču kontrabandas atklāšana;

–  personas datu aizsardzības nodrošināšana tiesībaizsardzības pasākumos, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, tostarp informācijas konfidencialitātes vai integritātes un visu darījumu un to apstrādes izsekojamības nodrošināšana;

–  paņēmienu izstrāde viltotu produktu identificēšanai, oriģinālo daļu un preču aizsardzības uzlabošanai un transportēto produktu kontrolei.

3.1.3.   Kiberdrošība

Ļaunprātīgas kiberdarbības ne tikai apdraud mūsu ekonomiku, bet arī mūsu demokrātiju, brīvību un vērtību funkcionēšanu. Kiberdraudi bieži ir noziedzīgi un vērsti uz finansiāla labuma gūšanu, taču tie var būt arī politiski un stratēģiski. Mūsu turpmākā drošība, brīvība, demokrātija un pārticība ir atkarīga no mūsu spējas aizsargāt ES pret kiberdraudiem. Digitālā pāreja prasa būtiski uzlabot kiberdrošību, lai nodrošinātu aizsardzību daudzajām lietu interneta (IoT) ierīcēm, kuras paredzēts pieslēgt internetam, un tīkla un informācijas sistēmu drošu darbību, tostarp attiecībā uz elektrotīkliem, dzeramā ūdens piegādi un izplatīšanu, transportlīdzekļiem un transporta sistēmām, slimnīcām, finanšu iestādēm, publiskām iestādēm, rūpnīcām, mājokļiem. Eiropai ir jāveido noturība pret kiberuzbrukumiem un jāizveido efektīva kiberatturēšana, vienlaikus nodrošinoties, ka tiek stiprināta datu aizsardzība un iedzīvotāju brīvība. Savienības interesēs ir nodrošināt, ka tā attīsta un uztur būtiskas kiberdrošības stratēģiskās spējas, lai aizsargātu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai garantētu kritisko tīklu un informācijas sistēmu aizsardzību, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus. Savienībai ir jābūt spējīgai patstāvīgi nodrošināt savu digitālo aktīvu aizsardzību un konkurēt pasaules kiberdrošības tirgū.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas digitālajā vērtības ķēdē (no drošības komponentēm un kvantizturīgas kriptogrāfijas līdz pašdziedējošai programmatūrai un tīkliem);

–  tehnoloģijas, metodes, standarti un paraugprakse ▌kiberdrošības draudu novēršanai, nākotnes vajadzību paredzēšanai un konkurētspējīgas Eiropas rūpniecības uzturēšanai, tostarp instrumenti elektroniskai identifikācijai, draudu noteikšanai, kiberhigiēnai, kā arī mācību un izglītības resursi;

–  atvērta sadarbība attiecībā uz Eiropas kiberdrošības kompetences tīklu un kompetences centru.

4.   KOPA “DIGITĀLĀ JOMA, RŪPNIECĪBA UN KOSMOSS

4.1.   Pamatojums

Lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju un spēju risināt gaidāmās globālās problēmas, ES ir jāpalielina sava tehnoloģiskā suverenitāte un savas zinātniskās, tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas būtiskākajās jomās, kuras ir mūsu ekonomikas, darba vietas un sabiedrības pārmaiņu pamatā.

ES rūpniecība nodrošina vienu no piecām darba vietām un divas trešdaļas no privātā sektora pētniecības un izstrādes investīcijām, kā arī veido 80 % no ES eksporta. Jauns inovācijas vilnis, kas ietver fizisko un digitālo tehnoloģiju apvienošanu, pavērs lielas iespējas ES rūpniecībai un uzlabos ES pilsoņu dzīves kvalitāti.

Digitalizācija ir būtisks virzītājspēks. Ņemot vērā to, ka tā strauji turpinās visās nozarēs, investēšana prioritārajās jomās – no uzticama mākslīgā intelekta līdz nākamās paaudzes internetam, augstas veiktspējas datošanai, fotonikai, kvantu tehnoloģijām, robotikai un mikro-/nanoelektronikai – kļūst būtiska mūsu ekonomikas un mūsu sabiedrības ilgtspējas nodrošināšanai. Investēšana digitālās tehnoloģijās, to ražošana un lietošana būtiski sekmē ES ekonomikas izaugsmi, laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam vien nodrošinot 30 % pieaugumu. Šajā sakarā Eiropas Savienībā joprojām fundamentāla ir MVU loma — gan no izaugsmes, gan darbvietu viedokļa. Digitalizēšanās MVU vidū veicina konkurētspēju un ilgtspēju.

Galvenās pamattehnoloģijas(16) nodrošina digitālās un fiziskās pasaules saplūšanai, kas ir šā globālā inovācijas viļņa būtiska sastāvdaļa. Investīcijas galveno pamattehnoloģiju pētniecībā, izstrādē, demonstrējumos un ieviešanā, kā arī droša, ilgtspējīga un cenu ziņā pieejama izejvielu un progresīvu materiālu piegāde nodrošinās ES stratēģisku autonomiju un palīdzēs ES rūpniecībai būtiski samazināt oglekļa pēdu un vides pēdu.

Pēc nepieciešamības tiks ieviestas arī īpašas nākotnes un jaunās tehnoloģijas.

Stratēģiski nozīmīgs ir arī kosmoss — apmēram 10 % ES IKP ir atkarīgi no kosmosa pakalpojumu izmantošanas. Eiropas Savienībai ir pasaules līmeņa kosmiskā nozare ar spēcīgu satelītu ražošanas nozari un dinamisku lejupējo pakalpojumu nozari. Kosmoss nodrošina svarīgus uzraudzības, saziņas, navigācijas un novērošanas instrumentus un paver daudzas darījumdarbības iespējas, jo sevišķi apvienojumā ar digitālajām tehnoloģijām un citiem datu avotiem. Eiropas Savienībai jāgūst maksimāls labums no šīm iespējām, pilnībā izmantojot tās kosmosa programmu Copernicus, EGNOS un Galileo potenciālu un aizsargājot kosmosa un zemes infrastruktūras pret draudiem no kosmosa.

Eiropas Savienībai ir unikāla iespēja būt pasaules līderei un palielināt tās īpatsvaru pasaules tirgos, parādot, kā digitālas pārmaiņas, līderība pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju jomā, pāreja uz aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu un konkurētspēja var papildināt viena otru, nodrošinot zinātnisku un tehnoloģisku izcilību.

Lai ieviestu digitalizēto aprites ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu realitātē, nepieciešamas ES līmeņa darbības vērtības ķēžu sarežģītības, tehnoloģiju sistēmiskā un daudznozaru rakstura un to augsto attīstības izmaksu, kā arī risināmo problēmu starpnozaru specifikas dēļ. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visi rūpniecības dalībnieki un sabiedrība kopumā var gūt labumu no modernām un tīrām tehnoloģijām un digitalizācijas. Ar tehnoloģiju attīstību vien nepietiks. Ir būtiski panākt sabiedrības izpratni par minētajām tehnoloģijām un attīstību, lai iesaistītu tiešos lietotājus un mainītu uzvedību.

Uz rūpniecību orientētas infrastruktūras, arī izmēģinājuma ražošanas līnijas, palīdzēs ES uzņēmumiem, jo sevišķi MVU, ieviest šīs tehnoloģijas un uzlabot savas inovatīvās darbības rezultātus, un tās var veicināt arī ar citām ES programmām.

Spēcīga rūpniecības nozares un pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir svarīga, lai noteiktu prioritātes un izstrādātu pētniecības un inovācijas programmas, ar privāto un publisko investīciju palīdzību palielinātu publiskā finansējuma īpatsvaru un nodrošinātu rezultātu labāku ieviešanu. Būtiski panākumu priekšnoteikumi ir sabiedrības izpratne un pieņemšana, tostarp produktu, preču un pakalpojumu projektēšanas apsvērumi, kā arī jauns plāns saistībā ar rūpniecībā nozīmīgām prasmēm un standartizāciju.

Ciparu tehnoloģiju, galveno pamattehnoloģiju un kosmisko tehnoloģiju apvienošana ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi ļaus piemērot sistēmiskāku pieeju, kā arī veicinās ātrākas un dziļākas pārmaiņas rūpniecībā. Tas nodrošinās, ka pētniecība un inovācija šajās jomās veicina ES politiku piemērošanu attiecībā uz rūpniecību, digitalizāciju, vidi, enerģiju un klimatu, aprites ekonomiku, izejvielām un progresīviem materiāliem un kosmosu.

Papildināmību nodrošinās konkrēti ar programmas “Digitālā Eiropa” un Kosmosa programmas pasākumiem, vienlaikus ievērojot ▌programmu robežlīnijas un izvairoties no pārklāšanās.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

4.2.   Palīdzības jomas

4.2.1.   Ražošanas tehnoloģijas

Ražošana ir galvenais nodarbinātības un labklājības virzītājspēks ES, kas veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES globālā eksporta un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus tiešu un netiešu darba vietu. Galvenais ES ražošanas uzdevums ir saglabāt spēju konkurēt pasaules līmenī, izmantojot viedākus un vairāk individualizētus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ražoti ar daudz zemākām enerģijas un materiālo resursu izmaksām, kā arī ar samazinātu oglekļa pēdu un vides pēdu. Kultūras un jaunrades ieguldījums, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu skatījums uz tehnoloģijas un cilvēku attiecībām ražošanā, būs neatsverams, palīdzot radīt pievienoto vērtību. Tiks pētīta arī ietekme uz darba dzīvi un nodarbinātību.

Pamatvirzieni

–  Kardinālas ražošanas tehnoloģijas, piemēram, biotehnoloģiskā ražošana, aditīvā ražošana, rūpnieciskā, sadarbīgā, elastīgā un intelektiskā robotika, cilvēku un mašīnu integrētās ražošanas sistēmas, ko arī sekmē, izmantojot ES tīklu ar rūpnieciski orientētām infrastruktūrām, kas sniedz pakalpojumus ar nolūku paātrināt tehnoloģisko pāreju un tehnoloģiju izmantošanu ES rūpniecībā;

–  radikālas inovācijas, kas izmanto dažādas pamattehnoloģijas visā vērtības ķēdē. Piemēri ir konverģējošas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, digitālais dvīnis, datu analīze, kontroles tehnoloģijas, sensoru tehnoloģijas, rūpnieciskā, sadarbīgā un intelektiskā robotika, uz cilvēku vērstas sistēmas, biotehnoloģiskā ražošana, progresīvu bateriju, ūdeņraža, tostarp atjaunojama ūdeņraža, un kurināmā elementa tehnoloģijas, progresīvas plazmas un lāzertehnoloģijas;

–  prasmes, darba vietas un uzņēmumi, kas pilnībā pielāgoti jaunajām tehnoloģijām, ievērojot Eiropas sociālās vērtības;

–  elastīgas, augstas precizitātes, bezdefektu, ar mazu piesārņojumu un atkritumiem, ilgtspējīgas un klimatneitrālas kognitīvās rūpnīcas, kas ir atbilstīgas aprites ekonomikas pieejai, viedas un energoefektīvas ražošanas sistēmas, kas atbilst klientu vajadzībām;

–  radikālas inovācijas būvlaukumu izpētē, pilnīgai objektu montāžas automatizācijai, kā arī saliekamie komponenti.

4.2.2.   Galvenās digitālās tehnoloģijas

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu, uz iedzīvotājiem vērstu un sociālu ES, būs svarīgi uzturēt un autonomi attīstīt spēcīgas projektēšanas un ražošanas spējas attiecībā uz būtiskām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mikroelektroniku un nanoelektroniku, mikrosistēmām, fotoniku, programmatūru un kiberfiziskām sistēmām, un tās integrēt, kā arī būs svarīgi progresīvi materiāli, kas nepieciešami šiem lietojumiem.

Pamatvirzieni

–  Mikroelektronikas un nanoelektronikas, tostarp projektēšanas un apstrādes koncepcijas, komponenti un ražošanas iekārtas, kas atbilst konkrētajām digitālās pārejas prasībām un globālajiem izaicinājumiem veiktspējas funkcionalitātes, enerģijas un materiālu patēriņa un integrācijas ziņā;

–  efektīvas un drošas sensoru un iedarbes tehnoloģijas un to līdzintegrācija procesoru vienībās kā faktors, kas veicina rūpniecību un lietu internetu, tostarp inovatīvi risinājumi elastīgiem un pielāgoties spējīgiem materiāliem, lai radītu cilvēkiem draudzīgus mijiedarbības objektus;

–  tādas tehnoloģijas kā nanoelektronikas papildinājumi vai alternatīvas, piemēram, ▌integrēta kvantu datošana, pārraide un sensori, kā arī neiromorfiskās datošanas komponenti un spintronika;

–  datošanas tehnikas arhitektūras un paātrinātāji, mazjaudas procesori plaša spektra lietojumiem, tostarp neiromorfiskā datošana mākslīgā intelekta lietojumiem, perifērdatošana, rūpniecības nozares digitalizācija, lielie dati un mākoņdatošana, viedā enerģija un satīklota un automatizēta mobilitāte;

–  datošanas tehnikas projekti, kas piedāvā spēcīgas garantijas uzticamai izpildei ar iebūvētiem privātuma un drošības aizsardzības līdzekļiem ievades/izvades datiem, kvantu skaitļošanai, kā arī apstrādes instrukcijām un pienācīgām cilvēka un mašīnas saskarnēm;

–  fotonikas tehnoloģijas, kas ļauj veidot lietojumus ar revolucionāriem sasniegumiem funkcionalitātes, integrācijas un veiktspējas ziņā;

–  sistēmu un kontroles inženiertehnoloģijas, kuru mērķis ir pilnībā atbalstīt elastīgas, attīstāmas un pilnīgi autonomas sistēmas uzticamiem lietojumiem, kas mijiedarbojas ar fizisko pasauli un cilvēkiem, arī rūpnieciskās un drošuma ziņā būtiskās jomās;

–  programmatūras tehnoloģijas, kas uzlabo programmatūras kvalitāti, kiberdrošību un uzticamību, palielinot kalpošanas laiku, uzlabojot attīstības ražīgumu un ieviešot programmatūrā un to arhitektūrā iebūvētu mākslīgo intelektu un izturētspēju;

–  jaunas tehnoloģijas, kas paplašina digitālās tehnoloģijas ▌.

4.2.3.  Jaunās pamattehnoloģijas

Svarīgas pamattehnoloģijas ir pierādījušas savu potenciālu stimulēt inovāciju daudzās nozarēs un starp tām(17). Lai atvieglotu jauno pamattehnoloģiju attīstību un veicinātu turpmākas inovācijas, ir jāidentificē un jāatbalsta transformējoši pētniecības virzieni no agrīna izpētes posma līdz demonstrācijām izmēģinājuma lietojumos. Turklāt ir jāpalīdz jaunām, nereti starpdisciplinārām kopienām panākt kritisko masu, kas tām ļautu sistemātiski izstrādāt un pabeigt daudzsološas tehnoloģijas. Mērķis ir jaunas pamattehnoloģijas izvērst tādā gatavības pakāpē, kas ļautu tās iekļaut rūpnieciskās pētniecības un inovācijas ceļvežos.

Pamatvirzieni

—  Atbalsts nākotnes un jaunām tendencēm svarīgo pamattehnoloģiju jomā;

—  atbalsts jaunām kopienām, kurās jau no paša sākuma tiek izmantota uz cilvēku vērsta pieeja;

—  jaunu rūpniecisko tehnoloģiju revolucionārā potenciāla un to ietekmes uz cilvēkiem, rūpniecības nozari, sabiedrību un vidi izvērtēšana, saskarņu veidošana ar rūpniecības ceļvežiem;

—  rūpnieciskās bāzes paplašināšana nolūkā pieņemt tehnoloģijas un inovāciju ar kardinālu sasniegumu potenciālu, ietverot cilvēkresursu attīstīšanu un globālo kontekstu.

4.2.4.   Progresīvi materiāli

Eiropas Savienība ir pasaules līderis attiecībā uz progresīvajiem materiāliem un ar tiem saistītajiem procesiem, kas veido 20 % no rūpniecības bāzes un ir gandrīz visu vērtību ķēžu pamatā, pateicoties izejvielu pārveidošanai. Lai saglabātu konkurētspēju un apmierinātu iedzīvotāju vajadzības pēc ilgtspējīgiem, drošiem un progresīviem materiāliem, ES ir jāiegulda pētniecībā saistībā ar jauniem materiāliem, tostarp biobāzētiem materiāliem un resursu ziņā efektīviem inovatīviem celtniecības materiāliem, un jāuzlabo materiālu izturība un pārstrādājamība, jāsamazina oglekļa pēda un vides pēda, un jāveicina starpnozaru rūpniecības inovācija, atbalstot jaunus lietojumus visās rūpniecības nozarēs. Turklāt progresīviem materiāliem ir milzīga ietekme attiecībā uz iedzīvotāju vajadzībām.

Pamatvirzieni

–  Materiāli (arī polimēri, biomateriāli, nanomateriāli, divdimensiju, viedi un dažāda sastāva materiāli (tostarp lignocelulozes materiāli), kompozītmateriāli, metāli un sakausējumi) un progresīvi materiāli (piemēram, kvantu, viedi, fotoniski un supravadoši materiāli), kas veidoti ar jaunām īpašībām un funkcionalitāti un kas atbilst regulatīvajām prasībām (vienlaikus nepastiprinot ietekmi uz vidi visa to aprites cikla garumā, no ražošanas līdz izmantošanai vai aprites beigām);

–  integrēti materiālu procesi un ražošana, izmantojot uz klientu orientētu un ētisku pieeju, ieskaitot pirmsnormatīvus pasākumus un aprites cikla novērtējumu, izejvielu iegūšanu un pārvaldību, izturību, atkalizmantojamību un pārstrādi, drošumu, riska novērtēšanu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi un riska pārvaldību;

–  tādi progresīvu materiālu veicinātāji kā raksturošana (piemēram, kvalitātes nodrošināšanai), modelēšana un simulācija, izmēģināšana un uzlabošana;

–  ES inovācijas ekosistēma, kuru veido satīklotas un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām pieejamas tehnoloģiskās infrastruktūras(18), kas identificētas un prioritizētas saskaņā ar dalībvalstu vienošanos un kas sniedz pakalpojumus ar mērķi paātrināt ES rūpniecības, jo īpaši MVU, tehnoloģisko pāreju un tehnoloģiju izmantošanu; tā aptvers visas svarīgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu inovācijas materiālu jomā;

–  risinājumi, kas balstīti uz progresīviem materiāliem kultūras mantojumam, dizainam, arhitektūrai un vispārējai jaunradei, ar spēcīgu orientāciju uz lietotāju, lai radītu pievienoto vērtību rūpniecības nozarēm un radošajām industrijām.

4.2.5.   Mākslīgais intelekts un robotika

Viena no dominējošām tendencēm ir padarīt jebkuru objektu un ierīci par intelektisku un savienotu. Pētnieki un novatori, kas attīsta mākslīgo intelektu (MI) un piedāvā lietojumus robotikā un citās jomās, būs galvenie nākotnes ekonomikas un ražīguma pieauguma virzītāji. Daudzas nozares, to vidū veselības aprūpe, ražošana, kuģubūve, būvniecība, pakalpojumu nozares un lauksaimniecība, izmantos un pilnveidos šo svarīgo pamattehnoloģiju citās pamatprogrammas daļās. MI attīstība ir jāveic atklāti visā ES, jānodrošina MI balstītu lietojumu drošums, nekaitīgums sabiedrībai un videi, no paša sākuma jāapsver ētiskie aspekti, jānovērtē riski un jāsamazina to ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls un netīša diskriminācija dzimuma, rases vai invaliditātes dēļ. Ir arī jānodrošina, ka MI tiek izstrādāts labi koordinētā sistēmā, kas ievēro ES vērtības, ētikas principus un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Šo programmu papildinās ar darbībām, kuras izklāstītas programmā “Digitālā Eiropa”.

Pamatvirzieni

–  Tādu MI tehnoloģiju veicināšana kā, piemēram, izskaidrojams MI, ētisks MI, cilvēka kontrolēts MI, nepārraudzīta mašīnmācīšanās un datu efektivitāte, kā arī uzlabota mijiedarbība starp cilvēkiem un mašīnām un mašīnām un mašīnām;

–  droša, vieda, sadarbīga un efektīva robotika un sarežģītas iebūvētas un autonomas sistēmas;

–  cilvēkorientētas MI tehnoloģijas MI bāzētiem risinājumiem;

–  MI jomas pētniecības kompetences ▌attīstīšana un tīklošana visā Eiropā, ievērojot atvērtu sadarbīgu perspektīvu un vienlaikus arī attīstot slēgtās testēšanas spējas;

–  MI un robotikas izmantošana, lai atbalstītu cilvēkus, kuri cieš no invaliditātes, un iekļautu marginalizētas personas;

–  atklātu MI platformu tehnoloģijas, tostarp programmatūras algoritmi, datu krātuves, uz aģentiem balstītas sistēmas, robotika un autonomu sistēmu platformas.

4.2.6.   Nākamās paaudzes internets

Internets ir kļuvis par galveno sabiedrības un ekonomikas pārmaiņu veicinātāju visās mūsu ekonomikas un sabiedrības nozarēs. Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība, veidojot nākamās paaudzes internetu, lai tiktu radīta uz cilvēku vērsta ekosistēma, kas atbilst mūsu sociālajām un ētiskajām vērtībām. Ieguldījumi nākamās paaudzes interneta tehnoloģijās un programmatūrā uzlabos ES rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā. Eiropas Savienības mēroga optimizēšanai būs vajadzīga plaša sadarbība ieinteresēto personu vidū. Būtu jāapsver arī ētikas normas nākamās paaudzes interneta reglamentēšanai.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un sistēmas uzticamam un energoefektīvam viedtīklam un pakalpojumu infrastruktūrām (savienojamībai pēc 5G, programmatūras noteiktām infrastruktūrām, lietu internetam, sistēmu sistēmām, mākoņu infrastruktūrām, nākamās paaudzes optiskajiem tīkliem, kvantu tehnoloģijām, kognitīvajiem mākoņiem un kvantu internetam, satelītsakaru integrācijai), kas nodrošina reāllaika spējas, virtualizāciju un decentralizētu pārvaldību (īpaši ātrdarbīgu un elastīgu radio, perifērdatošanu, koplietojamu kontekstu un zināšanas), lai nodrošinātu pielāgojamu, efektīvu, ticamu un uzticamu tīklu veiktspēju, kas ir piemērota pakalpojumu masveida izvēršanai;

–  nākamās paaudzes interneta lietojumi un pakalpojumi patērētājiem, rūpniecībai un sabiedrībai, kas balstīti uz uzticēšanos, godīgumu, sadarbspēju, uzlabotu lietotāju kontroli pār datiem, pārredzamu valodu piekļuvi, jauniem multimodālās mijiedarbības konceptiem, iekļaujošu un strikti personalizētu piekļuvi vienumiem, informācijai un saturam, iekļaujot iesaistošus un uzticamus plašsaziņas līdzekļus, sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālo tīklošanu, kā arī darījumdarbības modeļus darījumiem un pakalpojumiem kopīgās infrastruktūrās;

–  programmatūrā balstīta starpprogrammatūra, arī izkliedētas grāmatvedības tehnoloģijas, piemēram, blokķēdes, kas darbojas ļoti izkliedētā vidē, atvieglo datu apzināšanu un datu nosūtīšanu hibrīdinfrastruktūrās ar iekļautu datu aizsardzību, integrējot mākslīgo intelektu, datu analītiku, drošību un kontroli interneta lietojumos un pakalpojumos, kas vērsti uz datu un zināšanu brīvu plūsmu.

4.2.7.  Progresīva datošana un lielie dati

Augstas veiktspējas datošana un lielie dati ir kļuvuši neaizstājami jaunajā globālajā datu ekonomikā, kurā pārsvars datošanas jomā nozīmē pārsvaru citās jomās. Visā ES ir jāveicina augstas veiktspējas datošana un lielo datu analīze, kas ir būtiskas, lai veicinātu politikas veidošanu, zinātnisko vadību, inovāciju un rūpniecības konkurētspēju, kā arī lai saglabātu valstu suverenitāti, vienlaikus ievērojot ētikas jautājumus. Minētās darbības papildinās ar darbībām saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

Pamatvirzieni

–  Augstas veiktspējas datošana (HPC): nākamās paaudzes galvenās eksalīmeņa un pēceksalīmeņa tehnoloģijas un sistēmas (piemēram, mazjaudas mikroprocesori, programmatūra, sistēmu arhitektūra); algoritmi, kodi un lietotnes, analītiskie rīki un eksperimentālās platformas; rūpnieciskās izmēģinājuma eksperimentālās vietnes un pakalpojumi; atbalsts pētniecībai un inovācijai, vēlams, piedaloties visām dalībvalstīm, saistībā ar pasaules klases HPC infrastruktūru, tostarp pirmo HPC/kvantu datošanas hibrīdinfrastruktūru, kā arī saistībā ar koplietošanas pakalpojumiem ES;

–  Lielie dati: padziļinātas veiktspējas datu analīze; mērķis “Konfidencialitāte kā daļa no dizaina”, analizējot personīgos un konfidenciālus lielos datus; pilna mēroga datu platformu tehnoloģijas, lai atkārtoti izmantotu rūpnieciskos, personīgos un atvērtos datus; datu pārvaldība, savietojamības un sasaistes instrumenti; datu lietojumi attiecībā uz globālām problēmām; datu zinātnes metodes;

–  samazināta oglekļa pēda IKT procesos, aptverot aparatūru, arhitektūru, komunikācijas protokolus, programmatūru, sensorus, tīklus, datu glabāšanas un datu centrus un ietverot standartizētus novērtējumus.

4.2.8.  Aprites rūpniecība

Eiropa ir viena no līderēm globālajā pārejā uz aprites ekonomiku. Eiropas rūpniecībai vajadzētu kļūt par aprites rūpniecību — resursu, materiālu un produktu vērtība jāsaglabā daudz ilgāk nekā šobrīd, pat ja tiek atvērtas jaunas vērtību ķēdes. Ļoti būtiski ir iesaistīt iedzīvotājus.

Primārās izejvielas joprojām saglabās būtisku lomu aprites ekonomikā, un uzmanība ir jāpievērš to ilgtspējīgai ieguvei, izmantošanai un ražošanai. Ir jānodrošina droši un ilgtspējīgi materiālu cikli. Turklāt aprites vajadzībām būtu jāizstrādā pilnīgi jauni materiāli, tostarp biobāzēti materiāli, produkti un procesi. Aprites rūpniecība sniedz vairākas priekšrocības Eiropai — tā nodrošinās drošu, ilgtspējīgu un pieejamu izejvielu piedāvājumu, kas, savukārt, pasargā rūpniecību no resursu nepietiekamības un cenu svārstībām. Tā arī radīs jaunas darījumdarbības iespējas un inovatīvus, resursu un enerģijas ziņā efektīvākus ražošanas veidus. Tiks veicināta un stimulēta tāda pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz mazāk bīstamu vielu izstrādi.

Mērķis ir izstrādāt pieejamas radikālas inovācijas un izmantot moderno tehnoloģiju un procesu kombināciju, lai iegūtu maksimālu vērtību no visiem resursiem.

Pamatvirzieni

–  Rūpniecības simbioze ar resursu plūsmām starp iekārtām, nozarēm un pilsētas sabiedrību; procesi un materiāli resursu transportēšanai, pārveidošanai, atkārtotai izmantošanai un glabāšanai, apvienojot blakusproduktu, atkritumu, notekūdeņu un CO2 valorizāciju;

–  materiālu un produktu plūsmas valorizācija un dzīves cikla novērtējums, izmantojot jaunas, alternatīvas izejvielas, resursu kontroli, materiālu izsekošanu un šķirošanu (tostarp validētas testēšanas metodes un instrumentus riska analīzei attiecībā uz cilvēku veselību un vidi);

–  ekodizaina ražojumi, pakalpojumi un jauni darījumdarbības modeļi uzlabotai aprites cikla veiktspējai, noturībai, uzlabošanas iespējām un vienkārsākam remontam, demontāžai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei;

–  efektīva pārstrādes nozare, sekundāro materiālu potenciāla un drošuma maksimāla palielināšana un piesārņojuma mazināšana līdz minimumam (netoksisku materiālu aprites cikli), līdz minimumam samazinot arī kvalitātes zudumu un daudzuma kritumu pēc apstrādes;

–  vielu, kas rada bažas ražošanas un ekspluatācijas beigu fāzēs, izskaušana vai, ja nepastāv alternatīvas, droša rīkošanās ar tām; droši aizstājēji un drošas un rentablas ražošanas tehnoloģijas;

–  izejvielu, arī būtiskāko izejvielu, ilgtspējīga piegāde un aizvietošana visā vērtības ķēdē.

4.2.9.  Mazoglekļa rūpniecība un tīra rūpniecība

Rūpniecības nozares, arī energoietilpīga rūpniecība, piemēram, tērauda rūpniecība, nodrošina miljoniem darbvietu, un to konkurētspēja ir svarīga mūsu sabiedrību pārticībai. Tomēr tās rada 20 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tām ir liela ietekme uz vidi (jo īpaši attiecībā uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņotājiem).

Kardinālas tehnoloģijas, kas radītas, lai panāktu ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņotāju un ES enerģijas pieprasījuma samazinājumu, nereti apvienojumā ar tehnoloģijām, kas paredzētas iepriekš minētajai aprites rūpniecībai, radīs spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, kardināli mainīs ražošanas jaudas un uzlabos rūpniecības globālo konkurētspēju, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu ar klimatisko politiku un vides kvalitāti saistīto mērķu sasniegšanā.

Pamatvirzieni

–  Apstrādes tehnoloģijas, tostarp apkures un dzesēšanas tehnoloģijas, digitāli rīki, automatizācija un liela mēroga apstrādes veiktspējas un resursu efektivitātes un energoefektivitātes demonstrējumi; būtisks samazinājums vai izvairīšanās no rūpniecības siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijām, arī cietajām daļiņām;

–  ▌rūpniecībā un citās nozarēs radītā CO2 valorizācija;

–  pārveidošanas tehnoloģijas ilgtspējīgai oglekļa avotu izmantošanai, lai palielinātu resursu efektivitāti un samazinātu emisijas, tostarp rūpniecības un enerģētikas nozares hibrīdās energosistēmas, kam piemīt dekarbonizācijas potenciāls;

–  elektrifikācija un netradicionālu enerģijas avotu izmantošana rūpniecības iekārtās un enerģijas un resursu apmaiņas starp rūpniecības iekārtām (piemēram, rūpniecības simbiozē);

–  rūpniecības produkti, kam nepieciešami zemas vai nulles oglekļa emisijas ražošanas procesi to aprites ciklā.

4.2.10.   Kosmoss, tostarp Zemes novērošana

ES kosmosa sistēmas un pakalpojumi samazina izmaksas un uzlabo efektivitāti, piedāvā risinājumus sabiedrības problēmām, uzlabo sabiedrības izturētspēju, palīdz veikt uzraudzību un apkarot klimata pārmaiņas un veicina konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku. Šo ieguvumu un ietekmju īstenošanā būtiska loma bijusi ES atbalstam. Ar pētniecības un inovācijas darbībām vajadzētu atbalstīt arī Savienības kosmosa programmas attīstību, kurai ▌ir jāpaliek izvirzītai priekšplānā.

ES atbalstīs sinerģijas starp kosmiskajām tehnoloģijām un galvenajām pamattehnoloģijām (▌progresīva ražošana, lietu internets, lielie dati, fotonika, kvantu tehnoloģija, robotika un mākslīgais intelekts); veicinās plaukstošu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu un konkurētspējīgu augšupēju un lejupēju kosmosa nozari, tostarp rūpniecību un MVU; veicinās kosmosa tehnoloģiju, datu un pakalpojumu piemērošanu citās nozarēs un palīdzēs nodrošināt tehnoloģisko neatkarību, izvērtējot un izmantojot kosmosu stratēģiskā un drošā veidā, un veicinās spēju veidošanas pasākumus. Pasākumu īstenošanai kopumā tiks nodrošināts ceļvedis, ievērojot EKA saskaņošanas procesu un attiecīgo dalībvalstu iniciatīvas, un vajadzības gadījumā tie tiks īstenoti kopā ar EKA un ES Kosmosa programmas aģentūru saskaņā ar regulu, ar ko izveido Eiropas Savienības kosmosa programmu. Tomēr kosmosa daļa atbalstīs arī augšupējos uzaicinājumus, lai dotu iespēju rasties nākotnes kosmosa tehnoloģijām.

Ir plašāk jāievieš, jāizmanto un jāatjaunina jaunas tehnoloģijas, vajadzīgi turpmāki pētījumi un inovācijas, lai novērstu Zemes novērošanas nepilnības uz sauszemes un jūrās, kā arī atmosfērā (piem., veselīgu okeānu un jūru, ekosistēmas aizsardzība), izmantojot priekšrocības, ko dod tādi būtiski avoti kā Copernicus un citas atbilstīgas Eiropas programmas, un īstenojot koordināciju ar Zemes novērošanas sistēmu globālā tīkla (GEOSS) un tā Eiropas sastāvdaļas — EuroGEOSS — starpniecību.

Pamatvirzieni

–  Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (Galileo un EGNOS): inovatīvi lietojumi, globāla pieņemšana, ietverot starptautiskus partnerus, risinājumi, kas uzlabo stabilitāti, autentifikāciju, pakalpojumu integritāti, tādu pamatelementu kā mikroshēmas, uztvērēji un antenas izstrādi, piegādes ķēžu ilgtspēju ar izmaksu ziņā efektīviem un pieejamiem nosacījumiem, jaunas tehnoloģijas (piemēram, kvantu tehnoloģijas, optiskās saites, pārprogrammējamas lietderīgās kravas), lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrības problēmu risināšanai. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde jaunu problēmu, piemēram, drošības vai autonomas braukšanas, risināšanai;

–  Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus): pilnīgas, brīvas un atvērtas datu politikas izmantošana, inovatīvu lietojumu izstrāde, pieņemšana Eiropā un pasaulē, ietverot arī dalībniekus, kas nav saistīti ar kosmosu, un starptautiskas partnerības, pētniecība, kas vajadzīga, lai uzturētu, uzlabotu un paplašinātu pamatpakalpojumus un pētniecību kosmosa datu asimilācijai un izmantošanai, pakalpojumu stabilitātei un attīstībai, piegādes ķēžu, sensoru, sistēmu un misiju koncepciju ilgtspējai (piemēram, liela augstuma platformas, droni, mazsvara pavadoņi); kalibrēšana un validēšana; ilgstoša pakalpojumu izmantošana sabiedrības problēmu risināšanai; Zemes novērošanas datu apstrādes metodes, tostarp lielie dati, datošanas resursi un algoritmiskie rīki. Nākamās paaudzes sistēmu izstrāde ▌problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu, polāro un drošības problēmu, risināšanai; Copernicus produktu un pakalpojumu portfeļa paplašināšana;

–  Kosmosa situācijas apzināšanās: virzība uz to, lai atbalstītu stabilas ES iespējas pārraudzīt un paredzēt kosmosa vides stāvokli, t. i., laikapstākļus kosmosā, tostarp radiācijas apdraudējumu, kosmiskos atkritumus un Zemei tuvus objektus. Sensoru tehnoloģiju un jaunu pakalpojumu koncepciju, piemēram, kosmiskās satiksmes pārvaldības, lietojumu un pakalpojumu izstrāde, lai nodrošinātu kritisko infrastruktūru kosmosā un uz Zemes;

–  Droši satelītsakari ES valstu dalībniekiem: risinājumi, ar ko ▌lietotājiem no valdībām nostiprina ES autonomiju, tostarp saistīto lietotāju aprīkojums un strukturāli, tehnoloģiski un sistēmu risinājumi kosmosa un zemes infrastruktūrai;

–  satelītsakari iedzīvotājiem un uzņēmumiem: izmaksu ziņā efektīvu un augsti attīstītu satelītsakaru integrācija zemes tīklos aktīvu un cilvēku savienošanai nepietiekami apkalpotos apgabalos kā daļa no 5G iespējotas visaptverošas savienojamības, ▌lietu internets, un ieguldījums nākamās paaudzes interneta (NGI) infrastruktūrai. Zemes segmenta un lietotāju aprīkojuma uzlabošana, standartizācija un sadarbspēja, saziņas caur satelītiem, izmantojot kvantizturīgu kriptogrāfiju, sagatavošana, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā;

–  piegādes ķēdes neatkarība un ilgtspēja: paaugstināta tehnoloģiju gatavības pakāpe satelītu un palaišanas ierīču jomās; saistīti kosmosa un zemes segmenti un ražošanas un testēšanas aprīkojums — papildināmībā ar EKA. Lai nodrošinātu ES vadošo lomu tehnoloģiju jomā un autonomiju, uzlabotu piegādes ķēdes ilgtspēju ar izmaksu ziņā efektīviem un pieejamiem nosacījumiem, samazinātu atkarību no būtiskām kosmosa tehnoloģijām ārpus ES un uzlabotu zināšanas par to, kā kosmosa tehnoloģijas var piedāvāt risinājumus citām rūpniecības nozarēm un otrādi;

–  kosmiskās sistēmas: apstiprināšanas un demonstrēšanas pakalpojumi orbītā, tai skaitā koplietojuma pakalpojumi vieglajiem satelītiem; kosmosa demonstrējumi tādās jomās kā hibrīdie, viedie vai pārkonfigurējamie satelīti, to apkope, ražošana un montāža orbītā, enerģijas piegāde, izmantojot daudzveidīgus avotus; jauni industriāli procesi un ražošanas instrumenti; zemes sistēmas; radikālu inovāciju un tehnoloģiju nodošana tādās jomās kā pārstrāde, zaļais kosmoss, ilgtspējīga un miermīlīga kosmosa resursu izmantošana, mākslīgais intelekts, robotika, digitalizācija, izmaksu lietderība, miniaturizācija;

–  piekļuve kosmosam: inovatīvas tehnoloģijas Eiropas kosmosā palaišanas sistēmu tehniskajai savietojamībai un ekonomiskajai efektivitātei attiecībā uz Eiropas Savienības satelītu palaišanu: zemu izmaksu ražošanas procesi, palaišanas iekārtu vairākkārtējas izmantošanas tehnoloģijas un izmaksu samazināšanas koncepcijas; koncepcijas nākotnes palaišanas sistēmu zemes segmentiem un esošo zemes infrastruktūru pielāgojumi (piemēram, digitalizācija, progresīva datu pārvalde); inovatīvi kosmosa transporta pakalpojumi/koncepcijas, tostarp palaišanas sistēmas, kas paredzētas vieglajiem satelītiem (piem., mikronesējraķetes) – papildināmībā ar EKA;

–  kosmosa zinātne: zinātnisko un izpētes misiju sagādāto zinātnisko datu izmantošana kopā ar inovatīvu instrumentu izstrādi starptautiskā un starpdisciplinārā vidē; ieguldījums “priekšgājēju” zinātniskajos lidojumos kosmosa programmas attīstības nolūkā.

5.   KOPA “KLIMATS, ENERĢĒTIKA UN MOBILITĀTE”

5.1.   Pamatojums

Pētniecībai un inovācijai caurvijoties ar klimata, enerģijas un mobilitātes jomām, ļoti integrētā un efektīvā veidā tiks risināta viena no svarīgākajām globālajām problēmām, kas skar mūsu vides, ekonomikas un dzīvesveida ilgtspēju un nākotni.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ES būs jāpāriet uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un noturīgu ekonomiku un sabiedrību. Tas būs saistīts ar dziļām pārmaiņām tehnoloģijās, procesos, produktos un pakalpojumos, uzņēmumu un patērētāju uzvedības veidos. Enerģijas tirgus pārveide notiks tehnoloģiju, infrastruktūras, tirgus, politikas un tiesiskā regulējuma, tostarp jaunu pārvaldības veidu, mijiedarbības ceļā. Lai īstenotu centienus ierobežot temperatūras pieaugumu zem 1,5 °C, ir nepieciešams straujš progress enerģētikas ▌, transporta, ēku, rūpniecības un lauksaimniecības nozaru dekarbonizēšanā. Ir vajadzīgs jauns impulss, lai paātrinātu nākamās paaudzes sasniegumu izstrādes, kā arī rentablu, inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu demonstrēšanas un izvēršanas tempu, izmantojot arī iespējas, ko dod digitālās, bioloģiskās un kosmiskās tehnoloģijas, kā arī svarīgas pamattehnoloģijas un progresīvi materiāli. To pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” centīsies panākt ar integrētu pieeju, kas ietver dekarbonizāciju, resursu efektivitāti, uzlabotu atguvi, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, gaisa piesārņojuma samazināšanu, piekļuvi izejmateriāliem un aprites ekonomiku.

Lai panāktu progresu šajās nozarēs, kā arī visā ES rūpniecības jomu klāstā, tostarp enerģētikas infrastruktūrās, transportā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā, ēkās, rūpniecības procesos un produktu lietošanā, ▌atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē(19), būtu nepieciešami nepārtraukti centieni labāk izprast klimata pārmaiņu mehānismus un dinamiku un ar to saistīto ietekmi uz visu ekonomiku un sabiedrību, izpētot sinerģijas ar reģionālām un valsts darbībām, citiem ES darbību veidiem un starptautisku sadarbību, tostarp izmantojot inovācijas misiju.

Pēdējo desmitgažu laikā daudz sasniegts klimata zinātnē, jo sevišķi attiecībā uz novērojumiem un datu asimilāciju, un klimata modelēšanu. Tomēr klimata sistēmas sarežģītība un nepieciešamība atbalstīt Parīzes nolīguma, ilgtspējīgas attīstības mērķu un ES politikas īstenošanu rada vajadzību pēc pastiprinātiem centieniem, lai novērstu atlikušās zināšanu nepilnības, turpinātu uzlabot klimata zinātnes detalizāciju telpas un laika ziņā, vienlaikus nodrošinot adekvātu mijiedarbību ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām.

Eiropas Savienība ir izveidojusi visaptverošu politikas sistēmu enerģijas savienības stratēģijas ietvaros ar saistošiem mērķiem, tiesību aktiem un pētniecības un inovācijas darbībām, kuru mērķis ir virzīties uz atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem(20) balstītu efektīvu enerģijas ražošanas sistēmu izveidi un ieviešanu.

Transports, tostarp automašīnas, nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, kas nepieciešama integrētam Eiropas vienotajam tirgum, teritoriālajai kohēzijai un atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai. Tajā pašā laikā transportam var būt būtiska ▌ietekme uz cilvēku veselību, sastrēgumiem, zemi, ūdeni, klimatu, gaisa kvalitāti un troksni, kā arī drošumu, un tādējādi saistībā ar transportu var būt daudzi priekšlaicīgas nāves gadījumi un palielināties sociālekonomiskās izmaksas. Pieprasījums pēc precēm un mobilitātes turpinās augt. Tādēļ augošo pieprasījumu būs jāpalīdz nodrošināt ar inovāciju, panākot tīrākas un efektīvākas mobilitātes un transporta sistēmas, kurām ir jābūt arī drošām, viedām, klusām, uzticamām, piekļūstamām, iekļaujošām un cenu ziņā pieejamām, visiem nodrošinot nepārtrauktu integrētu pakalpojumu “no durvīm līdz durvīm”.

Abas nozares ir lieli Eiropas ekonomiskās konkurētspējas un izaugsmes virzītājspēki. Transports ir būtiska nozare ekonomikai un būtiska ekonomikas nozare, jo ES ir pasaulē vadošā loma automašīnu, dzelzceļa transportlīdzekļu, lidaparātu un kuģu projektēšanā un ražošanā. Tā aptver komplicētu tīklu, kurā ietilpst aptuveni 1,2 miljoni privātu un publisku ES uzņēmumu, kas nodarbina ap 10,5 miljoniem cilvēku. Šai nozarei ir arī būtiska loma ES starptautiskajā tirdzniecībā — 2016. gadā 17,2 % no kopējā ES pakalpojumu eksporta bija saistīti ar transportu. Vairāk nekā 2 miljoni cilvēku ES strādā atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā, savukārt inovatīvu tīras enerģijas tehnoloģiju patentēšanā ES ieņem otro vietu pasaulē.

Tādēļ enerģētikas un transporta ▌nozarēs novērotās problēmas neaprobežojas ar nepieciešamību pēc emisiju samazināšanas. Ir vajadzīgi efektīvi risinājumi, lai reaģētu uz lietotāju uzvedības un mobilitātes tendenču izmaiņām ▌, globalizāciju, augošu starptautisko konkurenci un vecāku, pilsētiskāku un aizvien daudzveidīgāku populāciju.Vienlaikus aizvien lielāka digitālo, automatizēto un kosmosā balstīto tehnoloģiju ienākšana, automatizēti transportlīdzekļi, mākslīgais intelekts, robotika, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, revolucionāri darījumdarbības modeļi un nepieciešamība pēc lielākas sistēmas noturības pret dažādiem apdraudējumiem (tostarp kiberdraudiem) izraisa būtisku pārveidošanos un rada papildu izaicinājumus un iespējas Eiropas transporta un enerģētikas nozares konkurētspējai.

Pilsētu spēja funkcionēt kļūs atkarīga no tehnoloģijām un to apdzīvojamība koncentrēsies uz mobilitāti, enerģijas un resursu efektivitāti, telpisko plānošanu un konkurenci telpas izmantošanā. Attīstība radīs problēmas arī esošo sociālo modeļu un sociālās līdzdalības ilgtspējai, iekļaušanas un piekļūstamības aspektiem, kā arī pieejamībai izmaksu ziņā.

Lielāks pieprasījums pēc inovācijas ir arī tādēļ, lai rastu jaunus veidus, kā paātrināt uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu un energoefektīvu tehnoloģiju (tostarp, izmantojot enerģijas starpnieknesējus, piemēram, enerģijas pārvēršanu gāzē un ūdeņradī) un citu netehnoloģisku risinājumu ieviešanu ar mērķi panākt Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju. To var stimulēt ar iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem, publiskā iepirkuma zaļināšanu, kā arī ar sociālekonomisku un publiskā sektora inovāciju, un tas radīs pieejas, kas būs plašākas nekā tehnoloģiju virzīta inovācija. Sociālekonomiski pētījumi, kuros cita starpā aplūkotas lietotāju vajadzības un modeļi, prognozēšanas pasākumi, vidiskie, regulatīvie, ekonomiskie, sociālie, kultūras un uzvedības aspekti, komerciālais izdevīgums un modeļi un pirmsnormatīvā izpēte par standarta modeļiem un inovācijas ieviešanu tirgū, arī sekmēs darbības, kas veicinās regulatīvo, finansēšanas un sociālo inovāciju, prasmes, kā arī tirgus dalībnieku, patērētāju un iedzīvotāju iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem. Labāka koordinācija, papildināmība un sinerģija starp valstu un Eiropas pētniecības un inovācijas centieniem, veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību starp ES valstīm, nozarēm un pētniecības iestādēm, balstīsies, piemēram, uz SET plānu un stratēģiskās transporta pētniecības un inovācijas programmas (STRIA) sasniegumiem. Tiks nodrošināta papildināmība starp šo kopu un ES ETS inovācijas fondu.

Darbības šajā kopā jo īpaši palīdz sasniegt enerģētikas savienības mērķus, pildīt Parīzes nolīguma saistības, kā arī īstenot digitālā vienotā tirgus un Nodarbinātības, izaugsmes un investīciju programmas mērķus, stiprināt ES kā pasaules mēroga dalībnieci, īstenot jauno ES rūpniecības politikas stratēģiju, bioekonomikas stratēģiju, aprites ekonomikas rīcības plānu, Eiropas akumulatoru alianses iniciatīvu, izejvielu iniciatīvu, drošības savienības un pilsētprogrammas mērķus, kā arī ES kopējo lauksaimniecības politiku un ES tiesību normas trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai.

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 6 – Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi; IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 – Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība.

5.2.   Palīdzības jomas

5.2.1.   Klimata zinātne un risinājumi

Parīzes nolīguma efektīva īstenošana jābalsta uz zinātni, kas prasa nepārtraukti uzlabot mūsu zināšanas par sistēmu klimats–zeme, kā arī pieejamām seku mazināšanas un pielāgošanās iespējām, ļaujot sistemātiski un visaptveroši atspoguļot ES ekonomikas un sabiedrības problēmas un klimatatbildīgas iespējas. Pamatojoties uz minēto, tiks izstrādāti uz zinātnes atziņām balstīti risinājumi rentablai pārejai uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu un resursu ziņā efektīvu sabiedrību, ņemot vērā uzvedības, regulatīvos, sociālekonomiskos un pārvaldības aspektus.

Pamatvirzieni

–  Zināšanu bāze par Zemes klimata un dzīvās dabas sistēmas pašreizējo darbību un turpmāko attīstību, kā arī ar to saistīto ietekmi, riskiem un klimatatbildīgām iespējām; dažādu klimata seku mazināšanas un pielāgošanās risinājumu efektivitāte;

–  integrēti klimatneitrāli ceļi, ietekmes mazināšanas darbības un politikas pasākumi, kas attiecas uz visām ekonomikas nozarēm un ir saderīgi ar Zemes sistēmu analīzi, Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

–  klimata modeļi, prognozes un metodes, kuru mērķis ir uzlabot prognozēšanas spēju un klimata jomas pakalpojumus uzņēmumiem, valsts iestādēm un iedzīvotājiem, tostarp transversāli aspekti, kas ir saistīti ar gaisa kvalitātes uzlabošanu;

–  adaptācijas ceļi un atbalsta politikas pasākumi neaizsargātu ekosistēmu, pilsētu teritoriju, kritisko tautsaimniecības nozaru un infrastruktūras jomā Eiropas Savienībā (vietējā / reģionālā / valsts līmenī), arī uzlaboti risku novērtēšanas instrumenti; ūdens cikls un pielāgošanās klimata pārmaiņām, piemēram, plūdiem un ūdens trūkumam.

5.2.2.   Elektroapgāde

Eiropas Savienība tiecas kļūt par pasaules līderi pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģijas tehnoloģiju jomā, uzlabojot konkurētspēju pasaules vērtību ķēdēs, kā arī pozīciju izaugsmes tirgos. Eiropas Savienības daudzveidīgie klimatiskie, ģeogrāfiskie, vidiskie un sociālekonomiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība nodrošināt klimatnoturību, energoapgādes drošību un piekļuvi izejvielām nosaka plašu enerģētikas risinājumu kopumu, arī tādu, kas nav tehniska rakstura. Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām izmaksām jāturpina samazināties, sniegumam jāuzlabojas, integrācija enerģētikas sistēmā jāuzlabo, jāizstrādā radikālas tehnoloģijas, izmantojot arī priekšrocības, ko dod fotonikas attīstība, un būtu jāizskata hibrīdrisinājumi (piemēram, atsāļošanai). Attiecībā uz fosilajiem kurināmajiem to izmantošanas dekarbonizācijai ir būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā.

Pamatvirzieni

–  Atjaunojamo energoresursu un energotaupības tehnoloģijas un risinājumi enerģijas ražošanai, apkurei un dzesēšanai, ilgtspējīgām transporta degvielām un enerģijas starpnieknesējiem dažādos mērogos un attīstības stadijās, kas pielāgoti ģeogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem apstākļiem un tirgiem gan ES, gan visā pasaulē;

–  revolucionāras atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas gan esošajiem, gan jauniem lietojumiem un radikāliem risinājumiem, tostarp to vidiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme;

–  tehnoloģijas un risinājumi, ar ko samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot pieejas, kas balstās uz fosilajiem kurināmajiem, kā arī bio pieejas un atkritumu pārvēršanu enerģijā, ko izmanto enerģijas ražošanai, apkurei, dzesēšanai, vai biodegvielas, ietverot oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu, un pētījumi par sociālekonomisko un ekoloģisko iespējamību.

5.2.3.   Energosistēmas un energotīkli

Gaidāmais mainīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugums un pāreja uz plašāku elektrisko apkuri, dzesēšanu un transportu nosaka nepieciešamību pēc jaunām energotīklu pārvaldības pieejām. Papildus dekarbonizācijai ir jānodrošina arī enerģija par pieejamām cenām, drošība, klimatnoturība un piegādes stabilitāte, ko panāk, ieguldot inovatīvās tīklu infrastruktūras tehnoloģijās, palielinot tirgojamas elektroenerģijas ražošanas elastīgumu, jo īpaši no atjaunojamiem energoresursiem un ar inovatīvu sistēmas pārvaldību, kā arī sekmējot pasākumus, kas veicina regulatīvo un sociālo inovāciju, prasmes un tirgus dalībnieku, patērētāju un kopienu iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem. Enerģijas uzglabāšanai dažādos veidos būs būtiska nozīme, sniedzot pakalpojumus tīklam, kā arī uzlabojot un pastiprinot tīkla jaudas un sistēmas elastību. Sinerģijas izmantošanai starp dažādiem tīkliem (piemēram, elektrotīkliem, apkures un dzesēšanas, gāzes tīkliem, transporta uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūru, ūdeņradi, tostarp tā infrastruktūru, un telesakaru tīkliem) un dalībniekiem (piemēram, rūpnieciskajām teritorijām, tīklu operatoriem, datu centriem, pašražotājiem, patērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām), kā arī pieprasījumreakcijai un Eiropas un starptautisko standartu izstrādei un integrācijai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu viedu un integrētu attiecīgo infrastruktūru darbību.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas un instrumenti ▌tīkliem ar mērķi integrēt atjaunojamos resursus, glabāšanas risinājumus un jaunu noslodzi, piemēram, elektromobilitāti un siltumsūkņus, kā arī industriālo procesu elektrifikācija;

–  multidisciplināras pieejas no reģiona atkarīgai ar klimata pārmaiņām saistītai ietekmei uz energoapgādes drošību, tostarp esošo tehnoloģiju pielāgošana, kā arī pāreja uz jaunām energoapgādes paradigmām;

–  Eiropas mēroga energotīklu pieejas uzticamai energoapgādei, pārejai un sadalei;

–  integrētas pieejas, kurām jāatbilst atjaunojamo energoresursu ražošanai un patērēšanai vietējā līmenī, arī salās vai tālākajos reģionos, pamatojoties uz jauniem pakalpojumiem un vietējās sabiedrības iniciatīvām;

–  ražošanas un tīklu elastīgums, sadarbspēja un sinerģijas starp dažādiem energoavotiem, tīkliem, infrastruktūrām un dalībniekiem, arī specifisku tehnoloģiju izmantošana;

—  tehnoloģijas, pakalpojumi un risinājumi, kas patērētājiem dod iespēju kļūt par aktīvu tirgus dalībnieku.

5.2.4.   Dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģijas pārejas procesā

Ēkām un rūpniecības objektiem ir arvien aktīvāka loma to mijiedarbībā ar energosistēmu. Tādēļ tie ir būtiski elementi pārejā uz oglekļa ziņā neitrālu sabiedrību, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem un palielinātu energoefektivitāti.

Ēkas ir svarīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Kas attiecas uz dažādu tehnoloģiju, ierīču un sistēmu integrēšanu un dažādu enerģijas veidu izmantošanas savienošanu, ēkām, kā arī to iedzīvotājiem un lietotājiem ir ļoti liels klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas, enerģijas ražošanas, enerģijas ietaupījuma, glabāšanas, sistēmas elastības, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Rūpniecības nozares un jo īpaši energoietilpīgās nozares varētu vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti un samazināt enerģijas patēriņu, kā arī dot priekšroku atjaunojamo energoresursu integrācijai. Rūpniecisko ēku nozīme energosistēmā mainās, ko nosaka vajadzība samazināt emisijas, pamatojoties uz tiešu vai netiešu elektrifikāciju, kā arī ražošanas procesu materiālu avots (piemēram, ūdeņradis). Rūpnieciskie un ražošanas kompleksi, kur dažādi procesi notiek netālu viens no otra, var optimizēt enerģijas un citu resursu (izejvielu) plūsmu starp šiem procesiem.

Pamatvirzieni

–  Uzlabot nozaru sasaisti: procesi, sistēmas un darījumdarbības modeļi, kas atbalsta elektrības un siltuma plūsmu elastību un efektivitāti starp rūpnīcu vai rūpnieciskajām kopām un energosistēmu, kā arī transporta sistēmu ▌;

–  ražošanas procesu kontroles instrumenti un infrastruktūra ražošanas objektos, lai optimizētu enerģijas plūsmas un materiālus mijiedarbībā ar energosistēmu;

–  attiecīgie procesi, projektēšana un materiāli, tostarp mazemisiju un bezemisiju rūpniecības procesi;

–  elektroenerģijas, izejvielu un siltuma elastība un efektivitāte rūpniecības iekārtās un energosistēmā;

–  uzlaboti vai jauni procesi, projektēšana un materiāli nolūkā efektīvi izmantot, ražot vai uzglabāt enerģiju (tostarp siltumu un aukstumu) nozarēs, kuras nav aptvertas kopā “Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss”;

–  stratēģijas un mazemisiju tehnoloģijas, lai atdzīvinātu pārejas procesā esošos apgabalus, kur ir liels ogļu patēriņš un kas rada lielas oglekļa emisijas;

–  energoviedas ēkas un lieli mobilitātes mezgli (ostas, lidostas, loģistikas centri) kā aktīvi elementi plašākos enerģijas tīklos un novatoriskos mobilitātes risinājumos;

–  ēku aprites cikla projektēšana, konstrukcija, darbināšana, tostarp sildīšana un dzesēšana, un demontāža, ņemot vērā apriti, enerģijas un vidisko sniegumu, kā arī iekštelpu vides kvalitāti, enerģijas un resursu efektivitāti, iedzīvotāju labklājību un ietekmi uz veselību, klimatnoturību, oglekļa pēdu un pārstrādi; jaunu progresīvu materiālu izstrāde un optimizācija ar mērķi uzlabot ēku sniegumu enerģijas, oglekļa un vides jomā visā to aprites cikla laikā;

–  jauni darījumdarbības modeļi, pieejas un pakalpojumi renovācijas finansēšanai, būvniecības prasmju uzlabošanai un ēku iedzīvotāju un citu tirgus dalībnieku iesaistīšanai, pievēršoties enerģētiskajai nabadzībai un pirmsnormatīvām darbībām;

–  ēku energoefektivitātes uzraudzības un kontroles tehnoloģijas, kas paredzētas, lai optimizētu ēku enerģijas patēriņu un ražošanu, kā arī to mijiedarbību ar kopīgo energosistēmu;

–  rīki un viedas ierīces energoefektivitātes uzlabošanai ēkās;

–  esošo ēku renovācijas process, virzoties uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un inovatīvām tehnoloģijām, tostarp sociālie aspekti, piemēram, iedzīvotāju tiesību nostiprināšana un patērētāju informētība un iesaiste;

5.2.5.   Kopienas un pilsētas

Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijās, patērējot lielāko pieejamo resursu daļu, arī enerģiju, un šīs teritorijas būs kļuvušas īpaši neaizsargātas pret nelabvēlīgo meteoroloģisko izmaiņu ietekmi, ko pastiprina klimata pašreizējās pārmaiņas un dabas katastrofas, kas nākotnē tikai pieaugs. Būtiska problēma ir nozīmīgā mērā palielināt kopīgo energoefektivitāti un resursu efektivitāti, kā arī Eiropas kopienu un pilsētu klimatnoturību, īstenojot sistemātisku un holistisku pieeju, pievēršoties ēku fondam, energosistēmām, mobilitātei, klimata pārmaiņām, migrācijai, kā arī ūdens, augsnes, gaisa kvalitātei, atkritumiem un troksnim, ņemot vērā Eiropas kultūras mantojumu, ilgtspējīgu tūrisma pārvaldību, sociālās zinātnes, humanitāros un mākslas aspektus, tostarp dzīvesveidu. Ir jāapzina un jāizmanto sinerģijas ar ERAF finansētu pilsētpolitiku un darbībām.

Pamatvirzieni

–  Pilsētu/rajonu energosistēmas / mobilitātes sistēmas ar mērķi līdz 2050. gadam visā ES izveidot ▌oglekļa neitrālus, pozitīvus enerģijas apgabalus un bezemisiju mobilitāti un loģistiku, veicinot integrēto ES risinājumu konkurētspēju pasaulē;

–  sistemātiska pilsētplānošana, infrastruktūras ▌sistēmas un pakalpojumi, tostarp savstarpējas saskarnes un sadarbspēja, standartizācija, dabā balstīti risinājumi un digitālo tehnoloģiju un kosmosā balstīto pakalpojumu un datu izmantošana, ņemot vērā paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi un integrējot klimata noturību un ietekmi uz gaisa un ūdens kvalitāti;

–  dzīves kvalitāte iedzīvotājiem, droša, elastīga, pieejama un cenas ziņā pieejama enerģija un multimodāla mobilitāte, pilsētu sociālā inovācija un iedzīvotāju iesaiste, pilsētu aprites un atjaunošanās spējas princips, pilsētu metabolisms un samazināta vides pēda un piesārņojums;

–  globālā pilsētu pētniecības darbu programma; seku mazināšanas, pielāgošanās un izturētspējas stratēģijas izstrāde, telpiskā plānošana un citi atbilstīgi plānošanas procesi.

5.2.6.   Rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē

Pāreja uz tīrām tehnoloģijām, savienojamību un automatizāciju būs atkarīga no savlaicīgas tādu gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu projektēšanas un ražošanas, kuros izmantotas jaunas radikālas tehnoloģijas un koncepcijas un integrētas dažādas tehnoloģijas un veicināta to ieviešana un tirgspēja. Joprojām ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums ir nodrošināt komfortu, efektivitāti un pieejamību, vienlaikus samazinot aprites cikla ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un enerģijas patēriņu. Inovatīva un spējīga transporta infrastruktūra ir būtiska, lai apstākļos, kad palielinās pieprasījums pēc mobilitātes un strauji mainās tehnoloģiskie režīmi, varētu pienācīgi funkcionēt visi transporta veidi. Īpaša uzmanība jāpievērš integrētai pieejai infrastruktūras un transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu attīstībai arī tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilitātes pakalpojumus un samazinātu ietekmi uz enerģētiku, vidi, ekonomiku un sociālo jomu.

Pamatvirzieni

–  Fizisko un digitālo transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu projektēšanas, izstrādes un demonstrēšanas, ražošanas, ekspluatācijas, standartizācijas, sertifikācijas un noteikumu apvienošana un to integrācija (ieskaitot digitālās projektēšanas un digitālās ražošanas integrāciju);

–  transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu koncepcijas un projekti, tostarp to rezerves daļas un programmatūras un tehnoloģijas atjauninājumi, programmatūras risinājumi; uzlabotu materiālu un struktūru izmantošana, materiālu pārstrāde/atkārtota izmantošana; efektivitāte, enerģijas uzglabāšana un atgūšana, drošības un drošuma īpašības, ņemot vērā lietotāju vajadzības, ar mazāku ietekmi uz klimatu, vidi un veselību, tostarp troksni un gaisa kvalitāti;

–  iebūvētās tehnoloģijas un apakšsistēmas, arī automatizētas funkcijas, visiem transporta veidiem, ņemot vērā attiecīgās infrastruktūras saskarnes vajadzības un izpēti; tehnoloģiskās sinerģijas starp režīmiem; multimodālas transporta sistēmas; drošības sistēmas, palīgsistēmas un kiberdrošības uzlabošana; progresa palielināšana saistībā ar informācijas tehnoloģijām un mākslīgo intelektu; cilvēka un mašīnas saskarnes attīstīšana;

–  jauni būvniecības materiāli, paņēmieni un metodes, infrastruktūru ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina uzticamu tīkla pieejamību, starpmodālas saskarnes un multimodālu sadarbspēju, darbaspēka drošumu un pilna aprites cikla pieeju;

–  pievēršanās jautājumiem par fiziskās un digitālās infrastruktūras projektēšanas un izstrādes apvienošanu, infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un transporta integrācijas uzlabošana, sadarbspēja un intermodalitāte, noturība ekstrēmos laikapstākļos, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām.

5.2.7.  Tīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte

Lai ES sasniegtu savus gaisa kvalitātes, klimata jomas un enerģētikas mērķus, tostarp līdz 2050. gadam panākt emisiju nulles līmeni, kā arī lai samazinātu troksni, būs nepieciešams pārskatīt visu mobilitātes sistēmu, arī tās lietotāju vajadzības un uzvedību, transportlīdzekļus, degvielas un infrastruktūras, kā arī būs vajadzīgi jauni mobilitātes risinājumi. Būs nepieciešams arī izmantot alternatīvu enerģiju ar zemu oglekļa emisiju un ieviest tirgū nulles emisiju lidmašīnas/kuģus/autotransportu. Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju ▌ietekmei transporta nozare ievērojami pasliktina gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni Eiropā, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību un ekosistēmas. Balstoties uz elektrifikācijā gūto progresu un akumulatoru un degvielas elementu izmantošanu automobiļiem, autobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā arī pienācīgus standartus, ir būtiski paātrināt pētniecību un inovāciju, zemu emisiju risinājumus citiem ceļu lietojumiem (tālsatiksmes autobusiem, smagajiem automobiļiem, kravas automobiļiem) un citām transporta nozarēm, piemēram, aviācijai,dzelzceļam, jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem ▌. Transporta drošuma pētniecības mērķis ir samazināt negadījumu, nāves gadījumu un cietušo skaitu katrā transporta veidā un visā transporta sistēmā, vairojot zināšanas un informētību un attīstot tehnoloģijas, ražojumus, pakalpojumus un risinājumus, kuros ņemts vērā drošums, efektivitāte, ērts lietojums un klimata pārmaiņas.

Pamatvirzieni

–  Visu transporta veidu elektrifikācija ▌, tostarp jaunas akumulatoru, degvielas elementu, hibrīdu tehnoloģijas transportlīdzekļu / kuģu / gaisa kuģu piedziņai un palīgierīču sistēmas, ātra uzlāde / degvielas uzpilde, enerģijas ieguve un lietotājam ērtas un viegli pieejamas saskarnes ar uzlādes/degvielas uzpildes infrastruktūru, nodrošinot sadarbspēju un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu; konkurētspējīgu, drošu, īpaši veiktspējīgu un ilgtspējīgu akumulatoru izstrāde un ieviešana mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ņemot vērā visus lietošanas apstākļus un dažādos aprites cikla posmus; konkurētspējīgu, drošu, īpaši veiktspējīgu un ilgtspējīgu akumulatoru izstrāde un ieviešana mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem;

–  jaunu un alternatīvu ilgtspējīgu degvielu, tostarp progresīvu biodegvielu, izmantošana un jauni, droši un viedi transportlīdzekļi/kuģi/gaisa kuģi esošajiem un nākotnes mobilitātes modeļiem, kā arī atbalsta infrastruktūra ar ierobežotu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību; nišas komponenti un sistēmas videi nekaitīgiem risinājumiem (piemēram, progresīvas datu vākšanas sistēmas utt.), tehnoloģijas un uz lietotājiem balstīti risinājumi sadarbspējai un nepārtrauktai pakalpojumu sniegšanai;

–  droša, pieejama, iekļaujoša un izmaksu ziņā pieejama mobilitāte, samazinot mobilitātes kaitīgo iedarbību un vienlaikus veicinot tās pozitīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, vidi un cilvēku veselību, tostarp pāreja uz mazāk piesārņojošiem transporta veidiem un koplietošanas shēmām; iedzīvotāju dzīves kvalitāte, pilsētu sociālā inovācija; ieinteresētība samazināt vai izskaust negadījumus un ievainojumus ceļu transporta jomā;

–  klimatnoturīgas mobilitātes sistēmas, tostarp infrastruktūras un loģistika, lai personām un precēm nodrošinātu labāku savienojamību gan tuvās, gan tālsatiksmes distancēs;

–  jaunu mobilitātes modeļu un to ietekmes uz transportu un iedzīvotājiem sistēmiska analīze.

5.2.8.  Viedā mobilitāte

Viedā mobilitāte palīdzēs nodrošināt mobilitātes “no durvīm līdz durvīm” un visu tās sastāvdaļu efektivitāti, drošību un elastīgumu, jo īpaši izmantojot digitālās tehnoloģijas, modernu satelītnavigāciju (EGNOS/Galileo) un mākslīgo intelektu. Jaunās tehnoloģijas palīdzēs optimizēt transporta infrastruktūras un tīklu lietošanu un efektivitāti, uzlabojot multimodalitāti un savienojamību un radot efektīvāku kravas transportu un loģistisko piegādes ķēdi, kas stiprinās ES konkurētspēju. Jaunās tehnoloģijas arī veicinās lielāku uzticamību, optimizējot satiksmes pārvaldību, un radīs priekšnoteikumus inovatīviem transporta risinājumiem un pakalpojumiem, tādējādi samazinot sastrēgumus un negatīvu ietekmi uz vidi, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāku mobilitāti un loģistikas pakalpojumus un uzlabojot pieejamību un sociālo iekļaušanu. Saistītā un automatizētā mobilitāte kopā ar iespējas sniedzošu infrastruktūru uzlabos efektivitāti un drošību visos transporta veidos.

Pamatvirzieni

–  Digitālā tīkla un satiksmes pārvaldība: uzlabotas lēmumu atbalsta sistēmas; nākamās paaudzes satiksmes pārvaldība (ieskaitot multimodālo tīklu un satiksmes pārvaldību); vienmērīgas, multimodālas un savstarpēji saistītas mobilitātes veicināšana pasažieriem un kravām; lielo datu izmantošana un ierobežojumi; novatoriskas satelītu pozicionēšanas/navigācijas (EGNOS/Galileo) izmantošana;

–  Eiropas vienotā gaisa telpa: risinājumi gaisa kuģī un uz zemes vienlaicīgi augstākai automatizācijas, savienojamības, drošuma, sadarbspējas, veiktspējas, emisiju samazināšanas un pakalpojumu pakāpei;

–  dzelzceļa tehnoloģijas un darbības klusai, savstarpēji izmantojamai un automatizētai dzelzceļa sistēmai ar augstu veiktspēju;

–  viedi kuģošanas risinājumi drošākām un efektīvākām ūdensceļu operācijām;

–  lieli mobilitātes mezgli (piemēram, dzelzceļa stacijas, ostas, lidostas, loģistikas centri) kā inovatīvu mobilitātes risinājumu aktīvi elementi;

–  ūdens transporta tehnoloģijas un operācijas drošām un automatizētām transporta sistēmām, izmantojot iespējas, ko sniedz pārvadāšana pa ūdensceļiem;

–  savienotas, kooperatīvas, sadarbspējīgas un automatizētas mobilitātes sistēmas un pakalpojumi, tostarp tehnoloģiskie risinājumi un ar tehnoloģijām nesaistīti jautājumi, piemēram, lietotāju uzvedības un mobilitātes paradumu maiņa.

5.2.9.  Enerģijas uzglabāšana

Energosistēmas apjomīgie, viedie, koncentrētie un decentralizētie uzglabāšanas risinājumi (ieskaitot ķīmiskos, elektroķīmiskos, elektriskos, mehāniskos un termiskos risinājumus un jaunas revolucionāras tehnoloģijas) palielinās tās efektivitāti, elastīgumu, tehnoloģiju neatkarību, pieejamību un piegādes drošību. Mazemisiju dekarbonizētam transportam būs nepieciešams arvien lielāks elektrisko un/vai citu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu īpatsvars, ar labāk funkcionējošām un lētākiem, vieglākiem, viegli pārstrādājamiem un atkārtoti lietojamiem akumulatoriem, kam ir neliela ietekme uz vidi, kā arī alternatīvu/atjaunojamu degvielu, piemēram, ūdeņraža, tostarp atjaunojama ūdeņraža, piegāde vietējā mērogā un inovatīvi risinājumi to glabāšanai attiecīgajā objektā. Dažādi ilgtspējīgas un rentablas lielapjoma enerģijas uzglabāšanas risinājumi ir būtiski, lai optimizētu un līdzsvarotu energosistēmu visās jomās — no ražošanas un infrastruktūras līdz galalietojumam. Būtu jāpievērš uzmanība enerģijas uzglabāšanas riskiem un citiem nevēlamiem blakusefektiem.

Pamatvirzieni

–  Tehnoloģijas, tostarp šķidrās un gāzveida atjaunojamās degvielas, un ar tām saistītās vērtības ķēdes, kā arī revolucionāras tehnoloģijas gan ikdienas, gan sezonālas enerģijas uzglabāšanas vajadzībām, tostarp to ietekme uz vidi un klimatu;

–  viedas, ilgtspējīgas un ilgstoši lietojamas baterijas un ES vērtības ķēde, tostarp progresīvu materiālu risinājumu izmantošana, projektēšana, energoefektīvas lielapjoma bateriju elementu ražošanas tehnoloģijas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes metodes, kā arī efektīva darbība zemā temperatūrā un standartizācijas vajadzības;

–  ūdeņradis, jo īpaši mazoglekļa ūdeņradis un atjaunojams ūdeņradis, ieskaitot degvielas elementus, un ES vērtības ķēde no projekta līdz galīgai lietošanai dažādos lietojumos.

6.  KOPA “PĀRTIKA, BIOEKONOMIKA, DABAS RESURSI, LAUKSAIMNIECĪBA UN VIDE

6.1.   Pamatojums

Cilvēku darbības ietekme rada arvien lielāku spiedienu uz augsni, jūrām un okeāniem, ūdeni, gaisu, bioloģisko daudzveidību un citiem dabas resursiem. Pārtikas nodrošināšana arvien lielākam skaitam planētas iedzīvotāju ir tieši atkarīga no dabīgo sistēmu un resursu veselības. Bez šīs būtiskās vērtības visu resursu izmantošanas pamatā ir funkcionējoša un pārtikusi ekosistēma. Tomēr klimata pārmaiņas un cilvēces arvien augošais pieprasījums pēc dabas resursiem izdara spiedienu uz vidi, kas ievērojami pārsniedz ilgtspējīgu līmeni, ietekmējot ekosistēmas un to spēju kalpot cilvēku labklājībai. Aprites ekonomikas, ilgtspējīgas bioekonomikas(21) un zilās ekonomikas(22) koncepcijas dod iespēju līdzsvarot vides, sociālos un ekonomiskos mērķus, kā arī virzīt cilvēka darbības ilgtspējas virzienā.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, garantējot drošas un veselīgas pārtikas ražošanu un patērēšanu, veicinot ilgtspējīgu praksi lauksaimniecībā, akvakultūrā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, visiem nodrošinot piekļuvi tīram ūdenim, augsnei un gaisam, veicot jūru, okeānu un iekšzemes ūdeņu tīrīšanu, kā arī saglabājot un atjaunojot planētas svarīgākās dabas sistēmas un vidi, ir jāizmanto pētniecības un inovācijas potenciāls. Taču nav pietiekamas skaidrības par to, kā pāriet uz ilgtspēju un pārvarēt grūti pārvaramus šķēršļus. Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un atjaunotu planētas veselību, ir jāiegulda pētniecībā un tehnoloģijās, jaunos augstas kvalitātes ražojumos un pakalpojumos, jaunos darījumdarbības modeļos un inovācijā sociālajā, teritoriālajā un vides jomā. Tas rada jaunas iespējas ilgtspējīgai, noturīgai, inovatīvai un atbildīgai Eiropas bioekonomikai, palielinot resursu efektivitāti, ražīgumu un konkurētspēju, ▌radot jaunas un “zaļas” darbvietas, veicinot izaugsmi un palielinot sociālo iekļaušanu.

Ir būtiski, lai Eiropa izmantotu savus dabas resursus efektīvāk un ilgtspējīgā veidā.

Pasākumi veidos zināšanu bāzi un sniegs risinājumus, kā: aizsargāt, ilgtspējīgi pārvaldīt un izmantot sauszemes un jūras dabas resursus(23) un palielināt sauszemes un ūdens ekosistēmu kā oglekļa piesaistītāju nozīmi, aizsargāt bioloģisko daudzveidību, nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus un gādāt par pārtikas un uztura nodrošinājumu, garantējot drošu, veselīgu un barojošu uzturu, paātrināt pāreju no fosilās lineārās ekonomikas uz resursu ziņā efektīvu, noturīgu, mazemisiju, mazoglekļa aprites ekonomiku un, atbalstot ilgtspējīgas bioekonomikas un zilās ekonomikas attīstību, kā arī attīstīt noturīgas un dinamiskas lauku, kalnu, piekrastu un pilsētu teritorijas.

Minētās darbības palīdzēs uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību ▌un nodrošinās ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā, piemēram, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu un oglekļa piesaisti (gan uz sauszemes, gan jūrā). Tās palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un citas emisijas, atkritumus un primārās ražošanas radīto (gan sauszemes, gan ūdens) piesārņojumu, bīstamu vielu izmantošanu, apstrādi, patēriņu un citas cilvēku darbības. Tās piesaistīs ieguldījumus, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioekonomiku un zilo ekonomiku, vienlaikus aizsargājot vides veselību un integritāti.

Darbības arī veicinās līdzdalības pieeju pētniecībai un inovācijai, arī daudzdalībnieku pieeju, un attīstīs zināšanu un inovācijas sistēmas vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patēriņa modeļus un prasmes, liela nozīme būs iedzīvotāju iesaistei un uzticībai inovācijai.

Tā kā šīs problēmas pēc to būtības ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, darbībās tiks īstenota sistēmiska pieeja, sadarbojoties ar dalībvalstīm un starptautiskiem partneriem, izmantojot citus finansējuma avotus un citas politikas iniciatīvas. Tas ietvers lietotāju vadītu lielu vides datu avotu izmantošanu, piemēram, Copernicus, EGNOS/Galileo, INSPIRE, EOSC, GEOSS, CEOS, EMODnet avotus.

Šajā kopā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi jo īpaši palīdz to mērķu sasniegšanā, kas noteikti vides rīcības programmā, kopējā lauksaimniecības politikā, kopējā zivsaimniecības politikā, pārtikas aprites tiesību aktos, jūrniecības politikā, rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, ES bioekonomikas stratēģijā, ▌bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ES 2050. gada ilgtermiņa redzējumam par neitralitāti oglekļa ziņā(24), ES Arktikas politikā, kā arī ES tiesību normās gaisa piesārņojuma mazināšanai. Papildus vispārējiem ārēju konsultāciju avotiem konkrētus padomus lūgtu Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgajai komitejai (LZPPK).

Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 2 — Novērsts bads; IAM 3 — Laba veselība un labklājība; IAM 6 — Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi; IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 13 — Klimatiskā rīcība; IAM 14 — Dzīvība ūdenī; IAM 15 — Dzīvība uz sauszemes.

6.2.   Palīdzības jomas

6.2.1.   Vides novērošana

Spējas novērot vidi(25), tostarp kosmosā balstīti, in-situ balstīti (gaisā, jūrā, uz zemes) novērojumi un iedzīvotāju veikti novērojumi, veicina pētniecību un inovāciju ▌pārtikas un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un uzraudzībai, biomonitoringam un vides monitoringam. Uzlabots laika un telpas pārklājums un paraugu ņemšanas intervāli par zemākām izmaksām, kā arī lielo datu pieejamība un integrācija no vairākiem avotiem nodrošina jaunus veidus, kā uzraudzīt, izprast un prognozēt Zemes sistēmu. Pētniecība un inovācija ir vajadzīgas, lai izstrādātu metodes un tehnoloģijas, ar ko uzlabot kvalitāti, kā arī atvieglot piekļuvi datiem un to izmantošanu.

Pamatvirzieni

–  lietotāju stimulētas un sistēmiskas pieejas (arī atvērtie dati) vides datiem un sarežģītu modelēšanas un prognozēšanas sistēmu informācijai, darījumdarbības iespējas no esošo un jauno datu izmantošanas un valorizācijas;

–  turpmāka produktu un pakalpojumu portfeļa attīstīšana vides novērojumiem;

–  bioloģiskās daudzveidības stāvoklis, ekosistēmu aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecība un mežsaimniecība, zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, pilsētu un piepilsētu attīstība, dabas resursu pārvaldība, jūru un okeānu resursu pārvaldība un saglabāšana, jūras satiksmes drošība, ilgtermiņa tendences vides jomā, sezonālās svārstības, apkārtējā gaisa un atmosfēras pārmaiņas un citas saistītās jomas;

–  uz lietotājiem vērsti lietojumi, kas jānodrošina ar EuroGEOSS iniciatīvas starpniecību, tostarp to izvēršana, lai veicinātu Eiropas dabas resursu saglabāšanu un pārvaldību (tostarp izejvielu izpēti) un ekosistēmu pakalpojumi un ar tiem saistītā vērtības ķēde;

–  Zemes novērojumu grupas (GEO) Zemes novērošanas sistēmu globālā tīkla iniciatīvas īstenošana.

6.2.2.   Bioloģiskā daudzveidība un dabas resursi

Lai veicinātu sabiedrības problēmu risināšanu, ilgtspēju un līdz 2050. gadam sasniegtu ES 7. vides rīcības programmā noteikto ES mērķi “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, ir nepieciešams labāk izprast, saglabāt un pārvaldīt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, to sniegto daudzveidīgo pakalpojumu klāstu (saistībā ar klimata pārmaiņu apkarošanu un to ietekmes mazināšanu) un planētas “robežas”, kā arī risinājumus, kuros tiek izmantoti dabas komplicētie spēki. Visās vērtības ķēdēs pienācīgi jāņem vērā augšupējas ietekmes potenciāls. Starptautiskā sadarbība un ieguldījums starptautiskos centienos un iniciatīvās, piemēram, Starpvaldību zinātnes un politikas platformā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu (IPBES) jomā, ir būtiski faktori šīs jomas mērķu sasniegšanā. Ir vajadzīga labāka izpratne par to, kā pārvaldāma pāreja uz ilgtspēju saimnieciskajā, sociālajā un dabas sistēmā, no vietējā līdz pasaules līmenim.

Pamatvirzieni

–  bioloģiskās daudzveidības, sauszemes, saldūdeņu un jūras ekosistēmu stāvoklis un nozīme, dabas kapitāls un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp agroekosistēmas un mikrobiomi;

–  holistiska un sistēmiska pieeja sociāli ekoloģiskās sistēmas saiknei starp bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem un to cēloņsakarību attiecībām ar pārmaiņu virzītājspēkiem dažādos mērogos un saimnieciskajās darbībās, tostarp uz ilgtspēju vērstu pārejas procesu sociāli ekonomiskie aspekti un pārvaldība;

–  tendenču un integrētu bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu pakalpojumu un labas dzīves kvalitātes scenāriju modelēšana dažādos mērogos un apstākļos; iespējamais biotopu un ekosistēmu ieguldījums oglekļa dioksīda piesaistē dažādos klimata pārmaiņu scenārijos; iespējamie interešu konflikti dabas resursu un pakalpojumu izmantošanā;

–  ķīmisku savienojumu un jaunu piesārņojošo vielu ekotoksikoloģija, to mijiedarbība, tostarp kombinētā iedarbība, un ietekme uz vidi un izmainītu bioķīmisko procesu loki klimata pārmaiņu apstākļos, degradētu teritoriju atjaunošana;

–  bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu integrēšana valdību un uzņēmumu lēmumu pieņemšanas struktūrās un grāmatvedības sistēmās, kā arī to radīto ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ieguvumu daudzuma noteikšana;

–  pielāgojami un daudzfunkcionāli dabā balstīti risinājumi pilsētu un piepilsētu teritoriju, lauku un piekrastes, un kalnu reģionu problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, dabas katastrofām, bioloģiskās daudzveidības zudumu, ekosistēmu degradāciju, piesārņojumu, sociālo kohēziju un cilvēku veselību un labklājību;

–  daudzpusīga dzīvo laboratoriju pieeja, iesaistot iestādes, ieinteresētās personas, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību kopīgā sistēmisku risinājumu projektēšanā un izstrādē dabas kapitāla saglabāšanai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai un pārejas uz ilgtspēju pārvaldībai, kā arī rastu ilgtspējīgas saimniecisko darbību pārvaldības iespējas visās vērtības līnijās dažādos vides, ekonomikas un sociālajos apstākļos.

6.2.3.   Lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas

Noturīga un ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība ▌nodrošina ekonomikas, vides un sociālos ieguvumus un ir priekšnoteikums stabilam pārtikas nodrošinājumam. ▌Tās iekļaujas dinamiskās vērtības ķēdēs, pārvalda zemes un dabas resursus, kā arī nodrošina virkni būtisku sabiedrisko labumu, tostarp oglekļa dioksīda piesaisti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, apputeksnēšanu un pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Lai atbalstītu lauksaimniecības un mežu (eko)sistēmu daudzveidīgās funkcijas, ir nepieciešama integrēta un ar vietu saistīta pieeja, ņemot vērā primārās ražošanas mainīgo kontekstu, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un vidi, resursu pieejamību, demogrāfiju un patēriņa modeļiem. Lai veicinātu patērētāju uzticību, ir jānodrošina lauksaimniecības ražojumu kvalitāte un nekaitīgums. Ir jānodrošina arī augu veselība un dzīvnieku veselība un labturība. Ir nepieciešams pievērsties arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pasākumu telpiskajai, sociāli ekonomiskajai un kultūras dimensijai un mobilizēt lauku un piekrastes apvidu potenciālu.

Pamatvirzieni

–  ilgtspējīgas, noturīgas un produktīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības metodes, tehnoloģijas un instrumenti, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām;

–  dabas resursu (piemēram, augsnes, ūdens, barības vielu un bioloģiskās daudzveidības, arī ģenētisko resursu) efektīva izmantošana un ilgtspējīga pārvaldība lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; alternatīvas neatjaunojamiem resursiem un aprites ekonomikas principu pieņemšana, tostarp atkārtoti izmantojot un pārstrādājot atkritumus un blakusproduktus;

–  primāro nozaru pasākumu ietekme uz klimatu un vidi; lauksaimniecības un mežsaimniecības potenciāls oglekļa piesaistīšanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā, tostarp arī negatīvas emisijas pieejas; palielināta primārās ražošanas pielāgojamība klimata pārmaiņām;

–  integrētas pieejas augu kaitēkļu un slimību apkarošanai; lipīgu un zoonotisku dzīvnieku slimību kontrole un dzīvnieku labturība; preventīvas stratēģijas, kontrole un diagnostika un alternatīvas pretrunīgi vērtētu pesticīdu, antibiotiku un citu vielu izmantošanai, arī nolūkā cīnīties pret rezistenci;

–  antimikrobiālā rezistence un bioloģiskās un agroķīmiskās bīstamības radītais apdraudējums, tostarp pesticīdi, kā arī ķīmiskie piesārņotāji, pievēršoties saiknēm starp augu, dzīvnieku, ekosistēmu un sabiedrības veselību no “Vienas veselības” un “Pasaules veselības” skatu punkta;

–  ekosistēmas pakalpojumu izmantošana un nodrošināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmās, izmantojot ekoloģiskas pieejas un izmēģinot dabā balstītus risinājumus no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim nolūkā panākt videi draudzīgu lauksaimniecību; atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai;

–  lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas no lauku saimniecību līmeņa līdz ainavu līmenim; ekosistēmu pakalpojumu izmantošana un nodrošināšana primārajā ražošanā, piemēram, ar agroekoloģijas palīdzību vai palielinot mežu nozīmi plūdu un augsnes erozijas novēršanā;

–  inovācijas lauksaimniecībā saskarnēs starp lauksaimniecību, akvakultūru un mežsaimniecību, kā arī pilsētu un piepilsētu teritorijās;

–  jaunas metodes, tehnoloģijas un instrumenti ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un ilgtspējīgai mežu biomasas izmantošanai;

–  atbalsts ES augu proteīna ražošanai pārtikas, barības un vides pakalpojumu vajadzībām;

–  ilgtspējīga zemes izmantošana, lauku attīstība un teritoriālās saiknes; lauku apvidu sociālo, kultūras, ekonomisko un vides resursu kapitalizācija par labu jauniem pakalpojumiem, uzņēmējdarbības modeļiem, vērtību ķēdēm un sabiedriskajiem labumiem;

–  digitālas inovācijas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un vērtības ķēdēs, kā arī lauku apvidos, izmantojot datus un attīstot infrastruktūras, tehnoloģijas (piemēram, mākslīgo intelektu, robotiku, precīzo lauksaimniecību un attālināto zondēšanu) un pārvaldības modeļus;

–  lauksaimniecības un mežsaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas un to savstarpējā sasaiste dažādos mērogos; konsultācijas, prasmju veidošana, līdzdalīga pieeja un informācijas apmaiņa;

–  starptautisku partnerību veicināšana ilgtspējīgai lauksaimniecībai pārtikas un uztura nodrošinājuma vajadzībām.

6.2.4.   Jūras, okeāni un iekšzemes ūdeņi

Jūru, jo īpaši daļēji slēgto Eiropas jūru, okeānu, iekšzemes ūdeņu un plašāku piekrastes apgabalu dabas kapitāls un ekosistēmas pakalpojumi piedāvā nozīmīgus sociālekonomiskus un labklājības ieguvumus. Šo potenciālu apdraud un būtiski ietekmē cilvēku radīti, kā arī dabas izraisīti stresa faktori, piemēram, piesārņojums, pārzveja, klimata pārmaiņas, jūras līmeņa celšanās, citāda ūdens izmantošana un ārkārtēji laikapstākļi. Lai jūrām un okeāniem nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu un lai atjaunotu iekšzemes ūdeņu labu stāvokli, ir jāstiprina mūsu zināšanas un izpratne nolūkā aizsargāt, atjaunot un ilgtspējīgi pārvaldīt ▌jūru, iekšzemes un piekrastes ekosistēmas un novērst ▌piesārņojumu uzlabotas un atbildīgas ▌pārvaldības sistēmas kontekstā. Tas ietvers arī pētniecību, lai ilgtspējīgi realizētu jūru, okeānu un iekšzemes ūdeņu milzīgo un neizmantoto ekonomisko potenciālu ar mērķi ražot vairāk nekaitīgas pārtikas, biobāzētu sastāvdaļu un izejvielu, nepalielinot spiedienu uz tiem, kā arī akvakultūras potenciālu visās tā formās, lai mazinātu spiedienu uz sauszemes, saldūdens un okeāna resursiem. Ir vajadzīgas uz partnerību vērstas pieejas, tostarp arī jūras baseinu un makroreģionālās stratēģijas, kas sniedzas ārpus ES (piemēram, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā, Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Melnajā jūrā, ▌Karību jūrā un Indijas okeānā), un ieguldījums starptautiskās okeānu pārvaldības saistībās, tādās iniciatīvās kā ANO okeāna ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgade un saistībās saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

Pamatvirzieni

–  ilgtspējīga ▌zivsaimniecība un akvakultūra visās izpausmēs, tostarp alternatīvi olbaltumvielu avoti ar paaugstinātu uzturdrošību, uztursuverenitāti un klimatisko noturību; monitoringa un pārvaldības instrumenti;

–  jūras un iekšzemes ūdeņu ekosistēmu, tostarp koraļļu rifu, pastiprināta noturība, tādējādi nodrošinot jūru, okeānu un upju veselību, apkarojot dabisko un cilvēku izraisīto spiedienu, piemēram, kontamināciju un jūras piedrazojumu (tostarp plastmasas ietekmi), eitrofikāciju, invazīvas sugas, fizisku kaitējumu jūras gultnei, pārmērīgu ekspluatāciju, tostarp pārzveju, zemūdens troksni, paskābināšanos, jūru, okeānu un upju sasilšanu, jūras līmeņa celšanos, un mazinot minēto faktoru sekas, ņemot vērā sauszemes un jūras mijiedarbību, visu šo problēmu kopīgo iedarbību un veicinot aprites pieeju un labāku izpratni par okeāna un cilvēku mijiedarbību;

–  ▌pārvaldība globālā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu jūru, okeānu un iekšzemes ūdeņu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

–  tehnoloģijas digitālajam okeānam (jūras gultnei, vertikālajam ūdens slānim un ūdens virsmai), savienojot pakalpojumus un kopienas ar atmosfēru, klimatu, kosmosu un laikapstākļiem saistītos sauszemes pasākumos, veicinot to programmas “Zilais mākonis” Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa ietvaros;

–  monitorings, uz risku balstīts novērtējums un iepriekšējas paredzēšanas/prognozēšanas spējas, tostarp attiecībā uz jūras līmeņa celšanos un citiem dabiskiem apdraudējumiem, piemēram, vētru izraisītiem uzplūdiem, cunami, kā arī cilvēku darbību kopīgo ietekmi;

–  izpratnes uzlabošana par hidroloģisko ciklu un režīmiem, hidromorfoloģiju dažādos mērogos un monitoringa un iepriekšējas paredzēšanas spēju attīstīšana attiecībā uz ūdens pieejamību un pieprasījumu, plūdiem un sausumu, piesārņojumu un cita veida spiedienu uz ūdens resursiem un ūdens vidi; digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai uzlabotu ūdens resursu monitoringu un pārvaldību;

–  inovatīvu risinājumu, tostarp sabiedrības pārvaldības, ekonomikas instrumentu un finansēšanas modeļu, attīstīšana viedai ūdens resursu sadalei, vēršoties pret konfliktiem ūdens izmantošanas jomā, cita starpā izmantojot ūdens vērtību, vēlams, jau izcelsmes vietā kontrolējot ūdens piesārņotājus, tostarp plastmasu un mikroplastmasu, un citus jauna veida piesārņotājus, pievēršoties cita veida spiedienam uz ūdens resursiem, kā arī ūdens atkārtotai izmantošanai, un ūdens ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana līdz labam ekoloģiskam līmenim;

–  ilgtspējīgas zilās vērtības ķēdes, tostarp saldūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, jūru un okeānu vides daudzveidīga izmantošana un atjaunojamās enerģijas nozares izaugsme jūrās un okeānos, arī ilgtspējīga mikro- un makroaļģu izmantošana;

–  integrēta pieeja iekšzemes un piekrastes ūdeņu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas veicinās vides aizsardzību un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

–  dabā balstīti risinājumi, kuru pamatā ir jūru, piekrastes un iekšzemes ūdeņu ekosistēmu dinamika, bioloģiskā daudzveidība un daudzveidīgi ekosistēmu pakalpojumi, kas nodrošinās sistēmisku pieeju jūru, jo īpaši Eiropas daļēji slēgto jūru, un okeānu, un iekšzemes ūdeņu resursu ilgtspējīgai izmantošanai un veicinās vides aizsardzību un atjaunošanu, piekrastes pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

–  zilā inovācija, tostarp arī zilā un digitālā ekonomika visās piekrastes zonās, piekrastes pilsētās un ostās, lai stiprinātu piekrastes reģionu noturību un labumu iedzīvotājiem;

–  labāka izpratne par jūru un okeānu nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un attiecībā uz pielāgošanos tām.

6.2.5.   Pārtikas sistēmas

Iedzīvotāju skaita pieauguma, diētu attīstības, resursu nepietiekamības un pārmērīgas izmantošanas, vides degradācijas, klimata pārmaiņu un migrācijas kombinētā ietekme rada nepieredzētas problēmas, kas prasa pārtikas sistēmu pārveidošanu (PĀRTIKA 2030)(26). Pašreizējā pārtikas produktu ražošana un patēriņš lielā mērā nav ilgtspējīgi, vienlaikus mēs saskaramies ar nepilnvērtīga uztura dubulto apgrūtinājumu, proti, nepietiekama uztura un aptaukošanās, un citu nelīdzsvarota uztura veidu un vielmaiņas traucējumu līdzāspastāvēšanu. Nākotnes pārtikas sistēmām ir jāgarantē uzturdrošība un jānodrošina pietiekams daudzums drošas, veselīgas un kvalitatīvas pārtikas visiem, balstoties uz resursu efektivitāti, ilgtspēju (ieskaitot SEG emisiju, piesārņojuma, ūdens un enerģijas patēriņa un atkritumu rašanās samazināšanu), pārredzamību, sauszemes un jūras jomu savienošanu, pārtikas atkritumu samazināšanu, uzlabotu iekšzemes ūdeņu, jūras un okeānu pārtikas produktu ražošanu un aptverot visu pārtikas produktu vērtības ķēdi no ražotājiem līdz patērētājiem — un atpakaļ pie ražotājiem —, nodrošinot noturību. Tam jāiet roku rokā ar pārtikas nekaitīguma sistēmas attīstību nākotnē un tādu rīku, tehnoloģiju un digitālo risinājumu projektēšanu, izstrādi un īstenošanu, kuri nodrošina būtiskus ieguvumus patērētājiem un uzlabo pārtikas vērtības veidošanas ķēdes konkurētspēju un ilgtspēju. Turklāt ir jāveicina uzvedības pārmaiņas pārtikas patērēšanas un ražošanas modeļos, ņemot vērā kultūras un sociālos aspektus, kā arī jāiesaista primārie ražotāji, rūpnieki (arī MVU), mazumtirgotāji, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, patērētāji un publiskie dienesti.

Pamatvirzieni

–  Uz pierādījumiem balstīts ilgtspējīgs un veselīgs uzturs cilvēku labsajūtai visa mūža garumā, tostarp ēšanas ieradumi, uzlabota pārtikas uzturvērtības kvalitāte un uzlabota izpratne par uztura ietekmi uz veselību un labsajūtu;

–  individuāli pielāgota uztura pieejamība, jo īpaši neaizsargātām grupām, lai mazinātu ar uzturu saistītu un neinfekciozu slimību riska faktorus;

–  patērētāju uzvedība, dzīvesveids un motivācija, tostarp pārtikas sociālie un kultūras aspekti, sociālās inovācijas un sabiedrības iesaistīšanas veicināšana, lai uzlabotu veselības un vides ilgtspēju visā pārtikas produktu vērtības ķēdē, tostarp attiecībā uz mazumtirdzniecības modeļiem;

–  mūsdienīgas pārtikas nekaitīguma un autentiskuma sistēmas, tostarp izsekojamība, pārtikas kvalitātes uzlabošana un patērētāju uzticēšanās pārtikas sistēmai palielināšana;

–  ietekmes uz pārtikas sistēmu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp arī mikrobiomu potenciāla, ▌kultūraugu daudzveidības un dzīvnieku proteīnu alternatīvas potenciāla izpēte un izmantošana;

–  vidiski ilgtspējīgas, aprites veida un resursu ziņā efektīvas un noturīgas sauszemes un jūras pārtikas aprites sistēmas ceļā uz nekaitīgu dzeramo ūdeni un ar jūru saistītu jautājumu risinājumiem, pārtikas atkritumu izskaušanu visā pārtikas sistēmā, atkārtoti izmantojot pārtiku un biomasu, pārstrādājot pārtikas atkritumus, izstrādājot jaunu pārtikas produktu iepakojumu un veicinot pieprasījumu pēc īpaši pielāgotiem un vietējiem pārtikas produktiem;

–  jaunas pieejas, tostarp digitālie instrumenti, un pārtikas sistēmas vietējām inovācijām un kopienu iespēju pilnveidošanai, veicinot godīgu tirdzniecību un cenu noteikšanu visā vērtības ķēdē, iekļautību un ilgtspēju, izmantojot partnerattiecības starp rūpniecību (tostarp MVU un mazajiem lauksaimniekiem), vietējām iestādēm, pētniekiem un sabiedrību.

6.2.6.   Biobāzētas inovāciju sistēmas ES bioekonomikā

Inovācija bioekonomikā liek pamatus pārejai, kas ietver virzību projām no fosilās ekonomikas. Biobāzēta inovācija ir nozīmīgs segments un vispārējās bioekonomikas veicinātājs un ietver sauszemes un jūras biomasas ilgtspējīgu iegūšanu, rūpniecisko pārstrādi un pārveidošanu biobāzētos materiālos un produktos. Ilgtspējība ietver visas dimensijas: ekoloģiskos, sociālos, ekonomikas un kultūras aspektus. Tā balstās arī uz dzīvo resursu, dzīvības zinātņu, digitalizācijas un biotehnoloģiju potenciāla izmantošanu jauniem atklājumiem, produktiem, pakalpojumiem un procesiem. Biobāzēta inovācija, tostarp (bio)procesi un tehnoloģijas, var radīt jaunu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos un pilsētās, palīdzēt atjaunot lauku un piekrastes ekonomiku un dot jaunu impulsu kopienām un stiprināt bioekonomikas apriti.

Pamatvirzieni

–  Ilgtspējīga biomasas ieguve, loģistika un ražošanas sistēmas, koncentrējoties uz augstvērtīgiem piemērojumiem un lietojumiem, sociālo un vides ilgtspēju, ietekmi uz klimatu un bioloģisko daudzveidību, aprites principu un vispārējo resursu efektivitāti, tostarp ūdens resursu efektivitāti;

–  dzīvības zinātnes un to konverģence ar digitālajām tehnoloģijām bioloģisko resursu ▌izpratnei, meklēšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

–  biobāzētas vērtības ķēdes, biobāzēti materiāli, arī bioloģiski iedvesmoti materiāli, ķīmiskās vielas, produkti, pakalpojumi un procesi ar jaunām īpašībām, funkcionalitāti un uzlabotu ilgtspēju (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana), progresīvu bioloģisko pārstrādes iekārtu (maza un liela mēroga) attīstības veicināšana, izmantojot plašāku biomasas klāstu; pašreizējo neilgtspējīgo produktu ražošanas aizstāšana ar veiktspējīgākiem biobāzētiem risinājumiem inovatīviem tirgus lietojumiem;

–  biotehnoloģija, tostarp arī progresīva starpnozaru biotehnoloģija, lai to izmantotu konkurētspējīgos, ilgtspējīgos un jaunos rūpnieciskos procesos, vides pakalpojumos un patēriņa produktos(27);

–  ar bioekonomiku saistītās biobāzētās nozares aprites sistēma, izmantojot tehnoloģisku, sistēmisku, sociālu un darījumdarbības modeļu inovāciju, lai radikāli palielinātu radīto vērtību uz katru bioloģisko resursu vienību, ilgāk saglabājot šādu resursu vērtību ekonomikā, saglabājot un palielinot dabas kapitālu, izskaužot atkritumus un piesārņojumu un atbalstot ilgtspējīgas biomasas izmantošanu pēc kaskādes principa, izmantojot pētniecību un inovāciju un ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

–  iekļaujoši bioekonomikas modeļi ar dažādiem dalībniekiem, kas piedalās vērtības radīšanā, maksimāli palielinot ietekmi uz sabiedrību un sabiedrības iesaisti;

–  palielināta izpratne par bioekonomikas robežām, metriku un indikatoriem un par tās sinerģiju un kompromisiem ar veselīgu vidi un par kompromisiem starp pārtiku un citiem lietojumiem.

6.2.7.   Aprites sistēmas

Ražošanas un patērēšanas aprites sistēmas dos labumu Eiropas ekonomikai un globālajai videi, samazinot resursu izmantošanu un atkarību no tiem, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu negatīvu ietekmi uz vidi un palielinot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī dos labumu Eiropas iedzīvotājiem, radot jaunas darba iespējas un mazinot spiedienu uz vidi un klimatu. Papildus rūpnieciskajai pārveidei, pārejai uz zemu emisiju līmeni un resursu ziņā efektīvu biobāzētu aprites ekonomiku, izvairoties no bīstamu vielu izmantošanas, būs nepieciešama arī plašāka sistēmas maiņa, kas prasa sistēmiskus, ekoloģiski inovatīvus risinājumus, jaunus darījumdarbības modeļus, tirgus un investīcijas, veicinošu infrastruktūru, sociālo inovāciju, patērētāju uzvedības pārmaiņas un pārvaldības modeļus, kas sekmē sadarbību ar daudzajām ieinteresētajām personām visā vērtības ķēdē, lai nodrošinātu, ka paredzētās sistēmas izmaiņas sasniedz labākus ekonomiskos, vidiskos un sociālos rezultātus(28). Atvērtība starptautiskai sadarbībai būs būtiska salīdzināmībai, zināšanu radīšanai un apmaiņai un lai izvairītos no darba dublēšanās, piemēram, ar tādām starptautiskām iniciatīvām kā starptautiskā ekspertu grupa. Uzmanība tiks pievērsta arī šīs jomas jauno zināšanu un tehnoloģiju sociālajam kontekstam un to pieņemšanai un ieviešanai sabiedrībā.

Pamatvirzieni

–  Sistēmiska pāreja uz resursu ziņā efektīvu, biobāzētu aprites ekonomiku ar jaunām patērētāju mijiedarbības paradigmām, jauniem resursu efektivitātes un ekoloģisko raksturlielumu darījumdarbības modeļiem, produktiem un pakalpojumiem, kas veicina resursu efektivitāti un bīstamu vielu izskaušanu vai aizstāšanu visa dzīves cikla garumā; dalīšanās, atkārtotas izmantošanas, labošanas, atjaunošanas, pārstrādes un kompostēšanas sistēmas; ekonomiski, sociāli, ar uzvedību saistīti, reglamentējoši un finanšu nosacījumi un stimuli šādām pārejām;

–  sistēmiskā pieejā balstīta metrika un indikatori aprites ekonomikas un aprites cikla snieguma mērīšanai un sociālās atbildības veicināšanai; pārvaldības sistēmas, kas paātrina aprites ekonomikas paplašināšanos, bioekonomiku un resursu efektivitāti, vienlaikus radot tirgus otrreizējām izejvielām; dažādu ieinteresēto personu un dažādu vērtības ķēžu kopdarbība; instrumenti investīcijām aprites ekonomikā un bioekonomikā;

–  risinājumi pilsētu, piepilsētu teritoriju un reģionu ilgtspējīgai un reģeneratīvai attīstībai, integrējot aprites ekonomikas pārveidi ar dabā balstītiem risinājumiem, tehnoloģiskām, digitālām, sociālām, kultūras un teritoriālās pārvaldības inovācijām;

–  ekoinovācija bīstamu vielu un jaunu, iespējami bīstamu ķīmisku vielu radītā vides piesārņojuma un radītās iedarbības novēršanai un atveseļošanai; aplūkojama arī ķīmisko vielu, produktu un atkritumu savstarpējā sakarība un ilgtspējīgi risinājumi primāro un sekundāro izejvielu ražošanai;

–  ūdens resursu apritveida izmantošana, arī ūdens pieprasījuma samazināšana, zudumu novēršana, ūdens atkārtota izmantošana, notekūdeņu pārstrāde un valorizācija ▌; inovatīvi risinājumi ūdens, pārtikas un energoresursu mijiedarbības problēmjautājumiem, pievēršoties ūdens izmantošanas ietekmei lauksaimniecībā un enerģētikā un radot iespējas sinerģiskiem risinājumiem;

–  ilgtspējīga pazemes resursu apsaimniekošana, integrējot ģeoloģiskos resursus (enerģiju, ūdeni, izejvielas) un vides apstākļus (dabas katastrofas, cilvēka radīta ietekme) visās attiecīgajās kopās, racionalizējot pozitīvo ieguldījumu aprites ekonomikā ar Eiropas mēroga ģeoloģiskām zināšanām un veicinot uz zinātnes atziņām balstītu saskaņotu reakciju uz Parīzes nolīgumu un vairākiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

–  risinājumu un infrastruktūru izstrāde un uzlabošana nolūkā atvieglot piekļuvi dzeramajam, apūdeņošanas un sanitārijas ūdenim, ietverot cita starpā atsāļošanu, lai pavērtu iespējas efektīvākai, enerģētikas un CO2 ziņā labvēlīgākai ūdens izmantošanai, kā arī ūdens resursu apritveida izmantošanai.

7.  AR KODOLENERĢIJU NESAISTĪTAS KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA TIEŠĀS DARBĪBAS

7.1.   Pamatojums

Lai nodrošinātu labu publiskā sektora politiku, būtiska nozīme ir kvalitatīviem, uzticamiem zinātniskajiem pierādījumiem. Jaunām ES tiesību aktu iniciatīvām un priekšlikumiem ir vajadzīgi pārredzami, vispusīgi un līdzsvaroti pierādījumi, savukārt politikas īstenošanai vajadzīgi fakti, uz kuriem pamatojoties, noteikt un pārraudzīt politikas ietekmi un progresu.

JRC nodrošina pievienoto vērtību ES politikai ar savu izcilo daudznozaru zinātni, kas nav atkarīga no nacionālajām, privātajām vai citām ārējām interesēm. Aptverot visas ES politikas jomas, tas nodrošina starpnozaru atbalstu, kas politikas veidotājiem nepieciešams, lai risinātu arvien sarežģītākās sabiedrības problēmas. JRC neatkarība no īpašām interesēm, kā arī tā zinātniski tehniskā atsauces loma tam ļauj veicināt vienotu nostāju formēšanu starp ieinteresētajām personām un citiem rīcībspēkiem, piemēram, iedzīvotājiem un politikas veidotājiem ▌. Tā kā JRC spēj strauji reaģēt uz politikas vajadzībām, tā pasākumi papildina netiešās darbības, kas vērstas uz ilgāka termiņa politikas mērķu atbalstīšanu.

JRC veic pats savus pētījumus un ir stratēģisks zināšanu, informācijas, datu un kompetenču pārvaldītājs, tādējādi sagādājot kvalitatīvus, atbilstīgus zinātniskos pierādījumus viedākai politikai. Lai to sasniegtu, JRC sadarbojas ar pasaules labākajām organizācijām, kā arī ar starptautiskiem, valstu un reģionāliem ekspertiem un ieinteresētajām personām. Tā pētījumi veicina “Apvārsnis Eiropa” vispārējo mērķu un prioritāšu izpildi, nodrošina neatkarīgas zinātniskas zināšanas, padomus un tehnisku atbalstu ES politikai visā politikas ciklā un ir vērsti uz Eiropas politikas prioritātēm, atbalstot drošu, pārtikušu un ilgtspējīgu, sociālu un pasaules mērogā spēcīgāku Eiropu.

7.2.  Palīdzības jomas

7.2.1.  Zināšanu bāzes stiprināšana politikas veidošanai

Zināšanas un dati arvien strauji pieaug. Tie ir jāpārbauda un jāatlasa, lai politikas veidotāji varētu tos izprast un izmantot. Visiem Komisijas dienestiem ir arī nepieciešamas vispusīgas zinātniskās metodes un analītiskie rīki, jo īpaši, lai paredzētu gaidāmās sabiedrības problēmas un atbalstītu labāku regulējumu. Tas ietver inovatīvus procesus ieinteresēto personu un iedzīvotāju iesaistīšanai politikas veidošanas jautājumos un dažādus instrumentus ietekmes un īstenošanas izvērtēšanai.

Pamatvirzieni

–  Modelēšana, mikroekonomiskā novērtēšana, risku izvērtēšanas metodoloģijas, mērījumu kvalitātes nodrošināšanas rīki, uzraudzības shēmu plānošana, indikatori un rezultātu pārskati, jutīguma analīze un pārbaude, dzīves ciklu novērtēšana, datizrace un tekstizrace, (lielo) datu analīze un lietojumi, dizaina domāšana, potenciālo scenāriju analīze, paredzēšanas un prognozēšanas pētījumi, uzvedības pētījumi, kā arī ieinteresēto personu un iedzīvotāju iesaistīšana;

–  zināšanu un kompetenču centri;

–  prakses kopienas un zināšanu apmaiņas platformas;

–  datu pārvaldība, datu apmaiņa un saskanība;

–  ES un valstu pētniecības un inovācijas politikas, tostarp EPT, analīze.

7.2.2.   Globālie izaicinājumi

JRC dos ieguldījumu konkrētajā ES politikā un saistībās, kam pievēršas septiņas globālo izaicinājumu kopas, īpaši ES saistībās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Pamatvirzieni

1.  Veselība

–  Zinātniskais un tehniskais politikas atbalsts labāku sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmu veidošanai, tostarp arī medicīnas ierīcēm un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanai, datubāzēm un digitalizācijai, tostarp sadarbspējas paātrināšanai;

–  drošuma novērtēšanas metodes ķīmisko vielu un piesārņotāju radīto iespējamo veselības un vides risku konstatēšanai;

–  Eiropas Savienības references laboratorija alternatīvām testēšanas metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus;

–  kvalitātes nodrošināšanas instrumenti, piemēram, sertificēti atsauces materiāli veselības biomarķieriem;

–  nesen radušos veselības problēmu un apdraudējumu pētniecība.

2.  Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība

–  Pētījumi par nevienlīdzību, nabadzību un atstumtību, sociālo mobilitāti, kultūras daudzveidību un prasmēm; migrācija, sociālo, demogrāfisko un tehnoloģisko pārmaiņu novērtējums saistībā ar ekonomiku un sabiedrību;

–  pētījumi par labu pārvaldību un demokrātiju;

–  atbalsts kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un pārvaldīšanai;

–  zināšanu centrs migrācijas un demogrāfijas jautājumos.

3.  Civilā drošība sabiedrībai

–  zināšanu centrs katastrofu riska pārvaldībai;

–  atbalsts drošības politikai kritisko infrastruktūru un sabiedrisko telpu aizsardzības jomās, ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu, kodolmateriālu un sprāgstvielu (CBRN-E) un hibrīddraudu, robežu aizsardzības un dokumentu drošības jomā, kā arī informācijas un izlūkošanas jomā, lai cīnītos pret terorismu;

–  CBRN-E vielu atklāšanas tehnoloģijas, biometriskās sistēmas un izlūkdatu vākšanas paņēmieni;

–  atbalsts ES drošības stāvoklim pasaulē; Savienības drošības nozares konkurētspējas un inovācijas novērtējums; drošības un aizsardzības sinerģiju izmantošana;

–  pētniecība kiberaizsardzības spēju, kibernoturības un kiberatturēšanas pastiprināšanai.

4.   Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss

–  Digitalizācijas ietekme, koncentrējoties uz jaunām un topošām IKT tehnoloģijām, piemēram, mašīnmācīšanos un mākslīgo datošanu, sadalītajām virsgrāmatām, lietu internetu un augstas veiktspējas datošanu;

–  digitalizācija atsevišķās nozarēs, piemēram, enerģētikā, transporta nozarē, būvniecībā, pakalpojumu nozarē, veselības un aprūpes sistēmā un valdības sektorā;

–  rūpnieciskās metroloģijas un kvalitātes nodrošināšanas instrumenti viedai ražošanai;

–  pētījumi saistībā ar ▌svarīgām pamattehnoloģijām;

–  pētījumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vides pārvaldības praksi, rūpniecisko procesu tehniskās un ekonomiskās analīzes un aprites cikla novērtējumu, ķīmisko vielu pārvaldību, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens atkārtotu izmantošanu, izejvielām, kritiski nozīmīgām izejvielām un reģenerēto materiālu kvalitātes kritērijiem, kas visi atbalsta aprites ekonomiku;

–  analīze par izejvielu, tostarp kritiski nozīmīgu izejvielu, apgādes drošību saistībā ar primāro un sekundāro resursu informāciju un datu atjaunināšana Izejvielu informācijas sistēmā;

–  Copernicus darbību īstenošana;

–  tehniskais un zinātniskais atbalsts ES globālās navigācijas satelītu sistēmas programmu lietošanā.

5.   Klimats, enerģētika un mobilitāte

–  Atbalsts ES klimata, enerģētikas un transporta politikas īstenošanai, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un dekarbonizācijas stratēģijas līdz 2050. gadam; valstu integrēto klimata un enerģētikas plānu analīze; dekarbonizācijas ceļa novērtējums visās nozarēs, tostarp arī lauksaimniecībā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kontekstā;

–  risku novērtējums neaizsargātās ekosistēmās, kritiskajās ekonomikas nozarēs un infrastruktūrā, koncentrējoties uz pielāgošanās stratēģijām;

–  enerģētikas savienības pētniecības un izstrādes dimensijas analīze; Eiropas Savienības konkurētspējas novērtējums globālajā tīrās enerģijas tirgū;

–  viedo energotehnoloģiju un nozaru sasaistes risinājumu izvēršanas potenciāla novērtēšana, lai pavērtu iespēju ērtai un rentablai enerģētikas pārkārtošanai;

–  atjaunojamo enerģijas avotu un tīras enerģijas ražošanas tehnoloģiju ieviešanas novērtējums;

–  ēku, viedu un ilgtspējīgu pilsētu un rūpniecības energopatēriņa analīze;

–  enerģijas uzglabāšanas tehniskā un sociālekonomiskā analīze, jo īpaši attiecībā uz nozaru sasaisti un akumulatoriem;

–  ES energoapgādes drošības, kā arī enerģijas infrastruktūras un enerģijas tirgu analīze;

–  atbalsts enerģētikas pārkārtošanai, tostarp Pilsētas mēru pakts, tīra enerģija ES salām, jutīgiem reģioniem un Āfrikai;

–  integrēta analīze sadarbības, satīklotas un automatizētas pārvietošanās ieviešanai;

–  integrēta analīze elektriskās autobraukšanas attīstīšanai un izvēršanai, tostarp nākamās paaudzes akumulatoru tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai;

–  harmonizētas testēšanas procedūras un tirgu uzraudzība saistībā ar transportlīdzekļu radītajām oglekļa dioksīda un gaisa piesārņotāju emisijām, novatorisko tehnoloģiju novērtējums;

–  viedā transporta, satiksmes vadības sistēmu un sastrēgumu rādītāju novērtējums;

–  alternatīvo degvielu un ar to saistīto infrastruktūras vajadzību analīze.

6.  Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide

–  Pētniecība par zemi, augsni, mežiem, gaisu, ūdeni, jūras resursiem, izejvielām un bioloģisko daudzveidību dabas kapitāla efektīvas saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas izmantošanas atbalstam, iekļaujot ilgtspējīgu resursu pārvaldību Āfrikā;

–  globālā pārtikas un uztura nodrošinājuma zināšanu centrs;

–  klimata pārmaiņu un potenciālo seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu novērtējums lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā, tostarp attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu;

–  lauksaimniecības resursu uzraudzība un prognozēšana ES, paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs un kaimiņreģionu valstīs;

–  pētniecība ilgtspējīgas un ekonomiski plaukstošas akvakultūras un zivsaimniecības, kā arī jūras nozaru izaugsmes un zilās ekonomikas jautājumos;

–  validētas metodes, laboratorijas kvalifikācijas pārbaudes un jauni analītiskie instrumenti pārtikas nekaitīguma politikas īstenošanai;

–  Eiropas Savienības lopbarības piedevu, ģenētiski modificētu organismu un saskarē ar pārtiku esošu materiālu references laboratorijas;

–  zināšanu centrs ar pārtiku saistītas krāpšanas un pārtikas kvalitātes jautājumos;

–  bioekonomikas zināšanu centrs.

7.2.3.  Inovācija, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja

JRC veicinās uz zināšanām balstītu inovāciju un tehnoloģiju pārnesi ▌. Tas atbalstīs iekšējā tirgus darbību un Savienības ekonomikas pārvaldību. Tas palīdzēs attīstīt un uzraudzīt politiku, kas vērsta uz sociālāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Tas atbalstīs ES ārējo dimensiju un starptautiskos mērķus, kā arī palīdzēs veicināt labu pārvaldību. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgu ekonomikas pārvaldību un taisnīgu sociālo sistēmu sekmēs uz zināšanām balstītu inovāciju un uzlabos konkurētspēju.

Pamatvirzieni

–  ekonomiskā, tirdzniecības, finanšu un fiskālā analīze;

–  pirmsnormatīvie pētījumi un testēšana saskaņošanai un standartizācijai;

–  sertificētu references materiālu ražošana;

–  tirgus uzraudzības pasākumi;

–  intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība;

–  sadarbības veicināšana tehnoloģiju tālāknodošanas jomā.

7.2.4.   Zinātniskā izcilība

JRC tieksies uz izcilību un godprātību pētniecībā un plašu sadarbību ar augsta līmeņa pētniecības institūtiem visā pasaulē. Tas veiks pētījumus jaunajās zinātnes un tehnoloģiju jomās un veicinās atvērto zinātni un atvērtos datus, kā arī zināšanu pārnesi.

Pamatvirzieni

–  Sākotnējo pētījumu programmas;

–  specializētas sadarbības un apmaiņas programmas ar pētniecības iestādēm un zinātniekiem;

–  piekļuve JRC pētniecības infrastruktūrām;

–  zinātnieku un valstu ekspertu apmācība;

–  atvērtā zinātne un atvērtie dati.

7.2.5.   Teritoriālā attīstība un atbalsts dalībvalstīm un reģioniem

JRC sniegs ieguldījumu reģionālajā politikā un pilsētpolitikā, koncentrējoties uz inovācijas vadītu teritoriālo attīstību un tiecoties mazināt atšķirības starp reģioniem. Tas arī piedāvās tehnisku palīdzību dalībvalstīm un trešām valstīm un atbalstīs Eiropas tiesību aktu un darbību īstenošanu.

Pamatvirzieni

–  Reģionālās politikas un pilsētpolitikas īstenošana, pārdomātas specializācijas stratēģijas, stratēģijas pārejas procesā esošo reģionu ekonomikas pārveides īstenošanai, integrētas pilsētattīstības stratēģijas un dati;

–  vietējo un reģionālo rīcībspēku veiktspējas palielināšana makroreģionālo stratēģiju īstenošanai;

–  teritoriālās politikas zināšanu centrs;

–  pēc pieprasījuma sniegtas konsultācijas un pielāgots atbalsts dalībvalstīm, reģioniem vai pilsētām, izmantojot arī Science4Policy platformu virtuālo tīklu.

III PĪLĀRS

Inovatīva Eiropa

Inovācija visos tās veidos ir būtisks virzītājspēks, lai ES turpinātu nodrošināt saviem iedzīvotājiem pārticību un risinātu nākotnes problēmas. Lai to īstenotu, nepieciešama sistemātiska, visaptveroša un daudzpusīga pieeja. Eiropas ekonomiskais progress, sociālā labklājība un dzīves kvalitāte balstās uz tās spēju paaugstināt ražīgumu un sekmēt izaugsmi, savukārt šī spēja lielā mērā ir atkarīga no inovācijas spējas. Inovācija ir arī būtisks risinājums galvenajām problēmām, ar kurām Eiropas Savienībai nāksies saskarties nākotnē. Inovācijai ir jābūt atbildīgai, ētiskai un ilgtspējīgai.

Tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā, arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzmanības centrā ir inovācija. Tiekšanās pēc zināšanu pārneses paātrināšanas un jaunām idejām, produktiem un procesiem virza pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķus un īstenošanas kārtību, sākot no stratēģiskās plānošanas līdz uzaicinājumu izsludināšanai, un šī tiekšanās saglabājas no jebkura atbalstītā projekta sākuma līdz tā beigām, no teorētiskās pētniecības līdz rūpniecības vai tehnoloģiskās rīcības plāniem un uzdevumiem.

Taču inovācijai ir nepieciešami īpaši pasākumi, jo Eiropas Savienībai ir izlēmīgi jāuzlabo nosacījumi un vide, kurā Eiropas inovācija var plaukt, lai inovācijas ekosistēmas dalībnieki varētu ātri dalīties ar idejām un lai jaunās idejas un tehnoloģijas tiktu ātri pārvērstas produktos un pakalpojumos, kas ES ir vajadzīgi, lai īstenotu ieceres.

Pēdējās desmitgadēs ir radušies nozīmīgi jauni pasaules līmeņa tirgi veselības aprūpes, plašsaziņas līdzekļu, izklaides, komunikāciju un mazumtirdzniecības jomās, kuri balstās uz radikālām inovācijām IKT, biotehnoloģiju, ekotehnoloģijas, interneta, kā arī platformu ekonomikas jomās. Turpmāki inovācijas procesa lejasposmi, šīs tirgu radošās inovācijas, kas ietekmē ES ekonomiku kopumā, tiek izmantotas strauji augošos un bieži vien jaunos uzņēmumos, kuri tomēr tikai retos gadījumos tiek dibināti un izvērsti ES.

Strauji tuvojas jauns globāls radikālas inovācijas vilnis, kura pamatā būs arvien vairāk tādu uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītu (deep-tech) tehnoloģiju kā, piemēram, blokķēde, mākslīgais intelekts, genomika/multiomika un robotika, kā arī citas tehnoloģijas, kuras tikpat labi var rasties arī no individuāliem novatoriem un iedzīvotāju kopienām. Tiem visiem kopīgs ir tas, ka tie iegūst aprises dažādu ▌zinātnes disciplīnu, tehnoloģisko risinājumu un ekonomikas nozaru saskares punktos, piedāvājot radikāli jaunas produktu, procesu, pakalpojumu un darījumdarbības modeļu kombinācijas, kam ir potenciāls atvērt jaunus tirgus visā pasaulē. Papildus tiks ietekmētas arī tādas izšķirīgi nozīmīgas nozares kā ražošana, finanšu pakalpojumi, transporta nozare vai enerģētika.

Eiropai šis inovācijas vilnis jāizmanto. Tas nāk izdevīgā laikā, jo šis vilnis skars deep-tech jomas, kurās Eiropa jau ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, jo īpaši svarīgās pamattehnoloģijās (KET), un tādēļ tai ir zināmas konkurētspējas priekšrocības attiecībā uz zinātni un zināšanām, tostarp cilvēkresursu ziņā, un tā var balstīties uz ciešu publiskā un privātā sektora sadarbību (piemēram, veselības aprūpes vai enerģētikas nozarē).

Lai Eiropa būtu jaunā inovācijas viļņa vadībā, jāatrisina tālāk izklāstītās no tā izrietošās problēmas:

–  Jāpalielina riska finansējums, lai aizpildītu finansējuma plaisas — Eiropas novatori cieš no zemā riska finansējuma piedāvājuma. Privātais riska kapitāls ir būtisks faktors, lai radikālas inovācijas pārvērstu pasaulē vadošos uzņēmumos, taču Eiropā tā rādītājs ir pat mazāks par ceturtdaļu no ASV un Āzijā piesaistītās summas. Eiropai ir jānodrošina iespējas pārkļūt šīm “nāves ielejām”, kad idejas un inovācijas nespēj sasniegt tirgu tāpēc, ka pastāv plaisa starp valsts atbalstu un privātām investīcijām, jo īpaši attiecībā uz augsta riska radikālām inovācijām, kuras ir jāatbalsta ar ilgtermiņa investīcijām;

–  Jāatvieglo piekļuve pētījumu rezultātiem, jāuzlabo zinātnes pārtapšana inovācijā un jāpaātrina ideju, tehnoloģiju un talanta tālāknodošana no pētniecības bāzes jaunuzņēmumiem un rūpniecībai;

–  Jāturpina atbalstīt visa veida inovāciju attīstība — tostarp uz lietotāju un patērētāju orientēti pakalpojumi un iekļaujoša sociālā inovācija;

–  Jāpaātrina uzņēmumu pārveide — Eiropas ekonomika atpaliek jaunu tehnoloģiju izmantošanas un izvēršanas ziņā: 77 % jauno un lielo pētniecības un izstrādes uzņēmumu atrodas ASV vai Āzijā, turpretī tikai 16 % atrodas Eiropā;

–  Jāuzlabo un jāvienkāršo Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas un atbalsta apstākļi: daudzie finansējuma avoti novatoriem sagādā sarežģītus apstākļus. Eiropas Savienības palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas un sniegtā palīdzība jākoordinē ar citām iniciatīvām Eiropas, valstu un reģionālā, publiskā un privātā līmenī, lai veiksmīgāk uzlabotu un pielāgotu atbalsta spējas, novērstu pasākumu dublēšanos un katram Eiropas novatoram nodrošinātu viegli saprotamus un skaidrus apstākļus;

–  Jāpārvar inovācijas ekosistēmas sadrumstalotība. Lai arī Eiropā ir mājas arvien vairāk inovācijas centriem, tie nav labi saistīti. Uzņēmumiem ar starptautisku izaugsmes potenciālu jārisina valodu, uzņēmējdarbības kultūras un noteikumu dažādības radītā iekšzemes tirgu sadrumstalotība. ES uzdevums ir atbalstīt efektīvu sadarbību starp valstu un reģionālajām ekosistēmām, lai uzņēmumi, jo īpaši MVU, var piekļūt labākajām zināšanām, zinātībai, infrastruktūrām un pakalpojumiem visā Eiropā. ES ir jāatbalsta ekosistēmu sadarbība, tostarp ar regulējuma palīdzību, lai uzlabotu dažādu tehnoloģiju un praktisku risinājumu sadarbspēju.

Lai tiktu galā ar šo jauno globālo radikālas inovācijas panākumu vilni, ES atbalstam ▌novatoriem ir nepieciešama veikla, vienkārša, nepārtraukta un pielāgota pieeja. Politikā, lai izstrādātu un ieviestu radikālas inovācijas un panāktu uzņēmumu paplašināšanos, nedrīkst bīties riska un ir jāņem vērā minētās problēmas un jāpievērš īpaša nozīme atsevišķu dalībvalstu vai reģionu īstenotajām saistītajām inovatīvajām darbībām.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārs “Inovatīva Eiropa” sadarbībā ar citām ES politikas jomām, jo īpaši ar programmu InvestEU, ir plānots tā, lai sniegtu šādus konkrētus rezultātus. Tas balstās uz iepriekšējās pamatprogrammās gūtajiem secinājumiem un pieredzi, jo īpaši no tādiem pasākumiem “Nākotnes un jaunās tehnoloģijas” (NJT), “Ātrais ceļš uz inovāciju” (FTI) un MVU instruments ▌, kā arī uz privātā un korporatīvā finansējuma instrumentiem (piemēram, 7. pamatprogrammas Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM), pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” InnovFin), apkopojot un racionalizējot tos EIC izmēģinājuma” pasākumos, kas tika uzsākti periodam no 2018. līdz 2020. gadam.

Balstoties uz minēto pieredzi, šis pīlārs paredz izveidot Eiropas Inovācijas padomi (EIC), kas galvenokārt veicinās radikālas un revolucionāras tehnoloģijas un inovāciju, jo īpaši pievēršoties tirgu radošai inovācijai un vienlaikus arī atbalstot visu veidu inovācijas, tostarp pakāpeniskas inovācijas, jo īpaši MVU, tostarp jaunuzņēmumos, un izņēmuma gadījumos mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumos, kam ir straujas ekspansijas potenciāls ES un pasaules mērogā, un ar īpaši šim nolūkam paredzētām darbībām un pasākumiem:

–  atbalsts nākotnes un jaunu radikālu inovāciju, tostarp uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītu (deep-tech) inovāciju, kā arī netehnoloģisku inovāciju, izstrādei;

–  finansējuma trūkuma pārvarēšana, lai tas netraucē izstrādāt, ieviest un izvērst jauninājumus, kas rada tirgus;

–  privātā kapitāla un investīciju piesaistīšana;

–  Inovācijai sniegtā ES atbalsta ietekmes un pamanāmības palielināšana.

Šis pīlārs paredz arī pasākumus, kas izstrādāti Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) vadībā, jo īpaši izmantojot tā zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). Turklāt tiks nodrošināta sistemātiska sinerģija starp EIC, un EIT. Inovatīvie uzņēmumi, kas veidojušies no EIT ZIK, var tikt novirzīti uz EIC, lai sagatavotu pagaidām vēl nerentablas inovācijas, savukārt augsta potenciāla inovatīviem uzņēmumiem, kurus finansē EIC un kuri vēl nav iesaistīti kādā no EIT ZIK, var tikt piedāvāta piekļuve šim papildu atbalstam.

Kaut arī EIC un EIT ZIK var tiešā veidā atbalstīt inovācijas visā ES, ir turpmāk jāattīsta un jāpilnveido kopējā vide, kurā šādas Eiropas inovācijas rodas un tiek vairotas: fundamentālos pētījumos gūtās atziņas liek pamatu tirgu veidojošām inovācijām. Tiem jābūt kopīgiem Eiropas centieniem atbalstīt inovāciju visā Eiropā, visos tās veidos un aspektos, tostarp ar papildinošu ES un valstu un reģionālo politiku (tostarp izmantojot efektīvu sinerģiju ar ERAF un pārdomātas specializācijas stratēģijām) un resursiem, kad vien iespējams. Tādējādi šis pīlārs paredz arī ▌

–  atjaunotas un pastiprinātas koordinācijas un sadarbības mehānismus ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī ar privātām iniciatīvām, lai atbalstītu visus Eiropas inovācijas ekosistēmas ▌dalībniekus, tostarp reģionālā un vietējā līmenī;

–  

–  turklāt, turpinot pielikt pūles, lai Eiropā ▌palielinātu pētniecības un inovācijas riska finansējuma spējas, šis pīlārs būs cieši saistīts ar programmu InvestEU. Balstoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” InnovFin, kā arī ESIF gūtajiem panākumiem un pieredzi, programma InvestEU uzlabos riska finansējuma pieejamību rentablām struktūrām, kā arī investoriem.

1.  EIROPAS INOVĀCIJAS PADOME (EIC)

1.1.  Palīdzības jomas

EIC darbosies saskaņā ar šādiem principiem: nepārprotama ES pievienotā vērtība, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. EIC darbosies kā vienas pieturas aģentūra visu veidu novatoriem, sākot ar privātpersonām un beidzot ar augstskolām, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem (MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un izņēmuma gadījumos maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem). Atkarībā no shēmas tā sniegs atbalstu individuāliem atbalsta saņēmējiem un daudzdisciplīnu konsorcijiem.

EIP mērķi ir šādi:

–  identificēt, izstrādāt un ieviest visu veidu augsta riska inovācijas, tostarp pakāpeniskas, ar spēcīgu uzsvaru uz radikālām, revolucionārām un būtiskos zinātniskos atklājumos balstītām (deep-tech) inovācijām, kurām ir potenciāls kļūt par tirgu radošām inovācijām, un

–  atbalstīt inovatīvu uzņēmumu, galvenokārt MVU, tostarp jaunuzņēmumu, un izņēmuma gadījumos arī mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, strauju darbības paplašināšanu ES un starptautiskā mērogā, virzoties no idejas līdz tirgum.

Attiecīgā gadījumā EIC veicinās pasākumus, kas tiek atbalstīti saskaņā ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, jo īpaši II pīlārā.

EIC īstenošana notiks galvenokārt ar divām savstarpēji papildinošām darbībām, proti, programmu “Pathfinder progresīviem pētījumiem” tehnoloģiju izstrādes agrīnajos posmos un programmu “Accelerator” inovācijas darbībām un ieviešanai tirgū, tostarp pirmskomercializācijas un uzņēmuma izaugsmes posmos. Ar domu piedāvāt vienas pieturas aģentūru un vienotu atbalsta procesu augsta riska inovācijām, ko īsteno jaunuzņēmumi, MVU un izņēmuma gadījumos arī mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, no programmas “Acceleratorjo īpaši tiks piešķirts divu veidu atbalsts: galvenokārt apvienots finansējums (apvienojot dotācijas un kapitālieguldījumus), kā arī dotācijas, kam pēc izvēles var sekot pašu kapitāla atbalsts. Turklāt programma nodrošinās arī piekļuvi aizdevumiem un garantijām, jo īpaši saskaņā ar programmu InvestEU sniegtajiem aizdevumiem un garantijām.

Šīm savstarpēji papildinošajām darbībām būs kopīgas iezīmes. Tās:

–  atbalstīs augsta riska inovācijas, kuru gadījumā riskus (gan finansiālus, gan tehnoloģiskus/zinātniskus, gan tirgus un/vai regulatīvus) nevar segt tikai pats tirgus vai kuras pagaidām nevar atbalstīt ar programmas InvestEU finanšu instrumentiem;

–  galvenokārt būs vērstas uz augsta riska radikālām un/vai būtiskos zinātniskos atklājumos balstītām (deep-tech) inovācijām, vienlaikus atbalstot arī citu veidu inovācijas, tostarp pakāpenisku inovāciju, kam ir potenciāls radīt jaunus tirgus vai palīdzēt risināt globālas problēmas;

–  būs galvenokārt augšupējas, atvērtas inovācijai no visdažādākajām zinātnes, tehnoloģijas un lietojumu sfērām jebkurā nozarē, vienlaicīgi nodrošinot arī mērķtiecīgu atbalstu topošām radikālām, tirgu radošām un/vai būtiskos zinātniskos atklājumos balstītām (deep-tech) tehnoloģijām, kam ir potenciāla stratēģiska nozīme ekonomiskās un/vai sociālās ietekmes ziņā; Komisijas dienesti izvērtēs šo potenciālo stratēģisko ietekmi, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu, EIC programmu vadītāju un attiecīgā gadījumā EIC konsultatīvās padomes sniegtajiem ieteikumiem;

–  veicinās inovāciju starp dažādām zinātnes un tehnikas jomām un nozarēm (piemēram, apvienojot fiziskās un digitālās tehnoloģijas);

–  būs vērstas uz novatoriem, vienkāršojot procedūras un administratīvās prasības, izmantojot intervijas, lai palīdzētu novērtēt pieteikumus, un nodrošinot ātru lēmumu pieņemšanu;

–  tiks īstenotas ar mērķi ievērojami uzlabot Eiropas inovācijas ekosistēmu;

–  tiks pārvaldītas proaktīvi, progresa novērtēšanā izmantojot starpposma mērķus vai citus iepriekš definētus kritērijus un paredzot iespēju pēc rūpīgas izvērtēšanas, kurā, iespējams, iesaistīti neatkarīgi eksperti, pārorientēt, pārplānot vai izbeigt projektus, ja nepieciešams.

Līdzās finansiālajam atbalstam novatoriem arī tiks nodrošināta piekļuve EIC darījumdarbības konsultāciju pakalpojumiem, kuru ietvaros projektiem tiks piedāvāti koučinga un mentorēšanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, kā arī apvienos novatorus savā starpā, ar rūpnieciskiem partneriem un investoriem. Novatoriem arī tiks nodrošināta atvieglota piekļuve speciālajām zināšanām, aprīkojumam (tostarp inovācijas centriem(29) un atvērtās inovācijas izmēģinājumu platformām) un partneriem no dažādiem ES atbalstītiem pasākumiem (arī EIT, īpaši ar tā ZIK). Komisija nodrošinās nepārtrauktību starp EIT, EIC un InvestEU, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju.

Lai ļautu stiprināt Eiropas inovācijas ekosistēmu, īpaša uzmanība tiks pievērsta pienācīgas un efektīvas papildināmības nodrošināšanai ar atsevišķām vai tīklā īstenotām dalībvalstu vai starpreģionālām iniciatīvām, arī Eiropas partnerību veidā.

1.1.1.  Programma “Pathfinder progresīviem pētījumiem”

Pathfinder nodrošinās dotācijas augsta riska vismodernākajiem projektiem, ar ko tiek pētītas jaunas un deep-tech jomas ar mērķi attīstīt potenciāli radikālas, inovatīvas nākotnes tehnoloģijas un jaunas tirgus iespējas. Apvienojot tos vienā modelī ar unikālu kritēriju kopumu. Programma balstīsies uz pieredzi, kas gūta saistībā ar 7. pamatprogrammā un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” atbalstītajām “Nākotnes un jaunajām tehnoloģijām” (NJT), tostarp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” NJT Innovation Launchpad, kā arī pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta 1. posmu.

Pathfinder vispārējais mērķis būs no radikālām ▌idejām attīstīt inovācijas, kam piemīt tirgus radīšanas potenciāls, un izvērst tās līdz demonstrējuma posmam vai ekonomiskā pamatojuma un stratēģijas izstrādei, lai šos projektus pēcāk pārņemtu programma Accelerator vai cits ieviešanai tirgū paredzēts risinājums. Šajā nolūkā Pathfinder ▌atbalstīs zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un izstrādes visagrīnākos posmus, tostarp arī koncepcijas pierādīšanu un prototipu izveidi tehnoloģijas apstiprināšanai.

Lai nodrošinātu pilnīgu gatavību plaša mēroga pētījumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību iespējām un negaidītām idejām, koncepcijām un atklājumiem, Pathfinder lielākoties darbosies, izmantojot pastāvīgu un atklātu uzaicinājumu stingri noteiktos termiņos iesniegt augšupējus priekšlikumus izskatīšanai konkursa kārtībā. Saglabājot savu galvenokārt augšupējo būtību, Pathfinder arī risinās konkurētspējai vajadzīgos uzdevumus — izstrādāt svarīgākos stratēģiskos mērķus(30), kuru īstenošanai ir vajadzīgas “dziļas tehnoloģijas” un radikāla domāšana. Minēto uzdevumu tēmas tiks noteiktas darba programmās. Atlasīto projektu pārgrupēšana tematiskos vai mērķtiecīgos portfeļos ļaus noteikt darba kritisko masu un strukturēt jaunas daudznozaru pētniecības kopienas.

Šie atlasīto projektu portfeļi ▌ tiks tālāk izstrādāti un pilnveidoti, un katram no tiem būs vīzija, kas izstrādāta ar tā novatoru, taču tie arī tiks nodoti tālāk pētniecības un inovācijas kopienai kopumā. Pathfinder pārejas pasākumi tiks īstenoti, lai palīdzētu pētniekiem un novatoriem uzlabot komerciālās attīstības ceļu, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās darījumdarbības iespējas un atbalstītu jaunu uzņēmumu izdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumu izveidi. Šie Pathfinder pārejas pasākumi var sastāvēt arī no papildinošām dotācijām, lai papildinātu vai paplašinātu iepriekšēju un pašreizēju darbību tvērumu, piesaistītu jaunus partnerus, veicinātu sadarbību portfeļa ietvaros un attīstītu tā daudznozaru kopienu.

Programma Pathfinder būs atvērta visu veidu novatoriem, sākot ar privātpersonām un beidzot ar augstskolām, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, un galvenā uzmanība būs pievērsta daudznozaru konsorcijiem. Vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lielākiem uzņēmumiem nebūs atļauts piedalīties viena saņēmēja projektos. Programma Pathfinder tiks īstenota galvenokārt ar sadarbīgas pētniecības palīdzību un ciešā koordinācijā ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, jo īpaši ar Eiropas Pētniecības padomi (ERC), Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (MSCA), III pīlāra Eiropas ekosistēmas daļu un Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), lai apzinātu radikāli jaunas idejas un koncepcijas ar revolucionāru potenciālu.

1.1.2.  Programma Accelerator

Privātais un korporatīvais finansējums, kas pieejams starp pētniecības un inovācijas darbību vēlīno posmu un ar augstiem riskiem(31) saistītu un tādēļ nerentablu vai investoriem nepievilcīgu radikālu un tirgu radošu inovāciju ieviešanu tirgū, vēl aizvien ir ierobežots. Lai pārvarētu “nāves ieleju” saistībā ar jebkādām augsta riska inovācijām, tostarp jo īpaši radikālām un uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītām (deep-tech) inovācijām, kas ir būtiskas Eiropas turpmākajai izaugsmei, ir jāattīsta radikāli jauna pieeja attiecībā uz publisko atbalstu. Ja tirgus nesniedz dzīvotspējīgus finansiālus risinājumus, publiskajam atbalstam būtu jāparedz īpašs riska sadales mehānisms, kas lielākā mērā, ja ne pat pilnībā uzņemtos visu ar potenciāli radikālām tirgu radošām inovācijām saistīto sākotnējo risku, lai otrajā posmā, kad operācijas ir attīstījušās un riski samazinājušies, piesaistītu alternatīvus privātos investorus, līdz uzņēmums, kas īsteno inovatīvo projektu, kļūst rentabls.

Tāpēc programma Accelerator nodrošinās finansiālu atbalstu MVU, tostarp jaunuzņēmumiem un izņēmuma gadījumos arī maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, ▌kuriem ir mērķis attīstīt un ieviest radikālas inovācijas ES un starptautiskos tirgos un strauji paplašināties. Šajā nolūkā programma Accelerator balstīsies uz pieredzi, kas gūta no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta 2. un 3. posma un “Apvārsnis 2020” InnovFin, tostarp pievienojot ar dotācijām nesaistītus komponentus un spēju atbalstīt lielākas un ilgākas investīcijas.

Programma Accelerator galvenokārt sniegs atbalstu EIC apvienotā finansējuma veidā, kā arī dotāciju un pašu kapitāla finansējuma veidā. EIC apvienoto finansējumu veidos:

–  dotācijas vai atmaksājami avansi(32) inovatīvo darbību segšanai;

–  atbalsts kapitālieguldījumiem(33) vai citi atmaksājama finansējuma veidi (aizdevumi, garantijas u. tml.), lai, neizslēdzot privātas investīcijas vai neizkropļojot konkurenci iekšējā tirgū, sasaistītu inovācijas darbības ar efektīvu ieviešanu tirgū, tostarp uzņēmumu paplašināšanos. Ja projekts ir uzskatāms par rentablu jau no sākotnējā atlases brīža (uzticamības pārbaude) vai ja riska līmenis ir pietiekami samazināts, atlasītais/atbalstītais uzņēmums tiks novirzīts piekļuve aizņēmuma finansējuma (piemēram, aizdevumu vai garantiju) un pamatkapitāla finansējuma saņemšanai no programmas InvestEU.

Apvienotais finansiālais atbalsts tiks piešķirts vienotā procesā un ar vienu lēmumu, tādējādi paužot vienu un vispārēju apņemšanos nodrošināt atbalstītajam novatoram finanšu resursus dažādiem inovācijas posmiem līdz pat ieviešanai tirgū, tostarp pirmskomercializācijas posmam. Visā piešķirtā atbalsta īstenošanas gaitā būs jāievēro starpposmu mērķi un jāveic pārskatīšana. Finansējuma apvienojums un apjoms tiks pielāgots uzņēmuma vajadzībām, lielumam un pakāpei, tehnoloģiju/inovācijas būtībai un inovācijas cikla ilgumam. Tas segs finansējuma vajadzības, līdz tiks aizstāts ar alternatīviem investīciju avotiem.

EIC programma Accelerator sniegs atbalstu arī dotāciju veidā MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, kuru mērķis ir ar laiku paplašināties, dažāda veida inovāciju īstenošanai, sākot ar pakāpeniskām un beidzot ar radikālām un revolucionārām inovācijām.

Atbalsts tiks sniegts, rīkojot tādu pašu pastāvīgi atklātu un augšupēju konkursu kā apvienotā finansējuma veidā sniegtā atbalsta gadījumā. Atbalstu, kas sniegts tikai dotācijas veidā, jaunuzņēmums vai MVU pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā var saņemt tikai vienu reizi un ne vairāk kā 2,5 miljonu EUR apmērā. Priekšlikumos jāietver sīka informācija par pieteikuma iesniedzēja spējām paplašināt savu darbību.

Projektiem, kas saņēmuši tikai dotācijas veidā sniegtu atbalstu, pēc tam var piešķirt finanšu atbalstu (piemēram, tikai pašu kapitāla veidā sniegtu atbalstu), kuru no programmas Accelerator piešķir pēc saņēmēja pieprasījuma ar īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (SPV) starpniecību, ņemot vērā projekta uzticamības pārbaudes rezultātus.

Kad atlasītie projekti saņem dotāciju komponenta atbalstu savām pētniecības un inovācijas darbībām, minētās darbības var īstenot sadarbībā ar sabiedriskām vai privātām pētniecības organizācijām, piemēram, izmantojot apakšuzņēmuma līgumus, lai nodrošinātu, ka saņēmējam ir optimāla piekļuve speciālajām tehniskajām un darījumdarbības zināšanām. Tādējādi atbalsta saņēmējam būs iespējams attīstīties, stingri balstoties uz esošajām zināšanām, speciālajām zināšanām un ekosistēmām visā Eiropā.

Gadījumos, kad tiek samazināti dažādie riski (finansiālie, zinātniskie/tehnoloģiskie, tirgus, pārvaldības, regulatīvie u. c.), paredzams, ka palielināsies atmaksājamā avansa komponenta relatīvā nozīme.

Lai arī ES var viena pati uzņemties sākotnējos izvēlēto inovācijas un tirgus izvēršanas darbību riskus, mērķis ir šos riskus mazināt un jau pašā darbību sākumā un to izstrādes gaitā stimulēt līdzinvestīcijas no alternatīviem avotiem un pat no aizstājošiem investoriem. Šādā gadījumā ar līdzinvestoru/līdzinvestoriem un atbalsta saņēmējiem / atbalstītajiem uzņēmumiem tiks saskaņoti līdzinvestīciju mērķi un grafiki.

Programma Accelerator galvenokārt darbosies caur pastāvīgi atklātu un augšupēju konkursu ar stingri noteiktiem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, vēršoties pie MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un izņēmuma gadījumos maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tostarp jaunajiem novatoriem un novatorēm sievietēm, kas pārvalda šos uzņēmumus vai kam ir galvenās prasmes šajos uzņēmumos. Šis atklātais un augšupējais konkurss var tikt papildināts ar mērķtiecīgu atbalstu topošām radikālām, tirgu radošām un/vai uz būtiskiem zinātniskiem atklājumiem balstītām (deep-tech) inovācijām, kam ir potenciāli stratēģiska nozīme ekonomiskās un/vai sociālās ietekmes ziņā, vienlaikus saglabājot Accelerator galvenokārt augšupējo būtību. Šī mērķtiecīgā atbalsta tēmas tiks aprakstītas darba programmās. Priekšlikumus var iesniegt arī investori, tostarp valstu inovācijas aģentūras, taču atbalsts tiks piešķirts tieši uzņēmumam, kurš īstenos interesējošo inovatīvo projektu.

Programma Accelerator arī ļaus ▌ieviest inovācijas, kas izriet no Pathfinder atbalstītiem projektiem ▌un citiem ES pamatprogrammu pīlāriem(34), lai atbalstītu šādas inovācijas līdz tirgus sasniegšanas brīdim. Nosakot citos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un arī iepriekšējo pamatprogrammu pīlāros atbalstītos projektus, tiks izmantota piemērota metodoloģija, piemēram, “Inovāciju radars”.

Turklāt darbības paplašināšanas nolūkā un ievērojot Regulas [Pamatprogramma] 43. panta 5. punkta a) apakšpunktu, arī veiksmīgiem priekšlikumiem no atbalsttiesīgām valstu vai reģionālajām programmām, sākotnēji veicot kartēšanu, varētu būt piekļuve Accelerator novērtēšanas posmam saskaņā ar šādiem kumulatīviem un secīgi ievērojamiem nosacījumiem:

(a)  Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veiks padziļinātu atbalsttiesīgo valstu vai reģionālo programmu kartēšanu, lai noteiktu pieprasījumu pēc šādas shēmas; šīs kartēšanas rezultāti tiks publicēti dalībnieku portālā un regulāri atjaunināti;

(b)  pamatojoties uz minēto kartēšanu, pirmajā “Apvārsnis Eiropa” darba programmā tiks uzsākts izmēģinājuma projekts; šajā izmēģinājuma projektā jāievēro šādi nosacījumi:

—  Komisija sertificē valstu vai reģionālās izvērtēšanas procedūras atbilstīgi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmā iekļautajiem kritērijiem;

—  Komisija, izvērtējot EIC programmā Accelerator iesniegtos priekšlikumus, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem priekšlikumiem. Proti, visiem atbalsttiesīgajiem priekšlikumiem, ievērojot pilnīgi vienādus noteikumus, piemēro atlases pārbaudījumu, kas ietver interviju klātienē ar neatkarīgu ārējo ekspertu žūriju.

1.1.3.  Citi EIC pasākumi

Papildus EIC īstenos arī šādus pasākumus:

–  EIC darījumdarbības paātrināšanas pakalpojumus, kas ir visai ieteicami, lai gan ne obligāti, visiem izvēlētajiem jaunuzņēmumiem un MVU, un izņēmuma gadījumos arī maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, atbalstot Pathfinder un Accelerator darbības un pasākumus. Mērķis būs savienot EIC kopienu, ko veido finansētie novatori, tostarp finansētie izcilības zīmoga projekti, ar investoriem, partneriem un pircējiem no publiskā sektora. Tiks sniegta virkne koučinga un mentorēšanas pakalpojumu saistībā ar EIC darbībām. Novatoriem tiks nodrošināta piekļuve starptautiskiem potenciālo partneru (arī rūpniecisko) tīkliem, lai papildinātu vērtības ķēdi vai attīstītu tirgus iespējas, kā arī lai atrastu investorus un citus privāto vai korporatīvo finanšu avotus. Pasākumu vidū būs reāllaikā notiekoši pasākumi (piemēram, mākleru vai pārdošanas pasākumi), kā arī atbilstīgu platformu izstrāde vai esošo izmantošana ciešā saistībā ar programmas InvestEU atbalstītajiem finanšu starpniekiem un EIB grupu. Šie pasākumi arī rosinās savstarpēju zināšanu apmaiņu kā mācību avotu inovācijas ekosistēmā, īpaši lieti izmantojot EIC valdes locekļu un EIC stipendiātu devumu;

–  Eiropas Savienības vadošie novatori tiks apbalvoti ar EIC stipendiju. To piešķirs Komisija pēc Augstākās konsultatīvās padomes ieteikuma, lai atzītu šos novatorus par inovācijas vēstniekiem;

–  EIC Challenge veicināšanas balvas ir paredzētas, lai palīdzētu izstrādāt jaunus risinājumus globālām problēmām, piesaistītu jaunus dalībniekus un veidotu jaunas kopienas. Citas EIC ▌balvas būs Eiropas inovācijas galvaspilsētas balva (iCapital), Klimata inovāciju balva, Sociālo inovāciju veicināšanas balva un Sieviešu novatoru balva(35). Balvu plānošana būs saistīta ar EIC un citām ES pamatprogrammas daļām, tostarp ar uzdevumiem, un citām attiecīgām finansēšanas struktūrām. Tiks izskatītas sadarbības iespējas ar organizācijām, kas spēj sniegt papildu atbalstu (piemēram, ar uzņēmumiem, augstskolām, pētniecības organizācijām, darījumdarbības paātrinātājiem, labdarības organizācijām un fondiem).

–  EIC inovatīvu produktu iepirkums, lai iegādātos prototipus vai attīstītu pirmo pirkumu programmu nolūkā atvieglot inovatīvu tehnoloģiju testēšanu un iegādi posmā pirms produkta laišanas tirgū, to, kad vien iespējams, kopīgi īstenojot valstu, reģionālajām un vietējām publiskajām struktūrām.

1.2.  Īstenošana

EIC funkciju īstenošanai nepieciešams ieviest īpašas pārvaldības funkcijas, lai atspoguļotu tās uz novatoriem vērsto pieeju un jaunus darbību veidus.

1.2.1.  EIC valde

EIC Augstākā konsultatīvā padome (“EIC valde”) palīdz Komisijai īstenot EIC. Papildus konsultēšanai EIC darba programmu jautājumos EIC valde aktīvi konsultē par projektu atlases procesu un darbību pārvaldību un turpmāko uzraudzību. Tai būs arī komunikācijas funkcija, valdes locekļiem pildot vēstnieka lomu un tādējādi palīdzot stimulēt inovāciju visā ES. Komunikācijas kanāli ietvers būtisku inovācijas pasākumu apmeklēšanu, sociālos medijus, EIC novatoru kopienas izveidi, sadarbošanos ar galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem, koncentrējoties uz inovāciju, kopīgus pasākumus ar inkubatoru un akcelerācijas centru iesaistīšanu.

EIC valde sniedz konsultācijas Komisijai par inovācijas tendencēm vai iniciatīvām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu un veicinātu ES inovācijas ekosistēmu, tostarp par iespējamiem regulatīviem šķēršļiem. Sniedzot konsultācijas, EIC valde norāda arī topošas inovācijas jomas, kas, iespējams, būs jāņem vērā pīlāra “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” darbībās un uzdevumos. Ir gaidāms, ka šādā veidā un koordinējot rīcību ar attiecīgo programmas komitejas sastāvu, EIC valde veicinās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārējo saskanību.

Balstoties uz EIC valdes sniegtajām konsultācijām, Komisija:

–  pirms uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sniegs potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem sīku informāciju, kurā būs:

—  iekļautas dažādo atbalsta shēmu prasības;

—  izklāstīts, kā tiks sniegti un īstenoti ierosinātie finansiālā atbalsta veidi (apvienotais finansējums, dotācijas, pašu kapitāla finansējums, aizdevumi un garantijas);

—  skaidri nošķirtas mērķa grupas un to atšķirīgās vajadzības atbilstīgi EIC shēmām;

—  definēti inovācijas mērķi attiecībā uz ražojumiem, procesiem, tirgvedību un pakalpojumiem;

–  ieviesīs stabilu uzraudzību pār EIC shēmu īstenošanu, lai nodrošinātu ātru politisko atziņu gūšanu un attīstītu inovācijas modeļus; šajā nolūkā tiks atlasīti un ieviesti rādītāji, pēc kuriem novērtēt iecerēto un panākto inovāciju attiecībā uz ražojumiem, procesiem, tirgvedību un pakalpojumiem;

–  nodrošinās papildināmību un sadarbību starp EIC un EIT, tiecoties izvairīties no dublēšanās;

–  izplatīs sīku informāciju par pastāvošajiem instrumentiem riska kapitāla investoru piesaistīšanai augsta riska projektu gadījumā.

1.2.2.  EIC programmu vadītāji

Augsta riska projektu pārvaldīšanā Komisija izmantos proaktīvu pieeju, nodrošinot piekļuvi nepieciešamajām zināšanām.

Komisija uz noteiktu laiku iecels vairākus EIC programmu vadītājus, kuru uzdevums būs palīdzēt tai ar darījumdarbības un tehnoloģiju skatījumu un ar darbības vadlīnijām. Programmas komiteja tiks informēta par šādu vadītāju iecelšanu.

Programmu vadītāji būs no dažādām jomām, tostarp no uzņēmumiem, augstskolām, valstu laboratorijām un pētniecības centriem. Viņu pienesums būs ilggadējā personīgā pieredzē balstītas dziļas zināšanas attiecīgajā jomā. Vadītāji būs atzīti līderi — vai nu vadījuši daudzdisciplīnu pētniecības grupas, vai lielas institucionālas programmas — un zinās, cik svarīgi ir nepārtraukti, radoši un plaši izplatīt savu skatījumu. Vadītājiem būs pieredze nozīmīgu budžetu pārraudzībā, kam nepieciešama atbildības sajūta.

Sagaidāms, ka programmu vadītāji palielinās EIC finansējuma ietekmi, veicinot aktīvas pārvaldības kultūru, apvienojot padziļinātas tehnoloģiskās zināšanas ar praktisku pieeju, kas ietver uz redzējumu balstītu budžetu izstrādi portfeļu un projektu līmenī, kā arī termiņu un starpposma mērķu noteikšanu, kuri jāievēro, lai EIC projekti turpinātu saņemt finansējumu.

Programmu vadītāji jo īpaši pārrauga programmu Pathfinder un Accelerator priekšlikumu iesniegšanas konkursu īstenošanu un, pamatojoties uz skaidriem un taisnīgiem kritērijiem, sniedz atzinumus ekspertu vērtēšanas komitejām attiecībā uz konsekventu stratēģisku projektu portfeli, kas varētu būtiski veicināt potenciālas sociālas vai ekonomiskas tirgu veidojošas inovācijas.

Programmu vadītājiem būs jāuzņemas atbildība par Pathfinder portfeļiem, kopā ar galasaņēmējiem izstrādājot kopīgu redzējumu un kopīgu stratēģisku pieeju, lai noteiktu darba kritisko masu. Tas ietvers jaunu un nesen attīstītu pētniecības jomu pilnveidošanu un jaunu kopienu veidošanu un strukturēšanu ar mērķi pārveidot progresīvas, radikālas idejas par patiesām un nobriedušām inovācijām, kas rada jaunus tirgus. Programmu vadītāji īstenos pārejas pasākumus, turpinot pilnveidot portfeļus ar attiecīgām papildu darbībām un partneriem, kā arī rūpīgi uzraudzīs potenciālo jaunu uzņēmumu izdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumu izveidi.

Lai nodrošinātu lielāku elastību, programmu vadītāji attiecīgos intervālos atbilstoši projekta norisei pārskatīs Pathfinder un Accelerator projektus saskaņā ar katru starpposma mērķi vai iepriekš definētiem kritērijiem, lai izvērtētu, vai projekti būtu jāturpina, jāpārorientē vai jāizbeidz saskaņā ar noteiktām projektu vadības metodēm un procedūrām. Attiecīgā gadījumā šādos novērtējumos var tikt piesaistīti neatkarīgi ārējie eksperti. Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem Komisija nodrošinās, lai programmu vadītāji, pildot visus savus uzdevumus, nepieļautu interešu konfliktus un konfidencialitātes noteikumu pārkāpumus.

Ņemot vērā darbību augsto risku, sagaidāms, ka ievērojams skaits projektu netiks pabeigti. Saistībā ar šādu projektu izbeigšanu atceltais budžets tiks izmantots citu EIC darbību atbalstam, un programmas komiteja par to tiks laikus informēta.

1.2.3.  EIC apvienotā finansējuma īstenošana

Komisija pārvaldīs visus Accelerator projektu darba elementus, tostarp dotācijas vai citus neatmaksājamā atbalsta veidus.

EIC apvienotā finansējuma pārvaldības nolūkā Komisija izveido īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (EIC SPV).

Komisija cenšas nodrošināt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā palielināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.

Komisija apstiprinās EIC SPV investīciju stratēģiju. EIC SPV definē un īsteno izejas stratēģiju līdzdalības izbeigšanai pašu kapitālā, ietverot iespēju attiecīgā gadījumā un darbībām, kuru riski ir samazināti tik pietiekamā mērā, lai tās atbilstu Finanšu regulas 209. panta 2. punkta kritērijiem, ierosināt investīciju darbības (daļas) nodošanu īstenojošiem partneriem, kas saņem atbalstu saskaņā ar programmu InvestEU. Programmas komiteju attiecīgi informēs par to.

EIC SPV veiks uzticamības pārbaudes un apspriedīs katras investīcijas tehniskos noteikumus atbilstoši principiem, kas paredz papildināmību un interešu konflikta ar citiem investīciju saņēmēju vai citu partneru pasākumiem novēršanu. EIC SPV proaktīvi piesaistīs publiskās un/vai privātās investīcijas atsevišķajām Accelerator darbībām.

2.  EIROPAS INOVĀCIJAS EKOSISTĒMAS

2.1.  Pamatojums

Lai pilnībā izmantotu inovācijas potenciālu, iesaistot pētniekus, uzņēmējus, rūpniecību un sabiedrību kopumā, ES kopā ar dalībvalstīm ir jāuzlabo vide, kurā inovācija var viegli attīstīties visos līmeņos. Tas nozīmē, ka būs jāveicina efektīvas inovācijas ekosistēmas attīstība ES līmenī un jārosina sadarbība, tīklu veidošana un ideju un zināšanu apmaiņa, jāizstrādā atvērti inovācijas procesi organizācijās, jānodrošina finansējums un prasmes valstu, reģionālajās un vietējās inovācijas ekosistēmās, lai atbalstītu visus inovācijas veidus, sasniegtu visus novatorus visā ES un sniegtu viņiem pienācīgu atbalstu.

Papildus inovācijai privātajos uzņēmumos ES un dalībvalstīm arī jātiecas attīstīt ekosistēmas, kas atbalsta sociālo inovāciju un inovāciju publiskajā sektorā. Valsts pārvaldei ir jāievieš inovācijas un pašai jāatjaunojas, lai spētu atbalstīt pārmaiņas regulējumā un pārvaldībā, kas nepieciešamas, lai atbalstītu plaša mēroga inovāciju, tostarp jaunu tehnoloģiju, ieviešanu, kā arī pieaugošo sabiedrības pieprasījumu pēc iedarbīgāk un efektīvāk sniegtiem pakalpojumiem. Sociālās inovācijas ir būtiski nozīmīgs faktors sabiedrības labklājības uzlabošanā.

Lai sasniegtu šos mērķus, tiks īstenoti pasākumi nolūkā papildināt un nodrošināt sinerģiju ar EIC darbību veidiem, kā arī ar EIT pasākumiem, pasākumiem, ko veic saskaņā ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlāriem, un dalībvalstu un asociēto valstu īstenotiem pasākumiem, kā arī privātām iniciatīvām.

2.2.  Palīdzības jomas

Kā pirmo soli Komisija organizēs EIC forumu dalībvalstu un asociēto valstu publiskajām iestādēm un struktūrām, kas atbild par ▌inovācijas politiku un programmām, nolūkā veicināt koordināciju un dialogu par ES inovācijas ekosistēmas attīstību. Tiks iesaistīta arī EIC valde un EIT valde. Minētajā EIC forumā Komisija:

–  apspriedīs inovācijai labvēlīga regulējuma izstrādi, pastāvīgi piemērojot inovācijas principu(36) un attīstot novatoriskas pieejas publiskajam iepirkumam, tostarp izstrādājot un pilnveidojot inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma (PPI) instrumentu inovācijas stimulēšanai. Arī Publiskā sektora inovācijas novērošanas centrs kopīgi ar pārstrādāto politikas atbalsta instrumentu turpinās atbalstīt valdības sektora iekšējos inovācijas centienus;

–  veicinās pētniecības un inovācijas darba plānu saskaņošanu ar ES centieniem konsolidēt kapitāla plūsmām un investīcijām atvērtu tirgu, piemēram, izstrādājot inovācijai labvēlīgus būtiskākos pamatnosacījumus kapitāla tirgu savienības kontekstā;

–  uzlabos koordināciju starp valstu un reģionālajām inovācijas programmām un saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp jo īpaši EIC un EIT, veiktajām inovatīvajām darbībām, lai veicinātu darbības sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās, daloties datos par programmām un to īstenošanu, resursiem un speciālajām zināšanām, tehnoloģisko un inovācijas tendenču analīzi un uzraudzību, kā arī savstarpēji savienojot attiecīgās novatoru kopienas;

–  izveidos kopīgu komunikācijas stratēģiju attiecībā uz inovāciju Eiropas Savienībā. Tās mērķis būs stimulēt ES talantīgākos novatorus, uzņēmējus, jo īpaši jaunos uzņēmējus, MVU un jaunuzņēmumus visā ES ▌. Tajā tiks uzsvērta ES pievienotā vērtība, ko tehniskie, netehniskie un sociālie novatori var sniegt ES iedzīvotājiem, pārvēršot savas idejas/vīzijas veiksmīgos uzņēmumos (sociālā vērtība/ietekme, darvietas un izaugsme, sabiedrības progress).

Turklāt sinerģijā ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, tostarp EIC un EIT, pasākumiem un ar reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām ES arī:

–  veicinās un līdzfinansēs par valstu, reģionālo vai vietējo inovācijas politiku un programmām atbildīgo iestāžu pārvaldītas kopīgas inovācijas programmas, kurām var piesaistīt privātas struktūras, kas atbalsta inovāciju un novatorus. Šādas uz pieprasījumu balstītas kopīgas programmas cita starpā var izmantot agrīnā posma un priekšizpētes atbalstam, akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbības veicināšanai, augsto tehnoloģiju MVU īstenotu sadarbīgu pētījumu atbalstam, tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanai, MVU internacionalizācijai, tirgus analīzei un attīstībai, zemo tehnoloģiju MVU digitalizācijai, atvērtās inovācijas infrastruktūru (piemēram, izmēģinājuma projektu, demonstrējumu darbību, kopdarbnīcu un izmēģinājumu platformu) attīstības un starpsavienošanas atbalstīšanai, finanšu instrumentiem, kas paredzēti tirgum tuvinātas inovācijas pasākumiem, tirgus izvēršanai vai sociālajai inovācijai. Tās var ietvert arī kopīgas publiskā iepirkuma iniciatīvas, kas ļauj komercializēt inovācijas publiskajā sektorā, jo īpaši, lai atbalstītu jaunas politikas izstrādi. Tam var būt īpaši izteikts efekts sabiedrisko pakalpojumu jomas inovāciju stimulēšanā un tirgus iespēju piedāvāšanā Eiropas novatoriem;

–  atbalstīs arī kopīgas mentorēšanas, koučinga un tehniskās palīdzības programmas, kā arī citus pakalpojumus, kas tiek sniegti novatoru tuvumā, izmantojot tādus tīklus kā valstu kontaktpunkti, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN), kopas, Eiropas mēroga platformas, piemēram, Startup Europe, reģionālos vai vietējos inovācijas dalībniekus (valstu, kā arī privātos), jo īpaši inkubatorus un inovācijas centrus, kas turklāt varētu būt savstarpēji saistīti, lai veicinātu partnerības starp inovācijas dalībniekiem. Atbalstu var piešķirt arī inovācijai nepieciešamo vispārīgo prasmju apguves veicināšanai, tostarp atbalstot profesionālo mācību iestāžu tīklus, un ciešā sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un tā ZIK;

–  uzlabos datus un zināšanas par inovācijas atbalstīšanu, tostarp veicot atbalsta shēmu apzināšanu, izveidojot datu apmaiņas platformas, ieviešot salīdzinošo novērtēšanu un atbalsta shēmu novērtēšanu.

Eiropas Savienība arī uzsāks darbības, kas nepieciešamas, lai turpinātu pārraudzīt un attīstīt vispārējo inovācijas vidi, kā arī inovācijas pārvaldības spējas Eiropā.

Ekosistēmas atbalsta pasākumus īstenos Komisija, novērtēšanas procesā piesaistot izpildaģentūras atbalstu.

DAĻA “DALĪBAS PAPLAŠINĀŠANA UN EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS STIPRINĀŠANA”

Šajā programmas daļā tiks īstenoti konkrēti pasākumi dalības paplašināšanas un Eiropas pētniecības telpas stiprināšanas atbalstam. Tās mērķis ir ar mērķtiecīgām darbībām stiprināt sadarbīgas saiknes visā Eiropā un atvērt Eiropas pētniecības un inovācijas tīklus, palīdzēt uzlabot pētniecības pārvaldības spējas valstīs, kas tiesīgas pretendēt uz dalības paplašināšanas darbībām, atbalstīt valstu politikas reformas, kā arī izmantot Savienības talantu kopuma potenciālu.

Eiropas Savienība var lepoties ar pasaules līmeņa zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem, taču tās pētniecības un inovācijas potenciāls netiek izmantots pilnībā. Neskatoties uz ievērojamu progresu Eiropas Pētniecības telpas (EPT) attīstībā, tostarp EPT ceļvedi un valstu EPT rīcības plāniem, Eiropas pētniecības un inovācijas vide joprojām ir sadrumstalota un visas dalībvalstis saskaras ar sarežģījumiem savās pētniecības un inovācijas sistēmās, kurās nepieciešamas politikas reformas. Dažās jomās progress ir pārāk lēns, lai turētos līdzi aizvien dinamiskākajai pētniecības un inovācijas ekosistēmai(37).

Investīciju līmenis pētniecībā un inovācijā Eiropā joprojām ir daudz zemāks par politikā noteikto mērķi — 3 % no IKP, un tā pieaugums ir mazāks nekā mūsu galvenajiem konkurentiem, piemēram, ASV, Japānai, Ķīnai vai Dienvidkorejai.

Vienlaikus Eiropā aug atšķirība starp pētniecībā un inovācijā vadošajām un pētniecībā un inovācijā atpalikušajām valstīm un reģioniem. Lai Eiropa visā tās kopumā gūtu labumu no viscaur kontinentā esošās izcilības, maksimāli palielinātu publisko un privāto investīciju vērtību un to ietekmi uz ražīgumu, ekonomisko izaugsmi, darbvietu radīšanu un labklājību, ir nepieciešamas pārmaiņas, piemēram, paplašinot un uzlabojot saiknes starp pētniecības un inovācijas dalībniekiem visā Eiropā. Turklāt pētniecības un inovācijas politikā ir nepieciešamas strukturālas reformas un labāka valstu un reģionālā, kā arī institucionālā sadarbība augstas kvalitātes zināšanu radīšanā un izplatīšanā.

Turklāt pastāv viedokļi, ka pētniecība un inovācija ir tāli un elitāri fenomeni, kas nenodrošina skaidrus ieguvumus iedzīvotājiem, un šādi tiek veidota attieksme, kas kavē novatorisku risinājumu radīšanu un izmantošanu, kā arī skeptiska nostāja pret pierādījumos balstītu valsts politiku. Tādēļ ir nepieciešamas gan labākas saiknes starp zinātniekiem, pētniekiem, novatoriem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un politikas veidotājiem, gan arī stingrākas pieejas pašu zinātnisko pierādījumu apkopošanai mainīgā sabiedrībā.

Eiropas Savienībai tagad jāuzlabo savas pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte un ietekme, un tam ir nepieciešama atjaunota, ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas un valstu un reģionālo programmu labāk atbalstīta Eiropas Pētniecības telpa (EPT)(38) visā Eiropas Savienībā un asociētajās valstīs. Konkrētāk, ir nepieciešams labi integrēts, taču pielāgots ES pasākumu kopums(39) apvienojumā ar reformām un snieguma uzlabojumiem valstu līmenī (ko var sekmēt arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītās pārdomātas specializācijas stratēģijas, kā arī politikas atbalsta instruments), kā arī efektīvas institucionālas pārmaiņas pētniecības finansēšanā un pētnieciskajās organizācijās, tostarp augstskolās, lai visa minētā rezultātā tiktu radītas izcilas zināšanas. Apvienojot centienus ES līmenī, pastāv iespēja izmantot sinerģiju visā Eiropā, kā arī apzināt vajadzīgo mērogu, lai atbalsts valstu politikas reformām būtu efektīvāks un iedarbīgāks.

Šajā daļā atbalstītie pasākumi konkrēti attiecas uz EPT politikas prioritātēm, vienlaikus balstot visas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas. Tāpat var tikt izveidoti pasākumi, lai ar pētnieku un novatoru mobilitāti veicinātu intelektuālā darbaspēka apriti visā EPT, pilnībā ņemot vērā pašreizējo nelīdzsvarotību, un lai izveidotu un attīstītu akadēmisko darbinieku, zinātnieku, pētnieku un novatoru tīklus, tā ļaujot EPT likt lietā visus viņu (nemateriālos) aktīvus, un atbalstot konkrētām jomām paredzētu zinātnisko ceļvežu izstrādi.

Mērķis ir tāda ES, kurā zināšanas un augsti kvalificēts darbaspēks atrodas brīvā apritē, notiek ātra un efektīva apmaiņa ar pētniecības rezultātiem, pētnieki gūst labumu no pievilcīgām karjeras iespējām un tiek nodrošināta dzimumu līdztiesība, dalībvalstis un asociētās valstis izstrādā kopīgas stratēģiskās pētniecības programmas, saskaņo valstu plānus, nosaka un īsteno kopīgas programmas un kurā informēti iedzīvotāji saprot pētniecības un inovācijas rezultātus un uzticas tiem, un pētniecības un inovācijas rezultāti sniedz labumu sabiedrībai kopumā.

Šī daļa faktiski nodrošinās ieguldījumu visu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, taču tiešā veidā atbalstīs turpmāk minētos mērķus: IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM 5 — Dzimumu līdztiesība; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 17 — Partnerība mērķu īstenošanai.

1.  DALĪBAS PAPLAŠINĀŠANA UN IZCILĪBAS IZVĒRŠANA

Atšķirību un pastāvošās sašķeltības samazināšana pētniecības un inovācijas snieguma jomā, apmainoties ar zināšanām un pieredzi visā ES, palīdzēs valstīm, kas tiesīgas pretendēt uz dalības paplašināšanas darbībām, un ES tālākajiem reģioniem sasniegt konkurētspējīgu pozīciju globālajās vērtības ķēdēs un Savienībai pilnībā izmantot visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciālu. ▌

Tādēļ ir nepieciešama turpmāka rīcība, piemēram, projektu konsorciju atvērtības un daudzveidības sekmēšana, lai vērstos pret slēgto sadarbību tendenci, kas var nozīmēt ļoti daudzu daudzsološu iestāžu un personu, tostarp jaunpienācēju, neiekļaušanu, un lai izmantotu ES talantu kopuma potenciālu, maksimāli palielinot pētniecības un inovācijas nodrošinātos ieguvumus visā ES un apmainoties ar tiem.

Pasākumu pamatvirzienos ar finansējuma pozīcijām tiks sekmēti konkrēti pētniecības elementi, kas pielāgoti noteiktām darbību vajadzībām.

Pamatvirzieni

–  Sadarbība, lai radītu jaunus izcilības centrus vai uzlabotu jau esošos centrus atbalsttiesīgajās valstīs, balstoties uz partnerībām starp vadošajām zinātniskajām iestādēm un partnerorganizācijām;

–  mērķsadarbība, lai ievērojami stiprinātu atbalsttiesīgo valstu augstskolas vai pētniecības organizācijas noteiktā jomā, sasaistot tās ar starptautiski vadošajām pētniecības iestādēm no citām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm;

–  EPT katedru atbalsts atbalsttiesīgo valstu augstskolām vai pētniecības organizācijām, lai izcila pētnieka un pētījumu vadītāja (EPT katedras vadītāja) vadībā piesaistītu un uzturētu augstas kvalitātes cilvēkresursus, un strukturālu pārmaiņu īstenošana, lai panāktu ilgtspējīgu izcilību;

–  Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST), kurā ietverti vērienīgi nosacījumi attiecībā uz atbalsttiesīgo valstu iekļaušanu un citi pasākumi, lai nodrošinātu zinātnisko tīklu izveidi, spēju veidošanu un karjeras attīstības atbalstu jauniem un progresīviem pētniekiem no šīm mērķa valstīm, izmantojot zinātniski augsti kvalitatīvas un nozīmīgas darbības. 80 % no kopējā COST budžeta tiks veltīti darbībām, kas pilnībā atbilst šajā palīdzības jomā izvirzītajiem mērķiem, tostarp jaunu pasākumu un pakalpojumu finansēšanai;

–  pasākumi, kas vērsti uz to priekšlikumu kvalitātes uzlabošanu, kurus iesniedz tiesību subjekti no dalībvalstīm, kam ir vājš pētniecības un inovācijas sniegums, piemēram, profesionālas priekšlikumu iepriekšējas pārbaudes un konsultācijas, valstu kontaktpunktu darbību veicināšana nolūkā atbalstīt starptautisku tīklu veidošanu, kā arī darbības saskaņā ar [regulas] 20. panta 3. punktu un uz faktiem balstīti partneru piemeklēšanas pakalpojumi saskaņā ar [regulas] 46. panta 2. punktu;

–  var izveidot pasākumus nolūkā veicināt visu vecumu intelektuālā darbaspēka (pētnieku) apriti visā EPT visos līmeņos (piemēram, dotācijas, kas dod iespēju pētniekiem ar jebkādu valstspiederību iegūt un nodot tālāk jaunas zināšanas un strādāt pētniecības un inovācijas jomā valstīs, kas ir tiesīgas piedalīties dalības paplašināšanas pasākumos, un labāk izmantot esošās (un, iespējams, kopīgi pārvaldītās) pētniecības infrastruktūras mērķa valstīs, izmantojot pētnieku un novatoru mobilitāti. Var izveidot arī pasākumus iniciatīvu veicināšanai izcilības jomā.

Šī palīdzības joma atbalstīs programmas “Apvārsnis Eiropa” konkrētos mērķus: sekmēt Eiropas talantu kopuma pilnīgu iesaisti atbalstītajās darbībās; izvērst un savienot izcilību visā ES; pastiprināt kvalitatīvu zināšanu radīšanu; palielināt starpnozaru, starpdisciplīnu un pārrobežu sadarbību.

2.  ES PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJAS SISTĒMAS REFORMA UN PILNVEIDOŠANA

Politikas reformas valstu līmenī tiks savstarpēji pastiprinātas un papildinātas, attīstot ES līmeņa politikas iniciatīvas, pētniecību, tīklu veidošanu, partnerību, koordināciju, datu vākšanu, uzraudzību un novērtēšanu.

Pamatvirzieni

–  Pētniecības un inovācijas politikas pierādījumu bāzes stiprināšana, lai labāk izprastu valstu un reģionālo pētniecības un inovācijas ekosistēmu dažādās dimensijas un komponentus, tostarp to dzinējspēkus, ietekmi un saistīto politiku;

–  Prognozēšanas pasākumi, lai paredzētu jaunas vajadzības un tendences, izmantojot uz līdzdalību vērstu koordināciju un kopizstrādi ar valstu aģentūrām, uz nākotni orientētām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem, kā arī balstoties uz prognozēšanas metodoloģijas attīstību, padarot iznākumus piesaistītākus politikai un vienlaikus izmantojot sinerģiju visā programmā un ārpus tās;

–  Atbalsts politikas veidotājiem, finansēšanas struktūrām, pētnieciskajām organizācijām (tostarp augstskolām) vai konsultatīvajām grupām, kas strādā ar EPT jautājumiem vai politikas virzieniem, kuri saistīti ar EPT, vai īsteno EPT paredzētus koordinācijas un atbalsta pasākumus nolūkā nodrošināt, ka tie ir labi saskaņoti un vērsti uz saskanīgas ilgtermiņa EPT izveidi un īstenošanu. Šāds atbalsts var izpausties kā koordinācijas un atbalsta darbības augšupējā un konkurētspējīgā veidā, lai atbalstītu programmas līmeņa sadarbību starp dalībvalstu, asociēto valstu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, piemēram, fondu, pētniecības un inovāciju programmu attiecībā uz to izvēlētām prioritātēm ar skaidru uzsvaru uz transnacionālu kopīgu pasākumu, tostarp aicinājumu, īstenošanu. Tas balstīsies uz skaidru apņemšanos apkopot resursus no iesaistītajām programmām un nodrošināt papildināmību starp tajās īstnotajām darbībām un pasākumiem, pamatprogrammas darbībām un pasākumiem un attiecīgajām Eiropas partnerības iniciatīvām;

–  Pārejas uz atvērto zinātni paātrināšana, uzraugot, analizējot un atbalstot atvērtās zinātnes politikas un prakses(40), tostarp FAIR principu, attīstību un izmantošanu dalībvalstu, reģionu, iestāžu un pētnieku līmenī, tādējādi maksimāli palielinot sinerģiju un saskaņotību ES līmenī;

–  Atbalsts valstu pētniecības un inovācijas politikas reformai, tostarp nostiprināti politikas atbalsta instrumenta(41) pakalpojumi (t. i., salīdzinošie novērtējumi, specifiski atbalsta pasākumi, savstarpējas mācīšanās pasākumi un zināšanu centrs) dalībvalstīm un asociētajām valstīm, darbojoties sinerģijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Strukturālo reformu atbalsta dienestu un reformu īstenošanas instrumentu;

–  Pievilcīgas karjeras vides un mūsdienu zināšanu ekonomikā nepieciešamo prasmju un kompetenču nodrošināšana pētniekiem(42). EPT un Eiropas augstākās izglītības telpas saistīšana, atbalstot augstskolu un citu pētniecības un inovācijas organizāciju modernizāciju, izmantojot atzinības un apbalvošanas mehānismus, lai stimulētu darbības valsts līmenī, kā arī iniciatīvas, kas veicina atvērtās zinātnes prakses pieņemšanu, atbildīgu pētniecību un inovāciju, uzņēmējdarbību (un saikni ar inovācijas ekosistēmām), transdisciplinaritāti, iedzīvotāju iesaisti, starptautisko un starpnozaru mobilitāti, dzimumu līdztiesības plānus, dažādības un iekļaušanas stratēģijas un visaptverošas pieejas institucionālām pārmaiņām. Šajā kontekstā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, turpinot 2014.–2020. gada programmas “Erasmus+” ietvaros uzsāktās izmēģinājuma darbības saistībā ar iniciatīvu “Eiropas universitātes”, attiecīgā gadījumā sinerģiski papildinās programmas “Erasmus” sniegto atbalstu iniciatīvai “Eiropas universitātes”, sniedzot atbalstu to pētniecības un inovācijas dimensijai. Tādējādi tiks veicināta jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrāde izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai zināšanu trīsstūris kļūtu par realitāti, stimulējot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un vienlaikus tiecoties nepieļaut dublēšanos ar EIT ZIK.

–  Amatierzinātne, atbalsts visu veidu formālajai, neformālajai un ikdienējai zinātniskajai izglītībai un efektīvāka un atbildīgāka iedzīvotāju iesaistīšana — neatkarīgi no vecuma, iepriekš uzkrātajām zināšanām vai spējām — pētniecības un inovācijas darba kārtības un politikas kopizstrādē un zinātniskā satura un inovācijas kopīgā veidošanā, izmantojot starpdisciplīnu pasākumus;

–  Atbalsts dzimumu līdztiesībai un citām dažādības izpausmēm un to pārraudzība zinātnes karjerā un lēmumu pieņemšanā, tostarp padomdevējās struktūrās, kā arī dzimumu dimensijas integrācija pētniecības un inovācijas saturā;

–  Ētika un integritāte, lai turpinātu izstrādāt saskaņotu ES sistēmu, ievērojot augstākos ētikas standartus un Eiropas Rīcības kodeksu par pētniecības integritāti, Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā un nodrošinot apmācības iespējas šajās jomās;

–  Atbalsts starptautiskajai sadarbībai, īstenojot divpusējus, daudzpusējus un bireģionālus politikas dialogus ar trešām valstīm, reģioniem un starptautiskajiem forumiem, veicinās savstarpēju mācīšanos un prioritāšu noteikšanu, kā arī savstarpēju piekļuvi programmām un nodrošinās sadarbības ietekmes pārraudzību;

–  Zinātniskais ieguldījums citās politikas jomās, izveidojot un uzturot konsultatīvas un pārraudzībai veltītas struktūras un procesus, lai nodrošinātu ES politikas veidošanu ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un augsta līmeņa zinātniskajiem ieteikumiem;

–  Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas īstenošana, tostarp faktu vākšana un analīze pamatprogrammu pārraudzības, novērtēšanas, plānošanas un ietekmes novērtēšanas vajadzībām;

–  Komisija nodrošinās atbalstu valstu kontaktpunktiem, cita starpā rīkojot regulāras sanāksmes pirms uzaicinājumiem, nodrošinot apmācību, koučingu, stiprinot speciālas atbalsta struktūras un veicinot starpvalstu sadarbību starp tām (piemēram, balstoties uz valstu kontaktpunktu īstenotajiem pasākumiem iepriekšējās pamatprogrammās); Komisija, vienojoties ar dalībvalstu pārstāvjiem, izstrādās standartu minimumu attiecībā uz šo atbalsta struktūru darbību, tostarp to lomu, struktūru, darbības nosacījumiem, Komisijas sniegtu informāciju pirms uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un izvairīšanos no interešu konfliktiem;

–  Pētniecības un inovācijas rezultātu, datu un zināšanu izplatīšana un izmantošana, tostarp ar īpašu atbalstu saņēmējiem; sinerģijas veicināšana ar citām ES programmām; mērķtiecīgi komunikācijas pasākumi, lai veicinātu izpratni par ES finansēto pētījumu un inovācijas plašāko ietekmi un būtiskumu, kā arī ar zinātni saistīta komunikācija.

II PIELIKUMS

Programmas komitejas sastāvi

Programmas komitejas sastāvu saraksts saskaņā ar 12. panta 2. punktu:

1.  Stratēģiskā konfigurācija: stratēģiskais pārskats par visas programmas īstenošanu, dažādo programmas daļu, tostarp uzdevumu, atsevišķo darba programmu saskaņotība ▌

2.  Eiropas Pētniecības padome (ERC) ▌

2.a   Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA)

3.  Pētniecības infrastruktūra

4.  Veselība

5.  Kultūra, radošums un iekļaujoša ▌sabiedrība

5.a  Civilā drošība sabiedrībai

6.   Digitalizācija, rūpniecība un kosmoss

7.  Klimats, enerģētika un mobilitāte

8.  Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide

9.  Eiropas Inovācijas padome (EIC) un Eiropas inovācijas ekosistēmas

9.a  Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana

Varētu rīkot ad hoc sanāksmes kopu ietvaros un/vai ar dažādiem programmas komitejas sastāviem, un/vai ar komitejām, kas izveidotas ar citiem aktiem, par horizontāliem un/vai transversāliem jautājumiem, piemēram, kosmosu un mobilitāti.

III PIELIKUMS

Informācija, kas Komisijai jāsniedz saskaņā ar 12. panta 6. punktu

1.  Informācija par atsevišķiem projektiem, kas dos iespēju katru priekšlikumu uzraudzīt visā tā darbības ciklā, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

—  iesniegtie priekšlikumi,

—  katra priekšlikuma izvērtēšanas rezultāti,

—  dotācijas nolīgumi,

—  izbeigtie projekti saskaņā ar Regulas (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) 29. panta 2. un 3. punktu un 43. panta 11. punktu,

—  pabeigtie projekti.

2.  Informācija par katra uzaicinājuma rezultātiem un projektu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

—  katra uzaicinājuma rezultāti,

—  priekšlikumu izvērtējuma punktu skaits un atkāpes no tā attiecīgajā sarindojuma sarakstā, ņemot vērā priekšlikumu ieguldījumu konkrētu politikas mērķu sasniegšanā, tostarp konsekventa projektu portfeļa izveidē, saskaņā ar Regulas (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) 26. panta 2. punktu,

—  pieprasītie priekšlikumu pielāgojumi saskaņā ar Regulas (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) 26. panta 2. punktu,

—  iznākums sarunām par dotācijas nolīgumiem,

—  projektu īstenošana, tostarp informācija par maksājumiem un projektu iznākumu,

—  priekšlikumi, kurus neatkarīgie eksperti novērtējuši atzinīgi, bet Komisija noraidījusi saskaņā ar Regulas (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) 43. panta 7. punktu.

3.  Informācija par programmas īstenošanu, tostarp attiecīga informācija pamatprogrammas, konkrētās programmas, katra konkrētā mērķa, saistīto tēmu un JRC līmenī, kas ir daļa no ikgadējās uzraudzības atbilstoši Regulas V pielikumā definētajiem ietekmes ceļiem, kā arī par sinerģiju ar citām attiecīgajām Savienības programmām.

4.  Informācija par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta izpildi, tostarp informācija par COST, par saistībām un maksājumiem visām Eiropas partnerībām, tostarp ZIK, kā arī informācija par finansiālo līdzsvaru starp ES un visām asociētajām valstīm.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0510).
(3) OV C […], […], […]. lpp.
(4)OV C […], […], […]. lpp.
(5) Eiropas parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Iestāžu sarunās nav panākta vienošanās par pelēkā krāsā izcelto tekstu.
(6)OV C […], […], […]. lpp.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(8)Komisijas Lēmums 96/282/Euratom (1996. gada 10. aprīlis) par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju (OV L 107, 30.4.1996., 12. lpp.).
(9)
(10)OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(12)Lai atvieglotu programmas īstenošanu, Komisija saskaņā ar noteiktajām pamatnostādnēm vienam pārstāvim no katras dalībvalsts kompensē izdevumus par katru programmas komitejas sanāksmi, kā noteikts darba kārtībā, kā arī vienam ekspertam/padomdevējam no katras dalībvalsts – izdevumus saistībā ar tiem darba kārtības punktiem, kuru izskatīšanai dalībvalstij ir nepieciešamas īpašas speciālās zināšanas.
(13)Principā vismaz 80 % no laika.
(14)Eiropas datu infrastruktūra kļūs par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatu, nodrošinot augstākā līmeņa HPC iespējas, ātrdarbīgu savienojamību un modernākos datu un programmatūras pakalpojumus.
(15)ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā. 2017. gada 26. janvāris
(16)Nākotnes galvenās pamattehnoloģijas ietver progresīvus materiālus un nanotehnoloģijas, fotoniku, mikroelektroniku un nanoelektroniku, dzīvības zinātņu tehnoloģijas, progresīvas ražošanas un apstrādes tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un digitālo drošību un savienojamību.
(17) “Ražošanas nozares atklāšana no jauna – inovācijas definēšana” (“Re-finding industry - defining innovation”), Augsta līmeņa stratēģijas grupas rūpniecības tehnoloģiju jautājumos ziņojums, Brisele, 2018. gada aprīlis.
(18)Resursus un pakalpojumus galvenokārt Eiropas rūpniecībai nodrošinās valsts vai privātās iestādes, lai pārbaudītu un apstiprinātu galvenās pamattehnoloģijas un produktus. Šīs infrastruktūras var atrasties vienuviet, tās var būt virtuālas vai izkaisītas, un tām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai ar programmu saistītā trešā valstī.
(19)Ievērojamam siltumnīcefekta gāzu samazinājumam citās nozarēs pievēršas citās II pīlāra daļās un pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” kopumā.
(20)Termins “alternatīvi energoresursi” neietver enerģiju, ko ražo no kodolenerģijas avotiem.
(21)Bioekonomika aptver visas nozares un sistēmas, kas balstās uz bioloģiskajiem resursiem (dzīvnieki, augi, mikroorganismi un no tiem iegūta biomasa, ieskaitot organiskos atkritumus), to funkcijām un principiem. Tā aptver un sasaista sauszemes un jūras ekosistēmas un to sniegtos pakalpojumus, visas primārās ražošanas nozares, kas izmanto un ražo bioloģiskos resursus (lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un akvakultūru), kā arī visas ekonomikas un rūpniecības nozares, kuras izmanto bioloģiskos resursus un procesus pārtikas, lopbarības, bioproduktu, enerģijas ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Bioekonomikā netiek iekļauti bioloģiskie ārstniecības līdzekļi un biotehnoloģija.
(22) “Ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības visā vienotajā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastēm un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā.
(23)6. kopas tekstā frāze “sauszeme un jūra” visur ietver arī “iekšzemes ūdeņus”.
(24)COM(2018)0773 “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.
(25) Vides novērošana, kas pieejama, piemēram, izmantojot Savienības kosmosa programmas Copernicus komponentu un citas atbilstīgas Eiropas programmas, kā arī GEO iniciatīvu, atbalstīs pētniecību un inovāciju saistībā ar citām palīdzības jomām šajā “Globālajā izaicinājumā”, kā arī citās atbilstīgās “Apvārsnis Eiropa” daļās.
(26)Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2016)0319: Eiropas pētniecība un inovācija pārtikas un uztura drošības jomā.
(27)Veselības biotehnoloģijas lietojumi tiks aplūkoti šā pīlāra kopā “Veselība”.
(28)Aprites sistēmu palīdzības jomas pasākumus papildina mazoglekļa un tīrās rūpniecības jomas, kas noteiktas digitālajā un rūpniecības kopā.
(29)“Inovācijas centrs” ir visaptverošs jēdziens, kas attiecas uz visdažādākajām prasmēm. Tas var nozīmēt aktīvu partneri, kopienu, zināšanu centru, koordinatoru vai savienotāju, kas piedāvā piekļuvi jaunākajām zināšanām un zinātībai digitālajā jomā un saistītajām pamattehnoloģijām, kuras uzņēmumiem nepieciešamas, lai uzlabotu konkurētspēju ražošanas, pakalpojumu un darījumdarbības procesu ziņā.
(30)Attiecīgās tēmas var noteikt pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas kontekstā.
(31)Parasti dažādu zinātnes/tehnoloģiju risku, pārvaldības/finanšu risku, tirgus/ekonomisko risku un regulatīvo risku kombinācija. Var ņemt vērā arī neparedzētus papildu riskus.
(32)Atmaksājamais avanss kā alternatīva dotācijas piešķiršanai, kad tiek uzskatīts, ka risks ir zemāks par vidējo, ir jāatmaksā Eiropas Savienībai pēc saskaņota grafika, un tad tas kļūst par bezprocentu aizdevumu. Ja saņēmējs nespēj avansu atmaksāt, bet var turpināt savu darbību, atmaksājamo avansu pārvērš pašu kapitālā. Bankrota gadījumā atmaksājamais avanss kļūst vienkārši par dotāciju.
(33)Principā nav paredzēts, ka ES balsstiesības atbalstītajos uzņēmumos varētu pārsniegt mazākuma balsstiesības. Izņēmuma gadījumos ES var nodrošināt bloķējošu mazākumu, lai aizsargātu Eiropas intereses būtiskās jomās, piemēram, kiberdrošības jomā.
(34)Piemēram, ERC Proof of Concept, pīlārā “Globālie izaicinājumi un rūpniecības konkurētspēja” atbalstītie projekti, jaunuzņēmumi, kas veidojušies no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta ZIK. Pieteikumi nāks arī no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020’ darbībām, jo īpaši no projektiem, kas atlasīti saskaņā ar “Apvārsnis 2020’ MVU 2. posmu, un ar to saistītajiem dalībvalstu finansētajiem “Izcilības zīmoga” projektiem vai no (esošajām un topošajām) Eiropas partnerībām.
(35)Lai nodrošinātu nepārtrauktību, EIC balvu piešķīrēji pārņems “Apvārsnis 2020” ietvaros ieviesto balvu pārvaldību. Turklāt EIC valde paredz jaunu veicināšanas balvu un atzinības balvu plānošanu un īstenošanu.
(36) Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojums “Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai — Eiropas izdevība veidot savu nākotni” (COM(2018)0306, Padomes 2016. gada 27. maija lēmums (8675/16 RECH 127 COMPET 212 MI 300 POGEN 34).
(37)EPT 2018. gada progresa ziņojums.
(38)Padomes secinājumi par EPT ceļvedi, 2015. gada 19. maijs [Atjaunināt pēc vajadzības].
(39)LESD 181. panta 2. punkts.
(40)Politikas virzieni un prakse, kam jāpievērš uzmanība, ir pēc iespējas ātrāka un plašāka pētniecības rezultātu apmaiņa, izmantojot kopīgi saskaņotus formātus un kopīgu infrastruktūru (kā, piemēram, Eiropas atvērtās zinātnes mākoni), amatierzinātne, kā arī jaunas un plašākas pieejas un rādītāju izstrāde un izmantošana pētījumu novērtēšanai un pētnieku atalgošanai.
(41)Politikas atbalsta instruments, kas ieviests ar “Apvārsni 2020”. Politikas atbalsta instruments darbojas uz pieprasījumu pamata, un tas brīvprātīgā veidā piedāvā augsta līmeņa zināšanas un valsts pārvaldes iestādēm pielāgotas konsultācijas. Pateicoties savam pakalpojumu klāstam, tas jau ir palīdzējis radīt pārmaiņas tādās valstīs kā Polija, Bulgārija, Moldova vai Ukraina, kā arī veicināt politikas izmaiņas, kuru pamatā ir labas prakses apmaiņa tādās jomās kā nodokļu stimuli pētniecībai un izstrādei, atvērtā zinātne, uz sniegumu balstīts publisko pētniecības organizāciju finansējums, kā arī valstu pētniecības un inovācijas programmu sadarbspēja.
(42)It īpaši ietverot Eiropas pētnieku hartu, Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā, EURAXESS un pensiju fondu RESAVER.


Tirgus uzraudzība un produktu atbilstība ***I
PDF 126kWORD 58k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426 un (ES) 2017/1369 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK, 2009/48/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2013/53/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES, 2014/68/ES un 2014/90/ES (COM(2017)0795 – C8-0004/2018 – 2017/0353(COD))
P8_TA(2019)0397A8-0277/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0795),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33., 114. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0004/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0277/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011

P8_TC1-COD(2017)0353


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1020.)

(1) OV C 283, 10.8.2018., 19. lpp.


Taisnīguma un pārredzamības veicināšana komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos ***I
PDF 125kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (COM(2018)0238 – C8-0165/2018 – 2018/0112(COD))
P8_TA(2019)0398A8-0444/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0238),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0165/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0444/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos

P8_TC1-COD(2018)0112


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1150.)

(1) OV C 440, 6.12.2018., 177. lpp.


ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāka izpilde un modernizēšana ***I
PDF 125kWORD 66k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (COM(2018)0185 – C8-0143/2018 – 2018/0090(COD))
P8_TA(2019)0399A8-0029/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0185),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0143/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Austrijas Federālā padome un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 20. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 29. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0029/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu

P8_TC1-COD(2018)0090


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/2161.)

(1) OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.


ES riska novērtēšanas pārredzamība un ilgtspēja pārtikas aprites ķēdē ***I
PDF 128kWORD 59k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018)0179 – C8-0144/2018 – 2018/0088(COD))
P8_TA(2019)0400A8-0417/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0179),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43., 114. un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0144/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Zivsaimniecības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0417/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK

P8_TC1-COD(2018)0088


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1381.)

(1) OV C 440, 6.12.2018., 158. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 225. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 11. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0489).


Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm ***I
PDF 125kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (COM(2018)0317 – C8-0217/2018 – 2018/0161(COD))
P8_TA(2019)0401A8-0039/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0317),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0217/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0039/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm

P8_TC1-COD(2018)0161


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/933.)

(1) OV C 440, 6.12.2018., 100. lpp.


Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra ***I
PDF 555kWORD 190k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES (COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))
P8_TA(2019)0402A8-0405/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 189. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0258/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0405/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr 541/2014/ES

P8_TC1-COD(2018)0236


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 189. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu, konkurētspēju un inovācijas spēju.

(2)  Būtu jāizmanto iespējas, ko kosmoss sniedz Savienības un tās dalībvalstu drošībai, kā īpaši norādīts 2016. gada jūnija Eiropas Savienības globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, vienlaikus saglabājot programmas civilo raksturu un respektējot dalībvalstu konstitucionālajos tiesību aktos paredzētos iespējamos neitralitātes vai nepievienošanās noteikumus. Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti, kā arī kosmosa dati un pakalpojumi ir divējāda lietojuma ▌. Tomēr Savienības drošības un aizsardzības politiku nosaka kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar LES V sadaļu.

(3)  Kopš 90. gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ▌jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība un jāuzlabo to nodrošinātie pakalpojumi, lai tās atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām ▌un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu polārajā reģionā uzraudzība, transports, drošība un aizsardzība.

(3a)  Ir jāizmanto sinerģija starp transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju plašāku izmantošanu (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un droni) un apmierinātu drošas un vienlaidu savienotības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju.

(3b)  Lai pilnībā izmantotu Programmas sniegtās priekšrocības visās dalībvalstīs un visi to iedzīvotāji, ir arī svarīgi veicināt sniegto datu, informācijas un pakalpojumu izmantošanu un pieņemšanu, kā arī atbalstīt lejupējos lietojumus, kas balstīti uz minētajiem datiem, informāciju un pakalpojumiem, izstrādi. Šajā nolūkā dalībvalstis, Komisija un atbildīgās struktūras varētu periodiski veikt informācijas kampaņas par ieguvumiem no Programmas.

(4)  Lai sasniegtu mērķus par rīcības brīvību, neatkarību un drošību, Savienībai ir jāizpilda priekšnoteikums gūt labumu no autonomas piekļuves kosmosam un spējas to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība atbalstītu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Lai saglabātu konkurētspēju straujas attīstības tirgū, izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir piekļuve modernām, efektīvām un elastīgām raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtām un iespēja izmantot piemērotas palaišanas sistēmas. Tādēļ, neskarot dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktos pasākumus, Programma varētu atbalstīt zemes infrastruktūras kosmosam pielāgojumus, tostarp Programmas īstenošanai nepieciešamos jaunos risinājumus, un satelītu palaišanai nepieciešamo kosmosa sistēmu pielāgojumus, ietverot Programmas komponentu īstenošanai nepieciešamās alternatīvās tehnoloģijas un inovatīvās sistēmas. Šīs darbības būtu jāveic saskaņā ar Finanšu regulu un ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti. Ņemot vērā to, ka nav paredzēts īpašs budžets, darbības, kas atbalsta piekļuvi kosmosam, neskartu Programmas komponentu īstenošanu.

(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu spējas savu sistēmu projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanās, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa platformu izveide, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un citas nozares, kā arī lietotāji. Kosmosa platformām būtu jācenšas veicināt uzņēmējdarbību un prasmes, vienlaikus meklējot sinerģiju ar digitālās inovācijas platformām. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu radīšana un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veicinot pieprasījumu (pirmā līguma pieeja).

(5xx)  Kosmosa vērtības ķēde parasti sadalās šādi: i) augšposms, kas ietver darbības, kuru rezultātā tiek izveidota darbspējīga kosmosa sistēma, tostarp izstrādes, ražošanas un palaišanas darbības un šādas sistēmas darbības, un ii) lejasposms, kas ietver ar kosmosu saistītu pakalpojumu un produktu nodrošināšanu lietotājiem. Arī digitālās platformas ir svarīgs kosmosa nozares attīstības atbalsta elements, kas nodrošina piekļuvi datiem un produktiem, kā arī rīkkopām, uzglabāšanai un skaitļošanas jaudām.

(5x)  Kosmosa jomā Savienība īsteno savu kompetenci saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu. Komisijai būtu jānodrošina Programmas ietvaros veikto darbību saskaņotība.

(5a)  Tā kā vairākām dalībvalstīm tradicionāli ir aktīvas ar kosmosu saistītās nozares, būtu jāatzīst nepieciešamība attīstīt un nobriedināt kosmosa rūpniecību dalībvalstīs ar jaunām spējām un nepieciešamība risināt ar tradicionālo kosmosa rūpniecību saistītās problēmas, ko rada “Jaunais kosmoss”. Būtu jāveicina darbības, kas attīsta kosmosa nozares spējas visā Savienībā un veicina sadarbību starp kosmosa nozari, kura aktīvi darbojas visās dalībvalstīs.

(5b)  Programmas darbībām vajadzētu balstīties uz esošajām valstu un Eiropas spējām (t. i., spējām, kas ir pieejamas darbības veikšanas laikā) un gūt no tām labumu.

(6)  Ņemot vērā tās tvērumu un ▌potenciālu palīdzēt risināt globālas problēmas, kosmosa darbībām ir izteikti starptautisks raksturs. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar to piekrišanu attiecīgās ES kosmosa programmas struktūras varētu piedalīties ar kosmosa programmu saistītu jautājumu risināšanā un starptautiskajā sadarbībā un sadarboties attiecīgajās nozaru ANO struktūrās. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības kosmosa programmu (“Programma”), Komisija Savienības vārdā un tās kompetences jomā varētu koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvencēm saistībā ar Programmu, neskarot dalībvalstu kompetenci šajā jomā. Savienībai, kuru pārstāv Komisija, ir īpaši svarīgi sadarboties Starptautiskās Cospas-Sarsat programmas struktūrās.

(6a)  Starptautiskā sadarbība ir īpaši nozīmīga, lai veicinātu Savienības kā globāla aktora lomu kosmosa nozarē un Savienības tehnoloģiju un rūpniecības nozarē, veicinot godīgu konkurenci starptautiskā līmenī, paturot prātā vajadzību nodrošināt pušu tiesību un pienākumu savstarpīgumu, un veicinātu sadarbību apmācības jomā. Starptautiskā sadarbība ir Kosmosa stratēģijas Eiropai pamatelements. Komisija izmantos ES kosmosa programmu, lai sniegtu ieguldījumu starptautiskajos centienos un gūtu labumu no tiem, izmantojot iniciatīvas, lai atbalstītu Eiropas tehnoloģiju un rūpniecību starptautiskā mērogā (piemēram, divpusējos dialogos, nozares darbsemināros, MVU internacionalizācijas atbalstā) un lai atvieglotu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un veicinātu godīgu konkurenci, izmantojot arī ekonomiskās diplomātijas iniciatīvas. Eiropas kosmosa diplomātijas iniciatīvām vajadzētu būt pilnīgā saskaņā ar ES rīcībpolitikām, prioritātēm un instrumentiem, kā arī papildināt tos, vienlaikus Savienībai kopā ar Savienības dalībvalstīm ir galvenā loma līderpozīciju starptautiskā mērogā saglabāšanā.

(7)  Neskarot dalībvalstu kompetenci, Komisijai kopā ar ▌augsto pārstāvi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā, tostarp ar mērķi samazināt kosmosa atkritumu izplatīšanos, un jāizpēta iespēja Eiropas Savienībai pievienoties attiecīgajiem ANO līgumiem un konvencijām, un vajadzības gadījumā jāierosina atbilstoši priekšlikumi.

(8)  Programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši programmai “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un finansējuma apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģija ar citām saistītām Savienības programmām un finanšu instrumentiem, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Tai būtu arī jānodrošina sinerģija un saskaņotība starp risinājumiem, kas izstrādāti attiecīgajās programmās, jo īpaši programmā “Apvārsnis Eiropa”, un risinājumiem, kas izstrādāti kosmosa programmā.

(8a)  Saskaņā ar Finanšu regulas 191. panta 3. punktu nekādā gadījumā nav paredzēts vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta finansēt divreiz, piemēram, gan programmā “Apvārsnis Eiropa”, gan kosmosa programmā.

(9)  Programmas politikas mērķi tiks arī skatīti kā finansēšanas un investīciju operācijām atbalsttiesīgas jomas, izmantojot fonda InvestEU finanšu instrumentus un budžeta garantiju, jo īpaši, kas paredzēti tā ilgtspējīgas infrastruktūras un pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļās. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto, lai novērstu tirgus neveiksmes vai suboptimālas ieguldījumu situācijas proporcionālā veidā, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību.

(10)  Saskaņotība un sinerģija starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Programmu veicinās konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari, stiprinās Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā drošā un aizsargātā vidē un stiprinās Eiropas kā globāla aktora lomu. Revolucionārus risinājumus programmā “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs dati un pakalpojumi, ko Programma darīs pieejamus pētniecības un inovācijas kopienai.

(10a)  Lai maksimāli palielinātu Programmas sociālekonomisko atdevi, ir svarīgi uzturēt mūsdienīgas sistēmas, modernizēt tās atbilstīgi mainīgajām lietotāju vajadzībām un panākt, ka kosmosa nozares iedzīvinātajā lejasposma lietojumu sektorā notiek jaunas norises. Savienībai būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar pētniecības un tehnoloģiju attīstību vai attīstības agrīnajiem posmiem attiecībā uz Programmā noteiktajām infrastruktūrām, kā arī pētniecības un izstrādes darbības saistībā ar lietojumiem un pakalpojumiem, kas balstās uz Programmā izveidotajām sistēmām, tādējādi stimulējot augšupējās un lejupējās saimnieciskās darbības. Atbilstošais Savienības instruments šo pētniecības un inovācijas darbību finansēšanai ir “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXXX. Tomēr ļoti specifiskas izstrādes darbības būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas šajā regulā paredzētas Galileo un EGNOS komponentiem, jo īpaši, ja šādas darbības attiecas uz tādiem pamatelementiem kā ar Galileo programmu izstrādātām mikroshēmām un uztvērējiem, kuri sekmēs lietojumu izstrādi dažādos tautsaimniecības sektoros. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam programmu ietvaros izveidoto infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju.

(10x)  Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar Programmu būtu jāatbalsta augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un izglītības un apmācības pasākumi, veicinot vienlīdzīgas iespējas, tostarp dzimumu līdztiesību, lai pilnībā izmantotu visu Savienības iedzīvotāju potenciālu šajā jomā.

(10b)  Programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācija, ko var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, cenšoties panākt saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijai ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara brīvi pieejamus, tiks izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galveno Savienības politikas prioritāšu atbalstam. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli, būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(11)  Ir svarīgi, ka Savienībai pieder visi materiālie un nemateriālie resursi, kas radīti vai izstrādāti, izmantojot publisko iepirkumu, ko tā finansē kā daļu no savas kosmosa programmas. Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību jebkādām ar īpašumtiesībām saistītām pamattiesībām, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar visiem esošajiem īpašniekiem. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos resursus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties.

(11a)  Lai veicinātu pēc iespējas plašāku Programmas piedāvāto pakalpojumu izmantošanu, būtu lietderīgi uzsvērt, ka datus, informāciju un pakalpojumus sniedz bez garantijas, neskarot juridiski saistošo noteikumu uzliktās saistības.

(11b)  Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas Programmas publiskajā pārvaldībā iesaistītās struktūras var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(12)  Ar šo regulu Programmai paredz finansējumu, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

(13)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi — ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(14)  ▌Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(15)  Tā kā Programmu principā finansē Savienība, publiskā iepirkuma līgumos, kas noslēgti saskaņā ar Programmu attiecībā uz Programmas finansētām darbībām, būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Savienībai būtu arī jāatbild par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu. Jānorāda, ka Finanšu regulā ir paredzēts, ka, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, Komisija var paļauties uz personu vai struktūru sistēmām un procedūrām, kuras iegulda Savienības līdzekļus. Attiecīgajā finanšu pamatpartnerības nolīgumā vai iemaksu nolīgumā būtu jānosaka specifiski pielāgojumi, kas veicami šajās sistēmās un procedūrās, kā arī līgumu pagarināšanas kārtība.

(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu Programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt līguma ar nosacītām stadijām veidā, pie zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši, lai būtu iespējams piedalīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas ne vienmēr var aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(16a)  Lai veicinātu sabiedrības pieprasījumu un inovāciju publiskajā sektorā, Programmai būtu jāveicina tās datu, informācijas un pakalpojumu izmantošana, lai atbalstītu nozares un MVU pielāgotu risinājumu izstrādi vietējā un reģionālā līmenī, izmantojot ar kosmosu saistītas inovācijas partnerības, kā minēts Finanšu regulas 1. pielikuma 7. punktā, ļaujot aptvert visus posmus no izstrādes līdz īpaši pielāgotu sadarbspējīgu kosmosa risinājumu pielietošanai un nodrošināšanai sabiedrisko pakalpojumu jomā.

(17)  Lai sasniegtu Programmas mērķus, ir svarīga iespēja atbilstošā gadījumā izmantot Savienības publisko un privāto struktūru kosmosa jomā kapacitāti, kā arī spēt strādāt starptautiskā līmenī ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šā iemesla dēļ ir jāparedz iespēja izmantot visus attiecīgos instrumentus un pārvaldības metodes, kas paredzētas Finanšu regulā ▌, un kopīgas iepirkuma procedūras.

(18)  Pievēršoties konkrētāk subsīdijām, pieredze liecina, ka lietotāju piesaisti, tirgus apgūšanu un vispārējas informēšanas darbu Komisijai ir labāk veikt decentralizēti, nevis lejupvērstā veidā. Kuponi, kas ir finansiālā atbalsta veids no subsīdijas saņēmēja trešām personām, ir bijusi viena no visveiksmīgākajām darbībām attiecībā uz jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr to izmantošanu ir kavējis Finanšu regulā paredzētais finanšu atbalsta maksimālais apjoms. Šā iemesla dēļ minētais maksimālais apjoms ES Kosmosa programmai būtu jāpalielina, lai ietu kopsolī ar pieaugošo tirgus piedāvāto lietojumu potenciālu kosmosa nozarē.

(19)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(20)  Programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(21)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma ../../ES 88. pants] būtu jānodrošina fiziskām personām un tiesību subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) tiesības saņemt finansējumu, ievērojot Programmas noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(22)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(23)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(5) (Finanšu regula), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95(6) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(7) ▌Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(8). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)  Trešās valstis, kas ir ▌EEZ ▌dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāiekļauj īpašs noteikums, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, ▌OLAF ▌, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnībā īstenot savus attiecīgos pienākumus.

(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa skaidru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos. Visiem pārvaldības dalībniekiem savā kompetences jomā un saskaņā ar saviem pienākumiem būtu jāatbalsta Programmas mērķu sasniegšana.

(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūra, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā ▌. Tās varētu sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisija varētu spēt piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, gūt labumu no to palīdzības un, ievērojot savstarpēji pieņemtus nosacījumus, uzticēt dalībvalstīm nereglamentējošus uzdevumus Programmas īstenošanā ▌. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un pienācīga līmeņa aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kas balstās uz piedāvātajiem pakalpojumiem, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(9).

(26a)  Dažos pienācīgi pamatotos gadījumos Aģentūra varētu uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai dalībvalstu grupai. Šāds pilnvarojums būtu jāattiecina tikai uz darbībām, ko Aģentūra nespēj izpildīt pati, un tam nebūtu jāskar Programmas pārvaldība un uzdevumu sadalījums, kā noteikts šajā regulā.

(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir uzraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības, kas vajadzīgas sistēmu ieviešanai un pakalpojumu attīstīšanai.

(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošības akreditāciju, kā arī tirgus un lejupējo lietojumu izstrādi, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), kura aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Pamatojoties uz tās pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz Galileo un EGNOS lietotāju piesaisti un ieviešanu tirgū, Aģentūrai būtu arī jāuztic lietotāju piesaistes darbības saistībā ar Programmas komponentiem ārpus Galileo un EGNOS, kā arī ar lejupējo lietojumu izstrādes pasākumiem visiem Programmas komponentiem. Tas ļautu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un dotu iespēju izstrādāt lietojumus, kas balstīti uz vairākiem Programmas komponentiem (integrēti lietojumi). Tomēr šīm darbībām nevajadzētu skart pakalpojumu izmantošanas un lietotāju piesaistes darbības, kuras Komisija uzticējusi Copernicus pilnvarotajām struktūrām. Lejasposma lietojumu izstrādes uzticēšana Aģentūrai neliedz citām pilnvarotām struktūrām izstrādāt lejupējos lietojumus. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir uzticējusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus saskaņā ar finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kuri attiecas uz ▌citiem ar Programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem. Uzticot Aģentūrai uzdevumus, būtu jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi, kā arī administratīvie un finanšu resursi.

(28a)  Galileo un EGNOS ir sarežģītas sistēmas, kam nepieciešama intensīva koordinācija. Ņemot vērā, ka Galileo un EGNOS ir Savienības sastāvdaļas, minētā koordinēšana būtu jāveic Savienības iestādei vai Savienības struktūrai. Pamatojoties uz pēdējos gados gūto zinātību, Aģentūra ir vispiemērotākā struktūra visu ar minēto sistēmu ekspluatāciju saistīto operatīvo uzdevumu koordinēšanai, izņemot starptautisko sadarbību. Tādēļ Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju. Tomēr tas nenozīmē, ka Aģentūrai vienai būtu jāveic visi uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Tā varētu paļauties uz citu struktūru, jo īpaši Eiropas Kosmosa aģentūras, zinātību. Proti, Eiropas Kosmosa aģentūrai būtu jāuztic darbības saistībā ar sistēmu attīstību un daļas zemes segmenta un satelītu plānošanu un izstrādi. Uzdevumu sadalīšana citām struktūrām ir balstīta uz šo struktūru kompetenci un, to darot, būtu jāizvairās no darba dublēšanās.

(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija, kurai ir plaša pieredze kosmosa jomā un kura 2004. gadā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido atbilstošas attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, Komisijai ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Aģentūru būtu jānoslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgums, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 2. un 5. pantu. Tomēr, tā kā Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir būtiski noteikt, ka Eiropas Kosmosa aģentūra veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu interešu aizsardzību, un attiecībā uz budžeta izpildi tai uzticētie uzdevumi atbilstu Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(30)  SATCEN darbība kā autonoma Eiropas spēja nodrošināt piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kuri ir attiecīgu kosmosa resursu un papilddatu ▌izmantošanas rezultāts, tika atzīta jau Īstenošanas lēmumā Nr. 541/2014/ES.

(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu, kā arī civilajām un militārajām robežām, attiecīgās Savienības struktūras, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centrs / Civilās plānošanas un īstenošanas centrs un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs), varētu veikt koordinatora lomu attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu jākoordinē ar lietotājiem saistīti aspekti civilo ▌lietotāju kopienu labā, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(32)  Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē un šo sistēmu un tās izmantojošu lietotņu divējādā lietojuma dabu, Programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp arī attiecībā uz klasificētu un citu sensitīvu neklasificētu informāciju.

(33)  Neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, Komisijai un augstajai pārstāvei katrai to attiecīgās kompetences jomā būtu jānodrošina Programmas drošība saskaņā ar šo regulu, un attiecīgā gadījumā ar Padomes Lēmumu 201x/xxx/KĀDP(10).

(33a)  Ņemot vērā EĀDD zinātību un regulāros sakarus ar trešo valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskām organizācijām, EĀDD var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar Programmas drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES.

(34)  Neietekmējot to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā noteikts LES 4. panta 2. punktā, un dalībvalstu tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu, būtu jāizveido īpaša drošības pārvaldība, lai nodrošinātu Programmas netraucētu īstenošanu. Minētajai pārvaldībai būtu jābalstās uz trim pamatprincipiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai dalībvalstu plašā, unikālā pieredze drošības jautājumos būtu pēc iespējas pilnīgi ņemta vērā. Otrkārt, lai izvairītos no interešu konfliktiem un iespējamām nepilnībām, piemērojot drošības noteikumus, operatīvās funkcijas ir jānošķir no drošības akreditācijas funkcijām. Treškārt, iestāde, kas ir atbildīga par visu Programmas komponentu vai to daļas pārvaldību, arī pati vislabāk var pārvaldīt tai uzticēto uzdevumu drošību. Programmas drošība balstīsies uz pieredzi, kas pēdējos gados gūta Galileo, EGNOS un Copernicus īstenošanā. Labai drošības pārvaldībai vajadzīga arī pienācīga uzdevumu sadale starp dažādajiem dalībniekiem. Tā kā Komisija ir atbildīga par Programmu, tai, neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, būtu jānosaka katram Programmas komponentam piemērojamās vispārējās drošības prasības.

(34x)  Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību un pakalpojumu nepārtrauktību. Tāpēc, nosakot drošības prasības, būtu pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt sistēmas un to pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas.

(34a)  Komisijai vajadzības gadījumā pēc riska un apdraudējuma analīzes būtu jānosaka drošības uzraudzības struktūra. Šai drošības uzraudzības struktūrai būtu jāreaģē uz norādījumiem, kas izstrādāti Lēmuma 201x/xxx/KĀDP ietvaros. Attiecībā uz Galileo šai struktūrai vajadzētu būt Galileo drošības uzraudzības centram. Attiecībā uz Lēmuma 20xx/xxx/KĀDP īstenošanu Drošības akreditācijas padomes uzdevums būs tikai sniegt Padomei un/vai augstajai pārstāvei datus, kas saistīti ar sistēmas drošības akreditāciju.

(35)  Ņemot vērā Programmas unikalitāti un sarežģītību un tās saikni ar drošību, drošības akreditācija būtu jāveic, pamatojoties uz vispāratzītiem un stabiliem principiem. Līdz ar to ir nepieciešams drošības akreditācijas darbības veikt, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un ieviest pastāvīgas riska uzraudzības procedūru. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(35x)  ES klasificēto informāciju (ESKI) apstrādā saskaņā ar drošības noteikumiem Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 un Padomes Lēmumā 2013/488/ES. Saskaņā ar Padomes lēmumu dalībvalstīm ir jāievēro tajā noteiktie principi un minimālie standarti, lai ESKI nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apmaiņu, būtu jānoslēdz attiecīgi nolīgumi ar mērķi nodrošināt ES klasificētas informācijas aizsardzību, kas Programmas ietvaros tiek sniegta trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(37)  Viens no galvenajiem Programmas mērķiem ir nodrošināt Savienības drošību un stratēģisko autonomiju, stiprināt tās spēju rīkoties daudzās nozarēs, jo īpaši drošības jomā, un izmantot kosmosa sniegtās iespējas Savienības un tās dalībvalstu drošībai. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi stingri noteikumi par to struktūru atbilstību, kas var piedalīties saskaņā ar Programmu finansētās darbībās, kurām nepieciešama pieeja ES klasificētajai informācijai (ESKI) vai sensitīvai neklasificētai informācijai.

(37a)  Programmas ietvaros daļa informācijas, ar ko, lai gan tā nav klasificēta, ir jāapietas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, noteikumiem un regulējumiem, tostarp nosakot izplatīšanas ierobežojumus.

(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika, arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas un Zemes novērošanas sistēmas. Programmai būtu jāizmanto sinerģija starp šīm nozarēm, ņemot vērā ieguvumus, ko kosmosa tehnoloģijas sniedz šīm nozarēm, jāatbalsta saderīgu iekārtu izstrāde un jāveicina attiecīgu standartu un sertifikāciju izstrāde. Palielinās arī sinerģija starp kosmosa darbībām un pasākumiem, kas saistīti ar Savienības un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(39)  Galileo mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Galileo darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju. Sistēmas otrā paaudze būtu pakāpeniski jāizvērš līdz 2030. gadam, sākotnēji ar ierobežotu darbības spēju.

(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto, signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam līdz 2026. gada beigām aptverot arī Kipru, Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru. Aviācijas jomā visām šīm teritorijām būtu jāizmanto no EGNOS sniegtās priekšrocības aeronavigācijas pakalpojumiem visos darbības līmeņos, kurus atbalsta EGNOS. Ja tehniski iespējams un ja attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumu ir noslēgti starptautiski nolīgumi, EGNOS pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu (ES) 2018/1139 un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan Galileo raidītos signālus var efektīvi izmantot gaisa kuģa atrašanās vietas noteikšanai visos lidojuma posmos, izmantojot nepieciešamo pastiprināšanas sistēmu (vietēju, reģionālu, gaisa kuģa borta elektronikas), tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus. EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojums būtu jānodrošina saskaņā ar piemērojamajiem ICAO standartiem.

(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmu ▌ilgtspēju un pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību, precizitāti, uzticamību un drošību. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos to izstrāde būtu jāturpina un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas, tostarp saistīto kosmosa un zemes segmentu evolūcija.

(43)  Termins “komercpakalpojums”, kas lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(11), vairs nav piemērots, ņemot vērā šā pakalpojuma attīstību. Tā vietā ir identificēti divi atsevišķi pakalpojumi, proti, augstas precizitātes pakalpojums un autentificēšanas pakalpojums(12).

(44)  Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, Galileo un EGNOS sniegtajiem pakalpojumiem vajadzētu būt savstarpēji savietojamiem un sadarbīgiem, tostarp lietotāju līmenī, un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda savietojamība un sadarbspēja ir noteikta kādā starptautiskā nolīgumā, neskarot Savienības stratēģiskās autonomijas mērķi.

(45)  Ņemot vērā Galileo un EGNOS uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu šīm sistēmām un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vieta būtu jānosaka Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru, kas vajadzības gadījumā varētu ietvert Aģentūras līdzdalību, ņemot vērā tās kompetences jomu.

(46)  Lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģiskajā autonomijā, jo īpaši sensitīvos sektoros, kā arī drošuma un drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, tostarp regulatīviem līdzekļiem, ja tas ir pamatoti un noderīgi. Procesa nozīmīga daļa ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs.

(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi atbalstot Savienības neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, jūra, jūrlietas, lauksaimniecība un lauku attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, civilā aizsardzība, zemes un infrastruktūras uzraudzība, drošība, kā arī digitālā ekonomika.

(47b)  Programmas komponentiem būtu jāstimulē digitālo tehnoloģiju izmantošana kosmosa sistēmās, datu un pakalpojumu izplatīšana, lejasposma attīstība. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iniciatīvām un pasākumiem, ko Komisija ierosināja 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” un 2016. gada 14. septembra paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”.

(48)  Programma Copernicus būtu jābalsta uz veiktajām darbībām un sasniegumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus(13), tai būtu jānodrošina to turpināmība un uzlabojumi, kā arī darbībām un sasniegumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām(14), ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī(15). Jaunu resursu izstrādē Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, Eiropas Kosmosa aģentūru, EUMETSAT un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgi kosmosa un in situ resursi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT(16), kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā spējas veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un palīgdati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK(17). Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Copernicus in situ datu kopām un to izmantošanu.

(49)  Copernicus vajadzētu īstenot atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(18), it īpaši tādos jautājumos kā pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā Savienībā. Copernicus datiem un informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atklāti.

(49a)  Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai, lai tās varētu izmantot ne tikai tiešie labuma guvēji, būtu pilnībā jāatbrīvo no ierobežojumiem, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina darbības, lai datus padarītu izmantojamus nespeciālistiem un līdz ar to veicinātu izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.

(50)  Copernicus ir uz lietotājiem orientēta programma. Tās attīstībai būtu jāseko Copernicus pamatlietotāju prasībām, vienlaikus arī apzinoties, ka ir parādījušās jaunas publisku un privātu lietotāju kopienas. Copernicus pamatā vajadzētu būt analīzei par iespējām apmierināt mainīgās lietotāju vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politikas virzienu īstenošanu un uzraudzību, tādēļ ir vajadzīga nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšanās, it īpaši attiecībā uz prasību definēšanu un apstiprināšanu.

(51)  Copernicus jau darbojas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt jau esošo infrastruktūru un pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus pielāgojoties mainīgajām lietotāju vajadzībām, tirgus apstākļiem, īpaši privāto dalībnieku ienākšanai kosmosa nozarē (“Jaunais kosmoss”), un sabiedriski politiskajai attīstībai, attiecībā uz ko nepieciešama ātra reaģēšana. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga Copernicus funkcionālās struktūras evolūcija, lai labāk atspoguļotu pāreju no pirmā posma darbības pakalpojumiem uz komplicētākiem un mērķtiecīgākiem jaunām lietotāju kopienām paredzētiem pakalpojumiem un lejupējo tirgu pievienotās vērtības veicināšanu. Šajā nolūkā tās turpmākajā īstenošanā būtu jāizmanto pieeja, kurā atspoguļota datu vērtības ķēde, proti, datu iegūšana, datu un informācijas apstrāde, izplatīšana un izmantošana, kā arī darbības lietotāju piesaistei un spēju veidošanai, savukārt programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurās būtu jāizmanto Copernicus.

(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu uzdevumu noteikšana, pievēršoties, jo īpaši, jaunām novērošanas sistēmām ar mērķi risināt globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos un jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana, likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas vidiskas lietotnes lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens un jūras resursu apsaimniekošanā un kultūras mantojuma jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un uzlabotai ugunsdrošības kontrolei). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), tostarp tie, ko veikušas dalībvalstis, EKA un EUMETSAT, vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus varētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(53)  Kā daļa no datu un informācijas apstrādes funkcijas, Copernicus būtu jānodrošina Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu publiskā sektora un no Savienības starptautiskajām saistībām izrietošās vajadzības un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras ķīmisko sastāvu un gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli un dinamiku; informācija, kas palīdzētu veikt zemes un ledus monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(54)  Īstenojot Copernicus pakalpojumus, Komisijai būtu jāpaļaujas uz kompetentām iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām, valstu struktūru grupām vai apvienībām, vai uz jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli var pretendēt uz iemaksu nolīgumu. Izraugoties šīs iestādes, Komisijai būtu jānodrošina, ka netiek traucētas darbības un pakalpojumu sniegšana un ka saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) attiecīgajām struktūrām ir ātrās brīdināšanas un krīzes situāciju uzraudzīšanas iespējas no drošības viedokļa jutīgu datu aizsardzībai. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu personām un struktūrām, kam uzticēta Savienības līdzekļu izmantošana, ir jāievēro nediskriminācijas princips attiecībā uz visām dalībvalstīm; šis princips būtu jānodrošina, izmantojot attiecīgos ieguldījumu nolīgumus saistībā ar Copernicus pakalpojumu sniegšanu.

(55)  Copernicus pakalpojumu ieviešanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām galvenajām kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un piedāvātās informācijas portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un tādējādi maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponentu un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(55a)  Copernicus bezmaksas, pilnīga un atklāta datu politika ir novērtēta kā viens no veiksmīgākajiem Copernicus īstenošanas elementiem un ir bijusi noderīga, veicinot spēcīgu pieprasījumu pēc tā datiem un informācijas, padarot Copernicus par vienu no lielākajiem Zemes novērošanas datu sniedzējiem pasaulē. Ir skaidrs, ka ir jāgarantē ilgtermiņa un drošs bezmaksas, pilnīgu un atvērtu datu sniegšanas un piekļuves turpinājums, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kas noteikti Kosmosa stratēģijā Eiropai (2016). Copernicus dati galvenokārt tiek iegūti Eiropas iedzīvotāju labā, un, padarot tos brīvi pieejamus, tiek maksimāli palielinātas ES uzņēmumu un akadēmisko aprindu sadarbības iespējas visā pasaulē un veicināta efektīva Eiropas kosmosa ekosistēma. Ja tiek noteikti jebkādi ierobežojumi piekļuvei Copernicus datiem un informācijai, tiem būtu jāatbilst Copernicus datu politikai, kā noteikts šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013.

(56)  Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējo sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu izveidi Savienībā. Šādi sniegtiem datiem un informācijai būtu jāsaglabā augsta līmeņa saskaņotība, nepārtrauktība, uzticamība un kvalitāte. Tas prasa plaša mēroga un lietotājam draudzīgu piekļuvi Copernicus datu un informācijas apstrādei un izmantošanai dažādos savlaicīguma līmeņos, attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāturpina piemērot integrētu pieeju gan ES, gan arī dalībvalstu līmenī, dodot iespēju tos integrēt ar citiem datu un informācijas avotiem. Tāpēc Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Copernicus dati un informācija ir viegli un efektīvi pieejami un izmantojami dalībvalstīs, jo īpaši veicinot datu un informācijas piekļuves pakalpojumus (DIAS) dalībvalstīs un, ja iespējams, veicinot sadarbspēju starp esošajām Eiropas Zemes novērošanas datu infrastruktūrām, lai izveidotu sinerģiju ar to resursiem un tādējādi maksimāli palielinātu un stiprinātu Copernicus datu un informācijas ieviešanu tirgū.

(57)  Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par trešo personu datu licencēšanas nosacījumiem ar mērķi veicināt to izmantošanu Copernicus, nodrošinot šīs regulas un piemērojamo trešo personu tiesību ievērošanu. Ņemot vērā to, ka atsevišķi Copernicus dati un atsevišķa Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos varētu pieņemt pasākumus, lai novērstu riskus un apdraudējumu Savienības vai tās dalībvalstu drošībai.

(58)  Noteikumiem tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar iepriekšējām regulām un kuros nav noteikts piemērošanas beigu datums, būtu jāpaliek spēkā, ja vien tie nav pretrunā ar jauno regulu. Tas jo īpaši attiecas uz Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1159/2013, ar ko paredz licencēšanas un reģistrācijas nosacījumus GMES lietotājiem un nosaka kritērijus attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai(19).

(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina tādi specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, tostarp valsts un reģionālo struktūru līmenī, kā Copernicus Relays un Copernicus Academies. Šajā sakarā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, kas veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kuras balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

(60)  Starptautiskajā jomā, programmai Copernicus būtu jāsniedz precīza un uzticama informācija sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un Savienības ārpolitikas un attīstības sadarbības politikas atbalstam. Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas devumu Zemes novērošanas sistēmu globālajam tīklam (GEOSS), Zemes novērošanas pavadoņu komitejai (CEOS), 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferencei (COP), ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai un Sendai ietvarprogrammai katastrofu riska mazināšanai. Vajadzētu izveidot vai uzturēt pienācīgu sadarbību ar ANO un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas attiecīgo nozaru struktūrām.

(61)  Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpaļaujas uz Eiropas starptautiskajām organizācijām, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši uz Eiropas Kosmosa aģentūru kosmosa komponentu izstrādē, koordinēšanā, īstenošanā un attīstībā, attiecīgā gadījumā piekļuvē trešo personu datiem un, ja to neveic citas struktūras, specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai vajadzētu paļauties arī uz EUMETSAT specializētu misiju vai to daļu veikšanā un attiecīgā gadījumā tās iespēju papildināt misiju datus, ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību.

(61a)  Pakalpojumu jomā Komisijai būtu pienācīgi jāizmanto tādu Savienības aģentūru īpašās spējas kā Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, SATCEN un Mercator Ocean jau veiktie ieguldījumi Eiropas jūras vides monitoringa pakalpojumos. Ar augsto pārstāvi Savienības līmenī tiks meklēta visaptveroša pieeja drošības jautājumam. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jau no paša sākuma bija aktīvi iesaistīts GMES iniciatīvā un ir atbalstījis attīstību saistībā ar Galileo un kosmiskajiem laikapstākļiem. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 377/2014 JRC pārvalda Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma globālo komponentu; tas piedalās datu un informācijas kvalitātes un piemērotības pārbaudēs, kā arī turpmākajā attīstībā. Komisijai arī turpmāk Copernicus īstenošanā būtu jāizmanto JRC zinātniskos un tehniskos ieteikumus.

(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST). Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu izplatīšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir globāls kopējais mērķis. Šajā kontekstā tā varētu palīdzēt sagatavot Eiropas Zemes orbītas attīrīšanas projektus.

(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt savu spēju sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Attiecīgā gadījumā Savienība varētu apsvērt iespēju padarīt dažus no saviem datiem pieejamus komerciāliem, nekomerciāliem un pētniecības mērķiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt savu pakalpojumu darbību un nodrošināšanu. Tā kā SST pakalpojumi ir vērsti uz lietotājiem ▌, ir jāievieš atbilstoši mehānismi nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti, vienlaicīgi ievērojot nacionālās drošuma un drošības rīcībpolitikas.

(64)  SST pakalpojumu nodrošināšana būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu sadarbību un uz valstu pašreizējo un turpmāko zinātību un resursiem, tostarp tiem, kas iegūti ar Eiropas Kosmosa aģentūras vai Savienības palīdzību. Būtu jānodrošina iespēja sniegt finansiālu atbalstu jaunu SST sensoru izstrādei. Apzinoties SST sensitīvo raksturu, kontrolei pār valstu sensoriem un to ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu un datu apstrādi, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek iesaistīto dalībvalstu pārziņā.

(65)  Dalībvalstīm ar attiecīgajām īpašumtiesībām vai pieeju SST spējām vajadzētu būt iespējai piedalīties SST pakalpojumu sniegšanā. Dalībvalstis, kas iesaistītas saskaņā ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES izveidotajā SST konsorcijā, būtu jāuzskata par šiem kritērijiem atbilstošām. Šīm dalībvalstīm būtu jāiesniedz vienots kopējs priekšlikums un jāpierāda atbilstība citiem elementiem, kas attiecas uz operatīvo izveidi. ▌Jāizstrādā attiecīgi noteikumi par iesaistīto dalībvalstu atlasi un organizēšanu.

(65a)  Lai noteiktu detalizētas procedūras un elementus dalībvalstu līdzdalības noteikšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Ja nav iesniegts kopīgs priekšlikums vai Komisija uzskata, ka šāds priekšlikums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, Komisija var uzsākt dalībvalstu līdzdalības otro posmu. Šā otrā posma procedūrās un elementos būtu jānosaka izmantojamās orbītas un jāņem vērā nepieciešamība maksimāli palielināt dalībvalstu līdzdalību SST pakalpojumu sniegšanā. Ja minētās procedūras un elementi paredz iespēju Komisijai izvēlēties vairākus priekšlikumus, lai aptvertu visas orbītas, būtu jāparedz arī atbilstoši koordinācijas mehānismi starp dalībvalstu grupām un efektīvs risinājums, kā aptvert visus SST pakalpojumus.

(66)  Kad SST būs izveidota, tai būtu jāievēro principi par darbību papildināmību un uz lietotājiem vērstu, augstas kvalitātes SST pakalpojumu nepārtrauktību, un tai vajadzētu pamatoties uz labāko pieredzi. SST tādēļ vajadzētu izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās. Spēju redundancei vajadzētu nodrošināt SST pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti un noturību. Ekspertu grupu darbībai būtu jāpalīdz izvairīties no šīs nevajadzīgās dublēšanās.

(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST būtu arī jāsekmē tādi riska mazināšanas pasākumi kā COPUOS pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai ▌un projekts pamatnostādnēm par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspēju. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un tā varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(68)  Saistībā ar SST, kosmiskajiem laikapstākļiem un NEO darbībām būtu jāņem vērā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, starptautiskām organizācijām un citām trešām personām, jo īpaši ar mērķi izvairīties no sadursmēm kosmosā, novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos un palielināt gatavību reaģēt uz galēju kosmosa laikapstākļu un Zemei tuvu kosmisko objektu sekām.

(69)  Padomes Drošības komiteja ir ieteikusi izveidot riska pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu, ka, īstenojot Lēmumu Nr. 541/2014/ES, datu drošības jautājumiem tiek pievērsta pienācīga vērība. Šim nolūkam un ņemot vērā jau paveikto darbu, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstošas riska pārvaldības struktūras un procedūras.

(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc Programmas ietvaros būtu jāizveido, apakškomponents kura mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīgas mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu pakalpojumu nodrošināšanai būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu, Eiropas un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(71)  Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni(20), Romas 27 ES dalībvalstu un valdību vadītāju deklarācijā(21) un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka ES ir būtiska loma, lai nodrošinātu drošu un noturīgu Eiropu, kas spēj risināt tādas problēmas kā reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments dalībnieku drošībai, un šā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī nostiprina Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus.

(72)  Eiropadome 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē pieņemtajos secinājumos(22) satelītsakaru jomā pauda gandarījumu par veiktajiem sagatavošanas darbiem valdības līmeņa satelītsakaru nākamajai paaudzei (GOVSATCOM), cieši sadarbojoties dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Kosmosa aģentūrai. GOVSATCOM ir arī atzīta par vienu no elementiem 2016. gada jūnija Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā. GOVSATCOM būtu jāsniedz ieguldījums ES atbildes pasākumos uz hibrīddraudiem, jāsniedz atbalsts ES jūras drošības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus attiecīgie aktori var analizēt trīs galvenajos atzaros: i) krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; ii) uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un iii) svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras, piemēram, dambji) un kosmosa infrastruktūras.

(73a)  GOVSATCOM spējas un pakalpojumus izmantos Savienības un dalībvalstu aktori drošības un drošuma kritiski svarīgās misijās un operācijās. Tāpēc ir vajadzīgs pienācīgs neatkarības līmenis no trešām personām (trešām valstīm un trešo valstu struktūrām) un ir jāaptver visi GOVSATCOM elementi, piemēram, kosmosa un zemes tehnoloģijas komponentu, apakšsistēmu un sistēmu līmenī, ražošanas nozares, kosmosa sistēmu īpašnieki un operatori, zemes sistēmu komponentu fiziskā atrašanās vieta.

(74)  Satelītsakari ir galīgs resurss, ko ierobežo satelītu spējas, frekvence un ģeogrāfiskais tvērums. Tādēļ, lai GOVSATCOM būtu rentabla un varētu izmantot apjomradītus ietaupījumus, tai ir jāuzlabo atbilsme starp pilnvaroto lietotāju pieprasījumu pēc GOVSATCOM un GOVSATCOM nodrošināto piedāvājumu saskaņā ar satelītu kapacitātes un pakalpojumu līgumiem. Tā kā gan pieprasījums, gan potenciālais piedāvājums ar laiku mainās, ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība un elastība, lai koriģētu GOVSATCOM pakalpojumus. ▌

(75)  Darbības prasības tiks atvasinātas, pamatojoties uz lietošanas gadījumu analīzi. Pakalpojumu portfelis būtu jāizstrādā, ņemot vērā šīs darbības prasības apvienojumā ar drošības prasībām. Ar pakalpojumu portfeli būtu jānosaka piemērojamais GOVSATCOM sniegto pakalpojumu pamatlīmenis. Lai saglabātu labāko iespējamo līdzsvaru starp pieprasījumu un sniegtajiem pakalpojumiem, varētu būt nepieciešams GOVSATCOM pakalpojumu portfeli regulāri atjaunināt.

(76)  Pirmajā GOVSATCOM posmā (aptuveni līdz 2025. gadam) tiks izmantota pašreizējā ▌jauda. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāiepērk ES GOVSATCOM spējas no dalībvalstīm, kurās ir nacionālās sistēmas un kosmosa resursi, un no komerciāliem satelītsakaru vai pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Savienības drošības pamatintereses. Šajā pirmajā posmā pakalpojumu ieviešanā tiks izmantota pakāpeniska pieeja ▌. Ja pirmajā posmā, veicot detalizētu analīzi par turpmāko piedāvājumu un pieprasījumu, atklāsies, ka šī pieeja nav pietiekama, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, varētu tikt pieņemts lēmums pāriet uz otro posmu un izstrādāt papildu kosmosa infrastruktūru vai jaudu ar vienu vai vairākām publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(77)  Lai optimizētu pieejamo satelītsakaru resursus un garantētu piekļuvi neparedzamās situācijās, piemēram, dabas katastrofu laikā, un nodrošinātu darbības efektivitāti un īsu atbildes reakciju, ir nepieciešams zemes segments (centri un potenciāli citi zemes elementi). Zemes segments būtu jāveido, pamatojoties uz darbības un drošības prasībām. Lai mazinātu riskus, centrs var sastāvēt no vairākiem fiziskiem objektiem. Var būt nepieciešami citi zemes segmentu elementi, piemēram, enkurstacijas.

(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jānodrošina lielākajai daļai lietotāju iespēja turpināt izmantot savas lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem ▌.

(79)  Ekspluatācijas efektivitātes interesēs lietotāji ir norādījuši, ka ir svarīga lietotāju aprīkojuma savietojamība un lietotāju iekārtas, kurās var izmantot dažādas satelītu sistēmas. Šajā jomā var būt nepieciešama pētniecība un izstrāde.

(80)  Īstenošanas līmenī uzdevumi un pienākumi būtu jāsadala starp specializētām struktūrām, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru, EĀDD, Eiropas Kosmosa aģentūru, Aģentūru un citām Savienības aģentūrām tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tās atbilst to galvenajai lomai, jo īpaši ar lietotājiem saistītos aspektos.

(81)  Kompetentajai GOVSATCOM iestādei ir nozīmīga loma, lai uzraudzītu to, ka lietotāji, un citas valsts struktūras, kurām ir loma GOVSATCOM, atbilst koplietošanas un prioritizācijas noteikumiem un drošības procedūrām, kā noteikts drošības prasībās. Dalībvalstij, kura nav izraudzījusi kompetento GOVSATCOM iestādi, jebkurā gadījumā būtu jānorāda kontaktpunkts, lai risinātu jautājumus saistībā ar jebkādiem atklātiem GOVSATCOM darbības traucējumiem.

(81a)  Dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD var kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem, ciktāl tie izvēlas atļaut GOVSATCOM lietotāju pieeju vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas. Ņemot vērā to, ka dalībvalsts izvēlas, vai tā pilnvaros GOVSATCOM lietotājus vai nodrošinās jaudu, objektus vai iekārtas, dalībvalstīm nevar uzlikt par pienākumu kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem vai uzņemt GOVSATCOM infrastruktūru. Tādējādi Programmas GOVSATCOM komponents neskar dalībvalstu tiesības nepiedalīties GOVSATCOM, tostarp saskaņā ar tās tiesību aktiem vai konstitucionālajām prasībām attiecībā uz politiku, kas saistīta ar nepievienošanos un nepiedalīšanos militārās aliansēs.

(82)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM sniegto pakalpojumu ekspluatācijas prasībām. Tas dos iespēju Komisijai noteikt tehniskās specifikācijas izmantošanas gadījumiem, kas saistīti ar krīzes pārvaldību, uzraudzību un svarīgāko infrastruktūru pārvaldību, tostarp diplomātisko sakaru tīkliem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(83)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM sniegto pakalpojumu portfeli. Tas dos iespēju Komisijai definēt raksturīgās pazīmes, tostarp ģeogrāfisko tvērumu, biežumu, kā arī tādu lietotāja ierīču izstrādi, joslas platuma, un drošības elementi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(84)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM apvienoto satelītu komunikācijas spēju koplietošanas un prioritizācijas noteikumiem. Nosakot koplietošanas un prioritizācijas noteikumus, Komisijai būtu jāņem vērā darbības un drošības prasības un riska analīze, un GOVSATCOM dalībnieku paredzamais pieprasījums. Lai gan principā GOVSATCOM pakalpojumi GOVSATCOM lietotājiem būtu jāsniedz bez maksas, ja minētajā analīzē secina, ka trūkst spēju, un lai izvairītos no tirgus kropļošanas, cenu noteikšanas politiku varētu izstrādāt kā daļu no minētajiem detalizētajiem noteikumiem par kopīgu izmantošanu un prioritizāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(85)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz GOVSATCOM zemes segmenta infrastruktūras atrašanās vietu. Tas dos iespēju Komisijai, izvēloties šādu atrašanās vietu, ņemt vērā darbības un drošības prasības, kā arī esošo infrastruktūru. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmās. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(87a)  Aģentūras mītne atrodas Prāgā, kā noteikts Lēmumā 2010/803/ES. Lai Aģentūra varētu veikt savus uzdevumus, tās personāls varētu atrasties kādā no Galileo vai EGNOS zemes centriem, kas ir minēti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/413, lai veiktu Programmas darbības, kuras ir paredzētas attiecīgajā nolīgumā. Turklāt, lai Aģentūra darbotos pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, vienā vai vairākās dalībvalstīs vietējiem birojiem varētu piešķirt ierobežotu skaitu darbinieku. Personāla, kas atrodas ārpus Aģentūras vai Galileo un EGNOS atrašanās vietas, atrašanās vieta nedrīkstētu radīt situāciju, ka Aģentūras pamatdarbības pārvietojas uz šādiem vietējiem birojiem.

(88)  Ņemot vērā GNSS aģentūras paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, tās nosaukumu vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(89)  Ņemot vērā Aģentūras pilnvaras un Komisijas lomu Programmas īstenošanā, ir lietderīgi paredzēt, ka dažus no lēmumiem, ko pieņem Administratīvā padome, nevajadzētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju labvēlīga balsojuma.

(90)  Neskarot Komisijai piešķirtās pilnvaras, Administratīvā padome, Drošības akreditācijas padome un izpilddirektors, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi un rīkojas sabiedrības interesēs.

(91)  Ir iespējams un pat ticams, ka dažu Programmas komponentu pamatā būs sensitīvu vai ar aizsardzību saistītu valsts infrastruktūru izmantošana. Šajā gadījumā valsts drošības apsvērumu dēļ ir nepieciešams noteikt, ka Administratīvās valdes un Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs var piedalīties ▌dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvji, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas. Administratīvajā padomē balsošanā piedalās tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurās ir šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes reglamentā izklāsta situācijas, kurās piemēro šo procedūru.

(94)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi.

(94a)  Tiek prognozēts, ka uz Copernicus un Galileo balstīto pakalpojumu izmantošana būtiski ietekmēs Eiropas ekonomiku kopumā. Tomēr ad hoc mērījumi un gadījumu izpēte pašlaik ir lielā pārsvarā. Komisijai ar Eurostat starpniecību būtu jānosaka attiecīgi statistikas mērījumi un rādītāji, kas būtu pamats sistemātiskai un autoritatīvai ES kosmosa darbību ietekmes uzraudzībai.

(95)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kurai būtu jātiekas īpašā sastāvā.

(95a)  Tā kā Programmas komponenti ir orientēti uz lietotāju, to īstenošanai un attīstībai ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un validēšanu. Lai Programma būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, pastāvīgi apspriežoties ar gala lietotājiem Savienības dalībvalstu publiskajā un privātajā sektorā un attiecīgā gadījumā starptautiskajās organizācijās. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“lietotāju forums”), lai palīdzētu Programmas komitejai apzināt lietotāju prasības, verificēt pakalpojumu atbilstību, kā arī identificēt sniegto pakalpojumu trūkumus. Komitejas reglamentā būtu jāparedz minētās darba grupas izveide, lai ņemtu vērā katra komponenta un katra komponenta pakalpojuma īpatnības. Kad vien iespējams dalībvalstīm būtu jāsniedz ieguldījums lietotāju forumā, sistemātiski un koordinēti apspriežoties ar lietotājiem valstī.

(96)  Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Programmas vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no struktūrām, kam uzticēti ar šo Programmu saistīti uzdevumi, varētu būt iespēja kā novērotājiem piedalīties saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 izveidotās komitejas darbā. Šim pašam nolūkam tādu trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, attiecībā uz Programmu vai tās komponentiem vai apakškomponentiem varētu būt iespēja piedalīties komitejā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Pārstāvji no struktūrām, kurām uzticēti ar Programmu saistīti uzdevumi, no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām nav tiesīgi piedalīties komitejas balsošanā. Nosacījumi novērotāju un ad hoc dalībnieku dalībai būtu jānosaka komiteju reglamentā.

(97)  Lai nodrošinātu Programmas panāktā progresa efektīvu novērtēšanu tās mērķu sasniegšanā, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem X pielikumā, vajadzības gadījumā pārskatot vai papildinot rādītājus un papildinot šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(98)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(99)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Programmas drošības prasību īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Dalībvalstīm būtu jāspēj veikt maksimālu kontroli pār Programmas drošības prasībām. Pieņemot īstenošanas aktus Programmas drošības jomā, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kurā ir dalībvalstu pārstāvji īpašā drošības sastāvā. Minētos īstenošanas aktus būtu jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā drošības jautājumu sensitīvo raksturu, priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Gadījumos, kad komiteja nesniedz atzinumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Programmas vispārējās drošības prasības,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido Savienības kosmosa programmu (“Programma”). Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, kā arī Programmas īstenošanas noteikumi.

2.  Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (“Aģentūra”), kas aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010, un paredz Aģentūras darbības noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(0)  “Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) sistēma” ir uz zemes un kosmosā esošu sensoru tīkls, kas spēj novērot un uzraudzīt kosmiskos objektus un kam ir apstrādes spējas ar mērķi sniegt datus, informāciju un pakalpojumus saistībā ar kosmiskajiem objektiem, kuri pa orbītu riņķo ap Zemi;

(1)  “kosmosa kuģis” ir pa orbītu riņķojošs objekts, kas paredzēts konkrētas funkcijas vai uzdevuma veikšanai (piemēram, sakariem, navigācijai vai Zemes novērošanai), tostarp ▌satelīti, daudzpakāpju raķešu augšējās daļas, daudzkārt izmantojamas raķetes. Kosmosa kuģi, kas vairs nevar pildīt plānoto uzdevumu, uzskata par nefunkcionējošu. Rezerves kosmosa kuģi vai gaidstāves režīmā esošu kosmosa kuģi, kas gaida iespējamo reaktivāciju, uzskata par funkcionējošu;

(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē pie Saules un ap Zemi. Kosmisko laikapstākļu iedarbība ietver Saules lādēto daļiņu plūsmu, Saules vēja variācijas, ▌koronālās masas izvirdumus, ģeomagnētiskās vētras un dinamiku, ▌radiācijas vētras un jonosfēras traucējumus ▌, kas var ietekmēt uz zemes un kosmosā bāzētās infrastruktūras;

(3)  “Zemei tuvie objekti” (NEO) ir dabīgi objekti Saules sistēmā, kuri tuvojas Zemei;

(4)  “kosmiskais objekts” ir jebkurš cilvēka radīts priekšmets kosmosā;

(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (SSA) ir visaptveroša pieeja, tostarp visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp kosmiskiem objektiem, fragmentāciju un kosmisko objektu nonākšanu atpakaļ atmosfērā, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;

(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(7)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(8)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts;

(9)  “SST informācija” ir apstrādāti SST dati, kuri ir viegli saprotami to saņēmējam;

(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu, tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie vai orbitālie parametri, kas iegūti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) komponenta satvarā;

(11)  “atpakaļlīnija” ir gaisa kuģu globālās novērošanas pakalpojumam palīdzīgs pakalpojums; novērošanu definējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

(12)  “Copernicus Sentinels” ir specializēti Copernicus satelīti, kosmosa kuģi vai kosmosa kuģu derīgā krava Zemes novērošanai no kosmosa;

(13)  “Copernicus dati” ir Copernicus Sentinels sniegtie dati, tostarp to metadati;

(14)  “Copernicus trešās personas dati un informācija” ir kosmiskie dati un informācija, kas licencēti vai darīti pieejami izmantošanai Copernicus, bet iegūti no citiem avotiem, nevis no Copernicus Sentinels;

(14a)  “Copernicus pakalpojumi” ir pakalpojumi ar pievienoto vērtību Savienības un dalībvalstu vispārējās interesēs, kurus finansē no Programmas un kuri pārveido Zemes novērošanas datus, in situ datus un citus palīgdatus par apstrādātu, apkopotu un interpretētu informāciju, kas pielāgota Copernicus lietotāju vajadzībām;

(15)  “Copernicus in situ dati” ir novērojumu dati no sensoriem, kuri atrodas uz zemes, jūrā vai gaisā, kā arī atsauces dati un palīgdati, kas licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

(16)  “Copernicus informācija” ir informācija, ko Copernicus pakalpojumi ģenerē pēc datu apstrādes vai modelēšanas, tostarp to metadati;

(17)  “fiduciārs subjekts” ir tiesību subjekts, kas ir neatkarīgs no Komisijas vai trešās personas un saņem datus no Komisijas vai minētās trešās personas minēto datu drošas uzglabāšanas un apstrādes nolūkā;

(18)  “kosmiskie atkritumi” ir jebkurš Zemes orbītā esošs vai Zemes atmosfērā atkalienākošs kosmiskais objekts, tostarp kosmosa kuģis vai tā fragmenti vai sastāvdaļas, kas vairs nedarbojas vai nekalpo konkrētam nolūkam, tostarp raķešu vai mākslīgo pavadoņu (satelītu) daļas vai neaktīvi mākslīgie pavadoņi (satelīti);

(19)  “SST sensors” ir ierīce vai ierīču apvienojums, uz zemes vai kosmosā esoši radari, lāzeri un teleskopi, kas spēj veikt kosmosa novērošanu vai uzraudzību un var mērīt fizikālus parametrus saistībā ar kosmiskajiem objektiem, piemēram, to lielumu, atrašanās vietu un ātrumu;

(19a)  “GOVSATCOM dalībnieks” ir dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD, kā arī Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ja minētās aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas ir attiecīgi pilnvarotas;

(20)  “GOVSATCOM lietotājs” ir Savienības vai dalībvalsts publiska iestāde, struktūra, kurai uzticēta valsts varas īstenošana, vai fiziska vai juridiska persona, kura pienācīgi pilnvarota un kurai uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar drošībai būtisku misiju, operāciju un infrastruktūras uzraudzību un pārvaldību;

(20a)  “GOVSATCOM centrs” ir operatīvs centrs, kura galvenais uzdevums ir drošā veidā sasaistīt GOVSATCOM lietotājus ar GOVSATCOM jaudu un pakalpojumiem un tādējādi jebkurā brīdī optimizēt piedāvājumu un pieprasījumu.

(21)  “GOVSATCOM izmantošanas gadījums” ir darbības scenārijs konkrētā vidē, kurā ir pieprasīti GOVSATCOM ▌pakalpojumi;

(21a)  “ES klasificēta informācija (ESKI)” ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana varētu izraisīt dažāda līmeņa apdraudējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

(22)  “sensitīva neklasificēta informācija” ir neklasificēta informācija Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/443 9. panta nozīmē, kurš rada pienākumu aizsargāt sensitīvu neklasificētu informāciju, kas attiecas tikai uz Eiropas Komisiju un Savienības aģentūrām un struktūrām, kuru pienākums saskaņā ar tiesību aktiem ir piemērot Komisijas drošības noteikumus;

(23)  “Copernicus lietotāji” ir:

Copernicus pamatlietotāji”, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; tie ir Savienības iestādes un struktūras un tās Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras Savienībā vai Copernicus iesaistītajās valstīs, kurām uzticēts veikt sabiedrības pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar civilo sabiedrisko politiku, tostarp vides, civilās aizsardzības, drošuma, tajā skaitā infrastruktūras drošuma, vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;“citi Copernicus lietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas, un tie jo īpaši ir pētniecības un izglītības organizācijas, komerciālas un privātas struktūras, labdarības organizācijas, nevalstiskās organizācijas un starptautiskās organizācijas;

(24)  “Copernicus iesaistītās valstis” ir trešās valstis, kas sniedz finansiālu ieguldījumu un piedalās Copernicus saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti ar Savienību noslēgtā starptautiskā nolīgumā.

3. pants

Programmas komponenti

Programmai ir šādi komponenti:

(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kura ir civilā kontrolē, kuru veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, kura piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika noteikšanas pakalpojumus un kurā ▌integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);

(b)  civila reģionāla satelītnavigācijas sistēma, kas ir civilā kontrolē, ko veido centri un stacijas uz zemes un vairāki ģeosinhronos satelītos uzstādīti retranslatori un kas pastiprina un koriģē brīvi pieejamos Galileo un citas GNSS signālus, cita starpā gaisa satiksmes pārvaldības, aeronavigācijas pakalpojumu un citu transporta sistēmu vajadzībām (“Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests” jeb “EGNOS”);

(c)  operatīva, autonoma, uz lietotāju orientēta, civila Zemes novērošanas sistēma, kura ir civilā kontrolē, veidota uz valstu un Eiropas spēju bāzes un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un kuru veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, balstoties uz pilnīgu, brīvu un atvērtu datu politiku, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi riņķojošu kosmisko objektu novērošanu un uzraudzību (SST apakškomponents) un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem (SWE apakškomponents) un Zemei tuvo objektu (NEO apakškomponents) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (kosmosa situācijas apzināšanās, SSA);

(e)  civilā un valdības kontrolē esošs satelītsakaru dienests, kas dod iespēju nodrošināt satelītsakaru spējas un pakalpojumus Savienības un dalībvalstu iestādēm, kuras pārvalda drošībai būtiskas misijas un infrastruktūras (GOVSATCOM).

▌Programma ietver papildu pasākumus, ar ko tai nodrošina efektīvu un autonomu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas kosmosa nozari, augšposmā un lejasposmā, nostiprinot Savienības kosmosa ekosistēmu un Savienību kā globālo procesu dalībnieci.

4. pants

Mērķi

1.  Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un spēt atbalstīt Savienības politiskās prioritātes un ar tām saistīto uz pierādījumiem balstītu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par klimata pārmaiņām, transportu un drošību ▌;

(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši veicinot inovatīvu un konkurētspējīgu augšupējā un lejupējā sektora, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu, attīstību Eiropā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot pēc iespējas plašāku lietotāju piesaisti un Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās, vienlaikus nodrošinot sinerģiju un papildināmību ar Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem, ko veic saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” regulu;

(c)  palielināt drošumu, Savienības un tās dalībvalstu drošību ▌un stiprināt tās autonomiju, jo īpaši ▌tehnoloģiju ziņā;

(d)  veicināt Savienības kā globālā aktora lomu kosmosa nozarē, veicināt starptautisko sadarbību, stiprināt Eiropas kosmosa diplomātiju, tostarp sekmējot savstarpīguma un godīgas konkurences principus, un stiprināt tās lomu globālu problēmu risināšanā, globālu iniciatīvu atbalstā, tostarp attiecībā uz ▌ilgtspējīgu attīstību, un vairojot izpratni par kosmosu kā cilvēces kopīgu mantojumu;

(e)  uzlabot drošumu, drošību un ilgtspēju visās darbībās kosmosā, kas attiecas uz kosmiskajiem objektiem un atkritumu izplatīšanos, kā arī kosmosa vidi, īstenojot atbilstīgus pasākumus, tostarp izstrādājot un ieviešot tehnoloģijas kosmosa kuģu apglabāšanai ekspluatācijas laika beigās un kosmosa atkritumu apglabāšanai.

6.a  Starptautiskā sadarbība ir ļoti svarīga, un tā ir kosmosa stratēģijas Eiropai būtisks elements un veicina Savienības kā pasaules mēroga aktora lomu kosmosa nozarē. Komisija izmantos Programmu, lai sniegtu ieguldījumu starptautiskajos centienos un gūtu labumu no tiem, izmantojot kosmosa diplomātijas iniciatīvas, atbalstītu Eiropas tehnoloģiju un rūpniecību starptautiskā mērogā (piemēram, divpusējos dialogos, nozares darbsemināros, MVU internacionalizācijas atbalstā), atvieglotu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un veicinātu godīgu konkurenci, izmantojot arī ekonomiskās diplomātijas iniciatīvas. Eiropas kosmosa diplomātijas iniciatīvām vajadzētu būt pilnīgā saskaņā ar pašreizējām ES rīcībpolitikām, prioritātēm un instrumentiem, kā arī papildināt tos, vienlaikus Savienībai kopā ar Savienības dalībvalstīm ir galvenā loma līderpozīciju starptautiskā mērogā saglabāšanā.

2.  Programmai ir šādi īpašie mērķi:

(a)  Galileo un EGNOS: sniegt ilgtermiņa, modernus, ▌drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika noteikšanas pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību un noturību;

(b)  Copernicus: ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus, informāciju un pakalpojumus, integrējot citus datu avotus, lai palīdzētu formulēt, īstenot un uzraudzīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas un lietotāju pieprasītās darbības;

(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (SSA): uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmosa atkritumus ar mērķi vēl vairāk uzlabot SST spēju darbību un autonomiju Savienības līmenī, sniegt kosmisko laikapstākļu pakalpojumus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(d)  GOVSATCOM: GOVSATCOM lietotājiem nodrošināt uzticamu, drošu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību;

(e)  atbalstīt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam, ņemot vērā Savienības drošības pamatintereses;

(f)  veicināt spēcīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību, tostarp atbalstot kosmosa ekosistēmu un stiprinot konkurētspēju, inovāciju, uzņēmējdarbību, prasmes un spēju veidošanu visās dalībvalstīs un Savienības reģionos, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem vai juridiskām un fiziskām personām no Savienības, kas aktīvi darbojas vai vēlas iesaistīties šajā nozarē ▌.

5. pants

Piekļuve kosmosam

1.  Programma atbalsta palaišanas pakalpojumu iepirkumu un uzsākšanu Programmas vajadzībām un pēc dalībvalstu un starptautisko organizāciju pieprasījuma — uzsākšanu to vajadzībām.

2.  Sinerģijā ar citām Savienības programmām un finansēšanas shēmām un neskarot Eiropas Kosmosa aģentūras darbības kosmosa pieejamības jomā, Programma var atbalstīt:

(a)  pielāgojumus, tostarp tehnoloģiju izstrādi, kosmosa palaišanas sistēmām, kas nepieciešamas satelītu palaišanai, tostarp alternatīvas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas piekļūšanai kosmosam, lai īstenotu Programmas komponentus;

(b)  ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgojumus, tostarp jaunus risinājumus, kas ir nepieciešami programmas īstenošanai.

6. pants

Darbības inovācijas un konkurētspējas atbalstam Savienības kosmosa nozarē

1.   Programma veicina spēju veidošanu visā Savienībā un tādējādi atbalsta:

(a)  inovācijas darbības, lai pēc iespējas labāk izmantotu kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus, un pasākumus, kas veicina pētniecības un inovācijas darbību rezultātā iegūtu inovatīvu risinājumu ieviešanu un atbalsta lejupējā sektora attīstību, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citām Savienības programmām un finanšu instrumentiem, tostarp Invest EU;

(b)  darbības, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības pieprasījumu un inovāciju publiskajā sektorā, lai pilnībā izmantotu sabiedrisko pakalpojumu potenciālu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

(c)  uzņēmējdarbību, tostarp no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu, balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā, un izmantojot pirmā līguma pieeju;

(d)  uzņēmējdarbībai labvēlīgas kosmosa ekosistēmas rašanos, sadarbojoties uzņēmumiem kosmosa platformu tīkla veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa, digitālo un citu nozaru aktorus, kā arī lietotājus; platformu tīkla mērķis ir sniegt atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbību un prasmes un uzlabotu sinerģiju lejasposmā, un veicinātu sadarbību ar digitālās inovācijas platformām, kas izveidotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

(e)  izglītības un mācību pasākumu nodrošināšanu, tostarp profesionāļiem, uzņēmējiem, absolventiem un studentiem, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar valsts un reģionālām iniciatīvām, lai attīstītu augsta līmeņa prasmes;

(f)  privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;

(g)  sertifikācijas un standartizācijas darbības;

(h)  Eiropas piegādes ķēžu stiprināšanu visā Savienībā, izmantojot uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu, plašu līdzdalību visos programmas komponentos, jo īpaši saskaņā ar 14. panta noteikumiem, un pasākumos, kas stiprina to konkurētspēju pasaules mērogā.

2.  Īstenojot 1. punktā minētās darbības, ir jāatbalsta nepieciešamība attīstīt spējas dalībvalstīs, kurās ir topoša kosmosa nozare, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visām dalībvalstīm piedalīties kosmosa programmā.

7. pants

Programmas asociētās trešās valstis un starptautiskās organizācijas

1.  Programmas komponenti, izņemot SST un GOVSATCOM, ir pieejami šādām trešām valstīm:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm.

2.  Programmas komponenti, izņemot SST, ir pieejami arī jebkurai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti konkrētā nolīguma, kurš reglamentē trešās valsts vai starptautiskās organizācijas līdzdalību Savienības programmā, ar nosacījumu, ka minētais nolīgums:

(a)  nodrošina trešās valsts vai starptautiskās organizācijas, kura piedalās Savienības programmās, iemaksu un ieguvumu taisnīgu līdzsvaru;

(b)  nosaka nosacījumus līdzdalībai programmās, tostarp to, kā aprēķināmas finansiālās iemaksas atsevišķās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par Programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai;

(d)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses;

(da)  attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju.

3.  Programmas komponenti 1. un 2. punktā minētajām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām ir pieejami tikai ar nosacījumu, ka ir aizsargātas Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses.

8. pants

Trešo valstu vai starptautisko organizāciju piekļuve SST, GOVSATCOM un PRP

1.  Trešās valstis vai starptautiskas organizācijas var kļūt par 67. pantā minēto GOVSATCOM dalībnieku vai gūt piekļuvi SST sniegtajiem pakalpojumiem tikai tad, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru tās noslēdz nolīgumu, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi saistībā ar piekļuvi šādiem datiem, informācijai, jaudām un pakalpojumiem un klasificētas informācijas apmaiņas un aizsardzības sistēma.

2.  Trešo valstu vai starptautisko organizāciju piekļuvi Galileo sniegtajam publiskajam regulētajam pakalpojumam reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES(23) 3. panta 5. punkts.

9. pants

Īpašumtiesības uz resursiem un resursu izmantošana

1.  Visu saistībā ar Programmas komponentiem radīto vai izstrādāto materiālo un nemateriālo resursu īpašnieks ir Savienība. Tālab Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie līgumi, nolīgumi un citas vienošanās, kas saistītas ar darbībām, kuru rezultātā var tikt radīti vai izstrādāti šādi resursi, ietver noteikumus, kas minētajiem resursiem nodrošina šādu īpašumtiesību režīmu.

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro materiālajiem un nemateriālajiem resursiem, kas radīti vai izstrādāti saistībā ar Programmas komponentiem, ja darbības, kuru rezultātā var tikt radīti vai izstrādāti šādi resursi:

(a)  tiek veiktas saistībā ar dotācijām vai godalgām, ko pilnībā finansē no Savienības līdzekļiem;

(b)  netiek pilnībā finansētas no Savienības līdzekļiem vai

(c)  attiecas uz tādu PRP uztvērēju, kuros iestrādāta ESKI, vai šādu uztvērēju komponentu izstrādi, ražošanu vai izmantošanu.

3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību un lietošanas režīms, kas attiecas uz minētajiem resursiem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus un piešķirt to lietošanas tiesības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

4.  Komisija tiecas ar trešām personām noslēgt līgumus vai citas vienošanās par:

(a)  iepriekš esošajām īpašumtiesībām uz materiālajiem un nemateriālajiem resursiem, kas radīti vai izstrādāti saistībā ar Programmas komponentiem;

(b)  īpašumtiesību vai licences tiesību iegūšanu attiecībā uz citiem materiāliem vai nemateriāliem resursiem, kas nepieciešami Programmas īstenošanai.]

5.  Komisija ar atbilstošu satvaru nodrošina 1. un 2. punktā minēto Savienības īpašumā esošo materiālo un nemateriālo resursu optimālu izmantošanu.

6.  Jo īpaši gadījumā, ja minētie resursi ir intelektuālā īpašuma tiesības, Komisija pārvalda minētās tiesības pēc iespējas efektīvi, ņemot vērā gan nepieciešamību tās aizsargāt un piešķirt tām vērtību, gan visu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses un vajadzību nodrošināt tirgu un jauno tehnoloģiju saskaņotu attīstību un Programmas komponentu sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Šajā nolūkā tā jo īpaši nodrošina, ka attiecīgie līgumi, nolīgumi un citas vienošanās ietver iespēju nodot minētās tiesības trešām personām vai piešķirt trešām personām licences attiecībā uz minētajām tiesībām, tostarp minēto intelektuālā īpašuma tiesību radītājam, un ka Aģentūra var brīvi izmantot minētās tiesības, ja tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā, kas minēts 29. panta 3.a punktā, vai ieguldījumu nolīgumos, kas minēti 32. panta 1. punktā, iekļauj attiecīgus noteikumus, kuri ļauj Eiropas Kosmosa aģentūrai un citām pilnvarotajām struktūrām izmantot minētās tiesības, ja tas nepieciešams šo struktūru uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu un šādas izmantošanas nosacījumiem.

10. pants

Garantija

Nesamazinot pienākumus, kas noteikti juridiski saistošos noteikumos, pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. ▌ Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti ▌.

II SADAĻA

BUDŽETA IEGULDĪJUMS UN MEHĀNISMI

11. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam, tostarp saistīto risku segšanai, ir 16,9 miljardi EUR faktiskajās cenās.

Šā punkta pirmajā daļā minētā summa tiek sadalīta šādās izdevumu kategorijās:

(a)  Galileo un EGNOS: 9,7 miljardi EUR;

(b)  Copernicus: 6 miljardi EUR;

(c)  SSA/GOVSATCOM: 1,2 miljardi EUR.

2.  Papildu pasākumus, kā paredzēts 3. pantā, proti, 5. un 6. pantā minētās darbības, finansē no Programmas komponentiem.

3.  Programmai piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas aptver visas darbības, kas vajadzīgas 4. pantā minēto mērķu izpildei. Šādi izdevumi var ietvert:

(a)  pētījumus un ekspertu sanāksmes, jo īpaši atbilstīgi Programmas izmaksu un laika ierobežojumiem;

(b)  informēšanas un saziņas pasākumus, tostarp korporatīvu saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tām ir tieša saistība ar šīs regulas mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijas saišu radīšanai ar citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem;

(c)  informācijas tehnoloģijas tīklus, kuru funkcija ir informācijas apstrāde vai apmaiņa, un administratīvās pārvaldības pasākumus, tostarp drošības jomā, ko īsteno Komisija;

(d)  tehnisko un administratīvo atbalstu Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbības, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģijas sistēmas.

4.  Darbībām, kas saņem kumulatīvu finansējumu no dažādām Savienības programmām, revīziju veic tikai vienreiz, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

5.  Budžeta saistības, kas attiecas uz Programmu un aptver darbības, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.

6.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā panta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

12. pants

Piešķirtie ieņēmumi

1.  Programmas komponentu radītos ieņēmumus iemaksā Savienības budžetā un izmanto, lai finansētu komponentu, kas radījis ieņēmumus.

2.  Dalībvalstis var piešķirt Programmas komponentam papildu finansiālo ieguldījumu ar nosacījumu, ka šādi papildu elementi attiecīgajam komponentam nerada finansiālu vai tehnisku slogu vai kavējumus. Komisija saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru lemj, vai minētie nosacījumi ir izpildīti.

3.  Šajā pantā minēto papildu finansējumu uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 2. punktu].

13. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [62. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Tā var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās.

3.  Ja Copernicus budžetu izpilda netiešā pārvaldībā, var piemērot to struktūru iepirkuma noteikumus, kurām uzticēta budžeta izpilde, ciktāl tas pieļaujams saskaņā ar Finanšu regulas 62. un 154. pantu. Īpašus pielāgojumus, kas vajadzīgi minētajiem noteikumiem, nosaka attiecīgajos iemaksu nolīgumos.

III SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI I

I NODAĻA

Iepirkums

14. pants

Iepirkuma principi

1.  Īstenojot iepirkuma procedūras Programmas vajadzībām, līgumslēdzēja iestāde rīkojas saskaņā ar šādiem principiem:

(a)  visās dalībvalstīs visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem ▌, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

(b)  nodrošināt efektīvu konkurenci un, ja vien iespējams, izvairīties no pārmērīgas paļaušanās uz vienu piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām iekārtām un pakalpojumiem, ņemot vērā mērķi panākt tehnoloģisko neatkarību un pakalpojumu nepārtrauktību;

(c)  atkāpjoties no Finanšu regulas 167. panta, vajadzības gadījumā izmantot vairākus piegādes avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār visiem Programmas komponentiem, to izmaksām un grafiku;

(cc)  ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus un procedūras, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus;

(d)  stiprināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;

(e)  ievērot Programmas komponentu drošības prasības un veicināt Savienības un tās dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību;

(ee)  veicināt pakalpojumu nepārtrauktību un uzticamību;

(f)  ievērot attiecīgus sociālos un vides kritērijus.

2.  Iepirkumu padome Komisijā rūpīgi izskata iepirkuma procesu attiecībā uz visiem Programmas komponentiem un uzrauga pilnvarotajām struktūrām piešķirtā ES budžeta līgumisko izpildi. Attiecīgā gadījumā uzaicina pilnvaroto struktūru pārstāvi.

15. pants

Līgums ar nosacītām stadijām

1.  Attiecībā uz specifiskām darbībām, kas saistītas ar ekspluatāciju un infrastruktūru, līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības var piešķirt kā tiesības slēgt līgumu ar nosacītām stadijām.

2.  Līgumam ar nosacītām stadijām ir viena nemainīga stadija, no kuras izriet stingras saistības veikt darbus, piegādes vai sniegt pakalpojumus, par ko noslēgts līgums uz šo stadiju, un viena vai vairākas citas stadijas, kas ir nosacītas gan budžeta, gan izpildes ziņā. Iepirkuma procedūras dokumentos norāda uz konkrētiem elementiem, kas attiecas uz līgumu ar nosacītām stadijām. Konkrēti, šajos dokumentos norāda līguma priekšmetu, cenu vai cenas noteikšanas kārtību un darbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas kārtību katrā stadijā.

3.  Saistības, kas paredzētas līguma nemainīgajā stadijā, ir daļa no vienota veseluma; tas pats attiecas arī uz katrā nosacītajā stadijā paredzētajām saistībām, ņemot vērā iepriekšējās stadijās paredzētās saistības.

4.  Par katras nosacītās stadijas izpildi tiek pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru darbuzņēmējam paziņo atbilstīgi līguma noteikumiem.

16. pants

Izmaksu atlīdzināšanas līgumi

1.  Ievērojot 3. punktā paredzētos nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu.

Maksājamā cena ir summa, kas maksājama, lai atlīdzinātu visas tiešās izmaksas, kuras darbuzņēmējam faktiski radušās, izpildot līgumu, tādas kā izdevumi par darbaspēku, materiāliem, patēriņa precēm un par līguma izpildei nepieciešamo iekārtu un infrastruktūras izmantošanu, kā arī netiešās izmaksas, fiksēta peļņa un pienācīga motivējoša maksa, kas pamatojas uz izpildes un piegādes grafiku mērķu sasniegšanu.

2.  Izmaksu atlīdzināšanas līgumos nosaka maksimālo cenu.

3.  Līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu gadījumos, kad ir sarežģīti vai nelietderīgi noteikt precīzu fiksēto cenu sakarā ar līguma izpildei piemītošo nenoteiktību, jo:

(a)  līgumā ir paredzēti ļoti sarežģīti elementi vai elementi, kuru dēļ ir jāizmanto kāda jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ietver lielu skaitu tehnisku risku; vai

(b)  darbības, par kurām tiek slēgts līgums, operacionālu iemeslu dēļ ir jāsāk nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams pilnībā noteikt nemainīgu fiksētu cenu, tāpēc ka pastāv būtiski riski vai tāpēc ka konkrētā līguma izpilde daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

4.  Pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma maksimālā cena ir maksimālā maksājamā cena. Līguma cenu var grozīt saskaņā ar Finanšu regulas [172. pantu].

17. pants

Apakšuzņēmuma līguma slēgšana

1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un to pārrobežu dalību un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības ▌autonomiju, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.

3.  Pretendents pamato jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.

4.  Attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz desmit miljonus euro, līgumslēdzējas iestādes mērķis ir nodrošināt, ka par vismaz 30 % no līguma vērtības konkursa kārtībā slēdz apakšuzņēmuma līgumus ar dažādu līmeņu uzņēmumiem ārpus galvenā darbuzņēmēja grupas, jo īpaši, lai nodrošinātu MVU pārrobežu dalību. Komisija informē 107. panta 1. punktā minēto komiteju par šā mērķa sasniegšanu attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

II NODAĻA

Dotācijas, godalgas un finansējuma apvienošanas darbības

18. pants

Dotācijas un godalgas

1.  Savienība var segt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas [181. panta 6. punkta], kad tiek piemērotas vienotas likmes, atbildīgais kredītrīkotājs var atļaut vai noteikt saņēmēja netiešo izmaksu finansējumu, nepārsniedzot 25 % no darbības kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām ▌.

3.  Neatkarīgi no 2. punkta netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētu summu vai vienības izmaksas, ja tas ir paredzēts 100. pantā minētajā darba programmā.

4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas [204. panta], finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko var maksāt trešai personai, nepārsniedz 200 000 EUR.

19. pants

Kopīgi uzaicinājumi saistībā ar dotācijām

Komisija vai pilnvarotā struktūra saistībā ar Programmu var izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kopīgi ar subjektiem, struktūrām vai personām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Kopīga uzaicinājuma gadījumā piemēro Finanšu regulas VIII sadaļā minētos noteikumus. Vērtēšanas procedūrās iesaista ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Vērtēšanas komitejas ievēro Finanšu regulas 150. pantu.

Dotācijas nolīgumā nosaka kārtību, kas piemērojama intelektuālā īpašuma tiesībām.

20. pants

Dotācijas iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu iepirkumam

1.  Darbības var ietvert vai par galveno mērķi izvirzīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā vai inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES, 2014/25/ES un 2009/81/EK.

2.  Iepirkuma procedūras:

(a)  atbilst pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;

(b)  iepirkumam pirmskomercializācijas posmā var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, noteikt, ka iepirkto darbību izpildes vieta aprobežojas tikai ar dalībvalstu un asociēto valstu teritoriju;

(c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“piegāde no vairākiem avotiem”); un

(d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam vai pretendentiem, kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, vienlaikus nodrošinot, ka nav interešu konflikta.

3.  Darbuzņēmējam, kas rada rezultātus iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie darbuzņēmēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai līgumslēdzējas iestādes vajadzībām ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja darbuzņēmējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai tas nodod līgumslēdzējām iestādēm visas īpašumtiesības uz rezultātiem.

21. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kuru īstenošanu nolemts saskaņā ar šo Programmu, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.

IV NODAĻA

Citi finanšu noteikumi

22. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, kas saņēmusi iemaksu no citas Savienības programmas, var saņemt iemaksu arī saskaņā ar šo Programmu, ar nosacījumu, ka iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Katras iemaksu veicošās Savienības programmas noteikumus piemēro tās attiecīgajai iemaksai darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.  Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

(a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus Programmas ietvaros;

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un vai Regulas (ES) XX [par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] [8.] pantu ar nosacījumu, ka šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda noteikumus.

24. pants

Kopīgs iepirkums

1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un/vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.

2.  Iepirkuma noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar Finanšu regulas [165. pantu], piemēro pēc analoģijas ar nosacījumu, ka jebkurā gadījumā tiek piemēroti Savienības iestādēm piemērojamie procedūras noteikumi.

25. pants

Būtisku drošības interešu aizsardzība

Ja nepieciešams Savienības un tās dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzībai, jo īpaši ņemot vērā vajadzību saglabāt Savienības sistēmu integritāti un noturību, kā arī to rūpnieciskās bāzes autonomiju, Komisija nosaka vajadzīgos atbilstības nosacījumus, kas piemērojami iepirkumam, dotācijām vai godalgām, uz ko attiecas šī sadaļa. Šādā nolūkā īpaša uzmanība pievēršama tam, ka atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī un jāapņemas visas attiecīgās darbības veikt tikai Savienībā ▌. Minētos nosacījumus attiecīgi ietver dokumentos, kas saistīti ar iepirkumu, dotāciju vai godalgu. Iepirkuma gadījumā nosacījumi piemērojami izrietošā līguma pilnu dzīves ciklu.

26. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, ▌OLAF un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ▌.

IV SADAĻA

PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

27. pants

Pārvaldības principi

Programmas pārvaldība balstās uz šādiem principiem:

(a)  skaidrs uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas katra komponenta īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru, Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju, pamatojoties uz katras organizācijas kompetenci un izvairoties no uzdevumu un pienākumu pārklāšanās;

(aa)  pārvaldības struktūras piemērotība katra Programmas komponenta un pasākuma īpašajām vajadzībām;

(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas, grafiku un sniegumu savās attiecīgajās lomās un uzdevumos saskaņā ar šo regulu;

(c)  pārredzama un izmaksu ziņā efektīva pārvaldība;

(cc)  pakalpojumu nepārtrauktība un nepieciešamā infrastruktūras nepārtrauktība, tostarp aizsardzība pret attiecīgiem apdraudējumiem;

(d)  tas, ka sistemātiski un strukturēti tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ▌saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

(e)  pastāvīgi centieni kontrolēt un samazināt riskus.

28. pants

Dalībvalstu loma

1.  Dalībvalstis var piedalīties Programmā. Dalībvalstis, kas piedalās Programmā, iegulda savu tehnisko kompetenci, zinātību un palīdzību, jo īpaši drošuma un drošības jomā, un/vai attiecīgā un iespējamības gadījumā darot Savienībai pieejamus datus, informāciju, pakalpojumus un infrastruktūru, kas ir to rīcībā vai atrodas to teritorijā, tostarp nodrošinot efektīvu un netraucētu piekļuvi in situ datiem un to izmantošanu un sadarbojoties ar Komisiju, lai uzlabotu Programmai vajadzīgo in situ datu pieejamību, ņemot vērā piemērojamās licences un pienākumus.

2.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstu organizācijām, ja attiecīgās dalībvalstis šādas organizācijas ir izraudzījušās. Komisija ar īstenošanas aktu saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru attiecībā uz iemaksu