Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši tās, kas attiecas uz cilvēktiesībām, sevišķi 2019. gada 14. marta rezolūciju par Irānu, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju lietu(1), 2018. gada 13. decembra rezolūciju par Irānu, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lietu(2), 2018. gada 31. maija rezolūciju par ieslodzīto ar ES un Irānas dubultpilsonību stāvokli Irānā(3), 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā(4), 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu(5), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(6) un 2011. gada 17. novembra rezolūciju par Irānu — nesen notikušie cilvēktiesību pārkāpumi(7),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. februāra secinājumus par Irānu un Padomes 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2019/560, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā, ar ko pagarina ierobežojošos pasākumus saistībā ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā uz vienu gadu — līdz 2020. gada 13. aprīlim(8),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2019. gada 8. februāra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā īpašā referenta 2018. gada septembra, 2019. gada 30. janvāra un 2019. gada 18. jūlija ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā, un viņa 2019. gada 16. augusta paziņojumu par to trīs irāņu sieviešu: Mojgan Keshavarz, Monireh Arabshahi un Yahaman Aryani, aizturēšanu un piespriesto ilgstošo cietumsodu, kuras tika patvaļīgi aizturētas par publisku protestēšanu pret obligātu pienākumu valkāt plīvurus,

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2018. gada 29. novembra paziņojumu „Irānai ir jāaizsargā sieviešu tiesību aizstāvji”,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē un cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2019. gada 12. marta paziņojumu par Irānas cilvēktiesību juristes Nasrin Sotoudeh notiesāšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram ir pievienojusies arī Irāna,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā jauno ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu pamata elementiem,

–  ņemot vērā 1988. gada ANO principu kopumu par visu to personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids,

–  ņemot vērā ANO 2015. gada Standarta minimālos noteikumus attiecībā uz attieksmi pret ieslodzītajiem (Nelson Mandela noteikumi)

–  ņemot vērā Irānas prezidenta Hartu par pilsoņu tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Irānas revolucionārās tiesas pēdējos mēnešos ir ievērojami pastiprinājušas represijas pret to sieviešu tiesību aizstāvju miermīlīgo pretošanos, kas protestē pret pienākumu valkāt hidžābu, tostarp ir palielinājušas brīvības atņemšanas soda ilgumu; tā kā saskaņā ar ANO datiem kopš 2018. gada ir aizturēti vismaz 32 cilvēki un ir apcietināti vismaz 10, jo ir protestējuši pret to, ka ir obligāti jāvalkā hidžābs;

B.  tā kā Irānas aktīvistes Mojgan Keshavarz, Monireh Arabshahi un Yamaman Aryani tika patvaļīgi aizturētas 2019. gada aprīlī pēc tam, kad tika publicēts tiešsaistes video, kurā viņas ir redzamas bez saviem galvas lakatiem un miermīlīgi protestēja pret Irānas obligātās plīvura valkāšanas likumiem, 2019. gada 8. martā — Starptautiskajā sieviešu dienā — izdalot ziedus Teherānas metro; tā kā irāniete Sahar Khodayari, kura ir apcietināta par mēģinājumu skatīties futbola spēli stadionā, sadedzināja sevi, lai protestētu pēc tam, kad uzzināja, ka viņai ir piespriests sešu mēnešu cietumsods par šādu rīcību;

C.  tā kā 2019. gada augustā Mojgan Keshavarz, Yahaman Aryani, Monireh Arabshahi un Saba Kord-Afshasi tika piespriesti cietumsodi no 16 līdz 24 gadiem; tā kā viņām sākotnējās izmeklēšanas posmā piekļuve juristiem tika liegta un pēc dažām ziņām viņu likumīgajiem pārstāvjiem ir aizliegts viņas pārstāvēt tiesas procesā; tā kā viņu spriedumi ir tieši saistīti ar to, ka viņas miermīlīgi īstenoja tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, lai aizsargātu dzimumu līdztiesību Irānā;

D.  tā kā 2019. gada 27. augustā pirmās instances tiesa notiesāja trīs sievietes — darba tiesību aktīvistes — Sepideh Gholian, Sanaz Allahyari un Asal Mohammadi, pamatojoties uz apsūdzībām, viena no kurām bija apsūdzība „pulcēšanās un sazvērestībā pret valsts drošību”; tā kā 24. un 31. augustā izrādījās, ka divas sieviešu darba tiesību aizstāves — Marzieh Amiri un Atefeh Rangriz —, kas atradās apcietinājumā kopš viņu aresta miermīlīgas Darba svētku dienas protesta laikā, ir notiesātas attiecīgi uz 10 ar pusi gadiem cietumā un 148 pletnes sitieniem un uz 11 gadiem cietumsoda un 74 pletnes sitieniem, pamatojoties uz apsūdzībām, tostarp par „pulcēšanos un sazvērestību pret valsts drošību” un „sabiedriskās kārtības traucējumiem”;

E.  tā kā Irāna nav ratificējusi ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemto 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu; tā kā Irānai ir vairāki diskriminējoši tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz tiesību normām, kas attiecas uz personas statusu;

F.  tā kā joprojām tiek aizturēti ES pilsoņi, kuriem ir arī Irānas pilsonība, un ilgstoši pēc tam turēti vieninieku kamerā, pakļaujot viņus nopratināšanai bez tiesiska procesa un taisnīgas tiesas, un piespriežot ilgus cietumsodus, kuru pamatā ir neskaidras vai neprecīzas apsūdzības „valsts drošības apdraudēšanā“ un „spiegošanā“, kā arī, tā kā pret apcietinātajām personām tiek īstenotas valsts atbalstītas nomelnošanas kampaņas; tā kā Irāna neatzīst dubultpilsonību, tādējādi ierobežojot ārvalstu vēstniecību piekļuvi saviem dubultpilsoņiem, kas Irānā atrodas apcietinājumā;

G.  tā kā Irānā patlaban ieslodzījumā atrodas vismaz seši ES un Irānas dubultpilsoņi: Nazanin Zaghari-Ratcliffe, Ahmadzisa Djalali, Kamal Ahmadi, Kamran Ghaderi, Massud Mossaheb un Morad Tahbaz;

H.  tā kā Nazanin Zagi-Ratcliffe — Apvienotās Karalistes un Irānas pilsone —, kas strādā Thomson Reuters fondā, mēnešiem ilgi tiek nelikumīgi apcietināta kopš 2016. gada 3. aprīļa, jo ir apsūdzēta spiegošanā, un vēlāk viņai tika liegta neatkarīga un taisnīga tiesa; tā kā viņai vairākkārt ir liegta medicīniskā aprūpe, kā rezultātā pasliktinājās viņas fiziskā un garīgā veselība; tā kā nesen viņai tika liegta piekļuve starptautiskiem telefona sakariem un viņa ģimenes apmeklējumi bija ierobežoti līdz tikai vienai reizei mēnesī;

I.  tā kā Irānas un Apvienotās Karalistes sociālantropologs Kaemel Ahmal’Ahmadi atrodas apcietinājumā Teherānā kopš 2019. gada 11. augusta un viņam izvirzītās apsūdzības publiskotas nav; tā kā uzņēmējs Morad Tahbaz, kuram ir Irānas, Apvienotās Karalistes un ASV pilsonība, 2018. gada janvārī tika aizturēts kopā ar vismaz 9 vides aizstāvjiem saistībā ar apsūdzību iespējamā spiegošanā;

J.  tā kā irāņu izcelsmes zviedru zinātnieks un ārsts Ahmadinisa Djalali ir atradies Evinas cietumā kopš 2016. gada aprīļa un 2017. gada oktobrī tika notiesāts uz nāvi par spiegošanu, pamatojoties uz iespējamu piespiedu atzīšanos;

K.  tā kā Austrijas IT uzņēmuma izpilddirektoru Kamran Ghaderi, kam ir gan Irānas, gan Austrijas pilsonība, 2016. gada 2. janvārī arestēja izlūkošanas ministrijas darbinieki, kad viņš ieradās Teherānas starptautiskajā lidostā, un viņam piesprieda 10 gadu cietumsodu par „spiegošanu ienaidnieka valstu labā”;

L.  tā kā 2019. gada 11.  martā 2012. gada Saharova balvas laureātei, cilvēktiesību aizstāvei un juristei Nasrin Sotoudeh aizmuguriski tika piespriests 38 gadu cietumsods un 148 sitieni ar pletni par cita starpā viņas darbu, aizstāvot sievietes, kas tiek apsūdzētas protestos pret obligāto hidžāba valkāšanu; tā kā vairāk nekā viens miljons cilvēku 2019. gada jūnijā pievienojās globālai kampaņai, pieprasot, lai Irānas valdība atbrīvotu Nasrin Sotoudeh;

M.  tā kā 2016. gada oktobrī Atena Daemi un Golck Ebrahimi Iraee tika piespriests sešu gadu cietumsods; tā kā viņām piespriestais sods 2019. gada septembrī tika papildināts ar vēl diviem gadiem pēc tam, kad viņas tika apsūdzētas „augstākā vadītāja apvainošanā”; tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju šis spriedums tika pieņemts kā represijas par sieviešu tiesību aizstāvju protestiem cietumā;

N.  tā kā daudzkārt tika ziņots par nežēlīgiem un pazemojošiem cietuma apstākļiem, jo īpaši Evinas cietumā, un pienācīgas medicīniskās aprūpes nepieejamību apcietinājumā Irānā, kas ir uzskatāms par ANO Ieslodzīto režīma standarta minimālo noteikumu pārkāpumu;

O.  tā kā cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, juristi un vides, arodbiedrību un tiešsaistes aktīvisti Irānā joprojām saskaras ar represijām, patvaļīgu aizturēšanu, apcietināšanu un kriminālvajāšanu par sava darba veikšanu;

P.  tā kā varas iestādes cilvēktiesību aizstāvību joprojām uzskata par krimināli sodāmu un izmanto Irānas Kriminālprocesa likuma 48. pantu, lai ierobežotu aizturēto personu piekļuvi pašu izvēlētiem juridiskiem padomdevējiem un liegtu viņiem konsulāro palīdzību; tā kā nav neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu pārskatatbildību tiesu iestādēs;

Q.  tā kā ES ir noteikusi ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, aktīvu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī aizliegumu uz Irānu eksportēt aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un eksportēt telekomunikāciju uzraudzības aprīkojumu; tā kā šie pasākumi tiek regulāri atjaunināti un paliek spēkā;

R.  tā kā Irāna turpina bieži piemērot nāvessodu; tā kā Narges Mohammadi — Pēra Angera balvas laureāte — pašlaik izcieš sešpadsmit gadu cietumsodu, ko viņai piesprieda par viņas kampaņu par nāvessoda atcelšanu un viņas darbu ar Nobela prēmijas laureāti Shirin Ebadi,

1.  aicina Irānas varas iestādes atcelt visus šos spriedumus un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mojgan Keshavarz, Yamaan Aryani, Monireh Arabshahi, Saba Kordi un Atena Dami — viņas ir sieviešu tiesību aizstāves, kuras protestē pret obligāto hidžāba valkāšanu; prasa arī atbrīvot Nasrin Sotoudeh, Narges Mohammadi, Seideh Gholian, Sanaz Allahyari, Asal Mohammadi, Marzieh Amiri un Atefeh Rangrz, kā arī visus cilvēktiesību aizstāvjus, kuri atrodas ieslodzījumā un kuriem ir piespriesti sodi par to vien, ka viņi izmantot savas tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību;

2.  stingri nosoda patlaban notiekošās represijas pret sievietēm par to, ka viņas iebilst pret obligāto prasību valkāt plīvuru un īsteno savas tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; aicina Irānas valdību respektēt Irānas sieviešu brīvību izvēlēties savu apģērbu;

3.  uzsver, ka Irānas varas iestādēm visos gadījumos ir jānodrošina, lai cilvēktiesību aizstāvji, juristi un žurnālisti varētu veikt savu darbu, nebaidoties no draudiem, iebiedēšanas un šķēršļiem, un pieprasa, lai Irānas tiesu iestādes pārtrauktu pastāvīgās represijas; mudina Irānas tiesu iestādes pārtraukt tiešsaistes cenzūru un ievērot visu cilvēku vispārējās cilvēktiesības, jo īpaši viņu tiesības uz vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;

4.  atzinīgi vērtē un atbalsta Irānas sievietes cilvēktiesību aizstāves, kas turpina iestāties par cilvēktiesībām, neraugoties uz grūtībām un personīgajām sekām, ar kurām viņas saskaras;

5.  pauž dziļu nožēlu par progresa trūkumu attiecībā uz Irānā apcietināto ES un Irānas dubultpilsoņu lietām; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ES un Irānas dubultpilsoņus, tostarp Nazanin Zaghari-Ratcliffe, Ahmadzisa Djalali, Kamal Ahmadi, Kamran Ghaderi, Massud Mossaheb un Morad Tahbaz, kas pašlaik atrodas Irānas cietumos, ja vien viņu lietas netiek atkārtoti skatītas tiesas procesos, kuros ievēro starptautiskos standartus; nosoda Irānas tiesu varas iestāžu joprojām piekopto praksi pēc netaisnīgas tiesas prāvas turēt ieslodzījumā personas ar ES un Irānas dubultpilsonību;

6.  mudina Irānas varas iestādes neizvairīties un sadarboties ar Teherānā esošajām ES dalībvalstu vēstniecībām, lai varētu izveidot visaptverošu sarakstu ar ES un Irānas dubultpilsoņiem, kurus pašlaik tur Irānas cietumos, un cieši uzraudzīt katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju drošība un viņu pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienībā tiek vērtētas kā vissvarīgākās;

7.  mudina Irānas varas iestādes pārskatīt tiesību normas, kas diskriminē sievietes, jo īpaši normas, kas attiecas uz sieviešu personisko statusu; atzinīgi vērtē to, ka Irānas parlamentā ir iesniegts likumprojekts par sieviešu aizsardzību pret vardarbību, un uzsver, ka ir vajadzīgi visaptveroši tiesību akti, lai konkrēti definētu visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un paredzētu kriminālatbildības iestāšanos par to;

8.  aicina Irānas varas iestādes nodrošināt, ka sievietēm ir atļauta piekļuve visiem stadioniem, nepieļaujot diskrimināciju vai represiju risku;

9.  atkārtoti aicina Irānas varas iestādes grozīt valsts Kriminālprocesa likuma 48. pantu, lai nodrošinātu, ka visiem atbildētājiem tiek garantētas tiesības uz viņu izvēlēta jurista pārstāvību un uz taisnīgu tiesu saskaņā ar saistībām, kuras Irāna ir uzņēmusies, ratificējot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

10.  aicina Irānas parlamentu izdarīt grozījumus valsts tiesību aktos par drošības noziegumiem, kurus regulāri izmanto, lai sauktu pie atbildības cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, vides un arodbiedrību aktīvistus un reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvjus, un kuri ir pretrunā Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Irāna ir ratificējusi;

11.  nosoda pastāvīgo praksi ieslodzītajiem tīši liegt medicīnisko aprūpi; pauž nožēlu par sistemātisko spīdzināšanu Irānas cietumos un prasa nekavējoties pārtraukt visu veidu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret visiem ieslodzītajiem; nosoda to, ka ieslodzītajiem ir liegts izdarīt telefona zvanus un liegtas iespējas apciemot ģimenes;

12.  mudina Irānas varas iestādes nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuru Irāna ir parakstījusi; mudina Irānu kļūt par Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu dalībvalsti;

13.  norāda uz grozījumiem Narkotiku tirdzniecības likumā, ar kura palīdzību būtu jāierobežo nāvessoda piespriešanas gadījumu skaits;

14.  stingri nosoda nāvessoda izmantošanu, tostarp tā piemērošanu mazgadīgiem likumpārkāpējiem; aicina Irānas varas iestādes nekavējoties ieviest moratoriju kā būtisku soli virzībā uz nāvessoda atcelšanu;

15.  aicina Irānas valdību sadarboties ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Irānā, tostarp ļaujot viņam ieceļot šajā valstī;

16.  mudina īstenot ciešu Teherānā akreditēto ES vēstniecību koordināciju; mudina visas dalībvalstis, kurām ir diplomātiskā pārstāvniecība Teherānā, izmantot mehānismus, kas ir paredzēti ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem, lai atbalstītu un aizsargātu šīs personas, jo īpaši sieviešu tiesību aizstāvjus un ES dubultpilsoņus, tostarp izmantojot publiskus paziņojumus, diplomātiskus soļus, tiesu prāvu uzraudzību un cietumu apmeklējumus;

17.  prasa ES, tostarp Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, turpināt problemātisku cilvēktiesību jautājumu apspriešanu ar Irānas iestādēm divpusējos un daudzpusējos forumos un šajā nolūkā izmantot visus plānotos kontaktus ar Irānas varas iestādēm, jo īpaši īstenojot ES un Irānas augsta līmeņa politisko dialogu;

18.  aicina EĀDD ziņot par pasākumiem, kas ir veikti saistībā ar Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām par Irānu;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Irānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0204. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0525. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0231. (4) OV C 215, 19.6.2018., 86. lpp. (5) OV C 408, 30.11.2017., 39. lpp. (6) OV C 349, 17.10.2017., 41. lpp. (7) OV C 153E, 31.5.2013., 157. lpp. (8) OV L 98, 9.4.2019., 1. lpp.