Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0209(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0397/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0397/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 13
CRE 10/12/2018 - 13

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.5
CRE 11/12/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.13
CRE 17/04/2019 - 8.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0487
P8_TA(2019)0405

Pieņemtie teksti
PDF 341kWORD 119k
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
P8_TA(2019)0405A8-0397/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (COM(2018)0385 – C8-0249/2018 – 2018/0209(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0385),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0249/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0397/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 226. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 156. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 11. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0487).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013
P8_TC1-COD(2018)0209

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Savienības vides, klimata un relevantā ▌enerģētikas rīcībpolitika un tiesību akti ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas vidiskas un klimatiskas problēmas, kas, ja tās netiks atrisinātas, radīs būtiskas negatīvas sekas Savienībai un tās iedzīvotāju labklājībai.

(2)  Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gadam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/2013(4), ir jaunākā no vairākām pēdējo 25 gadu Savienības programmām, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā tā izpelnījās pozitīvu vērtējumu(5), proti, līdz šim panāktais dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos novērtējumos. Tāpēc arī periodam, kas sākas 2021. gadā, vajadzētu izveidot vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) (“Programma LIFE”).

(3)  Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas nosprausti vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, rīcībpolitikās, plānos un starptautiskos saistību instrumentos, Programmai LIFE taisnīgas pārejas sistēmas ietvaros vajadzētu palīdzēt pāriet uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ▌aprites ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes, un veselības kvalitāti un apturēt biodaudzveidības zaudēšanu, un biodaudzveidību atjaunot, tostarp atbalstot Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību un novēršot ekosistēmu degradāciju, — vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot šos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta tādu vispārējo rīcības programmu īstenošana, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu, piemēram, 7. vides rīcības programma(6).

(4)  Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, kas ļauj nodrošināt to ilgtermiņa pieejamību, ekosistēmu pakalpojumiem, to saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot prātā šos mērķus, Programmai LIFE vajadzētu atspoguļot solidaritātes principus, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.

(4a)  Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, visu Savienības rīcībpolitiku un darbību definēšanā un īstenošanā būtu jāiekļauj vides un klimata aizsardzības prasības. Tāpēc būtu jāveicina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības finansēšanas programmām, tostarp sekmējot tādu darbību finansēšanu, kas papildina stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus un atbalsta Programmas LIFE ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanu un atkārtošanu. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai projekta finansējuma saņēmējiem nepārklātos administratīvais darbs un netiktu uzlikts slogs, kas izriet no dažādos finanšu instrumentos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.

(5)  Programmai LIFE vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos ▌enerģijas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam(7), Konvencijā par bioloģisko daudzveidību(8), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā(9) (“Parīzes klimata nolīgums”) un cita starpā ANO/EEK Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija), ANO/EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, ANO Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ANO Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un ANO Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

(6a)  Savienība piešķir lielu nozīmi LIFE projektu rezultātu ilgtermiņa ilgtspējai un spējai nodrošināt un noturēt šos rezultātus pēc projektu īstenošanas, inter alia, ar projektu turpināšanu, atkārtošanu un/vai pārnesi.

(7)  Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu aprites sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas sekmēs energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem īstenot Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu. Programmā LIFE būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(7a)  Projektiem saskaņā ar jauno Programmas LIFE apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju” būtu jākoncentrējas uz spēju veidošanas radīšanu un tādu zināšanu, prasmju, inovatīvu paņēmienu, metožu un risinājumu izplatīšanu, kuri ļauj panākt Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas mērķus attiecībā uz pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un lielāku energoefektivitāti. Tie parasti ir koordinācijas un atbalsta pasākumi, kuriem ir augsta ES pievienotā vērtība un kuru mērķis ir likvidēt tirgus šķēršļus, kas kavē sociāli ekonomisko pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, parasti iesaistot maza un vidēja lieluma ieinteresētās personas, vairākus dalībniekus, tostarp vietējās un reģionālās valsts iestādes, un bezpeļņas organizācijas. Šie pasākumi sniedz vairākus papildu ieguvumus, piemēram, novērš enerģētisko nabadzību, uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, samazina vietējos piesārņotājus, pateicoties energoefektivitātes uzlabojumiem un izkliedēto atjaunojamo energoresursu palielināšanai, kā arī veicina labvēlīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku un sociāli iekļaujošu izaugsmi.

(8)  Lai veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un Savienības starptautisko dekarbonizācijas saistību izpildi, ir jāpaātrina enerģētikas nozares pārveide. Programmas “Apvārsnis 2020”(10) satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta enerģētiku, efektivitāti un atjaunojamos energoresursus, būtu jāintegrē Programmas LIFE jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviest jau pieejamās tehnoloģijas atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei, un tas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Programmā LIFE būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, kas ir iesaistītas pārejā uz tīru enerģiju. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā LIFE sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

(9)  Energoefektivitātes direktīvas(11) grozījuma ietekmes novērtējumā lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu EUR apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no mērķiem apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, kurā aptverta strauja atjaunojamo energoresursu izvēršana un energoefektivitātes palielināšana, ir veidot šādu projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tādējādi palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē, arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

(9a)  Programma LIFE ir vienīgā programma, kas īpaši ir paredzēta darbībai vides un klimata jomā, un tāpēc tai ir ļoti svarīga loma Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas atbalstīšanā minētajās jomās.

(10)  Sinerģijai ar “Apvārsnis Eiropa” būtu jāveicina tas, ka “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā tiek apzināts un noteikts, kāda pētniecība un inovācija ir vajadzīga ES vides, klimata un enerģētikas problēmu risināšanai. Programmai LIFE arī turpmāk vajadzētu būt ES vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas un tiesību aktu īstenošanas katalizatoram, cita starpā pārņemot un izmantojot “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas rezultātus, un tai vajadzētu palīdzēt tos izvērst lielākā mērogā tad, kad tas var palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar vidi, klimatu vai enerģētikas pārkārtošanu. “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padome var palīdzēt lielākā mērogā izvērst un komercializēt jaunas, revolucionāras idejas, kas var nākt gaismā, īstenojot LIFE projektus. Līdzīgā kārtā būtu jāņem vērā arī sinerģija ar Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros.

(11)  Darbība, kurai Programmā LIFE piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, būtu jārevidē tikai vienreiz, šajā revīzijā aptverot visas attiecīgās programmas un attiecīgos piemērojamos noteikumus.

(12)  Komisijas jaunākais paziņojums par vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) paketi(12) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju un iekļaušanu citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai LIFE vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj novērst horizontālas, sistēmiskas problēmas, kā arī EIR apzinātos īstenošanas nepilnību pamatcēloņus, un panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un pārskatīšanu, uzlabojot vides, klimata pārmaiņu un saistīto enerģētikas pārkārtošanas jautājumu pārvaldību, tostarp veicinot ieinteresēto personu iesaisti visos līmeņos, spēju veidošanu, komunikāciju un izpratni, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kuri liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(13)  Lai apturētu biodaudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju un vērstu šo tendenci pretējā virzienā, arī jūras ekosistēmās, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un novērtēšanai; jāatbalsta tādas rīcībpolitikas un tiesību akti kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam(13), Padomes Direktīva 92/43/EEK(14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK(15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014(16), it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus, tādus kā efektīva pārvaldība, arī integrētas pieejas to prioritārās rīcības satvaru īstenošanai, kas sagatavoti uz Direktīvas 92/43/EEK pamata. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāseko saviem ar biodaudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tās varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos noteiktās izsekošanas prasības. Ar biodaudzveidību saistītajiem Savienības izdevumiem sekos, izmantojot īpašu marķieru kopu(17).

(14)  Nesenie izvērtējumi un novērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums. Ievērojamu papildu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā var dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp [Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds]. Programma LIFE šādas integrējošas pieejas efektivitāti var vēl vairāk uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti Savienības dabas un biodaudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas veicināšanai, arī darbībām, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izstrādātajos prioritārās rīcības satvaros. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas relevanto dabas un biodaudzveidības mērķu integrēšanai citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka šo rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi. Dalībvalstis savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos var nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.

(15)  Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īstenojot 2011. gadā pieņemto BEST sagatavošanas darbību un pēc tam pieņemto BEST 2.0 Programmu un BEST RUP projektu, shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi un izšķirīgo lomu pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Komisija lēš, ka šajās teritorijās uz vietas īstenojamo projektu finansiālam atbalstam ik gadu ir vajadzīgi 8 miljoni EUR. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu ir augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Tāpēc ir lietderīgi ▌no Programmas LIFE finansēt mazas biodaudzveidībai paredzētas dotācijas, tostarp spēju veidošanas un katalītiskas darbības, gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(16)  Lai aizvien vairāk ieietos aprites ekonomika un resursefektivitāte, ir jāmaina pieeja materiālu un produktu, arī plastmasas, izstrādei, ražošanai, patēriņam, remontēšanai, atkārtotai lietošanai, reciklēšanai un likvidēšanai, pievēršoties visam produktu aprites ciklam. Programmai LIFE būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomikas modeli, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem (uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem), it sevišķi izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām un nacionālām situācijām pielāgotas paraugtehnoloģijas, paraugprakses un paraugrisinājumus, tostarp integrētas pieejas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai un atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanai. Atbalstot to, ka tiek īstenots Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” var īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.

(16a)  Lai Savienības pilsoņiem būtu laba veselība un lai viņi labi justos, būtiska nozīme ir augstam vides aizsardzības līmenim. Programmai būtu jāatbalsta Savienības mērķis ražot un izmantot ķīmiskās vielas tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, nolūkā sasniegt mērķi par netoksisku vidi Eiropas Savienībā. Programmai būtu arī jāatbalsta pasākumi Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK(18) īstenošanas veicināšanai, lai nodrošinātu tādus trokšņu līmeņus, kas neizraisa būtisku negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēka veselībai.

(17)  Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un to nepakļautu riskam, vienlaikus stiprinot sinerģiju starp gaisa kvalitātes uzlabojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību, jo īpaši apgabalos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstam gaisa piesārņojuma līmenim. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284(19) uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(18)  Ar Direktīvu 2000/60/EK(20) tika izveidots Savienības virszemes ūdeņu, piekrastes ūdeņu, pārejas ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzības satvars. Minētās direktīvas mērķus atbalsta ▌ar labāku ūdens resursu rīcībpolitikas mērķu īstenošanu un integrēšanu citās politikas jomās. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, kas palīdz efektīvi īstenot Direktīvu 2000/60/EK un citus relevantus Savienības ūdens resursu jomas tiesību aktus, kas palīdz sasniegt labu stāvokli Savienības ūdensobjektos, izmantojot, izstrādājot un pārņemot paraugprakses, kā arī organizējot komplementāras darbības citās ES programmās vai piesaistot citus finansējuma avotus.

(19)  Viens no vispārējiem ES vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot jūras vidi. Ar Programmu LIFE vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt biodaudzveidību un jūras ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības satvariem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK(21), veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Komisijas paziņojumu par stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši nolūkā risināt pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir jūras vides aizsardzība.

(20)  Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās enerģētikas pārkārtošanas lietās ▌, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli, un patērētāju iesaisti un jāpaplašina visu līmeņu ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā. Tāpēc ir lietderīgi, lai Programma atbalstītu plašu NVO loku, kā arī bezpeļņas organizāciju tīklus, kas īsteno vispārējas Savienības nozīmes mērķus un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata rīcības jomā, konkursa un pārredzamā veidā piešķirot dotācijas darbībām, lai šādām NVO, tīkliem un struktūrām palīdzētu efektīvi sekmēt Savienības politikas īstenošanu un veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākiem partneriem.

(21)  Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu Programmas LIFE apakšprogrammu transversālam mērķim, un Programmai LIFE vajadzētu palīdzēt izstrādāt un īstenot vides un klimata acquis un nodrošināt tā izpildi un ievērošanu, jo īpaši horizontālo vidiskās pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, ar ko tiktu īstenota Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(22).

(22)  Programmai LIFE tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ▌aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.

(22a)  Ar Programmu paredzēts atbalstīt tādu metožu, pieeju un paraugprakses demonstrēšanu, ko var pārņemt un izvērst. Inovatīvi risinājumi sekmētu ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi apvidos, kuros notiek aktīvs darbs klimata, ūdens, augsnes, biodaudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šajā ziņā būtu jāuzsver sinerģija ar citām programmām un rīcībpolitikām, tādām kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai un ES Vides vadības un audita sistēma.

(23)  Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām (integrēšana). Tāpēc noteikti ir jāpastiprina integrēšanas centieni, lai nodrošinātu pārējo Savienības finansēšanas programmu ilgtspēju, ieguldījumu biodaudzveidībā un klimatnoturīgumā un lai visos Savienības instrumentos tiktu integrēti ilgtspēju nodrošinoši pasākumi. Programmas LIFE ietvaros izstrādātajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalītiska loma, būtu jāizmanto šo finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piem., valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģija.

(23a)  Stratēģisko dabas projektu un stratēģisko integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskiem aktoriem, uz kuriem attiecas Programmas mērķuzdevumi. Tāpēc saistībā ar projektu izstrādi, īstenošanu, novērtēšanu un uzraudzību būtu jāpiemēro pārredzamības un lēmumu publiskuma principi, jo īpaši gadījumā, ja notiek līdzekļu integrēšana vai iesaistīti vairāki finansējuma avoti.

(24)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir saskaņoti un vērienīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma LIFE palīdzēs klimata pasākumus pilnīgāk integrēt citās politikas jomās un panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 25 % ES budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā 2021.–2027. gada DFS periodā un ikgadējā 30 % mērķa sasniegšanā pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2027. gadā. Paredzams, ka programmas LIFE pasākumu ieguldījums klimatisko mērķu sasniegšanā būs 61 % no programmas LIFE kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas Programmas LIFE sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz novērtētas relevanto izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

(25)  Īstenojot programmu LIFE, pienācīga uzmanība būtu jāvelta tālāko reģionu stratēģijai(23), ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas.

(26)  Atbalstot Programmas LIFE īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar Programmas LIFE valstu kontaktpunktu (VKP) tīklu, lai stimulētu sadarbību ar mērķi uzlabot VKP pakalpojumus un darīt tos efektīvākus visā Eiropas Savienībā, kā arī lai palielinātu iesniegto priekšlikumu vispārējo kvalitāti, jāorganizē semināri un darbsemināri, jāpublicē sarakste ar Programmas LIFE ietvaros finansētajiem projektiem vai jāveic citas darbības, piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kas orientētas uz projektu rezultātu labāku izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā, tādējādi veicinot sadarbību un komunikāciju. Šādas darbības it sevišķi būtu jāorientē uz dalībvalstīm, kas apgūst maz līdzekļu, un ar tām būtu jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem vai ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos un vēl noritošos projektos tajā pašā jomā. Ir būtiski šādas komunikācijas un sadarbības darbības vērst uz reģionālām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām.

(26a)  Programmas LIFE projektu izvērtēšanas un piešķiršanas procesa kritērijs ir kvalitāte. Lai atvieglotu Programmas LIFE mērķu īstenošanu visā Savienībā un lai veicinātu projektu priekšlikumu kvalitāti, Programmā LIFE būtu jādara pieejams finansējums tehniskās palīdzības projektiem efektīvas dalības veicināšanai. Komisijai būtu jācenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai palielinātu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu. Daudzgadu darba programmā tiks izklāstītas specifikācijas par zemu efektīvu dalību un atbalsttiesīgām darbībām, un piešķiršanas kritērijiem attiecībā uz Programmu LIFE, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu pieteikumu iesniedzēju dalību un sekmīguma līmeni, cita starpā ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu, katras dalībvalsts Natura 2000 teritoriju kopplatību, kas izteikta kā proporcija no Natura 2000 teritoriju kopplatības, un katras dalībvalsts teritorijas proporcionālo daļu, ko aizņem Natura 2000 teritorijas. Atbalsttiesīgajām darbībām vajadzētu būt tādām, kuru mērķis ir uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti.

(27)  Lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm, ir izveidots Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes nodrošināšanas tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un ES Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE(24)), un tiem ir unikāla loma Savienības vides tiesību aktu izpildes panākšanā. Tie ievērojamā mērā palīdz panākt, ka Savienības vides tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti un to izpilde tiek panākta saskanīgi, izvairoties no konkurences izkropļojumiem, palīdz uzlabot vidisko inspekciju un tiesībaizsardzības mehānismu kvalitāti ar tīklu sistēmu gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī un nodrošina apmaiņu ar informāciju un pieredzi dažādos pārvaldes līmeņos, kā arī ar mācībām un detalizētām diskusijām par vides jautājumiem un izpildes panākšanas aspektiem, tostarp uzraudzības un atļauju piešķiršanas procesiem. Ņemot vērā to ieguldījumu Programmas LIFE mērķu sasniegšanā, ir lietderīgi atļaut dotācijas IMPEL, ENPE un EUFJE piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai arī turpmāk sniegtu atbalstu šo apvienību darbībām. Uzaicinājums var nebūt obligāts arī citos gadījumos, kas atbilst Finanšu regulas vispārīgajām prasībām, piem., attiecībā uz dalībvalstu ieceltām struktūrām, par kuru darbību tās atbild, ja attiecīgās dalībvalstis ir identificētas kā dotācijas labuma guvējas ar Savienības tiesību aktu.

(28)  Ir lietderīgi noteikt Programmas LIFE finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(25).

(28a)  Maksimālās līdzfinansējuma likmes būtu jānosaka tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu atbalsta līmeni Programmā LIFE. Lai ņemtu vērā vajadzīgo pielāgojamību, kas nepieciešama, lai reaģētu uz pašreizējo darbību un subjektu loku, konkrētas līdzfinansējuma likmes veicinās noteiktību, vienlaikus saglabājot zināmu elastību, ko piešķir atbilstoši konkrētajām vajadzībām vai prasībām. Uz konkrētajām līdzfinansējuma likmēm vienmēr būtu jāattiecina relevantās maksimālās līdzfinansējuma likmes.

(29)  Šai regulai ir piemērojami horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un konkrēti nosaka, kāda ir procedūra budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumiem, godalgām, netiešo izpildi, kā arī paredz finansiālo aktoru atbildības pārbaudes. Uz LESD 322. panta pamata pieņemtie noteikumi skar arī Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir neatņemams pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES līdzekļu izmantojuma priekšnoteikums.

(30)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula)(26), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(27), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(28), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(29) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(30) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(31). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, ▌EPPO — attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 — un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(31)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošana ir viegli saprotama, un būtu jāveicina projekta izpildītāju darba īstena vienkāršošana.

(32)  Attiecīgā gadījumā Programmas LIFE rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai būtu jāizmanto arī InvestEU ▌finanšu instrumenti un budžeta garantijas, tostarp no Programmas LIFE piešķirtā summa, kā noteikts daudzgadu darba programmās Programmas LIFE ietvaros.

(33)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES(32)  94. pantu tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas LIFE noteikumiem un mērķiem un iespējamiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Šiem subjektiem Programmā LIFE būtu jāpiedalās galvenokārt ar apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” projektiem.

(34)  Programmai vajadzētu būt atvērtai trešām valstīm saskaņā ar Savienības un attiecīgo valstu nolīgumiem, kuros noteikti konkrētie to dalības nosacījumi.

(35)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar EEZ līgumu noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties arī uz citu tiesību instrumentu pamata. Regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasa piešķirt vajadzīgās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie varētu visaptveroši rīkoties savā kompetencē.

(36)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu Programma LIFE ir jāizvērtē, balstoties uz informāciju, kas iegūta, pateicoties konkrētām uzraudzības prasībām, reizē izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, it sevišķi dalībvalstīm. Šīs prasības attiecīgā gadījumā var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats Programmas LIFE faktiskās ietekmes izvērtēšanai. Programmas LIFE pilnīgā ietekme veidojas no netiešiem, ilgtermiņa un grūti izmērāmiem ieguldījumiem virzībā uz visu Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu. Programmas LIFE uzraudzībai šajā regulā noteiktie tiešie iznākuma rādītāji un izsekošanas prasības būtu jāpapildina ar agregētiem konkrētiem projektu līmeņa rādītājiem, kas aprakstāmi daudzgadu darba programmās vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, cita starpā attiecībā uz Natura 2000 un dažu gaisa piesārņotāju emisijām.

(36a)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmu pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(33). Ja Programmas LIFE komiteja nesniedz nekādu atzinumu par īstenošanas akta projektu, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta otro daļu īstenošanas akta projekts nebūtu jāpieņem.

(37)  Lai nodrošinātu, ka Programmas atbalsts un īstenošana ir saskanīga ar Savienības rīcībpolitikām un prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā grozīt rādītājus vai papildināt šo regulu attiecībā uz rādītājiem un izveidot uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(38)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu augsta līmeņa vides aizsardzībā un vērienīgā klimatiskā rīcībā, nodrošinot labu pārvaldību un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, un ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt Savienības vides, biodaudzveidības, klimata, aprites ekonomikas un relevanto atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tiesību aktu, stratēģiju, plānu vai starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)  Tāpēc Regula (ES) Nr. 1293/2013 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidota vides un klimata pasākumu programma (LIFE) (“Programma LIFE”).

Regulā ir izklāstīti Programmas LIFE mērķi, budžets 2021.–2027. gada periodam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “stratēģiski dabas projekti” ir projekti, kas palīdz sasniegt Savienības dabas un biodaudzveidības mērķus, dalībvalstīs īstenojot saskaņotas rīcības programmas nolūkā šos mērķus un prioritātes integrēt citās rīcībpolitikās un finanšu instrumentos, tostarp koordinēti īstenojot saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotos prioritārās rīcības satvarus;

(2)  “stratēģiski integrētie projekti” ir projekti, kas reģionālā, starpreģionālā, nacionālā vai transnacionālā mērogā īsteno vidiskās vai klimatiskās stratēģijas vai rīcības plānus, kurus izstrādājušas dalībvalstu iestādes un kuri prasīti konkrētos Savienības vides, klimata vai relevantos ▌ enerģētikas tiesību aktos vai rīcībpolitikās, vienlaikus nodrošinot ieinteresēto personu iesaisti un veicinot sadarbību ar vismaz vienu citu Savienības, nacionālo vai privāto finansējuma avotu un tā piesaisti;

(3)  “tehniskās palīdzības projekti” ir projekti, kas palīdz veidot spējas piedalīties standarta rīcības projektos, sagatavot stratēģiskus dabas projektus un stratēģiskus integrētos projektus vai sagatavoties piekļuvei citiem Savienības finanšu instrumentiem vai citiem pasākumiem, kuri vajadzīgi, lai sagatavotu citu Programmas LIFE, iepriekšējo programmu vai citu Savienības programmu finansēto projektu rezultātu izvēršanu lielākā mērogā vai to atkārtošanu, nolūkā sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus. Starp tādiem projektiem var būt arī spēju veidošana saistībā ar dalībvalstu iestāžu darbībām efektīvai dalībai Programmā LIFE;

(4)  “standarta rīcības projekti” ir projekti, kas ir orientēti uz 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem Programmas mērķiem, bet nav ne stratēģiskie integrētie projekti, ne stratēģiskie dabas projekti, ne tehniskās palīdzības projekti;

(5)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/... (“Finanšu regula”) 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 190. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas LIFE vispārīgais mērķis ir sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ▌aprites ekonomiku, aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes, kvalitāti, apturēt biodaudzveidības zudumu un biodaudzveidību atjaunot, un novērst ekosistēmu degradāciju, tostarp atbalstot Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Programma LIFE atbalsta arī atbilstīgi LESD 192. panta 3. punktam pieņemto vispārējo rīcības programmu īstenošanu.

2.  Programmas LIFE konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus, metodes un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides, tostarp dabas un biodaudzveidības, un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz atjaunojamu enerģiju un uzlabot energoefektivitāti, dot ieguldījumu zināšanu bāzē un paraugprakses izmantošanā, īpaši dabas un biodaudzveidības jomā, tostarp ar Natura 2000 tīkla atbalstu;

(b)  atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu vides jomā, tostarp attiecībā uz dabu un biodaudzveidību, un attiecībā uz klimata pasākumiem un pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vai energoefektivitātes palielināšanu, tostarp uzlabot pārvaldību visos līmeņos, īpaši stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

(c)  palīdzēt lielā mērogā izvērst veiksmīgus tehniskus un rīcībpolitiskus relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas risinājumus vides jomā, tostarp attiecībā uz dabu un biodaudzveidību, un uz klimata pasākumiem un pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vai energoefektivitātes palielināšanu, atkārtojot rezultātus, integrējot saistītos mērķus citās rīcībpolitikās un publiskā un privātā sektora praksēs, mobilizējot investīcijas un uzlabojot piekļuvi finansējumam.

4. pants

Struktūra

Programmai LIFE ir šāda struktūra:

(1)  joma “Vide”, kurā ietilpst:

(a)  apakšprogramma “Daba un biodaudzveidība”;

(b)  apakšprogramma “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;

(2)  joma “Klimata pasākumi”, kurā ietilpst:

(a)  apakšprogramma “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām”;

(b)  apakšprogramma “Pāreja uz tīru enerģiju”.

5. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada periodā ir 6 442 000 000 EUR 2018. gada cenās (7 272 000 000 EUR faktiskajās cenās).

2.  Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:

(a)  4 715 000 000 EUR 2018. gada cenās (5 322 000 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 73,2 % no kopējā Programmas finansējuma) jomai “Vide”, no kā

(1)  2 829 000 000 EUR 2018. gada cenās (3 261 420 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 44,9% no kopējā Programmas finansējuma) apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un

(2)  1 886 000 000 EUR 2018. gada cenās (2 060 580 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 28,3% no kopējā Programmas finansējuma) apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;

(b)  1 950 000 000 EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā

(1)  950 000 000 EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un

(2)  1 000 000 000 EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) ... (34) [jaunā Daudzgadu finanšu shēmas regula] un Finanšu regulā izklāstīto elastības noteikumu piemērošanu.

3.a  Neatkarīgi no 2. punkta vismaz 60 % no budžeta līdzekļiem, kas piešķirti projektiem, kurus 2. punkta a) apakšpunktā minētajā jomā “Vide” atbalsta ar rīcības dotācijām, paredz dotācijām projektiem, ar ko atbalsta apakšprogrammu “Daba un biodaudzveidība”, kura minēta 2. punkta) apakšpunkta i) punktā.

4.  No Programmas LIFE var finansēt Komisijas veiktas tehniskas un administratīvas palīdzības darbības, kas vajadzīgas Programmas LIFE īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbības, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, un tīkla darbības, ar ko atbalsta Programmas LIFE valstu kontaktpunktus, tostarp mācības, savstarpējas mācīšanās pasākumus un pieredzes apmaiņas pasākumus.

5.  No Programmas var finansēt darbības, kuras Komisija īsteno, lai atbalstītu Savienības vides, klimata vai relevanto ▌enerģijas tiesību aktu vai rīcībpolitiku ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu nolūkā sasniegt 3. pantā izklāstītos mērķus. Šādas darbības var ietvert:

(a)  informēšanu un komunikāciju, tostarp izpratnes vairošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas tiesību aktu īstenošanu un transponēšanu;

(b)  pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

(c)  ▌ rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī to projektu novērtēšanu un analīzi, kurus nefinansē no Programmas LIFE, ja tie atbilst 3. pantā izklāstītajiem mērķiem;

(d)  darbseminārus, konferences un sanāksmes;

(e)  sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses platformas;

(f)  citas darbības, piemēram, godalgas.

6. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Ja pilnībā tiek ievēroti visi noteikumi un nosacījumi, Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  citas trešās valstis — saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver konkrētās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ja vien minētais nolīgums

–  nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;

–  nosaka nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  trešajai valstij attiecībā uz programmu nepiešķir lēmuma tiesības;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finansiālās intereses.

2.  Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

6.a pants

Starptautiska sadarbība

Programmas LIFE īstenošanas laikā var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un ar to iestādēm un struktūrām, ja tas ir nepieciešams 3. pantā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanai.

7. pants

Sinerģija ar citām Savienības programmām

Komisija sekmē konsekventu Programmas LIFE īstenošanu, un Komisija un dalībvalstis sekmē, lai tā būtu saskanīga un tiktu koordinēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu+, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un InvestEU, tā radot sinerģiju, it sevišķi attiecībā uz stratēģiskiem dabas projektiem un stratēģiskiem integrētajiem projektiem, un atbalstot Programmas LIFE ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanu un pārņemšanu. Komisija un dalībvalstis visos līmeņos cenšas nodrošināt papildināmību.

8. pants

Savienības finansējuma apgūšana un veidi

1.  Komisija Programmu LIFE īsteno ▌tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu vai netiešā pārvaldībā kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programmas LIFE sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, piem., dotācijas, godalgas un iepirkums. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.a  Vismaz 85 % no Programmas LIFE budžeta piešķir dotācijām, kas minētas 10. panta 2. punktā un 10. panta 5. punktā, projektiem, kurus finansē ar citiem finansējuma veidiem, tādā apmērā, kas noteikts daudzgadu darba programmā, vai attiecīgā gadījumā un tādā apmērā, kas noteikts 17. pantā minētajā daudzgadu darba programmā, finanšu instrumentiem 8. panta 2. punktā minēto finansējuma apvienošanas darbību veidā. Komisija nodrošina, ka projekti, kurus finansē ar citiem finansējuma veidiem, pilnībā atbilst šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Maksimālā summa, ko piešķir 10. panta 3.b punktā minētajām dotācijām, ir 15 miljoni EUR.

2.b  Maksimālās līdzfinansējuma likmes atbalsttiesīgām darbībām, kas minētas 10. panta 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, veido līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām un līdz 75 % attiecībā uz projektiem, kurus finansē no apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība”, un īpaši tiem, kas saistīti ar prioritārām dzīvotnēm vai sugām Direktīvas 92/43/EEK īstenošanai, vai ar tādām putnu sugām, kuras saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 16. pantu izveidotā Tehniskā un zinātniskā progresa ieviešanas komiteja uzskata par prioritārām finansējuma saņemšanai, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu saglabāšanas mērķi. Darbībām, kas minētas 10. panta 5. punktā, maksimālā līdzfinansējuma likme veido 70 % no attiecināmajām izmaksām. Neskarot attiecīgās un noteiktās maksimālās līdzfinansējuma likmes, konkrētas likmes precīzāk nosaka 17. pantā minētajā daudzgadu darba programmā. Tās var pielāgot atbilstoši katras apakšprogrammas, projekta veida vai dotācijas veida prasībām.

Projektiem, kuri aprakstīti 10. panta 3b. punktā, maksimālās līdzfinansējuma likmes nepārsniedz 95 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz projektiem pirmās daudzgadu darba programmas laikā; otrajai daudzgadu darba programmai un pēc apstiprinājuma saņemšanas šajā darba programmā, līdzfinansējuma likme veido 75 % no attiecināmajām izmaksām.

2.c  Programmas LIFE projektu izvērtēšanas un piešķiršanas procesa kritērijs ir kvalitāte. Komisija cenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai palielinātu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA UN TIESĪBAS PIEDALĪTIES

9. pants

Dotācijas

Programmas LIFE dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

10. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Dotācijas var piešķirt šādu veidu darbībām:

(a)  stratēģiski dabas projekti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā apakšprogrammā;

(b)  stratēģiski integrētie projekti 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētajās apakšprogrammās;

(c)  tehniskās palīdzības projekti;

(d)  standarta rīcības projekti;

(e)  citas darbības, kas vajadzīgas 3. panta 1. punktā nospraustā vispārīgā mērķa sasniegšanai, tostarp saskaņošanas un atbalsta darbības, kuru mērķis ir sekmēt spēju veidošanu, informācijas un zināšanu izplatīšanu un izpratnes veidošanu, lai atbalstītu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un lielāku energoefektivitāti.

3.  Apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” projektos, kas attiecas uz Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un monitoringu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, ņem vērā prioritātes, kuras izklāstītas valstu vai reģionālos plānos, stratēģijās un dabas un biodaudzveidības aizsardzības rīcībpolitikās, tostarp saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotajos prioritārās rīcības satvaros.

3.a  Tehniskās palīdzības projekti spēju veidošanai, kas saistīti ar dalībvalstu iestāžu darbību, kuras mērķis ir uzlabot efektīvu dalību Programmā LIFE, atbalsta to dalībvalstu darbības, kurās ir zema efektīva līdzdalība, lai uzlabotu valstu kontaktpunktu pakalpojumus visā Eiropas Savienībā un palielinātu iesniegto priekšlikumu vispārējo kvalitāti.

4.  Ar dotācijām var finansēt darbības ārpus dalībvalsts, aizjūras zemes vai ar to saistītās teritorijas, ja vien projekts ir vērsts uz Savienības vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem un darbības ārpus Savienības ir jāveic, lai nodrošinātu dalībvalstu teritorijā vai aizjūras zemē vai teritorijā veikto pasākumu rezultativitāti, vai lai atbalstītu starptautiskos nolīgumus, kurus ir parakstījusi Savienība.

5.  Ar darbības dotācijām atbalsta tādu bezpeļņas tiesību subjektu darbību, kas ir iesaistīti Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādē, īstenošanā un izpildes panākšanā un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata pasākumu, tostarp enerģētikas pārkārtošanas, jomā saskaņā ar programmas LIFE mērķiem, kuri minēti 3. pantā.

11. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas [197]. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro dalībtiesīguma kritērijus, kas noteikti 2. līdz 3. punktā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

(a)  tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm vai teritorijām:

(1)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

(2)  Programmas LIFE asociētā trešā valsts;

(3)  citas trešās valstis, kas uzskaitītas 17. pantā minētajā daudzgadu darba programmā, ņemot vērā šā panta 4.–6. punktā noteiktos nosacījumus;

(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

3.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties.

4.  Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties Programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētas darbības mērķu sasniegšanai vai tālab, lai nodrošinātu Savienības pasākumu iedarbīgumu.

5.  Tiesīgi piedalīties ir tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz trim neatkarīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, vai trešās valstīs, kas ir Programmas asociētās valstis, vai citās trešās valstīs.

6.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

6.a  Lai Programmas līdzekļus izmantotu lietderīgi un lai panāktu 4. punktā minēto tiesību subjektu efektīvu dalību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot apmēru, kādā attiecīgo tiesību subjektu dalība Savienības īstenotajā vidiskajā un klimatiskajā politikā ir uzskatāma par pietiekamu, lai viņi būtu tiesīgi piedalīties Programmā.

12. pants

Tieša piešķiršana

Neskarot Finanšu regulas [188.] pantu, I pielikumā nosauktajām struktūrām dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

13. pants

Piešķiršanas kritēriju noteikšana

Komisija 17. pantā minētajā daudzgadu darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus nosaka piešķiršanas kritērijus, ņemot vērā šādus principus:

(a)  no Programmas LIFE finansētie projekti atbilst Savienības interesēm, jo sniedz nozīmīgu ieguldījumu 3. pantā minēto vispārējo un konkrēto Programmas LIFE mērķu sasniegšanā, un minēto mērķu sasniegšanu neapdraud, un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

(aa)  projekti nodrošina izmaksefektīvu pieeju un ir tehniski un finansiāli saskaņoti;

(ab)  priekšroka dodama projektiem ar vislielākā devuma potenciālu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;

(b)  izvērtējumā papildpunktus piešķir projektiem, kas sniedz blakusieguvumus un veicina sinerģijas starp 4. pantā minētajām apakšprogrammām;

(c)  izvērtējumā papildpunktus piešķir projektiem, kam ir vislielākās izredzes tikt atkārtotiem un ieviestiem publiskajā vai privātajā sektorā vai vislielākās izredzes mobilizēt lielākās investīcijas vai finansiālos resursus (katalītiskais potenciāls);

(d)  nodrošina, ka standarta rīcības projekti ir atkārtojami;

(e)  izvērtējumā papildpunktus piešķir projektiem, kas par pamatu ņem citu Programmas LIFE, iepriekšējo programmu vai no citiem Savienības līdzekļiem finansētu projektu rezultātus vai tos izvērš lielākā mērogā;

(f)  attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību velta projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos, augstas dabas vērtības apgabalos vai tālākajos reģionos.

14. pants

Ar zemes iegādi saistītās attiecināmās izmaksas

Papildus kritērijiem, kas izklāstīti Finanšu regulas [186]. pantā, ar zemes iegādi saistītās izmaksas uzskata par attiecināmām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)  iegāde veicinās saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā tīkla Natura 2000 uzlabošanu, uzturēšanu un integritātes atjaunošanu, tostarp savienotības uzlabošanu, radot koridorus, atbalsta punktus vai citus zaļās infrastruktūras elementus;

(b)  zemes iegāde ir vienīgais vai izmaksefektīvākais veids, kā panākt vēlamo saglabāšanas iznākumu;

(c)  iegādātā zeme ilgtermiņā tiek rezervēta zemes izmantojumiem, kas atbilst Programmas LIFE konkrētajiem mērķiem,

(d)  attiecīgā dalībvalsts ar īpašuma nodošanu vai citādā veidā nodrošina šādas zemes ilgtermiņa paredzēšanu dabas saglabāšanas mērķiem.

15. pants

Kumulatīvais, komplementārais un kombinētais finansējums

1.  Darbība, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas LIFE ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka darbība sekmē 3. pantā noteikto vides vai klimata mērķu sasniegšanu un neapdraud kādu no tiem. Katrai darbības finansējuma daļai ir attiecīgi piemērojami tās Savienības programmas noteikumi, kas šo daļu finansē. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to, kādu atbalstu sniegušas dažādās Savienības programmas, var aprēķināt pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.  Darbības, kam piešķirts izcilības zīmogs vai kas atbilst šiem kumulatīvajiem salīdzinošajiem nosacījumiem:

(a)  tās ir novērtētas Programmas LIFE uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)  minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros tās nevar finansēt budžeta ierobežojumu dēļ,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 67. panta 5. punktu vai Regulas (ES) XX [par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] 8. pantu, ja vien šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem un dalībtiesīguma kritērijiem. Piemēro tā fonda noteikumus, kurš sniedz atbalstu.

III NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS

16. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar Programmu LIFE īsteno atbilstoši InvestEU regulai un Finanšu regulas X sadaļai, pienācīgu uzmanību pievēršot ilgtspējas un pārredzamības prasībām.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, ZIŅOŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

17. pants

Daudzgadu darba programma

1.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem Programmas LIFE daudzgadu darba programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20.a panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

2.  Katrā daudzgadu darba programmā atbilstoši 3. pantā izklāstītajiem mērķiem nosaka:

(a)  līdzekļu sadalījumu katrā apakšprogrammā šīs apakšprogrammas vajadzībām un starp dažādiem finansējuma veidiem, kā arī maksimālo kopējo summu, ko piešķir dotācijām, kā minēts 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

(aa)  attiecīgā gadījumā maksimālo summu finanšu instrumentiem apvienošanas darbību ietvaros saskaņā ar Programmu LIFE;

(ab)  maksimālo kopējo summu dotācijām, ko piešķir I pielikumā uzskaitītajām struktūrām saskaņā ar 12. pantu;

(b)  projektu tēmas vai konkrētas vajadzības, kurām finansējums 10. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem projektiem tiek piešķirts jau iepriekš;

(c)  stratēģijas un plānus, kam paredzēti stratēģiskie integrētie projekti, attiecībā uz kuriem finansējumu var pieprasīt 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem projektiem;

(d)  maksimālo attiecināmības periodu projekta īstenošanai;

(da)  orientējošos grafikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus laikposmā, uz ko attiecas daudzgadu darba programma;

(db)  projektu iesniegšanas un atlases procedūras tehnisko metodiku un piešķiršanas kritērijus saskaņā ar 13. pantā minētajiem elementiem;

(dc)  specifikācijas līdzfinansējuma likmēm, kas minētas 8. panta 2.b punktā;

(dd)  regulas 10. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto atbalsttiesīgo darbību maksimālās līdzfinansējuma likmes;

(de)  attiecīgā gadījumā detalizētus noteikumus saistībā ar kumulatīvā, komplementārā un kombinētā finansējuma piemērošanu;

(df)  specifikācijas par zemu efektīvu dalību un atbalsttiesīgām darbībām un piešķiršanas kritērijus tehniskās palīdzības projektiem, kuru mērķis ir spēju veidošana, kas saistīta ar dalībvalstu iestāžu darbībām efektīvas dalības nodrošināšanai Programmā LIFE.

2.a  Pirmā daudzgadu darba programma ilgst četrus gadus un otrā daudzgadu darba programma — trīs gadus.

2.b  Saistībā ar daudzgadu darba programmām Komisija katru gadu publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus attiecībā uz konkrēto periodu. Komisija nodrošina, ka attiecīgajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumā neizmantotos līdzekļus pārdala tajā pašā jomā starp dažādiem darbību veidiem, kas minēti 10. panta 2. punktā.

2.c  Komisija nodrošina, ka daudzgadu darba programmu izstrādes laikā notiek apspriedes ar ieinteresētajām personām.

18. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija, pamatojoties uz II pielikumā iekļautajiem rādītājiem, ziņo par Programmas LIFE virzību uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka Programmas LIFE virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek novērtēta rezultatīvi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 21. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai vajadzības gadījumā rādītājus pārskatītu vai papildinātu, tostarp nolūkā tos saskaņot ar citām Savienības programmām noteiktajiem rādītājiem, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu attiecībā uz konkrētu rādītāju noteikšanu katrai apakšprogrammai un projektu veidam, pamatojoties uz II pielikumu.

3.  Komisija nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai to panāktu un ievērojot relevanto metodiku, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības, lai varētu savākt agregējamus projekta līmeņa iznākuma un ietekmes rādītājus attiecībā uz visiem relevantajiem konkrētajiem vides un klimata rīcībpolitikas mērķiem, arī Natura 2000 un dažu gaisa piesārņotāju, arī CO2, emisijām.

4.  Komisija regulāri uzrauga klimata un biodaudzveidības mērķu integrēšanu un par to ziņo, arī par izdevumu apmēru. Šīs regulas ieguldījumam budžeta mēroga mērķrādītājā — panākt, ka 25 % izdevumu dod ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā, — seko ar Savienības klimatisko marķieru sistēmu. Ar biodaudzveidību saistītajiem izdevumiem seko, izmantojot īpašu marķieru kopu. Ar minētajām izsekošanas metodēm kvantificē saistību apropriācijas, kuras, kā gaidāms, 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā dos ieguldījumu attiecīgi klimata un biodaudzveidības mērķu sasniegšanā, attiecīgajā dezagregācijas līmenī. Izdevumus ik gadu uzrāda budžeta programmas deklarācijā. Par Programmas ieguldījumu Savienības klimata un biodaudzveidības mērķu sasniegšanā regulāri ziņo izvērtējumu un gada ziņojuma kontekstā.

5.  Komisija novērtē sinerģiju starp Programmu LIFE un citām komplementārām Savienības programmām un starp tās apakšprogrammām.

19. pants

Izvērtēšana

1.  Komisija laikus veic izvērtēšanas ▌, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un pievērš pienācīgu uzmanību saskaņotībai, sinerģijai, Savienības pievienotajai vērtībai un ilgtermiņa ilgtspējai, izmantojot klimata un vides jomā noteiktās Savienības prioritātes.

2.  Komisija veic Programmas LIFE vidusposma izvērtēšanu ▌, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā 42 mēnešus pēc Programmas LIFE īstenošanas sākuma, izmantojot izlaides un rezultātu rādītājus, kā noteikts saskaņā ar II pielikumu.

Izvērtēšana aptver vismaz šādus elementus:

(a)  Programmas īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;

(b)  resursu izlietojuma lietderība;

(c)  apmērs, kādā sasniegti visu pasākumu mērķi, ja iespējams, norādot rezultātus un ietekmi;

(d)  projektu faktiskie vai sagaidāmie panākumi citu Savienības fondu piesaistē, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus, ko nodrošina paaugstināta saskanība ar citiem Savienības finanšu instrumentiem;

(e)  apmērs, kādā panākta mērķu sinerģija un papildināmība ar citām relevantām Savienības programmām;

(f)  Programmas LIFE nodrošinātā Savienības pievienotā vērtība un ilgtermiņa ietekme, ko izvērtē nolūkā pieņemt lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu;

(g)  apmērs, kādā iesaistītas ieinteresētās personas;

(h)  Programmas LIFE ieguldījuma kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze attiecībā uz to dzīvotņu un sugu saglabāšanas statusu, kas uzskaitītas Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK;

(i)  regulas 8. panta 2.c punktā minētā Savienības ģeogrāfiskā pārklājuma analīze un, ja šāds pārklājums nav sasniegts, analīze par pamatā esošajiem iemesliem.

3.  Programmas LIFE īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. panta otrajā daļā norādītā perioda beigām Komisija veic Programmas LIFE galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un Komisija izvērtēšanas rezultātus dara publiski pieejamus.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši projektu un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Šajā nolūkā saņēmēji izmanto Programmas LIFE logotipu, kas attēlots IIa pielikumā, vai, ja tas nav praktiski iespējams, min Programmu LIFE visās komunikācijas darbībās, un tās logotips parādās uz paziņojumu dēļiem sabiedrībai redzamās stratēģiskās vietās. Uz visām ilglietojamām precēm, kas iegādātas saistībā ar Programmu LIFE, ir Programmas LIFE logotips, ja vien Komisija nav noteikusi citādi.

2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu LIFE, tās darbībām un rezultātiem. Programmai LIFE piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

20.a pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Programmas LIFE komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.  Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

4.  Komisija reizi gadā Komitejai ziņo par kopējo progresu, kas panākts apakšprogrammu īstenošanā, un par īpašajām darbībām, inter alia par finansējuma apvienošanas darbībām, kas īstenotas ar budžeta līdzekļiem, kuri piešķirti no Programmas LIFE.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 18. panta 2. un 2.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18. panta 2. un 2.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 18. panta 2. un 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1293/2013 atceļ no 2021. gada 1 janvāra.

23. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to noslēgumam — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 614/2007(35) un Regulu (ES) Nr. 1293/2013, ko attiecīgajiem projektiem turpina piemērot līdz to noslēgumam.

2.  No Programmas LIFE finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu LIFE un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007 un Regulu (ES) Nr. 1293/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nebūs pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 5. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

4.  Atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1293/2013, var ieguldīt saskaņā ar [fondu InvestEU] izveidotajos finanšu instrumentos.

5.  Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri gūti, atgūstot summas, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007 vai Regulu (ES) Nr. 1293/2013 izmaksātas nepamatoti, izmanto Programmas LIFE finansēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012(36)  21. pantu.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Struktūras, kam dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus

1.  Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes nodrošināšanas tīkls (IMPEL)

2.  Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE)

3.  Eiropas Savienības Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE)

II PIELIKUMS

Rādītāji

1.  Izlaides rādītāji

1.1.  To projektu skaits, kuros tiek izstrādāti, demonstrēti un popularizēti inovatīvi paņēmieni un pieejas

1.2.  To projektu skaits, ar kuriem tiek piemērota paraugprakse dabas un biodaudzveidības jomā

1.3.  To projektu skaits, kuri veltīti relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai vai izpildes panākšanai

1.4.  To projektu skaits, kuri uzlabo pārvaldību, kāpinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti

1.5.  To projektu skaits, tostarp stratēģiskie integrētie projekti un stratēģiskie dabas projekti, ar kuriem īsteno

–  svarīgus plānus vai stratēģijas;

–  dabas un biodaudzveidības jautājumu integrēšanas rīcības programmas

2.  Rezultātu rādītāji

2.1.  Neto vidiskās un klimatiskās izmaiņas, ko nosaka pēc agregētiem projektu līmeņa rādītājiem, kuri nosakāmi šādu apakšprogrammu uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus:

–  “Daba un biodaudzveidība”;

–  “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”, kas aptver vismaz šos aspektus:

—  gaisa kvalitāte;

—  augsne;

—  ūdens;

—  atkritumi;

—  ķīmiskās vielas;

—  troksnis;

—  resursu izlietojums un lietderība;

–  “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām”;

–  “Pāreja uz tīru enerģiju”

2.2.  Projektu atraisītās kumulatīvās investīcijas vai finansējums, kam gūta piekļuve (miljonos EUR)

2.3.  To organizāciju skaits, kas iesaistītas projektos vai saņem darbības dotācijas

2.4.  To projektu īpatsvars, kam bijusi katalītiska ietekme pēc projekta beigām

IIa PIELIKUMS

Programmas logotips

20190417-P8_TA(2019)0405_LV-p0000002.png

(1)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).
(5)Ziņojums par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) vidusposma novērtējumu (SWD(2017)0355).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
(7)Programma 2030. gadam, ANO ĢA 2015. gada 25. septembra rezolūcija.
(8)93/626/EEK: Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).
(9)OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
(10) Programmas “Apvārsnis 2020” III daļa “Droša, tīra un efektīva enerģija” (sabiedrības problēmu risināšana) (Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.)).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).
(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017)0063).
(13)COM(2011)0244.
(14)Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).
(17) SEC(2017)0250.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Samierināšanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(22)OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
(23)Dok. 13715/17 - COM(2017)0623.
(24)Dok. 5485/18 - COM(2018)0010, 5. lpp.
(25)OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(28)Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(29)Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(30)[Pilnais nosaukums un OV L informācija].
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(32)Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)
(34)[Lūdzam ievietot pilnu nosaukumu un OV informāciju.]
(35)Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par Finanšu instrumentu videi (LIFE+) (OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.).
(36)Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 29. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika