Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0233(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0421/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0421/2018

Debates :

PV 16/01/2019 - 30
CRE 16/01/2019 - 30

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.9
CRE 17/01/2019 - 10.9
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0039
P8_TA(2019)0404

Pieņemtie teksti
PDF 244kWORD 64k
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Programma “Fiscalis” sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
P8_TA(2019)0404A8-0421/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2018)0443),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 197. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0260/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0421/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 118. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2019. gada 17. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0039).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”
P8_TC1-COD(2018)0233

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Programmu “Fiscalis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013(3), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un, tāpat kā tās priekšteces, tā ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka minētās programmas ir radījušas pievienoto vērtību, ieskaitot attiecībā uz Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nebūs iespējams risināt, ja dalībvalstis nepalūkosies tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un cieši nesadarbosies ar saviem partneriem.

(2)  Ar programmu “Fiscalis 2020” dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai, un tas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu — programmu “Fiscalis” (“Programma”).

(3)  Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, būtu jāparedz, ka Programma palīdz: atbalstīt nodokļu politiku un ar nodokļu uzlikšanas jomu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanu; novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un dubultu nodokļu neuzlikšanu; novērst un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalstīt taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas; panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicināt godīgu konkurenci Savienībā; ▌atbalstīt kopīgu Savienības pieeju starptautiskos forumos un nodokļu iestāžu administratīvās kapacitātes veidošanu, tostarp modernizējot ziņošanas un revīzijas paņēmienus; kā arī atbalstīt to personāla apmācību šajos jautājumos.

(4)  Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4).

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)  Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(5) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un izdevumu, kas rodas ārējiem ekspertiem, atmaksāšanu.

(7)  Programmas “Fiscalis 2020” ietvaros piemērotās darbības ir izrādījušās adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tiktu labāk izpildīti tās mērķi, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar piemēriem, kas ilustrē konkrētas darbības, tādas kā sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā līdzdarbību administratīvos birojos un līdzdalība administratīvā izmeklēšanā, uz projektiem balstīta strukturēta sadarbība, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgas revīzijas, un IT kapacitātes veidošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodokļu iestāžu piekļuve savstarpēji savienotiem reģistriem. Attiecīgā gadījumā darbībām vajadzētu būt virzītām arī uz prioritāru jautājumu risināšanu, lai sasniegtu Programmas mērķus. Ar sadarbības un kapacitātes veidošanas palīdzību programmai “Fiscalis” arī būtu jāveicina un jāatbalsta inovācijas izmantošana un maksimāla labuma gūšana no tās, lai vēl vairāk uzlabotu spēju nodrošināt cerētos rezultātus nodokļu uzlikšanas pamatprioritāšu jomā.

(8)  Nemitīgi pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam, finanšu instrumentu internacionalizācijai un no tā izrietošajam pieaugošajam krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam, kas krietni pārsniedz Savienības robežas, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana un attiecināšana uz trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un uz starptautiskām organizācijām. Tā varētu izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistīti ar divu līdzīgu elektronisko sistēmu izstrādi un izmantošanu — vienu informācijas apmaiņai Savienībā un otru starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai paplašināšana sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Programmas īstenošanas ietvaros ir uzskatāma par attiecināmām izmaksām.

(9)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanas nozīmi, būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējus ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, tostarp no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, arī no vismazāk attīstītām valstīm, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Ar vismazāk attīstītām valstīm būtu jāsaprot tādas trešās valstis vai teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību saskaņā ar attiecīgo sarakstu, kuru darījusi publiski pieejamu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja un kurš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas definīciju. Ekspertu atlasei ekspertu grupās būtu jābalstās uz Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus. Attiecībā uz ekspertiem, kas tiek iecelti privātpersonas statusā, lai viņi neatkarīgi darbotos sabiedrības interesēs, būtu jānodrošina, ka viņi ir objektīvi, ka viņu profesionālā loma nerada iespējamu interešu konfliktu un ka informācija par viņu atlasi un piedalīšanos ir publiski pieejama.

(10)  Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana”(6) pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu līdzekļi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmā paredzētajām darbībām īsteno mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot dubultu finansēšanu. Programmas darbībās būtu jānodrošina saskaņotība ar Savienības līdzekļu izmantošanu nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam.

(10a)  Izmaksu lietderības labad programmā “Fiscalis” būtu jāizmanto iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā Muitas programma, ES krāpšanas apkarošanas programma, Vienotā tirgus programma un Reformu atbalsta programma.

(11)  Lielākā Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) kapacitātes veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi par Eiropas elektronisko sistēmu attiecīgi kopīgajiem un valstu komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jānodrošina Eiropas elektronisko sistēmu kopējo un valsts līmeņa komponentu sadarbspēja un sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām.

(12)  Pašlaik nepastāv prasība izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T), lai Savienībā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko vidi nodokļu uzlikšanai. Lai nodrošinātu IT kapacitātes veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz šāda MASP-T — plānošanas instrumenta, kam būtu jāatbilst no attiecīgajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem izrietošajiem pienākumiem, taču nepārsniedzot šādus pienākumus, — izveide.

(13)  Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ņemot vērā īstenojamo mērķu vidēja termiņa un ilgtermiņa raksturu un balstoties uz laika gaitā gūto pieredzi, darba programmām būtu jāspēj aptvert vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām, no kurām katra aptver ne vairāk kā 3 gadus, mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

(14)  Lai papildinātu šo regulu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus par darba programmu pieņemšanu.

(15)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(7) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata izvērtēt Instrumenta lokālo ietekmi. Starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas būtu jāveic ne vēlāk kā četrus gadus attiecīgi pēc Programmas īstenošanas sākuma vai pabeigšanas, būtu jāsniedz ieguldījums nākamās daudzgadu finanšu shēmas lēmumu pieņemšanas procesā. Starpposma un galīgajā izvērtēšanā būtu jāpievēršas arī atlikušajiem šķēršļiem Programmas mērķu sasniegšanai un jāsniedz ieteikumi attiecībā uz labāko praksi. Lai uzraudzītu panākto progresu, papildus starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas ir daļa no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi. Šajos ziņojumos būtu jāiekļauj kopsavilkums par gūto pieredzi un attiecīgā gadījumā par šķēršļiem, ar kuriem nācies saskarties saistībā ar attiecīgajā gadā notikušajām programmas darbībām.

(15a)  Lai apspriestu problemātiskos jautājumus un ierosinātu iespējamus uzlabojumus saistībā ar Programmas mērķiem, tostarp informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai būtu jārīko regulāri nodokļu iestāžu semināri ar saņēmēju dalībvalstu pārstāvjiem.

(16)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(10) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(11) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu, tostarp krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(12). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO — attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, — un Eiropas Revīzijas palātai (“Revīzijas palāta”) un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(17a)  Trešās valstis, kas ir EEZ dalībnieces, var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar EEZ līgumu izveidotas sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar šo līgumu. Trešās valstis var piedalīties arī, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāiekļauj īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savus attiecīgos pienākumus.

(18)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz spēju ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas maksas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktā minētajām iemaksām. Attiecināmās izmaksas noteiks atkarībā no attiecināmo darbību veida. Īpaši liela nozīme būtu jāpiešķir to dalībnieku ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izdevumiem, kuri piedalās sanāksmju tipa darbībās, vai ar pasākumu organizēšanu saistītām izmaksām, lai tiktu nodrošināta valstu ekspertu un pārvaldes iestāžu pārstāvju piedalīšanās kopīgās darbībās.

(20)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)  Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013, kas tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (“Programma”).

2.  Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:

(a)  Padomes Direktīvā 2006/112/EK(13) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

(b)  Padomes Direktīvā 92/83/EEK(14) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

(c)  Padomes Direktīvā 2011/64/ES(15) noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem,

(d)  Padomes Direktīvā 2003/96/EK(16) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

(e)  citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES(17) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nodokļi un maksājumi tiktāl, ciktāl tie ir būtiski vienotajam tirgum un dalībvalstu administratīvajai sadarbībai;

(2)  “nodokļu iestādes” ir publiskas iestādes un citas struktūras, kuras ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu un darbībām, kas saistītas ar nodokļiem;

(3)  “Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas ir nepieciešamas nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai;

(4)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai stiprinātu vienotā tirgus darbību, veicināt Savienības konkurētspēju, aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, tostarp aizsargāt šīs intereses pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

2.  Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt nodokļu politiku un ar nodokļu uzlikšanu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanu, veicināt sadarbību nodokļu jomā, tostarp nodokļu informācijas apmaiņu, un atbalstīt administratīvās kapacitātes veidošanu, ieskaitot cilvēku kompetences, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 300 miljoni EUR 2018. gada cenās jeb 339 miljoni EUR faktiskās cenās.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, vērtēšanas darbību un citu tādu darbību izmaksu segšanai, kuras saistītas ar Programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem un citiem tamlīdzīgiem rakstiskiem materiāliem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām tiktāl, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus, un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktiem vispārējiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(b)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktiem vispārējiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

(c)  citas trešās valstis atbilstoši nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkādā Savienības programmās paredzēti konkrētā nolīgumā, ar nosacījumu, ka attiecīgais nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz Savienības programmās piedalošos trešo valstu iemaksām šajās programmās un labumu, kas gūts no dalības šajās programmās;

–  paredz nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot individuālās programmās veicamo finanšu iemaksu un to administratīvo izmaksu aprēķināšanu. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas ▌21. panta 5. punktu;

–  trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Īstenošana un ES finansējuma veidi

1.  Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

7. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:

(a)  sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi;

(b)  strukturēta, uz projektiem balstīta sadarbība;

(c)  IT kapacitātes veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija;

(d)  cilvēku kompetenču un kapacitātes veidošanas darbības;

(e)  atbalsts un citas darbības, ieskaitot:

(1)  pētījumus un citus attiecīgus rakstiskus materiālus;

(2)  inovācijas darbības, jo īpaši koncepcijas pierādīšanu, izmēģinājuma projektus un prototipu izstrādi;

(3)  kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

(4)  jebkādas citas attiecīgas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Šā punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie attiecīgu darbību veidi ir norādīti nepilnīgā sarakstā I pielikumā.

Darbību prioritārie temati ir izklāstīti nepilnīgā sarakstā, kas iekļauts III pielikumā.

3.  Darbības, kas aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kuri paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija izveido vajadzīgos administratīvos mehānismus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.  Ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā IT kapacitātes palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējo ekspertu piedalīšanās

1.  Kā eksperti Programmas ietvaros organizētās darbībās var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, tostarp no tām trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, tostarp no vismazāk attīstītām valstīm, un attiecīgā gadījumā starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, uzņēmējus pārstāvošu organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ja šāda dalība sekmē tādu darbību izpildi, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, tostarp no dalībvalstu ierosināto ekspertu vidus, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, un pēc ad hoc principa — atbilstoši vajadzībām.

Komisija cita starpā izvērtē šo ārējo ekspertu objektivitāti un to, vai nepastāv interešu konflikts viņu profesionālo pienākumu dēļ.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1.  Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.  Darbība, kura saņēmusi finansējumu no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo finansējumu nesedz tās pašas izmaksas. Finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro attiecīgās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.  Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT KAPACITĀTES VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā.

2.  Komisija jo īpaši nodrošina:

(a)  kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

(d)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī.

3.  Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

(a)  valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

(d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T)

1.  Komisija un dalībvalstis izstrādā un regulāri atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, kurš ir saskaņots ar attiecīgajiem juridiski saistošajiem Savienības tiesību aktiem un kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:

(a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(c)  vai abu veidu komponentu kombinācija.

2.  Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam nodokļu uzlikšanas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.

4.  Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formātā.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā, un to publisko.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar deleģētajiem aktiem. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru.

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, kurus izmanto ziņošanai par Programmas virzību uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai efektīvi novērtētu Programmas virzību uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot II pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti lietderīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija izvērtējumus dara publiski pieejamus.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no Programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

16. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

2.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1286/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

_______________

I PIELIKUMS

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

a)  sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi:

–  semināri un darbsemināri, kuros parasti piedalās visas valstis un kuros par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

–  darba vizītes, ko organizē, lai ļautu amatpersonām iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu politikas jautājumos;

–  līdzdalība administratīvajos birojos un iesaistīšanās administratīvajās procedūrās;

b)  strukturēta sadarbība:

–  projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

–  ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

–  daudzpusēja vai vienlaicīga kontrole, kurā notiek nodokļu situācijas saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–  kopīga revīzija, kurā notiek nodokļu situācijas kopīgas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic vienota revīzijas komanda no divām vai vairākām valstīm ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–  citi administratīvās sadarbības veidi, kas noteikti Direktīvā 2011/16/ES, Regulā (ES) Nr. 904/2010, Regulā (ES) Nr. 389/2012 vai Direktīvā 2010/24/ES;

d)  cilvēku kompetences un kapacitātes veidošanas darbības:

–  vispārēja apmācība vai e-apmācības izstrāde, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem;

–  tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvo kapacitāti un uzlabot nodokļu administrāciju darbu un operācijas.

II PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvās kapacitātes veidošanu, tostarp cilvēku kompetences, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

1.  Kapacitātes (administratīvās, cilvēkresursu un IT kapacitātes) veidošana

1.  Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2.  mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto amatpersonu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.  Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.  Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.  Vienkāršotas IT procedūras valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās)

2.  Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

6.  Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, tiešsaistē darbojošos sadarbības grupu skaits)

7.  Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; nodokļu administrāciju procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/ vadlīnijas)

III PIELIKUMS

Saskaņā ar Programmas vispārējo un konkrēto mērķi, īstenojot 7. pantā minētās darbības, īpašu uzmanību cita starpā var veltīt šādiem prioritāriem tematiem:

a)  Savienības tiesību aktu īstenošana nodokļu uzlikšanas jomā, tostarp attiecīga personāla apmācība, un palīdzēšana noteikt iespējamos veidus, kā uzlabot nodokļu iestāžu administratīvo sadarbību, tostarp palīdzības sniegšanu nodokļu piedziņā;

b)  efektīvas informācijas apmaiņas atbalstīšana, tostarp grupu pieprasījumi, standarta IT formātu izstrāde, nodokļu iestāžu piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem un saņemtās informācijas izmantošanas uzlabošana;

c)  nodokļu iestāžu administratīvās sadarbības un labākās prakses, tostarp nodokļu piedziņas jomā, apmaiņas mehānismu efektīvas darbības atbalstīšana;

d)  metodiku digitalizācijas un atjaunināšanas atbalstīšana nodokļu iestādēs;

e)  labākās prakses apmaiņas atbalstīšana, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā.

_______________

(1)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).
(4)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(6)COM(2010)0700.
(7) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.)
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(9)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(10)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(11)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(13)Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(14)Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).
(15)Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).
(16)Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
(17)Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika